Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā · 自恣篇集论解释
Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā自恣篇集论的注释
§2633
2633.‘‘Pavāraṇā’’ti idaṃ ‘‘cātuddasī’’tiādīhi paccekaṃ yojetabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ dine kātabbā pavāraṇā abhedopacārena tathā vuttā. Sāmaggī uposathakkhandhakakathāvaṇṇanāya vuttasarūpāva. Sāmaggipavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamaṃ pavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsipuṇṇamā etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati. Tevācī dvekavācīti ‘‘suṇātu me, bhante…pe… tevācikaṃ pavāreyya, dvevācikaṃ pavāreyya, ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti taṃ taṃ ñattiṃ ṭhapetvā kātabbā pavāraṇā vuccati.
「自恣」者,此应与「十四日」等各别相应。在彼彼日应作之自恣,以不破和合之方式如是说。和合者,与伍波萨他篇集注释中所说相同。作和合自恣者,除第一次自恣外,从初一日起直至咖提咖四月满月日之间应作,在此之后或之前皆不允许。三说、二说、一说者,除「尊者们请听……乃至……应三说自恣、应二说自恣、应一说自恣」之彼彼白外,应作之自恣如是说。
§2634
2634.Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavārayeti ‘‘cattārimāni, bhikkhave, pavāraṇakammāni, adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ…pe… dhammena samaggaṃ pavāraṇakamma’’nti (mahāva. 212) vatvā ‘‘tatra, bhikkhave , yadidaṃ adhammena vaggaṃ pavāraṇakammaṃ, na, bhikkhave, evarūpaṃ pavāraṇakammaṃ kātabbaṃ…pe… tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggaṃ pavāraṇakammaṃ, evarūpaṃ, bhikkhave, pavāraṇakammaṃ kātabba’’ntiādivacanato (mahāva. 212) tīṇi akattabbāni pavāraṇakammāni muñcitvā kātuṃ anuññātena catutthena pavāraṇakammena pavāreyyāti attho. Tassa vibhāgekadesaṃ ‘‘pañca yasmiṃ panāvāse’’tiādinā vakkhati.
舍三甘马,仅以内自恣者,「诸比库,此等四种自恣甘马:非法别众自恣甘马……乃至……如法和合自恣甘马」,如是说已,「诸比库,于此,凡彼非法别众自恣甘马,诸比库,不应作如是自恣甘马……乃至……诸比库,于此,凡彼如法和合自恣甘马,诸比库,应作如是自恣甘马」等语故,舍三种不应作之自恣甘马,应以被允许之第四自恣甘马自恣,此为其义。彼之分别一部分将以「于任何住处有五」等说。
§2635
2635.Pubbakiccaṃ samāpetvāti –
完成前行事者——
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
「扫帚与灯,水与座具,自恣之此等,名为『前行事』。
Pavāraṇāya etāni, ‘pubbakaraṇa’nti vuccati.
「欲清净、季节通告、比库数、与教诫;
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;
『欲清净、报时节、比库人数及教诫』——
Pavāraṇāya etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti. –
这些于自恣之前行,被称为『前行事』。
Vuttaṃ navavidhaṃ pubbakiccaṃ niṭṭhāpetvā.
已说的九种前行事完成后。
Pattakalle samāniteti –
『适时已集』者——
‘‘Pavāraṇā yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
『自恣时,凡有多少比库达于甘马,
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
且无同分罪存在;
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
且应呵责之人于彼中不存在,』
‘Pattakalla’nti vuccatī’’ti. –
『此乃适当时机』，如是说道。
Vutte catubbidhe pattakalle samodhānite parisamāpite.
