Mahāvibhaṅgasaṅgahakathā · 大分别摄论
Mahāvibhaṅgasaṅgahakathā大分别摄要解说
§4
4.
Methunaṃ paṭisevanto, kati āpattiyo phuse;
行淫欲法者,触犯几种罪?
Methunaṃ paṭisevanto, tisso āpattiyo phuse.
行淫欲法者,触犯三种罪。
§5
5.
Bhave pārājikaṃ khette, yebhuyyakkhāyite pana;
于有情处则巴拉基咖,于多数认为之处,
Thullaccayaṃ mukhe vaṭṭa-kate vuttaṃ tu dukkaṭaṃ.
则土喇吒亚,于口作转动处则说为恶作。
§6
6.
Adinnaṃ ādiyanto yo;
不与取者,
Kati āpattiyo phuse;
触犯几种罪?
Adinnaṃ ādiyanto so;
取不与者,
Tisso āpattiyo phuse.
接触三种罪过。
§7
7.
Pañcamāsagghane vāpi, adhike vā parājayo;
五马萨咖聚,或超过者,巴拉基咖;
Māse vā dukkaṭaṃ ūne, majjhe thullaccayaṃ tato.
不足一马萨咖者,恶作;从彼至中间者,土喇吒亚。
§8
8.
Manussajātiṃ mārento;
杀人类者,
Kati āpattiyo phuse;
接触几种罪过?
Manussajātiṃ mārento;
杀人类时,
Tisso āpattiyo phuse.
触犯三种罪。
§9
9.
Manussamuddissopātaṃ, khaṇane dukkaṭaṃ siyā;
意图杀人而击打时,于挖掘时为恶作;
Dukkhe thullaccayaṃ jāte, mate pārājikaṃ siyā.
于苦生起时为土喇吒亚,于死时为巴拉基咖。
§10
10.
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, vadamattūpanāyikaṃ;
说不存在的上人法,仅至说话为引导,
Kati āpajjatāpattī? Tisso āpattiyo phuse.
犯几种罪?触犯三种罪。
§11
11.
Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, bhaṇantassa parājayo;
宣说不存在的上人法者,巴拉基咖;
Thullaccayaṃ pariyāye, ñāte, no ce tu dukkaṭaṃ.
在转说中,若知,则土喇吒亚;若不知,则恶作。
Pārājikakathā. · 巴拉基咖解说。
§12
12.
Bhaṇa sukkaṃ vimocento;
问:释放精液者;
Kati āpattiyo phuse;
触犯几种罪?
Suṇa sukkaṃ vimocento;
答:释放精液者;
Tisso āpattiyo phuse.
触犯三种罪。
§13
13.
Garukaṃ yadi ceteti, upakkamati muccati;
「若重者」,此谓若触摸重要部位则犯;「若着手则脱」,此谓若仅开始触摸即得脱罪。
Dvaṅge thullaccayaṃ vuttaṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā.
「于二支分说土喇吒亚」,此谓于两种肢体部位犯土喇吒亚罪;「于加行中应为恶作」,此谓在触摸的预备行为中应犯恶作罪。
§14
14.
Ito paṭṭhāya muñcitvā, pañhāpucchanamattakaṃ;
「从此以后,除却提问之量」,此谓从此处开始,除了单纯提问的情况外。
Vissajjanavaseneva, hoti atthavinicchayo.
「唯依解答之方式,有义理之决断」,此谓仅依据解答问题的方式,才有对义理的判定。
§15
15.
Itthiyā kāyasaṃsagge, tisso āpattiyo phuse;
「于女人身体之接触,三种罪过触及」,此谓与女人身体接触时,有三种罪过会触犯。
Āmasantassa kāyena, kāyaṃ tu garukaṃ siyā.
「以身触摸者,若触身体则应为重罪」,此谓若以身体触摸女人身体的重要部位,则应犯重罪。
§16
16.
Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ phuse;
以身触身所系者,触之则犯土喇吒亚;
Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
以所系之身,于所系者则犯恶作。
§17
17.
Itthiṃ duṭṭhullavācāhi, tisso obhāsato siyuṃ;
以粗恶语对女人,依三种明示而有;
Vaṇṇāvaṇṇaṃ vadaṃ dvinnaṃ, maggānaṃ garukaṃ phuse.
说好说坏于二者,触二道则犯重罪。
§18
18.
Vaṇṇādibhaññe ādissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ;
指示好等所说处,膝上脐下之间者;
Hoti thullaccayaṃ, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.
成土喇吒亚,于身所系则犯恶作。
§19
19.
Attakāmacariyāya, vadato vaṇṇamitthiyā;
对于说自己欲行之语,赞叹女人之美德者;
Santike garukaṃ hoti, sace jānāti sā pana.
若她知晓,在近处则成重罪。
§20
20.
Santike paṇḍakassāpi, tassa thullaccayaṃ siyā;
即使在般哒咖近处,对他亦应成土喇吒亚;
Tiracchānagatassāpi, santike dukkaṭaṃ mataṃ.
即使在畜生近处,在近处被认为是恶作。
§21
21.
Paṭiggaṇhanavīmaṃsā, paccāharaṇakattike;
在接受之审察,在使人传递之事中;
Sañcarittaṃ samāpanne, garukaṃ niddise budho.
