Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā · 小事篇集论解释
Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā小事篇集注疏阐释
§2783
2783.Kuṭṭeti iṭṭhakāsilādārukuṭṭānaṃ aññatarasmiṃ. Aṭṭāneti ettha aṭṭānaṃ nāma rukkhe phalakaṃ viya tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nahānatitthe nikhaṇanti, tattha cuṇṇāni ākiritvā manussā kāyaṃ ghaṃsanti.
「捣」者,于砖、石、木捣之任一中。「阿吒那」者,此处所谓阿吒那,如树之板片,切割后,以八足形切成行列,埋于浴场,于其上撒粉末,人们摩擦身体。
§2784
2784.Gandhabbahatthenāti nahānatitthe ṭhapitena dārumayahatthena. Tena kira cuṇṇāni gahetvā manussā sarīraṃ ghaṃsanti. Kuruvindakasuttiyāti kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikakalāpako vuccati, taṃ ubhosu antesu gahetvā sarīraṃ ghaṃsanti. Mallakenāti makaradantakaṃ chinditvā mallakamūlasaṇṭhānena katena mallakena, idaṃ gilānassāpi na vaṭṭati. Aññamaññañca kāyatoti aññamaññaṃ sarīrena ghaṃseyya.
「以甘达巴手」者,以置于浴场之木制手。据说以彼取粉末,人们摩擦身体。「古儒宾德咖线」者,将古儒宾德咖石粉以虫胶缚之,制成丸串,称为此,持其两端摩擦身体。「以马喇咖」者,切断摩咖拉齿,以马喇咖根形状所制之马喇咖,此对病者亦不许。「互相以身」者,应互相以身体摩擦。
§2785
2785.Akataṃ mallakaṃ nāma makaradante acchinditvā kataṃ, idaṃ agilānassa na vaṭṭati.
「未制马喇咖」者,名为未切断摩咖拉齿而制者,此对非病者不许。
§2786
2786.Kapāliṭṭhakakhaṇḍānīti kapālakhaṇḍaiṭṭhakakhaṇḍāni. Sabbassāti gilānāgilānassa sarīre ghaṃsitvā ubbaṭṭetuṃ vaṭṭati. ‘‘Puthupāṇika’’nti hatthaparikammaṃ vuccati, tasmā sabbassa hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. ‘‘Vatthavaṭṭī’’ti idaṃ pāḷiyaṃ vuttaukkāsikassa pariyāyaṃ, tasmā nahāyantassa yassa kassaci nahānasāṭakavaṭṭiyāpi ghaṃsituṃ vaṭṭati.
「头盖骨片砖片」者,头盖骨片与砖片。「一切」者,于病者非病者之身体摩擦后擦拭,许可。「普图巴尼咖」者,称为手按摩,故一切以手作背部按摩,许可。「布瓦吒提」者,此于律文中所说,为浴衣之同义语,故对任何沐浴者,以沐浴衣布瓦吒提摩擦,亦许可。
§2787
2787.Pheṇakaṃ nāma samuddapheṇaṃ. Kathalanti kapālakhaṇḍaṃ. Pādaghaṃsane vuttā anuññātā. Katakaṃ nāma padumakaṇṇikākāraṃ pādaghaṃsanatthaṃ kaṇṭake uṭṭhāpetvā kataṃ, etaṃ neva paṭiggahetuṃ, na paribhuñjituṃ vaṭṭati.
「泡沫」者,名为海泡沫。「咖他喇」者,头盖骨片。于足摩擦中所说者,已许可。「咖德咖」者,名为莲花蕊形,为足摩擦之故,于刺上竖立而制者,此既不许受取,亦不许受用。
§2788
2788.Yaṃ kiñcipi alaṅkāranti hatthūpagādialaṅkāresu yaṃ kiñci alaṅkāraṃ.
「任何装饰」者,于手镯等装饰中之任何装饰。
§2789
2789.Osaṇṭheyyāti alaṅkāratthaṃ saṅkharonto nameyya. Hatthaphaṇakenāti hattheneva phaṇakiccaṃ karontā aṅgulīhi osaṇṭhenti. Phaṇakenāti dantamayādīsu yena kenaci. Kocchenāti usiramayena vā muñjapabbajamayena vā kocchena.
「应整理」者,为了装饰之目的而整理,应使之平顺。「以手作扇」者,仅以手作扇之作用,以手指整理之。「以扇」者,以象牙制等任何一种扇。「以刷」者,以香根制或蔓草节制之刷。
§2790
2790.Sitthatelodatelehīti sitthatelañca udakatelañcāti viggaho, tehi. Tattha sitthatelaṃ nāma madhusitthakaniyyāsādi yaṃ kiñci cikkaṇaṃ. Cikkaṇaṃ nāma niyyāsaṃ. Udakatelaṃ nāma udakamissakaṃ telaṃ. Katthaci potthakesu ‘‘siṭṭhā’’ti pāṭho, soyevattho. Anulomanipātatthanti nalāṭābhimukhaṃ anulomena pātanatthaṃ. Uddhalomenāti uddhaggaṃ hutvā ṭhitalomena.
