Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā · 杂项抉择论解释
Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā杂项决疑论释
§3029
3029.Chattaṃpaṇṇamayaṃ kiñcīti tālapaṇṇādipaṇṇacchadanaṃ yaṃ kiñci chattaṃ. Bahīti upari. Antoti heṭṭhā. Sibbitunti rūpaṃ dassetvā sūcikammaṃ kātuṃ.
「叶制伞」者,任何以多罗叶等叶片覆盖之伞。「外」者,上方。「内」者,下方。「缝」者,显示形状而作针线工作。
§3030
3030.Paṇṇeti chadanapaṇṇe. Aḍḍhacandanti aḍḍhacandākāraṃ. Makaradantakanti makaradantākāraṃ, yaṃ ‘‘girikūṭa’’nti vuccati. Chindituṃ na vaṭṭatīti sambandho. Mukhavaṭṭiyā nāmetvā baddhapaṇṇakoṭiyā vā matthakimaṇḍalakoṭiyā vā girikūṭādiṃ karonti, iminā taṃ paṭikkhittaṃ. Daṇḍeti chattadaṇḍe. Ghaṭakanti ghaṭākāro. Vāḷarūpaṃ vāti byagghādivāḷānaṃ rūpakaṃ vā. Lekhāti ukkiritvā vā chinditvā vā cittakammavasena vā katarāji.
「叶」者,覆盖之叶片。「半月」者,半月形状。「摩咖罗齿」者,摩咖罗齿形状,即所谓『山峰』。「不允许切割」,此为连接。以口缘之名,或以绑结叶端,或以顶部圆圈之端,作山峰等形,以此禁止彼。「柄」者,伞柄。「壶」者,壶形。「兽形」者,虎等兽类之形状。「线条」者,或雕刻、或切割、或以绘画工作而作之线列。
§3031
3031.Pañcavaṇṇānaṃ suttānaṃ antare nīlādiekavaṇṇena suttena thiratthaṃ chattaṃ anto ca bahi ca sibbituṃ vā chattadaṇḍaggāhakasalākapañjaraṃ thiratthaṃ vinandhituṃ vā vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Pañcavaṇṇānaṃ ekavaṇṇena thirattha’’nti iminā anekavaṇṇehi suttehi vaṇṇamaṭṭhatthāya sibbituñca vinandhituñca na vaṭṭatīti dīpeti.
「在五色线之间,以蓝色等单色线为坚固之故,允许在伞之内外缝制,或为坚固之故,允许绑结伞柄握持之竹笼」,此为连接。以「五色中以单色为坚固」此句,显示不允许以多种颜色之线为色彩装饰之故而缝制及绑结。
Potthakesu pana ‘‘pañcavaṇṇenā’’ti pāṭho dissati, tassa ekavaṇṇena, pañcavaṇṇena vā suttena thiratthaṃ sibbituṃ, vinandhituṃ vā vaṭṭatīti yojanā kātabbā hoti, so ettheva heṭṭhā vuttena –
然而在诸写本中见有「以五色」之读法,其连接应作:允许以单色线或五色线为坚固之故而缝制、绑结。彼唯于此下文所说——
‘‘Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭatī’’ti –
「以五色线,不允许缝制」——
Pāṭhena ca ‘‘keci tālapaṇṇacchattaṃ anto vā bahi vā pañcavaṇṇena suttena sibbantā vaṇṇamaṭṭhaṃ karonti, taṃ na vaṭṭati. Ekavaṇṇena pana nīlena vā pītakena vā yena kenaci suttena anto vā bahi vā sibbituṃ chattadaṇḍaggāhakaṃ salākapañjaraṃ vā vinandhituṃ vaṭṭati, tañca kho thirakaraṇatthaṃ, na vaṇṇamaṭṭhatthāyā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.85 pāḷimuttakavinicchaya) aṭṭhakathāpāṭhena ca virujjhati, tasmā so na gahetabbo.
此读法与「某些人以五色线在多罗叶伞之内或外缝制而作色彩装饰,此不允许。然而允许以单色,或以蓝色、或以黄色、或以任何线在内或外缝制,或绑结伞柄握持之竹笼,且彼唯为坚固之故,非为色彩装饰之故」此注疏文及注疏读法相违,故不应取彼。
§3032
3032.Lekhāvā pana kevalāti yathāvuttappakārā salākalekhā vā. Chinditvāti ukkiritvā kataṃ chinditvā. Ghaṃsitvāti cittakammādivasena kataṃ ghaṃsitvā.
「仅仅刻纹」者,如前所说种类的筹刻纹。「切断后」者,挖刻后制作,切断后。「磨擦后」者,以绘画等方式制作,磨擦后。
§3033
3033.Daṇḍabundamhīti chattadaṇḍassa pañjare gāhaṇatthāya phālitabundamhi, mūleti attho. Ayamettha nissandehe vuttanayo. Khuddasikkhāgaṇṭhipade pana ‘‘chattapiṇḍiyā mūle’’ti vuttaṃ. Ahichattakasaṇṭhānanti phullaahichattākāraṃ. Rajjukehi gāhāpetvā daṇḍe bandhanti, tasmiṃ bandhaṭṭhāne valayamiva ukkiritvā uṭṭhāpetvā. Bandhanatthāyāti vātena yathā na calati, evaṃ rajjūhi daṇḍe pañjarassa bandhanatthāya. Ukkiritvā katā lekhā vaṭṭatīti yojanā. Yathāha – ‘‘vātappahārena acalanatthaṃ chattamaṇḍalikaṃ rajjukehi gāhāpetvā daṇḍe bandhanti, tasmiṃ bandhanaṭṭhāne valayamiva ukkiritvā lekhaṃ ṭhapenti, sā vaṭṭatī’’ti. ‘‘Sacepi na bandhanti, bandhanārahaṭṭhānattā valayaṃ ukkirituṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.
「在伞柄孔中」者,在伞柄的框架中为了握持而劈开的孔中,根部之义。此处这是无疑所说之法。但在《小学处纲要》中说「在伞盖根部」。「蛇伞形状」者,盛开的蛇伞形状。以绳索使之握持后绑在柄上,在那绑缚处如环一般挖刻后竖立。「为了绑缚」者,为了以绳索将框架绑在柄上,使其不被风吹动。挖刻后制作的刻纹是允许的,这是连接。如所说:「为了不被风吹动,以绳索使伞盖握持后绑在柄上,在那绑缚处如环一般挖刻后设置刻纹,那是允许的。」在《纲要》中说:「即使不绑缚,因为是应绑缚之处,挖刻环是允许的。」
§3034
3034.Samaṃ satapadādīnanti satapadādīhi sadisaṃ, tulyatthe karaṇavacanappasaṅge sāmivacanaṃ.
「与百足虫等相同」者,与百足虫等相似,在同等义中工具格的场合,使用属格。
§3035
3035.Pattassa pariyante vāti anuvātassa ubhayapariyante vā. Pattamukhepi vāti dvinnaṃ ārāmavitthārapattānaṃ saṅghaṭitaṭṭhāne kaṇṇepi vā, ekasseva vā pattassa ūnapūraṇatthaṃ saṅghaṭitaṭṭhānepi vā. Veṇinti kudrūsasīsākārena sibbanaṃ. Keci ‘‘varakasīsākārenā’’ti vadanti. Saṅkhalikanti biḷāladāmasadisaṃ sibbanaṃ. Keci ‘‘satapadisama’’nti vadanti.
「在钵的边缘」者,在边缘的两边。「或在钵口」者,在两块园林宽度布片的接合处,或在边上,或在单一布片的接合处为了补足不足。「藤」者,以库德鲁萨穗形状缝纫。有些人说「以瓦拉咖穗形状」。「链」者,如猫项圈般的缝纫。有些人说「与百足虫相同」。
§3036
3036.Paṭṭanti paṭṭampi. Aṭṭhakoṇādiko vidhi pakāro etassāti aṭṭhakoṇādikavidhi, taṃ. ‘‘Aṭṭhakoṇādika’’nti gāthābandhavasena niggahitāgamo. ‘‘Aṭṭhakoṇādikaṃ vidhi’’nti etaṃ ‘‘paṭṭa’’nti etassa samānādhikaraṇavisesanaṃ, kiriyāvisesanaṃ vā, ‘‘karontī’’ti iminā sambandho. Atha vā paṭṭanti ettha bhummatthe upayogavacanaṃ, paṭṭeti attho. Imasmiṃ pakkhe ‘‘aṭṭhakoṇādika’’nti upayogavacanaṃ. ‘‘Vidhi’’nti etassa visesanaṃ. Idha vakkhamānacatukoṇasaṇṭhānato aññaṃ aṭṭhakoṇādikaṃ nāmaṃ. Tatthāti tasmiṃ paṭṭadvaye. Agghiyagadārūpanti agghiyasaṇṭhānañceva gadāsaṇṭhānañca sibbanaṃ. Muggaranti laguḷasaṇṭhānasibbanaṃ. Ādi-saddena cetiyādisaṇṭhānānaṃ gahaṇaṃ.
「布片」者,也是布片。「八角等方式」者,此之方式、方法是八角等的,那个。「八角等」者,依偈颂结构而有鼻音增加。「八角等方式」这是「布片」这个词的同格限定语,或是动作的限定语,与「制作」这个词连接。或者,「布片」在此处是依格用法,布片之义。在此解释中,「八角等」是依格用法。「方式」是其限定语。此处所说的八角等名称,是异于将要说的四角形状的。「在那里」者,在那布片对中。「斧形与棒形」者,斧形状以及棒形状的缝纫。「锤」者,棍棒形状的缝纫。以「等」字摄取塔等形状。
§3037
3037.Tatthāti paṭṭadvaye tasmiṃ ṭhāne. Kakkaṭakakkhīnīti kuḷīraacchisadisāni sibbanavikārāni. Uṭṭhāpentīti karonti. Tatthāti tasmiṃ gaṇṭhikapāsakapaṭṭake. Suttāti koṇato koṇaṃ sibbitasuttā ceva caturasse sibbitasuttā ca. Piḷakāti tesameva suttānaṃ nivattetvā sibbitakoṭiyo ca. Duviññeyyāvāti rajanakāle duviññeyyarūpā anoḷārikā dīpitā vaṭṭantīti. Yathāha – ‘‘koṇasuttapiḷakā ca cīvare ratte duviññeyyarūpā vaṭṭantī’’ti.
