Mahāvaggayojanā · 大品连结
Mahāvaggayojanā《大品》释义
1. Mahākhandhakaṃ
一、大篇集
1. Bodhikathā一、菩提树事
Evūbhatovibhaṅgassa , katvāna yojanānayaṃ;
既已作此两部分别之连结法,今将作大品篇集之连结法。
Mahāvaggakhandhakassa, karissaṃ yojanānayaṃ.
今将作大品篇集之连结法。
Ubhinnanti ubhayesaṃ. Pātimokkhānanti pātimokkhavibhaṅgānaṃ. Pātimokkhagahaṇena hettha tesaṃ vibhaṅgopi gahito abhedena vā uttarapadalopavasena vā. Khandhakanti paññattisamūhaṃ. Khandhasaddo hettha paññattivācako. Vinayapaññattiyo vuccanti ‘‘khandho’’ti. Tesaṃ samūho khandhako. Athavā khandhoti rāsi. Khandhasaddo hi rāsatthavācako. Vinayapaññattirāsi vuccati ‘‘khandho’’ti. Kakāro pakāsakavācako. Khandhānaṃ vinayapaññattirāsīnaṃ ko pakāsakoti khandhako, taṃ khandhakaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ saṅgītisamanantaraṃ khandhakovidā khandhakesu kusalā mahātherā yaṃ khandhakaṃ saṅgāyiṃsu, tassa khandhakassa dāni saṃvaṇṇanākkamo yasmā sampatto, tasmā tassa khandhakassa ayaṃ anuttānatthavaṇṇanā hotīti.
「两者」者,两者之。「巴帝摩卡」者,巴帝摩卡分别之。以巴帝摩卡之取,于此处彼等之分别亦被取,或以不分离,或以后词省略之故。「篇集」者,制定之集合。篇集之词于此处是制定之表示语。律之诸制定被称为「篇」。彼等之集合为篇集。或者,篇者,聚也。篇之词是聚义之表示语。律制定之聚被称为「篇」。咖音是显示之表示语。诸篇之、律制定诸聚之何者为显示者,为篇集,彼篇集。然而于此处此连结为:两巴帝摩卡之结集直后,通晓篇集者、于诸篇集善巧之诸大长老所结集之篇集,彼篇集之今注释次第既已到达,故彼篇集之此非显明义之注释也。
Ye atthāti sambandho. Hisaddo padālaṅkāro. Yesanti padānaṃ. Teti te atthe. Bhaveti bhaveyya, bhavituṃ sakkuṇeyyāti attho. Tesanti atthānaṃ. Kinti kiṃ payojanaṃ. Teti atthe, ñātunti sambandho. Athavā teti atthā, avaṇṇitāti sambandho. Tesaṃyevāti atthānameva. Ayaṃ panettha yojanā – padabhājanīye yesaṃ padānaṃ ye atthā bhagavatā pakāsitā, tesaṃ padānanti pāṭhaseso, te atthe puna vadeyyāma ce, kadā pariyosānaṃ saṃvaṇṇanāya pariniṭṭhānaṃ bhave, na bhaveyyāti adhippāyo. Ye ceva atthā uttānā, tesaṃ saṃvaṇṇanāya kiṃ payojanaṃ, na payojananti adhippāyo. Adhippāyānusandhīhi ca adhippāyena ca anusandhinā ca byañjanena ca ye pana atthā anuttānā, te atthe, atthā vā avaṇṇitā yasmā ñātuṃ na sakkā, tasmā tesaṃyeva atthānaṃ ayaṃ saṃvaṇṇanānayo hotīti. Itisaddo parisamāpanattho.
「诸义」者,连结。「希」词是词之装饰。「诸」者,诸词之。「彼等」者,彼等义。「应有」者,应有、能有之义。「彼等」者,诸义之。「何」者,何利益。「彼等」者,诸义,「为知」者,连结。或者,「彼等」者,诸义,「未注释」者,连结。「唯彼等」者,唯诸义。然而于此处此连结为:于词分别中,诸词之诸义由世尊所显示者,彼等诸词者,文之余,若我等再说彼等义,何时注释之终结、完成应有,不应有,此为意趣。又诸义既已显明者,彼等注释之何利益,无利益,此为意趣。以诸意趣之连结及以意趣及以连结及以文,然而诸义未显明者,彼等义、或诸义未注释故不能知,故唯彼等诸义之此注释法也。「如是」词是完结义。
§1
1. ‘‘Tena…pe… verañjāya’’ntiādīsu (pārā. 1) karaṇavacane visesakāraṇamatthi viya, ‘‘tena…pe… paṭhamābhisambuddho’’ti ettha kiñcāpi natthīti yojanā. Asadisopamāyaṃ. Kiñcāpisaddo garahatthajotako, pana-saddo sambhāvanatthajotako. ‘‘Karaṇavacanenevā’’ti ettha evakārena upayogavacanaṃ vā bhummavacanaṃ vā nivāreti. Abhilāpoti abhimukhaṃ atthaṃ lapatīti abhilāpo, saddo. Āditoti verañjakaṇḍato. Etanti ‘‘tena samayena buddho bhagavā uruvelāya’’ntiādivacanaṃ. ‘‘Aññesupī’’ti vatvā tamevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ito paresū’’ti.
一、于「尔时……乃至……于韦兰迦」等中,于作具格言中,如有特殊原因,于「尔时……乃至……初正自觉」此处虽无,此为连结。此为无比之譬喻。「虽」词是轻视义之显示,「然」词是可能义之显示。于「唯于作具格言」此处,以「唯」音遮止用具格言或地格言。「称呼」者,向面前义称呼者为称呼,声。「从初」者,从韦兰迦章。「此」者,「尔时世尊佛陀于伍儒韦喇」等之语。说「于其他亦」后,为示彼义而说「于此以后」。
Yadi visesakāraṇaṃ natthi, kiṃ panetassa vacane payojananti codento āha ‘‘kiṃ panetassā’’tiādi. Etassāti ‘‘tena samayena buddho bhagavā uruvelāya’’ntiādivacanassa. Nidānadassanaṃ payojanaṃ nāmāti yojanā. Tamevatthaṃ vibhāvetumāha ‘‘yā hī’’tiādi. Yā pabbajjā ceva yā upasampadā ca bhagavato anuññātāti yojanā. Yāni ca anuññātānīti sambandho. Tānīti pabbajjādīni. Abhisambodhinti arahattamaggañāṇapadaṭṭhānaṃ sabbaññutaññāṇañca sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ arahattamaggañāṇañca. Bodhimahāmaṇḍeti mahantānaṃ maggañāṇasabbaññutaññāṇānaṃ pasannaṭṭhāne bodhirukkhamūleti attho. Evantiādi nigamanaṃ.
若无特别原因，那么此语有何用处？针对此质疑，以『『此』者』等语作答。『此』，即指『彼时，佛世尊在优楼频螺……』等语。『示明缘起乃其用处』，此为语意之联结。为阐明此义，以『凡……』等语说明。语意联结为：凡世尊所允许之出家，以及凡世尊所允许之达上……亦与所允许之诸事相连。『彼等』，即出家等事。『正自觉』，指阿拉汉道智为其近因之一切智，以及以一切智为近因之阿拉汉道智。『菩提大圆坛』，意谓在伟大之道智与一切智清净显发之处——菩提树根下。『如是』等为总结之语。
Tatthāti yaṃ ‘‘tena samayena uruvelāya’’ntiādivacanaṃ vuttaṃ, tattha. Uruvelāyanti ettha urusaddo mahantapariyāyoti āha ‘‘mahāvelāya’’nti. ‘‘Vālikarāsimhī’’ti iminā velāsaddassa rāsatthaṃ dasseti, kālasīmādayo nivatteti. Yadi pana ‘‘urū’’ti vālikāya nāmaṃ, ‘‘velā’’ti mariyādāya, evañhi sati nanu uruyā velāti attho daṭṭhabboti āha ‘‘velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelā’’ti. Iminā velāya atikkamo velā uttarapadalopavasena, velāya āhaṭā uru uruvelā padavipariyāyavasenāti dasseti. Etthāti ‘‘uruvelāya’’ntipade. Tamevatthaṃ vibhāvento āha ‘‘atīte kirā’’tiādi. Anuppanne buddhe pabbajitvāti sambandho. Tāpasapabbajjanti isipabbajjaṃ, na samaṇapabbajjaṃ. Katikavattanti karaṇaṃ kataṃ, katena pavattaṃ katikaṃ, tameva vattaṃ katikavattaṃ. Akaṃsu kirāti sambandho. Yoti yo koci. Aññoti attanā aparo. So ākiratūti sambandho. Pattapuṭenāti paṇṇena katena puṭena. Tatoti katikavattakaraṇato. Tatthāti tasmiṃ padese. Tatoti mahāvālikarāsijananato, paranti sambandho. Nanti taṃ padesaṃ. Tanti mahāvālikarāsiṃ.
『彼处』，即所说之『彼时，在优楼频螺……』等语，其中之『彼处』也。关于『优楼频螺』，其中『伍卢』一词乃『广大』之同义词，故言『大沙滩』。以『沙堆之中』示明『滩』字有『堆积』之义，并遮除时限、界域等义。然若『伍卢』是沙之名称，『滩』是边际之义，如此则应理解为『沙之边际』之义，故言『因越出边际而被带来之沙，为伍卢，即优楼频螺』。此示明：以『滩』之越出为『滩』，后分省略；以『滩所带来之沙』为『伍卢』，乃词序倒置之用法。『此处』，即『优楼频螺』一词中。为阐明此义，以『昔时据说……』等语说之。与『未有佛出世时，出家修行』相连。『苦行者出家』，即仙人式出家，非沙门式出家。『约定之规』：所作之约定为『咖达』，依所作约定而行之规则为『咖底咖』，彼规则即为『约定之规』。与『据说彼等奉行』相连。『某人』，即任何人。『他人』，即与自己不同之人。与『彼应撒播』相连。『以叶制成之袋』，即以叶片制成之袋。『由彼』，即由制定约定之规起。『彼处』，即于该地域。『由彼』，即由广大沙堆聚集之因，与『以外』相连。『彼』，即该地域。『那』，即该广大沙堆。
‘‘Bodhirukkhamūle’’ti ettha assattharukkhassa upacāravasena bodhīti nāmalabhanaṃ dassento āha ‘‘bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’ntiādi. Iminā cattāri saccāni bujjhatīti bodhīti vacanatthena catūsu maggesu ñāṇaṃ bodhi nāmāti dasseti. Etthāti bodhimhi, bodhiyaṃ vā. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Rukkhopīti pisaddena na maggañāṇamevāti dasseti. Mūleti āsanne. Paṭhamābhisambuddhoti anunāsikalopavasena sandhīti āha ‘‘paṭhamaṃ abhisambuddho’’ti. ‘‘Hutvā’’ti iminā ‘‘paṭhama’’ntipadassa bhāvanapuṃsakaṃ dasseti. Sabbapaṭhamaṃyevāti sabbesaṃ janānaṃ paṭhamameva abhisambuddho hutvāti sambandho. Eko eva pallaṅko ekapallaṅkoti avadhāraṇasamāsaṃ dassento āha ‘‘ekeneva pallaṅkenā’’ti. ‘‘Sakiṃ…pe… ābhujitenā’’ti iminā avadhāraṇaphalaṃ dasseti. Pallaṅkoti ca ūrubaddhāsanaṃ. Vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedīti ettha tadaṅgādīsu (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.104) pañcasu vimuttīsu paṭippassaddhisaṅkhātā phalasamāpatti evādhippetāti āha ‘‘phalasamāpattisukha’’nti. Phalasamāpattīti arahattaphalasamāpatti. Sā hi viruddhehi upakkilesehi muccitaṭṭhena vimuttīti vuccati, tāya sampayuttaṃ sukhaṃ vimuttisukhaṃ, catutthajjhānikaṃ arahattaphalasamāpattisukhaṃ. Athavā tāya jātaṃ sukhaṃ vimuttisukhaṃ, sakalakilesadukkhūpasamasukhaṃ . ‘‘Paṭisaṃvedayamāno’’tiiminā ‘‘paṭisaṃvedī’’ti ettha ṇīpaccayassa kattutthaṃ dasseti. Punappunaṃ suṭṭhu vadati anubhavatīti paṭisaṃvedī. Paṭisaṃvedī hutvā nisīdīti sambandho.
关于『菩提树根』，为示明无花果树因近义而获『菩提』之名，说『菩提，谓于四道之智』等语。此以『觉悟四圣谛，故名菩提』之词义，示明于四道之智名为『菩提』。『此处』，即于菩提，或于菩提之中。此为表示接近之处格用法。『树亦』，其中『亦』字示明非仅道智之意。『根处』，即近旁之处。『初正自觉』，因省略鼻音而成连声，故说『最初正自觉』。以『成为』一词示明『最初』一词为中性名词化用法。与『于一切人中最先成为正自觉者』相连。阐明『单一跏趺坐』为强调复合词，故言『仅以一次跏趺坐』。以『一次……乃至……结跏趺坐』示明强调之效果。所谓跏趺坐，即双腿交叠之坐姿。关于『体验解脱之乐』，于五种解脱——以止息为名之果定，乃此处所意趣者，故言『果定之乐』。果定，即阿拉汉果定。彼果定以脱离相违之随烦恼之故称为解脱，与彼相应之乐为解脱乐，乃第四禅那层次之阿拉汉果定之乐。或者，由彼所生之乐为解脱乐，即一切烦恼苦息灭之乐。以『正在体验』示明『体验者』中加尾缀表主动义之意，即再三善加言说、亲身经历者为『体验者』。与『成为体验者而坐』相连。
Paccayākāranti avijjādipaccayānaṃ uppādākāraṃ. Kasmā paccayākāro paṭiccasamuppādo nāmāti āha ‘‘paccayākāro hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. ‘‘Aññamañña’’ntiiminā ‘‘paṭiccā’’tipadassa kammaṃ dasseti, ‘‘sahite’’tiiminā saṃsaddassatthaṃ. ‘‘Dhamme’’tiiminā tassa sarūpaṃ. Etthāti imissaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ. Tatthāti ‘‘anulomapaṭiloma’’ntipade, anulomapaṭilomesu vā. Sveva paccayākāro vuccatīti yojanā. ‘‘Attanā kattabbakiccakaraṇato’’tiiminā anulomasaddassa sabhāvatthaṃ dasseti. Svevāti paccayākāro eva. Taṃ kiccanti attanā kattabbaṃ taṃ kiccaṃ. Tassa akaraṇatoti attanā kattabbakiccassa akaraṇato. Iminā paṭilomasaddassa sabhāvatthaṃ dasseti. Purimanayenevāti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā purimanayeneva. Vāti athavā. Pavattiyāti saṃsārapavattiyā. Anulomoti anukūlo, anurūpo vā. Itaroti ‘‘avijjāyatvevā’’tiādinā vutto paccayākāro. Tassāti pavattiyā. Paṭilomoti paṭiviruddho, etthāti ‘‘anulomapaṭiloma’’ntipade. Attho daṭṭhabboti ettha attho evāti sambhavato tassa phalaṃ vā ‘‘saddantaratthāpohanena saddo atthaṃ vadatī’’ti vacanato (udā. aṭṭha. 1; dī. ni. ṭī. 1.1; ma. ni. ṭī. 1.mulapariyāyasuttavaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.oghatarayasuttavaṇṇanā; a. ni. ṭī. 1.1.rupādivaggavaṇṇanā) saddantaratthāpohanaṃ vā dassento āha ‘‘ādito panā’’tiādi. Yāvasaddo avadhivacano. Yāva antaṃ pāpetvāti sambandho. Itoti imehi vuttehi dvīhi atthehi. ‘‘Manasākāsī’’ti ettha ikāralopavasena sandhīti āha ‘‘manasi akāsī’’ti. Tatthāti ‘‘manasākāsī’’tipade. Yathāti yenākārena. Idanti imaṃ ākāraṃ. Tatthāti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādipāṭhe avayavattho evaṃ veditabboti yojanā. Samāsamajjhe tasaddena pubbapadasseva liṅgavacanāni gahetabbānīti āha ‘‘avijjā ca sā paccayo cā’’ti . Vākye pana tasaddena parapadasseva liṅgavacanāni gahetabbāni. ‘‘Avijjāpaccayā’’tipadaṃ ‘‘sambhavantī’’tipadena sambandhitabbanti āha ‘‘tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantī’’ti. Sabbapadesūti ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa’’ntiādīsu sabbesu padesu.
『缘之行相』，即无明等诸缘生起之行相。为何缘之行相名为缘起？故言『缘之行相确实……』等。『确实』，意为真实，或表原因。以『互相』示明『缘起』一词中『缘』字之宾语；以『共在』示明『起』字之义；以『诸法』示明其自性。『此处』，即于此律藏注疏中。『彼处』，即于『顺逆』一词中，或于顺逆之中。语意联结为：彼缘之行相即称为顺逆。以『由自身应作之事之完成』示明『顺』字之本义。『彼缘之行相』，即缘之行相本身。『彼事』，即自身应当完成之事。『不完成彼事』，即不完成自身应作之事。此示明『逆』字之本义。以『依先前方式』，即依『无明缘行……』等先前方式。『或』，即另一种解释。『流转』，即轮回之流转。『顺』，即随顺、相应。『另一者』，即以『唯无明……』等所说之缘之行相。『彼』，即流转。『逆』，即相违。于『顺逆』一词中，应知其义。此处『义』即义本身，乃其结果，或依『以遮除其余词之义，词语表达其义』之说，为示明遮除其余词义，故言『然从最初……』等语。『乃至』一词表边际之义。与『带至极端』相连。『由此』，即由所说之此二义。关于『作意于此』，因省略元音而成连声，故言『作意于』。『彼处』，即于『作意于此』一词中。『如何』，即以何种方式。『此』，即此方式。『彼处』，即于『无明缘行……』等文句中，各分词之义应如是理解，此为语意联结。于复合词中间，以『那』字摄取前词之性数，故言『无明，且彼为缘』。然在句子中，以『那』字摄取后词之性数。说明『无明缘』一词应与『生起』一词相连，故言『因此，无明缘，诸行生起』。『一切处』，即于『行缘识……』等一切词句中。
Yathā panāti yenākārena pana. Idanti imaṃ ākāraṃ. Tatthāti ‘‘avijjāya…pe… nirodho’’tiādivākye. Avijjāyatvevāti ettha ‘‘bhaddiyotvevā’’tiādīsu viya ‘‘bhaddiyo iti evā’’ti padacchedo kattabbo, na evaṃ ‘‘avijjāya iti evā’’ti, atha kho ‘‘avijjāya tu evā’’ti kātabboti āha ‘‘avijjāya tu evā’’ti. ‘‘Pa atimokkhaṃ atipamokkha’’ntiādīsu (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) viya upasaggabyattayena vuttaṃ, evamidha nipātabyattayena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tattha evasaddena sattajīvādayo nivatteti. Tusaddo pakkhantaratthajotako. Anulomapakkhato paṭilomasaṅkhātaṃ pakkhantaraṃ manasākāsīti attho. Asesavirāganirodhasaddo ayuttasamāso, uttarapadena ca tatiyāsamāsoti āha ‘‘virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā’’ti. Tattha asesasaddaṃ virāgasaddena sambandhamakatvā nirodhasaddena sambandhaṃ katvā atthassa gahaṇaṃ ayuttasamāso nāma. ‘‘Maggenā’’tiiminā virāgasaddassatthaṃ dasseti. Maggo hi virajjanaṭṭhena virāgoti vuccati. Saṅkhāranirodhoti ettha maggena nirodhattā anuppādanirodho hotīti āha ‘‘saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hotī’’ti. Anuppādanirodhoti ca anuppādena nirodho samucchedavasena niruddhattā. Evanti yathā avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ tathāti attho. Tatthāti ‘‘evametassā’’tiādivacane. Kevalasaddo sakalapariyāyoti āha ‘‘sakalassā’’ti, anavasesassāti attho. Athavā sattajīvādīhi amissitattā amissatthoti āha ‘‘suddhassa vā’’ti. ‘‘Sattavirahitassā’’ti iminā suddhabhāvaṃ dasseti. Dukkhakkhandhassāti ettha khandhasaddo rāsatthavācakoti āha ‘‘dukkharāsissā’’ti.
『然如』，即然以何种方式。『此』，即此方式。『彼处』，即于『无明……乃至……灭』等句子中。关于『唯无明之』，此处应如『唯跋地亚……』等中一样，作词语分解为『跋地亚，如此』，然此处不应作『无明，如此』，而应作『无明，然则』，故言『无明，然则』。应知此如同在『巴阿底摩卡阿底巴摩卡……』等处以三个前缀说之，此处亦以二个语气词说之。其中，以『唯』字遮除众生、命我等，以『然则』字表示另一面向之义：意谓由顺逆作意，转入称为逆的另一面向。『无余离贪灭』一词为不合适之复合词，以后分词与之构成第三格复合词，故言『以称为离贪之道，无余灭』。其中，不将『无余』字与『离贪』字连接，而与『灭』字连接来理解义，此名不合适复合词。以『以道』示明『离贪』一词之义：道以离染之义而称为『离贪』。关于『行之灭』，因以道灭之故为不生灭，故言『诸行之不生灭』。所谓不生灭，即以不生而灭，因以断尽方式灭尽之故。『如是』，意谓如同唯以无明之无余离贪灭而有行之灭，亦如是，此为其义。『彼处』，即于『如是此……』等语中。『全』字乃『整体』之同义词，故言『整体的』，意谓无有残余。或者，以不与众生、命我等混杂之故，为纯净之义，故言『纯净的』。以『离开众生』示明纯净之状态。关于『苦蕴』，其中『蕴』字表堆积之义，故言『苦聚』。
Etamatthaṃviditvāti ettha etasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘yvāya’’ntiādi. Tattha ‘‘avijjādivasena…pe… nirodho hotī’’ti yvāyaṃ attho vuttoti yojanā. Samudayo ca hotīti sambandho. Viditavelāyanti pākaṭavelāyaṃ pasiddhakāleti attho. Imaṃ udānanti ettha imasaddo vuccamānāpekkho. Tasmiṃ atthe vidite satīti yojanā. Pajānanatāyāti pakārena jānanabhāvassa. Somanassayuttañāṇasamuṭṭhānanti somanassena ekuppādādivasena yuttena ñāṇena samuṭṭhānaṃ, yuttaṃ vā ñāṇasaṅkhātaṃ samuṭṭhānaṃ udānanti sambandho. Tattha udānanti kenaṭṭhena udānaṃ? Udānaṭṭhena, modanaṭṭhena, kīḷanaṭṭhena cāti attho. Kimidaṃ udānaṃ nāma? Pītivegasamuṭṭhāpito udāhāro. Yathā (udā. aṭṭha. ganthārambhakathā) hi yaṃ telādiminitabbavatthu mānaṃ gahetuṃ na sakkoti visanditvā gacchati, taṃ ‘‘avaseko’’ti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ ‘‘ogho’’ti vuccati. Evamevaṃ yaṃ pītivegasamuṭṭhāpitaṃ vitakkavipphāraṃ hadayaṃ sandhāretuṃ na sakkoti, so adhiko hutvā anto asaṇṭhahitvā vacīdvārena nikkhamanto paṭiggāhakanirapekkho udāhāraviseso ‘‘udāna’’nti vuccati. ‘‘Attamanavācaṃ nicchāresī’’ti iminā udadhātussa udāhāratthaṃ dasseti.
关于『了知此义』，为示明『此』字之所指范围，说『凡此……』等语。其中语意联结为：凡此所说之义，即『依无明等……乃至……灭』。与『集起亦生』相连。『了知之时』，意谓在明了显现之时，即著名之时刻。此处『此』字是指向所说之事。语意联结为：于彼义被了知之时。『以了知之故』，即以有分别了解之方式知晓之状态。『与悦俱行之智所生起之』，即与悦以同生等方式相应之智所生起之；或者，与智相应之、名为生起的发语，即为感兴语，此为语意联结。其中，感兴语以何义为感兴语？以发语之义、以喜悦之义、以游乐之义。何为此感兴语？乃由喜悦之势力所生起的言辞。如同某种应以量具量取之物，无法被量取而流溢而去，称为『溢出』；某种水无法为池塘所容纳，泛溢而去，称为『洪流』。同样，由喜悦之势力所生起的寻思扩散，内心无法安住，变得强盛而内不平静，从言门流出，不顾接受者，此特殊言辞称为『感兴语』。以『发出悦意之语』示明『发』字根有『言说』之义。
Tassāti udānassa attho evaṃ veditabboti yojanā. Yadāti ettha dāpaccayassa atthavākyaṃ dassento āha ‘‘yasmiṃ kāle’’ti. Haveti ‘‘byatta’’nti imasmiṃ atthe nipāto. Byattaṃ pākaṭanti hi attho. Pātubhavantīti ettha pātunipātassa atthassa ‘‘have’’ti nipātena vuttattā bhūdhātusseva atthaṃ dassento āha ‘‘uppajjantī’’ti. Anuloma paṭiloma paccayākāra paṭivedhasādhakāti anulomato ca paṭilomato ca paccayākārassa paṭivijjhanassa sādhakā. Bodhipakkhiyadhammāti bodhiyā maggañāṇassa pakkhe bhavā sattatiṃsa dhammā. Athavā pātunipātena saha ‘‘bhavantī’’tipadassa atthaṃ dassento āha ‘‘pakāsantī’’ti. Imasmiṃ naye havesaddo ekaṃsatthavācako. Have ekaṃsenāti hi attho. Abhisamayavasenāti maggañāṇavasena . Maggañāṇañhi yasmā abhimukhaṃ cattāri saccāni samecca ayati jānāti, tasmā abhisamayoti vuccati.
「其」者,应知此为自说之义,此为连结。「当……时」者,此处为显示达巴(dā)助词之义句,故说「于何时」。「have」者,是「显现」义之不变词。「显现」即「明了」之义。「出现」者,此处巴都(pātu)不变词之义以「have」不变词说出,故为显示仅是布(bhū)词根之义,说「生起」。「顺逆缘相通达之助成者」者,是顺向与逆向缘相通达之助成者。「菩提分法」者,是菩提即道智之侧的三十七法。或者,为显示巴都不变词与「bhavanti(有)」一词之义,说「显现」。依此理路,have一词是决定义之表达者。「have ekaṃsena(决定地有)」即是此义。「依现观」者,依道智。因为道智面向四谛而共同前往了知,故称为现观。
‘‘Kilesasantāpanaṭṭhenā’’ti iminā ābhuso kilese tāpetīti ātāpoti vacanatthaṃ dasseti. Na vīriyasāmaññaṃ hoti, atha kho sammappadhānavīriyamevāti āha ‘‘sammappadhānavīriyavato’’ti. Iminā ātāpīti ettha īpaccayassa vantuatthaṃ dasseti. Ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena cāti kasiṇādiārammaṇaṃ upagantvā nijjhānasabhāvena aṭṭhasamāpattisaṅkhātena jhānena ca. Lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇena cāti aniccādilakkhaṇaṃ upagantvā nijjhānasabhāvena vipassanāmaggaphalasaṅkhātena jhānena ca. ‘‘Bāhitapāpassā’’ti iminā bāhito aṇo pāpo anenāti brāhmaṇoti vacanatthaṃ dasseti. Aṇasaddo hi pāpapariyāyo. ‘‘Khīṇāsavassā’’ti iminā tassa sarūpaṃ dasseti. Athassāti atha assa, tasmiṃ kāle brāhmaṇassāti attho. Yā etā kaṅkhā vuttāti sambandho. ‘‘Ko nu kho…pe… avocā’’tiādinā (saṃ. ni. 2.12) nayena ca tathā ‘‘katamaṃ nu kho…pe… avocā’’tiādinā (saṃ. ni. 2.35) nayena ca paccayākāre vuttāti yojanā. No kallo pañhoti ayutto pañho, duppañho esoti attho. Tathāti evaṃ, tato aññathā vā. Yā ca soḷasa kaṅkhā (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) āgatāti sambandho. Apaṭividdhattā kaṅkhāti yojanā. Soḷasa kaṅkhāti atītavisayā pañca, anāgatavisayā pañca, paccuppannavisayā chāti soḷasavidhā kaṅkhā. Vapayantīti vi apayanti, ikāralopenāyaṃ sandhi. Vityūpasaggo dhātvatthānuvattako, apayanti – saddo apagamanatthoti āha ‘‘apagacchantī’’ti. ‘‘Nirujjhantī’’tiiminā apagamanatthameva pariyāyantarena dīpeti. ‘‘Kasmā’’ti iminā ‘‘yato pajānāti sahetudhamma’’nti vākyassa pubbavākyakāraṇabhāvaṃ dasseti. Sahetudhammanti ettha saha avijjādihetunāti sahetu, saṅkhārādiko paccayuppannadhammo. Sahetu ca so dhammo cāti sahetudhammoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘avijjādikenā’’tiādi . ‘‘Paṭivijjhatī’’ti iminā pajānā tīti ettha ñādhātuyā avabodhanatthaṃ dasseti, māraṇatosanādike atthe nivatteti. Itīti tasmā, vapayantīti yojanā.
「以烧恼烦恼之义」者,以此显示「阿布索(ābhuso)烧恼诸烦恼,故为热诚」之语义。非精进之共相,而是正勤精进,故说「具正勤精进者」。以此显示「热诚」中伊巴(īpa)助词之具有义。「以所缘随观之相」者,以前往遍等所缘而随观之自性,以称为八等至之禅那。「以相随观之相」者,以前往无常等相而随观之自性,以称为观、道、果之禅那。「已舍恶者」者,以此显示「已舍离恶劣之恶,以此故为婆罗门」之语义。阿纳(aṇa)一词即是恶之同义词。「漏尽者」者,以此显示其同义。「于彼时」者,即于彼时,于彼时婆罗门之义。「凡彼等疑惑所说」者,是连结。以「究竟何者……乃至……说」等理路,以及以「何者……乃至……说」等理路,于缘相中所说,此为连结。「非适当之问」者,不相应之问,此是恶问之义。「如是」者,如此,或从彼异。「以及十六疑惑所来」者,是连结。「因未通达故为疑惑」者,是连结。「十六疑惑」者,过去所缘五,未来所缘五,现在所缘六,此为十六种疑惑。「vapayanti(消失)」者,vi apayanti(离去),此为省略伊咖拉(i)之连音。vi前缀随顺词根义,apayanti一词是离去义,故说「离去」。「灭尽」者,以此仅以异门显示离去义。「为何」者,以此显示「因了知具因法」一句为前句之因。「具因法」者,此处与无明等因俱,故为具因,行等是缘所生法。具因且彼法,为显示「具因法」之语义,说「以无明等」等。「通达」者,以此显示「了知」中ñā词根之觉知义,遮止杀害、称赞等义。「故」者,因此,与消失连结。
§2
2.Paccayakkhayassāti paccayānaṃ khayaṭṭhānassa asaṅkhatassāti yojanā. Tatrāti dutiyaudāne. Khīyanti paccayā etthāti khayaṃ, nibbānanti āha ‘‘paccayānaṃ khayasaṅkhātaṃ nibbāna’’nti. ‘‘Aññāsī’’ti iminā avedīti ettha vidadhātuyā ñāṇatthaṃ dasseti, anubhavanalābhādike nivatteti. Tasmā vapayantīti sambandho. Vuttappakārāti paṭhamaudāne vuttasadisā. Dhammāti bodhipakkhiyadhammā, catuariyasaccadhammā vā.
「缘之灭尽」者,诸缘之灭尽处即无为,此为连结。「于彼」者,于第二自说。「诸缘于此灭尽」故为灭尽,涅槃,故说「称为诸缘灭尽之涅槃」。「证知」者,以此显示「知」中vida词根之智义,遮止经验、获得等。「故消失」者,是连结。「所说之相」者,如第一自说所说之相。「法」者,菩提分法,或四圣谛法。
§3
3. Imaṃ udānaṃ udānesīti sambandho. Yena maggena viditoti yojanā. Tatrāti tatiyaudāne. So brāhmaṇo tiṭṭhatīti sambandho. Tehi uppannehi bodhipakkhiyadhammehi vā yassa ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena vā vidhūpayanti yojanā. Vuttappakāranti suttanipāte vuttappakāraṃ. Mārasenanti kāmādikaṃ dasavidhaṃ mārasenaṃ. ‘‘Vidhamento’’tiiminā vidhūpayanti ettha dhūpadhātuyā vidhamanatthaṃ dasseti, limpanatthādayo nivatteti. ‘‘Viddhaṃ sento’’tiiminā vidhamentoti ettha dhamudhātuyā dhaṃsanatthaṃ dasseti, saddatthādayo nivatteti. ‘‘Sūriyova obhāsaya’’ntipadassa ‘‘sūriyo ivā’’ti atthaṃ dassento āha ‘‘yathā’’tiādi. Sūriyoti ādicco. So hi yasmā paṭhamakappikānaṃ sūraṃ janeti, tasmā sūriyoti vuccati. Abbhuggatoti abhimukhaṃ uddhaṃ ākāsaṃ gato, abbhaṃ vā ākāsaṃ uggato. Abbhasaddo hi ākāsapariyāyo. Ākāso hi yasmā ābhuso bhāti dippati, tasmā ‘‘abbha’’nti vuccati. Ayaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – yathā sūriyo obhāsayanto tiṭṭhati, evaṃ brāhmaṇo saccāni paṭivijjhanto. Yathā sūriyo andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ brāhmaṇo mārasenampi vidhūpayantoti.
「说此自说」者,是连结。「以何道了知」者,是连结。「于彼」者,于第三自说。「彼婆罗门住立」者,是连结。「以彼等已生之菩提分法,或以何圣道四谛法已显现,以彼圣道驱散」者,是连结。「所说之相」者,经集所说之相。「魔军」者,欲等十种魔军。「驱散」者,以此显示「vidhūpayanti(驱散)」中dhūpa词根之驱散义,遮止涂抹义等。「已穿透之军」者,以此显示「vidhamento(驱散)」中dhamu词根之破坏义,遮止声音义等。「如日照耀」一词,为显示「如日」之义,说「如」等。「日」者,太阳。因为彼对初劫者生勇,故称为日。「已升起」者,面向上方前往虚空,或已升起至虚空。abbha一词即是虚空之同义词。因为虚空阿布索(ābhuso)照耀、发光,故称为「abbha(虚空)」。此处此为譬喻之连结——如日照耀而住立,如是婆罗门通达诸谛。如日驱散黑暗而住立,如是婆罗门亦驱散魔军。
Etthāti etesu tīsu udānesu. Paṭhamaṃ udānaṃ uppannanti sambandho. Imissā khandhakapāḷiyā udānapāḷiṃ saṃsandanto āha ‘‘udāne panā’’tiādi . Udāne pana vuttanti sambandho. Tanti udāne vuttavacanaṃ, vuttanti sambandho. Accayenāti atikkamena, tamevatthaṃ vibhāvento āha ‘‘tadā hī’’tiādi. Tadāti ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ uppāditamanasikārakāle. Bhagavā manasākāsīti sambandho. Purimā dve udānagāthā ānubhāvadīpikā hontīti yojanā. Tassāti paccayākārapajānanapaccayakkhayādhigamassa. Ekekamevāti anulomapaṭilomesu ekekameva. Paṭhamayāmañcāti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, nirantaraṃ paṭhamayāmakālanti attho. Idha panāti imasmiṃ khandhake pana. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘bhagavā hī’’tiādi. Tattha bhagavā udānesīti sambandho. Visākhapuṇṇamāyāti visākhāya yuttāya puṇṇamāya. ‘‘Aruṇo uggamissatī’’ti vattabbasamayeti sambandho. Sabbaññutanti sabbaññubhāvaṃ, anāvaraṇañāṇanti attho. Tatoti aruṇuggamanato. Taṃ divasanti bhummatthe upayogavacanaṃ, tasmiṃ divaseti hi attho. Accantasaṃyoge vā, taṃ divasaṃ kālanti hi attho. Evaṃ manasi katvāti yathā taṃ divasaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi, evaṃ manasi katvāti attho. Itīti evaṃ. ‘‘Bodhirukkhamūle…pe… nisīdī’’ti evaṃ vuttaṃ taṃ sattāhanti yojanā. Tatthevāti bodhirukkhamūleyeva.
「于此」者,于此等三自说中。「第一自说已生起」者,是连结。连结此篇集巴利与自说巴利,说「于自说中」等。「于自说中所说」者,是连结。「彼」者,自说中所说之语,「所说」者,是连结。「以超越」者,以超过,为分别同义,说「彼时」等。「彼时」者,「明日我将从座起」,于夜间生起作意之时。「世尊作意」者,是连结。「前二自说偈显示威力」者,是连结。「其」者,缘相了知与缘灭尽证得之。「各一」者,于顺逆中各一。「以及初夜」者,极度连结之用法语,不间断初夜时之义。「于此」者,于此篇集中。为详说同义,说「世尊」等。「于彼,世尊说」者,是连结。「于维萨卡满月」者,于与维萨卡相应之满月。「黎明将升起」者,应说之时,是连结。「一切智」者,一切智性,无障智之义。「从彼」者,从黎明升起。「彼日」者,处所义之用法语,于彼日即是此义。或于极度连结,彼日时即是此义。「如是作意」者,如彼日作意顺逆,如是作意之义。「故」者,如是。「于菩提树根……乃至……坐」,如是所说,彼七日,此为连结。「于彼处」者,即于菩提树根。
2. Ajapālakathā二、阿阇波罗树事
§4
4.Na bhagavāti ettha nakāro ‘‘upasaṅkamī’’ti padena yojetabbo, na upasaṅkhamīti hi attho. Tamhā samādhimhāti tato arahattaphalasamāpattisamādhito. Anantarameva anupasaṅkamanaṃ upamāya āvikaronto āha ‘‘yathā panā’’tiādi. Iccevaṃ vuttaṃ na hotīti yojanā. Idanti idaṃ atthajātaṃ. Etthāti ‘‘bhutvā sayatī’’ti vākye. Evanti upameyyajotako. Idhāpīti imissaṃ ‘‘atha kho bhagavā’’tiādipāḷiyampi. Idanti ayamattho dīpito hotīti yojanā. Etthāti ‘‘atha kho bhagavā’’tiādipāṭhe.
「世尊不」者,此处否定词应与「前往」一词连结,不前往即是此义。「从彼定」者,从彼阿拉汉果等至定。紧接着不前往,以譬喻显示,说「如」等。如是所说不是,此为连结。「此」者,此义类。「于此」者,于「食后睡眠」一句中。「如是」者,所喻之显示者。「于此亦」者,于此「尔时世尊」等巴利中亦。「此」者,此义已显示,此为连结。「于此」者,于「尔时世尊」等文句中。
Aparānipīti pallaṅkasattāhato aññānipi. Tatrāti ‘‘aparānipī’’tiādivacane. Bhagavati nisinne satīti yojanā. Kirasaddo vitthārajotako . Kiṃ nu khoti parivitakkanatthe nipāto. Ekaccānanti appesakkhānaṃ ekaccānaṃ. Tāsanti devatānaṃ. Balādhigamaṭṭhānanti balena tejasā adhigamaṭṭhānaṃ. Animisehīti ummisehi. Sattāhanti kammatthe cetaṃ upayogavacanaṃ, accantasaṃyoge vā. Evañhi sati ‘‘kāla’’nti kammaṃ veditabbaṃ. Taṃ ṭhānanti animisehi akkhīhi olokiyamānaṭṭhānaṃ. Athāti animisasattāhassa anantare. Ratanacaṅkameti ratanamaye caṅkame. Taṃ ṭhānanti caṅkamaṭṭhānaṃ. Tatoti caṅkamasattāhato. Ratanagharanti ratanamayaṃ gehaṃ. Tatthāti ratanaghare abhidhammapiṭakaṃ vicinantoti sambandho. Etthāti ratanaghare, abhidhammapiṭake vā, niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ. Taṃ ṭhānanti abhidhammapiṭakavicinanaṭṭhānaṃ.
「其余」者,从跏趺七日之外的其他七日也。「于彼」者,在「其余」等语句中。应连接为「世尊坐时」。「诸」字是显示详述之词。「何故」者,是表示思量之不变词。「某些」者,少数某些之义。「彼等」者,诸天人之。「力得处」者,以力、以威力所得之处。「以不眨眼」者,以不闭眼。「七日」者,此是业格之用法语,或是表示完全结合。如是时,应知「时」为业格。「彼处」者,以不眨之眼所观看之处。「其后」者,在不眨七日之后。「宝经行」者,在宝所成之经行处。「彼处」者,经行之处。「从彼」者,从经行七日。「宝屋」者,宝所成之屋。「于彼」者,在宝屋中思惟阿毗达摩藏,此为连接。「于此」者,在宝屋中,或在阿毗达摩藏中,此是表示限定之处格语。「彼处」者,思惟阿毗达摩藏之处。
Evantiādi pubbavacanassa nigamavasena pacchimavacanassa anusandhinidassanaṃ. Tenāti ajapālānaṃ nisīdanakāraṇena. Assāti nigrodhassa. ‘‘Ajapālanigrodhotveva nāma’’nti iminā upacāravasena nāmalabhanaṃ dasseti. Ajapā brāhmaṇā lanti nivāsaṃ gaṇhanti etthāti ajapālo, uṇhakāle vā antopaviṭṭhe aje attano chāyāya pāletīti ajapālo, ajapālo ca so nigrodho ceti ajapālanigrodhoti vacanatthānipi pakaraṇantaresu (udā. aṭṭha. 4) dassitāni. Tatrāpīti ajapālanigrodhepi. Bodhitoti bodhirukkhato. Etthāti ajapālanigrodhe. Bhagavati nisinneti yojanā. Tatthāti ‘‘atha kho aññataro’’tiādivacane. Soti brāhmaṇo. Diṭṭhamaṅgaliko nāmāti diṭṭhasutamutasaṅkhātesu tīsu maṅgalikesu diṭṭhamaṅgaliko nāma kirāti attho. ‘‘Mānavasena…pe… vuccatī’’ti iminā ‘‘huṃhu’’nti karotīti huṃhuṅko, huṃhuṅko jāti sabhāvo imassāti huṃhuṅkajātikoti vacanatthaṃ dasseti.
「如是」等,是以前句之结论显示后句之连接。「以彼」者,以牧羊人坐之因。「得」者,尼拘律树之。以「名为牧羊人尼拘律树」此语,显示以譬喻方式得名。「牧羊婆罗门住于此」故为牧羊处,或于热时以自己之荫凉护持入内之羊故为牧羊处,牧羊处且彼尼拘律树故为牧羊人尼拘律树,此等语义也在其他章节中显示。「于彼」者,在牧羊人尼拘律树。「从菩提」者,从菩提树。「于此」者,在牧羊人尼拘律树。应连接为「世尊坐时」。「于彼」者,在「时有一」等语句中。「彼」者,婆罗门。「名为见吉祥者」者,在见、闻、思三种吉祥者中,名为见吉祥者,此为义。以「以学童身……乃至……被称为」此语,显示「作『哼哼』声故为哼哼者,哼哼者之种姓、自性为此者故为哼哼种姓者」之语义。
Tenāti brāhmaṇena. Sikhāppattanti aggappattaṃ. Tassāti udānassa. Yoti puggalo, paṭijānātīti sambandho. ‘‘Na diṭṭhamaṅgalikatāyā’’ti iminā avadhāraṇaphalaṃ dasseti. ‘‘Bāhitapāpadhammattā’’ti iminā bāhito pāpo dhammo anenāti bāhitapāpadhammoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Huṃhuṅkārapahānenā’’ti iminā natthi huṃhuṅkāro imassāti nihuṃhuṅkoti vacanatthaṃ dasseti. Rāgādikasāvābhāvenāti iminā natthi rāgādikasāvo imassāti nikkasāvoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Bhāvanānuyogayuttacittatāyā’’ti iminā yataṃ anuyuttaṃ attaṃ cittaṃ imassāti yatattoti vacanatthaṃ dasseti. Ettha hi yatasaddo vīriyavācako, yatadhātuyā nipphanno, attasaddo cittapariyāyo. Yatasaddassa yamudhātuyā ca nipphannabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sīlasaṃvarena vā’’tiādi. ‘‘Saññatacittatāyā’’ti iminā yamati saṃyamatīti yataṃ, yataṃ attaṃ cittaṃ imassāti yatattoti vacanatthaṃ dasseti. Saccāni vidanti jānantīti vedānīti vacanatthena maggañāṇāni vedāni nāmāti dassento āha ‘‘catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehī’’ti. ‘‘Catumaggañāṇasaṅkhātāna’’nti vibhattipariṇāmaṃ katvā ‘‘vedāna’’ntipadena yojetabbo. Antanti nibbānaṃ. Tañhi yasmā saṅkhārānaṃ avasāne jātaṃ, tasmā antanti vuccati. Puna antanti arahattaphalaṃ. Tañhi yasmā maggassa pariyosāne pavattaṃ, tasmā antanti vuccati. ‘‘Maggabrahmacariyassa vusitattā’’ti iminā vusitaṃ maggasaṅkhātaṃ brahmacariyaṃ anenāti vusitabrahmacariyoti vacanatthaṃ dasseti. Dhammena brahmavādaṃ vadeyyāti vuttavacanassa atthaṃ dassento āha ‘‘brāhmaṇo ahanti etaṃ vādaṃ dhammena vadeyyā’’ti. Dhammenāti bhūtena sabhāvena. Loketi ettha sattalokovādhippetoti āha ‘‘sakale lokasannivāse’’ti.
「以彼」者,以婆罗门。「达顶」者,达最上。「彼」者,优陀那之。「谁」者,人,应连接为「自称」。以「非以见吉祥性」此语,显示限定之果。以「已舍恶法性」此语,显示「已舍恶法以此者故为已舍恶法者」之语义。以「以舍哼哼声」此语,显示「无哼哼声于此者故为无哼哼者」之语义。以「以无贪等垢性」此语,显示「无贪等垢于此者故为无垢者」之语义。以「以修习相应之心性」此语,显示「已制御、已相应之自我、心于此者故为已制御者」之语义。于此,「制御」字是精进之同义语,从制御语根生,「自我」字是心之同义语。为显示「制御」字从制御语根生之性,说「以戒律仪或」等。以「已制御心性」此语,显示「制御、调伏故为制御,已制御之自我、心于此者故为已制御者」之语义。以「知诸谛故为知者」之语义,显示以道智为知,说「以四道智所摄之知」。应以「四道智所摄」作格变化后与「知」字连接。「边」者,涅槃。因彼生于诸行之终,故称为边。又「边」者,阿拉汉果。因彼生于道之终,故称为边。以「以道梵行之已圆满性」此语,显示「已圆满道所摄之梵行以此者故为已圆满梵行者」之语义。显示「应以法说婆罗门语」所说语句之义,说「应以法说『我是婆罗门』此语」。「以法」者,以真实、以自性。「世间」者,于此意指有情世间,故说「在一切世间住处」。
3. Mucalindakathā三、穆遮林达事
§5
5.Akālameghoti ettha vappādikālassa abhāvā na akālo hoti, atha kho vassakāle asampattattā akāloti āha ‘‘asampatte vassakāle’’ti. ‘‘Uppannamegho’’ti iminā akāle uppanno megho akālameghoti vacanatthaṃ dasseti. Gimhānaṃ pacchime māseti jeṭṭhamūlamāse. Tasminti meghe. Sītavātaduddinīti ettha sītena vātena dūsitaṃ dinaṃ imissā vaṭṭalikāyāti sītavātaduddinīti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘sā ca panā’’tiādi. Sā ca pana sattāhavaṭṭalikā sītavātaduddinī nāma ahosīti sambandho. ‘‘Samīpe pokkharaṇiyā nibbatto’’ti iminā mucalindassa samīpe nibbatto mucalindoti vacanatthaṃ dasseti. Mucalindoti ca niculo. So nīpoti ca piyakoti ca vuccati. Nāgassa bhogo ekopi sattābhujattā ‘‘bhogehī’’ti bahuvacanavasena vuttaṃ. Tasminti nāgarāje ṭhite satīti yojanā. Tassāti nāgarājassa. Tasmāti yasmā bhaṇḍāgāragabbhapamāṇaṃ ahosi, tasmā. Ṭhānassa kāraṇaṃ paridīpeti anenāti ṭhānakāraṇaparidīpanaṃ ‘‘mā bhagavantaṃ sīta’’ntiādivacanaṃ. Soti nāgarājā. Hīti saccaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘bādhayitthā’’ti kiriyāpadaṃ ajjhāharitabbanti āha ‘‘mā sītaṃ bhagavantaṃ bādhayitthā’’ti. Tatthāti ‘‘mā bhagavantaṃ sīta’’ntiādivacane. Sattāhavaṭṭalikāya satīti sambandho. Tampīti uṇhampi. Nanti bhagavantaṃ. Tassāti nāgarājassa. Ubbiddhanti uddhaṃ chiddaṃ. Viddhachiddasaddā hi pariyāyā. Ākāsaṃ meghapaṭalapaṭicchannaṃ āsannaṃ viya hoti, meghapaṭalavigame dūraṃ viya upaṭṭhāti, tasmā vuttaṃ ‘‘meghavigamena dūrībhūta’’nti. Vigatavalāhakanti ettha vigatasaddo apagatatthavācako, valāhakasaddo meghapariyāyoti āha ‘‘apagatamegha’’nti. Indanīlamaṇi viya dibbatīti devoti vacanatthena ākāso devo nāmāti āha ‘‘devanti ākāsa’’nti. Attano rūpanti attano nāgasaṇṭhānaṃ. Iminā sakavaṇṇanti ettha sakasaddo attavācako, vaṇṇasaddo saṇṭhānavevacanoti dasseti.
「非时云」者,于此,因无播种等时之性,非为非时,然因未到雨季故为非时,故说「未到雨季时」。以「已生之云」此语,显示「非时生之云为非时云」之语义。「夏季之最后月」者,在制德月与牟喇月。「从彼」者,从云。「冷风恶日」者,于此,显示「以冷风所坏之日于此周期故为冷风恶日」之语义,说「然彼」等。应连接为「然彼七日周期名为冷风恶日」。以「生于池附近」此语,显示「生于牟遮邻德附近故为牟遮邻德」之语义。「牟遮邻德」者,即尼俱罗树。彼也称为尼巴树,也称为毕亚咖树。龙之身虽一,因有七头,以「以身」复数形式说。「从彼」者,应连接为「龙王住时」。「彼」者,龙王之。「从彼」者,因为如库房内部之量,故。以此显示处之因为「显示处因」,「勿世尊冷」等语句。「彼」者,龙王。「诸」者,真实。在圣典中应引入「恼害」业动词,故说「勿冷恼害世尊」。「于彼」者,在「勿世尊冷」等语句中。应连接为「七日周期时」。「彼也」者,热也。「勿」者,世尊。「彼」者,龙王之。「上穿」者,上方之孔。「穿」字与「孔」字是同义语。天空为云层所覆盖时如近,云层消散时现为远,故说「以云消散而成远」。「离云」者,于此「离」字是离去义之同义语,「云」字是云之同义语,故说「离去之云」。以「如因陀尼罗宝珠般照耀故为天」之语义,天空名为天,故说「天者,天空」。「自己之色」者,自己之龙形。以此显示「自己之色」中「自己」字是自我之同义语,「色」字是形状之同义语。
Sukho vivekoti ettha tadaṅga vikkhambhana samuccheda paṭippassaddhinissaraṇavivekasaṅkhātesu pañcasu vivekesu nibbānasaṅkhāto nissaraṇaviveko ca kāyacittaupadhivivekasaṅkhātesu tīsu vivekesu nibbānasaṅkhāto upadhiviveko ca gahetabboti āha ‘‘nibbānasaṅkhāto upadhiviveko’’ti. ‘‘Catumaggañāṇasantosenā’’ti iminā tuṭṭhassāti ettha piṇḍapātasantosādike nivatteti. Sutadhammassāti ettha sutasaddo vissutapariyāyoti āha ‘‘pakāsitadhammassā’’ti, pākaṭasaccadhammassāti attho. Passatoti ettha maṃsacakkhussa karaṇabhāvena āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘ñāṇacakkhunā’’ti. ‘‘Akuppanabhāvo’’ti iminā abyāpajjanti ettha byāpādasaddassa dosavācakabhāvo ca ṇyapaccayassa bhāvattho ca dassito. Etenāti ‘‘abyāpajja’’ntipadena. Mettāpubbabhāgoti abyāpajjassa pubbabhāge mettāya uppannabhāvo. Pāṇabhūtesu saṃyamoti ettha pāṇabhūtasaddā vevacanabhāvena sattesu eva vattantīti āha ‘‘sattesu cā’’ti. Karuṇāpubbabhāgoti saṃyamassa pubbabhāge karuṇāya uppannabhāvo. Yāti yā virāgatā. Anāgāmimaggassa kāmarāgassa anavasesapahānattā vuttaṃ ‘‘etena anāgāmimaggo kathito’’ti. Yāthāvamānassa arahattamaggena niruddhattā vuttaṃ ‘‘asmi…pe… kathita’’nti. Itoti arahattato.
「乐远离」者,于此,在所断远离、镇伏远离、灭尽远离、寂止远离、出离远离所摄之五种远离中,应取涅槃所摄之出离远离,及在身远离、心远离、依远离所摄之三种远离中,应取涅槃所摄之依远离,故说「涅槃所摄之依远离」。以「以四道智之满足」此语,在「满足者」中遮止钵食满足等。「已闻法」者,于此「闻」字是遍知之同义语,故说「已显示法」,已显现真谛法之义。「见者」者,于此,因肉眼可能有作者性之疑虑,故说「以智眼」。以「不动性」此语,显示「无恼害」中「恼害」字是嗔之同义语及「无」接尾词是有之义。「以此」者,以「无恼害」字。「慈前分」者,在无恼害之前分,以慈所生之性。「于生类之制御」者,于此,以「生类」字之同义语性,在有情中转,故说「于有情及」。「悲前分」者,在制御之前分,以悲所生之性。「谁」者,谁之离贪。因以不还道无余断除欲贪,故说「以此说不还道」。「谁」者,因以阿拉汉道灭尽我慢,故说「以我……乃至……说」。「从此」者,从阿拉汉。
4. Rājāyatanakathā四、王处树事
§6
6.Pācīnakoṇeti puratthimaasse, pubbadakkhiṇadisābhāgeti attho. Rājāyatanarukkhanti khīrikārukkhaṃ. Tena kho pana samayenāti ettha tasaddassa visayaṃ pucchitvā dassento āha ‘‘katarena samayenā’’ti. Nisinnassa bhagavatoti yojanā. Devarājasaddassa aññe pajāpatiādayo devarājāno nivattetuṃ ‘‘sakko’’ti vuttaṃ. Tanti harītakaṃ. Paribhuttamattasseva bhagavatoti sambandho. Nisinne bhagavati.
「东南角」者,在东方之角,东南方分之义。「王榕树」者,乳树。「然于彼时」者,于此,问彼字之所指而显示,说「于何时」。应连接为「世尊坐时」。为遮止帝释天等其他天王,说「萨咖」。「彼」者,诃梨勒果。应连接为「世尊仅受用」。世尊坐时。
‘‘Tena kho pana samayenā’’ti iminā yena samayena bhagavā rājāyatanamūle nisīdi, tena kho pana samayenāti atthaṃ dasseti. Ukkalajanapadatoti ukkalanāmakā janapadamhā. Yasmiṃ dese bhagavā viharati, taṃ desanti yojanā. Etthāti ‘‘taṃ desaṃ addhānamaggappaṭipannā’’tipade. Tesanti vāṇijānaṃ. Ñātisālohitasaddānaṃ aññamaññavevacanattā ‘‘ñātī’’ti vutte sālohitasaddassa attho siddhoti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ñātibhūtapubbā devatā’’ti. Sāti devatā. Nesanti vāṇijānaṃ. Tatoti apavattanakāraṇā. Teti vāṇijā . Idanti apavattanaṃ. Balinti upahāraṃ. Tesanti vāṇijānaṃ. ‘‘Sabbimadhuphāṇitādīhi yojetvā’’ti padaṃ pubbāparāpekkhaṃ, tasmā majjhe vuttaṃ. Patimānethāti ettha māna pūjāyaṃ pemaneti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 18 nakārantadhātu) vuttattā pūjanapemanaṃ nāma atthato upaṭṭhahananti āha ‘‘upaṭṭhahathā’’ti. Taṃ voti ettha taṃsaddo patimānanavisayo, vosaddo tīsu vosaddesu tumhasaddassa kāriyo vosaddo, so ca catutthyatthoti āha ‘‘taṃ patimānaṃ tumhāka’’nti. Vokāro hi tividho tumhasaddassa kāriyo, yovacanassa kāriyo, padapūraṇoti. Tattha tumhasaddassa kāriyo pañcavidho paccattaupayogakaraṇasampadānasāmivacanavasenāti. Tattha tumhasaddakāriyo sampadānavacano idhādhippeto. Tenāha ‘‘tumhāka’’nti. ‘‘Ya’’ntisaddassa visayo paṭiggahaṇatthoti āha ‘‘yaṃ paṭiggahaṇa’’nti. Assāti bhaveyya. Yo patto ahosīti yojanā. Assāti bhagavato. Soti patto. Sujātāya āgacchantiyā evāti sambandho. Anādare cetaṃ sāmivacanaṃ. Tenāti antaradhāyahetunā. Assāti bhagavato. Hatthesūti karaṇatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Hatthehīti hi attho. Kimhīti kena.
『「彼时」』者，乃显示此义：世尊于王树根下就座之时，即彼时也。『郁伽拉州』者，来自名为郁伽拉之地方。注疏解释世尊所住之地。『于此』者，在「前往彼地途中」一语中。『彼等』者，商人也。因『亲属』与『同血缘者』二词互为同义，故说『亲属』时，同血缘者之义亦随之成立，为显此义，乃云『昔为亲属之天人』。『彼』者，天人也。『彼等』者，商人也。『从彼』者，消失之因缘也。『彼等』者，商人也。『此』者，消失也。『力』者，供养也。『彼等』者，商人也。『配合一切蜜、糖浆等』一句，前后相应，故置于中间。『尊敬』一词，于此，因语根目录中言「māna」根有尊敬、爱重之义，故云尊敬爱重名为「供奉」，即以「供奉」之义出现，故说『奉侍』也。『taṃ vo』者，此中「taṃ」字所指为尊敬之对象，「vo」字于三类「vo」字中，为第二人称词之代用，且具第四格之义，故云『此尊敬为汝等所有』。「vo」字凡三种：为第二人称词之代用者、为复数格之代用者、为补足语气者。其中，为第二人称词代用者，有五种：主格、业格、工具格、与格、属格用法。此处所意指者，为与格用法。故云『汝等』。『ya』字所指，为受取之义，故云『所受取之物』。『assā』者，为「应有」也，连结「所得之钵」。『assā』者，属世尊。『so』者，钵也。与「苏嘉德来时」连结。此为表示轻忽之属格。『tenā』者，因消失之故。『assā』者，属世尊。『hatthesu』者，此为以处格表工具格之义，意即「以手」。『kimhī』者，以何也。
Itoti āsaḷhīmāsajuṇhapakkhapañcamito. Ettakaṃ kālanti etaṃ pamāṇaṃ ekūnapaññāsadivasakālaṃ. Jighacchāti ghasitumicchā. Pipāsāti pātumicchā. Assāti bhagavato. Cetasā-cetosaddānaṃ sambandhāpekkhattā tesaṃ sambandhaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘attano’’ti ca ‘‘bhagavato’’ti ca. Imehi sambandhisaddānamasadisattā sambandhopi asadisoti dasseti. Attanoti catunnaṃ mahārājānaṃ. Samāsoyeva avayavīpadhāno hoti, vākyaṃ pana avayavapadhānoyevāti dassento āha ‘‘catūhi disāhī’’ti. Pāḷiyaṃ ‘‘āgantvā’’ti pāṭhaseso yojetabbo. ‘‘Silāmaye’’ti iminā silāmayameva selāmayanti atthaṃ dasseti. Idanti ‘‘selāmaye patte’’ti vacanaṃ. Yeti muggavaṇṇasilāmaye patte. Tatoti indanīlamaṇimayapattaupanāmanato, paranti sambandho. Tesanti catunnaṃ mahārājānaṃ. Cattāropi adhiṭṭhahīti sambandho . Yathāti yenākārena, adhiṭṭhiyamāneti yojanā. Ekasadisoti ekaṃsena sadiso. Adhiṭṭhite patteti sambandho. Patteti ca karaṇatthe bhummavacanaṃ. Pattena paṭiggahesīti hi attho. Paccaggheti ettha ekāro smiṃvacanassa kāriyoti āha ‘‘paccagghasmi’’nti. Paṭi agghanti padavibhāgaṃ katvā paṭisaddo pāṭekkattho, ‘‘aggha’’nti sāmaññato vuttepi mahagghatthoti dassento āha ‘‘pāṭekkaṃ mahagghasmi’’nti. Iminā cattāro ekato hutvā na mahagghā honti, pāṭekkaṃ pana mahagghā hontīti dasseti. Atha vā saupasaggo paccagghasaddo abhinavapariyāyoti āha ‘‘abhinave’’ti. Abhinavoti ca aciratanavatthussa nāmaṃ. Aciratanavatthu aciratanattā abbhuṇhaṃ viya hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘abbhuṇhe’’ti. ‘‘Taṅkhaṇe nibbattasmi’’nti iminā tamevatthaṃ vibhāveti. Dvevācikātipadassa samāsavasena ca taddhitavasena ca nipphannabhāvaṃ dassento āha ‘‘dve vācā’’tiādi. Pattāti ettha eko itisaddo luttaniddiṭṭho. Iti tasmā dvevācikāiti atthoti yojanā. Teti vāṇijā. Athāti tasmiṃ kāle. Teti kese. Tesanti vāṇijānaṃ. Pariharathāti attano abhivādanapaccuṭṭhānaṭṭhānanti paṭiggahetvā, paricchinditvā vā harathāti attho. Teti vāṇijā. Amatenevāti amatena iva, abhisittā ivāti yojanā.
『从此』者，从阿沙荼月白分第五日。『此许时间』者，此为四十九日之期间量。『饥』者，欲食之欲。『渴』者，欲饮之欲。『assā』者，属世尊。因「内心」之词与「以心」之词需相互关联，为显其关联，故分别说『自身』与『世尊』。此二关联词因不相同，故其关联亦不相同。『自身』者，四大天王也。因复合词以整体为主，而语句则以各支分为主，为显此义，故说『从四方』。巴利原文中应连结『前来』之读法。『以石所成』者，以此显示石所成即岩所成之义。『此』者，「以岩所成之钵」之语。『彼等』者，青豆色石所成之钵。『从彼』者，从献上以帝青宝所成之钵，与后文相连。『彼等』者，四大天王。连结『四位皆作意』。『如』者，以何种方式，连结「于作意时」。『如一』者，确定地相似。连结「于所作意之钵」。『于钵』者，此为处格作工具格之用，意即「以钵受取」。『paccaggheti』者，此中「e」字为处格之代用，故云『于极珍贵者』。将『paṭi』与『aggha』作词分解，「paṭi」字有别别之义，说「aggha」为一般性言词，然具大价值之义，故云『于各别之极珍贵者』。此显示四者合为一则不极珍贵，而各别则极珍贵之义。或者，带前缀之「paccaggha」一词为表新鲜之别称，故云『新鲜者』。新鲜者，乃近时之物之名。近时之物因其近时，犹如刚刚热腾，故云『新热者』。以『于彼刹那所生者』再阐明此同一义。为显示「两语式」一词，由复合及加后缀两种方式所成，故说『两语』等。『诸钵』者，此中有一「iti」字被略去而示之。故「dvevācikā iti」之义为两语式也，如是连结。『彼等』者，商人也。『于彼时』者，于其时也。『彼等』者，那些头发。『彼等』者，属商人。『受持』者，接受为自身礼敬、起立之处，或分别持之之义。『彼等』者，商人也。『如以甘露』者，如以甘露，如被灌顶，如是连结。
5. Brahmayācanakathā五、梵天劝请事
§7
7. Bhagavā upasaṅkamīti sambandho. Tasminti ajapālanigrodhe. Āciṇṇasamāciṇṇoti ācarito sammācarito, na ekassa buddhassa āciṇṇo, atha kho sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo, atiāciṇṇo niccāciṇṇoti attho. Saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārento āha ‘‘jānanti hī’’tiādi. Dhammadesananti bhagavato dhammadesanaṃ, dhammadesanatthāya vā bhagavantaṃ, bhagavantaṃ vā dhammadesanaṃ. Tatoti yācanakāraṇā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Lokasannivāso brahmagaruko yasmā, iti tasmā uppādessantīti yojanā. Itītiādi nigamanaṃ.
『世尊前往』，如是连结。『于彼』者，于牧羊人榕树下。『惯常修习』者，已修习、善修习，非仅一佛之所修习，乃诸佛之所惯常修习，极度修习、常时修习之义。为详释简略所说之义，故说『因知道』等。『说法』者，世尊之说法，或为说法而世尊，或世尊即说法。『从彼』者，因劝请之缘由。『hī』者，实然，或「因为」也。因世界之聚集尊重梵天，故连结「将会出现」。此后为结语。
Tatthāti parivitakkanākārapāṭhe. ‘‘Pañcakāmaguṇesu allīya’’ntīti iminā allīyanti abhiramitabbaṭṭhena lagganti etthāti ālayā pañca kāmaguṇāti vacanatthaṃ dasseti. Allīyantīti lagganti. ‘‘Pañca kāmaguṇe allīyantī’’tipi pāṭho, evaṃ sati allīyanti abhiramitabbaṭṭhena seviyantīti ālayā pañca kāmaguṇāti vacanattho kātabbo. Allīyantīti sevanti. Teti pañca kāmaguṇā. ‘‘Yadida’’ntipadassa yaṃ idanti padavibhāgaṃ katvā ‘‘ya’’nti ca ‘‘ida’’nti ca sabbanāmapadanti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘yadidanti nipāto’’ti. Iminā tīsu liṅgesu dvīsu ca vacanesu vināsaṃ, vikāraṃ vā visadisaṃ vā naayanattā nagamanattā abyayaṃ nāmāti dasseti, attho pana sabbanāmatthoyevāti daṭṭhabbaṃ. Tassāti ‘‘yadida’’ntinipātassa, atthoti sambandho. Ṭhānanti ‘‘ṭhānaṃ’’itipadaṃ. Paṭiccasamuppādanti ‘‘paṭiccasamuppādo’’itipadaṃ. Atthopi yuttoyevāti daṭṭhabbaṃ. Imesanti saṅkhārādīnaṃ paccayuppannānaṃ. Paccayāti avijjādikāraṇā. ‘‘Idappaccayā evā’’ti iminā idappaccayatāti ettha tāpaccayassa svatthaṃ dīpeti ‘‘devatā’’tiādīsu (khu. pā. aṭṭha. evamiccādipāṭhavaṇṇanā) viya.
『于彼』者，在思惟之相状经文中。以『耽溺于五欲』之语，显示「耽溺」即以喜乐义而执著于此，故五欲为「喜乐处」之词义。『耽溺』者，执著也。亦有读作『耽溺于五欲』，若如此，则「耽溺」即以喜乐义而受用之，故五欲为「喜乐处」之词义应当成立。『耽溺』者，受用也。『彼等』者，五欲也。对于「yadidaṃ」一词，分解为「yaṃ」与「idaṃ」，恐或有疑此「ya」与「idaṃ」均为代名词词汇，故云『「yadidaṃ」为助词』。以此显示：因于三性两数均无消失、变化或差异，不被曲折活用，故名为不变词，然其义则应视为与代名词相同。『彼』者，指「yadidaṃ」助词之义也，连结「义」。『处』者，「处」之一词。『缘起』者，「缘起」之一词。其义亦应视为合适。『彼等』者，行等缘生之法。『缘』者，无明等之原因。以『唯此为缘』之语，在「idappaccayatā」中，「tā」后缀显示其自身之义，如同「天人」等处之例。
So mamassa kilamathoti ettha taṃsaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘yā ajānantānaṃ desanā nāmā’’ti, iminā ‘‘deseyyaṃ, na ājāneyyu’’nti dvinnameva kiriyāpadānaṃ tasaddassa visayabhāvaṃ dasseti, na ekassa kiriyāpadassa. Soti desanāsaṅkhāto kāyavacīpayogo, iminā vākyavisaye tasaddo uttarapadasseva liṅgavacanāni gaṇhātīti dasseti, samāsamajjhe pana tasaddo pubbapadasseva liṅgavacanāni gaṇhāti. Tena vuttaṃ ‘‘avijjā ca sā paccayo cā’’ti (udā. aṭṭha. paṭhamabodhisuttavaṇṇanā) ca ‘‘abhidhammo ca so piṭakañcā’’ti ca (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā) ādi . Kilamathoti kāyakilamanahetu. Kilamati anenāti kilamatho. Assāti bhaveyya. Sāti kāyavacīpayogasaṅkhātā desanā. Vihesāti kāyavihiṃsāhetu. Vihiṃsati imāyāti vihesā. Cittena pana buddhānaṃ kilamatho vā vihesā vā natthi arahattamaggena samucchinnattā . ‘‘Paṭibhaṃsū’’ti ettha paṭīti kammappavacanīyayogattā ‘‘bhagavanta’’nti ettha sāmyatthe upayogavacananti āha ‘‘bhagavato’’ti. ‘‘Anu acchariyā’’ti iminā ‘‘na acchariyā’’ti padavibhāgaṃ nivatteti, punappunaṃ acchariyāti attho. Paṭibhaṃsūti ettha paṭisaddo paṭibhānattho, bhādhātu khāyanatthoti āha ‘‘paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesu’’nti. ‘‘Gocarā ahesu’’nti iminā khāyanaṃ nāma atthato gocarabhāvena bhavananti dasseti.
『于我将有疲劳』者，此中为显示「taṃ」字所指之对象，故云『名为不知者之说法』，以此显示「taṃ」字所指，为「我将说」与「彼等不能了解」两个动词词汇，而非一个动词词汇。『so』者，名为说法之身语运作，以此显示在语句语境中，「taṃ」字取其后词之性数，而在复合词中间，「taṃ」字则取其前词之性数。因此而有云『无明即是彼，亦是缘』以及『阿毗达摩即是彼，亦是藏』等语。『疲劳』者，身体疲倦之因。以此而疲劳，故为「疲劳」。『assā』者，应有也。『sā』者，名为身语运作之说法。『扰恼』者，身体伤害之因。以此而伤害，故为「扰恼」。然诸佛以心则既无疲劳亦无扰恼，因已以阿拉汉道断除之故。『paṭibhaṃsū』者，此中「paṭi」因与业格支配词连用，故『世尊』一处为以属格表自利之业格，故云『世尊之』。以『随奇妙』之语，排除「非奇妙」之词分解，意为一再奇妙。『paṭibhaṃsū』者，此中「paṭi」字有现起之义，「bhā」语根有显现之义，故云『名为现起之智之所行境，已成』。以『已成为所行境』，显示所谓显现，实质上即以成为所行境而存在也。
Meti mama, mayā vā, adhigataṃ dhammaṃ pakāsitunti sambandho. Ariyamaggasotassa paṭi paṭisotanti vutte nibbānamevāti āha ‘‘paṭisotaṃ vuccati nibbāna’’nti. Nibbānagāminti ariyamaggaṃ. Ariyamaggo hi yasmā nibbānaṃ gamayati, tasmā nibbānagāmīti vuccati. Tamokhandhenāti ettha tamasaddo avijjāpariyāyo, khandhasaddo rāsatthoti āha ‘‘avijjārāsinā’’ti. ‘‘Ajjhotthaṭā’’ti iminā āvuṭāti ettha vudhātu āvaraṇatthoti dasseti. Appossukkatāyāti ettha apatyūpasaggo abhāvattho, tāpaccayo bhāvatthoti āha ‘‘nirussukkabhāvenā’’ti.
『我』者，属我，或由我，连结「所证得之法，为了开示」。对于「逆流」，说对圣道流之逆，乃涅槃也，故云『逆流者，谓涅槃』。『趣向涅槃者』者，圣道也。因圣道令趣向涅槃，故称为趣向涅槃者。『于暗聚』者，此中「暗」字为无明之同义词，「聚」字有积聚之义，故云『以无明之积聚』。以『所覆蔽』，显示「被覆盖」一词中，「vu」语根有遮蔽之义。『离欲之状态』者，此中前缀「apa」有无之义，后缀「tā」有抽象名词之义，故云『无欲求之状态』。
§8
8.Loketi sattaloke. Mahābrahmeti mahābrahmāno. Apparajakkhajātikāti ettha appaṃ rajaṃ akkhimhi etesanti apparajakkhā, apparajakkhā jāti sabhāvo etesanti apparajakkhajātikāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘paññāmaye’’tiādi. ‘‘Paññāmaye’’ti iminā maṃsamayeti atthaṃ nivatteti. Etesanti sattānaṃ. Dhammassāti tupaccayayoge chaṭṭhīkammaṃ. Āpubbo ñādhātu paṭivijjhanatthoti āha ‘‘paṭivijjhitāro’’ti.
「世间」者,有情世间也。「大梵天」者,大梵天人也。「少尘垢种类」者,于此,「少尘在眼中者」为少尘垢眼,「少尘垢眼为其种类、自性者」为少尘垢种类,为示此语义故说「慧眼」等。「慧眼」者,以此遮除肉眼之义。「彼等」者,诸有情也。「法之」者,在添加 tu 接尾词时为第六格业。「以 ā 为前缀之 ñā 词根有通达之义」,故说「通达者」。
Saṃvijjati malaṃ etesanti samalā, pūraṇakassapādikā cha satthāro, tehi. ‘‘Rāgādīhī’’ti iminā malasarūpaṃ dasseti. Avāpuretanti ettha avapubbo ca āpubbo ca puradhātu vivaraṇatthoti āha ‘‘vivara eta’’nti. Vakārassa pakāraṃ katvā ‘‘apāpureta’’ntipi pāṭho . Amatasaddassa salilādayo nivattetuṃ vuttaṃ ‘‘nibbānassā’’ti. Ime sattā suṇantūti sambandho. Vimalenāti ettha visaddo abhāvatthoti āha ‘‘abhāvato’’ti. Iminā natthi malaṃ etassāti vimaloti vacanatthaṃ dasseti . ‘‘Sammāsambuddhenā’’ti iminā aññapadatthasarūpaṃ dasseti. Anukkamena maggena bujjhitabbanti anubuddhanti vutte catusaccadhammo gahetabboti āha ‘‘catusaccadhamma’’nti.
「染污存在于彼等」为有染污者,布勒纳咖萨巴等六师,由彼等。「贪等」者,以此显示染污之自性。「未开启」者,于此,「以 ava 为前缀及以 ā 为前缀之 pura 词根有开显之义」,故说「开显彼」。将 v 字母作为 p 字母,亦有「未达到」之读法。为遮除甘露一词之水等义,故说「涅槃之」。「此等有情听闻」为连结。「无垢」者,于此,「vi 字为无有之义」,故说「从无有」。以此显示「无染污存在于彼」为无垢之语义。「正自觉者」者,以此显示其他词义之自性。「应以次第之道觉悟」,说为「随觉」时,应取四谛法,故说「四谛法」。
‘‘Selamaye’’ti iminā silāya nibbatto seloti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Sabbaññutaññāṇenā’’ti iminā samantacakkhusarūpaṃ dasseti. Bhagavā tvampīti yojanā. Dhammasaddo paññāpariyāyoti āha ‘‘dhammamayaṃ paññāmaya’’nti. Apeto soko imassāti apetasoko, bhagavā. Sokaṃ avataratīti sokāvatiṇṇā, janatā. Sokāvatiṇṇañca jātijarābhibhūtañcāti casaddo yojetabbo. Iminā casaddo luttaniddiṭṭhoti dasseti.
「石山」者,以此显示「从石生者为石山」之语义。「一切知智」者,以此显示遍眼之自性。「世尊汝」为连结。「法一词为慧之同义语」,故说「法眼即慧眼」。「忧离去于此」为离忧者,世尊也。「沉入忧」为忧沉者,众人也。「忧沉且为生老所制伏」,应连结 ca 字。以此显示 ca 字被省略之所说。
‘‘Bhagavā’’tipadaṃ ‘‘vīro’’tiādīsu yojetabbaṃ. ‘‘Vīriyavantatāyā’’ti iminā vīraṃ yassatthīti vīroti vacanatthaṃ dasseti. Saddasatthesu ālapanapadesu viggaho na kātabboti idaṃ ālapanāvatthaṃ sandhāya vuttaṃ, idha pana tesamatthadassanatthāya viggaho vuttoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Devaputta…pe… vijitattā’’ti iminā vijito mārehi saṃgāmo anenāti vijitasaṅgāmoti vacanatthaṃ dasseti. Ettha ca khandhamāro maccumārena saṅgahito dvinnaṃ mārānaṃ ekato vijitattā. ‘‘Sattavāho’’ti paṭhamakkharena ca ‘‘satthavāho’’ti dutiyakkharena ca yutto. Tattha satthavāho viyāti ‘‘satthavāho’’ti upacārena vutte dutiyakkharena yutto, satte vahahīti sattavāhoti mukhyato vutte paṭhamakkharena yutto. Idha pana paṭhamakkharena yuttoti āha ‘‘satte vahatīti sattavāho’’ti. Natthi iṇaṃ imassāti aṇaṇo bhagavā.
「世尊」一词应连结于「勇者」等。「由具精进性」者,以此显示「精进存在于彼」为勇者之语义。「在声论中,于呼格词不应作分析」,此依呼格之状态而说,然于此,为显示彼等之义,应见分析被说。「天子……乃至……由战胜」者,以此显示「战斗被此战胜诸魔」为战胜战斗者之语义。于此,蕴魔被死魔所摄,由二魔一起被战胜。「有情载者」,以第一字母及「商队载者」,以第二字母相应。于彼,「如商队载者」,以譬喻说为「商队载者」时,以第二字母相应;「载运有情」,以主要说为有情载者时,以第一字母相应。然于此,以第一字母相应,故说「载运有情故为有情载者」。「债不存在于此」为无债者,世尊也。
§9
9.Buddhacakkhunāti ettha cakkhu duvidhaṃ maṃsacakkhuñāṇacakkhuvasena. Tatthāpi maṃsacakkhu duvidhaṃ pasādacakkhusasambhāracakkhuvasena. Tattha pasādarūpaṃ pasādacakkhu nāma, bhamukaṭṭhiparicchinno maṃsapiṇḍo sasambhāracakkhu nāma. Ñāṇacakkhu pana pañcavidhaṃ (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.3) dibbadhammapaññābuddhasamantacakkhuvasena. Tattha dibbacakkhuabhiññāñāṇaṃ dibbacakkhu nāma, heṭṭhimamaggattayaṃ dhammacakkhu nāma, arahattamaggañāṇaṃ paññācakkhu nāma, indriyaparopariyattañāṇañca āsayānusayañāṇañca buddhacakkhu nāma, sabbaññutaññāṇaṃ samantacakkhu nāma. Idha pana ‘‘buddhacakkhunā’’ti vuttattā yathāvuttadveñāṇāniyevāti āha ‘‘indriya…pe… ñāṇena cā’’ti. Hīti saccaṃ. Yesanti sattānaṃ. Saddhādīnīti ādisaddena vīriyasatisamādhipaññindriyāni saṅgaṇhāti. Tikkhānīti tikhiṇāni. Mudūnīti sukhumatarāni. Ākārāti kāraṇā. Imāni tīṇi dukāni bāhiratthasamāsavasena vuttāni. Sukhena viññāpetabbāti suviññāpayā, tathā duviññāpayāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘ye kathitakāraṇa’’ntiādi . Paraloko ca vajjañca paralokavajjāni, tāni bhayato passantīti paralokavajjabhayadassāvinoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘ye’’tiādi. Imāni dve dukāni kitavasena vuttāni, idha pacchimaduke ‘‘na appekacce paralokavajjabhayadassāvino’’ti dutiyapadaṃ na vuttaṃ, paṭisambhidāmaggapāḷiyaṃ (paṭi. ma. 1.111) pana yugaḷavasena vuttaṃ. Uppalāni ettha santīti uppalinīti vacanatthena gaccho vā latā vā pokkharaṇī vā vanaṃ vā ‘‘uppalinī’’ti vuccati, idha pana ‘‘vana’’nti āha ‘‘uppalavane’’ti. Nimuggāneva hutvāti sambandho. Posayantīti vaḍḍhanti, iminā antonimuggāneva hutvā posayantīti antonimuggaposīnīti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Udakena sama’’nti iminā udakena samaṃ samodakaṃ, samodakaṃ hutvā ṭhitānīti atthaṃ dasseti. ‘‘Atikkamitvā’’ti iminā accuggammātipadassa atiuggantvāti atthaṃ dasseti.
「佛眼」者,于此,眼有二种,依肉眼与智眼。于彼中,肉眼亦有二种,依净眼与有伴眼。于彼,净色为净眼名,被眉骨所限之肉团为有伴眼名。然智眼有五种,依天眼、法眼、慧眼、佛眼、遍眼。于彼,天眼通智为天眼名,下三道为法眼名,阿拉汉道智为慧眼名,根上下智及随眠智为佛眼名,一切知智为遍眼名。然于此,由说「以佛眼」,唯如所说之二智,故说「以根……乃至……智及」。「hi」者,真实也。「彼等」者,诸有情也。「信等」者,以 ādi 字摄取精进念定慧根。「锐利」者,锐利也。「钝」者,更微细也。「行相」者,原因也。此三对依外义复合而说。「易令知」为易令知者,如是难令知者,为示语义故说「彼等以所说原因」等。「他世及罪过」为他世罪过,「从怖畏见彼等」为他世罪过怖畏见者,为示语义故说「彼等」等。此二对依 kita 而说,于此,于最后对,「非少数他世罪过怖畏见者」之第二词未说,然于《无碍解道》圣典中依双而说。「莲花存在于此」,以语义,丛或蔓或池或林被称为「莲花林」,然于此说「在莲花林」。「唯沉没而」为连结。「滋养」者,增长也,以此显示「唯内沉没而滋养」为内沉没滋养者之语义。「与水齐」者,以此显示「与水齐,与水齐,成为与水齐而住」之义。「超越」者,以此显示「超越」一词之「超出」之义。
Paṭicchannena āropitāti pārutā, na pārutā apārutā. Apārutā nāma atthato vivaraṇāti āha ‘‘vivaṭā’’ti soti ariyamaggo . Hīti saccaṃ. Pacchimapadadvayeti gāthāya uttamapadadvaye. Ayamevatthoti ayaṃ vakkhamāno evaṃ attho daṭṭhabboti yojanā. Hīti vitthāro. Na bhāsinti ettha uttamapurisattā ‘‘aha’’nti vuttaṃ. ‘‘Devamanujesu’’ti vattabbe ekasesavasena ‘‘manujesū’’ti vuttanti āha ‘‘devamanussesū’’ti.
「以覆盖而覆盖」为覆盖者,非覆盖者为不覆盖者。不覆盖者名为从义理开显,故说「开显」。「so」者,圣道也。「hi」者,真实也。「最后二词」者,在偈颂之最上二词。「此即义」者,此将说之如是义应见,为连结。「hi」者,详说也。「我不说」者,于此,由最上人性故说「我」。「在天人中」应说,依单数余格故说「在人中」,故说「在天人中」。
6. Pañcavaggiyakathā六、五人组事
§10
10.Ṭhānuppattiyāti kāraṇena uppattiyā. Nikkileso jāti sabhāvo imassāti nikkilesajātiko. ‘‘Ñāṇa’’nti avisesena vuttepi atthato anāvaraṇañāṇamevāti āha ‘‘sabbaññutaññāṇa’’nti. Itoti ‘‘dhammaṃ desessāmī’’ti parivitakkadivasato, heṭṭhāti sambandho. Devatā pana āḷārassa kālaṅkaraṇameva jānāti, na ākiñcaññāyatane nibbattabhāvaṃ. Bhagavā pana sabbaṃ jānāti, tena vuttaṃ ‘‘ākiñcaññāyatane nibbatto’’ti. ‘‘Parihīnattā’’ti iminā mahājāniyoti ettha hādhātuyā atthaṃ dasseti. Assāti āḷārassa. Mahatī jāniassāti ‘‘mahājāniko’’ti vattabbe kakārassa yakāraṃ katvā ‘‘mahājāniyo’’ti vuttaṃ. Akkhaṇeti brahmacariyavāsāya anokāse, ākiñcaññāyataneti attho. Hiyyoti anantarātītāhe. Sopīti udako rāmaputtopi. Pisaddo āḷārāpekkho. Tattha āḷāro kālāmo yāvaākiñcaññāyatanajhānalābhī hoti, tasmā ākiñcaññāyatane nibbatto. Udako rāmaputto yāvanevasaññānāsaññāyatanajhānalābhī hoti, tasmā nevasaññānāsaññāyatane nibbattoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Bahukārā’’ti ca ‘‘bahūpakārā’’ti ca pāṭhassa dvidhā yuttabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bahukārāti bahūpakārā’’ti. Pesitattabhāvaṃ manti yojanā. Iminā pahitattanti ettha attasaddo kāyavācakoti dasseti.
10.「以因缘生起」者,以因缘而生起。「无垢种姓者」,此之种姓自性无垢,故为无垢种姓。虽然不加区别地说「智」,但从义理而言,唯是无障智,故说「一切知智」。「从此」者,从「我将说法」之思惟日起,与下文相连。然而天人只知阿拉喇之死亡,不知其生于无所有处。世尊则知一切,故说「生于无所有处」。以「已退失」一词,显示此处「大知者」中「哈」字根之义。「彼之」者,阿拉喇之。应说「大知者」,但将咖音变为亚音,故说「大知者」。「非时」者,于梵行住无机会,意为无所有处。「昨日」者,前一过去日。「彼亦」者,伍达咖拉玛子亦然。「亦」字相对于阿拉喇而言。其中,阿拉喇咖喇玛获得直至无所有处禅那,故生于无所有处。伍达咖拉玛子获得直至非想非非想处禅那,故应知生于非想非非想处。为显示「多作」与「多利益」二种读法之合理性,故说「多作者,多利益」。「被遣送之状态」,应连接「玛」字。以此显示「被遣」一词中「阿德」字表示身体。
§11
11. Antarāsaddena yuttattā ‘‘gayaṃ, bodhi’’nti ettha sāmyatthe upayogavacananti āha ‘‘gayāya ca bodhimaṇḍassa cā’’ti.
11. 因与「安德喇」字相应,故「伽耶」与「菩提」处,为显示同格之用法,说「伽耶与菩提道场之间」。
Gāthāya catūsu sabbasaddesu dutiyo sabbasaddo anavasesattho, sesā sāvasesatthāti dassento āha ‘‘sabbaṃ tebhūmakadhamma’’ntiādi. Vacanattho suviññeyyova. Arahattaphalassāpi taṇhākkhayattā vuttaṃ ‘‘taṇhākkhaye nibbāne’’ti. Sayaṃsaddo attapariyāyo, abhiññāyasaddo tu tvāpaccayantoti āha ‘‘attanāva jānitvā’’ti. ‘‘Sabbaṃ catubhūmakadhamma’’nti iminā ñādhātuyā kammaṃ dasseti. ‘‘Ayaṃ me ācariyo’’ti uddisanākāradassanaṃ.
偈颂中四个「一切」字,第二个「一切」字为无余义,其余为有余义,为显示此,说「一切三地法」等。文句之义极易了知。阿拉汉果亦因渴爱灭尽,故说「于渴爱灭尽之涅槃」。「萨亚」字为自我之同义词,「阿毗雅亚」字则以「德瓦」后缀结尾,故说「以自己知」。以「一切四地法」一词,显示「雅」字根之业。「此是我师」者,显示指示之方式。
‘‘Lokuttaradhamme’’ti iminā lokiyadhamme pana ācariyo (mi. pa. 4.5.11) atthīti dasseti. Paṭipuggaloti ettha paṭisaddo paṭibhāgatthoti āha ‘‘paṭibhāgapuggalo’’ti. Sadisapuggalo nāma natthīti attho. Sītibhūtoti sīti hutvā bhūto, sītibhāvaṃ vā patto.
以「出世间法」一词,显示于世间法则有老师。「对等者」,此处「巴提」字为对等义,故说「对等之人」。意为无相似之人。「清凉者」,成为清凉而存在,或达到清凉之状态。
Kāsīnanti bahuvacanavasena vuttattā janapadānaṃ nāmaṃ. Janapadasamūhassa raṭṭhanāmattā vuttaṃ ‘‘kāsiraṭṭhe’’ti. ‘‘Nagara’’nti iminā purasaddo nagarapariyāyoti dasseti. Paṭilābhāyāti paṭilābhāpanatthāya. ‘‘Bheri’’nti iminā dundubhisaddo bherivācakoti dasseti. Bheri hi ‘‘duṃdu’’ntisaddena ubhi pūraṇametthāti dundubhīti vuccati. Dakārarakārānaṃ saṃyogaṃ katvā dundrubhītipi pāṭho atthi, so apāṭhoyeva. ‘‘Paharissāmī’’ti ettha pahārasaddena āhaññinti ettha āpubbahanadhātuyā atthaṃ dasseti, ssāmisaddena ajjataniiṃvibhattiyā anāgatakāle pavattabhāvaṃ, itisaddena gamanākāravācakassa itisaddassa lopabhāvaṃ dasseti.
「迦尸诸」者,因以复数说,故为诸地方之名。因地方群体为国名,故说「迦尸国」。以「城」字,显示「布喇」字为城之同义词。「为获得」者,为获得之目的。以「鼓」字,显示「敦杜毗」字为鼓之表示词。鼓以「敦杜」之声充满两边,故称敦杜毗。将德音与喇音结合,亦有「敦德儒毗」之读法,此为非正读。「我将击」,此处以「巴哈喇」字,显示「阿哈雅」中以「阿」为首之「哈那」字根之义;以「萨米」字,显示现在时之未来时态中将发生之状态;以「伊提」字,显示表示行相之「伊提」字之省略。
Anantajinoti anantasaṅkhātassa sabbaññutaññāṇassa padaṭṭhānabhūtena arahattamaggañāṇena sabbakilesārīnaṃ jitavā, etena phalūpacārena anantajinabhāvaṃ dasseti. Huveyya pāvusoti ettha ‘‘huveyya api āvuso’’ti padavibhāgaṃ katvā hudhātu sattatthavācako, apisaddo evaṃnāmavācakoti dassento āha āvuso ‘‘evaṃ nāma bhaveyyā’’ti. Vakārassa pakāraṃ katvā ‘‘hupeyyā’’ti pāṭhopi yujjatiyeva.
「无边胜者」,以作为无边所称之一切知智之基础的阿拉汉道智,战胜一切烦恼敌,以此果之近行,显示无边胜者之状态。「胡韦亚巴伍索」,此处分解为「胡韦亚阿毗阿伍索」诸词,「胡」字根表示存在义,「阿毗」字表示如是名称,故说「具寿,应如是存在」。将瓦音变为巴音,「胡贝亚」之读法亦合理。
§12
12. ‘‘Atthāya paṭipanno’’ti iminā bāhullassa atthāya paṭipanno bāhullikoti vacanatthaṃ dasseti. Padhānatoti dukkaracariyāya padahanato. ‘‘Bhaṭṭho’’ti iminā vibbhantoti ettha vipubbabhamudhātuyā anavaṭṭhānattho nāma atthato bhaṭṭhoti dasseti. Sotanti ettha sotasaddassa sotaviññāṇādivācakattā ‘‘sotindriya’’nti vuttaṃ. Iriyāyāti ettha iriyanaṃ caraṇaṃ iriyāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘dukkaracariyāyā’’ti. Abhijānātha noti ettha nosaddo nusaddatthoti āha ‘‘abhijānātha nū’’ti. Vākyanti vācakaṃ. Saññāpetuntipadassa saññāpanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ahaṃ buddho’’ti.
「为义而行」者,以此显示「为多事之义而行者,多事者」之语义。「精勤」者,由于难行行而精勤故。「已食」者,以此显示「已离去」中,以 vi 为前缀之 bhamu 词根之不住义,即从义理上说为「已食」。「耳」者,此处耳声是耳识等之表示语,故说「耳根」。「威仪」者,此处显示语义,说「行动、行为为威仪」,故说「难行行」。「汝等知否」者,此处 no 声是 nu 声之义,故说「汝等知否」。「句」者,能表示者。为显示「令知」一词之令知方式,故说「我是佛」。
§13
13.Itoti ‘‘cakkhukaraṇī’’tiādito. Padatthatoti padato ca atthato ca, padānaṃ atthato vā. Itoti yathāvuttato. Hīti saccaṃ. Suttantakathanti suttantavasena vuttavacanaṃ.
「如是」者,从「作眼」等起。「句义」者,从句与从义,或诸句之义。「如是」者,如所说。「确实」者,真实。「经文之说」者,依经文而说之语。
§18
18.Devatākoṭīhīti brahmasaṅkhātāhi devatākoṭīhi. Patiṭṭhitassa tassa āyasmatoti sambandho. Sāva ehibhikkhuupasampadāti yojanā.
「以天众」者,以名为梵天之天众。「已住立之彼具寿」为连结。「彼即来比库达上」为结合。
§19
19. Dutiyadivase dhammacakkhuṃ udapādīti sambandho. ‘‘Dutiyadivase’’tiādi pāṭipadadivasaṃ upanidhāya vuttaṃ. Pakkhassāti āsaḷhīmāsakāḷapakkhassa. Sabbeva te bhikkhūti yojanā. Anattasuttenāti anattalakkhaṇasuttantena (mahāva. 20; saṃ. ni. 3.59).
「第二日生起法眼」为连结。「第二日」等,依对面日而说。「月之」者,阿萨离月黑分之。「一切彼等比库」为结合。「以无我经」者,以无我相经。「第五月之」者,月之第五。「于世间」者,于有情世间。「人阿拉汉」者,以此显示天阿拉汉众多。
Pañcamiyā pakkhassāti pakkhassa pañcamiyā. Lokasminti sattaloke. ‘‘Manussaarahantoti iminā devaarahanto bahūti dasseti.
『第五天』者，即月之第五天也。『世间』者，即七种世间也。『人中阿拉汉』者，以此示天中阿拉汉者众多之义。
7. Pabbajjākathā七、出家事
§31
31.Porāṇānuporāṇānanti purāṇe ca anupurāṇe ca bhavānaṃ. Ekasaṭṭhīti eko ca saṭṭhi ca, ekena vā adhikā saṭṭhi ekasaṭṭhi.
「旧与随旧」者,旧与随旧之诸有。「六十一」者,一与六十,或超过一之六十为六十一。
Tatrāti tesu ekasaṭṭhimanussaarahantesu. Pubbayogoti pubbe kato upāyo, pubbūpanissayoti attho. Vaggabandhenāti samūhaṃ katvā bandhena. Teti pañcapaññāsa janā. Jhāpessāmāti ḍayhissāma. Nīhariṃsūti gāmato nīhariṃsu. Tesūti pañcapaññāsajanesu. Pañca jane ṭhapetvāti sambandho. Sesāti pañcahi janehi avasesā. Soti yaso dārako. Tepīti cattāropi janā. Tatthāti sarīre. Te sabbepīti yasassa mātāpitubhariyāhi saddhiṃ sabbepi te sahāyakā. Tenāti pubbayogena.
「于彼」者,于彼六十一位人阿拉汉中。「前行」者,先前所作之方便,前方便之义也。「以群结」者,作为群体而结。「彼等」者,五十人。「将烧」者,将燃烧。「带出」者,从村带出。「于彼等」者,于五十人中。应连接「除五人」。「其余」者,除五人外之其余者。「彼」者,亚萨童子。「彼等亦」者,四人亦。「于彼处」者,于身体。「彼等一切亦」者,亚萨之父母妻子连同一切彼等同伴。「以彼」者,以前行。
Āmantesīti kathesi.
「告」者,说也。
§32
32. Dibbesu visayesu bhavā dibbā lobhapāsāti dassento āha ‘‘dibbā nāmā’’tiādi. Lobhapāsāti lobhasaṅkhātā bandhanā. Asavanatāti ettha karaṇatthe paccattavacananti āha ‘‘asavanatāyā’’ti. Parihāyantīti ettha kena parihāyantīti āha ‘‘visesādhigamato’’ti. Visesādhigamatoti maggaphalasaṅkhātassa visesassa adhigamato.
为示「于天界诸境中之有为天之贪索」,故说「名为天」等。「贪索」者,名为贪之系缚。「不听闻性」者,于此为作具格之义,故说「不听闻性之」。「退失」者,于此以何退失耶,故说「从殊胜证得」。「从殊胜证得」者,从名为道果之殊胜之证得。
§33
33. Antaṃ lāmakaṃ karotīti antakoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘lāmakā’’ti. ‘‘Hīnasattā’’ti iminā antakassa sarūpaṃ dasseti. Āmantanapadametaṃ. Tanti rāgapāsaṃ. Hīti saccaṃ. Soti māro pāpimā. Antalikkhe carantānaṃ pañcābhiññānampi bandhanattā antalikkhe carati pavattatīti antalikkhacaroti vacanatthena rāgapāso ‘‘antalikkhacaro’’ti mārena pāpimatā vutto.
「作终极卑劣」者,为示「终极」之语义,故说「卑劣」。以「下劣有情」示终极之自相。此为呼唤词。「彼」者,贪索。「嘿」者,真实。「彼」者,魔波旬。因于空中行者之五神通亦为系缚,故于空中行、转起,以语义「空中行者」,贪索被魔波旬称为「空中行者」。
§34
34.Nānājanapadatoti ekissāpi disāya nānājanapadato. ‘‘Anujānāmi…pe… pabbājethā’’tiādimhi vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Pabbājentena bhikkhunā pabbājetabboti sambandho. Ye paṭikkhittā puggalāti yojanā. Paratoti parasmiṃ. ‘‘Na bhikkhave…pe… pabbājetabbo’’ti pāḷiṃ (mahāva. 89) ādiṃ katvāti yojanā. Teti paṭikkhittapuggale. Sopi cāti sopi ca puggalo. Anuññātoyeva pabbājetabboti sambandho. Tassa cāti puggalassa ca, atha vā tesañca mātāpitūnaṃ. Vacanavipallāso hesa. Anujānanalakkhaṇaṃ vaṇṇayissāmāti sambandho.
「从种种国土」者,从一方之种种国土。应知「听许……出家」等中之决断如是连接。应连接「由出家之比库应令出家」。应连接「被遮止之人」。「于他」者,于他人。应连接以「诸比库不应……令出家」之圣典为始。「彼等」者,被遮止之人。「彼亦且」者,彼人亦且。应连接「唯被听许者应令出家」。「彼之且」者,人之且,或者彼等父母之且。此为语之颠倒。应连接「将赞叹听许之相」。
Evanti iminā vuttanayena. Casaddo vākyasampiṇḍanattho. Sace acchinnakeso hoti ca, sace ekasīmāya aññepi bhikkhū atthi cāti attho. Aññepīti attanā aparepi. Bhaṇḍūti muṇḍo, soyeva kammaṃ bhaṇḍukammaṃ. Tassāti bhaṇḍukammassa. Okāsoti pabbajjāya khaṇo. ‘‘Okāsaṃ na labhatī’’ti vatvā tassa kāraṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sace’’tiādi.
「如是」者,以此所说之方式。「且」字为句之集合义。若未剃发且,若于一界有其他比库且,此为义。「其他亦」者,除自己外之其他。「剃」者,剃发,彼即为业,为剃发业。「彼之」者,剃发业之。「机会」者,出家之时刻。说「不得机会」后,为示彼之原因而说「若」等。
Avuttopīti ettha pisaddo vutto pana kā nāma kathāti dasseti. Upajjhāyaṃ uddissa pabbājetīti ettha pabbajjā catubbidhā tāpasapabbajjā paribbājakapabbajjā sāmaṇerapabbajjā upasampadapabbajjāti. Tattha kesamassuharaṇaṃ tāpasapabbajjā nāma vakkalādigahaṇato paṭhamameva vajitabbattā. Isipabbajjātipi tassāyeva nāmaṃ. Kesamassuharaṇameva paribbājakapabbajjā nāma kāsāyādigahaṇato paṭhamameva vajitabbattā. Kesamassuharaṇañca kāsāyacchādanañca sāmaṇerapabbajjā nāma saraṇagahaṇato paṭhamameva vajitabbattā. Upasampadapabbajjā tividhā ehibhikkhuupasampadapabbajjā saraṇagahaṇūpasampadapabbajjā ñatticatutthavācikūpasampadapabbajjāti. Tattha ehibhikkhūpasampadapabbajjāyaṃ kesamassuharaṇādi sabbaṃ ekatova sampajjati ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanena abhinipphannattā. Saraṇagahaṇūpasampadapabbajjā sāmaṇerapabbajjasadisāyeva. Kesamassuharaṇañca kāsāyacchādanañca saraṇagahaṇañca ñatticatutthavācikūpasampadapabbajjā nāma kammavācāgahaṇato paṭhamameva vajitabbattā. Tattha sāmaṇerapabbajjaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘upajjhāyaṃ uddissa pabbājetī’’ti. Upajjhāyaṃ uddissāti upajjhāyassa veyyāvaccakaraṭṭhānaniyamaṃ katvā. Pabbajjākamme attano issariyamakatvāti attho. Daharena bhikkhunā kesacchedanaṃ kāsāyacchādanaṃ saraṇadānanti tīṇi kiccāni kātabbāniyeva. Keci ‘‘saraṇāni pana sayaṃ dātabbānī’’ti pāṭhaṃ idhānetvā daharena bhikkhunā saraṇāni na dātabbānīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ daharassa bhikkhuttā, bhikkhūnaṃ pabbājetuṃ labhanattā ca. Upajjhāyo ce kesacchedanañca kāsāyacchādanañca akatvā pabbajjatthaṃ saraṇāniyeva deti, na ruhati pabbajjā pabbajjāya akattabbattā. Kammavācaṃ sāvetvā upasampādeti, ruhati upasampadā apattacīvarānaṃ upasampadasiddhito, kammavipattiyā abhāvato ca. Khaṇḍasīmanti upacārasīmaṭṭhaṃ baddhasīmaṃ. Pabbājetvāti kesacchedanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kāsāyāni acchādetvā’’ti kāsāyacchādanassa visuṃ vuttattā. Sāmaṇerassa saraṇadānassa aruhattā ‘‘saraṇāni pana sayaṃ dātabbānī’’ti vuttaṃ. Purisaṃ pabbājetunti sambandho. Hīti saccaṃ. Āṇattiyāti bhikkhūnaṃ āṇattiyā. Yena kenacīti gahaṭṭhapabbajitesu yena kenaci.
「未说者」,此中「亦」字显示:虽未说,但何名为说耶?「令对戒师出家」者,此中出家有四种:苦行者出家、游方者出家、沙玛内拉出家、达上出家。其中,剃除须发名为苦行者出家,因从取衣等之前即应舍弃故。仙人出家亦是彼之名。仅剃除须发名为游方者出家,因从取袈裟等之前即应舍弃故。剃除须发及披袈裟名为沙玛内拉出家,因从受三归之前即应舍弃故。达上出家有三种:来比库达上出家、三归达上出家、白四甘马语达上出家。其中,来比库达上出家,剃除须发等一切皆同时成就,因由世尊「来,比库」之语而成就故。三归达上出家与沙玛内拉出家相似。剃除须发、披袈裟及受三归名为白四甘马语达上出家,因从受甘马语之前即应舍弃故。其中,关于沙玛内拉出家而说「令对戒师出家」。「对戒师」者,确定戒师之侍奉义务处,于出家甘马中不作自己之主宰,此为义。年少比库应作三事:剃发、披袈裟、授三归。有些人将「然三归应自授」之文引至此处,说年少比库不应授三归,此不应取,因年少者已是比库,比库们得令出家故。若戒师不作剃发及披袈裟而仅为出家目的授三归,出家不成就,因未作出家应作事故。若诵甘马语而令达上,达上成就,因未得衣者达上成立故,因无甘马过失故。「界内」者,为近行界义,结界。「令出家」者,关于剃发而说,因「披袈裟」对披袈裟另说故。因沙玛内拉之授三归不成就,故说「然三归应自授」。「令人出家」为连接。「是」者,真实。「依命令」者,依比库们之命令。「任何人」者,在居士出家者中任何人。
‘‘Bhabbarūpo’’ti vatvā tassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sahetuko’’ti. Sahetukoti maggaphalānaṃ upanissayehi saha pavatto. Yasassīti parivārayasena ca kittiyasena ca samannāgato. Okāsaṃ katvāpīti okāsaṃ katvā eva. Sayamevāti na añño āṇāpetabbo. Ettoyevāti dassanaṭṭhānatoyeva. Assāti pabbajjāpekkhassa. Khajju vāti kaṇḍuvanaṃ vā. ‘‘Kacchu vā’’tipi pāṭho, pāmaṃ vāti attho. Piḷakā vāti phoṭā vā. Ettakenāti etapamāṇena ghaṃsitvā nhāpanamattena. Anivattidhammāti gihibhāvaṃ anivattanasabhāvā. Kataññūti katassūpakārassa jānanasīlā. Katavedinoti kataññūpakārassa vedaṃ pākaṭaṃ karonto.
说「堪能者」后,为显示其义而说「有因者」。「有因者」者,与道果之近依因俱行者。「有名声」者,具足眷属名声及声誉名声者。「即使作机会」者,仅作机会。「自己」者,不应命令他人。「仅从此」者,仅从见处。「彼」者,求出家者之。「疥癣或」者,痒或。「疥疮或」亦为读法,疥疮或为义。「疮或」者,疱或。「以此量」者,以此量摩擦沐浴之量。「不退转法」者,不退转至居士状态之性质者。「知恩」者,知已作利益之性质者。「识恩」者,令已作利益之识明显者。
Aniyyānikakathāti yāvadatthaṃ supitvā yāvadatthaṃ bhuñjītvā cittakeḷiṃ karonto anukkaṇṭhito viharāhītiādikā kathā. Nakathetabbaṃ dassetvā kathetabbaṃ dassento āha ‘‘athakhvassā’’ti. Assāti pabbajjāpekkhassa. Ācikkhanākāraṃ dassento āha ‘‘ācikkhantena cā’’tiādi. Vaṇṇa…pe… vasenāti vaṇṇo ca saṇṭhānañca gandho ca āsayo ca okāso ca, tesaṃ vasena, ācikkhitabbanti sambandho. Hīti phalajotako, ācikkhanassa phalaṃ vakkhāmīti attho. Soti pabbajjāpekkho. Pubbeti pubbabhave, pabbajanato pubbe vā. Kaṇṭakavedhāpekkho paripakkagaṇḍo viya ñāṇaṃ pavattatīti yojanā. Assāti pabbajjāpekkhassa. Indāsanīti sakkassa vajirāvudho. So hi indena asīyati khipīyatīti indāsanīti vuccati. Indāsani pabbate cuṇṇayamānā viya sabbe kilese cuṇṇayamānaṃyevāti yojanā. Khuraggeyevāti khurassa koṭiyameva. Khurakammapariyosāneyevāti attho. Hīti saccaṃ. Tasmāti yasmā pattā, tasmā. Assāti pabbajjāpekkhassa.
「非出离论」者,随意睡眠、随意食用、作心戏论、不厌倦而住等论。显示不应说后,显示应说而说「然应对彼」。「彼」者,求出家者。显示告知方式而说「告知者」等。「以色等方式」者,色、形状、香、意向、处所,以彼等之方式,应告知,为连接。「是」者,果之显示,将说告知之果为义。「彼」者,求出家者。「先前」者,于先前生,或于出家之前。如欲刺棘之成熟疮,智生起,为结合。「彼」者,求出家者之。「因德拉之座」者,萨咖之金刚武器。彼被因德拉投掷、抛掷,故称因德拉之座。如因德拉之座在山上被粉碎,一切烦恼被粉碎,为结合。「如刀锋」者,如刀之尖端。如刀业之终点为义。「是」者,真实。「因此」者,因已得,因此。「彼」者,求出家者之。
Gihigandhanti gehe ṭhitassa janassa gandhaṃ. Athāpīti yadipi acchādetīti sambandho. Assāti pabbajjāpekkhassa. Ācariyo vāti saraṇadānācariyo vā kammavācācariyo vā ovādācariyo vā. Taṃyeva vāti pabbajjāpekkhameva vā. Tena bhikkhunāvāti ācariyupajjhāyabhikkhunā eva.
「居士气味」者,住于家中之人之气味。「然亦」者,虽披,为连接。「彼」者,求出家者之。「老师或」者,授三归老师或甘马语老师或教诫老师或。「仅彼或」者,仅求出家者或。「以彼比库或」者,以老师戒师比库。
Anāṇattiyāti ācariyupajjhāyehi anāṇattiyā. Iminā ācariyupajjhāyehi anāṇattena yena kenaci nivāsanādīni na kātabbānīti dasseti. Bhikkhunāti ācariyupajjhāyabhikkhunā. Tassevāti pabbajjāpekkhasseva. Upajjhāyamūlaketi upajjhāyamūlake nivāsanapārupane. Ayanti vinicchayo.
「非依命令」者,非依老师戒师之命令。以此显示:非依老师戒师之命令,任何人不应作着下衣等。「比库」者,老师戒师比库。「仅彼」者,仅求出家者。「以戒师为根本」者,以戒师为根本之着下衣披上衣。「此」者,决定。
Tatthāti pabbajjūpasampadaṭṭhāne. Tesanti bhikkhūnaṃ. Athāti vandāpanato pacchā, vandāpanassa anantarā vā. ‘‘Evaṃ vadehī’’ti pāḷinayanidassanamukhena ‘‘yamahaṃ vadāmi, taṃ vadehī’’ti aṭṭhakathānayaṃ nidasseti. Athāti tadanantaraṃ. Assāti pabbajjāpekkhassa, dātabbānīti sambandho. Ekapadampīti tīsu vākyapadesu ekaṃ vākyapadampi, navasu vā vibhatyantapadesu ekapadampi. Ekakkharampīti catuvīsatakkharesu ekakkharampi.
「于彼处」者,于出家达上处。「彼等」者,比库们之。「然」者,礼拜后,或礼拜之后。「如是说」者,以圣典方式显示「我所说者,汝应说」,以注疏方式显示。「然」者,其后。「彼」者,求出家者之,应授,为连接。「即使一句」者,于三句中即使一句,或于九格位词中即使一词。「即使一字」者,于二十四字中即使一字。
Ekatosuddhiyāti ekasseva kammavācācariyassa ṭhānakaraṇasampattiyā sujjhanena. Ubhato suddhiyāvāti ubhayesaṃ saraṇadānācariyasāmaṇerānaṃ sujjhanena eva. Ṭhānakaraṇasampadanti uraādiṭṭhānānañca saṃvutādikaraṇānañca sampadaṃ. Vattunti ṭhānakaraṇasampadaṃ vattuṃ. Na sakkotīti vattuṃ na sakkotīti yojanā.
「一边清净」者,仅由甘马语老师一人的处所作法具足而清净。「两边清净」者,由授三归依老师与沙玛内拉两者皆清净。「处所作法具足」者,胸等处所与收摄等作法的具足。「说」者,说处所作法具足。「不能」者,应连接为「不能说」。
Imānīti saraṇāni. Casaddo upanyāso, panasaddo padālaṅkāro. Ekasambandhānīti ekato sambandhāni. Anunāsikantaṃ katvā dānakāle ‘‘buddhaṃ’’iti ‘‘saraṇaṃ’’iti padānañca ‘‘saraṇaṃ’’iti ‘‘gacchāmi’’iti padānañca antarā vicchedamakatvā ekasambandhameva katvā dātabbānīti vuttaṃ hoti. Kasmā tiṇṇaṃ padānamantarā byavadhānassa kassaci akkharassa abhāvato. Vicchinditvāti vicchedaṃ katvā. Makārantaṃ katvā dānakāle tiṇṇaṃ padānamantarā ekasambandhamakatvā vicchinditvā eva katvā dātabbānīti vuttaṃ hoti. Kasmā? Tiṇṇaṃ padānamantarā byavadhānassa nissarassa makārassa atthibhāvato. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Tanti vacanaṃ, ‘‘natthī’’tipade kattā, ‘‘na vutta’’ntipade kammaṃ. Tathāti ‘‘ahaṃ bhante buddharakkhito’’tiādinā ākārena, avadantassa saraṇaṃ na kuppati, bukāradakārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ hāpentasseva saraṇaṃ kuppatīti adhippāyo.
「这些」者,诸归依。「与」字是连接词,「及」字是词句装饰。「一连结」者,从一边连结。应作鼻音化,在授予时,「佛」与「归依」二词之间,以及「归依」与「我去」二词之间,不作间断,仅作一连结而授予,如是所说。为何?因为三词之间无任何间隔字母之故。「间断」者,作间断。应作 m 音结尾,在授予时,三词之间不作一连结,而作间断授予,如是所说。为何?因为三词之间有间隔的出声 m 音存在之故。「在安达咖注疏中所说」是连接。「那」是言说,在「无」一词中是主格,在「未说」一词中是业格。「如是」者,以「尊者,我是佛护」等方式,对如是说者,归依不坏;唯对破坏布、咖等字母的处所作法具足者,归依才坏,此是意趣。
‘‘Tikkhattu’’nti iminā sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā na vaṭṭatīti dīpeti. Tikkhattuto adhikaṃ pana sahassakkhattumpi vaṭṭatiyeva. Tatthāti tāsu pabbajjāupasampadāsu. Paratoti parasmiṃ. Sāti upasampadā. Pabbajjā pana anuññātā evāti sambandho. Paratopīti pisaddo pubbāpekkho. Sāti pabbajjā. Ettāvatāti ettakena kesacchedanakāsāyacchādanasaraṇadānena. Hīti phalajotako.
「三次」以此显示一次或二次不可。但三次以上,即使千次也可。「于此」者,于彼诸出家与达上。「从他」者,从他人。「彼」者,达上。但出家则被允许,此是连接。「从他亦」者,「亦」字期待前文。「彼」者,出家。「以此」者,以此剃发、披袈裟衣、授三归依。「成」者,显示结果。
Esāti eso sāmaṇeroti attho. ‘‘Gatimā’’ti vatvā tassatthaṃ dassento āha ‘‘paṇḍitajātiko’’ti. Athāti evaṃ sati. Assāti sāmaṇerassa. Tasmiṃyeva ṭhāneti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitaṭṭhāneyeva. Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni, tathā uddisitabbānīti yojanā. Etanti ‘‘anujānāmi…pe… jātarūpa rajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti vacanaṃ.
