Pārājikakathā · 巴拉基咖论

465 段 · CSCD 巴利原典

Pārājikakathā巴拉基咖论

Paṭhamapārājikakathāvaṇṇanā第一巴拉基咖论注释

§6

6. Evaṃ pañcahi gāthāhi ratanattayapaṇāmādiṃ dassetvā idāni yathāpaṭiññātavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘tividhe’’tiādi. Tattha ‘‘tividhe’’tiādinā paṭhamapārājikasikkhāpadavinicchayaṃ dasseti. Tividheti vaccapassāvamukhamaggānaṃ vasena tippakāre maggeti iminā sambandho. Tilamattampīti tilabījamattampi aṅgajātanti sambandho. Maggeti vaccapassāvānaṃ nikkhamanadvāratāya, annapānapittasemhādīnaṃ pavesananikkhamanadvāratāya ca maggavohāragate sarīrappadese, allokāseti sambandho. ‘‘Maggesu tilamattampi, tīsu sevanacetano’’ti vattabbepi ‘‘tividhe’’ti pakāravācividhasaddopādānena sajātisaṅgahavasena tīhi rāsīhi saṅgahetvā pabhedavasena tiṃsavidho maggo dassito hoti.

如是以五偈显示礼敬三宝等已,今为显示如所承诺之抉择,故说「三种」等。其中,以「三种」等显示第一巴拉基咖学处之抉择。「三种」者,依大便、小便、口三道之故为三种类之道,此为连结。「乃至芝麻许」者,乃至芝麻种子许,与「生支」连结。「道」者,因是大便、小便之出门故,因是饮食、胆汁、痰等之入出门故,于称为道之身体部位,「湿润处」,此为连结。虽应说「于诸道中乃至芝麻许,于三者有行淫意乐」,然以「三种」此类别词之异门词之摄取,依同类摄之故,以三聚摄已,依分别之故,显示三十种道。

Seyyathidaṃ? Pārājikavatthubhūtamukhādimaggānaṃ nissayabhūte satte dassetuṃ ‘‘tisso itthiyo manussitthī amanussitthī tiracchānagatitthī’’tiādinā (pārā. 56) nayena pāḷiyaṃ dassitamanussāmanussatiracchānagatitthīnaṃ paccekaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ vasena nava maggā, tatheva dassitānaṃ tiṇṇaṃ ubhatobyañjanakānaṃ vasena nava maggā, tiṇṇaṃ pana paṇḍakānaṃ mukhamaggavaccamaggānaṃ vasena paccekaṃ dve dve maggāti cha maggā, tathā tiṇṇaṃ pana purisānanti evaṃ tiṃsavidho hoti.

如何?为显示作为巴拉基咖事之口等道之所依之有情,以「三种女人:人女、非人女、畜生女」等方式,于圣典中所显示之人、非人、畜生女人,各各依三道之故为九道;如是所显示之三种二根者,依其故为九道;然于三种般哒咖,依口道、大便道之故,各各二道,故为六道;如是于三种男子,如是为三十种。

Sevanacetanoti sevane methunapayoge cetanā assāti viggaho, methunarāgūpasaṃhitāya cetanāya samannāgatoti attho. Allokāseti tiṃsamaggānamaññatare magge pakativātena asaṃphuṭṭhe allapadese, iminā bāhiraṃ pārājikakkhettaṃ na hotīti dīpeti. Visesanassa visesāpekkhattā dutiyagāthāya ‘‘sasikkho so’’ti padadvayaṃ āharitvā ‘‘sevanacetano sasikkho so bhikkhū’’ti yojetabbaṃ.

「行淫意乐」者,「于行淫、于交媾有意乐」,此为分析;具足与淫欲相应之意乐,此为义。「湿润处」者,于三十道中任一道,以自然风未触及之湿润处,以此显示外面不成巴拉基咖境。因限定词期待所限定者故,于第二偈中取「彼有学」此二词,应连结为「有行淫意乐、有学、彼比库」。

Aṅge sarīre jātanti aṅgajātaṃ, purisanimittaṃ. Satipi avasesasarīrāvayavānaṃ tathābhāve ruḷhivasena tadeva tathā vuttaṃ. Pavesentoti dvayaṃdvayasamāpattisaṅkhātakāyikakiriyaṃ nipphādento. Parājitoti dullabhāya khaṇasampattiyā laddhabbato dullabhā lokiyalokuttaraguṇasampattisukhato parihāpetvā kilesasapattehi parājayamāpāditoti attho.

「支生」者,于支、于身体生,为支生,即男根相。虽其余身体支分亦有如是存在,然依通俗之故,唯彼如是说。「令入」者,生起称为二二俱至之身业。「败者」者,从难得之刹那成就之可得,从难得之世间出世间功德成就之乐,令退失,被烦恼军队作成败北,此为义。

Ayamettha yojanā – sasikkho sevanacetano tividhe magge allokāse aṅgajātaṃ tilamattampi pavesento so bhikkhu parājito hotīti. Ettāvatā –

此处之连结为:有学、有行淫意乐者,于三种道之湿润处,令入支生乃至芝麻许,彼比库为败者。至此:「若比库,已受比库之学戒共命,不舍学,不表明羸弱,行淫法,乃至与畜生,为巴拉基咖,不共住。」

‘‘Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṃvāso’’ti (pārā. 44) –

「若比库,已受比库之学戒共命,不舍学,不表明羸弱,行淫法,乃至与畜生,为巴拉基咖,不共住。」

Bhagavatā paññattasikkhāpadaṃ saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.

应当视为:世尊所制定的学处所摄。

§7

7. Evaṃ imissā gāthāya attūpakkamamūlakaṃ pārājikaṃ dassetvā idāni ‘‘bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena (pārā. 58) aṅgajāte abhinisīdentī’’tiādinayappavattaṃ paropakkamamūlakaṃ pārājikañca dassetumāha ‘‘pavesana’’ntiādi. Tattha pavesananti bhikkhupaccatthikehi suttapamattādimanussitthiādīnamaññataraṃ ānetvā yathāvuttamaggānamaññataraṃ maggaṃ yathā pavisati, tathā bhikkhuno aṅgajāte abhinisīdāpane sambhavantaṃ maggappavesanamāha. Pavesanaṃ sādiyanto sasikkho soti yojanā. Ettha ‘‘pavesanaṃ sādiyati adhivāseti, tasmiṃ khaṇe sevanacittaṃ upaṭṭhāpetī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.58) aṭṭhakathāvacanato aggato yāva mūlaṃ pavesentesu assādacittaṃ upaṭṭhāpento taṅkhaṇeyeva sāsanato cutoti attho. Paviṭṭhantiādīsu padesupi evameva yojanā.

7. 如是,以此偈显示了以自己主动为根源的巴拉基咖之后,现在为了显示以他人主动为根源的巴拉基咖——即『比库的敌对者将人的男根带到比库面前,以大便道插入肢体生处』等方式所发生的——而说『插入』等。其中,『插入』者,是说比库的敌对者带来线、棉花等人的男根之一,以所说诸道之一道插入时,在使之插入比库的肢体生处时所发生的道之插入。应连接为:『接受插入者,有学者』。此中,依注疏之语『接受插入,即同意,于彼刹那生起享受心』,意思是:从顶端至根部插入时,生起享受心者,即于彼刹那从教法中退失。在『已插入』等诸句中,也应如是连接。

Paviṭṭhanti paviṭṭhakkhaṇo. ‘‘Paviṭṭha’’ntiādinā tāya tāya kiriyāya upalakkhito khaṇo gahetabbo. Tenevettha accantasaṃyoge upayogavacanaṃ kataṃ. Ṭhitanti ettha ‘‘sukkavissaṭṭhisamaye’’ti aṭṭhakathāvacanassa sabbathā byāpārarahitaṃ kālaṃ sandhāya vuttattā sukkavissaṭṭhisamayopi gahetabbo. Teneva gaṇṭhipade vuttanayena paviṭṭhassa ca yāva uddharaṇārambho, tāva sambhavanto ṭhitakālopi gahetabbo. Uddharaṇanti nīharaṇakālo.

『已插入』者,已插入之刹那。以『已插入』等,应取以各各行为所标示的刹那。因此,此处用了表示极度连接的用语。『住立』者,此中依注疏之语『于精液流出时』,因为是指向完全无作为的时间而说,故也应取精液流出时。因此,依结文中所说方式,从已插入至开始拔出之间,所发生的住立时也应取。『拔出』者,拔出之时。

Vāti vikappe, apīti samuccaye, so vā-saddena vikappitānaṃ pakkhānaṃ tulyabalataṃ joteti. Iti imehi dvīhipi ‘‘so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyatī’’tiādinā (pārā. 58) pāḷiyaṃ āgatanayena labbhamānaṃ pavesanādiekakkhaṇampi sādiyanapaccayā āpajjamānaṃ pārājikaṃ dasseti. Sasikkhoti sikkhāya saha vattatīti sasikkho, apaccakkhātasikkhoti attho. Sādiyantoti sevanacittaṃ upaṭṭhāpento. So bhikkhu. Ṭhapetvā kiriyanti attūpakkamanaṃ vinā. Cutoti ‘‘bhikkhupaccatthikehi katamidaṃ, na mayā’’ti lesena na muccati, sādiyanacitte sati sāsanato cutoyeva hotīti adhippāyo.

『或』者,在选择;『亦』者,在集合;以『或』字显示所选择诸方的力量相等。如是,以此二字,依经文中所来之方式『若彼接受插入,接受已插入』等,显示了因接受插入等各刹那而犯的巴拉基咖。『有学者』,即与学处共住者为有学者,意思是未舍弃学处者。『接受』者,生起享受心。彼比库。『除了行为』者,除了自己主动。『退失』者,意趣是:不能以『此是比库的敌对者所作,非我所作』之理由而脱免,若有接受之心,即从教法中退失。

Ettha ca sasikkhoti idaṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti (pārā. 44) sikkhāpadapāṭhassa atthadassanavasena niddiṭṭhaṃ. Tassa padabhājane (pārā. 45), tadaṭṭhakathāya ca vibhattaṃ sikkhāpaccakkhānaṃ saṅkhepato evaṃ veditabbaṃ – cittakhettakālapayogapuggalavijānanavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Upasampannabhāvato cavitukāmatācitteneva hi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na davā vā ravā vā vadantassa. Evaṃ cittavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

此中,『有学者』,此是依学处文句『未舍弃学处、未表明羸弱』之义理显示而说明的。在其词句分析中,以及在其注疏中所分别的舍弃学处,应简要地如是了知:依心、对象、时、方便、人之了知而有舍弃学处,非无此等。确实,唯以从达上状态退失之欲求心而有舍弃学处,非以恐惧或贪欲或说话者。如是,依心而有舍弃学处,非无此。

Tathā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmi, dhammaṃ paccakkhāmi, saṅghaṃ paccakkhāmi, sikkhaṃ, vinayaṃ, pātimokkhaṃ, uddesaṃ, upajjhāyaṃ, ācariyaṃ, saddhivihārikaṃ, antevāsikaṃ, samānupajjhāyakaṃ, samānācariyakaṃ, sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ vuttānaṃ buddhādīnaṃ catuddasannaṃ, ‘‘gihīti maṃ dhārehi, upāsako, ārāmiko, sāmaṇero, titthiyo, titthiyasāvako, assamaṇo, asakyaputtiyoti maṃ dhārehī’’ti evaṃ vuttānaṃ gihiādīnaṃ aṭṭhannañcāti imesaṃ bāvīsatiyā khettapadānaṃ yassa kassaci savevacanassa vasena tesu yaṃ kiñci vattukāmassa yaṃ kiñci vadato sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na rukkhādīnaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā sikkhaṃ paccakkhantassa. Evaṃ khettavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

同样,在所说的『我舍弃佛,我舍弃法,我舍弃僧团,我舍弃学处、律、巴帝摩卡、诵戒、戒师、老师、共住弟子、受教弟子、同戒师者、同老师者、同梵行者』等十四种佛等,以及在所说的『你应持我为在家人、近事男、园民、沙玛内拉、外道、外道弟子、非沙门、非释迦子』等八种在家人等——在此二十二种对象词中,依任何一者自己的言说,欲说其中任何一者而说任何一者时,即有舍弃学处,非取树等之一的名称而舍弃学处者。如是,依对象而有舍弃学处,非无此。

Tattha yadetaṃ ‘‘paccakkhāmī’’ti ca ‘‘maṃ dhārehī’’ti cāti vuttaṃ vattamānakālavacanaṃ, yāni ca ‘‘alaṃ me buddhena, kiṃ nu me buddhena, na mamattho buddhena, sumuttāhaṃ buddhenā’’tiādinā nayena ākhyātavasena kālaṃ anāmasitvā purimehi cuddasahi padehi saddhiṃ yojetvā vuttāni ‘‘alaṃ me’’tiādīni cattāri padāni, tesaṃyeva savevacanānaṃ vasena paccakkhānaṃ hoti, na ‘‘paccakkhāsi’’nti vā ‘‘paccakkhissa’’nti vā ‘‘maṃ dhāresī’’ti vā ‘‘maṃ dhāressatī’’ti vā ‘‘yaṃ nūnāhaṃ paccakkheyya’’nti vātiādīni atītānāgataparikappavacanāni bhaṇantassa. Evaṃ vattamānakālavasena ceva anāmaṭṭhakālavasena ca paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

其中,所说「我舍弃」与「请持我」等,是现在时态的表述。而以「我足够有佛,我何需佛,佛对我无用,我已善脱离佛」等方式,不涉及动词的时态,而是与前十四句相连结所说的「我足够」等四句,仅依这些自身的表述方式即成舍弃学,并非说「已舍弃」或「将舍弃」或「请持我了」或「将持我」或「我应当舍弃」等过去、未来、假设时态表述者。如是,依现在时态以及不涉及时态的方式即成舍弃学,非无此则成。

Payogo pana duvidho kāyiko ca vācasiko ca. Tattha ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā nayena yāya kāyaci bhāsāya vacībhedaṃ katvā vācasikapayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na akkharalikhanaṃ vā hatthamuddādidassanaṃ vā kāyapayogaṃ karontassa. Evaṃ vācasikapayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

而行为有二种:身行为与语行为。其中,以「我舍弃佛」等方式,用任何语言作语言分别,仅依语行为即成舍弃学,并非书写字母或显示手印等作身行为者。如是,仅依语行为即成舍弃学,非无此则成。

Puggalo pana duvidho yo ca paccakkhāti, yassa ca paccakkhāti. Tattha yo paccakkhāti, so sace ummattakakhittacittavedanaṭṭānaṃ aññataro na hoti. Yassa pana paccakkhāti, so sace manussajātiko hoti, na ca ummattakādīnaṃ aññataro, sammukhībhūto ca sikkhāpaccakkhānaṃ hoti. Na hi asammukhībhūtassa dūtena vā paṇṇena vā ārocanaṃ ruhati. Evaṃ yathāvuttassa puggalassa vasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

而人有二种:舍弃者与被舍弃的对象。其中,舍弃者,若非疯狂、心乱、受痛恼者之一。而被舍弃的对象,若是人类,非疯狂等之一,且当面时,即成舍弃学。因为对不当面者,通过使者或书信告知不成立。如是,依所说人的方式即成舍弃学,非无此则成。

Vijānanampi niyamitāniyamitavasena duvidhaṃ. Tattha yassa, yesaṃ vā niyametvā ‘‘imassa, imesaṃ vā ārocemī’’ti vadati. Sace te yathā pakatiyā loke manussā vacanaṃ sutvā āvajjanasamaye jānanti, evaṃ tassa vacanānantarameva tassa ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthayatī’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Atha aparabhāge ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti cintetvā jānanti, aññe vā jānanti, apaccakkhātāva hoti sikkhā. Aniyametvā ārocentassa pana sace vuttanayena yo koci manussajātiko vacanatthaṃ jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ vijānanavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Yo pana antamaso davāyapi paccakkhāti, tena apaccakkhātāva hoti sikkhā.

了知也依限定与不限定而有二种。其中,对某人或某些人限定说「我向此人或这些人告知」。若他们如世间人通常听闻言语时在注意之际即了知,如是在其言语之后立即以「此人厌倦了」或「希求在家生活」或以任何方式了知舍弃学之义,学即已被舍弃。若在之后思惟「此人说了什么」而了知,或其他人了知,学即未被舍弃。对不限定而告知者,若依所说方式任何人类了知言语之义,学即已被舍弃。如是,依了知的方式即成舍弃学,非无此则成。而即使向畜生舍弃者,学即未被舍弃。

Iti imesaṃ vuttappakārānaṃ cittādīnaṃ vasena apaccakkhātasikkho ‘‘sasikkho’’ti vutto.

如是,依所说种类的心等方式,未舍弃学者被称为「具学者」。

§8-10

8-10. ‘‘Idāni santhatena santhatassa ghaṭṭane upādinnakaghaṭṭanābhāvato doso natthī’’ti pāpabhikkhūnaṃ lesakappanaṃ paṭikkhipituṃ ‘‘bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena, passāvamaggena, mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti santhatāya asanthatassā’’tiādinā (pārā. 61) nayena pāḷiyaṃ vuttasanthatavārānamatthaṃ saṅgaṇhanto āha ‘‘santhatenā’’tiādi. Tattha santhatenāti cammacoḷatipupaṭṭādīhi paṭicchāditena. ‘‘Pavesento’’ti iminā santhatavārassa paropakkamaṃ nissāya dassanamupalakkhaṇanti attūpakkamepi yojetabbataṃ dasseti, tassa vakkhamānena ‘‘parājito’’ti iminā sambandho. ‘‘Tathevā’’ti iminā pavesentotiādippakāraṃ parāmasati.

现在,为了驳斥恶比库们「因衣与衣相触,由于无执取物相触,故无罪」的微细论,在律文中以「比库的敌对者将女人带到比库面前,以大便道、小便道、口令肢体坐入,以衣对无衣者」等方式所说的衣相关段落之义,摄集而说「以衣」等。其中,「以衣」者,以皮革、布、树皮等所覆盖者。以「令入」一词,显示衣相关段落依他人的行动而见,故也应连结于自己的行动,与将要说的「波罗夷」相连结。以「同样地」一词,指涉令入等方式。

Evaṃ pavesento kadā parājito hotīti āha ‘‘upādinnenā’’tiādi. Ettha upādinnenāti taṇhādiṭṭhīhi upetena kammunā attano phalabhāveneva ādinnaṃ gahitanti upādinnaṃ, etena attano aṅgajātassa, vatthupuggalānaṃ maggassa ca ghaṭṭanaṭṭhānagataṃ kāyappasādaṃ dasseti. Imināva aṅgajātagataṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ cammakhilaṃ, piḷakādi ca gahetabbaṃ. ‘‘Upādinnakaṃ nāma kāyindriya’’nti gaṇṭhipade vuttaṃ. Tabbipariyāyena ‘‘anupādinnaka’’nti tappaṭicchādakaṃ coḷādi vuttaṃ. Upādinnena upādinne, anupādinne vā pārājikakkhette ghaṭṭite, anupādinnakena vā upādinne anupādinne vā pārājikakkhette ghaṭṭiteti yojanā. Ettha ca karaṇavacanantāni padāni ‘‘aṅgajātenā’’ti imassa visesanāni.

「如是进入时,何时成巴拉基咖?」为示此而说「以所取」等。此中「以所取」者,以渴爱与邪见相应之业,以自果之性而被取、被执持,故为「所取」。以此显示属于自身肢体、衣物人物、道路之接触处所的身净色。仅以此应取属于肢体的非骨身净色、皮肤硬块、疮疖等。在注释书中说:「所谓『所取』,即身根。」与此相反,「非所取」者,说为覆盖彼之衣服等。连结为:以所取于所取、或于非所取之巴拉基咖境界接触时,或以非所取于所取、或于非所取之巴拉基咖境界接触时。此中,具工具格词尾之诸词,是「以肢体」一词之修饰语。

Ettāvatā santhatacatukkavasena attūpakkame sati pārājikakkhette pārājikaṃ dassetvā idāni parūpakkamepi dassetumāha ‘‘sace’’tiādi. Etthāti etesu catūsu vikappesu. Pārājikakkhette paviṭṭhe tūti ettha tu-saddena pavesanaṭṭhituddhārakkhaṇattayaṃ samuccinoti. Yaṃtaṃ-saddānaṃ niccasambandhattā hi ‘‘so’’ti taṃ-saddopādāne ‘‘yo’’ti yaṃ-saddopi ajjhāharitabbo, sāmatthiyena sampiṇḍanattho apisaddo ca. Ayamettha atthayojanā – bhikkhupaccatthikehi ānetvā bhikkhuno aṅgajāte abhinisīdāpitamanussitthiādīnaṃ tīsu maggesu aññataramaggasaṅkhātaṃ pārājikakkhettaṃ paviṭṭhe vā tu-saddena sampiṇḍitapavesanaṭṭhituddhārānamaññatarakkhaṇe vā sace yo sādiyati, sappamukhādippavesanakāle viya anuttasitvā kāmarāgapipāsābhibhūto yadi sādiyati, sopi bhikkhu parājito hotīti yojanā. ‘‘Sace sādiyatī’’ti iminā sāsaṅkavacanena na sādiyati, anāpattīti sūcitaṃ hoti.

至此,依接触与非接触之四种,已示自作时于巴拉基咖境界之巴拉基咖。今为示他作时亦然,故说「若」等。「此中」者,于此四种分别中。「于巴拉基咖境界进入时」,此中以「时」字合并进入、住立、拔出三刹那。因「彼」字与「凡」字恒常相关,故取「彼」字时,「凡」字亦应引入,以能力故,「亦」字为合并之义。此中义理连结为:被比库之敌对者带来,使坐于比库肢体上之人、女人、黄门等三道中任一道所摄之巴拉基咖境界进入时,或以「时」字所合并之进入、住立、拔出任一刹那,若凡随喜者,如蛇口等进入时般不恐惧,被欲贪渴爱所制伏而若随喜者,彼比库亦成巴拉基咖。连结为此。以「若随喜」此有疑虑之语,示不随喜则无罪。

‘‘Pārājikakkhette’’ti iminā byavacchinne aññasmiṃ ṭhāne vītikkamantassa imasmiṃyeva vikappe sambhavantiyo itarāpattiyo dassetumāha ‘‘khette’’tiādi. ‘‘Etthā’’ti ānetvā sambandhanīyaṃ. ‘‘Khette’’ti sāmaññaniddesepi heṭṭhā ‘‘pārājikakkhette’’ti visesitattā, uparithullaccayādīnañca vidhīyamānattā aññathānupapattilakkhaṇāya sāmatthiyā thullaccayadukkaṭānaṃ khetteti ayamattho labbhati. ‘‘Kaṇṇacchiddakkhināsāsū’’tiādinā nayena vakkhamānesu jīvamānakasarīragatathullaccayadukkaṭakkhettesūti vuttaṃ hoti.

以「巴拉基咖境界」一词所限定,为示于其他处所违犯者,于此分别中可能生起之其他罪,故说「境界」等。「此中」者,应连结为「被带来」。「境界」者,虽在总说中,因下文以「巴拉基咖境界」特别指定,且因下文将制定土喇吒亚、恶作等,以不可能有其他解释之能力,得此义:土喇吒亚与恶作之境界。以「耳孔、鼻孔」等方式将说之活人身体所属土喇吒亚、恶作境界,如是说。

Imesu dvīsu khettesu ‘‘santhatādinā santhatādiṃ pavesentassa upādinnādīhi upādinnādīnaṃ ghaṭṭane adhivāsentassa anāpattī’’ti vattumasakkuṇeyyatāya pārājikakkhette vuttasabbavikappe ettha yojentehi evaṃ yojetabbaṃ – thullaccayakkhette santhate vā asanthate vā santhatena vā asanthatena vā aṅgajātena sevantassa upādinne vā anupādinne vā upādinnena, tathā anupādinnena vā ghaṭṭite thullaccayaṃ tassa viniddiseti. Evaṃ dukkaṭakkhette santhate vā…pe… ghaṭṭite dukkaṭañca tassa viniddiseti yojetabbaṃ.

于此二境界中,因能说「以接触等使接触等进入者,以所取等于所取等接触时随喜者无罪」,故于巴拉基咖境界所说一切分别,于此应如是连结:于土喇吒亚境界,以接触或非接触、或以接触或非接触之肢体行淫者,以所取或以非所取、或以所取,如是以非所取接触时,为彼制定土喇吒亚。如是于恶作境界,以接触或……乃至……接触时,为彼制定恶作,应如是连结。

Iha sabbattha tīsupi khettesu upādinna-saddena anaṭṭhakāyappasādaṃ aṅgajātañca tatthajātacammakhilapiḷakā ca gayhanti, dukkaṭakkhette pana aṅguliādiitarāvayavāpi. Tīsupi khettesu anupādinna-saddena aṅgajātādipaṭicchāditavatthādayo ca gayhanti, dukkaṭakkhette pana nimitte naṭṭhakāyappasādacammakhilapiḷakaromādīni. Imāni ca anupādinnāni. Aṅgajātetaropādinnāvayave ca tīsupi khettesu pavesentassa dukkaṭameva.

此中一切处,于三境界中,以「所取」一词,取非骨身净色、肢体及其处所生之皮肤硬块、疮疖等。然于恶作境界,亦取指等其他支分。于三境界中,以「非所取」一词,取覆盖肢体等之衣服等。然于恶作境界,于相中取非骨身净色、皮肤硬块、疮疖、毛发等。此等为非所取。于肢体以下所取支分,于三境界中进入者,仅恶作。

§11

11. Ettāvatā jīvamānasarīre santhatāsanthatavasena paccekaṃ tividhesupi pārājikathullaccayadukkaṭakkhettesu santhatāsanthatavaseneva duvidhena nimittena sevantassa paropakkame sati sādiyantassa labbhamānapārājikathullaccayadukkaṭāpattiyo yathāsambhavaṃ dassetvā idāni ‘‘matasarīre pana tathā tathā sevantānaṃ doso natthī’’ti pāpabhikkhūnaṃ lesokāsapaṭibāhanatthaṃ pāḷiyaṃ dassitesu yathāvuttesu tīsu khettesu labbhamānā tisso āpattiyo dassetumāha ‘‘mate’’tiādi.

至此,于活人身体,依接触与非接触,各别于三种巴拉基咖、土喇吒亚、恶作境界,仅以接触与非接触之二种相行淫者,于他作时随喜者,所得之巴拉基咖、土喇吒亚、恶作罪,已如其所应而示。今为遮止恶比库之机会,谓「然于死尸,如是如是行淫者无罪」,为示于经文中所说如前述之三境界所得之三罪,故说「于死者」等。

Tattha ‘‘mate’’ti etassa ‘‘manussitthiādīnaṃ sarīre’’ti ajjhāharitvā atthayojanā kātabbā. Iminā ‘‘akkhāyite’’tiādinā dassitānaṃ nimittānaṃ nissayaṃ dassitaṃ hoti. ‘‘Nimittamattaṃ sesetvā’’tiādinā nayena vakkhamānagāthāyaṃ viya sakalasarīre khāditepi nimittassa vijjamānāvijjamānabhāvoyeva āpattiyābhāvābhāvassa pamāṇanti ‘‘akkhāyite’’ti etena ‘‘mate’’ti etaṃ avisesetvā ‘‘nimitte’’ti ajjhāharitvā taṃ tena visesitabbaṃ. Atha vā ‘‘nimittamatta’’ntiādinā vakkhamānagāthāya ‘‘nimitte’’ti padaṃ ānetvā yojetabbaṃ.

于此,「死者」一词,应摄入「于人女等之身体」而作义理连结。由此,显示了以「未被啃食」等所示诸相之所依。如同将以「仅余相」等方式所说偈颂中所示,即使全身被啃食,相之存在或不存在即是有罪或无罪之标准,故「未被啃食」一词,不应与「死者」一词分别,而应摄入「相」一词,以彼词特定之。或者,应引来将以「仅余相」等所说偈颂中之「相」一词而连结。

Akkhāyiteti sabbathā akkhāyite pārājikavatthubhūte nimitte. Yebhuyyakkhāyitepi cāti kiñci kiñci khāditvā bahukāvasiṭṭhe nimitte. ‘‘Yassa catūsu bhāgesu tibhāgamattaṃ khāditaṃ, taṃ nimittaṃ yebhuyyakkhāyitaṃ nāmā’’ti vadanti. Methunanti rāgapariyuṭṭhānena sadisabhāvāpattiyā mithunānaṃ idaṃ methunaṃ, matitthiādīnaṃ rāgapariyuṭṭhānena sadisattābhāvepi tattha vītikkamo ruḷhiyā ‘‘methuna’’nti vuccati.

「未被啃食」者,完全未被啃食、成为巴拉基咖事之相。「大部分被啃食」者,啃食了少许、大部分尚存之相。彼等说:「于四部分中,三部分被啃食者,此相名为大部分被啃食。」「交媾」者,由贪染缠缚而达到相似状态故,此为交媾者之交媾;于死女等,虽无由贪染缠缠而达相似性,然于彼处之违犯,依习惯称为「交媾」。

Pārājikotiparājito, parājayamāpannoti attho. Ayañhi pārājika-saddo sikkhāpadāpattipuggalesu vattati. Tattha ‘‘aṭṭhānametaṃ ānanda anavakāso, yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā’’ti (pārā. 43) evaṃ sikkhāpade vattamāno veditabbo. ‘‘Āpatti tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika’’nti (pārā. 67) āpattiyā. ‘‘Na mayaṃ pārājikā, yo avahaṭo, so pārājiko’’ti (pārā. 155) evaṃ puggale. ‘‘Pārājikena dhammena anuddhaṃseyyā’’tiādīsu (pārā. 384) pana dhamme vattatīti vadanti. Yasmā pana tattha dhammoti katthaci āpatti, katthaci sikkhāpadameva adhippetaṃ, tasmā so visuṃ na vattabbo.

「巴拉基咖」者,已被击败,达到击败之义。此巴拉基咖一词,用于学处、罪、人。于此,「阿难,此事不可能、无机会:如来会废除因跋耆人或跋耆子之缘故而为声闻制定之巴拉基咖学处」,如是应知用于学处。「比库,汝犯罪,犯巴拉基咖」,用于罪。「我等非巴拉基咖者,被带走者是巴拉基咖」,如是用于人。然于「以巴拉基咖法而破坏」等处,彼等说用于法。然而,因于彼处「法」一词,某处意指罪,某处意指学处本身,故不应单独说。

Tattha sikkhāpadaṃ yo taṃ atikkamati taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājika’’nti vuccati. Āpatti pana yo naṃ ajjhāpajjati taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājikā’’ti vuccati. Puggalo yasmā parājito parājayamāpanno, tasmā ‘‘pārājiko’’ti vuccati. Sikkhāpadāpattīsu pārājika-saddo parājetīti ‘‘pārājiko’’ti kattusādhano, puggale pana parājīyatīti kammasādhanoti veditabbo. ‘‘Naro’’ti iminā pubbe vuttabhikkhuyeva adhippeto. Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatīti.

于此,违犯学处者,彼击败之,故称「巴拉基咖」。然罪,犯彼者,彼击败之,故称「巴拉基咖」。人,因被击败、达到击败,故称「巴拉基咖」。于学处与罪,巴拉基咖一词,「击败」故为「巴拉基咖」,是作者形式;然于人,「被击败」故,应知是业者形式。「男子」一词,由此意指前述之比库本身。共相显示不住于特殊。

§12

12.Yebhuyyakkhāyiteti catūsu koṭṭhāsesu ekakoṭṭhāsāvasesaṃ katvā khādite. Upaḍḍhakkhāyiteti samabhāgāvasesaṃ khādite. Thūlo accayo thullaccayo, soyeva āpajjīyatīti āpattīti thullaccayāpatti. Pācittiyādayo sandhāyettha thullaccayavohāro, na pārājikasaṅghādiseseti daṭṭhabbaṃ. Seseti avasese upakacchakādīsu. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘avasesasarīre upakacchakādīsu dukkaṭa’’nti (pārā. aṭṭha. 1.59-60). Duṭṭhu katanti dukkaṭaṃ, dukkaṭa-saddo niyatanapuṃsakattā itthiliṅgassāpi āpatti-saddassa saliṅgena visesanaṃ hoti.

「大部分被啃食」者,于四部分中,留余一部分而啃食。「半被啃食」者,啃食留余相等部分。「粗重违犯」为土喇吒亚,彼即应犯故为罪,故为土喇吒亚罪。此处土喇吒亚之用语,应见为关联巴吉帝亚等,非巴拉基咖与桑喀地谢萨。「余」者,于其余腋窝等。于注疏中已说:「于其余身体、腋窝等为恶作。」「恶作」者,恶作一词,因确定为中性,即使对阴性之罪一词,亦以同性而特定。

§13

13.Nimittamattaṃ sesetvā khāyitepīti ettha tiṇṇamaññataraṃ nimittaṃ sesetvā sakalasarīre khāditepi. Pi-saddo byatireke, pageva itareti dīpeti. Tasmiṃ nimitte akkhāyite vā yebhuyyakkhāyite vāti dvidhā vuttesu tīsu nimittesu aññatarasmiṃ nimitte methunaṃ sevatopi parājayo pārājikāpatti hotīti adhippāyo . Sevatopīti ettha pi-saddo apekkhāyaṃ. Tasmā na kevalaṃ heṭṭhā vuttānamevāti apekkhati. Santhatādayo vikappā yathāvuttanayena etthāpi yojetabbā.

「仅余相而被啃食」者,于此,留余三者中任一相,即使全身被啃食。「亦」字显示超越,何况其他。于彼相未被啃食或大部分被啃食,于二种所说三相中任一相,即使行交媾亦有击败、有巴拉基咖罪,此为所意。「行亦」者,此处「亦」字为关联。故非仅关联下述所说者。铺展等诸选择,应以如所说方式于此处亦连结。

§14

14. ‘‘Uddhumātādisampatte’’ti ettha ‘‘yadā pana sarīraṃ uddhumātakaṃ hoti kuthitaṃ nīlamakkhikāsamākiṇṇaṃ kimikulasamākulaṃ navahi vaṇamukhehi paggharitapubbakuṇapabhāvena upagantumpi asakkuṇeyyaṃ, tadā pārājikavatthuñca thullaccayavatthuñca jahati, tādise sarīre yattha katthaci upakkamato dukkaṭamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.59-60) aṭṭhakathāvacanato sabbatthāpi cāti akkhāyitādisabbavikappopagatāni pārājikathullaccayadukkaṭakkhettāni gahitānīti daṭṭhabbaṃ. Tatthāpi vītikkamo anāpatti na hotīti dassetumāha ‘‘dukkaṭa’’nti. ‘‘Khāyitakkhāyita’’ntiādīsu khāyitakkhāyitañca nāmetaṃ sabbaṃ matasarīrakeyeva veditabbaṃ, na jīvamāneti yojetabbaṃ.

14. 于「膨胀等到达时」一句中,应知:依注疏所说「然而,当身体成为膨胀、腐烂、为青蝇群所覆、为虫聚所扰乱、由九疮门流出脓血而成尸体之状态,以致无法接近时,则舍弃巴拉基咖事与土喇吒亚事,于如是身体,无论于何处行事,唯恶作而已」,于一切处,凡属于被啃食等一切变异所摄之巴拉基咖、土喇吒亚、恶作之境,皆应视为已被摄取。即使于彼等境中,亦非无犯,为显示此义故说「恶作」。于「被啃食、已啃食」等语中,应知此一切被啃食、已啃食等,唯应于死身中了知,应连结为「非于活者」。

§15

15. Jīvamāne kathanti āha ‘‘chinditvā panā’’tiādi. Tattha vaṇasaṅkhepatoti vaṇasaṅgahato. Tasminti yattha ṭhitaṃ nimittaṃ uppāṭitaṃ, tasmiṃ padese. Ettha dutiyo pana-saddo idha adassitaṃ aṭṭhakathāyaṃ āgatanayena viññāyamānaṃ atthavisesaṃ joteti. Aṭṭhakathāyahi ‘‘yadipi nimittaṃ sabbaso khāyitaṃ, chavicammampi natthi, nimittasaṇṭhānaṃ paññāyati, pavesanaṃ jāyati, pārājikamevā’’ti evaṃ ajīvamāne vuttavinicchayānusārena jīvamānepi chavicammamattaṃ ce sabbaso uppāṭitaṃ, nimittasaṇṭhānaṃ paññāyati, pavesanakkhamaṃ hoti, tattha sevantassa pārājikamevāti viññāyamānamatthaṃ jotetīti vuttaṃ hoti.

15. 于活者如何说?答曰「然而切断后」等。其中,「伤口之摄」者,由伤口之摄取。「由彼」者,于彼标相所在被拔除之处所。此处第二个「然而」之词,显示此处未示而依注疏所来之理路所应了知之义理差别。注疏中说「即使标相完全被啃食,皮肤亦无,标相之形状显现,能入,即巴拉基咖」,如是依于非活者所说之判决,顺应而知:于活者亦,若皮肤完全被拔除,标相之形状显现,有能入之可能,于彼处行事者,即巴拉基咖,显示应如是了知之义理,如是所说。

§16

16. Tato nimittatoti sambandho. Patitāyāti patitāyaṃ, ayameva vā pāṭho. Nimittatoti nimittappadesato patitāyaṃ maṃsapesiyanti sambandho. Chinditvā vā tacchetvā vā patitāyaṃ tassaṃ nimittamaṃsapesiyanti attho. Methunarāgena upakkamantassa dukkaṭaṃ viniddiseti yojanā.

16. 「由标相」,此为连结。「已落下」者,于已落下,或此即为读法。「由标相」者,由标相之处所已落下之肉片,此为连结。「切断或切开后已落下」者,于彼已落下之标相肉片,此为义理。以欲染而行事者之恶作,此为连结之解释。

§17

17.‘‘Nakhapiṭṭhippamāṇepī’’tiādigāthāya ‘‘chinditvā’’tiādikā aṭṭhakathā ānetvā sambandhitabbā. Satīti ettha ‘‘avasiṭṭhe’’ti pāṭhaseso. Jīvamāneti ettha ‘‘sarīre’’ti pāṭhaseso. Jīvamānasarīre pana chinditvā tacchetvā nimitte uppāṭite nakhapiṭṭhippamāṇepi maṃse, nhārumhi vā avasiṭṭhe sati methunaṃ paṭisevanto parājitoti yojanā.

17. 于「即使指甲背之量」等偈颂,应引来「切断后」等注疏而连结。「存在时」,此处「残余」为读法之余。「活者」,此处「身体」为读法之余。然而于活者身体,切断、切开后,标相被拔除,即使指甲背之量之肉,或于筋残余存在时,行欲事者,即波罗夷,此为连结。

§18

18. ‘‘Kaṇṇacchiddakkhī’’ti gāthāya ‘‘jīvamāne’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ, ‘‘sarīre’’ti pāṭhaseso. ‘‘Assagomahisādīna’’ntiādinā assādīnaṃ vakkhamānattā pārisesato ‘‘manussāna’’nti labbhati. Manussānaṃ jīvamānasarīre kaṇṇa…pe… vaṇesu vāti yojanā. Vatthikoseti muttapathabbhantare. Vaṇesu vāti satthakādīhi katavaṇesu. Aṅgajātanti tilamattampi aṅgajātekadesaṃ. Rāgāti methunarāgena.

18. 于「耳孔眼」等偈颂,应引来「活者」而连结,「身体」为读法之余。由「马牛水牛等」等语将说马等,由余剩得「人之」。于人之活者身体,耳……乃至……或伤口中,此为连结。「尿道囊」者,尿道内部。「或伤口中」者,由刀等所作之伤口中。「肢体」者,即使芝麻许之肢体一部分。「以染」者,以欲染。

§19

19.Avasesasarīrasminti kaṇṇacchiddādiyathāvuttasarīrāvayavavajjitasarīrappadese. Tenāha ‘‘upakacchūrukādisū’’ti upakacchaṃ nāma bāhumūlantaraṃ. Ūrukādisūti ūruvemajjhādīsu. Ādi-saddena vuttāvasesaṃ sarīrappadesaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Aṅgajāta’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Pavesetvā’’ti sāmatthiyā labbhati, aṅgajātaṃ tilabījamattaṃ pavesetvāti vuttaṃ hoti. Vasā methunarāgassa sevamānassāti methunarāgena vītikkamantassāti attho. ‘‘Santhatenā’’tiādinā vuttappakāro etthāpi yojetabbo.

19. 「由余身」者,除耳孔等如所说之身体支分外之身体处所。故说「于腋窝大腿等」,腋窝者名为臂根之间。「大腿等」者,于大腿、膝间等。以「等」字摄取所说余之身体处所。应引来「肢体」而连结。「插入后」,由能力而得,插入芝麻子许之肢体后,如是所说。「以欲染行事者」者,以欲染而犯者,此为义理。于「以接触」等所说之方式,于此处亦应连结。

§20

20.Assagomahisādīnanti ādi-saddena gokaṇṇagavajādayo saṅgahitā. Assādayo pākaṭāyeva. ‘‘Matāna’’nti vakkhamānattā ‘‘jīvamānāna’’nti sāmatthiyā labbhati. Sevanti ‘‘vasā methunarāgassā’’ti anuvattamānattā methunarāgavasena tilabījamattampi aṅgajātappadesaṃ pavesento thullaccayaṃ phuseti yojanā. Ettha ca ‘‘oṭṭhagadrabhadantīnaṃ, assagomahisādina’’nti pāṭhena bhavitabbaṃ. Evañhi sati aṭṭhakathāvasāne niddiṭṭhena pakāratthavācinā ādi-saddena thullaccayavītikkamārahanāsāvatthikosavanto avuttā sabbepi sattā gayhanti. ‘‘Assagomahisādīna’’nti paṭhamapādāvasāne niddiṭṭhena ādi-saddena oṭṭhagadrabhadantīnampi saṅgaho hotīti tesaṃ punavacanaṃ niratthakaṃ siyāti.

「马、牛、水牛等」者,以「等」字摄取牛耳、牛犊等。马等是明显的。因将说「死者」,故以相应性得「活者」。「行」者,因随顺「依欲欲之力」,故以欲欲之力,即使将芝麻子许的身分部分插入,亦触犯土喇吒亚,此为连结。于此应以「唇、驴、马、牛、水牛等」之读法。如是则以注疏末尾所说的表示方式意义的「等」字,摄取一切未说的、超越土喇吒亚而应得阿拉汉、无种子、无精液的众生。若以「马、牛、水牛等」第一句末尾所说的「等」字,亦摄取唇、驴、马,则彼等之再说将成无义。

§21

21. Tathā sevamānassa dukkaṭanti sambandho. Sabbatiracchānanti tiriyaṃ añcanti vaḍḍhantīti tiracchā, sabbe ca te tiracchācāti sabbatiracchā, tesaṃ sabbatiracchānaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘vasā methunarāgassā’’tiādīnaṃ parāmaṭṭhattā sabbatiracchānānaṃ akkhiādīsu tilabījamattampi aṅgajātappadesaṃ methunarāgena pavesentassa dukkaṭanti vuttaṃ hoti. Etthāpi santhatādivikappe niddosabhāvo na sakkā vattunti tampi yojetabbaṃ.

「如是行者,恶作」,此为连结。「一切畜生」者,横行增长故为畜生,一切彼等畜生故为一切畜生,彼等一切畜生之。以「如是」此语,因触及「依欲欲之力」等,故说:以欲欲将芝麻子许的身分部分插入一切畜生之眼等者,恶作。于此亦应连结:在铺展等变化中,不能说无过失。

§22

22. Evaṃ tiracchānānaṃ jīvamānakasarīre labbhamānā āpattiyo dassetvā tesaṃyeva matasarīrepi sambhavanakaāpattiyo dassetumāha ‘‘tesa’’ntiādi. ‘‘Tesa’’nti iminā manussatiracchānagatānaṃ gahaṇanti vadanti. Manussānaṃ matāmatasarīre pārājikathullaccayadukkaṭakkhettesu tissannaṃ āpattīnaṃ dassitattā, puna gahaṇe payojanābhāvā te vajjetvā anuvattamānasabbatiracchānanti iminā yojetabbaṃ, tesaṃ sabbatiracchānagatānanti attho. Allasarīresūti uddhumātakādibhāvamasampattesu allamatasarīresu tividhe khettasmiṃ asanthate, santhate vā sati methunarāgassa vasā sevato tividhāpi āpatti siyāti anuvattamānapadehi saha yojanā.

如是显示在畜生活身中所得之罪后,为显示在彼等死身中亦有可能之罪,故说「彼等」等。有人说:以「彼等」此语摄取人与畜生趣者。因已显示人之死与非死身中巴拉基咖、土喇吒亚、恶作三处之三罪,故再摄取无意义,应舍彼等而以「随顺一切畜生」此语连结,义为:彼等一切畜生趣者之。「湿身中」者,在未达膨胀等状态的湿死身中,在三种处中,不铺展时,或虽铺展,依欲欲之力而行者,三种罪皆可有,此为与随顺诸语之连结。「三种处中」者,在死人身中,以所说方式,在未毁坏与大部分毁坏之别的、名为三道的巴拉基咖处中,及在大部分毁坏与半毁坏之别的、同样名为三道中,在未毁坏与大部分毁坏之别的、名为耳孔、鼻孔、种子袋、伤口的土喇吒亚处中,及在半毁坏与大部分毁坏之别的、同样名为耳孔、鼻孔、种子袋、伤口中,在未毁坏、大部分毁坏、半毁坏、大部分毁坏之别的、名为其余身体的恶作处中,于三种处中。「有」者,存在时。义为:不论铺展或不铺展,依欲欲之力而行者,如其所应,有名为巴拉基咖、土喇吒亚、恶作的三种罪。于此等身体达到膨胀等状态时,在具有铺展等所说变化的三道中,无论何处以欲欲而行,应犯之恶作,及在达到膨胀等时一切处皆恶作,以人身所说方式可知,故为显示此畜生趣身中之差别,因说「彼等湿身中」等,恶作应以前述方式了知。如注疏中说:『然而在腐烂尸体中,以前述方式一切处皆恶作。』

Tividhe khettasminti matamanussasarīre vuttanayena akkhāyitayebhuyyakkhāyitabhede maggattayasaṅkhāte pārājikakkhette ca yebhuyyakkhāyitaupaḍḍhakkhāyitabhede tasmiṃyeva maggattayasaṅkhāte ca, akkhāyitayebhuyyakkhāyitabhede kaṇṇacchiddakkhināsāvatthikosavaṇasaṅkhāte ca thullaccayakkhette upaḍḍhakkhāyitayebhuyyakkhāyitabhede tasmiṃyeva kaṇṇacchiddakkhināsāvatthikosavaṇasaṅkhāte ca, akkhāyitayebhuyyakkhāyitaupaḍḍhakkhāyita yebhuyyakkhāyitabhede avasesasarīrasaṅkhāte dukkaṭakkhette cāti tividhepi khette. Satīti vijjamāne. Santhate vā asanthate vā methunarāgassa vasā sevato yathārahaṃ pārājikathullaccayadukkaṭasaṅkhātā tividhā āpatti bhaveyyāti attho.

「三种处中」者,在死人身中,以所说方式,在未毁坏与大部分毁坏之别的、名为三道的巴拉基咖处中,及在大部分毁坏与半毁坏之别的、同样名为三道中,在未毁坏与大部分毁坏之别的、名为耳孔、鼻孔、种子袋、伤口的土喇吒亚处中,及在半毁坏与大部分毁坏之别的、同样名为耳孔、鼻孔、种子袋、伤口中,在未毁坏、大部分毁坏、半毁坏、大部分毁坏之别的、名为其余身体的恶作处中,于三种处中。「有」者,存在时。义为:不论铺展或不铺展,依欲欲之力而行者,如其所应,有名为巴拉基咖、土喇吒亚、恶作的三种罪。

Etesameva ca uddhumātādibhāvaṃ sampatte sarīre santhatādivuttavikappayuttesu tīsu maggesu yattha katthaci methunarāgena sevato āpajjitabbadukkaṭañca uddhumātādisampatte sabbatthāpi ca dukkaṭanti manussasarīre vuttanayena viññātuṃ sakkāti imasmiṃ tiracchānagatasarīre visesamattaṃ dassetuṃ ‘‘tesaṃ allasarīresū’’tiādīnaṃ vuttattā dukkaṭaṃ pubbe vuttanayena veditabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kuthitakuṇape pana pubbe vuttanayeneva sabbattha dukkaṭa’’nti.

于此等身体达到膨胀等状态时,在具有铺展等所说变化的三道中,无论何处以欲欲而行,应犯之恶作,及在达到膨胀等时一切处皆恶作,以人身所说方式可知,故为显示此畜生趣身中之差别,因说「彼等湿身中」等,恶作应以前述方式了知。如注疏中说:『然而在腐烂尸体中,以前述方式一切处皆恶作。』

§23

23. Bahi chupantassāti yojanā. Nimittaṃ muttakaraṇaṃ. ‘‘Itthiyā’’ti sāmaññena vuttepi catutthagāthāya ‘‘tiracchānagatitthiyā’’ti vakkhamānattā pārisesato iminā manussāmanussitthīnameva gahaṇaṃ, iminā amanussitthiyāpi gahaṇassa. Imissānantaragāthāya ito ‘‘itthiyā’’ti anuvattite tatrāpi amanussitthiyāpi gahaṇaṃ siyāti tampi vajjetvā kāyasaṃsaggasaṅghādisesassa vatthubhūtaṃ manussitthimeva dassetuṃ tattha vuttaṃ ‘‘itthiyā’’tiadhikavacanameva ñāpakanti veditabbaṃ.

「向外触者」,此为连结。『相』者,排尿之作。虽以通称说「女人」,因在第四偈将说「畜生趣女人」,故以余者,此语仅摄取人女与非人女,以此亦摄取非人女。因在此之次偈中,从此「女人」随顺,在彼处亦可摄取非人女,故舍彼亦,为显示身触桑喀地谢萨之所依的人女,应知彼处所说「女人」之增加语即为表示。

Mahāaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.59-60) ‘‘itthinimittaṃ methunarāgena mukhena chupati, thullaccaya’’nti sāmaññena vuttattā ca dhammakkhandhake ‘‘na ca bhikkhave rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ, yo chupeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 252) sāmaññavacanato ca uddhumātādibhāvamasampattāya allamatamanussitthiyā ca akkhāyite vā yebhuyyakkhāyite vā nimitte sati pārājikavatthubhāvato tatthāpi bahi chupantassa thullaccayanti ayamatthopi matāmatavisesaṃ akatvā ‘‘itthiyā’’ti imināva sāmaññavacanena gahetabbo.

在大注疏中(巴拉基咖注疏 1.59-60)因以总说方式说「以淫欲染心用口吸女人相,土喇吒亚」,且在法蕴篇集中以总说语说「诸比库,不应以染心吸肢体,若吸者,犯土喇吒亚」(大品 252),又因在未达到肿胀等状态、湿润或人女相未被说明或被说明为大部分时,该相具有成为巴拉基咖事的性质,故在该处对于在外吸者亦为土喇吒亚——此义理亦应不作死活之区别,仅以「女人的」这一总说语来摄取。

§24

24.Nimittenāti attano aṅgajātena. Mukhenāti pakatimukhena. Nimittaṃ itthiyāti jīvamānakamanussitthiyā aṅgajātaṃ. Yasmā pana kāyasaṃsaggasikkhāpadavinītavatthūsu matitthivatthumhi matitthiyā sarīre kāyasaṃsaggarāgena yo chupati, tassa ‘‘anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 281) vuttattā matamanussitthī na gahetabbā. Tatheva yakkhivatthumhi kāyasaṃsaggarāgena yakkhiniyā sarīraṃ yena phuṭṭhaṃ, tassa ‘‘anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā’’ti vuttattā, idheva upari dutiyasaṅghādisese ‘‘paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā’’ti (vi. vi. 341) vakkhamānattā ca amanussitthīpi na gahetabbā. Tena vuttaṃ ‘‘jīvamānakamanussitthiyā aṅgajāta’’nti. Anto pavesetukāmatāya sati kāyasaṃsaggarāgāsambhavato ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti iminā ca bahi chupitukāmatā viññāyatīti ‘‘bahī’’ti anuvattanaṃ vināpi tadattho labbhati. Garukanti saṅghādiseso.

「以相」者,以自己的肢体。「以口」者,以自然口。「女人的相」者,活的人女的肢体。然而,因在身触学处的制定事中,在死女人事中说「以身触染心触死女人的身体者,『比库不犯桑喀地谢萨,犯土喇吒亚』」(巴拉基咖 281),故不应摄取死人女。同样,在亚卡女事中说「以身触染心触亚卡女身体之处者,『比库不犯桑喀地谢萨,犯土喇吒亚』」,且在此处上方第二桑喀地谢萨中将说「对般哒咖、亚卡女、饿鬼女,彼有土喇吒亚」(律注 341),故非人女亦不应摄取。因此说「活的人女的肢体」。因有想插入内部之欲而无身触染心之可能性,且以「以身触染心」这一词即可了知在外吸之欲,故即使无「在外」之连读,该义亦可得。「重罪」者,桑喀地谢萨。

§25

25. Tatheva bahi chupantassāti yojanā, anto appavesetvā bahiyeva chupantassāti vuttaṃ hoti. Ubhayarāgenāti kāyasaṃsaggarāgena, methunarāgena vā. Purisassāpīti jīvamānakapurisassapi. Pi-saddo na kevalaṃ vuttanayena itthiyā nimittaṃ phusantasseva āpatti, atha kho purisassāpīti dīpeti. ‘‘Nimitta’’nti muttakaraṇameva vuccati. ‘‘Jīvamānakapurisassā’’ti ayaṃ viseso kuto labbhatīti ce? ‘‘Kāyasaṃsaggarāgena vā methunarāgena vā jīvamānakapurisassa vatthikosaṃ appavesento nimittena nimittaṃ chupati, dukkaṭa’’nti ito aṭṭhakathāvacanato (pārā. aṭṭha. 1.59-60) labbhati.

「同样对在外吸者」,应连接为:不插入内部而仅在外吸者,如是所说。「以二染心」者,以身触染心或以淫欲染心。「对男子亦」者,对活的男子亦。『亦』字显示不仅如所说方式对触女人相者有罪,而且对男子亦然。「相」者,仅说生殖器。「活的男子」,此区别从何得?从注疏语「以身触染心或以淫欲染心,不插入活的男子的阴囊,以相吸相,恶作」(巴拉基咖注疏 1.59-60)可得。

§26

26. Aciravatitarantānaṃ gunnaṃ piṭṭhiṃ abhiruhantā chabbaggiyā bhikkhū methunarāgena aṅgajātena aṅgajātaṃ chupiṃsūti imasmiṃ vatthumhi ‘‘na ca bhikkhave rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ, yo chupeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 252) āgatanayaṃ dassetumāha ‘‘nimittenā’’tiādi. Etthāpi ‘‘tathā’’ti imassānuvattanato ‘‘bahī’’ti labbhati. Attano nimittena tiracchānagatitthiyā nimittaṃ methunarāgato bahi chupantassa thullaccayaṃ hotīti yojanā.

在「六群比库登上正渡阿吉拉瓦底河之牛背时,以淫欲染心以肢体吸肢体」这一事中,为显示「诸比库,不应以染心吸肢体,若吸者,犯土喇吒亚」(大品 252)所来之理,故说「以相」等。在此亦因「同样」之连读而得「在外」。应连接为:以自己的相以淫欲染心在外吸畜生趣女的相者,有土喇吒亚。

§27

27. ‘‘Methunarāgato’’ti iminā byavacchinnamatthaṃ dassetumāha ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’tiādi. Etthāpi ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’tivacanasāmatthiyā bahi chupanaṃ veditabbaṃ. Nimittassāti passāvamaggassa. Chupaneti phusane.

为显示以「从淫欲染心」所限定之义,故说「以身触染心」等。在此亦应以「以身触染心」一语之能力了知在外吸。「相的」者,小便道的。「吸」者,在触。

§28

28.Tamāvaṭṭakateti ettha ‘‘taṃ āvaṭṭakate’’ti padacchedo. Āvaṭṭakateti vivaṭe. ‘‘Mukhe’’ti sambandhisaddattā, aññassa sambandhino ca aniddiṭṭhattā sutānulomikānaṃ sutasambandhasseva balavattā ca purimānantaragāthāya ‘‘tiracchānagatitthiyā mukhe’’ti kiñcāpi sutasseva sambandho viññāyati, tathāpi imāya gāthāya vinītavatthumhi (pārā. 73) ‘‘aññataro bhikkhu sivathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesī’’ti dassitachinnasīsavatthussa saṅgahitattā manussamukhameva gahetabbaṃ siyā. Tiracchānagatānaṃ, pana amanussānañca mukhe tathā paveso niddosoti vattumasakkuṇeyyattā tatthāpi idameva upalakkhaṇanti pārājikappahonakānaṃ sabbesaṃ mukheti daṭṭhabbaṃ. Taṃ aṅgajātaṃ. Tattha āvaṭṭakate pārājikappahonakānaṃ mukhe ākāsagataṃ katvā katthaci aphusāpetvā nīharantassa ukkhipantassa dukkaṭanti yojanā. Atha vā tiracchānānaṃ āvaṭṭakate mukheti yojetvā tadaññasaṅgaho upalakkhaṇavasena kātabbo.

