Cūḷavaggayojanā · 小品连结
Cūḷavaggayojanā《小品释义》
Mahāvaggakhandhakassevaṃ , katvāna yojanānayaṃ;
如是作了大品篇集的连结法,
Adhunā cūḷavaggassa, karissaṃ yojanānayaṃ.
现在将作小品的连结法。
1. Kammakkhandhakaṃ
一、甘马篇集
1. Tajjanīyakammakathā一、呵责甘马论
§1
1. Cūḷavaggassa paṭhame kammakkhandhake evamattho veditabboti yojanā. ‘‘Cūḷavaggassā’’ti padaṃ ‘‘kammakkhandhake’’ti pade avayavisambandho. Tāvāti pārivāsikakkhandhakādito , pārivāsikkhandhakādīnaṃ vā paṭhamaṃ. Cevasaddo ca casaddo ca ‘‘paṇḍukalohitakā’’ti padassa asamāhāradvandavākyaṃ dīpenti. Nissayānaṃ nāmaṃ nissitesu upacāravasena tesaṃ saddhivihārikaantevāsikāpi paṇḍukalohitakanāmāyeva hontīti dassento āha ‘‘tesaṃ nissitakāpī’’tiādi. Pisaddena upacāratthaṃ sampiṇḍeti. ‘‘Suṭṭhu balava’’nti iminā balavābalavanti dvinnaṃ saddānaṃ pariyāyabhāvena vuttattā atisayatthoti dasseti. ‘‘Balavabalava’’nti vattabbe vācāsiliṭṭhavasena dīghaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Paṭivadathāti paṭicchannaṭṭhāne kathetha. Iminā paṭimantethāti ettha mantadhātuyā guttabhāsanatthaṃ dasseti. Atthesu karaṇabhāsanakiccesu alaṃ samatthāti alamatthā, tesaṃ visesenāti alamatthatarāti dassento āha ‘‘samatthatarā’’ti.
一、应知小品的第一甘马篇集中如是义,此为连结。「小品的」一词,与「甘马篇集中」一词为部分与整体的关系。「首先」者,从别住者篇集等开始,或者是别住者篇集等诸篇集中的第一。「且」一词与「及」一词显示「般哒咖与罗希德咖」一词为不相应的并列复合词。为显示依止者的名称,由于在依止者中以附属的方式,他们的共住弟子与受业弟子也以般哒咖与罗希德咖之名而存在,故说「他们的依止者也」等。以「也」一词综合附属之义。以「极强」一词,由于以同义词的方式说了「强」与「极强」二词,故显示超越之义。应说「强强」,但由于语言习惯而作长音,如是而说。「应反驳」者,应在隐蔽处说。以此显示「应反对」中,「曼德」词根有秘密言说之义。在诸义中,对于作用与言说的事务,「阿兰」为有能力之义,为显示「他们特别」即更有能力之义,故说「更有能力」。
Adhammakammadvādasakakathā十二种非法甘马论
§4
4. Asammukhā katantiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Sammukhehi virahitā asammukhāti dassento āha ‘‘saṅghadhammavinayapuggalasammukhānaṃ vinā kata’’nti. ‘‘Appaṭipucchitvā’’ti iminā appaṭipucchāti ettha tvāpaccayassākārabhāvaṃ dasseti. Tassevāti cuditakasseva. Adesanāgāminiyāti ettha akārassa aññatthaṃ dassento āha ‘‘pārājikā…pe… vā’’ti. Etthāti tajjanīyakamme. Nava padāti navasu padesu, niddhāraṇe cetaṃ paccattavacanaṃ. Purimakesu tīsu tikesu vuttesu navasu padesūti yojanā. ‘‘Ekeka’’nti padena sambandhitabbaṃ. Imehīti imehi dvīhi padehi. Dvādasa tikāti purimehi tīhi tikehi nava tike missetvā dvādasa. Sukkapakkhesupīti paṭisedhavirahavasena sukkesu pakkhesupi.
四、应知在「不现前所作」等中如是抉择,此为连结。为显示离开现前者为不现前,故说「离开僧团、法、律、人的现前而作」。以「未询问」一词,显示「未询问」中「德瓦」后缀变为「阿」音。「彼的」者,即被举罪者的。「导向不告知」者,此中为显示「阿」音的其他义,故说「巴拉基咖……乃至……或」。「此中」者,在呵责甘马中。「九处」者,在九处中,此为排除的单数表达。在前三组中所说的九处中,此为连结。应以「各各」一词连结。「以此等」者,以此等二处。「十二组」者,以前三组混合九组为十二。「在白分中也」者,由于离开禁止的方式,在白的诸分中也。
§6
6. ‘‘Pabbajitāna’’nti iminā gihīnaṃ ananulomikataṃ nivatteti. Sahasokitādīhīti ādisaddena sahanandiṃ saṅgaṇhāti. Imasmiṃ ṭhāne sabbaaṭṭhakathāpotthakesu ‘‘na upasampādetabbanti upajjhāyena hutvā na upasampādetabba’’nti pāṭhato paṭṭhāya yāva ‘‘na sampayojetabbanti aññamaññaṃ yojetvā kalaho na kāretabbo’’ti pāṭho atthi, tāva aṭṭhārasasammāvattanavattānaṃ saṃvaṇṇanāpāṭho likhito, so pāṭho imasmiṃ ṭhāne na likhitabbo. Kasmā? Pāḷikkamānuppattābhāvato, aṭṭhakathāyameva ‘‘aṭṭhārasa sammāvattanavattāni pārivāsikakkhandhake vaṇṇayissāmā’’ti vakkhamānattā, yathāvacanañca pārivāsikakkhandhake (cūḷava. aṭṭha. 76) saṃvaṇṇitatthā ca. Tasmā so pāṭho na porāṇapāṭho hoti, pacchā pakkhittapāṭhoti daṭṭhabbo.
六、以「出家者的」一词,遮止对在家人的不随顺性。「以萨哈索基德等」者,以「等」字摄取萨哈难迪。在此处,一切注疏书本中,从「不应授达上,即不应以亲教师身份授达上」的文句开始,直到「不应使相结合,即不应使相互结合而作诤论」的文句为止,有十八正行事的解释文句被书写,但那文句不应在此处书写。为何?因为不符合巴利文的次第,且在注疏中将说「我们将在别住者篇集中解释十八正行事」,如其所言,在别住者篇集中已解释其义。因此,那文句不是古文句,应视为后来插入的文句。
Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnantiādi vuttanti sambandho. Ekekenāpīti tīsu aṅgesu ekekenāpi. Iminā avayavavākyanibbattivasena kammārahabhāvaṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Niyassassa visesena abhiṇhāpattikattaṃ aṅgaṃ iti vuttanti yojanā. Ettha ākāravācako itisaddo luttaniddiṭṭhoti daṭṭhabbaṃ. Eseva nayo anantarepi. Tajjīyati anena vinayakammenāti tajjanīyaṃ, tameva kammaṃ tajjanīyakammaṃ. ‘‘Nissāya te vatthabba’’nti niyassīyati bālo bhajāpīyati anena vinayakammenāti niyassaṃ, divādigaṇikattā sakārassa dvebhāvo hoti ‘‘nassaṃ vassa’’ntiādīsu viya, niyassameva kammaṃ niyassakammaṃ. Gāmādito pabbājiyati anena vinayakammenāti pabbājanīyaṃ, tameva kammaṃ pabbājanīyakammaṃ. Tīsūti bhaṇḍanakārakaabhiṇhāpattikakuladūsakavasena tividhesu aṅgesu. Yena kenaci aṅgenāti sambandho. Yadi sabbāni kammāni kātuṃ vaṭṭatīti yojanā. Evaṃ sati campeyyakkhandhake (mahāva. 400 ādayo) vuttaṃ idaṃ vacanaṃ virujjhatīti sambandho. Vacanatthanānattatoti vacanassa ca atthassa ca nānābhāvato. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘tajjanīyakammārahassāti imassa hī’’tiādi. Tattha ‘‘tiṇṇaṃ bhikkhave’’tiādivacanassa aṅgasambhavo atthoti yojanā. Tasmāti yasmā na virujjhati, tasmā. Saṅghena kataṃ hotīti sambandho. Iminā lakkhaṇena tajjanīyādikammārahassa tassa bhikkhussāti yojanā. Evaṃ kammasanniṭṭhānatthaṃ dassetvā aṅgasambhavatthaṃ dassento āha ‘‘yassa panā’’tiādi. Tattha yassāti bhikkhussa, atthīti sambandho. Bhaṇḍanakārakādīsūtiādisaddena abhiṇhāpattikakuladūsakāni saṅgaṇhāti. Ākaṅkhamāno saṅgho kareyyāti sambandho. Kammārahanti kammassa, kamme vā arahaṃ. Etthāti kammakkhandhake. Pubbenāti pubbe vuttena campeyyakkhandhakena. Aparanti apare vuttaṃ kammakkhandhakaṃ. Sametīti samaṃ gacchati.
「三位比库」等所说,此为连结。「以一一」者,于三支中,以一一支。以此显示,依部分句之生起,而为应作甘马者。「确实」者,真实也。「尤其对于尼萨咖,因频繁犯戒之故,称为支」,此为连结。于此,表示形态之「如是」(iti)一词,应视为省略所指示者。此即规则,于后续亦然。「因此调伏甘马而应呵责」者,应呵责;彼甘马本身即呵责甘马。「应依止汝而住」,因此调伏甘马而应尼萨咖,愚者应被依止,因属于天等类,故萨音变为双音,如「尼萨咖、瓦萨」等,尼萨咖本身即甘马,为尼萨咖甘马。「从村等处应被驱出」,因此调伏甘马而应驱摈,彼甘马本身即驱摈甘马。「于三」者,于依诤讼制造者、频繁犯戒者、家族破坏者而成三种之支中。「以任何支」,此为连结。「若一切甘马皆可作」,此为连结。「如是时,于占波犍度中所说此语相违」,此为连结。「因语与义之差别」者,因语与义之各别性。为详说彼义,故说「『应呵责甘马者』,此确实」等。于此,「三位比库」等语之义,为支之具备,此为连结。「因此」者,因不相违,故。「为僧团所作」,此为连结。以此特征,「对于彼应呵责甘马等者之比库」,此为连结。如是显示甘马之成就义后,为显示支之具备义,故说「然而对于谁」等。于此,「对于谁」者,对于比库,「有」,此为连结。「于诤讼制造者等」,以「等」字摄取频繁犯戒者、家族破坏者。「欲求之僧团应作」,此为连结。「应作甘马者」,甘马之,或于甘马中,应作者。「于此」者,于甘马篇集中。「以前」者,以前所说之占波犍度。「后」者,后所说之甘马篇集。「相合」者,同等而行。
Tatthāti kammesu, tajjanīyakammeti sambandho, aṅgesu vā, bhaṇḍanakārakavasenāti sambandho. Atha khoti tathā vuttāpīti attho. Karontena kammavācāvācakenāti sambandho. Hīti phalajotako. Bhūtena vatthunāti tacchena vatthunā. Aññassa kammassāti tajjanīyakammato aññassa kammassa. Kasmā bālassa abyattassa āpattibahulassa tajjanīyakammaṃ kātabbanti yojanā. Idampīti tajjanīyakammampi. Sabbatthāti sabbesu kammesu.
「于彼」者,于诸甘马中,呵责甘马,此为连结;或于诸支中,依诤讼制造者,此为连结。「然而」者,虽如是所说,此为义。「作者」,以甘马语之宣说者,此为连结。「确实」者,显示结果。「以真实之事」者,以正确之事。「其他甘马」者,异于呵责甘马之其他甘马。「为何对愚者、无能者、多犯戒者应作呵责甘马」,此为连结。「此亦」者,呵责甘马亦。「于一切处」者,于一切甘马中。
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakādikathā不应撤销的十八种等论
§8
8.Pannalomāti patitamānalomā. Etanti vattaṃ. Netthāranti ettha aphuṭṭhakkharasaṃyoge parassa takārassa thakāro hoti, tasmā dutiyakkharena pāṭho yutto. Yenāti vattena. Nissāraṇāti nissāraṇato. Dasa vā divasāni, pañca vā divasāni pūretabbanti yojanā. Hīti saccaṃ. Ettakenāti etappamāṇena dasapañcadivasena.
「散乱毛」者,倒垂之毛。「此」者,衣。「净行者」者,于此,于未接触之辅音连结中,后之塔音变为他音,故以第二音节之读法为正。「以何」者,以衣。「驱摈」者,从驱摈。「十日或五日应满」,此为连结。「确实」者,真实也。「以此量」者,以此量之十日五日。
2. Niyassakammakathā二、依止甘马论
§11
11.Apissu bhikkhū pakatāti ettha nipātānamanekatthattā idha apissusaddo niccattho hoti. Pakatasaddo ‘‘kukkuccapakatā’’tiādīsu (pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā; pāci. aṭṭha. 438) abhibhavanattho, idha pana byāvaṭatthoti dassento āha ‘‘niccaṃ byāvaṭā hontī’’ti.
「诸比库亦常」,于此,因不变化词之多义性,此处「亦常」(apissu)一词为常义。「常」(pakata)一词,于「追悔常」等中为压倒义,然于此处为扰乱义,为显示此,故说「常扰乱」。
3. Pabbājanīyakammakathā三、驱出甘马论
§27
27.Etthāti assajipunabbasukavatthumhi. Kāyikoti ettha kāyena kīḷatīti kāyikoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘kāyakīḷā vuccatī’’ti. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā vācāya kīḷatīti vācasiko, kāyiko ca vācasiko ca kāyikavācasikoti vacanatthaṃ atidisati. Ettha ca pacchimavacanattho samāhāradvando, samāhāradvandepi katthaci pulliṅgamicchanti saddavidū ‘‘dhammavinayo’’tiādīsu (vibha. aṭṭha. 509) viya. Kāyadvārapaññattasikkhāpadaṃ vītikkamatīti kāyikoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamo vuccatī’’ti. Kāyena paññattasikkhāpadaṃ vītikkametīti kāyikoti vacanatthopi yujjateva. ‘‘Upahananaṃ vuccatī’’ti iminā upahananaṃ upaghātaṃ, tameva upaghātikanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Nāsana’’nti iminā hanadhātuyā hiṃsanatthaṃ dasseti. Paṭikkhittavejjakammādivasena telapacanaariṭṭhapacanādīni kāyiko micchājīvo nāmāti yojanā. Iminā micchājīvassa sarūpaṃ dasseti.
「于此」者,于阿沙基与布那巴苏咖之事中。「身」者,于此,为显示「以身嬉戏者为身」之语义,故说「称为身嬉戏」。「此即规则」,以此,「以语嬉戏者为语,身与语为身语」,显示语义。于此,最后之语义为相违持业复合词,于相违持业复合词中,于某处,通晓声明者认为阳性,如「法与律」等中。为显示「违越以身门所制之学处者为身」之语义,故说「称为违越于身门所制之学处」。「以身违越所制之学处者为身」之语义亦正确。以「称为鞋」,显示鞋为伤害,彼伤害本身为伤害性,此为语义。以「灭摈」,显示「杀」(hana)字根之伤害义。「依禁止之医疗业等,煮油、煮阿利他等,称为身之邪命」,此为连结。以此显示邪命之形态。
4. Paṭisāraṇīyakammakathā四、令和解甘马论
§33
33. Sudhammavatthusmiṃ evamattho veditabboti yojanā. Anapaloketvāti ettha apapubbo lokasaddo āpucchanatthoti āha ‘‘na āpucchitvā’’ti.
「于苏达摩事中,应如是知义」,此为连结。「未求听」者,于此,「阿巴」(apa)为前缀之「洛咖」(loka)一词为询问义,故说「未询问」。
§34
34.Kinti kiṃ nāma khādanīyabhojanīyaṃ. Voti tumhehi. Gahapatīti ālapanapadaṃ. Therānaṃ atthāyāti sambandho. Paṭiyattanti paṭiyāditaṃ. ‘‘Etaṃ avocā’’ti iminā etadavocāti ettha niggahitādesasandhiṃ dasseti. Yadidanti saddo ‘‘tilasaṃguḷikā’’ti padena yojitattā itthiliṅgoti āha ‘‘yā aya’’nti. Tilasakkhalikāti tilena saṃsaṭṭhā sakkhalikā. ‘‘Sā natthī’’ti iminā uttaravākye yaṃsaddassa pubbavākye taṃsaddāpekkhataṃ dasseti. Eko purisoti sambandho. Pūviyoti pūvaṃ, pūvena vā kayavikkayo. Tenāti kāraṇena. Nanti gahapatiṃ. Theroti sudhammatthero. Yadeva kiñcīti ettha kiñci eva yaṃ vacananti dassento āha ‘‘kiñcideva tilasaṃguḷikāvacana’’nti. Idanti imaṃ atthaṃ. Soti kukkuṭapotako. Kākavassitanti kākassa vassitaṃ, neva akāsīti sambandho. Tayāpīti pisaddo kukkuṭapotakaṃ apekkhati. Neva bhikkhuvacanaṃ vuttaṃ, na gihivacanaṃ vuttaṃ, iti imamatthaṃ dassetīti yojanā.
「何等」者,名为何等副食主食。「诸」者,汝等。「居士」者,呼唤词。与长老们之义相连。「准备」者,已准备。以「彼说此」一语,显示此处「彼说此」中省略鼻音之连音。「即」一词,因与「胡麻丸」一词相连,故为阴性,故说「此阴性」。「胡麻糖丸」者,与胡麻混合之糖丸。以「彼不存在」一语,显示后句中「何」词对前句中「彼」词之依待性。「一人」者,相连。「糕饼」者,糕饼,或以糕饼所作之买卖。「以彼」者,以因。「不」者,对居士。「长老」者,苏达摩长老。「何等任何」者,此处显示「任何即何语」,故说「任何即胡麻丸之语」。「此」者,此义。「彼」者,小鸡。「乌鸦所下」者,乌鸦所下,未作也,相连。「汝亦」者,「亦」字依待小鸡。未说比库之语,未说居士之语,如是显示此义,应如是连接。
Adhammakammādidvādasakakathā非法甘马等十二法论
§39
39. Purimehi kammehīti sambandho. Tatthāti aṅgesu. Yathā parisakkiyamāne gihino lābhaṃ na labhantīti yojanā. Paripubbo sakkadhātu parakkamatthoti āha ‘‘parakkamanto’’ti. Tatthāti anatthādīsu . Atthabhaṅgoti gihīnaṃ atthassa bhaṅgo. Avasananti gihīnaṃ avasanaṃ. Gihīnanti ettha sāmyatthe sāmivacananti āha ‘‘gihīnaṃ santike’’ti. Yathā kariyamāne sacco hoti, evaṃ na karotīti yojanā. Ekaṅgenāpīti pisaddo sambhāvanattho, tato adhikehi aṅgehi kā nāma kathāti dasseti. Etthāti paṭisāraṇīyakamme. Paṭimukhaṃ attano dosaṃ sarāpetabbaṃ anena vinayakammenāti paṭisāraṇīyaṃ, tameva kammaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ.
「以先前诸业」者,相连。「于彼」者,于诸支分。如作回避时,居士们不得利益,应如是连接。「遍满萨咖界,精进之义」,故说「精进者」。「于彼」者,于无义等。「义破」者,居士们之义之破坏。「终结」者,居士们之终结。「居士们」者,此处同义之属格,故说「于居士们之近处」。如作时为真实,如是不作,应如是连接。「以一支分亦」者,「亦」字为可能义,以此显示以更多支分何须说。「于此」者,于应悔过甘马。「以此调伏甘马应令忆念面前自己之过失」,故为应悔过,此甘马即应悔过甘马。
5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakathā五、于不见罪时举罪甘马论
§46
46.Saṃsathāti ettha saṃsadhātuyā kathanatthaṃ dassento āha ‘‘ārocethā’’ti. Tumhe saṃsatha, kathethāti attho.
「共说」者,此处显示共说界之说义,故说「汝等应告知」。汝等共说、应说,此为义。
§50
50.Bhaṇḍanakārako hotītiādi kāraṇūpacāravasena vuttoti āha ‘‘bhaṇḍanādipaccayā’’tiādi. Bhaṇḍanakārakādi kāraṇaṃ, tena āpannā āpatti phalaṃ, tassā adassane ukkhepanīyakammaṃ kātabbanti adhippāyo. Tassāti āpattiyā.
「作诤者」等,以因近行而说,故说「诤等之因」等。诤作等为因,以彼所犯之罪为果,于彼不见时应作举罪甘马,此为意趣。「彼」者,罪之。
§51
51.Etthāti ukkhepanīyakamme. Tatthāti tecattālīsavattesu. Anuddhaṃsetabboti ettha dhaṃsadhātuyā gatyatthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘na codetabbo’’ti. ‘‘Rajonuddhaṃsatī’’tiādīsu (bu. vaṃ. 2.101) hi dhaṃsadhātu gatyatthe vattati. ‘‘Na bhikkhu bhikkhūhī’’ti ettha soyeva bhikkhu teheva bhikkhūhīti atthaṃ nivārento āha ‘‘añño bhikkhu aññehi bhikkhūhī’’ti. Na gihiddhajoti ettha gihīnaṃ dhajo gihiddhajoti vutte odātavatthādīnīti āha ‘‘odātavatthānī’’tiādi. Na titthiyādipadattayanti ‘‘na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabba’’nti padānaṃ tayaṃ. ‘‘Na apasādetabbo’’ti iminā na āsādetabboti ettha āpubbasadadhātuyā apapubbasadadhātuyā samānabhāvaṃ dasseti. ‘‘Anto vā bahi vāti’’ ettha kassa anto vā bahi vāti āha ‘‘vihārassā’’ti. Sesaṃ sabbaṃvattanti yojanā. Imināti āpattiyā adassane ukkhepanīyakammena.
「于此」者,于举罪甘马。「于彼」者,于四十三事。「应追随」者,此处拒绝追随界之行义,故说「不应呵责」。于「追随尘垢」等处,追随界用于行义。「不比库以诸比库」者,此处遮止「同一比库以同一诸比库」之义,故说「另一比库以另一诸比库」。「不居士幢」者,此处居士们之幢为居士幢,说白衣等,故说「诸白衣」等。「不外道等三词」者,「不应亲近外道,应亲近诸比库,应学比库学」,此诸词之三。以「不应轻蔑」一语,显示此处「不应亲近」中,有阿前缀萨达界与无阿前缀萨达界之同一性。「内或外」者,此处何者之内或外,故说「精舍之」。「余一切事」,应如是连接。「以此」者,以于罪不见时之举罪甘马。
§65
65.Tassāti āpattiyā. Idhāti pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge kate ukkhepanīyakamme. Āpattiadassanādīsu uddharitvā khipīyati apanīyati anena vinayakammenāti ukkhepanīyaṃ, tameva kammaṃ ukkhepanīyakammaṃ.
「彼」者,罪之。「于此」者,于恶见不舍弃时所作之举罪甘马。于罪不见等,提起后以此调伏甘马被投掷、被除去,故为举罪,此甘马即举罪甘马。
Iti kammakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如此，甘马篇集注释的释义已完成。
2. Pārivāsikakkhandhakaṃ
2. 别住篇集
1. Pārivāsikavattakathā一、别住者行法论
§75
75. Pārivāsikakkhandhake pārivāsikāti padassa parivāsaṃ parivasantīti pārivāsikāti dassento āha ‘‘parivāsaṃ parivasantā’’ti. Tatthāti ‘‘parivāsaṃ parivasantā’’ti taddhitavākye. Tesūti catubbidhesu parivāsesu. Titthiyaparivāsoti titthiyānaṃ parivāso, titthiyānaṃ vā dātabbo parivāso, titthiyehi vā parivasitabbo parivāso titthiyaparivāso. Appaṭicchannaparivāsoti appaṭicchanno parivāso appaṭicchannaparivāso. Tatthāti appaṭicchannaparivāse. Yanti vacanaṃ. Ayaṃ panāti ayaṃ paṭicchannaparivāso pana. Idhāti pārivāsikakkhandhake. Sesāti appaṭicchannaparivāsato sesā. Tayoti appaṭicchannaparivāsādayo tayo, dātabbāti sambandho. Kassa dātabbāti āha ‘‘yenā’’tiādi. Āpannā cevāti āpajjitabbā ceva. Tesūti tividhesu parivāsesu. Ete panāti tayo pana. Idhāti pārivāsikakkhandhake. Tasmāti yasmā idha adhippetā, tasmā. Etesūti tividhesu parivāsesu.
75. 在别住篇集中,为显示「别住者」一词之义为「行别住者」,故说「行别住者」。「在此」者,在「行别住者」此派生词句中。「于彼等」者,于四种别住中。「外道别住」者,外道之别住,或应给予外道之别住,或外道应行之别住,为外道别住。「不覆藏别住」者,不覆藏之别住为不覆藏别住。「在此」者,在不覆藏别住中。「诸」者,语词。「然此」者,此覆藏别住然。「在此」者,在别住篇集中。「余」者,不覆藏别住之余。「三」者,不覆藏别住等三,应给予,为关系。为说「应给予谁」,故说「由谁」等。「已犯且」者,应犯且。「于彼等」者,于三种别住中。「然此等」者,三然。「在此」者,在别住篇集中。「因此」者,因在此所意指,故。「于此等」者,于三种别住中。「本性比库」者,在此为显示所意指之本性,故说「除」等。「本行退回原本应得者等」者,在此以「等」字摄取僧悦应得者、僧悦行者、出罪应得者等。以「亦」字期待本性之本性。「彼等」者,本性者。「作何礼敬等」为结合。「受用」者,在此受用名为领受,故说「领受」。「在此」者,在礼敬等中,此为夺格语词。「适宜业」者,此为恭敬之同义语,为结合。「礼敬等」者,礼敬、起立、合掌业。「扇风施与等」者,以扇扇出之风之施与等。「座之持来」者,在此持来为持来,座之持来为座持来,为显示语义,故说「座之持来」。「敷设亦」者,因持来而敷设故,持来即名,故说「或即敷设」。以「足洗水」显示足之洗水为足水之语义。以「足台」显示足之台座为足座之语义。以「或足擦」显示足之擦拭布为足布之语义。「亦弟子之礼敬等」为关系。以「亦」字显示对受用其他者有何说。「彼等」者,弟子。「信出家者」者,以信出家者。「族姓子」者,生族姓子,及行族姓子。「作」,「询问即」为关系。「被禁止之不受用名」,故说「从被禁止时起无罪」。「互相如长老」者,在此「互相」字为相互之同义,「如」字为「谁」字之同义,及分离义,故说「相互谁谁为长老」。相互相会故称为互相。「由彼彼」者,由比库,在「受用」一词中为作者之义。「允许受用」为关系。
Pakatattānaṃ bhikkhūnanti ettha adhippetapakatatte dassento āha ‘‘ṭhapetvā’’tiādi. Mūlāyapaṭikassanārahādīnampīti ettha ādisaddena mānattārahamānattacārikaabbhānārahādayo saṅgaṇhāti. Pisaddena pakatipakatattaṃ apekkhati. Teti pakatattā. Yaṃ abhivādanādiṃ karontīti yojanā. Sādiyantīti ettha sādiyanaṃ nāma sampaṭicchananti āha ‘‘sampaṭicchantī’’ti. Tatthāti abhivādanādīsu, niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ. Sāmīcikammanti etaṃ ābhisamācārikassa adhivacananti yojanā. Abhivādanādīnīti abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammāni. Bījanavātadānādinoti bījaniyā paharitena pavattassa vātassa dānādino. Āsanābhihāranti ettha abhiharaṇaṃ abhihāro, āsanassa abhihāro āsanābhihāroti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘āsanassa abhiharaṇa’’nti. Paññāpanampi abhiharitvā paññāpitattā abhihāroyeva nāmāti āha ‘‘paññāpanameva vā’’ti. ‘‘Pādadhovanaudaka’’nti iminā pādassa dhovanaṃ udakaṃ pādodakanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Pādaṭṭhapanaka’’nti iminā pādassa ṭhapanakaṃ pīṭhaṃ pādapīṭhanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Pādaghaṃsanaṃ vā’’ti iminā pādassa ghaṃsanaṃ kathalikaṃ pādakathalikanti vacanatthaṃ dasseti. Saddhivihārikānampi abhivādanādinti sambandho. Pisaddena aññesaṃ sādiyantassa kā nāma kathāti dasseti. Teti saddhivihārikā. Saddhāpabbajitāti saddhāya pabbajitā. Kulaputtāti jātikulaputtā, ācārakulaputtā ca. Karonti, āpucchantiyevāti sambandho. Vāritampi asādiyanaṃ nāmāti āha ‘‘vāritakālato paṭṭhāya anāpattī’’ti. Mithu yathāvuḍḍhanti ettha mithusaddo aññamaññapariyāyo, yathāsaddo yaṃsaddapariyāyo, vicchattho cāti āha ‘‘aññamaññaṃ yo yo vuḍḍho’’ti. Aññamaññañhi mithati saṅgamaṃ karotīti mithūti vuccati. Tena tenāti bhikkhunā, ‘‘sāditu’’nti pade bhāvakattā. Sādituṃ anujānāmīti sambandho.
以「依长老次第」显示长老之次第如长老为第四格不变化词。在前词中则为第一格不变化词。「于行列」者,于列中。「即在彼处」者,即在僧团新作处。「亦于自恣」者,以「亦」字显示非仅于伍波萨他,而且亦于自恣。「由僧团分配」为关系。
‘‘Vuḍḍhapaṭipāṭiyā’’ti iminā vuḍḍhānaṃ paṭipāṭi yathāvuḍḍhanti catutthīabyayībhāvaṃ dasseti. Purimapade pana paṭhamāabyayībhāvo. Pāḷiyāti pantiyā. Tatthevāti saṅghanavakaṭṭhāne eva. Pavāraṇāyapīti pisaddena na kevalaṃ uposatheyeva, atha kho pavāraṇāyapīti dasseti. Saṅghena bhājiyamānanti sambandho.
「分出」者,在分配中为分出。「阿瓦」前缀「努达」词根,「那」字成「纳」字,「达」字成「迦」字后,称为分出。「努达」词根为遣除义,故说「称为遣送」。「指定食等」者,以「等」字摄取筹食等。「应有」者,别住者之。「彼等」者,二三指定食等。「下」者,自己之下。「令取」者,令较新比库取。「食次第」者,食即次第为食次第,次第食为义。以「应遣送」显示应分配之义为分出之义。「如是」者,取而遣送为结合。「彼等」者,指定食等。「若然不取」者,若从僧团以舍弃而不取。「不遣送」者,若不遣送予他人。「指定」者,指定后。「彼之」者,别住者之。「因」者,因为。「坐于僧团新作处之彼」为结合。「食前」者,在食之取处。「彼」者,别住者,「勿疲劳」为关系。「此」者,分出。「应有」者,别住者之,「允许」为关系。
Oṇojananti avanudate oṇojanaṃ. Avapubbo nudadhātu nakārassa ṇakāraṃ, dakārassa ca jakāraṃ katvā oṇojananti vuccati. Nudadhātu apanayanattho, tena vuttaṃ ‘‘vissajjanaṃ vuccatī’’ti. Uddesabhattādīnītiādisaddena salākabhattādīni saṅgaṇhāti. Assāti pārivāsikassa. Tānīti dve tīṇi uddesabhattādīni. Heṭṭhāti attano heṭṭhā. Gāhethāti navakatare bhikkhū gāhāpetha. Bhattapaccāsāti bhattameva paccāsā bhattapaccāsā, paccāsābhattanti attho. ‘‘Vissajjetabbānī’’ti iminā avanuditabbanti oṇojananti atthaṃ dasseti. Evanti gahetvā vissajjamāneti yojanā. Tānīti uddesabhattādīni. Yadi pana na gaṇhātīti sace saṅghato vassaggena na gaṇhāti. Na vissajjetīti sace aññassa na vissajjeti. Odissāti uddisitvā. Tassāti pārivāsikassa. Hīti yasmā. Saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa tassāti yojanā. Bhattaggeti bhattassa gahaṇaṭṭhāne. Soti pārivāsiko, mā kilamitthāti sambandho. Idanti oṇojanaṃ. Assāti pārivāsikassa, anuññātanti sambandho.
「由来去比库」为关系。「四堂食」者,四面堂为四堂,食堂,在彼处依次第给予之食为四堂食。「此」者,四堂食。「于行列」者,于比库之行列。「下降」者,向下降。「手范围」者,施食者之手范围。「彼」者,俗人。「由园民沙玛内拉」一词,在「令持来」一词中为使役业。「自己」者,别住者未被命令而自己。「亦于大钵食」者,投入大钵中给予之食亦。「然于何处」者,然于分配处。
Āgatāgatehi bhikkhūhīti sambandho. Catussālabhattanti catumukhā sālā catussālā bhojanasālā, tattha paṭipāṭiyā dinnaṃ bhattaṃ catussālabhattaṃ. Etanti catussālabhattaṃ. Pāḷiyāti bhikkhūnaṃ pāḷiyā. Osakkitvāti heṭṭhā sakkitvā. Hatthapāseti bhattadāyakassa hatthapāse. Senoti kulalo. ‘‘Ārāmikasamaṇuddesehī’’ti padaṃ ‘‘āharāpetu’’nti pade kāritakammaṃ. Sayamevāti pārivāsikena anāṇatto hutvā sayameva. Mahāpeḷabhattepīti mahatiyaṃ peḷāyaṃ pakkhipitvā dinne bhattepi. Yattha panāti parivisaṭṭhāne pana.
「由来去比库」为关系。「四堂食」者,四面堂为四堂,食堂,在彼处依次第给予之食为四堂食。「此」者,四堂食。「于行列」者,于比库之行列。「下降」者,向下降。「手范围」者,施食者之手范围。「彼」者,俗人。「由园民沙玛内拉」一词,在「令持来」一词中为使役业。「自己」者,别住者未被命令而自己。「亦于大钵食」者,投入大钵中给予之食亦。「然于何处」者,然于分配处。
§76
76. Tatrāyaṃ sammāvattanāti ettha tasaddassa aniyamaniddesabhāvaṃ dassento āha ‘‘idāni yā ayaṃ sammāvattanā vuttā’’ti. Sammā vattitabbaṃ etāyāti sammāvattanā. Tatthāti sammāvattanāyaṃ. Na upasampādetabbanti ettha ācariyena hutvā kammavācāsāvanampi upasampādanamevāti āha ‘‘ācariyena hutvāpi kammavācā na sāvetabbā’’ti. Aññasmiṃ asatīti attanā aññasmiṃ kammavācāvācake asati. Na nissayo dātabboti ettha āgantukānameva nissayo na dātabbo, na dinnanissayānampīti dassento āha ‘‘āgantukānaṃ nissayo na dātabbo’’tiādi, yehipi bhikkhūhi gahitoti sambandho.
76. 于此,为显示「正行」一词中「彼」字之不定指性,故说「今此所说之正行」。应正行于此者,为正行。于正行中者。不应授达上者,于此,即使作为老师而听闻甘马语,亦是授达上,故说「即使作为老师,亦不应令听闻甘马语」。于他不在时者,自己于他甘马语宣说者不在时。不应给予依止者,于此,仅不应给予来客比库依止,非已给予依止者,为显示此,故说「不应给予来客比库依止」等,与「由诸比库所摄受」相连。
Aññosāmaṇeroti pakatattakāle upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerehi añño sāmaṇero. Ādhipaccaṭṭhānabhūtāti sabbasammutīnaṃ adhipatibhāvassa ṭhānabhūtā. Paṭibalassāti bhikkhuniyo ovadituṃ paṭibalassa. Iminā laddhasammutikena āṇatto aladdhasammutikopi garudhammehi vā aññehi vā bhikkhuniyo ovadituṃ labhatīti dasseti. Āgatā bhikkhuniyo vattabbāti sambandho. Voti tumhākaṃ. Soti bhikkhu. Voti tumhākaṃ, dassatīti sambandho.
他沙玛内拉者,于本来时给予戒师而摄受之沙玛内拉之外的沙玛内拉。为诸认可之主宰处者,为一切认可之主宰性之处。有能力者,有能力教诫比库尼。以此显示:由获得认可者所命令,未获得认可者亦由重法或其他而得教诫比库尼。与「已来之比库尼应行」相连。「或」者,汝等之。「彼」者,比库。「或」者,汝等之,与「示」相连。
Sukkavissaṭṭhiyāti sukkavissaṭṭhiāpattikāraṇā. Kāyasaṃsaggādigarukāpatti nāpajjitabbāti yojanā. Āpattikkhandhavasena āpattivatthūnaṃ pāpiṭṭhabhāvañca pāpiṭṭhatarabhāvañca vitthārento āha ‘‘sattasu hī’’tiādi. Pāpiṭṭhatarāti dubbhāsitāpattito dukkaṭāpatti pāpiṭṭhatarā. Tāsanti sattannaṃ āpattīnaṃ. Purimanayenevāti purimānaṃ āpattīnaṃ nayeneva. Bhedoti vatthūnaṃ viseso. Evaṃ āpattikkhandhavasena āpattivatthūnaṃ pāpiṭṭhapāpiṭṭhatarabhāvaṃ dassetvā idāni sikkhāpadavasena tesaṃ taṃ dassento āha ‘‘paṇṇattivajjasikkhāpade panā’’tiādi. Ubhayampīti vatthuāpattisaṅkhātaṃ ubhayampi.
由精液漏泄者,由精液漏泄之罪因。应连结:不应犯身触等重罪。依罪聚而详说诸罪事之更恶性与更更恶性,故说「于七」等。更更恶者,恶作罪较恶说罪更更恶。彼等者,七罪之。如前法者,如前诸罪之法。差别者,诸事之差异。如是依罪聚显示诸罪事之更恶与更更恶性已,今依学处而显示彼等之彼,故说「然于制定与违犯学处」等。二者皆者,名为事与罪之二者皆。
Kammanti ettha kāraṇabhūtassa kammassa nāmaṃ kāriyabhūtāyaṃ kammavācāyaṃ upacāravasena kāriyabhūtā kammavācā kammanti vuccatīti āha ‘‘parivāsakammavācā vuccatī’’ti. Kammasmiṃ sati, kammena vā vacitabbāti kammavācāti vacanattho kātabbo. Kasikammanti kasisaṅkhātaṃ kammaṃ. Gorakkhakammanti gorakkhasaṅkhātaṃ kammaṃ. ‘‘Kammaṃ kata’’nti iminā kammaṃ karontīti kammikāti vacanatthaṃ dasseti. Teti kammikā bhikkhū, na garahitabbāti sambandho.
业者,于此,为因之业之名,于为果之甘马语中,依近似而为果之甘马语称为业,故说「称为别住甘马语」。于业存在时,或应由业而说,甘马语之语义应作如是。耕作业者,名为耕作之业。护牛业者,名为护牛之业。以「业已作」显示语义:作业者为业者。「彼等」者,业者比库,与「不应呵责」相连。
Vacitabbaṃ anena dosenāti vacanīyaṃ, saṃvijjati vacanīyaṃ assāti savacanīyaṃ, taṃ na kātabbanti attho. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘palibodhatthāya hī’’tiādi. Yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hoti, tāva imamhā āvāsā ekapadampi mā pakkāmīti yojanā. Teti tuyhaṃ.
应由此过失而说者,应说,存在应说者为有应说,不应作彼,此为义。详说彼义,故说「为障碍故」等。应连结:乃至彼诤事未止息,从此住处一步亦莫离去。「汝」者,汝之。
Anuvādoti ettha anusāsanavasena aññe vadatīti anuvādoti vutte jeṭṭhakaṭṭhānanti āha ‘‘vihāre jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabba’’nti. Jeṭṭhakaṭṭhānaṃ sarūpena dassento āha ‘‘pātimokkhuddesakena vā’’tiādi. Meti mayhaṃ. Tanti tavaṃ. Na codetabboti ettha kena na codetabboti āha ‘‘vatthunā vā āpattiyā vā’’ti. Na sāretabboti na sarāpetabbo. Na bhikkhūhisampayojetabbanti ettha bhikkhūhi attanā kalahavasena na sampayojetabbanti dassento āha ‘‘aññamaññaṃ yojetvā kalaho na kāretabbo’’ti.
随说者,于此,依教诫而随他说者为随说,于所说长老座位,故说「于精舍不应作长老座位」。显示长老座位之相,故说「由巴帝摩卡诵者或」等。「我」者,我之。「汝」者,汝之。不应举罪者,于此,由何不应举罪,故说「由事或由罪」。不应令忆念者,不应令忆念。不应与诸比库相结合者,于此,自己不应以诤论而与诸比库相结合,为显示此,故说「不应使互相结合而作诤论」。
Saṅghattherena hutvāti saṅghattherena hontenapīti attho. Purato agantabbe samāne kiṃ pacchato gantabbanti āha ‘‘dvādasahattha’’ntiādi. Āsanapariyantoti āsanameva pariyanto lāmakoti āsanapariyanto, tadatthaṃ dassento āha ‘‘saṅghanavakāsanaṃ vuccatī’’ti. Svāssāti so assa. Soti āsanapariyanto. Assāti pārivāsikassa. Tatthāti āsanapariyante. Ayanti pārivāsiko, na labhatīti sambandho. Gahitāvasesāti gahitāhi seyyāhi avasesā. Maṅgulagūthabharitāti maṅgulānaṃ gūthehi pūritā. Assāti pārivāsikassa. Rajehi hatā nāsitā bhūmi etthāti rajohatabhūmi. Jatukamūsikabharitāti jatūhi ca mūsikāhi ca pūritā. Paṇṇasālāti paṇṇehi chāditā sālā. Assāti pārivāsikassa. Sabbepi āvāsāti yojanā. Etehīti pakatattehi. Tesūti āvāsesu. Yanti āvāsaṃ. Paccayanti vassāvāsikalābhaṃ. Ekapasseti bhikkhūnaṃ pāḷiyaṃ aṭṭhatvā ekasmiṃ passe.
「由僧团长老而成」者,意为「由僧团长老而成者」。当应前往时,为何应往后方?故说「十二肘」等。「座位边界」者,座位本身即是边界、界限,故为座位边界。为显示其义,故说「称为僧团新座位」。「彼之」者,彼即是。彼者,座位边界。「之」者,别住者之。「于彼处」者,于座位边界。「此」者,别住者,「不得」是连接。「所取之余」者,被取之卧处之余。「充满鼬粪」者,充满鼬之粪。「之」者,别住者之。「尘土所击之地」者,被尘土击打、驱除之地在此,故为尘土所击之地。「充满树胶与老鼠」者,充满树胶与老鼠。「叶堂」者,以叶覆盖之堂。「之」者,别住者之。「一切住处」是连接。「以此等」者,以所说之。「于彼等」者,于住处。「往」者,往住处。「资具」者,瓦萨安居之利得。「一边」者,于经中说比库们之后,于一边。
Assāti pārivāsikassa, dentīti sambandho. So evāti āsanādipariyanto eva. Ñātipavāritaṭṭhāne nimantitenāti sambandho. Tatthāti taṃ kulaṃ. Saṃvidhāyāti saṃvidahitvā. Assāti kulassa, bhaveyya vā.
「之」者,别住者之,「给与」是连接。「唯彼」者,唯座位等边界。「于亲属邀请之处被邀请者」是连接。「于彼处」者,彼家族。「安排」者,已安排。「之」者,家族之,或应有。
Harāyamānenāti lajjamānena. Yenāpīti pārivāsikenapi. Samādinnanti āraññikadhutaṅgasamādinnaṃ. Tathāti yathā āraññikaṅgaṃ na samādātabbaṃ, tathā. Piṇḍapātikadhutaṅgampīti pisaddo āraññikaṅgaṃ apekkhati. Yo panāti pārivāsiko pana.
「羞愧者」者,感到羞耻者。「即使由」者,即使由别住者。「已受持」者,已受持之住阿兰若头陀支。「如是」者,如不应受持住阿兰若支,如是。「常乞食头陀支亦」者,『亦』字指向住阿兰若支。「然而彼」者,然而别住者。
Anārocentassa meti yojanā. Anārocente satīti vā yojanā. ‘‘Iminā kāraṇenā’’ti iminā tappaccayāti ettha paccayasaddo kāraṇattho, nissakkavacanañca kāraṇatthe hotīti dasseti. So ratticchedo eva paccayo tappaccayoti vacanattho kātabbo. ‘‘Sāmaṇerehī’’ti padaṃ ‘‘pacāpetvā’’ti pade kāritakammaṃ. Etthāpi pakatiyā nīharāpetvāpi vihāre pacāpetvāpi bhuñjantassa paṭisedho natthi. Kasmā? ‘‘Tappaccayā’’ti vuttattā. Gāmeti mahāgāme, sabbakālaṃ anekasatehi bhikkhūhi avivitte gāmeti attho. Gāmakāvāsanti gāmoyeva khuddakaṭṭhena gāmako, tasmiṃ kārito āvāso gāmakāvāso, taṃ.
「对不告知者」是连接。或「当不告知时」是连接。「以此因」者,以此为缘,此处『缘』字是因义,且『从』之语词用于因义,此显示之。应作『彼夜断即是缘,以彼为缘』之语义。「沙玛内拉们」之词,于「令煮」之词中是使役业。此处亦,由自己令取出后,于精舍令煮后,对食用者无禁止。为何?因说「以彼为缘」故。「村」者,大村,意为一切时不离数百比库之村。「村住处」者,村本身以小义为村,于其中所作之住处为村住处,彼。
Gatena āgantukapārivāsikenāti sambandho. Tatthāti kismiñci vihāre, sabbe bhikkhūti sambandho. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhitaṭṭhāne. Na ekacce passati, apassitattā nāroceti, ratticchedova hotīti adhippāyo.
「由已去之客比库别住者」是连接。「于彼处」者,于某精舍,「一切比库」是连接。「于彼彼处」者,于彼彼所住之处。不见某些,因未见故不告知,唯有夜断,此是意趣。
Ekassa vā bahūnaṃ vā āgantukānanti sambandho. Etthāti ‘‘āgantukassa ārocetabba’’nti pade. Vuttanayenevāti ‘‘āgantukena ārocetabba’’nti pade vuttanayeneva. Taṃ vuttanayamāvikaronto āha ‘‘sace’’tiādi. Tesampīti āgantukānampi. Tassāti pārivāsikassa. Ajānantassevāti anādare cetaṃ sāmivacanaṃ. Ayañca panāti pārivāsiko ca. Gatakāleti āgantukānaṃ gatakāle. Yepīti āgantukāpi. Okkamitvāti osaritvā, pavisitvāti attho. Ayañcāti pārivāsiko ca, jānātīti sambandho. Nesanti āgantukānaṃ. Yopīti āgantukopi. Assāti pārivāsikassa. Aññātattāti āgatabhāvassa ajānitattā. ‘‘Abbhāna’’nti padaṃ ‘‘karotī’’ti pade kammaṃ, ‘‘hotī’’ti pade kattā. Adhikā rattiyoti āpattipaṭicchannarattito adhikā rattiyo. Ayanti pārivāsikavattapaṭipadā. Apaṇṇakapaṭipadāti aviraddhapaṭipadā, ekaṃsapaṭipadāti attho.
「对一或众多客比库」是连接。「此处」者,于「应对客比库告知」之词中。「以所说之方式」者,以于「客比库应告知」之词中所说之方式。显示彼所说之方式,故说「若」等。「彼等亦」者,客比库们亦。「彼之」者,别住者之。「对不知者」者,此是轻蔑之主格语词。「然而此」者,别住者。「去时」者,于客比库们去时。「彼等亦」者,客比库们亦。「入后」者,下降后,意为进入后。「此与」者,别住者,「知」是连接。「彼等之」者,客比库们之。「彼亦」者,客比库亦。「之」者,别住者之。「因未知」者,因来之状态未被知。「内住」之词,于「作」之词中是业,于「成」之词中是作者。「超过之夜」者,从覆藏罪之夜超过之诸夜。「此」者,别住行仪之行道。「无误之行道」者,无违犯之行道,意为决定之行道。
Gacchantampi bhikkhunti sambandho. Sāvetunti suṇāpetuṃ. Visayāvisayenāti ārocetuṃ desādesena. Karavīkatissatthero āhāti sambandho.
「对正在行走的比库」者,是连接。「应使知」者,应使听闻。「以境与非境」者,以地方与非地方来告知。「咖拉维咖提萨长老说」者,是连接。
‘‘Uposathadivase’’ti iminā uposatheti ettha uposathasaddassa pātimokkhuddesādayo atthe nivatteti. Pavāraṇāyapīti pavāraṇadivasepi. Gantunti bhikkhussa ṭhitaṭṭhānaṃ gantuṃ. Dūtenāpīti ettha anadhippetadūtaṃ paṭikkhipitvā adhippetadūtaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anupasampannaṃ…pe… ārocāpetabba’’nti.
「在伍波萨他日」者,以此显示在「伍波萨他」一词中,伍波萨他一词转起于巴帝摩卡诵等义。「在自恣时亦」者,在自恣日亦然。「前往」者,前往比库所住之处。「即使通过使者」者,在此为了显示所意图的使者,排除非所意图的使者,故说「应使未达上者……告知」。
Suññavihāroti bhikkhūhi vivittavihāro. Yatthāti yasmiṃ āvāse. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthāti suññavihāre. Dasavidhantarāye sati pana gantabbamevāti yojanā. Nānāsaṃvāsakehīti kammanānāsaṃvāsakaladdhinānāsaṃvāsakehi.
「空闲住处」者,离比库们而寂静的住处。「在何处」者,在何住处。「确实」者,真实,或因为。「在那里」者,在空闲住处。然而当有十种障碍时,应当前往,是连接。「异住者们」者,由甘马异住、得异住、受异住者们。
§81
81. Āvāsādīnaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘āvāso nāmā’’tiādi. Tatiyapadenāti ‘‘āvāse vā anāvāse vā’’ti tatiyapadena. Etesūti āvāsādīsu. Chadanatoti chadanakoṭito. Antoāvāseti bhittiparicchinne antoāvāse. Avisesenāti ‘‘ukkhittako’’ti vā ‘‘pārivāsiko’’ti vā visesaṃ akatvā sāmaññena. Udakapātenāti chadanato udakaṃ patati etthāti udakapāto, tena. Pañcavaṇṇacchadanabaddhaṭṭhānesūti pañcapamāṇena chadanena baddhaṭṭhānesu etesu āvāsesūti sambandho. Pārivāsikassa ca ukkhittakassa ca pakatattena saddhiṃ vāritanti yojanā. Nānūpacārepīti pisaddena ekūpacāre pana kā nāma kathāti dasseti . Etthāti ekacchanne āvāsādike, sace nipajjatīti sambandho. Tasminti saṭṭhivassepi pārivāsike.
为了显示住处等的相,说「所谓住处」等。「以第三格」者,以「在住处或非住处」的第三格。「在这些」者,在住处等中。「从覆盖」者,从覆盖的边缘。「住处内」者,在墙壁围绕的住处内。「无差别地」者,不作「被举罪者」或「别住者」的差别,以一般性。「以水滴」者,从覆盖处水滴落于此处,即水滴处,以此。「在五色覆盖所系之处」者,在这些以五种量的覆盖所系之处的住处中,是连接。「别住者与被举罪者连同恢复原本被禁止」者,是连接。「即使在近行」者,以疑问词显示:在同一近行中,还有什么可说的呢?「在此」者,在同一覆盖的住处等中,如果卧,是连接。「因此」者,即使在六十瓦萨的别住者。
Vuṭṭhātabbaṃ, nimantetabboti ettha kiṃ attano vuḍḍhataraṃ pakatattaṃ disvā vuṭṭhātabbaṃ, nimantetabboti āha ‘‘tadahupasampannampī’’tiādi. Obuddhanti palibuddhaṃ. Ekāsaneti ettha ekasaddo samānapariyāyoti āha ‘‘samānavassikāsane’’ti, samānavassikānaṃ āsaneti attho. Chamāyaṃ nisinneti ettha chamāsaddo bhūmipariyāyoti āha ‘‘bhūmiyaṃ nisinne’’ti. Itarenāti pārivāsikena. Sahāyena saddhiṃ caṅkamati viyāti yojanā. ‘‘Ekasmiṃ caṅkame’’ti iminā ekacaṅkamasaddassa tulyādhikaraṇasamāsavākyaṃ dasseti.
「应起立、应邀请」者,在此,是否见到自己更长的恢复原本者就应起立、应邀请?说「即使当日达上者」等。「被包围」者,被围绕。「同座」者,在此「同」一词是相同的同义词,故说「同瓦萨座」,同瓦萨者的座位之义。「坐于地上」者,在此「地」一词是大地的同义词,故说「坐于地面」。「与另一者」者,与别住者。「与同伴一起经行」等,是连接。「在同一经行处」者,以此显示同一经行处一词的同格限定复合句。
Chamāyaṃ caṅkamantanti ettha bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘chamāyaṃ caṅkamante’’ti. Ayaṃ panāti vakkhamāno pana. Etthāti ‘‘chamāyaṃ caṅkamante’’ti pāṭhe. Caṅkamanteti pakatatte caṅkamante. Na caṅkamitabbanti pārivāsikena na caṅkamitabbaṃ. Ko pana vādo iṭṭhakācayasampanne vedikāparikkhitte iti atthoti yojanā. Pabbatantaravanantaragumbantaresūti pabbatamajjhavanamajjhagumbamajjhesu, pabbatavivaravanavivaragumbavivaresu vā. Upacāranti dvādasahatthaṃ upacāraṃ.
「在地上经行」者,在此地面义中是依格用法,故说「在地上经行者」。「然而此」者,然而将要说的。「在此」者,在「在地上经行者」的文句中。「经行者」者,在恢复原本者经行时。「不应经行」者,别住者不应经行。然而何须说在砖堆完成、栏楯围绕之处呢?是义,是连接。「在山间、林间、丛间」者,在山中、林中、丛中,或在山隙、林隙、丛隙中。「近行」者,十二肘的近行。
§82
82.Itaroti navako. Assāti navakassa. Na vattabhede dukkaṭanti aññātattā na vattabhede dukkaṭaṃ. Eseva nayo sabbattha. Apacchāpurimanti apacchā apurimaṃ, ekapahārenāti attho. Samavassā dve pārivāsikāti yojanā. Dvinnaṃ pārivāsikānaṃ ekato vasanadosaṃ dassento āha ‘‘sace hi dve’’tiādi. Nesanti dvinnaṃ pārivāsikānaṃ. Etthāti pārivāsikādīsu pañcasu bhikkhūsu. Mūlāyapaṭikassanārahādayo cattāroti yojanā.
「其他」者,新比库也。「对他」者,对新比库也。「在不说破时无恶作」者,因未知故,在不说破时无恶作。此即一切处之方法。「不后不前」者,不后不前,一次之义也。应连接为「同瓦萨之二别住者」。显示二别住者一起住之过失,故说「若二人」等。「对彼等」者,对二别住者也。「于此」者,于别住者等五比库中也。应连接为「应退回原本者等四人」。
Parivāsadānādīnīti ādisaddena mūlāyapaṭikassanamānattadānaabbhānāni saṅgaṇhāti. Etesvevāti parivāsadānādīsu eva. Ayanti pārivāsiko.
「给予别住等」者,以「等」字摄取退回原本、给予僧悦、出罪也。「唯于此等」者,唯于给予别住等也。「此」者,别住者也。
§83
83. ‘‘Atha kho āyasmā upālī’’tiādivacanassa anusandhiṃ dassento āha ‘‘imaṃ panā’’tiādi . Rahogatassa upālittherassāti yojanā. Atha vā anādare sāmivacanaṃ katvā upālittherassa rahogatassāti yojanā kātabbā. Etthāti pārivāsikavatte. Soti upālitthero. Assāti upālittherassa. Tatthāti tīsu ratticchedesu. Yvāyanti yo ayaṃ, ekato vāsoti sambandho. So vāso sahavāso nāmāti yojanā. Vippavāsoti ettha pakatattena vippayutto hutvā vāsoti dassento āha ‘‘ekakasseva vāso’’ti. Āgantukādīnanti ādisaddena āvāsikā gahetabbā.
「时,具寿伍巴离」等语句之连结,故说「然此」等。应连接为「对独处之伍巴离长老」。或者,以不敬之主格作,应连接为「对伍巴离长老之独处者」。「于此」者,于别住者之事也。「彼」者,伍巴离长老也。「对他」者,对伍巴离长老也。「于彼」者,于三夜破中也。「凡此」者,凡此,与「一起住」相连也。应连接为「彼住名为共住」。「别住」者,于此显示以本性分离而住,故说「唯一人之住」。「来者等」者,以「等」字应取住者。
§84
84.Tattha tatthāti taṃ taṃ ṭhānaṃ. Dvīsu padesūti dvīsu vākyasaṅkhātesu padesu. Ekenekenapīti ekena ekena vākyapadenapi. Parivasiyitthāti parivuttho, parivuttho parivāso etassāti parivutthaparivāso, tassa. Hīti saccaṃ. Esāti eso bhikkhūti sambandho. Suddhanteti suddhakoṭṭhāse. Dukkhassāti vaṭṭadukkhassa. Antanti avasānaṃ, vināsaṃ vā.
「于彼彼」者,彼彼处也。「于二处」者,于二句所摄之处也。「以一一」者,以一一句处也。「已别住」者,已住别住,已住别住之别住为彼者,彼已住别住者之也。「实」者,真实也。「此」者,与「此比库」相连也。「于清净」者,于清净部分也。「苦」者,轮转苦也。「边」者,终结,或灭尽也。
2. Mūlāyapaṭikassanārahavattakathā二、应退回原本者行法论
§86
86. Navakataraṃ mūlāyapaṭikassanārahaṃ ṭhapetvāti yojanā. Imesaṃ pañcannaṃ pakatattā evāti sambandho. Nesanti mūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahānaṃ catunnaṃ, mūlāyapaṭikassanārahādilakkhaṇanti sambandho. Etthāti mūlāyapaṭikassanārahassa vatte. Itoti mūlāyapaṭikassanārahassa vattato.
应连接为「除新者中应退回原本者」。「唯此五人之本性故」者,相连也。「对彼等」者,对应退回原本者、应僧悦者、行僧悦者、应出罪者四人,与「应退回原本者等之相」相连也。「于此」者,于应退回原本者之事也。「从此」者,从应退回原本者之事也。
§87
87. Yatheva pārivāsiko gaṇapūrako na hoti, evaṃ etepi na hontīti yojanā.
应连接为「如别住者不成僧数,如是此等亦不成」。
4. Mānattācārikavattakathā僧悦行者的义务论
§92
92.Ūnegaṇeti ettha gaṇo nāma gaṇabhojanasikkhāpade (pāci. 217 ādayo) viya hotīti āha ‘‘cattāro vā atirekā vā’’ti. Sabbatthāti pārivāsikakkhandhake.
92. 「不足众」者,此中所谓「众」,如众食学处(巴吉帝亚 217 等)中所说,故说「四人或过四人」。「一切处」者,在别住篇集中。
Iti pārivāsikakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 至此，《别住者篇集》注释的释义已圆满。
3. Samuccayakkhandhakaṃ
3. 合诵篇集
1. Sukkavissaṭṭhikathā排出精液论
Samuccayakkhandhake tatthāti catubbidhesu mānattesu. Yaṃ mānattaṃ diyyati, idaṃ appaṭicchannamānattaṃ nāmāti yojanā. Eseva nayo anantaravākyesupi. Paṭicchannāya āpattiyāti hetvatthe karaṇavacanaṃ, kāraṇatthe nissakkavacanaṃ vā. Addhamāsanti pannarasadivasakālaṃ. Odhāyāti samūhaṃ katvā. ‘‘Ekato katvā’’ti iminā ‘‘odhāyā’’ti padassa atthaṃ dasseti. Tesūti catubbidhesu mānattesu. Idanti mānattaṃ. Appaṭicchannāya…pe… vacanatoti ñāpakahetu. Etena appaṭicchannāya āpattiyā dātabbaṃ mānattaṃ appaṭicchannamānattanti vacanatthaṃ dasseti. Tanti appaṭicchannamānattaṃ. Idhāti imissaṃ pāḷiyaṃ. Tatuttarīti tato tīhipi uttari. Nānāvatthūni etāsanti nānāvatthukāyo. Tāsanti nānāvatthukānaṃ.
在合诵篇集中,「于彼」者,于四种僧悦中。所给予之僧悦,此名为「不覆藏僧悦」,此为连结。此同样方法亦适用于后续诸句。「因覆藏之罪」者,为因格之业格,或为原因义之从格。「半月」者,十五日之时期。「合并」者,作为一组。以「合为一」此语显示「合并」一词之义。「于彼等」者,于四种僧悦中。「此」者,僧悦。「因不覆藏……乃至……之语」者,为告知之因。以此显示「因不覆藏之罪所应给予之僧悦为不覆藏僧悦」之语义。「彼」者,不覆藏僧悦。「于此」者,于此文句中。「更过于彼」者,更过于彼三者。「彼等为异事」者,为异事者。「彼等之」者,异事者之。
Māḷakasīmāyamevāti sīmamāḷake eva, sīmaṅgaṇe evāti attho. Tatthevāti māḷakasīmāyameva.
「唯于界场」者,唯于界场,唯于界庭院,此为义。「于彼处」者,唯于界场。
Vedayāmahanti vedayāmi ahaṃ. Mama mānattacarabhāvaṃ saṅghaṃ jānāpemīti attho. Vedayatīti manti jānāpeti, iti maṃ saṅgho dhāretūti adhippāyo. Vuttanayenevāti pārivāsikakkhandhake vuttanayeneva. Nikkhipitabbanti ‘‘mānattaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti nikkhipitabbaṃ. Māḷakatoti sīmaṅgaṇato. Sopīti saha gacchantopi. ‘‘Māḷake nārocita’’nti iminā yassa māḷake ārocitaṃ, tassa anārocetvāpi nikkhipitabbanti dasseti. Ārocentena vattabbanti sambandho.
「我们告知」者,我告知。令僧团知我之行僧悦者身份,此为义。「告知」者,令知,如是令僧团持守,此为意趣。「依所说之法」者,依别住篇集中所说之法。「应舍置」者,应舍置「我舍置僧悦,我舍置行」。「从界场」者,从界庭院。「彼亦」者,与同行者亦。以「未于界场告知」此语显示,于其界场已告知者,即使未告知亦应舍置。「应由告知者行」,此为连结。
Visabhāgehi saha vasantassa vattassa duppūritattā vuttaṃ’’sabhāgā bhikkhū vasantī’’ti. Catūhi, pañcahi vāti vāsaddena tato atirekampi saṅgaṇhāti. Parikkhepārahaṭṭhānatoti cīvarakkhandhake (mahāva. aṭṭha. 379) vuttaparikkhepārahaṭṭhānato. ‘‘Dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti idaṃ vihāre bhikkhūnaṃ sajjhāyādisaddasavanūpacārapahānatthaṃ vuttaṃ. Sace savanūpacārato na muccati, tato atirekampi atikkamitabbaṃ. Okkammāti maggapaṭipannānaṃ bhikkhūnaṃ vacanasaddasavanūpacārapahānatthaṃ okkamitvā. ‘‘Gumbena vā vatiyā vā’’ti dassanūpacārapahānatthaṃ vuttaṃ. Idha upacāro nāma yattha ṭhatvā passati suṇāti, soyeva deso. Aññoti catūhi pañcahi vā bhikkhūhi añño. Esāti eso mānattacāriko.
因与异类者共住之行难以圆满,故说「同类比库们住」。「四人、五人或」者,以「或」字亦摄取过于彼者。「从围墙投石处」者,从衣篇集(大品注疏 379)中所说之围墙投石处。「越过二石掷距」者,此为舍弃住于精舍之比库们诵经等声音之近处而说。若不离声音之近处,应越过更多。「进入」者,为舍弃道路行进之比库们言语声音之近处而进入。「以丛林或以沟渠」者,为舍弃见之近处而说。此中所谓近处,即站立于彼处能见能闻之处所。「另一」者,异于四人或五人比库之另一人。「此」者,此行僧悦者。
‘‘Dvādasahatthaṃ upacāraṃ okkamitvā’’ti iminā anokkamitvā ajānantasseva gacchati, natthi ratticchedopīti dasseti. Ettha diṭṭharūpānaṃ sutasaddānaṃ dvādasahatthūpacārato bahi ṭhitānampi ārocetabbaṃ. Adiṭṭhāsutānampi anto dvādasahatthūpacāragatānaṃ ārocetabbanti daṭṭhabbaṃ. Sati karaṇīyeti idaṃ gantussa kāraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Asati karaṇīyepi gantuṃ vaṭṭati. Sopīti eko bhikkhupi. ‘‘Tassa santike ārocetvā’’ti iminā anārocane vattabhedadukkaṭaṃ hotīti dasseti. Ekassa santike ārocetvā nikkhipiyamāne kiṃ ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hotīti āha ‘‘ayañcā’’tiādi. Tattha ayañcāti mānattacāriko pana. Yasmā kāraṇā vasi, tena kāraṇenāti yojanā. Bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāti pakatattāgatakāle tassa anārocetvāva gacchanti, tasmā bhikkhūnañca dvādasahatthūpacāre atthibhāvaṃ sallakkhetvāti attho. Ettha ca ‘‘gaṇassa ārocetvā’’ti iminā ūne gaṇe caraṇadosābhāvaṃ dasseti. ‘‘Bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvā’’ti iminā vippavāsadosābhāvaṃ dasseti. Yanti pubbe anārocitaṃ yaṃ bhikkhuṃ . Ayanti paṭhamaṃ passitabbassa ārocetvā nikkhipanaṃ. ‘‘Nikkhittavattassa parihāro’’ti iminā anikkhittavatte antoupacāragatānaṃ sabbesaṃ ārocetabbanti dasseti.
「入十二手寻近行」者,以此显示:未入者,即使不知,亦可前往,无夜分断。于此,对于已见色、已闻声者,即使住于十二手寻近行之外,亦应告知。应见:对于未见未闻者,若在十二手寻近行之内,亦应告知。「有事」者,此为显示前往者之理由而说。即使无事,亦可前往。「彼亦」者,即一比库。「于彼面前告知后」者,以此显示:若不告知,则有违律恶作。于一人面前告知后舍置时,于不足众中,是否无行法过失或别离过失?为此而说「此亦」等。于此,「此亦」者,即行僧悦者。「由何因缘而住,以彼因缘」者,应连接。「观察比库们之存在」者,于恢复原状时,不告知彼等而前往,故义为:观察比库们于十二手寻近行中之存在。于此,以「告知众后」显示于不足众中无行法过失。以「观察比库们之存在」显示无别离过失。「往」者,先前未告知之比库。「来」者,最初见者告知后之舍置。「未舍置律仪之保护」者,以此显示:于未舍置律仪时,应告知一切近行内者。
Ayanti mānattacāriko, ṭhitoti sambandho. Tenāpīti mānattacārikenapi, yācitabbanti yojanā. Soti anikkhittavatto bhikkhu. Tatrāti ‘‘so abbhetabbo’’ti vacane. Ayaṃ abbhānavidhi vuttoti yojanā. Ayañcāti abbhānavidhi ca. Tāsanti āpattīnaṃ. Evantiādi nigamanaṃ. Paṭicchannamānattaṃ pana dātabbaṃ hotīti sambandho. ‘‘Paṭicchannāyā’’tiādinā paṭicchannāya āpattiyā dātabbaṃ mānattaṃ paṭicchannamānattanti vacanatthaṃ dasseti. Nanti paṭicchannamānattaṃ.
「来」者,行僧悦者,「住」者,应连接。「以彼亦」者,即使以行僧悦者,「应请求」者,应连接。「彼」者,未舍置律仪之比库。「于彼处」者,于「彼应被请求」之语中。应连接:此请求法已说。「此亦」者,即请求法。「彼等」者,诸罪之。「如是」等,为结论。应连接:覆藏僧悦应被给予。以「对于覆藏」等,显示语义:对于覆藏之罪应给予之僧悦,名为覆藏僧悦。「非」者,覆藏僧悦。
2. Parivāsakathā别住论
§102
102.Tassāti paṭicchannamānattassa. Samodhānetvāti idheva parivāsakathāyaṃ samodhānetvā. Idheva parivāsakathāyaṃ dassayissāmāti yojanā. Idhevasaddo hi pubbāparāpekkho.
