Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā · 别住篇集论解释
Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā别住者篇集论述的注释
§2748
2748. Evaṃ mahāvaggavinicchayaṃ saṅkhepena dassetvā cūḷavaggāgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘tajjanīya’’ntiādi. Tajjanīyanti kalahakārakānaṃ bhikkhūnaṃ tato viramanatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ tajjanīyakammañca. Niyassanti bālassa abyattassa āpattibahulassa anapadānassa ananulomikehi gihisaṃsaggehi saṃsaṭṭhassa viharato bhikkhuno niggahavasena nissāya vasanatthāya kātuṃ anuññātaṃ ñatticatutthaṃ niyassakammañca.
【2748】如是略示大品决择后,为示小品所来决择,故说「诃责」等。「诃责」者,为令作诤比库等从彼停止,以折伏之故,所允许之白四诃责甘马也。「依止」者,对愚痴、无能、多犯、不恭敬、与在家众不如法交往而住之比库,以折伏之故,为令依止而住,所允许之白四依止甘马也。
Pabbājanti kuladūsakassa bhikkhuno yattha tena kuladūsanaṃ kataṃ, tattha na labhitabbaāvāsatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ pabbājanīyakammañca. Paṭisāraṇanti saddhassa upāsakassa dāyakassa kārakassa saṅghupaṭṭhākassa jātiādīhi akkosavatthūhi akkosakassa bhikkhuno taṃkhamāpanatthāya niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ paṭisāraṇīyakammañca.
「驱摈」者,对污家比库,于彼所作污家之处,为令不得住所,以折伏之故,所允许之白四驱摈甘马也。「下意」者,对有信之近事男、施主、作者、僧团侍奉者,以种姓等为骂詈之事而骂詈之比库,为令彼谢罪,以折伏之故,所允许之白四下意甘马也。
Tividhukkhepananti āpattiyā adassane, āpattiyā appaṭikamme, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ca tato oramituṃ niggahavasena anuññātaṃ ñatticatutthaṃ tividhaṃ ukkhepanīyakammañcāti. Dīpayeti pāḷiyā, aṭṭhakathāya ca vuttanayena pakāseyyāti attho.
「三种举罪」者,于罪之不见、于罪之不忏悔、于恶见之不舍,为令从彼退回,以折伏之故,所允许之白四三种举罪甘马也。「显示」者,应以经文及注疏所说之方式阐明之义也。
Tajjanīyādikammānaṃ osāraṇanissāraṇavasena paccekaṃ duvidhattepi taṃ bhedaṃ anāmasitvā kevalaṃ jātivasena ‘‘satta kammānī’’ti vuttanti veditabbaṃ. Yathā dassito panetesaṃ viseso atthuppattivasenāti daṭṭhabbo. Vitthāro panesaṃ kammakkhandhakato veditabbo.
诃责等甘马,虽以解除与驱出之故,各有二种,然不触及彼分别,仅以种类之故说「七甘马」,应如是知。然如所示彼等之差别,应以义理生起之故见之。彼等之详说,应从甘马篇集知之。
§2749
2749.Khandhake kammasaṅkhāte khandhake āgatāni tecattālīsa vattāni. Tadanantareti tassa kammakkhandhakassa anantare. Khandhaketi pārivāsikakkhandhake. Nava adhikāni yesaṃ te navādhikāni tiṃseva vattāni, ekūnacattālīsa vattānīti vuttaṃ hoti.