智者说,在使人传递已成就时,成重罪。
§22
22.
Tassa dvaṅgasamāyoge, hoti thullaccayaṃ tathā;
当彼二支具足时,则有土喇吒亚;
Aṅge sati panekasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
当仅有一支存在时,则有恶作罪。
§23
23.
Saṃyācikāya ca kuṭiṃ;
若比库令人建造有主之小屋;
Vihārañca mahallakaṃ;
以及大型住所;
Kārāpeti sace bhikkhu;
若比库令人建造;
Tisso āpattiyo phuse.
则触犯三种罪。
§24
24.
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, ekapiṇḍe anāgate;
「在加行时,说为恶作,当一团食尚未到来时;」
Hoti thullaccayaṃ, tasmiṃ, piṇḍe garukamāgate.
「当彼团食到达重大时,成为土喇吒亚。」
§25
25.
Pārājikena dhammena, bhikkhuṃ amūlakenidha;
「于此,若以巴拉基咖法,无根地」
Anuddhaṃseti yo tassa, tisso āpattiyo siyuṃ.
「诽谤比库者,彼有三种罪。」
§26
26.
Okāsaṃ na ca kāretvā, hutvā cāvanacetano;
「不作求听,而有驱逐之意,」
Sace codeti saṅghādi-sesena saha dukkaṭaṃ.
「若以桑喀地谢萨诽谤,则有恶作。」
§27
27.
Okāsaṃ pana kāretvā, hutvā akkosacetano;
然而,在请求许可之后,若生起辱骂之心;
Codeti omasavāde, pācittiṃ paridīpaye.
以轻蔑之语呵责者,应显示巴吉帝亚。
§28
28.
Anantarasamānova , navame aññabhāgiye;
在第九条及其他类别中,与前后相同;
Sabbo āpattibhedo hi, natthi kāci visesatā.
一切罪相之分别,实无任何差异性。
§29
29.
Saṅghassa bhedako bhikkhu, yāvatatiyakaṃ pana;
破僧团之比库,乃至第三次劝谏;
Samanubhāsanāyeva, gāhaṃ na paṭinissajaṃ.
仅是随顺劝谏,若不舍弃执取。
§30
30.
Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, kammavācāhi thullataṃ;
于单白时,恶作;于二次甘马语时,土喇吒亚;
Kammavācāya osāne, āpatti garukaṃ siyā.
于甘马语终了时,应有重罪。
§31
31.
Bhedānuvattake ceva, dubbace kuladūsake;
于随顺破僧者、难谏者、污家者,
Saṅghabhedakatulyova, hoti āpattinicchayo.
罪之决定,如同破僧者。
Saṅghādisesakathā. · 桑喀地谢萨解说。
§32
32.
Atikkamanto atirekacīvaraṃ;
超过长衣时,
Dasāhamāpajjati ekameva;
十日后犯一罪。
Nissaggipācittiyamekarattiṃ;
尼萨耆亚巴吉帝亚一夜;
Ticīvarenāpi vinā vasanto.
即使离三衣而住者。
§33
33.
Māsaṃ atikkamanto hi, gahetvā kālacīvaraṃ;
超过一月者,取时衣后;
Ekaṃ āpajjatāpattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
犯一罪,所说尼萨耆亚。
§34
34.
Aññātikāya yaṃ kiñci;
对非亲属者任何;
Purāṇacīvaraṃ pana;
然而旧衣;
Dhovāpeti sace tassa;
若使洗濯,
Honti āpattiyo duve.
则有二罪。
§35
35.
Dhovāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;
使洗濯之加行中,已说恶作;
Nissaggiyāva pācitti, hoti dhovāpite pana.
然于洗濯完成时,则有尼萨耆亚巴吉帝亚。
§36
36.
Aññātikāya hatthamhā, cīvaraṃ paṭigaṇhato;
从非亲属女人手中,受取衣时,
Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
受取时已说恶作,受取完成则有巴吉帝亚。
§37
37.
Aññātakaṃ gahapatiṃ, gahapatānimeva vā;
向非亲戚的居士,或向居士妇,
Cīvaraṃ viññāpento dve, bhikkhu āpattiyo phuse.
乞求衣,比库触犯两种罪。
§38
38.
Viññāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ parikittitaṃ;
在乞求的加行中,恶作已被宣说;
Viññāpite ca nissaggi, pācitti pariyāputā.
在乞求完成时,尼萨耆亚巴吉帝亚已被达到。
§39
39.
Bhikkhu cīvaramaññātiṃ, viññāpento taduttariṃ;
比库向非亲戚乞求衣,超过那个限度,
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ phuse.
在加行中为恶作,在乞求完成时触犯尼萨耆亚。
§40
40.
Aññātakaṃ kañci upāsakaṃ vā;
前往某位不相识的近事男,
Upāsikaṃ vā upasaṅkamitvā;
或近事女处,
Pubbeva hutvā pana appavārito;
事先未受邀请,
Vatthe vikappaṃ paṭipajjamāno.
而行衣之净施。
§41
41.
Duve āpajjatāpattī, payoge dukkaṭaṃ siyā;
犯二罪,方便时有恶作,
Vikappaṃ pana āpanne, nissaggiyamudīritaṃ.
净施成就时,则说为尼萨耆亚。
§42
42.
