Kammaṭṭhānavibhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā · 业处修习方法论解释
Kammaṭṭhānavibhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā业处阐明方法论注释
§3125
3125. ‘‘Ādimhi sīlaṃ dasseyya.
「初时应示戒。
Majjhe maggaṃ vibhāvaye;
中时应阐明道。
Pariyosāne ca nibbānaṃ;
终时应示涅槃。
Esā kathikasaṇṭhitī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 1.291; a. ni. aṭṭha. 2.3.64) –
此乃说法者之确立。」——
Vuttaṃ dhammakathikalakkhaṇaṃ samanussarantoyamācariyo pātimokkhasaṃvarasīlaparidīpakaṃ vinicchayaṃ nātisaṅkhepavitthāramukhena dassetvā taṃmūlakānaṃ itaresañca tiṇṇaṃ sīlānaṃ taṃdassaneneva dassitabhāvañca sīlavisuddhimūlikā cittavisuddhiādiyo pañcavisuddhiyo ca taṃmūlikañca ariyamaggasaṅkhātaṃ ñāṇadassanavisuddhiṃ tadadhigamanīyaṃ nibbānañca dassetvā yathāraddhaṃ vinayakathaṃ pariyosāpetukāmo āha ‘‘pāmokkhe’’tiādi. Tattha pāmokkheti samādhiādīnaṃ anavajjadhammānaṃ patiṭṭhābhāvena uttame. Mokkhappavesaneti amatamahānibbānanagarassa pavesananimitte. Mukhe asahāyadvārabhūte. Yathāha –
此阿阇梨忆念已说之说法特相,以不过于简略亦不过于详广之方式,显示阐明巴帝摩卡律仪戒之决择,并以彼之显示即显示以彼为根本之其余三戒之已被显示性,以及以戒清净为根本之心清净等五清净,以及以彼为根本之名为圣道之见清净,以及为证得彼之涅槃,欲完成如所开始之律说,故说「巴摩克」等。其中,「巴摩克」者,以作为定等无过失法之依止性故,为最上。「摩卡巴韦萨内」者,于不死大涅槃城之入城相。于门,为无伴侣之门性。如所说:
‘‘Saggārohaṇasopānaṃ, aññaṃ sīlasamaṃ kuto;
「登天之阶梯,何有他法等于戒?
Dvāraṃ vā pana nibbāna-nagarassa pavesane’’ti. (visuddhi. 1.9; bu. baṃ. aṭṭha. 3.dīpaṅkarabuddhavaṃsavaṇṇanā);
或者,『涅槃城之入门』也。
Sabbadukkhakkhayeti jātidukkhādisabbadukkhānaṃ khayassa ariyamaggassa adhigamūpāyattā phalūpacārena sabbadukkhakkhayasaṅkhāte. ‘‘Pāmokkhe’’ti ca ‘‘mokkhappavesane mukhe’’ti ca ‘‘sabbadukkhakkhaye’’ti ca ‘‘pātimokkhasmi’’nti etassa visesanaṃ. Vutteti pārājikato paṭṭhāya nānappakārato niddiṭṭhe sati. Itarattayaṃ vuttamevāti sambandho. Indriyasaṃvarasīlaājīvapārisuddhisīlapaccayasannissitasīlasaṅkhātaṃ itaraṃ sīlattayaṃ vuttameva hoti ‘‘rājā āgato’’ti vutte parisāya āgamanaṃ viya, tasmā taṃ na vakkhāmāti adhippāyo.
『一切苦之灭尽』者,生苦等一切苦之灭尽,依圣道之证得为缘,以果之近行而名为一切苦灭尽。『于解脱』、『于解脱之入门、于门』、『于一切苦之灭尽』,此等皆为『于巴帝摩卡』之修饰语。『已说』者,从巴拉基咖开始,以种种方式说示之时。其余三者已说也,此为连结。根律仪戒、活命遍净戒、资具依止戒所摄之其余三戒已说,如说『王来』时,随从之来亦已说,故不说彼,此为意趣。
§3126
3126.Idaṃ catubbidhaṃ sīlanti pātimokkhasaṃvarasīlādiṃ catupārisuddhisīlaṃ. Ñatvāti lakkhaṇādito, vodānato, hānabhāgiyaṭṭhitibhāgiyavisesabhāgiyanibbedhabhāgiyādippakārato ca jānitvā. Tatthāti catubbidhasīle. Patiṭṭhitoti acchiddādiaṅgasamannāgatabhāvamāpādanena patiṭṭhito. Samādhinti upacārappanābhedalokiyasamādhiṃ. Bhāvetvāti samacattālīsāya kammaṭṭhānesu punappunaṃ anuyogavasena vaḍḍhetvā. Paññāyāti tilakkhaṇākārādiparicchedikāya lokuttarāya paññāya hetubhūtāya, karaṇabhūtāya ca. Parimuccatīti sabbakilesabandhanaṃ chetvā saṃsāracārakā samantato muccati, anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyatīti adhippāyo.
此四种戒者,巴帝摩卡律仪戒等四遍净戒。『知』者,从相等、从清净、从减分住分胜分通达分等方式而知。『于彼』者,于四种戒。『安立』者,以具足无缺等支分之状态而安立。『定』者,近行安止二分之世间定。『修习』者,于四十业处中,以再再修习之力而增长。『以慧』者,以三相行相等分别之出世间慧为因、为工具。『解脱』者,断一切烦恼之缚,从轮回之行完全解脱,于无余涅槃界般涅槃,此为意趣。
§3127
3127. Evaṃ samāsato vuttamevatthaṃ niddisanto āha ‘‘dasānussatiyo’’tiādi. Dasa anussatiyo ca dasa kasiṇā ca dasa asubhā ca catasso appamaññāyo ca tathā cattāro āruppā ca vuttā. Aparaṃ kammaṭṭhānadvayañca vuttanti sambandho.
如是略说已说之义而详示,故说『十随念』等。十随念、十遍、十不净、四无量、如是四无色,已说。另有二业处已说,此为连结。
Tattha dasānussatiyo nāma ‘‘buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati, kāyagatāsati, maraṇānussati, ānāpānasati, upasamānussatī’’ti (visuddhi. 1.47) evaṃ vuttā dasa anussatiyo.
其中,十随念者,名为『佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念、身至念、死随念、入出息念、寂止随念』,如是所说之十随念。
Dasa kasiṇā nāma ‘‘pathavīkasiṇaṃ, āpokasiṇaṃ, tejokasiṇaṃ, vāyokasiṇaṃ, nīlakasiṇaṃ, pītakasiṇaṃ, lohitakasiṇaṃ, odātakasiṇaṃ, ālokakasiṇaṃ, paricchinnākāsakasiṇa’’nti (visuddhi. 1.47) vuttā ime dasa kasiṇā.
十遍者,名为『地遍、水遍、火遍、风遍、青遍、黄遍、赤遍、白遍、光明遍、限定虚空遍』,所说此等十遍。
Dasa asubhā nāma ‘‘uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, vicchiddakaṃ, vikkhāyitakaṃ, vikkhittakaṃ, hatavikkhittakaṃ, lohitakaṃ, puḷuvakaṃ, aṭṭhika’’nti (visuddhi. 1.47) vuttā ime dasa asubhā.
十不净者,名为「膨胀相、青瘀相、脓烂相、断坏相、食残相、散乱相、斩斫离散相、血涂相、虫聚相、骨相」,如《清净道论》所说,此即十不净。
Catasso appamaññāyo nāma ‘‘mettā, karuṇā, muditā, upekkhā’’ti (visuddhi. 1.47) vuttā ime appamaññāyo.
四无量者,名为「慈、悲、喜、舍」,如《清净道论》所说,此即诸无量。
Cattāro āruppā nāma ‘‘ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ, ākiñcaññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatana’’nti (visuddhi. 1.47) vuttā ime āruppā. Aparaṃ kammaṭṭhānadvayaṃ nāma ‘‘āhārepaṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthāna’’nti vuttaṃ ṭṭhānaubhayaṃ.
四无色者,名为「空无边处、识无边处、无所有处、非想非非想处」,如《清净道论》所说,此即诸无色。另有二业处者,名为「食厌逆想、四界差别」,如所说之二处。
§3128
3128. Iccevaṃ cattālīsavidhaṃ manobhuno kammaṭṭhānaṃ sabbampi kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ siyāti yojanā. Kammassa yogasaṅkhātassa ṭhānaṃ ārammaṇabhāvena pavattiṭṭhānanti kammaṭṭhānaṃ. Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, kāraṇaṃ, kammassa vipassanāya ṭhānaṃ kāraṇaṃ kammaṭṭhānaṃ, kassāti āha ‘‘manobhuno’’ti. Mano abhibhavatīti manobhū, tassa manobhuno, kusalacittappavattinivāraṇena tathāladdhanāmassa kāmadevassāti attho. Iminā kammaṭṭhānagaṇanāparicchedo dassito.
如是四十种心胜者之业处,一切业处皆已列举完毕,此为连结。业之瑜伽所称之处,以所缘性为转起之处,故为业处。果住立于此,依彼而有转起性,故为处,即因。业之观之处、因,即业处。『谁之』,故说『心胜者之』。胜伏心者为心胜,彼心胜者之,即以遮止善心转起诸盖而如是得名之欲界天人之义。以此显示业处计数之分别。
§3129-30
3129-30. Imesaṃ kammaṭṭhānānaṃ bhāvanāmayaṃ bhinditvā dassetuṃ mātikaṃ tāva dassento āha ‘‘upacārappanāto’’tiādi. Tattha upacārappanātoti ‘‘ettakāni kammaṭṭhānāni upacārāvahāni , ettakāni appanāvahānī’’ti evaṃ upacārappanāvasena ca. Jhānabhedāti ‘‘ettakāni paṭhamajjhānikāni, ettakāni tikacatukkajjhānikāni, ettakāni pañcakajjhānikānī’’tiādinā jhānabhedā ca. Atikkamāti aṅgānaṃ, ārammaṇānañca atikkamato. Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpīti aṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhetabbā, avaḍḍhetabbā ca. Ārammaṇabhūmitoti nimittārammaṇādiārammaṇato ceva labbhamānālabbhamānabhūmito ca.
