Pācittiyayojanā · 巴吉帝亚连结
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Vinayapiṭake · 律藏中
Pācityādiyojanā · 巴吉帝亚等义释
Pācittiyayojanā巴吉帝亚义释
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, abhinatvā samāsato;
敬礼大悲护者,以略说方式;
Pācityādivaṇṇanāya, karissāmatthayojanaṃ.
为巴吉帝亚等之解释,我将作义理连结。
5. Pācittiyakaṇḍaṃ
5. 巴吉帝亚篇
1. Musāvādasikkhāpada-atthayojanā一、妄语学处义释
Khuddakānanti sukhumāpattipakāsakattā appakānaṃ, gaṇanato vā pacurattā bahukānaṃ. Yesaṃ sikkhāpadānanti sambandho. ‘‘Yesa’’nti padaṃ ‘‘saṅgaho’’ti pade sāmyatthachaṭṭhī. Saṅgahīyate saṅgaho. ‘‘Navahi vaggehī’’tipadaṃ ‘‘saṅgaho, suppatiṭṭhito’’ti padadvaye karaṇaṃ. Dānīti kālavācako sattamyantanipāto idāni-pariyāyo, imasmiṃ kāleti attho. Tesanti khuddakānaṃ, ayaṃ vaṇṇanāti sambandho. Bhavatīti ettha ti-saddo ekaṃsatthe anāgatakāliko hoti ‘‘nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo’’tiādīsu (jā. 2.22.331) viya. Kiñcāpettha hi yathā ekaṃsavācako nūnasaddo atthi, na evaṃ ‘‘bhavatī’’ti pade, atthato pana ayaṃ vaṇṇanā nūna bhavissatīti attho gahetabbo. Atha vā avassambhāviyatthe anāgatakālavācako hoti ‘‘dhuvaṃ buddho bhavāmaha’’ntiādīsu (bu. vaṃ. 2.109-114) viya. Kāmañhettha yathā avassambhāviyatthavācako dhuvasaddo atthi, na evaṃ ‘‘bhavatī’’ti pade, atthato pana dhuvaṃ bhavissati ayaṃ vaṇṇanāti attho gahetabboti daṭṭhabbaṃ.
『诸细小』者,因显示微细罪之性故为少数,或因计数而众多故为多数。『诸学处』者,此为连结。『诸』之语词,于『集』之语词中为同义属格。被集者为集。『以九品』之语词,于『集』、『善安立』二语词中为具格。『今』者,时间所说之第七格语尾助词,『现在』之同义词,于此时之义。『彼等』者,诸细小之,此为『解释』之连结。『成为』者,此处『帝』之语词,于确定义中为未来时,如『我确实将往地狱,于此我无疑』等中。虽然此处如确定所说之『确实』语词存在,非如是于『成为』之语词中,然从义理上应取此解释确实将成为之义。或者,于必然义中为未来时所说,如『必定我等成佛』等中。虽然此处如必然义所说之『必定』语词存在,非如是于『成为』之语词中,然从义理上应取必定将成为此解释之义,应如是见。
§1
1.‘‘Tatthā’’ti padaṃ ‘‘musāvādavaggassā’’ti pade niddhāraṇasamudāyo, tesu navasu vaggesūti attho. Paṭhamasikkhāpadeti vā, tesu khuddakesu sikkhāpadesūti attho. Sakyānaṃ puttoti bhaginīhi saṃvāsakaraṇato lokamariyādaṃ chindituṃ, jātisambhedato vā rakkhituṃ sakkuṇantīti sakyā. Sākavanasaṇḍe nagaraṃ māpentīti vā sakyā, pubbarājāno. Tesaṃ vaṃse bhūtattā etarahipi rājāno sakyā nāma, tesaṃ puttoti attho. ‘‘Buddhakāle’’ti padaṃ ‘‘pabbajiṃsū’’ti pade ādhāro. Sakyakulato nikkhamitvāti sambandho. ‘‘Vādakkhitto’’tyādinā vādena khitto, vādamhi vāti atthaṃ dasseti. Yatra yatrāti yassaṃ yassaṃ diṭṭhiyaṃ pavattatīti sambandho. Avajānitvāti paṭissavena viyogaṃ katvā. Avasaddo hi viyogatthavācako. ‘‘Apajānitvā’’tipi pāṭho, paṭiññātaṃ apanītaṃ katvāti attho. Dosanti ayuttidosaṃ, sallakkhento hutvāti sambandho. Kathento kathentoti antasaddo mānasaddakāriyo. Kathiyamāno kathiyamānoti hi attho. Paṭijānitvāti paṭiññātaṃ katvā. Ānisaṃsanti niddosaṃ guṇaṃ. Paṭipubbo carasaddo paṭicchādanatthoti āha ‘‘paṭicarati paṭicchādetī’’ti. ‘‘Kiṃ pana rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti vutte ‘‘anicca’’nti vadati. Kasmāti vutte ‘‘jānitabbato’’ti vadati. Yadi evaṃ nibbānampi jānitabbattā aniccaṃ nāma siyāti vutte attano hetumhi dosaṃ disvā ahaṃ ‘‘jānitabbato’’ti hetuṃ na vadāmi, ‘‘jātidhammato’’ti pana vadāmi. Tayā pana dussutattā evaṃ vuttanti vatvā aññenaññaṃ paṭicarati. ‘‘Kurundiya’’nti padaṃ ‘‘vutta’’nti pade ādhāro. Etassāti ‘‘rūpaṃ aniccaṃ jānitabbato’’ti vacanassa. Tatrāti kurundiyaṃ. Tassāti paṭijānanāvajānanassa. ‘‘Paṭicchādanattha’’nti padaṃ ‘‘bhāsatī’’tipade sampadānaṃ. ‘‘Mahāaṭṭhakathāya’’ntipadaṃ ‘‘vutta’’nti pade ādhāro. ‘‘Divāṭṭhānādīsū’’ti padaṃ upanetabbaṃ. Idaṃ ‘‘asukasmiṃ nāmapadese’’ti pade niddhāraṇasamudāyo.
1.『于彼』之语词,于『妄语品之』之语词中为排除复合,于彼等九品中之义。或『第一学处』者,于彼等细小诸学处中之义。『释迦子』者,因与姊妹共住之作故能断世间常规,或因种姓混杂故能守护,故为释迦。或于释迦林丛中建城,故为释迦,古代诸王。因于彼等世系中存在故,现今诸王亦名释迦,彼等之子之义。『于佛时』之语词,于『出家』之语词中为依处。从释迦族出离之连结。『被论所投』等之论所投,显示于论中或之义。『于何处何处』者,于何何见中转起之连结。『舍弃』者,以承认而作分离。『阿瓦』语词确实为分离义所说。『不知』亦为读法,所承认之被除去而作之义。『过失』者,不合理之过失,观察而成为之连结。『说而说』者,末语词为『玛那』语词之作者。说被说之确实为义。『承认』者,所承认之而作。『利益』者,无过失之功德。『巴提』前缀『吒拉』语词为覆藏义,故说『巴提吒拉帝为覆藏』。『何者色为常或无常』被说时,说『无常』。为何被说时,说『因可知』。若如是涅槃亦因可知性故应名无常被说时,见自己因中之过失,我非说『因可知』之因,然说『因生法性』。然因汝闻不善故如是说而以他他覆藏。『于咖伦帝亚』之语词,于『所说』之语词中为依处。『此之』者,『色无常因可知』之语句。『于彼处』者,于咖伦帝亚中。『彼之』者,承认舍弃之。『为覆藏义』之语词,于『说』之语词中为与格。『于大义注』之语词,于『所说』之语词中为依处。『于昼处等中』之语词应引入。此为『于某名地方』之语词中之排除复合。
§3
3. Sammā vadati anenāti saṃvādanaṃ, ujujātikacittaṃ, na saṃvādanaṃ visaṃvādanaṃ, vañcanādhippāyavasappavattaṃ cittanti dassento āha ‘‘visaṃvādanacitta’’nti. ‘‘Vācā’’tyādinā vacati etāyāti vācāti atthaṃ dasseti . Hīti daḷhīkaraṇajotakaṃ, tadaminā saccanti attho. ‘‘Vācāyevā’’ti padaṃ ‘‘byappatho’’ti pade tulyatthaṃ, ‘‘vuccatī’’ti pade kammaṃ. Pathasaddaparattā vācāsaddassa byādeso kato. Suddhacetanā kathitāti sambandho. Taṃsamuṭṭhitasaddasahitāti tāya cetanāya samuṭṭhitena saddena saha pavattā cetanā kathitāti yojanā.
3. 以此正说故为正说,正直生起之心,非正说为邪说,显示以欺诳意图为因而转起之心,故说『邪说心』。『语』等,以此说故为语,显示义理。『希』者,显示坚固作,以此为真实之义。『唯语』之语词,于『邪道』之语词中为同义,于『被说』之语词中为业。因『巴他』语词之前故『瓦吒』语词之『毗亚』替代被作。纯净思被说之连结。『与彼所生声俱』者,由彼思所生之声俱转起之思被说之连结。
‘‘Eva’’nti padaṃ ‘‘dassetvā’’ti pade nidassanaṃ, karaṇaṃ vā. ‘‘Dassetvā’’ti padaṃ ‘‘dassento āhā’’ti padadvaye pubbakālakiriyā. Anteti ‘‘vācā’’tiādīnaṃ pañcannaṃ padānaṃ avasāne. ‘‘Āhā’’ti ettha vattamāna-tivacanassa akāro paccuppannakālavācakena ‘‘idānī’’ti padena yojitattā. ‘‘Tatthā’’ti padaṃ ‘‘attho veditabbo’’ti pade ādhāro. Etthāti ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’tiādīsu. ‘‘Pāḷiya’’nti padaṃ ‘‘desanā katā’’ti pade ādhāro. Nissitaviññāṇavasena avatvā nissayapasādavasena ‘‘cakkhunā diṭṭha’’nti vuttanti āha ‘‘oḷārikenevā’’ti.
「如是」一词,在「示」一词中为例示,或为工具。「示」一词,在「示说」二词中为先时业。「终」者,在「语」等五词之末尾。「说」一词中,现在时第三人称之「阿」音,因与表现在时之「今」一词相应故。「于彼」一词,在「义应知」一词中为依处。「于此」者,在「未见者我见」等中。「教」一词,在「说法已作」一词中为依处。非依所依识之方式,而依所依净色之方式说「以眼见」,故说「唯以粗显」。
§4
4.Tassāti ‘‘tīhākārehī’’tiādivacanassa. ‘‘Attho’’ti padaṃ ‘‘veditabbo’’ti pade kammaṃ. Hīti visesajotakaṃ, visesaṃ kathayissāmīti attho. Tatthāti catutthapārājike. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
「彼之」者,「以三种方式」等语之。「义」一词,在「应知」一词中为业。「实」者,显示差别,义为「我将说差别」。「于彼」者,在第四巴拉基咖中。「于此」者,在此学处中。
§9
9.Ādīnampīti pisaddo sampiṇḍanattho.
「等之」中,「亦」字为集合之义。
§11
11. Mandasaddo jaḷatthavācakoti āha ‘‘mandattā jaḷattā’’ti. Yo pana aññaṃ bhaṇatīti sambandho. ‘‘Sāmaṇerenā’’ti padaṃ ‘‘vutto’’ti pade kattā. Apisaddo pucchāvācako, ‘‘passitthā’’ti padena yojetabbo, api passitthāti attho. ‘‘Adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ me’’tiādivacanato aññā pūraṇakathāpi tāva atthīti dassento āha ‘‘aññā pūraṇakathā nāma hotī’’ti. Appatāya ūnassa atthassa pūraṇavasena pavattā kathā pūraṇakathā. Esā pūraṇakathā nāma kāti āha ‘‘eko’’tiādi. Esā hi gāme appakampi telaṃ vā pūvakhaṇḍaṃ vā passitvā vā labhitvā vā bahukaṃ katvā pūraṇavasena kathitattā pūraṇakathā nāma. Bahukāni telāni vā pūve vā passantopi labhantopi appakaṃ katvā ūnavasena kathitattā ūnakathāpi atthīti sakkā vattuṃ. Aṭṭhakathāsu pana avuttattā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Bahukāya pūraṇassa atthassa ūnavasena pavattā kathā ūnakathāti viggaho kātabboti. Paṭhamaṃ.
「迟钝」一词表愚痴之义,故说「由迟钝故、由愚痴故」。然而若他人说者,此为连结。「沙玛内拉」一词,在「所说」一词中为作者。「亦」字为疑问之表达,应与「见否」一词相应,义为「亦见否」。从「未见者我见」等语,显示尚有其他补充说,故说「有名为其他补充说」。对少分不足之义,以补充之方式而起之说为补充说。此补充说名为何者,故说「一」等。此实于村中见少许油或饼块,或得之,作为多而以补充之方式说,故名补充说。见多油或饼,或得之,作为少而以不足之方式说,故亦可说有不足说。然于诸注疏中未说,故应审察而取。对多分补充之义,以不足之方式而起之说,应作不足说之分析。第一。
2. Omasavāda sikkhāpadaṃ二、辱骂语学处
§12
12. Dutiye masadhātu vijjhanatthe pavattati ‘‘omaṭṭhaṃ ummaṭṭha’’ntiādīsu (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.21) viyāti dassento āha ‘‘omasantīti ovijjhantī’’ti.
第二中,「玛萨」界在穿刺义中转起,如「触」「触」等中,故显示说「触者,穿刺也」。
§13
13. ‘‘Idaṃ vatthu’’nti padaṃ ‘‘āharī’’ti pade kammaṃ. Nanditabboti nando vaṇṇabalādi, so etassatthīti nandī. Visālāni mahantāni visāṇāni etassatthīti visālo, nandī ca so visālo ceti nandivisāloti vacanatthaṃ dasseti ‘‘nandivisālo nāmā’’tiādinā. Soti nandivisālo, ‘‘āhā’’ti pade kattā. Tatthevāti yuñjitaṭṭhāneyeva. Ahetukapaṭisandhikālepīti pi-saddo anuggahatthavācako, pageva dvihetuka tihetuka paṭisandhikāleti attho. ‘‘Tena cā’’ti cakārassa avuttasampiṇḍanatthattā ‘‘attano kammena cā’’ti atthaṃ sampiṇḍetīti āha ‘‘attano kammena cā’’ti. Attanoti nandivisālassa.
「此事」一词,在「持来」一词中为业。「应喜」者,喜为容色力等,有此者为喜者。广大之角有此者为广角者,喜者且彼广角者,故以「名为喜广角」等显示复合词之义。彼喜广角者,在「说」一词中为作者。「于彼处」者,即在应用之处。「于无因结生时亦」中,「亦」字为摄取之表达,何况二因、三因结生时,此为义。「以彼且」中,「且」字有未说集合之义,故集合「以自业且」之义,故说「以自业且」。「自」者,喜广角之。
§15
15.Etthāti etissaṃ padabhājaniyaṃ, ‘‘āhā’’ti pade ādhāro. ‘‘Yasmā’’ti padaṃ vibhajitukāmo’’ti pade hetu. Aṭṭhuppattiyaṃyeva ‘‘hīnenāpī’’ti vatvā padabhājaniyaṃ avuttattā idaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Veṇukārajātīti vilīvakārajāti. Nesādajātīti ettha kevaṭṭajātipi saṅgahitā.
「在此」者,在此段落分析中。「āhā」一词中,为依处。「因为」一词,是欲分析词句之因。应知此说为:因在义理生起时已说「即使以卑贱者」,而未说段落分析,故说此。「制竹者种姓」者,制篾者种姓。「猎师种姓」者,此中亦摄取渔夫种姓。
Pu vuccati karīsaṃ, taṃ kusati apanetīti pukkuso. Pupphaṃ vuccati karīsaṃ, kusumaṃ vā, taṃ chaḍḍetīti pupphachaḍḍako.
『除粪者』者，「粪」谓粪便，清除之，故称除粪者也。『弃花者』者，「花」谓粪便或花朵，弃掷之，故称弃花者也。
Kuṭati chindatīti koṭṭho, soyeva koṭṭhako. Yakārabhakāre ekato yojetvā ‘‘yabhā’’ti yo akkoso atthi, eso hīno nāma akkosoti yojanā.
『谷仓』者，截断、切割之义，即仓库也。此即『谷仓』。将『y』与『bh』合并为『yabhā』，此乃一种辱骂之词，此辱骂被称为下贱之辱骂，此为句义之连结。
§16
16.Sabbapadesūti nāmādīsu sabbapadesu. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Alikanti asaccaṃ, micchāvācanti sambandho. Yopi vadatīti yojanā.
「在一切词中」者,在名词等一切词中。「在此」者,在此学处中。「虚妄」者,非真实,与「妄语」相连。「凡说者」,此为结合。
§26
26.Pariharitvāti parimukhaṃ kathanaṃ apanetvā. Davaṃ parihāsaṃ kāmetīti davakāmo, tassa bhāvo davakamyaṃ, taṃyeva davakamyatā. Anupasampannanti ettha akārassa sadisatthamaggahetvā aññatthova gahetabboti āha ‘‘ṭhapetvā bhikkhu’’ntiādi. Yadi hi sadisattho bhaveyya, sāmaṇerova anupasampanno nāma siyā saṇṭhānena ca purisabhāvena ca sadisattā, tasmā aññatthova gahetabboti daṭṭhabbaṃ. Sabbasattāti ettha sabbasaddo anavasesattho manusse upādāya vacanatthajānanājānanapakatikānaṃ sabbasattānampi gahitattā.
「避开」者,除去当面之言说。「欲戏笑」者,欲戏笑,彼之状态为「davakamya(戏笑性)」,彼即「davakamyatā(戏笑性)」。「未达上者」者,此中取「a」之相似义,应取为其他义,故说「除比库」等。若为相似义,仅沙玛内拉名为未达上者,因形相与男性相似,故应知应取为其他义。「一切有情」者,此中「一切」一词为无余义,依人类而言,因摄取知言说义与不知之自然状态之一切有情。
§35
35. Atthapurekkhāro nāmāti veditabboti sambandho. Sikkhāpadamapekkhiya napuṃsakaliṅgavasena ‘‘kiriya’’ntiādi vuttaṃ. Āpattimapekkhiya itthiliṅgavasena ‘‘kiriyā’’tiādi vuttaṃ. Vajjakammasaddā sikkhāpadamapekkhantāpi āpatti, mapekkhantāpi niyatanapuṃsakaliṅgattā napuṃsakāyeva, tasmā te dve āpattiṭṭhāne na vuttāti daṭṭhabbanti. Dutiyaṃ.
「名为义前行」者,应知,此为连结。依学处,以中性,说「kiriya(作)」等。依罪,以阴性,说「kiriyā(作)」等。「vajja(应避)」与「kamma(业)」之词,依学处亦为罪,不依亦为罪,因决定为中性,故为中性,故应知彼二者未说于罪处。第二。
3. Pesuññasikkhāpadaṃ3. 离间语学处
§36
36. Tatiye ‘‘jātabhaṇḍanāna’’nti vattabbe agyāhitotiādīsu viya visesanaparanipātavasena ‘‘bhaṇḍanajātāna’’nti vuttanti āha ‘‘sañjātabhaṇḍanāna’’nti. ‘‘Pubbabhāgo’’ti vatvā tassa sarūpaṃ dasseti ‘‘iminā ca iminā cā’’tiādinā. Viruddhaṃ vadati etenāti vivādo, viggāhikakathā , taṃ āpannāti vivādāpannā, tesaṃ. Pisati sañcuṇṇetīti pisuṇo, puggalo, tassa idanti pesuññaṃ, vacananti atthaṃ dassento āha ‘‘pesuññanti pisuṇavāca’’nti.
第三十六条。在第三条中,应说「已生诤论者」,但如「未摄取」等处,依特殊词与后置词之法,说为「诤论已生者」,故说「已生诤论者」。说「前分」后,以「以此及以此」等显示其相。以此说相违者,此为诤论,即诤执之语,陷入彼者为陷入诤论者,彼等之。磨碎、粉碎者为离间者,即人,彼之此为离间语,显示语义故说「离间语者,离间之语」。
§37
37.Bhikkhupesuññeti bhikkhūnaṃ santikaṃ upasaṃhaṭe pesuññavacaneti chaṭṭhīsamāso.
第三十七条。「比库离间语」者,向比库们处所传达之离间语言,属格复合词。
§38
38. ‘‘Disvā’’ti padaṃ ‘‘bhaṇantassā’’ti pade pubbakālakiriyā, dassanaṃ hutvāti attho. Tatiyaṃ.
第三十八条。「见」之词,在「说者」之词中为先时业,意为见已。第三条。
4. Padasodhammasikkhāpadaṃ4. 逐句教法学处
§44
44. Catutthe paṭimukhaṃ ādarena suṇantīti patissā, na patissā appatissāti dassento āha ‘‘appatissavā’’ti.
第四十四条。第四条中,恭敬地对面听闻者为听受者,非听受者为不听受者,显示此故说「不听受者」。
§45
45. ‘‘Padaso’’ti ettha so-paccayo vicchatthavācakoti āha ‘‘padaṃ pada’’nti. Tatthāti tesu catubbidhesu. Padaṃ nāma idha atthajotakaṃ vā vibhatyantaṃ vā na hoti, atha kho lokiyehi lakkhito gāthāya catutthaṃso pādova adhippetoti āha ‘‘padanti eko gāthāpādo’’ti. Anu pacchā vuttapadattā dutiyapādo anupadaṃ nāma. Anu sadisaṃ byañjanaṃ anubyañjananti atthaṃ dasseti ‘‘anubyañjana’’ntiādinā. Byañjanasaddo pada-pariyāyo. Yaṃkiñci padaṃ anubyañjanaṃ nāma na hoti, purimapadena pana sadisaṃ pacchimapadameva anubyañjanaṃ nāma.
第四十五条。「逐句」中,此处索接尾词表示分离义,故说「句句」。其中者,在彼等四种中。此处句之名,非指义之显示者或以格结尾者,而是世间所标识之偈颂第四分之足句所指,故说「句者,一偈足」。随后所说句故,第二足为随句之名。随相似之文为随文,显示义故「随文」等。文之词为句之同义词。任何句皆非随文之名,但与前句相似之后句即为随文之名。
Vācento hutvā niṭṭhāpetīti yojanā. ‘‘Ekamekaṃ pada’’nti padaṃ ‘‘niṭṭhāpetī’’ti pade kāritakammaṃ. ‘‘Therenā’’ti padaṃ ‘‘vutte’’ti pade kattā, ‘‘ekato’’ti pade sahattho. Sāmaṇero apāpuṇitvā bhaṇatīti sambandho. Mattamevāti ettha evasaddo mattasaddassa avadhāraṇatthaṃ dasseti, tena pakāraṃ paṭikkhipati. ‘‘Anicca’’nti ca ‘‘aniccā’’ti ca dvinnaṃ padānaṃ satipi liṅgavisesatte anubyañjanattā āpattimokkho natthīti āha ‘‘anubyañjanagaṇanāya pācittiyā’’ti.
诵已而完成者为连结。「每一句」之词,在「完成」之词中为使役业。「长老」之词,在「所说」之词中为作者,在「一起」之词中为共同格。沙玛内拉未达到而说者为关系。仅量者,此处「唯」词显示「量」词之限定义,以此排除方式。「无常」与「诸无常」二句,虽有性之差别,因属随文故无犯罪之免除,故说「以随文计算故巴吉帝亚」。
Brahmajālādīnīti ettha ādisaddena sāmaññaphalasuttādīni dīghasuttāni (dī. ni. 1.150 ādayo) saṅgahitāni. Casaddena oghataraṇasuttādīni saṃyuttasuttāni (saṃ. ni. 1.1) ca cittapariyādānasuttādīni aṅguttarasuttāni (a. ni. 1.2 ādayo) ca saṅgahitāni. Soti devatābhāsito veditabboti yojanā.
「梵网等」者,此中以「等」字摄取《沙门果经》等长部诸经。以「及」字摄取《渡瀑流经》等相应部诸经,以及《心遍取经》等增支部诸经。「彼」者,应知为天人所说。此为连接。
Kiñcāpi vadatīti sambandho. Ettha ca kiñcāpisaddo garahatthavācako, panasaddo anuggahatthavācako. Meṇḍakamilindapañhesūti meṇḍakapañhe ca milindapañhe ca. Yanti suttaṃ vuttanti sambandho. Ārammaṇakathā buddhikakathā daṇḍakakathā ñāṇavatthukathāti yojetabbaṃ peyyālavasena vuttattā. Imāyo pakaraṇāni nāmāti vadanti. Mahāpaccariyādīsu vatvā pariggahitoti yojanā. Yanti suttaṃ.
「虽然说」者,此为连接。此中「虽然」一词表示轻蔑之义,「然而」一词表示不接受之义。「在《绵达咖问》与《弥兰德问》中」者,在《绵达咖问》中及在《弥兰德问》中。「凡经中所说」者,此为连接。应以「所缘论、觉论、杖论、智事论」等方式连接,因以省略方式说故。「这些称为论藏」者,彼等如是说。「在《大品》等中说已而摄取」者,此为连接。「凡经中」者。
§48
48.Tatrāti ‘‘ekato uddisāpento’’ti vacane. Uddisāpentīti ācariyaṃ desāpenti bahukattāramapekkhiya bahuvacanavasena vuttaṃ. Tehīti upasampannānupasampannehi. Dvepīti upasampanno ca anupasampanno ca.
「于此」者,在「一起令诵」一语中。「令诵」者,令老师教授,依期待多作者而以复数说。「由彼等」者,由已达上者与未达上者。「二人」者,已达上者及未达上者。
Upacāranti dvādasahatthūpacāraṃ. Yesanti bhikkhūnaṃ. Palāyanakaganthanti parivajjetvā gacchantaṃ pakaraṇaṃ. Sāmaṇero gaṇhātīti yojanā.
「近处」者,十二肘之近处。「凡彼等」者,诸比库。「逃避之结」者,避开而去之论藏。「沙玛内拉取」者,此为连接。
Opātetīti avapāteti, gaḷitāpetīti attho. Suttepīti veyyākaraṇasuttepi. Tanti yebhuyyena paguṇaganthaṃ. Parisaṅkamānanti sārajjamānaṃ. Yaṃ pana vacanaṃ vuttanti sambandho. Kiriyasamuṭṭhānattāti imassa sikkhāpadassa kiriyasamuṭṭhānattāti. Catutthaṃ.
「令落下」者,令堕落,令滑落之义。「在经中」者,在解说经中。「彼」者,多数为粗绳结。「犹豫」者,羞惭。「然而凡所说之语」者,此为连接。「因业生起故」者,因此学处为业生起故。第四。
5. Sahaseyyasikkhāpadaṃ5. 同宿学处
§49
49. Pañcame muṭṭhā sati etesanti muṭṭhassatī. Natthi sampajānaṃ etesanti asampajānā. Bhavaṅgotiṇṇakāleti niddokkamanakāle.
「在第五中,失念于彼等」者,失念者。「无正知于彼等」者,无正知者。「有分三时」者,在出眠时。
§50
50. ‘‘Pakatiyā’’ti padaṃ ‘‘dentī’’ti pade visesanaṃ. Te bhikkhū dentīti sambandho. ‘‘Gāravenā’’ti padañca ‘‘sikkhākāmatāyā’’ti padañca ‘‘dentī’’ti pade hetu. Sīsassa upadhānaṃ ussīsaṃ, tassa karīyate ussīsakaraṇaṃ, taṃyeva attho payojanaṃ ussīsakaraṇattho, tadatthāya. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ, ‘‘sikkhākāmatāyā’’ti vacaneti attho. Nidassananti seso. Atha vā sikkhākāmatāyāti paccatte bhummavacanaṃ. ‘‘Idampissa hoti sīlasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 1.195 ādayo) viya. Idampi sikkhākāmatāya ayaṃ sikkhākāmatā sikkhākāmabhāvo hotīti yojanā. Esa nayo ‘‘tatridaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasmi’’ntiādīsupi. Bhikkhū khipantīti yojanā. Tanti āyasmantaṃ rāhulaṃ. Athāti khipanato pacchā. Idanti vatthu. Sammuñcanikacavarachaḍḍanakāni sandhāya vuttaṃ. Tenāyasmatā rāhulena pātitaṃ nu khoti yojanā. So panāyasmā gacchatīti sambandho. Aparibhogā aññesanti aññehi na paribhuñjitabbā.
「本性」一词,是「给予」一词的修饰语。「那些比库给予」,此为连结。「出于尊重」一词与「出于欲学」一词,是「给予」一词的原因。头的支撑为枕,为其制作为制枕,即此义,目的为制枕之目的,为此目的。「于此」者,期待前面的语句,意为「出于欲学」之语。其余为例示。或者,「出于欲学」为处格的地格语。如「此于戒中为彼所有」等处。此亦为欲学,此欲学即欲学之状态,如是连结。此法则亦于「于此在《一切善见》中为一切善见性」等处。「比库们驱逐」,如是连结。「彼」者,具寿拉胡喇。「然后」者,驱逐之后。「此」者,事件。关联着清扫、除去、抛弃而说。「被彼具寿拉胡喇所打倒耶」,如是连结。「然而彼具寿前往」,此为连结。「不为他人所受用」者,不应被其他人所受用。
§51
51.Hīti saccaṃ, yasmā vā. Sayanaṃ seyyā, kāyapasāraṇakiriyā, sayanti etthāti seyyā, mañcapīṭhādi. Tadubhayampi ekasesena vā sāmaññaniddesena vā ekato katvā ‘‘sahaseyya’’nti vuttanti dassento āha ‘‘seyyā’’tiādi. Tatthāti dvīsu seyyāsu. Tasmāti yasmā dve seyyā dassitā, tasmā. ‘‘Sabbacchannā’’tiādinā lakkhaṇaṃ vuttanti yojanā. Pākaṭavohāranti loke viditaṃ vacanaṃ. Dussakuṭiyanti dussena chāditakuṭiyaṃ. Aṭṭhakathāsu yathāvutte pañcavidhacchadaneyeva gayhamāne ko dosoti āha ‘‘pañcavidhacchadaneyevā’’tiādi. Yaṃ pana senāsanaṃ parikkhittanti sambandho. Pākārena vāti iṭṭhakasilādārunā vā. Aññena vāti kilañjādinā vā. Vatthenapīti pisaddo pageva iṭṭhakādināti dasseti. Yassāti senāsanasaṅkhātāya seyyāya. Uparīti vā samantatoti vā yojanā. Ekena dvārena pavisitvā sabbapāsādassa vaḷañjitabbataṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ekūpacāro’’ti. Satagabbhaṃ vā catussālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Tanti senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ.
「实」者,真实,或因为。卧处为卧,身体伸展之行为,于此卧为卧处,床椅等。将此二者亦以单数或以总称合为一而说「应共卧」,显示此而说「卧」等。「于此」者,于二种卧处中。「因此」者,因为显示了二种卧处,因此。以「全覆」等所说特相,如是连结。「世俗用语」者,世间所知之语。「布屋」者,以布所覆之屋。于诸注疏中如所说,仅取五种覆盖时有何过失,说「仅五种覆盖」等。「然而凡被围绕之住处」,此为连结。「或以围墙」者,或以砖石木等。「或以其他」者,或以栅栏等。「亦以布」者,「亦」字显示更胜于砖等。「其」者,名为住处之卧处。「上方」或「周围」,如是连结。关联着进入一门而应绕行全楼阁,说「一入口」。「百室或四厅堂为一入口」,此为连结。「彼」者,名为住处之卧处。
Tatthāti senāsanasaṅkhātāyaṃ seyyāyaṃ. Sambahulā sāmaṇerā sace honti, eko bhikkhu sace hotīti yojanā. ‘‘Sāmaṇerā’’ti idaṃ paccāsannavasena vuttaṃ, upalakkhaṇavasena vā aññehipi sahaseyyānaṃ āpattisambhavato. Teti sāmaṇerā. Sabbesanti bhikkhūnaṃ. Tassāti sāmaṇerassa. Eseva nayoti eso eva nayo, na añño nayoti attho. Atha vā eseva nayoti eso iva nayo, eso etādiso nayo iva ayaṃ nayo daṭṭhabboti attho.
「于此」者,于名为住处之卧处中。「若有众多沙玛内拉,若有一比库」,如是连结。「沙玛内拉」者,此依近缘而说,或依标举,因与其他人共卧亦有犯罪之可能。「彼等」者,沙玛内拉们。「一切」者,诸比库之。「彼」者,沙玛内拉之。「即此法则」者,即此法则,非其他法则,此为义。或者,「即此法则」者,如此之法则,应见此如此之法则即此法则,此为义。
Api cāti ekaṃsena. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Catukkanti ekāvāsaekānupasampannaṃ, ekāvāsanānupasampannaṃ, nānāvāsaekānupasampannaṃ, nānāvāsanānupasampannanti catusamūhaṃ, catuparimāṇaṃ vā. Yoti bhikkhu. Hisaddo vitthārajotako, taṃ vacanaṃ vitthārayissāmīti attho, vitthāro mayā vuccateti vā. Devasikanti divase divase. Ṇikapaccayo hi vicchatthavācako. Yopi sahaseyyaṃ kappeti, tassāpi āpattīti yojetabbo. Tatrāti ‘‘tiracchānagatenāpī’’ti vacane.
「又」者,决定地。「于此」者,于此学处中。「四组」者,一住处一未达上者,一住处多未达上者,异住处一未达上者,异住处多未达上者,此四群,或四量。「凡」者,比库。「实」字为详说之显示,将详说彼语,此为义,或详说由我所说。「日日」者,日复一日。「ṇika」后缀为分离义之表示。「凡亦允许共卧者,彼亦有罪」,应如是连结。「于此」者,于「亦与畜生」之语中。
‘‘Apadānaṃ ahimacchā, dvipadānañca kukkuṭī;
「无足者为蛇,二足者中为鸡,
Catuppadānaṃ majjārī, vatthu pārājikassimā’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.55);
四足者中为猫,此为巴拉基咖之事例。」
Imaṃ gāthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘vuttanayenevā’’ti. Tasmāti yasmā veditabbo, tasmā. Godhāti kuṇḍo. Biḷāloti ākhubhujo. Maṅgusoti nakulo.
「依此偈颂而说『如前所说之方式』」者。「因此」者,因应了知,故说「因此」。「果德哈」者,蜥蜴。「比拉喇」者,食鼠者(猫)。「芒古萨」者,獴。
Asambaddhabhittikassa katapāsādassāti yojanā. Tulāti ettha tulā nāma thambhāna, mupari dakkhiṇuttaravitthāravasena ṭhapito dāruviseso thalati thambhesu patiṭṭhātīti katvā. Tā pana heṭṭhimaparicchedato tisso, ukkaṭṭhaparicchedena pana pañcasattanavādayo. Nānūpacāre pāsādeti sambandho.
「对于墙壁不相连之已建楼阁」者,此为连接。「图拉」者,此处所谓「图拉」,名为柱之上方,依南北横向而设置之木材特殊部分,以「安立于柱上」之义而说。然而从下限而言有三根,从上限而言则有五根、七根、九根等。「在非楼阁之近处」者,此为连接。
Vāḷasaṅghāṭādīsūti vāḷarūpaṃ dassetvā katesu saṅghāṭādīsu. Ādisaddena tulaṃ saṅgaṇhāti. Ettha ca saṅghāṭo nāma tulāna, mupari pubbapacchimāyāmavasena ṭhapito kaṭṭhaviseso sammā ghaṭenti ettha gopānasyādayoti katvā. Te pana tayo honti. Nibbakosabbhantareti chadanakoṭiabbhantare. Parimaṇḍalaṃ vā caturassaṃ vā senāsanaṃ hotīti sambandho. Tatrāti tasmiṃ senāsane. Aparicchinno gabbhassa upacāro etesanti aparicchinnagabbhūpacārā sabbagabbhā, te pavisantīti attho. Nipannānaṃ bhikkhūnanti yojanā. Tatrāti tasmiṃ pamukhe. Pamukhassa sabbacchannattā, sabbaparicchannattā ca āpattiṃ karotīti yojanā. Nanu pamukhe channameva atthi, no paricchannanti āha ‘‘gabbhaparikkhepo’’tiādi. Hīti saccaṃ.
「在瓦拉桑喀帝等」者,在显示瓦拉形状而制作之桑喀帝等。以「阿帝」一词摄取图拉。此中所谓「桑喀帝」,名为图拉之上方,依东西方向而设置之木材特殊部分,以「善结合于此,为牧牛者等之处」之义而说。然而彼等有三根。「在屋顶覆盖之内」者,在覆盖屋顶之内。「圆形或四方形之住所」者,此为连接。「于彼处」者,于彼住所。「对于彼等而言,内室之近处无界限」者,一切内室皆为无界限内室近处,彼等进入之义。「对于卧卧之诸比库」者,此为连接。「于彼处」者,于彼前厅。「因前厅之全覆盖性、全围绕性而成犯」者,此为连接。岂非在前厅仅有覆盖,而无围绕耶?故说「内室之围绕」等。「嘿」者,真实。
Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanti sambandho. Jagatīti pathaviyā ca mandirālindavatthussa ca nāmametaṃ. Idha pana mandirālindavatthusaṅkhātā bhūbhedā gahitā. Tatthāti andhakaṭṭhakathāyaṃ. Kasmā pāḷiyā na sametīti āha ‘‘dasahatthubbedhāpī’’tiādi. Hīti yasmā. Tatthāti andhakaṭṭhakathāyaṃ. Yepi mahāpāsādā hontīti yojanā. Tesupīti mahāpāsādesupi.
「然而在安德咖注疏中所说」者,此为连接。「嘉咖帝」者,此为地面与殿堂走廊基地之名。然而此处取殿堂走廊基地所摄之地面区分。「于彼处」者,在安德咖注疏中。为何不与圣典相合耶?故说「即使十肘之超越」等。「嘿」者,因为。「于彼处」者,在安德咖注疏中。「即使是大楼阁」者,此为连接。「于彼等中」者,即使在大楼阁中。
Sudhāchadanamaṇḍapassāti ettha ‘‘sudhā’’ti idaṃ upalakkhaṇavasena vuttaṃ yena kenaci chadanamaṇḍapassāpi adhippetattā. Maṇḍaṃ vuccati sūriyarasmi, taṃ pāti rakkhati, tato vā jananti maṇḍapaṃ. Nanu ekūpacāraṃ hoti pākārassa chiddattāti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Vaḷañjanatthāya evāti evakāro yojetabbo. Tenāha ‘‘na vaḷañjanūpacchedanatthāyā’’ti. Atha vā ‘‘saddantaratthāpohanena saddo atthaṃ vadatī’’ti (udā. aṭṭha. 1; dī. ni. ṭi. 1.1; ma. ni. ṭī. 1.mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 1.1.oghataraṇasuttavaṇṇanā; a. ni. ṭī. 1.1.rupādivaggavaṇṇanā) vuttattā ‘‘na vaḷañjanūpacchedanatthāyā’’ti vuttaṃ. Kavāṭanti ettha dvārameva adhippetaṃ pariyāyena vuttattā, asati ca dvāre kavāṭassābhāvato. Saṃvaraṇavivaraṇakāle kavati saddaṃ karotīti kavāṭaṃ.
「石灰覆盖之曼达巴」者,此处「苏达」一词以标示之方式而说,因意指任何覆盖之曼达巴。「曼达」称为太阳光,彼保护之,或从彼而知,故为「曼达巴」。岂非因围墙之有孔隙而成一近处耶?故说「非嘿」等。「嘿」者,真实,或因为。「仅为围绕之目的」者,「耶瓦」一词应连接。故说「非为围绕与切断之目的」。或者因说「以排除其他词义,词说其义」,故说「非为围绕与切断之目的」。「咖瓦德」者,此处仅意指门,因以同义词而说,且无门时咖瓦德亦不存在。「在关闭与开启时发出咖瓦声响」,故为「咖瓦德」。
Tatrāti ‘‘ekūpacārattā’’ti vacane. Yassāti paravādino. Anuyogo siyāti yojanā. Idhāti imasmiṃ sahaseyyasikkhāpade, vuttanti sambandho. Tatthāti pihitadvāre gabbhe. Soti paravādī. Sabbacchannattā āpatti iti vutteti yojanā. Eseva nayo ‘‘sabbaparicchannatā na hotī’’ti etthāpi. Paccāgamissatīti pati āgamissati, puna āgamissatīti attho.
「于彼处」者,在「因一近处性」之语句中。「对于彼」者,对于对论者。「应有质问」者,此为连接。「此处」者,在此共宿学处中,「所说」者,此为连接。「于彼处」者,在关闭门之内室中。「彼」者,对论者。「因全覆盖性而有犯,如是所说」者,此为连接。此同样之方式亦在「非全围绕性」此处。「将再来」者,将再来,将再次来之义。
Byañjanamattenevāti ‘‘sabbacchannā’’tiādiakkharapadamatteneva, na atthavasena. ‘‘Evañca satī’’ti iminā abyāpitadosaṃ dasseti. Tatoti anāpattito, parihāyeyyāti sambandho. Tasmāti yasmā aniyatesu vuttaṃ, tasmā. Tatthāti aniyatesu. Idhāpīti imasmiṃ sikkhāpadepi. Yaṃ yanti senāsanaṃ. Sabbatthāti sabbesu senāsanesu, sahaseyyāpatti hotīti sambandho.
「仅以字面」者,仅以「一切覆盖」等字母词句而已,非以义理。「如是具念」,以此显示无嗔恨过失。「于彼」者,与「从无犯」相连。「因此」者,因于不定法中已说,故。「于彼」者,于不定法中。「于此亦」者,于此学处中亦。「所去」者,所去之住处。「于一切处」者,于一切住处,有共宿之罪,应如是连接。
§53
53. Dvīsu aṭṭhakathāvādesu mahāaṭṭhakathāvādova yuttoti so pacchā vutto.
五十三、于两种注疏说中,大注疏说为正确,故后说之。
Imināpīti senambamaṇḍapenāpi. Etanti jagatiyā aparikkhittataṃ. Yathāti yaṃsaddattho tatiyantanipāto, yena senambamaṇḍapenāti atthoti. Pañcamaṃ.
「以此亦」者,以军营帐篷亦。「此」者,地面之未围绕性。「如」者,『如』字之义为具格终结不变词,意为「以何军营帐篷」。第五。
6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ6. 第二同宿学处
§55
55. Chaṭṭhe āgantukā vasanti etthāti āvasatho, āvasatho ca so agārañceti āvasathāgāranti dassento āha ‘‘āgantukānaṃ vasanāgāra’’nti. Manussānaṃ santikā vacanaṃ sutvāti vacanaseso yojetabbo. Sāṭakanti uttarasāṭakaṃ, nivatthavatthantipi vadanti. Accāgammāti tvāpaccayantapadassa sambandhaṃ dassetumāha ‘‘pavatto’’ti. Yathā omasavādasikkhāpade akkosetukāmatāya khattiyaṃ ‘‘caṇḍālo’’ti vadato alikaṃ bhaṇatopi musāvādasikkhāpadena anāpatti, omasavādasikkhāpadeneva āpatti, evamidhāpi mātugāmena saha sayato paṭhamasahaseyyasikkhāpadena anāpatti, imināva āpattīti daṭṭhabbanti. Chaṭṭhaṃ.
五十五、第六,「来客住于此」故为客舍,彼客舍即房舍,显示此义故说「来客之住房」。「从人们近处闻语」者,应连接语之省略。「上衣」者,上层衣,亦有说「所穿之衣」。「超越」者,为显示具『超越』接尾词之词的连接,故说「已进行」。如于轻蔑语学处中,以欲骂之心对刹帝利说「旃陀罗」者,虽说虚妄亦无犯于妄语学处,唯犯轻蔑语学处,如是于此亦,与女人共卧者无犯于第一共宿学处,唯犯于此,应如是见。第六。
7. Dhammadesanāsikkhāpadaṃ7. 说法学处
§60
60. Sattame mahādvāreti bahi ṭhite mahādvāre. Āgamma, pavisitvā vā vasanaṭṭhānattā ovarako āvasatho nāmāti āha ‘‘ovarakadvāre’’ti. Suniggatenāti suṭṭhu bahi nikkhamitvā gatena saddena. ‘‘Aññātu’’nti padassa ‘‘na ñātu’’nti atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘ājānitu’’nti. Iminā nakāravikāro aiti nipāto na hoti, āiti upasaggoti pana dasseti. ‘‘Viññunā purisenā’’ti ettakameva avatvā ‘‘purisaviggahenā’’ti vadanto manussapurisaviggahaṃ gahetvā ṭhitena yakkhena petena tiracchānagatena saddhiṃ ṭhitāya mātugāmassa desetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Na yakkhenāti yakkhena saddhiṃ ṭhitāya mātugāmassa desetuṃ na vaṭṭatīti yojanā. Esa nayo ‘‘na petena, na tiracchānagatenā’’ti etthāpi.
六十、第七,「大门」者,于外立之大门。「来到」,或「入而」,因住处之义故,有覆盖之客舍名,故说「有覆盖之门」。「以善出」者,以善出外而去之声。对「知」一词,否定「不知」之义故说「令知」。以此显示『不』之变化『阿』不变词不成,而『阿』为前缀。仅说「以有智之男子」,而说「以男子形」者,显示与取男子人形而立之亚卡、饿鬼、畜生道者共立之女人,不应为说。「非以亚卡」者,应连接为:不应为与亚卡共立之女人说法。此理于「非以饿鬼、非以畜生道者」中亦同。
§66
66.Chappañcavācāhīti ettha ‘‘pañcā’’ti vācāsiliṭṭhavasena vuttaṃ kassaci payojanassābhāvā. Tatthāti ‘‘chappañcavācāhī’’ti pade. Eko gāthāpādo ekā vācāti vadanto cuṇṇiye vibhatyantaṃ ekaṃ padaṃ ekā vācā nāmāti dasseti, atthajotakapadaṃ vā vākyapadaṃ vā na gahetabbaṃ. ‘‘Ekaṃ padaṃ pāḷito, pañca aṭṭhakathāto’’ti iminā ‘‘dve padāni pāḷito, cattāri aṭṭhakathāto’’tiādinayopi gahetabbo. Chapadānatikkamoyeva hi pamāṇaṃ. Tasminti ettha sati vibhattivipallāse liṅgassāpi vipallāso hoti ‘‘tasmi’’nti pulliṅgena vuttattā. Sati ca vibhattivipallāse ‘‘tassā’’ti itthiliṅgabhāvena pavattā. ‘‘Mātugāmassā’’ti niyatapulliṅgāpekkhanassa asambhavato atthavasena ‘‘ekissā’’ti itthiliṅgabhāvena vuttaṃ. Iminā bhedaliṅganissito visesanavisesyopi atthīti dasseti. Tumhākanti niddhāraṇasamudāyo. ‘‘Suṇāthā’’ti avatvā ābhogopi vaṭṭatīti āha ‘‘paṭhama’’ntiādi. Paṭhamanti ca paṭhamameva. Tena vuttaṃ ‘‘na pacchā’’ti. Puṭṭho hutvā bhikkhu kathetīti yojanāti. Sattamaṃ.
六十六、「六五语」者,此中「五」者,依语之附着而说,因无任何必要。「于彼」者,于「六五语」一词中。说「一偈句为一语」者,显示于古义中,一个格终结词为一语名,不应取义理显示词或句词。「一词从圣典,五从注疏」,以此亦应取「二词从圣典,四从注疏」等之理。超越六词即为量。「因此」者,此中若有格之颠倒,性亦有颠倒,因以阳性说「于彼」。若有格之颠倒,则以阴性进行「彼女之」。「女人之」者,因期待决定阳性之不可能,依义理以阴性说「一女之」。以此显示依差别性之限定词与被限定词亦存在。「汝等之」者,排除之集合。不说「汝等听」,而意向亦可,故说「第一」等。「第一」者,即最初。以此说「非后」。应连接为:比库被问而说法。第七。
8. Bhūtārocanasikkhāpadaṃ8. 实报学处
§67
67. Aṭṭhame tatthāti catutthapārājikasikkhāpade. Idhāti bhūtārocanasikkhāpade. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Payuttavācāti paccayehi yuttā vācā. Tathāti tato guṇārocanakāraṇā, ariyā sādiyiṃsūti yojanā.
第六十七条。「在彼处」者,在第四巴拉基咖学处中。「在此」者,在实有宣说学处中。「确实」者,真实,或因为。「相应语」者,与诸缘相应之语。「如是」者,因彼功德宣说之故,诸圣者接受,此为连结。
Yatasaddānaṃ niccasambandhattā vuttaṃ ‘‘ye’’tiādi. Sabbepīti puthujjanāriyāpi. Bhūtanti vijjamānaṃ. Kasmā sabbepi paṭijāniṃsu, nanu ariyehi attano guṇānaṃ anārocitattā na paṭijānitabbanti āha ‘‘ariyānampī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Ariyānampi abbhantare uttarimanussadhammo yasmā bhūto hoti, tasmā sabbepi ‘‘bhūtaṃ bhagavā’’ti paṭijāniṃsūti yojanā. Yasmā bhāsito viya hoti, tasmāti yojanā. Ariyā paṭijāniṃsūti sambandho. Anādīnavadassinoti dosassa adassanadhammā. Tehīti ariyehi, bhāsitoti sambandho. Yaṃ piṇḍapātaṃ uppādesunti yojanā. Aññeti puthujjanā. Sabbasaṅgāhikenevāti sabbesaṃ puthujjanāriyānaṃ saṅgahaṇe pavatteneva. Sikkhāpadavibhaṅgepīti sikkhāpadassa padabhājaniyepi. Tatthāti catutthapārājike. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
因诸「从」字词恒常连结故,说「凡」等。「一切」者,凡夫与圣者皆是。「实有」者,存在之。为何一切皆承认?岂非圣者因未宣说自己功德故不应承认?故说「诸圣者亦」等。「确实」者,真实,或因为。诸圣者内部之上人法因为是实有,故一切皆承认『世尊所说实有』,此为连结。因如所说而有,故,此为连结。诸圣者承认,此为关联。「不见过患」者,不见过失之法。「由彼等」者,由诸圣者,「所说」为关联。「凡所生之钵食」,此为连结。「其他」者,诸凡夫。「唯以一切摄受」者,唯以摄受一切凡夫与圣者而转起。「于学处分别中亦」者,于学处之句分别中亦。「在彼处」者,在第四巴拉基咖中。「在此」者,在此学处中。
§77
77. Uttarimanussadhammameva sandhāya vuttaṃ, na sutādiguṇanti attho. Antarā vāti parinibbānakālato aññasmiṃ kāle vā. Atikaḍḍhiyamānenāti atinippīḷiyamānena. Ummattakassātiidaṃ panāti ettha iti-saddo ādyattho. Tena ‘‘khittacittassā’’tiādiṃ saṅgaṇhāti. Diṭṭhisampannānanti maggapaññāya, phalapaññāya ca sampannānaṃ. Anāpattīti pācittiyāpattiyā anāpatti na vattabbā, āpattiyeva hoti, tasmā ‘‘ummattakassa anāpattī’’ti na vattabbanti adhippāyoti. Aṭṭhamaṃ.
第七十七条。唯就上人法而说,非就闻等功德,此为义。「中间或」者,从般涅槃时之外的其他时,或。「被过度牵引」者,被过度逼迫。「然而对于疯狂者」等,此中「如是」字词为起始义。由此摄取「心乱者」等。「见具足者」者,以道慧与果慧具足者。「无罪」者,非应说巴吉帝亚罪之无罪,罪即存在,故不应说『疯狂者无罪』,此为意趣。第八竟。
9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ9. 粗恶语学处
§78
78. Navame tatrāti tassaṃ ‘‘duṭṭhullā nāmā’’tiādipāḷiyaṃ, tāsu vā pāḷiaṭṭhakathāsu. Vicāraṇāti vīmaṃsanā. Upasampannasaddeti upasampannasaddatthabhāve . Ettha hi sadde vuccamāne avinābhāvato saddena atthopi vutto, vināpi bhāvapaccayena bhāvatthassa ñātabbattā bhāvopi gahetabbo, tasmā vuttaṃ ‘‘upasampannasaddatthabhāve’’ti. Eseva nayo ‘‘duṭṭhullasadde’’ti etthāpi. Etaṃ parimāṇaṃ yassāti etaṃ, ‘‘terasa saṅghādisesā’’ti vacanaṃ. Etaṃ eva vattabbaṃ, na ‘‘cattāri ca pārājikānī’’ti idanti attho. Tatthāti pāḷiyaṃ. Kassaci vimati bhaveyya, kiṃ bhaveyyāti yojanā. Āpattiṃ ārocentena akkosantassa samānattā vuttaṃ ‘‘evaṃ satī’’tiādi. Pācittiyameva cāti casaddo byatirekattho, na dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Hīti saccaṃ. Etanti pācittiyāpajjanataṃ, ‘‘asuddho hoti…pe… omasavādassā’’ti vacanaṃ vā, vuttanti sambandho. Etthāti pāḷiyaṃ. Aṭṭhakathācariyāveti ettha evakāro aṭṭhānayogo, pamāṇanti ettha yojetabbo, kāraṇamevāti attho. Tena vuttaṃ ‘‘na aññā vicāraṇā’’ti. Atha vā aññāti sāmyatthe paccattavacanametaṃ, na aññesaṃ vicāraṇā pamāṇanti attho. Evañhi sati evakāro ṭhānayogova. Pubbepi cāti ganthārambhakālepi ca.
第七十八条。第九中,「在彼处」者,在彼『称为粗恶』等圣典文句中,或在诸圣典注疏中。「审察」者,思择。「达上字词」者,于达上字词义存在中。此中于字词被说时,因不相离故,由字词义亦被说,即使无存在接尾词,因存在义应被了知故,存在亦应取,故说『于达上字词义存在中』。此同理于『粗恶字词』中亦然。「此为量者」,此即『十三桑喀地谢萨』之言说。应说此,非『四巴拉基咖』等,此为义。「在彼处」者,在圣典中。某人可能有疑,何疑,此为连结。因宣说罪与辱骂相同故,说『如是存在时』等。「唯巴吉帝亚且」者,「且」字词为差别义,不犯恶作,此为义。「确实」者,真实。「此」者,犯巴吉帝亚性,或『不净……乃至……因妄语』之言说,「所说」为关联。「此中」者,在圣典中。「注疏阿阇梨或」者,此中「或」字词为不合理连结,应于「量」中连结,唯因故,此为义。由此说『非其他审察』。或者「其他」者,此为同义之自称词,非其他人之审察为量,此为义。如是存在时,「或」字词唯为合理连结。「于前亦且」者,于论典开始时亦且。
Etanti aṭṭhakathācariyānaṃ pamāṇataṃ. Saṃvaratthāya eva, anāpajjanatthāya eva ca anuññātanti yojanā. Tenāha ‘‘na tassa’’tyādi. Tasmāti yasmā bhikkhubhāvo nāma na atthi, tasmā suvuttamevāti sambandho.
「此」者,注疏阿阇梨之量性。唯为防护故,唯为不犯故而开许,此为连结。由此说『非彼』等。「故」者,因比库性名为不存在,故善说,此为关联。
§80
80.Sāti bhikkhusammuti, saṅghena kātabbāti yojanā. Katthacīti kismiñci ṭhāne. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Vuttattā’’ti padaṃ ‘‘kātabbā’’ti pade hetu. Esāti eso bhikkhu. Hitesitāyāti hitassa esitāya, atthassa icchatāyāti attho.
第八十条。「彼」者,比库认可,应由僧团作,此为连结。「于任何处」者,于任何处所。「在此」者,在此学处中。『因已说』之句为『应作』句之因。「此」者,此比库。「以利益之求」者,以利益之求,以义之欲求,此为义。
§82
82.Sesānīti ādimhi pañcasikkhāpadato sesāni upari pañca sikkhāpadāni. Assāti anupasampannassa. Ghaṭetvāti sambandhaṃ katvāti. Navamaṃ.
「其余」者,从最初五学处之余,即上面的五学处。「未受具足者」。「结合」者,作连结也。第九。
10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ10. 掘地学处
§86
86. Dasame bhagavā dassetīti yojanā. Etthāti pathaviyaṃ. Tatthāti tesu pāsāṇādīsu. Muṭṭhippamāṇatoti khaṭakapamāṇato. Sāti adaḍḍhapathavī. Hatthikucchiyanti evaṃnāmake ṭhāne. Ekapacchipūraṃ pathavinti sambandho. Tesaṃyevāti appapaṃsuappamattikāpadānaṃ eva. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Etanti yebhuyyenapāsāṇādipañcakaṃ. Tanti kusītaṃ. Āṇāpetvāti ettha ‘‘āṇa pesane’’ti dhātupāṭhesu vuttattā āṇadhātuyeva pesanasaṅkhātaṃ hetvatthaṃ vadati, na ṇāpepaccayo, so pana dhātvattheyeva vattati. Na hi tassa visuṃ vutto abhidheyyo atthi dhātvatthato aññassa abhidheyyassābhāvā. Tāvāti paṭhamaṃ pāḷimuttakavinicchayassa, tato vā.
第十中,「世尊开示」是连接。「在此」者,在地上。「在彼」者,在那些石头等中。「一握量」者,砖块之量。「彼」者,未烧之地。「象腹」者,在如是名之处。「一侧满之地」是连结。「那些」者,即少尘少泥之取。「因为」者,真实,或因为。「此」者,大多是石头等五种。「彼」者,懒惰者。「命令」者,此中因为在词根教本中说『āṇa 是派遣』,故 āṇa 词根本身说名为派遣之因义,非 ṇāpe 使役词缀,然而那使役词缀只在词根义中运作。因为它没有单独说出所应表达者,因为除词根义外无其他所应表达者之存在。「首先」者,首先是经文本身之决择,或从那。
Pokkharaṃ padumaṃ netīti pokkharaṇī. ‘‘Sodhentehī’’ti padaṃ ‘‘ussiñcituṃ apanetu’’nti padesu bhāvakattā. Yoti ‘‘tanukaddamo’’ti padena yojetabbo. Yo tanukaddamoti hi attho. Kuṭehīti ghaṭehi. Ussiñcitunti ukkhipitvā, uddharitvā vā siñcituṃ. Tatrāti sukkhakaddame, ‘‘yo’’ti pade avayavīādhāro. Yoti sukkhakaddamo.
「莲池莲花不」者,莲池。「清理者」一词,在「舀出、移除」等词中是使役业。「彼」应与「薄泥」一词连接。「彼薄泥」是义。「以瓶」者,以罐。「舀出」者,举起而洒,或提起而洒。「在彼」者,在干泥中,「彼」一词是部分之所依。「彼」者,干泥。
Taṭanti kūlaṃ. Udakasāmantāti udakassa samīpe. Omakacatumāsanti catumāsato ūnakaṃ. Ovaṭṭhanti devena ovassitaṃ hoti saceti yojanā. Patatīti taṭaṃ patati. Udakeyevāti pakatiudakeyeva. Udakassāti vassodakassa. Tatthāti pāsāṇapiṭṭhiyaṃ. Paṭhamamevāti soṇḍikhaṇanato paṭhamaṃ eva. Udake pariyādiṇṇeti udake sukkhe. Pacchāti udakapūrato pacchā. Tatthāti soṇḍiyaṃ. Udakeyevāti mūlaudakeyeva. Udakanti āgantukaudakaṃ. Allīyatīti piṭṭhipāsāṇe laggati. Tampīti sukhumarajampi. Akatapabbhāreti vaḷañjena akate pabbhāre. Upacikāhi vamīyati, gharagoḷikādayo vā satte vamatīti vammiko.
「岸」者,堤岸。「水边」者,在水之近处。「不足四月」者,从四月减少。「被雨淋」者,被天降雨则湿是连接。「落下」者,岸落下。「在水中」者,在原本之水中。「水」者,雨水。「在彼」者,在石背上。「最初」者,从挖沟渠最初。「在水中干涸」者,在水中干。「之后」者,从水满之后。「在彼」者,在沟渠中。「在水中」者,在根本水中。「水」者,外来之水。「附着」者,附着在背石上。「那也」者,细尘也。「未作斜坡」者,以倾斜未作斜坡。「以小洞吐出,或吐出蛇、蝎子等众生」,故名蚁塔。
Gāvīnaṃ khuro kaṇṭakasadisattā gokaṇṭako nāma, tena chinno kaddamo ‘‘gokaṇṭako’’ti vuccati. Acchadanaṃ vā vinaṭṭhacchadanaṃ vā purāṇasenāsanaṃ hotīti yojanā. Tatoti purāṇasenāsanato, gaṇhituṃ vaṭṭatīti sambandho. Avasesanti vinaṭṭhacchadanato. Avasesaṃ iṭṭhakaṃ gaṇhāmi iti saññāyāti yojetabbo. Tenāti iṭṭhakādinā. Yā yāti mattikā. Atintāti anallā, akilinnāti attho.
「牛之蹄因似刺故名牛刺,被那所切之泥名为『牛刺』。有覆盖或覆盖已坏之旧住所」是连接。「从彼」者,从旧住所,「允许取」是连结。「其余」者,从覆盖已坏。「其余砖块我取之想」应连接。「以彼」者,以砖块等。「凡是」者,泥土。「干」者,不湿,不润之义。
Tasminti mattikāpuñje. Sabboti sakalo mattikāpuñjo. Assāti mattikāpuñjassa. ‘‘Kappiyakārakehī’’ti padaṃ ‘‘apanāmetvā’’ti pade kāritakammaṃ. Kasmā vaṭṭatīti āha ‘‘udakenā’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「从彼」者,在泥堆中。「全部」者,整个泥堆。「属于」者,属于泥堆。「净人」一词,在「移除」一词中是使役业。「为何允许」,故说「以水」等。「因为」者,真实,或因为。
Tatthāti mattikāpākāre. Aññampīti maṇḍapathambhato aññampi. Tena apadesenāti tena pāsāṇādipavaṭṭanalesena.
「在那里」者,在土墙也。「另一」者,从楼阁柱等另一也。「以那方式」者,以那石块等滚落之方式也。
Passāvadhārāyāti muttasotāya. Kattarayaṭṭhiyāti kattaradaṇḍena. Ettha hi kattarayati aṅgapaccaṅgānaṃ sithilabhāvena sithilo hutvā bhavatīti katvā kattaro vuccati jiṇṇamanusso, tena ekantato gahetabbattā kattarena gahitā yaṭṭhi, kattarassa yaṭṭhīti vā katvā kattarayaṭṭhi vuccati kattaradaṇḍo. Dantajapaṭhamakkharena sajjhāyitabbo. Vīriyasampaggahaṇatthanti vīriyassa suṭṭhu paggaṇhanatthaṃ, vīriyassa ukkhipanatthanti attho. Keci bhikkhūti yojanā.
「尿流」者,小便之流也。「老人杖」者,以老人之杖也。于此,老人因肢体与支分之松弛状态而成为松弛,由此而称为老人,由于应以彼完全执取之故,以老人所执之杖,或作「老人之杖」,故称老人杖为老人之杖。应以齿音字母诵读。「为精进策励之义」者,为精进之善策励之义,意为精进之提起也。「某些比库」者,连接也。
§87
87.Tatrāpīti iṭṭhakakapālādīsupi. Hīti saccaṃ. Tesaṃ anupādānattāti tesaṃ iṭṭhakādīnaṃ aggissa anindhanattā. Hīti saccaṃ, yasmāvā. Tānīti iṭṭhakādīni. Avisayattāti āpattiyā anokāsattā. Tiṇukkanti tiṇamayaṃ ukkaṃ. Tatthevāti mahāpaccariyaṃ eva. Arīyati agginipphādanatthaṃ ghaṃsīyati etthāti araṇī, heṭṭhā nimanthanīyadāru. Saha dhanunā eti pavattatīti sahito, upari nimanthanadāru. Araṇī ca sahito ca araṇīsahito, tena aggiṃ nibbattetvāti yojanā. Yathā kariyamāne na ḍayhati, tathā karohīti sambandho.
「于彼等亦」者,于砖瓦片等亦也。「确实」者,真实也。「因彼等之不取」者,因彼等砖块等之火无燃料之故也。「确实」者,真实也,或因为也。「彼等」者,砖块等也。「非境」者,因罪之无机会也。「草火」者,草所成之火也。「于彼处」者,于大厨房也。「下钻木」者,为生火之故被摩擦于此,下方应旋转之木也。「与弓一起转动」者,与之俱行,上方旋转之木也。下钻木与上钻木为钻木组,以彼生火,如是连接也。「如作时不燃,如是作」者,关联也。
§88
88.Āvāṭaṃjānāti āvāṭaṃ kātuṃ, khaṇituṃ vā jānāhīti attho. ‘‘Evaṃ mahāmattikaṃ jāna, thusamattikaṃ jānā’’ti etthāpi yathālābhaṃ sampadānavācakapadaṃ ajjhāharitvā yojanā kātabbā. Sāti pathavī. Tenāti pavaṭṭanādināti. Dasamaṃ.
「知坑」者,为作坑,或知挖掘之义也。「如是知大土,知糠土」于此亦应随所得加入为格助词而作连接。「彼」者,地也。「以彼」者,以滚动等也。第十。
Musāvādavaggo paṭhamo. · 妄语品第一。
2. Bhūtagāmavaggo
二、植物品
1. Bhūtagāmasikkhāpada-atthayojanā1. 有情村学处之义释
§89
89. Dutiyavaggassa paṭhame tassāti devatāya. Ukkhittaṃ pharasunti uddhaṃ khittaṃ kuṭhāriṃ. Niggahetunti saṇṭhātuṃ, nivattetuṃ vā. Cakkhuvisayātīteti pasādacakkhussa gocarātikkante. Mahārājasantikāti vessavaṇamahārājassa santikā. Thanamūleyevāti thanasamīpeyeva. Himavanteti himauggiraṇe vane, himayutte vā. Tatthāti himavante, devatāsannipāte vā. Rukkhadhammoti rukkhasabhāvo. Rukkhadhammo ca nāma chedanabhedanādīsu rukkhānaṃ acetanattā kopassa akaraṇaṃ, tasmiṃ rukkhadhamme ṭhitā devatā rukkhadhamme ṭhitā nāma, chedanabhedanādīsu rukkhassa viya rukkhaṭṭhakadevatāya akopanaṃ rukkhadhamme ṭhitā nāmāti adhippāyo. Tatthāti tāsu sannipātadevatāsu. Itīti imassa alabhanassa, imasmiṃ alabhane vā, ādīnavanti sambandho. Bhagavato cāti ca-saddo ‘‘pubbacarita’’nti ettha yojetabbo. Imañca ādīnavaṃ addasa, bhagavato pubbacaritañca anussarīti vākyasampiṇḍanavasena yojanā kātabbā. Tenāti dassanānussaraṇakāraṇena. Assāti devatāya. Saṃvijjati pitā assāti sapitiko, putto. (Tāvāti ativiya, paṭisañcikkhantiyāti sambandho) ‘‘mariyādaṃ bandhissatī’’ti vatvā tassa atthaṃ dassento āha ‘‘sikkhāpadaṃ paññapessatī’’ti. Iti paṭisañcikkhantiyā assā devatāya etadahosīti yojanā.
第二品之第一,「彼」者,天人也。「举起之斧」者,向上投之斧也。「为制止」者,为停止,或为转回也。「超越眼境」者,超越净眼之境也。「大王处」者,从韦萨瓦纳大王处也。「于乳树根处」者,于乳树近处也。「雪山」者,于雪涌出之林,或于雪相应处也。「于彼处」者,于雪山,或于天人集会处也。「树法」者,树之自性也。树法者名为于砍伐破坏等时,因树之无心识故不作嗔恚,住于彼树法之天人名为住于树法,意为于砍伐破坏等时如树之不嗔恚,住树处天人之不嗔恚名为住于树法也。「于彼处」者,于彼等集会天人也。「如是」者,此不得之,或于此不得,「过患」者,关联也。「世尊之」者,『之』字应于『先前行』处连接也。应以句之集合方式作连接:见此过患,忆念世尊之先前行也。「以彼」者,以见与忆念之因也。「有」者,天人之也。「有父」者,有父者,儿子也。「如是」者,极度也,「思惟」者,关联也。说「将结界」后,示彼义而说「将制定学处」也。如是思惟之彼天人生此念,如是连接也。
Yoti yo koci jano. Veti ekantena. Uppatitanti uppajjanavasena attano upari patitaṃ. Bhantanti bhamantaṃ dhāvantaṃ, vārayeti nivāreyya niggaṇheyyāti attho. Tanti janaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – sārathi bhantaṃ rathaṃ vāraye iva, tathā yo ve uppatitaṃ kodhaṃ vāraye, taṃ ahaṃ sārathiṃ iti brūmi. Itaro kodhanivārakato añño rājauparājādīnaṃ sārathibhūto jano rasmiggāho rajjuggāho nāmāti.
「若」者,任何人也。「唯」者,以决定之义。「已升起」者,依生起之义,已落于自己之上。「奔驰」者,旋转、奔走之义,「应遮止」者,应阻止、应制止之义也。「彼」者,人也。然而此处之连结为:譬如御者遮止奔驰之车,如是若人遮止已升起之嗔,我称彼为御者。其余不遮止嗔者,另有成为王、副王等之御者之人,名为执缰者、执绳者。
Dutiyagāthāya vejjo visaṭaṃ vitthataṃ sappavisaṃ sappassa āsīvisassa visaṃ garaḷaṃ osadhehi bhesajjena, mantena ca vineti iva, tathā yo bhikkhave uppatitaṃ kodhaṃ mettāya vineti, so bhikkhu urago bhujago purāṇaṃ pure bhavaṃ jiṇṇaṃ purāṇattā jiṇṇaṃ tacaṃ jahāti iva, tathā orapāraṃ apārasaṅkhātaṃ pañcorambhāgiyasaṃyojanaṃ jahātīti yojanā kātabbā.