「此」者,此沙玛内拉之义。说「有行」后,为显示其义而说「智者种姓」。「若」者,如是之时。「对彼」者,对沙玛内拉。「于彼处」者,于沙玛内拉地位所住之处。应连接为:如世尊所教示,应如是教示。「此」者,「我允许……乃至……离受持金银」之言说。
Tanti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttavacanaṃ. Yathāpāḷiyāvāti evasaddo sanniṭṭhānattho, tena yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Yathāpāḷiṃ visajjetvā aññathā eva uddisitabbānīti vādaṃ nivāreti. Yathāpāḷiṃ visajjetvā aññathā ‘‘pāṇātipātā veramaṇiṃ sikkhāpadaṃ samādiyāmī’’ti uddisantopi niddosoyeva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tānīti sikkhāpadāni. Yāvāti yattakaṃ kālaṃ na jānāti, na kusalo hotīti sambandho. Santikāvacaroyevāti ācariyupajjhāyānaṃ samīpe avacārova. Assāti sāmaṇerassa. Kappiyākappiyanti dasasikkhāpadavinimuttaṃ kappiyaṃ parāmāsādiñca akappiyaṃ aparāmāsādiñca. Tenāpīti sāmaṇerenāpi. Nāsanaṅgānīti liṅganāsanaaṅgāni. Sādhukaṃ sikkhitabbanti sādhukaṃ asikkhantassa liṅganāsanañca daṇḍakammanāsanañca hotīti adhippāyo.
「那」者,安达咖注疏中所说之言说。「如巴利」者,「如是」字是确定义,由此应如巴利而教示。遮止「应离开巴利而以其他方式教示」之说。离开巴利而以其他方式说「我受持离杀生学处」者,亦无过失。「成」者,真实,或因为。「彼等」者,诸学处。「只要」者,应连接为:只要多久时间不知、不善巧。「仅近侍行者」者,仅在老师与依止师近处行。「对彼」者,对沙玛内拉。「净与不净」者,离十学处之净,触摸等不净,不触摸等。「由彼亦」者,由沙玛内拉亦。「灭摈支分」者,相灭摈支分。「应善学」者,对不善学者有相灭摈与杖甘马灭摈,此是意趣。
10. Dutiyamārakathā十、第二魔事
§35
35.Mayhantipadassa ‘‘anuppattā sacchikatā’’tipadesu chaṭṭhīkattubhāvaṃ dassento āha ‘‘mayā khoti attho’’ti. ‘‘Atha vā’’tiādinā ‘‘mayha’’ntipadassa ‘‘yoniso manasikārā, yoniso sammappadhānā’’tipadesu sambandhabhāvaṃ dasseti. ‘‘Yoniso manasikārā, yoniso sammappadhānā’’ti ettha kāraṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘tena hetunā’’ti. ‘‘Punā’’tiādinā ‘‘mayha’’ntipadaṃ ‘‘yoniso manasikārā, yoniso sammappadhānā’’tipadesu sāmyatthe sāmibhāvena yojetvā puna ‘‘anuppattā, sacchikatā’’ti padesu kattutthe sāmibhāvena vibhattivipallāso kātabboti dasseti.
「我的」一词在「已得、已作证」等词中,显示属格作主格,故说「我,是义」。以「或者」等,显示「我的」一词在「从如理作意、从如理正勤」等词中的关系性。「从如理作意、从如理正勤」此中,说从格为原因义,故说「以彼因」。以「又」等,将「我的」一词以相似义之属主性连接于「从如理作意、从如理正勤」等词,又以主格义之属主性连接于「已得、已作证」等词,应作格位转换,如是显示。
11. Bhaddavaggiyakathā十一、跋达瓦基亚组事
§36
36. Bhaddaṃ rūpañca cittañca etesamatthīti bhaddakā. Vaggabandhanaṃ vaggo uttarapadalopena, vaggena carantīti vaggiyā. Bhaddakā ca te vaggiyā cāti bhaddavaggiyā kakāralopenāti atthaṃ dassento āha ‘‘bhaddavaggiyā’’tiādi. ‘‘Vokāro nipātamatto’’ti iminā tumhasaddassa ca yovacanassa ca kāriyabhāvaṃ nivatteti. Hīti saccaṃ. Teti bhaddavaggiyā. Idanti pañcasīlarakkhanaṃ. Pubbakammanti pubbe upacitaṃ kusalakammaṃ.
「善妙色与心,此等于彼等存在,故名善妙者。」结缚之群为品,以省略后词之法,以品而行者为品行者。彼等既是善妙者,亦是品行者,故名善妙品行者,以省略咖音之法。为显示此义,故说「善妙品行者」等。以「窝音仅为不变词」此句,遮止对汝词与窝格之作用。「嘿」者,真实也。「德」者,善妙品行者也。「伊德」者,守护五戒也。「先前业」者,先前所积集之善业也。
12. Uruvelapāṭihāriyakathā十二、伍卢韦拉神变事
§38
38.Pariyādiyeyyanti ettha dādhātussa parīti ca āti ca upasaggavasena abhibhavanatthoti āha ‘‘abhibhaveyya’’nti.
「应遍取」者,于此处,达达都之巴利与阿帝二前缀,有制伏之义,故说「应制伏」。
§39
39.Pacchāpakkhittāti saṅgītito paraṃ potthakārūḷhehi ṭhapitāti attho.
「后置」者,义为从结集之后,由书写于贝叶者所安置。
§44
44. ‘‘Evaṃ vadanto viya oṇato’’ti iminā ‘‘āharahattho’’tipadassa taddhitabhāvaṃ dasseti. Vitthiṇṇamukhattā mandaṃ hīnaṃ atimukhametāsanti vacanatthena aggikapālā mandāmukhiyoti vuccantīti āha ‘‘aggibhājanāni vuccantī’’ti.
「如是说者如从窝那德」,以此句显示「阿哈勒哈托」一词之二次派生性。因口扩展故,缓慢、低劣、极口者,以语义,火盆被称为缓慢口者,故说「被称为火器皿」。
§51
51. Yasmā yo nāgadamanakālo ciraṃ patati pavattati, tasmā so cirapatikoti vuccati, tasmā cirapatikā paṭṭhāya abhippasannāti yojanā. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘cirakālato paṭṭhāyā’’ti.
因龙调伏之时长久延续、进行,故彼被称为长久延续者,故从长久延续者以来已净信,此为连接。为显示此义,故说「从长时以来」。
§52
52.Sabbatthāti sabbesu ‘‘jaṭāmissa’’ntiādipadesu. Khārikājanti ettha kamaṇḍaluādikā tāpasaparikkhārā khārīti vuccanti, khārisaṅkhātena bhārena pūrito kājo khārikājoti atthaṃ ekadesena dassento āha ‘‘khāribhāro’’ti.
「一切处」者,于一切「结发者」等诸词中。「卡利咖迦」者,于此处,水瓶等游方者之资具被称为卡利,以卡利所称之负担充满之身为卡利咖迦,以一部分显示此义,故说「卡利负担」。
13. Bimbisārasamāgamakathā十三、宾比萨拉会见事
§55
55.Laṭṭhisaddo taruṇarukkhavācako ‘‘ambalaṭṭhikāya’’ntiādīsu (dī. ni. 1.2), idhāpi taruṇatālarukkho laṭṭhi nāmāti dassento āha ‘‘tāluyyāne’’ti. Vaṭarukkheti nigrodharukkhe. Ettha ‘‘vaṭa’’iti iminā vaṭarukkho bahumūlattā suṭṭhuṃ patiṭṭhātīti atthena suppatiṭṭho nāmāti dasseti. ‘‘Rukkhe’’iti iminā cetiyasaddo cetiyarukkhe vattatīti dasseti, devālayañca thūpañca nivatteti. Tassāti vaṭarukkhassa. Etanti ‘‘suppatiṭṭhe cetiye’’ti etaṃ nāmaṃ. Lokavohāravasena dasasahassasaṅkhāte saṅkhyāvisese nīharitvā yujjitabbanti niyutanti vacanatthena dasasahassaṃ niyutaṃ nāmāti dassento āha ‘‘ekaniyutaṃ dasasahassānī’’ti. ‘‘Nahuta’’ntipi pāṭho, so ayutto nahutasaṅkhātena saṅkhyāvisesena missībhāvena pasaṅgattā. Tesanti dvādasaniyutānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ.
「拉提」一词是幼树之语,如「芒果幼树」等处(长部1.2)。此处亦为显示「幼棕榈树名为拉提」,故说「在棕榈园中」。「瓦德鲁卡」者,榕树也。此中以「瓦德」一词显示:榕树因多根故善立,以善立之义而名为「善立」。以「树」一词显示:塔庙之语用于塔庙树,而排除神殿与佛塔。「其」者,榕树之。「此」者,即「善立塔庙」此名也。为显示「尼由德」者,依世俗言说,从十千之数取出,应结合之义,即十千名为尼由德,故说「一尼由德即十千」。亦有「那由德」之读法,然不适当,因与那由德所称之数相混之过失故。「彼等」者,十二尼由德之婆罗门居士也。
‘‘Kisasarīrattā’’ti iminā kiso ko attā etesanti kisakāti vacanatthaṃ dasseti. Kakāro hettha attavācako. ‘‘Ovādako’’ti iminā ovadānoti ettha yupaccayo kattutthoti dasseti. Gāthābandhattā akārassa dīgho. ‘‘Atha vā’’tiādinā kisako hutvā aññe ovadāno kisakovadānoti vacanatthaṃ dasseti. Idanti idaṃ atthajātaṃ, ayamattho vā. Tvaṃ pahāsīti sambandho. Tanti tuvaṃ. Iti vuttaṃ hotīti yojanā.
以「因身瘦故」显示:「谁之身瘦?此等之」,即显示「瘦者」之语义。「咖」字此处为我之语。以「教诫者」显示:「教诫」此处,「于」接尾词为作者义。因偈颂结构故,短音「阿」成长音。以「或者」等显示:成为瘦者而教诫他人,即「瘦教诫者」之语义。「此」者,此义类,或此义也。「汝已舍」为连结。「德」者,汝也。「如是所说」为结合。
Kāmitthiyoti ekāralopavasena sandhīti āha ‘‘kāme itthiyo cā’’ti. Upacīsūti ettha kāmakhandhakilesaabhisaṅkhārasaṅkhātesu catūsu upadhīsu khandhupadhi adhippetoti āha ‘‘khandhupadhīsū’’ti.
「欲女」者,因「伊」音脱落而连音,故说「欲与女」。「于依」者,此处于欲蕴、烦恼、行所称之四依中,蕴依为所指,故说「于蕴依」。
Kocarahīti ettha kosaddo ‘‘ko te balaṃ mahārājā’’tiādīsu (jā. 2.22.1880) viya kvasaddatthoti āha ‘‘kvacarahī’’ti. Nipātoyevesa.
「何行」者,此处「何」字如「何为汝力,大王」等处(本生2.22.1880),为「何处」之义,故说「何处行」。此仅为不变词。
Padasaddassa caraṇapadādayo nivattetuṃ vuttaṃ ‘‘nibbānapada’’nti. ‘‘Santasabhāvatāyā’’tiādinā santo sabhāvo imassa padassāti santaṃ. Natthi upadhayo etthāti anupadhikaṃ. Natthi kiñcanametthāti akiñcanaṃ. Tīsu bhavesu na sañjatīti asattaṃ. Aññathā na bhavatīti anaññathābhāvi. Aññena kenaci na netabbanti anaññaneyyanti vacanatthaṃ dasseti. Tenāti ‘‘santa’’ntiādipadena. Meti mama, manoti sambandho. Ettha devamanussaloke me mano rato nāmāti kiṃ vakkhāmi. Iti imamatthaṃ dassetīti yojanā.
为排除足字之足迹足等义,故说「涅槃足」。以「寂静自性故」等显示:此足之寂静自性,故为寂静。此中无诸依,故为无依。此中无任何物,故为无所有。于三有中不生,故为不著。不成为其他,故为不异变。不应以任何其他引导,即显示「不应异引」之语义。「以彼」者,以「寂静」等词。「我」者,我之,「意」为连结。此中「于天人世间我意喜乐」,我当说何?如是显示此义为结合。
§56
56.Tañcāti sāvakabhāvañca.
「及彼」者,及声闻性也。
§57
57.Assāsakāti ettha āpubbo sāsadhātu āpubba sisadhātunā sadiso, ‘‘me’’ti chaṭṭhīyogattā ṇvupaccayo ca bhāvatthoti āha ‘‘āsisanā’’ti. ‘‘Patthanā’’ti iminā āpubbasisadhātuyā atthaṃ dasseti. Assāti bimbisārarañño. Tatthāti ratanattaye. Nicchayagamanamevāti ‘‘saraṇa’’itinicchayena jānanameva gato. Attasanniyyātananti attano attānaṃ ratanattaye sanniyyātanaṃ. Iminā attasanniyyātana, paṇipāta, tapparāyana, sissabhāvūpagamanasaṅkhātesu catūsu saraṇagamanesu (dī. ni. aṭṭha. 1.250; ma. ni. aṭṭha. 1.56; khu. pā. aṭṭha. 1.saraṇagamanagamakavibhāvanā) attasanniyyātanasaraṇagamanaṃ dīpeti. Ayanti bimbisāro rājā. Tanti niyatasaraṇataṃ. Paṇipātagamanañcāti ettha paṇīti karo. Yathā hi pādapadasaddā dīgharassavasena hutvā caraṇaṃ vadanti, evaṃ pāṇipaṇisaddā karaṃ vadanti. Tasmā vuttaṃ ‘‘paṇīti karo’’ti. Patanaṃ pāto, paṇino pāto paṇipāto. Atthato añjalipaṇamananti vuttaṃ hoti. Tassa gamanañca gacchantoti attho. Iminā paṇipātasaraṇagamanaṃ dīpeti. Casaddo ‘‘pākaṭa’’nti etthāpi yojetabbo. Pākaṭañca karontoti hi attho.
「阿萨萨咖」者,此中「阿」前缀与「萨萨」界相连,「阿」前缀与「西萨」界相似,因属第六格(所有格)之用,加「ṇvu」后缀,故有「存在」之义,故说「阿西萨那」。以「巴塔那」一词显示「阿」前缀「西萨」界之义。「阿萨」者,宾比萨拉王之。「塔塔」者,于三宝中。「尼差亚嘎玛那梅瓦」者,以「萨拉纳」即「归依」之决定而知之,即已达到。「阿塔桑尼亚达那」者,自己将自己交付于三宝。以此显示在自我交付、礼拜、依止、弟子身份承担这四种归依中,显示自我交付归依。「阿亚」者,宾比萨拉王。「达」者,决定的归依性。「巴尼巴达嘎玛那差」者,此中「巴尼」者,手也。譬如「巴达」「巴达」诸词以长短音而成,说「遮拉纳」(足),如是「巴尼」「巴尼」诸词说「咖拉」(手)。因此说「巴尼者,手也」。「巴达那」为「巴达」,手之「巴达」为「巴尼巴达」。从义理上说,即合掌礼拜之义。其行与行者之义。以此显示礼拜归依。「差」字亦应连接于「巴咖德」(明显)一词。明显地作者,此即其义。
§58
58.Siṅgīnikkhasavaṇṇoti ettha siṅgīsaṅkhāto nikkho siṅgīnikkho, tena samāno vaṇṇo etassāti siṅgīnikkhasavaṇṇoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘siṅgīsuvaṇṇanikkhena samānavaṇṇo’’ti. Tattha ‘‘suvaṇṇa’’itipadena nikkhasaddassa suvaṇṇatthaṃ dasseti, pañcasuvaṇṇādayo atthe nivatteti. ‘‘Samāna’’itipadena savaṇṇoti ettha sakāro samānasaddasseva kāriyoti dasseti. Sabbesūti akhilesu cakkhādiindriyesu. Dantoti damito. Indriyasaṃvaroti vuttaṃ hoti. Tamevatthaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘bhagavato hī’’tiādi.
「西吉尼卡萨瓦纳」者,此中名为「西吉」之「尼卡」为「西吉尼卡」,与其相同之色者,显示语义说「与西吉金尼卡相同之色」。其中以「苏瓦纳」一词显示「尼卡」一词之金义,排除五金等义。以「萨玛那」一词显示「萨瓦纳」中之「萨」字正是「萨玛那」一词之作用。「萨贝苏」者,于一切眼等诸根中。「丹德」者,已调伏。即说根律仪。明显地作此义说「世尊确实」等。
§59
59. Oṇīto pattato pāṇi yenāti oṇītapattapāṇīti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘pattato cā’’tiādi. ‘‘Apanītapāṇi’’nti iminā oṇītasaddo apanītattho, pāṇisaddena ca sambandhitabboti dasseti. ‘‘Sallakkhetvā’’ti iminā ‘‘bhagavanta’’nti imaṃ kammaṃ ‘‘sallakkhetvā’’ti pāṭhasesena yojetabbanti dasseti. Ekamantanti ettha antasaddo samīpadesattho, koṭidesattho vā hoti , upayogavacanañca bhummatthe hotīti dassento āha ‘‘ekasmiṃ padese’’ti. Atthikapayoge karaṇassa sambhavato āha ‘‘buddhābhivādanagamanena vā dhammassavanagamanena vā’’ti. Appākiṇṇanti ettha appasaddo paṭisedhatthoti āha ‘‘anākiṇṇa’’nti. ‘‘Abbokiṇṇa’’ntipi pāṭho. Appanigghosanti ettha ‘‘appasadda’’ntipadena vacanasaddassa gahitattā iminā pārisesanayena nagaranigghosasaddoyeva gahetabboti āha ‘‘nagaranigghosasaddena appanigghosa’’nti. Tīsu pāṭhesu paṭhamena pāṭhena janassa vāto janavāto, tena virahitaṃ vijanavātanti vikappaṃ dasseti. Dutiyena janassa vādo janavādo, tena virahitaṃ vijanavādanti vikappaṃ dasseti. Tatiyena janassa pāto sañcaraṇaṃ janapāto, tena virahitaṃ vijanapātanti vikappaṃ dasseti. Rahassaṃ karīyati etthāti rāhasseyyakaṃ. Manussānaṃ rāhasseyyakaṃ manussarāhasseyyakanti vacanatthaṃ dasseti ‘‘manussāna’’ntiādinā.
「奥尼德巴塔德巴尼耶那」者,显示语义说「从钵取回手者」等。以「阿巴尼德巴尼」显示「奥尼德」一词有「取回」之义,应与「巴尼」一词相连。以「萨喇克德瓦」显示应以读诵之余将「世尊」此业格与「萨喇克德瓦」连接。「埃咖曼德」者,此中「安德」字有近处之义,或有边际之义,显示用格之语用于地格,说「于一处」。因有格之用法可能,说「或以礼敬佛之行,或以听法之行」。「阿巴基纳」者,此中「阿巴」字有否定义,故说「阿那基纳」(不混杂)。亦有「阿波基纳」之读法。「阿巴尼戈萨」者,此中以「阿巴萨达」一词已摄取语声之故,以此排除法显示唯应取城市喧嚣声,说「以城市喧嚣声为阿巴尼戈萨」。于三种读法中,以第一读法显示选择:人之风为「嘉那瓦德」,离彼为「维嘉那瓦德」。以第二读法显示选择:人之论为「嘉那瓦德」,离彼为「维嘉那瓦德」。以第三读法显示选择:人之行处为「嘉那巴德」,离彼为「维嘉那巴德」。「于此作隐密」为「拉哈谢亚咖」。显示语义「人之隐密处为人隐密处」,以「人之」等。
14. Sāriputtamoggallāna pabbajjākathā14. 沙利子与摩嘎剌那出家的故事
§60
60.‘‘Teti sāriputtamoggallānā. Agamaṃsu kirāti yojanā. Tatrāti giraggasamajje. Athāti parivitakkanānantaraṃ. Tassāti sañcayassa. Pāranti paratīraṃ. Etthāti tumhākaṃ vāde. Idanti ayaṃ vādo ettakoyevāti attho. Yoti yo koci. Tvañca ahañca amhe, tesu. Nāmatumhasaṅkhātesu hi tīsu saddesu ekasesena kattabbesu pacchimasseva ekaseso kātabbo. Tenāti katikakaraṇahetunā.
「德」者,沙利子与摩嘎剌那。「阿嘎玛苏基拉」者,连接也。「塔德拉」者,于山顶集会。「阿塔」者,思量之后。「塔萨」者,集合之。「巴拉」者,彼岸。「埃塔」者,于汝等之说中。「伊德」者,此说唯此而已之义。「约」者,任何人。「德瓦差阿哈差阿姆黑,德苏」。于名为「德瓦」之三词中,以单数法应作时,唯应作最后之单数。「德那」者,以作甘马之因。
Saṃkhepena vuttaṃ vitthārena dassento āha ‘‘idaṃ hī’’tiādi. Atthīkehīti amatena atthikehi. Upaññātaṃ magganti amatassa maggo upagantvā ñāto. Ñāto ceva upagato cāti saha upasaggena padaṃ parivattitvā atthaṃ kathento upasaggattho ca dhātuttho ca visuṃyeva hotīti ñāpeti. Atthikehi amhehi upaññātaṃ nibbānaṃ maggaṃ magganto anubandheyyanti vā dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Maggaphalapaccavekkhaṇañāṇehi upagantvā ñātabbanti upaññātaṃ nibbānaṃ. Maggadhāthuyā anvesanatthaṃ dassento āha ‘‘pariyesanto’’ti.
以略说显示详说,说「此确实」等。「阿提凯希」者,以不死为所求者。「伍巴纳德玛嘎」者,不死之道已接近而知。既已知又已接近,与前缀一起转变词而说义,显示前缀义与界义各别。或显示「我等求不死者应追随已接近而知之涅槃道」,说「或者」等。以道果返照智接近而应知为「伍巴纳德」涅槃。显示「玛嘎」界有寻求义,说「巴利耶桑德」(寻求)。
Sāriputtopi pañhaṃ pucchīti sambandho. Kamaṇḍalutoti kuṇḍikato. Attano ca paresañca akathanena antare vivaraṃ paṭisandahatīti paṭisandhāro, taṃ. Etthāti ‘‘na tyāhaṃ sakkomī’’tipade. Adhippāyo evaṃ veditabboti yojanā. Ettakanti ettakaṃ pañhaṃ. Imassāti paribbājakassa. Avisayabhāvanti attano avisayabhāvaṃ.
沙利子亦问问题,此为连接。「咖曼达卢德」者,从水瓶。以自己与他人之不说而于中间封闭间隙为「巴提桑达罗」,彼。「埃塔」者,于「我不能」一词中。应如是知意趣,此为连接。「埃塔咖」者,如此之问题。「伊玛萨」者,游方者之。「阿维萨亚巴瓦」者,自己之非境界性。
Hetuṃ paṭicca bhavantīti hetuppabhavāti vacanatthena pañcakkhandhā hetuppabhavā nāmāti dassento āha ‘‘hetuppabhavā nāma pañcakkhandhā’’ti. Tenāti ‘‘ye dhammā hetuppabhavā’’ti padena. Assāti sāriputtaparibbājakassa. ‘‘Tesaṃ hetu nāma samudayasacca’’nti iminā hinoti etasmā phalanti hetūti vacanatthena samudayasaccaṃ hetu nāmāti dasseti. Tañcāti samudayasaccañca. Tesanti ettha tasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ubhinnampi saccāna’’nti. Apavattivasena nirujjhati etthāti nirodho. Tañcāti nirodhañca. Tenāti ‘‘tesañca yo nirodho’’tipadena. Assāti sāriputtaparibbājakassa. Etthāti imissaṃ gāthāyaṃ, catūsu saccesu vā. Nayatoti nānantarikanayato, avinābhāvanayato vā, nettidesanāhāranayato vā. Tamevatthaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘nirodhe hī’’tiādi. Ekadesasarūpekasesanayena vā maggasaccaṃ gahetabbanti dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Nirodho ca nirodhūpāyo ca nirodhoti ekadesasarūpekaseso kātabbo. Tesañcāti ettha avuttasampiṇḍanatthena casaddena maggasaccaṃ gahetabbantipi vadanti. Ayaṃ nayo aṭṭhakathāyaṃ na vutto. Tamevatthanti catusaccasaṅkhātaṃ tamevatthaṃ. Paṭipādentoti nigamento.
「依因缘而有」者,以「因所生」之语义,示五蕴名为因所生,故说「名为因所生者,即五蕴」。「以彼」者,以「诸法因所生」之句。「对彼」者,对沙利子游方者。「彼等之因,名为集谛」者,以此示:以「从此生起,从此为果」之语义,集谛名为因。「及彼」者,及集谛。「彼等」者,此处为示「彼」字之范围,故说「二谛之」。「以不转起之方式而灭于此」者,灭。「及彼」者,及灭。「以彼」者,以「及彼等之灭」之句。「对彼」者,对沙利子游方者。「于此」者,于此偈颂中,或于四谛中。「引导」者,从无间道引导,或从不离性引导,或从教导方法引导。示彼义明显,故说「于灭中」等。或以部分相似一分之道,应取道谛,为示此,故说「或者」等。灭与灭之方便为灭者,应作部分相似一分。「及彼等」者,此处以「及」字之未说集合义,亦应取道谛,如是说。此道于注疏中未说。「彼义」者,名为四谛之彼义。「教导」者,结论。
‘‘Sacepī’’ti iminā yadīti padassatthaṃ vaṇṇeti. ‘‘Ettakamevā’’ti iminā tāvadevāti padassatthaṃ vaṇṇeti. ‘‘Ito uttari natthī’’ti iminā evakārassa phalaṃ dasseti. Itoti sotāpattiphalato. ‘‘Idaṃ…pe… pattabba’’nti iminā ‘‘ettakamevā’’ti padassa atthasarūpaṃ dasseti. ‘‘Eso eva dhammo’’ti iminā ‘‘eseva dhammo’’tipadassa atthaṃ vaṇṇeti. Paccabyatthāti patiavapubbo idhātu paṭividdhatthoti āha ‘‘paṭividdhatthā’’ti. Tumhehīti assajittheraṃ sandhāyāha. Iminā ‘‘paccabyatthā’’ti ettha hiyyattanīparassapadamajjhimapurisabahuvacanatthavibhattiṃ dīpeti. Kappanahutehīti kappānaṃ nahutehi, koṭipakoṭisatasahassānaṃ satehi nahutehīti attho. Abbhatītanti abhiatītaṃ. Amhehi adiṭṭhameva hutvā atikkamāpitanti attho.
「若」者,以此注释「若」字之义。「仅此许」者,以此注释「仅此」字之义。「从此以上无有」者,以此示「仅」字之果。「从此」者,从须陀洹果。「此……乃至……应得」者,以此示「仅此许」字之义相。「此即法」者,以此注释「此即法」句之义。「通达义」者,「通达」字,此处以「遍」为前缀之「知」界,有通达义,故说「通达义」。「汝等」者,指阿沙基长老而说。以此示「通达」者,此处为过去时对他第二人称复数之语尾。「劫那由他」者,以劫之那由他,百千俱胝之百那由他之义。「已超越」者,已超越。义为:被我等未见而令超越。
§62
62. Ārammaṇabhūtassa nibbānassa gambhīrattā ārammaṇikabhūtaṃ ñāṇampi gambhīramevādhippetanti āha ‘‘gambhīrassa ca ñāṇassā’’ti. Yathā hi saṇhavatthassa sibbanatthāya saṇhasūci adhippetāti. Upadhīnaṃ sammā khayaṭṭhena nibbānaṃ upadhisaṅkhayaṃ nāmāti āha ‘‘upadhisaṅkhayeti nibbāne’’ti. Tadārammaṇāyāti taṃnibbānārammaṇāya. Vimuttiyāti phalavimuttiyā. Sāvakapāramīñāṇeti aggasāvakapāramīñāṇe. Tesūti sāriputtamoggallānesu. Aḍḍhamāsena arahatte patiṭṭhitoti sambandho.
六十二、作为所缘之涅槃,因其甚深性,作为能缘之智亦意指甚深,故说「甚深智」。如细布之缝制,意指细针。「诸依之正尽灭义,涅槃名为依灭」,故说「依灭者,于涅槃」。「以彼为所缘」者,以彼涅槃为所缘。「解脱」者,果解脱。「声闻波罗蜜智」者,于上首声闻波罗蜜智。「彼等」者,于沙利子与摩嘎剌那。半月而住立于阿拉汉,是关联。
Atīteti kappasatasahassādhike asaṅkhyeyyamatthake. Tassāti buddhassa santike aggasāvakabhāvaṃ patthesīti yojanā. Assameti munīnaṃ ṭhāne. Tañhi ā kodhaṃ, ā bhuso vā rāgādayo samenti etthāti assamoti vuccati, tasmiṃ. Patthayitvā ca pesesīti sambandho. Tatthāti nīluppalamaṇḍape. Tesūti tāpasaseṭṭhīsu.
「过去」者,于超过劫百千之无数劫顶。「彼」者,于佛陀处愿求上首声闻性,是连结。「牟尼处」者,于牟尼之处。彼处,从贪等,或从粗重,贪等平息于此,故称为牟尼处,于彼处。愿求而遣送,是关联。「于彼处」者,于青莲华台。「彼等」者,于苦行者之最胜者。
§63
63.Yesanti kulānaṃ. ‘‘Vidhavabhāvāyā’’ti iminā vidhavāya bhāvo vedhabyanti vacanatthaṃ dasseti. Vidhavāti ca patisuññā. Sā hi dhavena vigatāti ‘‘vidhavā’’ti ca, vigato dhavo imissāti ‘‘vidhavā’’ti ca vuccati. Ubhayenāpīti puttapabbajjapatipabbajjasaṅkhātena duvidhenapi.
六十三、「彼等」者,诸家族。「寡妇性」者,以此示「寡妇之状态为寡居」之语义。「寡妇」者,离夫者。彼女离夫,故为「寡妇」,或此女无夫,故称「寡妇」。「以二者」者,以名为子出家与自出家之二种。
Sañcayānīti ettha nissayūpacārena nissaye nissitūpacāro hotīti āha ‘‘sañcayassa antevāsikānī’’ti. Atha vā ṇapaccayo tassedamatthe hotīti āha ‘‘sañcayassa antevāsikānī’’ti. ‘‘Magadhāna’’nti bahuvacanavasena vuttattā janapadassa nāmanti āha ‘‘magadhānaṃ janapadassā’’ti. Giribbajanti ettha vajo viyāti vajo, giri. Vajasadiso giri etthāti giribbajaṃ padaheṭṭhupariyavasena, nagaraṃ. ‘‘Mahāvīriyavanto’’ti iminā mahanto vīro etesaṃ tathāgatānanti mahāvīrāti vacanatthaṃ dasseti. Dhammena nayamānānaṃ kā usūyā vijānatanti ettha kaccāyananayena (kaccāyane 277 sutte) usūyapayoge sampadānaṃ hotīti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘bhummatthe sāmivacanaṃ, upayogatthe vā’’ti. Vijānantānanti vijānantesu tathāgatesu, vijānante vā.
「散泽耶之」者,此处以依止之近依,依止中有所依之近依,故说「散泽耶之弟子」。或者,「那」后缀于「彼之此」义中生起,故说「散泽耶之弟子」。「马嘎达之」者,因以复数说,故为国土之名,故说「马嘎达之国土」。「王舍城」者,此处「瓦迦」如金刚,故为「瓦迦」,山。似金刚之山于此,故为王舍城,以足下周围之方式,城。「大精进者」者,以此示「彼等有大雄力,如来为大雄」之语义。「以法引导者,何有嫉妒于知者」者,此处依咖吒亚那之道,于嫉妒之用法中有为格,若有疑虑,故说「于地义中有主格,或于适用义中」。「于知者」者,于知之如来中,或知者。
15. Upajjhāyavattakathā15. 依止师的义务之说
§64
64.Anupajjhāyakāti ettha vajjāvajjaṃ upagantvā jhāyatīti upajjhāyo, so natthi etesanti anupajjhāyakāti atthaṃ dassento āha ‘‘vajjāvajja’’ntiādi. ‘‘Piṇḍāya caraṇakapatta’’nti iminā piṇḍāya uddissa, uṭṭhahitvā vā tiṭṭhati anenāti uttiṭṭho, soyeva patto uttiṭṭhapattoti atthaṃ dasseti. ‘‘Uttiṭṭhe na pamajjeyyā’’tiādīsu (dha. pa. 168) pana piṇḍāya caraṇaṃ ‘‘uttiṭṭha’’nti vuccati. Tasmā tattha piṇḍāya uddissa, uṭṭhahitvā vā tiṭṭhanaṃ uttiṭṭhanti vacanattho kātabbo. ‘‘Piṇḍāya caraṇapatta’’nti idaṃ vacanaṃ ‘‘tasmiñhi manussā ucchiṭṭhasaññino’’tipadaṃ laṅghitvā ‘‘tasmā uttiṭṭhapattanti vutta’’ntipadena yojetabbaṃ, tasmā piṇḍāya caraṇakapattattā uttiṭṭhapattanti vuttanti vuttaṃ hoti. Tasmiṃ manussā kiṃsaññinoti āha ‘‘tasmiñhi manussā ucchiṭṭhasaññino’’ti. Tasmiñhi tasmiṃ eva uttiṭṭhapatte pabbajitānaṃ paribhogabhāvena manussehi avasajjitabbattā, avachaḍḍetabbattā vā manussā ucchiṭṭhasaññino hontīti yojanā. Pabbajitānaṃ piṇḍāya caraṇakapattattā uttiṭṭhapattanti vuttaṃ, manussānaṃ pana avasajjitapattattā ucchiṭṭhapattanti vuttanti adhippāyo. Uttiṭṭha pattantipadaṃ vākyameva, na samāsotipi dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. ‘‘Uṭṭhahitvā’’ti iminā uttiṭṭhāti ettha tvālopoti dasseti. ‘‘Gahetu’’nti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Gehasitapemavasenāti gehe nissitapemavasena, mettāpubbaṅgamapemavasenāti attho. Sagāravā hutvā sappatissā hutvā viharantāti atthaṃ dassento āha ‘‘upaṭṭhapetvā’’ti. ‘‘Sabhāgajīvikā’’ti iminā sabhāgavuttikāti ettha vuttisaddo jīvikatthoyeva, na vivaraṇādyatthoti dasseti. Upajjhāyabhāvaṃ sampaṭicchati etehīti upajjhāyabhāvasampaṭicchanāni, tāniyeva vevacanāni upajjhāyabhāvasampaṭicchanavevacanāni. Tikkhattunti ukkaṭṭhavasena vuttaṃ, sakimpi vaṭṭatiyeva. Padassa vasena viññāpetīti sambandho. Hīti saccaṃ. Etthāti upajjhāyagahaṇaṭṭhāne. Yadidaṃ vācāya vā sāvanaṃ, yadidaṃ kāyena vā atthaviññāpanaṃ atthi, idameva sāvanaatthaviññāpanameva upajjhāyagahaṇanti yojanā. Sādhūti sampaṭicchananti upajjhāyena pañcasu padesu yasmiṃ kismiṃci vutte saddhivihārikassa ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchanaṃ. Tanti kesañci vacanaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etthāti upajjhāyagahaṇe. ‘‘Na sampaṭicchanaṃ aṅga’’nti iminā āyācanadānāniyeva aṅgāni nāmāti dasseti. Saddhivihārikenāpi ñātunti sambandho. Iminā padenāti ‘‘sādhū’’ti iminā padena.
『无亲教师者』——此处，释其义云：『审察可犯与不可犯』——亲近并审察可犯与不可犯而禅观者，是为亲教师；此等人无彼，故称『无亲教师者』。以『为托钵行乞所持之钵』一语，示其义：为托钵而举起站立，或以此站立者，是为举钵；即此举钵是为『举起钵』之义。然于『于举起中莫放逸』等处（《法句》168偈），托钵行乞称为『举起』。故于彼处，为托钵而举起站立之义，应作为『举起』一词之语义。『为托钵行乞所持之钵』此语，应越过『因为人们对此存有剩食之想』一句，与『故说为举起钵』一句相连，意即：因其为托钵行乞所持之钵，故说为举起钵。对于人们对此钵存何想，乃说：『因为人们对此存有剩食之想』。其联结为：正因此举起之钵，由于出家者受用故，人们应当将其视为可抛弃、可丢置之物，故人们存有剩食之想。意趣为：就出家者而言，因其为托钵行乞所持之钵，故说为举起钵；就人们而言，因其为可抛弃之钵，故说为剩食钵。为示『举起钵』一句乃单独语句而非复合词，乃说『或者』等。以『举起后』示：『举起』一词于此乃省略了后缀『已』。以『拿取』示文句之余义。『依附家宅之爱』者，即依托家宅之情爱，意为以慈悲为先导之情爱。为示其义『恭敬而住，尊重而住』，乃说『侍奉』。以『同等生计』示：『同等活命』一词中，『活命』之语仅作生活之义，而非解释说明等其他义。接受亲教师身份者，是为接受亲教师身份之诸人；即彼等异名，是为接受亲教师身份之异名。『三次』乃就最胜义而说，一次亦可。联结为：以词语之力而告知。『盖』者，真实如此也。『此处』者，即接受亲教师之处。联结为：凡有以言语之告知，或有以身体之表意，即此告知与表意，便是接受亲教师。亲教师于五句中无论何句被说时，同住者以『善哉』回应，此为『接受』。『彼』者，某些人之言。『盖』者，真实也，或因为。『此处』者，即接受亲教师之处。以『回应非要素』示：所谓要素，仅是请求与给予，而非其他。联结为：同住者亦须知晓。以『此句』指『善哉』一词。
Tatrāyaṃ sammāvattanāti ettha tasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘yaṃ vuttaṃ sammā vattitabba’’nti. Iminā kiriyāvisayabhāvameva dīpeti, na dabbavisayabhāvaṃ. Ayanti vuccamānā. Assāti saddhivihārikassa. Dhotapādapariharaṇatthāyāti dhotassa pādassa paṃsumakkhanādīnaṃ pariharaṇatthāya. Tāti upāhanāyo. Kālassevāti paccūsakālatoyeva, nissakkatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tatoti tehi tīhi dantakaṭṭhehi, vibhattaapādānametaṃ. Tesu vā tīsu dantakaṭṭhesu. Yanti yaṃ dantakaṭṭhaṃ. Athāti tasmiṃ gahaṇe.
『于彼，此为正确行持』——此处，为示『于彼』一词之所指，乃说『所说应正确行持者』。以此仅显示动作所指之性质，而非物件所指之性质。『此』者，即所说之人。『彼』者，即同住者。『为护持洗净之足』者，为防止已洗净之足沾上尘土等。『诸鞋』者，即此之义。『甚早』者，即从拂晓时分起，此为离格用作离离格义之主格。『从彼』者，即从彼三支齿木中，此为离格。或于彼三支齿木中。『所取之』者，即所取之齿木。『尔时』者，即于彼取用之时。
Tatoti sītuṇhodakehi, sītuṇhodakesu vā. Vaḷañjetīti paribhuñjati. Udakanti mukhadhovanodakaṃ. ‘‘Vaccakuṭito’’ti iminā passāvakuṭīpi gahetabbā. Evanti sammajjiyamāne. Asuññanti janasaddato atucchaṃ. Āsananti therassa āsanaṃ. Tasminti āsane. Nisinnassa therassa vattaṃ kātabbanti sambandho. Uklāpo asmiṃ dese atthīti uklāpoti atthaṃ dassento āha ‘‘kenaci kacavarena saṃkiṇṇo’’ti. Ettha ca saṅkāro ucchiṭṭho kalāpo samūho uklāpoti vacanatthena uklāpoti vuccati. Kacīyati bandhīyati asmiṃ deseti kaco, so varīyati icchīyati anenāti kacavaroti vacanatthena kacavaroti vuccati. Hatthenapīti ettha pisaddo pilotikenapītiādiṃ saṅgaṇhāti.
『从彼』者，即从冷热水中，或于冷热水中。『享用』者，即受用也。『水』者，即漱口之水。以『从厕所』示：小便室亦应包括在内。『如是』者，即于打扫之时。『非空』者，即因人声而非静空。『座位』者，即长老之座位。联结为：应于彼座位为已坐之长老作应行之事。为示『此处有杂乱』之义，乃说『被某种垃圾所覆盖』。此处，『垃圾』、『残余』、『聚集』、『堆积』，以词义而说为『杂乱』。『头发束缚处』者，即此处可系束之处；以此遮覆之，以此为所欲者，以词义而说为『发垢』。『乃至以手』——此处，『乃至』一词摄取『乃至以布片』等义。
Ekato katvāti ekato samānapaṭalaṃ katvā. Kasmā saṅghāṭīti āha ‘‘sabbaṃ hī’’tiādi. ‘‘Saṅghaṭitattā’’ti iminā saṃharitabbāti saṅghāṭīti vacanatthaṃ dasseti. Nivattitvā olokentaṃ upajjhāyaṃ saṃpāpuṇātīti yojanā. Ekena vā padavītihārenāti sambandho. Pattoyeva uṇhabhārikesu pariyāpannoti pattapariyāpanno, patte pariyāpanno yāguādiko pattapariyāpannotipi yujjatiyeva. Bhikkhācāreti bhikkhācāraṭṭhāne. Yāguyā vā laddhāyāti sambandho. Tassāti upajjhāyassa. So pattoti uṇhādīsu pariyāpanno so patto. Aññatra vāti ārāmādīsu vā. Tassāti upajjhāyassa. Vacane aniṭṭhiteti sambandho. Ito paṭṭhāyāti ‘‘na upajjhāyassa bhaṇamānassā’’ti ettha vuttanakārato paṭṭhāya. Iminā heṭṭhā vuttesu ‘‘nātidūre gantabba’’ntiādīsu nakārapaṭisiddhesu āpatti natthīti dasseti. Yattha katthacīti ‘‘na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabba’’ntiādīsu yesu kesuci. Ayanti dukkaṭāpatti. Hīti saccaṃ. Āpattisāmantāti ettha āpattiyā sāmantā āpattisāmantāti atthaṃ dassento āha ‘‘āpattiyā āsanna’’nti. ‘‘Āsanna’’nti iminā sāmantāsaddassa āsannavevacanatañca upayogatthe nissakkavacanatañca dasseti. Īdisaṃ vacanaṃ bhante vattuṃ vaṭṭati nāmāti yojanā.
『合而为一』者，即合叠为同一层。问何故说『桑喀帝』，乃答：『一切……』等。以『因折叠』示：应折合，故称桑喀帝之词义。联结为：转身回望之亲教师，同住者前往迎接。联结为：或以一步之间距。钵本身属于重热物之列，是为『钵之所摄』；于钵中所摄之粥等，亦可说为『钵之所摄』。『托钵处』者，即托钵行乞之地点。联结为：或于所获之粥等。『彼』者，即亲教师。『被冷热等所摄之此钵』者，即被冷等所摄之此钵。『或于其他处』者，即于寺院等处。『彼』者，即亲教师。联结为：于话语未完之时。『从此起』者，即从于『亲教师正在说话时』所说之否定格式起。以此示：于前所说『不应走得太远』等诸否定所禁止之事中，无犯。『于任何处』者，即于『不应在热处放置袈裟』等诸处之任何处。『此』者，即恶作罪。『盖』者，真实也。为示『罪之附近』之义，乃说『近于罪』。以『近』示：『附近』一词为『近』之异名，亦示其于受格中为离格用法。联结为：大德，说此类话语实属应当。
Gāmatopaṭhamataranti gāmato upajjhāyassa paṭhamataraṃ. Tenevāti upajjhāyeneva. Nivattantena saddhivihārikenāti sambandho. ‘‘Tinta’’nti vatvā tamevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sedaggahita’’nti. Iminā sedena sīdatīti sinnanti atthaṃ dasseti. ‘‘Atirekaṃ katvā’’ti iminā ussāretvātipadassa adhippāyatthaṃ dasseti, uddhaṃ uddhaṃ sāretvāti vuttaṃ hoti. Pacchimavākyassa pubbavākyakāraṇabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘kiṃ kāraṇā’’ti. Majjhe bhaṅgassa dosaṃ āvikaronto āha ‘‘samaṃ katvā’’tiādi. Tatoti samaṃ katvā saṃharaṇato, niccaṃ bhijjamānanti sambandho. Majjhe bhaṅgato vā, dubbalanti sambandho. Etanti ‘‘caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā’’ti etaṃ vacanaṃ. Yathāti yenākārena saṃhariyamāneti sambandho. Cīvarabhogassa oro anto obhogoti atthaṃ dassento āha ‘‘kāyabandhana’’ntiādi.
『比村庄先』者，即比亲教师先至村庄。『正以彼』者，即正以亲教师。联结为：与正在折返之同住者。说『浸湿』后，为示同一义，乃说『为汗所湿』。以此示：为汗所湿故沉降，此为『浸』之义。以『超过而』示『提起』一词之意趣，即一再向上提起之义。为示后句乃前句之原因，乃问『何因』。为显示折叠于中间之过失，乃说『使之齐平』等。联结为：从使之齐平折合起，因此常常破损。或联结为：从中间之折损起，因此薄弱。『此』者，即『提起四指之角』一语。联结为：以被折合之方式。为示『袈裟受用之内侧边际弯曲』之义，乃说『腰带』等。
Yoti upajjhāyo. ‘‘Gāmeyevā’’ti vatvā tamevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘antaraghare vā paṭikkamane vā’’ti. Paṭikkamane vāti bhojanasālāyaṃ vā. Tassāti upajjhāyassa. Laddhā bhikkhā yenāti laddhabhikkho, tassa vā. Piṇḍapāto hotīti yojanā. Tassāti upajjhāyassa. Piṇḍapāto na hotīti sambandho. Attanā laddhopīti pisaddo upajjhāyena laddhopīti atthaṃ sampiṇḍeti. Āhariyatūti ettha tuvibhatti pucchāyaṃ hoti, āhariyatu kinti attho. Kāloti bhojanakālo. Bhuñjitthāti bhutto, tasmiṃ satīti sambandho. Upakaṭṭhoti majjhanhikassa āsanno.
『yo』者，亲教师也。先说『在村中』，为进一步说明此义，故又说『在居家之间或在回来途中』。『或在回来途中』，即在食堂中。『彼』者，亲教师也。『得食者』，即已托得食钵者，或其所得之食。与『钵食』连读成句。『彼』者，亲教师也。与『无钵食』相接成义。『自己所得者亦』——此『亦』字，将『亲教师所得者亦』之义一并摄入。『请拿来吧』——此处表请求之语气助词，意为『请拿来吧』。『时』者，用餐之时也。『已食』者，即已进食，与『于此时』相接成义。『将近』者，临近正午之时也。
Anantarahitāyāti ettha antaradhāyatīti antarahito, taṭṭikacammakhaṇḍādi, natthi antarahito etasmiṃ pattabhūmīnamantareti anantarahitoti atthaṃ dassento āha ‘‘anatthatāyā’’ti. Kāḷavaṇṇakatā vā sudhābaddhā vā nirajamattikā hotīti yojanā. Tanti pattaṃ. Dhotavālikāyapīti suddhavālikāyapi. Tatthāti paṃsurajasakkharādīsu. Puna tatthāti paṇṇādhārakesu. Idaṃ vacanaṃ vuttanti sambandho. Abhimukhenāti attano abhimukhena. Saṇikanti sinnaṃ . Ante panāti cīvarassa koṭiyaṃ pana. Nikkhipantassa saddhivihārikassa cīvarassa bhogoti yojanā.
「无间隙」者,此中「间隙」者,谓隐没于内,即席片、皮片等。「此钵地无间隙」者,为显示「无缺损」之义,故说「无缺损」。或为黑色,或为白灰固定,或为无尘土,此为连接。「钵」者,即钵。「已洗之砂」者,亦即清净之砂。「于彼」者,于尘土、砂、石等。「复于彼」者,于叶托等。「此语已说」者,此为连接。「以面向」者,以自己之面向。「倾斜」者,倾斜。「然于端」者,然于衣之边角。「放置者之同住弟子之衣之受用」者,此为连接。
Cuṇṇaṃsannetabbanti ettha cuṇṇasamodhānena netabbanti atthaṃ dassento āha ‘‘piṇḍi kātabbā’’ti. ‘‘Ekasmiṃ niddhūme ṭhāne’’ti iminā ekamantanti ettha ekasmiṃ ante ṭhāneti atthaṃ dasseti. Jantāghareti aggisālāyaṃ. Sā hi jalati dibbati aggi etthāti jantā, janeti sarīrasedametthāti vā jantā, sā eva gharaṃ jantāgharanti vuccati, tasmiṃ. Paripūjāvasena karīyatīti parikammanti atthena aṅgāradānādikaṃ parikammaṃ nāmāti dassento āha ‘‘parikammaṃ nāmā’’tiādi.
「应以粉调和」者,此中为显示「应以粉之调和而导引」之义,故说「应作团」。「于一无烟处」者,以此显示「一边」此中「于一端之处」之义。「火室」者,于火堂。彼实燃烧,火在此故为「火」,或于此生身汗故为「火」,彼即为屋,故称「火室」,于彼。「以供养而作」者,为显示以「前行」之义,施炭等为前行之名,故说「前行之名」等。
‘‘Na kenaci gelaññenā’’tiādinā ussahanassa kāraṇaṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Agilānena saṭṭhivassena saddhivihārikenāpi kātabbanti yojanā. Anādarenāti vattakaraṇassa anādarena. Nakārapaṭisaṃyuttesūti paṭisedhavācakena nakārena paṭisaṃyuttesu. Padesūti ‘‘na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā’’tiādīsu vākyesu. Bhūmiyanti upalakkhaṇavasena vuttaṃ bhittiyampi apaṭighaṃsitabbattā. ‘‘Piṭhasaṅghāṭañcā’’ti iminā kavāṭapīḷanti ettha pīṭhasaddena piṭhasaṅghāṭaṃ vuccati uttarapadalopavasena vā ekadesavohāravasena vāti dasseti. ‘‘Acchupantenā’’ti iminā appaṭighaṃsantenāti ettha ghaṃsadhātuyā atthaṃ dasseti. Sammā tāyati attānañca parañca anenāti santānaṃ, tameva santānakanti atthena kīṭakulāvakamakkaṭakasuttādi santānakaṃ nāmāti dassento āha ‘‘santānaka’’ntiādi. Ullokatoti vitānato. Tañhi uddhaṃ lucīyate bandhīyateti ullokanti vuccati, cakārassa kakāramakatvā ‘‘ulloca’’ntipi vuccati. Tosaddena ākārassa smāvacanassa kāriyabhāvaṃ dasseti. Apaharitabbanti apanetabbaṃ. ‘‘Avaharitabba’’ntipi pāṭho, heṭṭhā haritabbaṃ pātetabbanti attho.
以「非以任何病」等显示能力之因。「实」者,真实。「无病之六十岁之同住弟子亦应作」者,此为连接。「以不恭敬」者,以对作事之不恭敬。「于与否定词相应」者,于与表示禁止之否定词相应。「诸句」者,于「不应于老师说话时中间插话」等句中。「于地」者,以标示而说,于壁亦不应摩擦故。「及椅凳」者,以此显示「门柱」此中以「椅」之词说椅凳,或以省略后词,或以部分表达。「以不触」者,以此显示「以不摩擦」此中「摩擦」词根之义。「以此善护自己及他人」者为「绳」,彼即为「绳物」,以此义为显示虫巢、蜘蛛网、线等为绳物之名,故说「绳物」等。「天花板」者,从帷幕。彼实向上悬挂、系缚,故称「天花板」,将「c」字作「k」字,亦说「ulloca」。以「to」之词显示「ā」之「smā」语之作用。「应除去」者,应移除。亦有「应取下」之读法,向下取、应落下之义。
Ālokasandhibhāgāti ettha bhāgasaddassa dvandato parattā pubbapadesupi paccekaṃ yojetabboti āha ‘‘ālokasandhibhāgā ca kaṇṇabhāgā cā’’ti. Tassa atthaṃ dassento āha ‘‘antarabāhirā’’tiādi. ‘‘Vātapānakavāṭakānī’’ti iminā ālokasandhisaddassa vātapānakavāṭakapariyāyabhāvaṃ dasseti. ‘‘Koṇā’’ti iminā kaṇṇasaddassa koṇavevacanabhāvaṃ dasseti.
「光孔之部分」者,此中「部分」之词从并列后为他,于前词亦应各别连接,故说「光孔之部分及角之部分」。为显示其义,故说「内外」等。以「窗扇」显示「光孔」之词为窗扇之同义。以「角」显示「角」之词为角之别名。
‘‘Yathā paṭhama’’ntiādinā paṭhamapaññattameva paññapetabbaṃ, na aññathāti dasseti. Idaṃ patirūpaṃ paṭhamapaññattaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭhamapaññatte apatirūpe aññathāpi paññapetabbaṃ. Etadatthamevāti yathāpaññattaṃ paññapetabbassa atthāya eva. Sace paññattaṃ ahosi, evaṃ satīti yojanā. Idanti bhittiṃ mocetvā paññāpanaṃ. Kaṭesu kiḷañjesu sārattā uttamattā kaṭasārakoti vuccati. Nivattetvāti saṃharitvā. Puratthimāti ettha yakāralopena niddesoti āha ‘‘puratthimāyā’’ti.
以「如初」等显示应指定如初指定,非其他。此依适当之初指定而说。于初指定不适当时,亦应以其他方式指定。「为此义」者,为如所指定而应指定之义。「若已指定,如是时」者,此为连接。「此」者,解开墙而指定。「于席、毯中,因有精华、最上,故称席精华」。「转回」者,收回。「东方」者,此中以「y」之省略而说明,故说「东方」。
Vūpakāsetabboti ettha kasadhātu gatyatthoti āha ‘‘aññattha netabbo’’ti. Upajjhāyaṃ gahetvā aññattha gantabboti attho. Aññatthāti aññaṃ ṭhānaṃ. Vivecetabbanti ettha diṭṭhigatato upajjhāyaṃ vivecetabbanti dassento āha ‘‘vissajjāpetabba’’nti. ‘‘Añño vattabbo’’ti vatvā tassa ākāraṃ dasseti ‘‘thera’’ntiādinā. So so bhikkhu yācitabboti sambandho. Aññena dāpetabboti attanā aññena bhikkhunā upajjhāyassa parivāso dāpetabboti attho. Kinti nu khoti kena eva upāyena dadeyya nukhoti attho. Itisaddo hi avadhāraṇattho. Aṭṭhakathāyapi imameva nayaṃ dasseti ‘‘kena nu kho upāyenā’’ti iminā. Sabbatthāti sabbesu ‘‘kinti nu kho paṭikasseyyā’’tiādivākyesu. Sattasu kammesu tividhassa ukkhepanīyakammassa garukattā vuttaṃ ‘‘ukkhepanīyaṃ akatvā’’ti. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘tena hī’’tiādi.
「应使离去」者,此中「kasa」词根为行义,故说「应导至他处」。「执老师而应往他处」之义。「他处」者,另一处所。「应分离」者,此中为显示应从邪见分离老师,故说「应使离去」。说「应说另一」后,显示其方式以「长老」等。「应请彼彼比库」者,此为连接。「应使他人给予」者,自己应使另一比库给予老师别住之义。「以何方便」者,以何方便而应给予之义。「iti」之词实为决定义。于注疏亦显示此法,以「以何方便」。「一切处」者,于一切「以何方便应退回」等句中。于七甘马中,因三种举罪甘马之重要性,故说「不作举罪」。详述彼义,故说「那么」等。
Tena saddhivihārikena yācitabbāti sambandho. Sace karontiyevāti bhikkhū sace kammaṃ karontiyeva. Puna sace karontiyevāti bhikkhū sace ukkhepanīyakammaṃ karontiyeva. Athāti tasmiṃ kamme kate. Itīti evaṃ yācanena. Nanti taṃ upajjhāyaṃ.
「应由彼共住弟子乞请」,此为连结。「若正作时」者,若诸比库正作甘马时。「又若正作时」者,若诸比库正作举罪甘马时。「尔时」者,于彼甘马作已时。「如是」者,以如是乞请。「不」者,彼戒师。
Samparivattakanti ettha ‘‘piṇḍukkhepaka’’ntiādīsu (pāci. 620) viya samparivattakantipadaṃ kiriyāvisesanaṃ, kapaccayo ca vicchatthoti āha ‘‘samparivattetvā samparivattetvā’’ti. Yadīti yāva. Yadisaddo hi yāvapariyāyo, tena vuttaṃ ‘‘na tāva pakkamitabba’’nti. Yāva appamattakampi rajanaṃ galati, na tāva pakkamitabbanti yojanā. Visabhāgapuggalenāti visabhāgena puggalena karaṇabhūtena. Na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabboti ettha na aññeneva karaṇīyena pavisitabbo. Piṇḍāya pana pavisitabboti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘piṇḍāya vā’’tiādi. ‘‘Anāpucchitvā’’ti iminā anāpucchāti ettha ākāro tvāpaccayassa kāriyoti dasseti. Bhikkhācāranti bhikkhāya caraṇaṭṭhānaṃ, upajjhāyena gantabbanti yojanā. Pariveṇanti upajjhāyassa pariveṇaṃ. Passatīti upajjhāyaṃ passati.
「转回」者,于此处如「抛弃团食者」等处,「转回」一词为动作之修饰语,咖字尾为分离义,故说「转回又转回」。「乃至」者,直至。「乃至」一词实为「直至」之同义语,由此说「不应即刻离去」。直至极少量之染料滴落,不应即刻离去,此为连结。「由异类人」者,由异类之人作为工具。「不应不问戒师而入村」者,于此不应为其他应作事而入。然而可能有疑虑「为乞食则应入」,故说「或为乞食」等。「不问而」者,以此显示「不问」处之阿字为达瓦字尾之作用。「乞食行」者,为乞食之行处,应由戒师前往,此为连结。「住处」者,戒师之住处。「见」者,见戒师。
Dassanatthāya vāti asubhadassanatthāya vā. Imināpi vāsatthāya eva na gantabbanti āsaṅkaṃ nivatteti. Kammanti pakkamanassa kāraṇaṃ kammaṃ. Ananujānanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘yāvatatiya’’nti. Tanti upajjhāyaṃ. Assāti saddhivihārikassa. ‘‘Na sampajjatī’’ti iminā sace sampajjati, na pakkamitabbāti dasseti. Kevalanti vinā uddesādisampajjanehi. Evarūpe upajjhāye nivārentepīti yojanā. ‘‘Gelaññato’’ti iminā vuṭṭhānasaddassa avadhiapekkhataṃ dasseti. Assāti upajjhāyassa. Aññoti attanā añño. Tassāti aññassa bhikkhussa.
「或为见」者,或为见不净。以此亦遮除「仅为住宿不应前往」之疑虑。「事」者,离去之原因事。依不许可而说「乃至三次」。「彼」者,戒师。「有」者,共住弟子有。「不成就」者,以此显示若成就,则不应离去。「唯」者,离开诵经等成就。于如是阻止戒师时,此为连结。「从病」者,以此显示「痊愈」一词之界限期待性。「有」者,戒师有。「他」者,自己以外之他人。「彼」者,他比库。
16. Saddhivihārikavattakathā16. 依止弟子的义务之说
§67
67. Sammāvattanāyaṃ vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Uddesādīhīti ādisaddena paripucchādayo saṅgaṇhāti. Saṅgahasaddassa saṅkhepagahaṇesupi vuttito ‘‘anuggaho’’ti vuttaṃ. Atha vā sammukhā saṅgaho ca parammukhā anuggaho ca kātabbo. Āmisena vā saṅgaho, dhammena vā anuggaho. Diṭṭhadhammikatthāya vā saṅgaho, samparāyikatthāya vā anuggaho. Lokiyatthāya vā saṅgaho, lokuttaratthāya vā anuggaho kātabbo. Tatthāti yaṃ vuttaṃ ‘‘uddesena paripucchāya ovādena anusāsanīyā’’ti. Tattha uddisanaṃ uddesoti vacanatthena pāḷivācanā uddeso nāmāti dassento āha ‘‘uddesoti pāḷivācanā’’ti. ‘‘Pāḷiyā atthavaṇṇanā’’ti iminā punappunaṃ, samantato vā pāḷiyā atthassa pucchanaṃ paripucchāti atthaṃ dasseti. Vatthusminti cārittavārittavatthusmiṃ. Idanti cārittaṃ. Puna idanti vārittaṃ. ‘‘Vacana’’nti iminā ovadanaṃ ovādoti vacanatthaṃ dasseti. Otiṇṇe vatthusmiṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mā karitthā’’ti vacanaṃ anusāsanī nāmāti yojanā. ‘‘Punappunaṃ vacana’’nti iminā anusāsanīti ettha anusaddassa naupacchinnatthaṃ dasseti. ‘‘Sace upajjhāyassa patto hotī’’ti sāmaññato vuttepi na pakatipatto hoti, atha kho atirittapatto hotīti āha ‘‘atirekapatto’’ti. Sabbatthāti sabbesu ‘‘sace upajjhāyassa cīvaraṃ hotī’’tiādīsu padesu. Aññopīti pattacīvarehi aññopi. Samaṇaparikkhāroti chattupāhanādi samaṇaparikkhāro. Idhāti saddhivihārikavatte. Nayenāti ñāyena. Uppajjamānaupāyapariyesananti uppajjamānassa, uppajjamānatthāya vā upāyassa pariyesanaṃ. Itoti ‘‘kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethā’’ti pāḷito. Cīvaraṃ rajantenāti ettha rajantena upajjhāyenāti attho na daṭṭhabbo, saddhivihārikenāti attho evāti dassento āha ‘‘upajjhāyato upāyaṃ sutvā rajantenā’’ti. Upajjhāyato upāyanti upajjhāyato laddhaṃ upāyaṃ.
六十七、「于正行中之判定应如是知」,此为连结。「由诵经等」者,以「等」字摄取遍问等。摄取一词因于摄取与简略把握中亦说,故说「随顺」。或者,当面之摄取与背面之随顺应作。或以资具摄取,或以法随顺。或为现法利益摄取,或为来世利益随顺。或为世间利益摄取,或为出世间利益随顺应作。「于彼」者,所说「应以诵经、遍问、教诫、教诫」。于彼,诵示为诵经,以语义显示圣典诵读名为诵经,故说「诵经者,圣典诵读」。「以圣典之义理解说」者,以此显示再三地,或全面地以圣典询问义理为遍问之义。「于事」者,于行止事。「此」者,行。「又此」者,止。「语」者,以此显示教诫为教诫,以语义。于陷入之事「应作此,不应作此」之语名为教诫,此为连结。「再三之语」者,以此显示教诫处之阿努字之不间断义。「若戒师有钵」者,虽以一般性说,非本来之钵,而是多余之钵,故说「多余钵」。「一切处」者,于一切「若戒师有衣」等句。「他亦」者,钵衣以外之他。「沙门资具」者,伞鞋等沙门资具。「于此」者,于共住弟子之行。「以理」者,以道理。「生起方便之寻求」者,正生起之,或为生起方便之寻求。「如是」者,「如何共住弟子之资具得以生起」之思惟。「染衣者」者,于此处染者为戒师之义不应见,唯为共住弟子之义,为显示此故说「从戒师闻方便而染者」。「从戒师之方便」者,从戒师所得之方便。
Nasammāvattanādikathā不正行等之说
§68
68.Upajjhāyavattanti upajjhāyamhi vattitabbaṃ vattaṃ. Soti saddhivihāriko. Dukkaṭaṃ āpajjatīti assa, so vā dukkaṭaṃ āpajjatīti yojanā. Paṇāmetabboti ettha papubba namudhātu atthapakaraṇādivasena idha apasādanatthoti āha ‘‘apasādetabbo’’ti. Adhimattanti adhikappamāṇaṃ. Gehasitapemanti mettāsinehaṃ. Vuttapaṭipakkhanayenāti kaṇhapakkhe vuttena paṭipakkhena nayena. Alaṃ paṇāmetunti ettha alaṃsaddassa arahatthapaṭikkhittesu dvīsu atthesu arahatthoti āha ‘‘yutto paṇāmetu’’nti.
六十八、「戒师行」者,于戒师应行之行。「彼」者,共住弟子。「犯恶作」者,彼犯,或彼犯恶作,此为连结。「应逐出」者,于此处巴字首那木字根依义理等,于此为不恭敬义,故说「应不恭敬」。「过度」者,超过限量。「家住之爱」者,慈爱亲密。「以所说对治之理」者,以黑分所说之对治理。「足以逐出」者,于此处阿兰字之义于应当义与拒绝义二义中为应当义,故说「应当逐出」。
Sātisāro hotīti ettha pakatibhāvaṃ atikkamitvā saraṇaṃ pavattanaṃ atisāro, doso. Saṃvijjati so etassāti sātisāroti dassento āha ‘‘sadoso hotī’’ti. Tassatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘āpattiṃ āpajjatī’’ti. Āpattinti dukkaṭāpattiṃ. Tanti vattaṃ.
「有过失者」者,于此处超越本来状态而进行依止为过失,为过错。彼存在于此者为有过失者,为显示此故说「有过错者」。为显示其义而说「犯罪」。「罪」者,恶作罪。「彼」者,行。
Tesanti saddhivihārikānaṃ. Vattanti bahukānaṃ saddhivihārikānaṃ vattaṃ. Sādiyanaṃ vā…pe… bālo hotīti ettha bālassa kāraṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānātī’’ti. Sādiyanassa vā asādiyanassa vā ajānanattā bālo hotīti vuttaṃ hoti. Ajānanassa kāraṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bālo hotī’’ti. Bālattā sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānātīti vuttaṃ hoti. Tesūti bahukesu saddhivihārikesu. Tassāti vattasampannabhikkhussa. Tesanti itaresaṃ saddhivihārikānaṃ.
「彼等」者,同住弟子们也。「事」者,众多同住弟子之事也。「可接受或……」乃至「……愚者」者,此中为显示愚者之原因,故说「不知可接受或不可接受」。因不知可接受或不可接受,故为愚者,如是所说也。为显示不知之原因,故说「愚者」。因愚性故不知可接受或不可接受,如是所说也。「彼等」者,众多同住弟子中也。「彼」者,具足事之比库也。「彼等」者,其余同住弟子们也。
Rādhabrāhmaṇavatthukathā拉达婆罗门事缘之说
§69
69. Kiñcāpi āyasmā sāriputto jānātīti yojanā. Iminā ‘‘kiṃ nu kho ajānanto pucchī’’ti āsaṅkaṃ nivāreti. Bhagavā anuññātukāmo hotīti sambandho. Panasaddo garahattho, tathā jānantopīti attho. Lahukanti hetuantogadhavisesanaṃ. Lahukattā paṭikkhipitvāti vuttaṃ hoti. Assāti bhagavato, ajjhāsayanti sambandho. ‘‘Ajjhāsayaṃ viditvā’’tivacanassa yuttiṃ dassento āha ‘‘buddhānaṃ hī’’tiādi. Hīti saccaṃ. Ayañcāti sāriputtatthero ca. Aggoti koṭiukkaṃso. Seṭṭhoti pavaro uttamo.
「虽然具寿沙利子知」者,应连接也。以此遮止「岂不知而问耶」之疑虑。「世尊欲许可」者,应连结也。「然」字有责备义,「虽如是知」之义也。「轻」者,含摄于原因之特殊修饰语也。因轻故拒绝,如是所说也。「有」者,世尊之,应连结「意趣」。为显示「知意趣」一语之理由,故说「诸佛实……」等。「实」者,真实也。「此」者,沙利子长老也。「最上」者,顶点、极致也。「最胜」者,殊胜、最上也。
‘‘Byattena bhikkhunā paṭibalenā’’ti ettha byattapaṭibalānaṃ visesaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘byatto nāmā’’tiādi. Tattha yassa sāṭṭhakathaṃ vinayapiṭakavācuggataṃ pavattati, ayaṃ byatto nāmāti yojanā . Tasminti vinayapiṭakaṃ vācuggatabhikkhumhi. Yassāti bhikkhuno. Suggahitanti sāṭṭhakathāya suṭṭhu gahitaṃ. Ayampīti pisaddo purimabhikkhuṃ apekkhati. Imasmiṃ attheti imasmiṃ vatthumhi, imasmiṃ visayeti attho. Byatirekānvayavasena paṭibalaṃ dassento āha ‘‘yo panā’’tiādi. Yo pana na sakkotīti sambandho. Kasmāti āha ‘‘kāsasosasemhādinā vā’’tiādi. Tattha kāso ca soso ca semho ca, te ādayo yassa gelaññassāti kāsasosasemhādi, ādisaddena eḷamūgādayo saṅgaṇhāti. Oṭṭho ca danto ca jivhā ca, tā ādayo yesaṃ tāluādīnanti oṭṭhadantajivhādayo, tesaṃ. Padabyañjanehīti padaakkharehi. Byañjanasaddo hettha akkharavācako. Hāpetīti galattā hāpeti. Aññathā vā vattabbanti aññena sithilādinā ākārena vā vattabbaṃ. Aññathā vadatīti aññena dhanitādiākārena vadati. Tabbiparītoti tassa apaṭibalassa viparīto bhikkhūti sambandho. Tatoti jānāpetabbato. Yanti yaṃ ākāraṃ dhātukammametaṃ, saṅghoti kāritakammametaṃ. Idha kāritakammaṃ kito vadati.
「善巧之比库、有能力者」者,此中为显示善巧与有能力之差别,故说「名为善巧者……」等。其中,凡彼之有义疏之律藏诵习流转者,此名为善巧者,应连接也。「因此」者,于律藏诵习之比库中也。「凡彼」者,比库之也。「善受持」者,以义疏善受持也。「此亦」者,「亦」字指向前比库也。「于此义」者,于此事中,于此境界之义也。以超越与随顺之方式显示有能力,故说「然凡……」等。「然凡不能」者,应连结也。「为何」者,说「或以咳嗽、气喘、痰等……」等。其中,咳嗽与气喘与痰,彼等为首之病,故为咳嗽气喘痰等,以「等」字摄取羊癫疯、哑等。唇与齿与舌,彼等为首之颚等,故为唇齿舌等,彼等之也。「以句与字」者,以句与字母也。「字」一词此中表示字母义。「失」者,因滑落而失也。「或应以他法说」者,或应以他松弛等方式说也。「以他法说」者,以他浓重等方式说也。「彼之相反」者,彼无能力者之相反之比库,应连结也。「从彼」者,从应令知也。「凡」者,凡此方式为动词业,「僧团」者,此为使役业也。此中使役业由「吉德」说也。
§71
71.Upasampannasamanantarāti ettha upasampannassa samanantarāti atthaṃ nivārento āha ‘‘upasampanno hutvāva samanantarā’’ti. Evasaddena cirakālaṃ nivatteti. Ullumpatūti ettha upubbalupadhātuyā upasaggavasena vā atthātisayavasena vā dhātūnamanekatthattā idha upubbadharadhātuyā atthe vattatīti dassento āha ‘‘uddharatū’’ti. Uṭṭhāpetvā, ukkhipitvā vā dharatūti attho. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘akusalā’’tiādi. Tattha ‘‘akusalā vuṭṭhāpetvā’’ti iminā sahāvadhinā utyūpasaggassa atthaṃ dasseti. ‘‘Kusale patiṭṭhāpetū’’ti iminā sahādhārena dharadhātussa atthaṃ dasseti. Utyūpasaggassa ukkhipanatthaṃ dassento āha ‘‘sāmaṇerabhāvā vā uddharitvā’’ti. ‘‘Paṭiccā’’ti iminā upādāyāti ettha samīpe ādiyitvāti saddatthamagahetvā saṅketatthavasena pākaṭattā tassa saṅketatthaṃ dasseti, adhippāyatthaṃ dassetīti attho.
「达上后立即」者,此中为遮止「达上者之立即」之义,故说「达上后立即」。以「后」字遮止长时也。「令拔起」者,此中以「伍」为首之「鲁巴」词根,或以前置词之力,或以义之增上之力,因词根有多义性,此中以「伍」为首之「达喇」词根之义运作,为显示此,故说「令提起」。令起立,或令举起而持,此义也。为显示同义,故说「不善……」等。其中,「令从不善起立」者,以此与自性之限定显示「伍」前置词之义。「令安立于善」者,以此与自性之持显示「达喇」词根之义。为显示「伍」前置词之举起义,故说「或从沙玛内拉身份提起」。「依」者,以此「依取」中,不取近处取之词义,因约定义之明显性,故显示彼约定义,显示意趣义之义也。
§73
73.Adhiṭṭhitāti ettha adhi niccavasena ṭhāti pavattatīti adhiṭṭhitāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘niccappavattinī’’ti. Kasmā cattāro paccayā nissayāti vuttāti āha ‘‘yasmā’’tiādi. ‘‘Cattāro’’tiādinā cattāro paccaye nissāya attabhāvo seti pavattatīti nissāyāti avuttakammatthaṃ dasseti.
「所依止」者,此中「阿迪」常时以「踏」住立,故为「阿迪踏德」,为显示语义,故说「常时流转」。「为何四缘说为依止」者,说「因……」等。以「四」等,依四缘而自体住立流转,故为依止,显示未说之业义也。
18. Ācariyavattakathā18. 老师的义务之说
§75
75.Kintāyanti ettha ekāralopavasena sandhi hotīti āha ‘‘kiṃte aya’’nti. ‘‘Ovaditabboti’’iminā ovadiyoti ettha ṇyapaccayassa kammatthaṃ dasseti. ‘‘Tadatthāyā’’ti iminā ‘‘yadidaṃ gaṇabandhika’’nti uttaravākye yaṃsaddaṃ disvā pubbavākye taṃsaddaṃ ñāpeti, tassa bāhullassa atthāyāti attho.
「汝等何」者,此中以「诶」字脱落而连音,故说「汝等何」。「应教诫」者,以此「应教诫」中显示「尼亚」后缀之业义。「为彼之」者,以此见后句「即此结群者」中之「亚」字,于前句令知「德」字,为彼众多之义也。
§76
76.Soti pasūro paribbājako. Tenāti udāyittherena. Sahadhammikanti saha dhammena kāraṇena. Byatto tāva pubbe vuttalakkhaṇo hotu, paṭibalo pana kathaṃ ñātabboti āha ‘‘yo panā’’tiādi . Yo pana sakkotīti sambandho. Cāti saccaṃ. Etanti paṭibalattaṃ, ‘‘pañcahi…pe… vinetu’’ntivacanaṃ vā.
「索」者,巴苏罗游方者。「由彼」者,由伍答夷长老。「如法地」者,与法俱、与理由俱。「善巧」者,应是前已说之相。然而「有能力」如何应知?故说「然而凡」等。「然而凡能够」者,此为连结。「且」者,真实。「此」者,有能力性,或「以五……乃至……能调伏」之语句。
§77
77.Titthiyapakkhasaṅkantesūti titthiyasaṅkhātaṃ sāsanassa paṭipakkhaṃ saṅkamantesu. Ācārasamācārasikkhāpanakanti ativiya caritabbaṃ ābhisamācārikasīlaṃ sikkhāpanakaṃ. Iminā ācāraṃ sikkhāpetīti ācariyoti vacanatthaṃ dasseti. Nāmamattamevāti ‘‘ācariyo’’ti vā ‘‘antevāsiko’’ti vā nāmamattameva. Nānanti upajjhāyato vā saddhivihārikato vā nānaṃ.
「于转向外道派者」者,于转向称为外道之教法的对立派者。「行仪与正行之教授」者,极应行持之上品正行戒之教授。以此教授行仪,故为老师,此显示语义。「仅名而已」者,「老师」或「弟子」,仅名而已。「异」者,异于依止师或同住弟子。
20. Paṇāmanākhamāpanākathā20. 逐出与谢罪之论
§80
80. Yaṃ lakkhaṇaṃ vuttanti sambandho. Nissayantevāsikena kātabbanti yojanā. Pabbajjāupasampadādhammantevāsikehīti pabbajjantevāsikena ca upasampadantevāsikena ca dhammantevāsikena ca. Etesanti pabbajjāupasampadādhammantevāsikānaṃ. Etesūti etesu tīsu antevāsikesu. Ācariyassāti pabbajjantevāsiko pabbajjācariyassa, upasampadantevāsiko upasampadācariyassāti attho. Samīpeti nissayācariyassa ca dhammācariyassa ca āsanne. Tasmāti yasmā antevāsikena ācariyamhi sammā vattitabbaṃ, tasmā. Ācariyenāpīti nissayapabbajjā upasampadā dhammācariyenāpi. Ovādācariyo tesu saṅgahaṃ gacchati. Tesūti catūsu antevāsikesu.
「所说之相」者,此为连结。「应由依止弟子作」者,此为配合。「出家、达上、法弟子」者,由出家弟子、达上弟子及法弟子。「对彼等」者,对出家、达上、法弟子等。「于彼等」者,于此三种弟子。「对老师」者,出家弟子对出家老师,达上弟子对达上老师,此为义。「近处」者,依止老师及法老师之近处。「因此」者,因为弟子应对老师正确行持,因此。「老师亦」者,依止、出家、达上、法老师亦。教诫老师包含于彼等中。「于彼等」者,于四种弟子。
22. Nissayapaṭippassaddhikathā22. 依止与恢复之论
Āṇattivinicchayo命令之抉择
§83
83. ‘‘Nissayapaṭipassaddhīsū’’ti samūhādhāro. ‘‘Upajjhāyo pakkanto vātiādīsū’’ti avayavādhāro. ‘‘Vippavasitukāmo’’ti iminā nirālayabhāvaṃ dasseti. Evaṃ gateti evaṃ upajjhāye gateti yojanā. Aññadāpīti aññasmimpi kāle. Upajjhāyena pavāsitakāleti attho. Ekasambhogaparibhogoti attanā vā upajjhāyena vā eko paccayasambhogo ca dhammaparibhogo ca. Ekadivasampīti pisaddo garahattho, dvihādikaṃ pana pagevāti attho. Parihāro natthīti āpattiparihāro natthi, āpattiyā pariharaṇaṃ apanayanaṃ natthīti adhippāyo. Lajjī pesaloti lajjī hutvā piyasīlo bhikkhūti sambandho. Tadahevāti tasmiṃ upajjhāyassa pakkantaahani eva. Tathāti yathā ‘‘upajjhāyo lahuṃ āgamissatī’’ti pucchati, tathā ‘‘ahaṃ lahuṃ āgamissāmī’’ti vuttanti attho. Sace vadatīti sace ācariyo vadatīti yojanā. Assāti bhikkhussa. Sabhāgatanti lajjipesalabhāvaṃ.
「于依止止息」者,总体所依。「依止师已离去或」等者,部分所依。「欲离住」者,以此显示无住处状态。「如是去」者,如是依止师已去,此为配合。「其他时亦」者,于其他时亦。依止师已离去之时,此为义。「一共受用受」者,由自己或由依止师,一资具共受用及法受用。「乃至一日」者,『乃至』字为呵责义,二日以上则更甚,此为义。「无避免」者,无罪避免,无罪之避免、无罪之除去,此为意趣。「有惭可喜」者,有惭而为可爱戒之比库,此为连结。「当日即」者,于彼依止师离去之日即。「如是」者,如「依止师将速来」而问,如是「我将速来」而说,此为义。「若说」者,若老师说,此为配合。「彼」者,比库之。「同类」者,有惭可喜之状态。
Yāva āgamanāti upajjhāyassa yāva āgamanā. Nanti upajjhāyaṃ. ‘‘Vāsentiyevā’’tipade kāritakammaṃ. Tatthāti upajjhāyassa gataṭṭhāne. Tenāti upajjhāyena. Pavattīti pavattanaṃ. Nadīpūrena vā upaddutoti sambandho. Nadīpūrattā udakosakkanaṃ āgameti, corādīnaṃ upaddutattā sahāye pariyesati. Soti upajjhāyo.
「直至来」者,直至依止师之来。「不」者,依止师。「令住」一词为使役业。「于彼处」者,于依止师所去之处。「由彼」者,由依止师。「进行」者,进行。「或因河满而受扰」者,此为连结。因河满故水涨来,因盗贼等之扰故寻求伴侣。「彼」者,依止师。
‘‘Nissayapaṇāmanā’’ti iminā āṇāpanaṃ āṇattīti vacanatthena nissayapaṇāmanā āṇattīti vuccatīti dasseti. Nissayapaṇāmanāti nissayassa upajjhācariyassa paṇāmanā. Tasmā paṇāmito hotīti sambandho. ‘‘Āpucchītiādinā’’ti ettha ādisaddena ‘‘mā maṃ susānagamanaṃ āpucchī’’tiādayo saṅgaṇhāti. Tenāti saddhivihārikena. Khamāpetabboti titikkhāpetabbo.
「依止驱摈」者,以此显示命令为『命令』之语义,故依止驱摈称为『命令』。「依止驱摈」者,依止之依止师、老师之驱摈。因此被驱摈,此为连结。「以『已请问』等」者,此中以『等』字摄取「勿请问我墓地行」等。「由彼」者,由同住弟子。「应令容忍」者,应令忍受。
Tāvāti mahātherehi, mahātherānaṃ vā paṭhamaṃ. Aññatthāti upajjhāyassa vihārato aññaṃ vihāraṃ. Appevāti api eva nāma khameyyāti yojanā. Tatrevāti aññattheva. Dubbhikkhādidosenāti ettha ādisaddena ñātiviyogādidoso gahetabbo. Taṃyevāti attanā vasitaṃ tameva ṭhānaṃ. Aññassāti upajjhāyato aññassa bhikkhussāti sambandho. Iminā upajjhāyena pariccattattā upajjhāyasamodhāne nissayapaṭippassaddhi natthīti dīpeti.
「那些」者,诸大长老,或诸大长老中之第一者。「往他处」者,从老师之住处往另一住处。「或许」者,连结为「或许能堪忍」之义。「于彼处」者,即于他处。「饥馑等过失」者,此中以「等」字应摄取亲族别离等过失。「彼处」者,自己所住之彼处。「他人」者,连结为「老师以外之其他比库」。以此显示:因被老师舍弃故,于老师等同之情况下,依止不止息。
Samodhānavinicchayo合诵之抉择
Āpucchitvāti =00 antevāsikaṃ āpucchitvā. Tatrāpīti ācariyantevāsikesupi. Kadāti kasmiṃ kāle. Sāyanhe vā rattiṃvāti ajja sāyanhe vā rattiṃ vā. Taṃkhaṇeyevāti tasmiṃ sampaṭicchanakkhaṇeyeva.
「询问」者,询问弟子。「于彼等」者,于老师与弟子等。「何时」者,于何时。「傍晚或夜间」者,今日傍晚或夜间。「于彼刹那」者,即于彼接受之刹那。
So cāti antevāsiko ca. Tatoti gāmato. Sugatoti suṭṭhu gato, nissayo paṭippassambhatīti adhippāyo. Athāpīti puna ca paraṃ. Āpucchitvā pakkamane vinicchayaṃ dassetvā āpucchitvā pakkamane taṃ dassento āha ‘‘ācariyaṃ anāpucchā’’tiādi. Upacārasīmātikkameti upacārasīmāya atikkame sati, atikkamanahetu vāti yojanā. Ettha ca upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepoyeva, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānaṃ.
「彼」者,弟子。「从彼处」者,从村落。「善逝」者,善去,意趣为依止止息。「又」者,复次。显示询问后离去之决断后,为显示询问后离去,说「未询问老师」等。「越近行界」者,于越近行界时,或因越故,如是连结。此中所谓近行界者,于有围之住处即围本身,于无围者为围之应有处。
Sāyanhe vā rattibhāge vāti ajja sāyanhe vā rattibhāge vā. Sveti suve.
「傍晚或夜分」者,今日傍晚或夜分。「明日」者,明天。
Bahisīmanti upacārasīmato bahi. Tatoti bahisīmato. Dvinnaṃ leḍḍupātānanti antevāsikato dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ. Atikkamitvāti upacārasīmato bahi antevāsikasaddhivihārikānaṃ vasanaṭṭhānato atikkamitvā.
「界外」者,近行界之外。「从彼处」者,从界外。「二掷石距」者,从弟子二掷石距。「越」者,越近行界外弟子与同住者之住处。
Muccitukāmoti antevāsikamhā muccitukāmo eva. Paṇāmetīti kāyavācāhi paṇāmeti. Sālayoti ācariye sāpekkho. ‘‘Nirālayo’’ti vatvā tassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘na dānī’’tiādi. Evampīti dhure nikkhittepi. Ubhinnaṃ dhuranikkhepe sati, dhuranikkhepahetu vā paṭippassambhatīti yojanā. Paṇāmitena paṭipajjitabbanti sambandho.
「欲脱离」者,即欲从弟子脱离。「逐出」者,以身语逐出。「依赖」者,依赖于老师。说「无依赖」后,为显示其义而说「今非」等。「如是」者,即使于卸责。于双方卸责时,或因卸责故止息,如是连结。连结为「被逐出者应行」。
Vuttamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘sace hī’’tiādi. Ācariyanti nissayācariyaṃ. Cetiyaṃ vā vandantaṃ upajjhāyanti sambandho, maggappaṭipannaṃ vā upajjhāyanti yojanā. Dūrattāti dūrabhāvato. Uparipāsādeti pāsādassa upari. Tanti upajjhāyaṃ. Nisinnaṃ upajjhāyanti sambandho.
为了详细阐述已说之义,故说「若」等。「老师」者,依止老师也。「或礼敬塔」,应连接「伍波遮亚」;或「正行道者」,应连接「伍波遮亚」。「因远」者,因远离之故。「楼阁之上」者,楼阁的上方。「彼」者,伍波遮亚也。「坐着的伍波遮亚」,应连接。
Savanavasena samodhāne vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Upajjhāyassa saddanti sambandho.
应知:依听闻而作决定,此为连接。「伍波遮亚之声」,应连接。
23. Upasampādetabbapañcakakathā23. 应授达上五法之论
§84
84. Idāni =01 yaṃ lakkhaṇaṃ vuttanti sambandho. Saṅkhepatoti aṅgāni anuddharitvā samāsato. Tatthāti yaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā’’tiādimāha, tattha. Aguṇaṅgehīti guṇavirahitehi aṅgehi. Soti bhikkhu. Na upasampādetabbanti ettha kammavācācariyena hutvā na upasampādetabbanti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘upajjhāyena hutvā na upasampādetabba’’nti. Etthāti etesu pañcakesu. Ādīsūti ettha pubbo nidassanattho itisaddo lopo hoti. Itiādīsūti hi attho. Ayuttavasenāti ananurūpavasena. Yoti bhikkhu. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pare ca samādapetunti sambandho. Tatthāti sīlakkhandhādike. Pariharatīti parisaṃ parissayato harati apaneti. Tassāti bhikkhuno. ‘‘Sīlādīhī’’tipadaṃ ‘‘parihāyatiyevā’’tipade apādānaṃ, ‘‘na vaḍḍhatī’’tipade karaṇaṃ. Tasmātiādi laddhaguṇaṃ. Tenāti bhikkhunā. Kasmā āpattiaṅgavasena na vuttanti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti yasmā. Tassevāti khīṇāsavasseva. Na vadeyyāti khīṇāsavānaṃ anabhiratiyā anuppannattā na vadeyya. Yadi na khīṇāsavasseva upajjhāyācariyabhāvo anuññāto, atha kasmā khīṇāsavapañcako vuttoti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Yasmā na parihāyatīti sambandho.
今,「所说之相」,应连接。「简略」者,不列举支分,以总说之方式。「于此」者,于所说「诸比库,具足五支之比库」等处。「以无德之支」者,以离德之支。「彼」者,比库也。「不应授达上」,于此,恐有疑虑:「作为甘马语老师而不应授达上」,故说「作为伍波遮亚而不应授达上」。「于此」者,于此五法中。「等」者,于此,前面的「伊帝」是示例之义,「伊帝」声省略。义为「伊帝等」。「以不相应之方式」者,以不相称之方式。「彼」者,比库也。「因为」者,真实,或因为。「令他人受持」,应连接。「于此」者,于戒蕴等。「守护」者,从危难守护会众,令离去。「彼之」者,比库之。「以戒等」一词,于「退失」一词中为从格,于「不增长」一词中为具格。「因此」等,已得德也。「以彼」者,以比库。为何不依犯戒支而说?故说「因为不」等。「因为」者,因为。「唯彼」者,唯漏尽者。「不应说」者,因漏尽者无不乐之生起,故不应说。若非唯漏尽者被允许为伍波遮亚与老师,那么为何说漏尽五法?故说「然而因为」等。「因为不退失」,应连接。
Antaggāhikāyāti sassatucchedasaṅkhātaṃ antaṃ lāmakaṃ gaṇhāti, gaṇhāpetīti vā antaggāhikā, tāya. Diṭṭhiyāti micchādiṭṭhiyā. Yattakaṃ sutanti bhikkhunovādakasikkhāpade (pāci. aṭṭha. 145-147) vuttaṃ yattakaṃ sutaṃ. Tenāti sutena ऋ. Yaṃ āpattādi tena jānitabbanti yojanā.
「以边执见」者,执取称为常见与断见之边,劣边,或令执取,故为边执见,以彼。「以见」者,以邪见。「所闻之量」者,于比库尼教诫学处中所说之所闻量。「以彼」者,以所闻。「应以彼犯戒等而知」,应连接。
Āpattiṃna jānātīti ettha āpattiṃ āpannoti na jānātīti atthaṃ dassento āha ‘‘idaṃ nāmā’’tiādi. Tattha ‘‘āpanno’’ti iminā ‘‘āpatti’’ntipadaṃ ‘‘āpanno’’tipāṭhasesena yojetabbanti dasseti.
「不知犯戒」,于此,为显示「不知已犯戒」之义,故说「此名为」等。于此,以「已犯」一词,显示应以「犯戒」一词连接「已犯」之读法余部。
Ābhisamācārikāyāti ettha ubhatovibhaṅgapariyāpannasīlato abhivisesena sammā caritabbanti ābhisamācāraṃ, khandhakapariyāpannaṃ vattapaṭipattisīlaṃ, taṃ ārabbha paññattā ābhisamācārikā, khandhakapariyāpannā sikkhā, tāya. Ādibrahmacāriyakāyāti ettha maggasaṅkhātassa brahmacariyassa ādi mariyādo ādibrahmacariyo, tasmiṃ pavattā ādibrahmacariyakā =02, ubhatovibhaṅgapariyāpannā sikkhā, tāya. Sekkhapaṇṇattiyanti sikkhitabbaṭṭhena sikkhā, sā eva bhagavatā paññattattā sekkhapaṇṇatti. Atha vā sikkhanaṃ sikkhā, tāya sikkhanatthāya bhagavatā paññapīyatīti sekkhapaṇṇatti ubhatovibhaṅgapariyāpannasikkhāyeva, tassaṃ. Abhidhammeti ettha suttantapāḷito abhi atireko, abhivisiṭṭho vā dhammo abhidhammoti vutte nāmarūpaparicchedakaṃ abhidhammapiṭakanti āha ‘‘nāmarūpaparicchede’’ti. Abhivinayeti ettha abhibhavitvā kāyavācaṃ vinetīti abhivinayo, abhibhavitvā kāyavācaṃ vineti ettha, etenāti vā abhivinayoti vutte vinayapiṭakanti āha ‘‘sakale vinayapiṭake’’ti. Sabbatthāti sabbesu padesu, sabbesaṃ vā padānaṃ. Attho daṭṭhabboti yojanā. ‘‘Kāraṇenā’’ti ettha kāraṇasaddena ‘‘dhammato’’ti ettha dhammasaddassa sabhāvatthādayo nivāretvā kāraṇatthataṃ dīpeti, enasaddena topaccayassa visesanatthaṃ. Itīti evaṃ yathāvuttanayenāti attho. Catuttheti catutthapañcake. Catutthapañcakato tīṇi padāni, pañcamapañcakato dve padāni gahetvā pañcakaṃ katvā vuttaṃ ‘‘cattāro pañcakā’’ti. Aṭṭhasu pañcakesūti sambandho.
「以别解脱行」者,于此,从两部毗奈耶所摄之戒,特别应正行,故为别解脱行,即篇集所摄之行道实践戒,依彼而制定者为别解脱行,即篇集所摄之学,以彼。「以初梵行」者,于此,称为道之梵行之初、边际为初梵行,于彼中施设者为初梵行,即两部毗奈耶所摄之学,以彼。「学制」者,以应学之义为学,彼即由世尊所制定,故为学制。或者,学习为学,为彼学习之故由世尊所制定,故学制即两部毗奈耶所摄之学,于彼。「阿毗达摩」者,于此,从经文巴利超越、殊胜之法为阿毗达摩,于所说名色分别,故说「于名色分别」,即阿毗达摩藏。「阿毗律」者,于此,制伏身语而调御,故为阿毗律,制伏身语而调御于此,或以此,故阿毗律,于所说律藏,故说「于全律藏」。「一切处」者,于一切句,或一切句之。「应见义」,应连接。「以因」者,于此,以「因」声,遮止「从法」中「法」声之自性义等,显示因义,以「耶那」声显示「德巴」接尾词之特殊义。「如是」者,以如所说之方式,此为义。「第四」者,于第四五法。从第四五法取三句,从第五五法取二句而作五法,故说「四个五法」。「于八个五法中」,应连接。
Iti soḷasapañcakavinicchaye yojanā samattā. · 如是十六五法抉择之配释已竟。
24. Upasampādetabbachakkakathā24. 应授达上六轮释
§85
85.Tanti ūnadasavassapadaṃ. Sabbatthāti sabbesu chakkesu. Tatthāti chakkesu. ‘‘Pātimokkhāni vitthārenā’’ti vuttattā vibhaṅgavasena gahetabbānīti āha ‘‘ubhatovibhaṅgavasena vuttānī’’ti. Mātikāvibhaṅgavasena suṭṭhu vibhajitabbānīti suvibhattāni, vācuggatavasena sundarā pavatti etesanti suppavattīni, suttato anubyañjanato suṭṭhu vinicchitabbānīti suvinicchitabbānīti atthaṃ dassento āha ‘‘mātikāvibhaṅgavasenā’’tiādi.
「Tan」者,少于十年之句。「Sabbatthā」者,在一切六法中。「Tatthā」者,在六法中。因说「诸巴帝摩卡以广说」,故应以分别方式理解,故说「以两分别方式所说」。以母论分别方式应善分别者为善分别,以语言流出方式美妙流转于此等者为善流转,从经文从字句应善决择者为善决择,显示此义故说「以母论分别方式」等。
25. Aññatitthiyapubbavatthukathā25. 外道先前事缘释
§86
86.Yo panāti yo pana aññatitthiyapubbo. Aññopīti pasūrato aparopi. Idhāti imasmiṃ sāsane. Tasminti aññatitthiyapubbe. Tatthāti ‘‘yo so bhikkhave aññopī’’tiādivacane. Ayanti parivāso. Naggaparibbājakassevāti vatvā tassa bhedaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ājīvakassa vā acelakassa vā’’ti. Tattha ājīvako upari ekameva vatthaṃ upakacchake pavesetvā paridahati, heṭṭhā naggo. Acelako pana sabbena sabbaṃ naggoyeva. Sopīti =03 naggaparibbājakopi. Vālakambalādīnanti vālena kataṃ kambalaṃ, ādisaddena kesakambalādayo saṅgaṇhāti. Assāti paribbājakassa. Aññassāti naggaparibbājakato aparassa. Paṇḍaraṅgādikassāti paṇḍaraṃ setavatthaṃ aṅge sarīre etassatthīti paṇḍaraṅgo, ādisaddena nīlaṅgādayo saṅgaṇhāti.
「Yo panā」者,谓彼先为外道者。「Añño pī」者,从游方者另一者。「Idhā」者,在此教法中。「Tasmī」者,在先为外道者中。「Tatthā」者,在「诸比库,彼另一者」等语中。「Ayan」者,别住。说「仅对裸形游方者」后,为显示其差别故说「对命者或裸形者」。其中,命者于上方仅一衣入于腋下而着,下方裸露。然裸形者则一切完全裸露。「So pī」者,裸形游方者亦。「Vālakambalādīnī」者,以毛所作之毯,以「等」字摄取发毯等。「Assā」者,游方者之。「Aññassā」者,从裸形游方者另一者之。「Paṇḍaraṅgādikassā」者,白色白衣在身体上有此者为白身者,以「等」字摄取青身者等。
Evanti iminā kesamassuoropanādinā. Pabbājentehi bhikkhūhīti sambandho. Tasminti aññatitthiyapubbe, nisinneyevāti yojanā. Anādare cetaṃ bhummavacanaṃ. Tassāti aññatitthiyapubbassa. Nayimeti na ime, bhikkhūti sambandho. Tanti aññatitthiyapubbaṃ.
『如此』，指剃除须发等[受戒仪式之诸事]。与『正在为[外道]受具足戒的比库们』相接成义。『于彼』者，在先前曾为外道者[仍]坐着之时——与『坐着时』连读。此处地格表不恭敬之意。『彼』者，先前曾为外道者也。『这些』，与『比库们』相接成义。『彼』者，先前曾为外道者也。
§87
87. ‘‘Evaṃ kho…pe… anārādhako’’ti ayaṃ kathā mātikāti yojanā. Assāti aññatitthiyapubbassa. Tassevāti tassāyeva mātikāya. Tatthāti vibhaṅge. Atikālenāti ettha bhattakiccaṃ katvā vattakaraṇavelāyeva atikālo nāmāti dassento āha ‘‘vattakaraṇavelāyamevā’’ti. Iminā bhummatthe karaṇavacanantipi dasseti. Tatthevāti kulagharesuyeva. Aññadatthūti ekaṃsena, ‘‘karonto’’ti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Evampi karonto aññatitthiyapubboti yojanā. ‘‘Sampādako’’ti iminā anārādhakoti ettha ārādhasaddassa sādhanatthaṃ dasseti, tosanatthādayo nivatteti.
「『如是……乃至……不成就者』,此语为母论」,应如是连接。「Assā」者,先为外道者之。「Tassevā」者,仅彼母论之。「Tatthā」者,在分别中。「Atikālenā」者,此中为显示作食事后正作衣时即名为过时,故说「正作衣时」。以此亦显示地格为作具格义。「Tatthevā」者,正在俗家中。「Aññadatthū」者,一向地,以「作者」此语显示余文。如是作者亦为先为外道者,应如是连接。以「成就者」此语,为显示「不成就者」中「成就」字之成就义,遮止满足义等。
Ajjhācāratthikā visanti pavisanti etthāti vesiyā, sobhaṇarūpasaṅkhātaṃ vesaṃ dhāretīti vā vesiyā. Tena vuttaṃ ‘‘sulabhajjhācārā’’tiādi. Āmisoyeva kiñjakkho appamattakaṭṭhenāti āmisakiñjakkho, visesanaparapado. Atha vā āmiso ca tato añño kiñjakkho ca āmisakiñjakkhaṃ, tassa sampadānaṃ āmisakiñjakkhasampadānaṃ. Kiñjakkhasaddo kesarasseva mukhyato vācako, appamattakassa pana rūḷhīvasena. Vidhavāti ettha dhavasaddo patinoyeva vācako, na rukkhavisesassāti dassento āha ‘‘matapatikā vā’’tiādi. Imehi padehi matavasena vā pavutthavasena vā vigato dhavo etāsaṃ, dhavena vā vigatāti vidhavāti vacanatthaṃ dasseti. Tāti vidhavā. Yobbanapattattā vā yobbanātītattā vā thullā mahantā kumārikāti thullakumārikāti dassento āha ‘‘yobbanapattā’’tiādi. Paṇḍakāti ettha āsittapaṇḍakādīsu pañcasu paṇḍakesu napuṃsakapaṇḍakovādhippetoti āha ‘‘napuṃsakā’’ti. Samānapabbajjāti bhikkhūhi samānapabbajjā. Tatoti vissāsato.
「Ajjhācāratthikā visanti pavisanti etthā」者为妓女,或持名为美妙形色之装饰故为妓女。因此说「易得行者」等。「Āmiso yeva kiñjakkho appamattakaṭṭhenā」者为利养微物,后词为限定。或者利养及从彼另一微物为利养微物,其与格为利养微物与格。微物字主要表示头发等,然以惯用表示少许。「Vidhavā」者,此中「夫」字仅表示丈夫,非树种,为显示此故说「死夫者或」等。以此等句显示语义:从死或从离去,夫离去于此等女,或以夫离去者为无夫。「Tā」者,无夫女。因达青春或超越青春故,粗大之少女为粗大少女,为显示此故说「达青春」等。「Paṇḍakā」者,此中在被侵般哒咖等五种般哒咖中,意指无性般哒咖,故说「无性者」。「Samānapabbajjā」者,与诸比库同出家。「Tato」者,从信赖。
Tatthāti vesiyādīsu. Tāsanti vesiyānaṃ. Soti aññatitthiyapubbo. Sabbatthāti sabbesu =04 vidhavādīsu. Gantabbataṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tathāti yathā gantabbattaṃ vuttaṃ, tathā.
『于彼等处』，即在妓女等人处。『彼等』者，诸妓女也。『彼』者，先前曾为外道者也。『于一切[处]』，即在寡妇等所有各类之中。为显示[彼等处]可前往之义，故说『若然……』等语。『如是』者，如前所说之可前往之义，如是也。
Uccāvacānīti ettha uddhaṃ cayati vaḍḍhatīti uccaṃ, cayato avagato viyogoti avacaṃ. Uccañca avacañca uccāvacānīti vacanatthena mahantakhuddakatthoti āha ‘‘mahantakhuddakānī’’ti. ‘‘Kammānī’’ti iminā ‘‘karaṇīyānī’’tipadassa sarūpaṃ dasseti. Taṃdassanena ca kattabbānīti karaṇīyānīti vacanattho kātabbo. Tatthāti mahantakhuddakesu kammesu . Tattha na dakkhoti ettha tasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tesu tesu navakammesū’’ti. ‘‘Uṭṭhānavīriyasampanno’’ti iminā natthi alaso kosajjaṃ etassāti analasoti vacanatthaṃ dasseti. Tatrāti ettha trapaccayo sattamyatthe vicchājotakoti āha ‘‘tesu tesū’’ti. ‘‘Ṭhānuppattikāya vīmaṃsāyā’’ti vuttavacanassatthaṃ dassento āha ‘‘idameva’’ntiādi. ‘‘Tasmiṃyeva khaṇe uppannapaññāyā’’ti iminā ‘‘ṭhānuppattikāyā’’ti ettha ṭhānasaddo taṅkhaṇatthoti dasseti. Alaṃ kātunti ettha alaṃsaddo bhūsanavāraṇapariyattasaṅkhātesu tīsu atthesu pariyattatthoti āha ‘‘kātuṃ samattho’’ti.
「种种」者,此中,向上增长、增大者为「上」,从增长处离去、分离者为「下」。上与下合为「种种」,以语词之义即大小之义,故说「大小」。以「诸业」一词显示「应作」一词之同义。由显示此,应作「应作」一词之语义为「应当作」。「于彼」者,于大小诸业中。「于彼不巧」者,此中为显示「彼」字之所指范围,故说「于彼彼新业中」。以「具足勤奋精进」一词显示「不懈怠」之语义为:此人无懒惰、无怠惰。「于彼」者,此中「彼」之接尾词在第七格义中表示分别,故说「于彼彼」。为显示所说之词「以处生起之审察」之义,故说「即此」等。以「于彼时刻所生之慧」一词显示「处生起」中「处」字之义为彼时刻。「足以作」者,此中「足」字在庄严、遮止、充足三义中为充足义,故说「有能力作」。
Tibbacchandoti tikhiṇachando. ‘‘Balavacchando’’ti iminā adhippāyatthaṃ dasseti. Lokiyasamādhibhāvanāyāti lokiyāya aṭṭhasamāpattisaṅkhātāya samādhibhāvanāya.
「强欲」者,锐利之欲。以「强力之欲」显示意趣之义。「于世间定修习」者,于世间之、名为八等至之定修习。
Idhāgatoti imasmiṃ sāsane āgato. Titthāyatanasāmikassāti taranti uplavanti sattā ummujjanimujjaṃ karonti etthāti titthaṃ, dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Tameva āyatanaṃ diṭṭhigatikānanti titthāyatanaṃ. Atha vā titthametesamatthīti titthino, tesamāyatanaṃ titthāyatanaṃ, tassa sāmiko titthāyatanasāmiko, tassa. Tassa diṭṭhiyāti ettha diṭṭhisaddo laddhipariyāyoti āha ‘‘tassa santakāya laddhiyā’’ti. Kasmā sā laddhi ‘‘khantī’’ti ca ‘‘rucī’’ti ca ‘‘ādāyo’’ti ca vuccatīti āha ‘‘idānī’’tiādi. Sāyeva laddhi khamati ceva ruccati ca gahitā cāti yojanā. Tassa titthakarassāti katvatthe sāmivacanaṃ. Tassāti titthāyatanasāmikassa. Bhaññamānāyāti bhaṇiyamānāya. Anabhiraddhoti ettha anabhirādhito aparitositacittoti atthaṃ dassento āha ‘‘aparipuṇṇasaṅkappo, no paggahitacitto’’ti. Yadidanti yaṃ idaṃ ‘‘anattamanatta’’nti vā ‘‘attamanatta’’nti vā sambandho. Iminā ‘‘ida’’ntipadassa aniyamaṃ dasseti. Imeti bhikkhū. Yañca anattamanattanti yojanā. Tassevāti aññatitthiyapubbassa eva anattamanattanti sambandho. Idanti dve attamanattāni, dve anattamanattānīti catubbidhaṃ idaṃ dhammajātaṃ. Saṅghāṭanīyanti saṅghaṭitabbaṃ, sannicayaṃ kātabbanti attho. ‘‘Anārādhake’’tiādinā anārādhanīyasminti =05 ettha na ārādheti vattaṃ anena kammenāti anārādhanīyanti vacanatthaṃ dasseti. Idanti catubbidhaṃ. Liṅganti kāraṇaṃ. Lakkhaṇanti cihanaṃ. Itoti aṭṭhaṅgato nīhaṭenāti sambandho. Vuttavipallāsenāti kaṇhapakkhe vuttaviparītena.
「来此」者,来至此教法中。「外道主」者,众生渡越、浮起、作浮沉于此处为「渡处」,即六十二见。彼即为见取者之所依处,故为「外道处」。或者,彼等有渡处故为「外道者」,彼等之所依处为「外道处」,其主人为「外道主」,彼之。「彼之见」者,此中「见」字为得之同义语,故说「彼之现有之得」。为何彼得被称为「忍」、「好」及「取」耶?故说「现在」等。应结合为:彼得既忍可、又喜好、又被取。「彼外道者」者,「主」之语词用于作者义。「彼之」者,外道主之。「被说」者,被言说。「不欢喜」者,此中为显示未被喜悦、心未被满足之义,故说「未圆满意愿者,非振奋心者」。「即此」者,连结为「不悦」或「悦」。以此显示「此」字之不定性。「此等」者,诸比库。应结合为:凡不悦。「彼之」者,连结为:唯独先前为外道者之不悦。「此」者,二种悦、二种不悦,此法类为四种。「应集合」者,应被集合,义为应作积聚。以「于不喜悦者」等显示「不喜悦者」中「不喜悦」之语义为:不以此业喜悦、不以此业行作。「此」者,四种。「相」者,原因。「特征」者,标记。「以」者,连结为:以八支从义理上取出。「以所说之颠倒」者,以黑分中所说之相反。
Sukkapakkhe aṭṭhaṅgāni samodhānetvā dassento āha ‘‘nātikālena gāmapavesanaṃ nātidivā paṭikkamana’’ntiādi. Kaṇhapakkhepi iminā nayena aṭṭhaṅgāni samodhānetabbāni. ‘‘Paritosako’’ti iminā ārādhakasaddassa tosanatthaṃ dasseti. Heṭṭhā pana ‘‘sampādako’’ti vuttattā sādhanatthaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.
于白分中集合八支而显示,故说「不太迟入村、不太日中返回」等。于黑分中亦应以此方法集合八支。以「令满足者」显示「喜悦者」一词之满足义。然而下文说「成就者」,故应见为显示成办义。
Upasampadamāḷakepīti upasampādaṭṭhāne ekakūṭayutte anekakoṇe patissayavisesepi. So hi ekakūṭaṃ katvā anekehi koṇehi malīyati vibhūsīyatīti māḷoti vuccati. ‘‘Cattāro māse parivasitabba’’ntivacanaṃ asadisūpamāya pākaṭaṃ karonto ‘‘yathā panā’’tiādimāha. Hīti saccaṃ. Assāti aññatitthiyapubbassa. Parivasanto aññatitthiyapubboti sambandho. Antarāti catumāsassa abbhantare. Kuppanasabhāvoti nassanasabhāvo. Pariggaṇhātīti paricchinditvā gaṇhāti. Nāmarūpaṃ vavatthapetīti ‘‘idaṃ nāmaṃ, idaṃ rūpa’’nti vavatthapeti. Lakkhaṇanti namanaruppanalakkhaṇaṃ, aniccādilakkhaṇaṃ vā. Sotāpattimaggassa diṭṭhivicikicchāpahānaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘samūhatāni…pe… salla’’nti. Abbuḷhanti āvahiyitthāti abbuḷhaṃ, uddhaṃ vahiyitthāti attho. Ātyūpasaggo hi uddhaṅgamattho. Taṃdivasamevāti tasmiṃ sotāpattimaggassa paṭilabhanadivaseyeva. Bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Tadahevāti tasmiṃ sotāpannabhavanaahani eva.
「于受具足之殿堂中」者,于受具足处、具一尖顶、多角、有特殊胜德中。彼作一尖顶而以众多角被装饰、被庄严,故称为「殿堂」。以不相似之譬喻使「应别住四月」之语句明了,故说「譬如」等。「确实」者,真实。「若」者,先前为外道者之。应连结为:别住之先前外道者。「其间」者,四月之内。「坏灭性」者,灭坏性。「把握」者,分别后把握。「确定名色」者,确定「此是名,此是色」。「特征」者,屈曲、色变之特征,或无常等特征。依入流道之断除见与疑,说「已除去……乃至……箭」。「已拔出」者,已被引出,义为向上被引。「从」之前缀词确实有向上行之义。「于彼日即」者,于彼获得入流道之日即。此为处格义之应用语词。「于彼日即」者,于彼成为入流者之日即。
Tassāti aññatitthiyapubbassa. Pāḷiyaṃ pattassa anāgatattā vuttaṃ ‘‘pattampi tathevā’’ti. Yathā upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabbaṃ, pattampi tathevāti attho. Idanti pattacīvaraṃ. Imassāti aññatitthiyapubbassa. Aññeti upajjhāyato apare. Tehipīti aññehipi. Vilomāti paṭilomā. Āyattanti adhīnaṃ. Āyattajīvikattāti aññatitthiyapubbassa upajjhāyena āyattajīvikattā. Tassāti upajjhāyassa. Vacanakaroti vacanaṃ karo. Vākyepi samāsepi vacanasaddassa ‘‘tassā’’ti padameva apekkhattā ‘‘vacanakaro’’ti samāso hoti. Eseva nayo ‘‘upajjhāyena āyattajīvakattā’’ti etthāpi. Tenāti vacanakarahetunā.
「彼之」者,先前外道者之。因律文中所得为未来,故说「所得亦如是」。义为:如依戒师而应寻求衣,钵亦如是。「此」者,钵与衣。「此人之」者,先前外道者之。「其他」者,戒师以外之人。「彼等亦」者,其他人亦。「相反」者,违逆。「依赖」者,依附。「依赖生活性」者,先前外道者依戒师之依赖生活性。「彼之」者,戒师之。「语作者」者,语之作者。因「语」字在句中与复合词中皆期待「彼之」一词,故成「语作者」之复合词。此同样方法亦于「依戒师之依赖生活性」中。「以彼」者,以语作者之因。
Aggiparicaraṇakāti =06 aggipūjakā. Iminā aggiṃ paricarantīti aggikāti vacanatthaṃ dasseti. Tāpasāti jaṭādharā. Te hi yasmā jaṭā ca tapo ca etesamatthi, tasmā ‘‘jaṭilā’’ti ca ‘‘tāpasā’’ti ca vuccanti. Eteti jaṭilakā. ‘‘Kiriyaṃ na paṭibāhantī’’ti vuttavacanassa atthaṃ dassento āha ‘‘atthi kammaṃ, atthi kammavipāko’’ti. Etadeva pabbajjanti etaṃ eva tāpasapabbajjaṃ. Etesanti jaṭilānaṃ. Sāsaneti buddhassa sāsane. Tesanti ñātīnaṃ, imaṃ parihāranti sambandho. Teti ñātayo. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Ñātiseṭṭhassāti ñātiyeva seṭṭho, ñātīnaṃ vāti ñātiseṭṭho, tassa, buddhassāti sambandho.
「事火者」者,火崇拜者。以此显示「事火者」一词之义,即「彼等事奉火,故名事火者」。「苦行者」者,持结发者。彼等因具有结发与苦行,故称为「结发者」与「苦行者」。「此等」者,结发者。为显示所说「不拒斥业」一语之义,故说「有业,有业果报」。「唯此出家」者,唯此苦行者之出家。「此等之」者,结发者之。「教法中」者,佛陀之教法中。「彼等之」者,亲族之,此为关联。「彼等」者,亲族。「实」者,真实,或因为。「亲族中最胜者之」者,亲族即最胜,或诸亲族中之最胜者,彼之,佛陀之,此为关联。
26. Pañcābādhavatthukathā26. 五障碍事缘释
§88
88.Magadhesūti ettha bahuvacanapadena vuttattā janapadassa nāmanti āha ‘‘magadhanāmake janapade’’ti. Amanussānañcāti manussehi aññasattānañca. Ussannasaddo ca ussadasaddo ca vuḍḍhippattapariyāyoti āha ‘‘ussannā vuḍḍhippattā’’ti. ‘‘Phātippattā’’ti iminā tamevatthaṃ dasseti. Tehīti kuṭṭhādīhi pañcahi ābādhehi.