Aññātiṃ upasaṅkamma, pubbeyevappavārito;
前往非亲属处,先前已被邀请;
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjanto duve phuse.
比库若于衣作选择,犯者触二罪。
§43
43.
Tathātirekatikkhattuṃ, codanāya ca bhikkhu ce;
如是超过三次,以及比库若以劝说;
Gantvātirekachakkhattuṃ, ṭhānenapi ca cīvaraṃ.
前往超过六次,以及以立处而衣,
§44
44.
Nipphādeti sace tassa, honti āpattiyo duve;
若使其织成,则有二罪;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
于努力时为恶作,于得时应为尼萨耆亚。
Kathinavaggo paṭhamo. · 咖提那衣品第一。
§45
45.
Dosā kosiyavaggassa, dvedveādīsu pañcasu;
在国西亚品中,于二二等五条,
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
在努力时说恶作,在获得时应为尼萨耆亚。
§46
46.
Gahetveḷakalomāni, tiyojanamatikkamaṃ;
取了羊毛后,超过三由旬,
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, nissaggiṃ dutiye phuse.
在第一步时为恶作,在第二步触及时为尼萨耆亚。
§47
47.
Bhikkhu bhikkhuniyaññāya, dhovāpeteḷalomakaṃ;
比库为比库尼所知,令洗羊毛,
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, dhote nissaggiyaṃ siyā.
在努力时,对他为恶作,在洗时应为尼萨耆亚。
§48
48.
Rūpiyaṃ paṭigaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;
接受金银者,触犯两种罪;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, nissaggi gahite siyā.
方便时说为恶作,取得时则成尼萨耆亚。
§49
49.
Nānākāraṃ samāpajjaṃ, saṃvohārañca rūpiye;
以种种方式获得,以及金银的交易;
Samāpanne ca nissaggiṃ, payoge dukkaṭaṃ phuse.
获得时触犯尼萨耆亚,方便时触犯恶作。
§50
50.
Nānappakārakaṃ bhikkhu, āpajje kayavikkayaṃ;
比库以种种方式,犯买卖;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, kate nissaggiyaṃ phuse.
方便时为恶作,于彼完成时触犯尼萨耆亚。
Kosiyavaggo dutiyo. · 丝绸品第二。
§51
51.
Pattaṃ atikkamentassa, dasāhamatirekakaṃ;
对于超过钵的(持有期限),超过十日者;
Tassa nissaggiyāpatti, hoti ekāva bhikkhuno.
彼比库有尼萨耆亚罪,唯一(罪)。
§52
52.
Apañcabandhane patte, vijjamānepi bhikkhuno;
当比库有未满五处缝补的钵存在时;
Aññaṃ pana navaṃ pattaṃ, cetāpeti sace pana.
若他却求取另一新钵。
§53
53.
Dve panāpattiyo bhikkhu, āpajjati, na saṃsayo;
比库犯二罪,无疑;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
彼在方便时(犯)恶作,在获得时触犯尼萨耆亚。
§54
54.
Paṭiggahetvā bhesajjaṃ, sattāhaṃ yo atikkame;
受取药后,若超过七日,
Ekaṃ nissaggiyāpattiṃ, āpajjati hi so pana.
彼确实犯一尼萨耆亚巴吉帝亚罪。
§55
55.
Akāle pariyesanto, vassasāṭikacīvaraṃ;
于非时寻求雨季衣,
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.
于努力时,彼有恶作罪;于获得时,触犯尼萨耆亚罪。
§56
56.
Bhikkhuno cīvaraṃ datvā, acchindanto duve phuse;
给予比库衣后,不断绝而夺回者,触犯二罪:
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, haṭe nissaggiyaṃ siyā.
于努力时说有恶作罪,于夺取时应有尼萨耆亚罪。
§57
57.
Viññāpetvā sayaṃ suttaṃ, tantavāyehi cīvaraṃ;
若比库自己告知织工,令织工织衣;
Vāyāpeti sace bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
若比库令织,则触犯两种罪。
§58
58.
Yo panaññātakasseva, tantavāye samecca ce;
若比库对非亲属的织工,特意前往;
Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjaṃ appavārito.
对衣作指示,未受邀请而犯。
§59
59.
Dve panāpattiyo so hi, āpajjati, na saṃsayo;
彼确实触犯两种罪,无疑;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.
于方便时为恶作,于得时为尼萨耆亚。
§60
60.
Paṭiggahetvā acceka-saññitaṃ pana cīvaraṃ;
受取后,对于已指定的衣,
Kālaṃ atikkamento taṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ phuse.
超越时限者,触犯一尼萨耆亚。
§61
61.
Tiṇṇamaññataraṃ vatthaṃ, nidahitvā gharedhikaṃ;
三衣中任一衣,置于家中,
Chārattato vinā tena, vasaṃ nissaggiyaṃ phuse.
离彼衣过六夜而住者,触犯尼萨耆亚。
§62
62.
Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, saṅghikaṃ attano pana;
明知已回向的利养,属于僧团,却为自己,
Pariṇāmeti ce bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.
若比库回向之,触犯二罪。
§63
63.
Payoge dukkaṭaṃ hoti, nissaggi pariṇāmite;
在努力时有恶作,在转变时成尼萨耆亚;
Sabbattha appanāvāra-parihāni katā mayā.
