三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附律藏随附律藏其他随附大分别摄论解释

Mahāvibhaṅgasaṅgahakathāvaṇṇanā · 大分别摄论解释

160 段 · CSCD 巴利原典
Mahāvibhaṅgasaṅgahakathāvaṇṇanā大分别摄说注释。
§4
4. Evaṃ sotujanaṃ savane niyojetvā yathāpaṭiññātaṃ uttaravinicchayaṃ dassetumāha ‘‘methuna’’ntiādi. ‘‘Kati āpattiyo’’ti ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā, adiṭṭhajotanā, vimaticchedanā, anumati, kathetukamyatāpucchāti pañcannaṃ pucchānaṃ kathetukamyatāpucchā. Tisso āpattiyo phuseti tassā saṅkhepato vissajjanaṃ.
4. 如是令听众投入于听闻后,为显示如所承诺的进一步抉择,说「欲邪行」等。「有几种罪」者,此是五种问之中的欲说问。五种问者:已见相应问、未见显示问、疑惑断除问、随许问、欲说问。「触犯三种罪」是对彼问的简略回答。
§5
5. Evaṃ gaṇanāvasena dassitānaṃ ‘‘bhave’’tiādi sarūpato dassanaṃ. Khetteti tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ allokāse tilabījamattepi padese. Methunaṃ paṭisevantassa pārājikaṃ bhaveti sambandho. ‘‘Thullaccaya’’nti vuttanti yojanā. ‘‘Yebhuyyakkhāyite’’ti idaṃ nidassanamattaṃ, upaḍḍhakkhāyitepi thullaccayassa heṭṭhā vuttattā. Vaṭṭakate mukhe aphusantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭaṃ vuttanti yojanā.
5. 如是以计数方式显示后,「于有」等是以自相方式显示。「于田」者,于三道中任一处,乃至芝麻种子许的湿润处所。「行欲邪行者成巴拉基咖」是连结。「说为土喇吒亚」是结合。「于大半消失时」者,此仅是例示,因于半消失时亦说土喇吒亚,如前所说。「于圆形口中,未触而入肢体者为恶作」是结合。
§6
6.‘‘Adinnaṃādiyanto’’tiādayopi vuttanayāyeva.
6. 「取不与物」等亦依前述方式。
§7
7.Pañcamāsagghane vāpīti porāṇakassa nīlakahāpaṇassa catutthabhāgasaṅkhāte pañcamāse, tadagghanake vā. Adhike vāti atirekapañcamāsake vā tadagghanake vā. Adinne pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññatarena avahaṭe parājayo hotīti attho. Māse vā ūnamāse vā tadagghanake vā dukkaṭaṃ. Tato majjheti pañcamāsakato majjhe. Pañca māsā samāhaṭā, pañcannaṃ māsānaṃ samāhāroti vā pañcamāsaṃ, pañcamāsaṃ agghatīti pañcamāsagghanaṃ, pañcamāsañca pañcamāsagghanañca pañcamāsagghanaṃ, ekadesasarūpekasesoyaṃ, tasmiṃ. Māse vāti etthāpi māso ca māsagghanakañca māsamāsagghanakoti vattabbe ‘‘māse’’ti ekadesasarūpekaseso, uttarapadalopo ca daṭṭhabbo.
7. 「于五马萨咖价值或」者,于古代青色咖哈巴纳的四分之一所计的五马萨咖,或于彼价值物。「或更多」者,或于超过五马萨咖者,或于彼价值物。于不与物以二十五种盗取法中任一而盗取者成巴拉基咖,是义。于马萨咖或少于马萨咖或彼价值物为恶作。「从彼中间」者,从五马萨咖的中间。五马萨咖被合计,或五个马萨咖的合计为五马萨咖,五马萨咖价值为五马萨咖价值,五马萨咖与五马萨咖价值为五马萨咖价值,此是一分自相余存,于彼。「或马萨咖」者,此处亦应说马萨咖与马萨咖价值为马萨咖马萨咖价值,但说「马萨咖」是一分自相余存,且应见后词省略。
‘‘Pañcamāsagghane’’ti sāmaññena vuttepi porāṇakassa nīlakahāpaṇasseva catutthabhāgavasena pañcamāsaniyamo kātabbo. Tathā hi bhagavatā dutiyapārājikaṃ paññāpentena bhikkhūsu pabbajitaṃ purāṇavohārikamahāmattaṃ bhikkhuṃ ‘‘kittakena vatthunā rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṃ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vā’’ti pucchitvā tena ‘‘pādena vā pādārahena vā’’ti vutte teneva pamāṇena adinnaṃ ādiyantassa paññattaṃ. Aṭṭhakathāyañca –
「于五马萨咖价值」者,虽以共相说,但应以古代青色咖哈巴纳的四分之一方式确定五马萨咖。如是,世尊制定第二巴拉基咖时,问比库众中出家的古代法官大臣比库「马嘎达王宾比萨拉以多少物品捉盗贼后杀或缚或驱逐」,彼说「以巴达或巴达价值」,以彼量制定取不与物者。于注疏中说:
‘‘Pañcamāsako pādoti pāḷiṃ ulliṅgitvā ‘tadā rājagahe vīsatimāsako kahāpaṇo hoti, tasmā pañcamāsako pādo’. Etena lakkhaṇena sabbajanapadesu kahāpaṇassa catuttho bhāgo ‘pādo’ti veditabbo. So ca kho porāṇakassa nīlakahāpaṇassa vasena, na itaresaṃ dudradāmakādīnaṃ. Tena hi pādena atītā buddhāpi pārājikaṃ paññapesuṃ, anāgatāpi paññapessanti. Sabbabuddhānañhi pārājikavatthumhi vā pārājike vā nānattaṃ natthi, imāneva cattāri pārājikavatthūni, imāneva cattāri pārājikāni, ito ūnaṃ vā atirekaṃ vā natthi. Tasmā bhagavāpi dhaniyaṃ vigarahitvā pādeneva dutiyapārājikaṃ paññapento ‘yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhāta’ntiādimāhā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.88) vuttaṃ.
「五马萨咖为巴达」者,引用经文后说「彼时王舍城有二十马萨咖的咖哈巴纳,故五马萨咖为巴达」。以此特相,于一切国土应知咖哈巴纳的四分之一为「巴达」。而且是依古代青色咖哈巴纳,非依其他杜德拉达玛咖等。以彼巴达,过去诸佛亦制定巴拉基咖,未来诸佛亦将制定。一切诸佛于巴拉基咖事或巴拉基咖无有差异,即此四种巴拉基咖事,即此四种巴拉基咖,无有少于此或多于此。故世尊亦呵责达尼亚后,以巴达制定第二巴拉基咖时说「若比库取不与物以盗心」等。
Sāratthadīpaniyañca –
《义灯疏》中——
‘‘Catuttho bhāgo pādoti veditabboti imināva sabbajanapadesu kahāpaṇasseva vīsatimo bhāgomāsakoti idañca vuttameva hotīti daṭṭhabbaṃ. Porāṇasatthānurūpaṃ lakkhaṇasampannā uppāditā nīlakahāpaṇāti veditabbā. Dudradāmena uppādito dudradāmako. So kira nīlakahāpaṇassa tibhāgaṃ agghatī’ti vatvā ‘yasmiṃ padese nīlakahāpaṇā na santi, tatthāpi nīlakahāpaṇavaseneva paricchedo kātabbo. Kathaṃ? Nīlakahāpaṇānaṃ vaḷañjanaṭṭhāne ca avaḷañjanaṭṭhāne ca samānaagghavasena pavattamānaṃ bhaṇḍaṃ nīlakahāpaṇena samānagghaṃ gahetvā tassa catutthabhāgagghanakaṃ nīlakahāpaṇassa pādagghanakanti paricchinditvā vinicchayo kātabbo’’ti (sārattha. ṭī. 2.88) ayamatthova vutto.