「以粉油、水油」者,分解为粉油与水油,以此等。其中,粉油者,名为蜜粉汁等任何滑腻之物。滑腻者,名为树脂。水油者,名为混水之油。在某些经本中有『粉』之读法,其义相同。「为了顺毛下落之目的」者,为了顺着朝向额头之方向下落之目的。「以逆毛」者,以竖立而住之毛。
§2791
2791.Hatthaṃ telena temetvāti karatalaṃ telena makkhetvā. Siroruhā kesā. Uṇhābhitattassāti uṇhābhitattarajasirassa. Allahatthena siroruhe puñchituṃ vaṭṭatīti yojanā.
「以手沾油」者,以油涂抹手掌。头发者,头上之毛。「热恼之」者,热恼尘垢之头。连结为:以湿手拭头发是允许的。
§2792
2792.Ādāseudapatte vāti ettha kaṃsapattādīnipi, yesu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni ādāsasaṅkhameva gacchanti, kañjiyādīnipi ca udapattasaṅkhameva, tasmā yattha katthaci olokentassa dukkaṭaṃ.
「于镜或水盆」者,于此,青铜盆等凡显现面相者,一切皆归入镜之类,米汁等亦归入水盆之类,因此,于任何处观看者,恶作。
§2793
2793. Yena hetunā mukhaṃ olokentassa anāpatti, taṃ dassetumāha ‘‘sañchavi’’ntiādi. Ābādhapaccayā ‘‘me mukhe vaṇo sañchavi nu kho, udāhu na sañchavī’’ti mukhaṃ daṭṭhuñca ‘‘ahaṃ jiṇṇo nu kho, udāhu no’’ti attano āyusaṅkhārajānanatthañca mukhaṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatīti yojanā.
为了显示以何因缘观看面容无犯,故说「有伤」等。因病缘故「我面上之伤是否已愈合,或是未愈合」而观看面容,以及「我是否已老,或是未老」为了知晓自己之寿行而观看面容是允许的,如是连结。
§2794
2794.Naccaṃ vāti yaṃ kiñci naccaṃ antamaso moranaccampi. Gītanti yaṃ kiñci naṭagītaṃ vā sādhugītaṃ vā antamaso dantagītampi, yaṃ ‘‘gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, etampi na vaṭṭati. Vāditanti yaṃ kiñci vāditaṃ. Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vāti naccaṃ daṭṭhuṃ vā gītaṃ vāditaṃ sotuṃ vā.
「舞」者,任何舞蹈,乃至孔雀舞亦然。「歌」者,任何演员之歌或善歌,乃至齿间歌亦然,凡「我等将歌唱」而于前分发出声音所作者,此亦不允许。「乐」者,任何乐器演奏。「或观看或听闻」者,或观看舞蹈,或听闻歌唱、乐器演奏。
§2795
2795. Sayaṃ naccantassa vā naccāpentassa vā gāyantassa vā gāyāpentassa vā vādentassa vā vādāpentassa vā dukkaṭameva aṭṭhakathāya (cūḷava. aṭṭha. 248) vuttanti tadekadesaṃ dassetumāha ‘‘daṭṭhumantamaso’’tiādi.
2795. 自己跳舞者、或令他跳舞者、或自己歌唱者、或令他歌唱者、或自己演奏者、或令他演奏者,仅为恶作,此于注疏中已说。为显示其中一部分,故说「为了观看,乃至」等。
§2796
2796.Suṇātīti gītaṃ vā vāditaṃ vā. Passatīti naccaṃ passati.
2796.『聆听』者，乃听闻歌唱或器乐演奏也。『观看』者，乃观看舞蹈也。
§2797
2797.Passissāmīti ettha ‘‘suṇissāmī’’ti seso. ‘‘Naccaṃ passissāmi, gītaṃ, vāditaṃ vā suṇissāmī’’ti vihārato vihāraṃ gacchato vāpi dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
2797. 「我将看」,此处应补充「我将听」。「我将看跳舞,我将听歌唱或演奏」,如是从住处出发,或从住处前往时,即有恶作,此为连结。
§2798
2798.Uṭṭhahitvāna gacchatoti ‘‘naccaṃ passissāmī’’ti, ‘‘gītaṃ, vāditaṃ vā suṇissāmī’’ti nisinnaṭṭhānato uṭṭhahitvā antovihārepi taṃ taṃ disaṃ gacchato āpatti hotīti yojanā. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā passatopi ca āpattīti yojanā.
2798. 「起身而去」者,「我将看跳舞」,「我将听歌唱或演奏」,从所坐之处起身,即使在住处内向彼彼方向前往时,亦有罪,此为连结。站在街道上伸长脖子观看者,亦有罪,此为连结。
§2799
2799.Dīghāti dvaṅgulato dīghā. Na dhāreyyāti na dhāretabbā. Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vāti ettha dve aṅgulāni parimāṇaṃ etassāti dvaṅgulo, keso. Dve māsā ukkaṭṭhaparicchedo assāti dumāso. Kesaṃ dhārento dvaṅgulaṃ vā dhāreyya dumāsaṃ vā. Tato uddhaṃ na vaṭṭatīti tato dvaṅgulato vā dumāsato vā kesato uddhaṃ kesaṃ dhāretuṃ na vaṭṭati.