「在那开口处」,此处应分词为「在那开口处」。「开口处」者,在开放处。因「在口」为关系词,且未说明其他关系者,又因所闻顺理者中所闻关系最有力,虽在前一偈颂「在畜生趣女的口中」仅了知所闻之关系,然在此偈颂的制定事中(巴拉基咖 73)因显示「某比库去尸林,见断头者,将肢体插入开口处的口中」之断头事而被摄取,故应仅摄取人口。然而,因可说在畜生、非人之口中如是插入亦无罪,故在彼处亦以此为标示,应视为一切能成巴拉基咖者之口。那肢体。在此,应连接为:在能成巴拉基咖者的开口处之口中,置于空中而不触任何处地取出、举起者,恶作。或者,应连接为「在畜生的开口处之口」,其余之摄取应以标示方式作。

§29

29.Tathāti ‘‘ākāsagataṃ katvā’’ti yathāvuttappakāraṃ parāmasati. Catūhi passehīti sahatthe karaṇavacanaṃ. ‘‘Passehī’’ti sambandhisaddattā ‘‘nimittassā’’ti sāmatthiyā labbhati. ‘‘Itthiyā’’ti sāmaññasaddattā ‘‘sabbassā’’ti pāṭhaseso. Jātivācakattā ekavacanaṃ. ‘‘Catūhi passehi, heṭṭhimattala’’nti ca imesaṃ sambandhipadassa aniddesepi methunapārājikādhikārattā ca santhatacatukkassa aṭṭhakathāvasāne imāya gāthāya saṅgahitassa imassa vinicchayassa pariyosāne ‘‘yathā ca itthinimitte vuttaṃ, evaṃ sabbattha lakkhaṇaṃ veditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 1.61-62) nimittavinicchayassātidesassa katattā ca sāmatthiyena ‘‘nimittassā’’ti labbhati. Idameva ‘‘pavesetvā’’ti etassa ādhāravasena gahetabbaṃ. ‘‘Aṅgajāta’’nti anuvattati.

「如是」者,「作为空中」,即如所说之方式触摸。「以四边」者,是具格的作用格。因「边」是关系词,故由「相」之义势而得。因「女人」是通称词,故文句余义为「一切」。因是种类表示,故用单数。「以四边、下底」等这些词,虽未指示关系词,但因属交媾巴拉基咖之范围,且在四合集注释末尾之偈颂中已摄此判定,在此判定结束时说「如于女相所说,如是一切处应知此相」,因已作此相判定之指示,故由义势得「相」。此即应依「插入」之所依而取。「肢体」一词贯通。

Evaṃ vākyaṃ pūretvā ‘‘yathā āvaṭṭakate mukhe aṅgajātaṃ pavesetvā tamākāsagataṃ katvā nīharantassa dukkaṭaṃ, tathā sabbassā itthiyā nimitte passāvamaggasaṅkhāte aṅgajātaṃ pavesetvā tassa catūhi passehi saha heṭṭhimattalaṃ cattāro passe, heṭṭhimattalañca acchupantaṃ ākāsagataṃ katvā nīharantassa dukkaṭa’’nti yojetvā attho vattabbo.

如是补足句义,应连结其义为「如作为空中之旋转口中插入肢体而拔出者为恶作,如是于一切女人之相即名为小便道中插入肢体,将其以四边连同下底即四边与下底所触及之空中而拔出者为恶作」。

§30

30.Uppāṭitoṭṭhamaṃsesūti uppāṭitaṃ oṭṭhamaṃsaṃ yesanti viggaho. Tesu dantesu. Bahinikkhantakesu vāti pakatiyā oṭṭhamaṃsato bahi nikkhamitvā ṭhitesu vā dantesu. Vāyamantassāti aṅgajātena chupantassa.

「于被拔出之唇肉等」者,分析为「于那些被拔出之唇肉」。于那些牙齿。「或于外出者」,即于从本来之唇肉向外出来而住立之牙齿。「努力者」,即以肢体触及者。

§31

31.Aṭṭhisaṅghaṭṭanaṃ katvāti nimittamaṃsasannissayāni aṭṭhīni saṅghaṭṭetvā. Maggeti aṭṭhisaṅghātamaye magge. Duvidharāgatoti methunarāgena vā kāyasaṃsaggarāgena vā. Vāyamantassāti aṅgajātaṃ pavesetvā cārentassa.

「作骨相击」者,使依止于相肉之骨相击。「道中」,即于骨聚所成之道中。「以二种贪」者,以交媾贪或以身触贪。「努力者」,即插入肢体而行动者。

§32

32.Āliṅgantassāti parissajantassa. Hatthagāhādīsu hattho nāma kapparato paṭṭhāya yāva agganakhā. Hatthassa, tappaṭibandhassa ca gahaṇaṃ hatthaggāho. Avasesasarīrassa, tappaṭibandhassa ca parāmasanaṃ parāmāso. Nissandehe pana ‘‘mātugāmassa sarīrassa vā tappaṭibandhassa vā hatthena gahaṇaṃ hatthaggāho’’ti vuttaṃ, taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Tasmā yathāvuttanayasseva aṭṭhakathāsu āgatattā soyeva sārato paccetabbo. Parāmasepi ‘‘hatthena sarīrassa, tappaṭibandhassa ca parāmasana’’nti yaṃ tattha vuttaṃ, tampi na yujjati. Avasesasarīrāvayavenāpi parāmasato dukkaṭameva hotīti. Cumbanādīsūti ādi-saddena veṇiggāhādiṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Ayaṃ nayo’’ti etena ‘‘itthiyā methunarāgena hatthaggāhādīsu dukkaṭa’’nti imamatthaṃ atidisati.

「拥抱者」,即抱持者。于握手等中,手者名为从腕起直至指甲尖。手之执取及其所系属之执取为握手。其余身体及其所系属之触摸为触摸。然而于《无疑解》中说「以手执取女人之身体或其所系属者为握手」,此与注释不合。因此,唯如所说之方式于诸注释中已来,故应唯以此为实而接受。于触摸中,彼处所说「以手触摸身体及其所系属」,此亦不合理。因以其余身体支分触摸亦仅为恶作。「于接吻等」,以「等」字摄取握发等。以「此为方法」,指示「于女人以交媾贪于握手等为恶作」此义。

§33

33. Manussāmanussehi aññesu tiracchānagatesu heṭṭhimaparicchedena methunadhammapārājikavatthubhūte satte dassetumāha ‘‘apade’’tiādi. ‘‘Apade, dvipade, catuppade’’ti imehi visesanehi visesitabbaṃ ‘‘sattanikāye’’ti idaṃ vattabbaṃ. Apade sattanikāye. Ahayoti thalacaresu ukkaṭṭhaparicchedato hatthigilanake ajagare upādāya heṭṭhimaparicchedena nāgā ca. Macchāti jalajesu uparimakoṭiyā pañcasatayojanikāni timirapiṅgalādimacche upādāya heṭṭhimantato pāṭhīnapāvusādayo macchā ca. Dvipade sattanikāye. Kapotāti uparimakoṭiyā garuḷe upādāya heṭṭhimantato kapotākapotapakkhī ca. Pārāvatāti keci. Catuppade sattanikāye. Godhāti uparimakoṭiyā hatthiṃ upādāya heṭṭhimantato godhā cāti ime sattā. Heṭṭhāti heṭṭhimaparicchedato. Pārājikassavatthūti methunadhammapārājikassa vatthūnīti pāṭhaseso.

为显示除人与非人外于其余畜生中以下分为交媾法巴拉基咖事之有情,故说「无足」等。应以「无足、二足、四足」这些限定词来限定应说之「有情类」。于无足有情类中,蛇者,于陆行者中从最上分取象吞蛇蟒蛇,以下分而龙。鱼者,于水生者中从上限取五百由旬之帝弥罗宾嘎喇等鱼,从下限而鲤鱼鲫鱼等鱼。于二足有情类中,鸽者,从上限取金翅鸟,从下限而鸽与鸽类之鸟。鸠者,有些人说。于四足有情类中,蜥蜴者,从上限取象,从下限而蜥蜴,这些有情。「以下」者,从下分。「巴拉基咖之事」,文句余义为交媾法巴拉基咖之诸事。

§34

34.Sevetukāmatā methunasevāya taṇhā, tāya methunarāgasaṅkhātāya sampayuttaṃ cittaṃ sevetukāmatācittaṃ. Maggeti vaccamaggādīnaṃ aññatare magge. Maggassa attano muttakaraṇassa pavesanaṃ. Pabbajjāya, pātimokkhasaṃvarasīlassa vā ante vināse bhavoti antimo, pārājikāpanno puggalo, tassa vatthu antimabhāvassa kāraṇattā pārājikāpatti antimavatthūti vuccati, tadeva paṭhamaṃ catunnaṃ pārājikānaṃ ādimhi desitattā paṭhamantimavatthu, tassa paṭhamantimavatthuno, paṭhamapārājikassāti vuttaṃ hoti.

「欲行」者,对交媾行的渴爱,与彼名为交媾贪的相应心,称为欲行心。「道」者,粪道等诸道中的任一道。「道的插入」者,自己的排尿器官的插入。「出家的终结」或「巴帝摩卡律仪戒的终结」,故称为「终极」,即犯巴拉基咖者,因其事为终极状态之因,故巴拉基咖罪称为「终极事」,此即第一,因在四巴拉基咖之首宣说,故称「第一终极事」,其第一终极事的,即第一巴拉基咖的,如是所说。

§35

35. Sāmantā āpattisamīpe bhavaṃ sāmantaṃ, pārājikāpattiyā samīpe pubbabhāge bhavanti attho. Sesānaṃ pana tiṇṇampīti avasesānaṃ adinnādānādīnaṃ tiṇṇaṃ pārājikadhammānaṃ. Thullaccayaṃ sāmantamiti udīritanti sambandho. Kathamudīritaṃ? ‘‘Phandāpeti, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 94) dutiye, ‘‘manussaṃ uddissa opātaṃ khaṇati, patitvā dukkhavedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassā’’ti, tatiye, ‘‘paṭivijānantassa āpatti pārājikassa, appaṭivijānantassa āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 215) catutthe samudīritaṃ.

「周边」者,在罪的附近存在的称为周边,意为在巴拉基咖罪的附近、前阶段存在。「其余三者」,即其余不与取等三巴拉基咖法。「周边土喇吒亚」与「宣说」相连接。如何宣说?在第二中「使动摇,犯土喇吒亚」,在第三中「为人而挖坑,落下后生起苦受,犯土喇吒亚」,在第四中「承认者犯巴拉基咖,不承认者犯土喇吒亚」,如是宣说。

Ettha ca catutthapārājikassa thullaccayāpattiyā sāmantāpattibhāvo yassa uttarimanussadhammaṃ samullapati, so yāva na paṭivijānāti, tāva samullapanapaccayā thullaccayāpattisambhāve, samullapite tasmiṃ samullapitamatthe paṭivijānante pārājikāpattisambhāve ca yujjati. So ca ‘‘appaṭivijānantassa vutte thullaccaya’’nti imināva saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.

此中,第四巴拉基咖的土喇吒亚罪作为周边罪的状态,对于虚称上人法者,只要他未承认,因虚称之缘而有土喇吒亚罪的可能性,对于所虚称的虚称之义,若承认则有巴拉基咖罪的可能性,这是合理的。而此应见为已由「不承认者所说的土喇吒亚」此语所摄。

§36

36.Ajānantassa vātūpatthaddhaṃ aṅgajātaṃ disvā attano ruciyā vītikkamaṃ katvā mātugāmesu gacchantesu ajānamānassa, mahāvane divā niddupagatabhikkhuno viya parehi kiriyamānaṃ ajānantassāti vuttaṃ hoti. Tathevāti iminā ‘‘anāpattīti ñātabba’’nti idamākaḍḍhati. Assādiyantassāti bhikkhupaccatthikesu abhibhavitvā vītikkamaṃ karontesu ca kārāpentesu ca, sappamukhaṃ paviṭṭhakāle viya uttasitvā anadhivāsentassa ca, mahāvane divāvihāropagatabhikkhuno viya paropakkamaṃ ñatvāpi kāye ādittaagginā viya uttasitvā anadhivāsentassāti attho. ‘‘Ajānantassā’’ti ettha api-saddo yojetabbo. Buddhasāsane khīrasāgarasalilanimmale sabbapaṭhamaṃ pātubhūtattā ādi ca taṃ vītikkamasaṅkhātaṃ kammañcāti ādikammaṃ, taṃ etassa atthīti ādikammī, ettha sudinno bhikkhu, tassa ādikamminoti gahetabbo. Uparipi imesaṃ padānaṃ āgatāgataṭṭhāne imināva nayena attho veditabbo. Idha ca upari sabbasikkhāpadesu ca nidānādivasena sattarasavidho sādhāraṇavinicchayo pakiṇṇake saṅkhepato, uttare vitthārato ca āvi bhavissati. Tasmā ettha na dassitoti veditabbaṃ.

「不知者」,见到因风而竖立的肢体,依自己的意愿而行越事,对于女人们前来时不知者,如大林中白日入睡的比库被他人所作而不知者,如是所说。「同样」,以此引出「应知为无罪」。「不乐受者」,对于比库的敌人们制伏后行越事或使行越事时,如蛇口进入时般恐惧而不同意者,以及如大林中日间住处的比库般,虽知他人的行动,但如身体被火烧般恐惧而不同意者,此为其义。在「不知者」此处,亦应连接「亦」字。在佛教中,如乳海之水般清净,因最初出现故为「初」,彼名为越事的业为「业」,故为「初业」,此有初业故为「初业者」,此处应取苏定那比库为初业者。在上文及下文这些词句出现之处,亦应以此方式了知其义。此处及以下一切学处中,以因缘等为始的十七种共通抉择,在杂事中略说,在后文详说,将会显明。因此应知此处未显示。

§37-38

37-38.Vinayeti vinayapiṭake. Anayūparameti neti pāpeti sīlasampadaṃ samādhisampadaṃ paññāsampadañcāti nayo, kāyavacīdvārehi avītikkamasaṅkhāto saṃvaro, tappaṭipakkho asaṃvaro anayo nāma, tassa uparamo nivatti etthāti anayūparamo, vinayo, tattha anayūparame vinaye.

「律」者,在律藏中。「离非法」者,「法」引导、导向戒具足、定具足、慧具足,故为法,由身语二门的不越事所摄的律仪,其对立面不律仪名为非法,其止息、断除在此,故为离非法,即律,在彼离非法的律中。

Tato eva parame ukkaṭṭhe. Anayassa vā uparame nivattane parame ukkaṭṭheti gahetabbaṃ. Parā uttamā mā sāsanasirī etthāti paramo, vinayoti evampi gahetabbaṃ. ‘‘Vinayo nāma sāsanassa āyū’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamasaṅgītikathā; pārā. aṭṭha. 1.paṭhamasaṅgītikathā; khu. pā. aṭṭha. 5.mahāsaṅgītikathā; theragā. aṭṭha. 1.251) vacanato uttamasāsanasampattiyutteti attho.

「从此最上」,在最胜中。或应取为「非法的止息、断除的最上、最胜」。「最上」者,最胜的教法光辉在此,故为最上,律,亦应如是取。因「律者,名为教法的寿命」之语,意为具足最上教法成就。

Sujanassāti sobhaṇo jano sujano, sikkhākāmo adhisīlasikkhāya sobhamāno piyasīlo kulaputto, tassa nayane nayanūpame vinayeti sambandho. Anayūparamattā, paramattā ca sujanassa kulaputtassa nayane nayanūpame. Sukhānayaneti lokiyalokuttarabhedaṃ sukhaṃ ānetīti sukhānayanaṃ, tasmiṃ. Idañca ‘‘nayane’’ti etassa visesanaṃ.

「善人之」者,善良之人为善人,即希求学习、以增上戒学而庄严、爱戒之善家子,与其引导、引导相似之律的关系。无引导之最上义,以及最上义即善人、善家子之引导、引导相似。「乐之引导」者,引来世间与出世间二种之乐,故为乐之引导,于彼。此乃「引导」一词之限定语。此限定语为何义耶?应知为显示从以譬喻方式所取之自性引导,此处生起之殊胜。何为彼殊胜耶?自性引导成为贪嗔等烦恼之所依,且为现法与来世之苦之缘。然此律之引导对此善家子非如是,而一向唯为导向解脱之乐之缘,为显示此殊胜之义。如不违律而行道,由成就戒律仪为根本之无悔等,乃至无余涅槃为终之果成就,由此生起世间出世间乐之引来,故说为律。

Etaṃ visesanaṃ kimatthanti ce? Upamābhāvena gahitapakatinayanato idha sambhavantaṃ visesaṃ dassetunti veditabbaṃ. Kataro so visesoti ce? Pakatinayanaṃ rāgadosādikilesūpanissayo hutvā diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhassa ca paccayo hoti. Idaṃ pana vinayanayanaṃ imassa kulaputtassa evaṃ ahutvā ekaṃsena mokkhāvahanasukhasseva paccayo hotīti imassa visesassa dassanatthaṃ. Yathā vinayamavirādhetvā paṭipajjanena sijjhanakasīlasaṃvaramūlakaavippaṭisārādianupādisesaparinibbānāvasā- naphalasampattivasena uppajjanakalokiyalokuttarasukhāvahane vinayeti vuttaṃ hoti.

「精勤乐」者,此处「亦」为文句余。于精勤、于律之修习而乐者,亦于律以诵习、听闻、思惟等方式而努力者之义。或者,依「离贪为诸法中最上」之语,精勤即涅槃,于彼而乐之义。「意乐」者,「意」即胜解。或者,意即不可动摇之义,大寺住者诸老师之见解在此,故说律之决择为「意乐」,于彼。「此处」者,于此律之决择中。「乐」者,极其欢喜。「不乐」者,此处将否定词与「乐」之终止词相连,然而不乐者之关系。

Padhānaratoti ettha ‘‘apī’’ti pāṭhaseso. Padhāne vinayābhiyoge ratopi, vinaye ajjhāyanasavanacintanādivasena vāyamantopīti attho. Atha vā ‘‘virāgo seṭṭho dhammāna’’nti (dha. pa. 273; netti. 170; kathā. 872) vacanato padhānaṃ nibbānaṃ, tasmiṃ ratoti attho . Sāramateti ‘‘sāra’’nti adhimate. Atha vā sāraṃ apheggumataṃ mahāvihāravāsīnaṃ ācariyamataṃ etthāti ‘‘sāramato’’ti vinayavinicchayo vutto, tasmiṃ. Idhāti imasmiṃ vinayavinicchaye. Ratoti accantābhirato. ‘‘Na rato’’ti ettha na-kāraṃ ‘‘ramate’’ti osānapadena yojetvā yo pana na ramateti sambandho.

于长老、新学、中间之比库比库尼当中,然而某人以恒常转读、听闻、忆念、思惟之方式不乐、不嬉戏,彼人虽于律精勤乐,虽于律藏以诵习听闻等方式相应相合,是否为通达者?实非也,如是显示。欲求于律藏通达者,首先应于此处恭敬修习,此为意趣。

Theranavamajjhimabhikkhubhikkhunīnaṃ antare yo pana puggalo niccaparivattanasavanānussaraṇacintanavasena na ramate na kīḷati, so puggalo vinaye padhānaratopi vinayapiṭake ajjhayanasavanādivasena yuttapayuttopi paṭu hoti kiṃ, na hotevāti dasseti. Vinayapiṭake pāṭavamākaṅkhantehi paṭhamaṃ tāvettha sakkaccaṃ abhiyogo kātabboti adhippāyo.

为以利益之连续目的显示此义,故说「此」等。「此」者,所说之律决择,以「知」一词相连。「若」为文句余。若善家子具念正知信具足,正确知此律决择、了知。何者耶?说「利之阐明」。因世间出世间成就之根本手段故,戒于此处名为利,彼阐明、显示,故为利之阐明,此为分析。因说「依止于戒……解开结缚」,一切烦恼结缚解开之出世间智之足处,近行、胜解智、诸神通、色无色八定之足处故,一切世间出世间功德成就之根本诸四遍净戒中,主要为巴帝摩卡律仪戒,因显示彼故,此律决择说为「利之阐明」。

Imamevatthaṃ ānisaṃsapāraṃpariyapayojanena saha dassetumāha ‘‘ima’’ntiādi. Imanti vuccamānaṃ vinayavinicchayaṃ, ‘‘avedī’’ti iminā sambandho. ‘‘Yo’’ti pāṭhaseso. Yo kulaputto satisampajaññasaddhāsampanno imaṃ vinayavinicchayaṃ sammā avedi aññāsi. Kiṃ bhūtanti āha ‘‘hitavibhāvana’’nti. Lokiyalokuttarasampattiyā mūlasādhanattā sīlamidha hitaṃ nāma, taṃ vibhāveti pakāsetīti hitavibhāvanoti viggaho. ‘‘Sīle patiṭṭhāya…pe… vijaṭaye jaṭa’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192; mi. pa. 2.1.9) vuttattā sabbakilesajaṭāvijaṭanalokuttarañāṇassa padaṭṭhānasopacārasābhiññārūpārūpaaṭṭhasamādhīnaṃ padaṭṭhānatāya sabbalokiyalokuttaraguṇasampadānaṃ mūlabhūtesu catupārisuddhisīlesu padhānaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, tappakāsakattā ayaṃ vinayavinicchayo ‘‘hitavibhāvano’’ti vutto.

「修习」者,被修习、反复置于心中,故为修习,应修习之义。正因阐明利故,欲利者应反复于心中安住,如是说,彼如是之律决择。「妙生」者,被品味、被尝味,故为味,声味、义味、悲悯等味、解脱味,善妙之味为其所有,故为妙味,即律决择,彼妙味。「有」即存在,如是说,具妙味,具妙味之义。何所说耶?以诗人所说之「柔软、明净、平等、甘美、细腻、义理显现、崇高、精华、光辉、等持」如是所说之可被品味之柔软等十种声之生命功德所摄之声味成就,以及自性叙述、譬喻、隐喻、照明、重复等如是所说三十五种义庄严中,相应之自性叙述等为主之义庄严所摄之义味成就,以及应随宜显示之悲悯味、稀有味、寂静味等相应故,具妙味,此律决择,如是说。

Bhāvananti bhāvīyati punappunaṃ cetasi nivesīyatīti bhāvano, bhāvanīyoti vuttaṃ hoti. Hitavibhāvakattāyeva hitatthīhi punappunaṃ citte vāsetabboti vuttaṃ hoti, taṃ evaṃvidhaṃ vinayavinicchayaṃ. Surasambhavanti rasīyati assādīyatīti raso, saddaraso attharaso karuṇādiraso vimuttiraso ca, sobhaṇo raso etassāti suraso, vinayavinicchayo, taṃ surasaṃ. Bhavaṃ bhavantaṃ, santanti vuttaṃ hoti, surasaṃ samānaṃ, surasaṃ bhūtanti attho. Kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Sileso pasādo samatā madhuratā sukhumālatā atthabyatti udāratā ojo kanti samādhī’’ti evaṃ vuttehi kavijanehi assādetabbasilesādidasavidhasaddajīvitaguṇasaṅkhātasaddarasasampattīhi ca sabhāvākhyānaṃ upamā rūpakaṃ dīpakaṃ āvuttīti evamādikkamaniddiṭṭhapañcatiṃsaatthālaṅkāresu anurūpasabhāvākhyānādippadhānaatthālaṅkārasaṅkhātaattharasasampattīhi ca yathāsambhavaṃ pakāsitabbakaruṇārasaabbhutarasasantarasādīhi ca yuttattā surasaṃ imaṃ vinayavinicchayanti vuttaṃ hoti.

Atha vā iminā pakaraṇena padhānato vidhīyamānapātimokkhasaṃvarasīlassa ekantena samādhisaṃvattanikattā samādhissa ca paññāya padaṭṭhānattā paññāya ca nibbānapāpanato mūlakāraṇaṃ hutvā kamena nibbānāmataphalarasasampadāyakaṃ imaṃ vinayavinicchayaṃ paramassādanīyarūpena dhitivimuttirasena surasabhūtanti vuttaṃ hotīti ca veditabbaṃ. Sambhavanti ettha saṃ vuccati sukhaṃ kāyikaṃ cetasikañca, taṃ bhavati etasmāti sambhavo, vinayavinicchayo, taṃ, kāyacittasukhānaṃ mūlakāraṇabhūtaṃ, vuttanayena surasattā ca yathāvuttarasasampadasāramahussavena sambhūtamānasikasukhassa, taṃsamuṭṭhānarūpanissayakāyikasukhassa ca pabhavabhūtanti attho. Ettāvatā imassa vinayavinicchayassa sammā viññātabbatāya kāraṇaṃ dassitaṃ hoti.

又或者,以此章节显示:由于主要制定的巴帝摩卡律仪戒决定性地导向定,而定又是慧的立足处,慧又能到达涅槃,故此律决择作为根本原因,依次能给予涅槃无上果味成就,以最胜可尝之形,以持解脱味为美味,故说为『美味』,应如是了知。此中生起者,『桑』者,说为身心之乐,『从此生起』者为『桑巴瓦』,即律决择,彼为身心乐之根本原因,依前述方式,以美味性,如所说味成就之精髓极胜,由意所成乐,及以彼为因所生色为依处之身乐,为生起处,此为义。至此已显示此律决择应被正确了知之理由。

Evaṃ nānāguṇaratanākaraṃ imaṃ vinayavinicchayaṃ sampajānanto so kulaputto kiṃ hotīti ce? Pālinā upālinā samo bhavati. Pālināti sāsanaṃ pāletīti ‘‘pālo’’ti vinayo vuccati, vuttañhi ‘‘vinayo nāma sāsanassa āyū’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamasaṅgītikathā; pārā. aṭṭha. 1.paṭhamasaṅgītikathā; khu. pā. aṭṭha. 5.mahāsaṅgītikathā; theragā. aṭṭha. 1.251) so assa atthīti pālī, pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhasāsanassa jīvitabhūtavinayapaññattisaṅkhātasāsanadharattā ‘‘pālī’’ti laddhanāmena upālinā, ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 1.219, 228) catuparisamajjhe nisinnena saddhammavaracakkavattinā sammāsambuddhena mukhapadumaṃ vikāsetvā pakāsitaetadaggaṭṭhānena visesato sāyanarakkhanakabhāvena paṭiladdhapālītināmadheyyena upālimahātherena samo hotīti vuttaṃ hoti.

如是了知此律决择为种种功德宝藏之善男子成为何者耶?与巴离伍巴离相等。『巴离那』者,『守护教法』故称为『巴罗』,即律,已说『律者,乃教法之寿命』。『彼有此』故为『巴离』,由于是学习、实践、通达三种教法之命根所摄律制之教法持有性,故得名『巴离』之伍巴离,由正自觉者正法轮王坐于四众中开启口莲而宣说『诸比库,我声闻比库弟子中持律第一者,即此伍巴离』之第一位,特别以守护性获得『巴离帝』名号之伍巴离大长老相等,如是说。

Kasmiṃ visaye samo bhavatīti ce? Sāsane. Sāsaneti yathāvutte tividhe sāsane, tatrāpi thāvarajaṅgamasakalavatthuvitthārādharamaṇḍalasadise paṭipattipaṭivedhadvayadhāre pariyattisāsane, tatthāpi vinayakathādhikārattā labbhamāne vinayapiṭakasaṅkhātapariyattisāsanekadese samo bhavatīti attho.

于何领域相等耶?于教法中。『教法』者,于如前所说三种教法中,其中于持有实践与通达二者如大地圆盘般承载一切动不动物广大事物之学习教法,其中由于律说之权限,于所得律藏所摄学习教法一分中相等,此为义。

Kiṃbhūte sāsane? Mārabalisāsane. Mārassa bali mārabali, māragocaro, tassa sāsanaṃ hiṃsakaṃ mārabalisāsanaṃ, tasmiṃ. Khandhādīsu pañcasu māresu padhānabhūtakāmarāgādipabhavakilesamārassa gocarabhāvena balisaṅkhātaitthisarīrādinissayaphoṭṭhabbādivisayassa pariccajāpanatthaṃ ‘‘yo pana bhikkhu…pe… asaṃvāso’’tiādinā (pārā. 44) nayena vuttattā tassa mārabalissa hiṃsakaṃ hotīti mārabalisāsananāmadheyyavinayapaññattisaṅkhātasāsaneti attho.

于何种教法中?于魔饵教法中。『魔之饵』为『魔巴离』,魔之境,彼之教法为害者即『魔巴离萨萨那』,于彼中。于蕴等五魔中,为令舍弃作为主要欲贪等生起之烦恼魔境界之饵所摄女身等所依所触等境,以『若比库……乃至……别住』等方式所说故,彼魔饵为害者,故为魔饵教法名号之律制所摄教法,此为义。

Atha vā ‘‘baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā’’ti udakaṭṭhakathāya vakkhamānattā baḷisa-saddena macchamāraṇakaṇṭakamāha, taṃ mārassa baḷisaṃ asati khipati vajjetīti mārabaḷisāsanaṃ, tasmiṃ, ‘‘samantapāso mārassā’’ti vuttattā saṃsārasāgare parivattamānakasaṃkilesadāsaputhujjanasaṅkhātamacche gaṇhituṃ māramahākevaṭṭena pakkhittabaḷisasaṅkhātaitthirūpasaddādipañcakāmaguṇā- misāvutakāmarāgādikilesamahābaḷisaṃ tadaṅgappahānavītikkamappahānādivasena pajahante vinayapaññattisaṅkhāte sāsaneti adhippāyo.

又或者,由于水注疏中将说『以钩或以网,以手或以筌』故,以『巴离萨』词说杀鱼之刺,彼为魔之钩,『无有时投掷应避』故为『魔巴离萨萨那』,于彼中,由于已说『魔之遍网』故,为捕捉于轮回海中流转之杂染奴仆凡夫所摄之鱼,由魔大渔夫所投之钩所摄女色声等五欲功德为饵所缚之欲贪等烦恼大钩,以彼分舍断、超越舍断等方式舍断者,于律制所摄教法中,此为意趣。

Ettha ca sāramate idha imasmiṃ vinayavinicchaye yo pana na ramate, so puggalo anayūparame tato eva parame uttame sujanassa sukhānayane nayane nayanupame vinaye rato abhirato padhānaratopi vinaye ajjhāyanādīsu yogamāpajjantopi paṭu hoti paṭutaro hoti kiṃ, na hoteva. Tasmā vinaye pāṭavatthinā ettheva sakkaccābhiyogo kātabboti saṅkhepato sādhippāyā atthayojanā veditabbā. Atha vā padhāne catubbidhe sammappadhāne vīriye rato abhirato yo pana naro sāramate idha imasmiṃ vinayavinicchaye yato ramate, ato tasmā so anayūparame sujanassa sukhānayane vinaye paṭu hoti kusalo hotīti yojanāti no khanti.

此中『于此喜乐』者,于此律决择中,若人不喜乐,彼人于无上止息中,从彼最上胜妙善人之乐导引、引导、无比引导之律中,虽喜乐、极喜乐、主要喜乐,虽于律中从事诵习等瑜伽,亦为巧者、更巧者耶?不然。故欲于律中巧妙者,应于此恭敬勤修,应知此为略说意趣之义连结。又或者,于主要四种正勤精进中喜乐、极喜乐之人,『于此喜乐』者,于此律决择中,由于喜乐,从此,故彼于无上止息、善人之乐导引之律中为巧者、善巧者,如是连结则不合理。

Hitavibhāvanaṃ hitappakāsakaṃ bhāvanaṃ bhāvanīyaṃ āsevitabbaṃ surasambhavaṃ surasaṃ samānaṃ surasaṃ bhūtaṃ sambhavaṃ sukhahetukaṃ imaṃ vinayavinicchayaṃ yo avedi aññāsi, so puggalo mārabaḷisāsane māravisayappahānakare, atha vā mārabaḷisassa mārassa vatthukāmāmisāvutakilesakāmabaḷisassa asane vajjamāne sāsane tividhepi jinasāsane, tatthāpi paṭipattipaṭivedhānaṃ patiṭṭhānabhūte pariyattisāsane, tatrāpi sakalasāsanassa jīvitasamāne vinayapaññattisaṅkhātapariyattisāsanekadese pālinā vinayapariyattiyaṃ etadagge ṭhapanena sāsanapālane taṃmūlabhāvato pālasaṅkhātavinayapariyattiyā pasatthatarena upālinā upālimahātherena samo bhavatīti yojanā.

「利益之修习」者,显示利益之修习,应修习者,应亲近者。「妙味所生」者,具妙味者,已成妙味者,其生起者,乐之因者。凡了知此律决择者,彼人于魔军之教法中——于舍弃魔境之处,或于魔军之魔——即于五欲之饵所缠之烦恼欲魔军之教法被说之处,于三种胜者教法中,于其中亦为实践与通达之所依之教理教法中,于其中亦于全教法之命根同等之律制定所称之教理教法一部分,以守护而于律教理中为最上者之安立,以教法守护中以彼为根本故,以称为守护之律教理之更殊胜者,与伍巴离、伍巴离大长老相等——此为连结。

Iti vinayatthasārasandīpaniyā · 以上为《律义精要明灯》中所说。

Vinayavinicchayavaṇṇanāya

律决择之解释

Paṭhamapārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一巴拉基咖论注释已毕。

Dutiyapārājikakathāvaṇṇanā第二巴拉基咖论注释

§39

39. Idāni dutiyaṃ pārājikavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ādiyanto’’tiādi. Tattha ‘‘theyyacittenā’’ti pāṭhaseso. So ca paccattekavacanantehi sabbapadehi yojetabbo, theyyacittena ādiyanto parājitoti sambandho. Parasantakaṃ ārāmādiṃ abhiyuñjitvā sāmikaṃ parājetvā theyyacittena gaṇhanto tadatthāya kate pubbapayoge dukkaṭaṃ, sāmikassa vimatuppādane thullaccayañca āpajjitvā tassa ca attano ca dhuranikkhepena pātimokkhasaṃvarasīlasampattiyā adāyādo hutvā parājito hotīti vuttaṃ hoti.

三十九、今为显示第二巴拉基咖决择,说「取者」等。其中「以盗心」者,为经文之余。彼应以各别语尾之一切词连结:以盗心取者为巴拉基咖——此为关联。对属他人之园林等,努力而战胜主人后,以盗心取者,于为彼所作之前行中恶作,于主人之不满生起中土喇吒亚,犯已,以彼与自己之卸担而成为巴帝摩卡律仪戒成就之不继承者而成巴拉基咖——如是所说。

‘‘Tathā’’ti ca ‘‘apī’’ti ca ‘‘parājito’’ti ca ‘‘theyyacittenā’’ti iminā saha ekato katvā ‘‘haranto’’tiādīhi catūhipi padehi yojetabbaṃ. Theyyacittena harantopi tathā parājitoti yojanā sīsādīhi parasantakaṃ bhaṇḍaṃ haranto theyyacittena bhaṇḍassa āmasane dukkaṭañca phandāpane thullaccayañca āpajjitvā sīsato khandhoharaṇādipayogaṃ karontopi tathā parājito hotīti attho.

「如是」与「亦」与「巴拉基咖」与「以盗心」,与此一起合为一体,应以「搬运者」等四词连结。以盗心搬运者亦如是为巴拉基咖——此为连结。以头等搬运属他人之物品者,以盗心于物品之触摸中恶作,于移动中土喇吒亚,犯已,从头作肩搬运等方便者亦如是成巴拉基咖——此为义。

Theyyacittena avaharantopi tathā parājitoti yojanā. Ayaṃ panettha attho – aññehi saṅgopanādiṃ sandhāya attani upanikkhittabhaṇḍaṃ ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti codiyamāno ‘‘na mayā gahita’’ntiādinā musā vatvā theyyacittena gaṇhantopi tassa vimatuppādane thullaccayamāpajjitvā tatheva dhuranikkhepena parājito hotīti. ‘‘Nāhaṃ aggahesi’’ntiādinā avajānitvā paṭikkhipitvā haranto ‘‘avaharanto’’ti vutto.

以盗心否认搬运者亦如是为巴拉基咖——此为连结。然此处之义为:与他人约定隐藏等,于自己处寄放之物品,被问「给我物品」时,以「非我所取」等妄语而说,以盗心取者亦,于彼之不满生起中犯土喇吒亚已,如是以卸担而成巴拉基咖。以「我未取」等否认而拒绝后搬运者,称为「否认搬运者」。

Theyyacittena iriyāpathaṃ vikopentopi tathā parājitoti yojanā. Yaṃ pana aññesaṃ bhaṇḍaharaṇakamanussādīnamaññataraṃ ‘‘tena bhaṇḍena saha gaṇhāmī’’ti bhaṇḍaṃ harantaṃ theyyacittena nivāretvā attanā icchitadisābhimukhaṃ katvā tassa pakatiiriyāpathaṃ vikopentopi paṭhamapāduddhārena thullaccayamāpajjitvā dutiyapadavārātikkamena tatheva parājito hotīti attho.

以盗心改变行路者亦如是为巴拉基咖——此为连结。然而,他人之搬运物品之人等之某一者,正搬运物品,「我与彼物品一起取」,以盗心阻止,由自己令向所欲之方向,改变彼之本来行路者亦,以第一足举起而犯土喇吒亚已,以第二足之界之超越而如是成巴拉基咖——此为义。

Theyyacittena ṭhānā cāventopi tathā parājitoti yojanā. Thalādīsu ṭhitaṃ bhaṇḍaṃ theyyacittena avaharitukāmatāya ṭhitaṭṭhānato apanentopi dutiyapariyesanādīsu āmasanāvasānesu sabbesupi payogesu dukkaṭāni ca phandāpane thullaccayañca āpajjitvā upari vakkhamānappakāresu viya ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi apanento tatheva parājito hotīti attho.

以盗心从处所移动者,亦如是成巴拉基咖,此为连结。于陆地等处所安置之物品,以盗心欲搬运之意乐,从安置处所移开者,亦于第二寻求等诸触摸终了时,于一切加行中犯恶作,且于摇动时犯土喇吒亚,如后文所说之方式,从安置处所移开乃至发尖许,即如是成巴拉基咖,此为其义。

Evametāya gāthāya ‘‘ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānācāveyya saṅketaṃ vītināmeyyā’’ti (pārā. 92) padabhājanāgatesu chasu padesu ādo pañca padāni saṅgahetvā chaṭṭhaṃ padaṃ kasmā na saṅgahitanti ce? Ayaṃ gāthā na taṃpadabhājanaṃ dassetuṃ vuttā, atha kho tesaṃ padānaṃ vinicchayaṃ sandhāya aṭṭhakathāsu (pārā. aṭṭha. 1.92) vuttapañcavīsatiavahāre dassetuṃ tadavayavabhūtapañcapañcakāni dassetukāmena vuttā, tasmā ettha chaṭṭhaṃ padaṃ na vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā vakkhamāne tatiyapañcake nissaggiyāvahārapadena, pañcamapañcake parikappāvahārapadena ca saṅgayhamānattā ettha nānekabhaṇḍapañcakadvayaṃ asaṅkarato dassetuṃ chaṭṭhaṃ padaṃ na gahitanti veditabbaṃ.

如是以此偈颂,于『应取、应夺、应搬运、应破坏行路、应从处所移动、应越过约定』此句分中所来之六句中,取前五句而摄集,为何不摄集第六句耶?此偈颂非为显示彼句分而说,实为依止彼诸句之决择,为显示注疏中所说之二十五种搬运,欲显示作为其支分之五个五法组而说,是故此中未说第六句,应如是见。或者,于后文所说第三个五法组中,以尼萨耆亚搬运句摄集,于第五个五法组中,以预备搬运句摄集故,此中为无混乱地显示不同物品五法组与单一物品五法组二者,未取第六句,应如是知。

§40

40. Imasmiṃ adinnādānapārājike vatthumhi otiṇṇe kattabbavinicchayassa pañcavīsatiavahārānaṃ aṅgāni honti, te ca nānābhaṇḍapañcakaṃ ekabhaṇḍapañcakaṃ sāhatthikapañcakaṃ pubbapayogapañcakaṃ theyyāvahārapañcakanti niddiṭṭhā pañcapañcakabhedā, tattha imāya gāthāya nānekabhaṇḍapañcakadvayappabhede dasa avahāre saṅgahetvā avasesapañcakattayaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’ti āraddhaṃ. Tattha tatthāti tissaṃ gāthāyaṃ. Nānekabhaṇḍānanti nānā, eko ca bhaṇḍo yesanti viggaho. Saviññāṇakaaviññāṇakabhaṇḍavasena nānābhaṇḍapañcakañca saviññāṇakabhaṇḍavaseneva ekabhaṇḍapañcakañca veditabbaṃ. Pañca parimāṇā yesante pañcakā, tesaṃ. Avahārāti avaharaṇāni, corakammānīti vuttaṃ hoti. Eteti anantaragāthāya ‘‘ādiyanto’’tiādinā niddiṭṭhā ādiyantādayo. Paṭipattisantāne visesaṃ vinicchayaṃ bhāveti uppādetīti vibhāvī, vinayadharo, tena vibhāvinā. Viññātabbāti paresaṃ ārāmādisaviññāṇakavatthūni vā dāsamayūrādiṃ kevalaṃ saviññāṇakavatthumattaṃ vā avaharituṃ katā yathāvuttasarūpā ādiyanādayo ṭhānācāvanapariyosānā pañca avahārā yathāvuttanānābhaṇḍaekabhaṇḍavisayā hutvā pavattantīti nānābhaṇḍapañcakaṃ ekabhaṇḍapañcakanti dasa avahārā bhavantīti vinayadharena otiṇṇassa vatthuno vinicchayopakārakattā tathato ñātabbāti attho.

于此不与取巴拉基咖事项中,对已陷入者应作决择之二十五种搬运之支分,彼等即指示为不同物品五法组、单一物品五法组、亲手五法组、前加行五法组、盗搬运五法组,此等五个五法组之分别。其中,以此偈颂摄集不同物品五法组与单一物品五法组二分中之十种搬运,为显示余三个五法组,以『于彼』开始。其中,『于彼』者,于三偈颂中。『不同物品与单一物品』者,『不同者,且单一者,物品为彼等者』,此为分析。依有识物品与无识物品之物品,应知不同物品五法组,仅依有识物品,应知单一物品五法组。『五种量度为彼等者』为五法组,彼等之。『搬运』者,诸搬运,所谓盗贼业。『此等』者,于前偈颂中以『正取』等所指示之正取等。『于行持相续中显示差别决择,生起』者为显示者,持律者,由彼显示者。『应了知』者,为搬运他人之园林等有识事项,或仅奴隶孔雀等纯有识事项,所作如前所说形相之正取等,以从处所移动为终结之五种搬运,成为如前所说不同物品与单一物品之对象而转起,不同物品五法组与单一物品五法组即成十种搬运,由持律者为已陷入事项之决择助益故,应如是了知,此为其义。

§41

41. Evaṃ pañcavīsati avahāre dassetuṃ vattabbesu pañcasu pañcakesu nānekabhaṇḍapañcakāni dve dassetvā idāni avasesapañcakattayaṃ dassetumāha ‘‘sāhatthā’’tiādi. Tattha sāhatthoti sako hattho, tena nibbatto, tassa vā sambandhīti sāhattho, avahāro, corena sahatthā kato avahāroti attho. Āṇattiko cevāti āṇattiyā nibbatto āṇattiko, avahāro, corassa ‘‘imaṃ nāma bhaṇḍaṃ gaṇhā’’ti yassa kassaci āṇāpanena siddho avahāro ca. Nissaggoti nissajjanaṃ nissaggo, avahāro, suṅkaghātaṭṭhāne, parikappitokāse vā ṭhatvā bhaṇḍassa bahi pātananti vuttaṃ hoti.

如是为显示二十五种搬运,于应说之五个五法组中,已显示不同物品五法组二者,今为显示余三个五法组,说『亲手』等。其中,『亲手』者,自己之手,由彼所生,或与彼相关者为亲手,搬运,所谓由盗贼亲手所作之搬运,此为其义。『且命令』者,由命令所生者为命令者,搬运,由盗贼『取此名为物品』对任何人之命令所成就之搬运。『尼萨耆亚』者,舍弃为尼萨耆亚,搬运,所谓于税关处所,或于预备场所站立而将物品投掷于外,如是所说。

Atthasādhakoti pārājikāpattisaṅkhātaṃ atthaṃ sādhetīti atthasādhako, so avahāro ca yathāṇattikaṃ avirādhetvā ekaṃsena avaharantassa ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti avisesena vā avaharitabbavatthuviseso gahaṇakālo gahaṇadeso gahaṇākāro cāti evamādivisesānamaññatarena visesetvā vā āṇāpanañca ekaṃsena pādagghanakatelapivanakaṃ upāhanādikiñcivatthuṃ telabhājanādīsu pātanādippayogo cāti evamādippayogo ca kiriyāsiddhiyā puretarameva pārājikasaṅkhātassa atthassa sādhanato atthasādhako avahāro cāti vuttaṃ hoti.

『义成就』者,成就名为巴拉基咖罪之义者为义成就,彼搬运,如所命令而不违背,决定地搬运者『搬运某人之物品』不特定地,或特定应搬运事项之差别、取时、取处、取相等如是等差别之任一差别而命令,且决定地将足跟油、饮料、鞋履等任何事项投入油容器等之加行等如是等加行,由业成就故,于巴拉基咖所称之义成就之前,即为义成就搬运,如是所说。

Dhuranikkhepanañcāti dhurassa nikkhepanaṃ dhuranikkhepanaṃ, tañca avahāro, parasantakānaṃ ārāmādīnaṃ abhiyogavisaye ca upanikkhittassa bhaṇḍādino visaye ca corassa sāmino vissajjane ca sāmino ca, yadā kadāci yathākathañci gaṇhissāmīti gahaṇe nirussāhabhāvasaṅkhāto dhuranikkhepāvahāro cāti vuttaṃ hoti. Iti idaṃ dhuranikkhepanañca yathāvuttappakāraṃ sāhatthādicatukkañca pañcannaṃ avahārānaṃ samūho pañcakaṃ, sāhatthādipañcakaṃ ‘‘sāhatthapañcaka’’nti vuccati. Ādi-saddo luttaniddiṭṭhoti veditabbaṃ.

『且放下负担』者,负担之放下为放下负担,彼且为搬运,于他人所有之园林等之管理对象中,且于所寄托之物品等对象中,于盗贼对主人之放弃中,且主人之『何时、如何将取』于取中之无努力状态所称之放下负担搬运,如是所说。如是此放下负担,且如前所说方式之亲手等四法,五种搬运之集合为五法组,亲手等五法组称为『亲手五法组』。应知『等』字为省略所指示。

§42

42.Pubbasahapayogā cāti ettha ‘‘pubbapayogo sahapayogo’’ti payoga-saddo paccekaṃ yojetabbo. ‘‘Āṇattivasena pubbapayogo veditabbo’’ti aṭṭhakathāvacanato (pārā. aṭṭha. 1.92) yathāṇattikamavirādhetvā gaṇhato ‘‘asukassa itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā’’ti āṇāpanaṃ pubbapayogo nāma avahāro. Kāyena, vācāya vā payujjanaṃ āṇāpanaṃ payogo, āṇattassa bhaṇḍaggahaṇato pubbattā pubbo ca so payogo cāti pubbapayogo avahāroti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ṭhānācāvanavasena sahapayogo veditabbo’’ti aṭṭhakathāvacanassa upalakkhaṇapadattā ṭhānācāvanañca parāyattabhūmigahaṇe khīlasaṅkamanādikañca sahapayogo avahāroti veditabbo.

42. 「前行相应行等」者,于此,「前行」「相应行」之「行」字应各别配属。依注疏所说「依命令而应知前行」,如命令而不违,取时「汝取某某名之物」之命令,名为前行,即盗取也。以身或以语而使用,即命令,即行;因命令之前有取物,故为前,且彼为行,故前行即盗取,应如是见。依注疏所说「依从处移动而应知相应行」,因所示之语词,从处移动及取他人之地时打桩移动等,应知为相应行之盗取。

Saṃvidāharaṇanti bahūhi ekato hutvā ‘‘idaṃ nāma bhaṇḍaṃ avaharissāmā’’ti saṃvidahitvā sabbehi, ekato vā sabbesaṃ anumatiyā ekena vā gantvā parasantakassa theyyacittena haraṇasaṅkhāto saṃvidāvahāro ca. Samaṃ ekī hutvā visuṃ ekenāpi theyyacittena pāde vā pādārahe vā gahite katamantanānaṃ sabbesampi pārājikaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ . Saṃvidahitvā mantetvā avaharaṇaṃ saṃvidāharaṇaṃ. Niruttinayena saddasiddhi veditabbā. ‘‘Saṃvidāharaṇa’’nti ‘‘saṃvidāvahāro’’ti imassa vevacanaṃ. ‘‘Sambahulā saṃvidahitvā eko bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassā’’ti (pārā. 118) vacanato evaṃ sahakatamantanesu ekenāpi theyyacittena pāde vā pādārahe vā gahite katamantanānaṃ sabbesaṃ pārājikaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

「共同盗取」者,众多人一起「我等将盗取此名之物」而共同商议后,全部人,或以全部人之同意,或一人前往,以盗心取他人所有物,名为共同盗取。应如是见:共同成为一体,即使一人以盗心取足或足值时,所有商议者全部皆成巴拉基咖。共同商议后盗取,即共同盗取。依语法规则应知词之成立。「共同盗取」者,即「共同盗取」之同义语。依「众多人共同商议后,一人盗取物,全部人皆犯巴拉基咖」之所说,如是于共同商议者中,即使一人以盗心取足或足值时,所有商议者全部皆成巴拉基咖,应如是见。

Saṅketakammanti pubbaṇhādikālaparicchedena sañjānanaṃ saṅketo, tena kataṃ kammaṃ avaharaṇaṃ saṅketakammaṃ nāma. Taṃ pana purebhattādīsu kañci kālaṃ paricchinditvā ‘‘imasmiṃ kāle itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā’’ti vutte tasmiṃyeva kāle taṃyeva yathāvuttaṃ bhaṇḍaṃ avaharati ce, saṅketakārakassa saṅketakkhaṇeyeva pārājikanti saṅkhepato veditabbaṃ.

「约定行」者,以上午等时间限定而约定,即约定;以彼所作之业,即盗取,名为约定行。然而,限定食前等某时间后,说「于此时取某某名之物」,若于彼时取彼如所说之物,作约定者于约定之刹那即成巴拉基咖,应略知。

Nemittanti parabhaṇḍāvahārassa hetuttā akkhinikhaṇanādi nimittaṃ nāma, tena nibbattaṃ nemittaṃ, avaharaṇasaṅkhātakammaṃ avahāro. ‘‘Mayā akkhimhi nikhaṇite vā bhamumhi ukkhitte vā itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā’’ti āṇattena taṃ nimittaṃ disvā vuttameva bhaṇḍaṃ vuttaniyāmamavirādhetvā gahitaṃ ce, nimittakārakassa nimittakaraṇakkhaṇeyeva pārājikaṃ hoti. Vuttaniyāmaṃ virādhetvā gahitaṃ ce, nimittakārako muccati, avahārakasseva pārājikaṃ. Pubbapayogo ādi yassa taṃ pubbapayogādi, pubbapayogādi ca taṃ pañcakañcāti viggaho.

「以相」者,因为他人物盗取之因,挖眼等,名为相;由彼所生,即以相,即盗取所摄之业,即盗取。「我挖眼时,或掷地时,汝取某某名之物」,依命令见彼相后,若不违所说之规定而取所说之物,作相者于作相之刹那即成巴拉基咖。若违所说之规定而取,作相者免罪,唯盗取者成巴拉基咖。前行等为首者,即前行等为首;前行等为首且为五种,即分析。

§43

43. Theyyañca pasayhañca parikappo ca paṭicchanno ca kuso ca theyyapasayhaparikappapaṭicchannakusā, te ādī upapadabhūtā yesaṃ avahārānaṃ te theyya…pe… kusādikā, avahārā, iminā theyyāvahāro ca…pe… kusāvahāro cāti vuttaṃ hoti. Tattha theyyāvahāroti theno vuccati coro, tassa bhāvo theyyaṃ, ettha na-kāralopo niruttinayena daṭṭhabbo, tena avaharaṇaṃ theyyāvahāro, sandhicchedādivasena adissamānena gahaṇañca kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhi vañcetvā gahaṇañca theyyāvahāro.

43. 「盗」「强夺」「计划」「隐藏」「诡计」,即盗、强夺、计划、隐藏、诡计;彼等为首,为所依之盗取,即盗……乃至……诡计等为首之盗取。于此,以盗盗取,即以盗盗取者,称为盗贼,即贼;彼之状态,即盗;于此,na字之省略应依语法规则见。以彼盗取,即以盗盗取;以破坏门闩等方式不被见而取,及以伪秤、伪量器、伪钱币等欺骗而取,即以盗盗取。

Pasayha abhibhavitvā avaharaṇaṃ pasayhāvahāro, gāmavilopakā viya sāmike abhibhavitvā gahaṇañca rājabhaṭādayo viya abhibhavitvā nibaddhakaraggahaṇe adhikaggahaṇañca pasayhāvahāro.

「强夺」,压制而盗取,即以强夺盗取;如村庄掠夺者压制主人而取,及如王之兵士等压制而于已缚之税取中超额取,即以强夺盗取。

Vatthasuttādikaṃ paricchijja kappetvā avaharaṇaṃ parikappāvahāro, so ca bhaṇḍokāsaparikappavasena duvidho hoti. Tattha nikkhittabhaṇḍaṃ andhakārappadesaṃ pavisitvā suttādibhaṇḍāni tattha nikkhittāni, te peḷādayo gaṇhantassa ‘‘vatthāni ce gaṇhissāmi, suttāni ce na gaṇhissāmī’’tiādinā nayena parikappetvā ukkhipanaṃ bhaṇḍaparikappapubbakattā bhaṇḍaparikappāvahāro nāma. Ārāmapariveṇādīni pavisitvā lobhanīyaṃ bhaṇḍaṃ disvā gabbhapāsādatalapamukhamāḷakapākāradvārakoṭṭhakādiṃ yaṃ kiñci ṭhānaṃ parikappetvā ‘‘etthantare diṭṭho ce, oloketuṃ gahitaṃ viya dassāmi, no ce, harissāmī’’ti parikappetvā ādāya gantvā parikappitaṭṭhānātikkamo okāsaparikappapubbakattā okāsaparikappāvahāro nāmāti saṅkhepato veditabbo.

「衣经等物品,经过分别、决意后而取,名为『决意取』。此又依物品决意与处所决意而有二种。其中,已放置之物品,进入黑暗之处,见衣线等物品放置于彼处,彼等盗贼取时,以『若我取衣,若我不取线』等方式决意后而举起,因先有物品决意而取,名为『物品决意取』。进入园林僧房等,见可贪之物品,决意内室、楼阁、平台、门、栏杆、围墙、门扉、房间等任何处所,决意『若于此中间被见,我将示如取来观看,若不被见,我将取走』,取后前往,越过所决意之处所,因先有处所决意而取,名为『处所决意取』,应如是略知。

Tiṇapaṇṇādīhi paṭicchannassa bhaṇḍassa avaharaṇaṃ paṭicchannāvahāro, uyyānādīsu kīḷamānehi vā saṅghaparivisantehi vā manussehi omuñcitvā ṭhapitaṃ alaṅkārādikaṃ yaṃ kiñci bhaṇḍaṃ disvā ‘‘oṇamitvā gaṇhante āsaṅkantī’’ti ṭhatvā tiṇapaṇṇapaṃsuvālukādīhi paṭicchādetvā sāmikesu pariyesitvā adisvā sālayesu gatesu pacchā theyyacittena gahaṇañca tadeva bhaṇḍaṃ kaddamādīsu theyyacittena aṅguṭṭhādīhi pīḷetvā osīdāpetvā heṭṭhābhāgena phuṭṭhaṭṭhānaṃ uparibhāgena atikkamanañca paṭicchannāvahāroti vuttaṃ hoti.

「以草叶等覆盖之物品而取,名为『覆盖取』。于园林等处游戏或僧团巡行之人们,放下而置之装饰品等任何物品,见之,『若俯身取,将生疑虑』,站立,以草叶尘沙等覆盖,于主人寻找而不见、往住处去后,后以盗心取,或同一物品于泥等中以盗心用拇指等压入、使沉没,以下部触及之处、以上部越过,此等说为『覆盖取』。

Kusena avahāro kusāvahāro, theyyacittena kusaṃ saṅkāmetvā parakoṭṭhāsassa agghena mahantassa vā samasamassa vā gahaṇanti attho. Yo pana bhikkhu kusapātanena saṅghassa cīvaresu bhājiyamānesu attano koṭṭhāsena samaṃ vā adhikaṃ vā ūnakaṃ vā agghena pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ aññassa koṭṭhāsaṃ avaharitukāmo attano koṭṭhāse patitaṃ kusaṃ parakoṭṭhāse pātetukāmo uddharati, taṅkhaṇe ca parassa koṭṭhāse pātitakkhaṇe ca na pārājikaṃ anāpajjitvā parakoṭṭhāsato paranāmalikhitaṃ kusaṃ ukkhipento tato kesaggamattampi apanāmeti, pārājiko hoti. Yadi paṭhamaṃ parakoṭṭhāsato kusaṃ uddharati, uddhaṭakkhaṇe ca attano koṭṭhāse pātitakkhaṇe ca sakanāmalikhitaṃ kusaṃ uddharaṇakkhaṇe ca pārājikaṃ anāpajjitvā parakoṭṭhāse pātanakkhaṇe hatthato kesaggamattampi mutte pārājiko hoti.