「『第四分为巴达』应如是知」,仅以此即说明:在一切地方,咖哈巴纳的二十分之一即是马萨咖,此已如是说,应如是见。应知:依古师典籍之相,具足特征而制造的,即是尼喇咖哈巴纳。由杜德拉达玛制造的,即是杜德拉达玛咖。据说它值尼喇咖哈巴纳的三分之一。说完此后又说:「在尼喇咖哈巴纳不存在的地方,也应仅以尼喇咖哈巴纳为准来确定。如何确定?取与尼喇咖哈巴纳等价的货物——无论是在瓦兰迦那地方流通的,还是在非瓦兰迦那地方流通的,以同等价值流通的货物——取其与尼喇咖哈巴纳等价者,确定其四分之一的价值即是尼喇咖哈巴纳的巴达价值,如是应作判定」,此义已如是说。
Ettha kahāpaṇaṃ nāma karontā suvaṇṇenapi karonti rajatenapi tambenapi suvaṇṇarajatatambamissakenapi . Tesu kataraṃ kahāpaṇaṃ nīlakahāpaṇanti? Keci tāva ‘‘suvaṇṇakahāpaṇa’’nti. Keci ‘‘missakakahāpaṇa’’nti. Tattha ‘‘suvaṇṇakahāpaṇa’’nti vadantānaṃ ayamadhippāyo – pārājikavatthunā pādena sabbattha ekalakkhaṇena bhavitabbaṃ, kāladesaparibhogādivasena agghanānattaṃ pādasseva bhavitabbaṃ. Bhagavatā hi dhammikarājūhi hananabandhanapabbājanānurūpeneva adinnādāne pārājikaṃ paññattaṃ, na itarathā. Tasmā esā sabbadā sabbattha abyabhicārīti suvaṇṇamayassa kahāpaṇassa catutthena pādena bhavitabbanti.
此中,所谓咖哈巴纳,制造者或以金制造,或以银制造,或以铜制造,或以金银铜混合制造。在这些当中,何者咖哈巴纳是尼喇咖哈巴纳?有些人说「金咖哈巴纳」。有些人说「混合咖哈巴纳」。其中,说「金咖哈巴纳」者的意趣是:以巴拉基咖事由的巴达,在一切处应以单一标准存在,因时、地、受用等而产生的价值差异,应仅是巴达本身的差异。因为世尊制定不与取的巴拉基咖,是依如法诸王的杀、缚、驱摈之相应而制定,非依其他。因此,此标准在一切时、一切处不变异,故应以金制咖哈巴纳的四分之一为巴达。
‘‘Missakakahāpaṇa’’nti vadantānaṃ pana ayamadhippāyo –
然而,说「混合咖哈巴纳」者的意趣是——
Aṭṭhakathāyaṃ –
在注疏中——
‘‘Tadā rājagahe vīsatimāsako kahāpaṇo hoti, tasmā pañcamāsako pādo. Etena lakkhaṇena sabbajanapadesu kahāpaṇassa catuttho bhāgo ‘pādo’ti veditabbo. So ca kho porāṇakassa nīlakahāpaṇassa vasena, na itaresaṃ dudradāmakādīna’’nti (pārā. aṭṭha. 1.88) –
「当时在王舍城,二十马萨咖为一咖哈巴纳,因此五马萨咖为一巴达。以此标准,在一切地方,咖哈巴纳的四分之一应知为『巴达』。而且,这是依古代的尼喇咖哈巴纳而定,非依其他杜德拉达玛咖等」——
Vuttattā, sāratthadīpaniyañca –
因已如是说,且《义疏》亦——
‘‘Porāṇasatthānurūpaṃ lakkhaṇasampannā uppāditā nīlakahāpaṇāti veditabbā’’ti (sārattha. ṭī. 2.88) –
「应知『符合古师所制、具足特相而制造的青色咖哈巴纳』」(《义疏》2.88)——
Vuttattā ca ‘‘vinayavinicchayaṃ patvā garuke ṭhātabba’’nti vacanato ca missakakahāpaṇoyeva nīlakahāpaṇo. Tattheva hi porāṇasatthavihitaṃ lakkhaṇaṃ dissati. Kathaṃ? Pañca māsā suvaṇṇassa, tathā rajatassa, dasa māsā tambassāti ete vīsati māse missetvā bandhanatthāya vīhimattaṃ lohaṃ pakkhipitvā akkharāni ca hatthiādīnamaññatarañca rūpaṃ dassetvā kato niddosattā nīlakahāpaṇo nāma hotīti.
因已如是说,且因「到达律决择时应依重者而立」之语故,混合咖哈巴纳即是青色咖哈巴纳。正于彼处见古师所制定之特相。如何?五马萨咖之黄金,同样之白银,十马萨咖之铜,将此等二十马萨咖混合后,为结合之故投入稻米许之铁,显示字母及象等任一形相而制成者,因无过失故名为青色咖哈巴纳。
Sikkhābhājanavinicchaye ca kesuci potthakesu ‘‘pādo nāma pañca māsā suvaṇṇassā’’ti purimapakkhavādīnaṃ matena pāṭho likhito. Kesuci potthakesu dutiyapakkhavādīnaṃ matena ‘‘pañca māsā hiraññassā’’ti pāṭho likhito. Sīhaḷabhāsāya porāṇakehi likhitāya sāmaṇerasikkhāya pana –
于学处分别决择中,于某些典籍中,依前派论者之见解,书写「『巴达』者,五马萨咖之黄金」之文句。于某些典籍中,依第二派论者之见解,书写「五马萨咖之金钱」之文句。然于以僧伽罗语由古师所书写之沙玛内拉学处中——
‘‘Porāṇakassa nīlakahāpaṇassāti vuttaaṭṭhakathāvacanassa, porāṇake ratanasuttābhidhānakasutte vuttakahāpaṇalakkhaṇassa ca anurūpato ‘suvaṇṇarajatatambāni missetvā uṭṭhāpetvā katakahāpaṇaṃ kahāpaṇaṃ nāmā’ti ca ‘sāmaṇerānamupasampannānañca adinnādānapārājikavatthumhi ko viseso’ti pucchaṃ katvā ‘sāmaṇerānaṃ dasikasuttenāpi pārājiko hoti, upasampannānaṃ pana suvaṇṇassa vīsativīhimattenā’’ti –
「依注疏所说『古代之青色咖哈巴纳』之语,依于名为宝经之经中所说咖哈巴纳之特相,『混合黄金、白银、铜而制造之咖哈巴纳名为咖哈巴纳』,且作『沙玛内拉与达上者于不与取巴拉基咖事中有何差别?』之问后,显示『沙玛内拉以十咖哈巴纳线亦成巴拉基咖,然达上者以黄金二十稻米许量』」——
Ca viseso dassito.
之差别已被显示。
Taṃ pana suvaṇṇamāsakavasena aḍḍhatiyamāsakaṃ hoti, pañcamāsakena ca bhagavatā pārājikaṃ paññattaṃ. Tasmā tassa yathāvuttalakkhaṇassa kahāpaṇassa sabbadesesu alabbhamānattā sabbadesasādhāraṇena tassa missakakahāpaṇassa pañcamāsapādagghanakena suvaṇṇeneva pārājikavatthumhi niyamite sabbadesavāsīnaṃ upakārāya hotīti evaṃ suvaṇṇeneva pārājikavatthuparicchedo kato. Ayameva niyamo sīhaḷācariyavādehi sāroti gahito. Tasmā sikkhāgarukehi sabbattha pesalehi vinayadharehi ayameva vinicchayo sārato paccetabbo. Honti cettha –
然而,以金马萨咖为基准,该值为二又二分之一马萨咖,而世尊以五马萨咖制定了巴拉基咖。因此,由于具有上述特征的咖哈巴纳在各地均无法获得,为令各地居民皆得受益,遂以各地通行的、价值五马萨咖四分之一的混合咖哈巴纳所含之金量,来限定巴拉基咖事项,如此便以金来界定巴拉基咖事项之范围。此一规则,被采纳为僧伽罗诸老师之说的精髓。因此,凡重视学处、处处持戒清净的持律者,皆应以此判决为要义而接受。此处又有偈颂——
‘‘Hemarajatatambehi, satthe niddiṭṭhalakkhaṇaṃ;
「以金、银、铜,依论典所指示的特征,
Ahāpetvā kato vīsa-māso nīlakahāpaṇo.
除去不足之数,所制二十马萨咖者,为蓝色咖哈巴纳。
Hemapādaṃ sajjhupādaṃ, tambapādadvayañhi so;
其含金一份、银一份、铜二份,
Missetvā rūpamappetvā, kātuṃ satthesu dassito.
混合后减少成色,依论典示以此法制造。
‘Elā’ti vuccate doso, niddosattā tathīrito;
『瑕疵』称为过失,因无过失故如是名之;
Tassa pādo suvaṇṇassa, vīsavīhagghano mato.
其足价值二十维哈咖之金。
Yasmiṃ pana padese so, na vattati kahāpaṇo;
然而在彼处,若不通行咖哈巴那币;
Vīsasovaṇṇavīhagghaṃ, tappādagghanti vediyaṃ.