2799. 「长」者,长于二指。「不应蓄」者,不应蓄留。「二指或二月」,此中,以二指为量度者为二指,指头发。以二月为最高限度者为二月。蓄留头发者,应蓄二指或二月。超过彼者不许,即超过二指或二月之头发,不许蓄留。
Atha vā dve aṅgulāni samāhaṭāni dvaṅgulaṃ, dve māsā samāhaṭā dumāsaṃ, ubhayattha accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Kese dhārento dvaṅgulamattaṃ vā dhāreyya dumāsamattaṃ vā, tato kālaparimāṇato uddhaṃ kese dhāretuṃ na vaṭṭatīti attho. Sace kese antodvemāse dvaṅgule pāpuṇanti, antodvemāseyeva chinditabbā. Dvaṅgule hi atikkametuṃ na vaṭṭati. Sacepi na dīghā, dvemāsato ekadivasampi atikkametuṃ na labhatiyeva. Evamayaṃ ubhayenapi ukkaṭṭhaparicchedeneva vutto, tato oraṃ pana navaṭṭanabhāvo nāma natthi.
或者,二指合计为二指,二月合计为二月,两处皆为完全合成之用法。蓄留头发者,应蓄二指之量或二月之量,超过彼时间量度不许蓄留头发,此为义。若头发在二月内达到二指,应在二月内剃除。因为不许超过二指。即使未长,亦不得超过二月哪怕一日。如是此以两者皆为最高限度而说,低于彼者则无不许之理。
§2800
2800. Dīghe nakhe, dīghāni nāsikalomāni ca na dhārayeti yojanā, na dhāreyya, chindeyyāti attho. Vīsatimaṭṭhanti vīsatiyā nakhānaṃ maṭṭhaṃ likhitamaṭṭhabhāvaṃ kātuṃ bhikkhuno na vaṭṭatīti yojanā. Satthakena tacchetvā cuṇṇakena pamajjitvā phalikamaṇīnaṃ viya ujjalakaraṇaṃ likhitamaṭṭhaṃ nāma. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṃ apakaḍḍhitu’’nti (cūḷava. 274) anuññātattā muggaphalatacādīhi nakhamalaṃ apanetuṃ vaṭṭati.
「长爪」,「长鼻毛亦不应蓄」是连接,意为不应蓄,应剪除之义。「二十磨」者,比库不应使二十爪达到磨擦之状态、磨光之状态,是连接。以刀削切后,以粉末摩擦,如水晶宝石般使之光亮,名为磨光。因「诸比库,我允许去除污垢」已被允许,故以绿豆果皮等去除爪垢是允许的。
§2801
2801.Kappāpeyyavisuṃ massunti yo kesacchinno visuṃ massuṃ kappāpeyya. Dāṭhikaṃ ṭhapeyyāti kese chindāpetvā massuṃ akappāpetvā visuṃ ṭhapeyya. Sambādheti upakacchakamuttakaraṇasaṅkhāte sambādhaṭṭhāne. Lomaṃ saṃharāpeyyavāti satthena vā saṇḍāsena vā aññena yena kenaci parena chindāpeyya, sayaṃ vā chindeyya. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetu’’nti (cūḷava. 275) anuññātattā yathāvuttasambādhe gaṇḍapiḷakavaṇādike ābādhe sati lomaṃ saṃharāpetuṃ vaṭṭati.
「使剃须而留髭」者,谓剃发者使剃须而留髭。「留小胡须」者,使剃发后不剃须而留之。「隐处」者,在称为腋下与大小便处之隐处。「使除毛」者,以刀或镊子或其他任何方法由他人剪除,或自己剪除。因「诸比库,我允许因病缘在隐处除毛」已被允许,故在如所说之隐处,有疮疖疡等病时,除毛是允许的。
§2802
2802. Agilānassa chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ. Aññena vā puggalena tathā kattariyā chindāpentassa dukkaṭaṃ vuttanti sambandho.
「无病者剪除为恶作」已说。「或由他人如是以剃刀使剪除者为恶作」已说,是连接。
§2803
2803.Sesaṅgachedaneti aṅguliyādiavasesasarīrāvayavānaṃ chedane. Attavadheti attupakkamena vā āṇattiyā upakkamena vā attano jīvitanāse.
「余肢断」者,在断除指等其余身体支分。「自杀」者,以自己之加行或以命令之加行而灭自己之命。
§2804
2804.Aṅganti aṅgajātato avasesaṃ sarīrāvayavaṃ. Ahikīṭādidaṭṭhassa tappaṭikāravasena aṅgaṃ chindato na doso. Tādisābādhapaccayā tappaṭikāravasena aṅgaṃ chindato na doso. Lohitaṃ mocentassāpi na dosoti yojanā.