为破开此诸业处之修习性而显示,先显示标目,故说『依近行与安止』等。其中『依近行与安止』者,『如许业处导至近行,如许导至安止』,如是依近行与安止之区分。『依禅那之差别』者,『如许为初禅性,如许为三法四法禅那性,如许为五法禅那性』等,依禅那之差别。『超越』者,从诸支之超越与诸所缘之超越。『增大与不增大』者,应依一指二指等而增大,及不应增大。『依所缘与地』者,从相所缘等所缘,及从可得地与不可得地。
Gahaṇāti diṭṭhādivasena gahetabbato. Paccayāti taṃtaṃṭhānānaṃ paccayabhāvato ca. Bhiyyoti puna-saddatthanīhārattho. Cariyānukūlatoti rāgacariyādīnaṃ anukūlabhāvatoti ayaṃ viseso ayaṃ bhedo. Etesu cattālīsāya kammaṭṭhānesu.
『依取』者,从依见等而应取。『依缘』者,从彼彼处之缘性。『更』者,再字之义为引导。『依行相应』者,从贪行等之相应性,此为差别,此为区分。于此四十业处中。
§3131
3131. Evaṃ mātikaṃ niddisitvā yathākkamaṃ niddisanto paṭhamaṃ tāva upacārāvahādayo dassetumāha ‘‘aṭṭhānussatiyo’’tiādi . Tatthāti tissaṃ mātikāyaṃ, tesu vā cattālīsāya kammaṭṭhānesu. Aṭṭhānussatiyoti kāyagatāsatiānāpānasatidvayavajjitā buddhānussatiādikā aṭṭha anussatiyo ca. Saññā āhārepaṭikkūlasaññā ca. Vavatthānañca catudhātuvavatthānañcāti ime dasa. Upacārāvahāti buddhaguṇādīnaṃ paramatthabhāvato, anekavidhattā, ekassāpi gambhīrabhāvato ca etesu dasasu kammaṭṭhānesu appanāvasena samādhissa patiṭṭhātumasakkuṇeyyattā appanābhāvanāppatto samādhi upacārabhāveyeva patiṭṭhāti, tasmā ete upacārāvahā.
如是示出母题后,依次解说,首先为了显示导至近行等,说「八随念」等。「于此」者,于此三母题中,或于彼四十业处中。「八随念」者,除身至念与入出息念二者,佛随念等八随念也。「想」者,食厌逆想也。「分别」者,四界分别也。此等十种。「导至近行」者,因佛功德等为胜义法故,因种类繁多故,因即使一种亦甚深故,于此等十业处中,定无法以安止之方式令定安立,故达到安止修习的定仅能安立于近行而已,因此此等导至近行。
Nanu cettha dutiyacatutthāruppasamādhi, lokuttaro ca samādhi paramatthadhamme appanaṃ pāpuṇāti, tasmā ‘‘paramatthabhāvato’’ti hetu appanamapāpuṇane kāraṇabhāvena na vuccatīti? Na, tassa bhāvanāvisesena paramatthadhamme pavattisambhavato, imassa ca rūpāvacaracatutthabhāvanāvisesasambhavato ca. Tathā hi dutiyacatutthāruppasamādhi appanāpattassa arūpāvacarasamādhissa catutthajjhānassa ārammaṇasamatikkamamattabhāvanāvasena sabhāvārammaṇepi appanaṃ pāpuṇāti. Visuddhibhāvanānukkamabalena lokuttaro samādhi appanaṃ pāpuṇātīti.
岂非于此,第二第四无色定与出世间定达到安止于胜义法,因此「因胜义法故」之理由不能说为不达安止之原因耶?非也,因彼以修习之殊胜而有可能行于胜义法,而此则因有可能以色界第四禅修习之殊胜故。如是,第二第四无色定,达到安止之无色界定,以第四禅之超越所缘之修习方式,即使于自性所缘亦达安止。出世间定以清净修习之次第力而达安止。
§3132
3132.Tatthāti tesu jhānāvahesu tiṃsakammaṭṭhānesu. Asubhāti uddhumātakādayo dasa asubhā. Kāyagatāsatīti kāyagatāsati cāti ime ekādasa. Paṭhamajjhānikāti imesaṃ paṭikkūlārammaṇattā, paṭikkūlārammaṇe ca cittassa caṇḍasotāya nadiyā arittabalena nāvāṭṭhānaṃ viya vitakkabaleneva pavattisambhavato avitakkānaṃ dutiyajjhānādīnaṃ asambhavoti savitakkassa paṭhamajjhānasseva sambhavato paṭhamajjhānikā. Ānāpānañca kasiṇā cāti ime ekādasa catukkajjhānikā rūpāvacaracatukkajjhānikā ca catukkanayena, pañcakajjhānikā ca.
「于此」者,于彼等导至禅那之三十业处中。「不净」者,膨胀等十不净。「身至念」者,身至念也,此等十一种。「初禅性」者,因此等之所缘为厌逆,而于厌逆所缘,如同猛流之河中以岸力停船,心唯以寻力方有可能生起,故无寻之第二禅等不可能,因唯有有寻之初禅可能,故为初禅性。「入出息念与诸遍」者,此等十一种为四禅性,以四分法为色界四禅性,亦为五禅性。
§3133
3133.Tissova appamaññāti mettā, karuṇā, muditāti appamaññā tissova. Sāmaññaniddese etāsameva gahaṇaṃ kathaṃ viññāyatīti? ‘‘Atha pacchimā’’tiādinā catutthāya appamaññāya catutthajjhānikabhāvassa vakkhamānattā pārisesato taṃ viññāyati. Tikajjhānānīti tikajjhānikā. ‘‘Tikajjhānā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Mettādīnaṃ domanassasahagatabyāpādavihiṃsānabhiratīnaṃ pahāyakattā domanassapaṭipakkhena somanasseneva sahagatatā vuttāti catukkanayena tikajjhānikatā vuttā, pañcakanayena catukkajjhānikatā ca.
「唯三无量」者,慈、悲、喜,此三无量也。于总说中如何了知唯取此等耶?因以「然后最后」等将说第四无量为第四禅性,故由余者了知彼。「三禅」者,为三禅性。应见「三禅」应说处,以性之颠倒而如是说。因慈等为舍断与忧俱嗔恨害不乐之舍断者,故说唯与忧之对治喜俱,以四分法说为三禅性,以五分法为四禅性。
‘‘Athā’’ti idaṃ ‘‘pacchimā’’ti padassa ‘‘tisso’’ti iminā purimapadena sambandhanivattanatthaṃ. Pacchimā appamaññā, cattāro āruppā ca catutthajjhānikā matā catukkanayena, pañcamajjhānikā ca. ‘‘Sabbe sattā sukhitā hontu, dukkhā muccantu, laddhasukhasampattito mā vigacchantū’’ti mettāditividhavasappavattaṃ byāpārattayaṃ pahāya kammassakatādassanena sattesu majjhattākārappattabhāvanānibbattāya tatramajjhattopekkhāya balavatarattā appanāppattassa upekkhābrahmavihārassa sukhasahagatatāsambhavato upekkhāsahagatatā vuttā.
「然后」者,此为「最后」一词与前词「三」之连结转回之义。最后无量与四无色为第四禅性,以四分法被认为,亦为第五禅性。舍断以「愿一切有情得乐、脱离苦、勿失已得乐成就」之慈等三种方式行之作用三者,以业自性见而于有情达中舍行相之修习所生之于彼中舍之舍,因其更强力故,达安止之舍梵住因不可能与乐俱,故说与舍俱。
§3134
3134. Aṅgārammaṇato atikkamo dvidhā vuttoti yojanā. Catukkatikajjhānesūti dasakasiṇā, ānāpānasatīti ekādasasu catukkajjhānikesu ceva mettādipurimabrahmavihārattayasaṅkhātesu tikajjhānikesu ca kammaṭṭhānesu. Aṅgātikkamatāti ekasmiṃyeva ārammaṇe vitakkādijhānaṅga samatikkamena paṭhamajjhānādīnaṃ ārammaṇeyeva dutiyajjhānādīnaṃ uppattito aṅgātikkamo adhippetoti attho. Aṅgātikkamoyeva aṅgātikkamatā.
「从支与所缘之超越以二种方式说」,此为结合。「于四分三分禅中」者,于十遍、入出息念等十一种四禅性,及慈等前三梵住所摄之三禅性业处中。「支之超越性」者,于同一所缘中,以寻等禅支之超越,从初禅等之所缘本身生起第二禅等,故意指支之超越,此为义。支之超越即支之超越性。
§3135
3135.Aṅgātikkamatoti tatiyajjhānasampayuttasomanassātikkamanato. Ārammaṇamatikkammāti paṭibhāganimittakasiṇugghāṭimākāsatabbisayapaṭhamāruppaviññāṇatadabhāvasaṅkhātāni cattāri ārammaṇāni yathākkamaṃ atikkamitvā. Kasiṇugghāṭimākāsatabbisayapaṭhamāruppaviññāṇatadabhāvatabbisayatatiyāruppaviññāṇasaṅkhātesu catūsu ārammaṇesu āruppā ākāsānañcāyatanādīni cattāri arūpāvacarajjhānāni jāyare uppajjanti.
「超越支」者,超越与第三禅那相应的喜。「超越所缘」者,依次超越称为似相、遍、除去遍后的虚空、以虚空为所缘的第一无色界识、彼识之无有这四种所缘。在称为除去遍后的虚空、以虚空为所缘的第一无色界识之无有、以彼无有为所缘的第三无色界识这四种所缘中,无色界的虚空无边处等四种无色界禅那生起。
§3136
3136.Etthāti etesu ārammaṇesu. Vaḍḍhetabbānīti ‘‘yattakaṃ okāsaṃ kasiṇena pharati, tadabbhantare dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sotuṃ, dibbena cakkhunā rūpaṃ passituṃ, parasattānañca cetasā cittaṃ aññātuṃ samattho hotī’’ti vuttappayojanaṃ sandhāya aṅgagaṇanādivasena paricchinditvā yattakaṃ icchati, tattakaṃ vaḍḍhetabbāni. Sesaṃ asubhādi sabbaṃ taṃ kammaṭṭhānaṃ payojanābhāvā na vaḍḍhetabbamevāti yojanā.