应知其足价值二十索瓦那维哈咖。
Vīsasovaṇṇavīhagghaṃ, thenentā bhikkhavo tato;
比库们从彼处盗取价值二十索瓦那维哈咖者;
Cavanti sāmaññaguṇā, iccāhu vinayaññuno’’ti.
失沙门德,律智者如是说。
§9
9.Opātanti āvāṭaṃ. Dukkhe jāteti yojanā.
『堕入』者,堕入坑穴。应连结为『生于苦中』。
§10
10.Uttariṃ dhammanti ettha ‘‘uttarimanussadhamma’’nti vattabbe niruttinayena majjhapadalopaṃ, niggahītāgamañca katvā ‘‘uttariṃ dhamma’’nti vuttaṃ. Uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ uttarimanussadhammaṃ. Attupanāyikanti attani taṃ upaneti ‘‘mayi atthī’’ti samudācaranto, attānaṃ vā tattha upaneti ‘‘ahaṃ ettha sandissāmī’’ti samudācarantoti attupanāyiko, taṃ attupanāyikaṃ, evaṃ katvā vadantoti sambandho.
「上人法」者,此处应说「上人法」,依语法规则,省略中间词,并加入随韵鼻音,故说为「上人法」。上人者,禅修者及圣者之法,名为上人法。「引向自己」者,将彼引向自己而宣称「在我身上有」,或将自己引向彼处而宣称「我在此处显现」,故名引向自己者,即引向自己,如是而说,此为关联。
§11
11.Pariyāyeti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādinā (pari. 287) pariyāyabhaṇane. Ñāteti yaṃ uddissa bhaṇati, tasmiṃ viññumhi manussajātike acirena ñāte. No ceti no ce jānāti.
「方便」者,以「凡住于汝寺院者,彼比库是阿拉汉」等方便说法。「知」者,对于所对之说法对象,在有智之人类中不久即知。「若不」者,若不知。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā · 如是,在《后部隐义阐明》中。
Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉基咖论注释已毕。
§13
13. Ceteti, upakkamati, muccati, evaṃ aṅgattaye puṇṇe garukaṃ vuttaṃ. Dvaṅge ceteti, upakkamati yadi na muccati, evaṃ aṅgadvaye thullaccayanti yojanā. Payogeti payojetvā upakkamituṃ aṅgajātāmasanaṃ, parassa āṇāpananti evarūpe sāhatthikāṇattikapayoge.
「思」者,着手、脱离,如是三支具足时,说为重罪。「二支思」者,着手,若不脱离,如是二支具足时为土喇吒亚,此为连结。「方便」者,施设方便后着手之支分,未达成,对他人之教令,在如是自作教他作之方便中。
§14
14. Vuttanayeneva uparūpari pañhāpucchanaṃ ñātuṃ sakkāti taṃ avattukāmo āha ‘‘ito paṭṭhāyā’’tiādi. Mayampi yadettha pubbe avuttamanuttānatthañca, tadeva vaṇṇayissāma.
「依所说方式,次第问问题能知」者,不欲说彼,故说「从此以后」等。我等亦将解释此处前未说及未阐明之义。
§15
15.Kāyenāti attano kāyena. Kāyanti itthiyā kāyaṃ. Esa nayo ‘‘kāyabaddha’’nti etthāpi.
「以身」者,以自己之身。「身」者,女人之身。此规则在「身缚」等处亦同。
§16
16. Attano kāyena paṭibaddhena itthiyā kāyapaṭibaddhe phuṭṭhe tu dukkaṭanti yojanā.
「以自己之身所系缚,触女人之身所系缚处,则为恶作」,此为连结。
§17
17.Tisso āpattiyo siyunti yojanā. Dvinnaṃ maggānanti vaccamaggapassāvamaggānaṃ.
「有三种罪」者,连结也。「二道」者,大便道与小便道。
§18
18.Vaṇṇādibhaññeti vaṇṇādinā bhaṇane. Kāyapaṭibaddhe vaṇṇādinā bhaññe dukkaṭanti yojanā.
「以容貌等而说」者,以容貌等而说之时。「对身体相关者以容貌等而说,恶作」者,连结也。
§19
19.Attakāmacariyāyāti attakāmapāricariyāya.
「为自欲行」者,为自欲之侍奉。
§20
20. Paṇḍakassa santikepi attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ vadato tassa bhikkhunoti yojanā. Tiracchānagatassāpi santiketi etthāpi eseva nayo.
「即使在般哒咖面前,为自欲之侍奉而说容貌者,彼比库」者,连结也。「即使在畜生面前」者,于此亦同此理。
§21
21. Itthipurisānamantare sañcarittaṃ sañcaraṇabhāvaṃ samāpanne bhikkhumhi paṭiggaṇhanavīmaṃsāpaccāharaṇakattike sampanne tassa budho garukaṃ niddiseti yojanā.
「于女人与男人之间传递,传递之状态,对已达成之比库,于接受、询问、回报、作为之具足者,彼觉者宣说重罪」者,连结也。
§22
22.Dvaṅgasamāyogeti tīsvetesu dvinnaṃ aṅgānaṃ yathākathañci samāyoge. Aṅge sati panekasminti tiṇṇamekasmiṃ pana aṅge sati.
「二支结合」者,于此三者中,二支以任何方式结合。「然而于一支存在时」者,然而于三者之一支存在时。
§24
24.Payogeti ‘‘adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ, adesitavatthukaṃ mahallakavihārañca kāressāmī’’ti upakaraṇatthaṃ araññagamanato paṭṭhāya sabbapayoge. Ekapiṇḍe anāgateti sabbapariyantimaṃ piṇḍaṃ sandhāya vuttaṃ.
「努力」者,从为了「我将建造未指定地基、超过标准的小屋,以及未指定地基的大住所」这一准备工作而前往阿兰若开始,在一切努力中。「一钵食未至」者,是指连接到一切最后的钵食而说的。
§25
25. Idha yo bhikkhu amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsetīti yojanā.
此处应连接为:任何比库以无根的巴拉基咖法诽谤。
§26
26.Okāsaṃna ca kāretvāti ‘‘karotu me, āyasmā, okāsaṃ, ahaṃ te vattukāmo’’ti evaṃ tena bhikkhunā okāsaṃ akārāpetvā.
「未请求许可」者,未由那位比库请求许可说「具寿,请给我许可,我想对你说」。
§28
28.Aññabhāgiyeti aññabhāgiyapadena upalakkhitasikkhāpade. Evaṃ aññatrapi īdisesu ṭhānesu attho veditabbo.
「别分」者,在以「别分」一词所标示的学处中。如是在其他类似的地方,义理也应如此理解。
§29
29. ‘‘Samanubhāsanāya evā’’ti padacchedo. Na paṭinissajanti appaṭinissajanto.
「仅以劝告」,这是词的分解。「不舍弃」者,不舍弃者。
§30
30. Ñattiyā dukkaṭaṃ āpanno siyā, dvīhi kammavācāhi thullataṃ āpanno siyā, kammavācāya osāne garukaṃ āpanno siyāti yojanā. ‘‘Thullata’’nti idaṃ thullaccayāpattiupalakkhaṇavacanaṃ.
应连接为:在单白时可能犯恶作,在两次甘马语时可能犯土喇吒亚,在甘马语结束时可能犯重罪。「土喇吒亚」这个词是土喇吒亚罪的标示语。
§31
31. Catūsu yāvatatiyakesu paṭhame āpattiparicchedaṃ dassetvā itaresaṃ tiṇṇaṃ tenapi ekaparicchedattā tattha vuttanayameva tesu atidisanto āha ‘‘bhedānuvattake’’tiādi.
31. 在四个「乃至第三次」中,显示了第一个的罪堕分别后,因其余三个与此同为一分别,故在彼等处说明同样方法时说「随顺破僧者」等。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā · 如是,在《后部隐义阐明》中。
Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑喀地谢萨论注释已毕。
§32
32.Atirekacīvaranti anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ vikappanupagapamāṇaṃ cīvaraṃ laddhā dasāhaṃ atikkamanto ekameva nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpajjati. Ticīvarena ekarattimpi vinā vasanto ekameva nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpajjati. Idañca jātivasena ekattaṃ sandhāya vuttaṃ vatthugaṇanāya āpattīnaṃ paricchinditabbattā.
