Pabbajjākathāvaṇṇanā · 出家论解释

151 段 · CSCD 巴利原典

Pabbajjākathāvaṇṇanā出家论释

§2444

2444. Iccevaṃ nātisaṅkhepavitthāravasena vibhaṅgadvaye, tadaṭṭhakathāya ca āgataṃ vinicchayaṃ dassetvā idāni khandhakāgataṃ vinicchayaṃ dassetumārabhanto āha ‘‘sīlakkhandhādī’’tiādi. Tattha sīlakkhandhādiyuttenāti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātehi pañcahi khandhehi guṇarāsīhi yuttena samannāgatena. Subhakkhandhenāti suvaṇṇāliṅgasadisavaṭṭakkhandhatāya subho sundaro khandho etassāti subhakkhandho, bhagavā, tena. Iminā bāttiṃsalakkhaṇānamekadesabhūtassa samavaṭṭakkhandhatālakkhaṇassa paridīpakena vacanena lakkhaṇāhāranayena bāttiṃsalakkhaṇādikā sabbāpi rūpakāyasirī sandassitāti veditabbā.

2444. 如是以不过略不过广之方式,于二种分别及其注疏中已示决择,今为示篇集中所来之决择而开始说「戒蕴等」等。其中「具足戒蕴等」者,具足、具备以戒、定、慧、解脱、解脱智见所称之五蕴、功德聚。「妙蕴者」,因其圆满身躯如黄金肢体般故,妙者美好,蕴者身躯,有此者为妙蕴者,即世尊,以彼。应知以此显示圆满身躯相之一分、属于三十二相之语句,以相之引导方式,显示了三十二相等一切色身之吉祥。

Khandhaketi khandhānaṃ samūho khandhako, khandhānaṃ vā kāyanato dīpanato khandhako. ‘‘Khandhā’’ti cettha pabbajjūpasampadādivinayakammasaṅkhātā, cārittavārittasikkhāpadasaṅkhātā ca paññattiyo adhippetā. Pabbajjādīni hi bhagavatā paññattattā ‘‘paññattiyo’’ti vuccanti. Paññattiyañca khandha-saddo dissati ‘‘dārukkhandho (saṃ. ni. 4.241) aggikkhandho (paṭi. ma. 1.116) udakakkhandho’’tiādīsu (a. ni. 6.37) viya. Apica bhāgarāsatthatā cettha yujjatiyeva tāsaṃ paññattīnaṃ bhāgaso, rāsito ca vibhattattā. Tasmiṃ khandhake. Pi-saddo vuttāpekkhāya pañcasatikasattasatikakkhandhake dve vajjetvā pabbajjakkhandhakādike bhikkhunikhandhakapariyosāne vīsatividhe khandhake vuttavinicchayassa idha vakkhamānattā. Tadeva sandhāyāha ‘‘khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchaya’’nti.

「篇集」者,诸蕴之集合为篇集,或因诸蕴之说示、阐明故为篇集。此中「诸蕴」者,意指出家、达上等律甘马所称之制定,及行护、止护、学处所称之制定。因出家等由世尊所制定故称为「诸制定」。制定一词见于「蕴」字,如「木蕴」「火蕴」「水蕴」等中。再者,此中诸制定之部分聚集义确实相应,因其按部分、按聚集而分别故。于彼篇集中。「亦」字因期待所说,除五百篇集、七百篇集二者外,于出家篇集等至比库尼篇集终了之二十种篇集中所说之决择将于此说故。正指此而说「于篇集中亦将说,略说决择」。

§2445

2445.‘‘Mātarā pitarā’’ti iminā janakāyeva adhippetā. ‘‘Bhaṇḍukammaṃ, samaṇakaraṇaṃ, pabbājananti ca pariyāya-saddā’’ti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyā’’ti (mahāva. 98) imissā pāḷiyā aṭṭhakathāya (mahāva. aṭṭha. 98) vuttaṃ. Āpucchitvāti ettha ‘‘saṅgha’’nti seso.

2445. 以「母与父」此语,唯意指生者。「『盘杜甘马』『沙玛那咖拉那』『巴巴迦那』乃同义词」者,于「诸比库,我允许求听僧团以盘杜甘马」此圣典之注疏中所说。「问过」者,此中「僧团」为省略。

§2446

2446.Vāvaṭoti pasuto, yuttapayuttoti attho. ‘‘Pabbājetvā ānaya iti cā’’ti padacchedo. Ettha ca tidhā pabbājanaṃ veditabbaṃ kesacchedanaṃ, kāsāyaacchādanaṃ, saraṇadānanti, imāni tīṇi karonto ‘‘pabbājetī’’ti vuccati. Tesu ekaṃ, dve vāpi karonto tathā voharīyatiyeva. Tasmā ‘‘pabbājetvānayā’’ti iminā kese chinditvā kāsāyāni acchādetvā ānehīti ayamattho dīpitoti daṭṭhabbo.

2446. 「瓦瓦德」者,准备好,相应、适合之义。「令出家后带来,及」者,词之分解。此中应知出家有三种:剃发、披袈裟衣、授三皈依,行此三者称为「令出家」。其中行一种或二种者亦如是称呼。因此应见「令出家后带来」以此语显示之义为:剃发后披袈裟衣后带来。

§2447

2447.Avuttoti upajjhāyena anuyyojito. So daharo sace taṃ sayameva kesacchedanakāsāyacchādanehi pabbājeti, vaṭṭatīti yojanā.

2447. 「未说」者,未被依止师教导。若彼年幼,若彼自己以剃发、披袈裟衣令出家,是允许的,此为连接。

§2448

2448.Tatthāti attano samīpe. Khaṇḍasīmaṃ netvāti bhaṇḍukammārocanaparihāratthaṃ vuttaṃ. Tena sabhikkhuke vihāre aññampi bhikkhuṃ ‘‘etassa kese chindā’’ti vattuṃ na vaṭṭati. Pabbājetvāti kesacchedanaṃ sandhāya vadati.

2448. 「于彼处」者,于自己近处。「带至盘达界」者,为说明盘杜甘马之告知、避免而说。因此于有比库之寺院中,对其他比库亦不允许说「为此人剃发」。「令出家」者,指剃发而说。

§2450

2450.‘‘Purisaṃbhikkhuto añño, pabbājeti na vaṭṭatī’’ti idaṃ saraṇadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevāha ‘‘sāmaṇero’’tiādi.

「除比库外,其他人不得令出家」者,此是就授予三归依而说。因此说「沙玛内拉」等。

§2451

2451.Ubhinnampi theratherīnaṃ ‘‘imehi cīvarehi imaṃ acchādehī’’ti āṇattiyā sāmaṇeropi vā hotu, tathā sāmaṇerī vā hotu, te ubho sāmaṇerasāmaṇerī kāsāyāni dātuṃ labhantīti yojanā.

对于长老与长老尼二者,「以此等衣覆此」之命令,无论是沙玛内拉或是沙玛内莉,彼二者沙玛内拉与沙玛内莉皆得授予袈裟衣,此为连结之义。

§2452-4

2452-4.Pabbājentena bhikkhunāti ettha ‘‘tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā’’ti vattabbaṃ evañhi katvā kesāpanayanassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā. Vuttañhi tattha ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi, satiṃ upaṭṭhāpehīti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ. Ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikkūlabhāvaṃ, nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabba’’ntiādi. Kimatthamevaṃ karīyatīti ce? Sace upanissayasampanno hoti, tassa khuraggeyeva arahattapāpuṇanatthaṃ. Vuttañcetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –

「令出家之比库」者,于此应说「授予皮五业处」。因如是作已,于剃发之注疏中有说。于彼处说:「具寿,善加作意,建立念」,如是说已,应教示皮五业处。教示者,应依色、形、香、住处、界限而显示不净、可厌、厌恶之性,或显示无生命、无有情之性而教示等。为何如是作耶?若具足近依者,为令彼于剃刀锋上证得阿拉汉果。于注疏中说此:

‘‘Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya, no anissāya, tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbā’’ti (mahāva. aṭṭha. 34).

「凡于剃刀锋上证得阿拉汉果者,一切彼等皆得如是听闻,依善友老师所授之方法,非不依而依,故从最初即应为彼说如是之语。」

Eteneva byatirekato ito aññā aniyyānikakathā na kathetabbāti dīpitaṃ hoti. Gomayādināti gomayacuṇṇādinā. Ādi-saddena mattikādīnaṃ gahaṇaṃ. Pīḷakā vāti thullapīḷakā vā. Kacchu vāti sukhumakacchu vā. Niyaṃputtanti attano puttaṃ. ‘‘Bhikkhunā’’ti imassa padassa dūrattā ‘‘yatinā’’ti āha.

以此即显示除此之外,其他非出离之语不应说。「以牛粪等」者,以牛粪粉等。以「等」字摄取黏土等。「或疮」者,或粗大之疮。「或疥癣」者,或细微之疥癣。「自己之子」者,自己的儿子。因「比库」此词距离远,故说「行者」。

§2455-6

2455-6. Kasmā pana evaṃ nahāpetabboti āha ‘‘ettakenāpī’’tiādi. Soti pabbajjāpekkho. Upajjhāyakādisūti ettha ādi-saddena ācariyasamānupajjhāyakādīnaṃ gahaṇaṃ. Pāpuṇanti hīti ettha hi-saddo yasmā-padatthe vattati. Yasmā ettakenāpi upajjhāyādīsu sagāravo hoti, yasmā ca evarūpaṃ upakāraṃ labhitvā kulaputtā uppannaṃ anabhiratiṃ paṭivinodetvā sikkhāyo paripūretvā nibbānaṃ pāpuṇissanti, tasmā evarūpo upakāro kātabboti attho.

然而为何应如是令沐浴?说「以此等亦」等。彼者,求出家者。「于老师等」者,于此以「等」字摄取老师、同老师等。「得」者,于此「实」字用于「因为」之义。因为以此等亦对老师等有恭敬,又因为诸善男子得如是利益已,遣除已生之不乐,圆满诸学而将证得涅槃,故应作如是利益,此为义。

§2458

2458.Ekatoti sabbāni cīvarāni ekato katvā.

「一处」者,将一切衣置于一处。

§2459

2459.Athāti adhikārantarārambhe nipāto. Tassa hatthe adatvāpi upajjhāyo vā ācariyo vāpi sayameva taṃ pabbajjāpekkhaṃ acchādeti, vaṭṭatīti yojanā.

「然后」者,是表示附加与中间开始的不变词。即使不交到他手中,亲教师或老师也可自己为那位希求出家者披上,这是允许的——应如是连接。

§2460

2460. Adinnacīvarassa aggahetabbattā āha ‘‘apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva ta’’nti. Tatoti tassa sarīrato. Tanti cīvaraṃ.

因未给予之衣不应取,故说「从那里脱下一切,应再给予那」。「从那里」者,从他的身体。「那」者,衣也。

§2461-2

2461-2. Etadeva āha ‘‘bhikkhunā’’tiādinā. Adinnaṃ na vaṭṭatīti ettha pabbajjā na ruhatīti vadanti. Tasseva santakaṃ vāpi cīvaraṃ adinnaṃ na vaṭṭati attasantake ācariyupajjhāyānaṃ attano santake cīvare kā kathā vattabbameva natthīti attho. Bhikkhūti ye tattha sannipatitā. Kārāpetvāna ukkuṭinti ettha sabbadhātvatthānugato karoti-saddo gahitoti ukkuṭikaṃ nisīdāpetvāti attho gahetabbo, ‘‘ukkuṭika’’nti (mahāva. aṭṭha. 34) aṭṭhakathāpāṭho gāthābandhasukhatthaṃ idha ka-kāralopena niddiṭṭho.

以「比库」等语句说此同一义。「未给予者不允许」,于此有人说出家不成就。对他自己所有之衣,未给予亦不允许,何况对老师与亲教师所有之衣,对自己所有之衣,有何可说?根本不应说——此为义。「诸比库」者,彼处集会之诸比库。「令作蹲踞」,于此『作』声依一切界义而取,故应取义为「令蹲踞而坐」。注疏文本作「蹲踞者」,此处为偈颂结构之便,以省略咖音而指示。

§2464

2464.Ekapadaṃvāpīti buddhamiccādikaṃ ekampi vā padaṃ. Ekakkharampi vāti bukārādiakkharesu ekampi vā akkharaṃ. Paṭipāṭinti ‘‘buddha’’miccādikaṃ padapantiṃ.

「或一句」者,如『佛陀』等,或一句。「或一音节」者,于布、咖等音节中,或一音节。「次第」者,如『佛陀』等之句列。

§2465

2465. Akattabbappakārantaraṃ dassetumāha ‘‘tikkhattuṃ yadi vā’’tiādi. Tathā sesesūti yadi vā ‘‘dhammaṃ saraṇa’’nti tikkhattuṃ deti, ‘‘saṅghaṃ saraṇa’’nti yadi vā tikkhattuṃ deti, evampi tīṇi saraṇāni adinnāneva honti.

为显示不应作之其他方式,说「三次或」等。「于其余亦如是」者,或三次给予「法为皈依」,或三次给予「僧团为皈依」,如是三皈依亦未给予。

§2466

2466. Anunāsikantāni katvā dātabbānīti sambandho. Anunāsikantaṃ katvā dānakāle antarāvicchedaṃ akatvā dātabbānīti dassetuṃ ‘‘ekābaddhāni vā panā’’ti vuttaṃ. Vicchinditvā padapaṭipāṭito ma-kārantaṃ katvā dānasamaye vicchedaṃ katvā. Mantānīti ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ iccādinā ma-kārantāni. ‘‘Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena niggahitantameva katvā na dātabbanti ‘‘athā’’ti āha.

「应作鼻音终而施与」,此为连结。为显示「应作鼻音终,于施与时不作中间断绝而施与」,故说「或者一连贯」。断绝而逐词逐句作 ma 音终,于施与时作断绝。「诸咒」者,以「佛陀为归依处」等作 ma 音终者。以「我归依佛陀」等方式,仅作鼻音终而不应施与,故说「或者」。

§2467

2467.Suddhi nāma ācariyassa ñattiyā, kammavācāya ca uccāraṇavisuddhi. Pabbajjāti sāmaṇerasāmaṇeripabbajjā. Ubhatosuddhiyā vināti ubhatosuddhiṃ vinā ācariyantevāsīnaṃ ubhinnaṃ tīsu saraṇattayadānaggahaṇesu uccāraṇasuddhiṃ vinā, ekassāpi akkharassa vipattisabbhāve na hotīti attho.

清净者,名为老师之白文与甘马语之发音清净。出家者,沙玛内拉与沙玛内莉之出家。「无双方清净则不成」者,无双方清净,即无老师与弟子双方于三归依之施与受取中之发音清净,即使一字之失坏存在亦不成,此为义。

§2468-9

2468-9.‘‘Pabbajjāguṇamicchatā’’ti idaṃ ‘‘ācariyena, antevāsikenā’’ti padadvayassa visesanaṃ daṭṭhabbaṃ, antevāsikassa pabbajjāguṇaṃ icchantena ācariyena, attano pabbajjāguṇaṃ icchantena antevāsikena ca bu-ddha-kārādayo vaṇṇā bu-kāra dha-kārādayo vaṇṇā akkharā ṭhānakaraṇasampadaṃ kaṇṭhatālumuddhadantaoṭṭhanāsikābhedaṃ ṭhānasampadañca akkharuppattisādhakatamajivhāmajjhādikaraṇasampadañca ahāpentena aparihāpentena vattabbāti yojanā. Kasmā idameva daḷhaṃ katvā vuttanti āha ‘‘ekavaṇṇavināsenā’’tiādi. Hi-saddo yasmā-padatthe, yasmā ekassāpi vaṇṇassa vināsena anuccāraṇena vā duruccāraṇena vā pabbajjā na ruhati, tasmā evaṃ vuttanti adhippāyo.