所说的四种适时已被综合、完成。
Ñattiṃ ṭhapetvāti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti (mahāva. 210) evaṃ sabbasaṅgāhikavasena ca ‘‘tevācikaṃ pavāreyyā’’ti ca dānādikaraṇena yebhuyyena rattiyā khepitāya ca rājādiantarāye sati ca tadanurūpato ‘‘dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti ca ñattiṃ ṭhapetvā , tāsaṃ viseso aṭṭhakathāyaṃ dassitoyeva. Yathāha –
「除白外」者,「诸大德,请僧团听我说,今日是自恣,若僧团适时,僧团应自恣」,如是以一切摄受的方式,以及「应三说自恣」,以及由于布施等事而夜已过大半,以及有国王等障碍时,相应地「应二说自恣、一说自恣、同瓦萨自恣」,除此等白外,这些差别已在注疏中显示。如所说——
‘‘Evañhi vutte tevācikañca dvevācikañca ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati, samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘Tevācikaṃ pavāreyyā’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati, ‘dvevācikaṃ pavāreyyā’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’ti vutte pana ekavācikadvevācikatevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘Samānavassika’nti vutte sabbaṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 210).
「如是所说时,三说、二说、一说自恣皆可,同瓦萨不可。然而说『应三说自恣』时,唯三说可,其余不可。说『应二说自恣』时,二说与三说可,一说与同瓦萨不可。然而说『应一说自恣』时,一说、二说、三说皆可,唯同瓦萨不可。说『同瓦萨』时,一切皆可。」
Kātabbāti therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā…pe… tatiyampi āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 210) vuttanayena kātabbā. Navakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭikarissāmīti (mahāva. 210) vuttanayena kātabbā.
「应作」者,长老比库应偏袒上衣,蹲踞而坐,合掌,应如是对他说:「诸友,我以见、或……乃至……第三次,诸友,我以见、或……乃至……见者我将改正」,如所说方式应作。新比库应偏袒上衣……乃至……第三次,诸大德,我以见、或……乃至……见者我将改正,如所说方式应作。
§2636
2636. Theresu pavārentesu yo pana navo, so sayaṃ yāva pavāreti, tāva ukkuṭikaṃ nisīdeyyāti yojanā.
「诸长老自恣时,然而新者,他自己直至自恣时,应蹲踞而坐」——此为连结。
§2637
2637. Cattāro vā tayopi vā ekāvāse ekasīmāyaṃ vasanti ce, ñattiṃ vatvā ‘‘suṇantu me, āyasmanto, ajja pavāraṇā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 216) gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavāreyyunti yojanā.
2637. 若四人或三人住于同一住处、同一界内,应当说白后——「诸具寿请听我言,今日是自恣,若诸具寿适宜,我等应互相自恣」——除去团体白外,应自恣。此为连接。
Pavāreyyunti ettha therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā te tayo vā dve vā bhikkhū evamassu vacanīyā ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 216) pavāretabbaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya , passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ.
「应自恣」者,此中长老比库应偏袒上衣,蹲踞而坐,合掌后,应对彼三人或二人比库如是说:「诸友,我以见、闻或疑向诸具寿自恣,愿诸具寿出于悲悯而告我,见后我将改正。第二次……乃至……第三次,诸友,我以见、闻或疑向诸具寿自恣,愿诸具寿出于悲悯而告我,见后我将改正」,应如是自恣。新比库亦应「诸尊,我以见、闻或疑向诸具寿自恣,愿诸具寿出于悲悯而告我,见后我将改正。第二次……乃至……第三次,诸尊,我以见、闻或疑向诸具寿自恣,愿诸具寿出于悲悯而告我,见后我将改正」,应如是自恣。
§2638
2638.Aññamaññaṃ pavāreyyuṃ, vinā ñattiṃ duve janā. Tesu therena ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi…pe… paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 217) pavāretabbaṃ. Navenapi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi…pe… vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi…pe… paṭikarissāmī’’ti pavāretabbaṃ.
2638. 二人应互相自恣,无需白。其中长老应「诸友,我以见、闻或疑向具寿自恣,愿具寿出于悲悯而告我,见后我将改正。第二次……乃至……第三次,诸友,我以见、闻或疑向具寿自恣……乃至……见后我将改正」,应如是自恣。新比库亦应「诸尊,我以见、闻或疑向具寿自恣……乃至……愿具寿出于悲悯而告我,见后我将改正。第二次……乃至……第三次,诸尊,我以见、闻或疑向具寿自恣……乃至……见后我将改正」,应如是自恣。
Adhiṭṭheyyāti pubbakiccaṃ samāpetvā ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti vā ‘‘pannarasī’’ti vā vatvā ‘‘adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyya . Yathāha ‘‘ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’ti, sace pannarasikā, ‘ajja me pavāraṇā pannarasī’ti evaṃ adhiṭṭhātabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 218), iminā sabbasaṅgāhādiñattīsu ca tasmiṃ tasmiṃ divase so so vohāro kātabboti dīpitameva.
