Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā · 衣篇集论解释
Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā衣篇集论述注释
§2726-7
2726-7. Cīvaraṃ uppajjati etāsūti ‘‘uppādā’’ti janikāva vuccanti, cīvaravatthaparilābhakkhettanti attho. Yathāha – ‘‘yathāvuttānaṃ cīvarānaṃ paṭilābhāya khettaṃ dassetuṃ aṭṭhimā bhikkhave mātikātiādimāhā’’ti (mahāva. aṭṭha. 379). Cīvaramātikāti cīvaruppādahetubhūtamātaro. Tenāha kathinakkhandhakavaṇṇanāyaṃ ‘‘mātikāti mātaro, janettiyoti attho’’ti (mahāva. aṭṭha. 310). Mātikāti cettha cīvaradānamadhippetaṃ. Yathāha ‘‘sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā’’tiādi. Sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghe deti, vassaṃvutthasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti. ‘‘Imā pana aṭṭha mātikā’’ti vuttameva nigamanavasena vuttaṃ.
「衣生起于这些」者,「生起」即称为能生者,意为获得衣物之田。如所说:「诸比库,为显示获得如所说诸衣之田,我说八母句」等。「衣母句」者,成为衣生起之因的母。因此在咖提那篇集注释中说:「母句者,母也,意为能生者」。此处「母句」意指衣之布施。如所说:「于界内布施为第一母句,于咖提那衣布施为第二」等。于界内施,于咖提那衣施,于比库指定施,于僧团施,于二部僧施,于度瓦萨僧施,于指定施,于个人施。「此八母句」所说者,即以结论方式所说。
§2728
2728.Tatthāti tāsu aṭṭhamātikāsu. Sīmāya detīti ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti, evaṃ dinnaṃ antosīmagatehi bhikkhūhi bhājetabbanti vaṇṇitanti yojanā. Tattha antosīmagatehīti dāyako yaṃ sīmaṃ apekkhitvā evamāha, tassā sīmāya antogatehi sabbehi. Bhājetabbanti taṃ cīvaraṃ bhājetabbaṃ. Varavaṇṇināti ‘‘itipi so bhagavā araha’’ntiādinā sakalalokabyāpiguṇātisayayuttena byāmappabhāya, chabbaṇṇānaṃ raṃsīnañca vasena uttamappabhātisayayuttena varavaṇṇinā vaṇṇitaṃ kathitaṃ. Ayamettha padavaṇṇanā, ayaṃ pana vinicchayo – sīmāya detīti ettha tāva khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmā iti pannarasa sīmā veditabbā.
「于彼」者,于彼八母句中。「于界内施」者,说「我于界内施」如是触及界而施者为于界内施,如是所施应由界内诸比库分配,如是解释为连结。其中「由界内者」,施者依何界如是说,由彼界内一切者。「应分配」者,彼衣应分配。「以殊胜色所说」者,以「彼世尊亦即是阿拉汉」等具足遍满一切世间之功德超越的一寻光明,及以六色光线之故具足最上光明超越的殊胜色所说、所述。此为此处词句解释,此为决断:「于界内施」者,此处首先应知十五界:片界、近行界、同一住界、不离界、利得界、村界、镇界、城界、内界、水掷界、地方界、国界、王国界、岛界、轮围界。
Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttā. Upacārasīmā parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa vihārassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmā veditabbā. Sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva.
其中片界于界说中已说。近行界,有围墙之寺院以围墙为界,无围墙之寺院以围墙应在处为界而划定。又从比库们恒常集会处,或从边缘所立食堂,或从固定住处之住所,强壮中等人二掷石之内应知为近行界。然而彼随住所增长而增长,随衰减而衰减。然而大注疏中说:「比库们增长时亦增长」。因此若在寺院中集会之比库们成为一体而坐满至百由旬,百由旬亦为近行界,利得到达一切人。同一住界与不离界二者亦已说。
Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ taṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmaṃ ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva.
利得界者,既非正自觉者所允许,亦非法集合长老们所设立,然而国王、王大臣造寺院后,周围划定一伽伍德或半由旬或一由旬,于所挖掘之柱上书写名称「此为我们寺院之利得界」,「凡于此中间生起者,一切我们施于我们之寺院」如是设立界,此名为利得界。村界、镇界、城界、内界、水掷界亦已说。
Janapadasīmā nāma kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, ettha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma mahācoḷabhogo keraḷabhogoti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena samucchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā nāma cakkavāḷapabbateneva paricchinnā.
