Saṅghādisesakaṇḍaṃ · 桑喀地谢萨篇
Saṅghādisesakaṇḍaṃ桑喀地谢萨篇
Piyavacanenaālapananti piyāyitabbavacanenālapanaṃ, sādhūnaṃ samālapananti vuttaṃ hoti. Sādhavo hi pare ‘‘bhonto’’ti vā ‘‘devānaṃpiyā’’ti vā ‘‘bhadrabhava’’nti vā ‘‘āyasmanto’’ti vā samālapanti.
「以可爱语交谈」者,以应当可爱之语交谈,即所谓「善士之交谈」也。善士们以「诸尊」或「诸天所爱者」或「贤善者」或「诸具寿」等语交谈他人。
1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā一、精漏学处释
Saṃ-saddo vijjamānatthoti āha ‘‘saṃvijjatī’’ti. Cetanāti vītikkamavasappavattā pubbabhāgacetanā, mocanassādacetanāti attho. Assāti sukkavissaṭṭhiyā. Aññapadatthasamāseneva sukkavissaṭṭhiyā vuttattā ika-saddassa visuṃ attho natthīti āha ‘‘sañcetanāva sañcetanikā’’ti. Idāni ika-saddova atthiatthaṃ pakāsetīti dassento ‘‘sañcetanā vā’’tiādimāha. Saṃvijjamānā cetanā sañcetanā. Sukkassāti sambhavassa. Visaṭṭhīti vissaggo.
「桑」字为存在义,故说「存在」。「思」者,越度时流转之前分思,即释放之味思之义。「阿萨」者,精液之释放也。因以异语复合词已说精液之释放,故「伊咖」字无别义,故说「有思即有思性」。今为显示「伊咖」字本身显示存在义,故说「有思」等。存在之思为有思。「苏咖萨」者,精液之。「维萨提」者,释放。
Idāni taṃ yasmiṃ kāle moceti, yenādhippāyena moceti, yena copāyena moceti, yañca tassa adhippāyassa vatthu, taṃ sabbaṃ saṅkhepato vibhāvetvā sarūpato taṃ visaṭṭhiṃ dassetuṃ ‘‘rāgūpatthambhādīsū’’tiādimāha. Tattha rāgassa balavabhāvo, rāgena vā aṅgajātassūpatthambho thaddhabhāvo rāgūpatthambho, so ādi yesaṃ te rāgūpatthambhādayo, tesu rāgūpatthambhādīsu. Ādisaddena (pārā. 238) vaccūpatthambhapassāvūpatthambhavātūpatthambhauccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhānaṃ gahaṇaṃ. Kammaññataṃ patteti mocanakammakkhamatāya kammaniyataṃ patte, ajjhattarūpādīsu upakkamārahabhāvaṃ patteti attho. Arogassa bhāvo ārogyaṃ, taṃ ādi yesaṃ te ārogyādayo, tesu ārogyādīsu. Ādisaddena sukhabhesajjadānapuññayaññasaggabījavīmaṃsadavānaṃ gahaṇaṃ. Ajjhattarūpaṃ ajjhattaṃ upādinnarūpaṃ, taṃ ādi yesaṃ te ajjhattarūpādayo, tesu. Ādisaddena bahiddhārūpaajjhattabahiddhārūpaākāsekaṭikampanānaṃ gahaṇaṃ. Mocane assādo sukhavedanā mocanassādo, mocanatthaṃ pubbabhāge pavattarāgo, sampayuttaassādasīsena cettha rāgo vutto, tena sampayuttā cetanā mocanassādacetanā, tāya . Iminā muccanassādo (pārā. aṭṭha. 2.240) muttassādo methunassādo phassassādo kaṇḍuvanassādo dassanassādo nisajjassādo vācassādo gehasitapemaṃ vanabhaṅgiyanti imehi sampayuttā cetanāyo paṭikkhipati, tāhi nimitte upakkamantassa muttepi anāpatti. ‘‘Nimitte upakkamantassā’’ti iminā pana ūrumaddāpanādīni paṭikkhipati. Tena hi satipi mocanassāde nimitte upakkamābhāvato muttepi anāpatti. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘sā ca kho nimitte upakkamantasseva, hatthaparikammapādaparikammagattaparikammakaraṇena sacepi asuci muccati, anāpattī’’ti.
今为简略分别彼于何时释放、以何意趣释放、以何方便释放、及彼意趣之事,并为如实显示彼释放,故说「于贪增盛等」等。其中,贪之强力状态,或以贪令肢体增盛、僵硬状态为贪增盛,以彼为首者为贪增盛等,于彼等贪增盛等中。以「等」字摄取粪增盛、尿增盛、风增盛、高举、拥抱、手触、齿增盛。「达到堪能性」者,于达到释放业之适合性时,即达到于内色等中堪能着手之状态之义。「健康」之状态为健康,以彼为首者为健康等,于彼等健康等中。以「等」字摄取乐、药、施、福、祭祀、天界种子、观察。「内色」者,内之所取色,以彼为首者为内色等,于彼等中。以「等」字摄取外色、内外色、虚空、腰之震动。「释放之味」者,释放中之味为乐受,为释放之目的于前分流转之贪,此处以相应味之首而说贪,与彼相应之思为释放味思,以彼。以此排除与释放味、释放味、交合味、触味、搔痒味、观看味、坐味、言语味、家住爱、林破坏相应之诸思,即使于彼等相中着手而释放,亦无罪。然以「于相中着手」,排除揉大腿等。因彼虽有释放味,然因于相中无着手,故即使释放亦无罪。于《善见律》中已说:「彼唯于相中着手者,以手作业、足作业、身作业而即使不净释放,亦无罪。」
Āsayadhātunānāttatoti pittasemhapubbalohitāsayānañceva pathavīdhātuādīnañca catunnaṃ dhātūnaṃ, rasasoṇitādīnaṃ vā sattannaṃ dhātūnaṃ nānāttato. Ṭhānā cāvanāti sukkassa yaṃ ṭhānaṃ, tato cuti. Sukkassa hi vatthisīsaṃ kaṭi kāyoti (pārā. aṭṭha. 2.237) tidhā ṭhānaṃ pakappenti. Eko kirācariyo ‘‘vatthisīsaṃ sukkassa ṭhāna’’nti āha, eko ‘‘kaṭī’’ti, eko ‘‘sakalo kāyo’’ti. Tesu tatiyassa bhāsitaṃ subhāsitaṃ. Kesalomanakhadantānañhi maṃsavinimuttaṭṭhānaṃ, uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikā, thaddhasukkhacammāni ca vajjetvā avaseso chavimaṃsalohitānugato sabbopi kāyo kāyappasādabhāvajīvitindriyābaddhapittānaṃ, sambhavassa ca ṭhānameva. Tathā hi rāgapariyuṭṭhānenābhibhūtānaṃ hatthīnaṃ ubhohi kaṇṇacūḷikāhi sambhavo nikkhamati.
「依处与界之差别性」者,因胆汁、痰、脓、血之诸处及地界等四界,或味、血等七界之差别性。「从处之移动」者,精液之处,从彼之移出。精液之处,谓顶、腰、身,如是三种处而施设。一位老师说「顶为精液之处」,一位说「腰」,一位说「全身」。其中,第三者之所说为善说。发、毛、爪、齿之肉离处,粪、尿、痰、涕,及坚硬之干皮除外,其余随皮肉血之全身,即身净、命根不断之胆汁等及精液之处也。如是,为贪所缠、所胜之象,精液从两耳孔出。
Ettha ca ‘‘rāgūpatthambhādīsū’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.237) kālo dassito. Rāgūpatthambhādikālesu hi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti. Yassa kammaniyatte sati moceti, ito paraṃ añño kālo natthi. Na hi vinā rāgūpatthambhādīhi pubbaṇhādayo kālabhedā mocane nimittaṃ honti. ‘‘Ārogyādīsū’’tiādinā pana adhippāyo dassito. Evarūpena hi adhippāyabhedena moceti, na aññathā. ‘‘Ajjhattarūpādīsū’’tiādinā upāyo dassito. Ajjhattarūpe vā hi moceyya, bahiddhārūpe vā, ubhayattha vā, ākāse vā kaṭiṃ kampento, ito paraṃ añño upāyo natthi. Nīlādivasenā’’tiādīhi pana dasahi navamassa adhippāyassa vatthu dassitaṃ. Vīmaṃsanto hi nīlādīsu aññataravasena vīmaṃsati, na tehi vinimuttanti. ‘‘Ṭhānā cāvanā’’ti iminā pana atthato vissaṭṭhi dassitā . Yathāha ‘‘vissaṭṭhīti ṭhānato cāvanā vuccatī’’ti (pārā. 237). Sā cāyaṃ tassa sukkassa ṭhānā cāvanā rāgavasena. Vuttañhetaṃ kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hotī’’ti (kathā. aṭṭha. 307). Aññatra supinantāti supino eva supinanto, taṃ ṭhapetvāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘yā supine’’tiādi. Saṅghādisesoti imassa āpattinikāyassa nāmaṃ. Tenāha ‘‘yā aññatra supinantā’’tiādi. Āpattinikāyoti āpattisamūho. Kiñcāpi ayaṃ ekāva āpatti, ruḷhisaddena, pana avayave samūhavohārena vā ‘‘nikāyo’’ti vutto ‘‘eko vedanākkhandho, eko viññāṇakkhandho’’tiādīsu viya.
此中,以「于贪增盛等」等显示时。于贪增盛等时,肢体成为堪能。于彼堪能性存在时释放,此外无别时。非离贪增盛等,上午等时分之差别成为释放之相。然以「于健康等」等显示意趣。以如是意趣之差别而释放,非以他。以「于内色等」等显示方便。或于内色释放,或于外色,或于两处,或震动腰于虚空,此外无别方便。然以「以青等方式」等十者,显示第九意趣之事。观察者,以青等中某一方式观察,非离彼等。然以「从处之移动」,显示义理上之释放。如说「释放者,谓从处之移动」。此即彼精液从处之移动,以贪之力。于《论事注》中已说:「精液释放者,名为贪等起」。「除梦中」者,梦即梦中,除彼,如是说。故说「于梦中」等。「桑喀地谢萨」者,此罪聚之名。故说「除梦中」等。「罪聚」者,罪之集合。虽此唯一罪,然以通俗语,或以部分说集合,如「一受蕴,一识蕴」等中,故说「聚」。
Assāti (sārattha. ṭī. 2.16 saṃghādisesakaṇḍa) āpattinikāyassa. Nanu ca ayuttoyaṃ niddeso ‘‘saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assā’’ti. Na hi āpattinikāyassa ādimhi ceva sese ca saṅgho icchito, kiñcarahi vuṭṭhānassāti imaṃ codanaṃ manasi nidhāya yathā na virujjhati, tathā adhippāyaṃ vivarituṃ ‘‘kiṃ vuttaṃ hotī’’tiādimāha. Āpattito vuṭṭhānassa ādimhi ceva sese ca icchito saṅgho āpattiyāva icchito nāma hotīti ayamettha adhippāyo. Āpattivuṭṭhānanti āpattito vuṭṭhānaṃ, anāpattikabhāvūpagamananti attho.
「阿萨」者,罪聚之。岂非此解说不合理:「僧团于首与余皆应被期望,阿萨」?非罪聚之首与余中僧团被期望,何者?为出罪之。置此诘难于心,为阐明不相违之意趣,故说「何所说」等。从罪出之首与余中被期望之僧团,名为于罪中被期望,此即此中之意趣。「罪出」者,从罪之出,即达到无罪状态之义。
Dakasotanti passāvamaggaṃ, aṅgajātappadesanti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ atha kasmā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dakasotaṃ otiṇṇamatte’’ti vuttanti āha ‘‘ṭhānato pana cuta’’ntiādi. Avassameva dakasotaṃ otarati adhivāsetvā antarā nivāretuṃ asakkuṇeyyattā. Dakasotorohanato (sārattha. ṭī. 2.236-237) paṭṭhāya pana upādinnato vinimuttattā sambhavarūpaṃ utusamuṭṭhānameva avasissati, sesaṃ tisamuṭṭhānaṃ natthīti veditabbaṃ. Tasmāti yasmā ṭhānato cutaṃ dakasotaṃ otarati, tasmā.