「在马嘎达诸国」者,此处因以复数词说,故说国土之名,谓「在名为马嘎达之国土」。「与非人」者,人类以外之诸有情。「兴盛」一词与「繁荣」一词为增长达到之同义语,故说「兴盛者,增长达到」。以「显现达到」显示同义。「以彼等」者,以麻风等五种病。
Tatthāti kuṭṭhādīsu pañcasu ābādhesu. Ābādhikaṃ ābhuso bādhati pīḷetīti ābādho, aṅgapaccaṅgaṃ kuṭati chindatīti kuṭṭhaṃ. ‘‘Rattakuṭṭhaṃ vā’’tiādīsu vāsaddena setakuṭṭhādīnipi saṅgaṇhāti. Kīṭibha daddu khajju ādippabhedampīti kīṭibho ca daddu ca khajju ca kīṭibhadaddukhajjuyo , tā ādayo yesaṃ kuṭṭhānanti kīṭibhadaddukhajjuādayo, tesaṃ pabhedo kīṭibhadaddu khajjuādippabhedo, tampi. Tattha kīṭibhoti kīṭa ibhoti padavibhāgo kātabbo. Tattha kīṭoti kimi. Iminā kīṭakulāvakaṃ ‘‘kīṭo’’ti gahetabbaṃ, kīṭo viyāti kīṭo, kuṭṭhaviseso. Ibhoti gajo. Iminā gajassa sabalaṃ ‘‘ibho’’ti gahetabbaṃ. Ibho viyāti ibho, kuṭṭhaviseso. Kīṭoyeva ibho kīṭibho, kuṭṭhābādhaviseso, yaṃ loke ‘‘kuṭṭābādha viseso’’iti voharanti. Daddūti kacchu. Sā hi sarīraṃ daṃsati vidaṃsati, hiṃsatīti vā dadduti vuccati. Ekassa dakārassa rakāraṃ katvā ‘‘daddu’’tipi pāṭho. Yaṃ loke ‘‘pve?’’Iti voharanti. Khajjūti kaṇḍuvanaṃ. Tañhi sarīraṃ khajjati byathati khadati, hiṃsatīti vā khajjūti vuccati. Yaṃ loke ‘‘khajja’’iti voharanti. ‘‘Kacchū’’tipi pāṭho, so apāṭho daddusaddena tassa gahitattā. Tanti kuṭṭhaṃ. Pakatipaṭicchannaṭṭhāneti pakatiyā paṭicchannaṭṭhāne, yathānivatthapārutaṭṭhāneti attho. Iminā visesato paṭicchannaṃ nivatteti. Avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ sace hotīti yojanā. Pakativaṇṇeti =07 pakatichaviyaṃ. Yathā avaṇā chavi hoti, tathāti attho. Idaṃ vaṇavatthuṃ sandhāya na vuttaṃ.
「于彼」者,于麻风等五种病中。「病」者,病恼逼迫,故为病。「麻风」者,切断肢体,故为麻风。于「赤麻风或」等中,以「或」字亦摄取白麻风等。「虫癞、癣、疥、癣疥等之别」者,虫癞与癣与疥为虫癞癣疥,彼等为诸麻风之初,故为虫癞癣疥等,彼等之别为虫癞癣疥等之别,亦彼。其中「虫癞」者,应作「虫」「癞」之词分解。其中「虫」者,虫。以此应取虫巢为「虫」,如虫故为虫,麻风之特殊。「癞」者,象。以此应取象之斑点为「癞」。如癞故为癞,麻风之特殊。虫即癞为虫癞,麻风病之特殊,世间所称「麻风病之特殊」者。「癣」者,疥癣。彼实啮身体、咬身体,或伤害,故称为癣。一个「d」字作「r」字,亦有「癣」之读法。世间所称「癣」者。「疥」者,搔痒。彼实啮身体、苦恼、咬,或伤害,故称为疥。世间所称「疥」者。「疥癣」之读法亦有,彼为非读法,因以癣字已摄取彼故。「彼」者,麻风。「本性覆盖处」者,于本性覆盖之处,即如衣服覆盖处之义。以此特别说明覆盖。「若住于不增长方」者,应连接。「本性色」者,本性皮肤。如无疮之皮肤,如是之义。此非关于疮之事而说。
Medagaṇḍoti medo asmiṃ atthīti medo, gaṇḍati phoṭo bhavatīti gaṇḍo, medoyeva gaṇḍo medagaṇḍo. Yaṃ loke ‘‘medagaṇḍoiti voharanti. Kolaṭṭhīti kolaṃ vuccati badaraphalaṃ, tassa aṭṭhi kolaṭṭhi. Avaḍḍhanakapakkhe ṭhite satīti yojanā. Sañchavinti saṃvijjamānachaviṃ, sañjātachaviṃ vā. Uṇṇigaṇḍāti uddhaṃ namantīti uṇṇiyo, tāyeva gaṇḍā uṇṇigaṇḍā. Ye loke ‘‘uṇṇigaṇḍā’’ iti voharanti. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ sarīrapadese. Khīrapīḷakāti khīraṃ ettha atthīti khīrā, tā eva pīḷakā khīrapīḷakā. Yā loke ‘‘khīrapīḷakā’’ iti ca iti ca voharanti. Tāsūti pīḷakāsu. Khīrapīḷakā nāma gaṇḍā hontīti sambandho. Kharapīḷakāti kharasabhāvā pīḷakā. Kharasabhāvattā tena sattā maraṇampi gacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Yā loke iti ‘‘khīrapīḷakā’’ voharanti. Padumakaṇṇikā nāma gaṇḍā hontīti sambandho. Padumassa kaṇṇikā viya padumakaṇṇikā. Yā loke ‘‘padumakaṇṇikā’’iti voharanti. Sāsapabījakā nāma gaṇḍāti sambandho. Sāsapassa bījaṃ pamāṇametāsanti sāsapabījakā. Yā loke ‘‘sāsapabījakā’’ iti voharanti. Tā sabbāti sabbā tā pīḷakā, gaṇḍajātiyo vā. Tāsūti pīḷakāsu, gaṇḍajātīsu vā.
「脂肪瘤」者,脂肪在此中故为脂肪,瘤者肿块生起故为瘤,脂肪即瘤为脂肪瘤。世间所称「脂肪瘤」者。「枣核」者,枣称为枣果,其核为枣核。「住于不增长方时」者,应连接。「有皮」者,存在之皮肤,或已生之皮肤。「螺瘤」者,向上弯曲故为螺,彼即瘤为螺瘤。世间所称「螺瘤」者。「于彼彼」者,于彼彼身体部位。「乳疱」者,乳在此中故为乳,彼等即疱为乳疱。世间所称「乳疱」者。「于彼等」者,于诸疱。「名为乳疱之瘤」者,此为关联。「粗疱」者,粗性之疱。因粗性故,以彼诸有情甚至至死,死亡程度之苦。世间所称「乳疱」者。「名为莲蕊之瘤」者,此为关联。「如莲之蕊为莲蕊」。世间所称「莲蕊」者。「名为芥子种之瘤」者,此为关联。「芥子之种子为彼等之量为芥子种」。世间所称「芥子种」者。「彼一切」者,一切彼等疱,或瘤之种类。「于彼等」者,于诸疱,或于诸瘤种类。
Padumapuṇḍarīkapattavaṇṇanti padumaṃ nāma rattaṃ, puṇḍarīkaṃ nāma setaṃ, tesaṃ pupphapattassa vaṇṇaṃ viya vaṇṇametassāti padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ, saṅkhakuṭṭhaṃ. Yaṃ loke ‘‘padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ, saṅkhakuṭṭhaṃ’’ iti voharanti. Yenāti kuṭṭhena. Gunnaṃ sarīraṃ sabalaṃ viya manussānaṃ sarīraṃ sabalaṃ hotīti yojanā. Tasminti kilāse. Sosabyādhīti khayarogo. So hi yasmā maṃsalohitādīni sosāpeti, tasmā sosoti vuccati. Yaṃ loke ‘‘sāṃsa’’ iti ca ‘‘sosabyādhi’’ iti ca voharanti. Tasminti sosabyādhimhi. Apamāroti apasmāro. So hi sārato apagatattā ‘‘apamāro’’ti vuccati sakārassa makāraṃ katvā. Yaṃ loke ‘‘apamāra’’ iti ca ‘‘arū?’’Iti ca voharanti. Tatthāti dvīsu ummādesu. Ādhāre cetaṃ bhummavacanaṃ. Duttikiccho hotīti sambandho.
「莲与白莲叶色」者,莲名为红色,白莲名为白色,彼等花叶之色如色,彼之色为莲白莲叶色,贝壳麻风。世间所称「莲白莲叶色,贝壳麻风」者。「以何」者,以麻风。「如牛之身体斑点,如是人类之身体成斑点」者,应连接。「因彼」者,于白斑。「消瘦病」者,痨病。彼实因使肉血等消瘦,故称为消瘦。世间所称「痨病」与「消瘦病」者。「因彼」者,于消瘦病。「癫痫」者,癫痫。彼实因离精髓故称为癫痫,「s」字作「m」字。世间所称「癫痫」者。「于彼」者,于二种癫狂。此为处格之地格。「难治」者,此为关联。
27. Rājabhaṭavatthukathā27. 王臣事缘释
§90
90.Uccinathāti ettha cidhātuyā vaḍḍhanatthaṃ dassento āha ‘‘vaḍḍhethā’’ti. Sotāpannattāti bimbisārarañño =08 sotāpannabhāvato. Ghātethāti jīvitā voropetha. Hanathāti paharatha. Tatoti upajjhāyato. Ācariyo seṭṭhoti sambandho. Tatoti ācariyato. Idanti vacanaṃ, āgatanti sambandho. Āhaṃsu vohārikā mahāmattā musāvādenāti yojanā. Amaccoti sabbarājakiccesu amā saha raññā bhavatīti amacco. Amāsaddo sahatthe nipāto. ‘‘Amā’’ti nipātato bhavatthe accapaccayo (moggallāne 4.23 sutte). Mahāmattoti mahanto mattā issariyā etassāti mahāmatto. Mattāsaddo hettha issariyavācako. Sevakoti rājānaṃ sevati bhajatīti sevako. Bhattavetanabhaṭoti bhattavetanānamatthāya bhaṭo. Tassāti rājabhaṭassa. Puttanattabhātukādayotiādisaddena bhāgineyyādayo saṅgaṇhāti. Yo panāti rājabhaṭo pana. Niyyātetīti appeti. Taṃ ṭhānanti taṃ rājabhaṭaṭṭhānaṃ. Yena vāti kammakārena vā. Yaṃkammakāraṇāti yassa kammassa kāraṇā. Yo vāti rājabhaṭo vā. Pabbajassūti pabbājehi.
「增长」者,此处为显示「ci」界之增长义,故说「增长」。「入流果德」者,因宾比萨拉王之入流果德。「杀」者,从生命夺取。「打」者,击打。「从彼」者,从依止师。「老师为最胜」者,此为关联。「从彼」者,从老师。「此」者,言说,「已来」者,此为关联。「世俗大臣以妄语」者,应连接。「大臣」者,于一切王事中与王共在故为大臣。「共」字为共同义之不变词。从「共」不变词生起存在义之「大臣」后缀。「大臣」者,大之权力为彼之故为大臣。「权力」字此处为权势之语词。「侍者」者,侍奉王、亲近故为侍者。「食禄兵」者,为食禄之义之兵。「彼之」者,王兵之。「子侄兄弟等」者,以「等」字摄取外甥等。「然而何者」者,然而王兵。「被派遣」者,被遣送。「彼处」者,彼王兵处。「或以何」者,或以工作者。「何工作之因」者,何工作之因。「或何者」者,或王兵。「令出家」者,令出家。
28. Coravatthukathā28. 盗贼事缘释
§91
91.Diṭṭhapubboti aṅgulimālo pubbe diṭṭho. Ayanti coro. Soti aṅgulimālo. Aññesaṃ santikā vacanaṃ suṇantīti yojanā. Teti manussā. Ubbijjantipīti kāyena ubbijjantipi. Uttasantipīti cittena uttasantipi. Aṅgulimālo bhikkhūhi na pabbājito, nanu bhagavatā pana sayaṃ pabbājito, atha kasmā ‘‘na bhikkhave’’ti vuttanti āha ‘‘bhagavā sayaṃ dhammassāmī’’ti. Dhammassāmīti ca dhammassa issaro, dhammena vā devamanussānaṃ issaro, adhipatīti attho. Bhikkhūnaṃ akaraṇatthāya bhikkhūnaṃ sikkhāpadanti yojanā. Tatthāti ‘‘na bhikkhave’’tiādivacane. ‘‘Dhajaṃ bandhitvā’’tiādinā dhajassa bandhanaṃ dhajabandho, dhajabandho viyāti dhajabandho, dhajabandho hutvā caratīti dhajabandhoti vacanatthaṃ dasseti. Tasmāti yasmā dhajabandho, tasmā. Yoti coro. Panthaduhanaṃ vāti panthe duhanaṃ vā. Paññāyati cāti ettha casaddo vākyasampiṇḍanattho. Na kevalañhi vicaratiyeva, atha kho paññāyati cāti attho. Idanti corakammaṃ. Rajjanti rājabhāvaṃ. Soti rājaputto. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tasminti rājaputte. Pubbeti pubbakāle. Tanti coraṃ. Evanti iminākārena, jānanti ceti yojanā. Adissamānāti attānaṃ apaññāyamānā. Idaṃ sandhicchedādicore sandhāya vuttaṃ, na ambalabujādicore. Pacchāpīti theyyakaraṇato pacchāpi. Tepīti corepi.
「先前见过者」,即指先前见过的央掘魔罗。「此」者,盗贼也。「彼」者,央掘魔罗也。应连结为「从其他人处听闻言语」。「彼等」者,人们也。「惊恐」者,即身体惊恐。「恐惧」者,即心中恐惧。央掘魔罗并非由比库们出家,而是由世尊亲自令其出家,那么为何说「诸比库」呢?故说「世尊自身是法主」。「法主」者,即法之主宰,或以法为天人之主宰,意为统治者。应连结为「为了比库们不作之故,诸比库的学处」。「于此」者,即在「诸比库」等语句中。以「系旗」等语,显示语义:系旗为旗之系缚,如旗之系缚故为旗系,作为旗系而行故为旗系者。「因此」者,因为是旗系者,故。「彼」者,盗贼也。「或道路上的压迫」者,或在道路上的压迫。「且显现」者,此处「且」字为句子连结之义。非仅行走而已,而是且显现,此为其义。「此」者,盗贼之业也。「王位」者,王之状态也。「彼」者,王子也。「确实」者,真实,或因为。「于彼」者,于王子处。「先前」者,在先前之时。「彼」者,盗贼也。「如是」者,以此方式,应连结为「知」。「不显现」者,自己不被认知。此是针对破坏关节等盗贼而说,非针对偷芒果等盗贼。「之后亦」者,作盗之后亦。「彼等亦」者,盗贼亦。
§92
92.Bhayenāti bhayato. Ete panāti bhikkhū pana. Laddhābhayattāti rājato laddho abhayo imehīti laddhābhayā, tesaṃ bhāvo laddhābhayattaṃ, tasmā. Kārabhedakoti ettha kārasaddo rukkhavisese =09 ca sakkāre ca bandhanālaye ca pavattati, idha pana bandhanālayeti dassento āha ‘‘kāraṃ vuccati bandhanāgāra’’nti. Bandhanāgārañhi karonti taṃ pavesite jane hiṃsanti etthāti ‘‘kārā’’ti vuccati. Idhāti ‘‘kārabhedako’’tipade. Dīpabandhanaṃ vā hotūti yojanā. Imehi padehi na kevalaṃ bandhanāgāraṃyeva kārā nāma hoti, atha kho andubandhanādīnipi kārāyeva nāmāti dasseti. Yoti coro. Etesūti bandhanesu. Muñcitvā vāti rajjubandhanaṃ nibbeṭhetvā vā. Imehi padehi na kevalaṃ kārāya bhindanato eva kārabhedako nāma hoti, atha kho chindanamuñcanavivaraṇehipi kārabhedakoyeva nāmāti dasseti. Dīpantaranti bandhanadīpato antaraṃ aññaṃ dīpanti attho. Cakkavāḷabandhanaṃ bhinditvā cakkavāḷantaraṃ gato aṭṭhakathāyaṃ na vutto. Soti nacorako. Gāmanigamapaṭṭanādīnīti ettha paṭṭananti nāvāpaṭṭanaṃ, sakaṭapaṭṭanañca. Keṇiyāti rañño dātabbaāyena. Tanti keṇiṃ. Nidhānanti nikkhaṇitvā ṭhapitaṃ dhanaṃ. Upasaṃharitvāti rājādīnaṃ santikaṃ haritvā. Tanti kasikammādīhi sampādetvā jīvantaṃ. Tatthevāti bandhāpitaṭṭhāneyeva.
「因恐惧」者,从恐惧。「然而彼等」者,然而比库们。「得无畏性」者,从王获得无畏,由此等故为得无畏者,彼等之状态为得无畏性,因此。「破狱者」者,此处「狱」字用于树木种类、敬礼、及监狱处所,但此处显示为监狱处所,故说「狱被称为监狱」。因为造监狱,对被送入其中之人施加伤害,故称为「狱」。「于此」者,在「破狱者」一词中。应连结为「或为岛屿之系缚」。以此等词显示:非仅监狱名为狱,而且绳索系缚等亦名为狱。「彼」者,盗贼也。「于此等」者,于系缚中。「或解开」者,或解开绳索系缚。以此等词显示:非仅因破坏监狱而名为破狱者,而且以切断、解开、打开等亦名为破狱者。「另一岛屿」者,意为从系缚之岛屿到另一岛屿。破坏轮围山之系缚而前往轮围山之间者,在注疏中未说。「彼」者,非盗贼也。「村镇市等」者,此处「市」者,船只停泊处及车辆停泊处。「应给予」者,以应给予王之方式。「彼」者,应给予物也。「埋藏物」者,挖掘后放置之财物。「取来」者,取来至王等之处。「彼」者,以农耕等获得而生活者。「就在那里」者,就在被系缚之处。
§93
93.Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Yo koci palātoti sambandho. Nanti yaṃ kiñci janaṃ, likhāpetīti yojanā. Paṇṇe vāti kuse vā. Assāti janassa. Daṇḍanti dhanadaṇḍaṃ. Likhitakoti likhitabboti likhito, soyeva likhitako.
「凡在」者,在任何处所。应连结为「任何逃走者」。「不」者,任何人,应连结为「令书写」。「或叶上」者,或在草上。「对」者,对人。「罚」者,财物之罚。「应书写者」者,应书写故为已书写,即为应书写者。
§94
94. Yo pana kasāhi haññatīti sambandho. Iminā aññehi kasāhi haññatīti kasāhatoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Ayameva te daṇḍo hotū’’ti iminā kataṃ daṇḍakammaṃ imassāti katadaṇḍakammoti vacanatthaṃ dasseti. Allavaṇoti tintavaṇo. Ghātetvāti hanitvā paharitvāti attho. Gaṇḍigaṇḍiyoti phoṭaphoṭā. Sannisinnāsūti gaṇḍīsu pakatisarīrena samaṃ nisinnāsu.
应连结为「然而凡被鞭打者」。以此显示语义:被其他鞭打故为被鞭打者。以「此即为汝之罚」,显示语义:对此所作之罚甘马为已作罚甘马者。「湿盐」者,盐水。「击打」者,意为打击、击打。「肿块肿块」者,肿包肿包。「坐于肿块上」者,肿块与自然身体齐平而坐。
§95
95. Katadaṇḍakammabhāvo tāva purimanayeneva veditabbo hotu, kathaṃ pana lakkhaṇāhatabhāvo veditabboti āha ‘‘yassa panā’’tiādi. Tattha tattenāti tāpena. Lakkhaṇanti saññāṇaṃ. Soti jano. Bhujissoti bhujo etassatthīti bhujisso (ma. ni. ṭī. 2.426). Parehi apālito ca anajjhoharāpito ca hutvā sayameva attānaṃ pālanena ca bhojanaṃ ajjhoharaṇena ca samannāgatoti vuttaṃ hoti. Assāti lakkhaṇāhatassa. Vaṇāti arūni. Tāni hi yasmā vaṇanti gattāni vicuṇṇāni karonti, tasmā vaṇāti vuccanti. Rūḷhāti taruṇamaṃsena ruhā. Timaṇḍalavatthassa lakkhaṇāhatassa janassāti sambandho.
「已作罚甘马之状态,首先应以前述方式了知,但如何了知被标记击打之状态呢?」故说「然而凡」等。其中「以热」者,以热度。「标记」者,记号。「彼」者,人也。「臂者」者,此之臂故为臂者。未被他人保护且未被喂食,而自己以保护及吞食食物具足,如是所说。「对」者,对被标记击打者。「伤口」者,创伤。彼等因为使肢体破碎,故称为伤口。「已愈合」者,以新肉生长。应连结为「三圆圈区域之被标记击打者之人」。
33. Iṇāyikavatthukathā33. 负债者事缘释
§96
96.Iṇāyikonāmāti ettha iṇanti uddhāro. So hi yasmā eti vuddhiṃ gacchati, tasmā iṇanti vuccati. Taṃ gaṇhāti, dhāretīti vā iṇāyiko. Yaṃ vāti janaṃ vā āṭhapetvāti sambandho. Āṭhapetvāti ca pesanatthāya dhanasāmikassa santike ṭhapetvāti attho. Ākāro hi pesanatthavācako. Sopīti pisaddo purimajane apekkhati. ‘‘Dhāretī’’ti iminā āyikapaccayo dhāraṇatthe hotīti dasseti. Aññeti mātāpitūhi aññe. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Teti aññe ñātakā, taṃ āṭhapetuṃ yasmā na issarā, tasmā na iṇāyikoti yojanā. Itaranti naiṇāyikato aññaṃ. Assāti janassa. Nanti taṃ janaṃ. Tesūti ñātisālohitādīsu. Tathārūpassāti attano ñātisālohitassāti attho. Ārocetabbākāraṃ dassento āha ‘‘sahetuko’’tiādi. Tattha sahetukoti bhabbo. Soti upaṭṭhāko . Paṭipajjatīti paṭidadāti. Etanti kappiyabhaṇḍaṃ. Ajānitvāti iṇāyikabhāvamajānitvā. Passantenāti iṇāyikaṃ passantena. ‘‘Apassantassa gīvā na hotī’’ti iminā passitvā adassentassa gīvā hotīti dasseti.
「债务人名」者,此处「债」者,借贷也。因为彼增长、增加,故称为债。取彼,或持有故为债务人。应连结为「或人」。「令置」者,意为为了派遣而置于债主之处。因为「令」字表示派遣之义。「彼亦」者,「亦」字指向前面之人。以「持有」,显示「债务人」后缀用于持有之义。「其他」者,父母以外之其他人。「确实」者,真实,或因为。「彼等」者,其他亲属,因为彼等无权令置,故非债务人,应如是连结。「其余」者,非债务人之其他。「对」者,对人。「不」者,彼人也。「于彼等」者,于亲属血亲等中。「如是之」者,意为自己之亲属血亲。显示应告知之方式,故说「有因」等。其中「有因」者,有能力。「彼」者,侍者也。「行」者,给予。「此」者,净物也。「不知」者,不知债务人之状态。「见者」者,见债务人者。以「不见者无罪」,显示见而不给者有罪。
Pucchiyamānopīti ‘‘kiṃ tvaṃ iṇāyikosī’’ti pucchiyamānopi. Tanti iṇāyikaṃ. Tatthāti aññasmiṃ dese. Tanti iṇasāmikaṃ. Soti iṇasāmiko. Ayanti iṇāyiko. Ayanti vacanā. Tatthāti iṇāyikassa pabbājane. Sāmīcīti anudhammatā.
『被问时亦』者,即使被问『你是债务人吗?』时。『彼』者,债务人。『于彼处』者,在其他地方。『彼』者,债主。『彼』者,债主。『此』者,债务人。『此』者,言说。『于彼处』者,在债务人的出家中。『适宜』者,如法性。
Nanti iṇāyikaṃ. Soti iṇasāmiko. Assāti therassa. Gīvā na hotīti sambandho. Acchatūti āsatu upavesatūti attho. Soti iṇāyiko. Īdisoti sahetuko vattasampannoti attho. Atiārādhakoti vattācārena therassa atitosako.
『不』者,债务人。『彼』者,债主。『彼的』者,长老的。『颈不存在』者,连结。『令坐』者,令坐、令安坐之义。『彼』者,债务人。『如此』者,有因、具足行之义。『极令欢喜者』者,以行仪令长老极为满足者。
34. Dāsavatthukathā三十四、奴隶事论
§97
97.Dāsāti ceṭakā. Te hi sāmikehi dukkhe vā duṭṭhakamme vā asīyanti khipīyantīti dāsāti vuccanti. Tatthāti catūsu dāsesu. ‘‘Gharadāsiyā putto’’ti iminā antogehe gharadāsiyā kucchimhi jāto antojātoti vacanatthaṃ dasseti. Dhanaṃ datvā kīto dhanakkītoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘dhanakkīto nāmā’’tiādi. Dhanena kīto dhanakkītoti vacanatthopi yuttoyeva. Dāsacārittanti desakālavasena dāsānaṃ cārittaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ dese, kāle vā.
九十七、『奴隶』者,仆役。因为他们被主人投入苦中或恶业中,故称为奴隶。『于彼处』者,在四种奴隶中。以『家奴女之子』此句,显示在家中家奴女腹中所生为『内生』之语义。显示以财购得为『财买』之语义,故说『名为财买』等。以财购得为财买,此语义亦适当。『奴隶行仪』者,依地方时节的奴隶行仪。『于彼彼处』者,在彼彼地方或时节。
Karamarānīto nāmāti ettha karamaroti vandi. So hi sattūnaṃ karena hatthena maritabbattā karamaroti vuccati. Karamarabhāvena ānīto karamarānīto. Tiroraṭṭhā āharantīti sambandho. Upalāpetvāvāti palobhetvā vā. Tatoti kasmāci gāmato. Manussā eva mānussakāni. Itthipurisānaṃ sādhāraṇabhāvena sāmaññabhāvato napuṃsakaliṅgavasena vuttaṃ. Pisaddena na kevalaṃ dhanāniyeva āharanti, atha kho mānussakānipīti sampiṇḍeti. Tatthāti mānussakesu. Evarūpo karamarānīto dāso na pabbājetabboti yojanā. Sabbasādhāraṇenāti bandhanāgārasodhanakāle sabbesaṃ sādhāraṇena.
『名为俘虏带来』者,此中『俘虏』者,俘虏。因为他以敌人的手、手段应被杀,故称为俘虏。以俘虏状态被带来为俘虏带来。『从外国带来』者,连结。『或诱骗』者,或诱惑。『从彼』者,从某村。『人类即人』者,以男女共通性、普遍性,以中性说。以『亦』字,不仅带来财物,而且也带来人类,如此总括。『于彼处』者,在人类中。『如此的俘虏带来的奴隶不应出家』者,连结。『以一切共通的』者,在解开束缚、清扫牢狱时,以一切人共通的。
Dāsabyanti dāsassa bhāvo dāsabyaṃ, taṃ. Tena vuttaṃ ‘‘dāsabhāva’’nti. ‘‘Sayamevā’’ti iminā sāmaṃsaddo sayamatthe nipātoti dasseti. Bhujissitthiyoti rañño bhujissitthiyo. Vaṇṇadāsīhīti nagarasobhinīhi. Tā hi vaṇṇasampannadāsibhāvato vaṇṇadāsīti vuccanti. Tāsanti bhujissitthīnaṃ. Paṇṇanti dāsipaṇṇaṃ. Bhaṭiputtakagaṇādīnanti ādisaddena mallaputtagaṇādayo saṅgaṇhāti. Iminā bahusāmikadāsaṃ dasseti. Tehīti bhaṭiputtakagaṇādīhi. Adinnā na pabbājetabbāti bahūsu sāmikesu ekenapi adinnā na pabbājetabbā. Tepīti ārāmikadāsepi. Imasmiṃ ārāmikadāsapabbājane aṭṭhakathāvādaṃ dassento āha ‘‘mahāpaccariya’’ntiādi. ‘‘Takka’’nti padaṃ ‘‘āsittaka’’iti pade kammaṃ. ‘‘Sīse’’ti padaṃ ‘‘āsittaka’’iti pade ādhāro. Kesuci janapadesu desacārittavasena sīse takkassa āsiñcanaṃ dāsānaṃ bhujissakaraṇanti adhippāyo. ‘‘Ārāmikaṃ demā’’ti vacanaṃ dāsānaṃ bhujissavacananti vuttaṃ hoti. Yena kenaci vohārenāti ‘‘ārāmikaṃ demā’’ti vā ‘‘ārāmikadāsaṃ demā’’ti vā ‘‘kappiyakārakaṃ demā’’ti vā yena kenaci vohārena. Dvīsu aṭṭhakathāvādesu kurundivādassa pacchā vuttattā soyeva pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Duggatamanussāti dukkhaṃ gatamanussā. Eteti duggatamanusse. Taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatīti mātāpitūnaṃ dāsabhāvaṃ upagatakāle jātaṃ puttaṃ sandhāya vuttaṃ. Atha pana mātāpitaro dāsabhāvaṃ upagatā, na putto, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhikkhussā’’tipadaṃ ‘‘ñātakā vā upaṭṭhākā vā’’tipadesu sāmisambandho, ‘‘dentī’’ti pade sampadānaṃ. Assāti bhikkhussa. Imanti dāsaṃ. Abhiramissatīti bhikkhubhāve abhiramissati. Vibbhamissatīti vinivattetvā gihibhāvaṃ bhamissati. Iti vatvā dentīti sambandho. Nissāmikadāsoti pariggāhakasāmikavirahito dāso . Nissāmikassa dāsassa rājā sāmī, tasmā raññā apariggahite attanāva attānaṃ bhujissaṃ kātuṃ vaṭṭati. Pariggahite rājānaṃ kārāpetuṃ vaṭṭati. Ajānantoti attano dāsabhāvamajānanto.
『奴隶性』者,奴隶之状态为奴隶性,彼。因此说『奴隶状态』。以『自己』此句,显示『自己』一词为表示自己义的不变词。『王之侍女』者,王的侍女。『以装饰奴女』者,以庄严城市者。因为她们以装饰具足的奴女状态,故称为装饰奴女。『她们的』者,侍女们的。『文书』者,奴女文书。『战士子群等』者,以『等』字摄取力士子群等。以此显示多主奴隶。『以彼等』者,以战士子群等。『未给予不应出家』者,在众多主人中,即使一人未给予,也不应出家。『彼等亦』者,园奴亦。显示关于此园奴出家的注疏说,故说『大传统』等。『酪』一词,在『倾注』一词中为业。『于头』一词,在『倾注』一词中为处所。在某些地方,依地方习俗,在头上倾注酪为使奴隶成为侍者之意趣。『我们给予园奴』之言说,即奴隶的侍者言说,如此所说。『以任何言说』者,以『我们给予园奴』或『我们给予园奴奴隶』或『我们给予净人作者』等任何言说。在两种注疏说中,因为俱伦地说后说,应见唯彼为量。『困苦人』者,去往苦的人。『此』者,困苦人。『不应出家彼』者,关于在父母到达奴隶状态时所生之子而说。然而若父母到达奴隶状态,非子,应出家彼。『比库的』一词,在『亲属或侍者』诸词中为属格关系,在『给予』一词中为与格。『彼的』者,比库的。『此』者,奴隶。『将欢喜』者,将在比库状态中欢喜。『将游行』者,转变后将游行在家状态。如此说后给予,连结。『无主奴隶』者,离开摄受主人的奴隶。无主奴隶的主人为王,因此在王未摄受时,自己可使自己成为侍者。在已摄受时,应使王作。『不知』者,不知自己的奴隶状态。
Anurādhapurāti anurādhanagarato nikkhamitvāti sambandho. Soti putto. Idhāti rohaṇe. Mātaraṃ pucchitvāti sambandho. Āgammāti āgantvā. Aticchathāti atikkamitvā icchatha, idha kiñci deyyadhammaṃ natthi, idaṃ atikkamitvā aññattha ṭhātumicchathāti vuttaṃ hoti. Teti gharasāmikā. Catūhi paccayehi paṭijaggantā vasāpesunti yojanā.
『从阿努拉德普拉』者,从阿努拉德城出去后,连结。『彼』者,子。『于此』者,在罗哈那。『问母后』者,连结。『来到』者,来后。『超越欲』者,超越后欲,此处无任何应施之法,超越此后欲住于他处,如此所说。『彼等』者,家主。『以四资具照顾后令住』者,连结。
35. Kammārabhaṇḍuvatthuādikathā三十五、铁匠徒工事等论
§98
98.Tulādhāramuṇḍakoti mānabhaṇḍadhāro muṇḍako. Iminā kammārabhaṇḍūti ettha kammārasaddo tulādhārapariyāyo, bhaṇḍusaddo muṇḍakapariyāyoti dasseti. Tulādhāro hi alaṅkāravikatikaraṇatthāya kammaṃ arati jānātīti kammāroti vuccati. Muṇḍako bhaṇḍīyati ‘‘muṇḍo’’ti paribhāsīyatīti bhaṇḍūti vuccati. ‘‘Suvaṇṇakāraputto’’ti iminā tassa sarūpaṃ dasseti. Apaloketunti ettha apapubbo lokasaddo āpucchanatthoti āha ‘‘āpucchitu’’nti. ‘‘Bhaṇḍukammatthāyā’’ti iminā bhaṇḍukammāyāti ettha tadatthe catutthīti dasseti. Tatrāti ‘‘saṅghaṃ apaloketu’’ntiādivacane. Sīmāpariyāpanneti vihārasīmāya vā upacārasīmāya vā pariyāpanne. Tatthāti bhikkhūnaṃ sannipātaṭṭhānaṃ. Ettha cāti āpucchane ca. Vattuṃ vaṭṭatiyevāti pañcasu vākyesu yaṃkiñci vākyaṃ kathetuṃ vaṭṭatiyeva. Pisaddena ‘‘imassa muṇḍakammaṃ āpucchāmī’’ti vākyampi saṅgaṇhāti.
「秤持者剃发者」者,「秤持者」即「剃发者」。以此「铁匠器具」一词,于此显示「铁匠」一词是「秤持者」的同义语,「器具」一词是「剃发者」的同义语。秤持者为装饰变形制作之故而作业,知晓,故称为「铁匠」。剃发者被称为「剃发」,被呼为「剃发者」,故称为「器具」。以「金匠之子」一词,显示其形相。「求听」者,于此「apa」前缀加「loka」词,有询问之义,故说「询问」。以「为器具作业」一词,显示于此「为器具作业」中,为彼义之第四格。「于彼」者,于「应向僧团求听」等语中。「界所摄」者,为寺院界或附近界所摄。「于彼」者,比库们的集会处。「于此及」者,于询问及。「说为允许」者,于五种语句中,说任何语句皆为允许。以「pi」词,亦摄取「我为此人询问剃发作业」之语句。
Tesanti vīsatiādīnaṃ bhikkhūnaṃ. ‘‘Daharabhikkhū vā sāmaṇere vā’’ti idaṃ āsannavasena vuttaṃ. Gihimpi pesetvā āpucchāpetuṃ vaṭṭati. Kasmā? ‘‘Pabbajjāpekkhaṃ vinā vā’’ti vuttattā.
「彼等」者,二十等比库们。「年少比库或沙玛内拉」者,此依近处而说。遣在家人询问亦为允许。为何?因说「除出家希求者或」之故。
Pabbājentassa anāpattiyeva, supabbajitoti āha ‘‘pabbājentassāpi anāpattī’’ti.
「令出家者无犯」,善出家,故说「令出家者亦无犯」。
Āpucchitaṃ pagevāti yojanā. Khaṇḍasīmāyanti vihārasīmāya vā upacārasīmāya vā abbhantare ṭhitāyaṃ khaṇḍasīmāyaṃ. Yo panāti pabbajjāpekkho pana. Vibbhantako vāti navavibbhantako vā. Pabbajitānaṃ dvaṅgulakeso vaṭṭatīti āha ‘‘dvaṅgulakeso vā’’ti. Dvīhi aṅgulīhi atiritto keso imassāti dvaṅgulātirittakeso. Ekasikhāmattadharopi hotīti yojanā.
「已询问为先」者,连接。「于断界」者,于寺院界或附近界内部所立之断界。「然而彼」者,然而出家希求者。「或新出家者」者,或新出家者。「已出家者二指发为允许」,故说「或二指发」。「超过二指之发于此人」者,超过二指之发。「亦有仅一发束者」,连接。
§100
100.Mārabyādhināti māraṇābādho. So hi sattānaṃ māraṇaṭṭhena, vividhassa ca dukkhassa ādahaṭṭhena mārabyādhīti vuccati. Iminā ahivātakarogenāti ettha ahivisasadisena vātena pavatto rogo ahivātakarogoti vuccatīti dasseti. Tamatthaṃ vitthārento āha ‘‘yatra hī’’tiādi. Tattha yatrāti yasmiṃ kule. So rogo tasmiṃ kule dvipade catuppade paṭhamaṃ gaṇhāti, pacchā gehasāmike gaṇhātīti dhammapadaaṭṭhakathāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu) vuttaṃ. Tathāti yathā añño bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā palāyitvā tirogāmādigato vā hutvā muccati, tathā. Ettha ca kule pitāputtā mucciṃsūti attho.
「死病」者,死亡之病。彼以杀害众生之义,及以燃烧种种苦之义,故称为「死病」。以此「以蛇风病」者,于此显示以类似蛇毒之风所生之病,称为「蛇风病」。详说彼义,故说「于彼处」等。于彼,「于彼处」者,于彼家族。彼病于彼家族先取二足四足,后取家主,于《法句注》中如是说。「如是」者,如他人破壁或破屋顶而逃脱,或成为越村等而得脱,如是。于此,于家族中父子得脱之义。
Kākuḍḍepakanti ettha kāke uḍḍāpetīti kākuḍḍepako, kāke vā uḍḍāpetvā bhattaṃ bhuñjituṃ sakkotīti kākuḍḍepakoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yo vāmahatthenā’’tiādi. Tattha uḍḍāpetvāti uddhaṃ ākāsaṃ gamanāpetvā. Tanti kākuḍḍepakaṃ.
「驱鸦者」者,于此「驱逐鸦」故为「驱鸦者」,或「驱逐鸦而能食饭」故为「驱鸦者」,显示语义,故说「以左手」等。于彼,「驱逐」者,令往上方虚空。「彼」者,驱鸦者。
§102
102.Ittarasaddo appamattakavācako anipphannapāṭipadikoti āha ‘‘appamattako’’ti. ‘‘Katipāhamevā’’ti iminā tassa atthaṃ dasseti.
「其余」一词,是表示少量之义,即未完成的行道,故说「少量」。以「仅几日」这一词显示其义。
40. Nissayamuccanakakathā四十、解除依止论
§103
103.Ogaṇenāti ettha otyūpasaggo lāmakatthavācakoti āha ‘‘parihīnagaṇenā’’ti. Attano vuḍḍhatarasseva bhikkhussa santike nissayo gahetabboti āha ‘‘sacāyaṃ vuḍḍhatara’’ntiādi. Tattha ayanti abyatto bhikkhu. Upasampadāyāti upasampādetvā. Āyasmatoti āyasmantaṃ, upayogatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Āyasmato vā ovādanti yojanā. Sabbatthāti sabbesu. Āpucchanesūti disāpakkamanādiatthāya āpucchanesu. Etthāti imasmiṃ nissayavasanaṭṭhāne. Tanti tattakaṃ sutaṃ. Tassāti sutassa.
「以缺减的众」中,此处「o」前缀是表示劣义,故说「以退失的众」。应在比自己年长的比库处受依止,故说「若此人年长」等。其中,「此」者,无经验的比库。「受达上后」者,使受达上后。「具寿的」者,具寿,此为表示关系的属格。或可连接为「具寿的教诫」。「一切处」者,在一切。「在求听中」者,在为离去方向等之义的求听中。「此处」者,在此依止终止之处。「彼」者,所闻的那么多。「其」者,所闻的。
41. Rāhulavatthukathā四十一、拉胡喇事论
§105
105.Kapilavatthūti ettha kapiloti kaḷāravaṇṇo isi vuccati, so vasati etthāti kapilavatthu, assamo. Tasmiṃ ṭhāne māpitattā nagarampi kapilavatthūti (dī. ni. aṭṭha. 1.267; su. ni. aṭṭha. 2.362) vuccati. Ayanti vakkhamānakathā. Suddhodanamahārājāti ettha suddhodanoti tassa rañño nāmaṃ. Atha vā suddhaṃ odanaṃ imassāti suddhodano, soyeva mahārājā suddhodanamahārājā. Viharati kirāti sambandho. Soti suddhodanamahārājā. Rājagahanti rājagahanagaraṃ. Sādhūti āyācanatthe nipāto. Āyācāmīti hi attho. Meti mama, puttanti sambandho, anādare vā sāmivacanaṃ. Soti amacco. Sādhūti sampaṭicchanatthe nipāto. Evanti hi attho. Athāti tasmiṃ nisīdanakāle. Assāti purisasahassaparivārassa amaccassa. Tatoti yācanakāraṇā . Nanti purisasahassaparivāraṃ amaccaṃ. Tatthevāti rājagaheyeva. Tepīti aṭṭha dūtāpi. Teti nava dūtā.
「咖毗喇瓦图」中,「咖毗喇」者,称为黑色的仙人,「他住在此处」故为咖毗喇瓦图,即精舍。因在该处建造,城市也称为咖毗喇瓦图。「此」者,将要说的话。「净饭大王」中,「净饭」者,是该王的名字。或者,「此人有净的饭」故为净饭,他即是大王,故为净饭大王。连接为「住,据说」。「他」者,净饭大王。「王舍」者,王舍城。「善哉」者,表示请求的语词。意思是「我请求」。「我的」者,我的,连接「儿子」,或为表示轻视的属格。「他」者,大臣。「善哉」者,表示接受的语词。意思是「如是」。「然后」者,在那坐下时。「他的」者,有千人随从的大臣的。「因此」者,因请求之故。「他」者,有千人随从的大臣。「就在那里」者,就在王舍城。「他们也」者,八位使者也。「他们」者,九位使者。
Athāti tato pacchā. Ekadivasajātakanti ekasmiṃ divase jātakaṃ. Soti kāḷudāyīamacco. Pabbajitvāpīti pisaddena ‘‘apabbajitvāpī’’ti atthaṃ sampiṇḍeti. Tathevāti yathā nava dūtā saparivārā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, tathevāti attho. Soti kāḷudāyī. Sambhatesūti sambharitesu gahetvā niṭṭhāpitesūti attho. Vissaṭṭhakammesūti vissaṭṭhā kammantā etesanti vissaṭṭhakammantā, tesu. Supupphitesūti sundarapupphasañjātesu. Paṭipajjanakkhameti paṭipajjanatthāya khame yogye. Gamanavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesīti sambandho. Saṭṭhimattāhīti (bu. vaṃ. aṭṭha. nidānakathā 2) saṭṭhipamāṇāhi. Etanti etaṃ saṃvaṇṇassa kāraṇaṃ kinti pucchi. Cārikaṃ pakkamituṃ kāloti yojanā. Tena hīti uyyojanatthe nipāto. Bhagavā pakkāmīti sambandho. Parivutoti parisamantato vuto āvuto nivuto hutvāti sambandho. Aturitacārikanti ajavanacārikaṃ.
「然后」者,在那之后。「一日所生」者,在同一日出生。「他」者,咖卢德夷大臣。「即使出家后」者,以「pi」词汇集「即使不出家」之义。「同样地」者,如同九位使者连同随从证得阿拉汉,同样地,此为其义。「他」者,咖卢德夷。「在已聚集时」者,在已收集、已取得、已完成时,此为其义。「在已完成事务时」者,「已完成的事务是这些的」故为已完成事务者,在那些时。「在已盛开时」者,在已生起美丽花朵时。「适合行道」者,为了行道,在适宜的、合适的时。连接为「赞叹行道之美」。「约六十」者,以六十为量。「此」者,问「此赞叹的原因是什么」。连接为「是游行出发之时」。「那么」者,表示催促的语词。连接为「世尊出发」。「围绕」者,连接为从周围被围、被包围、被覆盖而。「不急速的游行」者,不奔跑的游行。
Evanti iminā nayena. Bhagavati pakkante ca satīti yojanā. Nikkhantadivasatoti phagguṇapuṇṇamiyā pāṭipadadivasato. Uttamabhojanarasassāti uttamabhojanarasena. Dassathāti dadeyyātha. Tenevāti saddhāya uppādanakāraṇeneva. Nanti kāḷudāyiṃ. Bhagavā ṭhapesīti sambandho. Etadagganti eso aggo. Yadidanti yo ayaṃ. Etadaggeti etadaggaṭṭhāne.
「如是」者,以此方式。连接为「当世尊出发时」。「从出发日」者,从帕古纳月满月日的第一日。「以最上食物之味」者,以最上食物的味道。「应给」者,应当给予。「因此」者,仅因生起信心之故。「他」者,咖卢德夷。连接为「世尊安置」。「此第一」者,此是第一。「即此」者,此人。「在此第一处」者,在此第一之位。
Sākiyāpi kho pahiṇiṃsūti sambandho. Ñātiseṭṭhanti ñātīnaṃ seṭṭhaṃ, ñātiyeva vā seṭṭhaṃ, bhagavantanti yojanā. Nigrodhasakkassāti nigrodhanāmakassa sakkassa. Tatthāti nigrodhasakkassa ārāme. Paccuggamananti paṭimukhaṃ uṭṭhahitvā gamanaṃ. Tatoti pahiṇato, paranti sambandho . Rājakumāre ca rājakumārikāyo ca pahiṇiṃsūti yojanā. Tesanti rājakumārarājakumārikānaṃ. Tatrāti nigrodhārāme. Māno jāti sabhāvo etesanti mānajātikā, mānena, māno vā thaddho etesanti mānathaddhā. Teti sākiyā, āhaṃsūti sambandho.
连接为「萨咖人也派遣了」。「亲族中最胜」者,亲族中的最胜者,或亲族即是最胜者,连接为「世尊」。「尼果德萨咖的」者,名为尼果德的萨咖的。「在那里」者,在尼果德萨咖的园中。「迎接」者,起身前往迎面而去。「因此」者,从派遣,连接「其他」。连接为「派遣了王子们和王女们」。「他们的」者,王子们和王女们的。「在那里」者,在尼果德园中。「慢、种姓、自性是这些的」故为慢种姓者,以慢,或「慢、傲慢是这些的」故为慢傲者。「他们」者,萨咖人,连接「说」。
Tesūti sākiyesu. Neti ñātayo. Vuṭṭhāyāti catutthajjhānato vuṭṭhahitvā. Tesanti ñātīnaṃ. Kaṇḍambarukkhamūleti kaṇḍanāmakena uyyānapālena ropimassa ambarukkhassa āsanne. Rājāti suddhodanamahārājā. Voti tumhākaṃ, pādeti sambandho. Ayanti vandanā. Jambucchāyāyāti jamburukkhassa chāyāya. Iti āhāti yojanā.
「彼等」者,释迦族人也。「亲族」者,亲属也。「从……起」者,从第四禅那起而出也。「彼等」者,亲属之也。「甘丹巴树根」者,名为甘丹之园丁所植之庵巴树之近处也。「王」者,净饭大王也。「或」者,汝等之也,「足」者,关系也。「此」者,礼敬也。「在阎浮树荫下」者,在阎浮树之荫下也。「如是说」者,连接也。
Sikhāppattoti aggappatto, koṭippattoti attho. Tatoti nisīdanato, paranti sambandho. Pokkharavassanti padumavane vuṭṭhavassasadisaṃ. Tambavaṇṇanti lohitavaṇṇaṃ. Tanti apatanaṃ bhagavā kathesīti sambandho.
「达顶」者,达最上,达顶点之义也。「从彼」者,从坐具,「其他」者,关系也。「莲池雨」者,如莲池中降之雨也。「铜色」者,红色也。「彼」者,世尊说不堕落之关系也。
Dutiyadivaseti kapilavatthuṃ pattadivasato dutiye divase. Indakhīleti nagarassa ummāre. Kathanti kenākārena cariṃsu nu khoti yojanā. Agamaṃsu kiṃ cariṃsu kinti yojanā. Sapadānacāranti gharapaṭipāṭikhaṇḍanavirahitena saha pavattaṃ cāraṃ. Tatoti āvajjanato, paranti sambandho. Ayameva vaṃsoti pubbabuddhānaṃ ayameva vaṃso. Ayaṃ paveṇīti tasseva vevacanaṃ. Anusikkhantāti anu paṭibhāgaṃ sikkhantā. Niviṭṭhagehatoti nivāsanatthāya visitagehato. Ayyoti adhipo sāmīti attho. Siddhatthakumāroti sabbalokassa siddho attho asmiṃ atthīti siddhattho, soyeva kumāro siddhatthakumāro. Sīhapañjaranti vātapānaṃ. Tañhi sīharūpaṃ dassetvā katapañjarattā sīhapañjaranti vuccati. Dassanabyāvaṭoti dassane, dassanatthāya vā byāvaṭo. Rāhulamātāpi devī ārocesīti sambandho. Kapālahatthoti kapālo hatthesu assa bhagavatoti kapālahattho, hutvāti sambandho. Nānāvirāgasamujjalāyāti nānāṭhānesu virāgāya samujjalāya. Virocamānaṃ bhagavantanti sambandho.
「第二日」者,从到达咖毕拉瓦图之日起第二日也。「因德柱」者,城之门柱也。「如何」者,以何方式行耶之连接也。「来何行」者,连接也。「有施食之行」者,与无破坏家家次第之施食俱行之行也。「从彼」者,从作意,「其他」者,关系也。「此即是族」者,此即是诸先佛之族也。「此传承」者,彼之同义语也。「随学」者,随相似而学也。「从已入住之家」者,从为住而已入之家也。「主」者,主人、主宰之义也。「悉达多王子」者,一切世间之义成就于此、存在于此故为悉达多,彼即王子故为悉达多王子也。「狮笼」者,窗也。彼因示狮形而作笼故称为狮笼也。「为见而忙」者,在见,或为见而忙也。拉胡喇母妃亦告知之关系也。「持钵手」者,钵在手中之世尊故为持钵手,成为之关系也。「于诸处离染而辉耀」者,于诸处为离染而辉耀也。辉耀之世尊之关系也。
Uṇhīsatoti siroveṭhanato. Tañhi uparisīse nahati bandhati, nahīyati bandhīyatīti vā uṇhīsoti vuccati. Narasīhagāthāhi nāmāti narasīhagāthānāmakāhi. Tā hi yasmā naroyeva sabbasattānaṃ sīho seṭṭho, narānaṃ, naresu vā sīho seṭṭhoti narasīho, tassa pakāsakā gāthā honti, tasmā narasīhagāthāti vuccanti. Raññoti sassurarañño, mātularañño vā. Saṃviggahadayoti calanacitto. Saṇṭhāpayamānoti suṭṭhu ṭhāpayamāno. Turitaturitanti turitato turitaṃ, atisīghanti attho. Kiṃ bhanteti kiṃ kāraṇā bhante. Ahuvatthāti hiyyattanīmajjhimapurisasaṅkhātāya tthavibhattiyā hūdhātussa ūkārassa uvādeso hoti, tasmā tumhe evaṃsaññino ahuvatthāti yojanā. Vaṃsacārittametanti etaṃ piṇḍāya caraṇaṃ vaṃsato paveṇito cārittaṃ. Tattha cāti mahāsammatakhattiyavaṃse ca. Ayanti mahāsammatakhattiyavaṃso. Antaravīthiyanti vīthiyā majjhe. Ṭhitova āhāti sambandho.
「头巾」者,从头缠也。彼于头上洗而缚,或被洗被缚故称为头巾也。「以名为人狮偈」者,以名为人狮偈之也。彼等因人即是一切有情中之狮、最胜,人中之狮、或诸人中之狮、最胜故为人狮,显示彼之偈故称为人狮偈也。「王」者,岳父王,或舅父王也。「心动」者,心动摇也。「使安立」者,善安立也。「急急」者,从急至急,极速之义也。「何尊者」者,何因尊者也。「汝等曾是」者,昨日、今日、中间人称之处格之呼字根之乌音变为伍音,故汝等有如是想曾是之连接也。「族行此」者,此乞食行是从族、从传承之行也。「于彼及」者,于大三末多刹帝利族及也。「此」者,大三末多刹帝利族也。「街道中」者,街道之中也。「立而说」者,关系也。
Uttiṭṭheti uddissa, uṭṭhahitvā vā piṇḍāya tiṭṭhane. Dhammaṃ sucaritanti suṭṭhu caritabbaṃ bhikkhācariyasaṅkhātaṃ dhammaṃ. Careti careyya. Dhammacārīti bhikkhācariyasaṅkhātaṃ dhammaṃ caraṇasīlo samaṇo. Sukhaṃ setīti upalakkhaṇavasena vuttaṃ. Sesairiyāpathāpi lakkhaṇahāravasena gahetabbā samānakiccattā. Asmiñca loke paramhi ca loketi yojanā.
「站立」者,为对向,或起而站立于乞食也。「法善行」者,善应行之名为比库行之法也。「行」者,应行也。「行法者」者,行名为比库行之法之性质之沙门也。「安乐而卧」者,以标示而说也。其余威仪路亦应以相之持者而取,因作用相同故也。于此世及于他世之连接也。
Na taṃ duccaritaṃ careti vesiyādigocarasaṅkhātaṃ duṭṭhu caritabbaṃ taṃ dhammaṃ na careyya.
「不行彼恶行」者,名为妓女等处之恶行之彼法不应行也。
Ettha ca paṭhamagāthaṃ antaravīthiyaṃ kathetvā rājānaṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi, dutiyagāthaṃ pitunivesane kathetvā mahāpajāpatiṃ sotāpattiphale, rājānaṃ sakadāgāmiphale patiṭṭhāpesīti daṭṭhabbaṃ. Dhammapālajātakaṃ sutvāti puna aparasmiṃ divase (jā. aṭṭha. 4.98 ādayo; dha. pa. aṭṭha. 1.nandattheravatthu) dhammapālajātakaṃ (jā. aṭṭha. 4.mahādhammapālajātakavaṇṇanā) sutvā. Maraṇasamayeti maraṇāsannakāle, maraṇasamayasamīpe vā, samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ.
于此,应知:在内街道说第一偈后,令王安立于入流果;在父亲住处说第二偈后,令玛哈巴嘉巴娣安立于入流果,令王安立于一来果。『听闻达玛巴喇本生』者,复于次日听闻达玛巴喇本生。『临终时』者,在临近死亡之时,或在死亡时刻附近;此为处格表近义。
Sotāpattiphalaṃ sacchikatvā parivisīti sambandho. Sabbaṃ itthāgāranti sabbo orodho. So hi itthīnaṃ agāranti itthāgāranti vuccati. Iminā vacanatthena agārameva mukhyato labbhati, rājitthiyo pana upacārenāti daṭṭhabbaṃ. Sā panāti rāhulamātā pana. Parijanenāti parivārena. Nanti ayyaputtaṃ. ‘‘Rājāna’’ntipadaṃ ‘‘gāhāpetvā’’tipade kāritakammaṃ, ‘‘patta’’ntipadaṃ tattheva dhātukammaṃ. Rājadhītāyāti suppabuddharañño dhītāya. Sāti rājadhītā. Gopphakesūti caraṇagaṇṭhīsu bhagavantaṃ gahetvāti yojanā. Atha vā bhagavato gopphake gahetvāti yojanā. Evañhi sati upayogatthe bhummavacananti daṭṭhabbaṃ.
『现证入流果后遍游』,此为连接。『一切内宫』者,一切后宫。彼实称为『女人之家』,故名『内宫』。以此语义,主要得『宫』之义,而诸王妃则以附带义应知。『然彼』者,然拉胡喇之母。『以随从』者,以眷属。『子』者,贵公子。『王』一词在『令……取』一词中为使役业,『得』一词在同处为动词业。『于王女』者,于苏巴布达王之女。『彼』者,王女。『于踝』者,在足踝关节,应连接为『握持世尊』。或应连接为『握持世尊之踝』。如是,应知此为表目的义之处格。
Rājā kathesīti sambandho. Anacchariyanti na acchariyaṃ, accharaṃ paharituṃ na yogyanti attho. Rājadhītā yaṃ attānaṃ rakkhi, idaṃ anacchariyanti yojanā.
『王说』,此为连接。『非奇』者,非奇事,不值得惊叹之义。应连接为:王女守护自己,此非奇事。
Taṃdivasamevāti tasmiṃ dutiyadivaseyeva. Kesavisajjananti rājacūḷāmaṇibandhanatthaṃ kumārakāle bandhitasikhāveṇisaṅkhātassa kesassa visajjanaṃ, mocananti attho. Paṭṭabandhoti asuko nāma rājāti nalāṭe suvaṇṇamayassa paṭṭassa bandhanaṃ. Gharamaṅgalanti abhinavagharaṃ pavesanamaṅgalaṃ. Āvāhamaṅgalanti āvāhe pavattaṃ maṅgalaṃ. Chattamaṅgalanti rājachattussāpanakāle pavattaṃ maṅgalaṃ. Maṅgalaṃ vatvāti maṅgalasaṃyuttaṃ dhammakathaṃ kathetvā. Janapadakalyāṇīti janapadamhi kalyāṇasamannāgatā. Tuvaṭṭaṃ khoti khippameva. Sopīti nandarājakumāropi. Itītiādi nigamanaṃ. Dutiyadivaseti kapilavatthupattadivasato dutiye divase. Dhammapadaaṭṭhakathāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.nandattheravatthu; theragā. aṭṭha. 1.nandattheragāthāvaṇṇanā) pana ‘‘tatiyadivase nandaṃ pabbājesī’’ti vuttaṃ.
『即于彼日』者,即于彼第二日。『解发』者,解开为王冠宝珠系缚之故、于童子时所系之发髻名为辫发之发,解开之义。『系额带』者,系于额上表『某名为王』之金制额带。『入宅吉祥』者,入新宅之吉祥。『婚礼吉祥』者,婚礼时行之吉祥。『伞盖吉祥』者,举王伞盖时行之吉祥。『说吉祥』者,说与吉祥相应之法语。『国土美女』者,于国土中具足美貌者。『速速』者,极速。『彼亦』者,难德王子亦。如是等为结语。『第二日』者,从到达咖毕拉瓦图之日起第二日。然于《法句注》中说『第三日令难德出家』。
Sattame divaseti kapilavatthupattadivasatoyeva sattame divase. Etaṃ samaṇaṃ passāti yojanā. Brahmarūpavaṇṇanti brahmuno rūpasaṅkhāto vaṇṇo viya vaṇṇo imassāti brahmarūpavaṇṇo, taṃ. Ayanti ayaṃ samaṇo. Tyassāti te assa. Teti nidhayo. Assāti samaṇassa. Nanti samaṇaṃ. Yācāti yācāhi. Ayaṃ dvikammikadhātu. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Putto pitusantakassa sāmiko, iti tasmā me dehīti yojanā. Anurūpaṃ vacananti sambandho. Bhagavantaṃ anubandhīti bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.
『第七日』者,从到达咖毕拉瓦图之日起即第七日。应连接为『见此沙门』。『梵色相』者,如梵天之色名为相之相者,此为梵色相,彼。『此』者,此沙门。『汝之』者,汝之。『彼等』者,诸财宝。『沙门之』者,沙门之。『沙门』者,沙门。『乞求』者,乞求。此为双业动词。『实』者,真实,或因为。子为父财之主,是故应连接为『给我』。『相应之语』,此为连接。『随行世尊』者,随行于世尊之后又后。
Na visahatīti na samattheti. Ayaṃ kumāro pitusantakaṃ yaṃ dhanaṃ icchati, tanti yojanā. Vaṭṭānugatanti vaṭṭadukkhaṃ anugataṃ. Savighātakanti vighātakehi pañcahi verehi sahitaṃ. Assāti kumārassa. Nanti kumāraṃ. Ayanti kumāro. Dāyajjanti dāyasaṅkhātaṃ mātāpitūnaṃ dhanaṃ ādadātīti dāyādo, putto, tassa idanti dāyajjaṃ, mātāpitūnaṃ dhanaṃ.
『不能』者,不能够。应连接为:此童子欲求父之财,彼。『随转』者,随行轮回苦。『有恼害』者,与五种恼害之怨敌俱。『童子之』者,童子之。『童子』者,童子。『此』者,童子。『继承物』者,取名为继承之父母财者为继承人,即子,其之,为继承物,父母之财。
‘‘Kathāhaṃ bhante rāhulakumāraṃ pabbājemī’’ti kasmā āha, nanu āyasmā sāriputto bārāṇasiyaṃ tīhi saraṇagamanehi anuññātaṃ pabbajjaṃ na jānātīti āha ‘‘idānī’’tiādi. Yā sā pabbajjā ca upasampadā ca anuññātāti yojanā. Tatoti pabbajjāupasampadato. Upasampadaṃ paṭikkhipitvāti sambandho. Vimatīti vividhā icchā. Imañcapanatthanti imameva vimatisaṅkhātamatthaṃ. Dhammasenāpati āhāti sambandho. Bhagavato taṃ ajjhāsayanti yojanā.
「世尊,我如何令拉胡喇童子出家?」为何如此说?难道具寿沙利子不知在巴拉纳西以三归依所允许的出家吗?故说「现在」等。应连接为:那出家与达上已被允许。「于彼」者,从出家与达上。应连接:排除达上。「疑虑」者,种种意欲。「此义」者,即此称为疑虑之义。应连接:法将说。应连接:世尊的意趣。
‘‘Atha kho…pe… pabbājesī’’ti ettha kiṃ kumārassa kesacchedanādīni sabbakiccāni āyasmā sāriputtoyeva karotīti āha ‘‘mahāmoggallānatthero’’tiādi. Ovādācariyoti nivāsanapārupanādīsu sekhiyavattesu, ābhisamācārikesu ca ovādako ācariyo. Atha kasmā ‘‘āyasmā sāriputto rāhulakumāraṃ pabbājesī’’ti vuttanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Tatthāti tassaṃ pabbajjāupasampadāyaṃ. Na ācariyoti pabbajjācariyo ca ovādācariyo ca na issaro.
「尔时……出家」,于此,童子的剃发等一切事务是否都由具寿沙利子自己做?故说「玛哈摩嘎剌那长老」等。「教诫老师」者,在着下衣、披衣等应学法中,以及在行仪中教诫的老师。那么为何说「具寿沙利子令拉胡喇童子出家」?故说「然而」等。「于彼」者,在那出家与达上中。「非老师」者,既非出家老师,也非教诫老师,不是主导者。
Uppannasaṃvegena hadayenāti ettha itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Uppannasaṃvego hadayo hutvāti hi yojanā. Sabbanti sabbaṃ vacanaṃ.
「以生起悚惧之心」,于此,在如是状态之义中用工具格。应连接为:生起悚惧的心成为。「一切」者,一切之语。
Tatthāti purimavacanāpekkhaṃ. Avisesenāti ‘‘dhana’’nti vā ‘‘añña’’nti vā ‘‘sāvajja’’nti vā ‘‘anavajja’’nti vā visesamakatvā sāmaññena. Na ca buddhānanti ettha casaddena na kevalaṃ apaṭirūpameva, atha kho buddhānañca na āciṇṇanti atthaṃ dasseti. Yanti yaṃ varaṃ. Tathā nandeti ettha tathāsaddassa upameyyatthajotakabhāvaṃ dassento āha ‘‘yatheva kirā’’tiādi. Yatheva bodhisattaṃ byākariṃsu, evaṃ nandampi rāhulampi byākariṃsu kirāti yojanā. Pāḷiyaṃ pana yathā bhagavati me bhante pabbajite anappakaṃ dukkhaṃ ahosi, tathā nande pabbajite anappakaṃ dukkhaṃ ahosi, tathā rāhule pabbajite adhimattaṃ dukkhaṃ ahosīti yojanā. Nemittakāti subhāsubhanimittaṃ kathentīti nemittakā. Puttassāti jeṭṭhaputtassa siddhatthakumārassa. Pabbajjāyāti pabbajjāhetu pabbajjākāraṇā, pabbajjānimittaṃ vā. Tatoti bhagavato pabbajjato. Tampīti nandampi. Itīti īdisaṃ. Bhagavato pabbajjāya mahantaṃ icchāvighātasadisanti attho. Tampīti rāhulampi. Tenāti pabbajjāhetunā. Assāti rañño. Uppajjīti sambandho. Itoti sokuppattito varayācanato vā.
「于彼」者,关联前文。「无差别」者,不作「财富」或「其他」或「有过」或「无过」之区别,以共通性。「诸佛亦非」,于此,以「亦」字显示不仅不适当,而且诸佛亦非惯行之义。「所」者,所愿。「如是难德」,于此,显示「如是」字表示所比喻义,故说「犹如授记」等。应连接为:犹如授记菩萨,如是亦授记难德、拉胡喇。然而在圣典中应连接为:世尊,犹如我出家时有不少苦,如是难德出家时有不少苦,如是拉胡喇出家时有极大苦。「占相者」者,说吉凶之相,故为占相者。「子」者,长子悉达多童子。「因出家」者,因出家之故、出家之因,或出家之相。「彼」者,从世尊出家。「彼亦」者,难德亦。「如是」者,如此。义为:世尊出家有大欲望障碍之相似。「彼亦」者,拉胡喇亦。「以此」者,以出家之因。「王」者,应连接。「生起」者,应连接。「如是」者,从忧生起或从求愿。
Soti rājā. Yatra hi nāmāti yo nāma. Ahampi nāma yo yādiso buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako samāno, so tādiso ahampi na sakkomīti yojanā. Aññeti mayā apare. Dukkhanti ñātiviyogadukkhaṃ. Niyyānikakāraṇanti manussānaṃ garahaupavādaakkosato niyyānikaṃ kāraṇaṃ.
「彼」者,王。「何处名为」者,何名为。应连接为:我亦名为何等,属佛、属法、属僧团者,如是我亦不能。「他人」者,除我之外的其他人。「苦」者,亲属别离之苦。「出离之因」者,从人们的呵责、讥嫌、辱骂而出离之因。
Tatthāti ‘‘ananuññāto’’tiādivacane. Janetīti jananī, mātā. Janetīti janako, pitā. Iminā posāvanikamātāpitaro nivatteti. Mātā vā matā hotīti yojanā. So eva vāti putto eva vā. Anuññātomhīti vadatīti saccena vā alikena vā ‘‘anuññātomhī’’ti vadati. Mātā vā sayaṃ pabbajitāti yojanā. Pitassāti pitā assa. Assāti puttassa. Vippavutthoti mātuyā kenaci kāraṇena pavāso.
「于彼」者,在「未允许」等语中。「生者」者,生母,母亲。「生者」者,生父,父亲。以此排除养育之父母。应连接为:母或已死。「或彼自身」者,或子自身。应连接:说「已允许」者,以真实或虚妄说「我已被允许」。应连接为:或母自己已出家。「父」者,父亲。「彼」者,子。「别住」者,因某因缘与母分离。
Cūḷamātādīnantiādisaddena mahāmātādīni saṅgaṇhāti. Posanakāti vaḍḍhanakā. Tesupīti posanakamātāpitaresupi.
「小母等」者,以「等」字摄取大母等。「养育者」者,增长者。「于彼等」者,于养育之母父等。
Yaṃ pana puttaṃ nānujānantīti sambandho. Jīvassevāti tassa jīvassa eva, pabbājentassa vā bhikkhussa, na desantaragamanādīnamatthāyāti attho. Tesanti mātāpitūnaṃ.
「然而不允许儿子」者,此为连结。「为生活之故」者,为彼生活之故,或为令出家之比库,非为前往他方等之义。「彼等」者,母父之。
Mahākantāroti kena udakena taritabboti kantāro, nirudakakantārova mukhyato labbhati, vāḷakantāro corakantāro amanussakantāro dubbhikkhakantāro marukantāroti ime pañca kantārā rūḷhīvasena. Mahanto kantāro mahākantāro.
「大旷野」者,以何水可渡者为旷野,无水旷野主要可得,野兽旷野、盗贼旷野、非人旷野、饥馑旷野、沙漠旷野,此五种旷野依通俗而有。大旷野者,广大之旷野。
Yāvataketi ettha yāvasaddo pamāṇatthoti āha ‘‘yattake’’ti.
「多少」者,于此「多少」之词为量义,故说「于多少」。
42. Sikkhāpadadaṇḍakammavatthukathā四十二、学处及处罚措施事论
§106
106.Nāsanavatthūti liṅganāsanāya adhiṭṭhānaṃ, kāraṇanti vuttaṃ hoti. Pacchimānaṃ pañcannanti yojanā. Daṇḍakammavatthūti daṇḍakammassa kāraṇaṃ.
「灭摈事」者,灭摈之所依,已说为因。「最后五种」者,为连结。「罚甘马事」者,罚甘马之因。
§107
107.Appatissāti ettha bhikkhūnaṃ vacanassa paṭimukhaṃ ādarena asavanaṃ bhikkhū jeṭṭhakaṭṭhāne na ṭhapenti nāmāti dassento āha ‘‘bhikkhū jeṭṭhakaṭṭhāne’’tiādi. ‘‘Samānajīvikā’’ti iminā asabhāgavuttikāti ettha sabhāgasaddo samānasaddapariyāyo, vuttisaddo jīvikapariyāyoti dasseti. Parisakkatīti ettha sakka gatiyantidhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 ḷakārantadhātu) vuttattā paripubbo sakkasaddo gatyatthoti āha ‘‘parakkamatī’’ti. Kintīti kimeva. Itisaddo hettha evasaddattho, kena eva upāyenāti hi attho. Akkosati cevāti jātiādīhi akkosati ceva. Bhedetīti bhedāpeti. Āvaraṇaṃ kātunti ettha āvaraṇasaddo nivāraṇasaddavevacanoti āha ‘‘nivāraṇaṃ kātu’’nti. Yatthāti yasmiṃ pariveṇe, senāsane vā. Vassaggenāti vassagaṇanāya. (Tassāti pariveṇasenāsanassa. Upacāreti āsanne). Mukhadvārikanti mukhasaṅkhātena dvārena ajjhoharitabbaṃ. ‘‘Vadatopī’’ti iminā vacīpayogena dukkaṭāpattiṃ dasseti, ‘‘nikkhipatopī’’ti iminā kāyapayogena. Anācārassāti daṇḍakamme anācārassa. Ettake nāma daṇḍakammeti ettake nāma udakāharāpanādisaṅkhāte daṇḍakamme. Idanti yāgubhattādiṃ. Lacchasīti labhissasi. ‘‘Ettake nāma daṇḍakamme’’ti vuttavacanassa yuttiṃ dassento āha ‘‘bhagavatā hī’’tiādi. Daṇḍakammanti daṇḍenti damenti etenāti daṇḍo, soyeva kattabbattā kammanti daṇḍakammaṃ āvaraṇādi. Aparādhānurūpanti vītikkamassa aparādhassa anurūpaṃ. Tampīti udakadāruvālikādiāharāpaṇampi. Tañca khoti tañca karaṇaṃ. Oramissatīti kāyena oramissati. Viramissatīti vācāya viramissati. Uṇhapāsāṇe vātiādīsu vāsaddena aññānipi attatāpanaparitāpanādīni kammāni saṅgaṇhāti.
「不恭敬」者,于此对比库等之言语不恭敬地听闻,不置比库等于尊长之位,为显示此义故说「比库等于尊长之位」等。「同生活者」者,以此显示「非同分之生活」中,「同分」之词为「相同」之同义词,「生活」之词为「生计」之同义词。「努力」者,于此因「萨咖」于「行动义」之词根表中所说,故「巴利」加「萨咖」词为行动义,故说「努力」。「何」者,即何。「伊帝」词于此为「埃瓦」词之义,以何方便之义。「辱骂且」者,以种姓等辱骂且。「破坏」者,令破坏。「作障碍」者,于此「障碍」词即「遮止」词之同义词,故说「作遮止」。「于何处」者,于何住处或卧坐处。「以瓦萨计」者,以瓦萨之计算。「口门」者,以名为口之门应取入。「即使说」者,以此显示以语行为之恶作罪,「即使放置」者,以此为身行为。「无行仪者」者,于罚甘马中无行仪者。「如此名为罚甘马」者,如此名为取水、取薪等所摄之罚甘马。「此」者,粥、饭等。「汝将得」者,汝将获得。为显示「如此名为罚甘马」所说之言之理由,故说「世尊」等。「罚甘马」者,以此惩罚、调伏者为罚,彼即应作故为甘马,罚甘马者,障碍等。「相应于过失」者,相应于违犯之过失。「彼亦」者,令取水、薪、沙等亦。「且彼」者,且彼作为。「将停止」者,以身将停止。「将离」者,以语将离。「于热石上或」等中,以「或」字摄取其他自苦、苦他等诸甘马。
43. Anāpucchāvaraṇavatthuādikathā四十三、不请问与遮止事等论
§108
108.Upajjhāyaṃ anāpucchāti ettha upajjhāyaṃ anāpucchitvā. Sabbathā kiṃ na kātabbanti āha ‘‘tumhāka’’ntiādi. Daṇḍakammamassāti daṇḍakammaṃ assa. Assāti sāmaṇerassa. Saddhiṃ upajjhāyena viharantīti saddhivihārikā. Nissayācariyādīnaṃ ante samīpe vasantīti antevāsikā, upasampannāyeva.
「未请问伍巴迦亚」者,此中,未请问伍巴迦亚。「一切何者不应作」者,说「汝等」等。「应对彼作惩罚甘马」者,应对彼作惩罚甘马。「彼」者,沙玛内拉。「与伍巴迦亚共住」者,共住弟子。「住于依止老师等之近处」者,住近弟子,唯指已达上者。
Apalāḷentīti ettha laḷa upasevāyanti dhātupāṭhesu vuttattā (saddanītidhātumālāyaṃ 18 ḷakārantadhātu) there laḷato upasevato apagamentīti attho daṭṭhabbo. Idha pana adhippāyatthaṃ dassento āha ‘‘tumhāka’’ntiādi. Apalāḷetabbāti aññaṃ laḷato upasevato apagametabbā. Parisabhūte sāmaṇerūpasampanneti yojanā. Ādīnavanti dussīlaṃ nissāya vasanassa dosaṃ. Nhāyituṃ āgatena tayā gūthamakkhanaṃ kataṃ viya dussīlaṃ nissāya viharantena dussīlaṃ katanti yojanā. ‘‘Dussīla’’nti padaṃ purimapacchimapadāpekkhaṃ, tasmā dvinnaṃ padānaṃ majjhe vuttaṃ. Tattha purimapadāpekkhakāle vuttakammaṃ, pacchimapadāpekkhakāle avuttakammaṃ. Soti sāmaṇerūpasampanno. Upajjhāyaṃ vāti sāmaṇeraṃ sandhāya vuttaṃ. Nissayaṃ vāti upasampannaṃ sandhāya vuttaṃ.
「驱离」者,此中,因诸词根集中说「laḷa 为亲近」,故应见「从 laḷa 即从亲近令离去」之义。然此处显示意趣说「汝等」等。「应驱离」者,应令离去另一亲近。「于众会中之沙玛内拉与已达上者」为连结。「过患」者,依止恶戒而住之过失。「如汝为沐浴而来时所作涂粪,依止恶戒而住者作恶戒」为连结。「恶戒」一词,关涉前后二词,故说于二词之间。其中,关涉前词时为已说业,关涉后词时为未说业。「彼」者,沙玛内拉与已达上者。「或伍巴迦亚」者,关涉沙玛内拉而说。「或依止」者,关涉已达上者而说。
Tīsunāsanāsūti saṃvāsaliṅgadaṇḍakammanāsanasaṅkhātāsu tīsu nāsanāsu. Yoti sāmaṇero. Nānāāpattiyoti pārājikathullaccaya pācittiyāpattiyo. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Kunthakipillikampīti ettha pāṇakhādakehi sattehi kuthiyati hiṃsiyatīti kuntho, kuṃ pathaviṃ vā dhāretīti kundho.
「于三种灭摈中」者,于共住、衣相、惩罚甘马灭摈三种灭摈中。「彼」者,沙玛内拉。「种种罪」者,巴拉基咖、土喇吒亚、巴吉帝亚诸罪。「确实」者,真实,或因为。「疥癣虫」者,此中,被食肉众生所啮咬故为疥,或持地故为癣。
Kimiyeva pillikaṃ potakaṃ kipillikaṃ mikārassa lopaṃ katvā. Pillikasaddo hi potakapariyāyo. Kimīnaṃ, kimīsu vā pillikaṃ kipillikaṃ. Nāsetabbataṃyevāti liṅgena nāsetabbabhāvameva. Tāvadevāti tasmiṃ māraṇabhindanakkhaṇeyeva. Assāti sāmaṇerassa. Senāsanaggāho ca paṭippassambhatīti vassacchedo hotīti adhippāyo. Ākiṇṇadosovāti liṅganāsanadosena ca daṇḍakammanāsanadosena ca ākuladosova. Virajjhitvāti virādhetvā. Yathānivatthapārutasseva sāmaṇerassāti sambandho. Tasmāti saraṇagamanaupasampadakammavācānaṃ sadisattā. Bhikkhunā samādinnaṃ viya imināpi samādinnāneva hontīti yojanā. Evanti evamijjhane, samādinne vā. Daḷhīkaraṇatthanti sikkhāpadānaṃ daḷhīkaraṇatthaṃ. Patiṭṭhāpanatthanti sāmaṇerassa patiṭṭhāpanatthaṃ. Lacchatīti labhissati. Saṅghena dātabboti sambandho. Apaloketvāti saṅghaṃ āpucchitvā. Iminā chinnavassakaṃ dasseti.
「虫即虫,幼虫为虫」,舍弃 m 音。虫一词确为幼虫之同义词。「诸虫中之虫,或于诸虫中之虫为虫」。「唯应灭摈性」者,以衣相唯应灭摈之状态。「即于彼时」者,即于彼杀害、破坏之刹那。「彼」者,沙玛内拉。「住处之取得与平息」者,意趣为瓦萨之断绝。「或具足衣相灭摈之过失」者,或具足衣相灭摈之过失与惩罚甘马灭摈之过失而混乱过失。「违犯」者,违背。「如已着衣之沙玛内拉」为连结。「因此」者,因归依与达上甘马语之相似性。「如比库所受持,此亦为已受持」为连结。「如是」者,于如是受持中,或于已受持中。「为坚固之义」者,为学处之坚固义。「为确立之义」者,为沙玛内拉之确立义。「得」者,将得。「应由僧团给予」为连结。「求听」者,请问僧团。以此显示断瓦萨者。
Adinnādāne tiṇasalākamattenāpi vatthunā asamaṇo hotīti yojanā. Vippaṭipattiyāti vikārena paṭipajjanato. Bhaṇiteti bhaṇane. Jānitvāti jānitvā eva. Evakāro hettha ajjhāharitabbo, tena vuttaṃ ‘‘na ajānitvā’’ti. Yāni pañca sikkhāpadānīti yojanā. Assāti sāmaṇerassa. Ṭhapanatthāyāti sikkhāpadānaṃ ṭhapanatthāya. Ayanti pārājiko. Visesoti bhikkhūnaṃ pācittiyato viseso.
「于不与取,即使以草茎量之物为非沙门」为连结。「以违犯」者,以变异而行。「所说」者,于说中。「知」者,确实知。「如是之音应引入此处,由此说『非不知』」。「诸五学处」为连结。「彼」者,沙玛内拉。「为安立之义」者,为诸学处之安立义。「此」者,巴拉基咖。「差别」者,从比库之巴吉帝亚之差别。
Paṭipakkhavasenāti ‘‘anarahaṃ asammāsambuddho’’tiādinā ca ‘‘dvākkhāto’’tiādinā ca ‘‘duppaṭippanno’’tiādinā ca paṭiviruddhavasena garahanto sāmaṇero nivāretabboti sambandho. Kaṇḍakanāsanāyāti kaṇḍakanāmakassa sāmaṇerassa daṇḍakammanāsanāya. Taṃ laddhinti avaṇṇabhāsanadiṭṭhiṃ. Accayanti atikkamaṃ, dosaṃ vā. Desāpetabboti ‘‘accayo maṃ bhante accagamā’’tiādinā desāpetabbā. Taṃ yuttanti ‘‘liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti taṃ vacanaṃ patirūpaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Idhāti khandhake, ‘‘sāmaṇeraṃ nāsetu’’ntivacane vā.
「以相违方式」者,以『非应供、非正自觉者』等,及『恶说』等,及『恶行』等相违方式呵责之沙玛内拉应遮止为连结。「为刺灭摈」者,为名为刺之沙玛内拉之惩罚甘马灭摈。「得彼」者,诽谤言说与邪见。「罪」者,违越,或过失。「应令忏悔」者,应以『尊者,罪越过我』等令忏悔。「彼为适当」者,『应以衣相灭摈而灭摈』,彼言说为适当。「确实」者,真实,或因为。「此中」者,于篇集中,或于『应灭摈沙玛内拉』之言说中。
‘‘Eseva nayo’’ti vuttavacanaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘sassatucchedānañhī’’tiādi. Aññataradiṭṭhiko sāmaṇeroti yojanā. Etthāti dasasu nāsanaṅgesu. ‘‘Kāma’’ntipadena punaruttiniratthakadosāropanena garahaṃ dasseti. ‘‘Panā’’tipadena tesaṃ dosānaṃ pahānena sambhāvanaṃ dasseti. Abrahmacāriṃ sāmaṇeranti sambandho. Upasampādetuṃ vaṭṭatīti upasampādanaṃ vaṭṭati. Bhikkhunidūsako sāmaṇeroti sambandho. Pabbajjampīti ettha pisaddassa garahatthabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pageva upasampada’’nti. Etamatthanti etādisamatthaṃ.
「此即方法」者,为显明已说之语而说「常见断见等」等。应连结为「持某种见之沙玛内拉」。「于此」者,于十种灭摈事中。以「欲」一词,通过指责重复无益之过失而显示呵责。以「或」一词,通过舍断彼等过失而显示可能性。应连结为「非梵行之沙玛内拉」。「适合授具足」者,授具足为适合。应连结为「污比库尼之沙玛内拉」。「出家亦」者,于此为显示「亦」字之呵责义而说「何况具足」。「此义」者,此等相似之义。
47. Paṇḍakavatthukathā47. 般哒咖事论
§109
109. Daharataruṇasaddānaṃ vevacanattā vuttaṃ ‘‘dahare…pe… taruṇe’’ti. Moḷigallasaddo thūlasarīravācako anipphannapāṭipadikoti āha ‘‘moḷigalleti thūlasarīre’’ti. Hatthibhaṇḍeti ettha hatthisaṅkhātaṃ bhaṇḍaṃ etesanti hatthibhaṇḍāti vutte hatthigopakāti āha ‘‘hatthigopake’’ti. Abhidhāne (abhidhānappadīpikāyaṃ 367 gāthāyaṃ) pana ‘‘hatthimeṇḍo’’ti pāṭho atthi.
一百零九、因「年幼」「年少」诸词为异语,故说「年幼……乃至……年少」。「摩离嘎喇」一词为粗大身体之表述,为未完成之词根,故说「摩离嘎喇者,粗大身体」。「象货」者,于此说「称为象之货物为彼等所有」为象货时,说「象守护者」。然于《词汇》(《词汇灯》第三六七偈)中有「象牧」之读法。
Paṇḍakoti paḍati vikalabhāvaṃ gacchatīti paṇḍako. Saṃkhepena vuttamatthaṃ vitthārena dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha yassāti paṇḍakassa. Asucināti sambhavena. Āsittassāti āsiñcitabbassa. Iminā asucinā mukhe āsiñcitabboti āsittoti vacanatthaṃ dasseti. Ayanti paṇḍako. Ajjhācāranti methunajjhācāraṃ. ‘‘Usūyāya uppannāyā’’tiiminā usūyatīti usūyoti vacanatthaṃ dasseti. Upakkamenāti vāyāmena. Bījānīti aṇḍāni. Iminā upakkamena etasmā bījāni apanītānīti opakkamikoti vacanatthaṃ dasseti. Pakkhe pavatto paṇḍako pakkhapaṇḍako, pakkhe pariḷāhavūpasamo paṇḍako pakkhapaṇḍakoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘ekacco panā’’tiādi. Tattha pubbavacanatthe pakkheti kālapakkheti attho daṭṭhabbo. Pacchimavacanatthe pakkheti juṇhapakkheti attho daṭṭhabbo. ‘‘Akusalavipākānubhāvenā’’ti padaṃ ‘‘paṇḍako hotī’’tipadeyeva sambandhitabbaṃ. Assāti paṇḍakassa. Napuṃsakapaṇḍakoti puriso viya sātisayaṃ paccāmitte na puṃsaketi abhimaddanaṃ kātuṃ na sakkotīti napuṃsako. Na pumā na itthīti napuṃsakoti katvā napumanaitthisaddassa niruttinayena napuṃsakakaraṇampi vadanti. Napuṃsakoyeva paṇḍako napuṃsakapaṇḍako. Tesūti pañcasu paṇḍakesu. Tesupīti opakkamikādīsu tīsupi. ‘‘Yasmiṃ pakkhe’’ti iminā pakkhe pakkhe paṇḍakabhāvaṃ nivatteti. Assāti paṇḍakassa. Etthāti pañcasu paṇḍakesu. Sopīti paṇḍakopi. Itoti paṇḍakavārato. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā liṅganāsanameva atidisati.
「般哒咖」者,堕入缺陷状态,故为般哒咖。以详细显示简略所说之义而说「于彼」等。于彼「谁之」者,般哒咖之。「不净」者,以出生。「应灌注者」者,应被灌注者。以此显示语义:「应以此不净灌注于口」为「应灌注」。「此」者,般哒咖。「行」者,交媾行。以「由生起之嫉妒」此语显示语义:「嫉妒」为「嫉妒」。「以努力」者,以精勤。「种子」者,睾丸。以此显示语义:「以此努力从此移除种子」为「被努力移除者」。显示语义:「于一方进行之般哒咖为一方般哒咖,于一方热恼平息之般哒咖为一方般哒咖」而说「然某者」等。于彼,于前说中「一方」者,应见时间一方之义。于后说中「一方」者,应见月白分一方之义。「以不善果报之力」一词应连结于「成为般哒咖」一词。「彼之」者,般哒咖之。「无势般哒咖」者,如男子般不能以超越性压制敌对者,故为无势者。不为男、不为女,故为无势者,如是作已,亦以「非男非女」一词之语源法而说无势者之制作。无势者即般哒咖为无势般哒咖。「于彼等」者,于五种般哒咖中。「于彼等亦」者,于被努力移除者等三者亦。以「于何一方」此语,于一方一方遣除般哒咖性。「彼之」者,般哒咖之。「于此」者,于五种般哒咖中。「彼亦」者,般哒咖亦。「由此」者,由般哒咖之灭摈。以「此即方法」此语,仅指示性征灭摈。
48. Theyyasaṃvāsakavatthukathā48. 盗住者事论
§110
110.Pārijaññapattassāti parihāyatīti parijāni, issariyabhogādi, tassa bhāvo pārijaññaṃ, issariyabhogādikkhayo, taṃ pattoti pārijaññapatto, tassa. ‘‘Pārijuññapattassā’’tipi ukārena saha pāṭho atthi. Khīṇakolaññoti ettha kule jātā kolaññā, ṇyapaccayo, nakārāgamo. Khīṇā kolaññā assāti khīṇakolaññoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘mātipakkhapitipakkhato’’tiādi. Tattha mātipakkhapitipakkhatoti mātuyā pakkho mātipakkho, pituno pakkho pitipakkho, mātipakkho ca pitipakkho ca mātipakkhapitipakkhā. Phātiṃ kātunti ettha phā-dhātu vaḍḍhanatthoti āha ‘‘vaḍḍhetu’’nti. ‘‘Pucchiyamāno’’ti iminā anuyuñjiyamānoti ettha anutyūpasaggavasena yujasaddo pucchanatthoti dasseti.
一百一十、「达衰败者之」者,衰败为衰败,主权财富等,彼之状态为衰败,主权财富等之灭尽,达彼者为达衰败者,彼之。亦有与「伍」音俱之「达衰老者之」读法。「尽族姓」者,于此,生于族中为族姓,「娘亚」后缀,「那」音之增加。显示语义:「彼之族姓已尽」为「尽族姓」而说「从母方父方」等。于彼,「从母方父方」者,母之方为母方,父之方为父方,母方与父方为母方父方。「为显现」者,于此「帕」界为增长义,故说「为增长」。以「被询问」此语,显示于「被追问」中,以「阿努」前缀,「瑜伽」词为询问义。
Theyyasaṃvāsakoti thenanaṃ theyyaṃ nakārassa yakāraṃ katvā, theyyāya saṃvāsako imassāti theyyasaṃvāsako. Ettha ca na kevalaṃ vassagaṇanādikoyeva saṃvāso nāma hoti, atha kho theyyāya liṅgagahaṇampi saṃvāsoyeva nāma. Tasmā tassa tividhabhāvaṃ dassento āha ‘‘tayo’’tiādi. Tattha liṅgaṃ thenetīti liṅgathenako, eseva nayo itaresupi. Tamatthaṃ vitthārento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha yoti theyyasaṃvāsako. Liṅgamattassevāti ettha mattasaddena saṃvāsādayo nivatteti.
「贼住」者,盗为贼,以「那」音作「亚」音,「为贼而住者为此」为贼住。于此,非仅计算瓦萨等为名为住,实则为贼而取相亦名为住。因此,显示彼之三种性而说「三种」等。于彼,「盗相」者,盗相者为相盗者,此即方法于其余者亦。详细显示彼义而说「于彼」等。于彼「谁」者,贼住者。「仅相」者,于此以「仅」词遣除住等。
Videsanti attano desato viyogaṃ desaṃ. Visaddo hettha viyogatthavācako. Atha vā vi dūraṃ desaṃ. Visaddo hettha dūratthavācako. Musāti abhūtatthe dutiyantanipāto, abhūtaṃ vacananti attho. Paṭibāhatīti aññe nivāreti. Saṃvāsathenako nāmāti ettha ko saṃvāso nāma, nanu ekakammādikoti āha ‘‘bhikkhuvassagaṇanādiko’’tiādi. Bhikkhuvassagaṇanādikoti ādisaddena yathāvuḍḍhaṃ vandanasādiyanaṃ āsanapaṭibāhanaṃ uposathapavāraṇādīsu sandissananti imāni saṅgaṇhāti. ‘‘Kiriyabhedo’’ti iminā saṃ ekato vasiyati anenāti saṃvāsoti vacanatthena kiriyabhedo saṃvāso nāmāti dasseti. Imasmiṃ attheti imasmiṃ vatthumhi, imasmiṃ ṭhāneti attho. Iminā pārājikādiṭṭhāne pana ekakammādiko saṃvāso nāmāti dasseti.
「他国」者,从自己之国分离之国。「韦」音于此为分离义之表述。或者「韦」为远之国。「韦」音于此为远义之表述。「虚妄」者,于非真实义之第二格终结词,非真实之言说为义。「阻止」者,阻止他人。「名为住盗者」者,于此,何为名为住,岂非单一甘马等,故说「比库瓦萨计算等」等。「比库瓦萨计算等」者,以「等」字摄取:如长幼礼拜、接受、座位阻止、于伍波萨他自恣等中出现,此等。以「行为之差别」此语,显示以语义「一起住于此」为住,行为之差别名为住。「于此义中」者,于此事中,于此处为义。以此显示:然于巴拉基咖等处,单一甘马等名为住。
‘‘Liṅgassa ceva saṃvāsassa cā’’ti iminā ubhayathenakoti ettha ubhayasarūpaṃ dasseti.
「『相与共住』者」,以此显示「两种盗戒者」,此处显示两种形态。
Etthāti theyyasaṃvāsakaṭṭhāne. Rāja…pe… bhayehi vāti ettha bhayasaddo paccekaṃ yojetabbo. Rājabhayena ca dubbhikkhabhayena ca kantārabhayena ca rogabhayena ca veribhayena cāti hi attho. Cīvaragahaṇatthanti cīvarāharaṇatthaṃ, ayameva vā pāṭho. Vāsaddo hetvatthaṃ vā sampadānatthaṃ vā sampiṇḍeti. Ayaṃ gāthā vibhattiyā uppaṭipāṭittā bhaggarītisaṅkhātā alaṅkāradosā na muttā. Liṅganti samaṇaliṅgaṃ. Idhāti imasmiṃ sāsane.
「此处」者,在盗共住之处。「王……乃至……诸怖畏」者,此处「怖畏」之词应逐一连接。义为:因王怖畏、因饥馑怖畏、因旷野怖畏、因疾病怖畏、因怨敌怖畏。「为取衣之故」者,为夺取衣之义,或此即为读法。「因」之词汇总为因义或为义。此偈颂因格位颠倒,未脱离称为「破格」之修辞过失。「相」者,沙门相。「在此」者,在此教法中。
Nādhivāsetīti na sampaṭicchati. Yāvāti yattakaṃ kālaṃ, ayaṃ panettha yojanā – idha yo rāja…pe… bhayena vā cīvaragahaṇatthaṃ vā liṅgaṃ ādiyati, so suddhamānaso hutvā yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva eso ‘‘theyyasaṃvāsako nāmā’’ti na vuccatīti.
「不容受」者,不接受。「乃至」者,多少时间。此处之连接为:此处若有人因王……乃至……因怖畏或为取衣之故而取相者,彼以清净心,乃至不容受共住,则此人不被称为「盗共住者」。
Tatrāti tāsu gāthāsu. Idhāti imasmiṃ sāsane. Evanti liṅge gahiyamāne. Tasminti jane. Anosaritvāvāti anokkamitvāva. Liṅgaṃ apanetvāti sayaṃ gahitaṃ samaṇaliṅgaṃ vināsetvā. Pabbajitālayanti pabbajitachāyaṃ. Pubbeti saṃvāsathenake.
「其中」者,在彼等偈颂中。「在此」者,在此教法中。「如是」者,在取相时。「从彼」者,从人。「不随行而」者,不出离而。「除去相」者,灭除自己所取之沙门相。「出家者之住处」者,出家者之影像。「先前」者,在共住盗戒者中。
Sabbapāsaṇḍiyabhattānīti sabbāni pāsaṇḍaṃ uddissa dinnāni bhattāni.
「一切外道食」者,一切为外道而施之食。
Satte vahatīti sattavāho. Viramitabbanti veraṃ, taṃ pavattetīti veriko. Kāyena pariharitabbānīti kāyaparihāriyāni. Tanti tuvaṃ. Hīnāyāvattabhāvanti hīnāya gihibhāvāya āvattabhāvaṃ.
「运载有情」者,有情之运载者。「应离」者,怨敌,令其生起故为怨敌者。「应以身护持」者,身所应护持者。「汝」者,你。「还归下劣之状态」者,还归下劣之在家状态。
Uppabbajitvāti pabbajaviyogaṃ katvā. Tamatthanti uppabbajitasaṅkhātamatthaṃ. Assāti mahāsāmaṇerassa.
「出家后」者,作出家之别离也。「彼义」者,名为出家之义也。「彼」者,大沙玛内拉之。
Mahanto vāti ettha vāsaddo garahattho. Pageva daharoti dasseti. Abyatto hotīti yojanā. Soti sāmaṇero.
「大或」者,此中「或」字是呵责之义。「何况年幼」者,显示也。「不善巧」者,连结也。「彼」者,沙玛内拉也。
Vacchagorakkhādīnīti ettha vacchoti taruṇagoṇo. So hi mātusantike vasatīti vaccho. Mātuyā viyogakāle vā vassatīti vacchoti vuccati. Iminā dammagavajaraggavāpi sāmaññato gahitā. Go vuccati khettabhūmi. Vaccho ca go ca vacchagavā, tesaṃ rakkhanaṃ vacchagorakkho, so ādi yesaṃ kasikammādīnanti vacchagorakkhādīni. ‘‘Sūpasampanno’’ti iminā gahaṭṭhampi sace upasampādeti, sūpasampannoti dasseti. Anupasampannakāleyevāti sāmaṇerakāleyeva. Vinayavinicchayeti vinaye vuttassa theyyasaṃvāsakassa vinicchaye. Theyyasaṃvāsako hoti liṅgassa apanītattā.
「牛犊牛守护等」者,此中「牛犊」者,幼牛也。彼住于母亲近处,故为牛犊。或于与母别离之时哭泣,故称为牛犊。以此,驯牛、老牛、病牛亦以共通性而摄取。「牛」者,称为田地。牛犊与牛为牛犊牛,彼等之守护为牛犊牛守护,彼为彼等之初,农耕等为牛犊牛守护等。「具足汤」者,以此显示,若在家者达上,则具足汤也。「在未达上时」者,即在沙玛内拉时也。「律决择」者,在律中所说之盗住者之决择也。盗住者,因标相之被除去故。
Theyyasaṃvāsako na hoti saliṅge ṭhitattā. Ayampi theyyasaṃvāsako na hoti kāsāye saussāhattā. Theyyasaṃvāsako hoti kāsāye dhurassa nikkhittattā.
盗住者不是,因住于有标相故。此亦盗住者不是,因于袈裟有勤勉故。盗住者,因于袈裟舍弃重担故。
Theyyasaṃvāsako na hoti saliṅge ṭhitattā. Neva theyyasaṃvāsako hoti kāsāye saussāhattā. Methunasevanādīhītiādisaddena pāṇātipātādayo saṅgaṇhāti. Theyyasaṃvāsako hoti kāsāye dhurassa nikkhittattā. Ovaṭṭikanti adhovaṭṭena karaṇaṃ. Rakkhati tāvāti tāva rakkhati vīmaṃsanena nivāsitattā. Liṅganti samaṇaliṅgaṃ. Theyyasaṃvāsako hoti gihiliṅgassa sampaṭicchitattā.
盗住者不是,因住于有标相故。既非盗住者,因于袈裟有勤勉故。「行淫等」者,以「等」字摄取杀生等也。盗住者,因于袈裟舍弃重担故。「内卷」者,以下卷而作也。「守护暂时」者,暂时守护,因以审察而着下衣故。「标相」者,沙门标相也。盗住者,因在家标相之被接受故。
Vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā rakkhatiyeva odātavatthassa antokāsāyabhāvato. ‘‘Bhikkhuniyāpi eseva nayo’’ti vuttamevatthaṃ vibhāvento āha ‘‘sāpī’’tiādi.
审察或接受或守护,因白衣之内为袈裟性故。「对比库尼亦此同法」者,阐明所说之义而说「彼亦」等也。
Vuḍḍhapabbajito sāmaṇeroti sambandho. Pāḷiyampīti pantiyampi. Seno maṃsapesiṃ gahetvā gacchati viya bhattapiṇḍe pattaṃ upanāmetvā gahetvā gacchati. Theyyasaṃvāsako na hoti vassānaṃ agaṇanattā.
「年长出家的沙玛内拉」者,此为连结。「在经文中」者,即在别处。如军队取肉块而去,如是取钵中的饭团而去。彼非贼住者,因不计算瓦萨之故。
48. Titthiyapakkantakakathā48. 投外道者论
§110
110. Pakkamatīti pakkanto, ‘‘paviṭṭho’’ti iminā kamudhātuyā padavikkhepatthaṃ dasseti, icchākantiatthe nivatteti. Soti titthiyapakkantako. Tatrāti titthiyapakkantake. Upasampanno bhikkhu gacchatīti sambandho. Tesanti titthiyānaṃ. ‘‘Titthiyo bhavissāmī’’ti pubbeva laddhigahitattā vuttaṃ ‘‘liṅge ādinnamatte’’ti. Kusacīrādīnīti ettha kuso vuccati salākā. Cīroti panti, āvalīti attho. Kuse rajjunā āvunitvā kato cīro kusacīro, so ādi yesaṃ tānīti kusacīrādīni. Ādisaddena phalakacīrādayo saṅgaṇhāti. Kusatiṇehi kato cīro kusacīrotipi vadanti. Naggoti acelako. Ājīvakoti acelakavatamādāya jīvatīti ājīvako. Tesanti ājīvakānaṃ. Ovadito hutvāti sambandho.
110. 「离去」者,已离去。以「已入」一词显示 kamu 词根的足迹散布之义,转向欲求离去之义。「彼」者,外道离去者。「于彼」者,于外道离去者。「已达上的比库前往」者,此为连结。「彼等」者,外道之。「我将成为外道」者,因先前已取得标志,故说「于取标志时」。「咖萨吉拉等」者,此中 kusa 称为杖。吉拉者,别处,意为绳索。以绳索缠绕咖萨而作之吉拉为咖萨吉拉,以此为首者为咖萨吉拉等。以阿迪一词摄取帕喇咖吉拉等。亦有说以咖萨草作之吉拉为咖萨吉拉。「裸形」者,无衣者。「阿基瓦咖」者,取无衣者之戒而活命,故为阿基瓦咖。「彼等」者,阿基瓦咖之。「被教诫后」者,此为连结。
Kinti kiṃ vataṃ. Luñcāpetīti apanayāpeti. Morapiñchādīnīti ettha piñchaṃ vuccati pakkho. So hi piñchati ākāse gacchati anenāti piñchanti vuccati. Pichi gatiyanti dhātupāṭho. Morassa piñchaṃ morapiñchaṃ, taṃ ādi yesaṃ tānīti morapiñchādīni. Ādisaddena ulūkapiñchādayo saṅgaṇhāti. Yāva na sampaṭicchatīti yāva laddhiṃ na sampaṭicchati. Nanti vīmaṃsamānaṃ bhikkhuṃ. Laddhīti titthiyaladdhi. Rakkhatīti titthiyapakkantakato rakkhati. Laddhiyā abhāvena titthiyapakkantako na hotīti adhippāyo. Acchiddacīvaroti ettha ākāro kodhattho, aḍḍattho vā hoti, chiddasaddo dūsanattho hoti. Tasmā ākodhena aḍḍena vā chiddo dūsitoti acchiddoti attho daṭṭhabbo. ‘‘Acchinno’’tipi pāṭho. Acchiddaṃ cīvarametassāti acchiddacīvaro. Titthāyatananti titthīnaṃ nivāsaṭṭhānaṃ, titthiyānaṃ upassayanti attho.
「何」者,何戒。「使拔除」者,使除去。「孔雀翎等」者,此中 piñcha 称为翼。因彼以此于空中行,故称为 piñcha。「pichi 为行义」者,词根表。孔雀之翼为孔雀翎,以此为首者为孔雀翎等。以阿迪一词摄取猫头鹰翎等。「乃至不接受」者,乃至不接受标志。「不」者,正在审察之比库。「标志」者,外道标志。「守护」者,守护免于外道离去者。因标志不存在,故不成外道离去者,此为意趣。「无破衣」者,此中 ākāra 为强调义或半义。chidda 一词为损坏义。故应见义为:以强调或以半,破为损坏,故为无破。亦有「未破」之读法。「彼有无破之衣」者,为无破衣者。「外道住处」者,外道之居住处,意为外道之精舍。
49. Tiracchānagatavatthu49. 畜生事
§111
111. Devasampattisadisaṃ issariyasampattiṃ anubhavantopi so nāgo kasmā nāgayoniyā aṭṭīyatīti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi.
111. 虽彼龙享受如天成就之自在成就,何故厌恶龙胎生?故说「虽然」等。
Tattha kiñcāpi anubhotīti sambandho. Kiñcāpisaddo hettha sambhāvanājotako, panasaddo garahatthajotako. Kusalavipākenāti ahetukakusalavipākena. Tassāti nāgassa. Sajātiyāti samānajātiyā nāgiyā. Udakasañcārimaṇḍūkabhakkhanti udake sañcaraṇasīlaṃ maṇḍūkasaṅkhātaṃ bhakkhaṃ pātubhavatīti yojanā. Soti nāgo. Aṭṭīyatīti aramaṇaṃ pīḷiyati. Harāyatīti ettha haredhātu lajjanatthoti āha ‘‘lajjatī’’ti. Ekāranto dhātu bhūvādigaṇiko (saddanītidhātumālāyaṃ 16 rakārantadhātu). Jigucchatīti ettha gupadhātuyā kammaṃ dassento āha ‘‘attabhāva’’nti. ‘‘Tassa bhikkhuno’’tipadassa ‘‘nikkhante’’tipadena yojitabbattā bhummatthe sāmivacananti āha ‘‘tasmiṃ bhikkhusmi’’nti. Atha vā tassa bhikkhunoti sāmiyogattā ‘‘nikkhante’’ti ettha bhāvatthe mānapaccayoti āha ‘‘nikkhamane’’ti. Iminā nikkhanteti ettha na antapaccayo, mānapaccayasseva antabhāvaṃ katvā vuttoti dasseti. Vissaṭṭhoti sativissajjito. Tasminti bhikkhumhi. Kapimiddhavasenevāti kapino middhavasena eva. Atha vā kapimiddhavasena niddāyanto iva niddāyantoti yojanā. Paṭinipajjīti puna nipajji. Vissaramakāsīti ettha visaddo virūpatthajotako, sarasaddo saddavācakoti dassento āha ‘‘virūpaṃ mahāsaddamakāsī’’ti.
其中「虽然享受」者,此为连结。「虽然」一词于此显示可能性,「然」一词显示轻蔑义。「以善果报」者,以无因善果报。「彼」者,龙之。「同类」者,同种类之龙女。「水行蛙食」者,应结合为:于水中行走习性之蛙所称之食物出现。「彼」者,龙。「厌恶」者,所缘被压迫。「羞耻」者,此中 hara 词根为羞耻义,故说「羞耻」。以 ā 结尾之词根属 bhū 等类(在词根表中为第 16 个以 ra 结尾之词根)。「厌恶」者,此中显示 gupa 词根之业,故说「自身」。因「彼比库」一词应与「离去时」一词结合,故于地格义中为属格,故说「于彼比库」。或者「彼比库」者,因属格关系,「离去时」者,此中于有格义中为 māna 后缀,故说「离去」。以此显示「离去时」者,此中非 anta 后缀,而是将 māna 后缀作为 anta 形态而说。「放逸」者,以念放逸。「从彼」者,从比库。「如猴睡眠力」者,唯如猴之睡眠力。或者应结合为:如以猴睡眠力睡眠者而睡眠。「再卧」者,再次卧下。「发出声音」者,此中 vi 字显示变异义,sara 字为声音所说,故显示说「发出变异之大声」。
‘‘Akārassa lopaṃ katvā’’ti iminā tumhe khotthāti ettha ‘‘tumhe kho atthā’’ti padavibhāgaṃ katvā okārato parassa akārassa lopaṃ dasseti. ‘‘Akārassālopa’’ntipi pāṭho. Evañhi sati akārassa alopaṃ katvāti attho daṭṭhabbo. Iminā ‘‘tumhe kho atthā’’ti padacchedaṃ katvā akāre pare okārassa vakāraṃ katvā tumhe khvatthā’’ti pāṭho dassito. Kasmā imasmiṃ dhammavinaye avirūḷhidhammāti āha ‘‘jhāna…pe… abhabbattā’’ti. ‘‘Bhavathā’’ti iminā atthāti ettha asadhātu sattatthavācako thavibhattīti dasseti. Sajātiyāti ettha samānā jāti etissāti sajātīti vutte nāgī evāti āha ‘‘nāgiyā evā’’ti. Manussitthiādīti ettha ādisaddena tiracchānagatitthīpetitthīdevitthiyo saṅgaṇhāti. ‘‘Dveme bhikkhave paccayā’’ti desanā sāvasesadesanāti dassento āha ‘‘ettha cā’’ti. Etthāti tiracchānagatavatthumhi. Abhiṇhanti abhikkhaṇaṃ punappunanti attho.
「作 a 之省略」者,以此于「你们确实是」中,作「你们确实是」之词分解,显示从 o 之后之 a 之省略。亦有「a 之不省略」之读法。若如是,应见义为:不作 a 之省略。以此作「你们确实是」之词分解,于 a 之后将 o 作 v,显示「你们确实是」之读法。何故于此法与律中无增长法?故说「禅那……乃至……无能力」。「汝」者,以此「是」者,此中显示 asa 词根为有情义,tha 为格。「同类」者,此中「同种类者」,说为同类,即唯龙女,故说「唯龙女」。「人女等」者,此中以阿迪一词摄取畜生趣女、饿鬼女、天女。「此二因缘,比库们」者,此教说为有余教说,故显示说「于此且」。「于此」者,于畜生趣事中。「频繁」者,意为时时、再再。
Tiracchānagatoti ettha kiṃ apāyapariyāpanno duggatiahetukapaṭisandhikovādhippetoti āha ‘‘nāgo vā hotū’’tiādi.
「畜生趣」者,于此,为显示「何者为所欲?是恶趣所摄、恶趣无因结生者耶?」,故说「或为龙」等。
50. Mātughātakādivatthukathā50. 杀母者等事论
§112
112.Nikkhantinti ettha ‘‘imassa pāpakammassā’’ti chaṭṭhīyogattā bhāvatthe tipaccayoti āha ‘‘nikkhamana’’nti. Apavāhananti apāyapaṭisandhivahanato apagamanaṃ. Yenāti manussabhūtena yena jīvitā voropitāti sambandho. Manussitthibhūtāti manussitthī hutvā bhūtā, manussitthībhāvaṃ vā bhūtā pattā. Iminā tiracchānagatitthiādayo nivatteti. ‘‘Janikā’’ti iminā posāvanikamātādayo nivatteti. Sayampīti ettha pisaddo na kevalaṃ mātāyeva, atha kho puttenāpīti dasseti. Satāti santena. Manussajātikeneva satā manussajātiko eva hutvā voropitāti yojanā. Anantare bhave phalaṃ nibbattetīti ānantariyaṃ, mātughātakakammaṃ, tena jātisāmaññampi ajanikaṃ ghātento ca janikampi jātibhedaṃ ghātento ca na anantariko hoti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritāti dassento āha ‘‘yena panā’’tiādi. Tattha poseti vaddhetīti posāpaniyā, sā eva posāvanikā pakārassa vakāraṃ, yakārassa ca kakāraṃ katvā, posāvanikā ca sā mātā ceti posāvanikamātā. Assāti puttassa. Idaṃ padaṃ pubbāparāpekkhaṃ. Tattha pubbapade bhāvasambandho, pacchimapade sāmisambandho. Sabbathā eseva nayo hotīti āha ‘‘sacepī’’tiādi. Vesiyāti upalakkhaṇavasena vuttaṃ . Yāya kāyaci itthiyā puttassāpi gahetabbattā. ‘‘Ayaṃ me pitā’’ti ajānanameva hi pamāṇaṃ. Anenāti iminā puttena. ‘‘Pitughātakotveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti iminā mātughātakepi ‘‘ayaṃ me mātā’’ti ajānitvā ghātentopi mātughātakotveva saṅkhyaṃ gacchatīti dasseti.
112.「出离」者,于此,因「此恶业之」属格连接,故为有义第五转声,故说「出离」。「离去」者,从恶趣结生之运载而离去。「由彼」者,应连结为「由人身,由彼生命而断绝」。「成为人身者」者,成为人身而生者,或达到人身之状态而生者。以此遮止畜生趣女等。以「生母」遮止养母等。「自己亦」者,于此,「亦」字显示不仅母亲,而且由子亦然。「有」者,存在者。应连结为「唯由人类者有,唯成为人类者而断绝」。「于无间生中生果」者为无间,即杀母业,以此显示:杀非生母之种类共同者,及杀生母之种类差别者,皆非无间,其出家与达上亦不被遮,故说「然而由彼」等。于彼,「养育、增长」者为养育者,即养母,以「巴」音变为「瓦」音,以「亚」音变为「咖」音,养母即母,故为养母。「之」者,子之。此词前后相关。于彼,前词为有义关系,后词为属格关系。一切处皆此法,故说「即使」等。「妓女」者,以标示而说。因应取「由任何身之女人,子之亦」。「不知『此是我父』」,此即为量。「以此」者,以此子。以「唯成为杀父者而入数」,以此显示:于杀母者亦,不知「此是我母」而杀者,亦唯成为杀母者而入数。
§114
114. Saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārena dassento āha ‘‘manussajātiyaṃ hī’’tiādi. Apabbajitanti gihibhūtaṃ. Pabbajjā cassāti ettha casaddena upasampadāpi vāritāti dasseti. Assāti arahantaghātakassa. Avasesanti arahantato avasesaṃ. Assāti ariyaghātakassa. Ānantariyo na hoti tiracchānagatattā panassa pabbajjā vāritāti attho netabbo. Etthāti mātughātakādikammesu. Vadhāyāti tadatthe catutthīti āha ‘‘vadhatthāyā’’ti. ‘‘Māretu’’nti iminā ‘‘vadhatthāyā’’ti ettha hanadhātu hiṃsanatthoti dasseti. ‘‘Nīyantī’’ti iminā onīyantīti ettha otyūpasaggo dhātvatthānuvattakoti dasseti. Yaṃ pana vacanaṃ vuttanti sambandho. Tassa vacanassa atthoti yojanā. ‘‘Sacā ca iti ayaṃ nipāto vutto’’ti iminā bhayapīḷitattā ca niruttīsu akusalattā ca davābhaṇanena ravābhaṇanena ayaṃ nipāto corehi vuttoti dasseti. ‘‘Sace ca icceva vā pāṭho’’ti iminā tehi tathā vuttepi saṅgītikāle vā potthakārūḷhakāle vā yathābhūtaṃ saṅgītattā, potthakārūḷhattā ca yathābhūto pāṭho atthīti dasseti. Tatthāti tesu padesu. Niddhāraṇe bhummaṃ. Tassāti ‘‘sacajja maya’’nti pāṭhassa. ‘‘Sace ajja maya’’nti iminā ekāralopasandhiṃ dasseti. ‘‘Sacejja maya’’nti akāralopasandhināpi pāṭho atthi.
114.为详细显示略说之义,故说「于人类生」等。「未出家」者,成为在家者。「其出家与」者,于此,以「与」字显示达上亦被遮。「之」者,杀阿拉汉者之。「其余」者,从阿拉汉之其余。「之」者,杀圣者之。应取义为「非无间,然因畜生趣故,其出家被遮」。「于此」者,于杀母等业中。「为杀」者,为彼义之第四转声,故说「为杀义」。以「杀」,以此显示「为杀义」中,「杀」字根为伤害义。以「被带去」,以此显示「被带来」中,「来」前缀为随顺字根义。「然而所说之语」者,应连结。彼语之义,应连结。以「若与,此不变词被说」,以此显示:因被恐怖逼迫,及于语源不善巧,以「达」音代「拉」音,此不变词被盗贼所说。以「若与,如是或为读法」,以此显示:虽被彼等如是说,然于结集时或书写时,因如实结集、如实书写,故如实读法存在。「于彼」者,于彼诸词中。于分别中为地格。「彼之」者,「若今日我等」读法之。以「若今日我等」,以此显示「埃」音脱落连音。以「若今日我等」,以「阿」音脱落连音,读法亦存在。
§115
115.Pakatattanti pakatiyā sīlasaṅkhāto attā sabhāvo etissāti pakatattā, taṃ. Kāyasaṃsaggena bhikkhunīnaṃ pārājikattā vuttaṃ ‘‘sīlavināsaṃ pāpetī’’ti. Anicchamānaṃyeva bhikkhuninti sambandho.