「在此」者,在这些所缘中。「应增长」者,关联所说的利益——『在遍所遍满的范围内,能以天耳界听声,以天眼见色,以心知他有情之心』,依支的计算等限定后,想要多少,就应增长多少。其余不净等一切业处,因无利益,不应增长,这是连结。
§3137
3137.Tattha tesu kammaṭṭhānesu dasa kasiṇā ca dasa asubhā ca kāyagatāsati, ānāpānasatīti ime bāvīsati kammaṭṭhānāni paṭibhāgārammaṇānīti yojanā. Ettha ‘‘kasiṇā’’tiādinā tadārammaṇāni jhānāni gahitāni.
其中,在那些业处中,十遍、十不净、身至念、入出息念,这二十二种业处是似相所缘,这是连结。在此,以『遍』等语,取得以彼为所缘的禅那。
§3138
3138.Dhātuvavatthananti catudhātuvavatthānaṃ, gāthābandhavasena rassattaṃ. Viññāṇañcāti viññāṇañcāyatanaṃ. Nevasaññāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Dasa dveti dvādasa. Bhāvagocarāti sabhāvadhammagocarā, paramatthadhammālambaṇāti vuttaṃ hoti.
「界差别」者,四界差别,因偈颂结构而简略。「识无边」者,识无边处。「非想」者,非想非非想处。「十二」者,十与二。「自性行境」者,以自性法为行境,即说以胜义法为所缘。
§3139
3139.Dve ca āruppamānasāti ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanasaṅkhātā arūpāvacaracittuppādā dve ca. Cha ime dhammā navattabbagocarā niddiṭṭhāti yojanā catunnaṃ appamaññānaṃ sattapaññattiyā, paṭhamāruppassa kasiṇugghāṭimākāsapaññattiyā, tatiyāruppassa paṭhamāruppaviññāṇābhāvapaññattiyā ca ārammaṇattā.
「二无色心」者,称为虚空无边处与无所有处的无色界心生起二种。这六法是不应行的行境,这是连结,因为四无量以有情施设为所缘,第一无色界以除去遍后的虚空施设为所缘,第三无色界以第一无色界识之无有施设为所缘。
§3140
3140.Paṭikkūlasaññāti āhārepaṭikkūlasaññā. Kāyagatāsatīti dvādaseva bhūmito devesu kāmāvacaradevesu kuṇapānaṃ, paṭikkūlārahassa ca asambhavā na pavattantīti yojanā.
「厌逆想」者,于食厌逆想。「身至念」者,仅十二地中,在欲界天中,因尸体不存在,且不适合厌逆,故不转起,这是连结。
§3141
3141. Tāni dvādasa ca. Bhiyyoti adhikatthe nipāto, tato adhikaṃ ānāpānasati cāti terasa rūpārūpaloke assāsapassāsānañca abhāvā sabbaso na jāyareti yojanā.
三一四一、「那些十二个以及」。『更多』者,是表示超过之义的不变词,意为:超过那个,加上入出息念,即十三个,在色界与无色界,由于入息与出息完全不存在,故完全不生起。
§3142
3142.Arūpāvacare arūpabhave caturo āruppe ṭhapetvā aññe chattiṃsa dhammā rūpasamatikkamābhāvā na jāyantīti yojanā. Sabbe samacattālīsa dhammā mānuse manussaloke sabbesameva labbhamānattā jāyanti.
三一四二、在无色界,在无色有中,除去四无色之外,其余三十六法,由于没有超越色之故,不生起。所有四十八法,在人间,在人界中,由于一切皆可得,故生起。
§3143
3143.Catutthakasiṇaṃ hitvāti vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭṭhena gahetabbattā taṃ vajjetvā nava kasiṇā ca dasa asubhā cāti te ekūnavīsati dhammā diṭṭheneva cakkhuviññāṇena pubbabhāge parikammakāle gahetabbā bhavantīti yojanā. Pubbabhāge cakkhunā oloketvā parikammaṃ kataṃ, tena uggahitanimittaṃ tesaṃ gahetabbanti vuttaṃ hoti.
三一四三、「除去第四遍」者,由于风遍应以所见所触来取,故除去它,九遍与十不净,这十九法,应在前分,在预作时,仅以眼识所见来取。意为:在前分以眼观看后作预作,由此取得它们的取相。
§3144
3144.Phuṭṭhenāti nāsikagge, uttaroṭṭhe vā phuṭṭhavasena. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ diṭṭhena gahetabbaṃ. Mālutoti vāyokasiṇaṃ diṭṭhaphuṭṭhena gahetabbaṃ ucchusassādīnaṃ pattesu calamānavaṇṇaggahaṇamukhena, kāyappasādaghaṭṭanena ca gahetabbattā. Ettha etesu kammaṭṭhānesu. Sesakanti vuttāvasesaṃ. Buddhānussatiādikā aṭṭhānussatiyo, cattāro brahmavihārā, cattāro āruppā, āhārepaṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthānaṃ, kāyagatāsatiyaṃ vakkapañcakādīni cāti sabbametaṃ parato sutvā gahetabbattā suteneva gahetabbanti vuttaṃ.
三一四四、「以所触」者,在鼻端或上唇,以触的方式。在身至念中,皮五法应以所见来取。「风」者,风遍应以所见所触来取,由于通过取甘蔗等叶片上摇动的颜色,以及通过身净色的接触来取。在此,在这些业处中。「其余」者,前述之余。佛随念等八随念、四梵住、四无色、食厌逆想、四界差别、身至念中的发五法等,这一切由于应从他人听闻后取得,故说仅以所闻来取。
§3145
3145.Ettha etesu kammaṭṭhānesu ākāsakasiṇaṃ ṭhapetvā nava kasiṇā paṭhamāruppacittassa ārammaṇabhūtakasiṇugghāṭimākāsassa hetubhāvato paccayā jāyare paccayā bhavantīti yojanā.
三一四五、在此,在这些业处中,除去虚空遍,九遍是第一无色心的所缘,即作为遍除去后的虚空之因,故成为缘,生起缘。
§3146
3146. Dasapi kasiṇā abhiññānaṃ dibbacakkhuñāṇādīnaṃ paccayā bhavantīti yojanā. Catutthassāti catutthassa brahmavihārassa.
三一四六、十遍也成为诸神通、天眼智等的缘。「第四」者,第四梵住。
§3147
3147.Heṭṭhimaheṭṭhimāruppanti ākāsānañcāyatanādikaṃ. Parassa ca parassa cāti viññāṇañcāyatanādiuttarajjhānassa paccayoti pakāsitanti yojanā. Nevasaññāti nevasaññānāsaññāyatanaṃ. Nirodhassāti saññāvedayitanirodhassa, tāya nirodhasamāpattiyā.
「下下阿鲁巴」者,指空无边处等。「及更上者」者,意为识无边处等更上禅那之缘,如是显示。应如是连结。「非想」者,指非想非非想处。「灭」者,指想受灭,即指彼灭尽定。
§3148
3148.Sabbeti samacattālīsakammaṭṭhānadhammā. Sukhavihārassāti diṭṭhadhammasukhavihārassa. Bhavanissaraṇassacāti vibhavūpanissayatāya vipassanāpādakattena āsavakkhayañāṇena adhigantabbassa nibbānassa ca. Bhavasukhānañcāti parikammopacārabhāvanāvasappavattāni kāmāvacarakusalacittāni kāmasugatibhavasukhānaṃ, rūpāvacarappanāvasapavattāni rūpāvacaracittāni rūpāvacarabhavasukhānaṃ, itarāni arūpāvacarabhūtāni arūpāvacarabhavasukhānañca paccayāti dīpitā.
「一切」者,指四十四业处法。「乐住」者,指现法乐住。「及有出离」者,指以成为无有所依、以能引生观之故、以应由漏尽智所证得之涅槃。「及诸有乐」者,显示:预备、近行、修习阶段所生起之欲界善心,为欲界善趣有乐之缘;色界安止阶段所生起之色界心,为色界有乐之缘;其余属于无色界者,为无色界有乐之缘。
§3149
3149. Dasa asubhā, kāyagatāsatīti ime ekādasa rāgacaritassa visesato anukūlā viññeyyāti yojanā. ‘‘Visesato’’ti iminā rāgassa ujuvipaccanīkabhāvena ca atisappāyato ca vutto, itare ca apaṭikkhittāti dīpeti. Vuttañhetaṃ visuddhimagge ‘‘sabbañcetaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāyavasena ca vuttaṃ, rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā, saddhādīnaṃ vā anupakārā kusalabhāvanā nāma natthī’’ti (visuddhi. 1.47).
「十不净、身至念」,此等十一法应知特别适合贪行者。应如是连结。以「特别」一词,显示:以贪之正对治性及极适当性而说,其余亦不排斥。于《清净道论》中说:『此一切皆以正对治性及极适当性而说,然无有不能镇伏贪等、或不能助益信等之善修习。』
§3150
3150.Savaṇṇakasiṇāti catūhi vaṇṇakehi kasiṇehi sahitā. Catasso appamaññāyoti ime aṭṭha dosacaritassa anukūlāti pakāsitāti yojanā.
「有色遍」者,与四色遍俱。「四无量」者,显示此八法适合嗔行者。应如是连结。
§3151
3151.Mohappakatinoti mohacaritassa. ‘‘Ānāpānasati ekāvā’’ti padacchedo.
「痴性质」者,指痴行者。句读为「入出息念一种」。
§3152
3152.Maraṇūpasameti maraṇañca upasamo ca maraṇūpasamaṃ, tasmiṃ maraṇūpasame. Satīti maraṇānussati, upasamānussati cāti ete cattāro dhammā. Paññāpakatinoti buddhicaritassa.
「死与寂止」者,死与寂止为死寂止,于彼死寂止中。「念」者,指死随念与寂止随念,此等四法。「慧性质」者,指慧行者。
§3153
3153.Ādianussaticchakkanti buddhadhammasaṅghasīlacāgadevatānussatisaṅkhātaṃ chakkaṃ. Saddhācaritavaṇṇitanti saddhācaritassa anukūlanti kathitaṃ. Āruppāti cattāro āruppā. Sesā kasiṇāti bhūtakasiṇaālokākāsakasiṇānaṃ vasena cha kasiṇāti sesā dasa dhammā. Sabbānurūpakāti sabbesaṃ channaṃ cariyānaṃ anukūlāti attho.