地方界者,迦尸国萨拉国等内有众多地方,此处每一地方之划定为地方界。国界者,迦尸国萨拉等国之划定。王国界者,大朱腊享受、盖拉腊享受等如是每一国王之命令行使处。岛界者,以海为边际所截断之大岛与中间诸岛。轮围界者,唯以轮围山所划定。
Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmagatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti, aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathaviyā vemajjhaṃ gatassa pāpuṇātiyeva.
如是于这些界中,于片界中见为某甘马所集会之僧团而说「我于此界内施于僧团」时,凡若干比库在片界内者,由彼等应分配。唯到达彼等,不到达其他在界中间或近行界中所立者。然而在片界中所立之树或山中所立者,或于地下至中间者,确实到达。
‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.
若说「我施与此近行界之僧团」而施,则对住于破损界与界之间者亦得。若说「我施与同一共住界之僧团」而施,则对住于破损界与界之间者不得。于不离界与利得界中所施,唯对入于彼等界内者得。于村界等中所施,对住于彼等界内所结之界者亦得。于内界与水洒界中所施,唯对入于彼处者得。于国土界、王国界、岛界、轮围界中,其决断亦如村界等中所说相同。
Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti vadati, tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo.
然而,若住于阎浮提者说「我施与铜鍱岛之僧团」,则从铜鍱岛来一人亦得为一切人取。即使唯彼处一位同类比库为同类者取其份,亦不应阻止。如是,首先对指明界而施者,其施之决断应如是知。
Yo pana ‘‘asukasīmāyā’’ti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, kataraṃ sīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti, sace vadati ‘‘ahaṃ ‘asukasīmā’ti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhatū’’ti, katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayapaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāparicchedavaseneva kattuṃ vaṭṭati. Tasmā upacārasīmāyameva bhājetabba’’nti.
然而,若不知说「某界」,仅知「界」之言辞而已,来至住处说「我施与界」或「我施与住界之僧团」者,应问彼:「界有多种,汝指何界而说?」若彼说「我不知『某界』,愿住界之僧团分配而取」,应于何界分配?大西瓦长老说「于不离界」。彼等对彼说:「不离界者,亦有三由旬。如是,住于三由旬者将取利得,住于三由旬处,行客比库之义务后应入园。行路者行三由旬后将请问住处。依止行者越三由旬,依止将失效。行别住者越三由旬应令破晓。比库尼住于三由旬处应请问入园。凡此一切,唯依近行界之限定而作为适当。是故,应于近行界分配。」
§2729
2729. Ye vihārā saṅghena katikāya ekalābhakā samānalābhakā ettha etesu vihāresu dinnaṃ ‘‘katikāya dammī’’ti dinnaṃ sabbehi bhikkhūhi saha bhājetabbaṃ cīvaraṃ katikāya vuccatīti yojanā.
「僧团以咖提咖所作为一利得、同利得之诸住处,于此等住处中所施」——「以咖提咖施」而施之衣,应与一切比库共同分配。「以咖提咖」者,此为连结。
Ayamettha vinicchayo – katikā nāma samānalābhakatikā, tatrevaṃ katikā kātabbā – ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, assa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako’’ti vā ‘‘buddhādhivuttho’’ti vā ‘‘appalābho’’ti vā yaṃ kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti. Tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ vihāre nisinnova hoti. Ekasmiṃ lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbāti.
此中决断如下:咖提咖者,名为同利得咖提咖。于彼处应如是作咖提咖:于一住处集会之比库等,欲摄取何住处,欲作同利得,取其名,说「名为某之住处,古旧」或「佛所住」或「少利得」或说任何理由,应三次宣告「僧团许可将彼住处与此住处作为一利得」。至此,坐于彼住处者亦如坐于此处。于彼住处亦应由僧团如是作。至此,坐于此处者亦如坐于彼住处。于一利得分配时,住于另一处者得取其份。如是,一住处与众多住处亦应作为一利得。
§2730
2730. Cīvaradāyakena dhuvakārā pākavattādiniccasakkārā yattha saṅghassa krīyanti karīyanti tattha tasmiṃ vihāre teneva dāyakena saṅghassa dinnaṃ vihāraṃ ‘‘bhikkhāpaññattiyā dinna’’nti mahesinā vuttanti yojanā.