32. 「过量衣」者,得到未决意、未作净、超过作净限量的衣后,超过十日者,犯一尼萨耆亚巴吉帝亚。离三衣一夜而住者,犯一尼萨耆亚巴吉帝亚。此依种类而说为一,因罪堕应依事物计数而分别。
§33
33.Gahetvākālacīvaranti akālacīvaraṃ paṭiggahetvā. Māsanti satiyā paccāsāya nikkhipituṃ anuññātaṃ māsaṃ. Atikkamantoti satiyāpi paccāsāya vītikkamanto antomāse anadhiṭṭhahitvā, avikappetvā vā tiṃsadivasāni atikkamanto, cīvaruppādadivasaṃ aruṇaṃ ādiṃ katvā ekatiṃsamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpentoti attho. Ekaṃ nissaggiyaṃ āpattiṃ āpajjatīti udīritanti yojanā.
33. 「取非时衣」者,受取非时衣。「月」者,有期待时允许存放一月。「超过」者,即使有期待,超过时,或在月内未决意、未作净而超过三十日者,从衣生起日的黎明为始,令第三十一个黎明升起之义。「犯一尼萨耆亚罪」者,应连接为「说出」。
§34
34.Aññātikāya bhikkhuniyā. Yaṃkiñci purāṇacīvaranti ekavārampi paribhuttaṃ saṅghāṭiādīnamaññataraṃ cīvaraṃ.
34. 「非亲里比库尼」。「任何旧衣」者,即使一次穿用过的桑喀帝等任一衣。
§35
35.Payogasminti ‘‘dhovā’’tiādike bhikkhuno āṇattikapayoge, evaṃ āṇattāya ca bhikkhuniyā uddhanādike sabbasmiṃ payoge ca. ‘‘Nissaggiyāva pācitti hotīti nissaggiyā pācitti ca hotīti yojanā.
35. 「用功」者,在「洗涤」等比库的命令用功中,如是被命令的比库尼在拉扯等一切用功中。「尼萨耆亚即巴吉帝亚」者,应连接为「尼萨耆亚且巴吉帝亚」。
§36
36.Paṭigaṇhatoti ettha ‘‘aññatra pārivattakā’’ti yojanā.
36. 「受取」者,此处应连接「除交换外」。
§38
38.Payogasminti viññāpanapayoge. Viññāpiteti viññāpitacīvare paṭiladdhe.
「在努力中」者,在表白努力中。「已表白」者,在已表白之衣、已获得时。
§39
39.Bhikkhūti acchinnacīvaro vā naṭṭhacīvaro vā bhikkhu. Taduttarinti santaruttaraparamato uttariṃ.
「比库」者,衣已失或衣已毁之比库。「超过那个」者,从内衣上衣之极限,再超过。
§41
41.Payogeti vikappanāpajjanapayoge.
「努力」者,在回施努力、在犯罪努力中。
§42
42.Duveti dukkaṭapācittiyavasena duve āpattiyo phuseti yojetabbaṃ.
「二」者,应连结「触犯二罪」,即以恶作与巴吉帝亚之方式的二罪。
§44
44.Payogeti anuññātapayogato atirekābhinipphādanapayoge. Lābheti cīvarassa paṭilābhe.
「努力」者,从已许可努力起,在超额完成努力中。「得」者,在衣之获得时。
Kathinavaggavaṇṇanā paṭhamā. · 第一咖提那衣品注释。
§45
45. Kosiyavaggassa ādīsu pañcasu sikkhāpadesu dve dve āpattiyoti yojanā. Payogeti karaṇakārāpanapayoge. Lābheti katvā vā kāretvā vā pariniṭṭhāpane.
「在国西亚品等最初五学处中,二二罪」,应如是连结。「努力」者,在作与令作努力中。「得」者,在自作或令作而完成时。
§46
46. ‘‘Gahetvā eḷakalomānī’’ti padacchedo. Atikkamanti atikkamanto.
「取羊毛」者,此为词句分解。「超过」者,正在超过。
§47
47.Aññāyāti aññātikāya bhikkhuniyā. ‘‘Dhovāpeti eḷalomaka’’nti padacchedo. Eḷalomakanti eḷakalomāni. Niruttinayena ka-kārassa vipariyāyo. Payogeti dhovāpanapayoge.
「令他」者,令其他比库尼。「令洗羊毛」者,此为词句分解。「羊毛」者,羊之毛。依语法规则,ka 音节转换。「用于」者,用于令洗之行为。
§48
48.Payogeti paṭiggaṇhanapayoge.
「用于」者,用于接受之行为。
§49
49.Nānākāranti nānappakāraṃ. Samāpajjanti samāpajjanto bhikkhu. Samāpanneti saṃvohāre samāpanne sati. Payogeti samāpajjanapayoge.
「种种方式」者,种种类别。「入」者,正在入之比库。「已入」者,在交易中已入时。「用于」者,用于入之行为。
§50
50.Payogeti kayavikkayāpajjanapayoge. Tasmiṃ kateti tasmiṃ bhaṇḍe attano santakabhāvaṃ nīte.
「用于」者,用于买卖入之行为。「于彼作」者,于彼物品成就自己所有性。
Kosiyavaggavaṇṇanā dutiyā. · 丝绸品注释第二。
§51
51.Atirekakanti anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ vā pattaṃ. Dasāhaṃ atikkamentassa tassa bhikkhuno ekāva nissaggiyāpatti hotīti yojanā.
「超过」者,未指定或未分配之钵。超过十日之彼比库,仅有一尼萨耆亚罪,此为连结。
§52-3
52-3. Natthi etassa pañca bandhanānīti apañcabandhano, tasmiṃ, ūnapañcabandhane patteti attho. Payogeti viññāpanapayoge. Tassa pattassa lābhe paṭilābhe.
「此无五种系缚」者,即无五种系缚者,于彼,意为未满五种系缚之衣。「用于」者,用于告知之用。「彼衣」者,于获得、得到。
§54
54.Bhesajjanti sappiādikaṃ.
「药」者,酥等。
§55
55.Payogeti pariyesanapayoge.
「用于」者,用于寻求之用。
§56
56.Payogeti acchindanaacchindāpanapayoge. Haṭeti acchinditvā gahite.
「用于」者,用于不截断、不令截断之用。「取」者,截断后取得。
§57
57.Dve panāpattiyo phuseti vāyāpanapayoge dukkaṭaṃ, vikappanupagapacchimacīvarapamāṇena vīte nissaggiyanti dve āpattiyo āpajjatīti attho.
「触犯二罪」者,用于努力之用为恶作,以选择、未达、最后衣之量而过时为尼萨耆亚,意为犯二罪。
§58-9
58-9. Yo pana bhikkhu appavārito aññātakasseva tantavāye samecca upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjanto hoti. Soti so bhikkhu. Dve āpattiyo āpajjati, na saṃsayoti yojanā. Payogeti vikappāpajjanapayoge.
「然而,任何比库未受邀请,特意前往非亲属之织工处,于衣作选择者。彼」者,彼比库。犯二罪,无疑,此为连接。「用于」者,用于作选择之用。
§60
60. Accekasaññitaṃ cīvaraṃ paṭiggahetvāti yojanā. Kālanti cīvarakālaṃ.
「受取了非时衣」,应连接。「时」者,衣时也。
§61
61.Tiṇṇamaññataraṃ vatthanti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ. Ghareti antaraghare. Nidahitvāti nikkhipitvā. Tena cīvarena vinā chārattato adhikaṃ divasaṃ yassa āraññakassa vihārassa gocaragāme taṃ cīvaraṃ nikkhittaṃ, tamhā vihārā aññatra vasanto nissaggiyaṃ phuseti yojanā.
「三衣中的任一衣」者,三衣中的任一衣也。「家」者,村落中也。「放置」者,安放也。若住阿兰若住处的比库,在其住处的行乞村落中放置了那件衣,离开那件衣超过六夜,从那住处住在别处,则触犯尼萨耆亚,应如是连接。
§62
62. Saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ jānaṃ jānanto.
「知道是僧团的利养已转归」,知道也。
§63
63.Payogeti pariṇāmanapayoge. Sabbatthāti pārājikādīsu sabbasikkhāpadesu. Appanāvāraparihānīti parivāre paṭhamaṃ vuttakatthapaññattivārassa parihāpanaṃ, idha avacananti attho, tassa vārassa parivāre sabbapaṭhamattā paṭhamaṃ vattabbabhāvepi tattha vattabbaṃ pacchā gaṇhitukāmena mayā taṃ ṭhapetvā paṭhamaṃ āpattidassanatthaṃ tadanantaro katāpattivāro paṭhamaṃ vuttoti adhippāyo.