115.「本性」者,本性之戒所称之我、自性,此之所有,故为本性,即彼。因以身接触比库尼为巴拉基咖,故说「令戒毁坏」。应连结为「不欲之比库尼」。
Icchamānanti odātavatthavasanaṃ icchamānaṃ. Yasmā abhikkhunī hoti, tasmā bhikkhunīdūsako na hotīti yojanā. Sīlavipannaṃ bhikkhuninti sambandho.
「欲者」者,欲着白衣者。因非比库尼,故非污比库尼者,应连结。应连结为「戒毁坏之比库尼」。
Yo devadatto saṅghaṃ bhindati viya, bhindatīti yojanā. Uddhammanti dhammato virahitaṃ. Ubbinayanti vinayato virahitaṃ. Catunnaṃ kammānanti apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ.
「如迭瓦达德破僧团,破」者,应连结。「非法」者,离法。「非律」者,离律。「四甘马之」者,求听等四甘马之。
Yo devadatto lohitaṃ uppādeti viya, uppādetīti yojanā. Duṭṭhacittenāti ettha na yaṃkiñci duṭṭhacittaṃ duṭṭhacittaṃ nāma, atha kho vadhakacittanti āha ‘‘vadhakacittenā’’ti. Sarīreti sarīrabbhantare. Tathāgatassa hi abhejjakāyattā parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitassa uppādanaṃ nāma natthi. Yo pana jīvako phāsuṃ karoti viya, phāsuṃ karotīti yojanā. Lohitañcāti pūtilohitañca.
如迭瓦达德令血出者,应连结为「令出」。『以恶心』者,此处并非任何恶心皆名为恶心,而是说杀害心,故说『以杀害心』。『身体』者,身体内部。因如来有不可破坏身性,故以外力手段切破皮肤令血出者,实无此事。如基瓦咖施手术者,应连结为「施手术」。『血』者,腐败之血。
54. Ubhatobyañjanakavatthukathā54. 双性者事论
§116
116.Ubhatobyañjanakoti ettha bāhiratthasamāsaṃ dassento āha ‘‘itthinimittuppādanakammato cā’’tiādi. Tattha ‘‘itthi…pe… kammato cā’’ti iminā ubhayasarūpaṃ dasseti. Ubhato kammato pavattanti pāṭhaseso yojetabbo. Byañjananti nimittaṃ. Assāti janassa. Karotipi kāretipīti ettha karadhātuyā suddhakammakāritakammāni dassento āha ‘‘purisanimittenā’’tiādi. Tattha ‘‘vītikkama’’nti iminā suddhakammaṃ dasseti, ‘‘para’’nti iminā kāritakammaṃ dasseti. Samādapetvāti uyyojetvā. Tassa duvidhabhāvaṃ dassento āha ‘‘duvidho’’tiādi. Tattha itthibhāvena lakkhito ubhatobyañjanako itthiubhatobyañjanako. Esa nayo itaratthāpi.
一一六、『两性人』者,此处显示外在义之复合,故说『从女相生起之业,及……』等。其中『女……乃至……从业』者,以此显示两种形相。应连结余文为「从两种业而转起」。『相』者,标识。『者』,人之属格。『作或令作』者,此处显示作字根之纯粹业与使役业,故说『以男相』等。其中『以逾越』者,显示纯粹业;『以他人』者,显示使役业。『令行』者,令从事。显示其二种性,故说『二种』等。其中以女性为特征之两性人,为女两性人。此理于其余处亦同。
Tatthāti duvidhesu ubhatobyañjanakesu. Itthinimittanti itthiyā aṅgajātaṃ. Eseva nayo ‘‘purisanimitta’’nti etthāpi. Pākaṭaṃ paṭicchannanti sabhāvato pākaṭaṃ paṭicchannaṃ. Puna paṭicchannaṃ pākaṭanti rāgavasena paṭicchannaṃ pākaṭaṃ. Paraṃ gaṇhāpetīti parameva gaṇhāpetīti attho. Idanti kāraṇaṃ. Etesanti dvinnaṃ ubhatobyañjanakānaṃ. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ, kiṃ vuttanti yojanā. Tatthāti ubhatobyañjanake. Vicāraṇakkamoti vīmaṃsanānukkamo. ‘‘Tattha vicārakkamo’’tipi pāṭho. Vicāraṇakkamo dhammasaṅgahaṭṭhakathāya veditabbo, idha pana kiṃ veditabbanti āha ‘‘idamidha veditabba’’nti. Tattha idanti napabbajjūpasampadakāraṇaṃ. Idhāti imissaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ.
『其中』者,于二种两性人中。『女相』者,女人之肢体类。此理于『男相』处亦同。『显露、隐藏』者,自性上显露、隐藏。『复次隐藏、显露』者,以染欲之力隐藏、显露。『令他人取』者,义为令他人自己取。『此』者,原因。『彼等』者,二种两性人。然于《库伦地》中所说,应连结为「何所说」。『其中』者,于两性人。『审察次第』者,审思之顺序。亦有读本作『其中审察次第』。审察次第应从《法集论注》得知,然此处应知何者,故说『此处应知此』。其中『此』者,不得出家达上之原因。『此处』者,于此律注中。
55. Anupajjhāyakādivatthukathā55. 无依止师等事缘之论述
§117
117.Tena kho pana samayenāti ettha tasaddassa aniyamaniddesabhāvaṃ dassento āha ‘‘yena samayenā’’ti. Sikkhāpadaṃ apaññattaṃ hotīti ‘‘na bhikkhave anupajjhāyako upasampādetabbo’’ti sikkhāpadaṃ apaññattaṃ hoti. ‘‘Upajjhāyavirahita’’nti iminā anupajjhāyakanti ettha akārassa virahatthaṃ dasseti. Upajjhāyavirahitaṃ upasampadāpekkhanti sambandho. ‘‘Eva’’ntiādinā dosaṃ dasseti. Upajjhaṃ agāhāpetvāti ‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti (mahāva. 65; mahāva. aṭṭha. 64) upajjhaṃ agāhāpetvā. Upasampādentassa kārakasaṅghassāti yojanā. Kammaṃ panāti upasampadakammaṃ pana. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā upasampādentassa āpatti, kammaṃ pana na kuppatīti vacanaṃ atidisati.
一一七、『尔时』者,此处显示彼字之不定指示性,故说『于某时』。『学处未制』者,『诸比库!不应令无依止师者达上』之学处未制。『无依止师』者,以此显示『无依止师』中否定词之缺乏义。应连结为「无依止师之求达上者」。以『如是』等显示过失。『未令取依止师』者,未令取『尊者!请为我依止师』之依止师。应连结为「对达上者、作业僧团」。『然业』者,然达上业。以『此理同』者,超越「达上者有罪,然业不坏」之语。
56. Apattakādivatthukathā56. 未得等事缘之论述
§118
118. Yo piṇḍo hatthesu labbhatīti yojanā. Tadatthāyāti tassa piṇḍassa atthāya. Seyyathāpi titthiyāti ettha seyyathāpisaddo upamattho, titthiyasaddo ājīvakanāmake titthiye hotīti dassento āha ‘‘yathāpi ājīvakanāmakā titthiyā’’ti. Tasmā ājīvakasaṅkhāte titthiye upamaṃ katvā ujjhāyantīti āha ‘‘sūpabyañjanehī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Teti ājīvakā. Kammaṃ pana na kuppatīti pattacīvaresu asantesupi kammavācāya ‘‘paripuṇṇassa pattacīvara’’nti parikittitattā kammaṃ na kuppatīti adhippāyo.
一一八、应连结为「于手中所得之团食」。『为彼』者,为彼团食。『譬如外道』者,此处「譬如」字为譬喻义,显示外道字为名为阿基瓦咖之外道,故说『如名为阿基瓦咖之外道』。故以名为阿基瓦咖之外道作譬喻而呵责,故说『以羹菜』等。『实』者,真实,或因。『彼等』者,阿基瓦咖。『然业不坏』者,意趣为:即使钵衣不具,因于甘马语中已宣说「具足钵衣」,故业不坏。
Yācitakenāti ettha yācito hutvā gahito yācitakoti dassento āha ‘‘yācitvā gahitenā’’ti. ‘‘Īdisena hī’’tiādinā dosaṃ dasseti. Tasmāti yasmā āpatti hoti, tasmā. Tassāti upasampadāpekkhassa. Nirapekkhehi ācariyupajjhāyādīhīti yojanā. Nissajjitvāti brahmadeyyena nissajjitvā. Anadhiṭṭhānupagānaṃ pattacīvarānaṃ apattacīvarattā vuttaṃ ‘‘adhiṭṭhānupagaṃ pattacīvara’’nti. Paṇḍupalāsanti samaṇuddesabhāvāpekkhaṃ. So hi rūḷhivasena paṇḍupalāsoti vuccati. Atha vā yathā paṇḍupalāso na harito, nāpi sukkho hoti, evaṃ sopi pabbajāpekkho na gihī hoti, nāpi sāmaṇero, tasmā samaṇuddesabhāvāpekkho ‘‘paṇḍupalāso’’ti vuccati.
『以乞得』者,此处显示被乞求而取为乞得,故说『以乞求而取』。以『如是实』等显示过失。『故』者,因有罪,故。『彼』者,求达上者。应连结为「以无所求之老师、依止师等」。『舍弃』者,以梵施而舍弃。因未摄受、未受用之钵衣为非钵衣,故说「摄受、受用之钵衣」。『黄叶』者,关于沙玛内拉预备者之状态。彼依惯例被称为黄叶。或者,如黄叶非青亦非干,如是彼求出家者非在家人亦非沙玛内拉,故求沙玛内拉预备者之状态被称为「黄叶」。
Vasantassa paṇḍupalāsassāti sambandho. Anāmaṭṭhapiṇḍapātanti bhikkhūhi anāmasitabbaggaṃ piṇḍapātaṃ. Sāmaṇerabhāgasamakoti sāmaṇerehi laddhena bhāgena samaṃ pavatto. Assāti paṇḍupalāsassa. Sāmaṇerassa sabbaṃ paṭijagganakammaṃ kātuṃ vaṭṭati viya, assa kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.
「春季的黄叶」者,此为连结。「不应触食」者,比库们不应触摸的食物。「与沙玛内拉份相等」者,与沙玛内拉所得之份相等而行。「其」者,黄叶之。如同沙玛内拉可作一切代受之甘马,其亦可作,此为连结。
57. Hatthacchinnādivatthukathā57. 手断等事缘之论述
§119
119. Hatthacchinnādivatthūsu hatthā chinnā yassāti hatthacchinnotiādivacanatthaṃ dassento āha ‘‘yassā’’tiādi. Maṇibandheti pakoṭṭhante. So hi yasmā ettha maṇisaṅkhātaṃ alaṅkāravikatiṃ bandhati, tasmā maṇibandhoti vuccati. Kappareti kapoṇiyaṃ. Sā hi paresaṃ piṭṭhīsu kapati hiṃsati anenāti ‘‘kapparo’’ti vuccati. Yassa hatthā chinnā honti, ayaṃ hatthacchinno nāmāti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Eko vā pādoti yojanā. Heṭṭhā ‘‘eko vā dve vā hatthā’’ti etthāpi eseva nayo. Catūsu hatthapādesu dve vāti eko hattho, eko pādoti dve vā. Kaṇṇāti saddaggahā. Te hi kaṇṇati savati etehīti kaṇṇāti vuccanti. Kaṇṇābaddheti kaṇṇacchiddassa ābaddhe. Saṅghāṭetunti saṅghaṭanaṃ kātuṃ, ābandhanaṃ kātunti attho. Ajapadaketi ajapadasaṇṭhāne ṭhāne. Nāsāti ghānāni. Tāni hi nāsati abyattasaddaṃ karoti etāhīti nāsāti vuccanti. Nāsikāti nāsāyeva. Saṇṭhāpetunti suṭṭhu ṭhapetuṃ, pakatiyā ṭhapetunti attho. Nakhasesanti nakhoyeva seso chinnaṅgulitoti nakhaseso, taṃ. Agge pure uṭṭhahatīti aṅguṭṭho. ‘‘Vuttanayenevā’’ti iminā ‘‘nakhasesaṃ adassetvā’’ti vacanaṃ atidisati. Kaṇḍaranāmakāti mahāsiranāmakā. Te hi kaṃ sarīraṃ dhārentīti kaṇḍarāti vuccanti dhakārassa ḍakāraṃ katvā. Yesūti kaṇḍaresu, niddhāraṇe bhummaṃ.
119. 于断手等事中,「手被断者」者,为显示「其手被断」等语之义,故说「其」等。「腕」者,前臂末端。因于此处系结名为宝珠之装饰品,故称为「腕」。「肘」者,肘关节。因其以此伤害他人之背,故称为「肘」。其手被断者,此名为断手者,此为连结。于其余处亦同此理。「一足或」者,此为连结。下文「一手或二手或」处亦同此理。「于四肢手足中二或」者,一手一足,故为二或。「耳」者,声之受者。因以此等听闻,故称为「耳」。「耳缚」者,耳孔之闭塞。「以合拢」者,作合拢,作系缚之义。「羊蹄处」者,于羊蹄形状之处。「鼻」者,嗅觉器官。因以此等发出不清晰之声,故称为「鼻」。「鼻孔」者,即鼻。「以安置」者,善安置,以本性安置之义。「指甲余」者,指甲即余,断指者为指甲余,彼。「拇指」者,于前端最先起立。以「如前所说」此语,超越「不示指甲余」之语。「大筋名」者,大脉名。因其持身体,故称为「大筋」,将「达」音作「荼」音。「于其等」者,于大筋中,处格为分离格。
Yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambandho honti, ayaṃ phaṇahatthako nāmāti yojanā. Etanti phaṇahatthakaṃ. Chaḷaṅgulādayopi phaṇahatthakeyeva saṅgahetabbāti āha ‘‘yassapi cha aṅguliyo’’tiādi. Yassapi cha aṅguliyo honti, ayampi phaṇahatthako nāma upacārena.
其指如蝙蝠翼般相连者,此名为蹼手者,此为连结。「此」者,蹼手。六指等亦应摄于蹼手中,故说「其亦有六指」等。其亦有六指者,此亦名为蹼手,以相似故。
Khujjoti ettha khujjo sarīro yassatthīti khujjoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘khujjasarīro’’ti. Kasmā khujjoti āha ‘‘urassa vā’’tiādi. Yassa pana vaṅkaṃ, ayampi khujjo nāmāti yojanā. Vaṅkanti ca kuṭilaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Brahmujugattoti ujuṃ gattaṃ ujugattaṃ, brahmuno ujugattaṃ viya ujugattaṃ imassa mahāpurisassāti brahmujugatto, mahāpuriso.
「驼背」者,于此「其身驼背」者,为显示此语之义,故说「驼背身」。何故驼背?故说「或胸」等。其或弯曲者,此亦名为驼背,此为连结。「弯曲」者,即弯屈。「实」者,真实,或因。「梵直身」者,直身为直身,如梵天之直身般直身,此大人之,故为梵直身者,大人。
Saṃkhepena vuttamatthaṃ vitthārena dassento āha ‘‘jaṅghavāmanassa hī’’tiādi. Yesanti ubhinnaṃ kāyānaṃ. Bhūtānanti amanussānaṃ pisācakapetānaṃ. Attabhāvo hoti viyāti yojanā. Parivaṭumoti parisamantato vaṭṭulasarīro.
以广说显示略说之义,故说「矮腿者实」等。「其等」者,两种身。「众生」者,非人、饿鬼、饿鬼。有自体如,此为连结。「圆满」者,周遍圆形身。
Galagaṇḍīti ettha gale gaṇḍo yassatthīti galagaṇḍīti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yassā’’tiādi. Etanti ‘‘galagaṇḍī’’ti etaṃ vacanaṃ. Tatthāti galagaṇḍipabbājane. Yanti vacanaṃ.
「喉瘤」者,于此「其喉有瘤」者,为显示此语之义,故说「其」等。「此」者,「喉瘤」此语。「于彼」者,于喉瘤出家中。「或」者,语词。
Sipadīti ettha sithilaṃ padaṃ imassāti sipadīti vutte bhārapādoyeva gahetabboti āha ‘‘bhārapādo vuccatī’’ti. Bhāraṃ pādaṃ yassāti bhārapādo. Ete dve thūlapādarogīsu vattantīti daṭṭhabbaṃ. Sañjātapiḷakoti sañjātaphoṭo. Upanāhanti bhusaṃ bandhanaṃ. Udakaāvāṭeti udakena puṇṇāyaṃ kāsuyaṃ. Udakavālikāyāti udakatintena marunā. Yathā sirā paññāyanti, evaṃ milāpetunti yojanā. Īdisanti sirāpaññāyanajaṅghatelanāḷikasabhāvaṃ. Tathāti yathā pabbajjākāle karoti, tathā katvāti attho.
「西巴迪」者,此中「西提喇」是松弛之词,「巴达」是足,「伊玛萨」是此之,故说「西巴迪」时,应取「巴拉巴多」即重足之义,故说「称为重足」。「巴拉」是重,「巴达」是足,「亚萨」是其之,故为重足。应见此二者用于粗足病者。「散泽德毕喇咖」者,已生疮疱。「伍波那哈」者,药物绷带。「伍达咖阿瓦德」者,以水充满之铜钵。「伍达咖瓦离咖亚」者,以水浸润之棉。如何使筋脉显现,如是使之融合,此为连结。「伊迪散」者,筋脉显现、小腿涂油、管状之性质。「德他」者,如出家时所作,如是作之,此为义。
Pāparogīti ettha pāparogassa sarūpaṃ dassento āha ‘‘arisa’’itiādi. Tattha ariso ca bhagandaro ca pittañca semho ca kāso ca soso cāti dvando, te ādayo yesaṃ teti arisa…pe… sosādayo. Ādisaddena heṭṭhā vutte ābādhe saṅgaṇhāti. Tattha pittasemhasaddehi taṃsamuṭṭhāno rogo gahetabbo. ‘‘Niccāturo’’ti iminā pāparogīti ettha mantutthe pavattassa īpaccayassa niccayogatthaṃ dasseti.
「巴巴罗基」者,此中显示恶病之相状,故说「阿离索」等。其中「阿离索」与「巴甘德罗」与「毕德」与「谢摩」与「咖索」与「索索」,此为并列复合词,「德阿达约耶萨」者,此等为首之诸法,故为阿离索乃至索索为首。以「阿迪」之声摄取下文所说之病。其中以「毕德谢摩」之声,应取由彼所生之病。「尼吒都罗」者,以此显示「巴巴罗基」此处所行之「伊」后缀,为常恒连结之义。
Parisadūsanoti ettha itisaddo nāmapariyāyo, parisadūsano nāmāti hi attho. Yo attano virūpatāya parisaṃ dūseti, ayaṃ parisadūsano nāmāti yojanā. Chasarīradosaṃ ādiṃ katvā parisadūsanabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘atidīgho vā’’tiādi. Atidīgho vāti ettha na kevalaṃ paresaṃ dvaṅgulādimattadīgho, atha kho diguṇādidīghovādhippetoti āha ‘‘aññesa’’ntiādi. Nābhipadesoti attano nābhipadeso. Yathā hi atidīghe paravacanena atidīghassa sarūpaṃ veditabbaṃ, tathā atirassādīsupi atirassasarūpanti daṭṭhabbaṃ. Mahodaroti mahāudaro. Kappasīso vāti hatthisīso viya yugasīso vā. Kappasaddo hettha yugatthavācako. Kaṇṇikakeso vāti kaṇṇikasadisehi kesehi samannāgato. ‘‘Jātipalitehī’’ti iminā jarāvātena pahataṃ palitaṃ nivatteti. Pakatitambakesoti ettha pakatisaddena kenaci payogena tambakesaṃ nivatteti. Āvaṭṭasīsoti punappunaṃ vaṭṭatīti āvaṭṭo, kesāvaṭṭo, so etassa sīse atthīti āvaṭṭasīso. Uddhaggehīti uddhaṃ koṭīhi. Jālabaddhena viyāti jālena baddhena iva.
「巴离萨杜萨那」者,此中「伊提」之声是名之同义词,义为「称为众会污染者」。凡以自身丑陋而污染众会者,此称为众会污染者,此为连结。以六身过失为首,详说众会污染之性质,故说「阿提迪喀瓦」等。「阿提迪喀瓦」者,此中非仅比他人长二指等量,而是意指长二倍等,故说「阿涅萨」等。「那毕巴迭索」者,自身脐部。如于过长者以他人之语而知过长之相状,如是于过短等亦应见过短之相状。「玛贺达罗」者,大腹。「咖巴西索瓦」者,如象头或双头。「咖巴」之声此处表双之义。「咖尼咖盖索瓦」者,具有如耳饰般之发。「泽提巴离迭希」者,以此遮除被老风所击之白发。「巴咖提丹巴盖索」者,此中以「巴咖提」之声,遮除以任何因缘之赤发。「阿瓦德西索」者,反复旋转故为「阿瓦德」,发旋,彼在其头上故为发旋头。「伍达盖希」者,向上之发端。「泽喇巴登纳维亚」者,如以网所缚。
Sambaddhabhamuko vāti aññamaññasambaddhabhamuko vā. Makkaṭabhamukoti makkaṭassa bhamu viya bhamu etassāti makkaṭabhamuko. Vāsikoṇenāti tacchanīkoṭiyā. Visamacakkaloti ettha cakkākārena lāti pavattati, cakkākāraṃ vā lāti gaṇhātīti cakkalo. Kekaroti valiro. So hi kucchitaṃ karotīti kekaroti vuccati. Kakkaṭassevāti kakkaṭassa iva. Mūsikakaṇṇoti ākhukaṇṇo. Jaṭukakaṇṇoti vaggulikaṇṇo. Aviddhakaṇṇoti acchiddakaṇṇo. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Soti aviddhakaṇṇo. Kaṇṇe bhagandaro etassāti kaṇṇabhagandaro, soyeva kaṇṇabhagandariko. Gaṇḍo kaṇṇe etassāti gaṇḍakaṇṇo. Paggharitapubbenāti paggharitapūyena. Ṭaṅkito kaṇṇo yassāti ṭaṅkitakaṇṇo. Gobhattanāḷikāyāti gunnaṃ bhattapānatthaṃ katāya nāḷikāya. Biḷārakkhi viya atipiṅgalaṃ akkhi etassāti atipiṅgalakkhi. Madhuvaṇṇo viya piṅgalaṃ akkhi etassāti madhupiṅgalakkhi. Nippakhumakkhīti ettha pakhumaṃ vuccati akkhamhi jātaṃ lomaṃ. Tañhi akkhino pakkhadvaye jātattā pakhumanti vuccati. Natthi pakhumaṃ akkhimhi etassāti nippakhumakkhi. Assupaggharaṇaṃ akkhimhā etassāti assupaggharaṇakkhi. Pupphaṃ sañjātaṃ yassa akkhinoti pupphitaṃ. Pupphitaṃ akkhi yassāti pupphitakkhi. Akkhipākenāti akkhino dalapariyantesu paccanakena rogena.
「桑巴达巴穆咖瓦」者,或互相连结之眉。「玛咖德巴穆咖」者,如猴之眉,眉为其之,故为猴眉。「瓦西果内那」者,以斧刃之角。「维萨玛吒咖喇」者,此中「以轮之形而行」,或「取轮之形」,故为轮额。「盖咖罗」者,皱纹。彼作丑陋故称为「盖咖罗」。「咖咖德萨谢瓦」者,如蟹。「穆西咖咖纳」者,鼠耳。「泽都咖咖纳」者,蝙蝠耳。「阿维达咖纳」者,无孔耳。「希」者,真实,或因为。「索」者,无孔耳者。「咖内巴甘德罗埃德萨」者,耳有恶疮,故为耳恶疮者,彼即耳恶疮人。「甘多咖内埃德萨」者,瘤在耳,故为瘤耳。「巴嘎离德巴本纳」者,以流出之脓。「德咖离德咖纳亚萨」者,穿孔之耳为其之,故为穿孔耳。「果巴德纳那离咖亚」者,以为牛饮食所作之管。「比喇拉卡」者,如猫眼极黄之眼为其之,故为极黄眼。「玛都瓦纳瓦」者,如蜜色黄之眼为其之,故为蜜黄眼。「尼巴库玛卡」者,此中「巴库玛」称为眼中所生之毛。彼因生于眼之两侧故称为「巴库玛」。「无巴库玛在眼中为其之」,故为无睫毛眼。「阿苏巴嘎喇纳卡姆阿卡姆哈埃德萨」者,泪流从眼为其之,故为泪流眼。「朴帕桑泽德亚萨阿卡尼」者,花已生于其眼,故为开花。「朴毕德卡亚萨」者,开花之眼为其之,故为开花眼。「阿卡巴盖那」者,以眼之边缘周围之熟烂病。
Cipiṭanāsikoti anunnatanāsiko. Sukatuṇḍasadisāyāti suvānaṃ mukhena sadisāya.
「吉毕德那西咖」者,不高鼻者。「苏咖都达萨迪萨亚」者,以如犬嘴之相似。
Paṭaṅgamaṇḍūkassevāti paṭaṅganāmakassa maṇḍūkassa mukhanimittaṃ iva mukhanimittaṃyevāti yojanā. Ukkhalimukhavaṭṭisadisehīti ukkhaliyā mukhavaṭṭinā sadisehi. Bhericammasadisehīti bheriyā mukhe nahitacammena sadisehi. Eḷamukhoti eḷāya niccapaggharitaṃ mukhametasseti eḷamukho. Uppakkamukhoti uppakkaṃ kuthikaṃ mukhametassāti uppakkamukho. Saṅkhatuṇḍakoti saṅkhassa tuṇḍena sadiso oṭṭho etassāti saṅkhatuṇḍako.
「巴德咖玛都咖萨谢瓦」者,如名为「巴德咖」之蛙,口相如口相,此为连结。「伍卡离穆卡瓦德提萨迪谢希」者,以如钵口缘之相似。「贝离吒玛萨迪谢希」者,以如鼓面所张之皮之相似。「埃喇穆卡」者,羊之常流出之口为其之,故为羊口。「伍巴咖穆卡」者,「伍巴咖」是麻风,口为其之,故为麻风口。「桑卡都达咖」者,螺之喙相似之唇为其之,故为螺喙者。
Aṭṭhakadantasadisehīti aṭṭhakanāmakassa naṅgalassa dantehi sadisehi. Dante pidahitunti sambandho. Dantantareti dantavivare, dantamajjhe vā. Kalandakadanto viyāti kāḷakānaṃ danto viya.
「以八犁齿相似者」,与名为八犁之犁的齿相似者。应连接「以遮齿」。「齿间」者,齿之间隙中,或齿之中央。「如咖兰德咖齿」者,如黑者之齿。
Mahāhanukoti mahanto hanu etassāti mahāhanuko. Cipiṭahanukoti anunnatahanuko. Nimmassudāṭhikoti natthi massu ca dāṭhi ca etassāti nimmassudāṭhiko. Bhaṭṭhaaṃsakūṭoti bhaṭṭho patito aṃsakūṭo imassāti bhaṭṭhaaṃsakūṭo. Godhāgattoti godhāya gattaṃ viya gattaṃ imassāti godhāgatto . Sabbaṃpetanti sabbampi etaṃ ‘‘kacchugatto’’tiādivacanaṃ. Etthāti ‘‘kacchugatto’’tiādivacane. Vinicchayo veditabboti yojanā.
「大颚者」,大颚属于此者,故为大颚者。「扁平颚者」,不隆起之颚者。「无须无髭者」,无须且无髭属于此者,故为无须无髭者。「落肩峰者」,肩峰已落下属于此者,故为落肩峰者。「蜥蜴身者」,身如蜥蜴之身属于此者,故为蜥蜴身者。「此一切」者,此一切『龟身』等之语句。「于此」者,于『龟身』等之语句中。应知决择,此为连接。
Bhaṭṭhakaṭikoti bhaṭṭhā pannā kaṭi etassāti bhaṭṭhakaṭiko. Accuggatehi ānisadamaṃsehīti sambandho. Vātaṇḍikoti vātena pūrito aṇḍakoso etassāti vātaṇḍiko. Saṅghaṭṭanajāṇukoti anto natattā aññamaññaṃ saṅghaṭṭanaṃ jāṇu etassāti saṅghaṭṭanajāṇuko. Vikaṭoti tiriyagamanapādo. Upaḍḍhapiṇḍikassa atthaṃ saha bhedena dassento āha ‘‘so duvidho’’tiādi. Tattha duvidho so upaḍḍhapiṇḍiko samannāgatoti yojanā. Atha vā so upaḍḍhapiṇḍiko heṭṭhā orūḷhāhi mahantīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato vā upari ārūḷhāhi mahantīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato vāti duvidhoti yojanā. Piṭṭhikapādoti piṭṭhiyaṃ uṭṭhito pādo etassāti piṭṭhikapādo. Gaṇḍikaṅguli vāti gaṇḍena uṭṭhito aṅguli etassāti gaṇḍikaṅguli. Sabbopesāti esa sabbopi jano. Parisaṃ dūsetīti parisadūsano.
「落腰者」,腰已落下属于此者,故为落腰者。应连接「以过度突出之臀肉」。「风囊者」,以风充满之睾丸囊属于此者,故为风囊者。「碰撞膝者」,因内弯故互相碰撞之膝属于此者,故为碰撞膝者。「畸足」者,横行之足。为显示半腿之义连同分别而说『彼有二种』等。于此,应连接:彼半腿者有二种。或者应连接:彼半腿者,或具足下方垂下之大腿腹,或具足上方升起之大腿腹,故为二种。「背足者」,足从背部生起属于此者,故为背足者。「或瘤指」者,指从瘤生起属于此者,故为瘤指者。「此一切人」者,此一切人。「污染众」者,污染众者。
Pubbādīhītiādisaddena cakkhupasādassa antarāyakarāni aññānipi vatthūni gahetabbāni. Dvīhi vā akkhīhi, ekena vā akkhināti yojanā. Ubhayampīti dvinnaṃ aṭṭhakathācariyānaṃ ubhayampi vacanaṃ. Pāḷiyaṃ ‘‘andhaṃ pabbājentī’’ti avatvā ‘‘kāṇaṃ pabbājentī’’ti vuttattā ‘‘pariyāyenā’’ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyañhi ‘‘jaccandho’’ti iminā dveakkhikāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Kuṇīti kuṇanaṃ saṃkocanaṃ kuṇaṃ, tametassatthīti kuṇī. Khañjoti khañjati gativekallabhāvena pavattatīti khañjo. Kuṇḍapādakoti ettha kuṇḍoti khañjasseva nāmaṃ. Khañjo hi kuḍati gamanaṃ paṭihanatīti kuṇḍoti vuccati. Kasmā kuṇḍapādako? Kasmā piṭṭhipādamajjhena caṅkamantoti āha ‘‘majjhe saṃkuṭitapādattā’’ti. Iminā hi kuṇḍapādassa ca piṭṭhipādamajjhena caṅkamanassa ca hetuṃ dasseti. Eseva nayo anantaravākyepi. Sabbopesāti esa sabbopi jano.
「以前等」,以『等』字应取其他作为眼净之障碍的诸基础。应连接:以二眼,或以一眼。「二者皆」者,二位注疏师之二者之语句皆。因于圣典中未说『出家盲者』而说『出家独眼者』,故说『以方便』。于大注疏中,以『生盲者』此语,指涉二眼独眼者而说。「拘尼」者,拘尼为收缩,拘为收缩,彼属于此者,故为拘尼。「跛者」,以行动残缺之状态而转起,故为跛者。「拘陀足者」,于此,拘陀即跛者之名。跛者因妨碍行走,故称为拘陀。为何为拘陀足者?为何以足背中央行走?说『因足于中央收缩故』。以此显示拘陀足者及以足背中央行走之因。于后续语句亦同此理。「此一切人」者,此一切人。
Pakkhahatoti ettha eko pakkho hato vināso etassāti pakkhahatoti atthaṃ dassento āha ‘‘eko hattho vā’’tiādi. ‘‘Pakkhapāto’’tipi pāṭho, so apāṭhoyeva. Pakkhasaddo hi koṭṭhāsavācako, na paṅgulapariyāyo, pīṭhasabbī vuccatīti pīṭhena sabbati gacchati sīlenāti pīṭhasabbī vuccati. ‘‘Jiṇṇabhāvena dubbalo’’ti iminā jīraṇaṃ jarā, tāya dubbalo jarādubbaloti vacanatthaṃ dasseti. Balavā hotīti āgantukarogānamabhāvena balavā hoti, ‘‘vacībhedo nappavattatī’’ti iminā mukhamattameva gacchati pavattati, na vacībhedo ettha janeti mūgoti dasseti. Yassa vacībhedo na pavattati, ayaṃ mūgo nāmāti yojanā. Mammananti khalitavacanaṃ. Yo ekameva akkharaṃ catupañcakkhattuṃ vadati, tassetamadhivacanaṃ.
「半身不遂者」,于此,一侧已被击破、已毁坏属于此者,故为半身不遂者。为显示此义而说『或一手』等。『半身倒者』亦为读法,彼实非正读。半身之语为部分之表达,非瘫痪之同义语。「以座行者」,以座而行、以习性而行,故称为以座行者。以『因衰老而虚弱』此语,显示衰老为老,以彼而虚弱为老弱之语义。「为有力者」,因无客病故为有力者。以『语破不转起』此语,显示仅口而已行、转起,语破于此不生,故为哑者。其语破不转起者,此名为哑者,此为连接。「喃喃者」,错乱之语。凡一字母说四五次者,此为彼之表达。
Badhīroti sutihīno. So hi hananaṃ sotapasādassa nāsanaṃ vadho, taṃ īrati gacchatīti badhīroti vuccati. Yo sabbena sabbaṃ na suṇāti, ayaṃ badhīro nāmāti yojanā. Iminā naṭṭhapasādataṃ dasseti . Ubhayadosavasenāti upalakkhaṇavasena vuttaṃ andhamūgabadhirapabbājane tidosavasenapi vuttattā. Teti hatthacchinnādayo dvattiṃsajane. Osāraṇaṃ apatto puggalo atthi, taṃ puggalaṃ saṅgho osāreti ceti yojanā. Osāretīti saṅghe paveseti.
「聋者」,失去听觉者。彼因击破为耳净之毁灭,破坏,彼行、去,故称为聋者。凡完全不闻者,此名为聋者,此为连接。以此显示净已失之状态。「以二过之方式」,以标示之方式而说,因于出家盲哑聋者中以三过之方式而说故。「彼等」者,手断等三十二人。有未达驱摈之人,僧团驱摈彼人,此为连接。「驱摈」者,令入于僧团中。
58. Alajjīnissayavatthukathā58. 无惭依止事缘之论述
§120
120. ‘‘Alajjīnaṃ ovāda’’nti pāṭhasesena yojite sāmyatthe sāmivacanampi yujjateva. Taṃ nayaṃ adassetvā ‘‘upayogatthe sāmivacana’’nti vuttaṃ. ‘‘Bhikkhūhi sabhāgata’’nti iminā bhikkhūhi samāno sīlādiguṇasaṅkhāto bhāgo imassāti bhikkhusabhāgo, tassa bhāvo bhikkhusabhāgatanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Lajjibhāva’’nti iminā bhāvapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Navaṭṭhānanti abhinavaṭṭhānaṃ. Gatena bhikkhunāti sambandho.
「无惭者之教诫」者,以文句余部相应时,同义之属格亦可成立。未显示此理,故说「用益义之属格」。以「比库众相似性」者,显示语义:与比库众相同之戒等功德所摄之分属于此者,为比库相似者,其状态为比库相似性。以「惭愧状态」者,显示状态后缀之自相。新住处者,初到住处。与已去之比库者,此为关系。
Theroti nissayadāyako thero. Gahetukāmoti nissayaṃ gahetukāmo. Ācāranti nissayapaṭipannassa ācāraṃ. Tadahevāti tasmiṃ gataahani eva. Ābhogassa katattā, aruṇuggamanassa ca ajānanattā vuttaṃ ‘‘anāpattī’’ti. Aruṇuggamanaṃ ajānantopi ābhogassa akatattā vuttaṃ ‘‘aruṇuggamane dukkaṭa’’nti. ‘‘Dve tīṇi divasānī’’ti padena catu pañca cha divasānipi gahetabbāni lakkhaṇahāranayena anissitena vasitabbabhāvena samānaphalattā. Tenāha ‘‘sattāhaṃ vasissāmī’’ti. Laddhaparihāroti laddho parihāro āpattiapanayanaṃ yenāti laddhaparihāro.
长老者,授依止之长老。欲受者,欲受依止者。行仪者,依止受持者之行仪。当日者,于彼去日即。因作意已作,及不知黎明升起故,说「无犯」。虽不知黎明升起,因作意未作故,说「黎明升起时恶作」。以「二三日」之句,亦应取四五六日,以特相持来之理,因未依止者应住之状态果相同故。因此说「将住七日」。得免除者,得免除即罪之除去,以此者为得免除者。
59. Gamikādinissayavatthukathā59. 游行者等依止事缘之论述
§121
121. ‘‘Karaṇīyanissayo’’ti iminā nissayagahaṇaṃ nissayo uttarapadalopavasena, so karaṇīyo imassāti nissayakaraṇīyoti visesanaparanipātabhāvaṃ dasseti. Nissayaṃ alabhamānenāti ettha kiṃ nissayassa alabhanaṃ nāmāti āha ‘‘attanā’’tiādi. Vutthapubbanti vasitapubbaṃ. Ekarattaṃ vasantenāpīti pisaddo dvirattādike kā nāma kathāti dasseti. Vissamanto vā satthaṃ pariyesanto vā hutvāti yojanā. Nāvāya gacchantassāti nāvāya addhānamaggaṃ paṭipannassa.
「应作依止」者,以此显示:依止之受取为依止,以后词省略,此应作属于此者为依止应作者,显示限定词后置之状态。未得依止者,于此何为依止之不得名耶?故说「自己」等。曾住者,曾住过。虽住一夜者,疑词显示二夜等有何说耶?休息或寻求商队而有者,此为连接。乘船去者,乘船行于旅途道路者。
Yāciyamānenāti ettha bahukattupasaṅgattā vuttaṃ ‘‘tena gilānenā’’ti. ‘‘Mānenā’’ti iminā yācitumasakkuṇeyyatādīni nivatteti.
被请求者,于此因多作者相应故,说「彼病者」。以「慢者」者,遮止能被请求等。
Phāsu hotīti ettha āvāsasappāyādivasena phāsu hotīti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘samathavipassanānaṃ paṭilābhavasenā’’ti. Hīti saccaṃ. Imaṃ parihāranti imaṃ phāsuvihāraparihāraṃ. Thāmagatāya vipassanāyāti yojanā. Samatho vā taruṇo hotīti yojanā. Etassevāti taruṇasamathavipassanikasseva bhikkhuno. Tassa nissāyāti ettha tassa ovādaṃ nissāyāti yojanā. Atha vā upayogatthe sāmivacanaṃ. Taṃ nissayadāyakaṃ nissāyāti hi attho. Yattako kālo āsaḷhīpuṇṇamā atthi, tattakaṃ kālanti yojanā. ‘‘Āsaḷhīpuṇṇamā’’ti ettha ‘‘yāvā’’ti nipātapayogattā abhividhiavajhatthe nissakkavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne.
安乐者,于此若以住处适宜等而安乐,应有疑虑,故说「以止观之获得」。是者,真实。此免除者,此安乐住免除。以达到力量之观者,此为连接。或止尚幼者,此为连接。唯此者,唯此初止观者比库。依止彼者,于此依止彼之教诫者,此为连接。或者用益义之属格。依止彼授依止者,此为义。多少时间阿萨荼满月存在,如是时间者,此为连接。「阿萨荼满月」者,于此因「直至」不变词之运用,应见离弃词于无限制离开义。何处者,于何处所。
§122
122. Pāḷiyaṃ gottenapīti ettha pisaddena na kevalaṃ nāmeneva, atha kho gottenapi sāvetunti dasseti. Tasmā ‘‘āyasmato pippalissā’’ti nāmaṃ sāvetvātipi ‘‘āyasmato mahākassapassā’’ti gottaṃ sāvetvāpi anusāvetabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘mahākassapassā’’tiādi. Iminā ‘‘konāmo te upajjhāyo? Upajjhāyo me bhante āyasmā mahākassapo nāmā’’tiādīsu gottampi nāmeneva saṅgahitanti siddhaṃ hoti.
于文句中以姓氏者,于此以疑词显示:非仅以名,而且亦应以姓氏告知。因此「具寿毕巴离萨」者,告知名后,亦「具寿大咖萨巴」者,告知姓氏后亦应随告知。因此说「大咖萨巴」等。以此于「汝之亲教师名何?尊者,我之亲教师名具寿大咖萨巴」等中,姓氏亦仅以名摄取,此得成立。
§123
123.Ekānusāvaneti padassa samānādhikaraṇabāhiratthasamāsabhāvaṃ nivattento āha ‘‘ekato anusāvane’’ti. Tattha ekatoti ekakkhaṇe, ekapahārena vā. Vakkhati hi ‘‘ekakkhaṇe’’ti ca ‘‘ekapahārenevā’’ti ca. Iminā ekato anusāvanametesanti ekānusāvanāti asamānādhikaraṇabāhiratthasamāsaṃ dasseti. Ekenāti ekena anusāvanācariyena. Ekassāti ekassa upasampadāpekkhassa. ‘‘Ekakkhaṇe’’ti iminā ‘‘ekato’’ti padassa atthaṃ dasseti. ‘‘Upasampādetu’’nti dvinnaṃ upasampadāpekkhānaṃ upasampādetuṃ.
「一次告白」者,为遮止此词作为同格依主释之外义复合词的性质,故说「一起告白」。其中,「一起」者,于一刹那,或以一次击打。因将说「于一刹那」及「仅以一次击打」。以此显示「一次告白这些」即「一次告白」为非同格依主释之外义复合词。「以一」者,以一位告白老师。「对一」者,对一位求达上者。以「于一刹那」此语显示「一起」一词之义。「令达上」者,令二位求达上者达上。
Purimanayenevāti ‘‘ekena ekassa, aññena itarassā’’tiādinā pubbe vuttanayeneva. Ekatoanusāvane kātunti ‘‘ekena ekassa, aññena aññassa, itarena itarassā’’ti evaṃ tīhi ācariyehi tiṇṇaṃ upasampadāpekkhānaṃ ekakkhaṇe anusāvane kātuṃ. Tañca khoti ettha tasaddassa ‘‘anusāvane kātu’’nti padasseva atthavisayataṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anusāvanakiriya’’nti. Dve vā tayo vāti ettha vāsaddo aniyamavikappattho. Sace ekenācariyena dve anusāveti, ‘‘ayaṃ buddharakkhito ca ayaṃ dhammarakkhito cā’’ti anusāvetabbā. Sace tayo anusāveti, ‘‘ayaṃ buddharakkhito ca ayaṃ dhammarakkhito ca ayaṃ saṅgharakkhito cā’’ti anusāvetabbā. Yathā ekenācariyena dve vā tayo vā ekato anusāvetabbā, evaṃ dvīhi vā tīhi vā ācariyehi eko anusāvetabbotipi vadanti. Ekena upajjhāyena karaṇabhūtena, eko upajjhāyo hutvāti vā attho. ‘‘Ekapahārenevā’’ti iminā ‘‘ekato’’ti padassa atthaṃ dasseti. Dve tisso kammavācāti dvīhi ācariyehi dve, tīhi ācariyehi tisso kammavācā. Ekena upajjhāyena anusāvane eko vā dve vā tayo vā ācariyā vaṭṭanti, nānupajjhāyena anusāvane pana nānācariyā eva vaṭṭantīti dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tissattheroti kammavācācariyabhūto tissatthero . Sumanattherassāti upajjhāyabhūtassa sumanattherassa. Idanti nānupajjhāyena ekassācariyassānusāvanaṃ. Esa paṭikkhepoti ‘‘na tveva nānupajjhāyenā’’ti eso paṭikkhepo.
「以前述方式」者,即以前所说「以一对一,以另一对另一」等方式。「一起作告白」者,以三位老师对三位求达上者于一刹那作告白,即「以一对一,以另一对另一,以再另一对再另一」。「那个」者,此处彼词是为显示「作告白」一词之义域而说为「告白行为」。「二或三」者,此处「或」字是不定选择之义。若以一位老师告白二人,应告白「此佛护与此法护」。若告白三人,应告白「此佛护与此法护与此僧护」。如以一位老师应一起告白二或三人,如是以二或三位老师应告白一人,亦有人如是说。以一位戒师作为工具,或一位戒师成为之义。以「仅以一次击打」此语显示「一起」一词之义。「二三甘马语」者,以二位老师二甘马语,以三位老师三甘马语。为显示以一位戒师告白时一或二或三位老师适宜,但以不同戒师告白时唯不同老师适宜,故说「但若」等。「帝萨长老」者,作为甘马语老师之帝萨长老。「对苏玛那长老」者,对作为戒师之苏玛那长老。「此」者,以不同戒师一位老师之告白。「此为拒绝」者,「但非以不同戒师」此为拒绝。
63. Upasampadāvidhikathā63. 达上仪轨之论述
§126
126.Taṃ upajjhanti taṃ upajjhāyaṃ. ‘‘Upajjhā’’ti ca ‘‘upajjhāyo’’ti ca hi atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ yathā ‘‘sabhā sabhāya’’nti. Ettha upajjhāsaddo rājādigaṇo (rupasiddhi 599 sutte; saddanīti 1140 sutte), upajjhāyasaddo purisādigaṇo. Sabhāsaddo itthiliṅgo, sabhāyasaddo pulliṅgo vā napuṃsakaliṅgo vā. ‘‘Vitthāyantī’’ti saddo nāmadhātūti āha ‘‘vitthaddhagattā hontī’’ti. Vitthasaddo hi dabbavācakattā nāmasaddo, vikārena thaddho gatto etesanti vitthā, ddhakārassa lopaṃ katvā, tato āyapaccayo hoti. Yanti yaṃ antarāyajātaṃ. Tava sarīreti tuyhaṃ kāye. ‘‘Nibbatta’’nti iminā ‘‘jāta’’nti ettha janadhātuyā jananatthaṃ dasseti, ‘‘vijjamāna’’nti iminā janīdhātuyā pātubhāvatthaṃ dasseti. Santanti saṃvijjamānaṃ. Itiādi kathetabbanti yojanā.
「那戒师」者,那位戒师。「戒师」与「戒师」者,义上为一,唯文字不同,如「会堂、会堂」。此处「戒师」词属王等类,「戒师」词属男子等类。「会堂」词为阴性,「会堂」词为阳性或中性。「展开」一词为名词性动词根,故说「身体变得坚硬」。「展」词因为是物质所指故为名词,以变异而身体坚硬者为展,作「展」字之省略后,从彼生「展」后缀。「去」者,去那障碍类。「你的身体」者,在你的身上。以「生起」此语显示此处「生」字中生动词根之生起义,以「存在」此语显示生动词根之显现义。「存在」者,被发现。应说「如是」等,为连接。
64. Cattāronissayādikathā六十四、四依等之论
§128
128.Upasampannasamanantaramevāti upasampanno hutvā samanantarameva, na kālantareti attho. Ekaporisāti ettha porisasaddo upari vitthate bhujapamāṇe ca posapamāṇe ca vattati. Purisassa pamāṇā porisā, pamāṇatthe ṇapaccayo. Chāyāti ātapābhāvo. Metabbāti pametabbā. ‘‘Vassāno’’tiādi ‘‘utupamāṇaṃ ācikkhitabba’’nti ettha ācikkhaṇākāradassanaṃ. Utuno pamāṇanti atthaṃ nivārento āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Arati punappunaṃ gacchatīti utu, pamiyati saṃvaccharo paricchijjiyati anenāti pamāṇaṃ. Yattakehi divasehi aparipuṇṇoti sambandho. Yassāti divasabhāgassa. Yo utu aparipuṇṇo, tassa utunoti pāṭhaseso yojetabbo. ‘‘Utupamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ, divasabhāgo ācikkhitabbo’’ti padānaṃ aparampi atthavikappaṃ dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Tattha ayaṃ nāma utūti ayaṃ utu vassāno nāmāti vā hemanto nāmāti vā gimho nāmāti vā. Pubbanhoti ahassa pubbo pubbanho. Tattha pacchimanayova pāsaṃsataro. Kasmā? Purimanaye utuparipuṇṇe divasabhāgācikkhaṇassa abhāvā, pacchimanaye pana paripuṇṇaṃ vā aparipuṇṇaṃ vā utupamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. Upasampannadivasabhāgova ‘‘pubbanho’’ti vā ‘‘sāyanho’’ti vā ācikkhitabbo. Saṃgītīti ettha saṃ ekato katvā gāyitabbā kathetabbāti saṃgītīti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘idameva sabbaṃ ekato katvā’’tiādi. Tattha kinti kiṃ utuṃ. Idaṃ nāmāti idaṃ nāma utuṃ. Vadeyyāsīti āgantukānaṃ vuḍḍhanavakabhāvādiñāpanatthaṃ katheyyāsi.
「达上后紧接着」者,达上后紧接着,非经时间之义。「一臂长」者,此处「臂长」词于上方展开,用于手臂量度与人量度。人之量度为臂长,量度义之「臂长」后缀。「影」者,日光之无。「应量」者,应测量。「瓦萨」等至「应告知季节量度」,此处为显示告知之方式。为遮止「季节之量度」之义,故说「此处且」等。反复去为季节,以此测量、年被限定为量度。以多少日不圆满,为连接。「对那」者,对日分。那季节不圆满,对那季节,应连接文句之剩余。为显示「应告知季节量度、应告知日分」诸词之另一义选择,故说「或者」等。其中,「此名为季节」者,此季节名为瓦萨,或名为冬季,或名为夏季。「上午」者,日之前为上午。其中,后述方式更为殊胜。为何?前述方式中,季节圆满时无告知日分,但后述方式中,应告知圆满或不圆满之季节量度。达上之日分本身应告知为「上午」或「下午」。「合诵」者,此处为显示「合」即一起作后应唱诵、应说为合诵之语义,故说「将此一切一起作」等。其中,「何」者,何季节。「此名」者,此名为季节。「应说」者,为令来者知晓长老新学等,应说。
§129
129.Dutiyanti sahāyaṃ bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā purisaṃ vā. Akaraṇīyānīti upasampannehi akattabbāni. Paṇḍupalāsoti ettha paṇḍūti setapītamisso vaṇṇo, palāsasaddo paṇṇavācako, na haritavācako, nāpi kiṃsukadumavācakoti dassento āha ‘‘paṇḍuvaṇṇo paṇṇo’’ti. Paṇḍupalāsoti samāsopi byāsopi yuttoyeva. Samāsakāle paṇḍu yassatthīti paṇḍu, soyeva palāso paṇḍupalāsoti kātabbo. Pupphaphalādiṃ bandhatīti bandhananti vacanatthena bandhanasaddo vaṇṭapariyāyoti āha ‘‘vaṇṭato’’ti. Puthusilāti (ma. ni. aṭṭha. 3.60) ettha puthusaddo mahantapariyāyoti āha ‘‘mahāsilā’’ti.
「第二」者,伴侣比库或沙玛内拉或男子。「不应作」者,达上者不应作。「黄叶」者,此处「黄」者,白黄混合之色,「叶」词为叶之所指,非绿色所指,亦非紫矿树所指,为显示故说「黄色之叶」。「黄叶」者,复合词与分析词皆适宜。复合时应作「黄为其所有为黄,彼即叶为黄叶」。「系花果等」者,以系之语义,「系」词为茎之同义,故说「从茎」。「大石」者,此处「大」词为大之同义,故说「大石」。
§130
130.Tassāti ukkhepanīyakammārahassa bhikkhuno. Sāmaggīti saṅghasāmaggī. Tenāti ukkhepanīyakammārahena bhikkhunā. Sambhogeti āmisena ca dhammena ca sambhogahetu. Ettha sahaseyyāpi saṅgahitā āpattibhāvato. Anāpattīti anukkhittakabhāvato pācittiyāpattiyā anāpatti, alajjilakkhaṇābhāvato dukkaṭena anāpattīti daṭṭhabbaṃ.
「对那」者,对应作举罪甘马之比库。「和合」者,僧团和合。「以那」者,以应作举罪甘马之比库。「共享」者,以资具与法之共享因。此处同宿亦被摄入,因有罪之性质。「无罪」者,因无被举罪之性质故无巴吉帝亚罪,因无无惭特相之性质故应见为以恶作无罪。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是《善见》律藏注释中
Dvāsattatiadhikavatthusatapaṭimaṇḍitassa mahākhandhakassa · 以七十二事百庄严之大篇集
Atthavaṇṇanāya yojanā samattā. · 义注之连结已完成。
2. Uposathakkhandhakaṃ
2. 伍波萨他篇集
68. Sannipātānujānanādikathā六十八、允许集会等之论
§132
132. Uposathakkhandhake taranti otaranti etthāti titthaṃ, udakatitthaṃ, titthaṃ viyāti titthaṃ, laddhīti āha ‘‘titthaṃ vuccati laddhī’’ti. Laddhi hi bahūnaṃ laddhikānaṃ otaraṇaṭṭhānattā titthaṃ nāma. Aññanti sāsanikaladdhito aññaṃ. Etesanti paribbājakānaṃ. Itoti imasmā sāsanikaladdhito. Yanti yaṃ dhammajātaṃ. Tesanti aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ. Te labhantīti ettha tasaddo manussavisayoti āha ‘‘te manussā’’ti. Mūgasūkarāti ettha thūlasarīrassa sūkarassa saddamattassāpi abhāvato mūgasūkaro nāmāti āha ‘‘thūlasarīrasūkarā’’ti.
132. 在伍波萨他篇集中,「渡口」者,「渡」与「入」于此处,故为渡口;水渡口;如渡口,故为渡口。「得」者,说为「渡口者,称为得」。得者,因是众多得者之入处,故名为渡口。「其他」者,异于教法内之得。「这些」者,游方者之。「从此」者,从此教法内之得。「所去」者,所去之法类。「彼等」者,外道游方者之。「彼等得」者,此中「彼」字指人之范围,故说「彼等人」。「哑猪」者,此中因粗身之猪连声音亦无,故名为哑猪,说为「粗身猪」。
§135
135.Assāti bhikkhuno. Soti sampajānamusāvādo. Kinti kiṃ āpatti. Dukkaṭanti padassa dukkaṭaṃ kammanti āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘dukkaṭāpattī’’ti. Sā ca kho dukkaṭāpatti musāvādalakkhaṇena na hotīti yojanā. Kena hotīti āha ‘‘bhagavato pana vacanenā’’ti. Vacanenāti ca ‘‘sampajānamusāvāde kiṃ hoti? Dukkaṭaṃ hotī’’ti (mahāva. 135) vacanena. Akiriyasamuṭṭhānāti āvi kattabbāya āpattiyā akaraṇena akiriyasamuṭṭhānā.
135. 「有」者,比库之。「彼」者,知而妄语。「何」者,何罪。「恶作」者,可能有疑虑:是句之恶作业,故说「恶作罪」。而且,此恶作罪非以妄语之特相而有,此为结合。以何而有?故说「然而以世尊之言」。「以言」者,以「知而妄语,何罪?有恶作」之言。「无作生起」者,以不作应作之罪,故为无作生起。
Manujenāti manussena. Vācāti vācāya. Yakārassa hi lopo. Giranti saddaṃ. Pareti aññe puggale. Vācasikanti vācāto samuṭṭhitaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – bhikkhu kenaci āsanne ṭhitena manujena vācāya anālapanto hoti, pare dūre ṭhite puggale sandhāya giraṃ mahāsaddaṃ no ca bhaṇeyya, evampi vācasikameva āpajjeyyāti.
「以人」者,以人。「以语」者,以语。「亚」字脱落。「声」者,音声。「他」者,其他人。「语生」者,从语生起。此处之结合如下:比库不以任何近处站立之人以语交谈,对远处站立之人,意向彼而不说大声,如此亦犯语生罪。
Antarāyikoti ettha karotyatthe ṇikapaccayoti āha ‘‘antarāyakaro’’ti. ‘‘Kimatthāyā’’ti iminā kissāti ettha tadatthe catutthīti dasseti, hetvatthopi yujjateva. Sabbatthāti sabbesu ‘‘dutiyassa jhānassa adhigamāyā’’tiādīsu. Itītiādi nigamanaṃ. Uddesato cāti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādiuddesato ca. Niddesato cāti ‘‘pātimokkhanti ādimeta’’ntiādiniddesato ca.
「障碍」者,此中以作义之尼咖后缀,故说「作障碍者」。以「为何义」,此显示「为何」中为彼义之第四格,因义亦适合。「一切处」者,于一切「为证得第二禅那」等处。「如是」等为结论。「从略说」者,从「尊者们,请僧团听我说」等略说。「从广说」者,从「巴帝摩卡者,此为初」等广说。
§136
136.Devasikanti ettha ṇikapaccayo vicchatthe hotīti āha ‘‘divase divase’’ti. Tatiye ca sattame ca pakkheti ekassa utuno aṭṭhasu pakkhesu tatiye ca sattame ca pakkhe. ‘‘Vacanato’’ti padaṃ ‘‘vaṭṭatī’’ti pade ñāpakahetu. Tathārūpe paccayeti tathārūpe vikaticārittasaṅkhāte paccaye. Anuvattitabbanti anumatiṃ vattitabbaṃ. Vacanatopīti pisaddo pubbe ñāpakahetuṃ sampiṇḍeti. Etanti ‘‘yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vā uddisituṃ vaṭṭatī’’ti vacanaṃ.
136. 「日日」者,此中尼咖后缀以分别义而有,故说「日日」。「于第三与第七半月」者,于一季之八半月中,于第三与第七半月。「从言」之句为「适合」句之指示因。「于如是因缘」者,于如是称为疑惑行之因缘。「应随行」者,应行随许。「从言亦」者,「亦」字将前之指示因合并。「此」者,「于任何第十四或第十五日诵说适合」之言。
71. Sīmānujānanakathā七十一、允许界之论
§138
138.Nimittā kittetabbāti nimittāni kittetabbāni. Nikārassa hi ākāro. Nimittaṃ katoti eso pabbato nimittaṃ katoti yojanā. Eseva nayo paratopi. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo bhante, eso pāsāṇo nimitta’’nti atthaṃ atidisati. Eseva nayo sesesupi. Kevalaṃ pana vanaudakesu ‘‘etaṃ vanaṃ, etaṃ udaka’’nti vattabbaṃ. Nadiyaṃ ‘‘esā nadī’’ti vattabbā. Ettha panāti etissaṃ uttarāyaṃ anudisāyaṃ pana. Hīti phalajotako. Tatthāti ‘‘nimittā kittetabbā’’ti vacane. Sīmamaṇḍalanti sīmabimbaṃ. Sambandhantenāti purimanimittena pacchimanimittaṃ sambandhantena. Iminā ekantarikādivasena nimittakittanaṃ na vaṭṭati nimittenapi nimittānaṃ sambandhābhāvatoti dasseti. Purimanimittena pacchimanimittassa sambandhe sati ajja ekaṃ nimittaṃ kittetvā sve ekaṃ nimittaṃ kittetvāti evaṃ kālantarepi nimittaṃ kittetvā sammanituṃ vaṭṭatīti vadanti.
「应当宣说相」者,应当宣说诸相。因为 ni 音变为 ā 音。「作相」者,此山作为相,这是连结。此法则也适用于其后。以「此法则」这句话,显示「在东方,什么是相?尊者,是岩石,此岩石是相」之义。此法则也适用于其余。但在森林与水中,应说「此森林,此水」。在河流,应说「此河」。「在此」者,在此北方副方向。「实」者,显示结果。「在彼处」者,在「应当宣说相」这句话中。「界圆」者,界的圆形。「以连结」者,以前相连结后相。以此显示:不允许以间隔等方式宣说相,因为相与相之间没有连结。他们说:当前相与后相有连结时,今日宣说一相,明日宣说一相,如是在时间间隔中宣说相后结界是允许的。
Pabbatoti ettha pabbaṃ vuccati phaḷu, taṃ etasmiṃ atthīti pabbato. Vālikarāsissa suddhapaṃsupabbatapasaṅgattā vuttaṃ ‘‘vālikarāsi pana na vaṭṭatī’’ti. Itaropīti vālikarāsito aññopi tividho pabbato. Hatthippamāṇatoti aḍḍhaṭṭhamaratanahatthipamāṇato. Catūsu disāsūti vihārassa catūsu disāsu. Catūhi vā tīhi vāti ettha vāsaddena tato adhikānipi gahetabbāni. Ekena vā nimittenāti yojanā. Itoti pabbatanimittato. Tasmāti yasmā ekena nimittena na vaṭṭati, tasmā. Tanti pabbataṃ. Tasmāti ekasseva nimittassa kittitattā. Yo pabbato atthi, taṃ pabbatanti yojanā. Antoti pabbatassa anto.
「山」者,在此处,「pabba」称为岩层,在此中有彼,故为山。因为沙堆与纯沙山相似,故说「沙堆不允许」。「其他」者,除沙堆外的其他三种山。「象量」者,从七又半罗德那象量。「在四方」者,在寺院的四方。「以四或三」者,在此处以「或」字,应取比那更多的。「以一相」者,连结。「从此」者,从山相。「因此」者,因为以一相不允许,因此。「彼」者,山。「因此」者,因为只宣说了一相。「有山,彼山」者,连结。「内」者,山的内部。
Tatiyabhāgaṃ vāti ettha vāsaddena paṭhamabhāgopi ekadesopi gahetabbo. Tassāti tattakassa padesassa. Tatiyabhāgādito aparaṃ sabbapabbataṃ antokatvā sammataṃ dassento āha ‘‘sace’’tiādi.
「或三分之一」者,在此处以「或」字,应取第一部分或一部分。「彼」者,那样的部分。显示从三分之一起,将其余全山作为内部而结界,说「若」等。
Pāsāṇanimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Pasati ghanabhāvena bandhatīti pāsāṇo. Ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhameva gacchati tena tassa sadisattā. Ayaguḷopīti ettha pisaddena tambakaṃsavaṭṭalohasuvaṇṇarajatādayopi saṅgaṇhāti. Yo kocīti silāpavāḷamaṇiādīsu yo koci. Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇatā saṇṭhānato gahetabbā, na tulitvā gaṇanavasena. Khuddakataro pāsāṇoti yojanā. Yo piṭṭhipāsāṇo vā yo uṭṭhitapāsāṇo vāti yojanā kātabbā – uttaravākye tasaddassa aniyamaniddesavacanattā ‘‘pāsāṇasaṅkhaṃyevā’’ti ettha evakārena ‘‘na pabbatasaṅkha’’nti atthaṃ dasseti. Mahato piṭṭhipāsāṇassāti āyāmavitthārubbedhato mahantassa piṭṭhipāsāṇassa sakkassa paṇḍukambalapiṭṭhipāsāṇassa viya. Tanti piṭṭhipāsāṇaṃ. Na vaṭṭatīti kittetuṃ na vaṭṭati. Hīti laddhadosajotako. Tanti piṭṭhipāsāṇaṃ. Sīmāyāti sīmato. Vihāropīti na kevalaṃ nimittameva, vihāropi. Piṭṭhipāsāṇo na kittetabboti sambandho. Kittetvāti ettha ‘‘piṭṭhipāsāṇa’’nti yojetabbaṃ.
「在岩石相中应如是了知决断」者,连结。「以坚固性束缚」者,岩石。铁球也归入岩石类,因为与彼相似。「铁球」者,在此处以「pi」字,也摄取铜、青铜、圆铁、金、银等。「任何」者,在石、珊瑚、宝珠等中任何。三十二钵罗球团量应从形状取,不应以称量计数方式。「较小的岩石」者,连结。「或卧岩石或立岩石」者,应作连结——因为后句中「ta」字是不定指示词,在「岩石类」这里以「eva」字显示「非山类」之义。「大卧岩石」者,从长宽高而大的卧岩石,如萨咖的般杜咖巴喇卧岩石。「彼」者,卧岩石。「不允许」者,不允许宣说。「实」者,显示已得过失。「彼」者,卧岩石。「从界」者,从界。「寺院」者,不仅是相,寺院也。「卧岩石不应宣说」者,连结。「宣说」者,在此处应连结「卧岩石」。
Vananimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Vaniyati mayūrakokilādīhi sattehi sambhajiyatīti vanaṃ, vananti sambhajanti etthāti vā vanaṃ. Taco eva sāro etesanti tacasāro, tālanāḷikerādayo. Ādisaddena veṇuādayo saṅgaṇhāti. Anto sāro etesanti antosārā, sākasālādayo. Ādisaddena khadirādayo saṅgaṇhāti. Antosāramissakānanti antosārehi rukkhehi missakānaṃ. Rukkhānaṃ vananti ettha avayavaavayavibhāvena sambandho veditabbo. Iminā tiṇavanaṃ rukkhavananti ettha ‘‘tiṇānaṃ vana’’nti vā ‘‘rukkhānaṃ vana’’nti vā atthaṃ dasseti. Tiṇameva vanaṃ, rukkhoyeva vananti atthopi yujjateva. Cattāro vā pañca vā rukkhāti catupañcarukkhā, te mattaṃ pamāṇametthāti catupañcarukkhamattaṃ vanaṃ, tatoti catupañcarukkhamattato. Ekadesanti vanassa ekadesaṃ. Vanamajjheti vanassa vemajjhe, vanassūparīti attho. Rukkhantaresu eva hi vihāraṃ karonti. Ekadesanti vanassa ekadesaṃ. Tatthāti vane. ‘‘Ṭhitavana’’nti padaṃ ‘‘kittetvā’’ti pade avuttakammaṃ, ‘‘na kittetabba’’nti pade vuttakammaṃ.
「在森林相中应如是了知决断」者,连结。「被孔雀杜鹃等有情喜爱」者,森林,或「在此处喜爱」者,森林。「皮即是心材」者,皮心材,棕榈椰子等。以「等」字摄取竹等。「心材在内」者,内心材,沙咖沙喇等。以「等」字摄取卡迪喇等。「内心材混合」者,与内心材树混合的。「树的森林」者,在此处应以部分与整体的关系了知连结。以此显示在草森林、树森林中「草的森林」或「树的森林」之义。「草即是森林,树即是森林」之义也是合理的。「四或五树」者,四五树,彼量是此中的标准,故四五树量的森林,「从彼」者,从四五树量。「一部分」者,森林的一部分。「森林中央」者,在森林的正中央,在森林之上之义。因为确实在树间建造寺院。「一部分」者,森林的一部分。「在彼处」者,在森林中。「立森林」这个词,在「宣说」这个词中是未说的业,在「不应宣说」这个词中是已说的业。
Rukkhanimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Rukkhiyati phalādikāmehi saṃvariyati rakkhiyatīti rukkho, mahiyaṃ ruhatīti vā rukkho. Jīvamānakoti lokavohāravasena mūlaṅkurādiharitasaṅkhātajīvamānako . Pariṇāhatoti visālabhāvato. Sūcidaṇḍakapamāṇoti sūciyā lekhaniyā daṇḍabhūtaveḷupamāṇo. So veḷu kaniṭṭhaṅgulipamāṇoti daṭṭhabbo. Tatoti aṭṭhaṅgulubbedhasūcidaṇḍakapamāṇapariṇāharukkhato. Vaṃsanaḷakasarāvādīsūti vaṃso ca naḷako ca sarāvo ca vaṃsanaḷakasarāvā, te ādayo yesaṃ kapālādīnanti vaṃsanaḷakasarāvādayo, tesu. Tatoti vaṃsādito. Taṃkhaṇampīti tasmiṃ nimittakkhaṇepi. Akāraṇanti apamāṇaṃ. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ. Vattuṃ vaṭṭatīti sāmaññanāmenapi visesanāmenapi vattuṃ vaṭṭati. Iminā pabbatādīsupi ‘‘pabbato’’ti sāmaññanāmenapi ‘‘vaṅkapabbato vepullapabbato’’ti visesanāmenapi vattuṃ vaṭṭatīti dasseti.
「在树相中应如是了知决断」者,连结。「被果实等欲者保护守护」者,树,或「在地上生长」者,树。「活的」者,依世俗说法,根芽等绿色称为活的。「周围」者,从广大性。「针杖量」者,如书写针的杖状竹量。那竹应见为小指量。「从彼」者,从八指围针杖量周围树。「在竹、芦苇、瓶等」者,竹与芦苇与瓶为竹芦苇瓶,彼等是其初者如碗等,故竹芦苇瓶等,在彼等中。「从彼」者,从竹等。「在那时刻」者,在那相的时刻。「无因」者,无量。「此」者,新根枝的生出。「允许说」者,允许以通名或别名说。以此显示在山等中也允许以「山」通名或「弯山、韦布喇山」别名说。
Magganimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Maggiyati pathikehi, maggamūḷhehi vā anvesiyatīti maggo. Yo yādiso jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vinivijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati, so tādiso jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭatīti yojanā. Ukkamitvāti pakkamitvā. Yo jaṅghamaggo otarati, so na vaṭṭatīti yojanā. Avaḷañjāti aparibhogā. Gamanaṃ janetīti jaṅgho. Jaṇṇugopphakānaṃ majjhapadeso. Saha atthena paṇiyadhanenāti sattho, jaṅghena vicaranto sattho jaṅghasattho. Sakati samattheti bhāraṃ vahitunti sakaṭo, tena vicaranto sattho sakaṭasattho. Jaṅghasattho ca sakaṭasattho ca jaṅghasakaṭasatthā, tehi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etanti nimittaṃ.
「于道相应如是决择」,应知此为连结。「被行者所行,或被迷路者所寻求」,故为道。「凡何种步行道或车道,穿越二三村落间而行,彼如是之步行道或车道适用」,应知此为连结。「出发」者,离去。「凡步行道下降者,彼不适用」,应知此为连结。「不可用」者,不可享用。「生起行走」,故为腿。膝与踝之中间部分。「与财物、可携带之财富俱」,故为商队,以腿而游行之商队为步行商队。「车能胜任」者,能负荷重担,故为车,以彼而游行之商队为车商队。步行商队与车商队为步行车商队,以彼等。「确实」者,真实,或因为。「此」者,相。
Koṇanti vihārakoṇaṃ. Gataṃ pana magganti yojanā. Parabhāgeti vihāraṃ parikkhipitvā gacchantehi catūhi maggehi parabhāge. Dasasu nāmesūti satipaṭṭhānaṭṭhakathādīsu āgatesu ‘‘maggo pantho patho pajjo’’tiādīsu, abhidhānādīsu (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) ca āgatesu ‘‘maggo pantho patho addhā’’tiādīsu dasasu magganāmesu. Yena kenaci nāmenāti iminā pabbatādīsupi ‘‘pabbato giri selo addi nago acalo siluccayo sikharī bhūdharo’’tiādīsu anekesu nāmesu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭatīti dasseti.
「角」者,寺院之角。「然而道已去」,应知此为连结。「远分」者,围绕寺院而行之四道的远分。「于十名中」者,于念处注疏等中所来之『道、径、路、小径』等中,于阿毗达摩等中所来之『道、径、路、途』等十道名中。「以任何名」者,以此显示于山等中亦有『山、岳、岩、峰、石、不动、石堆、山顶、地持』等众多名,以任何名称说皆适用。
Vammikanimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Upacikāhi vamiyati, sarabūgharagolikādayo satte vamatīti vā vammiko. Taṃdivasajātoti tasmiṃ nimittakittitadivase jāto. Tatoti aṭṭhaṅgulubbedhagovisāṇapamāṇavammīkato.
「于蚁塔相应如是决择」,应知此为连结。「被蚁所吐出,或吐出蛇、鼠、蝎等众生」,故为蚁塔。「当日所生」者,于彼相所称说之日所生。「从彼」者,从八指深度、牛角量之蚁塔。
Nadīnimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Nadati sandatīti nadī, nadanto eti gacchatīti vā nadī. Yassāti nadiyā, sotanti sambandho. ‘‘Anvaddhamāsa’’ntiādinā ekapakkhe tikkhattuṃ ekamāse chakkhattuṃ vassantabhāvaṃ dīpeti. Vigatamatte satīti sambandho. ‘‘Īdise’’ti iminā ‘‘anvaddhamāsa’’ntiādiatthaṃ atidisati. Timaṇḍalanti heṭṭhā jāṇumaṇḍalaṃ, upari nābhimaṇḍalanti timaṇḍalaṃ. Yattha katthacīti titthe vā atitthe vā. Udakena temiyatīti yojanā, tintiyatīti attho. Na kevalaṃ nimitteyeva ayaṃ nadī hoti, atha kho nadīpāragamanādikepīti āha ‘‘bhikkhuniyā’’tiādi. Idaṃ ‘‘nadīpāragamanepī’’ti padeneva sambandhitabbaṃ.
「于河相应如是决择」,应知此为连结。「鸣响、流动」,故为河,或「鸣响而来、而行」,故为河。「其」者,河之,「流」者,连结。「半月」等,以一半月三次、一月六次之降雨状态而显示。「当水退去时」者,连结。「如是」者,以此超越「半月」等之义。「三轮」者,下为膝轮,上为脐轮,故为三轮。「于何处任何处」者,于渡口或非渡口。「以水而湿润」,应知此为连结,「被浸湿」为义。「此河不仅于相中存在,而且于比库尼渡河等中亦」,故说「比库尼」等。此应仅以「于渡河等中亦」一句连结。
Yā panāti nadī pana, gatāti yojanā. Tanti nadiṃ. Vatinti pāḷiṃ. Rukkhapādeti rukkhassa mūle. Udakañca āvaraṇaṃ ajjhottharitvā pavattatiyevāti yojanā. Yathāti yenākārena. Apavattamānā hotīti sambandho.
「然而何」者,然而河,「已去」者,连结。「彼」者,河。「说」者,圣典。「树足」者,树之根。「覆盖水与遮蔽而流动」,应知此为连结。「如」者,以何方式。「不流动」者,连结。
Dubbuṭṭhikāleti gimhasadise dubbuṭṭhikāle. ‘‘Nirudakabhāvenā’’ti iminā ‘‘āvaraṇabhāvenā’’ti visesanaṃ nivatteti. Sāti udakamātikā. Sampādentī hutvā niccaṃ pavattatīti yojanā. Nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti manussehi nīhaṭattā, sayañca agamanattā na vaṭṭati. Yā panāti udakamātikā pana. Mūleti paṭhamakāle. Kālantarena nadī hotīti sambandho. Tanti udakamātikaṃ.
「旱时」者,于如夏季之旱时。「以无水性」者,以此遣除「以遮蔽性」之限定。「彼」者,水流。「成就而常流动」,应知此为连结。「不适用作相」者,因被人取去,且自身不来,故不适用。「然而何」者,然而水流。「根」者,最初时。「经时而成河」者,连结。「彼」者,水流。
Udakanimitte evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Udati pasavatīti udakaṃ. Bhūmigatameva udakanti sambandho. Tañcāti bhūmigataudakañca. Āvāṭa…pe… samuddādīsu ṭhitaṃ apavattanakaudakanti yojanā. Ukkhepimanti ukkhipitvā gahitaṃ. Tanti vacanaṃ. Sūkarakhatāyapīti sūkarehi khatāya vāpiyāpi. Taṃkhaṇaññevāti tasmiṃ nimitte kittanakkhaṇeyeva. Āvāṭoyeva khuddakaṭṭhena āvāṭakaṃ. Tanti nimittasaññākaraṇaṃ. Kātuñcāti sayaṃ kātuñca. Kārāpetuñcāti parehi kārāpetuñca. Kasmā lābhasīmāyaṃ na vaṭṭati? Lābhasīmā hi aññesaṃ pīḷanaṃ karotīti. Iti imamatthaṃ nayato dassento āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmā’’tiādi. Etthāti samānasaṃvāsakasīmāyaṃ.
「于水相应如是决择」,应知此为连接语。「伍达」者,流动也,即水。「地上之水」,此为关系语。「彼及」者,地上之水及也。「池……乃至……海等中住之不流动水」,此为连接语。「所掬取者」,掬取而持也。「或」者,选择之辞。「猪所掘之池」者,为猪所掘之池也。「即于彼刹那」者,即于宣说彼相之刹那也。「池即以小木为小池」。「或」者,作相之标记也。「自作及」者,自己作及也。「令作及」者,令他人作及也。为何利得界不适宜?因利得界对他人造成压迫也。如是以理路显示此义,故说「共住界」等。「于此」者,于共住界中。
Aṭṭhadisaṃ sandhāya aṭṭha nimittāni vuttānīti daṭṭhabbaṃ. Sāti sīmā. Ekena vā nimittenāti yojanā. Tiṇṇaṃ nimittānaṃ kittane nimittānaṃ ṭhitadisaṃ sallakkhetvā ‘‘puratthimāya disāyā’’tiādinā kittetabbaṃ. Nimittānaṃ satakittane sīmāya aṭṭhadisaṃ sallakkhetvā ekissāyapi disāya bahunimittāni kittetabbāni. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tiṇṇaṃ maggānaṃ samāgamaṭṭhāne siṅghāṭakasaṇṭhānā, tikoṇā nāma hotīti adhippāyo. Caturassāti samacaturassā. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti catunnaṃ maggānaṃ samodhānaṭṭhāne siṅghāṭakasaṇṭhānā. Aḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā pana nimittānaṃ ṭhitasaṇṭhānena hotīti daṭṭhabbā. Tanti sīmaṃ. Bandhitukāmehi nissañcārasamaye bandhitabbāti sambandho. Baddhasīmavihārānanti baddhā sīmā etesūti baddhasīmā, te eva vihārāti baddhasīmavihārā, tesaṃ. Disācārikabhikkhūnanti disāsu cārikabhikkhūnaṃ. Tatthāti tasmiṃ ekagāmakhette, bhikkhūnaṃ pesetabbanti sambandho. Ekajjhanti ekato. Aññānipīti sīmabandhagāmakhettato aññānipi. Mahāpadumatthero pana āhāti yojanā. Tatoti tehi nānāgāmakhettehi. Āgantabbanti sāmīcidassanavasena vuttaṃ. Tenāha ‘‘āgamanampi anāgamanampi vaṭṭatī’’ti. Ekasīmabhāvato vuttaṃ ‘‘antonimittagatehi āgantabba’’nti.
「依八方而说八相」,应如是见。「彼」者,界也。「或以一相」,此为连接语。于宣说三相时,应观察诸相所住之方,以「于东方」等宣说之。于百相宣说时,应观察界之八方,即使于一方亦应宣说众多相。「十字路形」者,于三道会合处之十字路形,名为三角也,此为意趣。「四方形」者,正四方形也。「十字路形」者,于四道交会处之十字路形。「半月、鼓等形」者,应见为依诸相所住之形而有。「彼」者,界也。「欲结者于无行时应结」,此为关系语。「已结界之住处」者,界已结于此等,故为已结界,彼等即住处,故为已结界住处,彼等之。「方行比库」者,于诸方行之比库也。「于彼处」者,于彼一村田,「应遣比库」,此为关系语。「一处」者,于一处也。「其他亦」者,结界村田以外之其他亦。「然玛哈巴杜玛长老说」,此为连接语。「由彼」者,由彼等不同村田。「应来」者,依礼仪见而说。故说「来亦不来亦适宜」。依一界性而说「由界内相中者应来」。
Evaṃ sannipatitesu santesu sīmā bandhitabbāti sambandho. Pariyantaṃ katvāti heṭṭhimapariyantaṃ katvā.
「如是集合者存在时应结界」,此为关系语。「作边际」者,作下边际也。
Pabbajjūpasampadādīnanti ettha bhaṇḍukammāpucchanaṃ (mahāva. aṭṭha. 98; vi. saṅga. aṭṭha. 144) sandhāya pabbajjāgahaṇaṃ vuttaṃ. Khaṇḍasīmāti vihārapaccantaṃ khaṇḍitaṃ viya chinditaṃ viya pavattā sīmā khaṇḍasīmā. Tanti khaṇḍasīmaṃ. Vattaṃ jānitabbanti ettha vattaṃ vitthārento āha ‘‘sace hī’’tiādi. Sīmanti khaṇḍasīmaṃ. Yathāti yenākārena bandhiyamāneti sambandho. Tassā pamāṇaṃ dassento āha ‘‘sā’’tiādi. Sāti khaṇḍasīmā. Abbhānakamme saddhiṃ kammārahena vīsati bhikkhū sandhāya vuttaṃ ‘‘ekavīsati bhikkhū’’ti. Tatoti ekavīsatibhikkhuto. Gaṇhantīpīti ettha pisaddo sahassato oraṃ pana pagevāti dasseti. Sahassato adhikaṃ gaṇhantīpi vihārapaccante khaṇḍite khaṇḍasīmāyeva nāma. Tanti khaṇḍasīmaṃ.
「出家、达上等」者,于此依询问衣事而说出家之取。「断界」者,如住处边际被断、被切,如是进行之界为断界。「彼」者,断界也。「应知适宜」者,于此广说适宜,故说「若」等。「界」者,断界也。「如」者,以何方式结也,此为关系语。显示其量,故说「彼」等。「彼」者,断界也。依白二甘马与甘马应者二十比库而说「二十一比库」。「由彼」者,由二十一比库。「取亦」者,于此「亦」字显示千以下然而超过也。取千以上者,于住处边际断时亦名断界。「彼」者,断界也。
Tatrāti khaṇḍasīmamahāsīmāsu ādhāre bhummaṃ. Athāti anantaraṃ. Evanti imāya avippavāsakammavācāya sammaniyamāne. Hīti phalajotako. Sīmanti samānasaṃvāsakasīmaṃ. Na sakkhissantīti paṭhamaṃ avippavāsaṃ asamūhanitvā sīmaṃ samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmantarikapāsāṇāti dvinnaṃ sīmānaṃ antare vemajjhe ṭhapitā pāsāṇā. Caturaṅgulapamāṇāpīti pisaddo ekaṅgulipamāṇāpi vaṭṭatīti dasseti.
「于此」者,于断界、大界中,处所之基础。「然后」者,紧接也。「如是」者,以此不离甘马语被认可时。「则」者,果之显示。「界」者,共住界也。「不能」者,不先废除不离而不能废除界。「界间石」者,置于二界之间、中央之石。「四指量亦」者,「亦」字显示一指量亦适宜。
Samantāti khaṇḍasīmāya samantā. Anupariyāyantehīti anukkamena khaṇḍasīmapariyāyantehi bhikkhūhīti sambandho. Tatoti tehi sīmantarikapāsāṇehi, dvinnaṃ sīmānaṃ nimittāni paṭhamaṃ kittetvā pacchā tāsu yaṃ icchanti, taṃ bandhitabbabhāvaṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Yathicchitaṃ bandhituṃ vaṭṭantopi porāṇāciṇṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ santepī’’tiādi. Ubhinnampīti dvīsu sīmāsu ṭhitānaṃ ubhinnampi kammanti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「周围」者,断界之周围。「依次围绕者」者,依次围绕断界边际之比库也,此为关系语。「由彼」者,由彼等界间石,先宣说二界之相后,于彼等中欲结何者,显示应结之性,故说「然若」等。虽适宜随意结,为显示古来所行,故说「如是虽然」等。「二者亦」者,住于二界之二者亦之甘马也,此为关系语。「则」者,真实,或因为也。
Casaddo vākyārambhajotako. Esā sīmā nāmāti yojanā. Tatthāti piṭṭhipāsāṇādīsu pañcasu ṭhānesu. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhantīti piṭṭhipāsāṇassupari nimittapāsāṇaṃ ṭhapitamattaṃ sandhāya vuttaṃ. Piṭṭhipāsāṇaṃ pana vijjhitvā nimittapāsāṇaṃ tattha nikhaṇitvā yathā ṭhānā na cāventi, tathā ṭhapenti. Evaṃ sante yathāṭhāne tiṭṭhantiyevāti daṭṭhabbaṃ. Na sīmāti sīmāya pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃkatvā gatattā sīmā na jhāyati.
「且」者,表示句子开始之词。「此名为界」者,连接也。「于彼」者,于背石等五处。「标石不住于原处」者,此乃指仅将标石置于背石之上而言。然而,穿透背石,将标石埋于其中,使之不从原处移动,如是安置。如是时,应见为「住于原处」。「非界」者,因以界之地面延伸之水为边际而去,故界不烧失。
Kuṭigehepīti ettha kuṭīti ca gehanti ca agārasseva nāmaṃ. Agārañhi sītādidukkhassa kuṭanaṭṭhena chindanaṭṭhena ca nānādabbasambhārassa gahaṇaṭṭhena ca kuṭigehanti vuccati. Kuṭi eva gehaṃ kuṭigehaṃ, tasmimpi. Bhittiṃ akittetvāti idaṃ iṭṭhakadārumayaṃ bhittiṃ sandhāya vuttaṃ. Sace silāmayā bhitti nimittūpagā bhaveyya, bhittipi kittetabbā. Anto karitvāti kuṭigehassa bhittiyā vā anto katvā. Pamukheti kuṭigehassa ālinde. Nibbodakapatanaṭṭhāneti niggalitvā udakassa patanaṭṭhāne. Evaṃ sammatāya sīmāyāti yojanā.
「于小屋与房舍」者,此中「小屋」与「房舍」者,乃房屋之名。房屋以切断寒冷等苦之义,以及以取各种材料之义,故称为「小屋房舍」。小屋即房舍为小屋房舍,于其中也。「不标示墙壁」者,此乃指砖木制之墙壁而言。若石制墙壁接近标志,墙壁亦应标示。「作为内部」者,作为小屋房舍之墙壁之内。「门前」者,于小屋房舍之走廊。「无水落处」者,于流出之水之落处。「如是认可之界」者,连接也。
‘‘Kuṭṭaṃ akittetvā’’ti idaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Antoti leṇassa, kuṭṭassa vā anto. Okāseti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāse. Evanti iminākārena sammaniyamāne. Antoti bhittiyā anto.
「不标示洞窟」者,此应以前述方式理解。「内部」者,洞穴之内,或洞窟之内。「空间」者,二十一位比库之空间。「如是」者,以此方式认可时。「内部」者,墙壁之内。
Heṭṭhā na otaratīti heṭṭhā ākāsatalattā na otarati. Nanu thambhe anusāritvā otaraṇo bhaveyya, kasmā na otaratīti? Thambhānamupari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsābhāvatoti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhā otaraṇākāraṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tulānanti thambhānamupari tiriyavasena ṭhitānaṃ rukkhavisesānaṃ. Uṭṭhahitvāti bhūmito uṭṭhahitvā. Tulārukkhehīti tulāsaṅkhātehi rukkhehi. ‘‘Ekasambandho’’ti iminā na kevalaṃ tulārukkheheva ekasambandho, catūsu disāsu catunnaṃ bhittīnaṃ aññamaññampi sambandhoti dasseti. Heṭṭhāpi otaratīti bhittīnamupari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsapahonakattā vuttaṃ. Sace thambhamatthake…pe… hotīti iminā bahūhi thambhehi katapāsādassa ekekasmiṃ thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāse sati heṭṭhā otaratīti dasseti. Niyyūhakādīsūti nāgadantakādīsu. Ādisaddena bhittikhilādayo saṅgaṇhāti. Bhitti cāti iṭṭhakadārumayā bhitti ca. Sace silāmayā bhitti ca thambhā ca honti, kittetabbā. Bhittilaggeti bhittīsu lagge, bhittīnaṃ vā laggaṭṭhāne. Heṭṭhāpāsādassāti heṭṭhāpāsāde ‘‘ṭhita’’iti pade sambandho. Heṭṭhāpāsādassa vā thambhānanti yojanā. Heṭṭhā sammatāya sīmāya upari ārohanākāraṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Nibbodakapatanaṭṭhāneti chadanakoṭiyaṃ.
「下方不下降」者,从下方虚空地面不下降。岂非沿柱而下降应有,为何不下降耶?应见为「柱之上方无二十一位比库之空间」。显示下方下降之方式而说「然而若」等。「横梁」者,于柱之上方横向而立之特殊树木。「起立」者,从地面起立。「以横梁树木」者,以名为横梁之树木。「一连结」者,以此显示不仅与横梁树木一连结,四方四墙壁亦相互连结。「下方亦下降」者,因墙壁之上方有二十一位比库之空间之充足性而说。「若于柱顶……有」者,以此显示以多柱所作之楼阁,于每一柱顶有二十一位比库之空间时,下方下降。「于钉等」者,于象牙钉等。以「等」字摄取墙楔等。「墙壁与」者,砖木制之墙壁与。若石制墙壁与柱,应标示。「附于墙壁」者,附于墙壁,或于墙壁之附着处。「下方楼阁之」者,与「立于」一词连结于下方楼阁。或「下方楼阁之柱」者,连接也。显示从下方认可之界向上方上升之方式而说「然而若」等。「无水落处」者,于屋顶之边缘。
Tatthāti tasmiṃ tale. Piṭṭhipāsāṇe sīmaṃ bandhanti viya bandhantīti yojanā. Teneva paricchedenāti teneva talaparicchedena. Tālamūlapabbatepīti ettha tālamūlaṃ nāma heṭṭhā mahantaṃ hutvā anupubbena tanukaṃ hoti, tena sadise pabbatepi. Vitānasaṇṭhānoti ullocassa saṇṭhāno. Catūsu disāsu niggatasākharukkhasaṇṭhāno vā khujjarukkhasaṇṭhāno vā hoti. Yathā pabbato vitānasaṇṭhāno hoti, evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hoti paṇavasaṇṭhāno vāti yojanā. Tattha mudiṅgo majjhe thūlo hoti, mūle ca ante ca tanuko. Paṇavo majjhe tanuko hoti, mūle ca agge ca thūlo. Tesaṃ saṇṭhāno mudiṅgasaṇṭhāno vā paṇavasaṇṭhāno vā. Heṭṭhā vāti mudiṅgasaṇṭhānassa pabbatassa heṭṭhā vā. Majjhe vāti paṇavasaṇṭhānassa majjhe vā. Dve kūṭānīti dve sikharāni. Kūṭantaranti kūṭānaṃ majjhaṃ. Cinitvā vāti iṭṭhakasilāhi cinitvā vā. Pūretvā vāti paṃsuvālikāhi pūretvā vā.
「于彼」者,于彼平地。「如于背石结界」者,连接也。「以彼同一限定」者,以彼同一平地限定。「于棕榈根山」者,此中名为棕榈根者,下方巨大,渐次变细,于与彼相似之山亦。「伞形状」者,突出之形状。于四方伸出枝之树形状,或矮树形状。如山为伞形状,如是为鼓形状或为鼓形状者,连接也。其中,鼓于中间粗,于根与端细。鼓于中间细,于根与顶粗。彼等之形状为鼓形状或鼓形状。「下方或」者,鼓形状之山之下方或。「中间或」者,鼓形状之中间或。「二峰」者,二山顶。「峰间」者,峰之中间。「堆积或」者,以砖石堆积或。「填满或」者,以土沙填满或。
Sappaphaṇasadisoti sappassa phaṇena sadiso, khujjo pabbatoti attho. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittaṃ ākāsasaṅkhātaṃ pabbhāraṃ. Sīmappamāṇoti saddhiṃ antosusirena sīmappamāṇo. Aggakoṭinti aggasaṅkhātaṃ koṭiṃ. Sace pana pabbatassa heṭṭhā antoleṇaṃ hotīti sambandho. Uparimassāti antoleṇassa upari ṭhitassa. Pāratoti bāhirato. Assāti pabbatassa bahīti sambandho. Oratoti antato. Leṇaṃ hotīti sambandho. Kittakaṃ mahantanti āha ‘‘sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhita’’nti. Kittakaṃ khuddakanti āha ‘‘sabbapacchimasīmāparimāṇa’’nti. Tanti khuddakaṃ leṇaṃ . Atikhuddakanti sabbapacchimasīmāparimāṇābhāvato atikhuddakaṃ. Tatoti uparisīmato. Bahīti sīmato bahi. ‘‘Yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyevā’’ti iminā yadi na sīmappamāṇaṃ, na sīmā hotiyevāti dasseti.
「如蛇头」者,与蛇之头相似,矮山之义。「虚空崖」者,墙壁未围之名为虚空之崖。「界量」者,连同内部洞穴为界量。「顶边」者,名为顶之边。「然而若于山之下方有内洞穴」者,连结。「于其上方」者,立于内洞穴上方。「外侧」者,从外侧。「有」者,与山之外连结。「内侧」者,从内侧。「有洞穴」者,连结。「多大为大」者,说「超越界限定而立」。「多大为小」者,说「一切最后界量」。「彼」者,小洞穴。「极小」者,因无一切最后界量故极小。「从彼」者,从上方界。「外」者,界之外。「若为界量,界即有」者,以此显示若非界量,界即不有。
Tanti khaṇḍasīmaṃ. Pūretvāti iṭṭhakamattikādīhi pūretvā. Aṭṭaṃ bandhitvāti aṭṭālakaṃ bandhitvā. Umaṅganadīti ettha ukāro okāraviparīto, tasmā pathaviyaṃ otaritvā pavisitvā maṅgati gacchatīti umaṅgāti attho daṭṭhabbo. Umaṅgāca sā nadī ceti umaṅganadī. Tatthāti umaṅganadiyaṃ. Heṭṭhāpathavitale ṭhitoti sīmāya heṭṭhāpathavitale iddhiyā ṭhito.
「断」者,断界也。「满已」者,以砖、泥土等满已。「结阁」者,结阁楼也。「伍芒嘎河」者,此中 u 音与 o 音相反,故应见其义为:入地中、入已而行,故为「伍芒嘎」之义。伍芒嘎与河,故为伍芒嘎河。「于彼」者,于伍芒嘎河。「立于下地面」者,以神通力立于界之下地面。
Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmāya māḷake. Vaṭarukkhoti nigrodharukkho. Tatoti vaṭarukkhato. Niggatapārohoti pavaddhaṃva hutvā rukkho ārohati anenāti pāroho, eko mūlaviseso. Niggato pāroho niggatapāroho. Mahāsīmaṃ sodhetvāti ettha sodhanaṃ nāma mahāsīmagatānaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsānayanaṃ, sīmato vā bahikaraṇaṃ. Bahiddhāti dvīhi sīmāhi bahiddhā. ‘‘Bahiṭṭhā’’tipi pāṭho. Bahi ṭhitā kātabbāti attho. Anāhaccāti mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā na āhanitvā. Evanti yathā khaṇḍasīmāya, evaṃ tathāti attho. Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmāmāḷake.
「界场」者,于断界之场。「榕树」者,尼拘律树也。「从彼」者,从榕树。「出生之气根」者,『气根』者,树增长已而攀附,以此故为气根,一种根之特殊。出生之气根为出生气根。「清净大界已」者,此中清净者,名为引来入大界之比库至手臂范围内,或从界中令出。「于外」者,于二界之外。亦有「于外立」之读法。义为应于外立而作。「不触」者,不触大界之地面或彼处所生之树等。「如是」者,如于断界,如是,如彼之义。「界场」者,于断界场。
Sīmāmāḷaketi dvinnaṃ sīmānaṃ aṅgaṇe. Sīmāmāḷakassāti kammassa kataṭṭhānassa sīmāmāḷakassa. Vehāsaṭṭhitasākhāyāti kammassa akataṭṭhāne sīmāmāḷake uṭṭhitāya vehāse ṭhitāya sākhāya. Tassāti bhikkhuno pādā vā nivāsanapārupanaṃ vāti sambandho. Purimanayepīti ‘‘sīmāmāḷake vaṭarukkho hotī’’tiādinā vutte purimanayepi. Tatrāti purimanaye. Ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatīti dvīhi sīmāhi uṭṭhitarukkhassa sākhā vā tato niggatapāroho vā dvīsu sīmāsu pathavītalaṃ vā tattha jātarukkhādīni vā āhacca ṭhitattā ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati. Ānetabboti ettha dvikammikāya nīdhātuyā apadhānakammasseva vuttattā ‘‘bhikkhū’’ti padhānakammaṃ ajjhāharitabbaṃ . Abbhuggacchatīti abbhaṃ ākāsaṃ uggacchati. Tatrāti pabbate. Kasmā ānetabboti āha ‘‘bajjhamānāyeva hī’’tiādi. Tattha bajjhamānāyevāti kammavācāya bajjhamānāyeva. Iminā abaddhasīmā pamāṇarahitaṃ desaṃ otaratīti dasseti. Yaṃkiñcīti yaṃkiñci pabbatādi. Yattha katthacīti yasmiṃ kasmiṃci ṭhāne. Ekasambandhenāti baddhasīmāya ekasambandhena. Itīti tasmā ānetabboti yojanā.
「界场」者,于二界之庭院。「界场之」者,甘马所作处之界场。「立于虚空之枝」者,于甘马未作处之界场,从生起之立于虚空之枝。「彼之」者,连结为比库之足或内衣上衣。「于前法中亦」者,于所说『界场有榕树』等之前法中亦。「于彼」者,于前法中。「令举起而作不适当」者,从二界生起之树枝或从彼出生之气根,因触二界之地面或彼处所生之树等而立,故令举起而作不适当。「应引来」者,此中因以双业之 nī 词根说非主要业,故应带入『比库们』之主要业。「超越」者,超越虚空、天空。「于彼」者,于山。「为何应引来」者,说『正被结故』等。其中『正被结故』者,正被甘马语所结故。以此显示未结之界超越无量之地。『任何』者,任何山等。『于何处任何处』者,于任何某处。『以一连结』者,以已结界之一连结。『故』者,故应引来,为连结。
§140
140. Tīṇi yojanāni tiyojanaṃ. ‘‘Pamāṇa’’nti iminā paramasaddassa atirekauttamatthe nivatteti. Etissāti sīmāya. Sammanantena bhikkhunāti sambandho. Koṇato minitaṃ koṇanti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Āpattiñcāti dukkaṭāpattiñca.
「三由旬」者,三由旬也。以『量』此语转回超越义之最上词。「此之」者,界之。连结为『以结界之比库』。『从角量为角』为连结。『故』者,真实,或因为。『与罪』者,与恶作罪。
Pārayatīti ajjhottharati. ‘‘Kitakābhidheyyaliṅgā’’ti (kaccāyanasāre 45 gāthāyaṃ) vacanato abhidheyyabhūtaṃ sīmaṃ sandhāya itthiliṅgavasena pārāti vuttaṃ. Nadiyāti upayogatthe sāmivacanaṃ. Nadinti hi attho. Nadiṃ ajjhottharamānaṃ sīmanti sambandho. Etthāti nadipārasīmāyaṃ. Yatthassāti ettha yattha assāti padavibhāgaṃ dassento āha ‘‘yattha nadiyā’’tiādi. ‘‘Nadiyā’’ti iminā yaṃsaddassa visayaṃ dasseti. Dhuvanāvāti ettha dhuvasaddo niccatthoti āha ‘‘niccasañcaraṇanāvā’’ti. Iminā dhuvena niccena sañcaraṇanāvā dhuvanāvāti vacanatthaṃ dasseti. Assāti hoti, bhaveyya vā. Nāvāya pamāṇaṃ dassento āha ‘‘yā’’tiādi. Tattha yāti nāvā. Pājanapurisenāti ettha pājanaṃ nāma eko nāvāya gamanūpakaraṇaviseso. So hi pajati nāvā gacchati anenāti pājananti vuccati. Jakārassa cakāraṃ katvā pācanantipi yujjateva. Tassa gāhakena purisena saddhinti attho. Sā nāvā nītāti sambandho. Uddhaṃ vā adho vāti nadiyā paṭisotaṃ vā heṭṭhāsotaṃ vā. Thenehi vāti corehi vā. Kiñcāpi haṭā, pana tathāpi avassaṃ labbhaneyyā, dhuvanāvāva hotīti yojanā. Vātena vāti mālutena vā ‘‘chinna’’iti sambandho. Vīcīhīti taraṅgehi. Taraṅgo hi vicittākārena cinoti vaḍḍhatīti vīcīti vuccati. Kiñcāpi nadīmajjhaṃ nītā, pana tathāpi avassaṃ āharitabbā, dhuvanāvāva hotīti yojanā. Ogateti otaritvā gate. Thalaṃ ussāritāti thalaṃ ukkhipitvā sāritā pāpitā nāvāpīti sambandho. Visaṅkhatapadarāti saṅkhatavirahitaphalakā vā. Dhuvanāvāva hotīti nimittakittanakāle niccasañcaraṇanāvattā dhuvanāvāva hotīti adhippāyo. Tatrāti ‘‘dhuvanāvā’’tivacane. Nimittaṃ vā sīmā vā kammavācāya gacchatīti ettha kiñcāpi na nimittaṃ kammavācāya gacchati, sīmāya pana avinābhāvato vuttaṃ ‘‘kammavācāya gacchatī’’ti. Tasmāti yasmāva nāvāya āgacchantāpi bhagavatā anuññātā, tasmā.
「渡」者,覆盖。因『所说之性相语』之语,指向所说之界,依女性语而说『渡』。「河之」者,用途义之属格。义为河。连结为『正覆盖河之界』。「于此」者,于河渡界。『于何处有』者,显示词之分解『于何处有』,说『于何处河』等。以『河』此语显示 yaṃ 词之对象。「常船」者,此中常词为常义,故说『常行船』。以此显示语义为:以常、以恒常行之船为常船。『有』者,有,或应有。显示船之量而说『何』等。其中『何』者,船也。「以桨人」者,此中桨者,名为一种船之行具之特殊。彼推进,船以此而行,故称为桨。将 j 音作 c 音,说煮亦正确。义为以彼执持之人。连结为『彼船被引』。「向上或向下」者,河之逆流或下流。「或以盗贼」者,或以贼。虽被夺,然如是亦必定可得,为常船故,为连结。「或以风」者,或以风,连结为『断』。「以波浪」者,以波。波以种种形相而积集、增长,故称为波浪。虽被引至河中,然如是亦必定应取来,为常船故,为连结。「入已去」者,入已而去。「举至陆」者,举起陆而引、令去,连结为船。「或散坏板」者,或离结合之板。『为常船故』者,于标相宣说时,因常行船性故为常船,为意趣。「于彼」者,于『常船』之语。『标相或界行于甘马语』者,此中虽非标相行于甘马语,然因界之不相离故说『行于甘马语』。「故」者,因船来亦为世尊所允许,故。
Yatthāti nadipārasīmasammananaṭṭhāne. Rukkhasaṅghāṭamayoti rukkhasamūhena kato. Padarabaddhoti phalakehi baddho. Sañcaraṇayoggoti sañcaraṇakkhamo. Pāḷiyaṃ ‘‘assā’’ti ṭhāne aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atthī’’ti vuttattā ‘‘assā’’tipadassa hotīti atthoyeva daṭṭhabbo. Taṃkhaṇaññevāti tasmiṃ nimittakittakkhaṇeyeva. Rukkhaṃ chinditvā katoti sambandho. Ekapadikasetūti ekena padena gamanayoggo ekapadiko, soyeva setūti ekapadikasetu. Akappiyasetuṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tenāti setunā. Sañcarituṃ na sakkā hotīti yojanā.
「于何处」者,于河渡界结界处。「树聚所成」者,以树群所作。「板结」者,以板所结。「行适当」者,行堪能。因律文于『有』处,于注疏说『有』,故『有』词之义应见为『有』。『于彼刹那』者,于彼标相宣说刹那。连结为『断树而作』。「一足桥」者,以一足行适当为一足,彼即桥,故为一足桥。显示不适当桥而说『若然』等。「以彼」者,以桥。为连结『不能行』。
Yatthāti yasmiṃ nadipārasīmasammananaṭṭhāne. Abhimukhatittheyevāti sīmāya abhimukhatitthe eva. Dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthato īsakaṃ uddhaṃ ārohantopi adho orohantopi kappatīti dassento āha ‘‘sace’’tiādi. Īsakanti ekausabha dviusabhādivasena manaṃ appamattaṃ. Uddhaṃ vāti abhimukhatitthato upari vā. Adho vāti tato heṭṭhā vā. Gāvutamattabbhantareti gāvutapamāṇassa ṭhānassa abbhantare.
「在那里」者,在河对岸界相结定之处。「在正对的渡头」者,即在界相正对的渡头。为显示无论是固定船或固定桥,从正对渡头稍微向上登岸或向下下岸都允许,故说「若」等。「稍微」者,依一伍萨巴、二伍萨巴等而量的少许。「向上或」者,从正对渡头向上方或。「向下或」者,从那里向下方或。「一伽伍德之内」者,在一伽伍德量的处所之内。
Sahanimittakittanavidhinā sammanitabbavidhiṃ dassento āha ‘‘imañca panā’’tiādi. Dvīsu tīresu ṭhātumasakkuṇeyyattā vuttaṃ ‘‘ekasmiṃ tīre ṭhatvā’’ti. Tatoti nimittato. Attānanti nimittakittanaṃ vinayadharaṃ sandhāya vuttaṃ. Parikkhipantenāti pariyāyantena. Tassāti tattakassa paricchedassa. Sammukhaṭṭhāneti adhosote naditīre ṭhitassa nimittassa sammukhaṭṭhāne. Tatoti nimittato. Tassāti tattakassa paricchedassa. Sammukhā naditīre nimittaṃ atthīti sambandho. Saṅghaṭetabbanti sambandhitabbaṃ. Athāti nimittakittanato pacchā. ‘‘Sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā’’ti idaṃ sabbaṃ ekaṃ gāmakhettaṃ byāpetvā sammanitabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace sakalaṃ gāmakhettaṃ abyāpetvā ekadese sammanitaṃ hoti, nimittato bahi ṭhite bhikkhūpi hatthapāsagate katvā sammanitabbā. Kammanti sīmasammutikammaṃ. ‘‘Ṭhapetvā nadi’’ntivacanassa kāraṇaṃ dassento āha ‘‘nadī pana baddhasīmasaṅkhyaṃ na gacchatī’’ti.
为显示应以标相宣说法而结定之法,故说「此且」等。因无法站立于两岸,故说「站立于一岸」。「从那里」者,从标相。「自己」者,关于宣说标相的持律者而说。「以围绕」者,以周遍。「其」者,那样的界限。「正对处」者,对于站立在下游河岸的标相的正对处。「从那里」者,从标相。「其」者,那样的界限。应连结为「在正对的河岸有标相」。「应连结」者,应连接。「然后」者,在宣说标相之后。「使站立在一切标相之内的比库们处于手臂所及之处」,这一切是关于遍及一个村田而结定之状态而说。若不遍及整个村田而在一处结定,也应使站立在标相之外的比库们处于手臂所及之处而结定。「甘马」者,界相结定甘马。为显示「除去河」之语的原因,故说「然而河不入于结界之数」。
Dīpako hotīti ettha dīpoti antaradīpo. So hi yasmā jalamajjhe dippati, yasmā ca dvidhā āpo ettha sandati, tasmā dīpoti vuccati, soyeva khuddakaṭṭhena dīpako. Kakāro hi khuddakatthavācako. Tanti dīpakaṃ. Attanāti vinayadharena. Orimante ca pārimante cāti adhosote naditīre ṭhitassa nimittassa sammukhe orimante ca pārimante ca. Paratīre nimittaṃ kittetvāti sambandho. Kissa sammukhaṭṭhāne nimittanti āha ‘‘nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne’’ti. Tatoti nimittato. Sammukhā nimittaṃ atthīti sambandho. Pārimante ca orimante cāti paratīre uparisote ṭhitassa nimittassa sammukhe pārimante ca orimante ca. Paṭhamakittitanimittenāti orimatīre uparisote paṭhamaṃ kittitena nimittena. Ekā sīmā imassāti ekasīmo, dīpako. ‘‘Tīradvayañcā’’ti padamapekkhitvā ‘‘ekasīma’’nti sambandhitabbaṃ. Vaccamanapekkhitvā ‘‘ekasīmā’’tipi niccaitthiliṅgavasena pāṭho atthi.
「成为小岛」者,此中「岛」者,中间岛。因为它在水中显现,又因为水在此处分为二流,故称为岛,以小义而称为小岛。因为咖字是小义之语。「其」者,小岛。「自己」者,持律者。「此岸与彼岸」者,对于站立在下游河岸的标相正对的此岸与彼岸。应连结为「在对岸宣说标相后」。「在谁的正对处的标相」,故说「在河的此岸标相的正对处」。「从那里」者,从标相。应连结为「在正对有标相」。「彼岸与此岸」者,对于站立在对岸上游的标相正对的彼岸与此岸。「以最初宣说的标相」者,以在此岸上游最初宣说的标相。「此为一界」者,小岛为一界。依「两岸」之语,应连结为「一界」。依语词,也有依常性女性而「一界」的读法。
Uddhaṃ vā adho vāti ettha vāsaddo aniyamavikappattho. Athāti tasmiṃ adhikatare satīti yojanā. Vihārasīmaparicchedanimittassa ujukamevāti sace dīpako adho adhikataro hoti, orimatīre adhosote ṭhitassa vihārasīmaparicchedanimittassa ujukameva . Sikharanti siṅgaṃ. Tañhi sikhaṃ matthakaṃ rāti gaṇhātīti sikharanti vuccati. Tatoti dīpakassa pārimantanimittato. Paratīranimittāni kittetvāti sambandho. Ayaṃ dīpakassa vihārasīmaparicchedato adho adhikatare vinicchayo. Uddhaṃ adhikatarepi iminānusārena veditabboti so na dassito. Pabbatasaṇṭhānāti pabbatena samaṃ ṭhānaṃ etissāti pabbatasaṇṭhānā.
「向上或向下或」者,此中「或」字是不定选择义。「然后」者,应连结为「在那更多时」。「寺院界界限标相的正直」者,若小岛向下更多,则在此岸下游站立的寺院界界限标相的正直。「尖端」者,角。因为它取头顶,故称为尖端。「从那里」者,从小岛的彼岸标相。应连结为「宣说对岸标相后」。这是小岛从寺院界界限向下更多的决断。向上更多也应依此类推而知,故未显示。「山形状」者,与山相同的位置者为山形状。
Uddhampi adhopīti pisaddo samuccayattho. Ubhopi sikharānīti uddhaṃ sikharaṃ, adho sikharanti ubhopi sikharāni. Mudiṅgasaṇṭhānāti mūle ca agge ca tanukassa majjhe thūlassa mudiṅgassa saṇṭhānā.
「向上且向下」者,「且」字是集合义。「两个尖端」者,向上的尖端、向下的尖端,两个尖端。「木杵形状」者,根部与顶部细、中间粗的木杵的形状。
Sabbapaṭhamena nayenāti uddhaṃ adhikanayassa, adho adhikanayassa, uddhaṃadhoadhikanayassa cāti sabbesaṃ nayānaṃ paṭhamena vihārasīmadīpakānaṃ samena nayena. Paṇavasaṇṭhānāti mūle ca agge ca thūlassa majjhetanukassa paṇavassa saṇṭhānā.
「以一切最初的方法」者,以向上多法、向下多法、向上向下多法等一切法的最初的、寺院界小岛的相同法。「鼓形状」者,根部与顶部粗、中间细的鼓的形状。
72. Uposathāgārādikathā72. 伍波萨他堂等之论述
§141
141.Anupariveṇiyanti ettha anusaddassa vicchatthaṃ, pariveṇasaddassa ca liṅgavipallāsabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tasmiṃ tasmiṃ pariveṇe’’ti. Pariveṇasaddo hi napuṃsakaliṅgo, idha pana liṅgavipallāsaṃ katvā itthiliṅgavasena vuttaṃ. ‘‘Saṅketaṃ akatvā’’ti iminā asaṅketenāti padassa kiriyāvisesanattaṃ dīpeti. ‘‘Kammavācāyā’’ti iminā samūhanitvāti padassa karaṇaṃ dasseti.
「逐住处」者,此处为显示「阿努」一词具有各别之义,以及「巴利韦纳」一词具有性之转变,故说「在彼彼住处」。「巴利韦纳」一词本为中性,然此处作性之转变,以女性而说。以「未作约定」一语,显示「未约定地」一词为动作之修饰语。以「甘马语」一语,显示「集合」一词之工具格。
§142
142.Yatoti ettha topaccayassa kāraṇatthe pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘yasmā’’ti. ‘‘Hatthapāse’’ti iminā hatthapāsato bahi nisinne akatovassa uposatho hotīti dasseti. Assāti bhikkhuno. Vatthuvasenāti aṭṭhuppattivasena. Uposathassa pamukhassa abbhokāse vā māḷakādīsu vāti sambandho. Nimittupagā vā animittupagā vāti heṭṭhā aṭṭhasu nimittesu vuttā nimittupagā vā animittupagā vā pabbatādayo vā aññe vā kittetabbā.
「因为」者,此处为显示「多」助词于因义中之运用,故说「因为」。以「手臂范围」一语,显示坐于手臂范围外者,未作伍波萨他。「有」者,比库之。「依处所」者,依八种生起。「伍波萨他之主要者,在露地或玛拉咖等处」,此为连结。「有相者或无相者」者,下文八相中所说之有相者或无相者,或山等,或其他应说者。
Paṭhamataraṃna āgacchati, dukkaṭanti uposathe ghosiyamāne paṭhamataraṃ na āgacchati, dukkaṭaṃ. Vihārassa majjhe hotīti yojanā. Etthāti porāṇake āvāse. Tatthāti porāṇake āvāse. Asambādhoti saṅghassa nisajjaṭṭhānapahonako. Tatthāti pacchā uṭṭhite āvāse.
「不先来,恶作」者,伍波萨他宣告时不先来,恶作。「在住处中央」,此为连结。「此处」者,在旧住处。「彼处」者,在旧住处。「不狭窄」者,足够僧团坐处。「彼处」者,在后建之住处。
Sabbesaṃ nisajjaṭṭhānanti yojanā. Tatthāti therassa vihāre. Soti therassa vihāro. Etthāti tumhākaṃ vihāre. Sabbesaṃ okāso natthīti sambandho. Tatthāti taṃ asukaṃ nāma āvāsaṃ. ‘‘Vaṭṭatī’’ti vattabbanti yojanā. Tassāti therassa.