「彼」者,覆藏僧悦之。「合并后」者,于此别住说中合并后。应连接:将于此别住说中显示。「于此」之词,实为前后相待。
Idha adhippetaṃ parivāsaṃ vitthāretvā dassento āha ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Idha adhippeto parivāso nāma tividho hotīti yojanā. Tatthāti tividhesu parivāsesu. ‘‘Yathāpaṭicchannāya āpattiyā’’ti vacanaṃ vitthārento āha ‘‘kassaci hī’’tiādi. Yathā udāyittherassa ekāhapaṭicchannā ayaṃ āpatti hoti, tathā kassaci ekāhapaṭicchannā āpatti hotīti yojanā. Yathā ca parato āgatā udāyittherasseva āpatti hoti, tathā kassaci dvihādipaṭicchannā āpatti hotīti yojanā. Iminā vuttanayānusārena paratopi nayo netabbo. Tasmāti yasmā ekāhādipaṭicchannā ekādiāpatti hoti, tasmā jānitabboti yojanā.
于此,欲详说所意趣之别住而说「此实」等。应连接:于此所意趣之别住,实有三种。「于彼处」者,于三种别住中。详说「如覆藏之罪」之语而说「某人实」等。应连接:如伍答夷长老有一日覆藏之此罪,如是某人有一日覆藏之罪。如从他而来之伍答夷长老自身之罪,如是某人有二日等覆藏之罪。以此,依所说之法,从他处亦应引法。「是故」者,因为有一日等覆藏之一等罪,故应知,应连接。
Paṭicchannabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Tatthāti ‘‘dasahākārehī’’ti pāṭhe. Āpattiiti saññā etassāti āpattisaññī. Pahu cāti samattho ca. Papubbo hūdhātu samatthatthe hoti.
详说覆藏状态而说「此实」等。「于彼处」者,于「以十种行相」之文中。「罪想」者,对此有想,故为罪想者。「能亦」者,有能力。『帕』前缀『胡』界为有能力义。
Tatthāti tassaṃ mātikāyaṃ. Yanti āpattiṃ. Sopi cāti bhikkhupi ca. Tatthāti tassaṃ āpattiyaṃ. Ayanti bhikkhu. Tatthāti āpattiyaṃ. Alajjipakkhe tiṭṭhatīti ‘‘sañcicca āpattiṃ parigūhatī’’ti (pari. 359) vuttapakkhe ṭhitattā alajjipakkhe tiṭṭhati.
「于彼处」者,于彼摄颂中。「往」者,罪。「彼亦」者,比库亦。「于彼处」者,于彼罪中。「来」者,比库。「于彼处」者,于罪中。「住于无惭方」者,因住于「故意覆藏罪」所说之方,故住于无惭方。
Pakatattoti ettha ‘‘pārājikaṃ anajjhāpanno’’ti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘tividhaṃ ukkhepanīyakammaṃ akato’’ti. Etanti appaṭicchannabhāvaṃ, ‘‘āpajjati…pe… kusalehi cintitā’’ti vacanaṃ vā.
「本性」者,此中为遮止「未犯巴拉基咖」之义,故说「未作三种举罪甘马」。「此」者,指未覆藏性,或指「犯……乃至……由善者所思」之语句。
Gāthāya ‘‘sāvasesa’’nti iminā pārājikaṃ nivatteti. Garukanti ettha saṅghādisesameva adhippetanti dasseti. Anādariyanti sikkhāpade anādariyaṃ. Vajjanti dukkaṭaṃ. Ukkhittakena karaṇabhūtena.
偈颂中以「有余」一词遮止巴拉基咖。「重」者,此中所指唯桑喀地谢萨,如是显示。「不恭敬」者,对学处之不恭敬。「过失」者,恶作。「被举罪者」者,以被举罪为因。
Yassāti bhikkhussa, natthīti sambandho. Bhīrukajātikatāyāti bhīrukasabhāvatāya. Pabbatavihāre vasantassa yassa bhikkhunoti yojanā. Pabbatavihāreti pabbatassa tale, antare vā kārite vihāre. Etasminti etādise. Antarāye satiyevāti yojanā. Tassa acchannāva hotīti yojanā. Anantarāyikasaññāya chādayato acchannāvāti anantarāyikasaññāya chādentassāpi ekantena antarāyikattā acchannāvāti adhippāyo.
「彼」者,比库,应连接「无」。「怯弱性」者,以怯弱为自性。应连接为「住于山寺之彼比库」。「山寺」者,于山麓或山腰所建之寺院。「此」者,如此类。应连接为「有障碍时」。应连接为「彼之未覆」。「以无障碍想而覆者未覆」者,意趣为:即使以无障碍想而覆者,因决定为有障碍故,未覆。
Assāti bhikkhussa. Hanukavātoti hanukassa gelaññakaro vāto. Vijjhatīti hanukaṃ vijjhati. Imināti bhikkhunā. Pahusaññino chāditāpi ekantena apahuttā acchāditāva hoti.
「有」者,比库之。「颚风」者,令颚病之风。「刺」者,刺颚。「此」者,此比库。虽以充足想而覆,因决定为不充足故,如未覆。
Chādetukāmo cāti ettha idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ chādetukāmo chādeti, chādetukāmo nacchādeti, acchādetukāmo chādeti, nacchādetukāmo nacchādetīti. Tattha paṭhamapadaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘idaṃ uttānatthamevā’’ti. Evaṃ sesāsupi mātikāsu catukkaṃ veditabbaṃ . Catūsu catukkesu paṭhamapade eva channā hoti, na sesapadesu. Anuttānatthaṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Purebhatte vāti purebhattaṃ vā, bhattato, bhattassa vā pureti purebhattaṃ. Abyayībhāvasamāse sattamīvibhattiyā amitikāriyassa aniccabhāvato vuttaṃ ‘‘purebhatte’’ti. Eseva nayo ‘‘pacchābhatte’’ti etthāpi. Dutiyapadassa atthaṃ dassetvā tatiyapadassa atthaṃ dassento āha ‘‘yassa panā’’tiādi. Abhikkhuke ṭhāne vasantassa yassa bhikkhussāti yojanā. Āgamentassa gacchantassāti anādare cetāni sāmivacanāni.
「欲覆且」者,此中应知此四句:欲覆而覆、欲覆而不覆、不欲覆而覆、不欲覆而不覆。其中依第一句而说「此唯明显义」。如是于其余母句中亦应知四句。于四个四句中,唯于第一句为已覆,非于其余句。为显示非明显义,故说「然若」等。「午前或」者,午前或,从食、食之前故为午前。于依格不变化复合词中,因第七格之不定性,故说「午前」。此同理于「午后」亦然。显示第二句之义后,为显示第三句之义,故说「然彼」等。应连接为「住于盗贼处之彼比库」。「来者、去者」者,此等为不恭敬之主格语。
Catutthapadassa atthaṃ dassento āha ‘‘yo panā’’tiādi. Tattha yo panāti bhikkhu pana, āvi karotīti sambandho. Sabhāganti averiṃ. Ayanti bhikkhu. Upajjhāyo iti vā ācariyo iti vāti yojanā. Lajjāyāti lajjanimittaṃ, lajjakāraṇā, lajjahetu vā. Hīti saccaṃ, yasmā vā, idhāti āpattiārocanaṭṭhāne. Averisabhāgassāti averī hutvā sabhāgassa.
为显示第四句之义,故说「然彼」等。其中「然彼」者,然比库,应连接「显露」。「同类」者,无怨。「此」者,比库。应连接为「或戒师或老师」。「羞」者,羞之相、羞之因、或羞之缘。「实」者,真实,或因,「此中」者,于罪之告白处。「无怨同类之」者,成为无怨而同类之。
Pakāsetukāmoti aññesaṃ pakāsetukāmo. Upajjhāyassāpīti pisaddena aññassa santike kā nāma kathāti dasseti. Tatthāti āpattiārocanaṭṭhāne. Sabhāgasaṅghādisesanti vatthusabhāgasaṅghādisesaṃ. Suddhassāti vatthusabhāgasaṅghādisesato suddhassa. Āvikaraṇākāraṃ dassento āha ‘‘āvikaronto cā’’tiādi. Iti imānītiādi nigamanaṃ.
「欲令显示」者,欲令其他人显示。「即使对老师」者,以「亦」字显示:对其他人处,有何话可说?「在彼处」者,在罪之告白处。「同类桑喀地谢萨」者,事同类之桑喀地谢萨。「清净者」者,从事同类桑喀地谢萨清净者。显示不覆藏之相,说「不覆藏者」等。「如是这些」等,是结论。
Tatoti jānitabbato, paranti sambandho. Ekāhapaṭicchannāti ekāhena paṭicchannā. Yāva cuddasa divasāni, tāva divasavasena yojanā kātabbāti yojanā. Pakkhapaṭicchannanti pakkhena paṭicchannaṃ. Atirekapakkhapaṭicchannanti pakkhato atirekena paṭicchannaṃ.
「彼」者,从应知,「其余」是连接。「一日所覆」者,以一日所覆。乃至十四日,应以日数作连接,是连接。「半月所覆」者,以半月所覆。「过半月所覆」者,以超过半月所覆。
Saṃvaccharapaṭicchannanti saṃvaccharena paṭicchannaṃ. Tato vāti atirekasaṭṭhisaṃvaccha rato vā. Bhiyyopīti atirekampi.
「一年所覆」者,以一年所覆。「或从彼」者,或从超过六十年。「更多」者,超过之量。
Tatoti tīhi āpattīhi. Paranti atirekaṃ. Gaṇanavasenāti āpattigaṇanavasena. Vatthukittanavasena vāti āpattīnaṃ vatthukittanavasena vā. Nāmamattavasena vāti ‘‘saṅghādisesāpattiyo’’ti evaṃ nāmasseva vasena vā. Ettha hi mattasaddo avadhāraṇattho, tena vatthuṃ nivatteti.
「彼」者,以三罪。「其余」者,超过。「以计数方式」者,以罪之计数方式。「或以事之说明方式」者,或以诸罪之事之说明方式。「或仅以名称方式」者,或仅以『桑喀地谢萨罪』如是名称之方式。于此,「仅」字是限定义,以此排除事。
Tatthāti ‘‘nāmamattavasenā’’ti pade. Sajātisādhāraṇanti sassa attano jāti sajāti, tāya sādhāraṇaṃ sajātisādhāraṇaṃ. Sabbesaṃ, sabbehi vā āpattīhi sādhāraṇaṃ sabbasādhāraṇaṃ. Tatthāti duvidhesu nāmesu. Sabbasādhāraṇanāmavasenāpīti ettha pisaddo ‘‘ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpajjiṃ ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ sajātisādhāraṇanāmavasenapi ‘‘ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ ubhayasādhāraṇavasenapi vattuṃ vaṭṭatīti dasseti. Hīti saccaṃ. Sabbampi parivāsādikaṃ idaṃ vinayakammanti yojanā. Vasati āpatti ettha tadāyattavuttitāyāti vatthu. Go vuccati vacanaṃ vā ñāṇaṃ vā, taṃ tāyatīti gottaṃ.
「在彼处」者,在「仅以名称方式」之句中。「同类共通」者,自己之类为同类,与彼共通为同类共通。与一切诸罪共通,或为一切共通。「在彼处」者,在二种名称中。「即使以一切共通名称方式」者,此处「亦」字显示:「尊者,我犯众多桑喀地谢萨,一日所覆」如是以同类共通名称方式,亦「尊者,我犯众多桑喀地谢萨罪,一日所覆」如是以两者共通方式,说亦可。「确实」者,真实。一切别住等,此是律之甘马,是连接。「住」者,罪住于此,因依彼而住,是事。「语」被称为言说或智,守护彼,是种类。
Tatthāti vatthādīsu catubbidhesu. Tatthāti tesu vacanesu. Sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsaggantiādinā vacanenāpīti ettha ādisaddena duṭṭhullādivacanāni saṅgaṇhāti. Idha panāti imasmiṃ pana ṭhāne. Yo yoti tisso vā phusso vā āpanno hoti.
「在彼处」者,在事等四种中。「在彼处」者,在彼等言说中。「即使以『精液漏泄、身触』等言说」者,此处以「等」字摄取粗恶等言说。「然而在此」者,然而在此处。「凡」者,犯三或触。
Evaṃ ārocetabbanti evaṃ vakkhamānanayena ārocetabbanti yojanā. Kiṃ ārocetabbaṃ? ‘‘Ahaṃ bhante…pe… saṅgho dhāretu’’ iti ārocetabbanti yojanā.
「应如是告知」者,应以如是所说之方式告知,此为连结。何者应告知?应告知「尊者,我……(中略)……愿僧团忆持」,此为连结。
Vedayāmahanti vedayāmi ahaṃ. Mama pārivāsikabhāvaṃ saṅghaṃ, saṅghassa vā jānāpemīti attho. Vedayatīti manti vedayati iti maṃ. Pārivāsikabhāvaṃ saṅghaṃ, saṅghassa vā jānāpetīti maṃ saṅgho dhāretūti attho. Ettha bahūsu aṭṭhakathāpotthakesu ‘‘tiṇṇaṃ vā atirekānaṃ vā ārocentena āyasmanto dhārentū’’ti pāṭho atthi . Kesuci aṭṭhakathāpotthakesu ‘‘tiṇṇaṃ ārocentena āyasmanto dhārentū’’ti ettakoyeva pāṭho atthi. Heṭṭhā mānattakathāyampi evameva atthi. Tattha ‘‘atirekāna’’nti iminā tīhi atirekānaṃ ārocentena saṅghaṃ apekkhitvā sace ekavacanavasena vattukāmo hoti, ‘‘maṃ saṅgho dhāretū’’ti vattabbaṃ. Atha sambahule bhikkhū apekkhitvā sace bahuvacanavasena vattukāmo hoti, yathā tiṇṇaṃ, evaṃ ‘‘maṃ āyasmanto dhārentū’’ti vattabbanti dasseti. Idañca saddasatthavaseneva vuttaṃ, na vinayakammavipattivasenāti daṭṭhabbaṃ.
「我告知」者,我告知。我向僧团,或向僧团成员,令知我之别住者身份,此为义。「告知」之「我」者,告知即我。令僧团或僧团成员知我之别住者身份,故「愿僧团忆持我」,此为义。此中,在众多注疏写本中有「向三人或更多人告知者,愿诸具寿忆持」之读法。在某些注疏写本中,仅有「向三人告知者,愿诸具寿忆持」如此之读法。在下文僧悦说明中亦如是有。其中,以「更多人」一词,显示向超过三人告知者,若期望僧团而欲以单数表达,应说「愿僧团忆持我」。又若期望众多比库而欲以复数表达,如同对三人,应说「愿诸具寿忆持我」,如是显示。此仅依语法学而说,应见非依律甘马过失而说。
‘‘Vihāreyeva rattipariggaho’’ti iminā antoupacārasīmāyampi parivasitabbabhāvaṃ dasseti. Upacārasīmanti parikkhittassa vihārassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānaṃ. Esāti pārivāsiko bhikkhu. Assāti āgatassa bhikkhuno.
「住处即夜之摄受」,以此显示在内摄受界中亦应行别住。近行界者,已结界之住处之结界范围,未结界者之应结界处。「彼」者,别住比库。「对于来者」者,对于已来之比库。
Tatoti āpattipaṭicchannadivasato. Kukkuccavinodanatthāyāti āpattipaṭicchannadivasena samaṃ parivasitabbaṃ nukho, na nukhoti kukkuccassa vinodanatthāya. Parivutthattāti parivasitattā. Soti parivuttho bhikkhu. Idanti dātabbamānattaṃ. Tanti paṭicchannamānattaṃ. Chārattanti charattiyo samāhaṭāti chārattaṃ, samāhāre digu. ‘‘Charatta’’nti vattabbe sukhuccāraṇatthaṃ chakārassa dīghaṃ katvā evaṃ vuttaṃ, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ.
「从彼」者,从覆藏罪之日。「为除疑悔故」者,为除疑悔,应与覆藏日数相等地行别住,非不应如是。「已行别住故」者,因已行别住。「彼」者,已行别住之比库。「此」者,应给予之僧悦。「彼」者,覆藏之僧悦。「六夜」者,六夜聚集故为六夜,集合之二数词。应说「六夜」,为易发音故,将六字母长音化而如是说,此为极度结合时之用法语。
Appaṭicchannāpattiṃ dātuṃ vaṭṭatīti sambandho. Iminā heṭṭhā vuttaṃ paṭicchannamānattaṃ imasmiṃ paṭicchannamānatte samodhānetvāpi dātuṃ vaṭṭatīti dasseti. Evaṃ santepi mūlamānattaṃ paṭicca paṭicchannamānattanti vuccati. Kathaṃ dātuṃ vaṭṭatīti yojanā.
「可给予未覆藏罪」,此为连结。以此显示,下文所说之覆藏僧悦,合并于此覆藏僧悦中亦可给予。即使如是,依根本僧悦而称为覆藏僧悦。如何可给予,此为连结。
Assāti mānattaṃ yācantassa. Tadanurūpanti tassa yācanassa anurūpaṃ. Sace paṭicchannā dveti ettha dveti nidassanamattaṃ tato atirekampi gahetabbattā. Sabbatthāti sabbesu ekabahūsu. Tadanurūpame vāti tassa mānattadānassa anurūpameva. Idha panāti paṭicchannamānatte pana. Itītiādi nigamanaṃ. Yaṃ mānattaṃ diyyatīti yojanā. Etthāti paṭicchannamānatte.
「对于彼」者,对于乞求僧悦者。「与彼相应」者,与彼乞求相应。「若覆藏二」者,此中「二」仅为例示,因应取超过彼数。「一切处」者,在一切一人或多人处。「仅与彼相应」者,仅与彼僧悦给予相应。「然而此中」者,然而在覆藏僧悦中。「如是」等为结论。所给予之僧悦,此为连结。「此中」者,在覆藏僧悦中。
Avasesāti appaṭicchannaparivāsapaṭicchannaparivāsehi avasesā. Tatthāti avasesesu dvīsu parivāsesu. Adhammikamānattacārāvasāne anuññātaparivāsoti sambandho. Kismiṃ vatthusmiṃ anuññātoti āha ‘‘imasmiṃ vatthusmi’’nti. Esāti suddhanto, dātabboti sambandho. Etanti jānanājānanaṃ.
「余者」者,除去未覆藏别住与覆藏别住之余者。「于彼」者,于余二别住中。「于不如法摩那埵行末许可之别住」,此为连结。「于何事中许可?」为此而说「于此事中」。「此」者,净终,应与,此为连结。「此」者,知与不知。
Tatthāti dvīsu suddhantesu, cūḷasuddhantoti vuccatīti sambandho. Yoti bhikkhu, vadatīti sambandho. Ārocitadivasatoti āpattiārocitadivasato.
「于彼」者,于二净终中,称为小净终,此为连结。「彼」者,比库,说,此为连结。「告白日」者,从罪告白日。
Tanti cūḷasuddhantaṃ, parivasantena parivasitabbanti sambandho. Aggahesīti parivāsaṃ aggahesi. Aññanti gahitamāsato aññaṃ. ‘‘Parivāsadānakiccaṃ natthī’’ti iminā parivāsagahaṇakiccampi natthīti dasseti gaṇhantasseva dātabbattā, dentasseva gahetabbattā vā. Uddhampi ārohatīti parivāsagahaṇakālato aññampi kālaṃ parivasitabbattā uddhampi ārohati. Heṭṭhāpi orohatīti parivāsagahaṇakālato ūnampi kālaṃ parivasitabbattā heṭṭhāpi orohati. Idanti ārohanorohanaṃ. Tassāti suddhantaparivāsassa. Ekameva paṭicca dve, tisso, sambahulā vā bhavantīti āha ‘‘ekaṃ vinā sambahulānaṃ abhāvato’’ti.
「彼」者,小净终,行别住者应行别住,此为连结。「取」者,取别住。「另」者,从所取月之另。「无与别住之事」,以此显示亦无取别住之事,因应与于取者,或应取于与者。「向上亦增」者,因从取别住时起应行别住于另时,故向上亦增。「向下亦减」者,因从取别住时起应行别住于少时,故向下亦减。「此」者,增与减。「彼之」者,净终别住之。「依一而有二、三或众多」,为此而说「除一之外,因众多之不存在」。
Evaṃ cūḷasuddhantaṃ dassetvā mahāsuddhantaṃ dassento āha ‘‘yo panā’’tiādi. Tanti mahāsuddhantaṃ. Yāva yattako upasampadadivaso hoti, tāva tattakaṃ kālanti yojanā. Uddhaṃ nārohatīti uddhaṃ ārohanakālassa abhāvato uddhaṃ na ārohati. Etthāti suddhantaparivāse. Ayaṃ suddhantaparivāso nāmāti nigamanaṃ.
如是显示小净终后,显示大净终而说「然而彼」等。「彼」者,大净终。「乃至有多少达上日,即如是多时」,此为连结。「向上不增」者,因向上增时之不存在,故向上不增。「于此」者,于净终别住。「此名为净终别住」,此为结论。
Tatthāti tividhesu samodhānaparivāsesu. ‘‘Odhunitvā samodahitvā dātabbaparivāso’’ti iminā odhunitvā samodhānetvā dātabbo parivāso odhānasamodhānoti vacanatthaṃ dasseti, ‘‘parivāso’’ti iminā taddhitaṇapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Ettha ca avadhuniyate, avadhunitabbanti vā odhānaṃ, saṃ ekato odahīyate sampiṇḍīyate, udahiyati sampiṇḍiyatīti vā samodhānanti avayavavacanattho kātabbo. ‘‘Makkhetvā’’ti iminā dhudhātuyā pappoṭanadhaṃsanadhovanāni dasseti. Soti odhānasamodhāno, āgatoti sambandho.
「于彼」者,于三种合并别住中。「抖落后合并而应与之别住」,以此显示抖落后合并而应与之别住为抖落合并之语义,「别住」,以此显示二次衍生词缀之同形。于此,被抖落、应被抖落,此为抖落;一起被放置、被聚合,或放置、聚合,此为合并,应作分解词之语义。「抹去」,以此显示抖字根之打破、摧毁、洗涤诸义。「彼」者,抖落合并,已来,此为连结。
Etthāti odhānasamodhāne. Yoti bhikkhu, paṭicchādetīti sambandho. Parivasanto vā mānattāraho vā mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā yo bhikkhūti yojanā. ‘‘Purimāya āpattiyā’’ti padaṃ ‘‘samā vā’’ti pade sahādiyogo. ‘‘Ūnatarā’’tipade vibhattiapādānaṃ, anumeyyavisayaapādānaṃ vā. ‘‘Adivase katvā’’ti iminā odhunitvāti ettha dhudhātuyā yathāvuttattheyeva dasseti. Ūnakapakkhapaṭicchannāti pakkhato ūnakena paṭicchannā. Etenupāyenāti pakkhe vuttena etena upāyena.
「于此」者,于抖落合并。「彼」者,比库,覆藏,此为连结。「行别住者、或应摩那埵者、或行摩那埵者、或应出罪者,彼比库」,此为连结。「以前罪」之词,与「相等或」之词,共同连接。「较少」之词,格位为从格,或推论对象之从格。「于日作」,以此显示「抖落」中,抖字根正如所说之义。「少于半月所覆藏」者,以少于半月所覆藏。「以此方便」者,以此于半月中所说之方便。
Tatthāti mūlāpattito atirekapaṭicchanne. Āvi kārāpetvāti mūlāpattito antarāpattiyā paṭicchannabhāvaṃ āvi kārāpetvā. Etthāti āpattipaṭicchanne. Pamāṇanti kāraṇaṃ. Yāti āpatti. Tatthāti mūlabhāvena kattabbāyaṃ mūliāpattiyaṃ. Itaranti mūlibhāvena kattabbaṃ mūlāpattiṃ. Samodhāyāti samodahitvā. Pakkhipitvāti attho.
「在彼处」者,在根本罪之外的覆藏处。「令显露」者,令从根本罪起的中间罪之覆藏状态显露。「在此」者,在罪之覆藏处。「量」者,原因。「彼」者,罪。「在彼处」者,在应以根本性而作的根本罪处。「其余」者,应以根本性而作的根本罪。「合并」者,合并之。「投入」是其义。
Ekā vā yā āpatti sabbacirapaṭicchannā hotīti yojanā. Sabbacirapaṭicchannāyoti sabbāsaṃ āpattīnaṃ cirena paṭicchannāyo. Tāsanti āpattīnaṃ. Agghenāti paricchedena. Agghasaddo hettha paricchedatthavācako. Abhidhāne (abhidhānappadīpikāyaṃ 1048 gāthāyaṃ) vuttaṃ ‘‘aggho mulye ca pūjane’’ti. Ettha ‘‘mulye cā’’ti padassa mūlaparicchedeti attho daṭṭhabbo. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘tāsaṃ rattiparicchedavasenā’’ti. Imehi padehi agghena rattiparicchedena samodhānetvā dātabbo parivāso agghasamodhānoti vacanatthaṃ dasseti. Ettha ca ‘‘sabbacirapaṭicchannāyo’’ti vuttattā kiñcāpi koṭiatthavācako tatiyakkharena pāṭho yutto viya dissati. Tathāpi so pāṭho na gahetabbo. Kasmā? Bahūsu pāḷipotthakesu, aṭṭhakathāpotthakesu ca alikhitattā. Bahūsu hi porāṇapotthakesu catutthakkharena pāṭhoyeva likhito, tasmā so pāṭhoyeva gahetabbo, na aññoti daṭṭhabbaṃ. Soti agghasamodhāno. Āgatoyevāti sambandho.
「或一罪是一切久覆藏」者,应连结为:或一罪是一切久覆藏。「一切久覆藏」者,一切诸罪以久时而覆藏者。「彼等」者,诸罪。「以量」者,以限定。量词在此处表达限定之义。在《词汇》中说:『量在价值与尊敬中』。在此『价值与』一词之义应见为根本限定。显示同义而说『彼等以夜之限定』。以此等词显示『应以量、以夜之限定合并而给予别住为量合并』之语义。在此,因说『一切久覆藏』,虽然以第三格字母之读法似乎适合表达极限义,然而不应取彼读法。为何?因在众多巴利典籍与注疏典籍中未书写故。在众多古典籍中唯以第四格字母之读法书写,故应取彼读法,非其他,应如是见。「彼」者,量合并。「已来」是连结。
Yassa panāti bhikkhussa, paṭicchannāti sambandho. Sabbanti sakalaṃ. Āpattisahassagāthāya –
「然而彼」者,比库,「覆藏」是连结。「一切」者,全部。在《罪千颂》中——
Dasasataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvānāti yojanā. Iminā nayenapi agghasamodhānoti ettha agghasaddassa catutthakkharena pāṭhassa yuttabhāvo veditabbo. Agghena dasarattiparicchedena samodhāya dātabbo agghasamodhāno.
「千罪覆藏百夜」应连结为。以此方式亦应知在『量合并』中量词以第四格字母之读法为适当。以量、以十夜之限定合并而给予为量合并。
Yo parivāso nānāvatthukāyo āpattiyo ekato katvā diyyati, ayaṃ parivāso missakasamodhāno nāmāti yojanā. Ettha vatthuvasena missakā āpattiyo samodhānetvā dātabbo parivāso missakasamodhānoti vacanattho kātabbo. Tatrāti missakasamodhāne. Tadanurūpāyāti tassa yācanassa anurūpāya.
「凡别住对异事之诸罪合为一而给予,此别住名为杂合并」应连结为。在此应作『以事为杂之诸罪合并而给予之别住为杂合并』之语义。「在彼处」者,在杂合并中。「与彼相应」者,与彼请求相应。
Ettha cāti missakasamodhāne ca, kātuṃ vaṭṭatīti sambandho.
「在此与」者,在杂合并中与,「应作」是连结。
‘‘Pakkhamānattañca …pe… kathayissāmā’’ti yaṃ vacanaṃ vuttaṃ, tassa vacanassa okāsoti yojanā. Taṃ panāti pakkhamānattaṃ pana. ‘‘Aḍḍhamāsameva dātabba’’nti iminā pakkhameva dātabbaṃ mānattaṃ pakkhamānattanti vacanatthaṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Taṃ panāti pakkhamānattaṃ pana, dātabbanti sambandho. Attano sīmanti attano vihārasīmaṃ, mahāsīmanti attho. Sodhetvāti sabbāsaṃ hatthapāsanayanavasena, chandārahānaṃ chandanayanavasena, sīmato bahikaraṇavasena ca sodhetvā. Catuvaggagaṇanti catuvaggasaṅghaṃ. Gaṇoti cettha saṅghoyevādhippeto.
「『半月僧悦』……乃至……『将说』」此所说之语,是彼语之场合,应如是连结。「然而彼」者,然而半月僧悦也。「『应给予半月』」,以此显示语义:应给予之僧悦即半月,故名半月僧悦。「确实」者,真实也。「然而彼」者,然而半月僧悦也,应连结「应给予」。「自己之界」者,自己之寺院界,大界之义也。「清净已」者,以手臂距离引导一切比库尼之方式,以引导欲者之欲之方式,及以令出界外之方式而清净已。「四人众」者,四人僧团。「众」者,此处所指即僧团也。
Tatrāti ‘‘yojanā kātabbā’’ti vacane. Mukhamattadassananti upāyamattadassanaṃ, ādimattadassanaṃ vā. ‘‘Āpannāya bhikkhuniyā’’ti padaṃ ‘‘evamassa vacanīyo’’ti pade kattā, ‘‘yācāpetvā’’ti pade kāritakammaṃ. ‘‘Byattāya bhikkhuniyā’’ti padaṃ ‘‘ñāpetabbo’’ti pade kāritakattā, ‘‘saṅgho’’ti padaṃ tattheva kāritakammaṃ. ‘‘Etaṃ kāraṇa’’nti dhātukammaṃ ajjhāharitabbaṃ. Tabbapaccayena kāritakammameva vuttaṃ. Ñāpetabbākāraṃ dassento āha ‘‘suṇātu me’’tiādi.
「于此」者,于「应作连结」之语中。「仅见端绪」者,仅见方便,或仅见开端也。「犯罪之比库尼」一词,于「应如是告彼女」一词中为作者,于「令乞求已」一词中为使役业。「善巧之比库尼」一词,于「应令知」一词中为使役作者,「僧团」一词,于同处为使役业。「此因」者,应引入词根业。以应作后缀而说使役业也。显示应令知之方式,故说「愿僧团听我」等。
Nikkhittavattanti karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Nikkhittavattenāti hi attho. Tatthevāti māḷakasīmāyameva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Assāti mānattacārikāya bhikkhuniyā. Tatrāti tasmā kattabbavinayakammabhāvatoti attho. Noti amhākaṃ, santikanti sambandho. Catūhi pakatattabhikkhunīhi nisīditabbanti sambandho. Gāmūpacārato dve leḍḍupāte atikkamitvāti idaṃ bhikkhunīvihārūpacārātikkamaṃ sandhāya vuttaṃ. Vihārūpacāratopīti bhikkhuvihārūpacāratopi. Tatthāti bhikkhunīnaṃ nisinnaṭṭhānaṃ. Kurundimahāpaccarīsu pana vuttanti sambandho. Vihārassa cāti bhikkhuvihārassa ca. Gāmassa upacāraṃ muñcituṃ vaṭṭatīti na vuttanti yojanā. Tasmā gāmūpacārepi nisīdituṃ vaṭṭatīti adhippāyo.
「已舍弃之行」者,此为作具格义之用法语。义为「以已舍弃之行」也。「于同处」者,即于马喇咖界中。「确实」者,真实也,或「因为」也。「对彼女」者,对行僧悦之比库尼。「于此」者,义为因应作调伏甘马之性故。「非」者,我等,应连结「近处」。应连结「应与四位本性比库尼同坐」。「从村落近处越过二石掷距离」者,此依比库尼寺院近处之越过而说。「从寺院近处也」者,从比库比库寺院近处也。「于彼处」者,比库尼等之坐处。「然而于咖伦地玛哈巴吒离中所说」,应连结此。「及寺院之」者,及比库比库寺院之。应连结「未说舍弃村落近处为允许」。故意趣为:于村落近处坐亦为允许。
Tāya bhikkhuniyā ārocetabbanti sambandho.
应连结「彼比库尼应告知」。
Tatthevāti bhikkhunīnaṃ nisīdanaṭṭhāneyeva. Ṭhānanti bhikkhūnaṃ ṭhānaṃ. Etīti āgacchati. Pagevāti pātoyeva. Tāyāti mānattacāriniyā.
「于同处」者,即于比库尼等之坐处。「处」者,比库比库之处。「来」者,到来也。「清晨」者,即早晨也。「对彼女」者,对行僧悦者。
Anikkhittavattāya pana bhikkhuniyāti sambandho. Ajānanapaccayāti ajānanakāraṇā. Tanti vacanaṃ. Pārivāsikavattādīnanti ādisaddena āgantukavattapūraṇanissayapaṭippassaddhādayo saṅgaṇhāti . Yuttataraṃ dissatīti yuttataraṃ hutvā dissati. Iminā anikkhittavattabhikkhunā viya bhikkhuniyāpi antoupacārasīmagatānaṃyeva ārocetabbaṃ, na gāme ṭhitānampi gantvā ārocetabbanti dīpeti. Uposatheti uposathadivase. Eseva nayo pavāraṇāyapi. Devasikanti divase divase. Tasmiṃ gāmeti bhikkhunīnaṃ vasanagāme. Aññatrāti bhikkhunīnaṃ vasanagāmato aññasmiṃ gāme. Tatrāti bhikkhunīnaṃ vasanagāmaṃ. Dassetvāti bhikkhunīnaṃ dassetvā. Tāyāti mānattacāriniyā. Vihāranti bhikkhūnaṃ vihāraṃ. Upacārasīmāyāti upacārasīmato bahīti sambandho. Ayanti mānattacārinī.
应连结「然而对未舍弃行之比库尼」。「因不知」者,因不知之缘故。「彼」者,语也。「行别住者等」者,以「等」字摄取行客行、满足依止、退回原本等。「显得更为适当」者,成为更适当而显现。以此显示:如未舍弃行之比库比库,比库尼亦应仅告知在内近处界中者,非应前往告知住于村中者。「伍波萨他」者,于伍波萨他日。此同理亦适用于自恣。「每日」者,日日也。「于彼村」者,于比库尼等居住之村。「除外」者,于比库尼等居住村以外之村。「于彼处」者,比库尼等之居住村。「示已」者,向比库尼等示已。「对彼女」者,对行僧悦者。「寺院」者,比库比库之寺院。应连结「从近处界」为「从近处界外」。「此女」者,行僧悦者。
Vīsati gaṇo imassāti vīsatigaṇo, saṅgho, tasmiṃ. Mānattaṃ caramānā bhikkhunīti yojanā. Idaṃ pakkhamānattaṃ nāmāti idaṃ pubbavacanassa nigamavasena paravacanassa kathanatthāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
「二十众」者,此之二十众,即僧团,于其中。应连接「行僧悦的比库尼」。「此名为一方僧悦」者,此为了说明后文,以前文之结论方式而说,应如是见。
Tatthāti tividhesu mānattesu. Yadetaṃ mānattaṃ anuññātanti sambandho. Paratoti parasmiṃ. Parivāsaṃ parivasantassa mūlāyapaṭikassitassa udāyittherassa anuññātanti sambandho. Āpajjitvāti āpajjanato. Idanti mānattaṃ vuccatīti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Odhānasamodhānanti ettha vacanattho heṭṭhā vuttoyeva. Tampīti kurundiyaṃ vuttavacanampi.
「于彼」者,于三种僧悦中。「此所允许的僧悦」,应连接。「于他」者,于他人。应连接「允许给正行别住的、被退回原本的伍答夷长老」。「犯后」者,从犯起。应连接「此被称为僧悦」。「确实」者,真实,或因为。「混合与混合」者,此处词义已于下文说。「彼亦」者,于库伦地所说之文。
Tanti agghasamodhānamissakasamodhānaṃ, dātabbanti sambandho. Ettāvatāti etaparimāṇena vacanakkamena, ‘‘ayañhi idha adhippeto parivāso nāmā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) vacanato paṭṭhāya yāva ‘‘yojetvā dātabba’’nti vacanaṃ, tāva vacanakkamenāti attho. ‘‘Tena hi bhikkhave…pe… dassessāmā’’ti yaṃ vacanaṃ vuttanti yojanā. ‘‘Atthato’’ti iminā saddopi gahetabbo avinābhāvato.
「彼」者,应连接「应给予后混合、杂混合」。「至此」者,以此量之文句次第,从「此处所意指的名为别住」之文开始,直至「连结后应给予」之文,以此文句次第之义。应连接「所说『诸比库,那么……我将示』之文」。「从义」者,以此亦应取词,因不相离故。
Paṭicchannaparivāsakathā覆藏别住论
§102
102. Yā pāḷi vuttāti sambandho.
应连接「所说之经文」。
§108
108.Tatoti pāḷito. Taṃ āpattinti taṃ antarāpattiṃ. Assāti bhikkhussa. Nikkhittavatto bhikkhūti sambandho, hutvāti vā. Soti bhikkhu, ṭhito hutvāti sambandho. Tassā āpattiyāti tassā antarāpattiyā. Paṭicchannā hotīti antarāpattipi paṭicchannā hoti . Tasmimpīti mūlāya paṭikassanepi. Makkhitāti pisitā, dhaṃsitā vā. Makkhiyanti pisiyanti, dhaṃsiyantīti vā makkhitā, parivutthadivasā. Tatoti pāḷito paranti sambandho. Paratopi eseva nayo. Evantiādi nigamanaṃ. Paṭicchannavāre dassitā hontīti sambandho.
「于彼」者,从经文。「彼罪」者,彼中间罪。「有」者,比库之。应连接「已舍弃说的诸比库」,或「成为」。「彼」者,比库,应连接「住而成为」。「彼罪之」者,彼中间罪之。「被覆藏」者,中间罪亦被覆藏。「于彼亦」者,于退回原本亦。「被污」者,被染污,或被损坏。「被污」者,被染污、被损坏,被污者,被覆盖之日。「于彼」者,从经文,应连接「他」。「于他亦」,此即方法。「如是」等,结论。应连接「于覆藏时被示」。
Samodhānaparivāsakathā并合别住论
§125
125.Tatoti paṭicchannavārato, paraṃ dassitanti sambandho. Ettha cāti etasmiṃ vāre ca. Yasmāti yasmā kāraṇā, yena kāraṇena vā. Tenevāti teneva kāraṇena, tasmā kāraṇā vā, ‘‘mūlāya…pe… detū’’ti vuttanti yojanā. Tasmā sabbe makkhitāva hontīti yojanā. Tatoti vārato paraṃ niṭṭhāpitanti sambandho.
「于彼」者,从覆藏时,应连接「示他」。「于此且」者,于此时且。「因为」者,因为原因,或以何原因。「以彼」者,以彼原因,或因彼原因,应连接「说『应给予原本……』」。「因此一切确实被污」,应连接。「于彼」者,从时,应连接「完成他」。
Agghasamodhānaparivāsakathā关于按期限合并别住的论述
§134
134.Tatoti vārato paraṃ dassitoti sambandho. Tatoti vārato paraṃ pāḷi ṭhapitāti sambandho. Lajjidhamme vā uppanneti sambandho. Yanti kammaṃ. Tatoti vārato paraṃ tatheva pāḷi ṭhapitāti sambandho.
「彼处」者,与「从门之后所示」相连结。「彼处」者,与「从门之后经文安立」相连结。或与「于应惭法已生起」相连结。「行」者,业也。「彼处」者,与「从门之后如是经文安立」相连结。
§138
138.Tatoti vārato paraṃ purimanayeneva pāḷi ṭhapitāti sambandho.
「彼处」者,与「从门之后以前述方式经文安立」相连结。
Suddhantaparivāsādikathā关于清净边际别住等的论述
§156
156.Tatoti vārato paraṃ suddhantaparivāso dassitoti sambandho.
「彼处」者,与「从门之后清净边际别住已示」相连结。
§160
160.Tatoti pāḷito paraṃ pāḷi ṭhapitāti sambandho.
「彼处」者,与「从经文之后经文安立」相连结。
§165
165.Tatthāti pāḷiyaṃ. Antarā…pe… appaṭicchannāyotiādīsu attho daṭṭhabboti sambandho.
「于彼处」者,于经文中。于「中间……乃至……未覆藏者」等处,义应见,与此相连结。
§166
166.Pacchimasmiṃāpattikkhandheti ettha āpattikkhandhassa bhedabhāvato kiṃ ‘‘pacchimasmiṃ āpattikkhandhe’’ti vuttanti āha ‘‘ekova so āpattikkhandho’’ti. Atha kasmā ‘‘pacchimasmiṃ āpattikkhandhe’’ti vuttanti āha ‘‘pacchā chāditattā panā’’tiādi. Ettha panasaddo garahatthavācako, tathāpīti hi attho. Ekopi āpattikkhandho pacchā chāditattā pacchimasmiṃ āpattikkhandheti vuttanti adhippāyo.
「于最后罪聚」者,此处因罪聚有分别之性,故说「何以说『于最后罪聚』」,答曰「彼罪聚唯一」。然则何以说「于最后罪聚」,答曰「然因后覆藏故」等。此处「然」字表示责难之义,即「虽然如此」之义。即使罪聚唯一,因后覆藏故说为「于最后罪聚」,此为意趣。
§180
180. ‘‘Vavatthitā sambhinnā’’ti etaṃ vacananti yojanā.
「已确定、已分别」者,此为句义之连结。
8. Dvebhikkhuvāraekādasakādikathā第八，关于二比库段中十一组等的论述
§181
181.Tatoti pāḷito paraṃ vuttanti sambandho. Tatthāti pāḷiyaṃ. Missakanti ettha kehi missakanti āha ‘‘thullaccayādīhi missaka’’nti.
「于彼」者,与前文所说之巴利原典相连结。「于彼处」者,于巴利原典中。「混合」者,于此处与何者混合?故说「与土喇吒亚等混合」。
§184
184.Tatoti pāḷito paraṃ vuttanti sambandho. Tatthāti ‘‘idha pana bhikkhave’’tiādipāṭhe. Tañcāti ‘‘idha pana bhikkhave’’tiādivacanañca ito pubbe avuttaṃ sabbaṃ vacanañcāti yojanā.
「于彼」者,与前文所说之巴利原典相连结。「于彼处」者,于『诸比库,于此』等文句中。「及彼」者,『诸比库,于此』等语句,及于此前未说之一切语句,应如是连结。
Iti samuccayakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如此，摄集篇集注释的释义已完成。
4. Samathakkhandhakaṃ
四、止诤篇集
1. Sammukhāvinayakathā第一，关于现前调伏的论述
§186-7
186-7. Samathakkhandhake evamattho veditabboti yojanā. Cha mātikāpadānīti vākyampi samāsopi yuttoyeva. Tattha samāso pana asamāhāradiguyeva. ‘‘Nikkhipitvā’’ti padaṃ ‘‘vutto’’ti pade pubbakālakiriyāvisesanaṃ, tulyattho vā. Vitthāroti vibhaṅgo. Tatthāti vibhaṅge. Saññāpetīti ettha saññaṃ katvā jānāpetīti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘paritosetvā jānāpetī’’ti. Iminā saṃpubbo ñādhātu paritosanatthaṃ antokatvā avabodhanattho hotīti dasseti. Kāraṇapatirūpakānīti kāraṇassa paṭibhāgāni. Nijjhāpetīti ettha jhedhātu olokanatthoti āha ‘‘oloketī’’ti. Yathāti yenākārena, kariyamāneti sambandho. Soti dhammavādī. Paratopi eseva nayo. ‘‘Punappuna’’nti iminā anupekkhatīti ettha anusaddo na upacchinnatthoti dasseti. Pekkhati anupekkhatīti ettha ikkhadhātu ‘‘dasseti anudassetī’’ti ettha disadhātuyā sadisatthoti āha ‘‘dasseti…pe… pariyāyavacanānī’’ti. Tesaññevāti ‘‘pekkhati anupekkhatī’’ti padānaññeva. Pariyāyavacanānīti vevacanasaddā atthe paribyattiṃ ayanti gacchanti imehīti pariyāyāni, tāniyeva vacanāni pariyāyavacanāni. Soti adhammavādī. Mohetvāti dhammavādīpuggalādiṃ mohāpetvā.
于止诤篇集中,应如是知其义,应如是连结。「六母句」者,此句既可作复合词亦可作句子,二者皆合理。于此处,复合词应作非集合持业复合词。「舍置」一词,是「已说」一词之前时动作限定语,或为同义。「详说」者,分别。「于彼处」者,于分别中。「令知」者,于此处,拒斥『作想而令知』之义,故说「令满足而令知」。以此显示:与『令』字结合之『知』字根,内含令满足之义,而有令觉悟之义。「似因」者,因之相似者。「令审察」者,于此处『审』字根有观察之义,故说「观察」。「如」者,以何方式,应与「被作」连结。「彼」者,说法者。「对方」者,亦同此理。以「再再」一词,显示「随观」中之『随』字非不断之义。「见、随观」者,于此处『见』字根,「示、随示」者,于此处『示』字根,有相似之义,故说「示……乃至……同义语」。「彼等之」者,即「见、随观」等词之。「同义语」者,于义理中周遍转动之异名,以此等而行、而去者为同义,彼等即为语句,故为同义语。「彼」者,非法说者。「令迷惑」者,令说法者等人迷惑。
§188
188. Dhammavādī puggalo dassetīti sambandho. Amohetvāti adhammavādīpuggalādiṃ amohāpetvā, aviparītaṃ jānāpetvāti attho.
说法者之人示现,应如是连结。「不令迷惑」者,不令非法说者等人迷惑,令知不颠倒,此为其义。
2. Sativinayakathā第二，关于忆念调伏的论述
§195
195. Parammukhaṃ vineti vināsetīti vinayo, parammukhaṃ vineti vināseti anenāti vā vinayo, vinayakammaṃ. Saṅghadhammavinayapuggalasammukhānaṃ dātabbo vinayo sammukhāvinayo. Pañcimānīti ettha pañcannaṃ sarūpaṃ dassento āha ‘‘suddhassā’’tiādi. Anuvaditassa dānanti sambandho. Etānīti pañca aṅgāni. ‘‘Ekekaaṅgavasena na labbhantī’’ti iminā samudāyavākyanibbattibhāvato pañcaṅgavaseneva labbhantīti dasseti. Desanāmattamevetanti ‘‘pañcimānī’’ti etaṃ vacanaṃ desanāmattameva, na avayavavākyanibbattivacananti adhippāyo. Dhammanti bhūtaṃ. Etthāti ‘‘pañcimāni bhikkhave’’tiādivacane. Tattha cāti ‘‘pañcimāni bhikkhave’’tiādivacane ca. Anuvadantīti ettha anuddhaṃsanena vadantīti dassento āha ‘‘codentī’’ti. Ayaṃ pana sativinayo dātabboti sambandho. Anāgāminopīti pisaddo sambhāvane, sakadāgāmiādike pana kā nāma kathāti dasseti. So ca khoti sativinayo ca. Codiyamāneyevāti codiyamānasseva, ayameva vā pāṭho. Tasminti sativinayasmiṃ dinneti sambandho. Acoditattā kathā na rūhatīti āha ‘‘codentopī’’tiādi. Āpajjatīti codako āpajjati. Codanādiasāruppe vineti vināsetīti vinayo, vineti vināseti anenāti vā vinayo, vinayakammaṃ. Sativepullapattassa dātabbo vinayo sativinayo.
195. 「调伏」者,调伏他人之过失,令其灭除,故名「调伏」;或以此调伏、灭除他人之过失,故名「调伏」,即调伏甘马。应给予僧团、法、调伏、人现前者之调伏,即现前调伏。「此五者」,此处为显示五者之相,故说「清净者」等。与被举罪者相关联。「此等」者,五支也。以「不能依各别支而得」,此句显示由于是总体语句之生起性,故唯依五支而得。「仅是说示而已」者,「此五者」此语句仅是说示而已,非部分语句生起之语,此为意趣。「法」者,真实也。「此处」者,在「诸比库,此五者」等语句中。「于彼处及」者,在「诸比库,此五者」等语句中及。「举罪」者,此处为显示以不破坏而说,故说「举罪」。然此忆念调伏应给予,此为关联。「不还者亦」者,「亦」字表可能性,于一来等,有何可说,此显示之。「彼及」者,忆念调伏及。「正被举罪时」者,正被举罪者,或此为读法。「因此」者,在所给予之忆念调伏中,此为关联。因未被举罪故,言说不成立,故说「举罪者亦」等。「犯」者,举罪者犯。举罪等不相应时,调伏、灭除过失,故名「调伏」;或以此调伏、灭除,故名「调伏」,即调伏甘马。应给予念力圆满者之调伏,即忆念调伏。
3. Amūḷhavinayakathā三、不痴调伏论
§196
196.Bhāsitaparikantanti ettha bhāsitaparikantasaddānaṃ karaṇāpekkhattā visuṃ karaṇaṃ dassento āha ‘‘vācāya bhāsitaṃ, kāyena parikanta’’nti. ‘‘Parikkametvā kata’’nti iminā parikamatīti parikantaṃ, parikantaṃ hutvā kataṃ parikantanti vacanatthaṃ dasseti. Parikkametvāti atikkamitvā. Saratāyasmāti ettha ukāralopasandhiṃ dassento āha ‘‘saratu āyasmā’’ti. ‘‘Evarūpiyā āpattiyā’’ti iminā āpajjitāti ettha tupaccayayogabhāvato kammatthachaṭṭhiyāpi sambhavabhāvaṃ dasseti. Tupaccayayoge kammatthachaṭṭhī aniccaṃ hoti, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘evarūpiyā āpattiyā’’ti kammatthachaṭṭhībhāvena avatvā ‘‘evarūpiṃ āpatti’’nti kammatthadutiyābhāvena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tassāti ‘‘āpajjitvā’’ti pāṭhassa. ‘‘Paṭhamaṃ pacchā’’ti padehi adhippāyatthaṃ dasseti. Codakassa kathaṃ vineti vināsetīti vinayo, codakassa kathaṃ vineti vināseti anenāti vā vinayo. Paṭhamaṃ mūḷhabhāvaṃ upagantvā pacchā amūḷhassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo.
196. 「语所说、身所行」者,此处为显示「语所说」与「身所行」二词之各别作用,故说「以语所说,以身所行」。以「遍行而作」,此句显示「遍行即身所行,遍行而作即身所行」之语义。「遍行」者,超越也。「具寿忆念」者,此处为显示省略「u」音之连音,故说「具寿忆念」。以「如是类之罪」,此句显示「所犯」此处由于有「tu」后缀之用法,故业处第六格亦有可能性。「tu」后缀用法时,业处第六格非必然,故应见巴利文中未说「如是类之罪」以业处第六格形式,而说「如是类罪」以业处第二格形式。「彼之」者,「犯已」此读法之。以「最初、后来」等词显示意趣义。举罪者之言说,调伏、灭除,故名「调伏」;或以此调伏、灭除举罪者之言说,故名「调伏」。最初达到痴迷状态,后来应给予不痴者之调伏,即不痴调伏。
4. Paṭiññātakaraṇakathā四、承认处理论
§200
200. Paṭijāniyate, paṭijānanaṃ vā paṭiññā, tāya kāretabbaṃ.
200. 「认可」者,认可或认可行为即认可,应以彼而作。
5. Yebhuyyasikākathā五、多数决论
§202
202.Yebhuyyasikāti ettha yebhuyyena pavattā yebhuyyasikā, dhammavādīnaṃ yebhuyyatāsampādikā kiriyāti dassento āha ‘‘yassā kiriyāyā’’tiādi. Tattha yassā kiriyāyāti yassā yebhuyyatāsampādikāya kiriyāya. Esāti yebhuyyatāsampādikā kiriyā.
202. 「多数」者,此处多数而行即多数,为显示成就说法者多数之行为,故说「以何行为」等。其中「以何行为」者,以何成就多数之行为。「此」者,成就多数之行为。
§204
204.Oramattakanti ettha orasaddo ca mattasaddo ca samūhaṃ katvā parittavācako appamattavācakoti āha ‘‘parittaṃ appamattaka’’nti. ‘‘Bhaṇḍanamattamevā’’ti iminā na mahantaṃ vivādādhikaraṇaṃ hotīti dasseti . Na ca gatigatanti ettha cirakālabhāvaṃ na ca gatanti dassento āha ‘‘dve tayo…pe… avinicchita’’nti. Tattha tatthevāti tasmiṃ tasmiṃ vivādādhikaraṇajātaāvāse eva, na ca saritasāritapadānaṃ suddhakāritakiriyabhāvaṃ dassento āha ‘‘sayaṃ saritaṃ vā aññehi sāritaṃ vā na hotī’’ti. Tehi bhikkhūhīti vivādakārakehi bhikkhūhi. ‘‘Salākaṃ gāhento’’ti iminā ‘‘jānātī’’ti padassa kattāraṃ dasseti. Iminā nīhārenāti iminā kāraṇena. Api nāmāti iminā appevanāmasaddo apināmapariyāyoti dasseti. Assūti bhaveyyuṃ. Iminā ‘‘pāḷiyaṃ adhammavādī bahutarā bhaveyyuṃ, appeva nāma sādhū’’ti yojanānayaṃ dasseti. ‘‘Ayamassa ajjhāsayo hotī’’ti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Assāti salākagāhassa. Dvīsupīti ‘‘jānāti saṅgho bhijjissatī’’ti ca ‘‘appeva nāma saṅgho bhijjeyyā’’ti ca dvīsupi padesu.
204. 「微小」者,此处「ora」字与「mattaka」字合成,表少量、表微量,故说「少量、微量」。以「仅是争论而已」,此句显示非大诤事。「未经久时」者,此处为显示非长时间,故说「二三……未决断」。其中「于彼处」者,于彼彼诤事生起之住处,非。为显示「忆念」与「令忆念」二词之纯粹使役行为性,故说「自己忆念或被他人令忆念皆非」。「以彼等比库」者,以作诤者比库。以「取筹」,此句显示「知」此词之作者。「以此理由」者,以此原因。「或许」者,此句显示「appeva nāma」字即「api nāma」之同义词。「应有」者,应成。此显示巴利文中「说恶法者应为多数,或许善」之连接方式。以「此为彼之意向」,此句显示文句之余。「彼之」者,取筹者之。「于二处」者,于「僧团知将破裂」及「或许僧团应破裂」二处词句中。
‘‘Adhammena gaṇhantī’’ti ettha ‘‘gaṇhantī’’ti kiriyāpadassa adhammavādino eva kattā nāmāti āha ‘‘adhammavādino’’ti. ‘‘Dve dhammavādino’’ti iminā ‘‘vaggā gaṇhantī’’ti ettha ‘‘gaṇhantī’’ti kiriyāpadassa dhammavādino eva kattā nāmāti dasseti. Na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhantīti ettha dhammavādino hutvā dhammavādisalākaṃ aggahetvā adhammavādisalākassa gahaṇaṃ na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti nāmāti dassento āha ‘‘dhammavādino hutvā’’tiādi. Paṭivattetvāti imamevatthaṃ paṭisedhetvā. ‘‘Parivattetvā’’tipi pāṭho, heṭṭhupariyāyaṃ katvāti attho. Teti dhammavādino. Etthāti samathakkhandhake.
「以非法而取」者,此处「取」此行为词之作者唯说恶法者,故说「说恶法者」。以「二说法者」,此句显示「派别取」此处「取」此行为词之作者唯说法者。「非依见而取」者,此处为显示成为说法者而未取说法者筹,取说恶法者筹,非依见而取,故说「成为说法者」等。「转回」者,遮止此义。「转变」亦为读法,作下方方式之义。「彼等」者,说法者。「此处」者,在止诤篇集中。
6. Tassapāpiyasikākathā六、惩彼过论
§207
207.Asucīti ettha natthi sucīni kāyavacīkammāni etassāti asucīti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘asucīhi kāyavacīkammehi samannāgato’’ti . Eseva nayo alajjīti etthāpi. Sānuvādoti ettha anuvādaupavādasaddānaṃ pariyāyattā vuttaṃ ‘‘saupavādo’’ti. Iti pañcāti imāni pañca aṅgāni. Etthāti tassapāpiyasikakamme. Idanti kammaṃ vuccatīti sambandho. Hīti vitthāro. Yo puggalo pāpiyoti yojanā. Pāpussannatāyāti lāmakussannatāya. Iminā ayañca pāpo ayañca pāpo, ayamimesaṃ visesena pāpoti pāpiyoti ca pāpānaṃ atisayena pāpoti pāpiyoti ca vacanattho dassito. Tassāti puggalassa. Iminā tassa pāpiyassa kattabbaṃ tassapāpiyasikaṃ, tameva kammaṃ tassapāpiyasikakammanti vacanatthaṃ dasseti. Kesuci potthakesu yakāre dvebhāvo atthi, so ayuttoyeva. ‘‘Yebhuyyasikā’’ti ettha yakāre dvebhāvassa dassanato etthāpi dvebhāvo yutto bhaveyyāti likhantīti daṭṭhabbaṃ.
「不净」者,于此,「无有清净的身语业者」,此为「不净」。为显示语义,故说「具足不净的身语业」。此同理亦适用于「无惭」。「有诽谤」者,于此,因「诽谤」与「毁谤」二词为同义语,故说「有毁谤」。「如是五」者,此等五支。「于此」者,于惩彼过甘马中。「此」者,应连接「称为甘马」。「即」者,详说。「何人恶」者,应作连接。「因恶劣性」者,因卑劣的恶劣性。以此显示语义:此人恶,此人亦恶,此人于彼等中特别恶,故为「更恶」;以及诸恶中极恶,故为「更恶」。「彼」者,人之。以此显示语义:彼更恶者应作的为「惩彼过」,即此甘马为「惩彼过甘马」。于某些写本中,于「亚」字有重复,此实不合理。因于「多数」一词中显示「亚」字之重复,故于此处重复亦应合理,如是书写者应知。
7. Tiṇavatthārakādikathā七、如草覆地等论
§212
212.Kakkhaḷatāya vāḷatāyāti ettha kakkhaḷassa bhāvo kakkhaḷatā, vāḷassa bhāvo vāḷatāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘kakkhaḷabhāvāya ceva vāḷabhāvāya cā’’ti. Iminā tāpaccayassa samūhatthañca svatthañca paṭikkhipati. ‘‘Kakkhaḷatāya vāḷatāyā’’ti byañjanatoyeva nānaṃ, na atthato. Bhedāyāti ettha aññassa bhedaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘saṅghabhedāyā’’ti. Gilānepīti pisaddo aññe pana kā kathāti dasseti. Tatthevāti adhikaraṇavūpasamaṭṭhāneyeva. ‘‘Ekato’’ti iminā ekajjhanti padassa ‘‘ekato’’ti padena samānataṃ dasseti, ekasaddato jjhapaccayo ca topaccayo ca viseso, ‘‘tiṇavatthārakasadisattā’’ti iminā sadisūpacāraṃ dasseti. Tiṇehi avattharitabbanti tiṇavatthāraṃ, gūthamuttaṃ, tiṇavatthāramiva tiṇavatthārakaṃ. Ettha adhikaraṇameva mukhyato labbhati, samatho pana phalūpacārato, sadisatthe kapaccayo. Tamevatthaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘yathā hī’’tiādi. Ghaṭṭiyamānaṃ gūthaṃ vā muttaṃ vāti yojanā. ‘‘Ghaṭṭiyamāna’’nti padaṃ hetuantogadhavisesanaṃ, ‘‘bādhatī’’ti iminā sambandhitabbaṃ. Suppaṭicchāditassa pana assa gūthamuttassāti yojanā. ‘‘Suppaṭicchāditassā’’ti padampi hetuantogadhavisesanameva, ‘‘na bādhatī’’ti iminā sambandhitabbaṃ. Yaṃ adhikaraṇaṃ saṃvattatīti sambandho. Mūlānumūlanti mūlañca anumūlañca mūlānumūlaṃ. Tanti adhikaraṇaṃ. Iminā kammenāti tiṇavatthārakakammena. Gūthaṃ tiṇehi paṭicchannaṃ suvūpasantaṃ hoti viya tiṇavatthārakena paṭicchannaṃ suvūpasantaṃ hotīti yojanā. Itīti tasmā.
「因粗暴性与凶恶性」者,于此,「粗暴者之状态为粗暴性,凶恶者之状态为凶恶性」,为显示语义,故说「因粗暴状态与凶恶状态」。以此拒斥「达」接尾词的集合义与自性义。「因粗暴性与凶恶性」,仅从字面不同,非从意义不同。「为破坏」者,于此,拒斥他人之破坏,故说「为僧团破坏」。「于病者中亦」者,「亦」字显示「其他又有何说」。「于彼处」者,即于止诤之处。以「一处」一词,显示「一处」一词与「集于一处」一词之相同性,从「一」字而来的「基哈」接尾词与「德」接尾词为差别,以「因与草覆相似」显示相似之用法。「应以草覆盖」为「草覆」,粪尿,如草覆般为「草覆物」。于此,主要获得诤事,而调伏则从果之用法,「咖」接尾词为相似义。为明显显示此义,故说「如同」等。应连接「被搅动的粪或尿」。「被搅动」一词为包含于因中的限定词,应与「恼害」连接。然而「被善覆盖的此粪尿」,应作连接。「被善覆盖」一词亦为包含于因中的限定词,应与「不恼害」连接。应连接「何诤事导致」。「根与随根」者,根与随根为「根随根」。「彼」者,诤事。「以此甘马」者,以草覆物甘马。应连接「如粪被草覆盖而善寂静,以草覆物覆盖而善寂静」。「如是」者,因此。
§213
213.Thullavajjanti ettha thullaccayassāpi thullavajjattā idha pārājikasaṅghādisesamevādhippetanti āha ‘‘pārājikañceva saṅghādisesañcā’’ti. Gihipaṭisaṃyuttanti ettha gihīnaṃ paṭisaṃyuttaṃ gihipaṭisaṃyuttanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘gihīna’’ntiādi. ‘‘Hīnenā’’ti padaṃ ‘‘khuṃsanavambhana’’ iti padeneva sambandhitabbaṃ. Dhammikapaṭissavesūti nimittatthe bhummavacanaṃ.
「粗重罪」者,于此,因土喇吒亚亦有粗重罪性,于此仅指巴拉基咖与桑喀地谢萨,故说「巴拉基咖与桑喀地谢萨」。「与在家相应」者,于此,「与在家人相应为与在家相应」,为显示语义,故说「在家人的」等。「以卑劣」一词,应仅与「嘲笑与讥讽」一词连接。「于如法的询问中」者,处格为目的义。
§214
214. Kammavācāpariyosāne vuṭṭhitā hontīti sambandho. Tatthāti adhikaraṇavūpasamaṭṭhāne. Aññāvihitāpīti adhikaraṇavinicchayato aññasmiṃ ṭhāne cittaṃ āvihitāpi ṭhapitāpi. Upasampadamaṇḍalatoti upasampadasīmabimbato, ye panāti bhikkhū pana, diṭṭhāvikammaṃ karontīti vā anāgatāti vā nisinnāti vā sambandho. Tehi vāti adhikaraṇaṃ vinicchinantehi bhikkhūhi vā. Tatthāti adhikaraṇavinicchitaṭṭhānaṃ. Chandaṃ datvāti chandaṃ saṅghassa datvā. Pariveṇādīsūtiādisaddena āvāsādayo saṅgaṇhāti. Teti bhikkhū.
应连接「于甘马语结束时已起立」。「于彼处」者,于止诤之处。「心已置于他处者亦」者,从诤事判决而心已置于、已安立于他处。「从达上界」者,从达上界限,「然而彼等」者,然而比库们,应连接「作已见甘马」或「未来」或「已坐」。「或以彼等」者,或以判决诤事的比库们。「于彼处」者,于诤事已判决之处。「给与欲后」者,给与欲于僧团后。「于住处等中」,以「等」字摄取住所等。「彼等」者,比库们。
8. Adhikaraṇakathā八、诤事论
§215
215.Vipaccatāyāti ettha vikārabhāvena patati pavattatīti vipaccaṃ, cittadukkhaṃ, tadeva vipaccatā, tadatthāyāti dassento āha ‘‘cittadukkhattha’’nti. ‘‘Pharusavacana’’nti iminā vohāra saddo vacanapariyāyoti dasseti. Yo tatthāti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘tesu anuvadantesū’’ti. Yo upavādoti yojanā. ‘‘Anuvadanā’’ti etaṃ padanti yojanā. Ākāradassananti anuvadanassa ākāradassanaṃ, dassanahetu vā. ‘‘Punappuna’’nti iminā anusampavaṅkatāti ettha anusaddassa na upacchinnatthaṃ dasseti. Tatthevāti anuvadane eva. Sampavaṅkatāti sammā pakārena ninnaponapabbhāratā. Abbhussahanatāti ettha atirekaṃ ussāhanatāti dassento āha ‘‘kasmā’’tiādi. Anubalappadānanti ettha punappunaṃ balassa padānanti dassento āha ‘‘purimavacanassā’’tiādi.
「为恼害」者,于此,「以变异状态而落下、发生为恼害」,心苦,即此为「恼害性」,为显示「为彼义」,故说「为心苦义」。以「粗恶语」显示「用语」一词为「语言」之同义语。「何于彼处」者,于此,为显示「达」字之对象,故说「于彼等诽谤者中」。「何毁谤」,应作连接。「诽谤」,此词,应作连接。「相之显示」者,诽谤之相的显示,或显示之因。以「再再」显示于「随顺倾向性」中「随」字之不断义。「于彼处」者,即于诽谤中。「顺倾向性」者,善妙方式的倾斜、倾向、倾倒性。「超越努力性」者,于此,为显示「超越的努力性」,故说「为何」等。「随力给与」者,于此,为显示「再再力之给与」,故说「前语的」等。
Kiccayatāti ettha ‘‘mā paṇḍiccaya’’ntiādīsu (jā. 2.22.1) viya byañjanavaḍḍhanavasena yakārāgamoti āha ‘‘kiccameva kiccaya’’nti. ‘‘Ubhayaṃpetaṃ saṅghasseva adhivacana’’nti iminā kiccakaraṇīyasaddo kattuvācakoti dasseti, saṅgho hi karotīti vacanatthena kiccoti ca karaṇīyoti ca vuccati. Tassa bhāvo, kiccayatā karaṇīyatāti vutte saṅghakammaṃyeva labbhati. Tena vuttaṃ ‘‘ubhayaṃpetaṃ saṅghakammasseva adhivacana’’nti. Yadi kammavācako bhaveyya, ‘‘kattabbanti kiccaṃ, karaṇīya’’nti vutteyeva saṅghakammassa labhanato tāpaccayo svattho bhaveyya. Evañhi sati kiccayassa bhāvo kiccayatā karaṇīyassa bhāvo karaṇīyatāti vacanattho na kattabbo bhaveyya, kato ca, tasmā na kammavācakoti daṭṭhabbaṃ. Tassevāti saṅghakammasseva. Tatthāti apalokanādīsu catūsu kammesu. Sīmaṭṭhakasaṅghanti ‘‘upacārasīmādīsu ṭhitaṃ saṅghaṃ. Sodhetvāti ettha sodhanaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghassa hatthapāsanayanaṃ, chandārahānaṃ chandassa āharaṇaṃ, sīmato bahikaraṇaṃ. Tamevatthaṃ ekadesato dassetuṃ vuttaṃ ‘‘chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā’’ti. Apaloketi āpucchati anenāti apalokanaṃ, taṃyeva kammaṃ apalokanakammaṃ. Vuttanayenevāti ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā’’tiādinā vuttanayeneva. ‘‘Suṇātu me’’tiādinā saṅghagaṇapuggale ñāpeti etāyāti ñatti, sāyeva kammaṃ ñattikammaṃ, ñattiyeva dutiyaṃ ñattidutiyaṃ, tameva kammaṃ ñattidutiyakammaṃ. Ettha kiñcāpi ñatti paṭhamaṃ ṭhapitā, kammavācāyeva dutiyā hoti, ‘‘phassapañcamā’’tiādīsu (dhātu. 316) viya pana paṭilomavasena vohāraṃ katvā ‘‘ñattidutiyā’’ti vuttaṃ. Phassapañcamāti ettha kiñcāpi dhammasaṅgaṇiyaṃ (dha. sa. 1 ādayo) ‘‘phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti , cittaṃ hotī’’ti phassaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ, paṭilomavasena pana vohāraṃ katvā ‘‘phassapañcamā’’ti dhātukathāyaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Eseva nayo ñatti catutthakammepi. Ekāya ca anusāvanāyāti ñattito anupacchā sāvetabbāti anusāvanā, tāya, tīhi ca anusāvanāhīti ñattitoanu pacchā, punappunaṃ vā tikkhattuṃ sāvetabbāti anusāvanā, tāhi. Tatthāti catūsu kammesu.