【2749】「篇集」者,于名为甘马之篇集中所来者,四十三事也。「其后」者,彼甘马篇集之后。「篇集」者,于别住者篇集中。「多九」者,彼等多九者,即三十事,说为四十三事减一也。
Kammakkhandhake tāva –
于甘马篇集中——
‘‘Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ, na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo, na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti (cūḷava. 51) –
「诸比库,因不见罪而被举罪的比库应正行。此中,此正行为:不应授达上,不应给予依止,不应侍奉沙玛内拉,不应接受比库尼教诫者的同意,即使被同意也不应教诫比库尼,僧团因不见罪而作举罪甘马的那个罪不应再犯,或其他类似的罪,或比那更恶的罪,不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者,不应接受未被举罪比库的礼敬、起立、合掌、恭敬行、座位供奉、卧具供奉、洗足水、足凳、足擦布、钵衣接受、沐浴时的背部服务,不应以戒失坏来诽谤未被举罪比库,不应以行失坏来诽谤,不应以见失坏来诽谤,不应以活命失坏来诽谤,不应使比库与诸比库分裂,不应持在家相,不应持外道相,不应亲近外道,应亲近诸比库,应学比库学,不应与未被举罪比库在同一屋顶的住处共住,不应在同一屋顶的非住处共住,不应在同一屋顶的住处或非住处共住,见到未被举罪比库应从座起立,不应冒犯未被举罪比库,无论在内或在外,不应为未被举罪比库设立伍波萨他,不应为其设立自恣,不应作应听,不应设立诽谤,不应作机会,不应呵责,不应令忆念,不应与诸比库共事」
Evaṃ cetāni tecattālīsa vattāni sandhāya vuttaṃ ‘‘tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite’’ti.
如是,依此等四十三行而说「四十三行,在篇集中所说的甘马」。
Pārivāsikakkhandhake (cūḷava. 76-82) –
在别住篇集中:
‘‘Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṃ.
「诸比库,行别住的比库应正行。此中,此正行为:不应授达上,不应给予依止,不应侍奉沙玛内拉,不应接受比库尼教诫者的同意,即使被同意也不应教诫比库尼,僧团给予别住的那个罪不应再犯,或其他类似的罪,或比那更恶的罪,不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者,不应为未被举罪比库设立伍波萨他,不应设立自恣,不应作应听,不应设立诽谤,不应作机会,不应呵责,不应令忆念,不应与诸比库共事。
‘‘Na , bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto, so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.
「诸比库,行别住的比库不应在未被举罪比库前面行走,不应在前面坐,僧团的座位边际、卧具边际、住处边际,那应给予他,且他应接受那个。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni, na āraññikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na piṇḍapātikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo ‘mā maṃ jāniṃsū’ti.
「诸比库,行别住的比库不应在未被举罪比库之前或之后前往诸家族,不应受持林野住支,不应受持乞食支,且不应因此缘故使钵食被带出『勿令他们知我』。
‘‘Pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, sace gilāno hoti, dūtenapi ārocetabbaṃ.
诸比库,行别住的比库应向来访者告知,应向来访的比库告知,应在伍波萨他时告知,应在自恣时告知,若病者,亦应遣使告知。
‘‘Na , bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往无比库的住处,除非已恢复原状,除非有障难。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往无比库的非住处,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往无比库的住处或非住处,除非已恢复原状,除非有障难。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
诸比库,行别住的比库不得从有比库的非住处前往无比库的住处,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的非住处前往无比库的非住处,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的非住处前往无比库的住处或非住处,除非已恢复原状,除非有障难。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处或非住处前往无比库的住处,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处或非住处前往无比库的非住处,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处或非住处前往无比库的住处或非住处,除非已恢复原状,除非有障难。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往有比库的住处,若彼处诸比库别众,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往有比库的非住处,若彼处诸比库别众,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库,行别住的比库不得从有比库的住处前往有比库的住处或非住处,若彼处诸比库别众,除非已恢复原状,除非有障难。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
「诸比库!行别住的比库,不应从有比库的非住处前往有比库的住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库!行别住的比库,不应从有比库的非住处前往有比库的非住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库!行别住的比库,不应从有比库的非住处前往有比库的住处或非住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。」
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā.