「应决意」者,完成前行事后,应说「今日我的自恣是十四日」或「十五日」后,说「我决意」而决意。如所说:「『今日我的自恣』者,此中若是十四日,应决意『今日我的自恣是十四日』;若是十五日,『今日我的自恣是十五日』,应如是决意」。以此已显示:在一切僧团摄受等白中,于彼彼日应作彼彼说法。
Sesā saṅghapavāraṇāti pañcahi, atirekehi vā bhikkhūhi kattabbā pavāraṇā saṅghapavāraṇā.
「其余为僧团自恣」者,由五人或更多比库所作的自恣为僧团自恣。
§2639
2639.Pavāriteti paṭhamapavāraṇāya pavārite. Anāgatoti kenaci antarāyena purimikāya ca pacchimikāya ca vassūpanāyikāya vassaṃ anupagato. Avutthoti pacchimikāya upagato. Vuttañhi khuddasikkhāvaṇṇanāya ‘‘avutthoti pacchimikāya upagato apariniṭṭhitattā ‘avuttho’ti vuccatī’’ti. Pārisuddhiuposathaṃ kareyyāti yojanā. Ettha ‘‘tesaṃ santike’’ti seso.
2639. 「已自恣」者,于第一次自恣时已自恣。「未来」者,因某种障碍,于前期及后期入雨安居时未入雨安居。「未住」者,于后期入住。于小学处解释中已说:「『未住』者,于后期入住,因未圆满故称为『未住』」。应作清净伍波萨他,此为连接。此中「于彼等面前」为省略。
§2640-1
2640-1. Yasmiṃ panāvāse pañca vā cattāro vā tayo vā samaṇā vasanti, te tattha ekekassa pavāraṇaṃ haritvāna sace aññamaññaṃ pavārenti, āpatti dukkaṭanti yojanā.
「于任何住处,若有五位、四位或三位沙门居住,彼等于该处各自取得自恣后,若互相自恣,则犯恶作」,此为连结。
Sesanti ‘‘adhammena samagga’’ntiādikaṃ vinicchayaṃ. Idhāti imasmiṃ pavāraṇādhikāre. Budhoti vinayadharo. Uposathe vuttanayenāti uposathavinicchaye vuttakkamena. Nayeti jāneyya.
「其余」者,指「以非法和合」等决择。「在此」者,在此自恣事项中。「智者」者,持律者。「以伍波萨他所说之方式」者,以伍波萨他决择中所说之次第。「方式」者,应知。
§2642
2642.Sampādetattano sucinti attano uposathaṃ sampādeti. Sabbaṃ sādhetīti uposathādisabbaṃ kammaṃ nipphādeti. Nattanoti attano uposathaṃ na nipphādeti.
「成就自己的清净」者,成就自己的伍波萨他。「成就一切」者,成就伍波萨他等一切甘马。「不成就」者,不成就自己的伍波萨他。
§2643
2643.Tasmāti yasmā attano suciṃ na sādheti, tasmā. Ubhinnanti attano ca saṅghassa ca. Kiccasiddhatthamevidhāti uposathādikammanippajjanatthaṃ idha imasmiṃ uposathakammādipakaraṇe. Pārisuddhipīti ettha pi-saddena pavāraṇā saṅgahitā. Teneva vakkhati ‘‘chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā, gahetvā vā pavāraṇa’’nti.