「应作性」者,于此,如于「勿作聪明」等中,因字母增加而有「亚」字之来,故说「应作即为应作亚」。以「此二者皆为僧团之同义语」显示「应作」与「应作」二词为作者之表示词,因僧团作,以语义而称为「应作」与「应作」。彼之状态,于说「应作性」与「应作性」时,仅获得僧团甘马。因此说「此二者皆为僧团甘马之同义语」。若为业之表示词,因说「应作为应作,应作」而获得僧团甘马,「达」接尾词应为自性义。若如是,「应作亚之状态为应作性,应作之状态为应作性」,此语义不应作,且已作,因此应知非业之表示词。「即彼」者,即僧团甘马。「于彼处」者,于求听等四甘马中。「界限僧团」者,住于近行界等中的僧团。「清查后」者,于此,清查名为界限僧团的手掌距离之引导,欲应取者之欲的取来,从界外之作。为部分显示此义,故说「取来欲应取者之欲后」。「求听」者,以此询问为「求听」,即此甘马为「求听甘马」。「以所说之理」者,以「清查界限僧团后」等所说之理。「以『愿听我』等告知僧团众人为告白,即此甘马为告白甘马,告白即为第二为告白第二,即此甘马为告白第二甘马」。于此,虽告白置于第一,甘马语即为第二,然而如于「触第五」等中,以逆序作用语,故说「告白第二」。「触第五」者,于此,虽于法集论中说「有触,有受,有想,有思,有心」而触说于第一,然而以逆序作用语,于界论中说「触第五」,应知。此同理亦适用于告白第四甘马。「以一次宣告」者,从告白后应宣告为「宣告」,以彼,「以三次宣告」者,从告白后,或再再三次应宣告为「宣告」,以彼等。「于彼处」者,于四甘马中。
Apaloketvāvāti ettha evaphalaṃ dassento āha ‘‘ñattikammādivasena na kātabba’’nti. Ñattikammampīti pisaddena na kevalaṃ apalokanakammameva, atha kho ñattikammampīti dasseti. Ñattidutiyakammaṃ panāti ettha panasaddo visesatthajotako, pakkhantarajotako vā. Tatthāti dvīsu kammesu. Garukānīti alahukāni. Avasesānīti chahi kammehi avasesāni, evarūpāni lahukakammānīti sambandho. ‘‘Avasesā’’tipi pāṭho, sammutiyoti sambandho. Apaloketvāpīti pisaddo ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāpīti sampiṇḍeti. Aññatthāpohanaṃ dassento āha ‘‘ñattikammañatticatutthakammavasena pana na kātabbamevā’’ti. Ñatticatutthakammaṃ kātabbanti sambandho. Etthāti samathakkhandhake.
「求听后」者,此处显示如此之果,说「不应以单白甘马等方式作」。「单白甘马亦」者,以『亦』字显示,非仅求听甘马而已,而是单白甘马亦然。「然白二甘马」者,此处『然』字显示特殊义,或显示另一方。「于彼」者,于二甘马中。「重者」者,非轻者。「其余者」者,除六甘马外之其余者,如是之轻甘马,此为连结。「其余」亦为读法,与『约定』连结。「求听后亦」者,『亦』字总摄「说白二甘马语后亦」之义。显示排除他义,说「然以单白甘马与白四甘马方式则不应作」。与「应作白四甘马」连结。「此处」者,于止诤篇集中。
Vitthārato pana āgatoyevāti sambandho. Etesanti catunnaṃ kammānaṃ. Yaṃ pana atthajātaṃ anuttānanti sambandho. Tatthāti catūsu kammesu. Tanti atthajātaṃ. Evanti evaṃ kammavaggeyeva vaṇṇayamāne. Hīti laddhaguṇajotako. Suviññeyyāti sukhena viññātabbā.
「然详细地已来」者,此为连结。「此等」者,四甘马之。「然何事类不明显」者,此为连结。「于彼」者,于四甘马中。「彼」者,事类。「如是」者,如是正在解说甘马品时。「实」者,显示已得之德。「易知」者,应以容易方式了知。
§216
216.Pāḷivasenevāti na aṭṭhakathāvasenāti adhippāyo.
「依圣典方式」者,意趣为非依注疏方式。
§220
220.Yenāti cittuppādena. Iminā vivadanti anenāti vivādoti vacanatthaṃ dasseti. Samathehi cāti casaddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ vivādoyeva, atha kho adhikaraṇañcāti sampiṇḍeti, atha vā samathehi cāti samathehi eva. Iminā samathehi adhikarīyati vūpasamīyatīti adhikaraṇanti vacanatthaṃ dasseti. Vivādoyeva adhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ. Evamādinā nayenāti ādisaddena anuddhaṃsanena vadanti anena cittuppādenāti anuvādotiādayo vacanatthe saṅgaṇhāti.
「以何」者,以心生起。「以此诤论」者,以此,显示『诤论』之语义。「与诸调伏」者,『与』字为总摄义。以此非仅诤论而已,而是诤事亦然,如是总摄。或者「与诸调伏」者,即以诸调伏。以此显示『以此被处理、被止息,故为诤事』之语义。诤论即是诤事,为诤论诤事。「以如是等方式」者,以『等』字总摄『以驳斥说,以此心生起』等之随说等语义。
§222
222.Sandhāyabhāsitavasenāti lokavajjaṃ sandhāya bhāsitassa vacanassa vasena. Sandhāyabhāsitatthaṃ vitthārento āha ‘‘yasmiṃ hī’’tiādi. Tattha pathavikhaṇanādike yasmiṃ āpattādhikaraṇeti yojanā. Tasminti kusalacittaṅge āpattādhikaraṇe. Tasmāti yasmā na sakkā vattuṃ, tasmā. Idanti ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vacanaṃ, vuttanti sambandho. Sandhāya avuttaṃ dassetvā sandhāya vuttaṃ dassento āha ‘‘idaṃ pana sandhāya vutta’’nti. Tattha idaṃ panāti kāraṇaṃ pana sandhāyāti sambandho. Yaṃ āpattādhikaraṇanti yojanā. ‘‘Lokavajja’’nti pade tulyādhikaraṇaṃ. Lokasmiṃ, lokehi vā vajjetabbanti lokavajjaṃ. Tanti āpattādhikaraṇaṃ. Tatthāti āpattādhikaraṇe. Vikappoti vividhā kappanaṃ, vividhatakko vā. Yaṃ panāti āpattādhikaraṇaṃ pana. ‘‘Paṇṇattivajja’’nti pade tulyādhikaraṇaṃ. Bhagavato paññattiyā hetubhūtāya vajjetabbanti paṇṇattivajjaṃ. Tanti āpattādhikaraṇaṃ, akusalaṃ hotīti sambandho. Kiñcīti appamattakaṃ, āpattānāpattiṃ ajānantassa āpajjanatoti sambandho. Tasmāti yasmā abyākataṃ hoti, tasmā. Tatthāti paṇṇattivajjabhūte āpattādhikaraṇe. ‘‘Āpattādhikaraṇaṃ…pe… kusala’’nti idaṃ vacanaṃ vuttanti yojanā.
「依所指说方式」者,依指向世间过失而说之语句方式。详说所指说之义,说「于何实」等。其中,于掘地等何处为堕罪诤事,此为连结。「因此」者,于善心分之堕罪诤事中。「因此」者,因为不能说,故。「此」者,「无堕罪诤事为善」此语句,与『已说』连结。显示未指向而说后,显示指向而说,说「然此指向而说」。其中「然此」者,然原因指向,此为连结。何堕罪诤事,此为连结。于「世间过失」一词中为同格。于世间中,或被世间所避免者为世间过失。「彼」者,堕罪诤事。「于彼」者,于堕罪诤事中。「分别」者,种种思量,或种种思考。「然何」者,然堕罪诤事。于「制定过失」一词中为同格。应被世尊之制定所避免者为制定过失。「彼」者,堕罪诤事,为不善,此为连结。「少许」者,少量,不知堕罪与非堕罪而犯,此为连结。「因此」者,因为是无记,故。「于彼」者,于作为制定过失之堕罪诤事中。「堕罪诤事……乃至……善」,此语句已说,此为连结。
Yadi kusalacitto āpajjati, atha nanu āpattādhikaraṇaṃ kulalanti vattabbo bhaveyyāti āha ‘‘sace panā’’tiādi. Yanti āpattādhikaraṇaṃ. ‘‘Idaṃ vuccati…pe… kusala’’nti vadeyya saceti yojanā. Eḷakalomañca padasodhammañca eḷakalomapadasodhammāni, tāni ādīni yesaṃ tānīti eḷakalomapadasodhammādīni, tāni samuṭṭhānāni yāsanti eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānā, tāsaṃ āpattīnampīti sambandho. Tatthāti eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānāsu āpattīsu. Āpattiyā aṅganti āpattiyā kāraṇaṃ. Evaṃ āpattiyā anaṅgaṃ dassetvā tassāyeva aṅgaṃ dassento āha ‘‘kāyavacīviññattivasena panā’’tiādi. Tattha calitappavattānanti calitena hetubhūtena pavattānaṃ. Atha vā calito ca kāyo, pavattā ca vācāti calitappavattā, tāsaṃ calitappavattānaṃ kāyavācānaṃ. Tañcāti kāyavācānaṃ aññatarañca. Abyākatanti ettha itisaddo parisamāpanattho.
若以善心而犯,然岂非应说堕罪诤事为善耶,说「然若」等。「何」者,堕罪诤事。「若说『此被称为……乃至……善』」,此为连结。羊毛与鞋净为羊毛鞋净,彼等为初者,有彼等者为羊毛鞋净等,彼等为生起者,有彼等者为羊毛鞋净等所生起,彼等堕罪亦然,此为连结。「于彼」者,于羊毛鞋净等所生起之诸堕罪中。「堕罪之分」者,堕罪之原因。如是显示堕罪之非分后,显示其分,说「然依身语表方式」等。其中「以动转而转起者」者,以动转为因而转起者。或者,动转之身与转起之语为动转与转起,彼等动转与转起之身语。「彼与」者,身语之任一与。「无记」者,此处『如是』字为总结义。
Ayamattho evaṃ veditabboti yojanā. Tenāti cittena. ‘‘Idaṃ…pe… saddhi’’nti iminā sañjānantoti ettha saṃsaddassa sundaratthaṃ saha ākārena dasseti. ‘‘Vītikkama…pe… kappetvā’’ti iminā ceccāti padassa atthaṃ saha visesanena dasseti. ‘‘Upakkamavasena…pe… pesetvā’’ti iminā abhivitaritvāti padassa atthaṃ dasseti. Pāḷiyaṃ yaṃsaddovītikkamavisayoti āha ‘‘yaṃ āpattādhikaraṇaṃ vītikkama’’nti. ‘‘Āpajjatī’’ti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Evaṃ vītikkamato tassa bhikkhunoti yojanā.
「此义应如是知」者,是连接语。「以彼」者,以心。「『此……乃至……共』」,以此「了知」,在此处以美妙之义显示「共」之形态。「『越过……乃至……思量』」,以此显示「且」一词之义连同其限定语。「『以着手方式……乃至……派遣』」,以此显示「遍越」一词之义。对于圣典中「何」一词之越过对象,说「何罪事诤越过」。「犯」,以此显示圣典余文。如是越过之彼比库,是连接语。
Abyākatavārepīti pisaddo akusalavāraṃ apekkhati. Tassāti cittassa. Ajānantotiādīnaṃ padānamattho akusalavāre vuttapaṭipakkhavasena veditabbo. Yaṃ āpattādhikaraṇantiādīnaṃ padānamattho akusalavārena sadisoyeva.
「于未记说品中亦」,「亦」字期待不善品。「彼」者,心之。「不知」等诸词之义,应以不善品中所说对治法之方式而知。「何罪事诤」等诸词之义,与不善品完全相同。
§224
224.Ayaṃ vivādo no adhikaraṇantiādīsu evamattho veditabboti sambandho.
「此诤非诤事」等中,应如是知此义,是关联语。
9. Adhikaraṇavūpasamanasamathakathā9. 诤事止灭之论
§228
228.Catuvaggakaraṇe kammeti sīmasammutiādikamme. Pañcavaggakaraṇeti paccantimesu janapadesu upasampadādikamme. Dasavaggakaraṇeti majjhimesu janapadesu upasampadakamme. Vīsativaggakaraṇeti abbhānakamme. Kammappattāti kammassa pattā yuttā anurūpā.
「四众作甘马」,于结界等甘马。「五众作」,于边地国土之达上等甘马。「十众作」,于中地国土之达上甘马。「二十众作」,于出罪甘马。「甘马所得」者,得甘马、适合、相应。
§230
230.Sampaṭicchitabbanti paṭiggaṇhitabbaṃ. Sampaṭicchitvā ca pana atikkāmetabbanti sambandho. Bhaṇḍakanti cīvarādibhaṇḍakaṃ. Mānaniggahatthāyāti bhaṇḍanajātānaṃ mānassa niggahatthāya. Katipāhanti katipayāhaṃ, dvīhatīhanti attho.
「应受持」者,应接受。「受持后且应越过」,是关联语。「物品」者,衣等物品。「为折伏慢故」者,为折伏诤论者之慢故。「若干日」者,若干日,二日三日之义。
§231
231.Anantāni ceva bhassānīti ettha anantasaddo aparimāṇasaddena atthato ekoti āha ‘‘aparimāṇānī’’ti. ‘‘Vacanānī’’ti iminā bhassasaddo vacanapariyāyoti dasseti. Ubbāhikāya sammanitabboti kena sammanitabboti āha ‘‘apaloketvā vā’’tiādi. Iminā apalokanakammena vā ñattidutiyakammena vā sammanitabboti dasseti. Anantāni bhassāni dhammakathikaṃ uddharitvā bāhati paṭisedheti imāya sammutiyāti ubbāhikā, tāya. Evaṃ sammatehi pana bhikkhūhi vinicchitabbanti sambandho. Visuṃ nisīditvā tassāyeva parisāya nisīditvā vāti yojanā. Aññehīti sammatabhikkhūhi aññehi.
「无量且诸语」,在此处「无量」一词与「无数」一词义同,故说「无数」。「『诸语词』」,以此显示「语」一词是语词之同义语。「应以求听甘马认可」,以何认可,故说「求听或」等。以此显示应以求听甘马或白二甘马认可。无量诸语,举出说法者而排除、禁止,以此认可,故为求听甘马,以彼。如是认可之诸比库应判决,是关联语。「别坐后,或坐于彼众中」,是连接语。「其他」者,认可比库以外之其他。
§233
233.Tatrassāti ettha tatra assāti padavibhāgaṃ katvā tasaddo parisavisayo pasiddhavisayo, assasaddo ākhyātikoti āha ‘‘tassaṃ parisati bhaveyyā’’ti. ‘‘Neva suttaṃ āgata’’nti sāmaññato vuttepi ‘‘no suttavibhaṅgo’’ti vakkhamānattā mātikaṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘na mātikā āgatā’’ti. Vinayopīti khandhakavinayopi. Pisaddena suttavibhaṅgaṃ apekkhati. Byañjanacchāyāyāti ettha chāyāsaddo paṭibimbe ca pabhāya ca hotīti āha ‘‘byañjanamattamevā’’ti, byañjanapaṭibimbikabyañjanapabhāvantabhūtaṃ atthaṃ aggahetvā byañjanapaṭibimbabyañjanapabhāmattameva gahetvāti adhippāyo. ‘‘Paṭisedhetī’’ti iminā paṭibāhasaddo paṭisedhatthoyeva, na maddanatthoti dasseti. Paṭibāhanākāraṃ dassento āha ‘‘jātarūparajatakhettavatthupaṭiggahaṇādīsū’’tiādi. Kinti kena kāraṇena, kasmā kāraṇā vā. Imeti jātarūpādipaṭiggāhake bhikkhū. Kārethāti tumhe kāreyyātha. Eyyāthassa hi ethādeso. Pucchāyaṃ sattamīvibhatti hoti. Sutteti suttantapiṭake. Aparo dhammakathiko vadatīti sambandho. Imesanti olambetvā nivāsentānaṃ. Etthāti olambetvā nivāsane.
【233】「在那里」者:在此,将「在那里」(tatrassa)分解为词素后,「那」(ta)字指向会众范围、通晓范围,「在」(assa)字是动词性质,故说「在那个会众中应有」。「既未经来」者:虽然从总体上说了,但因将说「非经分别」,故针对母论而说,故说「母论未来」。「律亦」者:篇集律亦然。以「亦」字期待经分别。「字面影像」者:在此,「影像」(chāyā)字用于映像与光辉二义,故说「仅字面而已」,意趣是:未取握作为字面映像、字面光辉之本质的义理,仅取握字面映像、字面光辉而已。「遮止」者:以此显示「遮止」(paṭibāha)字唯有遮止义,非压制义。显示遮止方式,故说「在金银、田地、宅地受取等」云云。「为何」者:以何因缘,或因何缘故。「这些」者:受取金银等的比库们。「应使作」者:你们应使作。「应」(eyyātha)之「应」(e)实为替代字。疑问中有第七格语尾。「经中」者:在经藏中。「另一说法者说」是连接。「这些」者:指垂下而住者。「在此」者:在垂下而住中。
§234
234.Bahutarā bhikkhūti ettha dviguṇatiguṇādinā adhikā eva bahutarā nāmāti āha ‘‘ekenapi adhikā bahutarāvā’’ti. ‘‘Ko pana vādo’’tiādinā ‘‘ekenapī’’ti ettha pisaddassa garahatthaṃ dasseti.
【234】「更多比库」者:在此,以二倍、三倍等而增多者,才名为更多,故说「即使多一人也是更多」。以「何况」云云,显示「即使」中「亦」字有责难义。
Tividhasalākaggāhakathā三种筹取之论
§235
235.Saññattiyāti ettha saññāpanaṃ saññatti, tadatthāyāti dassento āha ‘‘saññāpanatthāyā’’ti. Gūhitabboti gūḷho, soyeva gūḷhako, salākaggāho kātabboti sambandho. Vivaritabboti vivaṭo, soyeva vivaṭako. Sassa attano kaṇṇasamīpe jappīyati kathīyatīti sakaṇṇajappo, soyeva sakaṇṇajappako. ‘‘Nimittasaññaṃ āropetvā’’ti iminā vaṇṇāvaṇṇāyo katvāti ettha vaṇṇasaddo saṇṭhānavācakoti dasseti. Susaṇṭhānadusaṇṭhānā salākāyo katvāti attho. Tatoti visabhāgakaraṇato paraṃ gahetabboti sambandho. Sabbāpi tā salākāyoti yojanā. Katvāti pakkhipanaṃ katvā. Vuttanayenāti ‘‘alajjussannāyā’’tiādinā vuttanayena. ‘‘Yāvatatiya’’nti iminā paccukkaḍḍhitabbanti ettha punappunaṃ uddhaṃ kaḍḍhitabbanti atthaṃ dasseti. Atirekajāteti adhammavādīhi atirekato jāte satīti sambandho. Yāvatatiyampīti pisaddo tato ūne ekadvevāre pana kā nāma kathāti dasseti.
【235】「为令知」者:在此,令知为「令知」(saññatti),为显示「为其义」,故说「为令知之义」。「应隐」者:隐藏的,即隐藏的,应作筹取,是连接。「应显」者:显露的,即显露的。「在自己耳边低语、言说」为「自耳语」(sakaṇṇajappa),即自耳语的。「施设相想后」者:以此显示「作美丑」中「美」字表示形状。意为:作形状美、形状丑的筹。「那时」者:从作差别后应取,是连接。「所有那些筹」是结合。「作」者:作投入。「如所说方式」者:以「无惭者」云云所说方式。「乃至三次」者:以此显示「应反复抽出」中,应反复向上抽出之义。「超过而生」者:当非法说者超过而生时,是连接。「乃至三次亦」者:「亦」字显示:若少于此,一次、二次,又有何话可说。
Sakaṇṇajappake pana evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Sace saṅghatthero gaṇhātīti sambandho. Soti saṅghatthero. Vayoanuppattāti pacchimavayaṃ anuppattā. Etanti adhammavādisalākaṃ. Assāti saṅghattherassa. Itarā salākāti adhammavādisalākāhi aññā dhammavādisalākā. Soti saṅghatthero. Tanti dhammavādisalākaṃ. Tatoti neva avabujjhanakāraṇā. Vuttanayamevāti gūḷhake vuttanayameva. Vivaṭo attho imassāti vivaṭattho.
「然而在自耳语的,应如是知决断」是结合。「若僧团长老取」是连接。「彼」者:僧团长老。「未达年龄」者:未达最后年龄。「此」者:非法说者筹。「属于」者:属于僧团长老。「其余筹」者:异于非法说者筹的法说者筹。「彼」者:僧团长老。「那」者:法说者筹。「那时」者:非不觉知之因。「如所说方式」者:即隐藏的中所说方式。「显露义」者:此之义显露。
Tassapāpiyasikāvinayakathā惩彼过调伏之论
§238
238.Pārājikasāmantaṃnāmāti pārājikassa āsannaṃ nāma. Adinnādānādīsūti ādisaddena manussaviggaha uttarimanussadhammapārājike saṅgaṇhāti. Nibbeṭhayamānanti veṭhanarahitaṃ, tamenaṃ bhikkhunti sambandho. Iminā nibbeṭhentanti ettha antasaddo mānasaddapariyāyoti dasseti. Ativeṭhetīti ettha kehi ativeṭhetīti āha ‘‘iṅghāyasmātiādivacanehī’’ti. Tenāti codakena. Manti mamaṃ. Āhāti cuditako āha. Etassāti avajānanapaṭijānanādikārakassa pāpiyassa puggalassa. Sīlavā bhavissatīti pāpiyo puggalo sace sīlavā bhavissati. Paṭippassaddhinti pāpiyabhāvato paṭippassambhanaṃ. No ceti sīlavā no bhavissati ce. Tathā nāsitoti tena tassa pāpiyasikakammakaraṇena nāsaṃ gato bhavissati. Sabbatthāti sabbasmiṃ samathakkhandhake.
【238】「名为巴拉基咖边际」者:名为巴拉基咖的邻近。「在不与取等」者:以「等」字摄取人形、上人法巴拉基咖。「正解开」者:无缠缚的,那个比库,是连接。以此显示「解开者」中「者」字是「我」字的同义词。「过度缠缚」者:在此,以何过度缠缚?故说「以『来,具寿』等言辞」。「以彼」者:以举罪者。「我」者:我的。「说」者:被举罪者说。「对此」者:对作轻蔑、承认等的恶人。「若有戒」者:若恶人有戒。「寂静」者:从恶人性寂静。「若不」者:若不有戒。「如是被灭」者:以对彼作惩彼过甘马而被灭。「一切处」者:在一切止诤篇集中。
Iti samathakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是止诤篇集注释之连结已完。
5. Khuddakavatthukkhandhakaṃ
【五、小事篇集】
Khuddakavatthukathā小事之论
§243
243. Khuddakavatthukkhandhake muṭṭhikamallāti muṭṭhikena mathanti aññamaññaṃ hiṃsantīti muṭṭhikamallā. Iminā pāḷiyaṃ padassa heṭṭhupariyaṃ dasseti. Gāmamudavāti ettha chavirāgamaṇḍanānuyuttena mudo modanaṃ etesamatthīti mudavā, gāme vasantā mudavā gāmamudavāti dassento āha ‘‘chavirāgamaṇḍanānuyuttā nāgarikamanussā’’ti. ‘‘Vaṇṇavā ahesu’’ntiādīsu (pārā. 193; pāci. 67) viya vacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Thambheti ettha na yattha katthaci thambho hoti, atha kho nhānatitthe nikhaṇitvā ṭhapitathambhoyevāti āha ‘‘nhānatitthe nikhaṇitvā ṭhapitatthambhe’’ti.
243. 在小事篇集中,「拳斗士」者,以拳互相击打、互相伤害,故名拳斗士。以此显示经文中词语的上下文义。「村庄嬉戏者」者,此中,以皮肤染色装饰为事者有嬉戏,故名嬉戏者;住在村庄的嬉戏者为村庄嬉戏者。为显示此义而说「从事皮肤染色装饰的城镇人」。应如「在蛇等中有色者」等处所见的说法。「柱」者,此中,非任何处所有柱,而是在沐浴渡口挖掘后设立的柱。故说「在沐浴渡口挖掘后设立的柱」。
Iṭṭhakāsilādārukuṭṭānanti iṭṭhakākuṭṭasilākuṭṭadārukuṭṭānaṃ. Aṭṭhapadākārenāti aṭṭhapadaphalakākārena. Rājiyoti lekhāyo. Tatthāti aṭṭāne, ākiritvāti sambandho. Gandhabbahatthakoti gandhabbānaṃ vīṇāhattho viyāti gandhabbahatthako. Dārūhi katattā vuttaṃ ‘‘dārumayahatthenā’’ti. Tenāti gandhabbahatthena, gahetvāti sambandho. Kuruvindakapāsāṇacuṇṇānīti evaṃnāmakassa pāsāṇassa cuṇṇāni. Tanti kataguḷikakalāpakaṃ, gahetvāti sambandho. Viggayhāti aññamaññassa sarīre daḷhaṃ gahetvāti dassento āha ‘‘aññamaññaṃ sarīrena sarīra’’nti. Makaradantaketi makaranāmakassa macchassa dantasadise dante. Mallakamūlasaṇṭhānenāti kheḷapaṭiggahapādasaṇṭhānena. Gilānassāpīti pisaddo agilānassa pagevāti dasseti.
「砖、石、木制的游戏板」者,砖制游戏板、石制游戏板、木制游戏板。「以八格形式」者,以八格棋盘的形式。「线」者,画线。「在那里」者,在游戏板上,与「撒」相连。「乾闼婆手」者,如乾闼婆的琵琶手,故名乾闼婆手。因以木制成,故说「以木制的手」。「以那个」者,以乾闼婆手,与「取」相连。「古儒温德咖石粉」者,名为古儒温德咖的石头的粉末。「串」者,制成的丸药串,与「取」相连。「角力」者,为显示互相以身体牢固抓取,故说「互相以身体对身体」。「摩咖罗牙」者,名为摩咖罗的鱼的牙状之牙。「以斗士根的形状」者,以痰盂足的形状。「即使对病者」者,『亦』字显示对非病者也是。
§244
244.Danteti makaradante. Akataṃ mallakaṃ akatamallakaṃ. Kapālakhaṇḍaṃ vāti vāsaddo samuccayattho. Kāsaphullavirahitattā vatthavaṭṭi ukkāsikā nāma. Natthi kāsaṃ phullametissāti ukkāsā, sā eva ukkāsikā. Yassa kassacīti gilānāgilānassa vā jarādubbalataruṇabalavassa vā. Piṭṭhinti piṭṭhiyaṃ, ayameva vā pāṭho. Pāṇitalassa puthuṭṭhānaṃ puthupāṇi, tena kataṃ puthupāṇikaṃ, hatthaparikammaṃ, tena vuttaṃ ‘‘hatthaparikammaṃ vuccatī’’ti. Sabbesanti nhāyantānaṃ vā anhāyantānaṃ vā sabbesaṃ.
244. 「牙」者,摩咖罗牙。「未制成的斗士」者,未制成斗士形。「或头骨片」者,『或』字是合并义。因无铜花,故布条名为伍咖西咖。「此中无铜花」,故名伍咖萨,即是伍咖西咖。「对任何人」者,对病者或非病者,或对老弱者或年少强壮者。「在背上」者,在背部,或此即是读法。「宽手掌处」者,手掌的宽阔处为宽手掌,以那个所作为宽手掌制,即手部按摩,故说「称为手部按摩」。「对一切」者,对沐浴者或不沐浴者的一切。
§245
245.Kaṇṇatoti kaṇṇacchiddato. Muttolambakādivallisadisattā vallikā nāma. Palambakasuttanti parimuñcitvā lambiyati anenāti palambakaṃ, tameva suttaṃ palambakasuttaṃ. Valayanti niyuraṃ.
245. 「从耳」者,从耳孔。因如尿垂等蔓相似,故名蔓。「垂挂线」者,解开后以此垂挂,故名垂挂,即是线,为垂挂线。「环」者,绳索。
§246
246. Dvīhi māsehi niyuttaṃ dumāsikaṃ. Dve aṅgulāni etassāti duvaṅgulaṃ, keso. Ubhayenapīti dumāsikaduvaṅgulasaṅkhātena ubhayenapi . Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vuttoti yojanā. Tatoti dumāsikaduvaṅgulato.
246. 「以两个月连续」者,两月制。「此有两指」者,有两指,即毛发。「以两者」者,以名为两月制与两指的两者。此也只是说最高限度,应如是理解。「从那」者,从两月制两指。
Osaṇṭhentīti ettha olikhitvā samaṃ patiṭṭhāpentīti dassento āha ‘‘olikhitvā sannisīdāpentī’’ti. Dantamayādīsūti ādisaddena aṭṭhimayādayo saṅgaṇhāti. Hatthaphaṇenāti hatthasaṅkhātena phaṇena. Cikkhallenāti cikkhallasadisena niyyāsena. Udakatelenāti ettha udakañca telañcāti ca udakasaṅkhātena telenāti ca atthaṃ nivattento āha ‘‘udakamissakena telenā’’ti. Iminā udakena missakaṃ telaṃ udakatelanti vacanatthaṃ dasseti. Uṭṭhalometi uṭṭhitalome. Hatthaṃ temetvāti hatthaṃ udakatelena temetvā. Uṇhābhitattarajokiṇṇasirānampīti uṇhena abhitatto ca rajehi okiṇṇasiro ca uṇhābhitattarajokiṇṇasirā, atha vā uṇhena abhitatto siro etesanti uṇhābhitattasirā, rajehi okiṇṇo siro etesanti rajokiṇṇasirā , uṇhābhitattasirā ca rajokiṇṇasirā ca uṇhābhitattarajokiṇṇasirā, pubbapade uttarapadalopo, tesampi. Allahatthenāti addahatthena, ayameva vā pāṭho.
「使平整」者,此中,为显示刮平后使平稳安立,故说「刮平后使坐稳」。「在牙制等中」者,以『等』字摄取骨制等。「以手掌」者,以名为手的掌。「以树脂」者,以树脂相似的树液。「以水油」者,此中,水与油,为转换『以名为水的油』之义,故说「以水混合的油」。以此显示『以水混合的油为水油』的词义。「竖立的毛」者,在竖立毛发处。「浸湿手后」者,以水油浸湿手后。「即使对热所逼、尘土满头者」者,被热所逼且头满尘土者为热所逼尘土满头者;或者,被热所逼头者为热所逼头者,尘土满头者为尘土满头者,热所逼头者与尘土满头者为热所逼尘土满头者,前词省略后词,对他们也是。「以湿手」者,以湿润的手,或此即是读法。
§247
247. Yesu kaṃsapattādīsu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni tāni kaṃsapattādīnipīti yojanā. Yattha katthacīti yasmiṃ kasmiṃci ādāse vā udakapatte vāti sambandho. Sañchavi nu khoti sañjātā chavi nu kho, ahaṃ jiṇṇo amhi nu kho, noti yojanā.
247. 于诸铜钵等中,面相显现,一切彼等铜钵等,此为连结。「于何处」者,于任何镜中或水钵中,此为关联。「我的皮肤是否」者,已生之皮肤是否,我是否已老,此为连结。
Mukhaṃ ālimpantīti ettha kehi ālimpantīti āha ‘‘vippasannachavirāgakarehi mukhalepanehī’’ti. ‘‘Manosilāyā’’ti iminā manosilā eva manosilikāti dasseti. Tānīti lañchanāni. Haritālādīhipīti pisaddena na kevalaṃ manosilikāya eva, atha kho haritālādīhipīti dasseti.
「涂面」者,于此以何涂抹耶?说「以清净肤色之面涂料」。「以雌黄」者,以此显示雌黄即是雌黄粉。「彼等」者,标记。「以雄黄等」者,以复数词显示非仅以雌黄粉,而是以雄黄等。
§248
248.Nabhikkhave naccaṃ vātiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Niccāpentassa vāti parehi naccāpentassa vā. Sādhugītanti sundaraṃ aniccatādipaṭisaṃyuttaṃ gītaṃ, sajjanānaṃ vā. Dantagītampi na vaṭṭatīti sambandho. Yanti gītaṃ. Pubbabhāgeti gāyanato pubbabhāge. Gāyāpentassāpīti parehi vā gāyāpentassāpi. Yaṃ panāti kiriyāparāmasanaṃ. Yaṃ paharati, tattha paharaṇe anāpattīti yojanā. Sabbanti akhilaṃ naccagītavāditaṃ. Passatoti passantassa ca suṇantassa ca. Savanampi hi ekasesena vā sāmaññaniddesena vā passaneneva saṅgahitaṃ. Vihāratoti anaccaagītaavāditaṭṭhānavihārato. Vihāranti naccagītavāditaṭṭhānavihāraṃ. Asanasālāyāti gāme ṭhitāya asanasālāya.
248. 「诸比库,舞」等中,应如是了知决断,此为连结。「令舞者」或「被他人令舞者」或。「善歌」者,美妙的与无常等相应之歌,或善人之。「齿间歌亦不许」,此为关联。「去」者,歌。「前分」者,于歌唱之前分。「令歌者亦」者,或被他人令歌者亦。「然而」者,作用之触及。「所击者,于彼击中无罪」,此为连结。「一切」者,全部舞歌乐。「见」者,见者与闻者。闻亦以一余或以共通指示而仅以见摄取。「住处」者,从非舞非歌非乐之处所住处。「住处」者,舞歌乐之处所住处。「于食堂」者,于村中设立之食堂。
§249
249.Sarakiriyanti sarassa kiriyaṃ. Iminā sarakuttinti ettha sarassa karaṇaṃ sarakuttīti vacanatthaṃ dasseti. Aladdhaṃ samādhinti sambandho. Pacchimā janatāti ettha samūhiṃ avayavaṃ vinā samūhassa avayavino abhāvā tāpaccayo svatthopi hotīti āha ‘‘pacchimo jano’’ti. Taṃ taṃ vattanti suttantavattādiṃ taṃ taṃ vattaṃ. Akkharāni vināsetvāti aññathā vattabbāni akkharāni aññathā vadanena ca dīghādīni rassādivadanena ca vināsetvā. Dhamme panāti ettha saddo pana visesajotako. Gītato visesova veditabboti hi attho. Suttantavattanti suttantassa uccāraṇaṃ vattaṃ. Eseva nayo ‘‘jātakavattaṃ gāthāvatta’’nti etthāpi. Tanti vattaṃ. Yadi pana taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati, evaṃ sati yathā suttantavattādīni honti, tathā kathaṃ dassetabbānīti āha ‘‘caturassena vattenā’’tiādi. Tattha caturassenavattenāti paripuṇṇena uccāraṇavattena. Parimaṇḍalānīti samantato maṇḍalāni bimbāni puṇṇānīti attho. ‘‘Sarena bhaṇita’’nti iminā sarabhaññanti ettha sarena bhaṇitabbanti sarabhaññanti vacanatthaṃ dasseti. Sarabhaññe kira atthīti sambandho . Taraṅgavatthādīnaṃ uccāraṇavidhānāni (vajira. ṭī. cūḷavagga 249; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.249; vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.248-9) etarahi natthi. Dvattiṃsavattānīti ca saṅkhyāmattameva atthi, na saṅkhyeyyaṃ. Tasmā ṭīkāsu (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.249; vajira. ṭī. cūḷavagga. 249) ‘‘taraṅgavattādīnaṃ uccāraṇavidhānāni naṭṭhapayogānī’’ti vuttaṃ. Atthīti saṃvijjanti. Ayañhi atthisaddo nipāto. Tesūti dvattiṃsavattesu. Yanti vattaṃ. Uccāraṇavidhānāni naṭṭhapayogānipi tesaṃ sabbesaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ dassento āha ‘‘sabbesa’’ntiādi. Tattha sabbesanti dvattiṃsavattānaṃ, lakkhaṇanti sambandho. ‘‘Avināsetvā’’ti vatvā tamevatthaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘vikāraṃ akatvā’’ti. Tattha vikārakaraṇaṃ nāma yattakāhi mattāhi akkharaṃ paripuṇṇaṃ hoti, tato adhikamattāyuttaṃ katvā kathanaṃ, tathā akatvā samaṇasāruppena caturassena nayena pavattanaṃyeva lakkhaṇanti attho.
249. 「池作」者,池之作。以此「池掘」者,于此显示池之造作为池掘之语义。「未得定」,此为关联。「后世人」者,于此因无集合体而无集合体之部分,彼后缀虽有自义亦成,故说「后世之人」。「彼彼事」者,经事等彼彼事。「破坏字」者,应说之字以异说,及长等以短等说而破坏。「然而于法」者,于此「然而」一词显示差别。应知与歌之差别,此为义。「经事」者,经之诵说为事。此即规则,于「本生事、偈事」中亦。「彼」者,事。若然而破坏彼而作过长不许,如是时,如何应显示如经事等成就耶?故说「以方正之事」等。于彼「以方正之事」者,以圆满之诵说事。「圆满」者,周遍圆满,圆形,充满,此为义。「以声说」者,以此「声说」者,于此显示应以声说为声说之语义。「于声说中确实存在」,此为关联。波浪事等之诵说规定,现今不存在。「三十二事」者,仅有数量,非所数。因此于疏中说「波浪事等之诵说规定已失用」。「存在」者,存续。此「存在」一词为不变词。「于彼等」者,于三十二事中。「去」者,事。显示彼等一切之共通相,虽诵说规定已失用,故说「一切」等。于彼「一切」者,三十二事之,相,此为关联。说「不破坏」后,明显化同义故说「不作变异」。于彼变异之作,名为以若干量字圆满,作超过彼量而说,如是不作,仅以沙门相应之方正规则进行,此为相之义。
Bāhiralomiṃ uṇṇinti ettha ‘‘bāhiralomi’’nti padaṃ bhāvanapuṃsakanti āha ‘‘uṇṇalomāni bahi katvā’’ti. ‘‘Uṇṇapāvāra’’nti iminā uṇṇīti ettha uttarapadalopaṃ dasseti. Atha vā pāvārapadena uṇṇā etassa atthīti uṇṇīti katvā taddhitapaccayassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Tathā dhārentassa dukkaṭa’’nti vacanassa atthāpattinayaṃ dassento āha ‘‘lomāni anto katvā pārupituṃ vaṭṭatī’’ti.
「外毛羊毛」者,于此「外毛」一词为性中性,故说「羊毛毛置于外」。「羊毛披」者,以此显示「羊毛」者,于此后词省略。或以「披」一词,此有羊毛为羊毛,作后如是显示衍生词之同形。显示「如是持者恶作」一语之义理规则,故说「毛置于内而披着许可」。
§251
251.Aṅgajātaṃ chindantassevāti aṅgajātameva chindantassāti yojanā. Atha vā aṅgajātaṃ chindantassa thullaccayamevāti yojanā. Ahikīṭadaṭṭhādīsu nimittabhūtesu chindantassāti yojanā.
251. 「切肢体生者」者,仅切肢体生者,此为连结。或切肢体生者为土喇吒亚,此为连结。于蛇虫咬等为相之处切者,此为连结。
§252
252.Uppannā hotīti paṭilābhavasena uppannā hoti. Uppannabhāvaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘so’’tiādi. Tattha soti rājagahako seṭṭhi, kīḷatīti sambandho. Tassāti seṭṭhissa. Idaṃ padaṃ ‘‘jāle’’ti pade sāmyatthachaṭṭhī, ‘‘uppannā hotī’’ti pade sampadānaṃ. Tanti candanagaṇṭhiṃ. Assāti seṭṭhissa. Idaṃ padaṃ ‘‘purisā’’ti pade sāmyatthachaṭṭhī, ‘‘adaṃsū’’ti pade sampadānaṃ. Vikubbaniddhīti vividhaṃ, vikāraṃ vā kubbanavasena pavattā iddhi (paṭi. ma. 3.12-16; visuddhi. 2.369-373). Adhiṭṭhāniddhīti adhiṭṭhānavasena pavattā iddhi (paṭi. ma. 3.12-16; visuddhi. 2.369-373).
「已生起」者,以获得之义而已生起。显示已生起之状态而说「彼」等。其中,「彼」者,王舍城之长者,应连接「游戏」。「彼之」者,长者之。此词于「网」一词为同义属格,于「已生起」一词为与格。「彼」者,旃檀结。「彼之」者,长者之。此词于「诸人」一词为同义属格,于「给与」一词为与格。「变化神通」者,以作种种变化之方式而转起之神通。「决意神通」者,以决意之方式而转起之神通。
Gihī upanāmentīti sambandho. Byañjanaṃ katvāti byañjanaṃ pakkhipanaṃ katvā. Tanti suvaṇṇataṭṭikādiṃ. Āmasitumpīti pisaddo pageva paṭiggaṇhitunti dasseti. Saṅghikaparibhogena vāti vāsaddo panasaddattho. Saṅghikaparibhogena panāti hi attho. Gihivikaṭāni vāti vāsaddo sampiṇḍanattho. Gihivikaṭāni bhājanānipi vaṭṭantīti hi attho. Kaṃsalohavaṭṭalohānaṃ sabhāgattā vuttaṃ ‘‘kaṃsa…pe… saṅgahito’’ti.
应连接「在家众供养」。「作调味料」者,作投入调味料。「彼」者,金盘等。「触」者,『触』之词仅显示接受之义。「或以僧团共用」者,『或』之词为『然』之义。『然以僧团共用』,此为义。「或在家众之器皿」者,『或』之词为集合之义。『在家众之器皿亦允许』,此为义。因青铜、铜、白铜之相似性,故说「青铜……乃至……所摄」。
§253
253. ‘‘Likhitu’’nti etaṃ vuttanti yojanā. Pakatimaṇḍalanti ettha kiṃ makaradantamattampi acchinnamaṇḍalanti āha ‘‘makaradantacchinnakamaṇḍalamevā’’ti.
应连接「『应刻』者,此已说」。「本来之圆」者,于此问「是否连鱼齿许亦未断之圆」,答「唯鱼齿所断之圆」。
§254
254.Paharitvāti āvaṭṭanato aññamaññaṃ paharitvā. Tayo patte uparupari ṭhapetuṃ vaṭṭatīti sambandho. Bhūmiādhārako nāma bhūmiyā āsanno dantādīhi kato valayādhārako. Dāruādhārako nāma ekadārunā kato ādhārako. Daṇḍādhārako nāma catudaṇḍato paṭṭhāya bahūhi daṇḍehi kato ādhārako. Tatthāti bhamakoṭisadisadāru ādhārakatidaṇḍakādhāresu. Gahetvā evāti pattaṃ gahetvā eva, ekameva ṭhapetabbaṃ iti vuttanti yojanā.
「击打」者,从转动而互相击打。应连接「允许将三钵上下安置」。「地基座」者,名为接近地面,以齿等所作之环基座。「木基座」者,名为以一木所作之基座。「杖基座」者,名为从四杖开始,以众多杖所作之基座。「于彼」者,于陀螺顶相似木基座及三杖基座中。应连接「仅取而」者,仅取钵,应安置一个,如是所说。
Tatthevāti miḍḍhanteyeva. Vitthiṇṇāyāti vitthārāya. Bāhirapasseti kuṭṭassa bāhirapasse. Katāyāti kuṭṭassa thirabhāvatthaṃ katāya. Etthāti paribhaṇḍante.
「于彼处」者,于墙壁处。「为宽广」者,为宽度。「外侧」者,于墙之外侧。「所作」者,为墙之坚固性而作。「于此」者,于围墙处。
Yaṃ vatthaṃ pattharitvā patto ṭhapiyatīti vatthaṃ coḷakaṃ nāmāti yojanā. Tasmiṃ panāti coḷake pana. Yatthāti yassaṃ vālikāyaṃ. Na dussatīti patto na dussati. Pattamāḷakanti pattassa ṭhapanatthāya kataṃ aṭṭaṃ. Bhaṇḍakukkhaḷikāti pattādibhaṇḍakānaṃ pakkhipanā ukkhaḷikā. Yattha katthacīti bhittikhīlādike yasmiṃ kasmiṃci. Laggentassāti pattaṃ thavikāya laggentassa. Nisīdanasayanatthaṃ vā kataṃ hotūti yojanā. Aññenāti pattato aññena. Aṭṭakachannenāti aṭṭapatirūpena, aṭṭakasadisenāti attho. Tatthāti aṭṭakachannena ṭhapite mañcapīṭhe. Aṃse baddhiyati anenāti aṃsabaddho, soyeva aṃsabaddhako, tena laggetvāti sambandho. Chatte ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti sambandho. Bhattena pūro bhattapūro, patto. Bandhitvā ṭhapite chatte vā aṭṭakaṃ katvā ṭhapite chatte vāti yojanā. Yo koci bhattapūropi tucchapattopīti sambandho.
应连接「铺展何衣而安置钵之衣,名为小布」。「然于彼」者,然于小布。「于何处」者,于何沙中。「不坏」者,钵不坏。「钵架」者,为安置钵而作之架。「物品坑」者,投入钵等物品之坑。「于何处何处」者,于墙钉等任何处。应连接「应以皮带悬挂」者,或为坐卧之用而作。「以其他」者,以钵以外之其他。「以架覆盖」者,以架相似,以架相当之义。「于彼」者,于以架覆盖而安置之床椅。「以此系于肩」者,以肩带,以彼悬挂,应连接。应连接「不允许安置于伞」。「饭满」者,饭满之钵。应连接「于系缚而安置之伞,或作架而安置之伞」。应连接「任何饭满钵或空钵」。
§255
255.Yassāti bhikkhuno. Hatthe patto atthi, so eva bhikkhu pattahattho na hoti, apica kho pana hatthe vā piṭṭhipāde vā yattha katthaci sarīrāvayave pattasmiṃ satīti yojanā. Eseva nayo anantaravākyepi. Imehi vākyehi ‘‘pattahattho’’ti ca ‘‘kavāṭaṃ paṇāmetu’’nti ca upalakkhaṇamattamevāti dasseti. Sūciṃ vā avāpuritunti sambandho. Kuñcikāya vāti vāsaddo ‘‘sarīrāvayavenā’’ti padaṃ apekkhati.
「其」者,比库也。钵在手中,彼比库并非钵手,然而应连接为:当钵在手中、或在背足、或在身体任何部分时。对于后续句子也是同样的方法。以这些句子显示「钵手」与「推开门扉」仅是举例而已。应连接为「或为穿针」。「或以钥匙」之「或」字期待「以身体部分」一词。
Lābukaṭāhanti lambatīti lābu, lābuyā kaṭāhaṃ lābukaṭāhaṃ. ‘‘Tāvakālika’’nti iminā ekavārameva tena āmisaṃ gahetvā paribhuñjitvā chaḍḍetabbanti dasseti. Ghaṭikapālanti bhājanakapālaṃ. Abhuṃ meti avaḍḍhi mayhaṃ, uppajjitthāti attho. ‘‘Abhu me’’ti (ma. ni. aṭṭha. 2.149; ma. ni. ṭī. 2.149) vattabbe niggahitāgamavasena evaṃ vuttaṃ. Utrāsavacananti utrāsena vacanakāraṇaṃ padaṃ. Dinnakamevāti parehi dinnakameva āmisanti sambandho.
「葫芦锅」者,悬垂故为葫芦,葫芦之锅为葫芦锅。以「暂时性的」一词显示:仅一次取得彼食物后受用即应舍弃。「瓦片钵」者,容器之碎片也。「我未增长」者,我未增长,意为未生起。在应说「我未增长」处,因添加鼻音而如是说。「恐惧之语」者,因恐惧而说语之原因词。「仅所施之物」者,应连接为:仅他人所施之食物。
Cambetvāti mukhena cambetvā. Apaviddhāmisānīti chaḍḍitāni āmisāni. Etesūti calakādīsu. Anucchiṭṭhaṃ suddhapattanti natthi ucchiṭṭho etthāti anucchiṭṭho, suddhapatto, taṃ. Ucchiṭṭhahatthenāti ucchiṭṭho ettha atthīti ucchiṭṭho, soyeva hattho ucchiṭṭhahattho, tena. Vāmahatthena āsiñcitvāti sambandho. Etthāti suddhapatte. Ettāvatāpīti ettakena ekaudakageṇḍusagahaṇamattenāpi. Soti suddhapatto. Hatthaṃ panāti ucchiṭṭhahatthampi. Panasaddo hettha sampiṇḍanattho. Yaṃ aṭṭhiṃ vā yaṃ calakaṃ vāti yojanā. Tatthāti macchamaṃsaphalādīsu. Tanti aṭṭhicalakaṃ. Yaṃ panāti aṭṭhicalakādiṃ pana, paṭikhāditukāmoti sambandho, puna khāditukāmoti attho. Tatthevāti patte eva. Katvāti ṭhapanaṃ katvā. Yaṃ kiñci aṭṭhikaṇṭakādinti sambandho.
「嚼食」者,以口嚼食。「所弃食物」者,所舍弃之食物也。「于此等」者,于残渣等。「无残食之净钵」者,此中无残食故为无残食,净钵,彼也。「以残食手」者,此中有残食故为残食,彼即是手为残食手,以彼。应连接为「以左手注入」。「于此」者,于净钵中。「即以此量」者,即以如此之量,仅取一水团之量。「彼」者,净钵也。「然而手」者,残食手也。「然而」一词在此处有合并之义。应连接为「任何骨或任何残渣」。「于彼」者,于鱼肉果等。「彼」者,骨与残渣也。「然而任何」者,然而骨残渣等,应连接为欲再食,意为欲再次食用。「于彼处」者,即于钵中。「作」者,作放置。应连接为「任何骨刺等」。
§256
256.Satthakaveṭhanakanti satthakassa veṭhanakaraṇaṃ. Pipphalikaṃ vā daṇḍasatthakaṃ nāmāti yojanā. Pipphāleti etāyāti pipphali, sāyeva pipphalikaṃ. Aññampīti pipphalikato aññampi. Yaṃkiñci daṇḍaṃ yojetvā katasatthakaṃ vā daṇḍasatthakaṃ nāmāti yojanā. Iminā daṇḍena yojitaṃ satthakaṃ daṇḍasatthakanti vacanatthaṃ dasseti.
「刀之包裹」者,刀之包裹制作也。应连接为「或称为胡椒刀或棒刀」。「以此胡椒」者为胡椒,彼即是胡椒刀。「其他」者,除胡椒刀外之其他。应连接为「或称为连接任何棒而制作之刀为棒刀」。以此显示语义:以棒连接之刀为棒刀。
Malaggahitāti ayamalaggahitā. Kiṇṇenāti madirādibījena kiṇṇena. Tenāti pāsāṇacuṇṇasaṅkhātena saritakena. Makkhetunti sūciṃ makkhetuṃ. Makkhitamadhusitthakaṃ taṃ saritakaṃ paribhijjatīti yojanā. Madhusitthakapilotikanti madhusitthakena makkhitaṃ pilotikaṃ. Tatthāti nisseṇiyaṃ. Yāya rajjuyā kathine bandhanti, sā rajju kathinarajju nāmāti yojanā. Tatthāti dīghassa bhikkhuno pamāṇena kate kathine. Daṇḍaketi kathinadaṇḍakamhi. Tassāti dīghassa bhikkhuno pamāṇena katassa kathinassa. Itarassa bhikkhunoti dīghabhikkhuto itarassa rassabhikkhuno.
「垢所取」者,此垢所取也。「以种子」者,以酒等种子。「以彼」者,以称为石粉之皂荚。「为涂抹」者,为涂抹针。应连接为:涂抹蜜糖之皂荚破裂。「蜜糖涂抹之布片」者,以蜜糖涂抹之布片。「于彼」者,于织机中。应连接为:以其绳索绑咖提那衣者,彼绳索称为咖提那衣绳索。「于彼」者,于依长比库之尺度所作之咖提那衣中。「棒」者,于咖提那衣棒中。「其」者,依长比库之尺度所作之咖提那衣。「其他比库」者,除长比库外之其他矮比库。
Daṇḍakathinapamāṇena katassa kaṭasārakassāti yojanā. ‘‘Duguṇakaraṇa’’nti iminā pidalakanti duguṇakaraṇasaṅkhātassa kiriyāvisesassa nāmanti dasseti. Vinandhanarajjunti visesena nahiyati bandhiyati etāyāti vinandhanā, sāyeva rajju vinandhanarajju, tamevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘vinandhituṃ rajju’’nti. Vinandhanasuttakanti etthāpi eseva nayo. Tena suttakenāti vinandhanasuttakena. Tatthāti khuddakanisseṇiyaṃ kāci suttantarikāyoti sambandho. Pamāṇasaññākaraṇanti suttantarikapamāṇassa saññākaraṇaṃ. Kāḷasuttena saññākaraṇaṃ viya haliddisuttena saññākaraṇanti yojanā. Aṅguliyā paṭiggaṇhantīti ettha ‘‘paṭiggaṇhantī’’ti padassa ‘‘aṅguliyā’’ti karaṇasseva vuttattā kammassa avuttattā tassa kammaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sūcimukha’’nti. Aṅgulikosakanti aṅgulikañcukaṃ.
应连接为「依棒咖提那衣尺度所作之席垫」。以「加倍制作」一词显示:称为加倍制作之作业特殊者之名为披搭喇咖。「解开绳索」者,特别地被解开、被绑者以此故为解开,彼即是绳索为解开绳索,为显示同样之义而说「为解开之绳索」。「解开线」者,于此也是同样的方法。「以彼线」者,以解开线。「于彼」者,应连接为:于小织机中某线之间隙。「尺度之标记制作」者,线间隙尺度之标记制作。应连接为:如以黑线作标记,以姜黄线作标记。「以指接受」者,于此「接受」一词,因仅说了「以指」之作具格而未说业,为显示其业而说「针口」。「指套」者,指之衣也。
§257
257.Pāticaṅkoṭakādinti ettha pāti nāma paṭiggahasaṇṭhānena kato sūciādibhaṇḍaṭṭhapano bhājanaviseso. Ākiritvāti pakkhipitvā. Odhunitvāti papphoṭetvā. Ghanadaṇḍakanti nirantaradaṇḍakaṃ. Antokatvāti kathinassa antokatvā.
257.「巴提强果德咖等」者:此中,「巴提」名为以接受之形式所作之针等物品放置之容器特类。「阿基利德瓦」者,投入也。「欧杜尼德瓦」者,抖落也。「嘎纳丹达咖」者,无间断之杆。「安德咖德瓦」者,在咖提那衣之内作也。
§258
258.Vinandhitvāti coḷakena vinandhitvā.
258.「维南迪德瓦」者,以布缠绕也。
§259
259. Aparissāvanakasseva bhikkhunoti yojanā. Yo pana yācatīti sambandho. Majjhedaṇḍaketi daṇḍakassa majjhe. Udakanti akappiyaudakaṃ. Tanti udakaṃ. Yanti parissāvanaṃ. Udakaṃ parisuddhaṃ hutvā savati gacchati pavattati anenāti parissāvanaṃ. Yaṃ udake ottharitvā ghaṭena udakaṃ gaṇhanti, taṃ ottharakaṃ nāmāti yojanā. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘taṃ hī’’tiādi. Tanti parissāvanaṃ, bandhitvāti sambandho. Tesūti catūsu khāṇukesu. Sabbapariyanteti sabbaparissāvanassa pariyante mocetvāti sambandho. Ottharitvāti ogāhetvā. Cīvarakuṭikāti cīvarena katā kuṭikā, sā makasānaṃ parittāṇatthaṃ katattā makasakuṭikāti vuccati.
259. 应连接「无滤水器之比库」。「然而,若乞求」者,此为关联。「马基德丹达盖」者,在杆之中央。「伍达咖」者,不净之水。「德」者,水也。「亚」者,滤水器也。「水清净而流、去、行,以此」者,滤水器也。「将其展开于水中而以瓶取水,彼名为展开布」者,应连接。为详说彼义而说「彼实」等。「德」者,滤水器,应连接「缚」。「德苏」者,于四柱中。「萨巴巴利亚德」者,应连接「于一切滤水器之边缘解开」。「欧塔利德瓦」者,浸入也。「吉瓦拉古提咖」者,以衣所作之小屋,彼因为作为蚊虫之防护而作,故称为蚊帐小屋。
§260
260.Semhādidosussannakāyāti semhādidosehi ussannakāyā. Aggaḷatthambhoti kavāṭatthambho. Yatthāti aggaḷatthambhe. Tatthāti dvārabāhāya. Tatthāti aggaḷapāsake. Dhūmo nikkhamati etenāti dhūmanetto, chiddo. Tena vuttaṃ ‘‘dhūmanikkhamanachidda’’nti . ‘‘Gandhehī’’ti iminā ‘‘vāsetu’’nti padassa karaṇaṃ dasseti. ‘‘Udakaṭṭhapanaṭṭhāna’’nti iminā udakaṭṭhānanti ettha udakassa ṭhapanaṃ ṭhānaṃ udakaṭṭhānanti majjhepadalopasamāsaṃ dasseti. Tatthāti udakaṭṭhāne. Koṭṭhakoti ettha na yattha katthaci, yassa kassaci vā koṭṭhako hoti, api ca kho pana dvāre eva, dvārasseva vā koṭṭhakoti āha ‘‘dvārakoṭṭhako’’ti.
260.「谢玛阿迪多苏萨纳咖亚」者,以痰等诸病而身体充满者。「阿嘎喇塔巴」者,门柱也。「亚塔」者,于门柱。「德塔」者,于门框。「德塔」者,于门闩孔。「烟从此出」者,烟出口,孔也。因此说「烟出孔」。以「甘德希」此语显示「瓦谢杜」一词之作用。以「伍达咖塔巴纳塔纳」此语,于「伍达咖塔纳」中,显示「水之放置为处所」之中间词省略复合词。「德塔」者,于水放置处。「果塔咖」者,此中非于任何处、或任何人有小房,然而唯于门、或门之小房,故说「门小房」。
§261
261.Parikammanti piṭṭhiādiparikammaṃ. Paṭicchādiyati imāyāti paṭicchādi, vatthameva paṭicchādi vatthapaṭicchādi. Udakaṃ na hotīti ettha pānodakaṃ nivattento āha ‘‘nhānodakaṃ na hotī’’ti.
261.「巴利咖马」者,背部等之准备工作。「以此遮覆」者,遮覆布,衣即遮覆布,衣遮覆布。「伍达咖那霍提」者,此中遮止饮用水而说「非沐浴水」。
§262
262. Paṇṇikānaṃ tulaṃ viya udakaubbāhanakatulanti yojanā. Dīghavarattādīhītiādisaddena rajju ādayo saṅgaṇhāti. Arahatthaghaṭiyantaṃ nāma cakkasaṇṭhānaṃ anekāraṃ are are ghaṭāni bandhitvā ekena vā dvīhi vā paribbhamiyamānaṃ yantaṃ. Arasaṅkhātesu hatthesu ghaṭā bandhitabbā etthāti arahatthaghaṭi, tameva yantaṃ arahatthaghaṭiyantaṃ. Cammabhājananti cammamayaṃ bhājanaṃ. Aparikkhittā hotīti candanikā apākārā hoti. Udakapuñjanaṃ vaṭṭatīti sambandho. Tasminti udakapuñjane. ‘‘Udakapuñjanī’’tipi pāṭho. Evaṃ sati tāya udakapuñjaniyāti attho. Paccuddharitunti apanetuṃ.
262. 应连接「如叶之秤,水提升之秤」。「迪嘎瓦拉德阿迪希」者,以「阿迪」一词摄取绳等。「阿拉哈塔嘎提亚德」名为轮形,多辐,于辐辐处缚瓶,以一或二而旋转之机械。「于称为辐之手处应缚瓶于此」者,辐手瓶,彼机械即辐手瓶机械。「咖马巴嘉纳」者,皮革所作之容器。「阿巴利基德霍提」者,井无围墙也。应连接「水之聚集是允许的」。「德斯明」者,于水之聚集。「伍达咖本嘉尼」亦为读法。如是时,义为「以彼水聚集器」。「巴楚杜达利杜」者,为除去也。
§263
263. Ā samantato viddhaṃ pakkhapāsakametthāti āviddhapakkhapāsakaṃ. Maṇḍaleti kaṇṇikamaṇḍalamhi. Kataṃ kūṭañca chadanañca etthāti katakūṭacchadanaṃ, jantāgharaṃ, tassa. Etanti ‘‘nillekhajantāghara’’nti etaṃ nāmaṃ. ‘‘Cattāro māse’’ti iminā ‘‘catumāsa’’nti digusamāsassa vākyaṃ dasseti.
「从周围穿透」者,此中「āviddha-pakkhapāsaka」(穿透翼边)。「在圆圈中」者,在耳圈圆圈中。「于此作顶与覆盖」者,「kata-kūṭa-chadana」(作顶覆盖),即暖房,属于它的。「此」者,此名为「无刻纹暖房」。「四个月」者,以此显示「四月」这个数复合词的句义。
§264
264.Namatakanti ettha heṭṭhā vuttanamatakato (cūḷava. aṭṭha. 256) visesaṃ dassento āha ‘‘eḷakalomehī’’tiādi. Avāyimanti vāyitvā na kataṃ. Cammakhaṇḍaparihārenāti cammakhaṇḍaṃ viya adhiṭṭhānavikappanaapanayanena, paribhuñjitabbanti attho. Peḷāyāti aṭṭhaṃsādiākārena katāya mañjūsāya. Etanti ‘‘āsittakūpadhāna’’nti etaṃ nāmaṃ. Dārumayāpīti pisaddo na tambaloharajatamayā evāti dasseti. Etthevāti maḷorikāyameva. Ādhārakasaṅkhepagamanatoti ādhārake saṅkhepaṃ gamanato. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pubbe pattarakkhanatthaṃ ādhārako anuññāto, idāni bhuñjanatthanti daṭṭhabbaṃ. Eko bhikkhu gacchatīti sambandho. Sesakanti gahetabbaphalapūvehi sesakaṃ. Tasmiṃ khaṇeti tasmiṃ bhuñjanakkhaṇe.
「未弯曲的」者,此中为显示与前面所说的弯曲(注疏第256段)的差别,故说「以羚羊毛」等。「未编织的」者,未经编织而作成的。「以皮革片的保护」者,如同皮革片一般,以决意、变易、除去而受用,此为义。「在箱中」者,在以八角等形状所作的箱子中。「此」者,此名为「依靠箱的钵座」。「木制的也」者,「也」字显示非铜、锡、银制的。「就在此中」者,就在袋中。「因简略地去到依靠处」者,因简略地去到依靠处。「因为」者,真实,或者因为。应见:以前为保护钵而允许依靠处,现在为受用。「一位比库去」者,此为连接。「剩余的」者,从应取的果实与饼中的剩余。「在那刹那」者,在那受用的刹那。
§265
265.Ekekenapi aṅgenāti pisaddo sambhāvanattho, tato pana adhikehi aṅgehi pagevāti hi attho. Samannāgatassa upāsakassa nikkujjitunti sambandho. Tassāti upāsakassa. Na gahetabboti saṅghena na gahetabbo. Asukassa upāsakassāti sambandho. Ukkujjanakāleti pattassa ukkujjanakāle. Yācāpetvāti pattanikujjitena upāsakena yācāpetvā. Hatthapāsanti saṅghassa hatthapāsaṃ.
「即使以一支」者,「也」字是可能义,但以超过那的诸支则更好,「因为」字是此义。「具足的近事男应翻覆」者,此为连接。「他的」者,近事男的。「不应取」者,僧团不应取。「某近事男的」者,此为连接。「翻正时」者,在钵的翻正时。「令请求」者,由被翻覆钵的近事男令请求。「手的范围」者,僧团的手的范围。
§268
268.Purakkhatvāti ettha purasaddassa aggatthabhāvañca karasaddassa khādesabhāvañca dassento āha ‘‘aggato katvā’’ti. Soti bodhirājakumāro, santharīti sambandho. Lacchāmīti labhissāmi, esa bodhirājakumāro puttalābhāya abhabboti yojanā. Akkamane dosaṃ dassento āha ‘‘yadī’’tiādi. Pacchāti akkamanato pacchā. Ayanti bhagavā. Idanti kāraṇaṃ. Tāvāti sikkhāpadapaññattito, sikkhāpadapaññattiyā vā paṭhamaṃ. Paribhavatoti gihīnaṃ paribhavato.
「置于前」者,此中为显示「pura」(前)字有最上义,以及「kara」(作)字有「khā」(吃)等的替代,故说「作为最上」。「他」者,菩提王子,「铺设」者,此为连接。「我将得」者,我将获得,此菩提王子对于得子无能,此为结合。为显示踏上的过失,故说「如果」等。「之后」者,从踏上之后。「他」者,世尊。「此」者,原因。「那时」者,从学处制定,或首先从学处的制定。「轻蔑」者,从在家人的轻蔑。
Maṅgalatthāyāti arogādikassa maṅgalassa atthāya. Dhotapādakanti ettha dhotehi pādehi akkamanaṭṭhāne attharitaṃ dhotapādakanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘dhotapādakaṃ nāmā’’tiādi. Tattha ‘‘paccattharaṇaṃ atthata’’nti iminā ‘‘dhotapādaka’’nti ettha ṇikapaccayassa attharitatthe pavattabhāvaṃ dasseti.
「为吉祥之义」者,为无病等吉祥之义。「洗足布」者,此中为显示「以洗净的足在踏上处所铺设的洗足布」这个词义,故说「名为洗足布」等。其中「铺设物被铺设」者,以此显示「洗足布」中「ṇika」后缀在被铺设义中的运作。
§269
269.Padumakaṇṇikākāranti padumakaṇṇikasaṇṭhānaṃ. Kataṃ pādaghaṃsanaṃ katakaṃ nāmāti yojanā. Tanti katakaṃ, paṭikkhittamevāti sambandho. Potthakesu taṃsaddo galitoti daṭṭhabbo. Bāhullikānuyogattāti paccayabahulabhāvāya anuyogattā. Pāsāṇapheṇakopīti pāsāṇaabbudampi. Bījanīti caturassabījanī. Tanti vidhūpanaṃ, kataṃ hotūti sambandho. Idhāpi taṃsaddo galito. Veḷudantavilīvehi vā morapiñchehi vā cammavikatīhi vā kataṃ hotūti yojanā. Sabbaṃ vidhūpananti sambandho. Pāḷiyaṃ tālavaṇṭanti saha vaṇṭena kataṃ tālaṃ tālavaṇṭaṃ, tālasaddena taṃmayā maṇḍalabījanī gahetabbā vikārīvikārabhāvena sambandhattā. Makasabījanīti makasānaṃ palāyanakabījanī, dantamayavisāṇamayadaṇḍakāpi makasabījanī vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Vākamayabījaniyā’’ti padaṃ ‘‘saṅgahitā’’ti pade ādhāro, karaṇaṃ vā.
「莲花耳形」者,莲花耳的形状。「所作的足摩擦物名为作物」者,此为结合。「那」者,作物,「被禁止」者,此为连接。在诸本中「taṃ」(那)字应见为脱落。「因为致力于繁多」者,因为致力于后缀的繁多性。「石泡沫也」者,石头泡沫也。「种子扇」者,四角种子扇。「那」者,熏香物,「应作」者,此为连接。此处也「taṃ」(那)字脱落。「或以竹齿刷或以孔雀羽或以皮革制品所作应作」者,此为结合。「一切熏香物」者,此为连接。在圣典中「tāla-vaṇṭa」(棕榈柄)者,连同柄所作的棕榈为「tāla-vaṇṭa」,以「tāla」(棕榈)字应取由它所作的圆形种子扇,因为以变化物与被变化物的关系而连接。「蚊子扇」者,蚊子的驱逐扇,由齿制、角制的棒也适合作为蚊子扇,此为结合。「以尾毛制扇」这个词是「被摄入」这个词的依处,或是工具。
§270
270.Yassāti bhikkhussa cakkhuṃ vā dubbalaṃ hotīti yojanā. Aññoti kāyaḍāhādīhi ābādhehi añño, koci ābādho vā uppajjatīti yojanā. ‘‘Vasse panā’’ti padaṃ ‘‘cīvaraguttattha’’nti pade eva sambandhitabbaṃ. Cīvaraguttatthanti cīvarassa vassatemanato guttatthaṃ, vāḷamigacorabhayesu santesūti sambandho. Tālapaṇṇādinā ekena paṇṇena kataṃ chattaṃ ekapaṇṇacchattaṃ. Sabbatthevāti sabbesu eva gāmāraññesu.
「其」者,应连接为「比库的眼或羸弱」。「其他」者,应连接为「由身热等病以外的,或某种病生起」。「于瓦萨期间」一词,应与「为护衣故」一词相连接。「为护衣故」者,为护衣免于雨水浸湿之故,当连接为「当有野兽盗贼等怖畏时」。以贝叶等一片叶所作之伞为「一叶伞」。「一切处」者,于一切村落与阿兰若。
‘‘Asi assā’’ti iminā asissāti padassa anavakāsavidhiṃ dasseti. Asīti khaggo. Assāti corassa, asīti sambandho. Vijjotalatīti ettha alapaccayo rūpasiddhimattovāti āha ‘‘vijjotatī’’ti. ‘‘Catuhatthoyevā’’ti iminā pamāṇayuttoti padassa atthaṃ dasseti. Tatoti catuhatthato. Sabbesanti gilānāgilānānaṃ. ‘‘Sakkā panā’’ti padaṃ ‘‘na vaṭṭatī’’ti pade kattā, ‘‘dātabbā’’ti pade kammaṃ. Sammannitvāva dātabbā, na vinā sammutiyāti adhippāyo.