于第二偈中,「医者」以药物、以医药、以咒语调伏已扩散、已扩展之蛇毒、蛇之毒、毒蛇之毒、毒液,如是,诸比库,若人以慈调伏已升起之嗔,彼比库如蛇、如龙舍弃旧的、先前之有、老旧的、因陈旧而老旧之皮,如是舍弃此岸彼岸、名为彼岸之五上分结,应作如是连结。
Tatrāti dvīsu gāthāsu. Vatthu pana vinaye ārūḷhanti yojanā. Athāti pacchā. Yassa devaputtassāti yena devaputtena. Pariggahoti paricchinditvā gahito. Soti devaputto. Tatoti upagamanato. Yadā hoti, tadāti yojanā. Mahesakkhadevatāsūti mahāparivārāsu devatāsu, mahātejāsu vā. Paṭikkamantīti apenti. Devatā yampi pañhaṃ pucchantīti yojanā. Tatthevāti attano vasanaṭṭhāneyeva. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānatthāya, sampadānatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Atha vā upagantvā tiṭṭhati etthāti upaṭṭhānaṃ, bhagavato samīpaṭṭhānaṃ, taṃ āgantvāti attho. Nanti taṃ, ayameva vā pāṭho.
「于此」者,于二偈中。然而「事缘」者,应连结为「在律中已说」。「其后」者,之后。「由何天子」者,由彼天子。「所摄取」者,限定而取。「彼」者,天子也。「于彼处」者,从前往之义。「当有时」者,应连结为「彼时」。「于大威势诸天人中」者,于大眷属之诸天人中,或于大威力者中。「退去」者,离去。「诸天人即使问问题」者,应作如是连结。「就在彼处」者,就在自己之住处。「侍立」者,为侍立之义,此为与格之用法语。或者,「前往而立于此」者为侍立,世尊之近处立,来到彼处之义也。「否」者,彼,或此即为读法。
§90
90. ‘‘Bhavantī’’ti iminā virūḷhe mūle nīlabhāvaṃ āpajjitvā vaḍḍhamānake taruṇarukkhagacchādike dasseti. ‘‘Ahuvatthu’’nti iminā pana vaḍḍhitvā ṭhite mahantarukkhagacchādike dasseti. ‘‘Ahuvatthu’’nti ca hiyyattanisaṅkhātāya tthuṃ-vibhattiyā hū-dhātussa ūkārassa uvādeso hoti. Potthakesu pana ‘‘ahuvatī’’ti pāṭho dissati, so apāṭhoti daṭṭhabbo. ‘‘Jāyantī’’ti iminā bhū-dhātussa sattatthabhāvaṃ dasseti , ‘‘vaḍḍhantī’’ti iminā vaḍḍhanatthabhāvaṃ. Etanti ‘‘bhūtagāmo’’ti nāmaṃ. Pīyate yathākāmaṃ paribhuñjīyate, pātabbaṃ paribhuñjitabbanti vā pātabyaṃ, pāsaddo yathākāmaparibhuñjanattho. Tenāha – ‘‘chedanabhedanādīhi yathāruci paribhuñjitabbatāti attho’’ti.
以「生起」一词,显示根已增长、已达青色、正在增长之幼树树干等。然而以「曾有」一词,显示已增长而住立之大树树干等。「曾有」者,以称为昨日之处格,胡字根之乌音变为伍音。然而在诸写本中见「阿胡瓦提」之读法,应视为非读法。以「出生」一词,显示胡字根之存在义,以「增长」一词显示增长义。「此」者,名为「有情类」。「被饮用」者,随意被享用,或应被饮用、应被享用者为应饮用,巴音为随意享用之义。因此说:「以切断、破坏等随喜享用性之义也」。
§91
91. ‘‘Idānī’’ti padaṃ ‘‘āhā’’ti pade kālasattamī. Yasminti bīje. Tanti bījaṃ. Pañca bījajātānīti ettha jātasaddassa tabbhāvatthataṃ sandhāya aṭṭhakathāsu evaṃ vuttaṃ. Tabbhāvatthassa ‘‘mūle jāyantī’’ti imāya pāḷiyā asaṃsandanataṃ sandhāya vuttaṃ saṅgahakārena ‘‘na samentī’’ti. Aṭṭhakathācariyānaṃ matena sati jātasaddassa tabbhāvatthabhāve ‘‘mūle jāyantī’’tiādīsu mūle mūlāni jāyantīti doso bhaveyyāti manasi katvā āha ‘‘na hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tānīti rukkhādīni. Tassāti ‘‘bhūtagāmo nāma pañca bījajātānī’’ti padassa. Etanti ‘‘bījajātānī’’ti nāmaṃ. Bījesu jātāni bījajātānīti vutte ‘‘mūle jāyantī’’tiādinā sameti. Etenāti ‘‘bījato’’tiādinā saṅgahoti sambandho.
「今」一词,于「说」一词中为时间处格。「从何」者,从种子。「彼」者,种子也。「五种种子类」者,于此处,关于类字之具彼性,在诸注疏中如是说。关于具彼性与「从根生起」此经文之不相应性,集作者说「不相合」。依注疏诸师之见解,若类字有具彼性,「从根生起」等中,应有「从根诸根生起」之过失,思惟此而说「非也」等。「非」者,真实,或因为。「彼等」者,树木等。「彼之」者,「名为有情类之五种种子类」一句之。「此」者,名为「种子类」。若说「从种子所生者为种子类」,则与「从根生起」等相合。「以此」者,以「从种子」等,连结为集合也。
‘‘Yehī’’ti padaṃ ‘‘jātattā’’ti pade apādānaṃ, hetu vā ‘‘vuttānī’’ti pade karaṇaṃ, kattā vā. Tesanti bījānaṃ. Rukkhādīnaṃ viruhanaṃ janetīti bījaṃ. ‘‘Bījato’’tiādinā kāriyopacārena kāraṇassa dassitattā kāraṇūpacāraṃ padīpeti. Aññānipi yāni vā pana gacchavallirukkhādīni atthi saṃvijjanti, tāni gacchavallirukkhādīni jāyanti sañjāyantīti yojanā. Tānīti gacchavallirukkhādīni . Tañca mūlaṃ, pāḷiyaṃ vuttahaliddādi ca atthi, sabbampi etaṃ mūlabījaṃ nāmāti sambandho. Etthāti bījesu, khandhabījesu vā.
「由何等」一词,于「因为所生」一词中为从格,或为因,于「所说」一词中为具格,或为作者。「彼等之」者,种子之。「生出树木等之生长」者为种子。以「从种子」等,因已显示果之假借,故显示因之假借。「或者其余任何树干、蔓、树木等存在、可得,彼等树干、蔓、树木等生起、出生」,应作如是连结。「彼等」者,树干、蔓、树木等。「彼根,及经文中所说之姜黄等存在,此一切皆名为根种子」,为连结也。「于此」者,于诸种子中,或于块茎种子中。
§92
92.Saññāvasenāti ‘‘bīja’’nti saññāvasena. ‘‘Tatthā’’ti padaṃ ‘‘veditabbo’’ti pade ādhāro. ‘‘Yathā’’tiādinā kāraṇopacārena kāriyassa vuttattā phalūpacāraṃ dasseti. Yaṃ bījaṃ vuttaṃ, taṃ dukkaṭavatthūti yojanā. Yadetaṃ ādipadanti yojetabbaṃ. Tenāti ādipadena. Ravīyati bhagavatā kathīyatīti rutaṃ, pāḷi, tassa anurūpaṃ yathārutaṃ, pāḷianatikkantanti attho.
「以想之故」者,以『种子』之想故。「于此」一词,是「应知」一词之所依。以「如」等之因譬喻说果之故,显示果之譬喻。所说之种子,应连结为「恶作之事」。应连结「此等」一词。「以此」者,以「等」一词。为世尊所说者为「所说」,即圣典,与其相应者为「如所说」,意为「不越圣典」。
Etthāti ‘‘bīje bījasaññī’’tiādipade, imasmiṃ sikkhāpade vā. Udake ṭhāti pavattatīti udakaṭṭho, evaṃ thalaṭṭhopi. Tatthāti udakaṭṭhathalaṭṭhesu. Sāsapassa mattaṃ pamāṇaṃ assa sevālassāti sāsapamattiko. Tilassa bījapamāṇaṃ assa sevālassāti tilabījako. Pamāṇatthe ko. Ādisaddena saṅkhapaṇakādayo sevāle saṅgaṇhāti. Tattha tilabījapamāṇo jalasaṇṭhito nīlādivaṇṇayutto sevālo tilabījaṃ nāma, sapatto appakaṇḍo ukkhalipidhānādipamāṇo samūlo eko sevālaviseso saṅkho nāma, bhamarasaṇṭhāno nīlavaṇṇo eko sevālaviseso paṇako nāma. Udakaṃ sevatīti sevālo. Tatthāti sevālesu. Yoti sevālo. Patiṭṭhitaṃ sevālanti sambandho. Yattha katthacīti mūle vā naḷe vā patte vā. Uddharitvāti uppāṭetvā. ‘‘Hatthehī’’ti padaṃ ‘‘viyūhitvā’’ti pade karaṇaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tassāti sevālassa. Ettāvatāti ito cito ca viyūhanamattena. Yo sevālo nikkhamati, taṃ sevālanti yojanā. Parissāvanantarenāti parissāvanachiddena. Uppalāni asmiṃ gaccheti uppalinī. Padumāni asmiṃ gaccheti paduminī, ino, itthiliṅgajotako ī. Tatthevāti udakeyeva. Tānīti vallītiṇāni. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Anantakoti sāsapamattiko sevālo. So hi natthi attato anto lāmako sevālo etassāti katvā ‘‘anantako’’ti vuccati. Attanāyeva hi sukhumo, tato sukhumo sevālo natthīti adhippāyo. Tatthāti dukkaṭavatthubhāve. Tampīti ‘‘sampuṇṇabhūtagāmaṃ na hotī’’ti vacanampi. Pisaddo mahāpaccariādiaṭṭhakathācariyānaṃ vacanāpekkho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Na āgato, tasmā na sametīti yojanā. Athāti tasmiṃ anāgate. Etanti anantakasevālādiṃ. Gacchissatīti vadeyyāti sambandho. Tampīti ‘‘gacchissatī’’ti vacanampi. Pisaddo purimaṭṭhakathācariyānaṃ vacanāpekkho.
「于此」者,于「对种子有种子想」等句中,或于此学处中。「水生」者,生于水中,如是「陆生」亦然。「于彼」者,于水生与陆生中。「芥子量之水藻」者,有芥子之量、尺度之水藻。「胡麻子」者,有胡麻种子尺度之水藻。「咖」为量义。以「等」字摄取贝壳、薄片等水藻。其中,胡麻种子量、住于水中、具青等色之水藻名为「胡麻子」;有叶、少茎、如锅盖等量、有根之一种水藻名为「贝壳」;蜂形、青色之一种水藻名为「薄片」。「浸润水」故为「水藻」。「于彼」者,于诸水藻中。「凡」者,水藻。「附着之水藻」为连结。「于何处」者,于根、茎或叶中。「拔起」者,连根拔起。「以手」一词,是「分离」一词之工具。「因」者,实在,或因为。「其」者,水藻之。「仅此程度」者,仅以从此处至彼处分离之量。凡出来之水藻,应连结为「彼水藻」。「以滤水之孔」者,以滤水器之孔。「莲花于此生长」故为「莲池」。「睡莲于此生长」故为「睡莲池」,「伊诺」,「伊」表阴性。「于彼处」者,即于水中。「彼等」者,蔓草等。「因」者,实在,或因为。「无边」者,芥子量之水藻。因其自身无边际、无限量之水藻属于此,故作「无边」而说。意为:因其自身极细微,比此更细微之水藻不存在。「于彼」者,于恶作事之状态中。「此亦」者,「不成完全之生物村」之语亦然。「毕」字期待大巴吒离等注疏师之语。「因」者,实在,或因为。「未来」,故「不相应」,应如是连结。「然」者,于彼未来时。「此」者,无边水藻等。应连结「将去」与「应说」。「此亦」者,「将去」之语亦然。「毕」字期待先前注疏师之语。
Abhūtagāmamūlattātādisassa bījagāmassāti ettha bījagāmo tividho hoti – yo sayaṃ bhūtagāmato hutvā aññampi bhūtagāmaṃ janeti, ambaṭṭhiādiko. Yo pana sayaṃ bhūtagāmato hutvā aññaṃ pana bhūtagāmaṃ na janeti, tālanāḷikerādikhāṇu. Yo pana sayampi bhūtagāmato ahutvā aññampi bhūtagāmaṃ na janeti. Pānīyaghaṭādīnaṃ bahi sevāloti. Bhūtagāmo pana catubbidho hoti – yo sayaṃ bījagāmato hutvā aññampi bījagāmaṃ janeti, etarahi ambarukkhādiko. Yo pana sayaṃ bījagāmato ahutvāva aññaṃ bījagāmaṃ janeti, ādikappakāle ambarukkhādiko. Yo pana sayaṃ bījagāmato hutvā aññaṃ pana bījagāmaṃ na janeti, nīlavaṇṇo phalitakadalīrukkhādiko. Yo pana sayampi bījagāmato ahutvā aññampi bījagāmaṃ na janeti, idha vutto anantakasevālādikoti. Tattha catutthaṃ bhūtagāmaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘abhūtagāmamūlakattā tādisassa bījassā’’ti. Ayaṃ pana tatiyabījagāmassa ca catutthabhūtagāmassa ca viseso – tatiyabījagāme mūlapaṇṇāni na paññāyanti, catutthabhūtagāme tāni paññāyantīti. Mūlapaṇṇānaṃ apaññāyanattā bījagāmoti vutto, tesaṃ paññāyanattā bhūtagāmoti vutto. Itarathā hi virodho bhaveyyāti. Attano vāde pācittiyabhāvato garukaṃ, mahāpaccariādīnaṃ vāde dukkaṭamattabhāvato lahukaṃ. Etanti ṭhānaṃ.
「因非生物村为根等,如是之种子村」者,于此种子村有三种:自身从生物村而生,亦生其他生物村者,如芒果核等。然而自身从生物村而生,但不生其他生物村者,如棕榈、椰子等之核。然而自身非从生物村而生,亦不生其他生物村者,如饮水瓶等外之水藻。然而生物村有四种:自身从种子村而生,亦生其他种子村者,如现今之芒果树等。然而自身非从种子村而生,却生其他种子村者,如初劫时之芒果树等。然而自身从种子村而生,但不生其他种子村者,如青色、已结果之芭蕉树等。然而自身非从种子村而生,亦不生其他种子村者,如此处所说之无边水藻等。其中,针对第四生物村而说「因非生物村为根,如是之种子」。此第三种子村与第四生物村之差别为:于第三种子村,根叶不显现;于第四生物村,彼等显现。因根叶不显现故说为种子村,因彼等显现故说为生物村。否则将有矛盾。于自己之说中,因成巴吉帝亚故重,于大巴吒离等之说中,因仅成恶作故轻。「此」者,处所。
Evaṃ udakaṭṭhaṃ dassetvā thalaṭṭhaṃ dassento āha ‘‘thalaṭṭhe’’tiādi. Thalaṭṭhe vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Tatthāti haritakhāṇūsu. Uddhaṃ vaḍḍhatīti navasākhāniggamanena chinnato upari vaḍḍhati. Soti khāṇu. Phalitāya kadaliyā khāṇu bījagāmena saṅgahitoti yojanā. Phalaṃ sañjātaṃ etissāti phalitā. Tathāti ‘‘bhūtagāmeneva saṅgahitā’’ti padāni ākaḍḍhati. Yadāti yasmiṃ kāle. Ratanappamāṇāpīti hatthappamāṇāpi. Athāti apādānattho, tato rāsikaraṇato aññanti attho. Bhūmiyaṃ nikhaṇantīti sambandho. ‘‘Mūlesu ceva paṇṇesu cā’’ti ettha casaddo samuccayatthova, na vikappatthoti āha ‘‘mūlamattesu panā’’tiādi.
如是显示水生后,显示陆生而说「于陆生」等。应连结:于陆生之判定应如是知。「于彼」者,于青核中。「向上生长」者,以新枝出生,从切断处向上生长。「彼」者,核。应连结:已结果之芭蕉之核,以种子村所摄。「果已生于此」故为「已结果」。「如是」者,引「唯以生物村所摄」等句。「当」者,于何时。「即使一勒德那量」者,即使一手量。「然」者,离格义,意为:从彼堆积之外。应连结「埋于地中」。「于根与叶中」者,于此「吒」字唯为集合义,非选择义,故说「然于仅根」等。
Bījānīti mūlādibījāni. Ṭhapitāni hontīti sambandho. ‘‘Uparī’’ti padena heṭṭhā mūlāni cāti atthaṃ nayena ñāpeti. Na aṅkure niggatamatteyeva , atha kho harite nīlapaṇṇavaṇṇe jāteyeva bhūtagāmasaṅgaho kātabboti āha ‘‘harite’’tiādi. Tālaṭṭhīnaṃ mūlanti sambandho. Dantasūci viyāti hatthidantasūci viya. Yathā asampuṇṇabhūtagāmo tatiyo koṭṭhāso na āgato, na evaṃ amūlakabhūtagāmo. So pana āgatoyevāti āha ‘‘amūlakabhūtagāme’’ti. Amūlikalatā viya amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchatīti attho.
「诸种子」者,根等种子。应连结「被放置」。以「于上」一词,以理路显示「于下亦有根」之义。非仅于芽刚出时,而是于青色、青叶色生起时,应作生物村之摄取,故说「于青色」等。应连结「棕榈核之根」。「如象牙针」者,如象牙针。如无完全生物村之第三部分未来,无根生物村非如是。然而彼确实已来,故说「于无根生物村」。意为:如无根蔓,于无根生物村中取摄。
Vandākāti rukkhādanī. Sā hi sayaṃ rukkhaṃ nissāya jāyantīpi attano nissayānaṃ rukkhānaṃ adanattā bhakkhanattā vadīyati thutīyatīti ‘‘vandākā’’ti vuccati. Aññā vāti vandākāya aññā vā. Tanti vandākādiṃ. Tatoti rukkhato. Vananti khuddako gaccho. Pagumboti mahāgaccho. Daṇḍakoti rukkho daṇḍayogato. Tassāpīti amūlikalatāyapi. Ayameva vinicchayoti vandākādikassa vinicchayo viya ayaṃ vinicchayo daṭṭhabboti yojanā. ‘‘Dve tīṇi pattānī’’ti vuttattā ekapatto sañjāyantopi aggabījasaṅgahaṃ gacchatīti attho. ‘‘Anupasampannenā’’ti padaṃ ‘‘littassā’’ti pade kattā. Nidāghasamayeti gimhakāle. Abbohārikoti āpattiyā aṅganti na voharitabbo. Voharituṃ na arahatīti attho. Etanti abbohārikataṃ, ‘‘sace…pe… pamajjitabbā’’ti vacanaṃ vā.
「万达咖」者,树之赞者。因其自身依树而生,然因不食、不啖其所依之树,故被赞叹、被称颂,故说「万达咖」。「或其他」者,或万达咖之外者。「彼」者,万达咖等。「从彼」者,从树。「瓦那」者,小灌木。「巴贡波」者,大灌木。「丹达咖」者,因与杖相应故为树。「其亦」者,无根蔓亦然。「此即判定」者,应连结:如万达咖等之判定,此判定应见。因说「二三叶」,故意为:即使一叶生起,亦取顶种子之摄。「未达上者」一词,是「所涂」一词之作者。「热季时」者,于夏季时。「不应说」者,不应说为罪之支分。意为:不应说。「此」者,不应说性,或「若……乃至……应轻视」之语。
Ahiṃ sappaṃ chādetīti ahicchattaṃ, taṃyeva ahicchattakaṃ. Yathākathañci hi byuppatti, ruḷhiyā atthavinicchayo. Tasmāti tato vikopanato. Tatthāti ahicchattake. Heṭṭhā ‘‘udakapappaṭako’’ti vatvā idha ‘‘rukkhapappaṭikāyapī’’ti vuttattā pappaṭakasaddo dviliṅgoti daṭṭhabbo. Tanti pappaṭikaṃ. Ṭhitaṃ niyyāsanti sambandho. Evaṃ ‘‘lagga’’nti etthāpi. Hatthakukkuccenāti hatthalolena. ‘‘Chindantassāpī’’ti pade hetu.
「阿希琛萨巴琛差德提」者,「阿希」即蛇,「差德提」即覆盖,「阿希琛塔」即蛇伞,彼即「阿希琛塔咖」。无论如何衍生,依通用义决定其义。「达思玛提」者,从彼动摇故。「达塔提」者,在阿希琛塔咖中。下文说「伍达咖巴巴塔咖」,此处说「儒卡巴巴提咖亚比」,故应知「巴巴塔咖」一词为双性。「达」者,即巴巴提咖。「提达尼亚萨」者,连结为「立住之树脂」。如是「拉嘎」一词亦然。「哈塔库库吒那提」者,以手之轻率。「琴丹达萨比」一句中有因。
Vāsatthikenāti vāsaṃ icchantena. ‘‘Ocināpetabbā’’ti pade kattā. Uppāṭentehīti uddharantehi. Tesanti sāmaṇerānaṃ. Sākhaṃ gahitanti sambandho. Ṭhapitassa siṅgīverassāti yojanā.
「瓦萨提肯那提」者,以欲住者。「奥吉那贝达巴」一句中为作者。「伍巴德提希提」者,以拔起者。「德萨」者,沙玛内拉们之。连结为「执取枝」。结合为「所置之辛基韦拉萨」。
Chijjanakanti chijjanayuttaṃ, chijjanārahanti attho. ‘‘Caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī’’ti iminā vattasīsena caṅkamanaṃ vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Bhijjatī’’ti iminā abhijjamāne gaṇṭhipi kātabboti dasseti. Dārumakkaṭakanti makkaṭassa hattho makkaṭo upacārena, makkaṭo viyāti makkaṭako, sadisatthe ko. Dārusaṅkhāto makkaṭako dārumakkaṭako. Taṃ ākoṭentīti sambandho. Aniyāmitattāti imanti aniyāmitattā vacanassa. Idaṃ mahāsāmaññaṃ, visesasāmaññampi vaṭṭatīti āha ‘‘nāmaṃ gahetvāpī’’tiādi. Sabbanti sabbaṃ vacanaṃ.
「吉迦纳咖」者,适宜断截,义为应断截。以「我将示经行处」此语句显示经行是允许的。以「比基亚提」显示在被破坏时亦应作结。「达儒玛卡塔咖」者,猴之手为猴,依附近义,如猴故为「玛卡塔咖」,「咖」为相似义。木制之猴为「达儒玛卡塔咖」。连结为「敲打彼」。「阿尼亚米达塔提」者,因此等语词之不确定性。此为大共通,亦允许特殊共通,故说「那玛嘎黑瓦比」等。「萨巴」者,一切语词。
‘‘Imaṃ jānātiādīsū’’ti padaṃ ‘‘evamattho daṭṭhabbo’’ti pade ādhāro. Imaṃ mūlabhesajjaṃ jānāti imaṃ mūlabhesajjaṃ yojituṃ jānāti yojanā. Ettāvatāti ‘‘imaṃ jānā’’tiādivacanamattena. Kappiyanti samaṇavohārena, vohārassa vā yuttaṃ anurūpaṃ. Etthāti ‘‘kappiyaṃ kātabba’’nti vacane. Nibbaṭṭabījamevāti phalato nibbaṭṭetvā visuṃ kataṃ bījaṃ eva. Tatthāti sutte. Karontena bhikkhunā kātabbanti yojanā. ‘‘Kappiyanti vatvāvā’’ti iminā paṭhamaṃ katvā aggisatthanakhāni uddharitvā pacchā vattuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Lohamayasatthassāti ayatambādilohamayassa satthassa. Tehīti manussādīnaṃ nakhehi. Tehīti assādīnaṃ khurehi. Tehīti hatthinakhehi. Yehīti nakhehi. Tatthajātakehipīti tasmiṃ satthe jātakehipi, nakhehīti sambandho.
「伊玛迦那提阿迪苏」一句为「如是义应见」一句之所依。「伊玛穆拉贝萨迦迦那提」者,结合为「知此根药即知配合此根药」。「埃塔瓦达提」者,仅以「伊玛迦那」等语词。「咖毕亚」者,依沙门用语,或适合用语、相应。「埃塔提」者,在「应作咖毕亚」一语中。「尼巴塔比迦埃瓦提」者,从果实中取出而分离之种子。「达塔提」者,在经中。结合为「作者比库应作」。以「咖毕亚瓦瓦瓦」显示不允许先作后说,应先以火、刀、爪取出后再说。「罗哈玛亚萨塔萨提」者,铁、铜等金属制之刀。「德希提」者,以人等之爪。「德希提」者,以马等之蹄。「德希提」者,以象爪。「耶希提」者,以爪。「达塔迦德希比提」者,亦以生于彼刀中者,连结为「以爪」。
Tatthāti purimavacanāpekkhaṃ. ‘‘Kappiyaṃ karontenā’’tiādivacanamapekkhati. ‘‘Ucchuṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti ucchumeva vijjhati, pageva. ‘‘Dāruṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti ucchuṃ vijjhati, ‘‘dāruṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti dārumeva vā vijjhati, vaṭṭati ekābaddhattāti vadanti. Tanti rajjuṃ vā valliṃ vā. Sabbaṃ khaṇḍanti sambandho. Tatthāti maricapakkesu. Kaṭāhanti ekāya bhājanavikatiyā nāmametaṃ. Idha pana bījānaṃ bhājanabhāvena taṃsadisattā phalapheggupi ‘‘kaṭāha’’nti vuccati. Ekābaddhanti kaṭāhena ekato ābaddhaṃ.
「达塔提」者,依前语。依「咖毕亚咖隆德那」等语。「我将作甘蔗为咖毕亚」而刺甘蔗本身,更甚。「我将作木为咖毕亚」而刺甘蔗,或「我将作木为咖毕亚」而刺木本身,因一次束缚故允许,如是说。「达」者,绳或藤。连结为「一切段」。「达塔提」者,在胡椒果中。「咖塔哈」者,此名为一种容器变化。然此处因种子之容器性,因与彼相似,果壳亦称「咖塔哈」。「埃咖巴达」者,以咖塔哈一起束缚。
Tānīti tiṇāni. Tenāti rukkhapavaṭṭanādinā. Tatrāti tasmiṃ ṭhapanapātanaṭṭhāne. ‘‘Manussaviggahapārājikavaṇṇanāya’’nti padaṃ ‘‘vutta’’nti pade sāmaññādhāro. Bhikkhu ajjhotthaṭo hotīti sambandho. Opāteti āvāṭe. So hi avapatanaṭṭhānattā ‘‘opāto’’ti vuccati. Rukkhanti ajjhotthaṭarukkhaṃ. Bhūminti opātathirabhūmiṃ. Jīvitahetūti nimittatthe paccattavacanaṃ, jīvitakāraṇāti attho. ‘‘Bhikkhunā’’ti padaṃ ‘‘nikkhāmetu’’nti pade bhāvakattā, kāritakattā vā. ‘‘Ajjhotthaṭabhikkhu’’nti vā ‘‘opātabhikkhu’’nti vā kāritakammaṃ ajjhāharitabbaṃ. Tatthāti anāpattibhāve, anāpattibhāvassa vā. Etassāti suttassa. Paro pana kāruññena karotīti sambandho. Etampīti kāruññampi. Hīti saccaṃ, yasmā vāti. Paṭhamaṃ.
「达尼提」者,草类。「德那提」者,以树之倾倒等。「达德拉提」者,在彼置放倒下处。「玛努萨维嘎哈巴拉基咖瓦纳那亚」一句为「伍塔」一句之共通所依。连结为「比库被压倒」。「奥巴德提」者,在坑中。彼因为倒下处故称「奥巴德」。「儒卡」者,被压倒之树。「布米」者,坑之坚固地。「基维达黑图提」者,为目的义之对格语,义为生命之因。「比库那」一句为「尼卡美图」一句之被动作者或使役作者。「阿基奥塔德比库」或「奥巴德比库」应引入使役业。「达塔提」者,在无罪性中,或无罪性之。「埃达萨提」者,经之。然他人以悲悯而作,连结。「埃达比提」者,悲悯亦。「希提」者,真实,因为。第一。
2. Aññavādakasikkhāpadaṃ2. 异语学处
§94
94. Dutiye anācāranti acaritabbaṃ kāyavacīdvāravītikkamaṃ. Sabbanāmassa aniyamatthattā idha vacananti āha ‘‘aññena vacanena aññaṃ vacana’’nti. Soti bhikkhu, vadatīti sambandho. Koti ko puggalo. Kinti kiṃ āpattiṃ. Kisminti kismiṃ vatthusmiṃ. Kinti kiṃ kammaṃ. Kanti kaṃ puggalaṃ. Kinti kiṃ vacanaṃ.
94. 第二【非行】者,不应行之身语二门违越也。因一切名词之不定义性,于此「语」者,说为「以一语说另一语」。「彼」者,比库也,「说」者,连结也。「何」者,何人也。「何」者,何罪也。「于何」者,于何事也。「何」者,何业也。「何」者,何人也。「何」者,何语也。
Etthāti ‘‘ko āpanno’’tiādipāḷiyaṃ. ‘‘Bhikkhūhī’’ti padaṃ ‘‘vutto’’ti pade kattā. Asāruppanti bhikkhūnaṃ asāruppaṃ. Esoti eso attho, vibhavoti attho. Etanti vatthu. Bhaṇanto vā hutvā aññenaññaṃ paṭicaratīti sambandho. Etthāti paṭicchannāsane. Sotanti sotadvāraṃ. Cakkhunti cakkhudvāraṃ.
「于此」者,于「何人犯」等文句中。「比库们」之词,为「所说」之词之作者。「不相应」者,于比库们不相应也。「此」者,此义也,「有」者,义也。「此」者,事也。「说者或成为以一说另一」者,连结也。「于此」者,于隐蔽座。「耳」者,耳门也。「眼」者,眼门也。
§98
98.Aññanti pucchitatthato aññaṃ apucchitamatthaṃ. Bhāvappadhānoyaṃ kattuniddesoti āha ‘‘aññenaññaṃ paṭicaraṇassetaṃ nāma’’nti. Tuṇhībhāvassāti abhāsanassa. Ātyūpasaggo luttaniddiṭṭhoti āha ‘‘āropetū’’ti. Evaṃ ‘‘aropite’’ti etthapi. Tenāha ‘‘anāropite’’ti.
98. 「另」者,从所问义之另,未问之义也。此为行为为主之作者指示,故说「此名为以一说另」。「沉默之」者,不说之也。「阿」接头词省略指示,故说「令归咎」。如是「于归咎」此处亦然。故说「于未归咎」。
§101
101.Tanti aññavādakavihesakaropanakammaṃ. Assāti bhaveyya, hoti vā.
101. 「彼」者,异说、伤害、归咎之业也。「有」者,应有,或有也。
§102
102.Kinti kiṃ vacanaṃ. Yenāti yena byādhinā kathetuṃ na sakkoti, tādiso byādhi mukhe hotīti yojanā. Tappaccayāti tato kathitakāraṇāti. Dutiyaṃ.
102. 「何」者,何语也。「由何」者,由何病不能说,如是之病在口中,此为连结也。「彼缘」者,从彼所说之因也。第二竟。
3. Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ3. 讥嫌学处
§103
103. Tatiye bhikkhū ujjhāpentīti ettha ‘‘bhikkhū’’ti kāritakammattā karaṇatthe upayogavacananti āha ‘‘tehi bhikkhūhī’’ti. Okāraviparīto ukāroti ca jhesaddo ñāṇatthoti ca dassento āha ‘‘avajānāpentī’’ti. ‘‘Taṃ āyasmanta’’nti padaṃ ‘‘avajānāpentī’’ti pade dhātukammaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ jhesaddo olokanattho ca cintanattho ca hoti, tenāha ‘‘olokāpentī’’tiādi. Etthāti ‘‘bhikkhū ujjhāpentī’’ti pade. Chandāyāti chandatthaṃ. Yesaṃ senāsanāni ca paññapeti, bhattāni ca uddisati, tesaṃ attani pematthanti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘chandāyāti chandenā’’ti vuttaṃ. Iminā liṅgavipallāsanayo vutto. Paresaṃ attano pemenāti attho. Pakkhapātenāti attano pakkhe pātāpanena.
103. 第三【比库们令不满】者,于此「比库们」者,因使役业故,于作义之用法语,故说「由彼比库们」。「哦」音反转为「伍」音,及「知」声为智义,示此故说「令轻视」。「彼具寿」之词,为「令轻视」之词之词根业。因词根之多义性,「知」声有观察义及思惟义,故说「令观察」等。「于此」者,于「比库们令不满」之词中。「为欲」者,为欲之义也。对彼等指定住处,及分配食物者,对彼等自己之爱义也。然于注疏中说「为欲者,以欲」。以此说性别颠倒之法。对他人自己之爱义也。「以偏袒」者,以令堕于自己之党派也。
§105
105. Ujjhāpenti anenāti ujjhāpanakaṃ. Khiyyanti anenāti khiyyanakanti dassento āha ‘‘yena vacanenā’’tiādi.
「以此令人抱怨」者,即令抱怨之物。「以此令人诽谤」者,即令诽谤之物。为显示此义,故说「以何言语」等。
§106
106. Upasampannaṃ saṅghena sammataṃ maṅkukattukāmoti sambandhaṃ dassento āha ‘‘upasampannaṃ saṅghena sammata’’ntiādi. Sambajjhanaṃ sambandho, kātabboti yojanā. Upasampannassa saṅghena sammatassa avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmoti vibhattivipariṇāmena sambandhaṃ dassento āha ‘‘vibhattivipariṇāmo kātabbo’’ti. ‘‘Vasenā’’ti padaṃ vibhattivipariṇāmo kātabbo’’ti pade visesanaṃ. Yasmā viseso natthi, tasmā katanti yojanā. Tanti ‘‘khiyyanaka’’nti padaṃ. So ca bhikkhūti ujjhāpanako ca khiyyanako ca so ca bhikkhu. Athāti tasmā ujjhāpanakakhiyyanakakarattā. Assāti bhikkhuno. Assāti bhaveyya.
「已达上者,为僧团所认可者,欲作诽谤者」,为显示连结,故说「已达上者,为僧团所认可者」等。连结即关联,应作连结,此为结合。「欲对已达上者、为僧团所认可者作恶名,欲作坏名声」,以格位转换显示连结,故说「应作格位转换」。「以……方式」一词是「应作格位转换」一句的限定语。因为无差别,故作如是连结。「彼」者,即「令诽谤之物」一词。「彼比库」者,即令抱怨者与令诽谤者,彼即比库。「于是」者,因作令抱怨、令诽谤之故。「应有」者,比库应有。「应有」者,即应当有。
‘‘Upasampanna’’nti padaṃ ‘‘ujjhāpetī’’ti pade dhātukammaṃ ‘‘anupasampanna’’nti padaṃ kāritakammaṃ, ‘‘anupasampanna’’nti padaṃ ‘‘ujjhāpetī’’ti kāritakiriyaṃ apekkhitvā kammaṃ hoti. ‘‘Khiyyatī’’ti suddhakiriyāya apekkhāya vibhattivipallāso hotīti āha ‘‘tassa vā’’tiādi. Tassāti anupasampannassa santiketi sambandho. Tanti saṅghena sammataṃ upasampannaṃ. ‘‘Saṅghena asammata’’nti ettha na apalokanakammena asammataṃ, kammavācāya pana asammatanti āha ‘‘kammavācāyā’’tiādi. Dve tayo hutvā kammavācāya sammanitumasakkuṇeyyattā asammatanti ca dassento āha ‘‘yatrā’’tiādi. Yatrāti yasmiṃ vihāre. ‘‘Anupasampannaṃ saṅghena sammata’’nti ettha anupasampannassa sammutiyo dātumasakkuṇeyyattā pubbavohāravasena sammatanti vuttanti dassento āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Tanti anupasampannabhāve ṭhitaṃ. Byattassāti viyattassa. Saṅghena vā katoti yojanāti. Tatiyaṃ.
「已达上者」一词是「令抱怨」一词中动词的业,「未达上者」一词是使役业,「未达上者」一词依「令抱怨」之使役作用而为业。「被诽谤」者,依纯粹作用之观待,有格位颠倒,故说「或彼」等。「彼」者,即未达上者之近处,此为连结。「彼」者,即为僧团所认可之已达上者。「为僧团所不认可」者,此处非以求听甘马而不认可,而是以甘马语而不认可,故说「以甘马语」等。为显示「二人或三人以甘马语能认可,故为不认可」,故说「于何处」等。「于何处」者,即于何寺。「未达上者为僧团所认可」者,此处因未达上者不能给予认可,故依先前之说法而说为认可,为显示此义,故说「虽然」等。「彼」者,即住于未达上之状态。「有能力者」者,即有才能者。「或为僧团所作」者,此为结合。第三篇竟。
4. Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ4. 第一住处学处
§108
108. Catutthe himameva himanto, himante niyutto hemantiko, kāloti āha ‘‘hemantakāle’’ti. Otāpentā pakkamiṃsūti sambandho. Kālasaddassa sambandhisaddattā sambandhāpekkhoti āha ‘‘yassa kassacī’’ti. Himavassenāti himena ca vassena ca.
第四篇中,「此即寒冷,寒冷时节」,即寒季,为显示时节,故说「于寒季」。「晒干后离去」,此为连结。因时节一词为关系词,故观待关系,故说「于任何」。「以寒冷与雨」者,即以寒与雨。
§110
110. ‘‘Vassiko’’ti na saṅketāti avassikasaṅketā. ‘‘Aṭṭha māse’’ti sāmaññato vuttepi ‘‘avassikasaṅkete’’ti visesitattā hemantikagimhikamāsāyeva gahetabbāti āha ‘‘cattāro hemantike’’tiādi. Yatthāti yasmiṃ rukkhe. Na ūhadantīti sambandho. ‘‘Kākā vā’’ti ettha vāsaddo sampiṇḍanattho. Tenāha ‘‘aññe vā sakuntā’’ti. Tasmāti yasmā anujānāti, tasmā. Yatthāti yasmiṃ rukkhe, vissamitvā gacchantīti yojanā. Yasminti rukkhe, katvā vasantīti yojanā. Aṭṭha māse evāti sambhavato āha ‘‘yesu janapadesū’’tiādi . Tesupīti janapadesupi. Avassikasaṅkete evāti sambhavato āha ‘‘yatthā’’tiādi. Yatthāti yesu janapadesu. ‘‘Vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nabhaṃ hotī’’ti iminā sace avigatavalāhakaṃ avisuddhaṃ nabhaṃ hoti, nikkhipituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. ‘‘Evarūpe kāle’’ti padaṃ ‘‘nikkhipituṃ vaṭṭatī’’ti pade ādhāro.
「雨季」者,非约定,故为非雨季约定。「八个月」者,虽以一般性而说,然因以「非雨季约定」而限定,故应取寒季与热季之月,故说「四个寒季月」等。「于何处」者,即于何树。「不栖息」,此为连结。「乌鸦或」者,此处「或」字为集合义。故说「或其他鸟类」。「因此」者,因允许,故。「于何处」者,即于何树,休息后离去,此为结合。「于何处」者,即于树,作已而住,此为结合。「唯八个月」者,依可能性而说「于何国土」等。「于彼等」者,即于国土。「唯非雨季约定」者,依可能性而说「于何处」等。「于何处」者,即于何国土。「云已散去,天空清净」,以此显示:若云未散去,天空不清净,则不应收藏。「如是之时」一词是「应收藏」一句之依处。
Abbhokāsikenāpīti abbhokāsadhutaṅgayuttenāpi. Pisaddo rukkhamūlikassa apekkhako. Vattaṃ vitthārento āha ‘‘tassa hī’’tiādi. Tassāti abbhokāsikassa. Hisaddo vitthārajotako. Tatthevāti puggalikamañcakeyeva. Saṅghikaṃ mañcanti sambandho. Vītamañcakoti vāyitamañcako. Tasminti vītamañcake. Purāṇamañcako nassantopi anagghoti āha ‘‘purāṇamañcako gahetabbo’’ti. Cammena avanahitabboti onaddho, so eva onaddhako. Gahetvā ca pana paññapetvā nipajjituṃ na vaṭṭatīti yojanā. Asamayeti vassikasaṅkhāte akāle. Catugguṇenāpīti catupaṭalenapi. Vaṭṭanti valāhakā āvaṭṭanti asmiṃ samayeti vaṭṭulo, so eva vaṭṭaliko, sattāhaṃ vaṭṭaliko, sattāho vā vaṭṭaliko sattāhavaṭṭaliko, so ādi yesaṃ tānīti sattāhavaṭṭalikādīni. Ādisaddena sattāhato ūnādhikāni gahetabbāni. Kāyānugatikattāti kāyaṃ anugamakattā kāyasadisattāti attho.
「以露地住者」者,即以具足露地住头陀支者。「或」字观待树下住者。为详说应当之义,故说「彼之」等。「彼」者,即露地住者。「实」字为详说之标识。「于彼处」者,即于个人床榻。「僧团之床」,此为连结。「编织床」者,即以绳编织之床。「因此」者,即于编织床。虽旧床榻损坏,亦不贵重,故说「应取旧床榻」。「应以皮革覆盖」者,即覆盖,彼即覆盖物。然取已铺设后,不应卧于其上,此为结合。「非时」者,即于称为雨季之非时。「以四重」者,即以四层。「云聚集」者,云聚集于此时,即云聚时,彼即云聚期,七日云聚期,或七日为云聚期即七日云聚期,彼为初者即七日云聚期等。以「等」字应取少于或多于七日者。「因随顺身」者,因随从身,因与身相似之义。
Paṇṇakuṭīsūti paṇṇena chāditakuṭīsu. Sabhāgabhikkhūnanti attanā sabhāgabhikkhūnaṃ, santikanti sambandho. Anovassake ṭhāneti yojanā. Laggetvāti lambetvā, ayameva vā pāṭho. ‘‘Sammajjani’’nti padaṃ ‘‘gahetvā’’ti pade avuttakammaṃ, ‘‘ṭhapetabbā’’ti pade vuttakammaṃ. Dhovitvāti sammajjaniṃ suddhaṃ katvā. Uposathāgārādīsūtiādisaddena pariveṇādīni gahetabbāni.
「叶屋经」者,在以叶覆盖之屋中。「同类比库们」者,与自己同类之比库们,「近处」者,是连结。应连接为「在不下雨之处」。「悬挂」者,悬垂,或此即是读法。「扫帚」一词,在「取」一词中是未说之业,在「应置」一词中是已说之业。「洗净」者,使扫帚清净。「伍波萨他堂等」者,以「等」字应取住处等。
Yo pana bhikkhu gantukāmo hoti, tenāti yojanā. Tatthāti sālāyaṃ. Yattha katthacīti yasmiṃ kismiñci ṭhāne. Pākatikaṭṭhāneti pakatiyā gahitaṭṭhāne. Tatra tatrevāti tesu tesu cetiyaṅgaṇādīsuyeva . Asanasālanti asanti bhakkhanti assaṃ sālāyanti asanā, asanā ca sā sālā ceti asanasālā, bhojanasālāti attho. Tatrāti tassa sammajjantassa, tasmiṃ ‘‘vattaṃ jānitabba’’nti pāṭhe vā. Majjhatoti pavittato, suddhaṭṭhānatoti attho. Pādaṭṭhānābhimukhāti sammajjantassa pādaṭṭhānaṃ abhimukhā. Vālikā haritabbāti paṃsu ca vālikā ca apanetabbā. Sammuñcanīsalākāya paraṃ pelletabbāti adhippāyo. Bahīti sammajjitabbatalato bahi.
「若比库欲行者,由彼」者,应连接。「于彼处」者,在堂中。「于任何处」者,在任何某处。「平常之处」者,在平常所取之处。「于彼彼处」者,即在彼彼塔庭等处。「食堂」者,食者食也,马之堂者为食,食且彼堂者为食堂,义为饮食堂。「于彼处」者,对彼扫者,或在彼「应知义务」之读法中。「从中间」者,从清净处,义为从清净之处。「面向足处」者,面向扫者之足处。「沙应除去」者,尘与沙应除去。意趣为应以扫除棒向外推出。「向外」者,从应扫之地向外。
§111
111.Masārakotīti ettha itisaddo nāmapariyāyo, masārako nāmāti attho. Evaṃ bundikābaddhotītiādīsupi. Pāde masitvā vijjhitvā tattha aṭaniyo pavesetabbā etthāti masārako. Bundo eva bundiko, pādo, tasmiṃ ābaddhā bandhitā aṭanī yassāti bundikābaddho. Kuḷīrassa pādo viya pādo yassāti kuḷīrapādako, yathā kuḷīro vaṅkapādo hoti, evaṃ vaṅkapādoti vuttaṃ hoti. Āhacca aṅge vijjhitvā tattha pavesito pādo yassāti āhaccapādako. Āṇinti aggakhilaṃ. Mañcati puggalaṃ dhāretīti mañco. Pīṭhati visamadukkhaṃ hiṃsatīti pīṭhaṃ. Paṇavoti eko tūriyaviseso, tassa saṇṭhānaṃ katvāti attho. Tañhi etarahi buddhapaṭimassa pallaṅkasaṇṭhānaṃ hoti. Tanti kocchaṃ. Karonti kirāti sambandho. Etthāti senāsanaparibhoge. Hīti saccaṃ. Tanti kocchaṃ mahagghaṃ hoti, mahagghattā bhaddapīṭhantipi vuccati. Yenāti yena bhikkhunā. ‘‘Thāmamajjhimassā’’ti padena pamāṇamajjhimaṃ nivatteti.
「玛萨拉果帝」者,于此「伊帝」字是名之同义词,义为名为玛萨拉咖。如是在「本帝咖巴多」等中亦然。在足上钻孔穿透,于彼处应插入横木者为玛萨拉咖。本德即本帝咖,足,于彼上系缚、绑缚横木者为本帝咖巴多。如库离拉之足般之足者为库离拉巴达咖,如库离拉有弯足,如是说为弯足。击入肢体穿透,于彼处插入之足者为阿哈吒巴达咖。「阿尼」者,顶栓。「床」者,持人者为床。「椅」者,伤害不平之苦者为椅。「巴那瓦」者,一种乐器之特殊,义为作其形状。彼于今时成为佛像之结跏趺坐之形状。「丹」者,贵重。「作」者,「据说」,是连结。「于此」者,在卧坐具之受用中。「希」者,真实。「丹」者,贵重是昂贵,因昂贵故亦称为妙椅。「由谁」者,由哪位比库。以「粗中等」一词遮止中等之量。
Etthāti ‘‘anāpucchaṃ vā gaccheyyā’’ti pade. Thero āṇāpetīti yojanā. Āṇāpetīti ca āṇa-dhātuyā eva pesanasaṅkhātassa hetvatthassa vācakattā ṇāpesaddo svatthova. Soti daharo. Tathāti yathā therena vutto, tathā katvāti attho. Tatthāti divāṭṭhāne, mañcapīṭhe vā. Tatoti ṭhapanakālato. Paribundheti hiṃ setīti palibodho, parisaddo upasaggo, so vikāravasena aññathā jāto. So palibodho aññattha āvāsādiko, idha pana santharāpitamañcādiko. Sāyanti sāyanhe, bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Thero bhaṇatīti sambandho. Tatthāti mañcapīṭhe. ‘‘Bālo hotī’’ti vatvā tassa atthaṃ dassento āha ‘‘anuggahitavatto’’ti. Anuggahitaṃ vattaṃ yenāti anuggahitavatto, thero. Tajjetīti ubbejeti. Tasminti dahare. Assāti therassa.
「于此」者,在「不告而行」一词中。长老命令者,应连接。「命令」者,因「阿那」语根之使役义即派遣之表示因义故,「那佩萨」字即是自义。「索」者,年少者。「如是」者,如长老所说,如是作之义。「于彼处」者,在日间住处,或在床椅上。「从彼」者,从安置之时。「巴利本德」者,伤害者为障碍,「巴利」字是接头词,彼因变化而成为异。彼障碍在他处是住处等,然于此处是所敷设之床等。「傍晚」者,在傍晚时,此是地格之用法语。长老说者,是连结。「于彼处」者,在床椅上。说「是愚者」后,显示其义而说「未受护持之义务」。未受护持之义务者为未受护持义务者,长老。「德杰帝」者,驱逐。「从彼」者,从年少者。「阿萨」者,长老之。
Āṇattikkhaṇeyevāti therassa pesanakkhaṇeyeva. Daharo vadatīti yojanā. ‘‘Thero’’ti padaṃ ‘‘vatvā gacchatī’’ti padadvaye kattā, ‘‘kāretabbo’’ti pade kammaṃ. Nanti mañcapīṭhaṃ, ‘‘paññapetvā’’tipadamapekkhiya evaṃ vuttaṃ. Nanti daharaṃ vā. ‘‘Vatvā’’ti padamapekkhiya evaṃ vuttaṃ. Tatthevāti mañcapīṭheyeva. Assāti therassa. Tatthāti divāṭṭhāne. Bhojanasālato aññattha gacchantoti bhojanasālato nikkhamitvā mañcapīṭhapaññāpanaṭṭhānato aññaṃ ṭhānaṃ gacchanto, theroti yojanā. Tatthevāti divāṭṭhāneyeva. Yatricchatīti yaṃ ṭhānaṃ gantumicchatīti attho. Antarasannipāteti sakalaṃ ahorattaṃ asannipātetvā antare sannipāte satīti yojanā.
「于命令之刹那」者,即在长老派遣之刹那。年少者说者,应连接。「长老」一词,在「说而行」二词中是作者,在「应使作」一词中是业。「纳」者,床椅,期待「敷设」一词故如是说。「纳」者,或年少者。期待「说」一词故如是说。「于彼处」者,即在床椅上。「阿萨」者,长老之。「于彼处」者,在日间住处。「从饮食堂往他处行者」者,从饮食堂出,从床椅敷设处往其他处所行者,长老者,应连接。「于彼处」者,即在日间住处。「于所欲处」者,义为所欲往之处。「中间集会」者,应连接为不集会整个昼夜,而在中间有集会时。
Tatthāti tasmiṃ ṭhāne. Āgantukā gaṇhantīti sambandho. Tatoti gaṇhanato. Tesanti āgantukānaṃ . Yehīti āvāsiko vā hotu, āgantuko vā, yehi bhikkhūhi. Teti nisinnakabhikkhū. Uddhaṃ pāḷipāṭhaṃ sāreti pavattetīti ussārako. Dhammakathāyaṃ sādhūti dhammakathiko. Tasminti ussārake vā dhammakathike vā. Ahorattanti aho ca ratti ca ahorattaṃ, accantasaṃyogapadaṃ. Itarasminti paṭhamaṃ nisinnabhikkhuto aññasmiṃ bhikkhumhīti yojanā. Antoupacāraṭṭheyevāti leḍḍupātasaṅkhātassa upacārassa anto ṭhiteyeva, anādare cetaṃ bhummaṃ. Sabbatthāti āpattivāraanāpattivāresu.
「于彼处」者,在彼处。客比库们取者,是连结。「从彼」者,从取。「彼等」者,客比库们之。「由谁」者,无论是住处比库或客比库,由哪些比库。「德」者,已坐之比库们。「伍萨拉咖」者,向上传诵文句使进行。「法说者」者,善于法说。「从彼」者,从伍萨拉咖或从法说者。「昼夜」者,昼与夜为昼夜,是绝对复合词。「从其他」者,应连接为从最初坐之比库之其他比库。「仅在近行之内」者,即住在称为投石之近行之内,此是轻蔑之地格。「一切处」者,在犯与不犯之事中。
§112
112. Cimilikaṃ vātiādīsu vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Tanti cimilikattharaṇaṃ. Uttari attharitabbanti uttarattharaṇanti dassento āha ‘‘uttarattharaṇaṃ nāmā’’tiādi. Bhūmiyanti sudhādiparikammena akatāyaṃ pakatibhūmiyaṃ. Cammakhaṇḍoti ettha cammaṃyeva ante khaṇḍattā chinnattā cammakhaṇḍoti vuccati. Nanu sīhacammādīni na kappantīti āha ‘‘aṭṭhakathāsu hī’’tiādi. Hīti saccaṃ. Tasmāti yasmā na dissati, tasmā. Pariharaṇeyevāti attano santakanti paricchinditvā, puggalikanti vā pariggahetvā taṃ taṃ ṭhānaṃ haraṇeyeva. Pādo puñchīyati sodhīyati etāyāti pādapuñchanīti katvā rajjupilotikāyo pādapuñchanīti vuccatīti āha ‘‘pādapuñchanī nāmā’’tiādi. Mayasaddalopaṃ katvā phalakapīṭhanti vuttanti āha ‘‘phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭha’’nti. Phalakañca pīṭhañca phalakapīṭhanti vā dassetuṃ vuttaṃ ‘‘atha vā’’ti. Etenāti ‘‘phalakapīṭha’’nti padena. ‘‘Saṅgahita’’nti pade karaṇaṃ, kattā vā. Bījanipattakanti caturassabījanīyeva sakuṇapattasadisattā bījanipattakaṃ, sadisatthe ko. ‘‘Ajjhokāse’’ti padaṃ ‘‘pacitvā’’ti pade ādhāro. Aggisālāyanti agginā pacanasālāyaṃ. Pabbhāreti leṇasadise pabbhāre. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne.
112. 「吉米利咖」等之决择应如是知,此为连接。「德」者,吉米利咖铺具。为显示「应铺于上」即上铺具,故说「所谓上铺具」等。「于地上」者,于未经石灰等加工之自然地面。「皮片」者,此处皮革本身因末端被切断、被截断,故称为皮片。岂非狮皮等不许可?故说「于诸注疏中」等。「希」者,真实。「因此」者,因不见,故。「仅应携带」者,确定为自己所有,或执取为个人物,仅应携带彼彼处所。足被拭、被清洁,以此故作足拭,由绳索毛毡称为足拭,故说「所谓足拭」等。省略玛亚声而说板凳,故说「所谓板凳者,板制之凳」。或为显示板与凳为板凳,故说「或者」。「以此」者,以「板凳」一词。「所摄」一词中,为工具格或主格。「种子翅」者,四方种子本身因似鸟翅故为种子翅,咖为相似义。「于露地」一词,于「煮」一词中为依处。「于火舍中」者,于以火烹煮之舍中。「于石窟」者,于似洞窟之石窟。「于何处」者,于何处所。
Yasminti puggale. ‘‘Attano puggalikamiva hotī’’ti iminā anāpattīti dasseti.
「因何」者,于人。以「如自己个人物」此语显示无罪。
§113
113. Yo bhikkhu vā lajjī hoti, tathārūpaṃ bhikkhuṃ vā ti yojanā. ‘‘Lajjī hotī’’ti vatvā tassa atthaṃ dassento āha ‘‘attano palibodhaṃ viya maññatī’’ti. Yoti āpucchako bhikkhu. ‘‘Kenaci upaddutaṃ hotī’’ti saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārento āha ‘‘sacepi hī’’tiādi. Hisaddo vitthārajotako. Vuḍḍhataro bhikkhu gaṇhātīti sambandho. Taṃ padesanti senāsanaṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Āpadāsūti vipattīsūti. Catutthaṃ.
113. 若比库有惭,或如是之比库,此为连接。说「有惭」后,为显示其义,故说「视如自己之障碍」。「若」者,询问之比库。「被任何所恼」以简略所说之义,详说故说「若实」等。希声为详说之标识。长老比库取,此为关系。「彼处」者,僧房安置之处所。「于灾难中」者,于失坏中。第四。
5. Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ5. 第二住处学处
§116
116. Pañcame mañcakabhisīti mañce attharitabbo mañcako, soyeva bhisīti mañcakabhisi. Evaṃ pīṭhakabhisipi. Pāvāro kojavoti dveyeva paccattharaṇanti vuttāti āha ‘‘pāvāro’’tiādi. Vuttanti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Dutiyātikkameti dutiyapādātikkame. Senāsanatoti sace ekaṃ senāsanaṃ hoti, tato. Atha bahūni senāsanāni honti, sabbapacchimasenāsanato. Eko leḍḍupāto senāsanassa upacāro hoti, eko parikkhepārahoti āha ‘‘dve leḍḍupātā’’ti.
116. 于第五中,「床小被」者,应铺于床之小床,彼即被故为床小被。如是亦有凳小被。「巴瓦罗与国泽瓦」者,仅此二为敷具,故说「巴瓦罗」等。「所说」者,于诸注疏中所说。「越第二」者,于越第二足时。「从僧房」者,若有一僧房,从彼。若有诸多僧房,从一切最后僧房。一掷石为僧房之近处,一为围绕范围,故说「二掷石」。
Sace bhikkhu, sāmaṇero, ārāmiko cāti tayo honti, bhikkhuṃ anāpucchitvā sāmaṇero vā ārāmiko vā na āpucchitabbo. Atha sāmaṇero, ārāmiko cāti dve honti, sāmaṇeraṃ anāpucchitvā ārāmikova na āpucchitabboti dassento āha ‘‘bhikkhumhi satī’’tiādi. Tīsupi asantesu āpucchitabbavidhiṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tasmimpi asatī’’tiādi. Yenāti upāsakena, ‘‘kārito’’ti pade kattā. Tassāti vihārasāmikassa. Tasmimpi asati gantabbanti yojanā. Pāsāṇesūti pāsāṇaphalakesu. Sace ussahatīti sace sakkoti. Ussahantena bhikkhunā ṭhapetabbanti yojanā. Tepīti upāsakāpi, na sampaṭicchantīti sambandho. Tatthāti dārubhaṇḍādīsu.
若有比库、沙玛内拉、园民此三者,未问比库,沙玛内拉或园民不应问。若有沙玛内拉、园民此二者,未问沙玛内拉,仅园民不应问,为显示此,故说「若有比库」等。为显示于三者亦不在时应问之规则,故说「于彼亦不在时」等。「由何」者,由近事男,「所作」一词中为主格。「彼之」者,住处主之。于彼亦不在时应去,此为连接。「于石等」者,于石板等。「若能」者,若能够。能够之比库应安置,此为连接。「彼等」者,近事男等,不接受,此为关系。「于彼处」者,于木材等。
Paricchedākārena veṇīyati dissatīti pariveṇaṃ. ‘‘Atha kho’’ti padaṃ ‘‘veditabba’’nti pade arucilakkhaṇaṃ. ‘‘Āsanne’’ti iminā upacārasaddassa upaṭṭhānatthaaññaropanatthe nivatteti. Yasmā vammikarāsiyeva hoti, tasmāti yojanā. Upacinantīti upacikā, tāhi nimittabhūtāhi palujjati nassatīti attho. Senāsananti vihāraṃ. Khāyitunti khādituṃ, ayameva vā pāṭho. Tanti mañcapīṭhaṃ. Mañcapīṭhaṃ vihāre apaññapetvā vihārūpacāre paññāpanassa visesaphalaṃ dassetuṃ āha ‘‘vihārūpacāre panā’’tiādi. Vihārūpacāre paññapitanti sambandho.
以界限之形相被编织、被见,故为别院。「然则」一词,于「应知」一词中为不喜之标识。以「邻近」此语,使近处声之近义、其他义转离。因仅为蚁冢,故,此为连接。「堆积」者,堆积物,以彼等为相之物坏灭、消失,此为义。「僧房」者,住处。「被啮」者,为啮食,或此即为读法。「德」者,床凳。为显示床凳不设于住处而设于住处近处之特殊果,故说「然于住处近处」等。设于住处近处,此为关系。
§118
118. ‘‘Gacchantenā’’ti padaṃ ‘‘gantabba’’nti pade kattā. Tathevāti yathā purimabhikkhu karoti, tatheva. Vasantena bhikkhunā paṭisāmetabbanti yojanā. Rattiṭṭhānanti rattiṃ vasanaṭṭhānaṃ.
118.「行者」一词,是「应行」一词的作者。「如是」者,如前比库所作,如是也。应连接为「住者比库应回答」。「夜住处」者,夜间住宿之处也。
Yā dīghasālā vā yā paṇṇasālā vā upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tatoti yojanā. Tasminti dīghasālādike. Hīti saccaṃ , yasmā vā, santiṭṭhantīti sambandho. Siluccayoti pabbato, tasmiṃ leṇaṃ siluccayaleṇaṃ, pabbataguhāti attho. Upacikāsaṅkāti upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti āsaṅkā. Tatoti pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇathambhesu vā katasenāsanādito. Āgantuko yo bhikkhu anuvattanto vasatīti sambandho. Soti āgantuko bhikkhu. Puna soti āgantuko bhikkhuyeva. Tatoti gahetvā issariyena vasanato. Ubhopīti āvāsikopi āgantukopi dve bhikkhū. Tesūti dvīsu tīsu. Pacchimassāti sabbapacchimassa. Ābhogenāti ābhogamattena mutti natthi, āpucchitabbamevāti adhippāyo. Aññatoti aññāvāsato. Aññatrāti aññasmiṃ āvāse. Tatthevāti ānītāvāseyeva. Tenāti vuḍḍhatarena, ‘‘sampaṭicchite’’ti pade kattā. Sampaṭicchiteti vuḍḍhatarena sampaṭicchitepi itarassa gantuṃ vaṭṭati āpucchitattāti vadanti. Naṭṭhaṃ vāti naṭṭhe vā senāsane sati gīvā na hotīti yojanā. Aññassāti avissāsikapuggalassa. Naṭṭhānīti naṭṭhesu mañcapīṭhesu santesu.
「于彼」应连接为:无论是长堂或是叶堂,为近事者起立之处。「于彼」者,于长堂等处。「实」者,真实,或因为,应连接为「存在」。「石堆」者,山也,于其中之洞窟为石堆洞窟,义为山洞。「近事者之疑虑」者,疑虑为近事者起立之处也。「于彼」应连接为:于石板上或于石柱所作住处等。「来者比库随顺而住」应连接。「彼」者,来者比库也。「又彼」者,即来者比库也。「于彼」者,因取得而以主权住故。「二者」者,住者与来者二比库也。「于彼等」者,于二人三人。「最后者」者,一切最后者。「以意向」者,仅以意向无解脱,应问而去,此为意趣。「从他处」者,从他住处。「于他处」者,于他住处。「于彼处」者,即于所带来之住处。「由彼」者,由较长老者,是「已接受」一词之作者。「已接受」者,虽由较长老者已接受,因已问故,他者亦可去,如是说。「或已失」者,或于住处已失时,无责任,应连接。「他者」者,不可信之人。「已失者」者,于床椅已失时。
Vuḍḍhataro bhikkhu ca issariyo ca yakkho ca sīho ca vāḷamigo ca kaṇhasappo ca vuḍḍha…pe… kaṇhasappā, te ādayo yesaṃ teti vuḍḍha…pe… kaṇhasappādayo, tesu. Ādisaddena petādayo saṅgaṇhāti. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Assāti bhikkhuno. ‘‘Palibuddho’’ti padassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘upadduto’’ti. Pañcamaṃ.
较长老比库、主人、亚卡、狮子、猛兽、黑蛇为长老……乃至……黑蛇,彼等为初者,彼等之为长老……乃至……黑蛇等,于彼等中。以初字摄取饿鬼等。「于何处」者,于何处所。「有」者,比库之。为显示「被围困」一词之义而说「被恼害」。第五。
6. Anupakhajjasikkhāpadaṃ6. 侵占学处
§119
119. Chaṭṭhe rūmbhitvāti nivāretvā, āvaraṇaṃ katvāti attho. Vassaggenāti vassagaṇanāya. Anupakhajjāti ettha khada hiṃsāyanti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 dakārantadhātu) vuttattā khadasaddo hiṃsattho hoti. Anusamīpaṃ upagantvā khadanaṃ hiṃ sanaṃ nāma anusamīpaṃ pavisanamevāti dassento āha ‘‘anupavisitvā’’ti.
119. 于第六中,「遮止」者,阻止,作遮蔽,此为义。「以瓦萨计」者,以瓦萨计算。「侵入」者,于此,因于词根集中说『侵害』,故侵字为害义。接近而去,侵害即接近而入,为显示此而说「进入」。
§120
120. ‘‘Jāna’’nti ettha jānanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anuṭṭhāpanīyo aya’’nti. Tenevāti jānanahetunā eva. Assāti ‘‘jāna’’ntipadassa. Hīti vitthārajotako. Saṅgho pana detīti sambandho. Yassāti vuḍḍhādīsu aññatarassa. Etthāti vuḍḍhagilānādīsu. Gilānassapi detīti yojanā. ‘‘Gilāno’’ti padaṃ ‘‘na pīḷetabbo, anukampitabbo’’tipadadvaye vuttakammaṃ. ‘‘Kāmañcā’’ti padassa anuggahatthajotakattā panasaddo garahatthajotako.
120.「知」者,于此,为显示知之方式而说「此应令起立」。「由彼」者,唯由知之因。「有」者,「知」一词之。「实」者,详说之显示。应连接为「然而僧团给与」。「何者」者,于长老等中之任一者。「于此」者,于长老病者等中。应连接为「亦给与病者」。「病者」一词,是「不应恼害、应怜愍」二词所说之业。「虽欲」一词,因有随顺义故,然字有责备义。
§121
121. Mañcapīṭhānaṃ upacāro nāmāti sambandho. Yatoti yato kutoci ṭhānato. Yāva mañcapīṭhaṃ atthi, tāva upacāro nāmāti yojanā. Tasmiṃ upacāre ṭhitassa bhikkhuno upacāreti sambandho.
121. 应连接为「床椅之近行名为」。「从何处」者,从任何处所。应连接为「只要有床椅,即有近行名」。应连接为「住于彼近行中之比库之近行」。
‘‘Abhinisīdati vā abhinipajjati vā’’ti ettha vāsaddassa aniyamavikappatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘abhinisīdanamattenā’’tiādi.
「或坐或卧」者,此处为显示「或」字具有不定选择之义,故说「仅以坐」等。
§122
122.Itoti vārato. Idhāti imasmiṃ pācittiyavāre. Yathā vutto, evanti sambandho. Sabbatthevāti sabbesu eva vihārapariveṇesu. Assāti visabhāgapuggalassa. Idhāpīti imasmimpi sikkhāpade. Tatthāti vissāsikapuggale.
「此」者,从前文。「在此」者,在此巴吉帝亚篇。「如所说」,应连接。「一切处」者,在一切住处与精舍中。「有」者,对于异类人。「在此亦」者,在此学处中亦。「于彼」者,于可信赖之人。
§123
123. Pāḷiyaṃ ‘‘āpadāsū’’tipadaṃ ‘‘pavisatī’’ti ajjhāhārapadena sambandhitabbanti āha ‘‘āpadāsūtiādī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
于圣典中「于难处」一词,应与「进入」一词连接,故说「于难处等」。第六。
7. Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ7. 驱出学处
§126
126. Sattame ye pāsādā vā yāni vā catussālānīti yojanā. Catasso bhūmiyo etesanti catubhūmakā. Evaṃ pañcabhūmakā. Koṭṭhakānīti dvārakoṭṭhakāni. ‘‘Pāsādā’’tipadamapekkhiya vuttaṃ ‘‘ye’’tipadaṃ, ‘‘catussālānī’’tipade apekkhite ‘‘yānī’’ti liṅgavipallāso hoti. Senāsanesu ekena payogena bahuke dvāre bhikkhuṃ atikkāmetīti sambandho. Nānāpayogehi nānādvāre bhikkhuṃ atikkāmentassāti yojanā. ‘‘Dvāragaṇanāyā’’tiiminā payogagaṇanāyātipi atthaṃ ñāpeti atthato pākaṭattā. Anāmasitvāti achupitvā.
于第七中,应连接为「凡楼阁或凡四厅堂」。「此等有四层」者,四层者。如是五层者。「门廊」者,门之门廊。依「楼阁」一词而说「凡」一词,依「四厅堂」一词而有「凡」之性别颠倒。应连接为「于住处中以一次行为超越比库于多门」。应连接为「以各别行为于各别门超越比库者」。以「依门之计算」此语,亦令知「依行为之计算」之义,因从义理上明显故。「不告知」者,不触及。
Ettakānīti etapamāṇāni. Tassāti nikkaḍḍhiyamānassa bhikkhussa. Gāḷhanti daḷhaṃ.
「如许」者,此量。「彼」者,被拖出之比库。「牢固」者,坚固。
§127
127.Idhāpīti imasmimpi sikkhāpade. Pisaddo purimasikkhāpadāpekkho. Sabbatthāti sabbesu sikkhāpadesu. Yatrāti yasmiṃ sikkhāpade.
「在此亦」者,在此学处中亦。「亦」字依前学处。「一切处」者,在一切学处中。「凡」者,在任何学处中。
§128
128.Soti bhaṇḍanakārakakalahakārako bhikkhu. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pakkhanti attano pakkhaṃ. Nikkaḍḍhiyamānapuggalapakkhe ummattakassa nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vāti sambandhitabbaṃ. Nikkaḍḍhakapuggalapakkhe ummattakassa anāpattīti sambandhitabbanti. Sattamaṃ.
一二八、『索』者,制造争论、制造诤讼的比库。『嘿』者,真实,或因为。『边』者,自己的一边。应连结为:在被拖出者一边,对痴狂者拖出或令拖出。应连结为:在拖出者一边,对痴狂者无罪。第七。
8. Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ8. 危险精舍学处
§129
129. Aṭṭhame acchannatalattā upari vehāso etissāti uparivehāsā, sā ca sā kuṭi ceti uparivehāsakuṭīti dassento āha ‘‘upariacchannatalāyā’’ti. Tassā kuṭiyā sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘dvibhūmikakuṭiyā vā’’tiādi. ‘‘Mañca’’nti padaṃ ‘‘abhī’’tiupasaggena sambandhitabbanti āha ‘‘abhibhavitvā’’ti. ‘‘Nisīdatī’’ti kiriyāpadena vā yojetabboti āha ‘‘bhummatthe vā’’tiādi. Etanti ‘‘mañca’’ntipade etaṃ vacanaṃ upayogavacanaṃ. Atha vā etanti ‘‘mañca’’ntipadaṃ upayogavacanavantaṃ. Ettha ca pacchimasambandhe abhītyūpasaggo padālaṅkāramatto padavibhūsanamattoti āha ‘‘abhīti idaṃ panā’’tiādi. Padasobhaṇatthanti padassa alaṅkāratthaṃ vibhūsanatthaṃ padassa phullitatthanti adhippāyo. Nipatitvāti ettha nītyūpasaggo dhātvatthānuvattakoti āha ‘‘patitvā’’ti. Atha vā nikkhantatthavācakoti āha ‘‘nikkhamitvā vā’’ti. Iminā nītyūpasaggassa dhātvatthavisesakataṃ dīpeti, nikkhanto hutvā patitvāti attho. Hīti yasmā. Āṇīti aggakhīlā.