「达咖索德」者,即尿道,此乃所说之肢体部分。若如是,那么为何在注疏中说「达咖索德,在下降之量」?故说「然而从位置脱落」等。必定会下降至达咖索德,因为同意后中途无法阻止。然而应知,从下降至达咖索德开始,因从已取脱离,仅余可能之色,即时节生,其余三种生不存在。因此者,因为从位置脱落而下降至达咖索德,故。
Amocanādhippāyassāti bhesajjena nimittaṃ ālimpantassa uccārādīni vā karontassa. Supinaṃ passantassāti (pārā. aṭṭha. 2.237) dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti imehi catūhi kāraṇehi supinaṃ passantassa. Kiṃ panetaṃ passanto sutto passati, paṭibuddho, udāhu neva sutto, na paṭibuddhoti? Kiñcettha – yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati, taṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ vā rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana katepi vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, ko nāma passati, evañca sati supinassa abhāvova āpajjatīti? Na abhāvo, kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttañhetaṃ ‘‘kapimiddhapareto kho mahārāja supinaṃ passatī’’ti (mi. pa. 5.3.5). Kapimiddhaparetoti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā, yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Yassa ca evaṃ passantassa supine methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa viya, kāyasaṃsaggādīni āpajjantassa viya ca supinanteneva kāraṇena asuci muccati, tassapi anāpatti. Supine (pārā. aṭṭha. 2.262) pana uppannāya assādacetanāya sacassa visayo hoti, niccalena bhavitabbaṃ, na hatthena nimittaṃ kīḷāpetabbaṃ. Kāsāvapaccattharaṇarakkhaṇatthaṃ pana hatthapuṭena gahetvā jagganatthāya udakaṭṭhānaṃ gantuṃ vaṭṭati.
「无放弃意图者」,即以药涂抹相时,或排泄等时。「见梦者」,因界扰动、或因曾经历、或因天神附身、或因前行相,以此四种原因而见梦者。然而此见梦者,是睡眠时见,还是醒觉时见,抑或既非睡眠亦非醒觉?此中何者——若首先是睡眠时见,则与阿毗达摩相违。因以有分心而睡眠,彼不以色相等为所缘,亦不与贪等相应。而见梦者生起如是诸心。若是醒觉时见,则与律相违。因醒觉时所见,以一切唯作心而见。以一切唯作心所作之违犯,无有不犯。然而见梦时所作之违犯,决定无犯。若既非睡眠亦非醒觉而见,谁见?如是则梦之不存在将至?非不存在,为何?因为被猿睡所缠者见。因为所说「大王,被猿睡所缠者见梦」。被猿睡所缠者,即具猿猴之睡眠。如猿猴之睡眠轻易转变,如是何种睡眠因反复与善等心混杂而轻易转变,于其进行时反复从有分出起,具彼者见梦。而如是见者,如在梦中行欲法,如犯身触等,仅以梦为因而漏出不净,彼亦无犯。然而在梦中生起享受思,若彼有所缘,应保持不动,不应以手玩弄相。然而为保护袈裟衣与卧具,以手掌握持而为清洗前往水处是允许的。
Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 精漏学处释已毕。
2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā二、身触学处释
‘‘Otiṇṇo’’ti (sārattha. ṭī. 2.270) idaṃ kammasādhanaṃ, kattusādhanaṃ vā hotīti tadubhayavasena atthaṃ dassento ‘‘yakkhādīhi viya sattā’’tiādimāha. Asamapekkhitvāti yathāsabhāvaṃ anupaparikkhitvā, yathā te ratijanakā rūpādayo visayā aniccadukkhāsubhānattākārena avaṭṭhitā, tathā apassitvāti vuttaṃ hoti. Pariṇatenāti parivattena. Tenāha ‘‘yathā parivattamāna’’ntiādi. Vuttarāgavasenāti kāyasaṃsaggarāgavasena. Tadahujātāyapīti tasmiṃ ahani jātaṃ jananaṃ etissāti tadahujātā, tasmiṃ ahani jātāti vā tadahujātā, tāya, taṃ divasaṃ jātāyapīti attho, jātamattāya allamaṃsapesivaṇṇāyapīti vuttaṃ hoti.
「已下降」者,此为业成就,或为作者成就,以彼二方面显示义理,故说「如被亚卡等之有情」等。「不如实观察」者,不如其自性而审察,如彼等能生喜悦之色等所缘,以无常、苦、不净、无我之相而不安住,如是不见,此为所说。「以转变」者,以变易。故说「如正在变易」等。「以所说贪」者,以身触贪。「即使对当日所生者」,在彼日生起之生为此者,故为当日所生,或在彼日所生故为当日所生,对彼,即使对彼日所生者之义,即使对刚生之湿肉团色者,此为所说。
Assāti ‘‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti padassa. Idāni hatthādīnaṃ vibhāgadassanatthaṃ ‘‘tattha hattho nāma kapparato paṭṭhāyā’’tiādimāha. Kapparato paṭṭhāyāti dutiyamahāsandhiṃ upādāya. Aññattha pana maṇibandhato paṭṭhāya yāva agganakhā hattho. Vinandhitvā vā avinandhitvā vā katakesakalāpassetaṃ adhivacananti sambandho. Tattha vinandhitvāti tīhi kesavaṭṭīhi ganthitvā. Suvaṇṇacīrakanti suvaṇṇapāḷiṃ. Hatthañca veṇiñca ṭhapetvā avasesasarīraṃ aṅganti āha ‘‘avasesassa sarīrassā’’tiādi.
「有」者,即「应犯身触」句之。今为显示手等之区分,故说「其中手者,名从肘开始」等。「从肘开始」者,依第二大关节。然而在其他处,从腕开始直至指甲尖为手。无论编结或不编结,此为已作发髻者之称谓,此为连结。其中「编结」者,以三发卷编结。「金丝绸」者,金线。除手与发辫,其余身体为肢体,故说「其余身体之」等。
Yo hi sevanādhippāyopi niccalena kāyena kevalaṃ phassaṃ paṭivijānāti sādiyati anubhoti, tassa cittuppādamatte āpattiyā abhāvato anāpattīti āha ‘‘kāyena avāyamitvā’’tiādi. Mokkhādhippāyenāti itthito muccitukāmatādhippāyena. Asañciccāti ‘‘iminā upāyena imaṃ phusissāmī’’ti acetetvā. Evañhi acetetvā pattappaṭiggahaṇādīsu mātugāmassa aṅge phuṭṭhepi anāpatti. Asatiyāti aññavihito hoti, ‘‘mātugāmaṃ phusissāmī’’ti sati natthi, evaṃ asatiyā hatthapādapasāraṇādikāle phusantassa anāpatti. Ajānantassāti dārakavesena ṭhitaṃ dārikaṃ ‘‘itthī’’ti ajānanto kenacideva karaṇīyena phusati, evaṃ ‘‘itthī’’ti ajānantassa phusato anāpatti. Asādiyantassāti kāyasaṃsaggaṃ asādiyantassa bāhāparamparāya nītabhikkhussa viya anāpatti. Idha pana udāyitthero ādikammiko. Tassa anāpatti ādikammikassāti.
因为即使有亲近意图者,以不动之身仅感受触、接受、体验,因仅心生起时无犯,故无犯,故说「不以身努力」等。「以解脱意图」者,以欲从女人脱离之意图。「非故意」者,未思「以此方便将触此」。因如是未思,在接受钵等时,即使触女人之肢体亦无犯。「无念时」者,心在他处,无「将触女人」之念,如是无念时,在伸手足等时触者无犯。「不知者」者,不知以童子装扮而立之少女为「女人」,以某种事务而触,如是不知「女人」而触者无犯。「不接受者」者,不接受身触者,如以臂相连而被带之比库,无犯。然而此中伍答夷长老为初犯者。彼无犯,为初犯者故。
Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 身触学处释已毕。
3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā三、粗恶语学处释
Duṭṭhullavācassādarāgavasenāti duṭṭhullā vācā duṭṭhullavācā, tāya assādacetanā duṭṭhullavācassādo, tena sampayuttarāgavasena. Etthādhippetaṃ mātugāmaṃ dassetuṃ ‘‘mātugāma’’ntiādimāha. Duṭṭhullāduṭṭhullasaṃlakkhaṇasamatthanti asaddhammasaddhammappaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ jānituṃ samatthaṃ. Yā pana mahallikāpi bālā eḷamūgā, ayaṃ idhānadhippetā. Vaṇṇo nāma dve magge uddissa ‘‘itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.285) thomanā. Avaṇṇo nāma dve magge uddissa vuttavipariyāyena garahanā, ‘‘itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena asamannāgatāsī’’tiādīhi khuṃsanāti vuttaṃ hoti. Yācanā nāma ‘‘dehi me, arahasi me dātu’’nti (pārā. 285) vacanaṃ. Āyācanā nāma ‘‘kadā te mātā pasīdissati, kadā te pitā pasīdissati, kadā te devatāyo pasīdissanti, kadā te sukhaṇo sulayo sumuhutto bhavissati, kadā te methunaṃ dhammaṃ labhissāmī’’ti (pārā. 285) vacanaṃ . Pucchanaṃ nāma ‘‘kathaṃ tvaṃ sāmikassa desi, kathaṃ jārassa desī’’ti (pārā. 285) vacanaṃ. Paṭipucchanaṃ nāma ‘‘evaṃ kira tvaṃ sāmikassa deti, evaṃ jārassa desī’’ti (pārā. 285) vacanaṃ. Ācikkhanaṃ nāma puṭṭhassa ‘‘evaṃ dehi, evaṃ dentā sāmikassa piyā bhavissasi, manāpā cā’’ti (pārā. 285) bhaṇanaṃ. Anusāsanaṃ nāma apuṭṭhassa ‘‘evaṃ dehi, evaṃ dentā sāmikassa piyā bhavissasi, manāpā cā’’ti (pārā. 285) bhavanaṃ. Akkosanaṃ (pārā. 285) nāma ‘‘animittāsi, nimittamattāsi, alohitāsi, dhuvalohitāsi, dhuvacoḷāsi, paggharantīsi, sikharaṇīsi, itthipaṇḍakāsi, vepurisikāsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti (pārā. 285) vacanaṃ. Yasmā methunupasaṃhitāya vācāya adhikaṃ duṭṭhullaṃ nāma natthi, tasmā ‘‘methunupasaṃhitāhī’’ti idaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassananti vuttaṃ, na pana methunupasaṃhitāyeva duṭṭhullavācattā. Sikharaṇīsīti (pārā. aṭṭha. 2.285) bahinikkhantaāṇimaṃsā. Sambhinnāsīti sambhinnavaccamaggapassāvamaggā. Ubhatobyañjanakāsīti purisanimittena, itthinimittena cāti ubhatobyañjanehi samannāgatā.