「在那里」者,在布片对中,在那处。「蟹爪」者,如螃蟹眼般的缝纫变化。「竖立」者,制作。「在那里」者,在那结纽带布片中。「线」者,从角到角缝纫的线以及在四方形中缝纫的线。「球」者,那些线本身折回后缝纫的端点。「难以识别」者,在染色时难以识别形状、不粗显、明显是允许的。如所说:「角线与球在衣染色后难以识别形状是允许的。」
§3038
3038.Gaṇṭhipāsakapaṭṭakāti gaṇṭhikapaṭṭakapāsakapaṭṭakāti yojanā. Kaṇṇakoṇesu suttānīti cīvarakaṇṇesu suttāni ceva gaṇṭhikapāsakapaṭṭānaṃ koṇesu suttāni ca chindeyya. Ettha ca cīvare āyāmato, vitthārato ca sibbitvā anuvātato bahi nikkhantasuttaṃ cīvaraṃ rajitvā sukkhāpanakāle rajjuyā vā cīvaravaṃse vā bandhitvā olambituṃ anuvāte baddhasuttāni ca kaṇṇasuttāni nāma. Yathāha – ‘‘cīvarassa kaṇṇasuttakaṃ na vaṭṭati, rajitakāle chinditabbaṃ. Yaṃ pana ‘anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttaka’nti (mahāva. 344) evaṃ anuññātaṃ, taṃ anuvāte pāsakaṃ katvā bandhitabbaṃ, rajanakāle lagganatthāyā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.85 pāḷimuttakavinicchaya).
「结带片」者,应连读为「结片带片」。「角隅之线」者,应剪断衣角之线,以及结片、带片诸隅之线。此中,衣依长度与宽度缝制后,将顺风向外伸出之线剪齐,于晾干时以绳或衣竿系缚悬挂,顺风系缚之线称为「角线」。如所说:「衣之角线不许可,染时应剪断。然而『诸比库,我允许角线』如是所允许者,应于顺风处作带系缚,染时为了悬挂之故。」
§3039
3039.Sūcikammavikāraṃ vāti cīvaramaṇḍanatthāya nānāsuttakehi satapadisadisaṃ sibbantā āgantukapaṭṭaṃ ṭhapenti, evarūpaṃ sūcikammavikāraṃ vā. Aññaṃ vā pana kiñcipīti aññampi yaṃ kiñci mālākammamigapakkhipādādikaṃ sibbanavikāraṃ. Kātunti sayaṃ kātuṃ. Kārāpetunti aññena vā kārāpetuṃ.
「或针作变形」者,为装饰衣故,以种种线缝制类似百叶之客片,如是之针作变形。「或其他任何」者,其他任何花作、兽翼足等缝制变形。「作」者,自己作。「使作」者,或令他人作。
§3040
3040. Yo bhikkhu paraṃ uttamaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ abhipatthayaṃ patthayanto kañjipiṭṭhakhaliallikādīsu cīvaraṃ pakkhipati, tassa pana bhikkhuno dukkaṭā mokkho na vijjatīti yojanā. Kañjīti vāyanatantamakkhanakañjisadisā thūlākañji. Piṭṭhanti taṇḍulapiṭṭhaṃ. Taṇḍulapiṭṭhehi pakkā khali. Allikāti niyyāso. Ādi-saddena lākhādīnaṃ gahaṇaṃ.
「若比库希求他人之最上色相,欲求而将衣投入米汁、面粉、碱液、树脂等中」,然而彼比库之恶作无有解脱,应如是连读。「米汁」者,类似煮纱线之粗米汁。「面粉」者,米粉。以米粉煮成之碱液。「树脂」者,树液。以「等」字摄取紫胶等。
§3041
3041. Cīvarassa karaṇe karaṇakāle samuṭṭhitānaṃ sūcihatthamalādīnaṃ dhovanatthaṃ, kiliṭṭhakāle ca dhovanatthaṃ kañjipiṭṭhikhaliallikādīsu pakkhipati, vaṭṭatīti yojanā.
「于衣之制作时,为洗净制作时生起之针、手、污垢等,以及污秽时为洗净故,投入米汁、面粉、碱液、树脂等中,许可」,应如是连读。
§3042
3042.Tatthāti yena kasāvena cīvaraṃ rajati, tasmiṃ rajane cīvarassa sugandhabhāvatthāya gandhaṃ vā ujjalabhāvatthāya telaṃ vā vaṇṇatthāya lākhaṃ vā. Kiñcīti evarūpaṃ yaṃ kiñci.
「于彼」者,于以何种赤褐色染衣,于彼染中,为衣之香故投入香,或为明净故投入油,或为色故投入紫胶。「任何」者,如是任何。
§3043
3043.Maṇināti pāsāṇena. Aññenapi ca kenacīti yena ujjalaṃ hoti, evarūpena muggarādinā aññenāpi kenaci vatthunā. Doṇiyāti rajanambaṇe. Na ghaṃsitabbaṃ hatthena gāhetvā na ghaṭṭetabbaṃ.
「以石」者,以石块。「或以其他任何」者,以令明净之物,如是以槌等其他任何物。「于槽中」者,于染槽中。「不应摩擦」者,不应以手握持摩擦。
§3044
3044. Rattaṃ cīvaraṃ hatthehi kiñci thokaṃ paharituṃ vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Yattha pakkarajanaṃ pakkhipanti, sā rajanadoṇi, tattha aṃsabaddhakakāyabandhanādiṃ ghaṭṭetuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.
「染色衣以手稍加拍打是允许的」,此为连接。「在投入染料之处,即染料桶,在其中浸泡肩带、腰带等是允许的」,此于结点处已说。
§3045
3045.Gaṇṭhiketi veḷudantavisāṇādimayagaṇṭhike. Lekhā vāti vaṭṭādibhedā lekhā vā. Piḷakā vāti sāsapabījasadisā khuddakapubbuḷā vā. Pāḷikaṇṇikabhedakoti maṇikāvaḷirūpapupphakaṇṇikarūpabhedako. Kappabinduvikāro vā na vaṭṭatīti yojanā.
「结」者,竹、牙、角等所制之结。「或线」者,圆形等种类之线,或。「或疱」者,如芥子相似之小水泡,或。「破坏宝石耳饰形」者,破坏宝石串形、花耳饰形。「或不允许变更适宜点」,此为连接。
§3046
3046.Āraggenāti ārakaṇṭakaggena, sūcimukhena vā. Kācipi lekhāti vaṭṭakagomuttādisaṇṭhānā yā kācipi rāji.
「以针尖」者,以针刺之尖端,或以针口。「任何线」者,圆形、牛尿等形状之任何列。
§3047
3047.Bhamaṃ āropetvāti bhame alliyāpetvā.
「使转于轮」者,使附着于轮。
§3048
3048.Pattamaṇḍalaketi patte chavirakkhanatthāya tipusīsādīhi kate pattassa heṭṭhā ādhārādīnaṃ upari kātabbe pattamaṇḍalake. Bhittikammanti vibhattaṃ katvā nānākārarūpakakammacittaṃ. Yathāha ‘‘na bhikkhave citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatānī’’ti (cūḷava. 253). Tatthāti tasmiṃ pattamaṇḍale. Assāti bhikkhussa. Makaradantakanti girikūṭākāraṃ.
「钵垫」者,为护钵之皮,以三层皮等所作,置于钵下、座等上应作之钵垫。「壁画工」者,分别作成种种形状图像之心画。如所说:『诸比库,不应持有彩绘钵垫、充满图像、作成壁画者』。「于其」者,于彼钵垫。「其」者,比库之。「摩咖罗齿」者,山峰形。
§3049
3049. Mukhavaṭṭiyaṃ yā lekhā parissāvanabandhanatthāya anuññātā, taṃ lekhaṃ ṭhapetvā dhammakaraṇacchatte vā kucchiyaṃ vā kācipi lekhā na vaṭṭatīti yojanā.
「于口边之线,为系缚滤水囊而允许者,除彼线外,于法轮伞或腹部任何线皆不允许」,此为连接。
§3050
3050.Tahiṃ tahinti mattikāya tattha tattha. Tanti tathākoṭṭitadiguṇasuttakāyabandhanaṃ.
「处处」者,于泥土中之处处也。「绳」者,如是击打之双层线绳身带也。
§3051
3051. Antesu daḷhatthāya dasāmukhe diguṇaṃ katvā koṭṭenti, vaṭṭatīti yojanā. Cittikampīti mālākammalatākammacittayuttampi kāyabandhanaṃ.
「于边缘」者,为使坚固,于十指处作双层而击打,是适当也,此为连结。「有图案者」者,具花环工、藤蔓工、图案之身带也。
§3052
3052.Akkhīnīti kuñjarakkhīni. Tatthāti kāyabandhane vaṭṭatīti kā kathā. Uṭṭhāpetunti ukkirituṃ.
「眼」者,象眼也。「于彼」者,于身带中,何须说适当耶。「使竖立」者,为使竖起也。
§3053
3053.Ghaṭanti ghaṭasaṇṭhānaṃ. Deḍḍubhasīsaṃ vāti udakasappasīsamukhasaṇṭhānaṃ vā. Yaṃ kiñci vikārarūpaṃ dasāmukhe na vaṭṭatīti yojanā.
「瓶」者,瓶之形状也。「或蛙头」者,或水蛇头口之形状也。任何变形之色,于十指处不适当,此为连结。
§3054
3054.Macchakaṇṭanti macchakaṇṭakākāraṃ. Khajjūripattakākāranti khajjūripattasaṇṭhānaṃ. Macchakaṇṭaṃ vā maṭṭhaṃ paṭṭikaṃ vā khajjūripattakākāraṃ vā ujukaṃ katvā koṭṭitaṃ vaṭṭatīti yojanā. Ettha ca ubhayapassesu macchakaṇṭakayuttaṃ macchassa piṭṭhikaṇṭakaṃ viya yassa paṭṭikāya vāyanaṃ hoti, idaṃ kāyabandhanaṃ macchakaṇṭakaṃ nāma. Yassa khajjūripattasaṇṭhānamiva vāyanaṃ hoti, taṃ khajjūripattakākāraṃ nāma.