「以阄而取,名为『阄取』。以盗心移动阄,取他人份额之价值大或相等者,此为义。然而,若比库以阄投掷,于僧团分配衣时,欲取与自己份额相等或多或少、价值五马萨咖或超过五马萨咖或价值不足之他人份额,欲将落于自己份额之阄投于他人份额而举起,彼时及投于他人份额之时,不犯巴拉基咖,从他人份额举起写有他人名之阄,从彼移开乃至发尖许,即成巴拉基咖。若最初从他人份额举起阄,举起之时及投于自己份额之时及举起写有自己名之阄之时,不犯巴拉基咖,于投于他人份额之时,从手中放开乃至发尖许,即成巴拉基咖。若将二阄皆覆盖,于一切比库各取自己份额而去后,于所覆盖之阄,其主人来说『我之阄为何不见』,盗者说『我之阄亦不见』,将自己份额示如存在,于彼争论或不争论而取去后,若举起另一份额,于举起之时即成巴拉基咖。若他人说『我不给汝我之份额,汝寻找汝之份额而取』,如是说时,彼虽知自己之无主状态,仍举起他人份额,于举起时成巴拉基咖。若他人因畏争论而思『何必争论』,说『或属我或属汝,汝取较好之份额』,所给予者名为已取,不成巴拉基咖。若被说『取汝所喜者』,因畏争论,置自己所得之较好部分,取劣部分而去,盗者后来取时,名为取所寻找之剩余,不成巴拉基咖。应如是知阄取之判决。此为二十五种取中之略说,详说则应依《善见律毗婆沙》律注所说之方式而知。

Yadi dvepi kuse paṭicchādetvā sabbesu bhikkhūsu sakasakakoṭṭhāsaṃ ādāya gatesu yasmiṃ kusaṃ paṭicchādesi, tassa sāmikena āgantvā ‘‘mayhaṃ kuso kasmā na dissatī’’ti vutte coro ‘‘mayhampi kuso na dissatī’’ti vatvā attano koṭṭhāsaṃ tassa santakaṃ viya dassetvā tasmiṃ vivaditvā vā avivaditvā vā gahetvā gate itaraṃ koṭṭhāsaṃ uddharati ce, uddhaṭakkhaṇeyeva pārājiko hoti. Yadi paro ‘‘mayhaṃ koṭṭhāsaṃ tuyhaṃ na demi, tvaṃ tuyhaṃ koṭṭhāsaṃ vicinitvā gaṇhāhī’’ti vadati, evaṃ vutte so attano assāmikabhāvaṃ jānantopi parassa koṭṭhāsaṃ uddharati, uddhaṭakkhaṇe pārājiko hoti. Yadi paro vivādabhīrukattā ‘‘kiṃ vivādenā’’ti cintetvā ‘‘mayhaṃ vā pattaṃ hotu tuyhaṃ vā, varakoṭṭhāsaṃ tvaṃ gaṇhāhī’’ti vadeyya, dinnakaṃ nāma gahitaṃ hotīti pārājikaṃ na hotīti. Yadi ‘‘tava ruccanakaṃ gaṇhāhī’’ti vutto vivādabhayena attano pattaṃ varabhāgaṃ ṭhapetvā lāmakabhāgaṃ gahetvā gato, coro pacchā gaṇhanto vicitāvasesaṃ nāma aggahesīti pārājiko na hoti. Evaṃ kusāvahāravinicchayo veditabbo. Ayamettha pañcavīsatiyā avahāresu saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbo.

若有两人都用草遮覆（各自的份额），待所有比库各取己份离去之后，被他人以草遮覆了份额的那位比库的主人返回，说道：『我的草为何不见了？』贼人便说：『我的草也不见了。』随即将自己的份额展示得像是属于那人的一样，无论是与之争执还是不争执，若拿走后，又将另一份额挖取出来，则在挖取的当下即成巴拉基咖。若对方说：『我的份额我不给你，你自己去找你自己的份额来取。』听到这话后，那人明知自己并非那份额的主人，仍将对方的份额挖取出来，则在挖取的当下成巴拉基咖。若对方因畏惧争执，心想：『争执有何用？』而说：『归我也好，归你也好，你拿那份好的吧。』如此所取即称为已被给予之物，故不成巴拉基咖。若被人说：『取你中意的吧。』那人因畏惧争执，将自己本应得的好份额放下，只取了差的份额离去，贼人事后再去取剩余未被检选之物，亦不成巴拉基咖。草类盗取的判定，应如是了知。此处就二十五种盗取方式所作的是略说，详细内容则应依《全善悦意》律注所述之方式加以了知。

§44

44. Ettāvatā adinnādānapārājikassa vinicchayāvayavarūpena uggahetabbe pañcavīsati avahāre dassetvā idāni adinnādānavinicchaye sampatte sahasā āpattiṃ anāropetvā paṭhamaṃ oloketabbāni pañca ṭhānāni dassetuṃ ‘‘vatthukālagghadese cā’’tiādi āraddhaṃ.

至此,为显示不与取巴拉基咖判决之支分而应把握之二十五种取后,今于不与取判决到来时,为不突然归咎罪过,先显示应观察之五处,故说『于物、时、价、处及』等。

Tattha vatthu nāma avahaṭabhaṇḍaṃ. Kiṃ vuttaṃ hoti? Avahārakena ‘‘mayā itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avahaṭa’’nti vuttepi tassa bhaṇḍassa sassāmikaassāmikabhāvaṃ upaparikkhitvā sassāmikaṃ ce, avahārakāle tesaṃ sālayabhāvaṃ vā nirālayabhāvaṃ vā niyametvā sālayakāle ce gahitaṃ, bhaṇḍaṃ agghāpetvā māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā hoti, dukkaṭena, atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā hoti, thullaccayena, pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā hoti, pārājikena kātabbo. Sāmikānaṃ nirālayakāle ce gahitaṃ, natthi pārājikaṃ. Bhaṇḍasāmike pana bhaṇḍaṃ āharāpente taṃ vā bhaṇḍaṃ tadagghanakaṃ vā dātabbanti.

其中,『物』者,名为应取之物品。何所说耶?虽被取者说『我取某名之物品』,仍应详察彼物品之有主无主状态,若有主,应确定取时彼等之在家不在家状态,若于在家时取,物品估价,若为一马萨咖或不足一马萨咖,应以恶作处理;若超过一马萨咖或不足五马萨咖,应以土喇吒亚处理;若五马萨咖或超过五马萨咖,应以巴拉基咖处理。若于主人不在家时取,无巴拉基咖。然而,于物品主人令取物品时,应给予彼物品或其价值之物。

Kālo nāma avahārakālo. Bhaṇḍaṃ nāmetaṃ kadāci mahagghaṃ hoti, kadāci samagghaṃ. Tasmā avahaṭabhaṇḍassa agghaṃ paricchindantehi avahaṭakālānurūpaṃ katvā paricchindanatthaṃ kālavinicchayo kātabboti vuttaṃ hoti.

「时」者,谓运输时。货物者,此有时价高,有时价平。因此,为确定所运货物之价值,应依运输时而确定,为确定之故,应作时之判定,如是所说。

Aggho nāma avahaṭabhaṇḍassa aggho. Ettha ca sabbadā bhaṇḍānaṃ aggho samānarūpo na hoti, navabhaṇḍaṃ mahagghaṃ hoti, purāṇaṃ ce samagghaṃ. Tasmā avahārakāle bhaṇḍassa navabhāvaṃ vā purāṇabhāvaṃ vā niyametvā aggho paricchinditabboti adhippāyo.

「价」者,谓所运货物之价。于此,货物之价并非恒常同等,新货价高,若旧货则价平。因此,应确定运输时货物之新或旧,而后确定价值,此为意趣。

Deso cāti bhaṇḍāvahāradeso. Ettha ca sabbassāpi bhaṇḍassa uṭṭhānadese samagghaṃ hutvā aññattha mahagghattā avahaṭabhaṇḍe agghaṃ paricchinditvā tadanurūpā āpattiyo niyamantehi agghaṃ paricchindanatthāya avahāradesaṃ niyametvā tasmiṃ dese agghavasena tadanurūpā āpattiyo kāretabbāti adhippāyo.

「地方」者,谓货物运输之地。于此,一切货物在产地价平,而在他处价高,故在确定所运货物之价值后,为确定与之相应之罪,应确定运输之地,在彼地依价值而制定与之相应之罪,此为意趣。

Paribhogo nāma avahaṭabhaṇḍe avahārato pubbe parehi kataparibhogo. Ettha ca yassa kassaci bhaṇḍassa paribhogena aggho parihāyatīti bhaṇḍasāmikaṃ pucchitvā tasmiṃ bhaṇḍe navepi ekavārampi yena kenaci pakārena paribhutte parihāpetvā aggho paricchinditabboti vuttaṃ hoti.

「使用」者,谓所运货物在运输前他人所作之使用。于此,任何货物因使用而价值减损,故应询问货物主人,即使新货亦仅使用一次,以任何方式使用后,应减损而确定价值,如是所说。

Evamādinā nayena etāni pañca ṭhānāni upaparikkhitvāva vinicchayo kātabboti dassetumāha ‘‘pañcapi ñatvā etāni kattabbo paṇḍitena vinicchayo’’ti.

以如是等方式,应审察此五处而后作判定,为显示此,故说『智者应知此五者而作判定』。

§45

45. Ettāvatā adinnādānavinicchayāvayavabhūte pañcavīsati avahāre ca pañcaṭṭhānāvalokanañca dassetvā idāni anāgate pāpabhikkhūnaṃ lesokāsapidahanatthaṃ parasantakaṃ yaṃ kiñci vatthuṃ yattha katthaci ṭhitaṃ yena kenaci pakārena gaṇhato mokkhābhāvaṃ dassetukāmena tathāgatena yā panetā –

至此,已显示不与取判定之要素——二十五种运输及五处之观察,今为堵塞未来恶比库之漏洞,欲显示如来所说——无论何物属他人所有,无论置于何处,以任何方式取者皆无解脱——

Bhūmaṭṭhañca thalaṭṭhañca;

地处与陆处;

Ākāsaṭṭha mathāparaṃ;

空处与其他;

Vehāsaṭṭho dakaṭṭhañca;

空中处与水处;

Nāvā yānaṭṭhameva ca.

船与车乘处。

Bhārā rāma vihāraṭṭhaṃ;

负荷、园林、住处;

Khetta vatthuṭṭhameva ca;

田与宅地处。

Gāmā raññaṭṭha mudakaṃ;

村落、王国、水、

Dantapono vanappati.

齿木、树木。

Haraṇako panidhi ceva;

盗取物、誓愿、以及

Suṅkaghātakaṃ pāṇakā;

关税、屠场、生物、

Apadaṃ dvipadañceva;

无足、二足、以及

Catuppadaṃ bahuppadaṃ.

四足、多足。

Ocarakoṇirakkho ca;

「行处」、「角落守护」,

Saṃvidāharaṇampi ca;

以及「共同携取」,

Saṅketakammaṃ nimitta-

约定之甘马，乃是以标志……

Miti tiṃ settha mātikā. –

此等为此处之母论。

Nikkhittā , tāsaṃ yathākkamaṃ padabhājane, tadaṭṭhakathāya ca āgatanayena vinicchayaṃ dassetukāmo paṭhamaṃ tāva bhūmaṭṭhe vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘dutiyaṃ vāpī’’tiādi.

已置下此等,为了依次显示词句分析及依注疏中所来之方法显示决择,首先欲显示关于地面之决择,故说「第二,井或……」等。

Tattha dutiyaṃ theyyacittena pariyesato dukkaṭanti sambandho. Evaṃ sabbapadesu. Upari sañjātāhi rukkhalatāhi, iṭṭhakapāsāṇādīhi ca sañchannaṃ mahānidhiṃ uddharitukāmena ‘‘mayā ekeneva na sakkā’’ti attano aññaṃ sahāyaṃ pariyesituṃ theyyacittena sayitaṭṭhānā uṭṭhānādīsu sabbapayogesu dukkaṭaṃ hotīti attho. Kudālaṃ bhūmikhaṇanatthāya piṭakaṃ vāpi paṃsuuddharaṇatthāya yaṃ kiñci bhājanaṃ. Imesu dvīsu kudālassa ce daṇḍo natthi, daṇḍatthāya rukkhato daṇḍaṃ chindato ca kudālo ce na hoti, kudālakaraṇatthāya ayobījaṃ uddharaṇatthāya akappiyapathaviṃ khaṇantassapi pacchikaraṇatthāya paṇṇāni chindatopi piṭakavāyanatthāya valliṃ chindatopi ubhayatthāpi pariyesane musā bhaṇatopi dukkaṭañceva pācittiyañca, itarapayogesu dukkaṭamevāti veditabbaṃ.

其中,「第二,以盗心寻求者,恶作」,此为连结。如是于一切句中。为了挖掘被上方生起之树藤、砖石等所覆盖之大宝藏,以「我一人不能」之念,为了寻求自己之另一同伴,以盗心,从卧处起立等一切努力中,有恶作,此为义。锄为了挖掘地面,或篮为了取出土,任何容器。于此二者中,若锄无柄,为了柄而从树砍柄者;若无锄,为了制作锄而挖掘不净地以取出铁块者,为了后续工作而切叶者,为了编织篮而切藤者,为了两者而寻求时妄语者,有恶作及巴吉帝亚;于其余努力中,仅有恶作,应如是知。

Gacchatoti dutiyādiṃ pariyesitvā laddhā vā aladdhā vā nidhiṭṭhānaṃ gacchantassa pade pade dukkaṭanti attho. Ettha ca ‘‘theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesatī’’tiādi pāḷiyaṃ (pārā. 94) ‘‘theyyacitto’’ti vuttattā, idha ‘‘theyyacittenā’’ti vacanato ‘‘imaṃ nidhiṃ labhitvā buddhapūjaṃ vā karissāmi, saṅghabhattaṃ vā karissāmī’’ti evamādinā nayena kusalacittappavattiyā sati anāpattīti daṭṭhabbaṃ. Pubbayogatoti adinnādānassa pubbapayogabhāvato, dutiyapariyesanādīsu pubbapayogesu dukkaṭanti attho.

「行去」者,意为:寻找同伴等,无论得到或未得到,在前往藏宝处时,每一步都犯恶作。此中,因巴利原典(《巴拉基咖》94)中说「以盗心寻找同伴」,此处说「以盗心」,故应知:若以「得此宝藏后,我将供养佛,或将供养僧团食物」等方式,以善心运作时,则无犯。「前行」者,意为:因属不与取的前行,故在寻找同伴等前行中犯恶作。

Dukkaṭañca aṭṭhavidhaṃ hoti pubbapayogadukkaṭaṃ sahapayogadukkaṭaṃ anāmāsadukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ ñātadukkaṭaṃ ñattidukkaṭaṃ paṭissavadukkaṭanti. Tattha ‘‘theyyacitto dutiyaṃ vā kudālaṃ vā piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttaṃ pubbapayogadukkaṭaṃ nāma. Idha pācittiyaṭṭhāne pācittiyaṃ, itaresu pubbapayogesu dukkaṭaṃ. ‘‘Tatthajātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā chindati, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttaṃ sahapayogadukkaṭaṃ. Idha adinnādānasahitapayogattā pācittiyavatthumhi, itaratra ca dukkaṭamevāti ayamettha viseso. Muttāmaṇiādīsu dasasu ratanesu, sāliādīsu sattasu dhaññesu, sabbesu ca āvudhabhaṇḍādīsu āmasanapaccayā dukkaṭaṃ anāmāsadukkaṭaṃ. Kadalināḷikerapanasādirukkhaṭṭhameva phalaṃ āmasantassa vuttaṃ dukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭaṃ. Upacaraṇaṃ upaciṇṇaṃ, parāmasananti attho. Duṭṭhu upaciṇṇaṃ durupaciṇṇaṃ, durupaciṇṇe dukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭaṃ. Bhikkhācārakāle patte rajasmiṃ patite pattaṃ appaṭiggahetvā vā adhovitvā vā bhikkhāpaṭiggahaṇena dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ, vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ. Kiñcāpi avasesadukkaṭānipi vinaye paññattāneva, tathāpi ruḷhiyā mayūrādisaddehi morādayo viya idameva tathā vuccati. ‘‘Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttaṃ ñātadukkaṭaṃ nāma. Ekādasasu samanubhāsanāsu ‘‘ñattiyā dukkaṭa’’nti vuttaṃ ñattidukkaṭaṃ. ‘‘Tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 207) vuttaṃ paṭissavadukkaṭaṃ nāma. Imesu aṭṭhasu dukkaṭesu idha āpajjitabbaṃ dukkaṭaṃ pubbapayogadukkaṭaṃ nāma. Tenāha ‘‘pubbayogato’’ti. Gāthābandhasukhatthaṃ upasaggaṃ anādiyitvā ‘‘pubbapayogato’’ti vattabbe ‘‘pubbayogato’’ti vuttanti gahetabbaṃ.

恶作有八种:前行恶作、同行恶作、触摸恶作、恶触恶作、律恶作、知恶作、白恶作、应允恶作。其中,所说「以盗心寻找同伴、或锄头、或篮子,或行去,犯恶作」,名为前行恶作。此中,在巴吉帝亚处犯巴吉帝亚,在其余前行中犯恶作。所说「砍伐生于彼处的木材或藤蔓,犯恶作」,是同行恶作。此中,因与不与取同行,故在巴吉帝亚事中,在其他处则仅是恶作,此为其差别。在珍珠、宝石等十种宝物中,在稻米等七种谷物中,以及在一切武器、物品等中,因触摸之缘犯恶作,是触摸恶作。仅触摸香蕉、椰子、波罗蜜等树木的果实所说的恶作,是恶触恶作。「伍波吒那」即「伍毕那」,意为触摸。「恶触」即恶劣地触摸,在恶触时的恶作是恶触恶作。在行乞时,钵落入尘土中,未接取钵或未洗净而接受施食,犯恶作,是律恶作。在律中制定的恶作是律恶作。虽然其余恶作也都是在律中制定的,但依惯例,如以孔雀等词称呼孔雀等,唯独此恶作如是称呼。所说「闻而不说,犯恶作」,名为知恶作。在十一种劝谏中,所说「白时恶作」,是白恶作。所说「诸比库,彼比库既不显示前事,应允时亦犯恶作」(《大品》207),名为应允恶作。在这八种恶作中,此处应犯的恶作名为前行恶作。故说「从前行」。为偈颂结合之便,不取前缀,应说「从前行」而说「从前行」,应如是理解。

Ettha ca kiñcāpi imesu dukkaṭesu asaṅgahitāni ubhatovibhaṅgāgatāni divāseyyādidukkaṭāni ceva khandhakāgatāni ca bahūni dukkaṭāni santi, tāni panettha vinayadukkaṭeyeva saṅgahitabbāni. ‘‘Vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭa’’nti hi sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.94) vuttanti. Aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.94) pana rajokiṇṇadukkaṭasseva ‘‘vinayadukkaṭa’’nti gahaṇaṃ upalakkhaṇamattaṃ. Itarathā aṭṭha dukkaṭānīti gaṇanāparicchedoyeva niratthako siyāti pubbapayoge dukkaṭādīnampi vinayadukkaṭeyeva saṅgahetabbabhāvepi katipayāni dassetvā itaresamekato dassanatthaṃ tesaṃ visuṃ gahaṇaṃ suttaṅgasaṅgahitattepi geyyagāthādīnaṃ aṭṭhannaṃ visuṃ dassanaṃ viyāti veditabbaṃ.

此中,虽然在这些恶作中未包摄的、两部毗奈耶中所说的日间卧等恶作,以及篇集中所说的众多恶作存在,但这些应在律恶作中包摄。因《义明灯钞》(义明灯钞2.94)中说「在律中制定的恶作是律恶作」。然而在注疏(《巴拉基咖注疏》1.94)中,仅取尘垢恶作为「律恶作」,只是举例而已。否则,「八种恶作」的数量限定将无意义。虽然前行恶作等也应在律恶作中包摄,但为了显示若干种后再总体显示其余,故分别取之,应知如同虽然包摄在经分中,仍分别显示应颂、偈颂等八种。

§46

46.Tatthajātakaṃ kaṭṭhaṃ vāti tasmiṃ ciranihitanidhūpari jātaṃ allaṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ vā. Lataṃ vāti tādisaṃ valliṃ vā. Idaṃ upalakkhaṇaṃ tiṇādīnaṃ khuddakagacchānañca gahetabbattā. Ubhayatthāpīti alle ca sukkhe cāti vuttaṃ hoti. Allarukkhādīni chindato pācittiyaṃ ahutvā dukkaṭamattassa bhavane kāraṇaṃ dasseti ‘‘sahapayogato’’ti. Avahārena sahitapayogattā pācittiyaṭṭhānepi dukkaṭamevāti vuttaṃ hoti. ‘‘Sahapayogato ubhayatthāpi dukkaṭa’’nti vadanto paṭhamagāthāya dassitapubbapayogato imāya dassitasahapayogassa visesaṃ dasseti.

「生于彼处的木材」者,在那久置宝藏之上生长的湿的或干的木材。「或藤蔓」者,或那样的蔓藤。此为举例,应理解为包括草等及小灌木。「在两种情况下」者,意为在湿的和干的两种情况下。显示砍伐湿树等时不犯巴吉帝亚而仅犯恶作的原因,说「从同行」。意为:因与搬运同行,故即使在巴吉帝亚处也仅是恶作。说「从同行在两种情况下都是恶作」时,显示第一偈中所示前行与此偈所示同行的差别。

§47

47.Pathavinti kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā pathaviṃ. Akappiyapathaviṃ khaṇato sahapayogattā dukkaṭameva. Byūhatoti paṃsuṃ ekato rāsiṃ karontassa. ‘‘Viyūhati ekapasse rāsiṃ karotī’’ti aṭṭhakathāvacanato ūha-iccetassa dhātuno vitakke uppannattepi dhātūnamanekatthattā vi-upasaggavasena idha rāsikaraṇe vattatīti gahetabbaṃ. Rāsibhūtaṃ paṃsuṃ kudālena vā hatthena vā pacchiyā vā uddharantassa ca apanentassa ca payogagaṇanāya dukkaṭaṃ paṃsumeva vāti ettha avuttasamuccayatthena vā-saddena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Āmasantassāti nidhikumbhiṃ hatthena parāmasantassa. Vāti samuccaye. Dukkaṭanti duṭṭhu kataṃ kiriyaṃ satthārā vuttaṃ virādhetvā khalitvā katattāti dukkaṭaṃ. Vuttañcetaṃ parivāre (pari. 339) –

「土地」者,净的或不净的土地。挖掘不净土地,因同行,仅是恶作。「堆积」者,将土堆成一堆者。因注疏说「堆积即在一边堆成堆」,虽然从「伍哈」这个词根在思考义中产生,但因词根有多义,故应理解为此处以「维」前缀,用于堆积义。对于用锄头、或手、或后背举起并移走已成堆的土者,因计算行为而犯恶作。「仅是土」者,此处应知以未说的合并义的「或」字所包摄。「触摸者」,以手触摸宝藏瓮者。「或」者,合并义。「恶作」者,恶劣地所作,因违背、错误地作了导师所说而犯,故为恶作。此在《附随》(《附随》339)中说:

‘‘Dukkaṭanti hi yaṃ vuttaṃ, taṃ suṇohi yathātathaṃ;

「所说恶作者,如实听闻之;

Aparaddhaṃ viraddhañca, khalitaṃ yañca dukkaṭa’’nti.

「所犯、所违、所失足,以及恶作」。

Duṭṭhu vā virūpaṃ kataṃ kiriyāti dukkaṭaṃ. Vuttampi cetaṃ parivāre (pari. 339) –

「恶作」者,恶劣地或不如法地所作之行为也。此亦于《附随》中说:

‘‘Yaṃ manusso kare pāpaṃ, āvi vā yadi vā raho;

「凡人所作之恶,无论公开或隐秘,」

‘Dukkaṭa’nti pavedenti, tenetaṃ iti vuccatī’’ti.

「皆称为『恶作』,故以此名称之。」

Evaṃ ‘‘tatthajātaka’’ntiādigāthādvayāgataṃ chedanadukkaṭaṃ khaṇanadukkaṭaṃ byūhanadukkaṭaṃ uddharaṇadukkaṭaṃ āmasanadukkaṭanti pañcasu sahapayogadukkaṭesu purimapurimapayogehi āpannā dukkaṭāpattiyo pacchimaṃ pacchimaṃ dukkaṭaṃ patvā paṭipassambhanti, taṃtaṃpayogāvasāne lajjidhammaṃ okkamitvā oramati ce, taṃtaṃdukkaṭamattaṃ desetvā parisuddho hoti. Dhuranikkhepamakatvā phandāpentassa thullaccayaṃ patvā āmasanadukkaṭaṃ paṭipassambhatīti mahāaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.94) vuttaṃ. Yathāpāḷiyā gayhamāne purimapurimāpattīnaṃ paṭipassaddhi ‘‘ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭipassambhantī’’ti pāḷiyaṃ (pārā. 414, 421, 428, 439) āgatattā anussāvanāya eva labbhatīti daṭṭhabbaṃ. Imassa pana suttassa anulomavasena mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttā imasmiṃ adinnādānasikkhāpadepi āpattipaṭipassaddhi pamāṇanti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

如是,在「彼处所生」等二偈中所说的砍断恶作、挖掘恶作、移开恶作、举起恶作、触摸恶作这五种伴随方便恶作中,由前前方便所犯的恶作罪,到达后后恶作时即得平息。若在各各方便终了时,舍弃羞耻法而退却,则只须说出各各恶作即得清净。《大注疏》中说:「未放下重担而使之动摇者,触摸恶作到达土喇吒亚时即得平息。」依巴利文所取,前前罪的平息,因巴利文中有「白时恶作,二次甘马语时土喇吒亚得平息」之文,应知仅由诵读即可得知。然而,依此经文之顺序,《大注疏》中所说的罪之平息,在此不与取学处中也应作为标准,此处应得出结论。

§48

48. ‘‘Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 94) vuttaṃ ṭhānācāvane pārājikañca tassa sāmantāpattibhūtaṃ thullaccayañca ṭhānabhedaviññāpanamukhena vattabbanti idāni taṃ dassetumāha ‘‘mukhepāsa’’ntiādi. Tattha mukhe kumbhimukhavaṭṭiyaṃ. Pāsaṃ pavesetvāti bandhanaṃ pāsaṃ pakkhipitvā. Khāṇuketi ayokhāṇumhi, khadirakhāṇuke vā. Baddhakumbhiyā ṭhānabhedo bandhanānaṃ vasā ñeyyoti sambandho.

「使之动摇,犯土喇吒亚。使离原处,犯巴拉基咖」,如是所说,在使离原处时的巴拉基咖及其邻近罪土喇吒亚,应以显示处所差别之方式而说,今为显示此而说「口、绳索」等。其中,「在口」者,在瓶口之圆周处。「投入绳索」者,投入束缚之绳索。「在桩」者,在铁桩或黑檀木桩。应知关联为:在已绑之瓶中,处所之差别应由诸束缚之力而知。

§49

49. Idāni ṭhānabhedaṃ dasseti ‘‘dve’’tiādinā. ‘‘Ekasmiṃ khāṇuke’’ti iminā dvīsu disāsu vā tīsu catūsu vā disāsu khāṇuke khaṇitvā baddhakhāṇugaṇanāya sambhavanto ṭhānabhedo upalakkhito hoti. Valayaṃ…pe… katāya vā dve ṭhānānīti yojanā. Vāti samuccaye upalakkhito hoti.

49. 现在以「二」等语显示处所之差别。以「于一坑」此语,标示了在二方、或三方、或四方挖坑,依已挖坑之计算而成立的处所差别。应连接为「以圆圈……乃至……或以所作之二处所」。「或」字标示集合之义。

§50

50. Evaṃ ṭhānabhedaṃ dassetvā idāni ṭhānavasena āpajjitabbā āpattiyo dassetumāha ‘‘uddharantassā’’tiādi. Saṅkhalinti dāmaṃ. Thullaccayanti ekassa santike desetabbāsu āpattīsu thūlattā, accayattā ca thullaccayaṃ nāma. Vuttañhetaṃ parivāre –

50. 如是显示处所差别后,现在为显示依处所应犯之罪,故说「掘者」等语。「锁链」者,绳索也。「土喇吒亚」者,于应向一人说之诸罪中,因粗重故、因过失故,名为土喇吒亚。此于『别解』中已说——

‘‘Thullaccayanti yaṃ vuttaṃ;

「所说土喇吒亚,

Taṃ suṇohi yathātathaṃ;

如实谛听此义,

Ekassa mūle yo deseti;

于一根本而说者,

Yo ca taṃ paṭigaṇhati;

及彼受持者,」

Accayo tena samo natthi;

「无有过失与之相等;

Tenetaṃ iti vuccatī’’ti. (pari. 339);

故此如是说。」在此,应说『土喇吒亚』时,如「于来世善趣,彼有苦果」等处,应知 l 字重复,复合时 ū 字变短。由此,从断链之后。『从处所移动』者,从所立之处所乃至毛端许亦移动。在此,依船注疏中所说「向上或向下或横向,乃至毛端许移动,犯巴拉基咖」之方式,所说『横向』者,四方也;上下者,六处也。于彼等中,当瓮被移向一方时,面向彼方,在另一方所立之侧,由在此方所立之侧所触之空间,毛端许未超越时,由摇动之缘,成土喇吒亚;超越时,由从处所移动故,成巴拉基咖,应如是知。指此而说『若从处所移动则堕』。此同一方式,于无摇动之藏宝瓮从处所移动时亦然。

Ettha ca thūlaccayanti vattabbe ‘‘samparāye ca (saṃ. ni. 1.49) suggati, taṃ hoti kaṭukapphala’’ntiādīsu (dha. pa. 66) viya lakārassa dvittaṃ, saṃyoge ūkārassa rasso ca veditabbo. Tato saṅkhalikabhedato paraṃ. Ṭhānā cāvetīti ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi apaneti. Ettha ca nāvaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 99) vuttanayena ‘‘tiriya’’nti vuttā catasso disā, uddhamadho cāti chaṭṭhānāni. Tāsu ekaṃ disaṃ apanīyamānāya kumbhiyā taṃdisābhimukhaṃ itaradisāyaṃ ṭhitapasse orimadisāya ṭhitapassena phuṭṭhokāsassa kesaggamattampi anatikkante phandāpanavasena thullaccayaṃ hoti, atikkante ṭhānā cāvitattā pārājikaṃ hotīti veditabbo. Imameva sandhāyāha ‘‘ṭhānā cāveti ce cuto’’ti. Eseva nayo phandanarahitāya nidhikumbhiyā ṭhānācāvanepi.

此处，本应说「土喇吒亚」，然其字母的重叠书写方式，如同『在来世（参见相应部一·四九）得善趣，彼乃苦果』（法句经六六偈）等处的「辣」字重叠，以及复合词中「乌」字母的短化，皆应了知。其后，接续于链锁之说分别之后。『使之离位』，即从所站立之处，乃至发梢之量亦使之移动。此处，注释书中依据『无论向上、向下或横向，乃至仅移动发梢之量，犯巴拉基咖』（巴拉基咖九九）所述的方式，所言『横向』者，指四个方向；连同上、下，共为六个方向。在此六方向当中，若正朝某一方向移动坛罐，在该方向一侧停留的另一侧所接触区域，若连发梢之量尚未超越，则因使之振动而犯土喇吒亚；若已超越，则因已使之离位而犯巴拉基咖，应如是了知。正是针对此义，文中说道『若使之离位则成离位』。此同一原则，亦适用于不会振动的埋藏坛罐使之离位的情形。

§51

51. Evaṃ paṭhamaṃ bandhanaṃ chinditvā pacchā kumbhiggahaṇe nayaṃ dassetvā idāni paṭhamaṃ kumbhiṃ apanetvā pacchā bandhanāpanayane nayaṃ dassetumāha ‘‘paṭhama’’ntiādi. So nayoti ‘‘paṭhamuddhāre thullaccayaṃ, dutiyuddhāre pārājika’’nti tamevatthamatidisati.

如是,先断缚后取瓮,示其方式后,今为示先移瓮后解缚之方式,故说『最初』等。『彼方式』者,即「最初取出时土喇吒亚,第二次取出时巴拉基咖」,过度显示彼义。

§52

52.Valayanti kumbhiyā baddhasaṅkhalikāya mūle pavesitaṃ valayaṃ. Mūle ghaṃsanto ito cito ca sāretīti yojanā. Ghaṃsantoti phusāpento. Ito cito ca sāretīti orato ca pārato ca sañcāleti. Rakkhatīti ettha ‘‘sīlaṃ bhikkhu’’nti pāṭhaseso, pārājikaṃ nāpajjatīti vuttaṃ hoti. Tatthāti tasmiṃ mūle. Khegataṃ karontovāti sabbapassato mūlaṃ aphusāpetvā ākāsagataṃ karontova. Parājitoti ṭhānācāvanassa katattā parājayamāpanno hoti.

『环』者,穿入系于瓮之链之根部之环。『在根部摩擦,来回移动』者,此为连接。『摩擦』者,触动。『来回移动』者,从此侧及彼侧摇动。『守护』者,此处「戒比库」为文句余,所说为不犯巴拉基咖。『于彼处』者,于彼根部。『或使成空中』者,从一切侧不触动根部而使成空中。『败』者,由从处所移动已作故,到达败北。

§53

53. Kumbhimatthake jātanti yojanā. Cirakālaṃ nihitattā mūlehi kumbhiṃ vinandhitvā ṭhitanti attho. Samīpe jātaṃ rukkhaṃ chindatoti yojanā. Ettha ca ‘‘tatthajātakaṃ kaṭṭhaṃ vā’’tiādikāya gāthāya nidhimatthake bhūmiyaṃ ṭhitarukkhalatādiṃ chindantassa āpatti vuttā, imāya pana gāthāya bhūmiṃ nikhaṇitvā otiṇṇakāle nidhiṃ vinandhitvā ṭhitamūlaṃ allarukkhaṃ, khāṇukaṃ vā gahetvā āhāti punaruttidosābhāvo veditabbo. ‘‘Atatthaja’’nti iminā sahapayogābhāvamāha. Imināva purimagāthāya vuttaṃ kaṭṭhalatādīni nidhisambandhāni ce, yathāvuttadukkaṭassa vatthūni, samīpāni ce, pācittiyasseva vatthūnīti dīpeti.

『生于瓮顶』者,此为连接。由长时埋藏故,以根缠绕瓮而立,此为义。『砍近处生之树』者,此为连接。在此,由「彼处生之木或」等偈,说砍立于地上之藏宝顶处之树、藤等者之罪;然由此偈,掘地埋入时缠绕藏宝而立之根、湿树或树桩,取而来,应知无重复过失。以『非彼处生』,说无共同关系。以此即显示:前偈所说之木、藤等,若与藏宝相关,则为所说恶作之事;若在近处,则唯为巴吉帝亚之事。

§54

54. Idāni evaṃ pariyesitvā diṭṭhanidhibhājanaṃ ṭhitaṭṭhānato acāletvā antoṭhitaṃ bhaṇḍamattaṃ gaṇhato vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘antokumbhigata’’ntiādi. Tattha phandāpetīti antocāṭiyā pakkhitte attano bhājane pakkhipituṃ rāsikaraṇādivasena phandāpeti. Apabyūhati vāti heṭṭhā ṭhitaṃ gaṇhituṃ upari ṭhitāni apanento viyūhati vā. Atha vā apabyūhantoti (pārā. aṭṭha. 1.94) aṭṭhakathāvacanassa dvidhā karontoti gaṇṭhipade attho vuttoti attano bhājane pakkhipituṃ ito cito ca rāsiṃ karontoti attho veditabbo. Tatthevāti antokumbhiyameva.

54. 现在为了显示如此寻求后,见到藏宝之容器,从其安住之处不移动,仅取其内所置物品之判决,故说「在瓮内」等。其中,「令动摇」者,于内堂中所投之自己容器中,为了投入而以堆积等方式令动摇。「或拨开」者,为了取下方所置者,拨开上方所置者而分开,或者,「拨开」一词,因注疏之语作二种解释,故在结文中所说之义应知为:为了投入自己容器中,从此处彼处作堆积之义。「就在那里」者,就在瓮内。

§55

55.Harantoti avaharanto. Muṭṭhiṃ chindatīti attano bhājanaṃ pakkhipitvā gaṇhituṃ asakkuṇeyyo antokumbhimhi hatthaṃ otāretvā kumbhigatabhaṇḍena yathā abaddhaṃ hoti, tathā muṭṭhiyā paricchindati, kumbhigataṃ muṭṭhiyā gaṇhanto kumbhigatena muṭṭhigataṃ yathā asammissaṃ hoti, tathā paricchinditvā pādagghanakaṃ vā atirekapādagghanakaṃ vā gaṇhātīti vuttaṃ hoti. Attano bhājane gataṃ katvā vā chindatīti yojanā. Attano bhājanagataṃ katvā kumbhigatena yathā asammissaṃ hoti, tathā paricchindatīti attho, sace attano bhājanagataṃ hutvā kumbhigatena asammissaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghati, pārājikoti vuttaṃ hoti.

55. 「取出」者,正在取出。「以拳分离」者,投入自己容器后不能取,将手伸入瓮内,以拳分离瓮中之物使其不与之相连,取瓮中之物时以拳分离使拳中之物不与瓮中之物相混,如此分离后取一巴达或超过一巴达之物,此为所说之义。或者,「作为进入自己容器后而分离」为连接。作为进入自己容器后,以此分离使其不与瓮中之物相混之义,若作为进入自己容器后不与瓮中之物相混之物价值五马萨咖或超过五马萨咖,则为巴拉基咖,此为所说之义。

§56

56.Hāraṃ vāti muttāhāraṃ vā. Pāmaṅgaṃ vāti suvaṇṇamayaṃ, rajatamayaṃ vā pāmaṅgaṃ dāmaṃ. Suttāruḷhanti sutte āruḷhaṃ suttāruḷhaṃ, suttañca suttāruḷhañca suttāruḷhanti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. ‘‘Suttena āvutassāpi suttamayassāpi etaṃ adhivacana’’nti aṭṭhakathāvacanato (pārā. aṭṭha. 1.94) paṭhamamuttāhāraṃ vinā suvaṇṇarajatapavāḷādimaṇikaṃ vā suttesu āvuṇitvā katā nānāvaliyo ceva suttamayāni ca bhaṇḍāni gahetabbāni. Kumbhiyā ṭhitanti pāṭhaseso. Phandāpetīti theyyacittena gaṇhitukāmatāya cāleti. Yathāvatthunti vītikkamānurūpaṃ thullaccayaṃ hotīti adhippāyo. Ṭhānā cāvetīti ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi atikkāmeti . Cutoti pātimokkhasaṃvarasīlā parihīnoti attho.

56. 「或项链」者,或珍珠项链。「或臂环」者,金制或银制之臂环、花环。「串于线」者,串于线上为串于线,线与串于线为串于线,应见为一分相似一余。因注疏之语「此为以线缠绕者及线制者之同义语」,除第一珍珠项链外,应取以金银珊瑚等宝石缠于线上所作之种种串珠及线制之物品。「置于瓮中」为文之余。「令动摇」者,以盗心欲取而摇动。「如其事」者,意趣为:相应于违犯而成土喇吒亚。「从处所移动」者,从安住之处移动乃至发尖许。「失」者,从巴帝摩卡律仪戒退失之义。

Aparipuṇṇāya kumbhiyāekadesaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ tato tato kesaggamattampi ṭhānaṃ apanetvā tattheva antokumbhiyā aññaṃ ṭhānaṃ nentassa ca tattheva ākāsagataṃ karontassa ca ‘‘attano bhājanagataṃ vā karoti, muṭṭhiṃ vā chindatī’’ti (pārā. 94) etehi sadisattā vatthumhi pādaṃ agghante pārājikā hotīti mahāaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.94) idaṃ sanniṭṭhānaṃ. Bhājanatale koṭiṃ ṭhapetvā kamena sakalabhājanakucchiṃ teneva pūretvā mukhavaṭṭiyā ekā koṭi nikkhittā ce, tathāṭhapitassa hārādino sakalabhājanaṃ aṭṭhānanti koṭiṃ gahetvā ujukaṃ ukkhipantassa osānakoṭi bhājanatalato kesaggamattampi ākāsagataṃ karoto ca mukhavaṭṭiyaṃ ghaṃsitvā ākaḍḍhantassa sakalabhājanodaraṃ khepetvā mukhavaṭṭiyā ṭhapitakoṭiyā phuṭṭhaṭṭhānaṃ aparāya koṭiyā kesaggamattampi atikkāmayato ca bhājanakucchiyā upaḍḍhaṃ vatthādinā kenaci pūretvā tassopari ṭhapitahārādisuttāruḷhassa ṭhitokāsameva ṭhānanti tato kesaggamattaṃ apanentassapi pārājikaṃ hotīti vuttaṃ hoti.

在未满之瓮中,一部分所置之物从彼处移动发尖许之处所,就在那里于瓮内移至另一处所者,及就在那里使之成为空中所在者,因与「或作为进入自己容器,或以拳分离」等相似,在事物价值一巴达时成巴拉基咖,此为大注疏中之结论。若将一端置于容器底部,渐次以彼充满整个容器腹部,一端置于口缘,如此所置之项链等,整个容器为非处所,取其端而直接提起者,使末端从容器底部成为空中所在乃至发尖许者,及在口缘摩擦而拉出者,越过整个容器内部,以置于口缘之端所触之处,以另一端移动乃至发尖许者,及以衣等某物充满容器腹部之半,置于其上之项链等串于线者,其所置之空间即为处所,从彼处移动发尖许者亦成巴拉基咖,此为所说之义。

§57

57.Sappiādīsūti bhājanagatesu sappiādidravavatthūsu yaṃ kiñci. Pādapūraṇanti pādaṃ pūretīti pādapūraṇaṃ, pādagghanakanti attho. Pivato parājayoti sambandho. Kadāti ce? Ekeneva payogena pītamatte pādapūraṇeti yojanā. ‘‘Mukhagataṃ vinā’’ti pāṭhaseso. Tattha ekeneva payogenāti dhuranikkhepamakatvā ekābaddhaṃ katvā ākaḍḍhetvā pivanapayogena. ‘‘Mukhagataṃ vinā’’ti iminā sace galagateneva pādo pūrati, antogalaṃ paviṭṭheti vuttaṃ hoti. Mukhagatena pūrati, mukhagataṃ bhājanagatena viyojetvā oṭṭhesu pihitesūti vuttaṃ hoti. Veḷunaḷādīhi ākaḍḍhetvā pivantassa nāḷagatena pūrati, nāḷagataṃ bhājanagatena viyojetvā nāḷikoṭiyaṃ aṅguliyā pihitāyanti vuttaṃ hoti. Idaṃ ‘‘attano bhājanagataṃ vā karoti, muṭṭhiṃ vā chindatī’’ti (pārā. 94) vuttanayassa anulomavasena mahāpaccariyādīsu (pārā. aṭṭha. 1.94) aṭṭhakathāsu vuttanayena gahetabbanti adhippāyo.

57. 「于酥油等」者,于容器中所在之酥油等流动物中之任何物。「一巴达之充满」者,充满一巴达为一巴达之充满,一巴达量之义。与「饮者巴拉基咖」为连接。何时?「以一次行为所饮之量为一巴达之充满」为连接。「除口中所在」为文之余。其中,「以一次行为」者,不作中断,作为一连续而拉取,以饮之行为。「除口中所在」者,以此若仅以喉中所在而充满一巴达,则进入喉内,此为所说之义。以口中所在而充满,将口中所在与容器中所在分离而闭于唇上,此为所说之义。以竹管等拉取而饮者,以管中所在而充满,将管中所在与容器中所在分离而以指闭于管端,此为所说之义。此依「或作为进入自己容器,或以拳分离」所说之方式,应以大注疏等注疏中所说之方式顺应而取,此为意趣。

‘‘Ekeneva payogena pītamatte parājayo’’ti iminā sappiādīsu mahagghesu tattakeneva pādapūraṇañce hoti, ekavārameva mukhena vā sappiādinā vā bhājanagatena ekābaddhabhāve chinnamattepi attano bhājane kumbhiṃ paṇāmetvā pakkhittena kumbhigate chinnamattepi pārājiko hotīti gahetabbaṃ.

「以一次行为所饮之量为巴拉基咖」者,以此于酥油等贵重物中,若仅以彼而有一巴达之充满,即使仅一次以口或以酥油等与容器中所在作为一连续状态所分离之量,即使仅以倾斜瓮而投入自己容器中与瓮中所在所分离之量,亦成巴拉基咖,应如此理解。

§58

58. ‘‘Dhuranikkhepaṃ katvā punappunaṃ pivantassa na parājayo’’ti iminā dhuranikkhepamakatvā punappunaṃ pivato parājayoti sāmatthiyā vuttaṃ hoti. Dhuranikkhepaṃ akatvā punappunaṃ mukhena gahetvā vā puṭādīhi vā gahetvā pādapūraṇamattaṃ pivantassa parājayo hotīti gahetabbaṃ.

「放下负担后再三饮用者不犯巴拉基咖」,以此句显示:未放下负担而再三饮用者犯巴拉基咖,此乃以相应性而说。应如是理解:未放下负担,再三以口取或以容器等取而饮用达足量者,犯巴拉基咖。

§59-60

59-60. Sace khipati theyyacittoti sambandho. Yaṃ kiñci bhaṇḍakanti telapivanārahaṃ dukūlasāṭakacammakhaṇḍādikaṃ bhaṇḍaṃ. Telakumbhiyaṃ parassāti labbhati. Taṃ nikkhittabhaṇḍaṃ. Dhuvanti ekaṃsena. Tāvade vinassatīti sambandho. Tāvadeti tasmiṃ khaṇeyeva. Katarasmiṃ khaṇeti āha ‘‘hatthato muttamatte’’ti, telassa pītakālaṃ anāgamma pubbapayogattā paṭhamameva hotīti adhippāyo. Vinassatīti sīlavināsaṃ pāpuṇāti. Āviñjetvāti paṇāmetvā. Gāḷetīti paggharāpeti. ‘‘Sāḷetī’’tipi paṭhanti, soyeva attho. Sāḷa savaneti dhātu. Tathāti ‘‘theyyacitto vinassatī’’ti ākaḍḍhati, theyyacittena evaṃ karontassa pārājiko hotīti vuttaṃ hoti.

「若以盗心投掷」,此为连接。「任何物品」者,适合饮油之绸布、衣片、皮革片等物品。「在他人油瓮中」,此可得。彼为所置物品。「必定」者,决定地。「当即毁坏」,此为连接。「当即」者,即在彼刹那。于何刹那?答曰:「手一放开时」,因在饮油时未到之前行为即已成就,故于最初即成,此为意趣。「毁坏」者,达到戒之毁坏。「倾出」者,倒出。「使流出」者,使倾泻。亦有读作「使流」,义同。「沙拉」为流动之词根。「如是」者,「以盗心则毁坏」,引取之,意谓:以盗心如是作者,犯巴拉基咖。

§61

61.Tanti telassa okiraṇabhāvaṃ ñatvā paṭhamameva tucchabhājane theyyacittena nikkhittaṃ pādagghanakatelapivanakaṃ taṃ vatthādibhaṇḍaṃ. ‘‘Uddharantovā’’ti sāvadhāraṇavacanena ‘‘pītamatte parājayo’’ti dassitaṃ mahāaṭṭhakathāmataṃ paṭikkhittaṃ hoti. Dhaṃsitoti ‘‘sāsanakapparukkhā pātito, pārājikāpannoti adhippāyo. ‘‘Theyyacitto’’ti ākaḍḍhanatthaṃ ‘‘tathā’’ti ānetvā sambandhanīyaṃ. Iminā suddhacittena gopanatthāya tucchabhājane vatthādiṃ nikkhipitvā aññena taṃ anoloketvā tele āsitte pacchā suddhacitteneva uddharato na dosoti dīpitaṃ hoti.

「彼」者,知油将倾泻,最初即以盗心置于空容器中,足以饮用半足量油之彼衣等物品。以「或取出时」之决定语,显示「饮用时即犯巴拉基咖」,大注疏之见解被驳斥。「堕落」者,从教法之树堕落,意谓:已犯巴拉基咖。「以盗心」,为引取之故,引来「如是」而应连接。以此显示:以清净心为保护之故将衣等置于空容器中,他人未观察而油浸入后,以清净心取出者无罪。

§62

62.Tatthevāti ṭhitaṭṭhāneyeva. Bhindatoti ṭhānā acāvetvā tiṇajjhāpakassa viya bhikkhuno ṭhānācāvanādhippāyaṃ vinā pāsāṇādinā kenaci paharitvā bhindato. ‘‘Mantosadhānubhāvena bhindato’’ti ca vadanti. Chaḍḍentassāti achaḍḍetukāmassāpi sato paripuṇṇatelaghaṭādīsu cāpallena vālukaṃ vā udakaṃ vā okiritvā uttarāpentassāti attho. ‘‘Udakamātikaṃ ghaṭābhimukhaṃ katvā opilāpentassā’’ti vadanti. Ṭhānācāvanādhippāye satipi theyyacittābhāvena pārājikā na vijjati, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti sanniṭṭhānaṃ. Jhāpentassāti kaṭṭhāni pakkhipitvā jhāpentassa. Aparibhogaṃ karontassāti uccārapassāvādimokiritvā aparibhogaṃ karontassa. Dukkaṭanti etesu bhindanādīsu catūsupi ṭhānesu padabhājaniyaṃ dukkaṭameva āgatattā vuttaṃ.

「就在那里」者,即在原处。「破坏」者,不从原处移动,如草堆焚烧者,无移动比库之意图,以石块等任何物击打而破坏。亦有说「以咒术力破坏」。「倾倒时」者,即使无倾倒之意,于盛满油之瓮等中,以轻率投入沙或水而使溢出之义。有说「使水流向瓮口而使溢出」。虽有从原处移动之意图,因无盗心故无巴拉基咖,但有物品之偿还,此为结论。「焚烧时」者,投入木柴而焚烧时。「使不堪受用时」者,倾入粪尿等而使不堪受用时。「恶作」者,于此破坏等四处,因各处皆有应分别之恶作而说。

Bhūmaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 地上物论注释。

§63

63. Idāni thalaṭṭhe vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ṭhapita’’ntiādi. Tattha pattharitvāti attharitvā. Ettha ca-saddo avuttasampiṇḍanattho, tena thale rāsikatadhaññādīsu vinicchayo nimikumbhiyā vuttavinicchayānusārena viññātuṃ sakkāti taṃ sarūpato avuttaṃ samuccinoti. Attharaṇādikanti paccattharaṇādikaṃ. Veṭhetvā uddharantassāti kilañjasaṃharaṇaniyāmena vaṭṭetvā saṃharitvā uddharantassa. Mutte ṭhānāti kamena saṃharitvā ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi mutte sati. Parābhavoti sāsanato parihīno.

今为显示陆地之判决,说「已置」等。其中「铺展」者,铺开。此处「及」字为摄集未说之义,由此,陆地上堆积之谷物等之判决,可依油瓮所说判决之方式而知,故以相似性摄集未说者。「铺展物等」者,铺垫物等。「卷起取出时」者,依收拾布包之规则,卷起收拾而取出时。「离开原处」者,依次收拾,从原处离开发尖许。「败坏」者,从教法败坏。

§64

64. Evaṃ attharitvā ṭhapitavatthādīnaṃ saṃharitvā gahaṇe vinicchayaṃ dassetvā tiriyato ākaḍḍhane vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘orimantenā’’tiādi. Pi, vāti pakārantarameva samuccinoti. Ujukaṃ kaḍḍhatopi vāti attharitvā ṭhapitavatthādikaṃ catūsu disāsu ekaṃ disaṃ ujukamākaḍḍhato ca pārājikaṃ hoti. Kadāti ce? Etthāpi orimantena phuṭṭhamokāsaṃ pārimantato atikkante pārājikanti yojanā. Orimantena phuṭṭhamokāsanti gahetvā ākaḍḍhantassa attano ṭhitadisāgatapariyantena phusitvā ṭhitaṭṭhānaṃ. Pārimantatoti pārimantena, karaṇatthe to-paccayo.

如是显示铺展而置之衣等收拾取用之判决后,为显示横向拖拉之判决,说「以此端」等。「或」者,摄集另一方式。「或直拉」者,铺展而置之衣等,于四方中向一方直拉,亦犯巴拉基咖。何时?此处亦应连接:以此端所触之处从彼端越过时犯巴拉基咖。「以此端所触之处」者,取而拖拉者,以自己所站方向之边缘触及之原处。「从彼端」者,从彼端,「多」为作具格词尾。

Thalaṃ nāma paṭicchannāpaṭicchannabhūmipāsādapabbatatalādīni, tatraṭṭhaṃ dhaññādibhaṇḍaṃ thalaṭṭhaṃ nāma hoti. Tattha sabbattha vinicchayo vuttanayena veditabbo.

「地」者,谓覆盖与未覆盖之地面、楼阁、山岳、平地等。于彼处所存放之谷物等物品,名为「地上物」。于此一切处,应以已说之方式了知判定。

Thalaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 陆地注疏之阐释。

§65-6

65-6.Paricchedāti ṭhānaparicchedā. Sesaṃ suviññeyyameva.

「界限」者,谓处所之界限。其余极易了知。

§67-8

67-8.Khegatanti ākāsagataṃ. Assāti morassa. Tanti moraṃ.

「空行」者,谓行于虚空者。「阿萨」者,孔雀之。「德」者,孔雀。

§69

69.Ṭhānāti yathāparicchinnā chabbidhā ṭhānā. Tassāti morassa phandāpaneti yojanā. Tassāti vā bhikkhussa thullaccayamudīritaṃ.

「处」者,谓如所界定之六种处。「德萨」者,孔雀之,应连接为「使惊动」。或「德萨」者,对比库而言,宣说土喇吒亚。

§70

70. Aggahetvā hatthena leḍḍukhipanādipayogena moraṃ tāsetvā ṭhitaṭṭhānato apaneti. Attano ṭhānāti morassa attano chappakāraṭṭhānā. Sayaṃ ṭhānāti bhikkhu sakaṭṭhānā, samaṇabhāvatoti vuttaṃ hoti.

不以手捉取,而以投掷土块等方法,使孔雀惊恐,令其离开所住之处。「自己之处」者,孔雀自己之六种处。「自处」者,比库之自己处,即是说沙门身份。

§71-2

71-2. Idāni ‘‘ṭhānā cāveti ce mora’’nti dassitaṃ ṭhānācāvanaṃ vibhāvetumāha ‘‘phuṭṭhokāsa’’ntiādi.

今为阐明「若使孔雀离处」所示之使离处,故说「触及空间」等。

§73

73.Kare nilīyatīti pasāritahatthatale nisīdati.

「在手中隐没」者,坐于伸展的手掌中。

§75

75.Uḍḍetvāti ākāsaṃ uppatitvā.

「飞起后」者,跃起至空中后。

§76

76.Aṅgenilīnanti aṃsakūṭādisarīrāvayave nilīnaṃ. Pādeti attano paṭhamuddhārapāde. Dutiye pāde.

「在肢体中隐没」者,隐没于肩峰等身体部分中。「足」者,自己的第一举起足。在第二足。

§77

77.Pādānanti dvinnaṃ pādānaṃ. Kalāpassāti bhūmiyaṃ phusiyamānassa kalāpaggassa.

「诸足」者,两足。「足尖」者,触及地面的足尖端。

§78

78.Tato pathavitoti tīhi avayavehi patiṭṭhitapathavippadesato, na paṭhamato tattha dukkaṭattā, na dutiyato tattha thullaccayattā, tatiyā pana ṭhānā kesaggamattampi cāvayato pārājikanti vuttaṃ hoti.

「从彼地」者,从以三部分接触的地面处,非从第一处,因在彼处为恶作;非从第二处,因在彼处为土喇吒亚;然而从第三处移动乃至发端量,即为巴拉基咖,如是所说。

Ettāvatā –

至此——

‘‘Pañjare ṭhitaṃ moraṃ saha pañjarena uddharati, pārājikaṃ. Yadi pana pādaṃ nagghati, sabbattha agghavasena kattabbaṃ. Antovatthumhi carantaṃ moraṃ theyyacitto padasā bahivatthuṃ nīharanto dvāraparicchedaṃ atikkāmeti, pārājikaṃ. Vaje ṭhitabalibaddassa hi vajo viya antovatthu tassa ṭhānaṃ. Hatthena pana gahetvā antovatthusmimpi ākāsagataṃ karontassa pārājikameva. Antogāme carantampi gāmaparicchedaṃ atikkāmentassa pārājikaṃ. Sayameva nikkhamitvā gāmūpacāre vā vatthūpacāre vā carantaṃ pana theyyacitto kaṭṭhena vā kathalāya vā utrāsetvā aṭavībhimukhaṃ karoti, moro uḍḍetvā antogāme vā antovatthumhi vā chadanapiṭṭhe vā nilīyati, rakkhati. Sace pana aṭavībhimukho uḍḍeti vā gacchati vā, ‘aṭaviṃ pavesetvā gahessāmī’ti parikappe asati pathavito kesaggamattampi uppatitamatte vā dutiyapadavāre vā pārājikaṃ. Kasmā? Yasmā gāmato nikkhamantassa ṭhitaṭṭhānameva ṭhānaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.96) –

「若提起笼中孔雀连同笼子,成巴拉基咖。若仅抓其足,应以一切处取值而判。若以盗心用足将在界内行走的孔雀驱至界外,越过门之界限时,成巴拉基咖。因为对于站在栏中被绳系缚者,如同栏栅一般,界内即是其处所。然而若以手抓取,即使在界内令其腾空,亦成巴拉基咖。即使是在村内行走的孔雀,令其越过村之界限时,亦成巴拉基咖。但若孔雀自行出来,在村边或界边行走时,以盗心用棍或石块惊吓,令其朝向森林方向,孔雀飞起后在村内、界内或屋顶隐藏、停留。但若朝向森林飞起或行去,若无『令入森林后再捉取』之思虑,则在从地面飞起发尖许高时,或在第二步足举起时,成巴拉基咖。为何?因为对于正从村中出去者,其站立处即是处所。」此为注疏中所说之判决,应如是了知。对于笼中鹦鹉等他人所有之鸟,亦应见此同样判决。

Aṭṭhakathāgato vinicchayo upalakkhitoti veditabbaṃ. Kapiñjarādiparasantakasakuṇesu ca eseva vinicchayo daṭṭhabbo.