「诸比库!行别住的比库,不应从有比库的住处或非住处前往有比库的住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库!行别住的比库,不应从有比库的住处或非住处前往有比库的非住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。诸比库!行别住的比库,不应从有比库的住处或非住处前往有比库的住处或非住处,若彼处诸比库是异住者,除非已恢复原状,除非有障难。」
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
「诸比库!行别住的比库,应从有比库的住处前往有比库的住处,若彼处诸比库是同住者,且知『我能于今日到达』。」
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
「诸比库!行别住的比库,应从有比库的住处前往有比库的非住处,若彼处诸比库是同住者,且知『我能于今日到达』。」
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
「诸比库!行别住的比库,应从有比库的住处前往有比库的住处或非住处,若彼处诸比库是同住者,且知『我能于今日到达』。」
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
「诸比库!行别住的比库,应从有比库的非住处前往有比库的住处,若彼处诸比库是同住者,且知『我能于今日到达』。」
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
诸比库!行别住的比库应前往有比库的无住处,前往有比库的无住处,那里有同一共住的比库们,他知道『我今日能够到达』。
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
诸比库!行别住的比库应前往有比库的无住处,前往有比库的住处或无住处,那里有同一共住的比库们,他知道『我今日能够到达』。
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
诸比库!行别住的比库应前往有比库的住处或无住处,前往有比库的住处,那里有同一共住的比库们,他知道『我今日能够到达』。
‘‘Gantabbo, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
诸比库!行别住的比库应前往有比库的住处或无住处,前往有比库的无住处,那里有同一共住的比库们,他知道『我今日能够到达』。
‘‘Gantabbo , bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā yaṃ jaññā ‘sakkomi ajjeva gantu’nti.
诸比库!行别住的比库应前往有比库的住处或无住处,前往有比库的住处或无住处,那里有同一共住的比库们,他知道『我今日能够到达』。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.
诸比库!行别住的比库不应与清净的比库在同一屋顶的住处中住,不应在同一屋顶的无住处中住,不应在同一屋顶的住处或无住处中住;见到清净的比库应从座起立;清净的比库应以座位邀请;不应与清净的比库在同一座位上坐;不应在低座位上坐的时候在高座位上坐;不应在地上坐的时候在座位上坐;不应在同一经行处经行;不应在低经行处经行的时候在高经行处经行;不应在地上经行的时候在经行处经行。
‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ…pe… mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ…pe… mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ…pe… mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ…pe… abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.
「诸比库!别住比库不应与别住比库中更长老者……乃至……与应退回原本比库……乃至……与应僧悦比库……乃至……与行僧悦比库……乃至……与应出罪比库共住于同一有覆盖住所,不应共住于同一有覆盖非住所,不应共住于同一有覆盖住所或非住所,不应同坐于一座,不应坐于低座而坐于高座,不应坐于地上而坐于座,不应同行于一经行处,不应行于低经行处而行于高经行处,不应行于地上而行于经行处。」
‘‘Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’nti (cūḷava. 76-82) –
「诸比库!若别住四人组给予别住、退回原本、给予僧悦、出罪,此为非甘马,不应作。」——
Evaṃ pārivāsikānaṃ catunavuti vattāni.
如是为别住者之九十四学处。
Sā ca nesaṃ catunavutisaṅkhā evaṃ veditabbā – naupasampādanādinakammikagarahapariyosānāni nava vattāni, tato pakatattassa uposathaṭṭhapanādibhikkhūhisampayojanapariyosānāni aṭṭha, tato napuratogamanādī pañca, napuregamanādī cattāri, āgantukena ārocanādī cattārīti tiṃsa, sabhikkhukāvāsādito abhikkhukāvāsādigamanapaasaṃyuttāni tīṇi navakāni cāti sattapaññāsa, tato napakatattena saddhiṃ ekacchannavāsādipaṭisaṃyuttāni ekādasa, tato napārivāsikavuḍḍhataramūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattacārikaabbhānārahehi saddhiṃ ekacchannavāsādipaṭisaṃyuttāni paccekaṃ ekādasa katvā pañcapaññāsāya vattesu pārivāsikavuḍḍhataramūlāyapaṭikassanārahamānattārahānaṃ tiṇṇaṃ samānattā tesu ekaṃ ekādasakaṃ, mānattacārikaabbhānārahānaṃ dvinnaṃ samānattā tesu ekaṃ ekādasakanti duve ekādasakāni, ante pārivāsikacatutthassa saṅghassa parivāsādidānacatukke gaṇapūraṇatthadosato nivattivasena cattāri cattārīti catunavuti vattāni. Tāni aggahitaggahaṇena ekūnacattālīsavattāni nāma. Ādito nava, uposathaṭṭhapanādīni aṭṭha, pakatattena ekacchannavāsādī cattāri cāti ekavīsati vattāni kammakkhandhake gahitattā idha gaṇanāya aggahetvā tato sesesu tesattatiyā vattesu pārivāsikavuḍḍhatarādīhi ekacchanne vāsādipaṭisaṃyuttāni dvāvīsati vattāni pakatattehi samānattā tāni ca ‘‘gantabbo bhikkhave’’tiādikaṃ navakaṃ tathā gacchantassa anāpattidassanaparaṃ, na āvāsato gacchantassa āpattidassanaparanti tañca aggahetvā avasesesu dvācattālīsavattesu pārivāsikacatautthādikammacatukkaṃ garukāpattivuṭṭhānāya gaṇapūraṇatthasāmaññena ekaṃ katvā tayo apanetvā gaṇitāni ekūnacattālīsāni hontīti vuttaṃ ‘‘navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare’’ti.