「鱼刺」者,鱼刺之形也。「枣叶形」者,枣叶之形状也。鱼刺或平坦之布片或枣叶形,作直而击打者,是适当也,此为连结。于此,两边具鱼刺者,如鱼之背刺,其布片之编织如是者,此身带名为鱼刺。其编织如枣叶形者,彼名为枣叶形。
§3055
3055. Pakativītā paṭṭikā. Sūkarantaṃnāma kuñcikākosakasaṇṭhānaṃ. Tassa duvidhassa kāyabandhanassa. Tattha rajjukā sūkarantānulomikā, dussapaṭṭaṃ paṭṭikānulomikaṃ. Ādi-saddena muddikakāyabandhanaṃ gahitaṃ, tañca sūkarantānulomikaṃ. Yathāha – ‘‘ekarajjukaṃ, pana muddikakāyabandhanañca sūkarantakaṃ anulometī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 278). Tattha ekarajjukā nāma ekavaṭṭā. Bahurajjukassa akappiyabhāvaṃ vakkhati. ‘‘Muddikakāyabandhanaṃ nāma caturassaṃ akatvā sajjita’’nti gaṇṭhipade vuttaṃ.
「本来之」者,布片也。「猪鼻」者,名为钥匙鞘之形状也。彼二种身带中,于彼,绳索随顺猪鼻,布片随顺布片。以「等」字,摄取印章身带,彼亦随顺猪鼻。如所说:『一绳索,而印章身带与猪鼻相随顺』。于彼,一绳索者,名为一圈也。多绳索之不适当性,将说之。『印章身带者,名为不作四方而系缚』,于结目中已说。
§3056
3056.Murajaṃ nāma murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ. Veṭhetvāti nānāsuttehi veṭhetvā. Sikkhābhājanavinicchaye pana ‘‘bahukā rajjuyo ekato katvā ekāya rajjuyā veṭhitaṃ murajaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Maddavīṇaṃ nāma pāmaṅgasaṇṭhānaṃ. Deḍḍubhakaṃ nāma udakasappasīsasadisaṃ. Kalābukaṃ nāma bahurajjukaṃ. Rajjuyoti ubhayakoṭiyaṃ ekato abaddhā bahū rajjuyo, tathā baddhā kalābukaṃ nāma hotīti. Na vaṭṭantīti murajādīni imāni sabbāni kāyabandhanāni na vaṭṭanti. Purimā dveti murajaṃ, maddavīṇañcāti dve. ‘‘Dasāsu siyu’’nti vattabbe gāthābandhavasena vaṇṇalopena ‘‘dasā siyu’’nti vuttaṃ. Yathāha – ‘‘murajaṃ maddavīṇa’nti idaṃ dasāsuyeva anuññāta’’nti (cūḷava. aṭṭha. 278).
「穆拉迦」者,谓依穆拉迦绳之形状缠绕而作。「缠绕」者,以种种线缠绕。然于《学处分别决疑》中说:「将众多绳索合为一处,以一绳缠绕者,名为穆拉迦。」「玛达维那」者,谓巴玛嘎形状。「迭杜巴咖」者,谓类似水蛇头。「咖拉布咖」者,谓多绳索。「绳索」者,两端未合为一处系缚之众多绳索,如是系缚者名为咖拉布咖。「不许」者,穆拉迦等此等一切身带皆不许。「前二」者,穆拉迦与玛达维那此二。应说「于十种中许」,因偈颂结构而省略字母,故说「十种中许」。如说:「『穆拉迦、玛达维那』,此唯于十种中许。」
§3057
3057.Pāmaṅgasaṇṭhānāti pāmaṅgadāmaṃ viya caturassasaṇṭhānā.
「巴玛嘎形状」者,如巴玛嘎花环之四方形状。
§3058
3058.Ekarajjumayanti nānāvaṭṭe ekato vaṭṭetvā katarajjumayaṃ kāyabandhanaṃ. Vaṭṭaṃ vaṭṭatīti ‘‘rajjukā dussapaṭṭādī’’ti ettha ekavaṭṭarajjukā gahitā, idha pana nānāvaṭṭe ekato vaṭṭetvā katāva ekarajjukā gahitā. Tañcāti tampi ekarajjukakāyabandhanaṃ. Pāmaṅgasaṇṭhānaṃ ekampi na ca vaṭṭatīti kevalampi na vaṭṭati.
「一绳所成」者,将种种绳股合为一处捻成之绳所成身带。「许捻」者,于「绳索、布条等」此处取一股捻成之绳索,然于此处则取将种种绳股合为一处捻成之一绳索。「彼亦」者,彼一绳索身带亦。「巴玛嘎形状之一种亦不许」者,完全不许。
§3059
3059. Bahū rajjuke ekato katvāti yojanā. Vaṭṭati bandhitunti murajaṃ, kalābukaṃ vā na hoti, rajjukakāyabandhanameva hotīti adhippāyo. Ayaṃ pana vinicchayo ‘‘bahū rajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ ‘bahurajjuka’nti na vattabbaṃ, taṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.85 pāḷimuttakavinicchaya) aṭṭhakathāgatova idha vutto. Sikkhābhājanavinicchaye ‘‘bahukā rajjuyo ekato katvā ekāya rajjuyā veṭhitaṃ murajaṃ nāmā’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā virujjhanato na gahetabbaṃ.
「将众多绳索合为一处」者,此为连接。「许系缚」者,非穆拉迦、非咖拉布咖,唯是绳索身带,此为意趣。然此决疑「将众多绳索合为一处,以一者连续缠绕而作,不应说为『多绳索』,彼许」,此注疏所说之决疑已于此说。于《学处分别决疑》中所说「将众多绳索合为一处,以一绳缠绕者,名为穆拉迦」,因与此相违,故不应取。
§3060
3060.Danta-saddena hatthidantā vuttā. Jatūti lākhā. Saṅkhamayanti saṅkhanābhimayaṃ. Vidhakā matāti ettha ‘‘veṭhakā’’tipi pāṭho vidhapariyāyo.
以「牙」之语词说象牙。「胶」者,虫胶。「螺所成」者,螺钿所成。「维达咖已死」者,于此「韦塔咖」亦为读法,维达之同义词。
§3061
3061.Kāyabandhanavidheti kāyabandhanassa dasāya thirabhāvatthaṃ kaṭṭhadantādīhi kate vidhe. Vikāro aṭṭhamaṅgalādiko. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne, ubhayakoṭiyanti attho. Tu-saddena ghaṭākāropi vaṭṭatīti dīpeti.
「身带之维达」者,为身带十种之坚固性,以木、牙等所作之维达。「变形」者,八吉祥等。「于彼彼处」者,于彼彼之处,义为两端。以「图」之语词显示瓶形亦许。
§3062
3062.Mālā…pe… vicittitāti mālākammalatākammehi ca migapakkhirūpādinānārūpehi ca vicittitā. Janarañjanīti bālajanapalobhinī.
「花环……乃至……装饰」者,以花环工艺、花蔓工艺,及以鹿、鸟等形像之种种色相而装饰。「令众人欢喜」者,令愚痴之人贪着。
§3064
3064.Aṭṭhaṃsā vāpīti ettha api-saddena soḷasaṃsādīnaṃ gahaṇaṃ. Vaṇṇamaṭṭhāti mālākammādivaṇṇamaṭṭhā.
「八角池」者,此处以「亦」字摄取十六角等。「色之装饰」者,花环工艺等色之装饰。
§3065
3065. Añjanisalākāpi tathā vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Añjanitthavikāya ca, nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭatī’’ti pāṭho yujjati. ‘‘Thavikāpi cā’’ti pāṭho dissati, so na gahetabbo.
「眼药棒亦如是,色之装饰不允许」,此为连结。「以眼药、皮革之加工,及以种种色之线,图画工艺不允许」,此读法相应。「皮革亦且」之读法虽可见,然不应取。
§3066
3066. Rattādinā yena kenaci ekavaṇṇena suttena pilotikādimayaṃ yaṃ kiñci sipāṭikaṃ sibbetvā vaḷañjantassa vaṭṭatīti yojanā.
「以红色等任何一种单色之线,缝制枕头等任何床席之物而使用,是允许的」,此为连结。
§3067
3067.Maṇikanti thūlapubbuḷaṃ. Piḷakanti sukhumapubbuḷaṃ. Pipphaleti vatthacchedanasatthe. Ārakaṇṭaketi pattādhāravalayānaṃ vijjhanakaṇṭake. Ṭhapetunti uṭṭhāpetuṃ. Yaṃ kiñcīti sesaṃ vaṇṇamaṭṭhampi ca.
「玛尼咖」者,粗大之水泡。「毕喇咖」者,细微之水泡。「毕帕勒」者,布之裁剪刀。「阿拉咖塔咖」者,穿刺叶托环之刺。「令立起」者,令竖立。「任何」者,其余色之装饰亦然。
§3068
3068.Daṇḍaketi pipphaladaṇḍake. Yathāha – ‘‘pipphalakepi maṇikaṃ vā piḷakaṃ vā yaṃ kiñci uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati, daṇḍake pana paricchedalekhā vaṭṭatī’’ti. Paricchedalekhāmattanti āṇibandhanaṭṭhānaṃ patvā paricchindanatthaṃ ekāva lekhā vaṭṭati. Valitvāti ubhayakoṭiyā mukhaṃ katvā majjhe valiyo gāhetvā. Nakhacchedanaṃ yasmā karonti, tasmā vaṭṭatīti yojanā.
「棒」者,毕帕勒之棒。如所说:『在毕帕勒上,令玛尼咖或毕喇咖或任何物立起,不允许;然于棒上,界限之刻线是允许的。』「仅界限之刻线」者,至达钉之系缚处,为界定之故,仅一条刻线是允许的。「折叠」者,以两端为口,于中间取折痕。「因剪指甲而作,故允许」,此为连结。
§3069
3069. Araṇisahite kantakiccakaro daṇḍo uttarāraṇī nāma. Vāpīti pi-saddena adharāraṇiṃ saṅgaṇhāti, udukkhaladaṇḍassetaṃ adhivacanaṃ. Añchanakayantadhanu dhanukaṃ nāma. Musalamatthakapīḷanadaṇḍako pelladaṇḍako nāma.