「一切坐处」,此为连结。「彼处」者,在长老之住处。「彼」者,长老之住处。「此处」者,在汝等之住处。「一切无空间」,此为连结。「彼处」者,彼某名住处。「应允」者,应说,此为连结。「彼」者,长老之。
74. Avippavāsasīmānujānanakathā74. 不离界许可之论述
§143
143.Andhakavindaṃ nāmāti tassa gāmassa nāmaṃ. Tanti andhakavindaṃ. Theroti mahākassapatthero. Tatoti andhakavindato. Iminā ‘‘andhakavindā’’ti ettha nissakkatthe nissakkavacananti dasseti. Uposathanti tadatthe upayogavacanaṃ. Uposathatthāyāti hi attho. Andhakavindā rājagahaṃ āgamanassa kāraṇaṃ dassento āha ‘‘rājagahaṃ hī’’tiādi. Tattha hīti yasmā. Andhakavindā vihāraṃ anto katvā ‘‘aṭṭhārasa mahāvihārā’’ti vuttaṃ. Nesanti aṭṭhārasannaṃ mahāvihārānaṃ. Saṅghassa sāmaggidānatthanti ettha saṅghassa sāmaggidānaṃ attano uposathakiccaṃ siddhaṃ. Tasmā pāḷiyaṃ ‘‘uposathaṃ āgacchanto’’ti vuttaṃ. ‘‘Sippiniyaṃ nāmā’’ti iminā nadiṃ tarantoti ettha nadiyā nāmaṃ dasseti. Manaṃ vūḷhoti ettha mananti nipāto īsakatthoti dassento āha ‘‘īsaka’’nti. ‘‘Appamatta’’nti iminā ‘‘īsaka’’ntipadassa atthaṃ dasseti. ‘‘Vūḷhabhāvo’’ti iminā bhāvapaccayena vinā bhāvattho ñātabboti dasseti. Caṇḍenāti kharena. Tatthāti nadiyaṃ. Amanasikarontoti ‘‘caṇḍasota’’nti ābhogaṃ akaronto. Na pana vūḷhoti na pana mahāvūḷho. Udakabbhāhatānīti udakena abhiāhatāni. Assāti therassa. Allānīti tintāni.
「名为安达咖温德」者,彼村之名。「彼」者,安达咖温德。「长老」者,大咖萨巴长老。「从彼」者,从安达咖温德。以此显示「从安达咖温德」中为离格义之离格语。「伍波萨他」者,为彼义之用语。义为「为伍波萨他故」。为显示从安达咖温德前往王舍城之因,故说「王舍城实」等。其中「实」者,因为。将安达咖温德之住处计入,说为「十八大住处」。「彼等」者,十八大住处之。「为僧团和合之施与」者,此处僧团和合之施与,自己之伍波萨他事已成就。故于圣典中说「来伍波萨他」。以「名为西宾尼亚」一语,显示「渡河」中河之名。「心增长」者,此处「玛那」为不变词,为显示少许义,故说「少许」。以「少许」一语,显示「少许」一词之义。以「增长性」一语,显示无性助词而应知性义。「猛烈」者,粗暴。「彼处」者,在河中。「不作意」者,不作「猛流」之注意。「然非增长」者,然非大增长。「为水所击」者,为水所击打。「彼」者,长老之。「湿」者,三衣。
§144
144.Purimakammavācāti ‘‘sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā’’ti pure vuttā kammavācā. Ayamevāti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’tipadaṃ pakkhipitvā anupaññattā ayameva kammavācā. Ayanti pacchimakammavācā. Hi yasmā bhikkhunisaṅgho antogāme vasati, tasmā purimāyeva vaṭṭatīti yojanā. Yadi evanti yadi bhikkhunisaṅghassa ayaṃ pacchimakammavācā vaṭṭanaṃ siyā bhaveyya, evaṃ satīti yojanā. Soti bhikkhunisaṅgho. Etāya kammavācāyāti pacchimakammavācāya. Na labheyyāti antogāme vasanattā ticīvaraparihāraṃ na labheyya. Kiṃ na labhatiyevāti āha ‘‘atthi cassa parihāro’’ti. Assāti bhikkhunisaṅghassa. Dvepi sīmāyoti samānasaṃvāsakasīmā ca avippavāsasīmā cāti dvepi sīmāyo. Tatthāti bhikkhubhikkhunīsu. Tassāti bhikkhūnaṃ sīmāya. Eseva nayoti bhikkhunīnaṃ sīmaṃ ajjhottharitvāpi antopavisitvāpi bhikkhūnaṃ sīmāya sammane eseva nayo. Eteti bhikkhubhikkhuniyo. Sāmaññattā hi pulliṅgena vuttaṃ. Ettha cāti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’tipade ca. Saṅgaho veditabbo, kasmā? Gāmena nigamanagarānaṃ ekalakkhaṇattā.
「前甘马语」者,「僧团以三衣认可彼界,不离衣」,此为前说之甘马语。「此即」者,插入「除村及村郊」一句后,未另制此即甘马语。「此」者,后甘马语。「实」者,因为比库尼僧团住于村内,故前者即应允,此为连结。「若如是」者,若比库尼僧团此后甘马语应允,如是时,此为连结。「彼」者,比库尼僧团。「以此甘马语」者,以后甘马语。「不得」者,因住于村内,不得三衣之守持。「何不得耶」,故说「彼有守持」。「彼」者,比库尼僧团之。「二界」者,共住界与不离衣界,此二界。「彼处」者,于比库与比库尼。「彼」者,比库之界。「此即方法」者,覆盖比库尼之界或入于其中,于比库之界认可,此即方法。「此等」者,比库与比库尼。因共性故以男性说。「此处及」者,于「除村及村郊」一句中。应知摄取,为何?因村与镇、城具一相故。
Parikkhepokāsoti parikkhepārahokāso. Tesūti gāmagāmūpacāresu. Parihāranti cīvaravippavāsaāpattiapanayanaṃ. ‘‘Itī’’tiādi nigamanaṃ. Etthāti samānasaṃvāsakaavippavāsasīmāsu. Attano dhammatāyāti attano sabhāvena. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tassāti avippavāsasīmāya. Visunti samānasaṃvāsakasīmato pāṭekkaṃ. Tatthāti dvīsu sīmāsu. Avippavāsāyāti avippavāsasīmāya. Tanti gāmaṃ. Sāti avippavāsasīmā. Sammatāya sīmāyāti avippavāsasīmāya sammatāya satiyāti sambandho. Sammatato pacchāti vā yojanā. Nivisatīti nivāsatthāya visati pavisati. Sopīti gāmopi. Sīmasaṅkhyaṃyevāti avippāsasīmavohārameva. Adhiṭṭhitatecīvarikā bhikkhū parihāraṃ labhantīti adhippāyo. Yathā pacchā niviṭṭho gāmo sīmasaṅkhyaṃyeva gacchati, evanti yojanā. ‘‘Pavisissāmā’’ti gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthīti yojanā. Ālayopīti apekkhopi. Apaviṭṭhāti gehāni apaviṭṭhā. Gehameva chaḍḍetvāti gehaṃ chaḍḍetvā eva. Iminā gehe chaḍḍite sabbaṃ chaḍḍitamevāti dasseti. Paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā ekampi kulaṃ atthi saceti yojanā. Ettha ca ‘‘ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā’’ti idaṃ navagāmaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Ekampi kulaṃ agataṃ vā’’ti idaṃ porāṇakagāmaṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ.
「围绕空间」者,围绕之适当空间也。「于彼等」者,于村落及村落附近也。「免除」者,免除衣离宿罪也。「如是」等者,结论也。「于此」者,于共住不离宿界也。「以自己之法性」者,以自己之自性也。「于何处」者,于何地也。「因」者,真实,或因为也。「彼之」者,不离宿界之也。「各别」者,与共住界各别也。「于彼」者,于二界也。「为不离宿」者,为不离宿界也。「彼」者,村落也。「彼」者,不离宿界也。「于认可之界」者,于认可之不离宿界存在时,此为连结也。或「从认可之后」为连结也。「进入」者,为住而入、进入也。「彼亦」者,村落亦也。「仅界之计算」者,仅不离宿界之称呼也。意趣为:住于所确定之衣者比库们获得免除也。如后来进入之村落仅成为界之计算,如是为连结也。「我等将进入」者,诸屋已造,「我等将进入」者,期待亦存在,此为连结也。「期待亦」者,期望亦也。「未进入」者,诸屋未进入也。「仅舍弃屋」者,仅舍弃屋也。以此显示:舍弃屋时,一切皆已舍弃也。「或已进入或未到达之一家亦存在」者,此为连结也。于此,「或一家已进入」者,此说关于新村也。「或一家未到达」者,此应见为说关于旧村也。
Tatrāti ‘‘vattaṃ jānitabba’’ntivacane. Avippavāsasīmāyanti mahāsīmāya. Sā eva hi yasmā avippavāsakammavācāya bahulapayojanā hoti, tasmā avippavāsasīmāti vuccati. Itarāyāti avippavāsasīmāya. Tatthāti tāsu dvīsu sīmāsu. Nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvāti cetiyaṅgaṇādīnaṃ khaṇḍasīmāya anokāsattā vuttaṃ. Khaṇḍasīmañhi sammanantā cetiyaṅgaṇādiṭṭhānaṃ pahāya aññasmiṃ vivittokāse vihārapaccantaṃ khaṇḍitvā sammananti. Samūhanitunti avippavāsasīmaṃ samūhanituṃ. Paṭibandhituṃ na sakkhissantevāti avippavāsaṃyeva jānitvā khaṇḍasīmāya aññātattā paṭibandhituṃ na sakkhissanteva. Sīmasambhedanti khaṇḍasīmaavippavāsasīmānaṃ sambhedaṃ. Sāsanantaradhānena vāti satthu āṇāya antaradhānena vā. Sādhukaṃ panāti nikkaṅkhaṃ pana.
「于此」者,于「应知规则」之语句中也。「于不离宿界」者,于大界也。彼正因为以不离宿甘马语为多用途,故称为不离宿界也。「于其他」者,于不离宿界也。「于彼」者,于彼二界也。「立于无疑虑之处」者,因塔庭等无碎界之空间故说也。认可碎界者,舍弃塔庭等之处,于其他寂静之空间,破坏寺院边界而认可也。「为破坏」者,为破坏不离宿界也。「将不能阻止」者,知为不离宿本身,因不知碎界故,将不能阻止也。「界之混合」者,碎界与不离宿界之混合也。「或以教法之隐没」者,或以大师之教令隐没也。「然而善」者,然而无疑也。
76. Gāmasīmādikathā76. 村界等之论述
§147
147. Uposathakammassa visuṃ gahitattā sesakammavasena samānasaṃvāsakatā gahetabbā gobalibaddanayena vā pārisesanayena vā. Tanti samānasaṃvāsaekūposathabhāvaṃ. ‘‘Aparicchinnāyā’’ti iminā aṭṭhapitāyāti ettha ṭhapadhātuyā adhippāyatthaṃ dasseti. Gāmaṃ vā nigamaṃ vāti ettha nagaraṃ kena saṅgahitanti āha ‘‘gāmaggahaṇena cetthā’’tiādi. Tattha etthāti ‘‘gāmaṃ vā nigamaṃ vā’’ti pāṭhe, gāmaggahaṇenāti sambandho. Atha vā etthāti gāmanigamanagaresu, nagarampīti sambandho. Gāmādīnaṃ paricchedaṃ vitthārena dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti gāmanigamanagaresu. Gāmabhojakāti gāmaṃ bhuñjantīti gāmabhojakā. Balinti karaṃ. So hi taṃ nissāya gāmabhojakā balanti jīvanti anenāti balīti vuccati. Yampi ekaṃ padesaṃ paricchinditvā detīti yojanā. Gāmakhetteti rañño āṇā khipiyati etthāti khettaṃ, gāmoyeva khettaṃ gāmakhettaṃ, tasmiṃ. Ayampīti ayaṃ padesopi. Sopīti padesopi. Visuṃgāmo nāmāti yojanā. Sopi visuṃgāmo gāmasīmā hotiyevāti yojanā. Visuṃ paricchinditvā dinno gāmo visuṃgāmo. Tasmāti yasmā visuṃ gāmo hoti, tasmā. Sā cāti visuṃgāmasīmā ca. Itarāti visuṃgāmasīmato aññā pakatigāmanagaranigamasīmā cāti yojanā.
因伍波萨他甘马各别取得,应以其余甘马之方式取共住性,或以牛栏结缚法,或以余留法也。「彼」者,共住一伍波萨他之状态也。「未划定之」者,以此显示「已设立」者于此处,显示设立词根之意趣义也。「或村或镇」者,于此,城以何摄取耶?说「于此以村之取」等也。其中,「于此」者,于「或村或镇」之文句中,以村之取者,此为连结也。或者,「于此」者,于村镇城中,城亦者,此为连结也。详细显示村等之划定,说「于彼」等也。「于彼于彼」者,于村镇城也。「村食者」者,食村者为村食者也。「税」者,税也。因依彼,村食者以税而生活,以此故称为税也。即使划定一部分而给予,此为连结也。「村田」者,王之命令投于此故为田,村本身为田故为村田,于彼也。「此部分亦」者,此部分亦也。「彼亦」者,部分亦也。各别村名也,此为连结也。「彼亦各别村为村界」者,此为连结也。各别划定而给予之村为各别村也。「因此」者,因为有各别村,因此也。「彼与」者,各别村界与也。「其他」者,与各别村界不同之普通村城镇界也,此为连结也。
Evanti ‘‘asammatāya bhikkhave’’tiādinā pāṭhena. Tanti sīmaparicchedaṃ. Aparicchinneti rājūhi aparicchinne. ‘‘Aṭavipadese’’ti iminā natthi gāmo etthāti agāmakoti vacanatthassa sarūpaṃ dasseti. Vijjhāṭavisadiseti vigataṃ aggino jhāyanametthāti vijjhā, corādayo manusse ābhuso ṭavanti pīḷayanti etthāti āṭavi. Vijjhā ca sā āṭavi ceti vijjhāṭavi, tāya sadise vijjhāṭavisadise. Ettha purimanaye gāmādīhi āsanno vā hotu, anāsanno vā tehi aparicchinno aṭavipadeso gahetabbo. Pacchimanaye dūro manussānaṃ anāgamanapatho āṭavipadeso gahetabboti ayametesaṃ viseso. Assāti bhikkhuno. Samantāti samantato. Ayaṃ sīmāti ayaṃ sattabbhantarasīmā. Tatthāti sattasu abbhantaresu. Samantā ṭhitassa vā nisinnassa vā abbhantare antokoṭṭhāse jātaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsahatthapamāṇaṃ.
「如是」者,以「诸比库,于未认可」等之文句也。「彼」者,界之划定也。「未划定」者,以绳未划定也。「于森林地区」者,以此显示「此处无村故为无村」之语义之同义也。「如荒野森林」者,火之燃烧于此已离去故为荒野,盗贼等人于此压迫、逼迫人们故为森林也。荒野与彼森林故为荒野森林,如彼者为如荒野森林也。于此,依前法,无论近村等或不近,应取以彼等未划定之森林地区也。依后法,远离人们、人之不来之道、森林地区应取,此为彼等之差别也。「有」者,比库之也。「周围」者,从周围也。「此界」者,此七张手内界也。「于彼」者,于七张手内也。立于周围或坐于周围者,于内部、于内角落生起之内部,为二十八张手之量也。
Yā kāci nadī asīmāva hotīti sambandho. Nadīsīmalakkhaṇapattāti nadīsīmalakkhaṇaṃ pattā. Iminā sīmalakkhaṇaṃ apattā nadī bandhiyamānā sīmāva hotīti dasseti. Sāvadhāraṇena ‘‘attano sabhāvenevā’’ti iminā bhikkhūnaṃ bandhanabhāvenāti atthaṃ nivatteti. Etthāti nadiyaṃ. Etthāti jātassarasamuddesu. Yena kenacīti antamaso tiracchānagatenapi yena kenaci. Khaṇitvā akato sayaṃjātoti sambandho. Idaṃ hetuantogadhavisesanaṃ. Khaṇitvā akatattāti hi attho. Sayaṃjātoti sayameva jātoti evakāro yojetabbo. Tena vuttaṃ ‘‘yena kenaci khaṇitvā akato’’ti. Sobbhoti saṃ ubhoti padavibhāgo kātabbo. Tattha saṃsaddo samantatthavācako, ubhasaddo pūraṇatthavācako. Tasmā samantato āgatena udakena ubhati pūrati etthāti sobbhoti vacanattho kātabbo. Tena vuttaṃ ‘‘samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhatī’’ti.
「任何河皆为无界」者,此为连结也。「达河界之相」者,达河界之相也。以此显示:未达界相之河被结缚时,仅为界也。以限定「以自己之自性本身」者,以此遮止比库们之结缚性之义也。「于此」者,于河也。「于此」者,于生起之湖海也。「以任何」者,乃至以任何畜生道也。「挖掘而未造、自然生起」者,此为连结也。此为因之内摄之特殊语也。因挖掘而未造性故为义也。「自然生起」者,自己本身生起,如是之如是应连结也。以此故说「以任何挖掘而未造」也。「充满」者,应作「充满」之语分解也。其中,充字为周围义之表示者,满字为充满义之表示者也。因此,应作「以从周围来之水充满、充满于此故为充满」之语义也。以此故说「以从周围来之水充满而住」也。
Tatthāti nadīsamuddajātassaresu, ādhāre bhummaṃ. Yaṃsaddo ṭhānavisayoti āha ‘‘yaṃ ṭhāna’’nti. Majjhimassāti thāmamajjhimassa. Vakkhati hi ‘‘thāmamajjhimenā’’ti. ‘‘Samantato’’ti iminā samantāti ettha nissakkatthe nissakkavacananti dasseti. ‘‘Udakukkhepenā’’ti iminā udakukkhepāti ettha karaṇatthe nissakkavacananti dasseti. Udakaṃ ukkhipitvā khipiyati etthāti udakukkhepo. ‘‘Paricchinna’’nti iminā pāṭhasesaṃ dasseti. Akkhadhuttāti ettha akkhoti pāsako. So hi akati kuṭilaṃ gacchati anenāti akkhoti vuccati, dhavanti mariyādamatikkamma kīḷādipasutaṃ gacchantīti dhuttā, akkhesu dhuttā akkhadhuttā . Dāruguḷanti sāradārumayaṃ guḷaṃ. ‘‘Vālukaṃ vā’’ti iminā ‘‘udakukkhepā’’ti ettha upalakkhaṇaṃ dasseti. Yatthāti yasmiṃ padese. Ayanti padeso. Tassāti udakukkhepassa.
「于彼」者,于河海生起之湖,于容器为地上也。说「何字为处所之对象」者,「何处」也。「中等之」者,力量中等之也。将说「以力量中等者」也。「从周围」者,以此显示「周围」者于此处,为从格之从格语也。「以水之投掷」者,以此显示「水投掷」者于此处,为具格之从格语也。投掷水而投于此故为水投掷也。「已划定」者,以此显示文句之余也。「骰子赌徒」者,于此,骰子者为骰子也。因以此弯曲而行故称为骰子,赌徒者,超越界限而行于游戏等之放逸故为赌徒,于骰子中之赌徒为骰子赌徒也。「木球」者,坚木所造之球也。「或沙」者,以此显示「水投掷」者于此处为譬喻也。「于何处」者,于何地区也。「此」者,地区也。「彼之」者,水投掷之也。
Etthāti nadīsamuddajātassaresu. Mukhadvāranti samuddādīnaṃ mukhasaṅkhātaṃ dvāraṃ. Sabbatthāti sabbāya nadiyaṃ. Theravādaṃ dassento āha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. ‘‘Yojanaṃ…pe… vaṭṭatī’’ti yaṃ pana vacanaṃ mahāsumattherena vuttanti yojanā. Tatrāpīti yojananadiyampi. Paṭikkhittākāraṃ vitthārento āha ‘‘bhagavatā hī’’tiādi. Nadiyā pamāṇanti nadiyā gambhīrapamāṇameva, na āyāmavitthārapamāṇanti attho. ‘‘Na yojanaṃ vā addhayojanaṃ vā’’ti vacanampi idameva sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi āyāmavitthārapamāṇaṃ na vuttaṃ, pabhavato pana yāva mukhadvārā āyāmavitthāravasena kammaṃ kātuṃ pahonakanadīyeva gahetabbāti daṭṭhabbā. Yā nadīti sambandho. Imassa suttassāti ‘‘timaṇḍala’’ntiādikassa imassa suttassa. Pabhavatoti samudāgamato. Etthāti nadiyaṃ. Sabbehi bhikkhūhi ṭhapetabboti sambandho. Tatoti ekaudakukkhepato.
「在此」者,在河流与海洋生起之声中。「口门」者,海洋等之口,名为门。「一切处」者,在一切河流中。显示长老见解,故说「然而」等。「一由旬……乃至……允许」者,然而此语句为大须摩长老所说,此为连接。「在彼处亦」者,在连接河中亦然。详述所禁止之形式,故说「世尊确实」等。「河之量度」者,河之深度量度,非长度宽度量度,此为义。「非一由旬或半由旬」之语句亦应见为依此而说。虽未说长度宽度量度,然从源头直至口门,依长度宽度而能作甘马之河应被取。「何河」者,此为连接。「此经之」者,此「三曼陀罗」等经之。「源头」者,从起源处。「在此」者,在河中。「一切比库应设立」者,此为连接。「彼处」者,从一水投掷处。
Kittakā paripuṇṇā hotīti āha ‘‘samatitthikā’’ti. Titthena samaṃ paripūratīti samatitthikā. Udakasāṭikaṃ nivāsetvāpīti pisaddo ‘‘anivāsetvāpī’’ti dasseti. Udakasāṭikaṃ anivāsentopi vatthena avinābhāvato aññaṃ nivāsetvāti attho gahetabbo. Nāvāya ṭhatvā kariyamāne kiṃ gacchantiyāpi nāvāya kātuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘gacchantiyā panā’’tiādi. ‘‘Kasmā’’tiādinā kāraṇaṃ dasseti. Hīti yasmā. Tanti udakukkhepamattaṃ. Evaṃ sati…pe… anusāvanā hoti, tasmā gacchantiyā nāvāya kātuṃ na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Tasmā’’tiādinā laddhaguṇaṃ dasseti. Na kevalaṃ nāvāyamevāti dassento āha ‘‘antonadiya’’ntiādi.
「多大为圆满」者,故说「水满岸齐」。「与岸齐而充满」者,水满岸齐。「即使穿着水浴衣」者,『亦』字显示「即使不穿着」。即使不穿着水浴衣,因与衣不相离故,应取穿着其他衣之义。「站在船上作时,何故在行进之船上亦允许作」者,故说「然而在行进之」等。以「为何」等显示理由。「确实」者,因为。「彼」者,仅水投掷。「如是时……乃至……为随流」,因此在行进之船上不允许作,此为连接。以「因此」等显示所得之德。「非仅在船上」者,为显示此,故说「河中」等。
Rukkhassāti antonadiyaṃ jātassa rukkhassa. Sākhā vā patiṭṭhitāti sambandho. Sīmaṃ vā sodhetvāti vihārasīmagāmasīmāsu ṭhitānaṃ hatthapāsānayanabahikaraṇavasena sīmaṃ vā sodhetvā. Jātarukkhassa paviṭṭhasākhāya vā pārohe vāti sambandho. Assāti bahinaditīre jātarukkhassa. Tatthāti khāṇuke.
「树之」者,河中生之树。「枝或立足」者,此为连接。「或净化界」者,在住于寺院界、村界者,以手石投掷除外之方式,或净化界。「生树之入枝或树干」者,此为连接。「为」者,外河岸生树之。「在彼处」者,在树桩。
Tassāti pāsāṇadīpakassa. Pubbe vuttappakāreti pubbe nadīnimittaṭṭhāne ‘‘anvaddhamāsa’’ntiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) vuttappakāre. Soti pāsāṇadīpako. Puna soti pāsāṇadīpakoyeva. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「彼之」者,石岛之。「前述方式」者,前于河相处以「半月」等所说之方式。「彼」者,石岛。「再彼」者,石岛本身。「确实」者,真实,或因为。
Āvaraṇanti pāḷiṃ. Tanti āvaraṇaṃ. Āvaraṇena vā koṭṭhakabandhena vā hetubhūtena, pacchijjatīti sambandho. Koci āvaraṇappadeso ajjhotthariyatīti sambandho. Tatthāti āvaraṇappadese. Hīti saccaṃ, yasmā vā. ‘‘Heṭṭhāpāḷi baddhā’’ti idaṃ nadiṃ vināsetvā taḷākakaraṇākāradassanaṃ. Etthāti nadiyaṃ, taḷāke vā. Chaḍḍitamodakanti taḷākarakkhanatthaṃ ekena vārimaggena chaḍḍitaṃ udakaṃ. Deve avassanteti dubbuṭṭhikālattā vassantakālepi deve avassante. Sāti nadito nīhaṭamātikā. Kālantarenāti aññena kālena. Uppatitvāti gāmanigamānaṃ upari patitvā. Pavattatīti pubbe vuttapakāre vassakāle cattāro māse abbhocchinnā sandati. Vihārasīmanti vihārasambandhaṃ baddhasīmaṃ.
「障碍」者,堤岸。「彼」者,障碍。「以障碍或围栏为因,被截断」者,此为连接。「某障碍处被覆盖」者,此为连接。「在彼处」者,在障碍处。「确实」者,真实,或因为。「下堤岸被绑」者,此为显示毁坏河而作池之形式。「在此」者,在河中,或在池中。「所弃水」者,为守护池,从一水道所弃之水。「天不降雨」者,因旱灾时,即使在降雨时天不降雨。「彼」者,从河引出之水渠。「经时」者,以另一时。「降落后」者,降落于村镇之上。「流动」者,如前所说方式,在雨季四个月不断地流动。「寺院界」者,与寺院相关之所结界。
Samuddepīti pisaddo nadimapekkhati. Tatthāti padese. Otaritvāti heṭṭhā taritvā. ‘‘Osaritvā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Saṇṭhahantīti udakena samaṃ tiṭṭhanti. Soti padeso. Udakantatoti udakakoṭito. Tatthāti samudde. Bādhatīti pīḷayati. Tesūti nāvāaṭṭakesu. Tanti piṭṭhipāsāṇaṃ. Ūmiyoti vīciyo. Tā hi paraṃparāvasena uggantvā saviññāṇakāviññāṇake miyanti hiṃsanti, anto pakkhipantīti vā ūmiyoti vuccanti. Tatthāti piṭṭhipāsāṇe. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Udakeneva piṭṭhipāsāṇo ottharīyatīti yojanā. Soti dīpakapabbato. ‘‘Dūre’’ti vatvā tassa pamāṇaṃ dassento āha ‘‘macchavadhānaṃ anāgamanapathe’’ti. Macchavadhānanti kevaṭṭānaṃ. Te hi yasmā macche hananti, tasmā macchavadhāti vuccanti. ‘‘Macchabandhāna’’ntipi pāṭho. Macche bandhantīti macchabandhāti vacanattho kātabbo. Anāgamanapatheti yattha gantvā tadaheva paccāgantvā na āgamanapathike dese. Natthi āgamanapatho etthāti anāgamanapatho, deso. Tasmiṃ ‘‘agamanapathe’’tipi pāṭho, so ayutto. Kasmā? Agamanapathassa nādhippetattā. Gantvā hi puna anāgamanapathoyevādhippeto. Tesanti macchavadhānaṃ. Gamanapariyantassāti gamanakoṭiyā . Oratoti orabhāge ṭhito dīpako vā pabbato vāti yojetabbo. Tatthāti orabhāge ṭhitesu dīpakapabbatesu. Ottharitvāti pakatiudakena ottharitvā. Tatthāti ottharitvā ṭhite samudde.
「在海中亦」者,『亦』字期待河。「在彼处」者,在处所。「下降后」者,向下渡后。「下沉后」亦为读法,此为同义。「停立」者,与水齐而立。「彼」者,处所。「水边」者,从水岸。「在彼处」者,在海中。「压迫」者,逼迫。「彼等」者,在船筏中。「彼」者,背石。「波浪」者,波涛。彼等确实依次第升起而伤害有识无识者,或投入内,故称为波浪。「在彼处」者,在背石。「确实」者,真实,或因为。「仅以水背石被覆盖」者,此为连接。「彼」者,岛山。「远」者,说已,显示其量度,故说「渔夫之不来道」。「渔夫」者,渔民之。彼等确实因为杀鱼,故称为渔夫。「捕鱼者」亦为读法。「捕鱼者」者,应作「捕鱼」之语义。「不来道」者,前往彼处当日不能返回之不来道处。「此处无来道」者,不来道,处所。「在彼不来道」亦为读法,彼不合理。为何?因不来道非所意图。确实前往后再不来道才是所意图。「彼等」者,渔夫之。「行走边际之」者,行走边界。「近处」者,应连接为立于近边之岛或山。「在彼处」者,在近边所立之岛山。「覆盖后」者,以本来水覆盖后。「在彼处」者,在覆盖后所立之海中。
Karontehipi kātabbanti sambandho. Yatthāti yasmiṃ sare. Ayanti ayaṃ saro, na jātassaro hoti. Ayaṃ saro gāmakhettasaṅkhyameva gacchatīti yojanā. Tatthāti sare. Yattha panāti yasmiṃ sare pana. Tassāti jātassarassa. Tatthāti padese. Sace gambhīraṃ udakaṃ hotīti yojanā. Tatthāti aṭṭake. Etthāti jātassare, ṭhitesu piṭṭhipāsāṇadīpakesūti yojanā. Pahonakajātassaroti saṅghakammaṃ kātuṃ pahonako jātassaro. ‘‘Sukkhatī’’ti vatvā tadeva samatthetuṃ vuttaṃ ‘‘nirudako’’ti. Tatthāti jātassare. Sace nirudakamattena gāmakhettaṃ gacchati. Kadā gacchatīti āha ‘‘sace panetthā’’tiādi. Tattha etthāti jātassare. Pokkharaṇīādīnīti ettha ādisaddena udakamātikādayo saṅgaṇhāti. Yadā khaṇanti, tadāti pāṭhaseso yojetabbo. ‘‘Taṃ ṭhāna’’nti vuttepi na khaṇanaṭṭhānameva gahetabbaṃ, ‘‘etthā’’ti sāmaññato vuttattā sabboyeva jātassaro gahetabbo. Na kevalaṃ ajātassaramattaṃ hoti, atha kho gāmakhettanti āha ‘‘gāmasīmāsaṅkhyameva gacchatī’’ti.
「正在做者亦应做」,此为连结。「于何处」者,于何湖。「非生湖」者,此湖非生湖。「此湖仅成村田之数」,此为连结。「于彼处」者,于湖。「然于何处」者,然于何湖。「彼之」者,生湖之。「于彼处」者,于地方。「若有深水」,此为连结。「于彼处」者,于高台。「于此处」者,于生湖,「立于背石岛等」,此为连结。「足够之生湖」者,足够行僧团甘马之生湖。说「干涸」后,为证成彼而说「无水」。「于彼处」者,于生湖。若以无水之量成村田。何时成耶?说「然若于此处」等。于彼「于此处」者,于生湖。「池等」者,此处以『等』字摄取水母等。「何时挖掘」,「彼时」,应连结文句之余。虽说「彼处」,不应仅取挖掘之处,因以「于此处」一般而说故,应取一切生湖。非仅非生湖之量,而是村田,故说「仅成村界之数」。
Nanti jātassaraṃ. Pūretvāti mattikādīhi pūretvā. Pāḷinti āvaraṇaṃ. Sabbameva nanti sakalameva taṃ jātassaraṃ. Loṇīpīti pisaddena na kevalaṃ sobbhoyeva jātassarasaṅkhyaṃ gacchati, atha kho loṇīpīti dasseti. Udakaṭṭhānokāseti udakassa ṭhāne okāse.
「非」者,生湖。「填满后」者,以土等填满后。「篱」者,遮蔽。「一切非」者,全部彼生湖。「盐池」者,以『等』字显示非仅池成生湖之数,而是盐池。「水之处所」者,水之处、所。
§148
148.Sīmāya sīmaṃ sambhindantīti ettha ‘‘sīmāya sīma’’nti padānaṃ sambandhāpekkhattā tesaṃ sambandhaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘attano paresa’’nti. ‘‘Baddhasīma’’nti iminā ‘‘sīma’’nti sāmaññato vuttepi visesato baddhasīmāyeva gahetabbāti dasseti. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘sace hī’’tiādi. Saṃsaṭṭhaviṭapāti aññamaññaṃ āsannattā saṃsaṭṭho viṭapo etesanti saṃsaṭṭhaviṭapā. ‘‘Saṃsaṭṭhaviṭapā’’ti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ, mūlānipi saṃsaṭṭhāniyevāti daṭṭhabbaṃ. Tesūti dvīsu rukkhesu. Vihārasīmā cāti porāṇakavihārasīmā ca. Anto katvāti sīmāya anto katvā. Atha pacchāti ettha ‘‘pacchā’’ti iminā athasaddassatthaṃ dasseti. Evaṃ ke akaṃsūti āha ‘‘evaṃ chabbaggiyā akaṃsū’’ti. Tenāti karaṇena.
「以界破界」者,此处「以界界」诸词因期待连结,为显示彼等之连结而说「自己他人之」。以「结界」此语显示虽以「界」一般而说,特别应取结界。扩展彼义而说「若」等。「枝相接」者,因互相接近故枝相接于彼等,为枝相接。「枝相接」者,此仅为标示,应见根亦相接。「于彼等」者,于二树。「寺界与」者,旧寺界与。「作为内」者,作为界之内。「然后」者,此处以「后」显示『然』字之义。谁如是作耶?说「如是六群比库作」。「以彼」者,以原因。
Ajjhottharaṇākāraṃ dassento āha ‘‘paresa’’ntiādi. Tassāti baddhasīmāya. Padesanti bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ pahonakaṃ ekadesaṃ. Antamaso ekassapi bhikkhuno ṭhatvā adhiṭṭhānuposathaṃ kātuṃ pahonakaṃ padesaṃ. Kammaṃ kātuṃ appahonakapadesaṃ anto karitvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma. Sīmāya upacāroti pacchā bandhitabbāya sīmāya upacāro. ‘‘Vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karotī’’ti iminā sace avaḍḍhanako pāsāṇo hoti, dvinnampi sīmānaṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭatīti dasseti.
显示覆盖之相而说「他人之」等。「彼之」者,结界之。「部分」者,比库们足够行甘马之一部分。乃至一比库亦足够站立行决意伍波萨他之部分。作不足够行甘马之部分为内而结者,名为以界破界。「界之近处」者,后应结之界之近处。以「增长作界混乱」此语显示若为不增长之石,二界亦可作标识。
77. Uposathabhedādikathā77. 伍波萨他分别等之论述
§149
149. Pannarasikassa pubbakiccassa pāḷiyaṃ āgatattā cātuddasikasseva pubbakiccaṃ dassento āha ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti.
因十五日之前行事于圣典中已来,显示仅十四日之前行事而说「今日伍波萨他为十四日」。
‘‘Adhammena vagga’’ntiādīsu vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Adhammena vagganti ettha adhammaṃ nāma ekasmiṃ vihāre catunnaṃ bhikkhūnaṃ suttuddesauposathamakatvā pārisuddhiuposathakaraṇañca tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathamakatvā suttuddesakaraṇañca. Vaggaṃ nāma sabbeva asannipatitvā ekassa chandapārisuddhiharaṇaṃ. Chandapārisuddhi nāma saṅghamajjhaṃyeva āgacchati, na gaṇamajjhaṃ, na puggalassa santikaṃ. Adhammena samagganti ettha adhammaṃ vuttanayameva. Samaggaṃ nāma sabbesaṃ sannipatanaṃ. Dhammena vagganti ettha dhammaṃ nāma catunnaṃ suttuddesauposathakaraṇañca tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathakaraṇañca. Vaggaṃ vuttanayameva.
「以非法别众」等中,应如是知决断,此为连结。「以非法别众」者,此处非法者,名为于一寺四比库不作诵经伍波萨他而作清净伍波萨他,及三人不作清净伍波萨他而作诵经。别众者,名为一切不集合而取一人之欲清净。欲清净者,名为仅来僧团中,非来众中,非来人之近处。「以非法和合」者,此处非法如前所说。和合者,名为一切之集合。「以法别众」者,此处法者,名为四人作诵经伍波萨他,及三人作清净伍波萨他。别众如前所说。
78. Pātimokkhuddesakathā78. 巴帝摩卡诵出之论述
§150
150.Imaṃnidānanti pātimokkhassa imaṃ nidānaṃ. Sutā kho panāti ettha suyyitthāti sutā, suyyassantīti vā sutā, pārājikuddesādayo. Sutā ca sutā ca sutāti sarūpekaseso kātabbo. Avasesanti nidānuddesādito avasesaṃ pārājikuddesādi. Sutenāti sutasaddena. ‘‘Atthe asambhavato sadde vuttavidhānaṃ hotī’’ti hi paribhāsato ‘‘sutenā’’ti ettha saddova gahetabbo. Tena nayenāti tena nidānuddesanayena.
「此缘起」者,巴帝摩卡的此缘起。「已闻」者,此中「被听闻故为已闻」,或「正被听闻故为已闻」,指巴拉基咖诵等。「已闻与已闻与已闻」应作同形单数。「其余」者,从缘起诵等之余的巴拉基咖诵等。「以已闻」者,以已闻之词。因为依「义不可能时,所说规定成立」之通则,此处「以已闻」应取词本身。「以彼方式」者,以彼缘起诵之方式。
Aṭavimanussabhayanti aṭaviyaṃ nivasantassa manussassa bhayaṃ, vanacarakabhayanti attho. Rājantarāyotiādīsu evaṃ viseso veditabboti yojanā. Davadāhoti dāyaṃ dahatīti davadāho ākārassa rassaṃ, yakārassa ca vakāraṃ katvā. Nanti bhikkhuṃ. Ekaṃ vā bhikkhunti yojanā. Paṭhamo vā uddesoti nidānuddeso. Etthāti pañcasu uddesesu. Yasminti uddese. Sopīti uddesopi. Suteneva sāvetabboti sutapadeneva saṅghassa sāvetabboti evasaddo ‘‘na vitthārenā’’ti dasseti.
「森林人怖畏」者,住于森林之人的怖畏,意为林行者之怖畏。「王障碍」等中应知如是差别,此为连接。「林火」者,「烧林者为林火」,将长音变短音,将 y 变为 v。「比库」者,连接为「或一比库」。「或第一诵」者,缘起诵。「此中」者,于五诵中。「由于」者,于诵中。「彼亦」者,诵亦。「仅以已闻应告知」者,仅以已闻之词应告知僧团,「仅」字显示「非以详说」。
Anajjhiṭṭhāti ettha upasaggavasena isudhātussa icchākantito aññamatthaṃ dassento āha ‘‘anāṇattā, ayācitā vā’’ti. Ettha ‘‘anāṇattā’’ti idaṃ therena anāṇattabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ . ‘‘Ayācitā’’ti idaṃ sammutiladdhena navakena ayācitabhāvaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Etthāti ‘‘anajjhiṭṭhā dhammaṃ bhāsantī’’ti vacane. Dhammajjhesaketi dhammakathanatthāya ajjhesatīti dhammajjhesako, tasmiṃ. Āpucchitvā vā tena saṅghattherena yācito hutvā vāti yojanā. Vārapaṭipāṭiyāti vārānukkamena. Dehīti vāti ettha iti-vā-saddo ‘‘bhaṇa’’ itipadena ca ‘‘kathehi’’ itipadena ca yojetabbo. ‘‘Bhaṇa’’ iti vā ‘‘kathehi’’iti vā ‘‘dehi’’iti vā vattabbāti yojanā . Tīhipi vidhīhīti osāraṇakathanasarabhaññasaṅkhātehi tīhi sajjanehi. Ettha ca suttassa osāriyate uccāriyate osāraṇaṃ, atthassa kathiyate kathanaṃ, suttassa ca tadatthassa ca sarena bhaṇiyate sarabhaññaṃ. Osārehīti suttaṃ uccārehi. Kathehīti atthaṃ kathehi. Sarabhaññanti suttassa ca tadatthassa ca sarena bhaṇanaṃ. Nanti saddhivihārikaṃ. Sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘sajjhāyaṃ karomī’’ti adhiṭṭhahitvā. Etthāti ajjhesanaṭṭhāne.
「未请求」者,此中依前缀从欲求根显示异义说「未知,或未被请」。此中「未知」者,此由长老就未知之状态而说。「未被请」者,此应见为由得认可之新比库就未被请之状态而说。「此中」者,于「未请求而说法」之句中。「法请求者」者,为说法之故而请求者为法请求者,于彼。「或问后」者,连接为「或被彼僧团长老所请而」。「依次第」者,依次序。「给予」者,此中 iti-vā 词应与「说」之词及「讲」之词连接。连接为「应说『说』或『讲』或『给予』」。「以三种方式」者,以称为诵出、讲说、音诵之三种方法。此中经被诵出、被念诵为诵出,义被讲说为讲说,经及其义以音被诵为音诵。「诵出」者,念诵经。「讲说」者,讲说义。「音诵」者,经及其义以音之诵念。「比库」者,亲教弟子。「决意诵习」者,决意「我作诵习」。「此中」者,于请求之处。
Nissitaketi saddhivihārikādayo. Soti saṅghatthero, ‘‘vattabbo’’tipade kammaṃ, ‘‘vadatī’’tiādīsu padesu kattā. Āraddhanti saṅghena āraddhaṃ. Ṭhapetvāti dhammasavanaṃ ṭhapetvā. Osāretvāti paṭhamaṃ suttaṃ osāretvā. Puna kathentenāti pacchā atthaṃ kathentena. Aṭṭhapetvāyeva vāti suttassa ca atthassa ca antarā aṭṭhatvā eva vā. Kathetabbanti atthajātaṃ kathetabbaṃ. Kathentassa…pe… nayoti paṭhamaṃ atthaṃ kathetvā puna suttañca atthañca sarena bhaṇantassa puna āgatepi eseva nayoti attho.
「依止者」者,亲教弟子等。「彼」者,僧团长老,于「应说」之词为业,于「说」等词为作者。「已开始」者,由僧团已开始。「除」者,除听法。「诵出后」者,首先诵出经后。「再讲说时」者,后讲说义时。「或仅停止后」者,或于经与义之间停止后。「应讲说」者,应讲说义类。「讲说者……方式」者,意为首先讲说义后,再以音诵念经与义者,再来时亦此方式。
Upanisinnakathāyapīti samīpe nisinnena kathāyapi. Tenāti saṅghattherena. Vattuṃ vaṭṭatīti visesetvā vattuṃ vaṭṭati. Tenāti manussehi jānanabhikkhunā. Saṅghatthero bhaṇati, tuṇhī vā hotīti sambandho. ‘‘Pucchantī’’ti vutteti yojanā. Anumodanādīsupītiādisaddena dhammakathādayo saṅgaṇhāti. Saṅghatthero anujānātīti sambandho. Sabbatthāti sabbesu vihāraantaragharesu.
「于近坐说时亦」者,于近处坐者之说时亦。「由彼」者,由僧团长老。「说为适当」者,特别地说为适当。「由彼」者,由知晓之比库。连接为「僧团长老说,或默然」。连接为「说『问』」。「以随喜等」之词摄取说法等。连接为「僧团长老允许」。「一切处」者,于一切住处、村间房舍。
Sajjhāyanti sayaṃ issarena ayanaṃ uccāraṇaṃ, kenaci anajjhiṭṭho sayaṃ adhiissarena ayanaṃ uccāraṇanti attho. Theroti saddhivihāro thero. Vissamissāmīti khedavirahitaṃ gamissāmi. Āpucchitabbanti paṭhamatherampi puna āgatattherampi āpucchitabbaṃ. Ekena saṅghattherena anuññātenāti sambandho. Aññasmīnti anuññātattherato aññasmiṃ thereti sambandho. Tanti puna āgataṃ theraṃ. Attānaṃsammanitabbanti ettha paccatte upayogavacananti āha ‘‘attā sammanitabbo’’ti . Kiṃ sammatena parisaṃ anoloketvā pucchitabboti āha ‘‘pucchantena panā’’tiādi.
「诵习」者,自己以自主之行、念诵,意为未被任何人请求而自己以自主之行、念诵。「长老」者,亲教长老。「我将休息」者,我将去无疲倦。「应问」者,应问初长老及再来长老。连接为「由一僧团长老所允许」。「于另一」者,连接为「于异于允许长老之另一长老」。「彼」者,再来之长老。「应尊重自己」者,此中为反身用法,故说「自己应被尊重」。何以被尊重者不观察众而问,故说「然而问者」等。
§153
153.Meti mayhaṃ. Itoti puggalato, uppannoti sambandho. Puramhākanti padassa pure amhākanti padacchedaṃ katvā puresaddo paṭhamatthoti āha ‘‘paṭhamaṃ amhāka’’nti. Paṭikaccevasaddo pagevapariyāyo, ‘‘paṭhamataramevā’’ti iminā tassa atthaṃ dasseti. Bhūtamevāti vijjamānameva, tathameva vā.
「我」者,我之。「如是」者,与人相连。「已生起」者,是关联。「我等之前」者,将「我等之前」一词拆为「前」与「我等」之词分,而说「前」字是第一义,故说「最初我等」。「前」字仅是「先」字之同义语,以「最初即」此语显示其义。「已有」者,即已存在,或如实。
82. Adhammakammapaṭikkosanādikathā82. 非法甘马反对等之论述
§154
154.Adhammakammanti abhūtakammaṃ. Paṭikkositunti ettha kusadhātu apanayanatthoti āha ‘‘vāretu’’nti. Diṭṭhinti laddhiṃ. Tesanti catunnaṃ pañcannaṃ. Yathāti yenākārena bhaṇiyamāneti yojanā. Na suṇantīti aññe bhikkhū na suṇanti. Therādhīnanti therena adhīnaṃ ābandhanti attho. Therāyattanti therena āyattaṃ, therassa santakanti attho. Etthāti pātimokkhuddese.
「非法甘马」者,非真实之甘马。「遮止」者,此处「遮」界是遣除义,故说「阻止」。「见」者,得。「彼等」者,四人或五人。「如」者,应连接为「以何方式被说」。「不听」者,其他比库不听。「依长老」者,义为由长老所系缚。「系于长老」者,由长老所系,义为属于长老所有。「此处」者,在巴帝摩卡诵出中。
83. Pātimokkhuddesakaajjhesanādikathā83. 巴帝摩卡诵说、请诵等之论述
§155
155.Navavidhañcāti divasavasena tividhaṃ, kārakavasena tividhaṃ, kattabbākāravasena tividhañcāti navakoṭṭhāsañca, navapakārañca vā. Catubbidhanti ‘‘adhammena vagga’’ntiādikaṃ catubbidhaṃ. Duvidhanti bhikkhubhikkhunīvasena duvidhaṃ. Navavidhanti bhikkhupātimokkhe pañcavidhaṃ, bhikkhunipātimokkhe catubbidhanti navavidhaṃ. Etthāti ‘‘yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo’’ti pāṭhe. Suvisadāti suṭṭhu byattā, suddhā vā. Ettakampīti pisaddo garahāyaṃ, adhike kā nāma kathāti dasseti.
「九种」者,依日分为三种,依作者分为三种,依应作方式分为三种,故为九部分,或为九类。「四种」者,「以非法众」等之四种。「二种」者,依比库与比库尼分为二种。「九种」者,比库巴帝摩卡中五种,比库尼巴帝摩卡中四种,故为九种。「此处」者,在「于彼处有比库善巧能」之文句中。「极明了」者,极善巧,或极清净。「仅此许」者,「仅」字是责难,显示「对于更多者,有何可说」。
Sāmantā āvāsāti ettha upayogatthe nissakkavacananti āha ‘‘sāmantaṃ āvāsa’’nti. Yo sakkotīti bahūsu navesu yo sakkoti.
「邻近住处」者,此处于用途义中是离格,故说「邻近于住处」。「能者」者,众多九人中之能者。
84. Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathā84. 半月计算等之摄取、开许之论述
§156
156.Katinaṃpūraṇīti katinaṃ tithīnaṃ pūraṇī. Ko divasoti kittako divaso. Ayyāyattanti ayyehi bhikkhūhi āyattaṃ ābaddhaṃ. Saṃharitvāti puna salākaṃ saṃharitvā. Ayaṃ pāṭho kesuci aṭṭhakathāpotthakesu natthi. Kālavatoti ettha vantupaccayo svatthoti āha ‘‘kālassevā’’ti. Evasaddo pana sambhavato yujjiyati. Pagevāti pātova.
「咖提那衣满」者,咖提那衣诸日之满。「何日」者,多少日。「系于尊者」者,由尊者比库们所系、所缚。「收回」者,再收回筹。此文句在某些注疏书本中不存在。「有时」者,此处「有」是接尾词,义为「仅时」,故说「仅时」。然而「即」字从可能性而言是合理的。「先」者,清晨。
§158
158.Sāyampīti sāyanhepi. Pisaddena aññampi saraṇakālaṃ sampiṇḍeti.
「傍晚亦」者,在傍晚时亦。以「亦」字总摄其他归依时。
§159
159.Āṇāpetunti ettha anāṇāpetabbabhikkhū apanetvā āṇāpetabbabhikkhū dassetuṃ vuttaṃ ‘‘kiñci kamma’’ntiādi. Sadākālameva kiñci kammaṃ karontoti yojanā. Dhammakathikādīsūtiādisaddena gaṇavācakādayo saṅgaṇhāti. Vārenāti pariyāyena. Sammuñcaninti yaṭṭhisammuñcaniṃ vā muṭṭhisammuñcaniṃ vā. Samaṃ, suṭṭhu vā muñcati sodheti imāyāti sammuñcanī, tālujo paṭhamo. Tampīti sākhābhaṅgampi.
【令行】此中,为显示应令行之比库,除去不应令行之比库,故说「某种业」等。应连接为:常时作某种业者。「说法者等」中,以「等」字摄取诵经者等。「轮流」者,依次第也。「扫帚」者,杖扫帚或拳扫帚。以此善扫、清净,故名扫帚,齿音为首字。「彼亦」者,树枝折断者亦然。
§160
160.Vuttanayenevāti sammajjane vuttanayeneva. Puna āharitabbānīti saṅghikāvāsaṃ āsanāni puna āharitabbāni. Taṭṭikāyopīti veṇuādimayā taṭṭikāyopi.
【如前所说】者,如扫地中所说之法。「应再搬来」者,僧团住处之坐具应再搬来。「竹席等」者,竹等所制之席亦然。
§161
161.Kapallikā vāti kapālesu pariyāpannā padīpakapālā vā. Tanti telādiṃ. Pariyesitabbānīti anavajjapariyesanena pariyesitabbāni.
【小钵或】者,摄于钵中之灯钵也。「油」者,油等也。「应寻求」者,应以无过失之寻求而寻求。
86. Disaṃgamikādivatthukathā86. 往他方等之事缘论述
§163
163.Saṃgahetabbotiādīnaṃ catunnaṃ kiriyāpadānaṃ visesaṃ dassento āha ‘‘saṃgahetabbo’’tiādi. Saṃgahasaddassa saṅkhepagahaṇesupi vattanato idha ‘‘anuggahatthe’’ti dassetuṃ pāḷiyaṃ vuttaṃ ‘‘anuggahetabbo’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘tathākaraṇavasenā’’ti. Upalāpetabboti saṅghena bahussuto bhikkhu bhikkhūhi upagantvā lāpetabbo kathāpetabbo. Upaṭṭhāpetabboti saṅghena bahussuto bhikkhu bhikkhūhi upa accanena pūjanena ṭhāpetabbo. ‘‘Sabbesaṃ dukkaṭa’’nti vatvā tadeva samatthetuṃ vuttaṃ ‘‘idha neva therā, na daharā muccantī’’ti. Tenāti bahussutena bhikkhunā. Evampi satīti evaṃ asādiyanepi sati. Sāyaṃ pātanti sāyañca pāto ca sāyaṃpātaṃ. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānaṭṭhānaṃ, upaṭṭhānatthāya vā. Tenāti bahussutena bhikkhunā. Tesanti mahātherānaṃ. Assāti bahussutassa bhikkhuno. Saddhiṃcarāti attanā saddhiṃ carantīti saddhiṃcarā. Athāpīti yadipi. Eko vā vattasampanno vadatīti yojanā. Eso ca ahañcāti mayaṃ. Nāmatumhaamhasaddesu hi ekasesena kattabbesu parova gahetabbo. Viharantūti vadantīti yojanā.
【应摄受】等四个动词之差别,为显示此,故说「应摄受」等。因摄受一词亦用于略摄等义,为显示此处是「随顺摄受之义」,故经文说「应随顺摄受」。由此故说「以如是作之方式」。「应令说」者,僧团中多闻比库应由诸比库前往令其说、令其谈。「应令住立」者,僧团中多闻比库应由诸比库以近事、以供养令其住立。说「一切恶作」后,为成立此义,故说「此中长老不免,少年亦不免」。「由彼」者,由多闻比库。「即使如此」者,即使如此不接受时。「晨暮」者,暮与晨,即晨暮。「侍奉」者,侍奉之处,或为侍奉故。「由彼」者,由多闻比库。「彼等」者,大长老们。「有」者,多闻比库有。「共住者」者,与自己共住者,故名共住者。「或者」者,即使。应连接为:一人具足行而说。「此我与」者,我等。于名词汝我二词应作单数余时,应取前者。应连接为:「令住」者,说也。
So āvāso gantabboti ettha kimatthāya gantabbo, kiṃ anudivasaṃ gantabboti āha ‘‘uposathakaraṇatthāya anvaddhamāsaṃ gantabbo’’ti. So ca khoti āvāso. Utuvasseyevāti hemantagimheyeva. Utuvasseyeva gantabboti atthassa ñātabbabhāvaṃ dassento āha ‘‘vassāne panā’’tiādi. Yanti kammaṃ. Tatthāti ‘‘vassaṃ vasantī’’tiādivacane. Soti pātimokkhuddesako bhikkhu. Aññasminti aparasmiṃ pātimokkhuddesake. Māsadvayanti sāvaṇamāsapuṇṇamito yāva assayujapuṇṇamī, tāva māsadvayaṃ vasitabbaṃ. Idaṃ purimavassaṃ upagantvā pacchimikāya pakkamanādiṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pacchimikaṃ upagantvā anantarameva pakkamanādiṃ karoti, māsattayampi vasitabbaṃ.
「应往彼住处」,此中为何应往?是否每日应往?故说「为作伍波萨他故,半月应往」。「彼住处」者,该住处也。「唯雨季外」者,唯冬夏二季。为显示「唯雨季外应往」之义应知,故说「然于雨季」等。「去」者,甘马也。「于彼」者,于「安居」等语中。「彼」者,诵巴帝摩卡之比库。「从他」者,从另一诵巴帝摩卡者。「二月」者,从沙瓦纳月满月日至阿萨尤迦满月日,此二月间应安居。此是就前安居而入、后安居而出等说。若就后安居而入、随即出等而作,则应住三月。
87. Pārisuddhidānakathā87. 清净之施与论述
§164
164.Yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpetīti paṭivacanaṃ nicchāretumasakkonto yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpeti. Ubhayathāti ubhayehi kāyavācāsaṅkhātehi ākārehi. Kāyavācāhi viññāpetīti sambandho. Sabbeti akhilā gilānā. Hatthapāseti saṅghassa hatthapāsamhi. Sace dūre hontīti sace bahū gilānā aññamaññaṃ dūre honti. Taṃ divasanti tasmiṃ saṅghaappahonakadivase.
【以任何肢体支分令知】者,不能发出言语者,以任何肢体支分令知。「二种」者,以身语二种相令知。应连接为:以身语令知。「一切」者,全部病者。「僧团手边」者,在僧团手边。「若在远处」者,若众多病者彼此在远处。「彼日」者,于彼僧团不集会之日。
Tattheva pakkamatīti ettha nissakkatthe thapaccayoti āha ‘‘tatovā’’ti, pārisuddhihāraṭṭhānato evāti attho. ‘‘Gacchatī’’ti iminā kamudhātuyā padavikkhepatthaṃ dasseti, ‘‘katthacī’’ti iminā tassa kammaṃ. Sāmaṇero paṭijānātītiādīsu paṭijānanākāratthassa itisaddassa lopabhāvaṃ dassento āha ‘‘sāmaṇero aha’’nti evaṃ paṭijānātī’’tiādi. Bhūtaṃyevāti vijjamānaṃyeva. Sabbatthāti sabbesu ‘‘sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānātī’’tiādīsu.
「从彼处出发」者,此中为显示离格之义用 tha 接尾词,故说「从彼」,意为:从清净传达之处而已。以「去」一词显示 gam 词根之词义展开,以「某处」一词显示其业。「沙玛内拉承认」等处,为显示表示承认方式之 iti 词的省略状态,故说「沙玛内拉说『我』」如是承认等。「真实」者,即存在。「一切处」者,于一切「舍弃学处者承认」等处。
Sabbantimena paricchedena catunnaṃ bhikkhūnanti sambandho. Sabbatthāti sabbesu ‘‘saṅghappatto vibbhamatī’’tiādīsu. Etthāti pārisuddhiharaṇe. Bahūnampīti ettha pisaddena ekena ekassāpi, bahūhi ekassāpi, bahūhi bahūnampi āhaṭā pārisuddhi āhaṭāva hotīti dasseti. Soti pārisuddhihārako bhikkhu. Yesanti bhikkhūnaṃ. Tassevāti pārisuddhihārakasseva. Itarā panāti itaresaṃ pārisuddhi pana. Biḷālasaṅkhalikāti ettha biḷāloti ākhubhujo. So hi biḷāsayaṃ ākhuṃ gaṇhituṃ alati samatthetīti biḷāloti vuccati. Saṅkhalikāti etaṃ sattānaṃ bandhanūpakaraṇavisesassa nāmaṃ. Biḷālassa saṅkhalikā tena sambandhasambandhibhāvena sambandhattāti biḷālasaṅkhalikā. Idaṃ upalakkhaṇamattaṃ yesaṃ kesañci saṅkhalikāya gahetabbattā. Tāya sadisā biḷālasaṅkhalikā pārisuddhīti attho. Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – yathā saṅkhalikāya paṭhamaṃ valayaṃ dutiyaṃyeva valayaṃ pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evameva paṭhamaṃ dinnā pārisuddhi dutiyameva pāpuṇāti, na tatiyanti.
「一切」以此限定与「四位比库」相连。「一切处」者,于一切「僧团所得者离去」等处。「此中」者,于清净传达中。「众多亦」者,此中以 pi 词显示:由一人为一人所传达之清净,由众多人为一人所传达之清净,由众多人为众多人所传达之清净,皆为已传达。「彼」者,传达清净之比库。「彼等」者,诸比库之。「唯彼」者,唯清净传达者。「然而其余」者,然而其余人之清净。「猫锁链」者,此中「猫」者,食鼠者。因其为捕捉住于洞穴之鼠而努力、能够,故称为猫。「锁链」者,此为众生束缚器具之特殊名称。猫之锁链,因与彼有关联、具关联性而有关联,故为猫锁链。此仅为譬喻,因任何锁链皆可取用。意为:清净如猫锁链。此中譬喻之连结为:如锁链之第一环节仅达第二环节,不达第三,如是最初所给之清净仅达第二人,不达第三。
Āgantvāti saṅghassa hatthapāsaṃ āgantvā. Pāḷiyaṃ sutto na ārocetītiādīsu hetvatthe paccattavacanaṃ. Suttena nārocetīti hi attho. Pārisuddhihārakassa anāpattīti ettha āpattīti anvayatthaṃ atthāpattito dassento āha ‘‘sace…pe… āpajjatī’’ti. Assāti bhikkhussa. Ubhinnampīti pārisuddhidāyakassa, taṃhārakassa cāti ubhinnampi.
「来到」者,来到僧团之手掌范围。律文中「经不告知」等处,为因义之反身语。意为:因经而不告知。「清净传达者无罪」者,此中为从反面显示「罪」之连结义,故说「若……乃至……犯」。「彼」者,比库之。「二者」者,清净给予者与彼传达者,此二者。
88. Chandadānakathā88. 欲之施与论述
§165
165. Chandadānepi vinicchayo veditabboti yojanā. Uposatho kato hotīti pārisuddhidāyakassa ca saṅghassa ca uposatho kato hoti. Aññanti uposathakammato aññaṃ. Yaṃ pana kammanti sambandho. Kammampīti uposathakammato aññaṃ kammampi. Ettha ca tadahuposathe attano ca saṅghassa ca sace uposathakammaṃ hoti, pārisuddhiyeva dātabbā. Atha aññaṃ kammaṃ hoti, chandoyeva dātabbo. Yadi uposathakammañca aññakammañca hoti, pārisuddhi ca chando ca dātabbo. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātu’’nti. Sīmāya vāti baddhasīmāya vā. Acchitunti upavesituṃ. ‘‘Āsa upavesane’’ti hi dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 sakārantadhātu) vuttaṃ. Sāmaggī vāti kāyasāmaggī vā.
「于授与欲时亦应知抉择」为连结。「伍波萨他已作」者,清净给予者与僧团之伍波萨他已作。「其他」者,伍波萨他甘马以外。「然而何甘马」为连结。「甘马亦」者,伍波萨他甘马以外之甘马亦。此中,于当日伍波萨他,若自己与僧团有伍波萨他甘马,应仅给清净。若有其他甘马,应仅给欲。若有伍波萨他甘马与其他甘马,应给清净与欲。依此而说「于当日伍波萨他,给清净者亦应给欲」。「于界内或」者,于结界内或。「坐」者,为安坐。因于词根表中说「as 为安坐」。「和合或」者,身和合或。
§167
167.Saratipi uposathaṃ, napi saratīti ettha pisaddassa aniyamavikappatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ekadā sarati, ekadā na saratī’’ti. ‘‘Ekanta’’nti iminā neva saratīti ettha evasaddassa sanniṭṭhānatthaṃ dasseti. Kammaṃ na kopetīti sammutiladdhopi aladdhopi ummattako kammaṃ na kopeti.
「忆起伍波萨他,亦不忆起」者,此中为显示 pi 词之不定选择义,故说「一时忆起,一时不忆起」。以「决定」一词显示「亦不忆起」中 eva 词之确定义。「不破坏甘马」者,得羯磨者或未得者,疯狂者不破坏甘马。
91. Saṅghuposathādikathā91. 僧团伍波萨他等之论述
§168
168. ‘‘Sammajjitvā’’ti padamapekkhitvā so desoti ettha ‘‘upayogatthe paccattavacana’’nti vuttaṃ. Etanti ‘‘so deso sammajjitabbo’’tiādivacanaṃ. Tenāti tena hetunā. Aṭṭhakathācariyā ‘‘sammajjanī…pe… vuccati’’ iti āhūti yojanā.
「扫除后」者,不顾此词而「彼处所」者,此中说「为用义之反身语」。「此」者,「彼处所应被扫除」等语。「因此」者,因此理由。「注疏诸师说『扫帚……乃至……称为』」为连结。
Sammajjanīti sammajjanakaraṇaṃ. Padīpoti padīpujjalanaṃ. Udakanti udakaṭṭhapanaṃ. Āsanenāti āsanapaññāpanena. ‘‘Itī’’ti ajjhāharitabbaṃ. Uposathassāti navavidhassa uposathassa pubbakaraṇanti sambandho. Etānīti cattāri kammāni. Vuccatīti kathiyati. Idaṃ ‘‘etānī’’ti kammassa ca ‘‘pubbakaraṇa’’nti ākārassa ca abhedattā āsannaṃ ākāramapekkhitvā ekavacanavasena vuttaṃ. ‘‘Akkhātānī’’ti idaṃ pana ‘‘imāni cattārī’’ti kammamapekkhitvā bahuvacanavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ.
「扫除」者,扫除之作为也。「灯」者,点灯也。「水」者,置水也。「以座」者,以敷设座位也。「如是」者,应连接也。「伍波萨他之」者,与九种伍波萨他之前行相关联也。「此等」者,四种甘马也。「被称为」者,被说也。此「此等」一词,因甘马与「前行」之形态无别故,依近于形态,以单数而说也。「被宣说」者,此则依「此等四」而观甘马,以复数而说,应如是见也。
Chandapārisuddhiutukkhānanti chandakkhānañca pārisuddhikkhānañca utukkhānañca. Bhikkhugaṇanāti bhikkhū gaṇetvā akkhānaṃ. Ovādoti bhikkhunīhi yācitassa ovādassa akkhānaṃ. Etānīti etāni pañca. Pubbakaraṇato pacchāti pubbakaraṇassa karaṇato pacchā. Ettha ca ‘‘pubbakaraṇato pacchā kattabbānī’’ti idaṃ kattabbākārasseva visesanaṃ, na atthassa. Ayaṃ pana viseso – saṅghasannipātato pubbabhāge kattabbattā pubbakaraṇaṃ nāma, uposathakaraṇato pubbabhāge kattabbattā pubbakiccaṃ nāmāti.
「欲清净与时节之宣说」者,欲之宣说、清净之宣说与时节之宣说也。「比库之计数」者,计数比库而宣说也。「教诫」者,对比库尼所请之教诫之宣说也。「此等」者,此等五也。「前行之后」者,前行之作为之后也。于此,「前行之后应作」者,此唯是应作之形态之限定,非义之限定也。此差别者——因于僧团集会之前分应作故,名为前行;因于伍波萨他作为之前分应作故,名为前事也。
Uposathoti uposathadivaso. Yāvatikā ca bhikkhūti yattakā bhikkhū. Kammapattāti uposathakammassa pattā yuttā anurūpā. Tāvatikā bhikkhū hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā ca hontīti yojanā. Sabhāgāpattiyoti vatthusabhāgā āpattiyo. Vajjanīyāti vajjetabbā. Puggalāti gahaṭṭhādipuggalā. Tasminti tasmiṃ uposathasīmamāḷake. Etāni cattārīti pāṭhaseso.
「伍波萨他」者,伍波萨他日也。「凡若干比库」者,若干比库也。「甘马所及」者,伍波萨他甘马所及、适合、相应也。「若干比库不离手臂之距离而住于一界中」者,应如是连接也。「同分之罪」者,事同分之诸罪也。「应避」者,应避也。「人」者,在家等人也。「于彼」者,于彼伍波萨他界堂也。「此等四」者,文句之余也。
Āgatehi tehi bhikkhūhīti yojanā. Pannarasopīti pisaddena na kevalaṃ pāḷiyaṃ āgatanayeneva adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, atha kho ‘‘ajja me uposatho pannaraso’’tipīti dasseti.
「由彼等已来之比库」者,应连接也。「十五亦」者,以亦之词,非仅依经文所来之方式可决意,更示「今日我之伍波萨他为十五」亦可也。
92. Āpattipaṭikammavidhikathā92. 犯戒还净方法的论述
§169
169. Bhagavatā…pe… kātabboti idaṃ veditabbanti sambandho. ‘‘Yassa siyā āpattītiādivacaneneva cā’’tiādihetuttayena ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti yathārutaṃ apaññattampi atthato siddhamevāti dasseti. Hetuttayaṃ ‘‘veditabba’’nti padena yojetabbaṃ. Thullaccayādīsūti ādisaddena pācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitāpattiyo saṅgaṇhāti. ‘‘Taṃ paṭidesemī’’ti idaṃ suvuttameva hotīti sambandho. Tanti āpattiṃ. Tumhamūleti tumhaṃ santike. Niggahitalopañhi vākyameva, na samāso. ‘‘Tumha’’ iti ca ‘‘tuyha’’ iti ca navakattherānaṃ vattabbākāradassanamattameva, na icchitatthavipattidassanaṃ. Vuttampīti pisaddena na kevalaṃ pāḷinayeneva suvuttaṃ, iminā nayenapi suvuttanti dasseti. ‘‘Passasī’’ti idañca vattabbanti sambandho. Vattabbākāraṃ pana suviññeyyaṃ. ‘‘Āma passāmī’’ti idaṃ pana suvuttameva hotīti sambandho. Vuttampīti pisaddo pāḷinayaṃ sampiṇḍeti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti ettha pana vattabboti sambandho. Garūsu bahuvacanassa kattabbattā vuttaṃ ‘‘saṃvareyyāthā’’ti. Evaṃ vuttena āpattidesakenāti sambandho.
「由世尊……乃至……应作」者,此应知也,应连接也。以「若有罪」等语及等之三因,示「有罪者不应作伍波萨他」虽依如所闻未制,然依义理已成也。三因应与「应知」一词连接也。「于土喇吒亚等」者,以等之词摄取巴吉帝亚、应悔过、恶作、恶说之诸罪也。「我发露彼」者,此确实善说也,应连接也。「彼」者,罪也。「汝之根本」者,汝之面前也。灭去略之语句也,非复合词也。「汝」与「汝之」者,唯示新长老等之应说形态,非示所欲义之失坏也。「已说亦」者,以亦之词,示非仅依经文方式善说,依此方式亦善说也。「汝见」者,此与应说也,应连接也。应说之形态则甚易知也。「是,我见」者,此确实善说也,应连接也。「已说亦」者,亦之词摄取经文方式也。「未来应防护」者,于此则与应说也,应连接也。因于重者应作复数故,说「汝等应防护」也。「如是所说之发露罪者」,应连接也。
Tatrāti ‘‘yadā nibbematiko’’ti pāṭhe. Sūriye meghacchanne satīti yojanā. Tena bhikkhunā vattabbanti sambandho, vatthuṃ kittetvāti bhojanasaṅkhātaṃ vatthuṃ kittetvā. Tāti āpattiyo.
「于彼」者,于「当无疑」之文句中也。「日为云所覆时」,应连接也。「由彼比库应说」者,应连接也。「举说事已」者,举说名为食之事已也。「彼等」者,诸罪也。
Sabhāgā āpattīti ettha dvīsu vatthusabhāgaāpattisabhāgāsu vatthusabhāgāva adhippetāti dassento āha ‘‘yaṃ dvepi janā’’tiādi. Yaṃ āpattinti sambandho. Samāno bhāgo etāsanti sabhāgā. Desetuṃ vaṭṭatīti āpattisabhāgāpi vatthuvisabhāgattā desetuṃ vaṭṭati. Sudesitāvāti āpattito bhikkhu vuṭṭhātiyevāti adhippāyo. Aññaṃ dukkaṭanti sambandho. Panasaddo garahatthajotako sudesitāya garahākārena pavattattā. Kiñcāpi sudesitāva, pana tathāpīti yojanā. Tanti dukkaṭaṃ. Nānāvatthukanti desanāpaṭiggahaṇavasena nānāvatthukaṃ.
「同类罪」者,此中于事同类与罪同类二者中,为显示所意指者唯事同类,故说「两人所……」等。「罪」者,是连接词。「同等之分」者,即同类。「应说」者,罪同类虽事不同类,亦应说。「善说已」者,意指比库从罪中出已。「另一恶作」者,是连接词。「然」字显示责难之义,因以责难之方式对善说已而转起。「虽然善说已,然而……」者,应如是连接。「彼」者,恶作。「异事」者,就说罪与受说而言为异事。
§170
170. Sabhāgoyeva vattabbo, na visabhāgo. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tassāti visabhāgassa. Itoti saṅghasannipātato.
一七〇、应说同类者,非不同类。「因」者,真实,或因为。「彼」者,不同类者。「从此」者,从僧团集会。
95. Anāpattipannarasakādikathā95. 无犯十五种等的论述
§172
172.Tena jāniṃsūti ettha jānanākāradassanatthaṃ ‘‘sīmaṃ okkantāti vā okkamantīti vā’’ti vuttaṃ. Okkantāti vāti pavisittha iti vā. Tesanti catunnaṃ vā atirekānaṃ vā bhikkhūnaṃ. Vaggā samaggasaññinoti ettha kasmā vaggā, kasmā samaggasaññinoti āha ‘‘tesa’’ntiādi. Tattha tesanti aññesaṃ bhikkhūnaṃ. Sīmaṃ okkantattāti sīmaṃ pavisitattā, vaggā hutvāti sambandho. Samaggo iti saññā samaggasaññā, sā etesamatthīti samaggasaññino.
一七二、「由彼等知」者,此中为显示知之方式,故说「已入界或正入界」等。「已入或」者,或已进入。「彼等」者,四位或更多比库。「别众而有和合想」者,此中为何别众、为何有和合想,故说「彼等」等。其中「彼等」者,其他比库。「因已入界」者,因已进入界,「成为别众」者,是连接词。「和合之想」者,和合想,「彼等有彼」者,有和合想者。
§175
175.Kukkuccapakatāti padassa ‘‘icchāpakato’’ti padena samānabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘yathā’’tiādi. Pubbabhāgeti uposathakammato pubbabhāge. Sanniṭṭhānaṃ katvāpīti kappatevāti sanniṭṭhānaṃ katvāpi. ‘‘Abhibhūtā’’ti iminā pakatāti ettha papubbakaradhātuyā upasaggavasena abhibhavanatthaṃ dasseti.
一七五、「追悔性」者,为显示此句与「欲性」句之同等性,故说「如」等。「前分」者,在伍波萨他甘马之前分。「虽作决定」者,虽作决定即应作。「被压伏」者,以此显示「性」者,依前置词于『巴』字根而有压伏之义。
§176
176. Yathā heṭṭhā vaggāvaggasaññīpannarasakādīsu dukkaṭaṃ vuttaṃ, evamakatvā kasmā ‘‘thullaccaya’’nti āha ‘‘akusalabalavatāyā’’ti.
一七六、如下文别众有别众想等十四处所说恶作,为何不如是作而说「土喇吒亚」,故说「因不善强力」。
100. Sīmokkantikapeyyālakathā100. 关于入界省略文的论述
§177
177. Āvāsikenaāgantukapeyyāle sabbaṃ veditabbanti sambandho. Veditabbākāraṃ saha upamāya dassento āha ‘‘yathā’’tiādi. Āgantukenaāvāsikapeyyāle pana ānetabbanti sambandho. Purimapeyyāleti āvāsikenaāgantukapeyyāle. Āgantukenaāgantukapeyyāle pana yojetabboti sambandho. Ettha ca peyyālanti sadisanayassa ca taṃjānanañāṇassa ca pātabbaṃ rakkhanaṃ peyyaṃ, peyyaṃ, peyye vā, peyyāya vā alati samatthetīti peyyālanti vacanattho kātabbo.
一七七、「由住者……来者之中略……一切应知」者,是连接词。为显示应知之方式连同譬喻,故说「如」等。「由来者……住者之中略」者,然而「应引来」,是连接词。「前中略」者,由住者……来者之中略。「由来者……来者之中略」者,然而「应连接」,是连接词。此中「中略」者,应作如是语义:相似方法之保护与知彼之智应饮用,应饮用,或为应饮用,或为应饮用而得,故为中略。
§178
178. Āvāsikānaṃ cātuddaso hutvā kasmā āgantukānaṃ pannarasoti āha ‘‘yesa’’ntiādi . Tattha yesanti āgantukānaṃ. Tiroraṭṭhatoti āvāsikānaṃ raṭṭhassa aññaraṭṭhato. Tirojanapadatoti ekaraṭṭhepi aññajanapadato. Cātuddasikaṃ akaṃsūti saññānānattavasena cātuddasikaṃ akaṃsu. Anuvattitabbanti anumatiṃ vattitabbaṃ. Na paṭikkositabbanti ‘‘na cātuddaso’’ti vatvā na vāritabbaṃ. Na akāmāti ettha kamudhātu icchattho, karaṇatthe ca nissakkavacananti āha ‘‘na anicchāya dātabbā’’ti.
178. 为何对住处比库是十四日,而对客比库是十五日?为此说「对那些」等。其中,「对那些」者,对客比库。「从他国」者,从住处比库之国的另一国。「从他地方」者,即使在同一国,也从另一地方。「作十四日」者,由于想的差别而作十四日。「应随顺」者,应给予同意。「不应反对」者,不应说「不是十四日」而阻止。「非不欲」者,此处『欲』(kamu)界是意欲义,且在作具格时是离格之说,为此说「不应以不欲而给」。
101. Liṅgādidassanakathā101. 显示标相等的论述
§179
179. ‘‘Āvāsikānaṃ ākāra’’nti iminā āvāsikākāranti padassa chaṭṭhīsamāsaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbesu ‘‘āvāsikaliṅga’’ntiādīsu. Yenāti supaññattamañcapīṭhādinā, gaṇhatīti sambandho. Tesanti āvāsikānaṃ. Ācārasaṇṭhānanti ācārasaṇṭhitiṃ. So supaññattamañcapīṭhādiko ākāro nāmāti yojanā. Yanti supaññattamañcapīṭhādiṃ, gamayatīti sambandho. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Līne āvāsiketi sambandho. Taṃ supaññattamañcapīṭhādi liṅgaṃ nāmāti yojanā. ‘‘Adissamāne’’ti iminā līneti padassa atthaṃ dasseti. ‘‘Jānāpetī’’ti iminā gamayatīti padassa ñāṇatthaṃ dasseti. Yanti supaññattamañcapīṭhādiṃ. Teti āvāsikā. Taṃ supaññattamañcapīṭhādi nimittaṃ nāmāti yojanā. Yenāti supaññattamañcapīṭhādinā. Teti āvāsikā uddisiyanti, so supaññattamañcapīṭhādiko uddeso nāmāti yojanā. Imehi padehi ākiriyanti pakāsiyanti etenāti ākāro, līne gamayati bodhetīti liṅgaṃ. Nimiyanti paricchijja ñāyanti etenāti nimittaṃ, uddisiyanti apadisiyanti etenāti uddesoti vacanatthaṃ dasseti. Sabbametanti ‘‘āvāsikākāra’’ntiādi etaṃ sabbaṃ. Yathāyoganti pāḷiyaṃ yogānurūpaṃ. Tatthāti āgantukākārādīsu. ‘‘Amhākaṃ ida’’nti na ñātabbanti aññātaṃ, tadeva aññātakaṃ, nisīdanādi. ‘‘Amhākaṃ ida’’nti ajānanaṃ nāma attano asantakattā, aññesameva santakattā hotīti āha ‘‘aññesaṃ santaka’’nti. Udakanissekanti siñcanavirahitaṃ udakaṃ. Bahuvacanassāti ‘‘dhotāna’’nti ettha chaṭṭhībahuvacanassa. Ekavacananti ‘‘dhotassā’’ti ekavacanaṃ . Pacchimapāṭhe malaṃ dhunāti anenāti dhotaṃ, dhotañca taṃ udakañceti dhotaudakaṃ, tameva nissekaṃ dhotaudakanissekaṃ.
179. 以「住处比库之相」此语,显示「住处比库相」一词的属格复合。「一切处」者,在一切「住处比库标志」等处。「以何」者,以善设之床座等,「取」是连接。「彼等」者,住处比库之。「行仪与住立」者,行仪之住立。应连接为:彼善设之床座等相,名为相。「令去」者,令去善设之床座等,「使知」是连接。「于彼彼处」者,于彼彼处所。应连接为:住处比库隐藏。应连接为:彼善设之床座等标志,名为标志。以「不现见」此语,显示「隐藏」一词之义。以「令知」此语,显示「使知」一词之智义。「令去」者,善设之床座等。「彼等」者,住处比库。应连接为:彼善设之床座等征兆,名为征兆。「以何」者,以善设之床座等。「彼等」者,住处比库指示,应连接为:彼善设之床座等指示,名为指示。以此等词句,显示词义:以此显示、阐明,故为相;令隐藏者知、觉,故为标志;限定而知,以此故为征兆;指示、显示,以此故为指示。「一切此」者,「住处比库相」等此一切。「如应」者,在圣典中如其相应。「于彼」者,于客比库相等。「我等之此」不应知者,不知,即彼不知,坐具等。「我等之此」之不知,名为由于非自己所有,而是他人所有,为此说「他人所有」。「水之倾注」者,离倾注之水。「复数之」者,于「诸洗者」此处,属格复数之。「单数」者,「洗者之」单数。后诵本中:以此洗去垢,故为洗,洗与彼水,故为洗水,即彼倾注为洗水倾注。
§180
180.Samānasaṃvāsakadiṭṭhinti padassa itilopasamāsaṃ dassento āha ‘‘samānasaṃvāsakā eteti diṭṭhi’’nti. Eteti āvāsikā bhikkhū. ‘‘Laddhi’’nti iminā na pucchantīti padassa kammaṃ dasseti. Nānāsaṃvāsakabhāvanti tesaṃ laddhinānāsaṃvāsakabhāvaṃ. ‘‘Madditu’’nti iminā nābhivitarantīti ettha abhisaddassatthaṃ dasseti. ‘‘Abhibhavitu’’nti iminā ca tadevatthaṃ dasseti. Nānāsaṃvāsakabhāvassa maddanaṃ nāma laddhinissajjāpananti āha ‘‘taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentī’’ti.
180. 显示「同住见」一词之去『iti』复合,说「同住者,此是见」。「此」者,住处比库。以「得」此语,显示「不问」一词之业。「别住性」者,彼等得之别住性。以「压伏」此语,显示「不超越」此处『abhi』词之义。以「征服」此语,也显示同义。别住性之压伏,名为令舍得,为此说「不令舍彼见」。
103. Nagantabbagantabbavārakathā103. 不应去与应去段的论述
§181
181.Sabhikkhukāti padassa saṃvijjanti bhikkhū etasmimāvāseti sabhikkhukoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yasmiṃ āvāse’’tiādi. Yanti āvāsaṃ. Tadahevāti tadahuposathe eva. Iminā sace sakkoti, tadaheva gantuṃ, so gantabboti dasseti. ‘‘Akatvā’’ti iminā katvā pana gantabboti dasseti. ‘‘Aññatrā’’ti nipāto ‘‘vinā’’ti nipātassa pariyāyoti āha ‘‘vinā’’ti. Attacatutthena vā attapañcamena vā saṅghena gantuṃ vaṭṭatīti yojanā. Ettha ca ‘‘attacatutthena vā’’ti idaṃ uposathakammaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Attapañcamena vā’’ti idaṃ pavāraṇākammaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vihāreti vihārasīmāya mahāsīmāyanti attho. Idañhi vihārasīmānaṃ abhedena vuttaṃ. Sīmāpīti khaṇḍasīmāpi. Na gantabbāti saṅghassa garukattā na gantabbā. Etthāti khaṇḍasīmādīsu. Tassāti bhikkhussa. Gantuṃ vaṭṭatīti gaṇuposathaṭṭhānato gantuṃ vaṭṭati, saṅghuposathaṭṭhānato pana na vaṭṭatiyevāti daṭṭhabbaṃ. Vissaṭṭhauposathā āvāsāpi aññaṃ gantuṃ vaṭṭatīti yojanā. Āraññakenāpīti araññe ekakena nivāsenapi. Tatthāti aññavihāre. Uposathanti saṅghuposathañca gaṇuposathañca.
181. 显示「有比库」一词之词义「于此住处有比库,故为有比库」,说「于何住处」等。「令去」者,住处。「即当日」者,即于当日伍波萨他。以此显示:若能,即当日应去,彼应去。以「不作」此语,显示:但作后应去。「除」者,不变词,是「离」不变词之同义语,为此说「离」。应连接为:以自第四或以自第五之僧团去是允许的。此中,「以自第四或」此语,是关于伍波萨他甘马而说。「以自第五或」此语,是关于自恣甘马而说,应如是见。「住处」者,以住处界、大界之义。此实是不分住处界而说。「界也」者,部分界也。「不应去」者,由于僧团之重,不应去。「此处」者,于部分界等。「彼」者,比库之。「允许去」者,应见为:从众伍波萨他处允许去,但从僧伍波萨他处实不允许。应连接为:开许伍波萨他之住处,也允许去他处。「即使阿兰若比库」者,即使在阿兰若独住者。「于彼」者,于他住处。「伍波萨他」者,僧伍波萨他与众伍波萨他。
§182
182.Yanti āvāsaṃ. Tatthāti taṃ āvāsaṃ. Gantuṃ sakkomi iti jāneyyāti yojanā. Tatthāti tasmiṃ āvāse. Iminā neva katoti sambandho. Neva kato bhavissati iti jāneyyāti yojanā.
182. 「令去」者,住处。「于彼」者,彼住处。应连接为:「我能去」如是应知。「于彼」者,于彼住处。以此连接为:既未作。应连接为:既未作,将作,如是应知。
105. Vajjanīyapuggalasandassanakathā105. 显示应避离之人的论述
§183
183.Hatthapāsūpagamanamevāti uposathasaṅghādīnaṃ hatthapāsassa upagamanameva. Idaṃ pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma na vaṭṭatīti yojanā. Tassāti pārivāsiyapārisuddhidānassa. Anuposatheti ettha akārassa aññatthaṃ dassento āha ‘‘aññasmiṃ divase’’ti. Tattha aññasminti dvīhi uposathehi aññasmiṃ. Yā saṅghasāmaggī kariyati, tathārūpinti yojanā. Kosambakabhikkhūnanti kosambiyaṃ nivāsīnaṃ bhikkhūnaṃ. Sāmaggī viya yā sāmaggīti yojanā. ‘‘Ṭhapetvā’’ti iminā aññatrāti nipātassa atthaṃ dasseti. Ye panāti bhikkhū pana samaggā hontīti sambandho. Uposatheyevāti uposathadivaseyeva.
183. 「仅手臂范围之到达」者,仅伍波萨他僧团等之手臂范围之到达。应连接为:此名为别住者与清净施与,不允许。「彼」者,别住者与清净施与之。「非伍波萨他」者,此处显示『a』字之他义,说「于他日」。其中,「于他」者,于两伍波萨他之外。应连接为:僧团之和合被作,如是之。「国桑比比库之」者,住于国桑比之比库之。应连接为:如和合之和合。以「除」此语,显示「除外」不变词之义。「然而那些」者,然而比库和合,是连接。「即于伍波萨他」者,即于伍波萨他日。
Iti uposathakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，伍波萨他篇集注释的解说到此完毕。
3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ
3. 瓦萨入住篇集
107. Vassūpanāyikānujānanakathā107. 关于准许开始瓦萨的论述
§184
184. Vassūpanāyikakkhandhake ‘‘ananuññāto’’ti iminā apaññattoti ettha ñādhātuyā anujānanatthaṃ dasseti, ‘‘asaṃvihito’’ti iminā ñādhātuyā ṭhapanatthaṃ. Tedhāti te idha. Idhasaddo sāsanañca lokañca desañca padapūraṇañca upādāya vattati, idha pana padapūraṇeti dassento āha ‘‘idhasaddo nipātamatto’’ti. Saṃhananaṃ saṅghāto, vināsoti attho. Iti imamatthaṃ dasseti ‘‘vināsa’’nti iminā. Sakuntakasaddo sakuṇapariyāyoti āha ‘‘sakuṇā’’ti. Sakuṇāti ca vihaṅgamā. Te hi ākāse gantuṃ sakkontīti sakuṇāti vuccanti. Saṃkasāyissantīti ettha ‘‘saṃ kase acchane’’ti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 sakārantadhātu) vuttattā saṃpubbo kasedhātu acchanatthoti āha ‘‘vasissantī’’ti. Ekārantoyaṃ dhātu. Nibaddhavāsanti niccavāsaṃ. Vassānanāmaketi vassānautunāmake. Vassānassa catumāsattā ‘‘temāse’’ti vuttaṃ. Vassūpanāyikāti ettha nīdhātu gamanatthoti āha ‘‘vassūpagamanānī’’ti. Aparajjūti puṇṇamito aparaṃ ahanti aparajju, ahatthe jjupaccayo, atthato pāṭipadadivaso. Ayaṃ aparajjusaddo paṭhamantanipāto. Assāti āsaḷhīpuṇṇamiyā. Asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyaṃ, atikkantāya satiyāti yojanā. Aparasmiṃ divaseti pāṭipadadivase. Assāti sāvaṇamāsapuṇṇamiyā. Tasmāti yasmā ca aparajjugatā, yasmā ca māsagatā, tasmā. ‘‘Anantare pāṭipadadivase’’ti iminā pāḷiyaṃ aparajjugatāya āsaḷhiyā anantare pāṭipadadivase purimikā upagantabbāti atthaṃ dasseti. Āsaḷhiyāti āsaḷhīpuṇṇamiyā. Pacchimanayepi māsagatāya āsaḷhiyā anantare pāṭipadadivase pacchimikā upagantabbāti attho daṭṭhabbo. Āsaḷhiyāti āsaḷhīpuṇṇamiyā samīpe pavattattā āsaḷhīsaṅkhātāya sāvaṇapuṇṇamiyāti attho. Pāṭipadadivaseyeva vassaṃ upagantabbanti sambandho. Sakiṃ vātiādīsu vāsaddo aniyamavikappattho. Nicchāretvāti niccāretvā, uccāretvāti attho. Aphuṭṭhakkharasaññogehi paro kvaci phuṭṭhattamāpajjati ‘‘nikkhamatī’’tiādīsu viya. Tasmā parassa cakārassa chakāraṃ katvā ‘‘nicchāretvā’’ti vuttaṃ.
184. 瓦萨入住篇集中,「未被允许」者,以此显示『ñā』界根之允许义;「未被设立」者,以此显示『ñā』界根之安立义。「彼等在此」者,彼等在此也。『此』字依教法、世间、地方及填充句而转起,但在此处为显示填充句,故说「『此』字仅为不变词」。「聚集」者,集合也,破坏之义。以「破坏」一词显示此义。「萨昆德咖」一词为鸟之同义语,故说「鸟」。「鸟」者,飞禽也。彼等能于空中行,故称为「萨昆」。「将聚集」者,于此处,因界根书中说「『saṃ kase』为覆盖义」,故『saṃ』为前缀,『kase』界根为覆盖义,故说「将住」。此为单音节界根。「固定住处」者,常住也。「名为瓦萨那」者,名为瓦萨那季节。因瓦萨那为四个月,故说「三个月」。「瓦萨入住」者,于此处『nī』界根为行义,故说「瓦萨入行」。「次日」者,满月之后的次日,『次日』为『次』与『日』之合成,于『日』上加『jju』后缀,义为巴帝巴达日。此『次日』字为主格语尾。「若」者,若于阿萨离满月。此为外义不同格限定复合词,应连接为「若已过去」。「于次日」者,于巴帝巴达日。「若」者,若于沙瓦纳月满月。「因此」者,因已至次日,且因已至月,故。以「于紧接的巴帝巴达日」一句,显示圣典中之义:于阿萨离满月之后紧接的巴帝巴达日应入前瓦萨。「于阿萨离」者,于阿萨离满月。于后法中亦应见此义:于月之阿萨离之后紧接的巴帝巴达日应入后瓦萨。「于阿萨离」者,因发生于阿萨离满月附近,故义为名为阿萨离之沙瓦纳满月。应连接为:正于巴帝巴达日应入瓦萨。「一次或」等中,『或』字为不定选择义。「排出」者,排出也,驱出之义。未触音节连结之后有时成为触音,如「出去」等。故将后面的『c』变为『ch』,说为「排出」。
108. Vassānecārikāpaṭikkhepādikathā108. 关于禁止瓦萨期间行游等的论述
§185
185.Āpatti veditabbāti anapekkhagamanena upacārātikkame sāpekkhagamanena aññattha aruṇuṭṭhāpane āpatti veditabbā. Vihāragaṇanāya āpattiyo veditabbāti ettha vassūpanāyikadivase vassaṃ anupagantukāmatācittena vihāraṃ atikkameyya, vihāragaṇanāya āpattiyo veditabbā. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘sace hī’’tiādi. Taṃ divasanti tasmiṃ vassūpagamanadivase. Sataṃ āpattiyoti ettha satanti saṅkhyāpadhānattā ekavacananti saddasatthesu vuttaṃ . Ekā eva āpattīti attano vihārassa atikkamaneyeva ekā eva āpatti. Kenaci antarāyena anupagatenāti sambandho.
185. 「应知有罪」者,应知:以不顾虑而行超越近处有罪,以顾虑而行于他处日出时有罪。「以寺院计数应知诸罪」者,于此处,于瓦萨入住日以不欲入瓦萨之心超越寺院,应知以寺院计数有诸罪。详细阐述同义,故说「若」等。「彼日」者,于彼瓦萨入住日。「百罪」者,于此处,因『百』为数词主要,故于声论中说为单数。「仅一罪」者,仅于超越自己寺院有一罪。应连接为:因某障碍而未入住。
Vassanāmo imassatthīti vassoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘vassanāmaka’’nti. ‘‘Paṭhamaṃ māsa’’nti iminā aññapadassa sarūpaṃ dasseti. Paṭhamaṃ māsanti catūsu vassamāsesu paṭhamaṃ māsaṃ. Ukkaḍḍhitukāmoti upari kaḍḍhitukāmo. Āsaḷhīmāsameva, na sāvaṇamāsanti attho. Juṇhasaddo candapabhāyutto māsoti āha ‘‘māse’’ti. Candapabhāyutto māsoti āha ‘‘māse’’ti. Candapabhāyutto hi māso jotati dippatīti juṇhoti vuccati. Tasmā ‘‘māse’’ti sāmaññato vuttepi puṇṇamiyutto māsova gahetabbo. Kāci parihāni nāmāti kiñci sīlādīnaṃ hāyanaṃ nāma. Aññasmimpīti vassūpagamanato aññasmimpi. Dhammiketi dhammena yutte.
「名为瓦萨者在此义中」者,为显示『瓦萨』之词义,故说「名为瓦萨」。以「第一月」显示另一词之同形。「第一月」者,于四个瓦萨月中之第一月。「欲提升」者,欲向上提升。义为:正是阿萨离月,非沙瓦纳月。「朱纳」字为与月光相应之月,故说「于月」。与月光相应之月,故说「于月」。与月光相应之月照耀、发光,故称为「朱纳」。故虽以「于月」一般性说,但应取与满月相应之月。「某种损减」者,戒等之某种减损。「于其他」者,于瓦萨入住之外的其他。「如法」者,与法相应。
109. Sattāhakaraṇīyānujānanakathā109. 关于准许七日应办事务的论述
§187
187. Sattāhakaraṇīyesu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. ‘‘Sattāhakaraṇīyenā’’ti padassa sattamīsamāsañca anīyasaddassa kammatthañca dassento āha ‘‘sattāhabbhantare yaṃ kattabba’’nti . Tattha ‘‘sattāhabbhantare’’ti iminā sattamīsamāsaṃ dasseti, ‘‘kattabba’’nti iminā kammatthaṃ. ‘‘Sattāhabbhantare’’ti iminā sattāhassa abbhantaraṃ sattāhanti uttarapadalopaṃ dasseti. Pahite gantunti ettha pahitesaddassa kattukammāni dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhikkhuādīhi dūte’’ti. Tattha ‘‘bhikkhuādīhī’’ti iminā kattāraṃ dasseti, ‘‘dūte’’ti iminā kammaṃ. Sattāhanti ettha uttarapadalopañca bhummatthe upayogavacanañca dassento āha ‘‘antosattāheyevā’’ti. Tatthevāti tasmiṃ pahitaṭṭhāneyeva. ‘‘Na uṭṭhāpetabbo’’ti iminā ‘‘sattāheyevā’’ti ettha evasaddassa phalaṃ dasseti.
187. 应连接为:于七日事中应知如此抉择。为显示「以七日事」一词之处格复合词及『anīya』字之业义,故说「于七日内应作之事」。其中,以「于七日内」显示处格复合词,以「应作」显示业义。以「于七日内」显示七日之内部为七日,后词省略。「派遣而去」者,于此处,为显示『派遣』字之作者与业,故说「比库等为使者」。其中,以「比库等」显示作者,以「使者」显示业。「七日」者,于此处,为显示后词省略及地点义之用法,故说「正于七日内」。「正于彼处」者,正于彼派遣处。以「不应起」显示「正于七日」中『eva』字之结果。
§189
189. Raso etasmiṃ atthīti rasavatīti vutte bhattagehaṃ gahetabbanti āha ‘‘bhattagehaṃ vuccatī’’ti. Bhattagehanti bhattapacanagehaṃ. Purāyaṃ suttantoti ettha purā ayanti padacchedaṃ katvā purāsaddo yāvapariyāyoti āha ‘‘yāva ayaṃ suttanto’’ti. Na palujjatīti ettha lujadhātu vināsatthoti āha ‘‘na vinassatī’’ti. Parisaṅkhatanti parisaṅkharitabbaṃ. Sabbatthāti sabbesu pahitesu. Imināva kappiyavacanenāti iminā eva kappiyena tivākyasaṅkhātena vacanena. Etesanti etesaṃ tiṇṇaṃ vākyānaṃ. Vevacanenāti ‘‘yaññañca yajituṃ, suttañca uggaṇhituṃ, samaṇe ca dassitu’’nti pariyāyena. Sattasūti upāsaka upāsika bhikkhubhikkhunī sikkhamāna sāmaṇera sāmaṇerī saṅkhātāsu sattasu.
189. 「味在此义中」者,说为有味时,应取食堂,故说「称为食堂」。「食堂」者,煮食之屋。「此经以前」者,于此处,分词为『以前』与『此』,『以前』字为乃至之同义语,故说「乃至此经」。「不坏」者,于此处『luja』界根为破坏义,故说「不破坏」。「应思量」者,应被思量。「于一切处」者,于一切派遣中。「以此净语」者,以此净之称为三句之语。「彼等」者,彼等三句。「以别语」者,以「祭祀所应祭祀、学习所应学习、见沙门」之方式。「七众」者,于称为近事男、近事女、比库、比库尼、在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉之七众中。
110. Pañcannaṃ appahitepi anujānanakathā110. 关于五类人即使未召请也准许的论述
§193
193.Pageva pahiteti iminā ‘‘apahitepi gantabba’’nti ettha pisaddassa sambhāvanatthaṃ dasseti. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santikaṃ gantabbabhāvassa kāraṇaṃ vibhajitvā dassento āha ‘‘bhikkhu gilāno hotī’’tiādi. Dasahīti ‘‘saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti, kataṃ vā saṅghena kammaṃ hotī’’ti idaṃ aṅgaṃ ekaṃ katvā dasahi. Navahīti parivāsārahaṃ apanetvā navahi. Catūhīti gilānaanabhiratikukkuccadiṭṭhigatauppannasaṅkhātehi catūhi. Iti imehi chahīti yojanā. Sāmaṇerassapi chahīti ettha channaṃ sarūpaṃ vitthāretvā dassento āha ‘‘ādito’’tiādi. Taṃ suviññeyyameva. Sāmaṇeriyā santikaṃ pañcahi gantabbanti yojanā. Paratoti parasmā, parasmiṃ vā. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Ye ñātakā vā ye aññātakā vā atthi, tesampīti yojanā. Tanti vacanaṃ.
「即使被派遣也应前往」者,以此显示为了表明在「即使未被派遣也应前往」此处,「pi」字的可能性。分别显示应前往五种如法者近处之因由,故说「比库病」等。「以十」者,将「僧团欲作甘马,或僧团已作甘马」此支作为一支,成为十。「以九」者,除去应别住者,成为九。「以四」者,以病、不乐、恶作、见所称之四。如是「以此六」是连接。「沙玛内拉亦以六」者,在此处扩展显示六者之相,故说「从最初」等。此极易了知。「以五应前往沙玛内莉近处」是连接。「从他」者,从他人,或在他人处。「在安达咖注疏中所说」是关联。「无论是亲戚或非亲戚,凡有者,对彼等」是连接。「ta」是语词。
112. Pahiteyevaanujānanakathā112. 关于仅在被召请时才准许的论述
§199
199.Bhikkhugatikoti bhikkhu eva gati patiṭṭhā etassāti bhikkhugatikoti vutte bhikkhunissitako purisoti āha ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso’’ti. Palujjatīti vinassati. Bhaṇḍaṃ chedāpitanti ettha bhaṇḍasaddo parikkhārattho eva, na mūladhanatthoti āha ‘‘dabbasambhārabhaṇḍa’’nti. Chedāpitanti curādigaṇikadhātuṃ ‘‘chindāpita’’nti rudhādigaṇikadhātuyā vaṇṇeti. Dajjāhanti ekāralopasandhīti āha ‘‘dajje aha’’nti. ‘‘Dajjeha’’ntipi pāṭho. Evañhi sati akāralopasandhi. Dajjeti dadeyyaṃ, dadāmi vā. Saṅghakaraṇīyenāti saṅghassa kātabbena kiccena. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘yaṃkiñcī’’tiādi. Tattha yaṃkiñci kātabbanti yojanā. Cetiyachattavedikādīsūti cetiyassa chatte ca vedikāya ca. Ādisaddena sudhālimpādayo saṅgaṇhāti. Tassāti saṅghakaraṇīyassa. Nipphādanatthaṃ gantabbanti sambandho.
「比库为所依者」者,比库即是所依、依处,对此而言为比库所依者,在说比库所依者时,即依止比库之人,故说「与比库共住之人」。「palujjati」者,坏灭。「令截断物品」者,在此处「bhaṇḍa」字唯是资具之义,非本金之义,故说「物料资具物品」。「chedāpita」者,以「cur」等第六类动词词根,用「chindāpita」,以「rudh」等第六类动词词根变化。「dajjāha」者,「e」音脱落连音,故说「dajje aha」。亦有「dajjeha」之读法。若如是,则为「a」音脱落连音。「dajje」者,我应施,或我施。「以僧团应作」者,以僧团应作之事务。显示其义,故说「凡任何」等。其中「凡任何应作」是连接。「在塔伞、栏楯等」者,在塔之伞与栏楯。以「ādi」字摄取涂白灰等。「对其」者,对僧团应作。「为完成应前往」是关联。
Etthāti vassūpanāyikakkhandhake. ‘‘Animantitenā’’ti padaṃ ‘‘gantu’’nti pade bhāvakattā. Gantunti gamituṃ, gamanaṃ vā ‘‘na vaṭṭatī’’ti pade kattā. Paṭhamaṃyevāti dhammassavanato paṭhamameva. Sannipatitabbaṃ iti katikā katā hotīti yojanā. Bhaṇḍakanti cīvarādibhaṇḍakaṃ. Gantuṃ na vaṭṭatīti sayameva gantuṃ na vaṭṭatīti attho daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘sace panā’’tiādi. Tatthāti taṃ vihāraṃ. ‘‘Vaṭṭatī’’ti iminā vassacchedo ca āpatti ca na hotīti dasseti. Atthāyapīti pisaddena ‘‘bhaṇḍakaṃ dhovissāmī’’ti atthaṃ apekkhati. Nanti antevāsikaṃ. Vaṭṭatīti ācariyassa āṇāya sattāhe anatikkante vaṭṭati, vassacchedo ca āpatti ca na hoti. Sattāhe atikkante vassacchedova hoti, na āpattīti adhippāyo.
「在此」者,在瓦萨入住篇集。「animantitena」此词,在「gantu」此词中为行为之作者。「gantu」者,为前往,或前往,在「na vaṭṭati」此词中为作者。「最初即」者,从闻法最初即。「应集会,如是作羯磨」是连接。「bhaṇḍaka」者,衣等物品。「不应前往」者,应见为自己不应前往之义。因此说「然而若」等。「在彼处」者,彼精舍。「vaṭṭati」者,以此显示瓦萨不破且无罪。「为了利益亦」者,以「pi」字期待「我将洗物品」之利益。「na」者,弟子。「vaṭṭati」者,依老师之命令,七日未过时允许,瓦萨不破且无罪。七日过后,唯有瓦萨破,无罪,是意趣。
113. Antarāye anāpattivassacchedakathā第一百一十三、关于有障碍时中断瓦萨而无罪的论述
§201
201.Avidūreti āsanne. Tatthāti gāme. Sattāhavārenāti sattāhe ekavārena. Aruṇo uṭṭhāpetabboti vihāre aruṇo uṭṭhāpetabbo. Tatrevāti gāmeyeva. Mayanti bhikkhū sandhāya vuttaṃ. Puna mayanti manusse sandhāya vuttaṃ. Tesaṃyevāti vassacchedabhikkhūnaṃ eva. Tanti salākabhattādiṃ. Vassaggenāti vassagaṇanāya.
「不远」者,邻近。「在彼处」者,在村。「以七日一次」者,在七日以一次。「应令升起明相」者,应在精舍令升起明相。「在彼处即」者,在村即。「我等」者,关联比库而说。「又我等」者,关联人们而说。「对彼等即」者,唯对瓦萨破之比库。「ta」者,筹食等。「以瓦萨计」者,以瓦萨计算。
Vassāvāsikanti vassāvāsānaṃ dātabbaṃ cīvaraṃ. Tatthāti tasmiṃ vihāre. Yesaṃ pāpitanti sambandho. Vihāreti vuṭṭhitagāmavihāre. Upanikkhittakaṃ bhaṇḍanti sambandho. Idhāti bhikkhuno nivāsaṭṭhāne. Yaṃ cīvarādivebhaṅgiyabhaṇḍaṃ atthi, tanti yojanā. Tatthevāti vuṭṭhitagāmavihāre eva. Itoti khettavatthuādito. Kappiyakārakānaṃ hattheti sambandho. Tatruppādepīti tassa vihārassa dinnakhettavatthuādito uppāde paccayepi. ‘‘Tattheva gantvā apaloketvā bhājetabba’’nti vacanassa yuttiṃ dassento āha ‘‘saṅghikañhī’’tiādi. Antovihāre vāti antosīmāya vā. Ubhayatthāti antosīmabahisīma saṅkhātesu dvīsu ṭhānesu ṭhitaṃ vebhaṅgiyabhaṇḍanti sambandho.
「vassāvāsika」者,应施予瓦萨住者之衣。「在彼处」者,在彼精舍。「对彼等已送达」是关联。「vihāre」者,在雨安居村精舍。「所寄存之物品」是关联。「在此」者,在比库之住处。「凡有衣等可分物品,彼」是连接。「在彼处即」者,在雨安居村精舍即。「从此」者,从田地等。「在净施人手中」是关联。「在彼处生起亦」者,在彼精舍所施田地等之生起、缘亦。显示「在彼处前往求听后应分配」此语之理由,故说「因为是僧物」等。「或在精舍内」者,或在界内。「在两处」者,在界内界外所称之两处所存之可分物品是关联。
114. Saṅghabhede anāpattivassacchedakathā第一百一十四、关于僧团破裂时中断瓦萨而无罪的论述
§202
202.Bhinnoti ettha tapaccayassa atītatthe ayuttabhāvaṃ dassento āha ‘‘bhinne saṅghe karaṇīyaṃ natthī’’ti. Yo panāti saṅgho pana. Idaṃ ‘‘bhijjissatī’’tipade kattā, ‘‘āsaṅkito’’tipade kammaṃ. ‘‘Bhijjissatī’’ti iminā bhinnoti ettha tapaccayassa anāgatatthe pavattabhāvaṃ dasseti. Bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti ettha kiṃ bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti daṭṭhabboti āha ‘‘na bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti daṭṭhabbo’’ti. Etanti bhikkhunīhi abhinnabhāvaṃ. Etā panāti bhikkhuniyo pana. Tanti saṅghaṃ. Etanti ‘‘sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno’’ti vacanaṃ.
「已破」者,在此处显示「ta」接尾之过去时不适用,故说「在僧团已破时无应作」。「然而彼」者,然而僧团。此在「将破」此词中为作者,在「被预期」此词中为业。「bhijjissati」者,以此显示「已破」在此处「ta」接尾之未来时运作。「以比库尼僧团破」者,在此处,何以比库尼僧团破应见,故说「不应见以比库尼僧团破」。「此」者,以比库尼不破之状态。「然而彼等」者,然而比库尼。「ta」者,僧团。「此」者,「以众多比库尼僧团破」此语。
115. Vajādīsu vassūpagamanakathā第一百一十五、关于在牛栏等处入瓦萨的论述
§203
203. ‘‘Gopālakānaṃ nivāsaṭṭhāna’’nti iminā gopālakā gāvo viya vaje nivasantīti dasseti.
「牧牛者之住处」者,以此显示牧牛者如牛住于牛栏。
Upakaṭṭhasaddo āsannapariyāyoti āha ‘‘āsannāyā’’ti. Tatthāti kuṭikāyaṃ. Idhāti imissaṃ kuṭikāyaṃ. Avihārattā ‘‘idhāti’’sāmaññavasena vuttaṃ. Tikkhattunti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ. Heṭṭhā hi ‘‘sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā’’ti (mahāva. aṭṭha. 184) vuttattā sakimpi vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Tampīti sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭampi. ‘‘Ālayo’’ti iminā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedo na kātabboti dasseti. Ālayoti ca satthe ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittassa allīyanaṃ. Maggapaṭipanneyeva sattheti anādare bhummavacanaṃ. Tatthevāti sattheyeva. Sattho atikkamatīti sambandho. Tatthāti patthitaṭṭhāne. Vippakiratīti visuṃ visuṃ gacchati . Sace agāmake ṭhāne vippakirati, purimaṃ gāmaṃ sannivattitabbaṃ. Na aññagāmaṃ gantabbaṃ. Tatoti gāmato.
「近」之词是邻近之同义语,故说「邻近」。「于彼处」者,于小屋。「于此」者,于此小屋。因无精舍故,以通称而说「于此」。「三次」者,此依最高而说。因下文说「一次或二次或三次」,故应知一次亦可。「彼亦」者,以省略而立之车亦。以「依止」显示不应作「我于此入雨安居」之语言分别。「依止」者,于商队中,心依附于「我将于此住雨安居」。「商队正在道中」者,于不尊重时之地格用法。「于彼处」者,于商队本身。「商队超越」者,此为连接。「于彼处」者,于所期望之处。「散去」者,各各而去。若于非村落之处散去,应返回前村,不应往其他村。「从彼」者,从村。
Upagantabbanti ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vatvā upagantabbaṃ. Tatthevāti samuddeyeva. Kūlanti tīraṃ. Tañhi kulati udakaṃ āvaratīti kūlanti vuccati. Ayañcāti nāvāyaṃ vassūpagamanabhikkhu. Anutīramevāti anukkamena, anusārena vā tīrameva. Aññatthāti paṭhamaladdhagāmato aññasmiṃ ṭhāne. Tatthevāti paṭhamaladdhagāmeyeva.
「应前往」者,说「我于此入雨安居」三次后应前往。「于彼处」者,于海本身。「岸」者,岸边。因其遮止水故称为岸。「此」者,此船上之入雨安居比库。「沿岸而已」者,依次第,或依随顺而沿岸而已。「于他处」者,于最初所得村之外的其他处。「于彼处」者,于最初所得村本身。
Itītiādi nigamanaṃ. Pavāretuñca labhatīti ettha casaddo vākyasampiṇḍanattho. Purimesu ca panāti ettha casaddo byatirekattho, panasaddo visesatthajotako. Anāpatti hotīti anāpattimattameva hoti.
「如是」等为结论。「且得自恣」者,此处「且」字为句子连接之义。「而于前者」者,此处「而」字为差别之义,「然」字为显示特殊之义。「有无犯」者,仅有无犯而已。
116. Vassaṃ anupagantabbaṭṭhānakathā第一百一十六、关于不应入瓦萨处所的论述
§204
204.Rukkhasusīreyevāti rukkhassa vivare eva. Vivarañhi su saṃ irati gacchatīti susīroti vuccati. Padaracchadananti phalakehi chāditaṃ. Pavisanadvāranti pavisananikkhamanadvāraṃ. Pavisanañca nikkhamanañca pavisananti virūpekasesena kātabbaṃ. Khāṇumatthaketi khāṇuno upari. Viṭabhīti viṭaṃ aññamaññavedhanaṃ apati gacchatīti viṭapo, pakārassa bhakāraṃ, itthiliṅgajotakaīpaccayañca katvā viṭabhīti vuccati. Tatthāti aṭṭake. Yassāti bhikkhuno, natthīti sambandho. Pañcannaṃ chadanānanti tiṇapaṇṇaiṭṭhakāsilāsudhāsaṅkhātānaṃ (cūḷava. 303) pañcannaṃ chadanānaṃ. Idañca yebhuyyavasena vuttaṃ padaracchadanādīnampi gahitattā. Dvārabandhananti dvārena bandhitabbaṃ. Chavakuṭikāti chavānaṃ sayanaṭṭhāne susāne katā kuṭikā chavakuṭikāti vuccati. Ṭaṅkitamañcādītiādisaddena ṭaṅkitapīṭhaṃ saṅgaṇhāti. Tatthāti chavakuṭiyaṃ. Aññaṃ kuṭikanti chavakuṭito aññaṃ kuṭikaṃ. Āvaraṇanti bhittiṃ. Dvāranti pavisananikkhamanadvāraṃ. Chattakuṭikā nāmesāti esā chattena katā kuṭikā nāma. Mahantena kapallena kuṭikaṃ katvāti sambandho.
「于树洞本身」者,于树之孔穴本身。因孔穴善好地被行入故称为树洞。「足遮覆」者,以木板所覆盖。「入门」者,入与出之门。「入」与「出」应以省略一方而作「入」。「木桩顶」者,于木桩之上。「枝」者,枝相互穿透而去故为枝,将「巴」音变为「巴」音,并作阴性标记「伊」词尾,故称为枝。「于彼处」者,于高台。「彼之」者,比库之,「无有」为连接。「五种覆盖物」者,草、叶、砖、石、灰泥所称之五种覆盖物。此依多数而说,因亦摄取足遮覆等故。「门系缚」者,应以门系缚。「尸体小屋」者,于尸体卧处、于冢间所作之小屋称为尸体小屋。「凿制床等」者,以「等」字摄取凿制椅。「于彼处」者,于尸体小屋。「其他小屋」者,尸体小屋之外的其他小屋。「遮蔽」者,墙壁。「门」者,入出之门。「此名为伞小屋」者,此以伞所作之小屋名。以大头盖骨作小屋为连接。
117. Adhammikakatikākathā第一百一十七、关于不如法约定的论述
§205
205.Aññāpīti ‘‘antarāvassaṃ na pabbājetabba’’nti katikāya aññāpi. Katikā hotīti sambandho. Tassāti adhammikakatikāya. Vuttanti catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.226) vuttaṃ.