在一切处,安止的次数与失坏已被我说明。
Pattavaggo tatiyo. · 钵品第三。
Tiṃsanissaggiyakathā. · 三十尼萨耆亚之论
§64
64.
Vadantassa musāvādaṃ, pañca āpattiyo siyuṃ;
对于说妄语者,可能有五种罪;
Manussuttaridhamme tu, abhūtasmiṃ parājayo.
但在人上法中,若于非实者则为巴拉基咖。
§65
65.
Codanāya garuṃ bhikkhuṃ, amūlantimavatthunā;
以无根的不存在之事,指控重罪比库;
Pariyāyavacane ñāte, thullaccayamudīritaṃ.
若知晓是间接说法,则宣说为土喇吒亚。
§66
66.
No ce paṭivijānāti, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;
若不承认,则集起恶作。
Sampajānamusāvāde, pācitti paridīpitā.
于知而妄语,已显示巴吉帝亚。
§67
67.
Āpattiyo duve vuttā, bhikkhussomasato pana;
已说二种罪,然于比库之妄语,
Pācitti upasampannaṃ, dukkaṭaṃ itaraṃ siyā.
对达上者为巴吉帝亚,对其余者应为恶作。
§68
68.
Pesuññaharaṇe dvepi, honti, pācittiyaṃ pana;
于离间语之二者亦有,然巴吉帝亚
Upasampannapesuññe, sese āpatti dukkaṭaṃ.
于达上者之离间语,其余之罪为恶作。
§69
69.
Padasonupasampannaṃ , dhammaṃ vāceti ce duve;
若二人对未达上者诵法句对句,
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
在方便时为恶作,在句对句时应为巴吉帝亚。
§70
70.
Tirattānupasampanna-sahaseyyāya uttariṃ;
对于与未达上者同宿超过三夜,
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, panne pācittiyaṃ siyā.
已说方便时为恶作,在铺卧时应为巴吉帝亚。
§71
71.
Kappeti mātugāmena, sahaseyyaṃ sace pana;
然而若与女人安排同宿,
Dve so āpajjatāpattī, rattiyaṃ dukkaṭādayo.
彼在一夜中犯二罪,恶作等。
§72
72.
Uddhaṃ chappañcavācāhi, dhammaṃ deseti itthiyā;
以超过五、六句之语,向女人说法;
Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.
在努力时为恶作,在句、句之间应为巴吉帝亚。
§73
73.
Bhūtaṃ anupasampanne, manussuttaridhammakaṃ;
若向未达上者,告知真实的、人上法;
Āroceti sace tassa, honti dve dukkaṭādayo.
若向彼告知,则有二种恶作等。
§74
74.
Vadaṃ anupasampanne, duṭṭhullāpattimaññato;
若向未达上者,说他人的粗重罪;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācittārocite siyā.
在努力时为恶作,在告知时应为巴吉帝亚。
§75
75.
Pathaviṃ khaṇato tassa, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;
对于挖掘地者,在努力时被认为是恶作;
Pahāre ca pahāre ca, pācitti pariyāputā.
而在每一击、每一击中,巴吉帝亚被充满。
Musāvādavaggo paṭhamo. · 妄语品第一
§76
76.
Bhūtagāmaṃ tu pātento, dve panāpattiyo phuse;
然而,破坏植物村者,触犯两种罪;
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pāte pācitti dīpitā.
对于彼,在努力时是恶作,在破坏时巴吉帝亚被显示。
§77
77.
Aññenaññaṃ vadantassa, dve siyuṃ aññavādake;
对于以此说彼者,在异语者中应有两种;
Aropite dukkaṭaṃ tu, hoti pācitti ropite.
在未成立时确实是恶作,在成立时则有巴吉帝亚。
§78
78.
Ujjhāpento paraṃ bhikkhuṃ, dve panāpattiyo phuse;
诽谤他比库时,触犯两种罪;
Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.
在方便时为恶作,诽谤完成时应为巴吉帝亚。
§79
79.
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, santharitvāna saṅghikaṃ;
在露地铺设床座等僧团物后,
Pakkamanto anāpucchā, āpattiṃ duvidhaṃ phuse.
离去时未告知,触犯两种罪。
§80
80.
Leḍḍupāte atikkante, pādena paṭhamena tu;
在雨滴落下的范围内,以第一步
Dukkaṭaṃ, dutiyenāpi, pācitti paridīpaye.
为恶作,以第二步,显示为巴吉帝亚。
§81
81.
Vihāre saṅghike seyyaṃ, santharitvā anuddharaṃ;
在僧团的住处铺设卧具后,未收起而离去;
Anāpucchā pakkamanto, duvidhāpattiyo phuse.
未告知而离去者,触犯两种罪。
§82
82.
Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu;
越过界限时,以第一足;
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
宣说为恶作,以第二足则为巴吉帝亚。
§83
83.
Vihāre saṅghike jānaṃ, pubbūpagatabhikkhukaṃ;
在僧团的住处,明知有先到的比库;
Seyyaṃ kappayato honti, payoge dukkaṭādayo.
铺设卧具者,在方便时有恶作等罪。
§84
84.