「阿拉尼萨希德」者,名为「上阿拉尼」,即与阿拉尼相合、用以钻火之棒。「瓦比」者,以「比」字摄取下阿拉尼,此乃臼杵之异名。「安差那咖延德达努」者,名为「达努咖」,即弓。「穆萨喇玛塔咖比喇纳丹达咖」者,名为「贝喇丹达咖」,即杵头压榨棒。
§3070
3070.Saṇḍāseti aggisaṇḍāsaṃ vadanti. Kaṭṭhacchedanavāsiyā tathā yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭatīti sambandho. Dvīsu passesūti vāsiyā ubhosu passesu. Lohenāti kappiyalohena . Bandhituṃ vaṭṭatīti ujukameva caturassaṃ vā aṭṭhaṃsaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati. ‘‘Saṇḍāseti aggisaṇḍāse’’ti nissandehe vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ panettha sūcisaṇḍāso dassito.
「萨恩达萨」者,谓火钳。「咖塔差德纳瓦西亚」者,即劈柴斧,如是任何为装饰目的者皆不许可,此为关联。「德维苏巴谢苏」者,谓斧之两侧。「罗黑那」者,以如法之铁。「班迪吞瓦塔帝」者,许可捆绑直形、四方形或八角形。「萨恩达萨帝阿基萨恩达萨」者,无疑地说为火钳。然于注疏中,此处显示为针钳。
§3071
3071.Heṭṭhatoti heṭṭhā ayopaṭṭavalayassa. ‘‘Upari ahicchattamakulamatta’’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
「黑塔德」者,在铁板环之下。注疏中说:「上方蛇伞不超过一库喇」。
§3072
3072.Visāṇeti telāsiñcanakagavayamahiṃsādisiṅge. Nāḷiyaṃ vāpīti veḷunāḷikādināḷiyaṃ. Api-saddena alābuṃ saṅgaṇhāti. Āmaṇḍasāraketi āmalakacuṇṇamayatelaghaṭe. Telabhājanaketi vuttappakāreyeva telabhājane. Sabbaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ vaṭṭatīti pumitthirūparahitaṃ mālākammādi sabbaṃ vaṇṇamaṭṭhaṃ vaṭṭati.
「维萨纳」者,谓油灌注用之野牛、水牛等之角。「那离亚瓦比」者,谓竹管等管中。以「阿比」字摄取葫芦。「阿玛恩达萨拉盖」者,谓余甘子粉制之油瓶。「德喇巴迦纳盖」者,即前述种类之油容器。「萨邦瓦恩纳玛塔瓦塔帝」者,离男女形之花环制作等一切装饰目的者皆许可。
§3073-5
3073-5.Pānīyassa uḷuṅketi pānīyauḷuṅke. Doṇiyaṃ rajanassapīti rajanadoṇiyampi. Phalakapīṭheti phalakamaye pīṭhe. Valayādhārakādiketi dantavalayādiādhārake. Ādi-saddena daṇḍādhārako saṅgahito. Pādapuñchaniyanti coḷādimayapādapuñchaniyaṃ. Pīṭheti pādapīṭhe. Sahacariyena pādakathalikāyañca. Cittaṃ sabbameva ca vaṭṭatīti yathāvutte bhikkhuparikkhāre mātugāmarūparahitaṃ, bhikkhuniparikkhāre purisarūparahitaṃ avasesaṃ sabbaṃ cittakammaṃ.
「巴尼亚萨伍伦盖」者,谓饮水勺。「多尼亚拉迦纳萨比」者,亦于染料盆中。「帕喇咖比塔」者,谓木板制之凳。「瓦喇亚达拉咖阿帝盖」者,谓象牙环等之支架。以「阿帝」字摄取杖架。「巴达本差尼亚」者,谓布等制之拭足布。「比塔」者,谓足凳。依伴随性,亦于足踏板。「吉德萨邦萨巴瓦玛差瓦塔帝」者,于如前所说比库用具中离女人形,于比库尼用具中离男子形,其余一切彩绘工作皆许可。
§3076
3076. Nānā ca te maṇayo cāti nānāmaṇī, indanīlādayo, nānāmaṇīhi katā nānāmaṇimayā, thambhā ca kavāṭā ca dvārā ca bhittiyo ca thambhakavāṭadvārabhittiyo, nānāmaṇimayā thambhakavāṭadvārabhittiyo yasmiṃ taṃ tathā vuttaṃ. Kā kathā vaṇṇamaṭṭhaketi mālākammalatākammacittakammādivaṇṇamaṭṭhake vattabbameva natthīti attho.
「那那差德玛纳约差帝那那玛尼」者,种种宝珠,谓因德拉尼喇等,以种种宝珠所作者为种种宝珠制,柱与门扇与门与墙壁为柱门扇门墙壁,种种宝珠制之柱门扇门墙壁,于其中者如是说。「咖咖塔瓦恩纳玛塔盖」者,于花环工作、藤蔓工作、彩绘工作等装饰目的上,实无应说之义。
§3077
3077. Thāvarassa ratanamayapāsādassa kappiyabhāvaṃ dassetvā suvaṇṇādimayassāpi sabbapāsādaparibhogassa kappiyabhāvaṃ dassetumāha ‘‘sovaṇṇaya’’ntiādi. Sovaṇṇayanti suvaṇṇamayaṃ. Dvārakavāṭānaṃ anantaragāthāya dassitattā ‘‘dvārakavāṭabandha’’nti iminā dvārakavāṭabāhāsaṅkhātaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ gahitaṃ. Dvārañca kavāṭañca dvārakavāṭāni, dvārakavāṭānaṃ bandhaṃ dvārakavāṭabandhaṃ, uttarapāsakummārasaṅkhātaṃ piṭṭhasaṅghāṭanti attho. Nānā ca te maṇayo cāti nānāmaṇī, suvaṇṇañca nānāmaṇī ca suvaṇṇanānāmaṇī, bhitti ca bhūmi ca bhittibhūmi suvaṇṇanānāmaṇīhi katā bhittibhūmi suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmi. Iti imesu senāsanāvayavesu. Na kiñci ekampi nisedhanīyanti ekampi senāsanaparikkhāraṃ kiñci na nisedhanīyaṃ, senāsanampi na paṭikkhipitabbanti attho. Senāsanaṃ vaṭṭati sabbamevāti sabbameva senāsanaparibhogaṃ vaṭṭati. Yathāha –
三〇七七、显示了坚固的宝造楼阁的如法性之后,为了显示金等所造的一切楼阁受用的如法性,故说「金造的」等。「金造的」者,金所造也。因为门扇已在紧接的偈颂中显示,故以「门扇之系」这一词,取了名为门扇臂的背面横木。门与扇为门扇,门扇之系为门扇之系,意思是名为上方柱头的背面横木。「种种的宝」者,种种的宝也;金与种种宝为金种种宝;墙与地为墙地,以金种种宝所造的墙地为金种种宝墙地。如是在这些住所的部分中。「无有任何一物应被禁止」者,连一件住所用具也无任何应被禁止之物,意思是连住所也不应被拒绝。「一切住所皆许可」者,一切住所的受用皆许可。如所说——
‘‘Sabbaṃ pāsādaparibhoganti suvaṇṇarajatādivicitrāni kavāṭāni mañcapīṭhāni tālavaṇṭāni suvaṇṇarajatamayāni pānīyaghaṭapānīyasarāvāni yaṃ kiñci cittakammakataṃ, sabbaṃ vaṭṭati. ‘Pāsādassa dāsidāsaṃ khettavatthuṃ gomahiṃsaṃ demā’ti vadanti, pāṭekkaṃ gahaṇakiccaṃ natthi, pāsāde paṭiggahite paṭiggahitameva hoti. Gonakādīni saṅghikavihāre vā puggalikavihāre vā mañcapīṭhakesu attharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti. Dhammāsane pana gihivikatanīhārena labbhanti, tatrāpi nipajjituṃ na vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 320).
「一切楼阁受用」者,金银等种种装饰的门扇、床座、扇与柄为金银所造、饮水瓶与饮水碗、任何彩绘所作之物,一切皆许可。他们说『我们给予楼阁的奴婢、田地、牛水牛』,没有个别接受的事务,在接受楼阁时即已接受。牛皮毯等,在僧团住处或个人住处,铺在床座上受用不许可。但在法座上,以在家人制作的方式可得,在那里也不许可躺卧。
‘‘Sovaṇṇadvārakavāṭabandha’’nti vā pāṭho, bahubbīhisamāso. Iminā ca dutiyapadena ca senāsanaṃ visesīyati.
或读作「金造门扇之系」,为多财释复合词。以此第二词与前词,住所被特别指明。
§3078
3078.Na davaṃ kareti ‘‘kiṃ buddho silakabuddho? Kiṃ dhammo godhammo ajadhammo? Kiṃ saṅgho gosaṅgho ajasaṅgho migasaṅgho’’ti parihāsaṃ na kareyya. Titthiyabbataṃ mūgabbatādikaṃ neva gaṇheyyāti yojanā.
三〇七八、「不作戏弄」者,不应作「佛是石佛吗?法是牛法、羊法吗?僧团是牛僧团、羊僧团、鹿僧团吗?」这样的戏弄。应连接为:不应取外道的戒、哑戒等。
§3079
3079.Tā bhikkhuniyo udakādinā vāpi na siñceyyāti yojanā.
三〇七九、应连接为:也不应以水等洒那些比库尼。
§3080
3080.Aññattha aññasmiṃ vihāre vassaṃvuttho aññattha aññasmiṃ vihāre bhāgaṃ vassāvāsikabhāgaṃ gaṇhāti ce, dukkaṭaṃ. Tasmiṃ cīvare naṭṭhe vā jajjare jiṇṇe vā gīvā puna dātabbanti yojanā.