以「刀为盗贼」此句,显示「应有刀」一词之不可缺性。「刀」者,剑也。「为盗贼」者,应连接为「为盗贼之刀」。「电光藤」者,于此处阿喇巴吒亚仅为形相成就,故说「电光」。以「唯四手肘」此句,显示「合量」一词之义。「由彼」者,由四手肘。「一切」者,病者与非病者。「然而可能」一词,于「不允许」一词中为作者,于「应给与」一词中为业。应经僧团同意后给与,非无同意,此为意趣。
§273
273.Āgatanti udariyato nikkhamitvā āgataṃ. Uggāranti galato uggāraṃ bhojananti sambandho. Sandhāretvāti patiṭṭhāpetvā. Asandhāritameva hutvāti sambandho.
「已来」者,由腹中出来而来。「呕吐」者,应连接为「由喉呕吐之食」。「保持」者,令住立。应连接为「未保持而成」。
Yanti khādanīyabhojanīyaṃ, patitanti sambandho. Tanti khādanīyabhojanīyaṃ, gahetvā paribhuñjitunti sambandho. Idanti vacanaṃ.
「去」者,副食与主食,应连接为「已落」。「彼」者,副食与主食,应连接为「取而受用」。「此」者,言说也。
§274
274.Kubbaṃ karissāmīti ettha kariyati uccāriyatīti kubbanti vutte saddoti āha ‘‘saddaṃ karissāmī’’ti. Saddanti ‘‘ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotī’’ti uccāsaddaṃ. Nakhādīhītiādisaddena mukhakuṭṭe saṅgaṇhāti. Anurakkhanatthanti anudayena pālanatthaṃ. Nakhacchedananti nakhaṃ chindati anenāti nakhacchedanaṃ, satthakādi. Vīsatimaṭṭhanti ettha vīsatiyā nakhānaṃ maṭṭhaṃ vīsatimaṭṭhanti dassento āha ‘‘vīsatipi nakhe’’tiādi. Likhitamaṭṭheti likhite hutvā maṭṭhe. Kārāpentīti nahāpite kārāpenti. Nakhatoti nakhato vā nakhantarato vā. Apakaḍḍhitunti kaḍḍhitvā apanetuṃ.
「我将作声」者,于此处「作」者被作、被说出,故说「声」时,说「我将作声」。「声」者,「此比库恼乱我」之叫喊声。「以爪等」者,以「等」字摄取口唾。「为守护故」者,为以慈悯守护之故。「爪刀」者,以此切爪,故为爪刀,即小刀等。「二十指」者,于此处为显示二十爪之指为二十指,故说「二十爪」等。「已刻之指」者,于已刻而成之指。「令作」者,令理发师作。「由爪」者,由爪或由爪间。「拔出」者,拔而除去。
§275
275.Khurakosakanti khurassa ṭhapanakaṃ. Kattariyāti kantiyati chindiyati imāyāti kattari, ayomayo eko upakaraṇaviseso, tāya. ‘‘Chedāpentī’’ti iminā kappāpentīti ettha kappasaddassa vidhyatthaṃ adhippāyena dasseti. Massuṃ vaḍḍhāpentīti ettha massuṃ vaḍḍhetvā ruhāpentīti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘massuṃ dīghaṃ kārāpentī’’ti. Eḷakamassūti eḷakassa viya massūti eḷakamassu. ‘‘Golomika’’nti vuccatīti sambandho. ‘‘Catukoṇa’’nti iminā caturassanti ettha aṃsasaddo koṇatthoti dasseti. Caturassanti ettha hi ‘‘caturaṃsa’’nti vattabbe niggahitassa lopaṃ katvā parassa sakārassa dvebhāvaṃ katvā ‘‘caturassa’’nti vuttaṃ. Lomasaṃharaṇanti lomānaṃ apanayanaṃ. Lomarājiṭṭhapananti lomalekhāṭhapanaṃ. Sabbatthāti sabbesu, massukappanādīsūti sambandho. Gaṇḍavaṇarudhiābādhapaccayāti gaṇḍo ca vaṇo ca rudhi ca gaṇḍavaṇarudhayo, teyeva ābādhā gaṇḍavaṇarudhiābādhā, tesaṃ paccayā. Vaṇoti mahanto vaṇo. Rudhīti khuddako vaṇo. Sakkharādīhīti sakkharamadhusitthakehi. Saṇḍāsoti suṭṭhu lomaṃ ḍaṃsatīti saṇḍāso. Yanti lomaṃ, ṭhitanti sambandho. Kattha ṭhitanti āha ‘‘bhamukāya vā’’tiādi. Kiṃ hutvā ṭhitanti āha – ‘‘uggantvā vibhacchaṃ ṭhita’’nti, vibhacchaṃ hutvā ṭhitanti yojanā. Visesena sobhaṇaṃ bhakkhatīti vibhaccho, asobhaṇo. ‘‘Vigaccha’’ntipi pāṭho, virūpaṃ gacchati, gamayatīti vā vigaccho. Tattha purimapāṭhoyeva mūlapāṭhoti daṭṭhabboti. Palitaṃ vā apalitaṃ vā tādisaṃ lomanti yojanā.
「剃刀囊」者,剃刀之安置处。「剪刀」者,以此切、以此剪,故为剪刀,一种铁制之器具,以彼。以「令剪」此句,以意趣显示「令作」中「作」字之作为义。「令增长须」者,于此处拒斥「令须增长而生」之义,故说「令须作长」。「山羊须」者,如山羊之须,故为山羊须。应连接为「被称为『果罗弥咖』」。以「四角」此句,显示「四方」中「阿萨」字为角义。「四方」者,于此处应说「四阿萨」,作尼嘎希德之略,作后字萨咖拉之重复,故说「四方」。「毛聚」者,诸毛之除去。「毛列安立」者,毛线之安立。「一切处」者,于一切,应连接为「于须作等」。「疮疖血病之因缘」者,疮与疖与血为疮疖血,彼等即病为疮疖血病,彼等之因缘。「疖」者,大疖。「血」者,小疖。「以砂糖等」者,以砂糖、蜜、糖。「镊子」者,善咬毛,故为镊子。「去」者,毛,应连接为「已住」。何处住,故说「于眉或」等。如何而住,故说「生起而丑陋住」,应连接为「成丑陋而住」。「特别美好地破坏」,故为丑陋,即不美。亦有「维嘎差」之读法,去往丑形,或令去,故为维嘎差。于彼处,前读法即为根本读法,应如是见。应连接为「白或非白之如是毛」。
§277
277.Kaṃsapattharikāti ettha kaṃsaāpaṇe pattharanti pasārentīti kaṃsapattharikāti vutte kaṃsabhaṇḍavāṇijā gahetabbāti āha ‘‘kaṃsabhaṇḍavāṇijā’’ti. Vāsidaṇḍādīnaṃ apātanatthaṃ bandhati anena lohenāti bandhanaṃ, tameva mattaṃ appanti bandhanamattaṃ.
「铜器铺者」:此中,于铜器店铺展、陈列者,名为「铜器铺者」,应理解为铜器商人,故说「铜器商人」。为了不使刀柄等掉落,用此铜片绑缚,名为「绑缚」,仅得此量,名为「绑缚量」。
§278
278.Nikkhamantenāti ārāmato nikkhamantena. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. ‘‘Saritvā’’ti iminā asaritvā piṇḍāya caritabbanti dasseti. Bahurajjukanti bahū rajjuyo etassāti bahurajjukaṃ. Iminā kalāpena bahurajjūnaṃ samūhena kattabbanti kalāpukanti vacanatthaṃ dasseti, ikārassukāro. Deḍḍubhakanti ettha deḍḍubhasaddena tassa sīsaṃ gahetabbaṃ ekadesūpacārena, deḍḍubhaṃ viyāti deḍḍubhakaṃ, sadisatthe kapaccayo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘udakasappasīsasadisa’’nti. ‘‘Murajavaṭṭisaṇṭhāna’’nti iminā murajasaddena murajavaṭṭi gahetabbā tassa vikārattā, tena sadisaṃ murajanti vacanatthaṃ dasseti. Veṭhetvāti bahurajjuke ekato veṭhetvā. Maddavīṇasaddo pāmaṅgapariyāyo. Maddavīṇaṃ viyāti maddavīṇaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘pāmaṅgasaṇṭhāna’’nti. ‘‘Pageva bahūnī’’ti iminā ‘‘ekampī’’ti ettha pisaddassa sambhāvanatthaṃ dasseti. Macchakaṇṭakavāyimāti macchakaṇṭakaṃ viya dassetvā vāyimā. Kuñjaracchikādibhedāti vāraṇaacchikādibhedā. Vāraṇo hi kuṃ bhūmiṃ jarāpetīti kuñjaroti (vi. va. aṭṭha. 31; a. ni. ṭī. 1.1.2) ca kuñje nikuñje ramatīti kuñjaroti ca vuccati. Tassa acchi viyāti kuñjaracchikaṃ, taṃ ādi yesaṃ tānīti kuñjaracchikādīni, tesaṃ bhedāti kuñjaracchikādibhedā. Ādisaddena goṇacchikādayo saṅgaṇhāti. ‘‘Kuñcikākosakasaṇṭhāna’’nti iminā sūkarassa antaṃ viya sūkarantakanti atthaṃ dasseti. Sūkarassa hi antaṃ kuñcikākosakaṃ viya majjhe susiro hoti. Sūkarantakaṃ anulometīti sūkarantakena anulometi. Dasāsuyevāti kāyabandhanassa antesuyeva. Etthāti dasāsu. ‘‘Catunnaṃ upari na vaṭṭatī’’ti iminā murajadasā tato upari vaṭṭatīti dasseti. Veṭhetvāti rajjuṃ vatthena veṭhetvā. Muddikasaṇṭhānenāti varakasīsasaṇṭhānena. Evaṃ sibbitāti evaṃ sibbiyamānā. Hīti phalajotako. Pāsantoti pāsakoṭi.
「出去时」:从精舍出去时。「于何处」:于何处所。以「忆念」一词,显示不忆念而行乞食。「多绳者」:有多绳者为多绳。以此绳束、多绳之聚合而作,故显示「绳束」一词之义,i 音变为 u 音。「蛙形者」:此中以「蛙」一词,应取其头,以部分代全体,如蛙故为蛙形,ka 后缀表相似义。故说「似水蛇头」。以「鼓圈形状」一词,应以「鼓」一词取鼓圈,因其为彼之变形,故显示「似鼓」之词义。「缠绕」:将多绳束一起缠绕。琵琶音是足踝之同义词。如琵琶故为琵琶形。故说「足踝形状」。以「何况众多」一词,显示「即使一个」中 pi 词之可能性义。「鱼刺网者」:如鱼刺般显示而编织。「象眼等别者」:大象眼等之别。大象因使地老化故名「象」,或因于林中、密林中游乐故名「象」。如其眼故为象眼,以彼为首者为象眼等,彼等之别为象眼等别。以「等」字摄取牛眼等。以「钥匙鞘形状」一词,显示如猪肠故为猪肠之义。猪之肠如钥匙鞘般中间有孔。顺着猪肠,即以猪肠顺着。「仅于十指」:仅于身缚之末端。「于此」:于十指处。以「四指以上不许」一词,显示鼓带从彼以上许可。「缠绕」:以布缠绕绳。「以戒指形状」:以指环头形状。「如是缝制」:如是被缝制。「则」:表示结果。「边缘」:边角。
§280
280. Olambakaṃ katvā nivatthaṃ hatthisoṇḍakaṃ nāmāti yojanā. Coḷikaitthīnanti coḷaraṭṭhe nivāsīnaṃ itthīnaṃ. Hatthiyā soṇḍo viya hatthisoṇḍakaṃ nivatthaṃ. Macchavālaṃ viyāti macchavālakaṃ. Cattāro kaṇṇā etassa nivatthassāti catukaṇṇakaṃ. Tālavaṇṭaṃ viyāti tālavaṇṭakaṃ. Sataṃ valino etassa nivatthassāti satavalikaṃ. ‘‘Anekakkhattu’’nti iminā ‘‘satavalika’’nti ettha satasaddassa anekatthavācakataṃ dasseti. ‘‘Vāmadakkhiṇapassesu vā’’ti iminā purimanivatthaṃ kaṭito paṭṭhāya heṭṭhā nivatthaṃ nāmāti dasseti.
「作下垂而穿着,名为象鼻」:此为连接。「国离女人之」:国离国居住之女人。如象之鼻故为象鼻穿着。「如鱼尾」:鱼尾形。「此穿着有四角」:四角形。「如棕榈扇」:棕榈扇形。「此穿着有百褶」:百褶形。以「多次」一词,显示「百褶」中「百」字表示多数义。以「或于左右侧」一词,显示前穿着从腰部开始向下为穿着。
Saṃvallitvā nivatthaṃ saṃvalliyaṃ. Mallo ca kammakāro ca mallakammakārā, te ādayo yesaṃ teti mallakammakārādayo. Ādisaddena dhuttādayo saṅgaṇhāti. Yampi nivatthaṃ nivāsenti, sabbaṃ taṃ nivatthaṃ na vaṭṭatīti yojanā. Ekaṃ vā koṇanti sambandho. Koṇeti antaravāsakassa koṇe. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari laggentī’’ti atthaṃ atidisati. Antokāsāvassa dassetvāti sambandho. Dve nivāsentena agilānenāti yojanā. Saguṇanti antokāsāvena bahikāsāvaṃ samānaguṇaṃ katvā. Itītiādi nigamanaṃ. Yañcāti yaṃ nivatthañca. Idhāti khuddakavatthukkhandhake. Yañca sekhiyavaṇṇanāyaṃ (pāci. aṭṭha. 576 ādayo) paṭikkhittanti sambandho. Sabbaṃ taṃ nivatthanti yojanā. Nibbikāraṃ katvāti sambandho. Ubhokaṇṇeti heṭṭhā ṭhite ubho kaṇṇe upari ca ṭhite ubho kaṇṇe. Tanti parimaṇḍalapārupanaṃ.
「缠绕穿着」:缠绕穿着。「力士与工匠」:力士工匠,以彼等为首者为力士工匠等。以「等」字摄取赌徒等。「凡穿着之穿着,一切彼穿着不许」:此为连接。「或一角」:此为关联。「于角」:于下衣之角。以「如是」一词,超越显示「或一角或二角提起挂于下衣之上」之义。「显示内袈裟」:此为关联。「穿着二层者为不病者」:此为连接。「有同等」:以内袈裟使外袈裟同等。「如是」等为结论。「凡」:凡何穿着。「于此」:于小事篇集。「凡于应学法解释中所禁止者」:此为关联。「一切彼穿着」:此为连接。「作无过失」:此为关联。「两角」:下方立之两角及上方立之两角。「彼」:圆形披覆。
Tatthāti ‘‘gihipāruta’’nti vacane yaṃkiñci aññathāpārutaṃ atthīti sambandho. Tasmāti yasmā gihipārutaṃ nāma, tasmā, parimaṇḍalaṃ pārupitabbanti sambandho. ‘‘Yathā pārupanti, yathā ca ṭhapentī’’tiādinā yojanā kātabbā. Tassevāti dīghasāṭakasseva. Tassevāti sāṭakasseva. Pāḷikārakoti pāḷiṃ gaṇhantaṃ vā vācentaṃ vā kārako. Tathāti yathā pārupanti, tathā.
「于彼」:于「在家披覆」一词中,有任何异样披覆,此为关联。「因此」:因为名为在家披覆,因此,应圆形披覆,此为关联。应以「如何披覆,如何放置」等作连接。「仅彼」:仅长衣。「仅彼」:仅衣。「持律者」:持律或诵律之作者。「如是」:如何披覆,如是。
§281
281. Kuhiñci ṭhānaṃ gacchato raññoti yojanā. ‘‘Parikkhārabhaṇḍavahanamanussā’’ti iminā te manussā muṇḍaṃ sīsaṃ coḷakena veṭhentīti muṇḍaveṭhino nāmāti dasseti. Adhippāyoti ujjhāyantānaṃ manussānamadhippāyo. Antarākājanti ettha antarāsaddo majjhatthavācakoti āha ‘‘majjhe’’ti. ‘‘Laggetvā’’tiādinā kājassa antare laggetvā vahitabbaṃ antarākājanti vacanatthaṃ dasseti.
「王往何处所」:此为连接。以「资具物品运送人」一词,显示彼等人以布缠绕剃发之头,故名为「剃发缠者」。「意图」:抱怨之人们的意图。「肩间者」:此中「间」字表示中间义,故说「中间」。以「挂着」等,显示挂于肩之间而应运送为肩间之词义。
§282
282. ‘‘Cakkhūnaṃ hita’’nti iminā acakkhussanti ettha ssapaccayo cakkhusaddato hitatthe hotīti dasseti. Pamāṇaṅgulenāti vaḍḍhakīnaṃ pamāṇayuttena aṅgulena.
「诸眼之利益」者,以此显示:「无眼者」中,从「眼」词生起的「萨」后缀,是在利益义中。「以量指」者,以木匠们的合量之指。
§283
283. ‘‘Tiṇavanādīsū’’ti iminā dāyaṃ ālimpentīti ettha dāyasaddo vanavācakoti dasseti. ‘‘Aggiṃ dentī’’ti iminā āpubbo lipidhātu upasaggavasena aggidānatthoti dasseti. Parittanti ettha samantato tāyati anenāti parittanti dassento āha ‘‘appaharitakaraṇena vā parikhākhaṇena vā parittāṇa’’nti. Etthāti parittakaraṇe. Dātuṃ labbhatīti sayaṃ dātuṃ labbhati. Haritunti apanetuṃ. Pattaṃ vā apattaṃ vā agginti sambandho. Tathāti aggidānādinā ākārena. Udakena nibbāpentena bhikkhunāti sambandho.
「于草林等」者,以此显示:「涂抹薪」中,「薪」词是林之同义词。「给火」者,以此显示:前缀「阿」加于「利毕」词根,依前缀之力,是给火之义。「围护」者,此中为显示「从一切处被守护者即围护」,故说「或以少量绿化之作,或以壕沟之掘,即围护」。「此中」者,在围护之作中。「得以给」者,自己得以给。「以移除」者,以去除。「已得或未得之火」,此为连结。「如是」者,以给火等之方式。「以水灭之比库」,此为连结。
§284
284.Satikaraṇīyeti ettha karaṇīyasaddo kiccapariyāyoti āha ‘‘sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce’’ti. ‘‘Sukkhakaṭṭhādiggahaṇa’’ iti padena kiccasarūpaṃ dasseti. ‘‘Purisappamāṇa’’nti iminā porisiyanti ettha ṇiyapaccayo pamāṇatthe hotīti dasseti. Purisappamāṇaṃ nāma upari bāhudvayatatassa purisassa pamāṇaṃ. Disvā vā hutvā vā disvāti yojanā. Atiuccampīti pisaddo sambhāvanattho. Nīcaṃ pana rukkhaṃ pagevāti hi attho.
「应作念」者,此中「应作」词是义务之同义词,故说「在干柴等取之义务中」。「干柴等取」一词,显示义务之自性。「人量」者,以此显示:「波利西亚」中,「尼亚」后缀是在量义中。所谓「人量」者,即上举双臂之人的量度。「见或成见」,此为连结。「过高」者,「毕」词是可能义。然而「低树则可攀」,此为义。
§285
285.Kalyāṇavākkaraṇāti ettha kariyati uccāriyatīti karaṇo, saddo, vācāyeva karaṇo vākkaraṇo, kalyāṇo vākkaraṇo etesanti kalyāṇavākkaraṇāti dassento āha ‘‘madhurasaddā’’ti. Vedaṃ viyāti sutiṃ viya. Vācanāmagganti vācanāya upāyaṃ. Sakāti sammāsambuddhasaṅkhātassa sassa attano esā sakā. Tena vuttaṃ ‘‘sammāsambuddhenā’’ti. Sammāsambuddhena hi māgadhaniruttiyā eva dhammo bhāsito, tasmā sā māgadhanirutti sakā nāmāti vuccati. Niruttīti atthaṃ nīharitvā vuccate imāya saddapaññattiyāti nirutti, vacadhātussa vakārassa ukāro, sabbavohāro labbhati. Idha pana ‘‘sakāyā’’ti vuttattā māgadhavohāro eva. Tena vuttaṃ ‘‘māgadhavohāro’’ti. ‘‘Sabhāvaniruttī’’tipi pāṭho. Evañhi sati sabbasattānaṃ sabhāvena pavattā mūlabhāsābhūtā māgadhaniruttiyeva.
「善语作」者,此中「被作、被说出即作,即声;语即作即语作;善之语作,于彼等即善语作」,为显示此,故说「甜美之声」。「如吠陀」者,如传承。「诵之道」者,诵之方便。「自」者,此是称为正自觉者之彼自己的自。因此说「由正自觉者」。因为正自觉者唯以马嘎达语说法,故彼马嘎达语被称为自语。「语」者,取出义而以此声之施设被说,即语;「瓦咖」词根之「瓦」音成「伍」音,一切言说得成。然而此中因说「以自」,故唯马嘎达言说。因此说「马嘎达言说」。亦有「自性语」之读法。若如是,则一切有情自性而转、成为根本语之马嘎达语。
§286
286. Lokāyataṃ nāma titthiyasatthanti sambandho. Imināva kāraṇenāti ‘‘seto kāko, kasmā? Aṭṭhīnaṃ setattā. Ratto bako, kasmā? Lohitassa rattattā’’ iti (ma. ni. aṭṭha. 2.223; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1080; a. ni. 10.69-70) iminā eva kāraṇena.
所谓「世间论」者,即外道之论,此为连结。「以此因」者,「白乌鸦,为何?因骨之白性。红鹭,为何?因血之红性」,以此因。
§288
288.Antarāahosīti ettha antarasaddo byavadhānatthoti āha ‘‘antaritā ahosi paṭicchannā’’ti. Tena saddena dhammakathā byavadhānā ahosīti attho.
「中间成」者,此中「中间」词是间隔义,故说「被间隔、被遮蔽」。以彼词,法说成被间隔,此为义。
§289
289.Ābādhappaccayāti ettha ābādhassa bhesajjasaṅkhāto paccayo ābādhapaccayoti dassento āha ‘‘yassā’’tiādi. Iminā ābādhoyeva paccayo ābādhapaccayoti atthaṃ paṭikkhipati.
「病缘」者,此中为显示病之缘——即名为药之缘——为病缘,故说「凡……」等。以此拒斥「病本身即为缘」之义。
§293
293. Dukkaṭavatthu nāma akappiyavohārādinā mālāvaccharopanādi, pācittiyavatthu nāma mālāvaccharopanādiatthāya pathavīkhaṇanādi. Paharaṇīti paharati imāyāti paharaṇī. Etanti ‘‘paharaṇī’’ti etaṃ nāmaṃ. Yassa kassaci āvudhasaṅkhātassa lohabhaṇḍassāti sambandho. Tanti āvudhasaṅkhātaṃ lohabhaṇḍaṃ. Vuttamevāti ‘‘katakaṃ nāma padumakaṇṇikākāra’’ntiādinā (cūḷava. aṭṭha. 269) vuttameva. Dhaniyassevāti dhaniyassa eva. Aññesañhi katāya sabbamattikāmayakuṭiyā apākaṭattā vuttaṃ ‘‘dhaniyassevā’’ti. Atha vā dhaniyassa sabbamattikāmayakuṭi ivāti yojanā. Sabbatthāti sabbasmiṃ khuddakavatthukkhandhake.
「恶作事」者,谓以不如法之言说等而种植花环树等;「巴吉帝亚事」者,谓为种植花环树等之目的而掘地等。「打击物」者,以此而打击,故为打击物。「此」者,即「打击物」此名。与任何武器所摄之铁器相连结。「彼」者,即名为武器之铁器。「已说」者,即以「所作者,谓莲花蕊形」等已说。「唯达尼亚之」者,唯达尼亚之。因他人所作之全泥制小屋不明显,故说「唯达尼亚之」。或者,连结为「如达尼亚之全泥制小屋」。「一切处」者,在一切小事篇集中。
Iti khuddakavatthukkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是小事篇集注释之连结已完。
6. Senāsanakkhandhakaṃ
六、住所篇集
Vihārānujānanakathā允许住处之论
§294
294. Senāsanakkhandhake apaññattaṃ hotīti ettha na ñapadhātu hoti, apica ñādhātuyeva, so ca kho anujānanatthoti āha ‘‘ananuññātaṃ hotī’’ti. Iminā ñādhātussa avabodhanādayo atthe nivatteti, anujānanatthaṃyeva dasseti. Aḍḍhayogādīnaṃ visuṃ gahitattā vihārasaddena pārisesato avasesāvāsova gahetabboti āha ‘‘aḍḍhayogādimuttako avasesāvāso’’ti. Suvaṇṇavaṅkagehanti suvaṇṇavaṅkachadanena chāditaṃ gehaṃ. Iṭṭhakāguhāti iṭṭhakāya katā guhā. Eseva nayo sesesupi. Āgatassa ca anāgatassa cāti ettha casaddena dvandavākyaṃ dasseti. Āgacchatīti āgato, na āgato anāgato, saṅgho. Āgato ca anāgato ca āgatānāgato, samāhāradvando puṃliṅgo, tassa. ‘‘Appaṭihatacārassā’’ti iminā catūsu disāsu appaṭihatacāro cātuddisoti vacanatthaṃ dasseti.
「在住所篇集中未制定」者,此中非『制定』之『制』字根,而是『许』字根,且是许可之义,故说「未许可」。以此遮止『知』字根之觉悟等义,唯显示许可之义。因半屋等已别别取,故以住所一词,从余剩而应取余剩之住处,故说「除半屋等之余剩住处」。「金钩屋」者,以金钩覆盖所覆之屋。「砖窟」者,以砖所作之窟。其余亦同此法。「已来者与未来者」者,此中以『与』字显示并列复合词。来者为已来,未来为未来,僧团。已来与未来为已来未来,持业复合词,阳性,其。以「无障碍行者」显示在四方无障碍行者为四方之词义。
§295
295. Anumodanagāthāsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Utuvisabhāgavasenāti sītauṇhānaṃ utūnaṃ visabhāgavasena. Saṃphusitakavātoti saha udakabindunā āgato vāto. Ettha hi saṃsaddo sahattho, phusitasaddo udakabinduvācako. Ujukameghavuṭṭhiyo evāti vātena apaharitattā ujukaṃ patitā meghavuṭṭhiyo eva. Pāḷiyaṃ tatoti ettha topaccayo paccattatthe vattati. So vihāroti hi attho. Vāḷamigāni cāti vāḷamige ca. Liṅgavipallāso hesa. Etāni sabbānīti ‘‘sīta’’ntiādīni sabbāni satta padāni. Yojetabbānīti so vihāro sītaṃ paṭihanati…pe… vuṭṭhiyo paṭihanatīti yojetabbānīti attho.
「在随喜偈中应如是了知决择」,应连结。「以季节相异之故」者,以寒热等季节相异之故。「触击风」者,与水滴一同来之风。此中『触』字为『共』义,『击』字为水滴之语。「唯直下雨云之雨」者,因被风吹离,故唯直下落之雨云之雨。「经文中『彼』」者,此中『彼』接尾词用于现在义。即『彼住所』之义。「与猛兽」者,与猛兽。此为性之颠倒。「此等一切」者,「寒」等一切七词。「应连结」者,应连结为『彼住所遮止寒……乃至……遮止雨』之义。
‘‘Vihārenā’’ti iminā pāḷiyaṃ tatoti ettha topaccayo kattutthe hotīti dasseti, tena vihārenāti attho. Paṭihaññatīti paṭihanīyati. Sukhatthanti ettha uttarapadalopoti āha ‘‘sukhavihārattha’’nti. ‘‘Leṇatthañca sukhatthañcā’’ti padadvayaṃ ‘‘hotī’’ti pāṭhasesena yojetabbaṃ. Vihāradānaṃ leṇatthañca sukhatthañca hotīti hi attho. Idanti ayaṃ adhippāyo. Vuttanti vutto. Vihāradānaṃ sukhatthañca hotīti yojanā. Jhāyituṃ vipassituñca yaṃ sukhaṃ atthīti sambandho. Tadatthanti tassa sukhassa atthāya. Parapadenapīti ‘‘jhāyituñca vipassitu’’nti padadvayato paraṃ ṭhitena ‘‘vihāradāna’’nti padenapi. Idhāti imasmiṃ vihāre. Vihāradānanti vihārassa dānaṃ, dātabbavihāraṃ vā, vaṇṇitanti sambandho. Vuttanti saṃyuttanikāye vuttaṃ. Sādhakapāḷiyaṃ yo upassayaṃ dadāti, so ca sabbadado sabbesaṃ balādīnaṃ dado hotīti yojanā. So cāti ettha casaddo avadhāraṇattho. So evāti hi attho.
以「以住所」显示经文中『彼』,此中『彼』接尾词用于作者义,即『以彼住所』之义。「被遮止」者,应被遮止。「乐义」者,此中后词省略,故说「乐住义」。「为窟义与乐义」二词应以「是」之文句余剩连结。即『住所之施与为窟义与乐义』之义。「此」者,此意趣。「已说」者,已说。应连结为『住所之施与为乐义』。「有何乐存在,为禅修与观」,相连结。「为彼义」者,为彼乐之义。「以后词」者,亦以从「禅修与观」二词之后所立之「住所之施与」一词。「此中」者,在此住所中。「住所之施与」者,住所之施与,或应施之住所,与『赞叹』相连结。「已说」者,在相应部中已说。在成立经文中,凡施与住处者,彼即一切施者,为一切力等之施者,应连结。「彼与」者,此中『与』字为限定义。即『唯彼』之义。
‘‘Vihāre’’ti iminā vāsayetthāti ettha etasaddassa visayaṃ dasseti. Vāsayeti vāseyya. Tesaṃ annañcāti ettha ‘‘tesa’’nti padaṃ ‘‘anucchaviya’’nti pāṭhasesena yojetabbanti dassento āha ‘‘tesaṃ anucchaviya’’nti. Tattha anucchaviyaṃ annañca anucchaviyāni vatthāni cāti yojanā. Atha vā tesanti bhummatthe sampadānavacananti dassento āha ‘‘tesū’’ti, bhikkhūsūti attho. Ujubhūtesūti ettha sampadānatthe bhummavacanaṃ katvā ujubhūtānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ dadeyyāti atthopi yujjateva. ‘‘Akuṭilacittesū’’ti iminā ‘‘ujubhūtesū’’ti ettha ujusaddassa akuṭilatthañca bhūtasaddena bāhiratthasamāsañca dasseti. Ujubhūtaṃ cittametesanti ujubhūtāti vacanattho kātabbo. Nidaheyyāti nikhaṇitvā ṭhapeyya. ‘‘Na cittapasādaṃ virādhetvā’’ti iminā vippasannena cetasāti ettha evatthaphalaṃ vā aññatthāpohanaṃ vā dasseti. Hīti phalajotako. Evaṃ vippasannacittassa tassa vihāradāyakassa te bhikkhū dhammaṃ desentīti yojanā.
「住处」者,以此显示「应令住」中「此」字之所指范围。「应令住」即「应使住」。「彼等之食物等」者,此中「彼等之」一词应与「适宜」一词连接,为显示此义故说「彼等适宜」。其中,「适宜之食物及适宜之衣物等」为连接法。或者,为显示「彼等」为处格作与格用,故说「于彼等」,意为「于诸比库」。「于正直者」者,此中作与格用之处格,「应施与彼等正直之诸比库」,此义亦相应。以「于无谄曲心者」显示「于正直者」中「正直」一词有无谄曲之义,且以「已成」一词显示外在义之复合。「正直者」之语义应作「彼等之心正直已成」。「应埋藏」者,掘地而置。以「非违背心之净信」显示「以净信心」中有如是义果或排除异义。「故」者,显示结果。如是以净信心之彼施与住处者,彼等比库为其说法,此为连接。
§296
296.Āviñchanachiddanti aṅguliṃ ava pavesetvā añchati ākaḍḍhati ettha, etenāti vā āviñchanaṃ. Avapubbo achidhātu, upasaggaakārassa dīghaṃ katvā, dhātuakārassa ca ikāraṃ katvā ‘‘āviñchana’’nti vuttaṃ, tameva chiddaṃ āviñchanachiddaṃ. Āviñchanarajjunti kavāṭacchidde ava pavesetvā añchati ākaḍḍhati imāyāti āviñchanā, sāyeva rajjūti āviñchanarajju. Kāci rajju na na vaṭṭatīti yojanā. Atha vā na vaṭṭati na hoti, vaṭṭatiyevāti yojanā. Tīṇi tālānīti ettha tālasaddo kuñcikāpariyāyoti āha ‘‘tisso kuñcikāyo’’ti. Iminā tālasaddassa rukkhatūriyavisese nivatteti. Yaṃ yanti upakaraṇaṃ. Tassāti yantakassa. Vedikāvātapānanti vātaṃ pivati anenāti vātapānaṃ, vedikāya kataṃ vātapānaṃ vedikāvātapānaṃ. Cakkalikanti ettha cakkākārena alati pavattatīti cakkalaṃ, coḷakapādapuñjanaṃ. Tena bandhitabbanti cakkalikanti dassento āha ‘‘coḷakapādapuñjanaṃ bandhitu’’nti. ‘‘Vātapānappamāṇena bhisiṃ katvā’’ti iminā vātapānapamāṇena katā bhisi vātapānabhisīti vacanatthaṃ dasseti.
「拉绳孔」者,将指插入而拉、牵引于此,或以此故为拉绳。「阿瓦」前缀加「阿奇」词根,前缀之「阿」音延长,词根之「阿」音变为「伊」音,故说「拉绳」,即此孔为拉绳孔。「拉绳索」者,插入门孔而拉、牵引以此故为拉绳,即此绳为拉绳索。某绳不许,此为连接。或者,不许即不成,唯许而已,此为连接。「三把钥匙」者,此中「钥匙」一词为钥匙之同义语,故说「三把钥匙」。以此排除「钥匙」一词于树木、乐器等之特殊义。「何者」即工具。「其」者,工具之。「栏杆窗」者,以此饮风故为窗,于栏杆所作之窗为栏杆窗。「转轮」者,此中以轮之形转动、运行故为转轮,即布片足之聚集。为显示「以彼应系缚」即「转轮」,故说「应系缚布片足之聚集」。以「作与窗等量之皮囊」显示「与窗等量所作之皮囊为窗皮囊」之语义。
§297
297. ‘‘Uccakampi āsandika’’nti vacanato vaṭṭatīti veditabboti sambandho. Ekatobhāgena dīghapīṭhaṃ aṭṭhaṅgulapādakameva vaṭṭatīti yojanā. Tato adhikaṃ na vaṭṭatīti adhippāyo. Pamāṇātikkantopīti pisaddo pamāṇayutto pana pagevāti dasseti. Sattaṅgoti tīsu disāsu apassayo, cattāro pādāti satta aṅgāni etassāti sattaṅgo. Ayampīti pisaddo āsandikaṃ apekkhati. Eḷakapādapīṭhaṃ nāma vuccatīti sambandho. Eḷakassa pādo viya pādo etthāti eḷakapādaṃ, tameva pīṭhaṃ eḷakapādapīṭhaṃ. Āmalakavaṇṇikapīṭhanti āmalakāya vaṇṇo saṇṭhāno āmalakavaṇṇo, tena yojitaṃ āmalakavaṇṇikaṃ, tadeva pīṭhaṃ āmalakavaṇṇikapīṭhaṃ. ‘‘Ākārenā’’ti iminā vaṇṇasaddassa saṇṭhānatthaṃ dasseti. Imānīti pīṭhāni. Etthāti pīṭhe. Muñcapabbajamayanti muñjena ca pabbajena ca kataṃ.
从「高脚长椅亦」之语应知为许,此为关联。一边之长椅唯八指足者许,此为连接。超过彼者不许,此为意趣。「超量者亦」者,「亦」字显示合量者则更许。「七支」者,三方之靠背、四足,此之七支故为七支。「此亦」者,「亦」字指长椅。应说为「羊足椅」,此为关联。「如羊之足,足于此故为羊足,即此椅为羊足椅」。「余甘子色椅」者,余甘子之色、形状为余甘子色,以彼所作为余甘子色,即此椅为余甘子色椅。以「以形状」显示「色」一词有形状之义。「此等」者,诸椅。「于此」者,于椅。「以蔓草及竹所作」者,以蔓草及竹所作。
Manussānanti vaḍḍhakīmanussānaṃ. Chavisaṃrakkhanatthāyāti chaviyā vināsanato suṭṭhu rakkhanatthāya. Simbalirukkhādīnantiādisaddena tūlanibbattake sabbarukkhe saṅgaṇhāti. Khīravalliādīnantiādisaddena tūlanibbattakā sabbā latāyo saṅgaṇhāti. Poṭakītiṇādīnantiādisaddena tūlanibbattakā sabbā tiṇajātiyo saṅgaṇhāti. Tīhīti rukkhalatāpoṭakīhi. Nanu bhūtagāmānaṃ anekattā etehi tīhi mutto bhūtagāmo atthi, kasmā pana sabbabhūtagāmā saṅgahitā hontīti āha ‘‘rukkhavallitiṇajātiyo hī’’tiādi. Tattha hi yasmā natthi, tasmā saṅgahitā hontīti yojanā. Tasmāti yasmā natthi, tasmā. Sabbampi etaṃ tūlanti yojanā. Bibbohane lomampi vaṭṭatīti sambandho. Lomampīti pisaddena tūlaṃ apekkhati. Yaṃkiñci pupphanti sabbaṃ pupphaṃ. Pattaṃ pāpuṇitvā suddhaṃ tamālapattameva na vaṭṭati, avasesaṃ sabbaṃ pattaṃ suddhampi vaṭṭatīti adhippāyo. Pañcavidhanti uṇṇacoḷavākatiṇapaṇṇavasena pañcapakāraṃ.
「人之」者,木匠人之。「为保护皮故」者,为善保护皮免于毁坏故。「木棉树等」者,以「等」字摄取一切生棉之树。「乳藤等」者,以「等」字摄取一切生棉之藤。「波多奇草等」者,以「等」字摄取一切生棉之草类。「以三」者,以树、藤、波多奇。岂非众生村之多故,除此三外有众生村,然何故摄取一切众生村耶?故说「树、藤、草类故」等。其中,「故」者,因无有故,故被摄取,此为连接。「因此」者,因无有故,因此。「一切此皆为棉」,此为连接。「拆解时毛亦许」,此为关联。「毛亦」者,「亦」字指棉。「任何花」者,一切花。达到清净之多罗叶本身不许,其余一切叶即使清净亦许,此为意趣。「五种」者,依羊毛、布、树皮、草、叶而为五类。
‘‘Upaḍḍhakāyapamāṇānī’’ti iminā addhakāyikānīti ettha addhassa kāyassa pamāṇena katāni addhakāyikānīti atthaṃ dasseti. Yesu bibbohanesu kaṭito paṭṭhāya yāva sīsaṃ upadahanti, tāni bibbohanāni addhakāyikāni nāmāti yojanā. Yassāti bibbohanassa. Vitthārato muṭṭhiratanaṃ hotīti sambandho. Iminā yattha saha gīvāya sakalaṃ sīsaṃ ṭhapetuṃ sakkā, tassa muṭṭhiratanaṃ vitthārapamāṇanti dasseti. ‘‘Tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇāna’’nti idaṃ bibbohanassa ubhosu antesu ṭhapetabbacoḷapamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Idaṃ pana bibbohanassa ubhosu antesu ṭhapitacoḷassa koṭiyā koṭiṃ āhacca dviguṇaṃ kataṃ tikaṇṇaṃ hoti, tesu tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānamantaraṃ vidatthi caturaṅgulaṃ hoti, majjhaṭṭhānaṃ koṭito koṭimāhacca muṭṭhiratanaṃ hoti, idaṃ pana bibbohanaṃ tikaṇṇaṃ hoti. Vaṭṭaṃ vā caturassādiṃ vā katvā sibbitaṃ yathā koṭito koṭi vitthārato puthulaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti, evaṃ sibbitabbaṃ. Ito adhikaṃ na vaṭṭati, ūnaṃ pana vaṭṭatiyeva. Sīsūpadhānanti sīsaṃ upadahanti ṭhapenti etthāti sīsūpadhānaṃ. Bibbohanānīti visesena, visesaṃ vā sukhaṃ vahantīti bibbohanāni. Uparīti bibbohanānaṃ upari. Yāni pana kappiyatūlāni santīti yojanā. Mahantampīti pisaddo khuddakaṃ pana pagevāti dasseti. Vinayadharaupatissatthero pana āhāti sambandho. ‘‘Vinayadhara’’ iti padena phussadevattherato visesaṃ dasseti. Akappiyatūlaṃ vāti bhisiyaṃ akappiyatūlaṃ vā. Bibbohane hi akappiyatūlaṃ nāma natthi.
以「半身量」显示「半身」中「半身之量所作为半身」之义。于何等拆解物从腰开始乃至头而置,彼等拆解物名为半身,此为连接。「其」者,拆解物之。「宽为一肘」,此为关联。以此显示于何处能置与颈俱之全头,其一肘为宽之量。「于三角中二角之」者,此就拆解物两端应置之布量而说。然此拆解物两端所置之布,角与角相接而作二倍成三角,于彼三角中二角之间为一张手四指,中央处从角至角相接为一肘,然此拆解物成三角。作圆或四方等而缝,如何从角至角宽处粗厚处为一肘,如是应缝。超过此不许,然减少则唯许。「头枕」者,置头、安头于此故为头枕。「拆解物」者,特别地,或特别带来安乐故为拆解物。「于上」者,于拆解物之上。「然何等许可之棉有」,此为连接。「大者亦」者,「亦」字显示小者则更许。「然持律伍巴提萨长老说」,此为关联。以「持律」一词显示与弗萨迭瓦长老之差别。「不许可之棉或」者,于皮囊中不许可之棉或。于拆解物中实无名为不许可之棉。
Pañcabhisiyoti ettha vākyabhāvañca asamāhāradigubhāvañca paṭikkhipanto āha ‘‘pañcahi uṇṇādīhi pūritā bhisiyo’’ti. Iminā pañcahi uṇṇādīhi pūritā bhisiyo pañcabhisiyoti vacanatthaṃ dasseti. Atthato pana vākyampi asamāhāradigupi yujjateva. Kasmā pañcagaṇanā hotīti āha ‘‘tūlagaṇanāya hī’’tiādi. Hi yasmā tūlagaṇanāya etāsaṃ gaṇanā vuttā, tasmā pañcabhisiyo hontīti yojanā. Tatthāti uṇṇādīsu pañcasu. Uṇṇaggahaṇena gahitanti sambandho. Kambalamevāti uṇṇāmayaṃ kambalameva. Uṇṇāya, uṇṇaṃ vā pakkhipitvā katā bhisi uṇṇābhisi. Eseva nayo coḷabhisiādīsu.
「五皮囊」者,此中排除句义及不相应复数义,故说「以五种羊毛等所充满之诸皮囊」。以此显示「以五种羊毛等所充满之诸皮囊为五皮囊」之语义。然从义理,句义及不相应复数亦相应。何故有五之计数耶?故说「故为棉之计数」等。「故」者,因为棉之计数而说此等之计数,因此为五皮囊,此为连接。「其中」者,于羊毛等五种中。「以羊毛之取而取」,此为关联。「唯毛毯」者,唯以羊毛所作之毛毯。以羊毛,或投入羊毛而作之皮囊为羊毛皮囊。此同法于布皮囊等。
Pamāṇaniyamoti ettakā pamāṇāti pamāṇassa niyamo. Mañce attharitabbā bhisi mañcabhisi. Etāsanti mañcabhisiādīnaṃ. Yaṃ etaṃ tūlanti yojanā. Sūrakepīti cammamayabhisiyampi. Etenāti kurundiyaṃ vuttavacanena siddhaṃ hotīti sambandho.
「量之限定」者,「如此之量」,此为量之限定。「床敷」者,应敷于床上之敷具。「此等之」者,床敷等之。「凡此棉」者,此为连接。「苏拉盖毕」者,亦指皮革制敷具。「以此」者,与库伦迪所说之语相连,意为已成就。
Mañcabhisinti mañce attharitabbaṃ bhisiṃ. ‘‘Attharaṇatthāya saṃharantīti yujjatī’’ti iminā ‘‘attharantī’’ti ettha kāriyūpacārena attho gahetabboti dasseti. Attharaṇāya hi saṃharaṇaṃ kāraṇaṃ nāma, attharaṇaṃ kāriyaṃ nāma. Uparīti bhisichaviyā upari. Phusitānīti bindūni. Bhittikammanti bhittiyaṃ nānāvaṇṇehi rājikaraṇaṃ viya kattabbaṃ kammaṃ.
「床敷」者,应敷于床上之敷具。「以『为敷设而收集』为合理」,以此显示「敷设」一词应以作用之借喻义理解。因为为敷设而收集是因,敷设是果。「于上」者,于敷具皮革之上。「所触」者,诸点。「壁工」者,如于壁上以种种色作行列之工作。
§298
298.‘‘Ikkāsa’’nti nāmaṃ niyyāsasilesānaṃ nāmanti āha ‘‘rukkhaniyyāsaṃ vā silesaṃ vā’’ti. ‘‘Kuṇḍakamissakamattika’’nti iminā kuṇḍakena missakā mattikā kuṇḍakamattikāti vacanatthaṃ dasseti. Sāsapapiṭṭhanti sāsapacuṇṇaṃ. ‘‘Bindu bindu hutvā’’ti iminā accussannaṃ hotīti ettha kāraṇūpacāraṃ dasseti. Accussannañhi kāraṇaṃ hoti, ‘‘bindu bindu hutvā’’ti ṭhānaṃ kāriyaṃ hoti. ‘‘Puñjitu’’nti sodhetuṃ. Gaṇḍuppādagūthamattikanti mahilatāya gūthamayaṃ mattikaṃ. Iminā laṇḍamattikanti ettha laṇḍasaddo gūthapariyāyoti dasseti.
「伊咖萨」者,此名乃树脂与石灰之名,故说「树脂或石灰」。「库恩达咖米萨咖玛提咖」,以此显示与库恩达咖混合之土为库恩达咖玛提咖之语义。「芥子粉」者,芥子之粉末。「成点点」,以此显示「溢出」一词中之因之借喻。因为溢出是因,「成点点」之处所是果。「堆积」者,为清除。「甘杜巴达古他玛提咖」者,由污秽制成之土。以此显示「拉恩达玛提咖」一词中拉恩达之语为污秽之同义语。
§299
299.Na bhikkhave paṭibhānacittanti ettha ‘‘itthirūpakaṃ purisarūpaka’’nti pāḷiyaṃ vuttattā kiṃ itthipurisarūpameva na vaṭṭatīti āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Tiracchānarūpampi kātuṃ vā ‘‘karohī’’ti vattuṃ vā na vaṭṭatīti sambandho. Dvārapālanti dvārapālarūpaṃ. Pasādanīyānīti pasādetabbāni, pasādetuṃ arahānīti attho.
「诸比库,非应作意」,此处因经文中说「女人形、男人形」,故问:岂唯女人男人形不许耶?故说「非仅」等。亦不许作畜生形,或说『作吧』。「门卫」者,门卫之形。「可喜者」,应令喜者,意为值得令喜。
§300
300.Ekaṅgaṇāti avihāraṭṭhānena samānabhūmibhāgā. Muṇḍacchedanagabbhoti muṇḍena chādetabbo gabbho.
「一庭」者,以无寺院处所而为同一地面部分。「蒙达切达那嘎巴」者,应以蒙达覆盖之内室。
Tatthāti vijjhitabbarukkhe. ‘‘Kata’’nti iminā kulaṅkapādakanti ettha ṇikapaccayassa atthaṃ dasseti. Taṃ āharimaṃ bhittipādaṃ patiṭṭhāpetunti sambandho. Vassaparittāṇatthanti vassodakaparittāṇatthaṃ. ‘‘Madditamattika’’nti iminā uddasudhanti ettha sudhāsaddassa lepanasudhaṃ dasseti, bhojanasudhaṃ nivatteti.
「于彼」者,于应钉之树。「作」,以此显示「库朗咖巴达咖」一词中尼咖后缀之义。连接为:应设立彼所持来之壁足。「瓦萨巴利答那塔」者,为雨水防护之义。「压实之土」,以此显示「伍达苏达」一词中苏达之语为涂抹之灰泥,排除食物之灰泥。
Pamukhanti vihārassa pamukhaṃ. Yanti padesaṃ, hanantīti sambandho. Tassa katapadesassāti yojanā. ‘‘Paghāna’’ntipi vuccatīti dīghavasena ‘‘paghāna’’ntipi vuccati. Iminā purimapāṭhe rassabhāvaṃ dīpeti. ‘‘Pakuṭṭa’’ntipi pāṭhoti sasaṃyogavasena ‘‘pakuṭṭa’’ntipi pāṭho. Iminā purimapāṭhe nisaṃyogabhāvaṃ dasseti. Vaṃsanti veḷuṃ. Tatoti vaṃsato. ‘‘Osāretvā kata’’nti iminā osāretvā kataṃ osārakanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Chadanapamukha’’nti iminā ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Cakkalayuttoti cakkalena yutto.
「前端」者,住处之前端。「去往」与「部分」相连,「击破」之义也。应作「对其所作部分」之连接。「亦称『巴嘎那』」者,以长音故,亦称「巴嘎那」。以此显示前文中之短音性。「亦有『巴库塔』之读法」者,以有连音故,亦有「巴库塔」之读法。以此显示前文中之无连音性。「瓦萨」者,竹也。「塔德」者,从竹。「下降而作」者,以此显示「下降而作」即「下降者」之语义。「覆盖前端」者,以此显示尼咖后缀之同形。「具轮」者,与轮相应者。
§301
301.Pānīyadānabhājananti pānīyaṃ deti anenāti pānīyadānaṃ, tameva bhājanaṃ pānīyadānabhājanaṃ. ‘‘Uḷuṅko ca thālakañcā’’ti iminā dve pānīyasaṅkhassa anulomānīti yojanā.
「施水之器」者,「以此施水」故为「施水」,即器皿为「施水之器」。「伍伦果与塔拉咖」者,以此二者为水之同类,顺应之义也,应如是连接。
§303
303.Dvārathakanakanti dvāraṃ thaketi anenāti dvārathakanakaṃ. Gāmadvāresu dvārathakanakaṃ viya cakkalayuttaṃ dvārathakanakanti yojanā.
「门闩」者,「以此闩门」故为「门闩」。如村门处之门闩,具轮之门闩,应如是连接。
§305
305.Assatarirathāti assānaṃ visesena, atisayena vāti assataro, atha vā pakatiasse tarati atikkamatīti assataro, so etesu rathesu yujjitabboti assatarī, teyeva rathāti assatarirathāti dassento āha ‘‘assatarayuttā rathā assatarirathā’’ti. Tattha ‘‘assatarayuttā’’ti iminā ‘‘assatarī’’ti padassa assatthitaddhitaṃ dasseti. Āmuttamaṇikuṇḍalāti padassa ‘‘sataṃ kaññā sahassānī’’ti padena sambandhitabbattā vuttaṃ ‘‘āmuttamaṇikuṇḍalānī’’ti. Iminā nikārassa ākāro hotīti dasseti. Kaṇṇesu āmuttaṃ maṇikuṇḍalaṃ etāsanti āmuttamaṇikuṇḍalā kaññāyo.
「骏马车」者,「马中之殊胜者」,或「超越者」故为「骏马」。或者,「超越本性之马,越过之」故为「骏马」。彼应驾于此等车中,故为「骏马」,即此等车为「骏马车」。为显示此义而说「驾骏马之车为骏马车」。其中,「驾骏马」者,以此显示「骏马」一词之马性衍生词。「佩戴宝石耳环」一词,因应与「百千少女」一词相连故,说为「佩戴宝石耳环者」。以此显示尼咖之阿咖。「耳上佩戴宝石耳环者」,即佩戴宝石耳环之少女们。
Khandhaparinibbānena parinibbutoti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘kilesaparinibbānena parinibbuto’’ti. Sītibhūtoti ettha kilesātapānaṃ abhāveneva sītibhūto, na aññesanti āha ‘‘kilesātapābhāvenā’’ti. ‘‘Kilesūpadhiabhāvenā’’ti iminā nirupadhīti ettha khandhūpadhiabhisaṅkhārūpadhiabhāvenāti atthaṃ paṭikkhipati.
「以蕴般涅槃而般涅槃」者,拒斥此义而说「以烦恼般涅槃而般涅槃」。「已清凉」者,此中唯以烦恼热恼之不存在而清凉,非其他,故说「以烦恼热恼之不存在」。「以烦恼依之不存在」者,以此拒斥「无依」一词中「以蕴依、行依之不存在」之义。
Āsattiyoti ettha punappunaṃ visayesu, bhavesu vā sañjantīti āsattiyoti dassento āha ‘‘rūpādīsū’’tiādi. Patthanāyoti taṇhāyo. Iminā āsattīnaṃ sarūpaṃ dasseti. ‘‘Chinditvā’’ti iminā chetvāti ettha chedhātuyā chedanatthaṃ dasseti. Vineyyahadaye daranti ettha ‘‘vineyyā’’ti padassa tvāpaccayantabhāvañca hadayasaddassa cittavācakabhāvañca darathasarūpañca dassento āha ‘‘citte kilesadarathaṃ vinetvā’’ti. Tattha ‘‘citte’’ti iminā hadayasaddassatthaṃ dasseti, ‘‘kilesa’’ iti padena darathasarūpaṃ, ‘‘vinetvā’’ti iminā tvāpaccayantabhāvaṃ dasseti. Vayakaraṇanti paribbayamūlaṃ. Tañhi vayaṃ kariyati anenāti vayakaraṇanti vuccati. Iminā vayassa karaṇaṃ vayāyikaṃ, karaṇatthe āyikapaccayo, vayāyikameva veyyāyikanti atthaṃ dasseti.
「执着」者,此中为显示「于诸境或诸有中反复生起」故为「执着」,而说「于色等」云云。「渴望」者,渴爱也。以此显示诸执着之同义。「断」者,以此显示「切断」一词中切断义之断义。「应调伏者心中之刺」者,此中为显示「应调伏」一词之具有塔瓦后缀性、「哈达亚」一词之心义性、及「达拉塔」之同义性,而说「调伏心中烦恼之刺」。其中,「心中」者,以此显示「哈达亚」一词之义;「烦恼」一词显示「达拉塔」之同义;「调伏」者,以此显示具有塔瓦后缀性。「衰损之因」者,完全衰损之根源。以此作衰损故,称为「衰损之因」。以此显示「衰损之工具为衰损器,工具义中用阿夷咖后缀,衰损器即韦亚夷咖」之义。
§307
307.Ādeyyavācoti ettha ādiyitabbāti ādeyyā, sā vācā etassāti ādeyyavācoti dassento āha ‘‘tassa vacana’’ntiādi. Tattha tassāti anāthapiṇḍikassa. Sadhanāti saṃvijjamāna dhanā, attano vā dhanavanto. Mandadhanāti appadhanā. Adāsīti anāthapiṇḍiko adāsi. Itīti evaṃ, datvā katvāti sambandho. Soti anāthapiṇḍiko, agamāsīti sambandho.
「应受取语」者,于此,为显示「应被受取,故为应受取;彼之语,故为应受取语」,故说「彼之言语」等。其中,「彼之」者,给孤独之。「有财」者,存在之财,或自己有财者。「少财」者,少财者。「施与」者,给孤独施与。「如是」者,如是,应连结「施与后」。「彼」者,给孤独,应连结「前往」。
Kahāpaṇe santharīti sambandho. Koṭiyā karaṇabhūtāya, ādhārabhūtāya vā. Paṭipātetvāti paṭihanāpetvā . Tattha tasmiṃ ṭhāne ye rukkhā vā yā pokkharaṇiyo vā tiṭṭhantīti yojanā. Tesanti tāsaṃ rukkhapokkharaṇīnaṃ. Sāmaññañhi apekkhitvā pulliṅgavasena vuttaṃ. Parikkhepapamāṇanti pariṇāhassa pamāṇaṃ. Assāti anāthapiṇḍikassa.
应连结「以咖哈巴那铺设」。「以亿」者,以亿为作具,或为所依。「令击退」者,令击退。其中,应结合「于彼处,诸树或诸池存在」。「彼等之」者,彼等树与池之。因期待共性,故以阳性说。「周围之量」者,周围之量度。「有」者,给孤独有。
Evaṃ bahudhanaṃ cajantassāpi gahapatinoti yojanā. Koṭṭhakaṃ māpesīti ettha aññe koṭṭhake paṭikkhipanto āha ‘‘dvārakoṭṭhakapāsāda’’nti.
「如是施舍多财之居士」,应如是结合。「令造库房」者,于此,拒斥其他库房而说「门库房殿」等。
Vihārādayoti ettha ādisaddena pāḷiyaṃ āgate pariveṇādayo cuddasa upakaraṇe saṅgaṇhāti. Amhākaṃ bhagavato vihārakārāpanapasaṅgena sattannampi buddhānaṃ vihārakārāpanaṃ dassento āha ‘‘vipassissā’’tiādi. Tattha vipassissa bhagavato vihāraṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.12) kārāpesīti sambandho. Tigāvutappamāṇaṃ bhūmiṃ suvaṇṇayaṭṭhisantharena kiṇitvā vihāraṃ kārāpesīti yojanā. Eseva nayo paratopi. Aṭṭhakarīsappamāṇā bhūmi usabhena dasausabhappamāṇā yaṭṭhiyā dvisatayaṭṭhippamāṇā hotīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Evaṃ anupubbena parihāyantī’’ti vatvā sabbajanaṃ saṃvejento āha ‘‘sampattiyo hī’’tiādi. Tattha yasmā sampattiyo parihāyanti, tasmā alameva sabbasampattīsu virajjituṃ, alaṃ eva sabbasampattīhi vimuccitunti yojanā. ‘‘Sabbasampattīsū’’ti padañhi ‘‘vimuccitu’’nti padena vibhattipariṇāmaṃ katvā sambandhitabbaṃ.
「精舍等」者,于此,以「等」字摄取经中所说之僧房等十四种资具。为显示因我等世尊之令造精舍因缘,七佛之令造精舍,故说「毗婆尸」等。其中,应连结「令造毗婆尸世尊之精舍」。应结合「以金杖铺设之量三伽伍德之地购买后,令造精舍」。此即方法,于后亦然。应见「八咖哩萨量之地,以牛为二十牛量,以杖为二百杖量」。说「如是次第衰减」后,为令一切人悚惧,故说「诸成就」等。其中,因诸成就衰减,故足以于一切成就离染,足以从一切成就解脱,应如是结合。「于一切成就」之句,应以格变化与「解脱」之句连结。
§308
308. Khaṇḍaphullasaddānaṃ adhikaraṇabhāvaṃ dassento āha ‘‘khaṇḍanti chinnokāso. Phullanti phalitokāso’’ti. Tattha ‘‘chinnokāso’’ti iminā khaṇḍati chijjati etthāti khaṇḍanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Phalitokāso’’ti iminā phullati phalati etthāti phullanti vacanatthaṃ dasseti. Paṭisaṅkharissatīti ettha pāṭisaddassa pākatikatthabhāvaṃ, saṅkharissatisaddassa ca karadhātuyā nipphannabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pākatikaṃ kariyatī’’ti.
为显示「破」「满」二声之所依性,故说「『破』者,断之处。『满』者,裂之处」。其中,以「断之处」显示「破者,于此断,故为破」之语义。以「裂之处」显示「满者,于此裂,故为满」之语义。「将修复」者,于此,为显示「巴提」声之本来义性,及「将修复」声之从「作」界生性,故说「令成本来」。
§310
310.Theroti sāriputtatthero, āgacchatīti sambandho. Idanti gilānapaṭijagganādi. Assāti therassa. Aggāsanantiādīsu aggasaddo paṭhamatthopi uttamatthopi yujjati. Tena vuttaṃ ‘‘therāsana’’ntiādi. Antarā satthīnanti ettha antarāti bhummatthe nissakkavacanaṃ. Satthisaddo ca ūrusaṅkhāto pādavācakoti āha ‘‘catunnaṃ pādānaṃ antare’’ti.
「长老」者,沙利子长老,应连结「来」。「此」者,看护病人等。「有」者,长老有。「最上座」等中,「最上」声亦适合第一义,亦适合最胜义。故说「长老座」等。「于床之间」者,于此,「间」者,于地义为从格之语。「床」声者,称为大腿之足之语,故说「于四足之间」。
§315
315.Patiṭṭhāpesīti ettha kaṃ vayaṃ katvā patiṭṭhāpesīti āha ‘‘aṭṭhārasakoṭipariccāgaṃ katvā’’ti. Evantiādi nigamanaṃ.
「令安立」者,于此,为说明「我等作何而令安立」,故说「作十八亿舍施」。「如是」等为结论。
Āsanappaṭibāhanādikathā拒绝座位等之论
§316
316.Vippakatabhojanenāti ettha vippakatasaddo aniṭṭhitapariyāyoti āha ‘‘aniṭṭhite bhojane’’ti. Pakiriyittha, pakiriyissate vā pakataṃ, na pakataṃ vippakatanti viggaho kātabbo, atthato pana ‘‘kariyamāno aniṭṭhito’’ti vuttaṃ hoti. Etthāti ṭhāne. Atisamīpanti bhuñjamānassa bhikkhussa atiāsannaṃ. Tassāti bhuñjamānassa bhikkhussa. Pivitvā vāti yāguṃ pivitvā vā. Khāditvā vāti khajjakaṃ khāditvā vā. Rittahatthampīti tucchahatthampi. Pisaddena āmisahatthaṃ pana pagevāti dasseti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Soti rittahattho bhikkhu.
「以未竟食」者,于此,为说明「未竟」一词为「未完成」之同义语,故说「于未完成之食」。应作「正被作、或将被作者为已作,非已作者为未竟」之分析,然就义理而言,所说为「正被作而未完成」。「于此」者,于此处。「极近」者,极接近于正食之比库。「彼之」者,正食之比库之。「或饮」者,或饮粥。「或食」者,或食嚼食。「即使空手」者,即使空虚之手。以「或」字显示「然以食物之手」。「实」者,真实,或因为。「彼」者,空手之比库。
Āpattinti dukkaṭāpattiṃ. Yanti vippakatabhojanaṃ bhikkhuṃ. Soti pacchā āgato bhikkhu. Ayañca bhikkhūti vippakatabhojano ayañca bhikkhu. Tenāti vippakatabhojanena navakena vā vuḍḍhatarena vā bhikkhunā. Kiṃ navakena vuḍḍhataraṃ āṇāpetuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘vuḍḍhataraṃ hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Soti vuḍḍhataro bhikkhu. Tatoti udakaṃ āharāpetuṃ āṇattito. Yanti kammaṃ.
「有罪」者,恶作罪。「往」者,往未竟食之比库处。「彼」者,后来之比库。「此比库与」者,此未竟食者与此比库。「由彼」者,由未竟食之新比库或长老比库。为说明「何以新比库可命令长老」,故说「长老实」等。「实」者,真实,或因为。「彼」者,长老比库。「由彼」者,由被命令取水。「往」者,往作业。
Yoti bhikkhu. ‘‘Evarūpassā’’ti padena tassa niyamanaṃ veditabbaṃ. Kāsassa kheḷamallakaṃ ṭhapetabbaṃ. Bhagandaraatisārānaṃ vaccakapālaṃ ṭhapetabbaṃ . Aññesaṃ aññāni ṭhapetabbāni honti. Tena vuttaṃ ‘‘kheḷa…pe… hontī’’ti. Yasmiṃti yasmiṃ gilāne. Yopi bhesajjaṃ karotīti sambandho. Lesakappenāti ettha lesakappasaddānaṃ atthato ekattā vuttaṃ ‘‘appakena sīsābādhādimattenā’’ti. Bhikkhū gaṇetvāti ettha gaṇaṃ ñatvāti dassento āha ‘‘paricchedaṃ ñatvā’’ti. Tattha ‘‘pariccheda’’nti iminā gaṇasaddassa adhippāyatthaṃ dasseti. ‘‘Ñatvā’’ti iminā idhātuyā atthaṃ dasseti.
「往」者,比库。应以「如是之」一词知其限定。应为咳者置痰器。应为痔疮、痢疾者置便器。应为其他者置其他物。故说「痰……乃至……有」。「于彼」者,于彼病者。「亦作药者」为连结。「以少许」者,于此,为说明「少许」诸词就义理而言为一,故说「以少许头痛等程度」。「比库等计数」者,于此,为显示「知数」,故说「知限量」。于彼,以「限量」一词显示「数」一词之意趣义。以「知」一词显示此处词根之义。
Senāsanaggāhakathā接受卧坐处之论
§318
318.Seyyāti kāyapasāraṇasaṅkhātaṃ sayanakiriyaṃ paṭikkhipitvā senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ dassento āha ‘‘mañcaṭṭhānānī’’ti. ‘‘Seyyāparicchedenā’’ti iminā seyyagghenāti ettha agghasaddassa pūjanatthaṃ paṭikkhipitvā paricchedanatthaṃ dīpeti. Ettha ca agghasaddassa catutthakkharena yuttabhāvo heṭṭhā samuccayakkhandhakavaṇṇanā (cūḷava. aṭṭha. 102) yojanāya vuttoyeva. Kālanti seyyāpaṭiggahaṇassa kālaṃ. Gāhiyamānāti gāhāpiyamānā. ‘‘Atirekāni ahesu’’nti iminā ussārayiṃsūti ettha uddhaṃ sārayiṃsu gacchiṃsu pavattiṃsūti atthaṃ dasseti. Atirekānīti ca bhikkhuparicchedato seyyāparicchedāni atirekāni. Anubhāganti ettha anu pacchā dātabbo bhāgo anubhāgoti dassento āha ‘‘puna aparampi bhāgaṃ dātu’’nti. Atimandesūtiādivacanena kiñcimandesu bhikkhūsu ekekassa bhikkhuno dve tisso seyyā dātabbā. Yato kiñcimandesu bhikkhūsu dve tayo vihārā dātabbāti atthopi gahetabbo. Tatthāti ‘‘na akāmā dātabbo’’ti vacane. Anubhāge gahiteti yojanā. Yena anubhāgo ca paṭhamabhāgo ca gahito, so bhikkhūti yojanā.
「卧具」者,为显示拒绝称为身体伸展之睡眠行为,而显示称为住所之卧具,故说「床座等」。以「以卧具之限量」一词,于此「以卧具之价」中,拒绝「价」一词之供养义,而阐明限量义。于此,「价」一词与第四音节之相应性,已于下文众事篇集注释中以连结方式说明。「时」者,受取卧具之时。「被取」者,被令取。以「有余者于彼等」一词,于此「令上升」中显示「令向上去、令行、令转起」之义。「有余者」,从比库之限量而言,卧具之限量为有余。「随分」者,于此,为显示「随后应给之分为随分」,故说「复应给另一分」。以「于极少」等语,于些许少之比库等中,应给每一比库二三卧具。从彼应取「于些许少之比库等中应给二三住处」之义。「于彼」者,于「不应不乐而给」之语中。「于随分中取」为连结。「由彼随分与初分皆被取,彼比库」为连结。
‘‘Upacārasīmato bahī’’ti iminā nissīmeti ettha sīmato bahi nikkhantaṃ, nisinnaṃ vā nissīmanti atthaṃ dasseti. Upacārasīmāya āvāsavaḍḍhanavasena ativitthārattā vuttaṃ ‘‘dūre ṭhitassāpī’’ti. Utukālepīti hemantagimhakālepi. Tasmiñhi kāle sītauṇhautu tikhiṇo hoti, tasmā tasseva visesena utukāloti nāmaṃ pākaṭaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘hemantagimhakālepī’’ti. Pisaddena vassakālaṃ apekkhati. Purimavassūpanāyikadivase gāho purimako, pacchimavassūpanāyikadivase gāho pacchimako.