此为注疏中所说之判决,应如是了知。对于笼中鹦鹉等他人所有之鸟,亦应见此同样判决。

§79

79.Patteti dvāre bhikkhāya ṭhitaṃ bhikkhuno hatthagate patte. Tassa theyyacittassa.

「钵」者,指在门口站立乞食之比库手中所持之钵。彼起盗心。

§80

80.Anuddharitvāvāti patte patitaṃ suvaṇṇādiṃ hatthena anukkhipitvāva paṭhamapadavāre thullaccayaṃ gammamānattā na vuttaṃ.

「未提起」者,未以手取出落在钵中之金等物,在第一步足举起时,因将至恶作,故未说。

§81

81.Hattheti hatthatale. Vattheti cīvare. Matthaketi sirasi. Gāthāchandavasena vā-sadde ākārassa rassattaṃ. Patiṭṭhitanti patitaṃ. Tanti chijjamānaṃ taṃ suvaṇṇakhaṇḍādi. Yadi ākāse gacchantaṃ, patantaṃ vā hatthena gaṇhāti. Gahitahatthe ṭhitaṭṭhānameva ṭhānaṃ, tato kesaggamattampi apanentassa pārājikaṃ. Tathā gahetvā theyyacittena gacchato dutiyapāduddhāre. Vatthādīsu patitepi eseva nayo.

「手」者,在手掌中。「衣」者,在袈裟上。「头」者,在头上。因偈颂韵律之故,长音阿音变为短音。「安住」者,落下。「彼」者,正被切断之金块等。若在空中行进或正落下时以手抓取,在抓取之手中,站立处即是处所,从彼处移动发尖许,成巴拉基咖。同样,抓取后以盗心行走,在第二足举起时。即使落在衣等上,亦是此法则。

Ākāsaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 虚空注疏之阐释。

§82

82.Mañcapīṭhādīsūti ettha ādi-saddena mañcapīṭhasadise vehāsabhūte aṭṭavitānādayo saṅgaṇhāti. Āmāsampīti hatthena vā kāyena vā āmasitabbaṃ vatthādiñca. Anāmāsampīti tathā aparāmasitabbaṃ suvaṇṇādiṃ. Āmasantassāti hatthādīhi parāmasantassa. ‘‘Dukkaṭa’’nti iminā phandāpane thullaccayañca ṭhānācāvane pārājikañca heṭṭhā thalaṭṭhe vuttanayena viññātuṃ sakkāti atidisati. Ṭhānaparicchedo pana mañcādīhi eva ukkhipantassa catunnaṃ pādānaṃ vasena, tatraṭṭhameva gaṇhantassa mañcassa catūsu pādasīsesu phusitvā majjhe aphusitvā ṭhitassa khalimakkhitathaddhasāṭakassa catunnaṃ pādasīsānaṃ vasena, aṭanīsu phusitvā ṭhitassa aṭanīnaṃ vasena vā veditabbo.

「床座等」者,此处以「等」字摄取类似床座之空中物,如高台、天幕等。「可触」者,应以手或身触及之衣等。「不可触」者,如是不可触摸之金等。「触者」者,以手等触摸者。以「恶作」一词,可知摇动时为土喇吒亚,从处所移动时为巴拉基咖,如下文地面处所所说之法则,如是显示。然而处所之界限,对于以床等提起者,以四足为准;对于仅取其中所放者,对于触及床之四足端而中间未触及而立之涂灰硬布,以四足端为准;对于触及横木而立者,以横木为准,应如是了知。

§83

83.Vaṃseti cīvaravaṃse, iminā cīvaranikkhepanatthāya ṭhapitarukkhadaṇḍasalākārajjuādayo upalakkhitā. Oratoti attano ṭhitadisābhimukhato. Bhoganti saṃharitvā cīvaraṃ tassa nāmetvā ṭhapitamajjhaṭṭhānaṃ. Antanti nāmetvā ekato kataṃ, ubhayānaṃ vā antaṃ. Pārato katvāti vaṃsato parabhāge katvā.

「衣架」者,指为放置衣之目的而设置的树枝、木杆、竹条、绳索等。「此侧」者,从自己所站方向而言。「中央」者,收拢衣后以其名义而置于中间之处。「边缘」者,以其名义而置于一侧,或两者之边缘。「置于彼侧」者,置于衣架的另一边。

§84

84.Cīvarena phuṭṭhokāsoti cīvarena phuṭṭhaṭṭhānaṃ. Tassāti tathā ṭhapitassa cīvarassa. So sakalo cīvaravaṃso ṭhānaṃ na tu hotīti matoti sambandho.

「衣所触之处」者,衣所触及之地点。「其」者,如是放置之衣。「整个衣架之处所不成立」,此为连结。

§85-6

85-6. Orimantena phuṭṭhaṃ vā taṃ okāsanti sambandho. Cīvarabhogaṃ gahetvā theyyacittena attano abhimukhaṃ ākaḍḍhato attano ṭhitadisāya cīvaravaṃse cīvarena phusitvā ṭhitaṭṭhānapariyantaṃ itarena atikkāmayato cutīti sambandho. Itarena pārimantena bhittidisāya cīvarassa phuṭṭhokāsapariyantaṃ itarena phuṭṭhaṃ taṃ okāsaṃ orimantena atikkāmayato vā cutīti yojanā. Itarenāti pārimantena bhittipasse cīvaravaṃse phusitvā ṭhitacīvarapariyantena. Phuṭṭhaṃ cīvaravaṃsokāsaṃ. Orimantenāti attano ṭhitadisāya cīvaravaṃse phusitvā ṭhapitacīvarappadesena. Atikkāmayatoti kesaggamattampi atikkāmentassa.

「或以此侧所触之处」,此为连结。以盗心抓取衣之中央而向自己拉来者,在自己所站方向的衣架上,以衣触及而立之处为界,以另一侧越过时即离本处,此为连结。以另一侧即彼侧,在墙壁方向的衣架上,衣所触处为界,以另一侧所触之处,或以此侧越过时即离本处,此为结合。「以另一侧」者,以彼侧即墙壁一边的衣架上触及而立之衣的界限。「所触之衣架处」。「以此侧」者,在自己所站方向的衣架上触及而置之衣的部分。「越过」者,即使越过发尖许。

Evaṃ dīghantākaḍḍhane sambhavantaṃ vikappaṃ dassetvā idāni tiriyantena atikkamanavidhiṃ dassetumāha ‘‘dakkhiṇantenā’’tiādi. Punāti atha vā. Dakkhiṇantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ vāmantena atikkāmayato cutīti yojanā. Cīvaraṃ harituṃ cīvarābhimukhaṃ ṭhitassa attano dakkhiṇapasse cīvarakoṭiyā phuṭṭhaṃ cīvaraṭṭhitappadesaṃ vāmapasse cīvarantena atikkāmayato pārājikamevāti attho. Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ itarena atikkāmayato vā cutīti yojanā. Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānanti cīvarābhimukhaṃ ṭhitassa vāmapasse cīvarantena phuṭṭhaṃ cīvaraṭṭhitappadesaṃ. Itarena dakkhiṇapasse cīvarantena atikkāmayato vā cuti pārājikā hotīti attho.

如是显示纵向拉取时可能发生之分别后,今为显示横向越过之方式,故说「以右侧」等。「又」者,或者。「以右侧所触之处,以左侧越过时即离本处」,此为结合。为取衣而面向衣站立者,在自己右侧以衣角所触之衣所在之处,以左侧之衣边越过时,即成巴拉基咖,此为义。「或以左侧所触之处,以另一侧越过时即离本处」,此为结合。「以左侧所触之处」者,面向衣站立者,在左侧以衣边所触之衣所在之处。「以另一侧」即以右侧之衣边越过时,离本处即成巴拉基咖,此为义。

§87

87.Vaṃsatoti cīvarena phusitvā ṭhitacīvaravaṃsappadesato. ‘‘Kesaggamatta’’nti katthaci potthake likhanti, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Ukkhitte’’ti bhummekavacanantena samānādhikaraṇattā paccattekavacanantatā na yujjatīti. ‘‘Kesaggamatte ukkhitte’’ti katthaci pāṭho dissati, so ca pamāṇaṃ.

「从衣架」者,从以衣触及而立之衣架部分。「发尖许」,在某些写本中如此书写,不应采取。因「举起时」以地格单数词尾,与之同格故,对格单数词尾不合理。「发尖许举起时」,在某处见此读法,此为标准。

§88

88. Vimocento thullaccayaṃ phuseti yojanā. Cīvaravaṃse phusāpetvā, aphusāpetvā vā rajjuyā bandhitvā ṭhapitacīvaraṃ gaṇhitukāmo theyyacittena bandhanaṃ mocento thullaccayaṃ āpajjatīti attho. Mutteti muttamatte. Pārājiko hoti ṭhānā cutabhāvatoti adhippāyo.

「解开时触犯土喇吒亚」,此为结合。以盗心欲取在衣架上触及或未触及而以绳索绑缚放置之衣,解开绑缚时犯土喇吒亚,此为义。「解开」者,在解开之时。「成巴拉基咖」,因离本处之故,此为意趣。

§89

89.Veṭhetvāti ettha ‘‘vaṃsamevā’’ti sāmatthiyato labbhati. Cīvaravaṃsaṃ paliveṭhetvā tattheva ṭhapitacīvaraṃ nibbeṭhentassa bhikkhunopi ayaṃ nayoti sambandho. Nibbeṭhentassāti viniveṭhentassa. Ayaṃ nayoti ‘‘nibbeṭhentassa thullaccayaṃ, nibbeṭhite pārājika’’nti yathāvuttanayamatidisati . Valayaṃ chindato vāpi ayaṃ nayoti sambandho. ‘‘Bhikkhuno, vaṃse, ṭhapitaṃ, cīvara’’nti ca ānetvā yojetabbaṃ. Cīvaravaṃse pavesetvā ṭhapitaṃ cīvaravalayaṃ yathā chinnamatte ṭhānā cavati, tathā chindantassa bhikkhuno chedane thullaccayaṃ, chinne pārājikanti attho. Mocentassāpyayaṃ nayoti etthāpi ‘‘valaya’’nti iminā saddhiṃ ‘‘bhikkhuno’’tiādipadāni yojetabbāni. Cīvaravaṃse ṭhapitaṃ cīvaraṃ valayaṃ mocentassāpi thullaccayapārājikāni pubbe vuttanayāneva.

「缠绕后」者,此处应从义理上理解为「仅在竹竿上」。将衣缠绕在衣竿上后,对于解开放置在那里的衣的比库,也适用此规则,这是关联。「解开者」,即解缠者。「此规则」者,指示如所说规则:「解开者,土喇吒亚;解开后,巴拉基咖」。或者「切断环者,也适用此规则」,这是关联。应将「比库的」「在竿上」「放置的」「衣」等词带入连接。将衣放入衣竿后放置的衣环,当切断时即从处所移离,如是切断的比库,在切断时,土喇吒亚;切断后,巴拉基咖,这是意思。「解开者,也适用此规则」,此处也应将「环」这个词与「比库的」等词连接。对于解开放置在衣竿上的衣环者,土喇吒亚与巴拉基咖也如前所说规则。此处,以前面的「也」字,摄取如所说的两种方式的合并;以后面的「也」字,因为与未说的合并之间没有意义差别,故合并未说的意义。因此摄取「使成空中的,或取出」这两种方式。因此,如同放入树根后放置的宝藏的链环,从衣竿的一切处所使衣环不接触而使衣环成为空中的,或从衣竿端外取出的,土喇吒亚与巴拉基咖应如所说规则理解,这些即被摄取。「切断环者,或解开者,或使环成空中的,或取出」,在这四种选择中,若不如是作其中任一,而在衣竿上摩擦衣环,从此处移到彼处者,衣环的整个衣竿都是处所,应理解为以「没有从处所移离」所说的相反方式显示。

Iha purimena api-saddena yathāvuttapakāradvaye sampiṇḍite itarena api-saddena avuttasampiṇḍanamantarena atthavisesābhāvato avuttamatthaṃ sampiṇḍeti, tena ‘‘ākāsagataṃ vā karoti, nīharati vā’’ti pakāradvayaṃ saṅgaṇhāti. Tena rukkhamūle pavesetvā ṭhapitanidhisaṅkhalikavalayamiva cīvaravaṃse sabbaṭṭhānehipi aphusāpetvā cīvaravalayaṃ ākāsagataṃ karontassāpi cīvaravaṃsakoṭiyā bahi nīharantassāpi thullaccayapārājikāni vuttanayeneva ñātabbānīti eteyeva saṅgaṇhāti. ‘‘Valayaṃ chindato vāpi, mocentassa vāpi, valayaṃ ākāsagataṃ vā karoti, nīharati vā’’ti imesu catūsu vikappesu ekampi tathā akatvā cīvaravalayaṃ cīvaravaṃse ghaṃsetvā ito cito ca sañcārentassa cīvaravalayassa sabbopi cīvaravaṃso ṭhānanti ‘‘ṭhānācāvanaṃ natthī’’ti vuttabyatirekavasena dassitabbanti gahetabbaṃ.

此处,以前面的「也」字,摄取如所说的两种方式的合并;以后面的「也」字,因为与未说的合并之间没有意义差别,故合并未说的意义。因此摄取「使成空中的,或取出」这两种方式。因此,如同放入树根后放置的宝藏的链环,从衣竿的一切处所使衣环不接触而使衣环成为空中的,或从衣竿端外取出的,土喇吒亚与巴拉基咖应如所说规则理解,这些即被摄取。「切断环者,或解开者,或使环成空中的,或取出」,在这四种选择中,若不如是作其中任一,而在衣竿上摩擦衣环,从此处移到彼处者,衣环的整个衣竿都是处所,应理解为以「没有从处所移离」所说的相反方式显示。

§90

90.Ṭhapitassa hīti ettha pasiddhisūcakaṃ hi-saddaṃ ānetvā ‘‘cīvare viya hī’’ti yojetvā visesatthajotakaṃ tu-saddaṃ ānetvā ‘‘ṭhapitassa tū’’ti yojetabbaṃ. Atha vā nipātānamanekatthattā yathāṭhāne ṭhitānameva visesatthe hi-saddo, pasiddhiyaṃ tu-saddo ca yojetabbo. Vinicchayo veditabboti yojanā. Dīghato vā tiriyato vā pasāretvā cīvaravaṃse nikkhittassa cīvarassa vinicchayo pana saṃharitvā cīvaravaṃse ṭhapitacīvaravinicchayo viya vutto, ‘‘orimantena…pe… pārājikaṃ bhave’’ti gāthāttaye vuttanayena veditabboti attho.

「放置的,确实」者,此处应带入表示明确的「确实」字,连接为「确实如衣一样」;应带入表示差别义的「但」字,连接为「放置的,但」。或者,因为不变化词有多种意义,在适当处所安立的「确实」字用于差别义,「但」字用于明确义,应如是连接。应理解决断,这是连接。纵向或横向展开后放置在衣竿上的衣的决断,如同收拢后放置在衣竿上的衣的决断所说,应以「以此边……乃至……应成巴拉基咖」三偈中所说规则理解,这是意思。

§91

91.Sikkāyāti olambikādhāre. Yaṃ bhaṇḍakanti sambandho. Pakkhipitvāti nivesetvā. Laggitaṃ hotīti olambitaṃ hoti. ‘‘Sikkāto taṃ haranto vā cuto’’ti etasmiṃ vikappe sikkāya phuṭṭhaṭṭhānavasena ṭhānācāvanaṃ veditabbaṃ. Dutiyavikappe sikkāya, bandhanaṭṭhānassa ca bhittipasse phuṭṭhaṭṭhānaṃ yadi siyā, tassa ca vasena ṭhānācāvanaṃ veditabbaṃ.

「在挂钩上」者,在挂物的支撑处。「何物」,这是关联。「投入后」者,放入后。「被挂着」者,被悬挂着。「从挂钩取走它,或掉落」,在此选择中,应以接触挂钩的处所为依据理解从处所移离。在第二选择中,若有接触挂钩与绑缚处所的墙面的处所,应以其为依据理解从处所移离。

§92-3

92-3.Kuntādīti ādi-saddena bhindivālādi dīghavatthu gahetabbaṃ. Taṭṭikākhāṇukā viya bhittiyaṃ paṭipāṭiyā nivesitāni migasiṅgāni vā sūlāni vā nāgadantā nāma. Agge vāti kuntaphalakoṭiyaṃ vā. Bunde vāti kuntadantamūle vā. Parikaḍḍhatoti ujukaṃ ākaḍḍhato.

「矛等」者,以「等」字应摄取裂缝杆等长物。如同墙上依次放置的木板与木桩,在墙上依次放置的兽角或尖桩,名为象牙。「在顶端」者,在矛尖或板端。「在根部」者,在矛齿根部或。「拉直」者,直接拉取。

Phuṭṭhokāsanti tasmiṃ tasmiṃ nāgadante phuṭṭhaṭṭhānaṃ atikkāmayato kesaggamattena parājayo siyāti sambandho, ṭhapitaṭṭhapitaṭṭhānaṃ vihāya kesaggamattampi atikkāmayato pārājikanti attho. Kesaggena antarena hetunā parājayoti gahetabbaṃ, kesaggamattampi apanayanahetu pārājikaṃ hotīti attho.

「接触的空间」者,超越在各个象牙上接触的处所,即使发尖许,应成巴拉基咖,这是关联。离开放置与未放置的处所,超越即使发尖许,巴拉基咖,这是意思。应理解为以发尖为间隔、为原因的巴拉基咖,意思是即使移离发尖许,也成巴拉基咖。

§94-5

94-5. Evaṃ dīghato ākaḍḍhane, ukkhipane ca vinicchayaṃ dassetvā tiriyaṃ ākaḍḍhane, parato nayane ca vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘pākārābhimukho’’tiādi. Ākaḍḍhatīti attano ṭhitaṭṭhānābhimukhaṃ āviñchati. Orimantaphuṭṭhokāsanti orimantena phuṭṭhokāsaṃ, attano disāya kuntadaṇḍena phuṭṭhokāsanti attho. Ettha accayanakiriyāsambandhe sāmivacanappasaṅge upayogavacanaṃ. ‘‘Sakammakadhātuppayoge upayogavacanassa māgadhikavohāre dassanato kammattheyeva upayogavacana’’nti eke vadanti, etaṃ kaccāyanalakkhaṇena samānaṃ. Itarantaccayeti itarantena kato accayoti itarantaccayo, majjhepadalopasamāso, pārimantena kattabbātikkame kateti attho. Kesaggena cutoti yojanā. Yathāvuttoyeva attho.

94-5. 如是显示了纵向拖拉与举起的判决后,为显示横向拖拉与向他方牵引的判决,故说「面向围墙」等。「拖拉」者,向自己所站立处方向拉来。「此岸触及处」者,为此岸所触及之处,意为以杖尖触及自己方向之处。此处于超越行为之关联中,有属格之可能性时,用具格。有人说:「因于自作动词之应用中,具格于马嘎达俗语中之显示,故具格唯于业处」,此与咖吒亚那之特相相同。「他方超越」者,由他方所作之超越为他方超越,中间词省略之复合词,意为由围墙方所应作之超越已作。应连接「由发尖脱离」。意义如前所说。

Parato pellantassāti parato katvā pellantassa, bhittipassābhimukhaṃ katvā nippīḷentassāti attho. Tathevāti ‘‘kesaggena cuto’’ti ākaḍḍhati. Ṭhapitepi ca kuntādimhi ayaṃ nayoti yojanā. ‘‘Kesaggenā’’tiādinā ayameva vinicchayanayo vattabboti attho.

「向他方推压者」,意为向他方作而推压者,向墙壁方作而挤压者。「同样」者,「由发尖脱离」而拖拉。应连接:即使杖等已放置,此规则亦然。意为应以「由发尖」等此判决规则而说。

§96

96. Tālassa phalaṃ cālentassa assa bhikkhuno yena phalena vatthu pañcamāsakaṃ pūrati, tasmiṃ phale bandhanā mutte pārājikaṃ bhaveti yojanā.

96. 摇动棕榈果者,对于此比库,以何果使物值满五马萨咖,于该果从系缚脱离时,成巴拉基咖,应如是连接。

§97

97.Tālassapiṇḍiṃ chindatīti tālaphalakaṇṇikaṃ chindati. Yāya vatthu pūrati, tassā chinnamattāya ‘‘assa pārājikaṃ siyā’’ti heṭṭhā vuttanayo idhāpi yojetabbo. Tālapiṇḍi sace ākāsagatā hoti, piṇḍimūlameva ṭhānaṃ. Paṇṇadaṇḍe vā paṇṇe vā apassāya ṭhitā ce, ṭhitaṭṭhānehi saha piṇḍimūlaṃ gahetvā ṭhānabhedaṃ ñatvā ṭhānācāvanena pārājikampi daṭṭhabbaṃ. Eseva nayoti ‘‘yena vatthu pūrati, tasmiṃ bandhanā mutte assa pārājikaṃ siyā’’ti yathāvutto eva nayo. Etesu sabbesu ṭhānesu pārājikavītikkamato pubbabhāgānantarappayoge thullaccayañca sahapayoge pācittiyaṭṭhāne dukkaṭañca tatopi pubbapayoge pācittiyaṭṭhāne pācittiyañca dukkaṭañca gamanadutiyapariyesanādiavasesapayogesu adinnādānapubbakattā dukkaṭañca asammuyhantehi veditabbaṃ.

97. 「切断棕榈之果串」者,切断棕榈果之果柄。以何者使物值满,于该者被切断时,「对彼应成巴拉基咖」,前面所说之规则于此处亦应连接。若棕榈果串在空中,果串根部即是处所。若依靠叶柄或叶而住,则执持果串根部连同所住之处,知处所之差别后,由处所移动亦应见为巴拉基咖。「此即规则」者,即如前所说之规则:「以何者使物值满,于该者从系缚脱离时,对彼应成巴拉基咖」。于此等一切处所中,从巴拉基咖之违犯,于前分次第应用时为土喇吒亚,于同时应用时,于巴吉帝亚处为恶作,于彼之前应用时,于巴吉帝亚处为巴吉帝亚与恶作,于行走第二寻求等其余应用中,因不与取之前行故为恶作,不迷惑者应知。

Vehāsaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 空中注疏之阐释。

§98

98. Udake nidhiṭṭhānaṃ gacchatoti sambandho. Agambhīrodake nidhiṭṭhānaṃ padavārena gacchato pade pade pubbapayoge dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Gambhīre pana tathāti ‘‘padavārena gacchato dukkaṭa’’nti yathāvuttamatidisati. Gacchatoti tarato, hatthaṃ acāletvā tarantassa padavāragaṇanāya, hatthena ca vāyamantassa ‘‘padavārenā’’ti idaṃ upalakkhaṇanti katvā hatthavāragaṇanāya padavāragaṇanāya dukkaṭāni veditabbāni. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘gambhīre hatthehi vā pādehi vā payogaṃ karontassa hatthavārehi vā padavārehi vā payoge payoge dukkaṭa’’nti (pārā. aṭṭha. 1.98).

98. 应连接「前往水中藏宝处」。于浅水中前往藏宝处,以步行方式前往者,于每一步之前应用时有恶作,应如是连接。然而于深水中亦同样,如前所说「以步行方式前往者为恶作」,此义极为明显。「前往」者,游泳,对于不动手而游泳者,为计算步行次数,对于以手努力者,取「以步行方式」此为标示,应知以手次数计算、以步行次数计算而有诸恶作。因此于注疏中说:「于深水中,以手或以足作应用者,于手次数或步次数之应用应用时为恶作」。

Ummujjanādisūti ettha ādi-saddena nimujjanaṃ saṅgaṇhāti. Etthāpi ‘‘tathā’’ti anuvattamānattā payoge payoge dukkaṭanti ayamattho veditabbo. Nihitakumbhiyā gahaṇatthaṃ nimujjanummujjanesupi hatthavārena, padavārena, hatthapadavārehi ca dukkaṭamevāti vuttaṃ hoti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘eseva nayo kumbhigahaṇatthaṃ nimujjanummujjanesū’’ti (pārā. aṭṭha. 1.98).

「于浮出等」者,此处以「等」字摄取沉入。于此处亦因「同样」之随行,应知此义:于应用应用时为恶作。为执取所置之瓶,于沉入浮出中亦以手次数、以步次数、以手步次数而唯有恶作,如是已说。因此于注疏中说:「此即规则,于为执瓶之沉入浮出中」。

Imissā gāthāya ‘‘nidhiṭṭhānaṃ gacchato dukkaṭa’’nti vacanato tathā gacchantassa udakasappacaṇḍamacchadassanena bhāyitvā palāyantassa gamanassa atadatthattā anāpattīti byatirekena viññāyati. Ettha dutiyapariyesanādisabbapayogesu pācittiyaṭṭhāne pācittiyañca pācittiyena saha dukkaṭañca avasesapayogesu suddhadukkaṭañca sahapayoge bhājanāmasane anāmāsadukkaṭañca phandāpane thullaccayañca ṭhānācāvane pārājikañca nidhikumbhiyā vuttanayena viññātuṃ sakkāti na vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tattha ṭhānabhedo pañcadhā hoti, idha pīḷetvā osāretuṃ sakkuṇeyyattā adhodisāya saha chabbidhaṃ hotīti ayametesaṃ viseso.

从此偈颂「前往藏处,恶作」之语,可知对如是前往者,因见水蛇、鳄鱼而恐惧逃走之行为,由于不符合彼目的,故无犯。此处,在第二次寻找等一切应用中,于巴吉帝亚处有巴吉帝亚及与巴吉帝亚相伴之恶作,在其余应用中有纯恶作,在同时应用中,于容器不触有不触恶作,于摇动有土喇吒亚,于从处移动有巴拉基咖,应知可依藏宝瓮所说之方式理解,故未说。其中,处之区分有五种,此处因可压入而沉下,故与下方一起成六种,这是它们之差别。

§99

99.Tattha jātakapupphesūti tasmiṃ jale ruḷhesu uppalādikusumesu, niddhāraṇe bhummaṃ. Yena pupphenāti niddhāritabbaṃ. Chindatoti ettha vattamānakālavasena atthaṃ aggahetvā ‘‘chinnavato’’ti bhūtavasena attho gahetabbo. Evaṃ aggahite antimassa payogassa yāva anuparamo, thullaccayārahattā pārājikavacanassa vatthuvirodhitāya ca imasseva pacchimakusumassa kantanakāle pupphanāḷapasse tacamattepi acchinne pārājikaṃ natthīti dassetuṃ ‘‘ekanāḷa…pe… parirakkhatī’’ti ettheva anantare vuccamānanayassa viruddhattā ca imaṃ vinicchayaṃ dassetuṃ likhitassa ‘‘yasmiṃ pupphe vatthu pūrati, tasmiṃ chinnamatte pārājika’’nti (pārā. aṭṭha. 1.98) aṭṭhakathāvacanassa viruddhattā ca vattamānakālamagahetvā bhūtakālasseva gahetabbattā ‘‘kadā devadatta āgatosī’’ti pañhassa ‘‘esohamāgacchāmi, āgacchantaṃ mā maṃ vijjhā’’ti uttare viya vattamānasamīpe vattamānevāti bhūte vattamānabyapadesato vuttanti daṭṭhabbaṃ.

其中,「于生长之花」者,于彼水中生长之睡莲等花,于取出,地面。「以何花」者,应取出者。「切断」者,此处不依现在时态取义,应依过去时态「已切断者」取义。如是不取时,最后应用直至不停止,因应土喇吒亚而巴拉基咖之语与事相违,且为显示即使在此最后之花切断时,花茎旁边仅皮未切断亦无巴拉基咖,因与此处紧接着所说「一茎……乃至……守护」之方式相违,且为显示此决断,因所写「于何花事圆满,于彼切断时巴拉基咖」之注疏语相违,故不取现在时态,应唯取过去时态,如「何时迭瓦达德来了」之问,「我正来,来时勿射我」之答,现在时近于现在时,即从过去以现在时表示而说,应如是见。

§100

100.‘‘Uppalajātiyā’’ti iminā ‘‘padumajātiyā’’ti byatirekato vuttattā ‘‘padumajātikānaṃ pana daṇḍe chinne abbhantare suttaṃ acchinnampi rakkhatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.98) aṭṭhakathānayo saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ. Ekanāḷassa vā passeti ‘‘nāḷassa ekapasse’’ti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tatoti nāḷato.

「睡莲种」者,以此,因与「莲花种」分别而说,应知「然莲花种之茎切断时,内部之线虽未切断亦守护」之注疏方式已摄入。「一茎之或边」者,应知于应说「茎之一边」处,为偈颂结合之便而说。「彼处」者,从茎。

§101

101. Bhārabaddhakusumesu vinicchayassa vakkhamānattā chinditvā ṭhapitesūti abaddhakusumavasena gahetabbaṃ. Pubbe vuttanayenāti tatrajātakakusumesu vuttavinicchayānusārena. ‘‘Yena pupphena pūrati, tasmiṃ chinnamatte’’ti avatvā gahitamatte pārājikanti yojanā cettha viseso.

因将说负担所系之花之决断,「切断后置放」者,应依未系之花方式取。「依前所说方式」者,依彼处生长之花所说决断之随顺。此处不说「以何花圆满,于彼切断时」,而说「于取时巴拉基咖」,是连接,此处是差别。

§102

102. Bhāraṃ katvā baddhāni bhārabaddhānīti majjhapadalopīsamāso. Pupphānīti pādagghanakāni uppalādikusumāni. Chasvākāresūti udake osīdāpetuṃ sakkuṇeyyattā adhodisāya saha catasso disā, uddhanti imāsu chasu disāsu, niddhāraṇe bhummaṃ. Kenaci ākārenāti niddhāretabbadassanaṃ. Ṭhānācāvanassa sādhakatamattā karaṇeyeva karaṇavacanaṃ. Nassatīti pādagghanakapupphānaṃ ṭhānācāvanena pārājikamāpajjitvā lokiyalokuttarānaṃ anavasesaguṇānaṃ patiṭṭhānabhūtaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāsetvā sayaṃ guṇamaraṇena mīyatīti attho.

「作负担而系者为负担所系」者,中间词省略之复合词。「花」者,足踝深之睡莲等花。「于六方向」者,因可使沉入水中,故与下方一起四方,上方,于此六方,于取出,地面。「以任何方向」者,应取出之显示。因仅是从处移动之成就,故工具即工具语。「败坏」者,以足踝深之花从处移动而犯巴拉基咖后,灭除世间出世间一切功德之依处之巴帝摩卡律仪戒,自己以功德死亡而死,是义。

§103

103.Pupphānaṃ kalāpanti pādagghanakauppalādikusumakalāpaṃ. Udakaṃ cāletvāti yathā vīci uṭṭhāti, tathā cāletvā. Pupphaṭṭhānāti pupphānaṃ ṭhitaṭṭhānā. Cāvetīti kalāpaṃ kesaggamattampi apaneti. ‘‘Pupphaṃ ṭhānā cāvetī’’ti katthaci potthakesu pāṭho dissati. Pupphakalāpasseva gahitattā purimoyeva gahetabbo.

「花之束」者,足踝深睡莲等花束。「摇动水」者,如波浪生起,如是摇动。「花处」者,从花之住立处。「移动」者,使花束离开乃至发尖许。「使花从处移动」之读法于某些本子中可见。因已取花束本身,故应取前者。

§104

104.‘‘Ettha gataṃ gahessāmī’’ti saha pāṭhasesena yojanā. Parikappetīti ‘‘ettha gataṃ gahessāmī’’ti ṭhānaṃ paricchinditvā takketi. Rakkhatīti ṭhānācāvanepi sati so parikappo pārājikāpattito taṃ bhikkhuṃ rakkhati. Gataṭṭhānāti pupphakalāpena gataṃ sampattañca taṃ ṭhānañcāti viggaho. ‘‘Uddharanto’’ti etena ‘‘pupphānaṃ kalāpa’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Kataṭṭhānā’’tipi pāṭho, katā pupphānaṃ ṭhānā uddharantoti sambandho. Udakaṃ cāletvā vīciyo uṭṭhāpetvā vīcippahārena udakapiṭṭhena parikappitaṭṭhānaṃ sampattaṃ pupphakalāpaṃ ṭhitaṭṭhānā uddharanto kesaggamattampi ṭhānā cāventoti attho. ‘‘Ṭhānā’’ti idaṃ ‘‘bhaṭṭho’’ti iminā sambandhanīyaṃ. Bhaṭṭho nāma pavuccatīti attanā samādāya rakkhiyamānā pātimokkhasaṃvarasīlasaṅkhātasabbaguṇaratanaṅkurābhinibbattaṭṭhānā patito nāma hotīti pavuccati.

「在此处去到者,我将取」,应与剩余文句连接。「思量」者,确定「我将取在此处去到者」之处所而思考。「守护」者,即使从处所移动,彼思量仍守护彼比库免于巴拉基咖罪。「去到之处」者,应分析为:以花束去到、到达,及彼处所。「拔起者」,应以此与「花之束」连接。亦有读本作「作处」,连接为:拔起已作花之处所者。搅动水而生起波浪,以波浪击打,从水面到达思量之处所的花束,从停住之处拔起,即使发端之量亦从处所移动之义。「从处所」,此应与「堕落」连接。「堕落者名为」之义为:从自己受持守护的、名为巴帝摩卡律仪戒的一切功德宝芽生起之处堕落,名为堕落者。

§105

105.Jalato accuggatassāti ettha ‘‘pupphassā’’ti sāmatthiyā labbhati. Jalapiṭṭhito accuggatassa pupphassa sakalajalaṃ ṭhānaṃ, kaddamapiṭṭhito paṭṭhāya udakapiṭṭhipariyantaṃ pupphadaṇḍena pharitvā ṭhitaṃ sabbamudakaṃ ṭhānanti vuttaṃ hoti. Uppāṭetvāti pupphaggaṃ ākaḍḍhitvā uppīḷetvā. Tatoti tasmā pupphaṭṭhānabhūtasakalajalarāsito. Ujunti ujuṃ katvā. Uddharatoti uppāṭentassa.

「从水跃出者」,此处以「花之」之义理可得。从水面跃出之花的全部水为处所,从泥面开始至水面边际,以花茎遍满而住的一切水为处所,如是所说。「拔起」者,牵引花顶而压取。「从彼」者,从彼作为花之处所的全部水聚。「直」者,作为直。「拔起者」,拔起者之。

§106

106.Nāḷanteti uppāṭitapupphanāḷassa mūlakoṭiyā. Jalatoti udakapiṭṭhito. Muttamatte kesaggamattaṃ dūraṃ katvāti pāṭhasesayojanā kātabbā. ‘‘Jalato’’ti paṭhamatatiyapādesu dvikkhattuṃ vacanaṃ atthāvisesepi padāvuttialaṅkāre aḍḍhayamakavasena vuttattā punaruttidoso na hotīti veditabbaṃ. ‘‘Muttamatte, amutte’’ti ca sambandhitabbaṃ, atthānaṃ vā visesato ubhayattha vuttanti veditabbaṃ. Tasmiṃ nāḷanteti sambandho.

「茎端」者,已拔起花茎之根端。「从水」者,从水面。应作剩余文句连接为:远离发端之量。「从水」,在第一、第三句中二次言说,虽义无差别,然因以词之重复庄严、半重复而说,应知无重复之过失。应连接「发端之量」与「未离」,或应知义之差别于两处说。「在彼茎端」为连接。

§107

107.Tassa nāmetvā uppāṭitassa. Saha gacchena uppāṭitassāpi ayameva vinicchayo. Idha pana sabbapupphapaṇṇanāḷāni mūlato pabhuti paṭhamaṃ ṭhitaṭṭhānato apanāmanavasena ṭhānācāvanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ pupphādīni uppāṭentassa bhūtagāmavikopanāpattiyā ṭhāne sahapayogadukkaṭaṃ hotīti veditabbaṃ.

「彼」者,已拔起者之。与茎一起拔起者亦此决断。然此处应知一切花叶茎从根开始,以从最初停住之处移开之方式为从处所移动。如是拔起花等者,应知在破坏植物村罪之处所有俱生恶作。

§108-9

108-9. Baḷisādimacchaggahaṇopakaraṇānaṃ vacanato, jale ṭhitamatamacchānaṃ vinicchayassa ca vakkhamānattā maccheti jīvamānakamacchānaṃ gahaṇaṃ. Upalakkhaṇavasena vā avuttasamuccayattha vā-saddena vā khipakādīni macchavadhopakaraṇāni vuttānevāti daṭṭhabbaṃ. Vatthūti pādo. Tasmiṃ macche. Uddhaṭoyeva uddhaṭamatto, maccho, tasmiṃ. Jalāti udakato kesaggamattampi apanetvā ukkhittamatteti vuttaṃ hoti.

从钩等鱼捕捉器具之言说,及因将说住于水中死鱼之决断,「鱼」者,活鱼之捕捉。或以标示,或以未说之总集义之「或」字,应见已说投掷器等鱼杀害器具。「足」者,脚。「在彼鱼」。「拔起者即拔起量」,鱼,在彼。「从水」者,从水即使发端之量亦移开而举起之量,如是所说。

§110

110. Pupphānaṃ viya macchānampi ṭhitaṭṭhānameva ṭhānanti aggahetvā sakalajalaṃ ṭhānaṃ katvā kasmā vuttanti āha ‘‘ṭhānaṃ salilajānaṃ hī’’tiādi. Salile jātā salilajā, iti pakaraṇato macchāyeva vuccanti. Atthappakaraṇasaddantarasannidhānādīhi saddā visesatthaṃ vadantīti. Hīti pasiddhiyaṃ. Kevalanti avadhāraṇe, jalamevāti vuttaṃ hoti. Iminā bahiudakaṃ nivattitaṃ hoti. Sakalaṃ jalameva ṭhānaṃ yasmā, tasmā salilaṭṭhaṃ jalā vimocento pārājiko hotīti hetuhetumantabhāvena yojanā veditabbā. Āpannaṃ parājetīti pārājikā, āpatti, sā etassa atthīti pārājiko, puggalo.

如花之处所,鱼之停住处所亦为处所,不如是取而作全部水为处所,为何如是说?故说「水生者之处所确实」等。「在水中生者为水生」,如是从文脉唯说鱼。以义之文脉、词之其他邻近等,诸词说差别义。「确实」者,于显明。「唯」者,于限定,说唯水。以此排除外水。因全部水即为处所,故从水处从水解脱者为巴拉基咖,应知以因与有因之关系连接。「已得罪者,他胜」,为巴拉基咖,罪,彼有此,为巴拉基咖,人。

§111

111.Nīraṃ udakaṃ. Vārimhi jale jāto vārijo, iti pakaraṇato macchova gayhati. Eteneva ākāse uppatitamaccho , gocaratthāya ca thalamuggatakummādayo upalakkhitāti veditabbaṃ. Tesaṃ gahaṇe vinicchayo ākāsaṭṭhathalaṭṭhakathāya vuttanayena veditabbo. Bhaṇḍagghena viniddiseti dukkaṭādivatthuno bhaṇḍassa agghavasena dukkaṭathullaccayapārājikāpattiyo vadeyyāti attho.

「尼朗」者,水也。「瓦利姆希」者,于水中;「瓦利乔」者,于水中生者,依此文脉,仅取鱼也。由此应知,亦摄取跃于空中之鱼,以及为觅食而登陆之龟等。对彼等之取,其判定应依空中、陆地之注疏所说之方式而知。「以物价判定」者,依所盗物之价值而判定恶作、土喇吒亚、巴拉基咖诸罪,此为其义。

§112

112.Taḷāketi sarasmiṃ, iminā ca vāpipokkharaṇisobbhādijalāsayā saṅgayhanti. Nadiyāti ninnagāya, iminā ca kandarādayo saṅgayhanti. Ninneti āvāṭe. Macchavisaṃ nāmāti ettha nāma-saddo saññāyaṃ. Macchavisanāmakaṃ madanaphalādikaṃ daṭṭhabbaṃ. Gateti visapakkhipake macchaghātake gate.

「德喇盖帝」者,于池中;由此亦摄取池塘、莲池、水井等诸水处。「那帝亚帝」者,于流下者;由此亦摄取山谷等。「尼恩内帝」者,于坑中。「玛吒维桑那玛帝」者,此中「那玛」一词表示名称。应见「名为鱼毒」者,乃醉鱼果等。「咖帝帝」者,于投毒之杀鱼者去时。

§114

114.Sāmikesūti visaṃ yojetvā gatesu macchasāmikesu. Āharantesūti āharāpentesu. Bhaṇḍadeyyanti bhaṇḍañca taṃ deyyañcāti viggaho, attanā gahitavatthuṃ vā tadagghanakaṃ vā bhaṇḍaṃ dātabbanti attho.

「萨米盖苏帝」者,于投毒而去之鱼主们。「阿哈朗帝苏帝」者,于令取来者。「邦达迭亚帝」者,分析为「物与应给」,义为应给自己所取之物,或其价值之物。

§115

115.Maccheti matamacche. Seseti namatamacche.

「玛吒帝」者,死鱼。「谢萨帝」者,未死之鱼。

§116

116.Amatesu gahitesūti pakaraṇato labbhati, nimittatthe cetaṃ bhummaṃ. Anāpattiṃ vadantīti adinnādānāpattiyā anāpattiṃ vadanti, māraṇappattiyā pācittiyaṃ hoteva. Ayañca vinicchayo arakkhitaagopitesu assāmikataḷākādīsu veditabbo.

「阿玛帝苏咖希帝苏帝」者,依文脉得知,此为处格,表示对象。「阿那巴帝姆瓦丹帝帝」者,说不与取罪无罪,但杀生罪则有巴吉帝亚。此判定应知于无守护、无隐藏、无主之池等。

Udakaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 水注疏之阐释。

§117

117.Nāvanti ettha ‘‘nāvā nāma yāya taratī’’ti (pārā. 99) vacanato jalatāraṇārahaṃ antamaso ekampi vahantaṃ rajanadoṇiveṇukalāpādikaṃ veditabbaṃ. Nāvaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ yaṃ kiñci indriyabaddhaṃ vā anindriyabaddhaṃ vā. ‘‘Thenetvā gaṇhissāmī’’ti iminā ‘‘theyyacittassā’’ti imamatthaṃ viññāpeti. Pāduddhāreti dutiyapariyesanādiatthaṃ gacchantassa pade pade. Dosāti dukkaṭāpattiyo. Vuttāti ‘‘nāvaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī’ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 99) padabhājaniyaṃ bhagavatā vuttā, iminā pubbapayogasahapayogadukkaṭāni, phandāpane thullaccayaṃ, ṭhānācāvane pārājikañca upalakkhaṇavasena dassitanti veditabbaṃ.

「那瓦帝」者,此中依「『船』者,名为以之渡者」之语,应知乃至能渡水者,乃至载一人之洗衣桶、竹筏等。「那瓦塔姆那玛邦当」者,名为船上之物,任何系于根门或不系于根门者。「『盗而取之』帝伊米那」者,以此显示「以盗心」之此义。「巴杜达拉帝」者,为第二次寻求等而去者,于每一步。「多萨帝」者,恶作罪。「武塔帝」者,世尊所说「以盗心欲取船上之物而第二次寻求或行,犯恶作罪」之逐句分析,由此应知,以标示方式显示了前方便、俱方便之恶作,动摇时之土喇吒亚,离处时之巴拉基咖。

§118

118.Caṇḍasoteti vegena gacchante udakappavāhe, ‘‘caṇḍasote’’ti iminā bandhanaṃ vinā sabhāvena aṭṭhitabhāvassa sūcanato ‘‘bandhanameva ṭhāna’’nti vuttaṭṭhānaparicchedassa kāraṇaṃ dassitanti veditabbaṃ. Yasmā caṇḍasote baddhā, tasmā bandhanamekameva ṭhānaṃ matanti vuttaṃ hoti. Tasminti bandhane. Dhīrā vinayadharā.

「激流」者,指迅速流动的水流。以「激流」一词,显示了无需系缚即能自然停住之不可能性,故说明了「唯系缚是住处」此所说住处限定之理由,应当了知。因为系于激流中,故说「唯系缚一处为住处」之义。「因此」者,在系缚处。「智者」者,持律者。

§119-120

119-120.‘‘Niccale udake nāva-mabandhanamavaṭṭhita’’nti iminā chadhā ṭhānaparicchedassa labbhamānatte kāraṇaṃ dasseti. Nāvaṃ kaḍḍhato tassa pārājikanti sambandho. Punapi kiṃ karontoti āha ‘‘ekenantena samphuṭṭha’’ntiādi. Taṃ nāvaṃ atikkāmayatoti sambandho. Etthāpi ‘‘kaḍḍhitavato atikkamitavato’’ti bhūtavasena attho yojetabbo. Yamettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva.

以「在静止水中,船无系缚而停住」一句,显示了六种住处限定之可得性的理由。「拖拉船者,彼巴拉基咖」,此为关联。又问「做何事」,故说「以一端触及」等。「令彼船越过」,此为关联。此处亦应以「已拖拉者、已令越过者」之过去式义理来连结。此中应说之义,即下文所说之方法。

§121

121. Evaṃ catupassākaḍḍhane vinicchayaṃ dassetvā idāni uddhaṃ, adho ca ukkhipanaosīdāpanesu vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘tathā’’tiādi. Tathāti ‘‘tassa pārājika’’nti ākaḍḍhati. Kasmiṃ kāleti āha ‘‘uddhaṃ kesaggamattampī’’tiādi. Adhonāvātalanti nāvātalassa adho adhonāvātalaṃ, tasmiṃ uddhaṃ kesaggamattampi udakamhā vimociteti iminā sambandho. Tena phuṭṭhaṃ kesaggamattampi mukhavaṭṭiyā vimociteti yojanā. Tenāti adhonāvātalena phuṭṭhe udake mukhavaṭṭiyā karaṇabhūtāya kesaggamattampi vimociteti gahetabbaṃ.

如是显示了四方拖拉之判定后,今为显示向上、向下之提起与沉没之判定,故说「如是」等。「如是」者,「彼巴拉基咖」,即拖拉。「何时」,故说「向上乃至发端量」等。「船底之下」者,船底之下为船底之下,在其中向上乃至发端量从水中脱离,以此为关联。「被彼所触之发端量从口缘脱离」,此为连结。「以彼」者,应取为「在被船底之下所触之水中,以作为工具之口缘,乃至发端量脱离」之义。

§122

122. Tīre bandhitvā pana niccale jale ṭhapitā yā nāvā, tassā nāvāya ṭhānaṃ bandhanañca ṭhitokāso cāti dvidhā matanti yojanā.

「然而系于岸边、置于静止水中之船,彼船之住处,系缚与停住之处所二者为住处」,此为连结。

§123

123.Pubbaṃ paṭhamaṃ bandhanassa vimocane thullaccayaṃ hotīti yojanā. Kenacupāyenāti ‘‘purato pacchato vāpī’’tiādikkamena yathāvuttopāyachakkesu yena kenaci upāyenāti attho. Ṭhānā cāveti nāvaṃ.

「首先,最初在系缚之解除时,有土喇吒亚」,此为连结。「以某种方法」者,「或从前或从后」等所说之方法六种中,以任何一种方法之义。「令离住处」者,船。

§124

124.Paṭhamaṃ ṭhānā cāvetvāti ‘‘purato pacchato vā’’tiādinā yathāvuttesu chasu ākāresu aññatarena ākārena nāvaṃ ṭhapitaṭṭhānato paṭhamaṃ cāvetvā. Eseva ca nayoti nāvāya paṭhamaṃ ṭhitaṭṭhānato cāvane thullaccayaṃ, pacchā bandhanamocane pārājikanti eseva nayo netabboti attho. Ettha ca ‘‘tīre bandhitvā niccale udake ṭhapitanāvāya bandhanañca ṭhitokāso cāti dve ṭhānāni, taṃ paṭhamaṃ bandhanā moceti, thullaccayaṃ. Pacchā channaṃ ākārānaṃ aññatarena ṭhānā cāveti, pārājikaṃ. Paṭhamaṃ ṭhānā cāvetvā pacchā bandhanamocanepi eseva nayo’’ti (pārā. 99) aṭṭhakathāyaṃ vuttavinicchayo saṅgahito. Āmasanaphandāpanesu dukkaṭathullaccayāni heṭṭhā kumbhiyaṃ vuttanayeneva ñātuṃ sakkuṇeyyattā na vuttānīti veditabbaṃ. Evamuparipi.

「最初令离住处」者,以「或从前或从后」等所说之六种方式中某一方式,最初令船从停住之处所移离。「此即方法」者,船最初从停住之处所移离时有土喇吒亚,其后解除系缚时巴拉基咖,此即应取之方法之义。此中,「系于岸边、置于静止水中之船,系缚与停住之处所二者为住处。彼最初从系缚解除,土喇吒亚。其后以六种方式之某一种令离住处,巴拉基咖。最初令离住处后,其后解除系缚时,亦此即方法」,注疏中所说之判定被摄集。触摸与摇动时之恶作与土喇吒亚,因能以下文瓶中所说之方法了知,故未说,应当了知。以下亦如是。

§125

125.Ussāretvāti udakato thalaṃ āropetvā. Nikujjitvāti adhomukhaṃ katvā. Thale ṭhapitāya nāvāya mukhavaṭṭiyā phuṭṭhokāso eva ṭhānanti yojanā. Hīti viseso, tena jalaṭṭhato thalaṭṭhāya nāvāya vuttaṃ visesaṃ joteti.

「拉上」者,从水中拉上陆地。「倒覆」者,使其口朝下。对于置于陆地上的船,仅口部边缘所触之处即为处所,此为连结。「此」者,特别之词,以此显示从水中处所至陆地处所之船所说之特别。

§126

126. Ettha adho osīdāpanassa alabbhamānatāya taṃ vinā itaresaṃ pañcannaṃ ākārānaṃ vasena ṭhānācāvanaṃ dassetumāha ‘‘ñeyyo’’tiādi. Yato kutocīti tiriyaṃ catassannaṃ, uparidisāya ca vasena yaṃ kiñci disābhimukhaṃ kesaggamattampi atikkamento.

此中,因向下沉没不可得,故除此之外,为显示以其余五种行相之离处,说「应知」等。「从任何方向」者,横向四方,以及向上方,朝向任何方向,超越乃至发尖许。

§127

127.Ukkujjitāyapīti uddhaṃmukhaṃ ṭhapitāyapi. Ghaṭikānanti dārukhaṇḍānaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘ñeyyo ṭhānaparicchedo’’tiādinā vuttanayaṃ atidisati. So pana ukkujjitvā bhūmiyaṃ ṭhapitanāvāya yujjati. Ghaṭikānaṃ upari ṭhapitāya pana nāgadantesu ṭhapitakunte vuttavinicchayo yujjati.

「即使正立」者,即使置为口朝上。「木块」者,木片。「如是」者,以此指示「应知处所之限定」等所说之方式。然而彼适用于正立置于地上之船。但对于置于木块上者,则适用于象牙中所说置于瓮之判定。

§128

128.‘‘Theyyā’’ti idaṃ ‘‘pājentassā’’ti visesanaṃ. Tittheti titthāsannajale. Arittenāti kenipātena. Phiyenāti pājanaphalakena. Pājentassāti pesentassa. ‘‘Taṃ pājetī’’tipi pāṭho dissati, taṃ nāvaṃ yo pājeti, tassa parājayoti attho.

「盗」者,此为「使行」之限定词。「渡口」者,渡口附近之水中。「以桨」者,以划桨。「以舵」者,以行船之板。「使行者」者,使去者。亦见「使彼行」之读法,使彼船行者,彼有巴拉基咖,此为义。

§129-30

129-30.Chattanti ātapavāraṇaṃ. Paṇāmetvāti yathā vātaṃ gaṇhāti, tathā paṇāmetvā. Ussāpetvāva cīvaranti cīvaraṃ uddhaṃ uccāretvā vā. Gāthāchandavasena ‘va’iti rassattaṃ. Laṅkārasadisanti pasāritapaṭasarikkhakaṃ. Samīraṇanti mālutaṃ. Na doso tassa vijjatīti idaṃ vātassa avijjamānakkhaṇe evaṃ karoto pacchā āgatena vātena nītanāvāya vasena vuttaṃ. Vāyamāne pana vāte evaṃ karontassa āpattiyevāti daṭṭhabbaṃ.

「伞」者,遮蔽日光者。「转向」者,转向使其如何捕捉风。「或举起衣」者,或将衣举向上方。依偈颂韵律,「或」为短音。「如兰咖拉」者,如展开之布。「风」者,气流。「彼无罪」者,此是就于风不存在之时如此作,后来到来之风所带去之船而说。但应知,当风吹动时如此作者,有罪。

§131-2

131-2. Sayameva upāgatanti sambandho. Gāmasamīpe titthaṃ gāmatitthaṃ. Tanti nāvaṃ. Ṭhānāti chattena vā cīvarena vā gahitavātena gantvā gāmatitthe ṭhitaṭṭhānā. Acālentoti phandāpanampi akaronto, iminā thullaccayassāpi abhāvaṃ dasseti. ‘‘Acāvento’’tipi pāṭho, ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi anapanentoti attho, iminā pārājikābhāvaṃ dasseti. Kiṇitvāti mūlena vikkiṇitvā. Sayameva ca gacchantinti ettha ca-kāro vattabbantarasamuccaye. Tathā paṇāmitachattena vā ussāpitacīvarena vā gahitavātena attanā gacchantiṃ. Ṭhānā cāvetīti attanā icchitadisābhimukhaṃ katvā pājanavasena gamanaṭṭhānā cāveti.

「自己来到」者,连结。「村附近之渡口」者,村渡口。「彼」者,船。「从处所」者,从以伞或以衣捕捉之风而去,停于村渡口之处所。「不动」者,连摇动亦不作,以此显示亦无土喇吒亚。亦有「不离」之读法,从停住处所乃至发尖许亦不移动,此为义,以此显示无巴拉基咖。「买」者,以价值出售。「且自己去」者,此中「且」字为应说事项之合集。如是以转向之伞或以举起之衣所捕捉之风,自己去之。「从处所离」者,使其朝向自己所欲之方向,以行船方式从行去之处所离。

Nāvaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 船注疏之阐释。

§133-4

133-4. Yanti etenāti yānaṃ. Ramayatīti ratho. Vahati, vuyhati, vahanti etenāti vā vayhaṃ. ‘‘Upari maṇḍapasadisaṃ padaracchannaṃ, sabbapāliguṇṭhimaṃ vā chādetvā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.100) aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena kataṃ sakaṭaṃ vayhaṃ nāma. Sandamānikāti ‘‘ubhosu passesu suvaṇṇarajatādimayā gopānasiyo datvā garuḷapakkhakanayena katā sandamānikā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.100) aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena katayānaviseso. Ṭhānā cāvanayogasminti ṭhānā cāvanappayoge.

「以此而去」者,名为「乘具」。「令欢喜」者,名为「车」。「运载」、「被运」、或「以此运载」者,名为「载具」。依注疏中所说「上方如楼阁,有足遮覆,或以一切栏杆围绕而覆盖」之方式所造之牛车,名为「载具」。「桑达玛尼咖」者,依注疏中所说「于两侧置金银等所成之护栏,依金翅鸟翼之方式所造之桑达玛尼咖」之方式所造之乘具之特种。「从处所移动之运用」者,从处所移动之应用。

§135-6

135-6. Dasaṭṭhānācāvanavasena pārājikaṃ vadantehi paṭhamaṃ ṭhānabhedassa ñātabbattā taṃ dassetvā āpattibhedaṃ dassetumāha ‘‘yānassa dukayuttassā’’tiādi. Dukayuttassāti dukaṃ goyugaṃ yuttassa yassāti, yutte yasminti vā viggaho. Dasa ṭhānānīti dvinnaṃ goṇānaṃ aṭṭha pādā, dve ca cakkānīti etesaṃ dasannaṃ patiṭṭhitaṭṭhānānaṃ vasena dasa ṭhānāni vadeyyāti attho. Eteneva nayena catuyuttādiyāne aṭṭhārasāti ṭhānabhedassa nayo dassito hoti. Yānaṃ pājayatoti sakaṭādiyānaṃ pesayato. ‘‘Dhureti yugāsanne’’ti aṭṭhakathāya gaṇṭhipade vuttaṃ. Rathīsāya yugena saddhiṃ bandhanaṭṭhānāsanneti vuttaṃ hoti. ‘‘Dhura’’nti ca yugasseva nāmaṃ. ‘‘Dhuraṃ chaḍḍetvā, dhuraṃ āropetvā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.100) aṭṭhakathāvacanato taṃsahacariyāya sambandhanaṭṭhānampi dhuraṃ nāma. Idha pana gaṅgā-saddo viya gaṅgāsamīpe dhurasamīpe pājakassa nisajjārahaṭṭhāne dhurassa vattamānatā labbhati.