「最初随念六法」者,即称为佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念之六法。「所说信行者」者,谓所说者适合信行者也。「诸无色」者,四无色也。「其余诸遍」者,依地遍、光明遍、虚空遍之故为六遍,其余十法也。「一切适合者」者,义为适合一切六种行者。
§3154-8
3154-8. Evaṃ yathānikkhittamātikānukkamena kammaṭṭhānappabhedaṃ vibhāvetvā idāni bhāvanānayaṃ dassetumāha ‘‘eva’’ntiādi. Evaṃ pabhedato ñatvā kammaṭṭhānānīti yathāvuttabhedanayamukhena bhāvanāmayārambhadassanaṃ. Paṇḍitoti tihetukapaṭisandhipaññāya paññavā bhabbapuggalo. Tesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Medhāvīti pārihāriyapaññāya samannāgato. Daḷhaṃ gahetvānātiādimajjhapariyosāne suṭṭhu sallakkhantena daḷhaṃ aṭṭhiṃ katvā sakkaccaṃ uggahetvā. Kalyāṇamittakoti –
如是依所安立之论母次第分别业处之种类后,今为显示修习之方法,故说「如是」等。「如是依种类而知诸业处」者,依如所说之种类方法门而显示修习性之开始。「贤者」者,具三因结生之慧,有能力之人。「于彼等中」者,于排除中之地格。「智者」者,具足思择慧者。「坚固地执取」等者,于初中后善加观察而坚固地作意,恭敬地学习。「善友」者——
‘‘Piyo garu bhāvanīyo;
「可爱、可敬、应修习,
Vattā ca vacanakkhamo;
能说且堪受言语,
Gambhīrañca kathaṃ kattā;
能说甚深之语,
No caṭṭhāne niyojako’’ti. (visuddhi. 1.37; netti. 113) –
不驱使于非处。」
Vuttalakkhaṇako sīlasutapaññādiguṇasamannāgatakalyāṇamittako.
具前述特征的、具足戒学闻慧等德的善友。
Paṭhamameva palibodhānaṃ ucchedaṃ katvāti yojanā. Paṭhamanti bhāvanārambhato paṭhamameva. Palibodhānaṃ ucchedaṃ katvāti –
应连接为『最初即断除障碍』。『最初』者,从修习开始之最初也。『断除障碍之断除』者——
‘‘Āvāso ca kulaṃ lābho;
『住处与家族、利养;
Gaṇo kammañca pañcamaṃ;
群众、业为第五;
Addhānaṃ ñāti ābādho;
道路、亲族、疾病;
Gantho iddhīti te dasā’’ti. (visuddhi. 1.41) –
论典、神通,此等为十』。
Vuttānaṃ dasamahāpalibodhānaṃ, dīghakesanakhalomacchedanacīvararajanapattapacanādīnaṃ khuddakapaabodhānañcāti ubhayesaṃ palibodhānaṃ ucchedaṃ katvā niṭṭhāpanena vā ālayapariccāgena vā ucchedaṃ katvā. Iddhi panettha vipassanāya palibodho hoti, na samādhibhāvanāya. Vuttañhetaṃ visuddhimagge ‘‘iddhīti pothujjanikā iddhi. Sā hi uttānaseyyakadārako viya, taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti, appamattakeneva bhijjati. Sā pana vipassanāya palibodho hoti, na samādhissa samādhiṃ patvā pattabbattā’’ti (visuddhi. 1.41).
已说的十大障碍,以及剪长发、剪指甲、染衣、煮钵等诸小障碍——对此二者障碍,通过完成而断除,或通过舍弃执着而断除。此中,神通对观是障碍,非对定修习。于《清净道论》中已说:『神通者,异生之神通。彼如仰卧之婴儿,如幼苗,难以守护,以微小即破坏。彼对观是障碍,非对定,因定达到后可得故。』
Dosavajjite , anurūpe ca vihāre vasantenāti yojanā. Dosavajjiteti –
于无过失且适宜之住处而住——应如是连接。无过失者——
‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ;
『大寺、新寺、老寺、路边寺;
Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca.
酒肆、叶、花,以及所求之果。
‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ;
城市、木材、田地,以及不相应之市镇;
Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati.
边地界、适宜处,于彼处不得友。
‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito;
「智者了知此十八事，
Ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ yathā’’ti. (visuddhi. 1.52) –
应如避险道般，远而避之。」——
Aṭṭhakathāsu vuttehi imehi aṭṭhārasahi dosehi gajjite.
（于此处，是指）被注疏中所述的这十八种过患所充斥之处。
Anurūpe vasantenāti –
「住于适宜之处」者，谓——
‘‘Idha , bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti naccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṃ kho pana senāsane ye te bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti, tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhaṭṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti (a. ni. 10.11) –
「诸比库，于此，住所不过远、不过近，往来便利；白昼人少杂沓，夜晚声响稀微、噪音鲜少；蚊虻、风吹、日晒、爬虫之触碰亦少；住于该住所者，衣服、饮食、住所、医药及病缘资具得来不难；又，住于该住所的诸比库中，有多闻者、通达传承者、持法者、持律者、持论母者，修行者能时时前往亲近，殷勤请问询察：『大德，此是如何？此义云何？』彼诸具寿便为其开显未开显之处，阐明未浅显之处，并消除对种种可生疑惑的法所生之疑。诸比库，如此之住所，便具足五支。」——
Evaṃ bhagavatā vaṇṇitehi pañcahi guṇehi samannāgatattā anurūpe bhāvanākammānuguṇe vihāre viharantenāti attho. Paṭhamādīnīti paṭhamadutiyādīni rūpāvacarajjhānāni. Sabbaso bhāvetvāti visuddhimagge ‘‘sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpentena bhāvetabbo’’ti (visuddhi. 1.41) nikkhittassa mātikāpadassa vitthārakkamena bhāvetvā, cittavisuddhiṃ sampādetvāti vuttaṃ hoti.
如此，其义为：具足世尊所称赞的五种功德，住于适宜修习业处的住所中而住。『初等』者，即初禅、第二禅等色界禅那也。『一切皆已修习』者，即依《清净道论》中所列『一切修习之规程，不得舍弃而应修习』之纲目句，循序广说而修习，成就心清净，此即所说之义也。
Sappaññoti kammajatihetukapaṭisandhipaññāya ceva kammaṭṭhānamanasikārasappāyāni pariggahetvā asappāyaṃ parivajjetvā sappāyasevanopakārāya pārihāriyapaññāya ca samannāgato yogāvacaro. Tatoti nevasaññānāsaññāyatanavajjitarūpārūpajjhānaṃ vipassanāpādakabhāvena samāpajjitvā aṭṭhannaṃ vipassanāpādakajjhānānamaññatarato jhānā vuṭṭhāya. Tenāha visuddhimagge ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpāvacarajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’ti (visuddhi. 2.663).
「具慧者」,谓修行者具足业生、因生、结生慧,把握适合业处作意之适宜法而回避不适宜法,并具足借助适宜法之受用而得利益的保护慧。「于彼处」者,除去非想非非想处之外的色界、无色界禅那,以作为观之基础而入定,从八种作为观之基础的禅那中任一禅那出定。因此在《清净道论》中说:『除去非想非非想处,从其余色界、无色界禅那中任一禅那出定』。
Nāmarūpavavatthānaṃ katvāti visuddhimagge diṭṭhivisuddhiniddese vuttanayena pañcakkhandhādimukhesu yathicchitena mukhena pavisitvā nāmarūpaṃ vavatthapetvā ‘‘idaṃ nāmaṃ, idaṃ rūpaṃ, imamhā nāmarūpato byatirittaṃ attādi kiñci vattabbaṃ natthī’’ti niṭṭhaṃ gantvā, iminā diṭṭhivisuddhi dassitā.
「确定名色后」者,依《清净道论》见清净章节所说之方式,从五蕴等门中以任意所欲之门进入,确定名色:『此是名,此是色,除此名色之外,无任何应说为我等之物』,达到结论,由此显示见清净。
Kaṅkhaṃ vitīriyāti yathādiṭṭhanāmarūpadhammānaṃ visuddhimagge kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddese (visuddhi. 2.678 ādayo) vuttanayena pañcadhā pariggahetvā ‘‘na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetukaṃ, na attādihetuka’’nti yāthāvato nāmarūpassa pañcadhā dassanena addhattayagataṃ ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayappavattaṃ (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) soḷasavidhaṃ kaṅkhaṃ, ‘‘satthari kaṅkhatī’’tiādinayappavattaṃ (dha. sa. 1008) aṭṭhavidhañca kaṅkhaṃ vīriyena taritvā pajahitvā, iminā kaṅkhāvitaraṇavisuddhi dassitā hoti.
「度疑」者,依《清净道论》度疑清净章节所说之方式,对如所见之名色诸法以五种方式把握:『此名色非无因,非以我等为因』,以如实见名色之五种方式,度越、舍断三世所摄『我于过去世存在耶』等方式所起的十六种疑,以及『于导师疑惑』等方式所起的八种疑,由此显示度疑清净。
Evaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhinipphādanena ñātapariññāya ṭhito yogāvacaro sappāyaṃ nāmarūpaṃ lakkhaṇattayaṃ āropetvā kaṅkhāvūpasamañāṇena maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese (visuddhi. 2.692 ādayo) vuttanayena saṅkhāre sammasanto obhāso, ñāṇaṃ, pīti, passaddhi, sukhaṃ, adhimokkho, paggaho, upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikantīti dasasu upakkilesesu pātubhūtesu tathā pātubhūte obhāsādayo dasa upakkilese ‘‘amaggo’’ti maggavīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇameva ‘‘maggo’’ti paṇḍito paññavā yogāvacaro jānātīti attho, iminā maggāmaggañāṇadassanavisuddhi saṅkhepato dassitā hoti.