「其他亦」者,「雨安居中不应令出家」之制定中,其他亦。「有制定」为连接。「彼之」者,非法制定之。「已说」者,于第四巴拉基咖注释中已说。
118. Paṭissavadukkaṭāpattikathā第一百一十八、关于因承诺而犯恶作罪的论述
§207
207.Paṭissave āpatti dukkaṭassāti ettha kiṃ vassāvāsapaṭissuteyeva dukkaṭāpatti hotīti āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Etassevāti vassāvāsasseva. Evamādināpīti pisaddo ‘‘paṭissave’’ti ettha yojetabbo. ‘‘Paṭissavepī’’ti hi attho. Tassa tassāti kammassa. Tañca khoti tañca dukkaṭaṃ visaṃvādanapaccayā hotīti yojanā. Paṭhamampīti pisaddo ‘‘pacchāpī’’ti padaṃ sampiṇḍeti. Paṭhamampi hi pācittiyaṃ, pacchāpi dukkaṭanti attho.
「于许诺时有恶作罪」者,此中为显示非仅于瓦萨安居之许诺时有恶作罪,故说「非仅」等。「此之」者,即瓦萨安居之。「以如是等」者,pi 字应连接于「许诺时」。「于许诺时亦」,此为义也。「彼彼之」者,甘马之。「彼且」者,彼恶作因违诺而生,应如是连接。「初亦」者,pi 字统摄「后亦」之语。初亦巴吉帝亚,后亦恶作,此为义也。
So tadaheva akaraṇīyotiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Purimikā ca na paññāyatīti ettha pure bhavā purimā, sā eva purimikā, pāṭipadatithī. Nānāsīmāya dvīsu āvāsesu vassaṃ upagacchantassa dutiye ‘‘vasissāmī’’ti paṭhamāvāsassa upacārato nikkhantamatte paṭhamasenāsanaggāhassa passambhanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘purimikā ca na paññāyatī’’ti. Aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāti vassaṃ upagamanavihāre aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā. Tadahevāti tasmiṃ vassūpagamanaahani eva, pakkantassāpīti sambandho. Pisaddassa garahatthaṃ dassento āha ‘‘ko pana vādo’’tiādi. Ālayoti cittassa allīyanaṃ. Asatiyāti satipamuṭṭhena. Vassaṃ na upetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti (mahāva. aṭṭha. 184) vacībhedaṃ katvā vassaṃ na upeti.
「彼于当日不作」等中,应知如是抉择,应如是连接。「前者不显现」者,此中先前所有为前,彼即前者,即波提巴德日。于不同界之二住处入瓦萨者,于第二处「我将安居」,从初住处之近处出离之际,就初住处之取得消失而说「前者不显现」。「未令黎明升起」者,于入瓦萨之住处未令黎明升起。「于当日」者,于彼入瓦萨日,与「已出发者亦」相连。为显示 pi 字之呵责义,故说「何况」等。「执着」者,心之执着。「于失念时」者,以失念。「不入瓦萨」者,作「我于此住处入此三月瓦萨」之语分后,不入瓦萨。
Sattāhanti sattāhena, anāgatāyāti sambandho. Navamitoti pubbakattikamāsassa juṇhapakkhanavamito, pacchimakattikamāsassa juṇhapakkhanavamito vā. Mā vā āgacchatu, anāpattīti vassaṃvutthattā mā vā āgacchatu, anāpattīti attho.
「七日」者,以七日,与「未来之」相连。「第九日」者,前咖提咖月白分第九日,或后咖提咖月白分第九日。或不来,无罪者,因已出瓦萨,或不来,无罪,此为义也。
Iti vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，入瓦萨篇集注释的释义至此圆满。
4. Pavāraṇākkhandhakaṃ
4. 自恣篇集
120. Aphāsukavihārakathā120. 不安适居住之论
§209
209. Pavāraṇākkhandhake allāpoti ettha ātyūpasaggassa ādikammatthaṃ, lapadhātuyā ca kathanatthaṃ dassento āha ‘‘paṭhamavacana’’nti. Ādito, ādimhi vā lapanaṃ kathanaṃ, lapati anenāti vā allāpo saṃyoge pare rasso. Saṃ puna lapanaṃ, lapati vā anenāti sallāpo. Hatthavilaṅghakenāti ettha vipubbo laghidhātu ukkhipanatthoti āha ‘‘hatthukkhepakenā’’ti. Pasusaṃvāsanti ettha pasūti sabbacatuppadā. Te hi aññamaññaṃ pasanti bādhanti, manussādīhi vā pasīyanti bādhīyantīti pasavoti vuccanti. Pasūnaṃ viya saṃvāsanti pasūnaṃ saṃvāso viya saṃvāsoti pasusaṃvāso, taṃ pasusaṃvāsaṃ. Tamatthaṃ vitthārento āha ‘‘pasavopi hī’’tiādi. Tathāti yathā na karonti, tathāti attho. Etepīti bhikkhavopi. Tasmāti yasmā akaṃsu, tasmā. Nesanti bhikkhūnaṃ. Sabbatthāti sabbesu eḷakasaṃvāsasapattasaṃvāsesu. Mūgabbatanti mūgassa vataṃ viya vatanti mūgabbataṃ, suññavacanavatanti attho. Titthiyasamādānanti titthiyehi samādātabbaṃ. Vatasamādānanti samādātabbaṃ vataṃ. Aññamaññānulomatāti ettha tāsaddassa bhāvatthaṃ dassento āha ‘‘anulomabhāvo’’ti. Iminā ‘‘devatā’’tiādīsu (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1; khu. pā. aṭṭha. 5.evamiccādipāṭhavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 2.aṅgalasuttavaṇṇanā) viya tāpaccayassa svatthaṃ ‘‘janatā’’tiādīsu (pe. va. aṭṭha. 460) viya samūhatthañca nivatteti. ‘‘Aññamaññaṃ vattu’’nti vacanassa yuttiṃ dassento āha ‘‘vadantu ma’’ntiādi. Vadantaṃ bhikkhuṃ vattunti yojanā. ‘‘Āpattīhi vuṭṭhānabhāvo’’ti iminā āpattivuṭṭhānatāti padassa pañcamīsamāsañca tāpaccayassa bhāvatthañca dasseti. ‘‘Vinaya’’ntiādinā purato katvā karaṇaṃ purekkhāro, tassa bhāvo purekkhāratā, vinayaṃ purekkhāratā vinayapurekkhāratāti vacanatthaṃ dasseti. Ettha purasaddassa ekārattaṃ saddasatthesu (moggallānabyākaraṇe 5.134 sutte) vadanti. Tassa yuttiṃ dassento āha ‘‘vadantuma’’ntiādi (moggallānabyākaraṇe 5.134 sutte).
209. 自恣篇集中「allāpo」者,此中为显示 ā 前缀之初作义,lapa 词根之言说义,故说「初语」。从初,或于初之言说为语,或以此言说,故 allāpo,于复合时前者短。再次言说,或以此言说,故 sallāpo。「以手越过者」中,此中 vi 前缀 laghi 词根为举起义,故说「以手举起者」。「畜生共住」者,此中「pasu」者,一切四足者。彼等互相恼害,或被人等恼害,故称为 pasavo。如畜生之共住,如畜生之共住故为畜生共住,彼畜生共住。广说其义,故说「畜生亦」等。「如是」者,如不作,如是,此为义也。「此等亦」者,比库等亦。「因此」者,因不作,因此。「彼等之」者,比库之。「一切处」者,于一切羊共住、山羊共住中。「哑者之戒」者,如哑者之戒故为哑者之戒,空语之戒,此为义也。「外道之受持」者,应为外道所受持。「戒之受持」者,应受持之戒。「互相随顺性」者,此中为显示 tā 字之有义,故说「随顺之有」。以此遮止 tā 后缀之自义如「天人」等中,及集合义如「人众」等中。为显示「互相说」之语之理,故说「愿说我」等。应连接为:愿说正在说之比库。「从罪脱起之有」者,以此显示「从罪脱起性」之语之从格复合及 tā 后缀之有义。以「律」等,置于前之作为前置,彼之有为前置性,置律于前为置律于前性,显示语义。此中于声论中说 pura 字之 e 音性。为显示其理,故说「愿说我」等。
§210
210.Sabbasaṅgāhikāti ‘‘saṅgho pavāreyyā’’ti sāmaññato vuttattā sabbesaṃ tevācikādīnaṃ saṅgāhakā. Ñattīti ñāpeti saṅghaṃ etāya vacanāyāti ñatti. Sabbasaṅgāhikabhāvaṃ vitthārento āha ‘‘evañhi vutte’’tiādi. Tevācikanti tisso vācā etassāti tevācikaṃ, tīhi vācāhi kattabbanti vā tevācikaṃ. Eseva nayo sesesupi. Samānavassikanti samānaṃ vassaṃ etesanti samānavassā, tehi kattabbanti samānavassikaṃ. Aññanti dvevācikaekavācikaṃ.
210. 「一切摄」者,因「僧团应自恣」以总相说,故为一切三语等之摄取者。「白」者,以此语令知僧团,故为白。广说一切摄有,故说「如是说时」等。「三语」者,此有三语故为三语,或以三语应作故为三语。此即规则,于其余亦然。「同瓦萨」者,此等有同瓦萨故为同瓦萨者,以彼等应作故为同瓦萨。「其余」者,二语、一语。
§211
211.Acchantīti ettha āsadhātuyā upavesanatthaṃ dassento āha ‘‘nisinnāva hontī’’ti. ‘‘Na uṭṭhahantī’’ti iminā evaphalaṃ dasseti. Tadamantarāti ettha ‘‘tadantarā’’ti vattabbe vācāsiliṭṭhavasena makārāgamaṃ katvā vuttanti āha ‘‘tadantarā’’ti. Tassa attano pavāritakālassa antarā. ‘‘Yāva pavārentī’’ti padassa niyamatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tāvatakaṃ kāla’’nti. Yāvāti nipātassa payogattā ‘‘tadamantarā’’ti ettha abhividhiavadhyatthe pañcamīvibhatti hotīti daṭṭhabbaṃ.
『坐着』——此处为显示『坐』这一动词词根含有『落座安住』之义，故说『乃坐着不动』。以『不起身』一语，显示其结果。『于其间』——此处本应说『于其中间』，为使语言流畅，加入字母『m』，故说『于其中间』。意为：在其自身已表明同意的那段时间之内。为显示『直至表明同意为止』一语的限定之义，故说『该段时间』。由于『直至』此一语助词的用法，在『于其间』此处，应知第五格[离格]具有『直至』与『终至』双重含义。
121. Pavāraṇābhedakathā121. 自恣差别之论
§212
212.Cātuddasikāyāti bhaṇḍanakārakehi upaddutattā paccukkaḍḍhitāya pubbakattikamāsassa kāḷapakkhacātuddasikāya. ‘‘Ajja pavāraṇā pannarasī’’ti pubbakiccaṃ kātabbanti yojanā.
212.「于十四日」者,因被制造争论者所扰乱,故被提前之前作月黑分十四日。「今日邀请,十五日」,应作前行事,此为连接。
Pavāraṇākammesūti niddhāraṇe bhummaṃ, ‘‘adhammena vaggaṃ pavāraṇākamma’’ntiādīsu sambandhitabbaṃ. Adhammena vagganti ettha adhammaṃ nāma saṅgho hutvāpi saṅghapavāraṇamakatvā gaṇapavāraṇāya karaṇaṃ, gaṇo hutvāpi gaṇapavāraṇamakatvā saṅghapavāraṇāya karaṇañca. Vaggaṃ nāma ekasīmāyaṃ vasantānampi sabbesaṃ ekato asannipatanaṃ.
「于诸邀请甘马中」者,于分别中为地格,应连接于「以非法别众邀请甘马」等处。「以非法别众」者,此处所谓非法,名为:虽成僧团却不作僧团邀请而作群体邀请,或虽成群体却不作群体邀请而作僧团邀请。所谓别众,名为:虽住于同一界内之一切人,却不一起集合。
Adhammena samagganti ettha adhammaṃ vuttanayameva. Samaggaṃ nāma sabbesaṃ ekato sannipatanaṃ.
「以非法和合」者,此处非法如前所说之方式。所谓和合,名为:一切人一起集合。
Dhammena vagganti ettha dhammaṃ nāma saṅgho hutvā saṅghapavāraṇāya karaṇaṃ, gaṇo hutvā gaṇapavāraṇāya karaṇañca. Vaggaṃ vuttanayameva. Dhammena samaggaṃ suviññeyyameva. Itisaddo parisamāpanattho.
「以如法别众」者,此处所谓如法,名为:成为僧团而作僧团邀请,成为群体而作群体邀请。别众如前所说之方式。以如法和合,极易了知。「iti」(如是)一词为总结义。
§213
213.Evaṃ dinnāyāti evaṃ pāḷiyaṃ vuttanayeneva dinnāya. Pavāretabbanti vassaṃvutthapavāraṇāya pavāretabbaṃ. Tissoti tissanāmako. Diṭṭhena vā vadatūti sambandho. Tanti tissanāmakaṃ bhikkhuṃ. Saṅgho anukampaṃ upādāya vadatūti yojanā. Vuḍḍhataroti pavāraṇādāyako taṃhārakato vuḍḍhataro. Hīti laddhaguṇo. Tenāti pavāraṇāhārakena. Tassāti pavāraṇādāyakassa.
213.「如是给予」者,如是于圣典中以所说之方式给予。「应邀请」者,应以雨安居已住之邀请而邀请。「提萨」者,名为提萨者。或以所见而说,此为连接。「tan」者,名为提萨之比库。僧团依悲愍而说,此为连接。「更长老」者,邀请施主,由彼带来者之更长老。「hi」者,已得功德。「tena」者,以邀请之带来。「tassa」者,邀请施主之。
Idhāpi cāti imasmiṃ pavāraṇākkhandhakepi ca. Apisaddo uposathakkhandhakaṃ apekkhati. Avasesakammatthāyāti pavāraṇākammato avasesānaṃ kammānamatthāya hotīti sambandho. Pavāraṇāya āhaṭāya satiyāti yojanā. Tassa cāti pavāraṇādāyakassa ca. Sabbesanti pavāraṇādāyakassa ca saṅghassa cāti sabbesaṃ. Aññaṃ pana kammanti pavāraṇākammato aññaṃ kammaṃ pana. Tena pana bhikkhunāti pavāraṇādāyakena bhikkhunā pana. Ettha ca tadahupavāraṇāya attano ca saṅghassa ca sace pavāraṇākammameva hoti, pavāraṇāyeva dātabbā. Atha aññameva kammaṃ hoti, chandoyeva dātabbo. Yadi pavāraṇākammañca aññakammañca hoti, pavāraṇā ca chando ca dātabbo . Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tadahu pavāraṇāya pavāraṇaṃ dentena chandampi dātu’’nti (mahāva. 213). Tenāti dānahetunā.
「在此亦」者,在此自恣篇集中亦。「亦」字指向伍波萨他篇集。「为余甘马之义」者,关系为:为自恣甘马以外之诸甘马之义。应连接为「当自恣被带来时」。「彼之」者,自恣施与者之。「一切」者,自恣施与者及僧团之一切。「然而其他甘马」者,然而自恣甘马以外之其他甘马。「然而由彼比库」者,然而由自恣施与之比库。此中,若当日自恣时,对自己及僧团而言,若唯有自恣甘马,则应唯施与自恣。若有其他甘马,则应唯施与欲。若既有自恣甘马又有其他甘马,则应施与自恣及欲。依此而说「当日自恣时,施与自恣者亦应施与欲」。「由彼」者,由施与之因。
§218
218.Ajja me pavāraṇāti ettha pāḷinayato aññaṃ aṭṭhakathānayaṃ dassento āha ‘‘sace’’tiādi.
「今日我自恣」者,此中显示与圣典方式不同之注疏方式,故说「若」等。
§219
219.Vuttanayamevāti uposathakkhandhake (mahāva. aṭṭha. 169) vuttanayameva.
「如所说之方式」者,即伍波萨他篇集中所说之方式。
§222
222.Puna pavāretabbanti ettha na kevalaṃ pavāraṇāyeva puna kātabbā, pubbakiccādīnipi puna kātabbānīti dassento āha ‘‘puna pubbakicca’’ntiādi.
「应再自恣」者,此中为显示不仅应再作自恣,前行等亦应再作,故说「再前行」等。
§228
228.Eseva nayoti ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti pubbakiccaṃ atidisati. Assāti vacanassa. Ñattinti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho ajja pavāraṇā’’ti ñattiṃ. Pacchimehīti pacchimavassaṃ upagatehi bhikkhūhi. Uposathaggeti uposathassa gaṇhanaṭṭhāne gehe. Dve ñattiyoti pavāraṇāñatti ca uposathañatti cāti dve ñattiyo. Idañcāti idaṃ vakkhamānaṃ pana. Etthāti purimikapacchimikabhikkhūnaṃ saṃsaggaṭṭhāne. Purimikāya upagatehīti vibhattaapādānaṃ anumeyyavisayaapādānaṃ, thokatarāti sambandho, sahādiyogo vā, samasamāti sambandho. Samasamāti samena, samato vā samā samasamā, atirekasamāti attho. Kiñci ūnaṃ vā adhikaṃ vā natthīti adhippāyo. Itīti idaṃ lakkhaṇaṃ.
「此即方式」者,「今日自恣十五日」之前行超过。「应有」者,语词之。「白」者,「尊者们,请僧团听我,今日自恣」之白。「由后来者」者,由进入后瓦萨之诸比库。「在伍波萨他堂」者,在伍波萨他之取得处、堂中。「二白」者,自恣白及伍波萨他白,二白。「此亦」者,然而此将说者。「此中」者,在前来者与后来者比库之会合处。「由进入前者」者,从格表示推论对象之从格,关系为较少者,或与「共」等连用,关系为相等。「相等」者,以相等,或从相等而相等,意为超过相等。意趣为无任何减少或增加。「如是」者,此为特相。
Soti pacchimiko bhikkhu. Itarenāti pacchimikena. Tesanti purimikānaṃ. Ekenāti purimikena. Ekassāti pacchimikassa. Puna ekenāti pacchimikena. ‘‘Ekassā’’ti anuvattetabbo, purimikassāti attho. Purimavassūpagatehi adhikatarāti sambandho. Thokatarehīti pacchimavassūpagatehi thokatarehi purimavassūpagatehīti yojanā.
「彼」者,后来之比库。「由另一者」者,由后来者。「彼等」者,前来者之。「由一者」者,由前来者。「对一者」者,对后来者。「再由一者」者,由后来者。应随读「对一者」,意为对前来者。关系为由进入前瓦萨者较多。「较少者」者,连接为由进入后瓦萨之较少者与进入前瓦萨者。
Kattikāyāti pacchimakattikāya. Cātumāsiniyā pavāraṇāyāti catunnaṃ māsānaṃ pūraṇiyā pavāraṇāya. Pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvāti samasamā hutvāpi pavāraṇādivasattā pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā. Tehīti pacchimikehi. Itarehīti purimikehi. Tesanti pacchimikānaṃ. Thokatarā vāti ekādinā thokatarā vā. Tesanti purimikānaṃ. Tehīti pacchimikehi.
「咖提咖亚」者,后咖提咖月也。「四月满之自恣」者,四个月圆满之自恣也。「除自恣白外」者,即使同日,因是自恣日故,除自恣白外。「彼等」者,后者也。「其余者」者,前者也。「彼等之」者,后者之也。「或较少」者,或以一等较少也。「彼等之」者,前者之也。「彼等」者,后者也。
§233
233.Saṅghasāmaggiyāti ettha kīdisī saṅghasāmaggī veditabbāti āha ‘‘kosambakasāmaggīsadisāva veditabbā’’ti. Etthāti sāmaggīpavāraṇāyaṃ. Appamattaketi pattacīvarādiṃ paṭicca uppanne appamattake vivāde. Pavāraṇāyamevāti pavāraṇādivaseyeva. Kasmiṃ divase sāmaggīpavāraṇā kātabbāti āha ‘‘sāmaggīpavāraṇa’’ntiādi. Paṭhamapavāraṇanti pubbakattikapuṇṇamiṃ. Yāva kattikacātumāsinī puṇṇamāti ayaṃ avadhi anabhividhiavadhi nāma. Kasmā? Kattikacātumāsinipuṇṇamiṃ ṭhapetvā antoyeva gahetabbattā. Etthantareti etasmiṃ dvinnaṃ puṇṇaminamantare aṭṭhavīsatipamāṇe divase kātabbā. Tatoti etthantarasaṅkhātā aṭṭhavīsadivasato.
233.「僧团和合」者,于此应知何种僧团和合,故说「应知如国桑比和合」。「于此」者,于和合自恣也。「微小」者,缘钵衣等生起之微小诤论也。「于自恣时」者,于自恣日也。「于何日应行和合自恣」,故说「和合自恣」等。「初自恣」者,前咖提咖满月也。「乃至咖提咖四月满月」者,此界限名为不包含界限。何故?因应取咖提咖四月满月之内也。「此间」者,应于此二满月之间二十八日量之日行之。「从彼」者,从此间所摄之二十八日也。
140. Dvevācikādipavāraṇākathā140. 二语等自恣之论
§234
234.Ñattiṃ ṭhapentenāpīti pisaddo na kevalaṃ pavārentena eva dvevācikaṃ pavāretabbaṃ, atha kho ñattiṃ ṭhapentenāpi dvevācikañattiyeva ṭhapetabbāti dasseti. Ettha cāti ‘‘samānavassikaṃ pavāretu’’nti pāṭhe ca. Samānavassikāti gaṇanavasena samānaṃ vassaṃ etesanti samānavassikā, samāne vasse upasampādentīti vā samānavassikā. Ekatoti ekasmiṃ khaṇe, ekapahārena vā.
234.「即使施设白者」,「亦」字显示不仅自恣者应以二语自恣,即使施设白者亦应以二语白施设也。「于此及」者,于「应自恣同瓦萨者」之文也。「同瓦萨者」者,以计算同瓦萨者,或于同瓦萨达上者为同瓦萨者。「一时」者,于一刹那,或以一击也。
141. Pavāraṇāṭṭhapanakathā141. 中止自恣之论
§236
236. Sabbaṃ saṅgaṇhātīti sabbasaṅgāhikaṃ. Puggalassa ṭhapanaṃ puggalikaṃ. Tatthāti dvīsu pavāraṇāṭṭhapanesu . Sabbasaṅgāhike ṭhapitā hotīti sambandho. Yāva rekāro atthi, tāvāti yojanā. Bhāsiyitthāti bhāsitā. Lapiyitthāti lapitā. Na pariyosiyitthāti apariyositā. Etthantareti etasmiṃ sukārarekārānaṃ antare. Ekapadepīti pisaddo ekakkharepīti atthaṃ sampiṇḍeti. Ṭhapitāti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, itthannāmo puggalo sāpattiko, tassa pavāraṇaṃ ṭhapemī’’ti ñattiyā ṭhapitā. Yyakāreti ‘‘pavāreyyā’’ti ettha yyakāre. Tatoti yyakārato. Puggalikaṭṭhapane pana aṭṭhapitā hotīti sambandho. Saṃkāratoti ‘‘saṅghaṃ bhante’’ti ettha saṃkārato. Sabbapacchimoti tīsu vāresu tatiyavāre sabbesaṃ akkharānaṃ pacchimo ṭikāro atthīti yojanā. Etthantareti etasmiṃ saṃkāraṭikārānaṃ antare. Tasmāti yasmā pariyositā hoti, tasmā. ‘‘Eseva nayo’’ti vuttavacanaṃ vitthārento āha ‘‘etāsupi hī’’tiādi. Tattha etāsupīti dvevācikaekavācikasamānavassikāsupi. Pisaddo tevācikamapekkhati. Ṭhapanakhettanti ṭhapanassa bhūmi. Itisaddo parisamāpanattho.
236.「摄一切」者,一切摄也。「人之施设」者,个人也。「于彼」者,于二自恣施设也。「于一切摄施设」者,连结也。「乃至有『勒』字」者,连接也。「已说」者,已说也。「已言」者,已言也。「未终了」者,未终了也。「此间」者,于此『苏』字与『勒』字之间也。「即使一词」者,「亦」字集合即使一字之义也。「施设」者,以「尊者!请僧团听我言,某名人有罪,我施设其自恣」之白施设也。「『亚亚』字」者,于「应自恣」此处之『亚亚』字也。「从彼」者,从『亚亚』字也。「然于个人施设未施设」者,连结也。「『桑』字」者,于「尊者!僧团」此处之『桑』字也。「一切最后」者,于三次中第三次一切字之最后『提』字存在,连接也。「此间」者,于此『桑』字与『提』字之间也。「因此」者,因终了,因此也。「此即方法」者,扩展所说之语,故说「于此等亦」等。于彼「于此等亦」者,于二语、一语、同瓦萨者亦也。「亦」字期待三语也。「施设处」者,施设之地也。「如是」字为总结义也。
§237
237.Anuyuñjiyamānoti ettha anuyuñjasaddo pucchanatthoti āha ‘‘pucchiyamāno’’ti. Paratoti parasmiṃyeva khandhaketi (mahāva. 237) attho. Alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍanantiādīnīti ettha ādisaddena ‘‘mā kalahaṃ, mā vivāda’’ntivacanāni saṅgaṇhāti, vacanāni vatvā omadditvāti yojanā. Vacanomaddanāti vacaneneva omaddanā. Hīti saccaṃ. Idhāti imasmiṃ pavāraṇāṭṭhapanaṭṭhāne. Anuddhaṃsitaṃ paṭijānātīti ettha paṭijānanākāraṃ dassento āha ‘‘amūlakena pārājikena anuddhaṃsito ayaṃ mayā’’ti. ‘‘Liṅganāsanāyā’’ti iminā daṇḍakammanāsanasaṃvāsanāsanāni nivatteti.
237.「被诘问」者,于此「诘问」字为询问义,故说「被询问」也。「于他」者,于他篇集之义也。「够了,比库!莫争论」等者,于此以「等」字摄取「莫诤、莫论」等语,说语后压制,连接也。「语压制」者,以语压制也。「实」者,真实也。「于此」者,于此自恣施设处也。「承认被诽谤」者,于此显示承认之相,故说「此被我以无根巴拉基咖诽谤」也。「以相灭摈」者,以此遮止杖甘马灭摈、共住灭摈也。
§238
238.Etanti ‘‘asukā āpattī’’ti vacanaṃ. Kalahassa mukhanti kalahassa upāyo.
238.「此」者,「某罪」之语也。「诤之口」者,诤之方便也。
143. Vatthuṭṭhapanādikathā143. 举出事由等之论
§239
239. Corā agamaṃsu kirāti sambandho. Pokkharaṇito nīharitvāti sambandho. Soti bhikkhu, evamāhāti sambandho. Vutthenāti vasantena, yena kenaci katanti sambandho. Taṃ puggalanti vatthukataṃ taṃ puggalaṃ. Etthāti ‘‘vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā’’ti pāṭhe . Iminā vatthunā apadisāhīti sambandho. Nanti puggalaṃ. Anuvijjitvāti anuyuñjitvā, pucchitvāti attho.
「盗贼来了」者,连接词。「从池中取出」者,连接词。「他」者,比库,「如是说」者,连接词。「所说」者,由住者,「由任何人所作」者,连接词。「那个人」者,作为事件的那个人。「在此」者,在「除事件外,僧团应行自恣」的读法中。「由此事件不能」者,连接词。「人」者,人。「追究」者,追问,询问之义。
Eko bhikkhu pūjesi, pivīti sambandho. Tassāti bhikkhussa. Tadanurūpoti tesaṃ pūjanapivanānaṃ anurūpo. Soti codako bhikkhu. Taṃ gandhanti taṃ sarīragandhaṃ. Yaṃ puggalanti yojanā. Ṭhapesīti pavāraṇāya ṭhapesi. Ayamassāti ayaṃ doso assa puggalassa.
「一位比库供养、饮用」者,连接词。「他的」者,比库的。「与之相应」者,与那些供养、饮用相应。「他」者,举罪的比库。「那气味」者,那身体气味。「哪个人」者,连接。「置」者,在自恣时置。「这是他的」者,这是那个人的过失。
Idāneva nanti ettha ‘‘na’’nti padaṃ ‘‘puggala’’nti padena yojetabbaṃ. Naṃ puggalanti hi attho. Ubhayanti vatthuñca puggalañcāti ubhayaṃ. Kallaṃ vacanāyāti yuttaṃ kathetuṃ. Kasmā kallaṃ vacanāyāti yojanā. Pavāraṇato pubbe, pacchā cāti sambandho. Iti tasmā kallaṃ vacanāyāti yojanā. Idañhi ubhayanti vatthupuggalasaṅkhātaṃ idameva ubhayaṃ. Pavāraṇāya pubbeti yojanā. Ukkoṭentassāti cālentassa.
「现在不」者,此处「不」字应与「人」字连接。「人」者,即是义。「两者」者,事件与人,即两者。「适合说」者,适合说。「为何适合说」者,连接。「自恣之前、之后」者,连接词。「因此适合说」者,连接。「此即两者」者,名为事件与人的这两者。「自恣之前」者,连接。「动摇者」者,扰动者。
144. Bhaṇḍanakārakavatthukathā144. 诤论制造者事缘之论述
§240
240.Catutthapañcamāti chasu pakkhesu poṭṭhapādamāsassa juṇhapakkhakāḷapakkhasaṅkhātā catutthapañcamā. Tatiyoti sāvaṇamāsassa kāḷapakkho tatiyo. Tatiyacatutthapañcamā vāti ettha tatiyoti sāvaṇamāsassa kāḷapakkho. Catutthoti poṭṭhapādamāsassa juṇhapakkho. Pañcamoti tasseva kāḷapakkho. ‘‘Tatiya…pe… pañcamā vā’’ti padāni ‘‘dve vā tayo vā’’ti padehi yathākkamaṃ yojetabbāni. Catutthe vā kateti catutthapakkhe vā pannarasibhāvena kate. Dve cātuddasikāti tatiyapakkhe ca cātuddasiyā saddhiṃ dve cātuddasikā. Imeti bhaṇḍanakārakā. Teti bhaṇḍanakārakā.
「第四第五」者,在六半月中,颇塔巴达月的白半月与黑半月名为第四第五。「第三」者,萨瓦纳月的黑半月为第三。「第三第四第五或」者,此处「第三」者,萨瓦纳月的黑半月。「第四」者,颇塔巴达月的白半月。「第五」者,其黑半月。「第三……乃至……第五或」诸字,应依次与「二或三或」诸字连接。「在第四或作」者,在第四半月或以十五日性而作。「二个十四日」者,在第三半月与十四日一起为二个十四日。「这些」者,制造争论者。「他们」者,制造争论者。
Asaṃvihitāti ettha akārassa virahatthaṃ dassento āha ‘‘saṃvidahanavirahitā’’ti. Tattha saṃvidahanavirahitāti saṃvidahanarakkhavirahitā. Āgamanajānanatthāyāti bhaṇḍanakārakānaṃ āgamanassa jānanatthāya. Kilantatthāti tumhe kilantā bhavatha. ‘‘Sammohaṃ katvā’’ti iminā vikkhitvāti padassa vikkhepaṃ katvāti atthaṃ dasseti. No ce labhethāti ettha kimatthāya na labhethāti āha ‘‘bahisīmaṃ gantu’’nti. ‘‘Bhaṇḍanakārakānaṃ…pe… hontī’’ti iminā alabhanassa kāraṇaṃ dasseti. Yanti āgamaṃ juṇhaṃ. Komudiyā cātumāsiniyāti pacchimakattikapuṇṇamāyaṃ. Sā hi kumudānamatthitāya komudī, catunnaṃ vassikānaṃ māsānaṃ pūraṇattā cātumāsinīti vuccati. Tadā hi kumudāni supupphitāni honti, tasmā kumudānaṃ samūhā, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti komudīti vuccati, kumudavatīti vuttaṃ hoti . Avassaṃ pavāretabbanti dhuvaṃ pavāretabbaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tanti komudiṃ cātumāsiniṃ.
「未安排」者,此处显示「阿」字的离义,故说「离安排」。其中「离安排」者,离安排守护。「为了知道来」者,为了知道制造争论者的来。「疲倦义」者,你们成为疲倦者。「作迷乱」者,以此显示「散乱」字的义为作散乱。「若不得」者,此处为何不得,故说「去界外」。「制造争论者……乃至……成为」者,以此显示不得的原因。「去」者,来到白半月。「在喀穆迪亚咖都玛西尼」者,在最后咖提咖满月日。因为由于莲花的存在而为喀穆迪,由于四个雨季月的圆满而称为咖都玛西尼。因为那时莲花善开,因此莲花群,或莲花本身为喀穆达,它们在此存在故称为喀穆迪,说为有莲花。「必须自恣」者,决定应自恣。「因为」者,真实,或因为。「那」者,喀穆迪咖都玛西尼。
145. Pavāraṇāsaṅgahakathā145. 自恣摄集之论述
§241
241.Aññataro phāsuvihāroti ettha phāsuvihāro nāma koti āha ‘‘taruṇasamatho vā taruṇavipassanā vā’’ti. Iminā taruṇasamathavipassanā phāsuṃ viharati anenāti phāsuvihāroti dasseti. Paribāhirā bhavissāmāti ettha kasmā imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissantīti āha ‘‘anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvenā’’tiādi. Tattha anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvenāti anibaddhadivāṭṭhānādibhāvena hetubhūtena, asakkontāti sambandho. Ādisaddena anibaddhacaṅkamādayo saṅgaṇhāti. ‘‘Chandadānaṃ paṭikkhipatī’’ti iminā ‘‘sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabba’’nti vākyassa aññatthāpohanaṃ dasseti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Imesu tīsu chandadānaṃ na vaṭṭati, tasmā paṭikkhipatīti yojanā. Ayaṃ pavāraṇāsaṅgaho nāma na dātabboti yojanā. Taruṇasamathavipassanālābhī ekapuggalo vā hotūti yojanā. ‘‘Ekassapi dātabboyevā’’ti iminā ayaṃ pavāraṇāsaṅgaho ekassa dinnopi sabbesaṃ dinno hotīti dasseti. Pavāraṇāsaṅgahe dinne satīti yojanā. Āgantukāti saṭṭhivassāpi āgantukā. Tesanti dinnapavāraṇāsaṅgahānaṃ. Antarāpīti komudiyā cātumāsiniyā antarāpi.
「某位安乐住者」者,此处何为安乐住,故说「初止或初观」。以此显示初止观安乐住,以此而安乐住故为安乐住。「将成为外者」者,此处为何从此安乐住将成为外者,故说「以未系缚夜住处昼住处等性」等。其中「以未系缚夜住处昼住处等性」者,以未系缚昼住处等性为因,「不能」者,连接词。以「等」字摄取未系缚经行等。「拒绝欲与」者,以此显示「一切应一起集合」句的排除他义。「因为」者,真实,或因为。在这三种情况下欲与不适合,因此拒绝,连接。「这名为自恣摄不应给」者,连接。「得初止观者一人或成为」者,连接。「即使给一人也应给」者,以此显示这自恣摄即使给一人也成为给一切人。「在给自恣摄时」者,连接。「来者」者,即使六十瓦萨也是来者。「他们的」者,已给自恣摄者的。「中间也」者,在喀穆迪亚咖都玛西尼中间也。
Iti pavāraṇākkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，自恣篇集注释之连结已完成。
5. Cammakkhandhakaṃ
5. 皮革篇集
147. Soṇakoḷivisavatthukathā147. 索那果离维萨事缘之论述
§242
242. Cammakkhandhake issariyādhipaccanti ettha issarassa bhāvo issariyaṃ, adhipatino bhāvo ādhipaccaṃ, issariyañca ādhipaccañca, tehi samannāgataṃ issariyādhipaccanti atthaṃ dassento āha ‘‘issarabhāvena ca adhipatibhāvena ca samannāgata’’nti. ‘‘Rājabhāva’’nti iminā rajjanti ettha rañño bhāvo rajjanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Raññā kattabbakicca’’nti iminā rañño idaṃ rajjanti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Koḷivīsoti gotta’’nti idaṃ aṭṭhakathāvādavasena vuttaṃ , apadāne pana tassa jātakkhaṇe pitarā koṭivīsadhanassa dinnattā ‘‘koḷivīso nāmā’’ti vuttaṃ. Vuttañhi tattha
242. 在皮革篇集中,「具有统治权与主权」者,此中,统治者之状态为统治权,主宰者之状态为主权,统治权与主权二者,具足彼等者为具有统治权与主权,为显示此义故说「具足统治者之状态与主宰者之状态」。以「王之状态」一词,显示此处「王国」一词之词义,即王之状态为王国。以「王应作之事务」一词,显示王之此为王国之词义。「国离维萨为姓氏」者,此依注疏说而说,然于本生中,因其出生时父亲给予二千万财富,故说「名为国帝维萨」。彼处确实说:
‘‘Jātaputtassa me sutvā, pitu chando ayaṃ ahu;
「我闻子已生,父之意愿如是;」
Dadāmahaṃ kumārassa, vīsakoṭī anūnakā’’ti.
「我给予王子,二千万不减。」
Iminā pāḷinayena ‘‘koṭivīso’’ti vattabbe ‘‘cakkavāḷa’’ntiādīsu viya ṭakārassa ḷakāraṃ katvā koḷivīsoti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Añjanavaṇṇānīti añjanassa vaṇṇo viya vaṇṇo etesanti añjanavaṇṇāni. Lomāni jātāni hontīti sambandho. Soti soṇo. Ṭhapesi kirāti sambandho. Tehīti asītisahassapurisehi. Paṇṇasālanti paṇṇena chāditaṃ, tena ca parikkhittaṃ sālaṃ. Uṇṇapāvāraṇanti uṇṇamayaṃ uttarāsaṅgaṃ. Pādapuñchanikanti pādaṃ puñchati sodheti anenāti pādapuñchaniyaṃ, tadeva pādapuñchanikaṃ. Sabbevāti soṇena saha asītisahassapurisā eva. Tassa cāti soṇassa ca. Pubbayogoti pubbūpāyo.
依此圣典之理路,应说「国帝维萨」,如「轮围」等词中,将 ṭ 音转为 ḷ 音,故说国离维萨,应如是见。「眼药色者」,如眼药之色为色者,为眼药色。毛发生起,此为连结。彼为索那。确实安置,此为连结。「以彼等」者,以八万人。「叶堂」者,以叶覆盖,以彼围绕之堂。「羊毛披衣」者,羊毛所成之上衣。「足拭布」者,以此拭足、清洁足,为足拭物,即足拭布。「一切」者,索那与八万人皆。「彼之」者,索那之。「先前之修习」者,先前之方便。
Asītigāmikasahassānīti ettha gāmesu vasantīti gāmikā, tesaṃ asītisahassāni asītigāmikasahassānīti atthaṃ dassento āha ‘‘tesū’’tiādi. Tattha ‘‘kulaputtāna’’nti iminā vasantyatthe pavattassa ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Asītisahassānī’’ti iminā saddantaropi asītisahassasaddānaṃ samāsabhāvaṃ dasseti. Kenacidevāti ettha ‘‘kenaci ivā’’ti padavibhāgaṃ katvā dakāro padasandhimatto, ivasaddo upamatthoti āha ‘‘kenaci karaṇīyena viyā’’ti. Atha vā ‘‘na panā’’tiādinā evaphalassa dassitattā ‘‘kenaci evā’’ti padacchedaṃ katvā evatthopi yujjatevāti daṭṭhabbaṃ. Assāti bimbisārarañño. Tassāti soṇassa. Dassanāya aññatra kiñci karaṇīyaṃ na atthīti yojanā. Rājāti bimbisāro rājā, sannipātāpesīti sambandho. Diṭṭhadhammike attheti ettha diṭṭhadhammasaddo idhalokattho, ikasaddo hitatthe pavattoti āha ‘‘idhalokahite’’ti. ‘‘Amhāka’’nti iminā ‘‘so no bhagavā’’ti ettha nosaddo amhasaddakāriyoti dasseti. Amhākaṃ so bhagavāti yojanā. Samparāyiketi paralokahite.
「八万村民千数」者,此中,住于村者为村民,彼等之八万千数为八万村民千数,为显示此义故说「彼等」等。其中,以「善男子之」一词,显示用于住义之 ṇika 后缀之同形。以「八万千数」一词,显示其他词与八万数词之复合状态。「以某种」者,此中,作「以某种如」之词分解,d 音仅为词连接,iva 词为比喻义,故说「如以某种应作之事」。或者,以「然非」等已显示 eva 之结果,作「以某种确实」之词分解,eva 义亦适合,应如是见。「有」者,宾比萨拉王之。「彼之」者,索那之。除见面外无任何应作之事,此为连结。「王」者,宾比萨拉王,召集,此为连结。「现法利益」者,此中,现法词为此世义,ika 词用于利益义,故说「此世利益」。以「我等之」一词,显示「彼我等之世尊」中 no 词为 amha 词之作用。我等之彼世尊,此为连结。「来世」者,他世利益。
‘‘Jānāpemī’’ti iminā ‘‘paṭivedemī’’ti ettha vidadhātuyā ñāṇatthaṃ dasseti. Paṭikāya nimujjitvāti ettha paṭikāsaddo aḍḍhendupāsāṇavācakoti āha ‘‘aḍḍhacandapāsāṇe’’ti. So hi paṭati aḍḍhabhāvaṃ gacchatīti paṭikāti vuccati. Paṭikāsaddoyaṃ attharaṇavisesepi vattati. Yassadānīti ettha yasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘tesaṃ hitakaraṇīyatthassā’’ti. Iminā ayaṃ yaṃsaddo na taṃsaddāpekkhoti dasseti. Atha vā yassāti yo assa. Assa tesaṃ hitakaraṇīyatthassa yo kālo atthi, taṃ kālaṃ bhagavā jānātīti yojanā. Tesanti asītigāmikasahassānaṃ. Pacchāyāyanti ettha pakāro paccantatthavācakoti āha ‘‘vihārapaccante chāyāya’’nti. Sammanāharantīti saṃ punappunaṃ manasāgataṃ abhimukhaṃ harantīti atthaṃ dassento āha ‘‘punappunaṃ manasikarontī’’ti. ‘‘Pasādavasenā’’ti iminā ‘‘kodhavasenā’’tiādīni paṭikkhipati. ‘‘Puna visiṭṭhatara’’nti iminā bhiyyoso mattāyāti nipātassa atthaṃ dasseti.
「我令知」者,以此显示「我证知」中「证」字根具智义。「沉入半月石」中,「半月石」一词指半月形石块,故说「半月形石块」。因其达到半形,故称「半月石」。此「半月石」词亦用于特定铺设物。「对于彼」中,显示「彼」字之所指,故说「为彼等作利益之义」。以此显示此「彼」字不依「那」字。或者,「对于彼」者,即「若对于彼」。若对于彼等作利益之义有时,世尊知彼时,如是连结。「彼等」者,八万村民之。「在荫影中」,此处「在」字表示边际义,故说「在精舍边际之荫影中」。「令忆持」者,显示「反复以意取来面前」之义,故说「反复作意」。以「以净信之力」,排除「以嗔之力」等。以「更殊胜」,显示「更多」一词之义为更大程度。
Soṇassa pabbajjākathā索那之出家论述
§243
243. ‘‘Makkhito’’ti iminā phurati vipphārati byāpetīti phuṭoti vutte phuradhātuyā vipphāraṇaṃ nāma makkhitatthoti dasseti. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Iminā gāvo āhananti etthāti gavāghātananti atthaṃ dassebhi. Tantissareti tantiyā guṇassa sare. Vādanakusaloti vādane kusalo. Kharamucchitāti kharena mucchitā. ‘‘Sarasampannā’’ti iminā saro etissamatthīti saravatī, vīṇāti dasseti. Kammaññāti ettha kammasaddato khamatthe ññapaccayoti āha ‘‘kammakkhamā’’ti. Mandamucchanāti mandena mucchanā. Same guṇeti ettha samo nāma majjhimo, guṇo nāma mukhyato vīṇāya jiyā, upacārato saroti āha ‘‘majjhime sare’’ti. Vīriyasamathanti ettha vīriyañca samatho cāti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘vīriyasampayuttaṃ samatha’’nti. Iminā vīriyena sampayuttaṃ samathaṃ vīriyasamathanti dasseti. ‘‘Vīriyaṃ samathena yojehī’’ti iminā vīriyena samathaṃ yojehīti atthopi dassitoti daṭṭhabbaṃ. Indriyānañca samatanti ettha saddhādīni pañcindriyāneva gahetabbāni, na aññānīti dassento āha ‘‘saddhādīnaṃ indriyāna’’nti. ‘‘Samabhāva’’nti iminā tāpaccayo bhāvatthe hotīti dasseti. Tatthāti ‘‘indriyānaṃ samata’’ntipāṭhe, saddhādīsu indriyesu vā. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhīti ettha bhāvenabhāvalakkhaṇe thapaccayo hotīti āha ‘‘tasmiṃ samathe satī’’ti. Ādāse sati mukhabimbena kattubhūtena uppajjitabbaṃ iva, tasmiṃ samathe sati yena nimittena kattubhūtena uppajjitabbanti yojanā. Samathassa nimittaṃ samathanimittaṃ, indriyānaṃ samabhāvo. Eseva nayo sesesupi. Samathanimittādīni cattāri ekasesena vā sāmaññaniddesena vā ‘‘nimitta’’nti vuccati.
「涂抹」者,以此显示「震动、扩散、遍满」即「触」中,「震」字根之扩散名为涂抹义。「于何处」者,于何地方。以此显示「牛被击」中为「击牛」之义。「弦之音」者,弦索之音。「善于演奏」者,于演奏善巧。「以粗涂抹」者,以粗而涂抹。「具音」者,以此显示「音属于此」故为「具音」,即琵琶。「适于业」中,从「业」字以堪义加「适」字,故说「堪于业」。「缓慢涂抹」者,以缓慢而涂抹。「在平等弦」中,「平等」名为中等,「弦」名为主要指琵琶之弦,次要指音,故说「在中等音」。「精进与止」中,排除「精进与止」之义,故说「与精进相应之止」。以此显示「与精进相应之止为精进止」。以「应以止结合精进」,亦应见为显示「应以精进结合止」之义。「诸根之平等」中,应取信等五根,非其他,为显示此,故说「信等诸根」。「平等性」者,以此显示「性」字为有义。「于彼」者,在「诸根之平等」一句中,或在信等诸根中。「于彼取相」中,「取」字为有无相之义,故说「在彼止中」。如在镜中,以面影为作者而应生起,在彼止中,以何相为作者而应生起,如是连结。「止之相」为「止相」,诸根之平等性。此法亦同于其余。止相等四者,以一余或总说而称为「相」。
§244
244.Aññaṃbyākareyyanti ettha aññaṃ byākaronto attānaṃ ‘‘arahā aha’’nti jānāpetīti āha ‘‘arahā aha’’nti jānāpeyya’’nti. Cha ṭhānānīti ettha ṭhānasaddo kāraṇatthoti āha ‘‘cha kāraṇānī’’ti . ‘‘Paṭivijjhitvā’’tiādinā adhimuttoti padassa adhippāyatthaṃ dasseti. Saddattho pana adhimuccatīti adhimuttoti daṭṭhabbo. Arahattaṃ vuccatīti sambandho. Hīti vitthāro. Asammohotīti ettha ākāratthavācako itisaddo pubbapadesupi yojetvā ‘‘nekkhamaṃ iti vuccatī’’tiādinā yojanā kātabbā.
「应记说他」中,记说他者,令知自己「我是阿拉汉」,故说「应令知『我是阿拉汉』」。「六处」中,「处」字为因义,故说「六因」。以「证知」等,显示「胜解」一词之意趣义。然词义应见为「胜解故为胜解」。与「阿拉汉性被说」相连。「即」者,详说。「不迷乱」中,形态义之「即」字亦应与前词连结,应作「出离即被称为」等连结。
‘‘Paṭivedharahita’’nti iminā kevalaṃ saddhāmattakanti ettha mattasaddassa nivattetabbatthaṃ dasseti. Paṭivedhapaññāyāti maggapaññāya. ‘‘Asammissa’’nti iminā kevalasaddassa asammissatthaṃ dasseti. Paṭicayanti ettha paṭisaddo anupacchinnattho, cidhātu vaḍḍhanatthoti āha ‘‘punappunaṃ karaṇena vaḍḍhi’’nti, maggapaṭivedhena vītarāgattāyevāti sambandho. Tanninnamānasoyevāti tasmiṃ phalasamāpattivihāre ninnamānaso eva.
「无证」者,以此显示「唯信而已」中「而已」字应遮止之义。「以证慧」者,以道慧。「不混杂」者,以此显示「唯」字为不混杂义。「积集」中,「积」字为不断义,「集」字根为增长义,故说「以反复作而增长」,以道证而至离贪性,如是相连。「唯彼倾心」者,唯于彼果等至住倾心。
Lābhasakkārasilokanti ettha labhanaṃ lābho, suṭṭhu karaṇaṃ sakkāro, silokanaṃ vaṇṇabhaṇanaṃ siloko, lābho ca sakkāro ca siloko ca lābhasakkārasilokanti atthaṃ dassento āha ‘‘catupaccayalābhañcā’’tiādi. Tesaṃyevāti catunnaṃ paccayānameva. ‘‘Sīlañca vatañcā’’ti iminā sīlabbatantipadassa dvandavākyaṃ dasseti.
「利养恭敬名声」中,获得为利养,善作为恭敬,称扬为赞美言说为名声,利养与恭敬与名声为利养恭敬名声,显示此义,故说「四资具之利养」等。「彼等之」者,唯四资具之。「戒与禁」者,以此显示「戒禁」一词为并列复合词。
Bhusasaddassa kaliṅgaratthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘balavanto’’ti ‘‘khīṇāsavassā’’ti iminā nevassāti ettha tasaddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Gahetvā’’ti iminā pariyādiyantīti ettha paripubbaāpubbadādhātuyā gahaṇatthaṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Kilesā karontīti sambandho. Tesanti kilesānaṃ. Āneñjappattanti ettha iñjanaṃ kampanaṃ iñjaṃ, na iñjaṃ aneñjaṃ, tameva āneñjaṃ, taṃ pattanti āneñjappattanti atthaṃ dassento āha ‘‘acalanappatta’’nti. Vayañcāti casaddo avuttasampiṇḍanatthoti āha ‘‘vayampi uppādampī’’ti.
排除「极」字之迦陵伽国义,故说「强力」。「漏尽者」者,以此显示「彼之」中「彼」字之所指。「取」者,以此显示「被摄取」中「遍」字头「至」字头「与」字根具取义。「即」者,真实。与「诸烦恼作」相连。「彼等」者,诸烦恼之。「达不动」中,动摇为震动,非动为不动,即此为不动,达彼为达不动,显示此义,故说「达不动摇」。「灭与」者,「与」字为未说摄集义,故说「灭与生」。
Upādānakkhayassāti ettha upādānakkhayaṃ adhimuttassāti dassento āha ‘‘upayogatthe sāmivacana’’nti. ‘‘Uppādañca vayañcā’’ti iminā āyatanuppādanti ettha uppādasaddena vayopi avinābhāvato gahetabboti dasseti. Sammāti nipāto ñāyatthoti āha ‘‘hetunā nayenā’’ti. Santacittassāti ettha santasaddassa khedādīsupi pavattattā idha nibbutatthe vattatīti āha ‘‘nibbutacittassā’’ti. Anunayapaṭighehīti anu punappunaṃ ārammaṇe cittaṃ netīti anunayo, rāgo, ārammaṇe paṭihaññatīti paṭigho, doso, anunayo ca paṭigho ca anunayapaṭighā, tehi. Iṭṭhe anunayo, aniṭṭhe paṭigho hotīti sambandho daṭṭhabbo.
「取灭者」:此处为显示「倾向于取灭」之义,故说「属格用于倾向义」。「生与灭」:以此显示「诸处之生」中,以「生」一词,因不相离故,灭亦应摄取。「正」:为语助词,义为理由,故说「以因、以理」。「心寂静者」:此处「寂静」一词亦用于疲倦等处,故此处用于寂灭义,故说「心寂灭者」。「无随顺与违逆」:「随顺」者,反复引心向所缘,即贪;「违逆」者,于所缘被击退,即嗔;随顺与违逆合为「随顺违逆」,以彼等为工具。应见其关系为:于可意处有随顺,于不可意处有违逆。
148. Diguṇādiupāhanapaṭikkhepakathā148. 双层等鞋履遮止之论述
§245
245.Aññaṃ byākarontīti ettha aññasaddo sabbanāmasuddhanāmavasena duvidho. Tesu idha suddhanāmaṃ, taṃ pana bāle ca dārake ca arahatte ca pavattati, idha pana arahatteti dassento āha ‘‘arahattaṃ byākarontī’’ti. Yenāti sabhāvena. Arahāti ñāyatīti arahāiti attho ñāyati. Soti sabhāvo. Suttavaṇṇanātoyevāti aṅguttaraṭṭhakathāto eva. Na upanītoti na upari nīto. Ekacce moghapurisāti ekaccesaddo aññepariyāyo, moghasaddo tucchavevacanoti āha ‘‘aññe pana tucchapurisā’’ti. ‘‘Hasamānā viyā’’ti iminā hasamānakaṃ maññeti ettha maññesaddo viyatthoti dasseti. Asantamevāti avijjamānaṃyeva. Ekapalāsikanti ettha palāsasaddo paṇṇavācako. Paṭalaṃ nāma paṇṇaṃ viya hoti, tasmā ‘‘ekapaṭala’’nti vuttaṃ. Asītisakaṭavāheti ettha asīti padaṃ sakaṭapadena sambandhaṃ katvā asītisakaṭehi vahitabbeti attho daṭṭhabbo. ‘‘Dve sakaṭabhārā eko vāho’’ti iminā vāhānaṃ cattālīsabhāvaṃ dasseti. Sattahatthikañca anīkanti ettha anīkassa sarūpaṃ dassento āha ‘‘cha hatthiniyo cā’’tiādi. Sattannaṃ hatthīnaṃ samūho sattahatthikaṃ. Sattaanīkattā ekūnapaññāsahatthino honti. Tesu satta hatthino, dvācattālīsa hatthiniyo honti. Dviguṇāti ettha guṇasaddo paṭalatthoti āha ‘‘dvipaṭalā’’ti. Guṇaṅguṇūpāhanāti ettha dviguṇatiguṇānaṃ visuṃ gahitattā pārisesato guṇaṅguṇabhāvaṃ dassento āha ‘‘catupaṭalato paṭṭhāya vuccatī’’ti. Guṇaṅguṇūpāhanāti paṭalapaṭalā upāhanā, bahupaṭalā upāhanāti attho. Ukārena saha yojetvā gakāro sajjhāyitabbo ca likhitabbo ca. Idāni potthakesu pana ukāro na dissati.
「记说其他」:此处「其他」一词,依代名词与纯名词而为二种。其中此处为纯名词,彼则用于愚者、儿童及阿拉汉果,此处为显示阿拉汉果,故说「记说阿拉汉果」。「以何」:以自性。「阿拉汉」:义为「应受」,意为应受供养。「彼」:即自性。「仅从经文注释」:即从增支部注释。「未引来」:未引至上方。「某些虚妄之人」:「某些」一词为「其他」之同义词,「虚妄」一词为空虚之语,故说「其他虚空之人」。「如笑者」:以此显示「认为是笑者」中,「认为」一词为「如」之义。「非实有」:即不存在。「一叶」:此处「叶」一词为叶之语。「层」名为如叶,故说「一层」。「八十车载」:此处「八十」一词与「车」一词连结,应见其义为「以八十车所载」。「二车载为一载」:以此显示诸载为四十之性。「七象军」:此处为显示军之形相,故说「六母象等」。七象之集合为「七象」。因七军故,有四十九象。其中七为公象,四十二为母象。「二倍」:此处「倍」一词为层义,故说「二层」。「倍倍鞋」:此处因二倍三倍各别取故,为显示余者之倍倍性,故说「从四层开始称为」。「倍倍鞋」:层层之鞋,义为多层之鞋。与「伍」字连结,「嘎」字应诵读及书写。然今诸写本中不见「伍」字。
149. Sabbanīlikādipaṭikkhepakathā149. 关于拒绝一切涂油等之论述
§246
246.Sabbāva nīlikāti sabbāva upāhanāyo nīlikā, sabbaṭṭhānesu nīlametāsanti sabbanīlikātipi kātabbo. Tattha cāti tesu nīlikādīsu ca. Ummārapupphassa vaṇṇo viya vaṇṇo etissāti ummārapupphavaṇṇā. Evaṃ sesesupi. Addāriṭṭhakavaṇṇāti ettha addoti allo. Ariṭṭhoti pheṇilarukkho vā kāko vā, tasmā addo allo ariṭṭho pheṇilarukkho, kāko vāti addāriṭṭho, tadeva addāriṭṭhako, addāriṭṭhakassa vaṇṇo viya vaṇṇo etissāti addāriṭṭhakavaṇṇā . Etāsūti sabbanīlikādīsu. Puñchitvāti parimajjitvā. Appamattakenāpīti pisaddo sambhāvane. Sabbanīlādike bhinne kā nāma kathāti attho.
「一切皆青色」:一切鞋皆青色,一切处皆青者为「一切青色」,亦应作此解。「于彼等中」:于彼等青色等中。「如伍玛拉花之色为其色」:为「伍玛拉花色」。如是于余者亦然。「湿阿利德咖色」:此处「湿」者,为湿润。「阿利德」:为泡沫树或乌鸦,故「湿」为湿润,「阿利德」为泡沫树或乌鸦,即「湿阿利德」,即「湿阿利德咖」,如湿阿利德咖之色为其色,即「湿阿利德咖色」。「于彼等」:于一切青色等。「拭去」:擦拭。「即使以少许」:「即使」为可能义。义为:一切青色等破损时,有何可说?
‘‘Yāsaṃ vaddhāyeva nīlā’’ti iminā nīlakā vaddhikā etāsanti nīlakavaddhikāti chaṭṭhībāhiratthasamāsaṃ dasseti. Vaddhikāti ca naddhi. Sā hi upāhanatalato vaddhayatīti vaddhikāti ca upāhanatalaṃ bandhati imāyāti vaddhikāti ca vuccati. Sabbatthāti sabbesu pītakavaddhikādīsu. Etāyopīti nīlakavaddhikādikā upāhanāyopi. Taleti upāhanāya tale. ‘‘Khallakaṃ bandhitvā’’ti iminā khallakena bandhitabbāti khallakabaddhāti vacanatthaṃ dasseti. Yonakaupāhanāti yonakajātīnaṃ manussānaṃ upāhanā. Paliguṇṭhetvāti parisamantato veṭhetvā. ‘‘Upari…pe… jaṅgha’’nti iminā puṭabaddhato visesaṃ dasseti. Tūlapicunāti tūlasaṅkhātena picunā. ‘‘Tittirapattasadisā’’ti iminā tittirassa pattaṃ viya tittirapattikāti vacanatthaṃ dasseti. Tittiroti ca eko sakuṇaviseso. Kaṇṇikaṭṭhāneti dvinnaṃ vaddhikānaṃ ekato samāgamaṭṭhāne. ‘‘Meṇḍa…pe… katā’’ti iminā meṇḍassa visāṇena sadisā vaddhikā etāsanti meṇḍavisāṇavaddhikāti vacanatthaṃ dasseti. Tathevāti yathā meṇḍaajasiṅgasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā, tathevāti attho. ‘‘Vicchikā…pe… katā’’ti iminā vicchikāya aḷo vicchikāḷo, so viya vaddhikā etāsanti vicchikāḷikāti vacanatthaṃ dasseti. Aḷasaddo ‘‘aḷacchinno’’tiādīsu (mahāva. 119) aṅguṭṭhavācako, idha pana naṅguṭṭhavācako, tasmā vuttaṃ ‘‘naṅguṭṭhasaṇṭhāne’’ti. Talesūti upāhanāya talesu. ‘‘Mora…pe… sibbikā’’ti iminā morapiñchehi parisamantato, parikkhipitvā vā sibbitā morapiñchaparisibbitāti vacanatthaṃ dasseti. Citrā upāhanāyoti ettha citrasaddo vicitratthoti āha ‘‘vicitrā’’ti. Etāsūti khallakabaddhādīsu. Vaḷañjetabbāti paribhuñjitabbā. Vaḷaji paribhogeti dhātupāṭho (saddanītidhātumālāyaṃ 15 jakārantadhātu). Tālujo tatiyo. Tesu panāti khallakādīsu pana. Sati santesūti yojanā. Sīhacammena parikkhipitabbāti sīhacammaparikkhatāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘pariyantesū’’tiādi. Pakkhibiḷāloti tuliyo. So hi pakkhayuttattā ca biḷālamukhasadisamukhattā ca pakkhibiḷāloti vuccati. Iminā luvakacammaparikkhatāti ettha luvakasaddo pakkhibiḷālapariyāyoti dasseti. ‘‘Ulūkacammaparikkhatā’’tipi pāṭho. Etāsupīti sīhacammaparikkhatādīsupi. Yā kāci upāhanāyoti sambandho.
「其带仅为青色」:以此显示「青色带者」为属格外义复合词,即「带为青色者」。「带」:即绳。彼从鞋底增长故为「带」,或以此绑鞋底故称为「带」。「一切处」:于一切黄色带等。「以此亦」:以青色带等鞋亦。「底」:于鞋之底。「绑卡喇咖」:以此显示「应以卡喇咖绑」为「卡喇咖绑」之词义。「亚瓦那咖鞋」:亚瓦那咖种族人之鞋。「周围包裹」:周遍缠绕。「上……乃至……小腿」:以此显示与袋绑之差别。「棉絮」:以名为棉之絮。「如鹧鸪翅」:以此显示「如鹧鸪之翅」为「鹧鸪翅」之词义。「鹧鸪」:为一种鸟类。「耳处」:于二带会合一处之处。「羊……乃至……作」:以此显示「如羊角之带者」为「羊角带」之词义。「如是」:义为如于羊、山羊、狮子形状之带连结而作,如是。「蝎……乃至……作」:以此显示「蝎之刺为蝎刺,如彼之带者」为「蝎刺」之词义。「刺」一词于「刺伤」等中为拇指之语,然此处非拇指之语,故说「小指形状」。「于底」:于鞋之底。「孔雀……乃至……缝」:以此显示「以孔雀羽周遍围绕,或周遍缝合」为「孔雀羽周缝」之词义。「杂色鞋」:此处「杂色」一词为种种色义,故说「种种色」。「于彼等」:于卡喇咖绑等。「应受用」:应享用。「受用为享用」为词根表(于词根表中为第十五「嘎」字尾词根)。「达卢」字为第三。「然于彼等」:然于卡喇咖等。「若有」:为连结。「应以狮皮围绕」:为显示「狮皮围」之词义,故说「于边缘」等。「鸟猫」:为猫头鹰。彼因具翅且面似猫面故称为「鸟猫」。以此显示「卢瓦咖皮围」中「卢瓦咖」一词为「鸟猫」之同义词。「猫头鹰皮围」亦为读法。「于彼等亦」:于狮皮围等亦。「任何鞋」:为连结。
§247
247.Omukkanti ettha avatyūpasaggassa viyogatthaṃ dassento āha ‘‘paṭimuñcitvā apanīta’’nti. Purāṇaṃ guṇaṅguṇūpāhananti attho.
「脱下」:此处为显示「阿瓦」前缀之分离义,故说「脱离、除去」。义为旧之倍倍鞋。
151. Ajjhārāme upāhanapaṭikkhepakathā151. 关于在内室中拒绝鞋履之论述
§248
248. ‘‘Yena sippenā’’tiādinā abhi adhikaṃ jīvanti anenāti abhijīvanaṃ, kiṃtaṃ? Sippanti atthaṃ dasseti. Tassāti sippassa . Idhāti imasmiṃ sāsane. Yaṃsaddo vacanavipallāsoti āha ‘‘ye tumhe’’ti. Hīti saccaṃ. Yaṃnipātoti yaṃiti nipāto yadisaddassa atthe pavattatīti yojanā. Ācariyā evāti evasaddena ācariyamattabhāvaṃ paṭikkhipati. Hīti saccaṃ. Soti avassiko. Tanti chabbassaṃ. Nissāya vacchatīti avassikassa catuvassakāle chabbassassa dasavassikattā taṃ nissāya vasati. Upajjhāyamattaṃ dassento āha ‘‘upajjhāyassā’’tiādi. Mahantatarāti attano vuḍḍhatarā. Upajjhāyassa mattaṃ pamāṇametesanti upajjhāyamattā.
「以何技艺」等:以此显示「以此过度生活」为「谋生」,何为彼?即技艺之义。「彼之」:技艺之。「在此」:在此教法中。「何」一词为语颠倒,故说「汝等」。「确实」:真实。「何」为语助词:「何」为语助词,用于「何」一词之义,为连结。「仅老师」:以「仅」字拒绝仅为老师。「确实」:真实。「彼」:为必依者。「彼」:六年者。「依止而住」:必依者于四年时,因六年者为十年者故,依止彼而住。为显示仅为依止师,故说「依止师之」等。「更大」:比自己更长老。「依止师之量为彼等之量」:为依止师量。
§249
249. Pādato nikkhantena khīlasadisena maṃsena pavatto ābādho pādakhīlābādhoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘pādato’’tiādi. Pādato nikkhantanti sambandho.
249. 「足疮病」:为显示词义,说「从足」等。从足生出如桩之肉而起之病,名为足疮病。「从足生出」,此为连结。
§251
251.Tiṇapādukātiādīsu tiṇena katā pādukā tiṇapādukāti vacanatthādiṃ dassento āha ‘‘yena kenaci tiṇenā’’tiādi. Taṃ suviññeyyameva. ‘‘Bhūmiyaṃ suppatiṭṭhitāti’’ādinā na saṅkamitabbāti asaṅkamanīyāti atthaṃ dasseti.
251. 「草鞋」等:为显示词义等,说「以任何草」等。以草所作之鞋为草鞋。此极易了知。以「于地善安立」等,显示不应移动之义,即不可移动之义。
§252
252.Aṅgajātenevāti attano aṅgajātena eva. Aṅgajātanti gāvīnaṃ aṅgajātaṃ. Ogāhetvāti ettha otyūpasaggo daḷhatthoti āha ‘‘daḷhaṃ gahetvā’’ti.
252. 「仅以肢体」:即仅以自己之肢体。「肢体」者,母牛之肢体。「浸入」:此处前缀 o 有坚固之义,故说「坚固执持」。
153. Yānādipaṭikkhepakathā153. 关于拒绝车乘等之论述
§253
253.Itthiyuttenāti ettha rūḷīvasena dhenupi itthī nāmāti āha ‘‘dhenuyuttenā’’ti. Purisantarenāti ettha puriso eva antaro añño etthāti purisantaraṃ yānaṃ. Purisantaro nāma atthato sārathīti āha ‘‘purisasārathinā’’ti, yānenāti yojanā. Gaṅgāmahiyāyāti ettha gaṅgā ca mahī ca gaṅgāmahī, tattha kīḷikā gaṅgāmahiyāti atthaṃ dassento āha ‘‘gaṅgāmahīkīḷikāyā’’ti. Tattha hi itthipurisā yānehi udakakīḷaṃ kīḷanti. Purisayuttaṃhatthavaṭṭakanti ettha ‘‘anujānāmi bhikkhave purisayuttañca hatthavaṭṭakañcā’’ti dassento āha ‘‘etthā’’tiādi. Tattha purisayuttanti purisena yujjitabbanti purisayuttaṃ yānaṃ. Hatthavaṭṭakanti hatthena vaṭṭetabbanti hatthavaṭṭakaṃ yānaṃ. Yānugghātenāti yānassa ullaṅghitvā gamanena. Hanadhātu hi gatyattho. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘yānaṃ abhiruhantassā’’tiādi. ‘‘Tappaccayā’’ti iminā yānugghātenāti ettha hetvatthe karaṇavacananti dasseti. Pīṭhakasivikanti pīṭhena saha kataṃ sivikaṃ. Paṭapoṭalikanti paṭamayaṃ poṭalikaṃ.
253. 「以雌轭」:此处依通俗用法,母牛亦名为雌,故说「以母牛轭」。「以男子间」:此处男子即为间者、他者,故男子间之车。男子间者,就义而言即车夫,故说「以男子车夫」,与车连结。「恒河嬉戏」:此处恒河与大地为恒河大地,其中之嬉戏为恒河大地嬉戏,为显示此义,说「恒河大地嬉戏」。于彼处,男女以车作水中嬉戏。「男子轭手转车」:此处「我允许比库们男子轭与手转车」,为显示此,说「于此」等。其中,「男子轭」者,应以男子轭之车为男子轭车。「手转车」者,应以手转之车为手转车。「以车越」:以越过车而行。汉字根有行义。为显示此义,说「登车者」等。「以此为缘」:以此显示「以车越」此处为因义之工具格。「椅舆」:与椅共作之舆。「布囊」:布所成之囊。
154. Uccāsayanamahāsayanapaṭikkhepakathā154. 关于拒绝高床大床之论述
§254
254. Uccaṃ āsayanaṃ uccāsayanaṃ. Mahantaṃ āsayanaṃ mahāsayanaṃ. Āsandiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Pamāṇātikkantāsananti dīghāsanaṃ. Tañhi āgamma sadati nisīdatīti ettha, āyataṃ vā suṭṭhuṃ dadātīti āsandīti vuccati. Vāḷarūpānīti sīhabyagghādivāḷarūpāni. Pādesu vāḷarūpāni paricchinditvā aṅkīyati lakkhīyatīti pallaṅko. Gonakoti gavati dīghalomehi uggacchati etthāti gonako. Kojavoti kuyaṃ bhūmiyaṃ javati gacchatīti kojavo. Tassāti gonakassa. Lomāni caturaṅgulādhikāni honti kirāti yojanā. Vānacitrauṇṇāmayattharaṇoti vānena sibbanena sañjātaṃ citrarūpametthāti vānacitraṃ, uṇṇāya nibbatto uṇṇāmayo, soyeva attharaṇo uṇṇāmayattharaṇo, vānacitrañca taṃ uṇṇāmayattharaṇo ceti vānacitrauṇṇāmayattharaṇo. Setattharaṇoti setatthikehi sevīyatīti soto, soyeva attharaṇo setattharaṇo. Iminā atthena paṭati setabhāvaṃ gacchatīti paṭikāti kātabbaṃ. Paṭikāsaddoyaṃ aḍḍhendupāsāṇepi pavattati. Ghanapupphakoti ghanaṃ kathinaṃ pupphametthāti ghanapupphako. Iminā ghanapupphasaṅkhātaṃ paṭalamettha atthīti paṭalikāti dasseti. Soti attharaṇo. Āmalakapaṭoti āmalakapupphaṃ dassetvā kato paṭo. Tūlikāti tūlaṃ pūretvā katā tūlikā. Vikatikāti sīhabyagghādirūpehi (dī. ni. aṭṭha. 1.15) vicittākārena karīyatīti vikatikā. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uddalomīti ubhatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti vuttaṃ. Idha pana ‘‘uddalomīti ekato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, ekantalomīti ubhato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇa’’nti vuttaṃ. Tasmā dve aṭṭhakathāyo aññamaññaṃ visadisā honti. Ettha dīghanikāyaṭṭhakathānayena vacanatthaṃ karissāmi. Uṭṭhitaṃ dvīhi pakkhehi, dvīsu vā dasāsaṅkhātaṃ lomametthāti uddalomī. Niggahitāgamaṃ katvā ‘‘undalomī’’tipi pāṭho, ayamevattho. Ekasmiṃ ante dasāsaṅkhātaṃ lomametthāti ekantalomīti. Koseyyakaṭṭissamayanti ettha koseyyanti kosiyasuttaṃ. Kaṭṭissanti kaṭṭissanāmakaṃ vākaṃ. Iminā koseyyañca kaṭṭissañca kaṭṭissānīti virūpekasesaṃ katvā kaṭṭissehi pakataṃ attharaṇaṃ kaṭṭissanti atthaṃ dasseti. Suddhakoseyyanti ratanaaparisibbitaṃ suddhakoseyyaṃ. Iminā suddhakaṭṭissampi vaṭṭatīti dasseti.
254. 高之卧具为高卧具。大之卧具为大卧具。于床等应知如是分别,此为连结。「超量座」:长座。依彼而坐、而坐,此处,长或极善给与,故名为床。「兽形」:狮虎等兽之形。于足上刻画兽形而标记、而记号,故为榻。「果那咖」:以长毛生起于此,故为果那咖。「国泽瓦」:于地上行走,故为国泽瓦。「其」:果那咖之。毛有四指以上,据说,此为连结。「缝杂色羊毛敷具」:以缝缝合而生杂色于此,故为缝杂色;以羊毛所成为羊毛制;彼即为敷具,为羊毛制敷具;缝杂色与彼羊毛制敷具,故为缝杂色羊毛制敷具。「白敷具」:为白者所受用,故为白;彼即为敷具,为白敷具。以此义,达到白性,故应作「白毯」。此白毯之词亦用于半月石。「厚花」:厚即坚硬之花于此,故为厚花。以此显示名为厚花之层于此存在,故为层毯。彼为敷具。「庵摩罗毯」:示庵摩罗花而作之毯。「棉被」:充填棉花而作之棉被。「杂色毯」:以狮虎等形作杂色相,故为杂色毯。于《长部注疏》中说:「伍达罗米者,两边有边之羊毛制敷具。诶咖德罗米者,一边有边之羊毛制敷具。」然于此处说:「伍达罗米者,一边有起毛之羊毛制敷具。诶咖德罗米者,两边有起毛之羊毛制敷具。」因此,两部注疏互相不同。于此,我将依《长部注疏》之方式作词义。两边或两边之边所称之毛起立于此,故为伍达罗米。作随韵增音为「温达罗米」,亦为读法,此即为义。一端之边所称之毛于此,故为诶咖德罗米。「国谢亚咖提萨玛亚」:此处,「国谢亚」者,国西亚丝。「咖提萨」者,名为咖提萨之布。以此显示国谢亚与咖提萨为咖提萨等,作异形单数,以咖提萨所作之敷具为咖提萨之义。「纯国谢亚」:未缝宝石之纯国谢亚。以此显示纯咖提萨亦可。
Soḷasa nāṭakitthiyo ṭhatvā naccaṃ karonti etthāti kuttakanti atthaṃ dassento āha ‘‘soḷasanna’’ntiādi. Ajinacammehīti ajinamigacammehi, kataiti sambandho. Paveṇīti dupaṭṭatipaṭṭādīhi paraṃparavasena katattā ‘‘paveṇī’’ti vuccati. Ajinacammāni hi sukhumatarāni, tasmā dupaṭṭatipaṭṭādīni katvā paveṇivasena katāni. Tasmā vuttaṃ ‘‘ajinapaveṇī’’ti. ‘‘Kadalimigacammaṃ nāmā’’ti iminā tassa cammaṃ kadalimigaiti gahetabbaṃ uttarapadalopavasena vā upacārena vāti dasseti. Pavarasaddo uttamatthoti āha ‘‘uttamapaccattharaṇa’’nti. Tanti kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ. Sauttaracchadanti ettha sakāro sahasaddakāriyoti dassento āha ‘‘saha uttaracchadenā’’ti. ‘‘Uparī’’ti iminā uttarasaddassa seṭṭhādayo nivatteti. ‘‘Saddhi’’nti iminā sahasaddassa tulyatthaṃ nivatteti. ‘‘Seta…pe… na vaṭṭatī’’ti iminā rattavitānaṃ heṭṭhā kappiyapaccattharaṇe satipi na vaṭṭatīti dasseti . Kasmā? Rattavitānassa akappiyattā. Ubhatolohitakūpadhānanti ettha ubhasarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sīsūpadhānañca pādūpadhānañcā’’ti. Sīso upagantvā tiṭṭhati etthāti upadhānaṃ, upa bhusaṃ vā sukhaṃ dhāretīti upadhānaṃ, bibbohanaṃ. Sace pamāṇayuttaṃ, taṃ upadhānaṃ vaṭṭatīti yojanā.
「库德咖」:十六舞女立于此而作舞,为显示此义,说「十六女」等。「以鹿皮」:以鹿兽皮,「作」为连结。「编织」:以双层三层等次第而作,故名为「编织」。鹿皮极细,因此作双层三层等,以编织方式而作。因此说「鹿皮编织」。「名为咖达离鹿皮」:以此显示其皮应取为咖达离鹿,依后词省略或依譬喻。「巴瓦拉词」有最上义,故说「最上覆具」。「彼」:咖达离鹿巴瓦拉覆具。「有上覆」:此处 sa 为与词之作用,为显示此,说「与上覆」。「上」:以此遮止上词之最胜等义。「共」:以此遮止与词之同等义。「白……乃至……不可」:以此显示即使有如法覆具在下,红帐亦不可。为何?因红帐之不如法。「两边红枕」:此处为显示两边之形,说「头枕与足枕」。头近而住于此,故为枕;或上善乐而持,故为枕,即枕头。若合量,彼枕可,此为连结。
155. Sabbacammapaṭikkhepādikathā155. 关于拒绝一切皮革等之论述
§255
255.Dīpipotakoti dīpipoto viyāti dīpipotako vaccho. Bhittidaṇḍakādīsūti bhittisambandhesu daṇḍakādīsu. Ādisaddena bhittithambhādayo saṅgaṇhāti.
「豹子」者,豹之幼兽名为豹子,即幼豹。「墙杖等」者,于与墙相连之杖等。以「等」字摄取墙柱等。
§256
256. Yo na sakkoti anupāhano gāmaṃ pavisituṃ, so gilāno nāmāti yojanā.
「凡不能不着鞋入村者,名为病人」,此为连结。
157. Soṇakuṭikaṇṇavatthukathā157. 索那库提咖纳事缘之论述
§257
257.Etenāti ‘‘kuraraghare’’ti pāṭhena. Assāti mahākaccānassa. Papātanāmaketi yasmā mahātaṭo ettha atthi, tasmā papātanāmako hoti. Etenāti ‘‘papātake pabbate’’ti pāṭhena. Assāti mahākaccānassa. Koṭiagghanakaṃ piḷandhanaṃ kaṇṇe etassatthīti kuṭikaṇṇoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘koṭiagghanakaṃ panā’’tiādi. Piḷandhati anenāti piḷandhanaṃ, alaṅkāro . Dantajo catutthakkharo. ‘‘Pasādajanaka’’nti iminā pasādaṃ janetīti pāsādikoti vacanatthaṃ dasseti. Pasādanīyanti pasāditabbaṃ, pasādituṃ arahanti attho. Atthavacananti attho vuccati anenāti atthavacanaṃ. Pāḷiyaṃ idāni potthakesu ‘‘pasādanīya’’nti pāṭho natthi. ‘‘Pāsādika’’ntipadassa pubbe ‘‘dassanīya’’nti pāṭhoyeva atthi. Uttamadamathasamathantiettha damathasaddassa ñāṇatthañca indriyasaṃvaratthañca samathasaddassa samādhatthañca cittūpasamatthañca dassento āha ‘‘uttamaṃ damathañcā’’tiādi. Casaddena dvandavākyaṃ dasseti. Visūkāyikavipphanditānanti visūkāya paṭipakkhāya pavattānaṃ diṭṭhicittasaṅkhātānaṃ vividhacalanānaṃ. ‘‘Vīriyindriya’’nti iminā yatindriyanti ettha yatasaddo vīriyavācakoti dasseti. Nāganti ettha natthi āgu pāpametassāti nāgoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘āguvirahita’’nti kiṃ divasato paṭṭhāyāti āha ‘‘mama pabbajjādivasato paṭṭhāyā’’ti. Kaṇhā mattikā uttari etthāti kaṇhuttarāti atthaṃ dassento āha ‘‘kaṇhamattikuttarā’’ti. ‘‘Uparī’’ti iminā uttarasaddassa atthaṃ dasseti. ‘‘Gunnaṃ khurehī’’ti iminā gunnaṃ khurakaṇṭakasadisattā gokaṇṭakā nāmāti dasseti. Te gokaṇṭake rakkhitunti sambandho. Evaṃ kharā bhūmi hotīti yojanā. Etehīti eragūādīhi catūhi tiṇehi. Tanti eragūtiṇaṃ. Tenāti moragūtiṇena. Jantussa vaṇṇoti sambandho. Senāsanaṃ paññapesīti ettha kiṃ nāma senāsanaṃ paññapesīti āha ‘‘bhisiṃ vā kaṭasārakaṃ vā paññapesī’’ti. Paññapetvā ca pana soṇassa ārocesi. Kiṃ ārocesīti āha ‘‘āvuso’’tiādi. Satthā vasitukāmoti sambandho.
「以此」者,依「于鹫屋」之读法。「有」者,玛哈咖吒那之。「名为悬崖」者,因于此处有大崖,故名为悬崖。「以此」者,依「于悬崖山」之读法。「有」者,玛哈咖吒那之。为显示「耳边有尖端价值之装饰物者为小屋耳」之语义,故说「尖端价值之装饰物」等。「装饰物」者,以此装饰,即装饰物,庄严也。由齿生,第四音节。以「生喜悦者」此语显示「生喜悦故为可喜」之语义。「应喜悦」者,应被喜悦,应喜悦之义。「义语」者,以此说义,故为义语。今于圣典诸书中无「应喜悦」之读法。于「可喜」一词之前,唯有「应见」之读法。「最上调伏与寂止」,于此为显示调伏一词有智之义与根律仪之义,寂止一词有定之义与心寂静之义,故说「最上调伏与」等。以「与」字显示并列复合词。「离诸邪曲动摇」者,离诸邪曲之对治而转起之名为见心之种种动摇。以「精进根」此语显示「勤根」中勤字为精进之同义语。「龙」者,于此为显示「彼无有来之恶故为龙」之语义,故说「离来」。「从何日起」,为显示此义故说「从我出家日起」。「黑土在上故为黑上」,为显示此义故说「黑土上」。以「上」此语显示上字之义。以「诸刺以剃刀」此语显示「诸刺因似剃刀刺故名牛刺」。「为守护彼等牛刺」,此为连结。「如是地面粗硬」,此为连结。「以此等」者,以伊拉古等四种草。「彼」者,伊拉古草。「以彼」者,以摩拉古草。「众生之色」,此为连结。「施设住处」,于此为显示「施设何名住处」,故说「施设毡或草席」。施设后向索那告知。「告知何事」,为显示此义故说「具寿」等。「大师欲住」,此为连结。
§258
258. ‘‘Tassa soṇassā’’ti iminā paṭibhātu tanti ettha ‘‘ta’’ntipadaṃ sāmyatthe upayogavacananti dasseti. Tanti tava. Aṭṭhakavaggikānīti aṭṭhapamāṇo, aṭṭhasamūho vā vaggo etesanti aṭṭhakavaggikāni. Kāmasuttādīni (su. ni. 772 ādayo) soḷasa suttāni. Yoti puggalo, samannāgatoti sambandho. Ariyopīti pisaddo na kevalaṃ sucisamannāgatoyeva pāpe na ramati, atha kho ariyopīti dasseti. ‘‘Paṭibhātu ta’’nti pāṭhato yāva ‘‘sucīti vutta’’nti pāṭhā kesuciyeva aṭṭhakathāpotthakesu atthi. Ayaṃ khvassāti ettha assasaddo ākhyātoti āha ‘‘bhaveyyā’’ti. Paridassesīti pañca varāni paricchinditvā dassesi. Yaṃ vacanaṃ me upajjhāyo jānāpeti, tassa vacanassa ayaṃ kālo bhaveyyāti yojanā.
以「彼索那之」此语显示「愿汝得」中「汝」一词为相等义之用法语。「汝」者,汝之。「八品经」者,八为量,或八为聚,此等之品故为八品经。咖玛经等十六经。「凡」者,人,「具足」,此为连结。「圣者亦」者,「亦」字显示不仅具足净者不乐于恶,而且圣者亦然。从「愿汝得」之读法至「说为净」之读法,唯于某些注疏书中存在。「此实为彼」,于此「彼」字为动词,故说「应为」。「指示」者,限定五种优胜而指示。「我之老师所告知之语,此为彼语之时」,此为连结。
§259
259.Vinayadharapañcamenāti ettha upajjhāyapañcamenāti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘anussāvanācariyapañcamenā’’ti. Upāhanakosakoti upāhanāya pakkhipanokāso kosako. Eḷakacammaajacammesu akappiyaṃ nāma natthi. Migacamme pana kiñci vaṭṭati, na kiñci vaṭṭati . Taṃ vibhajitvā dassento āha ‘‘migacamme’’tiādi. Etesaṃyevāti eṇimigādīnaṃ channameva. Aññesaṃ panāti chahi migehi avasesānaṃ pana. Tesaṃ cammaṃ na vaṭṭatīti sambandho.
「持律者第五」,于此为遮止「老师第五」之义,故说「诵导师第五」。「鞋袋」者,投入鞋之空间为袋。于羊皮、山羊皮无有不许。然于兽皮,某些许可,某些不许可。为分别显示彼,故说「于兽皮」等。「唯此等」者,唯此六种,即鹿等。「然于其余」者,然于除此六兽之余者。「彼等之皮不许可」,此为连结。
Gāthāyaṃ makkaṭo ca kāḷasīho ca sarabho ca kadalimigo ca keci ye vāḷamigā atthi, te cāti yojanā. Tesanti makkaṭādīnaṃ.
偈中「猴与黑狮与鹿与芭蕉兽与某些凶兽,彼等」,此为连结。「彼等」者,猴等。
Tatthāti gāthāya, makkaṭādīsu vā. ‘‘Sīhabyagghaacchataracchā’’ti iminā vāḷamigānaṃ sarūpaṃ dasseti. Ettakāyeva vāḷamigāti āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Etesaṃyevāti sīhabyagghaacchataracchānameva. Na cammaṃ na vaṭṭatīti sambandho. Yesanti channaṃ eṇimigādīnaṃ. Teti cha eṇimigādike. Hi saccaṃ sabbesaṃ etesaṃ vāḷamigānaṃ cammaṃ na vaṭṭatīti yojanā. Āharitvā vā na dinnanti āharitvā vā hatthe vā pādamūle vā ṭhapetvā na dinnaṃ. ‘‘Gaṇanaṃ na upetī’’ti iminā gaṇanaṃ upagacchatīti gaṇanūpaganti atthaṃ dasseti. Adhiṭṭhitañcāti adhiṭṭhitaṃ pana. Yadāti yasmiṃ kāle. Tatoti kālato.
「于彼」者,于偈颂中,或于猕猴等。以「狮虎熊豹」此语显示猛兽之形相。仅此等即为猛兽,故说「非仅」等。「此等之」者,即狮虎熊豹之。「非皮非适宜」为连结。「彼等」者,六种鹿等。「彼」者,六种鹿等。「然」者,实则一切此等猛兽之皮皆不适宜,此为结合。「持来或未给」者,持来或置于手中或足下而未给。以「不入计数」此语显示「入于计数」即「入计数」之义。「所决意者」者,然而所决意者。「何时」者,于何时。「彼」者,从时间而言。
Iti cammakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是，皮革篇集注释的配解已完成。
6. Bhesajjakkhandhakaṃ
六、药篇集
160. Pañcabhesajjādikathā160. 五种药等事
§260
260. Bhesajjakkhandhake saradakāle uppanno sāradikoti atthaṃ dassento āha ‘‘saradakāle uppannenā’’ti. ‘‘Pittābādhenā’’ti iminā ābādhassa sarūpaṃ dasseti. Pittābādhassa kāraṇaṃ vitthārento āha ‘‘tasmiṃ hī’’tiādi. Tenāti hetunā. Tesanti bhikkhūnaṃ. Koṭṭhabbhantaragatanti koṭṭhassa abbhantaraṃ gataṃ. Antassa anto pavisanaṃ hotīti adhippāyo. Āhāratthanti āhārassa kiccaṃ, āhārena vā kattabbaṃ kiccaṃ.
二六〇、于药篇集中,显示「于秋季生起者为秋季病」之义,故说「于秋季生起」等。以「胆汁病」此语显示病之形相。详述胆汁病之原因,故说「于彼实」等。「以彼」者,以因。「彼等」者,诸比库之。「入腹内」者,入腹之内部。意趣为:入肠之内部。「食事」者,食之作用,或以食应作之作用。
§261
261.Nacchādentīti tāni bhesajjāni bhojanāni nacchādenti. Kasmā? Bhojanānaṃ ajīraṇattā . Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘na jīrantī’’ti. Nacchādattā na vātarogaṃ paṭippassambhetuṃ sakkonti. Ettha ca ‘‘na jīrantī’’ti iminā nacchādanassa kāraṇaṃ dasseti. ‘‘Na vāta…pe… sakkontī’’ti iminā tasseva phalaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Siniddhānī’’ti iminā sinihantīti senehikānīti atthaṃ dasseti. Bhattacchannakenāti ettha bhattassa acchannakaṃ nāma bhattassa arocikaṃ bhattassa ruciyā anuppādakanti āha ‘‘bhattārocakenā’’ti.
二六一、「不覆盖」者,彼等药与食不覆盖。为何?因食之不消化。如是显示此义,故说「不消化」。因不覆盖故,不能平息风病。于此,以「不消化」此语显示不覆盖之原因。以「不风……乃至……能」此语显示其果,应如是见。以「油腻者」此语显示「使油腻」即「使润泽者」之义。「以食覆盖者」者,于此,食之覆盖者名为食之不美味、食之美味之不生起者,故说「以食不美味者」。
§262
262.Acchavasantiādīsu vinicchayo veditabboti yojanā. Pāḷiyaṃ ‘‘paṭiggahitaṃ nippakkaṃ saṃsaṭṭha’’nti padānaṃ kiriyāvisesanaṃ katvā ‘‘paribhuñjitu’’nti padena sambandhitabbabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘kāle paṭiggahitanti ādīsū’’tiādi. Telaparibhogena paribhuñjitunti ettha kittakaṃ kālaṃ telaparibhogena paribhuñjitabbanti āha ‘‘sattāhakāla’’nti.
二六二、于「过夜」等应知抉择,此为结合。于圣典中,以「受持、煮熟、混合」等词作为动作之限定,为显示应与「受用」一词连结之状态,故说「于时受持等」等。「以油受用而受用」者,于此,几许时以油受用而应受用,故说「七日时」。
161. Mūlādibhesajjakathā161. 根药等事
§263
263.Mūlabhesajjādivinicchayopīti pisaddo acchavasantiādīsu vinicchayaṃ apekkhati. Idhāti bhesajjakkhandhake. Yaṃ yanti vinicchayaṃ. Pisanasilāti pisati etthāti pisanā, sāyeva silāti pisanasilā. Iminā acalaṃ hutvā nisīdatīti nisadoti atthaṃ dasseti. Pisanapotakoti pisati anenāti pisano, soyeva potakoti pisanapotako, iminā nisadato potakoti nisadapotakoti atthaṃ dasseti. Hiṅgujātiyoti hiṅgukulāni.
二六三、「根药等之抉择亦」者,「亦」字期待于「过夜」等之抉择。「于此」者,于药篇集中。「何」者,抉择。「研磨石」者,于此研磨故为研磨,彼即石故为研磨石。以此显示「成为不动而坐」即「坐具」之义。「研磨杵」者,以此研磨故为研磨者,彼即杵故为研磨杵,以此显示「坐具之杵」即「坐杵」之义。「阿魏类」者,阿魏之种类。
Sāmuddanti ettha samudde santiṭṭhatīti sāmuddanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘samuddatīre’’tiādi. ‘‘Tīre’’ti iminā samuddeti ettha sattamīvibhattiyā samīpatthe pavattabhāvaṃ dasseti. Pakatiloṇanti sabhāvaloṇaṃ, na dabbasambhārehi saddhiṃ pacitanti attho. ‘‘Pabbate uṭṭhahatī’’ti iminā sindhunāmake pabbate uṭṭhahatīti sindhavanti atthaṃ dasseti. Ubbito bhūmito īrati uggacchatīti ubbiranti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘bhūmito aṅkuraṃ uṭṭhahatī’’ti. Iminā aṭṭhakathānayena oṭṭhajo tatiyakkharoyeva yujjati, potthakesu pana catutthakkharoyeva dissati. ‘‘Ubbhida’’ntipi pāṭho. Bilanti koṭṭhāso. Tasmā dabbasambhārehi bilehi saddhiṃ pacitaṃ bilanti atthaṃ dassento āha ‘‘dabbasambhārehi saddhiṃ pacita’’nti. Abhidhāne pana (abhidhāne 461 gāthāyaṃ) ‘‘bilāla’’nti pāṭho atthi. Tanti bilaṃ.
「海的」者,此中为显示「住立于海中,故为海的」之语义,故说「在海岸」等。以「岸」一词,显示此处「海」字以第七格表示近处之义。「自然盐」者,自性之盐,非与药物材料一起煮之义。以「生于山」一词,显示「生于名为信度之山,故为信度的」之义。为显示「从地涌出,升起,故为涌出」之语义,故说「从地生出芽」。依此注疏之法,唇生第三音方为正确,然诸写本中唯见第四音。亦有「涌出」之读法。「孔」者,部分也。故为显示「与药物材料及孔一起煮,故为孔的」之义,故说「与药物材料一起煮」。然于《词汇论》中有「孔盐」之读法。「彼」者,孔也。
§264
264. Assādīnaṃ kāyagandho viya kassaci kāyagandho hotīti yojanā. Tassāpīti bhikkhunopi. Pisaddena kaṇḍuvābādhabhikkhuādayopi sampiṇḍeti. Chakaṇasaddassa assādīnaṃ malepi pavattanato vuttaṃ ‘‘gomaya’’nti. Pākatikacuṇṇampīti apakkarajanacuṇṇampi. Etampīti pākatikacuṇṇampi.
「如马等之身臭,某人有身臭」,应如是连接。「彼亦」者,比库亦也。以「亦」字,摄集患疥癣病之比库等。因「六畜」一词亦用于马等之粪,故说「牛粪」。「普通粉末亦」者,非除垢生之粉末亦也。「此亦」者,普通粉末亦也。
Tanti āmakamaṃsaṃ, na khādīti sambandho. Tanti āmakalohitaṃ vā, na pivīti sambandho. Amanussoti manussasadiso bhūto. Tanti āmakamaṃsalohitaṃ.
「彼」者,生肉也,「不食」为连接。「彼」者,生血也,或「不饮」为连接。「非人」者,似人之鬼也。「彼」者,生肉血也。
§265
265.‘‘Añjana’’nti nāmaṃ sāmaññanti āha ‘‘añjananti sabbasaṅgāhakavacanameta’’nti. Sabbasaṅgāhakavacananti sabbesaṃ añjanānaṃ saṅgāhakavacanaṃ. Etanti ‘‘añjana’’nti etaṃ vacanaṃ. Añjati cakkhuṃ makkheti anenāti añjanaṃ, añjati cakkhuṃ byattaṃ karotīti vā añjanaṃ, tālujo tatiyakkharo. Kapallanti kapalle pavattaṃ. Kapālañhi dīpasikhāya upari nikujjitvā tattha pavattaṃ masi ‘‘kapalla’’nti vuccati. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘dīpasikhato gahitamasī’’ti. Añjanūpapisanehīti ettha añjanehi saddhiṃ upanetuṃ pisitabbanti añjanūpapisananti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘añjanena saddhiṃ ekato pisitehī’’ti. ‘‘Ekato’’ti iminā ‘‘saddhi’’nti padasseva atthaṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Yaṃkiñci añjanūpapisanaṃ cuṇṇaṃ na na vaṭṭatīti yojanā. Atha vā na vaṭṭati na hoti, vaṭṭatiyevāti yojanā. Imasmiṃ naye ‘‘na vaṭṭatī’’ti ākhyātapadaṃ kiriyāntarāpekkhattā kattā hoti. Ākhyātesupi hi kattuttañca kammattañca labbhati. Candanantiādīni suviññeyyāneva.
「眼药」者,为显示此名为总称,故说「眼药者,此为一切之总摄语」。「总摄语」者,一切眼药之总摄语也。「此」者,此「眼药」一语也。「以此涂眼,涂抹,故为眼药」,或「以此涂眼,使明了,故为眼药」,腭生第三音也。「灯黑」者,生于灯盏者。盖将灯盏倒覆于灯焰之上,于彼处生之煤烟称为「灯黑」。为显示彼义,故说「从灯焰取得之煤烟」。「眼药近研磨物」者,此中为显示「应与眼药一起近持而研磨,故为眼药近研磨物」之语义,故说「与眼药一起研磨者」。以「一起」一词,唯显示「共」字之义。「者」者,真实也。「任何眼药近研磨之粉末,不不许可」,应如是连接。或者「不许可不是,唯许可」,应如是连接。依此法,「不许可」之动词语,因期待其他作用,故为作者。于诸动词中亦得作者性与受者性。「檀香」等极易了知。
Aṭṭhimayanti padassa atibyāpitadosaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘manussaṭṭhiṃ ṭhapetvā’’ti. Salākaṭṭhāniyanti ettha salākā tiṭṭhanti etthāti salākaṭṭhāniyanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yatthā’’tiādi. Tattha yatthāti yasmiṃ susiradaṇḍakādike. Salākanti añjanisalākaṃ. Odahantīti ṭhapenti. Aṃsabaddhakoti aṃse baddhati anenāti aṃsabaddhako. Yamakanatthukaraṇinti natthu karīyati imāyāti natthukaraṇī, yamakā natthukaraṇī yamakanatthukaraṇī.
「骨制」者,为遮止语之过度广泛过失,故说「除人骨外」。「针筒」者,此中为显示「针住立于此,故为针筒」之语义,故说「于何处」等。其中「于何处」者,于何有孔之杖等。「针」者,眼药针也。「置入」者,安置也。「肩系」者,以此系于肩,故为肩系。「双耳孔器」者,以此作孔,故为孔器,双之孔器为双耳孔器。
§267
267. Taṃ sabbaṃ telapākanti sambandho. ‘‘Ati viya khittamajjānī’’ti iminā ati viya khipīyanti pakkhipīyantīti atikhittāni, tāniyeva majjāni atikhittamajjānīti vacanatthaṃ dasseti.
「彼一切为油煮」,为连接。以「如极投入之脂」一词,显示「如极投入,被投入,故为极投入,彼等即脂为极投入脂」之语义。
Paṇṇasedanti paṇṇehi sedaṃ. Aṅgārānanti aṅgārehi. Tatthāti tesu paṃsuvālikādīsu. Vātaharaṇapaṇṇānīti vātassa apanayanāni uddālādīni paṇṇāni. Tatthāti tesu paṇṇesu. Nānāpaṇṇabhaṅgakuthitanti nānāpaṇṇāniyeva bhañjitabbaṭṭhena nānāpaṇṇabhaṅgaṃ, tena kuthitaṃ nānāpaṇṇabhaṅgakuthitaṃ. Uṇhodakassāti uṇhodakena. Tatthāti udakakoṭṭhake.
「叶汗」者,以叶之汗。「炭」者,以炭。「于彼」者,于彼等尘堆等中。「除风之叶」者,除去风之伍答喇等叶。「于彼」者,于彼等叶中。「杂叶破坏腐烂」者,杂叶即为应破之义故为杂叶破,以彼腐烂为杂叶破坏腐烂。「以温水」者,以温水。「于彼」者,于水器中。
Pabbe pabbeti phaḷumhi phaḷumhi. Yenāti pajjena. Taṃ pajjaṃ abhisaṅkharitunti yojanā. ‘‘Pādānaṃ sappāyabhesajja’’nti iminā pādassa hitaṃ pajjanti vacanatthaṃ dasseti. Tilakakkenāti ettha kakkasaddassa cuṇṇavācakattā ‘‘piṭṭhehī’’ti vuttaṃ. Kabaḷena pakkhipanaṃ kabaḷikaṃ. Sattupiṇḍassa bhattakabaḷasadisattā sattupiṇḍanti vuttaṃ. Āṇi viyāti khīlā viya. Khārenāti loṇasakkharikamayena khārena. Vikāsaṃ rundhatīti vikāsikaṃ, telarundhanapilotikaṃ. Vaṇakammanti vaṇassa, vaṇe vā kammaṃ.
「节节」者,于果实果实。「以何」者,以油膏。「应调制彼油膏」者,为结合。以「足之适宜药」此句,显示足之利益即油膏之语义。「以胡麻粉」者,于此处,粉之语词为粉末之义故,说「以面粉」。「以团投入」为团食。因炒粉团与饭团相似故,说炒粉团。「如钉」者,如桩。「以碱」者,以盐碱土所成之碱。「遮止开裂」为开裂物,即遮止油之布。「伤之作业」者,伤之,或于伤之作业。
§268
268. Sappadaṭṭhakāleyeva kiṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjitabbanti āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Idanti mahāvikaṭaṃ, paribhuñjīkabbanti sambandho . Aññesu panāti sappadaṭṭhato aññesu pana. Sace bhūmipatto gūtho hoti, paṭiggahetabboti yojanā.
二六八、「于蛇咬之时,是否自己取而受用」,说「非仅」等。「此」者,大危险,「应受用」为结合。「然于其他」者,然于蛇咬以外之其他。若粪已落地,应受取,为结合。
§269
269.Vasīkaraṇapānakasamuṭṭhitarogoti kantibhāvasaṅkhātaṃ vasaṃ karoti anenāti vasīkaraṇaṃ, bhesajjaṃ, pivate pānaṃ, taṃyeva pānakaṃ, vasīkaraṇassa pānakaṃ vasīkaraṇapānakaṃ, tena samuṭṭhito rogo vasīkaraṇapānakasamuṭṭhitarogo. Iminā gharadinnakābādhoti ettha gharaṇiyā dinnena vasīkaraṇapānakena samuṭṭhito ābādho gharadinnakābādhoti vacanatthaṃ dasseti. Sītāya āloḷetabbanti sītāloḷaṃ, udakaṃ. Sītāsaddo naṅgalalekhāsaṅkhātaṃ phālapaddhatiṃ mukhyato vadati, phālapaddhatikare phāle laggamattikaṃ upacārato vadati. Tena vuttaṃ ‘‘sītāya āloḷetabba’’nti. Aṭṭhakathāyampi tamatthaṃ dassento āha ‘‘naṅgalenā’’tiādi.
二六九、「由媚药饮生起之病」者,以此作容色状态所称之媚,故为媚作,即药,饮为饮,彼即饮料,媚作之饮料为媚药饮,由彼生起之病为媚药饮生起之病。以此「家给病」者,于此处,显示由家主妇所给之媚药饮生起之病为家给病之语义。「应以冷搅拌」为冷搅拌,即水。冷之语词主要说称为犁刃系列之犁刃次第,附带说粘于作犁刃次第之犁刃之土。因此说「应以冷搅拌」。于注疏中亦显示彼义,说「以犁」等。
Vipakkagahaṇikoti visesena pācāpanagahaṇiko. Muttaharītakanti ettha ‘‘mutta’’nti sāmaññato vuttepi gomuttameva gahetabbanti dassento āha ‘‘gomuttaparibhāvitaṃ harītaka’’nti. Iminā muttena paribhāvitaṃ harītakaṃ muttaharītakanti vacanatthaṃ dasseti. Taṇḍulakasaṭoti taṇḍuladhovanodakakasaṭo dhotasiniddho, sova muggapacitapānīyoti yojanā. ‘‘Maṃsarasenā’’ti iminā maṃsaraso maṃsena paṭicchādetabbanti paṭicchādanīyanti vuccatīti dasseti.
「熟取者」者,特别煮取者。「尿诃梨勒」者,于此处,虽以一般说「尿」,然为显示应取牛尿,说「以牛尿浸润之诃梨勒」。以此显示以尿浸润之诃梨勒为尿诃梨勒之语义。「米糠汁」者,米洗水之糠汁为洗净之油腻,彼即绿豆煮饮,为结合。以「以肉汁」此句,显示肉汁应以肉覆盖故,称为应覆盖。
163. Guḷādianujānanakathā163. 准许糖等事
§272
272.Hīti saccaṃ. Pakkattāti muggānaṃ pakkabhāvato. Teti muggā.
二七二、「嘿」者,真实。「因已煮」者,因绿豆之已煮状态。「彼等」者,绿豆。
§274
274.Akappiyakuṭiyanti akappiyakuṭiyā anto. Assāti bhikkhuno na vaṭṭatīti sambandho. Tampīti uṇhayāgumpi. Pisaddena pageva āmisaṃ pacitunti dasseti. Uttaṇḍulabhattanti pakkataṇḍulato viyogoti uttaṇḍulo, ukāro hi viyogatthavācako, apakkataṇḍuloti attho. Uttaṇḍulamayaṃ bhattanti uttaṇḍulabhattaṃ. Sakiṃ kuthitesu khīratakkādīsu aggiṃ dātuṃ vaṭṭatīti yojanā. Biḷālādīnaṃ sattānaṃ samūho rūḷhīvasena ukkapiṇḍakoti vuccatīti āha ‘‘biḷālamūsikagodhāmaṅgusā’’ti. Vighāsādabhāvena nihatamānattā kāyavācaṃ dametīti damako vighāsādoti āha ‘‘vighāsādā’’ti.
274.「非储食净屋」者,非储食净屋之内也。「不许」者,与比库不允许相连结。「彼亦」者,热粥亦然。以肉声显示煮食物也。「生米饭」者,与煮熟米分离,故为生米,「生」字实为表示分离义,未煮熟米之义也。以生米所成之饭,故为生米饭。于乳、酪等一度煮沸者,许加火,如是连结。于猫等众生之群,依通俗而称为乌咖宾达咖,故说「猫、鼠、蜥蜴、猫鼬」。因以非残食之性质而杀害之故,调伏身语,故调伏者即非残食,故说「非残食」。
§276
276.Tato nīhaṭanti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘yatthā’’tiādi. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Nīhaṭanti nīharitvā haritaṃ.
276.「从彼取出」者,此中为显示彼字之范围,故说「于何处」等。「于何处」者,于何处所。「取出」者,取出而使绿也。
§278
278.Vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhanti ettha vane tiṭṭhatīti vanaṭṭho, pokkhare tiṭṭhatīti pokkharaṭṭhoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘vane cevā’’tiādi. ‘‘Paduminigacche’’ti iminā pokkharasaddo padumavācakoti dasseti. Yassa bījaṃ aṅkuraṃ na janeti, taṃ phalaṃ abījaṃ nāmāti yojanā.
278.「林生、池生」者,此中住于林故为林生,住于池故为池生,为显示语义故说「于林中」等。以「于莲池中」此语显示池字为莲花之语。其种子不生芽者,彼果名为无种,如是连结。
167. Satthakammapaṭikkhepakathā167. 禁止刀治手术事
§279
279. Dukkhena rupatīti duropayoti dassento āha ‘‘dukkhena ruhatī’’ti. Satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vāti ettha satthena kātabbaṃ kammaṃ satthakammaṃ, vatthipīḷanaṃ kātabbaṃ kammaṃ vatthikammanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yathā paṭicchanne’’tiādi. ‘‘Sūciyā vā’’tiādinā satthakammanti ettha ‘‘sattha’’nti padaṃ upalakkhaṇamattanti dasseti. ‘‘Satthena vā’’ti padaṃ ‘‘chindanaṃ vā phālanaṃ vā’’tipadehi yojetabbaṃ. ‘‘Sūciyā vā kaṇṭakena vā sattikāya vā’’tipadāni ‘‘vijjhanaṃ vā’’ti padena yojetabbāni. ‘‘Pāsāṇasakkhalikāya vā nakhena vā’’ti padāni ‘‘lekhanaṃ vā’’ti padena yojetabbāni. Etanti satthena chindanādikammaṃ. Ettha cāti satthakammavatthikammesu. Tattha panāti sambādhe pana. Tenāti khārādinā. Vaccamagge yāya bhesajjamakkhitādānavaṭṭiyā khārakammaṃ vā karonti, yāya veḷunāḷikāya telaṃ vā pavesenti, sā bhesajjamakkhitādānavaṭṭi vā sā veḷunāḷikā vā vaṭṭatiyevāti yojanā.
279. 「以苦而生长」者,为显示难以生长,故说「以苦而生长」。「刀作或管作」者,此中以刀所应作之业为刀作,应作管压之业为管作,为显示语义故说「如于覆盖处」等。以「或以针」等,显示此中「刀」字仅为标示而已。「或以刀」之语应与「或切或破」之语连结。「或以针或以刺或以箭」之语应与「或刺」之语连结。「或以石片或以指甲」之语应与「或刮」之语连结。「此」者,以刀切等业。「此中」者,于刀作管作中。「然于彼处」者,然于狭窄处。「以彼」者,以碱等。于大便道,以涂药之给药管作碱业,或以竹管注入油,彼涂药之给药管或彼竹管皆许可,如是连结。
§280
280.Taṃdivasanti tasmiṃ divase. Kiñci satthanti yojanā. Imāyāti suppiyāya aññaṃ kiñci adeyyaṃ kimpi bhavissatīti yojanā. Yatra nāmāti ettha trapaccayo kāraṇatthe hotīti āha ‘‘yasmā nāmā’’ti. ‘‘Vīmaṃsī’’ti iminā paṭivekkhīti ettha paṭiavapubbo ikkhadhātu vīmaṃsanatthoti dasseti. Asukamaṃsanti asukaṃ maṃsaṃ, asukassa vā sattassa maṃsaṃ.
280.「彼日」者,于彼日。「何刀」,如是连结。「以此」者,以苏毕亚将有其他某不应给之物,如是连结。「于何处」者,此中陀罗波吒亚耶为原因义,故说「因何」。以「审察者」显示观察,此中巴提阿瓦前缀伊卡差都为审察义。「某肉」者,某之肉,或某众生之肉。
169. Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā169. 禁止象肉等事
§281
281. Araññakokā nāmāti sasabiḷālādayo satte khādanatthāya kukati ādadātīti koko araññe jāto koko araññakoko, sunakhasadisāti gāmasunakhena sadisā. Tesanti araññakokānaṃ. Yo panāti sunakho pana, uppannoti sambandho. Gāmasunakhiyāti sāmyatthe sāmivacanaṃ. Kokenāti sahādiyoge karaṇavacanaṃ. Tāni padāni ‘‘saṃyogenā’’ti padena yojetabbāni. Tassāti sunakhassa.
281. 「名为野狗」者,为食兔、猫等众生而鸣叫、取食,故为狗,生于野者为野狗,「似村犬」者,与村犬相似。「彼等」者,野狗之。「然何者」者,然犬,「生」者,相连结。「村犬性」者,相似义之属主格。「与狗」者,共同等连结之具格。彼等语应与「以结合」之语连结。「彼」者,犬之。
Etthāti manussamaṃsādīsu. Sajātikatāyāti samānajātikabhāvato. Anupaddavatthāyāti anupaddavatthaṃ, paṭikkhittānīti sambandho. Āpattīti manussamaṃse thullaccayena, sese dukkaṭena āpatti. Uddissa kataṃ panāti bhikkhuṃ uddissa katamaṃsaṃ pana.
「在此」者,在人肉等中。「同类性」者,因同一类性之故。「无难事」者,无难事,与「被禁止」相连。「罪」者,在人肉为土喇吒亚,在其余为恶作罪。「然而为彼而作」者,然而为比库而作之肉。
170. Yāgumadhugoḷakādikathā170. 粥、蜜丸等之论
§282
282.Ekakoti ettha ekato asahāyatthe kapaccayoti āha ‘‘natthi me dutiyo’’ti. Soti brāhmaṇo. Vayaṃ katvāti paribbayaṃ katvā, paṭiyādāpesi kirāti yojanā. Anumodanagāthāyāti anumodanapakāsakāya gāthāya. ‘‘Patthayataṃ icchata’’nti padānaṃ alamatthapayoge sampadānattā vuttaṃ ‘‘alameva dātunti iminā sambandho’’ti. Soyeva gahetabboti ‘‘dātu’’ntibhāvassa kattubhāvena so eva pāṭho gahetabboti attho.
二八二、「独一」者,在此「独一」以无伴义用咖词缀,故说「我无第二者」。「彼」者,婆罗门。「作我等」者,作交换,应连结为「据说令备办」。「随喜偈」者,以显示随喜之偈。「对愿求者、欲求者」,因诸词在足够义用法中为与格,故说「与『足以施与』相连」。「应取彼本身」者,意为应取彼读法本身,以「施与」之义的作者性。
§283
283. Yā yāgu pavāraṇaṃ janeti, sā yāgu bhojjayāgu nāmāti yojanā. Yanti kālaṃ. ‘‘Ādiṃ katvā’’ti iminā yadaggenāti ettha aggasaddo ādyattho kiriyāvisesanatthe karaṇavacananti dasseti. ‘‘Sagganibbattakapuñña’’nti iminā saggāti ettha phalūpacāraṃ dasseti. Soti guḷo.
二八三、凡粥生起受用,彼粥名为食粥,应如是连结。「去」者,时。「以为首」,以此显示「以何为最上」中,「最上」一词为首义,在动作特殊义中为具格。「生天之福」,以此显示「天」中为果之近似。「彼」者,糖。
§284
284.Tathārūpenāti tathāsabhāvena. Guḷassa anurūpasabhāvenāti attho.
二八四、「以如是相」者,以如是自性。意为以糖之相应自性。
173. Pāṭaligāmavatthukathā173. 巴嗒厘村因缘之论
§285
285. Yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ tathā sabbasantharisanthatanti yojanā.
二八五、如一切皆铺设,如是一切铺设之铺设,应如是连结。
§286
286.Sunidho ca vassakāro cāti ettha cakārehi dvandavākyaṃ dasseti. Āyamukhapacchindanatthanti suṅkamukhassa pacchedanatthaṃ. ‘‘Gharavatthūnī’’ti iminā vatthusaddassa kāraṇadabbatthe paṭikkhipitvā bhūbhedatthaṃ dīpeti. Tā devatā nāmenti kirāti yojanā. Yathānurūpanti yaṃ yaṃ bhogabalānurūpaṃ. Loketi sattaloke. Saddoti kittighoso. Tenevāti tena saddassa abbhuggatahetunā eva. ‘‘Osaraṇaṭṭhānaṃ nāmā’’ti iminā ariyaṃ āyatananti ettha āyatanasaddo samosaraṇaṭṭhānatthoti dasseti. Yattakaṃ kayavikkayaṭṭhānaṃ nāmāti sambandho. ‘‘Vāṇijānaṃ…pe… kayavikkayaṭṭhānaṃ nāmā’’ti iminā vaṇijā patanti sannipatanti etthāti vaṇippatoti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Vaṇijapato’’ti vattabbe jakāralopoti daṭṭhabbo. Pāḷiyaṃ ‘‘tesa’’nti pāṭhasesassa ajjhāharitabbabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tesaṃ ariyāyatanavāṇijapatāna’’nti. Tesanti ca sāmyatthe sāmivacanaṃ, niddhāraṇatthe vā vibhattaapādānatthe vā. Idanti puraṃ . Puṭabhedananti ettha puṭaṃ bhindanti etthāti puṭabhedananti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘bhaṇḍikabhedanaṭṭhāna’’nti. ‘‘Samuccayattho vāsaddo’’ti vuttavacanaṃ vitthārento āha ‘‘tatra hī’’tiādi. Tattha tatrāti pāṭaliputte, tīsu vā aggiudakamithubhedesu. ‘‘Aññamaññabhedā’’ti iminā mithubhedāti ettha mithusaddassa aññamaññavevacanabhāvaṃ dasseti. Uḷumpakullasaddānaṃ atthe samānepi karaṇavisesaṃ dassento āha ‘‘uḷumpa’’ntiādi. Uḷu vuccati udakaṃ, tato pāti rakkhatīti uḷumpo. Kaṃ vuccati udakaṃ, tasmiṃ ulati gacchatīti kullo.