「以粗恶语之享受贪」者,粗恶之语为粗恶语,对彼之享受思为粗恶语享受,以与彼相应之贪。此中所意图之女人,为显示女人,故说「女人」等。「能辨别粗恶与粗恶之相」者,能知与非正法、正法相应之语。然而即使年长但愚痴、聋哑者,此非此中所意图。赞叹者,名为对二道而「具女相、美相」等之称赞。毁谤者,名为对二道而以所说之相反而呵责,以「不具女相、美相」等而讥笑,此为所说。乞求者,名为「给我,你应给我」之语。邀请者,名为「何时你母将欢喜,何时你父将欢喜,何时你诸天将欢喜,何时你将有善时、善日、善时刻,何时我将得欲法」之语。询问者,名为「你如何给丈夫,如何给情夫」之语。反问者,名为「据说你如是给丈夫,如是给情夫」之语。告知者,名为被问者「如是给,如是给者将为丈夫所喜爱,且可意」之说。教诫者,名为未被问者「如是给,如是给者将为丈夫所喜爱,且可意」之说。辱骂者,名为「你无相,你仅有相,你无血,你常血,你常衣,你流出者,你尖顶者,你女般哒咖,你男女相,你破裂者,你二根者」之语。因为与欲相关之语无有更粗恶者,故「与欲相关」,此为显示粗恶语之学处特相,此为所说,然而非仅与欲相关即为粗恶语。「你尖顶者」,即外出之卵肉。「你破裂者」,即大便道与尿道破裂者。「你二根者」,即具男相与女相,具二根者。
Ettha ca vaṇṇabhaṇane tāva ‘‘itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti vadati, na tāva sīsaṃ eti. ‘‘Tava vaccamaggo ca passāvamaggo ca subho subhasaṇṭhāno dassanīyo, īdisena nāma itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti vadati, sīsaṃ eti, saṅghādiseso hotīti attho.
此中,在赞美言说中,若说「你具足女相、美相」,尚未达到根本。若说「你的大便道与小便道美好、形状美好、值得观看,你具足如此女相、美相」,则达到根本,成为桑喀地谢萨,此为其义。
Avaṇṇabhaṇane pana ‘‘animittāsī’’tiādīhi ekādasahi padehi avaṇṇe aghaṭite sīsaṃ na eti, ghaṭitepi tesu ‘‘sikharaṇīsi sambhinnāsi ubhatobyañjanakāsī’’ti imehi tīhi ghaṭiteyeva saṅghādiseso.
然而在毁訾言说中,以「你无相」等十一词语说毁訾,若未连结则不达根本;即使连结,在这些词语中,唯有以「你是秃头、你是破裂者、你是二根者」这三者连结时,才成桑喀地谢萨。
Yācanāyapi ‘‘dehi me’’ti ettakeneva sīsaṃ na eti, ‘‘methunaṃ dhammaṃ dehī’’ti evaṃ methunadhammena ghaṭite eva saṅghādiseso.
在乞求中,仅以「给我」这样说,尚未达到根本;唯有以「给我交媾法」这样与交媾法连结时,才成桑喀地谢萨。
‘‘Kadā te mātā pasīdissatī’’tiādīsu āyācanavacanesupi ettakeneva sīsaṃ na eti, ‘‘kadā te mātā pasīdissati, kadā te methunaṃ dhammaṃ labhissāmī’’ti vā ‘‘tava mātari pasannāya vā methunaṃ dhammaṃ labhissāmī’’tiādinā pana nayena methunadhammena ghaṭiteyeva saṅghādiseso.
在「你母亲何时会同意」等请求言说中,仅以此说,尚未达到根本;然而以「你母亲何时会同意,我何时能得到与你交媾法」或「在你母亲同意时,我将得到交媾法」等方式,唯有与交媾法连结时,才成桑喀地谢萨。
‘‘Kathaṃ tvaṃ sāmikassa desī’’tiādīsu (pārā. 285) pucchāvacanesupi ‘‘methunaṃ dhamma’’nti vutteyeva saṅghādiseso. ‘‘Evaṃ kira tvaṃ sāmikassa desī’’ti (pārā. 285) paṭipucchāvacanesupi eseva nayo.
在「你如何给予丈夫」等询问言说中,唯有说出「交媾法」时,才成桑喀地谢萨。在「听说你如此给予丈夫」等反问言说中,也是同样的规则。
Ācikkhanāya ca ‘‘evaṃ dehī’’ti, ‘‘evaṃ dadamānā’’ti vuttepi sīsaṃ na eti, ‘‘methunaṃ dhammaṃ evaṃ dehi, evaṃ upanehi, evaṃ methunaṃ dhammaṃ dadamānā upanayamānā sāmikassa piyā hotī’’tiādinā pana nayena methunadhammena ghaṭiteyeva saṅghādiseso. Anusāsanivacanesupi eseva nayo.
在教导中,即使说「如此给予」、「如此给予者」,尚未达到根本;然而以「如此给予交媾法、如此奉献、如此给予交媾法、如此奉献者,为丈夫所喜爱」等方式,唯有与交媾法连结时,才成桑喀地谢萨。在劝诫言说中,也是同样的规则。
Akkosavacanesu pana ekādasasu ‘‘sikharaṇīsi sambhinnāsi ubhatobyañjanakāsī’’ti imāni tīṇiyeva padāni suddhāni sīsaṃ enti, iti imāni ca tīṇi, purimāni ca vaccamaggapassāvamaggamethunadhammapadāni tīṇīti cha padāni suddhāni āpattikarāni, sesāni ‘‘animittāsī’’tiādīni animitte ‘‘methunaṃ dhammaṃ me dehī’’ti vā ‘‘animittāsi, methunaṃ dhammaṃ me dehī’’ti vā ādinā nayena methunadhammena ghaṭitāneva āpattikarāni hontīti veditabbāni.
在十一种辱骂语中,「你是秃头女」「你是破坏者」「你是二根人」这三句词语本身即清净地构成头部,因此这三句,加上前述的「粪道」「尿道」「欲法」三句词语,共六句词语本身即清净地构成犯罪,其余「你是无相者」等词语,只有在与欲法结合时才构成犯罪,应当理解为:如「给我欲法,无相者」或「无相者,给我欲法」等方式与欲法结合时才构成犯罪。
Adhakkhakanti akkhakato paṭṭhāya adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalato paṭṭhāya uddhaṃ. Ubbhakkhakanti akkhakato paṭṭhāya uddhaṃ. Adhojāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalato paṭṭhāya adho. Akkhakaṃ, pana jāṇumaṇḍalañca ettheva dukkaṭakhette saṅgahaṃ gacchati bhikkhuniyā kāyasaṃsagge viya . Na hi buddhā garukāpattiṃ sāvasesaṃ paññāpentīti. Kāyappaṭibaddhanti vatthaṃ vā pupphaṃ vā ābharaṇaṃ vā.
「腋下」者,从腋窝开始往下。「膝轮以上」者,从膝盖开始往上。「腋上」者,从腋窝开始往上。「膝轮以下」者,从膝盖开始往下。然而腋窝和膝盖本身在此处归入恶作的范围,如同对比库尼的身体接触一样。因为诸佛不制定有残余的重罪。「身体所系」者,衣服、花或装饰品。
Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti (pārā. aṭṭha. 2.287) ettha ‘‘animittā’’tiādīnaṃ padānaṃ atthaṃ kathento, aṭṭhakathaṃ vā sajjhāyaṃ karonto atthapurekkhāro nāma, pāḷiṃ vācento, sajjhāyaṃ vā karonto dhammapurekkhāro nāma, ‘‘idānipi animittāsi, ubhatobyañjanakāsi, appamādaṃ dāni kareyyāsi, yathā āyatimpi evarūpā mā hohisī’’ti bhaṇanto anusāsanipurekkhāro nāma. Iti atthañca dhammañca anusāsaniñca purakkhitvā bhaṇantānaṃ anāpatti. Yo pana bhikkhunīnaṃ pāḷiṃ vācento pakativācanāmaggaṃ pahāya hasanto hasanto ‘‘sikharaṇīsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti punappunaṃ bhaṇati, tassa āpattiyeva. Idha ādikammiko udāyitthero, tassa anāpatti ādikammikassa. Nanu ‘‘sikharaṇī’’tiādīhi akkosantassa paṭighacittaṃ uppajjatīti dukkhavedanāyapi bhavitabbaṃ, atha kasmā dvivedananti? Nāyaṃ doso. Rāgavasena hi ayaṃ āpatti, na paṭighavasena, tasmā rāgavaseneva pavatto akkoso idhādhippeto, na paṭighavasenāpīti.
在「义、法、教诫为先者」一句中,解释「无相者」等词语的意义时,或诵读注疏时,名为以义为先者;诵读经文或诵习时,名为以法为先者;说「现在你是无相者、二根人,现在应当不放逸,使将来不再成为这样的人」时,名为以教诫为先者。如此以义、法、教诫为先而说者,无犯。但若对比库尼诵读经文时,舍弃正常的诵读方式,笑着反复说「你是秃头女、你是破坏者、你是二根人」,则有犯。此处伍答夷长老是初犯者,对初犯者无犯。难道用「秃头女」等辱骂时不会生起嗔恨心吗?那么苦受也应当存在,为何说二受呢?这不是过失。因为此罪是由贪欲而起,不是由嗔恨而起,因此此处所指的辱骂是由贪欲而发,不是由嗔恨而发。
Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 粗鄙语学处的注释结束。
4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā四、自欲学处注释
Attakāmapāricariyāvasenāti attakāmapāricariyāya rāgavasena. Idhāpi duṭṭhullāduṭṭhullajānanasamatthāva itthī adhippetāti āha ‘‘duṭṭhullobhāsena vuttappakārāya itthiyā’’ti. Samīpeti savanūpacāre. ‘‘Ṭhatvā’’ti pāṭhaseso. Attakāmapāricariyāti kāmīyatīti kāmo, methunadhammo, paricaraṇaṃ upaṭṭhānaṃ paricariyā, sāva pāricariyā, kāmena pāricariyā kāmapāricariyā, attano kāmapāricariyā attakāmapāricariyā, attano atthāya methunadhammena upaṭṭhānanti attho. Atha vā kāmitāti kāmā, pāricariyā, attano kāmā attakāmā, attakāmā ca sā pāricariyā cāti attakāmapāricariyā, sayaṃ methunarāgavasena patthitaupaṭṭhānanti attho. Tenāha ‘‘methunadhammasaṅkhātenā’’tiādi. Ettha ca paṭhamena atthavikappena kāmahetupāricariyāsaṅkhātaṃ atthattayaṃ dasseti, dutiyena adhippāyapāricariyāsaṅkhātaṃ atthadvayaṃ. Byañjane (pārā. aṭṭha. 2.291) pana ādaraṃ akatvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘attano kāmaṃ attano hetuṃ attano adhippāyaṃ attano pāricariya’’nti (pārā. 292) padabhājanaṃ vuttaṃ. ‘‘Attano kāmaṃ attano hetuṃ attano pāricariya’’nti hi vutte jānissanti paṇḍitā ‘‘ettāvatā attano atthāya kāmapāricariyā vuttā’’ti, ‘‘attano adhippāyaṃ attano pāricariya’’nti (pārā. 292) vuttepi jānissanti ‘‘ettāvatā attanā icchitakāmitaṭṭhena attakāmapāricariyā vuttā’’ti.
「以自欲侍奉之方式」者,以自欲侍奉的贪欲方式。此处也是指能知粗恶与非粗恶的女人,故说「以粗恶贪欲所说方式的女人」。「近处」者,在听闻范围内。「站立」是经文的补充。「自欲侍奉」者,被欲求故为欲,即欲法;侍候即侍奉,即是侍奉;以欲的侍奉为欲侍奉;自己的欲侍奉为自欲侍奉,意思是为自己以欲法侍奉。或者,被欲求故为欲,即侍奉;自己的欲为自欲;自欲且是侍奉故为自欲侍奉,意思是自己以欲贪欲方式所希求的侍奉。因此说「以欲法所称」等。在此,以第一种义理分析显示称为欲因侍奉的三种意义,以第二种显示称为意图侍奉的二种意义。在词句中不重视而只显示意义,故说「自己的欲、自己的因、自己的意图、自己的侍奉」的词语分析。说「自己的欲、自己的因、自己的侍奉」时,智者将知道「到此为止说了为自己的欲侍奉」;说「自己的意图、自己的侍奉」时也将知道「到此为止以自己所希求欲求之义说了自欲侍奉」。
Kalyāṇena bhaddakena guṇena samannāgatattā kalyāṇadhammaṃ. Tenāha ‘‘tadubhayenāpī’’tiādi. Abhirameyyāti toseyya. Etadagganti esā aggā. Pāricariyānanti pāricariyānaṃ majjhe, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Nanu duṭṭhallavācāsikkhāpade (pārā. 285) methunayācanaṃ āgataṃ, atha kasmā idaṃ vuttaṃ? Nāyaṃ doso. Tattha (sārattha. ṭī. 2.291) hi duṭṭhullavācassādarāgavasena vuttaṃ, idha pana attano methunassādarāgavasenāti.