「肢」者,从肢类之其余身体支分。被蛇虫等咬者,为其对治而断肢无过失。因如是病缘为其对治而断肢无过失。放血者亦无过失,是连接。
§2805
2805.Aparissāvano bhikkhu sace maggaṃ gacchati, dukkaṭaṃ. Magge addhāne taṃ parissāvanaṃ yācamānassa yo na dadāti, tassa adadato adentassāpi tatheva dukkaṭamevāti yojanā. Yo pana attano hatthe parissāvane vijjamānepi yācati, tassa na akāmā dātabbaṃ.
「无滤水器之比库若行路,为恶作」。在路途中对彼乞求滤水器者,不给与者,彼不给者、不与者亦如是为恶作,是连接。然而,自己手中虽有滤水器而乞求者,不应不乐意而给与。
§2806
2806.‘‘Naggo’’ti padaṃ ‘‘na bhuñje’’tiādi kiriyāpadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Na bhuñjeti bhattādiṃ bhuñjitabbaṃ na bhuñjeyya. Na piveti yāguādiṃ pātabbaṃ na piveyya. Na ca khādeti mūlakhādanīyādikaṃ khādanīyaṃ na khādeyya. Na sāyayeti phāṇitādikaṃ sāyitabbañca na sāyeyya na liheyya. Na dadeti aññassa bhattādiṃ kiñci na dadeyya. Na gaṇheyyāti tathā sayaṃ naggo hutvā na paṭiggaṇheyya. Añjasaṃ maggaṃ.
「裸形」一词,应与「不食」等动作词逐一连结。不食者,应食之饭食等不应食。不饮者,应饮之粥等不应饮。不嚼者,根类嚼食等嚼食不应嚼。不尝者,糖浆等应尝之物不应尝、不应舐。不与者,不应与他人任何饭食等。不取者,如是自己裸形而不应受取。直道。
§2807
2807.Parikammaṃ na kātabbanti piṭṭhiparikammādiparikammaṃ na kātabbaṃ. Kārayeti sayaṃ naggo hutvā aññena piṭṭhiparikammādiparikammaṃ na kārāpeyyāti attho.
不应作服务者,背部服务等服务不应作。使作者,自己裸形而不应令他人作背部服务等服务,此为义。
§2808
2808. Piṭṭhikammādike parikamme jantāgharādikā tisso paṭicchādī vuttā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo jantāgharapaṭicchādiṃ udakapaṭicchādiṃ vatthapaṭicchādi’’nti (cūḷava. 261) anuññātāti yojanā. Paṭicchādeti hirikopinanti paṭicchādi, jantāgharameva paṭicchādi jantāgharapaṭicchādi. Udakameva paṭicchādi udakapaṭicchādi. Vatthameva paṭicchādi vatthapaṭicchādi. ‘‘Sabbattha pana vaṭṭatī’’ti iminā itarapaṭicchādidvayaṃ parikammeyeva vaṭṭatīti dīpeti. Sabbatthāti bhojanādisabbakiccesu.
于背部作业等服务中,浴室等三种遮蔽已说「诸比库,我允许三种遮蔽:浴室遮蔽、水遮蔽、衣遮蔽」,已被允许,此为连结。遮蔽者,惭愧布即遮蔽,浴室本身即遮蔽为浴室遮蔽。水本身即遮蔽为水遮蔽。衣本身即遮蔽为衣遮蔽。「然于一切处皆许可」,以此显示其余二种遮蔽仅于服务时许可。一切处者,于食等一切事务中。
§2809
2809.Yattha katthaci peḷāyanti tambalohavaṭṭalohakaṃsalohakāḷalohasuvaṇṇarajatādīhi katāya vā dārumayāya vā yāya kāyaci peḷāya āsittakūpadhāne. Bhuñjituṃ na ca vaṭṭatīti bhājanaṃ ṭhapetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. Yathāha – ‘‘āsittakūpadhānaṃ nāma tambalohena vā rajatena vā katāya peḷāya etaṃ adhivacanaṃ, ‘na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabba’nti sāmaññena paṭikkhittattā pana dārumayāpi na vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 264). ‘‘Anujānāmi bhikkhave maḷorika’’nti (cūḷava. 264) anuññātattā maḷorikāya ṭhapetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Maḷorikā’’ti ca daṇḍādhārako vuccati, yaṃ tayo, cattāro, bahū vā daṇḍake upari ca heṭṭhā ca vitthataṃ majjhe saṅkucitaṃ katvā bandhitvā ādhārakaṃ karonti. Yaṭṭhiādhārakapaṇṇādhārakapacchikapiṭṭhaghaṭakakavāṭakādibhājanamukhaudukkhalādīnipi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Yaṭṭhiādhārakoti yaṭṭhiṃyeva ujukaṃ ṭhapetvā bandhīkataādhārako.