三〇八〇、在别处、在另一住处度瓦萨者,在别处、在另一住处取份、取瓦萨住者之份的话,恶作。应连接为:在那衣失坏或破旧时,颈部应再给予。
§3081
3081.Soti aññattha bhāgaṃ gaṇhanako bhikkhu. Tehīti cīvarasāmikehi. Tanti tathā gahitaṃ vassāvāsikabhāgaṃ. Tesanti cīvarasāmikānaṃ.
「索」者,在别处取份者比库。「由彼等」者,由衣主等。「彼」者,如是所取之瓦萨衣份。「彼等之」者,衣主等之。
§3082
3082.Karototi kārāpayato. Davā silaṃ pavijjhantoti pantikīḷāya kīḷatthikānaṃ sippadassanavasena sakkharaṃ vā ninnaṭṭhānaṃ pavaṭṭanavasena pāsāṇaṃ vā pavijjhanto. Na kevalañca pāsāṇaṃ, aññampi yaṃ kiñci dārukhaṇḍaṃ vā iṭṭhakakhaṇḍaṃ vā hatthena vā yantena vā pavijjhituṃ na vaṭṭati. Cetiyādīnaṃ atthāya pāsāṇādayo hasantā hasantā pavaṭṭentipi khipantipi ukkhipantipi, kammasamayoti vaṭṭati.
「作」者,令作者。「投掷石块」者,为欲游戏投掷游戏者,以示技艺之故,投掷砾石,或以滚动之方式投掷低处之石块。不仅石块,任何其他木块或砖块,以手或以器械投掷皆不许可。为塔等之目的,笑着笑着滚动石块等,或投掷,或举起,「作业时」者,许可。
§3083
3083.Gihigopakadānasminti gihīnaṃ uyyānagopakādīhi attanā gopitauyyānādito phalādīnaṃ dāne yāvadatthaṃ diyyamānepi. Na doso koci gaṇhatoti paṭiggaṇhato bhikkhuno koci doso natthi. Saṅghacetiyasantake tālaphalādimhi uyyānagopakādīhi diyyamāne paricchedanayo tesaṃ vetanavasena paricchinnānaṃyeva gahaṇe anāpattinayo vuttoti yojanā.
「在家守护者施与中」者,在家人由园林守护者等,从自己所守护之园林等施与果实等,虽施与至所需量。「取者无任何过失」者,受取之比库无任何过失。在僧团塔附近之棕榈果等,由园林守护者等施与时,限定之方式,仅取彼等以工资为限定者,无罪之方式已说,此为连结。
§3084
3084.Purisasaṃyuttanti parivisakehi purisehi vuyhamānaṃ. Hatthavaṭṭakanti hattheneva pavaṭṭetabbasakaṭaṃ.
「人所系」者,由侍者等人所拉之。「手转车」者,仅以手应转动之车。
§3085
3085. Bhikkhuniyā saddhiṃ kiñcipi anācāraṃ na sampayojeyya na kāreyyāti yojanā. ‘‘Kiñcī’’tipi pāṭho, gahaṭṭhaṃ vā pabbajitaṃ vā kiñci bhikkhuniyā saddhiṃ anācāravasena na sampayojeyyāti attho. Obhāsentassāti kāmādhippāyaṃ pakāsentassa.
「与比库尼一起,任何非行亦不应结合,不应令作」,此为连结。「任何」亦为读法,在家或出家,任何与比库尼一起以非行之方式不应结合,此为义。「显示彼女」者,显示欲意趣者。
§3086
3086.Haveti ekaṃsatthe nipāto.
「哈韦」为确定义之不变词。
§3087
3087.Attano paribhogatthaṃ dinnanti ‘‘tumheyeva paribhuñjathā’’ti vatvā dinnaṃ ticīvarādiṃ.
「为自己受用而给予」者,说「你们自己受用吧」而给予的三衣等。
§3088
3088.Asappāyanti pittādidosānaṃ kopanavasena aphāsukāraṇaṃ. Apanetumpi jahitumpi, pageva dātunti adhippāyo. Aggaṃ gahetvā dātuṃ vāti tathā gahaṇārahaṃ annādiṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Katipāhaṃ bhutvā’’ti seso. Piṇḍapātādito aggaṃ gahetvā pattādiṃ katipāhaṃ bhutvā dātuṃ vaṭṭatīti attho.
「不适宜」者,因胆汁等诸病素增盛而成为不安乐之因。「舍弃」亦「放弃」,更何况「给予」,此为意趣。「取最上而给予」者,关于如此值得取的食物等而说。「我食用几日」为省略。从钵食等取最上,食用钵等几日后给予是否允许,此为义理。
§3089
3089.Pañcavaggūpasampadāti vinayadharapañcamena saṅghena kātabbaupasampadā. Navāti aññehi ekavārampi aparibhuttā. Guṇaṅguṇaupāhanā catupaṭalato paṭṭhāya bahupaṭalaupāhanā. Cammatthāroti kappiyacammattharaṇañca. Dhuvanhānanti pakatinahānaṃ.
「五群达上」者,由持律第五僧团应作的达上。「新」者,被其他人一次也未曾受用过。「古拉古拉鞋」者,从四层开始的多层鞋。「皮敷具」者,允许的皮革敷具。「常沐浴」者,平常的沐浴。
§3090
3090.Sambādhassāti vaccamaggapassāvamaggadvayassa sāmantā dvaṅgulā anto satthavatthikammaṃ vāritanti yojanā. Satthena antamaso nakhenāpi chedanaphālanādivasena satthakammañca vatthīhi bhesajjatelassa anto pavisanavasena kātabbaṃ vatthikammañca thullaccayāpattividhānena vāritanti attho. Passāvamaggassa sāmantā dvaṅgulaṃ aṅgajātassa aggato paṭṭhāya gahetabbaṃ.
「狭窄处」者,大便道小便道二道周围二指之内,刀具作业被禁止,此为结合。以刀乃至以指甲通过切割破裂等方式的刀作业,以及以探条使药油进入内部方式应作的探条作业,以土喇吒亚罪规定而被禁止,此为义理。小便道周围二指,应从肢体前端开始取。
§3091
3091.‘‘Pākattha’’nti iminā nibbāpetuṃ calane niddosabhāvaṃ dīpeti.
「为平息」者,以此显示在移动中熄灭的无过失性。
§3092
3092.Upaḷāletīti ‘‘pattacīvarādiparikkhāraṃ te dammī’’ti vatvā palobhetvā gaṇhāti. Tatthāti tasmiṃ puggale. Ādīnavanti alajjitādibhāvaṃ dassetvā tena saha sambhogādikaraṇe alajjibhāvāpajjanādiādīnavaṃ. Tassāti tato viyojetabbassa tassa.
「诱惑」者,说「我将给你钵衣等资具」而诱惑后取得。「于彼」者,于彼人。「过患」者,显示无惭等状态,与彼共受用等作为中陷入无惭状态等过患。「彼」者,应从彼分离的彼。
§3093
3093. Ādīnavadassanappakāraṃ dassetumāha ‘‘makkhana’’ntiādi. ‘‘Nahāyituṃ gatena gūthamuttehi makkhanaṃ viya dussīlaṃ nissāya viharatā tayā kata’’nti evaṃ tattha ādīnavaṃ vattuṃ vaṭṭatīti yojanā.
为显示见过患之方式,故说「涂抹」等。「如同前往沐浴者被粪尿涂抹一般,汝依止恶戒而住所作」,如是在彼处说过患是适当的,此为连结。
§3094-5
3094-5.Bhattagge bhojanasālāya bhuñjamāno. Yāgupāneti yāguṃ pivanakāle. Antogāmeti antaraghare. Vīthiyanti nigamanagaragāmādīnaṃ rathikāya. Andhakāreti andhakāre vattamāne, andhakāragatoti attho. Tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyya. Anāvajjoti kiccapasutattā vandanaṃ asamannāharanto. Ekāvattoti ekato āvatto sapattapakkhe ṭhito verī visabhāgapuggalo. Ayañhi vandiyamāno pādenapi pahareyya. Vāvaṭoti sibbanakammādikiccantarapasuto.
「在食堂」者,在食堂进食时。「饮粥时」者,饮粥之时。「在村内」者,在村落之间。「在街道」者,在市镇、城市、村落等的大道上。「在黑暗中」者,当黑暗存在时,意为处于黑暗中。因为礼敬彼者,额头可能会撞到床脚等。「不注意」者,因专注于事务而不行礼敬。「敌对者」者,转向一方、站在对立派系的敌人、不和之人。此人被礼敬时,甚至可能用脚踢打。「忙碌者」者,专注于缝纫等其他事务。
Suttoti niddaṃ okkanto. Khādanti piṭṭhakakhajjakādīni khādanto. Bhuñjantoti odanādīni bhuñjanto. Vaccaṃ muttampi vā karanti uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto iti imesaṃ terasannaṃ vandanā ayuttatthena vāritāti sambandho.
「睡眠」者,陷入睡眠。「嚼食」者,嚼食饼干、干粮等。「进食」者,进食饭等。「大小便」者,正在排泄粪便或小便,此等十三种人的礼敬因不适当而被禁止,此为关联。
§3096-7
3096-7. Kammaladdhisīmāvasena tīsu nānāsaṃvāsakesu kammanānāsaṃvāsakassa ukkhittaggahaṇena gahitattā, sīmānānāsaṃvāsakavuḍḍhatarapakatattassa vandiyattā, pārisesañāyena ‘‘nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo’’ti (pari. 467) vacanato ca laddhinānāsaṃvāsako idha ‘‘nānāsaṃvāsako’’ti gahitoti veditabbo. Ukkhittoti tividhenāpi ukkhepanīyakammena ukkhittako. Garukaṭṭhā ca pañcāti pārivāsikamūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahasaṅkhātā pañca garukaṭṭhā ca. Ime pana aññamaññassa yathāvuḍḍhaṃ vandanādīni labhanti, pakatattena avandiyattāva avandiyesu gahitā. Ime bāvīsati puggaleti naggādayo yathāvutte.