因具足善的、吉祥的、功德,故为善法。因此说「以此二者」等。「应当欢喜」者,应当满足。「此为最上」者,这是最上的。「诸侍奉中」者,在诸侍奉当中,这是排除的属格。难道在粗恶语学处中不是已经说了欲法乞求吗?为何此处又说?这不是过失。因为在那里是以粗恶语的爱染贪欲方式而说,而此处是以自己欲法的爱染贪欲方式。
Tasmiṃyeva khaṇeti bhaṇitakkhaṇe. Ubhatobyañjanako pana paṇḍakagatikattā visuṃ na vutto . ‘‘Imasmiṃ sikkhāpadadvaye kāyasaṃsagge viya yakkhipetīsupi duṭṭhullattakāmavacane thullaccaya’’nti (vajira. ṭī. pārājika 295) vadanti. Tasmiṃyevāti paṇḍakeyeva itthisaññino attakāmapāricariyāya vaṇṇabhaṇanepi dukkaṭaṃ. ‘‘Yo te vihāre vasati, tassa aggadānaṃ methunaṃ dhammaṃ dehī’’ti pariyāyavacanepi dukkaṭaṃ. ‘‘Attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya yā mādisaṃ ‘sīlavanta’nti vuttattā’’ti (vajira. ṭī. pārājika 295) eke. ‘‘Pañcasu aṅgesu sabbhāvā saṅghādisesovā’’ti apare. ‘‘Methunupasaṃhitenā’’ti vuttattā ‘‘cīvarādīhi…pe… bhāsantassa anāpattī’’ti vuttaṃ.
「在那同一刹那」者,在说话的刹那。然而二根人因属般哒咖类别故未单独说。有人说「在此二学处中,如同身体接触一样,对亚卡、饿鬼等的粗恶自欲语也是土喇吒亚」。「在那同一」者,对般哒咖有女人想时,以自欲侍奉赞叹时也是恶作。以迂回语说「住在你寺院的那位,给他最上的供养即欲法」时也是恶作。有人说「以自欲侍奉赞叹,如对我这样的人说『持戒者』,因已如此说」。另有人说「在五支中,一切情况都是桑喀地谢萨」。因说「与欲相应」,故说「以衣服等……说者无犯」。
Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自欲学处的注释结束。
5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā五、说媒学处注释
Sañcaraṇaṃ sañcaro, so etassa atthīti sañcarī, sañcaraṇasīloti vā sañcarī, tassa bhāvo sañcarittaṃ, sañcaraṇanti attho. Tañca parato ‘‘itthiyā vā purisamati’’ntiādivacanato itthipurisānaṃ vemajjheti āha ‘‘itthipurisānaṃ antare sañcaraṇabhāva’’nti. Paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇānīti ettha paṭiggaṇhanaṃ nāma purisena vā itthiyā vā ubhinnaṃ mātādīhi vā ‘‘bhante, itthannāmaṃ itthiṃ vā purisaṃ vā evaṃ bhaṇāhī’’ti vutte tesaṃ vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti vā ‘‘hotū’’ti vā ‘‘bhaṇāmī’’ti vā yena kenaci ākārena vacībhedaṃ katvā, sīsakampanādīhi vā sampaṭicchanaṃ. Vīmaṃsanaṃ nāma vuttappakārena sāsanaṃ gahetvā tassā itthiyā vā purisassa vā tesaṃ avassaṃ ārocanakānaṃ mātāpitubhātābhaginiādīnaṃ vā santikaṃ gantvā tassa sāsanassa ārocanaṃ. Paccāharaṇaṃ nāma tena gantvā ārocite sā itthī vā puriso vā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchatu vā, mā vā, lajjāya vā tuṇhī hotu, puna āgantvā tassā itthiyā vā purisassa vā tassā pavattiyā ārocanaṃ. Āpajjeyyāti paṭipajjeyya.
『散遮拉那』者,行走也;『彼有此』故为『散遮利』,或『具行走性』故为『散遮利』;彼之状态为『散遮利德』,『行走』之义也。又,从后文『于女人或男人想』等语,知此为男女之间,故说『男女之间的行走状态』。『受取、询问、回报』者:此中,『受取』者,谓男人或女人,或双方之母等,当被告知『尊者,请对某名女人或男人如是说』时,彼等以『善哉』或『可也』或『我当说』或以任何方式发出言语,或以点头等方式接受。『询问』者,谓以前述方式受取使命后,前往彼女人或男人处,或前往彼等必须告知之母、父、兄、姊等处,告知彼使命。『回报』者,谓彼前往告知后,彼女人或男人『善哉』而接受,或不接受,或因羞而默然,再次返回,向彼女人或男人告知彼事之进展。『应犯』者,应违犯也。
Itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatinti ettha ‘‘āroceyyā’’ti pāṭhaseso daṭṭhabbo. Tenevāha ‘‘tatthā’’tiādi. Jāyābhāveti bhariyābhāve. Jārabhāveti patibhāve, nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Tasmā bhariyābhāvanimittaṃ patibhāvanimittaṃ, bhariyābhāvahetu patibhāvahetu, bhariyābhāvapaccayā patibhāvapaccayā ārocetīti attho. Esa nayo ‘‘jāyattane ārocetī’’tiādīsupi. ‘‘Jāyattane vā jārattane vā’’ti hi idaṃ yadatthaṃ taṃ tesaṃ matiṃ āroceti , taṃ dassanatthaṃ vuttaṃ. Idāni pana padabhājaniyaṃ (pārā. 302) vuttanayenāpi atthaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādimāha. Kiñcāpi itthiliṅgavasena padabhājaniyaṃ vuttaṃ, ‘‘jāyattane vā jārattane vā’’ti pana niddesassa ubhayaliṅgasādhāraṇattā purisaliṅgavasenāpi yojetvā vattabbanti āha ‘‘eteneva upāyenā’’tiādi. Muhuttikāti gaṇikā. ‘‘Antamaso taṅkhaṇikāyapī’’ti idaṃ nidassanamattanti āha ‘‘eteneva upāyenā’’tiādi.
『于女人或男人想,于男人或女人想』者:此中应见『应告知』之文句补充。故说『于此』等。『为妻状态』者,为妻子状态。『为夫状态』者,为丈夫状态,此为目的义之地格语。故『为妻子状态之目的而告知,为丈夫状态之目的而告知』,『为妻子状态之因而告知,为丈夫状态之因而告知』,『为妻子状态之缘而告知,为丈夫状态之缘而告知』,此为义也。此理在『为妻位而告知』等处亦同。『为妻位或为夫位』者,此为显示何故彼告知彼等之想,为显示彼而说。今为以词语分析中所说之方式显示义理,故说『又』等。虽然词语分析以女性语法而说,然『为妻位或为夫位』之指示为两性共通,故应以男性语法连结而说,故说『以此同样方式』等。『暂时妇』者,娼妓也。『乃至暂时妇』者,此仅为例示,故说『以此同样方式』等。
Aññatranālaṃvacanīyāyāti (sārattha. ṭī. 2.339-340) desacārittavasena paṇṇadānādinā apariccattaṃ ṭhapetvā. Sañcarittavasena bhikkhunā vacanīyā na hotīti nālaṃvacanīyā, taṃ ṭhapetvāti keci. Appena vā bahunā vā dhanena kītā dhanakkītā. Yasmā pana sā na kītamattāyeva bhariyā, saṃvāsatthāya pana kītattā bhariyā, tasmāssa niddese ‘‘dhanena kiṇitvā vāsetī’’ti (pārā. 304) vuttaṃ. Chandavāsinīti chandena attano ruciyā vasatīti chandavāsinī. Yasmā pana sā na attano chandamatteneva bhariyā hoti, purisena pana sampaṭicchitattā, tasmāssa niddese ‘‘piyo piyaṃ vāsetī’’ti (pārā. 304) vuttaṃ. Ādisaddena ‘‘bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhaṭacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, dhajāhaṭā, muhuttikā’’ti (pārā. 304) imesaṃ aṭṭhannaṃ ākārānaṃ gahaṇaṃ. Yathā ca ‘‘chandavāsinī’’tiādīsu aññataravasena vadato visaṅketo natthi, evaṃ pāḷiyaṃ avuttesupi ‘‘hohi kira itthannāmassa bhariyā, jāyā, pajāpati, puttamātā, gharaṇī, gharasāminī, bhattarandhikā, sussūsikā, paricārikā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.305) evamādīsu saṃvāsaparidīpakesu vacanesu aññataravasena vadantassāpi visaṅketo natthi, tivaṅgasampattiyā āpattiyeva.
『除不应告知者』者:有说,除去依地域习俗以契约给予等而未舍弃者。依行走方式,比库不应告知者,除彼,此为某些人之说。『以少或多财物购买』者,以财物购买也。然而,彼女非仅因被购买即为妻子,而是为同居故被购买,故为妻子,故其指示中说『以财物购买而同居』。『意愿同居女』者,以意愿、以自己之喜好而同居,故为意愿同居女。然而,彼女非仅以自己之意愿即为妻子,而是因被男人接受,故其指示中说『所爱与所爱同居』。以『等』字摄取『财物同居女、衣服同居女、水瓶持女、扫帚持女、既是奴婢又是妻子、既是工作者又是妻子、旗帜持女、暂时妇』此八种方式。如于『意愿同居女』等中,以任一方式而说者无疑惑,如是于巴利文中虽未说,然于『愿汝为某名之妻子、配偶、主妇、子母、家主、家女主、炊事女、侍奉女、服侍女』等显示同居之语中,以任一方式而说者亦无疑惑,具足三支即有罪。
Māturakkhitaṃ brūhīti ettha māturakkhitā nāma mātarā rakkhitā, yathā purisena saha saṃvāsaṃ na kappeti, evaṃ mātarā rakkhitāti attho. Tenevassa padabhājanepi ‘‘mātā rakkhati gopeti, issariyaṃ kāreti, vasaṃ vattetī’’ti (pārā. 304) vuttaṃ. Piturakkhitādīsūti ‘‘piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍā’’ti (pārā. 303) evaṃ vuttesu piturakkhitādīsu. Yathā ca ettha, evaṃ ‘‘piturakkhitaṃ brūhī’’tiādīsupi nayo veditabbo.
『说母所护』者:此中,『母所护』者,谓被母亲所护,义为被母亲如是守护,使不与男人同居。故其词语分析中亦说『母亲守护、保护、行使权力、行使控制』。『于父所护等』者:于『父所护、父母所护、兄所护、姊所护、亲族所护、氏族所护、法所护、有守护者、有惩罚者』如是所说之父所护等中。如此处,如是于『说父所护』等中,理应知。
Saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā kiccena gacchantassāti (pārā. aṭṭha. 2.340) ettha bhikkhusaṅghassa uposathāgāraṃ vā kiñci vā vippakataṃ hoti. Tattha kārukānaṃ bhattavetanatthāya upāsako vā upāsikāya santikaṃ bhikkhuṃ pahiṇeyya, upāsikā vā upāsakassa, evarūpena saṅghakiccena gacchantassa anāpatti. Cetiyakamme kariyamānepi eseva nayo. Gilānassa bhesajjatthāyapi upāsakena vā upāsikāya santikaṃ, upāsikāya vā upāsakassa santikaṃ pahitassa gacchato anāpatti.