Saṅghikā kupito bhikkhuṃ, nikkaḍḍhati vihārato;
僧团的(比库),愤怒地将比库从精舍拖出;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesaṃ nikkaḍḍhite siyā.
在方便(加行)时说为恶作,其余在拖出时成就。
§85
85.
Vihāre saṅghike bhikkhu, vehāsakuṭiyūpari;
在僧团的精舍中,比库在空中楼阁之上;
Āhaccapādake sīdaṃ, phuse dve dukkaṭādayo.
坐在有脚的床座上,触碰两者(地面与楼板)时起恶作等。
§86
86.
Adhiṭṭhitvā dvattipariyāye, uttarimpi adhiṭṭhato;
决意二三次后,更进一步决意;
Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti panadhiṭṭhite.
在方便(加行)时为恶作,但在决意时为巴吉帝亚。
§87
87.
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā siñcato pana;
知有生物之水,或洒草时,
Payoge dukkaṭaṃ hoti, sitte pācittiyaṃ siyā.
于加行时有恶作,洒已则应有巴吉帝亚。
Bhūtagāmavaggo dutiyo. · 植物品第二
§88
88.
Phuse bhikkhuniyo bhikkhu, ovadanto asammato;
比库触比库尼,教诫时未被认可,
Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pācittovadite siyā.
于加行时有恶作,于教诫已则应有巴吉帝亚。
§89
89.
Dutiye tatiye ceva, catutthepi ca sabbaso;
于第二、第三,以及第四一切,
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
与第一相同,诸罪之分别。
§90
90.
Cīvaraṃ bhikkhu aññāti-kāya dento duve phuse;
比库施衣予非亲里比库尼时,触犯二罪;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, dinne pācittiyaṃ siyā.
于加行时说为恶作,于施与时则为巴吉帝亚。
§91
91.
Aññātikabhikkhuniyā , bhikkhu sibbeyya cīvaraṃ;
比库为非亲里比库尼缝衣时;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti pana sibbite.
于加行时彼有恶作,于缝毕时则为巴吉帝亚。
§92
92.
Addhānaññatra samayā, bhikkhu bhikkhuniyā saha;
除因缘外,比库与比库尼;
Saṃvidhāya tu gacchanto, phuse dve dukkaṭādayo.
约定同行于道路时,触犯二罪,恶作等。
§93
93.
Nāvekaṃ abhirūhanto, bhikkhu bhikkhuniyā saha;
比库不应与比库尼一同登船;
Saṃvidhāya phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
若二人约定而触碰,在行动中有恶作等罪。
§94
94.
Jānaṃ bhikkhuniyā piṇḍa-pātaṃ tu paripācitaṃ;
若知道是比库尼所煮的钵食;
Bhuñjanto duvidhāpatti-māpajjati, na saṃsayo.
食用者犯二种罪,无有疑问。
§95
95.
‘‘Bhuñjissāmī’’ti ce bhattaṃ, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ;
若以『我将食用』之心受取食物,犯恶作;
Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpitā.
在吞咽的行动中,已明示巴吉帝亚罪。
§96
96.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, nisajjaṃ tu raho pana;
比库与比库尼一起,或者秘密独坐;
Kappento hi phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
若作适宜者,触二者,在预备中有恶作等。
Ovādavaggo tatiyo. · 教诫品第三
§97
97.
Taduttariṃ āvasatha-piṇḍaṃ tu paribhuñjato;
对于超过那个的住处食,受用者;
Anantarassa vaggassa, navamena samo nayo.
与前一品相同,以第九条相同的方法。
§98
98.
Dutiye tatiye cāpi, viseso natthi kocipi;
在第二与第三中,也没有任何差别;
Anantarasamānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
与前一条相同,诸罪的分类。
§99
99.
Dvattipatte gahetvāna, gaṇhato hi taduttariṃ;
取三十二片时,取超过此数者,
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.
在加行中说为恶作,取得时则为巴吉帝亚。
§100
100.
Pañcame paṭhameneva, samo āpattinicchayo;
第五条与第一条相同,罪的判定相同;
Chaṭṭhe anatirittena, bhuttāviṃ tu pavāritaṃ.
第六条以不超过量,已食或已受请。
§101
101.
Abhihaṭṭhuṃ pavārento, dve panāpattiyo phuse;
邀请携来时,触犯两种罪;
Vacanena ca tasseva, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati.
以彼之言语,取『我将食』。
§102
102.
Gahaṇe dukkaṭaṃ tassa, piṭake samudāhaṭaṃ;
取时彼恶作,篮中已持来;
Bhojanassa panosāne, pācitti pariyāputā.
食物终了时,巴吉帝亚满。
§103
103.
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;
在第七、第八,以及第九、第十中;
Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.
就罪的分别而言,与第一相同。
Bhojanavaggo catuttho. · 食物品第四
§104
104.
Acelakādino dento, sahatthā bhojanādikaṃ;
亲手给予裸行者等,食物等;
Payoge dukkaṭaṃ patto, dinne pācittiyaṃ phuse.
在努力时得恶作,给予时触犯巴吉帝亚。
§105
105.
Dāpetvā vā adāpetvā, uyyojento duve phuse;
无论使人给予或不使人给予,教唆者触犯二罪;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, pācittuyyojite siyā.
在教唆行为中为恶作,在该教唆中为巴吉帝亚。
§106
106.