以「从近行界外」一词,于此「界外」中显示「从界出、或坐者为界外」之义。因近行界以住处增长之故极广大,故说「即使立于远处」。「即使于季节时」者,即使于冬夏时。于彼时,寒热季节猛烈,故彼之特别称为「季节时」之名显著。故说「即使于冬夏时」。以「或」字期待雨季时。于前雨季入日之取为前取,于后雨季入日之取为后取。
Antarā dvīhi vassūpanāyikadivasehi mutte kāle gāho antarāmuttako. Ekasmiṃ vihāreti ekissaṃ vihārasīmāyaṃ. Senāsanasāmikāti senāsanadāyakā, dentīti sambandho. Tanti senāsanaṃ. Āvāsikā na olokentīti sambandho. Etthāti senāsane. Palujjantampīti vinassantampi. Bhagavā āhāti sambandho. Tassāti senāsanassa. Aparajjūti aparasmiṃ ahani aparajju. Gatāyāti atikkamitāya. Pavāraṇāya gatāya pavāraṇadivase atikkamite sati aparajju antarāmuttako gāhetabboti yojanā.
「在两个瓦萨入住日之间的空档期可取」者,空档期可取也。「在一个住处」者,在一个住处界内。「住处主人」者,住处施与者,「施与」是连接词。「彼」者,住处也。「住者不观察」是连接词。「在此」者,在住处。「即使损坏」者,即使毁坏也。「世尊说」是连接词。「彼之」者,住处之。「次日」者,在另一日,次日也。「过去」者,已超越。「自恣过去,自恣日超越后,次日应取空档期」是连接词。
Tanti antarāmuttakaṃ. Gāhentenāti gāhāpentena. Tenāti gaṇhantena. Aṭṭhamāseti cattāro hemantamāse, cattāro ca gimhamāseti aṭṭhamāse. Kadāci pañca gimhamāseti navamāse vā. Khaṇḍaṃ vāti chinnaṭṭhānaṃ vā. Phullaṃ vāti phalitaṭṭhānaṃ vā. Paṭisaṅkharitabbanti pākatikaṃ kātabbaṃ. Divasaṃ khepetvāti pariveṇe divasaṃ khepetvā. Tatthāti gahitasenāsane. Rattindivanti ratti ca divo ca rattindivaṃ, samāhāradvando, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Na labbhatīti saṅghattherena na labbhati. Idanti senāsanaṃ.
「彼」者,空档期也。「取者」者,令取者。「由彼」者,由取者。「八个月」者,四个冬月与四个夏月为八个月。有时五个夏月,则为九个月。「破损」者,断裂处也。「裂开」者,破裂处也。「应修补」者,应作成原状。「度过一日」者,在住处度过一日。「在彼处」者,在已取住处。「日夜」者,夜与日为日夜,持业复合词,在极度结合中此为用法语词。「不得」者,僧团长老不得。「此」者,住处也。
Antarāmuttakagāhena agahetabbasenāsanaṃ dassento āha ‘‘yasmiṃ panā’’tiādi. Temāsaccayena temāsaccayenāti tiṇṇaṃ māsānaṃ atikkamena tiṇṇaṃ māsānaṃ atikkamena. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yasmiṃ panāti senāsane pana. Sakidevāti ekavārameva. Ayanti esā kathā.
显示以空档期取不应取之住处而说「然而在彼」等。「三月过后三月过后」者,以三个月之超越,以三个月之超越。「确实」者,真实,或因为。「然而在彼」者,然而在住处。「仅一次」者,仅一次而已。「此」者,此说也。
Tatthāti duvidhesu senāsanaggāhesu. Utukālanti utukāle āgacchantīti sambandho. Tesaṃ tadāva dātabbanti sambandho. Akālo nāmāti uṭṭhāpanassa akālo nāma natthi. Ekaṃ vā mañcaṭṭhānaṃ vā ṭhapetabbanti yojanā. Eko vā thero āgacchatīti yojanā. Ubbhaṇḍikāti ukkhittabhaṇḍikā.
「在彼处」者,在二种住处取中。「季节时」者,在季节时来者,是连接词。「应即时施与彼等」是连接词。「所谓非时」者,驱出之非时不存在。「应留一个床位」是连接词。「或一位长老来」是连接词。「应搬出物品」者,应搬出之物品。
Bahūsūti tayo ādiṃ katvā bahūsu bhikkhūsu. Pahotīti ekekassa bhikkhussa pahoti. Tatthāti pariveṇe. Tassevāti pariveṇasāmikasseva. Evaṃ apahontesūti evaṃ pariveṇagghena apahontesu. Pāsādagghenāti vihārasaṅkhātassa pāsādassa paricchedena. Ovarakagghenāti gabbhassa paricchedena. Seyyagghenāti catupañcahatthappamāṇāya seyyāya paricchedena. Mañcaṭṭhānenāti dvihatthavitthārassa catuhatthaāyāmassa mañcassa ṭhānena. Ekamañcaṭṭhānassa dvinnaṃ pīṭhakānaṃ ṭhānattā vuttaṃ ‘‘ekapīṭhakaṭṭhānavasenā’’ti. Idaṃ nisīdituṃ sakkuṇeyyavasena vuttaṃ. Sace na sakkā nisīdituṃ, na dātabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘bhikkhuno pana ṭhitokāsamattaṃ na gāhetabba’’nti. Etanti ṭhitokāsamattaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Ekamañcaṭṭhānassa tiṇṇaṃ janānaṃ ekapīṭhakaṭṭhānabhāvena apahontattā vuttaṃ ‘‘ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ vā tiṇṇaṃ janānaṃ dātabba’’nti. Hīti saccaṃ. ‘‘Sītasamaye’’ti iminā uṇhasamayepi sabbadivasaṃ ajjhokāse vasituṃ na sakkāti dīpeti. Pariḷāhasamaye pana sakkā sabbarattiṃ ajjhokāse vasituṃ. Kiñcāpi sakkā, sītuṇhakāle pana na dātabbattā pariḷāhasamayepi na dātabbanti veditabbaṃ. Ekamañcaṭṭhāne vā ekapīṭhakaṭṭhāne vā tiṇṇaṃ janānaṃ nisīdanākāraṃ dassento āha ‘‘mahātherenā’’tiādi. Tattha mahātherena vattabbanti sambandho. Niddāgarukoti niddāya garukārako. Sītaṃ anudahatīti sītaṃ maṃ pīḷeti. Tenāti mahātherena. Dutiyattherenāpīti pisaddo mahātheraṃ apekkhati. Vuttanayenevāti ‘‘ukkāsitvā’’tiādinā vuttanayeneva. Evantiādi nigamanaṃ. Jambudīpe pana ekacce bhikkhū gāhentīti sambandho. Kiñcideva mañcaṭṭhānaṃ vā pīṭhaṭṭhānaṃ vāti yojanā. Ayantiādi purimavacanassa nigamanavasena pacchimavacanassa kathanatthāya vuttavacanaṃ.
「众多」者,从三人开始之众多比库。「足够」者,对每一位比库足够。「在彼处」者,在住处。「仅彼之」者,仅住处主人之。「如是不足者」者,如是以住处量不足者。「以楼阁量」者,以称为精舍之楼阁之范围。「以内室量」者,以内室之范围。「以卧处量」者,以四五肘尺度之卧处之范围。「以床位」者,以二肘宽、四肘长之床之位置。因一床位为二个座位之位置,故说「以一座位之位置」。此依能坐而说。若不能坐,则不应施与。因此说「然而比库之站立空间不应取」。「此」者,站立空间也。「确实」者,真实,或因为。因一床位以三人之一座位之位置而不足,故说「或一床位应施与三人」。「确实」者,真实也。「在寒冷季节」以此显示在炎热季节亦不能整日住在露地。然而在酷热季节能整夜住在露地。虽然能够,但在寒冷炎热时不应施与,故应知在酷热季节亦不应施与。显示在一床位或一座位三人之坐法而说「大长老」等。其中「大长老应说」是连接词。「睡眠重」者,对睡眠重视者。「寒冷侵袭我」者,寒冷逼迫我。「由彼」者,由大长老。「第二长老亦」者,『亦』字关涉大长老。「如前所说」者,如以「咳嗽」等所说之方式。「如是」等为结论。「然而在阎浮提某些比库取」是连接词。「某些床位或座位」是连接词。「此」等为前句之结论,为说后句之目的而说之语。
Vassāvāse senāsanaggāho evaṃ veditabboti yojanā. Āgantukavattanti āgantukassa vattaṃ. Aññatthāti aññasmiṃ ṭhāne. Gantvā vasitukāmena āgantukenāti yojanā. Vassūpanāyikadivasamevāti vassaṃ upagamanadivaseyeva. Tatthāti aññaṃ ṭhānaṃ. Nagantabbakāraṇaṃ dassento āha ‘‘vasanaṭṭhānaṃ vā hī’’tiādi. Hīti yasmā. Tatrāti aññasmiṃ ṭhāne. Tenāti sambādhaasampajjanakāraṇā. Tasmāti yasmā na phāsuṃ vihareyya, tasmā. Taṃ vihāranti yasmiṃ vasitukāmo, taṃ vihāraṃ. Tatthāti vihāre, vasanto sukhaṃ vasissatīti sambandho. Uddesatthikoti uddesaṃ atthiko, uddesena vā. Kammaṭṭhānasappāyatanti kammaṭṭhānena, kammaṭṭhānassa vā sappāyabhāvaṃ.
「瓦萨住处之住处取应如是了知」是连接词。「客比库之义务」者,客比库之义务。「在他处」者,在另一处。「前往欲住之客比库」是连接词。「瓦萨入住日当日」者,在入瓦萨日当日。「在彼处」者,另一处。显示不应前往之理由而说「住处确实」等。「确实」者,因为。「在彼处」者,在另一处。「由彼」者,由拥挤不适之理由。「因此」者,因为不能安乐而住,因此。「彼精舍」者,欲住之彼精舍。「在彼处」者,在精舍,住者将安乐而住,是连接词。「求诵者」者,求诵之人,或以诵。「业处适宜性」者,以业处,或业处之适宜性。
Tatthāti aññavihāraṃ. Gacchantena ghaṭṭetabboti sambandho. Ghaṭṭetabbākāraṃ dassento āha ‘‘na tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti sakaṭṭhāne. Kiṃ na vattabbāti āha ‘‘tumhe’’tiādi. Salākabhattādīni vā yāgukhajjakādīni vā natthi na vijjantīti yojanā. Uposathāgārassa parikkhāroti sambandho. Tumhākaṃ vihārassa idaṃ tāḷañceva imaṃ sūciñca sampaṭicchathāti yojanā. Gamiyavattanti gamikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ. ‘‘Daharehī’’ti padaṃ ‘‘ukkhipāpetvā’’ti ca ‘‘gāhāpetvā’’ti ca padadvaye kāritakammaṃ, ‘‘pattacīvarabhaṇḍikāyo’’ti padaṃ ‘‘ukkhipāpetvā’’ti pade dhātukammaṃ, ‘‘telanāḷikattaradaṇḍādīnī’’ti padaṃ ‘‘gāhāpetvā’’ti pade dhātukammameva. Attānaṃ dassentenāti attānaṃ manussānaṃ pakāsentena. Vitakkanti paccayabāhullikavitakkaṃ. ‘‘Saparivāra’’nti padaṃ ‘‘gacchantañcā’’ti pade kiriyāvisesanaṃ. Evañhi sati saparivāraṃ gacchantañcāti sambandho. ‘‘Na’’nti pade pana kārakavisesanaṃ. Evañhi sati saparivāraṃ naṃ bhikkhunti sambandho. ‘‘Disvā’’ti pade ca kiriyāvisesanameva. Evañhi sati gacchantañca naṃ bhikkhuṃ saparivāraṃ disvāti sambandho. Manussā vadantīti sambandho. Tesūti manussesu. Eko paṇḍitamanussoti sambandho. Ayaṃ kālo vassūpanāyikakālo nāmāti yojanā. Yatthāti ṭhāne. Tassāti ekassa paṇḍitamanussassa, vacananti sambandho. Te manussā yācantīti sambandho . Aññatthāti aññaṃ ṭhānaṃ. Mejjanti aññamaññaṃ sinehantīti mittā. Sukhadukkhesu amā saha vattantīti amaccā. Mittāyeva amaccāti mittāmaccā, te. Sammantayitvāti samaṃ, sammā vā mantayitvā. Idhevāti gāme eva, vihāre eva vā. Kasmā sādituṃ vaṭṭati, nanu sabbametaṃ akappiyañca sāvajjañcāti āha ‘‘sabbañhetaṃ kappiyañceva anavajjañcā’’ti. Hi yasmā etaṃ sabbaṃ kappiyañca anavajjañca, tasmā sabbaṃ sādituṃ vaṭṭatīti yojanā. Kurundiyaṃ pana vuttanti sambandho. Ubhayampīti mahāaṭṭhakathākurundīsu vuttavacanavasena ubhayampi etaṃ vacananti sambandho.
「在彼处」者,另一住处。应与前往者相连。显示应告知之方式,故说「不在彼处」等。「在彼处在彼处」者,在自己的处所。何不应说?故说「你们」等。筹食等或粥饼等不存在、不可得,应如是连接。应与伍波萨他堂的用具相连。你们住处的这锁及这针,应接受,应如是连接。「行者之事」者,行路比库之事。「由年少者」一词,在「令举起」与「令持取」二词中是使役业;「钵衣物」一词,在「令举起」一词中是动词之业;「油瓶杖等」一词,在「令持取」一词中亦是动词之业。「显示自己」者,向人们显示自己。「思惟」者,资具众多之思惟。「连同眷属」一词,在「前往者」一词中是动作之修饰语。如是则连接为:连同眷属前往者。但在「不」一词中则是作格之修饰语。如是则连接为:连同眷属不彼比库。在「见」一词中亦是动作之修饰语。如是则连接为:前往者及见彼比库连同眷属。应与人们说相连。「在彼等中」者,在人们中。应与一位智者人相连。此时是瓦萨入住时,名为,应如是连接。「何处」者,在处所。「彼之」者,一位智者人之,应与言语相连。彼等人们请求,应相连。「另处」者,另一处所。「朋友」者,互相亲爱,故为朋友。「同僚」者,在苦乐中不离共住,故为同僚。朋友即同僚为朋友同僚,彼等。「商议后」者,平等地商议,或正确地商议。「就在此处」者,就在村中,或就在住处中。为何允许接受?岂非这一切皆不净且有罪?故说「这一切皆净且无罪」。因为这一切皆净且无罪,故一切允许接受,应如是连接。但在古伦地中所说,应相连。「二者」者,依大注疏与古伦地中所说言语之方式,二者此言语,应相连。
Āvāsikavattaṃ vitthārento āha ‘‘paṭikacceva hī’’tiādi. Tattha paṭikaccevāti āgantukānaṃ āgatato paṭhamameva. Padhānagharavihāramaggoti padhānagharamaggo ca vihāramaggo ca. Muddavedikāyāti cetiyassa hammiyavedikāya. Kasmā idampi sabbaṃ kātabbanti āha ‘‘vassaṃ vasitukāmā hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Vassaṃ vasitukāmā sukhaṃ vasissantīti sambandho. Kataparikammehi āvāsikehīti sambandho. Yato kulato pakatiyā labbhati, tasmiṃ kule vassāvāsikaṃ pucchitabbanti yojanā. Na dinnapubbanti pubbe na dinnaṃ. Hīti yasmā. Upaddutāti upagantvā, bhusaṃ vā pīḷitā. Tatthāti manussesu. Yeti manussā. Vassāvāsike gāhiteti vassāvāsike senāsane gāhāpiyamāne. Gāhitabhikkhūnanti gāhāpitabhikkhūnaṃ. Vassāvāsikanti vassaṃ āvasantānaṃ dātabbaṃ cīvaraṃ. Gāhaṇakāloti gāhāpanakālo. Upakaṭṭhoti āsanno. Chātakādīhīti ādisaddena rogādayo saṅgaṇhāti. Yanti cīvaraṃ. Tatoti cīvarato. Tanti vacanaṃ. Tadanurūpenāti tesaṃ manussānaṃ vacanassānurūpena. Tesaṃ tesanti manussānaṃ, vassāvāsikaṃ cīvaranti sambandho.
详说住处者之事,故说「预先」等。其中「预先」者,在客比库到来之前首先。「禅堂道与住处道」者,禅堂道及住处道。「在印记平台」者,在塔庙楼阁平台。为何这一切亦应作?故说「欲住瓦萨」等。「因为」者,真实,或因为。欲住瓦萨者将安乐地住,应相连。应与已作准备之住处者相连。从何家族惯常获得,在彼家族应询问瓦萨住处者,应如是连接。「未曾给予」者,以前未给予。「因为」者,因为。「被恼害」者,前往后,或被极度逼迫。「在彼处」者,在人们中。「彼等」者,人们。「令持取瓦萨住处」者,在令持取瓦萨住处之卧坐处时。「令持取之比库们」者,被令持取之比库们之。「瓦萨住处」者,住瓦萨者应给予之衣。「持取时」者,令持取之时。「接近」者,临近。「由伞盖等」者,以『等』字摄取病等。「彼」者,衣。「从彼」者,从衣。「彼」者,言语。「依彼相应」者,依彼等人们言语之相应。「彼等之彼」者,人们之,瓦萨住处衣,应相连。
Yassāti bhikkhuno. Soti bhikkhu. Iti vadantīti yojanā. Tanti cīvaraṃ. Paṭikkammāti paṭikkamitvā. Vihārato apasakkitvāti attho. Tatrāti gāme. Upanikkhepaṃ ṭhapetvāti kappiyavatthuṃ vā akappiyavatthuṃ vā ārāmikādīnaṃ hatthe upanikkhepaṃ ṭhapetvā. Vihāreti vihārassa, vihāre vassaṃ vasantassa vā. Apucchitvāpīti pisaddena ‘‘pucchitvāpī’’ti atthaṃ dasseti. Tesantikulānaṃ. Vattanti jagganādivattaṃ. Tesanti kulānaṃ. Āgatañca tanti taṃ paṃsukūlikaṃ āgatañca vadantīti sambandho. Tenāti paṃsukūlikena. Dātuṃ na icchantīti saṅghassa ācikkhantepi saṅghassa dātuṃ na icchanti. Sabhāgo bhikkhūti attanā sabhāgo bhikkhu. Etanti vassāvāsikaṃ. Paṃsukūlikassa na vaṭṭati, kasmā? Gahapaticīvarattā. Itītiādi nigamanaṃ. Saddhādeyyeti saddhāya dātabbe vassāvāsikalābhavisaye.
「何者之」者,比库之。「彼」者,比库。如是说,应连接。「彼」者,衣。「退回后」者,退回后。从住处离开,是义。「在彼处」者,在村中。「置放寄托后」者,置放净物或不净物在园民等手中之寄托后。「住处」者,住处之,或在住处住瓦萨者之。「即使不问」者,以『亦』字显示「即使问」之义。「彼等之」者,家族之。「事」者,守夜等事。「彼等之」者,家族之。「已来及彼」者,彼尘堆衣者已来及,说,应相连。「由彼」者,由尘堆衣者。「不欲给予」者,即使僧团告知,亦不欲给予僧团。「同类比库」者,与自己同类之比库。「此」者,瓦萨住处。不允许尘堆衣者,为何?因为是居士衣之故。「如是」等是结论。「信施」者,在以信应施之瓦萨住处利得范围。
Tatruppādeti tasmiṃ vihāre uppajjanakalābhavisaye. Bhaṇḍapaṭicchādananti paṭicchādanacīvarabhaṇḍaṃ. Cīvarabhaṇḍameva hi yasmā anena sarīraṃ paṭicchādiyati, tasmā bhaṇḍapaṭicchādananti vuccati. Gāhethāti bhikkhūhi gāhāpetha. Gāhetabbanti bhikkhūhi gāhāpetabbaṃ. Vatthu panāti sāṭakato aññaṃ kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā vatthu pana. Kasmā vaṭṭatiyeva, nanu akappiyavatthu na vaṭṭatīti āha ‘‘kappiyakārakānañhi’’tiādi. Tattha hi yasmā anuññātaṃ, tasmā vaṭṭatiyevāti yojanā. Dinnavatthuto uppannanti sambandho.
「在彼处生起」者,在彼住处生起获得利得范围。「物覆盖」者,覆盖衣物。衣物本身,因为以此覆盖身体,故称为物覆盖。「令持取」者,令比库们持取。「应令持取」者,应令比库们持取。「但物」者,但除布外之其他净物或不净物。为何允许?岂非不净物不允许?故说「因为净作者」等。其中因为已允许,故允许,应如是连接。应与从所给物生起相连。
Yanti vatthu dinnanti sambandho. Etthāti kappiyakārakānaṃ hatthe dinnavatthūsu. Tanti vatthu upanāmentehīti sambandho. Garubhaṇḍaṃ hoti, garubhaṇḍattā aññesu paccayesu na upanāmetabbanti adhippāyo. Puggalavasenevāti ‘‘bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccati saṅghassā’’tiādinā puggalaṃ parāmasitvā puggalavaseneva. Saṅghavasenāti ‘‘saṅgho cīvarena kilamatī’’tiādinā saṅghavasena na kātabbanti sambandho. Evaṃ puggalavasena apalokanakammassa akattabbataṃ dassetvā idāni vatthuvasena tasseva akattabbataṃ dassento āha ‘‘jātarūparajatavasenāpī’’tiādi. Kappiyabhaṇḍavasenāti cīvarataṇḍulehi avasesassa kappiyabhaṇḍassa vasena. Cīvarataṇḍulānañhi visuṃ gahitattā ‘‘kappiyabhaṇḍavasenā’’ti ettha tehi avaseso kappiyabhaṇḍova gahetabbo. Taṃ panāti apalokanakammaṃ pana. Kattabbākāraṃ dassento āha ‘‘idānī’’tiādi. Subhikkhanti samiddhabhikkhaṃ. Sulabhapiṇḍanti sukhena labhapiṇḍaṃ. Dvīhi padehi aññamaññassa kāraṇaṃ dasseti, subhikkhattā sulabhapiṇḍaṃ, sulabhapiṇḍattā subhikkhanti vuttaṃ hoti.
「彼」者,应与所给物相连。「在此」者,在净作者手中所给物中。「彼」者,应与物持来者相连。是重物,因为是重物之故,在其他资具中不应持来,是意趣。「或依个人方式」者,『比库们因衣而疲劳,如此多之米份为比库们作衣,僧团许可』等,提及个人后,仅依个人方式。「依僧团方式」者,『僧团因衣而疲劳』等,依僧团方式不应作,应相连。如是显示依个人方式求听甘马之不应作后,今显示依物方式彼之不应作,故说「亦依金银方式」等。「依净物方式」者,依衣米外之其余净物之方式。因为衣米已别取,故在『依净物方式』此处,应仅取彼等外之其余净物。「但彼」者,但求听甘马。显示应作之方式,故说「今」等。「丰足乞食」者,繁盛之乞食。「易得钵食」者,容易获得之钵食。以二词显示互相之原因,因丰足乞食故易得钵食,因易得钵食故丰足乞食,如是所说。
Evaṃ cīvarapaccayaṃ sallakkhetvā senāsanaṃ sallakkhetabbanti sambandho. Kāleti gāhāpanassa kāle. Vuttanti mahāaṭṭhakathāya vuttaṃ. Kasmā dve sammannitabbā, nanu ekampi sammannituṃ vaṭṭatīti āha ‘‘evañhī’’tiādi. Tattha hi yasmā gāhessati, tasmā dve sammannitabbāti yojanā. Ekena hi sammutiladdhena sakkā paraṃ gāhāpetuṃ, attanā pana attano pāpetuṃ na sakkā, tasmā dvīsu sammatesu navako vuḍḍhassa, vuḍḍho ca navakassāti ubho aññamaññaṃ gāhessantīti adhippāyo. Sammannitabbāti ekato sammannitabbā. Aṭṭhapi soḷasapīti ettha pisaddena tato adhikampi ekato sammannituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Sattasatikakkhandhake ubbāhikasammutiyaṃ (cūḷava. 456) aṭṭhapi janā ekatova sammatāti vacanañcettha sādhakaṃ. Niggahakammameva hi saṅgho saṅghassa na karotīti daṭṭhabbaṃ. Tesanti aṭṭhasoḷasajanānaṃ, sammuti vaṭṭatiyevāti sambandho. Kinti sallakkhetabbanti āha ‘‘cetiyaghara’’ntiādi.
如是观察衣资具后,应观察卧坐处,应相连。「时」者,在令持取之时。「所说」者,在大注疏中所说。为何应认可二人?岂非认可一人亦允许?故说「如是」等。其中因为将令持取,故应认可二人,应如是连接。因为以一位获认可者,能令他人持取,但自己不能令自己持取,故在二人被认可时,新学者对长老,长老对新学者,二者将互相令持取,是意趣。「应认可」者,应一起认可。「八人或十六人」者,此处以『亦』字显示从此更多亦允许一起认可。在七百篇集之举罪认可中『八人亦一起被认可』之言语,在此处是证据。应见为僧团不对僧团作惩罚甘马本身。「彼等之」者,八人十六人之,认可允许,应相连。「何」者,应观察,故说「塔庙堂」等。
Āsanagharanti paṭimāgharaṃ. Maggapokkharaṇīnaṃ samīpe katā sālāyo upacāravasena vuccanti ‘‘maggo’’ti ca ‘‘pokkharaṇī’’ti ca. Tā hi sālāyo upacārasīmabbhantaragate gāmābhimukhamagge ca antoupacārasīmāyaṃ khaṇitā yattha katthaci pokkharaṇiyo ca karīyanti, iti sallakkhetabbanti yojanā. Asenāsanaṃ dassetvā senāsanaṃ dassento āha ‘‘vihāro’’tiādi. Rukkhamūlanti channakavāṭabaddharukkhamūlaṃ. Eseva nayo veḷugumbepi. Gāhentena ca gāhetabbānīti sambandho. Saṅghikoti tatruppādo. Tesūti dvīsu cīvarapaccayesu. Yanti cīvarapaccayaṃ. Tassāti cīvarapaccayassa. Ṭhitikatoti pabandhavasena ṭhitaṭṭhānato. Itaroti paṭhamaṃ gahitacīvarapaccayato itaro.
「座堂」者,即拂拭堂。于道路与池塘附近所建之厅堂,依附近之义而称为「道路」与「池塘」。应如是观察:彼等厅堂于附近界内之面向村落道路上,以及于内附近界内所掘之任何处所,池塘亦被建造。显示非住所之后,显示住所而说「精舍」等。「树下」者,有覆盖与门扉之树下。于竹林亦同此理。「应令取者」,应与「应被取者」相连。「属僧团者」,于彼处生起。「于彼等」者,于二种衣资具中。「去」者,衣资具。「彼之」者,衣资具之。「住立处」者,从依连续而住立之处所。「其余」者,从最初所取衣资具之其余者。
Appatāyāti appabhāvato, gāhiyamāneti sambandho. Pariveṇagghenāti pariveṇaparicchedena. Labhantīti pariveṇasāmikā bhikkhū labhanti. Tanti pariveṇaṃ. Vijaṭetvāti vijaṭaṃ katvā, dve vā tayo vā koṭṭhāse katvāti attho. Pakkhipitvāti bhāgakoṭṭhāsaṃ pakkhipitvā. Na evaṃ kātabbanti yathā mahāsumatthero āha, tathā na kātabbanti attho. Akātabbakāraṇaṃ dassento āha ‘‘manussā hī’’tiādi. Tatthāti pariveṇe, pavisitabbaṃ iti āhāti yojanā. Etthāti etasmiṃ gāhaṇaṭṭhāne. Paṭikkosatīti paṭisedheti. Paṭikkosanākāraṃ dassento āha ‘‘mā āvuso’’tiādi. Iti vuttaṃ, iti paṭikkosatīti yojanā. Eko hi itisaddo luttaniddiṭṭho. Tassāti mahātherassa. Saṅgahanti bhikkhūnaṃ saṅgahaṃ. Tanti mahātheraṃ.
「因少」者,因少量,应与「被取」相连。「以住处之取」者,以住处之区划。「得」者,住处之主人比库们得。「彼」者,住处。「分开后」者,作分开,义为作二或三部分。「投入后」者,投入部分之份。「不应如是作」者,义为不应如大苏玛长老所说之方式作。显示不应作之理由而说「人们」等。「于彼处」者,于住处,应连接「应进入」之说。「于此」者,于此取之处所。「拒绝」者,禁止。显示拒绝之方式而说「具寿勿」等。如是所说,如是拒绝,应如是连接。一个「如是」之词被省略指示。「彼之」者,大长老之。「摄受」者,比库们之摄受。「彼」者,大长老。
Evaṃ vattabbanti evaṃ vakkhamānanayena vattabbaṃ. Paccayaṃ dhāretha, iti vattabbanti yojanā. Pāpuṇāti āvuso iti vutteti yojanā. ‘‘Gahitaṃ hotī’’ti iminā ‘‘gaṇhatha, gaṇhāmī’’ti paccuppannakālavasena vuttattā gahitaṃ hotīti dasseti. Atītaanāgatakālavasena agahitabhāvaṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Satuppādamattanti gahaṇe satiyā uppādanamattaṃ. Etthāti senāsanapaccayagahaṇaṭṭhāne.
「应如是说」者,应以如是将说之方式说。应连接「持资具」,如是应说。「达到」者,应连接「具寿」之说。「被取」者,以此「取、我取」以现在时态所说之故,显示被取。显示以过去未来时态之未取状态而说「然而若」等。「仅生起之量」者,于取时仅念之生起。「于此」者,于住所资具取之处所。
Yopīti yampi. Upayogatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, yampi paccayaṃ vissajjetīti yojanā. Paccayanti ca cīvarapaccayaṃ. Ayampīti ayampi paccayo. Pisaddo mahālābhapariveṇe paccayaṃ sampiṇḍeti. Tasmiṃyeva pariveṇeti tasmiṃ paṃsukūlikena gahitapariveṇe eva. Aññassāti paṃsukūlikato aññassa bhikkhussa. Paṃsukūliko ‘‘ahaṃ vasāmī’’ti senāsanaṃ jaggissati. Itaro ‘‘ahaṃ paccayaṃ gaṇhāmī’’ti senāsanaṃ jaggissatīti yojanā. Dvīhi kāraṇehīti vasanagahaṇavasena dvīhi kāraṇehi. Paṃsukūlike gaṇhanteti sambandho. Idhāti senāsane. Tenāti paṃsukūlikena. Heṭṭhāti senāsanassa heṭṭhā, ṭhitaṃ aññaṃ bhikkhunti sambandho. Tenāti paṃsukūlikena , kiñci vacananti sambandho. Vutthavassassa paṃsukūlikassāti yojanā. Vaṭṭatīti paṃsukūlikassa vaṭṭati. Tasmiṃ senāsaneti paṃsukūlikena gahitasenāsane. Yesaṃ panāti manussānaṃ pana. Tesanti manussānaṃ.
「凡」者,凡彼。此为目的义之反身语词,应连接「凡舍弃资具」。「资具」者,衣资具。「此亦」者,此资具亦。「亦」之词于大利益住处聚集资具。「于彼住处」者,唯于被粪扫衣者所取之住处。「其他」者,从粪扫衣者之其他比库。粪扫衣者「我住」而将守护住所。其他者「我取资具」而将守护住所,应如是连接。「以二因」者,以住与取之二因。应与「于粪扫衣者取」相连。「于此」者,于住所。「由彼」者,由粪扫衣者。「下方」者,于住所之下方,应与「住立之其他比库」相连。「由彼」者,由粪扫衣者,应与「某语」相连。应连接「已度瓦萨之粪扫衣者」。「适当」者,对粪扫衣者适当。「于彼住所」者,于被粪扫衣者所取之住所。「然而凡」者,然而人们。「彼等」者,人们。
Thūpaṃ katvāti cetiyaṃ katvā. Tassāti thūpassa. Tena bhikkhunāti vassāvāsikaṃ gāhakabhikkhunā. Tanti bhojanasālaṃ. Gāhetuṃ vaṭṭatīti sambandho. Sabbamidanti sabbaṃ idaṃ vacanaṃ.
「作塔后」者,作塔庙后。「彼之」者,塔之。「由彼比库」者,由取雨安居住之比库。「彼」者,食堂。应与「适当取」相连。「此一切」者,此一切语词。
Pāṭipadaaruṇatoti vassūpanāyikadivasasaṅkhātassa pāṭipadassa aruṇuggamanato. Vitakkacārikoti ‘‘kattha nu kho vasissāmī’’tiādinā vitakkena caraṇe anuyutto. Senāsanaṃ yācatīti senāsanaggāhāpakaṃ senāsanaṃ yācati. Gahitanti saṅghena gahitaṃ. Yatthāti ṭhāne. Vassūpagatehi vattabbāti sambandho. Punappunaṃ, samaṃ vā cetiyaṅgaṇādiṃ muñcanti sodhenti imāhīti sammuñcaniyo. Mucidhātu sodhanatthe yupaccayo karaṇatthe hoti. Tālujo paṭhamakkharo. Sulabhā ce daṇḍakā, ekekena dve tisso yaṭṭhisammuñcaniyo bandhitabbā. Sulabhā ce salākā, chapañcamuṭṭhisammuñcaniyo bandhitabbāti attho. Pañca pañca ukkāti araññavihāresu parissayavijānanatthaṃ pañca pañca aggiukkā koṭṭetabbā chinditabbāti attho.
「初日之黎明」者,从称为雨安居开始日之初日的黎明升起。「寻思行者」者,致力于以『我将于何处安居』等寻思而行。「乞住所」者,向住所分配者乞住所。「已取」者,被僧团所取。「于何处」者,于处所。应与「应由入雨安居者说」相连。「再再地,或平等地舍弃塔庙庭院等,清扫」,义为以此等而清扫者。『舍』界以清扫义,『优』接尾词以作为义而有。舌根生之首字母。「若易得棍棒,应以各各二三根棍棒束缚清扫者」。「若易得竹片,应束缚五六把清扫者」,此为义。「五五火炬」者,于阿兰若住处为了知危险,应敲击、切断五五火炬,此为义。
‘‘Nibaddhavattaṃ ṭhapetvā’’ti ettha akattabbavattaṃ dassento āha ‘‘vattaṃ karontehi cā’’tiādi. Tattha vattaṃ karontehi ca evarūpaṃ adhammikavattaṃ na kātabbanti sambandho. Hi saccaṃ, sabbeva ete uddesādayo papañcāti yojanā. Papañcenti saṃsāre ciraṃ ṭhapentīti papañcā. Mūgabbatanti mūgānaṃ vataṃ, mūgehi kattabbaṃ vā, mūgena viya vā amūgehi kattabbaṃ vataṃ. Evaṃ akātabbavattaṃ dassetvā idāni kātabbavattaṃ dassento āha ‘‘pariyattidhammo nāmā’’tiādi. Tividhampīti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tippakārampi. Avayavapariyattidhammopi avayavipariyattidhammaṃ, avayavipariyattidhammo vā avayavapariyattidhammaṃ patiṭṭhāpeti, tasmā pariyattidhammo attanāpi attānaṃ patiṭṭhāpesīti veditabbaṃ. Uddisathāti pariyattiṃ uddisatha. Sodhetvā…pe… upasampādethāti ettha sodhanaṃ nāma sabbesaṃ ācārakulaputtānaṃ upaparikkhanaṃ. Sodhetvā nissayaṃ dethāti ettha sodhanaṃ nāma bhikkhusabhāgataṃ upaparikkhanaṃ. Hīti saccaṃ. Kulaputtoti ācārakulaputto. Yattakāni dhutaṅgāni samādiyituṃ sakkothāti yojanā. Antovassaṃ nāmetanti bhummatthe upayogavacanametaṃ. Etasmiṃ antovasseti hi attho, bhavitabbantiādīsu sambandhitabbaṃ. Sakaladivasanti sakaladivasamhi, appamattehīti sambandho. Ekacārikavattanti ekakena caritabbaṃ vattaṃ. Bhasseti vacane. Dasavatthukakathanti appicchatādidasavatthuka kathaṃ.
「除了束缚行」者,此处为显示不应作之行,故说「作行者」等。其中,「作行者不应作如是非法之行」,此为连结。「实」者,真实也。「凡此等诵习等一切皆增戏论」,此为结合。「增戏论」者,令久住于轮回,故为戏论。「哑行」者,哑者之行,或应由哑者作,或如哑者般应由非哑者作之行。如是显示不应作之行后,今为显示应作之行,故说「名为教法」等。「三种」者,依教法、行道、通达之三种方式。教法之支分亦建立教法之整体,或教法之整体建立教法之支分,故应知「教法以自身亦建立自身」。「诵习」者,诵习教法。「审察……乃至……授达上」者,此中审察者,名为对一切行仪具足者之考察。「审察后授依止」者,此中审察者,名为对比库相应性之考察。「实」者,真实也。「具足者」者,行仪具足者。「汝能受持多少头陀支」,此为结合。「瓦萨内」者,此为处所义之用语。「在此瓦萨内」,此为义,应与「应成为」等连结。「整日」者,于整日中,应与「不放逸者」连结。「独行行」者,应由独一者行之行。「说」者,于语言中。「十事谈话」者,少欲等十事之谈话。
Viggāhikapisuṇapharusavacanānīti viggahaṃ kalahaṃ janetīti viggāhikaṃ, viggāhikavacanañca pisuṇavacanañca pharusavacanañca viggāhikapisuṇapharusavacanāni. Manasikārabahulā viharatha iti ovaditabbāti yojanā. Dantakaṭṭhakhādanavattanti heṭṭhā adinnādānavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ dantakaṭṭhakhādane, dantakaṭṭhakhādanassa vā vattaṃ. ‘‘Pattaṃ thavikāya pakkhipantena na kathetabba’’nti iminā kathente pamādena patto bhijjeyyāti pattassa guttatthāya kathanaṃ nivāreti. Ācikkhitabbāti itisaddo parisamāpanattho.
「诤语、离间语、粗恶语」者,生诤论、争斗,故为诤语,诤语与离间语与粗恶语为诤语离间语粗恶语。「应劝『应多作意而住』」,此为结合。「齿木嚼食行」者,于下文不与取之解说中所说之齿木嚼食,或齿木嚼食之行。「将钵放入袋中者不应说话」,以此防止说话,因放逸说话时钵可能破裂,为守护钵故防止说话。「应告知」者,「如是」一词为结束义。
Koci dāyakoti sambandho. Āgantuko bhikkhūti cīvaraggāhitato pacchā āgato āgantuko bhikkhu. Saṅghattheroti āvāsikasaṅghatthero. Paṭhamabhāganti pubbe gāhitaṃ paṭhamabhāgaṃ, parivattetvāti pubbe gāhitabhāgena pacchā dātabbaṃ vassāvāsikaṃ parivattetvā. Āgantukassa vassaggena pattaṭṭhāne āgantukassa dātabbanti yojanā. ‘‘Āgantukassā’’ti padaṃ pubbāparaṃ apekkhati. Tasmā dvinnaṃ padānaṃ majjhe vuttaṃ. Paṭhamavassūpagatāti paṭhamavassūpanāyikadivase vassūpagatā. ‘‘Dve tīṇi cattārī’’ti vacanassa vā bahūnaṃ bhikkhūnaṃ vā byāpanatthāya ‘‘laddhaṃ laddha’’nti vicchāvasena vuttaṃ. Tena panāti āgantukena pana. Paṭhamavassūpagatehi appake laddhe pacchimavassūpanāyikadivase dātabbānaṃ vassāvāsikānaṃ bahukepi ayaṃ nayo ñātabboti katvā na vutto.
「某施主」,此为连结。「来客比库」者,从衣取得后来者为来客比库。「僧团长老」者,住处僧团之长老。「前分」者,先前取得之前分。「转换后」者,以先前取得之分转换后应给予之瓦萨住者。「应以来客之瓦萨份于钵之处给予来客」,此为结合。「来客之」一词前后相关。故说于二词之间。「第一瓦萨入者」者,于第一瓦萨入日入瓦萨者。「二、三、四」一语,或为表示众多比库,故以「所得、所得」之分别方式而说。「然而彼」者,然而由来客。第一瓦萨入者得少时,于后瓦萨入日应给予之瓦萨住者虽多,此理应知,故未说。
Dvīsupīti paṭhama dutiyavasena dvīsupi. Vassūpagatā bhikkhū bhikkhāya kilamantā vadantīti sambandho. Idhāti ṭhāne. Vasantāti ekato vasantā. Dve bhāgā homa sādhu vatāti yojanā. Sādhu vatāti ekaṃsena sundarā bhaveyyunti attho. Yesanti bhikkhūnaṃ. Tatthāti ñātipavāritaṭṭhānesu. Pavāraṇāyāti pavāraṇādivase. Tesūti bhikkhūsu. Yeti bhikkhū. Tatthāti ñātipavāritaṭṭhānesu. Kasmā apaloketvā dātabbaṃ, nanu te sādiyantīti āha ‘‘sādi yantāpi hī’’tiādi. Tattha hīti yasmā. ‘‘Neva vassāvāsikassa sāmino’’ti iminā tesaṃ vassacchinnataṃ dīpeti. Neva adātuṃ labhantīti paṭhamameva katikavattassa katattā adātuṃ neva labhanti, sabbesaṃ no amhākanti yojanā. Idhāti ṭhāne. Tanti katikavattaṃ. Eko bhikkhūti sambandho. Tesanti bhikkhūnaṃ. Tatthāti sabhāgaṭṭhāne. Vasitvā āgatānaṃ tesaṃ bhikkhūnanti yojanā. Na labbhati iti vuttanti yojanā. Imesanti vassāvāsiappattakānaṃ ekaccānaṃ. Gāhitasadisamevāti vassāvāsikassa gāhitena sadisameva. Tesamevāti ekaccānameva.
「于二者」者,依第一、第二瓦萨,于二者。「入瓦萨之比库们为乞食而疲劳说」,此为连结。「此处」者,于处所。「住」者,一起住。「我们成为二分,善哉行」,此为结合。「善哉行」者,一向美好应成,此为义。「彼等」者,比库们。「彼处」者,于亲属邀请之处所。「于邀请时」者,于邀请日。「彼等」者,于比库们。「彼」者,比库们。「彼处」者,于亲属邀请之处所。「为何不求听而应给予?难道他们不接受吗?」故说「实接受」等。其中「实」者,因为。「既非瓦萨住者之主人」,以此显示他们之瓦萨中断。「既不得不给予」者,因最初咖提那衣行已作,故既不得不给予,「一切非我们之」,此为结合。「此处」者,于处所。「彼」者,咖提那衣行。「一比库」,此为连结。「彼等」者,比库们。「彼处」者,于相同处所。「住后来之彼等比库们」,此为结合。「不得,如是说」,此为结合。「此等」者,某些得瓦萨住者之钵者。「如所取得般」者,如瓦萨住者所取得般。「彼等」者,仅某些。
Pakkantopīti aññaṃ ṭhānaṃ pakkamantopi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tena bhikkhunā kataṃ pānīyaupaṭṭhapanādikammaṃ bhatiniviṭṭhaṃ bhatiyā ṭhitanti yojanā. Apalokanakammaṃ katvā gāhitaṃ saṅghikanti sambandho. Saṅghikanti tatruppādaṃ sandhāya vuttaṃ. Vibbhantopīti pisaddo pageva chinnavassoti dasseti. Paccayavasenevāti saddhādeyyapaccayavasena. Vadantīti keci vadanti.
「出发者亦」者,出发往他处者亦。「实」者,真实,或因为。「由彼比库所作之供水等事业,住于食堂,住于食堂」,此为结合。「作求听甘马后取得之僧物」,此为连结。「僧物」者,关于彼处生起而说。「中断者亦」者,「亦」字显示已断瓦萨。「依资具之力」者,依信施资具之力。「说」者,某些说。
Disaṃgamiko bhikkhu vibbhamatīti sambandho. Manusseti vassāvāsikadāyakamanusse. Sammukhāti āvāsikassa sammukhā. Sampaṭicchāpetvāti ‘‘suṭṭhu dassāmā’’ti paṭicchāpetvā. Yassa gāhitanti yassa bhikkhuno senāsanaṃ gāhitaṃ. Senāsanasāmikassāti senāsanadāyakassa puttadhītādayoti sambandho. Senāsane demāti senāsanassa dema. Tatthāti senāsane. Ekameva vatthaṃ dātabbaṃ. Kasmā? Puggalassa adatvā senāsanasseva dātabbattā. Vassāvāsikaṭṭhitikāyāti vassāvāsikagāhitassa ṭhitikāya. Eseva nayoti senāsanasseva dinnattā eseva nayo. Tasseva hontīti puggalasseva dinnattā tasseva honti.
「往方域之比库中断」,此为连结。「人」者,瓦萨住者施主之人们。「面前」者,于住处者之面前。「令接受」者,令接受「我们将善给予」。「彼所取得」者,彼比库之住处所取得。「住处主人之」者,住处施主之子女等,此为连结。「我们将于住处给予」者,我们给予住处。「彼处」者,于住处。「应给予一衣。为何?因不给予人而应给予住处。」「为瓦萨住者取得之存续」者,为瓦萨住者取得之存续。「此即是理」者,因给予住处,此即是理。「属于彼」者,因给予人,属于彼。
Dutiyo therāsane gāhito hotīti sambandho. Paṭhamabhāgassa sāmaṇerassa gāhitattā vuttaṃ ‘‘varabhāgaṃ sāmaṇerassa datvā’’ti. Ubhopīti dve therasāmaṇerepi. Sayamevāti dāyako sayameva. Yanti vassāvāsikaṃ. Yassāti therassa vā sāmaṇerassa vā.
「第二者被长老所取」,此为连结。因前分被沙玛内拉所取,故说「将胜分给与沙玛内拉」。「二者」者,两位长老与沙玛内拉也。「自己」者,施主自己也。「去」者,去瓦萨住处。「谁的」者,长老的或沙玛内拉的。
Itoti vuttanayato. Daharasāmaṇerassāti taruṇassa sāmaṇerassa. Soti gharasāmiko. Nanti pattajanaṃ. Yassāti bhikkhuno. Tesanti manussānaṃ. Yathābhūtaṃ ācikkhitabbanti vibbhamakālaṅkatakāraṇaṃ yathābhūtaṃ ācikkhitabbaṃ. Suddhapaṃsukūlikāyevāti aññehi amissā suddhā paṃsukūlikāyevāti. Idaṃ nevāsikavattanti nigamanaṃ.
「如是」者,从所说之方式。「年少沙玛内拉的」者,年轻沙玛内拉的。「他」者,家主。「不」者,应得者。「谁的」者,比库的。「他们」者,人们的。「应如实告知」者,应如实告知虚妄装饰之原因。「唯纯粹尘堆衣者」者,不与其他混杂,纯粹尘堆衣者也。此为非住者之义,此为结论。
Upanandavatthukathā伍波难德事缘之论
§319
319.Ayamatthoti ayaṃ vakkhamāno attho, evaṃ veditabboti sambandho. Tatthāti gāmake . Tanti senāsanaṃ, gaṇhantenevāti sambandho. Idhāti sāvatthiyaṃ. Muttanti te senāsanaṃ muñcitaṃ hoti. Tatrāpīti gāmakepi. Ubhayatthāti sāvatthiyaṃ, gāmake cāti ubhayattha.
「此义」者,此将说之义,应如是了知,此为连结。「于彼处」者,于村落。「彼」者,住所,正取者也,此为连结。「于此」者,于沙瓦提。「舍」者,彼住所被舍弃。「于彼处亦」者,于村落亦。「于两处」者,于沙瓦提与村落,于两处也。
Etthāti upanandavatthusmiṃ. Kathanti kena pakārena paṭippassambhati. Idhāti sāsane. Ekacco gaṇhātīti sambandho. Tatrāpīti sāmantavihārepi . Tassāti bhikkhussa. Idhāti senāsane. Ālayamattanti cittuppādamattaṃ. Iccassāti iti assa, evaṃ assa bhikkhussāti attho. Sabbatthāti sabbasmiṃ ‘‘gahaṇena gahaṇa’’ntiādike catukke. Yo pana gacchatīti sambandho. Upacārasīmātikkameti nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ, bhāvena bhāvalakkhaṇe vā. Tatthāti aññasmiṃ vihāre paccāgacchati, vaṭṭati, senāsanaggāho na paṭippassambhatīti adhippāyo.
「于此」者,于伍波难德事中。「如何」者,以何方式而失效。「于此」者,于教法中。「某人取」者,此为连结。「于彼处亦」者,于邻近住处亦。「彼的」者,比库的。「于此」者,于住所。「仅系着」者,仅心生起。「如是彼的」者,如是彼的,如是彼比库的,此为义。「于一切处」者,于一切「以取而取」等四句中。「然而谁去」者,此为连结。「越近行界」者,此为目的格之地格用法,或以状态表示状态相。「于彼处」者,于其他住处返回,适当,住所之取不失效,此为意趣。
§320
320.Yoti bhikkhu. Mahantataro vā daharataro vāti attano mahantataro vā daharataro vā hoti. So bhikkhu tivassantaro nāmāti yojanā. Ekassa bhikkhuno tiṇṇaṃ vassānamantare ṭhito tivassantaro añño bhikkhu. Tatthāti bhikkhūsu. Ime sabbeti tivassantaradvivassantarasamānavassike ime bhikkhū, labhantīti sambandho. Yaṃ tiṇṇaṃ pahotīti mañcapīṭhavinimuttaṃ yaṃ āsanaṃ tiṇṇaṃ sukhaṃ nisīdituṃ pahoti, tathārūpe āsanepi dve dve hutvā nisīdituṃ labhantīti yojanā. Apisaddena mañcapīṭhāni apekkhati. Idaṃ pacchimadīghāsanaṃ. Anupasampannenāpīti pisaddo pageva upasampannenāti dasseti.
「谁」者,比库。「较大或较小」者,较自己大或较自己小。「彼比库名为三瓦萨内者」,此为连结。于一比库三瓦萨之间住立者为三瓦萨内之另一比库。「于彼处」者,于诸比库中。「此一切」者,此三瓦萨内、二瓦萨内、同瓦萨之诸比库,得,此为连结。「足够三人的」者,除去床椅,足够三人舒适坐之座位,于如是座位亦,成为二二而得坐,此为连结。以「亦」字期待床椅。此为最后长座。「与未达上者亦」者,「亦」字显示更何况达上者。
Hatthikumbheti hatthisiropiṇḍe. Iminā hatthisaddena hatthikumbho gahito avayavūpacārena vā uttarapadalopena vāti dasseti. Hatthī viyāti hatthī, bhūmibhāgo, hatthimhi patiṭṭhito pādasaṅkhāto nakho imassāti hatthinakhako, pāsādo. Etaṃ ‘‘hatthinakhako’’ti nāmaṃ evaṃkatassa pāsādassa nāmanti yojanā. ‘‘Suvaṇṇarajatādivicitrānī’’ti padaṃ ‘‘kavāṭāni mañcapīṭhāni tālavaṇṭānī’’ti sabbapadesu yojetabbaṃ. Yaṃkiñci cittakammakataṃ atthi, sabbaṃ vaṭṭatīti yojanā. Pāsādassa demāti sambandho. Pāṭekkanti pāsādato visuṃ. Paṭiggahitamevāti sabbaṃ paṭiggahitameva hoti. Gonakādīni aṭṭhārasa attharaṇāni paribhuñjitunti sambandho. Gihivikaṭanīhārenāti gihīhi visesena yathākāmaṃ kariyatīti gihivikaṭaṃ, gihisantakaṃ. ‘‘Gihivikaṭa’’nti nīhāro abhinīhāro gihivikaṭanīhāro, tena. Labbhantīti nisīditumeva labbhanti. Tatrāpīti dhammāsanepi.
「象头」者,于象头顶块。以此象字取象头,以部分指称或以后词省略而显示。「如象」者,象,地分,住立于象之足所摄之爪,此之,象爪殿,宫殿。此「象爪殿」者,名为如是作之宫殿之名,此为连结。「以金银等杂色的」之句,应连结于「门扇、床椅、扇」等一切句。凡有图画工作所作者,一切适当,此为连结。「宫殿之施」者,此为连结。「各别」者,离宫殿。「仅受持的」者,一切仅受持的。十八种敷具以受用,此为连结。「以在家装饰意向」者,以在家人特别随意所作者为在家装饰,在家所有。「在家装饰意向」者,意向、志向为在家装饰意向,以此。「得」者,仅得坐。「于彼处亦」者,于法座亦。
Avissajjiyavatthukathā不归还事缘之论
§321
321.Etānīti garubhaṇḍāni. Tatthāti rāsivasena pañcasu sarūpavasena pañcavīsatiyā garubhaṇḍesu. Āgantvā, ābhuso vā ramanti etthāti ārāmo. Tesaṃyevāti pupphārāmaphalārāmānameva. ‘‘Ṭhapitokāso’’ti iminā vatthusaddassa bhūmibhedatthaṃ dasseti. Vasati ārāmo patiṭṭhahati etthāti ārāmavatthu. Tesu vāti ettha vāsaddena navabhūmibhāgato aññassa porāṇabhūmibhāgassapi ārāmavatthubhāvaṃ vikappeti. Visesena catuiriyāpathe harati pavatteti etthāti vihāro. Tassāti vihārassa. Catunnaṃ mañcānanti niddhāraṇatthe sāmivacanaṃ. Aññataro mañco nāmāti yojanā. Eseva nayo sesesupi. ‘‘Lohena katā kumbhī’’ti iminā lohakumbhīti ettha majjhelopasamāsaṃ dasseti. Lohamayā kumbhī lohakumbhīti vacanatthopi yujjateva. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā lohena kataṃ bhāṇakaṃ, lohena kato vārako, lohena kataṃ kaṭāhanti atthaṃ atidisati. Etthāti bhāṇakavārakakaṭāhesu. Arañjaroti atimahantattā araṃ khippaṃ jarati vināsetīti arañjaro. Atha vā jalaṃ gaṇhituṃ alanti arañjaro lakārānaṃ rakāre katvā.
「这些」者,重物也。「于此」者,依聚类为五,依各自种类为二十五种重物中。「来到此处,或诸友喜乐于此」者,园也。「即彼等之」者,即花园、果园。以「已设置之处」一词,显示「地」一词有土地区分之义。「园住立、确立于此」者,园地也。「或于彼等」者,以此「或」字,从九种土地部分之外,亦开显旧土地部分为园地之性。「特别于四威仪道中运持、转起于此」者,精舍也。「其」者,精舍之。「四床之」者,属格用于排除义。应连接为「某一床」。此法亦同于其余。以「铜所作之瓮」一词,显示「铜瓮」此处为中间省略复合词。「铜所成之瓮为铜瓮」,此语义亦相应。以「此法亦同」一词,超显「铜所作之盘」、「铜所作之水瓶」、「铜所作之釜」之义。「于此」者,于盘、水瓶、釜中。「阿兰迦罗」者,因极大故,迅速破坏、毁灭,故为阿兰迦罗。或者,取水不能,故为阿兰迦罗,将 l 音转为 r 音。
Gāthāvasena nigamanaṃ dassento āha ‘‘eva’’ntiādi. Tattha evaṃ pakāsayīti sambandho. Dve garubhaṇḍāni dvisaṅgahāni honti, tatiyaṃ garubhaṇḍaṃ catusaṅgahaṃ hoti, catutthaṃ garubhaṇḍaṃ navakoṭṭhāsaṃ hoti, pañcamaṃ garubhaṇḍaṃ aṭṭhabhedanaṃ hoti, iti iminā pakārena pañcanimmalalocano nātho pañcahi rāsīhi pañcavīsavidhaṃ garubhaṇḍaṃ pakāsayīti yojanā.
显示以偈颂方式之结论,故说「如是」等。于此,应连接为「如是显示」。二种重物为二摄,第三重物为四摄,第四重物为九部分,第五重物为八种,如是以此方式,五无垢眼之主以五聚显示二十五种重物,应如是连接。
Tatrāti garubhaṇḍe. Hīti vitthāro. Sabbampi idaṃ garubhaṇḍaṃ avissajjiyanti vuttanti yojanā. Idhāti imasmiṃ vatthusmiṃ. Parivāre pana āgatanti sambandho.
「于此」者,于重物中。「此」者,详说也。应连接为「所说一切此重物皆不可舍」。「在此」者,在此事中。「然而在附随中已来」,应连接。
Pañca rāsayo mahesinā vuttāti yojanā. Etthāti parivāre.
应连接为「大仙所说五聚」。「于此」者,于附随中。
Tatrāti ‘‘parivattanavasenā’’ti vacane. Idaṃ garubhaṇḍaṃ upanetunti sambandho. Niccaṃ tiṭṭhantīti thāvarā, ṭhādhātu varapaccayo, ṭhākārassa thākāro. Iminā ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthūni gahetabbāni. Avissajjiyaavebhaṅgīyattā garu alahukaṃ bhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ. Iminā mañcādīni ekavīsati garubhaṇḍāni gahetabbāni. Thāvareti ādhāre bhummaṃ, pariyāpannanti sambandho. Atha vā niddhāraṇe bhummaṃ, thāvaresūti hi attho, khettantiādīsu sambandhitabbaṃ. Khipati pubbaṇṇabījametthāti khettaṃ. Vasati aparaṇṇabījaṃ patiṭṭhāti etthāti vatthu, tale bhūmibhāge ekato vā dvīhi vā tīhi vā ṭhānehi āvaraṇaṃ karīyati etthāti taḷāko, saro. Kassakānaṃ matena kattabbāti mātikā. Ārāmena parivattetunti sambandho. Kāni parivattetunti āha ‘‘imāni cattāripī’’ti. Pisaddo avayavasampiṇḍano.
「于此」者,于「以转换方式」之语中。应连接为「带来此重物」。「常住者」为不动物,ṭhā 词根加 vara 后缀,ṭhā 音转为 thā 音。以此应取园、园地、精舍、精舍地。「不可舍、不可分离故为重,非轻之物为重物」。以此应取床等二十一种重物。「不动物」为处格,应连接为「包含于」。或者,为排除格,义为「于不动物中」,应连接于「田」等。「播种前季种子于此」者,田也。「后季种子住、确立于此」者,地也。「于底部土地部分,以一处或二处或三处作遮蔽于此」者,池、湖也。「依农夫之意见应作」者,目录也。应连接为「以园转换」。「何者可转换」,故说「此四者」。pi 字为部分集合。
Tatrāti ‘‘parivattetuṃ vaṭṭatī’’ti vacane. Dūreti saṅghārāmato dūraṭṭhāne. Yampīti nāḷikeraphalampi. Harantīti saṅghassa haranti. Aññesanti saṅghato aññesaṃ manussānanti sambandho. Teti manussā. Saṅghena sampaṭicchitabboti sambandho. Ruccatīti saṅghassārāmena manussānamārāmaṃ, manussānamārāmena vā saṅghassārāmaṃ parivattetuṃ rucīyati icchīyati. Bhikkhūnaṃ ārāmoti sambandho. Ayanti manussānamārāmo. Khuddakoti saṅghārāmato khuddako. Āyanti ayati āyasāmiko dhanena vaḍḍhiṃ gacchati anenāti āyo, taṃ. Samakamevāti samappamāṇameva, āyaṃ sace detīti sambandho. Pamāṇatthe kapaccayo. Manussānaṃ rukkhāti sambandho. Atirekaṃ saṅghassa demāti sambandho. Jānāpetvāti ‘‘saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti (ma. ni. 3.376) saṅghassa dinnadānassa ānisaṃsaṃ manussānaṃ jānāpetvā. Phaladhārino honti nanūti yojanā. Evantiādi nigamanaṃ. Eteneva nayenāti yena nayena ārāmo ārāmena parivattetabbo, eteneva nayena. Mahantena vā khuddakena vā ārāmavatthunā cāti yojanā. Ārāma ārāmavatthuvihāravihāravatthūni parivattetabbānīti sambandho.
「于此」者,于「转换为适当」之语中。「远」者,于离僧团园远处。「即使」者,即使椰子果。「运持」者,为僧团运持。「其他」者,应连接为「僧团以外之其他人」。「彼等」者,人也。应连接为「应由僧团接受」。「喜乐」者,以僧团之园换人之园,或以人之园换僧团之园,喜乐、欲求。应连接为「比库们之园」。「此」者,人之园也。「小」者,较僧团园为小。「利」者,利主以财富增长,以此故为利,彼也。「正等」者,正等量也。应连接为「若给利」。ka 后缀用于量义。应连接为「人之树」。应连接为「给僧团超过部分」。「令知」者,令人知「施于僧团有大果」之施于僧团所施之利益。应连接为「岂非成为果实持有者」。「如是」等为结论。「以此法」者,以何法园应以园转换,以此法。应连接为「以大或小之园地」。应连接为「园、园地、精舍、精舍地应被转换」。
Ubhopīti gehapāsādavasena ubhopi. Tatthāti gehe. Idaṃ panāti pāsādasaṅkhātaṃ gehaṃ, manussānaṃ gehanti sambandho. Mahagghena vā appagghena vā vihāravatthunā cāti yojanā. Vihāravihāravatthuārāmaārāmavatthūni parivattetabbānīti sambandho. Evantiādi nigamanaṃ.
「二者」者,依在家宅邸而言二者。「于彼」者,于宅中。「然此」者,名为宅邸之宅,与人之宅相连属。应连接为「或以高价或以低价,或以精舍地」。应转换为精舍、精舍地、园、园地。如是等为结论。
Garubhaṇḍena garubhaṇḍaparivattane evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Paṃsvāgārakesūti paṃsukīḷanatthāya katesu agārakesu. Kappiyamañcāti saṅghagaṇapuggalānaṃ kappiyā suvaṇṇarajatādīhi akatā mañcā. Vihārassa pana suvaṇṇarajatamayādikāpi kappiyā mañcā dātabbāti sambandho. Bahisīmāyāti upacārasīmato bahi. Tatthāti saṅghattherassa vasanaṭṭhāne. Tatthāti tassa bhikkhuno vasanaṭṭhāne. ‘‘Mahagghenā’’ti vuttavacanaṃ niyamento āha ‘‘satagghanakena vā sahassagghanakena vā’’ti. Mañcasatanti mañcabahuṃ. Etesupīti pīṭhabhisibibbohanesupi. Tatthāti pīṭhabhisibibbohanesu. Kappiyaṃ pīṭhādīti sambandho. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vāti kappiyena vā mahagghakappiyena vā parivattetvāti sambandho. ‘‘Vuttavatthūnī’’ti padaṃ ‘‘parivattetvā’’ti pade avuttakammaṃ, ‘‘gahetabbānī’’ti pade vuttakammaṃ, pubbāparāpekkhapadaṃ.
应连接为「于重物,于重物转换,应如是了知决断」。「于尘堆屋」者,于为尘堆游戏而作之小屋。「净床」者,对僧团、众、人而言为净,非以金银等所作之床。然对精舍而言,即使金银等所作之床亦为净床,应施与,此为连属。「于界外」者,于近行界之外。「于彼」者,于僧长老之住处。「于彼」者,于彼比库之住处。所说「以高价」之语,限定说为「以百价或以千价」。「百床」者,众多床。「于此等」者,于椅、枕、卧具、覆具亦然。「于彼」者,于椅、枕、卧具、覆具。连属为「净椅等」。连属为「或以不净或以高价之净转换后」,即以净或以高价之净转换后。「所说之物」一词,于「转换后」一词为未说之业,于「应取」一词为已说之业,为前后相待之词。
Pasatamattaudakagaṇhakānipīti ettha pasato nāma kuñcitapāṇi. Sīhaḷadīpeti sīhaṃ lāti gaṇhātīti sīhaḷo lakārassa ḷakāraṃ katvā, sīhabāhunāmako rājā, tassa puttattā vijayakumāropi sīhaḷo nāma, tena ādimhi nivāsabhāvena gahitattā dīpo sīhaḷadīpo nāma, tasmiṃ. Pādaṃ gaṇhātīti pādagaṇhano, soyeva pādagaṇhanako. Pādo nāmāti ‘‘pādagaṇhanako’’ti ettha pādo nāma. Yo lohavārako magadhanāḷiyā pañcanāḷimattaṃ gaṇhāti, so lohavārako pādo nāmāti yojanā. Iminā pamāṇassa nāmaṃ pamāṇavante upacārato vohāranayaṃ dasseti. Tatoti pañcanāḷimattagaṇhanakavārakato. Imānīti lohakumbhīādīni.
「取一把手水量之器」者,于此,把手者名为弯曲之手。「狮子洲」者,『狮子』者,取、持也,故为狮子,以腊字作喇字,名为狮子臂之王,因其子故,威遮耶王子亦名狮子,因最初由彼住而取得故,洲名为狮子洲,于彼。「取足」者,取足者,即足取器。「足者名为」者,于「足取器」中,足者名为。应连接为「取马嘎达那离五那离量之铜器,彼铜器名为足」。以此显示量之名,依近似而于有量者之称呼法。「由彼」者,由取五那离量之器。「此等」者,铜瓮等。
Bhiṅgāra…pe… kaṭacchuādīnīti bhiṅgāro ca paṭiggaho ca uḷuṅko ca dabbi ca kaṭacchu ca pāti ca taṭṭako ca sarako ca samuggo ca aṅgārakapallo ca dhūmakaṭacchu ca bhiṅgāra…pe… dhūmakaṭacchuyo, tā ādi yesaṃ tānīti bhiṅgāra…pe… kaṭacchuādīni. Ādisaddena aññāni upakaraṇāni gahetabbāni. Bhājanīyānīti bhājetabbāni. Kaṃsalohādītiādisaddena vaṭṭalohaṃ saṅgaṇhāti. Vaṭṭalohaṃ nāma pītalohaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pārihāriyanti saṅghikaparibhogaṃ pariharitvā apanetvā puggalikaparibhogena paribhuñjanaṃ, ‘‘attasantaka’’nti vā pariggahena haritvā bhuñjanaṃ na vaṭṭati. Gihivikaṭanīhārenevāti ‘‘gihivikaṭa’’nti abhinīhāreneva.
「火炉……乃至……炭刀等」者,火炉与受器与钩与杓与炭刀与锅与平锅与箭与锅与炭盆与烟炭刀,此等为火炉……乃至……烟炭刀,以彼等为初者,此等为火炉……乃至……炭刀等。以「等」字应取其余器具。「应分配」者,应分配。「铜铁等」者,以「等」字摄取圆铁。圆铁者名为黄铜。「因」者,真实,或因。「私用」者,舍离僧伽之受用而移去,以个人之受用而受用,或取为「自己之物」而以执取而受用,不许可。「唯以在家施设之意向」者,唯以「在家施设」之意向。
Aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe pariyāpannā añjanīti yojanā. Atha vā kappiyalohabhaṇḍeti niddhāraṇe bhummaṃ, ‘‘añjanī’’tiādinā sambandhitabbaṃ. Sūcīti cīvarādisibbanakā sūci. Paṇṇasūcīti paṇṇe likhanā sūci. Aññampīti añjaniādito aññampi. Dhūmanettañca phālañca dīparukkho ca dīpakapallako ca olambakadīpo ca dhūmanetta…pe… olambakadīpā. Itthipurisatiracchānagatasaṅkhātāni rūpāni etesu atthīti itthipurisatiracchānagatarūpakāni. Dhūmanetta…pe… olambakadīpā ca te itthipurisatiracchānagatarūpakāni ceti dhūmanetta…pe… rūpakāni, visesanaparanipāto. Tāni vā aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni lohabhaṇḍānīti sambandho. Lohakhilakanti lohamayaṃ āṇiṃ. Pariharitvāti ‘‘attano santaka’’nti pariggahena haritvā, saṅghikaparibhogagihivikaṭāni vā apanetvā. Khīrapāsāṇamayānīti khīravaṇṇena pāsāṇena katāni.
应连接为「于其余净铜器中所摄之眼药器」。或者「净铜器」者,于排除时为地格,应以「眼药器」等连属。「针」者,缝衣等之针。「叶针」者,于叶上书写之针。「其余」者,从眼药器等之其余。「烟管与犁与灯树与灯盆与悬挂灯」,此等为烟管……乃至……悬挂灯。「于此等有名为女人、男人、畜生之形」者,于此等有女人男人畜生形。「烟管……乃至……悬挂灯,与彼等女人男人畜生形」,此等为烟管……乃至……形,为特相之并列。「彼等或其余应置于墙、屋顶、门等之铜器」,此为连属。「铁钉」者,铁制之钉。「舍离后」者,以「自己之物」之执取而取,或移去僧伽受用、在家施设。「乳石制」者,以乳色之石所作。
Suvaṇṇañca rajatañca hārakūṭañca jātiphalikañca suvaṇṇa…pe… jātiphalikāni, tehi katāni bhājanāni suvaṇṇa…pe… bhājanāni. Sabbanti suvaṇṇarajatādisabbaṃ. Vaṭṭatīti saṅghagaṇapuggalānaṃ vaṭṭati.