「施衣者于何处为僧团作常作、煮食义务等常供养,于彼处,于彼住处,由彼施者施与僧团之住处」——大仙说「以比库之指定而施」,此为连结。
Tatrāyaṃ vinicchayo – yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavattaṃ vā vattati, yasmiṃ vā vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā tena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, ime dhuvakārā nāma. Tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, ettha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti.
此中,判定如下——在某寺院中,此施衣者的常住僧团有熟食轮值或进行,或在某寺院中,比库们以自己为责任而常在俗家供养食物,或在那里由他建造住所,或绑定筹食等,或由他建立整座寺院,在那里根本不需要进行,这些名为常行者。因此,若他说「在我的常行处施予」或「在那里给予」,即使在许多处所有常行,在一切处所给予都是已给予。
Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū, ekattha appakā’’ti, sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājīyati, yadi pana mañco vā pīṭhakaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sace ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati.
但若在一座寺院中比库众较多,他们应当说「你们的常行中,一处比库众多,一处比库少」,若他说「以比库数量计算而取」,如是分配后取是允许的。此中,衣布药等即使少量也容易分配,但若床或椅只有一个,询问后他考虑给予哪座寺院或一座寺院中的哪个住所,应当给予那里。若他说「某比库取」,是允许的。
Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ – ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti. Yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbanti.
然后,说「在我的常行处给予」后未经考虑即离去,僧团考虑也是允许的。应当如此考虑——应当说「在僧团长老的住处给予」。若那里住所已满,在不够的地方应当给予。若一位比库说「在我的住处没有住所用具」,应当给予那里。
§2731
2731.Saṅghassa pana yaṃ dinnanti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ. ‘‘Sammukhībhūtenā’’ti vattabbe gāthābandhena rassattaṃ. Sammukhibhūtenāti ca upacārasīmāya ṭhitena. Bhājetabbanti ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbaṃ. Idamettha mukhamattadassanaṃ. Vinicchayo aṭṭhakathāya (mahāva. aṭṭha. 379) veditabbo. Seyyathidaṃ – cīvaradāyakena vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu bhājiyamānesu sīmaṭṭhassa asampattassapi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu diyyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ diyyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.
但「给予僧团者」,进入寺院后说「我将这些衣给予僧团」而给予的衣。「当面者」,应说之处因偈颂结构而简短。「当面者」,即站在近行界内者。「应当分配」,敲钟宣告时间后应当分配。此处仅是表面显示。判定应从注疏中了知。即如是——施衣者进入寺院后说「我将这些衣给予僧团」而给予,在分配时,即使未到达界内者取份额也不应阻止。寺院大,从长老座开始给予衣布时,懒惰性的大长老们后来到,不应说「尊者,给予二十瓦萨者,你们的次序已过」,除次序外给予他们后,之后应按次序给予。
‘‘Asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahi upacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.
听闻「某寺院据说生起许多衣」,从一由旬外的寺院比库们也来,应从到达者到达的站立处开始给予。未到达者中,进入近行界者,在弟子等取时也应当给予。有人说「给予站在近行界外者」,不应给予。但若进入近行界者成为一体而在自己的寺院门口或寺院内,以众会而增长的界,因此应当给予。即使给予僧团新衣,后来者也应当给予。但在第二份时,登上长老座后来者,第一份不得,从第二份开始应按瓦萨给予。
Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, dasa vatthāni ‘‘saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni. Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca, gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā sesāni ‘‘imāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.
在一座寺院中有十位比库,给予十件衣布说「我们给予僧团」,应当各别分配。若取后离去说「一切都归我们所得」,是难得且难取,在去去之处都是僧团所有。但取出一件后,给予僧团长老说「此归你所得」,其余说「这些归我们所得」而取是允许的。
Ekameva vatthaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti āharanti, abhājetvāva ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca, satthakena, pana haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ ‘‘imaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā sesaṃ ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā sesaṃ ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.
若持来一件衣,说「我们施与僧团」,却不分配而取「这归属我们」,则是恶得亦是恶取。然而,若以刀或以姜黄等作记号,将一部分「此处归属你们」令僧团长老得之,其余「归属我们」而取,则是允许的。但若以衣本身的花纹或褶痕作界限,则不允许。若抽出一根经线,「此处归属你们」施与僧团长老,其余「归属我们」而取,则是允许的。若切成一块一块来分配,则完全允许。
Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha ṭhitikāya aṭṭhitāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ.