一二九、第八中,因上方无覆盖屋顶而在上方虚空中有此,故为上方虚空,且那是小屋,为显示此而说『上方无覆盖屋顶的』。为显示那小屋的形相而说『或二层小屋』等。『床』一词应与『阿毗』前缀连结,故说『压过』。或应与『坐』动词连结,故说『或在地面义』等。『埃德』,此语在『床』一词中是用途语。或者『埃德』,『床』一词具有用途语。此中,在后面的连结中,『阿毗』前缀仅是词的装饰、词的庄严,故说『然而阿毗此』等。『词的美化义』者,意为词的装饰义、庄严义、词的充实义。『尼巴帝特瓦』中,『尼』前缀随顺词根义,故说『巴帝特瓦』。或者表示出去义,故说『或尼卡米特瓦』。以此显示『尼』前缀使词根义特殊化,意为出去后而倒下。『嘿』者,因为。『阿尼』者,顶柱。
§131
131. Yā kuṭi sīsaṃ na ghaṭṭeti, sā asīsaghaṭṭā nāmāti yojanā. ‘‘Pamāṇamajjhimassā’’tiiminā thāmamajjhimaṃ nivatteti. Sabbaheṭṭhimāhīti sabbesaṃ dabbasambhārānaṃ heṭṭhā ṭhitāhi. Tulāhīti gehathambhānamupari vitthāravasena ṭhitehi kaṭṭhavisesehi. Iminā aṭṭhakathāvacanena ca tulāya sarūpaṃ pākaṭaṃ. Keci pana tulāya sarūpaṃ aññathā vadanti. Etenāti ‘‘majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā’’tivacanena dassitā hotīti sambandho. Hīti saccaṃ. Yā kāci kuṭi vuccatīti yojanā. Uparīti dvibhūmikakuṭiyaṃ bhūmito upari bhūmiyaṃ. Acchannatalāti anullocatalā, avitānatalāti attho. Idha panāti imasmiṃ pana sikkhāpade.
一三一、不触头的小屋,名为不触头,应连结。『中等人的尺度』以此遮止强力中等。『萨巴黑提玛希』者,在一切材料物品之下安立的。『图拉希』者,在房屋柱子上方以宽度方式安立的特殊木材。以此注疏语,图拉的形相明显。然而有些人以不同方式说图拉的形相。『以此』者,连结为:以『中等人的不触头』一语所显示。『嘿』者,真实。应连结为:任何小屋被说。『伍巴利』者,在二层小屋中,从地面向上的楼层。『阿差纳德拉』者,未涂抹屋顶,意为无天篷屋顶。然而在此,在此学处中。
§133
133.Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yāyanti yā ayaṃ kuṭi. Tatthāti tassaṃ sīsaghaṭṭakuṭiyaṃ. Anoṇatena bhikkhunāti yojanā. Yassāti kuṭiyā. Aparibhoganti na paribhuñjitabbaṃ, na paribhuñjanārahanti attho. Patāṇīti patanassa nivāraṇā āṇi aggakhīlā. Sā hi ābandhaṃ nayati pavattetīti āṇīti vuccati. Yatthāti yasmiṃ mañcapīṭhe . Na nippatantīti nikkhanto hutvā na patanti. Āhaccapādaketi aṅge āhanitvā vijjhitvā tattha pavesitapādake. Nāgadantakādīsūti nāgassa danto viyāti nāgadantako, sadisatthe ko, so ādi yesaṃ teti nāgadantakādayo, tesu. Ādisaddena bhittikhīlādayo saṅgaṇhātīti. Aṭṭhamaṃ.
一三三、『嘿』者,真实,或因为。『亚亚』者,此小屋。『达塔』者,在那触头小屋中。应连结为:未被指定的比库。『亚萨』者,小屋的。『阿巴利波嘎』者,不应受用,意为不值得受用。『巴达尼』者,防止倒下的柱,顶柱。因为它引导绑缚、使运转,故称为柱。『亚塔』者,在那床椅中。『那尼巴丹帝』者,出去后不倒下。『阿哈差巴达盖』者,击打肢体、穿透后在那里插入脚的。『那嘎丹德咖阿迪苏』者,如龙牙故为龙牙,『咖』表相似义,以那为首的,在那些中。以『阿迪』一词摄取壁钉等。第八。
9. Mahallakavihārasikkhāpadaṃ9. 大住处学处
§135
135. Navame piṭṭhasaṅghāṭassāti dvārabāhāya. Sā hi piṭṭhe dvinnaṃ kavāṭānaṃ saṃ ekato ghāṭo ghaṭanaṃ samāgamo etassatthīti piṭṭhasaṅghāṭoti vuccati. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttanti yojanā. Tanti mahāaṭṭhakathāya vuttavacanaṃ. Evaṃ ‘‘tadevā’’ti etthāpi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Bhagavatāpīti na mahāaṭṭhakathācariyehi eva vuttaṃ, atha kho bhagavatāpi katoti yojanā. Dvārabandhena aggaḷassa avinābhāvato ‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’ti vuttepi aggaḷena saha dvārabandhaṭṭhapanāyāti atthova gahetabboti āha ‘‘sakavāṭakadvārabandhaṭṭhapanāyā’’ti. Aggaḷoti kavāṭaphalako. Imamevatthanti mayā vuttaṃ imaṃ eva atthaṃ sandhāyāti sambandho. Etthāti ‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tivacane. Adhippāyoti bhagavato abhisandhi. Hi-saddo vitthārajotako. Kampatīti bhusaṃ kampati. Calatīti īsaṃ calati. Tenāti tena sithilapatanahetunā. Mātikāyaṃ, padabhājanīyañca ‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tipadassa sambandhābhāvato tassa sambandhaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti ‘‘aggaḷaṭṭhapanāyā’’tivacane na vuttanti sambandho. Atthassa kāraṇassa uppatti atthuppatti, sāyeva aṭṭhuppattīti vuccati tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā. Adhikārato daṭṭhabboti yojanā.
一三五、第九中,『毕塔萨喀德萨』者,门框。因为在背后,两扇门扉的『桑』一起,『喀德』碰撞、接触、会合,有此义故称为背后会合。在古伦迪中所说,应连结。应连结为:在大注疏中所说。『德』者,大注疏中所说的语句。如是『德埃瓦』此中也。『嘿』者,真实,或因为。『巴嘎瓦达比』者,应连结为:不仅由大注疏阿阇梨们所说,而且由世尊所作。因门闩与门栓不可分离,虽说『为安置门栓』,应取与门栓一起安置门闩之义,故说『为安置自己门扉的门闩』。『阿嘎喇』者,门扉板。『伊玛埃瓦塔』者,连结为:我所说的正是指向此义。『埃塔』者,在『为安置门栓』一语中。『阿迪巴亚』者,世尊的意趣。『嘿』词显示详说。『甘巴帝』者,极度摇动。『差拉帝』者,稍微移动。『德那』者,因那松动倒下的原因。在母论与词分别中,因『为安置门栓』一词无连结,为显示其连结而说『达塔』等。『达塔达塔』者,连结为:在『为安置门栓』一语中未说。『阿塔萨卡拉纳萨伍巴帝』,义的生起、原因的生起为义生起,那即称为义生起,将『塔』变为『塔』。应从增上看。
Yaṃ pana vacanaṃ vuttanti sambandho. Yassāti mahāvihārassa. Uparīti dvārato upari. Tīsu disāsūti ubhosu passesu, uparīti tīsu disāsu. Tatrāpīti khuddake vihārepi. Sāti bhitti. Aparipūraupacārāpīti samantā kavāṭapamāṇena aparipūraupacārāpi. Ukkaṭṭhaparicchedenāti ukkaṃsapamāṇena. Hatthapāsato atirekaṃ na limpitabboti adhippāyo. Tīsu disāsu eva limpitabbo na hoti, lepokāse sati adhobhāgepi limpitabboti āha ‘‘sace panassā’’tiādi. Assāti vihārassa. Ālokaṃ sandhenti pidahantīti ‘‘ālokasandhī’’ti vutte vātapānakavāṭakāyevāti dassento āha ‘‘vātapānakavāṭakā vuccantī’’ti. Vātaṃ pivatīti vātapānaṃ, dvāraṃ, tasmiṃ ṭhitā kavāṭakā vātapānakavāṭakā. Teti vātapānakavāṭakā paharantīti sambandho. Etthāti ālokasandhimhi. Sabbadisāsūti ubhosu passesu, heṭṭhā, uparīti catūsu disāsu. ‘‘Tasmā’’tipadaṃ ‘‘limpitabbo vā lepāpetabbo vā’’tipadadvaye hetu. Etthāti ‘‘ālokasandhiparikammāyā’’tipade.
然而所说的语句,应连结。『亚萨』者,大寺的。『伍巴利』者,从门向上。『帝苏迪萨苏』者,在两侧,向上,在三方。『达德拉比』者,在小寺中也。『萨』者,墙壁。『阿巴利布拉伍巴差拉比』者,周围以门扉尺度未完全近行的也。『伍卡提巴利切德那』者,以最高尺度。意为不应涂抹超过一手距离。仅在三方应涂抹不应,若有涂抹处,在下方也应涂抹,故说『然而若其』等。『阿萨』者,寺院的。『阿洛咖桑迪』者,关闭光明,虽说『光明关闭』,为显示正是窗门扉,故说『称为窗门扉』。『瓦德巴瓦帝』者,遮风,为窗,门,在那里安立的门扉为窗门扉。『德』者,连结为:窗门扉击打。『埃塔』者,在光明关闭中。『萨巴迪萨苏』者,在两侧、下方、上方,在四方。『德萨玛』一词是『应涂抹或应令涂抹』二词的原因。『埃塔』者,在『为光明关闭的工作』一词中。
Imināti setavaṇṇādinā. Sabbametanti etaṃ sabbaṃ setavaṇṇādikaṃ.
「以此」者,以白色等。「一切此」者,此一切白色等。
Yanti kiccaṃ. Kattabbaṃ kiccanti sambandho. Saddantarabyavahitopi dvattisaddo pariyāyasaddena samāso hotīti āha ‘‘chadanassa dvattipariyāya’’nti. Dve vā tayo vā pariyāyā samāhaṭāti dvattipariyāyaṃ, samāhāre digu, tisadde pare dvissa akāro hoti. Parikkhepoti anukkamena parikkhepo. Apatyūpasaggassa paṭisedhavācakattā ‘‘aharite’’ti vuttaṃ. Etthāti ‘‘apaharite’’ti pade. ‘‘Harita’’nti iminā adhippetanti sambandho. Ādikappakāle aparaṇṇato pubbe pavattaṃ annaṃ pubbaṇṇaṃ, aparasmiṃ pubbaṇṇato pacchā pavattaṃ annaṃ aparaṇṇaṃ, nakāradvayassa ṇakāradvayaṃ katvā. Tenevāti adhippetattā eva.
「去」者,所作。应作即所作,此为连结。虽有其他词语间隔,二三之词亦与同义词复合,故说「覆盖之二三同义」。二或三之同义聚集,故为二三同义,聚集时为数词复合,三词之后,二之元音 a 变为 a。「围绕」者,依次第之围绕。因否定前缀具有禁止之义,故说「未耕」。「于此」者,于「未耕」一词中。「耕」者,以此所指,此为连结。初期时,从未耕之前所生之食为前食,从前食之后于未耕所生之食为后食,二个 n 音变为二个 ṇ 音。「以此」者,因所指故。
Vuttanti vapitaṃ, yathā ‘‘sumedhabhūto bhagavā’’tiettha bodhiṃ asampattopi bodhisatto sumedhabhūto ‘‘bhagavā’’ti vuccati avassambhāviyattā, evaṃ haritaṃ asampattampi khettaṃ ‘‘harita’’nti vuccati avassambhāviyattāti atthaṃ dasseti ‘‘yasmimpi khette’’tiādinā.
「所说」者,已播种,如「世尊为善慧者」此处,菩萨虽未证菩提,因必然性故称为善慧者「世尊」,如是田地虽未耕作,因必然性故称为「耕地」,以「于任何田地」等显示此义。
Ahariteyevāti haritavirahe eva khetteti yojanā. Tatrāpīti aharitakhettepi. ‘‘Piṭṭhivaṃsassā’’tipadaṃ ‘‘passe’’tipade sāmyatthachaṭṭhī, iminā pakatigehaṃ dasseti. ‘‘Kūṭāgārakaṇṇikāyā’’tipadaṃ ‘‘upari, thūpikāyā’’tipade sāmyatthachaṭṭhī, iminā ekakūṭayutte māḷādike dasseti. Ṭhitaṃ bhikkhunti sambandho. Nisinnakaṃ yaṃkañci jananti yojanā. Tassāti ṭhitaṭṭhānassa. Antoti abbhantare, hi yasmā ayaṃ okāso patanokāsoti yojanā.
「唯于未耕」者,唯于无耕地之田,此为连结。「于彼亦」者,于未耕之田亦。「背墙之」一词,于「后面」一词为同义属格,以此显示原有之屋。「重阁角之」一词,于「上方、塔顶之」一词为同义属格,以此显示具一尖顶之楼阁等。站立之比库,此为连结。任何坐着之人,此为连结。「其」者,站立处之。「内」者,于内部,因此处所为堕落处,此为连结。
§136
136.Chāditaṃ nāmāti ettha chāditasaddo bhāvattho hoti, tenāha ‘‘chādana’’nti. Ujukamevāti chadanuṭṭhāpanato uddhaṃ ujukaṃ eva. Tanti chādanaṃ. Apanetvāpīti nāsetvāpi. Tasmāti yasmā labbhati, tasmā, pakkamitabbanti sambandho. Parikkhepenāti parivārena chādentassāti yojanā. Idhāpīti pariyāyachādanepi adhiṭṭhahitvāti sambandho. Tuṇhībhūtenāti tuṇhībhūto hutvā. Chadanuparīti chadanassa upari. Hīti saccaṃ. ‘‘Tato ce uttari’’nti ettha tato dvattipariyāyato uparīti dassento āha ‘‘tiṇṇaṃ maggānaṃ vā’’tiādi.
一三六、「名为已覆」者,于此已覆之词为状态义,故说「覆盖」。「唯直」者,从覆盖之设置向上唯直。「彼」者,覆盖物。「即使移开」者,即使除去。「因此」者,因得,因此,应离去,此为连结。「以围绕」者,以周围覆盖者,此为连结。「于此亦」者,于同义覆盖亦,应确定,此为连结。「以沉默者」者,成为沉默者而。「覆盖之上」者,覆盖物之上。「确实」者,真实。「从彼若更」者,于此从彼二三同义之上,显示此而说「三道或」等。
§137
137. Karena hatthena lunitabbo, chinditabbo, lātabbo gahetabboti vā karaḷoti kate atthapakaraṇādito tiṇamuṭṭhi evāti āha ‘‘tiṇamuṭṭhiya’’nti. Navamaṃ.
一三七、以手应拔、应切、应取或应执,故为可取,于作义之论藏中唯草束,故说「以草束」。第九。
10. Sappāṇakasikkhāpadaṃ十、含生物之水学处
§140
140. Dasame ‘‘jāna’’nti gacchantādigaṇoti āha ‘‘jānanto’’ti. Saṃ vijjati pāṇo etthāti sapāṇakaṃ. Etanti udakaṃ. Sayaṃ jānantopi parena jānāpentopi jānātiyeva nāmāti āha ‘‘yathā tathā vā’’ti. Sapāṇakaṃ udakanti karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ, tenāha ‘‘tena udakenā’’ti. Pubbeti pathavikhaṇanasikkhāpadādike.
第十〔学处〕中,「知」者,说为行等类,故说「知者」。「有生命」者,此中有生命存在,故为有生命。「此」者,水也。无论自己知,或令他人知,皆名为知,故说「无论如何」。「有生命之水」者,此为工具格之用法语,故说「以彼水」。「前」者,如掘地学处等。
Tatthāti ‘‘siñceyya vā siñcāpeyya vā’’tipade. Dhāranti sotaṃ. Mātikaṃ pamukhanti mātikaṃ abhimukhaṃ. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Aññato ṭhānato aññaṃ ṭhānaṃ netīti yojanā. ‘‘Sapāṇakaṃ udaka’’nti sāmaññavacanassapi visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa anupayojitabbato idha visesaudakanti sandhāyabhāsitatthaṃ dassento āha ‘‘idaṃ panā’’tiādi. Idaṃ pana na vuttanti sambandho. Yanti udakaṃ ‘‘gacchatī’’tipade kattā. Yatthāti yasmiṃ udaketi. Dasamaṃ.
「于彼」者,在「浇或令浇」之句中。「流」者,水流也。「以目录为首」者,以目录为对向。「于彼彼」者,在彼彼处。应连结为:从一处引至另一处。「有生命之水」者,因通称语于特殊情况下不能确定,且求特殊者不应使用特殊,为显示此处所说系指特殊之水,故说「然而此」等。「然而此未说」者,为连结。「去」者,水为「去」句中之主格。「于何处」者,在何水中也。第十〔学处〕竟。
Bhūtagāmavaggo dutiyo. · 第二，植物品。
3. Ovādavaggo
三、教诫品
1. Ovādasikkhāpada-atthayojanā一、教诫学处义释
§144
144. Bhikkhunivaggassa paṭhame tesanti therānaṃ. Mahākulehi nikkhamitvā pabbajitāti yojanā. Kuladhītaro vijjamānaguṇaṃ kathayantīti sambandho. ‘‘Ñātimanussāna’’ntipadaṃ ‘‘kathayantī’’tipade sampadānaṃ. Kutoti kassa therassa santikāti attho. Tesanti therānaṃ guṇanti sambandho. ‘‘Kathetu’’ntipadamapekkhitvā ‘‘vijjamānaguṇe’’ti vattabbe avatvā ‘‘vaṭṭantī’’tipadamapekkhiya ‘‘vijjamānaguṇā’’ti vuttaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatoti kathanakāraṇā abhihariṃsūti sambandho. Tenāti abhiharaṇahetunā.
第一四四〔学处〕。比库尼品之第一〔学处〕中,「彼等」者,长老们。应连结为:从大族出家。「族女」者,连结为:述说现存之功德。「亲族人」之句,为「述说」句之与格。「何处」者,意为在何长老处。「彼等」者,连结为长老之功德。期待「请说」之句,应说「现存之功德」,却未如此说,而期待「适合」之句,故说「现存功德者」。「实」者,真实,或因为。「彼」者,连结为:因说法之缘故而带来。「以彼」者,因带来之因。
Tesanti chabbaggiyānaṃ. Tāsūti bhikkhunīsu. ‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘upasaṅkamitvā’’tipade kammaṃ. Chabbaggiyānaṃ bhikkhunīsu upasaṅkamanaṃ lābhataṇhāya hoti, bhikkhunīnaṃ chabbaggīsu upasaṅkamanaṃ calacittatāya hotīti aññamaññūpasaṅkamantānaṃ viseso. Tiracchānabhūtā kathā tiracchānakathā niratthakakathāti dassento āha ‘‘tiracchānakathantī’’ti. Saggamaggagamanepīti pisaddo mokkhagamane pana kā nāma kathāti dasseti. Rājāno ārabbha pavattā kathā rājakathā. Ādisaddena corakathādayo saṅgaṇhāti.
「彼等」者,六群比库。「彼等女」者,在比库尼中。「比库尼」之句,为「前往」句之业格。六群比库前往比库尼处,系因利养渴爱;比库尼前往六群比库处,系因心动摇。此为互相前往者之差别。为显示畜生论为畜生话、无义话,故说「畜生话者」。「乃至」之「乃」字,显示于解脱道中,又有何话。关于国王而起之话为王话。以「等」字摄取盗贼话等。
§147
147.Te bhikkhūti chabbaggiyā bhikkhū bhaveyyunti sambandho. Adiṭṭhaṃ saccaṃ yehīti adiṭṭhasaccā, tesaṃ bhāvo adiṭṭhasaccattaṃ, tasmā adiṭṭhasaccattā bandhitvāti yojanā. Nesanti chabbaggiyānaṃ. Aññeneva upāyenāti aladdhasammutito aññeneva laddhasammutisaṅkhātena kāraṇena kattukāmoti sambandho. Paratoti parasmiṃ pacchā, uparīti attho. Karonto vāti paribāhire karonto eva hutvā āhāti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Yasmā na bhūtapubbāni, iti tasmā paribāhiraṃ karonto vāti attho.
第一四七〔学处〕。「彼等比库」者,应连结为六群比库。「未见真实者」者,彼等之状态为未见真实性,从未见真实性而结缚,应如是连结。「彼等」者,六群比库。「以另外方便」者,连结为:以未得认可之外,另以名为已得认可之因由而欲作。「于后」者,在后面,意为在上。「或作」者,应连结为:仅在外围作而说。「实」者,真实,或因为。因为非曾有,是故意为:或在外围作。
Tatthāti ‘‘anujānāmī’’tiādivacane. Sīlavāti ettha vantusaddo pasaṃsatthe ca atisayatthe ca niccayogatthe ca hoti. Tassāti laddhasammutikassa. Tanti sīlaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaddānaṃ kammadhārayabhāvaṃ, tehi ca saṃvutasaddassa tappurisabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pātimokkhovā’’tiādi. Tattha evasaddena kammadhārayabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.
「于彼」者,于「我允许」等语中。「具戒者」,此中「具」(vantu)一词,用于赞叹义、超越义及决定义。「彼之」者,已得认可者之。「彼」者,即戒。为显示「巴帝摩卡」与「律仪」二词为同义复合词,以及由彼二词与「防护」一词为依主复合词,故说「巴帝摩卡或」等。于此中,应知以「或」(eva)一词显示同义复合词性,以「以」(ena)一词显示依主复合词性。
Vattatīti attabhāvaṃ pavatteti. Kāritapaccayo hi adassanaṃ gato. Iminā iriyāpathavihāra dibbavihāra brahmavihāra ariyavihāresu catūsu vihāresu attabhāvavattanaṃ iriyāpathavihāraṃ dasseti. Hīti saccaṃ. Etanti ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’tivacanaṃ. Vibhaṅgeti jhānavibhaṅge.
「行」者,使自身存续。因使役态已不显现。以此于四种住——威仪住、天住、梵住、圣住中,显示自身存续之威仪住。「此」者,真实。「此」者,即「以巴帝摩卡律仪防护而住」之语。「分别」者,于禅那分别中。
‘‘Sīla’’ntiādīni aṭṭha padāni tulyādhikaraṇāni. Ayaṃ panettha sambandho – sīlaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ pamokkhanti. Samāpattiyāti samāpattatthāya. ‘‘Upeto’’tiādīni satta padāni aññamaññavevacanāni. Tattha upapannoti yutto anuyutto. Samannāgatoti samantato anu punappunaṃ āgatoti samannāgato, samaṅgībhūtoti attho. Ettha hi saṃsaddo samantatthavācako, anusaddo naupacchinnatthavācako. Tenāti tena kāraṇena. Pāletīti attabhāvaṃ bādhanato rakkhati. Yapetīti attabhāvo pavattati. Yāpetīti attabhāvaṃ pavattāpeti. Yapa yāpane. Yāpanaṃ pavattananti hi dhātupāṭhesu vuttaṃ (saddanītidhātumālāyaṃ 18 pakārantadhātu). Viharatīti ettha eko ākāratthavācako itisaddo luttaniddiṭṭho, iti vuccati, iti vuttanti vā yojanā.
「戒」等八词为同格词。此中之关系为:戒是诸善法之证得之基础、根本、足、制御、防护、解脱、出离。「证得之」者,为证得之故。「具足」等七词为同义词。其中,「具足」者,相应、随顺。「成就」者,从一切处、随顺、再三而来,故为成就,意为具备。此中「一切」(sam)一词表示周遍义,「随」(anu)一词表示不断义。「以彼」者,以彼为因。「守护」者,从破坏自身而保护。「存续」者,自身得以运行。「使存续」者,使自身运行。「存续」(yapa)为使存续义。因于词根集中说「存续即运行」。「住」者,此中一个表示方式义之「如是」(iti)一词,依规定省略,应连接为「如是说」或「如是所说」。
Ācāragocarasaddānaṃ dvandabhāvaṃ, tehi ca sampannasaddassa tappurisabhāvaṃ dassento āha ‘‘ācāragocarasampanno’’tiādi. Tattha casaddena dvandabhāvaṃ, enasaddena ca tappurisabhāvaṃ dasseti. Aṇusaddo appattho, mattasaddo pamāṇatthoti āha ‘‘appamattakesū’’ti. ‘‘Dassanasīlo’’tiiminā ‘‘dassāvī’’tiettha āvīsaddassa tassīlatthabhāvaṃ dasseti. ‘‘Samādāyā’’ti ettha saṃpubbaāpubbassa dāsaddassa kammāpekkhattā tassa kammaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘taṃ taṃ sikkhāpada’’nti. Iminā ‘‘sikkhāpadesū’’ti upayogatthe bhummavacananti dasseti. Atha vā sikkhāpadesūti niddhāraṇatthe bhummavacanametaṃ. ‘‘Taṃ taṃ sikkhāpada’’nti kammaṃ pana ajjhāharitabbanti dasseti. ‘‘Samādāyā’’ti ettha saṃsaddassa ca āpubbassa dāsaddassa ca yakārassa ca atthaṃ dassetuṃ ‘‘sādhukaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ. Etthāti imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Vitthāro pana gahetabboti yojanā. Yoti kulaputto.
显示「行」与「行境」二词为并列复合词,以及由彼二词与「圆满」一词为依主复合词,故说「行行境圆满」等。其中以「与」(ca)一词显示并列复合词性,以「以」(ena)一词显示依主复合词性。「微」(aṇu)一词为小义,「量」(matta)一词为限度义,故说「于微小」。以「见之性」显示「见者」中「者」(āvī)一词具有「具彼性」之义。「受持」中,因「受」(dā)一词有「取」(sam)前缀与「向」(ā)前缀,期待业,为显示其业,故说「彼彼学处」。以此显示「于诸学处」为目的格之处格。或者,「于诸学处」此为排除义之处格。然而显示「彼彼学处」为应引入之业。「受持」中,为显示「取」(sam)一词、「向」(ā)前缀之「与」(dā)一词及「如」(ya)一词之义,故说「善取」。「此中」者,于此注疏中。然而应取详说,此为连接。「彼」者,族姓子。
Assāti laddhasammutikassa. Yaṃ taṃ bahu sutaṃ nāma atthi, taṃ na sutamattamevāti yojanā. Mañjūsāyanti peḷāyaṃ. Sā hi sāmikassa sadhanattaṃ maññate imāyāti ‘‘mañjūsā’’ti vuccati. Mañjūsāyaṃ ratanaṃ sannicitaṃ viya sutaṃ sannicitaṃ asmiṃ puggaleti yojanā, etenāti ‘‘sannicita’’ntipadena, dassetīti sambandho. Soti laddhasammutiko bhikkhu. Sannicitaratanassevāti sannicitaratanassa iva. Tanti ‘‘ye te dhammā’’tiādivacanaṃ. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Assāti laddhasammutikassa bhikkhuno. Tatthāti ‘‘vacasā paricitā’’tiādivacane. Evamattho veditabboti yojanā. Paguṇāti ujukā. Ujuko hi ajimhattā pakaṭṭho uttamo guṇoti atthena ‘‘paguṇo’’ti vuccati. Anupekkhitāti punappunaṃ upagantvā ikkhitā, passitā dassitāti attho. Atthatoti abhidheyyatthato, aṭṭhakathātoti attho. Kāraṇatoti dhammato, pāḷitoti attho. Diṭṭhisaddassa paññāsaddavevacanattā ‘‘paññāyā’’ti vuttaṃ. Supaccakkhakatāti suṭṭhu akkhānaṃ indriyānaṃ paṭimukhaṃ katā.
「彼之」者,已得认可者之。凡彼多闻者,非仅闻而已,此为连接。「箱中」者,于匣中。因彼为主人之财富而思量「此为我之」,故称为「箱」。如宝藏积于箱中,闻积于此人,此为连接,以此,以「积」一词,显示,此为关系。「彼」者,已得认可之比库。「如积宝」者,如积宝之。「彼」者,「凡彼诸法」等语。「此中」者,于此学处中。「彼之」者,已得认可之比库之。「于彼」者,于「以语熟练」等语中。应知此义。「善」者,正直。因正直者由于不曲,故以超胜、最上之德义,称为「善」。「审察」者,再三接近而观察,意为见、示。「义」者,从所诠义,意为注疏。「理」者,从法,意为本文。因「见」一词与「慧」一词为同义词,故说「以慧」。「善现前作」者,善作眼等诸根之现前。
‘‘Bahussuto’’ti ettha bahussutassa tividhabhāvaṃ dassento āha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Nissayato muccatīti nissayamuccanako. Parisaṃ upaṭṭhāpetīti parisupaṭṭhāko. Bhikkhuniyo ovadatīti bhikkhunovādako. Tatthāti tividhesu bahussutesu. Nissayamuccanakena ettakaṃ uggahetabbanti sambandho. Upasampadāyāti upasampādetvā. Pañca vassāni etassāti pañcavasso. Tena uggahetabbanti yojanā. Sabbantimenāti sabbesaṃ paricchedānaṃ ante lāmake pavattena. Paguṇāti ajimhā ujukā. Vācuggatāti tasseva vevacanaṃ. Yassa hi pāḷipāṭhā sajjhāyanakāle paguṇā honti, tassa vācuggatā. Yassa vā pana vācuggatā honti, tassa paguṇā. Tasmā tāni padāni aññamaññakāraṇavevacanāni. Pakkhadivasesūti juṇhapakkhakāḷapakkhapariyāpannesu divasesu. Dhammasāvanatthāyāti sampattānaṃ parisānaṃ dhammassa sāvanatthāya suṇāpanatthāyāti adhippāyo. Sāvanatthāyāti ettha yupaccayaparattā kāritapaccayo lopo hotīti daṭṭhabbaṃ. Tasmā sāvīyate suṇāpīyate sāvananti vacanattho kātabbo. Bhāṇavārā uggahetabbāti sambandho. Sampattānanti attano santikaṃ sampattānaṃ. Parikathanatthāyāti parissaṅgena āliṅganena kathanatthaṃ, appasaddasaṅkhātāya vācāya kathanatthanti attho. ‘‘Kathāmaggo’’ti vuttattā vatthukathāyeva adhippetā, na suttasaṅkhāto pāḷipāṭho. Anu pacchā, punappunaṃ vā dāyakā modanti etāyāti anumodanā. Jhānaṃ vā maggo vā phalaṃ vā samaṇadhammo nāma. Tassa karaṇatthaṃ uggahetabbanti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Catūsu disāsu apaṭihatoti cātuddiso, apaṭihatatthe ṇapaccayo.
「多闻」中,显示多闻者之三种性,故说「然此」等。从依止而解脱,故为依止解脱者。侍奉众,故为众侍者。教诫比库尼,故为比库尼教诫者。「于彼」者,于三种多闻者中。以依止解脱者应学如许,此为关系。「达上」者,令达上后。「五年属彼」者,五岁者。以彼应学,此为连接。「一切至此」者,以一切分别之末尾、最后所行。「善」者,不曲、正直。「语通达」者,即彼之同义词。因于诵习时,彼之本文善者,彼有语通达。或然而,彼有语通达者,彼之善。故彼等词为互为因之同义词。「于半月日」者,于白半月、黑半月所摄之诸日中。「为法听闻之故」者,为已来之众之法之听闻故、令听闻故,此为意趣。「为听闻之故」中,此中应知因「令」(yu)后缀之后,使役态省略。故应作「令听闻、令使闻为听闻」之语义。应学诵品,此为关系。「已来」者,已来至自己近处者。「为遍说之故」者,为以众围绕、拥抱而说故,意为以称为少声之语而说故。因说「说道」,故唯意指事说,非称为经之本文。「随后,或再三施者欢喜以此」,故为随喜。禅那或道或果,名为沙门法。为彼之作故应学,此为连接。「此」者,真实,或因。「于四方无碍」,故为四方者,于无碍义有「具」(ṇa)后缀。
Parisupaṭṭhāpakena kātabbāti yojanā. Abhivinayeti aññamaññaparicchinne vinayapiṭake. Dve vibhaṅgāti bhikkhuvibhaṅgo ca bhikkhunivibhaṅgo ca. Asakkontena parisupaṭṭhāpakena bhikkhunāti sambandho. Evaṃ attano atthāya uggahetabbaṃ dassetvā idāni parisāya atthāya uggahetabbaṃ dassento āha ‘‘parisāya panā’’tiādi. Abhidhammeti aññamaññaparicchinne suttantapiṭake eva, na abhidhammapiṭake. Tayo vaggāti sagāthāvaggo nidānavaggo khandhavaggoti tayo vaggā. Vāsaddo aniyamavikappattho. Ekanti ekaṃ nipātaṃ. Tato tatoti nikāyato. Samuccayaṃ katvāti rāsiṃ katvā. Na vuttanti aṭṭhakathāsu na kathitaṃ. Yassa pana natthi, so na labhatīti yojanā. Suttante cāti suttantapiṭake pana. Uggahitoti sarūpakathanena gahito, uccāritoti attho. Disāpāmokkhoti disāsu ṭhitānaṃ bhikkhuādīnaṃ pāmokkho. Yena kāmaṃ gamoti yathākāmaṃ gamo.
「应由侍者为之」,应连结。「于律」者,于互相区别的律藏中。「二分别」者,比库分别与比库尼分别。「不能的侍者比库」,应连结。如是显示为自己的利益应学习后,今为显示为众的利益应学习,说「然而为众」等。「于法」者,于互相区别的经藏中,非于阿毗达摩藏。「三品」者,有偈品、因缘品、蕴品,三品。「或」字是不定选择之义。「一」者,一部。「从彼」者,从部。「作集合」者,作聚集。「未说」者,于诸注疏中未说。「然而若无,彼不得」,应连结。「于经中」者,于经藏中。「已学」者,以相似说而取,已诵之义。「诸方之首」者,住于诸方的比库等之首。「随意而去」者,随欲而去。
Catūsu nikāyesūti khuddakanikāyato aññesu dīghanikāyādīsu. Ekassāti aññatarassa ekassa . Ekanikāyenāti ekasmiṃ nikāye laddhanayena. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthāti catuppakaraṇassa aṭṭhakathāyaṃ. Nānatthanti nānāpayojanaṃ. Tanti vinayapiṭakaṃ. Ettāvatāti ettakapamāṇena paguṇena. Hotīti itisaddo parisamāpanattho. Iti parisamāpanaṃ veditabbanti yojanā.
「于四部」者,于除小部外的其他长部等。「一」者,某一。「以一部」者,以于一部得方法。「实」者,真实,或因为。「于彼」者,于四事的注疏中。「种种义」者,种种目的。「彼」者,律藏。「以此量」者,以此量的充足。「是」者,「如是」字是结束之义。「如是应知结束」,应连结。
Ubhayāni kho panassāti ādi pana vuttanti sambandho. Aññasminti vinayapiṭakato itarasmiṃ. Tatthāti ‘‘ubhayāni kho panassā’’tiādivacane. Yathā yenākārena āgatāni, taṃ ākāraṃ dassetunti yojanā. Padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosavirahitānīti padānaṃ paccābhaṭṭhasaṅkarabhūtehi dosehi virahitāni. Ettha ca padapaccābhaṭṭhanti padānaṃ paṭinivattitvā ābhassanaṃ gaḷanaṃ, cutanti attho. Padasaṅkaranti padānaṃ vipatti, vināsoti attho. ‘‘Suttaso’’ti sāmaññato vuttepi khandhakaparivārasuttaṃ eva gahetabbanti āha ‘‘khandhakaparivārato’’ti. Anubyañjanasoti ettha byañjanasaddo akkharassa ca padassa ca vācakoti āha ‘‘akkharapadapāripūriyā cā’’ti. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「然而彼之两者」等,「已说」,应连结。「从其他」者,从律藏的其他。「于彼」者,于「然而彼之两者」等语中。「如何以何方式来,为显示彼方式」,应连结。「离词回转混杂过失」者,离以词的回转混杂为性的诸过失。于此,「词回转」者,词的回转而发光、消失,脱落之义。「词混杂」者,词的坏失,灭坏之义。「从经」者,虽以总说而说,应取篇集与附随经,说「从篇集与附随」。「以随形好」者,于此「形好」字是字母与词的能说者,说「以字母词的圆满」。「实」者,真实,或因为。
‘‘Sithiladhanitādīna’’ntipadaṃ ‘‘vacanenā’’tipade kammaṃ, ‘‘vacanenā’’tipadaṃ ‘‘sampannāgato’’tipade hetu, ‘‘vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā’’tipadāni ‘‘vācāyā’’tipade visesanāni. Sithiladhanitādīnanti ādisaddena niggahitavimuttasambandhavavatthitadīgha rassa garu lahu saṅkhātā aṭṭha byañjanabuddhiyo saṅgaṇhāti. Yathāvidhānavacanenāti akkharacintakānaṃ yathā saṃvidahanavacanena. Vācāyeva karīyati kathīyati uccārīyati vākkaraṇaṃ cakārassa kakāraṃ katvā. Hīti tadeva yuttaṃ. Mātugāmo yasmā sarasampattirato, tasmā hīḷetīti yojanā. ‘‘Sarasampattirahita’’ntipadaṃ ‘‘vacana’’ntipade visesanabhāvena visesaṃ katvā ‘‘hīḷetī’’tipade hetubhāvena sampajjanato hetuantogadhavisesananti daṭṭhabbaṃ. Sabbāsanti bhikkhunīnaṃ. ‘‘Sīlācārasampattiyā’’tiiminā jāti gotta rūpa bhogādinātiatthaṃ nivatteti. Kāraṇañcāti aṭṭhakathañca. Tajjetvāti ubbejetvā. Tāsanti bhikkhunīnaṃ. Gihikāleti bhikkhunovādakassa gihikāle anajjhāpannapubbo hotīti sambandho. Hi tadeva yuttaṃ. ‘‘Mātugāmo’’tipadaṃ ‘‘na karotī’’tipade suddhakattā, ‘‘uppādetī’’tipade hetukattā. Ṭhitassa bhikkhuno dhammadesanāyāpīti yojanā. Apisaddo garahattho. Visabhāgehīti viruddhehi vatthārammaṇehi. Ayuttaṭṭhāneti pabbajitānaṃ ananurūpaṭṭhāne. Chandarāganti balavataṇhaṃ. Tenāti tena hetunā.
「松弛音等」句是「以语」句的业,「以语」句是「具足来」句的因,「为显示义的清晰、无结、可了知」等句是「语」句的限定。「松弛音等」者,以「等」字摄取鼻音、释放、连结、确定、长、短、重、轻,称为八种字母知。「以如法语」者,以思惟字母者的如实施设语。「语即被作、被说、被诵,语作」,以「吒」的「咖」作「咖」。「实」者,彼即合理。「女人因为喜好音声圆满,因此轻视」,应连结。「无音声圆满」句,以「语」句的限定性作限定,以「轻视」句的因性成就,应见为因所摄的限定。「一切」者,比库尼的。「以戒行具足」,以此排除生、姓、色、财等义。「原因」者,注疏。「激发」者,激励。「彼等」者,比库尼的。「在家时」者,比库尼教诫者在家时未曾亲近,应连结。「实」,彼即合理。「女人」句是「不作」句的纯作者,是「生起」句的因作者。「对站立的比库的说法」,应连结。「亦」字是呵责义。「以不同分」者,以相违的衣与所缘。「不适当处」者,于出家者的不相应处。「欲贪」者,强渴爱。「以彼」者,以彼因。
‘‘Ettha cā’’tiādimhi ayaṃ pana saṅgaho –
「于此」等中,此是摄集:
‘‘Sīlavā bahussuto ca, svāgato ca suvācako;
「具戒、多闻,善来、善语者;」
Piyo paṭibalo cāpi, najjhāpanno ca vīsatī’’ti.
『可爱者、有能力者,且不被轻蔑者二十』。
§148
148.Vatthusminti aṭṭhuppattiyaṃ. Kakāralopaṃ katvā garudhammāti vuccantīti āha ‘‘garukehi dhammehī’’ti. Teti garudhammā. Hīti yasmā. ‘‘Ekato’’ti sāmaññena vuttavacanassa visesena gahetabbataṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhikkhunīnaṃ santike’’ti. Yathāvatthukamevāti pācittiyameva. Tañhi vatthussa āpattikāraṇassa anurūpaṃ pavattattā ‘‘yathāvatthuka’’nti vuccati.
『于事中』者,于罪生起中。去除 ka 音后,称为『重法』,故说『以重法』。『彼』者,诸重法。『何以故』者,因为。『一起』者,为显示以共通方式所说之语应以特殊方式理解,故说『于比库尼面前』。『如事』者,即巴吉帝亚。因为彼随顺于事、于罪因而转起,故称为『如事』。
§149
149.Pātoti pageva, paṭhamanti attho. Asammaṭṭhaṃ sammajjītabbanti sambandho. Asammajjane dosaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘asammaṭṭhaṃ hī’’tiādi. Hīti tappākaṭīkaraṇajotako. Tanti pariveṇaṃ. Disvā bhaveyyunti sambandho. Tenāti asotukāmānaṃ viya bhavanahetunā. Pariveṇasammajjanassa ānisaṃsaṃ dassetvā pānīyaparibhojanīyaupaṭṭhānassa tameva dassento āha ‘‘anto gāmato panā’’ti ādi. Tasminti pānīyaparibhojanīye.
『清晨』者,即清早,第一之义。应连接『未扫者应扫』。显示不扫之过失,故说『未扫者何以故』等。『何以故』者,显示彼过失之词。『彼』者,僧房。应连接『见后将有』。『以彼』者,以成为不欲听闻者之因。显示扫僧房之利益后,显示供奉饮水与漱口水之同样利益,故说『然而从村内』等。『因此』者,于饮水与漱口水中。
Sākhābhaṅgampīti bhañjitabbasākhampi. Dutiyoti viññū puriso dutiyo. Nisīditabbaṭṭhānaṃ dassento āha ‘‘nisīditabba’’ntiādi. ‘‘Vihāramajjhe’’ti sāmaññato vatvā visesato dassetuṃ vuttaṃ ‘‘dvāre’’ti. Osaranti avasaranti etthāti osaraṇaṃ, tañca taṃ ṭhānañceti osaraṇaṭṭhānaṃ, tasmiṃ. Samaggatthāti ettha saṃpubbo ca āpubbo ca gamusaddo hoti, tato hiyyattanīsaṅkhātaṃ tthavacanaṃ vā hoti, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā hoti, saṃyogaparattā ā upasaggo rasso ca hoti, iti atthaṃ dassento āha ‘‘sammā āgatatthā’’ti. Tattha ‘‘sammā’’tipadena saṃsaddassa atthaṃ dasseti, ‘‘ā’’itipadena ātyūpasaggaṃ, ‘‘gata’’itipadena gamudhātuṃ, ‘‘ttha’’itipadena hiyyattanīsaṅkhātaṃ tthavacanaṃ vā, pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattaṃ vā dasseti. Ayaṃ panetthattho – samaṃ tumhe āgatatthāti. Pañcamīsaṅkhātassa thavacanassa tthattakāle samaṃ tumhe āgā attha bhavathāti. ‘‘Āgacchantī’’tipadena ‘‘vattantī’’ti ettha vatudhātuyā atthaṃ dasseti, ‘‘paguṇā vācuggatā’’tipadehi adhippāyaṃ dasseti. Pāḷīti garudhammapāḷi.
『树枝折断亦』者,应折之树枝亦。『第二』者,有智之人为第二。显示应坐之处,故说『应坐』等。『于寺院中』者,以共通方式说后,为以特殊方式显示,故说『于门』。『下降处』者,于此下降,即下降处,且彼即彼处,故为下降处,于彼处。『平等到达处』者,此处有带 saṃ 前缀与 ā 前缀之 gam 词根,从彼有称为昨日之 ttha 词,或有称为第五格之 tha 词变为 ttha,因连音故 ā 前缀变短,如是显示义理,故说『正确到达处』。其中,以『正确』一词显示 saṃ 词之义理,以『ā』一词显示 ā 前缀,以『到达』一词显示 gam 词根,以『ttha』一词显示称为昨日之 ttha 词,或显示称为第五格之 tha 词变为 ttha。此处之义理为:你们平等到达之处。当称为第五格之 tha 词变为 ttha 时:你们平等到达、存在。以『来者』一词显示此处『转起者』中 vat 词根之义理,以『先说、已说』等词显示意趣。『经文』者,重法经文。
Tatthāti tassaṃ pāḷiyaṃ, tesu vā abhivādanādīsu catūsu. Maggasampadānanti maggaṃ pariharitvā bhikkhussa okāsadānaṃ. Bījananti bījaniyā vidhūpanaṃ. Pānīyāpucchananti pānīyassa āpucchanaṃ. Ādisaddena paribhojanīyāpucchanādikaṃ saṅgaṇhāti. Ettha cāti etesu catūsu abhivādanādīsu. ‘‘Anto gāme vā’’tiādīni cha padāni ‘‘kātabbamevā’’tipade ādhāro. Rājussāraṇāyāti rañño ānubhāvena janānaṃ ussāraṇāya. Mahābhikkhusaṅgho sannipatati etthāti mahāsannipātaṃ, tasmiṃ mahāsannipāte ṭhāne nisinne satīti yojanā. Paccuṭṭhānanti paṭikacceva uṭṭhānaṃ. Taṃ tanti sāmīcikammaṃ.
『于彼』者,于彼经文中,或于彼等礼敬等四者中。『道供给』者,避开道路而给予比库空间。『扇』者,以扇扇风。『饮水询问』者,询问饮水。以『等』字摄取询问漱口水等。『于此且』者,于此等四者礼敬等中。『于村内或』等六词,依于『应作』一词。『为王之驱使』者,以王之威力驱使众人。『大比库僧团集会于此』者,大集会,于彼大集会处坐时,如是连接。『起迎』者,预先起立。『彼』者,适宜之业。
Sakkatvāti cittiṃ katvā, saṃ ādaraṃ katvāti attho. Tenāha ‘‘yathā kato’’tiādi. Tiṇṇaṃ kiccānanti ‘‘sakkatvā garuṃkatvā mānetvā’’tisaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ kiccānaṃ. Anīyasaddo kammatthoti āha ‘‘na atikkamitabbo’’ti.
『恭敬』者,作意,即作尊重之义。故说『如作』等。『三种义务』者,称为『恭敬、尊重、敬重』之三种义务。『不应』字为业处,故说『不应越』。
Natthi bhikkhu etthāti abhikkhuko āvāso, so kittake ṭhāne abhikkhuko, yo āvāso abhikkhuko nāma hotīti āha ‘‘sace’’ti ādi. ‘‘Upassayato’’tipadaṃ ‘‘abbhantare’’tipade apādānaṃ. Etthāti abhikkhuke āvāse. Hīti saccaṃ. Tatoti aḍḍhayojanabbhantare ṭhitaāvāsato. Paranti aññasmiṃ āvāse, bhummatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Pacchābhattanti bhattato pacchā. Tatthāti abhikkhuke āvāse. ‘‘Bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘vadantī’’tipade kammaṃ. Vuttappamāṇeti aḍḍhayojanabbhantarasaṅkhāte vuttappamāṇe. Sākhāmaṇḍapepīti sākhāya chāditamaṇḍapepi. Pisaddena āvāse pana kā nāma kathāti dasseti. Vuttāti vasitā. Ettāvatāti ekarattaṃ vasitamattena. Etthāti sabhikkhuke āvāse. Upagacchantīhi bhikkhunīhi yācitabbāti yojanā. Pakkhassāti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa. ‘‘Terasiya’’ntipadena avayaviavayavabhāvena yojetabbaṃ. Mayanti amhe. Yatoti yena ujunā maggenāti sambandho. Tenāha ‘‘tena maggenā’’ti. Aññena maggenāti ujumaggato aññena jimhamaggena. Ayanti ayaṃ āvāso. Tatoti bhikkhūnaṃ āvāsato, bhikkhuniupassayato vā, idameva yuttataraṃ. Vakkhati hi ‘‘amhākaṃ upassayato gāvutamatte’’ti. Khemaṭṭhāneti abhayaṭṭhāne. Tañhi khīyanti bhayā etthāti khemaṃ, khemañca taṃ ṭhānañceti khemaṭṭhānanti katvā ‘‘khemaṭṭhāna’’nti vuccati. Tāhi bhikkhunīhīti aḍḍhayojanamatte ṭhāne vasantīhi. Tā bhikkhuniyoti gāvutamatte ṭhāne vasantiyo. Antarāti tumhākaṃ, amhākañca nivāsanaṭṭhānassa, nivāsanaṭṭhānato vā antare vemajjhe. Bhummatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Ṭhite maggeti sambandho ‘‘santikā’’tipadaṃ ‘‘āgata’’itipade apādānaṃ. Tatthāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ upassaye. Iti yācitabbāti yojanā. Tatoti bhikkhūnaṃ yācitabbato, paranti sambandho.
「此处无比库」者,无比库之住处。彼无比库住处于何等处所为无比库耶?为示「称为无比库住处者」,故说「若」等。「从精舍」一词,于「内」一词中为从格。「此处」者,于无比库住处。「实」者,真实。「彼」者,从位于半由旬内之住处。「他」者,于其他住处,此为处格意义之用法语。「午后」者,食后。「彼处」者,于无比库住处。「比库尼」一词,于「说」一词中为业格。「所说量」者,于称为半由旬内之所说量。「于树枝覆盖之堂」者,即使于以树枝覆盖之堂。以声音于住处,究竟有何言说耶?为示此,故说。「所说」者,已住。「以此量」者,仅以一夜已住之量。「此处」者,于有比库之住处。应结合为「前往之比库尼应乞求」。「月之」者,阿萨荼月之白分。应以部分与整体之关系结合「十三日」一词。「我等」者,我们。「由何」者,结合为「由何直道」。故说「由彼道」。「由其他道」者,由直道以外之其他曲道。「此」者,此住处。「彼」者,从比库之住处,或从比库尼精舍,此更为适当。因将说「从我等精舍一伽伍德」。「安全处」者,无畏处。彼实「于此处畏惧被消灭」故为安全,安全且彼为处所,作为安全处,故称为「安全处」。「由彼等比库尼」者,由住于半由旬量处者。「彼等比库尼」者,住于一伽伍德量处者。「中间」者,汝等与我等住处之间,或从住处至住处之间、中央。此为处格意义之离格语。结合为「位于道路」。「近」一词,于「来」一词中为从格。「彼处」者,于其他比库尼之精舍。如是应结合为「应乞求」。「彼」者,从比库之应乞求,结合为「他」。
Cātuddaseti āsaḷhīmāsassa juṇhapakkhassa catuddasannaṃ divasānaṃ pūraṇe divase. Idhāti imasmiṃ vihāre. ‘‘Ovāda’’ntipadaṃ ‘‘anu’’itipade kammaṃ. Anujīvantiyoti anugantvā jīvanaṃ vuttiṃ karontiyo. Vuttā bhikkhūti sambandho. Dutiyadivaseti āsaḷhīpuṇṇamiyaṃ. Athāti pakkamanānantaraṃ. Etthāti bhikkhūnaṃ pakkantattā apassane. ‘‘Ābhogaṃ katvā’’tiiminā ābhogaṃ akatvā vasituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Sabhikkhukāvāsaṃ gantabbamevāti adhippāyo. Sāti vassacchedāpatti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Kenaci kāraṇenāti bhikkhācārassa asampadādinā kenaci nimittena. Hīti saccaṃ. Bhikkhūnaṃ pakkantādikāraṇā abhikkhukāvāse vasantiyā kiṃ abhikkhukāvāseva pavāretabbanti āha ‘‘pavārentiyā panā’’tiādi.
「于十四日」者,于阿萨荼月白分十四日之圆满日。「此处」者,于此精舍。「教诫」一词,于「随」一词中为业格。「随行生活」者,随行而作生活、营生。结合为「所说比库」。「第二日」者,于阿萨荼满月日。「尔时」者,出发之后。「此处」者,因比库已出发而不见。以「作意而」此语,示「不作意而住不适当」。意趣为「应前往有比库住处」。「彼」者,破瓦萨之罪。「实」者,真实,或因为。「以任何原因」者,以乞食行不成就等任何因缘。「实」者,真实。因比库出发等原因,住于无比库住处者,究竟应于无比库住处自恣耶?为示此,故说「然自恣者」等。
Anvaddhamāsanti ettha anusaddo vicchatthavācako kammappavacanīyo, tena payogattā bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘addhamāse addhamāse’’ti. Paccāsīsitabbāti ettha patipubbo ca āpubbo ca sidhātu icchattheti āha ‘‘icchitabbā’’ti. Sidhātuyā dvebhāvo hoti. Āpubbo sisi icchāyantipi dhātupāṭhesu vuttaṃ. Tatthāti ‘‘uposathapucchaka’’ntivacane. Pakkhassāti yassa kassaci pakkhassa. Mahāpaccariyaṃ pana vuttanti sambandho. Ovādassa yācanaṃ ovādo uttarapadalopena, soyeva attho payojanaṃ ovādattho, tadatthāya. Pāṭipadadivasatoti dutiyadivasato. So hi cando vuddhiñca hāniñca paṭimukhaṃ pajjati ettha, etenāti vā pāṭipadoti vuccati. Itīti evaṃ vuttanayena. Bhagavā paññapetīti yojanā. Aññassāti dhammassavanakammato aññassa. Nirantaranti abhikkhaṇaṃ, ‘‘paññapetī’’tipade bhāvanapuṃsakaṃ. Hīti vitthāro. Evañca satīti evaṃ bahūpakāre sati ca. Yanti yaṃ dhammaṃ. Sātthikanti sapayojanaṃ. Yathānusiṭṭhanti anusiṭṭhiyā anurūpaṃ. Sabbāyeva bhikkhuniyopīti yojanā. Hīti saccaṃ.
「每半月」者,此处随字为分离义之业格助词,因与彼用法,于处格意义为用法语,故说「半月半月」。「应期待」者,此处巴帝前缀与阿前缀,悉达都为欲求义,故说「应欲求」。悉达都有重复。阿前缀悉悉为欲求义,于词根集亦说。「彼处」者,于「伍波萨他询问者」之语。「月之」者,任何月之。然说大事,应结合。教诫之乞求为教诫,以后词省略,彼即义理、目的为教诫义,为彼义。「从初日」者,从第二日。彼月实于此处面对增长与减损,或以此,故称为初日。「如是」者,以如是所说方式。应结合为「世尊制定」。「其他」者,其他于闻法业。「无间」者,恒常,于「制定」一词中为作者中性。「实」者,详说。「如是若有」者,若有如是多利益。「何」者,何法。「有义」者,有目的。「如所教」者,与教诫相应。应结合为「一切比库尼亦」。「实」者,真实。
Ovādaṃ gacchatīti ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gacchati. Na ovādo gantabboti ovādaṃ yācituṃ bhikkhusaṅghassa ārāmo na gantabbo. Ovādoti ca upayogatthe paccattavacananti daṭṭhabbaṃ. Itarathā hi saddapayogo virujjheyya. Ovādaṃ gantunti ovādaṃ yācanatthāya bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ gantuṃ.
「前往教诫」者,为乞求教诫而前往比库僧团之园林。「不应前往教诫」者,为乞求教诫,不应前往比库僧团之园林。教诫者,应见为用法意义之对格语。否则,语词用法将相违。「为前往教诫」者,为教诫乞求之目的而前往比库僧团之园林。
‘‘Dve tisso bhikkhuniyo’’tipadaṃ ‘‘yācitvā’’tipade dutiyākammaṃ. ‘‘Pesetabbā’’tipade paṭhamākammaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādassa gahaṇatthāya upasaṅkamanaṃ. Ārāmanti bhikkhusaṅghassa ārāmaṃ. Tatoti gamanato paranti sambandho. Tena bhikkhunāti ovādapaṭiggāhakena bhikkhunā. Tanti sammataṃ bhikkhuṃ.
「二三比库尼」一词,于「乞求而」一词中为第二业格。于「应遣」一词中为第一业格。「教诫亲近」者,为受取教诫之目的之亲近。「园林」者,比库僧团之园林。「彼」者,结合为「从前往之后」。「由彼比库」者,由受持教诫之比库。「彼」者,认可之比库。
Ussahatīti sakkoti. Pāsādikenāti pasādaṃ āvahena pasādajanakena kāyavacīmanokammenāti attho. Sampādetūti tividhaṃ sikkhaṃ sampādetu. Ettāvatāti ettakena ‘‘pāsādikena sampādetū’’ti vacanamattena. Hīti phalajotako. Etanti ‘‘tāhī’’tivacanaṃ.
「能」者,能够。「以令喜」者,以带来喜悦、生喜悦之身语意业,此为义理。「令成就」者,令成就三学。「以此量」者,以此许「以令喜令成就」之语言而已。「实」者,果之显示。「此」者,「由彼等」之语。
Ettha ca bhikkhūnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena vacanavāro tividho hoti, taṃ tividhaṃ vacanavāraṃ bhikkhunīnaṃ saṅghagaṇapuggalavasena tīhi vacanavārehi guṇitaṃ katvā nava vacanavārā honti, taṃ ākāraṃ dassento āha ‘‘tatrāyaṃ vacanakkamo’’ti. Tatrāti purimavacanāpekkhaṃ. Vacanākāro pākaṭova.
于此,比库们的言说次第,依僧团、众、个人而有三种。将此三种言说次第,以比库尼的僧团、众、个人之三种言说次第相乘,则成九种言说次第。为显示此理趣,故说『于此,此为言说次第』。『于此』者,关涉前述之言说。言说之理趣甚为明显。
Ekā bhikkhunī vā bahūhi bhikkhunīupassayehi ovādatthāya pesite vacanākāraṃ dassento āha ‘‘bhikkhunisaṅgho ca ayyā’’tiādi.
为显示一位比库尼或众多比库尼为教诫之故而被派遣至比库尼住处时的言说理趣,故说『比库尼僧团与尊者』等。
Tenāpīti ovādapaṭiggāhakenāpi ‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘paṭiggāhakenā’’ti pade kammaṃ. Puna ‘‘ovāda’’ntipadaṃ ‘‘apaṭiggahetu’’ntipade kammaṃ. Balati assāsapassāsamattena jīvati, na paññājīvitenāti bālo. Gilāyati rujatīti gilāno. Gamissati gantuṃ bhabboti gamiko. Ayaṃ panettha yojanā – gantuṃ bhabbo yo bhikkhu gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāma. Atha vā yo bhikkhu gantuṃ bhabbattā gamissati gamanaṃ karissati, iti tasmā so bhikkhu gamiko nāmāti. ‘‘Bhabbo’’ti ca hetuantogadhavisesanaṃ.
『以彼』者,即以教诫受取者。『教诫』一词,在『受取者』一词中为业格。又『教诫』一词,在『不受取』一词中为业格。『愚者』者,仅以入息出息之程度而活命,非以慧命而活,故为愚者。『病者』者,患病也,故为病者。『能行者』者,能够前往,故为能行者。然而此处之连结为:能够前往之比库将前往、将作前往,是故彼比库名为能行者。或者:因能够前往之故而将前往、将作前往之比库,是故彼比库名为能行者。『能够』者,为含摄于因中之特殊限定词。
Tatthāti bālādīsu tīsu puggalesu. Dutiyapakkhadivaseti pāṭipadato dutiyapakkhadivase. Uposathaggeti uposathagehe. Tañhi uposathaṃ gaṇhanti, uposatho vā gayhati asminti ‘‘uposathagga’’nti vuccati. Tasmiṃ uposathagge. ‘‘Anārocetu’’nti vacanassa ñāpakaṃ dassetvā ‘‘apaccāharitu’’nti vacanassa tameva dassento āha ‘‘aparampi vutta’’ntiādi.
『于彼』者,于愚者等三种人中。『第二半月日』者,从布萨日起算之第二半月日。『伍波萨他堂』者,于伍波萨他堂中。因于彼处取伍波萨他,或伍波萨他于此处被取,故称为『伍波萨他堂』。于彼伍波萨他堂中。显示『不告知』一词之表示后,为显示『不回报』一词之同义,故说『又于其他处说』等。
Tatthāti ovādapaṭiggāhakesu bhikkhūsu. No cassāti no ce assa. Sabhaṃ vāti samajjaṃ vā. Sā hi saha bhāsanti ettha, santehi vā bhāti dibbatīti ‘‘sabhā’’ti vuccati, taṃ sabhaṃ vā upasaṅkamissāmīti yojanā. Tatrāti tasmiṃ sabhādike. Evaṃ ‘‘tatthā’’tipadepi.
『于彼』者,于教诫受取之比库们中。『若无彼』者,若无彼。『或集会』者,或聚会。因于此处与众共语,或与众共显现、共照耀,故称为『集会』,连结为:我将前往彼集会。『于彼』者,于彼集会等处。如是于『于彼处』一词中亦然。
Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso, tasmiṃ pavāretvāti sambandho. Bhikkhusaṅgheti bhikkhusaṅghassa santike, samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Ajjatanāti ettha asmiṃ ahani ajja, imasaddato ahanīti atthe jjapaccayo, imasaddassa ca akāro, ajja eva ajjatanā, svattho hi tanapaccayo. Aparasmiṃ ahani aparajja, aparasaddato ahanīti atthe jjapaccayo sattamyantoyeva. Etthāti pavāraṇe, ‘‘anujānāmī’’tiādivacane vā. Hīti saccaṃ.
『十四日之圆满为十四日』,连结为:于彼日自恣后。『比库僧团』者,于比库僧团之近处,此为表示近处义之地格。『今日』者,此处『于此日为今』,从『此』一词,于『日』义中加『吒』后缀,『此』一词变为『阿』音,『今日即今日』,『德那』后缀表示『今日』义。『于次日为明日』,从『次』一词,于『日』义中加『吒』后缀,仅以第七格结尾。『于此』者,于自恣中,或于『我允许』等言说中。『确实』者,真实也。
Kolāhalanti kotūhalaṃ. Paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbāti saṅghena paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā.
「喧哗」者,骚动也。「首先应请比库尼」者,僧团首先应请比库尼。
Tāya bhikkhuniyā vacanīyo assāti yojanā. Passanto paṭikarissatīti vajjāvajjaṃ passanto hutvā paṭikarissati.
「由彼比库尼应告知」者,此为连接。「见而将行」者,成为见过失与非过失者而将行。
Ubhinnanti bhikkhubhikkhunīnaṃ. Yathāṭhāneyevāti yaṃ yaṃ ṭhānaṃ yathāṭhānaṃ, tasmiṃ yathāṭhāneyeva. Kenaci pariyāyenāti kenaci kāraṇena. Avapubbo varasaddo pihitatthoti āha ‘‘pihito’’ti. Vacanaṃyevāti ovādavacanaṃyeva. Pathoti jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhānassa kāraṇattā patho. Dosaṃ panāti abhikkamanādīsu ādīnavaṃ pana. Añjentīti makkhenti. Bhikkhūhi pana ovadituṃ anusāsituṃ vaṭṭatīti yojanā.
「两者」者,比库与比库尼也。「如其所应」者,凡何处为所应处,于彼处如其所应也。「以任何方式」者,以任何理由也。「阿瓦一词为遮止义」者,说「遮止」也。「唯言说」者,唯教诫之言说也。「道」者,因处于长老位之故,道为处之因也。「然而过失」者,然而于前往等中之过患也。「涂抹」者,污染也。「然而比库们教诫、教导是适当的」者,此为连接。
Aññanti ovādato aññaṃ. Esoti garudhammo.
「其他」者,教诫以外之其他也。「此」者,重法也。
§150
150. ‘‘Adhammakamme’’ti ettha katamaṃ kammaṃ nāmāti āha ‘‘adhammakammetiādīsū’’tiādi. Tatthāti adhammakammadhammakammesu.
「于非法甘马」者,于此「何者名为甘马」,故说「于非法甘马等」。「于彼」者,于非法甘马与法甘马中也。
§152
152. Uddesaṃ dento bhaṇati, anāpattīti yojanā. Osāretīti katheti. Catuparisatīti catuparisasmiṃ. Tatrāpīti tena bhikkhunīnaṃ suṇanakāraṇenāti. Paṭhamaṃ.
「诵说时说,无罪」者,此为连接。「使下」者,说也。「于四众」者,于四众中也。「于彼亦」者,以彼为比库尼们听闻之因也。第一。
2. Atthaṅgatasikkhāpadaṃ二、日没学处
§153
153. Dutiye pariyāyasaddo vāratthoti āha ‘‘vārenā’’ti. Vāroti ca anukkamoyevāti āha ‘‘paṭipāṭiyāti attho’’ti. Adhikaṃ cittaṃ imassāti adhicetoti dassento āha ‘‘adhicittavato’’tiādi. Adhicittaṃ nāma idha arahattaphalacittameva, na vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittanti āha ‘‘arahattaphalacittenā’’ti. ‘‘Adhicittasikkhā’’tiādīsu (pārā. 45; dī. ni. 3.305; ma. ni. 1.497; a. ni. 6.105; mahāni. 10) hi vipassanāpādakabhūtaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ ‘‘adhicitta’’nti vuccati. Na pamajjatoti na pamajjantassa. Sātaccakiriyāyāti satatakaraṇena. Ubho loke munati jānātīti munīti ca, monaṃ vuccati ñāṇaṃ munanaṭṭhena jānanatthena, tamassatthīti munīti ca dassento āha ‘‘muninotī’’tiādi. Tattha ‘‘yo munati…pe… munanena vā’’tiiminā paṭhamatthaṃ dasseti, ‘‘monaṃ vuccati…pe… vuccatī’’tiiminā dutiyatthaṃ dasseti. Muna gatiyanti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 15 pakārantadhātu) vuttattā ‘‘yo munatī’’ti ettha bhūvādigaṇiko munadhātuyeva, na kīyādigaṇiko mudhātūti daṭṭhabbaṃ. Atha vā muna ñāṇeti dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 17 kiyādigaṇika) vuttattā ‘‘munātī’’ti kīyādigaṇikova. Dhātvantanakāralopoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Monaṃ vuccati ñāṇa’’nti cettha ñāṇaṃ nāma arahattañāṇameva. Monassa patho monapathoti vutte sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammāva adhippetāti āha ‘‘sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesū’’ti. Atha vā adhisīlasikkhādayo adhippetāti āha ‘‘tīsu vā sikkhāsū’’ti. Pubbabhāgapaṭipadanti arahattañāṇassa pubbabhāge pavattaṃ sīlasamathavipassanāsaṅkhātaṃ paṭipadaṃ. Pubbabhāgeti arahattañāṇassa pubbabhāge. Etthāti ‘‘adhicetaso…pe… sikkhato’’ti vacane. ‘‘Tādino’’tipadaṃ ‘‘munino’’tipadena yojetabbanti āha ‘‘tādisassa khīṇāsavamunino’’ti. Etthāti ‘‘sokā na bhavanti tādino’’ti vacane. Rāgādayo upasametīti upasantoti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘rāgādīna’’nti. Sati assatthīti satimāti katvā mantusaddo niccayogatthoti āha ‘‘satiyā avirahitassā’’ti.
第一五三节。于第二义中,「次第」一词表示「次数」之义,故说「以次数」。「次数」者即「依次第」,故说「依次第,此为其义」。为显示「对此有增上心」即「具增上心」,故说「具增上心者」等。此处所谓「增上心」,唯指阿拉汉果心,非指作为观之基础的八等至心,故说「以阿拉汉果心」。于「增上心学」等处,作为观之基础的八等至心被称为「增上心」。「不放逸」者,即不放逸者之义。「以恒常作」者,即以常时作之义。「牟尼」者,「于两世间了知」即「知」,或「牟那」被称为「智」,以了知之义、知之义,「彼有此」故为「牟尼」,为显示此义故说「牟尼者」等。其中,以「凡了知……乃至……或以了知」显示第一义,以「牟那被称为……乃至……被称为」显示第二义。因于诸界书中说「牟那为行」,故于「凡了知」处应见为属于第一类的「牟那」界,非属于第六类的「牟」界。或者,因于诸界书中说「牟那为智」,故「了知」唯属于第六类。应见为界之末尾「那」字脱落。于「牟那被称为智」处,所谓「智」唯指阿拉汉智。「牟那之道即牟那道」,于此所说中,所指即三十七菩提分法,故说「于三十七菩提分法中」。或者,所指为增上戒学等,故说「或于三学中」。「前分道」者,于阿拉汉智之前分生起的、名为戒止观的道。「前分」者,于阿拉汉智之前分。「此处」者,于「具增上心……乃至……学」之语中。应以「牟尼」一词连结「如是者」一词,故说「如是漏尽牟尼」。「此处」者,于「如是者无忧」之语中。为显示「贪等寂止」即「寂止」,故说「贪等」。「有念者彼有」,作如是后,「曼图」词表示恒常结合之义,故说「不离念者」。
Na kasīyati na vilekhīyatīti akāso, soyeva ākāso. Antarena chiddena ikkhitabboti antalikkho. Ākāso hi catubbidho ajaṭākāso, kasiṇugghāṭimākāso, paricchinnākāso, rūpaparicchedākāsoti. Tattha ajaṭākāsova idhādhippeto ‘‘antalikkhe’’ti visesitattā. Tenāha ‘‘na kasiṇugghāṭime, na pana rūpaparicchede’’ti. Paricchinnākāsopi rūpaparicchedākāsena saṅgahito. ‘‘Ma’’nti padaṃ ‘‘avamaññantī’’ti pade kammaṃ. Ettakamevāti etappamāṇaṃ ‘‘adhicetaso’’tiādisaṅkhātaṃ vacanameva, na aññaṃ buddhavacananti attho. Ayanti cūḷapanthako thero. Handāti vassaggatthe nipāto. Mama ānubhāvaṃ dassemi, tumhe passatha gaṇhathāti adhippāyo. Vuṭṭhāyāti tato catutthajjhānato vuṭṭhahitvā. Antarāpi dhāyatīti ettha pisaddassa aṭṭhānatthaṃ dassento āha ‘‘antaradhāyatipī’’ti. Eseva nayo ‘‘seyyampi kappetī’’ti etthapi. Theroti cūḷapanthako thero. Idaṃ padaṃ antarantarā yuttaṭṭhānesu sambandhitvā ‘‘tañceva bhaṇatī’’tiiminā sambandhitabbaṃ. Bhātutherassāti jeṭṭhakabhātubhūtassa mahāpanthakatherassa.