『为僧团或塔庙或病人之事务而行者』:此中,比库僧团之伍波萨他堂或某物损坏。于彼处,为工匠之食物工资,近事男或遣比库至近事女处,或近事女至近事男处,以如是僧团事务而行者,无罪。于塔庙工作进行时亦此理同。为病人之药物,近事男或遣至近事女处,或近事女遣至近事男处而行者,无罪。
Kiñcāpi ettha ‘‘itthī nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā. Puriso nāma manussapuriso, na yakkho’’tiādi (sārattha. ṭī. 2.341) natthi, tathāpi manussajātikāva itthipurisā idha adhippetāti āha ‘‘tesaṃ manussajātikatā’’ti. Nanālaṃvacanīyatāti yathāvuttanayena pariccattā alaṃvacanīyā. Nivāraṇattho hi ettha alaṃ-saddo. Na alaṃvacanīyā nālaṃvacanīyā, na nālaṃvacanīyā, tassā bhāvo nanālaṃvacanīyatā, ‘‘alaṃvacanīyatā’’icceva vuttaṃ hoti.
虽然此处无『女人者,谓人类女人,非亚卡女、非饿鬼女、非畜生。男人者,谓人类男人,非亚卡』等,然而此处所指唯人类之男女,故说『彼等为人类种姓』。『非不应告知性』者,以前述方式舍弃者为应告知者。此处『应』字为禁止义。非应告知者为不应告知者,非不应告知者,彼之状态为非不应告知性,即说『应告知性』也。
Paṇṇattinti, imaṃ sikkhāpadaṃ. Kāyavikārenāti sīsukkhipanādikāyavikārena. Tatheva vīmaṃsitvā tatheva paccāharantassāti hatthamuddādinā kāyavikārena vīmaṃsitvā puna āgantvā tatheva ārocentassa. Āgamissatīti tava santike dhammassavanādiatthaṃ āgamissati. Kenaci vutteti āsanasālādīsu nisinnassa kenaci purisena vutte. Sace hi khīṇāsavassa mātāpitaro kujjhitvā alaṃvacanīyā honti, tañca bhikkhuṃ gharaṃ upagataṃ pitā vadati ‘‘mātā te, tāta, maṃ mahallakaṃ chaḍḍetvā ñātikulaṃ gatā, gaccha naṃ maṃ upaṭṭhātuṃ pesehī’’ti. So ce gantvā taṃ vatvā puna pituno tassā āgamanaṃ vā anāgamanaṃ vā āroceti, evaṃ ārocentassa tassapi kāyavācato samuṭṭhāti. Tenāha ‘‘paṇṇattiṃ ajānantassa panā’’tiādi. Khīṇāsavassapīti ettha pi-saddena sekkhaputhujjanānaṃ vattabbameva natthīti dīpeti. Pituvacanenāti attano pituvacanena. Gantvāti tassā samīpaṃ gantvā. Paṇṇattiṃ, alaṃvacanīyabhāvañcāti ubhayaṃ ajānantassapi kāyavācato samuṭṭhāti. Tadubhayanti paṇṇattiṃ, alaṃvacanīyabhāvañca. Yaṃ pana paṇṇattiṃ jānitvā eteheva tīhi nayehi sañcarittaṃ samāpajjato kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Imāni tīṇi paṇṇattijānanacittena ‘‘sacittakasamuṭṭhānānī’’ti vuttaṃ, taṃ ayuttaṃ. Na hi paṇṇattiṃ jānitvāpi ‘‘nālaṃvacanīyā’’ti maññamānassa sacittakehi samuṭṭhānehi āpatti samuṭṭhātīti vattuṃ yujjati vītikkamacetanāya asambhavato.
「制定」者,此学处也。「以身相」者,以摇头等身相也。「如是审察后如是回报者」者,以手印等身相审察后,再来时如是告知也。「将来」者,为听法等目的将来汝处也。「被某人所说」者,坐于讲堂等处时被某男子所说也。若漏尽者之父母生气而应被告知,彼比库到家时,父亲说:『汝母,亲爱的,舍弃我这老人去了亲族家,去派她来侍奉我。』彼若去说了那话后,再向父亲告知她的来或不来,如是告知者,从彼之身语生起也。因此说『不知制定者』等也。「即使漏尽者」者,此处以『即使』一词显示对有学凡夫确实无应说之事也。「以父之言」者,以自己父亲之言也。「去后」者,去她处后也。「制定与应被告知性」者,不知两者者,从身语生起也。「彼两者」者,制定与应被告知性也。然而,知制定后,以此三种方式行传话者,从身心、从语心、从身语心生起也。此三者以知制定之心『是有心所生起者』,如是所说,此不合理也。因为即使知制定,认为『不应被告知』者,以有心所生起者而生起罪,如是说不合理,因为违犯思不可能也。
Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 说媒学处的注释结束。
6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā六、造小屋学处注释
Saññācikāyapanāti ettha santi attavācako tatiyatthe nipāto, yācikāti bhāvasādhano, tesañca majjhepadalopasamāso. Panāti nipātamattameva. Tenāha ‘‘sayaṃ pavattitayācanā vuccatī’’ti. Yā hi attanā pavattitā, sā attano nāma hotīti āha ‘‘tasmā’’tiādi. Nanu na sakkā yācanāyeva kuṭiṃ kātunti anuyogaṃ sandhāya tassādhippāyatthaṃ dassetuṃ ‘‘sayaṃ yācitakehī’’tiādimāha. Tattha sayaṃ yācitakehīti ‘‘vāsiṃ detha, pharasuṃ dethā’’tiādinā (pārā. 342) sayaṃ yācitakehi. Upakaraṇehīti vāsiyādīhi. Parena bhaṇḍasāmikena ‘‘mama ida’’nti apariccāgārakkhaṇagopanavasena pariggahitaṃ parapariggahitakaṃ, parasantakanti vuttaṃ hoti. Mūlacchedavasenāti mūlassa chindanavasena, parasantakabhāvato mocetvā attano santakaṃ katvāti vuttaṃ hoti. Evañhi aññātakaappavāritaṭṭhānato yācantassa aññātakaviññattiyā dukkaṭaṃ. Tāvakālikaṃ pana vaṭṭatīti tāvakālikaṃ katvā yācituṃ vaṭṭati. Sakakammaṃ na yācitabbāti pāṇātipātasikkhāpadarakkhaṇatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Hatthakammaṃ dethā’’ti aniyametvāpi na yācitabbā. Evaṃ yācitā hi te ‘‘sādhu, bhante’’ti bhikkhuṃ uyyojetvā migepi māretvā āhareyyuṃ. Niyametvā pana ‘‘vihāre kiñci kattabbaṃ atthi, tattha hatthakammaṃ dethā’’ti yācitabbā. ‘‘Kuṭi nāma ullittā vā hoti, avalittā vā ullittāvalittā vā’’ti (pārā. 345) padabhājane vuttattā ‘‘kuṭinti ullittādīsu aññatara’’nti vuttaṃ. Tattha uddhaṃ mukhaṃ littā ullittā. Anto limpantā hi evaṃ limpanti. Adho mukhaṃ littā avalittā. Bahi limpantā hi evaṃ limpanti. Tenāha ‘‘tattha ullittā nāmā’’tiādi. Piṭṭhasaṅghāṭoti dvārabāhā. ‘‘Sudhāya vā mattikāya vā’’ti etena ṭhapetvā ime dve lepe avaseso bhasmāgomayādibhedo alepoti dasseti.
「自己乞求」者,此处『自』是表示自己之词,第三格义之不变词,『乞求』是表示状态者,彼等之间有中间词省略复合词也。『求』者,仅是不变词也。因此说『自己发起之乞求被称为』也。凡由自己发起者,那被称为自己的,因此说『因此』等也。岂非不可能仅以乞求而造屋,连接此质问,为显示其意趣义,说『以自己乞求之』等也。其中『以自己乞求之』者,以『给斧,给锯』等自己乞求之也。『工具』者,以斧等也。被他人物主『这是我的』,以不舍弃、守护、隐藏之方式所执取之他人执取物,被称为他人所有也。「以根断之方式」者,以断根之方式,从他人所有性解脱后,作为自己所有,如是被说也。如是从非亲戚未开许处乞求者,以非亲戚告知有恶作也。然而『暂时的可以』者,作为暂时的而乞求可以也。「不应乞求自己之业」者,为守护杀生学处而说也。即使不限定『给手业』也不应乞求也。如是乞求者,彼等『善哉,尊者』,派遣比库后,即使杀鹿也会拿来也。然而限定后『在寺院有某事应作,在那里给手业』,应如是乞求也。「屋名为涂或抹或涂抹」,在词句分别中所说故,说『屋者,在涂等中之某一』也。其中向上面涂为涂也。在内涂者如是涂也。向下面涂为抹也。在外涂者如是涂也。因此说『其中涂者名为』等也。「背墙」者,门框也。「以石灰或泥土」者,以此除去此二种涂料,其余灰牛粪等之别为非涂料,如是显示也。
Yasmā pana saññācikāya kuṭiṃ karontenāpi idha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ, tasmā ‘‘sayaṃ vā karontena āṇattiyā vā kārāpentenā’’ti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘sayaṃ vā karontenā’’ti iminā sāmatthiyato labbhamānamatthamāha, na tu padatthato. ‘‘Āṇattiyā vā kārāpentenā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.348-349) pana padatthato. Evañca katvā yadi pana ‘‘karontena vā kārāpentena vā’’ti vadeyya, byañjanaṃ vilomitaṃ bhaveyya. Na hi kārāpento karonto nāma hotīti edisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Natthi sāmī pati etissāti asāmikā, taṃ asāmikaṃ, anissaranti attho. Anissaratā cettha kārāpanenāti āha ‘‘kāretā dāyakena virahita’’nti. Uddesoti uddisitabbo.
然而因为以自己乞求而造屋者,也应以此处所说方式行,因此说『自己造或以命令而使造』也。此处『自己造』者,以此从能力所得之义说,非从词义也。然而『以命令而使造』者,从词义也。如是作后,若说『造或使造』,文字会颠倒也。因为使造者不被称为造者,如是质问无机会,应如是见也。「无主」者,无主人拥有此,彼无主,无自在者之义也。此处无自在性以使造者,因此说『使造者离施者』也。「指定」者,应被指定也。
Tatrāti sāmismiṃ bhummavacananti āha ‘‘tassā kuṭiyā’’ti. Dīghasoti nissakkavacananti āha ‘‘dīghato’’ti. Bahikuṭṭeti kuṭṭassa bahi, thusena missako piṇḍo thusapiṇḍo, tassa pariyanto thusapiṇḍapariyanto, tena, thusamissakamattikāpiṇḍapariyantenāti vuttaṃ hoti. Thusapiṇḍassūpari setakammaṃ pana abbohārikaṃ. Abbhantare bhavo abbhantarimo, tena. Yatthāti yassaṃ kuṭiyaṃ. Pamāṇayuttoti pakatividatthiyā navavidatthipamāṇo. ‘‘Tiriyaṃ sattantarā’’ti (pārā. 348) ukkaṃsato pamāṇassa vuttattā ‘‘heṭṭhimakoṭiyā catuhatthavitthārā na hotī’’ti vuttaṃ.