在依业、依得、依界三种别住者中,因业别住者已由举罪者所摄取,界别住者因长老身份而应受礼敬,依余法推知,从「别住者长老持法者不应礼敬」之语,应知此处「别住者」是指得别住者。「被举罪者」者,被三种举罪甘马中任一所举罪者。「五种重罪者」者,称为别住者、本日治者、退回原本者、应僧悦者、行僧悦者、应出罪者,此五种重罪者。然而这些人相互之间依长幼次第获得礼敬等,因本性不应受礼敬而被摄入不应礼敬者中。此二十二种人者,如前所说的裸形者等。
§3098
3098.‘‘Dhammavādī’’ti idaṃ ‘‘nānāsaṃvāsavuḍḍhako’’ti etassa visesanaṃ. Yathāha ‘‘tayome, bhikkhave, vandiyā. Pacchā upasampannena pureupasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, sadevake loke, bhikkhave, samārake…pe… tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo’’ti (cūḷava. 312).
「持法者」者,此为「别住长老」之限定词。如所说:『诸比库,此三种应受礼敬:后受具足者应礼敬先受具足者,别住长老持法者应受礼敬,诸比库,在有天人之世界、有魔之世界……乃至……如来、阿拉汉、正自觉者应受礼敬。』
§3099
3099. ‘‘Eteyeva vandiyā, na aññe’’ti niyāmassa akatattā aññesampi vandiyānaṃ sabbhāvaṃ dassetumāha ‘‘tajjanādī’’tiādi. Ettha ādi-saddena niyassapabbājanīyapaasāraṇīyakamme saṅgaṇhāti. Etthāti etasmiṃ vandanīyādhikāre. Kammanti apalokanādi catubbidhaṃ kammaṃ.
因未作「唯此等应受礼敬,非其他」之限定,为显示其他应受礼敬者之存在,故说「呵责等」。此中,以「等」字摄取驱摈、别住、灭摈甘马。「在此」者,在此礼敬事中。「甘马」者,求听等四种甘马。
§3100
3100. Saṅghena adhammakamme kariyamāne taṃ vāretuṃ asakkontena, asakkontehi ca paṭipajjitabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘adhiṭṭhāna’’ntiādi. Adhiṭṭhānaṃ panekassa uddiṭṭhanti yojanā, adhammakammaṃ karontānaṃ bhikkhūnamantare nisīditvā taṃ ‘‘adhamma’’nti jānitvāpi taṃ vāretuṃ asakkontassa ekassa ‘‘na metaṃ khamatī’’ti cittena adhiṭṭhānamuddiṭṭhanti vuttaṃ hoti. Dvinnaṃ vā tiṇṇameva cāti tameva vāretuṃ asakkontānaṃ dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ ‘‘na metaṃ khamatī’’ti diṭṭhāvikammaṃ sakasakadiṭṭhiyā pakāsanaṃ uddiṭṭhanti attho. Tato uddhaṃ tīhi uddhaṃ catunnaṃ kammassa paṭikkosanaṃ ‘‘idaṃ adhammakammaṃ mā karothā’’ti paṭikkhipanaṃ uddiṭṭhanti attho.
三一〇〇、为显示当僧团正在作非法甘马时,无力阻止者,以及无力阻止者应遵行之方法,故说「决意」等。「决意」者,连接为「一人所宣说」。意为:坐于正作非法甘马之诸比库中间,虽知彼为「非法」,却无力阻止彼者,一人以「此于我不可忍」之心所宣说之决意,如是所说。「或二人或三人」者,意为:同样无力阻止彼者,二人或三人比库互相「此于我不可忍」地表明见解不同,各以自己之见解宣说,如是所说。「从彼以上」者,意为:三人以上、四人对甘马之反对,以「勿作此非法甘马」之拒绝,如是所说。
§3101
3101. Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ aggahitaggahaṇena pañcavidhanti dassetumāha ‘‘sandiṭṭho’’tiādi. Yojanā panettha evaṃ veditabbā – sandiṭṭho ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hoti, sambhatto ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hoti, ālapito ca hoti, jīvati ca, gahite ca attamano hotīti evaṃ sandiṭṭhasambhattaālapitānaṃ tiṇṇamekekassa tīṇi tīṇi vissāsaggāhalakkhaṇāni katvā navavidhaṃ hotīti veditabbaṃ. Vacanattho, panettha vinicchayo ca heṭṭhā vuttova.
三一〇一、为显示以未取信赖之特相,通过取与不取而成五种,故说「已见」等。此处之连接应如是了知:已见且活着,对取得欢喜;已交谈且活着,对取得欢喜;已交谈且活着,对取得欢喜。如是应知:已见者、已交谈者、已交谈者此三者,各各有三种未取信赖之特相,作成九种。然此处之文义及抉择,于下文已说。
§3102
3102. Sīlavipatti, diṭṭhivipatti ca ācārājīvasambhavā dve vipattiyo cāti yojanā, ācāravipatti, ājīvavipatti cāti vuttaṃ hoti.
三一〇二、连接为:戒失坏、见失坏,以及从行为与活命生起之二种失坏。意为所说之行为失坏、活命失坏。
§3103
3103.Tatthāti tesu catūsu vipattīsu. Appaṭikammā pārājikā vuṭṭhānagāminī saṅghādisesāpattikā duve āpattiyo sīlavipattīti pakāsitāti yojanā.
三一〇三、「于彼」者,于彼四种失坏中。连接为:不可忏悔之巴拉基咖、导向出罪之桑喀地谢萨罪,此二种罪被显示为戒失坏。
§3104
3104. Yā ca antaggāhikā diṭṭhi, yā dasavatthukā diṭṭhi, ayaṃ duvidhā diṭṭhi diṭṭhivipattīti dīpitāti yojanā. Tattha antaggāhikadiṭṭhi nāma ucchedantasassatantagāhavasena pavattā diṭṭhi. ‘‘Natthi dinna’’ntiādinayappavattā dasavatthukā diṭṭhi.
三一〇四、连接为:凡执边见,凡十事见,此二种见被阐明为见失坏。其中,执边见者,名为依断边与常边之执取而转起之见。依「无布施」等方式转起者为十事见。
§3105
3105. Thullaccayādikā desanāgāminikā yā pañca āpattiyo, ācārakusalena bhagavatā sā ācāravipattīti vuttāti yojanā. Ādi-saddena pācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitānaṃ gahaṇaṃ. Yāti pañcāpattiyo apekkhitvā bahuttaṃ. Sāti ācāravipatti sāmaññamapekkhitvā ekattaṃ.
三一〇五、连接为:土喇吒亚等导向告白之五种罪,被世尊以行为善巧者说为行为失坏。以「等」字摄取巴吉帝亚、应悔过、恶作、恶说。「凡」者,期待五罪而为复数。「彼」者,期待行为失坏之共性而为单数。
§3106
3106.Kuhanādīti ādi-saddena lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigīsanatā gahitā, kuhanādīnaṃ vitthāro visuddhimagge (visuddhi. 1.16) vuttanayena veditabbo. Ājīvo paccayo hetu yassā āpattiyāti viggaho. Chabbidhāti catutthapārājikasañcarittathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭāpattīnaṃ vasena chabbidhā. Pakāsitā –
「诡诈等」者,以「等」字摄取谄媚、虚伪、示相、激磨、以利求利。诡诈等之详说,应依《清净道论》所说方式而知。「以活命为缘而犯罪」者,此为分解。「六种」者,依第四巴拉基咖、行媒嫁、土喇吒亚、巴吉帝亚、应悔过、恶作之罪而为六种。已显示——
‘‘Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu…pe… sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu…pe… ‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’ti bhaṇati, paṭijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu…pe… bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu…pe… bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pari. 287) –
「以活命为因、以活命为缘,恶欲者、为欲所缚者,宣说不存在、不真实之上人法,犯巴拉基咖罪。以活命为因……乃至……行媒嫁,犯桑喀地谢萨罪。以活命为因……乃至……说『住于汝寺院者,彼比库是阿拉汉』,承认者犯土喇吒亚罪。以活命为因……乃至……比库无病为自己之利益而乞求上妙食后食用,犯巴吉帝亚罪。以活命为因……乃至……比库尼无病为自己之利益而乞求上妙食后食用,犯应悔过罪。以活命为因、以活命为缘,无病为自己之利益而乞求汤或饭后食用,犯恶作罪」——
Desitā. Iminā ājīvavipatti dīpitā.
已说示。以此显示活命之失坏。
§3107
3107.‘‘Ukkhitto’’tiādi yathākkamena tesaṃ tiṇṇaṃ nānāsaṃvāsakānaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha tayo ukkhittakā vuttāyeva.
「被举罪者」等,依次显示彼等三种别住者之各自相状。其中,三种被举罪者已如前说。
§3108-9
3108-9. ‘‘Yo saṅghena ukkhepanīyakammakatānaṃ adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘tumhe kiṃ bhaṇathā’ti tesañca itaresañca laddhiṃ sutvā ‘ime adhammavādino, itare dhammavādino’ti cittaṃ uppādeti, ayaṃ tesaṃ majjhe nisinnova tesaṃ nānāsaṃvāsako hoti, kammaṃ kopeti. Itaresampi hatthapāsaṃ anāgatattā kopetī’’ti (mahāva. aṭṭha. 455) āgata aṭṭhakathāvinicchayaṃ dassetumāha ‘‘adhammavādipakkhasmi’’ntiādi.
「凡对僧团所作举罪甘马之非法说者之一方而坐者,听闻『汝等说何』及彼等与其他者之主张后,生起『此等是非法说者,其他者是法说者』之心,此人虽坐于彼等之中,即成为彼等之别住者,破坏甘马。对其他者亦因未达手掌范围而破坏」,为显示注疏之决择中所来者,故说「于非法说者之一方」等。
Adhammavādipakkhasminti ukkhepanīyakammena nissāritānaṃ adhammavādīnaṃ pakkhasmiṃ. Nisinnovāti hatthapāsaṃ avijahitvā gaṇapūrako hutvā nisinnova. Vicintayanti ‘‘ime nu kho dhammavādino, udāhu ete’’ti vividhenākārena cintayanto. ‘‘Ete pana dhammavādī’’ti mānasaṃ uppādeti, evaṃ uppanne pana mānase. Adhammavādipakkhasmiṃ nisinnova evaṃ mānasaṃ uppādento ayaṃ bhikkhu. Laddhiyāti evaṃ uppāditamānasasaṅkhātāya laddhiyā. Tesaṃ adhammavādīnaṃ nānāsaṃvāsako nāma hotīti pakāsito.