「不被耕、不被掘」即「虚空」,彼即虚空。「应以中间之孔隙观见」即「空界」。虚空有四种:无障碍虚空、遍处所破虚空、限定虚空、色限虚空。其中,此处所指唯无障碍虚空,因以「于空界」特别指明。故说「非遍处所破,亦非色限」。限定虚空亦摄于色限虚空中。「勿」一词为「轻蔑」一词之业格。「仅此」者,仅此量名为「具增上心」等之语,非其他佛语,此为其义。「阿夷」者,朱腊般踏咖长老。「来」者,为雨安居义之不变词。意趣为:我示我之威力,汝等观见、把握。「出已」者,从彼第四禅那出已。「于中间亦行」,此处为显示「毗」字之义,故说「中间隐没亦」。此同理于「亦作卧」处。「长老」者,朱腊般踏咖长老。此词应于中间适当处连结,以「彼亦说」连结。「兄长老」者,为兄长之玛哈般踏咖长老。
Padmanti gāthāyaṃ tayo pādā indavajirā, catutthapādo upendavajiro. Tasmā padmanti ettha makāre pare dukārukārassa lopaṃ katvā parakkharaṃ netvā ‘‘padma’’nti dvibhāvena likhitabbaṃ. Avītagandhanti ettha vīti dīghuccāraṇameva yuttaṃ. Paṅke davati gacchatīti padumaṃ. Kokaṃ duggandhassa ādānaṃ nudati apanetīti kokanudaṃ. Sundaro gandho imassāti sugandhaṃ. Ayaṃ panettha yojanā – yathā kokanudasaṅkhātaṃ sugandhaṃ pāto pageva bālātapena phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ hutvā virocamānaṃ padumaṃ siyā, tathā aṅgīrasaṃ aṅgito sarīrato niccharaṇapabhassararasaṃ hutvā virocamānabhūtaṃ antalikkhe tapantaṃ ādiccaṃ iva tedhātuke tapantaṃ sammāsambuddhaṃ passāti.
「足」者,偈颂中三足为因陀罗跋阇罗,第四足为伍边陀罗跋阇罗。故于「足」处,于「玛」字之后,作「杜」字「伍」字之脱落,取后字,以「巴德玛」之双音书写。「未离香」,此处「维」之长音诵读方为正确。「于泥中行」即「莲花」。「驱逐恶香之取」即「驱恶香」。「此有美妙香」即「妙香」。此处之连结为:如名为驱恶香之妙香,清晨以初日光开敷、绽放,成为未离香而辉耀之莲花,如是从身体出生之光辉,成为辉耀者,如于空界照耀之日轮,于三界照耀之正自觉者,汝等应见。
Paguṇanti vācuggataṃ. Tatoti asakkuṇeyyato. Nanti cūḷapanthakaṃ. Theroti mahāpanthako thero nikkaḍḍhāpesīti sambandho. Soti cūḷapanthako. Athāti tasmiṃ kāle. Bhagavā āhāti yojanā. Buddhacakkhunāti āsayānusayaindriyaparopariyattañāṇasaṅkhātena sabbaññubuddhānaṃ cakkhunā. Tanti cūḷapanthakaṃ. Tassāti cūḷapanthakassa. Athāti tasmiṃ ārocanakāle. Assāti cūḷapanthakassa, datvāti sambandho. Rajaṃ malaṃ harati apanetīti rajoharaṇaṃ, pilotikakhaṇḍaṃ. Soti cūḷapanthako. Tassāti pilotikakhaṇḍassa, ‘‘anta’’ntipade avayavisambandho. Parisuddhampīti pisaddo aparisuddhe pilotikakhaṇḍe kā nāma kathāti dasseti. Saṃveganti santāsaṃ bhayanti attho. Athāti tasmiṃ ārambhakāle. Assāti cūḷapanthakassa. ‘‘Ta’’ntipadaṃ ‘‘mamāyanabhāva’’ntipadena sambandhaṃ katvā yojanā kātabbāti. Dutiyaṃ.
「巴贡」者,已说出。「彼」者,从不能。「那」者,朱腊般踏咖。「长老」者,玛哈般踏咖长老令驱出,此为连结。「索」者,朱腊般踏咖。「尔时」者,于彼时。「世尊说」为连结。「以佛眼」者,以名为意趣随眠根上下智之一切智佛之眼。「彼」者,朱腊般踏咖。「彼」者,朱腊般踏咖之。「尔时」者,于彼告知时。「阿萨」者,朱腊般踏咖之,「与已」为连结。「除尘垢」者,除去尘垢,即布片。「索」者,朱腊般踏咖。「彼」者,布片之,于「边」一词有部分连结。「清净亦」者,「毗」字显示于不清净之布片有何话。「悚惧」者,恐怖、畏惧,此为其义。「尔时」者,于彼策励时。「阿萨」者,朱腊般踏咖之。「彼」一词应与「我之阿夷性」一词作连结而为连结。第二。
3. Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ三、比库尼住处学处
§162
162. Tatiye ‘‘ovadati pācittiyassā’’ti sāmaññato vuttepi visesato attho gahetabboti āha ‘‘aṭṭhahi garudhammehi ovadantasseva pācittiya’’nti. Itoti imasmā sikkhāpadamhā. Yatthayatthāti yasmiṃ yasmiṃ sikkhāpade. Sabbattha tattha tatthāti yojanāti. Tatiyaṃ.
第一六二节。于第三中,虽以总说「教诫为巴吉帝亚」,然应取别义,故说「唯以八敬法教诫者为巴吉帝亚」。「从此」者,从此学处。「于何处何处」者,于何学处何学处。「一切处彼处彼处」为连结。第三。
Pakiṇṇakakathā杂论
Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Idaṃ pakiṇṇakaṃ vuttanti sambandho. Tīṇi pācittiyānīti bhikkhuno asammatattā ekaṃ pācittiyaṃ, sūriyassa atthaṅgatattā ekaṃ, bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitattā ekanti tīṇi pācittiyāni. Kathanti kena kāraṇena hotīti yojanā. Tatthāti bhikkhunupassayaṃ. Tassevāti sammatasseva bhikkhuno. Aññena dhammenāti garudhammehi aññena dhammena. Divā panāti sūriyuggamanato tassa anatthaṅgateyevāti.
「此处」者,于此学处。「此杂事已说」为连结。「三巴吉帝亚」者,因比库未被认可一巴吉帝亚,因日已没一,因前往比库尼住处一,故三巴吉帝亚。「何故」者,以何因缘,此为连结。「彼处」者,比库尼住处。「彼唯」者,唯被认可之比库。「以其他法」者,以敬法以外之其他法。「然于日间」者,从日出至彼未没。
4. Āmisasikkhāpadaṃ四、利养学处
§164
164. Catutthe bahuṃ mānaṃ kataṃ yehīti bahukatā. Bahukatā hutvā na ovadantīti atthaṃ dassento āha ‘‘na bahukatā’’tiādi. Dhammeti sīlādidhamme. Adhippāyoti ‘‘na bahukatā’’tipadassa, chabbaggiyānaṃ vā adhippāyoti yojanā. ‘‘Kattukāmoti ādīna’’ntipadaṃ ‘‘attho’’tipade vācakasambandho.
第四条中,「诸人作了很多」者,即「多作」。为显示「多作之后不教诫」之义,故说「非多作」等。「法」者,戒等诸法。「意趣」者,连结为「非多作」一词之意趣,或六群比库之意趣。「欲作等」一词与「义」一词有能诠关系。
Asammato nāma ṭhapito veditabboti yojanā. Sammutinti bhikkhunovādakasammutiṃ. Pacchā sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitoti yojanāti. Catutthaṃ.
「未被认可」者,应知连结为「被设立」。「认可」者,比库尼教诫者之认可。「后来住于沙玛内拉位」,如是连结。第四条竟。
5. Cīvaradānasikkhāpadaṃ五、施衣学处
§169
169. Pañcame rathikāyāti racchāya. Sā hi rathassa hitattā rathikāti vuccati. Sandiṭṭhāti samodhānavasena dassīyitthāti sandiṭṭhā. Diṭṭhamattakā mittāti āha ‘‘mittā’’ti. Sesanti vuttavacanato sesaṃ vacanaṃ. Tatrāti cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpade. Hīti visesajotakaṃ. Idhāti imasmiṃ cīvaradānasikkhāpadeti. Pañcamaṃ.
第五条中,「于街道」者,于道路。因为是车之所依,故称为「街道」。「被见」者,因以会合之方式被显示,故为「被见」。「仅见过之友」,故说「友」。「其余」者,从所说之语而来的其余之语。「于彼」者,于衣接受学处。「实」者,显示差别。「于此」者,于此衣施与学处。第五条竟。
6. Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ六、缝衣学处
§175
175. Chaṭṭhe udāyīti ettha mahāudāyī, kāḷudāyī, lāḷudāyīti tayo udāyī honti. Tesu tatiyovādhippetoti āha ‘‘lāḷudāyī’’ti. Pabhāvena ṭhāti pavattatīti paṭṭhoti kate paṭibalova labbhati. Tenāha ‘‘paṭibalo’’ti. Nipuṇoti kusalo. ‘‘Paṭibhānena katacitta’’ntiiminā ‘‘paṭibhānacitta’’nti padassa majjhe padalopaṃ dasseti. Soti lāḷudāyī akāsīti sambandho. Tassāti cīvarassa. ‘‘Yathāsaṃhaṭa’’nti ettha evasaddo ajjhāharitabboti āha ‘‘yathāsaṃhaṭamevā’’ti.
第六条中,「伍答夷」者,于此有三位伍答夷:大伍答夷、黑伍答夷、愚伍答夷。其中第三位是所指,故说「愚伍答夷」。「以威力而住」者,「运转」,于所作中得有能力。故说「有能力」。「善巧」者,熟练。以「以辩才所作之心」一词,显示「辩才心」一词中间有词之省略。「彼」者,连结为愚伍答夷作了。「其」者,衣之。「如所集」者,于此应引入「如是」之词,故说「如所集即」。
§176
176. Yaṃ cīvaraṃ nivāsituṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, taṃ cīvaraṃ nāmāti yojanā. Evaṃ hīti evameva. ‘‘Dukkaṭa’’ntiiminā ‘‘sayaṃ sibbati, āpatti pācittiyassā’’ti ettha antarāpattiṃ dasseti. Ārāti sūci. Sā hi arati nissaṅgavasena gacchati pavisatīti ‘‘ārā’’ti vuccati, tassā patho gamanaṃ ārāpatho, tasmiṃ, ārāpathassa nīharaṇāvasānattā ‘‘nīharaṇe’’ti vuttaṃ. Satakkhattumpīti anekakkhattumpi. Āṇattoti āṇāpīyatīti āṇatto. ‘‘Āṇāpito’’ti vattabbe ṇāpesaddassa lopaṃ, ikārassa ca akāraṃ katvā, ‘‘ādatte’’ti ākhyātapade tevibhattiyā viya tapaccayassa ca dvibhāvaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘sakiṃ cīvaraṃ sibbāti vutto’’ti. Atha panāti tato aññathā pana. Āṇattassāti āṇāpitassa. Sambahulānipi pācittiyāni hontīti sambandho.
「凡能够穿着或披覆之衣,名为衣」,如是连结。「如是实」者,正如是。以「恶作」一词,显示「自己缝,犯巴吉帝亚」中之中间罪。「针」者,缝针。因为彼以无执着之方式去、入,故称为「针」,其道路、行走为「针路」,于彼,因针路之拔出为终结,故说「于拔出」。「百次亦」者,多次亦。「被命令」者,被命令为「被命令」。应说「被命令」时,省略「命令」之词,将「伊」音作「阿」音,如「取」之动词词以第三格之方式,并将「达」后缀作双重,如是所说。故说「被命令一次缝衣」。「然而」者,从彼异于彼。「被命令者」者,被命令者。连结为「多个巴吉帝亚亦有」。
Yepi nissitakā sibbantīti yojanā, ācariyupajjhāyesu sibbantesūti sambandho. Tesanti ācariyupajjhāyānaṃ. Tesampīti nissitakānampi. Ñātikānaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaranti sambandho. ‘‘Antevāsikehī’’tipadaṃ ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ. Tatrāpīti ācariyupajjhāyehi sibbāpanepi. ‘‘Antevāsike’’tipadaṃ ‘‘vañcetvā’’tipade suddhakammaṃ, ‘‘sibbāpentī’’tipade kāritakammaṃ. Itaresanti ācariyupajjhāyānanti. Chaṭṭhaṃ.
「诸依止者亦缝」,如是连结,连结为「于老师、依止师缝时」。「彼等」者,老师、依止师之。「彼等亦」者,依止者亦。连结为「亲属比库尼之衣」。「以弟子」一词,于「令缝」一词为使役业。「于彼亦」者,于以老师、依止师令缝亦。「弟子」一词,于「欺骗」一词为纯粹业,于「令缝」一词为使役业。「其他」者,老师、依止师。第六条竟。
7. Saṃvidhānasikkhāpadaṃ七、约同行学处
§181
181. Sattame ‘‘tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pacchā gacchantīna’’nti padāni ‘‘pattacīvara’’nti pāṭhasesena yojetabbānīti āha ‘‘pacchā gacchantīnaṃ pattacīvara’’nti. Tā bhikkhuniyo pacchā gacchantiyoti vibhattivipallāsaṃ katvā ‘‘dūsesu’’ntipadena yojetabbānīti āha ‘‘tā bhikkhuniyo corā dūsayiṃsū’’ti. Atha vā vibhattivipallāsamakatvā ‘‘acchindiṃsū’’ti pade ‘‘pattacīvara’’ntipadaṃ ajjhāharitvā ‘‘dūsesu’’ntipade ‘‘sīla’’nti pāṭhaṃ ajjhāharitvā yojetabbanti daṭṭhabbaṃ.
第七【条】中,「那些比库尼在后行」等词句,应与「钵与衣」等文句相连结,故说「在后行者的钵与衣」。「那些比库尼在后行」者,作格位倒置后,应与「诸贼」一词相连结,故说「诸贼侵犯了那些比库尼」。或者,不作格位倒置,而在「夺取」一词中插入「钵与衣」一词,在「诸贼」一词中插入「戒」之文句后相连结,应如是见。
§182-3
182-3. Saṃpubbo, vipubbo ca dhādhātu tvāpaccayo hotīti āha ‘‘saṃvidahitvā’’ti. Kukkuṭoti tambacūḷo. So hi kukati āhāratthaṃ pāṇakādayo ādadātīti kukkuṭo. Ayanti gāmo. Adhikaraṇe ṇoti āha ‘‘sampadanti etthā’’ti. Etthāti ca etasmiṃ gāme. Uttarapadassa adhikaraṇatthattā pubbapadena chaṭṭhīsamāsoti āha ‘‘kukkuṭāna’’ntiādi. Evaṃ ṇasaddassa adhikaraṇatthaṃ, pubbapadena chaṭṭhīsamāsañca dassetvā idāni ṇasaddassa bhāvatthaṃ, pubbapadena bāhiratthasamāsañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘atha vā’’ti. Tatthāti pacchimapāṭhe. Uppatitvāti uḍḍitvā uddhaṃ ākāsaṃ laṅgitvāti attho. Etthāti pacchimapāṭhe. Dvidhāti padagamanapakkhagamanavasena dvipakārena. ‘‘Upacāro na labbhatī’’tiiminā gāmantaro na hoti, ekagāmoyeva pana hoti, tasmā āpattipi ekāyeva hotīti dasseti. Paccūseti pabhāte. So hi paṭiviruddhaṃ timiraṃ useti nāsetīti paccūsoti vuccati. Vassantassāti ravantassa. ‘‘Vacanato’’tipadaṃ ‘‘āpattiyevā’’tipade ñāpakahetu. Ratanamattantaroti kukkupamāṇena byavadhāno.
第一百八十二至一百八十三【条】。「桑」前缀、「维」前缀与「达」词根加「塔瓦」后缀,故说「共同安排」。「咕咕德」者,红冠鸡也。因其为求食而咕咕叫,取虫等,故名咕咕德。「阿亚」者,村也。于处格有「纳」字,故说「在此聚集」。「在此」者,在此村中。因后词为处格义,与前词作属格复合,故说「诸咕咕德之」等。如是显示「纳」字之处格义及与前词之属格复合后,今为显示「纳」字之存在义及与前词之外在义复合,故说「或者」。「在彼处」者,在后一读法中。「飞起后」者,飞起后越过上方虚空之义。「在此」者,在后一读法中。「二种」者,依足行与翼行二种方式。以「不得中间」此语显示村中间不存在,只是一村而已,因此罪也只有一个。「巴咕萨」者,黎明时。因其驱逐对立之黑暗、破坏之,故称巴咕萨。「下雨时」者,发声时。「从言说」一词是「只有罪」一词之标示因。「拉德纳玛德德安德拉」者,以咕咕德之量为间隔。
Tatrāti ‘‘gāmantare gāmantare’’ti vacane. Hīti vitthāro. Ubhopīti bhikkhubhikkhuniyopi saṃvidahantīti sambandho. Na vadantīti aṭṭhakathācariyā na kathayanti. Catunnaṃ maggānaṃ samāgamaṭṭhānaṃ catukkaṃ, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ, catukkato atirekānaṃ vā maggānaṃ sambaddhaṭṭhānaṃ siṅghāṭakaṃ. Tatrāpīti upacārokkamanepi. Gāmatoti attano gāmato. Yāva na okkamanti, tāvāti yojanā. Sandhāyāti ārabbha. Athāti tasmiṃ nikkhamanakāle. Dvepīti bhikkhubhikkhuniyopi gacchantīti sambandho. Tanti vacanaṃ.
「在彼处」者,在「村与村之间」之言说中。「希」者,详说也。「二者皆」者,比库与比库尼共同安排之连结。「不说」者,注疏诸师不说。四道之会合处为「咖都咖」,二道、三道或超过四道之连接处为「辛喀德咖」。「在彼处亦」者,在踏入中间时亦。「从村」者,从自己之村。「直至未踏入」与「直至」应连结。「关于」者,缘于。「那时」者,在彼出发时。「二者亦」者,比库与比库尼行走之连结。「德」者,言说也。
Hīti viseso. ‘‘Gāmantare gāmantare’’ti purimasmiṃ naye atikkame anāpatti, okkamane āpattīti ayaṃ viseso.
「希」者,差别也。在「村与村之间」前述方法中,越过时无罪,踏入时有罪,此为差别。
§184
184.Gatapubbatthāti gatapubbā attha bhavathāti attho. Ehi gacchāmāti vā āgaccheyyāsīti vā vadatīti yojanā. Cetiyavandanatthanti thūpassa vandituṃ.
第一百八十四【条】。「去过之义」者,汝等曾去过之义。「来,我们去」或「汝应来」,如是说之连结。「为礼敬塔之义」者,为礼拜塔。
§185
185.Visaṅketenāti ettha kālavisaṅketo, dvāravisaṅketo, maggavisaṅketoti tividho. Tattha kālavisaṅketeneva anāpattiṃ sandhāya ‘‘visaṅketena gacchanti, anāpattī’’ti āha. Dvāravisaṅketena vā maggavisaṅketena vā āpattimokkho natthi. Tamatthaṃ dassento āha ‘‘purebhatta’’ntiādi. Cakkasamāruḷhāti iriyāpathacakkaṃ vā sakaṭacakkaṃ vā sammā āruḷhā. Janapadāti janakoṭṭhāsā. Pariyāyantīti pari punappunaṃ yanti ca āyanti cāti. Sattamaṃ.
第一百八十五【条】。「以约定」者,此中有时间约定、门约定、道路约定三种。其中,仅以时间约定而关于无罪,故说「以约定而行,无罪」。以门约定或以道路约定则无免罪。为显示此义,故说「午前」等。「登上车轮」者,善登上威仪轮或车轮。「聚落」者,人群部分。「周行」者,周遍反复去与来。第七完。
8. Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ八、登船学处
§188
188. Aṭṭhame saha aññamaññaṃ thavanaṃ abhitthavanaṃ santhavo, saṅgamoti vuttaṃ hoti. Mittabhāvena santhavo mittasanthavo, lokehi assādetabbo ca so mittasanthavo ceti lokassādamittasanthavo, tassa vaso pabhū, tena vā āyattoti lokassādamittasanthavavaso, tena. Uddhaṃ gacchatīti uddhaṃgāminīti dassento āha ‘‘uddha’’ntiādi. Uddhanti ca idha paṭisoto. Tenāha ‘‘nadiyā paṭisota’’nti. ‘‘Uddhaṃgāmini’’ntimātikāpadaṃ ‘‘ujjavanikāyā’’tipadabhājaniyā saṃsandento āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Yoti bhikkhu. Uddhaṃ javanatoti paṭisotaṃ gamanato. Tenāti tena hetunā. Assāti ‘‘uddhaṃgāmini’’ntipadassa. Anusotaṃ idha adho nāmāti āha ‘‘anusota’’nti. Assapīti pisaddo purimāpekkho. Tatthāti ‘‘uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā’’tivacane. Yanti nāvaṃ harantīti sambandho. Sampaṭipādanatthanti sammā paṭimukhaṃ pādanatthaṃ, ujupajjāpanatthanti attho. Etthāti nāvāyaṃ. ‘‘Ṭhapetvā’’tipadabhājanimapekkhitvā ‘‘upayogatthe nissakkavacana’’nti āha. ‘‘Aññatrā’’ti mātikāpade apekkhite nissakkatthe nissakkavacanampi yujjateva.
第一百八十八。第八条中,「相互」「强化」「交往」「会合」,如是所说。以友谊之交往为友交往,彼友交往为世间所应享味,故为世味友交往,受其支配,或依彼而转,故为世味友交往所支配,以此。为显示「向上行」者向上而去,故说「向上」等。此中「向上」者,逆流也。故说「河之逆流」。为连结摄颂句「向上行」与分析句「逆流行者」,故说「然而」等。「彼」者,比库也。「向上速行」者,由逆流而行之故。「以此」者,以此因故。「彼」者,「向上行」一句之。「顺流」此中名为「向下」,故说「顺流」。「亦」者,「亦」字观待前文。「于彼」者,于「向上行或向下行」之语中。「彼等」与「运载船」相连。「为正确引导之义」者,为正对面引导之义,即正确教导之义。「于此」者,于船中。观待分析「除外」一句,故说「为用途之义之离格语」。于所观待之摄颂句「除外」中,离格义之离格语亦正当。
§189
189. Ekaṃ tīraṃ agāmakaṃ araññaṃ hotīti yojanā. Addhayojanagaṇanāya pācittiyāni hontīti sambandho. Majjhena gamanepīti pisaddo agāmakaaraññatīrapassena gamane kā nāma kathāti dasseti. Na kevalaṃ nadiyāti kevalaṃ nadiyā eva anāpatti nāti yojanā, aññesupi samuddādīsu anāpattīti adhippāyo. Yopi bhikkhu gacchatīti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
第一百八十九。「一岸为无村之阿兰若」,如是连结。「以半由旬计算则有巴吉帝亚」,如是相连。「于中间行时亦」,「亦」字显示:于无村阿兰若岸边而行时,有何可说?非唯河,「唯」者,非唯河而已无罪,如是连结;于其余海等亦无罪,此为意趣。「彼比库亦行」,如是相连。「实」者,真实,或因为。
§191
191. Kālavisaṅketo, titthavisaṅketo, nāvāvisaṅketoti tividho visaṅketo. Tattha kālavisaṅketena anāpattiṃ sandhāya ‘‘visaṅketena abhiruhantī’’ti vuttaṃ. Aññena visaṅketena āpattiyeva, tamatthaṃ dassento āha ‘‘idhāpī’’tiādīti. Aṭṭhamaṃ.
第一百九十一。时约定、渡口约定、船约定,三种约定。其中,依时约定而无罪,为连结此,故说「以约定而登」。以其余约定则有罪,为显示此义,故说「于此亦」等。第八竟。
9. Paripācitasikkhāpadaṃ九、促成供养学处
§192
192. Navame mahānāgesūti mahāarahantesu tiṭṭhamānesu santesu, cetake pessabhūte navake bhikkhū nimantetīti adhippāyo. Itarathāti vibhattivipallāsato vā pāṭhasesato vā aññena pakārena. Antaraṃ majjhaṃ pattā kathā antarakathāti dassento āha ‘‘avasāna’’ntiādi. Pakirīyitthāti pakatā, na pakatā vippakatāti vutte kariyamānakathāvāti āha ‘‘kariyamānā hotī’’ti. Addhacchikenāti upaḍḍhacakkhunā. Tehīti therehi.
第一百九十二。第九条中,「于大龙」者,于大阿拉汉住立存在时,遣使者新比库而邀请,此为意趣。「否则」者,由格位颠倒,或由文句余留,或以其余方式。为显示「中间」「中央」所达之语为中间语,故说「结束」等。「为散乱义」者,已作,未作为未作,于所说时,为正作之语,故说「正作」。「以半眼」者,以半眼。「彼等」者,以长老等。
§194
194.Laddhabbanti laddhārahaṃ. Assāti ‘‘bhikkhuniparipācita’’ntipadassa. Sammā ārabhitabboti samārambhoti dassento āha ‘‘samāraddhaṃ vuccatī’’ti. Paṭiyāditassāti paripācitassa bhattassa. Gihīnaṃ samārambhoti gihisamārambho, katvatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tatoti tato bhattato. Aññatrāti vinā. Tamatthaṃ vivaranto āha ‘‘taṃ piṇḍapātaṃ ṭhapetvā’’ti. Padabhājane pana vuttanti sambandho. ‘‘Ñātakapavāritehī’’tipadaṃ ‘‘asamāraddho’’tipade kattā. Atthatoti bhikkhuniaparipācitaatthato. Tasmāti yasmā atthato samāraddhova hoti, tasmā.
第一百九十四。「应得」者,应得之。「彼」者,「比库尼所料理」一句之。「应正确开始」者,为显示「已开始」,故说「说为已开始」。「已受请者之」者,已料理之食之。「在家众之开始」者,在家众开始,此为作格义之属格语。「从彼」者,从彼食。「除外」者,无。为阐明此义,故说「除彼钵食」。然于分析句中所说,如是相连。「亲戚所请者」一句,于「未开始」句中为作者。「从义」者,从比库尼未料理义。「因此」者,因为从义而为已开始,因此。
§195
195.Paṭiyāditanti paṭiyattaṃ. Pakatiyā paṭiyattaṃ pakatipaṭiyattanti dassento āha ‘‘pakatiyā’’tiādi. Mahāpaccariyaṃ pana vuttanti sambandho. Tassāti tasseva bhikkhuno. Aññassāti tato aññassa bhikkhuno.
第一百九十五。「已受请」者,已准备。为显示「本性已准备」为本性准备,故说「本性」等。然说大供养,如是相连。「彼之」者,彼比库之。「其余」者,彼以外之其余比库。
§197
197.Bhikkhuniparipācitepīti pisaddo bhikkhuniaparipācite kā nāma kathāti dassetīti. Navamaṃ.
197. 「于比库尼已熟练者亦」:「亦」字显示「于比库尼未熟练者,何名为话?」之义。第九。
10. Rahonisajjasikkhāpadaṃ第十，隐秘处坐学处
§198
198. Dasame pāḷiattho cāti ettha pāḷisaddo vinicchiyasadde ca yojetabbo ‘‘pāḷivinicchayo’’ti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. ‘‘Idaṃ sikkhāpada’’ntipadaṃ ‘‘ekapariccheda’’ntipade tulyatthakattā, ‘‘paññatta’’ntipade kammaṃ. Uparīti acelakavaggeti. Dasamaṃ.
198. 于第十中,「巴利文义与」:此中「巴利」一词应连接于决择义,即「巴利之决择」。「与」者,真实也,或因为。「此学处」一词,因与「一分别」一词义同,故于「制定」一词为业。「于上」者,即裸行者品。第十。
Ovādavaggo tatiyo. · 教诫品第三。
4. Bhojanavaggo
第四、食物品
1. Āvasathapiṇḍasikkhāpada-atthayojanā一、住处施食学处义释
§203
203. Bhojanavaggassa paṭhame āvasathe paññatto piṇḍo āvasathapiṇḍoti dassento āha ‘‘samantā’’tiādi. Parikkhittanti parivutaṃ āvasathanti sambandho. Addhaṃ pathaṃ gacchantīti addhikā. Gilāyanti rujantīti gilānā. Gabbho kucchiṭṭhasatto etāsanti gabbhiniyo. Malaṃ pabbājentīti pabbajitā, tesaṃ yathānurūpanti sambandho. Paññattāni mañcapīṭhāni etthāti paññattamañcapīṭho, taṃ. Anekagabbhaparicchedaṃ anekapamukhaparicchedaṃ āvasathaṃ katvāti yojanā. Tatthāti āvasathe. Tesaṃ tesanti addhikādīnaṃ. Hiyyosaddassa atītānantarāhassa ca anāgatānantarāhassa ca vācakattā idha anāgatānantarāhavācakoti āha ‘‘svepī’’ti. Kuhiṃ gatā iti vutteti yojanā. ‘‘Kukkuccāyanto’’tipadassa nāmadhātuṃ dassento āha ‘‘kukkuccaṃ karonto’’ti.
203. 于食品的第一条中,显示「于住处制定之食,为住处食」,故说「周围」等。「被围绕」者,与「住处」相连,即被围住之住处。「行半路程者」为行路者。「病者」即患病者。「胎儿在腹中之有情者」为怀孕者。「排出污秽者」为产妇,与「适合彼等者」相连。「床座被设置于此」为设有床座者,即彼。应连接为「造作多胎室分别、多门分别之住处」。「于彼处」者,于住处。「彼等之」者,行路者等之。因「昨日」一词既表过去之次日,亦表未来之次日,此处表未来之次日,故说「明日亦」。应连接为「去何处?」如是说。显示「生追悔者」一词之名词词根,故说「作追悔」。
§206
206. ‘‘Addhayojanaṃ vā yojanaṃ vā’’tiiminā ‘‘pakkamitu’’ntipadassa kammaṃ dasseti. ‘‘Gantu’’ntiiminā kamusaddassa padavikkhepatthaṃ dasseti. ‘‘Anodissā’’tipadassa tvāpaccayantabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘anuddisitvā’’ti vuttaṃ. Pāsaṃ ḍetīti pāsaṇḍo, sattānaṃ cittesu diṭṭhipāsaṃ khipatīti attho. Atha vā taṇhāpāsaṃ, diṭṭhipāsañca ḍeti uḍḍetīti pāsaṇḍo, taṃ pāsaṇḍaṃ. Yāvatattho paññatto hotīti yāvatā attho hoti, tāvatā paññatto hotīti yojanā. ‘‘Yāvadattho’’tipi pāṭho, ayamevattho. Dakāro padasandhikaro. Sakiṃ bhuñjitabbanti ekadivasaṃ sakiṃ bhuñjitabbanti attho. Tenāha ‘‘ekadivasaṃ bhuñjitabba’’nti.
206. 以「半由旬或一由旬」显示「出发」一词之业。以「去」显示「去」字之词句分离义。为显示「不指定」一词之「离」后缀形态,故说「未指定」。「投掷罗网」为外道,义为于有情心中投掷见网。或者,投掷、抛掷渴爱之网与见网为外道,即彼外道。「乃至义被制定」者,应连接为「乃至有义,即至彼程度被制定」。亦有「乃至义」之读法,此义相同。「达」字为词连接字。「应一次食」者,义为一日应一次食。故说「一日应食」。
Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Ekakulena vā paññattanti sambandho. Bhuñjituṃ na vaṭṭati ekato hutvā paññattattāti adhippāyo. Nānākulehi paññattaṃ piṇḍanti yojanā. Bhuñjituṃ vaṭṭati nānākulāni ekato ahutvā visuṃ visuṃ paññattattāti adhippāyo. Yopi piṇḍo chijjatīti sambandho. Upacchinditvāti asaddhiyādipāpacittattā upacchinditvā.
「于此」者,于此学处。应连接为「或由一家制定」。意趣为「不应食,因一起被制定」。应连接为「由诸异家制定之食」。意趣为「应食,因诸异家未一起,而各别制定」。应连接为「凡食被截断」。「截断」者,因无信等恶心而截断。
§208
208.Anuvasitvāti punappunaṃ vasitvā. Antarāmagge gacchantattā ‘‘gacchanto bhuñjatī’’ti idaṃ tāva yuttaṃ hotu, gataṭṭhāne pana gamitattā kathaṃ? Paccuppannasamīpopi atīto tena saṅgahitattā yuttaṃ. ‘‘Kuto nu tvaṃ bhikkhu āgacchasī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.130) viya. Taṃsamīpopi hi tādiso. Nānāṭṭhānesu nānākulānaṃ santake pakatiyā anāpattibhāvato nānāṭṭhānesu ekakulasseva santakaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘anāpattī’’ti. Āraddhassa vicchedattā ‘‘puna ekadivasaṃ bhuñjituṃ labhatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Odissā’’ti sāmaññato vuttepi bhikkhūyeva gahetabbāti āha ‘‘bhikkhūnaṃyevā’’ti. Paṭhamaṃ.
「随住」者,反复住也。因在中途行走之故,「行者食」此尚可成立,然于已到达之处,因已行至,如何成立?因近于现在之过去亦为彼所摄故,成立。如「比库,汝从何处来」等(相应部一·一三〇)中。彼之近处亦如是。因于诸处诸家之储食,本性上无罪之故,针对诸处唯一家之储食而说「无罪」。因已开始者中断之故,说「再一日得食」。虽以一般性说「为」,然唯应取比库,故说「唯为比库」。第一。
2. Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ二、众食学处
§209
209. Dutiye pahīnalābhasakkārassa hetuṃ dassento āha ‘‘so kirā’’tiādi. Soti devadatto. ‘‘Ahosī’’ti ca ‘‘pākaṭo jāto’’ti ca yojetabbo. Ajātasattunāti ajātasseyeva piturājassa sattubhāvato ajātasattunā, ‘‘mārāpetvā’’tipade kāritakammaṃ. Rājānanti bimbisārarājaṃ, ‘‘mārāpetvā’’tipade dhātukammaṃ. Abhimāreti abhinilīyitvā bhagavato māraṇatthāya pesite dhanudhare. Gūḷhapaṭicchannoti guhito hutvā paṭicchanno. Parikathāyāti pariguhanāya kathāya. ‘‘Rājānampī’’tipadaṃ ‘‘mārāpesī’’tipade dhātukammaṃ. Pavijjhīti pavaṭṭesi. Tatoti tato vuttato paraṃ uṭṭhahiṃsūti sambandho. Nagare nivasantīti nāgarā. Rājāti ajātasatturājā. Sāsanakaṇṭakantisāsanassa kaṇṭakasadisattā sāsanakaṇṭakaṃ. Tatoti nīharato. Upaṭṭhānampīti upaṭṭhānampi, upaṭṭhānatthāyapi vā. Aññepīti rājato aññepi. Assāti devadattassa. Kiñci khādanīyabhojanīyaṃ ‘‘dātabba’’nti iminā yojetabbaṃ. Kiñci vā abhivādanādi ‘‘kātabba’’nti iminā sambandho. Kulesu viññāpetvā bhuñjanassa hetuṃ dassento āha ‘‘mā me’’tiādi. Posento hutvā bhuñjatīti sambandho.
于第二中,示失利养恭敬之因,故说「彼据说」等。彼者,迭瓦达德也。「成为」与「显现生起」应连接。「未生怨」者,因未生之父王成为敌故为未生怨,「令杀」一词中为使役业。「王」者,宾比萨拉王,「令杀」一词中为动词业。暗杀者,隐藏后为杀世尊而派遣弓箭手。「隐秘覆藏」者,成为隐藏而覆藏。「以言说」者,以隐匿之言说。「王亦」一词,于「令杀」一词中为动词业。「发动」者,使运转。「从彼」者,从彼所说之后起立,此为连接。「住于城中」者,城民。「王」者,未生怨王。「教法之刺」者,因似教法之刺故为教法之刺。「从彼」者,从驱逐。「侍奉亦」者,侍奉亦,或为侍奉之故亦。「其他亦」者,从王之其他亦。「彼之」者,迭瓦达德之。任何副食主食「应给」,以此应连接。或任何礼拜等「应作」,以此为连接。示于诸家令知而食之因,故说「勿我」等。养育而食,此为连接。
§211
211. Bhattaṃ anadhivāsentānaṃ kasmā cīvaraṃ parittaṃ uppajjatīti āha ‘‘bhattaṃ agaṇhantāna’’ntiādi.
不受请食者,为何衣少生起?故说「不取食者」等。
§212
212. Cīvarakārake bhikkhū bhattena kasmā nimantentīti āha ‘‘gāme’’tiādi.
为何以食请作衣者比库?故说「于村」等。
§215
215.Nānāverajjaketi ettha rañño idaṃ rajjaṃ, visadisaṃ rajjaṃ virajjaṃ, nānappakāraṃ virajjaṃ nānāvirajjaṃ. Nānāvirajjehi āgatā nānāverajjakā. Majjhe vuddhi hotīti āha ‘‘nānāvidhehi aññarajjehi āgate’’ti. Aññarajjehīti rājagahato aññehi rajjehi. Rañjitabbanti rañjanti vutte niggahitassa anāsanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nānāverañjakeitipi pāṭho’’ti.
「诸异染者」,于此,王之此国,异国为异国,种种异国为诸异国。从诸异国来者为诸异染者。于中有增长,故说「从种种其他国来」。「其他国」者,从王舍城之其他诸国。「应染」者,说染时,针对随韵之不存在而说「『诸异染者』亦为读法」。
§218
218.Gaṇabhojaneti gaṇassa bhojanaṃ gaṇabhojanaṃ, gaṇabhojanassa bhojanaṃ gaṇabhojanaṃ, tasmiṃ gaṇabhojane pācittiyanti attho. ‘‘Rattūparato’’tiādīsu (dī. ni. 1.10; ma. ni. 1.293) viya ekassa bhojanasaddassa lopo daṭṭhabbo. Nanu uposathe viya dve tayo gaṇo nāmāti āha ‘‘idha gaṇo nāma cattāro’’tiādi. Tena dve tayo gaṇo nāma na honti, cattāro pana ādiṃ katvā taduttari gaṇo nāmāti dasseti. Taṃ panetanti ettha etasaddo vacanālaṅkāro dvīsu sabbanāmesu pubbasseva yebhuyyena padhānattā. Pasavatīti vaḍḍhati, jāyatīti attho. Vevacanena vāti ‘‘bhattena nimantemi, bhojanena nimantemī’’ti pariyāyena vā. Bhāsantarena vāti mūlabhāsāto aññāya bhāsāya vā. Ekato nimantitā bhikkhūti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Pamāṇanti kāraṇaṃ. ‘‘Cattāro’’ti liṅgavipallāsaṃ katvā ‘‘vihāre’’tipadena yojetabbaṃ. Ṭhitesuyevāti padaṃ niddhāraṇasamudāyo. Eko nimantitoti sambandho.
「众食」者,众之食为众食,众食之食为众食,于彼众食中巴吉帝亚,此为义。如「夜已过」等(长部一·一〇;中部一·二九三)中,应见一食声之省略。岂非如伍波萨他中二三为众名?故说「于此,众名四」等。以此示二三非众名,然以四为始,其上为众名。「然彼」者,于此,此声为言说庄严,于二代名词中,因前者多为主要。「增长」者,增长,生起之义。「以异说或」者,「以食请,以食物请」,以同义语或。「以语言之别或」者,以从根本语言之其他语言或。从一处受请之比库,此为连接。「因」者,真实,或因。「量」者,因。「四」者,作性颠倒后,应与「于住处」一词连接。「唯于住立者」一词为排除复合。一受请,此为连接。
Cattāro bhikkhū viññāpeyyunti sambandho. Pāṭekkanti patiekassa bhāvo pāṭekkaṃ, visunti attho. Ekato vā nānāto vā viññāpeyyunti sambandho.
「四位比库应告知」,此为连接。「各别」者,各各之状态为各别,意为分开。或者一起或者分开告知,此为连接。
Chavisaṅkhātato bāhiracammato abbhantaracammassa thūlattā ‘‘mahācammassā’’ti vuttaṃ. Phālaṃ etesaṃ pādānaṃ sañjātanti phālitā, uppādentīti sambandho. Pahaṭamatte satīti yojanā. Lesena kappanti pavattaṃ cittaṃ lesakappiyaṃ.
从六种皮肤计算,从外皮,因内皮粗厚故说「大皮」。「足底」者,这些足所生之足底,使生起,此为连接。在刚击打时即有,此为结合。「以少许为净」者,进行中的心为少许净。
Suttañcāti sūcipāsapavesanasuttañca. Nanu visuṃ cīvaradānasamayo viya cīvarakārasamayopi atthi, kasmā ‘‘yadā tadā’’ti vuttanti āha ‘‘visuṃ hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Visuṃ cīvaradānasamayo viya cīvarakārasamayo nāma yasmā natthi, tasmā ‘‘yadā tadā’’ti mayā vuttanti adhippāyo. Tasmā yo bhikkhu karoti, tena bhuñjitabbanti yojanā. Sūciveṭhanakoti sibbanatthāya dve pilotikakhaṇḍe sambandhitvā sūciyā vijjhanako. Vicāretīti pañcakhaṇḍasattakhaṇḍādivasena saṃvidahati. Chindatīti satthakena vā hatthena vā chindati. Moghasuttanti muyhanaṃ mogho, atthato gahetabbachaṭṭetabbaṭṭhāne muyhanacittaṃ, tassa chindanaṃ suttanti moghasuttaṃ. Āgantukapaṭṭanti dupaṭṭacīvare mūlapaṭṭassa upari ṭhapitapaṭṭaṃ. Paccāgatanti paṭṭacīvarādīsu labbhati. Bandhatīti mūlapaṭṭena āgantukapaṭṭaṃ. Bandhati. Anuvātanti cīvaraṃ anupariyāyitvā vīyati bandhīyatīti anuvātaṃ, taṃ chindati. Ghaṭṭetīti dve anuvātante aññamaññaṃ sambajjhati. Āropetīti cīvarassa upari āropeti. Tatthāti cīvare. Suttaṃ karotīti sūcipāsapavesanasuttaṃ vaṭṭeti. Valetīti vaṭṭitvā suttaveṭhanadaṇḍake āvaṭṭeti. Pipphalikanti satthakaṃ. Tañhi piyampi phāletīti pipphali, sāyeva pipphalikanti katvā pipphalikanti vuccati, taṃ niseti nisānaṃ karotīti attho. Yo pana katheti, etaṃ ṭhapetvāti yojanā.
「线」者,穿针线之线。难道不是如同分开的衣施时一样,也有衣作时吗?为何说「何时则彼时」?故说「分开确实」等。「确实」者,真实,或因为。因为分开的衣施时如同衣作时这样的名称不存在,所以我说「何时则彼时」,此为意趣。因此,哪位比库制作,由他受用,此为结合。「针缠结」者,为了缝合,将两块布片连接后用针穿刺。「分配」者,以五片、七片等方式安排。「切断」者,以刀或以手切断。「无义线」者,迷惑为无义,从意义上应取应舍之处的迷惑心,其切断之线为无义线。「客布」者,在双层衣中,置于根本布之上的布。「返回」者,在布衣等中获得。「系缚」者,以根本布系缚客布。系缚。「随缝」者,随衣而周遍地缝制、系缚为随缝,切断它。「摩擦」者,两条随缝互相接触。「放置」者,放置在衣之上。「在那里」者,在衣上。「作线」者,卷绕穿针线。「卷」者,卷绕后在线缠结棒上缠绕。「刀」者,刀具。因为它切开喜爱的,故为刀,即此刀,作为刀而称为刀,放置它,作磨刀之意。但谁说话,除此之外,此为结合。
Addhānamaggassa dvigāvutattā ‘‘addhayojanabbhantare gāvute’’ti vuttaṃ. Abhirūḷhena bhuñjitabbanti sambandho. Yatthāti yasmiṃ kāle. ‘‘Sannipatantī’’ti bahukattuvasena vuttaṃ. Akusalaṃ parivajjetīti paribbājako, pabbajjavesaṃ vā pariggahetvā vajati gacchati pavattatīti paribbājako. Vinā bhāvapaccayena bhāvatthassa ñātabbato paribbājakabhāvo paribbājako, taṃ samāpannoti paribbājakasamāpanno. Atha vā paribbājakesu samāpanno pariyāpannoti paribbājakasamāpanno. ‘‘Etesa’’ntipadaṃ ‘‘yena kenacī’’tipade niddhāraṇasamudāyo.
因道路之半由伽伍德为二,故说「半由旬内的伽伍德」。「以增上应受用」,此为连接。「在何处」者,在何时。「集合」,以多作者而说。「避离不善」者,游方者,或取游方装束而行、去、进行为游方者。无有性缘而因有性义应知,游方者性为游方者,达到那个为游方者达到。或者在游方者中达到、遍入为游方者达到。「这些」一词在「以任何」一词中为排除集合。
§220
220. Yepi bhikkhū bhuñjantīti sambandho. Tatthāti ‘‘dve tayo ekato’’tivacane. Animantito catuttho yassa catukkassāti animantitacatutthaṃ, animantitena vā catutthaṃ animantitacatutthaṃ. Eseva nayo aññesupi catutthesu. Idhāti imasmiṃ sāsane. Nimantetīti akappiyanimantanena nimanteti. Tesūti catūsu bhikkhūsu. Soti upāsako. Aññanti nāgatabhikkhuto aññaṃ, nimantitabhikkhuto vā. Taṅkhaṇappattanti tasmiṃ pucchanakathanakkhaṇe pattaṃ. Hīti vitthāro. Tatthāti tasmiṃ ṭhāne, gehe vā. Tehīti karaṇabhūtehi bhikkhūhi.
「那些比库也受用」,此为连接。「在那里」者,在「二三一起」之语中。「未被邀请的第四」者,谁的第四为未被邀请的第四,或以未被邀请者为第四为未被邀请的第四。此即是其他第四中的方法。「在此」者,在此教法中。「邀请」者,以不净邀请而邀请。「在他们」者,在四位比库中。「他」者,近事男。「其他」者,从未来比库为其他,或从被邀请比库。「那刹那到达」者,在那个询问说话的刹那到达。「确实」者,详说。「在那里」者,在那个地方,或在家中。「由他们」者,由作为工具的比库们。
Soti piṇḍapātiko. Anāgacchantampīti sayaṃ na āgacchantampi. Lacchathāti labhissatha.
「他」者,乞食者。「即使不来」者,即使自己不来。「你们将得」者,你们将获得。
Sopīti sāmaṇeropi, na piṇḍapātikoyevāti attho.
「彼亦」者,沙玛内拉亦,非仅乞食者也,此为义。
Tatthāti gilānacatutthe, tesu catūsu vā. Gilāno itaresaṃ pana gaṇapūrako hotīti yojanā.
「于彼」者,于病人四人组中,或于彼等四人中。然病人为其余诸人之凑数者,此为连结。
Gaṇapūrakattāti samayaladdhassa gaṇapūrakattā. Catukkānīti cīvaradānacatutthaṃ cīvarakāracatutthaṃ addhānagamanacatutthaṃ nāvābhiruhanacatutthaṃ mahāsamayacatutthaṃ, samaṇabhattacatutthanti cha catukkāni. Purimehi missetvā ekādasa catukkāni veditabbāni. Eko paṇḍito bhikkhu nisinno hotīti sambandho. Tesūti tīsu bhikkhūsu, gatesu gacchatīti yojanā. Bhutvā āgantvā ṭhitesupi anāpattiyeva. Kasmā sabbesaṃ anāpatti, nanu cattāro bhikkhū ekato gaṇhantīti āha ‘‘pañcannaṃ hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Bhojanānaṃyevāti na yāgukhajjakaphalāphalādīnaṃ. Tāni cāti yehi bhojanehi visaṅketaṃ natthi, tāni ca bhojanāni. Tehīti catūhi bhikkhūhi . Tānīti yāguādīni. Itīti tasmā anāpattinti yojanā.
「凑数性」者,因时机所得之凑数性。「四人组」者,衣施四人组、作衣四人组、道路行四人组、登船四人组、大集会四人组、沙门食四人组,此六种四人组。与前者混合,应知有十一种四人组。「一位智慧比库坐」,此为连结。「于彼等」者,于三位比库,已去者去,此为连结。食已来而住者亦无犯。何故一切无犯?岂非四位比库一起取耶?故说「五人之」等。「实」者,真实,或因。「诸食之」者,非粥、嚼食、果实等。「彼等且」者,以彼等食无约定,彼等且为食。「以彼等」者,以四位比库。「彼等」者,粥等。「故」者,因此无犯,此为连结。
Koci pesito apaṇḍitamanusso vadatīti yojanā. Kattukāmena pesitoti sambandho. Bhattaṃ gaṇhathāti vāti vāsaddo ‘‘odanaṃ gaṇhatha, bhojanaṃ gaṇhatha, annaṃ gaṇhatha, kuraṃ gaṇhathā’’ti vacanānipi saṅgaṇhāti. Nimantanaṃ sādiyantīti nemantanikā. Piṇḍapāte dhutaṅge niyuttāti piṇḍapātikā. Punadivase bhanteti vutteti yojanā. Haritvāti apanetvā. Tatoti tato vadanato paranti sambandho. Vikkhepanti vividhaṃ khepaṃ. Teti asukā ca asukā ca gāmikā. Bhanteti vutteti yojanā. Sopīti apaṇḍitamanussopi, na gāmikāyevāti attho. Kasmā na labhāmi bhanteti vutteti yojanā. Evaṃ ‘‘kathaṃ nimantesuṃ bhante’’ti etthāpi. Tatoti tasmā kāraṇā. Esāti eso gāmo. Tanti bhūmatthe cetaṃ upayogavacanaṃ, tasmiṃ gāme carathāti hi attho. Kiṃ etenāti etena pucchanena kiṃ payojanaṃ. Etthāti pucchane. Mā pamajjitthāti vadatīti sambandho. Dutiyadivaseti nimantanadivasato dutiyadivase. Dhuragāmeti padhānagāme, antikagāme vā. Bhāvo nāma kiriyattā ekoyeva hoti, tasmā kattāraṃ vā kammaṃ vā sambandhaṃ vā apekkhitvā bahuvacanena na bhavitabbaṃ, tena vuttaṃ ‘‘na dubbacehi bhavitabba’’nti. Tesūti gāmikesu bhojentesūti sambandho. Asanasālāyanti bhojanasālāyaṃ. Sā hi asati bhuñjati etthāti asanā, salanti pavisanti assanti sālā, asanā ca sā sālāceti asanasālāti atthena ‘‘asanasālā’’ti vuccati.
「某被遣之无智人说」,此为连结。「欲作者所遣」,此为连结。「取食」之「或」字,「或」字摄取「取饭」「取食物」「取饭食」「取粥」等语。「受请」者,受邀请者。「致力于乞食头陀支」者,乞食者。「翌日尊者」,已说,此为连结。「携去」者,除去。「彼」者,从彼说之后,此为连结。「散乱」者,种种抛弃。「彼等」者,某某村民。「尊者」,已说,此为连结。「彼亦」者,无智人亦,非仅村民也,此为义。「何故我不得尊者」,已说,此为连结。如是「如何邀请尊者」,于此亦然。「彼」者,因彼因缘。「此」者,此村。「于」者,此为地处之应用语,于彼村行乞,此为义。「以此何」者,以此问何用。「于此」者,于问。「莫放逸」,说,此为连结。「第二日」者,从邀请日之第二日。「重村」者,主要村,或近村。「性」者,名为作用性,唯一而已,因此不应依作者或业或关系而为复数,故说「不应难教」。「于彼等」者,于村民供食时,此为连结。「食堂」者,于食物堂。彼实于此坐而食,故为「坐」;诸人入而坐之堂,故为「堂」;坐且彼堂,故以义称为「食堂」。
Atha panāti tato aññathā pana. Apādānattho hi athasaddo. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne antaravīthiādīsūti attho. Paṭikaccevāti paṭhamaṃ katvā eva. Bhikkhūsu gāmato anikkhantesu pagevāti vuttaṃ hoti. Na vaṭṭatīti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti pahiṇattā na vaṭṭati. Ye pana manussā bhojentīti sambandho. Nivattathāti vuttapadeti ‘‘nivattathā’’ti vutte kiriyāpade. Yassakassacihotīti yassa kassaci atthāya hotīti yojanā. Nivattituṃ vaṭṭatīti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti avuttattā nivattituṃ vaṭṭati. Sambandhaṃ katvāti ‘‘nivattatha bhante’’ti bhantesaddena abyavahitaṃ katvā. Nisīdatha bhante, bhattaṃ gaṇhathāti bhantesaddena byavahitaṃ katvā vutte ‘‘nisīdathā’’tipade nisīdituṃ vaṭṭati. Atha bhantesaddena byavahitaṃ akatvā ‘‘nisīdatha, bhattaṃ gaṇhathā’’ti sambandhaṃ katvā vutte nisīdituṃ vaṭṭati. Iccetaṃ nayaṃ atidisati ‘‘eseva nayo’’tiimināti. Dutiyaṃ.
「然而」者,从彼异而然。「阿他」字为离格义。「于彼彼」者,于彼彼处,于中间街道等,此为义。「预先」者,最初作而。「比库等未从村出时早已」,已说。「不许」者,因遣「取食」,故不许。「然而诸人供食」,此为连结。「返回」,已说之词,于「返回」已说之作用词。「于任何」者,为任何义而,此为连结。「许返回」者,因未说「取食」,故许返回。「作连结」者,以「返回尊者」之「尊者」字作无间隔。「坐尊者,取食」,以「尊者」字作间隔而说,于「坐」词许坐。或不以「尊者」字作间隔,作连结而说「坐,取食」,许坐。此理以「此即理」此语显示。第二。
3. Paramparabhojanasikkhāpadaṃ三、展转食学处
§221
221. Tatiye ‘‘na kho…pe… karontī’’tipāṭhassa atthasambandhaṃ dassento āha ‘‘yena niyāmenā’’tiādi. Tattha ‘‘yena niyāmenā’’tiiminā ‘‘yathayime manussā’’ti ettha yathāsaddassa yaṃsaddatthabhāvaṃ dasseti. Tenāti tena niyāmena. Iminā yathāsaddassa niyamaniddiṭṭhabhāvaṃ dasseti. ‘‘Ñāyatī’’tiiminā kiriyāpāṭhasesaṃ dasseti. ‘‘Sāsanaṃ vā dānaṃ vā’’tipadehi idaṃsaddassa atthaṃ dasseti. Buddhappamukhe saṅgheti sampadānatthe cetāni bhummavacanāni, buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ vāti attho. ‘‘Paritta’’ntiiminā orakasaddassa atthaṃ dasseti. ‘‘Lāmaka’’ntiiminā parittasaddassa parivāratthaṃ nivatteti. Kiro eva patibhāve niyutto kirapatikoti atthaṃ dassento āha ‘‘kirapatikoti etthā’’ti ādi. Soti kirapatiko. Kammaṃ kāretīti sambandho. Upacāravasenāti vohāravasena, upalakkhaṇavasena, padhānavasena vāti attho. Na kevalaṃ badarāyeva, aññepi pana bahū khādanīyabhojanīyā paṭiyattāti adhippāyo. Badarena misso badaramisso, badarasāḷavoti āha ‘‘badarasāḷavenā’’ti. Badaracuṇṇena misso madhusakkharādi ‘‘badarasāḷavo’’ti vuccati.
二二一、于第三,显示「不……作」文之义连结,故说「以何规定」等。其中,以「以何规定」此语,显示「如此等人」中「如」字之「何」字义性。「以彼」者,以彼规定。以此显示「如」字之规定所说性。以「知」此语,显示作用文之余。以「教令或施」等词,显示「此」字之义。「以佛为首之僧团」,此等为与格之地处语,为首佛之僧团之施,此为义。以「少」此语,显示「下」字之义。以「劣」此语,转回「少」字之围绕义。「雇工」者,正致力于应作,显示义,故说「雇工者于此」等。「彼」者,雇工。「令作业」,此为连结。「以接近方式」者,以言说方式、以标示方式、或以主要方式,此为义。非仅枣实,然而其他亦多嚼食主食已备办,此为意趣。「枣混」者,与枣混之枣混,以枣粥,故说「以枣粥」。与枣粉混之蜜糖等称为「枣粥」。
§222
222. Uddhaṃ sūro uggato asmiṃ kāleti ussūroti vutte atidivākāloti āha ‘‘atidivā’’ti.
【222】「日出已高于此时」者,说「日已升高」时,即说「过日中时」。
§226
226. Ayaṃ bhattavikappanā nāma vaṭṭatīti yojanā. Pañcasu sahadhammikesūti niddhāraṇasamudāyo, itthannāmassāti sambandho. Yadi pana sammukhāpi vikappituṃ vaṭṭati, tadā attanā saha ṭhitassa bhagavato kasmā na vikappetīti āha ‘‘sā cāya’’ntiādi. Sā ayaṃ vikappanā saṅgahitāti sambandho. Kasmā bhagavato vikappetuṃ na vaṭṭatīti āha ‘‘bhagavati hī’’tiādi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Saṅghena katanti sambandho.
【226】「此食分配名为允许」,此为连接。「于五同法者中」者,为排除集合,「某名者」为关系。若当面亦允许分配,则为何不分配给与自己同在之世尊?故说「此分配」等。「此分配被摄取」,此为关系。为何不允许分配给世尊?故说「于世尊」等。「实」者,真实,或因为。「由僧团所作」,此为关系。
§229
229. ‘‘Dve tayo nimantane’’tipadāni liṅgavipallāsānīti āha ‘‘dve tīṇi nimantanānī’’ti. Nimantitabbo etehīti nimantanāni bhojanāni bhuñjatīti sambandho. Dve tīṇi kulāni ākirantīti yojanā. Sūpabyañjananti sūpo ca byañjanañca sūpabyañjanaṃ. Anāpatti ekato missitattāti adhippāyo. Mūlanimantananti paṭhamanimantanaṃ bhojanaṃ. Antoti heṭṭhā. Ekampi kabaḷanti ekampi ālopaṃ. Yathā tathā vāti yena vā tena vā ākārena. Tatthāti tasmiṃ bhojane. Rasaṃ vāti khīrato aññaṃ rasaṃ vā. Yena khīrarasena ajjhotthataṃ bhattaṃ ekarasaṃ hoti, taṃ khīraṃ vā taṃ rasaṃ vā ākirantīti yojanā. Yaṃsaddo hi uttaravākye ṭhito pubbavākye taṃsaddaṃ avagamayati. Khīrena saṃsaṭṭhaṃ bhattaṃ khīrabhattaṃ. Evaṃ rasabhattaṃ. Aññepīti khīrabhattarasabhattadāyakato aññepi. Anāpatti bhattena amissitattāti adhippāyo. ‘‘Bhuñjantenā’’tipadaṃ ‘‘bhuñjitu’’ntipade bhāvakattā. Sappipāyāsepīti sappinā ca pāyāsena ca kate bhattepi.
【229】「二三邀请」等词为性颠倒,故说「二三邀请」。「应被此等邀请」者,即邀请,「食诸食」,此为关系。「遍及二三家」,此为连接。「汤与副食」者,汤与副食为汤副食。「混合为一无犯」,此为意趣。「根本邀请」者,第一邀请之食。「下」者,在下。「一团」者,一口。「如何」者,以何种方式。「于彼」者,于彼食中。「或味」者,或乳以外之味。「以何乳味浸润之饭成为一味,倾注彼乳或彼味」,此为连接。「何」字置于后句,令前句理解「彼」字。「与乳混合之饭」为乳饭。如是味饭。「其他」者,除乳饭味饭施者外之其他。「与饭不混合无犯」,此为意趣。「食者」一词,于「应食」一词中为事作者。「于酥粥中」者,于以酥与粥所作之饭中。
Tassāti mahāupāsakassa. Āpattīti ca vaṭṭatīti ca dvinnaṃ aṭṭhakathāvādānaṃ yuttabhāvaṃ mahāpaccarivādena dassetuṃ vuttaṃ ‘‘mahāpaccariya’’ntiādi. Dve aṭṭhakathāvādā hi sandhāyabhāsitamattameva visesā, atthato pana ekā. Mahāpaccariyaṃ vuttanti sambandho. Ekovāti kumbhiyā ekova. Paramparabhojananti parassa parassa bhojanaṃ . Nimantitamhāti ahaṃ nimantito amhi nanūti attho. Āpucchitvāpīti mahāupāsakaṃ āpucchitvāpi.
「彼」者,大近事男。「犯」与「允许」二注疏说之合理性,以大例外说显示,故说「大例外」等。二注疏说仅为所说之差异,然义理为一。「说大例外」,此为关系。「一」者,瓶中唯一。「次第食」者,他人之他人之食。「我被邀请」者,「我被邀请,不是吗」之义。「即使询问」者,即使询问大近事男。
Soti anumodako bhikkhu. Tanti bhikkhuṃ. Aññoti aññataro. Kinti kasmā. Nimantitattāti nimantitabhāvato.
「彼」者,随喜之比库。「彼」者,比库。「其他」者,某一。「何」者,为何。「因被邀请性」者,因被邀请之状态。
Sakalena gāmena nimantitopi ekato hutvāva nimantitassa kappati, na visuṃ visunti āha ‘‘ekato hutvā’’ti. Pūgepīti samādapetvā puññaṃ karontānaṃ samūhepi. ‘‘Nimantiyamāno’’tipadassa nimantanākāraṃ dassento āha ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti. Yadaggenāti yaṃ aggena yena koṭṭhāsenāti attho. Dvīsu theravādesu mahāsumattheravādova yuttoti so pacchā vuttoti. Tatiyaṃ.
「即使被全村邀请,亦唯集合为一之被邀请者允许,非各别各别」,故说「集合为一」。「于众中」者,于劝导作福者之集合中。显示「被邀请」一词之邀请方式,故说「取食」。「以何为先」者,以何为先,即以何部分之义。「于二长老说中,大须摩长老说为合理」,故彼后说。第三。
4. Kāṇamātāsikkhāpadaṃ四、咖那母学处
§230
230. Catutthe ‘‘nakulamātāti’’ādīsu (a. ni. 1.266; a. ni. aṭṭha. 1.1.266) nakulassa bhagavato mātā nakulamātāti ca nakulañca bhagavato taṃ mātā cāti nakulamātāti ca attho sambhavati, ‘‘uttaramātāti’’ādīsu uttarāya mātā uttaramātāti atthoyeva sambhavati. Tesu ‘‘uttaramātā’’tipadasseva ‘‘kāṇamātā’’tipadassa kāṇāya mātā kāṇamātāti atthoyeva sambhavatīti āha ‘‘kāṇāya mātā’’ti. Tassā dhītuyā ‘‘kāṇā’’tināmena vissutabhāvaṃ dassento āha ‘‘sā kirā’’tiādi. Sāti dārikā vissutā ahosīti sambandho. Assāti mahāupāsikāya. Ye yeti purisā. ‘‘Rāgena kāṇā hontī’’tiiminā kaṇanti nimilanti rāgena purisā etāyāti kāṇāti atthaṃ dasseti. Tassāti kāṇāya. Āgatanti ettha bhāvatthe toti āha ‘‘āgamana’’nti. Adhippāyoti ‘‘kismiṃ viyā’’tipadassa, kāṇamātāya vā adhippāyo . Rittāti tucchā, suññāti attho. ‘‘Asmiṃ gamane’’tiiminā bāhiratthasamāsaṃ dasseti. ‘‘Ariyasāvikā’’tiādinā ariyānaṃ bhikkhūhi apaṭivibhattabhogaṃ dasseti. Na kevalaṃ kiñci parikkhayaṃ agamāsi, atha kho sabbanti āha ‘‘sabbaṃ parikkhayaṃ agamāsī’’ti. Kāṇāpīti pisaddo na kevalaṃ mātāyeva maggaphalabhāginī ahosi, atha kho kāṇāpi sotāpannā ahosīti dasseti. Sopi purisoti kāṇāya patibhūto sopi puriso. Pakatiṭṭhāneyevāti jeṭṭhakapajāpatiṭṭhāneyeva.
230. 在第四品中,「纳古喇玛德」等处(增支部 1.266;增支部注疏 1.1.266),「纳古喇玛德」者,其义可成立为:纳古喇之世尊之母为纳古喇玛德,或纳古喇与世尊之彼母为纳古喇玛德。在「伍德拉玛德」等处,唯有「伍德拉之母为伍德拉玛德」之义可成立。于彼等中,唯「伍德拉玛德」一词,「咖那玛德」一词之义唯有「咖那之母为咖那玛德」可成立,故说「咖那之母」。为显示彼女儿以「咖那」之名而著称之状态,故说「彼实」等。「彼」者,女孩著称,应连接。「彼女」者,大近事女。「诸彼」者,诸男子。以「因贪而成咖那」此语,显示义为:诸男子因贪而眨眼、闭眼于此女,故为咖那。「彼女之」者,咖那之。「已来」者,此处为显示有义,故说「来」。「意趣」者,「于何处」一词之,或咖那玛德之意趣。「空」者,虚妄,义为空无。以「于此行」此语,显示外境持业复合词。以「圣弟子」等,显示诸圣者比库之不分别受用。非仅某物未达损减,而是一切,故说「一切未达损减」。「咖那亦」者,「亦」字显示:非仅母亲成为道果之分享者,而是咖那亦成为入流者。「彼男子亦」者,咖那之夫婿彼男子亦。「于原处」者,于长者家主之处。
§231
231.Imasmiṃ pana vatthusminti imasmiṃ pūvavatthusmiṃ. Etanti pātheyyavatthuṃ. Ariyasāvakattāti ariyabhūtassa sāvakassa bhāvato, ariyassa vā sammāsambuddhassa sāvakabhāvato.
231. 「然于此事中」者,于此饼事中。「此」者,路粮事。「圣弟子性」者,从已成圣者之弟子之状态,或从圣者正自觉者之弟子状态。
§233
233. Paheṇakapaṇṇākārasaddānaṃ aññamaññavevacanattā vuttaṃ ‘‘paheṇakatthāyāti paṇṇākāratthāyā’’ti. Idhāti ‘‘pūvehi vā’’tipade, sikkhāpade vā. Baddhasattūti madhusakkharādīhi missetvā baddhasattu. Thūpīkatanti thūpīkataṃ katvā.
233. 因派遣、饼、作之诸声为相互同义语,故说「为派遣义者,为饼作义」。「于此」者,于「或以饼」一词中,或于学处中。「结合之萨都」者,与蜜、糖等混合而结合之萨都。「堆积」者,作堆积而。
‘‘Dvattipattapūre’’tipadassa visesanuttarabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pūre patte’’ti. Dve vā tayo vā pattāti dvattipattā, vāsaddatthe saṅkhyobhayabāhiratthasamāso, tisaddaparattā dvissa ca akāro hoti, dvattipattā ca te pūrā cāti dvattipattapūrā, te dvattipattapūre gahetvāti yojanā. ‘‘Ācikkhitabba’’nti vuttavacanassa ācikkhanākāraṃ dassento āha ‘‘atra mayā’’tiādi. Tenāpīti dutiyenāpi. Paṭhamabhikkhu ekaṃ gahetvā dutiyabhikkhussa ārocanañca dutiyabhikkhu ekaṃ gahetvā tatiyabhikkhussa ārocanañca atidisanto āha ‘‘yenā’’tiādi. Tattha yenāti paṭhamabhikkhunā. Paṭikkamanti bhuñjītvā etthāti paṭikkamananti vutte asanasālāva gahetabbāti āha ‘‘asanasāla’’nti. Yatthāti yassaṃ asanasālāyaṃ. Mukholokanaṃ na vaṭṭatīti āha ‘‘attano’’tiādi. Aññatthāti paṭikkamanato aññattha. Assāti bhikkhussa.
「二三钵满」一词,为显示特殊与普通之状态,故说「满钵」。二或三钵为二三钵,「或」字义为数量两边外境持业复合词,因「三」字之后,「二」之「阿」音成,二三钵与彼等满为二三钵满,取彼等二三钵满,应连接。为显示「应告知」所说语之告知方式,故说「于此我」等。「以彼亦」者,以第二者亦。为详示第一比库取一而告知第二比库,及第二比库取一而告知第三比库,故说「以何」等。其中,「以何」者,以第一比库。「退回」者,于食后于此,当说退回时,应取食堂,故说「食堂」。「于何处」者,于何食堂中。为说不许观看口,故说「自己之」等。「于他处」者,于退回之外。「彼之」者,比库之。
‘‘Saṃvibhajitabba’’nti vuttavacanassa saṃvibhajanākāraṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sace tayo’’tiādi. Yathāmittanti yassa yassa mittassa. Akāmāti na kāmena. Kāraṇatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ.
为显示「应分配」所说语之分配方式,故说「若三」等。「随友」者,随何何友。「不欲」者,非以欲。此为因义之舍弃语。
§235
235.Antarāmaggeti maggassa antaro antarāmaggo, sukhuccāraṇatthaṃ majjhe dīgho, tasmiṃ. Bahumpi dentānaṃ etesaṃ ñātakapavāritānaṃ bahumpi paṭiggaṇhantassāti yojanā. Aṭṭhakathāsu pana vuttanti sambandho. Aṭṭhakathānaṃ vacanaṃ pāḷiyā na sametīti. Catutthaṃ.