在只有一位比库的住处,若僧团的诸衣生起,若依前述方式,该比库取「一切归属我」,则是善取,但停留权不成立。若逐一抽出「此归属我」而取,则停留权成立。其中,停留权未成立时,若又有另一衣生起,若有一位比库来到,应从中间切开,由二人取之。停留权已成立时,若又有另一衣生起,若较新者来到,停留权向下降。若较长老者来到,停留权向上升。若无他人,则应再次令归属自己而取。
‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā. Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati. Paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati. ‘‘Idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karothā’’ti dinnampi vaṭṭati.
凡以「我们施与僧团」或「我们施与比库僧团」或以任何方式触及僧团而施与者,对尘堆衣者不允许,因为已说「我拒绝居士衣,我受持尘堆衣支」,但非因不净。即使比库僧团未求听而施与,亦不应取。然而,比库施与自己所有之物,名为比库所施,则是允许的。但不是尘堆衣。即使如此,头陀支不破。若说「我们施与诸比库,我们施与诸长老」,则对尘堆衣者亦允许。「我们将此衣施与僧团,以此制作鞋覆、钵覆、腰带、肩带等」而施与,亦是允许的。
Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ.
为钵覆等之用而施与之物,即使众多,亦足以作衣,由此制作衣而披着,是允许的。但若僧团将分配后剩余的衣切开,为鞋覆等之用而分配,则不允许取之。因为允许的是由施主所处理者,非其他。
‘‘Paṃsukūlikasaṅghassa dhammakaraṇaaṃsabaddhādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati. Parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo.
即使说「我们为尘堆衣僧团制作法衣、肩带等之用而施与」,取之亦是允许的。因为资具即使对尘堆衣者亦应欲求。其中所有超过者,用于衣亦是允许的。若施与僧团线,尘堆衣者亦应取之。以上是对进入住处后说「我将这些衣施与僧团」而施与者的判定。
Sace pana bahi upacārasīmāya addhānapaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇātīti.
但若在外围界之外的道路上,见到诸比库而告知「我施与僧团」于僧团长老或僧团新学,即使大众站立超过一由旬,若是一次结界,则归属一切人。然而,距大众未达十二手者,不归属彼等。
§2732
2732. Idāni ‘‘ubhatosaṅghe detī’’ti mātikaṃ vivaranto āha ‘‘ubhatosaṅghamuddissā’’tiādi. Ubhatosaṅghamuddissāti bhikkhusaṅghaṃ, bhikkhunisaṅghañca uddisitvā. Detīti ‘‘ubhatosaṅghassa demī’’ti deti. ‘‘Bahu vā’’ti ettha ‘‘bahū vā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ. Bhikkhunīnaṃ bhikkhū thokā vā hontu bahū vā, puggalaggena akatvā ubhatosaṅghavasena samabhāgova kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.
2732. 现在为了阐明「施与两部僧」这一标目,说「为两部僧而」等。「为两部僧而」者,指定比库僧团与比库尼僧团而。「施与」者,说「我施与两部僧」而施与。「多或」中,此处应说「多数或」,因偈颂结构之故而为短音。比库尼们,比库们无论少或多,不以个人为单位而作,以两部僧方式作为平等即为适当,此为连结。
Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvedhāsaṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti, dve bhāge same katvā eko dātabbo.
此中判定如下——即使说「我将施与两部僧」,即使说「我施与分为二之僧团」、「我施与二僧团」、「我施与比库僧团与比库尼僧团」,皆为施与两部僧,应作二等分而施与一份。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū, bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa. Yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā.
若说「我将施与两部僧及你」,假如有十位比库、十位比库尼,应作二十一等分,一份应施与个人,十份施与比库僧团,十份施与比库尼僧团。个人所得之份,从僧团方面也能依其瓦萨而取得。为何?因为以两部僧之摄取而被摄取故。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti.
即使说「我将施与两部僧及塔」,也是此法则。但此处,塔从僧团所得之份额名为不存在,份额等同于一个人所得之份额。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati. Cetiyassa ekoyeva.
然而若说「我将施与两部僧及你及塔」,应作二十二等分,十份施与比库们,十份施与比库尼们,一份应施与个人,一份应施与塔。其中个人从僧团方面也能依其瓦萨再次取得。塔则仅一份。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ.