「于非法说者之一方」者,于被举罪甘马所驱摈之非法说者之一方。「虽坐」者,不离手掌范围,作为众数满足者而坐。「思量」者,以种种方式思考『此等是法说者,抑或彼等是法说者』。「生起意念『然而彼等是法说者』」者,于如是生起之意念。「于非法说者之一方而坐,如是生起意念,此比库」者。「以主张」者,以如是所生起意念所称之主张。「成为彼等非法说者之别住者」,已显示。
Tatraṭṭho pana soti tasmiṃ adhammavādipakkhasmiṃ nisinnova so. Sada-dhātuyā gatinivāraṇatthattā tatra nisinno ‘‘tatraṭṭho’’ti vuccati. Dvinnanti dhammavādiadhammavādipakkhānaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ. Kammanti catuvaggādisaṅghena karaṇīyakammaṃ. Kopetīti adhammavādīnaṃ asaṃvāsabhāvaṃ gantvā tesaṃ gaṇapūraṇattā, itaresaṃ ekasīmāyaṃ ṭhatvā hatthapāsaṃ anupagatattā, chandassa ca adinnattā kammaṃ kopeti. Yo pana adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘‘adhammavādino ime, itare dhammavādino’’ti tesaṃ majjhe pavisati, yattha vā tattha vā pakkhe nisinno ‘‘ime dhammavādino’’ti gaṇhāti, ayaṃ attanāva attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karotīti veditabbo.
「坐于彼处者」者,即坐于彼非法说派之中者。因「坐」(sad)界具有去与遮止之义,故坐于彼处者称为「坐于彼处者」。「二者之」者,法说派与非法说派二僧团之。「甘马」者,由四人以上僧团所应作之甘马。「破坏」者,因前往非法说者之别住状态,为彼等充数,又因未进入其余者之手臂所及范围内而立于同一界中,且因未给予欲,故破坏甘马。然而,坐于非法说者派中者,若进入彼等之中而认为「此等为非法说者,其余者为法说者」,或坐于任何一派中而认为「此等为法说者」,应知此人以自己使自己成为同住者。
§3110
3110.Bahisīmāgato pakatatto bhikkhu sace hatthapāse ṭhito hoti, so sīmāya nānāsaṃvāsako matoti yojanā. Taṃ gaṇapūraṇaṃ katvā katakammampi kuppati. Evaṃ yathāvuttaniyāmena tayo nānāsaṃvāsakā mahesinā vuttāti yojanā.
「来自界外之常住比库,若立于手臂所及范围内,则与界为别住者」,此为连结。以彼充数,所作之甘马亦破坏。如是,以如所说之规定,大仙说三种别住者,此为连结。
§3111
3111.Cutoti pārājikāpanno sāsanato cutattā ‘‘cuto’’ti gahito. ‘‘Bhikkhunī ekādasa abhabbā’’ti padacchedo. Imeti bhedamanapekkhitvā sāmaññena sattarasa janā. Asaṃvāsāti na saṃvasitabbā, natthi vā etehi pakatattānaṃ ekakammādiko saṃvāsoti asaṃvāsā nāma siyuṃ.
「失落者」者,因犯巴拉基咖而从教法失落,故取为「失落者」。「比库尼十一种不能」,此为句之分解。「此等」者,不考虑分类,总共十七人。「别住者」者,不应与住,或此等与常住者无共同甘马等之同住,故名为别住者。
§3112
3112.Asaṃvāsassa sabbassāti yathāvuttassa sattarasavidhassa sabbassa asaṃvāsassa. Tathā kammārahassa cāti ‘‘yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammapatto, nāpi chandāraho, apica kammāraho’’ti (pari. 488) evaṃ parivāre vuttakammārahassa ca. Ummattakādīnanti ādi-saddena khittacittādīnaṃ gahaṇaṃ. Saṅghe tajjanīyādīni karonte. Paṭikkhepoti paṭikkosanā. Na rūhatīti paṭikkosaṭṭhāne na tiṭṭhati, kammaṃ na kopetīti adhippāyo.
「一切别住者之」者,如所说之十七种一切别住者之。「以及应作甘马者之」者,以及在《附随》中所说「僧团对其作甘马者,彼既非甘马所及者,亦非应给欲者,然而是应作甘马者」之应作甘马者之。「痴狂者等」者,以「等」字摄取心乱者等。当僧团作诃责等时。「拒绝」者,反对。「不成立」者,不立于反对之处,不破坏甘马,此为意趣。
§3113
3113.Sasaṃvāseka…pe… bhikkhunoti vuttanayena kammena vā laddhiyā vā asaṃvāsikabhāvaṃ anupagatattā samānasaṃvāsakassa sīmāya asaṃvāsikabhāvaṃ anupagantvā ekasīmāya ṭhitassa antimavatthuṃ anajjhāpannattā pakatattassa bhikkhuno. Anantarassapi hatthapāse vacanena vacībhedakaraṇena paṭikkhepo paṭikkoso ruhati paṭikkosanaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, kammaṃ kopetīti adhippāyo.
「有同住者……乃至……比库」者,以所说方式,因未以甘马或获得而达到别住者状态,故为同住者;因未达到界中之别住者状态而立于同一界中;因未犯最后事项,故为常住比库。即使在极近处,以手臂所及范围内之言说,以语言之分别而作拒绝、反对,成立,即立于反对之处,破坏甘马,此为意趣。
§3114
3114.Chahi ākārehīti (pāci. aṭṭha. 438; kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) lajjitāya, aññāṇatāya, kukkuccapakatatāya, satisammosāya, akappiyekappiyasaññitāya, kappiyeakappiyasaññitāyāti imehi chahi ākārehi. Pañca samaṇakappā ca vuttā, pañca visuddhiyo ca vuttāti yojanā.
「以六种方式」者,以此六种方式:因羞耻、因无知、因恶作所制、因念混乱、因非法作法想、因法作非法想。五种沙门资格已说,五种清净已说,此为连结。
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ, aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījaññeva pañcama’’nti (cūḷava. 250) khuddakavatthuke anuññātā pañca samaṇakappā nāma. Pañca visuddhiyoti parivāre ekuttare ‘‘pañca visuddhiyo’’ti imassa niddese ‘‘nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamā visuddhī’’tiādinā (pari. 325) nayena dassitā pañca pātimokkhuddesasaṅkhātā pañca visuddhiyo ca ‘‘suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposatho pavāraṇā sāmaggiuposathoyeva pañcamo’’ti (pari. 325) evaṃ vuttā pañca visuddhiyo cāti dvepañcavisuddhiyo ‘‘dvipañcaviññāṇānī’’tiādīsu viya sāmaññavacanena saṅgahitā.
「诸比库,我允许以五种沙门适当法受用果实:火所净、刀所净、爪所净、无种子、已去种子为第五。」在小事中所允许的,名为五种沙门适当法。『五种清净』者,在《附随》的增一法中,对「五种清净」这一词的解释中,以「说出因缘后,其余应以经文使之了知,此为第一清净」等方式所显示的,是名为五种巴帝摩卡诵的五种清净;以及「经诵、清净伍波萨他、决意伍波萨他、自恣、和合伍波萨他为第五」这样所说的五种清净——这两组五种清净,以共通语词被摄集,如「二五识」等中一样。
§3115-7
3115-7. Nissesena dīyati paññapīyati ettha sikkhāpadanti nidānaṃ, tesaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ paññattiyā ṭhānabhūtaṃ vesālīādi. Puṃ vuccati nirayo, taṃ galati maddati nerayikadukkhaṃ anubhavatīti puggalo, satto. Ariyapuggalā taṃsadisattā, bhūtapubbagatiyā vā ‘‘puggalā’’ti veditabbā. Idha panete sikkhāpadavītikkamassa ādikammikā adhippetā. Idāni puggalaniddesaṃ vakkhati. Vasati ettha bhagavato āṇāsaṅkhātā sikkhāpadapaññatti taṃ paṭicca pavattatīti vatthu, tassa tassa puggalassa sikkhāpadapaññattihetubhūto ajjhācāro.
「以无余而施设、制定于此的学处」——因缘,是韦萨离等,作为那些学处制定之处所。『人』者,称为地狱,堕入彼处、被压迫、体验地狱众生之苦的,是人、众生。圣人因相似性,或以过去生的缘故,应知为「人」。但在此处,这些是指学处违犯的初作者。现在将说人的解说。『事』者,世尊的教令即学处制定住于此处,依之而转起,是那个那个人的、作为学处制定之因的行为。
Vidhānaṃ vibhajanaṃ vidhi, pabhedo. Paññāpīyati bhagavato āṇā pakārena ñāpīyati etāyāti paññatti, paññattiyā vidhi pabhedo ‘‘paññattividhi’’nti vattabbe ‘‘vidhiṃ paññattiyā’’ti gāthābandhavasena asamatthaniddeso. Sā pana paññattividhi paññattianupaññatti anuppannapaññatti sabbatthapaññatti padesapaññatti sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti ekatopaññatti ubhatopaññattivasena navavidhā hoti.
『制』者,分别、方式、区分。『制定』者,世尊的教令以方式被宣说,依此,是制定;制定的方式、区分,应说为「制定方式」,但因偈颂结构而说为「方式之制定」,是不完整的解说。而那制定方式,依制定与追加制定、未生起的制定、一切处制定、部分制定、共通制定、不共通制定、一边制定、两边制定,成为九种。
‘‘Vipatti āpatti anāpattī’’ti padacchedo, vipajjanti etāya sīlādayoti vipatti. Sā pana sīlaācāradiṭṭhiājīvānaṃ vasena catubbidhā. Sā pana uddesavasena heṭṭhā dassitāva. Āpajjanti etāya akusalābyākatabhūtāya bhagavato āṇāvītikkamanti āpatti. Sā pubbapayogādivasena anekappabhedā āpatti. Anāpatti ajānanādivasena āṇāya anatikkamanaṃ. Samuṭṭhāti etehi āpattīti samuṭṭhānāni, kāyādivasena chabbidhāni āpattikāraṇāni. Samuṭṭhānānaṃ nayo samuṭṭhānanayo, taṃ.