235. 「道中」者,道之中为道中,为易发音,中间长音,于彼。虽多施与,于此等亲属所请者,虽多受取,应连接。「然于诸注疏中所说」者,应连接。诸注疏之语与圣典不合。第四品。
5. Paṭhamapavāraṇasikkhāpadaṃ5. 第一自恣学处
§236
236. Pañcame pavāritāti ettha vassaṃvutthapavāraṇā, paccayapavāraṇā, paṭikkhepapavāraṇā, yāvadatthapavāraṇā cāti catubbidhāsu pavāraṇāsu yāvadatthapavāraṇā ca paṭikkhepapavāraṇā cāti dve pavāraṇā adhippetāti dassento āha ‘‘brāhmaṇenā’’tiādi. Brāhmaṇena pavāritāti sambandho. Sayanti tatiyantanipāto ‘‘pavāritā’’tipadena sambandho. Casaddo aññattha yojetabbo yāvadatthapavāraṇāya ca paṭikkhepapavāraṇāya cāti. Paṭimukhaṃ attano gehaṃ visanti pavisantīti paṭivissakāti vutte āsannagehavāsikā gahetabbāti āha ‘‘sāmantagharavāsike’’ti.
第二三六条。「于第五次被邀请」者,此中,于四种邀请——即雨安居后邀请、资具邀请、拒绝邀请、随意邀请——之中,所意指的是随意邀请与拒绝邀请这两种邀请,为显示此义,故说「被婆罗门」等。「被婆罗门邀请」,此为连结。「说」者,第三人称单数词尾与「被邀请」一词连结。「及」字应连接于其他处,即「于随意邀请及于拒绝邀请」。「对面进入」者,谓进入自己的家,故说「进入者」,此中应理解为邻近住家者,故说「邻近住家者」。
§237
237. Uddhaṅgamo ravo oravo, soyeva saddo oravasaddo, kākānaṃ oravasaddo kakoravasaddoti dassento āha ‘‘kākāna’’ntiādi.
第二三七条。「上行之声」即「下声」,此即是声音,即下声,乌鸦的下声即乌鸦下声,为显示此义,故说「乌鸦的」等。
§239
239. Tavantupaccayassa atītatthabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘tattha cā’’tiādi. Tatthāti ‘‘bhuttavā’’tipade. Yasmā yena bhikkhunā ajjhoharitaṃ hoti, tasmā so ‘‘bhuttāvī’’ti saṅkhyaṃ gacchatīti yojanā. Saṅkhāditvāti dantehi cuṇṇaṃ katvā. Tenāti tena hetunā. Assāti ‘‘bhuttāvī’’tipadassa. Pavāreti paṭikkhipatīti pavārito bhikkhūti dassento āha ‘‘katapavāraṇo’’ti. Sopi cāti so paṭikkhepo ca hotīti sambandho. Assāti ‘‘pavārito’’tipadassa. Tatthāti ‘‘asanaṃ paññāyatī’’tiādivacane. Yasmā bhuttāvītipi saṅkhyaṃ gacchati, tasmā na passāmāti yojanā. ‘‘Asanaṃ paññāyatī’’ti padabhājaniyā ‘‘bhuttāvī’’ti mātikāpadassa asaṃsandanabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘asanaṃ paññāyatīti iminā’’tiādi. Yañcāti yañca bhojanaṃ. Dirattādīti ettha ādisaddena pañcādivacanaṃ saṅgaṇhāti. Etanti ‘‘bhuttāvī’’tipadaṃ.
第二三九条。为显示「塔万德」接尾词的过去义,故说「于彼及」等。「于彼」者,于「已食者」一词中。因为由某比库已吞咽,故彼被算作「已食者」,此为连结。「嚼碎后」者,以齿作成粉末。「因此」者,以此为因。「有」者,「已食者」一词之。「邀请」者,谓拒绝,为显示「被邀请的比库」,故说「已作邀请者」。「彼亦及」者,彼拒绝亦有,此为连结。「有」者,「被邀请」一词之。「于彼」者,于「座位被施设」等语中。因为亦被算作已食者,故不见,此为连结。为显示依分句「座位被施设」,「已食者」此标题词的不相应性,故说「座位被施设,以此」等。「及何」者,及何食物。「二夜等」者,此中以「等」字摄取五等语。「此」者,「已食者」一词。
‘‘Asanaṃ paññāyatī’’tiādīsu vinicchayo evaṃ veditabboti sambandho. ‘‘Paññāyatī’’ti ettha ñādhātuyā khāyanatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘dissatī’’ti. ‘‘Hatthapāse’’tipadassa dvādasahatthappamāṇo hatthapāso nādhippetoti āha ‘‘aḍḍhateyyahatthappamāṇe’’ti. Vācāya abhiharaṇaṃ nādhippetaṃ. Tenāha ‘‘kāyenā’’ti. Abhiharatīti abhimukhaṃ harati. Tanti bhojanaṃ. Etanti pañcaṅgabhāvaṃ, ‘‘pañcahi…pe… paññāyatī’’ti vacanaṃ vā.
「于『座位被施设』等中的决断应如是知」,此为连结。「被施设」者,此中为显示「知」字根的消失义,故说「被见」。「于手范围内」一词,十二手肘量的手范围非所意指,故说「于一肘半手肘量」。以语的拿来非所意指。故说「以身」。「拿来」者,谓向面前拿来。「彼」者,食物。「此」者,五支性,或「以五……乃至……被施设」之语。
Tatrāti ‘‘asanaṃ paññāyatī’’tiādivacane. Asnātīti kīyādigaṇattā, tassa ca ekakkharadhātuttā sakāranakārānaṃ saṃyogo daṭṭhabbo. Tanti bhojanaṃ. Undati pasavati bhuñjantānaṃ āyubalaṃ janetīti odano. Yavādayo pūtiṃ katvā katattā kucchitena masīyati āmasīyatīti kumāso. Sacati samavāyo hutvā bhavatīti sattu. Byañjanatthāya māretabboti maccho. Mānīyati bhuñjantehīti maṃsaṃ. Tatthāti odanādīsu pañcasu bhojanesu. Sāro assatthi aññesaṃ dhaññānanti sālī. Vahati bhuñjantānaṃ jīvitanti vīhi. Yavati amissitopi missito viya bhavatīti yavo. Gudhati pariveṭhati milakkhabhojanattāti godhumo. Sobhanasīsattā kamanīyabhāvaṃ gacchatīti kaṅgu. Mahantasīsattā, madhurarasanāḷattā ca varīyati patthīyati janehīti varako. Koraṃ rudhiraṃ dūsati bhuñjantānanti kudrūsako. Nibbatto odano nāmāti sambandho. Tatthāti sattasu dhaññesu. Sālītīti ettha itisaddo nāmapariyāyo. Sālī nāmāti attho. Eseva nayo ‘‘vīhītī’’tiādīsupi.
「于彼」者,于「座位被施设」等语中。「食」者,因属「基亚迪」类,且彼为单音节字根,故应见「萨」音与「纳」音的结合。「彼」者,食物。「伍德」者,谓产生,生起食者的寿命与力量,故为「饭」。「麦等」者,因作成腐败而作成,故以卑劣者被混合,被混合,故为「豆」。「萨吒帝」者,谓成为结合而有,故为「饼」。「为调味之义应被杀」,故为「鱼」。「被食者所尊重」,故为「肉」。「于彼」者,于饭等五种食物中。「萨罗」者,谓稻米,为其他谷物之精华。「瓦哈帝」者,谓运载食者的生命,故为「稻」。「亚瓦帝」者,谓即使不混合,亦如混合而有,故为「大麦」。「古达帝」者,谓包裹,因为是混合食物,故为「小麦」。因美好的穗,达到可爱性,故为人们所胜过、所希求,故为「粟」。因大穗,及因甜味的茎,故为人们所胜过、所希求,故为「稗」。「国拉」者,谓血,污染食者,故为「库德鲁萨咖」。「已生的饭名为」,此为连结。「于彼」者,于七种谷物中。「稻米」者,此中「伊帝」字是名称的同义词。「名为稻米」,此为义。此同样的方法于「稻」等中亦然。
Etthāti tiṇadhaññajātīsu. Nīvāro sāliyā anulomo, varakacorako varakassa anulomo. Ambilapāyāsādīsūti ettha ādisaddena khīrabhattādayo saṅgaṇhanti. Odhīti avadhi, mariyādoti attho. So hi avahīyati cajīyati asmāti odhīti vuccati.
「于此」者,于草谷类中。「尼瓦罗」者,随顺于稻米,「瓦拉咖乔拉咖」者,随顺于稗。「于酸粥等」者,此中以「等」字摄取乳饭等。「界」者,谓限度,边际,此为义。因彼被舍弃、被放弃于此,故被称为「界」。
Yopi pāyāso vā yāpi ambilayāgu vā odhiṃ na dasseti, so pavāraṇaṃ na janetīti yojanā. Payena khīrena katattā pāyāso. Pātabbassa, asitabbassa cāti dvinnaṃ byuppattinimittānaṃ sambhavato vā pāyāsoti vuccati. Uddhanatoti cullito. Sā hi upari dhīyanti ṭhapiyanti thālyādayo etthāti uddhananti vuccati. Āvajjitvāti pariṇāmetvā. Ghanabhāvanti kathinabhāvaṃ. Etthāpi vākye ‘‘yo so’’ti padāni yojetabbāni. Pubbeti abbhuṇhakāle. Nimantaneti nimantanaṭṭhāne. Bhatte ākiritvā dentīti sambandho. Yāpanaṃ gacchati imāyāti yāgu. Kiñcāpi tanukā hoti, tathāpīti yojanā. Udakādīsūtiādisaddena kiñjikakhīrādayo saṅgayhanti. Yāgusaṅgahameva gacchati, kasmā? Udakādīnaṃ pakkuthitattāti adhippāyo. Tasmiṃ vāti sabhatte, pakkuthitaudakādike vā. Aññasmiṃ vāti pakkuthitaudakādito aññasmiṃ udakādike vā. Yattha yasmiṃ udakādike pakkhipanti, taṃ pavāraṇaṃ janetīti yojanā.
「若粥或酸粥不显示下限,则不生起遮食」,此为连结。因以乳汁制成,故名粥。或因可饮、可食二者之生起因缘具足,故称为粥。「煮沸」者,煮熟也。因于其上置放钵等,故称为「上置」。「转向」者,转变也。「浓厚状态」者,坚硬状态也。此句中亦应连结「若彼」等词。「先前」者,在邀请时。「邀请处」者,在邀请之处。「混入饭中而施与」,此为连结。「依此而得维持」,故名粥。虽然稀薄,然而……,此为连结。「水等」之「等」字摄取酸浆、乳等。何以唯入粥之摄?因水等已煮沸,此为意趣。「于彼」者,于有饭中,或于已煮沸之水等中。「或于他」者,或于已煮沸之水等以外之水等中。于何处、于何水等中投入,彼即生起遮食,此为连结。
Suddharasakoti macchamaṃsakhaṇḍanhārūhi amisso suddho macchādirasako. Rasakayāgūti rasakabhūtā dravabhūtā yāgu. Ghanayāgūti kathinayāgu. Etthāti ghanayāguyaṃ. Pupphiatthāyāti pupphaṃ phullaṃ imassa khajjakassāti pupphī, pupphino attho payojanaṃ pupphiattho, tadatthāya katanti sambandho. Te taṇḍuleti te seditataṇḍule. Acuṇṇattā neva sattusaṅkhyaṃ, apakkattā na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti. Tehīti seditataṇḍulehi. Te taṇḍule pacanti, karontīti sambandho.
「纯味」者,不混鱼肉块片之纯净鱼等味。「味粥」者,成为味之流质粥。「浓粥」者,坚硬粥。「于此」者,于浓粥中。「为了膨胀」者,此嚼食之膨胀者为膨胀物,膨胀物之义、目的为膨胀义,为彼义而作,此为连结。「彼等米」者,彼等浸泡之米。因未磨粉故非炒粉数,因未煮故不入饭数。「以彼等」者,以浸泡之米。煮彼等米、作之,此为连结。
‘‘Yavehī’’ti bahuvacanena satta dhaññānipi gahitāni. Esa nayo sālivīhiyavehīti etthāpi. Thuseti dhaññatace. Palāpetvāti paṭikkamāpetvā . Tanti cuṇṇaṃ gacchatīti sambandho. Kharapākabhajjitānanti kharo pāko kharapāko, kharapākena bhajjitā kharapākabhajjitā, tesaṃ. Na pavārenti asattusaṅgahattāti adhippāyo. Kuṇḍakampīti kaṇampi. Pavāreti sattusaṅgahattāti adhippāyo. Tehīti lājehi. Suddhakhajjakanti piṭṭhehi amissitaṃ suddhaṃ phalāphalādikhajjakaṃ. Yāguṃ pivantassa dentīti yojanā. Tānīti dve macchamaṃsakhaṇḍāni. Na pavāreti dvinnaṃ macchamaṃsakhaṇḍānaṃ akhāditattāti adhippāyo. Tatoti dvemacchamaṃsakhaṇḍato nīharitvā ekanti sambandho, tesu vā. Soti khādako bhikkhu. Aññanti dvīhi macchamaṃsakhaṇḍehi aññaṃ pavāraṇapahonakaṃ bhojanaṃ.
「以大麦」之复数摄取七种谷物。此法则于「以稻、小麦、大麦」等处亦同。「糠」者,谷皮也。「除去」者,令退却也。「彼」,入于粉,此为连结。「粗煮破碎者」者,粗之煮为粗煮,以粗煮破碎者为粗煮破碎者,彼等之。不遮食,因非炒粉摄,此为意趣。「粒末」者,粒也。遮食,因炒粉摄,此为意趣。「以彼等」者,以炒米。「纯嚼食」者,不混粉之纯净果非果等嚼食。「施与饮粥者」,此为连结。「彼等」者,二鱼肉块。不遮食,因二鱼肉块未食尽,此为意趣。「从彼」者,从二鱼肉块取出一,此为连结;或于彼等中。「彼」者,食者比库。「他」者,异于二鱼肉块之足以遮食之食物。
Avatthutāyāti pavāraṇāya avatthubhāvato. Taṃ vitthārento āha ‘‘yaṃ hī’’ti. Hisaddo vitthārajotako. Yanti maṃsaṃ. Idaṃ panāti idaṃ maṃsaṃ pana. Paṭikkhittamaṃsaṃ kappiyabhāvato apaṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitattā paṭikkhittampi maṃsabhāvaṃ na jahāti. Nanu khāditamaṃsaṃ pana akappiyabhāvato paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitattā khādiyamānampi maṃsabhāvaṃ jahātīti āha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. Kuladūsakakammañca vejjakammañca uttarimanussadhammārocanañca sāditarūpiyañca kula…pe… rūpiyāni, tāni ādīni yesaṃ kuhanādīnanti kula…pe… rūpiyādayo, tehi. Sabbatthāti sabbesu vāresu.
「因无根据性」者,因遮食之无根据性。详说彼而说「何以故」等。「故」字显示详说。「何」者,肉也。「然而此」者,然而此肉。被禁肉因可食性而住于不应禁之处,故虽被禁亦不舍肉性。岂非已食之肉因不可食性而住于应禁之处,故虽被食亦舍肉性耶?故说「然而何」等。族败坏业、医业、宣说上人法、受用金银,彼等为族败坏等之初,以彼等族败坏等。「一切处」者,于一切时。
Evantiādi nigamananidassanaṃ. Tanti bhojanaṃ. Yathāti yenākārena. Yena ajjhohaṭaṃ hoti, so paṭikkhipati pavāretīti yojanā. Katthacīti kismiñci pattādike. Tasmiṃ ce antareti tasmiṃ khaṇe ce. Aññatrāti aññasmiṃ ṭhāne. Patte vijjamānabhojanaṃ anajjhoharitukāmo hoti yathā, evanti yojanā. Hīti saccaṃ. Sabbatthāti sabbesu padesu. Tatthāti kurundīyaṃ. Ānisadassāti āgamma nisīdati etenāti ānisado, tassa pacchimantatoti sambandho. Paṇhiantatoti pasati ṭhitakāle vā gamanakāle vā bhūmiṃ phusatīti paṇhī, tassa antato. ‘‘Dāyakassā’’tipadaṃ ‘‘pasāritahattha’’nti padena ca ‘‘aṅga’’nti padena ca avayavīsambandho. Hatthapāsoti hatthassa pāso samīpo hatthapāso, hattho pasati phusati asmiṃ ṭhāneti vā hatthapāso, aḍḍhateyyahattho padeso. Tasminti hatthapāse.
「如是」等,结论之示例。「彼」者,食物。「如」者,以何方式。以何方式吞咽,彼即禁止、遮食,此为连结。「于何处」者,于某钵等中。「若于彼时之间」者,若于彼刹那。「于他处」者,于他处。如欲不吞咽存在于钵中之食物,如是,此为连结。「故」者,真实也。「一切处」者,于一切句中。「于彼处」者,于床座。「坐处之末端」者,依此而坐者为坐处,彼之后端,此为连结。「伸展之末端」者,或于坐立时或于行走时触地者为伸展物,彼之末端。「施者」之词与「伸手」之词及「肢体」之词为部分关系。「手域」者,手之域、近处为手域,或手触及、接触于此处,故为手域,一肘半之处所。「从彼」者,于手域中。
Upanāmetīti samīpaṃ nāmeti. Anantaranisinnopīti hatthapāsaṃ avijahitvā anantare ṭhāne nisinnopi bhikkhu vadatīti yojanā. Bhattapacchinti bhattena pakkhittaṃ pacchiṃ. Īsakanti bhāvanapuṃsakaṃ. Uddharitvā vā apanāmetvā vāti sambandhitabbaṃ. Dūreti navāsane. Itoti pattato. Gato dūtoti sambandho.
「送近」者,令至近处。「即使坐于无间」者,即使不离手域而坐于无间处之比库说,此为连结。「饭后」者,以饭投入之后。「稍」者,中性词。应连结「或取出或移开」。「远」者,于新座。「从此」者,从钵。已去远处,此为连结。
Parivesanāyāti parivesanatthāya, bhattagge vā. Tatrāti asmiṃ parivesane. Tanti bhattapacchiṃ. Phuṭṭhamattāvāti phusiyamattāva. Kaṭacchunā uddhaṭabhatte pana pavāraṇā hotīti yojanā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tassāti parivesakassa. Abhihaṭe paṭikkhittattāti abhihaṭassa bhattassa paṭikkhittabhāvato.
「为了分配」者,为了分配之义,或在食堂中。「于此」者,于此分配中。「那」者,食后。「仅触及」者,仅被触及而已。然而,当以勺子舀起食物时,即有拒绝之义,此为连结。「因为」者,真实,或因为。「彼之」者,分配者之。「因被拒绝所带来之」者,因被带来之食物被拒绝之状态。
‘‘Kāyena vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotī’’ti saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārena dassento āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tatthāti tesu kāyavācāpaṭikkhepesu. Macchikabījaninti makkhikānaṃ uttāsaniṃ bījaniṃ. Khakārassa hi chakāraṃ katvā ‘‘macchikā’’ti vuccati ‘‘sacchikatvā’’tiādīsu viya (a. ni. 3.103). Ettha hi ‘‘sakkhikatvā’’ti vattabbe khakārassa chakāro hoti.
『以身或以语拒绝者，则为行自恣』——此乃略说之义，今广说而言『于彼』等语。『于彼』者，谓于彼等以身、以语拒绝之事中。『令苍蝇惊吓之种子』者，令苍蝇惊恐惧怖之物也。盖将『kh』音改为『ch』音，故称『macchikā』，如『sacchikatvā』等词中所见（增支部三·一〇三）。此中，本应说『sakkhikatvā』，其『kh』音则变为『ch』音。
Eko vadatīti sambandho. Apanetvāti pattato apanetvā. Etthāti vacane. Kathanti kenākārena hotīti yojanā. Vadantassa nāmāti ettha nāmasaddo garahattho ‘‘atthī’’tipadena yojetabbo. Atthi nāmāti attho. Itopīti pattatopi. Tatrāpīti tasmiṃ vacanepi.
「一人说」者,此为连结。「移开后」者,从钵中移开后。「于此」者,于语言中。「如何说」者,以何方式而有,此为连结。「说者之名」者,于此,名词具责难之义,应与「有」一词连结。「有名」者,此为义。「从此」者,从钵。「于彼亦」者,于彼语言中亦。
Samaṃsakanti maṃsena saha pavattaṃ. Rasanti dravaṃ. Tanti vacanaṃ. Paṭikkhipato hoti. Kasmā? Maccho ca raso ca macchena misso raso cāti atthassa sambhavato. Idanti vatthuṃ. Maṃsaṃ visuṃ katvāti ‘‘maṃsassa rasaṃ maṃsarasa’’nti maṃsapadatthassa padhānabhāvaṃ akatvā, rasapadatthasseva padhānabhāvaṃ katvāti attho.
「与肉同」者,与肉一起生起者。「汁」者,液体。「那」者,语言。拒绝者有。为何?因为鱼与汁、与鱼混合之汁,此义可能。「此」者,事物。「将肉分离后」者,不使「肉之汁为肉汁」中肉词之义为主,而唯使汁词之义为主,此为义。
Āpucchantanti ‘‘maṃsarasaṃ gaṇhathā’’ti āpucchantaṃ. Tanti maṃsaṃ. Karambakoti missakādhivacanametaṃ. Yañhi aññena aññena missetvā karonti, so ‘‘karambako’’ti vuccati. Ayaṃ panettha vacanattho – karoti samūhaṃ avayavinti karo, karīyati vā samūhena avayavināti karo, avayavo, taṃ vakati ādadātīti karambako, samūho. ‘‘Kadambako’’tipi pāṭho, sopi yuttoyeva anumatattā paṇḍitehi. Abhidhānepi evameva atthī. Attho pana aññathā cintetabbo. Imasmiṃ vā atthe rakārassa dakāro kātabbo. Maṃsena misso, lakkhito vā karambako maṃsakarambako. Na pavāretīti yesaṃ kesañci missakattā na pavāreti. Pavāretīti maṃsena missitattā pavāreti.
「询问」者,询问「取肉汁」。「那」者,肉。「混合物」者,此为混合之通称。凡以此与彼混合而作者,彼称为「混合物」。然而此处之语义为:作集合、部分者为作者,或被集合、部分所作者为作者,即部分,说彼、取彼者为混合物,即集合。「kadambaka」亦为读法,此亦确实合理,因为被智者认可。于词典中亦如是有。然而义应另作思考。或于此义中,应将 ra 音变为 da 音。与肉混合,或被标示之混合物为肉混合物。「不拒绝」者,因为与任何混合,故不拒绝。「拒绝」者,因为与肉混合,故拒绝。
Yo pana paṭikkhipati, so pavāritova hotīti yojanā. Nimantaneti nimantanaṭṭhāne. Hīti saccaṃ. Tatthāti kurundiyaṃ. Yenāti yena bhattena. Etthāti ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’tiādivacane. Adhippāyoti aṭṭhakathācariyānaṃ adhippāyo. Etthāti ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’tiādivacane. Duddasanti dukkaraṃ dassanaṃ. Idañcāti ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’tivacanañca. Na samānetabbanti samaṃ na ānetabbaṃ, samānaṃ vā na kātabbaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Idaṃ panāti missakaṃ pana. Etthāti missake. Visuṃ katvāti rasakhīrasappīni āveṇiṃ katvā. Tanti rasādiṃ.
然而凡拒绝者,彼即已被拒绝,此为连结。「于邀请」者,于邀请之处。「因为」者,真实。「于此」者,于粥中。「以何」者,以何食物。「于此」者,于「取粥」等语言中。「意趣」者,注疏师之意趣。「于此」者,于「取粥混合物」等语言中。「难见」者,难作之见解。「此与」者,「取混合物」之语言与。「不应等同」者,不应等同带来,或不应作为相同。「因为」者,真实,或因为。「然而此」者,然而混合物。「于此」者,于混合物中。「分离后」者,将汁、乳、酥等分别后。「那」者,汁等。
Kaddīyati maddīyatīti kaddamo. Undati pasavati vaḍḍhatīti udakaṃ. Undati vā kledanaṃ karotīti udakaṃ, nilīne satte gupati rakkhatīti gumbo, guhati saṃvaratīti vā gumbo. Anupariyāyantenāti anukkamena parivattitvā āyantena. Tanti nāvaṃ vā setuṃ vā. Majjhanhikanti ahassa majjhaṃ majjhanhaṃ, ahasaddassa nhādeso, majjhanhaṃ eva majjhanhikaṃ. Potthakesu pana majjhantikanti pāṭho atthi, so apāṭhoyeva. Yo ṭhito pavāreti, tena ṭhiteneva bhuñjitabbanti yojanā. Ānisadanti pīṭhe phuṭṭhaānisadamaṃsaṃ. Acāletvāti acāvetvā. Ayameva vā pāṭho. Upari ca passesu ca amocetvāti vuttaṃ hoti. Adinnādāne viya ṭhānācāvanaṃ na veditabbaṃ. Saṃsaritunti saṃsabbituṃ. Nanti bhikkhuṃ.
「咖达摩」者,被践踏、被揉碎,故名咖达摩(泥)。「伍达咖」者,流动、流出、增长,故名伍达咖(水)。或者,流动、作湿润,故名伍达咖。「贡波」者,隐藏沉没的有情、守护,故名贡波(丛林)。或者,隐藏、遮蔽,故名贡波。「随行而来者」,依次转而来者。「达」者,船或桥。「马基汉尼咖」者,日之中分为马基汉哈,日声之哈变为哈,马基汉哈即马基汉尼咖(正午)。然而诸写本中有「马基汉帝咖」之读法,此非正读。「站立者邀请」,应以站立者之姿而食,此为连结。「阿尼萨达」者,触及座位之臀肉。「阿恰列德瓦」者,不移动。或此即正读。「于上及于侧不离开」,如是所说。不应理解为如不与取中之从处所移动。「桑萨里敦」者,爬行。「那」者,比库。
Atirekaṃ ricati gacchatīti atirittaṃ, na atirittaṃ anatirittanti atthaṃ dassento āha ‘‘na atiritta’’nti. ‘‘Adhika’’ntiiminā atirittasaddassa atisuññatthaṃ nivatteti. Adhi hutvā eti pavattatīti adhikaṃ. Taṃ panāti anatirittaṃ pana hotīti sambandho. Tatthāti ‘‘akappiyakata’’ntiādivacane. Vitthāro evaṃ veditabboti yojanā. Tatthāti atirittaṃ kātabbesu vatthūsu. Yaṃ phalaṃ vā yaṃ kandamūlādi vā akatanti yojanā. Akappiyabhojanaṃ vāti kuladūsakakammādīhi nibbattaṃ akappiyabhojanaṃ vā atthīti sambandho. Yoti vinayadharo bhikkhu. Tena katanti yojanā. ‘‘Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena kata’’ntivacanato bhuttāvinā apavāritena āsanā vuṭṭhitena kattabbanti siddhaṃ. Tasmā pāto addhānaṃ gacchantesu dvīsu eko pavārito, tassa itaro piṇḍāya caritvā laddhaṃ bhikkhaṃ attanā abhutvāpi ‘‘alametaṃ sabba’’nti kātuṃ labhati eva. Yanti khādanīyabhojanīyaṃ. ‘‘Tadubhayampī’’tiiminā atirittañca atirittañca atirittaṃ, na atirittaṃ anatirittanti atthaṃ dasseti.
「阿提里德」者,超过、行去,故名阿提里德(过量),非阿提里德为阿那提里德,为显此义故说『非阿提里德』。以『阿迪咖』一词遣除阿提里德一词之超过空虚义。「阿迪咖」者,在上而来、转起,故名阿迪咖(额外)。「然而彼」者,然而为非过量,此为连结。「于彼」者,于『作不净』等语中。应知详说如是,此为连结。「于彼」者,于应作过量之事物中。「任何果或任何块根等未作」,此为连结。「或不净食」者,或有由破坏家族之业等所生之不净食,此为连结。「彼」者,持律比库。「由彼所作」,此为连结。从『已食者、已邀请者、从座起立者所作』之语,已食者、未邀请者、从座起立者应作,此已成立。因此,清晨行路之二人中一人已邀请,另一人行乞食得食后,自己虽未食,亦得作『此一切足矣』。「彼」者,副食主食。以『彼二者』一词显示过量与过量为过量,非过量为非过量之义。
Tassevāti anatirittasseva. Etthāti anatiritte, ‘‘kappiyakata’’nti ādīsu sattasu vinayakammākāresu vā. Anantareti vinayadharassa anantare āsane. Pattato nīharitvāti sambandho. Tatthevāti bhuñjanaṭṭhāneyeva. Tassāti nisinnassa. Tenāti bhattaṃ ānentena bhikkhunā bhuñjitabbanti yojanā. ‘‘Nisinnena bhikkhunā’’ti kāritakammaṃ ānetabbaṃ. Kasmā ‘‘hatthaṃ dhovitvā’’ti vuttanti pucchanto āha ‘‘kasmā’’ti. Hīti kāraṇaṃ. Yasmā akappiyaṃ hoti, tasmā hatthaṃ dhovitvāti mayā vuttanti adhippāyo. Tassāti bhattaṃ ānentassa. Yenāti vinayadharena. Puna yenāti evameva. Yañcāti khādanīyabhojanīyañca. Yena vinayadharena paṭhamaṃ akataṃ, teneva kattabbaṃ. Yañca khādanīyabhojanīyaṃ paṭhamaṃ akataṃ, taññeva kattabbanti vuttaṃ hoti . Tatthāti paṭhamabhājane. Hīti saccaṃ. Paṭhamabhājanaṃ suddhaṃ dhovitvā katampi niddosameva. Tena bhikkhunāti pavāritena bhikkhunā.
「彼之」者,唯非过量之。「于此」者,于非过量,或于『作净』等七种律行法中。「阿南德雷」者,于持律者之近座。「从钵中取出」,此为连结。「于彼处」者,于食处。「彼之」者,坐者之。「由彼」者,由持来食之比库应食,此为连结。「由坐之比库」,应持来使役业。「为何说『洗手后』」,如是问故说『为何』。「希」者,理由。因为成为不净,故我说洗手后,此为意趣。「彼之」者,持来食者之。「由彼」者,由持律者。「复由彼」者,亦如是。「及彼」者,副食主食。由持律者最初未作者,即由彼应作。及最初未作之副食主食,即彼应作,如是所说。「于彼」者,于最初之器皿。「希」者,真实。最初之器皿清净,洗涤后所作亦无过失。「由彼比库」者,由已邀请之比库。
Kuṇḍepīti ukkhaliyampi. Sā hi kuḍati odanādiṃ dāhaṃ karotīti kuṇḍoti vuccati. Tanti atirittakataṃ khādanīyabhojanīyaṃ. Yena panāti vinayadharena pana. Bhikkhuṃ nisīdāpentīti sambandho. Maṅgalanimantaneti maṅgalatthāya nimantanaṭṭhāne. Tatthāti maṅgalanimantane. Karontenāti karontena vinayadharena.
「贡迭毕」者,亦于臼中。彼煮饭等作热,故称贡德(锅)。「达」者,作过量之副食主食。「然而由彼」者,然而由持律者。「令比库坐」,此为连结。「玛嘎喇尼曼德纳」者,于为吉祥之邀请处。「于彼」者,于吉祥邀请。「作者」者,由作者持律者。
Gilānena bhuñjitāvasesameva na kevalaṃ gilānātirittaṃ nāma, gilānaṃ pana uddissa ābhataṃ gilānātirittameva nāmāti dassento āha ‘‘na kevala’’ntiādi. Yaṃkiñci gilānanti upasampannaṃ vā anupasampannaṃ vā yaṃkiñci gilānaṃ. Yaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, taṃ asaṃsaṭṭhavasena vuttanti yojanā. Anāhāratthāyāti pipāsacchedanaābādhavūpasamatthāya.
「由病者应食之余」,非仅病者之过量,然而为病者而持来者即名病者过量,为显此故说『非仅』等。「任何病者」者,已达上或未达上之任何病者。所说之恶作,依不相应而说,此为连结。「阿那哈拉塔亚」者,为止渴、息病之故。
§241
241.Sati paccayeti ettha paccayassa sarūpaṃ dassetuṃ ‘‘pipāsāya satī’’ti ca ‘‘ābādhe satī’’ti ca vuttaṃ. Tena tenāti sattāhakālikena ca yāvajīvikena ca. Tassāti ābādhassa. Idaṃ padaṃ ‘‘upasamanattha’’nti ettha samudhātuyā sambandhe sambandho, yupaccayena sambandhe kammanti daṭṭhabbanti. Pañcamaṃ.
「有缘故」,于此为显缘之自相,故说『有渴故』及『有病故』。「由彼彼」者,由七日药及尽形寿药。「彼之」者,病之。此词于『伍巴萨玛那塔』中,以桑字根之连结为连结,以尤后缀之连结为业,应如是见。第五。
6. Dutiyapavāraṇasikkhāpadaṃ6. 第二自恣学处
§242
242. Chaṭṭhe na ācaritabboti anācāroti vutte paṇṇattivītikkamoti āha ‘‘paṇṇattivītikkama’’nti. ‘‘Karotī’’tiiminā ‘‘attānamācaratī’’tiādīsu viya carasaddo karasaddatthoti dasseti. Upanandhīti ettha upasaddo upanāhattho, nahadhātu bandhanatthoti dassento āha ‘‘upanāha’’ntiādi. Janito upanāho yenāti janitaupanāho. Iminā ‘‘upanandho’’ti padassa upanahatīti upanandhoti katthutthaṃ dasseti.
242. 第六条中,「不应行」者,说为「非行」时,即说「违越制定」,故说「违越制定」。「作」者,以此显示「行」字与「作」字同义,如「自行」等处。「伍波难德」者,此中「伍波」(upa)字有「怨恨」义,「纳哈」(naha)界有「系缚」义,故显示说「怨恨」等。「由彼生起怨恨」者,即「生起怨恨者」。以此显示「伍波难德」(upanandha)一词之语源,即「怨恨」(upanaha)故称「伍波难德」。
§243
243.Abhihaṭṭhunti ettha tuṃpaccayo tvāpaccayatthoti āha ‘‘abhiharitvā’’ti. Padabhājane pana vuttanti sambandho. Sādhāraṇameva atthanti yojanā. Assāti bhikkhussa. Tīhākārehīti sāmaṃ jānanena ca aññesamārocanena ca tassārocanena cāti tīhi kāraṇehi. Āsādīyate maṅkuṃ karīyate āsādanaṃ, taṃ apekkho āsādanāpekkhoti dassento āha ‘‘āsādana’’ntiādi.
243. 「送来」者,此中「tuṃ」语尾与「tvā」语尾同义,故说「送来之后」。然而在词句分析中已说,此为共通之义。应连接为:「属于彼」者,属于比库。「以三种方式」者,以三种原因:自己知、告知他人、彼告知。「期待责难」者,「被责难」即「被令羞愧」为「责难」,期待彼者为「期待责难」,故显示说「责难」等。
Yassa atthāya abhihaṭanti sambandho. Itarassāti abhihārakato aññassa bhuttassāti. Chaṭṭhaṃ.
「为彼之利益而送来」,应连接。「他者」者,送来者以外之其他已食者。第六条竟。
7. Vikālabhojanasikkhāpadaṃ7. 非时食学处
§247
247. Sattame girimhīti pabbatamhi. So hi himavamanādivasena jalaṃ, sārabhūtāni ca bhesajjādivatthūni girati niggiratīti girīti vuccati. Aggasamajjoti uttamasamajjo. Imehi padehi aggo samajjo aggasamajjo, girimhi pavatto aggasamajjo giraggasamajjoti atthaṃ dasseti. Samajjoti ca sabhā. Sā hi samāgamaṃ ajanti gacchanti janā etthāti samajjoti vuccati. ‘‘Girissa vā’’tiādinā girissa aggo koṭi giraggo, tasmiṃ pavatto samajjo giraggasamajjoti attho dassito. Soti giraggasamajjo. Bhavissati kirāti yojanā. Bhūmibhāgeti avayaviādhāro, sannipatatīti sambandho. Naṭañca nāṭakañca naṭanāṭakāni. ‘‘Naccaṃ gītaṃ vāditañcā’’ti idaṃ tayaṃ ‘‘nāṭaka’’nti vuccati. Tesanti naṭanāṭakānaṃ. Dassanatthanti dassanāya ca savanāya ca. Savanampi hi dassaneneva saṅgahitaṃ. Apaññattesikkhāpadeti ūnavīsativassasikkhāpadassa tāva apaññattattā. Teti sattarasavaggiyā. Tatthāti giraggasamajjaṃ. Athāti tasmiṃ kāle. Nesanti sattarasavaggiyānaṃ adaṃsūti sambandho. Vilimpetvāti vilepanehi vividhākārena limpetvā.
247. 第七条中,「在山」者,在山岳。彼因喜马拉雅山等而流出水,及流出药等有益之物,故称为「山」(giri)。「顶上集会」者,最上之集会。以此等词显示义理:「顶」与「集会」为「顶上集会」,在山举行之顶上集会为「山顶集会」。「集会」者,即会众。因人众来此集合、前往,故称为「集会」。以「或山之」等显示义理:山之顶端、边际为「山顶」,在彼处举行之集会为「山顶集会」。「彼」者,即山顶集会。应连接为「将有」。「地面部分」者,支持部分,应连接为「聚集」。「舞者与戏剧」为「舞与戏剧」。「舞蹈、歌唱、音乐」此三者称为「戏剧」。「彼等之」者,舞与戏剧之。「为观看」者,为观看及为听闻。听闻亦由观看所摄。「未制定学处」者,因二十岁学处尚未制定。「彼等」者,十七群比库。「在彼处」者,在山顶集会。「尔时」者,在彼时。「未给」者,应连接为十七群比库之未给。「涂抹」者,以涂料种种方式涂抹。
§249
249. ‘‘Vikāle’’ti sāmaññena vuttepi visesakālova gahetabboti āha ‘‘kālo’’tiādi. So cāti bhojanakālo ca. Majjhanhiko hotīti yojanā. Tenevāti bhojanakālassa adhippetattā eva. Assāti ‘‘vikāle’’tipadassa. ‘‘Vikālo nāma…pe… aruṇuggamanā’’ti padabhājanena aruṇuggamanato yāva majjhanhikā kālo nāmāti attho nayena dassito hoti. Tatoti ṭhitamajjhanhikato. Sūriyassa atisīghattā vegena ṭhitamajjhanhikaṃ vītivatteyyāti āha ‘‘kukkuccakena pana na kattabba’’nti. Kālatthambhoti kālassa jānanatthāya thūṇo. Kālantareti kālassa abbhantare.
249. 「非时」者,虽以总说而说,然应取特定之时,故说「时」等。「彼」者,食时。应连接为「是正午」。「因此」者,唯因食时被意指。「属于」者,属于「非时」一词。以词句分析「非时者……乃至……明相升起」,依理路显示义理:从明相升起直至正午为「时」。「从彼」者,从已住立之正午。因太阳极速,以速度已住立之正午将过去,故说「然而不应由疑虑而作」。「时标」者,为知时之柱。「时间之间」者,在时之中间。
Avasesaṃ khādanīyaṃ nāmāti ettha vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Yanti khādanīyaṃ atthīti sambandho. Vanamūlādipabhedaṃ yampi khādanīyaṃ atthi, tampi āmisagatikaṃ hotīti yojanā. Seyyathidanti pucchāvācakanipātasamudāyo. Idaṃ khādanīyaṃ seyyathā katamanti attho. Idampīti idaṃ dvādasavidhampi. Pisaddena na pūvādiyevāti dasseti.
「其余称为副食」者,此中应知判定如是,应连接。「凡」者,应连接为有副食。凡有森林根等种类之副食,彼亦属于食物,应连接。「譬如」者,疑问词之集合。此副食譬如何者,此为义。「此亦」者,此十二种亦。以「等」字显示非仅糕饼等。
Tatthāti dvādasasu khādanīyesu, ādhāre bhummaṃ. Mūlati patiṭṭhāti ettha, etenāti vā mūlaṃ. Khāditabbanti khādanīyaṃ. Mūlameva khādanīyaṃ mūlakhādanīyaṃ, tasmiṃ vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Mūlakamūlādīni lokasaṅketo padesatoyeva veditabbāni. Taṃ tañhi nāmaṃ ajānantānaṃ atisammūḷhakāraṇattā saha pariyāyantarena vacanatthaṃ vakkhāma. Sūpassa hitaṃ sūpeyyaṃ, sūpeyyaṃ paṇṇaṃ etesanti sūpeyyapaṇṇā, tesaṃ mūlāni sūpeyyapaṇṇamūlāni. Āmīyati anto pavesīyatīti āmiso, ākāro antokaraṇattho, āmisassa gati viya gati etesanti āmisagatikāni. Etthāti mūlesu. Jaraḍḍhanti jarabhūtaṃ upaḍḍhaṃ. Aññampīti vajakalimūlato aññampi.
「在此」者,在十二种副食中,依处而言为地上之物。「根」者,立足于此,或以此为根本。「应食」者,副食也。根即是副食,名为根副食,对此之判定应如是了知,此为连结。萝卜根等,应知仅是世俗称呼之部分而已。因不知其名者会极度混乱之故,连同其他说法一起说明其义。「有益于汤者为汤用,汤用之叶为此等」,故名汤用叶,其等之根为汤用叶根。「被生食,被放入内」,故名生食物,此处「阿咖拉」有作入内之义,如生食物之去处般去处于此等,故名生食物去处类。「在此」者,在诸根中。「老半」者,已老之半。「其他」者,除瓦迦离根外之其他。
Yāni pana mūlāni vuttāni, tāni yāvajīvikānīti yojanā. Pāḷiyaṃ vuttānīti sambandho. Khādanīyatthanti khādanīyassa, khādanīye vā vijjamānaṃ, khādanīyena vā kātabbaṃ kiccaṃ, payojanaṃ vāti khādanīyatthaṃ. ‘‘Khādanīye’’tiiminā ‘‘tattha vuttābhidhammatthā’’tiādīsu viya khādanīyatthapadassa uttarapadatthapadhānabhāvaṃ dasseti. Tattha khādanīyassa, khādanīye vā vijjamānaṃ, khādanīyena vā kātabbaṃ kiccaṃ nāma jighacchāharaṇameva. Yañhi pūvādikhādanīyaṃ khāditvā jighacchāharaṇaṃ hoti, tassa kiccaṃ kiccaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. Taṃ kiccaṃ, payojanaṃ vā neva pharanti, neva nipphādenti. Eseva nayo ‘‘na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’tietthāpi.
「凡所说之诸根,为终生物」,此为连结。「律文中所说」,此为关联。「副食义」者,副食之,或存在于副食中,或以副食所应作之事,或目的,故名副食义。以「副食」一词,如「彼处所说阿毗达摩义」等中,显示副食义一词以后词之义为主。其中,副食之,或存在于副食中,或以副食所应作之事,名为除饥饿而已。凡食糕饼等副食后除饥饿者,其事名为事,如是所说。彼等不达成其事,或不达成目的。同样道理,「不达成主食中之主食义」,此处亦然。
Tesanti mūlānaṃ anto, lakkhaṇanti vā sambandho. Ekasmiṃ janapade khādanīyatthabhojanīyatthesu pharamānesu aññesupi janapadesu pharantiyevāti dassanatthaṃ ‘‘tesu tesu janapadesū’’ti vicchāpadaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi hi bahūsu janapadesu pathavīrasaāporasasampattivasena khādanīyatthabhojanīyatthaṃ pharamānampi ekasmiṃ janapade pathavīrasaāporasavipattivasena apharamānaṃ bhaveyya, vikāravasena pana tattha pavattattā taṃ janapadaṃ pamāṇaṃ na kātabbaṃ, gahetabbamevāti vuttaṃ hoti. Pakatiāhāravasenāti aññehi yāvakālika, sattāhakālikehi amissitaṃ attano pakatiyāva āhārakiccakaraṇavasena. ‘‘Manussāna’’ntiiminā aññesaṃ tiracchānādīnaṃ khādanīyatthabhojanīyatthaṃ pharamānampi na pamāṇanti dasseti. Tanti mūlaṃ. Hīti saccaṃ. Nāmasaññāsūti nāmasaṅkhātāsu saññāsu.
「其等」者,诸根之内,或相为关联。为显示在一聚落中达成副食义主食义时,在其他诸聚落中亦达成,故说「在其等诸聚落中」之分别词。虽然在众多聚落中,因地味水味具足之故达成副食义主食义,但在一聚落中,因地味水味缺失之故可能不达成,然因变化之故在彼处转起,故不应以彼聚落为量,应取之,如是所说。「以本性食之故」者,不与其他时限药、七日药混合,仅以自己本性而作食之事之故。以「人之」一词,显示其他畜生等达成副食义主食义者亦非量。「彼」者,根也。「确实」者,真实也。「名想中」者,在名为想之诸想中。
Yathā mūle lakkhaṇaṃ dassitaṃ, evaṃ kandādīsupi yaṃ lakkhaṇaṃ dassitanti yojanā. Na kevalaṃ pāḷiyaṃ āgatānaṃ haliddādīnaṃ mūlaṃyeva yāvajīvikaṃ hoti, atha kho tacādayopīti āha ‘‘yañceta’’ntiādi. Yaṃ etaṃ aṭṭhavidhanti sambandho.
「如在根中所显示之相,在块茎等中亦显示何相」,此为连结。非仅律文中所来之姜黄等之根为终生物,而树皮等亦然,故说「凡此」等。「凡此八种」,此为关联。
Evaṃ mūlakhādanīye vinicchayaṃ dassetvā idāni kandakhādanīye taṃ dassento āha ‘‘kandakhādanīye’’tiādi. Tattha kandakhādanīyeti kaṃ sukhaṃ dadātīti kando, padumādikando, sukhassa adāyakā pana kandā ruḷhīvasena kandāti vuccanti, kando eva khādanīyaṃ kandakhādanīyaṃ, tasmiṃ vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Eseva nayo uparipi. Yanti kandaṃ. Iminā taṃsaddānapekkho yaṃsaddopi atthīti ñāpeti. Tatthāti kandakhādanīye. Taruṇo, sukhakhādanīyoti visesanapadāni yathāvacanaṃ uparipi yojetabbāni. Evamādayo pharaṇakakandā yāvakālikāti sambandho.
如是显示根副食之判定后,今为显示块茎副食之判定,故说「块茎副食」等。其中,「块茎副食」者,「给予何乐」,故名块茎,如莲藕等块茎,然给予乐之诸块茎,依通俗而称为块茎,块茎即是副食,名为块茎副食,对此之判定应如是了知,此为连结。同样道理,以下亦然。「凡」者,块茎也。以此显示,依彼词而有何词。「在此」者,在块茎副食中。「嫩」、「易食副食」等限定词,应如其所说,以下亦应连结。如是等达成之块茎为时限药,此为关联。
Adhototi visaraso udakena adhūnito. Teti kandā saṅgahitāti sambandho.
「煮过」者,无味,以水煮过。「彼等」者,块茎被摄取,此为关联。
Mūle alati pavattatīti muḷālo, udakato vā uddhaṭamatte milati nimilatīti muḷālaṃ. Evamādi pharaṇakamuḷālaṃ yāvakālikanti yojanā. Taṃ sabbampīti sabbampi taṃ muḷālaṃ saṅgahitanti sambandho.
「在根部取得、生长」者,名为根菜;或者「从水中拔出后即萎缩、枯萎」者,名为根菜。如是等之蔓菁根菜,应连结为「时限药」。「那一切也」者,一切那根菜皆被摄取,此为关联。
Masati vijjhatīti matthako. Evamādi matthako yāvakālikoti yojanā. Jaraḍḍhabundoti jarabhūtaaḍḍhasaṅkhāto pādo.
「被揉搓、被穿透」者,名为头部。如是等之头部,应连结为「时限药」。「老熟半束」者,已老熟之半数所称之足部。
Khanīyati avadārīyatīti khandho, khāyatīti vā khandho. ‘‘Antopathavīgato’’tipadaṃ ‘‘sālakalyāṇikhandho’’tipadeneva yojetabbaṃ, na aññehi. Evamādi khandho yāvakālikoti yojanā. Avasesāti tīhi daṇḍakādīhi avasesā.
「被挖掘、被剖开」者,名为块茎;或者「被咀嚼」者,名为块茎。「入于地中」一词,应仅与「沙罗迦利亚那块茎」一词连结,不与其他连结。如是等之块茎,应连结为「时限药」。「其余」者,除去三种杖等之其余。
Tacati saṃvarati paṭicchādetīti taco. Sarasoti ettha evakāro yojetabbo, saraso evāti attho. Tesaṃ saṅgahoti sambandho. Hīti saccaṃ. Etanti kasāvabhesajjaṃ, ‘‘anujānāmi …pe… bhojanīyattha’’nti vacanaṃ vā. Etthāti kasāvabhesajje. Etesampīti matthakakhandhattacānampi.
「覆盖、遮蔽、隐藏」者,名为皮。「有汁液」者,于此处应连结「唯」字,意为「唯有汁液」。「彼等之摄取」为关联。「确实」者,真实也。「此」者,褐色药物,或「我允许……乃至……作为食物」之言说。「于此」者,于褐色药物中。「此等也」者,头部、块茎、皮之也。
Patatīti pattaṃ. Etesanti mūlakādīnaṃ. Evarūpāni pattāni ca ekaṃsena yāvakālikānīti yojanā. Yā loṇī ārohati, tassā loṇiyā pattaṃ yāvajīvikanti yojanā. Dīpavāsinoti tambapaṇṇidīpavāsino , jambudīpavāsino vā. Yāni vā pharantīti vuttānīti sambandho. Tesanti nimbādīnaṃ. Idaṃ padaṃ pubbaparāpekkhakaṃ, tasmā dvinnaṃ majjhe vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paṇṇānaṃ anto natthīti sambandho.
「落下」者,名为叶。「此等」者,根菜等之。如是种类之叶,一向为时限药,此为连结。「攀缘之藤蔓,彼藤蔓之叶为尽形寿药」,此为连结。「岛屿居民」者,铜叶岛居民,或阎浮提洲居民。「或者所说之蔓延者」,此为关联。「彼等」者,楝树等之。此词前后相关,故应见为说于二者之间。「叶之内部不存在」,此为关联。
Pupphati vikasatīti pupphaṃ. Evamādi pupphaṃ yāvakālikanti yojanā. Tassāti pupphassa. Assāti evameva.
「开花、绽放」者,名为花。如是等之花,应连结为「时限药」。「彼之」者,花之。「确实」者,如是也。
Phalatīti phalaṃ. Yānīti phalāni. Pharantīti sambandho. Nesanti phalānaṃ pariyantanti sambandho. Yāni vuttāni, tāni yāvajīvikānīti yojanā. Tesampīti phalānampi pariyantanti sambandho.
「结果」者,果也。「诸」者,诸果也。「结果」者,是连接。「至于果之边际」者,是连接。「诸所说者」,应连接为「彼等是尽寿的」。「彼等之」者,「诸果之边际」,是连接。
Asīyati khipīyati, chaḍḍīyatīti vā aṭṭhi. Evamādīni pharaṇakāni aṭṭhīni yāvakālikānīti yojanā. Tesanti aṭṭhīnaṃ.
「被投掷、被抛掷,或被舍弃」者,骨也。「如是等结果的骨是尽日的」,应如是连接。「彼等之」者,诸骨之。
Pisīyati cuṇṇaṃ karīyatīti piṭṭhaṃ. Evamādīni pharaṇakāni piṭṭhāni yāvakālikānīti yojanā. Adhotakanti udakena adhūnitaṃ. Tesanti piṭṭhānaṃ.
「被磨碎、被作成粉」者,粉也。「如是等结果的粉是尽日的」,应如是连接。「水浸的」者,以水所浸润的。「彼等之」者,诸粉之。
Nirantaraṃ asati sambajjhatīti niyyāso. Sesāti ucchuniyyāsato sesā. Pāḷiyaṃ vuttaniyyāsāti sambandho. Tatthāti niyyāsakhādanīye. Saṅgahitānaṃ niyyāsānaṃ pariyantanti yojanā. Evantiādi nigamanaṃ.
「无间断地存在而凝结」者,糖浆也。「余」者,从甘蔗糖浆之余。「在圣典中所说的糖浆」者,是连接。「于彼」者,于糖浆食物中。「所摄的诸糖浆之边际」,应如是连接。「如是」等,是结论。
Vuttamevāti heṭṭhā paṭhamapavāraṇasikkhāpade vuttamevāti. Sattamaṃ.
「所说之」者,于下方第一自恣学处中所说之。第七。
8. Sannidhikārakasikkhāpadaṃ8. 储藏学处
§252
252. Aṭṭhame abbhantare jāto abbhantaro. Mahātheroti mahantehi thiraguṇehi yutto. Iminā ‘‘belaṭṭho’’ti saññānāmassa saññināmiṃ dasseti. Padhānaghareti samathavipassanānaṃ padahanaṭṭhānagharasaṅkhāte ekasmiṃ āvāse. Sukkhakuranti ettha sosanakurattā na sukkhakuraṃ hoti, kevalaṃ pana asūpabyañjanattāti āha ‘‘asūpabyañjanaṃ odana’’nti. Sosanakurampi yuttameva. Vakkhati hi ‘‘taṃ piṇḍapātaṃ udakena temetvā’’ti. ‘‘Odana’’ntiiminā kurasaddassa odanapariyāyataṃ dasseti. Odanañhi karoti āyuvaṇṇādayoti ‘‘kura’’nti vuccati. Soti belaṭṭhasīso. Tañca khoti tañca sukkhakuraṃ āharatīti sambandho. Paccayagiddhatāyāti piṇḍapātapaccaye luddhatāya. Thero bhuñjatīti sambandho. Manussānaṃ ekāhārassa sattāhamattaṭṭhitattā ‘‘sattāha’’nti vuttaṃ. Tatoti bhuñjanato paranti sambandho. Cattāripīti ettha pisaddena adhikānipi sattāhāni gahetabbāni.
二五二、于第八中,「内部生者」,内部也。「大长老」者,具足大的坚固德者。以此显示「贝拉陀」此想名者于想名中。「精勤屋」者,于止观之精勤处所屋所称的一住处中。「干羹」者,于此,因干燥羹之性故,非干羹,然而仅因无汤菜故,说「无汤菜之饭」。干燥羹亦确实适当。因将说「以水浸润彼钵食」。「饭」者,以此显示羹一词之饭同义性。因饭作寿命、色泽等,故称为「羹」。「彼」者,贝拉陀长老。「彼且」者,「且彼干羹持来」,是连接。「因对资具之贪婪」者,因对钵食资具之贪求。「长老食用」者,是连接。因人之一食有七日间住立性故,说「七日」。「于彼」者,「从食用之后」,是连接。「四」者,于此,以「更」之词,应取超过的诸七日。
§253
253.Itīti idaṃ tayaṃ. ‘‘Sannidhi kāro assā’’ti samāso visesanaparanipātavasena gahetabbo. ‘‘Sannidhikiriyanti attho’’ti iminā karīyatīti kāroti kammatthaṃ dasseti. Ekarattanti antimaparicchedavasena vuttaṃ tadadhikānampi adhippetattā. Assāti ‘‘sannidhikāraka’’nti padassa.
「如是」者,此为第三。「储藏者之」,此复合词应依特殊词与后置词之方式理解。「储藏行为之义」者,以此「被作故为作」显示业义。「一夜」者,依最终限定而说,因亦意指超过彼者。「之」者,「储藏者」一词之属格。
Sannidhikārakassa sattāhakālikassa nissaggiyapācittiyāpattiyā paccayattā sannidhikārakaṃ yāmakālikaṃ khādanīyabhojanīyaṃ asamānampi suddhapācittiyāpattiyā paccayo hotīti āha ‘‘yāmakālikaṃ vā’’ti. Paṭiggahaṇeti paṭiggahaṇe ca gahaṇe ca. Ajjhoharitukāmatāya hi paṭiggahaṇe ca paṭiggahetvā gahaṇe cāti vuttaṃ hoti. Yaṃ pattaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati, so patto duddhoto hoti saceti yojanā uttaravākye yaṃsaddaṃ disvā pubbavākye taṃsaddassa gamanīyattā. Gaṇṭhikapattassāti bandhanapattassa. Soti sneho. Paggharati sandissatīti sambandho. Tādiseti duddhote, gaṇṭhike vā. Tatthāti dhovitapatte āsiñcitvāti sambandho. Hīti saccaṃ. Abbohārikāti na voharitabbā, voharituṃ na yuttāti attho. Yanti khādanīyabhojanīyaṃ pariccajantīti sambandho. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatoti apariccattakhādanīyabhojanīyato nīharitvāti sambandho.
因储藏者之七日药有尼萨耆亚巴吉帝亚罪之缘故,储藏者之时限药、副食、主食虽不相同,亦为纯巴吉帝亚罪之缘,故说「或时限药」。「受取」者,于受取与执持。因以欲吞食之意,于受取及受取后之执持,如是所说。「凡以指擦拭之钵,划痕显现,彼钵为漏钵」,此为连接,见后句之「凡」字,前句之「彼」字应往彼处。「结钵之」者,绑缚钵之。「脂」者,油脂。「流出、显现」者,连接。「如是」者,漏钵或结钵。「于彼」者,连接为「于洗净之钵注入」。「实」者,真实。「不应使用」者,不应使用,不适合使用之义。「凡」者,连接为「舍弃副食主食」。「实」者,真实,或因。「从彼」者,连接为「从未舍弃之副食主食取出」。
Akappiyamaṃsesūti niddhāraṇasamudāyo. Sati paccayeti pipāsasaṅkhāte paccaye sati. Anatirittakatanti atirittena akataṃ sannidhikārakaṃ khādanīyabhojanīyanti yojanā. Ekameva pācittiyanti sambandho. Vikappadvayeti sāmisanirāmisasaṅkhāte vikappadvaye. Sabbavikappesūti vikālasannidhiakappiyamaṃsayāmakālikapaccayasaṅkhātesu sabbesu vikappesu.
「于不净肉等」者,排除之集合。「有缘时」者,有称为渴之缘时。「非过量作」者,连接为「非以过量所作之储藏者副食主食」。「唯一巴吉帝亚」者,连接。「二种选择」者,于称为有物与无物之二种选择。「于一切选择」者,于称为非时、储藏、不净肉、时限药、缘等一切选择中。
§255
255.Āmisasaṃsaṭṭhanti āmisena saṃsaṭṭhaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ.
「与物混合」者,与物混合之七日药、尽形寿药。
§256
256. Catubbidhakālikassa sarūpañca vacanatthañca dassento āha ‘‘vikālabhojanasikkhāpade’’tiādi. Tattha niddiṭṭhaṃ khādanīyabhojanīya’’ntiiminā yāvakālikassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Yāva…pe… kālika’’ntiiminā vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Saddhiṃ…pe… pāna’’ntiiminā yāmakālikassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Yāva…pe… kālika’’ntiiminā vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Sabbiādi pañcavidhaṃ bhesajja’’ntiiminā sattāhakālikassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Sattāhaṃ…pe… kālika’’ntiiminā vacanatthaṃ dasseti. ‘‘Ṭhapetvā…pe… sabbampī’’tiiminā yāvajīvikassa sarūpaṃ dasseti. ‘‘Yāva…pe… jīvika’’ntiiminā vacanatthaṃ dasseti. Sabbavacanattho lahukamattameva, garuko panevaṃ veditabbo – yāva yattako majjhanhiko kālo yāvakālo, so assatthī, taṃ vā kālaṃ bhuñjitabbanti yāvakālikaṃ. Yāmo kālo yāmakālo, so assatthi, taṃ vā kālaṃ paribhuñjītabbanti yāmakālikaṃ. Sattāho kālo sattāhakālo, so assatthi, taṃ vā kālaṃ nidahitvā paribhuñjitabbanti sattāhakālikaṃ. Yāva yattako jīvo yāvajīvo, so assatthi, yāvajīvaṃ vā pariharitvā paribhuñjitabbanti yāvajīvikanti.
显示四种时限之自相与语义,故说「于非时食学处」等。其中,以「所说之副食主食」显示时限药之自相。以「时限……时限」显示语义。以「连同……饮料」显示时限药之自相。以「时限……时限」显示语义。以「沙比等五种药」显示七日药之自相。以「七日……时限」显示语义。以「除……一切」显示尽形寿药之自相。以「尽……形寿」显示语义。一切语义仅为轻义,重义则应如是知:时限为多少中午之时为时限,彼为其义,或应于彼时食用,故为时限药。夜分之时为夜分时,彼为其义,或应于彼时受用,故为时限药。七日之时为七日时,彼为其义,或应储存彼时后受用,故为七日药。尽多少寿命为尽形寿,彼为其义,或应保持尽形寿而受用,故为尽形寿药。
Tatthāti catubbidhesu kālikesu. Satakkhattunti anekavāraṃ. Yāva kālo nātikkamati, tāva bhuñjantassāti yojanā. Ahorattaṃ bhuñjantassāti sambandhoti. Aṭṭhamaṃ.
「于彼」者,于四种时限中。「百次」者,多次。「时限未过越之间,食用者」,此为连接。「昼夜食用者」,此为连接。第八。
9. Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ9. 美食学处
§257
257. Navame pakaṭṭhabhāvaṃ nītanti paṇītanti vutte paṇītasaddo uttamatthoti āha ‘‘uttamabhojanānī’’ti. Sampanno nāma na madhuraguṇo, atha kho madhuraguṇayuttaṃ bhojanamevāti āha ‘‘sampattiyutta’’nti. Kassāti karaṇatthe cetaṃ sāmivacanaṃ, kenāti hi attho. ‘‘Surasa’’ntiiminā sādīyati assādīyatīti sādūti vacanatthassa sarūpaṃ dasseti.
第257条。于第九条中,「已达殊胜状态」者,即「殊胜」之义。于此所说「殊胜」一词,即最上之义,故说「最上之食」。「具足」者,非指甘美之德,而是指具足甘美之德的食物本身,故说「具足相应」。「为谁」者,此为作格之属格用法,意为「由谁」。「美味」者,以此显示「可尝、可品味,故为美味」此语义之同义。
§259
259. ‘‘Yo pana…pe… bhuñjeyyā’’ti ettha vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Suddhānīti odanena asaṃsaṭṭhāni. Odanasaṃsaṭṭhāni sabbiādīnīti sambandho. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Hīti saccaṃ. ‘‘Paṇītasaṃsaṭṭhānī’’tiiminā paṇītehi sabbiādīhi saṃsaṭṭhāni bhojanāni paṇītabhojanānīti atthaṃ dasseti. ‘‘Sattadhaññanibbattānī’’ti iminā bhojanānaṃ sarūpaṃ dasseti.
第259条。「若……食用」者,于此应知其判定如是连接。「纯净者」,谓未与饭混合者。与饭混合之酥等,此为关联。「于此」者,于此学处中。「实」者,真实也。「与殊胜相混」者,以此显示与殊胜之酥等相混之食物即殊胜食物之义。「由七种谷物所生」者,以此显示食物之同义。
‘‘Sabbinā bhatta’’ntiādīnaṃ pañcannaṃ vikappānaṃ majjhe tīsupi vikappesu ‘‘bhatta’’nti yojetabbaṃ. Evaṃ vākyaṃ katvā viññāpane āpattiṃ dassetvā samāsaṃ katvā viññāpane taṃ dassento āha ‘‘sabbibhattaṃ dehī’’tiādi.
「酥饭」等五种选择之中,于三种选择中皆应连接「饭」字。如是作句后,显示请求之罪,再作复合词,显示彼请求,故说「给我酥饭」等。
Itoti gāvito laddhenāti sambandho. Visaṅketanti saṅketato ñāpitato vigataṃ virahitanti attho. Hīti saccaṃ. Iminā visaṅketassa guṇadosaṃ dasseti.
「此」者,与「由请求而得」相连接。「无约定」者,谓离于约定、离于告知之义,即远离、无有之义。「实」者,真实也。以此显示无约定之功德与过失。
Kappiyasabbinā dehīti kappiyasabbinā saṃsaṭṭhaṃ bhattaṃ dehīti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Yena yenāti yena yena sabbiādinā. Tasmiṃ tassāti etthāpi vicchāvasena attho daṭṭhabbo. Pāḷiyaṃ āgatasabbi nāma gosabbi, ajikāsabbi, mahiṃsasabbi, yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sabbi ca. Navanītaṃ nāma evameva. Telaṃ nāma tilatelaṃ, sāsapatelaṃ, madhukatelaṃ, eraṇḍatelaṃ, vasātelañca. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbattaṃ. Maccho nāma udakacaro. Pāḷianāgato maccho nāma natthi. Maṃsaṃ nāma yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ maṃsaṃ. Khīradadhīni sabbisadisāneva. Vuttaṃ yathā evaṃ ‘‘navanītabhattaṃ dehī’’tiādīsupi sūpodanaviññattidukkaṭameva hotīti yojanā. Hīti saccaṃ. So cāti so cattho. Tatthāti tasmiṃ atthe. Kiṃ payojanaṃ. Nattheva payojananti adhippāyo.
「以净酥给我」者,应连接为「给我与净酥相混之饭」。此同样之方法亦适用于其余。「以何何」者,以何何酥等。「于彼彼」者,于此亦应以分别之方式见其义。圣典中所来之酥者,谓牛酥、山羊酥、水牛酥,及凡其肉为许可者之酥。生酥亦复如是。油者,谓胡麻油、芥子油、蜜树油、蓖麻油及脂油。蜜者,谓蜜蜂之蜜。糖者,谓由甘蔗所生。鱼者,谓水行者。圣典中未来之鱼者不存在。肉者,谓凡其肉为许可者之肉。乳与酪亦如酥相似。如所说,于「给我生酥饭」等中,亦仅有羹饭请求之恶作,此为连接。「实」者,真实也。「彼且」者,彼义也。「于彼」者,于彼义中。何为目的?实无目的,此为意趣。
Paṭiladdhaṃ bhojananti sambandho. Ekarasanti ekakiccaṃ. Tatoti navapaṇītabhojanato nīharitvāti sambandho.
「所得之食」者,此为关联。「一味」者,一作用也。「从彼」者,应连接为「从新殊胜食物中取出」。
Sabbānīti nava pācittiyāni sandhāya vuttaṃ.
「一切」者,连结九条巴吉帝亚而说。
§261
261.Ubhayesampīti bhikkhubhikkhunīnampi. Sabbīti cettha yo naṃ paribhuñjati, tassa balāyuvaḍḍhanatthaṃ sabbati gacchati pavattatīti sabbi, ghataṃ. Tatiyakkhareneva sajjhāyitabbaṃ likhitabbañca . Kasmā? Tatiyakkharaṭṭhāneyeva sabba gatiyanti gatiatthassa sabbadhātussa dhātupāṭhesu āgatattāti. Navamaṃ.
「于两者」者,于比库与比库尼两者。「萨比」者,此中,凡享用它者,为了其力与寿之增长,『萨比』者,去往、进行之义,即酥油。应以第三音节诵读与书写。为何?因为在第三音节位置,『萨巴』词根具有『去』义,此词根在词根集中已出现。第九条。
10. Dantaponasikkhāpadaṃ10. 齿木学处
§263
263. Dasame dantakaṭṭhanti dantaponaṃ. Tañhi danto kasīyati vilekhīyati anenāti ‘‘dantakaṭṭha’’nti vuccati. ‘‘Sabba’’nti ādinā sabbameva paṃsukūlaṃ sabbapaṃsukūlaṃ, tamassatthīti ‘‘sabbapaṃsukūliko’’ti atthaṃ dasseti. Soti bhikkhu paribhuñjati kirāti sambandho. Susāneti āḷahane. Tañhi chavānaṃ sayanaṭṭhānattā ‘‘susāna’’nti vuccati niruttinayena. Tatthāti susāne. Puna tatthāti evameva. Ayyasarūpañca vosāṭitakasarūpañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ayyavosāṭitakānīti etthā’’ti. Tattha ‘‘ayyā…pe… pitāmahā’’tiiminā ayyasarūpaṃ dasseti. ‘‘Vo…pe… bhojanīyānī’’tiiminā vosāṭitakasarūpaṃ. Ayyasaṅkhātānaṃ pitipitāmahānaṃ atthāya, te vā uddissa chaḍḍitāni vosāṭitakasaṅkhatāni khādanīyabhojanīyāni ayyavosāṭitakānīti viggaho kātabbo. Manussā ṭhapenti kirāti sambandho. Yanti khādanīyabhojanīyaṃ. Tesanti ñātakānaṃ. Piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvāti saṅghāṭaṃ saṅghāṭaṃ katvā. Aññanti vuttakhādanīyabhojanīyato aññaṃ. Ummārepīti susānassa indakhīlepi. So hi uddhaṭo kilesamāro etthāti ‘‘ummāro’’ti vuccati. Bodhisatto hi abhinikkhamanakāle puttaṃ cumbissāmīti ovarakassa indakhīle ṭhatvā passanto mātaraṃ puttassa nalāṭe hatthaṃ ṭhapetvā sayantiṃ disvā ‘‘sace me puttaṃ gaṇheyyaṃ, mātā tassa pabujjheyya, pabujjhamānāya antarāyo bhaveyyā’’ti abhinikkhamanantarāyabhayena puttadāre pariccajitvā indakhīlato nivattitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Tasmā bodhisattassa ṭhatvā puttadāresu apekkhāsaṅkhātassa mārassa uddhaṭaṭṭhānattā so indakhīlo nippariyāyena ‘‘ummāro’’ti vuccati, aññe pana rūḷhīvasena. Thiroti thaddho. Ghanabaddhoti ghanena baddho. Kathinena maṃsena ābaddhoti attho. Vaṭhati thūlo bhavatīti vaṭho, muddhajadutiyoyaṃ, so assatthīti vaṭharoti dassento āha ‘‘vaṭharoti thūlo’’ti. ‘‘Sallakkhemā’’tiiminā ‘‘maññe’’ti ettha manadhātu sallakkhaṇattho, makārassekāroti dasseti. Hīti saccaṃ. Tesanti manussānaṃ.