「其中」者,在有主之地格,因此说『彼屋之』也。「长」者,从离格,因此说『从长』也。「外墙」者,墙之外,与糠混合之团为糠团,其边际为糠团边际,以彼,以糠混合泥土团边际,如是被说也。然而糠团之上白工是可取的也。「内部的」者,在内部生者为内部的,以彼也。「其中」者,在哪间屋也。「合量」者,从本来一张手到九张手之量也。「横七间」者,因为说了最高量故,说『下端不是四肘宽』也。
Sodhetvāti samatalasīmamaṇḍalasadisaṃ katvā. Padabhājane vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvāti ‘‘saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘ahaṃ, bhante, saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo asāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ kuṭivatthuolokanaṃ yācāmī’’’ti (pārā. 349) padabhājane vuttanayena tikkhattuṃ yācitvā. Saṅghena vā sammatāti padabhājaniyaṃ (pārā. 350) vuttena ñattidutiyakammena, apalokanakammavasena vā saṅghena sammatā. Vatthūti kuṭivatthu. Anārambhanti anupaddavaṃ. Parito kamati gacchati etthāti parikkamanaṃ, tena saha vattatīti saparikkamanaṃ, saupacāranti attho. Tenāha ‘‘tehi bhikkhūhī’’tiādi.
「平整后」者,作成如平地界圆相也。以词句分别所说方式向僧团三次乞求后者,『亲近僧团后,偏袒上衣,礼拜长老比库之足后,蹲踞而坐,合掌后,应如是说:「尊者们,我欲以自己乞求而造屋,无主,为自己指定,我,尊者们,向僧团乞求屋地观察」』,以词句分别所说方式三次乞求后也。「被僧团认可」者,以词句分别所说白二甘马,或以求听甘马方式被僧团认可也。「地」者,屋地也。「无障碍」者,无灾难也。「周围」者,在此处行走,与彼一起转者为有周围,有周边之义也。因此说『以彼等比库』等也。
Kipillikādīnanti ettha kipillikā (pārā. aṭṭha. 2.353) nāma rattakāḷapiṅgalādibhedā yā kāci, tā ādi yesaṃ tāni kipillikādīni, tesaṃ. Ādisaddena upacikādīnaṃ saṅgahaṇaṃ. Āsayoti nibaddhavasanaṭṭhānaṃ, so ādi yesaṃ te āsayādayo, tehi. Ādisaddena cettha nissitassa gahaṇaṃ. Soḷasahi upaddavehīti ‘‘kipillikānaṃ vā āsayo hoti, upacikānaṃ vā undūrānaṃ vā ahīnaṃ vā vicchikānaṃ vā satapadīnaṃ vā hatthīnaṃ vā assānaṃ vā sīhānaṃ vā byagghānaṃ vā dīpīnaṃ vā acchānaṃ vā taracchānaṃ vā yesaṃ kesañci tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ vā āsayo hoti, pubbaṇṇanissitaṃ vā hoti, aparaṇṇaabbhāghātaāghātanasusānauyyānarājavatthuhatthisālāassasālābandhanāgārapānāgārasūnaracchācaccarasabhāsaṃsaraṇanissitaṃ vā hotī’’ti (pārā. 353) evaṃ vuttehi soḷasahi upaddavehi. Tattha ca abbhāghātaṃ (pārā. aṭṭha. 2.353) nāma kāraṇāgharaṃ. Āghātanaṃ nāma dhammagandhikā. Susānanti mahāsusānaṃ. Saṃsaraṇaṃ nāma anibbijjhagamanīyo gatapaccāgatamaggo.
「蚁等」者,此处蚁名为红黑黄等之别,任何者,彼等为首者为蚁等,彼等之也。以『等』字摄取白蚁等也。「巢」者,固定住处,彼为首者为巢等,以彼等也。以『等』字此处摄取依止也。「以十六种障碍」者,『是蚁之巢,或是白蚁之,或是鼠之,或是蛇之,或是蝎之,或是蜈蚣之,或是象之,或是马之,或是狮之,或是虎之,或是豹之,或是熊之,或是鬣狗之,或是任何畜生趣众生之巢,或是依止前方,或是依止后方、雹击、刑场、墓地、园林、王宫、象厩、马厩、监狱、酒店、屠宰场、杂秽处、集会处』,如是所说之十六种障碍也。其中『雹击』者,刑罚屋也。「刑场」者,法香女也。「墓地」者,大墓地也。「集会处」者,不可阻止来去之道路也。
Āvijjhituṃ sakkuṇeyyatāyāti chinnataṭādīnamabhāvato anupariyāyituṃ sakkuṇeyyatāya. Tena bhikkhunāti kuṭikārakena bhikkhunā. Yācitehīti ‘‘ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘ahaṃ, bhante, saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo asāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācāmī’’’ti (pārā. 351) tikkhattuṃ yācitehi. Ñattidutiyena kammenāti –
「能被穿透性」者,因无断岸等之故,能被环绕之性。「彼比库」者,造小屋之比库。「被请求」者,『偏袒上衣,礼敬长老比库之足,蹲踞,合掌,应如是说:「尊者,我欲造有行相之小屋,无主、为自己,我向僧团请求指定小屋地基」』,如是三次被请求。「以白二甘马」者——
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo asāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseyya. Esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo asāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthussa desanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Desitaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –
『尊者,请僧团听我说,此某甲比库欲造有行相之小屋,无主、为自己,彼向僧团请求指定小屋地基。若僧团时机已至,僧团应为某甲比库指定小屋地基。此为白。尊者,请僧团听我说,此某甲比库欲造有行相之小屋,无主、为自己,彼向僧团请求指定小屋地基。僧团为某甲比库指定小屋地基,对哪位具寿认可为某甲比库指定小屋地基者,彼应默然。对谁不认可者,彼应说。僧团已为某甲比库指定小屋地基,僧团认可,故默然,我如是持』——以如是在词句分别中所说之白二甘马。「阿拉维诸比库」者,名为阿拉维者,在阿拉维国出生之童子,彼等即使在出家时亦被称为『阿拉维者』。指涉彼等而说『阿拉维诸比库』。「以涂料结合」者,以内涂料或与内涂料一起,使墙与屋顶结为一体而结合,或以外涂料或与外涂料一起而结合。「二恶作」者,以有行相与无巡视之故。「两者违犯」者,以两种指定与限量而违犯、缺乏,为两者违犯,意为未指定地基且超越限量。「因此」者,在门框或窗户。「涂料不结合」者,先前所施之涂料不与门框或窗户结合,不成为一体而住,如是所说。「彼」者,触及门框或窗户。「最初即」者,因涂料工作已完成,在安置门框与窗户之前,意为在涂料完成之刹那。因在词句分别中说『比库造小屋,已指定地基、合限量、有行相、有巡视,犯恶作。比库造小屋,已指定地基、合限量、无行相、无巡视,犯恶作』,故说『唯有行相』等。「未完成」者,未完工。「他人施与」者,他人或补特伽罗或僧团施与。「洞窟」者,名为砖洞窟、石洞窟、木洞窟或地洞窟。「草小屋」者,即使七层楼阁,若以草覆盖,亦称为『草小屋』。「他人」者,老师或依止师或僧团。「除住所」者,除为自己居住之住所。「伍波萨他堂等」者,此中以『等』字摄取暖房、食堂、火堂。「下限量之可能性」者,四手肘之宽度。「不令指定而造」者,不令指定地基而造超越限量或合限量者。此中,地基之不令指定为不作。小屋之造作为作。
Evaṃ padabhājane vuttena ñattidutiyena kammena. Āḷavikā nāma āḷaviraṭṭhe jātā dārakā, te pabbajitakālepi ‘‘āḷavikā’’tveva paññāyiṃsu. Te sandhāya vuttaṃ āḷavike bhikkhū’’ti. Lepe ghaṭiteti (pārā. aṭṭha. 2.353) antolepe vā antolepena saddhiṃ bhittiñca chadanañca ekābaddhaṃ katvā ghaṭite, bahilepe vā bahilepena saddhiṃ ghaṭite. Dve ca dukkaṭāni sārambhaaparikkamanavasena. Ubhayavipannāti ubhayehi desanāpamāṇehi vipannā virahitā ubhayavipannā, adesitavatthukā pamāṇātikkantāti attho. Tasminti dvārabandhe vā vātapāne vā. Lepo na ghaṭiyatīti pubbe dinnalepo dvārabandhena vā vātapānena vā saddhiṃ na ghaṭiyati, ekābaddhaṃ hutvā na tiṭṭhatīti vuttaṃ hoti. Tanti dvārabandhaṃ vā vātapānaṃ vā parāmasati. Paṭhamamevāti lepakiccassa niṭṭhitattā dvārabandhavātapānānaṃ ṭhapanato pubbeyeva, lepassa niṭṭhitakkhaṇeyevāti adhippāyo. ‘‘Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 355) padabhājaniyaṃ vuttattā ‘‘kevalaṃ sārambhāyā’’tiādi vuttaṃ. Vippakatanti aniṭṭhitaṃ. Aññassa dadato cāti aññassa puggalassa vā saṅghassa vā dadato ca. Guhā nāma iṭṭhakaguhā vā silāguhā vā dāruguhā vā bhūmiguhā vā. Tiṇakuṭi nāma sattabhūmikopi pāsādo tiṇacchadano ‘‘tiṇakuṭikā’’ti vuccati. Aññassāti ācariyassa vā upajjhāyassa vā saṅghassa vā. Vāsāgāraṃ ṭhapetvāti (pārā. aṭṭha. 2.364) attano vasanatthāya vāsāgāraṃ ṭhapetvā. Uposathāgārādīsūti ettha ādisaddena jantāgharabhojanasālāaggisālānaṃ gahaṇaṃ. Heṭṭhimapamāṇasambhavoti catuhatthavitthiṇṇatā. Adesāpetvā karototi vatthuṃ adesāpetvā pamāṇātikkantaṃ, pamāṇayuttaṃ vā karoto. Ettha ca vatthuno adesāpanaṃ akiriyā. Kuṭikaraṇaṃ kiriyā.
「以涂料结合」者,以内涂料或与内涂料一起,使墙与屋顶结为一体而结合,或以外涂料或与外涂料一起而结合。「二恶作」者,以有行相与无巡视之故。「两者违犯」者,以两种指定与限量而违犯、缺乏,为两者违犯,意为未指定地基且超越限量。「因此」者,在门框或窗户。「涂料不结合」者,先前所施之涂料不与门框或窗户结合,不成为一体而住,如是所说。「彼」者,触及门框或窗户。「最初即」者,因涂料工作已完成,在安置门框与窗户之前,意为在涂料完成之刹那。因在词句分别中说『比库造小屋,已指定地基、合限量、有行相、有巡视,犯恶作。比库造小屋,已指定地基、合限量、无行相、无巡视,犯恶作』,故说『唯有行相』等。「未完成」者,未完工。「他人施与」者,他人或补特伽罗或僧团施与。「洞窟」者,名为砖洞窟、石洞窟、木洞窟或地洞窟。「草小屋」者,即使七层楼阁,若以草覆盖,亦称为『草小屋』。「他人」者,老师或依止师或僧团。「除住所」者,除为自己居住之住所。「伍波萨他堂等」者,此中以『等』字摄取暖房、食堂、火堂。「下限量之可能性」者,四手肘之宽度。「不令指定而造」者,不令指定地基而造超越限量或合限量者。此中,地基之不令指定为不作。小屋之造作为作。
Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 造小屋学处注释终了。
7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā七、造住处学处注释
Mahantaṃ lāti gaṇhātīti mahallako, taṃ mahallakaṃ. Yo ca yaṃ gaṇhāti, so tassa atthīti āha ‘‘mahantabhāvo etassa atthīti mahallako’’ti. So ca mahantabhāvo kena, kuto cāti āha ‘‘sasāmikabhāvenā’’tiādi. Na kevalaṃ sasāmikabhāvenevāti āha ‘‘yasmā vā’’tiādi. Yadi evaṃ atha kasmā ‘‘mahallako nāma vihāro sasāmiko vuccatī’’ti (pārā. 367) ettakameva padabhājane vuttanti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Viharanti etthāti vihāro, āvāso. Mātikāyaṃ bhikkhū vā anabhineyyāti ettha vā-saddo ‘‘ayaṃ vā so mahānāgo’’tiādīsu viya avadhāraṇattho.