「金与银与项饰与生玻璃」,此等为金……乃至……生玻璃,以彼等所作之器为金……乃至……器。「一切」者,金银等一切。「许可」者,对僧团、众、人而言许可。
Vāsiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā, niddhāraṇe vā bhummaṃ. Yāya vāsiyā na sakkāti sambandho. Tatoti vāsito. Mahattarīsaddo mahantapariyāyo anipphannapāṭipadiko. Mahattarī vāsīti sambandho. Vejjānanti bhisakkānaṃ. Sirāvedhanapharasupīti pisaddena tato mahantaṃ pana pagevāti dasseti. Yā pana kuṭhārī āvudhasaṅkhepena katāti sambandho. Atha vā āvudhasaṅkhepena katā yā pana kuṭhārī atthīti yojanā. Anāmāsāti anāmasitabbā, anāmāsārahāti attho. Caturaṅgulamattopīti pisaddo tato adhiko pana pagevāti dasseti. Nikhaṇitvā khādatīti nikhādanaṃ. Caturassaṃ mukhametassāti caturassamukhaṃ. Doṇisadisaṃ mukhametassāti doṇimukhaṃ. Sammuñcanidaṇḍavedhanampi nikhādanaṃ daṇḍabaddhaṃ hoti ceti yojanā. Daṇḍena bandhitabbanti daṇḍabaddhaṃ, daṇḍaṃ baddhametassāti vā daṇḍabaddhaṃ. ‘‘Adaṇḍaka’’nti vatvā tassevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘phalamattamevā’’ti. Natthi daṇḍametassāti adaṇḍakaṃ. Yanti nikhādanaṃ. Pariharitunti puggalikabhāvena pariggahetvā harituṃ, saṅghikabhāvaṃ apanetuṃ vā. Sikharampi nikhādaneneva saṅgahitaṃ lakkhaṇahāranayena samānakiccabhāvato. Sikharanti yena paribbhamitvā chindanti, yehi manussehi dinnānīti sambandho. Teti manussā, vadantīti sambandho. Noti amhākaṃ. Pākatiketi pakatiyā ṭhite, yathā paṭhamaṃ ṭhitā honti, tathā karissāmāti attho. Sace āharantīti sace āyācanaṃ akatvā haranti. Anāharantāpīti puna anāharantāpi.
「在锯等中,应如是了知决断」,此为连接语;或者,在排除义中为处格。「以何锯不能」,此为关系。「在那里」者,即「被锯之物」。「玛哈德莉」一词是「大」的同义语,非派生词。「大锯」,此为关系。「医者们的」者,即医师们的。「静脉切割斧」,以「比」字显示「比那更大的则为重物」。「凡是以武器总称所说的斧」,此为关系。或者,「以武器总称所说的,凡是斧存在」,此为连接。「不应触」者,即不应被触摸,「不应触之物」之义。「四指量」,以「比」字显示「比那更多的则为重物」。「掘而食」者,即「掘食器」。「其口为四方」者,即「四方口」。「其口如斗」者,即「斗口」。「释放杖穿孔也是掘食器,是杖缚的」,此为连接。「应以杖缚」者,即「杖缚」;或者「其杖被缚」者,即「杖缚」。说「无杖」后,为显示其义而说「仅果实而已」。「其无杖」者,即「无杖者」。「凡是掘食器」者。「搬运」者,即以个人身份取持而搬运,或去除僧团所有性。「尖端也以掘食器摄取」,以特征取义之法,因作用相同故。「尖端」者,即「以何旋转而切割」,「由何人所给予」,此为关系。「彼等」者,即人们,「说」,此为关系。「不」者,即我们的。「如常」者,即保持原状,「如最初所安立,我们将如是作」之义。「若搬取」者,即若不作请求而搬取。「不搬取者」者,即再次不搬取者。
Kammāro ca taṭṭakāro ca cundakāro ca naḷakāro ca maṇikāro ca pattabandhako ca kammāra…pe… pattabandhakā, tesaṃ. Adhikaraṇī ca muṭṭhiko ca saṇḍāso ca tulā ca adhikaraṇi…pe… tulā. Saṅghe dinnakālatoti saṅghassa dinnakālato. Tipuṃ chindati anenāti tipucchedanaṃ, tameva satthakaṃ tipucchedanasatthakaṃ. Mahākattariñca mahāsaṇḍāsañca mahāpipphilikañca ṭhapetvāti yojanā. Kasmā ṭhapitānīti āha ‘‘mahākattariādīni garubhaṇḍānī’’ti. Tattha yasmā mahākattariādīni garubhaṇḍāni, tasmā ‘‘ṭhapetvā mahākattari’’nti ādi mayā vuttanti yojanā.
「铁匠、铜匠、铸工、竹匠、宝石匠、钵缚者」,「铁匠……乃至……钵缚者」,「彼等的」。「砧、锤、钳、秤」,「砧……乃至……秤」。「从给予僧团之时」者,即从给予僧团之时。「以此切草」者,即「切草器」,即此刀为「切草刀」。「除大剪刀、大钳、大蚁垤」,此为连接。「为何除此等」,故说「大剪刀等是重物」。其中,因为大剪刀等是重物,所以「除大剪刀」等由我所说,此为连接。
Valliādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Vettavalliādikāti vettasaṅkhātavalliādikā. Aḍḍhabahuppamāṇāti ettha –
「在藤等中,应如是了知决断」,此为连接语。「藤蔓等」者,即称为藤之蔓等。「半臂量」者,此中——
‘‘Byāmo sahakarā bāhu, dvepassadvayavitthatā’’ti. –
「臂即手臂,两边各二展开」——
Abhidhāne (abhidhānappadīpikāyaṃ 269 gāthāyaṃ) vuttattā bāhu nāma idha byāmova adhippeto. Tasmā dvīsu passesu vitthatānaṃ byāmasaṅkhātānaṃ sahakarānaṃ dvinnaṃ bāhūnaṃ aḍḍhoti aḍḍhabāhu, tassa pamāṇametassāti aḍḍhabāhuppamāṇāti vacanattho kātabbo, dīghato dvihatthā vallīti vuttaṃ hoti. Tatthajātakāti tissaṃ saṅghassa bhūmiyaṃ jātakā. Rakkhitagopitāti saṅghena sayaṃ rakkhitā, parehi gopitā. Iminā arakkhitaagopitā garubhaṇḍaṃ na hotīti dasseti. Sāti valli. Atirekā hotīti sambandho. Upanetunti taṃ valliṃ upanetuṃ. Suttañca makacivākañca nāḷikerahīrañca cammañca sutta…pe… cammāni, tehi katā sutta…pe… cammamayā. Rajjukā vā yottāni vā garubhaṇḍaṃ hotīti sambandho. Ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vāti ettha vāsaddena tivaṭṭādiṃ saṅgaṇhāti. Avaṭṭetvā dinnaṃ suttañca avaṭṭetvā dinnā makacivākanāḷikerahīrā cāti yojanā.
在《词汇论》(《词汇灯论》第269偈)中所说故,此处「臂」一词即意指「臂展」。因此,「在两边展开的臂展即手臂的两个臂展的一半」者,即「半臂」,「其量」者,即「半臂量」,应作此语义,即说「长度为二肘的藤」。「在那里生的」者,即在彼僧团土地上生的。「守护保护的」者,即由僧团自己守护,由他人保护。以此显示「未守护未保护的不是重物」。「彼」者,即藤。「超过」,此为关系。「带来」者,即带来彼藤。「线、树皮纤维、椰壳纤维、皮革」,「线……乃至……皮革」,「由彼等所作的」,「线……乃至……皮革制的」。「绳或轭是重物」,此为关系。「一股或二股」者,此中以「或」字摄取三股等。「未捻而给予的线及未捻而给予的树皮纤维椰壳纤维」,此为连接。
Yo koci veḷūti sambandho. Sopīti veḷupi vaṭṭatīti sambandho. Pisaddena valliṃ apekkhati. Idametthāti idaṃ sabbaṃ ettha veḷumhi, veḷūsu vā idanti sambandho. Samakaṃ vāti gahitaveḷunā samappamāṇaṃ vā. Atirekaṃ vāti tato atirekaṃ vā. Taṃagghanakanti tassa veḷuno agghanārahaṃ. Phātikammanti vaḍḍhikammaṃ. Tatthevāti gaṇhanaṭṭhāneva. Gamanakāleti gaṇhanaṭṭhānato aññattha gamanakāle. ‘‘Pahiṇitvā dātabbo’’ti iminā sayaṃ vā āgantvā dātabboti atthopi lakkhaṇahāranayena gahetabbo samānakiccattā.
「凡是竹」,此为关系。「彼也」者,即竹也适用,此为关系。以「比」字期待藤。「此在此中」者,即此一切在此竹中,或在诸竹中,此为关系。「相等或」者,即与所取之竹同等量或。「超过或」者,即比那超过或。「彼价值」者,即值得彼竹之价。「劈作」者,即增长作业。「在那里」者,即在取处。「行时」者,即从取处往他处行时。「送去后应给」,以此,「或自己来而应给」之义也应以特征取义之法摄取,因作用相同故。
Muñjapabbajasaddena muñjapabbajatiṇānaṃ pāḷiyaṃ visuṃ gahitattā tiṇasaddena tāni ṭhapetvā pārisesañāyena avasesatiṇameva gahetabbanti dassento āha ‘‘muñjaṃ pabbajañca ṭhapetvā’’tiādi. Samānaphalattā lakkhaṇahāranayena paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitanti dassento āha ‘‘yatthā’’tiādi. Tattha yatthāti yasmiṃ ṭhāne, itīti evaṃ. Tiṇañca garubhaṇḍaṃ hotīti sambandho. Tatthajātakaṃ vāti tasmiṃ saṅghārāme jātakaṃ vā. Bahārāmeti saṅghārāmato bahi. Tampīti tiṇampi. Pisaddena valliveḷū apekkhati. Aṭṭhaṅgulappamāṇopīti dīghato aṭṭhaṅgulapamāṇopi . Rittapotthakoti alikhitattā tuccho makacivatthādikopi paṇṇamayopi potthako. Idañca paṇṇapasaṅgena vuttaṃ.
以「芒草与出家草」之语,因于律典中别别取芒草与出家草之草类,故为示除此等草外,以余残之理趣唯应取其余之草,乃说「除芒草与出家草」等。为示因果相同,以相摄取之理趣,叶亦以草所摄,故说「于何处」等。其中,「于何处」者,于何处所也;「如是」者,如此也。「草与重物」者,此为连结。「于彼处所生者或」者,于彼僧园所生者或也。「僧园外」者,僧园之外也。「彼亦」者,草亦也。以「亦」字,期待藤与竹。「乃至八指量者亦」者,长至八指量者亦也。「空白经本」者,因未书写故,空无之衣物等所作者,叶所作之经本也。此依叶之关联而说。
Pañcavaṇṇā vāti nīlapītalohitodātamañjiṭṭhavasena pañcavaṇṇanā vā. Tampīti mattikampi. Pisaddena valliveḷutiṇāni apekkhati.
「五色者或」者,依青、黄、赤、白、茜草而为五色者或也。「彼亦」者,土亦也。以「亦」字,期待藤、竹、草。
Dārubhaṇḍe evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Rakkhitagopito yo koci dārubhaṇḍako atthīti yojanā. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttoti sambandho.
「于木材物应如是决断」者,此为连结。「有守护、隐藏之任何木材物」者,此为连结。然而,「于大注疏中所说」者,此为连结。
Tatrāti mahāaṭṭhakathāyaṃ, ‘‘tena kho pana samayenā’’ti pāḷiyaṃ vā. Imesūti āsandikādīsu. Etthāti pīṭhesu, palālapīṭhenāti sambandho. Byagghacammaonaddhanti byagghacammena avanaddhaṃ. Vāḷarūpaparikkhittanti vāḷarūpehi parivāritaṃ. Ratanaparisibbitanti ratanasuttena samantato sibbitaṃ.
「于彼」者,于大注疏中,或于「尔时」之律典也。「于此等」者,于长椅等也。「于此」者,于床座,「以草床座」者,此为连结。「以虎皮所覆」者,以虎皮所覆盖也。「以虎形所围绕」者,以虎形所围绕也。「以宝珠所缝」者,以宝珠线周遍所缝也。
Etesupīti vaṅkaphalakādīsupi. ‘‘Saṅkhathālakaṃ pana bhājanīya’’nti pāṭhassānantaraṃ ‘‘tathā’’ti pāṭho atthi, so ettha na yujjati, parato pana ‘‘yena kenaci kataṃ garubhaṇḍamevā’’ti pāṭhassānantaraṃ yujjati. Tattha hi yathā yena kenaci kataṃ garubhaṇḍameva hoti, tathā thambhatulāsopānaphalakādīsu dārumayaṃ vā pāsāṇamayaṃ vā yaṃkiñci gehasambhārarūpaṃ garubhaṇḍamevāti attho.
「于此等亦」者,于曲板等亦也。「然而螺钹应为器皿」之读法之后,有「如是」之读法,彼于此不相应,然而于后「以任何所作之重物」之读法之后相应。其中,如以任何所作之重物,如是于柱、秤、梯、板等,木所作或石所作,任何房舍资具之形,唯重物也,此为义也。
Sabbanti sakalaṃ udakatumbapādakathalikamaṇḍalaṃ. Etesupīti ādhārakādīsupi. Tathā thambhatalāti ettha tathāsaddena ‘garubhaṇḍamevā’’ti padaṃ atidisati. Saṅghe dinnanti saṅghassa dinnaṃ. Bhūmattharaṇanti bhūmiyaṃ attharitabbaṃ. Tampīti eḷakacammampi.
「一切」者,完整之水瓶、足、盘、圆盘也。「于此等亦」者,于支持物等亦也。「如是柱与地板」者,于此以「如是」之语,指示「唯重物」之句。「施与僧团」者,施与僧团也。「地敷具」者,应敷于地也。「彼亦」者,羊皮亦也。
Udukkhalaṃ garubhaṇḍamevāti sambandho. Eseva nayo musalantiādīsupi. Etesūti mañcapādādīsu. Anuññātavāsiyāti bhājanatthāya anuññātavāsiyā. Dhamakaraṇoti ettha ‘‘saṅkhaṃ dhamati, saṅkhadhamako’’tiādīsu viya nissaṃyogapāṭhoyeva yujjati. Tasmā dhamati vātena pavattatīti dhamo, vātahetuko saddo, dhamaṃ karotīti dhamakaraṇoti vacanattho kātabbo. Sabbametanti anuññātavāsidaṇḍādikaṃ etaṃ sabbaṃ. Tatoti anuññātavāsidaṇḍādikato, mahantataraṃ vāsidaṇḍādikaṃ garubhaṇḍanti yojanā.
「臼是重物」,此为连结。此同理亦适用于「杵」等。「于此等」者,于床脚等。「许可住者」者,为分配而许可住者。「吹制」者,此处如「吹螺,螺吹者」等,唯无连结读法相应。故应作此义:「吹」者,由风而转动,故为「吹」,即风为因之声;「作吹」者,作吹制,此为语义应作。「一切此」者,此一切许可住杖等。「于彼」者,从许可住杖等,更大之住杖等为重物,此为连结。
Yathājātamevāti yathāpavattameva. Tehīti hatthidantādīhi, ‘‘kata’’iti padena sambandhitabbaṃ. Tacchitaniṭṭhitopīti tacchitakammena niṭṭhitopi.
「如生」者,如发生。「由彼等」者,由象牙等,应与「作」一词连结。「削制完成者」者,亦由削制业而完成者。
Mattikābhaṇḍe evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā, upabhogo ca paribhogo ca upabhogaparibhogaṃ, samāhāradvando. Idaṃ padaṃ ‘‘ghaṭapidhānādikulālabhājana’’nti padeneva sambandhitabbaṃ. Thupikātīti ettha itisaddo imasaddattho. Idaṃ sabbaṃ saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍanti yojanā. ‘‘Anatirittapamāṇo’’ti visesanapadaṃ ‘‘ghaṭako’’ti visesyapadeneva sambandhitabbaṃ. Etthāti mattikābhaṇḍe, ādhāre vā niddhāraṇe vā ttha paccayo. Mattikābhaṇḍe kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsaṃ bhajati, evaṃ lohabhaṇḍepīti yojanā. Etthāti garubhaṇḍavinicchaye.
「于陶器应如是决定」,此为连结。「用」与「受用」为「用受用」,此为相违复合词。此词应与「瓶盖等陶师器皿」一词连结。「小塔」者,此处「伊帝」词是「伊玛」词之义。此一切从施与僧团之时起为重物,此为连结。「不超过量」此限定词应与「小瓶」此所限定词连结。「于此」者,于陶器,或于依处或于夺格,「塔」为后缀。「于陶器,小水瓶分配应分配部分」,如是于铁器亦然,此为连结。「于此」者,于重物决定中。
Navakammadānakathā施予新建筑之论
§323
323.Bhaṇḍikāṭṭhapanamattenāti ettha bhaṇḍikāṭṭhapanaṃ nāma bhaṇḍikayojananti āha ‘‘kapotabhaṇḍikayojanamattenā’’ti. Assāti bhikkhussa. Citakadhūmoti citake uṭṭhito dhūmo. Etassevāti bhikkhussa eva vihāroti sambandho. Dhūmakāleti dhūmassa uṭṭhitakāle. ‘‘Apaloketvā’’ti iminā dhūmakāle apalokitaṃ dhūmakālikaṃ. Dhūmakālikaṃ hutvāti atthayojanaṃ katvā pāḷiyaṃ ‘‘pariyositavihāra’’nti padena sambandhitabbabhāvaṃ dasseti. Katapariyositavihāranti katapariyosito vihāro imassa navakammassāti katapariyositavihāraṃ. Idaṃ navakammaṃ dentīti sambandho. Yāva gopānasiyo na ārohanti, tāva vippakato nāmāti yojanā. Tatoti gopānasiārohanato. Kañcideva samādapetvā kāressatīti vihārasāmikoyeva kañci bhikkhuṃsamādapetvā kāressati. Pañcahatthe vihāreti sambandho. Chavassikaṃ navakammanti sambandho. Etthāti aḍḍhayoge. Soti aḍḍhayogo. Mahallakaṃ niyāmetvā dassento āha ‘‘dasahatthe ekādasahatthe’’ti. Dasavassikaṃ vā ekādasavassikaṃ vā navakammanti sambandho. Tatoti dvādasahatthato. Lohapāsādasadisepi pāsādeti sambandho. Tatoti dvādasavassikanavakammato.
「仅以货架安置」者,此处「货架安置」名为「货架连结」,故说「仅以鸽货架连结」。「彼」者,比库之。「火葬烟」者,于火葬处升起之烟。「唯此」者,唯比库之住处,此为连结。「烟时」者,于烟升起之时。「未求听」者,以此于烟时未求听者为烟时性。作「成为烟时性」之义连结后,于圣典中应与「完成住处」一词连结之状态显示。「已作完成住处」者,已作完成之住处为此新业之,故为「已作完成住处」。此新业施与,此为连结。「乃至未登上椽」,尔时名为未完成,此为连结。「于彼」者,从椽登上。「令某人劝导而作」者,住处主人自己令某比库劝导而作。「五肘住处」,此为连结。「六年新业」,此为连结。「于此」者,于半连结。「彼」者,半连结。显示大者而确定说「十肘、十一肘」。「十年或十一年新业」,此为连结。「于彼」者,从十二肘。「于如铁楼阁之楼阁」,此为连结。「于彼」者,从十二年新业。
Navakammikoti navakamme yuttapayutto. Utukāleti hemantagimhakāle. Paṭibāhitunti aññesaṃ sampattabhikkhūnaṃ paṭisedhetuṃ. Āvāsasāmikassāti āvāsadāyakassa. Tassāti āvāsasāmikassa. Vaṃseti anvaye. Teti tava. Soti āvāsasāmiādiko. Bhikkhūhi jaggitabboti sambandho. Tepīti ñātiupaṭṭhākāpi. Tasmimpīti saṅghikapaccayepi. Bahū āvāseti sambandho. Ekaṃ āvāsanti yojanā.
「新业者」者,于新业相应连结者。「季节时」者,于冬季夏季时。「为遮止」者,为遮止其他来到之比库。「住处主人」者,住处施与者。「彼」者,住处主人。「族」者,于随顺。「汝等」者,汝等。「彼」者,住处主人等。「比库等应守护」,此为连结。「彼等」者,亲属侍者亦。「于彼」者,于僧团资具亦。「众多住处」,此为连结。「一住处」,此为连结。
Ekaṃ vā āvāsanti sambandho. Tatoti visajjitāvāsehi, uppannānīti sambandho. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ, kinti vuttanti yojanā. Ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ gahetvāti ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ puggalikabhāvena gahetvā. Tibhāganti tatiyabhāgaṃ. Ayameva vā pāṭho. Etthāti naṭṭhavihāre. Puggalikamevāti puggalikaṃ eva, puggalikaṃ iva vā. Jaggāti jaggāhi. Hīti phalajotako. Evaṃ jaggito panāti evaṃ jaggito vihāro pana. Tasminti jaggante. Saddhivihārikādīnaṃ dātukāmo hotīti saṅghassa bhaṇḍaṭṭhapanaṃ vā navakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā adatvā attanoyeva saddhivihārikādīnaṃ dātukāmo hoti. Saddhivihārikādīnaṃ dātuṃ labbhatīti sabbavihāraṃ puggalikabhāvena aggahetvā ekadesasseva gahitattā saddhivihārikādīnaṃ dātuṃ labbhatīti attho. Jaggāpetabbo iti vuttanti yojanā. Ettha ‘‘vutta’’nti pāṭho atthi, so apāṭhoyeva ‘‘kurundiyaṃ pana vutta’’nti padassa ākārattā.
「一或住处」,此为连结。「于彼」者,从分配住处,「已生」,此为连结。「然于《咖伦帝》中说」,何说,此为连结。「取一床处」者,以个人性取一床处。「三分」者,第三分。此或为读法。「于此」者,于失住处。「唯个人」者,唯个人,或如个人。「守护」者,以守护。「嘿」者,果显示。「如是守护者」者,如是守护之住处然。「从彼」者,从守护。「欲施与同住弟子等」者,不施与僧团之物品安置或新者之住处,唯自己欲施与同住弟子等。「得施与同住弟子等」者,未以个人性取全住处,唯取一部分故,得施与同住弟子等,此为义。「应令守护,如是说」,此为连结。此处有「说」之读法,彼唯非读法,因「然于《咖伦帝》中说」一词之形式故。
Aññaṃ idampi ca vakkhamānavacanaṃ tattheva kurundiyaṃ vuttanti yojanā. Kinti vuttanti āha ‘‘dve bhikkhū’’tiādi. Dve bhikkhū karontīti sambandho. Yenāti bhikkhunā. Soyeva sāmīti yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, soyeva sāmīti attho. Patirūpe ṭhāneti patirūpe senāsanaṭṭhāne. Tanti puggalikakaraṇaṃ. Yaṃ pana vayakammanti yojanā. Ettha ca vayakammanti tasmiṃ vihāre katassa kammassa mūlaṃ. Vihārassa mūlaṃ dātabbanti vuttaṃ hoti. Tassāti saṅghikaṃ karontassa. Tatthevāti katavihāre eva. Katāvāseti samīpatthe bhummavacanaṃ, katāvāsasamīpeti vuttaṃ hoti. Chāyūpagaphalūpagāti chāyaṃ upagacchantā ca phalaṃ upagacchantā ca, chāyāphalāni upaharantāti attho. Apaloketvāti saṅghaṃ apaloketvā. Sāmikāti rukkhasāmikā. Hāretabbāti apanetabbā.
「另有此言,亦于彼处库伦地亚中所说」,应如是连接。「如何所说?」,乃说「二比库」等。「二比库作」,应如是连接。「由谁」者,由比库。「彼即为主」者,由谁最初取得彼地,彼即为主,此为其义。「适当之处」者,适当之住所处。「其」者,作为个人所有。「然而,凡作业」,应如是连接。于此,「作业」者,于彼寺院中所作业之根本。所说为「应给予寺院之根本」。「其」者,作为僧团所有者。「于彼处」者,即于所作寺院。「已作住处」者,近义之地格,所说为「已作住处之附近」。「荫近果近」者,近荫者与近果者,义为「取用荫与果」。「不求听」者,不向僧团求听。「主」者,树之主。「应取去」者,应除去。
‘‘Saṅghikavallimattampi aggahetvā’’ti iminā saṅghikaṃ gahetvā saṅghikāya bhūmiyā sace vihāraṃ karoti, saṅghikamevāti dasseti. Dvibhūmakatibhūmakādīsu pāsādesu upaḍḍhabhāgaṃ dassento āha ‘‘pāsādo ceva hotī’’tiādi. Upari pāsādoti sambandho. Soti vihārakārako bhikkhu, tassa heṭṭhāpāsādoti sambandho. Vihāreti saṅghikavihāre, vihārasamīpeti attho. Akataṭṭhāneti cayapamukhānaṃ akatapubbaṭṭhāne. Cayaṃ vā pamukhaṃ vāti saṅghikavihārassa cayaṃ vā pamukhaṃ vā. Bahikuṭṭeti kuṭṭassa, kuṭṭato vā bahi. Tassāti cayapamukhakārakassa bhikkhussa hotīti sambandho . Visamaṃ pabbatakandarādinti sambandho. Apadeti sukarassa akāraṇe. Kataṃ hotīti cayaṃ vā pamukhaṃ vā kataṃ hoti. Tatthāti cayapamukhesu, saṅgho anissaro iti vuttanti yojanā.
「即使取僧团之藤蔓」,以此显示:取僧团之物,若于僧团之地作寺院,即为僧团所有。于二层、多层等楼阁中,说示一半部分,乃说「若为楼阁」等。「上层楼阁」,应如是连接。「彼」者,作寺院之比库,「其下层楼阁」,应如是连接。「寺院」者,于僧团寺院,义为寺院附近。「未作之处」者,于厕所与门廊之未曾作处。「厕所或门廊」者,僧团寺院之厕所或门廊。「厕外」者,厕所之,或从厕所向外。「其」者,作厕所门廊之比库所有,应如是连接。「不平之山洞等」,应如是连接。「无足」者,于易作之无因。「已作」者,厕所或门廊已作。「于彼」者,于厕所门廊,所说为「僧团无权」,应如是连接。
Varaseyyaṃ gahetunti sambandho.
「为取最上卧具」,应如是连接。
Puna āgantvāti pakkamitvā puna āgantvā. Tassāti navakammagāhakassa bhikkhussa. Etanti senāsanaṃ.
「再来」者,离去后再来。「其」者,取新作业之比库。「此」者,住所。
Aññatraparibhogapaṭikkhepādikathā关于禁止另作受用等的论说
§324
324.Nātiharantīti ettha atisaddo haraṇattho, harasaddo paribhuñjanatthoti āha ‘‘aññatra haritvā na paribhuñjantī’’ti. Yaṃ mañcapīṭhādīti yojanā. Tatthāti undriyamahāvihāre. Tanti mañcapīṭhādiṃ. Tasmāti yasmā anujānāti, tasmā. Tanti mañcapīṭhādiṃ. Aññatrāti aññaṃ vihāraṃ. Aroganti anaṭṭhājiṇṇattā arogaṃ. Tasmiṃ vihāreti undriyavihāre. Tasminti undriyavihāre. Tatoti undriyavihārato. Suyojitānīti suṭṭhu yojitāni. Mūladānaṃ vā paṭipākatikaṃ vā natthīti adhippāyo. Chaḍḍitavihāratoti bhikkhūhi anapekkhena chaḍḍitasaṅghikavihārato ca puggalena sāpekkhena chaḍḍitapuggalikavihārato ca. Āvāsikakāleti āvāsikānaṃ ṭhitakāle. Tatoti chaḍḍitavihārato.
「不过度持去」,于此,『过』字为持去义,『持』字为受用义,乃说「持去至他处而不受用」。「凡床椅等」,应如是连接。「于彼」者,于温德利亚大寺。「其」者,床椅等。「因此」者,因为允许,因此。「其」者,床椅等。「他处」者,另一寺院。「无病」者,因无破损损坏而无病。「于彼寺院」者,于温德利亚寺院。「从彼」者,于温德利亚寺院。「从彼」者,从温德利亚寺院。「善结合」者,极善结合。意趣为:无根本施与或回复原状。「废弃寺院」者,从比库们无所顾念而废弃之僧团寺院,及从个人有所顾念而废弃之个人寺院。「住处者之时」者,于住处者住立之时。「从彼」者,从废弃寺院。
Phātikammatthāyāti ettha phātisaddo vaḍḍhanatthoti āha ‘‘vaḍḍhikammatthāyā’’ti. Etthāti ‘‘phātikammatthāyā’’ti pāṭhe.
「为增益作业」,于此,『增益』字为增长义,乃说「为增长作业」。「于此」者,于「为增益作业」之读法中。
Cakkalikanti cakkākārena lāti pavattati, cakkākāraṃ vā lāti gaṇhātīti cakkalaṃ, tadeva cakkalikaṃ, pādapuñjanaṃ, ‘‘kambalādīhi veṭhetvā kata’’nti iminā tassa karaṇākāraṃ dasseti. Yehīti pādehi . Udakanti senāsanassa tintakaṃ udakaṃ. Udakaṃ na paññāyatīti yojanā. Saupāhanena akkamituṃ na vaṭṭatīti yojanā.
「车轮状物」者,以车轮之形而取,或取车轮之形,故名车轮状物,即是足垫。以「以毛毯等包裹而作」此句显示其制作方式。「以何」者,以足。「水」者,住所之洒水。应连接为「水不显现」。应连接为「不应以着鞋履而践踏」。
Sudhābhūmiyanti sudhāya littāyaṃ bhūmiyaṃ. Paribhaṇḍabhūmiyanti gomayakasāvaparibhaṇḍabhūmiyaṃ. Pādāti mañcapādā. Tasminti coḷake. Ṭhapentassāti mañcapāde ṭhapentassa. Tatthāti tesu bhikkhūsu . Nevāsikāti nibaddhaṃ vasantīti nevāsikā. Ṭhapentīti mañcapāde ṭhapenti. Tathevāti yathā nevāsikā vaḷañjanti, tatheva āgantukehi vaḷañjituṃ vaṭṭatīti attho.
「涂灰地」者,于涂以灰泥之地。「涂粪地」者,于涂以牛粪汁之地。「足」者,床足。「从彼」者,从布片。「置者」者,置床足者。「于彼」者,于彼等比库。「常住者」者,恒常住者,故名常住者。「置」者,置于床足。「如是」者,义为如常住者折叠,如是客比库亦应折叠。
Setabhitti vāti ettha vāsaddena nīlabhittiādayo sampiṇḍeti. ‘‘Dvārampi vātapānampī’’tiādinā sāmaññato vuttattā dvāravātapānādayo aparikammakatāpi na apassayitabbā. Kenaci vā vatthādināti sambandho.
「白壁或」者,于此以「或」字摄集蓝壁等。因以「门亦窗亦」等总说之故,门窗等虽未加工亦不应靠。「以任何衣等」者,此为连接。
‘‘Hutvā’’ti iminā ‘‘dhotapādakā’’ti padassa ‘‘nipajjitu’’nti pade kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti, ‘‘bhikkhū’’ti pade kārakavisesanabhāvaṃ nivatteti. Kasmiṃ ṭhāne nipajjituṃ kukkuccāyantīti āha ‘‘dhotehi pādehi akkamitabbaṭṭhāne’’ti. ‘‘Akkamitabbaṭṭhānassetaṃ adhivacana’’nti iminā ‘‘dhotapādake’’ti pāṭhassa dhoto pādo tiṭṭhati ettha ṭhāneti dhotapādakaṃ, tasmiṃ dhotapādaketi atthaṃ dasseti. Etanti ‘‘dhotapādake’’ti nāmaṃ. ‘‘Paccattharitvā’’ti ettha kena paccattharitvāti āha ‘‘paccattharaṇenā’’ti. ‘‘Attano santakenā’’ti iminā saṅghikena paccattharaṇena paccattharaṇaṃ paṭikkhipati. Niddāyatopīti niddāyakāraṇāpi, saṃkuṭiteti sambandho. Atha vā niddāyatopīti niddāyantassapi. ‘‘Sarīrāvayavo’’ti pade sāmyatthachaṭṭhī, ‘‘āpattiyevā’’ti pade sampadānaṃ. Lomesu phusantesūti sambandho. ‘‘Paribhogasīsenā’’ti iminā paribhogaṃ akatvā kenaci kammena sarīrāvayavena phusantassa anāpattīti dasseti. Hatthatalena phusituṃ pādatalena phusituṃ vā akkamituṃ vāti yathālābhayojanā daṭṭhabbā. ‘‘Paribhogasīsenā’’ti padassa atthaṃ dassento āha ‘‘mañcapīṭhaṃ nīharantassā’’tiādi.
以「已」此字显示「洗足者」一词对「卧」一词为动作限定,遮止对「比库」一词为作者限定。说「于何处卧而生疑虑」,故说「于以洗足所应践踏之处」。以「此为应践踏处之同义语」此句显示「洗足处」一读之义为:洗足立于此处,故名洗足处,于彼洗足处。「此」者,「洗足处」之名。「铺展」者,说「以何铺展」,故说「以铺展物」。以「以自己所有者」此句遮止以僧团之铺展物铺展。「为睡眠亦」者,为睡眠之因亦,应连接为「蜷缩」。或「为睡眠亦」者,为睡眠者亦。「身支」一词为同格属格,「唯犯」一词为与格。应连接为「毛触时」。以「以受用之意」此句显示不作受用而以任何业以身支触者无犯。应见随宜连接为「以手掌触、以足掌触或践踏」。显示「以受用之意」一词之义,故说「搬出床椅者」等。
Saṅghabhattādianujānanakathā关于允许僧团食等的论说
§325
325. ‘‘Saṅghassa bhatta’’nti iminā saṅghabhattanti padassa chaṭṭhīsamāsaṃ dasseti. Saṅghassa atthāya ābhataṃ bhattaṃ kātuṃ na sakkontīti yojanā. Uddesabhattantiādīsu evamattho veditabboti yojanā. ‘‘Uddesena laddhabhikkhūnaṃ bhattaṃ kātu’’nti iminā uddesena laddhabhikkhūnaṃ kātabbaṃ bhattaṃ uddesabhattanti vacanatthaṃ dasseti. Tathevāti yathā saṅghato uddisitvā laddhabhikkhū, tatheva. Paricchinditvāti ‘‘ekaṃ vā’’tiādinā paricchinditvā. Tesanti laddhabhikkhūnaṃ. Iminā nimantetvā laddhabhikkhūnaṃ kātabbaṃ bhattaṃ nimantanabhattanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Salākāyo chinditvā’’ti iminā salākāyo chinditvā kātabbaṃ bhattaṃ salākabhattanti vacanatthaṃ dasseti. Pakkhikanti uposathikanti pāṭipadikanti evaṃ niyāmetvāti yojanā. Pañcamīādīsu pakkhesu kātabbaṃ pakkhikaṃ. Uposathe kātabbaṃ uposathikaṃ. Pāṭipade kātabbaṃ pāṭipadikaṃ, tameva bhattaṃ pāṭipadikabhattaṃ. Uddesabhattaṃ nimantananti ettha itisaddo ādyattho, uddesabhattaṃ nimantanantiādiṃ imaṃ vohāraṃ pattānīti hi attho. Uddesabhattādīniyeva anujānanamakatvā kasmā saṅghabhattampi anujānātīti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Tattha yasmā sakkhissantīti sambandho. Teti manussā. Tampīti saṅghabhattampi. Pisaddena uddesabhattādīni apekkhati.
以「僧团之食」此句显示「僧食」一词为属格复合词。应连接为「为僧团之利益而持来之食不能作」。应连接为「于指定食等应知此义」。以「指定而得之比库之食作」此句显示语义为:指定而得之比库应作之食名指定食。「如是」者,如从僧团指定而得之比库,如是。「限定」者,以「一或」等限定。「彼等」者,得之比库。以此显示语义为:邀请而得之比库应作之食名邀请食。以「从筹分」此句显示语义为:从筹分而应作之食名筹食。「半月等」者,应连接为「如是规定为伍波萨他、初日」。半月诸日应作者为半月食。伍波萨他应作者为伍波萨他食。初日应作者为初日食,即是初日食。「指定食、邀请」者,于此「如是」字为初义,义为:得此「指定食、邀请」等之用语。何故不仅允许指定食等,亦允许僧食,故说「然而因」等。于彼应连接为「因能」。「彼等」者,人。「彼亦」者,僧食亦。以「亦」字期待指定食等。
Saṅghabhattādīnaṃ vitthāraṃ dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti ‘‘saṅghabhattaṃ uddesabhatta’’ntiādipāṭhe, evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā, saṅghabhattādīsu vā niddhāraṇe bhummaṃ, bhuñjantānaṃ amhākaṃ ajja dasa dvādasa divasā ahesunti yojanā. Aññatoti aññasmā ṭhānā. Tatthāti saṅghabhatte. Vattabbāti manussā vattabbā. Tanti saṅghabhattaṃ, dhātukammaṃ, ‘‘amhāka’’nti kāritakammaṃ. Tanti saṅghabhattaṃ.
显示僧食等之详说,故说「于彼」等。「于彼」「于彼」者,于「僧食、指定食」等文,应连接为「应知如是决择」,或于僧食等之分别为处格。应连接为「食者我等今日有十日、十二日」。「另」者,从另处。「于彼」者,于僧食。「应给」者,人应给。「彼」者,僧食,为根本业,「我等」者,为使役业。「彼」者,僧食。
Uddesabhattakathā关于指定食的论说
Ayaṃ nayo evaṃ veditabboti yojanā. Raññā vā pahiteti sambandho. Sace atthīti sace ṭhitikā atthi. Uddesakenāti bhattuddesakena . Na atikkāmetabbanti uddesabhattaṃ na atikkāmetabbaṃ. Te panāti piṇḍapātikā pana. Ṭhitikaṃ ṭhapetvāti ṭhitikaṃ ṭhitaṭṭhāne ṭhapetvā muñcitvāti attho. Tesanti mahātherānaṃ. Yojanantarikavihāratopīti yojanena byavadhāne ṭhitavihāratopi. Ṭhitaṭṭhānatoti ṭhitikāya ṭhitaṭṭhānato. Asampattānampīti bhattuddesaṭṭhānaṃ asampattānampi. Vaḍḍhitā nāma sīmāti upacārasīmā vaḍḍhitā nāma. Saṅghanavakassa dinnepīti yāva dutiyabhāgo na dātabbo, tāva saṅghanavakassa dinnepi. Vassaggenāti gaṇiyatīti gaṃ, vassameva gaṃ vassaggaṃ, tena vassaggena, vassagaṇanāyāti vuttaṃ hoti. Yadi ‘‘vassagghenā’’ti catutthakkharena pāṭho bhaveyya, evaṃ sati vassaparicchedenāti attho daṭṭhabbo, ayameva yuttataro.
「此理应如是知」者,是连接语。「由王所遣」者,是关联。「若有」者,若有定食。「由指定者」者,由食物指定者。「不应超越」者,不应超越指定食物。「然而彼等」者,然而乞食者。「除定食外」者,除定食于定处外,舍弃之义。「彼等」者,诸大长老。「由旬间隔住处者」者,由由旬间隔而住之住处者。「从定处」者,从定食之定处。「即使未到达者」者,即使未到达食物指定处者。「名为增广之界」者,近行界名为增广。「即使已施与僧伽新衣」者,乃至第二分不应施与,即使已施与僧伽新衣。「由雨安居」者,被计算故为『伽』,雨安居即是『伽』,雨安居伽,由彼雨安居伽,所说为由雨安居计算之义。若以『由雨安居伽』四音节为读法,如是时应见为由雨安居限定之义,此更为适当。
Ekasmiṃ vihāreti ekissaṃ vihārasīmāyaṃ. Tasmiṃyeva bhattuddesaṭṭhāneti ettha evasaddena aññasmiṃ ṭhāne gāhaṇaṃ paṭikkhipati. Ekoti eko dāyako. Tenāti pahitabhikkhunā. So atthoti so hetu. Taṃdivasanti tasmiṃ pahitadivase. Pamussatīti satipavāsena mussati. Bhojanasālāyāti bhattuddesaṭṭhānasaṅkhātāya bhojanasālāya. Yā pakatiṭṭhitikāti yojanā. ‘‘Ekābaddhā hontī’’ti vuttavacanassa atthaṃ dassento āha ‘‘aññamaññaṃ dvādasahatthantaraṃ avijahitvā’’ti. Navaṃ ṭhitikanti bhattuddesaṭṭhāne ṭhapitapakatiṭṭhitikato aññaṃ navaṃ ṭhitikaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etanti uddesabhattaṃ. ‘‘Sve’’ti niyāmetvā vuttattā dutiyadivase na labbhati.
「于一住处」者,于一住处界。「于彼同一食物指定处」者,此中以『同』字拒绝于其他处之取。「一」者,一施主。「由彼」者,由所遣比库。「彼有」者,彼为因。「彼日」者,于彼所遣日。「忘失」者,由念失而忘失。「于食堂」者,于名为食物指定处之食堂。「凡本来定食」者,是连接语。显示所说「成为一结合」之语义,说「不离彼此十二手间隔」。「新定食」者,异于置于食物指定处之本来定食之新定食。「确实」者,真实,或因为。「此」者,指定食物。因说「明日」而限定故,第二日不得。
Kocīti dāyako. Sakavihāre ṭhītikāvaseneva gāhetabbanti yaṃ vihāraṃ gacchanti, tattha apaviṭṭhattā sakavihāre ṭhitikāvaseneva gāhetabbaṃ. Dinnaṃ pana bhattaṃ gāhetabbanti sambandho. Sampattānanti dinnaṭṭhānaṃ sampattānaṃ. Tatthāti dinnaṭṭhānaṃ, sampattānaṃyevāti sambandho. Tassa vihārassāti paviṭṭhavihārassa. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāneti gāmadvāravīthicatukkasaṅkhāte tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Antoupacāragatānanti ettha antoupacāro nāma dvādasahatthabbhantaraṃ.
「某」者,施主。「应仅以自住处之定食方式取」者,凡前往之住处,因未入于彼处,应仅以自住处之定食方式取。「然而所施食物应取」者,是关联。「已到达者」者,已到达所施处者。「于彼处」者,于所施处,仅已到达者,是关联。「彼住处」者,已入住处。「于彼彼处」者,于名为村门、街道、十字路口之彼彼处。「入于内近行者」者,此中内近行名为十二手间隔内。
Gāmadvārūpacāra vīthicatukkūpacāra gharūpacāresu tīsu gharūpacārassa visesaṃ dassento āha ‘‘gharūpacāro cetthā’’tiādi. Etthāti tīsu upacāresu. Gharūpacāro veditabboti sambandho. Eko upacāro etthāti ekūpacāraṃ gharaṃ. Imesanti catunnaṃ gharānaṃ. Tatthāti catūsu gharesu. Ekakulassa yaṃ gharanti sambandho. Ekavaḷañjanti ekadvārena samānaparibhogaṃ. Tatthāti ekūpacāre.
显示村门近行、街道十字路口近行、屋近行三者中屋近行之差别,说「此中屋近行」等。「此中」者,于三近行中。「应知屋近行」者,是关联。「此中一近行」者,一近行之屋。「此等」者,四屋。「于彼处」者,于四屋。「一家族之屋」者,是关联。「一围墙」者,由一门共同受用。「于彼处」者,于一近行。
Yaṃ pana ekaṃ gharaṃ katanti sambandho. Sukhavihāratthāyāti kalahaṃ vicchinditvā sukhavihāratthāya. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāneti bhittiyā paricchinne tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne.
「然而凡一屋所作」者,是关联。「为乐住故」者,为断诤论而乐住故。「于彼彼处」者,于墙所限定之彼彼处。
Yasmiṃ pana ghare nisīdāpentīti sambandho. Yampi nivesananti yojanā.
「然而于何屋令坐」者,是关联。「凡住宅」者,是连接语。
Yo pana uddesalābho uppajjati, so pāpuṇātīti yojanā. Kiñcāpi dissanti, tathāpīti yojanā.
「然而,凡生起的指定食利得,彼得之」,此为连结。「虽然可见,然而」,此为连结。
Yo panāti bhikkhu pana, labhatīti sambandho. Aññasminti attanā aññasmiṃ. Tenāti uddesabhattaṃ labhantena bhikkhunā.
「然而,凡」者,然而比库,「得」,此为连结。「于他」者,于自己之外的他人。「由彼」者,由获得指定食的比库。
Kālaṃ paṭimānentesūti bhojanakālaṃ paṭimānentesu bhikkhūsu, nisinnesūti sambandho. Koci manusso vadatīti sambandho. Saṅghuddesapattaṃ detha iti vāti yojanā. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā pattassa ṭhāne bhikkhuṃ pakkhipitvā vutte atidisati.
「于量时者」,于量食时的比库们,「坐」,此为连结。「某人说」,此为连结。「或给与僧团指定钵」,此为连结。「此即方法」,以此,将比库置于钵之处所而说,超越。
Etthāti uddesabhatte, evaṃvacane vā. Pesaloti piyasīlo. Tenāti uddesakena. Kinti jānātīti āha ‘‘dasavassena laddha’’nti. Tassāti uddesakassa, vacananti sambandho. Appasaddāti saṇikasaddā. ‘‘Apasaddā’’tipi pāṭho, nissaddāti attho. Sabbanavakassāti sabbesaṃ bhikkhūnaṃ navakassa. Chāyāyapi pucchiyamānāyāti anādare bhummavacanaṃ, sāmivacanaṃ vā. Na labhatīti pāpuṇāpitattā na labhati. Nisinnassāpi niddāyantassāpīti anādare sāmivacanaṃ, bhikkhussa nisinnassāpi niddāyantassāpīti attho. Hīti saccaṃ. Etaṃ bhājanīyabhaṇḍaṃ nāmāti yojanā. Tatthāti ‘‘sampattasseva pāpuṇātī’’ti vacane. Upacārenāti dvādasahatthūpacārena. Tasminti antoparikkhepe.
「于此」者,于指定食,或于如是言说。「善良」者,具可爱戒。「由彼」者,由指定者。「何」者,「知何」,故说「由十年所得」。「彼之」者,指定者之,「言」,此为连结。「无声」者,寂静声。「离声」亦为读法,无声之义。「一切新者之」者,一切比库们的新者之。「即使在影中被问」者,轻蔑的地格语,或主格语。「不得」者,因被令得,故不得。「即使坐者,即使睡眠者」者,轻蔑的主格语,比库坐者,即使睡眠者之义。「确实」者,真实。「此名为应分物品」,此为连结。「于彼」者,于「唯至达者得之」之言说。「由近行」者,由十二肘近行。「由彼」者,于内围绕。
Koci upāsako pahiṇātīti sambandho. Paṇītabhojanānanti paṇītabhojanehi. Udakassāti udakena, pūretvāti sambandho. Āgatā manussāti sambandho. Yenāti bhikkhunā. Yanti vatthu. Ticīvaraparivāranti ticīvarena parivāritaṃ, ticīvaraparivāravantaṃ vā uddesabhattanti attho. Hi saccaṃ assa bhikkhussa puññaviseso īdisoti yojanā. Nanu udakaṃpissa puññavisesaṃ, kasmā aññaṃ uddesabhattaṃ labhatīti āha ‘‘udakaṃ panā’’tiādi.
「某近事男送」,此为连结。「以上妙食」者,以上妙诸食。「水之」者,以水,「满」,此为连结。「已来诸人」,此为连结。「由何」者,由比库。「去」者,事。「三衣围绕」者,为三衣所围绕,或具三衣围绕的指定食之义。「确实,真实,彼比库有如是福德殊胜」,此为连结。「岂非水亦是彼之福德殊胜,何故得他指定食」,故说「然而水」等。
Gahetvā āgatā te manussāti yojanā. Tesanti mahātherādīnaṃ. Daharasāmaṇerehīti daharehi sāmaṇerehi, laddhesūti sambandho.
「取已来,彼诸人」,此为连结。「彼等之」者,大长老等之。「由年少沙玛内拉」者,由年少诸沙玛内拉,「得」,此为连结。
Tatthāti uddesabhatte. Puratoti mahātherānaṃ purato. Patteti saṅghuddesapatte, agāhiteyevāti sambandho. Āhaṭampi uddesabhattanti sambandho.
「在彼处」者,在指定食处。「在前」者,在大长老们之前。「钵」者,与僧团指定钵相连,「未取」即是连接。「已携来的也是指定食」即是连接。
Eko vadatīti sambandho. Soti manusso, bhaṇatīti sambandho. Yathā te ruccati, tathā vatvā āharāti yojanā. Vissaṭṭhadūto nāmāti attano ruciṃ vissajjitvā tassa ruciyā vissaṭṭho dūto nāma. Paṭipāṭipattaṃ vāti saṅghato paṭipāṭiyā laddhaṃ pattaṃ vā, idaṃ nimantanabhattaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ icchatīti vissaṭṭhadūto yaṃ icchati. Soti bālo, na vattabboti sambandho. Pucchāsabhāgena vadeyyāti sambandho. Tatoti vadanakāraṇā.
「一人说」即是连接。「彼」者,人,「说」即是连接。「如汝所喜,如是说而携来」即是结合。「被放任的使者」者,舍弃自己的意愿,依彼意愿而被放任的使者。「或依次第钵」者,或从僧团依次第得到的钵,此是关于邀请食而说。「所欲者」者,被放任的使者所欲者。「彼」者,愚者,「不应说」即是连接。「应以询问的方式说」即是连接。「因此」者,说的原因。
Kūṭaṭṭhitikānāmāti aññehi uddesabhattehi missetvā ujukaṭṭhitikāya pavattitvā kūṭena pavattā ṭhitikā nāma hoti. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘rañño vā hī’’tiādi. Ekacārikabhattānīti pati ekaṃ katvā caritabbāni bhakkhitabbānīti ekacārikāni, aññehi uddesabhattehi amissetvā pati ekaṃ katvā bhakkhitabbānīti vuttaṃ hoti, tāniyeva bhattāni ekacārikabhattāni. Ekacce bhikkhū gatāti sambandho. Tesūti ekaccesu bhikkhūsu. Taṅkhaṇaṃyevāti tasmiṃ nisinnakkhaṇeyeva. Puna taṅkhaṇaṃyevāti tasmiṃ gāhaṇakkhaṇeyeva. ‘‘Paṇītabhatta’’nti vutte ‘‘kativassato paṭṭhāyā’’ti vadanti, ‘‘ettakavassato nāmā’’ti vutteti yojanā. Gāhiteti ṭhitikaṃ ajānantehi āgantukehi patte gāhite. Āgatehipi ṭhitikaṃ jānanakabhikkhūhīti sambandho. Eseva nayo paratopi. Bhikkhūyeva āgacchantūti pattaṃ aggahetvā bhikkhūyeva āgacchantūti adhippāyo.
「诡诈常食」者,与其他指定食混合后,以正直常食的方式进行,以诡诈进行的常食。为详述此义而说「或王」等。「单独行食」者,各各单独而应行、应食,即单独行,不与其他指定食混合,各各单独而应食,如是所说,这些食即是单独行食。「某些比库去了」即是连接。「于彼等」者,于某些比库。「即于彼时」者,即于彼坐时。「又即于彼时」者,即于彼取时。说「美妙食」时,说「从几岁开始」,「从如是岁数」如是所说,即是结合。「已取」者,不知常食的客比库于钵中已取。「即使来者也是知常食的比库」即是连接。此法则于后面也同。「比库们只是来」者,不取钵,比库们只是来,即是意趣。
Neti ṭhitikaṃ ajānante āgantuke. Rājā bhojetvāti rājā attano gehe bhojetvā. Nesanti āgantukānaṃ, pattepīti sambandho. Yaṃ āhaṭanti yaṃ bhattaṃ abhuñjitvā āhaṭaṃ. Taṃ na gāhetabbanti taṃ bhattaṃ ṭhitikāya na gāhetabbaṃ thokattā. Nesanti āgantukānaṃ. Gīvā hotīti iṇaṃ hoti. Iṇaṃ nāma paṭidātabbasabhāvo hoti, tasmā paṭidātabbanti adhippāyo. Etthāti ṭhitikaṃ ajānitvā bhuttaṭṭhāne. Tāva nisīditabbanti tāva āgametvā nisīditabbaṃ. Pattaṭṭhānena gāhaṇampi gīvāsadisoti purimatherassa mati bhaveyya. Evañhi sati dvinnaṃ therānaṃ vādo sadisoyeva.
「不」者,不知常食的客比库。「王供养后」者,王在自己家中供养后。「携去」者,给客比库,「于钵中」即是连接。「所携来者」者,未食而携来的食。「彼不应取」者,彼食因少故不应以常食取。「携去」者,给客比库。「成为债」者,成为债。债即是应偿还的性质,因此应偿还即是意趣。「于此」者,于不知常食而食之处。「应暂坐」者,应暂时前往而坐。「以钵之位置取也如债」,前长老的见解应是如此。若如是,二长老的说法即相同。
Eko piṇḍapātoti sambandho. Tathārūpoti ticīvaraparivāro satagghanako. Ayanti piṇḍapāto. Iti vuttaṃ aṭṭhakathāsu.
「一钵食」即是连接。「如是」者,三衣围绕的百千。「此」者,钵食。如是于诸注疏中所说。
Eko bhikkhūti sambandho. Antarābhaṭṭhakoti uddesabhattassa antare vemajjhe bhassati galatīti antarābhaṭṭhako. Paripuṇṇavasso yo pana sāmaṇeroti yojanā. Tassa upasampajjitasāmaṇerassa ṭhitikā atikkantāti sambandho. Soti uddesabhattapatto bhikkhu. Samīpeti attano samīpe. Tañce theyyāya harantīti taṃ pattaṃ pattahārakā theyyāya haranti ce. Gīvā hotīti pattadāpakassa gīvā hoti. So bhikkhūti samīpe nisinno so bhikkhu. Assāti pattadāpakassa. ‘‘Aya’’nti potthakesu pāṭho atthi, so na sundaro. Tatoti uddesabhattagharato. ‘‘Suhaṭo’’ti vacanassa atthaṃ dassento āha ‘‘bhattassa dinnattā gīvā na hotī’’ti.
「一比库」即是连接。「中间腐坏者」者,于指定食之间、中间腐坏、流出,即中间腐坏者。「然而满腊的沙玛内拉」即是结合。「彼达上的沙玛内拉的常食已过」即是连接。「彼」者,得指定食钵的比库。「近处」者,在自己近处。「若彼等以盗心携去」者,若钵携去者以盗心携去彼钵。「成为债」者,钵给予者成为债。「彼比库」者,坐于近处的彼比库。「应」者,钵给予者的。诸本中有「此」的读法,彼不美。「因此」者,从指定食家。为显示「善携去」一语之义而说「因食已给故不成债」。
Sādiyanakoti uddesabhattasādiyanako, hotīti sambandho. Dasahipi pattehi bhattaṃ āharāpetvāti yojanā. Bhikkhudattiyaṃ nāmāti bhikkhunā dattiyaṃ nāma. So bhikkhūti sādiyanako so bhikkhu. Te bhikkhūti piṇḍapātike te bhikkhū. Etha bhante mayhaṃ sahāyā hotha iti vatvāti sambandho. Tassāti upāsakassa. Tatthāti upāsakassa ghare. Tassevāti sādiyanakasseva. Itareti navapiṇḍapātikā. Nesanti dasannaṃ bhikkhūnaṃ. Tassa bhikkhunoti sādiyanakassa bhikkhuno. Bhuttāvīnanti bhuttavantānaṃ.
「萨迪亚那咖」者,乃受请食之萨迪亚那咖,应连接为「有」。应连接为「以十钵令持来食」。「比库达提亚」者,乃由比库所作之达提亚。「彼比库」者,乃萨迪亚那咖彼比库。「诸比库」者,乃行乞食之诸比库。应连接为「说『尊者们,请来作我之伴侣』后」。「彼之」者,近事男之。「于彼处」者,于近事男之家。「彼之」者,唯萨迪亚那咖之。「其余」者,九位行乞食者。「令坐」者,令十位比库坐。「彼比库之」者,萨迪亚那咖比库之。「已食者」者,已食之诸人。
Teti navapiṇḍapātikā, vuttā gacchantīti sambandho. Tatthāti upāsakassa ghare. Tatrāti dasasu bhikkhūsu. Madhurena sarena anumodanaṃ karontassa ekassa dhammakathaṃ sutvāti yojanā. Akatabhāgo nāmāti pubbe na kariyitthāti akato, soyeva bhāgo koṭṭhāsoti akatabhāgo, āgantukabhāgo nāmāti attho.
「彼等」者,九位行乞食者,应连接为「所说之诸人前往」。「于彼处」者,于近事男之家。「于彼处」者,于十位比库中。应连接为「一人以甜美之声作随喜时,闻法语」。「名为未作分」者,先前未作故为未作,彼即是分、部分,故为未作分,意为名为客来分。
Eko upāsako detīti sambandho. Imanti khādanīyabhojanīyaṃ. Pattasāmikassa dātabbanti yojanā. Ṭhapetvāti pakatiyā ṭhapetvā. ‘‘Sabbo saṅgho bhuñjatū’’ti vatvā ca kiñci avatvā ca gatepi paṭhamameva ‘‘sabbaṃ saṅghikaṃ pattaṃ dethā’’ti vuttattā bhājetvā paribhuñjitabbaṃ.
应连接为「一近事男施与」。「此」者,副食与主食。应连接为「应施与钵主」。「除去」者,依本性除去。说「令全僧受用」后,或未说任何而去,因最初已说「施与一切僧伽之钵」故,应分配后受用。
Pātiyā āharitvāti sambandho. Ekekaṃ ālopanti ekekassa bhikkhussa ekekaṃ ālopaṃ. Acchatīti vasati. Kassa teti kassa atthāya tayā, ānītanti yojanā. ‘‘Ekena bhikkhunā’’ti padaṃ ‘‘gāhetabba’’nti pade kāritakammaṃ, ‘‘bhatta’’nti dhātukammaṃ tabbapaccayo vadati.
应连接为「以钵持来」。「各一团」者,各一比库各一团。「住」者,居住。「为谁」者,为谁之利益,由汝持来,应如是连接。「由一比库」之语,于「应令取」之语为使役业,「食」为动词业,应学法之后缀说。
Kiṃ āharīyatīti avatvāti kiṃ vatthu tayā āharītīti upāsakaṃ apucchitvā. ‘‘Kiṃ āharissasī’’tipi pāṭho, kiṃ vatthuṃ tvaṃ āharissasīti attho. Saparivārāya yāguyā ca mahagghānaṃ phalānañca paṇītānaṃ khajjakānañca tathā āveṇikā ṭhitikā kātabbāti yojanā . Ekā eva ṭhitikāti samānā eva ṭhitikā. Tathā phāṇitassāti ettha tathāsaddena ‘‘ekā eva ṭhitikā vaṭṭatī’’ti padaṃ atidisati.
「未说何物持来」者,未问近事男「汝持来何物」。亦有读本作「汝将持来何物」,意为汝将持来何物。应连接为「对于有眷属者之粥、昂贵之果、殊胜之嚼食,应如是作特别之规定」。「唯一规定」者,相同之规定。「于彼处对于糖浆」者,此处以「如是」之词指示「唯一规定适用」之语。
Iti uddesabhattakathāya yojanā samattā. · 如此，指定食论说的解释已完成。
Nimantanabhattakathā关于邀请食的论说
Nimantanaṃ puggalikaṃ saṅghikañcāti duvidhaṃ. Tattha puggalikaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘puggalikaṃ ce sayameva issaro’’ti. ‘‘Ettake bhikkhū saṅghato uddisathā’’tiādīni avatvā ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ gaṇhathā’’ti nimantetvā dinnaṃ saṅghikaṃ nimantanaṃ nāma. Etthāti nimantane. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti ‘‘bhikkha’’nti kappiyavohārena vuttattā piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Paṭipāṭiyāti saṅghato laddhapaṭipāṭiyā. Āgatamanusso vadatīti sambandho. Vicchinditvāti ‘‘tumhe ca gacchathā’’ti vacanaṃ vicchinditvā.
「邀请有个人与僧伽二种」。于彼处,针对个人而说「若个人,自己即是主人」。未说「从僧伽中指定若干比库」等,而邀请说「取若干比库之食」后所施,名为僧伽邀请。「于此」者,于邀请中。「对行乞食者亦适用」者,因以「比库」之如法用语而说故,对行乞食者亦适用。「依次第」者,依从僧伽所得之次第。应连接为「已来之人说」。「中断」者,中断「汝等且去」之言。
Nimantanabhattagharatoti nimantanabhattassa dinnagharato. Eko āharatīti sambandho. Pūretvāti bhattassa pūretvā. Tanti bhattaṃ. Idhāpīti nimantanepi.
「受邀食施之家」者,受邀食施所给予之家。「一人携来」,此为连结。「满足后」者,食施满足后。「彼」者,食施。「此处亦」者,于受邀时亦然。
Tatoti vadanakāraṇā. ‘‘So bhikkhū’’ti padaṃ ‘‘assā’’ti pade pakatikattā, ‘‘jigucchanīyo’’ti padaṃ tattheva vikatikattā. Assāti bhaveyya, hoti vā. ‘‘Pattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa tassa patto dātabboti yojanā. Bhattāharaṇakapattanti bhattaṃ āharati anenāti bhattāharaṇako, soyeva patto bhattāharaṇakapatto, taṃ. Paṭipāṭibhattanti paṭipāṭiyā laddhaṃ bhattaṃ.
「彼」者,为说示之因。「彼比库」一词,于「应」一词中为原本作者;「可厌者」一词,于彼处为变化作者。「应」者,应当是,或是。「为钵而来」,对如是说者应给予钵,此为连结。「携食之钵」者,以此携来食施,故为携食者,即此钵为携食之钵,彼。「次第食」者,依次第所得之食施。
Ālopabhattaṭṭhitikatoti ekekaālopena laddhassa bhattassa ṭhitikato. Ālopasaṅkhepenāti ekekasmiṃ ālope taṃsaṃkhipanena. Ayaṃ nayo uddesabhattato viseso. Kassa te ābhatanti kassa atthāya tayā ābhatanti yojanā. Saṅghassa me bhattanti saṅghassa atthāya mayā bhattaṃ ābhataṃ. Therānaṃ me bhattanti therānaṃ mayā bhattaṃ ābhataṃ.
「团食之住处」者,以每一团所得食施之住处。「以团之计算」者,于每一团中以彼计算。此为与指定食施之差别。「为谁携来」者,为谁之利益由汝携来,此为连结。「为僧团我之食施」者,为僧团之利益由我携来食施。「为长老们我之食施」者,为长老们由我携来食施。
Upāsako pahiṇātīti sambandho. Ime tayo janāti saṅghatthero ca ganthadhutaṅgavasena abhiññāto ca bhattuddesako cāti ime tayo janā. Pucchitunti ‘‘kiṃ saṅghato gaṇhāmi, udāhu ye jānāmi, tehi saddhiṃ āgacchāmī’’ti pucchituṃ. Āruhiyitthāti ārūḷhā. Attanavamehīti attā navamo etesanti attanavamā, tehi bhikkhūhīti sambandho. Hīti yasmā. Ete bhikkhūti saṅghattherādayo tayo ete bhikkhū. Tenāti ganthadhutaṅgādīhi anabhiññātena bhikkhunā paṭipajjitabbanti sambandho. Nissitake vā, ye bhikkhū jānātha, te bhikkhū vā gahetvāti yojanā. Attanā añño gāmo gantabboti sambandho. Soyeva gāmoti nimantanagāmoyeva.
「近事男派遣」,此为连结。「此三人」者,僧团长老、以持经头陀而知名者、及食施指定者,此三人。「询问」者,询问「我应从僧团取,或与我所知者一同前往」。「已登上」者,已登。「自己为第九」者,自己为此等之第九,与彼等比库们,此为连结。「因」者,因为。「此等比库」者,僧团长老等三位此等比库。「由彼」者,由不以持经头陀等而知名之比库应行,此为连结。「或依止者,或汝等所知之比库,或取彼等比库」,此为连结。「自己应往另一村」,此为连结。「即彼村」者,即受邀之村。
Tatrāti asanasālāyaṃ. Ussavādīsūti chaṇādīsu. Ādisaddena aññena kenaci kāraṇena manussānaṃ bahusannipātaṃ saṅgaṇhāti. Tadāti tasmiṃ nimantanakāle. Sannipātaṭṭhānatoti bhikkhūnaṃ sannipātaṭṭhānato. Yathāsattīti sattiyā anurūpaṃ, sattiṃ anatikkamitvāti attho. Ettha ca sattisaddassa kuntasaṅkhātassa satthassapi vācakattā taṃ paṭikkhipanto āha ‘‘yathābala’’nti.
「于彼处」者,于食堂。「于庆典等」者,于施食等。「等字」以其他任何因缘人众之大集会而摄取。「尔时」者,于彼受邀时。「从集会处」者,从比库们之集会处。「随力」者,与力相应,不超越力,此为义。于此,力字亦为称为矛之武器之表示者,故遮止彼而说「随能力」。
Saṅghatthero vā āgacchantīti sambandho. Bahukattāramapekkhitvā ‘‘āgacchantī’’ti bahuvacanavasena vuttaṃ. Ekavāranti ekasmiṃ divase, āgamanadivaseti attho. Paṭibaddhakālatoti tattheva sakaṭṭhāne vāsassa nibaddhakālato. Dutiyavāreti dutiyadivase. Abhinavaāgantukāvāti anāgamanapubbā abhinavā āgantukāva. Tatrāti tasmiṃ pattaṭṭhāne. Tesanti abhinavaāgantukānaṃ. Etthāti anāgatapubbaṭṭhāne.
「或僧团长老前来」,此为连结。期待多作者故以「前来」复数形式而说。「一次」者,于一日,前来日,此为义。「约定时间」者,于彼处自己住处之约定时间。「第二次」者,于第二日。「新来客」者,未曾前来之新来客。「于彼处」者,于彼钵处。「彼等」者,新来客之。「此处」者,于未曾来之处。
Sabbatthāti sabbesu sakaṭṭhānaāgantukaṭṭhānesu. Tenāti atilābhinā bhikkhunā. Avisesetvāti visesamakatvā.
「一切处」者,一切自处与客处。「由彼」者,由多得比库。「不分别」者,不作分别。
Salākabhattakathā关于签筹食的论说
Salākabhattaṃ pana evaṃ veditabbanti yojanā. ‘‘Vacanato’’ti padaṃ ‘‘dātabbā’’ti pade ñāpakahetu. Salākāya vāti kusadaṇḍe vā. Asukassa nāmāti asukassa nāma upāsakassa. Upanibandhitvāti likhitvā, chinditvāti attho. ‘‘Opuñjitvā’’ti padassa atthaṃ dassento āha ‘‘punappunaṃ heṭṭhupariyavasena āloḷetvā’’ti. Bhattuddesakena dātabbāti sambandho.
「然而签食应如是知」,此为连接。「由言」一词,是「应给」一词的指示因。「或由签」者,或由草杖。「某名」者,某名近事男。「系缚」者,书写,切断之义。为显示「堆积」一词之义,故说「反复上下搅动」。应由食物指定者给与,此为连接。
Na bahukāti appakā. Gāmavasenapīti yebhuyyena samānalābhagāmavasenapi. Pisaddena kulaṃ apekkhati. Gāhentena gāhitānevāti sambandho. Saṭṭhisalākabhattāni hontīti yojanā. Tesanti dvinnaṃ tiṇṇaṃ salākabhattānaṃ.
「不多」者,少。「即使依村」者,大多数依同等所得村。以确信期待家族。「由取者所取」,此为连接。「有六十签食」,此为连接。「彼等」者,二或三签食。
Tanti bahusalākabhattagāmaṃ. Taṃ panāti ekasalākabhattaṃ pana. Etesūti bhikkhūsu. Niggahenāti dūrattā anicchantassapi ekassa niggahena. Tanti salākabhattaṃ. Orimagāmeti orabhāge ṭhite gāme. Gāhitasaññāyāti gāhitā iti saññāya. Puna vihāraṃ āgantvāti puna vihāraṃ anāgantvā orimagāme salākabhattāni paṭhamaṃ gahetvā pacchā vihāraṃ āgantvā attano pāpetvā bhuñjitumpi vaṭṭati. Kasmā puna vihāro āgantabbo, nanu agāhitopi attano pattattā gahetvā bhuñjituṃ vaṭṭatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hi yasmā bahisīmāya saṅghalābho gāhetuṃ na labbhati, tasmā vihāro āgantabboti yojanā. Ekabāhavasena vāti ekāya gharapāḷisaṅkhātāya bāhāyavasena vā. Vīthiādīsu cāti vīthibāhakulesu ca, niddhāraṇe bhummaṃ. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Salākāsu asati asantāsūti yojanā. Uddisitvāpīti ‘‘asukagāmassa salākabhattāni tuyhaṃ pāpuṇantī’’ti gāmādīni uddisitvāpi.