第十条中,「齿木」者,齿杖也。因为以此清洁牙齿、刮擦牙齿,故称为『齿木』。以「一切」等语,显示一切尘堆衣即全部尘堆衣,有此者为『全尘堆衣者』之义。彼比库享用,应连结为:在墓地。因为是尸体之卧处,依语源学称为『墓地』。「于彼处」者,在墓地。「复于彼处」者,亦同此。为显示供养物形态与弃置物形态,故说「供养弃置物者,于此」。其中,以「供养物……乃至……祖父」此语显示供养物形态。以「弃……乃至……主食」此语显示弃置物形态。应作此分解:为名为供养物之父与祖父之利益,或为彼等而弃置之名为弃置物之副食与主食,称为供养弃置物。应连结为:人们安置。「彼等」者,副食与主食。「彼等之」者,亲族之。「作一团一团」者,作一堆一堆。「其他」者,异于前述副食主食者。「门柱」者,墓地之门柱也。因为烦恼魔于此被拔除,故称为『门柱』。菩萨于出家时,欲吻子而立于内室门柱处,见母亲将手置于子额上而眠,思惟:『若我取子,母将醒觉,醒时将成障碍』,因恐出家障碍之怖畏而舍弃子与妻,从门柱处返回,行大出家。因此,因菩萨立于此处对子与妻生起名为期待之魔被拔除之处,故彼门柱依究竟义称为『门柱』,然其他人依通俗义。「坚固」者,坚硬。「密结」者,以密实结合。义为:以坚硬肉缠缚。『瓦塔』者,变粗大,此为头音脱落,有此者为『瓦塔拉』,显示为:「瓦塔拉者,粗大者」。以「观察」等语,显示此中『玛涅』之『玛那』词根具观察义,『玛』音变为『埃』音。「确实」者,真实。「彼等之」者,人们之。
§264
264.Sammāti aviparītaṃ. Asallakkhetvāti āhārasaddassa khādanīyabhojanīyādīsu nirūḷhabhāvaṃ amaññitvā. Bhagavā pana ṭhapesīti sambandho. Yathāuppannassāti yenākārena uppannassa . Pitā puttasaṅkhāte dārake saññāpento viya bhagavā te bhikkhū saññāpentoti yojanā.
「正确地」者,不颠倒地。「未观察」者,未思惟食物一词于副食主食等中之通用性。应连结为:然世尊安置。「如所生起之」者,以何方式生起之。应连接为:如父教诫名为子之幼儿般,世尊教诫彼等比库。
§265
265.Etadevāti tiṇṇamākārānamaññataravasena adinnameva sandhāyāti sambandho. Hīti saccaṃ. Mātikāyaṃ ‘‘dinna’’nti vuttaṭṭhānaṃ natthi, atha kasmā padabhājaneyeva vuttanti āha ‘‘dinnanti ida’’ntiādi. ‘‘Dinna’’nti idaṃ uddhaṭanti sambandho. Assāti ‘‘dinna’’nti padassa. Niddese ca ‘‘kāyena…pe… dente’’ti uddhaṭanti yojanā. Evanti imehi tīhākārehi dadamāneti sambandho. Evanti imehi dvīhākārehi . Ādīyamānanti sambandho. Rathareṇumpīti rathikavīthiyaṃ uṭṭhitapaṃsumpi. Pubbeti paṭhamapavāraṇasikkhāpade. Evaṃ paṭiggahitaṃ etaṃ āhāraṃ dinnaṃ nāma vuccatīti yojanā. ‘‘Etamevā’’ti evassa sambhavato tassa phalaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘na ida’’ntiādi. Nissaṭṭhaṃ na vuccatīti yojanā.
「正是此」者,应连结为:连结三种方式中任一方式之未给与。「确实」者,真实。在母论中无「已给与」之说处,然为何仅在词句分别中说?故说「『已给与』者,此」等。应连结为:「已给与」者,此被提出。「其」者,「已给与」一词之。应连接为:在解释中「以身……乃至……给与时」被提出。应连结为:「如是」者,以此三种方式给与时。「如是」者,以此二种方式。应连结为:领受时。「车道尘」者,于车道街道生起之尘埃。「前」者,在第一自恣学处中。应连接为:如是领受之此食物称为已给与。为显示「如是」之可能性之果,故说「非此」等。应连接为:不称为已舍弃。
Tatthāti ‘‘kāyenā’’tiādivacane. Hīti saccaṃ. Natthu karīyati imāyāti natthukaraṇī, tāya. Nāsāpuṭena paṭiggaṇhātīti sambandho. Akallakoti gilāno. Hīti saccaṃ. Kāyena paṭibaddho kāyapaṭibaddho kaṭacchuādīti āha ‘‘kaṭacchuādīsū’’tiādi. Hīti saccaṃ. Pātiyamānanti pātāpiyamānaṃ.
「于彼处」者,在「以身」等语中。「确实」者,真实。『纳图咖拉尼』者,以此作无有,以彼。应连结为:以鼻孔领受。「阿咖喇咖」者,病人。「确实」者,真实。以身系缚者为身系缚物,如腰带等,故说「于腰带等」等。「确实」者,真实。「被倾倒」者,被倾注。
Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Pañcahaṅgehī’’ti padassa vitthāraṃ dassento āha ‘‘thāmamajjhimassā’’tiādi. Tanti dātabbavatthuṃ.
「在此」者,在此学处中。为显示「以五支」一词之详义,故说「强力中等者」等。「绳」者,应施之物。
Tatthāti ‘‘hatthapāso paññāyatī’’tivacane. Gacchantopi ṭhiteneva saṅgahito. Bhūmaṭṭhassāti bhūmiyaṃ ṭhitassa. Ākāsaṭṭhassāti ākāse ṭhitassa. ‘‘Hatthaṃ aṅga’’nti padehi avayavisambandho kātabbo. Vuttanayenevāti ‘‘bhūmaṭṭhassa ca sīsenā’’tiādinā vuttanayeneva. Pakkhīti sakuṇo. So hi pakkhayuttattā pakkhīti vuccati. Hatthīti kuñjaro. So hi soṇḍasaṅkhātahatthayuttattā hatthīti vuccati. Addhena aṭṭhamaṃ ratanamassāti addhaṭṭhamaratano, hatthī, tassa. Tenāti hatthinā.
「在彼处」者,在「手臂所及处得知」之语句中。行者亦以站立者摄入。「地上站立者」者,站立于地上者。「空中站立者」者,站立于空中者。应以「手」「支」等词作部分关系。「如前所说」者,即如「地上站立者以头」等所说之方式。「翼者」者,鸟也。彼因具翼故称为翼者。「手者」者,象也。彼因具名为鼻之手故称为手者。「半八宝之象」者,七宝半之象,彼之。「以彼」者,以象。
Eko dāyako vadatīti sambandho. Oṇamatīti heṭṭhā namati. Ettāvatāti ekadesasampaṭicchanamattena. Tatoti sampaṭicchanato. Ugghāṭetvāti vivaritvā. Kājenāti byābhaṅgiyā. Sā hi kacati bandhati vividhaṃ bhāraṃ asminti kācoti vuccati, cakārassa jakāre kate kājopi yuttoyeva. Tiṃsa hatthā ratanāni imassāti tiṃsahattho, veṇu. Guḷakumbhoti phāṇitena pūrito ghaṭo. Paṭiggahitamevāti kumbhesu hatthapāsato bahi ṭhitesupi abhihārakassa hatthapāse ṭhitattā paṭiggahitamevāti vuttaṃ hoti. Ucchuyantadoṇitoti ucchuṃ pīḷanayantassa ambaṇato.
「一施者说」者,此为连结。「弯曲」者,向下弯曲。「至此」者,仅以部分接受之量。「由彼」者,由接受。「打开」者,开启。「以绳」者,以分解之绳。彼因切割、捆绑种种重物故称为绳,将字母 c 变为 j 时,称为 kāja 亦适当。「此之三十肘」者,三十肘之竹。「糖蜜瓮」者,以糖蜜充满之瓶。「即为已接受」者,虽诸瓮置于手臂所及处之外,因持来者在手臂所及处中,故说为已接受。「甘蔗榨汁器之斗」者,榨甘蔗之器具之容器。
Bahū pattā ṭhapitā hontīti sambandho. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Ṭhitassa bhikkhuno hatthapāseti yojanā. Ṭhatvā phusitvā ‘‘nisinnassa bhikkhuno’’ti pāṭhasesena yojetabbaṃ. Ṭhitena vā nisinnena vā nipannena vā dāyakena diyyatīti sambandho.
「众多钵被放置」者,此为连结。「在何处」者,在何处所。「站立之比库之手臂所及处」者,此为配合。「站立后触及」者,应以「坐着之比库」之读法配合。「以站立或坐着或卧着之施者施与」者,此为连结。
Pathaviyaṃ ṭhitā hontīti sambandho. Yaṃ yanti yaṃ yaṃ pattaṃ. Yattha katthacīti yesu kesucīti sambandho. Tanti taṃ vacanaṃ.
「置于地上」者,此为连结。「所去之」者,所去之各钵。「在何处」者,在诸何处者,此为连结。「彼」者,彼语句。
Tattha tasmiṃ ṭhāne jāto tatthajāto, aluttasamāsoyaṃ, soyeva tatthajātako, tasmiṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthajātake na ruhati yathā, evaṃ na ruhatiyevāti yojanā. Thāmamajjhimena purisena suṭṭhu haritabbanti saṃhāriyaṃ, taṃyeva saṃhārimaṃ yakārassa makāraṃ katvā, na saṃhārimaṃ asaṃhārimaṃ, tasmiṃ. Tepīti te asaṃhārimāpi. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Tatthajātakasaṅkhepūpagāti tatthajātake samodhānetvā khepaṃ pakkhepaṃ upagatā. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Idañhi vākyantarattā punappunaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tānīti tintiṇikādipaṇṇāni. Sandhāretunti sammā dhāretuṃ. Ṭhito dāyakoti sambandho.
「在彼处」者,在彼处所生者为彼处生,此为不略复合词,彼即彼处生者,在彼。「因」者,真实,或因为。「在彼处生者中不生长」者,如是不生长也,此为配合。「以强力中等之人应善持来」者,应收集,彼即应收集物,将 y 变为 m,非应收集物为不应收集物,在彼。「彼等亦」者,彼等不应收集物亦。「因」者,真实,或因为。「至彼处生者之集合」者,混入彼处生者后,达到投掷、抛弃。「因」者,真实,或因为。此因为句中之故,应见为重复所说。「彼等」者,草等叶。「为保持」者,为善持。「站立之施者」者,此为连结。
Laddhassa laddhassa vatthussa sannidhiṭṭhānattā, pakkhittaṭṭhānattā vā thavīyati pasaṃsīyatīti thavikā, tato. Puñchitvā paṭiggahetvāti ‘‘puñchitvā vā paṭiggahetvā vā’’ti aniyamavikappattho vāsaddo ajjhāharitabbo. Tesu tesu vatthūsu rañjati laggatīti rajo, taṃ. Vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ. Taṃ panāti bhikkhaṃ pana. Paṭiggahetvā dethāti maṃ paṭiggahāpetvā mama dethāti adhippāyo.
「塔维咖」者,因所得之所得物品有储藏处之义,或有置放处之义,故被储藏、被赞叹,故名塔维咖,从彼。「拭净后受取」者,应加入不定选择之「或」字,即「或拭净、或受取」之义。「拉焦」者,于彼彼物品中染着、执着,故名拉焦,彼。「律中所制之恶作」者,律恶作。「然彼」者,然彼施食。「受取后给与」者,意趣为「令我受取后给与我」。
Tato tatoti tasmā tasmā ṭhānā uṭṭhāpetvāti sambandho. Tanti bhikkhaṃ. Tassāti anupasampannassa.
「从彼从彼」者,连结为「从彼彼处取出」。「彼」者,施食。「彼之」者,未达上者之。
So vattabboti so diyyamāno bhikkhu dāyakena bhikkhunā vattabboti yojanā. Imanti sarajapattaṃ. Tenāti diyyamānabhikkhunā. Tathākātabbanti yathā dāyakena bhikkhunā vuttaṃ, tathā kātabbanti attho. Uplavatīti upari gacchati, plu gatiyanti hi dhātupāṭhesu (saddanītidhātumālāyaṃ 16 ḷakārantadhātu) vuttaṃ. Ettha uiti upasaggassa atthadassanatthaṃ ‘‘uparī’’ti vuttaṃ, pakāralakārasaṃyogo daṭṭhabbo. Potthakesu pana ‘‘uppilavatī’’ti likhanti, so apāṭho. Kañjikanti bilaṅgaṃ. Tañhi kena jalena añjiyaṃ abhibyattaṃ assāti ‘‘kañjiya’’nti vuccati, tameva kañjikaṃ yakārassa kakāraṃ katvā. Taṃ pavāhetvā, apanetvāti attho. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Sukkhameva bhattaṃ bhajitabbaṭṭhena sevitabbaṭṭhenāti sukkhabhattaṃ, tasmiṃ. Puratoti bhikkhussa purato, pubbe vā. Phusitānīti bindūni. Tāni hi sambādhaṭṭhānesupi phusantīti phusitānīti vuccanti.
「应对彼说」者,连结为「被给与之比库应由施与之比库对彼说」。「此等」者,粥与饭。「由彼」者,由被给与之比库。「应如是作」者,意为「应如施与之比库所说而作」。「伍普拉瓦帝」者,向上行,因于词根集中说「普鲁为行义」。此中「伍」字之前置词为显示义故说「向上」,应见帕咖拉与拉咖拉之结合。然于诸写本中写作「伍毕拉瓦帝」,彼为误读。「咖基咖」者,酸粥。因彼由何水所调和、所遍满,故称「咖基亚」,即彼咖基咖,将亚咖拉变为咖咖拉。「流出彼」者,意为除去。「何处」者,于何处。「干饭」者,仅干之饭,以应分食之义、应受用之义,于彼。「前」者,于比库之前,或于先前。「普西德阿尼」者,诸滴。因彼等即使于狭窄处亦触及,故称普西德阿尼。
Uḷuṅkoti kosiyasakuṇanāmo dīghadaṇḍako eko bhājanaviseso, tena. Thevāti phusitāni. Tāni hi sambādhaṭṭhānesupi phusitattā thavīyanti pasaṃsīyantīti ‘‘thevā’’ti vuccanti. Carukenāti carīyati bhakkhīyatīti caru, habyapāko, taṃ karoti anenāti carukaṃ, thālyādikaṃ khuddakabhājanaṃ, tena ākiriyamāneti sambandho. Kāḷavaṇṇakāmehi mānīyatīti masi. Khādatīti chāro khakārassa chakāraṃ, dakārassa ca rakāraṃ katvā, khāraraso, so imissatthīti chārikā. Uppatitvāti uddhaṃ gantvā. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「伍伦果」者,名为国西亚鸟之长柄勺,一种器皿之特别者,由彼。「特瓦」者,诸滴。因彼等即使于狭窄处亦触及故被储藏、被赞叹,故称「特瓦」。「咖儒盖那」者,被行、被食者为咖儒,祭食,由彼作者为咖儒咖,盘等小器皿,连结为由彼所撒。「玛西」者,被黑色欲求者所尊重,故名玛西。「差罗」者,食,将卡咖拉变为差咖拉,将达咖拉变为拉咖拉,灰汁,彼被混入故为差利咖。「伍巴帝特瓦」者,向上行后。「希」者,真实,或因为。
Phāletvāti chinditvā. Dentānaṃ anupasampannānanti sambandho. Pāyāsassāti pāyāsena. Tathāpīti tena mukhavaṭṭiyā gahaṇākārenapi.
「帕勒特瓦」者,切断。连结为「诸施与之未达上者」。「巴亚萨萨」者,以巴亚萨。「如是亦」者,即使以彼口边之取受方式。
Ābhogaṃ katvāti ‘‘paṭiggahessāmī’’ti manasikāraṃ katvā. Soti niddaṃ okkanto bhikkhu. Vaṭṭatiyevāti ābhogassa katattā vaṭṭatiyeva. Anādaranti anādarena, karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ, anādaraṃ hutvāti vā yojetabbaṃ. Kecīti abhayagirivāsino. Kāyena paṭibaddho kāyapaṭibaddho, tena paṭibaddho kāyapaṭibaddhapaṭibaddho, tena. Vacanamattamevāti ‘‘paṭibaddhapaṭibaddha’’nti ekaṃ atirekaṃ paṭibaddhavacanamattameva nānaṃ, atthato pana kāyapaṭibaddhamevāti adhippāyo. Yampīti yampi vatthu. Tatrāti tasmiṃ vaṭṭane. Tanti anujānanaṃ.
「作意向」者,作「我将受取」之作意。「彼」者,已入睡眠之比库。「仅允许」者,因作意向已作故仅允许。「无恭敬」者,以无恭敬,此为工具格之用法语,或应连结为「成为无恭敬」。「某些」者,无畏山住者。「身所系」者,身系,由彼所系者为身系所系,由彼。「仅语词」者,「系所系」此一重复之系语词仅为一,非异,然从义理而言,意趣为仅身系。「亦彼」者,亦彼事物。「于彼」者,于彼允许中。「彼」者,允许。
Neyyo adhippāyaṃ netvā ñāto attho imassāti neyyatthaṃ. Etthāti sutte, suttassa vā. Yanti vatthu patatīti sambandho. Parigaḷitvāti bhassitvā. Suddhāyāti nirajāya. Sāmanti sayaṃ. Puñchitvā vātiādīsu tayo vāsaddā aniyamavikappatthā. Puñchitādīsu hi ekasmiṃ kicce kate itarakiccaṃ kātabbaṃ natthīti adhippāyo. Tenāti tena bhikkhunā, ‘‘āharāpetumpī’’tipade kāritakammaṃ. ‘‘Kasmā na vaṭṭatī’’ti pucchā. Hīti vitthāro. Vadantena bhagavatāti sambandho. Etthāti suttavacanesu. ‘‘Pariccattaṃ taṃ bhikkhave dāyakehī’’ti vacanenāti yojanā. Adhippāyoti nītattho adhippāyo, nippariyāyena itattho ñātattho adhippāyoti vuttaṃ hoti.
「应被引导者」,引导意趣后得知义理,故为「应知义」。「于此」者,于经中,或于经之。「去」者,事物落下,此为连结。「详说」者,已说。「清净」者,无垢。「自己」者,自身。「询问或」等处,三个「或」字表示不定与选择之义。于询问等中,作一事已,无需作其余事,此为意趣。「由彼」者,由彼比库,「令持来」一词中为使役业。「为何不允许」,此为问。「实」者,详说。「世尊说」者,连结。「于此」者,于经文语句中。「诸施主已舍弃彼,诸比库」,此语句为连结。「意趣」者,所引义理为意趣,以无转义而言,此义、所知义为意趣,如是已说。
Evaṃ nītatthamadhippāyaṃ dassetvā neyyattha, madhippāyaṃ dassento āha ‘‘yasmā cā’’ti ādi. Tanti paribhuñjanaṃ anuññātanti sambandho. Dutiyadivasepīti pisaddo sampiṇḍanattho, aparadivasepīti attho. Adhippāyoti neyyattho adhippāyo netvā iyyattho ñātattho adhippāyoti vuttaṃ hoti.
如是显示所引义理之意趣后,显示应知义之意趣而说「因为彼」等开始。「彼」者,受用,已允许,此为连结。「第二日亦」,「亦」字为集合义,次日亦之义。「意趣」者,应知义之意趣,引导后此义、所知义为意趣,如是已说。
Bhuñjantānaṃ bhikkhūnanti sambandho. Hīti vitthāro. Dantāti dasanā. Te hi daṃsīyanti bhakkhīyanti etehīti ‘‘dantā’’ti vuccanti. Satthaṃyeva satthakaṃ khuddakaṭṭhena, tena paṭiggahitena satthakena. Etanti malaṃ. Tanti lohagandhamattaṃ. Pariharantīti paṭiggahetvā haranti. Hīti saccaṃ, yasmā vā. Taṃ satthakaṃ paribhogatthāya yasmā na pariharanti, tasmā eseva nayoti attho. Uggahitapaccayā, sannidhipaccayā vā doso natthīti vuttaṃ hoti. Tatthāti tesu takkakhīresu. Nīlikāti nīlavaṇṇā snehā. Āmakatakkādīsūti apakkesu takkakhīresu.
「受用之诸比库」,连结。「实」者,详说。「齿」者,牙齿。彼等实以此等咬、以此等嚼,故称为「齿」。「刀即小刀」,以小木片,以彼所受持之小刀。「此」者,垢。「彼」者,仅铁锈。「携带」者,受持后携带。「实」者,真实,或因为。「彼小刀因为不为受用之目的而携带,故此即规则」,此为义理。已说无受持之缘、无贮藏之缘之过失。「于彼等」者,于彼等生乳中。「蓝色者」者,蓝色之油脂。「于生乳等中」者,于未煮之生乳中。
Kiliṭṭhaudakanti samalaṃ udakaṃ. Tassāti sāmaṇerassa. Pattagataṃ odananti sambandho. Assāti sāmaṇerassa. Uggahitakoti avagahitako. ‘‘Uññāto’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.112) viya ukāro okāraviparīto hoti, apaṭiggahetvā gahitattā duggahitakoti vuttaṃ hoti.
「污浊水」者,有垢之水。「彼之」者,沙玛内拉之。「钵中之饭」,连结。「彼之」者,沙玛内拉之。「受持者」者,把持者。「被举起」等处,如「被举起」等,u音与o音相反,因未受持而取,故说为「恶取者」。
Etenāti odanena. Paṭiggahitameva hoti hatthato amuttattāti adhippāyo.
「以此」者,以饭。「已受持即是,因未离手」,此为意趣。
Puna paṭiggahetabbaṃ sāpekkhe satīti adhippāyo. Ettoti ito pattato. Sāmaṇero pakkhipatīti sambandho. Tatoti pattato. Kecīti abhayagirivāsino. Tanti ‘‘puna paṭiggahetabba’’nti vadantānaṃ kesañci ācariyānaṃ vacanaṃ veditabbanti sambandho. Yanti pūvabhattādi.
「应再受持,当有所需时」,此为意趣。「从此」者,从此钵。「沙玛内拉投入」,连结。「从彼」者,从钵。「某些」者,无畏山住者。「彼」者,说「应再受持」之某些老师之语句应知,连结。「去」者,糕点、食物等。
Attanovāti sāmaṇerassa vā. Sāmaṇerāti āmantanaṃ. Tassāti sāmaṇerassa. Bhājaneti yāgupacanakabhājane. Yāgukuṭanti yāguyā pūritaṃ kuṭaṃ. Tanti yāgukuṭaṃ. ‘‘Bhikkhunā paṭiggaṇhāpetu’’nti kāritakammaṃ upanetabbaṃ. Gīvaṃ ṭhapetvā āvajjetīti sambandho. Āvajjetīti pariṇāmeti.
「自己的」者,沙玛内拉的。「沙玛内拉」者,呼唤词。「其」者,沙玛内拉的。「容器中」者,粥煮器容器中。「粥罐」者,以粥充满的罐。「其」者,粥罐。「应令比库接受」者,应带来使作之业。应连接「除颈外应转向」。「应转向」者,转变。
Paṭiggahaṇūpagaṃ bhāranti thāmamajjhimena purisena saṃhārimaṃ bhāraṃ. Balavatā sāmaṇerenāti sambandho. Telaghaṭaṃ vāti telena pakkhittaṃ ghaṭaṃ vā. Laggentīti lambenti. Ayameva vā pāṭho.
「可接受之重担」者,中等力量之人可搬运之重担。应连接「以有力之沙玛内拉」。「或油罐」者,或以油投入之罐。「应悬挂」者,应吊挂。或此即为读法。
Nāgassa danto viyāti nāgadantako, sadisatthe ko. Aṅkīyate lakkhīyate anenāti aṅkuso, gajamatthakamhi vijjhanakaṇḍako. Aṅkuso viyāti aṅkusako, tasmiṃ aṅkusake vā laggitā hontīti sambandho. Gaṇhatoti gaṇhantassa. Mañcassa heṭṭhā heṭṭhāmañco, tasmiṃ. Tanti telathālakaṃ.
「如龙之牙」者,龙牙者,相似义之词尾咖。「以此标记、以此识别」者,钩,象头上之刺穿棘刺。「如钩」者,钩者,应连接「或悬挂于彼钩上」。「取者」者,正取者之。「床下」者,床下之床,于彼。「其」者,油盘。
Ārohantehi ca orohantehi ca niccaṃ sevīyatīti nisseṇī, tassā majjhaṃ nisseṇimajjhaṃ, tasmiṃ. Kaṇṇe uṭṭhitaṃ kaṇṇikaṃ, kaṇṇamalaṃ, kaṇṇikaṃ viya kaṇṇikaṃ, yathā hi kaṇṇamalaṃ kaṇṇato uṭṭhahitvā sayaṃ pavattati, evaṃ telādito uṭṭhahitvā sayaṃ pavattatīti vuttaṃ hoti. Ghanacuṇṇanti kathinacuṇṇaṃ. Taṃsamuṭṭhānameva nāmāti tato telādito samuṭṭhānameva nāma hotīti attho. Etanti kaṇṇikādi. Idaṃ padaṃ pubbāparāpekkhaṃ.
「以上升者与下降者恒常使用」者,阶梯,其中间为阶梯中间,于彼。「耳中生起者」为耳垢,耳垢,如耳垢者为耳垢,譬如耳垢从耳中生起后自行流出,如是从油等生起后自行流出,如是所说。「硬粉」者,坚硬之粉。「仅彼所生起者之名」者,义为仅从彼油等所生起者之名。「此」者,耳垢等。此词前后相关。
Yottenāti rajjunā. Añño detīti sambandho.
「以绳」者,以索。应连接「他人给予」。
Pavisante ca nikkhamante ca varati āvarati imāyāti vati, taṃ. Ucchūti rasālo. So hi usati visaṃ dāhetīti ucchūti vuccati, taṃ. Timbarusakanti tindukaṃ. Tañhi temeti bhuñjantaṃ puggalaṃ addeti rasenāti timbo, rusati khudditaṃ nāsetīti rusako, timbo ca so rusako cāti ‘‘timbarusako’’ti vuccati, taṃ. Vatidaṇḍakesūti vatiyā atthāya nikkhaṇitesu daṇḍakesu. Mayaṃ panāti saṅgahakārācariyabhūtā buddhaghosanāmakā mayaṃ pana, attānaṃ sandhāya bahuvacanavasena vuttaṃ. Na puthulo pākāroti aḍḍhateyyahatthapāsānatikkamaṃ sandhāya vuttaṃ. Hatthasatampīti ratanasatampi.
「遮止入者与出者,以此遮蔽」者,门,彼。「甘蔗」者,甘蔗汁。彼实烧灼、烧毁毒,故称为甘蔗,彼。「丁巴儒萨咖」者,丁杜咖。彼实使食用之人满足、以味令见,故为丁波,破坏、以咀嚼令消失,故为儒萨咖,丁波且彼儒萨咖,故称为「丁巴儒萨咖」,彼。「于门杆中」者,于为门之目的而挖出之杆中。「然而我等」者,作为集成者、老师之佛音名者之我等,然而,关于自己以复数方式所说。「非粗大之围墙」者,关于超越二肘半手之石而说。「百手掌」者,百宝。
Soti sāmaṇero. Bhikkhussa detīti yojanā. Aparoti sāmaṇero.
「某」者,沙玛内拉也。「给与比库」者,应连结。「另一」者,沙玛内拉也。
Phalaṃ imissatthīti phalinī, inapaccayo itthiliṅgajotako ī, taṃ sākhanti yojanā. Phalinisākhanti samāsatopi pāṭho atthi. Macchikavāraṇatthanti madhuphāṇitādīhi makkhanaṭṭhāne nilīyantīti makkhikā, tāyeva macchikā khakārassa chakāraṃ katvā, tāsaṃ nivāraṇāya. Mūlapaṭiggahamevāti mūle paṭiggahaṇameva, paṭhamapaṭiggahamevāti vuttaṃ hoti.
「此有果」者,有果者,以伊那巴吒亚(接尾词)表示女性之伊(ī),「彼枝」者,应连结。「有果枝」者,从复合词亦有读法。「为防蝇」者,以蜜糖浆等涂抹之处潜伏者为蝇,以彼即为蝇,将卡音变为差音,为防彼等。「仅根本受取」者,于根本之受取,即说为第一受取也。
Bhikkhu gacchatīti sambandho. Arittenāti kenipātena. Tañhi arati nāvā gacchati anenāti arittaṃ, tena. Tanti paṭiggahaṇārahaṃ bhaṇḍaṃ . Anupasampannenāti kāritakammaṃ. Tasmimpīti cāṭikuṇḍakepi. Tanti anupasampannaṃ.
「比库前往」者,应连结。「以渡船」者,以某船。彼即「不喜之船前往,以此」者,渡船,以彼。「彼」者,应受取之物品。「由未达上者」者,所作甘马。「于彼亦」者,于吒提昆达咖亦。「彼」者,未达上者。
Pātheyyataṇḍuleti pathassa hite taṇḍule. Tesanti sāmaṇerānaṃ. Itarehīti bhikkhūhi gahitataṇḍulehi. Sabbehi bhikkhūhi bhuttanti sambandho. Etthāti bhikkhūhi gahitehi sāmaṇerassa taṇḍulehi yāgupacane na dissatīti sambandho. Kāraṇanti parivattetvā bhuttassa ca aparivattetvā bhuttassa ca kāraṇaṃ.
「路粮米」者,于路之利益之米。「彼等」者,沙玛内拉等之。「以其余」者,以比库等所取之米。「由一切比库食」者,应连结。「于此」者,以比库等所取、沙玛内拉之米煮粥时不见,应连结。「原因」者,转换而食与不转换而食之原因。
Bhattaṃ pacitukāmo sāmaṇeroti yojanā. Bhikkhunā āropetabbaṃ, aggi na kātabboti sambandho. Puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi mūle paṭiggahitattāti adhippāyo.
「欲煮饭之沙玛内拉」者,应连结。「应由比库置上,不应作火」者,应连结。「再无受取之作用,因于根本已受取」者,意趣也。
Assāti sāmaṇerassa. Tatoti aggijālanato.
「有」者,沙玛内拉之。「从彼」者,从火燃烧。
Tatte udaketi udake tāpe. Tatoti taṇḍulapakkhipanato.
「在热水中」者,在水之热中。「热」者,从投入米粒而来。
Pidhānanti ukkhalipidhānaṃ. Tassevāti hatthakukkuccakassa bhikkhuno eva. Dabbiṃ vāti kaṭacchuṃ vā. So hi darīyati viloḷīyati imāyāti dabbīti vuccati.
「盖」者,锅盖。「彼之」者,即手有悔作之比库的。「或木片」者,或木勺。因其被劈开、被搅动,故称为「木片」。
Tatrāti tasmiṃ ṭhapane. Tassevāti lolabhikkhusseva. Tatoti pattato. Puna tatoti sākhādito. Tatthāti phalarukkhe.
「于彼」者,在彼放置处。「彼之」者,即贪婪比库的。「从彼」者,从钵。「又从彼」者,从树枝等。「于彼」者,在果树。
Vitakkaṃ sodhetunti ‘‘mayhampi dassatī’’ti vitakkaṃ sodhetuṃ. Tatoti ambaphalādito.
「为净寻」者,为净「也将给我」之寻。「从彼」者,从芒果等。
Puna tatoti mātāpitūnamatthāya gahitatelādito. Teti mātāpitaro. Tatoyevāti tehiyeva taṇḍulehi sampādetvāti sambandho.
「又从彼」者,从为父母之利益而取之油等。「彼等」者,父母。「唯从彼」者,连结为「即以彼等米粒办得」。
Etthāti tāpitaudake. Amuñcanteneva hatthenāti yojanā. Aṅganti vināsaṃ gacchantīti aṅgārā. Darīyanti phalīyantīti dārūni.
「于此」者,在热水中。应连结为「以不放之手」。「炭」者,走向毁坏故为炭。「薪」者,裂开故为薪。
Vutto sāmaṇeroti yojanā.
「沙玛内拉」者,应连接。
Gavati paribhuñjantānaṃ vissaṭṭhaṃ saddaṃ karotīti guḷo, guḷati visato jīvitaṃ rakkhatīti vā guḷo, taṃ bhājento bhikkhūti sambandho. Tassāti lolasāmaṇerassa.
「古喇」者,食用者发出放逸之声,故名古喇;或「古喇」者,保护放逸之生命,故名古喇。「分配给比库们」者,应连接。「彼之」者,贪婪沙玛内拉之。
Dhūmassatthāya vaṭṭīyati vaṭṭitvā karīyatīti dhūmavaṭṭi, taṃ. Mukhīyati viparīyatīti mukhaṃ. Kaṃ vuccati sīsaṃ, taṃ tiṭṭhati etthāti kaṇṭho.
「烟炷」者,为烟之故而转动、转动而作,故名烟炷。「口」者,颠倒,故名口。「咖」者,称为头,彼住于此,故名喉。
Bhattuggāroti uddhaṃ girati niggiratīti uggāro, bhattameva uggāro bhattuggāro, uggārabhattanti attho. Dantantareti dantavivare.
「食呕」者,向上吐出、吐出,故名呕;食即呕,食呕,呕吐之食之义。「齿间」者,齿之间隙。
Upakaṭṭhe kāleti āsanne majjhanhike kāle. Kakkhāretvāti sañcitvā. Tassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘dve tayo kheḷapiṇḍe pātetvā’’ti. Phaḷusaṅkhātaṃ siṅgaṃ visāṇaṃ asmiṃ atthīti siṅgī, soyeva kaṭukabhayehi viramitabbattā siṅgīveroti vuccati. Aṅkīyati rukkho navaṃ uggatoti lakkhīyati etehīti aṅkurā, samaṃ loṇena udakaṃ, samaṃ vā udakena loṇaṃ asminti samuddo, tassa udakaṃ avayavīavayavabhāvenāti samuddodakaṃ, tena apaṭiggahitenāti sambandho. Phāṇati guḷato thaddhabhāvaṃ gacchatīti phāṇitaṃ. Karena hatthena gahitabbāti karakā, vassopalaṃ, karena gaṇhitumarahāti attho. Katakaṭṭhināti katakanāmakassa ekassa rukkhavisesassa aṭṭhinā. Tanti udakaṃ. Kapitthoti ekassa ambilaphalassa rukkhavisesassa nāmaṃ.
「近午时」者,接近中午之时。「积聚」者,收集。为显示其义,故说「落下二三唾团」。「辛夷」者,有称为果实之角、牙于此,故名辛夷;彼即因应远离苦辣恐怖,故称辛夷姜。「芽」者,树被标记、新生长而被标记于此等,故名芽。「海」者,盐与水相等,或水与盐相等于此,故名海;「海水」者,以部分与整体之关系为其水。「以彼不受」者,应连接。「糖」者,从古喇达到坚固状态,故名糖。「手取」者,以手、以手应取,故名手取;雨石,以手应取之义。「诃梨勒」者,以称为诃梨勒之某一树种之核。「彼」者,水。「迦毕他」者,某一酸果树种之名。
Bahalanti āvilaṃ. Sanditvāti visanditvā. Kakudhasobbhādayoti kakudharukkhasamīpe ṭhitā sobbhādayo. Rukkhatoti kakudharukkhato. Parittanti appakaṃ.
「浓厚」者,混浊。「流出」者,流散。「迦俱陀树下诸泉等」者,住于迦俱陀树附近之诸泉等。「从树」者,从迦俱陀树。「少许」者,少量。
Pānīyaghaṭe pakkhittāni hontīti sambandho. Tanti vāsamattaṃ udakaṃ. Tatthevāti ṭhapitapupphavāsitapānīyeyeva . Ṭhapitaṃ dantakaṭṭhanti sambandho. Ajānantassa bhikkhussāti yojanā. Anādare cetaṃ sāmivacanaṃ. Hīti saccaṃ, yasmā vā.
「置于水瓶中」者,此为连结。「彼」者,仅是花香水。「于彼处」者,即置放花香水之饮用水。「置放的齿木」者,此为连结。「对不知的比库」者,此为结合。此处「主人」一词表示不恭敬。「确实」者,真实,或因为。
Kiṃ mahābhūtaṃ vaṭṭati, kiṃ na vaṭṭatīti yojanā. Yaṃ panāti mahābhūtaṃ pana. Aṅgalagganti aṅgesu laggaṃ, mahābhūtanti sambandho. Etthāti sede. Sujhāpitanti aṅgārasadisaṃ katvā suṭṭhu jhāpitaṃ.
「何大种允许,何不允许」者,此为结合。「然而何者」者,然而大种。「附着于炭」者,附着于肢体,「大种」者,此为连结。「于此」者,在座位。「使烧透」者,作成如炭相,令完全烧透。
Cattārīti pathavī chārikā gūthaṃ muttanti cattāri. Mahāvikaṭānīti mahantāni sappadaṭṭhakkhaṇasaṅkhāte vikārakāle kattabbāni osadhāni. Etthāti ‘‘asati kappiyakārake’’ti vacane. Kālodissaṃ nāmāti byādhodissa, puggalodissa, kālodissa, samayodissa, desodissa, vasodissa, bhesajjodissasaṅkhātesu sattasu odissesu kālodissaṃ nāmāti attho. Dasamaṃ.
「四种」者,地、灰、粪、尿为四种。「大变异」者,大的、在被蛇咬时刻所称的变异时应作的药物。「于此」者,在「无净人时」之语句中。「名为时限」者,病限、人限、时限、场合限、地限、雨安居限、药限,在此七种限中,「名为时限」者,此为义。第十。
Bhojanavaggo catuttho. · 食品品第四。
5. Acelakavaggo
五、裸行者品
1. Acelakasikkhāpada-atthayojanā一、裸行者学处——义理解释
§269
269. Acelakavaggassa paṭhame parivisati etthāti parivesananti dassento āha ‘‘parivesanaṭṭhāna’’nti. Paribbājakapabbajasaddā samānāti āha ‘‘paribbājakasamāpannoti pabbajjaṃ samāpanno’’ti. Titthena samaṃ pūratīti samatitthīkaṃ, nadīādīsu udakaṃ, samatitthikaṃ viyāti samatitthikaṃ, pattabhājanesu yāgubhattaṃ. Tesanti mātāpitūnaṃ dentassāti sambandho. ‘‘Dāpetī’’ti ettha dādhātuyā sampadānassa suvijānitattā taṃ adassetvā kāritakammameva dassento āha ‘‘anupasampannenā’’ti.
二六九、裸行者品之第一中,「于此分配」者,显示「分配」,故说「分配之处」。「游方者与出家之词相同」者,故说「游方者已达」者,已达出家。「与岸齐平而满」者,齐平岸,在河等中之水,「如齐平岸」者,齐平岸,在钵器中之粥饭。「彼等」者,父母,「施与者」者,此为连结。「令施与」者,于此处,因施与动词根之与格极为明了,故不显示彼,而仅显示使役业,故说「由未达上者」。
§273
273. ‘‘Santike’’tiiminā ‘‘upanikkhipitvā’’ti ettha upasaddassa samīpatthaṃ dasseti. Tesanti titthiyānaṃ. Tatthāti bhājane. Itoti pattato. Idhāti mayhaṃ bhājane. Nanti khādanīyabhojanīyaṃ. Tassāti titthiyassāti. Paṭhamaṃ.
二七三、「近处」者,以此显示「置放」中「近」字之接近义。「彼等」者,外道之。「于彼处」者,在器中。「从此」者,从钵。「于此」者,在我之器中。「食」者,副食主食。「彼」者,外道之。第一。
2. Uyyojanasikkhāpadaṃ二、邀请学处
§274
274. Dutiye paṭikkamanaasanasālasaddānaṃ pariyāyattā vuttaṃ ‘‘asanasālāyapī’’ti. Bhattassa vissajjanaṃ bhattavissaggoti kate bhattakiccanti āha ‘‘bhattakicca’’nti. Sambhūdhātussa papubbaapadhātvatthattā vuttaṃ ‘‘na pāpuṇī’’ti.
第二七四条。在第二条中,由于「退回」、「坐」、「堂」诸词的同义性,故说「在坐堂中亦」。食的舍弃为食舍,即已作食事,故说「食事」。由于「具」字根有前缀「巴」及后缀「阿」之义,故说「不到达」。
§276
276.Vuttāvasesanti vuttehi mātugāmena saddhiṃ hasitukāmatādīhi avasesaṃ. Tasminti uyyojitabhikkhumhi. Atthatoti vijahantavijahitabhikkhūnaṃ avinābhāvasaṅkhātaatthato. Itarenāti uyyojakabhikkhunā. Tatthāti ‘‘dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā’’tivacane. Etthāti niddhāraṇasamudāyo, dassanūpacārasavanūpacāresūti attho. ‘‘Tathātiiminā dvādasahatthapamāṇaṃ atidisati. Tehīti kuṭṭādīhi. Tassāti dassanūpacārātikkamassa. ‘‘Vuttapakāramanācāra’’nti iminā ‘‘na añño koci paccayo’’ti ettha aññasaddassa apādānaṃ dasseti, ‘‘kāraṇa’’ntiiminā paccayasaddassatthaṃ.
第二七六条。「所说之余」者,除所说的与女人一起欲笑等之外的其余。「从彼」者,在被驱遣的比库处。「义」者,从不离开、已离开诸比库的不相离之义。「以其他」者,以驱遣者比库。「于彼」者,在「见近行或闻近行」之语中。「于此」者,为排除集合,义为:在见近行与闻近行中。「如是」一词显示十二手肘之量。「以彼等」者,以麻风等。「彼之」者,见近行之超越的。「所说方式之非行」一词,在「无任何其他缘」处显示「其他」一词为从格,「原因」一词显示「缘」一词之义。
§277
277.Kalisaddassa pāpaparājayasaṅkhātesu dvīsu atthesu pāpasaṅkhāto kodhoti āha ‘‘kalīti kodho’’ti. ‘‘Āṇa’’ntiiminā sāsanasaddassatthaṃ dasseti. Vuttañhi ‘‘āṇā ca sāsanaṃ ñeyya’’nti. Kodhavasena vadatīti sambandho. Dassetvā vadatīti yojanā. Imassa ṭhānaṃ nisajjaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ passatha bhoti yojanā. Imināpīti amanāpavacanaṃ vacanenāpīti. Dutiyaṃ.
第二七七条。「咖利」一词在恶与巴拉基咖二义中,恶即嗔,故说「『咖利』者,嗔也」。「命令」一词显示「教令」一词之义。已说「命令与教令应知」。连结为:以嗔之方式说。结合为:显示而说。结合为:看此之处、坐、观察、省察,诸尊。「以此亦」者,以不悦语,亦以语。第二。
3. Sabhojanasikkhāpadaṃ三、与食学处
§279
279. Tatiye ‘‘sayaniyaghare’’ti vattabbe yakāralopaṃ katvā ‘‘sayanighare’’ti vuttanti āha ‘‘sayanighare’’ti. Yatoti ettha tosaddo paṭhamādīsu atthesu dissati. ‘‘Yatonidāna’’ntiādīsu (su. ni. 275) paṭhamatthe. ‘‘Antarāye asesato’’tiādīsu (dha. sa. aṭṭha. ganthārambhakathā 7) dutiyatthe . ‘‘Aniccato’’tiādīsu (paṭṭhā. 1.1.409) tatiyatthe. ‘‘Mātito pitito’’tiādīsu (dī. ni. 1.311) pañcamyatthe. ‘‘Yaṃ parato dānapaccayā’’tiādīsu (jā. 2.22.585) chaṭṭhyatthe. ‘‘Purato pacchato’’tiādīsu (pāci. 576) sattamyatthe. ‘‘Padamato’’tiādīsu kāraṇatthe dissati. Idhāpi kāraṇattheyevāti āha ‘‘yasmā’’ti. Yasmā kāraṇā ayyassa bhikkhā dinnā, tasmā gacchatha bhante tumheti attho. Yanti bhikkhaṃ. Voti tumhehi. Adhippāyoti purisassa ajjhāsayo. ‘‘Pariyuṭṭhito’’ti sāmaññato vuttepi atthapakaraṇādito rāgapariyuṭṭhitovādhippetoti āha ‘‘rāgapariyuṭṭhito’’ti, rāgena paribhavitvā uṭṭhitoti attho.
第二七九条。第三条中,应说「在卧室屋中」,省略「亚」字而说「在卧室屋中」,故说「在卧室屋中」。「从何」者,此处「多」字见于第一格等诸义中。在「从何因缘」等处为第一格义。在「无余障碍」等处为第二格义。在「从无常」等处为第三格义。在「从母从父」等处为第五格义。在「从他施缘」等处为第六格义。在「从前从后」等处为第七格义。在「从足」等处见于原因义。此处亦为原因义,故说「从何」。义为:从何原因给尊者食,故诸尊你们去。「去」者,去食。「或」者,你们。「意向」者,男子之意趣。虽一般说「被缠缚」,但从义理上应理解为被贪缠缚,故说「被贪缠缚」,义为:被贪征服而生起。
§280
280.Sabhojananti ettha sakāro sahasaddakāriyo ca akārukārānaṃ asarūpattā akārato ukārassa lopo ca tīsu padesu pacchimānaṃ dvinnaṃ padānaṃ tulyatthanissitasamāso ca pubbapadena saha bhedanissitabāhiratthasamāso ca hoti, iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘saha ubhohi janehī’’ti. Atha vā bhuñjitabbanti bhojanaṃ, saṃ vijjati bhojanaṃ asmiṃ kuleti sabhojananti dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Tenevāti teneva aññamaññaṃ bhuñjitabbattā. Assāti ‘‘sabhojane’’tipadassa. Ghareti ettha pubbo sayanisaddo lopoti āha ‘‘sayanighare’’ti. Iminā ‘‘datto’’tiādīsu viya pubbapadalopasamāsaṃ dasseti. Piṭṭhasaṅghāṭassāti ettha piṭṭhasaṅghāṭo nāma na aññassa yassa kassaci, atha kho sayanigharagabbhassevāti āha ‘‘tassa sayanigharagabbhassā’’ti. Yathā vā tathā vāti yena vā te na vā ākārena. Katassāti piṭṭhivaṃsaṃ āropetvā vā anāropetvā vā katassāti. Tatiyaṃ.
第二八〇条。「有食」者,此处「萨」为「萨哈」(共)一词之作用,且由于「阿」与「伍」不同形,从「阿」省略「伍」,在三词中后二词为同义依止复合词,与前词为分离依止外义复合词,为显示此义故说「与二人共」。或者,应食者为食,此家中有食为有食,为显示此故说「或者」等。「实」者,真实。「故以彼」者,故以彼互相应食性。「之」者,「有食」一词的。「屋」者,此处前面的「卧室」一词省略,故说「在卧室屋中」。以此显示如「给予」等处的前词省略复合词。「背墙之」者,此处背墙者,非任何其他人的,而是卧室屋内部的,故说「彼卧室屋内部的」。「或如何或如何」者,以何或不以何方式。「已作之」者,安置背脊或不安置而作的。第三。
§284
284. Catutthapañcamesu yathā ca sabhojanasikkhāpadaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, evameva tānipīti yojanāti. Catutthapañcamāni.
第二八四条。在第四、第五条中,如有食学处从第一巴拉基咖生起,彼等亦如是,应结合。第四、第五。
6. Cārittasikkhāpadaṃ六、行乞学处
§294
294. Chaṭṭhe kasmā tehi ‘‘dethāvuso bhatta’’nti vuttaṃ, nanu bhikkhūnaṃ evaṃ vattuṃ na vaṭṭatīti āha ‘‘ettha taṃ kirā’’tiādi. Tasmāti yasmā abhihaṭaṃ ahosi, tasmā.
294. 在第六事中,为何彼等说「诸友,请给食」?岂非比库不应如是说耶?故说「于此,彼时据说」等。「因此」者,因为是被带来的,故。
§295
295. Idaṃ pana vacanaṃ āhāti sambandho. Pasādaññathattanti pasādassa aññenākārena bhāvo. Nanti khādanīyaṃ. ‘‘Gahetvā āgamaṃsū’’tiiminā ‘‘ussāriyitthā’’ti ettha ukārassa uggahatthatañca saradhātussa gatyatthatañca ajjataniñuṃvibhattiyā tthattañca dasseti, uggahetvā sāriṃsu agamaṃsūti attho.
295. 「然而此语」者,是连结。「信心之变异」者,信心以其他方式之状态。「食」者,副食。「取而来」者,以此显示「被举起」中,u音之取义、元音界之行义、以及过去时ṇuṃ语尾之ttha义,意为:取而举起,来了。
§298
298.Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Ṭhitassa bhikkhuno cittaṃ uppannanti yojanā. Tatoti cittuppannato. Yanti bhikkhuṃ. Pakativacanenāti uccāsaddamakatvā pavattena sabhāvavacanena. Antovihāreti vacanassa atisambādhattā ayuttabhāvaṃ maññamāno āha ‘‘api ca antoupacārasīmāyā’’ti.
298. 「于何处」者,于何处所。应连结为「住立之比库心生起」。「从彼」者,从心生起。「去」者,比库。「以常语」者,不作高声,以进行中之自性语。「寺内」者,认为语之过于狭窄为不适当,故说「然而,在内部近行界内」等。
§302
302. Gāmassa antare ārāmo tiṭṭhatīti antarārāmo vihāro, taṃ gacchatīti dassento āha ‘‘antogāme’’tiādīti. Chaṭṭhaṃ.
302. 「村之中间有园林住立」者,为中间园林寺院,为显示前往彼处,故说「村内」等。第六事竟。
7. Mahānāmasikkhāpadaṃ七、大名学处
§303
303. Sattame ‘‘bhagavato’’tipadaṃ ‘‘cūḷapituputto’’tipade sambandho, ‘‘mahallakataro’’tipade apādānaṃ. Cūḷapituputtoti suddhodano, sakkodano, sukkodano, dhotodano, amitodanoti pañca janā bhātaro, amitā, pālitāti dve bhaginiyo. Tesu bhagavā ca nando ca jeṭṭhabhātubhūtassa suddhodanassa puttā, ānando kaniṭṭhabhātubhūtassa amitodanassa putto, mahānāmo ca anuruddho ca tatiyassa sukkodanassa puttā. Sakkodanadhotodanānaṃ puttā apākaṭā. Tissatthero amitāya nāma bhaginiyā putto, pālitāya puttadhītarā apākaṭā. Tasmā cūḷapituno sukkodanassa putto cūḷapituputtoti attho daṭṭhabbo. Dvīsu phalesūti heṭṭhimesu dvīsu phalesu. Ussannasaddo bahupariyāyoti āha ‘‘bahū’’ti. Vajatoti goṭṭhato. Tañhi gāvo gocaraṭṭhānato paṭikkamitvā nivāsatthāya vajanti gacchanti asminti vajoti vuccati.
303. 在第七事中,「世尊」一词,与「叔父之子」一词为连结,与「较年长」一词为从格。「叔父之子」者,净饭、释迦饭、白饭、甘露饭、无量饭此五人为兄弟,无量、波利此二人为姊妹。其中,世尊与难德为长兄净饭之子,阿难为幼弟无量饭之子,大名与阿努儒达为第三白饭之子。释迦饭、甘露饭之子不明。帝须长老为名为无量之姊妹之子,波利之子女不明。因此,应见义为:叔父白饭之子,故为叔父之子。「于二果中」者,于下二果中。「ussanna一词有多义」者,故说「众多」等。「vajati」者,从牛栏。因为牛从牧场处返回,为住处而去、行,故称为vajati。
§306
306.Tasmiṃ samayeti tasmiṃ pavāraṇasamaye. ‘‘Ettakehī’’tipadassa nāmavasena vā parimāṇavasena vā duvidhassa atthassa adhippetattā vuttaṃ ‘‘nāmavasena parimāṇavasenā’’ti. Tesu nāmaṃ sandhāya etaṃ nāmaṃ etesaṃ bhesajjānanti ettakānīti vacanattho kātabbo, parimāṇaṃ sandhāya etaṃ parimāṇaṃ etesanti ettakānīti vacanattho kātabbo. ‘‘Aññaṃ bhesajja’’nti ettha aññasaddassa apādānaṃ nāmaṃ vā parimāṇaṃ vā bhaveyyāti āha ‘‘sabbinā pavārito’’tiādi.
306. 「于彼时」者,于彼自恣时。因为「如此多」一词,依名称或依量之二种义为所意趣,故说「依名称、依量」。其中,关于名称,应作语义为:此名为此等药之如此多;关于量,应作语义为:此量为此等之如此多。「其他药」中,「其他」一词,从格应为名称或量,故说「被一切自恣」等。
§310
310.Yeti dāyakā, pavāritā hontīti sambandhoti. Sattamaṃ.
「与」者,与施主们相连。「已受请」者,与之相连。第七。
8. Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ第八，关于出征军队的学处
§311
311. Aṭṭhame ‘‘abhimukha’’ntiiminā abhisaddassatthaṃ dasseti. ‘‘Uyyāto’’tipadassa uṭṭhahitvā yātoti dassento āha ‘‘nagarato niggato’’ti. ‘‘Katauyyoga’’nti iminā uṭṭhahitvā yuñjati gacchatīti uyyuttāti dasseti. Dhātūna, manekatthattā vuttaṃ ‘‘gāmato nikkhanta’’nti.
第八中,以「『朝向』」一词显示「朝向」(abhimukha)一词中「朝」(abhi)字之义。为显示「『已出发』」(uyyāto)一词之义为「起立而去」,故说「从城出」。以「『已作出发』」(katauyyoga)一词显示「起立而结合、而去,故为『已出发』」。因诸字根有多义,故说「从村出」。
§314
314. Dvādasa purisā imassa hatthinoti dvādasapuriso, āvudho hatthesu etesanti āvudhahatthā. Ninnanti ninnaṭṭhānaṃ, passato bhikkhunoti sambandhoti. Aṭṭhamaṃ.
此象有十二人,故为「十二人」;手中有武器者,故为「手持武器者」。「低处」者,低下之处。「见者比库」,与之相连。第八。
9. Senāvāsasikkhāpadaṃ第九，关于住在军中的学处
§319
319. Navame ‘‘tiṭṭhatu vā’’tiādinā vasanākāraṃ dasseti. Vāsaddo ‘‘caṅkamatu vā’’tiatthaṃ sampiṇḍeti. Kiñci iriyāpathanti catūsu iriyāpathesu kiñci iriyāpathaṃ. Yathā ruddhamāne sañcāro chijjati, evaṃ ruddhā saṃvutā hotīti yojanā. ‘‘Ruddho’’ti iminā ‘‘palibuddho’’ti ettha paripubbassa budhidhātussa adhippāyatthaṃ dassetīti. Navamaṃ.
第九中,以「或住」等显示住止之相。「或」字总摄「或经行」之义。「某种威仪」者,于四威仪中之某种威仪。如被遮止时行动被断,如是被遮、被防护,此为连结。以「『被遮』」(ruddho)一词显示「『被围』」(palibuddho)一词中「遍」(pari)前缀与「觉」(budhi)字根之所欲义。第九。
10. Uyyodhikasikkhāpadaṃ第十，关于战场的学处
§322
322. Dasame yujjhantīti saṃpaharanti. ‘‘Balassa aggaṃ etthā’’tiiminā bhinnādhikaraṇabāhiratthasamāsaṃ dasseti. ‘‘Jānantī’’tipadaṃ atthasampuṇṇatthāya pakkhittaṃ. Agganti koṭṭhāsaṃ. Balaṃ gaṇīyati etthāti balagganti vacanatthopi yujjati. Tenāha ‘‘balagaṇanaṭṭhāna’’nti. Idañhi vacanaṃ ambasecanagarusinanayena vuttaṃ. Kathaṃ? ‘‘Balagaṇanaṭṭhāna’’nti vadantena aṭṭhakathācariyena ‘‘balassa aggaṃ jānanti etthāti balagga’’nti vacanatthassa piṇḍattho ca ñāpīyati, ‘‘balaṃ gaṇīyati etthāti balagga’’nti vacanattho ca dassīyati. Viyūhīyate sampiṇḍīyate byūho, senāya byūho senābyūhoti atthaṃ dasseti ‘‘senāya viyūha’’ntiādinā. Aṇati bheravasaddaṃ karotīti aṇīkaṃ, muddhajaṇakāro, hatthīyeva aṇīkaṃ hatthāṇīkaṃ. Eseva nayo sesesupi. Yo hatthī pubbe vutto, tena hatthināti yojanāti. Dasamaṃ.
第十经，『争战』者，谓相互击打也。以『军力之最胜在于此』一语，显示跨支分的外部复合词之结构。『知晓』一词乃为语义完足而附加。『最胜』者，谓一份、一部分也。『于此处计算军力，故称军阵』，此字面义亦通。故注疏老师言『计算军力之处』。此语依『芒果汁洗浴』之方法而说。云何？注疏老师说『计算军力之处』，既揭示了『于此处知晓军力之最胜，故名军阵』此字面义之总括之义，亦展示了『于此处计算军力，故名军阵』此字面义。以『军队之阵列』等语，显示『阵』者，乃集结、聚合之义，军队之阵列即军阵之义。『阿尼咖』者，发出恐怖之声也，词头为『aṇa』，以象为主，象军即象阵。其余诸项亦依此例推之。上文所说之象，以彼象故，此为句义之连结。第十经竟。
Acelakavaggo pañcamo. · 第五，裸形外道品。
6. Surāpānavaggo
第六 饮酒品
1. Surāpānasikkhāpada-atthayojanā第一，饮酒学处的义理配释
§326
326. Surāpānavaggassa paṭhame bhaddā vati etthāti bhaddavatikāti ca, bhaddā vati bhaddavati, sā ettha atthīti bhaddavatikāti ca atthaṃ dassento āha ‘‘so’’tiādi. Soti gāmo labhīti sambandho. Pathaṃ gacchantīti pathāvinoti kate addhikāyevāti āha ‘‘addhikā’’ti. Addhaṃ gacchantīti addhikā. ‘‘Pathikā’’tipi pāṭho, ayamevattho. ‘‘Tejasā teja’’ntipadāni sambandhāpekkhāni ca honti , padānaṃ samānattā sambandho ca samānoti maññituṃ sakkuṇeyyā ca honti, tasmā tesaṃ sambandhañca tassa asamānatañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘attano tejasā nāgassa teja’’nti. ‘‘Ānubhāvenā’’tiiminā pana tejasaddassa atthaṃ dasseti. Kapotassa pādo kapoto upacārena, tassa eso kāpoto, vaṇṇo. Kāpoto viya vaṇṇo assāti kāpotikāti dassento āha ‘‘kapotapādasamavaṇṇarattobhāsā’’ti. Pasannasaddassa pasādasaddhādayo nivattetuṃ ‘‘surāmaṇḍassetaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. Pañcābhiññassa satoti pañcābhiññassa samānassa sāgatassāti yojanā.
326. 饮酒品第一中,「跋达瓦提」者,此处有跋达瓦提,故名跋达瓦提;或跋达瓦提在此,故名跋达瓦提。为显示此义,说「彼」等。彼者,村也,得者,是连接。行于道路者,为道行者,故说「行路者」。行半路者,为行路者。亦有「行者」之读法,义同。「以威力」「威力」等词,既依赖连接,又因词相同而可认为连接相同,故为显示其连接及其不同,说「以自己的威力」「龙的威力」。以「以威势」一词,显示威力一词之义。鸽之足为鸽,依近似说;此为其鸽色,色也。色如鸽色,故为鸽色。为显示此,说「如鸽足之同色红光」。为遮止净信一词之净信、信等义,说「此为酒泡之同义语」。具五神通者之百,应连接为:具五神通者之相同者、已来者之百。
§328
328. ‘‘Madhukapupphādīnaṃ rasena kato’’tiiminā pupphānaṃ rasena kato āsavo pupphāsavoti vacanatthaṃ dasseti. Esa nayo ‘‘phalāsavo’’tiādīsupi. Surāmerayānaṃ visesaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘surā nāmā’’tiādi. Piṭṭhakiṇṇapakkhittāti piṭṭhena ca kiṇṇena ca pakkhittā katā vāruṇīti sambandho. Kiṇṇāti ca surāya bījaṃ. Tañhi kiranti nānāsambhārāni missībhavanti etthāti kiṇṇāti vuccati. Tassāyeva maṇḍeti yojanā. Suranāmakena ekena vanacarakena katāti surā. Madaṃ janetīti merayaṃ.
328. 以「以蜜花等之汁所作」一词,显示以花之汁所作之酿为花酿之语义。此法则于「果酿」等亦同。为显示酒与谷酒之差别,说「酒者名为」等。以粉与曲投入者,连接为:以粉与曲投入而作之瓦儒尼。曲者,酒之种子。因其撒播,诸种材料混合于此,故称为曲。亦应连接为:其泡也。以名为酒之一林行者所作,故为酒。生醉者,为谷酒。
§329
329.Loṇasovīrakanti evaṃnāmakaṃ pānaṃ. Suttantipi evameva. Tasminti sūpasaṃpāke. Telaṃ pana pacantīti sambandho. Natthi tikhiṇaṃ majjaṃ etthāti atikhiṇamajjaṃ, atikhiṇamajje tasmiṃyeva teleti attho. Yaṃ panāti telaṃ pana. Tikhiṇaṃ majjaṃ imassa telassāti tikhiṇamajjaṃ. Yatthāti tele. Ariṭṭhoti evaṃnāmakaṃ bhesajjaṃ. Tanti ariṭṭhaṃ, ‘‘sandhāyā’’tipade avuttakammaṃ. Etanti ‘‘amajjaṃ ariṭṭha’’ntivacanaṃ, ‘‘vutta’’ntipade vuttakammanti. Paṭhamaṃ.
329. 盐醋饮者,如是名之饮料。经中亦同。故者,于汤羹之煮。然煮油者,是连接。此中无辛辣之醉,故为非辛辣醉,于非辛辣醉中,即于彼油中之义。然者,油也。此油有辛辣之醉,故为辛辣醉。于何处者,于油中。阿利德者,如是名之药。彼者,阿利德,于「为了」一词中,未说业。此者,「非醉之阿利德」之语,于「所说」一词中,为所说之业。第一竟。
2. Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ第二，关于以手指搔痒戏弄的学处
§330
330. Dutiye aṅgulīhi patujjanaṃ aṅgulipatodo, soyeva aṅgulipatodakoti dassento āha ‘‘aṅgulīhī’’tiādi. Uttantoti avatapanto. Avatapantoti ca atthato kilamantoyevāti āha ‘‘kilamanto’’ti. Kilamanto hutvāti yojanā. Assāsagahaṇena passāsopi gahetabboti āha ‘‘assāsapassāsasañcāro’’ti. Tampīti bhikkhunimpīti. Dutiyaṃ.
330. 第二中,以指击打为指击,即指击也。为显示此,说「以指」等。热恼者,不热恼。不热恼者,义为疲劳,故说「疲劳」。应连接为:成为疲劳。以入息之取,出息亦应取,故说「入息出息之行」。彼亦者,比库亦。第二竟。
3. Hasadhammasikkhāpadaṃ三、嬉戏学处
§335
335. Tatiye pakārena karīyati ṭhapīyatīti pakataṃ paññattanti dassento āha ‘‘yaṃ bhagavatā’’tiādi. Yanti sikkhāpadaṃ.
335. 第三中,以方式而作、而施设,故为所作之制定。为显示此,说「凡世尊」等。凡者,学处。
§336
336. Hasasaṅkhāto dhammo sabhāvo hasadhammoti vutte atthato kīḷikāyevāti āha ‘‘kīḷikā vuccatī’’ti.
336. 名为笑之法、自性为笑法,所说义即为戏笑,故说「称为戏笑」。
§337
337.Gopphakānanti caraṇagaṇṭhikānaṃ. Te hi pāde pādaṃ ṭhapanakāle aññamaññūpari ṭhapanato gopīyantīti gopphā, te eva gopphakāti vuccanti. Pādassa hi upari pādaṃ ṭhapanakāle ekassa upari eko na ṭhapetabbo. Tenāha bhagavā ‘‘pāde pādaṃ accādhāyā’’ti (dī. ni. 2.196; ma. ni. 1.423; a. ni. 3.16). Oṭṭhajo dutiyo. Orohantassa bhikkhunoti sambandho.
「踝骨」者,足踝关节也。彼等于足上置足之时,因互相重叠而被守护,故名「踝」,彼等即称为「踝骨」。于足上置足之时,一足不应置于另一足之上。故世尊说「足覆足」。此为第二从唇生者。「下降之比库」为连结。
§338
338.Phiyārittādīhīti ādisaddena laṅkārādayo saṅgaṇhāti. Keci vadantīti sambandho. Patanuppatanavāresūti patanavāra uppatanavāresu. Tatthāti tassaṃ khittakathalāyaṃ. Hīti saccaṃ , yasmā vā. Ṭhapetvā kīḷantassāti sambandho. Likhituṃ vaṭṭati kīḷādhippāyassa virahitattāti adhippāyo. Kīḷādhippāyena atthajotakaṃ akkharaṃ likhantassāpi āpattiyevāti vadanti. Etthāti imasmiṃ sikkhāpadeti. Tatiyaṃ.
「以绳索等」者,以「等」字摄取绳索等。「有些人说」为连结。「于下降与上升之时」者,于下降之时与上升之时。「于彼」者,于彼所投掷之话题中。「因为」者,真实,或因为。「除了游戏者」为连结。「允许书写,因为离游戏意图」为意趣。彼等说,即使以游戏意图书写表义之字母,亦有罪。「于此」者,于此学处中。第三。
4. Anādariyasikkhāpadaṃ四、不恭敬学处
§342
342. Catutthe dhammo nāma tantiyevāti āha ‘‘tantī’’ti. Paveṇīti tasseva vevacanaṃ. ‘‘Taṃ vā na sikkhitukāmo’’ti ettha taṃsaddassa atthamāvikātuṃ vuttaṃ ‘‘yena paññattenā’’ti. Vinaye apaññattaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘apaññattenā’’ti āha ‘‘sutte vā abhidhamme vā āgatenā’’ti.
于第四,「法名为传承」,故说「传承」。「传承线」者,彼之异名。「或彼不欲学」,于此为显示「彼」字之义,故说「以何制定」。指向律中未制定而说「以未制定」,故说「或以经中或以阿毗达摩中所来者」。
§344
344.Paveṇiyāti upāliādikāya ācariyaparamparasaṅkhātāya tantiyā. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Mahāpaccariyaṃ vuttanti sambandho. Taṃ sabbanti kurundivādamahāpaccarivādasaṅkhātaṃ sabbaṃ taṃ vacanaṃ. Paveṇiyā āgateti paveṇiyā āgatasaṅkhāte mahāaṭṭhakathāvādeti. Catutthaṃ.
「以传承线」者,以伍巴离等老师传承所称之传承。「于库伦地中所说」为连结。「于大注疏中所说」为连结。「彼一切」者,称为库伦地说与大注疏说之一切彼言说。「以传承线所来」者,以传承线所来所称之大注疏说也。第四。
§345
345. Pañcame manussaviggaheti manussaviggahapārājiketi. Pañcamaṃ.
于第五,「人身」者,人身巴拉基咖也。第五。
6. Jotisikkhāpadaṃ六、燃火学处
§350
350. Chaṭṭhe janapadassa nāmattā bahuvacanavasena ‘‘bhaggesū’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Susumārasaṇṭhāno pabbatasaṅkhāto giri etthāti susumāragiri, etassa vā māpitakāle susumāro girati saddaṃ niggirati etthāti susumāragirīti atthamanapekkhitvā vuttaṃ ‘‘nagarassa nāma’’nti. Taṃ panāti vanaṃ pana. ‘‘Migāna’’ntiādinā migānaṃ abhayo dīyati etthāti migadāyoti atthaṃ dasseti.
于第六,因国土之名,以复数形式于圣典中说「于跋耆诸国」。「鳄鱼形状之山所称之山在此」,故为「鳄鱼山」,或「于测量此时,鳄鱼发出声音、出声在此」,故为「鳄鱼山」,不顾虑义理而说「城之名」。「然而彼」者,然而林。以「于鹿等」等,「于此给予诸鹿无畏」,故为「鹿野苑」,显示其义。
§352
352. ‘‘Jotike’’tipadassa jotissa aggissa karaṇaṃ jotikanti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘jotikaraṇe’’ti.
「焰者」一词,为显示「焰之作者,即作焰者」之义,故说「作焰」。
§354
354. ‘‘Samādahitukāmatāyā’’tipadaṃ ‘‘araṇisaṇṭhāpanato’’tipade hetu. Jālāti sikhā. Sā hi jalati dibbatīti jālāti vuccati.
「为欲安立之性」一词,是「从安立火母」一词之因。「焰」者,火舌也。彼实燃烧、照耀,故称为「焰」。
Patilātaṃ ukkhipatīti ettha ‘‘patitālāta’’nti vattabbe takāralopaṃ katvā sandhivasena patilātanti vuttanti āha ‘‘alātaṃ patitaṃ ukkhipatī’’ti. Alātanti ummukkaṃ. Tañhi ādittaṃ hutvā atiuṇhattā na lātabbaṃ na gaṇhitabbanti alātanti vuccati. Avijjhātanti jhāyanato ḍayhanato avigataṃ alātanti sambandho. Jhāyanaṃ ḍayhanaṃ jhātaṃ, vigataṃ jhātaṃ imassālātassāti vijjhātaṃ.
「举起落下之火把」,此处应说「落下之火把」,作省略 t 音后,依连音规则说为「落火把」,故说「举起落下之火把」。「火把」者,燃木也。彼实燃烧后,因极热故不应触、不应取,故称为「火把」。「未离」者,从燃烧、从烧灼未离之火把,是其关联。燃烧、烧灼已燃,离已燃者此火把之,为「已离」。
§356
356.Padīpādīnīti padīpajotikādīni. Tatthāti tāsu duṭṭhavāḷamigaamanussasaṅkhātāsu āpadāsu nimittabhūtāsu. Nimittatthe cetaṃ bhummavacananti. Chaṭṭhaṃ.