以十处所移动而说巴拉基咖者,为令首先了知处所之差别,故示彼后示罪之差别,说「轭二牛之乘具」等。「轭二牛者」,即「轭二牛之牛轭者」,或「于所轭者」之分析。「十处所」者,二牛之八足与二轮,依此十个立足处所而说十处所之义。以此同样方式,于轭四牛等之乘具,示十八等处所差别之方式。「令乘具行」者,令牛车等乘具行进者。注疏之根本文句中说「『杜勒』者,轭之近处」。即说与车辕、轭一起之系缚处所之近处。「杜勒」者,即轭之名称。从注疏之语「舍弃杜勒」、「安置杜勒」,以其相伴性,系缚处所亦名「杜勒」。然于此处,如恒河一词,于恒河近处,于杜勒近处,驱使者之坐卧适当处所,得有杜勒之存在。于牛足举起时,对彼有土喇吒亚之结合。此依牛之非逆时而说。为显示逆时所生之差别,以「然土喇吒亚」中之「然」字,注疏中所说「然若牛知『此非我等之主人』而舍弃杜勒,拖拉而住或挣扎,暂且守护。再令牛正直前进,安置杜勒,坚固系轭,以刺穿而驱使者,依所说方式,以彼等足之举起有土喇吒亚」之差别,应见为所摄取。「然于轮」者,于此以增加之「然」字,「即使于泥泞道路,一轮着于泥中,牛转动第二轮而使行进,然因一轮住立,暂且无运载。然再令牛正直前进而驱使者,于住立之轮超越发尖许所触之处所时,为巴拉基咖」,注疏中所说之差别应见为已显示。

Goṇānaṃ pāduddhāre tassa thullaccayaṃ viniddiseti yojanā. Idañca goṇānaṃ avilomakālaṃ sandhāya vuttaṃ. Vilomakāle sambhavantaṃ visesaṃ jotetuṃ ‘‘thullaccayaṃ tu’’ iccatra tu-saddena aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sace pana goṇā ‘nāyaṃ amhākaṃ sāmiko’ti ñatvā dhuraṃ chaḍḍetvā ākaḍḍhantā tiṭṭhanti vā phandanti vā, rakkhati tāva. Goṇe puna ujukaṃ paṭipādetvā dhuraṃ āropetvā daḷhaṃ yojetvā pācanena vijjhitvā pājentassa vuttanayeneva tesaṃ pāduddhārena thullaccaya’’nti vuttaviseso saṅgahitoti daṭṭhabbo. Cakkānaṃ hīti ettha adhikena hi-saddena ‘‘sacepi sakaddame magge ekaṃ cakkaṃ kaddame laggaṃ hoti, dutiyaṃ cakkaṃ goṇā parivattentā pavattenti, ekassa pana ṭhitattā na tāva avahāro hoti. Goṇe pana puna ujukaṃ paṭipādetvā pājentassa ṭhitacakke kesaggamattaṃ phuṭṭhokāsaṃ atikkante pārājika’’nti (pārā. aṭṭha. 1.100) aṭṭhakathāyaṃ vuttaviseso dassito hotīti daṭṭhabbaṃ.

至此已示轭乘具之判定,今为示非轭乘具之判定,说「非轭者」等。以杜勒支撑而住立之彼非轭乘具,依支撑轮之故,仅有三处所之结合。其中「非轭者」,即非以牛所轭者。「以杜勒」者,依如所说方式,以杜勒系轭处所之近处,即说以牛车之前端。「支撑者」,于牛车前端支撑物之上住立者。「支撑杜勒」者,支撑物。为支撑牛车之后部而给予之二杖,名为「后支撑物」;为前部而给予者之支撑物,名为「前支撑物」,此为支撑物之差别。于此意指前支撑物。「依支撑轮之故仅有三处所」者,此依下文非适当之支撑物而说,然依适当者,应说「四」。

§137-9

137-9. Ettāvatā yuttayānavinicchayaṃ dassetvā idāni ayuttayānavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ayuttakassā’’tiādi. Dhurena upatthambhaniyaṃ ṭhitassa tassa ayuttakassāpi ca yānakassa upatthambhanicakkakānaṃ vasena tīṇeva ṭhānāni bhavantīti yojanā. Tattha ayuttakassāti goṇehi ayuttakassa. Dhurenāti yathāvuttanayena dhurayuttaṭṭhānasamīpadesena, sakaṭasīsenāti vuttaṃ hoti. Upatthambhaniyanti sakaṭasīsopatthambhaniyā upari ṭhitassa. Upatthambhayati dhuranti upatthambhanī. Sakaṭassa pacchimabhāgopatthambhanatthaṃ dīyamānaṃ daṇḍadvayaṃ pacchimopatthambhanī nāma, purimabhāgassa dīyamānassa upatthambhanī purimopatthambhanī nāmāti ayamupatthambhanīnaṃ viseso. Idha purimopatthambhanī adhippetā. ‘‘Upatthambhanicakkakānaṃ vasena tīṇeva ṭhānānī’’ti idaṃ heṭṭhā akappakatāya upatthambhaniyā vasena vuttaṃ, kappakatāya pana vasena ‘‘cattārī’’ti vattabbaṃ.

「如是」者,以此引「处所仅三」,依二木轮而有三处所之义。以「木」之复数指示,应知摄取成堆之木、一木或木板。以「于地上亦仅以杜勒,如是置放者」,超示仅三处所。于此依杜勒轮之立足处所而有三处所。于此「置于上方者」之「与」字,亦可与「置于地上者」结合而作总集。其中以增加语之「与」字,注疏中「然非轭者,前以一支撑物,后以二支撑物支撑而置放者,依三支撑物与轮而有五处所。若前方支撑物于下部为适当者,有六处所」所说之判定,摄取之。

‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘ṭhānāni tīṇevā’’ti ākaḍḍhati, dārucakkadvayavasena tīṇi ṭhānānīti attho. ‘‘Dārūna’’nti iminā bahuvacananiddesena rāsikatadārūnaṃ dārukassa ekassāpi phalakassāpi gahaṇaṃ veditabbaṃ. ‘‘Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa cā’’ti iminā tīṇiyeva ṭhānānīti atidisati. Ettha dhuracakkānaṃ patiṭṭhitokāsavasena tīṇi ṭhānāni. Ettha ca upariṭṭhapitassa cāti ca-kāraṃ ‘‘bhūmiyaṃ ṭhapitassā’’ti etthāpi yojetvā samuccayaṃ kātuṃ sakkāti. Tattha adhikavacanena ca-kārena aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yaṃ pana ayuttakaṃ dhure ekāya, pacchato ca dvīhi upatthambhanīhi upatthambhetvā ṭhapitaṃ, tassa tiṇṇaṃ upatthambhanīnaṃ, cakkānañca vasena pañca ṭhānāni. Sace dhure upatthambhanī heṭṭhābhāge kappakatā hoti, cha ṭhānānī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.100) vuttavinicchayaṃ saṅgaṇhāti.

「向前或向后」者,于此「拖拉」为文句之余。以「或」字总集未说之「举起」。然向前拖拉而从处所移动者,或然向后拖拉而从处所移动者,或然举起而从处所移动者之结合。「三」者,此三者所取,「彼等」以能力而得,即说彼等三人。何时为何,说「然土喇吒亚……乃至……巴拉基咖」。「从处所移动」者,此亦应与「土喇吒亚」相连。因「然」字为显示差别而取,于有余处所移动之挣扎有土喇吒亚,然于无余处所移动而作时,应见为已说从处所移动之巴拉基咖。

Purato pacchato vāpīti ettha ‘‘kaḍḍhitvā’’ti pāṭhaseso. Api-saddena ‘‘ukkhipitvāpī’’ti avuttaṃ samuccinoti. Yo pana purato kaḍḍhitvā ṭhānā cāveti, yo vā pana pacchato kaḍḍhitvā ṭhānā cāveti, yo vā pana ukkhipitvā ṭhānā cāvetīti yojanā. Tiṇṇanti ime tayo gahitā, ‘‘tesa’’nti sāmatthiyā labbhati, tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānanti vuttaṃ hoti. Kadā kiṃ hotīti āha ‘‘thullaccayaṃ tu…pe… parājayo’’ti. ‘‘Ṭhānā cāve’’ti idaṃ ‘‘thullaccaya’’nti imināpi sambandhanīyaṃ. Tu-saddassa visesajotanatthaṃ upāttattā sāvasesaṭṭhānācāvane phandāpanathullaccayaṃ, niravasesaṭṭhānācāvane pana kate ṭhānācāvanapārājikā vuttā hotīti daṭṭhabbaṃ.

§140

140.Akkhānaṃ sīsakehīti akkhassa ubhayakoṭīhi. ‘‘Jātyākhyāyamekasmiṃ bahuvacanamaññatarāya’’miti vacanato ekasmiṃ atthe bahuvacanaṃ yujjati. ‘‘Ṭhitassā’’ti etassa visesanassa ‘‘yānassā’’ti visesitabbaṃ sāmatthiyā labbhati. ‘‘Ṭhānāni dve’’ti vuttattā yathā sakaṭadhuraṃ bhūmiṃ na phusati, evaṃ uccataresu dvīsu tulādidārūsu dve akkhasīse āropetvā ṭhapitaṃ yānameva gayhati.

「以车轴之头」者,以车轴之两端。依「对一义之称呼,复数与其他格之一者」之语法,于一义使用复数是适当的。「立着的」这个限定词,依文义应理解为限定「车」。因说「有二处」,如同车辕不触地,如是于较高的二根秤杆等木材上,将二车轴头架上而安置之车本身应取。

§141

141.Kaḍḍhantoti dvinnaṃ akkhasīsānaṃ ādhārabhūtesu dārūsu ghaṃsitvā ito cito ca kaḍḍhanto. Ukkhipantoti ujuṃ ṭhitaṭṭhānato uccārento. Phuṭṭhokāsaccayeti phuṭṭhokāsato kesaggamattātikkame. Aññassāti yathāvuttappakārato itarassa. Yassa kassaci rathādikassa yānassa.

「拖拉者」,于作为二车轴头之支撑的木材上摩擦而从此处拖拉至彼处。「举起者」,从直立之立处向上举起。「触处之超越」者,从触处超越发尖之量。「其他的」者,从如前所说之方式的其他。任何战车等之车。

§142

142.Akkhuddhīnanti catunnaṃ akkharuddhanakaāṇīnaṃ. Akkhassa ubhayakoṭīsu cakkāvuṇanaṭṭhānato anto dvīsu sakaṭabāhāsu akkharuddhanatthāya dve aṅguliyo viya ākoṭitā catasso āṇiyo akkhuddhi nāma. Dhurassāti dhurabandhanaṭṭhānāsannassa rathasīsaggassa. Taṃ yānaṃ. Vā-saddena passe vā gahetvā kaḍḍhanto, majjhe vā gahetvā ukkhipentoti kiriyantaraṃ vikappeti. Gahetvāti ettha ‘‘kaḍḍhanto’’ti pāṭhaseso. Ṭhānā cāvetīti uddhīsu gahetvā kaḍḍhanto attano disāya uddhiantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ itarena uddhipariyantena kesaggamattampi atikkāmeti.

「车轴钉」者,四根车轴固定钉。于车轴之两端,从车轮套入处之内侧,于二车辕上,为固定车轴之故,如同钉入二指,四根钉名为车轴钉。「辕的」者,近于辕系缚处之车前端。那是车。以「或」字,或于后面取而拖拉,或于中间取而举起,如是分别其他行为。于「取」此处,「拖拉」是文句之补充。「从处移动」者,取车轴钉而拖拉,以自己方向之车轴钉端所触之处,以另一车轴钉端之边际,超越发尖之量。

‘‘Uddhīsu vā’’ti sāsaṅkavacanena anuddhikayānassāpi vijjamānattaṃ sūcitaṃ hoti. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atha uddhikhāṇukā na honti, samameva bāhaṃ katvā majjhe vijjhitvā akkhasīsāni pavesitāni honti, taṃ heṭṭhimatalassa samantā sabbaṃ pathaviṃ phusitvā tiṭṭhati, tattha catūsu disāsu, uddhañca phuṭṭhaṭṭhānātikkamavasena pārājikaṃ veditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 1.100) vuttavinicchayañca byatirekavasena saṅgaṇhāti.

以「或于车轴钉」之存疑语句,亦指示无车轴钉之车的存在。于注疏中说:「若无车轴钉孔,将辕作成平整,于中间穿孔而插入车轴头,那下面的底板周围全部触地而立,于彼处,于四方向及向上,依触处超越之理,应知巴拉基咖」,此所说之判定亦以差别之理摄取。

§143

143.Nābhiyāti nābhimukhena. Ekameva siyā ṭhānanti ekaṃ nābhiyā phuṭṭhaṭṭhānameva ṭhānaṃ bhavatīti attho. ‘‘Ekamassa siyā ṭhāna’’nti potthakesu dissati, tato purimapāṭhova sundarataro. Paricchedopīti ettha pi-saddo visesatthajotako, paricchedo panāti attho. Pañcadhāti nābhiyā catupassapariyantaṃ, uddhañca pañcadhā, ṭhānācāvanākāro hotīti attho.

「以轮毂」者,以轮毂之口。「唯一处」者,唯一个以轮毂所触之处即是处,此为义。于诸写本中见「彼有一处」,从彼前句更为美妙。「区分亦」者,于此「亦」字显示特殊义,「区分则」是义。「五种」者,以轮毂四边之边际及向上,五种,从处移动之相,此为义。

§144

144.Ṭhānānidveti nemiyā, nābhiyā ca phuṭṭhaṭṭhānavasena dve ṭhānāni. Assāti cakkassa. Tesaṃ dvinnaṃ ṭhānānaṃ. Bhittiādiṃ apassāya ṭhapitacakkassāpi hi aṭṭhakathāyaṃ vutto ayampi vinicchayo vutto, yopi iminā ca pāṭhena dassito hoti.

「二处」者,依轮辋及轮毂所触处之理,二处。「有」者,车轮的。彼二处的。于注疏中,对不靠墙壁等而安置之车轮,亦说此判定,此亦以此句显示。

§145

145.Anārakkhanti sāmikena asaṃvihitārakkhaṃ. Adhodetvāti goṇe apesetvā. Vaṭṭati, pārājikaṃ na hotīti adhippāyo. Sāmike āharāpente pana bhaṇḍadeyyaṃ hoti.

「无守护」者,主人未设置守护。「驱下后」者,驱赶牛只后。允许,不成巴拉基咖,此为所指。然而,若主人令人取来,则成应偿还物。

Yānaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 车乘注疏之阐释。

§146

146. Bhāraṭṭhakathāya sīsakkhandhakaṭolambavasāti evaṃnāmakānaṃ sarīrāvayavānaṃ vasena bhāro catubbidho hoti. Tattha sīsabhārādīsu asammohatthaṃ sīsādīnaṃ paricchedo veditabbo – sīsassa tāva purimagale galavāṭako piṭṭhigale kesañci kesante āvaṭṭo hoti, galasseva ubhosu passesu kesañci kesāvaṭṭā oruyha jāyanti, ye ‘‘kaṇṇacūḷikā’’ti vuccanti, tesaṃ adhobhāgo cāti ayaṃ heṭṭhimaparicchedo, tato upari sīsaṃ, etthantare ṭhitabhāro sīsabhāro nāma.

在负荷的注释中,依头负荷、肩负荷、腰负荷、垂负荷这些名称的身体部分,负荷有四种。其中,为了不混淆头负荷等,应知头等的界限——首先,头的下界限是:前颈的喉结,后颈某些人在发际有旋,颈的两侧某些人的发旋下垂而生,称为「耳鬓」,这些的下部分。从此以上是头,在此之间所置的负荷名为头负荷。

Ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi paṭṭhāya heṭṭhā, kapparehi paṭṭhāya upari, piṭṭhigalāvaṭṭato ca galavāṭakato ca paṭṭhāya heṭṭhā, piṭṭhivemajjhāvaṭṭato ca uraparicchedamajjhe hadayaāvāṭato ca paṭṭhāya upari khandho, etthantare ṭhitabhāro khandhabhāro nāma.

两侧从耳鬓开始向下,从肘开始向上,从后颈旋和喉结开始向下,从背中旋和胸界限中央的心旋开始向上,是肩。在此之间所置的负荷名为肩负荷。

Piṭṭhivemajjhāvaṭṭato , pana hadayaāvāṭato ca paṭṭhāya heṭṭhā yāva pādanakhasikhā, ayaṃ kaṭiparicchedo, etthantare samantato sarīre ṭhitabhāro kaṭibhāro nāma.

然而,从背中旋和心旋开始向下,直至足趾尖,此为腰的界限。在此之间遍于身体所置的负荷名为腰负荷。

Kapparato paṭṭhāya pana heṭṭhā yāva hatthanakhasikhā, ayaṃ olambakaparicchedo, etthantare ṭhitabhāro olambako nāma.

然而,从肘开始向下,直至手指甲尖,此为垂的界限。在此之间所置的负荷名为垂负荷。

Bharatīti bhāro, bharati etena, etasminti vā bhāro, iti yathāvuttasīsādayo avayavā vuccanti. Bhāre tiṭṭhatīti bhāraṭṭhaṃ. Iti sīsādīsu ṭhitaṃ bhaṇḍaṃ vuccati. ‘‘Bhāroyeva bhāraṭṭha’’nti (pārā. aṭṭha. 1.101) aṭṭhakathāvacanato bharīyatīti bhāro, kammani siddhena bhāra-saddena bhaṇḍameva vuccati.

「负荷」者,承载之物;以此承载,或从此而承载,故为负荷,如是所说的头等部分被称为负荷。「立于负荷中」者,立于负荷处。如是,置于头等处的物品被称为负荷处。从「负荷即负荷处」这一注释书的说法,「被承载」故为负荷,以业态成就的负荷一词,即指物品本身。

§147

147.Sirasmiṃyevāti yathāparicchinne sirasi eva. Sāretīti anukkhipanto ito cito ca sāreti. Thullaccayaṃ siyāti phandāpanathullaccayaṃ bhaveyya.

「在头上」者,即在如所限定的头上。「移动」者,不抛掷而从此处移至彼处。「应成土喇吒亚」者,应成摇动的土喇吒亚。

§148

148.Khandhanti yathāparicchinnameva khandhaṃ. Oropiteti ohārite. Sīsatoti ettha ‘‘uddha’’nti pāṭhaseso, yathāparicchinnasīsato uparīti attho. Kesaggamattampīti kesaggamattaṃ dūraṃ katvā. Pi-saddo pageva tato adhikanti dīpeti. Mocentopīti kesaggena aphusantaṃ apanento. Etthāpi pi-saddena na kevalaṃ khandhaṃ oropentasseva pārājikaṃ, apica kho mocentopi parājitoti heṭṭhā vuttamapekkhati. Pasibbakādiyamakabhāraṃ pana sīse ca piṭṭhiyañcāti dvīsu ṭhānesu ṭhitattā dvīhi ṭhānehi apanayanena pārājikaṃ hoti, tañca ‘‘sīsato mocento’’ti imināva ekadesavasena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.

「肩」者,即如所限定的肩。「放下」者,使之降下。「从头」者,此处『上』为文句余部,义为从如所限定的头之上方。「乃至发端之量」者,使之远离发端之量。『乃至』之词显示更甚于彼。「即使移开」者,移开未以发端触及者。此处以『乃至』之词,不仅放下肩者成巴拉基咖,而且移开者亦败北,此观待下文所说。然而枕头等二重担,因立于头与背二处,故以从二处移开而成巴拉基咖,彼应见为以「从头移开」此语仅以一分而摄取。

§149-50

149-50. Evaṃ sīsabhāre vinicchayaṃ dassetvā tadanantaraṃ uddesakkamesu khandhabhārādīsu vinicchaye dassetabbepi avasāne vuttaolambakabhāre vinicchayaṃ dassetvā ādyantabhārānaṃ vuttanayānusārena sesesupi vinicchayaṃ atidisitumāha ‘‘bhāra’’ntiādi. Suddhamānasoti pātarāsādikāraṇena atheyyacitto, hatthagatabhāraṃ theyyacittena bhūmiyaṃ ṭhapananissajjanādiṃ karontassa hatthato muttamatte pārājikanti idametena upalakkhitanti daṭṭhabbaṃ.

如是显示头担之判决后,紧接其后,虽应显示在诵出次第中肩担等之判决,却在末尾说明悬挂担之判决后,为了依照已说初终担之方法而过度显示其余诸担之判决,故说「担」等。「纯净心」者,因早餐等之缘而无盗心,对于以盗心对已到手之担作置于地上、舍弃等者,在从手脱离之际即成巴拉基咖,应见此为以此所标示。

Ettha vuttanayenevāti sīsabhāraolambakabhāresu vuttānusārena. Sesesupi bhāresūti khandhabhārādikesupi. Matisārena sāramatinā. Veditabbo vinicchayoti yathāparicchinnesu ṭhānesu ṭhitaṃ pādagghanakaṃ yaṃ kiñci vatthuṃ theyyacittena ‘‘gaṇhissāmī’’ti āmasantassa dukkaṭaṃ, ṭhānā acāvetvā phandāpentassa thullaccayaṃ, yathāparicchinnaṭṭhānātikkamanavasena vā uddhaṃukkhipanavasena vā ṭhānā cāventassa pārājikaṃ hotīti ayaṃ vinicchayo veditabboti attho.

「依此处所说之方法」者,依照在头担与悬挂担中所说。「在其余诸担中」者,在肩担等中亦然。「以慧之要义」者,以要义之慧。「应知判决」者,义为:对于立于如所限定之处所的足所及之任何物,以盗心「我将取」而触摸者成恶作,不从处所移动而摇动者成土喇吒亚,以超越如所限定之处所或以向上举起而从处所移动者成巴拉基咖,此判决应知。

Bhāraṭṭhakathāvaṇṇanā. · 《负担注疏》之阐释。

§151-3

151-3. Idāni ārāmaṭṭhavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘dukkaṭa’’ntiādi. Ārāmanti campakādipupphārāmañca ambādiphalārāmañcāti dvīsu ārāmesu yaṃ kañci ārāmaṃ. Āramanti ettha pupphādikāminoti viggaho, taṃ ārāmaṃ, abhi-saddayoge upayogavacanaṃ. Abhiyuñjatoti parāyattabhāvaṃ jānanto ‘‘mama santaka’’nti aṭṭaṃ katvā gaṇhituṃ theyyacittena sahāyādibhāvatthaṃ dutiyakapariyesanādivasena abhiyuñjantassa dukkaṭaṃ muninā vuttanti iminā sambandhanīyaṃ, adinnādānassa pubbapayogattā sahapayogagaṇanāya dukkaṭanti bhagavatā vuttanti attho. Dhammaṃ carantoti aṭṭaṃ karonto. Paraṃ sāmikaṃ parājeti ce, sayaṃ sāsanato parājitoti yojanā.

今为显示园处之判决而说「恶作」等。「园」者,在占婆花等花园与芒果等果园二种园中之任何园。「园」者,此处分析为欲求花等,彼园,在与『阿毗』词结合时为使用之语。「使用」者,知他所属性而作「我之所有」之诤而取,以盗心为伴侣等之义而以寻求第二者等而使用者成恶作,应以此连结牟尼所说,义为:因不与取之前行,为同行之计算而成恶作,为世尊所说。「行法」者,作诤。「若胜他主」者,连结为自己从教法败北。

Tassāti bhaṇḍasāmino. Vimatiṃ janayantassāti ‘‘iminā saha aṭṭaṃ katvā mama santakaṃ labhissāmi vā, na vā’’ti saṃsayaṃ uppādentassa corassa. Yopi dhammaṃ caranto sayaṃ parajjati, tassa ca thullaccayanti yojanā.

「彼之」者,物主之。「令生疑惑者」者,「与此作诤而我将得所有或不得」,生起疑惑之盗贼。「行法而自己败北者,彼亦土喇吒亚」,应如是连结。

Sāmino dhuranikkhepeti ‘‘ayaṃ thaddho kakkhaḷo jīvitabrahmacariyantarāyampi me kareyya, alaṃ dāni mayhaṃ iminā ārāmenā’’ti sāmino dhuranikkhepe sati, attano ‘‘na dassāmī’’ti dhuranikkhepe cāti yojanā. Evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepe pārājikaṃ. Tassāti abhiyuñjantassa. Sabbesaṃ kūṭasakkhīnañcāti ca-kāro luttaniddiṭṭhoti veditabbo. Corassa assāmikabhāvaṃ ñatvāpi tadāyattakaraṇatthaṃ yaṃ kiñci vadantā kūṭasakkhino, tesaṃ sabbesampi bhikkhūnaṃ pārājikaṃ hotīti attho.

「主人放弃负担」者,「此人顽固粗暴,甚至可能对我造成生命与梵行的障碍,我现在不要这座园林了」,如是主人放弃负担时,以及自己「我不给」而放弃负担时,此为连接。如是双方都放弃负担时,成巴拉基咖。「彼之」者,对控告者。「以及一切伪证者之」,应知『及』字表示省略所指示者。即使知道盗贼无主状态,为了使依赖于彼而说任何话的伪证者们,对他们一切比库都成巴拉基咖,此为义。

Ārāmaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 《园林注疏》之阐释。

§154

154. Vihāraṭṭhakathāyaṃ vihāranti upalakkhaṇattā ‘‘pariveṇaṃ vā, āvāsaṃ vā’’ti ca gahetabbaṃ. Saṅghikanti cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnattā saṅghasantakaṃ. Kañcīti khuddakaṃ, mahantaṃ vāti attho. Acchinditvāna gaṇhituṃ abhiyuñjantassa pārājikā na sijjhatītipi pāṭhasesayojanā. Hetuṃ dasseti ‘‘sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato’’ti, sabbasseva cātuddisikasaṅghassa dhuranikkhepassa asambhavatoti attho. ‘‘Vihāra’’nti ettakameva avatvā ‘‘saṅghika’’nti visesanena dīghabhāṇakādibhedassa gaṇassa, ekapuggalassa vā dinnavihārādiṃ acchinditvā gaṇhante dhuranikkhepasambhavā pārājikanti vuttaṃ hoti. Ettha vinicchayo ārāme viya veditabbo. Imesu tatraṭṭhabhaṇḍe vinicchayo bhūmaṭṭhathalaṭṭhaākāsaṭṭhavehāsaṭṭhesu vuttanayena ñātuṃ sakkāti na vuttoti veditabbo.

第一五四条。在住处注释中,「住处」者,因为是标示,应取「僧房或住所」。「僧团的」者,因为是为四方僧团而施予比库们,故为僧团所有。「任何」者,小的或大的,此为义。「切断后取」,对努力者不成巴拉基咖,此亦为文句余连接。显示理由「因为一切无放弃负担」者,一切四方僧团的放弃负担不可能,此为义。不仅说「住处」这么多,而以「僧团的」这个限定词,说明对于长部诵者等区分的团体或一人所施予的住处等,切断后取者,因有放弃负担的可能而成巴拉基咖。此中判决应如园林中所说而知。在这些处所物品中的判决,应知未说可以地上物、陆地物、空中物、虚空物中所说方式而知。

Vihāraṭṭhakathāvaṇṇanā. · 《住处注疏》之阐释。

§155-6

155-6. Khettaṭṭhe sīsānīti valliyo. Nidampitvānāti yathā dhaññamattaṃ hatthagataṃ hoti, tathā katvā. Asitenāti dāttena. Lāyitvāti dāyitvā. Sabbakiriyāpadesu ‘‘sāliādīnaṃ sīsānī’’ti sambandhanīyaṃ. Sāliādīnaṃ sīsāni nidampitvā gaṇhato yasmiṃ bīje gahite vatthu pūrati, tasmiṃ bandhanā mocite tassa pārājikaṃ bhaveti yojanā. Asitena lāyitvā gaṇhato yasmiṃ sīse gahite…pe… bhave, karena chinditvā gaṇhato yassaṃ muṭṭhiyaṃ gahitāyaṃ…pe… bhaveti yojanā. Bījeti vīhādiphale. Vatthu pūratīti pādagghanakaṃ hotīti. Muṭṭhiyanti sīsamuṭṭhiyaṃ, bījamuṭṭhiyaṃ vā. Bandhanā mociteti bandhanaṭṭhānato mocite.

第一五五至一五六条。在田地处,「穗」者,藤蔓。「压下后」者,如是作使谷粒到手。「以镰」者,以所给予者。「割取后」者,割取后。在一切作业词中应连接「稻等的穗」。稻等的穗压下后取者,在取何种子时价值满足,在从束缚解脱彼时,对彼成巴拉基咖,此为连接。以镰割取后取者,在取何穗时……乃至……成时,以手切断后取者,在取何把时……乃至……成,此为连接。「种子」者,稻等果实。「价值满足」者,成为足踝量。「把」者,穗把或种子把。「从束缚解脱」者,从束缚处解脱。

§157

157.Daṇḍo vāti vatthupūrakavīhidaṇḍo vā. Acchinno rakkhatīti sambandho. Taco vāti tassa daṇḍassa ekapasse challi vā acchinno rakkhaticceva sambandho. Vā-ggahaṇena idhāvuttaṃ aṭṭhakathāgataṃ (pārā. aṭṭha. 1.104) ‘‘vāko’’ti idaṃ saṅgaṇhāti. Vāko nāma daṇḍe vā tace vā bāhiraṃ. Idhāpi taco vā acchinno rakkhatīti yojanā. Vīhināḷampi vāti gahitadhaññasālisīsena patiṭṭhitaṃ vīhikudrūsādigacchānaṃ nāḷaṃ, tacagabbhoti vuttaṃ hoti. Dīghanti dīghaṃ ce hoti. ‘‘Anikkhantovā’’ti iminā ‘‘daṇḍo’’ti sambandho. ‘‘Tato’’ti pāṭhaseso. Tato dīghavīhināḷato sabījavīhisīsadaṇḍo sabbaso chinno chinnakoṭiyā kesaggamattampi bahi anikkhantoti attho. Rakkhatīti taṃ bhikkhuṃ dukkaṭathullaccayapārājikavatthūnaṃ anurūpāpattito pāleti. Mutto ce, na rakkhatīti attho.

第一五七条。「或杆」者,或价值满足的稻杆。「未切断保护」,此为连接。「或皮」者,彼杆的一边的皮或未切断保护,此即连接。以『或』字之取,此处未说的注释所至「外壳」,此摄取之。外壳者名为杆或皮的外部。此处亦「或皮未切断保护」,此为连接。「稻秆亦」者,以所取谷粒稻穗而立的稻、粟、稻等类的秆,说为皮内。「长」者,若是长的。「未出」者,以此与「杆」连接。「从彼」者,为文句余。从彼长稻秆,带种子稻穗杆完全切断,在切断端连发尖许亦未出外,此为义。「保护」者,保护彼比库从恶作、土喇吒亚、巴拉基咖事的相应罪。若解脱,则不保护,此为义。

Vuttañcetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vīhināḷaṃ dīghampi hoti, yāva antonāḷato vīhisīsadaṇḍako na nikkhamati, tāva rakkhati. Kesaggamattampi nāḷato daṇḍakassa heṭṭhimatale nikkhantamatte bhaṇḍagghavasena kāretabbo’’ti (pārā. 1.104). Tathā imināva vinicchayena aṭṭhakathāyaṃ ‘‘lāyitabbavatthupūrakavīhisīsamuṭṭhiyā mūle chinnepi sīsesu acchinnavīhisīsaggehi saddhiṃ jaṭetvā ṭhitesu rakkhati, jaṭaṃ vijaṭetvā viyojitesu yathāvuttapārājikādiāpattiyo hontī’’ti evamādiko vinicchayo ca sūcitoti gahetabbo.

此在注释中已说「稻秆即使长,只要从内秆稻穗杆不出来,就保护。即使发尖许从秆出到杆的下端,应以物品价值而作」。同样以此判决,在注释中「应割取的价值满足稻穗把的根部切断时,在穗中以未切断稻穗顶端结在一起而立时保护,结解开分离时,有如所说巴拉基咖等罪」,如是等判决亦应取为所指示。

§158

158.Madditvāti vīhisīsāni madditvā. Papphoṭetvāti bhusādīni ophunitvā. Ito sāraṃ gaṇhissāmīti parikappetīti yojanā. Itoti vīhisīsato. Sāraṃ gaṇhissāmīti sārabhāgaṃ ādiyissāmi. Sace parikappetīti yojanā. Rakkhatīti vatthupahonakappamāṇaṃ dāttena lāyitvā vā hatthena chinditvā vā ṭhānā cāvetvā gahitampi yāva parikappo na niṭṭhāti, tāva āpattito rakkhatīti attho.

第一五八条。「压碎后」者,压碎稻穗。「打开后」者,除去糠等。「从此将取精华」而思量,此为连接。「从此」者,从稻穗。「将取精华」者,我将取精华部分。「若思量」,此为连接。「保护」者,价值足够量以镰割取后或以手切断后从处所移动所取,只要思量未完成,就从罪保护,此为义。

§159

159.Maddanepīti vīhisīsamaddanepi. Uddharaṇepīti palālāpanayanepi. Papphoṭanepīti bhusādikacavarāpanayanepi . Doso natthīti agghavasena pārājikādiāpattiyo na bhavanti, sahapayogadukkaṭaṃ pana hoteva. Attano…pe… parājayoti attano paṭhamaṃ parikappitākārena sabbaṃ katvā sārabhāgaṃ gaṇhituṃ attano bhājane pakkhittamatte yathāvuttapārājikādayo hontīti attho.

【159】「在捣碎时」者,在捣碎稻谷时也。「在提取时」者,在除去稻草时也。「在簸扬时」者,在除去糠秕等碎屑时也。「无罪」者,就价值而言,不成巴拉基咖等罪,但共行恶作仍然存在。「自己……乃至……巴拉基咖」者,意为:自己按最初所计划的方式全部做完,仅在将精华部分取来放入自己容器时,即成如前所说的巴拉基咖等罪。

§160

160. Ettāvatā ‘‘khettaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti bhūmaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭha’’nti (pārā. 104) vuttāni khettaṭṭhāni cattāri yathāvuttasadisānīti tāni pahāya ‘‘tatthajātaka’’ntiādi pāḷiyaṃ āgate tatrajāte vinicchayaṃ dassetvā idāni ‘‘khettaṃ nāma yattha pubbaṇṇaṃ vā aparaṇṇaṃ vā jāyatī’’ti (pārā. 104) evamāgate khettepi vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘jāna’’ntiādi. Jānanti parasantakabhāvaṃ jānanto. Khīlanti appitakkharaṃ vā itaraṃ vā pāsāṇādikhīlaṃ. Saṅkāmetīti parāyattabhūmiṃ sāmikā yathā passanti, tathā vā aññathā vā attano santakaṃ kātukāmatāya kesaggamattampi ṭhānaṃ yathā sasantakaṃ hoti, tathā theyyacittena nikhaṇatīti attho.

【160】至此,对于「所谓田地物,即物品以四种方式置于田地中:地上物、陆上物、空中物、虚空物」所说的四种田地物,已如前述说明。现舍此而对经文中出现的「生于彼处者」等,显示对生于彼处者的判定后,现在为了显示对「所谓田地,即生长前季作物或后季作物之处」这样出现的田地的判定,故说「知」等。「知」者,知晓属于他人所有之状态。「界桩」者,无论是刻有文字的或其他的石头等界桩。「移动」者,意为:以盗心挖掘,使属于他人的土地,无论地主如何看待,或以其他方式,因欲使之成为自己所有之欲求,乃至毛端许之处所,成为如同自己所有。

§161

161. Taṃ pārājikattaṃ tassa kadā hotīti āha ‘‘sāmikānaṃ tu dhuranikkhepane satī’’ti. ‘‘Hotī’’ti pāṭhaseso. Tu-saddena ‘‘attano vā’’ti visesassa saṅgahitattā sāmino nirālayabhāvasaṅkhātadhuranikkhepe ca ‘‘sāmikassa na dassāmī’’ti attano dhuranikkhepe ca tassa pārājikattaṃ hotīti attho. Evamudīritanti ‘‘kesaggamattampī’’ti evaṃ niyamitaṃ kathitaṃ.

【161】对于「彼巴拉基咖何时成立」这一问题,说「但在地主放弃负担时」。「成立」是补充的文句。以「但」字,因摄取了「或自己」这一差别,故意为:在地主放弃称为无所依止状态的负担时,以及在「我不给地主」这样自己放弃负担时,彼巴拉基咖成立。「如是所说」者,即如「乃至毛端许」这样限定而说。

§162

162.Yā panāti yā bhūmi pana. Tesu dvīsu khīlesu. Ādo thullaccayanti paṭhame khīle saṅkāmite so bhikkhu thullaccayaṃ āpajjati. Dutiyeti dutiye khīle saṅkāmite parājayo hotīti yojanā. Bahūhi khīlehi gahetabbaṭṭhāne pariyantakhīlesu dvīsu vinicchayo ca eteneva vutto hoti. Ettha pana ante khīladvayaṃ vinā avasesakhīlanikhaṇane ca itaresu tadatthesu sabbapayogesu ca dukkaṭaṃ hotīti viseso.

【162】「然而彼」者,然而彼土地。「在此二界桩中」。「初为土喇吒亚」者,在移动第一界桩时,彼比库犯土喇吒亚。「第二」者,连接为:在移动第二界桩时成巴拉基咖。在应以多界桩标定之处,对边界二界桩的判定,也以此已说。但此处的差别是:除去末端二界桩外,在挖掘其余界桩时,以及在其他为此目的的一切行为中,皆成恶作。

§163-4

163-4. ‘‘Mamedaṃ santaka’’nti ñāpetukāmoti sambandho. Parasantakāya bhūmiyā parāyattabhāvaṃ ñatvāva theyyacittena kesaggamattampi ṭhānaṃ gaṇhitukāmatāya ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ mama santaka’’nti rajjuyā vā yaṭṭhiyā vā minitvā parassa ñāpetukāmoti attho. Yehi dvīhi payogehīti sabbapacchimakehi rajjupasāraṇayaṭṭhipātanānamaññatarehi dvīhi payogehi. Tesūti niddhāraṇe bhummaṃ.

【163-4】「欲令知『此是我所有』」是关联。意为:知晓土地属于他人所有之状态后,以盗心因欲取得乃至毛端许之处所,以绳或杖测量「如此处所是我所有」,欲令他人知晓。「以此二行为」者,以最后的伸绳或放杖二行为之任一。「此等中」者,「中」是处格。

Idha rajjuṃ vāpīti vikappatthavā-saddena ‘‘yaṭṭhiṃ vā’’ti yojetabbepi avuttasamuccayatthaṃ adhikavacanabhāvena vuttapi-saddena idhāvuttamariyādavatīnaṃ vinicchayassa ñāpitattā yathāvuttarajjuyaṭṭhivinicchayesu viya parasantakāya bhūmiyā kesaggamattampi ṭhānaṃ theyyacittena gaṇhitukāmatāya vatipāde nikhaṇitvā vā sākhāmattena vā vatiṃ karontassa mariyādaṃ vā bandhantassa pākāraṃ vā cinantassa paṃsumattikā vā vaḍḍhentassa pubbapayoge pācittiyaṭṭhāne pācittiyañca dukkaṭañca sahapayoge kevaladukkaṭañca pacchimapayogesu dvīsu paṭhamapayoge thullaccayañca avasānapayoge pārājikañca hotīti vinicchayopi saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.

此处虽应以表示选择的「或」字连接「或绳」与「或杖」,但以「也」字作为额外用语表示未说的合并义,因以「也」字已表明对此处所说有界限者的判定,故应知也摄取了判定:如同前述绳杖判定一样,对于属他人所有的土地,以盗心因欲取得乃至毛端许之处所,在挖掘篱笆柱后,或仅以树枝做篱笆者,或系界限者,或砌围墙者,或增筑土堆者,在前行为中,在巴吉帝亚处成巴吉帝亚与恶作,在共行为中仅成恶作,在最后二行为中,在第一行为成土喇吒亚,在最终行为成巴拉基咖。

Khettaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 田地注疏之解释。

§165

165. Vatthaṭṭhādīsu vatthaṭṭhassāti ettha ‘‘vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthū’’ti (pārā. 105) padabhājane vuttattā pupphādiārāme kātuṃ saṅkharitvā ṭhapitabhūmi ca pubbakatārāmānaṃ vināse tucchabhūmi ca vihāraṃ kātuṃ abhisaṅkhatā bhūmi ca naṭṭhavihārabhūmi cāti evaṃ vibhāgavati vasati ettha uparopo vā vihāro vāti ‘‘vatthū’’ti vuccati iccevaṃ duvidhaṃ vatthuñca ‘‘vatthuṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vatthusmiṃ catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti bhūmaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭha’’nti (pārā. 105) vacanato evaṃ catubbidhaṃ bhaṇḍañcāti idaṃ dvayaṃ vatthu ca vatthuṭṭhañca vatthuvatthuṭṭhanti vattabbe ekadesasarūpekasesavasena samāsetvā, u-kārassa ca akāraṃ katvā ‘‘vatthaṭṭhassā’’ti dassitanti gahetabbaṃ. Yathāvuttaduvidhavatthuno, vatthaṭṭhassa ca bhaṇḍassāti attho. Khettaṭṭheti etthāpi ayameva samāsoti khette ca khettaṭṭhe cāti gahetabbaṃ. Nāvaṭṭhādivohārepi eseva nayo. Gāmaṭṭhepi cāti ‘‘gāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti bhūmaṭṭhaṃ…pe… vehāsaṭṭha’’nti (pārā. 106) vutte catubbidhe gāmaṭṭhabhaṇḍepīti attho.

165. 于「瓦塔塔等」中,「瓦塔塔之」者,此处因于词句分析中说「『瓦图』者,谓园地、精舍地」,故花等园中为作而整备安置之地,及先前诸园毁坏后之空地,及为作精舍而预备之地,及已失精舍之地,如是有分别者,于此处住者,或种植物,或精舍,如是称为『瓦图』,如是二种瓦图,及「『瓦图塔』者,谓物品以四种处所安置于瓦图中:地上、陆上、空中、虚空中」之语故,如是四种物品,此二者,瓦图与瓦图塔,应说「瓦图瓦图塔」时,依一分相似一分余之法而合成,且将 u 音作为 a 音,而示为「瓦塔塔之」,应如是理解。如所说二种瓦图之,及瓦塔塔之物品,此为义。「凯塔塔」者,此处亦此合成,应理解为「于田中及田塔中」。于「那瓦塔等」之用语中亦此法则。「于伽玛塔中亦」者,于所说「『伽玛塔』者,谓物品以四种处所安置于村中:地上……乃至……虚空中」之四种伽玛塔物品中,此为义。

Vatthaṭṭhagāmaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 衣地、村地注疏之解释。

§166

166. Araññaṭṭhakathāyaṃ ‘‘tiṇaṃ vā’’tiādipadānaṃ ‘‘tatthajātaka’’nti padena sambandho. Tatthajātakanti ‘‘araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.107) vacanato tatthajātaṃ yaṃ kiñci manussasantakaṃ sāmikānaṃ akāmā agahetabbato sārakkhe araññe uppannanti attho. Tiṇaṃ vāti parehi lāyitvā ṭhapitaṃ vā attanā lāyitabbaṃ vā gehacchādanārahaṃ tiṇaṃ vā. Paṇṇaṃ vāti evarūpameva gehacchādanārahaṃ tālapaṇṇādipaṇṇaṃ vā. Lataṃ vāti tathārūpameva vettalatādikaṃ valliṃ vā. Yā pana dīghā hoti , mahārukkhe ca gacche ca vinivijjhitvā vā veṭhetvā vā gatā, sā mūle chinnāpi avahāraṃ na janeti, agge chinnāpi. Yadā pana aggepi mūlepi chinnā hoti, tadā avahāraṃ janeti. Sace pana veṭhetvā ṭhitā hoti, veṭhetvā ṭhitā pana rukkhato mocitamattā avahāraṃ janetīti ayamettha viseso. Sāmikena avissajjitālayaṃ challivākādiavasesabhaṇḍañca imināva upalakkhitvā saṅgahitanti veditabbaṃ. Kaṭṭhameva vāti dāruṃ vā. Bhaṇḍaggheneva kātabboti ettha antobhūtahetutthavasena kāretabboti attho gahetabbo. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘bhaṇḍagghena kāretabbo’’ti. Avahaṭatiṇādibhaṇḍesu agghavasena māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā hoti, dukkaṭaṃ. Atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā hoti, thullaccayaṃ. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā hoti, pārājikaṃ. Pārājikaṃ ce anāpanno, āmasanadukkaṭaṃ, phandāpanathullaccayañca kāretabboti attho. Gaṇhantoti avaharanto.

166. 于阿兰雅塔之注释中,「草或」等词句与「彼处所生」之词相连结。「彼处所生」者,依「『阿兰雅』者,谓为人所摄受者」之语故,彼处所生之任何人所有物,因不应违主人之意而取,故于有守护之阿兰雅中所生,此为义。「草或」者,为他人收集而安置,或自己应收集,或适于屋顶覆盖之草。「叶或」者,如是适于屋顶覆盖之多罗叶等叶。「藤或」者,如是之韦塔藤等之蔓藤。然而长者,缠绕大树及灌木而去者,即使于根部切断亦不生盗取,于顶端切断亦然。然而当于顶端及根部皆切断时,则生盗取。然而若缠绕而住者,缠绕而住者仅从树解开即生盗取,此为此处之差别。主人未舍弃之住处、树皮、韦咖等余物品,应知以此标示而摄取。「仅木材或」者,木料。「应以物品价作」者,此处应理解为依内在因之义而应使作之义。故于注释中说「应以物品价使作」。于所取草等物品中,依价值为马萨咖或少于马萨咖者,恶作。超过马萨咖或少于五马萨咖者,土喇吒亚。五马萨咖或超过五马萨咖者,巴拉基咖。若未犯巴拉基咖,触摸之恶作,及摇动之土喇吒亚应使作,此为义。「取者」,盗取者。

§167-74

167-74. Idāni ‘‘kaṭṭhameva vā’’ti vuttarukkhadārūsu vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘mahagghe’’tiādi. Mahaggheti pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghakaṃ hutvā mahagghe. Nassatīti theyyacittasamaṅgī hutvā chinnamattepi pārājikaṃ āpajjati. Pi-saddo avadhāraṇe. ‘‘Kocipī’’ti iminā addhagatopi allaṃ vā hotu purāṇaṃ vā, tacchetvā ṭhapitaṃ na gahetabbamevāti attho.

167-74. 今为示「仅木材或」所说之树木木料之判定,说「于贵重」等。「贵重」者,成为五马萨咖或超过五马萨咖之价值而贵重。「坏」者,具足盗心而仅切断即犯巴拉基咖。「皮」字为限定。以「任何」,以此即使半倒,或湿或旧,切割而安置者不应取,此为义。

Mūleti upalakkhaṇamattaṃ. ‘‘Agge ca mūle ca chinno hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.107) aṭṭhakathāvacanato mūlañca aggañca chinditvāti gahetabbo. Addhagatanti jiṇṇagaḷitapatitatacaṃ, cirakālaṃ ṭhitanti vuttaṃ hoti.

「根」者,仅为标示。依注释之语「于顶端及根部切断」故,应理解为切断根部及顶端。「半倒」者,老朽脱落倒下之皮,说为久时而住。

Lakkhaṇeti attano santakaṃ ñāpetuṃ rukkhakkhandhe tacaṃ chinditvā katasallakkhaṇe. Challiyonaddheti samantato abhinavuppannāhi challīhi pariyonandhitvā adassanaṃ gamite. Ajjhāvutthañcāti ettha ‘‘geha’’nti pāṭhaseso. Gehaṃ katañca ajjhāvutthañcāti yojanā. Gehaṃ kātuṃ araññasāmikānaṃ mūlaṃ datvā rukkhe kiṇitvā chinnadārūhi taṃ gehaṃ katañca paribhuttañcāti attho. Vinassantañcāti etthāpi ‘‘avasiṭṭhaṃ dāru’’nti pāṭhaseso. Taṃ gehaṃ katvā avasiṭṭhaṃ vassātapādīhi vividhā jīritvā vinassamānaṃ, vipannadārunti vuttaṃ hoti. Gaṇhato na doso kocīti sambandho. ‘‘Sāmikā nirālayā’’ti gaṇhato kācipi āpatti natthīti attho. Kiṃkāraṇanti ce? Araññasāmikehi mūlaṃ gahetvā aññesaṃ dinnattā, tesañca nirālayaṃ chaḍḍitattāti idamettha kāraṇaṃ.

「标记」者,为令知自己所有,于树干上切皮而作之标记。「周围覆盖」者,从一切处以新生之树皮周围覆盖而至不见。「及已住入」者,此处「屋」为补充读法。「已作屋及已住入」为结合。为作屋,向阿兰雅之主人给予价金而购买树木,以所切之木料作彼屋及已使用,此为义。「及正坏」者,此处亦「余木料」为补充读法。作彼屋后余之木料,以雨日等种种朽坏而正坏,说为已坏之木料。「取者无过任何」为连结。「主人已舍弃」者,取者无任何罪,此为义。「何因」者若问?因向阿兰雅之主人取得价金而给予他人,且彼等已舍弃而弃置,此为此处之因。

Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘gehādīnaṃ atthāya rukkhe chinditvā yadā tāni katāni, ajjhāvutthāni ca honti, dārūnipi araññe vassena ca ātapena ca vinassanti, īdisānipi disvā ‘chaḍḍitānī’ti gahetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Yasmā araññasāmikā etesaṃ anissarā. Yehi araññasāmikānaṃ deyyadhammaṃ datvā chinnāni, te eva issarā, tehi ca tāni chaḍḍitāni, nirālayā tattha jātā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.107). Evampi sati pacchā sāmikesu āharāpentesu bhaṇḍadeyyaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.

于注释中说此:「为屋等之利益而切树木,当彼等已作、已住入时,木料亦于阿兰雅中以雨及日而坏,见如是者以『已弃置』而取,适当。何故?因阿兰雅之主人对此等无主权。向阿兰雅之主人给予应给之法而切断者,彼等即为主人,且彼等已弃置彼等,于彼处已成舍弃」。即使如是,后来主人使取来时,应见为应给物品。

Yo cāti araññasāmikānaṃ deyyadhammaṃ pavisanto adatvā ‘‘nikkhamanto dassāmī’’ti rukkhe gāhāpetvā nikkhamanto yo ca bhikkhu. Ārakkhaṭṭhānaṃ patvāti araññapālakā yattha nisinnā araññaṃ rakkhanti, taṃ ṭhānaṃ patvā. ‘‘Cintento’’ti kiriyantarasāpekkhattā ‘‘atikkameyyā’’ti sāmatthiyato labbhati. Tasmā citte kammaṭṭhānādīni katvāti ettha ādi-saddena pakāratthena kusalapakkhiyā vitakkā saṅgayhanti. Aññaṃ cintento vā ārakkhanaṭṭhānaṃ patvāyeva atikkāmeyyāti yojetvā attho vattabbo. Tattha aññaṃ cintento vāti aññaṃ vihito vā, iminā yathāvuttavitakkānaṃ saṅgaho. Assāti ettha ‘‘deyya’’nti kitayoge kattari sāmivacanattā anenāti attho.

「若比库」者,指进入属于林主之应施物时未给予而想「出去时再给」,于树上取得后出去时的那位比库。「到达守护处」者,到达林守护者坐着守护森林的那个处所。「思考」者,因期待其他行为,故从能力上得「应越过」之义。因此,「在心中作业处等」,此处以「等」字,从方式义摄取善方面的寻思。应连接「或思考其他而到达守护处后即越过」来说明意义。其中「或思考其他」者,或被指定其他,以此摄取如前所说的寻思。「其」者,此处「应施」在作格连接中,因主格之故,意为「以此」。

‘‘Yocā’’ti ettha avuttasamuccayatthena ca-saddena araññapavisanakāle yathāvuttanayena mūlaṃ adatvā araññaṃ pavisitvā dārūni gahetvā gamanakāle ‘‘araññapālakā sace yācanti, dassāmī’’ti parikappetvā gantvā tehi ayācitattā adatvā gacchantopi tatheva āgantvā ārakkhakesu kīḷāpasutesu vā niddāyantesu vā bahi nikkhantesu vā tattha ṭhatvā ārakkhake pariyesitvā adisvā gacchantopi tatheva āgantvā tattha niyuttaissarajanehi attano hatthato dātabbaṃ datvā vā attānaṃ sammānaṃ katvā vā pālake saññāpetvā vā pālake okāsaṃ yācitvā tehi dinnokāso vā gacchantopīti ettakā vuttena sadisattā saṅgahitāti daṭṭhabbā.

「若比库」者,此处以未说的并列义的「与」字,指进入森林时以如前所说方式未给予根本而进入森林后取得木材,在去时想「若林守护者索要,我将给予」而去,因他们未索要故未给予而去者;同样来到后,在守护者游戏、睡眠或外出时,站在那里寻找守护者而未见到而去者;同样来到后,给予在那里被指派的主人应从自己手中给予之物,或尊敬自己,或告知守护者,或向守护者请求许可,被他们给予许可而去者——应知这些因与所说相似而被摄取。

Varāhāti sūkarā. Vagghāti byagghā. Acchāti issā. Taracchāti kāḷasīhā. Ādi-saddena dīpimattahatthisīhādayo vāḷamigā saṅgayhanti. Eteyeva varāhādayo samāgamavasena maraṇādianiṭṭhasamīpacāritāya upa aniṭṭhasamīpe davanti pavattantīti ‘‘upaddavā’’ti vuccanti. Ārakkhaṭṭhānaṃ āgatakāle diṭṭhavarāhādiupaddavatoti vuttaṃ hoti. Muccitukāmatāyāti mokkhādhippāyena. ‘‘Tathevā’’ti iminā pavisanakāle deyyadhammaṃ adatvā ‘‘nikkhamanakāle dassāmī’’ti pavisitvā dāruṃ gahetvā ārakkhaṭṭhānaṃ pattoti purimagāthāya sāmatthiyato labbhamānoyevattho dassito. Taṃ ṭhānanti taṃ ārakkhaṭṭhānaṃ. Atikkāmetīti ‘‘idaṃ taṃ ṭhāna’’ntipi asallakkhaṇamattabhayupaddavo hutvā palāyanto atikkamati, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti yojanā.

「野猪」者,猪。「虎」者,老虎。「熊」者,熊。「豹」者,黑狮。以「等」字摄取豹、象、狮等野兽。这些野猪等,因聚集而行于死亡等不可意之近处,故于不可意之近处奔走、发生,故称为「灾难」。意为「到达守护处时所见的野猪等灾难」。「因欲脱离」者,以解脱之意。「同样」者,以此显示从前偈以能力得到的意义,即进入时未给予应施物而想「出去时将给予」而进入后取得木材而到达守护处。「那处」者,那守护处。「越过」者,连接为「仅未注意『这是那处』,因恐惧灾难而逃跑而越过,但物品应给予」。

Suṅkaghātatoti etthāpi pi-saddo luttaniddiṭṭhoti veditabbo, suṅkagahaṇaṭṭhānatopīti attho. Suṅkassa rañño dātabbabhāgassa ghāto musitvā gahaṇamatto, suṅko haññati etthāti vā suṅkaghātoti viggaho. Suṅkaghātasarūpaṃ parato āvi bhavissati. Tasmāti suṅkaghātato tassa garukattā eva. Tanti taṃ suṅkaghātaṭṭhānaṃ. Anokkamma gacchatoti apavisitvā gacchantassa. Dukkaṭaṃ uddiṭṭhaṃ ‘‘suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 113).

「关税处」者,此处应知「亦」字被省略而指示,意为「从关税征收处」。「关税之破坏」者,仅是偷取应给予国王之部分的关税而取得,或「关税在此被破坏」,这是分析。关税破坏的形式将从后文显现。「因此」者,仅因关税破坏之重故。「那」者,那关税破坏处。「不进入而去」者,未进入而去者。恶作已被教示:「回避关税,犯恶作」。

Etanti yathāvuttaārakkhaṭṭhānaṃ. Theyyacittena pariharantassāti theyyacittena pariharitvā dūrato gacchantassa. Ākāsenapi gacchato pārājikamanuddiṭṭhaṃ satthunāti sambandho.

「此」者,如前所说的守护处。「以盗心回避者」者,以盗心回避后从远处去者。「即使从空中去也是巴拉基咖」,这是与导师所未教示的连接。

Nanu ca ‘‘idaṃ pana theyyacittena pariharantassa ākāsena gacchatopi pārājikamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.107) aṭṭhakathāyaṃ vuttavacanaṃ vinā pāḷiyaṃ ‘‘araññaṭṭha’’nti mātikāpadassa vibhaṅge ‘‘tatthajātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā tiṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 106) sāmaññavacanato suṅkaghāte ‘‘suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassā’’ti vacanaṃ viya ettha ārakkhaṭṭhānaṃ pariharantassa visuṃ vuttapārājikāpattivacane asatipi ‘‘aṭṭhakathāya’’nti avatvā ‘‘satthunā’’ti kasmā āhāti? Vuccate – aṭṭhakathācariyena tatheva vuttattā āha. Kasmā pana aṭṭhakathācariyena ‘‘apaññattaṃ na paññapessāma, paññattaṃ na samucchindissāmā’’ti (pārā. 565) pāḷipāṭhaṃ jānantenapi pāḷiyaṃ avuttapārājikaṃ niddiṭṭhanti? Ettha vinicchayaṃ bhikkhūhi puṭṭhena bhagavatā vuttanayassa mahāaṭṭhakathāya āgatattā tasseva nayassa samantapāsādikāyaṃ niddiṭṭhabhāvaṃ jānantena imināpi ācariyena idha ‘‘satthunā’’ti vuttanti gahetabbaṃ.