「彼」者,多签食村。「然而彼」者,然而一签食。「于此等」者,于诸比库。「由强制」者,由于远故,即使不欲者亦由一人之强制。「彼」者,签食。「此岸村」者,位于此岸之村。「以已取想」者,以已取之想。「再来寺院」者,再不来寺院,先在此岸村取签食,后来寺院,令至自己而食亦可。为何须再来寺院?岂非未取者亦因至自己之钵故,取而食可?故说「非也」等。「因」者,因于界外不得取僧团所得,故应来寺院,此为连接。「或依一巴哈」者,或依一称为家行列之巴哈。「及于街等」者,及于街巴哈家族,于排除时为地格。「何处」者,于何处。「签不存在时」,于不存在时,此为连接。「即使指定」者,即使指定「某村之签食至汝」等村等。
Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘tena hī’’tiādi. Tattha tenāti salākadāyakena bhikkhunā. Gāhetabbanti sambandho. Vāragāmeti atidūrattā vārena gantabbe gāme. Tatrāti taṃ gāmaṃ.
为详说彼义,故说「然则」等。其中「由彼」者,由给签比库。「应取」,此为连接。「间隔村」者,因极远故应间隔而去之村。「于彼」者,彼村。
Atirekagāvuteti gāvutato atireke ṭhāne. Taṃdivasanti tasmiṃ salākabhattagahaṇadivase. Yo na gacchati, tassa na dātabbāti yojanā. Hīti yasmā. Tīṇi pana divasānīti accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Tanti orimavāragāmasalākaṃ. Daṇḍakammaṃ pana kinti gāḷhaṃ kātabbanti āha ‘‘saṭṭhito vā paṇṇāsato vā na parihāpetabba’’nti. Vihāravāroti vihārassa rakkhanatthāya vāro. Vihāravārikassāti vihāraṃ vārena, vāraṃ gahetvā vā rakkhatīti vihāravāriko, tassa dātabbāti sambandho. Vihāragopakāti vihāraṃ gopentīti vihāragopakā. Aññathattanti pasādaññathattaṃ. Aññesu kulesu dātabbāti aññesaṃ kulānaṃ yāguādayo dātabbā.
「超过伽伍德」者,于超过伽伍德之处。「彼日」者,于彼签食取得日。「不去者,不应给彼」,此为连接。「因」者,因为。「然而三日」者,此为极度连接之适用语。「彼」者,此岸间隔村签。「然而杖甘马如何」者,应如何严格作?故说「不应从六十或五十减少」。「寺院守护」者,为守护寺院之守护。「寺院守护者」者,间隔守护寺院,或取守护而守护,故为寺院守护者,应给彼,此为连接。「寺院守护者」者,守护寺院,故为寺院守护者。「变异」者,信心变异。「应给于其他家族」者,应给其他家族之粥等。
Vāraṃ gāhetvāti aññehi vāraṃ gāhāpetvā. Nesanti vihāravārikānaṃ. Salākāti pakatikattāraṃ apekkhitvā ‘‘bhavantī’’ti bahuvacanavasena vuttaṃ. Phātikammamevāti vihārarakkhanatthāya saṅghena dātabbaphātikammameva. Aññampīti pisaddena na kevalaṃ phātikammameva, aññampīti dasseti. Atirekauttaribhaṅgassāti atirekaṃ uttaribhaṅgametassāti atirekauttaribhaṅgaṃ, tassa.
「取次第后」者,令其他人取次第后。「送去」者,送去给寺院的值班者。「筹」者,期待本来的作者,以「诸位」之复数形式而说。「仅分配工作」者,为了守护寺院,僧团应给予的分配工作而已。「以及其他」者,以『亦』之词显示,不仅仅是分配工作而已,还有其他。「超过额外部分的」者,『超过额外部分』即『超过的额外部分』,其之。
Salākā laddhāti salākā eva laddhā. Taṃdivasanti tasmiṃ salākaladdhadivase. Ekassevāti ekekasseva. Vijaṭetvāti tāni dve tīṇi ekacārikabhattāni vijaṭaṃ nigumbaṃ katvā.
「得筹」者,筹本身被得到。「当日」者,在那个得筹之日。「仅一人」者,每一人而已。「分开后」者,将那两份三份独行食分开、分离后。
Ekasambhogāti ekato sambhogā. Gāhentena dātunti sambandho. Sammukhībhūtassāti upacārasīmāyaṃ ṭhitassa yassa kassaci, pāpetvāti yojanā. Rasasalākanti ucchusalākaṃ. ‘‘Rasālasalāka’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Khuddakavihāre gāhetabbavidhānaṃ dassetvā mahāāvāse taṃ dassento āha ‘‘mahāāvāse’’tiādi.
「一起受用」者,一起受用。「应由取者给予」,此为连接。「对面前者」者,对站在近行界内的任何人,『令到达』为连接。「味筹」者,上等筹。『味树筹』亦为读法,此即其义。显示了在小寺院应取的规定后,显示在大住处的那个,说「在大住处」等。
‘‘Takkasalākampi …pe… dātuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ khuddakavihāraṃ sandhāya vuttaṃ, tena vuttaṃ ‘‘mahāāvāse’’tiādi. Bhesajjādisalākāyoti ettha ādisaddena gandhamālāsalākāyo saṅgaṇhāti. Etthāti salākāsu. Aggabhikkhamattanti aggato dātabbaṃ bhikkhāmattaṃ. Tādisāni bhattānīti aggabhikkhāmattasabhāvāni bhattāni. No ceti tādisāni bhattāni bahūni no ce honti. Laddhā vā aladdhā vāti labhitvā vā alabhitvā vā.
「给予酪筹……亦允许」,此是关于小寺院而说,因此说「在大住处」等。「药等筹」者,此处以『等』之词摄取香鬘筹。「此处」者,在诸筹中。「上等食量」者,从上等应给予的食量。「如是诸食」者,具有上等食量性质的诸食。「若不」者,若如是诸食众多而不存在。「得或不得」者,得到或未得到。
Salākāsu gāhitāsūti aññāsu salākāsu gāhitāsu. Samīpe ṭhitassāti hatthaṃ apasāretvā samīpe ṭhitassa. Assāti bhikkhussa. Ayaṃ salākāti ‘‘ayaṃ tassa salākā’’ti ṭhapetuṃ vaṭṭati. Adhammikāti katikā adhammayuttā. Anāgatassa dethāti anāgatassa bhikkhussa salākaṃ detha.
「在诸筹被取时」者,在其他诸筹被取时。「站在近处者」者,伸手后站在近处者。「有」者,比库有。「此筹」者,「此是彼之筹」,允许放置。「非法」者,羯磨不如法。「给未来者」者,给未来的比库筹。
Soti bhattuddesako, vadeyyāti sambandho. Mayā mayhaṃ pāpitanti sambandho. Tatthāti gāme. Bhuñjeyyātha iti vadeyya, vaṭṭatīti yojanā. Tatthevāti asanasālāyameva. Tatrāti tasmiṃ gāme. Vihāraṃ ānetvāti vihāraṃ salākabhattaṃ ānetvā. Salākaggāhaṇakāleti salākāya bhikkhūhi gāhāpanakāle.
「彼」者,食物指定者,『应说』为连接。「由我令到达我处」,此为连接。「在那里」者,在村中。「应受用」,应说,『允许』为连接。「就在那里」者,就在食堂中。「在那里」者,在那个村中。「带来寺院」者,带来寺院的筹食。「取筹时」者,在由比库们以筹取的时候。
Tatthāti tasmiṃ disābhāge. Aññenāti attanā aññena, laddhā hotīti sambandho. Tena panāti gamikato itarena. Tasminti gamike. Upacārasīmaṃ anatikkanteyevāti yojanā.
「在彼处」者,在彼方分。「以他者」,以自己之外的他者,应连接为「已得」。「然而以彼」者,以游行者之外的其他者。「从彼」者,从游行者。应连接为「不越近行界限」。
Tatthāti chaḍḍitavihāre. Tesūti āvāsikesu bhikkhūsu, gatesūti sambandho. Sovāti āgantuko eva. Yo pana gacchatīti sambandho. Tanti salākabhattaṃ, na pāpuṇātīti sambandho.
「在彼处」者,在被舍弃的住处。「彼等」者,应连接为「在住处的比库们,已去」。「彼」者,即来客。应连接为「然而去者」。「彼」者,筹食,应连接为「不得」。
Puññenāti puññasmā. Tā ca kho panāti salākāyo pana. Pacchiṃ panāti salākapacchiṃ pana. Tatthāti pacchiyaṃ. Ettovāti ākiraṇaṭṭhānatova. Ekanti ekaṃ salākaṃ. Vattabbanti salākadāyakena vattabbaṃ.
「以福」者,从福。「然而彼等」者,然而筹。「然而最后」者,然而筹之最后。「在彼处」者,在最后。「仅此」者,仅从撒布处。「一」者,一筹。「应转」者,应由筹施与者转。
Bhikkhū gatāti sambandho. Tatthāti aññasmiṃ vihāre. Mahātheropi gacchatīti sambandho. Gatavihāre abhuñjitvāva gocaragāmaṃ anuppattehi bhikkhūhi pattā na dātabbāti yojanā. Vihāraṭṭhakaṃ bhattanti vihāre ṭhitaṃ bhattaṃ.
应连接为「比库们已去」。「在彼处」者,在其他住处。应连接为「大长老也去」。应连接为「在已去的住处未食而到达乞食村的比库们不应给钵」。「住处食」者,住在住处的食。
Pakkhikabhattādikathā半月食等之论
Yanti bhattaṃ diyyatīti sambandho. Cātuddasīpañcaddasīpañcamīaṭṭhamīti abhilakkhitesūti yojanā. Kammappasutehīti kammūpacayehi. Imehi pāṭhehi pakkhesu dātabbaṃ pakkhikanti vacanatthaṃ dasseti. Tanti pakkhikabhattaṃ. ‘‘Hotī’’ti pade vuttakattā, ‘‘gāhetvā’’ti pade dhātukammaṃ, ‘‘bhuñjitabba’’nti pade vuttakammaṃ. Sabbesanti bhikkhūnaṃ. Yesanti bhikkhūnaṃ. Mandāti appā. Tanti salākabhattaṃ. Paṇītaṃ dentīti paṇītaṃ katvā denti. Lūkhabhattanti asiniddhabhattaṃ.
应连接为「去者,食被施与」。应连接为「在被标明的十四日、十五日、五日、八日」。「以业所生」者,以业之积聚。以此等文句显示「在半月中应施与的半月食」之语义。「彼」者,半月食。在「有」一词中为已说作者,在「取」一词中为动词业,在「应食」一词中为已说业。「一切」者,比库们的。「彼等」者,比库们的。「少」者,少。「彼」者,筹食。「施与精美者」,作为精美而施与。「粗食」者,无脂食。
Yaṃ bhattaṃ attanā bhuñjati, tadeva diyyatīti yojanā. Iminā uposathe dātabbaṃ uposathikanti vacanatthaṃ dasseti. Uposatheti uposathadivase. Ettha ca pañcaddasiyaṃ sace dāyakā ‘‘pakkhika’’nti vatvā denti, pakkhikaṃ nāma. Atha ‘‘uposathika’’nti vatvā denti, uposathikaṃ nāmāti viseso. Pāṭipadeti pāṭipadadivase. Uposathakammenāti uposathakammena hetubhūtena. ‘‘Pāṭipade diyyanakadāna’’nti iminā pāṭipade dātabbaṃ pāṭipadikanti vacanatthaṃ dasseti. Tampi ubhayanti uposathikapāṭipadikavasena ubhayampi taṃ bhattaṃ. Iti imānīti ettha imasaddena itisaddassa imasaddatthabhāvo dassito hoti. Sattapi bhattānīti imasmiṃ senāsanakkhandhake āgatāni saṅghabhattādīni sattapi bhattāni.
应连接为「自己所食之食,即被施与」。以此显示「在伍波萨他应施与的伍波萨他食」之语义。「伍波萨他」者,在伍波萨他日。此中,若在十五日施与者说「半月」而施与,名为半月。若说「伍波萨他」而施与,名为伍波萨他,此为差别。「初日」者,在初日日。「以伍波萨他甘马」者,以伍波萨他甘马为因。以「在初日施与之施与」显示「在初日应施与的初日食」之语义。「彼亦两者」者,依伍波萨他食与初日食方式,彼食亦两者。「如是此等」者,此中以「此」一词显示「如是」一词之「此」一词义。「七种食」者,在此住处篇集中所来的僧团食等七种食。
Aparānipi cattāri bhattānīti sambandho. Tatthāti catūsu bhattesu. ‘‘Āgantukānaṃ dinna’’ntiādinā āgantukabhattanti padassa catutthīmajjhelopasamāsaṃ dasseti. Aññattha pana ‘‘āgantukassa atthāya ābhata’’ntiādinā chaṭṭhīmajjhelopasamāsaṃ dasseti. Etthāti catūsu bhattesu. Sabbesanti bhikkhūnaṃ. Eko āgantuko nisīdatīti sambandho. Tenāti paṭhamaāgantukena.
「另外四种食」者,此为连接。「于彼」者,于四种食中。以「给予来客」等语,显示「来客食」一词为第四格中间的省略复合词。而在其他地方,则以「为来客之利益而带来」等语,显示第六格中间的省略复合词。「于此」者,于四种食中。「一切」者,诸比库。「一位来客坐」者,此为连接。「由彼」者,由第一位来客。
Yoti āgantuko. Āgantvāpīti pisaddo garahattho, pacchā pana pagevāti attho. Tena gaṇhitabbanti yojanā. ‘‘Āgatadivaseyevā’’ti iminā na dutiyadivasādīsu bhuñjitabbanti dasseti.
「若」者,来客。「来后亦」者,『亦』字为责难之义,然而『后来』之义也。「由彼应取」者,此为连接。「正于来日」者,以此显示不应于第二日等受用。
Katthacīti kiñci ṭhānaṃ. Tanti āgantukabhattaṃ. Nibandhāpitanti niccaṃ ṭhapitaṃ. Asanasālāyanti antogāme asanasālāyaṃ. Asatīti asantesu.
「于何处」者,某处所。「彼」者,来客食。「被系缚」者,被常设。「于食堂」者,于村内食堂。「不存在时」者,于不存在诸处。
Āvāsikopīti pisaddo na gamikoyevāti dasseti. Yathā āgantukabhattaṃ dve vā tīṇi vā satta vā divasāni labbhati, evaṃ idaṃ gamiyabhattaṃ na labbhatīti yojanā. Panthanti maggaṃ. Rundhantīti pidahanti. Udakaṃ vā rundhatīti sambandho. Ete upaddaveti corādayo ete upaddave. Oḍḍetvāti ṭhapetvā.
「住处者亦」者,『亦』字显示非仅行路者。「如来客食得二日或三日或七日,如是此行路食不得」者,此为连接。「道路」者,道路。「阻断」者,关闭。「或阻断水」者,此为连接。「此等危难」者,盗贼等此等危难。「除去」者,除外。
Etassāti mahāgilānassa. Puna etassāti anāgatassa mahāgilānassa. Sappāyabhojananti gilānānaṃ sappāyabhojanaṃ. Missakayāgunti nānātaṇḍule missetvā pacitaṃ yāguṃ. Na kuppatīti na vikāraṃ karoti.
「彼之」者,大病者之。「再为彼」者,为未来大病者。「适宜食」者,病者之适宜食。「混合粥」者,混合种种米粒而煮之粥。「不坏」者,不作变坏。
Idampīti gilānupaṭṭhākabhattampi. Tatthāti tasmiṃ kule. Assāti gilānassa. Evaṃ dinnānīti evaṃ vakkhamānanayena dinnāni honti. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti ‘‘bhikkha’’nti kappiyavohārena vuttattā piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Na vaṭṭatīti ‘‘bhatta’’nti akappiyavohārena vuttattā na vaṭṭati.
「此亦」者,病者看护食亦。「于彼」者,于彼家。「有」者,病者有。「如是所给」者,以如是所说方式而给者为。「对乞食者亦允许」者,因以『乞食』之如法用语而说,故对乞食者亦允许。「不允许」者,因以『食』之非如法用语而说,故不允许。
Aparānipi tīṇi bhattānīti sambandho. Tatthāti tīsu bhattesu. Dhurabhattanti ettha dhurasaddassa dhuvasaddena atthato sadisattā niccatthoti āha ‘‘niccabhattaṃ vuccatī’’ti. Tanti dhurabhattaṃ. Tatthāti duvidhesu. ‘‘Saṅghike’’ti pāṭhaseso yojetabbo. Puggalikepīti pisaddo ‘‘saṅghike’’ti padaṃ apekkhati. Pacchāti paṭhamaṃ ‘‘bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vuttavacanato, vuttavacanassa vā paraṃ.
「另外三种食」者,是连接。「于彼」者,于三种食中。「常食」者,此处「常」一词,因其与「固定」一词意义相似,故说「称为常食」,即恒常之义。「彼」者,常食。「于彼」者,于二种中。应补入「僧团的」之文句。「个人的」者,「个人」一词关联「僧团的」一词。「之后」者,从最初所说「取食」之语,或在所说之语之后。
Kuṭiṃ katvā dātabbaṃ bhattaṃ kuṭibhattanti dassento āha ‘‘kuṭibhattaṃ nāmā’’tiādi. Yanti bhattaṃ, nibandhāpitanti sambandho, senāsanavāsino bhikkhūti sambandho. Yaṃ panāti bhattaṃ pana, dinnanti sambandho. Tassevāti puggalasseva. Tasminti puggale.
为显示「建造小屋后应施之食为小屋食」,故说「小屋食者」等。「彼」者,食也,应连接「被约定」。应连接「住处住者比库」。「然而彼」者,然而食也,应连接「已施」。「唯彼」者,唯个人。「因此」者,于个人。
Vārena , vāraṃ gahetvā vā dinnaṃ bhattaṃ vārabhattanti dassento āha ‘‘vārabhattaṃ nāmā’’tiādi. Tampīti vārabhattampi. Nigamanavasena sampiṇḍetvā dassento āha ‘‘iti imāni cā’’tiādi.
为显示「依次第,或取次第而施之食为次第食」,故说「次第食者」等。「彼亦」者,次第食亦。为以结论方式总摄而显示,故说「如是此等」等。
Aṭṭhakathāyanti mahāaṭṭhakathāyaṃ, vuttānīti sambandho. Tatthāti catūsu bhattesu. Vihāre uppannaṃ bhattaṃ vihārabhattanti dassento āha ‘‘vihārabhattaṃ nāmā’’tiādi. Tatruppādabhattanti tasmiṃ vihāre dinnakhettavatthuādīhi uppādabhattaṃ. Tanti vihārabhattaṃ. Yathāti yenākārena, paṭiggahiyamāneti sambandho. Aṭṭhannaṃ samūho, aṭṭha parimāṇāni yassāti vā aṭṭhako, tassa dinnaṃ bhattaṃ aṭṭhakabhattaṃ. Evaṃ catukkabhattanti etthāpi. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘aṭṭhannaṃ bhikkhūnaṃ demā’’tiādi. Mahābhisaṅkhārikenāti sabbinonītādīhi mahanto abhisaṅkhāro mahābhisaṅkhāro, so etassa atthīti mahābhisaṅkhāriko, tena atirasakapūvena patte pakkhipitvāti sambandho. ‘‘Thaketvā dinna’’nti iminā gūhitvā dātabbaṃ guḷhakaṃ, tameva bhattaṃ guḷhakabhattanti vacanatthaṃ dasseti.
「于注疏中」者,于大注疏中,应连接「已说」。「于彼」者,于四种食中。为显示「于寺院中生起之食为寺院食」,故说「寺院食者」等。「彼处生起食」者,于彼寺院中,由所施田地等生起之食。「彼」者,寺院食。「如」者,以何方式,应连接「被接受」。八人之集合,或有八为量者为八人组,施予彼之食为八人组食。「如是四人组食」者,于此亦同。为显示同义,故说「我们施予八位比库」等。「以大精制」者,以一切酥油等,大精制者,有彼为大精制,以彼,应连接「以过量糕饼置于钵中」。以「覆盖而施」一语,显示应覆盖而施者为覆盖,彼食即为覆盖食之语义。
Idhāti imasmiṃ loke. Ekacce manussā dentīti sambandho. ‘‘Bhikkhuparicchedajānanatthaṃ guḷake dentī’’ti iminā guḷakena bhikkhū gaṇetvā dātabbaṃ bhattaṃ guḷakabhattanti vacanatthaṃ dasseti. Ettha ca purimanaye ḷakāre hakārasaṃyogo atthi, pacchimanaye natthīti daṭṭhabbaṃ. Guḷapiṇḍagaṇanāya bhikkhugaṇanaṃ jānāti. Itītiādi nigamanaṃ. Cīvarabhājanīyaṃ vuttanti sambandho.
「于此」者,于此世间。应连接「某些人施」。以「为知比库数量而以丸施」一语,显示以丸计数比库而应施之食为丸食之语义。于此,应见前法中有喇字与哈字结合,后法中则无。以丸团计数而知比库数。「如是」等为结论。应连接「已说衣分配」。
Sabbiādīsu bhesajjesūti niddhāraṇe bhummaṃ, ‘‘sabbissā’’ti padaṃ ‘‘kumbhasatampī’’ti pade nissitasambandho.
「于一切等诸药中」者,于排除中为地格,「一切」一词与「百瓮亦」一词有依存关系。
Pacchāāgatānaṃ dātabbamevāti dutiyabhāge adātabbeyeva pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Sabbasannipātaṭṭhāneyevāti sabbesaṃ bhikkhūnaṃ sannipātaṭṭhāneva. Bhājanīyabhaṇḍaṃ nāma bhājanaṭṭhānaṃ sampattasseva pāpuṇāti, na asampattassa. Sabbasannipātaṭṭhāne ca yebhuyyena sampatto hoti, tena vuttaṃ ‘‘sabbasannipātaṭṭhāneyevā’’ti.
「后来者应给」者,在第二部分中,不应给者,唯后来者应给。「唯在一切集会处」者,唯在一切比库的集会处。名为应分物者,唯到达分配处者得之,未到达者不得。而在一切集会处,多数已到达,故说「唯在一切集会处」。
Yathāṭhitaṃyevāti kiñci abhājetvā yathāṭhitaṃyeva. ‘‘Duggahita’’nti vatvā tadatthaṃ dassento āha ‘‘taṃ gatagataṭṭhāne saṅghikameva hotī’’ti. Āvajjetvāti pariṇāmetvā. Tampīti thālake pakkhittaṃ sabbimpi. Thinanti ghanabhāvena tiṭṭhatīti thinaṃ, ghananti vuttaṃ hoti. Vuttaparicchedatoti ‘‘dasa bhikkhū, daseva ca sabbikumbhā’’ti vuttaparicchedato.
「如所置」者,不分配任何物,如所置。说「错误理解」后,为显示其义而说「彼在各处去处,唯为僧团物」。「转向」者,转变。「彼亦」者,投入钵中的一切亦然。「凝」者,以凝固状态而住为凝,即说浓厚。「所说限定」者,从「十位比库,十个一切钵」所说的限定。
Gāthāyaṃ pāḷinti vinayapāḷiṃ. Aṭṭhakathañcevāti tassā aṭṭhakathañceva. Vicakkhaṇoti vividhaṃ atthaṃ cakkhati passatīti vicakkhaṇo. Evanti yathāvuttanayena. Tatrāyaṃ yojanā – evaṃ vicakkhaṇo bhikkhu pāḷiṃ, aṭṭhakathañceva oloketvā appamattova hutvā saṅghike paccaye bhājayeti.
「偈颂中的圣典」者,律藏圣典。「及其义注」者,彼之义注。「善辨别者」者,辨别种种义而见者为善辨别者。「如是」者,以如所说之理。此处连接为:如是善辨别的比库,审察圣典及义注后,成为不放逸者而分配僧团资具。
Iti paccayabhājanīyakathāya yojanā samattā. · 如是，资具分配论之解释已竟。
Upaḍḍhabhāgoti bhikkhūnaṃ laddhabhāgato upaḍḍho bhāgo. Sesaṃ suviññeyyameva.
「半分」者,从比库们所得分中的一半分。其余极易了知。
Iti senāsanakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，住所篇集之注释解释已竟。
7. Saṅghabhedakakkhandhakaṃ
七、僧团破裂篇集
Chasakyapabbajjākathā六释迦族出家之论
§330
330. Saṅghabhedakakkhandhake abhiññātā abhiññātāti ettha abhipubbo ñātasaddo pākaṭatthoti āha ‘‘pākaṭā pākaṭā’’ti. Kāḷudāyippabhūtayoti kāḷudāyiādayo. Parivārehi saddhiṃ dasa dūtā ca aññe ca bahū janā sakyakumārā nāmāti yojanā. Amhesūti sakyakulasaṅkhātesu amhesu, niddhāraṇe bhummaṃ. Iminā pāṭhasesaṃ dasseti. ‘‘Kulato’’ti iminā ‘‘kulā’’ti ettha nissakkatthe nissakkavacananti dasseti. Gharāvāsatthanti ettha ghare āvasantānaṃ manussānaṃ kiccanti dassento āha ‘‘gharāvāse ya’’ntiādi. Tattha yanti yaṃkiñci. Udakaṃ ninnetabbanti ettha udakaṃ nīharitvā netabbaṃ apanetabbanti dassento āha ‘‘yathā udakaṃ sabbaṭṭhānesu susaṃ hotī’’ti. Susanti sukkhaṃ. Tiṇānīti sassadūsakāni tiṇāni. ‘‘Uddharitabbānī’’ti iminā niddhāpetabbanti ettha dhudhātuyā papphoṭanadhaṃsanatthe dasseti . Bhusāti sassanāḷadaṇḍā, tehi missā palālā bhusikā. Ophuṇāpetabbanti ettha phuṇadhātuyā avakiraṇatthaṃ dassento āha ‘‘apanetabba’’nti. Tvaññeva gharāvāsatthena upajānāti ettha gharāvāsatthenāti upayogatthe karaṇavacanaṃ. Upajānāti upatyūpasaggo dhātvatthānuvattako, hivibhatti ca lopo hoti, tena vuttaṃ ‘‘tvaññeva gharāvāsatthaṃ jānāhī’’ti. Ahanti bhaddiyakumāranāmako ahaṃ. Tayāti anuruddhakumāranāmakena tayā. ‘‘Saddhiṃ pabbajissāmī’’ti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Sesanti ‘‘saddhiṃ pabbajissāmī’’ti vacanaṃ.
三三〇、在僧团破裂篇集中「众所周知、众所周知」,此处前缀阿毗的知词是明显义,故说「明显、明显」。「咖卢答夷等」者,咖卢答夷等人。连接为:随从们一起十位使者及其他众多人,名为萨咖子。「在我们」者,在名为萨咖族的我们中,于排除义为地格。以此显示圣典余文。「从族」者,以此显示此处「从族」中为离格,离格词。「家居事」者,此处为显示在家中居住的人们的事务而说「家居中的任何」等。其中「任何」者,任何物。「水应导出」者,此处为显示水应取出而导引、应除去而说「如水在一切处干燥」。「干」者,干燥。「草」者,损坏作物的草。「应除去」者,以此显示应驱除,此处杜字根为破坏、摧毁义。「糠」者,作物的茎秆,与彼混合的碎屑为糠。「应使撒去」者,此处为显示普那字根的撒散义而说「应除去」。「汝唯以家居事了知」者,此处「以家居事」者,于用途义为具格词。「了知」者,伍巴前缀随顺字根义,希愿语尾且有省略,故说「汝唯了知家居事」。「我」者,名为跋提亚子的我。「汝」者,由名为阿努儒达子的汝。「将一起出家」者,以此显示圣典余文。「余」者,「将一起出家」之语。
§331
331.Nippātitāti ettha nikkhamitvā gamāpitāti dassento āha ‘‘nikkhāmitā’’ti. Mānassinoti ettha mānaṃ sayanti nissayantīti mānassinoti dassento āha ‘‘mānassayino’’ti.
「被驱逐」者,此处为显示「出去后被驱离」之义,故说「被驱出」。「依慢者」者,此处为显示「依止慢、依靠慢者」之义,故说「依慢者」。
§332
332.Yassantarato na santi kopāti ettha antarasaddo cittavācako, topaccayo ca sattamyatthavācakoti dassento āha ‘‘yassa citte’’ti. Kasmā kopā na santīti āha ‘‘tatiyamaggena samūhatattā’’ti. Anāgāmimaggena dosassa samūhatattā yassa khīṇāsavassa citte kopā na santīti adhippāyo. Iti bhavābhavatañca vītivattoti ettha atthaṃ dassento āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Tattha yasmā pana vuccati, tasmā evamattho daṭṭhabboti yojanā . Vibhavoti pāpaṃ vuccatīti sambandho. Nanu pāḷiyaṃ ‘‘vibhavo’’ti natthi, ‘‘abhavo’’ti eva atthi, atha kasmā ‘‘vibhavoti abhavo’’ti vuttanti āha ‘‘vibhavoti ca abhavoti ca atthato ekamevā’’ti. Iminā saddatoyeva nānanti dasseti. Yā esā bhavābhavatā vuccatīti sambandho. ‘‘Anekappakārā’’ti iminā itisaddassa pakāratthaṃ dasseti. Catūhipi maggehi vītivattoti sambandho. Tassāti khīṇāsavassa.
「其内无有忿怒」者,此处「内」字表示心,「于」字之语尾表示处格义,为显示此义故说「其心中」。为何无有忿怒?答曰「因第三道已断除故」。因阿那含道已断除嗔恚,故漏尽者之心中无有忿怒,此为所指之义。「如是超越有与无有」者,此处为显示其义故说「因为说」等。其中,因为如是说,故应如是见其义,此为连结。「无有」者,谓恶,此为关联。然而圣典中并无「无有」一词,唯有「非有」一词,那么为何说「无有者即非有」?答曰「无有与非有,义理上实为一」。以此显示唯文字有异。此所说之有与无有,此为关联。以「种种」一词显示「如是」一词之种类义。以四道超越,此为关联。「彼」者,谓漏尽者。
§333
333.Ahimekhalikāti mekhalā viya mekhalikā, ahimeva mekhalikā ahimekhalikā. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘ahiṃ kaṭiyaṃ bandhitvā’’ti.
「蛇腰带」者,如腰带故为腰带状,蛇即腰带故为蛇腰带。为显示同一义理故说「将蛇系于腰间」。
§334
334.Sammannatīti ettha ‘‘sammānetī’’ti curādigaṇikadhātuvasena vattabbe divādigaṇikadhātuvasena vuttanti dassento āha ‘‘sammānetī’’ti. Acinteyyo hi pāḷinayo. Sammānetīti sammānaṃ karoti. Yanti kammaṃ. Soti satthā. Iminā yaṃ tumoti ettha tumoti ruḷhīsaddo idha ‘‘so’’ti sabbanāmasaddena sadisatthoti dasseti.
「尊敬」者,此处应以使役动词类词根说,却以第一类动词词根说,为显示此义故说「使尊敬」。圣典之法则实不可思议。「使尊敬」者,谓作尊敬。「去」者,业。「彼」者,导师。以此显示「去汝」中「汝」者为习用词,此处以「彼」之代名词表示相同之义。
Pakāsanīyakammādikathā告白甘马等之论
§336
336. ‘‘Kheḷasadisā’’ti iminā micchājīvena uppannapaccayānaṃ sadisūpacārena kheḷabhāvaṃ dasseti. Tasmā kheḷā viyāti kheḷo, micchājīvapaccayā, kheḷe asati bhakkhati ajjhoharatīti kheḷāsakoti vacanattho kātabbo. Etarahi pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyañca ‘‘kheḷāpakassā’’ti oṭṭhajena paṭhamakkharena pāṭho atthi.
「如痰」者,以此显示由邪命所生资具以相似之对待如痰之性质。故如痰故为痰,谓邪命资具,无痰时食用、吞咽故为食痰者,应作此语义。现今圣典中及注疏中有「食痰者」之读法,以唇音为首字母。
§340
340.Patthaddhenāti ettha bhūso thaddho patthaddho, bāḷhathaddhoti attho. Tena vuttaṃ ‘‘niccalenā’’ti. Potthakarūpasadisenāti ettha potthakarūpaṃ nāma vatthadantādimayaṃ, tena sadiso potthakarūpasadiso, tena.
「以坚固」者,此处极坚固为坚固,强固之义。故说「以不动」。「如布偶形状」者,此处布偶形状者,谓以布、象牙等所成,与彼相似为如布偶形状,以彼。
§342
342.Rājañātakānāmāti ettha raññā jāniyanti ‘‘amhākaṃ garū’’ti rājañātā, teyeva rājañātakāti attho daṭṭhabbo. Tadatthaṃ adhippāyena dassento āha ‘‘rājā amhe jānātī’’tiādi. Pahaṭṭhakaṇṇavāloti pahaṭṭho kaṇṇo ca vālo ca etassāti pahaṭṭhakaṇṇavālo. Bandhaniccaleti rajjuvallīhi bandho viya niccale, pahaṭṭhakaṇṇavāleti sambandho. ‘‘Katvā’’ti iminā ‘‘abhidhāvī’’ti pade kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti.
「王亲属们」者,此中,被王所知「他们是我们的尊重者」,故为王亲属,即彼等为王亲属,应见此义。为显示彼义,以意趣而说「王知我等」等。「竖耳竖尾者」,竖立的耳与竖立的尾属于此者,故为竖耳竖尾者。「以绳索不动」者,以绳索之缚如不动,与竖耳竖尾者相连。以「作」一词,显示在「奔驰」一词中作业之特殊性。
Dukkhañhi kuñjara nāgamāsadoti ettha kuñjarasaddassa āmantanapadabhāvaṃ āvikaronto āha ‘‘bho kuñjarā’’ti. Nāgasaddassa ahināgahatthināgesu pavattanato vuttaṃ ‘‘buddhanāga’’nti. Āsadoti padassa ākodhena sadanaṃ upagamanaṃ āsadoti dassento āha ‘‘vadhakacittena upagamanaṃ nāmā’’ti. Dukkhanti etarahi ca āyatiñca dukkhakāraṇaṃ. Dukkhaṃ hīti hisaddo padapūraṇamattaṃ, atha vā dukkhamevāti attho. ‘‘Buddhanāgaṃ ghātakassā’’ti iminā nāgaṃ hanatīti nāgahatoti vacanatthaṃ dasseti.
「诸象确实苦恼地接近龙象」者,此中,显示象词之呼格性,故说「喂,诸象」。因龙词通行于蛇龙、象龙中,故说「佛龙」。「接近」一词,以愤怒而接近、前往为接近,为显示此,故说「以杀害心前往名为」。「苦」者,现在及未来之苦因。「确实」者,确实一词仅为充足词句,或者,唯苦之义。以「对佛龙之杀害者」一词,显示「杀龙故为龙杀」之语义。
Paṭikuṭiyova osakkīti ettha tathāgatassa paṭimukhaṃ kuṭena gamanametassāti paṭikuṭiyo, paṭikuṭiyo eva hutvā osakkīti dassento āha ‘‘tathāgatābhimukhoyeva piṭṭhimehi pādehi osakkī’’ti. ‘‘Na jānātī’’ti iminā lakkha dassanaṅkesūti dhātupāṭhesu (pāṇinī 1539 saddanītidhātumālāyaṃ 18 dakārantadhātu) vuttesu atthesu idha dassanatthoti dasseti. Na lakkhitabboti aññehi sappurisehi na lakkhitabboti attho. Ettha ṇyapaccayo kattukammesu hoti, yakārassa kakāraṃ katvā alakkhikoti vuttaṃ.
「以背向而下降」者,此中,以背对如来而行走属于此者,故为背向者,成为背向者而下降,为显示此,故说「正对如来而以后足下降」。以「不知」一词,在「见与知」等义于词根集中所说诸义中,此处为见义,如是显示。「不应被见」者,不应被其他善人所见之义。此中,尼亚后缀用于作者与业,将亚字作咖字后,说为「不可见者」。
§343
343. ‘‘Bhuñjitabbabhojana’’nti iminā tikabhojananti ettha yupaccayassa kammatthabhāvaṃ dasseti. Tanti tikabhojanaṃ. Yathādhammoti ‘‘gaṇabhojane pācittiya’’nti (pāci. 209) vuttāya mātikāvibhaṅgapāḷiyā anurūpaṃ . Pañcavatthuyācanakathāti pañca vatthūni yācanassa kathā. Āyukappanti avīcimahāniraye āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ. Avīcimahāniraye āyukappo nāma eko antarakappoti jinālaṅkāraṭīkādīsu (mi. pa. 4.1.3; kathā. aṭṭha. 654-657; itivu. aṭṭha. 18; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.343; a. ni. ṭī. 3.662) vutto. ‘‘Eko asaṅkhyeyyakappo’’ti sammohavinodanādīsu (vibha. aṭṭha. 809; ma. ni. aṭṭha. 3.128; vi. vi. ṭī. 1.410; vajira. ṭī. pārājikaṇḍa 410) vutto. Seṭṭhaṃ puññanti mahantaṃ puññaṃ. Iminā brahaṃ puññanti brahasaddo mahantatthoti dasseti. Braha vuddhiyanti dhātupāṭhesu (pāṇinī 735; saddanītidhātumālāyaṃ 16 hakārantadhātu) vuttattā brahasaddo mahantavācako hoti. Brahadhātuto apaccayaṃ katvā ‘‘brahā’’tipi, mapaccayaṃ katvā ‘‘brahmā’’tipi pāṭho atthi. Āyukappamevāti saggesu āyukappameva.
「应食之食」者,以此词,在「三种食」中,显示尤后缀之业义。「彼」者,三种食。「如法」者,依「于众食中巴吉帝亚」所说之母论分别本文相应。「五事乞求之说」者,五事之乞求之说。「寿劫」者,连结无间大地狱之寿劫而说。无间大地狱之寿劫名为一中劫,于胜者庄严疏等中所说。「一阿僧祇劫」于破除愚痴等中所说。「最胜福」者,大福。以此词显示「大福」中大词为大义。因于词根集中说「大增长」,故大词为大义词。从大词根作阿后缀后,有「大」之读法,作玛后缀后,有「梵天」之读法。「唯寿劫」者,唯诸天之寿劫。
Saṅghabhedakathā破僧之论
§344
344.Soti devadatto, gato kirāti sambandho. Tatthevāti vihārasīmāyameva. Āveṇikanti bhikkhusaṅghato āveṇikaṃ.
「彼」者,迭瓦达德,「去了确实」为连结。「就在那里」者,就在寺院界内。「特别的」者,从比库僧团特别的。
§345
345.Āgilāyatīti ettha ātyūpasaggo abhibhavanattho, giledhātu bādhanatthoti āha ‘‘vedanābhibhūtā bādhatī’’ti. Tanti piṭṭhiṃ. Parassa cittaṃ ādisitvā desayati etāyāti ādesanā, sā eva pāṭihāriyaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ. Anusāsati etāyāti anusāsanī, imamevatthaṃ dassento āha ‘‘evampi te’’tiādi.
「恼害」者,此中,阿帝前缀为压伏义,吉勒词根为恼害义,故说「被受所压伏而恼害」。「彼」者,背。「示他人心后教导以此」,故为教示,即彼为神变,教示神变。「教诫以此」,故为教诫,为显示此义,故说「如是对你」等。
§346
346.Mamānukrubbanti ettha anutyūpasaggo anukiriyattho karadhātu antapaccayo gacchantādigaṇoti dassento āha ‘‘mamānukiriyaṃ kurumāno’’ti. ‘‘Dukkhito’’ti iminā kapaṇoti ettha kapadhātu hiṃsanatthoti dasseti. Mahāvarāhassāti varāhasaddassa sūkaratthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘mahānāgassā’’ti. ‘‘Pathavi’’nti iminā mahiṃ vikubbatoti ettha mahīsaddassa evaṃnāmakaṃ mahānadiṃ paṭikkhipati. ‘‘Padālentassā’’ti iminā karadhātuyā vityūpasaggavasena padālanatthaṃ dasseti. Bhisaṃghasamānassāti ettha mānasaddo katvatthoti āha ‘‘bhisaṃ ghasantassā’’ti. Ghasantassāti bhakkhantassa. Nadīnāmakaṃ taṃ pokkharaṇinti yojanā. Iminā nadīsu jaggatoti ettha nadī nāma pokkharaṇīti dasseti. Jaggatoti hatthiyūthaṃ pālentassa.
346.【『随我而行』者】此处「随」前缀与「行」词根及词尾结合，表示「随从、依从」之义，属「行进」等词类，故释曰『做随我之事』。【『苦恼者』者】此处示「伤害」义之词根。【『大野猪』者】否定「猪」义之解释，故释曰『大象』。【『大地』者】此处否定以「大地」此名所称之大河，乃指「大地」即地面本义，谓使之翻腾。【『裂开』者】此处以「离」前缀结合「行」词根，示「劈裂」之义。【『嚼食莲茎』者】此处「思量」之词为「作用」义，故释曰『大嚼莲茎者』。「嚼食者」，即食噉者。「称为河名之彼莲池」，此为连结语。以此示于河川中行进之义——所谓「河」者，即莲池也。【『守护』者】，即守护象群者。
§347
347. ‘‘Sutāti sotā’’ti iminā pāḷiyā dvidhābhāvaṃ dasseti. ‘‘Nissandeho’’ti iminā asandiddhoti ettha dihadhātuṃ dasseti, disadhātuṃ nivatteti.
347.【『流者，即河流』】以此巴利文示其义有两解之分。【『无疑』者】此处示「见」义之词根，排除「见到」义之词根。
§350
350.Buddhasahassenapīti pisaddo garahattho, pageva ekena buddhenāti dasseti.
350.【『乃至千佛亦』】此处「乃至」一词含贬责之意，以此示「何况一佛」之义。
‘‘Satto’’ti iminā kocisaddassa padhānapadaṃ dasseti. Aṭṭhāti ākhyātapadassa atthaṃ dassento āha ‘‘ṭhito’’ti. Devadattoti me sutanti ettha ‘‘me’’ti padaṃ bhagavantaṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘bhagavatā’’ti. Tadevāti sutameva. Idanti ‘‘devadattoti me suta’’nti vacanaṃ. Anucinātīti anuvaḍḍheti. ‘‘Patvā’’ti iminā āsajjananti ettha sadadhātuyā gatyatthaṃ, kiriyāvisesanañca dasseti. Avīcinirayaṃ pattoti ettha idāni na devadatto avīcinirayaṃ patto hoti, āyatiṃ pana avīciniraye avassambhāviyattā ‘‘avīcinirayaṃ patto’’ti vuttanti āha ‘‘āsaṃsāyaṃ atītavacana’’nti. Āsaṃsāyanti avassambhāviyatthe. Bhesmā hi udadhī mahāti ettha bhesmāsaddo bhayānakapariyāyoti āha ‘‘bhayānako’’ti.
【『有情』者】以此示「某人」一词中的主要词。【『立』者】解释述语词之义，故释曰『站立』。【『据我所闻，迭瓦达德……』】此中「我」字是针对世尊而说，故释曰『世尊所说』。【『彼即』者】即「所闻」也。【『此』者】即「据我所闻，迭瓦达德……」此语。【『随增』者】即「随之增长」。【『到达』者】以此示「接触、趋近」之义，此「行进」义词根兼示动作之状语。【『已投生阿鼻地狱』者】此处如今迭瓦达德并非已投生阿鼻地狱，然因将来于阿鼻地狱必然受生，故说『已投生阿鼻地狱』；释曰「此为表确定将来义之过去式」。「确定将来义」，即「必然发生」之义。【『可畏！大海！』者】此中「可畏」一词为「怖畏」之同义词，故释曰『可畏者』。
Upālipañhākathā伍巴离问答注释
§351
351.Ekatoti ettha topaccayassa sattamyatthe pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘dhammavādīpakkhe’’ti. ‘‘Anunayanto’’ti iminā anussāvetīti ettha anusaddassa atthaṃ dasseti. Anunayantoti punappunaṃ nayanto. Sāvanākāraṃ dassento āha ‘‘na tumhākaṃyevā’’tiādi. Ayaṃ adhammo vā ayaṃ avinayo vā idaṃ asatthusāsanaṃ vā yadi bhaveyyāti yojanā. ‘‘Bodhetī’’ti iminā sāvetīti ettha sudhātuyā atthaṃ dasseti. ‘‘Anussāvetvā’’ti iminā ‘‘anussāveti, salākaṃ gāhetī’’ti ettha anussāvanakiriyā pubbabhāge pavattā, salākaggāhakiriyā pacchābhāgeti dasseti.
351.【『从一方』者】此处示「之」后缀运用于第七格（处格）义，故释曰『于持法者一方』。【『顺导』者】以此示「随」字之义，即「一再引导」。示告知之状，故释曰『非唯汝等』等语。其连结为：若此为非法，或此为非律，或此为非师之教，则……。【『告知』者】以此示「听」义词根之义。【『宣告后』者】以此示：『宣告』与『取筹』二事中，「宣告」之行为在前分发生，「取筹」之行为在后分发生。
Ettāvatāti ettakena anussāvanasalākaggāhamattena. Na pana saṅgho bhinno hoti, anussāvetvā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ saṅghakamme kateyeva saṅgho bhinno hotīti adhippāyo.
「至此」(ettāvatā)——即以此劝告与取筹之量。然而僧团并未破裂,唯有在劝告后、取筹后、作别众僧团甘马时,僧团才破裂——此为意趣。
Ettha ṭhatvā kassaci codakassa anuyogo siyāti yojanā. Kinti siyāti āha ‘‘evaṃ devadatto’’tiādi. Tattha evanti pakatatte saṅghe bhinde satīti attho. Kathanti kenākārena. Puna kathanti kasmā kāraṇā. Raññoti ajātasatturañño, kāritakammaṃ. ‘‘Ghātāpitattā’’ti bimbisārarājānaṃ ghātāpitattā. Tatthāti ‘‘bhikkhu kho upālī’’tiādivacane, ṭhatvā parihāraṃ vadāmāti yojanā. Viraddhattāti virādhitattā. Tamatthaṃ vitthārento āha ‘‘tena hī’’tiādi. Tattha tena hīti uyyojanatthe nipāto. Evañhīti evameva. Tassāti devadattassa. Kumāro panāti ajātasattukumāro pana, katamatteyeva na vuttāti sambandho. Tassāti devadattassa. Tasmāti yasmā saṅghabhedato pubbe ruhituppādakammaṃ karontassāpi pacchā abhabbabhāvo ropito, tasmā.
此中,「站立于此,若有任何诘问者之追问」,此为连结。「如何会有?」,为此而说「如是迭瓦达德」等。其中,「如是」者,意为「在僧团如常时,若有破僧」。「如何」者,以何方式。「又如何」者,以何因缘。「王」者,未生怨王,所作之业。「因令杀」者,因令杀宾比萨拉王。「于彼」者,于「比库伍巴离」等语中,站立而说避免,此为连结。「因已违犯」者,因已违犯。为详说彼义而说「那么」等。其中,「那么」者,劝导之不变词。「如是」者,正是如此。「彼」者,迭瓦达德之。「然而王子」者,然而未生怨王子,仅作而未说,此为关联。「彼」者,迭瓦达德之。「因此」者,因为在破僧之前,即使正作生血业者,其后亦安立不能犯,因此。
Bhedakaravatthūsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Dhammādhammādīnaṃ suttantavinayapariyāyena visesaṃ dassento āha ‘‘suttantapariyāyenā’’tiādi. Tattha suttantapariyāyenāti suttantadesanāya, suttantadesanānayatoti vuttaṃ hoti. Tathāti tato aññathā.
于破僧诸事中,应知如是抉择,此为连结。为显示法与非法等以经与律之方式之差别而说「以经之方式」等。其中,「以经之方式」者,以经之教示,所谓以经教示之方法。「如是」者,异于彼。
Tatthāti dvīsu dhammādhammesu. Evaṃ amhākanti evaṃ kariyamāne amhākaṃ. Evaṃ suttantapariyāyena dhammādhammānaṃ visesaṃ dassetvā idāni vinayapariyāyena tesaṃ taṃ dassento āha ‘‘vinayapariyāyena panā’’tiādi. Bhūtena vatthunā kātabbanti sambandho. Evaṃ ‘‘abhūtena vatthunā’’ti etthāpi.
「于彼」者,于法与非法二者中。「如是我等」者,如是作时,我等。如是以经之方式显示法与非法之差别后,今以律之方式显示彼等之彼而说「然而以律之方式」等。「应以真实事作」,此为关联。如是「以非真实事」,于此亦然。
Evaṃ dvinnaṃ pariyāyānaṃ vasena dhammādhammadukassa visesaṃ dassetvā idāni vinayāvinayadukassa visesaṃ dassento āha ‘‘suttantapariyāyenā’’tiādi . Tattha suttantanayena rāgādayo vinetīti vinayo, vinayanayena kāyaṃ vācaṃ vinetīti vinayoti vacanattho kātabbo.
如是以二方式显示法与非法二法之差别后,今显示律与非律二法之差别而说「以经之方式」等。其中,以经之方法,调伏贪等故为律;以律之方法,调伏身语故为律,应作此语义。
Evaṃ dvinnaṃ pariyāyānaṃ vasena vinayāvinayadukassa visesaṃ dassetvā idāni bhāsitābhāsitadukassa visesaṃ dassento āha ‘‘suttantapariyāyena cattāro satipaṭṭhānā’’tiādi. Tattha ‘‘aṭṭhaṅgiko maggo’’ti idaṃ vacanaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitanti yojanā.
如是以二方式显示律与非律二法之差别后,今显示所说与非所说二法之差别而说「以经之方式,四念处」等。其中,「八支道」,此语为如来所说、所言,此为连结。
Evaṃ dvinnaṃ pariyāyānaṃ vasena bhāsitābhāsitadukassa visesaṃ dassetvā idāni āciṇṇānāciṇṇadukassa visesaṃ dassento āha ‘‘suttantapariyāyena devasika’’ntiādi. Tattha ‘‘devasika’’nti padaṃ ‘‘samāpajjanaṃ, volokana’’nti tīsuyeva padesu yojetabbaṃ. Aṭṭhuppattivasenāti kāraṇuppattivasena. Kāraṇañhi arati phalaṃ etasmāti atthoti vuccati, atthassa uppatti atthuppatti, sāyeva aṭṭhuppatti tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā, aṭṭhuppattiyā vaso aṭṭhuppattivaso, tena. Idaṃ padaṃ ‘‘suttantadesanā jātakakathā’’ti dvīhipi padehi yojetabbaṃ. Idanti phalasamāpattisamāpajjanādi. Āciṇṇanti ā bandhitaṃ, punappunaṃ vā upacitaṃ vaḍḍhitaṃ, paguṇaṃ vā. Cāriyapakkamananti cāriyatthaṃ pakkamanaṃ.
如是以二方式显示所说与非所说二法之差别后,今显示所行与非所行二法之差别而说「以经之方式,日日」等。其中,「日日」一词,应连结于「入定、出定」此三词。「以义生起之方式」者,以因生起之方式。因为因是义,从此有果故称为义,义之生起为义生起,即是义生起,将塔字作为吒塔字,义生起之力为义生起力,以此。此词应与「经之教示、本生故事」二词连结。「此」者,果定入定等。「所行」者,已遍结缚,或再再积集、增长,或熟练。「游行出发」者,为游行之出发。
Evaṃ dvinnaṃ pariyāyānaṃ vasena āciṇṇānāciṇṇadukassa visesaṃ dassetvā idāni paññattadukassa visesaṃ dassento āha ‘‘suttantapariyāyena cattāro satipaṭṭhānā’’tiādi. Taṃ bhāsitābhāsitadukasadisameva. Evaṃ dvinnaṃ suttantavinayapariyāyānaṃ vasena pañcannaṃ dukānaṃ viseso dassito.
如是以二种方式显示了已行未行对之差别后,今为显示施设对之差别而说「以经方式有四念处」等。此与说未说对相同。如是以经与律二种方式显示了五对之差别。
Āpattānāpattiduke ‘‘na mocanādhippāyassā’’ti pāṭhassa anantare pacchimavākye ṭhito ādisaddo ānetabbo. Iti ādinā nayenāti hi attho. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade. Idaṃ padaṃ pacchimavākyepi anuvattetabbaṃ.
在犯不犯对中,「非为解脱意趣」此句之后,最后句中所置『等』字应引入。意思是『以等为方式』。『于彼彼』者,于彼彼学处中。此句在最后句中亦应随转。
Lahukagarukaduke pañcāpattikkhandhāti thullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitavasena pañca āpattirāsayo. Dve āpattikkhandhāti pārājikasaṅghādisesavasena dve āpattirāsayo.
在轻重对中,『五犯聚』者,以土喇吒亚、巴吉帝亚、应悔过、恶作、恶说为方式的五种犯罪堆积。『二犯聚』者,以巴拉基咖、桑喀地谢萨为方式的二种犯罪堆积。
Sāvasesānāvasesaduke cha āpattikkhandhāti pārājikāpattito avasesā cha āpattirāsayo.
在有余无余对中,『六犯聚』者,除巴拉基咖罪外其余的六种犯罪堆积。
Duṭṭhullāduṭṭhulladuke lahukagarukadukasadisameva. Ayaṃ pana viseso – garukāpatti duṭṭhullā nāma , lahukāpatti aduṭṭhullā nāmāti evaṃ vinayapariyāyavaseneva catunnaṃ dukānaṃ viseso dassito.
在粗重非粗重对中,与轻重对相同。然而此差别是:重罪名为粗重,轻罪名为非粗重。如是仅以律方式显示了四对之差别。
Etthāti ‘‘adhammaṃ dhammoti dīpentī’’tiādivacane. Catunnaṃ saṅghakammānanti apalokanādivasena catunnaṃ saṅghakammānaṃ. Karontehi hetubhūtehi, hetvatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ.
『于此』者,在「显示非法为法」等语句中。『四种僧团甘马』者,以求听等为方式的四种僧团甘马。『由作者』者,由作为因者。此处『作』字是因格用法。
Tatthāti ‘‘te imehī’’tiādivacane. Apakassantīti ettha kasadhātussa gatyatthaṃ dassento āha ‘‘parisaṃ ākaḍḍhantī’’ti. Vijaṭentīti vijaṭaṃ karonti, visuṃ karontīti attho. Ekamantaṃ ussādentīti ekasmiṃ ante ussadaṃ karonti. Avapakassantīti ettha dvinnaṃ upasaggānaṃ vasena ativiyattho daṭṭhabboti āha ‘‘ati viya ākaḍḍhantī’’ti. Ativiyatthaṃ āvikaronto āha ‘‘yathā visaṃsaṭṭhāva honti, evaṃ karontī’’ti. Yathāti yenākārena kariyamāneti sambandho. ‘‘Visu’’nti iminā āveṇisaddo ‘‘visu’’ntiatthavācako anipphannapāṭipadikoti dasseti. Vatthūsūti bhedakaravatthūsu. Imaṃ gaṇhathāti imaṃ vādaṃ gaṇhatha. Visunti āveṇiṃ. Imasmiṃ khandhake vuttavacanaṃ parivārapāḷiyā saṃsandento āha ‘‘parivāre panā’’tiādi. Tattha pañcahi ākārehīti ‘‘kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458) evaṃ pañcahi kāraṇehi. Tassāti parivāre vuttavacanassa. Idhāti imasmiṃ saṅghabhedakakkhandhake, vuttena iminā saṅghabhedalakkhaṇenāti yojanā. ‘‘Atthato nānākaraṇaṃ natthī’’ti iminā saddato nānākaraṇaṃ atthīti dīpeti. Assāti saṅghabhedalakkhaṇassa. Taṃ pana nānākaraṇābhāvanti yojanā. Tatthevāti parivāre eva. Sabbatthāti sabbasmiṃ saṅghabhedakakkhandhake.
「在彼处」者,在「以此等」等语句中。「拖拽」者,此处为显示「卡萨」词根具行义,故说「拖拽众」。「分离」者,使之分离,意为使之分开。「偏袒一边」者,在一边造成偏袒。「过度拖拽」者,此处应见二前缀之极度义,故说「如同过度拖拽」。为阐明极度义,说「如同使之完全分离,如是作」。「如同」者,连接为「以何方式作」之义。以「分开」一词,显示「分开」一词表达分离义,为未完成词基。「在事物中」者,在造成分裂之事物中。「取此」者,取此论说。「分开」者,分离地。为连接本篇集所说语句与《附随》圣典,说「然而在《附随》中」等。其中「以五种方式」者,以「以甘马、以诵出、以称呼、以告知、以取筹」等五种原因。「彼之」者,《附随》中所说语句之。「在此」者,在此僧团分裂篇集中,连接为「以所说此僧团分裂之相」。以「义理上无差别」一词,显示「词句上有差别」。「彼之」者,僧团分裂相之。然而连接为「无差别之不存在」。「在彼处」者,正在《附随》中。「一切处」者,在整个僧团分裂篇集中。
Iti saṅghabhedakakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是僧团破裂篇集注释之连结已完成。
8. Vattakkhandhakaṃ
八、瓦德篇集
1. Āgantukavattakathā一、客比库义务注释
§357
357. Vattakkhandhake ārāmanti upacārasīmaṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘upacārasīmasamīpa’’nti. ‘‘Gahetvā’’ti padassa ‘‘upāhanā’’ti kammaṃ pākaṭaṃ, karaṇaṃ pana apākaṭaṃ. Tasmā karaṇaṃ dassento āha ‘‘upāhanadaṇḍakena gahetvā’’ti. Iminā ‘‘hatthenā’’ti karaṇaṃ nivatteti. Paṭikkamantīti ettha pavisantīti ca apakkamantīti ca atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘sannipatantī’’ti. Upāhanā…pe… pucchitabbāti ettha ‘‘pucchitabbā’’ti padassa saha kammena pucchitabbākāraṃ dassento āha ‘‘katarasmiṃ ṭhāne’’tiādi. Tattha ‘‘katarasmiṃ…pe… coḷaka’’nti iminā pucchitabbākāraṃ dasseti. ‘‘Āvāsikā bhikkhū’’ti iminā kammaṃ dasseti. ‘‘Pattharitabba’’nti iminā vissajjetabbanti ettha sajadhātuyā cajanatthaṃ paṭikkhipati. Gocaro pucchitabboti ettha gocarasaddo bhikkhācārasaddena atthato ekanti dassento āha ‘‘bhikkhācāro pucchitabbo’’ti. Bhikkhāya caranti etthāti bhikkhācāro, gocaragāmo. Yatthāti yasmiṃ gāme. ‘‘Ki’’ntiādinā pānīyaṃ pucchitabbantiādīsu pucchitabbākāraṃ dasseti. Kaṃ kālanti kasmiṃ kāle.
三五七、在瓦德篇集中「园」者,为显示关联近行界而说,故说「近行界附近」。「取」一词之「鞋」为业,然而工具不明显。因此为显示工具,说「以鞋杖取」。以此排除「以手」之工具。「退回」者,此处为排除「进入」与「离去」之义,说「集合」。「鞋……乃至……应问」者,此处为显示「应问」一词连同业之应问方式,说「在何处」等。其中以「在何处……乃至……内衣」显示应问方式。以「住处比库」显示业。以「应铺设」一词,在此「应告知」中排除「萨迦」词根之「生」义。「应问行处」者,此处为显示「行处」一词与「乞食行」一词义理上为一,说「应问乞食行」。「在此为乞食而行」者为乞食行,即行处村。「在何处」者,在何村。以「何」等显示在「应问水」等中之应问方式。「何时」者,在何时。
Bahi nikkhamantassāti vihārato bahi nikkhamantassa. Nilloketabboti oloketabbo. ‘‘Yadi sakkotī’’ti iminā sace ussahatīti ettha sacesaddo yadipariyāyo, ussahatisaddo sakkoti pariyāyoti dasseti. Sakkontassa vihārasodhanavatteti sambandho.
「对出外者」者,对从精舍出外者。「应观察」者,应看。以「若能」一词,显示在此「若堪能」中,「若」一词为「若」之同义词,「堪能」一词为「能」之同义词。连接为「能者之精舍清扫义务」。
2. Āvāsikavattakathā二、住处比库义务注释
§359
359. Āvāsikavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Sabbaṃ kātabbanti sambandho. Tassāti vuḍḍhatarassa āgantukassa. ‘‘Paṇḍito’’tiādinā sace bālo ‘‘sammajjāhi tāva cetiyaṅgaṇa’’nti na vadati, sammajjaniṃ nikkhipitvā tassa vattameva kātabbanti dasseti. Bhesajjameva kātabbanti sahāvadhāraṇena vuttattā bālo ‘‘karohi tāva bhesajja’’nti avadantopi bhesajjameva kātabbaṃ. ‘‘Paṇḍito hī’’tiādinā pana āgantukassa vattabbabhāvamattameva dasseti. Pāḷimuttakavattaṃ dassento āha ‘‘apicā’’tiādi. Bījanenāti bījaniyā. ‘‘Bījana’’nti hi napuṃsakaliṅgo, ‘‘bījanī’’ti itthiliṅgo. ‘‘Bījitabbo’’ti ca ‘‘bījitabba’’nti ca iminā aṭṭhakathāvacanena bījiyati anenāti bījanaṃ, bījiyati etāyāti bījanīti vacanattho kātabbo. Assāti vuḍḍhataraāgantukassa. Makkhetabbāti añjetabbā. Hīti saccaṃ. Etthāti upāhanapuñchane. Katthāti kasmiṃ vihāre. Pucchitena āvāsikenāti sambandho.
三五九、连接为「在住处义务中应如是了知决断」。连接为「应作一切」。「彼之」者,较长老之客比库之。以「若智者」等,显示若愚者不说「先扫塔院」,放下扫帚,仅应作彼之义务。「仅应作药」者,因以共同强调而说,故即使愚者不说「先作药」,也仅应作药。然而以「智者」等,仅显示客比库之应作义务性。为显示圣典外义务,说「又」等。「以扇」者,以扇子。「扇」者为中性,「扇子」者为阴性。以「应扇」与「应扇」一词,以注疏语句,应作语义为「以此扇」为扇,「以此扇」为扇子。「彼之」者,较长老客比库之。「应涂抹」者,应涂油。「确实」者,真实。「在此」者,在鞋拭中。「在何处」者,在何精舍。连接为「被问之住处比库」。
‘‘Attano santikaṃ…pe… na labhatī’’ti iminā attānaṃ sandhāya anāgacchantopi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labhatīti dasseti.
以「对自己近前……乃至……不得」一词,显示即使不关联自己而来者,对到达自己近前之客比库,不得不作义务。
3. Gamikavattakathā三、行路义务注释
§360
360. Gamikavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Tatthāti senāsanakkhandhake. Taṃ sabbaṃ paṭisāmetvāti sambandho. Yattha yesu pāsāṇapiṭṭhipāsāṇatthambhesu upacikā nārohanti, tassaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā tesu pāsāṇatthambhesu vā yaṃ katasenāsanaṃ atthi, taṃ anāpucchantassāpi anāpattīti yojanā. Catūsu pāsāṇesūtiādi vuttanti sambandho, upacikānaṃ uppattiṭṭhāne kateti sambandho. Ayanti ānisaṃso. Ovassakagehe pana ṭhapitānaṃ mañcapīṭhānanti sambandho.
「在游行规则中,应如是了知决断」,此为连结。「在彼处」者,在卧坐篇集中。「将彼一切对照」,此为关联。于何处、于何等石板、石柱,虫蚁不攀登,于彼石板或于彼等石柱,凡有已作之卧坐具者,即使不询问亦无罪,此为连结。「于四种石」等所说,此为关联。「于虫蚁生起之处所作」,此为关联。「此」者,利益也。「然而于有覆屋中安置之床座」,此为关联。
4. Anumodanavattakathā四、随喜义务注释
§362
362.Iddhaṃ ahosīti ettha idhadhātuyā vaḍḍhanatthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘sampannaṃ ahosī’’ti. Saṅghatthere nisinneti sambandho. Anuthere anumodanatthāya nisinneti yojanā. Saṅghattherena ajjhiṭṭhepīti sambandho. Anumodako vadatīti sambandho. Anu punappunaṃ, pacchā vā dāyake dhammakathāya modetīti anumodako. ‘‘Gacchathā’’ti sace vadati anumodakoti yojanā. Tassāti anumodakassa. Manussā kārentīti sambandho. ‘‘Ekenā’’ti padaṃ ‘‘kārentī’’ti pade kāritakammaṃ. Tassāti kāritabhikkhussa. Anumodanatoti anumodanakāraṇā. Upanisinnakathāti upasamīpe nisinnānaṃ kathiyati etāyāti upanisinnakathā. Anumodanāyāti anumodanatthāya. Ajjhiṭṭhovāti sayaṃ ajjhiṭṭho eva. Etthāti anumodanavatthusmiṃ. ‘‘Sañjātavacco’’ti iminā vacco sañjāto imassāti vaccitoti katvā sañjātatthe ita paccayoti dasseti.
「兴盛了」者,于此处,拒斥以兴盛界之增长义,故说「圆满了」。「坐于僧团长老」,此为关联。「坐于次长老为随喜」,此为连结。「由僧团长老所决意」,此为关联。「随喜者说」,此为关联。「随」者,一再地,或于后对施者以法语令喜,故为随喜者。「若说『诸位去』」,则为随喜者,此为连结。「彼之」者,随喜者之。「人们令作」,此为关联。「以一」之词,于「令作」之词中为使役业。「彼之」者,被使令之比库之。「因随喜」者,因随喜之缘故。「近坐语」者,于近处坐者所说,故为近坐语。「为随喜」者,为随喜之故。「自决意」者,自己决意而已。「于此」者,于随喜事中。「『已生便者』」,以此显示:便已生于此者,故为便者,于已生义之伊德后缀。
5. Bhattaggavattakathā第五，食堂行仪论。
§364
364.Bhattaggavatteti bhattaṃ gaṇhanti etthāti bhattaggaṃ, parivisanaṭṭhānaṃ. Tasmiṃ kattabbaṃ vattaṃ bhattaggavattaṃ, tasmiṃ bhattaggavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Manussānaṃ parivisanaṭṭhānaṃ nāma yattha manussā saputtadārā āvasitvā bhikkhūbhojenti. ‘‘Atiallīyitvā’’ti iminā anupakhajjāti ettha khadadhātussa hiṃsanaṃ nāma atiallīyananti dasseti. Āsanesu satīti āsanesu santesu. Nisīdantassa navakassāti sambandho. Āpajjatīti āpattiṃ āpajjati. Āpucchite ananujānanto thero āpajjatīti yojanā. Saṅghāṭinti pārutasaṅghāṭiṃ.
「食堂规则」者,于此处取食,故为食堂,即分食之处。于彼处应作之规则为食堂规则,于彼食堂规则中应如是了知决断,此为连结。「人们之分食处」者,名为人们携妻带子而住,供养比库们食物之处。「『过度倚靠』」,以此显示:于「侵入」此处,侵界之伤害,名为过度倚靠。「座位存在时」者,座位存在时。「坐之新比库」,此为关联。「犯」者,犯罪。「被询问而不允许之长老犯」,此为连结。「桑喀帝」者,所披之桑喀帝。
Pattadhovanaudakanti bhuñjanatthāya pattānaṃ dhovanaudakaṃ. Gahetabbanti hatthena gahetabbaṃ.
「钵洗水」者,为食用而洗钵之水。「应取」者,应以手取。
Yathā gaṇhiyamāneti yojanā. Mattāyāti pamāṇāya. Sabbiādīsu evāti evasaddo ajjhāharitabbo. Sabbiādīsūti sabbitelauttaribhaṅgesu, niddhāraṇe bhummaṃ. Yanti sabbiādikaṃ. Appahotīti sabbesaṃ bhikkhūnaṃ nappahoti. Tanti sabbiādikaṃ, sampādehīti sambandho. Tādisaṃ sabbiādikanti sambandho.
「如所取」,此为连结。「量」者,为度量。「于萨比等中亦如是」者,如是之词应引入。「于萨比等中」者,于萨比、油、上衣、破布中,于排除中为地格。「凡」者,萨比等。「不足」者,不足于一切比库们。「彼」者,萨比等,「应备办」,此为关联。「如是之萨比等」,此为关联。
Yaṃ bhattagganti yojanā. Hatthadhovanaudakanti bhuttāvīnaṃ hatthassa dhovanaudakaṃ. Antarāti bhojanassa majjhe. Pipāsitenāti pivituṃ icchantena. Galeti kaṇṭhe.