「灯等」者,灯、焰等。「于彼」者,于彼等恶兽、野兽、人所摄之诸难中,作为征兆者。此为征兆义之处格。第六。
7. Nahānasikkhāpadaṃ七、沐浴学处
§366
366. Sattame pāraṃ gacchanto na kevalaṃ saudakāya nadiyā eva nhāyituṃ vaṭṭati, sukkhāya nadiyāpi vaṭṭatīti dassento āha ‘‘sukkhāyā’’tiādi. Ukkiritvāti viyūhitvā. Āvāṭāyeva khuddakaṭṭhena āvāṭakā, tesūti. Sattamaṃ.
第七,为显示渡河者不仅于有水之河可浴,于干河亦可,故说「于干」等。「掘开」者,分开也。「小坑」者,以小木作之小坑,于彼等。第七。
8. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ八、作坏色学处
§368
368. Aṭṭhame alabhīti labhoti vacanatthe apaccayaṃ katvā ṇapaccayassa svatthabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘labhoyeva lābho’’ti. Apaccayamakatvā pakatiyā ṇapaccayopi yuttoyevāti daṭṭhabbaṃ. Saddantaropi atthantarābhāvā samāso hotīti āha ‘‘navacīvaralābhenāti vattabbe’’ti. Anunāsikalopanti ‘‘nava’’nti ettha niggahītassa vināsaṃ. Niggahītañhi nāsaṃ anugatattā ‘‘anunāsika’’nti vuccati, tassa adassana, makatvāti attho. Majjhe ṭhitapadadvayeti ‘‘nava’’nti ca ‘‘cīvaralābhenā’’ti ca dvinnaṃ padānamantare ‘‘ṭhite panā’’ti ca ‘‘bhikkhunā’’ti ca padadvaye. Niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ. Nipātoti nipātamattaṃ. Alabhīti labhoti vacanatthassa abhidheyyatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhunā’’ti vuttanti āha ‘‘bhikkhunā’’tiādi. Padabhājane pana vuttanti sambandho. Yanti yaṃ cīvaraṃ. ‘‘Cīvara’’nti ettha cīvarasarūpaṃ dassento āha ‘‘yaṃ nivāsetuṃ vā’’tiādi. Cammakāranīlanti cammakārānaṃ tiphale pakkhittassa ayagūthassa nīlaṃ. Mahāpaccariyaṃ vuttanti sambandho. Dubbaṇṇo karīyati anenāti dubbaṇṇakaraṇaṃ, kappabindunti āha ‘‘kappabinduṃ sandhāyā’’ti. Ādiyantena bhikkhunā ādātabbanti sambandho. Koṇesūti antesu. Vāsaddo aniyamavikappattho. Akkhimaṇḍalamattaṃ vāti akkhimaṇḍalassa pamāṇaṃ vā kappabindūti sambandho. Paṭṭe vāti anuvātapaṭṭe vā. Gaṇṭhiyaṃ vāti gaṇṭhikapaṭṭe vā. Pāḷikappoti dve vā tisso vā tato adhikā vā binduāvalī katvā kato kappo. Kaṇṇikakappoti kaṇṇikaṃ viya bindugocchakaṃ katvā kato kappo. Ādisaddena agghiyakappādayo saṅgaṇhāti. Sabbatthāti sabbāsu aṭṭhakathāsu. Ekopi bindu vaṭṭoyeva vaṭṭatīti āha ‘‘ekaṃ vaṭṭabindu’’nti.
第八,「得」者,为显示「得」一词之义,作无词缀后,为显示 ṇa 词缀之自性义,故说「得即是获得」。应见:不作无词缀,以本性之 ṇa 词缀亦正当。虽为异词,因无异义故成复合,故说「应说『以新衣获得』」。「鼻音脱落」者,「新」中,随韵之消失。随韵实随鼻而行故称「鼻音」,彼之不见,不作之义。「中间住之二词」者,「新」与「以衣获得」二词之间,「住于彼」与「比库」二词。此为分离义之处格。「不变词」者,仅不变词。为显示「得」一词之义所应说之义,说「比库」,故说「比库」等。然于词分析中所说,是其关联。「何」者,何衣。「衣」中,为显示衣之自性,故说「何可着」等。「皮革工之蓝」者,皮革工等投入铁锅中之牛粪之蓝。于大注疏中所说,是其关联。「以此作丑色」者,作丑色,「应点」,故说「关于应点」。「应取」者,被取衣之比库应取,是其关联。「于角」者,于边。「或」声为不定、选择义。「或如眼圆之量」者,或眼圆之量,或应点,是其关联。「或于边」者,或于顺风边。「或于结」者,或于结边。「行点」者,作二或三或更多之点列而作之点。「耳点」者,如耳作点束而作之点。以「等」声摄取价值点等。「一切处」者,于一切诸注疏中。一点亦正当,故说「一圆点」。
§371
371.Aggaḷādīnīti ādisaddena anuvātaparibhaṇḍe saṅgaṇhātīti. Aṭṭhamaṃ.
『门闩等』者，『等』字摄取顺风板与围屏。第八经竟。
9. Vikappanasikkhāpadaṃ九、分别属主学处
§374
374. Navame tassāti ettha tasaddassa visayo cīvarasāmikoyevāti āha ‘‘cīvarasāmikassā’’ti. Dutiyassa tasaddassa visayo vinayadharoyevāti āha ‘‘yenā’’tiādi. ‘‘Avissāsanto’’tipadassa kiriyāvisesanabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘avissāsenā’’ti. Tenāti vinayadharenāti. Navamaṃ.
374. 第九条。『彼』字所指的对象，即是袈裟的所有者，故注疏云「袈裟所有者的」。第二个『彼』字所指的对象，即是持律者，故注疏云「由……」等语。为显示「不信任地」一词属于动词的副词性修饰，故说「以不信任的态度」。「由彼」即「由持律者」。第九条竟。
10. Cīvarāpanidhānasikkhāpadaṃ十、藏匿衣学处
§377
377. Dasame ‘‘apanetvā’’tiiminā apaityūpasaggassa atthaṃ dasseti. Nidhentīti nigūhitvā ṭhapenti. Hasādhippāyoti hasaṃ, hasanatthāya vā adhippāyo. Parikkhārassa sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pattatthavikādi’’nti. Pattassa pāḷiyamāgatattā pattassa thavikāti atthoyeva gahetabbo, na patto ca thavikā cāti. ‘‘Samaṇena nāmā’’tipadaṃ ‘‘bhavitu’’ntipade bhāvakattāti. Dasamaṃ.
377. 第十条。以「取走」一词，显示「去、离」之前置词的含义。『储藏』，即隐藏后放置。『以取笑为意图』，即取笑之意，或以嘲笑为目的之意图。为显示资具的具体形态，故说「钵袋等」。关于「钵袋」，由于钵已见于巴利经文，故应取「钵的袋子」之义，而非「钵与袋子」并列之义。「名为沙门」一词，在「当成为」一词中作被动施事语。第十条竟。
Surāpānavaggo chaṭṭho. · 第六、饮酒品。
7. Sappāṇakavaggo
7. 有命品
1. Sañciccapāṇasikkhāpada-atthayojanā一、故意杀生学处义释
§382
382. Sappāṇakavaggassa paṭhame usuṃ asati khipati anenāti issāsoti kate dhanuyeva mukhyato issāso nāma, dhanuggahā- cariyo pana upacārena. Usuṃ asati khipatīti issāsoti kate dhanuggahācariyo issāso nāma, idha pana upacārattho vā kattuttho vā gahetabboti āha ‘‘dhanuggahācariyo hotī’’ti. Pabbajitakāle issāsassa ayuttattā vuttaṃ ‘‘gihikāle’’ti. Voropitāti ettha vi ava pubbassa ruhadhātussa adhippāyatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘viyojitā’’ti.
382. 有命品第一条。凡以此射箭者，称为弓手——如此释义，则主要以弓本身称为弓手；然而就引申义而言，教授射箭者亦可称弓手。凡射箭者，称为弓手——如此释义，则教授射箭者称为弓手；而此处应取引申义或施事义，故注疏云「即是教授射箭的老师」。因为出家之时，不宜从事弓手之业，故云「在俗家时」。关于『被夺取』，为显示「分、离」二词头加于「生」之词根所含的意趣义，故说「被分离」。
Yasmā gacchatīti sambandho. Etanti ‘‘jīvitā voropitā’’tivacanaṃ. Kasmā vohāramattameva hoti, nanu yato kutoci yasmiṃ kismiṃci viyojite dve vatthūni viya visuṃ tiṭṭhanti pāṇato jīvite viyojite pāṇajīvitāpīti āha ‘‘na hetthā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Etthāti ‘‘jīvitā voropitā’’tivacane dassetunti sambandho. Kiñci jīvitaṃ nāmāti yojanā. Ayaṃ panettha atthasambandho – sīsālaṅkāre sīsato viyojite sīsaṃ alaṅkārato visuṃ tiṭṭhati yathā, evaṃ jīvite pāṇato viyojite jīvitaṃ pāṇato visuṃ na tiṭṭhati nāmāti. Aññadatthūti ekaṃsena. ‘‘Pāṇa’’nti sāmaññato vuttopi manussapāṇassa pārājikaṭṭhāne gahitattā idha pārisesañāyena tiracchānapāṇova gahetabboti āha ‘‘tiracchānagatoyeva pāṇo’’ti. Tanti pāṇaṃ. Mahante pana pāṇeti sambandho.
「因为离去」，此为文句的关联。「此」指「被从命中分离」之说。为何仅是一种言说习惯？既然从任何处所，将任何事物与任何处所分离，两件事物便各自分立，如同命与生命被分离时，命与生命亦应各自分立，为何不然？故注疏云「并非在此之下」等语。「实」即「确实」。「于此」关联「为显示『被从命中分离』之说」。「任何所谓的生命」，此为文句的组合。此处的义理关联如下：正如头饰从头上分离，头饰与头便各自分立；同理，生命从命中分离，生命并不从命中各自分立。「决定」即「毫无疑问地」。虽然「命」是通称，但由于人命已被纳入巴拉基咖罪的范畴，故此处依余余推断之法，仅应取畜生之命，故注疏云「仅是畜生之命」。「彼」指「命」。然而，关联「在大的命」。
§385
385. Sodhento apanetīti yojanā. Maṅguloti manussarattapo eko kimiviseso. So hi rattapivanatthāya maṅgati ito cito ca imaṃ cimañca ṭhānaṃ gacchatīti ‘‘maṅgulo’’ti vuccati. Padakkharānañhi aviparitatthaṃ, sotūnañca sajjhāyopadesalabhanatthaṃ katthaci ṭhāne vacanattho vuttoti daṭṭhabbaṃ. Tassa bījameva khuddakaṭṭhena maṅgulabījakaṃ, tasmiṃ. Tanti maṅgulabījakaṃ. Bhindanto hutvāti yojanāti. Paṭhamaṃ.
「净化」者,应连接为「除去」。「蛆虫」者,是人类血液中的一种虫类特殊种。因为为了吸血液之故,它从这里到那里,去这个地方和那个地方,故称为「蛆虫」。因为诸字词不颠倒其义,且为了诸听闻者获得诵习与教授之故,应见在某些地方说出词义。其种子本身以小木片为「蛆虫种子」,在其中。「那」者,蛆虫种子。应连接为「破坏后成为」。第一条。
2. Sappāṇakasikkhāpadaṃ二、有生命物学处
§387
387. Dutiye saha pāṇehīti sappāṇakaṃ udakanti dassento āha ‘‘ye pāṇakā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Pattapūrampi udakanti sambandho . Tādisenāti sappāṇakena. Dhovatopi pācittiyanti yojanā. Udakasoṇḍinti silāmayaṃ udakasoṇḍiṃ. Pokkharaṇinti silāmayaṃ pokkharaṇiṃ. Uṭṭhāpayatopi pācittiyanti sambandho. Tatoti soṇḍipokkharaṇīhi. Udakassāti udakena, pūre ghaṭe āsiñcitvāti sambandho. Tatthāti udake. Udaketi udakasaṇṭhānakapadese āsiñcitaudake. Patissatīti soṇḍipokkharaṇīhi gahitaudakaṃ patissatīti. Dutiyaṃ.
在第二条中,为了显示「与生物俱」者即「有生物之水」,故说「凡诸生物」等。「确实」者,真实。应连接为「钵满之水」。「如此」者,有生物的。应连接为「洗涤亦巴吉帝亚」。「水槽」者,石制的水槽。「池」者,石制的池。应连接为「使起亦巴吉帝亚」。「在那里」者,从水槽与池。「以水」者,以水,应连接为「注入满瓶中」。「在那里」者,在水中。「水」者,在注入水槽处所的已注入之水中。「将流回」者,从水槽与池取得之水将流回。第二条。
3. Ukkoṭanasikkhāpadaṃ三、翻案学处
§392
392. Tatiye ‘‘uccālentī’’tiiminā ukkoṭentīti ettha upubbassa kuṭadhātussa uccālanatthaṃ dasseti dhātūna, manekatthattā. Yaṃ yaṃ patiṭṭhitaṃ yathāpatiṭṭhitaṃ, tassa bhāvo yathāpatiṭṭhitabhāvo, tena.
在第三条中,以「使跳动」这个词,在「使挖掘」这里,为了显示带有前缀伍的掘字根的使跳动之义,因为诸字根有多种义。凡任何已安立的如其所安立,其状态为如其所安立之状态,以那个。
§393
393.Yo dhammoti yo samathadhammo. Dhammenāti ettha enasaddena ‘‘yathādhamma’’nti ettha aṃitikāriyassa kāriṃ dasseti. Iminā ‘‘yathādhamma’’nti padassa ‘‘nihatādhikaraṇa’’nti ettha nihatasaddena sambandhitabbabhāvaṃ dasseti. ‘‘Satthārā’’tipadaṃ ‘‘vuttaṃ’’ itipade kattā. Natthi hataṃ hananaṃ imassāti nihatanti vutte atthato vūpasamanamevāti āha ‘‘vūpasamita’’nti.
「凡法」者,凡止法。「以法」者,在此处以诶那声显示在「如法」这里阿姆伊提咖利亚的咖利。以此显示「如法」一词在「已灭诤事」这里应与已灭声相连接之状态。「由导师」一词是「已说」一词中的作者。「无有已杀、杀害于此」,在说「已灭」时,从义理上即是寂止,故说「已寂止」。
§395
395. Yaṃ vā taṃ vā kammaṃ dhammakammaṃ nāma na hoti, atha kho adhikaraṇavūpasamakammameva dhammakammaṃ nāmāti dassento āha ‘‘yena kammenā’’tiādi. Ayampīti ayampi bhikkhu. Sesapadānipīti ‘‘dhammakamme vematiko’’tiādīni sesapadānipi. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Vitthāro pana vuttoti sambandho. Tatthevāti parivāre eva. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade, vibhaṅge vāti. Tatiyaṃ.
为了显示凡任何或那个甘马,名为法甘马者不存在,而唯有诤事寂止甘马才名为法甘马,故说「以何甘马」等。「此亦」者,此比库亦。「其余诸词亦」者,「对法甘马有疑」等其余诸词亦。「在此」者,在此学处中。「然而详说已说」,应连接。「就在那里」者,就在篇集中。「在此」者,在此学处中,或在分别中。第三条。
4. Duṭṭhullasikkhāpadaṃ四、粗重学处
§399
399. Catutthe atthuddhāravasena dassitāni duṭṭhullasaddatthabhāvena sadisattāti adhippāyo. ‘‘Dhura’’nti ettha lakkhaṇavantattā bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘dhure’’ti. Dhure nikkhittamatte satīti yojanā.
在第四条中,以义理提取方式所显示的,意趣是以粗恶声义理之状态而相似。「担」者,在此处因为具有特相之故,说在地处用法中的应用词为「在担上」。应连接为「仅在放置于担上时」。
Evaṃdhuraṃ nikkhipitvāti ‘‘aññassa nārocessāmī’’ti evaṃ dhuraṃ nikkhipitvā. Aññassāti vatthu, puggalato aññassa dutiyassa. Sopīti dutiyopi. Aññassāti tatiyassa. Yāva koṭi na chijjati, tāva āpajjatiyevāti yojanā. Tassevāti āpattiṃ āpannapuggalassa. Vatthupuggaloyevāti āpattiṃ āpannapuggaloyeva. Ayanti paṭhamabhikkhu. Aññassāti dutiyassa. Soti dutiyo ārocetīti sambandho. Yenāti paṭhamabhikkhunā. Assāti dutiyassa. Tassevāti paṭhamabhikkhusseva. Vatthupuggalaṃ upanidhāya ‘‘tatiyena puggalena dutiyassā’’ti vuttaṃ.
「如是舍弃重担」者,舍弃「我将告知他人」之重担。「他人」者,就事而言,就人而言是第二人。「彼亦」者,第二人亦然。「他人」者,第三人。应连结为:直至边际不断,皆犯罪。「彼之」者,犯罪之人的。「事与人」者,犯罪之人本身。「此」者,第一比库。「他人」者,第二人。应连结为:彼第二人告知。「由谁」者,由第一比库。「彼之」者,第二人的。「彼之」者,第一比库本身的。依事与人而说「由第三人对第二人」。
§400
400.Pañcāpattikkhandheti thullaccayādike pañca āpattikkhandhe. Ajjhācāro nāmāti adhibhavitvā vītikkamitvā ācaritabbattā ajjhācāro nāmāti. Catutthaṃ.
「五罪聚」者,土喇吒亚等五种罪聚。「名为侵犯」者,因超越而违越应行之事,故名为侵犯。第四。
5. Ūnavīsativassasikkhāpadaṃ5. 未满二十岁学处
§402
402. Pañcame aṅguliyoti karasākhāyo. Tā hi aṅganti hatthato pañcadhā bhijjitvā uggacchantīti aṅguliyoti vuccanti. Likhantassa upālissāti sambandho. Tenāti bahucintetabbakāraṇena. Assāti upālissa. Uroti hadayaṃ. Tañhi usati cittatāpo dahati etthāti uroti vuccati. Rūpasuttanti heraññikānaṃ rūpasuttaṃ, yathā hatthācariyānaṃ hatthisuttanti. Akkhīnīti cakkhūni. Tāni hi akkhanti visayesu byāpībhavanti, rūpaṃ vā passati imehīti akkhīnīti vuccanti. Makasena sūcimukhānaṃ gahitattā ḍaṃsena piṅgalamakkhikāyova gahetabbāti āha ‘‘ḍaṃsāti piṅgalamakkhikāyo’’ti. Piṅgalamakkhikāyo hi ḍaṃsanaṭṭhena khādanaṭṭhena ḍaṃsāti vuccanti. Dukkaro khamo etāsanti dukkhāti dassento āha ‘‘dukkhamāna’’nti. Vedanānanti sambandho. Asātassa kāraṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘amadhurāna’’nti. Iminā amadhurattā na sāditabbāti asātāti atthaṃ dasseti. Pāṇasaddajīvitasaddānaṃ pariyāyabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘jīvitaharāna’’nti. Pāṇaṃ haranti apanentīti pāṇaharā, tāsaṃ vedanānanti sambandho.
「于第五,诸指」者,手之支分。彼等从手分为五支而生起,故称为诸指。应连结为:伍巴离书写时。「由彼」者,由多所思虑之因。「彼之」者,伍巴离的。「胸」者,心脏。彼在此处燃烧,心热烧灼,故称为胸。「形线」者,金匠之形线,如象师之象线。「诸眼」者,诸眼根。彼等遍满于诸境,或以此等见色,故称为诸眼。因以蚊之词取针口,应以虻之词取黄蝇,故说「虻者,黄蝇」。黄蝇以螫之义、咬之义,故称为虻。为显示「能忍难忍之彼等」为苦,故说「苦恼」。应连结为:诸受的。为显示不悦之因,故说「不甜美」。以此显示义理:因不甜美故不应尝,故为不悦。为显示命词与生命词之同义性,故说「夺命」。夺命者,夺取、除去命,应连结为:彼等之诸受。
§404
404. Vijāyanakālato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso na gahetabbo, gabbhagahaṇakālato pana paṭṭhāyāti dassento āha ‘‘paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyā’’ti. Gabbhe sayitakālena saddhiṃ vīsatimaṃ vassaṃ paripuṇṇamassāti gabbhavīso puggalo. Hīti saccaṃ. Yathāhāti yenākārena saṅkhyaṃ gacchati, tenākārena bhagavā āhāti yojanā. Atha vā yathā kiṃ vacanaṃ bhagavā āhāti yojanā.
为显示从出生时起满二十岁者不应受,但从结生时起,故说「从结生取起」。连同住胎之时满二十年者,为胎二十之人。「实」者,真实。应连结为:以世尊所说之方式计算。或应连结为:世尊说何种言说。
Gabbhavīso hutvā upasampannoti sambandho. Amhīti asmi. Nusaddo parivitakkatthe nipāto. Yanti yādisaṃ paṭhamaṃ cittanti sambandho. Iminā paṭisandhicittaṃ dasseti. ‘‘Paṭhamaṃ viññāṇa’’nti tasseva vevacanaṃ. Tanti paṭhamaṃ cittaṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ. Assāti sattassa. Sāva jātīti sā eva paṭisandhi, gabbho nāma hotīti sambandho.
应连结为:成为胎二十而受具足。「我」者,我是。「奴」字为疑虑义之不变词。应连结为:如第一心。以此显示结生心。「第一识」者,彼之异名。「彼」者,第一心、第一识。「彼之」者,有情的。应连结为:彼结生本身,名为胎。
Tatthāti pāḷiyaṃ, vinicchayo evaṃ veditabboti yojanā. Yoti puggalo. Mahāpavāraṇāyāti assayujapuṇṇamiyaṃ. Sā hi pūjitapavāraṇattā mahāpavāraṇāti vuccati. Tatoti pavāraṇāya jātakālato. Tanti mahāpavāraṇaṃ. Pāṭipade cāti ettha casaddo aniyamavikappattho, pavāraṇadivasapāṭipadadivasesu aññatarasmiṃ divase upasampādetabboti attho. Hāyanavaḍḍhananti kucchimhi vasitamāsesu adhikesu hāyanañca ūnesu vaḍḍhunañca veditabbaṃ.
「于此」者,于圣典中,应如是知抉择。「谁」者,人。「于大自恣」者,于阿萨尤迦月满月日。彼因尊重自恣,故称为大自恣。「从彼」者,从自恣生起之时。「彼」者,大自恣。「与于初日」者,此处「与」字为不定选择义,应于自恣日或初日中任一日受具足,此为义理。「年增」者,于住胎之诸月中,多者应知为年,少者为增。
Porāṇakattherā pana upasampādentīti sambandho. Ekūnavīsativassanti anantare vuttaṃ ekūnavīsativassaṃ. Nikkhamanīyoti sāvaṇamāso. So hi antovīthito bāhiravīthiṃ nikkhamati sūriyo asminti ‘‘nikkhamanīyo’’ti vuccati. Pāṭipadadivaseti pacchimikāya vassūpagamanadivase. Taṃ upasampādanaṃ. Kasmāti pucchā. Ettha ṭhatvā parihāro vuccate mayāti yojanā. Vīsatiyā vassesūti upasampannapuggalassa vīsatiyā vassesu. Tiṃsarattidivassa ekamāsattā ‘‘cattāro māsā parihāyantī’’ti vuttaṃ. Ukkaḍḍhantīti ekassa adhikamāsassa nāsanatthāya vassaṃ upari kaḍḍhanti. Tatoti chamāsato apanetvāti sambandho. Etthāti ‘‘ekūnavīsativassa’’ntiādivacane. Pana-saddo hisaddattho, saccanti attho. Yoti puggalo. Tasmāti yasmā gabbhamāsānampi gaṇanūpagattā gahetvā upasampādenti, tasmā cha māse vasitvāti sambandho. Aṭṭha māse vasitvā jātopi na jīvatīti suttantaaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.24-25; ma. ni. aṭṭha. 3.205) vuttaṃ.
然而,诸古老长老们授达上,此为连结。「十九岁」者,即前文所说的十九岁。「尼卡玛尼亚」者,沙瓦纳月。因为太阳从内道出至外道,故称为「尼卡玛尼亚」。「巴帝巴达日」者,在最后的瓦萨进入日。那是授达上。「为何?」此为问。在此处,我说出避免之法,此为连结。「在二十岁时」者,在已达上者的二十岁时。因三十夜日为一月,故说「四个月减少」。「伍卡达帝」者,为了消除一个增加月,将瓦萨向上拉。「从那」者,从六个月除去,此为连结。「在此」者,在「十九岁」等语句中。「巴那」词是「希」词之义,意为「实在」。「亚」者,人。「因此」者,因为连胎月也计入而授达上,故住六个月,此为连结。住八个月而生者也不存活,此在经注疏中所说。
§406
406.Dasavassaccayenāti upasampadato dasavassātikkamena. Upasampādetīti upajjhāyo vā kammavācācariyo vā hutvā upasampādeti. Tanti upajjhācariyabhūtaṃ anupasampannapuggalaṃ. Kammavācācariyo hutvā upasampādento taṃ muñcitvā sace aññopi kammavācācariyo atthi, sūpasampanno. Sova sace kammavācaṃ sāveti, nupasampanno. Ñatvā pana puna anupasampādente saggantarāyopi maggantarāyopi hotiyevāti daṭṭhabbanti. Pañcamaṃ.
「以十年过」者,从达上起十年过后。「授达上」者,作为伍巴迦亚或甘马语诵者而授达上。「他」者,作为伍巴迦亚或老师的未达上者。作为甘马语诵者而授达上时,除了他之外,若还有其他甘马语诵者,则善达上。若他自己诵甘马语,则未达上。然而,知道后再不授达上者,应知有天界障碍和道障碍。第五。
6. Theyyasatthasikkhāpadaṃ6. 贼住学处
§407
407. Chaṭṭhe ‘‘paṭiyāloka’’nti ettha ālokasaddena sūriyo vutto upacārena. Sūriyo hi puratthimadisato uggantvā pacchimadisaṃ gato, tasmā sūriyasaṅkhātassa ālokassa paṭimukhaṃ ‘‘paṭiyāloka’’nti vutte pacchimadisāyeva gahetabbāti āha ‘‘pacchimaṃ disanti attho’’ti. Kammikāti kamme yuttā payuttā.
在第六中,「巴提亚洛咖」,此处以「阿洛咖」词借喻说太阳。因为太阳从东方升起而往西方,故说太阳所称的光明之对面为「巴提亚洛咖」时,应取西方,故说「西方,此为义」。「咖米咖」者,适合于工作、从事于工作。
§409
409.Rājānanti ettha rañño santakaṃ ‘‘rājā’’ti vuccati upacārena, atha vā rañño eso ‘‘rājā’’ti katvā rañño santakaṃ ‘‘rājā’’ti vuccati. Theyyanti thenetvā ‘‘sakkacca’’ntiādīsu (pāci. 606) viya niggahītāgamo hoti. Rājānaṃ, rañño santakaṃ vā theyyaṃ thenetvā gacchantīti attho. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘rājānaṃ vā thenetvā’’tiādi.
「拉迦南」,此处王的所有物借喻称为「拉迦」,或者作为「这是王的」而称王的所有物为「拉迦」。「帖亚」者,偷盗后,如「萨卡吒」等处,有鼻音增加。偷盗王或王的所有物而去,此为义。如此显示此义,故说「或偷盗王」等。
§411
411. Catūsu visaṅketesu dvīhi anāpatti, dvīhi āpattiyevāti. Chaṭṭhaṃ.
在四种疑惑中,以二种无犯,以二种有犯。第六。
7. Saṃvidhānasikkhāpadaṃ7. 约定学处
§412
412. Sattame ‘‘padhūpento’’ti ettha papubba dhūpadhātu paribhāsanatthe vattatīti āha ‘‘paribhāsanto’’ti. Tvaṃ samaṇopi mātugāmena saddhiṃ gacchasi, tuyheveso doso, netassa purisassāti attānaṃyeva paribhāsantoti attho. ‘‘Nikkhāmesī’’tiiminā ‘‘nippātesī’’tiettha nipubba patadhātu gatyatthoti dassetīti. Sattamaṃ.
在第七中,「巴杜本多」,此处「巴」前缀「杜巴」词根用于责骂义,故说「巴利巴萨多」。你沙玛内拉也与女人同行,这是你的过失,不是这男子的,责骂自己,此为义。以「尼卡美西」此词,显示「尼巴德西」此处「尼」前缀「巴德」词根为行义。第七。
8. Ariṭṭhasikkhāpadaṃ8. 阿利德学处
§417
417. Aṭṭhame gandheti gijjhe. Te hi gidhanti kuṇapaṃ abhikaṅkhantīti ‘‘gandhā’’ti vuccanti . Gaddhetipi pāṭho, sopi yujjati yathā ‘‘yuganandho, yuganaddho’’ti ca ‘‘paṭibandho paṭibaddho’’ti ca. Bādhayiṃsūti haniṃsu. Assāti ariṭṭhassa.
417. 第八【经】中,「秃鹫」者,鹫也。彼等贪求尸体,故称为「秃鹫」。亦有「贪者」之读法,此亦相应,如「双盲、双缚」及「系缚、被缚」。「逼恼」者,杀害也。「彼之」者,阿利德之。
Taddhitena vuttassa atthassa dassetumāha ‘‘te’’tiādi. Teti antarāyikā. Tatthāti pañcavidhesu antarāyikesu. ‘‘Tathā’’tipadena ‘‘kammantarāyikaṃ nāmā’’ti padaṃ atidisati. Taṃ panāti bhikkhunidūsakakammaṃ pana. Mokkhassevāti magganibbānasseva. Maggo hi kilesehi muccatīti atthena mokkho nāma. Jhānampettha saṅgahitaṃ nīvaraṇehi vimuccanattā. Nibbānaṃ vimuccīti atthena mokkho nāma. Phalampettha saṅgahitaṃ vimuccitattā. Niyatamicchādiṭṭhidhammāti niyatabhāvaṃ pattā, niyatavasena vā pavattā micchādiṭṭhisaṅkhātā dhammā. Te pana natthikaahetuka akiriyavasena tividhā. Paṇḍakādigahaṇassa nidassanamattattā ‘paṭisandhidhammā’’tipadena ahetukadvihetukapaṭisandhidhammā gahetabbā sabbesampi vipākantarāyikabhāvato. Tepi mokkhasseva antarāyaṃ karonti, na saggassa. Te panāti ariyūpavādā pana. Tāvadeva upavādantarāyikā nāmāti yojanā. Tāpīti sañcicca āpannā āpattiyopi. Pārājikāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘bhikkhubhāvaṃ vā paṭijānātī’’ti. Saṅghādisesāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na vuṭṭhāti vā’’ti. Lahukāpattiṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na deseti vā’’ti.
为显示以附加词所说之义,故说「彼等」等。「彼等」者,障碍者也。「于彼」者,于五种障碍者中。以「如是」一词,指示「业障碍者名为」一句。「然彼」者,然污比库尼之业。「唯解脱之」者,唯道涅槃之。道以从诸烦恼解脱之义,名为解脱。禅那于此亦被摄,因从诸盖解脱故。涅槃以被解脱之义,名为解脱。果于此亦被摄,因已被解脱故。「决定邪见法」者,已达决定性,或以决定方式转起,名为邪见之诸法。彼等依无因、无作用而为三种。因般哒咖等之摄取仅为示例故,以「结生法」一词,应摄取无因及二因结生法,因一切皆有果报障碍性故。彼等亦唯对解脱作障碍,非对天界。「然彼等」者,然诽谤圣者。仅此即名为诽谤障碍者,此为连结。「彼等」者,故意所犯之罪亦。就巴拉基咖罪而说「或承认比库身份」。就桑喀地谢萨罪而说「或不出罪」。就轻罪而说「或不发露」。
Tatrāti pañcavidhesu antarāyikesu. Ayaṃ bhikkhūti ariṭṭho gandhabādhipubbo bhikkhu. Sesantarāyiketi āṇāvītikkamantarāyikato sese catubbidhe antarāyike. Ime āgārikāti agāre vasanasīlā ime manussā. Bhikkhūpi passanti phusanti paribhuñjantīti sambandho. Kasmā na vaṭṭanti, vaṭṭantiyevāti adhippāyo. Rasena rasaṃ saṃsanditvāti upādiṇṇakarasena anupādiṇṇakarasaṃ, anupādiṇṇakarasena vā upādiṇṇakarasaṃ samānetvā. Yoniso paccavekkhaṇassa abhāvato saṃvijjati chandarāgo etthāti sacchandarāgo, soyeva paribhogo sacchandarāgaparibhogo, taṃ. Ekaṃ katvāti samānaṃ katvā. Ghaṭento viya pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvāti yojanā. Kiṃsaddo garahattho, kasmā bhagavatā paṭhamapārājikaṃ paññattaṃ, na paññāpetabbanti attho. Mahāsamuddaṃ bandhanto yathā akattabbaṃ karoti, tathā paṭhamapārājikaṃ paññapento bhagavā apaññattaṃ paññapetīti adhippāyo. Etthāti paṭhamapārājike. Āsanti bhabbāsaṃ. Āṇācakketi āṇāsaṅkhāte cakke.
「于彼」者,于五种障碍者中。「此比库」者,阿利德秃鹫逼恼者前比库。「余障碍」者,从违命障碍除去余四种障碍。「此等在家者」者,此等住于家中之人。比库们亦见、触、受用,此为关联。为何不许,实许也,此为意趣。「以味混合味」者,以有取之味混合无取之味,或以无取之味混合有取之味。因无如理省察故,于此存在欲贪,即有欲贪,彼即受用,即有欲贪之受用,彼。「作为一」者,作为相同。如同结合般生起恶见,此为连结。「何」字为呵责义,为何世尊制定第一巴拉基咖,不应制定,此为义。如同束缚大海般作不应作之事,如是世尊制定第一巴拉基咖,制定未制定者,此为意趣。「于此」者,于第一巴拉基咖中。「希望」者,可能之希望。「命轮」者,名为命之轮。
Aṭṭhiyeva aṭṭhikaṃ kucchitatthena, kucchitatthe hi ko. Aṭṭhikameva khalo nīcaṭṭhena lāmakaṭṭhenāti aṭṭhikaṅkhalo niggahītāgamaṃ katvā. Tena upamā sadisāti aṭṭhikaṅkhalūpamā. ‘‘Aṭṭhī’’ti ca ‘‘kaṅkhala’’nti ca padaṃ gahetvā vaṇṇenti ācariyā (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417; vi. vi. ṭī. pācittiya 2.417; ma. ni. aṭṭha. 2.42; ma. ni. ṭī. 3.42). Aṅgārakāsūpamāti aṅgārarāsisadisā, aṅgārehi vā paripuṇṇā āvāṭasadisā. Asisūnūpamāti ettha asīti khaggo. So hi asate khipate anenāti ‘‘asī’’ti vuccati. Sūnāti adhikoṭṭanaṃ. Tañhi sunati sañcuṇṇabhāvaṃ gacchati etthāti ‘‘sūnā’’ti vuccati. Asinā sūnāti asisūnā, tāya upamā sadisāti asisūnūpamā. Sattisūlūpamāti sattiyā ca sūlena ca sadisā. Etthāti imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ alagaddūpamasutte (ma. ni. aṭṭha. 1.234 ādayo) gahetabbo. Evaṃsaddakhosaddānamantare viyasaddassa byādesabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ viya kho’’ti. Aṭṭhamaṃ.
骨即骨聚,以可厌义,于可厌义中有「咖」音。骨即粗劣,以卑下义、粗鄙义,故为骨粗劣,作鼻音增加。以彼为譬喻、相似,故为骨粗劣譬喻。诸老师取「骨」及「粗劣」二词而解释。「炭坑譬喻」者,炭堆相似,或以炭充满之坑相似。「剑坑譬喻」者,于此「剑」者,刀也。彼以此投掷、抛掷,故称为「剑」。「坑」者,深坑。彼于此被听闻、成为粉碎状态,故称为「坑」。以剑之坑为剑坑,以彼为譬喻、相似,故为剑坑譬喻。「矛桩譬喻」者,以矛及桩相似。「于此」者,于此注疏中。应于中部注疏蛇喻经中取。为显示「如是」字与「实」字之间「如」字之替代性,故说「如是实如」。第八。
9. Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ9. 与被举者共住学处
§424
424. Navame anudhammassa sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anulomavattaṃ disvā katā osāraṇā’’ti. Iminā anulomavattaṃ disvā kato osāraṇasaṅkhāto dhammo anudhammoti dasseti. Osāraṇāti pavesanā. Tenevāti ukkhittakassa akaṭānudhammattā eva. Assāti ‘‘akaṭānudhammenā’’ti padassa.
424. 第九【经】中,为显示随法之形相,故说「见随顺行而作摄受」。以此显示:见随顺行而作之摄受名为法,即随法。「摄受」者,引入也。「以彼」者,以被举罪者未作随法故。「彼之」者,「以未作随法」一句之。
Dadato vā gaṇhato vāti vāsaddo aniyamavikappatthoti. Navamaṃ.
「或施或取」者,「或」字为不定、选择义。第九。
10. Kaṇṭakasikkhāpadaṃ10. 刺学处
§428
428. Dasame ariṭṭhassa uppannaṃ viya etassāpi uppannanti yojanā. Ummajjantassāti manasikarontassa. Saṃvāsassa nāsanā saṃvāsanāsanā. Liṅgassa nāsanā liṅganāsanā. Daṇḍakammena nāsanā daṇḍakammanāsanā. Tatthāti tividhāsu nāsanāsu. Dūsako…pe… nāsethāti ettha ayaṃ nāsanā liṅganāsanā nāmāti yojanā. Ayanti daṇḍakammanāsanā. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade, ‘‘nāsetū’’ti pade vā. Tatthāti purimavacanāpekkhaṃ, ‘‘evañca pana bhikkhave’’ti ādivacaneti attho. Pireti āmantanapadaṃ parasaddena samānatthanti āha ‘‘parā’’ti. ‘‘Amhākaṃ anajjhattikabhūta’’iti vā ‘‘amhākaṃ paccanīkabhūta’’ iti vā attho daṭṭhabbo. ‘‘Amāmaka’’itipadena ‘‘para’’itipadassa adhippāyatthaṃ dasseti. Amhe namamāyaka, amhehi vā namamāyitabba iti attho. ‘‘Amhāmaka’’itipi hakārayutto pāṭho. Amhehi āmakaiti attho. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Teti upayogatthe sāmivacanaṃ, tanti attho. Tava rūpasadde vāti sambandho. Na passāmāti na passāma, na suṇāma.
第四百二十八条。如第十条阿利德所生起者,此亦生起,应如是连接。『作意者』,谓正作意者。共住之灭摈为共住灭摈。相之灭摈为相灭摈。以杖罚甘马之灭摈为杖罚甘马灭摈。『于此』者,于三种灭摈中。『污染者……应灭摈』,此处应连接:此灭摈名为相灭摈。『此』者,杖罚甘马灭摈。『于此』者,于此学处中,或于『应灭摈』一词中。『于此』者,关涉前文,意为『诸比库,如是』等语。『他』者,呼唤词,以『他』字说明与『他』字同义。应见其义为『非我等之内在者』或『我等之对立者』。以『非我等所有』一词显示『他』一词之意趣义。意为:不属我等,或不应为我等所属。『我等所有』亦为带有『h』音之读法。意为:为我等所属。『于何处』者,于何处所。『彼』者,用途义之属格词,意为『彼之』。与『汝之色声』相关联。『不见』者,我等不见,不闻。
§429
429.Tenāti sāmaṇerena. ‘‘Kārāpeyyā’’ti pade kāritakammanti. Dasamaṃ.
第四百二十九条。『以彼』者,以沙玛内拉。『应令作』一词中为使役业。第十条。
Sappāṇakavaggo sattamo. · 有生命品第七。
8. Sahadhammikavaggo
第八 如法品
1. Sahadhammikasikkhāpada-atthayojanā一、同法学处之义理
§434
434. Sahadhammikavaggassa paṭhame yanti yaṃ paññattaṃ. ‘‘Sikkhamānenā’’ti ettha mānapaccayassa anāgatatthabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sikkhitukāmenā’’ti. ‘‘Sikkhamānenā’’tipadaṃ ‘‘bhikkhunā’’tipade eva na kevalaṃ kārakavisesanaṃ hoti, atha kho ‘‘aññātabba’’ntiādipadesupi kiriyāvisesanaṃ hotīti dassento āha ‘‘hutvā’’ti. Padatthatoti padato ca atthato ca, padānaṃ atthato vāti. Paṭhamaṃ.
第四百三十四条。如法品之第一条中,『所行』者,所制定者。『以学者』,此处为显示『摩那』语基之未来义,故说『以欲学者』。『以学者』一词不仅是『以比库』一词之作格限定,而且亦是『应知』等词之动作限定,为显示此义故说『成为』。『从词与义』者,从词与从义,或诸词之义。第一条。
2. Vilekhanasikkhāpadaṃ二、书写学处
§438
438. Dutiye vinaye paṭisaṃyuttā kathā vinayakathāti dassento āha ‘‘vinayakathā nāmā’’tiādi. Tanti vinayakathaṃ. Padabhājanena vaṇṇanā vinayassa vaṇṇo nāmāti yojanā. Tanti vinayassa vaṇṇaṃ. Pariyāpuṇanaṃ pariyatti, vinayassa pariyatti vinayapariyatti, vinayapariyattisaṅkhātaṃ mūlamassa vaṇṇassāti vinayapariyattimūlako, taṃ. Vinayadharo labhatīti sambandho. Hīti vitthāro. Te sabbe bhagavā bhāsatīti sambandho. Hīti saccaṃ.
第四百三十八条。第二条中,为显示与律相应之语为律语,故说『名为律语』等。『彼』者,律语。以词之分析而解释:律之赞叹名为律赞,应如是连接。『彼』者,律之赞叹。律之学习为律学,律之学习即律学,名为律学之根本为彼赞叹,故为以律学为根本,彼。应连接:持律者得。『此』者,详说。彼一切世尊所说,应如是连接。『此』者,真实。
Assāti vinayadharassa. Idhāti imasmiṃ sāsane. Alajjitātiādīsu karaṇatthe paccattavacanaṃ. Alajjitāyāti hi attho. Tena vuttaṃ ‘‘kathaṃ alajjitāyā’’tiādi. Cāti saccaṃ . ‘‘Sañciccā’’ti padaṃ tīsu vākyesu yojetabbaṃ. Sañcicca āpattiṃ āpajjati, sañcicca āpattiṃ parigūhati, sañcicca agatigamanañca gacchatīti attho. Mandoti bālo. Momūhoti atisammūḷho. Virādhetīti virajjhāpeti. Kukkucce uppanneti ‘‘kappati nu kho, no’’ti vinayakukkucce uppanne. Ayaṃ panāti ayaṃ puggalo pana vītikkamatiyevāti sambandho. Acchamaṃsena sūkaramaṃsassa vaṇṇasaṇṭhānena sadisattā, dīpimaṃsena ca migamaṃsassa sadisattā vuttaṃ ‘‘acchamaṃsaṃ sūkaramaṃsa’’ntiādi.
『彼』者,持律者之。『于此』者,于此教法中。『无惭』等中,作具格义之抽象名词。意为:以无惭。故说『如何以无惭』等。『且』者,真实。『故意』一词应连接于三句中。意为:故意犯罪,故意覆藏罪,故意行非道而行。『愚者』,谓愚人。『极痴』者,极度愚痴。『违犯』者,令违犯。『疑生起时』,谓『是否允许』之律疑生起时。『然此』者,然此人实为越度者,应如是连接。因熊肉以色与形状与猪肉相似,豹肉与鹿肉相似,故说『熊肉为猪肉』等。
Āpattiṃca satisammosāyāti ettha casaddo avuttavākyasampiṇḍanattho, kattabbañca na hi karotīti attho. Evantiādi nigamanaṃ.
「『犯罪』与『失念』」者,此处「与」字是连结未说之句之义,应作之事而不作之义也。「如是」等是结论。
Evaṃ avinayadharassa dosaṃ dassetvā vinayadharassa guṇaṃ dassento āha ‘‘vinayadharo panā’’tiādi. Soti vinayadharo. Hīti vitthāro. Parūpavādanti paresaṃ upavādaṃ. Suddhanteti suddhassa koṭṭhāse. Tatoti patiṭṭhānato paranti sambandho. Assāti vinayadharassa. Evantiādi nigamanaṃ. Assāti vinayadharassa. Kukkuccapakatānanti kukkuccena abhibhūtānaṃ. Soti vinayadharo. Tehīti kukkuccapakatehi. Saṅghamajjhe kathentassa avinayadharassāti yojanā. Tanti bhayaṃ sārajjaṃ.
如是显示不持律者之过失后,为显示持律者之功德而说「然持律者」等。「彼」者,持律者也。「则」者,详说也。「他人之诽谤」者,他人之诽谤也。「清净之分」者,清净之部分也。「于彼」者,从所依而言,与「他人」相连也。「彼」者,持律者也。「如是」等是结论。「彼」者,持律者也。「为恶作所缠者」者,为恶作所制伏者也。「彼」者,持律者也。「由彼等」者,由为恶作所缠者也。「于僧团中说话之不持律者」,应如是连结。「彼」者,畏惧、羞耻也。
Paṭipakkhaṃ, paṭiviruddhaṃ vā atthayanti icchantīti paccatthīkā, ṇyasaddo bahulaṃ kattābhidhāyako, attano paccatthikā attapaccatthikā. Tatthāti duvidhesu paccatthikesu. Imeti mettiyabhummajakavaḍḍhalicchavino. Aññepi ye vā pana bhikkhūti sambandho. Ariṭṭhabhikkhu ca kaṇṭakasāmaṇero ca vesālikavajjiputtakā ca ariṭṭha…pe… vajjīputtakā. Te ca sāsanapaccatthikā nāmāti sambandho. Parūpahāro ca aññāṇo ca kaṅkhāparavitaraṇo ca parū…pe… vitaraṇā. Te ādayo yesaṃ vādānanti parū…pe… vitaraṇādayo. Te eva vādā etesanti parū…pe… vitaraṇādivādā. Te ca sāsanapaccatthikā nāmāti sambandho. Abuddhasāsanaṃ buddhasāsananti vatvā katapaggahā mahāsaṅghikādayo ca sāsanapaccatthikā nāmāti yojanā. Kaṅkhāparavitaraṇādīti ettha ādisaddena kathāvatthupakaraṇe āgatā vādā saṅgayhanti. Mahāsaṅghikādayoti ettha ādisaddena dīpavaṃse āgatā gaṇā saṅgayhanti. Ādimhi ‘‘viparītadassanā’’ti padaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. ‘‘Sahadhammenā’’ti padassatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘saha kāraṇenā’’ti. Yathāti yenākārena niggayhamāneti sambandho.
「敌对者」者,欲求对立、相违之义者,「尼亚」字多表示作者,自己之敌对者为自敌对者。「于彼」者,于二种敌对者中也。「此等」者,美提亚、布马迦、瓦达离吒维也。「又其他任何比库」,应如是连结。阿利德比库、刺咖沙玛内拉、韦萨离瓦基子等为阿利德……乃至……瓦基子。彼等名为教法之敌对者,应如是连结。「诽谤他人、无知、疑惑之传播」为诽……乃至……传播。彼等为诸论之初者,为诽……乃至……传播之初者。彼等即是此等之论,为诽……乃至……传播之初论者。彼等名为教法之敌对者,应如是连结。「非佛教说为佛教」而作执取之大众部等,名为教法之敌对者,应如是连结。「疑惑之传播等」者,此处以「等」字摄取《论事》中所说之诸论。「大众部等」者,此处以「等」字摄取《岛史》中所说之诸派。于初句「邪见者」之语应与一切句连结。为显示「以正法」之语义而说「以理由」。「如」者,以何方式被呵责,应如是连结。
Tatthāti tividhesu saddhammesu. Mahāvattāni santi, ayaṃ sabboti yojanā. Cattāri phalāni cāti liṅgavipallāsena yojetabbaṃ. Ettha cakārena abhiññāpaṭisambhidā saṅgahitā tāsampi adhigamasāsanabhāvato.
「于彼」者,于三种正法中也。「有大威力者」,此是一切,应如是连结。「与四果」者,应以性之转换而连结。此处以「与」字摄取神通与无碍解,因彼等亦是证得教法之故。
Tatthāti tividhesu saddhammesu. Keci therāti dhammakathikā keci therā. ‘‘Yo kho’’ti kaṇṭhajadutiyakkharena paṭhitabbo. Potthakesu pana ‘‘yo vo’’ti vakārena pāṭho atthi, so ayutto. Kasmā? ‘‘So vo’’ti parato vuttattā, ekasmiṃ vākye dvinnaṃ samānasutisaddānaṃ ayuttattā ca. Keci therāti paṃsukūlikā keci therā āhaṃsūti sambandho. Itare pana therāti dhammakathikatherehi ca paṃsukūlikatherehi ca aññe therā. Teti pañca bhikkhū karissantīti sambandho. Jambudīpassa paccante tiṭṭhatīti paccantimo, tasmiṃ. Jambudīpassa majjhe vemajjhe tiṭṭhatīti majjhimo. Atha vā majjhānaṃ suddhānaṃ buddhādīnaṃ nivāso majjhimo, tasmiṃ. Vīsati vaggā imassāti vīsativaggo, soyeva gaṇo vīsativaggagaṇo, taṃ. Evantiādi nigamanaṃ.
「于彼」者,于三种正法中也。「某些长老」者,说法者中之某些长老。「凡」者,应以喉音第二字母读诵。然于诸本中有「凡汝等」以「瓦」字之读法,彼不适当。何故?因后文说「彼汝等」之故,于一句中二同音字不适当之故。「某些长老」者,粪扫衣者中之某些长老说,应如是连结。「然其他长老」者,除说法长老与粪扫衣长老外之其他长老。「彼等」者,五比库将作,应如是连结。「住于阎浮提之边地」者为边地者,于彼处。「住于阎浮提之中央、正中」者为中央者。或者,诸清净者、诸佛等之住处为中央,于彼处。「此有二十群」者为二十群,彼即是众为二十群众,彼也。「如是」等是结论。
Tassādheyyoti tassāyatto, tassa santakoti vuttaṃ hoti. Pavāraṇā ādheyyā, saṅghakammaṃ ādheyyaṃ, pabbajjā ādheyyā, upasampadā ādheyyāti yojanā.
「彼之所依」者,依彼而有,有彼之存在,如是所说。自恣是所依,僧团甘马是所依,出家是所依,达上是所依,应如是连结。
Yepi ime nava uposathāti sambandho. Yāpi ca imā nava pavāraṇāyoti yojanā. Tassāti vinayadharassa. Tāsanti navapavāraṇānaṃ.
「这些九种伍波萨他」者,此为连结。「这些九种巴瓦拉那」者,此为结合。「彼」者,持律者也。「彼等」者,九种巴瓦拉那也。
Yānipi imāni cattāri saṅghakammānīti yojetabbaṃ. Ettha ca tāni vinayadharāyattānevāti pāṭhaseso ahjhāharitabbo.
「这些四种僧团甘马」者,应结合。此中,「彼等唯依持律者」者,应引入文句之余。
Yāpi ca ayaṃ pabbajjā ca upasampadā ca kātabbāti yojanā. Hīti saccaṃ. Aññoti vinayadharato paro. So evāti vinayadharo eva. ‘‘Upajjha’’nti dhātukammaṃ, ‘‘sāmaṇerenā’’ti kāritakammaṃ upanetabbaṃ. Ettha cāti uposathādīsu ca. Nissayadānañca sāmaṇerūpaṭṭhānañca visuṃ katvā dvādasānisaṃse labhatītipi sakkā vattuṃ.
「此出家与达上应作」者,此为结合。「确实」者,真实也。「他」者,持律者之外者。「唯彼」者,唯持律者也。「依止师」者,主动业;「由沙玛内拉」者,应引入使役业。「此中」者,于伍波萨他等中也。除依止给予与沙玛内拉侍奉外,得十二种利益,亦可说。
Visuṃ visuṃ katvāti ‘‘pañcāti ca…pe… ekādasā’’ti ca koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā, satta koṭṭhāse katvā bhāsatīti adhippāyo. Thometīti sammukhā thometi. Pasaṃsatīti parammukhā pasaṃsati. ‘‘Uggahetabba’’ntipadassatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pariyāpuṇitabba’’nti. Addhani dīghe sādhūti addhaniyaṃ addhakkhamaṃ addhayogyanti attho sādhuatthe niyapaccayo (moggallāne 4.33.73).
「各各分别」者,「五」与「乃至」「十一」,作部分部分,作七部分而说之,此为意趣。「当面赞叹」者,当面赞叹也。「称赞」者,背后称赞也。为显示「应学习」一词之义,故说「应通达」。「于长途中善」者,于旅途中堪于旅途、适于旅途之义,善义之尼亚后缀。
Therā ca navā ca majjhimā ca bahū te bhikkhū pariyāpuṇantīti yojanā.
「长老与新学与中等,众多彼等比库通达」者,此为结合。
§439
439. ‘‘Uddissamāne’’ti padassa kammarūpattaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘uddisiyamāne’’ti. So panāti pātimokkho pana. Yasmā uddissamāno nāma hoti, tasmāti yojanā. Uddisante vāti uddisiyamāne vā. Uddisāpente vāti uddisāpiyamāne vā. Antasaddo hi mānasaddakāriyo. Yoti bhikkhu. Nanti taṃ pātimokkhaṃ. Casaddo khuddānukhuddakapadassa dvannavākyaṃ dasseti, pubbapade kakāralopo daṭṭhabbo. Tesanti khuddānukhuddākānaṃ. Hīti saccaṃ. Etānīti khuddānukhuddakāni. Yeti bhikkhū. ‘‘Yāva uppajjatiyeva, tāva saṃvattanti iti vuttaṃ hotīti yojanā imassa nayassa pāṭhasesehi yojetabbattā. Garukabhāvaṃ sallakkhento lahukabhāvaṃ dassento āha ‘‘atha vā’’tiādi. Ativiyāti ati i eva. Ikāro hi sandhivasena adassanaṃ gato. Viyasaddo evakāratthavācako ‘‘varamhākaṃ bhusāmivā’’ti ettha (jā. 1.3.108) ivasaddo viya, ati hutvā evāti attho daṭṭhabbo. ‘‘Upasampannassā’’ti ettha samīpe sāmivacananti (rupasiddhiyaṃ 316 sutte) āha ‘‘upasampannassa santike’’ti. Tassāti upasampannassa. Tasminti vinaye. Vivaṇṇetīti na kevalaṃ tasseva vivaṇṇamattameva, atha kho nindatiyevāti āha ‘‘nindatī’’ti. Garahatīti tasseva vevacanaṃ. Atha vā nindatīti upasampannassa sammukhā nindati. Garahatīti parammukhā garahatīti. Dutiyaṃ.
为显示「诵时」一词之业相,故说「被诵时」。「然彼」者,巴帝摩卡然也。「因诵者名为有,故」者,此为结合。「诵时或」者,被诵时或也。「令诵时或」者,被令诵时或也。安德词尾实为玛那词之作用。「彼」者,比库也。「彼」者,彼巴帝摩卡也。吒词显示微细极微细词之二句,前句中咖音脱落应见。「彼等」者,微细极微细者也。「确实」者,真实也。「此等」者,微细极微细也。「彼」者,比库也。「直至生起时,直至相应」,如是所说,此为结合,因此理应以文句之余结合。观察重性而显示轻性,故说「或者」等。「极」者,阿提伊埃瓦也。伊音因连音而不现。维亚词为埃瓦咖拉义之表示,如「我等之胜如」中伊瓦词,应见阿提成为埃瓦之义。「达上者」中,「近处之属格」,故说「达上者之近处」。「彼」者,达上者也。「故」者,于律中也。「阐明」者,非仅彼之阐明而已,实则诃责也,故说「诃责」。「呵责」者,彼之同义词也。或者,「诃责」者,于达上者面前诃责;「呵责」者,背后呵责也。第二。
3. Mohanasikkhāpadaṃ三、迷惑学处
§444
444. Tatiye anusaddo paṭipāṭiatthaṃ antokatvā vicchatthavācakoti āha ‘‘anupaṭipāṭiyā addhamāse addhamāse’’ti. Soti pātimokkho. Uposathe uposathe uddisitabbanti anuposathikaṃ. Etthāpi hi anusaddo vicchatthavācako. Soti pātimokkho. Uddisiyamāno nāma hotīti yojanā. ‘‘Tasmiṃ anācāre’’ti padena ‘‘tatthā’’ti padassatthaṃ dasseti. ‘‘Yaṃ āpatti’’nti padena yaṃsaddassa visayaṃ dasseti. Yathādhammoti ettha dhammasaddena dhammo ca vinayo ca adhippetoti āha ‘‘dhammo ca vinayo cā’’ti. Yathāti yenākārena. Sādhusaddo sundarattho, kasaddo padapūraṇoti āha ‘‘suṭṭhū’’ti. Aṭṭhinti ca ‘‘katvā’’ti ca dve padāni daṭṭhabbāni. ‘‘Aṭṭhikatvā’’ti vā ekaṃ padaṃ. Tattha pubbanaye attho yassatthīti aṭṭhi tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā, taṃ aṭṭhiṃ. Katvāti tvāpaccayantauttarapadena samāso na hoti. Aṭṭhikabhāvanti ettha ikasaddena ‘‘aṭṭhī’’ti ettha īpaccayaṃ dasseti. ‘‘Bhāva’’ntipadena bhāvapaccayena vinā bhāvatthassa ñāpetabbataṃ dasseti. Attho panevaṃ daṭṭhabbo – aṭṭhibhāvaṃ katvāti. Pacchimanaye attho yassatthīti aṭṭhiko purimanayeneva tthakārassa ṭṭhakāraṃ katvā. Atthayitabbo icchitabboti vā aṭṭhiko, aṭṭhikaiti nāmasaddato tvāpaccayo kātabbo. ‘‘Aṭṭhikatvā’’ti idaṃ padaṃ kiriyāvisesanaṃ. Kiriyāvisesane vattamāne karadhātu vā bhūdhātu vā yojetabbāti dassebhuṃ vuttaṃ ‘‘katvā hutvā’’ti. Taṃ sabbaṃ dassento āha ‘‘aṭṭhikatvāti aṭṭhikabhāvaṃ katvā, aṭṭhiko hutvā’’ti. Tatiyaṃ.
444. 第三条中,为了显示「anu」音节表示间断之义而置于内部,故说「不依次第,半月半月」。「彼」者,巴帝摩卡也。「于伍波萨他于伍波萨他应诵」者,非每次伍波萨他。此处「anu」音节亦表示间断之义。「彼」者,巴帝摩卡也。应连接为「被诵者名为有」。以「于彼非行」一词,显示「于彼处」一词之义。以「何罪」一词,显示「何」字之范围。「如法」者,此处以「法」字,意指法与律,故说「法与律」。「如」者,以何方式。「善」字是美好之义,「ka」字是填充词,故说「极善」。应见「住」与「作」二词。或「住作」为一词。其中,依前说,义为「有义者为住」,将「tha」音变为「ṭṭha」音,彼住。「作」者,以「tvā」后缀之后词,不成复合词。「住性」者,此处以「ika」字,显示「住」中之「ī」后缀。以「性」一词,显示无性后缀而应令知性义。义应如是见:作住性。依后说,义为「有义者为住者」,依前说同样将「tha」音变为「ṭṭha」音。或「应欲求、应希求」为住者,从「住者」名词应作「tvā」后缀。「住作」此词是行为之修饰语。当行为修饰语存在时,应连接「作」界或「有」界,为显示此而说「作、有」。显示彼一切而说「住作者,作住性,成为住者」。第三。
4. Pahārasikkhāpadaṃ四、击打学处
§449
449. Catutthe kasmā chabbaggiyā sattarasavaggiyānaṃ pahāraṃ denti, nanu akāraṇena pahāraṃ dentīti āha ‘‘āvuso’’tiādi. Iminā yathā vadanti, tathā akatattā pahāraṃ dentīti dasseti.
449. 第四条中,为何六群比库对十七群比库施打击?岂非无因而施打击耶?故说「具寿」等。以此显示:因如彼等所说而未作,故施打击。
§451
451.Sacepīti ettha pisaddena sace amarati, kā nāma kathā, pācittiyamevāti dasseti. Pahārenāti pahārahetunā. Yathāti yenākārena. Ayanti bhikkhu. Na virocatīti na sobhati.
451. 「即使」者,此处以「pi」字显示:即使不死,有何可说,仅巴吉帝亚而已。「以打击」者,以打击为因。「如」者,以何方式。「彼」者,比库。「不相应」者,不美好。
§452
452. ‘‘Anupasampannassā’’ti ettha akārassa aññatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘gahaṭṭhassa vā’’tiādi. Pabbajitassa vāti paribbājakassa vā sāmaṇerassa vā.
452. 「对未达上者」中,为显示「a」音之别义,故说「对在家者或」等。「对出家者或」者,对游方者或对沙玛内拉或。
§453
453. ‘‘Kenacī’’ti padassa atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘manussena vā’’tiādi. Tatoti viheṭhanato, iminā mokkhassa apādānaṃ dasseti, ‘‘attano’’ti iminā sambandhaṃ dasseti. ‘‘Patthayamāno’’ti iminā ‘‘adhippāyo’’ti padassatthaṃ dasseti. Muggarena vāti catuhatthadaṇḍassa addhena daṇḍena vā. Soti corādikoti. Catutthaṃ.
453. 为显示「以何」一词之义,故说「以人或」等。「彼」者,从恼害,以此显示解脱之从格,以「自己」显示关系。以「希求」显示「意图」一词之义。「以锤或」者,以四肘杖之半杖或。「彼」者,盗贼等。第四。
5. Talasattikasikkhāpadaṃ五、掌击学处
§454
454. Pañcame talanti hatthatalaṃ. Tañhi talati yaṃkiñci gahitavatthu patiṭṭhāti etthāti ‘‘tala’’nti vuccati. Sattīti kunto. So hi sakati vijjhituṃ samatthetīti ‘‘sattī’’ti vuccati. Talameva sattisadisattā talasattikaṃ, sadisatthe ko, taṃ talasattikaṃ upacārena gahetvā ‘‘kāyampī’’ti vuttaṃ. Kāyato aññaṃ vatthumpi talasattikasaṅkhātena kāyena gahetvā uggirattā vuttaṃ ‘‘kāyapaṭibaddhampī’’ti. ‘‘Pahārasamuccitā’’ti ettha saṃpubbo ca upubbo ca cisaddo paguṇanasaṅkhāte paricite vattatīti āha ‘‘pahāraparicitā’’ti. Pahārena saṃ punappunaṃ uccitā paricitāti attho. Imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pubbepi…pe… attho’’ti. Aññampi sajjhāyananayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pahārassa ubbigā’’ti. Tassāti tassa pāṭhassa. Pahārassāti pahārato. Nissakkatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. ‘‘Bhītā’’ti iminā ‘‘ubbigā’’ti ettha upubba vijadhātussatthaṃ dasseti.
454. 第五条中,「掌」者,手掌。因彼掌者,任何所取之物立于此处,故称为「掌」。「矛」者,标枪。因彼能够射穿,故称为「矛」。掌即因似矛故为掌矛,「ka」为相似义,取彼掌矛以譬喻而说「身亦」。身以外之物亦以名为掌矛之身取而投掷,故说「身所系亦」。「打击积集」者,此处「saṃ」前缀与「u」前缀及「ci」字用于积聚、积集之义,故说「打击熟练」。义为:以打击反复积集、熟练。依此义而说「前亦……乃至……义」。为显示另一诵读方式,故说「从打击惊怖」。「彼」者,彼读法。「从打击」者,从打击。此为从格之属格。以「怖」显示「惊怖」中「u」前缀「vij」界之义。
§457-8
457-8.Viraddhoti paṇṇako hutvā. Pubbeti purimasikkhāpade. Vuttesu vatthūsūti ‘‘coraṃ vā paccatthīkaṃ vā’’tiādinā vuttesu vatthūsūti. Pañcamaṃ.
「违犯」者,成为般哒咖。「前」者,前学处中。「所说诸事中」者,以「盗贼或敌对者」等所说诸事中。第五。
6. Amūlakasikkhāpadaṃ第六，无根学处。
§459
459. Chaṭṭhe teti chabbaggiyā. Codenti kirāti sambandho. Ākiṇṇadosattāti tesaṃ ākulaādīnavattā. Evanti codiyamāne. Attaparittāṇanti attano parisamantato tāṇaṃ rakkhanaṃ karontā codentīti yojanāti. Chaṭṭhaṃ.
第六中,「彼等」者,六群比库。「诸比库呵责」者,此为连接。「罪过混杂性」者,因彼等混乱等过患性。「如是」者,被呵责时。「自护」者,护卫自己周围之保护,作呵责者,此为连接。第六。
7. Sañciccasikkhāpadaṃ第七，故意学处。
§464
464. Sattame upapubbadahadhātussa sakammikattā kāritantogadhabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘uppādentī’’ti. ‘‘Anupasampannassā’’ti ettha akārassa sadisatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sāmaṇerassā’’ti. Sāmaṇeropi hi upasampannena sadiso hoti saṇṭhānena ca purisabhāvena ca. Sāmaṇerassa kukkuccaṃ upadahatīti sambandho. Nisinnaṃ maññe, nipannaṃ maññe, bhuttaṃ maññe, pītaṃ maññe, kataṃ maññeti yojanā. Nisinnanti nisīditaṃ. Nipannanti nipajjitanti. Sattamaṃ.
第七中,为显示以伍波为前缀之燃烧界之使役态包摄于自作性,故说「令生起」。「对未达上者」中,为显示阿字之相似义,故说「对沙玛内拉」。沙玛内拉亦以形相及男性而与达上者相似。令沙玛内拉生起恶作,此为连接。我想已坐,我想已卧,我想已食,我想已饮,我想已作,此为连接。「已坐」者,已令坐。「已卧」者,已令卧。第七。
8. Upassutisikkhāpadaṃ第八，偷听学处。
§471
471. Aṭṭhame ‘‘adhikaraṇajātāna’’nti ettha adhikaraṇassa pakaraṇato vivādādhikaraṇabhāvañca visesanaparapadabhāvañca dassento āha ‘‘uppannavivādādhikaraṇāna’’nti. Tattha uppannasaddena jātasaddassatthaṃ dasseti . Vivādasaddena adhikaraṇassa sarūpaṃ dasseti. Suyyatīti suti vacanaṃ, sutiyā samīpaṃ upassuti ṭhānanti atthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sutisamīpa’’nti. ‘‘Samīpa’’nti iminā upasaddassatthaṃ dasseti. ‘‘Yatthā’’tiādinā ‘‘upassutī’’ti ettha upasaddassa padhānattā tassa sarūpaṃ dasseti. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne. Mantentanti ettha upayogavacanassa bhummatthe adhippetattā vuttaṃ ‘‘mantayamāne’’ti.
第八中,「诤事所生」中,为显示诤事从文脉而为诤论诤事性及限定后词性,故说「已生诤论诤事」。其中,以「已生」一词显示「所生」一词之义。以「诤论」一词显示诤事之自相。「被听闻」者,听闻之言说,为显示听闻之近处、近听之处所之义,故说「听闻近处」。以「近处」一词显示伍波字之义。以「何处」等显示「近听」中伍波字之主要性,显示其自相。「何处」者,于何处所。「商议」中,因用法语词之地格义被意图,故说「正商议时」。
§473
473.‘‘Vūpasamissāmī’’ti ettha idhātuyā gatyatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘vūpasamaṃ gamissāmī’’ti. Akārakabhāvanti niddosabhāvaṃ. Sotukāmatāya gamanavasena siyā kiriyanti yojanā. Paratopi eseva nayoti. Aṭṭhamaṃ.
「我将寂静」中,为显示伊字界之行义,故说「我将往寂静」。「无过失状态」者,无罪过状态。以欲听闻性之行为方式,可能有作为,此为连接。对其他亦此即方法。第八。
9. Kammapaṭibāhanasikkhāpadaṃ第九，阻碍甘马学处。
§474
474. Navame mayanti chabbaggiyanāmakā amhe. Katattāti kammānaṃ katattā. Dhammoti bhūto sabhāvo. Etesūti catūsu saṅghakammesūti. Navamaṃ.
第九中,「我等」者,名为六群比库之我等。「已作性」者,因业已作性。「法」者,真实自性。「于此等」者,于四种僧团甘马中。第九。
10. Chandaṃ adatvāgamanasikkhāpadaṃ第十，未给予同意而离去学处。
§481
481. Dasame codeti parassa dosaṃ āropetīti codako. Tena ca codakena codetabbo dosaṃ āropetabboti cudito, soyeva cuditako, tena ca. ‘‘Anuvijjakoti ca vinayadharo. So hi codakacuditakānaṃ mataṃ anuminetvā vidati jānātīti anuvijjako. Ettāvatāpīti ettakenapi pamāṇenāti. Dasamaṃ.
第十条中,「告发者」者,指责他人之过失、归咎于人也。「被告发者」者,应被彼告发者所告发、应被归咎过失者也,即是被告发者。「及通晓律者」者,即精通律藏者。彼通晓律者,推知告发者与被告发者之意见而了知,故名通晓者。「仅此程度」者,即以此为量也。第十条竟。
11. Dubbalasikkhāpadaṃ第十一，削弱学处。
§484
484. Ekādasame ‘‘alajjītā’’tiādīsu (pari. 295) viya yakāralopena niddesoti āha ‘‘yathāmittatāyā’’ti. ‘‘Yo yo’’ti iminā yathāsaddassa vicchatthaṃ dasseti. Yathāvuḍḍhantiādīsu (cūḷava. 311 ādayo) viya yo yo mitto ‘‘yathāmitta’’nti vacanattho kātabbo. Sabbapadesūti ‘‘yathāsandiṭṭhatā’’tiādīsu sabbesu padesūti. Ekādasamaṃ.