于任何处有盘者,以铜、铁、圆铁、青铜、黑铁、金、银等所作,或以木所作,以任何盘所涂之井台。不许可食者,除去钵不许可食。如所说:「涂井台者,名为以铜或以银所作之盘,此为其名,『诸比库,不应于涂井台食』,因以总说被禁止故,木制者亦不许可」。「诸比库,我允许玛罗利咖」,因已被允许故,除去玛罗利咖许可食。「玛罗利咖」者,称为杖架,即将三根、四根或多根杖,上下展开、中间收缩而绑缚作成之架。杖架、叶架、后架、背壶、门板等钵口、臼等亦于此中摄入。杖架者,即将杖直立而作成绑缚之架。
Ekabhājane visuṃ visuṃ bhojanassāpi sambhavato ‘‘bhuñjato ekabhājane’’ti ettakeyeva vutte tassāpi pasaṅgo siyāti tannivattanatthamāha ‘‘ekato’’ti. ‘‘Bhuñjato’’ti idaṃ upalakkhaṇaṃ. Ekato ekabhājane yāguādipānampi na vaṭṭati. Yathāha – ‘‘na, bhikkhave, ekathālake pātabba’’nti (cūḷava. 264). Atha vā bhuñjatoti ajjhohārasāmaññena pānampi saṅgahitanti veditabbaṃ. Ayamettha vinicchayo – sace eko bhikkhu bhājanato phalaṃ vā pūvaṃ vā gahetvā gacchati, tasmiṃ apagate itarassa sesakaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Itarassāpi tasmiṃ khaṇe puna gahetuṃ vaṭṭatīti.
因于一钵中分别食亦有可能,若仅说「食于一钵中」,彼亦有关联,为遮止彼故说「一起」。「食」者,此为标示。一起于一钵中,粥等饮料亦不许可。如所说:「诸比库,不应于一盘中饮」。或者,食者,以吞咽之总说,饮亦被摄入,应如是知。此中决断如下:若一比库从钵中取果或饼而去,于彼离去时,其余者许可食剩余。其余者于彼刻亦许可再取。
§2810
2810. Ye dve vā tayo vā bhikkhū ekapāvuraṇā vā ekattharaṇā vā ekattharaṇapāvuraṇā vā nipajjanti, tesañca, ye ekamañcepi ekato nipajjanti, tesañca āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
二或三比库以一覆盖或一敷具或一敷具覆盖而卧,彼等有恶作罪,以及于一床上一起卧者,彼等有恶作罪,此为连结。
§2811
2811.Saṅghāṭipallatthikamupāgatoti ettha saṅghāṭīti saṅghāṭināmena adhiṭṭhitacīvaramāha. Saṅghāṭipallatthikaṃ upagatena yutto hutvāti attho. Na nisīdeyyāti vihāre vā antaraghare vā yattha katthaci na nisīdeyya. ‘‘Saṅghāṭīti nāmena adhiṭṭhitacīvaravohārappattamadhiṭṭhitacīvaraṃ ‘saṅghāṭī’ti vutta’’nti nissandehe, khuddasikkhāvaṇṇanāyampi ‘‘saṅghāṭiyā na pallattheti adhiṭṭhitacīvarena vihāre vā antaraghare vā pallatthiko na kātabbo’’ti vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘antogāme vāsatthāya upagatena adhiṭṭhitaṃ saṅghāṭiṃ vinā sesacīvarehi pallatthikāya nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.
「到达桑喀帝衣铺座者」,此中「桑喀帝」者,是说以桑喀帝之名决意的衣。「到达桑喀帝衣铺座者」,意为具足而住。「不应坐」者,无论在寺院或在俗家,无论何处何地都不应坐。因为无疑地,「以桑喀帝之名决意的衣,达到以桑喀帝之名的用语,被称为『桑喀帝』」,在小学处的解释中也说:「不以桑喀帝铺座者,不应以决意的衣在寺院或在俗家作铺座。」但在义注中说:「为了住在村中而到达者,除了桑喀帝之外,以其余的衣铺座而坐是允许的。」
Kiñcikīḷaṃ na kīḷeyyāti jutakīḷādikaṃ yaṃ kiñci kāyikavācasikakīḷikaṃ na kīḷeyya. Na ca gāhayeti na ca gāhāpeyya, na harāpeyyāti attho.
「不应作任何戏笑」者,不应作任何赌博戏笑等,任何身体的或言语的戏笑。「不应使人拿」者,不应使人拿,意为不应使人取。
§2812
2812.Dāṭhikāyapīti massumhi. Uggatanti ettha ‘‘bībhaccha’’nti seso. Aññanti apalitaṃ. Tādisanti bībhacchaṃ.
「在须上」者,在胡须上。「生出」者,此中应补充「可厌恶的」。「其他」者,未白的。「如是」者,可厌恶的。
§2813
2813.‘‘Agilāno’’ti iminā gilānassa anāpattibhāvaṃ dīpeti. ‘‘Dhāreyyā’’ti iminā suddhakattuniddesena agilānassapi paraṃ dhārāpane, parassa dhāraṇasādiyane ca anāpattīti viññāyatīti. Attano guttatthaṃ, cīvarādīnaṃ guttatthañca vaṭṭatīti yojanā. Tatrāyaṃ vinicchayo (cūḷava. aṭṭha. 270) – yassa kāyadāho vā pittakopo vā hoti, cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Vāḷamigacorabhayesu attaguttatthaṃ, vasse pana cīvaraguttatthampi vaṭṭati. Ekapaṇṇacchattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati. ‘‘Ekapaṇṇacchattaṃ nāma tālapatta’’nti gaṇṭhipadesu vuttanti.