「努力」者,在转归的努力中。「一切处」者,在巴拉基咖等一切学处中。「不说初次宣说的遮止」者,在《附随》中最初所说的为何制定之遮止的省略,此处不说之义也。因为那遮止在《附随》中是最初的,虽然应当最先说,但我想在那里后面才取,所以先放置它,为了显示罪过,在那之后所作的罪过之遮止最初说,此为意趣。
Pattavaggavaṇṇanā tatiyā. · 钵品注释第三。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā · 如此,在《后分隐义阐明》中。
Tiṃsanissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 三十尼萨耆亚之论的注释已完毕。
§64
64.Manussuttaridhammeti uttarimanussadhamme. Abhūtasmiṃ uttarimanussadhamme samullapite parājayo pārājikāpatti.
「人上法」者,上人法也。在不实的上人法上共相交谈,巴拉基咖,巴拉基咖罪。
§65
65.Amūlantimavatthunā amūlakena pārājikena dhammena bhikkhuṃ codanāya garu saṅghādiseso hotīti yojanā. Pariyāyavacaneti ‘‘yo te vihāre vasatī’’tiādinā (pari. 287) pariyāyena kathane. Ñāteti yassa katheti, tasmiṃ vacanānantarameva ñāte.
「无根」者,以无根据的巴拉基咖法诽谤比库,重的桑喀地谢萨,应如是连接。「转说」者,以『住在你的住处者』等转说而说。「知」者,对谁说,在说话之后立即知。
§66
66.Noce pana vijānātīti atha taṃ pariyāyena vuttaṃ vacanānantarameva sace na jānāti. Samudāhaṭanti kathitaṃ.
66. 「若不了知」者,此乃以方便说之,即紧接前文之「若不知」。「总说」者,谓已说。
§67
67. Omasato bhikkhussa duve āpattiyo vuttā. Upasampannaṃ omasato pācitti siyā. Itaraṃ anupasampannaṃ omasato dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
67. 对于触恼比库,说有二罪。触恼已达上者,应为巴吉帝亚。触恼其余未达上者,应为恶作,此为连结。
§68
68. Pesuññaharaṇepi dve āpattiyo honti.
68. 于搬弄是非中,亦有二罪。
§69
69.Payogeti padaso dhammaṃ vācentassa vacanakiriyārambhato paṭṭhāya yāva padādīnaṃ parisamāpanaṃ, etthantare akkharuccāraṇapayoge dukkaṭaṃ. Padānaṃ parisamattiyaṃ pācittiyaṃ.
69. 「努力」者,从逐句诵法者之言说造作开始,直至句等之完成,于此期间,在字母发音之努力中为恶作。于诸句完成时为巴吉帝亚。
§70
70. ‘‘Tirattā anupasampannasahaseyyāyā’’ti padacchedo. Anupasampannena sahaseyyā anupasampannasahaseyyā, tāya. Tirattā uttariṃ anupasampannasahaseyyāyāti yojanā. Payogeti sayanatthāya seyyāpaññāpanakāyāvajjanādipubbapayoge. Panneti kāyapasāraṇalakkhaṇena sayanena nipanne.
70. 「三夜与未达上者共宿」,此为词句分解。与未达上者共宿,为与未达上者共宿,于彼。超过三夜与未达上者共宿,此为连结。「努力」者,于为卧具而设卧处之身转等前行努力中。「卧」者,以身体伸展为特征而卧于卧具。
§71
71. Yo pana bhikkhu ekarattiyaṃ mātugāmena sahaseyyaṃ kappeti. Dukkaṭādayoti ‘‘payoge dukkaṭaṃ, nipanne pācittiya’’nti yathāvuttadveāpattiyo āpajjatīti yojanā.
71. 若比库于一夜与女人共宿。「恶作等」者,于努力中为恶作,于卧时为巴吉帝亚,如前所说之二罪而犯,此为连结。
§72
72.Payogeti yathāvuttalakkhaṇapayoge.
「应用」者,于如前所说特相之应用。
§73
73.Anupasampanneti samīpatthe cetaṃ bhummaṃ. Anupasampannassa santike bhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ yo sace ārocetīti yojanā. Dukkaṭādayoti yassa āroceti, so nappaṭivijānāti, dukkaṭaṃ, paṭivijānāti, pācittiyanti evaṃ dve āpattiyo tassa honti.
「未达上者」,此为处格,义为「近处」。应连接为:若向未达上者之近处宣说上人法。「恶作等」者,向其宣说之人若不理解,为恶作;若理解,为巴吉帝亚——如是对彼有二种罪。
§74
74.Aññato aññassa upasampannassa duṭṭhullassa āpattiṃ anupasampanne anupasampannassa santike vadaṃ vadantoti yojanā. Payogeti ārambhato paṭṭhāya pubbapayoge dukkaṭaṃ āgacchati dukkaṭaṃ āpajjati. Ārocite pācitti siyāti yojanā.
「向他人」者,应连接为:向未达上者、向未达上者之近处,宣说他人已达上者之粗重罪。「应用」者,从开始着手起,于前行应用中来恶作、犯恶作。应连接为:于宣说时,应为巴吉帝亚。
§75
75.Payogeti ‘‘akappiyapathaviṃ khaṇissāmī’’ti kudāla pariyesanādisabbapayogeti.
「应用」者,『我将掘不净地』,寻求锄头等一切应用。
Musāvādavaggavaṇṇanā paṭhamā. · 妄语品注释第一。
§76
76.Pātentoti vikopento. Tassāti bhūtagāmassa. Pāteti vikopane.
「令倒」者,令动摇。「其」者,有生命村之。巴德帝,于动摇义。
§77
77. Aññavādakavihesakānaṃ ekayoganiddiṭṭhattā tattha vuttanayeneva vihesake ca ñātuṃ sakkāti tattha visuṃ āpattibhedo na vutto.
因异语者与损害者以一结合而说,故以彼处所说之方式,损害者亦可知——于彼处未别说罪之分别。
§78
78.Paranti aññaṃ saṅghena sammatasenāsanapaññāpakādikaṃ upasampannaṃ. Ujjhāpentoti tassa ayasaṃ uppādetukāmatāya bhikkhūhi avajānāpetuṃ ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādīni vatvā avaññāya olokāpento, lāmakato vā cintāpento. Payogeti ujjhāpanatthāya tassa avaṇṇabhaṇanādike pubbapayoge.
「其他」者,指由僧团认可的、担任卧坐处分配者等职务的已达上者。「使人轻蔑」者,因欲使彼生起恶名,为令诸比库轻视彼,说「某某名者以欲贪作此事」等语,以轻蔑心使人观察,或以卑劣心使人思量。「方便」者,为使人轻蔑之目的,在说彼过失等前行方便中。
§83
83. Saṅghike vihāre pubbūpagataṃ bhikkhuṃ jānaṃ jānanto anupakhajja seyyaṃ kappeti, tassevaṃ seyyaṃ kappayatoti yojanā. Payogedukkaṭādayoti ettha aluttasamāso. Ādi-saddena seyyākappane pācittiyaṃ saṅgaṇhāti.
「在僧团的住处中,知道先到的比库而故意侵占卧坐处」,应连接为「为彼如是侵占卧坐处」。「方便恶作等」者,此处为不离复合词。以「等」字摄取在侵占卧坐处时的巴吉帝亚。
§84
84.Payogeti ‘‘nikkaḍḍhatha ima’’ntiādike āṇattike vā ‘‘yāhi yāhī’’tiādike vācasike vā hatthena tassa aṅgaparāmasanādivasena kate kāyike vā nikkaḍḍhanapayoge. Sesanti pācittiyaṃ.
「方便」者,在「拖出此人」等命令语,或「去吧去吧」等言语,或以手触摸彼身体等方式所作的身体行为等拖出方便中。「其余」者,巴吉帝亚。
§85
85. ‘‘Vehāsakuṭiyā uparī’’ti padacchedo. Āhaccapādaketi ettha ‘‘mañce vā pīṭhe vā’’ti seso. Sīdanti nisīdanto. Dukkaṭādayoti payoge dukkaṭaṃ, nipajjāya pācittiyanti imā āpattiyo phuseti attho.
「在重阁房的上层」,此为句读分段。「有脚的床」者,此处应补「在床上或在椅上」。「坐」者,正坐者。「恶作等」者,意为触及这些罪:在方便时恶作,在躺卧时巴吉帝亚。
§86
86. Assa pajjassa paṭhamapādaṃ dasakkharapādakaṃ chandovicitiyaṃ vuttagāthā, ‘‘gāthāchando atītadvaya’’nti iminā chandovicitilakkhaṇena gāthāchandattā adhiṭṭhitvā dvattipariyāyeti ettha akkharadvayaṃ adhikaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Payogeti adhiṭṭhānapayoge. Adhiṭṭhiteti dvattipariyāyānaṃ upari adhiṭṭhāne kate.