第十一条中,如「无惭者」等处,以去除 ya 字母之方式说明,故说「如友性」。以「凡是」一词显示「如」字之分别义。如「如长老」等处,凡是朋友,应作「如朋友」之语义。「在一切处」者,在「如所见性」等一切处也。第十一条竟。
12. Pariṇāmanasikkhāpadaṃ十二、转施学处。
§489
489. Dvādasame yanti padatthavinicchayatthasaṅkhātaṃ yaṃ vacanaṃ. Tatthāti tiṃsakakaṇḍe. Idhāti dvenavutikaṇḍe, sikkhāpade vā. Puggalassāti parapuggalassāti. Dvādasamaṃ.
第十二条中,「前往」者,即前往之词,为决择词义之义。「在彼处」者,在三十篇集中。「在此」者,在九十二篇集中,或在学处中。「对人」者,对他人也。第十二条竟。
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo. · 同法者品第八。
9. Ratanavaggo
第九、珍宝品
1. Antepurasikkhāpada-atthayojanā一、内宫学处义释。
§494
494. Rājavaggassa paṭhame parittakoti guṇena khuddako. Pāsādavarasaddassa uparisaddena sambandhitabbabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pāsādavarassa upari gato’’ti. Iminā pāsādavarassa upari uparipāsādavaraṃ, taṃ gato upagatoti uparipāsādavaragatoti vacanatthaṃ dasseti. Ayyānanti bhikkhūnaṃ. ‘‘Kāraṇā’’ti iminā ‘‘vāhasā’’ti padassatthaṃ dasseti. Tehīti ayyehi.
王品第一条中,「小」者,以功德而言微小也。为显示「殿堂胜」一词应与上方之词相连之性质,故说「前往殿堂胜之上方」。以此显示语义:殿堂胜之上方为上层殿堂胜,前往彼处、到达者,即前往上层殿堂胜也。「诸尊者」者,诸比库也。以「因」一词显示「以车乘」一词之义。「由彼等」者,由诸尊者也。
§497
497.Antaranti khaṇaṃ, okāsaṃ vā vivaraṃ vā. Ghātetunti hanituṃ. Icchatīti iminā patthadhātuyā yācanatthaṃ dasseti. ‘‘Rājantepuraṃ hatthisammadda’’ntiādīsu vacanattho evaṃ veditabboti yojanā. Hatthisammaddanti hatthisambādhaṭṭhānaṃ. Assehi sammaddo etthāti assasammaddo. Rathehi sammaddo etthāti rathasammaddoti vacanatthaṃ atidisanto āha ‘‘eseva nayo’’ti. ‘‘Sammatta’’nti paṭhamakkharena pāṭhassa sambādhassa avācakattā vuttaṃ ‘‘taṃ na gahetabba’’nti. Tatthāti pāṭhe. ‘‘Hatthīnaṃ sammadda’’nti iminā uttarapadassa sammaddanaṃ sammaddanti bhāvatthaṃ dasseti, purimapadena chaṭṭhīsamāsañca. Purimapāṭhe pana uttarapadassa adhikaraṇatthañca pubbapadena tatiyāsamāsañca dasseti. Bāhiratthasamāsotipi vuccati. Pacchimapāṭhe ‘‘hatthisammadda’’ntiādipadassa liṅgavipallāsañca ‘‘atthī’’ti pāṭhasesena yojetabbatañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘hatthisammaddo atthī’’ti. Rajitabbānīti rajanīyāni, rajituṃ arahānīti attho. Iminā sambandhakāle purimapāṭhe rañño antepureti vibhattivipallāso kātabboti. Pacchimapāṭhe pana mukhyatova yujjati. Tena vuttaṃ ‘‘tasmiṃ antepure’’ti.
「间隙」者,刹那,或空间,或裂缝也。「欲杀」者,欲杀害也。以「欲」一词显示「欲求」词根之乞求义。在「王内宫象拥挤处」等处,应如是知其语义,此为连结。「象拥挤处」者,象拥挤之处也。「此处有马之拥挤」,故为马拥挤处。「此处有车之拥挤」,故为车拥挤处,如是超越显示语义,故说「此即方法」。因「拥挤」一词以首字母之读法不表达拥塞义,故说「不应取彼」。「在彼处」者,在读法中。以「诸象之拥挤」一词显示后词「拥挤」为「拥挤行为」之抽象义,以前词显示属格复合词。然在前读法中,显示后词之处格义及以前词之具格复合词。亦称为外义复合词。在后读法中,为显示「象拥挤处」等词之性别颠倒及应以「有」一词之读法余部相连,故说「有象拥挤处」。「应染者」者,可染之物,应染之义也。以此显示在关联时,在前读法中应作「王之内宫」之格位颠倒。然在后读法中,从主要意义即相应。故说「在彼内宫中」。
§498
498.Avasittassāti khattiyābhisekena abhisittassa. Itoti sayanigharato. Iminā pañcamībāhirasamāsaṃ dasseti. Rañño ratijananaṭṭhena ratanaṃ vuccati mahesī. Mahesīti ca sābhisekā devī. Nipubba gamudhātussa nipubbakamudhātuyā pariyāyabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘niggatanti nikkhanta’’nti. Paṭhamaṃ.
「已灌顶者」,谓以刹帝利灌顶而受灌顶者。「此」者,从自身义。以此显示第五格外连复合词。王后因生喜悦之义而称为「宝」。「大后」者,谓受灌顶之王妃。为显示去前缀词根与去前缀词根之同义性,故说「已出」者,已出离也。第一。
2. Ratanasikkhāpadaṃ二、宝物学处。
§502
502. Dutiye pamussitvāti sativippavāsena pamussitvā. Puṇṇapattanti tuṭṭhidāyaṃ. Tañhi manorathapuṇṇena pattabbabhāgattā ‘‘puṇṇapatta’’nti vuccati. Tassa sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘satato pañca kahāpaṇā’’ti. Idha pana kahāpaṇānaṃ pañcasatattā pañcavīsakahāpaṇā adhippetā. Ābharaṇasaddassa alaṅkārasaddena pariyāyabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘alaṅkāra’’nti. ‘‘Mahālataṃ nāmā’’ti iminā na yo vā so vā alaṅkāro, atha kho visesālaṅkāroti dasseti. Mahantāni mālākammalatākammāni etthāti mahālatā. Latāgahaṇena hi mālāpi gahitā. Navahi koṭīhi agghaṃ imassāti navakoṭiagghanakaṃ, navakoṭisaṅkhātaṃ agghaṃ arahatīti vā navakoṭiagghanakaṃ.
第二中,「失念已」者,因念离去而失念已。「满钵」者,于满足之施与。彼因以愿满而应得之分故称为「满钵」。为显示其形相,故说「常时五咖哈巴那」。然此处因咖哈巴那有五百,故意指二十五咖哈巴那。为显示装饰词与庄严词之同义性,故说「庄严」。以「名为大拉达」此句显示:非任何庄严,而是特殊庄严也。此处有大花鬘作与拉达作故为大拉达。以拉达之取,花鬘亦被取。以九俱胝为此之价故为九俱胝价,或值九俱胝所称之价故为九俱胝价。
§504
504. Ante samīpe vasanasīlattā paricāriko ‘‘antevāsī’’ti vuccatīti āha ‘‘paricāriko’’ti.
因住于近边之习性故,侍者称为「内住者」,故说「侍者」。
§506
506.Dve leḍḍupātāti thāmamajjhimassa purisassa dve leḍḍupātā. Saṅgha…pe… navakammānaṃ atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā dukkaṭanti yojanā. Avasesanti jātarūparajatato avasesaṃ. Mātukaṇṇapiḷandhanatālapaṇṇampīti mātuyā kaṇṇe piḷandhitatālapaṇṇampi, paṭisāmentassāti sambandho.
「二团食投」者,中等力量之人的二团食投。僧团……乃至……为新作之义而取或令取者,恶作,此为结合。「余」者,从金银之余。「母耳穿孔贝叶亦」者,穿孔于母之耳的贝叶亦,与「修理者」为连结。
‘‘Kappiyabhaṇḍaṃ hotī’’ti iminā akappiyabhaṇḍaṃ na vaṭṭatīti dasseti. Idanti bhaṇḍaṃ. Palibodhonāmāti attano palibodho nāma. Chandenapīti vaḍḍhakīādīnaṃ chandahetunāpi. Bhayenapīti rājavallabhānaṃ bhayahetunāpi. Balakkārenāti karaṇaṃ kāro, balena kāro balakkāro, tena, balakkāro hutvā pātetvāti attho.
以「成为净物」此句显示:非净物不适宜也。「此」者,物品。「名为障碍」者,自己之障碍名。「以欲亦」者,以增长者等之欲为因亦。「以怖畏亦」者,以王宠臣等之怖畏为因亦。「以强力」者,作为作,以力之作为强力作,以彼,成为强力作而令堕之义。
Tatthāti mahārāme. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne, saṅkā uppajjatīti sambandho. Mahājanasañcaraṇaṭṭhānesūti bahūnaṃ janānaṃ sañcaraṇasaṅkhātesu ṭhānesu. Nagahetabbassa hetuṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘palibodho na hotī’’ti. Yasmā palibodho na hoti, tasmā na gahetabbanti adhippāyo. Ekoti eko bhikkhu passatīti sambandho. Okkammāti okkamitvā.
「彼处」者,于大园。「何处」者,于何处,疑生起,为连结。「于大众往来处」者,于众多人往来所称之处。为显示不应取之因,故说「无障碍」。因无障碍,故不应取,此为意趣。「一」者,一比库见,为连结。「入已」者,入而。
Rūpasaddo bhaṇḍapariyāyoti āha ‘‘bhaṇḍa’’nti. Bhaṇḍaṃ rūpaṃ nāmāti yojanā. Bhaṇḍikanti bhaṇḍena niyuttaṃ puṭakaṃ. Gaṇetvāti gaṇanaṃ katvā. Nimittantīti ettha itisaddo nāmapariyāyo. Lañchanādi nimittaṃ nāmāti hi yojanā. Lañchanādīti ādisaddena nīlapilotikādayo saṅgaṇhāti. Lākhāyāti jatunā.
「『色』一词是物品的同义语」,故说「物品」。应连结为:物品即是色。「包裹者」,谓以物品装载的袋子。「计算」,谓作计算。「『相』者」,此处「者」字是名词的同义语。应连结为:标记等即是相。「标记等」,以「等」字摄取蓝布条等。「以虫胶」,谓以树脂。
Patirūpā nāma idha lajjikukkuccakāti āha ‘‘lajjino kukkuccakā’’ti. Thāvaranti jaṅgamā aññaṃ thāvaraṃ. Addhunoti kālassa. Samādapetvāti aññe samādapetvā. Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti (jā. 1.7.59) vuttanayena yācitvāti attho.
「『适当者』,此处谓有惭有疑者」,故说「有惭者、有疑者」。「不动者」,谓除去动者之外的不动者。「时段」,谓时间。「令行」,谓令他人行。「为圣者而住,此是对圣者的乞求」,如此所说之义,即是乞求之意。
§507
507.Ratanasammatanti manussānaṃ upabhogaparibhoganti. Dutiyaṃ.
五百零七条。「宝物所认可者」,谓人们的受用与享用。第二条。
3. Vikālagāmappavisanasikkhāpadaṃ三、非时入村学处。
§508
508. Tatiye ‘‘tiracchānabhūtaṃ katha’’nti iminā ‘‘tiracchānakatha’’nti padassa tulyanissitasamāsaṃ dasseti. Rājapaṭisaṃyuttanti rājūhi paṭisaṃyuttaṃ.
五百零八条。在第三条中,以「畜生论」一语,显示「畜生论」一词是同依复合词。「与王相应者」,谓与诸王相应。
§512
512. Sambahulā bhikkhūti sambandho. Tasmiṃ gāmeti tasmiṃ paṭhamapavisanagāme. Taṃ kammanti taṃ icchitakammaṃ. Antarāti gāmavihārānamantare. Bhummatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ.
五百一十二条。「众多比库」,是连结。「在彼村」,谓在彼初入之村。「彼业」,谓彼所欲之业。「中间」,谓村与精舍之间。此是处格意义的离格表达。
Kulaghare vāti ñātikulaupaṭṭhākakulaghare vā. Telabhikkhāya vāti telayācanatthāya vā. Passeti attano passe samīpeti vuttaṃ hoti. Tenāti gāmamajjhamaggena. Anokkammāti anokkamitvā, apakkamitvāti atthoti. Tatiyaṃ.
「或在俗家」,谓在亲族家或施主家。「或为乞油」,谓或为乞求油之目的。「见」,谓见于自己之旁、近处,如是所说。「由彼」,谓由村中道路。「未离去」,谓未离去、未出去,是此义。第三条。
4. Sūcigharasikkhāpadaṃ四、针筒学处。
§517
517. Catutthe kakārassa padapūraṇabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhedanameva bhedanaka’’nti. Assatthiatthe apaccayoti āha ‘‘taṃ assa atthī’’ti. Assāti pācittiyassa. Paṭhamaṃ sūcigharaṃ bhinditvā pacchā pācittiyaṃ desetabbanti attho. Araṇidhanuketi araṇiyā dhanuke. Vedhaketi kāyabandhanavedhaketi. Catutthaṃ.
517. 第四条中,为显示「咖」字母之补足词性,故说「破坏即破坏具」。为说「为彼所有」义之「阿巴吒亚」,故说「彼为其所有」。「阿萨」者,巴吉帝亚之。义为:首先破坏针筒,其后应制定巴吉帝亚。「阿拉尼达努盖」者,于阿拉尼木之弓。「韦达盖」者,身缚之穿孔具。第四条。
5. Mañcasikkhāpadaṃ5. 床学处
§522
522. Pañcame chedanameva chedanakaṃ, tamassatthīti chedanakanti atthaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘vuttanayamevā’’ti.
522. 第五条中,切断即切断具,为彼所有即切断具,连结此义而说「如前所说之方法」。
Nikhaṇitvāti pamāṇātirekaṃ nikhaṇitvā. Uttānaṃ vā katvāti heṭṭhupari parivattanaṃ vā katvā. Ṭhapetvāti lambaṇavasena ṭhapetvāti. Pañcamaṃ.
「尼卡尼特瓦」者,超过量度而掘。「伍答那瓦咖德瓦」者,或作上下翻转。「塔佩德瓦」者,依悬挂方式而置。第五条。
6. Tūlonaddhasikkhāpadaṃ6. 棉絮填垫学处
§526
526. Chaṭṭhe etthāti mañcapīṭhe. Avanahitabbanti onaddhaṃ, tūlena onaddhaṃ tūlonaddhanti atthopi yujjati. Tūlaṃ pakkhipitvāti mañcapīṭhe cimilikaṃ pattharitvā tassupari tūlaṃ pakkhipitvāti atthoti. Chaṭṭhaṃ.
526. 第六条中,「埃塔」者,于床椅。「阿瓦纳希德巴」者,覆盖,以棉覆盖,棉覆盖之义亦相应。「图拉巴基皮德瓦」者,于床椅上铺展吉米离咖,于其上放置棉花,此为义。第六条。
7. Nisīdanasikkhāpadaṃ7. 坐具学处
§531
531. Sattame katthāti kismiṃ khandhake, kismiṃ vatthusmiṃ vā. Hīti saccaṃ. Tatthāti cīvarakkhandhake, paṇītabhojanavatthusmiṃ vā. ‘‘Yathā nāmā’’ti iminā ‘‘seyyathāpī’’ti padassa atthaṃ dasseti, ‘‘purāṇo cammakāro’’ti iminā ‘‘purāṇāsikoṭṭho’’ti padassa. Cammakāro hi asinā cammaṃ kuṭati chindatīti ‘‘asikoṭṭho’’ti vuccati. Vatthuppannakālamupanidhāya vuttaṃ ‘‘purāṇo’’ti . Tamevūpamaṃ pākaṭaṃ karonto āha ‘‘yathā hī’’ti. Hīti tappākaṭīkaraṇaṃ, taṃ pākaṭaṃ karissāmīti hi attho. Cammakāro kaḍḍhatīti sambandho. Vitthatanti visālaṃ. Sopīti udāyīpi. Taṃ nisīdanaṃ kaḍḍhatīti yojanā. Tenāti kaḍḍhanahetunā. Tanti udāyiṃ. Santhatasadisanti santhatena sadisaṃ. Ekasmiṃ anteti ekasmiṃ koṭṭhāse, phāletvāti sambandhoti. Sattamaṃ.
531. 第七条中,「咖塔」者,于何篇集,或于何事缘。「希」者,真实。「塔塔」者,于衣篇集,或于精美食物事缘。以「亚塔纳玛」显示「譬如」一词之义,以「布拉纳咖玛咖罗」显示「古刀匠」一词。皮革匠以刀切割皮革,故称「刀匠」。依事缘发生之时而说「古」。为明显彼譬喻而说「亚塔希」。「希」者,彼之明显化,我将明显彼,此为义。皮革匠拉扯,此为连结。「维塔德」者,宽广。「索比」者,伍答夷亦。应连结为:彼坐具拉扯。「迭那」者,因拉扯之缘故。「德」者,伍答夷。「桑塔德萨迪斯」者,与铺展物相似。「埃咖斯明安迭」者,于一边,应连结为:分裂。第七条。
8. Kaṇḍupaṭicchādisikkhāpadaṃ8. 遮疮衣学处
§537
537. Aṭṭhame ‘‘katthā’’tiādīni vuttanayāneva.
537. 第八条中,「咖塔」等如前所说之方法。
§539
539. ‘‘Yassā’’ti padassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘bhikkhuno’’ti. ‘‘Nābhiyā heṭṭhā’’ti iminā nābhiyā adho adhonābhīti vacanatthaṃ dasseti, ‘‘jāṇumaṇḍalānaṃ uparī’’ti iminā jāṇumaṇḍalānaṃ ubbha ubbhajāṇumaṇḍalanti. Ubbhasaddo hi uparipariyāyo sattamyantanipāto. Kaṇḍukhajjusaddānaṃ vevacanattā vuttaṃ ‘‘kaṇḍūti khajjū’’ti. Kaṇḍati bhedanaṃ karotīti kaṇḍu. Khajjati byadhanaṃ karotīti khajju. Kesuci potthakesu ‘‘kacchū’’ti pāṭho atthi, so ayutto.
「对谁」者,为显示此词之所指,故说「比库」。「脐下」者,以此显示「脐之下方」即「下脐」之语义;「膝轮之上」者,以此显示「膝轮之上方」即「上膝轮」。上方之词乃上方之同义语,为第七格之终结词。因「疥」与「癣」二词为异语,故说「疥者,癣也」。「疥」者,能作破坏,故为疥。「癣」者,能作穿透,故为癣。某些典籍中有「疮」之读法,此不相应。
Lohitaṃ tuṇḍaṃ etissāti lohitatuṇḍikā. Piḷayati vibādhayatīti piḷakā. Ā bhuso asuciṃ savati paggharāpetīti assāvoti vacanatthaṃ dassento āha ‘‘asucipaggharaṇa’’nti. Arisañca bhagandarā ca madhumeho ca. Ādisaddena dunnāmakādayo saṅgaṇhāti. Tattha ari viya īsati abhibhavatīti arisaṃ. Bhagaṃ vuccati vaccamaggaṃ, taṃ darati phāletīti bhagandarā, gūthasamīpe jāto vaṇaviseso. Madhu viya muttādiṃ mihati secatīti madhumeho, so ābādho muttameho sukkameho rattamehoti anekavidho. Thullasaddo mahantapariyāyoti āha ‘‘mahā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
「此者有血色之喙」,故为血喙虫。「压迫、逼恼」,故为疖。为显示「友,从此流出不净」即「漏」之语义,故说「不净流出」。痔与瘘与糖尿病。以「等」字摄取恶名病等。其中,「如痔般侵袭、压制」,故为痔。「便道」称为「粪门」,「破裂、穿透彼」,故为瘘,乃粪便附近所生之疮之特殊类。「如蜜般排泄尿等、流出」,故为糖尿病,此病有尿糖、精糖、血糖等多种。「粗」字为「大」之同义语,故说「大」。第八。
9. Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ9. 雨浴衣学处
§542
542. Navame vasse vassakāle adhiṭṭhātabbāti vassikā, vassikā ca sā sāṭikā ceti vassikasāṭikāti. Navamaṃ.
「第九雨期时应受持」者,为雨期衣;「雨期衣」且「彼为有里衣」,故为雨期有里衣。第九。
10. Nandattherasikkhāpadaṃ10. 难德长老学处
§547
547. Dasame ‘‘catūhi aṅgulehī’’ti iminā caturo aṅgulā caturaṅgulāti asamāhāradiguṃ dasseti. Ūnakappamāṇoti bhagavato lāmakapamāṇo. Iminā omakasaddassa lāmakatthaṃ dassetīti daṭṭhabbanti. Dasamaṃ.
「第十中,『以四指』者,以此显示『四个手指』即『四指』之不合并复合词。『少于量』者,世尊之小量。以此应见:显示『少』字之『小』义。第十。
Ratanavaggo navamo. · 宝品第九。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是《善见律注》律藏义疏中
Khuddakavaṇṇanāya yojanā samattā. · 小事义疏之解释完毕。
6. Pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
「第六、应悔过品」
1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpada-atthayojanā一、第一应悔过学处义疏
Khuddakānaṃ anantarā pāṭidesanīyā ye dhammā saṅgītikārehi ṭhapitā, idāni tesaṃ dhammānaṃ ayaṃ vaṇṇanā bhavatīti yojanā.
「应学法之后,结集者所安立之应悔过诸法,今此为彼诸法之解释」,此为连结。
§552
552. Paṭhamapāṭidesanīye tāva attho evaṃ veditabboti yojanā. Paṭiāgamanakāleti piṇḍāya caraṇaṭṭhānato pakkamitvā, paṭinivattitvā vā āgamanakāle. Sabbevāti ettha niggahītalopavasena sandhi hotīti āha ‘‘sabbamevā’’ti. ‘‘Kampamānā’’ti iminā papubbavidhadhātuyā kampanatthaṃ dasseti. Apehīti ettha apapubbaidhātu gatyatthoti āha ‘‘apagacchā’’ti.
552. 在第一应悔过中,应如是知其义,此为连接。「返回时」者,从行乞处出发后,或返回时来到之时。「一切」者,此处因省略鼻音而成连音,故说「一切即」。「颤动」者,以此显示以 pa 为前缀的词根之颤动义。「离去」者,此处 apa 为前缀的 i 词根有行义,故说「离去」。
§553
553. Paṭidesetabbākāraṃ dasseti anenāti paṭidesetabbākāradassanaṃ. Dvinnaṃ saddānaṃ pariyāyabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘rathikāti racchā’’ti. Rathassa hitā rathikā. Ṇyapaccaye kate ‘‘racchā’’ti (moggallāne 4.72 sutte) vuccati. Racchantarena anibbiddhā racchā byūho nāmāti āha ‘‘anibbijjhitvā’’tiādi. Byūheti sampiṇḍeti jane aññattha gantumapadānavasenāti byūho. Siṅghāṭakaṃ nāma maggasandhīti āha ‘‘maggasamodhānaṭṭhāna’’nti. Siṅghati maggasamodhānaṃ karoti etthāti siṅghāṭakaṃ. Etesūti rathikādīsu. Eseva nayoti dukkaṭapāṭidesanīye atidisati. Hīti saccaṃ. ‘‘Vacanato’’ti padaṃ ‘‘veditabbo’’ti pade ñāpakahetu. Dadamānāya bhikkhuniyā vasenāti yojanā. Etthāti sikkhāpade. Tasmāti yasmā apamāṇaṃ, tasmā.
553. 以此显示应悔过之相,故为应悔过相之显示。为显示二词之同义性,故说「拉提咖即拉差」。适合车者为拉提咖。作 ṇya 后缀时,称为「拉差」。未穿过街道之拉差名为队列,故说「未穿过」等。队列者,聚集人众以不给予他处去之义,故为队列。辛喀塔咖者名为道路交会处,故说「道路会合之处」。于此处作道路会合者为辛喀塔咖。「于此等」者,于拉提咖等处。此即方法者,在恶作应悔过中过分施与。「是」者,真实。「从言说」一词为「应知」一词之标示因。依正在施与之比库尼之方式,此为连接。「于此」者,于学处中。「因此」者,因为无量,故。
Idanti vacanaṃ vuttanti sambandho. Sambhinne ekarase kālikattayeti yojanā.
「此」者,言说已说,此为关联。在混合一味之三时中,此为连接。
§556
556. ‘‘Dāpetī’’ti hetutthakiriyāya kāritakattukāritakammāni dassetuṃ vuttaṃ ‘‘aññātikāya aññena kenacī’’ti. Aññenāti attanā aññena. ‘‘Tāya eva vā bhikkhuniyā aññena vā kenacī’’ti padāni ‘‘paṭiggahāpetvā’’tipade kāritakammānīti. Paṭhamaṃ.
556. 「使施与」者,为显示因义作用之使役作者与使役业,故说「由非亲戚女以任何其他人」。「以其他」者,以自己以外之其他人。「由彼比库尼本身或以任何其他人」等词为「使接受」一词中之使役业。第一。
2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ二、第二应悔过学处
§558
558. Dutiye purimasikkhāpadena āpatti antaragharattāti adhippāyo. Iminā sikkhāpadena āpatti bhaveyya vosāsamānattāti adhippāyo. Dentiyā pana neva iminā, na purimena āpatti aññassa bhattattāti adhippāyoti. Dutiyaṃ.
558. 在第二中,以前学处之罪为中间住处,此为意趣。以此学处之罪应为放弃时,此为意趣。然而对于施与者,既非以此,亦非以前者有罪,因为是他人之食,此为意趣。第二。
3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ三、第三应悔过学处
§562
562. Tatiye ‘‘ubhato’’ti ettha karaṇatthe toti āha ‘‘dvīhī’’ti. ‘‘Ubhatopasanna’’nti byāsopi samāsopi yuttoyeva, samāse topaccayassa alopo hoti. ‘‘Ubhato’’tipadassa sarūpaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘upāsakenapi upāsikāyapī’’ti. Kasmā ubhato pasannaṃ hotīti āha ‘‘tasmiṃ kirā’’tiādi. Yasmā tasmiṃ kule…pe… sotāpannāyeva honti kira, tasmā ‘‘ubhatopasanna’’nti vuttaṃ hoti. ‘‘Sacepī’’ti ettha pisaddena asītikoṭidhanato adhikampi sampiṇḍeti. Hāyanassa kāraṇaṃ dasseti ‘‘yasmā’’tiādinā.
562. 在第三中,「两方」者,此处在作具格义时说「以二者」。「两方净信」者,分析与复合皆适当,在复合中 to 后缀之 a 脱落。为显示「两方」一词之同形,故说「以近事男亦以近事女」。为何成为两方净信,故说「据说在彼」等。因为在彼家中……乃至……据说唯有入流者,故说「两方净信」。「即使」者,此处以 pi 一词聚集超过八十俱胝财富者。以「因为」等显示减损之原因。
§569
569. ‘‘Gharato nīharitvā’’ti ettha ‘‘nīharitvā’’ti padassa kammaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā’’ti. ‘‘Ānetvā’’tiiminā nīpubbaharadhātuyā atthaṃ dasseti. Dvāreti attano gehadvāreti. Tatiyaṃ.
569.「从家中取出」者,此中为显示「取出」一词之业,故说「座堂或精舍」。以「带来」一词显示「尼」前缀「哈拉」词根之义。「门」者,自己家门也。第三。
4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ四、第四应悔过学处
§570
570. Catutthe avaruddhasaddo pariruddhasaddassa pariyāyoti āha ‘‘pariruddhā hontī’’ti. Āraññakassa senāsanassa parisamantato ruddhā āvutā hontīti attho.
570. 第四中,「阿瓦儒达」一词是「巴利儒达」一词之同义语,故说「被围绕」。义为:阿兰若住所从周围被围绕、被包围也。
§573
573. ‘‘Pañcanna’’nti niddhāraṇe sāmivacanabhāvañca ‘‘yaṃkiñcī’’ti niddhāraṇīyena sambandhitabbabhāvañca dassetuṃ vuttaṃ ‘‘pañcasu sahadhammikesu yaṃ kiñcī’’ti. ‘‘Pesetvā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ āharissāmī’’tiiminā paṭisaṃviditākāradassanaṃ. ‘‘Ārāma’’nti sāmaññato vuttepi āraññakasenāsanassa ārāmo eva adhippetoti āha ‘‘āraññakasenāsanārāmañcā’’ti. Tassāti āraññakasenāsanārāmassa. ‘‘Kasmā’’ti pucchāya ‘‘paṭimocanattha’’nti visajjanāya sametuṃ sampadānatthe nissakkavacanaṃ kātabbaṃ. Kimatthanti hi attho. Paṭimocanatthanti tadatthe paccattavacanaṃ. Paṭimocanasaṅkhātāya atthāyāti hi attho. Atthasaddo ca payojanavācako. Payojanāyāti hi attho. Atha vā ‘‘paṭimocanattha’’nti visajjanāyaṃ. ‘‘Kasmā’’ti pucchāya sametuṃ nissakkatthe paccattavacanaṃ kātabbaṃ. Paṭimocanasaṅkhātā atthāti hi attho. Atthasaddo ca kāraṇavācako. Kāraṇāti hi attho. Evañhi pucchāvisajjanānaṃ pubbāparasamasaṅkhāto vicayo hāro paripuṇṇo hotīti daṭṭhabbaṃ. Amhākanti khādanīyabhojanīyapaṭiharantānaṃ amhākaṃ. Amheti corasaṅkhāte amhe.
573.「五者之」者,为显示排除中之属格性,及与「任何」此排除词之应连结性,故说「五位同法者中任何」。以「派遣后将取来副食主食」显示预先通知之相。「园」者,虽以一般性说,然所意指者唯阿兰若住所之园,故说「阿兰若住所之园」。「彼之」者,阿兰若住所之园之。于「为何」之问,为与「为解脱」之答相应,应作为目的之属格语。义为:为何目的也。「为解脱」者,为彼目的之对格语。义为:为名为解脱之目的也。「目的」一词表示理由。义为:为理由也。或者,「为解脱」者,于答中。为与「为何」之问相应,应作为目的之对格语。义为:名为解脱之目的也。「目的」一词表示原因。义为:原因也。如是应见:问答之前后相应之推理、取舍是圆满的。「我等之」者,搬运副食主食者之我等之。「我等」者,名为盗贼之我等。
‘‘Tassā’’ti padassatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘etissā yāguyā’’ti. Aññānipīti paṭisaṃviditakulato aññānipi kulāni. Tenāti paṭisaṃviditakulena. Kurundivāde yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā yāguṃ aggahetvā pūvādīni āharanti, vaṭṭatīti adhippāyo.
为显示「彼之」一词之义,故说「此粥之」。「其他亦」者,从预先通知之家以外之其他诸家。「以彼」者,以预先通知之家。于库伦地说中,预先通知粥后,不取粥而取来饼等,是允许的,此为所意指。
§575
575.Ekassāti bhikkhussa. Tassāti paṭisaṃviditabhikkhussa, catunnaṃ vā pañcannaṃ vā bhikkhūnaṃ atthāyāti yojanā. Aññesampīti catupañcabhikkhuto aññesampi. Adhikamevāti paribhuttato atirekameva. Yaṃ panāti khādanīyabhojanīyaṃ pana, yampi khādanīyabhojanīyaṃ vanato āharitvā dentīti yojanā. ‘‘Tatthajātaka’’nti ettha tasaddassa visayaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘ārāme’’ti. Aññena dinnanti sambandho. Nanti mūlakhādanīyādiṃ. Paṭisaṃviditanti paṭikacceva suṭṭhu jānāpitanti atthoti. Catutthaṃ.
575. 「一位之」者,比库之。「彼之」者,预先通知之比库之,或为四位或五位比库之目的,此为连结。「其他亦」者,从四五位比库以外之其他。「更多」者,从已食用者更多。「然而」者,副食主食然而,连结为:从林中取来而给与之副食主食也。「彼处生者」中,为显示「彼」一词之范围,故说「于园中」。连结为:由他人所给与。「不」者,根副食等。「预先通知」者,义为:预先善加告知也。第四。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是《普悦》律义注释中
Pāṭidesanīyavaṇṇanāya
应悔过之解释
Yojanā samattā. · 释义完毕。
7. Sekhiyakaṇḍaṃ
7. 应学法篇
1. Parimaṇḍalavagga-atthayojanā一、圆满品义释
Sikkhitasikkhena tīsu sikkhāsu catūhi maggehi sikkhitasikkhena tādinā aṭṭhahi lokadhammehi akampiyaṭṭhena tādinā, iṭṭhāniṭṭhesu vā avikāraṭṭhena tādinā bhagavatā yāni sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti bhāsitāni, dāni tesampi sikkhāpadānaṃ ayampi vaṇṇanākkamo bhavatīti yojanā.
「已学于学」者,以三学已学于学,以四道已学于学,以八世间法不动摇之义为「如」,或以于可意与不可意无变异之义为「如」。世尊所说诸学处为「应学法」,现在对这些学处的解释次第也应如是,此为连结。
§576
576.Tatthāti sekhiyasikkhāpadesu, attho evaṃ veditabboti yojanā. ‘‘Samantato’’tiiminā parityūpasaggassatthaṃ dasseti. ‘‘Nābhimaṇḍalaṃ jāṇumaṇḍala’’nti ettha uddhaṃsaddo ca adhosaddo ca ajjhāharitabboti āha ‘‘uddha’’ntiādi. Aṭṭhaṅgulamattanti bhāvanapuṃsakaṃ, nivāsetabbanti sambandho. Tatoti aṭṭhaṅgulamattato. Yathā paṭicchannaṃ hoti, evaṃ nivāsentassāti yojanā. Tatridaṃ pamāṇanti tassa nivāsanassa idaṃ pamāṇaṃ. Tādisassāti dīghato muṭṭhipañcakassa tiriyaṃ aḍḍhateyyahatthassa nivāsanassa. Jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādanatthaṃ vaṭṭatīti yojanā. Tatthāti cīvaresu. Na tiṭṭhatīti viraḷattā na tiṭṭhati. Tiṭṭhatīti ghanattā tiṭṭhati.
「在此」者,在应学法诸学处中,义应如是了知,此为连结。「周遍」者,以此显示「遍」前缀之义。「脐轮与膝轮」者,在此应引入「上」字与「下」字,故说「上」等。「八指量」者,为修习中性,与「应着」相连结。「从彼」者,从八指量。「如被覆盖,如是着者」,此为连结。「在此,此为量」者,对于彼着法,此为量。「如是者」者,长度为五拳,横宽为二肘半之着法。「为覆盖膝轮之故,适当」,此为连结。「在此」者,在诸衣中。「不立」者,因稀疏故不立。「立」者,因密实故立。
Nivāsentassa cātiettha casaddo avadhāraṇattho, nivāsentassevāti attho. Kevalaṃ evaṃ nivāsentasseva dukkaṭaṃ na hoti, atha kho tathā nivāsentassāpi dukkaṭamevāti yojanā. Ye pana nivāsanadosāti sambandho. Aññeti purato ca pacchato ca olambetvā nivasanato aññe . Te sabbeti sabbe te nivāsanadosā. Etthāti imasmiṃ vibhaṅge. Tatthevāti khandhakeyeva.
「着者与」者,在此「与」字为限定义,仅着者之义。不仅如是着者无恶作,而且如是着者亦有恶作,此为连结。「然而诸着法之过失」者,此为连结。「其他」者,从前方与后方垂下而着之外的其他。「彼一切」者,彼一切着法之过失。「在此」者,在此分别中。「在彼处」者,仅在篇集中。
Asañcicca nivāsentassa anāpattīti sambandho. Eseva nayo ‘‘asatiyā’’ti etthāpi. Ajānantassāti ettha ajānanaṃ duvidhaṃ nivāsanavattassa ajānanaṃ, ārūḷhorūḷhabhāvassa ajānananti. Tattha ārūḷhorūḷhabhāvassa ajānanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ajānantassā’’ti dassento āha ‘‘ajānantassāti etthā’’tiādi. Hīti saccaṃ. Tassāti nivāsanavattassa. Assāti bhikkhuno. Taṃ panāti āpattito amokkhanaṃ pana. Tasmāti yasmā yujjati, tasmā. Yoti bhikkhu. Kurundiyaṃ vuttanti sambandho. Sukkhā jaṅghā imassāti sukkhajaṅgho. Mahantaṃ piṇḍikamaṃsaṃ imassāti mahāpiṇḍikamaṃso. Tassāti bhikkhussa.
「无意着者,无罪」者,此为连结。此同样的方法也在「无念」等处。「不知者」者,在此不知有二种:不知着法之事,不知已上升或未上升之状态。其中,指向不知已上升或未上升之状态而说,为显示「不知者」,故说「不知者,在此」等。「确实」者,真实。「彼」者,着法之事。「彼」者,比库。「然而彼」者,然而从罪中不解脱。「因此」者,因为适当,因此。「谁」者,比库。「在《咖伦地》中说」者,此为连结。「此者有干瘦之小腿」者,干瘦小腿者。「此者有大块肌肉」者,大块肌肉者。「彼」者,比库。
Vaṇoti aru. Tañhi vaṇati gattavicuṇṇanaṃ karotīti vaṇoti vuccati. Vāḷamigā vā corā vāti ettha vāsaddo avuttasampiṇḍanattho, tena aññāpi udakacikkhallādayo āpadā saṅgayhanti.
「疮」者,伤口。因为彼使疮,作身体破损,故称为疮。「野兽或盗贼」者,在此「或」字为未说摄集义,由此也摄集其他水泥等诸难。
§577
577.Idhāti imasmiṃ vibhaṅge, sikkhāpade vā. Ubho kaṇṇeti purato ca pacchato ca niggate dve kaṇṇe. Avisesenāti ‘‘antaraghare’’ti ca ‘‘ārāme’’ti ca visesaṃ akatvā sāmaññena. Vihārepīti saṅghasannipātabuddhupaṭṭhānatherupaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ.
「在此」者,在此分别中,或在此学处中。「两边」者,前后垂下的两边。「无差别地」者,不作「在村落间」与「在园林中」之差别,以共通性而说。「在寺院中亦」者,指僧团集会、供养佛陀、供养长老等时而说。
§578
578. Kāyekadese kāyasaddo vattatīti āha ‘‘jāṇumpi urampī’’ti. ‘‘Na sīsaṃ pārutenā’’tiiminā ‘‘suppaṭicchannenā’’tipadassa atibyāpitadosaṃ paṭikkhipati. Gaṇṭhikanti pāso. So hi gantheti bandhatīti vā, gantheti bandhati etthāti vā katvā ganthikoti vuccati. Nthakārassa vāṇṭhakāre kate gaṇṭhiko, taṃ gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā. Ubho kaṇṇeti cīvarassa dve koṇe. Galavāṭakatoti ettha galoti kaṇṭho. So hi khajjabhojjaleyyapeyyasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ asanaṃ galati panno hutvā kucchiyaṃ patati itoti galoti vuccati. Āvāṭoyeva khuddakaṭṭhena āvāṭako, khuddakatthe ko. Gale ṭhito āvāṭako galavāṭako. Akārato hi ākārassa lopo ‘‘papa’’ntiādīsu (jā. 1.1.2) viya. Ettha hi paāpanti padacchedo, akārato ākārassa ca lopo. Pavaddhaṃ āpaṃ papaṃ, mahantaṃ udakanti attho. Sīsaṃ vivaritvāti sambandho.
「身」一词用于身体的一部分,故说「膝盖或胸部」。以「不覆头」一语,遮止「善覆盖」一词的过度涵盖之过失。「结」者,即绳索。因其系结、捆绑,或因在此处系结、捆绑,故称为「结」。将 ntha 音转为 ṇṭha 音后成为「结」,解开那个结。「两边」者,衣的两角。「喉结」者,此中「喉」即咽喉。因其吞咽四种食物——即硬食、软食、可啖食、可饮食——碎裂后落入腹中,故称为「喉」。「结」即小木块之结,以「小」义加 ka 后缀。位于喉部的结即「喉结」。从 a 音变为 ā 音之省略,如「papa」等例。此处「paāpa」为词的分解,a 音变为 ā 音后省略。「papa」即增长的水,大水之义。与「露出头部」相连接。
§579
579. Vāsaṃ upagatoti vā vāsena upagatoti vā atthaṃ paṭikkhipanto āha ‘‘vāsatthāya upagatassā’’ti.
为遮止「已到达住处」或「以住处而到达」之义,故说「为住宿而到达者」。
§580
580. Hatthapāde akīḷanto susaṃvuto nāmāti dassento āha ‘‘hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento’’ti.
为显示「不戏弄手足者名为善摄护」,故说「不戏弄手或足」。
§582
582.Okkhittacakkhūti ettha osaddo heṭṭhāpariyāyoti āha ‘‘heṭṭhā khittacakkhū’’ti. ‘‘Hutvā’’tiiminā kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti. Yugayuttakoti yuge yuttako. Damiyitthāti danto. Ābhuso jānāti kāraṇākāraṇanti ājāneyyo. Ettakanti catuhatthapamāṇaṃ. Yo gacchati, assa bhikkhuno dukkaṭā āpatti hotīti yojanā. ‘‘Parissayabhāva’’nti ca ‘‘parissayābhāva’’nti ca dve pāṭhā yujjantiyeva.
「垂目」者,此中「下」一词是「向下」之同义语,故说「向下投目」。以「成为」一语显示动作的特殊性。「轭相应」者,相应于轭。「已调伏」者,已被调御。「良马」者,知道原因与非原因。「如此」者,四肘之量。若行走,此比库有恶作罪,如是连接。「有危险」与「无危险」两种读法皆可。
§584
584.Itthambhūtalakkhaṇeti imaṃ pakāraṃ itthaṃ cīvarukkhipanaṃ, bhavati gacchatīti bhūto, bhikkhu. Lakkhīyati anenāti lakkhaṇaṃ, cīvaraṃ. Itthaṃ bhūto itthambhūto, tassa lakkhaṇaṃ itthambhūtalakkhaṇaṃ, tasmiṃ. Karaṇavacanaṃ daṭṭhabbanti yojanā. Itthambhūtalakkhaṇaṃ nāma kiriyāvisesanassa sabhāvoti āha ‘‘ekato vā…pe… hutvāti attho’’ti. Antoindakhīlatoti gāmassa antoindakhīlatoti. Paṭhamo vaggo.
「如是相」者,此种方式即「如是」,衣之举起,「有」即行走,比库。「以此为标记」即「相」,即衣。「如是有」即「如是相」,其相即「如是相」,在其中。应见为工具格。「如是相」者,即动作特殊性的自性,故说「一边或……乃至……成为之义」。「村内帝柱内」者,村落的帝柱内。第一品。
2. Ujjagghikavagga-atthayojanā二、刷牙品义释
§586
586. Uccāsaddaṃ katvā jagghanaṃ hasanaṃ ujjaggho, soyeva ujjagghikā, tāya. Iti imamatthaṃ dassento āha ‘‘mahāhasitaṃ hasanto’’ti. Etthāti ‘‘ujjagghikāyā’’tipade.
586. 高声地笑、大笑，称为『放声大笑』，此即『放声大笑之举』，〔此条戒律所规范的〕正是这种行为。为说明此义，故言『作大笑而笑』。『于此』者，即指『放声大笑之举』一词中。
§588
588.Kittāvatāti kittakena pamāṇena, evaṃ nisinnesu theresūti sambandho, niddhāraṇe cetaṃ bhummavacanaṃ. Vavatthapetīti idañcīdañca kathetīti vavatthapeti. Ettāvatāti ettakena pamāṇena.
「多少」者,以多少量度,与「如是坐诸长老」相连,此为排除之地格。「确定」者,说此与彼,即为确定。「如此多」者,以如此量度。
§590
590. Niccalaṃ katvā kāyassa ujuṭṭhapanaṃ kāyapaggaho nāmāti āha ‘‘niccalaṃ katvā’’tiādi. Eseva nayo bāhupaggahasīsapaggahesupīti. Dutiyo vaggo.
「使不动而身体正直立」名为「身体支撑」,故说「使不动」等。此同样方法亦在「臂支撑」「头支撑」中。第二品。
3. Khambhakatavagga-atthayojanā三、柱状品义释
§596
596. Khambho kato yenāti khambhakato. Khambhoti ca paṭibaddho. Kattha paṭibaddhoti āha ‘‘kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā’’ti. Sasīsaṃ avaguṇṭhayati pariveṭhatīti oguṇṭhitoti āha ‘‘sasīsaṃ pāruto’’ti.
596. 『以之撑起者』，即『叉腰』。『撑起』者，谓〔手臂〕倚靠于〔腰侧〕。倚靠于何处？故言『将手置于腰间』。以头一并覆裹、缠绕，称为『裹覆』，故言『连头一并披覆』。
§600
600. Uddhaṃ ekā koṭi imissā gamanāyāti ukkuṭikāti dassento āha ‘‘ukkuṭikā vuccatī’’tiādi. Etthāti ‘‘ukkuṭikāyā’’tipade.
600. 『此〔姿势〕之一端向上，以利于行走』，是为『蹲踞』，为说明此义，故言『称为蹲踞』等。『于此』者，即指『蹲踞』一词中。
§601
601. Hatthapallatthīkadussapallatthīkesu dvīsu dussapallatthike āyogapallatthīkāpi saṅgahaṃ gacchatīti āha ‘‘āyogapallatthikāpi dussapallatthikā evā’’ti.
「手掌支撑」「衣掌支撑」二者中,「衣掌支撑」亦摄「āyoga 掌支撑」,故说「āyoga 掌支撑亦即衣掌支撑」。
§602
602. Satiyā upaṭṭhānaṃ sakkaccanti āha ‘‘satiṃupaṭṭhapetvā’’ti.
602. 「念之现起,恭敬」者,说为「现起念已」。
§603
603.Piṇḍapātaṃ dentepīti piṇḍapātaṃ patte pakkhipantepi. Patte saññā pattasaññā, sā assatthīti pattasaññī. ‘‘Katvā’’ tiiminā kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti.
603. 「施与团食时亦」者,即使在将团食投入钵中时。钵之想为钵想,彼具有彼故为具钵想者。以「作已」一词显示动作特性之状态。
§604
604.Samasūpakaṃ piṇḍapātanti ettha sūpapiṇḍapātānaṃ samaupaḍḍhabhāvaṃ āsaṅkā bhaveyyāti āha ‘‘samasūpako nāmā’’tiādi. Yatthāti piṇḍapāte. Bhattassa catutthabhāgapamāṇo sūpo hoti, so piṇḍapāto samasūpako nāmāti yojanā. Oloṇī ca sākasūpeyyañca maccharaso ca maṃsaraso cāti dvando. Tattha oloṇīti ekā byañjanavikati. Sākasūpeyyanti sūpassa hitaṃ sūpeyyaṃ, sākameva sūpeyyaṃ sākasūpeyyaṃ. Iminā sabbāpi sākasūpeyyabyañjanavikati gahitā. Maccharasamaṃsarasādīnīti ettha ādisaddena avasesā sabbāpi byañjanavikati saṅgahitā. Taṃ sabbaṃ rasānaṃ raso rasarasoti katvā ‘‘rasaraso’’ti vuccati.
604. 「等羹团食」者,于此处,羹与团食之等半状态可能有疑虑,故说「名为等羹者」等。「于何处」者,于团食中。饭之四分之一量为羹,彼团食名为等羹,如是连结。盐卤、蔬菜羹、鱼汁与肉汁为并列复合词。其中,「盐卤」者,一种副食变化。「蔬菜羹」者,羹之所宜为羹宜,蔬菜即羹宜为蔬菜羹宜。以此摄取一切蔬菜羹宜副食变化。「鱼汁肉汁等」者,于此处以「等」字摄取其余一切副食变化。彼一切为诸味之味、味中之味,作为「味之味」而说。
§605
605. Samapuṇṇaṃ samabharitanti vevacanameva. Thūpaṃ kato thūpīkatoti atthaṃ dassento āha ‘‘thūpīkato nāmā’’tiādi.
605. 「等满、等充」者,仅为异语。「作成堆、堆积」者,显示义理而说「名为堆积者」等。
Tatthāti ‘‘thūpīkata’’ntiādivacane. Tesanti abhayattheratipiṭakacūḷanāgattherānaṃ. Iti pucchiṃsu, tesañca therānaṃ vādaṃ ārocesunti yojanā. Theroti cūḷasumanatthero. Etassāti tipiṭakacūḷanāgattherassa . Sattakkhattunti satta vāre. Kutoti kassācariyassa santikā. Tasmāti yasmā yāvakālikena paricchinno, tasmā. Āmisajātikaṃ yāgubhattaṃ vā phalāphalaṃ vāti yojanā. Tañca khoti tañca samatitthikaṃ. Itarena panāti nādhiṭṭhānupagena pattena pana. Yaṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati, taṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphalādīti yojanā. Pūvavaṭaṃsakoti ettha vaṭaṃsakoti uttaṃso. So hi uddhaṃ tasīyate alaṅkarīyateti vaṭaṃsoti vuccati ukārassa vakāraṃ, takārassa ca ṭakāraṃ katvā, soyeva vaṭaṃsako, muddhani pilandhito eko alaṅkāraviseso. Pūvameva taṃsadisattā pūvavaṭaṃsako, taṃ. Pupphavaṭaṃsako ca takkolakaṭukaphalādivaṭaṃsako cāti dvando, te.
「于彼处」者,于「堆积」等语中。「彼等」者,阿跋耶长老、三藏朱腊那咖长老等。如是询问,向彼等长老宣说见解,如是连结。「长老」者,朱腊苏玛那长老。「此」者,三藏朱腊那咖长老之。「七次」者,七回。「从何处」者,从何老师处。「因此」者,因为以时限药所限定,因此。连结为:属食物类之粥饭,或果与非果。「而彼」者,而彼等高。「然而以其他」者,然而以非加持覆盖之钵。连结为:凡糕饼干粮块果非果等向下落者,彼糕饼干粮块果非果等。「糕饼花冠」者,于此处「花冠」者,顶饰。因为彼向上被举起、被装饰,故称为花冠,将伍音变为瓦音,将德音变为哒音,彼即花冠,头上缠绕之一种装饰特殊。糕饼因类似彼故为糕饼花冠,彼。花花冠与多咖喇咖苦果等花冠为并列复合词,彼等。
Idhāti imasmiṃ sikkhāpade. Nanu sabbathūpīkatesu paṭiggahaṇassa akappiyattā paribhuñjanampi na vaṭṭatīti āha ‘‘sabbattha panā’’tiādi. Tattha sabbatthāti sabbesu thūpīkatesūti. Tatiyo vaggo.
「于此」者,于此学处中。岂非一切堆积中,因受取之不允许,受用亦不许可,故说「然而一切处」等。其中,「一切处」者,于一切堆积中。第三品。
4. Sakkaccavagga-atthayojanā4. 恭敬品义释
§608
608.Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne. Odhinti avadhiṃ mariyādaṃ.
「于彼彼」者,于彼彼处也。「界限」者,限度、界限也。
§610
610.Thūpakatoti thūpameva thūpakaṃ, tato thūpakatoti dassento āha ‘‘matthakato’’ti.
「塔状物」者,塔即塔状物,为显示从彼塔状物起,故说「从顶部起」。
§611
611.Māghātasamayādīsūti ‘‘pāṇe mā ghātethā’’ti rājāno bheriṃ carāpenti etthāti māghāto, soyeva samayo māghātasamayo. Ādisaddena aññaṃ paṭicchannakāraṇaṃ gahetabbaṃ.
「勿杀时等」者,诸王令击鼓宣告『勿杀生命』,此处即勿杀,彼即时节,即勿杀时。以「等」字应摄取其他隐蔽之因缘。
§615
615.Tesanti mayūraṇḍakukkuṭaṇḍānanti. Catuttho vaggo.
「彼等」者,孔雀卵、鸡卵等也。第四品。
5. Kabaḷavagga-atthayojanā5. 团食品义释
§617
617. ‘‘Mukhadvāra’’nti kammassa ‘‘anāhaṭe’’ti ca ‘‘vivarissāmī’’ti ca dvīsu kiriyāsu sambandhabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘anāharite mukhadvāra’’nti.
「口门」与「未开启」及「我将开启」,为显示业与二种行为之关联性,故说「未开启之口门」。
§618
618.Sakalaṃ hatthanti pañcaṅguliṃ sandhāya vuttaṃ.
「整只手」者,连结五指而说。
§619
619.Sakabaḷenāti ettha kabaḷasaddena vacanassa aparipuṇṇakāraṇaṃ sabbampi gahetabbaṃ.
「以自力」者,此中以「咖巴喇」一词,因语句未完整之故,应取一切。
§620
620.Piṇḍukkhepakantiādīsu vicchatthe kapaccayoti āha ‘‘piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā’’ti. Tvāsaddena kiriyāvisesanabhāvaṃ dasseti.
「抛团食者」等中,为示分离之义而有咖巴后缀,故说「抛团又抛团」。以「德瓦」一词显示动作特性之状态。
§624
624. ‘‘Avakiritvā’’ti iminā sitthāvakārakanti ettha avapubbo kiradhātuyeva, na karadhātūti dasseti.
「撒下」者,以此显示「撒粉者」中,是以阿瓦为前缀之吉拉词根,非咖拉词根。
§626
626.‘‘Capucapū’’ti evaṃ saddanti ‘‘capucapū’’ti evaṃ anukaraṇaravanti. Pañcamo vaggo.
「咖布咖布」如是声者,「咖布咖布」如是模仿之声。第五品。
6. Surusuruvagga-atthayojanā6. 苏鲁苏鲁品义释
§627
627.‘‘Surusurū’’ti evaṃ saddanti ‘‘surusurū’’ti evaṃ anukaraṇaravaṃ. Davanaṃ kīḷananti iminā vacanatthena parihāso davo nāmāti āha ‘‘davoti parihāsavacana’’nti. Tanti so davo. Liṅgavipallāso hesa. Na kātabbaṃ na kātabboti sambandho. Silakabuddhoti silāya kato, silena niyutto vā buddho. Apaṭibuddhoti apaṭividdho buddho, parihāsavacanametaṃ. Godhammoti gunnaṃ dhammo. Ajadhammoti ajānaṃ dhammo. Migasaṅghoti migānaṃ saṅgho. Pasusaṅghoti pasūnaṃ saṅgho.
「苏儒苏儒」如是声者,「苏儒苏儒」如是模仿之声。「嬉戏」者,以此语义故说「达瓦者,戏谑之语」。「德」者,即彼达瓦。此为性之颠倒。不应作,不应作,此为连结。「石佛」者,以石所作之佛,或以石所系属之佛。「未觉」者,未通达之佛,此为戏谑之语。「牛法」者,诸牛之法。「羊法」者,诸羊之法。「兽群」者,诸兽之群。「畜群」者,诸畜之群。
§628
628. ‘‘Bhuñjantenā’’ti padaṃ ‘‘nillehitu’’nti pade bhāvakattā.
「正食者」一词,在「舔」一词中为事作者。
§631
631.Evaṃnāmaketi ‘‘kokanuda’’nti evaṃ nāmaṃ assa pāsādassāti evaṃnāmako, pāsādo, tasmiṃ. ‘‘Padumasaṇṭhāno’’ti iminā pāsādassa sadisūpacārena ‘‘kokanudo’’ti nāmalabhanaṃ dasseti. Tenāti padumasaṇṭhānattā. Assāti pāsādassa. Puggalikampīti parapuggalasantakaṃ gahetabbaṃ ‘‘attano santakampī’’ti attapuggalasantakassa visuṃ gayhamānattā. Saṅkhampīti pānīyasaṅkhampi. Sarāvampīti pānīyasarāvampi. Thālakampīti pānīyathālakampi.
631.「如是名者」:「国咖努德」者,如是名为彼楼阁之故,名为「如是名者」,即楼阁,于彼处。「莲花形状」者,以此通过楼阁之相似譬喻,显示获得「国咖努德」之名。「以彼」者,因莲花形状之故。「彼之」者,楼阁之。「属个人者」亦应取为属他人所有,因与「属自己所有者」即属自己个人所有者分别而取之故。「螺者」亦即饮水螺。「碗者」亦即饮水碗。「盘者」亦即饮水盘。
§632
632. ‘‘Uddharitvā’’ti sāmaññato vuttavacanassa kammāpādānāni dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sitthāni udakato’’ti. Bhinditvāti cuṇṇavicuṇṇāni katvā. Bahīti antaragharato bahi.
632.「取出后」者,为显示以通常方式所说之语的业格与从格,故说「从水中取出残渣」。「打碎后」者,作成粉末与细粉。「外」者,从内室之外。
§634
634.Setacchattanti ettha setasaddo paṇḍarapariyāyoti āha ‘‘paṇḍaracchatta’’nti. Vatthapaliguṇṭhitanti vatthehi samantato veṭhitaṃ. Setaṃ chattaṃ setacchattaṃ. Kiḷañjehi kataṃ chattaṃ kiḷañjacchattaṃ. Paṇṇehi kataṃ chattaṃ paṇṇacchattaṃ. Maṇḍalena baddhaṃ maṇḍalabaddhaṃ. Salākāhi baddhaṃ salākabaddhaṃ. Tānīti tīṇi chattāni. Hīti saccaṃ. Yampi ekapaṇṇacchattanti yojanā. Etesūti tīsu chattesu. Assāti yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā. Soti yo koci gahaṭṭho vā pabbajito vā. Chattapādukāya vāti chattadaṇḍanikkhepanāya pādukāya vā. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade.
634.「白伞」者,于此处白字为白色之同义语,故说「白色伞」。「布包裹」者,以布从周围包裹。白色之伞为白伞。以吉兰迦制作之伞为吉兰迦伞。以叶制作之伞为叶伞。以圆圈缚者为圆圈缚。以杆缚者为杆缚。「彼等」者,三种伞。「确实」者,真实。即使是一叶伞,亦应连接。「于此等」者,于三种伞中。「彼之」者,任何在家者或出家者之。「彼」者,任何在家者或出家者。「以伞足或」者,以伞杆放置之足或。「于此」者,于此学处中。
§635
635.Majjhimassāti pamāṇamajjhimassa. ‘‘Catuhatthappamāṇo’’tiiminā catuhatthato ūnātireko daṇḍo na daṇḍo nāmāti dasseti. Daṇḍo pāṇimhi assāti vacanatthaṃ atidisanto āha ‘‘vuttanayenevā’’ti.
635.「中等之」者,尺度中等之。「四手肘尺度」者,以此显示从四手肘少或多之杖不名为杖。为过度显示「杖在手中」之语义,故说「如前所说之方式」。
§636
636.‘‘Satthapāṇimhī’’ti ettha asi eva adhippetoti āha ‘‘asi’’nti. Asinti khaggaṃ.
636.「刀在手中」者,于此处唯刀为所意欲,故说「刀」。「刀」者,剑。
§637
637. ‘‘Āvudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo’’ti pāḷiyaṃ vuttavacanaṃ upalakkhaṇamevāti dassento āha ‘‘āvudhapāṇissāti etthā’’tiādi. Sabbāpi dhanuvikati āvudhanti veditabbāti yojanā. Yathā asiṃ sannahitvā ṭhito satthapāṇīti saṅkhyaṃ na gacchati, evaṃ dhanuṃ kaṇṭhe paṭimukko āvudhapāṇīti āha ‘‘sace panā’’tiādi, iminā āvudho pāṇinā gahitoyeva āvudhapāṇi nāmāti dassetīti. Chaṭṭho vaggo.
637.「武器者,即弓、弩」者,为显示经文中所说之语仅为标举,故说「武器在手者,于此」等。应知一切弓之变化皆为武器,应如是连接。如佩刀而立者不算为刀在手,如是弓挂于颈者为武器在手,故说「然而若」等,以此显示唯武器被手所持者名为武器在手。第六品。
7. Pādukavagga-atthayojanā7. 鞋品义释
§638
638.Aṅgulantaranti pādaṅgulavivaraṃ. Pādukanti upāhanaviseso. So hi pajjate imāyāti pādukāti vuccati, sā bahupaṭalā cammamayā vā hoti kaṭṭhamayā vā. Paṭimuñcitvāti pādukaṃ paṭimuñcītvā.
「指间」者,足趾之间隙也。「鞋」者,履之一种也。因以此而行,故称为「鞋」,彼或为多层,或以皮制,或以木制。「脱去」者,脱去鞋也。
§640
640. Dvīhi janehi gahitoti sambandho. Vaṃsenāti veṇunā, yāne nisinnoti sambandho. Visaṅkharitvāti vipattiṃ karitvā. Dvepīti dhammakathikadhammapaṭiggāhakasaṅkhātā ubhopi janā. Vaṭṭatīti desetuṃ vaṭṭati.
「被二人所持」者,此为连接。「以竹竿」者,以竹也,「坐于车中」者,此为连接。「使破坏」者,作破坏也。「二者」者,说法者与受法者二人也。「允许」者,允许说也。
§641
641.Sayanagatassāti sayanaṃ gatassa, sayane nipannassāti attho. Nipannassa desetuṃ na vaṭṭatīti sambandho.
「往床者」者,往于床者,义为卧于床者也。「对卧者不允许说」者,此为连接。
§642
642. Tīsu pallatthikāsu yāya kāyaci pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭatīti dassento āha ‘‘pallatthikāyā’’tiādi.
「于三种结跏趺坐中,对以任何结跏趺坐而坐者不允许说法」,为示此而说『结跏趺坐』等。
§643
643. Yathā veṭhiyamāne kesanto na dissati, evaṃ veṭhitasīsassāti yojanā.
「如缠裹时不见发端,如是对缠头者」,此为连接。
§647
647. Chapakasaddassa ca caṇḍālasaddassa ca vevacanattā vuttaṃ ‘‘caṇḍālassā’’ti. Caṇḍālo hi saṃ sunakhaṃ pacatīti chapakoti vuccati sakārassa chakāraṃ katvā. Chapakassa esā chapakī, caṇḍālabhariyā. Yatrāti ettha trapaccayo paccatte hotīti āha ‘‘yo hi nāmā’’ti. Yo rājā ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇissati nāma, ayaṃ rājā yāva ativiya adhammikoti vuttaṃ hoti. ‘‘Sabbamida’’nti ayaṃ saddo liṅgavipallāsoti āha ‘‘sabbo aya’’nti . ‘‘Loko’’ti iminā idhasaddassa visayaṃ dasseti. Carimasaddo antimapariyāyo. Antimoti ca lāmako. Lāmakoti ca nāma idha vipattīti āha ‘‘saṅkara’’nti. Saṅkaranti vipattiṃ. ‘‘Nimmariyādo’’ti iminā ‘‘saṅkaraṃ gato’’ti padānaṃ adhippāyatthaṃ dasseti. Carimaṃ gataṃ carimagataṃ, sabbo ayaṃ loko carimagatoti attho. Idha ca jātake (jā. 1.4.33) ca kesuci potthakesu ‘‘camarikata’’nti pāṭho atthi, so ayuttoyeva. Tatthevāti ambarukkhamūleyeva. Tesanti rājabrāhmaṇānaṃ.
「旃陀罗」者,因旃巴咖之语与旃陀罗之语为异语,故说「旃陀罗」。旃陀罗者,因煮犬肉,故称为旃巴咖,将萨音变为差音。旃巴咖之女为旃巴基,旃陀罗之妻也。「于此」者,此处德拉后缀用于被动义,故说「何名」也。何王坐于高座而学咒者,此王实为极不如法,如是所说也。「此一切」者,此语为性之倒置,故说「此一切」也。「世间」者,以此示此处之语之范围。「最后」之语为「最终」之同义。「最终」者为劣也。「劣」者,此处名为「败坏」,故说「混乱」也。「混乱」者,败坏也。「无礼法」者,以此示「往混乱」等语之意趣义。「往最后」为「最后往」,「此一切世间最后往」为义也。此处及本生经中,于某些写本有「旃玛利咖德」之读法,彼实不合理也。「于彼处」者,于菴婆树根处也。「彼等」者,王与婆罗门也。
Tatthāti tissaṃ gāthāyaṃ. Pāḷiyāti attano ācārapakāsakaganthasaṅkhātāya pāḷiyā. Na passareti ettha resaddo antissa kāriyoti āha ‘‘na passantī’’ti. Yo cāyanti yo ca ayaṃ. Ayaṃsaddo padālaṅkāramatto, brāhmaṇoti attho. Adhīyatīti ajjhāyati, sikkhatīti attho.
「在彼」者,在彼三偈中。「在圣典」者,在自己的行为显示典籍所摄的圣典中。「不见」,此处『res』音是『antis』之作用,故说「不见」。「凡此」与「凡彼」,『ayaṃ』词仅是词句庄严,意为婆罗门。「学习」者,诵习,意为学习。
Tatoti bodhisattena vuttagāthāto paranti sambandho. Tassāti gāthāya. Bhoti bodhisattaṃ āmanteti. ‘‘Bhutto’’ti padassa kammavācakabhāvamāvikātuṃ vuttaṃ ‘‘mayā’’ti. Assāti odanassa. Iminā suci parisuddhaṃ maṃsaṃ sucimaṃsaṃ, tena upasecanamassāti sucimaṃsūpasecanoti bāhiratthasamāsaṃ dasseti. Dhammeti ācāradhamme. Baddho hutvāti thaddho hutvā, ayameva vā pāṭho . Vaṇṇasaddassa saṇṭhānādike aññe atthe paṭikkhipituṃ vuttaṃ ‘‘pasattho’’ti. Thomitoti tasseva vevacanaṃ.
「彼」者,与菩萨所说偈之连结。「彼」者,偈之。「尊者」,呼菩萨。为显示「已食」一词之业格性,故说「我」。「饭」者,米饭之。以此,清净纯净之肉为净肉,以彼调味饭,故「净肉调味」显示外连结复合词。「法」者,行为法。「坚固而」者,坚定而,或此即读法。为拒斥『vaṇṇa』音在形状等其他义,故说「受赞叹」。「被称赞」者,彼之同义语。
Athāti anantare. Nanti brāhmaṇaṃ. Tassāti gāthādvayassa. Brāhmaṇāti purohitaṃ ālapati. Sampatīti sandīṭṭhike. ‘‘Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā’’ti padānaṃ sambandhaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘nippajjatī’’ti.
「然后」者,在其后。「彼」者,婆罗门。「彼」者,二偈之。「婆罗门」者,呼祭司。「现在」者,在现见中。为显示「以堕落之生活,或以非法行」诸词之连结,故说「生起」。
Mahābrahmeti ettha brahmasaddo brāhmaṇavācakoti āha ‘‘mahābrāhmaṇā’’ti. Aññepīti rājabrāhmaṇehi aparepi. ‘‘Pacantī’’ti vutte avinābhāvato ‘‘bhuñjantī’’ti atthopi gahetabboti āha ‘‘pacanti ceva bhuñjanti cā’’ti. ‘‘Na kevala’’ntiādinā aññepīti ettha pisaddassa sampiṇḍanatthaṃ dasseti, tvaṃ ācarissasīti sambandho. Puna tvanti taṃ, upayogatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, ‘‘mā bhidā’’tiiminā sambandhitabbaṃ. ‘‘Pāsāṇo’’tiiminā asmasaddo pāsāṇapariyāyoti dasseti. Tenāti bhindanahetunā.
「大梵」,此处『brahma』音是婆罗门之语词,故说「大婆罗门」。「其他」者,除王族婆罗门外之其他。说「烹煮」时,因不相离故,「食用」之义亦应取,故说「烹煮且食用」。以「不仅」等,显示此处『pi』音之集合义,连结为「汝将行」。「又汝」者,彼,此为用途义之反身语词,应与「莫破」连结。以「石」,显示『asma』音是石之同义词。「以彼」者,以破坏之因。
§648
648. Attano kaṅkhāṭhānassa pucchanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na kathetabba’’nti.
648. 关联自己疑处之询问而说「不应说」。
§649
649.Samadhurenāti samaṃ dhurena, samaṃ mukhenāti attho.
649. 「以平轭」者,平等于轭,意为平等于口。
§652
652. Yaṃ mūlaṃ vā yā sākhā vā gacchatīti yojanā. Khandheti rukkhassa khandhe. Nikkhamatīti uccārapassāvo nikkhamati. Tiṇaṇḍupakanti tiṇena kataṃ, tiṇamayaṃ vā aṇḍupakaṃ. Etthāti uccārapassāvakheḷesu.
「无论根或枝去」,应如是连接。「树干」者,树之干也。「出」者,大小便出也。「草卵」者,以草所作,或以草所成之卵也。「于此」者,于大小便痰中也。
§653
653. Adhippetaudakaṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘paribhogaudakamevā’’ti. Sattamo vaggo.
为示所意欲之水,故说「唯受用水」。第七品。
Etthāti sekhiyesu. Sūpabyañjanapaṭicchādaneti sūpabyañjane odanena paṭicchādeti. Samattā sekhiyā.
「于此」者,于应学法中也。「以饭覆盖羹菜」者,以饭覆盖羹菜也。应学法已完。
8. Sattādhikaraṇasamatha-atthayojanā8. 七止诤义释
§655
655. Saṅkhyaṃ paricchijjatīti saṅkhyāparicchedo. Tesanti catubbidhānamadhikaraṇānaṃ. Tassāti tesaṃ khandhakaparivārānaṃ. Tatthevāti tesu eva khandhakaparivāresu. Sabbatthāti sabbesu sikkhāpadesūti.
「数被限定」者,数之限定也。「彼等」者,四种诤事也。「彼」者,彼等篇集与附随也。「于彼处」者,于彼等篇集附随中也。「一切处」者,于一切学处中也。
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya · 如是《一切善见》律注释中
Bhikkhuvibhaṅgavaṇṇanāya yojanā samattā. · 比库分别注释的连结已完成。
Jādilañchitanāmena nekānaṃ vācito mayā. · 以愚钝者所标记之名，我已为众多人诵说。
Sādhuṃ mahāvibhaṅgassa, samatto yojanānayoti. · 善哉！大分别的连结方法已完成。