彼等之九十四数应如是知:不授达上等非甘马呵责为终之九学处,其后清净者之伍波萨他停止等与比库们结合为终之八学处,其后不前往前方等五学处,不前行等四学处,来者之告知等四学处,共三十学处;从有比库住所等至无比库住所等去之相应三个九组共五十七学处;其后不与清净者共住于同一有覆盖住所等相应之十一学处;其后不与别住更长老、应退回原本、应僧悦、行僧悦、应出罪者共住于同一有覆盖住所等相应,各作十一学处,于五十五学处中,别住更长老、应退回原本、应僧悦此三者相同故,于彼等中一个十一组;行僧悦、应出罪此二者相同故,于彼等中一个十一组,共二个十一组;最后别住四人组之僧团给予别住等四事中,因足数之过失而遮止之方式,四个四学处,共九十四学处。彼等以取与不取而名为三十九学处。最初九学处、伍波萨他停止等八学处、与清净者同一有覆盖住所等四学处,共二十一学处,因于甘马篇集中已取故,此处计数时不取;其后于余七十三学处中,别住更长老等与同一有覆盖住所等相应之二十二学处,因与清净者相同故,彼等及「诸比库应去」等九组,如是去者之无犯显示之后,非从住所去者之有犯显示,此亦不取;于余四十二学处中,别住四人组等甘马四事,为重罪出离之足数义之共通性而作为一,除去三,计数为三十九,故说「三十加九,于篇集及其后」。
§2750
2750. Imāni ekūnacattālīsa vattāni purimehi tecattālīsavattehi saddhiṃ dvāsīti hontīti āha ‘‘evaṃ sabbāni…pe… gahitāgahaṇena tū’’ti.
此三十九学处与前四十三学处合为八十二,故说「如是一切……乃至……以取不取而」。
Evaṃ kammakkhandhakapārivāsikakkhandhakesu mahesinā vuttāni khandhakavattāni gahitāgahaṇena dvāsīti eva hontīti yojanā. Evamettha dvāsītikkhandhakavattāni dassitāni.
如是于甘马篇集与别住篇集中,大仙所说之篇集学处,以取不取而唯有八十二,此为结合。如是于此显示八十二篇集学处。
Āgamaṭṭhakathāvaṇṇanāyaṃ pana –
然而,在《来义注疏》中——
‘‘Pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmīti (cūḷava. 75) ārabhitvā ‘na upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’nti (cūḷava. 76-81) vuttāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena vuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ, mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’ntiādīnaṃ (cūḷava. 82) pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ te agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitāni pañcāti ekasattati vattāni, ukkhepanīyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ ‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ …pe… nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’nti (cūḷava. 51) idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’tiādīni ca dasāti evametāni dvāsīti honti. Etesveva kānici tajjanīyakammādivattāni, kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti evā’’ti (ma. ni. ṭī. 2.25; sārattha. ṭī. 2.39; vi. vi. ṭī. 1.39) –
「『我将制定别住比库的行法』,从此开始,直至『不应授达上……乃至……不应在地上经行者经行时于经行处经行』所说之终,有六十六条。其后『诸比库!别住比库不应与较长别住比库、应退回原本者、应僧悦者、行僧悦者、应出罪者同住于一屋檐下』等,因与本来清净者应行之法无异,故不另计彼等,而因应于别住较长者等不同人别行之,依彼等合并计为一一而数,有七十一条行法。于举罪甘马所作行法中,依行法制定之方式所说『不应受本来清净比库之礼敬……乃至……不应受沐浴时之背部按摩』,此不受礼敬等为一条,『本来清净比库不应被以戒失而轻蔑』等十条,如是此等为八十二条。于此等中,某些是诃责甘马等行法,某些是别住者等行法,以未取与已取而为八十二条」——
Vuttaṃ. Etāni pana vattāni kadāci tajjanīyakammakatādikāle, pārivāsikādikāle ca caritabbāni khuddakavattānīti gahetabbāni āgantukavattādīnaṃ cuddasamahāvattānaṃ vakkhamānattā.