「欲求出家功德」,此应见为「由老师」「由弟子」二词之限定语。由欲求弟子之出家功德之老师,及由欲求自己之出家功德之弟子,bu-ddha 等之字母,bu 字、dha 字等之字母、音节,具足处所与作法,即具足喉、颚、顶、齿、唇、鼻之别之处所具足,及具足字母生起之最有力因之舌中等作法具足,应不减损、不破坏而说,此为连结。为何如此坚固地说?故说「以一字母之坏灭」等。hi 词为 yasmā 词之义,因为以一字母之坏灭,以不发音或以恶发音,出家不成立,故如是说,此为意趣。

§2470

2470.Yadi siddhāti sāsaṅkavacanena ubhatouccāraṇasuddhiyā dukkarattaṃ dīpetvā ‘‘appamattehi bhavitabba’’nti ubhinnaṃ ācariyantevāsikānaṃ anusiṭṭhi dinnā hoti. Saraṇagamanatovāti avadhāraṇena sāmaṇerapabbajjā upasampadā viya ñatticatutthena kammena na hoti, idānipi saraṇagamaneneva sijjhatīti dīpeti. Hi-saddo pasiddhiyaṃ. Yathāha –

「若成就」,以有疑之语显示双方发音清净之恶作性后,「应不放逸」,对双方老师与弟子给与教诫。「仅由归依而已」,以决定显示沙玛内拉出家不如达上以白四甘马而成,今亦仅由归依而成就。hi 词为显著义。如所说:

‘‘Yasmā saraṇagamanena upasampadā parato paṭikkhittā, tasmā sā etarahi saraṇagamanamatteneva na ruhati. Sāmaṇerassa pabbajjā pana yasmā paratopi ‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’nti (mahāva. 105) anuññātā eva, tasmā sā etarahipi saraṇagamanamatteneva ruhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 34).

「因为由归依之达上从他处被遮止,故彼今不仅以归依而成立。然而沙玛内拉之出家,因为从他处亦以『诸比库,我允许以此三归依而沙玛内拉出家』而被允许,故彼今亦仅以归依而成立。」

Saraṇagamanato eva pabbajjā yadipi kiñcāpi siddhā nipphannā, tathāpi assa sāmaṇerassa ‘‘idañcidañca mayā pūretabbaṃ sīla’’nti ñatvā paripūraṇatthāya bhikkhunā dasa sīlāni dātabbānīti yojanā. Yathāha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇī’’tiādi (mahāva. 106).

虽然仅由归依出家即已成就、完成,然而为此沙玛内拉知「此与此应由我圆满之戒」,为圆满故,比库应施与十戒,此为连结。如所说「诸比库,我允许对诸沙玛内拉十学处,诸沙玛内拉应于彼等学习。离杀生」等。

Pabbajjākathāvaṇṇanā. · 出家论释。

§2471

2471.Upajjhāyanti vajjāvajje upanijjhāyatīti upajjhāyo, taṃ, bhagavatā vuttehi aṅgehi samannāgato paripuṇṇadasavasso puggalo. Nivāsetvā ca pārupitvā ca sirasi añjaliṃ paggahetvā attano abhimukhe ukkuṭikaṃ nisīditvā ‘‘upajjhāyo me, bhante, hohī’’ti tikkhattuṃ vatvā āyācanāya katāya ‘‘sāhu, lahu, opāyikaṃ, paṭirūpaṃ, pāsādikena sampādehī’’ti imesu pañcasu padesu aññataraṃ kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetvā tasmiṃ sampaṭicchite pituṭṭhāne ṭhatvā atrajamiva taṃ gahetvā vajjāvajjaṃ upaparikkhitvā dosena niggaṇhitvā saddhivihārike sikkhāpento upajjhāyo nāma.

「伍巴迦亚」者,对过失与非过失进行观察,故名伍巴迦亚。此人具足世尊所说之诸支,且为具足十瓦萨之人。着下衣、披上衣后,于头上合掌,面向彼人蹲踞而坐,三次说「尊者,请作我的伍巴迦亚」,如是作请求后,彼人以「善哉」「轻易」「适宜」「适当」「以令人欢喜之方式成就」此五语中之任一语,或以身、或以语、或以身语二者表示同意,于彼同意时,立于子之位,如同取亲生子一般取之,观察过失与非过失,以过失责备之,教导共住弟子,名为伍巴迦亚。

Vijjāsippaṃ, ācārasamācāraṃ vā sikkhitukāmehi ādarena caritabbo upaṭṭhātabboti ācariyo, taṃ, upajjhāye vuttalakkhaṇasamannāgatoyeva puggalo. Vuttanayeneva nisīditvā ‘‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā āyācanāya katāya ‘‘sāhū’’tiādīsu pañcasu aññataraṃ vatvā tasmiṃ sampaṭicchite pituṭṭhāne ṭhatvā puttaṭṭhāniyaṃ antevāsiṃ sikkhāpento ācariyo nāma.

「阿吒利亚」者,欲学明处技艺或行为举止者应恭敬奉行、应侍奉,故名阿吒利亚。此人亦具足于伍巴迦亚所说之相。以前述方式蹲踞而坐后,三次说「尊者,请作我的阿吒利亚,我将依止具寿而住」,如是作请求后,说「善哉」等五语中之任一语,于彼同意时,立于子之位,教导处于子之位的弟子,名为阿吒利亚。

Ettha ca sāhūti sādhu. Lahūti agaru, mama tuyhaṃ upajjhāyabhāve bhāriyaṃ natthīti attho. Opāyikanti upāyapaṭisaṃyuttaṃ, taṃ upajjhāyaggahaṇaṃ iminā upāyena tvaṃ me ito paṭṭhāya bhāro jātosīti vuttaṃ hoti. Paṭirūpanti anurūpaṃ te upajjhāyaggahaṇanti attho. Pāsādikenāti pasādāvahena kāyavacīpayogena. Sampādehīti tividhaṃ sikkhaṃ nipphādehīti attho. Kāyena vāti hatthamuddādiṃ dassento kāyena vā. Nāmavisesaṃ vinā pūretabbavattānaṃ samatāya ubhopi ekato vuttā.

此中,「萨胡」者,即善哉。「拉胡」者,即不重,意为「于我对汝之伍巴迦亚身份,无有重担」。「欧巴夷咖」者,与方便相应,意为「以此方便,汝从今以后成为我之负担」。「巴提儒巴」者,意为「汝之取伍巴迦亚是相应的」。「巴萨帝盖那」者,以引生信乐之身语运用。「桑巴迭希」者,意为「成就三学」。「咖耶那瓦」者,或以身,即示以手印等以身。因应圆满之诸事无名称差别而平等,故二者合说。

Etāni vattāni upajjhāyassa saddhivihārikena, ācariyassa antevāsikenāpi evameva kātabbānevāti. Vasatāti vasantena. Piyasīlenāti piyaṃ sīlametassāti piyasīlo, tena, sīlaṃ paripūritukāmenāti vuttaṃ hoti.

「此等义务应由伍巴迦亚之共住弟子对伍巴迦亚履行,对阿吒利亚亦应由弟子如是履行」。「瓦萨达」者,即住者。「毕亚西勒那」者,彼有令人喜爱之戒,故为毕亚西勒,以此,意为「欲圆满戒」。

§2472-3

2472-3.Āsanaṃ paññapetabbanti ettha ‘‘kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā’’ti (mahāva. 66) vuttā pubbakiriyā vattabbā. Āsanaṃ paññapetabbanti dantakaṭṭhakhādanaṭṭhānaṃ sammajjitvā nisīdanatthāya āsanaṃ paññapetabbaṃ. Iminā ca yāgupānaṭṭhānādīsupi āsanāni paññapetabbānevāti dassitaṃ hoti.

「应设座」者,此中应行「清晨起身,脱鞋,偏袒上衣」所说之前行。「应设座」者,应扫除齿木咀嚼之处,为坐而设座。以此亦显示于粥饮之处等亦应设座。

Dantakaṭṭhaṃ dātabbanti mahantaṃ, majjhimaṃ, khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati, tādisaṃ dātabbaṃ.

「应给齿木」者,应携来大、中、小三种齿木,从中彼连续三日取何者,从第四日起应给与同样者。若不作决定而取任何一种,则得何种即应给何种。

Mukhodakaṃ dātabbanti mukhadhovanodakaṃ mukhodakanti majjhepadalopīsamāso, taṃ dentena sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati, tādisaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. ‘‘Mukhodakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā avasesaṭṭhānāni sammajjitabbāni. Sammajjantena ca vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There vaccakuṭiṃ gate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hotī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 64 atthato samānaṃ) vuttanayeneva sammajjitabbaṃ.

「应给洗口水」者,『洗口水』(mukhodaka)是中间词省略的复合词,即洗口用水。给予者应备好冷水与热水,然后观察三日间他喜好何者,从第四日起应给予如是相同的洗口水。若未作决定而随意取用,则应给予所得之水。若两种皆喜好,则两种皆应备置。「洗口水应置于洗口处,其余诸处应扫除。扫除时应从厕所开始扫除。当长老去厕所时应扫除住处,如此住处不空」,如注疏中所说方式扫除。

Tato uttariṃ kattabbaṃ dassetumāha ‘‘tassa kālenā’’tiādi. Tassāti upajjhāyassa vā ācariyassa vā. Kālenāti yāgupānakāle. Idhāpi ‘‘āsanaṃ paññapetabba’’nti seso. Yathāha ‘‘there vaccakuṭito anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa ‘sace yāgu hotī’tiādinā nayena vuttaṃ vattaṃ kātabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 64).

为显示其后应作之事而说「彼于时」等。「彼」者,指戒师或老师。「于时」者,指饮粥时。此处亦省略「应设座」。如云「长老尚未从厕所出来时即应设座。作身体事务后来坐于其上者,『若有粥』等方式所说之事务应作」。

Yāgu tassupanetabbāti ettha ‘‘bhājanaṃ dhovitvā’’ti seso. Yathāha – ‘‘bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā’’ti (mahāva. 66). Saṅghato vāti salākādivasena saṅghato labbhamānā vā. Kulatopi vāti upāsakādikulato vā.

「应备粥与彼」,此处省略「洗净钵器」。如云「洗净钵器后应备粥」。「或从僧团」者,或从僧团以筹等方式所得。「或从俗家」者,或从近事男等俗家。

‘‘Patte vattañca kātabba’’nti idaṃ ‘‘yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ, upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ . Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo’’ti (mahāva. 66) āgatavattaṃ sandhāyāha. Divā bhuttapattepi kātabbaṃ eteneva dassitaṃ hoti.

「应作钵之事务」,此说「饮粥者给水后接取钵器,放低后善加不碰撞地洗净后收藏,戒师起座时应收起座具。若彼处污秽,应扫除彼处」等所来之事务。日间食后之钵亦应作,以此即已显示。

Vattaṃ ‘‘gāmappavesane’’ti idaṃ ‘‘sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabba’’ntiādinayappavattaṃ (mahāva. 66) vattaṃ sandhāyāha. ‘‘Kātabba’’nti idaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ.

「入村之事务」,此说「若戒师欲入村,应给下衣,应接取所脱下衣」等方式进行之事务。「应作」此语应与一切词连结。

§2474

2474.Cīvare yāni vattānīti gāmaṃ pavisitukāmassa cīvaradāne, paṭinivattassa cīvaraggahaṇasaṅgharaṇapaṭisāmanesu mahesinā yāni vattāni vuttāni, tāni ca kātabbāni. Senāsane tathāti ‘‘yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharatī’’tiādinā (mahāva. 66) vuttanayena ‘‘senāsane kattabba’’nti dassitaṃ senāsanavattañca.

「衣之诸事务」者,欲入村者给衣、返回者取衣、收藏、收存等,大仙所说诸事务,彼等应作。「住处亦然」者,以「戒师所住之寺院」等所说方式,显示「应作住处事务」,即住处之事务。

Pādapīṭhakathalikādīsu tathāti yojanā. Upajjhāye gāmato paṭinivatte ca jantāghare ca ‘‘pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabba’’nti (mahāva. 66) evamāgataṃ vattañca kātabbaṃ. Ādi-saddena ‘‘upajjhāyo pānīyena pucchitabbo’’tiādivattaṃ (mahāva. 66) saṅgaṇhāti.

关于脚凳、脚垫等事项，其中『如是』者，乃衔接之词也。于亲教师从村落返回之时，以及在温室（浴室）中，应依『应备置洗脚水、脚凳、脚垫』（《大品》第六十六页）之规定，履行所应行之义务。『等』字则摄『应询问亲教师是否需要饮水』等诸义务（《大品》第六十六页）。

§2475

2475. Evaṃ sabbattha vattesu pāṭiyekkaṃ dassiyamānesu papañcoti khandhakaṃ oloketvā sukhaggahaṇatthāya gaṇanaṃ dassetukāmo āha ‘‘evamādīnī’’tiādi. Rogato vuṭṭhānāgamanantānīti ācariyupajjhāyānaṃ rogato vuṭṭhānāgamanapariyosānāni. Sattatiṃsasataṃ siyunti sattatiṃsādhikasatavattānīti attho.

2475. 如此，于一切义务逐一分别列示之时，将导致繁冗，故注疏者欲藉观览篇集，为便于掌握计数，乃说『如是等』以下之文。『从疾病康复归来之终结』者，谓对老师与亲教师，从疾病康复归来诸事宜之终结。『或为一百三十七』者，意谓一百三十七条义务也。

Tāni pana vattāni khandhakapāḷiyā (mahāva. 66) āgatakkamena evaṃ yathāvuttagaṇanāya samānetabbāni – dantakaṭṭhadānaṃ, mukhodakadānaṃ, āsanapaññāpanaṃ, sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāguyā upanāmanaṃ, yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmanaṃ, upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanassa uddharaṇaṃ, sace so deso uklāpo hoti, tassa sammajjanaṃ, sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, tassa nivāsanadānaṃ, paṭinivāsanapaṭiggahaṇaṃ, kāyabandhanadānaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭidānaṃ, dhovitvā sodakapattassa dānaṃ, sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ parimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena gamanaṃ, nātidūranaccāsanne gamanaṃ, pattapariyāpannassa paṭiggahaṇaṃ, na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathāopātanaṃ, upajjhāyassa āpattisāmantā bhaṇamānassa ca nivāraṇaṃ, nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanaṃ, pādodakapādapīṭhapādakathalikānaṃ upanikkhipanaṃ, paccuggantvā pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, paṭinivāsanadānaṃ, nivāsanapaṭiggahaṇaṃ, sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpanaṃ, neva uṇhe cīvarassa nidahanaṃ, majjhe yathā bhaṅgo na hoti, evaṃ caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvarassa saṅgharaṇaṃ, obhoge kāyabandhanassa karaṇaṃ, sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapātassa upanāmanaṃ, upajjhāyassa pānīyena pucchanaṃ, bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpanaṃ, na ca uṇhe pattassa nidahanaṃ, pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ –

然此诸义务，应依篇集巴利文（《大品》第六十六页）所载之顺序，照上所述计数加以汇整，依次如下：布施齿木、布施漱口水、铺设座位；若有粥，则洗涤器皿后呈上粥；待饮粥毕，给水，接取器皿，置于低处，小心不刮擦地洗净后归置原处；亲教师起身后，撤除座位；若该处有污秽，则清扫之；若亲教师欲入村，则布施其下衣，接受换下之下衣，布施腰带，折叠好后布施桑喀帝，洗净后布施盛水之钵；若亲教师欲带随行者，则（弟子）遮覆三轮处，端正地穿好下衣，系好腰带，折叠好后披上桑喀帝，解好钮结，洗净后持钵，随亲教师之后随行，行于不太远亦不太近之处，接取装满之钵，不于亲教师讲话途中插话，当亲教师言及将近犯戒时予以制止；先于亲教师返回，铺设座位；备置洗脚水、脚凳、脚垫；迎前接取钵与袈裟；布施换穿之下衣，接受（换下之）下衣；若袈裟已被汗湿，则于阳光下晾晒片刻，但不得于烈日下存放袈裟，折叠时提起四指一角，使折痕不在中央，予以折叠；腰带折叠收好；若有托钵食，且亲教师欲食，则给水后呈上托钵食；询问亲教师是否需要饮水；食毕后给水，接取钵，置于低处，小心不刮擦地洗净后倒干，于阳光下晾晒片刻，但不得于烈日下存放钵；钵与袈裟应予收置——

收置钵时，以一手持钵，以另一手触摸床底或凳底后，将钵置放其中，不得将钵置放于无遮蔽之地面；收置袈裟时，以一手持袈裟，以另一手拂拭衣竿或衣绳，将袈裟外侧朝前、内折朝后地折叠收置；亲教师起身后，撤除座位；将洗脚水、脚凳、脚垫归置原处；若该处有污秽，则清扫之；若亲教师欲沐浴，则为之准备沐浴用具；若需冷水，则备冷水，若需热水，则备热水；若亲教师欲进入温室（浴室），则调和浴粉，润湿浴土，持温室坐具跟随于亲教师身后，交付温室坐具，接取袈裟，置于一旁；布施浴粉；布施浴土；若有能力，则应入温室——

Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharappaveso, na therānaṃ bhikkhūnaṃ anupakhajja nisīdanaṃ, na navānaṃ bhikkhūnaṃ āsanena paṭibāhanaṃ, jantāghare upajjhāyassa parikammassa karaṇaṃ, jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamanaṃ, udakepi upajjhāyassa parikammakaraṇaṃ, nhātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakassa pamajjanaṃ, nivāsanadānaṃ, saṅghāṭidānaṃ, jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanassa paññāpanaṃ, pādodakapādapīṭhapādakathalikānaṃ upanikkhipanaṃ, upajjhāyassa pānīyena pucchanaṃ, sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpanaṃ, sace paripucchitukāmo hoti, paripucchanaṃ, yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, tassa sodhanaṃ, vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvarassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, nisīdanapaccattharaṇassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, bhisibibbohanassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, mañcassa nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, pīṭhassa nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, mañcapaṭipādakānaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, kheḷamallakassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, apassenaphalakassa nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ, bhūmattharaṇassa yathāpaññattassa sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipanaṃ , sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāraṇaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgānaṃ pamajjanaṃ, sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjanaṃ, sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjanaṃ, sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā pamajjanaṃ ‘‘mā vihāro rajena uhaññī’’ti, saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍanaṃ, bhūmattharaṇassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, mañcapaṭipādakānaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, mañcassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, pīṭhassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, bhisibibbohanassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, nisīdanapaccattharaṇassa otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpanaṃ, kheḷamallakassa otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, apassenaphalakassa otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapanaṃ, pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ –

进入温室时，以浴土涂抹面部，遮覆前后（三轮处）后进入温室；不得挤坐于长老比库之间；不得以座位驱赶新进比库；于温室内为亲教师按摩服侍；从温室出来时，持温室坐具，遮覆前后（三轮处）后出来；于水中亦为亲教师服侍按摩；沐浴毕，先行出水，拭干自身，穿好下衣，再拭去亲教师身上之水；布施下衣；布施桑喀帝；持温室坐具先行返回，铺设座位；备置洗脚水、脚凳、脚垫；询问亲教师是否需要饮水；若欲背诵经教，则令其背诵；若欲提问询问，则为之解答；若亲教师所住之寺院有污秽，则若有能力，予以清洁。清洁寺院时，先取出钵与袈裟，置于一旁；取出坐具与铺垫，置于一旁；取出枕垫，置于一旁；将床放低，小心不刮擦、不碰撞地取出，置于一旁；将凳放低，小心不刮擦、不碰撞地取出，置于一旁；取出床脚，置于一旁；取出痰盂，置于一旁；取出靠背板，置于一旁；留意地铺的铺设位置，取出置于一旁；若寺院内有蜘蛛网，则先自上方扫除；拂拭窗棂角落；若墙壁涂有赭色饰料而角落有污垢，则以湿布拧干后拂拭；若地面涂有黑色而角落有污垢，则以湿布拧干后拂拭；若地面未经涂刷，则洒水后清扫，以免『寺院因尘土飞扬而受损』；拣除垃圾，弃置于一旁；将地铺晾晒、清洁、拍打后搬入，依原定位置铺设；将床脚晾晒、拂拭后搬入，置于原处；将床晾晒、清洁、拍打，放低后小心不刮擦、不碰撞地搬入，依原定位置安置；将凳晾晒、清洁、拍打，放低后小心不刮擦、不碰撞地搬入，依原定位置安置；将枕垫晾晒、清洁、拍打后搬入，依原定位置安置；将坐具与铺垫晾晒、清洁、拍打后搬入，依原定位置安置；将痰盂晾晒、拂拭后搬入，置于原处；将靠背板晾晒、拂拭后搬入，置于原处；钵与袈裟应予收置——

Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā pattassa nikkhipanaṃ, na ca anantarahitāya bhūmiyā pattassa nikkhipanaṃ, cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvarassa nikkhipanaṃ, sace puratthimāya sarajā vātā vāyanti, puratthimānaṃ vātapānānaṃ thakanaṃ, tathā pacchimānaṃ, tathā uttarānaṃ, tathā dakkhiṇānaṃ vātapānānaṃ thakanaṃ, sace sītakālo hoti, divā vātapānānaṃ vivaraṇaṃ, rattiṃ thakanaṃ, sace uṇhakālo hoti, divā vātapānānaṃ thakanaṃ, rattiṃ vivaraṇaṃ, sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti, pariveṇassa sammajjanaṃ, sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhakassa sammajjanaṃ, sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace aggisālā uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace vaccakuṭi uklāpā hoti, tassā sammajjanaṃ, sace pānīyaṃ na hoti, pānīyassa upaṭṭhāpanaṃ, sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyassa upaṭṭhāpanaṃ, sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakassa āsiñcanaṃ, sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsanaṃ vūpakāsāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vinodanaṃ vinodāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vivecanaṃ vivecāpanaṃ vā, dhammakathāya vā tassa karaṇaṃ, sace upajjhāyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṃ dadeyyā’’ti, sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ mūlāya paṭikasseyyā’’ti, sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṃ dadeyyā’’ti, sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyaṃ abbheyyā’’ti, sace saṅgho upajjhāyassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti, kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkakaraṇaṃ ‘‘kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti , saddhivihārikena dhovanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ dhoviyethā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, saddhivihārikena karaṇaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ kariyethā’’ti, sace upajjhāyassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti, saddhivihārikena pacanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa rajanaṃ paciyethā’’ti, sace upajjhāyassa cīvaraṃ rajetabbaṃ hoti, saddhivihārikena rajanaṃ ussukkakaraṇaṃ vā ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ rajiyethā’’ti, cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajanaṃ, na ca acchinne theve pakkamanaṃ, upajjhāyaṃ anāpucchā na ekaccassa pattadānaṃ, na ekaccassa pattapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa cīvaradānaṃ, na ekaccassa cīvarapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa parikkhāradānaṃ, na ekaccassa parikkhārapaṭiggahaṇaṃ, na ekaccassa kesacchedanaṃ, na ekaccena kesānaṃ chedāpanaṃ, na ekaccassa parikammakaraṇaṃ, na ekaccena parikammassa kārāpanaṃ, na ekaccassa veyyāvaccakaraṇaṃ, na ekaccena veyyāvaccassa kārāpanaṃ, na ekaccassa pacchāsamaṇena gamanaṃ, na ekaccassa pacchāsamaṇassa ādānaṃ, na ekaccassa piṇḍapātassa nīharaṇaṃ, na ekaccena piṇḍapātanīharāpanaṃ, na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmappavesanaṃ, na susānagamanaṃ, na disāpakkamanaṃ, sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhānaṃ, vuṭṭhānamassa āgamananti tesu kānici vattāni savibhattikāni, kānici avibhattikāni, tesu avibhattikānaṃ vibhāge vuccamāne yathāvuttagaṇanāya atirekatarāni honti, taṃ pana vibhāgaṃ anāmasitvā piṇḍavasena gahetvā yathā ayaṃ gaṇanā dassitāti veditabbā.

收置钵时，以一手持钵，以另一手触摸床底或凳底后，将钵置放其中，不得将钵置放于无遮蔽之地面；收置袈裟时，以一手持袈裟，以另一手拂拭衣竿或衣绳，将袈裟外侧朝前、内折朝后地折叠收置；若东方吹来含尘之风，则关闭东方之窗，同理亦关闭西方、北方、南方之窗；若为寒季，则白日开窗，夜间关窗；若为热季，则白日关窗，夜间开窗；若环绕住所有污秽，则清扫之；若前廊有污秽，则清扫之；若集会堂有污秽，则清扫之；若火堂有污秽，则清扫之；若厕所有污秽，则清扫之；若无饮水，则备置饮水；若无用水，则备置用水；若漱口瓮中无水，则向漱口瓮中添水；若亲教师生起不乐，则同住弟子应予劝解，或令他人劝解，或以说法为之消解；若亲教师生起追悔，则同住弟子应予消除，或令他人消除，或以说法为之消解；若亲教师生起邪见，则同住弟子应予辩析，或令他人辩析，或以说法为之消解；若亲教师犯重法应受别住，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令僧团给予亲教师别住』；若亲教师应受退回原本，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令僧团使亲教师退回原本』；若亲教师应受僧悦，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令僧团给予亲教师僧悦』；若亲教师应受出罪，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令僧团为亲教师出罪』；若僧团欲对亲教师执行诃责甘马、依止甘马、驱出甘马、下意甘马或举罪甘马，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令僧团不对亲教师执行甘马，或转为从轻处置』；若僧团已对亲教师执行诃责甘马、依止甘马、驱出甘马、下意甘马或举罪甘马，则同住弟子应殷勤奔走，思量『如何令亲教师正当行持、表示顺从、寻求出路，使僧团撤销该甘马』；若亲教师之袈裟应予洗涤，则同住弟子应亲自洗涤，或殷勤奔走令他人洗涤；若亲教师之袈裟应予缝制，则同住弟子应亲自缝制，或殷勤奔走令他人缝制；若亲教师之染料应予熬煮，则同住弟子应亲自熬煮，或殷勤奔走令他人熬煮；若亲教师之袈裟应予染色，则同住弟子应亲自染色，或殷勤奔走令他人染色；染色时应仔细翻转再翻转地染制，不得在染液未干前离去；未禀告亲教师，不得将钵布施于某人，不得从某人处接受钵，不得将袈裟布施于某人，不得从某人处接受袈裟，不得将资具布施于某人，不得从某人处接受资具，不得为某人剃发，不得令某人为自己剃发，不得为某人按摩服侍，不得令某人为自己按摩服侍，不得为某人服劳效力，不得令某人为自己服劳效力，不得作某人之随行者，不得携带某人作随行者，不得为某人取出托钵食，不得令某人取出自己之托钵食，不得未禀告亲教师而入村，不得前往墓地，不得离开此方；若亲教师生病，则应终身侍奉，直至其康复归来。于此诸义务中，有些有详细分项，有些无详细分项；若对无详细分项者予以分项，则超出上述所计之数。然应知，此处不展开分项，而以总括方式摄取，乃为表明此计数如此而已。

§2476

2476.Akarontassāti ettha ‘‘vatta’’nti seso. Anādaravaseneva vattaṃ akarontassa bhikkhuno tena vattabhedena vattākaraṇena sabbattha sattatiṃsādhikasatappabhedaṭṭhāne tattakaṃyeva dukkaṭaṃ pakāsitanti yojanā.

「不作者」:此处「义务」为省略之词。以不恭敬之方式不作义务的比库,因彼义务之违犯、义务之不作,于一切一百三十七种义务之处,各各显示恶作罪,此为连结之义。

Upajjhāyācariyavattakathāvaṇṇanā. · 伍巴迦亚与老师义务论释。

§2477

2477. Evaṃ upajjhāyācariyavattāni saṅkhepena dassetvā upajjhāyācariyehi saddhivihārikantevāsīnaṃ kātabbavattāni dassetumāha ‘‘upajjhāyassa vattānī’’tiādi. Upajjhāyassa vattānīti upajjhāyena saddhivihārikassa yuttapattakāle kattabbattā upajjhāyāyattavattānīti attho. Tathā saddhivihāriketi yathā saddhivihārikena upajjhāyassa kātabbāni, tathā upajjhāyena saddhivihārike kātabbāni.

如是略示戒师与老师之义务后,为显示戒师与老师对共住弟子与学生应作之义务,故说「戒师之义务」等。「戒师之义务」者,因于适当时应由戒师对共住弟子作,故为依戒师之义务,此为其义。同样,「共住弟子」者,如共住弟子对戒师应作者,如是戒师对共住弟子应作。

Upajjhāyācariyavattesu gāmappavese pacchāsamaṇena hutvā nātidūranaccāsannagamanaṃ, na antarantarā kathāopātanaṃ, āpattisāmantā bhaṇamānassa nivāraṇaṃ, pattapariyāpannapaṭiggahaṇanti cattāri vattāni, na ekaccassa pattadānādianāpucchādisāpakkamanāvasānāni vīsati paṭikkhepā ceti etāni catuvīsati vattāni ṭhapetvā avasesāni terasādhikasatavattāni sandhāyāha ‘‘sataṃ terasa hontevā’’ti, terasādhikasatavattāni hontīti attho. Ācariyena antevāsikepi ca kātabbavattāni tathā tattakānevāti attho.

于戒师与老师之义务中,入村时作后沙门而行、不太远不太近之行走、不于中间插话、对说近罪者之阻止、接受钵中所盛之物,此四种义务,以及对某些人不给钵等、不问等、不适当离去等为终之二十种拒绝,除此二十四种义务外,余下之一百一十三种义务,指此而说「有一百一十三」,有一百一十三种义务之义。老师对学生亦应作之义务,同样亦正是如此数量,此为其义。

Saddhivihārikantevāsikavattakathāvaṇṇanā. · 共住弟子与依止弟子义务论释。

§2478

2478. Upajjhāyācariyehi saddhivihārikantevāsikānaṃ nissayapaṭippassaddhippakāraṃ dassetumāha ‘‘pakkante vāpī’’tiādi. Pakkante vāpi vibbhante vāpi pakkhasaṅkante vāpi mate vāpi āṇattiyā vāpi evaṃ pañcadhā upajjhāyā saddhivihārikena gahito nissayo paṭippassambhatīti yojanā. Pakkanteti tadahu apaccāgantukāmatāya disaṃ gate. Vibbhanteti gihibhāvaṃ patte. Pakkhasaṅkantaketi titthiyāyatanaṃ gate. Mateti kālakate. Āṇattiyāti nissayapaṇāmanena.

为显示戒师与老师对共住弟子与学生之依止止息之方式,故说「离去或」等。离去或、还俗或、转派或、死亡或、以命令或,如是以五种方式,共住弟子所取之戒师之依止止息,此为连结之义。「离去」者,即彼日以不欲再来之心前往他方。「还俗」者,达到在家状态。「转派」者,前往外道之处。「死亡」者,命终。「以命令」者,以依止之驱摈。

§2479-80

2479-80. Ācariyamhāpi antevāsikena gahitanissayassa bhedanaṃ chadhā chappakārena hotīti yojanā. Kathanti āha ‘‘pakkante cā’’tiādi. Taṃ upajjhāyato nissayabhede vuttanayameva. Visesaṃ pana sayameva vakkhati ‘‘āṇattiya’’ntiādinā. Āṇattiyanti ettha visesatthajotako pana-saddo luttaniddiṭṭho. Ubhinnampi dhuranikkhepanepi cāti ācariyassa nissayapaṇāmane pana ubhinnaṃ ācariyantevāsikānaṃyeva aññamaññanirālayabhāve sati nissayabhedo hoti, na ekassāti attho. Tamevatthaṃ byatirekato daḷhīkaroti ‘‘ekekassā’’tiādinā. Ekekassa vā ubhinnaṃ vā ālaye sati na bhijjatīti yojanā. Yathāha –

从老师处,学生所取之依止之破坏,以六种方式有六种,此为连结之义。如何?说「离去及」等。彼从戒师之依止破坏,正是所说之方式。然而差别,自己将以「以命令」等说。「以命令」:此处显示差别义之「然」字,虽省略而被指示。「于二者之舍弃责任时亦」者,于老师之依止驱摈时,然而唯于老师与学生二者之相互无依着状态存在时,依止破坏发生,非于一者,此为其义。以排除之方式强化彼义,以「于各各一者」等。于各各一者或于二者,依着存在时不破坏,此为连结之义。如所说:

‘‘Āṇattiyaṃ pana sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘kiñcāpi maṃ ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’ti sālayova hoti, nissayo na paṭippassambhatiyeva. Sacepi ācariyo sālayo, antevāsiko nirālayo ‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’ti dhuraṃ nikkhipati, evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva. Ubhinnaṃ dhuranikkhepena paṭippassambhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 83).