「彼偈颂的第一句为十音节句,在韵律学中所说的偈颂」,依「偈颂韵律超过二」这一韵律学的偈颂韵律特征,因为是偈颂韵律,故在「二三次第」中应见为多说了二音节。「方便」者,在铺设方便中。「已铺设」者,在二三次第之上作铺设时。
§87
87.Payogeti siñcanasiñcāpanapayoge. Sitteti siñcanakiriyapariyosāne.
「方便」者,在浇水或使人浇水的方便中。「已浇」者,在浇水行为完成时。
Bhūtagāmavaggavaṇṇanā dutiyā. · 植物品注释第二。
§88
88. Dukkaṭaṃ phuseti yojanā. Ovadite pācitti siyāti yojanā.
「触犯恶作」者,连结也。「若教诫则巴吉帝亚」者,连结也。
§89
89. Vibhāgoyeva vibhāgatā.
「分别」即是「分别性」。
§90
90.Aññātikāya bhikkhuniyā aññatra pārivattakā cīvaraṃ dento bhikkhu duve āpattiyo phuseti yojanā. Payogeti dānapayoge.
「对非亲属比库尼,除交换外,施与衣之比库,触犯二罪」者,连结也。「努力」者,于施与之努力也。
§93
93. ‘‘Nāvaṃ eka’’nti padacchedo. Payogeti abhiruhaṇapayoge. Dukkaṭādayoti ādi-saddena abhiruḷhe pācittiyaṃ saṅgaṇhāti.
「船一」者,词之分解也。「努力」者,于登上之努力也。「恶作等」者,以『等』字摄取登上时之巴吉帝亚。
§94
94. ‘‘Duvidhaṃ āpatti’’nti padacchedo.
「二种罪」者,词之分解也。
§96
96. Bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjaṃ kappento bhikkhu payogedukkaṭādayo dvepi āpattiyo phuseti yojanā.
「与比库尼共同作隐密坐之比库,触犯努力恶作等二罪」者,连结也。
Ovādavaggavaṇṇanā tatiyā. · 教诫品释注第三
§97
97.Taduttarinti tato bhuñjituṃ anuññātaekadivasato uttariṃ dutiyadivasato paṭṭhāya. Anantarassa vaggassāti ovādavaggassa. Navamenāti bhikkhuniyā paripācitapiṇḍapātasikkhāpadena.
「从那之后」者,从被允许食用的一日之后,从第二日开始。「紧接的品」者,教诫品。「以第九」者,以比库尼煮熟钵食学处。
§99
99.Dvattipatteti dvattipattapūre. Taduttarinti dvattipattapūrato uttariṃ. Payogeti paṭiggahaṇapayoge.
「二三钵」者,满二三钵。「从那之后」者,从满二三钵之后。「努力」者,受取的努力。
§101
101.Abhihaṭṭhunti abhiharitvā.
「被持来」者,持来之后。
§102
102.Tassāti abhiharantassa. Piṭaketi vinayapiṭake.
「彼的」者,持来者的。「藏」者,律藏中。
§103
103.Dasamepīti ettha ‘‘dasame apī’’ti padacchedo.
「第十也」者,此处「第十也」是词的分解。
Bhojanavaggavaṇṇanā catutthā. · 食物品释注第四
§104
104.Acelakādinoti ādi-saddena ‘‘paribbājakassa vā paribbājikāya vā’’ti (pāci. 270) vutte saṅgaṇhāti. Bhojanādikanti ādi-saddena khādanīyaṃ saṅgaṇhāti. Payogeti sahatthā dānapayoge.
「裸行者等」者,以「等」字摄取所说的「或游方者或女游方者」。「食物等」者,以「等」字摄取副食。「努力」者,亲手布施的努力。
§105
105.Dāpetvā vā adāpetvā vā kiñci āmisaṃ. Payogeti uyyojanapayoge. Tasminti tasmiṃ bhikkhumhi. Uyyojite pācitti siyāti yojanā.
「使与或不使与任何利养」。「使用」者,在使用之努力中。「于彼」者,于彼比库。「被使用则巴吉帝亚」,此为连结。
§109
109.Ummārātikkameti indakhīlātikkame.
「超越门限」者,在超越门槛石之时。
§110
110.Taduttarinti tato paricchinnarattipariyantato vā paricchinnabhesajjapariyantato vā uttariṃ.
「超过彼」者,从彼所限定之夜间界限,或从所限定之药物界限,更超过。
§111
111. Uyyuttaṃ dassanatthāya gacchanto dve āpattiyo phuseti yojanā.
「为见军队而前往者触犯二罪」,此为连结。
Acelakavaggavaṇṇanā pañcamā. · 裸行者品释注第五
§114
114.Mereyyanti merayaṃ. Niruttinayena a-kārassa e-kāro, ya-kārassa ca dvittaṃ. Meraya-saddapariyāyo vā mereyya-saddo. Munīti bhikkhu.
「酒」者,酒也。依语法规则,a 音变为 e 音,ya 音则重复。或「酒」一词为「酒」一词之同义语。「牟尼」者,比库也。
§115
115. ‘‘Bhikkhu aṅgulipatodenā’’ti padacchedo. Payogeti hāsāpanapayoge. Tassāti hāsāpentassa.
「比库以指戳」,此为词句分解。「使用」者,在使笑之努力中。「彼之」者,使笑者之。
§116
116. Gopphakā heṭṭhā udake dukkaṭaṃ. Gopphakato upari uparigopphakaṃ, udakaṃ, tasmiṃ, gopphakato adhikappamāṇe udaketi attho.
116. 「踝下」者,在水中为恶作。「踝上」者,超过踝,水,在其中,意为超过踝的量度之水。
§117
117.Anādariyanti puggalānādariyaṃ, dhammānādariyaṃ vā. Payogeti anādariyavasena pavatte kāyapayoge vā vacīpayoge vā. Kate anādariye.
117. 「不恭敬」者,对人不恭敬,或对法不恭敬。「行为」者,以不恭敬之缘而转起的身行为或语行为。已作不恭敬。
§118
118.Payogeti bhiṃsāpanapayoge.
118.『作(业)』者,谓恐吓之作(业)也。
§119
119.Jotinti aggiṃ. Samādahitvānāti jāletvā. ‘‘Visibbento’’ti iminā phalūpacārena kāraṇaṃ vuttaṃ. Visibbanakiriyā hi samādahanakiriyāya phalanti visibbanakiriyāvohārena samādahanakiriyāva. Tasmā visibbentoti ettha samādahantoti attho. Payogeti samādahanasamādahāpanapayoge. Visīviteti vuttanayena samādahiteti attho.
119. 「火」者,火。「点燃后」者,燃烧后。以「使燃烧」此语说明了以果近行之因。因为使燃烧之作用是点燃作用之果,故以使燃烧作用之说法即点燃作用。因此,「使燃烧」在此处意为「点燃」。「行为」者,点燃与使点燃之行为。「已使燃烧」者,依前述方式意为「已点燃」。
§120
120.Payogeti cuṇṇamattikābhisaṅkharaṇādisabbapayoge. Itaranti pācittiyaṃ.
120. 「行为」者,一切行为,如粉末、泥土、堆积等。「其余」者,巴吉帝亚。
§121
121.Tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānanti kaṃsanīlapattanīlakaddamasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ. Ekaṃ aññataraṃ anādiya adatvā. Cīvaranti navacīvaraṃ.
121. 「三种使变坏色者之」者,称为青铜蓝、叶蓝、泥之三种使变坏色者之。不依一某种,不给予。「衣」者,新衣。
§122
122. Natthi etassa uddhāranti anuddhāro, taṃ anuddhāranti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ, akatapaccuddhāranti attho.
「此无救拔」者,无救拔,为说「无救拔」之处,因偈颂结构而缩短,意为「未作救拔」。
§123
123.Apanidhentoti apanetvā nidhento nikkhipento. Pattādikanti ādi-saddena cīvaranisīdanasūcigharakāyabandhanānaṃ gahaṇaṃ. Payogeti apanidhānapayoge. Tasmiṃ pattādike pañcavidhe parikkhāre. Apanihite sesā pācittiyāpatti siyāti yojanā.