「无病者」,以此显示病者无罪。「应持」,以此通过纯粹作者的指示,应知无病者使他人持,或接受他人的持,也无罪。为了自己的保护,为了衣等的保护,是允许的,这是连接。此中这是决断:对于有身热或胆汁激动,或眼睛虚弱,或有其他任何疾病,没有伞就会生起者,无论在村中或在林野,伞是允许的。在野兽盗贼的危险中,为了自己的保护,在雨季为了衣的保护也是允许的。但一叶伞在一切处都是允许的。在结集的句子中说:「一叶伞者,名为多罗叶。」
§2814
2814. Hatthisoṇḍākāro abhedopacārena ‘‘hatthisoṇḍa’’nti vutto. Evamuparipi. Cīvarassa nāmadheyyaṃ ‘‘vasana’’nti idaṃ. ‘‘Nivāsentassa dukkaṭa’’nti padadvayañca ‘‘hatthisoṇḍa’’ntiādīhi sabbapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Velliyanti ettha gāthābandhavasena saṃ-saddalopo, saṃvelliyanti attho.
「象鼻形」,以不破坏的方便说为「象鼻」。如是在以下也是。「衣的名称为『着物』」,这是。「着用者恶作」这两句,应与「象鼻」等一切句各别连接。「卷缠」者,此中因偈颂的结合而有共声的省略,意为卷缠。
Ettha hatthisoṇḍaṃ (cūḷava. aṭṭha. 280) nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Catukkaṇṇaṃ nāma uparito dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Macchavāḷakaṃ nāma ekato dasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Saṃvelliyanti mallakammakārādayo viya kacchaṃ bandhitvā nivāsanaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivāsanaṃ. Ca-saddena satavalikaṃ saṅgaṇhāti. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhañjitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassapi maggapaṭipannassapi na vaṭṭati.
此中象鼻者,名为从脐根作象鼻形状的下垂而着用,如女人的下衣。四角者,名为上面二个、下面二个,如是显示四个角而着用。鱼尾者,名为一边显示齿,一边显示侧,下垂而着用。卷缠者,如摔跤工匠等,系腰带而着下衣。多罗扇者,名为以多罗扇形状下垂大衣而着下衣。以「及」字摄取百褶。百褶者,名为长大衣多次折叠作卷而着用,或在左右两侧不断地显示褶而着用。但若从膝开始一个或两个褶显现,是允许的。如是着用,对病者、对行路者也不允许。
Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari laggenti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati. Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati. Agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti yañca idha paṭikkhittaṃ, yañca sekhiyavaṇṇanāyaṃ, taṃ sabbaṃ vajjetvā nibbikāraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ. Yaṃ kiñci vikāraṃ karonto dukkaṭā na muccati.
又,行路时,将一角或二角提起挂在下衣之上,或内着一件袈裟如是着之,外又着另一件,一切皆不许可。然病者得示内袈裟之折边,于上着另一件。非病者着二件时,应作有褶而着。如是,此处所禁止者,及在应学法解释中所说者,一切应避之,应无变异地、覆三轮地、圆满地着之。作任何变异者,不免恶作。
§2815
2815.Gihipārupananti ‘‘setapaṭapārutaṃ (cūḷava. aṭṭha. 280) paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ soṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhakapārutaṃ kuṭipavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapāruta’’nti evamādiparimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekenantena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipantā ubho ante udare vā olambenti, piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhikaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antarena sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhaṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭaṃ āropeti, evaṃ apārupitvā sabbepi ete, aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃ kiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ. Parimaṇḍalato vimuttalakkhaṇanivāsanapārupanadose vajjetvā parimaṇḍalabhāvoyeva vuttalakkhaṇo adhippetoti attho.
「在家着法」者,「白布着法、游方者着法、一衣着法、象鼻着法、内宫着法、大长老着法、入小屋着法、婆罗门着法、守护者着法」等,如是等圆满相之外而着者,此一切名为在家着法。是故,如白布派半衣裸形者之着法,如某些游方者露胸而将衣置于两肩之上,如一衣人以所着衣之一端覆背而将两角置于两肩之上,如饮酒者等以衣围颈而将两端垂于腹部或掷于背后,如内宫女示现眼珠许而覆头着衣,如大长老着长衣而以其一端覆全身,如农夫入田间小屋时卷衣置于腋下而以其一端覆身,如婆罗门将衣穿入两腋之间而置于肩上,如守护者比库以偏袒一肩着法露左臂而将衣上于肩头,如是不着,一切此等及其他如是着衣之过失应避之,应无变异地、圆满地着。如是不着而在寺院或俗家中无恭敬地作任何变异者,恶作。应避离圆满性之解脱相着法、着法之过失,唯圆满性即所说相是所意趣,此为义。
§2816
2816.Lokāyataṃ na vāceyyāti ‘‘sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ anucchiṭṭhaṃ, seto kāko, kāḷo bako iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ aññesaṃ na vāceyya. Na ca taṃ pariyāpuṇeti taṃ lokāyataṃ na ca pariyāpuṇeyya na uggaṇheyya. Tiracchānavijjāti hatthisippaassasippadhanusippādikā paropaghātakarā vijjā ca. Bhikkhunā na pariyāpuṇitabbā, na vācetabbāti yojanā.