「大」者,『取』,为大者,彼大者。凡谁取何者,彼有彼之义,故说『大性为此所有,故为大者』。而彼大性以何,从何而来,故说『以有主性』等。非唯以有主性,故说『或因』等。若如是,然则为何在词句分别中仅说『名为大者,称为有主之精舍』,故说『然而因』等。「精舍」者,『住于此』,为住所。「母论中,诸比库或不可引导」者,此中『或』字如『此或彼大龙』等中,为决定义。
Kosambiyanti (sārattha. ṭī. 2.365) evaṃnāmake nagare. Tassa kira nagarassa ārāmapokkharaṇiādīsu tesu tesu ṭhānesu kosambarukkhāva ussannā ahesuṃ, tasmā taṃ ‘‘kosambī’’ti saṅkhaṃ gacchati. ‘‘Kusumbassa nāma isino assamato avidūre māpitattā’’ti eke. Channattheraṃ ārabbhāti yo abhinikkhamanakāle saddhiṃ nikkhanto, yassa ca satthārā parinibbānakāle brahmadaṇḍo (cūḷava. 445) āṇatto, taṃ channattheraṃ ārabbha. Cetiyarukkhanti cittīkataṭṭhena cetiyaṃ, pūjārahānaṃ devaṭṭhānānametaṃ adhivacanaṃ, ‘‘cetiya’’nti sammataṃ rukkhaṃ cetiyarukkhaṃ. Vatthuno adesanāya āpajjanato ‘‘akiriyamattato samuṭṭhānabhāvo’’ti vuttaṃ. Matta-saddena kiriyato samuṭṭhānataṃ paṭikkhipati. Keci pana ‘‘vatthuadesanāya, kuṭikaraṇena ca samuṭṭhānato kiriyākiriyato samuṭṭhātī’’ti vadanti. Pamāṇaniyamābhāvova viseso.
「在国桑比」者,在如是名之城市。据说彼城市之园林、池塘等,在彼彼处所,国桑巴树茂盛生长,因此彼被称为『国桑比』。有些人说『因仙人名为库孙巴,在其隐居处不远处建造,故』。「关于禅那长老」者,在出离时一同出离者,且世尊在般涅槃时对其命令梵罚者,关于彼禅那长老。「制底树」者,以被尊敬之义为制底,此为值得礼敬者、天人住处之同义语,被认可为『制底』之树为制底树。因以地基之不指定而犯,故说『仅从不作而生起性』。以『仅』字排除从作而生起性。然而有些人说『以地基之不指定与小屋之造作而生起,故从作与不作而生起』。唯限量规定之不存在为差别。
Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 造住处学处注释终了。
8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā八、恶意嗔恨学处注释
Dūsīyatīti duṭṭho, dūseti paraṃ vināsetīti doso. Tenāha ‘‘dūsito cevā’’tiādi. Idāni ‘‘dūsito ceva dūsako cā’’ti iminā saṅkhepena vuttamevatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘uppanne hi dose’’tiādimāha. Pakatibhāvaṃ jahāpitoti (sārattha. ṭī. 2.385-386) sommabhāvaṃ jahāpitoti attho, vikāramāpāditoti vuttaṃ hoti. Ākāranānāttenāti dūsitākārassa ceva dūsakākārassa cāti imesaṃ dvinnaṃ ākārānaṃ nānābhāvena. Nappatitoti pītisukhādīhi na abhigato anupagato, na upagatoti attho. Yo ca pītisukhādīhi anupagato, so tehi vajjito nāma hotīti āha ‘‘pītisukhādīhi vivajjito’’ti. Yo ca tehi vajjito, na so tehi abhisaṭo nāma hotīti āha ‘‘na abhisaṭo’’ti, pītisukhādīhi na patthaṭoti attho. Nāssa mūlanti amūlakaṃ. Taṃ pana amūlakattaṃ yasmā codakavasena adhippetaṃ, na cuditakavasena, tasmā tadatthaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ codakenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yanti pārājikaṃ. Etanti cuditakassa āpannānāpannattaṃ. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.
「被损坏」者,被损坏者,损坏他人、破坏者为损坏。因此说『被损坏且损坏者』。今为详细显示以『被损坏且损坏者』此简略所说之义,故说『当损坏生起时』等。「令舍弃自然状态」者,意为令舍弃柔和状态,所说为令达到变异。「以行相之差别」者,以被损坏之行相与损坏者之行相,此二行相之差别性。「不达到」者,不被喜与乐等所达到、不接近,意为不到达。凡不被喜与乐等所接近者,彼名为被彼等所离,故说『离喜与乐等』。凡被彼等所离者,彼不名为被彼等所覆盖,故说『不被覆盖』,意为不被喜与乐等所遍满。「无其根」者,无根。然而彼无根性,因以举罪者之方式为所意图,非以被举罪者之方式,故为显示彼义,说『凡被举罪者』等。其中『何者』者,巴拉基咖。『此』者,被举罪者之已犯与未犯性。『在此』者,在此学处中。
Idāni attanā vuttameva diṭṭhādiṃ vivarituṃ ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Tathevāti ‘‘pasādasotena vā dibbasotena vā’’ti imamatthaṃ atidisati. Parisaṅkitaṃ (pārā. aṭṭha. 2.385-386) pana tividhaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ, sutaparisaṅkitaṃ, mutaparisaṅkitanti. Tattha bhikkhuñca mātugāmañca tathārūpe ṭhāne disvā ‘‘addhā imehi kata’’nti vā ‘‘karissantī’’ti vā parisaṅkitaṃ, idaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ nāma. Andhakāre vā paṭicchannokāse vā bhikkhussa ca mātugāmassa ca vacanaṃ sutvā dutiyassa atthibhāvaṃ ajānato pubbe vuttanayena parisaṅkitaṃ, idaṃ sutaparisaṅkitaṃ nāma. Dhuttehi itthīhi saddhiṃ paccantavihāre maṇḍape vā sālādīsu vā pupphagandhamaṃsasurādīni anubhavitvā gataṭṭhānaṃ disvā ‘‘kena nu kho idaṃ kata’’nti vīmaṃsantena tatra kenaci bhikkhunā gandhādīhi pūjā katā hoti, bhesajjatthāya ariṭṭhaṃ vā pītaṃ, so tassa gandhaṃ ghāyitvā ‘‘ayaṃ so bhavissatī’’ti parisaṅkitaṃ, idaṃ mutaparisaṅkitaṃ nāma. Evaṃ tividhassa parisaṅkitassa abhāvo aparisaṅkitaṃ. Tenāha ‘‘diṭṭhasutamutavasena cetasā aparisaṅkita’’nti. Tañca panetaṃ diṭṭhādikaṃ na kevalaṃ attano vāti āha ‘‘attano vā parassa vā’’ti. Yasmā ‘‘tvaṃ paṇḍako’’tiādivacanenāpi codayato āpattiyeva, tasmā ‘‘bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā aññatarenā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ atha kasmā padabhājane ‘‘pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarenā’’ti (pārā. 386) vuttanti āha ‘‘padabhājanepanā’’tiādi. Upasagganipātānaṃ vācakasaddasanniṭṭhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato ‘‘dhaṃseyyā’’ti vuttaṃ. Dhaṃsanañcettha abhibhavanaṃ. Tenāha ‘‘abhibhaveyyā’’ti. ‘‘Tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’tiādinā nayena pavattāti ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, adinnaṃ ādiyi, manussaṃ ghātayittha, abhūtaṃ ārocayitthā’’ti evaṃ pavattā. Ettha ca ‘‘assamaṇosī’ti avandanakāraṇassa avuttattā antimavatthuṃ ajjhāpanno na vanditabbo’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ avandiyesu antimavatthuṃ ajjhāpannassa avuttattā, ‘‘pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo’’ti (pari. 468) vuttattā ca. Idaṃ pana attanā vattabbaṃ dassetuṃ vuttaṃ.
现在，为了阐释自己所说的见等，故说「于此处……」等。「亦如是」者，是指向「以净信之耳，或以天耳」这一含义。疑虑（见《巴拉基咖注》2.385-386）分为三种：见疑虑、闻疑虑、觉知疑虑。其中，见一位比库与一位女人在适合[犯戒]之处，心想「这两人必定已经如此行事」或「将会如此行事」而生起疑虑，此称为见疑虑。在黑暗处或隐蔽处听到比库与女人的说话声，不知道对方是否在场，依前述方式生起疑虑，此称为闻疑虑。见到边远精舍的凉亭或厅堂等处留有与放荡女人共同享用过的花香、肉食、酒等之痕迹，一位比库正在思量「这究竟是谁所为」，然而实际上是另一位比库在那里以香花等作供养，或为了药用而饮了[苦楝汁等]苦汁，那位比库闻到那香气后，心想「此人必定是那位」而生起疑虑，此称为觉知疑虑。这三种疑虑皆不存在，即为无疑虑。因此说「以见、闻、觉知为缘，内心无疑虑」。这里的见等，不仅限于自身所见，故说「或自己的，或他人的」。由于以「你是般哒咖」等语词提出指控也构成犯戒，因此说「以适于比库者二十一种中的任何一种」。若如此，为何在词句分析中说「以巴拉基咖法者，即四种之一」（《巴拉基咖》386）？对此，故说「然而在词句分析中……」等。由于前置词和助词在语词结束之际，以彰显其义的方式运作，故说「毁堕」。此处「毁堕」即为「胜过、压倒」之义，因此说「得以胜过」。「依『你受用交媾之法』等方式而行」，即「你受用了交媾之法、你拿取了未经给予之物、你杀害了人、你报告了不实之事」如此行事。关于此处，有人说「因为『你是非沙门』这句话未提到不礼拜的缘由，故犯了最终条款者不应被礼拜」，此说不应接受，因为在不应被礼拜者中，犯了最终条款者未被提及；又因为律藏中说「先达上者应被后达上者礼拜」（《附随》468）。此处是为了指示自己应当说的内容而宣说的。
Samīpeti dvādasahatthapamāṇe padese. Sikkhāpaccakkhānameva hi hatthamuddāya sīsaṃ na eti, idaṃ pana anuddhaṃsanaṃ, abhūtarocanañca etiyeva. Tenāha ‘‘hatthamuddāya eva vā’’ti. Brahmacariyāti brahmaṃ seṭṭhaṃ pasatthaṃ cariyanti brahmacariyaṃ, brahmūnaṃ vā seṭṭhānaṃ buddhapaccekabuddhaariyasāvakānaṃ, brahmānañca cariyanti brahmacariyaṃ, tamhā brahmacariyā. Tenāha ‘‘seṭṭhacariyā’’ti. Sādhu vatassa ekantena bhaddakaṃ bhaveyya. ‘‘Tajjanīyakammādisattavidhampi kammaṃ karissāmā’’ti āpattiyā codentassa adhippāyo kammādhippāyo. ‘‘Āpattito vuṭṭhāpessāmā’’ti adhippāyo vuṭṭhānādhippāyo. Anuvijjanādhippāyoti vīmaṃsanādhippāyo, upaparikkhādhippāyo. Anuvijjakenāti saṅghamajjhe otiṇṇaṃ adhikaraṇaṃ vinicchinituṃ nisinnena vinayadharena. Kiṃ te diṭṭhanti tayā kiṃ diṭṭhaṃ, paṭhamaṃ pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, dutiyaṃ tatiyaṃ catutthaṃ pārājikaṃ āpajjanto diṭṭhoti vuttaṃ hoti. Ādisaddena ‘‘kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭha’’nti imaṃ nayaṃ saṅgaṇhāti.