「弃置」者,移去后置放、放下。「钵等」者,以「等」字摄取衣、坐具、针筒、腰带之取持。「用途」者,弃置之用途。「于彼」者,于彼钵等五种资具。「弃置」者,其余为巴吉帝亚罪,应如是连接。
Surāpānavaggavaṇṇanā chaṭṭhā. · 饮酒品释注第六
§124
124.Tapodhanoti pātimokkhasaṃvarasīlasaṅkhātaṃ tapodhanamassāti tapodhano, bhikkhu.
「苦行财者」者,彼有巴帝摩卡律仪戒名为苦行财,故为苦行财者,即比库。
§125
125.Tasmiṃ opāte.
「于彼坑中」。
§126
126.Manussaviggaho manussasarīro. Tiracchānagato nāgo vā supaṇṇo vā. Tassa opātakhaṇakassa.
「人形」者,人身。「畜生趣」者,龙或妙翅鸟。「彼堕坑之时」。
§127
127.Paṭubuddhināti sabbesu ñeyyadhammesu nipunañāṇena bhagavatā.
「以敏锐觉智」者,世尊以于一切所知法之微细智。
§128
128.Payogeti paribhogatthāya gahaṇādike payoge. Tassāti bhikkhussa.
「使用」者,为了受用之目的,在拿取等使用中。「其」者,比库的。
§129
129.Ukkoṭentoti uccālento yathāṭhāne ṭhātuṃ adento. Payogeti ukkoṭanapayoge. Ukkoṭite pācittiyaṃ siyāti yojanā.
「举起」者,抛掷,不给予安置于适当处。「使用」者,在举起的使用中。应连接为:在举起时,应有巴吉帝亚。
§130
130.Duṭṭhullaṃ vajjakanti saṅghādisesādike. Ekaṃ pācittiyaṃ āpattiṃ āpajjati iti dīpitanti yojanā.
「粗重的过失」者,在桑喀地谢萨等中。应连接为:显示犯一个巴吉帝亚罪。
§131
131.Payogeti gaṇapariyesanādipayoge. Dukkaṭaṃ patto siyā dukkaṭāpattiṃ āpanno bhaveyyāti attho. Sesāti pācittiyāpatti upasampādite siyā. Gāthābandhavasena upasaggalopo.
「使用」者,在寻求群体等使用中。「应得恶作」者,意为应已犯恶作罪。「其余」者,在达上时应有巴吉帝亚罪。依偈颂连结,省略前缀。
§132-3
132-3. Jānaṃ theyyasatthena saha saṃvidhāya maggaṃ paṭipajjato ca tatheva mātugāmena saha saṃvidhāya maggaṃ paṭipajjato cāti yojanā. Payogeti saṃvidhāya gantuṃ paṭipucchādikaraṇapayoge. Paṭipanneti maggapaṭipanne. Anantaranti addhayojanagāmantarātikkamanānantaraṃ.
应连接为:知道而与盗贼商队约定同行道路者,以及同样与女人约定同行道路者。「使用」者,在约定而去的询问等作为使用中。「已行」者,在道路已行时。「无间」者,超越半由旬或村落间隔之后无间。
§134
134. Ñattiyā osāne dukkaṭaṃ phuseti yojanā.
应连接为:在单白结束时,触及恶作。
§135
135.Akatānudhammenāti anudhammo vuccati āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge vā dhammena vinayena satthusāsanena ukkhittakassa anulomavattaṃ disvā katvā osāraṇā, so osāraṇasaṅkhāto anudhammo yassa na kato, ayaṃ akatānudhammo nāma, tādisena bhikkhunā saddhinti attho. Sambhuñjantoti āmisasambhogaṃ karonto bhikkhu. Payogeti bhuñjituṃ āmisapaṭiggahaṇādipayoge. Bhutteti sambhutte, ubhayasambhoge, tadaññatare vā kateti attho.
135.「未作随法者」:「随法」者,谓对于见罪、或对于不忏悔、或对于不舍恶见,依法、依律、依导师教而被举罪者,见其随顺行而作还净,此称为「随法」之还净,彼未作此随法者,此名「未作随法者」,与如是比库共同之义也。「共食者」:谓作资具共享之比库。「于行」:于受食之资具受取等行。「已食」:已共食,于双方共享,或于彼等任一所作之义也。
§136
136.Upalāpentoti pattacīvarauddesaparipucchanādivasena saṅgaṇhanto. Payogeti upalāpanapayoge.
136.「诱引」:谓以询问钵衣等方式而摄受。「于行」:于诱引行。
Sappāṇakavaggavaṇṇanā sattamā. · 有生命品释注第七
§137
137.Sahadhammikanti karaṇatthe upayogavacanaṃ, pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘‘sahadhammika’’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānassāti attho. Bhaṇatoti ‘‘bhikkhussā’’ti iminā samānādhikaraṇaṃ.
137.「与学」:为作义之用语,因应与五种学者共学故,或因彼等存在故,以「与学」之得名,由佛所制之学处所说之义也。「说」:与「比库」此语同格。
§138
138.Vivaṇṇentoti ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehī’’tiādinā garahanto. Payogeti ‘‘kiṃ imehī’’tiādinā garahaṇavasena pavatte vacīpayoge. Vivaṇṇite garahite.
138.「轻毁」:谓以「何用此等微细又微细之学处所说」等而呵责。「于行」:于以「何用此等」等呵责方式而转起之语行。「已轻毁」:已呵责。
§139
139.Mohentoti ‘‘idāneva kho ahaṃ, āvuso, jānāmī’’tiādinā attano ajānanattena āpannabhāvaṃ dīpetvā bhikkhuṃ mohento, vañcentoti attho. Moheti mohāropanakamme. Aropite kate.
139.「欺诳」:谓以「友,我今始知」等,以自己不知之状态显示犯罪状态而欺诳比库,欺骗之义也。「欺诳」:于欺诳之施设业。「已施设」:已作。
§140
140. Bhikkhussa kupito pahāraṃ dento phuseti yojanā. Payogeti daṇḍādānādipayoge.
140. 对比库愤怒而给予打击,「触」为结合。「于行」:于取杖等行。
§141
141.Payogeti uggiraṇapayoge. Uggiriteti uccārite.
141.『作(业)』者,谓宣读之作(业)也。『已宣读』者,谓已朗声读出也。
§142
142.Amūlenevāti diṭṭhādimūlavirahiteneva. Yogeti okāsakārāpanādipayoge. Uddhaṃsiteti codite.
142.『以无根据』者,谓以缺乏见等根据也。『作(业)』者,谓给予机会等之作(业)也。『被诽谤』者,谓被控告也。
§143
143.Kukkuccaṃ janayantoti ‘‘ūnavīsativasso tvaṃ maññe upasampanno’’tiādinā kukkuccaṃ upadahanto. Yogeti kukkuccuppādanapayoge. Uppāditeti kukkucce uppādite.
143.『令生追悔』者,谓以『你未满二十岁,我看你(尚未具备条件)即已达上』等语,向(对方)施加追悔也。『作(业)』者,谓引发追悔之作(业)也。『已引发』者,谓追悔已被引发也。
§144
144. ‘‘Tiṭṭhanto upassuti’’nti padacchedo. Sutiyā samīpaṃ upassuti, savanūpacāreti attho.
144.『立于偷听处』,此为词句拆解。『偷听』,谓靠近(他人)听闻之处,即在可听闻范围内之意。
§145
145.Dhammikānaṃ tu kammānanti dhammena vinayena satthusāsanena katānaṃ apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ. Tato punāti chandadānato pacchā. Khīyanadhammanti attano adhippetabhāvavibhāvanamantanaṃ. Dve phuse dukkaṭādayoti khīyanadhammāpajjanapayoge dukkaṭaṃ, khīyanadhamme āpanne pācittiyanti evaṃ dukkaṭādayo dve āpattiyo āpajjeyyāti attho.
145.『然而对于如法之诸甘马』者,谓对于依法、依律、依师教所作的求听甘马等四种甘马也。『此后』者,谓在给予同意之后也。『破坏性语言』者,谓揭示(针对某人所作甘马的)己方反对意见之商议也。『两种恶作等罪』者,谓在说出破坏性语言的作业中犯恶作,在破坏性语言已说出后犯巴吉帝亚,如此则应犯恶作等两种罪也。
§146
146.Saṅghe saṅghamajjhe. Vinicchayeti vatthuto otiṇṇavinicchaye. Niṭṭhaṃ agateti vatthumhi avinicchite, ñattiṃ ṭhapetvā kammavācāya vā apariyositāya.
146.『于僧团』者,于僧团之中也。『裁决』者,就事项而言,已陷入裁决之中也。『未得结论』者,就事项尚未裁决,或单白甘马已提出而甘马语尚未圆满完结也。
§148
148.Samaggena saṅghenāti samānasaṃvāsakena samānasīmāyaṃ ṭhitena saṅghena.