二八六、「苏尼德与瓦萨咖拉」,在此以「与」字显示并列复合词。「为断入口之义」者,为断税口之义。「诸家宅地」,以此显示「地」一词,排除原因物义后,为地分之义。应连结为「据说名彼等天人」。「如相应」者,凡与财富力相应者。「世间」者,有情世间。「声」者,名声之音。「以彼故」者,唯以彼声之升起因故。「名为下降处」,以此显示「圣处」中,「处」一词为共同下降处之义。应连结为「凡买卖处名」。「诸商人……买卖处名」,以此显示「商人来集于此」之「商人集」一词之义。应见「商人集」一说中,「迦」字脱落。为显示圣典中「彼等」一读之余部应引入,故说「彼等圣处商人集」。「彼等」为同义之属格,或为分别义之格,或为离格义。「此」者,城。「破箱」,在此显示「于此破箱」之「破箱」一词之义,故说「破货物处」。「或字为集合义」,详说已说之语,故说「于彼处」等。「于彼处」者,在巴嗒厘子,或在火、水、交合三种破坏中。「互相破坏」,以此显示「交合破坏」中,「交合」一词为互相之同义性。虽「伍伦巴」与「古罗」二词义相同,显示作用之差别,故说「伍伦巴」等。「伍卢」称为水,从彼守护,故为「伍伦波」。「咖」称为水,在彼中行,故为「古罗」。
Aṇṇavanti ettha aṇṇavo nāma kiṃ samuddassa nāmanti āha ‘‘aṇṇava’’ntiādi. ‘‘Aṇṇava’’nti etaṃ nāmaṃ udakaṭṭhānassa adhivacananti yojanā. Aṇṇo vuccati udakaṃ, taṃ etasmiṃ atthīti aṇṇavo. Sarasaddassa akārādimhi ca kaṇḍe ca pavattanato vuttaṃ ‘‘saranti idha nadī adhippetā’’ti. Idhāti imissaṃ gāthāyaṃ. Idanti atthajātaṃ.
「阿纳瓦」:此处「阿纳瓦」这个名称是什么?是大海的名称吗?为此说「『阿纳瓦』」等。「『阿纳瓦』」者,此名是水处之同义语,应如是连接。「阿纳」被称为水,彼存在于此中,故为「阿纳瓦」。因为「萨拉」一词在以阿音开头及在「咖恩达」中转起,故说「『萨拉』者,此处意指河流」。「此处」者,在此偈颂中。「伊德」者,义类。「彼等」者,圣者们。「彼等」者,圣者们,应连接为「渡越」。「维萨迦巴喇拉尼」:此处「维萨迦」一词以「特瓦」后缀结尾,「巴喇拉」一词表示低洼处,为此说「『维萨迦』……乃至……低洼处」。然而此众人结筏,应如是连接。「已渡越的智者众」,如是所说,应如是连接。
Yeti ariyā. Teti ariyā, tarantīti sambandho. Visajjapallalānīti ettha visajjasaddo tvāpaccayanto, pallalasaddo ninnaṭṭhānavācakoti āha ‘‘visajja…pe… ninnaṭṭhānānī’’ti. Ayaṃ pana jano kullaṃ bandhatīti yojanā. Tiṇṇā medhāvino janā iti vuttaṃ hotīti yojanā.
「阿难伍波达」:此处因为是原因义的离格表达,故说「『阿布迦念那』」。「桑达维德」即「桑萨里德」:此处关于「德」后缀,就业义而说「我与你们」。以此显示在作者义中是属格表达。以「或者」等开始,显示「德」后缀的状态义。「桑西德」:此处「萨拉」词根的「拉」音脱落,故说「『桑萨里德』」。「丹哈拉朱」:以此显示从有至有引导,故以「巴瓦内提」一词之义,渴爱之绳名为「巴瓦内提」。
§287
287.Ananubodhāti ettha kāraṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘abujjhanenā’’ti. Sandhāvitaṃ saṃsaritanti ettha tapaccayassa kammatthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mayā ca tumhehi cā’’ti. Iminā kattutthe sāmivacananti dasseti. ‘‘Atha vā’’tiādinā tapaccayassa bhāvatthaṃ dasseti. Saṃsitanti ettha saradhātuyā rakāro lopoti āha ‘‘saṃsarita’’nti. ‘‘Taṇhārajjū’’ti iminā bhavato bhavaṃ netīti bhavanettīti vacanatthena taṇhārajju bhavanetti nāmāti dasseti.
「瓦纳瓦塔阿朗咖拉尼」以共通方式说为「『尼拉』」等,为此说「『尼拉』者,此是一切摄」。「塔塔」者,在「『尼拉』」等文句中。「德桑」者,离车人的。本性之色非蓝,应如是连接。「埃德」者,「『尼拉』」等之语。「巴提瓦提西」:此处「瓦图」词根,或以前缀之力,或以义之增上之力,是打击义,故说「『巴哈雷西』」。「萨迦那巴德」:以此显示「萨阿哈拉」中「阿哈拉」一词是国土义。因为国土应作为城市的眷属而被取来,且从此王臣们带来贡物,因此被称为「阿哈拉」。应连接为:应给予连同国土的韦萨离。「安古林波提孙」:此处「普德」词根是摇动义,故说「『安古林查雷苏』」。「伊提咖亚」者,女人本身,从男子而言以小义为「伊提咖」,以彼。
§289
289. Vaṇṇavatthālaṅkārāni sāmaññavasena ‘‘nīlā’’ti vuttānīti āha ‘‘nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhaka’’nti. Tatthāti ‘‘nīlā’’tiādipāṭhe. Tesanti licchavīnaṃ. Pakativaṇṇā nīlā na hontīti yojanā. Etanti ‘‘nīlā’’tiādivacanaṃ. Paṭivattesīti ettha vatudhātu upasaggavasena vā atthātisayavasena vā paharaṇatthoti āha ‘‘pahāresī’’ti. ‘‘Sajanapada’’nti iminā sāhāranti ettha āhārasaddo janapadatthoti dasseti. Janapado hi yasmā nagarassa parivārabhāvena āharitabbo, imasmā ca rājapurisā baliṃ āharanti, tasmā āhāroti vutto. Sajanapadaṃ vesāliṃ dajjeyyāthāti yojanā. Aṅguliṃ phoṭesunti ettha phuṭadhātu sañcalanatthoti āha ‘‘aṅguliṃ cālesu’’nti. Itthikāyāti itthīyeva purisato khuddakaṭṭhena itthikā, tāya.
衣色、衣物、庄严之具，通称为『青色』——故说『「青色」乃总摄一切之语』。『于彼处』，即在『青色』等原文之中。『彼等』者，离车族人也。与『本色非青』相接成义。『此』者，『青色』等之说法也。『击打』——此处『击打』这一动词词根，或由于前置词之故、或由于义理超越之故，含有『打击』之义，故说『击打』。以『连同属地』一语，说明『运来』——此处『运来』一词，指属地之义。属地者，乃作为国都之附属而应被携带者；且国王之臣属从中征收税赋，故称『运来』。与『连同属地之韦萨离，应当献出』相接成义。『弹指』——此处『弹』这一动词词根含有『振动』之义，故说『摇动手指』。『女身』者，女人本为较男人低微，故称『女身』，以其[身]也。
178. Sīhasenāpativatthukathā178. 狮子将军因缘之论
§290
290.Dhammassa ca anudhammanti ettha dhammasaddo kāraṇatthoti āha ‘‘kāraṇassa anukāraṇa’’nti. ‘‘Parehī’’ti padaṃ ‘‘vutta’’iti pade kattā. ‘‘Vuttakāraṇenā’’tipadaṃ ‘‘sakāraṇo’’tipade karaṇaṃ. Koci appamattakopi tumhākaṃ vādoti yojanā. ‘‘Viññūhī’’ti padaṃ ‘‘garahitabba’’iti pade kattā. ‘‘Garahitabbakāraṇa’’nti padaṃ ‘‘na āgacchatī’’ti pade kammaṃ . Anabbhakkhātukāmāti ettha abhityūpasaggo abhibhavanattho āpubbo khādhātu pakathanatthoti āha ‘‘abhibhavitvā na ācikkhitukāmā’’ti.
「达马萨吒阿努达马」:此处「达马」一词是原因义,故说「『咖拉纳萨阿努咖拉纳』」。「巴雷希」一词是「伍德」一词的作者。「伍德咖拉内那」一词是「萨咖拉诺」一词的工具。应连接为:任何些微的你们的论说。「维纽希」一词是「咖拉希德巴」一词的作者。「咖拉希德巴咖拉纳」一词是「那阿咖差提」一词的业。「阿纳巴卡塔伍咖玛」:此处「阿比」前缀是制伏义,「阿」前缀,「卡」词根是说示义,故说「『阿比巴维特瓦那阿吉基提伍咖玛』」。
§293
293.Anuviccakāranti ettha anuviccasaddo vicadhātu tvāpaccayantoti āha ‘‘anuvicitvā’’ti. ‘‘Cintetvā’’ti iminā vicadhātuyā ñāṇatthaṃ dasseti. ‘‘Kātabba’’nti iminā kātabbanti kāranti vacanatthaṃ dasseti. Paṭākanti dhajapaṭākaṃ. ‘‘Āhiṇḍeyyu’’nti iminā pariyāyeyyunti ettha paripubbaāpubba yādhātuyā gatyatthaṃ dasseti. Pāḷiyaṃ ‘‘parihareyyu’’ntipi pāṭho. Āhiṇḍeyyunti āhiṇḍanti. Muddhajo tatiyakkharo . Opānabhūtanti ettha opāno viya bhūto opānabhūtoti atthaṃ dassento āha ‘‘paṭiyattaudapāno viya ṭhita’’nti. ‘‘Udapāno’’ti iminā opānasaddo udapānatthoti dasseti. Udapāno hi sabbe janā osaritvā pivanti etthāti opānoti vuccati. Imesanti nigaṇṭhānaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Sampattānaṃ dānaṃ dātabbameva, tasmā mā upacchinditthāti yojanā. Uddissāti tvāpaccayantasaddo ‘‘kata’’nti uttarapadena samāsoti āha ‘‘uddisitvā kata’’nti. Eseva nayo ‘‘paṭiccakamma’’nti etthāpi.
「阿努维吒咖拉」:此处「阿努维吒」一词是「维吒」词根以「特瓦」后缀结尾,故说「『阿努维吉特瓦』」。「金提特瓦」:以此显示「维吒」词根的智义。「咖德巴」:以此显示「咖德巴」即「咖拉」之语义。「巴德咖」者,旗帜幡。「阿欣迭尤」:以此显示「巴里亚耶尤」中「巴里」前缀、「阿」前缀、「亚」词根的行义。在圣典中也有「巴里哈雷尤」的读法。「阿欣迭尤」即「阿欣丹」。「穆达乔」是第三字母。「欧巴那布德」:此处如同「欧巴那」而成为「欧巴那布德」,显示义为说「『巴提亚德伍德巴诺维亚提德』」。「伍德巴诺」:以此显示「欧巴那」一词是水井义。因为水井,一切人下去而饮,在此处故被称为「欧巴那」。「伊美桑」者,尼干陀们的。「希」者,真实,或因为。对于已来到者,布施应当给予,因此莫断绝,应如是连接。「伍迪萨」者,以「特瓦」后缀结尾之词,与「咖德」后一词复合,故说「『伍迪西特瓦咖德』」。同样的方法也在「巴提吒咖马」中。
§294
294. Paṭiccakammanti etaṃ nāmaṃ nimittakammassa adhivacananti yojanā. Yoti yo koci jano. Vadhakassa pāṇaghātakammaṃ hoti viya, tassāpi hotīti yojanā. Na jīrantīti ettha jaradhātu gatyatthoti āha ‘‘na gacchantī’’ti.
「巴提吒甘马」者,此名是相甘马之同义语,如是应连结。「若」者,任何人。如屠夫有杀生业,对彼亦有,如是应连结。「不老」者,此处老界是行义,故说「不行」。
179. Kappiyabhūmianujānanakathā179. 允许净地之论
§295
295.Bahārāmakoṭṭhaketi ettha samīpatthe bhummavacananti āha ‘‘bahārāmakoṭṭhakasamīpeti ārāmakoṭṭhakassa bahi samīpeti attho’’ti. Acchantīti vasanti. Etanti ‘‘paccantima’’nti etaṃ vacanaṃ. Dhuravihāropīti padhānavihāropi. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Anupageyevāti pātoyeva. Oravasaddanti uccaravasaṅkhātaṃ saddaṃ. Kapilasuttapariyosāneti suttanipāte (su. ni. aṭṭha. 2.kapilasuttavaṇṇanā) saṅgahitassa kapilasuttassa pariyosāne. Pañcasatānaṃ kevaṭṭapurisānanti sambandho.
「巴哈拉玛国塔咖」者,此处近处义是地格,故说「巴哈拉玛国塔咖萨米贝,即园林围墙之外近处,此为义」。「阿差帝」者,住。「埃德」者,即「边地」此语。「杜瓦维哈罗比」者,精勤住处亦。「达塔 达塔」者,于彼彼处。「阿努巴给耶瓦」者,仅至早晨。「奥拉瓦萨达」者,名为发声之声。「咖毕喇经终」者,于经集中所摄之咖毕喇经之终。「五百渔夫」者,应连结。
Ussāvanantikādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Yo vihāro kariyatīti sambandho. Bhūmiyā gati viya gati etesanti bhūmigatikā. Patiṭṭhāpentehi bahūhi bhikkhūhi patiṭṭhāpetabboti sambandho. Nicchārentehi bhikkhūhīti yojanā. Sayanti bhikkhu. Taṃ panāti ‘‘saṅghassa kappiyakuṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vacanaṃ pana. Avatvāpīti pisaddo tathā ‘‘vatvāpī’’ti atthaṃ sampiṇḍeti. Aṭṭhakathāsūti mahāaṭṭhakathādīsu tīsu aṭṭhakathāsu. Etthāti ussāvanantikakuṭiyaṃ. ‘‘Samakālaṃ vaṭṭatī’’ti vacanaṃ daḷhīkaronto āha ‘‘sace hī’’tiādi. Vacaneti ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vacane. Tasminti thambhe. Tenevāti akatabhāveneva. Hīti saccaṃ. Etthāti bahūsu.
「于伍萨瓦难帝咖等」,应如是知决择,如是应连结。「所作之住处」者,应连结。「如地之行,此等之行」者,地行者。「由令安立之众多比库应令安立」者,应连结。「由令宣说之诸比库」者,应连结。「萨亚」者,比库。「德 巴那」者,「我确定僧团之储食净屋」此语然。「阿瓦德瓦比」者,比字亦如是「即使说亦」,义合并。「阿塔咖他苏」者,于大注疏等三注疏中。「埃塔」者,于伍萨瓦难帝咖屋。「萨玛咖喇 瓦塔帝」此语,令坚固者说「萨切 希」等。「瓦恰内」者,于「我们作储食净屋」此语中。「德萨米」者,于柱。「德内瓦」者,由未作性而已。「希」者,真实。「埃塔」者,于众多中。
Yatoti iṭṭhakasilāmattikāpiṇḍato. Vuttanayenevāti ‘‘bahūhi samparivāretvā kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vuttanayeneva. Iṭṭhakādayoti ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti adhiṭṭhātabbaiṭṭhakādayo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Tathāti yathā andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tathā. Thambhādīni ukkhipitvā patiṭṭhāpanañca ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti sāvanañca antaṃ pariyosānametissāti ussāvanantikā.
「亚德」者,从砖石土块。「伍德纳亚内瓦」者,即「围绕众多而我们作储食净屋」,以所说方式而已。「伊塔咖达亚」者,应确定「我们作储食净屋」之砖等。「于安德咖阿塔咖他亚 伍德」者,应连结。「德塔」者,如于安德咖注疏中所说,如是。「举起柱等而安立,及『我们作储食净屋』之宣说,及终结完成此者」,即伍萨瓦难帝咖。
Tāsūti dvīsu gonisādikāsu. Yatthāti kuṭiyaṃ. Neva ārāmo parikkhitto hotīti sambandho. Puna yatthāti kuṭiyaṃ. Ayanti kuṭi. Ubhayatthāpīti ārāmavihāragonisādikāsu dvīsupi. Bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmāti yojanā. Etthāti upaḍḍhaparikkhittabahutaraparikkhittaārāme. Gāvo pavisitvā yathāsukhaṃ nisīdanti etthāti gonisādā gosālā. Gonisādā viyāti gonisādikā kuṭi.
「达苏」者,于二种牛舍等中。「亚塔」者,于屋中。「既非园林被围绕」者,应连结。「复 亚塔」者,于屋中。「阿亚」者,屋。「伍巴亚塔比」者,于园林住处牛舍等二者中亦。「更多被围绕者亦仅名为被围绕者」,如是应连结。「埃塔」者,于半围绕更多围绕之园林中。「诸牛进入后随意而坐于此」者,牛舍、牛棚。「如牛舍」者,牛舍等屋。
Manussā vadantīti sambandho. Esāti kuṭi. Vuttepīti pisadde, ‘‘kappiyakuṭiṃ demā’’ti vākyaṃ apekkhati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Yasmā vaṭṭati, tasmāti yojanā. Tesanti sesasahadhammikadevamanussānaṃ. Tehīti sesasahadhammikadevamanussehi. Punapi vuttaṃ, kiṃ vuttanti āha ‘‘bhikkhussa…pe… hotī’’ti. Apīti tadaññesaṃ. Tanti vacanaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Saṅghassa santakameva vā bhikkhussa santakameva vāti yojanā. Iti tasmā suvuttanti sambandho. Gahapatīnaṃ santakaṃ gahapati kuṭi. ‘‘Kammavācaṃ sāvetvā’’ti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ kammavācamavatvā apalokanenapi kappiyattā. Kammavācāya vā apalokanena vā sammanitabbāti sammuti kuṭi. Itisaddo parisamāpanattho.
「诸人说」者,应连结。「埃萨」者,屋。「伍德比」者,于比字,期待「我们给储食净屋」此句。「于安德咖阿塔咖他亚 伍德」者,应连结。「因为允许,故」,如是应连结。「德萨」者,其余共法天人之。「德希」者,由其余共法天人。「复说,何所说」,故说「比库之……乃至……有」。「阿比」者,于彼等之外。「德」者,语。「希」者,真实,或因为。「僧团之所有或比库之所有」,如是应连结。「伊帝 德萨玛 苏伍德」者,应连结。「嘎哈巴帝那 桑德咖 嘎哈巴帝 咖提」者,居士之所有,居士屋。「宣说甘马语」者,此仅为标示,因未说甘马语,由求听亦为净故。「应以甘马语或以求听而认可」者,认可屋。「伊帝」字是总结义。
Yaṃ āmisaṃ vutthaṃ, sabbaṃ taṃ āmisantiyojanā. Akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyapahonake gehe vutthaṃ ṭhapitanti sambandho. Yaṃ pana saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā atthīti yojanā. Tesaṃyevāti bhikkhubhikkhunīnameva . Ekarattampi ṭhapitaṃ yaṃ santakaṃ atthīti yojanā. Tanti saṅghikādi. Tatthāti akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyapahonakagehe. Etanti antovutthaantopakkasaṅkhātaṃ yāvayāmakālikaṃ, ‘‘na kappatī’’ti byatirekassa anvayaṃ dassento āha ‘‘sattāhakālikaṃ panā’’tiādi.
凡所说的资具,一切皆为资具之连结。在不适当地与共宿可能之屋中所留存者,应连结为「置于」。然而,凡属僧团的或属个人的,存在者,应如是连结。「彼等之」者,即比库与比库尼之。凡置放一夜的,存在者,应如是连结。「彼」者,即僧团的等。「于彼处」者,在不适当地与共宿可能之屋中。「此」者,即称为内留存、内投掷的,直至时限食。为显示「不适当」之超越的随顺,说「然而七日限食」等。
Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ. Tatra vacaneti hi attho. Sāmaṇero detīti sambandho. Yaṃkiñci taṇḍulādikaṃ āmisanti yojanā. Mukhasannidhi nāmāti āpattiyā mukho upāyo sannidhi nāmāti attho. Tatthāti mahāpaccariyaṃ, mukhasannidhiantovutthesu vā. Bhikkhu pacitvā paribhuñjatīti sambandho. Āmisasaṃsaṭṭhanti āmisena saṃsaggaṃ.
「于彼处」者,依前述之语。于彼处之语,此即是义。沙玛内拉给与,应连结。凡任何米等之资具,应如是连结。「口边近」者,罪之口、方便,近者,此即是义。「于彼处」者,在大供养中,或在口边近、内留存中。比库煮后受用,应连结。「资具相杂」者,与资具之接触。
Jahitavatthukāti jahitaṃ vatthu etāsanti jahitavatthukā. Ussāvanantikā katāti sambandho. Sāti ussāvanantikā. Yo yoti thambho vā bhittipādo vā. Iṭṭhakādīhi katā ussāvanantikāti yojanā. Cayassāti adhiṭṭhānassa. Yehi pana iṭṭhakādīhītiādisaddena thambhasilāmattikāyo saṅgaṇhāti. Tadaññesūti tehi adhiṭṭhitaiṭṭhakādīhi aññesu.
「舍弃地基者」者,舍弃之地基,此等为舍弃地基者。与墙边近者作,应连结。「彼」者,即墙边近者。「凡」者,柱或墙足。以砖等所作之墙边近者,应如是连结。「堆之」者,即所依之。然而以「砖等」之「等」字,摄取柱石土。「于彼等之他」者,在以彼等所依之砖等之他者中。
Pākārādiparikkhepeti upacārasīmāparicchinnassa ārāmassa pākārādinā parikkhepe kate. Pākārādīti ādisaddena vatiṃ saṅgaṇhāti. Kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti gonisādikāya abhāvena sesāsu tīsu kappiyakuṭīsu yaṃkiñci kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti attho. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Itarā panāti ussāvanantikagonisādikāhi aññā. Dveti ubho gahapatisammutiyo, jahitavatthukāva hontīti sambandho. Pakkhapāsakamaṇḍalanti dve pakkhe apatanatthāya pasati bandhatīti pakkhapāsako, maṇḍalanti chadanakoṭigopānasīnaṃ upari ṭhapitakaṭṭhaviseso, pakkhapāsako ca maṇḍalañca pakkhapāsakamaṇḍalaṃ.
「围墙等之围绕」者,在以近行界限所限定之园之围墙等之围绕作成时。「围墙等」者,以「等」字摄取篱笆。「得储食净屋为适当」者,因无牛棚等之故,在其余三种储食净屋中,得任何储食净屋为适当,此即是义。「于彼处彼处」者,在彼彼处所。「然而其他」者,除墙边近、牛棚等之外的其他。「二」者,两种居士之约定,仅为舍弃地基者,应连结。「翼系圆盘」者,为使两翼不落而系、缚者为翼系,圆盘者即置于屋顶尖端护栏上方之特殊木材,翼系与圆盘为翼系圆盘。
Yatrāti yasmiṃ ṭhāne. Anupasampannassa datvāti anapekkhavissajjanena anupasampannassa datvā. Cīvaravikappanaṃ viya sāpekkhavissajjanampi vaṭṭatīti vadanti. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ. Soti karavīkatissatthero, passitvā pucchīti sambandho. Theroti mahāsivatthero. Lūkhadivaseti asiniddhadivase. Tatoti bravanato, paranti sambandho. Nanti mahāsivattheraṃ. Pamukheti gabbhassa pamukhe. Tanti sabbikumbhiṃ. Bahīti vihārassa bahi. Soti mahāsivatthero.
「于何处」者,在何处所。「给与未达上者后」者,以无期待之舍弃,给与未达上者后。如衣之净施,有期待之舍弃亦为适当,如是说。「于彼处」者,依前述之语。「彼」者,即咖拉维咖帝萨长老,见后问,应连结。「长老」者,即玛哈西瓦长老。「粗糙日」者,在未涂油之日。「彼」者,从说,其他,应连结。「彼」者,即玛哈西瓦长老。「前面」者,在胎之前面。「彼」者,即萨毗瓮。「外」者,在精舍之外。「彼」者,即玛哈西瓦长老。
180. Meṇḍakagahapativatthukathā180. 面达咖居士因缘之论
§296
296. ‘‘Bahidvāre’’ti ettha kassa bahidvāreti āha ‘‘dhaññāgārassa bahidvāre’’ti. Āḷakathālikanti ettha āḷakataṇḍulapacanakaṃ gaṇhakathāli āḷakathāli, tāya pacitaṃ bhattaṃ āḷakathālikanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘āḷakataṇḍulapacanakathālika’’nti. Byañjanabhaṇḍikanti byañjanaparikkhārikaṃ, byañjanaparivārakanti attho. Iminā sūpabhiñjanakanti ettha sūpasaddo byañjanavācako, bhiñjanakasaddo bhaṇḍikapariyāyoti dasseti. Dāsakammakaraporisanti ettha dāsaporisā ca kammakaraporisā ca dāsakammakaraporisaṃ, samāhāradvando pubbapade uttaralopo, iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘dāsapurise ca kammakarapurise cā’’ti. Porisasaddopi purisasaddena samāno ‘‘puriso eva poriso’’ti atthena. Dhuvabhattenāti ettha dhuvasaddo niccapariyāyoti āha ‘‘niccakāla’’nti. Duyhena khīrenāti sambandho. ‘‘Meṇḍakavatthusmiṃ panā’’ti pāṭhato paṭṭhāya yāva ‘‘khaṇaññeva duyhenā’’ti pāṭhā kesuciyeva aṭṭhakathāpotthakesu atthi. Etthāti meṇḍakavatthumhi. Goraseti gavayehi nibbatte khīradadhitakkanavanītasabbisaṅkhāte rase. Pātheyyanti pathassa hitaṃ pātheyyaṃ. Ñatvāti pātheyyamicchatīti ñatvā. Bhikkhācāravattena vāti aññātakaapavāritaṭṭhānato bhikkhācāravattena vā. Yācitvāpīti pisaddo pageva bhikkhācāravattenāti dasseti. Yattakena pātheyyenāti sambandho.
二九六、「外门」者,于此,谁之外门,说「谷仓之外门」。「阿拉咖塔离」者,于此,煮阿拉咖米之锅为阿拉咖塔离,以彼所煮之饭为阿拉咖塔离,为显示语义,说「阿拉咖米煮锅」。「菜肴器具」者,菜肴之用具,菜肴之随从,此即是义。以此「汤菜肴」者,于此,汤之语为菜肴之表示,菜肴之语为器具之同义,如是显示。「奴仆工人男子」者,于此,奴仆男子与工人男子为奴仆工人男子,相违持业复合词,前词之后音脱落,为显示此义,说「奴仆男子与工人男子」。男子之语亦与人之语相同,以「人即男子」之义。「以常食」者,于此,常之语为恒之同义,说「恒时」。以挤之乳,应连结。「然而在绵羊事中」者,从「然而在绵羊事中」之文句,直至「仅于挤时」之文句,在某些注疏书本中存在。「于此」者,在绵羊事中。「牛味」者,在由牛所生之乳、酪、乳清、熟酥、生酥所称之味中。「路粮」者,路之利益为路粮。「知」者,知欲路粮。「或以乞食行」者,或从非亲里、未受邀请之处以乞食行。「或乞后」者,「或」字显示更胜于乞食行。以若干路粮,应连结。
182. Keṇiyajaṭilavatthukathā182. 盖尼亚结发行者因缘之论
§300
300.Kājehīti ettha kājassa gaṇanaṃ dassento āha ‘‘pañcahi kājasatehī’’ti. Ekena kājena dvinnaṃ kuṭānaṃ gahitattā vuttaṃ ‘‘kuṭasahassa’’nti. Voti tumhe. Suṭṭhu pasannoti sambandho.
「以咖基」者,此中为显示咖基之计数,故说「以五百咖基」。因一咖基取二库塔,故说「千库塔」。「汝等」者,汝等也。「极净信」者,应连结。
Tatthāti ‘‘aṭṭha pānānī’’ti pāṭhe, aṭṭhasu pānesu vā. ‘‘Ambehi katapāna’’nti iminā majjhelopasamāsaṃ dasseti. Tatthāti āmapakkesu. Karontena kātabbanti sambandho. Ādiccapākenāti ādiccahetunā pacanena. Purebhattameva kappatīti bhikkhunā sayaṃ katattā purebhattameva kappati. Tena vuttaṃ ‘‘anupasampannehī’’tiādi. Kataṃ ambapānanti sambandho. Sabbapānesūti jambupānādīsu sabbesu pānesu.
「于彼」者,在「八种饮」之读法中,或于八种饮中。以「由庵婆所作之饮」此语,显示中间省略复合词。「于彼」者,于生熟之庵婆中。「作者应作」者,应连结。「以日晒」者,以日为因之煮熟。「唯午前许可」者,因比库自作,故唯午前许可。由此故说「由未达上者」等。「所作之庵婆饮」者,应连结。「于一切饮中」者,于阎浮饮等一切饮中。
Tesūti jambupānādīsu sattasu pānesu. Panasaddo visesatthajotako. Jambuphalehīti āmehi vā pakkehi vā jambuphalehi. Aṭṭhikehīti aṭṭhi asmimatthīti aṭṭhikaṃ phalaṃ. Jātirasenāti yathājātena rasena. Iminā madhusakkharakappurādīhi na yojetabboti dasseti. Taṃ panāti madhukapānaṃ pana. Muddikāti muddikaphalāni. Sāluketi kande. Sattannaṃ dhaññānaṃ phalarasanti taṇḍuladhovanodakaṃ. ‘‘Pakkaḍākarasa’’nti iminā apakkaḍākarasaṃ vaṭṭatīti dīpeti. Hīti saccaṃ, vitthāro vā. Rasoti pakkaraso. Paṭiggahetvā ṭhapitasabbiādīhi pakkānaṃ yāvajīvikānaṃ pattānaṃ rasoti yojanā. Pakkaṃ yāvajīvikapattarasanti sambandho. Yāvakālikapattānampīti pisaddo pageva yāvajīvikapattānanti dasseti. Yaṃ pānanti yaṃ madhukapuppharasapānaṃ. Soti madhukapuppharaso. Tenāti madhukapupphena. Yato kālato paṭṭhāya majjaṃ na karonti, tatoti yojanā. Ucchuraso nikasaṭo pacchābhattaṃ vaṭṭati sattāhakālikattā. Ime cattāro rasāti phalapattapupphaucchurasasaṅkhātā ime cattāro rasā. Aggihuttamukhāti yaññā aggihutamukhā, aggihutaseṭṭhāti attho.
「于彼等」者,于阎浮饮等七种饮中。「般」字显示特殊义。「以阎浮果」者,以生或熟之阎浮果。「有核者」者,『有核』者,有核之果也。「以生来之味」者,以如其生来之味。以此显示不应以蜜、糖、樟脑等调和。「然彼」者,然蜜花饮也。「穆帝咖」者,穆帝咖果也。「沙鲁盖」者,块根也。「七种谷之果汁」者,洗米水也。以「煮蔬菜汁」此语,显示未煮蔬菜汁亦许可。「嘿」者,真实也,或详说也。「汁」者,煮汁也。应连结为:受取后置放之一切煮熟之尽形寿药之钵中之汁。「煮熟之尽形寿药钵汁」者,应连结。「亦时限药钵之」者,「亦」字显示更何况尽形寿药钵。「何饮」者,何蜜花花汁饮。「彼」者,蜜花花汁也。「以彼」者,以蜜花花也。应连结为:从何时起不作酒,于彼时。甘蔗汁、糖蜜,午后许可,因七日限性故。「此四种汁」者,此四种汁,即果汁、叶汁、花汁、甘蔗汁也。「火供为首」者,祭祀以火供为首,义为火供最胜。
183. Rojamallādivatthukathā183. 罗迦马喇等事缘之说
§301
301.Saṅkaramakaṃsūti ettha saṅkarasaddassa yuddhatthādīsu pavattanato idha paṭiññātattheti dassento āha ‘‘katikamakaṃsū’’ti. Katikanti paṭiññātasaṅkhātaṃ katikaṃ. Uḷāraṃ khoti ettha uḷārasaddo seṭṭhavācako. Seṭṭhanti ca sundaramevāti āha ‘‘sundaraṃ kho te ida’’nti. Teti tuyhaṃ. ‘‘Bahukato’’ti padassa katabahumānoti atthaṃ dassento āha ‘‘pasādabahumānenā’’ti. ‘‘Piṭṭhamayaṃkhādanīya’’nti iminā piṭṭhakhādanīyanti ettha mayasaddalopaṃ dasseti.
「桑咖拉玛甘苏」者,此中因桑咖拉一词于战斗义等中转起,此处为显示约定义,故说「咖提咖玛甘苏」。「咖提咖」者,称为约定之咖提咖。「殊胜哉」者,此中殊胜一词表最胜义。「最胜」者,即美好也,故说「美好哉,汝此」。「汝」者,汝之也。为显示「多作」一词之义为作多尊重,故说「以净信多尊重」。以「面粉所成之副食」此语,显示面粉副食中省略玛亚一词。
§303
303.Paṭibhāneyyakāti ettha paṭibhāne niyuttā paṭibhāneyyakāti dassento āha ‘‘paṭibhānasampannā’’ti. ‘‘Niddosasippā’’ti iminā pariyodātasippāti ettha parisamantato odātaṃ sippaṃ etesanti pariyodātasippāti atthaṃ dasseti. Sippatthikehi siyati seviyatīti sippaṃ, sippikānaṃ hitāya seti pavattatīti vā sippaṃ, oṭṭhajo paṭhamakkharo. Nāḷiyāvāpakenāti padassa dvandabhāvaṃ dassento āha ‘‘nāḷiyā ceva āvāpakena cā’’ti. Iminā yakāro padasandhimattoti dasseti. ‘‘Nāḷiyā vā pasibbakenā’’tipi pāṭho, so apāṭhoyeva. Ko āvāpako nāmāti āha ‘‘āvāpako nāma yatthā’’tiādi. Tattha yatthāti yasmiṃ thavike. Iminā āharitvā yathāladdhaṃ vapanti pakkhipanti etthāti āvāpakoti vacanatthaṃ dasseti. Vapa bījanikkhepeti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 pakārantadhātu) vuttaṃ. Idha pana pakkhipaneti daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘pakkhipantī’’ti. Pariharitumevāti pariggahetvā haritumeva. Vetananti bhatiṃ. Yoti bhikkhu. Taṃ vāti pariharitakhurabhaṇḍaṃ vā. Aññaṃ vāti aññassa santakaṃ vā.
「巴提帕内亚咖」者,此中为显示从事于巧辩者为巴提帕内亚咖,故说「具足巧辩」。以「无过失之技艺」此语,显示清净技艺中之义为:周遍清净之技艺属于彼等,故为清净技艺。技艺者,为技艺者之利益而存在、运作,故为技艺;或技艺者,为技艺者之利益而设立、施行,故为技艺,唇生之首字也。「以那离亚瓦巴盖那」一词,为显示并列复合,故说「以那离亚及以瓦巴咖」。以此显示亚咖罗仅为词连结。「或以那离亚或以巴西巴盖那」亦为读法,彼实非正读。何为瓦巴咖耶?故说「瓦巴咖者,名为于何处」等。其中「于何处」者,于何容器中。以此显示词义为:搬运来后,随所得而播撒、投入于此处,故为瓦巴咖。于词根集中说「瓦巴 种子投下」。然此处应见为投入义。由此故说「投入」。「唯为携带」者,唯为受取后携带。「工资」者,薪俸也。「彼」者,比库也。「或彼」者,或所携带之剃刀用具。「或他」者,或他人之所有物。
§304
304.Idanti dasamabhāgadānaṃ. Dasa koṭṭhāseti dasa paṭivīse.
「此」者,十分之一之布施。「十份」者,十等分也。
185. Catumahāpadesakathā185. 四大教法之说
§305
305.Idaṃ na kappatītiādīti ‘‘idaṃ na kappatī’’tiādayo ime cattāro mahāpadeseti yojanā. Apassayaṃ katvā disiyanti etthāti apadesā okāsā, apassayaṃ katvā disiyanti etehīti vā apadesā kāraṇā, ‘‘mahantā apadesā mahāpadesā. Tañcāti mahāpadesasaṅkhātaṃ tañca suttaṃ, gahetvāti yojanā. Parimaddantāti punappunaṃ maddantā, upaparikkhantāti attho. Idanti kāraṇaṃ. Tanti navamahāphalaaparaṇṇaṃ. Tānīti khuddakaphalapānāni. Hīti saccaṃ.
「此不允许」等者:「此不允许」等,此等四者为大教法,应如是连结。「阿巴德萨」者,于此处作为依处而被指示,故为阿巴德萨,即处所;或者,依此等而被指示,故为阿巴德萨,即原因。「大阿巴德萨」者,伟大的阿巴德萨即为大教法。「彼且」者,名为大教法的彼经,应连结为「取之」。「巴利玛丹达」者,反复揉搓,意为详细审察。「伊德」者,原因。「德」者,九种大果的不可食用性。「达尼」者,小果的可食用性。「希」者,真实。
Tesanti channaṃ cīvarānaṃ. Tatthāti chasu anulomacīvaresu. ‘‘Pāṇakehi sañjātavattha’’nti iminā koseyyavatthabhāvaṃ dasseti. Dve paṭāti cīnapaṭasomārapaṭā. Dukūlaṃ sāṇassa anulomanti yojanā.
「德萨」者,六种衣的。「德塔」者,于六种随顺衣中。「由有命者所生之布」,以此显示丝绸布的性质。「两种巴德」者,中国布与索玛拉布。「杜古喇」者,应连结为「麻布的随顺」。
Tesaṃyevāti dvinnaṃ pattānameva. Tesaṃyevāti tiṇṇaṃ tumbānameva. Tesaṃyevāti dvinnaṃ kāyabandhanānameva. Setacchattanti setehi vatthehi kataṃ chattaṃ. Tesaṃyevāti tiṇṇaṃ chattānameva.
「德萨耶瓦」者,仅两种钵的。「德萨耶瓦」者,仅三种葫芦的。「德萨耶瓦」者,仅两种身带的。「色德差德」者,由白色布所作之伞。「德萨耶瓦」者,仅三种伞的。
Sambhinnarasanti saṃsaggarasaṃ. Ettha bhijjitthāti bhinnoti vacanatthena bhididhātu dvidhākaraṇasaṅkhāto bhedattho hoti, dhātvatthabādhakena saṃtyūpasaggena bhididhātuyā bhedatthaṃ bādhetvā saṃsaggatthavācako hotīti daṭṭhabbaṃ. Challimpīti tacampi. Sakalenevāti challiyā eva. Pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ yaṃ sabbīti yojanā. Tānīti takkolajātiphalādīni. Yaṭṭhimadhukādīsupīti madhulaṭṭhikādīsupi. ‘‘Laṭṭhimadhukādīsupī’’ti vā pāṭho, so apāṭhoyeva. Yaṃ yanti vatthu. Yathāti yenākārena, dhoviyamāne tacchiyamāneti sambandho.
「桑宾那拉萨」者,混合之味。于此,「比基提塔」者,以「宾那」一词的词义,「比迪」词根具有分为二的破坏之义,由妨碍词根义的「桑」前缀,妨碍「比迪」词根的破坏义后,应见为表达混合义。「差林比」者,皮亦然。「萨咖勒内瓦」者,仅以皮。应连结为「与巴亚萨不混合的任何萨比」。「达尼」者,达咖喇、嘉帝等果实。「亚提玛杜咖迪苏比」者,于玛杜喇提咖等中亦然。或有读本作「喇提玛杜咖迪苏比」,此为非正读。「亚亚」者,事物。「亚塔」者,以何方式,应连结为「被洗时、被切时」。
Sambhinnarasanti vatvā tamevatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘saṃsaṭṭha’’nti. Sabhāvanti yāvakālaṃ kappiyasabhāvaṃ . Tasmāti yasmā upaneti, tasmā. Tenāti sattāhakālikena. Tadahupaṭiggahitanti tadaheva paṭiggahitaṃ. Dvīhapaṭiggahitena sattāhakālikenāti sambandho.
说「桑宾那拉萨」后,为显示同一义理而说「桑萨德」。「萨巴瓦」者,直至时限的允许自性。「德萨玛」者,因为带来,故为「德萨玛」。「德那」者,以七日药。「德德胡巴帝嘎希德」者,当日即受取。应连结为「以两日受取的七日药」。
Etthāti kālikasaṃsagge. Āpattiyo veditabbāti yathākkamaṃ āpattiyo veditabbā. Sabbatthāti sabbasmiṃ bhesajjakkhandhake.
「埃塔」者,于时限药的混合中。「阿巴帝约韦迪德巴」者,应依次了知诸罪。「萨巴塔」者,于一切药篇集中。
Iti bhesajjakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是药篇集注释之连结已完成。
7. Kathinakkhandhakaṃ
7. 咖提那衣篇集
187. Kathinānujānanakathā187. 允许咖提那衣之说
§306
306. Kathinakkhandhake pāveyyakāti ettha pāvāraṭṭhe nivasantīti pāveyyakāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘pāvāraṭṭhavāsino’’ti. Tatthāti pāvānāmake raṭṭhe. Eko pitā etesanti ekapitukā. Te ca te bhātaro ceti ekapitukabhātaro, tesaṃ. Etanti ‘‘pāveyyakā’’ti etaṃ nāmaṃ. Tesūti pāveyyakesu. ‘‘Dhutaṅgasamādānavasenā’’ti visesanassa byavacchedabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘na araññavāsamattenā’’ti. Visesanañhi duvidhaṃ byavacchedaṃ, tappākaṭikaraṇañcāti. Tesanti pāveyyakānaṃ. Piṇḍapātikādibhāvepīti sambandho. Pisaddo āraññakaṃ apekkhati. Etanti ‘‘sabbe āraññakā’’tiādi etaṃ vacanaṃ. Ime panāti pāveyyakā pana. Udakasaṃgaheti ettha udakena saṃgahetabbanti dassento āha ‘‘udakena saṃgahite’’ti. ‘‘Thale ca ninne cā’’ti iminā ‘‘udakasaṃgahe’’ti padassa sarūpaṃ dasseti.
306. 咖提那衣篇集中「巴韦亚咖」者,此处为显示「住于巴瓦拉国者为巴韦亚咖」之语义,故说「巴瓦拉国住者」。「于彼处」者,于名为巴瓦之国。「一父此等」者,同一父亲。「彼等与彼等兄弟」者,同父兄弟,彼等之。「此」者,此名为「巴韦亚咖」。「于彼等」者,于巴韦亚咖等。为显示「以头陀支受持之方式」此限定词无排除性,故说「非仅以住阿兰若」。限定词有二种:排除与显明彼。「彼等」者,巴韦亚咖等。「于行乞食等状态亦」者,此为关联。「亦」字期待阿兰若住者。「此」者,此「一切阿兰若住者」等语。「然而此等」者,然而巴韦亚咖等。「水聚集」者,此处为显示「应以水聚集」,故说「以水聚集」。以「于干地与低地」此语,显示「水聚集」一词之同义。「水泥」者,以水搅动之泥为水泥。「水满」者,此处「水」字为水之同义语,故说「水满」。水积聚、以结合状态流动,故称为「水」。「彼等」者,巴韦亚咖等。「密」者,无间断。「于彼等」者,于衣。「以彼」者,以衣之密性,及水之不滴落性。世尊问「汝等无诤,安乐度瓦萨耶」时,彼等比库未如所问而答,为何除去「安乐」一词而说「我等无诤度瓦萨」,故说「『我等无诤度瓦萨』此处」等。「以焦躁性」者,此处「及」字亦应连接于「以安乐之无有」。以住处安乐之无有及以不得见世尊而焦躁性,此为义。「无始相应谈」者,相应部中无始相应经之谈论。「一切彼等巴韦亚咖比库」者,此为连接。「彼」者,无始相应谈。「于彼」者,从法谈,「后」者,关联。「世尊告」者,关联。「一衣」者,桑喀帝。「以下上」者,与下者为下,下与彼上者为下上,以彼。「有」者,应有。「我等应无有」者,此为义。第七格变位与过去完成格变位之同义性,于声论中已说。「及」字为举例义。「此名为咖提那衣利益」者,此为连接。「欲允许而」者,关联。
Udakacikkhalloti udakena loḷito cikkhallo udakacikkhallo. Okapuṇṇehīti ettha okasaddo udakavevacanoti āha ‘‘udakapuṇṇehī’’ti. Udakañhi ucayati samavāyabhāvena pavattatīti okanti vuccati. Tesanti pāveyyakānaṃ. Ghanānīti nirantarāni. Tesūti cīvaresu. Tenāti cīvarānaṃ ghanattā, udakassa ca na paggharaṇattā. Bhagavatā ‘‘avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasitthā’’ti pucchiyamānāpi te bhikkhū yathāpucchitaṃ avatvā kasmā phāsukapadaṃ apanetvā ‘‘avivadamānā vassaṃ vasimhā’’ti avocunti āha ‘‘avivadamānā vassaṃ vasimhāti etthā’’tiādi. Ukkaṇṭhitatāya cāti ettha casaddo ‘‘phāsutāya abhāvenā’’ti etthāpi yojetabbo. Senāsanaphāsutāya abhāvena ca bhagavato dassanālābhena ukkaṇṭhitatāya cāti hi attho. Anamataggiyakathanti saṃyuttanikāye anamataggiyasuttantakathaṃ (saṃ. ni. 2.135). Sabbeva te pāveyyakā bhikkhūti yojanā. Tanti anamataggiyakathaṃ. Tatoti dhammakathanato, paranti sambandho. Bhagavā āmantesīti sambandho. Ekaṃ cīvaranti saṅghāṭiṃ. Santaruttarenāti saha antarenāti santaraṃ, santarañca taṃ uttarañceti santaruttaraṃ, tena. Assuti bhaveyyuṃ. Abhavissaṃsūti hi attho. Sattamīvibhattikālātipattivibhattīnaṃ samānatthabhāvo saddasatthesu vuttoyeva. Casaddo upanyāsattho. Esa kathinatthāro nāmāti yojanā. Anujānitukāmo hutvāti sambandho.
「于彼处」者,于「我允许,诸比库」等文。「于『瓦』字仅为不变词时,如何有义」,为显此故说「已舒展咖提那衣者之义」。「已舒展咖提那衣之诸比库」者,关联。为显示所得功德,故说「如是」等。「『希』字」者,显示所得功德。「于后」者,于后。未说「彼汝等」或「彼汝等」,而说「彼将为彼等」,故「瓦」字仅为不变词,此为意趣。以「『瓦』者,此仅为主格语」此语,显示「瓦」即「汝等」之义。如是时,「于后彼彼等」此处如何有义,为显此故说「『彼彼等』此处然而」等。「汝等已舒展咖提那衣者,彼等汝等」者,此为连接。「咖提那」字为坚固义之表达者,非未完成之词基。于不告白行等五利益之内作同义时为坚固,此为义。
Tatthāti ‘‘anujānāmi bhikkhave’’tiādipāṭhe. Vokārassa nipātamatte sati kathamattho bhavissatīti āha ‘‘atthatakathinānanti attho’’ti. Atthatakathinānaṃ bhikkhūnanti sambandho. Laddhaguṇaṃ dassento āha ‘‘evañhī’’tiādi. Hisaddo laddhaguṇajotako. Paratoti paramhi. ‘‘So tumhāka’’nti vā ‘‘so vo’’ti vā avatvā ‘‘so nesaṃ bhavissatī’’ti vuttattā vo-kāro nipātamattoti adhippāyo. ‘‘Voti sāmivacanameveta’’nti iminā vo tumhākanti atthaṃ dasseti. Evaṃ sati ‘‘parato so nesa’’nti ettha kathamattho bhavissatīti āha ‘‘so nesanti ettha panā’’tiādi. Ye tumhe atthatakathinā, tesaṃ tumhākanti yojanā. Kathinasaddo thiratthavācako anipphannapāṭipadiko . Anāmantacārādikānaṃ pañcānisaṃsānaṃ antokaraṇasamatthabhāve thiranti attho.
「于彼处」者,于不告白行等五利益。「不告白行」者,此处行为行,为显示「不告白而行为不告白行」,故说「不告白而行」。以「不持而行」此语,显示「不持行」此处于前分不作『特瓦』后缀之替换而说「不持行」。「尽所需衣」者,此处以形态消失而连音,故说「以所需之衣」。「尽所需衣」亦为读法,如是时『达』字仅为词连音。「尽」字为限定义之表达者,非遍满义之表达者。以「所需」字而成复合。「于彼处衣生起」者,此处为显示「彼处」字之范围,故说「于咖提那衣舒展界」。「以于彼处生起」者,以于彼处、于咖提那衣舒展界之生起、根源。以「衣生起」此语,显示「衣生起」此处衣即生起为衣生起,此为限定词后分性。
Tatthāti anāmantacārādīsu pañcānisaṃsesu. Anāmantacāroti ettha caraṇaṃ cāro, anāmantetvā cāro anāmantacāroti dassento āha ‘‘anāmantetvā caraṇa’’nti. ‘‘Asamādāya caraṇa’’nti iminā asamādānacāroti ettha pubbapade tvāpaccayassa anādesaṃ katvā asamādānacāroti vuttanti dasseti. Yāvatatthacīvaranti ettha ākāralopena sandhīti āha ‘‘yāvatā cīvarena attho’’ti. ‘‘Yāvadatthacīvara’’ntipi pāṭho, evaṃ sati dakāro padasandhimatto. Yāvasaddo paricchedatthavācako, na abhivijhatthavācako. Atthasaddena samāso hoti. Yo ca tattha cīvaruppādoti ettha tatthasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘kathinatthārasīmāya’’nti. Tatruppādenāti tatra kathinatthārasīmāyaṃ uppādena mūlena. ‘‘Cīvaraṃ uppajjatī’’ti iminā cīvaruppādoti ettha cīvarameva uppādo cīvaruppādoti visesanaparapadattaṃ dasseti.
「何」者,若干。此「以众方式」之语,关联而说。或者「何」者,何名已度瓦萨者。此「以已度瓦萨方式」之语,关联而说。「百千人亦得」者,此为连接。以「亦」字显示从彼更多亦得。「断瓦萨者或」者,于前者入而断瓦萨者或。「于其他住处」者,于从咖提那衣舒展住处之其他住处。「一切断瓦萨等比库为前者瓦萨入者之众满足者」者,此为连接。「仅余者」者,仅于前者入瓦萨、于第一自恣已自恣者。「圆满瓦萨」者,圆满二十瓦萨,或不断瓦萨。「彼」者,沙玛内拉。「如是于此处亦」者,如是于此等三次亦。
Keti kittakā. Idaṃ ‘‘gaṇavasenā’’ti vacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Atha vā keti kinnāma vutthavassā. Idaṃ ‘‘vutthavassavasenā’’ti vacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Satasahassampi janā labhantīti yojanā. Pisaddena tato adhikampi labhantīti dasseti. Chinnavassā vāti purimikāya upagantvā chinnavassā vā. Aññasmiṃ vihāreti kathinatthāravihārato aparasmiṃ vihāre. Sabbe chinnavassādikā bhikkhū purimikāya vassūpagatānaṃ bhikkhūnaṃ gaṇapūrakā hontīti yojanā. Itaresaṃyevāti purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritānameva. Paripuṇṇavassoti paripuṇṇo vīsativasso, acchinnavasso vā. Soti sāmaṇero. Iti etthāpīti evaṃ etesu tīsu vāresupi.
「何」者,若干。此「以众方式」之语,关联而说。或者「何」者,何名已度瓦萨者。此「以已度瓦萨方式」之语,关联而说。「百千人亦得」者,此为连接。以「亦」字显示从彼更多亦得。「断瓦萨者或」者,于前者入而断瓦萨者或。「于其他住处」者,于从咖提那衣舒展住处之其他住处。「一切断瓦萨等比库为前者瓦萨入者之众满足者」者,此为连接。「仅余者」者,仅于前者入瓦萨、于第一自恣已自恣者。「圆满瓦萨」者,圆满二十瓦萨,或不断瓦萨。「彼」者,沙玛内拉。「如是于此处亦」者,如是于此等三次亦。
Kena dinnaṃ kathinacīvaraṃ vaṭṭatīti yojanā. Yena kenaci dinnaṃ cīvaraṃ vaṭṭatīti sambandho. Tanti vattaṃ. Ajānantoti ajānanahetu. Hetvatthe hi antapaccayo. Tassāti kathinadāyakassa. Evanti iminā vakkhamānanayena. Aññatarapahonakaṃ vatthanti sambandho. Tassāti kathinacīvarassa. Ettakā nāma sūciyo vaṭṭatīti sambandho. Iti ācikkhitabbanti yojanā.
「由谁所施的咖提那衣为适当?」是连接。「由任何人所施的衣为适当」是关联。「那」者,规定也。「不知」者,因不知之故。因为「anta」后缀表因义。「彼的」者,咖提那施者的。「如此」者,以将要说的方式。「某种适当的布」是关联。「彼的」者,咖提那衣的。「这么多针为适当」是关联。「如是应告知」是连接。
Kathinatthārakenāpi vattaṃ jānitabbanti sambandho. Pisaddo kathinadāyakaṃ apekkhati. Vattaṃ vitthārento āha ‘‘tantavāyagehato hī’’tiādi. Ābhatasantānenevāti ābhatasantatiyā eva. Khalimakkhitasāṭakoti ahatasāṭako. So hi khalena takkena kañjikena makkhitasāṭakattā ‘‘khalimakkhitasāṭako’’ti vuccati. Kathinatthārasāṭakanti kathinatthāratthāya dinnaṃ sāṭakaṃ. Tadahevāti tasmiṃ dinnaahani eva. Tasminti paṭhamaṃ dinne kathinatthārasāṭake. Aññāni cāti kathinasāṭakato aññāni ca. Casaddena na kathinasāṭakameva āharati, aññāni cāti dasseti. Yoti kathinadāyako. Itaroti paṭhamaṃ kathinadāyako. Yathā tathā ovaditvāti tava santakato etassa santakaṃ saṅghassa bahupakāraṃ, saṅghassa bahupakārattaṃ tayāpi icchitabbaṃ, evamicchantassa bahupuññanti yena tenākārena ovaditvā.
「咖提那铺展者也应知规定」是关联。「pi」词指向咖提那施者。详说规定时说「从织布者家」等。「以所带来的经线」者,仅以所带来的经纱。「卡离玛卡德萨塔咖」者,未捶打的布。因为那以卡离(糠)、答咖(捶打)、甘基咖(米汁)涂抹的布,故称为「卡离玛卡德萨塔咖」。「咖提那铺展萨塔咖」者,为咖提那铺展而施的布。「当日」者,在那施予日当天。「从那」者,从最初施予的咖提那铺展萨塔咖。「及其他」者,及咖提那萨塔咖以外的其他。以「ca」词显示不仅带来咖提那萨塔咖,也带来其他。「谁」者,咖提那施者。「另一」者,最初的咖提那施者。「如此这般劝告」者,以「你的财物给此人的财物对僧团有大利益,对僧团的大利益也应由你希求,如是希求者有大福」这样那样的方式劝告后。
Kena bhikkhunāti sambandho. Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti, tena bhikkhunā attharitabbanti yojanā. Kassa bhikkhussāti sambandho. Yo jiṇṇacīvaro hoti, tassa dātabbanti yojanā. Mahatī parisā etassāti mahāpariso thero. ‘‘Navakataro sakkoti, tassa dātabba’’nti vacanassa anekantabhāvaṃ dassento āha ‘‘api cā’’tiādi. Api cāti ekantena. Tadatthāyāti tassa jiṇṇacīvarassa atthāya. Assāti bhikkhussa. Pelavoti viraḷo. Tenāpīti kathinatthārakenāpi. Tanti vidhiṃ. Dānakammavācāti dānakāraṇakammavācā.
「由哪位比库」是关联。僧团施予咖提那衣给谁,应由那位比库铺展,是连接。「给哪位比库」是关联。谁是旧衣者,应施予彼,是连接。「大众对此人」者,大众的长老。显示「年轻者能够,应施予彼」此语的非决定性,说「然而」等。「然而」者,决定地。「为彼义」者,为那旧衣者的利益。「彼的」者,比库的。「薄」者,稀疏。「由彼」者,由咖提那铺展者。「那」者,规定。「施予甘马语」者,施予原因的甘马语。
Evaṃ dinne pana kathine niṭṭhāpetabbānīti yojanā. Ekenāpīti pisaddena pageva bahūhi panāti dasseti. Buddhappasatthanti buddhehi pasatthaṃ. Atīte kappasatasahassamatthaketi yojanā. Tassāti padumuttarassa . Kathinaṃ gaṇhi kirāti yojanā. Tanti kathinaṃ, satthā akāsīti sambandho.
「如是施予咖提那后应完成」是连接。「即使一人」者,以「pi」词显示更何况多人。「诸佛所赞」者,诸佛所赞叹的。「过去劫十万之顶」是连接。「彼的」者,巴杜穆答拉的。「取咖提那」是连接。「那」者,咖提那,导师作了,是关联。
Katapariyositaṃ kathinaṃ kiṃ kātabbanti āha ‘‘katapariyositaṃ panā’’tiādi. Kathinaṃ gahetvā attharitabbanti sambandho. ‘‘Tena kathinatthārakena bhikkhunā’’ti padaṃ ‘‘vacanīyo’’ti pade suddhakattā, ‘‘anumodāpetabba’’nti pade kāritakattā. Kiṃ vacanīyoti āha ‘‘atthataṃ…pe… anumodathā’’ti. ‘‘Tehi anumodakehi bhikkhuhī’’ti padaṃ ‘‘vacanīyo’’ti pade avuttakattā, ‘‘anumodāpetabba’’nti pade kāritakammaṃ avuttakammaṃ, vā. ‘‘Kathina’’nti dhātukammaṃ vā vuttakammaṃ vā upanetabbaṃ. Kiṃ vacanīyoti āha ‘‘atthataṃ…pe… anumodāmā’’ti. Itarehi cāti anumodakehi ca. Sabbesanti atthārakaanumodakānaṃ. Hīti saccaṃ. Etanti sabbesaṃ atthatabhāvaṃ, ‘‘dvinnaṃ…pe… anumodakassa cā’’ti vacanaṃ vā.
「已作完成的咖提那应作何事?」说「已作完成的」等。「取咖提那后应铺展」是关联。「由那位咖提那铺展者比库」此句,在「应说」处为清净作者,在「应令随喜」处为使役作者。「应说何?」说「已铺展……乃至……请随喜」。「由那些随喜者比库们」此句,在「应说」处为未说作者,在「应令随喜」处为使役业或未说业。「咖提那」此词根业或已说业应引入。「应说何?」说「已铺展……乃至……我们随喜」。「及其余」者,及随喜者。「一切」者,铺展者与随喜者的。「确实」者,真实。「此」者,一切的已铺展性,或「二人……乃至……及随喜者」此语。
Evaṃ kathine atthate sati panāti yojanā. Yenāti bhikkhunā. Avicāretvāvāti ‘‘kathinatthārakassa demā’’ti vā ‘‘saṅghassa demā’’ti vā avicāretvā eva. Sesacīvarānipīti kathinatthāracīvarato sesacīvarānipi. Saṅghena dātabbānīti sambandho. ‘‘Apaloketvā’’ti iminā kammavācāya kiccābhāvaṃ dasseti. Vassāvāsikaṭṭhitikāyāti vassāvāsakāle pavattāya ṭhitikāya. Garubhaṇḍanti mañcabibbohanādigarubhaṇḍaṃ. Ekasīmāyāti ekāya upacārasīmāya.
「如是咖提那铺展后」是连接。「由谁」者,由比库。「不审察」者,不审察「我们施予咖提那铺展者」或「我们施予僧团」。「其余诸衣」者,咖提那铺展衣以外的其余诸衣。「应由僧团施予」是关联。以「不求听」显示无甘马语之事。「瓦萨住期间」者,在瓦萨住时期进行的住期间。「重物」者,床榻等重物。「一界」者,一个近行界。
§308
308.Yathā cāti ettha yathāsaddo yaṃsaddattho. Yena vidhināti hi attho. Mahābhūmikanti mahāvisayaṃ. Catuvīsatiākāravantatāya mahāvitthārikanti vuttaṃ hoti. Tatoti anatthatalakkhaṇato. Parivārepīti pisaddo na idha evāti dasseti.
「如」者,此中「如」字是「以何」之义。意为「以何方式」。「大地」者,大境域。因具二十四行相故,说为「大广大」。「于彼」者,从无义之特相。「遍围」者,「亦」字显示「不仅于此」。
Tatthāti catuvīsatiyā ākāresu. Ullikhitamattenāti ettha pamāṇassa uggahaṇatthaṃ nakhādīhi likhanaṃ ullikhitaṃ, ullikhitaṃ mattaṃ pamāṇaṃ ullikhitamattanti dassento āha ‘‘dīghato ca puthulato ca pamāṇagahaṇamattenā’’ti. Tamevatthaṃ vitthārento āha ‘‘pamāṇaṃ hī’’tiādi. Dassento hutvā ullikhatīti yojanā. Pañcakanti pañcapamāṇaṃ, pañcasamūhaṃ vā khaṇḍaṃ. Vāsaddena aññānipi terasakādīni saṅgaṇhāti. Moghasuttakāropanamattenāti moghasuttassa cīvarassūpari āropanamattena. Dīghasibbitamattenāti dīghato sibbitamattena. Muddiyapaṭṭabandhanamattenāti muddiyapaṭṭassa bandhanamattena. Dve cimilikāyoti dve pilotikāyo. Paṭhamacimilikāti kathinacimilikato aññā attano pakaticimilikā ghaṭetvā ṭhapitā hotīti yojanā. ‘‘Taṃ paṭhamacimilika’’nti pāṭhasesaṃ ajjhāharitvā kathinasāṭakassa kucchicimilikaṃ katvāti iminā sambandhitabbaṃ. Pakaticīvarassāti attano pakaticīvarassa. Pakatipaṭṭabandhacīvaranti pakatipaṭṭena bandhacīvaraṃ. Piṭṭhianuvātāropanamattenāti dīghato anuvātassa cīvarassūpari āropanamattena. Dīghānuvātañhi pārupanakāle piṭṭhiyaṃ ṭhitattā piṭṭhianuvātanti vuccati. Kucchianuvātāropanamattenāti puthulato anuvātassa cīvarassūpari āropanamattena. Puthulānuvātañhi pārupanakāle kucchiyaṃ ṭhitattā kucchianuvātanti vuccati. Āgantukapaṭṭāropanamattenāti āgantukapaṭṭassa cīvarassūpari āropanamattena. Vāti athavā.
「于彼」者,于二十四行相中。「仅划刻」者,此中为取量度,以指甲等划刻为「划刻」,划刻之量度为「仅划刻」,显示此义故说「仅以长与宽之量度取」。详说此义故说「量度确实」等。应连接为「显示后划刻」。「五片」者,五量度,或五聚之片段。以「或」字摄取其他十三等。「仅缝虚线」者,仅将虚线缝于衣上。「仅长缝」者,仅以长缝。「仅系印带」者,仅系印带。「二缘边」者,二边缘。「第一缘边」者,应连接为「除咖提那缘边外,合自己本来缘边而置」。应摄入「彼第一缘边」之读文余部,与「作为咖提那衣之腹缘边」相连。「本来衣」者,自己本来衣。「本来带系衣」者,以本来带系之衣。「仅缝背纵缝」者,仅将纵缝以长缝于衣上。长纵缝于着用时在背部,故称「背纵缝」。「仅缝腹纵缝」者,仅将纵缝以宽缝于衣上。宽纵缝于着用时在腹部,故称「腹纵缝」。「仅缝客带」者,仅将客带缝于衣上。「或」者,或者。
Sāruppanti samaṇānucchavikaṃ. Parikathāyāti pariyāyena uppāditāya kathāya. Atiukkaṭṭhaṃ vaṭṭatīti atiukkaṭṭhaṃ eva vaṭṭati. Otiṇṇasadisamevāti otiṇṇena vatthena sadisameva kathinacīvaranti sambandho. Tatthāti duvidhesu sannidhīsu. Tadahevāti tasmiṃ dinnaahani eva.
「相应」者,适合沙门。「于旁论」者,于以方便生起之论。「极过度者许可」者,仅极过度者许可。「如同已陷入」者,连接为「如同已陷入之布,咖提那衣」。「于彼」者,于二种存放中。「即当日」者,即于施与之日。
Rattinissaggiyenāti rattiatikkantaṃ hutvā nissaggiyena. Aññenāti ticīvarato aññena. Samaṇḍalikatanti saha mahāmaṇḍalaaḍḍhamaṇḍalena kataṃ.
「夜舍堕」者,夜过后成为舍堕。「其他」者,三衣外之其他。「共大圆」者,与大圆、半圆共作。
§309
309. Evaṃ catuvīsatiākāraṃ anatthatalakkhaṇaṃ dassetvā idāni sattarasākāraṃ atthatalakkhaṇaṃ dassento āha ‘‘ahatenā’’tiādi . Tattha paribhogaṃ na hanittha na gacchitthāti ahataṃ, paribhogena na hanitabbaṃ na hiṃsitabbanti vā ahatanti dassento āha ‘‘aparibhuttenā’’ti. ‘‘Ahatasadisenā’’ti iminā ahatakappenāti ettha kappasaddo sadisatthoti dasseti. Pāpaṇikenāti ettha pasārito āpaṇo pāpaṇo, tasmiṃ patitaṃ pāpaṇikanti dassento āha ‘‘āpaṇadvāre patita’’nti. ‘‘Pilotika’’nti iminā ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Vuttavipallāsenevāti vuttehi ‘‘nimittakatenā’’tiādīhi vipallāsena eva. Tatthāti parivāre . Hīti saccaṃ, yasmā vā. Idhāti kathinakkhandhake. Avuccamānena tena vacanena parihāyatīti sambandho.
如是显示二十四行相之无义特相后,今显示十七行相之有义特相,故说「未损」等。其中「未损」者,未损受用,未去受用,或不应以受用损害、不应伤害,显示「未损」故说「未受用」。以「如未损」显示此中「如」字是相似之义。「市场」者,此中展开之店为「市场」,落于彼处为「市场物」,显示此故说「落于市场门」。以「边缘」显示「尼咖」后缀之同形。「仅以所说之颠倒」者,仅以所说「作相」等之颠倒。「于彼」者,于围绕中。「确实」者,真实,或因为。「于此」者,于咖提那篇集中。连接为「以未说之彼语而失」。
§310
310.Tatthāti ‘‘kathañca bhikkhave ubbhataṃ hoti kathina’’ntiādipāṭhe. Janettiyo mātaroti yojanā. Iminā dhammena putte mānetīti mātā, dhammena puttehi māniyatīti vā mātā, sā viya hontīti mātikāti dasseti. Kathinubbhāranti ca kathinuddhāranti ca atthato sadisaṃ. Etāti etā padajātiyo. Tāsūti aṭṭhasu mātikāsu. Assāti kathinubbhārassa.
「于彼」者,于「诸比库,云何咖提那已出」等文中。应连接为「生母」。以此法敬子故为「母」,或以法为子所敬故为「母」,如彼故为「母句」,如是显示。「咖提那出」与「咖提那取」,义相似。「此等」者,此等句类。「于彼等」者,于八母句中。「彼」者,咖提那出之。
188. Ādāyasattakakathā188. 持去七事之说
§311
311.Na paccessanti ettha patītyūpasaggassa punatthaṃ, idhātuyā ca gatyatthaṃ dassento āha ‘‘na puna āgamissa’’nti. Evaṃ pakkamato chijjatīti sambandho.
「不会再来」者,此处为显示「pa」前缀之「再」义,及「i」词根之「去」义,故说「不会再来」。如是离去时,〔咖提那衣特权〕即断,此为关联。
Etañcāti pakkamanantikaṃ, kathinuddhārañca. Tāhanti te ahaṃ. Teti tuyhaṃ.
「此与」者,离去之近因,及咖提那衣舍。「我为彼等」者,「我为彼等」之义。「彼等」者,「汝之」义。
Aññanti attano vihārato aññaṃ. Evaṃ hotīti eso parivitakko hoti. Soti āvāsapalibodho. Ādiccabandhunā vuttoti yojanā.
「其他」者,异于自己之住处。「如是成」者,此为思量。「彼」者,住处障碍。「由日亲所说」,此为连结。
Dve palibodhā ekato chijjantīti sambandho. Apubbaṃ acarimanti ekapahāreneva. So palibodhūpacchedo kasmā vitthārato na vuttoti āha ‘‘so panā’’tiādi. So panāti palibodhūpacchedo pana. Na vuttoti sambandho. Etthāti imasmiṃ kathinubbhāre. Kasmā ayaṃ kathinuddhāro ‘‘nāsanantiko’’ti vuttoti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Tassāti bhikkhuno.
「二障碍一时断」,此为关联。「非前非后」者,以一击而已。「彼障碍之断,何故未详说」,故说「然彼」等。「然彼」者,障碍之断然。「未说」,此为关联。「此处」者,于此咖提那衣舍。「何故此咖提那衣舍说为『灭摈近因』」,故说「因为」等。「彼之」者,比库之。
Āsāvacchedike chijjatīti sambandho. Ayaṃ panāti āsāvacchediko kathinuddhāro pana. Anekapabhedo hotīti sambandho. Tassāti bhikkhussa. Vuttoti ayaṃ āsāvacchediko kathinuddhāro vuttoti yojanā. Ettha panāti imasmiṃ pana ṭhāne. Tatthāti sīmātikkantike.
「于期望断时断」,此为关联。「然此」者,期望断之咖提那衣舍然。「有多种分别」,此为关联。「彼之」者,比库之。「已说」者,此期望断之咖提那衣舍已说,此为连结。「然于此」者,然于此处。「彼处」者,于界外。
§312-325
312-325.Evantiādi nigamanaṃ. Sattaketi aṭṭhasu mātikāsu āsāvacchedato sese sattapamāṇe, sattasamūhe vā. Teyevāti sattake eva. Tatoti vārato. Ye yeti kathinuddhārā. Itarehīti āsāvacchedato aññehi. Ye palibodhā vuttāti sambandho. Āvāso cajīyati anenāti cattanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yena cittenā’’tiādi. Tanti cittaṃ. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā āvāso vamīyati anenāti vantaṃ. Āvāsato muccati anenāti muttanti vacanatthaṃ atidisati. Sabbatthāti sabbasmiṃ kathinakkhandhake.
「如是」等为结论。「七种」者,于八种母句中,除期望断外,余七之量,或七之聚。「唯彼等」者,唯于七种。「彼」者,从衣。「何等何等」者,咖提那衣舍。「其他」者,除期望断外之其他。「何等障碍已说」,此为关联。「住处以此而舍,故为『舍』」,为显示语义,故说「以何心」等。「彼」者,心。「此即方法」,以此〔显示〕「住处以此而吐,故为『吐』。住处从此而解脱,故为『脱』」之语义。「一切处」者,于一切咖提那衣篇集中。
Iti kathinakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是咖提那衣篇集注释之连结已完成。
8. Cīvarakkhandhakaṃ
8. 衣篇集
202. Jīvakavatthukathā202. 基瓦咖事缘的讲说
§326
326. Cīvarakkhandhake padakkhiṇasaddassa apasabyatthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘chekā kusalā’’ti. Abhisaṭāti ettha saradhātuyā gaticintāsu idha gatyattheti dassento āha ‘‘abhigatā’’ti. Abhigatāti abhimukhaṃ gantabbā. Nanu pāḷiyaṃ ‘‘atthikānaṃ atthikānaṃ manussāna’’nti vuttaṃ, kasmā pana ‘‘atthikehi atthikehi manussehī’’ti vuttanti āha ‘‘karaṇatthe panā’’tiādi. Iminā chaṭṭhīkattā nāma tatiyākattunā samānoyevāti dasseti. Nigame vasatīti negamoti vutte kuṭumbiyagaṇo negamo nāmāti āha ‘‘kuṭumbiyagaṇo’’ti.
326. 在衣篇集中,驳斥「巴达基那」(右绕)一词的左义,故说「切咖咕萨喇」(巧于左)。「阿比萨达」者,此处「萨拉」(行)词根有「行与思」二义,为显示此处取行义,故说「阿比嘎德」(已前往)。「阿比嘎德」者,应向前往。然而经文中说「阿提咖南阿提咖南玛努萨南」(需求者需求者人们的),为何却说「阿提盖希阿提盖希玛努萨盖希」(由需求者由需求者由人们)呢?故说「咖拉纳特盖巴那」(然而在作具格义时)等。以此显示:从第六格的作用来说,与第三格的作用实为相同。说「尼嘎美瓦萨帝提内嘎摩」(住于村镇者为村民)时,故说「咕敦比亚嘎那」(家主众)——村民名为家主众。
§327
327. Nagare nivasantīti nāgarā. Datvā, vuṭṭhāpesunti sambandho. Ārāmuyyānavāhanādīti ettha ādisaddena aññāni upabhogaparibhogāni saṅgaṇhāti. Gaṇikaṭṭhāneti gaṇikāya ṭhāne. Gaṇikāti ca nagarasobhinī. Sā hi atthikena janagaṇena abhigantabbāti gaṇikāti vuccati. Paṭisatena cāti ettha casaddo avadhāraṇattho. Rattiṃ gamanassa paṭinidhisaṅkhātena satena evāti hi attho. Gilānanti ettha bhāvapaccayena vināpi bhāvattho ñātabboti āha ‘‘gilānabhāva’’nti. ‘‘Jānāpeyya’’nti iminā paṭivedeyyanti ettha vidadhātuyā ñāṇatthaṃ dasseti. Kattarasuppeti ettha kattarasaddo jiṇṇapariyāyoti āha ‘‘jiṇṇasuppe’’ti. Supanti sunakhādayo etthāti suppaṃ, kattaraṃ suppaṃ kattarasuppaṃ.
327. 「那嘎雷尼瓦桑帝提那嘎拉」(住于城市者为城民)。「达瓦、武塔巴盖孙」(施与、令起)为连接。「阿拉穆亚亚那瓦哈那阿迪」者,此处「阿迪」(等)字摄取其他受用与资具。「嘎尼咖塔那」者,在嘎尼咖(妓女)之处。「嘎尼咖」者,城市庄严者。因她应被需求的人众前往,故称「嘎尼咖」。「巴提萨盖那吒」者,此处「吒」字为限定义。意为:唯以夜间前往的代表即百钱。「基喇南」者,此处即使不用「巴瓦」(有)后缀,亦应知有「有」义,故说「基喇那巴瓦」(病状)。「嘉那盖亚」(应令知)者,以此显示「巴提韦盖亚」(应告知)中「维达」(知)词根有智义。「咖德拉苏盖」者,此处「咖德拉」字为老旧之同义语,故说「基纳苏盖」(破布)。「苏巴」者,狗等住此,故为「苏巴」(布);破旧的布为「咖德拉苏巴」。
§328
328.Tanti jīvakaṃ. Aññe rājadārakā vadanti kirāti sambandho. Natthi mātā etassāti nimmātiko. Yathā cātiādīsu yathā pesanti, tathāti yojanā. Casaddo sampiṇḍanattho. Na kevalaṃ vadantiyeva, atha kho na koci kiñci pesetīti hi attho. Aññesanti jīvakato aññesaṃ. Tassāti jīvakassa. Itīti evaṃ. Soti jīvako. Taṃ sabbanti ‘‘nimmātiko nippitiko’’ti vadanañca paṇṇākārassa apesanañcāti taṃ sabbaṃ.
328. 「德」者,基瓦咖。连接为:其他王子们据说如是说。「纳提玛德埃德萨」(此无母),故为「尼玛帝咖」(无母者)。「亚他吒阿迪苏」(如是等)中,「亚他盖桑帝」(如是遣送),「德他」(如是)为连接。「吒」字为合并义。意为:不仅说而已,而且无人遣送任何物。「安盖桑」者,除基瓦咖外的其他人。「德萨」者,基瓦咖的。「伊帝」者,如是。「索」者,基瓦咖。「德萨巴」(彼一切)者,说「尼玛帝咖尼毕帝咖」(无母者无父者)以及不遣送礼物——彼一切。
Yaṃnūnāti sādhu vata. Ahaṃ vajjasippaṃ sikkheyyaṃ sādhu vatāti yojanā. Tassāti jīvakassa. Etadahosīti etaṃ ahosi, parivitakko ahūti attho. Parūpaghātapaṭisaṃyuttānīti paraṃ upagantvā, upa bhusena vā hananena paṭisaṃyuttāni. Mettāpubbabhāganti sippassa pubbabhāge pavattā mettā etassāti mettāpubbabhāgaṃ. Iti ahosīti yojanā. Purimacintāya anekantabhāvato ekantabhāvaṃ dassento āha ‘‘api cā’’tiādi. Api cāti ekantena. Ayanti jīvako. Itoti bhaddakappato. Ayanti upāsako . Catuparisantareti catuparisamajjhe. Patthataguṇanti pattharitaguṇaṃ. Ṭhānantaranti ṭhānabhedaṃ, ahampīti na ayaṃ upāsakoyeva, ahampīti attho. Bhagavāti ālapanapadametaṃ. Patthananti icchitavaraṃ. Codiyamānopīti uyyojiyamānopi. Pisaddena purimacintanamapekkhati. Esāti eso jīvako.
「亚努那」者,善哉。连接为:我应学医术,善哉。「德萨」者,基瓦咖的。「埃德达霍西」者,此生起,意为生起思虑。「巴儒巴嘎德巴提桑育德尼」者,前往他人处,或以猛烈打击相应者。「梅德巴布巴巴嘎」者,在技艺前分生起的慈为此,故为「梅德巴布巴巴嘎」(慈前分)。连接为「伊帝阿霍西」(如是生起)。为显示从先前思虑的不确定性到确定性,故说「阿比吒」等。「阿比吒」者,确定地。「阿亚」者,基瓦咖。「伊德」者,从贤劫。「阿亚」者,近事男。「吒杜巴利桑德雷」者,在四众中。「巴塔德嘎那」者,已展开的德。「塔南德拉」者,处所差别。「阿汉比」者,不仅此近事男,我亦,此为意。「巴嘎瓦」者,此为呼格词。「巴塔那」者,所愿之愿。「乔迪亚玛诺比」者,即使被劝请。「毕」字不顾先前思虑。「埃萨」者,此基瓦咖。
§329
329.Disāpāmokkhoti padassa disāsu pāmokkho disāpāmokkhoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘sabbadisāsū’’tiādi. Tasmiñca samayeti jīvakassa tasmiṃ cintanasamaye ca, āgamaṃsūti sambandho. Teti vāṇije, pucchīti sambandho. Kutoti nagarato. Takkasīlatoti takkasīlanagarato. Tatthāti takkasīle. Āmāti sampaṭicchanatthe nipāto, āma atthīti hi attho. Teti vāṇijā. Tathāti yathā jīvako āha, tathā akaṃsūti attho. Soti jīvako. Pitaranti abhayarājakumāraṃ. Tehīti vāṇijehi.
329. 「迪萨巴摩卡」者,为显示「巴达萨迪萨苏巴摩卡迪萨巴摩卡」(在诸方中为首者为诸方首)一词的词义,故说「萨巴迪萨苏」(在一切方)等。「德斯明吒萨玛盖」者,在基瓦咖的彼思虑时,连接为「阿嘎曼孙」(来了)。「盖」者,商人们,连接为「布吒」(问)。「咕德」者,从城市。「德咖萨西拉德」者,从德咖萨西拉城。「德塔」者,在德咖萨西拉。「阿玛」者,同意之不变词,意为「阿玛阿提」(是的,有)。「盖」者,商人们。「德塔」者,如基瓦咖所说,如是作了,此为意。「索」者,基瓦咖。「毕德拉」者,阿巴亚王子。「盖希」者,由商人们。
Tanti jīvakaṃ, pucchīti sambandho. Soti jīvako. Kasmā tāta tvaṃ idhāgato asi panāti pucchīti yojanā. Tatoti pucchato. Soti jīvako. Sikkhituṃ āgato amhīti yojanā. Bahuñca gaṇhātītiādīsu so kiñci kammaṃ akatvā sippasseva sikkhitattā bahuñca gaṇhātīti āha ‘‘yathā’’tiādi. Tattha yathā sikkhantiyeva, evaṃ tathā so na sikkhatīti yojanā. So panāti jīvako pana, karoti sikkhatīti sambandho. Ekaṃ kālanti ekasmiṃ kāle. Evaṃ sante kasmā so bahuñca gaṇhātīti āha ‘‘evaṃ santepī’’tiādi. Medhāvitāyāti khippaṃ gahaṇadhāraṇapaññatāya, bahuñca sippanti sambandho. Assa jīvakassa gahitañca sippaṃ na sammussatīti yojanā.
「那」者,与「基瓦咖」相连。「他」者,基瓦咖也。「为何,亲爱的,你来此?」如是问,应作连结。「对彼」者,对问者。「他」者,基瓦咖也。「我来学习」,应作连结。于「学得多」等句中,彼未作任何工作,仅因学习技艺之故而学得多,故说「如」等。其中,如彼女学习之方式,如是彼不如是学习,应作连结。「然而他」者,基瓦咖然而,作、学习,应相连。「一时」者,于一时。如是之时,为何彼学得多?故说「虽如是」等。「因慧性」者,因快速领受、持守之慧性,与「多技艺」相连。彼基瓦咖所学得之技艺不忘失,应作连结。
Yattakaṃ sippaṃ ācariyo jānāti, tattakaṃ ayaṃ jīvako jānātīti yojanā. Yanti sippaṃ. Ayanti jīvako, bhavissatīti sambandho. Nanti jīvakaṃ. Yathāti yenākārena. Kammavipākanti kammavipākajaṃ rogaṃ. ‘‘Na’’nti padaṃ ‘‘sikkhāpesī’’ti pade kāritakammaṃ, ‘‘bhesajjayojana’’nti padaṃ dhātukammaṃ. Bhesajjayojananti bhesajjena rogassa yojanaṃ. So panāti jīvako pana. Imināti jīvakena na uggahitaṃ, uggahitanti sambandho. Ekena dvārenāti catūsu dvāresu ekena dvārena. Āhiṇḍantoti vicaranto. Parittaṃ pātheyyanti ettha parittasaddassa ārakkhanatthepi pavattanato idha appatthe pavattatīti dassento āha ‘‘appamattaka’’nti. Kasmā appamattakaṃ pātheyyaṃ adāsīti yojanā. Tassāti disāpāmokkhassa. Ayanti jīvako, labhissatīti sambandho. Tatoti labhanato. Khīṇe pātheyyeti pātheyye khīṇe satīti yojanā.
老师知多少技艺,此基瓦咖即知多少,应作连结。「何」者,技艺。「此」者,基瓦咖,将成为,应相连。「不」者,基瓦咖。「如」者,以何方式。「业果」者,业果所生之病。「不」字于「令学」一词中为使役动词,「药之施用」一词为词根动词。「药之施用」者,以药对病之施用。「然而他」者,基瓦咖然而。「此」者,基瓦咖未学得,与「学得」相连。「以一门」者,于四门中以一门。「游行」者,行走。「少量资粮」者,此中「少量」一词因有守护义之运用,为显示此处以少义运用,故说「少许」。为何给予少许资粮?应作连结。「彼之」者,地方守护者之。「此」者,基瓦咖,将获得,应相连。「对彼」者,对获得者。「资粮尽时」者,当资粮尽时,应作连结。
203. Seṭṭhibhariyādivatthukathā203. 财主妻等事缘的讲说
§330
330.Yā nāmāti yā nāma gharaṇī. Kimpi māyanti ettha ekāralopasandhīti āha ‘‘kimpi me aya’’nti. Iminā yakārādesasandhiṃ nivatteti, ‘‘myāya’’ntipi pāṭho, evaṃ sati ādesasandhiyeva, na lopasandhi. Ayaṃ gharaṇī me kiñci deyyadhammaṃ kimpi dassatīti yojanā. Tassa cāti sabbissa ca, katassātipi pāṭho. Rogūpasamassa cāti mama rogassa upasamassa ca, imehi padehi saṃyamassāti padassa atthaṃ dasseti. ‘‘Upakāra’’nti iminā upajānāmīti ettha upasaddassa atthaṃ dasseti. Adhippāyoti gharaṇiyā āsayo.
「何名」者,何名女主人。「我何物」者,此中为元音省略连音,故说「我何物」。以此遮止半元音替代连音,「我之物」亦为读法,如是时仅为替代连音,非省略连音。此女主人将给我何应施之物,应作连结。「彼之与」者,一切之与,「所作之」亦为读法。「病之止息与」者,我之病之止息与,以此等词显示「自制」一词之义。「利益」者,以此显示「了知」中「上」字之义。「意向」者,女主人之心意。
§331
331. ‘‘Sabbālaṅkāraṃ tuyhaṃ hotū’’ti idaṃ vacanaṃ rājā sabhāvato āha, udāhu kiñci cintetvāti āha ‘‘rājā’’tiādi. Tattha imanti alaṅkāraṃ. Pamāṇayutteti kāraṇānurūpe. Nanti jīvakaṃ. Nāṭakānampīti pañcasatikānaṃ nāṭakānampi. Sopīti jīvakopi. Tesanti abhayakumāranāṭakānaṃ. Meti mayhaṃ, na patirūpanti sambandho. Ayyikānanti mātāmahīnaṃ. Katassa me upakāranti yojanā. Iminā adhikāro ca upakāro ca atthato sadisanti dasseti. Rājā pasanno datvā āhāti sambandho.
「一切装饰归你所有」,此语王是自然而说,抑或思考某事而说?故说「王」等。其中「此」者,装饰。「量相应」者,于因相应。「不」者,基瓦咖。「舞者等」者,五百舞者等。「他亦」者,基瓦咖亦。「彼等之」者,阿巴亚王子舞者等之。「我」者,我之,不适合,应相连。「贵妇等」者,母后等。「对我所作之利益」,应作连结。以此显示职责与利益义理相同。王欢喜施与而说,应相连。
205. Rājagahaseṭṭhivatthukathā205. 王舍城财主事缘的讲说
§332
332.Iriyāpathasamparivattanenāti iriyāpathassa punappunaṃ parivattanena. Tīhi sattāhehi niccalassa nipannassa assa seṭṭhissa matthaluṅganti yojanā. Appeva nipajjeyyāti yojanā. Nanti seṭṭhiṃ. Tenevāti teneva kāraṇena. Sīsaṃ chādetīti sīsacchavīti vutte sīsapaṭicchādanacammanti āha ‘‘sīsacamma’’nti. Tassāti seṭṭhissa. Tīhi sattāhenāti ettha pubbapadena pacchimapadaṃ guṇitvā gahetabbanti āha ‘‘tīhi passehi ekenekena sattāhenā’’ti.
「以威仪转换」者,以威仪之再三转换。三七日不动而卧之彼长者之脑,应作连结。「或许会卧」,应作连结。「不」者,长者。「以此」者,以此因。「覆头」者,于所说头皮中,为头之覆盖皮,故说「头皮」。「彼之」者,长者之。「以三七日」者,此中应以前词乘后词而取,故说「以三边各一七日」。
§333
333.Janaṃ nīharāpetvāti janaṃ apakkamāpetvā.
「令人出去」者,令人离去。
207. Pajjotarājavatthukathā207. 巴焦德王事缘的讲说
§334
334.Vicchikassa jātoti vicchikassa kāraṇā jāto, vicchikaṃ paṭicca jātoti attho. Sabbi ca bhesajjaṃ vicchikānaṃ paṭikūlaṃ hotīti yojanā. Paññāsayojanikāti ettha ṇikapaccayassa gantuṃ samatthatthe pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘gantuṃ samattho hotī’’ti. Assa raññoti candapajjotanāmakassa assa rañño. Hatthinīyevāti bhaddavatikā nāma hatthinīyeva. Vīsayojanasatanti vīsādhikaṃ yojanasataṃ.
「因蝎而生」者,因蝎之缘故而生,意为缘蝎而生。应连接为:一切药对蝎类皆为不适。「五十由旬」者,此处显示 ṇika 后缀用于表达能力义,故说「能行」。「彼王之」者,名为月光之彼王。「唯母象」者,名为跋陀瓦提咖之母象也。「百二十由旬」者,超过二十之由旬百数。
Bhuñjituṃ nisinnassa ekassa kulaputtassa dvāreti yojanā. Tassāti kulaputtassa, ārocesīti sambandho. Soti kulaputto, ‘‘āharā’’ti āṇāpesīti sambandho. Itaroti puriso. Tanti pattaṃ. Yattha yatthāti yasmiṃ yasmiṃ bhave. Tattha tattha vāhanasampanno homīti yojanā. Soti puriso. Pajjoto nāma ayaṃ rājā jātoti yojanā.
应连接为:「坐而欲食之某良家子之门」。「彼之」者,良家子之,应连接「告知」。彼者,良家子,应连接「命令『取来』」。「其余」者,男子。「彼」者,钵。「于何处何处」者,于何有何有。应连接为:「于彼处彼处我当具足乘具」。彼者,男子。应连接为:「此王名为光明而生」。
Sabbiṃ pāyetvāti idaṃ upalakkhaṇamattanti dassento āha ‘‘sabbiñca pāyetvā’’tiādi. Sabbiñca pāyetvā, paricārakānaṃ āhārācāre vidhiñca ācikkhitvāti attho. Olumpetvāti lupidhātu odahanatthoti āha ‘‘odahitvā’’ti. Virecesīti uddhañca adho ca virecesi.
「令饮一切药」者,显示此仅为举例,故说「令饮一切药」等。令饮一切药,意为向侍者指示饮食之规则。「投入」者,lupi 词根有置入义,故说「置入」。「令泻」者,令上下俱泻。
208. Siveyyakadussayugakathā208. 尸毗布一双事缘的讲说
§335
335.Sivathikanti sivā jambukā kuṇapakhādanatthāya āgantvā tiṭṭhanti etthāti sivaṭṭhaṃ, tadeva sivathikaṃ, iminā sivathikāyaṃ uppannaṃ siveyyakaṃ thikasaddassa lopaṃ katvāti dasseti. Tatthāti uttarakurūsu. Tanti mataṃ. Hatthisoṇḍakasakuṇāti hatthiliṅgavihaṅgamā. Te hi hatthino soṇḍo viya soṇḍo etesu atthīti hatthīsoṇḍakā, te ca te sakuṇā ceti hatthisoṇḍakasakuṇāti vuccanti. Rañño āharantīti rañño atthāya, santikaṃ vā āharanti. Idanti siveyyakaṃ dussayugaṃ. Siviraṭṭhe vāyitaṃ siveyyakanti ca dassento āha ‘‘athavā’’tiādi. Tenāti kāraṇena. ‘‘Siveyyakanti…pe… vadantī’’ti porāṇā āhūti yojanā.
「尸陀林」者,豺狼为食尸肉而来住于此处,故为豺狼处,即是尸陀林,以此显示:于尸陀林所生之细耶咖衣,舍弃 thika 音。「于彼处」者,于郁单越。「彼」者,死者。「象鼻鸟」者,象形飞禽。彼等之鼻如象鼻,故有鼻于彼等,故为象鼻者,彼等与鸟,故称为象鼻鸟。「持来予王」者,为王之利益,或持来至近处。「此」者,细耶咖布双。又显示「于细维国所织之细耶咖」,故说「或者」等。「以彼」者,以因缘。应连接为:「古师说『细耶咖』等」。
209. Samattiṃsavirecanakathā209. 三十次泻下治疗的讲说
§336
336.Kiṃpanāti ettha kiṃsaddo aniyamattho. Lūkho kiṃ, na lūkho kinti hi attho. ‘‘Sinehapānaṃ pana temetī’’ti ca ‘‘karotī’’ti ca sambandho. Sabbatthāti sakalakāye. Sirāti kaṇḍarā. Ayanti jīvako. Oḷārikadosaharaṇatthanti oḷārikassa dosassa apanayanatthaṃ. Pakatatteti pakatisaṅkhāte sabhāve satīti sambandho. Bhagavā bhanteti yojanā. Kutoti kassa santikā. Vaṭṭati nu khoti cintesīti yojanā. Tatoti cintanato. Soṇoti koḷivīsasoṇo, bhuñjatīti sambandho. Tatoti soṇassa santikā. Tassāti soṇassa. Soti soṇo. Therassāti moggallānattherassa. Idaṃ ‘‘patta’’ntipade sāmī, ‘‘adāsī’’ti pade sampadānaṃ. Aññaṃ piṇḍapātanti sambandho.
「然而何」者,此处 kiṃ 词为不定义。粗或何,非粗或何,此为义。「然而饮油脂则柔软」与「作」应连接。「于一切处」者,于全身。「筋」者,腱。「彼」者,基瓦咖。「为除粗大过失」者,为去除粗大之过失。「于本性」者,应连接为:于称为本性之自性存在时。应连接为:世尊尊者。「从何处」者,从谁之近处。应连接为:思惟「是否适宜」。「从彼」者,从思惟。「索那」者,国离维萨索那,应连接「食」。「从彼」者,从索那之近处。「彼之」者,索那之。彼者,索那。「长老之」者,摩嘎剌那长老之。此「钵」词为主格,「给与」词为与格。应连接「其余钵食」。
Rājāpi kho bhuñjitukāmo ahosīti sambandho. Yañca sujātā adāsi, yañca parinibbānakāle cundo kammāraputto, bhājanagatesu dvīsuyeva tesu piṇḍapātesu devatā ojaṃ pakkhipantīti yojanā. Aññesūti dvīhi piṇḍapātehi aññesu. Icchanti ruciṃ. Soti bimbisāro rājā. Tavevāti tuyhameva. Tanti bhagavato vacanaṃ. Rājā akāsīti sambandho. Teti asītikulaputtasahassā. Etadatthamevāti soṇassa arahatte patiṭṭhāpanatthameva, na rañño anuggahatthanti adhippāyo.
应连接为:王亦欲食。于苏嘉德所给与者,与般涅槃时准德铁匠子所给与者,于此二钵食中之器物所盛者,天人投入精素。「于其余」者,于二钵食之外之其余。欲求喜乐。彼者,宾比萨拉王。「唯汝之」者,唯汝之。彼者,世尊之语。应连接为:王作。彼等者,八万良家子。「唯为此义」者,唯为令索那安立于阿拉汉,非为王之恩惠,此为意趣。
210. Varayācanakathā请求赐愿事
§337
337. Kataṃ bhattakiccaṃ yenāti katabhattakicco, tasmiṃ satīti sambandho. Vuttanayenevāti rāhulavatthumhi (mahāva. aṭṭha. 105) vuttanayeneva. Idaṃ vatthanti idaṃ siveyyakaṃ vatthaṃ, uppannanti sambandho. ‘‘Tāvā’’ti ajjhāharitabbo. Etthantareti etasmiṃ vatthuppannakālamajjhe. Koci bhikkhūti sambandho. Tenāti paṃsukūlikahetunā. Ayanti jīvako. Gahapaticīvaranti ettha gahapatīnaṃ cīvaranti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘gahapatīhi dinnaṃ cīvara’’nti . Vatthadānānisaṃsapaṭisaṃyuttāyāti ‘‘vatthado hoti vaṇṇado’’tiādikāya (saṃ. ni. 1.42) vatthadānassa ānisaṃsena paṭisaṃyuttāya. Vicchāvasena vutto ‘‘itarītarenā’’ti sabbanāmasaddo aniyamatthoti āha ‘‘appagghenapi mahagghenapi yena kenacī’’ti. Pāvāroti uttarāsaṅgo. So hi pārupanatthāya variyati icchiyatīti pāvāroti vuccati. ‘‘Kappāsādibhedo’’ti iminā tassa sarūpaṃ dasseti. Pakatikojavamevāti pakatiyā bhikkhūnaṃ sāruppaṃ kojavameva. Soḷasanāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccayogyattā mahatī piṭṭhi etassāti mahāpiṭṭhiyaṃ, tameva kojavaṃ mahāpiṭṭhiyakojavaṃ. Tassa kira lomāni caturaṅgulādhikāni honti.
「已作食事者」,即已作食事之人,与「在彼时」相连。「如前所说之方式」,即如拉胡喇事中所说之方式。「此衣」,即此细毛衣,与「生起」相连。应补入「尔时」。「在此期间」,即在此衣生起之时期中间。与「某比库」相连。「由彼」,即由粪扫衣者之因。「阿耶」,即基瓦咖。「居士衣」,此处拒绝「居士之衣」之义而说「居士所施之衣」。「与布施衣之利益相应」,即与「施衣者得美貌」等所说布施衣之利益相应。以区别之方式说「以此或彼」,一切名词表不定义,故说「以少价或大价,以任何」。「巴瓦拉」,即上衣。彼因为被披覆而被欲求,故称为巴瓦拉。以「棉等之别」显示其形相。「本性之羊毛」,即本性上适合比库之羊毛。「除十六那塔咖之女人因不适于舞蹈而有大背者」,在大背,即彼羊毛称为大背羊毛。据说其毛长超过四指。
211. Kambalānujānanādikathā允许毛毯等事
§338
338.Kāsīnanti kāsīnaṃ janapadānaṃ, kāsiraṭṭhe nivāsīnaṃ janānaṃ vā. Pasenadissāti paccuṭṭhaṃ, paṭipakkhaṃ vā senaṃ jinātīti pasenadi jakārassa dakāraṃ katvā. Esāti eso kāsirājā. ‘‘Sahassa’’nti iminā kāsisaddassa saṅketasaṅkhyaṃ dasseti. Taṃagghanakoti tena kāsinā agghanako. Kasmā aḍḍhakāsīti (therīgā. aṭṭha. 25) vuttoti āha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Ayanti kambalo. Panāti kāraṇatthajotako. Yasmāti hi attho.
「迦尸之」,即迦尸诸国土之,或住于迦尸国之诸人之。「巴谢那帝」,战胜对面之军或敌对之军,将迦音变为达音。「此」,即此迦尸王。以「千」显示迦尸词之约定数量。「以彼为价」,即以彼迦尸衣为价。为何说「半迦尸衣」,故说「然此」等。「阿耶」,即毛毯。「然」,表示理由。「因为」即是义。
§339
339. Bhañjitabbaṃ khomādīni pañca suttāni missitvā avamadditabbanti bhaṅganti dassento āha ‘‘bhaṅgaṃ nāmā’’tiādi. Vākamayamevāti bhaṅganāmakena vākena nibbattameva.
「应破」,混合粗麻等五种线应踩踏,显示破坏,故说「破坏名为」等。「仅由词而成」,即仅由名为破坏之词而生起。
§340
340.Teti bhikkhū, sallakkhiṃsu kirāti sambandho. Etassāti padassa, atthanti sambandho. Na acchiṃsūti na āsiṃsu, na vasiṃsūti attho. Nākāmāti ettha kamudhātu icchattho yakāralopoti āha ‘‘na anicchāyā’’ti. Dātabboti bhāgo dātabbo. Upacāreti susānassa samīpe. ‘‘Akāmā bhāgaṃ dātu’’nti vacanassa anekantabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘yadi panā’’tiādi. Idhāti imaṃ susānaṃ. ‘‘Sampattā gaṇhantū’’ti dentīti yojanā. Yenāti bhikkhunā. Sadisā okkamiṃsūti ettha sadisasaddo samapariyāyoti āha ‘‘samaṃ okkamiṃsū’’ti. Samanti bhāvanapuṃsako. Samānadisāyāti vā dassento āha ‘‘ekadisāya vā’’ti. Ettha pana yakāralopo daṭṭhabbo. Bahimevāti susānato bahi eva. Katikanti katena pavattaṃ saṅgaraṃ.
「彼等」,即诸比库,与「观察」相连。「此之」,即句之,与「义」相连。「不欲」,即非有,非住之义。「不欲」,此处咖姆语根有欲求义,亚音脱落,故说「非不欲」。「应施」,即份应施。「附近」,即墓地之近处。为显示「不欲施份」之语有不定性,故说「然若」等。「在此」,即此墓地。「到达者取」,即施之连接。「由彼」,即由比库。「相似地进入」,此处相似词是同义词,故说「平等地进入」。「平等」,即中性。或为显示「在同一方向」,故说「或在一方向」。此处应见亚音脱落。「仅在外」,即仅在墓地外。「多少」,即以多少进行之堆积。
213. Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā委任受衣者事
§342
342. ‘‘Yo na chandāgatiṃ gacchatī’’tiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Ñātakādīnaṃ cīvaranti sambandho. Ekaccasminti jane. Vāsaddo vikappattho. Etesu tīsu aññatarena kāraṇena chandāgatiṃ gacchati nāmāti hi attho. Āgatassāpi cīvaranti sambandho pisaddo garahattho. Pageva pacchā āgatassāti hi attho. Avamaññanti uññātaṃ. Voti tumhākaṃ. Natthi kinti yojanā. Muṭṭhā sati etassāti muṭṭhassati. Āgatānampi cīvaranti sambandho. Pisaddo sambhāvanattho. Pageva paṭhamaṃ āgatānanti hi attho. Etaṃ cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmāti yojanā. Santasanto vāti khedakhedo vā. Idañcidañcāti idañca idañca cīvaraṃ. Tasmāti yasmā ca gacchati, yasmā ca jānāti, tasmā. Yoti bhikkhu. Sakkotīti sambandho. Evarūpo bhikkhu sammanitabboti yojanā.
「凡不随欲而行」等中,应如是了知判定之连接。「亲族等之衣」,与相连。「某人」,即人。瓦词表选择义。以此三者中任一理由而随欲行,即是义。「甚至已来者之衣」,与相连。毗词表轻蔑义。何况后来者,即是义。「轻视」,即被轻视。「瓦」,即汝等。「无何」,即连接。「念失者」,即失念者。「已来者之衣」,与相连。毗词表可能义。何况最初来者,即是义。「此名为衣受持处」,即连接。「有之有」,即疲倦之疲倦。「此与此」,即此与此衣。「因此」,即因为行,因为知,因此。「耶」,即比库。与「能」相连。如是之比库应被尊重,即连接。
Apalokanenapīti ‘‘itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ kātuṃ saṅghaṃ apalokemī’’ti apalokanenapi, sammanitunti sambandho. Yattha panāti yasmiṃ pana dhuravihāre.
「以求听亦」,即以「我求听僧团令某名比库为衣受持者」之求听亦,与「尊重」相连。「然于何处」,即于何常住精舍。
‘‘Gahitaṭṭhāneyevā’’ti iminā tatthevāti ettha tasaddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Chaḍḍetvā’’ti iminā ujjhitvāti ettha udhadhātuyā vissajjanatthaṃ dasseti. Cīvarapaṭiggāhakanti padassa cīvaraṃ paṭiggaṇhātīti cīvarapaṭiggāhakoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘yo’’tiādi. Tattha yo paṭiggaṇhāti, so cīvarapaṭiggāhako nāmāti yojanā. ‘‘Cīvarapaṭisāmaka’’nti iminā cīvaraṃ gahitaṭṭhānato nīharitvā bhaṇḍāgāre dahati ṭhapetīti cīvaranidahakoti atthaṃ dasseti. Yo na chandātiṃ gacchatītiādīsu ettha etesu ca ito parañcāti yojanā.
「在取处」者,以此显示「就在那里」中「那」字的范围。「舍弃」者,以此显示「抛弃」中「抛」字根的舍离义。对于「衣受持者」一词,显示其语义为「受持衣者即衣受持者」,故说「凡」等。其中,凡受持者,名为衣受持者,此为连结。「衣保管者」者,以此显示其义为:从取处取出衣,置于库房中,故为衣保管者。对于「凡不去欲」等,此处连结为:于此等及此后。
214. Bhaṇḍāgārasammutiādikathā指定库房等事
§343
343. Yo vihāro vā yo aḍḍhayogo vā hoti, so vihārādiko sammanitabboti yojanā. ‘‘Ārāmikasāmaṇerādīhī’’ti padaṃ vivittatthe apādānaṃ, karaṇampi yujjati. Paccantasenāsanaṃ pana na sammanitabbaṃ corādiupaddavattā. Vihāramajjheyevāti bhaṇḍāgāravihāramajjheyeva.
第三四三条。凡住处或凡半屋,彼住处等应被尊重,此为连结。「园民、沙玛内拉等」一词,为分离义的从格,作具格亦可。但边地住处不应被尊重,因有盗贼等危难。「住处中间」者,即库房住处中间。
Yassāti bhaṇḍāgārassa. Idaṃ padaṃ ‘‘chadanādīsū’’ti pade sāmī, ‘‘natthī’’ti pade sampadānaṃ . Yassa panāti bhaṇḍāgārassa pana. Yattha katthacīti yasmiṃ kasmiṃci ṭhāne. Yenāti patitahetunā. Mūsitvā khādatīti mūsiko. Ādisaddena godhāmaṅgusādayo saṅgaṇhāti. Upa bhusaṃ, upaguhitvā vā cinantīti upacikā. Tanti ovassanādiṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Evantiādi nigamanaṃ.
「其」者,库房之。此词在「屋顶等」一词中为属格,在「无」一词中为与格。「然其」者,然库房之。「于何处」者,于任何处所。「由何」者,由堕落之因。「啮食而食」者,鼠。以「等」字摄取壁虎、猫等。「上覆」者,覆盖而积聚,或积聚。「彼」者,漏雨等。「因」者,真实,或因为。「如是」等为结论。
Cīvarapaṭiggāhakādīhīti ādisaddena cīvaranidahakabhaṇḍāgārike saṅgaṇhāti. Tatthāti tesu. Cīvarapaṭiggāhakena na gaṇhitabbanti sambandho. Tāvāti cīvaranidahakabhaṇḍāgārikānaṃ, tehi vā paṭhamaṃ. Yaṃ yanti cīvaraṃ. Tathevāti yathā visuṃ visuṃ katvā gaṇhati, tatheva. Cīvaranidahakenāpīti pisaddo na kevalaṃ paṭiggāhakeneva, atha kho nidahakenapīti sampiṇḍeti. Tathevāti yathā nidahako ācikkhati, tatheva. Tatoti tehi cīvarehi, vibhattaapādānaṃ, tesu cīvaresu vā niddhāraṇaṃ. Tadevāti saṅghena vuttacīvarameva.
「衣受持者等」者,以「等」字摄取衣保管者、库房管理者。「于彼」者,于彼等。连结为:衣受持者不应取。「先」者,对于衣保管者、库房管理者,或由彼等首先。「凡何」者,衣。「如是」者,如其分别而取,亦如是。「衣保管者亦」者,「亦」字综合为:不仅受持者,而且保管者亦。「如是」者,如保管者所指示,亦如是。「由彼」者,由彼等衣,格位从格,或于彼等衣中为简别。「彼即」者,僧团所说之衣即。
Itītiādi nigamanaṃ. Bhagavatā anuññātoti sambandho. Bhaṇḍāgāranti bhaṇḍassa ṭhapanokāsaṃ agāraṃ. Bhaṇḍāgārikoti bhaṇḍāgāre niyutto. Bāhullikatāyāti paccayabāhullena niyuttabhāvatthaṃ. Evaṃ sante kimatthāya anuññātoti āha ‘‘api cā’’tiādi. Anuggahāya anuññātoti sambandho. Hīti vitthāro. Neva jāneyyunti yojanā. Dve dve vā cīvareti sambandho. Saṅgahaṃ kātunti saṅghena saṅgahaṃ kātuṃ.
「如是」等为结论。连结为:世尊所允许。「库房」者,贮藏物品之处所的房屋。「库房管理者」者,被指派于库房者。「因繁多性」者,因缘繁多而被指派之义。如是时,为何目的而允许?故说「然而」等。连结为:为摄受而允许。「因」者,详说。连结为:不应知。「二二或衣」者,连结。「作摄受」者,僧团作摄受。
Na vuṭṭhāpetabboti ettha atthuddhāravasena aññepi avuṭṭhāpanīye dassento āha ‘‘aññepī’’tiādi. Hīti vitthāro. Tatthāti catūsu. Saṅgho pana detīti sambandho. Upakāratāya cāti saṅghassa upakāratāya ca. Ettha ca purimesu tīsu ekoyeva hetu, pacchime pana dve hetavoti daṭṭhabbaṃ.
「不应取出」者,此处以义理抽取而显示其他不应取出者,故说「其他亦」等。「因」者,详说。「于彼」者,于四者中。连结为:然僧团给与。「因有益性」者,因对僧团有益性。此中,于前三者唯一因,于后者则二因,应如是见。
Sammukhībhūtenāti aññamaññassa mukhe saṃvijjamāno, sannipatito vā sammukho, sammukho hutvā bhūto sammukhībhūto. Bhūsaddayogattā akārassīkāro hoti, antoupacārasīmāyaṃ ṭhito saṅgho . Tamatthaṃ dassento āha ‘‘antoupacārasīmāyaṃ ṭhitenā’’ti. Kolāhalanti bahujanehi sannipatitvā ekato kataṃ abyattasaddaṃ. Tadākāraṃ dassento āha ‘‘amhāka’’ntiādi. ‘‘Cīvarabhājakesū’’tiādinā agatigamanākāraṃ dasseti, taṃ suviññeyyameva. Tulābhūtoti tulāya sadiso hutvā bhūto, tulāya sadisabhāvaṃ patto vā. Majjhattoti majjhe ṭhito attā sabhāvo etassāti majjhatto.
「现前成就者」,『现前成就』者,互相面对而存在,或集会而现前,成为现前而成就,即现前成就。因『成就』一词之连接,『阿』音变为『伊』音。僧团住于内界近行界内。为显示此义,故说「住于内界近行界内者」。「喧哗」者,众人集会一处所作之不清晰音声。为显示其相状,故说「我等」等。以「衣分配者」等显示不去而去之相状,此极易了知。「如秤者」,如秤而成就,或达到如秤之状态。「中立者」,住于中间之自性为其自性,故为中立。
Idanti cīvaraṃ. Ghananti nirantaraṃ. Tanukanti viraḷaṃ. Ettha ‘‘uccinitvā’’ti iminā vatthassa pamāṇena uccinanaṃ dasseti. ‘‘Tulayitvā’’ti iminā agghena tulanaṃ dasseti. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti vaṇṇañca avaṇṇañca khuddakañca pamāṇaṃ, mahantañca pamāṇaṃ katvāti attho. Ekaccāni cīvarāni appagghāni honti, ekaccāni mahagghānīti vuttaṃ hoti. Dasadasaagghanakanti dasahi dasahi kahāpaṇehi agghanakaṃ. Yanti cīvaraṃ, bandhitvāti navagghanakaṃ ekagghanakena, aṭṭhagghanakañca dviagghanakena bandhitvāti attho. Same paṭivīseti samapamāṇe paṭivīse ṭhapetvā, iminā ‘‘vaṇṇāvaṇṇa’’nti ettha vaṇṇasaddo pamāṇatthoti dīpeti. Dasa dasa bhikkhūti idaṃ upalakkhaṇavasena vuttaṃ aññenākārenāpi gaṇetuṃ sakkuṇeyyattā. Bhaṇḍikanti cīvarabhaṇḍena niyuttaṃ puṭaṃ. Kusoti salākadaṇḍo.
「此」者,衣也。「厚」者,无间隙也。「薄」者,稀疏也。于此,以「裁断」一词显示以衣之尺寸裁断。以「称量」一词显示以价值称量。「作好坏」者,作好与坏、小尺寸与大尺寸之义。所说者,某些衣价值少,某些价值多。「十十价值者」,以十个十个咖哈巴那为价值。「将衣」者,「绑缚」者,以九价值者与一价值者绑缚,以八价值者与二价值者绑缚之义。「置于同等分配」者,置于同等尺寸之分配,以此显示于「好坏」中『好』一词为尺寸之义。「十十比库」者,此依标示而说,因可以其他方式计数。「包」者,以衣物所指定之包裹。「签」者,签杖。
Attissarāti attanāva attānaṃ issarā. Aññesaṃ vattapaṭipattinti sambandho. Upaḍḍhabhāgoti bhikkhūnaṃ laddhabhāgato upaḍḍho bhāgo. Ye panāti sāmaṇerā pana. Samabhāgoti bhikkhūnaṃ bhāgena samo bhāgo. Idañcāti ‘‘upaḍḍhapaṭivīsa’’nti vacanañca, kathitanti sambandho. Samakamevāti bhikkhusāmaṇerānaṃ samapamāṇameva. Tatruppādavassāvāsikanti tasmiṃ vihāre uppādena mūlena uppāditaṃ vassāvāsikaṃ. Phātikammanti vaḍḍhanakammaṃ ‘‘yattakena vinayāgatena sammuñjanibandhanādinā hatthakammena vihārassa ūnatā na hoti, tattakaṃ katvāti attho. Etanti phātikammaṃ katvā gahaṇaṃ . Hīti saccaṃ. Etthāti tatruppādavassāvāsikagahaṇe. Sabbesanti akhilānaṃ bhikkhusāmaṇerānaṃ. Bhaṇḍāgārikacīvarepīti bhaṇḍāgāre ṭhapite akālacīvarepi. Pisaddena tatruppādavassāvāsikamapekkhati. Sāmaṇerā ukkuṭṭhiṃ karontīti sambandho. Apaharitakanti haritavirahitaṃ. Raṅgachallinti rajanacchaviṃ. Etanti ukkuṭṭhikaraṇato samabhāgadānaṃ, vuttanti sambandho. Ye cāti sāmaṇerā ca. Virajjhitvā karontīti kattabbakālesu akatvā yathicchitakkhaṇe karonti. Teti sāmaṇere. Samapaṭivīso dātabboti ‘‘karissāmā’’ti paṭiññātamattena samo paṭivīso dātabbo.