然而若说「我将施与比库僧团及比库尼们」,不应从中间分开而施与,应计数比库们与比库尼们而施与。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā.
然而,当说「给比库僧团、比库尼众及你」时,个人不得单独一份,从获得之义而言只得一份。为何?因为已被比库僧团之摄取所摄故。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati. Tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.
即使说「给比库僧团、比库尼众、你及塔庙」时,塔庙得一个人份之等分,个人不得单独一份。因此,给塔庙一份后,应将余者计算比库与比库尼而分配。
‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ.
即使说「我给比库众与比库尼众」时,也不应从中间分开而给,应依人数计算而分配。
‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo.
即使如是说「给比库众、比库尼众、你及塔庙」时,塔庙得一个人份之等分,个人无单独一份,应计算比库与比库尼而分配。如以比库僧团为首而引导之方法,如是以比库尼僧团为首亦应引导。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ.
当说「给比库僧团及你」时,个人不得单独一份,应仅以瓦萨计数而取。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati.
然而,当说「给比库僧团及塔庙」时,塔庙得单独之等分。
‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva labbhati, na puggalassa.
即使说「比库僧团、你、以及塔庙」,也只得塔庙,不得个人。
‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati.
即使说「诸比库以及你」,也不得分别获得。
‘‘Bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati.
但若说「诸比库以及塔庙」,则得塔庙。
‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.
即使说「诸比库、你、以及塔庙」,也只分别得塔庙,不得个人。以比库尼僧团为首,也应如是配合。
Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū, vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero, tadā bhagavā attano laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā. Piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhaṃ cetiyassa jaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭapattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.
从前,人们供养以佛为首的二部僧团时,世尊坐于中央,右侧坐诸比库,左侧坐诸比库尼,世尊是两僧团的僧长老,那时世尊对于自己所得的供养,自己也受用,也给予诸比库。但现今,有智之人设立有舍利的佛像或塔庙,供养以佛为首的二部僧团,在佛像或塔庙前的供台上放置钵,施予南水后说『我们供养诸佛』,在那里首先供养副食与主食,或者带来精舍说『我们将此供养塔庙』,供养钵食、花鬘、香等,对此应如何行持?首先,花鬘、香等应供奉于塔庙,用布做幡,用油做灯。但钵食、蜜、糖浆等,应给予被指定为塔庙守护者的出家人或在家人。若无指定的守护者,放置所带来的钵,作净后受用是允许的。在非时食时,食用后再作净也是允许的。
Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyassa pūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhaṃ saṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.
对于花鬘、香等,凡是说『拿此去供养塔庙』,即使远处也应拿去供养。即使说『将食物拿给僧团』,也应拿去。但若说『我去行乞,食堂里有诸比库,他们会拿去』,而施主说『尊者,我只给你』,则受用是允许的。又若说『我将供养比库僧团』而拿去的人,在去的途中时间已到非时,拿来自己受用是允许的。
§2733
2733. Yaṃ pana cīvaraṃ ‘‘yasmiṃ āvāse vassaṃvutthassa saṅghassa dammī’’ti deti, tasmiṃyeva āvāse vutthavassena saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā taṃ cīvaraṃ bhājetabbanti vaṇṇitaṃ desitanti yojanā.
2733. 然而,若有人施予衣,说「我将此施予在某住处度过瓦萨的僧团」,则应由在该住处度过瓦萨的僧团、或团体、或个人分配该衣,此为所赞叹、所教示之义。
Tatrāyaṃ vinicchayo – vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti deti, yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvutthā, yattakā vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvutthā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassāpi sati gāhake yāva kathinassa ubbhārā dātabbaṃ. Anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi pāpuṇātīti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ avicāritaṃ.
此中判定如下:进入寺院后说「我将这些衣施予度过瓦萨的僧团」,则凡在该住处度过瓦萨的比库,凡未破瓦萨而度过前一瓦萨者,应由彼等分配,不属于其他人。即使已离去他方,若有受持者,应给予直至咖提那衣撤除为止。然而,若咖提那衣未展开,在冬季之内如此说而施予,则通达特相者说,后一瓦萨度过者亦得。但在诸注疏中,此未经详细考察。
Sace pana bahi upacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvutthānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃyeva sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.