然而,「此以盗心回避者,即使从空中去也是巴拉基咖」,这在注疏中所说的言辞,在没有圣典的情况下,在「森林处」这一标题词的分析中:「在那里生长的木材、藤、草,价值五马萨咖或超过五马萨咖或有价值者,以盗心触摸,犯恶作。使动摇,犯土喇吒亚。从处所移动,犯巴拉基咖」,从这一般性言辞,如同在关税破坏中「回避关税,犯恶作」的言辞,此处在回避守护处者的明确所说巴拉基咖罪的言辞不存在时,为何不说「在注疏中」而说「导师」?答曰:因注疏阿阇梨如是说故而说。但为何注疏阿阇梨虽知「我们不应教示未教示者,不应废除已教示者」的圣典文句,却指示圣典中未说的巴拉基咖?此处应理解:因世尊对比库们所问的决断方式已来到大注疏,这位阿阇梨知道那方式本身在《善见律毗婆沙》中被指示的状态,故此处也说「导师」。

Atha vā ‘‘suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassā’’ti vatvā ārakkhaṭṭhānavinicchaye avacanaṃ yathāvuttavisayassa adiṭṭhabhāvena vā siyā, imassa tathā anavajjatā vā siyā, vuttānusārena suviññeyyatā vā siyāti tayo vikappā. Tesu paṭhamavikappo sabbaññubhāvabādhanato dubbikappamattaṃ hoti. Dutiyavikappo lokavajjassa imassa anavajjabhāvo nāma anupapannoti anādātabbo. Pārisesato tatiyavikappo yujjati.

或者,说「避开税关,犯恶作」之后,在守护处所的判定中,因所说对象未被见到而无言说,或者此事可能无过失,或者依所说之随顺而易于了知——有此三种分别。其中,第一种分别因违背一切知者性而仅是恶分别。第二种分别,此世间所呵责者成为无过失,实不应理,故不应取。由余剩故,第三种分别相应。

Tattha ‘‘vuttānusārenā’’ti kimettha vuttaṃ nāma, tadanusārena imassāpi suviññeyyatā kathanti ce? Paṭhamaniddiṭṭhe araññaṭṭhaniddese sāmaññena ‘‘ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 106) idaṃ vuttaṃ, na pana theyyacittena ārakkhaṭṭhānapariharaṇañca. ‘‘Gamanakāle ‘mūlaṃ datvā gamissāmī’ti pubbaparikappitaniyāmena adatvā gacchato parikappāvahārova hotī’’ti ca ‘‘taṃ pana yena kenaci ākārena parikappitaṭṭhānaṃ pahāya gamanaṃ ṭhānācāvanaṃ nāma hotevāti tena vatthunā pārājikameva hotī’’ti ca ‘‘ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’ti iminā ca viññātatthameva hotī’’ti ca visuṃ na vuttaṃ. Suṅkaṭṭhānapariharaṇaṃ pana ṭhānapariharaṇasabhāvattā sabhāvato īdisaṃva santampi idaṃ viya parikappitaṭṭhānaṃ na hotīti vakkhamānarājasammataṭṭhānato aññaṃ parikappitaṭṭhānaṃ samānampi theyyacittuppattimattena taṃ pariharitvā gacchantassa theyyacittena attano pattaṃ gaṇhantassa viya pārājikāya avatthutañca dukkaṭasseva vatthubhāvañca viññāpetuṃ ‘‘suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttanti bhagavato adhippāyaññunā aṭṭhakathācariyena ‘‘pārājikamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.107) vuttattā tena aṭṭhakathāyaṃ vuttanīhārameva dassetuṃ ayamācariyopi ‘‘satthunā pārājikamanuddiṭṭha’’nti āhāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

于此,「依所说之随顺」者,此中何者名为所说,依其随顺而说此亦易了知耶?若问:在最初所说的森林处所说明中,以总说而说「离开处所,犯巴拉基咖」,但未说以盗心避开守护处所。「行走时以『给了根价后将去』之预先决意的限定,不给而去者,仅是决意的运送」,以及「然而,以任何方式舍弃所决意之处所而行走,名为离开处所,由此事实即成巴拉基咖」,以及「『离开处所,犯巴拉基咖』,以此即成已了知之义」——这些并未分别说明。然而,避开税关处所,因具有避开处所之自性,虽自性上如是存在,却不如此成为决意之处所,为了表明:虽与王所认可之处所以外的决意处所相同,但仅以盗心生起而避开彼处前行者,如以盗心取自己的钵,不成巴拉基咖之事实,以及仅成恶作之事实性,故说「避开税关,犯恶作」——因世尊意趣的了知者注疏师说「即是巴拉基咖」,为了显示在注疏中所说的意图,此师亦说「导师未说巴拉基咖」,应于此得出结论。

Tasmāti yasmā evaṃ pariharitvā theyyacittena dūrato vajjetvā gacchantassāpi pārājikappahonakatāya accantabhāriyaṃ hoti, tasmā. Etthāti imasmiṃ araññārakkhaṭṭhāne. ‘‘Visesenā’’ti idaṃ ‘‘appamattena hotabba’’nti iminā hetubhāvena sambandhanīyaṃ. Satisampannacetasāti ca piyasīlenāti ca ‘‘bhikkhunā’’ti etassa visesanaṃ. Asikkhākāmassa bhikkhuno imassa ovādassa abhājanatāya taṃ parivajjetumāha ‘‘piyasīlenā’’ti. Piyasīlassāpi sativirahitassa pamattaṭṭhāne saraṇāsambhavā imassa abhājanatāya taṃ vajjetumāha ‘‘satisampannacetasā’’ti.

「因此」者,因为如是避开而以盗心从远处避开而去者亦有成巴拉基咖之可能性,极为沉重,因此。「于此」者,在此森林守护处所。「特别地」者,此应以「应当不放逸」之因的方式连结。「具念之心」与「爱戒」者,是「比库」的限定语。为了避开对不欲学之比库此教诫无份,故说「爱戒」。即使爱戒者,若离念而在放逸处无依止,对此无份,为避开此,故说「具念之心」。

Araññaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 阿兰若注疏之解释。

§175-6

175-6.Toyadullabhakālasminti toyaṃ dullabhaṃ yasmiṃ so toyadullabho, toyadullabho ca so kālo cāti toyadullabhakālo, tasmiṃ. Āvajjetvā vāti udakabhājanaṃ nāmetvā vā. Pavesetvā vāti attano bhājanaṃ tasmiṃ pakkhipitvā vā. Chiddaṃ katvāpi vāti udakabhājane omaṭṭhādibhedaṃ chiddaṃ katvā vā gaṇhantassa bhaṇḍagghena viniddiseti vakkhamānena sambandhanīyaṃ.

「在水难得之时」者,水难得之时为水难得,水难得与时,为水难得时,在彼。「转向或」者,命名水容器或。「放入或」者,将自己的容器投入其中或。「即使作孔或」者,在水容器中作覆盖等种类之孔或,应与将说的「以物品价值区别」连结取者。

Tathāti yathā toyadullabhakālasmiṃ bhājane rakkhitagopitaṃ udakaṃ avaharantassa pārājikaṃ vuttaṃ, teneva nīhārena. Vāpiyaṃ vāti parasantakāya sārakkhāya vāpiyaṃ vā. Taḷāke vāti tādise jātassare vā. Evaṃ sārakkhānaṃ pokkharaṇiādīnaṃ etehi vā avuttasamuccayena vā-saddena vā gahaṇaṃ veditabbaṃ. Attano bhājanaṃ pavesetvā gaṇhantassāti upalakkhaṇapadanti bhājanagatajale ca idha ca telabhājane viya mukhena vā vaṃsādīhi vā ākaḍḍhitvā theyyacittena pivantassa yathāvatthukamāpattividhānaṃ veditabbaṃ.

「如是」者,如在水难得时说取守护覆藏于容器中之水者犯巴拉基咖,以同样的意图。「在池或」者,在他人所有的有守护之池或。「在湖或」者,在如是种类的天然湖或。如是应知以有守护的莲池等,以此等或以未说的集合之或字而摄取。「放入自己的容器而取者」者,是标示词,应知在容器中之水以及在此如油容器般以口或以竹等吸取而以盗心饮者,依事实的罪过规定。

§177

177.Mariyādanti vāpiādīnaṃ pāḷivaṭṭabandhaṃ. Chindatoti kudālādīhi paṃsuādīni uddharitvā dvidhā karontassa. Visesatthāvajotakena tu-saddena ‘‘mariyādaṃ chinditvā dubbalaṃ katvā tassa chindanatthāya vīciyo uṭṭhāpetuṃ udakaṃ sayaṃ otaritvā vā gomahiṃse vā aññe manusse vā kīḷante dārake vā otāretvā vā attano dhammatāya otiṇṇe tāsetvā vā udake ṭhitaṃ rukkhaṃ chinditvā vā chedāpetvā vā pātetvā vā pātāpetvā vā jalaṃ khobheti, tato uṭṭhitāhi vīcīhi mariyāde chinnepi teneva chinno hoti. Evameva gomahiṃsādayo mariyādaṃ ārohantenāpi aññehi ārohāpentenāpi tesaṃ khurehi mariyāde chinnepi, udakaniddhamanādiṃ pidahitvā vā pidahāpetvā vā vāpimariyādāya nīcaṭṭhānaṃ bandhitvā vā bandhāpetvā vā atirekajalāpagamanamaggato nīharitabbodakaṃ vāretvā vā bāhirato udakaṃ pavesetvā vā pūreti, oghena mariyāde chinnepi teneva chinnaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.108 atthato samānaṃ) evamādikaṃ aṭṭhakathāgatavisesaṃ saṅgaṇhāti. Adinnādānapubbatoti adinnādānassa pubbapayogattā. Bhūtagāmena saddhimpīti bhūtagāmenapi saddhiṃ. Api-saddena pathavikhaṇanaṃ sampiṇḍeti. Mariyādaṃ chindanto tatthajātaṃ tiṇādiṃ chindati, bhūtagāmapācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ. Jātapathaviṃ chindati, pathavikhaṇanapācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ āpajjatīti adhippāyo.

「界标」者,池等的围墙堤坝。「切断」者,以锄等掘起土等而作二分者。然而以显示特殊义之都字,「切断界标使之脆弱后,为了切断彼,自己下水或使牛水牛或其他人或嬉戏的孩童下去,或惊吓依自性而下去者,或切断立于水中之树或使切或使倒或使倒下而搅动水,由此生起之波浪,即使界标被切,由彼即被切。如是,即使牛水牛等登上界标,或由他人使登上,以其蹄切断界标,或堵塞或使堵塞水的流出口等,或在池界标的低处结或使结,或从过多水的去路阻止应引出之水,或从外引入水而充满,即使以洪流切断界标,由彼即被切」——如是等摄取注疏中所说的特殊内容。「不与取之前」者,因是不与取的前行。「与有情村一起」者,与有情村一起。以阿毗字合并掘地。切断界标者切断生于彼处的草等,与有情村巴吉帝亚一起犯恶作。切断生地,与掘地巴吉帝亚一起犯恶作,是意趣。

§178

178.Kātabboti ettha ‘‘bhaṇḍagghena āpattiyā’’ti pāṭhaseso. Antobhūtahetvatthavasena kāretabboti gahetabbo. Anto ṭhatvā chindanto bahiantena, bahi ṭhatvā chindanto antoantena, ubhayatthāpi ṭhatvā chindanto majjhato bhaṇḍagghena āpattiyā kāretabboti yojanā. Ayaṃ panettha attho – antovāpiyaṃ ṭhatvā mariyādaṃ chinditvā udake bahi nikkhamite nikkhantaudakagghena dukkaṭathullaccayapārājikāsu yathāpannāya āpattiyā kāretabbo. Bahi ṭhatvā mariyādaṃ chinditvā antovāpiyaṃ pavisantodakassa ṭhitaṭṭhānato cāvitakkhaṇe nikkhantaudakagghena āpattiyā kāretabbo. Kadāci anto kadāci bahi ṭhatvā mariyādaṃ majjhe ṭhapetvā chindanto majjhe ṭhitaṭṭhānaṃ chinditvā udakassa nīhaṭakkhaṇe nīhaṭaudakassa agghena āpattiyā kāretabboti.

「应作」者,此处应补足「以物价之罪」之文句。应以内含因义之意趣理解为「应令作」。住于内而切断者,以外部之量;住于外而切断者,以内部之量;住于两处而切断者,以中间物价之罪应令作——此为连结。然此处之义理为:住于池内,切断界标,当水流出至外时,应以流出水之价,令作恶作、土喇吒亚、巴拉基咖等随所犯之罪。住于外,切断界标,当水进入池内时,于离开所立之处之刹那,应以流出水之价令作罪。有时住于内、有时住于外,将界标置于中间而切断者,切断中间所立之处,于水被取走之刹那,应以被取走之水之价令作罪。

Udakaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 水中物论的解释。

§179-80

179-80.Vārenāti vārena vārena sāmaṇerā araññato yaṃ dantakaṭṭhaṃ saṅghassatthāya ānetvā sace ācariyānampi āharanti, yāva te dantakaṭṭhaṃ pamāṇena chinditvā saṅghassa ca ācariyānañca na niyyādenti, tāva araññato ābhatattā taṃ sabbaṃ saṅghassa ca sakasakaācariyānañca ābhataṃ dantakaṭṭhaṃ tesameva ca dantakaṭṭhahārakānaṃ sāmaṇerānaṃ santakaṃ hotīti atthayojanā.

「一次次」者,沙玛内拉们一次次从森林为僧团之利益取来齿木,若亦为诸老师们取来,只要他们未以量切断齿木而交付僧团及诸老师,则因从森林取来之故,彼一切为僧团及各自老师所取来之齿木,仅属于彼等取齿木之沙玛内拉们自己所有——此为义理之连结。

§181

181.Tasmāti yasmā tesameva sāmaṇerānaṃ santakaṃ hoti, tasmā. Taṃ araññato ābhataṃ dantakaṭṭhañca saṅghassa garubhaṇḍañca dantakaṭṭhanti sambandho. Saṅghikāya bhūmiyaṃ uppannaṃ saṅghena rakkhitagopitattā garubhaṇḍabhūtaṃ dantakaṭṭhañcāti vuttaṃ hoti. Gaṇhantassa cāti adhikaca-kārena ihāvuttassa aṭṭhakathāgatassa gaṇapuggalagihiparibaddha ārāmuyyānasañjātachinnāchinnarakkhitagopitadantakaṭṭhassa samuccitattā tañca theyyacittena gaṇhantassa avahaṭadantakaṭṭhassa agghavasena āpattiyo vattabbāti ayamattho dīpito hoti.

「因此」者,因为仅属于彼等沙玛内拉们所有,因此。「彼从森林取来之齿木及僧团之重物」,「齿木」为连结。生于僧团之地,因僧团守护保护之故成为重物之齿木——如是所说。「及取者」,以「及」字之添加,此处注疏所说之属于群体、个人、在家众所围绕之园林所生、已切未切、守护保护之齿木,因与之相合,以盗心取彼者,应以所取齿木之价说罪——此义理被阐明。

§182

182.Tehi dantakaṭṭhahārakehi sāmaṇerehi. Niyyāditanti mahāsaṅghassa paṭipāditaṃ.

「由彼等取齿木之沙玛内拉们」。「已交付」者,已交付于大僧团。

§183

183. Saṅghikakālato paṭṭhāya theyyacittena gaṇhatopi avahārābhāve kāraṇaṃ dassetumāha ‘‘arakkhattā’’tiādi. Tattha arakkhattāti saṅghikabhāvena laddhepi rakkhitagopitadantakaṭṭhe viya saṅghena katārakkhāyābhāvā. Yathāvuḍḍhamabhājetabbatoti saṅghikattassāpi sato yathāvuḍḍhaṃ paṭipāṭimanatikkamma bhājetabbaphalapupphādīnaṃ viya bhājetabbatābhāvato. Sabbasādhāraṇattā cāti saṅghapariyāpannānaṃ sabbesameva sādhāraṇattā.

「从僧团时起,即使以盗心取,因无取走,为示原因而说『因无守护』等。其中『因无守护』者,虽以僧团性而得,因僧团未作守护,如守护保护之齿木。『应依长幼分配』者,虽为僧团所有,因无应分配性,如应依长幼不越次第而分配之果实花等。『及因一切共有』者,因属于僧团所摄之一切人共有。

Idanti saṅghassa niyyāditadantakaṭṭhaṃ. Aññaṃ viyāti aññaṃ gaṇapuggalādisantakaṃ rakkhitagopitadantakaṭṭhaṃ viya. Evaṃ corikāya gaṇhato avahārābhāve kāraṇena sādhitepi theyyacittena sakaparikkhārampi gaṇhato dukkaṭassa vuttattā tathā gaṇhanto dukkaṭā na muccatīti daṭṭhabbaṃ. Vattaṃ pana jānitabbaṃ – saṅghikadantakaṭṭhaṃ gaṇhantena padhānagharādīsu pavisitvā cirena osarantena bahi vītināmetabbadivase gaṇetvā taṃpamāṇena gahetabbaṃ, maggaṃ gacchantena ekaṃ dve dantakaṭṭhāni thavikāya pakkhipitvā gantabbaṃ, tattheva vasantena divase khāditabbadantakaṭṭhaṃ gahetabbanti.

「此」者,僧团已交付之齿木。「如其他」者,如其他属于群体、个人等所有、守护保护之齿木。如是以盗窃而取,虽以无取走之理由成立,然因说以盗心取自己之资具亦为恶作,故应见如是取者不免于恶作。然应知规则:取僧团齿木者,进入禅堂等而久住者,应计算应超过外出之日数而取彼量;行路者,应以袋装一二齿木而行;住于彼处者,应取一日应嚼之齿木。

Dantakaṭṭhakathāvaṇṇanā. · 齿木论的解释。

§184

184.‘‘Aggiṃvā detī’’tiādīsu ‘‘rukkhe’’ti pakaraṇato labbhati ‘‘rukkho vinassatī’’ti vakkhamānattā, rukkho ca ‘‘vanappati nāma yo manussānaṃ pariggahito hoti rukkho paribhogo’’ti (pārā. 110) pāḷiyaṃ āgatattā ca aṭṭhakathāya (pārā. aṭṭha. 1.110) ca vuttanayena ambalabujapanasādiko manussānaṃ paribhogāraho manussāyatto rakkhitagopitoyeva gahetabbo. Aggiṃ vā detīti corikāya aggiṃ ālimpeti vā. Satthena rukkhe samantato ākoṭetīti vāsipharasuādisatthena rukkhatacaṃ chindanto samantato āvāṭaṃ dasseti. Maṇḍūkakaṇṭakanāmakaṃ visaṃ vā rukkhe ākoṭetīti corikāya rukkhaṃ nāsetukāmo rukkhe maṇḍūkakaṇṭakanāmakaṃ visaṃ paveseti.

「或施火」等句中,「于树」者,从文脉得知,因说「树被毁坏」故,树者,依律典所说「凡人所摄受之树木名为树,为人所受用」,及依注疏所说之方式,应取芒果、枣、波罗蜜等为人所受用、依人而有、被守护保护之树。「或施火」者,以盗心涂抹火于树。「以刀于树四周砍击」者,以斧、锯等刀具砍断树皮,四周显示伤痕。「或以名为蛙刺之毒于树砍击」者,欲以盗心毁坏树木者,将名为蛙刺之毒注入树中。

§185

185.Yena vā tena vāti yathāvuttena vā avuttena vā yena kenaci upāyena. Rukkho vinassatīti aggiṃ datvā jhāpito dhaññakalāpo viya, telakumbhī viya ca vināva ṭhānācāvanena yathāṭṭhitamevanassati. ‘‘Ḍayhatī’’ti idaṃ ‘‘aggiṃ detī’’ti idaṃ sandhāya vuttaṃ. Vinassatīti maṇḍūkakaṇṭakākoṭanādiavasesapayogaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ ‘‘theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa, ekaṃ pahāraṃ anāgate āpatti thullaccayassa, tasmiṃ pahāre āgate āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 110) ṭhānācāvanena pārājikassa āgatattā. Pakāsitanti ettha ‘‘aṭṭhakathāya’’nti labbhati. Pāṭhāgataṃ pārājikaṃ pana pārisesato ca sūcīyatīti tabbācakassa vā saṅgāhakassa vā vacanassa ihāvijjamānattā tattha vinicchayo pāsaṃsikopi ihāvutto.

「或以此或以彼」者,或以如前所说,或以未说,或以任何方便。「树被毁坏」者,施火后如谷堆般被烧,如油瓶般,不从位置移动而如其所在般毁坏。「燃烧」者,此句关联「施火」而说。应知「毁坏」者,关联蛙刺砍击等其余方法而说,因依「以盗心砍,每一击犯恶作,对未来之一击犯土喇吒亚,该击到来时犯巴拉基咖」之律典,从位置移动时巴拉基咖已到来故。「已显示」者,此处应得「于注疏中」。然而律典中所来之巴拉基咖,从其余部分亦被指示,因彼说者或集者之语于此不存在故,于彼处之判定虽可赞,于此已说。

Vanappatikathāvaṇṇanā. · 林木论的解释。

§186-7

186-7. ‘‘Haraṇakaṃ nāma aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 111) vuttaharaṇakaniddese ‘‘ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 111) pāṭhe ‘‘ṭhāna’’nti gahitasīsādiṭṭhānappabhedavasena aṭṭhakathāya (pārā. aṭṭha. 1.110) āgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘chinditvā mocetvā gaṇhato’’ti. Kiriyānaṃ sakammakattā ‘‘alaṅkāra’’nti pāṭhaseso. Chinditvāti gīveyyakādiṃ. Mocetvāti kaṇṇapiḷandhanādiṃ.

「装饰品者,他人之装饰品、物品。以盗心触摸,犯恶作。使动摇,犯土喇吒亚。从位置移动,犯巴拉基咖」,于所说装饰品之解释中,「从位置移动,犯巴拉基咖」之律典文句中,「位置」者,为显示注疏中所来之判定,依所取头等位置之区别,故说「切断后解开而取者」。因诸行为有自己之作用,「装饰品」为律典文之余。「切断」者,颈饰等。「解开」者,耳环等。

Sīsādīhimocitamattasminti etthāpi visesitabbadassanatthaṃ ‘‘alaṅkārasmi’’nti tameva bhummekavacanantavasena gahetabbaṃ. Ākaḍḍhanavikaḍḍhananti ettha abhimukhaṃ kaḍḍhanaṃ ākaḍḍhananti katvā attano samīpamāviñchanaṃ ākaḍḍhanaṃ, viparītaṃ kaḍḍhanaṃ vikaḍḍhananti katvā tabbiparītaṃ vikaḍḍhanaṃ.

「从头等解开之量」,此处为显示应特别区分,「于装饰品」者,应以彼同样地格单数词尾而取。「拉来与拉去」者,此处向自己拉为拉来,作为向自己近处牵引为拉来;相反之拉为拉去,作为与彼相反为拉去。

§188-9

188-9.Valayanti avaṅkaṃ maṭṭhahatthūpagaṃ. Kaṭakampi vāti anekavaṅke yojetvā bubbuḷādīni dassetvā vā adassetvā vā kataṃ hatthūpagaṃ. Aggabāhunti kapparato paṭṭhāya aggahatthaṃ. Aparāparaṃ cāretīti ito cito ca sañcāreti. ‘‘Sāretī’’ti vā pāṭho, soyeva attho. Taṃ valayaṃ vā kaṭakaṃ vā. Ākāsagataṃ karotīti sabbadisāhi yathā hatthaṃ na phusati, tathā ākāsagataṃ karoti. Nidhivalayassa pavesitarukkhamūle sabbadisāhi aphusantaṃ ākāsagatakaraṇe pārājikaṃ hoti, idha ‘‘rakkhatī’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘saviññāṇakato’’tiādi. Idanti valayaṃ kaṭakañca.

「手镯」者,无弯曲之手上饰物。「或臂环」者,连接多弯曲,或显示或不显示气泡等而制作之手上饰物。「从上臂」者,从肘开始至手掌。「使来回移动」者,从此至彼使移动。或有「使行」之读法,义同。「彼手镯或臂环」。「使成空中」者,从一切方向使手不触及,如是使成空中。埋藏手镯置入树根时,从一切方向不触及而使成空中时成巴拉基咖,此处为何说「守护」,故说「有识而作」等。「此」者,手镯与臂环。

§190

190.‘‘Nivatthaṃ vattha’’nti iminā cīvarampi gayhati. Parassa vatthasāmikassa. Paropīti vatthasāmikopi. Tanti corena acchijjamānaṃ attanā nivatthavatthaṃ. Lajjāya sahasā na muñcatīti lajjāya sīghataraṃ na pariccajati.

「所穿之衣」者,以此亦取袈裟。「他人之衣主」。「他人」者,衣主亦然。「彼」者,被盗贼所剥夺,自己所穿之衣。「因羞耻不立即放弃」者,因羞耻不迅速舍弃。

§191

191. Coropi ākaḍḍhati, so paropi ākaḍḍhatīti yojanā. So paro corato añño, vatthasāmikoti attho. Parassāti vatthasāmikassa.

「他也拖拽,另一人也拖拽」,此为连结。彼另一人者,盗贼以外之他人,即衣主之义。「他人的」者,衣主的。

§192

192. ‘‘Ṭhānā cāveyyā’’ti pāṭhe ṭhāna-saddena saṅgahitasīsādiṭṭhānato harīyateti haraṇakanti vuttālaṅkārādibhaṇḍassa cāvanena pārājikaṃ dassetvā idāni tadeva haraṇakaṃ hārakena saha harantassa hārakassa ṭhitaṭṭhānato apanayanena ṭhānācāvanañca ‘‘ṭhānā cāveyyā’’ti imināva saṅgayhatīti tatthāpi vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘sabhaṇḍahāraka’’ntiādi. Bhaṇḍaṃ harati netīti bhaṇḍahārako, purisādiko, tena sahāti sabhaṇḍahārakaṃ, alaṅkāravatthādīni ādāya gacchantehi itthipurisādipāṇehi saheva. Bhaṇḍanti tehi hariyamānattā haraṇakasaṅkhātavatthābharaṇādibhaṇḍaṃ . Nentassāti ‘‘nento assā’’ti padacchedo. Nentoti ṭhitaṭṭhānato cāvetvā attanā icchitadisābhimukhaṃ pāpento. Assa paṭhame pāde atikkante thullaccayaṃ āpajjitvāti pāṭhasesayojanā. Assāti imassa bhaṇḍahārakassa. Paṭhamapāde atikkante attanā paṭhamaṃ gantabbadisato corassābhimatadisaṃ gate thullaccayaṃ āpajjitvā dutiye atikkante cuto siyāti yojanā.

「应从处所移动」之读法中,以「处所」一词所摄之头等处所被搬运,即搬运物。说示以移动所说之装饰品等物品而成巴拉基咖后,今为显示正搬运彼搬运物连同项链者,以从项链之停留处所移去而从处所移动,以「应从处所移动」此句即被摄取,为显示于彼处之判定,故说「连同物品搬运者」等。「搬运物品者」,搬运物品,即男子等,「连同彼」者,连同物品搬运者,即连同携带装饰品衣服等而行之女人男子等有情。「物品」者,因被彼等搬运故,名为搬运物之衣服装饰品等物品。「牵引其」者,「牵引其」为词之分解。「牵引」者,从停留处所移动而令趋向自己所欲之方向。「其于第一足跨越时犯土喇吒亚」,此为读法之余句连结。「其」者,此物品搬运者的。「于第一足跨越时」,于自己应前往之方向至盗贼所意欲之方向行去时,犯土喇吒亚,「于第二足跨越时堕」,此为连结。

§193

193. Theyyacetano sace tajjetvā parassa hatthato bhaṇḍaṃ pātāpeti, parassa hatthato bhaṇḍe muttamatte tajjetvā pātāpakassa parājayoti yojanā. Bhaṇḍe muttamatteti bhaṇḍe hatthato kesaggamattampi muttakkhaṇe.

「若有盗心,恐吓而令从他人手中落下物品,从他人手中物品脱离之时,恐吓令落下者成巴拉基咖」,此为连结。「物品脱离之时」者,物品从手中乃至发尖许脱离之刹那。

§194

194.Athāpīti atha vā. Parikappetvā pātāpeti vāti ettha ‘‘yaṃ mayhaṃ ruccati, taṃ gaṇhissāmī’’ti vā ‘‘evarūpaṃ ce hoti, gaṇhissāmī’’ti visesetvā vā parikappetvā tajjetvā pāteti, dukkaṭaṃ. Evaṃ pātitaṃ bhaṇḍaṃ tassa corassa āmasane dukkaṭaṃ vuttanti yojanā.

「或者」者,或者。「思量后令落下」者,于此「凡我所喜者,我将取」,或「若是如此之物,我将取」,如是特别思量后,恐吓而令落下,恶作。如是令落下之物品,于彼盗贼触摸时恶作,此为所说之连结。

§195

195.Yathāvatthunti bhaṇḍassa agghānurūpaṃ, thullaccayaṃ hotīti adhippāyo. Chaḍḍitepīti tassa corabhāvaṃ jānitvā bhītatasitena attanā nīyamāne bhaṇḍe chaḍḍitepi sati. Teneva ṭhānācāvanaṃ kārāpitanti pārājikanti na gahetabbanti āha ‘‘na doso’’ti. ‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vutte pana uttasitvā chaḍḍanaṃ tassa āṇattiyā vinā hotīti tattha tassa anāpattīti adhippāyo. Tathā vadato pana adinnādānapubbapayogattā dukkaṭameva.

「如物」者,与物品价值相应,意趣为成土喇吒亚。「即使已舍弃」者,知其为盗贼而恐惧战栗,于自己所牵引之物品被舍弃时。以彼令从处所移动故,不应取为巴拉基咖,故说「无罪」。然而,说「住!住!」时,因恐惧而舍弃,彼无其命令而发生,于彼处其无犯,此为意趣。然而,对如是说者,因有不与取之前行,仅为恶作。

§196

196.Tanti taṃ chaḍḍitaṃ bhaṇḍaṃ. Taduddhāreti tassa chaḍḍitassa bhaṇḍassa uddhāre pārājikaṃ. Pārājikaṃ kadā siyāti āha ‘‘sāmike sālaye gate’’ti. Nirālayaṃ chaḍḍitaṃ pana gaṇhato asati theyyacitte na dosoti byatirekato dasseti.

「彼」者,彼已舍弃之物品。「取回彼」者,于彼已舍弃物品之取回,成巴拉基咖。「何时成巴拉基咖?」,故说「主人离开庇护所时」。然而,取无庇护所而舍弃者,若无盗心则无罪,以相反而显示。

§197

197. Sāmikassa sālayakāle gaṇhantassāpi pārājikābhāvappakāraṃ dassetumāha ‘‘gaṇhato’’ti. Pubbagāthāya ‘‘ta’’nti idhānuvattate. Sakasaññāyagaṇhatoti ‘‘tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vacanato uttasitvā sālayaṃ chaḍḍitaṃ taṃ vatthuṃ sakasaññāya gaṇhantassa. Gahaṇeti sakasaññāya gahaṇahetu, sakasaññāya gahitabhaṇḍaṃ attano gahaṇakāraṇā bhikkhuṃ avahārāpattito rakkhatīti adhippāyo . Tenāha ‘‘gahaṇe pana rakkhatī’’ti. Bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti yojanā. ‘‘Tathā’’ti iminā gahaṇe rakkhatīti atidisati.

197. 为了显示即使是物主在取回谷物时也不构成巴拉基咖的情形,故说「取者」。前偈中的「彼」一词在此处亦适用。「以己物想而取」者,指因「住下!住下!」之言而惊恐,遂舍弃谷物,后以己物想而取回该物者。「取时则守护」者,意谓:因以己物想而取之缘故,以己物想所取之物品,因比库之取而免于盗取罪,故守护之。是故说「然于取时则守护」。应连接为「然物品应予」。以「如是」一词,指明「于取时守护」之义。

§198-9

198-9.Dhuranikkhepaṃ katvāti ‘‘mayhaṃ kimetena bhaṇḍena, jīvitarakkhanameva varatara’’nti nirālayo hutvā. Tenāha ‘‘bhīto corā palāyatī’’ti. Corāti ettha ca hetumhi nissakkaṃ. Gaṇhatoti ettha ‘‘ta’’nti pāṭhaseso, tathā chaḍḍitaṃ taṃ bhaṇḍanti attho. Uddhāre dukkaṭanti vatthumhi anavajjepi theyyacittavasena dukkaṭaṃ hoti, asati theyyacitte dukkaṭampi na hotīti vuttaṃ hoti. Āharāpenteti ettha bhāvalakkhaṇe bhummaṃ, tasmiṃ bhaṇḍasāmini āharāpente satīti attho.

198-9. 「舍弃重担」者,指无所依而「此物品于我何用?保全生命更为殊胜」。是故说「畏惧盗贼而逃走」。「盗贼」一词在此处为原因格之省略。「取者」一词在此处省略「彼」字,意为「如是舍弃之该物品」。「救起时为恶作」者,意谓:即使对物品无过失,因盗心之故而有恶作;若无盗心,连恶作亦无。「令取来」一词在此处为状态义之地格,意为「当该物品之主令取来时」。

§200

200. Nirālayena chaḍḍitavatthuno gahaṇe bhaṇḍadeyyañca adentassa parājayo ca kasmāti āha ‘‘tassā’’tiādi. Aññāsūti mahāpaccariyādīsu itarāsu aṭṭhakathāsu.

200. 对于无所依者所舍弃之物的取得,既不予物品又不犯巴拉基咖,为何如此?故说「彼之」等。「于其他诸处」者,指于大义疏等其他诸注疏中。

Haraṇakakathāvaṇṇanā. · 取走论的解释。

§201

201. Upanidhikathāya ‘‘na gaṇhāmī’’ti sampajānamusāvādaṃ bhāsatoti yojanā. Yena kenaci rahasi ‘‘idaṃ mayhaṃ bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dehī’’ti niyyāditaṃ bhaṇḍaṃ pacchā sāmikena ‘‘dehi me taṃ bhaṇḍa’’nti vutte accantamupagantuṃ ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti sampajānamusāvādaṃ bhāsatoti attho. Gaṇhāmīti aggahesiṃ. Accantā heso atīte vattamānappayogoyaṃ. ‘‘Sampajānamusāvāde pācittiya’’nti (pāci. 2) imassa sikkhāpadassa visaye kasmā dukkaṭaṃ vuttanti āha ‘‘adinnādānapubbakattā’’tiādi. Tattha adinnādānapubbakattāti adinnādānassa sahapayogavasena pubbaṅgamattā, na pubbapayogattā. Na hi adinnādānassa pubbapayoge pācittiyaṭṭhāne dukkaṭamatthīti. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘adinnādānassa payogattā’’ti.

201. 于寄托事中,应连接为「说『我不取』之故意妄语」。指某人秘密地「将此我之物品归还予我」而交付之物品,后来物主说「还我该物品」时,为了完全占有而说「我不取」之故意妄语,此为其义。「我取」者,即「我已取」。此处是以现在时表达过去时之用法。为何在「故意妄语为巴吉帝亚」此学处范围内说为恶作?故说「因以不与取为前行」等。其中「因以不与取为前行」者,指因与不与取同时发生而为前行,非因预备行为。因不与取之预备行为在巴吉帝亚处并无恶作。是故注疏中说「因不与取之加行」。

§202

202.Etassāti etassa samīpe. Kiṃ nu dassatīti dassati kiṃ nu. Vimatuppādeti hetumhi bhummaṃ. Tassāti yassa bhikkhuno santike upanikkhittaṃ, tassa.

202. 「此之」者,指此之近处。「将示何」者,即「示何」。「疑惑生起」为原因格之地格。「彼之」者,指于其比库处所寄托者,彼之。

§203

203.Tasminti yasmiṃ upanikkhittaṃ, tasmiṃ bhikkhumhi. Dāne nirussāheti attani nikkhittassa bhaṇḍassa sāmikassa dānavisaye ussāharahite sati, ‘‘na dāni taṃ dassāmī’’ti dhuranikkhepe kateti adhippāyo. Tenevāha ‘‘ubhinnaṃ dhuranikkhepe’’ti. Paroti bhaṇḍasāmiko. Dhuranti ‘‘yena kenaci ākārena gaṇhissāmī’’ti ussāhaṃ. Nikkhipeti nikkhipeyya.

203. 「于彼」者,指于其所寄托之该比库。「于施予无努力」者,意谓:对于寄托于自己之物品的物主,于施予事上无努力时,「今不予彼」而舍弃重担。是故说「于二者舍弃重担」。「他人」者,指物品之主。「重担」者,指「以任何方式我将取」之努力。「舍弃」者,应为「应舍弃」。

§204

204.Cittenādātukāmovāti ettha ‘‘yo tassā’’ti pāṭhaseso. Ceti api-saddatthe. Yo coro cittena adātukāmova, tassa corassa ‘‘dassāmī’’ti mukhena vadatopīti yojanā. Atha vā adātukāmoti ettha ‘‘hutvā’’ti pāṭhaseso. Ceti vuttattho. Evāti ‘‘parājayo’’ti iminā yujjati. Cittena adātukāmo hutvā mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadatopi sāmino dhuranikkhepe sati parājayo hotevāti yojanā.

204.「以心欲不与取」者,此处应补「若彼」之文。「以」者,亦之义。若盗贼以心仅欲不与取,彼盗贼以口说「我将给予」,此为连结。或者,「欲不与取」者,此处应补「成为」之文。「以」者,所说之义。「如是」者,与「巴拉基咖」相应。以心成为欲不与取者,以口说「我将给予」,于主人卸下重担时,即成巴拉基咖,此为连结。

Upanidhikathāvaṇṇanā. · 寄存物论的解释。

§205

205.Suṅkaghātassāti ‘‘suṅkaghātaṃ nāma raññā ṭhapitaṃ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā’’ti (pārā. 113) pāḷiyaṃ āgatassa ‘‘suṅkaṃ tato hananti…pe… vināsentī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.113) aṭṭhakathāyaṃ niruttassa ‘‘ito paṭṭhāya nīyamāne bhaṇḍe ettakato ettakaṃ rājabhāgaṃ gahetabba’’nti rājādīhi taṃtaṃpadesasāmikehi niyamitassa pabbatakhaṇḍādiṭṭhānassa. Bahīti suṅkagahaṇatthāya parikappitasīmato bahi. Pātetīti ettha ‘‘theyyacitto’’ti pakaraṇato labbhati. ‘‘Rājārahaṃ bhaṇḍa’’nti pāṭhaseso. Yato kutoci bhaṇḍato pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanako bhāgo rājādidesasāmikassa dātabbo hoti, tādisaṃ bhaṇḍaṃ theyyacitto yathā bahi patati, evaṃ khipatīti attho. Dhuvaṃ patatīti etthāpi ‘‘ta’’nti pāṭhaseso, ‘‘bhaṇḍa’’nti pakaraṇato labbhati. Yathā khittaṃ taṃ bhaṇḍaṃ ekantena bahi patatīti. Hatthato muttamatte tasmiṃ bhaṇḍe.

205.「关税处」者,对于经文中所来「关税处者,名为国王所设立,或在山崖,或在河渡,或在村门」,对于注疏中所解释「从彼处征收关税……乃至……使之失去」,是指国王等各该地方之主人所规定「从此处开始运送之货物,应从如是如是之量取如是如是之王分」之山崖等处所。「外」者,为征收关税而设定之界限之外。「使落」者,此处从「以盗心」之文脉可得。应补「王所应得之货物」之文。从任何货物,五马萨咖或超过五马萨咖之价值部分应给予国王等地方主人,如是之货物,以盗心使之如何落于外,如是投掷,此为义。「必定落」者,此处亦应补「彼」,从「货物」之文脉可得。如何投掷,彼货物完全落于外。于从手放开之时,于彼货物。

§206

206. ‘‘Dhuvaṃ patatī’’ti ettha byatirekaṃ dassetumāha ‘‘taṃ rukkhe’’tiādi. Tanti theyyāya bahi pātetuṃ khittaṃ bhaṇḍaṃ paṭihataṃ hutvāti yojanā. Vātakkhittampi vāti pāṭho gahetabbo. ‘‘Vātakkhitto’’ti liṅgavipallāso vā daṭṭhabbo.

206.「必定落」者,为显示差别,说「彼于树」等。「彼」者,为以盗而使落于外所投掷之货物被阻挡,此为连结。应取「亦被风吹」之读法。「被风吹」者,应见为性之颠倒。

§207

207.Pacchāti patitaṭṭhāne thokaṃ cirāyitvā, iminā thokampi cirāyitamatte payogasādhiyaṃ kāriyaṃ siddhamevāti pārājikassa kāraṇaṃ sampannamevāti dasseti. Tenāha ‘‘pārājikaṃ siyā’’ti.

207.「之后」者,于落处稍延迟,以此显示即使稍有延迟,于努力所应作之事已成就,巴拉基咖之因已具足。故说「应为巴拉基咖」。

§208

208.‘‘Ṭhatvā’’tiādinā patitaṭṭhāne acirāyitvā gatepi tasmiṃ bahi patitaṭṭhānato itaratrāpi cirāyitena bahi pātanappayogena sādhiyaṃ kāriyaṃ siddhamevāti pārājikakāraṇassa siddhataṃ dasseti. Tenevāha ‘‘parājayo’’ti. ‘‘Atiṭṭhamāna’’ntiādinā yattha katthaci acirāyanena payogassa niratthakataṃ dasseti. Tenevāha ‘‘rakkhatī’’ti.

208.以「站立」等,显示于落处未延迟而去,即使从彼外落处,于他处亦以延迟而使落于外之努力,所应作之事已成就,巴拉基咖之因之成就。故说「巴拉基咖」。以「不站立」等,显示于任何处以不延迟,努力之无意义。故说「守护」。

§209

209.Tanti aṭṭhakathāvacanaṃ.

二〇九条。此乃注疏之文。

§210

210.Sayaṃ vā vaṭṭetīti anto ṭhito sayaṃ vā hatthena vā pādena vā yaṭṭhiyā vā bahisīmāya ninnaṭṭhānaṃ parivaṭṭeti. Aṭṭhatvāti pavaṭṭitamatte anto katthacipi aṭṭhatvā. Vaṭṭamānanti pavaṭṭantaṃ. Gatanti bahisīmaṃ kesaggamattaṭṭhānampi antosīmamatikkamamattaṃ.

「自己转动」者,站在界内,自己以手、以足、以杖,使物品向界外的低处转动。「站立后」者,仅在转动之时,站在界内任何处后。「正转动」者,正在转动。「去」者,去到界外,即使仅发尖许之处,也是超越界内之量。

§211

211. Taṃ bhaṇḍaṃ sace anto ṭhatvā ṭhatvā bahi gacchatīti yojanā. Yadi antosīmāya ṭhatvā ṭhatvā bahisīmaṃ gacchatīti attho. Rakkhatīti antosīmāya paṭhamagatinivattaneneva etassa bhikkhuno payogavegassa nivattattā, tato upari nivattanārahakāraṇassa aladdhabhāvena attanā ca gatattā tathā bahisīmappattaṃ taṃ bhaṇḍaṃ taṃmūlakapayojakaṃ bhikkhuṃ āpattiyā rakkhatīti adhippāyo. Suddhacittena ṭhapiteti ‘‘evaṃ ṭhapite vaṭṭitvā gamissatī’’ti theyyacittena vinā ‘‘kevalaṃ ṭhapessāmī’’ti cittena bahisīmābhimukhaṃ ninnaṭṭhānaṃ otāretvā ṭhapite. Sayaṃ vaṭṭatīti bhaṇḍaṃ sayameva ninnaṭṭhānaṃ ninnaṃ hutvā bahisīmaṃ ce pavaṭṭantaṃ gacchati. Vaṭṭatīti āpattiyā akaraṇato vaṭṭati.

「那物品若站在界内而去到界外」,此为连接。若站在界内而去到界外,此为义。「守护」者,因在界内以第一次去的返回,此比库的加行势力即返回,从那以上,因不得应返回之因,且因自己已去,如是到达界外的那物品,守护那以此为根本的加行者比库脱离罪,此为意趣。「以清净心放置」者,无「如是放置后将转动而去」的盗心,仅以「我将放置」之心,向界外方向放下到低处而放置。「自己转动」者,物品自己成为低处之低,若正转动而去到界外。「转动」者,因不造作罪而转动。

§212

212.Gacchanteti corassa payogaṃ vinā attanāva gacchante. Tanti rājadeyyapañcamāsakaatirekapañcamāsakamattaṃ suṅkavantaṃ bhaṇḍaṃ. Nīhaṭepi nāvahāroti yojanā. Kevalaṃ theyyacittassa āpattiyā anaṅgabhāvato, yānādipayojakakāyavacīpayogassa abhāvato, bhaṇḍaṭṭhapitayānādino attanāva bahisīmappattattā, teneva bhaṇḍassāpi gatattā ca bhikkhuno avahāro natthīti attho.

「正去」者,无盗贼的加行,自己正去。「那」者,王家应给的五马萨咖、超过五马萨咖量的应纳税物品。「即使被取出也无取」,此为连接。仅因盗心不成为罪的支分,因无车等加行者的身语加行,因放置物品的车等自己到达界外,因仅由那而物品也去,故比库无取,此为义。

§213

213.Payogena vināti corassa sakapayogamantarena. Avahāro na vijjatīti ettha yutti vuttanayāva.

「无加行」者,离盗贼的自己加行。「无取存在」者,此处道理如已说之理。

§214

214.Maṇinti pādārahaṃ suṅkadātabbamaṇiratanaṃ, eteneva upalakkhaṇapadattā yaṃkiñci bhaṇḍaṃ saṅgahitameva. Pārājikaṃ siyāti yānassa attanā pājitattāti adhippāyo. Sīmātikkamaneti suṅkaggahaṇassa niyamitaṭṭhānātikkamane.

「宝珠」者,足以值得、应纳税的宝珠珍宝,仅由此为标示词,任何物品皆已摄取。「应成巴拉基咖」者,因车由自己驱使,此为意趣。「超越界」者,超越纳税取得的规定处。

§215

215.Matanti ‘‘ettakabhaṇḍato ettakaṃ gahetabba’’nti rājūhi anumataṃ. Seso kathāmaggoti ‘‘suṅkaṭṭhānaṃ patvā suṅkikesu niddāyamānesu, kīḷantesu, bahigatesu vā pariyesitvā adisvā gacchato na doso, bhaṇḍadeyyaṃ hotī’’ti evamādiko vinicchayakathāmaggo. Araññaṭṭhakathāsamoti ‘‘yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā’’tiādinā (vi. vi. 170) yathāvuttaaraññaṭṭhakathāya sadiso,

「量」者,「从如是量物品应取如是量」,为王所许可。「余为语道」者,「到达税处,在税吏睡眠时、游戏时、或外出时,寻找而不见而去者无过,应给物品」,如是等决择语道。「与阿兰若义疏相同」者,与「凡到达守护处」等所说的阿兰若义疏相同。

‘‘Kammaṭṭhānaṃ citte katvā;

「将业处置于心中」

Cintento aññavihito;

「思惟者,另有所往」

Suṅkaṭṭhānaṃ patvā gacche;

「抵达税关处而行」

Bhaṇḍadeyyaṃ hotevassā’’ti. –

「应有货物税」

Ādinā nayena vuccamānasadisoyeva. Teneva gatatthatāya idāni na vicārīyatīti adhippāyo.

以此等方式所说者相似。因此,由于已达义理,现在不再详细分析,此为意趣。

Suṅkaghātakathāvaṇṇanā. · 税关论的解释。

§216

216. ‘‘Pāṇo nāma manussapāṇo vuccatī’’ti (pārā. 114) pāḷito ca ‘‘tampi bhujissaṃ harantassa avahāro natthī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.114) aṭṭhakathāvacanato ca paradāsamanussoyeva adhippetoti tameva dassetumāha ‘‘antojāta’’ntiādi. Gehadāsiyā kucchimhi dāsassa jāto antojāto nāma, taṃ vā. Dhanena kīto dhanakkīto, taṃ vā. Dinnaṃ vā pana kenacīti mātulaayyakādīsu yena kenaci dāsaṃ katvā dinnaṃ vā. Dāsanti paccekaṃ sambandhanīyaṃ. Karamarānītaṃ vā dāsanti paravisayaṃ vilumpitvā ānetvā dāsabhāvāya gahitasaṅkhātaṃ karamarānītadāsaṃ vā. Harantassa parājayoti ettha ‘‘corikāya harissāmī’’ti āmasane dukkaṭaṃ, phandāpane thullaccayaṃ āpajjitvā ṭhitaṭṭhānato kesaggamattampi atikkāmayato pārājikaṃ hotīti adhippāyo.

「『生命』者,称为人之生命」此巴利文,以及「彼亦无有携带将食者之罪」此注疏语,由此二者,所意指者唯是他人之奴隶,为显示此义故说「家生」等。于家奴女之胎中所生者,名为家生,或彼。以财物购得者为财买,或彼。或者由某人所施与,即于舅父、叔父等中,由任何人作为奴隶而施与,或彼。「奴隶」应与各别相连结。或者战俘所带来之奴隶,即掠夺他国而带来,取为奴隶身份者,称为战俘带来之奴隶,或彼。「携带者巴拉基咖」,于此,「我将以盗心携带」,于触摸时恶作,于摇动时土喇吒亚,从立足处越过乃至发端量时成巴拉基咖,此为意趣。

§217

217.Bhujissaṃ vāti yassa kassaci manussassa adāsabhūtaṃ. Mānusanti manussajātikaṃ sattaṃ. Āṭhapitanti upanikkhittaṃ.

「我将享用」者,对任何人而言,成为未给予之物。「人的」者,人类种姓的有情。「已放置」者,已寄存之物。

§218

218.Tanti antojātādīsu dāsesu yaṃ kañci dāsaṃ. Palāyitukāmovāti palāpetukāmo nīharitukāmo. Atha vā taṃ dāsaṃ bhujehi ukkhipitvā ayaṃ palāyitukāmotipi attho gahetabbo. Bhujehīti ubhohi hatthehi. Taṃ ṭhitaṭṭhānatoti tassa ṭhitaṭṭhānaṃ taṃṭhitaṭṭhānaṃ, tato taṃṭhitaṭṭhānato, corena attanā ṭhitaṭṭhānatoti attho na gahetabboti dassetumevaṃ vuttaṃ. Kiñci saṅkāmetīti kesaggamattampi tato aññaṃ ṭhānaṃ pāpeti. Bhujehi vāti ettha vā-saddo vakkhamānapakārantarāpekkho, ‘‘saṅkāmeti vā’’ti yojetabbaṃ.

「那」者,在家生等奴仆中的任何奴仆。「欲使逃走」者,欲使逃离,欲使带走。或者,应取此义:以双手抓住那奴仆举起,说『此人欲逃走』。「以双手」者,以两只手。「从那站立处」者,那奴仆的站立处即『那站立处』,从那处,从那站立处。应理解此义:不应取『从盗贼自己的站立处』之义,为显示此故如是说。「移动任何」者,使从那处移动乃至发尖许到另一处。「以双手或」者,此处『或』字期待所说之另一选项,应连接为『或移动』。

§219

219.Tajjetvāti bhayakarena vacanena lesena, iṅgitena vā tāsetvā nentassa tassāti sambandho. Padavāratoti padavārena yuttā thullaccayādayo āpattiyo hontīti yojanā. Paṭhamapadavārayuttā thullaccayāpatti, dutiyapadavārayuttā pārājikāpatti hotīti attho.

「使惊恐后」者,以令生恐怖的言语、暗示或示意使之恐惧后,引领他。『那』与『他的』相关联。「步道」者,应连接为:与步道相应的土喇吒亚等罪生起。第一步道相应的土喇吒亚罪,第二步道相应的巴拉基咖罪生起,此为其义。

§220

220.Hatthādīsūti ādi-saddena kesavatthādiṃ saṅgaṇhāti. Tanti dāsaṃ. Kaḍḍhatopīti ākaḍḍhatopi. Parājayoti ‘‘padavārato’’ti anuvattamānattā paṭhamapadavāre thullaccayaṃ, dutiyapadavāre atikkante pārājikanti attho. Ayaṃ nayoti ‘‘padavārato yuttā thullaccayādayo āpattiyo hontī’’ti vuttanayo.

「在手等」者,以『等』字摄取发、衣等。「那」者,奴仆。「即使拖拉」者,即使牵引。「败」者,因『从步道』一词贯通,故在第一步道为土喇吒亚,超越第二步道时为巴拉基咖,此为其义。「此法则」者,所说『与步道相应的土喇吒亚等罪生起』之法则。

§221

221.Vegasāvāti vegeneva, corassa vacanena kātabbavisesarahitena balavagamanavegenāti vuttaṃ hoti. Iminā anāpattibhāvassa kāraṇaṃ dasseti.

「以速度」者,仅以速度,即以盗贼言语所应作之特殊无关的强力快速行进之速度,如是所说。以此显示无罪之因。

§222

222.Saṇikanti mandagatiyā. Vadatīti ‘‘gaccha, yāhi, palāyā’’tiādikaṃ vacanaṃ katheti. Sopi cāti yo mandagatiyā gacchanto evaṃ vutto, sopi ca.

「缓慢地」者,以迟缓的步伐。「说」者,说『去、走、逃走』等言语。「他也」者,以迟缓步伐行走而被如是告知者,他也。

§223

223.Palāyitvāti sāmikaṃ pahāya gantvā. Aññanti sāmikāyattaṭṭhānato aññaṃ ṭhānaṃ. Sāpaṇaṃ vīthisannivesayuttaṃ nigamampi vā. Tatoti palāyitvā paviṭṭhagāmādito. Tanti palāyitvā paviṭṭhaṃ taṃ dāsaṃ.

「逃走」者,舍弃主人而去。「他处」者,从属于主人的处所之外的处所。「有商店」者,具有街道与聚落相应的镇市。「于彼处」者,从逃走而进入的村落等处。「彼」者,逃走而进入的那个奴隶。

Pāṇakathāvaṇṇanā. · 生命论之解释。

§224

224.Theyyāti theyyacittena. Sappakaraṇḍanti sappasayanapeḷaṃ. Yathāvatthunti thullaccayamāha. Ṭhānatoti sappapeḷāya ṭhitaṭṭhānato. Cāvaneti kesaggamattātikkame.

「以盗心」者,以盗窃之心。「有蛇之箱」者,有蛇的卧具之篮。「如其事」者,说土喇吒亚。「从处所」者,从蛇篮所在之处所。「移动」者,超越发尖之量。

§225

225.Karaṇḍanti sappapeḷaṃ. Ugghāṭetvāti vivaritvā. Karaṇḍatalatoti antopeḷāya talato. Naṅguṭṭheti naṅguṭṭhapariyante.

「箱」者,蛇篮。「打开」者,开启。「从箱底」者,从篮内之底。「指甲」者,指甲之边际。

§226

226.Ghaṃsitvāti peḷāpasse phusāpetvā. Sappakaraṇḍassa mukhavaṭṭitoti karaṇḍapuṭamukhavaṭṭito. Tassa naṅguṭṭhe muttamatteti yojanā.

「摩擦」者,触碰篮边。「有蛇之箱的口缘」者,箱盖口之边缘。应连接为「于彼指甲脱离之量」。

§227

227.Nāmatoti nāmena, nāmaṃ vatvāti vuttaṃ hoti. Pakkosantassāti avhāyantassa. Tassāti pakkosakassa.

「以名」者,以名字,说出名字之意。「呼唤者」者,召唤者。「彼」者,呼唤者。

§228

228.Tathāti karaṇḍaṃ vivaritvā. Maṇḍūkamūsikānaṃ ravaṃ katvā nāmena pakkosantassāti yojanā. Vā-saddena lājāvikiraṇaaccharapahārādikaṃ saṅgaṇhāti.

「如是」者,打开箱子。应连接为「作青蛙与老鼠之声,以名字呼唤者」。以「或」字摄取撒炒米、打响指等。

§229

229.Mukhanti sappakaraṇḍassa mukhaṃ. Evameva ca karontassāti maṇḍūkasaññaṃ, mūsikasaññaṃ katvā vā lājā vikiritvā vā accharaṃ paharitvā vā nāmaṃ vatvā pakkosantassa. Yena kenacīti vuttanīhārato yena vā tena vā.

「口」者,有盖之篮的开口。「如是作者」,即作出青蛙之想、老鼠之想,或撒炒米,或拍手,或呼唤名字而召唤。「以任何方式」者,从所说义理来说,以此或以彼。

§230

230.Na pakkosati ceti yathāvuttanayena yojetvā nāmaṃ vatvā na pakkosati. Tassāti karaṇḍamukhavivarakassa bhikkhussa.

「不召唤」者,依前述方式连结,即呼唤名字而不召唤。「彼」者,指篮口开口处的比库。

Apadakathāvaṇṇanā. · 无足论之解释。

§231

231.Hatthinti hatthimhi, bhummatthe eva upayogavacanaṃ.

「于象」者,在象处,仅是处所义的用法语。

§232

232.Sālāyanti hatthisālāyaṃ. Vasati etthāti vatthu, rājāgāraṃ, tassa anto antovatthu, antorājagehanti attho. Aṅgaṇeti antorājaṅgaṇe. Pi-saddo ‘‘antonagare’’ti avuttampi sampiṇḍeti. Vatthu cāti ca-saddena aṅgaṇaṃ samuccinoti. Sakalaṃ aṅgaṇaṃ ṭhānanti hatthino vicaraṇayoggaṃ aṅgaṇaṭṭhānaṃ sandhāyāha, sakalasālāti gahetabbaṃ.