「凡食堂」,此为连结。「手洗水」者,已食者之手之洗水。「中间」者,于食物之中。「渴者」者,欲饮者。「咽」者,于喉中。
Nivattantenāti ettha kasmā ṭhānā nivattantenāti āha ‘‘bhattaggato’’ti. Kathaṃ kenākārena nivattitabbanti yojanā. Kasmā navakehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ nivattitabbanti āha ‘‘sambādhesu hī’’tiādi. Nikkhamanokāsoti paṭhamataraṃ nikkhantokāso. Paṭipāṭiyāti vuḍḍhapaṭipāṭiyā. Dhureti gehadvārassa samīpe. Dhurasaddo hi idha samīpavācako. Navakā antogehe ce nisinnā hontīti yojanā. Antarenāti bhikkhūnaṃ vivarena, majjhena vā. Viraḷāyāti tanukāya.
「从……返回者」:于此,为何从何处返回?故说「从食堂」。如何、以何方式应返回?此为连接。为何应比新比库先返回?故说「于拥挤处」等。「出去的机会」者,先出去的机会。「依次第」者,依长老次第。「门口」者,在家门附近。门声于此为近义词。若新比库坐在屋内,此为连接。「中间」者,于比库们的间隙,或于中央。「稀疏」者,稀薄。
6. Piṇḍacārikavattakathā第六，托钵行仪论。
§366
366. Piṇḍacārikavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Kappāsaṃ vā gahetvāti sambandho. Yañcāti yañca kiñci vatthuṃ, gahetvāti sambandho. Karontī ṭhitā vāti karontī hutvā ṭhitā vā. Tanti kammaṃ. Na ca bhikkhādāyikāyāti itthiliṅgavasena vuttattā itthiyā eva mukhaṃ na ulloketabbanti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘itthī vā hotū’’tiādi. ‘‘Bhikkhādānasamaye’’ti iminā aññasmiṃ samaye olokentopi natthi dosoti dasseti. Ekasmiṃ kāle bhikkhāya dadamānāya sabbakālampi na oloketabbanti anicchitatthaṃ paṭikkhipati.
366. 于行乞行仪中,应如是知决断,此为连接。「或取棉花」,此为关联。「以及」者,以及任何物品,「取」为关联。「正在做或站立」者,正在做而站立。「那」者,工作。「非施食者」:因以女性语词说,故仅对女人不应看其面,为遮止此义故说「或是女人」等。以「施食时」此语,显示在其他时候即使看也无过失。于一时正在施食时,一切时也不应看,遮止此非所欲义。
7. Āraññikavattakathā第七，住林行仪论。
§368
368. Āraññikavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Senāsanā otaritabbanti ettha araññe rukkhamūlādīsu nisinnassa vihārābhāvato senāsanaṃ nāma vasanaṭṭhānaṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘vasanaṭṭhānato nikkhamitabba’’nti.
368. 于阿兰若行仪中,应如是知决断,此为连接。「应从住所下来」:于此,因住在阿兰若树下等处者无精舍,故说住所者,指住处而说,故说「应从住处出来」。
Pattaṃ thavikāya pakkhipitvāti ettha kathaṃ patto thavikāya pakkhipitabboti āha ‘‘sace bahī’’tiādi. Tattha patto pakkhipitabboti sambandho. Dhovitvā katvāti padesu ‘‘pattaṃ vodaka’’nti vibhattipariṇāmaṃ katvā sambandhitabbaṃ. Tampīti veḷunāḷikampi. Samīpeti āraññakassa senāsanassa samīpe. Yathā ca āraññakassa araṇisahitaṃ icchitabbaṃ, evaṃ kantāraṃ paṭipannassāpi araṇisahitaṃ icchitabbanti yojanā. Gaṇavāsinoti gaṇena saha vāsino, āraññakassāti sambandho. Tenāti araṇisahitena. ‘‘Nakkhattāneva nakkhattapadānī’’ti iminā assayujādinakkhattāneva (abhidhānappadīpikāyaṃ 58-60 gāthāsu) disābhāgajānanassa, ca samayajānanassa ca kāraṇattā nakkhattapadāni nāmāti dasseti.
「将钵放入袋中」:于此,如何应将钵放入袋中?故说「若在外面」等。于彼处,应放钵,此为关联。「洗涤后做」等句中,应作「钵与水」之格变化后关联。「那也」者,竹筒也。「附近」者,阿兰若者住所附近。如阿兰若者应欲求带火具,如是行于旷野者也应欲求带火具,此为连接。「住于众者」:与众共住者,阿兰若者之,此为关联。「以那」者,以带火具。「星宿即星宿足」:以此显示,仅阿沙尤佳等星宿(在名称灯论第五十八至六十偈中),因知方分及知时节之因,故名星宿足。
8. Senāsanavattakathā第八，坐卧处行仪论。
§369
369. Senāsanavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Dvāraṃ nāmāti mahādvāraṃ. Mahāvaḷañjanti mahantehi janehi paribhuñjitabbaṃ. Tatthāti dvāre. Āpucchitvāvāti vuḍḍhaṃ āpucchitvāva, sabhāgassa vuḍḍhatarassāti sambandho. Vaṭṭatiyevāti yathāsukhaṃ viharituṃ vaṭṭatiyeva. Parivattitabbanti parimukhaṃ vattitabbaṃ.
369. 于住所行仪中,应如是知决断,此为连接。「门」者,大门。「大围墙」者,应由大众受用。「于彼处」者,于门。「询问后」者,询问长老后,同类之长老,此为关联。「确实适宜」者,确实适宜随意而住。「应转」者,应向周围转。
9. Jantāgharavattādikathā第九，热浴室行仪等论。
§371
371. Jantāgharavatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Bahijagatīti bahiālindo.
371. 于暖房行仪中,应如是知决断,此为连接。「外走道」者,外廊。
§373
373. Ācamanavatthusmiṃ evamattho veditabboti yojanā. Nīharitvāti udakaṃ nīharitvā. Ācamitabbanti dhovitabbaṃ. ‘‘Āpubbo camu dhovane’’ti hi dhātupāṭhesu vuttaṃ. Idaṃ ativivaṭanti idaṃ ṭhānaṃ ativivaṭaṃ, na kenaci paṭicchannanti attho. Udakaṃ alabhantassevāti udakaṃ alabhanteyeva.
在洗净事中,应如是知其义,此为连接。「取出」者,取出水。「应洗净」者,应洗涤。因为在《界论》中说:「『ā』前缀加『camu』为洗涤义。」「此处过于开敞」者,此处所过于开敞,意为不为任何物所遮蔽。「对于得不到水者」者,即对于得不到水者。
§374
374. Vaccakuṭivatte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Ayanti dantakaṭṭhaṃ khādato vaccakaraṇaṃ. Sabbatthevāti sabbasmiṃ eva ṭhāne. ‘‘Na pharusena kaṭṭhenā’’ti ettha na kevalaṃ kharakaṭṭhameva, phālitakaṭṭhādayopi chaviavalekhanakaṭṭhā pharusāyeva nāmāti dassento āha ‘‘phālitakaṭṭhena vā’’tiādi. Paviṭṭhassāti vaccakuṭiṃ paviṭṭhassa.
在厕所事中,应如是知其决断,此为连接。「或」者,从嚼齿木到排便。「一切处」者,在一切处所。在「不以粗木」此句中,不仅仅是粗糙之木,连劈开之木等刮伤皮肤之木也都名为粗木,为显示此义故说「或以劈开之木」等。「已入者」者,对于已入厕所者。
Sabbasādhāraṇaṭṭhānanti sabbesaṃ bhikkhūnaṃ, sabbehi vā sādhāraṇaṃ vaccakuṭisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ. Tatrāti tasmiṃ sabbasādhāraṇe ṭhāne. Nibaddhagamanatthāyāti attano nibaddhagamanatthāya kataṃ yaṃ ṭhānaṃ vā yaṃ puggalikaṭṭhānaṃ vā hotīti yojanā.
「一切共用处」者,一切比库的,或为一切所共用的名为厕所之处。「于彼」者,在彼一切共用处。「为固定行走之故」者,应连接为:为自己固定行走之故所作之处,或为个人处所。
Uhatāti ettha upubbo hadadhātūti dassento āha ‘‘uhaditā’’ti. ‘‘Hada karīsossagge’’ti dhātupāṭhesu (pāṇinī 977 dhātupāṭhe; saddanītidhātumālāyaṃ 15 dakārantadhātu) vuttattā vaccakūpato bahi karīsassa ossajjananti āha ‘‘bahi vaccamakkhitā’’ti. Dhovitabbāti udakena dhovitabbā. Etampīti udakassa avijjamānampi. Sabbatthāti sabbasmiṃ vattakkhandhake.
「已搬运」者,在此为显示『u』前缀加『hada』界,故说「已搬运」。因为在《界论》中说「『hada』为排泄粪便义」,故说「在外涂抹粪便」,意为从厕坑外排泄粪便。「应洗涤」者,应以水洗涤。「此亦」者,即使水不存在。「一切处」者,在一切《篇集》中。
Iti vattakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，行仪篇集注释的释义已经完成。
9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ
九、《巴帝摩卡停止篇集》
1. Pātimokkhuddesayācanakathā一、请诵巴帝摩卡之论
§383
383. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake nandimukhiyā rattiyāti ettha nandiyati tusiyatīti nandi, ikārantoyaṃ napuṃsakaliṅgo. ‘‘Nandiseno (jā. aṭṭha. 3.4.1) nandivisālo’’tiādīsu ikārantoyaṃ pulliṅgo hoti, idha pana mukhaṃ apekkhitvā ikāranto napuṃsakaliṅgo hoti. Aruṇuṭṭhitakāle odātadisāmukhatāya nandi mukhaṃ etissaṃ rattiyanti nandimukhī, ratti, tāya nandimukhiyā rattiyā, tena vuttaṃ ‘‘aruṇuṭṭhitakālepi hi nandīmukhā viya ratti khāyatī’’ti. Antopūtinti ettha kāyassa anto kuṇapapūtinti atthaṃ paṭipakkhipanto āha ‘‘attacittasantāne’’tiādi. ‘‘Kilesavassanavasenā’’ti iminā udakavassanavasenāti atthaṃ paṭikkhipati. Avassutanti tintaṃ, kilinnanti attho. Kasambujātanti ettha kasambūti saṅkāro. So hi sammuñcaniyā kasiyamāne vilekhiyamāne sambati saddaṃ karotīti kasambu, taṃ viya jātanti kasambujātanti attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ pana adhippāyavasena ‘‘ākiliṭṭhajāta’’nti vuttaṃ, ativiya kiliṭṭhajātanti attho. ‘‘Ākiṇṇadosatāya kiliṭṭhajāta’’ntipi pāṭho. ‘‘Yāva bāhāgahaṇāpi nāmā’’ti iminā pāṭhena dassetīti sambandho. Hīti padapūraṇamattaṃ. Tenāti moghapurisena. ‘‘Yāvā’’ti nipātapayogattā ‘‘bāhāgahaṇāpī’’ti ettha pañcamīvibhatti avadhiatthe hoti. Nāma-saddo garahatthajotako, tassa payogattā ‘‘āgamessatī’’ti ettha atītatthe anāgatavacanaṃ (saddanītisuttamālāya 893 sutte). Āgamessati nāmāti yojanā. Āgamessatīti īsaṃ adhivāsessati. ‘‘Āto gamuīsamadhivāsane’’ti hi dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 18 makārantadhātu) vuttaṃ.
在《巴帝摩卡停止篇集》中,「在喜面夜」者,在此「喜悦、欢喜」为『nandi』,此为『i』结尾中性词。在「喜军」「喜广」等中,此『i』结尾为阳性词,但在此处考虑到『面』故为『i』结尾中性词。在黎明升起时,因面呈白色故,此夜之面为喜,为夜,以彼喜面夜,因此说「即使在黎明升起时,夜亦如喜面」。「内腐」者,在此为反驳「身内为尸体腐烂」之义,故说「在自心相续」等。以「依烦恼雨义」此句,反驳「依水雨义」之义。「已雨」者,已湿,意为已润湿。「如垃圾所生」者,在此「垃圾」为污秽。因为它在被扫时、被刮除时发出声音,故为『kasambu』,如彼所生,应见其义为「如垃圾所生」。但在注疏中依意趣说「极染污所生」,意为极度染污所生。亦有「因充满过失故为染污所生」之读法。以「乃至取臂亦名」此读法显示,此为连接。「实」者,仅为补足语词。「以彼」者,以无用之人。因『yāva』为不变词之用法故,在「取臂亦」此处,第五格为限度义。『nāma』词为表示轻蔑义,因其用法故,在「将来」此处,以过去义用未来语。应连接为「将来亦名」。「将来」者,将稍许忍受。因为在《界论》中说「『ā』前缀加『gamu』为忍受义」。
§384
384.Na āyatakeneva papātoti ettha dīgheneva papātoti dassento āha ‘‘na paṭhamameva gambhīro’’ti. Āyatasaddo hi dīghapariyāyo. ‘‘Na āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo’’tiādīsu (cūḷava. 249) viya papāto dīghena tīrassa ādimhi na hotīti vuttaṃ hoti. Paṭhamamevāti tīrassa ādimhiyeva. ‘‘Anupubbena gambhīro’’ti iminā ‘‘na paṭhamameva gambhīro’’ti vacanassa adhippāyatthaṃ dasseti. Ṭhitadhammoti tīrassa antoyeva ṭhitasabhāvo . Velaṃ nātivattatīti ettha velāsaddassa tīramariyādatthesu pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘osakkanakandaraṃ mariyādavela’’nti. Tattha ‘‘osakkanakandara’’iti padena tīratthaṃ dasseti, ‘‘mariyāda’’ iti padena mariyādatthaṃ. Kena udakena daritabboti kandaro, udakena osakkano kandaro etthāti osakkanakandaraṃ, tīraṃ. Osakkanakandarabhūtañca mariyādabhūtañca velaṃ tīraṃ nātikkamatīti attho. Tīraṃ vāhetīti ettha vahadhātuyā pāpuṇanatthaṃ dassento āha ‘‘tīraṃ appetī’’ti. Tattha appetīti pāpuṇāpeti. ‘‘Ussāretī’’ti iminā pāḷiyaṃ ‘‘thalaṃ ussāretī’’ti padena ‘‘tīraṃ vāhetī’’ti padassa atthaṃ dassetīti attho dassito. Ussāretīti uddharitvā gamāpeti. Aññāpaṭivedhoti ettha ājānāti, ājānitthāti vā aññaṃ arahattamaggo vā arahattaphalaṃ vā, tassa paṭivijjhanaṃ aññāpaṭivedho, sukhuccāraṇatthaṃ majjhe dīgho, aññāpaṭivedho nāma arahattuppattiyeva hoti. Tena vuttaṃ ‘‘arahattuppattī’’ti.
384.「非以延长而有断崖」者,此中为显示「非以长而有断崖」,故说「非最初即深」。延长之词者,乃长之同义语。如「不应以延长的歌声唱诵法」等(小品249)中所见,所说者为:断崖非以长而在岸之初始处。「最初即」者,即在岸之初始处。以「渐次深」此语,显示「非最初即深」此言之意趣义。「住立法」者,即在岸之内而住立之自性。「不越界限」者,此中为显示界限之词在岸与界限二义中之运用,故说「下降之坑为界限之界」。其中以「下降之坑」一词显示岸义,以「界限」一词显示界限义。「应以何水破之为坑,以水下降之坑在此」,故为下降之坑,即岸。其义为:作为下降之坑且作为界限之界、岸,不越过。「运岸」者,此中为显示运字根之到达义,故说「令到岸」。其中「令到」者,令到达。以「令上升」此语,显示经文中「令上升陆地」一词与「运岸」一词之义,此义已显示。「令上升」者,提起后令去。「证智」者,此中「知」或「已知」为证智,即阿拉汉道或阿拉汉果,对其之通达为证智通达,为易发音故中间长音,名为证智通达者,唯以阿拉汉之生起而有。因此说「阿拉汉之生起」。
§385
385.Channamativassatīti udānapāḷiyā sandhāyabhāsitapāḷibhāvaṃ dassento āha ‘‘āpatti’’ntiādi. Tattha idanti ‘‘channamativassatī’’ti vacanaṃ vuttanti sambandho. Etanti navāpattiāpajjanaṃ sandhāyāti sambandho.
385.「覆盖过雨」者,为显示自说经文所说之经文性,故说「罪」等。其中「此」者,与「『覆盖过雨』此言」相连。「此」者,与「关于新罪之犯」相连。
4. Pātimokkhasavanārahakathā四、堪听巴帝摩卡者之论
§386
386.Purevā pacchā vāti ñattito pure vā pacchā vā. Khetteti pātimokkhaṭṭhapanassa khette. Khettaṃ dassento āha ‘‘tasmā’’tiādi. Rekāraṃ bhaṇatīti chattiṃsatyakkharesu re-kāraṃ ñattiṭṭhapanako bhaṇati. Idanti pañcatiṃsatyakkharānaṃ uccāraṇaṭṭhānaṃ. Vutteti ñattiṭṭhapanakena vutte. ‘‘Suṇātu me’’ti vacane anāraddheyevāti yojanā.
386.「或前或后」者,或在求听之前或后。「处」者,在巴帝摩卡安立之处。为显示处,故说「因此」等。「说喇字」者,在三十六字母中,安立求听者说喇字。「此」者,三十五字母之发音处。「已说」者,已由安立求听者说。应连接为「在『请听我』之言中尚未开始」。
5. Dhammikādhammikapātimokkhaṭṭhapanakathā五、如法与不如法巴帝摩卡之确立论
§387
387.Tena puggalenāti tena cuditakena puggalena. Sā vipattīti sīlavipattiādisaṅkhātā sā vipatti. Saññāamūlikavasenāti ‘‘katā’’ iti saññāya amūlikavasena. Katañcāti ekantena katañca. Akatañcāti ekantena akatañca.
387.「以彼人」者,以彼被举罪之人。「彼失坏」者,彼名为戒失坏等之失坏。「以想无根方式」者,以「已作」之想的无根方式。「已作且」者,决定已作且。「未作且」者,决定未作且。
Kopetukāmatāya neva āgacchatīti sambandho. Tenāti anāgamanādikāraṇena. Āpajjatīti pātimokkhaṭṭhapanako āpajjati. Iccassāpīti iti evaṃ assa pātimokkhaṭṭhapanakassāpi . Paccādiyatīti pati ādiyati, ‘‘akataṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kamma’’ntiādinā puna ādīyati, puna ārabhatīti attho.
「以欲恼害之欲而不来」,应如是连接。「因此」者,以不来等之因。「犯」者,安立巴帝摩卡者犯。「如是彼亦」者,如是彼安立巴帝摩卡者亦。「被接受」者,对着接受,以「未作之甘马,应再作之甘马」等再接受,义为再开始。
6. Dhammikapātimokkhaṭṭhapanakathā六、如法巴帝摩卡之确立论
§388
388.Maggapaṭipādanādīsūti maggasmiṃ paṭipādanādīsu. Ādisaddena theyyacittena avahārādayo saṅgaṇhāti. Ākārādisaññāti ākārasaññā liṅgasaññā nimittasaññā. Tanti parisaṅkaṃ sandhāyāti sambandho.
388.「在道之施设等」者,在道中之施设等。以「等」字摄取以盗心之搬运等。「形相等想」者,形相想、相想、征相想。「彼」者,应与会众连接。
7. Attādānaaṅgakathā七、自取支分之论
§398
398.Attādānaṃ ādātukāmenāti ettha kiṃ attādānanti āha ‘‘sāsanaṃ sodhetukāmo’’tiādi. Iminā paraṃ codetuṃ attanā ādātabbaṃ adhikaraṇaṃ attādānanti vuccatīti dasseti. Akāloimaṃ attādānaṃ ādātunti ettha akālaṃ dassento āha ‘‘rājabhaya’’ntiādi. Tattha vassārattoti vassakālo. So hi vasso ativiya rañjati ettha kāleti vassārattoti vuccati. Vassārattopi adhikaraṇavūpasamatthaṃ lajjiparisāya dūrato ānayanassa dukkarattā akālo nāma. Itīti ayaṃ rājabhayādikāloti attho. Viparītoti rājabhayādīnaṃ abhāvakālo.
「欲取自取者」,此中何为「自取」?说「欲清净教法」等。以此显示:为了诃责他人,自己应取的诤事,名为「自取」。「非时取此自取」,此中显示非时,说「王难」等。其中「雨夜」者,雨季时。因为雨季极为染着此时,故称「雨夜」。雨夜时,因为难以从远处召来惭愧的众会以平息诤事,故名为「非时」。「如是」者,此义为:王难等时。「相反」者,王难等不存在之时。
Abhūtaṃ idaṃ attādānanti ettha abhūtasaddo avijjamānapariyāyoti āha ‘‘asantamida’’nti, idaṃ attādānaṃ avijjamānanti attho. Mayā gahitoti sambandho. Sīlavā puggaloti yojanā. Yanti attādānaṃ saṃvattatīti sambandho. Idanti attādānaṃ.
「此自取为非实」,此中「非实」一词为「不存在」之同义语,故说「此不存在」,义为:此自取不存在。「我所取」为连接。「持戒之人」为结合。「去」,连接为:自取导向。「此」者,自取。
Na labhissāmi sandiṭṭhe, labhissāmi sandiṭṭheti ettha ‘‘na labhissāmi, labhissāmī’’ti idaṃ kiṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘appekadā hī’’tiādi. Tattha appekadāti api ekadā. Hisaddo vitthārajotako. Evarūpāti sandiṭṭhasambhattasabhāvā. Tanti upatthambhakabhikkhulabhanaṃ sandhāyāti sambandho. ‘‘Na labhissāmī’’ti idaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho.
「我将不得现见,我将得现见」,此中「我将不得,我将得」,此依何而说?说「有时」等。其中「有时」者,亦一时。「实」字显示详述。「如是」者,具现见共住之性。「彼」,连接为:依于获得支持比库。「我将不得」,此语句被说,为连接。
Kosambakānaṃ bhaṇḍanādi bhavati viya bhaṇḍanādi bhavissatīti yojanā. Pacchāpi avippaṭisārakaraṃ bhavissatīti ettha kesaṃ avippaṭisārakaraṃ bhavati viya pañcaṅgasampannāgataṃ attādānaṃ ādiyato pacchāpi avippaṭisārakaraṃ bhavatīti āha ‘‘subhaddaṃ vuḍḍhapabbajita’’ntiādi. Tattha pañcasatikasaṅgītinti pañcasatehi mahākassapādīhi kattabbaṃ saṅgītiṃ. Mahākassapattherassa pacchā samanussaraṇakaraṃ hoti iva hotīti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Samanussaraṇakaranti sammodavasena punappunaṃ anussaraṇassa karaṃ. Iminā ‘‘avippaṭisārakara’’nti padassa atthaṃ dasseti. Pacchāpīti ettha pisaddassa avuttasampiṇḍanatthaṃ dassento āha ‘‘sāsanassa cā’’tiādi. Tattha sāsanassa ca sassirikatāyāti sambandho. Vigataupakkilesacandimasūriyānaṃ viya sāsanassa ca sassirikatāya saṃvattatīti adhippāyo.
「如国桑比诸人之诤论等发生,诤论等将发生」为结合。「后亦将成无悔」,此中对谁成无悔?如具足五支而来之自取,取者后亦成无悔,故说「善来苏跋德出家者」等。其中「五百结集」者,由五百位大咖萨巴等所作之结集。「如大咖萨巴长老之后成随念」为结合。此即其余之法。「随念作」者,以欢喜之方式,反复随念之作。以此显示「无悔作」一词之义。「后亦」,此中显示「亦」字之未说集合义,说「教法之」等。其中「教法之」与「具光辉性」为连接。意趣为:如离垢之日月,教法之具光辉性亦导向。
8. Codakena paccavekkhitabbadhammakathā八、举罪者应观察之法论
§399
399. ‘‘Acchiddena appaṭimaṃsenā’’tiādīsu evamattho veditabboti yojanā. Chiddasappaṭimaṃsaṃ paṭhamaṃ dassetvā viparītavasena acchiddaappaṭimaṃsaṃ dassento āha ‘‘yenā’’tiādi. Tattha yena katānīti sambandho. Chijjatīti chiddo, paṭi punappunaṃ masiyati āmasiyatīti paṭimaṃso, niggahitāgamo, bhāvappadhānoyaṃ kammaniddeso. Saha paṭimaṃsenāti sappaṭimaṃso, kāyasamācāro. Viparītoti viparivattavasena ito pavatto, kāyasamācāroti attho. Amūlakānuddhaṃsanādīhīti ādisaddena duṭṭhullavācādayo saṅgaṇhāti.
「以无穴、无可摸」等中,应知此义为结合。先显示有穴有可摸后,以相反方式显示无穴无可摸,说「以何」等。其中「以何所作」为连接。「被断」为「穴」,「反复被摸、被触摸」为「可摸」,鼻音增加,此为以作用为主之业的指示。「与可摸俱」为「有可摸」,身行。「相反」者,以转变方式从此而起,义为:身行。「以无根诽谤等」,以「等」字摄取粗恶语等。
Mettaṃ nu kho me cittanti ettha appanābhāvappattaṃ mettacittamevādhippetanti dassento āha ‘‘palibodhe chinditvā’’tiādi. Tattha palibodheti āvāsapalibodhādike palibodhe. ‘‘Vikkhambhanavasena vihatāghāta’’nti iminā appanābhāvappattaṃ mettacittameva dasseti. Idaṃ panāvuso kattha vuttaṃ bhagavatāti ettha idaṃsaddakiṃsaddānaṃ visayaṃ dassento āha ‘‘idaṃ sikkhāpadaṃ katarasmiṃ nagare’’ti.
「我心是否为慈」,此中显示:所指即达到安止之慈心,故说「断除障碍」等。其中「障碍」者,住处障碍等障碍。「以镇伏方式破除嗔恨」,以此显示:即达到安止之慈心。「然而,具寿,此于何处为世尊所说」,此中显示「此」字「何」字之对象,说「此学处在何城」。
9. Codakena upaṭṭhāpetabbakathā九、关于举罪者应使之现前事项的论述
§400
400.‘‘Kālena vakkhāmī’’tiādīsu codanāya kālaakālādiṃ dassento āha ‘‘eko eka’’ntiādi. Tattha ekoti ekako codako. Ekanti ekakaṃ cuditakaṃ. Saṅghamajjha…pe… asanasālādīsu vā parivāritakkhaṇe vāti yojanā. Tattha ‘‘saṅghamajjha…pe… asanasālādīsū’’ti iminā ṭhānābhāvaṃ dasseti, ‘‘upaṭṭhākehi parivāritakkhaṇe’’ti iminā kālābhāvaṃ dasseti. Imehi padehi ṭhānampi kālena saṅgahetvā ‘‘kālena vakkhāmī’’ti vuttanti dasseti. Tacchenāti saccena. Hambhoti nipāto pacchimapadesu paccekaṃ yojetabbo. Hambho mahallaka, hambho parisāvacara, hambho paṃsukūlika, hambho dhammakathikāti hi attho. Idanti kammaṃ. Kāraṇanissitanti mahallakabhāvakāraṇādīsu nissitaṃ. ‘‘Bhante’’ti nipātopi paccekaṃ yojetabbo. Ettha ca ‘‘hambho’’ti nipātena lokavohāravasena anādarassa pakāsakattā pharusena vadati nāma, ‘‘bhante’’ti nipātena sādarassa pakāsakattā saṇhena vadati nāma. Kāraṇanissitaṃ katvāti imasmiṃ vītikkame ayaṃ nāma dosoti kāraṇanissitaṃ katvā. ‘‘Mettacittaṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā mettacittoti padassa ‘‘vakkhāmī’’ti pade kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti. No dosantaroti ettha antarasaddassa cittavācakabhāvaṃ dassento āha ‘‘na duṭṭhacitto’’ti. ‘‘Hutvā’’ti iminā kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti.
【四〇〇】于「我将在适时说」等句中,为显示对于举罪之适时与不适时等,说「一人对一人」等。其中,「一人」者,单独的举罪者。「一人」者,单独的被举罪者。「僧团中……乃至……食堂等处,或被侍者围绕之时」,应如是连接。其中,以「僧团中……乃至……食堂等处」此句,显示处所之不具足;以「被侍者围绕之时」此句,显示时机之不具足。以此等语句,将处所亦摄于时机中,故说「我将在适时说」,如是显示。「以真实」者,以真实。「喂」此语词,应分别连接于后面各词:喂长老、喂众中行者、喂粪扫衣者、喂说法者,此即其义。「此」者,业。「依于因缘」者,依于长老身份之因缘等。「尊者」此语词亦应分别连接。于此,以「喂」此语词,因显示依世俗言说之不恭敬故,名为以粗语说;以「尊者」此语词,因显示恭敬故,名为以柔软语说。「作依于因缘」者,作「于此违犯中,此名为过失」之依于因缘。以「建立慈心」此句,显示「慈心」一词对「我将说」一词之作用修饰性。「无过失之心」者,于此,为显示「内」字之表心义,说「非嗔恚心」。以「成为」此句,显示作用修饰性。
10. Codakacuditakapaṭisaṃyuttakathā十、关于举罪者与被举罪者相关事项的论述
§401
401.Ajjhattanti ettha attasaddassa cittavācakabhāvañca sattamīvibhattiyāpi amādesabhāvañca dassento āha ‘‘attano citte’’ti. Uppādetvāti iminā ‘‘manasikaritvā’’ti padassa adhippāyatthaṃ dasseti. Kāruññatāti ettha dvīsu ṇyapaccayatāpaccayesu ekasseva bhāvavācakattā eko svatthoti dassento āha ‘‘karuṇabhāvo’’ti. Tattha karuṇassa puggalassa bhāvo kāruññaṃ, tadeva kāruññatā. Atha vā karuṇo eva puggalo kāruññaṃ, tassa bhāvo kāruññatāti vacanattho kātabbo. Imināti ‘‘kāruññatā’’ti padena. Karuṇañcāti appanāpattaṃ karuṇañca. Karuṇāpubbabhāgañcāti appanāpattāya karuṇāya pubbabhāge parikammūpacāravasena pavattaṃ kāmāvacarakaruṇañca. Dvīhipīti ‘‘hitesitā, anukampitā’’ti dvīhipi padehi. Mettañcāti appanāpattamettañca. Mettāpubbabhāgañcāti appanāpattāya mettāya pubbabhāge parikammūpacāravasena pavattaṃ kāmāvacaramettañca. Suddhanteti suddhe koṭṭhāse. Paṭiññaṃ āropetvāti cuditakaṃ paṭiññaṃ āropetvā. Ye eteti ‘‘kāruññatā’’tiādinā nayena ye ete pañca dhammā vuttāti yojanā. Iminā ime pañca dhammeti ettha imasaddassa aniyamaniddesabhāvaṃ dasseti.
【四〇一】「于内」者,于此,为显示「我」字之表心义,及于第七格中亦无轻蔑义,说「于自己心中」。以「生起」此句,显示「作意」一词之意趣义。「悲悯性」者,于此,于二种「悲」词尾与「性」词尾中,为显示仅一者表状态义故,另一为自义,说「悲之状态」。其中,具悲之人的状态为悲悯,即此为悲悯性。或者,具悲之人即是悲悯,其状态为悲悯性,应作如是语义。以此者,以「悲悯性」一词。「悲与」者,达安止之悲与。「悲之前分与」者,于达安止之悲的前分,以预作、近行方式转起之欲界悲与。「以二者」者,以「利益欲、怜愍」此二词。「慈与」者,达安止之慈与。「慈之前分与」者,于达安止之慈的前分,以预作、近行方式转起之欲界慈与。「清净之」者,清净之部分。「使负担承诺」者,使被举罪者负担承诺。「彼等此」者,应连接为「以『悲悯性』等方式所说之彼等五法」。以此显示「此」字之不定指示性。
Sacceca akuppe cāti ettha saccasaddassa viratisaccaparamatthasaccāni paṭikkhipanto āha ‘‘vacīsacce cā’’ti. ‘‘Akuppanatāyā’’ti iminā nakupassa bhāvo akuppanti katvā ṇyapaccayassa bhāvatthaṃ dasseti. Hīti saccaṃ, vitthāro vā. Na paro ghaṭṭetabboti na paro kujjhāpetabbo. Sabbatthāti sabbasmiṃ pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake.
「以真实及不动」者,于此,排除「真实」字之离恶真实与胜义真实,说「以语真实及」。以「以不动性」此句,作「不动之状态为不动」,显示「性」词尾之状态义。「或」者,真实,或详说。「不应触恼他人」者,不应使他人愤怒。「一切处」者,于一切巴帝摩卡设立篇集中。
Iti pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如此，巴帝摩卡中止篇集注释的义释已经完成。
10. Bhikkhunikkhandhakaṃ
【十、比库尼篇集】
Mahāpajāpatigotamīvatthukathā玛哈巴嘉巴娣果德弥事论
§402
402. Bhikkhunikkhandhake kasmā paṭikkhipatīti codanaṃ dassetvā tassā ābhogaṃ dassento āha ‘‘nanū’’tiādi. ‘‘Kāma’’ntiādinā abhyūpagamaparihāravasena vissajjeti. Tattha kāmaṃsaddo anuggahattho, pana saddo garahattho, pana tathāpi paṭikkhipatīti sambandho. Tanti mahāpajāpatiṃ gotamiṃ. Yācitena hutvā anuññātanti yojanā. Ayanti pabbajjā. Bhaddakaṃ katvāti laddhakaṃ katvā, manāpaṃ katvāti attho.
【四〇二】于比库尼篇集中,为何拒绝?显示此举罪后,为显示其意向,说「难道不是」等。以「虽然」等句,以承认回避方式作答。其中,「虽然」字是赞同义,「然而」字是责难义,「然而」即「虽然如此仍拒绝」,此为连接。「彼」者,玛哈巴嘉巴娣果德弥。应连接为「以被请求而允许」。「此」者,出家。「作善妙」者,作已得,作可意,此为其义。
§403
403.Kumbhathenakehīti ettha kumbhe dīpaṃ jāletvā tenālokena thenentīti kumbhathenakāti dassento āha ‘‘kumbhe dīpaṃ jāletvā’’tiādi.
【四〇三】「以瓮灯盗贼」者,于此,为显示「于瓮中点灯,以其光明而行盗,故为瓮灯盗贼」,说「于瓮中点灯」等。
Nāḷimajjhagatanti sassanāḷassa majjhe gataṃ. Gaṇṭhinti phaḷuṃ. ‘‘Kaṇḍa’’ntipi pāṭho, daṇḍanti attho. Yenāti pāṇakena. Ayañhi yaṃsaddo taṃsaddānapekkhoti daṭṭhabbo.
「禾秆中」者,谷禾秆之中。「节」者,节段。亦有读作「茎」,义为杆。「以何」者,以何种液体。此处「何」字应视为依待「彼」字。「内血性」者,内部血液性。「此义」者,此将说之义。「为遮」者,为遮蔽。「即使未系」者,「亦」字为摄取义,然「已系」则为「更甚」之义。「少许」者,微少量。「水」者,水。「彼水亦」者,水亦。「亦」字依待未系而住之少许水。「此等重法所制」者,应连接。「预先」者,更先,义为最初。「于彼等」者,于重法中。应连接「即使未制时」。「最初所说」等所说,显示此义:正法将住千年。「千年」者,此语所说,应连接。「从彼」者,从千年。「教法亦」者,「亦」字依待证法。二种正法住时,行法住故不说。「彼等」者,五千年。应连接:有教法时不得证,故不应说。「相」者,沙门相,义为沙门行仪。
Antorattabhāvoti antolohitabhāvo. Etamatthanti etaṃ vakkhamānaṃ atthaṃ. Āḷiyāti āvaraṇāya. Abaddhāyapīti pisaddo anuggahattho, baddhāya pana pagevāti attho. Kiñcīti appamattakaṃ. Yanti udakaṃ. Tampīti udakampi. Pisaddo abaddhāya ṭhitaṃ kiñci udakaṃ apekkhati. Ye ime garudhammā paññattāti yojanā. Paṭikaccevāti pageva , paṭhamamevāti attho. Tesūti garudhammesu. Apaññattesu santesupīti yojanā. Paṭhamaṃ vuttantiādi vuttaṃ, vassasahassameva ṭhassati iti imamatthaṃ dassetīti yojanā. ‘‘Vassasahassa’’nti ca etaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. Tatoti vassasahassato. Pariyattidhammopīti pisaddo paṭivedhasaddhammaṃ apekkhati. Dvīsu saddhammesu ṭhitesu paṭipattisaddhammo ṭhitoyevāti katvā na vuttaṃ. Tāniyevāti pañcavassasahassāniyeva. Pariyattiyā sati paṭivedho na hotīti nāpi vattabboti yojanā. Liṅganti samaṇavesaṃ, samaṇākāranti attho.
「此未制」者,以玛哈巴嘉巴娣受持八重法达上为缘,此制名为未制,义为以彼未制而达上。「令玛哈巴嘉巴娣为共住者」者,以玛哈巴嘉巴娣为伍巴迦,五百释迦女为彼之共住者,义为此。「故」者,应连接「有」。「以此教诫」者,以世尊此教诫。
Bhikkhunīupasampadānujānanakathā关于准许比库尼达上的论述
§404
404.Imāya anupaññattiyāti mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammapaṭiggahaṇūpasampadaṃ upanidhāya ayaṃ paññatti anupaññatti nāma, tāya anupaññattiyā upasampādetunti attho. Mahāpajāpatiyā saddhivihāriniyo katvāti mahāpajāpatiṃ upajjhaṃ katvā pañcasatā sākiyāniyo tassā saddhivihāriniyo katvāti attho. Itīti tasmā ahesunti sambandho. Iminā ovādenāti bhagavato iminā ovādena.
「此」者,此比库尼。「彼」者,甘马。「于他」者,于他甘马。「他」者,异于应行之甘马。
§410
410.Etissāti etissā bhikkhuniyā. Tanti kammaṃ. Aññasminti aññasmiṃ kamme. Aññanti ropitabbakammato aññaṃ kammaṃ.
「以泥水」者,以泥搅浊之水。「于泥等亦」者,「亦」字应连接于「以何」。义为「以何」。「集会」者,比库尼僧团集会。「应呵责」者,应呵责之甘马。「以此」者,以此告白量。「不应礼」者,不应礼敬,义为不值得礼敬。「从彼」者,从三次告白。「不礼敬」者,比库尼等不礼敬。「即使见」者,即使见彼比库。「以彼比库」者,以示应呵责之比库,应连接「应请恕」。「于住处」者,于比库等之住处。「以彼比库」者,以应前往之比库,应连接「应说」。「从彼」者,从应说时。「彼」者,示应呵责之比库。「于此」者,于比库尼篇集。「甘马分别」者,于别册末甘马分别处。
§411
411.Kaddamodakenāti kaddamena āluḷitena udakeneva. Kaddamādīsupīti pīsaddo ‘‘yena kenacī’’ti ettha yojetabbo. Yena kenacipīti hi attho. Sannipatitvāti bhikkhunisaṅghena sannipatitvā. Apasādanīyanti apasādetabbaṃ kammaṃ. Ettāvatāti ettakena sāvanamattena. Avandiyoti na vandetabbo, vandituṃ na arahoti attho. Tatoti tikkhattuṃ sāvetabbato. Na vandantīti bhikkhuniyo na vandanti. Disvāpīti taṃ bhikkhuṃ disvāpi. Tena bhikkhunāti apasādanīyaṃ dassentena bhikkhunā, khamāpetabbanti sambandho. Vihāreyevāti bhikkhūnaṃ vihāreyeva. Tena bhikkhunāti upasaṅkamitabbena bhikkhunā, vattabbanti sambandho. Tatoti vattabbakālato. Soti apasādanīyaṃ dassento bhikkhu. Etthāti bhikkhunikkhandhake. Kammavibhaṅgeti parivārāvasāne kammānaṃ vibhaṅgaṭṭhāne (pari. aṭṭha. 495-496).
「以光辉」者,示以下劣而说,故说「以非法光辉」。「与比库尼等结合」者,于此示作业,故说「以男子以非法」。此中以「男子」示业,以「以非法」示作具。「入住处」者,入比库等之住处。「停止教诫」者,于此示停止教诫之相,故说「非比库尼住处」等。「为教诫」者,为受教诫。「莫作」者,汝等莫作。
Obhāsantīti ava hīnena bhāsantīti dassento āha ‘‘asaddhammena obhāsantī’’ti. ‘‘Bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojentī’’ti ettha kammakaraṇe dassento āha ‘‘purise asaddhammenā’’ti. Ettha ‘‘purise’’ti iminā kammaṃ dasseti, ‘‘asaddhammenā’’ti iminā karaṇaṃ. Vihārappavesaneti bhikkhūnaṃ vihārappavesane. Ovādaṃ ṭhapetunti ettha ovādaṭṭhapanākāraṃ dassento āha ‘‘na bhikkhunupassaya’’ntiādi. Ovādatthāyāti ovādapaṭiggahaṇatthāya. Mā karitthāti mā kareyyātha.
「以光辉」者,示以下劣而说,故说「以非法光辉」。「与比库尼等结合」者,于此示作业,故说「以男子以非法」。此中以「男子」示业,以「以非法」示作具。「入住处」者,入比库等之住处。「停止教诫」者,于此示停止教诫之相,故说「非比库尼住处」等。「为教诫」者,为受教诫。「莫作」者,汝等莫作。
§416
416.Gihidārikāyoti gihibhūtā dārikāyo bandhanti viyāti yojanā. Ghanapaṭṭakenāti ghanabhūtena paṭṭena niyuttena. Ekapariyakanti ettha ekavāraṃ kaṭiyaṃ parikkhipitvā kataṃ kāyabandhanaṃ ekapariyakanti dassento āha ‘‘ekavāraṃ parikkhipanaka’’nti. Tattha parikkhipanakanti kaṭiyaṃ parikkhipanārahaṃ.
「在家女」者,连接为:在家女系缚也。「以厚布」者,以厚实之布所制成者。「一周」者,此处为显示「一周」者乃一次围绕腰部而作之身缚,故说「一次围绕者」。其中「围绕者」者,应围绕于腰者。
Vilīvenāti ettha bahutthe ekavacananti āha ‘‘saṇhehi vilīvehī’’ti. ‘‘Katapaṭṭenā’’ti iminā pāḷiyaṃ ‘‘katenā’’ti pāṭhasesaṃ dasseti. Setavatthapaṭṭenāti setavatthena katena paṭṭena. Kataveṇiyāti katāya veṇiyā. Iminā dussena katā veṇi dussaveṇīti vacanatthaṃ dasseti. Eseva nayo purimapacchimapadesupi. Coḷakāsāvanti coḷameva kasāvena rattattā coḷakāsāvaṃ.
「以细带」者,此处为显示复数以单数表示,故说「以细带」。「以制布」者,以此显示圣典中「以制」之读法余部。「以白布带」者,以白布所制之带。「以制发辫」者,以制作之发辫。以此显示「以此布制作之发辫」为布发辫之语义。此同理亦适用于前后诸词。「袈裟小衣」者,小衣本身因以袈裟染为赤色,故为袈裟小衣。
Aṭṭhillenāti addena aṭṭhinā. ‘‘Gojaṅghaṭṭhike’’ti iminā aṭṭhino sambandhaṃ dasseti. Hatthaṃ koṭṭāpentīti ettha hatthaṃ nāma aggabāhamevādhippetaṃ, na kapparato paṭṭhāyāti dassento āha ‘‘aggabāha’’nti. Piṭṭhihatthanti hatthapiṭṭhiṃ. Piṭṭhipādanti pādapiṭṭhiṃ.
「以骨」者,以半块骨。「牛胫骨」者,以此显示骨之关联。「令击手」者,此处「手」者,唯指前臂,非自肘起,为显示此故说「前臂」。「手背」者,手之背面。「足背」者,足之背面。
§417
417.Vuttanayānevāti chabbaggiyānaṃ mukhalimpanādīsu (cūḷava. aṭṭha. 247) vuttanayāneva. Aṅgadeseti sarīrappadese. Gaṇḍappadeseti kapolappadese. Sāloke tiṭṭhantīti ettha saṃvijjati āloko etthāti sālokanti katvā dvāraṃ gahetabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘dvāraṃ vivaritvā’’ti. Vuṭṭhāpentīti upasampādenti. Sūnaṃ ṭhapentīti ettha sūnāsaddo maṃsapariyāyoti āha ‘‘maṃsaṃ vikkiṇantī’’ti. Tenāti dāsena. Idaṃ padaṃ ‘‘kārentī’’ti pade kāritakammaṃ. ‘‘Haritakañceva pakkañcā’’ti iminā haritakapakkikanti padassa dvandavākyaṃ dasseti. Tattha haritakanti haritameva paṇṇaṃ. Pakkanti seditaṃ paṇṇaṃ.
「如前所说之方式」者,如六群比库涂面等处所说之方式。「身体部位」者,身体之处所。「颊部」者,面颊之处所。「立于有光处」者,此处应作「此处有光」而取门之义。故说「开门」。「令达上」者,令受达上。「置生肉」者,此处「生肉」一词为肉之同义语,故说「卖肉」。「以彼」者,以奴仆。此词于「令作」一词中为使役业。「生诃梨勒与熟者」者,以此显示「生诃梨勒熟者」一词为并列复合词。其中「生者」者,生之叶。「熟者」者,煮过之叶。
§418
418.Kathitāyevāti cīvarakkhandhake kathitāyeva.
「已说」者,于衣篇集中已说。
§419
419.Pāḷimuttakavinicchayoti pāḷiyaṃ vuttavinicchayato mutto vinicchayo. Pāḷimuttakavinicchayaṃ vitthārento āha ‘‘sace hī’’tiādi. Yo koci kālaṃ karonto vadatīti sambandho. Mamaccayenāti mama atikkamena. Aññassāti vuttehi upajjhāyādīhi aññassa . Tesanti upajjhāyādīnaṃ. Na hotīti parikkhāro na hoti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Accayadānanti accayena hotūti dānaṃ. Na ruhatīti pañcannaṃ sahadhammikānaṃ pabbajitassa vā gahaṭṭhassa vā yassa kassaci accayadānaṃ tesaṃ na ruhati, saṅghasseva ruhatīti adhippāyo. Gihīnaṃ pana accayadānanti sambandho. Ruhatīti gihīnaṃ pabbajitassa vā gahaṭṭhassa vā yassa kassaci accayadānaṃ tesaṃ ruhati, tesaṃyeva santako hotīti adhippāyo.
「圣典外决断」者,从圣典所说决断中解脱之决断。为详说圣典外决断,故说「若」等。「任何人临终时说」者,为连接。「我死后」者,以我之超越。「他人」者,除所说之老师等外之他人。「彼等」者,老师等。「不成」者,资具不成。「若」者,真实,或因。「死后施」者,以死后而有之施。「不成立」者,对五种同法者,或对出家者或在家者,对任何人之死后施,对彼等不成立,唯对僧团成立,此为意趣。然而「在家人」者,为连接。「成立」者,在家人对出家者或在家者,对任何人之死后施,对彼等成立,成为彼等之所有,此为意趣。
§420
420.Purāṇamallīti ettha mallassa bhariyā mallī, purāṇe mallī purāṇamallīti dassento āha ‘‘purāṇe’’tiādi. ‘‘Gihikāle’’ti iminā ‘‘purāṇe’’ti ettha ṇapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Mallassāti muṭṭhimallassa. Purisabyañjananti ettha byañjanasaddo nimittapariyāyoti āha ‘‘purisanimitta’’nti. Cittanti rāgacittaṃ.
「古玛丽」者,此中,玛拉(摔跤士)之妻为玛丽,古时之玛丽为古玛丽,为显示此义而说「古时」等。「在家时」者,以此显示「古时」一词中 ṇa 后缀之同形。「玛拉之」者,拳摔跤士之。「男相」者,此中「相」一词为「标志」之同义语,故说「男标志」。「心」者,贪心。
§421
421.Yanti yaṃ vatthu, agganti paṭhamabhāgaṃ. Asappāyanti attano asappāyaṃ.
「去」者,去往何处。「先」者,最初部分。「不适宜」者,对自己不适宜。「昨日」者,过去之次日。「从其他」者,从比库尼们之其他。「比库尼们」一词在「令接受」一词中为使役业。「确实」者,真实,或因为。
Hiyyoti atītānantarāhani. Aññasminti bhikkhunīhi aññasmiṃ. ‘‘Bhikkhunīhī’’ti padaṃ ‘‘paṭiggāhāpetvā’’ti pade kāritakammaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「昨日」者,过去之次日。「从其他」者,从比库尼们之其他。「比库尼们」一词在「令接受」一词中为使役业。「确实」者,真实,或因为。
§426
426. ‘‘Bhojanakāla’’nti iminā ‘‘kālaṃ vītināmesu’’nti ettha kālavisesaṃ dasseti.
「食时」者,以此显示「时间过去时」中之时间特殊性。
Pureti ādimhi. Tāsanti aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ. Abbhantarimāti abbhantare pariyāpannā. Aññāti aṭṭhahi bhikkhunīhi aññā. Navakatarā hotīti sambandho. ‘‘Ṭhapetvā bhattagga’’nti iminā aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṃ na paṭibāhitabbanti ettha aññasaddassa apādānaṃ dasseti. Aññasminti ettha smiṃvacanena tthapaccayassa atthaṃ dasseti. ‘‘Catupaccayabhājanīyaṭṭhāne’’ti iminā sarūpaṃ dasseti.
「先」者,在最初。「她们之」者,八位比库尼之。「中间的」者,包含在中间。「其他」者,与八位比库尼不同。应连接为「较新者」。「除食堂」者,以此显示在其他一切处不应违逆长幼次序,此中「其他」一词为从格。「从其他」者,此中以 smiṃ 格显示 ttha 后缀之义。「在四资具分配处」者,以此显示同形。
§430
430.Dūtenapi upasampādetunti ettha kiṃ sabbathā dūtena upasampadā vaṭṭatīti āha ‘‘dūtena…pe… vaṭṭatī’’ti. Yena kenaci antarāyenāti sambandho, asati antarāye na vaṭṭatīti adhippāyo. Kammavācāpariyosāne upasampannāva hotīti sambandho. Tāvadevāti upasampannakkhaṇeyeva.
「亦可由使者授达上」者,此中,是否一切情况下由使者授达上皆允许?为此而说「由使者……允许」。应连接为「由任何障碍」,意趣为:若无障碍则不允许。应连接为「在甘马语结束时即已达上」。「就在那时」者,就在达上之刹那。
§431
431.Navakammampīti pisaddo udositaupassaye apekkhati.
「新作业亦」者:「亦」字期待前述的住处。
§432
432.Tassāti tassā itthiyā. Yāva so dārako viññutaṃ pāpuṇātīti ettha kathaṃ viññubhāvo gahetabboti āha ‘‘yāva khāditu’’ntiādi.
「彼女的」者,彼女人的。「直至那男孩达到识知」,于此处应如何理解识知状态?故说「直至能食」等。
Ṭhapetvā sāgāranti ettha sakāro sahasaddakāriyo, agāranti ca seyyāgāranti dassento āha ‘‘sahāgāraseyyamattaṃ ṭhapetvā’’ti. Yathā aññasmiṃ purise paṭipajjitabbaṃ, evaṃ tathāti yojanā. ‘‘Aññasmi’’nti iminā pāḷiyaṃ aññe puriseti ettha smiṃvacanassa sabbanāmato ekārādeso dassito, taṃdassanena ca kaccāyane (kaccāyane 110 sutte) sabbanāmato smiṃvacanassa ekārādesanisedhanaṃ aniccanti dasseti.
「除了同房」,于此处「萨」字是「萨哈」(共同)之义,「阿嘎拉」者,为显示「谢亚嘎拉」(卧房)之义,故说「除了共房卧之量」。应如对其他男子行持,如是于彼,此为连结。「于其他」者,以此显示圣典中「其他男子」一词中「斯敏」格的「诶咖拉」替代,是从一切名词而来。通过显示此,表明在《咖吒亚那》(第110经)中,从一切名词而来的「斯敏」格之「诶咖拉」替代的禁止是非常规的。
§434
434.‘‘Yadeva sā vibbhantā’’ti iminā dassetīti sambandho. ‘‘Yasmā’’ti iminā yadevāti ettha yaṃsaddassa kāraṇatthaṃ dasseti. Odātāni vatthāni nivatthāti sambandho. ‘‘Tasmāyevā’’ti iminā tadevāti padassa kāraṇatthameva dasseti. ‘‘Na sikkhāpaccakkhānenā’’ti iminā evatthaphalaṃ dasseti. Sā puna upasampadaṃ na labhatīti sā vibbhantā bhikkhunī puna upasampadaṃ na labhati.
「正当彼女离去」,以此显示,此为连结。「因为」者,以此显示「亚迭瓦」一词中「亚敏」字的因由义。「穿着白衣」为连结。「因此正是」者,以此仅显示「德迭瓦」一词的因由义。「非以舍学」者,以此显示如是义之果。彼女再不得达上,即彼离去的比库尼再不得达上。
Pabbajjampi na labhatīti titthāyatanasaṅkantā bhikkhunī pabbajjampi na labhati, pageva upasampadaṃ.
「亦不得出家」者,转向外道的比库尼亦不得出家,何况达上。
Pāde sambāhantāti bhikkhunīnaṃ pāde sambāhantā. Keseti bhikkhunīnaṃ kese. Tatrāti ‘‘kukkuccayantā na sādiyantī’’ti vacane. Eke ācariyā vadantīti sambandho. Sārattā hontīti yojanā. Etthāti purisānaṃ abhivādanādīsu. Idanti purisānaṃ abhivādanādi, ‘‘anuññāta’’nti pade vuttakammaṃ ‘‘vaṭṭatī’’ti pade vuttakattā. Atha vā odissa anuññātaṃ idaṃ purisānaṃ abhivādanādi vaṭṭatīti yojanā. Evañhi sati ‘‘odissa anuññāta’’nti padaṃ hetuantogadhavisesanaṃ, odissa anuññātattā vaṭṭatīti adhippāyo. Tanti aṭṭhakathāsu vuttavacanaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「按摩足」者,按摩诸比库尼之足。「发」者,诸比库尼之发。「于此」者,在「疑虑而不接受」之语中。某些老师说,此为连结。「有染着」为连结。「于此」者,在男子之礼敬等中。「此」者,男子之礼敬等,「已开许」一词中所说之业,「适宜」一词中所说之作者。或者,针对而开许,此男子之礼敬等适宜,此为连结。若如是,「针对而开许」一词是含摄于因中的限定语,因针对而开许故适宜,此为意趣。「彼」者,诸注疏中所说之语。「确实」者,真实,或因为。
§435
435.Pallaṅkena nisīdantīti ettha āsanapallaṅkaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdantī’’ti. Tattha ābhujitvāti ābandhitvā. Kūpoti vaccakūpo. Uparīti kūpato upari. ‘‘Sabbadisāsu paññāyatī’’ti iminā paṭicchannameva atthi, na upari channanti dasseti.
435.「以结跏趺坐而坐」者,在此,为遮止座结跏趺,故说「结跏趺而坐」。其中,「结跏趺」者,即系缚也。「井」者,厕井也。「上方」者,井之上方也。以「于一切方向显现」此语,显示仅有遮覆存在,非上方有遮覆。
§436
436.Kuṇḍakanti kaṇaṃ. Etthāti bhikkhunikkhandhake.
436.「孔穴」者,即孔也。「在此」者,在比库尼篇集中。
Iti bhikkhunikkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如此，比库尼篇集注释的义释已经完成。
11. Pañcasatikakkhandhakaṃ
11. 五百篇集
1. Khuddānukhuddakasikkhāpadakathā一、关于微细及更微细学处的论说
§441
441. Pañcasatikakkhandhake ‘‘cattāri…pe… khuddakānī’’ti evamādi vuttanti sambandho. Pariyāyenāti kāraṇena. Dhūmakālikanti ettha dhūmassa kālo dhūmakālo, dhūmassa uṭṭhitakāloti attho. So etassatthīti dhūmakālikaṃ, sikkhāpadapaññattaṃ. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘yāvā’’tiādi.
441. 在五百篇集中,「四……乃至……微细」等如是所说,此为连结。「以方式」者,以原因也。「烟时」者,在此,烟之时为烟时,烟之生起时,此为义也。此为彼之义,故为烟时,即学处之制定。如是为显示此义,故说「直至」等。
§443
443.Idanti ‘‘katamāni pana bhante khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’’ti apucchanaṃ. ‘‘Tayā’’ti iminā idaṃ teti ettha tesaddassa ‘‘tuyhaṃ, tavā’’ti atthe paṭikkhipati. Āpattinti dukkaṭāpattiṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Teti therā. ‘‘Saṅgho…pe… na samucchindatī’’ti etaṃ vacanaṃ anussāvitanti yojanā. ‘‘Desehi taṃ āvuso dukkaṭa’’nti idampi ca vuttanti sambandho. Thero panāti ānandatthero pana āhāti sambandho. Tatthāti apucchane. Yathāti yenākārena. Catūsu ṭhānesūti ‘‘bhagavato vassikasāṭikaṃ akkamitvā sibbesī’’tiādīsu catūsu ṭhānesu. Etthāti pañcasatikakkhandhake.
443.「此」者,即「然而,大德,何者为微细又微细之诸学处」之不问也。以「汝」此语,遮止「此」语中「汝」字之「汝之、汝」之义。「罪」者,恶作罪也。「确实」者,真实,或因为。「彼等」者,诸长老也。「僧团……乃至……不断除」,此语被宣告,此为连结。「具寿,请说示彼恶作」,此亦所说,此为连结。「然而长老」者,然而阿难长老说,此为连结。「在彼处」者,在不问中。「如」者,以何方式。「于四处」者,于「踏世尊之雨浴衣而缝制」等四处中。「在此」者,在五百篇集中。
Iti pañcasatikakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，《五百人篇集》注释的释义已完成。
12. Sattasatikakkhandhakaṃ
12. 七百篇集
Dasavatthukathā十事论
§447
447. Sattasatikakkhandhake vaḍḍhenti kaṭasinti ettha kaṭasīsaddo susānabhūmivācakoti dassento āha ‘‘punappunaṃ kaḷevaraṃ nikkhipamānā bhūmiṃ vaḍḍhentī’’ti. Tattha kaḷevaranti dehaṃ. Tañhi kaḷe aṅgapaccaṅgānaṃ avayave sampiṇḍetvā variyati icchiyatīti kaḷevaranti vuccati. Evaṃ ghoraṃ kaṭasiṃ vaḍḍhentāva punabbhavaṃ ādiyantīti yojanā.
447. 在七百篇集中,「增长咖德西」一句,此处「咖德西」一词是墓地之义,为显示此义故说:「反复弃置尸体,增长墓地。」其中「咖勒瓦拉」者,身也。因其将肢体与支分之各部分聚集成团而被包裹、被欲求,故称为「咖勒瓦拉」。如是增长可怖之墓地,即是取再生,此为连结。
§454
454.Pāpakaṃno āvuso katanti ettha nosaddo amhasaddakāriyo, chaṭṭhīkattā ca hotīti dassento āha ‘‘āvuso amhehi pāpakaṃ kata’’nti.
454. 「诸友,我们造恶」一句,此处「诺」词是「阿姆哈」(我们)之作格,因是属格而成,为显示此义故说:「诸友,我们造恶。」
§455
455. ‘‘Piyavacana’’nti iminā katamena tvaṃ bhūmi-vihārenāti ettha bhūmisaddo piyavācako ruḷhīsaddoti dasseti. ‘‘Āmantetī’’ti iminā ālapanapadanti dasseti. Āvuso bhūmīti attho. Kullavihāro nāma mettāvihāro, so ca heṭṭhimajhānattaye yuttattā uttānavihāroti āha ‘‘uttānavihārenā’’ti.
455. 以「亲爱语」一词,「你以何种布米住」一句,此处「布米」一词是亲爱语之通用词,显示此义。以「呼唤」一词,显示是呼唤词。意为:诸友布米。名为「库喇住」者,即慈住,因其与下三禅那相应,故为明显住,故说「以明显住」。
§457
457.Sāvatthiyāti sāvatthinagare. Suttavibhaṅgeti padabhājanīye. Paṭikkhittabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘tatra hī’’tiādi. Tatrāti suttavibhaṅge, paṭikkhittaṃ hotīti sambandho. Tatrāti ‘‘sannidhikārake asannidhikārakasaññī’’tiādivacane. Eke ācariyā evaṃ maññantīti yojanā. Kinti maññantīti āha ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādi. Aloṇakaṃ yampi āmisanti yojanā. Tenāti purepariggahitaloṇena. Tanti āmisaṃ. Tadahupaṭiggahitamevāti tasmiṃ ahani paṭiggahitameva. Tasmāti yasmā tadahupaṭiggahitameva, tasmā. Vadatoti vadantassa, bhagavato vacanenāti sambandho. Etthāti aloṇakāmisaparibhuñjane, dukkaṭena bhavitabbaṃ iti maññantīti yojanā. Teti eke ācariyā. Dukkaṭenapīti pisaddena pageva pācittiyenāti dasseti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etthāti yāvajīvikayāvakālikesu. Yāvajīvikaṃ na tadahupaṭiggahitaṃ, yāvakālikameva tadahupaṭiggahitanti yojanā. Tadahupaṭiggahitañca yāvakālikanti sambandho. Taṃ dukkaṭaṃ tumhe yadi maññathāti yojanā. Yāvajīvikamissanti loṇasaṅkhātena yāvajīvikena saṃsaṭṭhaṃ. Byañjanamattanti vikāle na kappatīti byañjanamattaṃ.
457. 「在沙瓦提」者,在沙瓦提城。「经分别」者,在词句分析中。详说被禁止之状态,故说「于彼」等。「于彼」者,在经分别中,与「被禁止」相连结。「于彼」者,在「于储藏者有储藏想」等语中。某些老师如是认为,此为连结。何认为?故说「若比库」等。「无盐之食物」,此为连结。「以彼」者,以先前取得之盐。「彼」者,食物。「当日所取得者」,即于彼日所取得者。「因此」者,因为是当日所取得者,故。「说」者,对说者,与世尊之语相连结。「于此」者,在受用无盐食物时,应成恶作,如是认为,此为连结。「彼等」者,某些老师。「以恶作」者,以「亦」词显示更何况以巴吉帝亚。「因」者,真实,或因为。「于此」者,在尽寿与时限中。尽寿非当日所取得,唯时限是当日所取得,此为连结。当日所取得且时限,此为连结。若你们认为彼恶作,此为连结。「与尽寿混合」者,与名为盐之尽寿混合。「仅为副食」者,非时不许,故仅为副食。
Etthāti ‘‘yāvakālikena bhikkhave’’tiādivacane (mahāva. 305) tadahupaṭiggahitaṃ yāvajīvikanti yojanā. Yāvakālikassa gati viya gati etassāti yāvakālikagatikaṃ. Tasmā dukkaṭaṃ na hotīti sambandho. Etthāti purepaṭiggahitaloṇena āmisaparibhuñjane. Tadahupaṭiggahitaṃ yāvakālikena sambhinnarasaṃ yāvajīvikanti yojanā. Tanti yathāvuttaṃ yāvajīvikaṃ, vikālabhojanapācittiyā eva kāraṇaṃ hotīti yojanā. Evanti tathā, ajja paṭiggahitampi yāvajīvikanti sambandho. Aparajju paṭiggahitena yāvakālikenāti yojanā. Tanti yāvajīvikena sammissaṃ yāvakālikaṃ, ajānantopīti sambandho. Idanti yathāvuttaṃ yāvakālikaṃ. Tatoti sannidhibhojanapācittiyato. Hīti saccaṃ. ‘‘Sāvatthiyā suttavibhaṅge’’ti idaṃ byākaraṇaṃ parisuddhanti yojanā.
「于此」者,在「诸比库,以时限」等语中,当日所取得之尽寿,此为连结。如时限之去向,此之去向,故为时限去向者。因此不成恶作,此为连结。「于此」者,在以先前取得之盐受用食物时。当日所取得、以时限混合味之尽寿,此为连结。「彼」者,如所说之尽寿,仅是非时食巴吉帝亚之因,此为连结。「如是」者,如是,今日所取得之尽寿亦,此为连结。以明日取得之时限,此为连结。「彼」者,与尽寿混合之时限,即使不知,此为连结。「此」者,如所说之时限。「从彼」者,从储食巴吉帝亚。「因」者,真实。「在沙瓦提经分别中」,此解释清净,此为连结。
‘‘Rājagahe uposathasaṃyutte’’ti idaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. Uposathasaṃyutteti uposathena sambandhe uposathakkhandhake. Kiṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘na bhikkhave…pe… dukkaṭassāti (mahāva. 141) etaṃ sandhāyā’’ti. Atisāreti atikkamitvā saraṇe gamane pavattaneti attho. Nimittatthe cetaṃ bhummaṃ. ‘‘Campeyyake vinayavatthusmi’’nti idaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Campeyyakkhandhake āgata’’nti iminā campeyye āgataṃ campeyyakanti vacanatthaṃ dasseti.
「在王舍城伍波萨他相应中」,此语已说,此为连结。「伍波萨他相应」者,在与伍波萨他相关之伍波萨他篇集中。何所指而说?故说「诸比库,不……乃至……恶作,此所指」。「阿提萨勒」者,超越而去往依止处之进行,此为义。此为处格之目的义。「在咖毕亚律事中」,此已说,此为连结。以「来到咖毕亚篇集」一词,显示来到咖毕亚之语义为「咖毕亚咖」。
Dhammikanti bhūtena pavattaṃ. Suttavibhaṅge hi yasmā āgatanti sambandho. Dasāyevāti dasāyameva, ādhāre cetaṃ bhummaṃ. Vidatthimattāti vidatthipamāṇā. Dasāya vināti dasaṃ vajjetvā. Taṃ pamāṇanti vidatthittayasaṅkhātaṃ taṃ pamāṇaṃ karontassa vuttapācittiyaṃ āpajjatīti sambandho. ‘‘Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiya’’nti (pāci. 533) idaṃ vacanaṃ āgatameva hotīti yojanā. Sabbatthāti sabbasmiṃ sattasatikakkhandhake.
「达米咖」者,由真实而转起。于经分别中,因为「已来」,故有连结。「于十」者,即于十,此为处格。「一张手量」者,量为一张手。「除十」者,舍弃十。「彼量」者,作彼量——即称为三张手之量者,得前述之巴吉帝亚,此为连结。「超越彼者,截断为巴吉帝亚」,此语句已来,此为结合。「一切处」者,于一切七百篇集中。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是，于《普悦律注》中，
Sattasatikakkhandhakavaṇṇanāya · 《七百人篇集》注释的
Yojanā samattā. · 释义已完成。
Dvivaggasaṅgahāti mahāvaggacūḷavaggavasena dvīhi vaggehi saṅgahitā. Dvāvīsatipabhedanāti mahāvagge dasa, cūḷavagge dvādasāti evaṃ dvāvīsatipakārā. Pañcakkhandhadukkhappahāyinoti pañcakkhandhasaṅkhātaṃ dukkhaṃ pajahanasīlassa, bhagavatoti sambandho. Āsāpīti icchāpi. Ayaṃ panettha yojanā-pañcakkhandhadukkhappahāyino bhagavato sāsane dvivaggasaṅgahā dvāvīsatipabhedanā ye khandhakā bhagavatā vuttā, tesaṃ khandhakānaṃ esā vaṇṇanā antarāyaṃ vinā yathā siddhā, evaṃ tathā pāṇīnaṃ kalyāṇā āsāpi sijjhantūti.
「二品所摄」者,由大品与小品二品所摄。「二十二种分别」者,大品中十,小品中十二,如是为二十二种类。「舍五蕴苦者」者,舍弃称为五蕴之苦者,与「世尊」连结。「愿」者,即欲。此处之结合为:于舍五蕴苦之世尊教法中,由二品所摄、二十二种分别之诸篇集,为世尊所说,此等篇集之此解释,无障碍而成就,如是愿有情之善愿亦成就。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如此，在《普悦》律注中，
Cūḷavaggasaṃvaṇṇanāya · 在《小品》注释中，
Yojanā samattā. · 连结解释完毕。
Jādilañchitanāmena, nekānaṃ vācito mayā;
以嘉迪兰奇德之名,我已诵说诸多;
Cūḷavaggakhandhakassa, samatto yojanānayoti.
小品篇集之结合方法已完成。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Pācityādiyojanā
巴吉帝亚等之结合