「因此」者,因为不成就自己的清净,故。「两者」者,自己与僧团两者。「为成就事务之义」者,为成就伍波萨他等甘马之义,在此伍波萨他甘马等事项中。「清净」者,此处以『巴』字摄取自恣。因此将说「取欲或清净或自恣」。
Chandapārisuddhipavāraṇaṃ dentena sace sāpattiko hoti, āpattiṃ desetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā chandādihārako bhikkhu vattabbo ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 165), ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 164), ‘‘pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti (mahāva. 213).
给予欲清净自恣者,若有罪,应说罪后,偏袒上衣,蹲踞而坐,合掌,应对取欲等之比库说「我给欲,为我取欲,为我传达欲」,「我给清净,为我取清净,为我传达清净」,「我给自恣,为我取自恣,为我传达自恣,为我之利益而自恣」。
§2644
2644. ‘‘Chando ekenā’’ti padacchedo. Ekena bahūnampi chando hātabbo, tathā pārisuddhi hātabbā. Pi-saddena pavāraṇā hātabbāti yojanā. Paramparāhaṭo chandoti bahūnaṃ vā ekassa vā chandādihārakassa hatthato antarā aññena gahitā chandapārisuddhipavāraṇā. Visuddhiyā na gacchati anavajjabhāvāya na pāpuṇāti biḷālasaṅkhalikachandādīnaṃ saṅghamajjhaṃ agamanena vaggabhāvakaraṇato.
「欲由一人」者,此为句读。一人应取众多人之欲,同样应取清净。以『巴』字连结,应取自恣。「辗转所取之欲」者,从众多人或一人之欲等取者手中,中间由他人所取之欲清净自恣。「不达清净」者,不达无过失之状态,因如猫锁链之欲等不到达僧团中央而造成破僧之状态。
Ettha ca yathā biḷālasaṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃ pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamimepi chandādayo dāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti biḷālasaṅkhalikāsadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikāggahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.
此中,譬如猫锁链,第一环扣住第二环,不扣第三环;如是,此等欲等,由施与者施与某人后,不往他处,因与猫锁链相似,故说『猫锁链』。此处取『猫锁链』一词,应视为任何锁链之标示而已。
§2645-6
2645-6. Chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā pavāraṇaṃ vā gahetvā chandādihārako saṅghamappatvā sace sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijāneyya vā vibbhameyya vā mareyya vā, taṃ sabbaṃ chandādibhāvaṃ nāhaṭaṃ hoti, saṅghaṃ patvā evaṃ siyā sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijānanto, vibbhanto, kālakato vā bhaveyya, taṃ sabbaṃ haṭaṃ ānītaṃ hotīti yojanā.
取欲或清净或自恣后,欲等持来者未到达僧团,若承认沙玛内拉等身份,或还俗,或死亡,则一切欲等身份皆为未持来;到达僧团后,若如是承认沙玛内拉等身份者,或还俗者,或命终者,则一切皆为已持来、已带来——如是连结。
Tattha sāmaṇerādibhāvaṃ vā paṭijāneyyāti ‘‘ahaṃ sāmaṇero’’tiādinā bhūtaṃ sāmaṇerādibhāvaṃ katheyya, pacchā sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhaheyyāti attho. Ādi-saddena antimavatthuṃ ajjhāpanno gahito.
其中,『承认沙玛内拉等身份』者,以『我是沙玛内拉』等语说出真实的沙玛内拉等身份,后来安立于沙玛内拉地位——此为义。以『等』字摄取最后事项所涉者。
§2647
2647.Saṅghaṃ patvāti antamaso taṃtaṃkammappattassa catuvaggādisaṅghassa hatthapāsaṃ patvāti attho. Pamattoti pamādaṃ satisammosaṃ patto. Suttoti niddūpagato. Khittacittakoti yakkhādīhi vikkhepamāpāditacitto. Nārocetīti attano chandādīnaṃ āhaṭabhāvaṃ ekassāpi bhikkhuno na katheti. Sañciccāti sañcetetvā jānantoyeva anādariyo nāroceti, dukkaṭaṃ hoti.