Nisajjaṃ bhikkhu kappento, kule pana sabhojane;
比库在有食之家中设座,
Āpattiyo phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
触犯二种罪,在教唆行为中为恶作等。
§107
107.
Catutthe pañcame vāpi, viseso natthi kocipi;
于第四与第五,无有任何差别;
Tatiyena samānāva, āpattigaṇanā siyā.
与第三相同,罪之计算应如是。
§108
108.
Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, sabhatto ca nimantito;
有比库在,未问而受请食;
Kulesu pana cārittaṃ, āpajjanto duve phuse.
于诸家行乞时,犯者触二罪。
§109
109.
Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;
以第一足,然而在越过界标时;
Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.
恶作在藏中所说,以第二足则为巴吉帝亚。
§110
110.
Taduttariṃ tu bhesajjaṃ, viññāpento duve phuse;
然而对于那之后的药,令知时触及二者;
Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite pācittiyaṃ siyā.
在方便中为恶作,在令知后饮用时应为巴吉帝亚。
§111
111.
Uyyuttaṃ dassanatthāya, gacchanto dve phuse balaṃ;
为观看而前往已出发之军队,前往者触犯二力;
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
前往时说为恶作,见时则成巴吉帝亚。
§112
112.
Atirekatirattaṃ tu, senāya vasato duve;
又,住于军队超过二三夜者有二;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti vasite siyā.
方便时说为恶作,住时应成巴吉帝亚。
§113
113.
Uyyodhikaṃ tu gacchanto, dve panāpattiyo phuse;
然而前往伍由帝咖者,触犯两种罪;
Gacchanto dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.
前往时说为恶作,见时则成巴吉帝亚。
Acelakavaggo pañcamo. · 裸行者品第五
§114
114.
Suraṃ vā pana mereyyaṃ, pivanto dve phuse muni;
又,牟尼饮苏拉酒或梅雷亚酒者,触犯两种罪;
Gaṇhato dukkaṭaṃ pātuṃ, pīte pācittiyaṃ siyā.
取时为恶作,饮已则应为巴吉帝亚。
§115
115.
Bhikkhaṅgulipatodena, hāsento dve phuse have;
以比库之指戳弄,令笑而触二处;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti hasite siyā.
彼于方便时为恶作,于笑时应为巴吉帝亚。
§116
116.
Kīḷanto udake bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
比库于水中嬉戏,触二处之罪;
Dukkaṭaṃ gopphakā heṭṭhā, pācittuparigopphake.
踝下为恶作,踝上为巴吉帝亚。
§117
117.
Yo panādariyaṃ bhikkhu, karonto dve phuse have;
若比库不恭敬而行,则触二罪;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.
方便时说恶作,作已则应为巴吉帝亚。
§118
118.
Bhiṃsāpento have bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
比库恐吓时,则触二罪;
Payoge dukkaṭaṃ, bhiṃsā-pite pācittiyaṃ siyā.
方便时为恶作,令恐怖已则应为巴吉帝亚。
§119
119.
Jotiṃ samādahitvāna, visibbento duve phuse;
点燃火光后,缝制时触二处;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittiyaṃ visīvite.
于加行中说恶作,于缝制完成时为巴吉帝亚。
§120
120.
Oraso addhamāsassa, nhāyanto dve phuse have;
亲生子半月之时,沐浴时确实触二处;
Payoge dukkaṭaṃ, nhāna-ssosāne itaraṃ siyā.
于加行中为恶作,于沐浴完成时则为另一罪。
§121
121.
Dubbaṇṇakaraṇānaṃ tu, tiṇṇamekamanādiya;
于诸令成恶色者中,不取三者之一;
Cīvaraṃ paribhuñjanto, dve phuse dukkaṭādayo.
受用衣时,触二者则恶作等。
§122
122.
Cīvaraṃ bhikkhuādīnaṃ, vikappetvā anuddharaṃ;
将比库等之衣作净分配后未提取;
Dve phuse paribhuñjanto, payoge dukkaṭādayo.
受用时触二者,于方便则恶作等。
§123
123.
Bhikkhussāpanidhento dve, phuse pattādikaṃ pana;
若以比库为对象而放置(毒物),则为二(罪);若触及钵等,则为(另一罪);
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesāpanihite siyā.
在加行时为恶作,在彼(加行)中,若放置其余(物品)则应为(另一罪)。
Surāpānavaggo chaṭṭho. · 饮酒品第六
§124
124.
Sañcicca jīvitā pāṇaṃ, voropento tapodhano;
持戒者故意夺取有命者之生命,
Āpattiyo catassova, āpajjati, na saṃsayo.
所犯之罪仅有四种,无有疑问。
§125
125.
Anodissakamopātaṃ, khaṇato hoti dukkaṭaṃ;
若挖掘无指定对象之坑,从挖掘之刻起即成恶作;
Manusso marati tasmiṃ, patitvā ce parājayo.
若人类堕入其中而死,则成巴拉基咖。
§126
126.
Yakkho vāpi tiracchāna-gato manussaviggaho;
若亚卡或具人形之畜生道众生;
Patitvā maratī peto, tassa thullaccayaṃ siyā.
若饿鬼堕入而死,则成土喇吒亚。
§127
127.