「于象舍」者,在象舍中。「住于此」者为住处,即王宫,其内为内住处,意为王宫之内。「庭院」者,在王宫内庭院中。「亦」字将未说的「于内城」也包括进来。「住处与」者,以「与」字将庭院合并。「整个庭院之处」者,关联象可行走的庭院之处而说,应理解为整个象舍。

§233

233.Abaddhassāti yathāvuttasālārājavatthaṅgaṇāpekkhāya vuttaṃ. Abaddhassa hi hatthino sakalasālādayo ṭhānaṃ, tadatikkame ṭhānācāvanaṃ hotīti attho. Hīti avadhāraṇe vā. ‘‘Baddhassa hī’’ti yojanāya visesatthova daṭṭhabbo, baddhassa panāti vuttaṃ hoti. Baddhassa panāti sālādīsu sannihitassa pana. Ṭhitaṭṭhānañcāti sālādīsu ṭhitaṭṭhānañca, catūhi pādehi akkantaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Bandhanañcāti gīvāya vā pacchā pādadvayabandhanavalaye vā ubhayattha vā bandhanaṭṭhānañca. Tasmāti yasmā ṭhitaṭṭhānañca bandhanañca ṭhānanti cha vā pañca vā ṭhānāni labbhanti, tasmā. Tesaṃ ṭhānānaṃ. Kārayeti ettha ‘‘āpatti’’nti sāmatthiyā labbhatīti. Haratoti hatthisālādito corikāya harantassa . Kārayeti āmasane dukkaṭaṃ, ṭhānabhedagaṇanāya yāva pacchimaṭṭhānā purimesu thullaccayāni, antimaṭṭhānā kesaggamattampi cāvane pārājikaṃ kāreyyāti attho.

「未系缚者」者,关联前述象舍、王宫住处、庭院而说。因为未系缚之象,整个象舍等为其处所,超越彼处即成离处,此为其义。「实」者,或为限定。应见为特别义,以连结「系缚者实」,即说「然而系缚者」。「然而系缚者」者,然而安置于象舍等处者。「站立之处与」者,在象舍等处站立之处与,即说以四足所踏之处。「系缚处与」者,在颈部,或在后二足系缚环处,或在两处的系缚之处与。「因此」者,因为站立之处与系缚处为处所,故得六处或五处,因此。「彼等诸处」。「使成」者,此处以「罪」之能力而得。「取走」者,从象舍以盗心取走者。「使成」者,触摸时为恶作,依处所区分计算,直至最后处所,在前诸处为土喇吒亚,从最后处所移动发尖许即应成巴拉基咖,此为其义。

§234

234.Ṭhitaṭṭhānanti catūhi pādehi akkantaṭṭhānaṃ, idañca abaddhahatthiṃ sandhāya vuttaṃ. Baddhassa vinicchayo sālādīsu baddhassa vuttavinicchayasadisoti gatatthatāya na vutto.

「站立之处」者,以四足所踏之处,此关联未系缚之象而说。系缚者之判定,对于在象舍等处系缚者,与前述判定相似,故因义已明而未说。

§235

235.Ekaṃ ṭhānanti sayitaṭṭhānamattaṃ. Tasminti gaje. Tassāti bhikkhussa. Turaṅgamahisādīsu dvipade ca bahuppade ca.

「一处」者,仅卧处而已。「从彼」者,从象。「其」者,比库之。于马、水牛等,于二足与多足。

§236

236. Eseva nayo ñeyyo, vattabbaṃ kiñcipi natthīti yojanā. Tattha turaṅgā assā. Mahisā lulāyā. Ādi-saddena gogadrabhaoṭṭhādicatuppadānaṃ saṅgaho. Natthi kiñcipi vattabbanti assasālārājāgāraṅgaṇabahinagarādīsu abandhitasayanaassādīnaṃ ṭhānabhedo yathāvuttasadisattā na vutto.

此即应知之方法,无任何应说者,此为连结。其中,「马」者,马也。「水牛」者,野牛也。以「等」字,摄取牛、驴、骆驼等四足之类。「无任何应说」者,于马厩、王宫、庭院、城外等处未系缚之卧马等,因处之差别与所说相似,故不说。

Bandhitvā ṭhapitaassassa pana sace so catūsu pādesu baddho hoti, bandhanānaṃ, khurānañca gaṇanāya aṭṭha ṭhānāni, sace mukhe ca baddho hoti, nava ṭhānāni, mukheyeva baddho, pañca ṭhānānīti ṭhānabhedo ca tatheva sasamigasūkarādicatuppadesu bandhitvā ṭhapitesu baddhabaddhaṭṭhānehi saha catūhi pādehi akkantaṭṭhānavasena labbhamāno ṭhānabhedo ca gomahisesu baddhesu evameva labbhamāno ṭhānabhedo ca vajādīsu padesesu pavesitesu dvāresu rukkhasūciyo apanetvā vā anapanetvā vā nāmaṃ vatvā vā avatvā vā pakkosantassa, sākhābhaṅgatiṇādīni dassetvā pakkositvā vā apakkositvā vā palobhentassa tāsetvā nikkhamantassa sappakaraṇḍake sappassa vuttanayena labbhamāno viseso ca netabbo. Iha sabbattha ṭhānabhedesu bahukesupi upantaṭṭhānesu thullaccayaṃ, antaṭṭhāne pārājikaṃ vuttasadisanti imassa sabbassa vinicchayassa ‘‘eseva nayo’’ti imināva gatattā, āhaṭato aviññāyamānassa kassaci visesassābhāvā ca vuttaṃ ‘‘natthi kiñcipi vattabba’’nti.

然而,若系缚而置之马,若彼于四足被缚,由系缚与蹄之计算,有八处;若于口亦被缚,有九处;仅于口被缚,有五处。如是处之差别,于鹿、猪等四足系缚而置者,由被缚处与四足所踏处而得之处差别,于牛、水牛被缚时如是而得之处差别,于栏等处所放入者,于门口拔除或不拔除树枝、针,说名或不说名而呼唤者,示树枝折断、草等而呼唤或不呼唤而诱引者,恐吓而出来者,于有蛇之箱中之蛇,以所说方法而得之差别应知。于此一切处差别中,虽有多处,于近边处为土喇吒亚,于边际处为巴拉基咖,如所说者。因此一切决择之「此即方法」以此已去,由所引来而不被了知之任何差别之不存在,故说「无任何应说」。

Dvipadepīti ‘‘dvipadaṃ nāma manussā pakkhajātā’’ti (pārā. 115) pāḷiyaṃ vuttā manussā ca mayūrādilomapakkhā ca vagguliādicammapakkhā ca bhamarādiaṭṭhipakkhā cāti evamādike satte ca. Bahuppadeti ‘‘bahuppadaṃ nāma vicchikā satapadī uccāliṅgapāṇakā’’ti (pārā. 117) pāḷiyaṃ vuttabahuppadasatte cāti attho.

「于二足」者,于经文所说『二足者,谓人类、鸟类』之人类、孔雀等毛翅、蝙蝠等皮翅、蜜蜂等骨翅,如是等有情。「多足」者,于经文所说『多足者,谓蝎、百足、蚰蜒、蟋蟀』之多足有情,此为义。

Ettāvatā pāpabhikkhūnaṃ lesokāsapidahanatthaṃ padabhājane vuttabhūmaṭṭhāditiṃsavinicchayamātikākathāsu pañcavīsati mātikākathā dassetvā avasiṭṭhāsu pañcamātikākathāsu saṃvidāvahāro, saṅketakammaṃ, nimittakammanti mātikattayakathā paṭhamameva adinnādānavinicchayasambhārabhūtānaṃ pañcavīsatiyā avahārānaṃ dassanaṭṭhāne ṭhatvā –

至此,为堵塞恶比库之余地,于足分中所说之地处等三十决择母题说中,已示二十五母题说,于余五母题说中,约定取、标记甘马、相甘马此三母题说,于最初不与取决择之资具二十五取之显示处而住——

‘‘Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca;

「先前之共同努力,以及约定取;」

Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcaka’’nti. (vi. vi. 42) –

「约定甘马、无相、前行等五种」。

Iminā saṅgahitāti taṃ pahāya avasese ocarako, oṇirakkhakoti kathādvaye ocaraṇakakathāya āṇattikappayogattā, tañca oṇirakkhakena kariyamānaṃ ṭhānācāvanaṃ sāhatthikena vā āṇattikena vā payogena hotīti tassāpi ‘‘sāhatthāṇattiko cevā’’ti sāhatthikapañcake paṭhamameva saṅgahitattā ca thalaṭṭhavehāsaṭṭhakathādīsu saṅgahitattā ca tañca dvayaṃ na vuttanti veditabbaṃ.

由此所摄者,舍彼而余者为「侦察者」与「暂守者」。于此二种言说中,侦察者之言说,因有命令与自作之运用,而彼暂守者所作之移离处所,或以自手之运用,或以命令之运用而成,故彼亦于「自手与命令」中,于自手五种之最初即已摄入,且于陆地、水中、空中等言说中已摄入,故此二者未说,应如是知。其中,于「『侦察者』者,谓侦察物品后告知」之圣典所说之引盗者,应知为「侦察者」。侦察故为侦察者,谓往彼彼处而入内坐,如是所说。于「『暂守者』者,谓守护已取来之物品」之圣典所说之暂时置于自己处之他人物品之守护者,应知为「暂守者」。守护所寄托者故为暂守者,谓他人将物品持来自己住处,言『尊者,请暂时看顾此物,待我作此事后归来』而守护者,此为其名称。

Tattha ‘‘ocarako nāma bhaṇḍaṃ ocaritvā ācikkhatī’’ti (pārā. 118) pāḷiyaṃ vutto corāpanapuriso ‘‘ocarako’’ti veditabbo. Ocaratīti ocarako, tattha tattha gantvā anto anupavisatīti vuttaṃ hotīti. ‘‘Oṇirakkho nāma āhaṭaṃ bhaṇḍaṃ gopento’’ti (pārā. 118) pāḷiyaṃ vutto muhuttaṃ attani ṭhapitassa parabhaṇḍassa rakkhako ‘‘oṇirakkho’’ti veditabbo. Oṇitaṃ rakkhatīti oṇirakkho, yo parena attano vasanaṭṭhāne ābhataṃ bhaṇḍaṃ ‘‘idaṃ tāva bhante muhuttaṃ oloketha, yāvāhaṃ idaṃ nāma kiccaṃ katvā āgacchāmī’’ti vutto rakkhati, tassetaṃ adhivacanaṃ.

其中，经文（巴拉基咖一一八）所言『侦察者，乃侦察货物后加以通报之人』，此指为盗贼打探情报者，应了知即称为『侦察者』。『侦察者』者，四处游走、进入内部之人，乃如此说也。经文（巴拉基咖一一八）所言『看守者，乃守护已运来之货物者』，此指短暂代人保管货物的守护者，应了知即称为『看守者』。『看守者』者，守护已被取回之物者也——即他人将货物运至自己住处，说道：『大德，请暂时看管此物，待我去办完某事后再回来。』受此请托而守护者，此即彼人之称谓。

Dvicatubahuppadakathāvaṇṇanā. · 二足、四足、多足论之解释。

§237

237. ‘‘Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassā’’tiādinā (pārā. 122) nayena pāḷiyaṃ āgatāni pañcaṅgāni saṅgahetumāha ‘‘paresa’’ntiādi. Tattha ‘‘paresaṃ santakaṃ dhana’’nti iminā paramanussasantakatā, ‘‘paresanti vijānitvā’’ti iminā parāyattabhāvassa jānanaṃ, ‘‘garuka’’nti iminā pādaṃ vā atirekapādaṃ vā agghanakatā, ‘‘theyyacittenā’’ti iminā theyyacittatā, ‘‘ṭhānā cāvetī’’ti iminā pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññatarassa samaṅgitāti evamettha pañcaṅgasaṅgaho veditabbo.

二三七、以「以五种行相取不与物者,犯巴拉基咖」等方式,于圣典所来之五支,为摄集而说「他人之」等。其中,以「他人所有之财物」此句,为他人所有性;以「知为他人之」此句,为知属他之状态;以「重物」此句,为值一巴达或超过一巴达之价值性;以「以盗心」此句,为盗心性;以「移离处所」此句,为具足二十五种取法中之任一,如是于此应知五支之摄集。

§238

238. Ettāvatā tiṃsamātikākathāvinicchayaṃ saṅgahetvā idāni ‘‘anāpatti sasaññissa vissāsaggāhe tāvakālike petapariggahe tiracchānagatapariggahe paṃsukūlasaññissā’’tiādinā (pārā. 131) nayena pāḷiyaṃ āgataṃ anāpattivāraṃ saṅgahetumāha ‘‘anāpattī’’tiādi. Tattha sasaññissāti parasantakampi ‘‘sasantaka’’nti suddhasaññāya gaṇhantassa anāpattīti sabbattha yojetabbaṃ. Evaṃ gahitaṃ sāmikehi disvā yācite adentassa ubhinnaṃ dhuranikkhepena pārājikaṃ.

二三八、至此摄集三十母句言说之决择已,今为摄集以「无罪于自想、信赖取、暂时物、死者遗物、畜生遗物、粪扫衣想」等方式于圣典所来之无罪段,而说「无罪」等。其中,「自想者」,虽是他人所有,以纯粹「自己所有」之想而取者无罪,应于一切处连结。如是取已,主人见而乞求时不与者,以二者之舍弃而成巴拉基咖。

Tiracchānapariggaheti tiracchānehi pariggahitavatthumhi. Sacepi hi nāgagaruḷamāṇavakamāṇavikāpi manussavesena āpaṇaṃ pasāretvā nisinnā honti, bhikkhu ca theyyacittena tesaṃ santakaṃ gaṇhāti, anāpattīti vuttaṃ hoti. Sīhabyagghadīpipabhutīhi vāḷamigehi gahitagocaraṃ paṭhamaṃ mocāpentassa taṃ muñcitvā attanopi hiṃsanato thokaṃ khāyite vārentassa doso natthi. Senādīsu tiracchānesu yena kenaci gahitaṃ gocaraṃ mocāpetuṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘senādayopi āmisaṃ gahetvā gacchante pātāpetvā gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.131). Evameva dhammanideḍḍubhādīhi gahitamaṇḍūkādayo jīvitarakkhanatthāya mocāpetuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ.

「畜生遗物」者,于畜生所遗物中。若龙、金翅鸟、摩纳婆、摩纳婆女等以人形展开店铺而坐,比库以盗心取其所有物,说为无罪。狮子、虎、豹等野兽所取之食物,最初令其放开者,彼放开后,为防自己亦被伤害,少许食用时无罪。于猴等畜生,以任何方式所取之食物,令其放开是允许的。于注疏中说:『猴等取食物而去时,夺取而取是允许的』。如是,蛇、鼬鼠等所取之蛙等,为救护生命而令其放开是允许的,应如是知。

Tāvakālikaggāheti ‘‘paṭikarissāmī’’ti tāvakālikaṃ gaṇhantassa evaṃ gahitaṃ sace bhaṇḍasāmiko puggalo vā gaṇo vā ‘‘tumheva gaṇhathā’’ti anujāneyya, vaṭṭati. Nānujāneyya, na gaṇheyya, dātabbaṃ. Adentassa ubhinnaṃ dhuranikkhepena pārājikaṃ. ‘‘Saṅghasantakaṃ pana paṭidātumeva vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

「暂时取」者,以「我将归还」之意暂时取者,如是取时,若物主——无论是个人或团体——许可说「你们自己取吧」,则可。若不许可,则不应取,应归还。不归还者,双方因弃舍重担而成巴拉基咖。然而注疏中说「僧团所有物则只可归还」。

Vissāsaggāheti ‘‘anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ, sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, gahite ca attamano hotī’’ti (mahāva. 356) pāḷiyaṃ āgataṃ pañcahaṅgehi samannāgatassa santakaṃ vissāsena gaṇhantassa gahaṇe vinicchayo yathāvuttasuttavaṇṇanāyaṃ veditabbo. Yathāha samantapāsādikāyaṃ –

「信赖取」者,经文中所说「诸比库,我允许从具足五支者处信赖取:已见面、已交往、已告知、尚在世、取时彼欢喜」,从具足此五支者处以信赖取其所有物时,取的判定应依如所说经文的解释而知。如《善见律毗婆沙》中所说:

Tattha sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya sayitopi yāva jīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite tuṭṭhacitto hoti, evarūpassa santakaṃ ‘‘gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañcaṅgāni vuttāni, vissāsaggāho pana tīhaṅgehi ruhati – sandiṭṭho, jīvati, gahite attamano, sambhatto, jīvati, gahite attamano, ālapito, jīvati, gahite attamanoti.

「其中『已见面』者,仅见面之友。『已交往』者,坚固之友。『已告知』者,被告知『我的所有物,你想要什么就取吧,取时无需询问』。『尚在世』者,即使因病卧床,只要未至命根断绝。『取时欢喜』者,取时心生欢喜,对这样的人,知道『我取时他将欢喜』而取,则可。这五支是以无余周遍之义而说,然而信赖取以三支即成:已见面、尚在世、取时欢喜;已交往、尚在世、取时欢喜;已告知、尚在世、取时欢喜。」

Yo pana jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsaggāhena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadamānena ca matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Anattamanassa santakaṃ tasseva dātabbaṃ. Yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito paccāharāpetuṃ na labhati. Yopi adātukāmova, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahitaṃ vā paribhuttaṃ vā’’ti vutte ‘‘gahitaṃ vā hotu paribhuttaṃ vā, mayā pana taṃ kenacideva karaṇīyena ṭhapitaṃ, taṃ pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadati, ayaṃ paccāharāpetuṃ labhatīti (pārā. aṭṭha. 1.131).

「然而若尚在世,但取时不欢喜者,其所有物即使以信赖取而取,也应归还。归还时,若是死者之财,首先应归还给对其财物有权者——无论在家或出家。不欢喜者之所有物,应归还给他本人。然而若最初即以言语表示或仅以心生起而随喜说『你取我的所有物,做得很好』,之后因某种原因而生气,则不得要回。即使不愿给,但心中默许,不说什么,也不得要回。然而若被说『我取了或用了你们的所有物』时,回答『取了也好用了也好,但那是我为某事而放置的,应恢复原状』,这样的人可以要回。」

Petapariggaheti pettivisayuppannā ca maritvā tasmiṃyeva attabhāve nibbattā ca cātumahārājikādayo devā ca imasmiṃ atthe petā nāma, tesaṃ santakaṃ gaṇhantassa ca anāpattīti attho. Sacepi hi sakko devarājā āpaṇaṃ pasāretvā nisinno hoti, dibbacakkhuko ca bhikkhu taṃ ñatvā satasahassagghanakampi vatthaṃ tassa viravantasseva acchinditvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Devapūjatthaṃ rukkhādīsu maṭṭhavatthādīni gaṇhato niddosatāya kimeva vattabbaṃ. Paṃsukūlasaññāya gaṇhatopi anāpatti. Tathā gahitampi sace sassāmikaṃ hoti, sāmike āharāpente dātabbanti upalakkhaṇato veditabbaṃ.

「饿鬼所有物」者,生于饿鬼界者,以及死后生于同一身形者,以及四大王天等天人,在此义中名为饿鬼,取其所有物者无犯,此为义。因为即使萨咖天帝坐在展开的市场中,具天眼的比库知道后,即使价值十万的衣物,也可从他穿着时剪下而取。为供养天人而取树上等处涂抹的布等,因无过失,何须多说。以尘堆衣想而取者,无犯。如是取得之物,若有主人,主人来索取时应归还,应以标示而知。

§239

239.Etthāti dutiyapārājikavinicchaye. Ca-saddena avuttasamuccayatthena avasesasikkhāpadavinicchaye saṅgaṇhāti. Vattabboti mātikaṭṭhakathādīsu viya avasāne kathetabbo. Pāḷimuttavinicchayoti samuṭṭhānādiko taṃtaṃsikkhāpadapāḷiyaṃ anāgato upālittherādīhi ṭhapito vinicchayo.

「在此」者,在第二巴拉基咖的判定中。以『及』字之未说集合义,摄取其余学处的判定。「应说」者,如论母注疏等,应在最后说。「经文外判定」者,如生起等,在各学处经文中未出现,由伍巴离长老等所设立的判定。

§240

240.Parājitānekamalenāti aparimeyyakappakoṭisatasahassopacitapāramitāsambhūtena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena āsavakkhayañāṇena saha vāsanāya samucchedappahānena parājitā rāgādayo anekakilesamalā yena so parājitānekamalo, tena parājitānekamalena . Jinena yaṃ dutiyaṃ pārājikaṃ vuttaṃ, assa dutiyapārājikassa ca attho mayā samāsena vutto. Asesena ativitthāranayena vattuṃ tassa atthaṃ kathetuṃ ko hi samatthoti yojanā. Ettha ca-saddo paṭhamapārājikasamuccayattho. Hi-saddo avadhāraṇe, tena asesena tadatthaṃ vattuṃ samattho nattheva aññatra tathāgatāti dīpeti.

「已战胜众多垢」者,以无量劫数百千俱胝所积集之波罗蜜所生、一切知智之足处、与随眠断除之漏尽智共同战胜了贪等众多烦恼垢,因此称为「已战胜众多垢者」,以此「已战胜众多垢者」。胜者所说之第二巴拉基咖,我已略说其义。然而,以无余、极详尽之方式来说其义,谁能胜任呢?此为连接。此处「与」字是与第一巴拉基咖合集之义。「实」字是决定之义,由此显示:除如来外,实无他人能以无余方式说彼义。

Iti vinayatthasārasandīpaniyā · 如是律义精要阐明中

Vinayavinicchayavaṇṇanāya

律抉择注释

Dutiyapārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二巴拉基咖论之解释已毕。

Tatiyapārājikakathāvaṇṇanā第三巴拉基咖论之解释

§241-2

241-2. Evamatisukhumanayasamākulaṃ dutiyapārājikaṃ dassetvā idāni tatiyapārājikaṃ dassetumāha ‘‘manussajāti’’ntiādi. Tattha manussajātinti jāyatīti jāti, rūpārūpapaṭisandhi, manussesu jāti yassa so manussajāti, manussajātiko manussaviggahoti vuttaṃ hoti, taṃ manussajātiṃ.

如是显示了极其微细方法所成之第二巴拉基咖后,今为显示第三巴拉基咖而说「人类」等。其中「人类」者,「生」即色无色结生,在人中之生者为「人类」,即「人类者」、「人身」之义,彼人类。

Ettha ca manussesūti kusalākusalamanassa ussannattā manussasaṅkhātesu naresu. ‘‘Yaṃ mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppanna’’nti (pārā. 172) padabhājane vuttanayena mātukucchimhi paṭhamaṃ uppajjamānapaṭisandhicittañca taṃsampayuttavedanāsaññāsaṅkhārasaṅkhātakhandhattayañca taṃsahajātāni –

此处「在人中」者,因善恶意之增盛,在称为人之男子中。如「在母胎中最初生起之心」一句之词句分析中所说方式,在母胎中最初生起之结生心,及与其相应之受想行三蕴,与其俱生之——

‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;

「如芝麻油之滴,如酥精之不浊;」

Evaṃ vaṇṇappaṭibhāgaṃ, ‘kalala’nti pavuccatī’’ti. (pārā. aṭṭha. 2.172; vibha. aṭṭha. 26) –

「如是色之相似,称为『羯罗蓝』。」

Vuttāni jātiuṇṇaṃsumhi pasannatilatele vā sappimaṇḍe vā otāretvā ukkhipitvā vidhunite agge lambamānabinduppamāṇakalalasaṅkhātāni sabhāvakānaṃ kāyabhāvavatthudasakavasena tiṃsa rūpāni ca abhāvakānaṃ kāyavatthudasakavasena vīsati rūpāni cāti ayaṃ nāmarūpapaṭisandhi idha ‘‘jātī’’ti gahitā. ‘‘Yassā’’ti iminā aññapadena ‘‘yāva maraṇakālā etthantare eso manussaviggaho nāmā’’ti (pārā. 172) padabhājane vuttanayena paṭhamabhavaṅgato paṭṭhāya cuticittāsannabhavaṅgapariyantasantānasaṅkhātasatto gahito. Iminā manussaviggahassa paṭisandhito paṭṭhāya pārājikavatthubhāvaṃ dasseti.

「生」已于《生种毛》中说。将之浸入清油或酥油精华中,提起后抖动,于尖端悬垂之滴量的羯罗逻,名为「名色结生」。具有性根者,依身根十法聚,有三十色法;无性根者,依身根十法聚,有二十色法。此名色结生,于此处以「生」一词所摄取。以「其」此异词,如《词句分别》中所说「从此直至死时,于其中间,此名为人身」之方式,摄取从初有分开始,直至死心前之有分为止的相续所称之有情。以此显示人身从结生开始即成巴拉基咖事之状态。

Jānantoti ‘‘satto aya’’nti jānanto. Jīvitā yo viyojayeti yo bhikkhu jīvitindriyā viyojeyya voropeyya, tassa jīvitindriyaṃ upacchindeyya uparodheyyāti vuttaṃ hoti. Tenāha padabhājane ‘‘jīvitā voropeyyāti jīvitindriyaṃ upacchindati uparodhetī’’ti (pārā. 172).

「知者」,即知「此是有情」。「从命分离」者,若比库从命根分离、断绝,即断其命根、遮止之,如是所说。故于《词句分别》中说:「从命断绝者,即断命根、遮止之。」

Tañca jīvitindriyaṃ rūpārūpavasena duvidhaṃ hoti. Tattha arūpajīvitindriyaṃ aviggahattā upakkamavisayaṃ na hoti. Rūpajīvitindriyupacchedena pana tadāyattavuttitāya taṃsamakālameva occhijjamānatāya ettha sāmaññena ubhayampi gahetabbaṃ. Idañca atītānāgataṃ na gahetabbaṃ tassa avijjamānattā. Upakkamavisayārahaṃ pana paccuppannameva gahetabbaṃ. Tañca khaṇasantatiaddhāvasena tividhaṃ hoti.

彼命根依色与非色而成二种。其中,非色命根因无形质故,不成加行之对象。然而,以断色命根故,因依彼而住之故,于同时即被断故,于此处应以共通性摄取二者。此过去未来不应摄取,因其不存在故。然而,唯现在堪为加行对象者应摄取。彼依刹那、相续、时段而成三种。

Tattha uppādaṭṭhitibhaṅgavasena khaṇattayapariyāpanno bhāvo khaṇapaccuppannaṃ nāma. Taṃ sarasabhaṅgabhūtattā sayaṃ bhijjamānaṃ upakkamasādhiyaṃ vināsavantaṃ na hoti. Ātape ṭhatvā gabbhaṃ paviṭṭhassa andhakāravigamantarañca sītena ovarakaṃ paviṭṭhassa visabhāgautusamuṭṭhānena sītapanūdantarañca rūpasantati santatipaccuppannaṃ nāma. Paṭisandhicutīnamantarāḷappavatti khandhasantati addhāpaccuppannaṃ nāma. Imasmiṃ dvaye upakkamasambhavo, taṃvasena upacchijjamānaṃ jīvitaṃ santānaparihānipaccayabhāvato santatiaddhāpaccuppannadvayaṃ yathāparicchinnakālamappatvā upakkamavasena antarāyeva nirujjhati, tasmā santatiaddhāpaccuppannarūpajīvitindriyañca taṃnirodhena nirujjhamānaarūpajīvitindriyañcāti ubhayaṃ ettha ‘‘jīvitā’’ti gahitanti veditabbaṃ. Idameva sandhāyāha padabhājane ‘‘santatiṃ vikopetī’’ti (pārā. 172).

其中,依生、住、灭三刹那所摄之法,名为刹那现在。彼因自性即灭之故,自身正破坏时,不成可以加行达成、具有破坏者。从入胎至日光消失黑暗之间,及寒冷者入温室至异类时节生起之寒冷消除之间的色相续,名为相续现在。结生与死之间所行之蕴相续,名为时段现在。于此二者中,加行可能发生。依彼而被断之命,因成相续衰损之缘故,相续现在与时段现在二者,未达所限定之时,依加行即于中间灭尽。故应知,于此处以「从命」一词,摄取相续现在与时段现在之色命根,及依其灭而灭之非色命根二者。正依此义,于《词句分别》中说「破坏相续」。

Imissāva pāṇātipātabhāve āpattibhāvato ettha ṭhatvā aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.172) pāṇapāṇātipātapāṇātipātīpāṇātipātappayogānaṃ vibhāgo dassito. Tattha pāṇoti vohārato satto, paramatthato upacchijjamānaṃ jīvitindriyaṃ, taṃ ‘‘jīvitā’’ti iminā vuttaṃ. Pāṇātipāto nāma vadhakacetanā, so ca ‘‘viyojaye’’ti iminā sandassito. Pāṇātipātī nāma puggalo, so ca ‘‘yo’’ti iminā sandassito. Pāṇātipātappayogo pana –

正因此杀生之事而有罪,故于此处,于注疏中显示生命、杀生、杀生者、杀生加行之分别。其中,生命者,世俗言说为有情;胜义则为被断之命根,彼已以「从命」一词所说。杀生者,名为杀害心,彼以「分离」一词所显示。杀生者,名为人,彼以「若」一词所显示。然而,杀生加行——

‘‘Vuttā pāṇātipātassa;

「已说杀生之——」

Payogā cha mahesinā’’ti –

「六种运用由大仙」者——

Ādinā nayena idheva vakkhamānavibhāgattā vakkhamānanayeneva daṭṭhabbo.

以此开始的方式,因为在此处将要说明的分类,应当以将要说明的方式来理解。

Assa satthaṃ nikkhipeyya vāti yojanā. Assāti manussajātikassa. ‘‘Hatthapāse’’ti pāṭhaseso. Hatthapāso nāma samīpoti. Assāti samīpasambandhe sāmivacanaṃ. Satthanti ettha jīvitavihiṃ sanupakaraṇabhāvena sammatā dhārāvantaasiādi ca dhārārahitayaṭṭhibhindivālalaguḷādi ca upalakkhaṇavasena gahetabbā. Sasati hiṃsatīti satthaṃ. Tenevāha padabhājane ‘‘asiṃ vā sattiṃ vā bhindivālaṃ vā laguḷaṃ vā pāsāṇaṃ vā satthaṃ vā visaṃ vā rajjuṃ vā’’ti. Idhāvuttaṃ karapālikāchurikādi samukhaṃ ‘‘satthaṃ vā’’ti iminā saṅgahitaṃ. Nikkhipeyyāti yathā bhogahetuṃ labhati, tathā upanikkhipeyya, attavadhāya icchitakkhaṇe yathā gaṇhāti, tathā samīpe teneva cittena ṭhapeyyāti vuttaṃ hoti. Iminā thāvarappayogo sandassito.

「应当为他放置武器」者,此为连接。「为他」者,为人类。「在手边」者,是经文的补充。「手边」者,即近处之义。「为他」者,是近处关系的属主格。「武器」者,在此处应当以例示方式理解为:以伤害生命为目的而被认可的有刃之刀剑等,以及无刃之棍棒、投石、石块等。「伤害、杀害」故为「武器」。因此在词句分析中说:「刀、矛、投石、棍棒、石块、武器、毒药、绳索」。此处所说的手刀、小刀等一切,都被「武器」一词所摄。「应当放置」者,意思是:应当如此放置,使其为了财物而能取得;应当以那样的心,在其想要自杀的时刻能够取得时,放置在近处——这是所说之义。以此显示了静态的运用。

Maraṇe guṇaṃ vā vadeyyāti yojanā, maraṇatthāya maraṇe guṇaṃ vaṇṇetīti attho. ‘‘Jīvite ādīnavaṃ dasseti, maraṇe guṇaṃ bhaṇatī’’ti (pārā. 172) padabhājane vuttattā ‘‘kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, yo tvaṃ na labhasi paṇītabhojanāni bhuñjitu’’miccādinā nayena maraṇatthāya jīvite avaṇṇaṃ vadanto ca ‘‘tvaṃ khosi upāsaka katakalyāṇo akatapāpo, mataṃ te jīvitā seyyo, ito tvaṃ kālakato vividhavihaṅgamavikūjite paramasurabhikusumabhūsitataruvaranicite paramaratikaralaḷitagatibhāsitavilapitasurayuvatigaṇavicarite varanandane accharāsaṅghaparivārito vicarissasī’’tiādinā nayena maraṇatthāya maraṇānisaṃsaṃ dassento ca ‘‘maraṇe guṇaṃ vadeyya’’icceva vuccati.

「或应当说死的功德」者,此为连接,为了死亡、在死亡中赞叹功德之义。因为在词句分析中说「显示生命的过患,宣说死亡的功德」,所以以「你这恶劣的苦命有何用?你不能享用美妙的食物」等方式,为了死亡而说生命的过失;以及以「你是近事男,已作善业,未作恶业,对你而言死胜于生,你从此处命终后,将在有各种鸟类鸣叫、以极香花朵装饰的树林、有天女众以极乐妙丽的姿态言语歌唱游行的胜妙园林中,被天女众围绕而游行」等方式,为了死亡而显示死亡的利益,这才被称为「应当说死的功德」。

Maraṇūpāyaṃ deseyyāti yojanā. Maraṇādhippāyeneva ‘‘satthaṃ vā āhara, visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṅkarohī’’ti padabhājane vuttasatthaharaṇāni ca avuttampi sobbhanarakapapātādīsu papatanañcāti evamādikaṃ maraṇūpāyaṃ ācikkheyya. ‘‘Hoti ayampī’’ti padacchedo, apīti pubbe vuttadvayaṃ samuccinoti. Dvedhā bhinnasilā viya asandheyyovaso ñeyyoti dvidhā bhinnapāsāṇo viya bhagavato paṭipattipaṭivedhasāsanadvayena so paccuppanne attabhāve sandhātumasakkuṇeyyovāti ñātabboti attho.

「应当教导死亡的方法」者,此为连接。正是以死亡为目的,「拿武器来,或吃毒药,或以绳索吊死而命终」——在词句分析中所说的拿武器等,以及未说的从悬崖、坑穴等处跳下等,如此等死亡的方法应当教导。「这也有」者,此为词句分割,「也」字连接前面所说的两种。应当知道「如同分为两半的石头般不可再接合」者,意思是:应当知道如同分为两半的石头般,他以世尊的行道与证悟两种教法,在现在的存在中不可能再接合。

§243

243.Thāvarādayoti ādi-saddena vijjāmayaiddhimayapayogadvayaṃ saṅgahitaṃ.

「静态等」者,以「等」字摄取明咒力神通力两种运用。

§244

244.Tatthāti tesu chasu payogesu. Sako hattho sahattho, tena nibbatto sāhatthiko, payogo. Idha hatthaggahaṇaṃ upalakkhaṇaṃ, tasmā hatthādinā attano aṅgapaccaṅgena nipphādito vadhappayogo sāhatthikoti veditabbo.

「于彼」者,于彼六种行为中。「自手」者,自己之手,由彼所生者为「自手行」,即行为。此处「手」之取用为标相,故应知以手等自己之肢体所成就之杀害行为为「自手行」。

§245

245. ‘‘Tvaṃ taṃ evaṃ paharitvā mārehī’’ti bhikkhuno parassa yaṃ āṇāpanaṃ, ayamāṇattiko nayoti yojanā. Āṇattiko nayoti āṇattiyeva āṇattiko. Neti pavattetīti nayo, payogassetaṃ nāmaṃ.

「汝以如是击打彼而杀之」,此为比库对他人之命令,此为「命令法」,此为连结。「命令法」者,命令即是命令法。「法」者,使转起之义,此为行为之名称。

§246

246.Dūranti dūraṭṭhaṃ. Kāyena paṭibaddhenāti ettha kāyekadeso hatthādi kāyo avayave samudāyopacārato ‘‘gāmo daḍḍho’’ti yathā. Kāyapaṭibaddhaṃ cāpādikaṃ paṭibaddhaṃ nāma pubbapadalopena ‘‘devadatto datto’’ti yathā. Vā-saddo luttaniddiṭṭho, kāyena vā kāyapaṭibaddhena vāti vuttaṃ hoti, ‘‘usuādinipātana’’nti iminā sambandho. Vidhānaṃ vidhi, payogoti attho.

「远」者,远处之义。「以身所系」者,此处身之一部分如手等为身,于支分中以总体假名,如「村被烧」。「身所系」者,弓等所系者名为「所系」,前词省略,如「迭瓦达德为达德」。「或」字显示省略,即说「以身或以身所系」,以「射箭等」此语相连。「施设」者,施设,即行为之义。

§247

247.Asañcārimupāyenāti asañcārimena niccalena upāyena. Opatanti etthāti opāto, so ādi yesaṃ apassenavisabhesajjasaṃvidhānādīnaṃ te opātādayo, tesaṃ vidhānaṃ opātādividhānaṃ, opātakkhaṇanādikiriyā.

「以不移动之方便」者,以不移动、不动之方便。「堕落于此处」者为「堕处」,彼为诸法之首者,如陷阱、毒、药物之施设等,彼等为「堕处等」,彼等之施设为「堕处等施设」,即挖掘堕处等之作业。

§248

248.Vijjāyāti āthabbanavedāgatamaraṇamantasaṅkhātavijjāya. Jappananti yathā paro na suṇāti, tathā punappunaṃ vacanaṃ.

「以明」者,以称为阿塔巴那吠陀死亡咒语之明。「念诵」者,如他人不闻,如是反复之言说。

§249

249. Māraṇe samatthā yā kammavipākajā iddhi, ayaṃ iddhimayo payogo nāmāti samudīritoti yojanā. Kammavipāke jātā kammavipākajā, iddhi, yā ‘‘nāgānaṃ nāgiddhi supaṇṇānaṃ supaṇṇiddhi yakkhānaṃ yakkhiddhī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.172) bahudhā aṭṭhakathāyaṃ vuttā. Tattha diṭṭhadaṭṭhaphuṭṭhavisānaṃ nāgānaṃ disvā, ḍaṃsitvā, phusitvā ca parūpaghātakaraṇe nāgiddhi veditabbā. Evaṃ sesānampi. Iddhiyeva iddhimayo, bhāvanāmayo iddhippayogo panettha na gahetabbo. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –

「于杀害有能力之业果报生神通,此名为神通行」,此为发起,此为连结。「业果报生」者,生于业果报之神通,此如「龙之龙神通、金翅鸟之金翅鸟神通、亚卡之亚卡神通」等,于注疏中以多种方式所说。其中,见、咬、触有毒牙之龙,见之、咬之、触之而能作他人伤害者,应知为龙神通。如是其余亦然。神通即是神通行,但此处不应取修习所成之神通行为。此于注疏中已说——

‘‘Keci pana bhāvanāmayiddhiyāpi parūpaghātakaraṇaṃ vadanti. Saha parūpaghātakaraṇena ca ādittagharūpari khittassa udakaghaṭassa bhedanaṃ viya iddhivināsañca icchanti, taṃ tesaṃ icchāmattameva. Kasmā? Yasmā taṃ kusalavedanāvitakkaparittattikādīhi na sameti. Kathaṃ? Ayañhi bhāvanāmayiddhi nāma catutthajjhānamayā kusalattike kusalā ceva abyākatā ca, pāṇātipāto akusalo. Vedanāttike adukkhamasukhasampayuttā, pāṇātipāto dukkhasampayutto. Vitakkattike avitakkaavicārā, pāṇātipāto savitakkasavicāro. Parittattike mahaggatā, pāṇātipāto parittoyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.172).

「然而,有些人说,即使以修习成就的神通力,也能造成他人身体的伤害。并且他们认为,伴随着对他人身体的伤害,神通力也会消失,如同投掷到燃烧房屋上的水瓶破裂一般。这只是他们的臆想而已。为什么?因为那与善受三分法、寻三分法、所缘三分法等不相应。如何不相应?这修习成就的神通,名为第四禅那所成,在善三分法中是善或无记,而杀生是不善。在受三分法中,神通相应于不苦不乐受,而杀生相应于苦受。在寻三分法中,神通是无寻无伺,而杀生是有寻有伺。在所缘三分法中,神通是广大,而杀生只是小所缘。」

§250

250.Tatthāti tesu chabbidhesu payogesu. Uddesopīti uddisanaṃ uddeso, taṃsahito payogopi uddesoti vuttaṃ hoti ‘‘kunte pavesehī’’ti yathā. Evaṃ vattabbatāya ca anuddesoti tabbiparītavacanameva ñāpakanti veditabbaṃ. Ettha ekeko uddesopi anuddesopi hotīti tesamayaṃ bhedo pana duvidho hotīti paridīpitoti yojanā. Imesu chasu payogesveva ekekasseva uddissānuddissakiriyamānatāya duvidhabhāvato tesaṃ dvādasavidho bhedo padabhājane ca aṭṭhakathāya ca dīpito, tattha vinicchayamidāni dassayissāmīti adhippāyo.

「『在那里』者,在那些六种方便中。『连标示也』者,标示即是指出,与标示相伴的方便也称为标示,如同说『把他投入坑中』一样。由于应如此说,『非标示』即是与此相反的说法,应当知道这是显示的意思。在此,每一种既有标示也有非标示,因此它们的区分是二种,这是所阐明的,这是连接方式。在这六种方便中,由于每一种都有被标示地做与非标示地做的二种性质,因此它们有十二种区分,这在词句分析和注疏中已经阐明。现在我将显示其中的判定,这是意趣。

§251

251.Bahūsupīti manussesu bahūsupi. Tena kammenāti pahāradānasaṅkhātena kammena. Bajjhatīti apāyaṃ netuṃ kammapāsena kammantaraṃ nivāretvā bajjhatīti attho.

「『在众多』者,在众多人中。『以那业』者,以名为给予打击的业。『被缚』者,意思是被业的绳索所缚,阻止其他业而导向恶趣。

§252

252.Pahārepīti paharaṇepi. Dehinoti manussaviggahassa. Tassāti pahaṭassa.

「『在打击时』者,在打击之时。『给予』者,给予人身。『其』者,被打击者的。

§253

253.Pahaṭamatte vāti pahaṭakkhaṇe vā. Pacchāti tappaccayā kālantare vā. Ubhayathāpi ca mateti dvinnaṃ ākārānamaññatarena matepi. Hantā vadhako. Pahaṭamattasminti tasmiṃ maraṇārahapahārassa laddhakkhaṇeyeva, maraṇato pubbabhāgeyevāti mattasaddena dīpeti. Maraṇatthāya ca aññatthāya ca dinnesu anekesu pahāresu maraṇatthāya dinnappahāreneva yadā kadāci marissati, pahāradānakkhaṇeyeva pārājikaṃ hoti. Amaraṇādhippāyena dinnappahārabalena ce mareyya, na hotīti vuttaṃ hotīti.

「『仅在被打击时』者,在被打击的刹那,或者『之后』者,在那之后的时间。『以两种方式都死』者,以这两种方式中的任何一种死亡。『杀者』即杀害者。『仅从被打击时』者,在那足以致死的打击获得的刹那本身,即在死亡之前的阶段,以『仅』字显示。在为了致死和为了其他目的而给予的众多打击中,无论何时以为了致死而给予的打击死亡,在给予打击的刹那即成巴拉基咖。若以非为致死意图而给予的打击之力而死,则不成立,这是所说的意思。

§254

254.Dve payogāti uddissānuddissakiriyābhedabhinnā sāhatthikāṇattikā dve payogā.

「『两种方便』者,以标示地做与非标示地做的区分而分别的,自手与教他的两种方便。

§255

255.Karaṇassāti kiriyāya. Visesoti nānattaṃ. Āṇattiniyāmakāti āṇattiṃ niyāmenti vavatthāpentīti āṇattiniyāmakā.

「作之」者,作为也。「差别」者,种种性也。「命令决定者」者,决定命令、确立之,故为命令决定者。

§256

256.Tatthāti tesu āṇattiniyāmakesu chasu ākāresu. Yobbanādi cāti ādi-saddena thāvariyamandakhiḍḍavuddhādiavatthāviseso saṅgahito.

「于彼」者,于彼等命令决定者六种行相中。「青春等及」者,以「等」字摄取住立性、迟缓、嬉戏、老年等状态差别。

§257

257. Yaṃ mātikāya niddiṭṭhaṃ satthaṃ, taṃ katamaṃ?. Sattamāraṇanti satte mārenti etenāti sattamāraṇaṃ, asiādivadhopakaraṇaṃ.

「于论母所说之武器,彼为何耶?」。「杀有情」者,以此杀害有情,故为杀有情,即刀等杀害之具。

§258

258.Vijjhananti usuādīhi vijjhanaṃ. Bhedananti kakacādīhi dvidhākaraṇaṃ. Chedananti khaggādīhi dvidhākaraṇaṃ. Tāḷananti muggarādīhi āghātanaṃ. Evamādividhoti evamādippakāro. Anekoti bahuko bhedo. Karaṇassa viseso kiriyāvisesoti attho.

「射」者,以箭等射之。「破」者,以锯等作二分。「斩」者,以剑等作二分。「打」者,以槌等击打。「如是等种」者,如是等之种类。「种种」者,众多之分别。作之差别,即作为差别之义。

§259-60

259-60. ‘‘Purato paharitvāna mārehī’’ti yo bhāsito āṇāpakena, tena āṇattena pacchato…pe… māriteti yojanā. Vatthāṇatti visaṅketāti ettha ‘‘yaṃ ‘mārehī’ti…pe… tato’’ti vatthuvisaṅketo dassito. ‘‘Purato…pe… mārite’’ti āṇattivisaṅketo dassito. Mūlaṭṭhoti āṇāpako. Mūlanti hi pubbakiriyānurūpaṃ āṇāpanaṃ, tattha ṭhitoti mūlaṭṭho.

「从前面击打而杀」者,由命令者所说之,以彼命令从后面……杀,应如是连接。「事命令相违」者,于此「凡『杀』……乃至……由彼」,显示事相违。「从前面……杀」,显示命令相违。「根本住者」者,命令者也。「根本」者,即顺应先前作为之命令,住于彼,故为根本住者。

§261

261. Iminā visaṅkete āṇāpakassa anāpattiṃ dassetvā saṅkete avirādhite ubhinnampi pārājikaṃ dassetumāha ‘‘vatthu’’ntiādi. Taṃ vatthuṃ avirajjhitvā mārite ubhayesaṃ…pe… udīrito, yathāṇatti ca mārite…pe… udīritoti yojanā. Mārite vatthusminti sāmatthiyā labbhati. Ubhayesanti āṇāpakaāṇattānaṃ. Yathākālanti āṇāpakassa āṇattikkhaṇaṃ, āṇattassa māraṇakkhaṇañca anatikkamitvā. Bandhanaṃ bandho, kammunā bandho kammabandho. Atha vā bajjhati etenāti bandho, kammameva bandho kammabandho.

「以此显示相违时命令者无罪,为显示约定不违时二者皆巴拉基咖,故说『事』等。彼事不违而杀时,二者……已说,如命令而杀时……已说」,应如是连接。「杀于事中」者,以能力而得。「二者」者,命令者与受命者之。「如时」者,命令者之命令时刻,与受命者之杀害时刻,不超越。「系缚」者,束缚也,以业之束缚为业束缚。或者,以此被缚,故为束缚,业即束缚为业束缚。

§264

264.Visaṅketo nāti visaṅketo natthi, dvinnampi yathākālaparicchedaṃ kammabandhoyevāti attho.

「无疑惑」者,无疑惑,意为:对于二者(命令者与执行者)的时间界限,唯有业的束缚。

§265

265.Sabbasoti sabbesu kālabhedesu, sabbaso veditabboti vā sambandho. Sabbasoti sabbappakārena. Vibhāvināti paṇḍitena. So hi atthaṃ vibhāvetīti tathā vutto.

「一切」者,在一切时间的区别中,或应连接为「应以一切方式了知」。「一切」者,以一切方式。「善分别者」者,智者。因为他分别义理,故如是说。

§266-7-8

266-7-8.‘‘Imaṃ gāme ṭhita’’nti idaṃ taṃ sañjānituṃ vuttaṃ, na māraṇakkhaṇaṭṭhānaniyamatthāyāti ‘‘yattha katthaci ṭhita’’nti vatvāpi ‘‘natthi tassa visaṅketo’’ti āha. Tassāti āṇāpakassa. ‘‘Tatthā’’ti vā pāṭho, tassaṃ āṇattiyanti attho. ‘‘Gāmeyeva ṭhitaṃ veriṃ mārehī’’ti sāvadhāraṇaṃ āṇatto vane ce ṭhitaṃ māreti vā ‘‘vaneyeva ṭhitaṃ veriṃ mārehī’’ti sāvadhāraṇaṃ vutto gāme ṭhitaṃ ce māreti vāti yojanā. ‘‘Bhikkhunā sāvadhāraṇa’’nti ca potthakesu likhanti, taṃ aggahetvā ‘‘vane vāsāvadhāraṇa’’nti pāṭhoyeva gahetabbo. Vigato saṅketo āṇattiniyāmo etthāti visaṅketo.

「住于此村」者,此是为了使人知晓而说,非为确定杀害时刻的处所之义,故说「无论住于何处」后,又说「对他无疑惑」。「对他」者,对命令者。或有读本作「在彼」,意为:在彼命令中。连接为:若被明确命令「杀住于村中的仇敌」,却杀住于林中者;或若被明确命令「杀住于林中的仇敌」,却杀住于村中者。有诸写本写作「比库明确」,不取彼,应取「或林或明确」之读本。此中「无疑惑」者,离去命令的确定之约定。

§269

269.Sabbadesesūti gāmavanaaṅgaṇagehādīsu sabbesu ṭhānesu. Bhedatoti nānattato.

「在一切处」者,在村、林、庭院、屋等一切处所。「从差别」者,从差异性。

§270

270. ‘‘Satthena pana mārehī’’ti yena kenaci yo āṇatto, tena yena kenaci satthena mārite visaṅketo natthīti yojanā.

「但以刀杀」者,连接为:被命令以任何方式,以任何刀杀时,无疑惑。

§271-2

271-2.Iminā vāsinā hīti ettha hīti padapūraṇe. ‘‘Iminā asinā māreyyā’’ti vutto aññena asinā māreti vā ‘‘tvaṃ imassa asissa etāya dhārāya māraya’’ iti vutto taṃ veriṃ sace itarāya dhārāya māreti vā tharunā māreti vā tuṇḍena māreti vā, tathā mārite visaṅketoyeva hotīti yojanā. Tharunāti khaggamuṭṭhinā. Tuṇḍenāti khaggatuṇḍena. ‘‘Visaṅketovā’’ti saṅketavirādheneva pārājikaṃ na hotīti dassanapadametaṃ.

「以此箭」者,此中「以」是语词补足。连接为:若被说「应以此剑杀」,却以另一剑杀;或被说「你应以此剑的此刃杀」,若以彼剑的另一刃杀,或以剑柄杀,或以剑尖杀,如是杀时,即有疑惑。「以柄」者,以剑柄。「以尖」者,以剑尖。「或有疑惑」者,此是显示之词:唯因违背约定,不成巴拉基咖。

§273

273.Sabbāvudhakajātisūti idhāvuttakarapālikāchurikādisabbapaharaṇasāmaññesu. Visesatoti bhedato.

「一切武器生起经」者,在此所说的刀、剑等一切武器的总称中。「特别地」者,从差别而言。

§274

274.Parenāti bhikkhunā. Soti āṇatto. Nisinnaṃ naṃ māreti, visaṅketo na vijjatīti ‘‘gacchantameva mārehī’’ti sāvadhāraṇaṃ avuttattā ‘‘nisinnopi soyevā’’ti taṃ mārentassa visaṅketo na hoti, avadhāraṇaṃ antarena kathanaṃ taṃ sañjānāpetuṃ vuccatīti iriyāpathaniyāmakaṃ na hotīti adhippāyo.

「被他人」者,被比库。「他」者,被命令者。「杀害坐着的他,无疑虑」者,因为未说「只杀害行走者」这样的限定,所以「即使坐着也是同一人」,杀害他者无疑虑。不经限定的说法,是为了使人知晓那个,所说的意趣是:不成为威仪姿势的限定。

§275-6

275-6. Asati sāvadhāraṇe visaṅketābhāvaṃ dassetvā idāni sāvadhāraṇe iriyāpathantaresu visaṅketaṃ dassetumāha ‘‘nisinnaṃyevā’’tiādi. ‘‘Nisinnaṃyeva mārehī’’ti vutto gacchantaṃ māreti, visaṅketanti ñātabbaṃ. ‘‘Gacchantaṃyeva mārehī’’ti vutto nisinnaṃ māreti, visaṅketanti ñātabbanti yojanā. Imameva yojanākkamaṃ sandhāyāha ‘‘yathākkama’’nti.

显示了无限定时无疑虑之后,现在为了显示有限定时在其他威仪姿势中的疑虑,说「只杀害坐着者」等。应知:被说「只杀害坐着者」,却杀害行走者,有疑虑。应知:被说「只杀害行走者」,却杀害坐着者,有疑虑。这是连结方式。依此连结次第而说「如次第」。

§277

277.Vijjhitvāti sarādīhi vijjhitvā.

「射中」者,以箭等射中。

§278

278.Chinditvāti asiādīhi chinditvā. Puna soti payogo.

「切断」者,以刀等切断。「又」者,重复。

§279

279.Karaṇesūti vijjhanādikiriyāvisesesu.

「在手段中」者,在射中等行为的差别中。

§280-1

280-1. Ettāvatā āṇattiniyāmakaniddesaṃ dassetvā idāni dīghādiliṅgavasenāpi sambhavantaṃ visaṅketaṃ dassetumāha ‘‘dīgha’’ntiādi. ‘‘Dīghaṃ…pe… thūlaṃ mārehīti aniyametvā āṇāpetī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.174) aṭṭhakathāvacanato eva-kāraṃ vinā ‘‘dīghaṃ mārehī’’ti aniyametvā kenaci yo āṇatto hoti, sopi āṇatto yaṃ kiñci tādisaṃ sace māreti, natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayoti yojanā. Evaṃ ‘‘rassa’’ntiādisabbapadehipi paccekaṃ yojanā kātabbā. Aniyametvāti visaṅketābhāvassa hetudassanaṃ. Evakāro vākyālaṅkāro. Tatthāti āṇattikappayoge. ‘‘Ubhinnampi parājayo’’ti vuttattā āṇāpakaṃ vinā aññaṃ yathāvuttakkhaṇaṃ manussaviggahaṃ ‘‘yaṃ kiñci tādisa’’nti iminā dasseti.

【280-1】至此已示教令限定之说明,今为显示即使依长等性相亦有可能之无疑惑,故说「长」等。从注疏之语「长……乃至……粗,杀之,不限定而教令」(《巴拉基咖注疏》2.174),除去「即」字,「长者,杀之」不限定而由某人被教令者,彼被教令者若杀任何如是者,于此无疑惑,二者皆巴拉基咖,应如是连结。如是以「短」等一切词亦应各别连结。「不限定」者,显示无疑惑之理由。「即」字为句庄严。「于此」者,于教令适用中。因说「二者皆巴拉基咖」,故除教令者外之其他如所说时刻之人身,以「任何如是者」此语显示。

Sace āṇāpako āṇāpetvā attānameva māreti, āṇāpako dukkaṭaṃ āpajjitvā marati, āṇattassa pārājikaṃ. Āṇāpakena attānamuddissa āṇattiyā katāya āṇatto ajānitvā tādisaṃ aññaṃ māreti, okāsassa aniyamitattā āṇāpako muccati, itaro kammunā bajjhati. Yadi ‘‘amukasmiṃ rattiṭṭhāne vā divāṭṭhāne vā nisinnaṃ īdisaṃ mārehī’’ti okāsaṃ niyametvā āṇāpeti, tattha āṇāpakato aññasmiṃ mārite ubhinnampi pārājikaṃ. Tato bahi mārite vadhakasseva kammabandho. Āṇāpako attānameva uddissa āṇāpeti, itaro ca tameva tattha māreti, āṇāpakassa dukkaṭaṃ, āṇattassa pārājikaṃ. Sace aññattha māreti, mūlaṭṭho muccati. Ajānitvā aññaṃ tattha vā aññattha vā māreti, vadhako pārājikaṃ āpajjati, mūlaṭṭho muccati. Ānantariyavatthumhi ānantariyena saddhiṃ yojetabbaṃ.

若教令者教令后自己杀自己,教令者犯恶作而死,被教令者巴拉基咖。教令者为自己而作教令,被教令者不知而杀如是之其他人,因处所不限定故教令者脱免,另一人为业所缚。若「在某夜住处或日住处坐之如是者,杀之」限定处所而教令,于此杀其他人,二者皆巴拉基咖。于彼外杀者,唯杀者有业缚。教令者为自己而教令,另一人于彼处杀彼,教令者恶作,被教令者巴拉基咖。若于他处杀,根本者脱免。不知而于彼处或他处杀其他人,杀者犯巴拉基咖,根本者脱免。于无间业事应与无间业相连结。

§282

282. Yo manussaṃ kañci uddissa sace opātaṃ khaṇati, tathā opātaṃ khaṇantassa tassa dukkaṭaṃ nāma āpatti hotīti ajjhāhārayojanā. Yojanā ca nāmesā yathārutayojanā, ajjhāhārayojanāti duvidhā. Tattha pāṭhāgatapadānameva yojanā yathārutayojanā, ūnapūraṇatthamajjhāhārapadehi saha pāṭhāgatapadānaṃ yojanā ajjhāhārayojanāti veditabbā. ‘‘Khaṇantassaca opāta’’nti potthakesu pāṭho dissati. ‘‘Khaṇantassa tathopāta’nti pāṭho sundaro’’ti nissandehe vuttaṃ. ‘‘Āvāṭanti etassa ‘opāta’nti pariyāyo’’ti ca vuttaṃ. Tatopi –

【282】任何人为某人而若挖陷阱,如是挖陷阱者有名为恶作之罪,应补入连结。连结有二种:如文连结、补入连结。其中,唯经文所来之词之连结为如文连结,为补足而与补入词共同连结经文所来之词为补入连结,应如是了知。「挖者及陷阱」此读法见于诸本。「挖者如是陷阱」此读法美妙,无疑而说。又说「『坑』者,此之同义语为『陷阱』」。于彼亦——

‘‘Manussaṃ kañci uddissa;

「任何人为某人,

Yo ce khaṇativāṭakaṃ;

若挖坑陷阱,

Khaṇato taṃ tathā tassa;

挖时如是彼之,

Hoti āpatti dukkaṭa’’nti. –

「有恶作罪」者——

Pāṭho sundarataro. Jātapathaviṃ khaṇantassa pārājikapayogattā payogagaṇanāya dukkaṭaṃ.