「然而于命令时,即使老师正欲解脱而以依止驱摈而驱摈,学生亦『虽然老师驱摈我,然而心柔软』而有依着,依止确实不止息。即使老师有依着,学生无依着『我今不依此而住』而舍弃责任,如是亦不止息。于二者有依着状态时,确实不止息。以二者之舍弃责任而止息。」

Ayaṃ pana viseso ācariyāṇattiyā nissayabhedeyeva dassito, na upajjhāyāṇattiyā. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmetītiādi sabbaṃ upajjhāyassa āṇattiyampi veditabba’’nti vuttaṃ.

然而,此差别仅在老师的告知中显示依止的破坏,而非在戒师的告知中。但在《义灯》中说:『即使老师只是想要释放而以依止的驱摈来驱摈等,一切也应知为戒师的告知。』

§2481

2481. Evaṃ pañca sādhāraṇaṅgāni dassetvā asādhāraṇaṅgaṃ dassetumāha ‘‘upajjhāyasamodhāna-gatassāpi ca bhijjatī’’ti. Tattha samodhānagamanaṃ sarūpato, pabhedato ca dassetumāha ‘‘dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mata’’nti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 83) gahetabbo. Ganthavitthārabhīrūnaṃ anuggahāya pana idha na vitthārito.

如是显示五种共通支后,为显示不共通支而说『对于前往戒师处合并者,也破坏』。其中,为如实地及分别地显示合并的前往,而说『见与闻,合并被认为是二种』。此处这是略说,详说则应从《善见》中取得。然而,为了摄受畏惧文句详说者,此处未作详说。

§2482-3

2482-3. Sabhāge dāyake asante addhikassa ca gilānassa ca ‘‘gilānena maṃ upaṭṭhahā’’ti yācitassa gilānupaṭṭhākassa ca nissayaṃ vinā vasituṃ doso natthīti yojanā . ‘‘Gilānupaṭṭhākassā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rassattaṃ. Iminā sabhāge nissayadāyake sante ekadivasampi parihāro na labbhatīti dīpeti. Attano vane phāsuvihārataṃ jānatāti attano samathavipassanāpaṭilābhassa vane phāsuvihāraṃ jānantenapi. ‘‘Sabhāge dāyake asante’’ti padacchedo. Sabbametaṃ vidhānaṃ antovassato aññasmiṃ kāle veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya gahetabbo.

当没有同类的施与者时,对于在路上者、病者,以及被病者以『请你看护我』而请求的病者看护者,没有依止而住,无过失,这是连接。『病者看护者』应说为『病者看护者的』,因偈颂的束缚而成短音。以此显示:当有同类的依止施与者存在时,连一日的豁免也不得。知道自己在林中的安乐住,即使知道自己在林中获得止观的安乐住。『当没有同类的施与者时』是句子的切分。这一切规定应知为在瓦萨内以外的其他时候。此处这是略说,详说则应从《善见》中取得。

Nissayapaṭippassambhanakathāvaṇṇanā. · 依止舍弃论释。

§2484

2484. Kuṭṭhamassa atthīti kuṭṭhī, taṃ. ‘‘Gaṇḍi’’ntiādīsupi eseva nayo. Rattasetādibhedena yena kenaci kuṭṭhena vevaṇṇiyaṃ pattasarīranti attho. Yathāha –

有麻风病者为麻风病者,那个。在『疮者』等中也是同样的方法。意思是:以红白等的差别,由任何麻风病而身体变色。如所说——

‘‘Rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃ kiñci kiṭibhadaddukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapārupanehi pakatipaṭicchannaṭṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. Mukhe, pana hatthapādapiṭṭhesu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ nakhapiṭṭhito khuddakapamāṇampi na vaṭṭatiyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Taṃ tikicchāpetvā pabbājentenāpi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 88).

『或是红麻风,或是黑麻风,任何疥癣恶疮癣疮等的差别,一切都只是麻风病而已,如是所说。若那个即使是指甲背的大小,也处于增长的阶段,不应授与达上。但是,若在被下衣上衣自然遮盖的地方,有指甲背大小,处于不增长的阶段,则可以。然而,在脸上,或在手足背上,即使处于不增长的阶段,比指甲背小的大小也不可以,在《古伦地》中如是说。即使以治疗后而授与达上者,也应在恢复原来的肤色后才授与达上。』

Nakhapiṭṭhippamāṇanti ettha ‘‘kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhi adhippetā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

指甲背的大小,此处『所指的是小指的指甲背』,在三部论典中都如是说。

Gaṇḍinti medagaṇḍādigaṇḍabhedavantaṃ. Yathāha ‘‘medagaṇḍo vā hotu añño vā, yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo’’tiādi (mahāva. aṭṭha. 88). Kolaṭṭhīti badaraṭṭhi. Kilāsinti kilāsavantaṃ. Yathāha – ‘‘kilāsoti nabhijjanakaṃ napaggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ, yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hotī’’ti (mahāva. aṭṭha. 88). Ca-saddo sabbehi upayogavantehi paccekaṃ yojetabbo. Sosinti khayarogavantaṃ. Yathāha – ‘‘sosoti sosabyādhi. Tasmiṃ sati na pabbājetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 88). Apamārikanti apamāravantaṃ. Yathāha – ‘‘apamāroti pittummāro vā yakkhummāro vā. Tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti, appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo’’ti.

「肿瘤」者,具有脂肪肿瘤等肿瘤种类者。如所说:「无论是脂肪肿瘤或其他,任何即使如枣核大小的肿瘤,若处于增长阶段,即为肿瘤,不应授与达上。」「枣核」者,枣之核。「白癜风」者,具有白癜风者。如所说:「『白癜风』者,不破裂、不流脓、如莲花或白莲花瓣之色的麻风病,由此身体如麻袋般斑驳。」『及』字应与所有有用者逐一连接。「痨病」者,具有痨病者。如所说:「『痨病』者,痨病之疾。有此者,不应授与达上。」「癫痫」者,具有癫痫者。如所说:「『癫痫』者,胆汁癫痫或夜叉癫痫。其中,被前世怨敌非人所执持者,难以治疗,然即使在轻微的癫痫存在时,也不应授与达上。」

Rājabhaṭanti rañño bhattavetanabhaṭaṃ vā ṭhānantaraṃ pattaṃ vā appattaṃ vā rājapurisaṃ. Yathāha – ‘‘amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo. Sabbo ‘rājabhaṭo’ti saṅkhyaṃ gacchatī’’ti. Coranti manussehi appamādanaṃ gāmaghātapanthaghātādikammena pākaṭaṃ corañca. Likhitakanti yaṃ kañci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palātaṃ, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādādīnissa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ harāpetabbo’’ti vā likhāpeti, evarūpaṃ likhitakaṃ.

「王臣」者,王之食俸臣仆,或已得职位或未得职位的王之人。如所说:「无论是大臣或大大臣或侍从,或已得任何职位或未得,任何王之食俸臣仆,一切归入『王臣』之数。」「贼」者,被人们不放逸地知晓,以村劫、路劫等行为而显露的贼。「通缉犯」者,作了任何盗窃或其他严重王罪后逃亡,而王在纸上或册子上令书写『某某名者,无论在何处见到,应捉拿处死』或『应斩其手足等』或『应令缴纳如此数额的罚金』,如此之通缉犯。

‘‘Kārabhedaka’’nti gāthābandhavasena rasso kato. Kārabhedakanti dātabbakarassa vā katacorakammassa vā kāraṇā kārāghare pakkhitto vā nigaḷabandhanādīhi baddho vā, tato so muccitvā palāyati, evarūpaṃ kārābhedakañca. Yathāha – ‘‘kārā vuccati bandhanāgāraṃ, idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃ kiñci bandhanaṃ chinditvā bhinditvā muñcitvā vivaritvā vā passamānānaṃ vā apassamānānaṃ vā palāyati, so ‘kārābhedako’ti saṅkhyaṃ gacchatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 92).

「破狱者」,为配合偈颂韵律而缩短。「破狱者」者,因应给予的劳役或所作盗贼行为之缘故,被投入狱屋或以镣铐等束缚,从彼处逃脱而逃亡,如此之破狱者。如所说:「『狱』者,称为监禁之屋,然此处无论是木枷束缚或铁链束缚或绳索束缚或村落束缚或城镇束缚或城市束缚或人守护或国土束缚或岛屿束缚,在这些中,任何人斩断、破坏、解开、打开任何束缚后,在人们见或不见时逃亡,彼归入『破狱者』之数。」

§2485

2485.Kasāhatanti iṇaṃ gahetvā dātuṃ asamatthattā ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasādinā dinnappahāraṃ avūpasantavaṇaṃ. Yathāha –

「受鞭打」者,取债后因无力偿还而被『这就是你的惩罚』以鞭等所施打击,伤痕未平复。如所说:

‘‘Yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘ayameva te daṇḍo hotū’ti kasāhi haññati, ayaṃ kasāhato katadaṇḍakammo. Yo ca kasāhi vā hato hotu addhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 94).

「不作言语差遣等而被打者,非彼已受刑罚者。然而,以借贷或其他方式取某物食用后,再次无力偿还而被『这就是你的惩罚』以鞭打,此为受鞭打的已受刑罚者。无论被鞭打或被半杖等任一所打,只要仍有湿伤,就不应授与达上。」

Lakkhaṇāhatanti ekaṃsaṃ katvā pārutena uttarāsaṅgena appaṭicchādanīyaṭṭhāne tattena lohena āhataṃ asacchavibhūtalakkhaṇena samannāgataṃ. Yathāha –

「受烙印」者,以单肩披覆上衣,在不应遮覆处以热铁所烙,具有皮肤破损烙印者。如所说:

‘‘Yassa pana nalāṭe vā urādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ pana paññāyati, timaṇḍalaṃ nivatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati. Appaṭicchannokāse ce, na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 95).

「若有人在额头或胸部等处被烧热的铁烙印,若是奴隶,只要伤口尚未愈合,就不应令其出家。若其伤口已愈合,与皮肤齐平,但烙印仍可见,若在穿着上衣时三圆相处于被遮盖之处,则可令其出家。若在未被遮盖之处,则不可。」

Iṇāyikañcāti mātāpitupitāmahādīhi vā attanā vā gahitaiṇaṃ. Yathāha –

「负债者」,即由父母祖父母等或自己所借之债。如所说——

‘‘Iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āṭhapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āṭhapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āṭhapetuṃ issarā. Tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 96).

「『负债者』,即其父母祖父母借债,或自己借债,或除母父外因他而借任何债,他对他人负有该债,此为负债者。但若其他亲属除他之外借任何债,他非负债者。因为他们无权因他而借债。因此可令其出家。」

Dāsanti antojāto, dhanakkīto, karamarānīto, sayaṃ vā dāsabyaṃ upagatoti catunnaṃ dāsānaṃ aññataraṃ. Dāsavinicchayo panettha samantapāsādikāya (mahāva. aṭṭha. 97) vitthārato gahetabbo. Pabbājentassa dukkaṭanti ‘‘kuṭṭhi’’ntiādīhi upayogavantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ.

「奴隶」,即家生奴、买得奴、战俘奴、自愿为奴者,此四种奴隶之任一。奴隶之判定在此应从《善见律毗婆沙》详细理解。「令其出家者恶作」,应以「癞病者」等有用之词分别连接。

§2486

2486.Hatthacchinnanti hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci chinnahatthaṃ. Aṭṭhacchinnanti yathā nakhaṃ na paññāyati, evaṃ catūsu aṅguṭṭhakesu aññataraṃ vā sabbe vā yassa chinnā honti, evarūpaṃ. Pādacchinnanti yassa aggapādesu vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādachinnassāpi pāḷiyaṃ (mahāva. 119) āgatattā sopi idha vattabbo, yathāvuttanayeneva tassa dukkaṭavatthutā paññāyatīti na vuttoti daṭṭhabbaṃ.

「断手者」,即在手掌或腕或肘或任何处断手者。「断指者」,即如指甲不可见,在四拇指中任一或全部被断者,如此之人。「断足者」,即在足尖或踝或小腿或任何处一足或二足被断者。因断手足者亦在经文中出现,故此处亦应说,应知以已说之方式其恶作之事显现故未说。

Kaṇṇanāsaṅgulicchinnanti ettha ‘‘kaṇṇacchinnaṃ nāsacchinnaṃ kaṇṇanāsacchinnaṃ aṅgulicchinna’’nti yojanā. Kaṇṇacchinnanti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāvaṭṭe chinnā honti, sakkā ca honti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnanti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinnanti tadubhayacchinnaṃ. Aṅgulicchinnanti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Kaṇḍaracchinnameva cāti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti, yesu ekassāpi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na vā pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.

「断耳鼻指者」,此处应连接为「断耳者、断鼻者、断耳鼻者、断指者」。「断耳者」,即在耳根或耳壳一耳或二耳被断者。但若在耳边缘被断,且能缝合,应缝合其耳后令其出家。「断鼻者」,即在鼻梁或鼻尖或一鼻孔或任何处鼻被断者。但若其鼻能接合,应使其舒适后令其出家。「断耳鼻者」,即二者皆断。「断指者」,即不见指甲残余,一指或多指被断者。但若尚见如线量之指甲残余,可令其出家。「仅断筋腱者」,即名为筋腱之大筋在前或后被断者,其中任一被断,或以足尖行走,或以足根行走,或不能立足。

§2487

2487.Kāṇanti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo, yo dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, taṃ kāṇaṃ. Kuṇinti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā, yassa etesu hatthādīsu yaṃ kiñci vaṅkaṃ paññāyati, so kuṇī. Khujjañcāti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro, taṃ khujjaṃ. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi.

「盲者」,谓先天盲或因花等损坏眼根者,以二眼或一眼不能见者,是为盲者。「残肢者」,谓手残、足残或指残者,于此等手等之中,任何弯曲显现者,是为残肢者。「驼背者」,谓因胸部、背部或胁部突出而成驼背身者,是为驼背者。然而,若任何肢体稍微弯曲者,允许令其出家。唯有大人才是梵直身,其余众生无有不驼背者。

Vāmananti yo jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā, taṃ. Tattha jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo hoti. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti. Yesaṃ kāyarassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti. Taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.

「侏儒者」,谓小腿侏儒、腰部侏儒或两者皆侏儒者。其中,小腿侏儒者,从腰部以下之下身短小,上身完整。腰部侏儒者,从腰部以上之上身短小,下身完整。两者皆侏儒者,两身皆短小。彼等因身体短小,如诸夜叉般,自体如大腹瓮般圆滚。此三种侏儒皆不允许令其出家。

Phaṇahatthakanti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti, taṃ. Etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassāpi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaṃ aṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo.

「蹼手者」,谓其诸指如蝙蝠翼般连结者。欲令此人出家者,应剖开指间,除去一切中间之皮,令其舒适后,方可令其出家。若有六指者,欲令其出家者,应切除多余之指,令其舒适后,方可令其出家。

Khañjanti yo natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṃkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto agge saṃkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarantena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Ettha natajāṇukoti antopaviṭṭhaānatapādo. Pakkhahatanti yassa eko hattho vā pādo vā aḍḍhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati.

「跛者」,谓膝盖弯曲者、小腿断裂者、因中间足部蜷曲而成蜷足者以后足中部行走者、因前端足部蜷曲而成蜷足者以后足前端行走者、仅以前足行走之跛者、以脚跟行走之跛者、以足之外侧行走之跛者、以足之内侧行走之跛者、因踝骨以上断裂而以整个后足行走之跛者,不允许令其出家。此中,「膝盖弯曲者」,谓内陷之弯曲足。「偏瘫者」,谓其一手、一足或半身不能安乐运作者。

Sīpadinti bhārapādaṃ. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapīḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya honti, evaṃ milāpetuṃ sakkā, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenāpi tathā katvāva upasampādetabbo. Pāparoginanti yo arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo, taṃ.

「象皮病足者」,谓重足。其足粗大、生疮、粗硬者,不应令其出家。然而,若尚未达到粗硬状态,能够以敷药、浸入水槽、以水瓶灌注,使血管显现,小腿如油管般,能够如是消退者,令其足成如是状态后,允许令其出家。若再增长,欲令其达上者,亦应如是处理后方可令其达上。「恶病者」,谓于痔疮、瘰疬、胆汁病、痰病、咳嗽、消瘦等任何疾病中,常患病、不可治愈、令人厌恶、不可喜者。

§2488

2488.Jarāya dubbalanti yo jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammampi kātuṃ asamattho, taṃ. Yo pana mahallakopi balavā hoti attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhanti jaccandhaṃ. Padhirañcevāti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti, taṃ. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mammananti yassa vacībhedo vattati, saraṇagamanaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Atha vā mammananti khalitavacanaṃ, yo ekameva akkharaṃ catupañcakkhattuṃ vadati, tassetamadhivacanaṃ. Pīṭhasappinti chinniriyāpathaṃ. Mūganti yassa vacībhedo nappavattati.