『到达僧团』者,至少到达彼彼甘马所需的四人等僧团的手臂范围——此为义。『放逸』者,到达放逸、念失念。『睡眠』者,进入睡眠。『心散乱』者,被亚卡等制造散乱之心。『不告知』者,不向任何一位比库说出自己欲等的已持来状态。『故意』者,故意思量后,明知而不恭敬地不告知,成恶作。
§2648
2648.Ye teti ye te bhikkhū therā vā navā vā majjhimā vā. Vipassanāti sahacariyena samathopi gayhati. Samathavipassanā ca idha taruṇāyeva adhippetā, tasmā vipassanāyuttāti ettha taruṇāhi samathavipassanāhi samannāgatāti attho. Rattindivanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Atanditāti analasā.
『彼等』者,彼等比库,或长老,或新学,或中等。『观』者,以共行故,止亦被摄取。止观于此处意指初期者,因此『从事观』者,此处义为具足初期止观。『日夜』者,极度结合之用法语。『不懈怠』者,不懒惰。
‘‘Rattindiva’’nti ettha ratti-saddena rattiyāyeva gahaṇaṃ, udāhu ekadesassāti āha ‘‘pubbarattāpararatta’’nti. Pubbā ca sā ratti cāti pubbaratti, paṭhamayāmo, aparā ca sā ratti cāti apararatti, pacchimayāmo, pubbaratti ca apararatti cāti samāhāradvande samāsante a-kārapaccayaṃ katvā ‘‘pubbarattāpararatta’’nti vuttaṃ. Idhāpi accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Majjhimayāme kāyadarathavūpasamanatthāya supanaṃ anuññātanti taṃ vajjetvā purimapacchimayāmesu nirantarabhāvanānuyogo kātabboti dassanatthameva vuttaṃ. Vipassanā parāyanā samathavipassanāva paraṃ ayanaṃ patiṭṭhā etesanti vipassanāparāyanā, samathavipassanāya yuttapayuttā hontīti vuttaṃ hoti.
『日夜』此处,以『夜』字仅取夜,或取一部分耶?故说『初夜后夜』。初且彼夜者为初夜,即初时;后且彼夜者为后夜,即后时;初夜与后夜者,在相违持业复合词结合后,作阿音后缀,故说『初夜后夜』。此处亦为极度结合之用法语。中夜时为止息身疲劳故,睡眠被允许,除此之外,应作前后时中无间修习随行——为显示此义而说。『观为依归』者,止观即为最上依归、依处——『观为依归』者,与止观相应相连——如是所说。
§2649
2649. Laddho phāsuvihāro yehi te laddhaphāsuvihārā, tesaṃ. Phāsuvihāroti ca sukhavihārassa mūlakāraṇattā taruṇā samathavipassanā adhippetā, paṭiladdhataruṇasamathavipassanānanti attho. Siyā na parihāniti parihāni nāma evaṃ kate na bhaveyya.
「已得安乐住」者,指彼等已得安乐住者。「安乐住」者,因是乐住之根本原因故,意指年少之止观,意为已获得年少止观。「应无退失」者,名为退失者,如是作已,应不会有。
Kattikamāsaketi cīvaramāsasaṅkhāte kattikamāse pavāraṇāya saṅgaho vuttoti yojanā. Gāthābandhavasena ‘‘saṅgāho’’ti dīgho kato, pavāraṇāsaṅgaho vuttoti attho. Yathāha –
「咖提咖月」者,连结为:在称为衣月之咖提咖月,说自恣之摄受。因偈颂之关系,「摄受」作长音,意为说自恣之摄受。如所说——
‘‘Pavāraṇāsaṅgaho ca nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā, ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 241).
「此名为自恣摄受,不应给予已舍业处者、已达坚固止观者、预流果等诸圣者。然而,凡获得年少止观者,或全部、或半数、或一人,即使仅为一人,亦应给予。给予自恣摄受后,于瓦萨期内即有保护,来者不得取彼等之住所。彼等已断瓦萨者亦不应有,然自恣后,于中间亦得出行游方。」
Pavāraṇāsaṅgahassa dānappakāro pana pāḷito gahetabbo.
自恣摄受之施与方式,应依圣典所说而取。
Pavāraṇakkhandhakakathāvaṇṇanā. · 自恣篇集论的注释。