「不应说世俗论」者,「一切是残食,一切非残食,白乌鸦,黑白鹭,以此因及以此因」等,如是等与无义因相应之外道教说,不应为他人说。且不应学彼,不应学彼世俗论,不应受持。「畜生明」者,象术、马术、弓术等害他之明及。比库不应学,不应教授,此为结合。
§2817
2817.Sabbācāmaribījanīti setādivaṇṇehi sabbehi camaravālehi katā bījanī. Na cālimpeyya dāyaṃ vāti davaḍāhādiupaddavanivāraṇāya anuññātaṃ paṭaggidānakāraṇaṃ vinā araññaṃ agginā na ālimpeyya. Davaḍāhe pana āgacchante anupasampanne asati paṭaggiṃ dātuṃ, appaharitakaraṇena vā parikhākhaṇanena vā parittāṇaṃ kātuṃ, senāsanaṃ pattaṃ vā appattaṃ vā aggiṃ allasākhaṃ bhañjitvā nibbāpetuñca labhati. Udakena pana kappiyeneva labhati, netarena. Anupasampanne pana sati teneva kappiyavohārena kārāpetabbaṃ. Mukhaṃ na ca lañjeti manosilādinā mukhaṃ na limpeyya, tilakena aṅgaṃ na kareyyāti attho.
「一切色牦牛尾拂」者,以白等色一切牦牛尾所作之拂。「不应以火烧施与」者,除为防止林火等灾难而许可之施与火把之因外,不应以火烧林。然林火来临时,若无未达上者,得施与火把,或以作无草地或以掘壕沟而作防护,住所已到或未到,得折湿枝而灭火。然以水者,唯以净得,非以其他。若有未达上者,应以彼净语令作。「且不涂面」者,不应以雄黄等涂面,不应以吉祥标记作身,此为义。
§2818
2818.Ubhatokājanti ubhatokoṭiyā bhāravahanakoṭikājaṃ. Antarakājakanti ubhayakoṭiyā ṭhitavāhakehi vahitabbaṃ majjhebhārayuttakājaṃ. Sīsakkhandhakaṭibhārādayo heṭṭhā vuttalakkhaṇāva.
「两端杠」者,两端有担夫之担荷端杠。「中间杠」者,两端立担夫所应担之中间负重杠。头担、肩担、腰担等,如下所说相。
§2819
2819. Yo bhikkhu vaḍḍhakiaṅgulena aṭṭhaṅgulādhikaṃ vā teneva aṅgulena caturaṅgulapacchimaṃ vā dantakaṭṭhaṃ khādati, evaṃ khādato tassa āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
若比库以木匠指,嚼八指以上之齿木,或以彼指四指末端之齿木,如是嚼者,彼有罪恶作,此为结合。
§2820
2820.Kicce satipīti sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce pana sati. Porisanti purisappamāṇaṃ, byāmamattanti vuttaṃ hoti. Āpadāsūti vāḷamigādayo vā disvā maggamūḷho vā disā oloketukāmo hutvā davaḍāhaṃ vā udakoghaṃ vā āgacchantaṃ disvā vā evarūpāsu āpadāsu. Vaṭṭatevābhirūhitunti atiuccampi rukkhaṃ ārohituṃ vaṭṭati eva.
「于事中有念」者,于拾取干柴等事中有念也。「身量」者,谓一人之量,即一寻之量,如是所说。「于诸难中」者,见狼虎等野兽,或迷失道路而欲观察方向,或见火灾或水灾来临,于如是诸难中。「许可攀登」者,即使极高之树,亦许可攀登。
§2821
2821. Sace akallako gilāno na siyā, lasuṇaṃ māgadhaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇaṃ na ca khādeyya neva paribhuñjeyyāti yojanā. Bhaṇḍikalasuṇaṃ nāma catumiñjato paṭṭhāya bahumiñjaṃ. Palaṇḍukabhañjanakādilasuṇe magadhesu jātattepi na doso. Lasuṇavibhāgo heṭṭhā dassitoyeva. Gilānassa pana lasuṇaṃ khādituṃ vaṭṭati. Yathāha – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā lasuṇaṃ khāditu’’nti (cūḷava. 289). Ābādhapaccayāti yassa ābādhassa lasuṇaṃ bhesajjaṃ hoti, tappaccayāti attho. Buddhavacananti saṅgītittayāruḷhā piṭakattayapāḷi. Aññathāti sakkaṭādikhalitavacanamayaṃ vācanāmaggaṃ na ropetabbaṃ, tathā na ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.