「因老而衰弱者」,谓因衰老而虚弱,连自己染衣等事亦不能作者。然而,虽年老但强壮,能够照顾自己者,应令其出家。「盲者」,谓生盲者。「聋者」,谓完全不能听闻者。然而,能听闻大声者,允许令其出家。「哑者」,谓其语言有缺陷,不能完整说出归依,如是哑者亦不允许令其出家。然而,仅能完整说出归依者,允许令其出家。或者,「哑者」,谓言语结巴者,一个字母说四五次者,此为其名称。「爬行者」,谓断绝行走之道者。「哑者」,谓其语言不能发出者。

§2489

2489. Attano virūpabhāvena parisaṃ dūsentena parisadūsake (mahāva. aṭṭha. 119) dassetumāha ‘‘atidīgho’’tiādi. Atidīghoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso. Atirassoti vuttappakāro ubhayavāmano viya atirasso. Atikāḷo vāti jhāpitakhette khāṇuko viya atikāḷavaṇṇo. Maṭṭhatambalohanidassano accodātopi vāti sambandho, dadhitakkādīhi majjitamaṭṭhatambalohavaṇṇo atīva odātasarīroti attho.

【释「众污」】为显示以自身丑陋之相污染大众者之「众污」(《大品注疏》119),故说「过长」等。「过长」者,他人头顶至脐之量。「过矮」者,如前所说之两肘量般过矮。「过黑或」者,如烧田中之树桩般过黑之肤色。与「过白或」相连,义为:如酪、酸浆等所涂之酪、酸浆、铜之色,身体极白之义。

§2490

2490.Atithūlovāti bhāriyamaṃso mahodaro mahābhūtasadiso. Atikisoti mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya. Atimahāsīso vāti yojanā. Atimahāsīso vāti pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya. ‘‘Atikhuddakasīsena asahitenā’’ti padacchedo. Asahitenāti sarīrassa ananurūpena. ‘‘Atikhuddakasīsenā’’ti etassa visesanaṃ. Asahitena atikhuddakasīsena samannāgatoti yojanā. Yathāha – ‘‘atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato’’ti.

「过肥或」者,肉重、腹大,如大元素。「过瘦」者,肉血微少,如骨筋皮之身。「过大头或」者,为连接。「过大头或」者,如置头于后而立。「以过小头不相称」者,为词之分解。「不相称」者,与身体不相应。「以过小头」者,此为修饰语。连接为:具有与身体不相应之过小头。如所说:「过小头或,具有与身体不相应之过小头」。

§2491

2491.Kuṭakuṭakasīsoti tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato. Sikharasīsakoti uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, matthakato saṃkuṭiko mūlato vitthato hutvā ṭhitapabbatasikharasadisasīsoti attho. Veḷunāḷisamānenāti mahāveḷupabbasadisena. Sīsenāti dīghasīsena. Yathāha – ‘‘nāḷisīso vā mahāveḷupabbasadisena sīsena samannāgato’’ti (mahāva. aṭṭha. 119).

「瘤头」者,具有如棕榈果团之头。「峰头」者,具有向上渐细之头,义为:从顶骨收缩、从根部宽阔而立,如山峰之头。「如竹筒」者,如大竹节。「以头」者,以长头。如所说:「筒头或,具有如大竹节之头」(《大品注疏》119)。

§2492

2492.Kappasīsopīti majjhe dissamānaāvāṭena hatthikumbhasadisena dvidhābhūtasīsena samannāgato. Pabbhārasīso vāti catūsu passesu yena kenaci passena oṇatena sīsena samannāgato. Vaṇasīsakoti vaṇehi samannāgatasīso. Kaṇṇikakeso vāti pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato. Thūlakesopi vāti tālahīrasadisehi kesehi samannāgato.

「咖巴头或」者,具有中间显现凹陷、如象头、分为二部之头。「斜头或」者,具有四方中任一方倾斜之头。「疮头」者,具疮之头。「虫食发或」者,具有如被虫食之禾田之禾,此处彼处生起之发。「粗发或」者,具有如棕榈纤维之发。

§2493

2493.Pūtisīsoti duggandhasīso. Nillomasīso vāti lomarahitasīso. Jātipaṇḍarakesakoti jātiphalitehi paṇḍarakeso vā. Jātiyā tambakeso vāti ādittehi viya tambavaṇṇehi kesehi samannāgato. Āvaṭṭasīsakoti gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato.

「臭头」者,恶臭之头。「无毛头或」者,无毛之头。「生白发」者,以生而白之白发或。「生赤发或」者,具有如燃烧般赤色之发。「旋头」者,于弯曲之身体,具有如旋般竖立之发旋。

§2494

2494.Sīsalomekabaddhehi bhamukehi yutopīti sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhalomehi bhamukehi samannāgato. Sambaddhabhamuko vāti ekābaddhaubhayabhamuko, majjhe sañjātalomehi bhamukehi samannāgatoti attho. Nillomabhamukopi vāti bhamulomarahito. Nillomabhamukopi vāti pi-saddena avuttasamuccayatthena makkaṭabhamuko saṅgahito.

「以头毛连结之眉毛具足或」者,具有与头毛连结为一之眉毛。「连眉或」者,两眉连为一,义为:具有中间生毛之眉。「无毛眉或」者,无眉毛。「无毛眉或」者,以『或』字未说之总集义,摄取猕猴眉。

§2495

2495.Mahantakhuddanettovāti ettha netta-saddo mahantakhudda-saddehi paccekaṃ yojetabbo, mahantanetto vā khuddakanetto vāti attho. Mahantanetto vāti atimahantehi nettehi samannāgato. Khuddakanetto vāti mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi atikhuddakakkhīhi samannāgato. Visamalocanoti ekena mahantena, ekena khuddakena akkhinā samannāgato. Kekaro vāpīti tiriyaṃ passanto. Ettha api-saddena nikkhantakkhiṃ sampiṇḍeti, yassa kakkaṭakasseva akkhitārakā nikkhantā honti. Gambhīranettoti yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti. Ettha ca udakatārakā nāma udakapubbuḷaṃ. Akkhitārakāti akkhigeṇḍakā. Visamacakkaloti ekena uddhaṃ, ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkehi samannāgato.

「大眼或小眼者」:此中「眼」一词应与「大」「小」二词各别结合,义为「大眼或小眼」。「大眼或」者,具有极大之眼者。「小眼或」者,具有如以锥刺水牛皮所成之孔般极微小之眼者。「不等眼者」,具有一大一小之眼者。「斜视或」者,横向观看者。此中以「或」字摄取突眼者,其眼珠如螃蟹般突出者。「深眼者」,其眼珠如深井中之水珠般显现者。此中「水珠」者,名为水泡。「眼珠」者,眼球也。「不等眼轮者」,具有一上一下如是不等生之眼轮者。

§2496

2496.Jatukaṇṇovāti atikhuddikāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato. Mūsikakaṇṇo vāti mūsikānaṃ kaṇṇasadisehi kaṇṇehi samannāgato. Hatthikaṇṇopi vāti ananurūpāhi mahantāhi hatthikaṇṇasadisāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato. Chiddamattakakaṇṇo vāti yassa vinā kaṇṇasakkhalīhi kaṇṇacchiddameva hoti. Aviddhakaṇṇakoti kaṇṇabandhatthāya aviddhena kaṇṇena samannāgato.

「胶耳或」者,具有极微小之耳孔者。「鼠耳或」者,具有如鼠耳般之耳者。「象耳或」者,具有不相称之巨大如象耳般之耳孔者。「仅孔耳或」者,无耳孔而仅有耳孔者。「未穿耳者」,具有为系耳饰而未穿之耳者。

§2497

2497.Ṭaṅkitakaṇṇo vāti gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, gohanukoṭisaṇṭhānehi kaṇṇehi samannāgatoti attho. Pūtikaṇṇopi vāti sadā paggharitapubbena kaṇṇena samannāgato. Pūtikaṇṇopīti api-saddena kaṇṇabhagandariko gahito. Kaṇṇabhagandarikoti niccapūtinā kaṇṇena samannāgato. Aviddhakaṇṇo parisadūsako vutto, kathaṃ yonakajātīnaṃ pabbajjāti āha ‘‘yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako’’ti, kaṇṇāvedhanaṃ yonakānaṃ sabhāvo, ayaṃ yonakādippabhedo parisadūsako na hotīti vuttaṃ hoti.

「钉耳或」者,具有如牛饲料管之端般之耳者,义为具有如牛颚尖形状之耳者。「脓耳或」者,具有常流脓之耳者。「脓耳或」,以「或」字摄取耳瘘管者。「耳瘘管者」,具有常脓之耳者。未穿耳者说为污僧团者,如何允许耶瓦那族出家?故说「耶瓦那等之别,此非污僧团者」,穿耳为耶瓦那人之习俗,此耶瓦那等之别非污僧团者,如是所说。

§2498

2498.Atipiṅgalanettoti atisayena piṅgalehi nettehi samannāgato. Madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vāti akkhidalaromehi virahitaakkhiko. Pakhuma-saddo hi loke akkhidalaromesu niruḷho. Assupaggharanetto vāti paggharaṇassūhi nettehi samannāgato. Pakkapupphitalocanoti pakkalocano pupphitalocanoti yojanā. Paripakkanetto sañjātapupphanettoti attho.

「极黄眼者」,具有极度黄色之眼者。然而蜜黄色者允许出家。「无睫毛或」者,缺乏眼睑毛之眼者。「睫毛」一词于世间确立为眼睑毛。「泪流眼或」者,具有流泪之眼者。「熟花眼者」,应结合为「熟眼花眼」。义为完全成熟之眼、生花之眼。

§2499

2499.Mahānāsoti sarīrassa ananurūpāya mahatiyā nāsāya samannāgato. Atikhuddakanāsikoti tathā atikhuddikāya nāsāya samannāgato. Cipiṭanāso vāti cipiṭāya anto paviṭṭhāya viya allināsāya samannāgato. Cipiṭanāso vāti avuttavikappatthena vā-saddena dīghanāsiko saṅgayhati. So ca sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato. Kuṭilanāsikoti mukhamajjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitanāsiko.

「大鼻者」,具有与身体不相称之巨大鼻者。「极小鼻者」,如是具有极微小之鼻者。「扁鼻或」者,具有如扁平陷入内部般之塌鼻者。「扁鼻或」,以未说之异门之「或」字摄取长鼻者。彼具有如鹦鹉喙般能以舌舔之鼻者。「歪鼻者」,鼻不立于面中而立于一侧者。

§2500

2500.Niccavissavanāso vāti niccapaggharitasiṅghāṇikanāso vā. Mahāmukhoti yassa paṭaṅgamaṇḍukasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ. Paṭaṅgamaṇḍuko nāma mahāmukhamaṇḍuko. Vaṅkabhinnamukho vāpīti ettha ‘‘vaṅkamukho vā bhinnamukho vāpī’’ti yojanā. Vaṅkamukhoti bhamukassa, nalātassa vā ekapasse ninnatāya vaṅkamukho. Bhinnamukho vāti makkaṭasseva bhinnamukho. Mahāoṭṭhopi vāti ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato.

「常流鼻或」者,常流鼻涕之鼻或。「大口者」,其如蛙蟆般仅口相大,然口如葫芦般极微小者。「蛙蟆」者,名为大口蛙。「弯裂口或」,此中应结合为「弯口或裂口或」。「弯口者」,因眉或额偏于一侧而弯口者。「裂口或」者,如猴般裂口者。「大唇或」者,具有如臼口边缘般之唇者。

§2501

2501.Tanukaoṭṭho vāti bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato. Bhericammasadisehīti bherimukhacammasadisehi. Tanukaoṭṭho vāti ettha vā-saddena mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vāti tayo vikappā saṅgahitā. Vipuluttaraoṭṭhakoti mahāuttaroṭṭho. Oṭṭhachinnoti yassa eko vā dve vā oṭṭhā chinnā honti. Uppakkamukhoti pakkamukho. Eḷamukhopi vāti niccapaggharaṇamukho.

「薄唇者」,谓具有如鼓皮般之唇,不能覆盖齿者。「如鼓皮般」者,谓如鼓面皮般。「薄唇者」,此处以「或」字摄取三种分别:或大下唇者,或薄上唇者,或薄下唇者。「广大上唇者」,谓大上唇。「唇缺者」,谓其一唇或二唇被切断者。「兔口者」,谓裂口。「羊口者或」,谓常流涎口。

§2502-3

2502-3.Saṅkhatuṇḍopīti bahi setehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato. Duggandhamukhoti duggandhakuṇapamukho. Mahādantopīti aṭṭhakadantasadisehi samannāgato . Accantanti atisayena. ‘‘Heṭṭhā uparito vāpi, bahi nikkhantadantako’’ti idaṃ ‘‘asuradantako’’ti etassa atthapadaṃ. Asuroti dānavo. ‘‘Sippidanto vā oṭṭhadanto vā’’ti gaṇṭhipade likhito. Yassa pana sakkā honti oṭṭhehi pidahituṃ, kathentasseva paññāyati, no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Adantoti dantarahito. Pūtidantoti pūtibhūtehi dantehi samannāgato.

「螺口者或」,谓具有外白内极红之唇者。「臭口者」,谓臭尸口。「大齿者或」,谓具有如骰子齿般者。「极端」,谓过度。「下或上,外出齿者」,此是「阿修罗齿者」之义句。「阿修罗」,谓丹那瓦。「蚌齿或唇齿或」,于结集本中所书。然而,若能以唇覆盖,说话时方显现,不说话时则不显现,许可令彼出家。「无齿者」,谓缺齿者。「腐齿者」,谓具有腐烂齿者。

§2504

2504. ‘‘Atikhuddakadantako’’ti imassa ‘‘yassā’’tiādi apavādo. Yassa dantantare kāḷakadantasannibho kalandakadantasadiso danto sukhumova ṭhito ce, taṃ tu pabbājetuṃ vaṭṭatīti yojanā. Pabbājetumpīti ettha pi-saddo tu-saddattho.

「极小齿者」,此是「凡」等之例外。若于齿间有如黑齿般、如迦兰德迦齿般之齿极细而立者,许可令彼出家,此为连结。「许可令出家或」,此处「或」字是「然」字之义。

§2505

2505. Yo posoti sambandho. Mahāhanukoti gohanusadisena hanunā samannāgato. ‘‘Rassena hanunā yuto’’ti idaṃ ‘‘cipiṭahanuko vā’’ti imassa atthapadaṃ. Yathāha – ‘‘cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato’’ti (mahāva. aṭṭha. 119). Cipiṭahanuko vāpīti ettha pi-saddena ‘‘bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā’’ti vikappadvayaṃ saṅgaṇhāti.

「凡人」,为关系。「大颚者」,谓具有如牛颚般之颚者。「具短颚」,此是「扁平颚或」之义句。如所说:「扁平颚或,谓具有如内陷般极短之颚者。」「扁平颚或或」,此处以「或」字摄取「破颚或弯颚或」之二种分别。

§2506

2506.Nimmassudāṭhiko vāpīti bhikkhunisadisamukho. Atidīghagalopi vāti bakagalasadisena galena samannāgato. Atirassagalopi vāti antopaviṭṭhena viya galena samannāgato. Bhinnagalo vā gaṇḍagalopi vāti yojanā, bhinnagalaṭṭhiko vā gaṇḍena samannāgatagalopi vāti attho.

「无肉颈者或或」,谓如比库尼般之口。「极长颈者或」,谓具有如鹭颈般之颈者。「极短颈者或」,谓具有如内陷般之颈者。「破颈或瘤颈者或」,为连结;「破颈义者或具瘤之颈者或」,为义。

§2507

2507.Bhaṭṭhaṃsakūṭovāti mātugāmassa viya bhaṭṭhena aṃsakūṭena samannāgato. Bhinnapiṭṭhi vā bhinnauropi vāti yojanā, sudīghahattho vā surassahattho vāti yojanā, atidīghahattho vā atirassahattho vāti attho. Vā-saddena ahatthaekahatthānaṃ gahaṇaṃ. Kacchusamāyuto vā kaṇḍusamāyuto vāti yojanā. Vā-saddena ‘‘daddugatto vā godhāgatto vā’’ti ime dve saṅgaṇhāti. Tattha godhāgatto vāti yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti.