如是所说。然而,此等行法有时于诃责甘马所作等时,有时于别住者等时应行,应取为小行法,因将说客比库行法等十四大行法之故。
§2751
2751. Idāni pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedaṃ, vattabhedañca dassetumāha ‘‘parivāsañca vattañcā’’tiādi. Parivāsañca vattañca samādinnassāti ‘‘parivāsaṃ samādiyāmī’’ti parivāsañca ‘‘vattaṃ samādiyāmī’’ti vattañca pakatattassa bhikkhuno santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā vacībhedaṃ katvā samādinnassa. Bhikkhunoti pārivāsikassa bhikkhuno.
今为显示别住比库之夜间断与行法之差别,故说「别住与行法」等。「已受别住与行法者」,谓本来清净比库前蹲踞而坐,合掌作语言差别「我受别住」而受别住,及「我受行法」而受行法者。「比库」者,谓别住比库。
§2752
2752.Sahavāsādayo ‘‘ekacchanne’’tiādinā sayameva vakkhati. Sahavāso, vināvāso, anārocanameva cāti imehi tīhi pārivāsikabhikkhussa ratticchedo ca dukkaṭañca hotīti yojanā.
「同住等」,将以「于一屋檐下」等自说。应连结为:以同住、离住、不告白此三者,别住比库有夜间断及恶作。
§2753
2753.Udakapātena samantā nibbakosassa udakapātaṭṭhānena. Ekacchanneti ekacchanne paricchanne vā aparicchanne vā āvāse. Pakatattena bhikkhunā saha ukkhittassa nivāso nivāritoti yojanā. ‘‘Nivārito’’ti iminā dukkaṭaṃ hotīti dīpeti.
「以水落处」者,谓以水落处周围无漏之水落处所。「一屋檐下」者,谓于一屋檐下,有覆盖或无覆盖之住处。应连结为:被举者与本来清净比库同住被禁止。以「被禁止」此语显示有恶作。
§2754
2754.Antoyevāti ekacchannassa āvāsaparicchedassa antoyeva. ‘‘Na labbhatī’’ti iminā ratticchedo ca dukkaṭañca hotīti dīpeti.
「在内」者,即在一屋覆盖的住处界限之内。以「不得」一词,显示夜分断绝与恶作二者。
§2755
2755.Mahāaṭṭhakathādisūti ādi-saddena kurundaṭṭhakathādiṃ saṅgaṇhāti. Ubhinnanti ukkhittakapārivāsikānaṃ. Iti avisesena niddiṭṭhanti yojanā.
「在大注疏等中」者,以「等」字摄取咖伦德注疏等。「二者」者,指被举罪者与别住者。如是无差别地说示,此为连接。
§2756
2756. Iminā sahavāsena ratticchedañca dukkaṭañca dassetvā vināvāsena dassetumāha ‘‘abhikkhuke panāvāse’’ti. Āvāseti vasanatthāya katasenāsane. Anāvāseti vāsatthāya akate cetiyaghare vā bodhighare vā sammajjaniaṭṭake vā dāruaṭṭake vā pānīyamāḷe vā vaccakuṭiyaṃ vā dvārakoṭṭhake vā aññatra vā yattha katthaci evarūpe ṭhāne. Vippavāsaṃ vasantassāti pakatattena vinā vāsaṃ kappentassa. Ratticchedo ca dukkaṭanti ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca hoti.