若非不适宜之病人,则不应食生蒜、马嘎达蒜、生蒜、多瓣蒜,不应食用,此为连结。「多瓣蒜」者,名为从四瓣起至多瓣者。葱、韭等蒜类,虽生于马嘎达地,亦无过失。蒜之分类已于下文显示。然病人许可食蒜。如所说:「诸比库,我允许因病缘故食蒜。」「因病缘故」者,谓于彼病中蒜为药者,因彼缘故,此为义。「佛语」者,三次结集所确立之三藏圣典。「异于此」者,谓不应建立如萨咖德等误说之言说道,亦不应如是安立,如是所说。
§2822
2822.Khipiteti yena kenaci khipite. ‘‘Jīvā’’ti na vattabbanti yojanā. Bhikkhunā khipite gihinā ‘‘jīvathā’’ti vuttena puna ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Cira’’nti pade satipi vaṭṭati.
「被投掷」者,被任何人所投掷。「不应说『活着』」,此为连结。比库被投掷时,在家人说「愿汝活」,再说「愿汝长活」,许可,此为连结。即使有「长」字,亦许可。
§2823
2823.Ākoṭentassāti kāyena vā kāyapaṭibaddhādīhi vā paharantassa. Pupphasaṃkiṇṇeti pupphasanthate.
「于击打者」者,以身或以身所系属物等击打者。「花所覆」者,花所铺设处。
§2824
2824. Nhāpitā pubbakā etassāti nhāpitapubbako, nhāpitajātikoti attho. Khurabhaṇḍanti nhāpitaparikkhāraṃ. Na gaṇheyyāti na parihareyya. Sace yo nhāpitajātiko hoti, so khurabhaṇḍaṃ gahetvā na hareyyāti attho. Aññassa hatthato gahetvā kesacchedādi kātuṃ vaṭṭati. Uṇṇīti kesakambalaṃ vinā uṇṇamayā pāvuraṇajāti. ‘‘Gonakaṃ kuttakaṃ cittaka’’miccādinā vuttabhedavantatāya āha ‘‘sabbā’’ti. Uṇṇamayaṃ antokaritvā pārupituṃ vaṭṭatīti āha ‘‘bāhiralomikā’’ti. Yathāha – ‘‘na, bhikkhave, bāhiralomī uṇṇīdhāretabbā’’ti (cūḷava. 249). Sikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uṇṇalomāni bahi katvā uṇṇapāvāraṃ pārupanti, tathā dhārentassa dukkaṭaṃ. Lomāni anto katvā pārupituṃ vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 249).
「彼之前为理发师」者,前为理发师,谓理发师种姓,此为义。「剃刀用具」者,理发师之资具。「不应取」者,不应持用。若彼为理发师种姓者,取剃刀用具而不应携带,此为义。从他人手中取而剪发等,许可。「毛织物」者,除发毛毯外,毛制之覆盖物。以「牛毛毯、绵毯、彩毯」等所说之种类繁多故,说「一切」。毛制品置于内而披着,许可,故说「外毛者」。如所说:「诸比库,不应持用外毛之毛织物。」学处注疏中说:「将毛置于外而披毛覆,如是持用者恶作。将毛置于内而披着,许可。」
§2825
2825.Aṅgarāgaṃ nāma kuṅkumādi. Karontassāti abbhañjantassa. Akāyabandhanassa gāmaṃ pavisatopi dukkaṭaṃ samudīritanti yojanā. Ettha ca asatiyā abandhitvā nikkhantena yattha sarati, tattha bandhitabbaṃ. ‘‘Āsanasālāya bandhissāmī’’ti gantuṃ vaṭṭati. Saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ.
「红色染料」者,名为红花等。「作者」者,涂抹者。不系腰带而入村,亦犯恶作,如是提起,此为连结。于此,若无念而未系即出,于忆起处应系。「我将于集会堂系」而前往,许可。忆起后,未系之前,不应行乞食。
§2826
2826. Sabbaṃ āyudhaṃ vinā sabbaṃ lohajaṃ lohamayabhaṇḍañca pattaṃ, saṅkamanīyapādukaṃ, yathāvuttalakkhaṇaṃ pallaṅkaṃ, āsandiñca vinā sabbaṃ dārujaṃ dārumayabhaṇḍañca vuttalakkhaṇameva katakaṃ, kumbhakārikaṃ dhaniyasseva sabbamattikāmayaṃ kuṭiñca vinā sabbaṃ mattikāmayaṃ bhaṇḍañca kappiyanti yojanā.
除了一切武器,一切铁制品与铁制器物、钵、可转动的鞋、具有如所说特相的卧床、长椅之外,一切木制品与木制器物;具有所说特相的制作物、陶工所作物,除了属于达尼亚的一切土制品与小屋之外,一切土制器物,皆为如法的连接。
Khuddakavatthukkhandhakakathāvaṇṇanā. · 小事篇集注疏阐释。