「肉肩峰者或」,谓具有如妇女般之肉肩峰者。「破背或破胸或」,为连结;「极长手或极短手或」,为连结;「极长手或极短手或」,为义。以「或」字摄取无手者与独手者。「龟病相应或疥病相应或」,为连结。以「或」字摄取「癞病身或蜥蜴身或」此二者。其中「蜥蜴身或」,谓如蜥蜴般从身落粉者。

§2508

2508.Mahānisadamaṃsoti imassa atthapadaṃ ‘‘uddhanaggupamāyuto’’ti. Yathāha – ‘‘mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato’’ti (mahāva. aṭṭha. 119). Mahānisadamaṃso vāti ettha vā-saddena bhaṭṭhakaṭiko saṅgahito. Vātaṇḍikoti aṇḍakosesu vuddhirogena samannāgato. Mahāūrūti sarīrassa ananurūpehi mahantehi sattīhi samannāgato. Saṅghaṭṭanakajāṇukoti aññamaññaṃ saṅghaṭṭehi jāṇūhi samannāgato.

「大肩肉」者,此义句为「如竖柱顶」。如所说:「大肩者,或具有如竖立尖顶般之肩肉而超出者」。「大肩肉」或者,此处以「或」字摄取肩胛骨。「阴囊肿」者,具有阴囊中增长病者。「大腿」者,具有与身体不相称之巨大大腿者。「膝相撞」者,具有互相碰撞之膝者。

§2509

2509.Bhinnajāṇūti yassa eko vā dve vā jāṇū bhinnā honti. Mahājāṇūti mahantena jāṇunā samannāgato. Dīghajaṅghoti yaṭṭhisadisajaṅgho. Vikaṭo vāti tiriyaṃ gamanapādehi samannāgato, yassa caṅkamato jāṇukā bahi niggacchanti. Paṇho vāti pacchato parivattapādehi samannāgato, yassa caṅkamato jāṇukā anto pavisanti. ‘‘Panto’’ti ca ‘‘saṇho’’ti ca etasseva vevacanāni. Ubbaddhapiṇḍikoti heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato.

「破膝」者,其一膝或二膝破裂者。「大膝」者,具有巨大之膝者。「长胫」者,如杖般之小腿。「畸形」或者,具有横向行走之足者,其行走时膝盖向外突出。「扁平」或者,具有向后翻转之足者,其行走时膝盖向内进入。「扁」与「柔软」者,此之异名也。「凸腓」者,具有下垂或上升之巨大小腿腓肠者。

§2510

2510.Yaṭṭhijaṅghoti yaṭṭhisadisāya jaṅghāya samannāgato. Mahājaṅghoti sarīrassa ananurūpāya mahatiyā jaṅghāya samannāgato. Mahāpādopi vāti sarīrassa ananurūpehi mahantehi pādehi samannāgato. Api-saddena thūlajaṅghapiṇḍiko saṅgahito, bhattapuṭasadisāya thūlāya jaṅghapiṇḍiyā samannāgatoti attho. Piṭṭhikapādo vāti pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho. Mahāpaṇhipi vāti ananurūpehi atimahantehi paṇhīhi samannāgato.

「杖胫」者,具有如杖般之小腿者。「大胫」者,具有与身体不相称之巨大小腿者。「大足」或者,具有与身体不相称之巨大足者。以「或」字摄取粗腓肠者,意为具有如饭团般之粗大小腿腓肠者。「背足」或者,从足中央竖立之小腿。「大踵」或者,具有不相称之极巨大足跟者。

§2511

2511.Vaṅkapādoti anto vā bahi vā parivattapādavasena duvidho vaṅkapādo. Gaṇṭhikaṅgulikoti siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato. ‘‘Andhanakho vāpī’’ti etassa atthapadaṃ ‘‘kāḷapūtinakhopi cā’’ti. Yathāha – ‘‘andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato’’ti (mahāva. aṭṭha. 119).

「弯足」者,依向内或向外翻转足之方式,弯足有二种。「节指」者,具有如生姜块般之手指者。「盲爪」或者,此之义句为「黑腐爪」也。如所说:「盲爪者,或具有黑色腐烂之爪者」。

§2512

2512.Iccevanti yathāvuttavacanīyanidassanatthoyaṃ nipātasamudāyo. Aṅgavekallatāya bahuvidhattā anavasesaṃ vekallappakāraṃ saṅgaṇhitumāha ‘‘iccevamādika’’nti.

「如是等」者,此助词集合为示如所说应说之义。因肢体残缺之多种性故,为摄取无余残缺种类而说「如是等」。

Parisadūsakakathāvaṇṇanā. · 众污染者论释。

§2514

2514.Pattacīvaranti ettha ‘‘sāmaṇerassā’’ti adhikārato labbhati. Anto nikkhipatoti ovarakādīnaṃ anto nikkhipantassa. Sabbapayogesūti pattacīvarassa āmasanādisabbapayogesu.

「钵与衣」者,此处从「对沙玛内拉」而得。「置于内」者,对置于房舍等内者。「于一切用途中」者,于钵与衣之触摸等一切用途中。

§2515-6

2515-6.Daṇḍakammaṃ katvāti daṇḍakammaṃ yojetvā. Daṇḍenti vinenti etenāti daṇḍo, soyeva kattabbattā kammanti daṇḍakammaṃ, āvaraṇādi. Anācārassa dubbacasāmaṇerassa kevalaṃ hitakāmena bhikkhunā daṇḍakammaṃ katvā daṇḍakammaṃ yojetvā yāguṃ vā bhattaṃ vā vā-saddena pattaṃ vā cīvaraṃ vā dassetvā ‘‘daṇḍakamme āhaṭe tvaṃ idaṃ lacchasi’’ iti bhāsituṃ vaṭṭatīti yojanā. Kirāti padapūraṇatthe nipāto.

「作惩罚甘马」者,施行惩罚甘马。「以此惩罚、调伏」,故名「惩罚」;因其应作,故名「甘马」,即「惩罚甘马」,遮止等。对于行为不端、难以教诫的沙玛内拉,比库纯粹出于利益之心,作惩罚甘马,施行惩罚甘马,以「或」字包含,示以粥、饭、钵、衣,说「若惩罚甘马被接受,你将得此」,这是允许的,此为连结。「实」者,填充语词之助词。

§2517

2517. Dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitadaṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘aparādhānurūpenā’’tiādi. Taṃ aparādhānurūpadaṇḍakammaṃ nāma vālikāsalilādīnaṃ āharāpanamevāti yojetabbaṃ. Ādi-saddena dāruādīnaṃ āharāpanaṃ gaṇhāti. Tañca kho ‘‘oramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena.

为示法集长老们所设立的惩罚甘马,说「与过失相应」等。应连结为:彼与过失相应的惩罚甘马,名为令取来沙、水等。以「等」字摄取令取来木柴等。而且那是出于「他将改正」的悲悯,非以「他将毁坏、将离去」等方式进行的恶意。

§2518-9

2518-9. Akattabbaṃ daṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘sīse vā’’tiādi. Sīse vāti ettha ‘‘sāmaṇerassā’’ti adhikārato labbhati. Pāsāṇādīnīti ettha ādi-saddena iṭṭhakādīnaṃ gahaṇaṃ. Sāmaṇeraṃ uṇhe pāsāṇe nipajjāpetuṃ vā uṇhāya bhūmiyā nipajjāpetuṃ vā udakaṃ pavesetuṃ vā bhikkhuno na vaṭṭatīti yojanā.

为示不应作的惩罚甘马,说「于头」等。「于头或」者,此处从「对沙玛内拉」之增益而得。「石等」者,此处以「等」字摄取砖等。比库不允许令沙玛内拉卧于热石上,或令卧于热地上,或令入水中,此为连结。

Bhagavatā anuññātadaṇḍakammaṃ dassetumāha ‘‘idhā’’tiādi. Idhāti imasmiṃ daṇḍakammādhikāre. Āvaraṇamattanti ‘‘mā idha pāvisī’’ti nivāraṇamattaṃ. Pakāsitanti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṃ kātu’’nti (mahāva. 107) bhāsitaṃ.

为示世尊所允许的惩罚甘马,说「在此」等。「在此」者,在此惩罚甘马之事中。「仅遮止」者,仅「勿入此处」之阻止。「已宣说」者,已说「诸比库,我允许在其所住处或其所往处作遮止」。

‘‘Yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamatīti yattha vasati vā pavisati vā, ubhayenāpi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vutta’’nti (mahāva. aṭṭha. 107) aṭṭhakathāya vuttattā yāva yojitaṃ daṇḍakammaṃ karonti, tāva attano puggalikapariveṇaṃ vā vassaggena pattasenāsanaṃ vā pavisituṃ adatvā nivāraṇaṃ āvaraṇaṃ nāma. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano’’ti vacanaṃ ye āvaraṇaṃ karonti, te ācariyupajjhāye sandhāya vuttanti viññāyati. Keci panettha ‘‘attano’’ti idaṃ yassa āvaraṇaṃ karonti, taṃ sandhāya vuttanti gahetvā tattha vinicchayaṃ vadanti. Keci ubhayathāpi atthaṃ gahetvā ubhayatthāpi āvaraṇaṃ kātabbanti vadanti. Vīmaṃsitvā yamettha yuttataraṃ, taṃ gahetabbaṃ.

「在其所住处或其所往处」者,在其所住或所入之处,以两者皆说自己的住处及由雨安居所得的住所,因注疏中如是说,故只要施行惩罚甘马,不给予进入自己的私人住处或由雨安居所得的住所,此阻止名为「遮止」。注疏中「自己的」一词,应知是指作遮止者,关联其老师与依止师而说。然而有些人在此处认为「自己的」一词是关联被作遮止者而说,据此作决断。有些人取两种意义,说两种情况下都应作遮止。应审察此中何者更合理,取彼。

Nivāraṇakathāvaṇṇanā. · 障碍事论的注解。

§2520

2520. Pakkho ca opakkamiko ca āsitto cāti viggaho. Ettha ca ‘‘anuposathe uposathaṃ karotī’’tiādīsu yathā uposathadine kattabbakammaṃ ‘‘uposatho’’ti vuccati, tathā māsassa pakkhe paṇḍakabhāvamāpajjanto ‘‘pakkho’’ti vutto. Atha vā pakkhapaṇḍako pakkho uttarapadalopena yathā ‘‘bhīmaseno bhīmo’’ti. Idañca pāpānubhāvena kaṇhapakkheyeva paṇḍakabhāvamāpajjantassa adhivacanaṃ. Yathāha ‘‘akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako’’ti (mahāva. aṭṭha. 109).

「半月般哒咖、机会般哒咖、依附般哒咖」,此为分析。此中,如「于非伍波萨他日作伍波萨他」等中,伍波萨他日应作之甘马称为「伍波萨他」,同样,于月之半月陷入般哒咖状态者称为「半月」。或者,半月般哒咖为「半月」,后词省略,如「毕玛谢那为毗摩」。此是以恶业之力,仅于黑半月陷入般哒咖状态者之称谓。如说「以不善果报之力,于黑半月黑半月为般哒咖,于白半月其热恼止息,此为半月般哒咖」。

Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Usūyakoti yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yo paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍako.

凡以手术方式除去生殖器者,此为手术般哒咖。凡以口含他人肢体,以不净物浇灌而热恼止息者,此为浇灌般哒咖。妒忌者,凡见他人行淫而生妒忌,由此妒忌热恼止息者,此为妒忌般哒咖。凡于结生时即无能力而生者,此为无能般哒咖。

§2521

2521.Tesūti tesu pañcasu paṇḍakesu. ‘‘Pakkhapaṇḍakassa yasmiṃpakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritā’’ti (mahāva. aṭṭha. 109) kurundiyaṃ vuttattā ‘‘tiṇṇaṃ nivāritā’’ti idaṃ tassa paṇḍakassa paṇḍakapakkhaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ.

「于彼等」者,于彼等五种般哒咖中。因《古伦地》中说「半月般哒咖,于其为般哒咖之半月,于彼半月出家被禁止」,故应理解此「三者被禁止」是就彼般哒咖之般哒咖半月而说。

§2522

2522.‘‘Nāsetabbo’’ti idaṃ liṅganāsanaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathāha ‘‘sopi liṅganāsaneneva nāsetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 109). Esa nayo uparipi īdisesu ṭhānesu.

「应驱摈」者,此是就相驱摈而说。如所说「彼亦应以相驱摈而驱摈」。此规则于以上及以下类似处亦同。

Paṇḍakakathāvaṇṇanā. · 般哒咖论释

§2523

2523. Thenetīti theno, liṅgassa pabbajitavesassa theno liṅgatheno. Saṃvāsassa bhikkhuvassagaṇanādikassa theno saṃvāsatheno. Tadubhayassa cāti tassa liṅgassa, saṃvāsassa ca ubhayassa thenoti sambandho. Esa tividhopi theyyasaṃvāsako nāma pavuccatīti yojanā.

「盗者」者,盗者,相之盗者即出家相之盗者为相盗者。共住之盗者即比库瓦萨计算等之盗者为共住盗者。「及彼二者」者,应连结为:彼相与共住二者之盗者。应理解为:此三种盗者皆名为盗共住者。

§2524-6

2524-6.Tattha tesu tīsu theyyasaṃvāsakesu yo sayameva pabbajitvā bhikkhuvassāni na gaṇhati, yathāvuḍḍhaṃ vandanampi neva gaṇhati, api-saddena āsanena neva paṭibāhati uposathapavāraṇādīsu neva sandissatīti saṅgaṇhanato tadubhayampi na karoti, ayaṃ liṅgamattassa pabbajitavesamattassa thenato corikāya gahaṇato liṅgattheno siyāti yojanā.

于彼等三种盗共住者中,凡自行出家而不计比库瓦萨,亦不依长幼礼敬,以「亦」字摄取,亦不以座位回避,亦不于伍波萨他、自恣等中出现,由于摄取彼二者亦不作,此为仅相之盗者,仅出家相之盗者,由盗取、以窃取方式获得,应理解为可为相盗者。

Yo ca pabbajito hutvā bhikkhuvassāni gaṇhati, so yathāvuḍḍhavandanādikaṃ saṃvāsaṃ sādiyantova saṃvāsatthenako matoti yojanā. Yathāha – ‘‘bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘saṃvāso’ti veditabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 110).

凡已出家而计比库瓦萨者,彼享受依长幼礼敬等共住,应理解为被认为是共住盗者。如所说:「比库瓦萨计算等,一切作业差别,于此义中应知为『共住』。」

Vuttanayoyevāti ubhinnaṃ paccekaṃ vuttalakkhaṇameva etassa lakkhaṇanti katvā vuttaṃ. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo. Byatirekamukhena theyyasaṃvāsalakkhaṇaṃ niyametuṃ aṭṭhakathāya (mahāva. aṭṭha. 110) vuttagāthādvayaṃ udāharanto āha ‘‘yathāha cā’’ti. Yathā aṭṭhakathācariyo rājadubbhikkhādigāthādvayamāha, tathāyamattho byatirekato veditabboti adhippāyo.

「所说之理即」者,将两者各自所说之特相即为此之特相而说。此三种偷住者,未达上者不应令达上,已达上者应灭摈,即使再乞出家亦不应令出家。为以差别方式确定偷住之特相,引用注疏中所说之二偈而说「如所说」。意趣为:如注疏师所说王难、饥馑等二偈,此义应以差别而知。

§2527-8

2527-8.Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vāti ettha bhaya-saddo paccekaṃ yojetabbo ‘‘rājabhayena dubbhikkhabhayenā’’tiādinā. Cīvarāharaṇatthaṃ vāti attanā pariccattacīvaraṃ puna vihāraṃ āharaṇatthāya. Idha imasmiṃ sāsane. Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānasoti rājabhayādīhi gahitaliṅgatāya so suddhamānaso yāva saṃvāsaṃ nādhivāsetīti attho.