然而,若站在界外的近行界中说「我施予度过瓦萨的僧团」,则属于所有到达者。若说「施予在某寺度过瓦萨的僧团」,则仅属于在该处度过瓦萨者,直至咖提那衣撤除为止。然而,若从热季第一日起如此说,则仅属于在该处现前的所有人。为何?因为是在后时生起的。若在瓦萨期间说「我施予正在度瓦萨者」,破瓦萨者不得,唯正在度瓦萨者得。然而,在衣月中若说「我施予正在度瓦萨者」,则仅属于进入后一瓦萨者,不属于进入前一瓦萨者及破瓦萨者。
Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvutthānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā abhikkantā, anāgate cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvutthānaṃ dammī’’ti vadati, taṃ antovassaṃ vutthānameva pāpuṇāti. Disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.
从衣月起直至冬季最后一日,若说「我们施予瓦萨住者之物」,无论咖提那衣已展开或未展开,仅属于过去瓦萨度过者。然而,若从热季第一日起说,则应提出问题:「过去瓦萨住已过五月,未来将以四月之过而有,你施予哪一瓦萨住者?」若说「我施予过去瓦萨度过者」,则仅属于在瓦萨期间度过者。离去他方者的同分者亦得受取。
Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vutthabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disāpakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālakatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbanti.
若说「我施予未来瓦萨住者之物」,则除此之外,应在瓦萨入日受取。若说「寺院无人守护,有盗贼之危险,不能保存,或者受取后游行」,若说「我施予到达者」,则应分配后受取。若说「尊者,从此算起第三年,我未施予瓦萨住者之物,我将施予」,则属于在该瓦萨期间度过的比库。若彼等已离去他方,另一可信者受取,应给予。若仅余一人,其余已命终,则全部属于一人。若一人亦无,则成为僧团之物,应由现前者分配。
§2734
2734.Yāguyā pana pītāya vā bhatte vā bhutte sace pana ādissa ‘‘yena me yāgu pītā, tassa dammi, yena me bhattaṃ bhuttaṃ, tassa dammī’’ti paricchinditvā cīvaraṃ deti, vinayadharena tattha tattheva dānaṃ dātabbanti yojanā. Esa nayo khādanīyacīvarasenāsanabhesajjādīsu.
2734. 然而,若饮粥或食饭后,若特别指定说「我施予令我饮粥者,我施予令我食饭者」,如此限定而施予衣,则持律者应在该处该处给予布施,此为所应连结之义。此规则适用于副食、衣、住所、医药等。
Tatrāyaṃ vinicchayo – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇanti, yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, ye vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇanti.
此中,此为判定:比库们受邀请今日或明日粥食,向他们施予进入家中者粥,施粥后,对已饮粥者说『这些衣,我将施予那些饮我粥者』而施予,唯有那些受邀请而饮粥者得之。然而,那些以乞食行仪从家门前经过而进入家中得粥者,或那些从坐堂被人取钵而带来者,或那些被长老们派遣者,彼等不得。
Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇanti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇanti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hontū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇanti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo.
然而,若与受邀请比库们一同,其他众多人亦来,充满内屋与外屋而坐,施主如是说『无论受邀请或未受邀请,凡我所施粥者,这些布对一切人皆是』,则一切人得之。然而,那些从长老们手中得粥者,彼等不得。若彼说『凡饮我粥者,对一切人皆是』,则一切人得之。于饭与副食亦此同理。
Cīvare vāti pubbepi yena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti.
『或于衣』者,先前曾度瓦萨后施予比库们衣者,若彼供养比库们食后说『我先前施衣者,唯彼等得此衣、或线、或酥蜜糖浆等』,一切唯彼等得之。
Senāsane vāti ‘‘yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti.
『或于住所』者,说『凡住于我所建寺院或住处者,此为彼所有』时,唯彼所有。
Bhesajje vāti ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hotīti.
『或于药』者,说『我们时时施予长老们酥等药,凡得彼等者,唯彼等得此』时,唯彼等得之。
§2735
2735. Dīyateti dānanti kammasādhanena cīvaraṃ vuccati. Yaṃ-saddena cīvarassa parāmaṭṭhattā taṃ-saddenāpi tadeva parāmasitabbanti.
『施予』者,以业作格『施』,称为衣。因以『何』字指示衣之所缘故,以『彼』字亦应指示彼同一者。
Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā ‘‘idaṃ me, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā pādamūle ṭhapetvā vā deti, taṃ tasseva hoti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti.