如是以完成度疑清净而住于知遍知的修行者,将三相施设于适宜的名色上,依《清净道论》道非道智见清净章节所说之方式,以度疑寂止智思惟诸行时,当光明、智、喜、轻安、乐、胜解、策励、现起、舍、欲求此十种染现起时,如是现起的光明等十种染为『非道』,正行于道路的观智本身为『道』,贤智具慧的修行者如是了知,此义为:由此略示道非道智见清净。
§3159
3159. Ettāvatā tesaṃ tiṇṇaṃ vavatthāneti yojanā. Ettāvatāti ‘‘nāmarūpavavatthānaṃ katvā’’tiādinā saṅkhepato dassitanayena. Tesaṃ tiṇṇanti diṭṭhivisuddhi, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi, maggāmaggañāṇadassanavisuddhīti tīhi visuddhīhi sakasakavipassanānaṃ nāmarūpatappaccayamaggāmaggānaṃ tiṇṇaṃ. Vavatthāne kate niyame kate. Tiṇṇaṃ saccānanti dukkhasamudayamaggasaṅkhaātānaṃ tiṇṇaṃ saccānaṃ. Vavatthānaṃ kataṃ siyāti ñātatīraṇapariññāsaṅkhātena lokiyeneva ñāṇena anubodhavasena nicchayo kato hotīti attho. Kathaṃ? Nāmarūpavavatthānasaṅkhātena diṭṭhivisuddhiñāṇena dukkhasaccavavatthānaṃ kataṃ hoti, paccayapariggahasaṅkhātena kaṅkhāvitaraṇavisuddhiñāṇena samudayasaccavavatthānaṃ, maggāmaggavavatthānasaṅkhātena maggāmaggañāṇadassanena maggasaccavavatthānaṃ.
「至此,彼三者之确定」,此为连接。「至此」者,以『确定名色后』等所略示之方式。「彼三者」,谓见清净、度疑清净、道非道智见清净此三清净,各自观之名色、缘、道非道此三者。「确定已作」,谓决定已作。「三谛」者,名为苦、集、道之三谛。「确定已作」者,义为:仅以名为知遍知、度遍知的世间智,以随觉之方式作决定。如何?以名为确定名色的见清净智,作苦谛之确定;以名为把握缘的度疑清净智,作集谛之确定;以名为确定道非道的道非道智见,作道谛之确定。
§3160-1
3160-1. Evaṃ ñātatīraṇapariññādvayaṃ saṅkhepato dassetvā pahānapariññāya sarīrabhūtāni nava ñāṇāni dassetumāha ‘‘udayabbayā’’tiādi. Tattha udayabbayāti uppādabhaṅgānupassanāvasappavattā uttarapadalopena ‘‘udayabbayā’’ti vuttā. Tattha udayaṃ muñcitvā vaye vā pavattā bhaṅgānupassanā ‘‘bhaṅgā’’ti vuttā. Bhayañca ādīnavo ca nibbidā ca bhayādīnavanibbidā, saṅkhārānaṃ bhayato anupassanavasena pavattā bhayānupassanā ca diṭṭhabhayānaṃ ādīnavato pekkhanavasena pavattā ādīnavānupassanā ca diṭṭhādīnavesu nibbedavasena pavattā nibbidānupassanā ca tathā vuttā. Nibbinditvā saṅkhārehi muccitukāmatāvaseneva pavattaṃ ñāṇaṃ muccitukāmatāñāṇaṃ. Muccanassa upāyasampaṭipādanatthaṃ puna saṅkhārattayapaṭiggahavasapavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanā.
如是略示知遍知、度遍知二种后,为显示作为断遍知之身体的九智,说『生灭』等。其中『生灭』者,以生灭随观之方式而起,以省略后词而说为『生灭』。其中舍弃生而于灭中起的坏随观,说为『坏』。怖畏与过患与厌离为怖畏过患厌离,以怖畏诸行之方式而起的怖畏随观,以观察所见怖畏之过患方式而起的过患随观,以于所见过患中厌离之方式而起的厌离随观,如是而说。厌离后,仅以欲从诸行解脱之方式而起的智为欲解脱智。为提供解脱之方便,再以取三行之方式而起的智为审察随观。
Saṅkhāradhamme bhayanandivivajjanavasena ajjhupekkhitvā pavattañāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ, saccānulomo tadadhigamāya ekantapaccayo hotīti ‘‘saccānulomika’’nti ca kalāpasammasanañāṇādīnaṃ purimānaṃ navannaṃ kiccanipphattiyā, upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānañca anulomanato ‘‘anulomañāṇa’’nti ca vuttaṃ navamaṃ ñāṇañcāti yā navānupubbavipassanāsaṅkhātā pahānapariññā dassitā, ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇadassana’’nti pakāsitāti yojanā.
对诸行法,以舍离怖畏与欢喜之方式而中舍地转起之智,名为「行舍智」;因其随顺诸谛,且是证得彼之唯一缘,故称为「随顺谛智」;又因随顺前九智——从聚思惟智等——之作用完成,以及随顺上述三十七觉支法,故称为「随顺智」,此即所说之第九智。如是所示之九次第观,名为「舍断遍知」,此即所阐明之「道智见」,应如是连结。
§3162
3162.Tato anulomañāṇato paraṃ maggassa āvajjanaṭṭhāniyaṃ hutvā nibbānamālambitvā uppannassa puthujjanagottassa abhibhavanato, ariyagottassa bhāvanato vaḍḍhanato ca ‘‘gotrabhū’’ti saṅkhaṃ gatassa cittassa samanantarameva ca. Santimārammaṇaṃ katvāti sabbakilesadarathānañca saṅkhāradukkhaggino ca vūpasamanimittattā ‘‘santi’’nti saṅkhātaṃ nirodhamālambitvā. Ñāṇadassananti catunnaṃ ariyasaccānaṃ pariññābhisamayādivasena jānanaṭṭhena ñāṇaṃ, cakkhunā viya paccakkhato dassanaṭṭhena dassananti saṅkhaṃ gataṃ sotāpattimaggañāṇasaṅkhātaṃ sattamavisuddhiñāṇaṃ jāyate uppajjatīti attho.
其后,从随顺智之后,成为道之转向处,缘取涅槃而生起之心,因制伏凡夫种姓,修习、增长圣种姓,故得「种姓」之名,紧接其后。「以寂静为所缘」者,因一切烦恼热恼及诸行苦火之止息相,故缘取名为「寂静」之灭。「智见」者,以遍知、现观等方式了知四圣谛之义为智,如以眼直接见之义为见,如是得名之入流道智,即第七清净智,生起、出现,此为其义。
§3163
3163.Paccavekkhaṇapariyantanti paccavekkhaṇajavanapariyosānaṃ. Tassāti ñāṇadassanasaṅkhātassa sotāpattimaggassa. Phalanti phalacittaṃ anu pacchā maggānantaraṃ hutvā jāyate.
「以省察为边际」者,以省察速行为终结。「彼之」者,名为智见之入流道。「果」者,果心随后,紧接道之后而生起。
Ettha ‘‘paccavekkhaṇapariyanta’’nti idaṃ ‘‘phala’’nti etassa visesanaṃ, kiriyāvisesanaṃ vā, paccavekkhaṇajavanaṃ mariyādaṃ katvāti attho. Maggānantaraṃ phale dvikkhattuṃ, tikkhattuṃ vā uppajjitvā niruddhe tadanantarameva bhavaṅgaṃ hoti, bhavaṅgaṃ āvaṭṭetvā paccavekkhitabbaṃ maggamālambitvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato paccavekkhaṇajavanāni. Evaṃ phalacittaṃ bhavaṅgapariyantameva hoti, na paccavekkhaṇapariyantaṃ. Tathāpi aññena javanena anantarikaṃ hutvā phalajavanānamanantaraṃ paccavekkhaṇajavanameva pavattatīti dassanatthaṃ phalapaccavekkhaṇajavanānantare uppannāni bhavaṅgāvajjanāni abbohārikāni katvā ‘‘paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate’’ti vuttanti gahetabbaṃ.
此中,「以省察为边际」一语,是「果」之修饰语,或是作用之修饰语,义为:以省察速行为界限。道之后,果生起二次或三次而灭,紧接其后即有有分;转起有分后,缘取应省察之道,意门转向生起,其后为省察速行。如是,果心仅以有分为边际,非以省察为边际。然而,为显示:虽非由其他速行相续,而紧接果速行之后,唯省察速行转起,故将果与省察速行之间生起之有分、转向略去不计,而说「以省察为边际,果随彼而生」,应如是理解。
Paccavekkhaṇañca maggaphalanibbānapahīnakilesaavasiṭṭhakilesānaṃ paccavekkhaṇavasena pañcavidhaṃ hoti. Tesu ekekaṃ ekekena javanavārena paccavekkhatīti pañca paccavekkhaṇajavanavārāni honti. Tāni paccavekkhaṇaggahaṇena sāmaññato dassitānīti daṭṭhabbāni.
省察有五种:省察道、果、涅槃、已断烦恼、残余烦恼。其中,以一一速行回次省察一一,故有五省察速行回次。应见:此等以「省察」一词总括而示。
§3164
3164.Teneva ca upāyenāti udayabbayānupassanādivipassanānaṃ paṭhamaṃ maggo adhigato, teneva upāyena. So bhikkhūti so yogāvacaro bhikkhu. Punappunaṃ bhāventoti punappunaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā. Yathā paṭhamamaggaphalāni patto, tathā. Sesamaggaphalāni cāti dutiyādimaggaphalāni ca pāpuṇāti.
「以彼同样方法」者,以生灭随观等观之方法,初次证得道,以彼同样方法。「彼比库」者,彼瑜伽行比库。「再再修习」者,再再增长观。如证得初道果,如是。「余道果」者,亦证得第二等道果。
§3165
3165.Iccevaṃ yathāvuttanayena uppādavayantātītakattā accantaṃ amataṃ dhammaṃ avecca paṭivijjhitvā asesaṃ akusalaṃ viddhaṃsayitvā samucchedappahānena pajahitvā tayo bhave kāmabhavādīsu tīsu bhavesu nikantiyā sosanavasena tayo bhave visesena sosayitvā so aggadakkhiṇeyyo khīṇāsavo bhikkhu paṭhamaṃ kilesaparinibbāne sositavipākakkhandhakaṭattārūpasaṅkhātaupādisesarahitattā nirupādisesaṃ nibbānadhātuṃ upeti adhigacchatīti yojanā.