「自主者」,自己对自己为主。与「他人之行持实践」相连。「半分」者,从比库所得分中之半分。「然而彼等」者,然而沙玛内拉等。「同分」者,与比库之分相同之分。「此与」者,与「半分配」之言说相连,所说者。「正同等」者,比库与沙玛内拉之正同等尺寸。「于彼处生起雨安居者」,于彼寺院以生起为根本所生起之雨安居。「修补工作」者,增长工作,「以律中所来之扫除绑缚等手工,寺院无不足,作如是之义。「此」者,作修补工作后之取得。「确实」者,真实。「于此」者,于彼处生起雨安居之取得中。「一切」者,所有比库与沙玛内拉。「储藏室衣中」者,置于储藏室之非时衣中。以『亦』一词期待彼处生起雨安居。与「沙玛内拉作供养」相连。「未供养」者,离供养。「染色皮」者,染色之皮。「此」者,从供养作同分施与,所说者,相连。「与彼等」者,与沙玛内拉。「违背而作」者,于应作时不作,于随意时刻而作。「彼等」者,沙玛内拉。「应给同等分配」者,仅以「我等将作」之承诺,应给同等分配。
‘‘Sakaṃ bhāgaṃ dātu’’nti idaṃ vuttanti sambandho. Kiṃ sandhāya vuttanti āha ‘‘bhaṇḍāgārato…pe… sandhāyā’’ti. Pahatāyāti paharitabbāya, pahanitabbāya vā. Tasmāti yasmā sandhāya vuttaṃ, tasmā. Anīhaṭesūti bhaṇḍāgārato anīharitesu. Imassa bhikkhunoti uttaritukāmassa imassa bhikkhuno. Tulāyāti mānena.
「给自己之分」,此所说者,相连。「依何而说」,故说「依储藏室……乃至……依」。「应击者」,应击打,或应击发。「因此」者,因依何而说,因此。「未搬出者」,从储藏室未搬出者。「此比库」者,欲超过之此比库。「以秤」者,以量度。
Tesūti sāṭakesu, eko sāṭakoti yojanā. Sabbesu pātitesūti sambandho. Ettakenāti dvādasagghanakena. Taṃ sutvāti bhikkhūnaṃ taṃ vacanaṃ sutvā. Sabbatthāti sabbasmiṃ saṅghagaṇasantake. Anuppadānena khipiyati pakkhipiyatīti anukkhepanti dassento āha ‘‘anukkhepaṃ nāmā’’tiādi. Yattakaṃ agghanti sambandho. Tattakena agghena agghanaketi yojanā. Vikallakāti vikalassa bhāvo vikallaṃ, cīvarapuggalānaṃ apahonakabhāvo, tadeva vikallakā. ‘‘Tatthā’’ti pāṭhaseso, tesu dvīsu vikallakesūti attho. Atthīti saṃvijjanti, nipātoyaṃ. Chindantehi ca dātabbānīti sambandho. Dātabbānīti ca chinditabbāni. Dāsaddo hi avakhaṇḍanattho. Dātunti avakhaṇḍituṃ. Evantiādi nigamanaṃ. Etthāti etesu vikallakesu. Tanti cīvaraṃ . Athāti tositato paraṃ. Tatthāti ekassa bhikkhuno koṭṭhāse. Sāmaṇakanti samaṇassa anurūpaṃ. Yoti bhikkhu. Tenāti parikkhārena. Idampīti aññaṃ sāmaṇakassa parikkhārassa ṭhapanampi. Pisaddena purimaṃ vatthachindanamapekkhati.
「彼等中」者,于衣中,一衣者,连接。与「一切已落者」相连。「以此量」者,以十二价值。「闻彼」者,闻比库之彼言说。「一切处」者,于一切僧团群体边际。「以不给予而投掷、被投掷」,为显示随投,故说「随投名为」等。与「多少价值」相连。以如是价值为价值者,连接。「不足者」,不足之状态为不足,衣与人之不适合状态,即此为不足。「于彼」者,经文余,于彼二不足中之义。「有」者,存在,此为不变词。与「切割者应给」相连。「应给」者,与应切割。『给』一词确实为切断之义。「给」者,切断。「如是」等,结论。「于此」者,于此等不足中。「彼」者,衣。「然后」者,满足之后。「于彼」者,于一比库之份中。「沙门物」者,适合沙门者。「彼」者,比库。「以彼」者,以资具。「此亦」者,置其他沙门物资具亦。以『亦』一词期待前衣切割。
Vagganti samūhaṃ. Aṭṭha vā nava vā bhikkhū hontīti yojanā. Tesanti aṭṭhannaṃ vā navannaṃ vā. Evantiādi nigamanaṃ. Ayaṃ apahonakabhāvoti yojanā. Puna cīvarasseva vikallakabhāvaṃ dassento āha ‘‘athavā’’tiādi. Ettha purimanaye cīvarassa ca puggalassa ca vikallakaṃ hoti, pacchime cīvarassevāti ayametesaṃ viseso.
「群」者,集合。八或九比库者,连接。「彼等」者,八或九之。「如是」等,结论。此不适合状态者,连接。再显示唯衣之不足状态,故说「或者」等。于此,前法中衣与人二者之不足,后者唯衣,此为彼等之差别。
215. Cīvararajanakathā215. 染衣说
§344
344.Gihiparibhuttaṃ panāti gihinā paribhuttaṃ vatthaṃ pana, kiñci phalanti sambandho.
「在家人用过的」者,在家人用过的衣,「有何果」,此为连结。「冷水」者,冷的水。此为性的颠倒。「上水器」者,于此处作「上」「水器」的词分解,从阿音去除伍音,并使前音长化,故说「上水器」。「上水」者,上方之水。水器音确实是水的表示词,守护、保护彼,故为上水器。为显示其同义,故说「瓶架」。「染料」者,染料皮。「有」者,果的显示。「染料」者,染料水。「有」者,详说。「滴」者,染料滴。「不流出」者,不流散。「染料水器」者,于此处亦应以前述方法了知词的成立。「染料水器」者,为取名为染料之水而作,故为染料水器。「以杆连结的盘为杆盘」,为显示故说「彼即带杆的」。「染料桶」者,投入染料的大瓮。「别处」者,另一处所。「展开音是硬的同义」,故说「硬的」。「象牙色袈裟」者,于此处以象牙音取其颜色,彼等有此,故为象牙色,象牙色且彼等袈裟,故为象牙色袈裟,为显示其义,故说「象牙色的」。持象牙色袈裟,此为连结。
Sītudakāti sītaṃ udakaṃ. Liṅgavipallāso hi ayaṃ. Uttarāḷumpanti ettha uttara uḷumpanti padacchedaṃ katvā akārato ukārassa lopaṃ katvā, pubbasarassa ca dīghaṃ katvā ‘‘uttarāḷumpa’’nti vuccati. Uttarāḷūti uttaraudakaṃ. Uḷusaddo hi udakavācako, taṃ pāti rakkhatīti uttarāḷumpaṃ. Tassa sarūpaṃ dassento āha ‘‘vaṭṭādhāraka’’nti. Rajananti rajanachalliṃ. Hīti phalajotako. Rajananti rajanudakaṃ. Hīti vitthāro. Thevoti rajanabindu. Na visaratīti na paggharati. Rajanāḷuṅkanti etthāpi purimanayeneva padasiddhi veditabbā. Rajanauḷuṅkanti rajanasaṅkhātassa udakassa gahaṇatthāya kariyatīti rajanauḷuṅkaṃ. Daṇḍakena niyuttaṃ thālakaṃ daṇḍakathālakanti dassento āha ‘‘tameva sadaṇḍaka’’nti. Rajanakuṇḍanti rajanapakkhipanaṃ mahāghaṭaṃ. Aññatrāti aññaṃ ṭhānaṃ. Patthinnasaddo thaddhapariyāyoti āha ‘‘thaddha’’nti. Dantakāsāvānīti ettha dantasaddena tassa vaṇṇo gahetabbo, so etesamatthīti dantāni, dantāni ca tāni kāsāvāni ceti dantakāsāvāni, tamatthaṃ dassento āha ‘‘dantavaṇṇānī’’ti. Dantavaṇṇāni kāsāvāni dhārentīti sambandho.
「以长界限结」者,以长的界限结。「四衢形状」者,四道会合的形状。「你能」者,于此处伍前缀、萨哈界根是能力义,故说「你能」。巴前缀则在「压倒」等处为压制义。「谁名」者,谁名阿难将知,彼阿难是智者,此为结合。「库西」者,此名为表示,此为结合。「顺风等」者,以等音摄取围绕等。「半库西」者,此,此为结合。
216. Chinnakacīvarānujānanakathā允许割截衣事
§345
345.Dīghamariyādabaddhanti dīghena mariyādena baddhaṃ. Catukkasaṇṭhānanti catunnaṃ maggānaṃ samodhānasaṇṭhānaṃ. Ussahasi tvanti ettha upubbo sahadhātu samatthatthoti āha ‘‘sakkosi tva’’nti. Papubbo pana abhibhavanattho hoti ‘‘pasahatī’’tiādīsu. Yo nāmāti yo ānando ājānissati nāma, so ānando paṇḍitoti yojanā. ‘‘Kusī’’ti etaṃ nāmaṃ adhivacananti yojanā. Anuvātādīnanti ādisaddena paribhaṇḍādīni saṅgaṇhāti. ‘‘Aḍḍhakusī’’ti etanti yojanā.
「颈衣」者,于此处在颈上以线缝合为颈衣,为显示词义,故说「在颈缠绕处」等。以「来布」显示耶亚咖后缀的同义。此同样的方法在「胫衣」处亦然。「此名」者,「颈衣、胫衣」此名。「如是」者,如是。「此」者,「随转」等此。「随转」者,此名,此为结合。「中段的」者,中间部分的。「臂边」者,于此处置于臂上的边为臂边,为显示词义,故说「臂的」等。「彼等的」者,两边的。「此」者,「臂边」此。
Gīveyyakanti ettha gīvāyaṃ suttasaṃsibbitaṃ gīveyyakanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘gīvāveṭhanaṭṭhāne’’tiādi. ‘‘Āgantukapaṭṭa’’nti iminā eyyakapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Eseva nayo jaṅgheyyakanti etthāpi. Etaṃ nāmanti ‘‘gīveyyakaṃ, jaṅgheyyaka’’nti etaṃ nāmaṃ. Itīti evaṃ. Etanti ‘‘anuvivaṭṭa’’ntiādi etaṃ. ‘‘Anuvivaṭṭa’’nti etaṃ nāmanti yojanā. Vivaṭṭassāti majjhimakhaṇḍakassa. Bāhantanti ettha bāhāya upari ṭhapitā antā bāhantāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘bāhāyā’’tiādi. Tesanti ubhinnamantānaṃ. Etanti ‘‘bāhanta’’nti etaṃ.
「使成举起包裹状态」者,以此显示「举包」处,举起的包裹为举包,使成举包状态,故为举包,显示词义。彼等举包的比库们见,此为结合。「以包裹投入」者,以投入包裹,以放入为义,说为以包裹方式。「于彼处」者,于南山。去的彼等比库,此为结合。「在八量中」者,以此显示「在间八夜中」处,咖后缀为量义,在某些写本中不见量音,应视为脱落。「在夜中」,此为连结。「世尊」者,于此处为与格义使用呼格,故说「世尊的」。「冷性者」者,于此处冷为本性,彼等有此,故为冷性者,彼等即冷性者,为显示词义,故说「冷本性的」。诸善男子本性上即为冷所恼,彼等名为冷性者,此为结合。「某一」者,于此处某一音是一的同义,故说「一布」。以此显示一即某一,作为自义的阿吒后缀。以「布」显示以某一连结为某一,显示在连结义转起的伊亚后缀的同义。「如是」者,如是。世尊允许,此为连结。「其余」者,除桑喀帝外其余的上衣、下衣。
217. Ticīvarānujānanakathā217. 允许三衣之论
§346
346. ‘‘Ukkhittabhaṇḍikabhāvaṃ āpādite’’ti iminā ubbhaṇḍiteti ettha ukkhittaṃ bhaṇḍaṃ ubbhaṇḍaṃ, ubbhaṇḍabhāvaṃ itā āpāditāti ubbhaṇḍitāti vacanatthaṃ dasseti. Te ubbhaṇḍite bhikkhū addasāti yojanā. Bhisisaṅkhepenāti bhisiyaṃ pakkhepena, pavesenāti attho, bhisiākārenāti vuttaṃ hoti. Tatthāti dakkhiṇāgiriṃ. Gacchantā te bhikkhūti yojanā. ‘‘Aṭṭhapamāṇāsū’’ti iminā antaraṭṭhakāsūti ettha kapaccayo pamāṇatthe hotīti dasseti, kesuci potthakesu pamāṇasaddo na dissati, gaḷitoti daṭṭhabbo. Rattīsūti sambandho. Bhagavantanti ettha sampadānatthe upayogavacananti āha ‘‘bhagavato’’ti. Sītālukāti ettha sītaṃ pakati etesanti sītāluno , teyeva sītālukāti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘sītapakatikā’’ti . Ye kulaputtā pakatiyāva sītena kilamanti, te sītālukā nāmāti yojanā. Ekacciyanti ettha ekaccasaddo ekapariyāyoti āha ‘‘ekaṃ paṭṭa’’nti. Iminā ekoyeva ekaccoti katvā sakatthe accapaccayoti dasseti. ‘‘Paṭṭa’’nti iminā ekaccena niyuttaṃ ekacciyanti vacanatthaṃ katvā niyuttatthe pavattassa iyapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Itīti evaṃ. Bhagavā anujānātīti sambandho. Itareti saṅghāṭito itare uttarāsaṅgaantaravāsake.
「眼孔」者,于此处阿吒称为眼球,如彼为眼孔,在彼处应前往、应引入,故为眼孔。以「应缝上」显示意趣义。「于此处」者,于尘堆衣。「此一切」者,「双层桑喀帝」等一切此语。「除去」者,移除。「缝合」者,互相连结而缝。
218. Atirekacīvarādikathā218. 额外衣等之论
§348
348.Acchupeyyanti ettha acchi vuccati nettamaṇḍalaṃ, taṃ viyāti acchi chiddo, tasmiṃ upagantabbaṃ upanetabbanti acchupeyyaṃ. ‘‘Laggāpeyya’’nti iminā adhippāyatthaṃ dasseti. Etthāti paṃsukūle. Sabbamidanti ‘‘diguṇaṃ saṅghāṭi’’ntiādikaṃ sabbaṃ idaṃ vacanaṃ. Uddharitvāti apanetvā. Saṃsibbitanti aññamaññaṃ sambandhitvā sibbitaṃ.
「双层桑喀帝」等一切此语。「除去」者,移除。「缝合」者,互相连结而缝。
§351
351.Sovaggikanti ettha sundarāni aggāni rūpādīni etthāti saggo, pubbapade ukārassa lopo, ukārassa uvādese ‘‘suvaggo’’ti sijjhati. Suvaggappattahetukaṃ sovaggikaṃ, dānaṃ, tamatthaṃ dassento āha ‘‘saggappattahetuka’’nti. ‘‘Apanetī’’ti iminā nudadhātuyā apanayanatthaṃ dasseti. Anāmayāti ettha āmayasaddo rogapariyāyoti āha ‘‘arogā’’ti. Natthi āmayo etissāti anāmayā.
「索瓦基咖」者:此中,美妙之最上者,色等在此,故为天界。前分之伍音脱落,伍音变为伍瓦时,成为「苏瓦果」。以获得善趣为因之索瓦基咖,即布施。为显示其义,说「获得天界之因」。以「阿巴内提」一词显示努达词根之排除义。「阿那玛亚」者:此中,阿玛亚一词为疾病之同义语,故说「无病」。无阿玛亚于此者,为阿那玛亚。
§353
353.Jhānalābhinoti jhānalābhīnaṃ puthujjanānaṃ kāmacchandanīvaraṇassa vikkhambhanattā vuttaṃ.
「禅那获得者」者:对于获得禅那之凡夫,因欲欲盖之镇伏而说。
§356
356. Samodhānavasena dassiyitthāti sandiṭṭho. Samodhānavasena bhajiyitthāti sambhatto. Abhimukhaṃ lapitthāti ālapito. Imehīti imehi dvīhi.
「以结合方式被显示」,故为「桑迪提欧」。「以结合方式被分配」,故为「桑巴托」。「面对面被言说」,故为「阿腊毕多」。「伊梅希」者,以此二者。
221. Pacchimavikappanupagacīvarādikathā221. 最后舍与而不到之衣等之论
§359
359.Katapaṃsukūloti kato paṃsukūlo. Iminā ‘‘paṃsukūlato’’ti padassa visesanaparapadattaṃ dasseti. Aggaḷāropanenāti aggaḷassa āropanena. ‘‘Suttenevā’’ti ettha evasaddena pilotikaṃ nivatteti. Añchitvā añchitvāti ākaḍḍhitvā ākaḍḍhitvā. Abhidhātu hi ākaḍḍhanattho. ‘‘Saṅghāṭikoṇo dīgho’’ti iminā vikaṇṇoti ettha visamo kaṇṇo vikaṇṇoti katvā kaṇṇasaddassa koṇatthaṃ dasseti. Tatoti gaḷanato. Lujjantīti valiṃ gaṇhanti. Aṭṭhapadakanti padassa aṭṭhapadena sibbitaṃ aṭṭhapadakanti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘aṭṭhapadakacchinnena pattamukhaṃ sibbitu’’nti. Tattha aṭṭhapadakacchinnena pattamukhaṃ sibbitunti aṭṭhapadalikhanena tattha tattha gabbhaṃ dassetvā pattamukhaṃ sibbituṃ. ‘‘Aṭṭhapadakacchannenā’’tipi pāṭho, aṭṭhaphalakākārenāti attho.
「咖德般苏库喇」者:已作之尘堆衣。以此显示「般苏库喇多」一词之限定后分性。「阿嘎喇阿罗巴内那」者:以门闩之安置。「苏特内瓦」者:此中,以伊瓦一词排除毕罗提咖。「安吉特瓦安吉特瓦」者:拉扯拉扯。阿比达图词根确有拉扯义。「桑喀帝果诺迪果」者:以此显示「维咖纳」一词中,不等之角为维咖纳,如是作已,显示咖纳一词之果纳义。「德多」者:因滴落。「卢基扬提」者:取皱褶。「阿他巴达咖」者:为显示语义,说「以八足缝钵口」。其中,「以八足断缝钵口」者:以八足线画于彼彼处显示内部,以缝钵口。「阿他巴达咖差内那」亦为读法,义为以八板形式。
§360
360. ‘‘Āgantukapattampi dātu’’nti iminā anvādikanti padassa anupacchā āgantukabhāvena dīyatīti anvādikanti vacanatthaṃ dasseti. Catutthakkharenapi pāṭho, anupacchā āgantukabhāvena dhīyati ṭhapīyatīti anvādhikanti kātabbo. Idaṃ panāti anvādhikaṃ pana.
「阿干都咖巴德玛毗达图」者:以此显示「安瓦迪咖」一词之语义:不经询问,以来客身份被给予,故为安瓦迪咖。「咖图他卡卡内那」亦为读法,应作:不经询问,以来客身份被持、被置,故为安瓦迪咖。「伊当巴那」者:然而此安瓦迪咖。
§361
361.Sesañātīnanti mātāpitūhi sesañātīnaṃ. Vinipātetiyevāti vinassanto nipātetiyeva.
「谢萨尼亚提那」者:除父母外之其余亲族。「维尼巴德提伊瓦」者:正在灭坏时,即堕落。
§362
362. ‘‘Vassiko’’ti saṅketīyati gaṇhīyatīti vassikasaṅketanti vutte cattāro māsāti āha ‘‘cattāro māse’’ti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Āraññakassa bhikkhunoti sambandho. Tenāti āraññakena bhikkhunā.
「瓦西咖」者,「瓦西咖桑盖帝」一词中,「桑盖帝」意为「被约定」、「被取」。于此说「四个月」,即指四个月。「希」者,真实,或因为。与「阿兰若比库」相连。「迭那」者,由阿兰若比库。
222. Saṅghikacīvaruppādakathā222. 僧团衣生起之论
§363
363.Aññatthāti dinnaṭṭhānato aññattha. Haṭānipi cīvarāni tuyheva santakānīti yojanā. Tesanti cīvarānaṃ. Aññoti ekakavassāvāsikato añño. Pañcamāse taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hotīti sambandho. Yanti cīvaraṃ, taṃ sabbaṃ cīvaranti sambandho. Yampīti cīvarampi. Soti bhikkhu, gaṇhātīti sambandho. Vassāvāsatthāyāti vassaṃ āvāsassa bhikkhuno atthāya. Ṭhapitaupanikkhepatoti veyyāvaccakarehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. Tatruppādatoti tasmiṃ vihāre uppādato nāḷikeraārāmādito. Idanti vakkhamānaṃ. Etthāti ‘‘tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti vacane. Yanti cīvaraṃ. Pana saddo visesatthajotako. Idanti padālaṅkāramattaṃ. Idhāti imasmiṃ vihāre. Abhilāpamattantipi vadanti. Anatthatakathinassāpīti pisaddo pageva atthatakathinassāti dasseti . Pañcamāseti accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ. Tatoti pañcamāsato. Atītavasse vassaṃvutthasaṅghassa idaṃ vassāvāsikaṃ deti kiṃ? Udāhu anāgatavasseti yojanā. Piṭṭhisamayeti gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya yāva assayujapuṇṇamī, tāva piṭṭhisamaye.
「阿念塔他」者,从所给之处以外。「哈达尼比吉瓦拉尼都亚黑瓦桑德咖尼」,连接为「即使被夺去的衣,仍是你的所有物」。「迭桑」者,诸衣之。「阿念」者,异于独自瓦萨住者之另一人。连接为「第五个月,那一切属于那位比库」。「亚」者,衣,连接为「那一切衣」。「亚比」者,衣也。「索」者,比库,连接为「取」。「瓦萨瓦萨塔亚」者,为住瓦萨之比库的利益。「塔毕德伍波尼盖巴多」者,从由执事者增益后所置之储藏。「德德鲁巴德多」者,从那寺院中生起,从椰子园等。「伊德」者,将要说的。「埃塔」者,在「那些衣属于他,直至咖提那衣被举起」这句话中。「亚」者,衣。「巴那」一词显示特殊义。「伊德」者,仅为词句装饰。「伊达」者,在此寺院中。也有说「阿比拉巴玛德德」。「阿纳塔德咖提那萨比」者,「比」字显示更何况已作咖提那衣者。「般遮玛谢」者,用于表示绝对连接的用语。「德德」者,从第五个月。连接为「过去瓦萨,瓦萨已出之僧团,给此瓦萨住者衣,为何?还是未来瓦萨?」「毕提萨玛耶」者,从热季第一日开始,直至阿萨尤迦满月,在此期间为毕提时。
Vassānatoti vassānamāsato. Etthāti etesu cīvaresu. Keci bhikkhūti sambandho. Tamatthanti tassa saṅghikacīvarassa kāraṇaṃ. Tatthevāti gataṭṭhāne eva. Esāti saṅghikacīvarahārako bhikkhu. Tatrāti vihārādīsu. Nanti cīvarahārakaṃ bhikkhuṃ.
「瓦萨纳多」者,从瓦萨月。「埃塔」者,在这些衣中。「盖吉比库」者,某些比库,相连。「德玛塔」者,那僧团衣的原因。「德德瓦」者,就在所去之处。「埃萨」者,取僧团衣的比库。「德德拉」者,在寺院等处。「那」者,取衣的比库。
Vattaṃ vitthāretvā dassento āha ‘‘tena hī’’tiādi. Tena bhikkhunā bhājetabbānīti sambandho. Tassevāti adhiṭṭhahantasseva.
详细展示规则而说「迭那希」等。连接为「由那位比库应分配」。「德萨瓦」者,就是决意者。
Ekekaṃ bhāganti sambandho. Ettha ṭhāne ahameva asmīti yojanā. Duggahitāni hontīti saṅghikāneva hontīti adhippāyo. Mayhamevimāni cīvarānīti issaravasena gahaṇe duggahitāni. Mayhetāni pāpuṇantīti anissaravasena gahaṇe suggahitānīti viseso.
「埃盖咖邦巴咖」者,相连。此处在处所,连接为「我自己在」。「杜嘎希德尼洪帝」者,意趣为「成为僧团所有」。「玛亚黑瓦伊玛尼吉瓦拉尼」者,以主权方式取,为恶取。「玛亚黑德尼巴布南帝」者,以非主权方式取,为善取,此为差别。
Pātite kuseti ettha tapaccayassa paccuppannakālikabhāvaṃ dassento āha ‘‘ekakoṭṭhāse’’tiādi. Gahitamevāti ekakoṭṭhāse pātitassa kusadaṇḍassa vasena ‘‘imassida’’nti ekakoṭṭhāse vidite sabbesaṃ viditattā gahitamevāti adhippāyo.
「巴帝迭古谢」者,此处显示「德」字缀的现在时性,说「埃咖国塔谢」等。「嘎希德玛瓦」者,意趣为「依一端落下的草杆,在一端知『此是此』,因一切皆知,故为已取」。
Itovāti sacīvarabhattatova. Visuṃ sajjiyamāneti cīvare ca bhatte ca visuṃ sajjiyamāne.
「从此」者,从衣与食也。「分别准备」者,于衣与食分别准备。
Yathā purimesu dvīsu vatthūsu ‘‘adaṃsū’’ti vuttaṃ, tathā avatvā kasmā idha ‘‘dentī’’ti vuttanti āha ‘‘saṇikaṃ saṇikaṃ dentiyevā’’ti. Saṇikaṃ saṇikaṃ dente dānakiriyāya anupacchinnattā ‘‘dentī’’ti paccuppannavasena vuttanti adhippāyo. Pacchinnadānattāti pacchinnadānakiriyabhāvato. Idaṃ pana vatthu uppannanti sambandho. Ime ca therāti nilavāsiādayo vinayadharapāmokkhā ime ca therā.
如前二事例中说「给与了」,为何不如是说,而于此说「给与」耶?故说「渐次渐次给与故」。因渐次渐次给与时,布施行为不断故,以现在时说「给与」,此为意趣。「布施中断」者,从布施行为中断之义。此事例已生起,此为关联。「此等长老」者,尼腊瓦西等持律第一之此等长老。
223. Upanandasakyaputtavatthukathā223. 伍波难德释迦子事缘之论
§364
364.Etthāti upanandavatthumhi. Tassāti upanandassa. Gāmakāvāsinoti gāmake āvāsino. Ayanti upanando. Mukharoti mukhaṃ kharaṃ etassāti mukharo khakāralopo, atha vā mukhaṃ etassatthīti mukharo mantutthe pavatto rapaccayo nindatthavācako. Lahukāpattīti dukkaṭāpatti. Tassevāti gahitabhikkhusseva. Dhuranikkhepe satīti yojanā.
「于此」者,于伍波难德事例中。「彼」者,伍波难德之。「村落住者」者,住于村落者。「此」者,伍波难德。「粗口」者,此人之口粗,故为粗口,卡音脱落;或者,此人有口,故为粗口,于有义中转起之拉后缀,表示呵责义。「轻罪」者,恶作罪。「彼之」者,所取比库之。「于卸责时」,此为连接。
Ekassa puggalassatthāya adhippiyate icchiyateti ekādhippāyo, ekapuggalapaṭivīso, tenāha ‘‘ekapuggalapaṭivīsamevā’’ti. Yathā yathāti yena yenākārena. Yoti paṭivīso. ‘‘Tathā tathā’’ti ajjhāharitabbo. Tatthāti ‘‘idha panā’’tiādivacane. Ekekasmiṃ āvāseti sambandho. Vāsaddo aññepi dvīhadvīhādivāre saṅgaṇhāti. Yanti paṭivīsaṃ. Eko puggaloti eko niccāvāso puggalo. Evanti upaḍḍhe diyyamāne. Yattha vā panāti ettha yasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ purimasmi’’nti. Purimasmiṃ āvāseti sambandho . Tatoti ettha tasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘bahutaraṃ vasitavihārato’’ti. Idañcāti ‘‘amutra upaḍḍho cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti vacanañca. Ekasīmavihārehīti ekissaṃ upacārasīmāyaṃ ṭhitehi vihārehi. Nānāsīmavihāreti nānāupacārasīmāyaṃ ṭhite vihāre. Senāsanaggāhoti purimaupacārasīmāyaṃ senāsanaggāho. Tatthāti passambhanavihāre. Sesanti cīvarato sesaṃ. Sabbatthāti sabbesu vihāresu. Antosīmagatassāti antoupacārasīmāyaṃ gatassa, bhikkhunoti sambandho. Cīvaraṃ senāsanaggāhasseva pāpuṇāti, sesaṃ pana āmisabhesajjādisabbaṃ aññavihārato āgantvā antosīmagatassa pāpuṇātīti adhippāyo.
「为一人之利益而意欲、希求,故为一意欲」,即一人分配,故说「仅一人分配」。「如何如何」者,以何何方式。「彼」者,分配。应读入「如是如是」。「于彼」者,于「然于此」等语中。「于各各住处」,此为关联。瓦音亦摄取其他二二等次第。「彼」者,分配。「一人」者,一常住人。「如是」者,于给与一半时。「或于何处」者,于此为显示亚音之范围而说「如是于前」。「于前住处」,此为关联。「彼」者,于此为显示德音之范围而说「从较多住之故」。「此及」者,「于彼处应给与一半衣分配」之语及。「于一界住处」者,于一近行界中安立之住处。「异界住处」者,安立于异近行界中之住处。「房舍取得」者,于前近行界中房舍取得。「于彼」者,于休息住处。「余」者,从衣之余。「一切处」者,于一切住处。「入界内者」者,入近行界内者,与比库相关联。衣归于房舍取得者,然余一切利养、药等,从其他住处来而入界内者得之,此为意趣。
224. Gilānavatthukathā224. 病人事缘之论
§365
365.Mañcake nipātesunti ettha mañcake nipātanaṃ nāma mañcake nipajjāpananti āha ‘‘mañcake nipajjāpesu’’nti. Muttakarīsakiliṭṭhanti muttakarīsehi kiliṭṭhaṃ. Yoti yo koci. Manti mama. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘ovādānusāsanīkaraṇenā’’ti. Mama ovādassa ca anusāsaniyā ca karaṇenāti attho. Etthāti ‘‘yo bhikkhave maṃ upaṭṭhaheyyā’’tiādipāṭhe. Suttassa neyyatthattā agahetabbatthaṃ dassento āha ‘‘bhagavato cā’’tiādi. Yassāti gilānassa. Upajjhāyādayoti ettha ādisaddena ācariyasaddhivihārikaantevāsikasamānupajjhāyakasamānācariyakasaṅkhāte pañca jane saṅgaṇhāti. Ekacāriko vā hotīti sambandho. Saṅghattheropīti pisaddo pageva aññesanti dasseti.
「于床上倒下时」者,于此床上倒下,名为于床上使倒下,故说「于床上使倒下时」。「尿粪所污」者,为尿粪所污。「彼」者,任何人。「我」者,我之。为显示彼义而说「以教诫教导之作」。以我之教诫及教导之作,此为义。「于此」者,于「诸比库,凡看护我者」等文句中。为显示经之所应知义、不应取义而说「世尊及」等。「彼」者,病者之。「戒师等」者,于此以等音摄取名为老师、同戒师弟子、学生、同老师之五人。「或为独行者」,此为关联。「僧团长老亦」者,以毕音显示更何况其他人。
§366
366.Abhikkamantaṃ vāti ettha abhimukhaṃ kamatīti abhikkamantoti vutte vaḍḍhanatthoti āha ‘‘vaḍḍhantaṃ vā’’ti. Ābādhaṃ nāvikarotīti sambandho. Iminā antapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Idaṃ nāma bhojananti sambandho. Saṃvidhātunti ettha saṃvipubbo dhādhātu karadhātvattho, karadhātu ca sabbadhātvattho, tasmā vuttaṃ ‘‘bhesajjaṃ yojetu’’nti . Assāti gilānupaṭṭhākassa. Antarasaddassa majjhatthādayo paṭikkhipanto āha ‘‘kāraṇaṃ vuccatī’’ti.
「或增进者」者,于此「向前进」,说为增进时,为增长义,故说「或增长者」。「不使病减退」,此为关联。以此显示安德后缀之同义。「此名为食」,此为关联。「应准备」者,于此桑前缀达都为作达都义,作达都为一切达都义,故说「应配置药」。「彼」者,病人看护者之。遮止安德拉音之中间义等而说「因被称为」。
225. Matasantakakathā225. 死者亲属之论
§367
367.Kālaṅkateti ettha karaṇaṃ katanti dassento āha ‘‘kālakiriyāyā’’ti. Apaloketvāti ‘‘itthannāmo bhante bhikkhu kālaṅkato, tassa ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ saṅghaṃ apalokemī’’ti apaloketvā.
367.「『过世』者」:此处为显示「作」之作为,故说「『时作』之」。「未求听」者,未如是求听:「尊者,某名比库过世,其三衣与钵,我向僧团求听施与看护病者。」
§369
369.Gilānupaṭṭhākalābheti gilānupaṭṭhākānaṃ labhitabbe.
369.「『看护病者之得』者」,应施与看护病者之所得。
Sabbepi bhikkhūti sambandho. Tatthāti tasmiṃ kālaṅkate. Kiṃ vadanti? ‘‘Sabbepi…pe… sāmino’’ti vadantīti yojanā. Dvīsu vādesu pacchimavādo aṭṭhakathācariyena ruccatīti vadanti. Yanti yaṃ vatthu. ‘‘Yaṃ atthi, taṃ dātabba’’nti vuttamevatthaṃ āvikaronto āha ‘‘aññasmiṃ…pe… dātabba’’nti. Tanti parikkhāraṃ.
「『一切比库』者」,此为连结。「『于彼』者」,于彼过世者。说何?「『一切……乃至……主人』者」,如是说,此为连结。于二说中,后说为注疏师所许,如是说。「『去』者」,去之物。为显示「『凡有者,应施与』」所说之义,故说「『于他……乃至……应施与』」。「『彼』者」,资具。
Samakoti samaṃ pamāṇametassa bhāgassāti samako. Saṃvidahanamattamevāti idañcidañca karohīti sajjanamattameva. Jeṭṭhakabhāgoti diguṇabhāgo.
「『相等』者」,其份量与此份相等者为相等。「『仅准备之量』者」,仅作「作此作彼」之准备而已。「『长者份』者」,双倍之份。
Yo panāti bhikkhu pana. Etthāti bahūsu bhikkhūsu. Yenāti yena kenaci, dinnaṃ paṭiyāditanti sambandho. Ekadivasampīti pisaddo pageva dvīhādiketi dasseti. Sopīti pisaddo na kevalaṃ bahudivasaṃ upaṭṭhākoyeva, atha kho sopīti dasseti. Samīpanti gilānassa santikaṃ. Āgacchatīti samīpamāgacchati.
「『然而谁』者」,然而比库。「『于此』者」,于众多比库中。「『由谁』者」,由任何人,已施与、已接受,此为连结。「『乃至一日』者」,『乃至』之词显示二日等。「『彼亦』者」,『亦』之词显示非仅多日看护者,而且彼亦。「『近处』者」,病者之近旁。「『来』者」,来至近处。
Paccāsīsāyāti bhāgassa paccāsīsāya. ‘‘Puna āgantvā jaggissāmī’’ti iminā ‘‘puna āgantvā na jaggissāmī’’ti gacchantassa na dātabbanti dasseti. Dhuraṃ nikkhipitvāti upaṭṭhahane dhuraṃ nikkhipitvā.
「『为期待』者」,为期待份。以「『再来将看护』」此语,显示「『再来不看护』」而去者,不应施与。「『舍弃重担』者」,舍弃看护之重担。
Mātugāmopi hotūti yojanā. Tassa bhikkhunoti kālaṅkatassa tassa bhikkhuno. Sacepi sahassaṃ agghati, gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbanti yojanā. Aññanti pattacīvarato aññaṃ. Teti gilānupaṭṭhākā. Avasesanti pattacīvarato avasesaṃ. Tatoti bahukamahagghato. Ticīvaraparikkhāroti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ parivāro. Sabbañcetanti sabbameva etaṃ parikkhāraṃ. Labhatīti gilānupaṭṭhāko labhati.
「女人亦可」者,应连接。「彼比库之」者,已命终之彼比库。即使价值千金,亦应给予看护病者,应如是连接。「其他」者,钵与衣之外的其他物。「彼等」者,看护病者。「剩余」者,钵与衣之外的剩余物。「由此」者,由众多贵重物。「三衣资具」者,三衣之附属物。「若一切此」者,一切此资具。「得」者,看护病者得。
Soti kālaṅkato. Kassacīti gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Tassevāti dinnagāhakasseva. Ruciyā evāti kāmā eva. Tattha tattha saṅghassevāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre ṭhitassa saṅghasseva. Idaṃ vihāre ṭhapitaparikkhāre sandhāya vuttaṃ. Sace gāme vā araññe vā ṭhapitā honti, sakalova saṅgho issaro. Kasmā? Saṅghasseva dāyajjabhāvato. Bahūnampīti tīhi paṭṭhāya bahūnampi. Īdisavacanaṃ upanidhāya sāsanepi eko dve bahūti tīṇi vacanāni atthe dissanti, sadde pana dvivacanabahuvacanānaṃ visesābhāvato dvivacanaṃ natthīti daṭṭhabbaṃ. Adinnamevāti attanoyeva asantakattā, aññesampi sādhāraṇattā ca adinnameva. Sace sabbe matā anumatiyā denti, sudinnameva. Tanti santakaṃ. Tesūti tesu sabbesu.
「彼」者,已命终者。「任何人之」者,在家者或出家者之。「唯彼之」者,唯已给予之受取者。「随意」者,随欲。「于彼彼唯僧团之」者,唯住于彼彼寺院之僧团。此依置于寺院之资具而说。若置于村或林野,全僧团为主人。为何?因唯僧团有继承权。「众多之」者,从三开始之众多。依如是说法,教法中亦见一、二、众多三种语词用于义理,然于声论中,因双数与复数无差别,应知无双数。「未给予」者,因非自己所有,又因与他人共有,故为未给予。若一切死者以同意给予,则为善给予。「彼等」者,有主物。「于彼等」者,于彼等一切。
227. Kusacīrādipaṭikkhepakathā227. 拒绝吉祥草衣等之论
§371
371. ‘‘Akkanāḷamaya’’nti iminā akkanāḷena nibbattaṃ akkanāḷanti vacanatthaṃ dasseti. Makacimayoti ettha makacisaddena potthakasaddassa ganthādayo atthe nivatteti. Mayasaddena purimanayeneva nibbattataddhitaṃ dasseti. Sesānīti akkanāḷapotthakehi sesāni kusacīrādīni. Tesūti kusacīrādīsu.
「骰子骨制」者,以此显示由骰子骨所生之骰子骨的语词义。「书册制」者,此中以书册一词转向书本一词之经典等义。以制字依前述方式显示所生之派生词。「其余」者,骰子骨与书册之外的其余吉祥草衣等。「于彼等」者,于吉祥草衣等。
§372
372.Tipaṭṭacīvarassa vāti idaṃ dvipaṭṭacīvarassa majjhe dānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tesanti sabbanīlakādīnaṃ. Kañcukanti vāraṇaṃ. Tañhi kaciyati kāye bandhiyatīti kañcukoti vuccati. Veṭhanepīti uṇhīsepi. Tañhi yasmā yena sīse veṭhiyati, tasmā veṭhananti vuccati. Rukkhachallimayanti ettha rukkhachallisaddena tirīṭasaddassa vakkalatthaṃ dasseti. Vakkalañhi nivasanānaṃ aṅgapaccaṅgaṃ tirobhāvaṃ paṭicchannabhāvaṃ eti gacchati anenāti vā rukkhaṃ tiropaṭicchannaṃ hutvā eti pavattatīti vā tirīṭanti vuccati. Abhidhāne (abhidhānappadīpikāyaṃ 442 gāthāyaṃ) pana tarīṭanti takāre ikāravirahito pāṭho atthi. Pādapuñjananti pādo pujiyati sodhiyati anenāti pādapuñjanaṃ, tālujo tatiyakkharo.
「三重衣或」者,此依二重衣之间的布施而说。「彼等」者,一切蓝色等。「紧身衣」者,遮蔽物。因其被系缚、被绑于身,故称紧身衣。「于缠绕物亦」者,于头巾亦。因其以何物缠绕于头,故称缠绕物。「树皮制」者,此中以树皮一词显示外皮一词之树皮义。因树皮遮蔽衣服之肢体与部分,达到隐藏状态,或以此遮蔽树而行进,故称外皮。然于词典中有无元音伊之读法。「足拭布」者,足以此被拭、被清洁,故为足拭布,舌根生第三字母。
§374
374.Sante patirūpake gāhaketi ettha patirūpako nāma pakkamantassa bhikkhuno sandiṭṭhasambhatto. Iminā patirūpake gāhake asati adatvā saṅghena bhājite subhājitamevāti dasseti. Satta janāti pakkamantaummattakakhittacittavedanaṭṭā cattāro, ukkhittakā tayoti satta janā.
「有适当受取者时」者,此中适当者名为离去比库之亲见相识者。以此显示无适当受取者时,未给予而由僧团分配者为善分配。「七人」者,离去者、疯狂者、心乱者、受痛恼者四人,被举罪者三人,故为七人。
230. Saṅghe bhinne cīvaruppādakathā230. 僧团分裂时衣生起之论
§376
376.Saṅgho bhijjatīti ettha dvikoṭṭhāsavasena bhijjanamevādhippetaṃ, na aññanti āha ‘‘dve koṭṭhāsā’’ti. Ekasmiṃ pakkhe cīvarāni dentīti yojanā. Dvipakkhaṃ sandhāya ‘‘sakalassa saṅghassā’’ti vuttaṃ. Etanti cīvaraṃ. Tasseva cīvaranti tassa koṭṭhāsassa cīvarameva. Yatthāti yasmiṃ dese. Dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti dakkhiṇodakameva pamāṇaṃ, na deyyadhammo. Tasmā dakkhiṇodakaṃ paṭiggaṇhantā, deyyadhammassa sāmino hontīti adhippāyo. Ubhohipi pakkhehīti yojanā. Parasamuddeti jambudīpe. So hi sīhaḷadīpato samuddassa pārattā parasamuddoti vuccati. Itaro pakkhoti dakkhiṇodakassa ca cīvarassa ca laddhapakkhato itaro aladdho pakkho.
「僧团分裂」者,此中所意指者唯依二部分之分裂,非其他,故说『二部分』。应连接「于一方给予衣」。依二方而说『全僧团之』。「此」者,衣。「唯彼之衣」者,唯彼部分之衣。「何处」者,于何地。「南水为量」者,南水即为量,非应施物。故受取南水者,成为应施物之主人,此为意趣。应连接「由两方」。「对岸海」者,于阎浮提。因其从狮子洲至海之彼岸,故称对岸海。「另一方」者,从得南水与衣之方,另一未得之方。
232. Aṭṭhacīvaramātikākathā232. 八衣母论之论
§379
379. Idāni āhāti sambandho. Puggalādhiṭṭhānanayenāti ‘‘sīmāya detī’’ti kattuvācakena kiriyāpadena dāyakapuggalasaṅkhātakattuno adhiṭṭhānavasena vuttattā puggalādhiṭṭhānena nayena. Etthāti etāsu aṭṭhasu mātikāsu. Aṭṭhamā mātikāti yojanā. Tatthāti aṭṭhasu mātikāsu. Sabbatthāti sabbesu ‘‘katikāya detī’’tiādīsu.
「今」者,连接词。「以人为所依之方式」者,因以「于界施与」这一表示作者的动词,依施与者人为作者之所依而说,故为「以人为所依之方式」。「于此」者,于此八母句中。应连接为「第八母句」。「于彼」者,于八母句中。「于一切处」者,于一切「于咖提咖施与」等处。
Sīmāya…pe… bhājetabbantiādimhi mātikāniddese pana evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā. Sīmāya detīti ettha pannarasa sīmā veditabbāti sambandho.
应连接为:「于『于界施与』……乃至『应分配』等母句说明中,应如是了知抉择」。「于界施与」者,应连接为:「于此应知有十五界」。
Tatthāti pannarasasu sīmāsu. Upacārasīmā paricchinnā hotīti sambandho. Ettakaṃ ṭhānanti parikkhepārahaṭṭhānassa ekantena avuttattā ekantena parikkhepārahaṭṭhānaṃ dassento āha ‘‘apicā’’tiādi. Dhuvasannipātato vā khipitānanti sambandho. ‘‘Pariyante’’ti padaṃ pubbāparāpekkhaṃ. Tasmā tīsu nissakkapadesu yojetabbaṃ. Sā panāti upacārasīmā pana. Bhikkhūsu vaḍḍhantesu āvāsopi vaḍḍhatīti manasikatvā vuttaṃ ‘‘bhikkhūsu vaḍḍhantesū’’ti. Sabbesaṃ bhikkhūnanti sambandho. Vuttamevāti sīmakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138, 144) vuttameva.
「于彼」者,于十五界中。应连接为:「近行界是限定的」。「如是之处」者,因未完全说出周围应取之处,故示以完全的周围应取之处而说「或者」等。应连接为:「或从常集会处投出」。「于边际」一词,前后相关。因此应连于三个决定词中。「然而彼」者,然而近行界。念及「比库们增长时,住处亦增长」而说「比库们增长时」。应连接为「一切比库之」。「已说」者,于界论中已说。
Apica khoti ettha apisaddo pucchatthavācako. Kehi ṭhapitāti hi attho. Rājarājamahāmattā ṭhapentīti sambandho. Lābhasīmāti lābhassa mariyādo. Yanti yo lābho. Etthantareti etasmiṃ gāvutādiantare. Lābhasīmā nāmāti lābhena paricchinnā sīmā nāma. Tatthāti bahūsu janapadesu. Antaradīpā cāti mahādīpato aññadīpā ca, khuddakadīpāti adhippāyo.
「或者」者,此处「或者」一词表示疑问义。「由谁设立」是其义。应连接为:「国王、王大臣设立」。「利得界」者,利得之界限。「去」者,去的利得。「于此中间」者,于此由旬等中间。「名为利得界」者,名为由利得所限定之界。「于彼」者,于众多国土中。「及中间诸岛」者,及从大岛之外的其他诸岛,意指小岛。
Ettheva sīmāyāti khaṇḍasīmāya eva. Tesaṃyevāti khaṇḍasīmagatānaṃyeva. Evatthaphalaṃ dassento āha ‘‘aññesa’’ntiādi. Rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa vā heṭṭhā pathavīmajjhagatassa vā bhikkhussāti yojanā. Imissā upacārasīmāya ṭhitassāti sambandho. Samānasaṃvāsasīmāyāti mahāsīmāya. Khaṇḍasīmasīmantarikāsūti khaṇḍasīmāyañca dvinnaṃ sīmānaṃ sīmantarikāyañca. Tattha dvinnaṃ gāmaṭṭhānampi pāpuṇāti. Avippavāsasīmāya dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā.
「于此界」者,唯于断界。「彼等之」者,唯住于断界者之。示以如是之果而说「其他」等。应连接为:「或立于树、或立于山、或于下方地中之比库」。应连接为:「住于此近行界者」。「于共住界」者,于大界。「于断界及界中间」者,于断界及二界之界中间。于彼处亦及于二村处。于离衣界所施与之村处不及,因说「除村及村近行」故。
Jambuyā lakkhito dīpo jambudīpo. Tambo lohito pāṇi hattho etesanti tambapāṇino. Vijayakumārādayo sattasatā janā. Tesaṃ nivāso tambapaṇṇi, soyeva dīpoti tambapaṇṇidīpo, tasmiṃ. Sabbesaṃ bhāganti sambandho. Tatrevāti jambudīpeyeva. Evantiādi nigamanaṃ.
「阎浮」者,以阎浮树标示之洲为阎浮洲。「铜」者,红色;「手」者,手;「彼等」者,铜手者。胜利王子等七百人。彼等之住处为铜手,即彼洲为铜手洲,于彼。应连接为「一切之分」。「于彼」者,于阎浮洲。「如是」等为结论。
Yo pana bhaṇatīti sambandho. Tatoti kathanato, paranti sambandho. Nanti mahāsivattheraṃ. Tiyojanāpīti pisaddo tato ūnāpi hotīti dasseti. Sabbaṃpetanti sabbaṃpi etaṃ lābhagaṇhanādiṃ. Iti āhaṃsūti yojanā.
「若有人说」者,此为连接。「于彼」者,从所说而来,「其余」者,为连接。「难」者,指大寺长老。「三由旬以下」者,「以下」字显示从彼更少亦可。「一切此」者,一切此利养受取等。如是「我说」者,为连接。
Katikānaṃ yathicchitakatena pavattattā bahu hoti, tasmā idha icchitakatikaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘samānalābhakatikāyā’’ti . Tatrāti ‘‘katikāya detī’’ti pāṭhe. Sannipatitehi bhikkhūhi bhājetabbanti sambandho. Tassāti vihārassa. Buddhādhivutthoti buddhena adhi issaravasena vasiyitthāti buddhādhivuttho. Ettāvatāti ettakena sāvanamattena. Nisinnovāti nisinno eva hoti, nisinno iva vā. Tasmiṃ vihārepīti tasmiṃ porāṇakādivihārepi. Evamevāti ‘‘ayaṃ porāṇako vihāro tena navavihārena saddhiṃ samānalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’tiādinā evameva. Idhāti porāṇakavihāre. Tasminti navavihāre. Evanti yathā ekena vihārena saddhiṃ eko vihāro kātabbo, evaṃ tathāti attho.
因诸咖提那衣依随意所作咖提那衣而转起故多,是故此处为显示所欲咖提那衣而说「同等利养咖提那衣」。「于彼」者,在「于咖提那衣施与」之读法中。「应由集会之比库们分配」者,为连接。「彼之」者,住处之。「佛所住」者,佛所住,即由佛以主宰之力而住故为佛所住。「以此量」者,以此许听闻之量。「坐者」者,即是坐者,或如坐者。「于彼住处亦」者,于彼旧住处等亦。「如是」者,如是以「此旧住处与彼新住处一起作同等利养,僧团许可否」等。「此处」者,于旧住处。「从彼」者,于新住处。「如是」者,如一住处与一住处一起应作,如是之义。
Bhikkhāpaññattiyāti ettha bhikkhā paññapiyati niccavasena ṭhapiyati etthāti bhikkhāpaññattīti dassento āha ‘‘attano pariccāgapaññāpanaṭṭhāne’’ti. Tassāti ‘‘yattha saṅghassa dhuvakārā kariyantī’’tipāṭhassa. Attho evaṃ veditabboti yojanā. Yattha vāti yasmiṃ vā ṭhāne. Anenāti cīvaradāyakena. Salākabhattādīni vā nibaddhāni kāritānīti sambandho. Yena panāti cīvaradāyakena pana. Sakalopi vihāroti sakalopi saārāmo vihāro. Tatthāti cīvaradāyake. Imeti pākavattassa vattanaṭṭhānādayo vihārā. Dhuvena kariyantīti dhuvakārā vihārā. Soti cīvaradāyako. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Sabbatthāti sabbesu bahūsu vihāresu.
「于食物施设处」者,此处为显示「于此处食物被施设,以常住方式被安立,此为食物施设处」而说「于自己舍弃施设之处」。「彼之」者,「于彼处为僧团作常住供养」之读法。「义应如是知」者,为连接。「或于彼处」者,或于彼处所。「由此」者,由衣施者。「粥食等或被系属而作」者,为连接。「然由何者」者,然由衣施者。「全部住处」者,全部带园林之住处。「于彼」者,于衣施者。「此等」者,饭食转起之转起处等诸住处。「以常住而作」者,常住供养之诸住处。「彼」者,衣施者。「于彼处」者,于彼处所。「一切处」者,于一切众多住处。
Tehīti bahutarehi bhikkhūhi. Dhuvakāresūti niddhāraṇe bhummaṃ. Ekatthāti ekasmiṃ dhuvakāre. ‘‘Sace bhikkhugaṇanāya gaṇhathāti vadatī’’ti iminā sace na vadati, bhikkhugaṇanāya bhājetvā gaṇhituṃ na vaṭṭatīti dasseti, vihāragaṇanāya gaṇhituṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Tathāti yathā ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti vadati, tathāti attho. Etthāti bhājetabbavatthūsu. Tanti mañcapīṭhakaṃ, pucchitvā dātabbanti sambandho. Pucchitvāti dāyakaṃ pucchitvā, vadatīti dāyako vadati. Saṅghassāpīti pisaddo na dāyakassevāti dasseti.
「由彼等」者,由众多比库。「于诸常住供养中」者,处格为分离格。「于一处」者,于一常住供养处。「若说『依比库计数而取』」者,以此显示若不说,依比库计数分配而取不适当,依住处计数而取适当,此为意趣。「如是」者,如说「依比库计数而取」,如是之义。「此处」者,于应分配之诸物中。「彼」者,床座,「问后应施与」者,为连接。「问后」者,问施者后,「说」者,施者说。「亦为僧团」者,「亦」字显示非仅为施者。
Upacārasīmāyaṃ ṭhitena saṅghena bhājetabbanti sambandho . Sīmaṭṭhassāti upacārasīmāyaṃ ṭhitassa. Asampattassāpīti bhājanaṭṭhānaṃ asampattassāpi. Alasajātikāti kosajjajātikā. Ṭhitikāti pabandhavasena ṭhiyate ṭhiti, sāyeva ṭhitikā. Atha vā ‘‘ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabba’’nti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vuttattā tiṭṭhati pabandhavasena etthāti ṭhiti, sāyeva ṭhitikāti vacanattho kātabbo. Ṭhitikaṃ ṭhapetvāti vīsativassasaṅkhātaṃ ṭhitikaṃ ṭhapetvā. Tesanti therānaṃ.
「应由住于界外界之僧团分配」者,为连接。「界外界住者之」者,住于界外界者之。「亦未到达者之」者,亦未到达分配处者之。「懒惰种类」者,懈怠种类。「住立」者,以连续方式而住为住立,彼即住立。或者,因注疏中说「从住立处开始应施与」故,「以连续方式住立于此为住立,彼即住立」,应作此语义。「除住立外」者,除二十岁所称之住立外。「彼等之」者,诸长老之。
Sampattasampattānanti bhājanaṭṭhānaṃ sampattasampattānaṃ. Attano vihāradvāre vā attano antovihāreyeva vāti yojanā. Sīmāti upacārasīmā. Therāsanaṃ ārūḷhe satīti yojanā. Vassaggenāti vassagaṇanāya.
「已到达已到达者」者,已到达已到达分配处者。「或于自己住处门,或即于自己内住处」者,为连接。「界」者,界外界。「当长老坐于座时」者,为连接。「以瓦萨数」者,以瓦萨计算。
Pāṭekkanti paccekaṃ. Sabbāneva cīvarānīti sambandho. Dubbhāsitaduggahitānamatthaṃ dassento āha ‘‘gatagataṭṭhāne saṅghikāneva hontī’’ti. Ekanti dasasu vatthesu ekaṃ.
「各别」者,各各也。应连接「一切衣」。为显示恶说恶受持者之义,故说「在各各处所,唯属僧团」。「一」者,在十种布中之一。
Vatthasseva pupphaṃ vā vali vā atthīti yojanā. Tenāti pupphavalinā. Ekaṃ tantanti ekaṃ suttaṃ. Tatthāti tesu ṭhitikāya ṭhānāṭṭhānesu. Dvīhipi gahetabbaṃ ṭhitikāya abhāvato.
应连接为「布本身有花纹或皱褶」。「以彼」者,以花纹或皱褶。「一经」者,一线也。「于彼」者,于彼等安置之处所与非处所。因无安置之故,应以二者摄取。
Bhikkhu attano santakaṃ yaṃ cīvaranti yojanā. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ‘‘saṅghassa demā’’ti vā ‘‘tuyhaṃ demā’’ti vā avatvā ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vuttattā paṃsukūlikānampi vaṭṭati. Bhikkhutherā nāma hi na attanāyeva honti, aññepi bahū, tasmā vaṭṭati. ‘‘Saṅghassā’’ti vutte attanā ekantena saṅghoyeva, tasmā ‘‘saṅghassā’’ti vuttepi na vaṭṭati, pageva ‘‘tuyha’’nti vutte.
应连接为「比库将自己所有之衣」。对尘堆衣者亦许,因未说「我们施与僧团」或「我们施与你」,而说「我们施与诸比库,我们施与诸长老」之故,对尘堆衣者亦许。名为比库长老者,非唯为自己,亦有其他众多,故许。若说「僧团」,则唯一向是僧团自身,故即使说「僧团」亦不许,何况说「你」。
Tatoti bahuvatthato. Gahetuṃ na vaṭṭatīti paṃsukūlikānaṃ gahetuṃ na vaṭṭati.
「从彼」者,从多布。「不许取」者,尘堆衣者不许取。
Yanti vatthaṃ. Tatthāti parikkhāresu. Suttanti tantaṃ.
「彼」者,布也。「于彼」者,于资具中。「线」者,经线也。
Evaṃ antosīmaṃ pavisitvā ‘‘saṅghassa demā’’ti dinne vinicchayaṃ dassetvā bahisīmāya dinne taṃ dassento āha ‘‘sace panā’’tiādi. Ekabaddhā cāti dvādasahatthamanatikkamitvā ekatobaddhā ca. Ye panāti bhikkhū pana.
如是显示入界内后施与「我们施与僧团」之决断后,为显示于界外所施与者,故说「然而若」等。「一处系缚」者,不超过十二手而系于一处。「然而彼等」者,然而诸比库。
Ubhatosaṅghassa detīti ettha catunnaṃ vākyānaṃ vasena vuttepi ubhatosaṅghassa detiyeva nāmāti dassento āha ‘‘ubhatosaṅghassa dammīti vuttepī’’tiādi. Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattāti puggalassa ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā ekavīsatipaṭivīse katvā eko cetiyassa dātabboti nayaṃ atidisati. Pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi cetiyassa ubhatosaṅghaggahaṇena agahitattā.
「应施予两部僧团」者,于此,虽以四种说法而说,为显示「应施予两部僧团」之名,故说「虽说『我施予两部僧团』」等。因被两部僧团之摄取所摄取故者,因个人被两部僧团之摄取所摄取故。「此即方法」者,以此,作二十一次分配后,一份应施予塔,显示此方法。无所得份额者,因塔未被两部僧团之摄取所摄取故,无名为所得份额者。
Tatthāti ubhatosaṅghapuggalacetiyesu. Sesaṃ suviññeyyameva.
「于彼」者,于两部僧团、个人、塔。其余极易了知。
Pubbeti buddhassa bhagavato dharamānakāle. Tadāti yadā buddho bhagavā dharati, tadā. Paṭimaṃ vāti paṭibimbaṃ vā. Tañhi bhagavatā paṭi sadisaṃ mānīyatīti paṭimāti vuccati. Cetiyaṃ vāti thūpaṃ vā. So hi devamanussehi cititabbaṃ, pūjetabbaṃ, iṭṭhakādīhi vā cinitabbanti cetiyanti vuccati. Tatthāti deyyadhammesu. Yanti kiriyāparāmasanaṃ. Yaṃ dentīti yojanā. Tatthāti tasmiṃ dāne. Aniyamavācakassa ‘‘yo’’ti sabbanāmassa atthaṃ dassento āha ‘‘pabbajito vā gahaṭṭho vā’’ti. Vattaṃ katvā paribhuñjitunti pubbakālaaparakālakiriyānaṃ vikāravasena aniyatattā vuttaṃ ‘‘bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātu’’nti.
「先前」者,于佛世尊住世时。「彼时」者,当佛世尊住世时,彼时。「或像」者,或影像。彼实被世尊相似而受尊敬,故称为像。「或塔」者,或塔庙。彼实应被天人堆积、供养,或应以砖等建造,故称为塔。「于彼」者,于应施物。「所去」者,业之把握。应连接为「所施者」。「于彼」者,于彼施。为显示不定之「凡」代名词之义,故说「或出家者或在家者」。作衣后受用者,因前时后时业之变化而不定故,说「受用后亦可作衣」。
‘‘Dūrampi haritvā pūjetabba’’nti iminā jaṅghapesanikakammaṃ na hotīti dasseti. Harantassa bhikkhunoti sambandho. Gacchatoti anādare sāmivacanaṃ. Tanti saṅghassa āhaṭabhattaṃ.
「虽携至远处亦应供养」者,以此显示不成为腿部按摩之业。应连接为「携带之比库」。「去」者,轻蔑之主格语。「彼」者,为僧团所持来之食。
Vassaṃvutthasaṅghassāti vassaṃ vasitthāti vassaṃvuttho. Aluttakitantasamāsoyaṃ, soyeva saṅgho vassaṃvutthasaṅgho, tassa. Yāvatikasaddo yattakapariyāyoti āha ‘‘yattakā’’ti. Disāpakkantassāpīti aññaṃ disaṃ pakkantassapi, dātabbanti sambandho. Vadantīti aṭṭhakathācariyehi apare ācariyā vadanti. Etanti vacanaṃ.
「雨安居已竟之僧团」者,已住雨安居故为雨安居已竟。此为不脱落之连接复合词,彼即僧团为雨安居已竟之僧团,其。「若干」之词,为显示「若干」之同义语,故说「若干」。「虽已往他方」者,虽已往其他方,应连接为「应施」。「说」者,由注疏诸师,其他诸师说。「此」者,言说。
Sampattānanti dinnaṭṭhānaṃ sampattānaṃ. Sabbesanti yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ. Tatrāti vihāre. Tatrāti tasmiṃ vadane sati, tesu bhikkhūsu vā. Vassaṃ vasantīti vassaṃvasantā, tesaṃ. Cīvaramāseti cīvarena lakkhite pacchimakattikamāse.
「已到达者」者,已到达所施之处者。「一切」者,于任何处已度雨安居之一切。「于彼」者,于寺院。「于彼」者,于彼说存在时,或于彼等比库。「住雨安居者」者,住雨安居者,其等。「衣月」者,以衣为标志之后迦提咖月。
Hemantassa pacchimo divasoti phagguṇapuṇṇamīsaṅkhāto hemantassa pacchimo divaso. Vassāvāsikanti vassaṃ āvasantānaṃ dātabbaṃ cīvaraṃ. Āropetabbākāraṃ dassento āha ‘‘atītavassāvāsassā’’tiādi. Tattha atītavassāvāsassāti atītavassaṃ, atītavasse vā āvāsassa saṅghassa. Tanti cīvaraṃ.
「冬季最后一日」者,名为帕古纳月满月日,即冬季之最后一日。「瓦萨衣」者,应施与住瓦萨者之衣。为示应呈献之方式,故说「已过瓦萨者」等。其中「已过瓦萨者」者,已过之瓦萨,或于已过之瓦萨中住者之僧团。「彼」者,衣也。
Ṭhapetvāti vihāre ṭhapetvā. Sampattānanti imaṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ. Itoti cīvaradānakālato. Teti antovasse vutthabhikkhū.
「除」者,于寺院中除外。「已到达者」者,已到达此处者。「从此」者,从施衣之时。「彼等」者,于瓦萨内出离之比库。
Ādissāti padassa tvāpaccayantabhāvaṃ dassento āha ‘‘ādisitvā’’ti. Ayamattho veditabboti yojanā. Tatrāti ‘‘yāguyā vā’’tiādipāṭhe. Ajjatanāya vāti ajja bhavānaṃ puññānaṃ atthāya vā. Tesanti nimantakānaṃ, paviṭṭhānaṃ bhikkhūnanti sambandho. Yehi nimantitehīti nimantitehi yehi bhikkhūhi. Yesaṃ vā pattanti sambandho. Tesaṃ na pāpuṇātīti sabbesaṃ tesaṃ na pāpuṇāti, kasmā? Animantitattā. Tesaṃ na pāpuṇanti, kasmā? Nimantitagehaṃ apaviṭṭhattā. Soti dāyako.
为示「应告知」一词之达瓦音节终结之状态,故说「已告知」。应知此义,此为连接。「其中」者,于「或以粥」等文句中。「或为今日之」者,或为今日所生诸福之故。「彼等之」者,诸邀请者之,已入者诸比库之,此为连接。「由彼等被邀请者」者,由被邀请之彼等比库。「或彼等之钵」者,此为连接。「彼等不得」者,一切彼等皆不得,为何?因未被邀请故。「彼等不得」者,为何?因未入被邀请之家故。「彼」者,施主也。
Pubbepīti ito pubbepi. Assāti dāyakassa. Vāsetvāti vāsāpetvā. Soti dāyako. Yoti bhikkhu, vasatīti sambandho. Tānīti bhesajjāni. Idanti cīvaraṃ.
「以前亦」者,从此以前亦。「彼之」者,施主之。「令住」者,使之住。「彼」者,施主也。「彼」者,比库,「住」者,此为连接。「彼等」者,诸药也。「此」者,衣也。
‘‘Antevāsikānañcā’’ti padena saddhivihārikāpi gahetabbā uddesādivasena ante vasanasīlattā. Uddesaṃ gahetuṃ āgato ca gahetvā gacchanto cāti ime ante avasanasīlāpi rūḷhīvasena antevāsikā nāma. Iminā nissayaṃ gahetuṃ āgato ca therassa santike nissayaṃ gahitapubbo ca antevāsiko nāmāti dasseti. Vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ uddesantevāsikānaṃ pāpuṇātīti yojanā. Iminā saddhivihārikanissayantevāsikaupasampadantevāsikapabbajjantevāsikāpi gahetabbā tesampi nibaddhacārikabhikkhubhāvato. Sabbatthāti sabbasmiṃ cīvarakkhandhake.
「及弟子」一词,亦应摄取共住弟子,因以诵经等方式于近处住之习性故。来取诵经者及取已而去者,此等以近处住之习性故,依通俗用法名为弟子。以此显示:来取依止者及于长老处已取依止者,名为弟子。作侍奉已,取诵经、问答等而游行之一切诵经弟子皆得,此为连接。以此亦应摄取共住弟子、依止弟子、达上弟子、出家弟子,因彼等亦有常行比库之状态故。「一切处」者,于一切衣篇集中。
Iti cīvarakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是衣篇集注释之连结已完成。
9. Campeyyakkhandhakaṃ
九、占波篇集
234. Kassapagottabhikkhuvatthukathā234. 咖萨巴姓比库事缘之论
§380
380. Campeyyakkhandhake gaggarāya pokkharaṇiyāti ettha gaggarasaddassa nāmasaddabhāvaṃ dassento āha ‘‘gaggaranāmikāya itthiyā’’ti. Iminā gaggarasaddo gaggaraiti nāmaṃ pavattinimittaṃ katvā itthidabbaṃ vadatīti dasseti. Tantipaṭibaddhoti tantiyā paṭibaddho. ‘‘Ussukkampi akāsi yāguyā’’tiādīsu evaṃ vinicchayo veditabboti yojanā . Tassa bhikkhunoti kassapagottanāmakassa tassa bhikkhuno. Tatthevāti vāsabhagāmeyeva.
380. 在占贝亚篇集中「嘎嘎拉池」一句,为显示「嘎嘎拉」一词具有名词性质,故说「名为嘎嘎拉的女子」。以此显示:「嘎嘎拉」一词以「名为嘎嘎拉」为施设因,而说女性之物。「系于线」者,系缚于线。在「他也为粥作努力」等处,应知如是抉择,此为连结。「彼比库」者,名为咖萨巴族姓的彼比库。「就在那里」者,就在瓦萨巴村。
§382
382. Adhammena vaggakammaṃ karontītiādīnaṃ nānākaraṇanti sambandho.
382. 「以非法作群体甘马」等之「种种作法」,此为连结。
236. Ñattivipannakammādikathā236. 关于白文有缺失的甘马等的论述
§385
385.Aññatrāpi dhammāti ettha dhammāti upayogatthe nissakkavacanametanti āha ‘‘aññatra dhamma’’nti. ‘‘Aññatrā’’ti nipātapayoge dutiyātatiyāpañcamīsu aññatarassa sambhavato upayogavacanampi hoti. Tasmā vuttaṃ ‘‘ayameva vā pāṭho’’ti. ‘‘Bhūtena vatthunā’’ti iminā dhammasaddassa saccatthaṃ dasseti. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā saddasabhāvameva sandhāya atidisati, na atthaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘ettha panā’’tiādi. Satthusāsananti satthu āṇā. Satthuāṇā nāma ñattianusāvanānaṃ sampadāti āha ‘‘ñattisampadā anusāvanasampadā cā’’ti. ‘‘Paṭikuṭṭhañceva katañcā’’ti iminā paṭikuṭṭhakatanti padassa dvandavākyaṃ dasseti. Paṭikusitabbanti paṭikuṭṭhaṃ, kattabbanti kataṃ, kammaṃ. Tamevatthaṃ dassento āha ‘‘yaṃ aññesū’’tiādi. Tattha yanti kammaṃ.
385. 「除法以外」一句中,为显示「法」是离格,用于工具义,故说「除法以外」。「除」一词在不变词用法中,可与第二、第三、第五格中任一格结合,故也可作工具格。因此说「或此读法」。以「以真实事」显示「法」一词具有真实之义。以「此即方法」仅就词性本身而指示,非就义理。因此说「然而于此」等。「师教」者,师之命令。师之命令名为白与随宣之完成,故说「白之完成与随宣之完成」。以「应呵责且已作」显示「应呵责已作」一词为并列复合词。应呵责者为应呵责,应作者为已作,此为业。为显示同一义理,故说「在其他」等。其中「彼」者,甘马。
§387
387.Pāḷiyāti vinayapāḷiyā. Yanti kammaṃ, na kariyatīti sambandho. Etthāti aṭṭhakathāyaṃ. So ca khoti so ca vitthāro, āgatoti sambandho. Kasmā ñattidutiyañatticatutthakammānameva vasena āgato, nanu ñattiapalokanakammavasenapi āgatena bhavitabbanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Ñattidutiyañatticatutthesu hāpanaṃ vā aññathā karaṇaṃ vā atthi viya ñattikamme natthīti yojanā. Ñattikamme ñattiṭṭhapanato aññakiccassa asambhavato hāpanaṃ vā aññathā karaṇaṃ vā natthīti adhippāyo. Tānīti ñattikammaapalokanakammāni. Sabbesampi kammānanti sabbesampi catunnaṃ kammānaṃ. Paratoti parasmiṃ parivārāvasāne (pari. aṭṭha. 482).
387. 「在圣典中」者,在律藏圣典中。「彼」者,甘马;「不作」,此为连结。「于此」者,在注疏中。「而彼」者,而彼详说;「已来」,此为连结。为何仅以白二与白四甘马之方式而来,岂非也应以白与求听甘马之方式而来耶?故说「然而因为」等。在白二与白四中,有减损或异作,如在单白甘马中则无,此为连结。在单白甘马中,因白之确立,其他作用不可能,故无减损或异作,此为意趣。「彼等」者,单白甘马与求听甘马。「一切甘马」者,一切四种甘马。「在后」者,在后之附随终结处(附随注疏482)。
237. Catuvaggakaraṇādikathā237. 关于由四人僧团作甘马等的论述
§388
388. Yadidaṃ kammanti yojanā. Tesanti saṅghānaṃ. Kammappattoti ettha kammena, kammassa vā pattoti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘kammaṃ patto’’ti. ‘‘Sabbakammesu kammapatto’’ti pāḷinayena ‘‘kammesu patto’’ti atthopi yujjati. Lokavohāravasena ‘‘kammena kammassa vā patto’’ti atthopi yujjateva.
388. 「即此甘马」,此为连结。「彼等」者,僧团之。「甘马所得」一句中,为拒斥「以甘马」或「甘马之所得」之义,故说「得甘马」。依圣典方法「在一切甘马中得甘马」,「在甘马中所得」之义亦相应。依世间言说方式,「以甘马或甘马之所得」之义亦确实相应。
§389
389.Parisatoti parisakāraṇā. Tatthāti ‘‘catuvaggakaraṇañce bhikkhave’’tiādipāṭhe, catuvīsatipuggalesu vā. Kammanānāsaṃvāsakoti ukkhepanīyakammakato. Laddhinānāsaṃvāsakoti ukkhittānuvattako. ‘‘Hutvā’’ti iminā ‘‘bhikkhunīcatuttho’’tiādīsu catuvīsatiyā ṭhānesu kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti. Bhikkhunī catutthī etassāti bhikkhunīcatuttho, catuvaggo saṅghotiādinā vacanattho kātabbo.
389. 「众」者,众之因。「于彼」者,在「诸比库,若四人众作」等文句中,或在二十四人中。「甘马别住」者,因举罪甘马而作。「得别住」者,随顺被举者。以「成为」显示在「比库尼为第四」等二十四处中,作用差别之性质。比库尼为此之第四者为比库尼第四,应作「四人众僧团」等之词义。
§393
393.Parivāsādītiādisaddena mūlāyakassanamānattaabbhānāni saṅgaṇhāti. Tesanti parivāsādikammānaṃ. Paratoti parasmiṃ cūḷavagge (cūḷava. aṭṭha. 75 ādayo).
「别住等」者,以「等」字摄取本日治、僧悦、出罪。「彼等」者,别住等甘马之。「于他处」者,于他处之朱腊瓦嘎(小品篇集注疏第75页等)。
§394
394.Paṭikuṭṭhakatakammassāti paṭikuṭṭhassa hutvā katassa kammassa. Pakatattassāti ettha pakatisīlasaṅkhāto attā sabhāvo etassāti pakatattoti atthaṃ dassento āha ‘‘avipannasīlassā’’ti. Saṅghādisesaṃ anāpajjantassāpi avipannasīlattā vuttaṃ ‘‘pārājikaṃ anajjhāpannassā’’ti. Iminā saṅghādisesaṃ āpajjantopi pakatattoyevāti dasseti. Sopi hi idha avipannasīlo nāma, aññattha pana saṅghādisesassa sīlavipattibhāvato taṃ āpajjantopi vipannasīloyeva nāma. Ānantarikassāti ettha anantarasaddassa sambandhañca ṇikapaccayassa atthañca dassento āha ‘‘attano anantaraṃ nisinnassā’’ti. Tattha ‘‘attano’’ti iminā anantarasaddassa sambandhaṃ dasseti. ‘‘Nisinnassā’’ti iminā ṇikapaccayassa atthaṃ dasseti.
「被呵责后所作甘马之」者,被呵责后而作之甘马之。「本性之」者,于此,称为本性戒之自体、自性为此者,故为本性。为显示此义,故说「戒未破坏者之」。即使未犯桑喀地谢萨者,因戒未破坏故,说「未犯巴拉基咖者之」。以此显示:即使犯桑喀地谢萨者,亦为本性者。彼于此亦名为戒未破坏者,然于他处,因桑喀地谢萨有戒破坏之性质,故犯彼者亦名为戒已破坏者。「无间隔者之」者,于此,为显示「无间隔」一词之关系及「具」字后缀之义,故说「坐于自己无间隔处者之」。其中,以「自己」一词显示「无间隔」一词之关系。以「坐者之」一词显示「具」字后缀之义。
239. Dvenissāraṇādikathā239. 关于二种驱摈等的论述
§395
395.Vatthutoti vatthukāraṇā. Tatthāti ‘‘dvemā bhikkhave’’tiādipāṭhe. ‘‘Sandhāya vutta’’nti iminā ‘‘appatto’’tiādisuttassa neyyatthabhāvaṃ dasseti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tanti pabbājanīyakammaṃ. Puna tanti pabbājanīyakammameva. Esa bhikkhu appattoti sambandho. Kasmā appattoti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Āveṇikalakkhaṇenāti avinā hutvā pavattena lakkhaṇena. Attanā avinā hutvā attano santakena visuṃ bhūtena lakkhaṇenāti vuttaṃ hoti. Yadi appatto, kasmā sunissāritoti āha ‘‘yasmā panassā’’tiādi. Assāti bhikkhussa, kareyyāti sambandho. Taṃ ce saṅgho tajjanīyakammādivasena nissāreti, sunissāritoti sambandho . Soti bhikkhu. Yasmā anuññātā, tasmā sunissāritoti yojanā. Kittakena aṅgena anuññātāti āha ‘‘ekenapi aṅgenā’’ti.
「因事」者,因事之原因。「于彼处」者,于「比库们,此二者」等文句中。以「依此而说」一词显示「未达」等经之为应解释义。「因为」者,真实,或因为。「彼」者,驱摈甘马。「又彼」者,即驱摈甘马。「此比库未达」,此为连结。为何未达?故说「因为」等。「以特殊相」者,以不分离而转起之相。谓以自己不分离而转起、以自己所有之、别异之相。若未达,为何善驱摈?故说「然而彼之」等。「彼之」者,比库之,「应作」,此为连结。若僧团以呵责甘马等方式驱摈彼,则为善驱摈,此为连结。「彼」者,比库。因为已开许,故为善驱摈,此为结合。以多少支分而开许?故说「以一支分」。
§396
396.Osāraṇāti ettha otyūpasaggavasena saradhātu pavesanatthoti āha ‘‘pavesanā’’ti. Tatthāti ‘‘osāraṇā’’tiādipāṭhe. Osāretīti ettha abbhānādivasena pavesanaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘upasampadakammavasenā’’ti. Sahassakkhattumpīti pisaddo garahattho. Ekavārādike pana kā nāma kathāti dasseti. Sātisārāti sadosā. Tathāti yathā ācariyupajjhāyā sātisārā, tathā. Seso kārakasaṅgho sātisāroti sambandho. ‘‘Hatthacchinnādayo pana dvattiṃsa suosāritā’’ti vuttattā andhamūgabadhirānaṃ apabbajitānampi upasampadā ruhatīti daṭṭhabbaṃ. Teti hatthacchinnādayo dvattiṃsa.
「降下」者,于此,以「下」前缀,「入」字根为进入之义,故说「进入」。「于彼处」者,于「降下」等文句中。「降下」者,于此,拒绝以出罪等方式之进入,故说「以达上甘马方式」。「即使千次」者,「即使」一词为轻蔑义。于一次等时,有何可说?如是显示。「有过失」者,有罪过。「如是」者,如老师与伍波迦亚有过失,如是。其余作者僧团有过失,此为连结。因说「然而手断等三十二人为善降下」,故应知:即使盲、哑、聋者未出家,达上亦成就。「彼等」者,手断等三十二人。
§397
397.Abhūtavatthuvasenāti asaccavatthuvasena, asaṃvijjamānavatthuvasena vā. Tatthāti ‘‘idha pana bhikkhave’’tiādipāṭhe. Paṭinissajjitāti ettha tapaccayassa kammatthe pavattabhāvaṃ dassento āha ‘‘paṭinissajjitabbā’’ti.
「以非实事方式」者,以非真实事方式,或以不存在事方式。「于彼处」者,于「然而于此,比库们」等文句中。「被舍弃」者,于此,为显示「达」后缀于业格中转起之性质,故说「应被舍弃」。
241. Upālipucchākathā241. 关于伍巴离发问的论述
§400
400.Tatthāti upālipañhesu. Tassapāpiyasikādīhi saddhiṃ ekā pucchā katāti yojanā. Bhikkhūnampi vāreti sambandho. Pisaddena ‘‘na kevalaṃ upālipañhesuyeva yojetabbāni, atha kho bhikkhūnaṃ vārepī’’ti dasseti.
「于彼处」者,于伍巴离之问中。与惩彼过等一起,作一问,此为结合。「比库们亦禁止」,此为连结。以「亦」字显示:「不仅应结合于伍巴离之问中,而且亦于禁止比库们时」。
242. Tajjanīyakammakathā242. 关于呵责甘马的论述
§407
407. ‘‘Idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako’’tiādi vuttanti sambandho. Tatthāti ‘‘idha pana bhikkhave’’tiādipāṭhe. Anapadānoti ettha apapubbo dāsaddo avakhaṇḍanatthoti āha ‘‘apadānaṃ vuccati paricchedo’’ti. Natthi apadānaṃ avakhaṇḍanaṃ āpattipariyanto etassāti anapadānoti vacanattho kātabbo. Sāyeva pāḷi vuttāti sambandho. Tatthāti tassaṃ pāḷiyaṃ. Kiñci atthavinicchayaṃ pāḷianusārena vidituṃ na sakkā na hotīti yojanā.
「此中,诸比库,比库为诤论制造者」等如是所说,此为连结。「此中」者,在「此中,诸比库」等文句中。「无边际」者,此处「阿巴」为前缀,「达」字根有「断截」之义,故说「阿巴达那者,谓边际也」。应作如是语义:「无阿巴达那,无断截,无罪之边际者,为无边际」。彼经文本身已说,此为连结。「此中」者,在彼经文中。应作如是连结:「任何义理之抉择,依经文而不能知、不能得」。
Iti campeyyakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 至此，《占波篇集注释》的释义已完毕。
10. Kosambakakkhandhakaṃ
十、国桑比篇集
271. Kosambakavivādakathā271. 国桑比诤论之释
§451
451. Kosambakakkhandhake ayamanupubbikathā evaṃ veditabbāti yojanā. Vinayaṃ pāḷito ca, tadatthato ca dhāretīti vinayadharo, tathā suttantaṃ dhāretīti suttantiko. Tesūti dvīsu bhikkhūsu. Suttantiko bhikkhu nikkhamīti sambandho. Ācamanaudakāvasesanti ācameti dhovati anenāti ācamanaṃ, tameva udakaṃ ācamanaudakaṃ, tameva avasesaṃ ācamanaudakāvasesaṃ, avasesaācamanaudakanti attho. Taṃ bhikkhunti suttantikaṃ bhikkhuṃ. Etthāti ācamanaudakāvasesaṭṭhapane. ‘‘Sace hoti, desessāmī’’ti iminā attano subbacabhāvañca sikkhākāmatañca dasseti. Teti tayā, kathanti sambandho. Atha vā teti tuyhaṃ, natthīti sambandho. Asañcicca asatiyā katattā anāpattipakkhopi bhaveyyāti āha ‘‘natthi āpattī’’ti. Ettha pana āpattiyeva. Soti suttantiko.
四五一、在国桑比篇集中,此次第说应如是了知,此为连结。「守护律,从经文守护,从彼义守护者,为持律者」;如是「守护经者,为经师」。「彼等」者,于二比库中。经师比库出去,此为连结。「洗漱水之残余」者,「以此洗漱、洗涤者,为洗漱」;彼即水,为洗漱水;彼即残余,为洗漱水残余,义为「残余之洗漱水」。「彼比库」者,经师比库。「此中」者,于安置洗漱水残余处。以「若有,我将说」此语,显示自己之易受教性及欲学性。「汝」者,由汝,与「说」连结。或者「汝」者,汝之,与「无」连结。因无意、失念而作故,亦应有无罪之边,故说「无罪」。然此中确有罪。「彼」者,经师。
Vinayadharopīti vinayadharo pana, ārocesīti sambandho. Āpajjamānopīti pisaddo garahattho. Teti vinayadharassa nissitakā, āhaṃsūti sambandho. Tassāti suttantikassa. Teti suttantikassa nissitakā, ārocesunti sambandho. Soti suttantiko. Musāvādīti abhūtato, abhūtaṃ vā vacanaṃ vadanasīlo. Esoti vinayadharo. Teti suttantikassa nissitakā, āhaṃsūti sambandho. Tatoti kalahavaḍḍhanakāraṇā. Vinayadharo akāsīti sambandho.
「持律者亦」者,持律者然,与「告知」连结。「虽犯」者,「毗」字为责难义。「汝」者,持律者之依止弟子,与「我等说」连结。「彼」者,经师之。「汝」者,经师之依止弟子,与「告知」连结。「彼」者,经师。「妄语者」者,从非实而说,或有说非实语之习性。「此」者,持律者。「汝」者,经师之依止弟子,与「我等说」连结。「彼」者,从诤论增长之因。持律者作,此为连结。
§453
453. ‘‘Na tāva bhinno’’ti iminā bhinnoti ettha tapaccayassa avassambhāviyatthe anāgatakālikataṃ dasseti. Tamevatthaṃ saha upamāya dassento āha ‘‘apicā’’tiādi. Tanti sassaṃ. ‘‘Bhijjissatī’’ti iminā bhijjissatīti bhinnoti vacanatthaṃ dasseti. So ca khoti saṅgho. Kalahavasena bhijjissatīti sambandho. Sambhamaatthavasenāti saṃvegaatthavasena. Sambhamasaddo hi tīsu atthesu vattati gārave, bhītiyaṃ, saṃvege cāti. Idha pana saṃvege vattati. Bhikkhusaṅghassa bhinne saṃvegaatthavasenāti adhippāyo. Idaṃ heṭṭhā kathitāya ‘‘bhaye kodhe pasaṃsāya’’nti gāthāya (pārā. aṭṭha. 1.15) casaddena sampiṇḍitaṃ sambhamaatthaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Etthāti ‘‘bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho’’ti pāṭhe. Āmeḍitanti ā punappunaṃ bhayādipīḷitattā meḍena ummādena itaṃ kathitaṃ āmeḍitaṃ.
四五三、以「尚未破」此语,显示「破」此处「达」接尾词有「必然」义,为未来时性。显示彼义连同譬喻,故说「又」等。「彼」者,谷物。以「将破」此语,显示「将破」即「破」之语义。「彼」者,僧团。以诤论之力将破,此为连结。「以惊惧义之力」者,以惊骇义之力。「散跋玛」字用于三义:于尊重、于恐怖、于惊骇中。然此中用于惊骇。意趣为:比库僧团破时,以惊骇义之力。此应见为:关联下文所说「于怖畏、于忿怒、于赞叹」偈颂中,以「及」字所集合之散跋玛义而说。「此中」者,在「比库僧团破、比库僧团破」文句中。「阿梅迪德」者,从反复以怖畏等逼恼故,以梅达即狂乱而说者,为阿梅迪德。
§454
454.Hīti vitthāro. Bhagavā vadeyyāti sambandho. Ukkhipanti apanentīti ukkhepakā. Ukkhittamanuvattantīti ukkhittānuvattakā. Etesanti ukkhittānuvattakānaṃ. Puna etesanti ukkhepakānaṃ. Pakkhoti sakhā. Tantimevāti pāḷimeva, byāpārameva vā.
四五四、「嘿」者,详说。世尊应说,此为连结。「举罪者」者,驱逐者为举罪者。「随从被举者」者,为随从被举者。「彼等」者,随从被举者之。「又彼等」者,举罪者之。「边」者,友党。「彼经文本身」者,经文本身,或事务本身。
§455
455.Yoti bhikkhu. Cittaṃ uppādetīti sambandho. Tumheti dhammavādino sandhāya vuttaṃ. Kiṃ bhaṇathāti kiṃ vacanaṃ bhaṇatha. Iti pucchitvāti sambandho. Tesañcāti dhammavādīnañca. Itaresañcāti adhammavādīnañca. Imeti attano pakkhe ime bhikkhū. Tesanti adhammavādīnaṃ. ‘‘Kammaṃ kopetī’’ti ‘‘nānāsaṃvāsakacatuttho ce bhikkhave kammaṃ kareyya, akammaṃ, na ca karaṇīya’’nti vacanato (mahāva. 389) kammaṃ kopeti. Itaresampīti dhammavādīnampi. Dhammavādīnaṃ pakkhe nisīditvā adhammavādīnaṃ laddhiṃ gaṇhantopi dhammavādīnaṃ nānāsaṃvāsako hotiyeva, ayaṃ nayo vuttanayassa atthato siddhoti katvā idha na vutto. Evantiādi nigamanaṃ. Yoti bhikkhu, pavisati gaṇhātīti sambandho. Nisinno hutvāti yojanā. Imeti attano pakkhe ime bhikkhū. Itareti parapakkhe itare bhikkhū. Tesanti dhammavādīnaṃ. Yattha tattha vā pana pakkheti yasmiṃ kasmiṃci vā dhammavādīnaṃ pakkhe. Ime dhammavādinoti gaṇhātīti taṃtaṃpakkhagate bhikkhū yāthāvato vā ayāthāvato vā ‘‘ime dhammavādino’’ti gaṇhāti.
455.『谁』者,比库也。『令心生起』,此为连接。『汝等』者,指向持法者而说。『汝等说何』者,汝等说何语也。『如是问已』,此为连接。『彼等及』者,持法者及也。『其余及』者,持非法者及也。『此等』者,在自己一方的这些比库。『彼等』者,持非法者也。『破坏甘马』者,由「诸比库,若行别住第四甘马,则为非甘马,不应作」之语故,破坏甘马也。『其余亦』者,持法者亦也。坐于持法者一方而取持非法者之利得者,亦成为持法者之别住者,此理由所说之义已成立故,于此不说。『如是』等为结论。『谁』者,比库也。『入而取』,此为连接。『坐已』,此为结合。『此等』者,在自己一方的这些比库。『其余』者,在对方一方的其余比库。『彼等』者,持法者也。『或于任何一方』者,于持法者之任何一方也。『此等持法者』者,『取』,即取在各各一方之比库,如实或不如实地『此等为持法者』而取也。
§456
456. Kāyena kataṃ kammaṃ kāyakammaṃ, vaciyā kataṃ kammaṃ vacīkammaṃ. Tattha kāyakammaṃ upadaṃsentā bhikkhū paharantā upadaṃsenti. Vacīkammaṃ upadaṃsentā bhikkhū pharusaṃ vadantā upadaṃsenti. Tena vuttaṃ ‘‘kāyena paharantā’’tiādi. Upadaṃsentīti pavattenti. ‘‘Kodhavasenā’’ti iminā pemavasenāti atthaṃ nivatteti. Adhammiyānīti adhammena kattabbāni. ‘‘Kiccānī’’ti iminā iyapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Asammodikāti ettha yakāralopoti āha ‘‘asammodikāyā’’ti. ‘‘Kathāyā’’ti iminā asammodaṃ janetīti asammodikāti katvā ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Upacāraṃ muñcitvāti ettha upacāro nāma aññamaññaṃ paharantānaṃ hatthassa pāpuṇanaṭṭhānaṃ, taṃ muñcitvāti attho. Āsanantarikāyāti ettha ekaṃ āsanaṃ antaraṃ byavahitaṃ imissā nisinnakiriyāyāti āsanantarikāti dassento āha ‘‘ekekaṃ āsanaṃ antara’’nti. ‘‘Katvā’’ti iminā kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti.
456. 以身所作之甘马为身甘马,以语所作之甘马为语甘马。其中,示现身甘马之比库们以殴打而示现。示现语甘马之比库们以粗恶语而示现。由此故说『以身殴打』等。『示现』者,令行也。『以嗔之力』,以此遮止以爱之力之义。『非法之』者,应以非法而作。『诸事』,以此显示伊亚后缀之形式。『不和合之』者,于此有亚音脱落,故说『不和合之』。『语』,以此显示「令生不和合」故为不和合,而显示尼咖后缀之形式。『舍近处』者,于此所谓近处者,互相殴打者之手所及之处,舍彼之义也。『座间之』者,于此「一座为间隔,为此坐法所隔」,显示座间,故说『各各一座为间隔』。『作』,以此显示作用特殊之性质。
§457-8
457-8. Ayaṃ assa bhikkhuno adhippāyo kirāti yojanā. Eteti kodhābhibhūte bhikkhū. Bhagavā pana kathesīti sambandho. ‘‘Anattho ato’’ti iminā anatthatoti padassa okāralopasandhiṃ dasseti. Tesaṃ padānamatthaṃ dassento āha ‘‘etasmā’’tiādi. ‘‘Atha vā’’tiādinā ‘‘anatthado’’ti vattabbe ‘‘sugato’’tiādīsu viya da-kārassa ta-kāraṃ katvā anatthatoti vuttanti dasseti. Anatthadoti anatthaṃ dadātīti anatthado.
457-8. 『此为彼比库之意趣』,此为结合。『此等』者,被嗔所制伏之比库们。『然而世尊说』,此为连接。『无利益从此』,以此显示「无利益」一词之欧音脱落连音。显示彼等诸词之义,故说『从此』等。『或者』等,显示应说「无利益给予者」,如「善逝」等中,作达音为德音而说「无利益」。「无利益」者,给予无利益故为无利益给予者。
§464
464.Puthusaddoti ettha puthusaddo mahantapariyāyoti āha ‘‘mahā’’ti. Assāti bhaṇḍanakārakassa janassa. Samajanoti ettha samasaddo sadisapariyāyoti āha ‘‘ekasadiso’’ti, tulyādhikaraṇasamāsoyaṃ. Bhaṇḍanakārako ayaṃ janoti yojanā. Tatthāti bhaṇḍanakārakesu janesu. Aññampi ekaṃ idaṃ kāraṇanti sambandho. Na maññitthāti koci ekopi na maññitthāti yojanā. Iminā amaññarunti ettha āvibhattiyā ‘‘ru’’nti ādeso dassito.
464.『普图声』者,于此普图声为大之同义,故说『大』。『有』者,造诤者之人也。『同人』者,于此萨玛声为相似之同义,故说『一相似』,此为同格限定复合词。『此人为造诤者』,此为结合。『于彼处』者,于造诤之诸人中。『另一亦为一此因』,此为连接。『不思』者,任何一人亦不思,此为结合。以此显示「阿玛娘儒」中,以阿维巴提为「儒」之替代。
Parimuṭṭhāti parimuṭṭhā sati etesanti parimuṭṭhāti dassento āha ‘‘parimuṭṭhasatino’’ti. Aṭṭhakkharagāthāyaṃ ‘‘pañcamaṃ laghu sabbatthā’’ti vuttattā pañcamassa rākārassa rasso hoti. Tena vuttaṃ ‘‘rākārassa rassādeso kato’’ti. Kathaṃ bhāṇinoti vācaṃ bhāṇino. Mukhāyāmanti ettha āyāmasaddo vitthārapariyāyo, vitthāro ca nāma pasāraṇanti āha ‘‘pasāretu’’nti. Sampadānatthajotakena tuṃpaccayena sampadānatthe upayogavacananti dasseti. Nītāti kammavācakassa kitassa appadhānakammaṃ dassento āha ‘‘imaṃ nillajjabhāva’’nti. Dvikammakadhātubhāvato ‘‘attano’’ti padhānakammampi ajjhāharitabbaṃ. Tanti kalahaṃ. ‘‘Jāna’’nti padena ‘‘vidū’’ti padassa atthañca vākyañca dasseti. Vidanti jānantīti vidūti vacanattho kātabboti adhippāyo. Sādīnavotiādīnavena dosena saha pavatto. Ayanti kalaho.
『巴利穆塔』者,失念者,此等为巴利穆塔,显示故说『失念者』。于八音节偈中,由「第五处轻音于一切处」之所说故,第五之拉音成为短音。由此故说『拉音之短音替代已作』。『咖坦邦尼』者,说语者。『于口之』者,于此阿亚玛声为广大之同义,广大者即伸展,故说『伸展』。以表示与格义之敦后缀,显示于与格义中使用与格语。『导至』者,显示业语之吉德之非主要业,故说『此无惭之状态』。由于双业动词之性质,『自己』,主要业亦应引入。『彼』者,诤论也。『知』一词,显示『知者』一词之义与句。应作「知者,知故为知者」之语义,此为意趣。『有过患』者,与过患、与过失俱行。『此』者,诤论也。
Yeca taṃ upanayhantīti ettha tasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘āghāta’’nti. Yeti janā. Upanayhanti upanahanti bandhanti. Sanantanoti ettha sanantanasaddo purāṇapariyāyoti āha ‘‘porāṇo’’ti.
『及彼等怀恨者』者,于此为显示德声之对象,故说『怨恨』。『谁』者,诸人也。『怀恨』者,怀、缚也。『萨南德纳』者,于此萨南德纳声为古之同义,故说『古』。
‘‘Aññe’’ti iminā pareti ettha parasaddassa pacchābhāgatthādayo nivāreti. Mayamettha yamāmaseti ettha etasaddassa visayaṃ dassento āha ‘‘saṅghamajjhe’’ti. Yamudhātu upayamanattho sekāro nipātamattoti āha ‘‘upayamāmā’’ti. ‘‘Satataṃ samitaṃ maccusantikaṃ gacchāmā’’ti iminā ‘‘na jānantī’’ti padassa ākāraṃ dasseti. Tatthāti mahājanakāye ye paṇḍitāti yojanā. Evaṃ hīti evameva. Jānantā te paṇḍitā paṭipajjantīti yojanā. Medhantā hiṃsantā gacchanti pavattantīti medhagā kalahā. Keci medhadhātuto ṇvupaccayaṃ vadanti, tesaṃ matena medhakāti paṭhamakkharena pāṭho bhaveyya.
「其他」者,以此词遮止「他」字之后续义等。「我等在此」者,为显示此「此」字之范围,故说「在僧团中」。「我等」之「我」字根有接近之义,「等」字仅为助词,故说「我等接近」。以「我等恒常、常时走向死亡之近处」此句,显示「不知」一词之形态。「在彼处」者,应连结为「在大众中,彼等贤者」。「如是确实」者,即如是。应连结为「知此之贤者如是行」。「行于诤」者,伤害者、行害者行、转起,故为「诤」,即斗诤。有些人说从「诤」字根生「ṇvu」后缀,依彼等之见解,应以初字读为「诤者」。
Tesampīti brahmadattadīghāvukumārānampi. Saṅgatīti samāgamo. Voti tumhākaṃ. Yesaṃ tumhākaṃ neva mātāpitūnaṃ aṭṭhīni chinnāni, na pāṇā hatā, na gavassadhanāni haṭāni. Tesaṃ tumhākaṃ kasmā saṅgati na hotīti yojanā.
「彼等之」者,即梵施王与长寿王子等之。「集会」者,会合。「或」者,你们之。「你们之中,既未断父母之骨,未杀生命,未夺牛财产者。彼等你们为何无集会」,应如是连结。
Sabbāni parissayānīti ettha sabbānīti vuttakāraṇañca liṅgavipallāsañca dassento āha ‘‘pākaṭaparissaye ca paṭicchannaparissaye cā’’ti. ‘‘Abhibhavitvā’’ti iminā abhibhuyyāti padassa tvāpaccayantabhāvaṃ dasseti. Tenāti nipakena sahāyena.
「一切危难」者,为显示所说之「一切」及性之颠倒,故说「显明之危难与隐覆之危难」。以「征服」此词,显示「征服」一词之「tvā」后缀转变。「以彼」者,以贤明之伴侣。
Rājāvāti ettha rājā ivāti padavibhāgaṃ katvā rājasaddassa upalakkhaṇavasena mahājanaka, arindamarājāno ca ivasaddassa opammatthajotakañca dassento āha ‘‘yathā’’tiādi. Raṭṭhavijitasaddā aññamaññapariyāyā. Visesanavisesyānaṃ kāmācārato gamyamānattā vuttaṃ ‘‘vijitaṃ raṭṭha’’nti. ‘‘Mātaṅgo araññe nāgo ivā’’ti iminā padavibhāgaṃ dasseti. Tesaṃ padānaṃ atthaṃ dassento āha ‘‘mātaṅgoti hatthī vuccatī’’tiādi. ‘‘Hatthī vuccatī’’ti iminā mahanto aṅgo sarīrametassāti mātaṅgoti vacanatthena hatthī mātaṅgo nāmāti dasseti. Mahantasaddassa mātādeso. Nāgasaddo urage ca hatthimhi ca nāgarukkhe ca uttame ca nāmapaññattiyañcāti pañcasu atthesu vattati, idha uttamattheti dassento āha ‘‘nāgoti mahantādhivacanameta’’nti. Mātaṅgaraññevāti ettha ivasaddassa opammatthajotakabhāvaṃ dassetvā atthayojanaṃ dassento āha ‘‘yathā hī’’tiādi. ‘‘Yathā ca pālileyyako’’ti iminā mātaṅganāgassa sarūpaṃ upalakkhaṇena dasseti.
「如王」者,于此分词为「如王」,以「王」字之譬喻义显示大众、降伏敌之诸王,及以「如」字显示譬喻义之表示,故说「如」等。「国」与「征服」二字互为同义。因所修饰与能修饰可随意理解,故说「被征服之国」。以「如林中之象」此句显示分词。为显示彼等词之义,故说「象者,称为象」等。以「称为象」此句,显示「身体之肢大,故为象」,以此语义显示「象名为象」。「大」字转为「象」字。「龙」字用于五义:蛇、象、龙树、殊胜、名称施设。此处为殊胜义,为显示此,故说「龙者,此为大之增上语」。「如象林」者,显示「如」字之譬喻义表示功能后,为显示义之连结,故说「如确实」等。以「如巴利叶亚咖」此句,以譬喻显示象龙之相似。
275. Pālileyyakagamanakathā275. 前往巴利雷亚咖之释
§467
467.Pālileyyakanti palilavanasaṇḍe vasantahatthināgaṃ. ‘‘Hatthī’’ti ca ‘‘nāgo’’ti ca dvinnaṃ saddānaṃ pariyāyabhāvena vuttattā adhikatthoti āha ‘‘mahāhatthī’’ti. Purato purato gacchantehi tehi hatthiādīhi chinnaggānīti yojanā. Obhaggobhagganti bhañjitvā adhopātitaṃ obhagganti dassento āha ‘‘bhañjitvā bhañjitvā pātita’’nti. ‘‘Uccaṭṭhānato’’ti iminā avatyūpasaggassa adhotthaṃ nayena dasseti. Etassāti hatthināgassa. Teti hatthiādayo. Tehīti hatthiādīhi. Pivantehi tehīti yojanā. Kaddamodakānīti kaddamena saṃsaṭṭhāni udakāni.
「巴利叶亚咖」者,住于巴利叶林丛之象龙。因「象」与「龙」二字以同义语说,故为增上义,故说「大象」。应连结为「由彼等在前在前行之象等所断之道」。「折断折断」者,为显示「折断后向下落」,故说「折断折断后落下」。以「从高处」此句,以理显示「下」前缀之下义。「彼之」者,象龙之。「彼等」者,象等。「以彼等」者,以象等。应连结为「以彼等饮者」。「泥水」者,与泥混合之水。
Īsādantassāti ettha īsāya sadiso danto imassāti īsādantoti dassento āha ‘‘rathaīsāsadisadantassā’’ti. ‘‘Rathaīsā’’ti iminā naṅgalaīsaṃ nivatteti. Yadekoti yaṃ eko. Yaṃsaddo kāraṇatthoti āha ‘‘yasmā’’ti. Assa nāgassāti hatthināgassa. Nāgenāti buddhanāgena.
「辕牙者」者,为显示「其牙如辕」,故说「车辕相似牙者」。以「车辕」此句遮止犁辕。「唯一」者,一个。「何」字为因义,故说「因为」。「彼龙之」者,象龙之。「以龙」者,以佛龙。
Yathābhirantanti ettha kittakaṃ kālaṃ ramatīti āha ‘‘temāsa’’nti. Ettāvatāti ettakena temāsaviharaṇena. Patthaṭā ahosīti sambandho. Sabbatthāti sabbasmiṃ jambudīpatale.
「随喜乐」者,此中说「多久时间喜乐」,故说「三个月」。「如此」者,以如此三月住之量。应连接「已满足」。「一切处」者,于一切阎浮提地。
‘‘Kosambinivāsino’’ti iminā kosambiyaṃ nivasantīti kosambakāti vacanatthaṃ dasseti.
「国桑比住者」者,以此显示语义:住于国桑比故为国桑比人。
276. Aṭṭhārasavatthukathā276. 十八事之释
§471
471. ‘‘Laddhiggahaṇa’’nti iminā ādīyate ādāyoti vacanatthaṃ dasseti.
「得受持」者,以此显示语义:被领受、领受。
§475
475.Taṃ divasamevāti tasmiṃ saṅghasāmaggikaraṇadivaseyeva.
「即于彼日」者,即于彼僧团和合之日。
§476
476.Na mūlā mūlaṃ gantvāti mūlato mūlaṃ na gantvāva. ‘‘Atthato apagatā’’ti iminā atthato apetā atthāpetāti vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Byañjanamattaṃ upetā’’ti iminā byañjanamattaṃ upetā upagatā byañjanūpetāti vacanatthaṃ dasseti.
「非从根本至根本」者,从根本未至根本。「从义理离去」者,以此显示语义:从义理离去、离义理。「仅至文句」者,以此显示语义:仅至文句、达到文句、至文句者。
§477
477.Atthesu jātesūti ettha jātasaddo uppannapariyāyoti āha ‘‘vinayaatthesu uppannesū’’ti. Tañca padaṃ ‘‘saṅghassa kiccesū’’tiādīsu sabbapadesu yojetabbaṃ. Mahatthikoti mahanto upakārasaṅkhāto attho imassāti mahatthikoti dassanto āha ‘‘mahāupakāro’’ti.
「于诸义生起时」者,此中「生」一词是「已生起」之同义,故说「于律义已生起时」。彼句应连接于「于僧团事务」等一切句。「大义」者,显示「此有大之利益名为义故为大义」,故说「大利益」。
Anānuvajjo paṭhamenāti ettha paṭhamasaddo tāvapariyāyoti dassento āha ‘‘tāvā’’ti. Sīlatoti sīlena. Upekkhitācāroti upapattito ikkhitācāro. ‘‘Apekkhitācāro’’tipi pāṭho. Upaparikkhitācāroti upaparikkhito ācāro etassāti upaparikkhitācāro.
「以初无可呵责」者,此中「初」字显示「暂时」之义,故说「暂时」。「以戒」者,以戒而。「被观察之行」者,从生起被观察之行。亦有「被期待之行」之读法。「被审察之行」者,被审察之行为其所有,故为被审察之行。
Visayhāti ettha vipubbo sahadhātu abhibhavanattho, tvāpaccayo ca hotīti dassento āha ‘‘abhibhavitvā’’ti. Anapagatanti kāraṇato anapetaṃ. Bhaṇanto bhikkhūti sambandho. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘yasmā hī’’tiādi. Soti bhikkhu, na hāpetīti sambandho. ‘‘Usūyāyā’’ti iminā dosāgatigamanassa gahitattā ‘‘agatigamanavasenā’’ti iminā pārisesanayena avasesaagatigamanamevādhippetaṃ. Soti bhikkhu. Chambhati cevāti thambhati ceva, thaddhaṃ karoti cevāti attho. Vedhati cāti kampati ca. Yo cāti bhikkhu pana. Īdisoti usūyāya vā agatigamanena vā bhaṇanasaṅkhāto ediso na hoti.
「胜」者,此中「vi」前缀与「sah」词根有制伏之义,且有「tvā」后缀,故说「制伏后」。「未离去」者,从因未离去。「说之比库」者,此为连结。为显示彼义,故说「因为」等。「彼」者,比库,「不失去」者,此为连结。「以嫉妒」者,以此已摄取嗔恚趣之行,故「以趣之行」者,以此余留法,所意指者唯余留之趣行。「彼」者,比库。「僵硬且」者,僵硬且,使僵硬且,此为义。「且颤抖」者,且震动。「而彼」者,然而比库。「如是」者,以嫉妒或以趣之行,不是如此称为说之如是者。
Kiñca bhiyyoti nipātasamudāyo, tato vuttato atirekaṃ kathetabbaṃ kiṃ panāti attho. Tassā gāthāya attho veditabboti yojanā. Yoti bhikkhu. Hīti saccaṃ. Kālāgatanti ettha gahetabbakālañca sattamītappurisasamāsañca dassento āha ‘‘kathetabbayuttakāle āgata’’nti. Vacoti padaṃ na vacanapadhānaṃ, vacanavantapuggaloyeva padhānanti dassento āha ‘‘vadanto’’ti.
「何况」者,不变词之集合,从所说更应说何者,此为义。「应知彼偈之义」者,此为连结。「彼」者,比库。「确实」者,真实。「时至」者,此中显示应取之时与第七格依主复合词,故说「在应说之适当时至」。「语」者,句,非以言说为主,唯以有言说之人为主,故说「说者」。
Ācerakamhi ca saketi ettha ācariyassa eso ācerako, sassa attano eso sakoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘attano ācariyavāde’’ti. Gāthābhāvato ācariyasaddassa ācerādeso kātabbo. ‘‘Vāde’’ti iminā idamatthe pavattassa ṇikapaccayassa sarūpaṃ dasseti. Alaṃ pametunti ettha alaṃsaddo samatthattho, pamasaddotulanatthoti āha ‘‘tulayituṃ samattho’’ti. Kathetaveti ettha tavesaddo aññattha yebhuyyena bhāvavācako, idha pana kammavācakoti āha ‘‘kathetabbe’’ti. Viraddhaṭṭhānakusaloti viraddhaṭṭhāne kusalo.
「在老师与自己」者,此中「老师之此为学徒,自己之此为自己」,为显示语义,故说「自己老师之说」。因偈颂之故,应作老师词之学徒替代。「说」者,以此显示在此义中转起之「ṇika」后缀之同形。「足以衡量」者,此中「alaṃ」字为能力义,「pama」字为比较义,故说「能够衡量」。「应说」者,此中「tave」字在其他处多为状态表达,然而此处为业表达,故说「在应说」。「善于失败处」者,在失败处善巧。
Ayaṃ gāthā vuttāti sambandho. Tanti kathetabbaṃ. Ayaṃ hetthatthoti ayaṃ eva ettha gāthāyaṃ atthoti yojanā. ‘‘Gacchantī’’ti iminā vajantīti ettha vajadhātuyā gatyatthaṃ dasseti. ‘‘Attano ācariyavāda’’nti iminā ‘‘sakaṃ ādāya’’nti padassa atthaṃ dasseti. Ācariyavādo hi ādātabbato gahetabbato ādāyanti vutto. Tadanurūpanti tassa vatthussa anurūpaṃ. Byākaramāno bhikkhūti sambandho. Aṭṭhahi dūtaṅgehīti ‘‘sotā ca hoti, sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca, viññāpetā, ca kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako’’ti (cūḷava. 347; a. ni. 8.16) evaṃ vuttehi aṭṭhahi dūtassa aṅgehi. Kassa dūteyyakammanti āha ‘‘saṅghassā’’ti. Dūtassa etāni dūteyyāni, tāniyeva kammāni dūteyyakammāni, tesu. Idanti atthajākaṃ, vuttaṃ hotīti yojanā. Atha vā idanti ayamattho. Vuttaṃ hotīti vutto hoti. Pacchimanaye liṅgavipallāsoti daṭṭhabbo. Ānetvā havanti pūjentīti āhavo dāyakā, tesaṃ āhūnaṃ. Ānetvā hunitabbaṃ pūjetabbanti āhuti, taṃ āhutiṃ. Saṅghassa kiccesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tassa tassa kiccassā’’ti. Karavacoti ettha ‘‘vacokaro’’ti vattabbe gāthābhāvato padavipariyāyavasena ‘‘karavaco’’ti vuttoti āha ‘‘vacanaṃ karonto’’ti. ‘‘Vacanakaraṇenā’’ti iminā ‘‘na tena maññatī’’ti ettha tasaddassa visayaṃ dasseti.
「此偈已说」者,此为连结。「彼」者,应说。「此为此处之义」者,此即在此偈中之义,此为连结。「行」者,以此显示「vajantī」中「vaja」词根之行义。「自己老师之说」者,以此显示「取自己」句之义。老师之说因应取、应受持,故说「取」。「与彼相应」者,与彼事相应。「解说之比库」者,此为连结。「以八使者支」者,「彼是听者、使听者、学习者、持者、了知者、使了知者、善巧相应与不相应者、非诤论制造者」,如是所说之八使者之支。「谁之使者业」者,故说「僧团之」。「使者之此等为使者性,彼等即为业为使者业,在彼等中」。「此」者,义生,「已说」者,此为连结。或者「此」者,此义。「已说」者,已说。在后法中应见为性之颠倒。「带来后供养」者,供养者,故为施者,彼等被带来者之。「带来后应供养、应供养」者,供养,彼供养。「在僧团之事务中」者,在排除中为地格。因此说「在彼彼事务」。「作语」者,此中「应说作语者」,因偈颂之故,以句颠倒之力,说「作语」,故说「作语」。「以语之作」者,以此显示「不以彼而自高」中「ta」字之对象。
Āpajjamāno bhikkhu āpatti hotīti yojanā. Tassā cāti ettha smāvacanassa ssādeso kātabbo. Yathāti yenākārena, vinayakammākārenāti attho. Yesūti yattakesu vatthūsu. Ubhaye ete vibhaṅgāti sambandho. Assāti bhikkhussa. Āpattivuṭṭhānapadassāti padasaddo kāraṇattho, bhummatthe sāmivacano ca hotīti āha ‘‘āpattivuṭṭhānakāraṇe’’ti. ‘‘Kusalo’’ti iminā cheko paṇḍito, kucchitaṃ pāpaṃ vidati jānātīti kovidoti vacanatthena kovido nāmāti dasseti.
「犯之比库为罪」者,此为连结。「而彼」者,此中应作「smā」语词之「ssa」替代。「如」者,以何方式,以律甘马之方式,此为义。「在彼等」者,在若干事中。「此两种毗崩嘎」者,此为连结。「有」者,比库之。「罪出之句」者,「pada」字为因义,在地格义中有主格语词,故说「在罪出之因」。「善巧」者,以此显示「cheka」为智者,「知恶劣之恶,知」,以语义「kovida」为名。
Ācaranto bhikkhu gacchatīti yojanā. ‘‘Vatta’’nti iminā osāraṇaṃ tanti ettha tasaddassa visayaṃ dasseti. ‘‘Yā’’ti iminā etampīti ettha etasaddassa aniyamaniddesabhāvaṃ dasseti. Sabbatthāti sabbasmiṃ kosambakakkhandhake.
「行者比库行」者,此为连结。以「应」一词,显示此处「线」之降下。以「彼」之声,显示彼声之领域。以「凡」一词,显示此处「此」一词之不限定指示性。「一切处」者,在一切国桑比篇集中。
Iti kosambakakkhandhakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 如是国桑比篇集之注释连结已完成。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是《一切善见》律藏注释中
Mahāvaggavaṇṇanāya · 大品注释
Yojanā samattā. · 连接已完成。
Jādilañchitanāmena, nekānaṃ vācito mayā;
以名为『迦提兰吉德』者,我已为诸多人诵说;
Mahāvaggakhandhakassa, samatto yojanānayoti.
大品篇集之连结法,已完成。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Pācityādiyojanā
巴吉帝亚等之连结