此读法更为优美。对于正在挖掘已生成之地者,因属巴拉基咖之加行,故于加行计算中为恶作。

§283

283.Tatthāti tasmiṃ āvāṭe. Tassāti patitassa manussaviggahassa. Dukkhassuppattiyāti dukkhuppattihetu. Tassāti yena āvāṭo khato, tassa bhikkhuno. Patitvā so ce marati, tasmiṃ mate tassa bhikkhuno pārājikaṃ bhaveti yojanā.

「于彼处」者,于彼坑穴中。「彼之」者,已堕落之人身。「苦之生起」者,苦生起之因。「彼之」者,由谁挖掘坑穴,彼比库之。应连接为:堕落后若彼死亡,于彼死亡时,彼比库有巴拉基咖。

§284

284.Aññasminti yaṃ samuddissa āvāṭo khato, tato aññasmiṃ. Anuddissakanti kiriyāvisesanaṃ, anuddissakaṃ katvāti attho. Opātavisesanaṃ ce, ‘‘anuddissako opāto’’ti padacchedo. ‘‘Aggamakkhāyatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.139; a. ni. 4.34; 10.15; itivu. 90; netti. 170) viya o-kāraṭṭhāne a-kāro, ma-kārāgamo ca daṭṭhabbo, anodissako opāto khato hotīti attho.

「于他处」者,于异于所针对而挖掘坑穴之处。「不针对」者,为动作之修饰语,意为作成不针对。若为堕落之修饰语,则分词为「不针对之堕落」。如「被称为最上」等处,应见于 o 音节处有 a 音,及 ma 音之增加,意为挖掘了不针对之堕落。

§285

285. ‘‘Ettha patitvā yo koci maratū’’ti anodissako opāto sace khato hoti, yattakā nipatitvā maranti ce, assa tattakā dosā hontīti yojanā. ‘‘Yo kocī’’ti iminā attano mātāpitaro ca saṅgahitā. Dosāti kammabandhadosā, pārājikaṃ pana ekameva. Assāti yena anodissa opāto khato, tassa.

若挖掘了「于此处堕落后,无论谁死亡」之不针对坑穴,应连接为:若有多少堕落后死亡者,彼有多少罪。「无论谁」者,以此包含自己之母亲与父亲。「罪」者,业系缚之罪,然而巴拉基咖仅一个。「彼之」者,由谁不针对而挖掘坑穴,彼之。

§286

286.Ānantariyavatthusmiṃ mateti pāṭhaseso, ‘‘tattha patitvā’’ti adhikāro, arahante, mātari, pitari ca tasmiṃ patitvā mate kālakateti attho. Ānantariyakanti ettha sakatthe, kucchite , saññāyaṃ vā ka-paccayo daṭṭhabbo. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘ānantariyavatthusmi’’nti imasmiṃ samāsapade avayavabhūtampi ‘‘vatthusmi’’nti idañca ‘‘tattha patitvā mate’’ti idañca ākaḍḍhati. Thullaccayādīnaṃ vatthusmiṃ tattha patitvā mate thullaccayādayo hontīti yojanā. Tasmiṃ āvāṭe patitvā yakkhādīsu matesu, pārājikavatthuno dukkhuppattiyañca thullaccayaṃ, manussaviggahe mate pārājikaṃ, tiracchāne mate pācittiyanti vuttaṃ hoti.

「于无间业事中死亡」者,为文句之余,「于彼处堕落」为承接,意为于阿拉汉、母亲、父亲,于彼处堕落后死亡、命终。「无间业」者,此处应见 ka 后缀为自义、卑劣义或名称义。「如是」者,以此牵引「于无间业事中」此复合词中作为成分之「于事中」此语,及「于彼处堕落后死亡」此语。应连接为:于土喇吒亚等之事中,于彼处堕落后死亡时,有土喇吒亚等。所说为:于彼坑穴中堕落后,于亚卡等死亡时,于巴拉基咖事之苦生起时为土喇吒亚,于人身死亡时为巴拉基咖,于畜生死亡时为巴吉帝亚。

§287

287.Pāṇātipātā dveti dvinnaṃ matattā dve pāṇātipātā, ekena pārājikaṃ, itarena kammabandhoyeva. Ekovekekadhaṃsaneti mātu vā dārakassa vā maraṇe eko pāṇātipātova.

287. 「两种杀生」者,因二者死亡故有两种杀生:以一者犯巴拉基咖,以另一者仅结业缚。「一者一次杀害」者,于母或胎儿死亡时,仅有一种杀生。

§288

288. Corehi anubaddho ettha āvāṭe patitvā marissati ce, opātakhaṇakasseva pārājikaṃ hoti kirāti yojanā. Kirāti anussavane arucisūcakaṃ.

288. 「被盗贼追逐,于此陷阱中落下而死者」,于落下之刻即成巴拉基咖,此为传说——此为连接。「传说」者,于传闻中表示不确定之词。

§289-90

289-90.Verino bhikkhuto aññe veripuggalā. Tattha tasmiṃ opāte sace manussaṃ pātetvā mārenti, tathā verino tattha sayameva patitaṃ manussaṃ bahi nīharitvā sace mārenti, tattha opapātikā manussā opāte nibbattitvā tato nikkhantuṃ asakkontā matā ce siyuṃ, sabbattha ca yathāvuttasabbavāresu opātakhaṇakasseva parājayoti yojanā. Nibbattitvā hīti ettha hīti padapūraṇe. Yattha yattha nipātasaddānaṃ attho na dassito, tattha tattha padapūraṇamattatā veditabbā.

289-90. 「仇敌比库」者,其他仇敌之人。于此,若于彼陷阱中使人落下而杀害,或若仇敌将自己落入陷阱之人拖出后杀害,或若化生之人于陷阱中生起后无力出离而死,于一切处及如所说之一切情况中,于陷阱挖掘之刻即成巴拉基咖——此为连接。「生起后」中之「后」者,为填充词。凡未说明「后」等虚词之义处,彼处应知仅为填充词而已。

§291

291.Yakkhādayoti ādi-saddena tiracchānānaṃ saṅgaho. Vatthuvasāti thullaccayapācittiyānaṃ vatthubhūtayakkhatiracchānānaṃ vasā. Thullaccayādayoti ādi-saddena pācittiyasaṅgaho.

291. 「亚卡等」者,以「等」字摄取畜生。「依事物」者,作为土喇吒亚与巴吉帝亚之事物基础的亚卡与畜生。「土喇吒亚等」者,以「等」字摄取巴吉帝亚。

§293

293.Ayaṃnayoti ‘‘anāpattī’’ti yathāvutto nayo.

293.『此方法』者，即如前所说『无违犯』之方法也。

§294-5

294-5.Bajjhantīti sace avassaṃ bajjhanti. Tatthāti tasmiṃ pāse. ‘‘Hatthato muttamattasmi’’nti iminā payogassa atthasādhakataṃ dīpeti.

294-5. 「被缚」者,若必定被缚。「于彼处」者,于彼陷阱中。以「从手中脱离之时」此语,显示加行之成就义。

§296

296. Yaṃ pana uddissa pāso oḍḍito, tato aññassa bandhane tu anāpatti pakāsitāti yojanā.

「然而,为彼而设之罗网,于彼以外者之系缚中则无罪」,应如是连接。

§297

297.Mudhā vāpīti amūlena vāpi. Mūlaṭṭhassevāti pāsakārakasseva. Kammabandhoti pāṇātipāto. Bajjhati etenāti bandho, kammameva bandho kammabandho. Pārājikamatte vattabbepi yāva so vattati, tāva tattha bajjhitvā matasattesu paṭhamamatassa vasena pārājikaṃ, avasesānaṃ pāṇātipātasaṅkhātassa akusalarāsino sambhavato taṃ sabbaṃ saṅgahetvā sāmaññena dvayampi dassetumāha ‘‘kammabandho’’ti.

「或无因」者,或无根据也。「罗网制作者之义」者,罗网制作者之义也。「业缚」者,杀生也。「以此而被缚」者为「缚」,业即是缚,名为「业缚」。虽应说巴拉基咖罪,然只要彼存在,于其中被缚而于死众生中,以最初死者为因而成巴拉基咖,余者因生起名为杀生之不善聚,总摄彼一切而以共通性显示二者,故说「业缚」。

§298

298. ‘‘Sace yena laddho, so uggaḷitaṃ vā pāsaṃ saṇṭhapeti, tassa passena vā gacchante disvā vatiṃ katvā sammukhe paveseti, thaddhataraṃ vā pāsayaṭṭhiṃ ṭhapeti, daḷhataraṃ vā pāsarajjuṃ bandhati, thirataraṃ vā khāṇukaṃ ākoṭetī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.176) aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ saṅgahitumāha ‘‘pāsamuggaḷitampi vā’’ti. Ettha avuttasamuccayatthena pi-saddena ‘‘saṇṭhapetī’’tiādikā ‘‘bandhatī’’ti dassitakiriyāvasānā payogā dassitā. Thiraṃ vāpīti ettha api-saddo aṭṭhakathāya avasiṭṭhaṃ ‘‘khāṇukaṃ ākoṭetī’’ti kiriyaṃ samuccinoti ubhayatthapi pakārantaravikappatthattāti gahetabbā. Evanti evaṃ sati. Yena pāso laddho, tenāpi evaṃ pāse katavisese satīti vuttaṃ hoti. Ubhinnanti pāsakārakassa ca idāni labhitvā paṭijaggantassa cāti ubhayesaṃ.

「若由彼而得者,彼修复已脱落之罗网而设置,或见彼经其旁而行,作路而令入于面前,或更坚固地设置罗网杆,或更牢固地系缚罗网绳,或更稳固地打入木桩」,为总摄注疏中所说之判定,故说「或修复已脱落之罗网」。于此,以未说之总摄义之「或」字,显示「设置」等以「系缚」所示之行为为终之加行。「或稳固」,于此「或」字总摄注疏中所余「打入木桩」之行为,应知于二义中皆为显示其他方式之变化义。「如是」者,如是之时。「由彼而得罗网者,由彼亦于罗网作如是之特殊时」,如是所说。「二者」者,罗网制作者与今得而守护者,此二者之义。

§299-300

299-300.Yoti pāsakārako, laddhapāsakoti imesaṃ yo koci. Uggaḷāpetvāti vighāṭetvā, yathā tattha pāṇino na bajjhanti, evaṃ katvāti attho. Tattha cāti puna saṇṭhapite pāse ca. Ko vimuccati? Yena laddho, so.

「彼」者,罗网制作者,「得罗网者」,此等中之任何一者。「令脱落」者,破坏之,「如是作使众生不于其中被缚」,此为义。「于其中」者,于再设置之罗网中。谁得解脱?由彼而得者,彼也。

§301-2

301-2.Gopetvāti gopanahetu mokkho na hotīti yojanā. ‘‘Sīhaṃ disvā bhayaṃ hotī’’tiādīsu viya hetumhi tvā-paccayo daṭṭhabbo. Tamañño…pe… na ca muccatīti ettha na cāti neva. Nāsetvā sabbaso vāti so yathā yassa kassaci sattassa vināsopakaraṇaṃ na hoti, tathā chindanādīhi nāsetvā. Taṃ pāsayaṭṭhiṃ. Ko vimuccati? Pāsakārako.

「守护」者,因守护之故不得解脱,应如是连接。如「见狮子而有怖畏」等中,应见于因中之「tvā」接尾词。「彼另一者……乃至……不得解脱」,于此「不」者,非也。「或完全灭除」者,彼如是使不成为任何众生之灭亡之助缘,如是以切断等而灭除。彼罗网杆。谁得解脱?罗网制作者。

§303

303.Sūlaṃropentassāti sūlaṃ nikhaṇantassa. Sajjentassāti saṇṭhapentassa.

「设立尖桩者」,掘入尖桩者。「装置者」,设置者。

§304

304.Asañciccāti ettha ‘‘katena payogenā’’ti pāṭhaseso, ‘‘matepi anāpattī’’ti etehi sambandho. ‘‘Imināhaṃ upakkamena imaṃ māressāmī’’ti acetetvā apakappetvā avadhakacetano hutvā katena aññatthikenapi upakkamena pare matepi āpatti natthīti attho, musalussāpanādivatthūsu (pārā. 180) viya ayaṃ sattotisaññī hutvā ‘‘iminā upakkamena imaṃ māressāmī’’ti vītikkamasamuṭṭhāpakacetanāsampayuttavikapparahito hutvā aññatthikena payogena manusse matepi pārājikaṃ natthīti vuttaṃ hoti.

「无意者」,此处省略「以何方便」之文句,与「即使死亦无罪」等相连。意为:未思「我将以此方便杀此人」,未预谋,无杀害之心,以其他目的之方便,即使他人死亡,亦无罪。如杵击、投掷等事例中所说,此谓:虽认知为有情,但无「我将以此方便杀此人」之违犯生起心相应之分别,以其他目的之方便,即使人死,亦无巴拉基咖罪。

Ajānantassāti ‘‘iminā ayaṃ marissatī’’ti ajānantassa upakkamena pare matepi anāpatti, visagatapiṇḍapātavatthumhi (pārā. 181) viya ‘‘idaṃ kāraṇa’’nti ajānitvā katena manusse matepi anāpattīti vuttaṃ hoti. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘anāpattī’’ti ākaḍḍhati. Amaraṇacittassa amaraṇicchāsahitacittassa upakkamena pare matepi anāpatti vuddhapabbajitādivatthūsu (pārā. 180) viyāti attho. Ummattakādayo vuttasarūpāyeva.

「不知者」,谓不知「以此彼将死」,以方便令他人死,亦无罪。如毒食事例中所说,不知「此为原因」而作,即使人死,亦无罪。以「如是」一词引出「无罪」。无死心者,谓无杀意之心,以方便令他人死,亦无罪,如老年出家等事例中所说。疯狂者等,如前所述之相。

§305

305.‘‘Manussapāṇimhī’’ti iminā manussabhāvo aṅgabhāvena dassito. ‘‘Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhita’’nti iminā maraṇūpasaṃhitacittatā dassitā.

「于人命」,以此显示人之本性为肢体之性。「若其心趣向死」,以此显示趣向死之心性。

Iti vinayatthasārasandīpaniyā · 如是，在《律义精要阐明》中。

Vinayavinicchayavaṇṇanāya

律决择注释

Tatiyapārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三巴拉基咖事论的注释结束。

Catutthapārājikakathāvaṇṇanā第四巴拉基咖事论的注释。

§306-7

306-7. Evaṃ nātisaṅkhepavitthāranayena tatiyapārājikavinicchayaṃ dassetvā idāni catutthapārājikavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘asanta’’ntiādi. Tattha ‘‘asanta’’nti apekkhitvā ‘‘attanī’’ti ca ‘‘jhānādibheda’’nti apekkhitvā ‘‘uttarimanussadhamma’’nti ca ‘‘samudācareyyā’’ti apekkhitvā ‘‘yo bhikkhū’’ti ca sāmatthiyā labbhatīti ajjhāharitvā ‘‘attani asanta’’ntiādinā nayena yojetabbaṃ.

如是以不过略不过广之方式显示第三巴拉基咖之决择后,今为显示第四巴拉基咖之决择,故说「不存在」等。其中,「不存在」应关联「于自身」,「禅那等差别」应关联「上人法」,「宣说」应关联「若比库」,以能力所及而摄取,应以「于自身不存在」等方式连结。

Attaniasantanti tasmiṃ attabhāve attano santāne anuppāditatāya avijjamānaṃ. Attassitameva katvāti attupanāyikaṃ katvā attani vijjamānaṃ viya katvā taṃ upanetvā . Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānanti paṭisandhito paṭṭhāya ca vattantaṃ bhavaṃ cittena adhiṭṭhahitvā takketvā, citte ṭhapetvāti vuttaṃ hoti. Aññāpadesañca vināti ‘‘yo te vihāre vasatīdha bhikkhū’’tiādinā nayena vakkhamānaṃ pariyāyakathaṃ ṭhapetvā. Adhimānañca vināti adiṭṭhe diṭṭhasaññitādisabhāvaṃ adhigatamānasaṅkhātaṃ ‘‘adhigatauttarimanussadhammo ahamhī’’ti adhimānañca ṭhapetvā. Jhānādibhedanti jhānādayo bhedā visesā yassa taṃ jhānādibhedaṃ, ‘‘uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchi kiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198, 199) padabhājane vuttaṃ jhānādidhammavisesanti attho. ‘‘Uttarimanussadhammanti uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhamma’’nti (pārā. aṭṭha. 2.197) aṭṭhakathāya vuttaṃ jhānalābhīhi ceva aṭṭhahi ariyapuggalehi ca adhigatattā tesaṃ santakanti saṅkhyaṃ gataṃ uttarimanussadhammaṃ.

「于自身不存在者」,谓于彼身体、自己相续中未生起故不存在。「作为自己所有」,谓作为自己所摄,如存在于自身般而作,引向自己。「依有而转者」,谓从结生开始而转之有,以心确立、推度,置于心中,如是说。「除去他说」,谓除去以「住于汝寺之比库」等方式所说之譬喻说。「除去增上慢」,谓除去于未见作已见想等性质之已得慢,即「我已得上人法」之增上慢。「禅那等差别」,谓禅那等为差别、殊胜,具彼禅那等差别者,即「上人法者,名为禅那、解脱、定、等至、智见、道修习、果作证、烦恼断除、离盖、心于空闲处之喜乐」,如词句分别中所说之禅那等法殊胜之义。「上人法者,上人之禅那者及圣者之法」,如注疏中所说,因为得禅那者及八圣补特伽罗所得,故为彼等所有,计入彼等所有之上人法。

Viññattipathe ṭhitassa kāyena vā vācāya vā yo bhikkhu samudācareyyāti ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Viññattipathe ṭhitassāti dvādasahatthabbhantare padese ṭhitassa ‘‘itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā’’ti (pārā. 198) padabhājane vuttassa yassa kassaci. Kāyena vāti hatthamuddādivasena kāyena vā. ‘‘Sikkhāpaccakkhānaṃ hatthamuddāya sīsaṃ na otarati, idaṃ abhūtārocanaṃ hatthamuddāyapi otaratī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.215) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā idha hatthamuddādihatthavikāro ca aṅgapaccaṅgacopanañca ‘‘kāyenā’’ti iminā gahetabbaṃ. Vācāya vāti yo savanūpacāre ṭhito tena viññātuṃ sakkuṇeyyena yena kenaci vohārena vā. Yo bhikkhūti yo upasampanno thero vā navo vā majjhimo vā. Samudācareyyāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’tiādivacanappakāresu yaṃ kañci pakāraṃ vadeyya. Tadattheti tena vuttavākyassa atthe. Ñātevāti ñāte eva. Mātugāmaṃ vā purisaṃ vā yaṃ kiñci uddissa vutte, teneva vā anuddissa vutte savanūpacāre ṭhitena yena kenaci manussabhūtena vacanasamanantarameva ‘‘ayaṃ paṭhamajjhānalābhī’’tiādike yathāvutte atthappakāre ñāteyeva. ‘‘So’’ti ajjhāharitvā ‘‘so puna ruḷhibhāve abhabbo’’ti yojetabbaṃ, attani avijjamānaguṇaṃ santaṃ viya katvā icchācāre ṭhatvā evaṃ kathitapuggalo sīle patiṭṭhāya uparūpari labbhamānalokiyalokuttaraguṇehi buddhisaṅkhātaṃ sāsane buddhimadhigantuṃ anarahoti attho . Kiṃ viyāti āha ‘‘yatheva…pe… ruḷibhāve’’ti. ‘‘Yathā’’ti etena sambandho ‘‘tathā’’ti, yathā tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā, sopi pārājikaṃ āpanno tatheva daṭṭhabboti attho.

「在告知范围内站立者,以身或以语,任何比库若行此」者,应摄入而连结。「在告知范围内站立者」者,在十二肘以内之处所站立者,于「女人或男子、在家者或出家者」等词句分析中所说之任何人。「以身或」者,以手印等方式以身或。因注疏中说「舍学以手印不堕落,此虚妄诽谤以手印亦堕落」,故此处以手印等手之变化及肢体支分之动作,应以「以身」此语摄取。「以语或」者,站立于听闻范围内者,以能被彼了知之任何言说或。「任何比库」者,任何已达上者,长老或新学或中等者。「若行此」者,于「我证入初禅那」等言说方式中,说任何方式。「彼义」者,彼所说句之义。「被知即」者,唯被知即。对女人或男子,对任何所指而说,或不指彼而说,站立于听闻范围内之任何人类,于言说之后即刻,于「此人是初禅那获得者」等如所说之义理方式,唯被知即。「彼」者,应摄入而连结为「彼复于增长状态中无能」,于自身不存在之功德作为存在一般,站立于欲求行中如是说话之人,依戒而立,于次第获得之世间出世间功德中,不堪于教法中证得名为觉之义。「如何譬喻」者,说「如……乃至……增长状态」。「如」者,以此连结「如是」,如多罗树顶被断无能复生长,彼犯巴拉基咖者亦应如是见,此为义。

§308-9

308-9. Idāni ‘‘ñāteva abhabbo’’ti ca ‘‘aññāpadesañca vinā’’ti ca etasmiṃ vākyadvaye byatirekatthavasena sambhavantaṃ āpattibhedaṃ dassetumāha ‘‘asantamevā’’tiādi.

今为显示「被知即无能」及「离开别说」此二句中,以差别义而生起之罪堕差别,说「唯不存在」等。

Anantaranti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’tiādivacanasamanantarameva. Soti dvādasahatthabbhantare ṭhatvā yena taṃ vacanaṃ sutaṃ, so paro puggalo. Jānāti ceti ‘‘ayaṃ paṭhamajjhānalābhī’’tiādivasena tena vuttavacanappakārena atthaṃ avirādhetvā acireneva sace jānātīti attho. Yo pana jhānādīnaṃ attanā aladdhabhāvena vā āgame uggahaparipucchādivasena aparicitattā vā jhānādisarūpaṃ ajānantopi kevalaṃ ‘‘jhānaṃ vimokkho samādhi samāpattī’’tiādivacanānaṃ sutapubbattā tena ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’tiādivacane vutte ‘‘jhānaṃ kira esa samāpajjatī’’ti yadi ettakamatthampi jānāti, sopi ‘‘jānāti’’cceva aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.215) vuttoti gahetabbo. Cuto hīti hi-saddo avadhāraṇe, attanā vutte tena tattakeyeva ñāte so asantaguṇadīpako pāpapuggalo phalasampattisampannaṃ imaṃ sāsanāmatamahāpādapaṃ āruyhāpi phalaṃ aparibhuñjitvā virādhetvā patitvā mato nāma hotīti vuttaṃ hoti. Imassevatthassa ‘‘asanta’’miccādinā paṭhamaṃ vuttassapi byatirekatthaṃ dassetuṃ anuvādavasena vuttattā punaruttidoso na hotīti daṭṭhabbaṃ.

「即刻」者,「我证入初禅那」等言说之后即刻。「彼」者,站立于十二肘以内,以何听闻彼言说,彼他人。「知且」者,以「此人是初禅那获得者」等方式,以彼所说言说方式,不违背义,若于不久即知,此为义。然而,以自己未得禅那等之状态,或于圣典中以学习询问等方式不熟悉故,虽不知禅那等之自性,仅因「禅那、解脱、定、等至」等言说之曾闻故,于彼「我证入初禅那」等言说被说时,「此人据说证入禅那」,若知此程度之义,彼亦应取为注疏中所说之「知」。「堕落即」者,『即』字为决定,于自己所说,于彼唯如是被知,彼显示不存在功德之恶人,虽登上此果德成就之教法大阶梯,不受用果而违背堕落,名为死,此为所说。为显示此义之差别义,以「不存在」等首先所说者,因以随说方式而说,不成重复过失,应如是见。

Idāni taṃ byatirekatthaṃ dassetumāha ‘‘no ce…pe… hotī’’ti. Yassa so āroceti, so ce na jānāti, assa asantaguṇadīpakassa musāvādino.

今为显示彼差别义,说「若不……乃至……成」。彼向其告知者,若彼不知,此显示不存在功德之妄语者。

‘‘Aññāpadesañca vinā’’ti iminā dassitabyatirekatthassa bhāvābhāve sambhavantaṃ āpattibhedaṃ dassetumāha ‘‘yo te’’tiādi. Yo bhikkhu te tava idha imasmiṃ vihāre vasatīti yojanā. Dīpiteti attano adhippāye pakāsite. Jānāti ceti yo tathā vuttavacanaṃ assosi, so ‘‘esa aññāpadesena attano jhānalābhitaṃ dīpetī’’ti vā ‘‘eso jhānalābhī’’ti vā vacanasamanantarameva sace jānāti. Assāti evaṃ kathitavacanavato tassa bhikkhuno. Taṃ tena vuttavacanaṃ. Dukkaṭameva hoti, na thullaccayanti attho. Attano āvāsakārānaṃ dāyakānaṃ aññassa pavattiṃ kathentassa viya attanoyeva asantaguṇaṃ santamiva katvā kathanākāro imāya gāthāya atthato vuttoti daṭṭhabbo.

为显示以「离开别说」此语所示之差别义之有无而生起之罪堕差别,说「任何汝」等。「任何比库汝」者,汝于此处此住所住,此为连结。「显示」者,于自己意图中显露。「知且」者,任何听闻如是所说言说者,「此人以别说显示自己之禅那获得」或「此人是禅那获得者」,若于言说之后即刻知。「彼」者,如是说话言说者,彼比库。「彼」者,彼所说言说。唯恶作成,非土喇吒亚,此为义。如对自己住处之施主说他人之行为者,作自己之不存在功德为存在一般之说话方式,应见为以此偈颂之义而说。

Ettha ca jhānalābhīti cāti avuttasamuccayatthena ca-saddena pāḷiyaṃ (pārā. 220) āgatā avasesapariyāyavārā ca saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Tathā jhānalābhīti ettha jhānaggahaṇena vimokkhādīnañca upalakkhitattā jhānādidasavidhauttarimanussadhammavisayapariyāyakathaṃ sutavatā taṅkhaṇe tadatthe ñāte pariyāyasamullāpakena āpajjitabbaṃ thullaccayañca aviññāte vā cirena viññāte vā āpajjitabbaṃ dukkaṭañca imāya gāthāya atthato dassitamevāti daṭṭhabbaṃ.

于此,「禅那获得者且」之『且』字,以未说之集合义之『且』字,圣典中所来之其余方式句亦应见为摄取。如是「禅那获得者」,此处以禅那之摄取,解脱等亦被标示故,听闻禅那等十种上人法所缘之方式说者,于彼时,于彼义被知,以方式相应者,应犯土喇吒亚,于未被知或久后被知,应犯恶作,以此偈颂之义应见为已显示。

§310

310.Etanti yathāvuttappakāraṃ jhānādibhedaṃ uttarimanussadhammaṃ. Adhimānāti ‘‘adhigatoha’’nti evaṃ uppannamānā, adhikamānāti attho, ‘‘ayaṃ dhammo mayā adhigato’’ti daḷhamuppannena mānena kathentassāti vuttaṃ hoti. Vutto anāpattinayoti āpattiyā abhāvo anāpatti, sā eva nayo netabbo bujjhitabboti katvā, anāpattīti vuttaṃ hoti. ‘‘Adhimānenā’’ti evaṃ vutto bhagavatāti attho, ‘‘adhigatadhammoha’’nti adhimānena ‘‘ahaṃ paṭhamajjhānalābhī’’tiādīni vadantassa anāpattīti vuttaṃ hoti.

「此」者,如前所说之种类,即禅那等之差别的上人法。「增上慢」者,「已证得」如是生起之慢,增上之慢也,其义为:以「此法已为我所证得」如是坚固生起之慢而说者,如是所说也。「已说无犯之理」者,罪之不存在为无犯,即彼理应被引导、应被了知,作如是而说「无犯」也。「以增上慢」如是为世尊所说,其义为:以「已证得法」之增上慢而说「我是初禅之获得者」等者无犯,如是所说也。

Ayamadhimāno kassa hoti, kassa na hotīti ce? Ariyānaṃ na hoti maggapaccavekkhaṇādīhi pañcahi paccavekkhaṇāhi sañjātasomanassānaṃ vitiṇṇakaṅkhattā. Dussīlassāpi na hoti tassa ariyaguṇādhigame nirussāhattā. Susīlassāpi kammaṭṭhānānuyogarahitassa niddārāmatādimanuyuttassa na hoti vissaṭṭhabhāvanābhiyogattā. Suparisuddhāya sīlasampattiyā patiṭṭhāya samathabhāvanāmanuyuttassa rūpārūpasamāpattiyaṃ pattāsino vā vipassanābhiyuttassa sopakkilesodayabbayañāṇalābhino vā uppajjati. So samathavipassanābhāvanāhi kilesasamudācārassa abhāve uppanne te visesabhāgino bhavituṃ adatvā ṭhitibhāgino katvā ṭhapetīti veditabbo.

若问:此增上慢于谁有,于谁无?于圣者无,因以道省察等五种省察而生喜悦者,已度疑故。于破戒者亦无,因彼于圣德之证得无精勤故。于具戒者若离业处之修习、耽著睡眠等者亦无,因放逸修习之精勤故。依善清净之戒成就而安立,修习止之精勤者,于色无色定之证得而坐者,或精勤于观而获得有随染之生灭智者,则生起。彼应知:于止观修习中,烦恼现行之不存在时,生起彼等殊胜分而不给予,作住分而安立。

Panāti api-saddattho. ‘‘Eva’’nti iminā ‘‘anāpattinayo vutto’’ti paccāmasati. ‘‘Avattukāmassā’’ti idañca pāḷiyaṃ āgataṃ ‘‘anullapanādhippāyassā’’ti (pārā. 222, 225) idañca anatthantaraṃ. Avattukāmassāti evaṃ vuttoti yojanā. Kohaññena pāpicchāpakatassa ‘‘jhānādīnaṃ lābhimhī’’ti vadantassa ajjhāsayo ullapanādhippāyo nāma, tathā ahutvā sabrahmacārīsu aññaṃ byākarontassa evameva anāpattibhāvo vutto bhagavatāti attho. Ādikassāpi evaṃ vuttoti yojanā. ‘‘Anāpatti ādikammikassā’’ti (pārā. 222) ādikammikassāpi anāpattibhāvo vutto bhagavatāti attho. Imasmiṃ sikkhāpade vaggumudātīriyā bhikkhū ādikammikā. Avuttasamuccayatthena tathā-saddena idha avuttaummattakakhittacittavedanaṭṭā gahitā.

「然」者,亦之词义。以「如是」此语回应「已说无犯之理」。「不欲说者」此语来于圣典,与「无炫耀意图者」此语无义差别。应连结为「不欲说者如是所说」。何以故?他人恶欲所覆者说「我是禅那等之获得者」,其意图名为炫耀意图,非如是而于同梵行者告知他事者,如是无犯之状态为世尊所说,此为其义。应连结为「对初业者亦如是所说」。「初业者无犯」,初业者亦无犯之状态为世尊所说,此为其义。于此学处中,瓦古木达提利亚诸比库为初业者。以未说之集合义的「如是」之词,于此摄取未说之疯狂者、心乱者、受痛恼者。

§311

311.Pāpicchatāti ‘‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’’ti jhānalābhitādihetukāya sambhāvanāya sambhāvanānimittassa paccayapaṭilābhassa patthanāsaṅkhātāya pāpikāya lāmikāya icchāya samannāgatabhāvo ca. Tassāti yaṃ jhānādibhedabhinnaṃ uttarimanussadhammaṃ samullapi, tassa dhammassa. Asantabhāvoti attasantāne paccuppannajātiyaṃ anuppāditabhāvena avijjamānabhāvo. Manussakassa ārocanañcevāti vuttavacanassa atthaṃ taṅkhaṇe jānanakassa manussajātikassa ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā nayena savanūpacāre ṭhatvā ārocanañca. Naññāpadesena ārocanañcāti sambandho. ‘‘Yo te vihāre vasati, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjī’’tiādinā (pārā. 220) nayena pavattaaññāpadesaṃ vinā ujukameva ārocanañca. Tadeva ñāṇanti tadā eva ñāṇaṃ, acirāyitvā vuttakkhaṇeyeva jānananti attho. Etthāti imasmiṃ catutthapārājikāpattiyaṃ. Dhīrā vinayadharā.

「恶欲性」者,「如是人众将尊重我」如是,以禅那获得等为因之尊重、尊重之相、缘之获得,名为希求之恶劣下贱欲望之具足状态。「彼」者,凡所炫耀之禅那等差别不同之上人法,彼法之。「不存在状态」者,于自相续现在生中以未生起状态之不存在状态。「向人告知」者,所说语句之义,于彼刹那了知之人类,以「证入初禅」等之理,立于听闻之近处而告知。应连结为「非以示意而告知」。以「住于汝精舍者,彼比库证入初禅」等之理,离开所行之示意,直接告知。「即彼智」者,即于彼时之智,不久于所说刹那即了知,此为其义。「于此」者,于此第四巴拉基咖罪。「智者」者,持律者。

§312

312.Paṭhame dutiye canteti manussaviggahapārājikavajjite yathāvuttapārājikattaye. Pariyāyo na vijjatīti pārājikāpattipathaṃ pariyāyavacanaṃ na labhati. ‘‘Na panetare’’ti idaṃ etthāpi yojetabbaṃ, itare pana tatiyapārājike pariyāyo na vijjatīti attho. ‘‘Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti (pārā. 172) ca ‘‘ambho purisa kiṃ tuyhiminā’’tiādinā (pārā. 171) ca ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā (pārā. 175) ca pariyāyena vadantassa pārājikamevāti vuttaṃ hoti. Āṇatti pārājikahetuāṇattikappayogo. Na panetareti paṭhamacatutthapārājikadvaye pana pārājikahetubhūtā āṇatti na labhatīti attho.

「于第一第二」者,于除人非人巴拉基咖之如前所说三巴拉基咖中。「方便不存在」者,巴拉基咖罪之道路,方便之语不得。「然非其余」此语于此亦应连结,然其余于第三巴拉基咖中方便不存在,此为其义。「应赞叹死之功德」,及「喂,人,此于汝何用」等,及「如是死者,得财富」等,以方便而说者即巴拉基咖,如是所说也。「教令」者,巴拉基咖因之教令之运用。「然非其余」者,然于第一第四巴拉基咖二者中,作为巴拉基咖因之教令不得,此为其义。

§313

313.Ādīti paṭhamapārājikaṃ. Ekasamuṭṭhānanti ekakāraṇaṃ. Samuṭṭhāti āpatti etasmāti samuṭṭhānaṃ, kāraṇaṃ kāyādi. Taṃ pana chabbidhaṃ kāyo, vācā, kāyavācā, kāyacittaṃ, vācācittaṃ, kāyavācācittanti. Tesaṃ vinicchayaṃ uttare (u. vi. 325 ādayo) yathāgataṭṭhāneyeva ca vaṇṇayissāma. Tatridaṃ ekasamuṭṭhānaṃ ekaṃ kāyacittaṃ samuṭṭhānaṃ etassāti katvā. Tenāha ‘‘duvaṅgaṃ kāyacittato’’ti. ‘‘Taṃ samuṭṭhāna’’nti ajjhāhāro. Yena samuṭṭhānena paṭhamapārājikāpatti uppajjati, taṃsamuṭṭhānasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ. Aṅgajātasaṅkhātaṃ kāyañca sevanacittañcāti dvayaṃ aṅgaṃ avayavaṃ etassāti duvaṅgaṃ, tadubhayasabhāvanti attho yathā ‘‘duvaṅgaṃ catutthajjhāna’’nti. Sesāti avasiṭṭhāni tīṇi pārājikāni. Tisamuṭṭhānāti kāyacittaṃ, vācācittaṃ, kāyavācācittanti tisamuṭṭhānā tīṇi samuṭṭhānāni etesanti katvā. Tesanti tesaṃ tiṇṇaṃ samuṭṭhānānaṃ. Aṅgānīti avayavāni. Satta kāyo, cittaṃ, vācā, cittaṃ, kāyo, vācā, cittanti, taṃsabhāvāti vuttaṃ hoti.

「等」者,第一巴拉基咖。「一等起」者,一因。「等起」者,罪从此生起故为等起,因即身等。然彼为六种:身、语、身语、身心、语心、身语心。彼等之分别,于后文如所来之处,我等将阐明。于此,此一等起,一身心为等起,作如是。故说「二支从身心」。「彼等起」者,插入语。以何等起第一巴拉基咖罪生起,彼等起名为因。名为支类之身与作用心,二支即支分,具彼二者,此为其义,如「二支第四禅那」。「余」者,剩余三巴拉基咖。「三等起」者,身心、语心、身语心,三等起即三等起,具彼等,作如是。「彼等」者,彼等三等起之。「诸支」者,诸支分。七:身、心、语、心、身、语、心,具彼性,如是所说也。

§314

314.Ādīti methunadhammapaṭisevanacittasampayuttacetanāsabhāvaṃ paṭhamapārājikaṃ. Sukhopekkhāyutaṃ udīritanti yojanā. Iṭṭhālambaṇapaṭilābhādisomanassahetumhi sati sukhavedanāsampayuttaṃ hoti, tasmiṃ asati upekkhāvedanāya sampayuttaṃ hotīti vuttanti attho.

「首先」者,与交媾法实行心相应之思心所为自性之第一巴拉基咖。应连接为「与乐或舍俱起」。意思是说:当有获得可意所缘等喜悦之因时,与乐受相应;当无彼时,与舍受相应。

Tatiyaṃ dukkhavedananti tatiyaṃ manussaviggahapārājikaṃ dosacittasampayuttacetanāsabhāvattā dukkhavedanāya sampayuttanti attho.

「第三为苦受」者,第三人身巴拉基咖,因与嗔心相应之思心所为自性故,意思是与苦受相应。

Dutiyanti adinnādānacetanālakkhaṇaṃ dutiyapārājikaṃ. Lobhena parasantakaṃ corikāya gaṇhantassa somanassasampayuttaṃ hoti, kodhena abhibhūtassa vilumpitvā vā vilumpāpetvā vā gaṇhato domanassasampayuttaṃ hoti, somanassaṃ, domanassañca vinā aggahetukāmo viya hutvā udāsīnassa gaṇhato upekkhāsampayuttaṃ hotīti ‘‘tivedanamudīrita’’nti āha.

「第二」者,以不与取思为特相之第二巴拉基咖。以贪取他人之物而行盗时,与喜悦相应;为嗔所制伏而劫夺或令劫夺而取时,与忧相应;离喜悦与忧,如欲取上首者般而成中舍者取时,与舍相应,故说「三受俱起」。

Catutthañcāti uttarimanussadhammasamullapanacetanālakkhaṇaṃ catutthapārājikañca. Sambhāvanicchāya paccayāsāya vā tuṭṭhatuṭṭhasseva ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’tiādinā nayena attano uttarimanussadhammalābhitaṃ vadantassa somanassasampayuttaṃ hoti, aññapuggalesu paṭihatacittassa kalahapurekkhāratāya vadato domanassasampayuttaṃ hoti, paccayālābhena jighacchādidukkhaṃ sahitumasakkuṇeyyatāya udāsīnassa vadato upekkhāsampayuttaṃ hotīti ‘‘tivedanamudīrita’’nti āha.

「及第四」者,以上人法妄说思为特相之第四巴拉基咖。因欲得恭敬或因求资具而满足满足地以「我证得初禅那」等方式说自己获得上人法时,与喜悦相应;对其他人心怀怨恨而以争论为先导而说时,与忧相应;因获得资具而能忍受饥饿等苦而成中舍者说时,与舍相应,故说「三受俱起」。

§315

315.Aṭṭha cittānīti lobhasahagatāni aṭṭha cittāni labbhareti yojanā, labbhantīti attho, cetanāsabhāvena paṭhamapārājikena sampayuttānīti vuttaṃ hoti. Evamuparipi. Duveti paṭighasampayuttāni dve cittāni. Dasa cittānīti lobhasahagatāni aṭṭha, dve paṭighasampayuttānīti. Labbhareti sampayuttabhāvena labbhanti.

「八心」者,应连接为「获得与贪俱行之八心」,意思是获得,说的是以思心所为自性而与第一巴拉基咖相应。如是于上亦然。「二」者,与嗔相应之二心。「十心」者,与贪俱行之八及与嗔相应之二。「获得」者,以相应性而获得。

§316

316.Tasmāti yasmā yathāvuttacittehi sampayuttaṃ, tena hetunā. Kriyāti karaṇena āpajjitabbattā kiriyā. Vītikkamasaññāya abhāvena muccanato saññāya vimokkho etassāti saññāvimokkhaṃ. Lokavajjanti lokena akusalabhāvato vajjanīyanti dīpitaṃ pakāsitaṃ.

「因此」者,因为与如所说之诸心相应,以彼为因。「行为」者,因以造作而应犯,故为行为。因以想之超越性之不存在而得脱离,故此之解脱为想,即想解脱。「世间所呵责」者,阐明、显示为世间因不善性而应呵责。

§317

317.Āpattiyaṃyevāti evakārena na sikkhāpadeti dasseti. Idaṃ vidhānanti samuṭṭhānādikaṃ idaṃ yathāvuttaṃ vidhānaṃ. Vibhāvināti paññavatā vinayadharena.

「于罪中」者,以「如是」之词显示「非学处」。「此规定」者,此如所说之规定,即起源等。「应辨别」者,由具慧之持律者。

§318-9

318-9.Mudupiṭṭhi cāti latā viya namitvā karaṇaṃ dassetvā naccituṃ samavāhitvā mudukatapiṭṭhiko ca. Lambī cāti palambamānena dīghena aṅgajātena yutto. Lambatīti lambaṃ, aṅgajātaṃ, taṃ yassa atthi so lambī. Ime dvepi kāmapariḷāhāturabhāve sati attano aṅgajātaṃ attano mukhaṃ, vaccamaggañca pavesetvā vītikkamitumarahattā pārājikāpannasadisattā parivajjitā. Mukhaggāhīti mukhena gahaṇaṃ mukhaggāho, so etassa atthīti mukhaggāhī, parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhantoti attho. Nisīdakoti parassa aṅgajāte attano vaccamaggena nisīdanto. Ime dve sahavāsikānaṃ sīlavināsanato aññehi saṃvasituṃ anarahāti pārājikāpannasadisattā vivajjitā. Tesanti asaṃvāsatāsāmaññena cattāro pārājikāpanne saṅgaṇhāti. ‘‘Tesañca maggenamaggapaṭipattisāmaññena paṭhamapārājikāpannasseva anulomikāti gahetabbā’’ iccevaṃ nissandehe vuttaṃ. Iminā ca akatavītikkamānampi mudupiṭṭhiādīnaṃ catunnaṃ anulomapārājikabhāvo vuttoti viññāyati.

「软脊者」者,如藤蔓般弯曲而作,示现跳舞之能力,具有柔软之脊背者。「长者」者,具有下垂之长肢体。「下垂」者为「长」,即肢体,具有彼者为「长者」。此二者,于有欲热恼病时,能将自己之肢体插入自己之口或粪道而犯,因与犯巴拉基咖相似,故应避免。「口取者」者,以口取为「口取」,具有彼者为「口取者」,义为以口取他人之肢体。「坐者」者,以自己之粪道坐于他人之肢体上。此二者因破坏共住者之戒,不应与他人共住,因与犯巴拉基咖相似,故应避免。「彼等」者,以不共住之共性摄取四种犯巴拉基咖者。「彼等以道与非道行之共性,应取为顺于初巴拉基咖」,如是于《无疑》中说。由此应知,即使未作犯行,软脊者等四者亦有顺巴拉基咖之性。

Samantapāsādikāyaṃ pana –

然于《善见》中——

‘‘Aparānipi lambī, mudupiṭṭhiko, parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti, parassa aṅgajāte abhinisīdatīti imesaṃ catunnaṃ vasena cattāri anulomapārājikānīti vadanti. Etāni hi yasmā ubhinnaṃ rāgavasena sadisabhāvūpagatānaṃ dhammo ‘methunadhammo’ti vuccati, tasmā etena pariyāyena methunaṃ dhammaṃ appaṭisevitvāyeva kevalaṃ maggena maggappavesanavasena āpajjitabbattā methunadhammapārājikassa anulomentīti ‘anulomapārājikānī’ti vuccantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.233) –

「另有长者、软脊者、以口取他人之肢体、坐于他人之肢体上,依此四者之缘故,说有四种顺巴拉基咖。此等实因于二者以贪之缘故达到相似状态之法称为『交媾法』,因此以此方式,不行交媾法,仅以道入道之缘故而犯,故为交媾法巴拉基咖之顺,故称为『顺巴拉基咖』」——

Vuttattā ca tabbaṇṇanāya ca sāratthadīpaniyaṃ –

因已如是说,且为彼之解释,于《义灯》中——

‘‘Lambaṃdīghatāya palambamānaṃ aṅgajātametassāti lambī. So ettāvatā na pārājiko, atha kho yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ mukhe vā vaccamagge vā paveseti, tadā pārājiko hoti. Mudukā piṭṭhi etassāti mudupiṭṭhiko, kataparikammāya mudukāya piṭṭhiyā samannāgato. Sopi yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhe paveseti tadā pārājiko hoti. Parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhātīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā pamattassa vā aṅgajātaṃ attano mukhena gaṇhāti. Parassa aṅgajāte abhinisīdatīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa aṅgajātaṃ kammaniyaṃ disvā attano vaccamaggena tassūpari abhinisīdati, taṃ attano vaccamaggaṃ pavesetīti attho. Lambīādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana ubhinnaṃ rāgapariyuṭṭhānasaṅkhātena pariyāyena methunaṃ dhammaṃ appaṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttā’’ti (sārattha. ṭī. 2.233) –

「以长而下垂之肢体为『长者』。彼至此尚非巴拉基咖,然当为不乐所逼时,将自己之肢体插入口中或粪道中,尔时成巴拉基咖。『软脊者』者,具有已作加行之柔软脊背者。彼亦当为不乐所逼时,将自己之肢体插入自己口中,尔时成巴拉基咖。『以口取他人之肢体』者,为不乐所逼,以自己之口取睡眠或放逸之他人之肢体者。『坐于他人之肢体上』者,为不乐所逼,见他人之肢体可作业,以自己之粪道坐于其上,义为将彼插入自己之粪道。长者等四者虽为初巴拉基咖所摄,然因以二者贪所缠名为方式而不行交媾法,故别说」——

Vuttattā ca katavītikkamāyevete ‘‘pārājikā’’ti gahetabbā.

又因已说故,应把这些已犯越者取为『巴拉基咖』。于『比库尼之四』中,此处『不共』为文句余义,即与比库不共、唯比库尼所专属之膝上摩触、覆藏罪、随顺被举、八事,此四巴拉基咖也。『已离者比库尼说』应于此处引来『彼等之随顺』而连结。连结为:彼四巴拉基咖之随顺、自己已离者比库尼也。因为心自在而自己以女人之下衣系法系上下衣,仅取悦在家相而取之时,比库尼即从教法退失,如是所说。以此作法,因堕入在家状态之共性而不应共住,故成为此四巴拉基咖之随顺。

Bhikkhunīnañca cattārīti ettha ‘‘asādhāraṇānī’’ti pāṭhaseso, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnameva niyatāni ubbhajāṇumaṇḍalikā, vajjapaṭicchādikā, ukkhittānuvattikā, aṭṭhavatthukāti cattāri pārājikāni ca. Vibbhantā bhikkhunī sayanti ettha ‘‘tesaṃ anulomikā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tesaṃ catunnaṃ pārājikānaṃ anulomikā sayaṃ vibbhantā bhikkhunī cāti yojanā. Cittavasikā hutvā attanā nivatthacīvarampi hi mātugāmānaṃ nivāsananīhārena sayameva nivāsetvā gihivesaṃ rocetvā gahitamatte sāsanato cutā bhikkhunī cāti vuttaṃ hoti. Evaṃkaraṇena gihibhāvāpannatāsāmaññena saṃvāsārahā na hontīti imesaṃ catunnaṃ pārājikānaṃ anulomikā jātā.

『如是』者,如此所示者以不应共住性、对比库身份之不能性而为巴拉基咖,如是十一不能者亦然,此为义。『十一不能』者:杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、破僧者、出血者、般哒咖、畜生趣、二根者、盗住者、污比库尼者、外道去者,此十一。『全部二十四』,应知此全部二十四人从总摄而言,此为意趣。

Tathāti yathā ime dassitā tena asaṃvāsārahatāya, bhikkhubhāvāya abhabbatāya ca pārājikāva, tathā ekādasa abhabbapuggalāpi hontīti attho. Ekādasābhabbāti mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, saṅghabhedako, lohituppādako, paṇḍako, tiracchānagato, ubhatobyañjanako, theyyasaṃvāsako, bhikkhunidūsako, titthiyapakkantakoti ekādasa. Sabbete catuvīsati ete sabbe catuvīsati puggalā samodhānato veditabbāti adhippāyo.

此二十四巴拉基咖人如断头者对生命,于此对比库身份不能,如是所说,此为连结。

§320

320. Ime catuvīsati pārājikā puggalā sīsacchinnova jīvituṃ idha bhikkhubhāvāya abhabbāti vuttāti yojanā.

为示此十一者之不能性之因故说『般哒咖及』等。『般哒咖及』者:被侵般哒咖、嫉妒般哒咖、半月般哒咖、侵犯般哒咖、无能般哒咖,如是所说五种般哒咖也。『畜生』者,横向行走故取为『畜生』,龙、金翅鸟等一切畜生趣也。应知亚卡等一切非人于此亦摄入畜生中。『二根者亦』者,从业生起之女人男人相之成就者两者,乳房等相属于彼者,如是解释为女二根者、男二根者,此二种二根者也。『事坏』者,因具彼身份之性故比库身份住于此故为事,诸人之应为比库身份性,然而彼为出家篇集所说一切过失离具足功德具足性,彼坏以般哒咖身份等之结合者,应取为『事坏』。『因』字于因中。因为事坏,故于此自身对出家不能,如是所说。以『无因结生』之语说此等之具足果报障性,应知以此显示彼等之道证得被遮止。

§321

321. Imesaṃ ekādasannaṃ abhabbatāya hetudassanatthamāha ‘‘paṇḍako cā’’tiādi. Paṇḍako cāti āsittapaṇḍako, usūyapaṇḍako, pakkhapaṇḍako, opakkamikapaṇḍako, napuṃsakapaṇḍakoti vutto pañcavidho paṇḍako ca. Tiracchānoti tiriyaṃ añchati gacchatīti ‘‘tiracchāno’’ti gahito nāgasupaṇṇādiko sabbatiracchānayoniko ca. Yakkhādayo sabbe amanussāpi idha tiracchāneyeva saṅgahitāti veditabbā. Ubhatobyañjanopi cāti itthipurisabyañjanasādhakehi ubhato kammato jātāni thanādikāni byañjanāni yassāti nirutto itthiubhatobyañjano , purisaubhatobyañjanoti duvidho ubhatobyañjano ca. Vatthuvipannāti tabbhāvabhāvitāya bhikkhubhāvo vasati etthāti vatthu, puggalānaṃ bhikkhubhāvārahatā, sā pana pabbajjākkhandhakāgatasabbadosavirahitaguṇasampayuttatā, taṃ vipannaṃ paṇḍakabhāvādiyogena yesaṃ te ‘‘vatthuvipannā’’ti gahetabbā. Hi-saddo hetumhi. Yasmā vatthuvipannā, tasmā idha attabhāve pabbajjāya abhabbāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ahetupaṭisandhikā’’ti vacanena imesaṃ vipākāvaraṇayuttabhāvamāha, iminā etesaṃ maggādhigamassa vāritabhāvo dassitoti veditabbaṃ.

『五无间』者,以业障具足性从天界解脱成就退失而死后无间于恶趣结生决定,杀母者等五无间也。『盗住者亦』者:盗相者、盗共住者、盗两者,此三种盗住者也。『污者』者,以本性对比库尼行淫而污彼故,污比库尼故说为『污比库尼者』也。『外道去者及』者,悦外道之得与相而取彼进入彼等之中也。『如是八然而作失』,此为连结。『如是』者,从此义故说『此』。『彼此』为连结。彼此八然而以杀母等作于此身对比库身份不应而失,此为义。至此已显示十一不能者之不能性之原因。

§322

322.Pañcānantarikāti kammāvaraṇena yuttatāya saggamokkhasampattito parihāyitvā maraṇānantaraṃ apāyapaṭisandhiyaṃ niyatā mātughātakādayo pañcānantarikā ca. Theyyasaṃvāsopi cāti liṅgatthenako, saṃvāsatthenako, ubhayatthenakoti tividho theyyasaṃvāsako ca. Dūsakoti pakatattāya bhikkhuniyā methunaṃ paṭisevitvā tassā dūsitattā bhikkhuniṃ dūsetīti ‘‘bhikkhunidūsako’’ti vutto ca. Titthipakkantako cāti titthiyānaṃ laddhiṃ, vesañca rocetvā taṃ gahetvā tesamantaraṃ paviṭṭho ca. Iti aṭṭha pana kiriyānaṭṭhāti yojanā. Itīti idamatthattā imeti vuttaṃ hoti. Te imeti sambandho. Te ime aṭṭha pana mātuvadhādikiriyāya ihattabhāve bhikkhubhāvāya anarahā hutvā naṭṭhāti attho. Ettāvatā ekādasaabhabbānaṃ abhabbatāya kāraṇaṃ dassitaṃ hoti.

322.『五无间』者，因具有业障，而失去往生天界与证得解脱之机会，于命终之后必定投生于恶趣，如弑母者等五无间业者是也。『窃住者』者，有三种：窃取袈裟相者、窃取共住者、两者兼窃者，此三种窃住者是也。『污染者』者，谓与清净比库尼行不净法，因其被污染，故称『污染比库尼者』。『归入外道者』者，谓认同并受持外道之见解与形相，投入彼等之中者是也。如此，此八种行为无所依处，此为连结之意。『如是』者，以此为义，故说『此等』。『此等』为关联语。其义为：此八种，因行弑母等业，于此世获得比库身份而言，已成不堪任之人，故灭失矣。至此，已显示十一种不堪任者成为不堪任之因由。

§323

323. Mayā pārājikānaṃ sārabhūto yo ayaṃ vinicchayo vutto, tassa vinicchayassa anusārena anugamanena sesopi vinicchayo budhena paṇḍitena asesatova viññātuṃ sakkāti yojanā.

【323】我已说出巴拉基咖诸条的核心判决,依此判决之随顺、依此判决之遵循,其余的判决也能被智者、贤者无余地了知——此为连结义。

§324

324. Paṭubhāvakare parame vividhehi nayehi yutte vinayapiṭake paramatthanayaṃ abhipatthayatā ayaṃ satataṃ pariyāpuṇitabboti yojanā. Tattha vividhehi nānappakārehi. Nayehīti nīyanti vuttānusārena udīriyantīti ‘‘nayā’’ti vuttehi cakkapeyyālādīhi nayehi. Paramatthanayanti paramo ca so attho cāti paramattho, paramo vā visesena nicchitabbo attho paramattho, soyeva vinicchayatthikānaṃ buddhiyā netabboti paramatthanayo, vinicchayūpāyo nīyati etenāti katvā ‘‘paramatthanayo’’ti vuccati, taṃ paramatthanayaṃ. Abhipatthayatāti vinayapiṭake vinicchayaṃ vā tadupāyaṃ vā patthayatā, icchantenāti attho. ‘‘Pariyāpuṇitabbo aya’’nti padacchedo. Ma-kāro āgamasandhijo, o-kārassa a-kārādeso. Pariyāpuṇitabboti paṭhitabbo, sotabbo cintetabbo dhāretabboti vuttaṃ hoti. Ayanti vinayavinicchayo.

【324】在律藏中,以种种方法相应于最上义,对于渴求最上义理者,此应恒常学习——此为连结义。其中,『种种』者,各种各样也。『以方法』者,『方法』谓依所说之随顺而被引导、被阐发,以所说的轮说、复说等方法。『最上义理』者,最上且是义理,故为最上义;或者,应以殊胜方式决定之义理为最上义;此即为欲求判决者之慧所应引导,故为最上义理;或者,判决之方便被此引导,故作『最上义理』,即彼最上义理。『渴求』者,在律藏中渴求判决或其方便,意为希求者。『此应学习』为词之分解。『玛』字是增音连声,『欧』字变为『阿』字。『应学习』者,谓应读诵、应听闻、应思惟、应受持——如是所说。『此』者,律之判决也。

Iti vinayatthasārasandīpaniyā · 如是，在《律义精要阐明》中。

Vinayavinicchayavaṇṇanāya

律判决注疏竟

Catutthapārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四巴拉基咖事论的注释结束。