Tiracchānagate tasmiṃ, nipatitvā mate pana;
于彼畜生趣中,堕落而死后;
Tassa pācittiyāpatti, paññattā paṭubuddhinā.
彼有巴吉帝亚罪,由明智者所制定。
§128
128.
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, paribhuñjaṃ duve phuse;
知有生物之水,受用触二者;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
彼于方便有恶作,于受用时应有巴吉帝亚。
§129
129.
Nihatādhikaraṇaṃ jānaṃ, ukkoṭento duve phuse;
知诤事已灭,挑起者触二;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittukkoṭite siyā.
方便说为恶作,挑起时应为巴吉帝亚。
§130
130.
Jānaṃ bhikkhussa duṭṭhullaṃ, chādento pana vajjakaṃ;
知比库之粗重,覆藏有罪者;
Ekamāpajjatāpattiṃ, pācittimiti dīpitaṃ.
一一犯一罪,已说为巴吉帝亚。
§131
131.
Ūnavīsativassaṃ tu, karonto upasampadaṃ;
若为未满二十岁者行达上,
Payoge dukkaṭaṃ patto, sesā sampādite siyā.
在加行时得恶作,其余在完成时则成就。
§132
132.
Jānaṃ tu theyyasatthena, saṃvidhāya saheva ca;
若明知以盗贼队伍,或与之共同安排,
Tatheva mātugāmena, maggaṃ tu paṭipajjato.
同样地,与女人一起行道者。
§133
133.
Dve panāpattiyo honti, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;
然而有二罪,方便时为恶作,命终时;
Paṭipanne panuddiṭṭhaṃ, pācittiyamanantaraṃ.
于被驱摈者所说,随后为巴吉帝亚。
§134
134.
Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;
已越过恶见,以白时触恶作;
Kammavācāya osāne, hoti pācitti bhikkhuno.
于甘马语终了时,比库有巴吉帝亚。
§135
135.
Tathākaṭānudhammena, saṃbhuñjanto duve phuse;
以如是所说之法而受用者,触二〔罪〕;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.
于彼之行为时为恶作,食已则应为巴吉帝亚。
§136
136.
Nāsitaṃ samaṇuddesaṃpalāpento duve phuse;
劝诱已被驱摈之沙玛内拉者,触二〔罪〕;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti upalāpite.
于行为时说为恶作,劝诱已则为巴吉帝亚。
Sappāṇakavaggo sattamo. · 有命品第七
§137
137.
Vuccamānassa bhikkhussa, bhikkhūhi sahadhammikaṃ;
对于被比库们如法劝告的比库,
‘‘Na sakkhissāmi’’iccevaṃ, bhaṇato dukkaṭādayo.
若说『我不能』等语,则犯恶作等罪。
§138
138.
Vinayaṃ tu vivaṇṇento, dve panāpattiyo phuse;
然而在解说律时,触犯两种罪:
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitteva vivaṇṇite.
在方便时为恶作,在已解说时则为巴吉帝亚。
§139
139.
Mohento dve phuse, mohe, dukkaṭaṃ tu aropite;
触二者时以痴心,于痴中,恶作被施设;
Ropite pana mohasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
然而于痴中被施设时,巴吉帝亚被宣说。
§140
140.
Pahāraṃ kupito dento, bhikkhussa dve phuse have;
以忿怒心给予打击,于比库触二者确实;
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pahaṭe siyā.
于方便中恶作被说,于已打时应为巴吉帝亚。
§141
141.
Bhikkhussa kupito bhikkhu, uggiraṃ talasattikaṃ;
比库对比库发怒时,吐出掌杖;
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuggirite siyā.
触及二处为恶作,若吐出则为巴吉帝亚。
§142
142.
Bhikkhu saṅghādisesena, amūleneva codayaṃ;
比库以桑喀地谢萨,无根据地诽谤;
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuddhaṃsite siyā.
触及二处为恶作,若举发则为巴吉帝亚。
§143
143.
Bhikkhu sañcicca kukkuccaṃ, janayanto hi bhikkhuno;
比库故意令比库生起追悔者,
Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuppādite siyā.
触二者为恶作罪,若生起巴吉帝亚则为巴吉帝亚罪。
§144
144.
Tiṭṭhantupassutiṃ bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;
比库令站立者或卧者听闻,触二种罪;
Gacchato dukkaṭaṃ sotuṃ, pācitti suṇato siyā.
行者听闻为恶作罪,听者为巴吉帝亚罪。
§145
145.
Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā tato puna;
对于如法的甘马,给予欲已,其后再
Khīyanadhammamāpajjaṃ, dve phuse dukkaṭādayo.
犯损减法者,触二恶作等。
§146
146.
Saṅghe vinicchaye niṭṭhaṃ, agate chandamattano;
僧团的决断未达成时,自己的欲
Adatvā gacchato tassa, dve panāpattiyo siyuṃ.
不给予而离去者,彼有二罪。
§147
147.
Hatthapāsaṃ tu saṅghassa, jahato hoti dukkaṭaṃ;
然而,僧团舍弃手巾时,有恶作。
Jahite hatthapāsasmiṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
手巾已被舍弃时,比库有巴吉帝亚。
§148
148.
Samaggena ca saṅghena, datvāna saha cīvaraṃ;
和合僧团给予连同衣后,
Khīyanto dve phuse pacchā, payoge dukkaṭādayo.