「以王难、饥馑、旷野、疾病、怨敌之怖畏」者,此中「怖畏」一词应各别连接为「以王难之怖畏、以饥馑之怖畏」等。「为取衣故」者,为将自己所舍之衣再取回寺院。「在此」者,在此教法中。「不受持共住」,「直至彼心清净」者,义为:因被王难等所执持标相故,直至彼心清净时不受持共住。

Yo hi rājabhayādīhi vinā kevalaṃ bhikkhū vañcetvā tehi saddhiṃ vasitukāmatāya liṅgaṃ gaṇhāti, so asuddhacittatāya liṅgaggahaṇeneva theyyasaṃvāsako nāma hoti. Ayaṃ pana tādisena asuddhacittena bhikkhū vañcetukāmatāya abhāvato yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva theyyasaṃvāsako nāma na hoti. Teneva ‘‘rājabhayādīhi gahitaliṅgānaṃ ‘gihī maṃ samaṇoti jānantū’ti vañcanācitte satipi bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvā doso na jāto’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

若无王难等,仅为欺诳比库而欲与彼等共住之欲求而执持标相者,因心不清净故,仅以执持标相即名为偷住者。然此人因无以如是不清净心欲欺诳比库之故,直至不受持共住时,尚不名为偷住者。正因此故,在三部结使足中说:「以王难等所执持标相者,即使有『愿在家人知我为沙门』之欺诳心,因无欲欺诳比库之故,不生过失。」

Keci pana ‘‘vūpasantabhayatā idha suddhacittatā’’ti vadanti, evañca sati so vūpasantabhayo yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva theyyasaṃvāsako nāma na hotīti ayamattho viññāyati. Imasmiñca atthe viññāyamāne avūpasantabhayassa saṃvāsasādiyanepi theyyasaṃvāsakatā na hotīti āpajjeyya, na ca aṭṭhakathāyaṃ avūpasantabhayassa saṃvāsasādiyane atheyyasaṃvāsakatā dassitā. ‘‘Sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto’’ti ca iminā avūpasantabhayenāpi saṃvāsaṃ asādiyanteneva vasitabbanti dīpeti. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ ‘‘yasmā vihāraṃ āgantvā saṅghikaṃ gaṇhantassa saṃvāsaṃ pariharituṃ dukkaraṃ, tasmā ‘sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto’ti idaṃ vutta’’nti. Tasmā rājabhayādīhi gahitaliṅgatā cettha suddhacittatāti gahetabbaṃ.

然有些人说「此中心清净者,谓怖畏已止息」,若如是,则此义应理解为:彼怖畏已止息者,直至不受持共住时,尚不名为偷住者。若理解为此义,则怖畏未止息者即使受持共住亦不成偷住,然注疏中并未显示怖畏未止息者受持共住时不成偷住。又以「食用一切外道之食」此语显示:即使怖畏未止息者亦应不受持共住而住。正因此故,在三部结使足中说:「因来到寺院而取僧物者难以避免共住,故说『食用一切外道之食』此语。」是故此中应取「以王难等所执持标相」为心清净。

Tāva esa theyyasaṃvāsako nāma na vuccatīti yojanā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana ‘‘tatrāyaṃ vitthāranayo’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 110) āgatanayena veditabbo.

「直至彼时不名为偷住者」,此为连接。此为此中之略说,详说则应以注疏中「此中详说之理」所来之理而知。

Theyyasaṃvāsakakathāvaṇṇanā. · 贼住者事论的注解。

§2529-30

2529-30. Yo upasampanno bhikkhu ‘‘ahaṃ titthiyo bhavissa’’nti saliṅgeneva attano bhikkhuveseneva titthiyānaṃ upassayaṃ yāti ceti sambandho. Titthiyesu pakkantako paviṭṭho titthiyapakkantako. Tesaṃ liṅge nissiteti tesaṃ titthiyānaṃ vese gahite.

「已达上之比库『我将成为外道』而以标相」者,连接为:以自己之比库相即往外道之住处。「往外道处者」,进入为往外道处者。「依止于彼等之标相」者,执持彼等外道之相。

§2531

2531. ‘‘Ahaṃ titthiyo bhavissa’’nti kusacīrādikaṃ yo sayameva nivāseti, sopi pakkantako titthiyapakkantako siyāti yojanā.

「我将成为外道」者,自己披上吉祥草衣等者,彼亦为离去者、外道离去者,应如是连结。

§2532-4

2532-4. Naggo tesaṃ ājīvakādīnaṃ upassayaṃ gantvāti yojanā. Kese luñcāpetīti attano kese luñcāpeti. Tesaṃ vatāni ādiyati vāti yojanā. Vatāni ādiyatīti ukkuṭikappadhānādīni vā vatāni ādiyati. Tesaṃ titthiyānaṃ morapiñchādikaṃ liṅgaṃ saññāṇaṃ sace gaṇhāti vā tesaṃ pabbajjaṃ, laddhimeva vā sārato vā eti upagacchati vāti yojanā. ‘‘Ayaṃ pabbajjā seṭṭhāti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 110 titthiyapakkantakakathā) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Esa titthiyapakkantako hoti eva, na pana vimuccati titthiyapakkantabhāvato. Naggassa gacchatoti ‘‘ājīvako bhavissa’’nti kāsāyādīni anādāya naggassa ājīvakānaṃ upasaṃgacchato.

裸形者前往彼等邪命外道等之住处,应如是连结。使剃发者,使剃自己之发。受持彼等之誓行,应如是连结。受持誓行者,受持蹲踞苦行等誓行。若取彼等外道之孔雀羽等标帜、标识,或前往彼等之出家,或仅得已,或视为精要,或前往,应如是连结。「此出家为最胜,或前往最胜性」,于注疏中如是说。此为外道离去者,然不脱离外道离去者之状态。裸形者前往者,「我将成为邪命外道」,不取袈裟等,裸形前往邪命外道者。

§2535

2535.Theyyasaṃvāsakoanupasampannavasena vutto, no upasampannavasena. Iminā ‘‘upasampanno bhikkhu kūṭavassaṃ gaṇhantopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇentopi theyyasaṃvāsako na hotī’’ti aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dīpeti. Tathā vuttoti yojanā. ‘‘Upasampannabhikkhunā’’ti iminā anupasampannaṃ nivatteti. Tena ca ‘‘sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti kurundaṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dasseti.

贼住者依未达上者而说,非依达上者。以此显示注疏所至之决断:「达上之比库即使取虚伪瓦萨,亦非非沙门。于标帜有努力者,犯巴拉基咖后,即使计算比库瓦萨等,亦非贼住者。」如是所说,应如是连结。「达上比库」,以此遮止未达上者。以此显示古伦地注疏所至之决断:「沙玛内拉即使带标帜前往外道处,亦再得出家及达上。」对外道离去者应作何事?不应令出家,即使令出家亦不应令达上,若令达上,应除去袈裟,给予白衣,令归俗家状态。此义应从「诸比库,外道离去者未达上不应令达上,达上者应灭摈」之圣典,及「彼不仅不应令达上,而且不应令出家」之注疏语而知。

Titthiyapakkantakassa kiṃ kātabbanti? Na pabbājetabbo, pabbājitopi na upasampādetabbo, upasampādito ca kāsāyāni apanetvā setakāni datvā gihibhāvaṃ upanetabbo. Ayamattho ca ‘‘titthiyapakkantako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 110) pāḷito ca ‘‘so na kevalaṃ na upasampādetabbo, atha kho na pabbājetabbopī’’ti (mahāva. aṭṭha. 110 titthiyapakkantakakathā) aṭṭhakathāvacanato ca veditabbo.

对外道离去者应作何事?不应令出家,即使令出家亦不应令达上,若令达上,应除去袈裟,给予白衣,令归俗家状态。此义应从「诸比库,外道离去者未达上不应令达上,达上者应灭摈」之圣典,及「彼不仅不应令达上,而且不应令出家」之注疏语而知。

Titthiyapakkantakakathāvaṇṇanā. · 外道归来者论释

§2536

2536.Idhāti imasmiṃ pabbajjūpasampadādhikāre. Manussajātikato aññassa tiracchānagateyeva antogadhattaṃ dassetumāha ‘‘yakkho sakkopi vā’’ti. Tiracchānagato vuttoti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. ‘‘Tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 111) vacanato pabbajjāpi upalakkhaṇato nivāritāyevāti katvā vuttaṃ ‘‘pabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti. Tena tiracchānagato ca bhagavato adhippāyaññūhi aṭṭhakathācariyehi na pabbājetabboti (mahāva. aṭṭha. 111) vuttaṃ.

在此者,在此出家达上之事。为显示从人类种性之外者即含摄于畜生趣中,故说「亚卡、萨咖或」。畜生趣已说者,于此「如是」之词为省略所指示。从「诸比库,畜生趣未达上不应令达上,达上者应灭摈」之语,出家亦由暗示而被遮止,如是作已而说「不应令出家」。以此,畜生趣亦由知世尊意趣之注疏诸师说为不应令出家。

Tiracchānakathāvaṇṇanā. · 畜生事论的注解。

§2537

2537.Pañcānantarike poseti mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, lohituppādako, saṅghabhedakoti ānantariyakammehi samannāgate pañca puggale.

五无间者,养育杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、出佛身血者、破僧者,具足无间业之五人。

Tattha mātughātako (mahāva. aṭṭha. 112) nāma yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako, etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikamātā vā cūḷamātā vā mahāmātā vā janikāpi vā namanussitthibhūtā mātāghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariyo hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariyo na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittāva. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, ‘‘pitughātako’’tveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.

其中,杀母者,即以人类身份存在的生母,自己也以人类生而存在,故意夺其生命者,此人以无间业之杀母业而为杀母者,其出家与达上皆被禁止。若所杀者虽为人类身份存在但非生母,或为养母、小母、大母,或虽为生母但非人类身份存在,则其出家不被禁止,亦不成无间业。若自己以畜生身杀害人类身份存在之母,亦不成无间业,但因其为畜生趣,其出家仍被禁止。杀父者亦同此理。即使是妓女之子,不知『此是我父』,但若杀害令其出生之人,仍被计为『杀父者』,且触犯无间业。

Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ vā dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ, manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariyo na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariyo na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ.

杀阿拉汉者亦应以人类阿拉汉为准而理解。于人类生中,乃至未出家之漏尽者,无论童男或童女,故意夺其生命者,即为杀阿拉汉者,且触犯无间业,其出家被禁止。但若杀害非人类生之阿拉汉,或人类生之其余圣者,则不成无间业,其出家亦不被禁止,然其业力强大。畜生即使杀害人类阿拉汉,亦不成无间业,但其业力沉重。

Yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanakamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsuṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavati.

如迭瓦达德般,以恶心、以杀害心,于如来活着之身体上,乃至令蚊虫吸吮之量之血流出者,此名为出血者,其出家与达上皆被禁止。但若如基瓦咖为治病之故,以刀切开,取出脓肉与血而令其安乐者,则生大福德。

Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. ‘‘Mātughātako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’tiādikāya (mahāva. 112) pāḷiyā upasampadāpaṭikkhepo pabbajjāpaṭikkhepassa upalakkhaṇanti āha ‘‘pabbājentassa dukkaṭa’’nti.

如迭瓦达德般,将教法作为非法、非律,以四种甘马之任一方式破僧团者,此名为破僧者,其出家与达上皆被禁止。『诸比库,杀母者,未达上者不应令达上,已达上者应灭摈』等经文中,达上之禁止即是出家禁止之标示,故说『令其出家者恶作』。

Ubhatobyañjanañceva bhikkhunidūsakañca tathā pabbājentassa dukkaṭanti sambandho. Ubhatobyañjananti ka-kāralopena niddeso. Itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato byañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanakoti.

『二根者及污比库尼者,如是令其出家者恶作』,此为连结。『二根者』,以省略咖字而说明。因生起女相之业与生起男相之业,两者之相于其身存在,故为二根者。此有二种:女二根者与男二根者。

Tattha itthiubhatobyañjanakassa (mahāva. aṭṭha. 116) itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gabbhaṃ gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Imassa pana duvidhassāpi ubhatobyañjanakassaneva pabbajjā atthi, na upasampadāti idamidha sanniṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

其中,女二根者之女相显露,男相隐藏。男二根者之男相显露,女相隐藏。女二根者于女众中行男性时,女相隐藏,男相显露。男二根者于男众中现女性时,男相隐藏,女相显露。女二根者自己受胎,亦令他人受胎。男二根者自己不受胎,但令他人受胎,此为彼等之差别。然此二种二根者皆有出家,而无达上,此应知为此处之结论。

Yo pakatattaṃ bhikkhuniṃ (mahāva. aṭṭha. 115) tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunidūsako nāma, etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati.

若人污染已具性之比库尼(大品注疏115),于三道中任一道行不净,此人名为比库尼污染者,彼之出家与达上皆被禁止。然若仅以身触令戒毁坏者,彼之出家与达上并未被禁止。即使以强力令其着白衣而污染不愿者,亦是比库尼污染者。然若以强力令其着白衣而污染愿意者,则非比库尼污染者。何以故?因彼女于在家状态下一旦同意,即成非比库尼。然若污染已一度破戒者,彼非比库尼污染者,亦得出家与达上。

§2538

2538. Pāḷiaṭṭhakathāvimuttaṃ ācariyaparamparābhatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ekato’’tiādi. ‘‘Ekato’’ti iminā bhikkhusaṅghassāpi gahaṇaṃ bhaveyyāti taṃ parivajjetuṃ ‘‘bhikkhunīnaṃ tu santike’’ti vuttaṃ. Etena taṃdūsakassa bhabbataṃ dīpeti. So neva bhikkhunidūsako siyā, ‘‘upasampadaṃ labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā’’ti idaṃ dutiyagāthāya idhānetvā yojetabbaṃ. Kevalaṃ bhikkhunisaṅghe upasampannā nāma na hotīti adhippāyeneva vuttaṃ. ‘‘Sā ca neva parājitā’’ti iminā tassā ca puna pabbajjūpasampadāya bhabbataṃ dīpeti. Ayamattho aṭṭhakathāgaṇṭhipadepi vuttoyeva ‘‘bhikkhunīnaṃ vasena ekatoupasampannaṃ dūsetvā bhikkhunidūsako na hoti, pabbajjādīni labhati, sā ca pārājikā na hotīti vinicchayo’’ti.

2538. 为显示脱离圣典注疏、由师承传来之判定,故说『一方面』等。以『一方面』一词,恐亦摄取比库僧团,为避免此,故说『然于比库尼众前』。以此显示彼污染者之适格性。彼既非比库尼污染者,『确实得达上与出家,且彼女亦非巴拉基咖』,此应从第二偈引来此处配合。仅以『于比库尼僧团中达上者名为不成』之意趣而说。以『且彼女亦非巴拉基咖』一句,显示彼女亦适格于再出家达上。此义于注疏难处章亦已说:『依比库尼方面,污染仅于一方达上者,非比库尼污染者,得出家等,彼女亦非巴拉基咖,此为判定』。

§2539

2539. ‘‘Sikkhamānāsāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 115) aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘sace anupasampannadūsako’’ti. ‘‘Upasampadaṃ labhateva ca pabbajja’’nti idaṃ yathāṭhānepi yojetabbaṃ. Sā ca neva parājitāti idaṃ pana aṭṭhakathāya anāgatattā ca anupasampannāya upasampannavikappābhāvā ca na yojetabbaṃ. Asati hi upasampannavikappe parājitavikappāsaṅgaho paṭisedho niratthakoti sā pabbajjūpasampadānaṃ bhabbāyevāti daṭṭhabbā. Ime pana paṇḍakādayo ekādasa puggalā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’tiādivacanato (mahāva. 109) abhabbāyeva, nesaṃ pabbajjā ca upasampadā ca na ruhati, tasmā na pabbājetabbā. Jānitvā pabbājento, upasampādento ca dukkaṭaṃ āpajjati. Ajānitvāpi pabbājitā, upasampāditā ca jānitvā liṅganāsanāya nāsetabbā.