此中判定如下——若言「此衣施与某名者」如是向他人,或言「尊者,此我施与您」如是当面,或置于足下而施,彼即属于彼。然若如是言「此施与您及您的弟子」,则长老及弟子皆得。有来受诵而受已离去者,彼亦得。若言「施与随您行脚的比库们」,则为弟子作事、受诵及问答等而行者,一切皆得。
§2737
2737.Vadaticcevameva ceti iccevaṃ yathāvuttanayena vadati ce. Tanti taṃ parikkhāraṃ. Tesanti mātuādīnaṃ. Saṅghasseva santakaṃ hotīti yojanā.
「若如是言」者,『若』『如是』,若依所说之法而言。『彼』者,彼资具。『彼等』者,母等。应连接为「唯属僧团之物」。
§2738
2738.‘‘Pañcannaṃ…pe… hotī’’ti iminā purimagāthādvayena vitthāritamevatthaṃ saṃkhipitvā dasseti. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ. Accayeti kālakiriyāya. Dānanti ‘‘mayi kālakate imaṃ parikkhāraṃ tuyhaṃ hotu, tava santakaṃ karohī’’tiādinā pariccajanaṃ. Kiñcipīti antamaso dantakaṭṭhampi. Gihīnaṃ pana dānaṃ tathā dāyakānaṃ gihīnameva accaye rūhatīti yojanā.
「五人……乃至……属」,以此将前二偈所详说之义略示。五位如法者。『死』者,命终时。『施』者,「我命终时,此资具属汝,作汝之物」等之舍弃。『任何』者,乃至齿木亦然。然在家人之施,如是施主在家人死时,归于在家人,应如是连接。
§2739
2739. Bhikkhu vā sāmaṇero vā bhikkhuniupassaye kālaṃ karoti, assa bhikkhussa vā sāmaṇerassa vā parikkhārā bhikkhūnaṃyeva santakā bhikkhusaṅghasseva santakāti yojanā. Bhikkhusaṅghasseva santakā kālakatassa bhikkhusaṅghapariyāpannattā.
比库或沙玛内拉于比库尼住处命终,彼比库或沙玛内拉之资具,唯属比库们、唯属比库僧团,应如是连接。唯属比库僧团者,因命终者摄属比库僧团故。
§2740
2740.Sāmaṇerī vāti ettha vā-saddena ‘‘sikkhamānā vā’’ti idaṃ saṅgaṇhāti. Vihārasmiṃ bhikkhūnaṃ nivāsanaṭṭhāne. Tassāti bhikkhuniyā vā sāmaṇeriyā vā sikkhamānāya vā parikkhārā bhikkhunīnaṃ santakā hontīti yojanā. Santakāti etthāpi bhikkhūsu vuttanayenevattho gahetabbo.
「沙玛内莉或」,此中以『或』字摄取「在学尼或」此义。『于住处』者,比库们之住止处。『彼』者,比库尼或沙玛内莉或在学尼之资具属比库尼们,应如是连接。『属』者,此中亦应依比库中所说之法取义。
§2741
2741.Dehi netvāti ettha ‘‘imaṃ cīvara’’nti pakaraṇato labbhati. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ netvā asukassa dehī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, taṃ tassa purimasseva santakaṃ hoti. ‘‘Idaṃ cīvaraṃ asukassa dammī’’ti yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, taṃ yassa pahiyyati, tassa pacchimasseva santakaṃ hotīti yojanā.
「持去施」,此中从「此衣」之文脉得知。「持此衣去施与某人」,所施之衣,属于彼前者。「此衣我施与某人」,所施之衣,属于所遣送者,即后者,应如是连接。
§2742
2742. Yathāvuttavacanappakārānurūpena sāmike ñatvā sāmikesu vissāsena vā tesu matesu matakacīvarampi gaṇhituṃ vaṭṭatīti dassetuṃ āha ‘‘eva’’ntiādi. ‘‘Matassa vā amatassa vā’’ti padacchedo. Vissāsaṃ vāpi gaṇheyyāti jīvantassa santakaṃ vissāsaggāhaṃ gaṇheyya. Gaṇhe matakacīvaranti matassa cīvaraṃ matakaparikkhāranīhārena pāpetvā gaṇheyya.