以此显示了因共住而有夜分断绝与恶作后,为显示因离住而有,故说「然而在比库住处」。「住处」者,为住宿之目的而作的卧坐处。「非住处」者,为住宿之目的而未作的塔堂、菩提堂、扫帚堆、柴堆、饮水堂、厕所、门楼,或其他任何如是之处。「离住而住者」,即以本然状态离开住处而住者。「夜分断绝与恶作」者,有夜分断绝及违犯行法之恶作。
§2757
2757. Evaṃ vippavāsena ratticchedadukkaṭāni dassetvā anārocanena dassetumāha ‘‘pārivāsikabhikkhussā’’tiādi. Bhikkhuṃ disvānāti ākāsenāpi gacchantaṃ samānasaṃvāsakaṃ āgantukaṃ bhikkhuṃ disvā. Taṅkhaṇeti tasmiṃ diṭṭhakkhaṇeyeva. ‘‘Anārocentassa eva etassā’’ti padacchedo. Evakārena ratticchedo ca dukkaṭañcāti ubhayaṃ etassa hotīti dīpentena adiṭṭho ce, ratticchedova hotīti ñāpeti. Yathāha – ‘‘sopissa ratticchedaṃ karoti, aññātattā pana vattabhedadukkaṭaṃ natthī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 75). Nānāsaṃvāsakena saha vinayakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tassa anārocanepi ratticchedo na hoti.
如是以离住显示了夜分断绝与恶作后,为显示因不告知而有,故说「对别住比库」等。「见比库」者,即使在空中行走,见到同一共住的客比库。「当时」者,即在见到的那一刻。「不告知者,此人有」,此为句读。以「如是」一词,显示夜分断绝与恶作二者皆属此人。由此显示:若未见到,则仅有夜分断绝。如所说:「对彼造成夜分断绝,然因未被知晓,故无违犯行法之恶作。」与异共住者一起作律甘马不适当,对彼不告知亦无夜分断绝。
§2758-9
2758-9.Pārivāsiko bhikkhu yattha saṅghanavakaṭṭhāne ṭhito, tattheva tasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā yathāvuḍḍhaṃ pakatattehipi saddhiṃ vuḍḍhapaṭipāṭiyā pañca kiccāni kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.
别住比库站立于僧团九人处,即在该处站立,与本然状态者一起依长幼次第作五种事务是适当的,此为连接。
Tāni sarūpato dassetumāha ‘‘uposathapavāraṇa’’ntiādi. Uposathapavāraṇaṃ yathāvuḍḍhaṃ kātuṃ labhatīti yojanā. Dentīti ettha ‘‘ghaṇṭiṃ paharitvā’’ti seso. Saṅghadāyakāti kammadhārayasamāso. Saṅghassa ekattepi garūsu bahuvacananiddeso. ‘‘Deti ce saṅghadāyako’’tipi pāṭho. Tattha ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā dento saṅgho vassikasāṭikaṃ deti ce, pārivāsiko yathāvuḍḍhaṃ attano pattaṭṭhāne labhatīti yojanā.
为如实显示彼等,故说「伍波萨他与自恣」等。「伍波萨他与自恣依长幼次第作,得」,此为连接。「给予」者,此处「敲钟后」为省略。「僧团施主」者,持业复合词。对僧团虽为一体,在尊重事中有复数说示。「若僧团施主给予」,亦为读法。于此,敲钟后分配而给予,若僧团给予瓦萨衣,别住者依长幼次第在自己应得处得,此为连接。
Oṇojananti vissajjanaṃ, saṅghato attano pattānaṃ dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā uddesabhattādīnaṃ attano puggalikabhattapaccāsāya paṭiggahetvā ‘‘mayhaṃ ajja bhattapaccāsā atthi, sve gaṇhissāmī’’ti vatvā saṅghavissajjanaṃ labhatīti vuttaṃ hoti. Bhattanti āgatāgatehi vuḍḍhapaṭipāṭiyā gahetvā gantabbaṃ vihāre saṅghassa catussālabhattaṃ. Tathā pārivāsiko yathāvuḍḍhaṃ labhatīti yojanā. Ime pañcāti vuttamevatthaṃ nigamayati.