如是,以如所说之方式,由于超越生灭及过去性,故彻底证悟不死之法,破坏一切不善,以断根断舍之方式舍断,于三有——欲有等三有中,以干涸爱染之方式特别干涸三有,彼最上应供、漏尽比库,首先证入无余涅槃界,因无有余依——即已干涸异熟蕴及业生色所摄之余依,故证得无余涅槃界,此为连结。
Iccevaṃ saṅkhepato kammaṭṭhānabhāvanānayo ācariyena dassitoti ganthabhīrujanānuggahavasena vitthāravaṇṇanaṃ anāmasitvā anupadavaṇṇanāmattamevettha kataṃ. Vitthāravaṇṇanā panassa visuddhimaggato, tabbaṇṇanato ca gahetabbā.
如是,老师以略说方式显示业处修习之法。为摄受畏惧广文之人,此处未触及广说解释,仅作随文释义。其广说解释应从《清净道论》及其注释中取得。
§3166-7
3166-7.Viññāsakkamato vāpīti akkharapadavākyasaṅkhātagantharacanakkamato vā. Pubbāparavasena vāti vattabbānamatthavisesānaṃ paṭipāṭivasena vā. Akkharabandhe vāti saddasatthaalaṅkārasatthachandovicitisatthānupātena kātabbāya akkharapadaracanāya, gāthābandheti attho. Ayuttaṃ viya yadi dissatīti yojanā.
「从文字次第或」者,从字、词、句所摄之文章结构次第,或。「从前后或」者,从应说诸义之特殊性的顺序,或。「从字之连结或」者,从依声论、庄严论、韵律论而应作之字词结构,即偈颂之连结。「若显现为不适当」,此为连结。
Tanti taṃ ‘‘ayutta’’nti dissamānaṭṭhānaṃ. Tathā na gahetabbanti dissamānākāreneva ayuttanti na gahetabbaṃ. Kathaṃ gahetabbanti āha ‘‘gahetabbamadosato’’ti. Tassa kāraṇamāha ‘‘mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso’’ti. Yo yo panettha doso dissati khittadoso vā hotu vipallāsaggahaṇadoso vā, nāparaṃ dosoti dīpeti. Tenetaṃ pakaraṇaṃ sabbesaṃ tipiṭakapariyattippabhedāyatanabahussutānaṃ sikkhākāmānaṃ therānaṃ attano pamāṇabhūtataṃ sūceti. Attano pamāṇasūcanena attanā viracitassa vinayavinicchayassāpi pamāṇataṃ vibhāvento tassa savanuggahadhāraṇādīsu sotujanaṃ niyojetīti daṭṭhabbaṃ.
「彼」者,彼显现为「不适当」之处。「不应如是取」者,不应取为如显现之相状般不适当。如何应取?说「应无过失地取」。说其理由:「我已详细考察后作」。然而,此处所见之任何过失,无论是遗漏之过失或颠倒理解之过失,皆非其他过失,如是显示。由此,此论显示自己对一切三藏教理种类处所多闻、欲学之诸长老而言,成为量。应见:以显示自己为量,阐明自己所造《律抉择》之量性,令听闻者投入于听闻、随喜、受持等。
Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya · 如是，于名为《律义精要明灯》的《律抉择注》中，
Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 业处修习方法论注释终了。
Nigamanakathāvaṇṇanā结语论注释
§3168-78
3168-78. Evaṃ ‘‘vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāpaanibbānatthāyā’’ti (pari. 365) dassitānisaṃsaparamparāniddhāraṇamukhena anupādisesanibbānadhātupariyantaṃ sānisaṃsaṃ vinayakathaṃ kathetvā tassā pamāṇatañca vibhāvetvā attano sutabuddhattā ‘‘sanidānaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemī’’ti (a. ni. 3.126; kathā. 806) vacanato bhagavato caritamanuvattanto tassa desakālādivasena nidānaṃ dassetumāha ‘‘seṭṭhassā’’tiādi.
如是,以「律为防护义,防护为无悔义,无悔为欢悦义,欢悦为喜义,喜为轻安义,轻安为乐义,乐为定义,定为如实智见义,如实智见为厌离义,厌离为离贪义,离贪为解脱义,解脱为解脱智见义,解脱智见为无取著般涅槃义」所示之利益次第引出方式,说示以无余涅槃界为终极、具利益之律论,并阐明其量性后,从自己所闻所觉,随顺世尊「诸比库,我说有因之法」之语所行,为显示彼之因缘——以说者、时等,故说「最胜者之」等。
Tattha seṭṭhassāti dhanadhaññavatthālaṅkārādiupabhogaparibhogasampattiyā ceva gāmarājadhānikhettavatthunaditaḷākārāmādisampattiyā ca pasatthatarassa. Nābhibhūteti majjhavattitāya nābhisadise. Nirākuleti majjhavattitāyeva parimaṇḍalādisambhavato vilopādiākularahite. Sabbassa pana lokassa rāmaṇīyake sampiṇḍite viya ramaṇīyatare bhūtamaṅgale gāmeti sambandho.
其中,「最胜者之」者,以财富、谷物、衣服、装饰等受用享用之圆满,及以村、王都、田地、宅地、河流、池塘、园林等之圆满而更殊胜者。「无能胜」者,以中等性故,无有相等者。「无杂乱」者,以中等性故,由圆满等之具备,离混乱等。「于一切世间最可爱之」者,如集合一切世间之可爱性般,更可爱、已成吉祥之村,此为连结。
Punapi kiṃvisiṭṭheti āha ‘‘kadalī’’tiādi. Kadalī ca sālañca tālañca ucchu ca nāḷikerā ca kadalī…pe… nāḷikerā, tesaṃ vanāni kadalī…pe… nāḷikeravanāni, tehi ākule ākiṇṇeti attho. Kamalāni ca uppalāni ca kamaluppalāni, tehi sañchannā kamaluppalasañchannā, salilassa āsayā salilāsayā, kamaluppalasañchannā ca te salilāsayā cāti kamala…pe… salilāsayā, tehi sobhito kamaluppalasañchannasalilāsayasobhito, tasmiṃ.
又问「何以殊胜」,故说「芭蕉」等。『芭蕉』与『沙罗』与『多罗』与『甘蔗』与『椰子』者,芭蕉……乃至……椰子,彼等之林者,芭蕉……乃至……椰子林,以彼等充满、遍满,此为其义。『莲花』与『睡莲』者,莲花睡莲,以彼等覆盖者,莲花睡莲所覆盖,水之住处者,水住处,莲花睡莲所覆盖且彼等为水住处者,莲花……乃至……水住处,以彼等庄严者,莲花睡莲所覆盖水住处所庄严,于彼处。
Kāveriyā jalaṃ kāverijalaṃ, kāverijalassa sampāto pavattanaṃ kāverijalasampāto, tena pari samantato bhūtaṃ pavattitaṃ mahītalaṃ etassāti kāverijalasampātaparibhūtamahītalo, tasmiṃ. Iddheti nānāsampattiyā samiddhe. Sabbaṅgasampanneti sabbasukhopakaraṇasampanne. Maṅgaleti janānaṃ iddhivuddhikāraṇabhūte. Bhūtamaṅgaleti evaṃnāmake gāme.
『咖韦利河之水』者,咖韦利河水,咖韦利河水之流注、流动者,咖韦利河水流注,以彼周遍、完全流动之大地者,此之,咖韦利河水流注周遍流动大地,于彼处。『兴盛』者,以种种成就而繁荣。『一切支具足』者,一切安乐资具具足。『吉祥』者,成为人们兴盛增长之因。『布德玛嘎喇』者,如是名之村。
Pavaro tiratārīṇatalādigaṇehi kulācalacakkabhoginā bhogavalayasīdantarasāgarādi ākāro etāsanti pavarākārā, pākārā ca parikhā ca pākāraparikhā, pavarākārā ca tā pākāraparikhā cāti pavarākārapākāraparikhā, tāhi parivārito pavarākārapākāraparikhāparivārito, tasmiṃ. Dassanīyeti dassanārahe. Mano ramati etthāti manoramo, tasmiṃ.
『殊胜』者,以三层、四层、五层等之群,如须弥山王、轮围山、财富环带、大海等之形状,彼等者,殊胜形状,城墙与护城河者,城墙护城河,殊胜形状且彼等为城墙护城河者,殊胜形状城墙护城河,以彼等围绕者,殊胜形状城墙护城河所围绕,于彼处。『可见』者,值得观看。『心喜乐于此』者,悦意,于彼处。
Tīrassa anto tīranto, tīrameva vā anto tīranto, pokkharaṇisobbhaudakavāhakaparikhādīnaṃ kūlappadeso, tīrante ruhiṃsu jāyiṃsūti tīrantaruhā, tīrantaruhā ca te bahuttā atīrā aparicchedā cāti tīrantaruhavātīrā. Va-kāro sandhijo, tarūnaṃ rājāno tarurājāno, tīrantaruhavātīrā ca te tarurājāno cāti tīrantaruhavātīratarurājāno, tehi virājito tīranta…pe… virājito, tasmiṃ, pupphūpagaphalūpagachāyūpagehi mahārukkhehi paṭimaṇḍiteti attho. ‘‘Tīrantaruhavānatarurājivirājite’’ti vā pāṭho, tīrantaruhānaṃ vānatarūnaṃ vetarūparukkhānaṃ rājīhi pantīhi paṭimaṇḍiteti attho. Dijānaṃ gaṇā dijagaṇā, nānā ca te dijagaṇā cāti nānādijagaṇā, te tato tato āgantvā ramanti etthāti nānādijagaṇārāmo, tasmiṃ, sukakokilamayūrādisakuṇānaṃ āgantvā ramanaṭṭhānabhūteti attho. Nānārāmamanorameti nānā aneke ārāmā pupphaphalārāmā nānārāmā, tehi manoramoti nānārāmamanoramo, tasmiṃ.