2539. 『于在学尼与沙玛内莉行不净者,既非比库尼污染者,亦得出家与达上』(大品注疏115),为显示注疏所来之判定,故说『若为未达上者污染者』。『确实得达上与出家』,此亦应配合于适当处。然『且彼女亦非巴拉基咖』一句,因注疏中未出现,且未达上者无达上之分别,故不应配合。因若无达上之分别,则摄取巴拉基咖分别之遮止为无义,故应视彼女确实适格于出家达上。然此等般哒咖等十一种人,依『诸比库!般哒咖未达上者不应令达上,已达上者应驱摈』等语(大品109),确实不适格,彼等之出家与达上皆不成就,故不应令出家。知而令出家、令达上者,犯恶作。即使不知而令出家、令达上,知后亦应以灭相驱摈。

Ekādasaabhabbapuggalakathāvaṇṇanā. · 十一种不能者论释

§2540

2540.Nūpasampādanīyovāti na upasampādetabbova. Anupajjhāyakoti asannihitaupajjhāyo vā aggahitaupajjhāyaggahaṇo vā. Karototi anupajjhāyakaṃ upasampādayato. Dukkaṭaṃ hotīti ācariyassa ca gaṇassa ca dukkaṭāpatti hoti. Na kuppati sace katanti sace anupajjhāyakassa upasampadākammaṃ kataṃ bhaveyya, taṃ na kuppati samaggena saṅghena akuppena ṭhānārahena katattā.

2540. 『不应令达上者』,即不应令达上。『无戒师者』,即戒师不在场,或未取得戒师之取得戒师。『作』者,令无戒师者达上。『成恶作』者,老师与众皆得恶作罪。『若作不坏』者,若无戒师之达上甘马已作,彼不坏,因由和合僧团以不坏、如法而作故。

§2541

2541.Eketi abhayagirivāsino. ‘‘Na gahetabbamevā’’ti aṭṭhakathāya daḷhaṃ vuttattā vuttaṃ. Taṃ vacanaṃ. Ettha ca upajjhāye asannihitepi upajjhāyaggahaṇe akatepi kammavācāyaṃ pana upajjhāyakittanaṃ kataṃyevāti daṭṭhabbaṃ. Aññathā ‘‘puggalaṃ na parāmasatī’’ti vuttāya kammavipattiyā sambhavato kammaṃ kuppeyya. Teneva ‘‘upajjhāyaṃ akittetvā’’ti avatvā ‘‘upajjhaṃ aggāhāpetvā’’ti (mahāva. aṭṭha. 117) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Yathā ca aparipuṇṇapattacīvarassa upasampadākāle kammavācāyaṃ ‘‘paripuṇṇassa pattacīvara’’nti asantaṃ vatthuṃ kittetvā kammavācāya katāyapi upasampadā ruhati, evaṃ ‘‘ayaṃ buddharakkhito āyasmato dhammarakkhitassa upasampadāpekkho’’ti asantaṃ puggalaṃ kittetvā kevalaṃ santapadanīhārena kammavācāya katāya upasampadā ruhatiyevāti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘na kuppati sace kata’’nti. ‘‘Na, bhikkhave, anupajjhāyako upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 117) ettakameva vatvā ‘‘so ca puggalo anupasampanno’’ti avuttattā, kammavipattilakkhaṇassa ca asambhavato ‘‘na gahetabbameva ta’’nti vuttaṃ.

2541. 『一派』者,无畏山住者。『确实不应取』,因注疏中坚固说故而说。彼语句如是。于此,即使戒师不在场,即使未作戒师之取得,然于甘马语中戒师之称说确实已作,应如是见。否则,因所说『不触及人』之甘马失坏可能发生,甘马将坏。正因此故,注疏中未说『未称说戒师』,而说『未令取戒师』(大品注疏117)。如同钵衣未圆满者达上时,于甘马语中称说『圆满之钵衣』此不存在之事物,即使以甘马语作,达上亦成就,如是称说『此佛护是具寿法护之达上希求者』此不存在之人,仅以存在词句之引导,以甘马语作,达上确实成就,应如是见。正因此故说『若作不坏』。『诸比库!不应令无戒师者达上,若令达上,得恶作罪』(大品117),仅说此许,未说『且彼人未达上』,因甘马失坏之相不可能发生,故说『确实不应取彼』。

Sesesu sabbatthapīti saṅghagaṇapaṇḍakatheyyasaṃvāsakatitthiyapakkantakatiracchānagatamātupituarahantaghātakabhikkhunidūsakasaṅghabhedakalohituppādakaubhatobyañjanakasaṅkhātehi upajjhāyehi upasampāditesu sabbesu terasasu vikappesu. Vuttañhi bhagavatā ‘‘na, bhikkhave, saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi. Na kevalaṃ etesuyeva terasasu, atha ‘‘apattakaacīvarakaacīvarapattakayācitakapattayācitakacīvarayācitakapattacīvarakā’’ti etesu chasu vikappesu ayaṃ nayo yojetabboti. Sesa-ggahaṇena etesampi saṅgaho. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘na, bhikkhave, apattako upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (mahāva. 118). Ayaṃ nayoti ‘‘na kuppati sace kata’’nti vuttanayo.

『于其余一切处』者,于由僧团、众、般哒咖、贼住、共住、外道、退转者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿拉汉者、比库尼污染者、僧团破坏者、出佛身血者、二根者等戒师令达上之一切十三种分别中。世尊已说:『诸比库!不应以僧团为戒师令达上,若令达上,得恶作罪』等。不仅于此十三种,且于『无钵者、无衣者、无衣钵者、乞得钵者、乞得衣者、乞得钵衣者』此六种分别中,此法则应配合。以『其余』一词之摄取,亦摄取此等。世尊已说此:『诸比库!不应令无钵者达上,若令达上,得恶作罪』等(大品118)。『此法则』者,所说『若作不坏』之法则。

§2542

2542.Pañcavīsatīti catuvīsati pārājikā, ūnavīsativasso cāti pañcavīsati. Vuttañhi ‘‘na, bhikkhave, jānaṃ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. Yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti (mahāva. 99). Osāroti upasampadāsaṅkhāto osāro. Teneva campeyyakkhandhake ‘‘tañce saṅgho osāreti, ekacco sosārito’’tiādipāṭhassa (mahāva. 396) aṭṭhakathāyaṃ ‘‘osāretīti upasampadākammavasena pavesetī’’ti (mahāva. aṭṭha. 396) vuttaṃ. ‘‘Nāsanāraho’’ti iminā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo’’tiādivacanato (mahāva. 109) upasampāditassāpi setakāni datvā gihibhāvaṃ pāpetabbataṃ dīpeti.

「二十五」者,二十四巴拉基咖,加上未满二十岁者,即为二十五。因为已说:「诸比库!不应令已知未满二十岁之人达上。若令其达上者,应依法处理。」「达上」者,名为达上的达上。因此,在占波亚篇集中,对于「若僧团令其达上,某人被达上」等文句,在注疏中说:「『令达上』者,即依达上甘马而令入。」以「应灭摈」一词,从「诸比库!般哒咖未达上者不应令达上」等语,显示即使已达上者,也应给予白衣而令还俗。

§2543

2543.Hatthacchinnādibāttiṃsāti campeyyakkhandhake –

「手断等三十二」者,在占波亚篇集中——

‘‘Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito. Pādacchinno…pe… hatthapādacchinno… kaṇṇacchinno… nāsacchinno… kaṇṇanāsacchinno… aṅgulicchinno… aḷacchinno… kaṇḍaracchinno… phaṇahatthako… khujjo… vāmano… galagaṇḍī… lakkhaṇāhato… kasāhato… likhitako… sīpadiko… pāparogī… parisadūsako… kāṇo… kuṇī… khañjo… pakkhahato… chinniriyāpatho… jarādubbalo… andho… mūgo… padhiro… andhamūgo… andhapadhiro… mūgapadhiro… andhamūgapadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito’’ti (mahāva. 396) bāttiṃsa.

「诸比库!手断者,未达到达上,若僧团令其达上,则被达上。足断者……乃至……手足断者……耳断者……鼻断者……耳鼻断者……指断者……拇指断者……筋断者……手如蛇头者……驼背者……侏儒者……瘿瘤者……受烙印者……受鞭打者……被刺字者……癫痫者……恶疾者……污染众者……独眼者……斜眼者……跛足者……半身不遂者……断行道者……衰老羸弱者……盲者……哑者……聋者……盲哑者……盲聋者……哑聋者……盲哑聋者,诸比库!未达到达上,若僧团令其达上,则被达上。」此为三十二。

Kuṭṭhiādi ca terasāti mahākhandhake āgatā –

「癞病等十三」者,在大篇集中所说——

‘‘Kuṭṭhiṃ gaṇḍiṃ kilāsiñca, sosiñca apamārikaṃ;

「癞病者、疮病者、癣病者、痨病者、癫痫者;

Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.

以及王臣者、盗贼者、被刺字者、破坏僧团者。

‘‘Kasāhataṃ narañceva, purisaṃ lakkhaṇāhataṃ;

「被鞭打者、被烙印者、负债者、奴隶,若令其出家,得恶作。」

Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭa’’nti. –

如所说者十三种。

Yathāvuttā terasa.

如是这些四十五种已说。其中被鞭打者、被烙印者、被刻字者这三种,因在两处皆出现,故以未取者之取,应见为四十二种。

Evamete pañcacattālīsa vuttā. Tesu kasāhatalakkhaṇāhatalikhitakānaṃ tiṇṇaṃ ubhayattha āgatattā aggahitaggahaṇena dvācattālīseva daṭṭhabbā.

「手断等三十二种,麻风病等十三种」,所说之诸人,其『不应授与达上』者,意为不适合授与达上也。『若已授与』者,若诸比库不观察不应作之性质,而若已作名为达上之授与。『成就』者,成立也,彼等诸人即为已达上之意趣。然而老师等则犯罪。如在占波篇集注疏中所说:「然而手断等三十二种,虽善授与、已授达上,彼等即为已达上者,不得对彼等说任何事。但老师、依止师及作甘马之僧团皆有罪,无人从罪中解脱。」

‘‘Hatthacchinnādibāttiṃsa , kuṭṭhiādi ca terasā’’ti ye puggalā vuttā, tesaṃ. Osāro appattoti upasampadāananurūpāti attho. Kato ceti akattabbabhāvamasallakkhantehi bhikkhūhi yadi upasampadāsaṅkhāto osāro kato bhaveyya. Rūhatīti sijjhati, te puggalā upasampannāyevāti adhippāyo. Ācariyādayo pana āpattiṃ āpajjanti. Yathāha campeyyakkhandhakaṭṭhakathāyaṃ – ‘‘hatthacchinnādayo pana dvattiṃsa suosāritā, upasampāditā upasampannāva honti, na te labbhā kiñci vattuṃ. Ācariyupajjhāyā, pana kārakasaṅgho ca sātisārā, na koci āpattito muccatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 396).

「诸比库,我允许在一次求听中作二人或三人,且以一位依止师。」依此语,若三位老师坐于一界内,取一位依止师之名,对三位求达上者各别各别地在同一刹那说甘马语而令三人达上,为示此为允许,故说「有一位依止师」等。

§2544-5

2544-5. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātuṃ, tañca kho ekena upajjhāyenā’’ti (mahāva. 123) vacanato sace tayo ācariyā ekasīmāyaṃ nisinnā ekassa upajjhāyassa nāmaṃ gahetvā tiṇṇaṃ upasampadāpekkhānaṃ visuṃ visuṃyeva kammavācaṃ ekakkhaṇe vatvā tayo upasampādenti, vaṭṭatīti dassetumāha ‘‘ekūpajjhāyako hotī’’tiādi.

‘‘Tayo’’ti idaṃ aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘sambahulānaṃ therāna’’nti (mahāva. 123) āgatattā vuttaṃ. Ekatoti ekakkhaṇe. Anusāvananti kammavācaṃ. Osāretvāti vatvā. Kammanti upasampadākammaṃ. Na ca kuppatīti na vipajjati. Kappatīti avipajjanato evaṃ kātuṃ vaṭṭati.

「三人」者,此于义生起中,因有「众多长老」(大品 123)之来文,故如是说。「一时」者,一刹那也。「求听」者,甘马语也。「说已」者,说已也。「甘马」者,达上甘马也。「不坏」者,不败坏也。「成就」者,因不败坏故,如是作为适当也。

§2546-7

2546-7. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve tayo ekānussāvane kātu’’nti (mahāva. 123) vacanato sace eko ācariyo ‘‘buddharakkhito ca dhammarakkhito ca saṅgharakkhito ca āyasmato sāriputtassa upasampadāpekkho’’ti upasampadāpekkhānaṃ paccekaṃ nāmaṃ gahetvā kammavācaṃ vatvā dve tayopi upasampādeti, vaṭṭatīti dassetumāha ‘‘ekūpajjhāyako hotī’’tiādi.

因「诸比库,我允许二人三人一求听而作」(大品 123)之语,若一位老师取「佛护与法护与僧护是具寿沙利子之达上希求者」之达上希求者各各之名而说甘马语,令二人三人达上,亦适当也,为示此故说「一戒师」等。

Upasampadaṃ apekkhantīti ‘‘upasampadāpekkhā’’ti upasampajjanakā vuccanti. Tesaṃ nāmanti tesaṃ upasampajjantānañceva upajjhāyānañca nāmaṃ. Anupubbena sāvetvāti yojanā, ‘‘buddharakkhito’’tiādinā yathāvuttanayena kammavācāyaṃ sakaṭṭhāne vatvā sāvetvāti vuttaṃ hoti. Tenāti ekena ācariyena. Ekatoti dve tayo jane ekato katvā. Anusāvetvāti kammavācaṃ vatvā. Kataṃ upasampadākammaṃ.

「希求达上」者,「达上希求者」,谓将达上者也。「彼等之名」者,彼等将达上者及戒师之名也。「依次求听已」者,连结为:于甘马语中,以「佛护」等如所说之方式,于自己之处说已、求听已,如是说也。「以彼」者,以一位老师也。「一时」者,令二人三人合为一也。「求听已」者,说甘马语已也。已作达上甘马。

§2548

2548.Aññamaññānusāvetvāti aññamaññassa nāmaṃ anusāvetvā, gahetvāti attho, aññamaññassa nāmaṃ gahetvā kammavācaṃ vatvāti vuttaṃ hoti.

「互相求听已」者,互相求听名已,义为取已,谓取互相之名而说甘马语,如是说也。

§2549

2549. Taṃ vidhiṃ dassetumāha ‘‘sumano’’tiādi. Sumanoti ācariyo. Tissatherassa upajjhāyassa. Sissakaṃ saddhivihārikaṃ. Anusāvetīti kammavācaṃ sāveti. Tissoti paṭhamaṃ upajjhāyabhūtassa gahaṇaṃ. Sumanatherassāti paṭhamaṃ ācariyattheramāha. Ime dve ekasīmāyaṃ nisīditvā ekakkhaṇe aññamaññassa saddhivihārikānaṃ kammavācaṃ vadantā attano attano saddhivihārikaṃ paṭicca upajjhāyāpi honti, antevāsike paṭicca ācariyāpi honti, aññamaññassa gaṇapūrakā ca hontīti vuttaṃ hoti. Yathāha –

为示彼方式故说「苏玛诺」等。「苏玛诺」者,老师也。「帝萨长老之戒师」。「弟子」者,亲教弟子也。「求听」者,求听甘马语也。「帝萨」者,取第一位为戒师者也。「苏玛诺长老之」者,说第一位老师长老也。此二人于一界中坐已,于一刹那,说互相之亲教弟子之甘马语者,依各自之亲教弟子,亦为戒师,依受教弟子,亦为老师,且为互相之众数满足者,如是说也。如所说:

‘‘Sace pana nānācariyā nānāupajjhāyā honti, tissatthero sumanattherassa saddhivihārikaṃ, sumanatthero tissattherassa saddhivihārikaṃ anussāveti , aññamaññañca gaṇapūrakā honti, vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 123).

「然若为异老师异戒师者,帝萨长老求听苏玛诺长老之亲教弟子,苏玛诺长老求听帝萨长老之亲教弟子,且互相为众数满足者,适当也」(大品注疏 123)。

§2550

2550.Idhāti imasmiṃ upasampadādhikāre. Paṭikkhittāti ‘‘na tveva nānupajjhāyenā’’ti (mahāva. 123) paṭisiddhā. Lokiyehi ādiccaputto manūti yo paṭhamakappiko manussānaṃ ādirājā vuccati, tassa vaṃse jātattā ādicco bandhu etassāti ādiccabandhu, bhagavā, tena.

【在此】者,在此达上事中。【被禁止】者,被「不得无老师而」(《大品》123)所禁止。【世间的】者,日种子名为曼努,彼被称为最初劫时人类的始王,因生于其族系故,日是此者之亲族,故名日亲,即世尊,以彼。

Mahākhandhakakathāvaṇṇanā. · 大篇集注疏之解释。