「卸除」者,即释放之义。从僧团获得属于自己的两份或三份指定食等,为了自己的个人食物邀请而接受后,说「我今日有食物邀请,明日将取」,如此获得从僧团释放,此为所说之义。「食」者,应以来者依长幼次第取而前往,在寺院中僧团的四堂食。如是,别住者依长幼次第获得,此为连结。「此五」者,总结已说之义。
Tatrāyaṃ vinicchayo (cūḷava. aṭṭha. 75) – uposathapavāraṇe tāva pātimokkhe uddissamāne hatthapāse nisīdituṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabba’’nti vuttaṃ. Pārisuddhiuposathe kariyamāne saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbova. Pavāraṇāyapi saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pavāretabbaṃ. Saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā bhājiyamānaṃ vassikasāṭikampi attano pattaṭṭhāne gahetuṃ vaṭṭati.
于此,此为决断:首先在伍波萨他与自恣时,在诵巴帝摩卡时,坐在手臂所及之处是允许的。然而在大注疏中说「不坐在队列中,离开队列,不离开手臂所及之处而应坐」。在举行清净伍波萨他时,坐在僧团新人之处,就在那里坐着,应以自己的队列行清净伍波萨他。在自恣时也是,坐在僧团新人之处,就在那里坐着,应以自己的队列自恣。僧团敲钟分配的瓦萨衣,也允许在自己的位置取得。
Oṇojane sace pārivāsikassa dve tīṇi uddesabhattādīni pāpuṇanti, aññā cassa puggalikabhattapaccāsā hoti, tāni paṭipāṭiyā gahetvā ‘‘bhante, heṭṭhā gāhetha, ajja mayhaṃ bhattapaccāsā atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vatvā vissajjetabbāni, evaṃ tāni punadivasesu gaṇhituṃ labhati. ‘‘Punadivase sabbapaṭhamaṃ etassa dātabba’’nti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjeti, punadivase na labhati. Idaṃ oṇojanaṃ nāma pārivāsikasseva odissa anuññātaṃ. Kasmā? Tassa hi saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa bhattagge yāgukhajjakādīni pāpuṇanti vā na vā, tasmā ‘‘so bhikkhāhārena mā kilamitthā’’ti idamassa saṅgahakaraṇatthāya odissa anuññātaṃ.
在卸除时,若别住者获得两份或三份指定食等,而他另有个人食物邀请,应依次第取那些后说「尊者,请在下面取,今日我有食物邀请,明日才将取」而释放之,如此在后日能够取得那些。在古伦地说「后日应最先给予此人」。然而若不取也不释放,后日则不得。此称为卸除者,唯独为别住者而开许。为何?因为他坐在僧团新人之处,在食堂中是否获得粥、硬食等,因此「使他不因乞食而疲劳」,此为了摄受他而特别开许。
Bhatte catussālabhattaṃ yathāvuḍḍhaṃ labhati, pāḷiyā pana gantuṃ vā ṭhātuṃ vā na labhati. Tasmā pāḷito osakkitvā hatthapāse ṭhitena hatthaṃ pasāretvā yathā seno nipatitvā gaṇhāti, evaṃ gaṇhitabbaṃ. Ārāmikasamaṇuddesehi āharāpetuṃ na labhati. Sace sayameva āharanti, vaṭṭati. Rañño mahāpeḷabhattepi eseva nayo. Catussālabhatte pana sace oṇojanaṃ kattukāmo hoti, attano atthāya ukkhitte piṇḍe ‘‘ajja me bhattaṃ atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Punadivase dve piṇḍe labhatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 75) mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Uddesabhattādīnipi pāḷito osakkitvāva gahetabbāni. Yattha pana nisīdāpetvā parivisanti , tattha sāmaṇerānaṃ jeṭṭhakena bhikkhūnaṃ saṅghanavakena hutvā nisīditabbanti.
在食时,四堂食依长幼次第获得,然而不得依队列前往或站立。因此应离开队列,站在手臂所及之处,伸手如鹰俯冲而取,应如是取。不得令园民或沙玛内拉取来。若他们自己取来,则允许。在国王的大宴食中也是此法。然而在四堂食中,若欲作卸除,在为自己抛出的团食上应说「今日我有食,明日才将取」。大注疏中说「后日获得两个团食」。指定食等也应离开队列而取。然而在令坐而分配之处,应以沙玛内拉中的长者、比库中的僧团新人而坐。
Pārivāsikakkhandhakakathāvaṇṇanā. · 别住者篇集论述的注释