为了显示:依照如前所说的言辞方式,了知施主后,或因对施主们的信赖,即使在他们死后,取死者衣也是允许的,故说「如是」等。「死者或未死者」,此为句读。「或可取信赖」者,应取活着者的现存物之信赖取得。「取死者衣」者,应以死者资具搬出法,使死者之衣到来后取之。
§2743
2743. Rajate anenāti rajananti mūlādisabbamāha. Vantadosenāti savāsanasamucchinnarāgādidosena. Tādināti rūpādīsu chaḷārammaṇesu rāgādīnaṃ anuppattiyā aṭṭhasu lokadhammesu nibbikāratāya ekasadisena.
「以此染」者,即染料,根等一切皆说。「以吐出之染」者,以连同习气一起断除的贪等染。「如是者」者,因贪等于色等六所缘不生起,于八世间法中无动摇,故一如也。
§2744-5
2744-5.‘‘Mūle’’tiādīsu niddhāraṇe bhummaṃ. Mūlarajane haliddiṃ ṭhapetvā sabbaṃ mūlarajanaṃ vaṭṭati. Khandhesu rajanesu mañjeṭṭhañca tuṅgahārakañca ṭhapetvā sabbaṃ khandharajanaṃ vaṭṭati. Pattesu rajanesu alliyā pattaṃ tathā nīliyā pattañca ṭhapetvā sabbaṃ pattarajanaṃ vaṭṭati. Puppharajanesu kusumbhañca kiṃsukañca ṭhapetvā sabbaṃ puppharajanaṃ vaṭṭati. Tacarajane loddañca kaṇḍulañca ṭhapetvā sabbaṃ tacarajanaṃ vaṭṭati. Phalarajanaṃ sabbampi vaṭṭatīti yojanā.
「于根」等中,于分别时为处格。于根染料中,除姜黄外,一切根染料皆允许。于茎染料中,除茜草及通哈拉咖外,一切茎染料皆允许。于叶染料中,除阿利叶及尼利叶外,一切叶染料皆允许。于花染料中,除红花及紫矿花外,一切花染料皆允许。于树皮染料中,除罗达及咖恩杜喇外,一切树皮染料皆允许。一切果染料皆允许,此为结合。
Mañjeṭṭhanti eko sakaṇṭakarukkho, valliviseso ca, yassa rajanaṃ mañjeṭṭhabījavaṇṇaṃ hoti. Mañjeṭṭharukkhassa khandho setavaṇṇoti so idha na gahetabbo rajanādhikārattā. Tuṅgahārako nāma eko sakaṇṭakarukkho, yassa rajanaṃ haritālavaṇṇaṃ hoti. Allīti cullatāpiñcharukkho, yassa paṇṇarajanaṃ haliddivaṇṇaṃ hoti. Nīlīti gacchaviseso, yassa pana rajanaṃ nīlavaṇṇaṃ hoti. Kiṃsukaṃ nāma vallikiṃsukapupphaṃ, yassa rajanaṃ lohitavaṇṇaṃ hoti.
「茜草」者,一种有刺树,及一种藤类,其染料呈茜草子色。茜草树之茎为白色,故此处因染料之事不应取。「通哈拉咖」者,名为一种有刺树,其染料呈雌黄色。「阿利」者,小叶棕榈树,其叶染料呈姜黄色。「尼利」者,一种灌木,其染料呈蓝色。「紫矿」者,名为藤紫矿花,其染料呈血色。
§2746
2746.Kiliṭṭhasāṭakanti malīnasāṭakaṃ. Dhovitunti ekavāraṃ dhovituṃ. Alliyā dhotaṃ kira sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇhāti.
「污秽布」者,污垢之布。「洗涤」者,洗涤一次。据说以阿利洗过者,染料确实能善受持。
§2747
2747.Cīvarānaṃkathā sesāti bhedakāraṇappakārakathādikā idha avuttakathā. Paṭhame kathine vuttāti seso. Vibhāvināti khandhakabhāṇakena.
「衣之论说余」者,此处未说之论说,如分别、原因、方式之论说等。「于第一咖提那衣中已说」者,余也。「阐明者」者,篇集诵者。
Cīvarakkhandhakakathāvaṇṇanā. · 衣篇集论述注释。
Iti vinayatthasārasandīpaniyā vinayavinicchayavaṇṇanāya · 如是，于名为《律义精要阐明》的《律抉择注释》中，
Mahāvaggavinicchayavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大品抉择注释》已终。