后来触碰两者而诽谤者,在方便中有恶作等。
§149
149.
Lābhaṃ pariṇataṃ jānaṃ, saṅghikaṃ puggalassa hi;
知利养已转归,于僧团或于个人;
Dve phuse pariṇāmento, payoge dukkaṭādayo.
转归时触二者,于加行有恶作等。
Sahadhammikavaggo aṭṭhamo. · 如法品第八
§150
150.
Pubbe avidito hutvā, rañño antepuraṃ pana;
然而,先前未被认识,比库进入王宫内院时;
Pavisantassa bhikkhuno, dve panāpattiyo siyuṃ.
应有二种罪。
§151
151.
Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;
以第一足,于越过界限时;
Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
恶作已被说示,以第二足则为巴吉帝亚。
§152
152.
Ratanaṃ pana gaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;
然而取宝时,触犯两种罪;
Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti gahite siyā.
彼于方便时为恶作,取得时应为巴吉帝亚。
§153
153.
Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmakaṃ pana;
未问在场比库,而于非时进入村落;
Samaṇo pavisaṃ dose, āpajjati duve pana.
沙玛那进入时,犯二过失。
§154
154.
Paṭhamena ca pādena, parikkhepaṃ atikkame;
以第一足越过界标时,
Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.
彼有恶作被宣说,以第二足则为巴吉帝亚。
§155
155.
Aṭṭhidantavisāṇābhi-nibbattaṃ sūciyā gharaṃ;
以骨、牙、角所造之针筒,
Kārāpento phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.
令作者触二,于方便有恶作等。
§156
156.
Pamāṇātītamañcādiṃ , kārāpento duve phuse;
令作超量之床座等,触二,
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā kārāpite siyā.
于方便说恶作,余者于令作成时有。
§157
157.
Tūlonaddhaṃ tu mañcādiṃ, kārāpento duve phuse;
然而,使人制作填充棉絮的床座等,触犯两种罪;
Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesā kārāpite siyā.
在着手时为恶作,在那制作完成时,则为桑喀地谢萨。
§158
158.
Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;
在第七、第八、第九及第十条中,
Anantarasamoyeva, āpattīnaṃ vinicchayo.
诸罪的判定,与紧接前条相同。
Ratanavaggo navamo. · 宝品第九
Pācittiyakathā. · 巴吉帝亚论
§159
159.
Catūsu duvidhāpatti, pāṭidesaniyesupi;
在四种应悔过法中,亦有二种犯相;
Avisesena niddiṭṭhā, buddhenādiccabandhunā.
由日种亲族之佛陀,无差别地宣说。
§160
160.
‘‘Bhuñjissāmī’’ti bhikkhussa, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato;
对于『我将食用』而受取的比库,在受取时为恶作;
Ajjhohāresu sabbattha, pāṭidesaniyaṃ siyā.
在一切吞咽处,应为应悔过。
Pāṭidesanīyakathā. · 应悔过论
§161
161.
Sekhiyesu ca dhammesu, ekāvāpatti dīpitā;
于应学法中,显示一种罪。
Anādaravaseneva, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.
以不恭敬之缘故,举出恶作。
Sekhiyakathā. · 应学法论。
§162
162.
Paññattā methunaṃ dhammaṃ, paṭisevanapaccayā;
制定交媾法,以行之缘故,
Kati āpattiyo honti? Catassova bhavanti hi.
有几种罪?实有四种。
§163
163.
Methunaṃ paṭisevanto, allokāsappavesane;
行交媾者,于入女根处;
Mate akkhāyite vāpi, bhikkhu pārājikaṃ phuse.
于死者或已告知者,比库犯巴拉基咖。
§164
164.
Thullaccayaṃ tu yebhuyya-kkhāyite, dukkaṭaṃ tathā;
于大部分已告知者,则为土喇吒亚,如是为恶作;
Mukhe vaṭṭakate vuttaṃ, pācitti jatumaṭṭhake.
于口中、于圆形处所说,于树胶、骨髓处为巴吉帝亚。
§165
165.
Paññattā kāyasaṃsaggaṃ, samāpajjanapaccayā;
因身相触之缘而制定,
Kati āpattiyo honti? Pañca āpattiyo siyuṃ.
有几种罪?可有五种罪。
§166
166.
Avassutassa posassa, tathā bhikkhuniyāpi ca;
对于未漏尽之男子,以及对于比库尼,
Pārājikamadhakkhādi-gahaṇaṃ sādiyantiyā.
当她接受巴拉基咖以下之触时。
§167
167.
Kāyena phusato kāyaṃ, bhikkhussa garukaṃ siyā;
比库以身触身,可能成重罪;
Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ siyā.
以身触与身相连者,则成土喇吒亚。
§168
168.
Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhaṃ tu dukkaṭaṃ;
以相连之身触相连者,为恶作;
Pācittiyaṃ panuddiṭṭhaṃ, tassaṅgulipatodake.
但在以指触彼时,则说为巴吉帝亚。
§169
169.
Sesesu sekhiyantesu, āpattīnaṃ vinicchayo;
在其余的应学法中,诸罪的判定;
Heṭṭhā vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
应以前面所说的方法,由辨析者来了知。
Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito. · 《大分别摄》已结束。