「和合僧团」者,同一住处、住于同一界内的僧团。
Sahadhammikavaggavaṇṇanā aṭṭhamā. · 如法品释注第八
§150
150.Aviditohutvāti rañño aviditāgamano hutvā.
「未告知」者,未告知王而来。
§152
152.Ratananti muttādidasavidhaṃ ratanaṃ. Payogeti ratanaggahaṇapayoge.
「宝」者,珍珠等十种宝。「用途」者,取宝的用途。
§153
153.Vikāleti majjhantikātikkamato paṭṭhāya aruṇe.
「非时」者,从正午过后直至黎明。
§155
155.Aṭṭhidantavisāṇābhinibbattanti aṭṭhidantavisāṇamayaṃ. Payogeti kārāpanapayoge.
「骨牙角所成」者,骨、牙、角所制成的。「用途」者,令造作的用途。
§156
156. Tasmiṃ mañcādimhi kārāpite sesā pācittiyāpatti siyāti yojanā.
「于彼床座等令造作后,其余为巴吉帝亚罪」,应如是连接。
Ratanavaggavaṇṇanā navamā. · 宝品释义第九。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā · 如是,于《伍德勒里纳塔帕咖萨尼亚》中
Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴吉帝亚论释义已竟。
§159
159. Catūsu pāṭidesanīyesupi avisesena ādiccabandhunā buddhena dvidhā āpatti niddiṭṭhāti yojanā.
159. 在四应悔过法中,亦无差别地,由日种亲族佛陀以二种方式宣说罪过,应如是连接。
§160
160.Sabbatthāti sabbesu catūsu.
160. 「一切处」者,在全部四法中。
Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā. · 应悔过论释义。
§161
161. Sekhiyakathā uttānatthāyeva.
161. 应学法之论述,义理显明。
Sekhiyakathāvaṇṇanā. · 应学法论释义。
§162
162. Parivāre paṭhamaṃ dassitasoḷasavārappabhede mahāvibhaṅge ‘‘paṭhamaṃ pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādippabhedo (pari. 1) katthapaññattivāro , ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’tiādippabhedo (pari. 157) katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī’’tiādippabhedo (pari. 182) vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’tiādippabhedo (pari. 182) saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’tiādippabhedo (pari. 184) samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’ntiādippabhedo (pari. 185) adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’tiādippabhedo (pari. 186) samathavāro, tadanantaro imehi sattahi vārehi misso aṭṭhamo samuccayavāroti imesu aṭṭhasu vāresu ādibhūte katthapaññattināmadheyye appanāvāre saṅgahetabbānaṃ nidānādisattarasalakkhaṇānaṃ ubhayavibhaṅgasādhāraṇato upari vakkhamānattā taṃ vāraṃ ṭhapetvā tadanantaraṃ asādhāraṇaṃ katāpattivāraṃ sekhiyāvasānaṃ pāḷikkamānurūpaṃ dassetvā tadanantarā vipattivārādayo cha vārā ubhayavibhaṅgasādhāraṇato vakkhamānāti katvā tepi ṭhapetvā ime paccayasaddena ayojetvā dassitā aṭṭheva vārā, puna ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā (pari. 188) paccaya-saddaṃ yojetvā dassitā apare aṭṭha vārā yojitāti tatthāpi dutiyaṃ katāpattipaccayavāraṃ iminā katāpattivārena ekaparicchedaṃ katvā dassetumāha ‘‘paññattā’’tiādi. Paṭisevanapaccayāti paṭisevanahetunā.
162. 在附篇中,首先显示十六种问答分类,在大分别中,「第一巴拉基咖于何处制定」等分类,是制定处问答;「行淫法者犯几种罪」等分类,是所犯罪问答;「行淫法者之罪过,于四种失坏中,分属几种失坏」等分类,是失坏问答;「行淫法者之罪过,于七种罪聚中,由几种罪聚所摄」等分类,是摄属问答;「行淫法者之罪过,于六种罪起源中,由几种起源而生起」等分类,是起源问答;「行淫法者之罪过,于四种诤事中,属何种诤事」等分类,是诤事问答;「行淫法者之罪过,于七种止灭法中,由几种止灭法而止灭」等分类,是止灭问答;紧接其后,与此七种问答混合者,是第八综合问答。在此八种问答中,最初名为制定处问答,因其所摄之因缘等十七种特相,为两部分别所共通,将于下文宣说,故除此问答外,紧接其后,显示不共通之所犯罪问答直至应学法终,依圣典次第;紧接其后,失坏问答等六种问答,因其为两部分别所共通而将宣说,故亦除此等,以此等不连接缘因词而显示,即八种问答;再者,以「因行淫法之缘,巴拉基咖于何处制定」等,连接缘因词而显示,另有八种问答被连接。在彼处,亦为显示第二所犯罪缘因问答与此所犯罪问答为一章节,故说「已制定」等。「因行为之缘」者,因行为之因。
§163
163.Allokāsappavesaneti jīvamānasarīre tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ magge allokāsappavesane. Mate akkhāyite vā pi-saddena yebhuyyaakkhāyite pavesane pavesananimittaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto bhikkhu pārājikaṃ phuseti sambandho.
163. 「湿润空间之进入」者,在活命身体中,于三道之任一道中湿润空间之进入。以「或」字,在死者、已毁坏者、或大部分已毁坏者之进入中,行淫法之比库,触犯巴拉基咖,应如是连接。
§164
164. Tathā yebhuyyakkhāyite, upaḍḍhakkhāyite ca methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto bhikkhu thullaccayaṃ phuseti yojanā. Vaṭṭakate mukhe dukkaṭaṃ vuttanti sambandho. Jatumaṭṭhaketi bhikkhuniyā jatumaṭṭhake dinne pācitti vuttāti sambandho.
164. 如是,在大部分已毁坏、半已毁坏中,行淫法之比库,触犯土喇吒亚,应如是连接。在圆形口中,说恶作,应如是连接。「树胶丸」者,给与比库尼树胶丸,说巴吉帝亚,应如是连接。
§166
166.Avassutassāti kāyasaṃsaggarāgena tintassa. Posassāti gahaṇakiriyāsambandhe sāmivacanaṃ. Bhikkhuniyāti attasambandhe sāmivacanaṃ. ‘‘Attano’’ti seso. Avassutena posena attano adhakkhakādigahaṇaṃ sādiyantiyā tathā avassutāya bhikkhuniyā pārājikanti yojanā.
「不漏者」,谓因身触贪而染着者。「男子之」者,于取持行为相关之属格。「比库尼之」者,于自身相关之属格。应补「自己的」。连结为:由不漏之男子取持自己的下衣等而接受者,如是不漏之比库尼,巴拉基咖。
§167
167.Kāyenāti attano kāyena. Kāyanti mātugāmassa kāyaṃ. Phusatoti kāyasaṃsaggarāgena phusato. Kāyena kāyabaddhanti etthāpi eseva nayo.
「以身」者,以自己之身。「身」者,女人之身。「触」者,因身触贪而触者。「以身、以身所系」者,于此亦同此理。
§168
168.Kāyena paṭibaddhenāti attano kāyapaṭibaddhena. Paṭibaddhanti itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ phusantassa dukkaṭaṃ. Tassa bhikkhussa.
「以身所系者」者,以自己身所系者。「所系」者,触女人身所系者,恶作。彼比库之。
‘‘Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito’’ti kasmā vuttaṃ, nanu soḷasavārasaṅgahe mahāvibhaṅge katāpattivāroyevettha vutto, na itare vārāti? Saccaṃ, avayave pana samudāyopacārena vuttaṃ. Sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ mahāvibhaṅge gatānaṃ sabbāpattipabhedānaṃ dassanopacārabhūto katāpattivāro dassitoti taṃdassanena appadhānā itarepi vārā upacārato dassitā hontīti ca tathā vuttanti veditabbaṃ.
「大分别摄集已完」,为何如是说?岂非于十六事摄集之大分别中,仅说犯罪事而已,非其余事耶?诚然。然于支分,以总体之假名而说。于大分别中所说之共通与不共通一切犯罪种类之显示假名基础之犯罪事已显示,故由彼显示,其余诸事虽非主要,亦以假名而显示,故如是说,应如是知。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā · 如是,于《伍德勒里纳塔帕咖萨尼亚》中
Mahāvibhaṅgasaṅgahavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大分别摄颂释毕。