「失坏、犯、不犯」是词的分解。『失坏』者,由此而失坏戒等,是失坏。而那依戒、行、见、活命,成为四种。而那依总说,在下面已显示。『犯』者,由此不善或无记性的、对世尊教令的违犯而犯,是犯。那依前方便等,是多种分别的犯。『不犯』者,依不知等,对教令的不违犯。『起』者,由这些而起犯,是起,依身等成为六种的犯之因。起的方式是起方式,即那。
Vajjañca kammañca kiriyā ca saññā ca cittañca āṇatti ca vajjakammakriyāsaññācittāṇattiyo, tāsaṃ vidhi tathā vuccati, taṃ. Vajjavidhinti ‘‘yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ vajjavidhiṃ. Kammavidhinti ‘‘sabbā ca kāyakammavacīkammatadubhayavasena tividhā hontī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) dassitaṃ kammavidhiṃ . Kriyāvidhinti ‘‘atthāpatti kiriyato samuṭṭhāti, atthi akiriyato, atthi kiriyākiriyato, atthi siyā kiriyato siyā akiriyato’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) nayena dassitaṃ kiriyāvidhiṃ. Saññāvidhinti ‘‘saññāvimokkhā’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) nayena dassitaṃ saññāvidhiṃ.
『过失、业、作、想、心、教令』——过失业作想心教令,它们的方式如是说,即那。『过失方式』者,「对于那个在有心方面,心唯是不善的,此为世间过失,其余为制定过失」这样所说的过失方式。『业方式』者,「一切依身业、语业、二者,成为三种」这样所显示的业方式。『作方式』者,「有犯从作而起,有从不作,有从作与不作,有或从作或从不作」等方式所显示的作方式。『想方式』者,「想解脱」等方式所显示的想方式。
Cittavidhinti ‘‘sabbāpi cittavasena duvidhā honti sacittakā, acittakā cā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ cittavidhiṃ. Āṇattividhinti ‘‘sāṇattikaṃ anāṇattika’’nti vuttaṃ āṇattividhiṃ. Aṅgavidhānanti sabbasikkhāpadesu āpattīnaṃ vuttaṃ aṅgavidhānañca. Vedanāttikaṃ, kusalattikañcāti yojanā. Taṃ pana ‘‘akusalacittaṃ, dvicittaṃ, ticittaṃ, dukkhavedanaṃ, dvivedanaṃ, tivedana’’nti tattha tattha dassitameva.
『心方式』者,「一切依心成为二种:有心、无心」这样所说的心方式。『教令方式』者,「有教令、无教令」这样所说的教令方式。『支方式』者,在一切学处中所说的诸犯的支方式。『受三法、善三法』是连接。而那「不善心、二心、三心、苦受、二受、三受」,在各处已显示。
Sattarasavidhaṃetaṃ lakkhaṇanti yathāvuttanidānādisattarasappabhedaṃ sabbasikkhāpadānaṃ sādhāraṇalakkhaṇaṃ. Dassetvāti pakāsetvā. Budho vinayakusalo. Tattha tattha sikkhāpadesu yathārahaṃ yojeyyāti sambandho.
「此十七种相」者,如所说的因缘等十七种分别,是一切学处的共通相。「显示」者,阐明也。觉者善巧于律。「于彼彼学处中应如理配属」,此为连结。
§3118
3118. Imesu sattarasasu lakkhaṇesu nidānapuggale tāva niddisitumāha ‘‘nidāna’’ntiādi. Tatthāti tesu sattarasasu sādhāraṇalakkhaṇesu, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Nidānanti niddhāritabbadassanaṃ. ‘‘Pura’’nti idaṃ ‘‘vesālī’’tiādipadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Sakkabhaggāti etehi janapadavācīhi saddehi ṭhānanissitā nāgarāva gahetabbā. Tāni ca ‘‘sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ, bhaggesu viharati susumāragire’’ti tattha tattha sikkhāpadanidāne nidassitāneva.
于此十七相中,为指示因缘与补特伽罗,故说「因缘」等。「于彼」者,于彼十七共通相中,此为地格之限定用法。「因缘」者,应被限定指示之义。「昔时」一词,应与「韦萨离」等语各别配属。「萨咖国」「跋耆国」等,以此等国土名称之语词,应取依处所而住之城邑。彼等于「住萨咖国咖毕拉瓦图」「住跋耆国苏苏玛拉基勒」等,于彼彼学处因缘中已被指示。
§3119
3119.‘‘Dasa vesāliyā’’tiādīnaṃ atthavinicchayo uttare āvi bhavissati. Giribbajeti rājagahanagare. Tañhi samantā ṭhitehi isigiliādīhi pañcahi pabbatehi vajasadisanti ‘‘giribbaja’’nti vuccati.
「韦萨离之十」等之义理抉择,将于后文显明。「基利跋迦」者,王舍城也。彼城以周围所立之仙吉离等五山,形似金刚杵,故称「基利跋迦」。
§3121
3121. Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ sudinnadhaniyādayo tevīsatividhā ādikammikapuggalā vuttāti yojanā.
「于比库们的巴帝摩卡中,苏定那、达尼亚等二十三种最初作业补特伽罗已被说」,此为连结。
§3122
3122. Ubhayapātimokkhe āgatā te sabbe ādikammikapuggalā paripiṇḍitā tiṃsa bhavantīti yojanā. Vatthuādīnaṃ vinicchayo uttare vakkhamānattā idha na vutto. Nanu ca nidānapuggalavinicchayampi tattha vakkhatīti so idha kasmā vuttoti? Nāyaṃ doso, imassa pakaraṇattā idhāpi vattabboti. Yadi evaṃ vatthuādivinicchayopi idha vattabbo siyā, so kasmā na vuttoti? Ekayoganiddiṭṭhassa imassa vacanena sopi vuttoyeva hotīti ekadesadassanavasena saṃkhittoti daṭṭhabbo.
「于两部巴帝摩卡中所来之彼一切最初作业补特伽罗,合集为三十」,此为连结。事等之抉择,因将于后文说,故此处未说。然而,因缘补特伽罗之抉择亦将于彼处说,何故此处说耶?此非过失,因此章节之故,此处亦应说也。若如是,事等抉择亦应于此处说,何故不说耶?以一结合所指示之此语,彼亦已被说,故应见为以部分显示而略说。
§3123
3123. Yo enaṃ taruṃ jānāti, so paññattiṃ asesato jānātīti sambandho. Ettha ‘‘enaṃ taru’’nti iminā nidānādisattarasappakāraṃ sabbasikkhāpadasādhāraṇalakkhaṇasamudāyaṃ rūpakena dasseti. Kiṃ visiṭṭhaṃ tarunti āha ‘‘timūla’’ntiādi.
「若人知此树,则无余知施设」,此为连结。此中「此树」者,以此譬喻显示因缘等十七种类之一切学处共通相之集合。何为殊胜之树耶?故说「三根」等。
Tattha timūlanti nidānapuggalavatthusaṅkhātāni tīṇi mūlāni etassāti timūlaṃ. Navapattanti navavidhapaṇṇattisaṅkhātāni pattāni etassāti navapattaṃ. Dvayaṅkuranti lokavajjapaṇṇattivajjasaṅkhātā dve aṅkurā etassāti dvayaṅkuraṃ. ‘‘Dviaṅkura’’nti vattabbe i-kārassa ayādesaṃ katvā ‘‘dvayaṅkura’’nti vuttaṃ. Sattaphalanti āṇattiāpattianāpattivipattisaññāvedanākusalattikasaṅkhātāni satta phalāni etassāti sattaphalaṃ. Chapupphanti chasamuṭṭhānasaṅkhātāni pupphāni etassāti chapupphaṃ. Dvippabhavanti cittakammasaṅkhātā dve pabhavā etassāti dvippabhavaṃ. Dvisākhanti kiriyaaṅgasaṅkhātā dve sākhā etassāti dvisākhaṃ. Enaṃ taruṃ yo jānātīti yo vutto bhikkhu vuttasarūpasādhāraṇasattarasalakkhaṇarāsivinicchayasaṅkhātataruṃ jānāti. Soti so bhikkhu. Paññattinti vinayapiṭakaṃ. Asesatoti sabbaso.
其中,「三根」者,此有三根,即称为因、补特伽罗、事三者也,故为三根。「九叶」者,此有九种施设所称之叶,故为九叶。「二芽」者,此有二芽,即称为世间罪与施设罪二者也,故为二芽。应说「双芽」,但将伊音变为阿亚音,故说为「二芽」。「七果」者,此有七果,即称为教令、罪、无罪、违失、想、受、善三者也,故为七果。「六花」者,此有六等起所称之花,故为六花。「二生源」者,此有二生源,即称为心与业二者也,故为二生源。「二枝」者,此有二枝,即称为作用与支分二者也,故为二枝。「知此树者」,即所说之比库知所说之树,即知称为所说形相、共通、十七相聚简择之树也。「彼」者,即彼比库也。「施设」者,即律藏也。「无余」者,即一切也。
§3124
3124.Iti evaṃ madhurapadatthaṃ anākulaṃ paramaṃ uttamaṃ imaṃ vinicchayaṃ yo paṭhati vācuggataṃ karonto pariyāpuṇāti, garusantike sādhukaṃ suṇāti, paripucchate ca atthaṃ paripucchati ca, so bhikkhu vinaya vinicchaye upālisamo bhavati vinayadharānaṃ etadaggaṭṭhāne nikkhittena upālimahātherena sadiso bhavatīti yojanā.
如是,凡诵读此具甘美词义、无混乱、最上、殊胜之简择,令其出于口,受持之,于师尊处善听闻之,询问其义而询问者,彼比库于律之简择中成为如伍巴离者,即与被置于持律者中第一位之伍巴离大长老相等也,此为连结之义。
Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya · 如是律义精要阐明之律决疑释中
Pakiṇṇakavinicchayakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 杂项决疑论释已竟。