『岸之内』者,岸内,或岸即内者,岸内,池塘、水井、水道、护城河等之岸边地域,于岸内生长、生起者,岸内生长,岸内生长且彼等众多、无边、无量者,岸内生长无边。『瓦』字为连接词,『树之王』者,树王,岸内生长无边且彼等为树王者,岸内生长无边树王,以彼等辉耀者,岸内……乃至……辉耀,于彼处,以花盛、果盛、荫盛之大树庄严,此为其义。或有读本作「岸内生长林树行列辉耀」,以岸内生长之林树、藤类树之行列、排列庄严,此为其义。『天人之群』者,天人群,种种且彼等为天人群者,种种天人群,彼等从各处来而游乐于此者,种种天人群游乐处,于彼处,成为鹦鹉、杜鹃、孔雀等鸟类来而游乐之处,此为其义。『种种园悦意』者,种种、众多之园、花果园者,种种园,以彼等悦意者,种种园悦意,于彼处。
Cārū ca te paṅkajā cāti cārupaṅkajā, kamaluppalakumudādayo, cārupaṅkajehi saṃkiṇṇā sañchannā cārupaṅkajasaṃkiṇṇā, cārupaṅkajasaṃkiṇṇā ca te taḷākā ceti cārupaṅkajasaṃkiṇṇataḷākā, tehi samalaṅkato vibhūsito cāru…pe… samalaṅkato, tasmiṃ. Sundaro madhuro raso assāti surasaṃ, surasañca taṃ udakañcāti surasodakaṃ, surasodakena sampuṇṇā surasodakasampuṇṇā, varā ca te kūpā cāti varakūpā, surasodakasampuṇṇā ca te varakūpā ceti surasodakasampuṇṇavarakūpā, tehi upasobhito suraso…pe… kūpasobhito, tasmiṃ.
『美丽且彼等为泥生』者,美丽泥生,莲花、睡莲、白莲等,以美丽泥生充满、覆盖者,美丽泥生所充满,美丽泥生所充满且彼等为池者,美丽泥生所充满池,以彼等完全装饰、庄严者,美丽……乃至……完全装饰,于彼处。『美好甘美之味有』者,美味,美味且彼为水者,美味水,以美味水充满者,美味水所充满,殊胜且彼等为井者,殊胜井,美味水所充满且彼等为殊胜井者,美味水所充满殊胜井,以彼等增上庄严者,美味……乃至……井庄严,于彼处。
Visesena citrāti vicitrā, vicitrā ca te vipulā cāti vicitravipulā, vicitravipulā ca te maṇḍapā cāti…pe… maṇḍapā, atisayena uggatā accuggatā, accuggatā ca te varamaṇḍapā cāti accuggavaramaṇḍapā, gāthābandhavasena vaṇṇalopo, vicitravipulā ca te accuggavaramaṇḍapā cāti vicitravipulaaccuggavaramaṇḍapā, tehi maṇḍito vibhūsito vicitra…pe… maṇḍito, tasmiṃ. Maṇḍaṃ sūriyarasmiṃ pāti rakkhatīti maṇḍapo. Tato tato āgamma vasanti etthāti āvāso, pāsādahammiyamāḷādayo. Anekehīti bahūhi. Accantanti atisayena.
『特别杂色』者,杂色,杂色且彼等为广大者,杂色广大,杂色广大且彼等为楼阁者,……乃至……楼阁,极度高耸者,极高耸,极高耸且彼等为殊胜楼阁者,极高耸殊胜楼阁,依偈颂结构而有字母省略,杂色广大且彼等为极高耸殊胜楼阁者,杂色广大极高耸殊胜楼阁,以彼等装饰、庄严者,杂色……乃至……装饰,于彼处。『遮蔽日光』者,保护者,楼阁。『从各处来而住于此』者,住处,宫殿、重阁、楼台等。『以众多』者,以许多。『极度』者,以超越。
Dharaṇītalaṃ bhetvā uggatena viya, kharaṃ pharusaṃ kelāsasikharaṃ jitvā avahasantena viya thūpena ca upasobhite vihāreti yojanā.
『以塔庄严寺院』者,此为连结。如同破裂地面而升起一般,如同征服粗糙险峻的凯拉萨峰而傲立一般,以塔庄严寺院。
Ambuṃ dadātīti ambudo, sarade ambudo saradambudo, thullanatamahantabhāvasāmaññena saradambudena saṅkāso saradambudasaṅkāso, tasmiṃ. Sammā ussito uggatoti samussito, tasmiṃ. Olokentānaṃ, vasantānañca pasādaṃ cittassa tosaṃ janetīti pasādajananaṃ, tasmiṃ. Ettāvatā vinayavinicchayakathāya pavattitadesaṃ dasseti, ‘‘vasatā mayā’’ti kattāraṃ.
『给予水』故为『雨云』,秋季之雨云为『秋雨云』,以粗大巨大之共性,与秋雨云相似为『秋雨云相似』,于彼。『完全升起』为『高耸』,于彼。对观看者及住者生起净信、心之喜悦,故为『生净信』,于彼。至此显示律抉择论中所说之地方,『我住时』者,显示作者。
Devadattaciñcamāṇavikādīhi katāparādhassa, sītuṇhādiparissayassa ca sahanato, sasantānagatakilesādīnaṃ hananato ca sīho viyāti sīho, buddho ca so sīho cāti buddhasīho. Seṭṭhapariyāyo vā sīha-saddo, buddhaseṭṭhenāti attho. Vuttassāti desitassa. Vinayassa vinayapiṭakassa. Vinicchayoti pāṭhāgato ceva aṭṭhakathāgato ca ācariyaparamparābhato ca vinicchayo. Buddhasīhanti evaṃnāmakaṃ mahātheraṃ. Samuddissāti uddisitvā, tena kataāyācanaṃ paṭiccāti vuttaṃ hoti. Iminā bāhiranimittaṃ dassitaṃ.
因忍受迭瓦达德、准吉玛纳维咖等所作之罪过,及寒热等危难,又因杀灭自相续中之烦恼等,故如狮子,是佛又是狮子,故为『佛狮子』。或『狮子』一词为最胜之同义语,意为『以佛最胜』。『所说』者,已宣说之。『律』者,律藏。『抉择』者,经文所至之抉择,及注疏所至之抉择,及从师师相承而来之抉择。『佛狮子』者,如是名之大长老。『为对象』者,对之作意,意为因彼所作之请求。以此显示外在因缘。
Ayaṃ vinicchayo mama saddhivihārikaṃ buddhasīhaṃ samuddissa bhikkhūnaṃ hitatthāya samāsato varapāsāde vasatā mayā katoti yojanā.
此抉择为对象我之同住弟子佛狮子,为诸比库之利益,我住于殊胜宫殿时以略说方式所作,此为连结。
Kimatthāyāti āha ‘‘vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena cā’’ti, anupādisesena nibbānapariyantānisaṃsassa vinayapiṭakassa pakaraṇassa ganthavasena samāsetvā atthavasena suṭṭhu vinicchitattā sukhena ceva acirena ca avabodhanatthanti vuttaṃ hoti. Bhikkhūnanti padhānanidassanaṃ, ekasesaniddeso vā heṭṭhā –
『为何目的』,答曰『为通达律,且易且速』,因律藏之论典以经文方式略集,以义理方式善加抉择,直至无余依涅槃为终极利益,故为易且速通达之目的,如是所说。『诸比库』者,为主要之举示,或为一余之指示,于下文——
‘‘Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca hitatthāya samāhito. Pavakkhāmī’’ti (vi. vi. ganthārambhakathā 2) –
『为诸比库与诸比库尼之利益而专注,我将宣说』,于论藏开始语中——
Āraddhattā. Iminā payojanaṃ dassitaṃ.
「已着手」者。以此显示目的。
§3179
3179. Evaṃ desakattunimittapayojanāni dassetvā kālaniyamaṃ dassetumāha ‘‘accutā’’tiādi. Vikkamanaṃ vikkanto, vikkamoti attho. Accutaṃ kenaci anabhibhūtaṃ, tañca taṃ vikkantañcāti accutavikkantaṃ, accutassa nārāyanassa viya accutavikkantaṃ etassāti accutaccutavikkanto. Ko so? Rājā, tasmiṃ. Kalambhakulaṃ nandayatīti kalambhakulanandano, tasmiṃ. Iminā tassa kulavaṃso nidassito. Kalambhakulavaṃsajāte accutaccutavikkantanāme coḷarājini mahiṃ coḷaraṭṭhaṃ samanusāsante sammā anusāsante sati tasmiṃ coḷarājini rajjaṃ kārente sati ayaṃ vinicchayo mayā āraddho ceva samāpito cāti. Iminā kālaṃ nidasseti.
如是显示说者、作者、相、目的后,为显示时节限定,故说「阿咕达」等。「威坎达」者,已跨越,有跨越之义。「阿咕达」者,不为任何所胜,彼与彼跨越者为阿咕达威坎达,如阿咕达那拉亚那之阿咕达威坎达,此者为阿咕达阿咕达威坎达。谁是彼?王,于彼。「咖兰巴库喇难德那」者,令咖兰巴家族欢喜者,于彼。以此显示彼之家族世系。于咖兰巴家族世系所生、名为阿咕达阿咕达威坎达之国拉王统治大地、统治国拉国土时,正确教导时,于彼国拉王行王政时,此决择由我已着手且已完成。以此显示时节。
§3180
3180. Idāni imaṃ vinayavinicchayappakaraṇaṃ karontena attano puññasampadaṃ sakalalokahitatthāya pariṇāmento āha ‘‘yathā’’tiādi. Ayaṃ vinayavinicchayo antarāyaṃ vinā yathā siddhiṃ nipphattiṃ patto, tathā sattānaṃ dhammasaṃyutā kusalanissitā saṅkappā cittuppādā, adhippetatthā vā sabbe antarāyaṃ vinā sijjhantu nippajjantūti yojanā.
今作此律决择者,回向自己之福德圆满为一切世间利益之故,说「如」等。此律决择无障碍而如何达成、达到成就,如是众生之与法相应、依善之思、心生起,或所期望之义,一切无障碍而成就、成就,此为连结。
§3181
3181. Teneva puññapphalabhāvena sakalalokahitekahetuno bhagavato sāsanassa ciraṭṭhitimāsīsanto āha ‘‘yāva tiṭṭhatī’’tiādi. ‘‘Mandāro’’ti vuccati sītasiniddhaekapabbatarājā. Kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito niggamappadeso ‘‘kandaro’’ti vuccati. Sītasiniddhavipulapulinatalehi, sandamānasātasītalapasannasalilehi, kīḷamānanānappakāramacchagumbehi, ubhayatīrapupphaphalapallavālaṅkatatarulatāvanehi, kūjamānasukasālikakaokilamayūrahaṃsādisakuntābhirutehi, tattha tattha paribhamantabhamarāmavajjāhi ca cāru manuññā kandarā etassāti cārukandaro. Kali vuccati aparādho, taṃ sāsati hiṃsati apanetīti kalisāsanaṃ. ‘‘Kalusāsana’’nti vā pāṭho. Kalusaṃ vuccati pāpaṃ, taṃ asati vikkhipati dūramussārayatīti kalusāsanaṃ, pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhātaṃ tividhasāsanaṃ.
以彼福德果之状态,为一切世间利益之唯一因之世尊教法之久住而祝愿,故说「乃至住」等。「曼达罗」者,称为清凉柔软之一山王。「甘」者称为水,由彼流出之出处「甘达罗」者称为。以清凉柔软广大沙滩之地,以流动悦意清凉清净之水,以游戏种种鱼群,以两岸花果嫩叶庄严之树蔓林,以鸣叫之鹦鹉八哥杜鹃孔雀天鹅等鸟之音,以彼处彼处回旋之蜂群之嗡嗡声,可爱悦意之甘达罗属此者为佳美甘达罗。「咖离」者称为过失,彼教诫、伤害、除去者为咖离萨萨那。或「咖卢萨萨那」为读法。「咖卢萨」者称为恶,彼投掷、散布、远离者为咖卢萨萨那,名为教理、行道、通达之三种教法。
§3182
3182. Evaṃ okassa diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthahitasādhakassa sāsanassa ciraṭṭhitiṃ patthetvā teneva puññakammānubhāvena lokassa diṭṭhadhammikatthahetumāsīsanto āha ‘‘kāle’’tiādi. Kāleti sassasamiddhīnaṃ anurūpe kāle. Sammā pavassantūti avuṭṭhiativuṭṭhidosarahitā yathā sassādīni sampajjanti, tathā vassaṃ vuṭṭhidhāraṃ pavassantūti attho. Vassavalāhakāti vassavalāhakādhiṭṭhitā pajjunnadevaputtā. Mahīpālāti rājāno. Dhammatoti dasarājadhammato. Sakalaṃ mahinti pathavinissitasabbajanakāyaṃ.
如是祈愿如此现法、来世、胜义利益之成就者之教法久住后,以彼福德业之威力,为世间现法利益之因而祝愿,故说「时」等。「时」者,于谷物成就之适当时节。「正确降下」者,无不雨、过雨之过失,如是谷物等成就,如是雨、雨流降下,此为义。「瓦萨瓦喇哈咖」者,住于瓦萨瓦喇哈咖之帕炬那天子。「玛希巴喇」者,诸王。「达马多」者,从十王法。「萨咖喇玛希」者,依地之一切人众。
§3183
3183. Evaṃ sabbalokassa lokiyalokuttarasampattisādhanatthāya attano puññapariṇāmaṃ katvā idāni viditalokuttarasampattinipphādanavaseneva puññapariṇāmaṃ karonto āha ‘‘ima’’ntiādi. Iminā attano viracitaṃ paccakkhaṃ vinicchayamāha. Sārabhūtanti sīlasārāditividhasikkhāsārassa pakāsanato hatthasāramiva bhūtaṃ. Hitanti tadatthe paṭipajjantānaṃ anupādisesanibbānāvasānassa hitassa āvahanato, saṃsāradukkhassa ca vūpasamanato amatosadhaṃ viya hitaṃ. Atthayuttanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vinayanādīhi yuttattā atthayuttaṃ. Karontenāti racayantena mayā. Yaṃ puññaṃ pattanti kārakaṃ punātīti puññaṃ, pujjabhavaphalanipphādanato vā ‘‘puñña’’nti saṅkhaṃ gataṃ yaṃ kusalakammaṃ aparimeyyabhavapariyantaṃ pasutaṃ adhigataṃ. Tena puññena hetubhūtena. Ayaṃ lokoti ayaṃ sakalopi sattaloko. Munindappayātanti munindena sammāsambuddhena sampattaṃ. Vītasokanti vigatasokaṃ. Sokaparidevadukkhadomanassaupāyāsādīhi vigatattā, tesaṃ nikkamananimittattā ca apagatasokādisaṃsāradukkhaṃ. Sivaṃ puraṃ nibbānapuraṃ pāpuṇātu sacchikarotu, kilesaparinibbānena, anupādisesāya nibbānadhātuyā ca parinibbātūti vuttaṃ hoti.
如是为一切世间之世间出世间成就之成就之故,作自己之福德回向后,今仅以了知出世间成就之产生而作福德回向,故说「此」等。以此说自己所作之现前决择。「萨喇普德」者,从显示戒精华等三种学精华之精华,如手精华而成。「希德」者,从为彼义而行道者之无余依涅槃终结之利益之带来,及从轮回苦之止息,如甘露药而利益。「阿塔尤德」者,从现法、来世、胜义以律等相应之故为阿塔尤德。「咖龙德那」者,由我作。「雅玛本雅玛巴德」者,「咖喇咖玛本那帝」为福德,从可敬有果之产生,或称为「本雅」之善业,无量有之边际,已生、已得。以彼福德为因。「阿雅玛罗咖」者,此一切有情世间。「穆宁德巴亚德」者,由穆宁德、正自觉者所达到。「维德索咖」者,离去忧。从离去忧、悲、苦、忧恼、恼害等,从彼等之出离相,离去忧等轮回苦。「希瓦玛布喇玛」者,达到涅槃城、现证,从烦恼般涅槃,及以无余依涅槃界而般涅槃,此为所说。
Iti tambapaṇṇiyenātiādi pakaraṇakārakassa pabhavasuddhibāhusaccādiguṇamukhena pakaraṇe gāravaṃ janetukāmena etassa sissena ṭhapitaṃ vākyaṃ.
「如是,由铜洲者」等,此乃论书作者之弟子所置之语句,欲以出身清净、多闻等功德之门,于论书中生起敬重。
Tattha tambapaṇṇiyenāti tambapaṇṇimhi jāto, tattha vidito, tato āgatoti vā tambapaṇṇiyo, tena. Byākaraṇamavecca adhītavāti veyyākaraṇo, paramo ca uttamo ca so veyyākaraṇo cāti paramaveyyākaraṇo, tena. Tīṇi piṭakāni samāhaṭāni, tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samāhāro vā tipiṭakaṃ, nīyanti bujjhīyanti seyyatthikehīti nayā, nayanti vā etehi lokiyalokuttarasampattiṃ visesenāti nayā, pāḷinayaatthanayaekattanayādayova, tipiṭake āgatā nayā tipiṭakanayā, vidhānaṃ pasāsanaṃ, pavattanaṃ vā vidhi, tipiṭakanayānaṃ vidhi tipiṭakanayavidhi, tipiṭakanayavidhimhi kusalo tipiṭakanayavidhikusalo, tena.
其中,「由铜洲者」,谓生于铜洲,于彼处知名,或从彼处来者,为铜洲人,由彼。「通晓文法而学习」者,为文法师,最上且殊胜之文法师,为最上文法师,由彼。三藏被集合,或三藏之集合为三藏,由此等被引导、被了知者为法,或由此等引导世间出世间之成就,特别地,为法,即圣典法、义理法、一性法等,三藏中所来之法为三藏法,规定、教示,或施设为规则,三藏法之规则为三藏法规则,于三藏法规则中善巧者为三藏法规则善巧者,由彼。
Paramā ca te kavijanā cāti paramakavijanā, paramakavijanānaṃ hadayāni paramakavijanahadayāni, padumānaṃ vanāni padumavanāni, paramakavijanahadayāni ca tāni padumavanāni cāti paramakavijanahadayapadumavanāni, tesaṃ vikasanaṃ bodhaṃ sūriyo viya karotīti paramakavijanahadayapadumavanavikasanakaro, tena. Kavī ca te varā cāti kavivarā, kavīnaṃ varāti vā kavivarā, kavivarānaṃ vasabho uttamo kavivaravasabho, tena, kavirājarājenāti attho.
「最上且彼等为诗人」者,为最上诗人,最上诗人之心为最上诗人心,莲花之林为莲花林,最上诗人心与彼等莲花林,为最上诗人心莲花林,令彼等开放、觉悟,如太阳者,为最上诗人心莲花林开放者,由彼。「诗人且彼等为殊胜者」,为殊胜诗人,或诗人中之殊胜者为殊胜诗人,殊胜诗人之牛王、最上者为殊胜诗人牛王,由彼,义为诗王中之王。
Paramā ca sā rati cāti paramarati, paramaratiṃ karontīti paramaratikarāni, varāni ca tāni madhurāni cāti varamadhurāni, varamadhurāni ca tāni vacanāni cāti varamadhuravacanāni, paramaratikarāni ca tāni varamadhuravacanāni cāti paramaratikaravaramadhuravacanāni, uggiraṇaṃ kathanaṃ uggāro, paramaratikaravaramadhuravacanānaṃ uggāro etassāti parama…pe… vacanuggāro, tena. Uragapuraṃ paramapaveṇigāmo assa nivāsoti uragapuro, tena. Buddhadattenāti evaṃnāmakena therena, ācariyabuddhadattattherenāti attho. Ayaṃ vinayavinicchayo racitoti sambandho.
「最上且彼为喜悦」者,为最上喜悦,作最上喜悦者为作最上喜悦,「殊胜且彼等为甘美」者,为殊胜甘美,殊胜甘美且彼等为语言者,为殊胜甘美语言,作最上喜悦且彼等为殊胜甘美语言者,为作最上喜悦殊胜甘美语言,吐出、说出为吐露,作最上喜悦殊胜甘美语言之吐露为彼之,为最上……乃至……语言吐露者,由彼。「龙城为最上卓越之村,彼之住处」者,为龙城人,由彼。「由佛授」者,由如是名之长老,义为由老师佛授长老。此律决择被造作,为连结。
Niṭṭhitā cāyaṃ vinayatthasārasandīpanī nāma · 此名为《律义精要明灯》的作品也已终了，
Vinayavinicchayavaṇṇanā. · 即《律抉择注》。
Vinayavinicchaya-ṭīkā samattā. · 《律抉择复注》完毕。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者