「附近」者，即十二肘距离范围之内。舍戒唯以举手示意不算达到，然而此处的诬谤与报告不实之事则算达到。因此说「仅以举手示意」。「梵行」者，「梵」即殊胜、值得称赞，「梵行」即殊胜之行；或者，「梵行」是诸梵中之殊胜者——诸佛、辟支佛、圣弟子之行，离于「梵行」。因此说「殊胜之行」。真是善哉，愿他一向得安乐。「我们将对他做呵责甘马等七种甘马」，这是指控者意图构成犯戒的意趣，此为甘马之意趣。「我们将使他从犯戒中出离」，此为出离之意趣。「审察之意趣」即考察之意趣、检验之意趣。「审察者」即坐于僧团中间、为了裁决所提出诤事的持律者。「你所见为何」，即「你所见到的是什么」，意思是说：你曾见他犯第一巴拉基咖，曾见他犯第二、第三、第四巴拉基咖。以「等」字摄录「你所见为何、你何时所见、你在何处所见」这些问询方式。
Samanatthāya pavattamānehi samathehi adhikātabbanti adhikaraṇaṃ. Yathā hi samanavasena samathānaṃ vivādādīsu adhikatabhāvo, evaṃ vivādādīnaṃ tehi adhikattabbatāti. Tenāha ‘‘samathehi adhikaraṇīyabhāvenā’’tiādi. Iminā hi adhikaraṇasaddassa kammasādhanatā vuttā. Adhikaraṇanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti catubbidhaṃ adhikaraṇaṃ. Vivādādīni adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti samathā, sammukhāvinayādayo. Atha vā adhikarīyanti etthāti adhikaraṇaṃ. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Adhikaraṇaṃ samenti vūpasamentītipi samathāti evampettha attho daṭṭhabbo. Āpattādhikaraṇaṃ ṭhapetvā sesādhikaraṇehi codanāya abhāvato ‘‘idaṃ pana pārājikasaṅkhātaṃāpattādhikaraṇameva adhippeta’’nti vuttaṃ. Āpattiyeva adhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Anuddhaṃsitakkhaṇeyeva saṅghādiseso, so ce taṅkhaṇeyeva jānātīti adhippāyo.
「诤事」者，是以推进平息[诤事]之止诤法而须被处理的事项。正如以平息的方式，止诤法对诤论等具有处理之性，同样地，诤论等须被止诤法所处理，因此说「以止诤法作为应被处理事项之义」等。以此说明了「诤事」一词的业格词义。「诤事」分为四种：诤论诤事、诃责诤事、犯戒诤事、事务诤事。「平息、止息诤论等诤事者」为止诤法，即现前调伏等。或者，「此中被处理者」即诤事——何者被处理？止诤法被处理。如何被处理？以平息的方式。「平息、止息诤事者亦为止诤法」，此处亦应如是理解其义。由于除犯戒诤事之外，其余诤事均无指控，故说「此处所指，正是被称为巴拉基咖犯戒诤事」。犯戒本身作为诤事，即为犯戒诤事。[此诤事]于被诬谤的当下即构成桑喀地谢萨，若他于当下即知悉，此为其意趣。
Mettiyabhūmajaketi mettiyañca bhūmajakañca. Chabbaggiyānaṃ aggapurisā ete. Suddhaṃ vāti pārājikamanāpannaṃ vā. ‘‘Sace so taṅkhaṇeyeva jānātī’’ti iminā āvajjanasamayamāha. Taṅkhaṇeyeva jānanaṃ nāma dukkaraṃ, samayena āvajjitvā ñāte pana ñātameva hoti. Pacchā ce jānāti, sīsaṃ na eti. Sikkhāpaccakkhānaabhūtārocanaduṭṭhullavācāattakāmaduṭṭhadosabhūtārocanasikkhāpadānīti sabbāneva hi imāni ekaparicchedāni. Yasmā pana parammukhā sattahipi āpattikkhandhehi vadato dukkaṭameva, tasmā ‘‘parammukhā codentassa pana sīsaṃ na etī’’ti vuttaṃ. Vuttanayāpattiyoti ‘‘vācāya vācāyā’’tiādinā vuttanayā saṅghādisesadukkaṭāpattiyo. Tathevāti vācāya vācāyeva. Vadantassāti sattahipi āpattikkhandhehi upasampannaṃ sammukhā vadantassa. Vuttanayenevāti vācāya vācāyeva. Okāsaṃ kāretvā upasampannaṃ sammukhā vadantassa vācāya vācāya pācittiyanti āha ‘‘okāsaṃ kāretvā vadantassa pācittiyamevā’’ti. Evasaddena dukkaṭaṃ nivattīyati. Asammukhā sattahipi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ. Sattavidhampi kammanti tajjanīyaṃ, niyasaṃ, pabbājanīyaṃ, paṭisāraṇīyaṃ, tividhañca ukkhepanīyanti sattavidhampi kammaṃ.
「梅帝亚与布玛咖」者，即梅帝亚和布玛咖二人，此二人为六群比库中的首领人物。「清净者」，即未犯巴拉基咖者。「若他于当下即知悉」，此句所说的是作意的时机。所谓「于当下即知悉」实属困难，然而若在某时作意后而得知，即算已知。若事后方知，则不成立[犯戒]。舍戒、报告不实、粗恶语、出于贪欲的恶意、报告不实、学处——所有这些都属于同一范畴。然而，由于以七种犯戒聚对向他人面前之人说话，仅构成恶作，因此说「然而对向他人面前之人指控，则不成立」。「依前述方式之犯戒」者，即依「以语词、以语词」等前述方式所说的桑喀地谢萨犯戒与恶作犯戒。「亦如是」者，即以语词、唯以语词。「对说者」即以七种犯戒聚当面对达上者说者。「依前述方式」者，即以语词、唯以语词。对请求许可后当面对达上者说者，以语词、以语词构成巴吉帝亚，故说「请求许可后说者，唯构成巴吉帝亚」。以「唯」字排除了恶作。对未请求许可者当面以七种犯戒聚指控，构成恶作。「七种甘马」者，即呵责甘马、依止甘马、驱摈甘马、和解甘马、以及三种举罪甘马，共七种甘马。
Uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa ca okāsakammaṃ natthīti ettha uposathato pure vā pacchā vā ṭhapitopi aṭṭhapito hoti. Khette ṭhapito pana ṭhapito hoti, tasmā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti ettha yāva re-kāraṃ bhaṇati, tāva ṭhapetabbo, idaṃ khettaṃ. Yya-kāre pana vutte ṭhapentena pacchā ṭhapito nāma hoti . ‘‘Suṇātu me’’ti anāraddhe ṭhapentena pure ṭhapito hoti. Pavāraṇāṭṭhapanaṃ pana sabbasaṅgāhikaṃ, puggalikañcāti duvidhaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāreyyā’’ti su-kārato yāva re-kāro, tāva apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. Yya-kāre pana patte pariyositāva hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭṭhapane pana ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti (mahāva. 210) saṃ-kārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ṭi-kāro, tāva apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘‘Karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade sampatte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Eseva nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsu. Etāsupi hi ṭi-kārāvasānaṃyeva ṭhapanakkhettanti. Tenāha ‘‘ṭhapanakkhettaṃ pana jānitabba’’nti. Osaṭe vatthusminti codakena attanā vattabbe saṅghamajjhe udāhaṭe. Idañca idañca karotīti pāṇātipātaṃ, adinnādānañca karoti, jātarūparajatañca paṭiggaṇhāti. Asuko ca asuko ca assamaṇo, anupāsakoti akkosādhippāyena parammukhā vadantassa dukkaṭaṃ, sammukhā vadantassa pana pācittiyameva. Tenāha ‘‘sace pana odissa niyametvā’’tiādi. Saṅkhyupagamananti vohārūpagamanaṃ.
「停止伍波萨他或停止自恣者无需请求许可甘马」——在此，于伍波萨他之前或之后停止者，亦算已停止；不停止则算未停止。但须在应停止之范围内停止，因此在「请听我言，诸大德，今日伍波萨他，第十五日，若僧团认为适当时机，愿僧团举行伍波萨他」这句话中，当念诵至「ra」这个音节之时，须在此之前停止，此即应停止之范围。然而当「yya」音节已被说出之后，由停止者停止，则称为之后才停止。当「请听我言」还未开始时，由停止者停止，则称为之前停止。停止自恣又分为两种：涉及全体僧团者与涉及个别人士者。其中，涉及全体僧团者，在「请听我言，诸大德……愿僧团作三语自恣」这句话中，从「su」音节起直到「re」音节，自恣尚未圆满，在此期间若停止任何一个词，自恣即算被停止。然而当「yya」音节到达时，自恣已圆满，因此从那之后才停止者，自恣算未被停止。至于涉及个别人士之停止，在「大德，我向僧团自恣……第三次，大德，我向僧团自恣，以所见或……见者当……」（《大篇》210）这句话中，从「saṃ」音节起直到最后这个「ṭi」音节，自恣尚未圆满，在此期间若停止任何一个词，自恣即算被停止。然而当「karissāmī（我将作）」已被说出时，自恣已圆满，因此当「karissāmī」这个词到达时停止，自恣亦算未被停止。同样的方式适用于二语、一语及同安居者。在这些情形中，以「ṭi」音节结尾处为停止之范围。因此说「应当知道停止之范围」。「于所提出的事项被撤回时」，即由指控者本人在僧团中间陈述之事项已被撤回时。「他做了这个那个」，即杀生与不与取，以及接受金银。「某人与某人是非沙门、非近事男」——以辱骂为意趣而对其他人面前之人说，构成恶作；然而对当面之人说，则构成巴吉帝亚。因此说「若是指名道姓地加以限定……」等。「接受惯例」即接受世俗名称之用法。
Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 恶意嗔恨学处注释终了。
9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā九、取他分事学处注释
Aññabhāgassāti aññakoṭṭhāsassa, yaṃ codetukāmo, tassa jātiādito aññassa tiracchānajātiādikoṭṭhāsassāti vuttaṃ hoti. Idanti napuṃsakaniddesena chagalakādiṃ niddisati, ayaṃ chagalakādikoti attho, adhikaraṇasaddāpekkhāya vā napuṃsakaniddeso, idaṃ chagalakādisaṅkhātaṃ adhikaraṇanti vuttaṃ hoti. Aññabhāgo vāti tiracchānajātiādibhedo añño koṭṭhāso vā. Assāti chagalakādikassa . Aññabhāgiyaṃ chagalakādi. Ettha ca ‘‘aññabhāgasambandhi aññabhāgiya’’nti paṭhamaviggahassa attho, ‘‘aññabhāgavantaṃ aññabhāgiya’’nti dutiyaviggahassa. Ṭhapetvā pana tiracchānajātiādikaṃ paramatthato visuṃ chagalakādike asatipi ‘‘paṭimāya sarīra’’ntiādīsu viya abhedepi bhedakappanāya pavattalokavohāravasena ‘‘aññabhāgassa idaṃ, aññabhāgo vā assa atthī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Adhikarīyati etthāti adhikaraṇaṃ. Tenāha ‘‘ādhāro veditabbo’’ti. Ādharīyati asminti ādhāro, patiṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘vatthu adhiṭṭhānanti vuttaṃ hotī’’ti.
「另一部分的」，即另一份的；所说的是：与想要指控者的种族等不同——即属于畜生种族等那一份。「此」以中性表达，指山羊等，意思是「此即山羊等」；或者，因为与「诤事」一词相应，故用中性表达，意思是「此被称为山羊等的诤事」。「另一部分者」即属于畜生种族等类别的另一份。「它的」即山羊等的。「另一部分的山羊等」即「属于另一部分的山羊等」。关于此处，第一种分析的意思是「与另一部分相关联的，即属于另一部分的」，第二种分析的意思是「具有另一部分的，即属于另一部分的」。然而，除了畜生种族等之外，在究竟义上，即使山羊等各别[种类]不存在，如「塑像之身体」等处，以不差别而作差别之施设的世俗用语的方式，说「此属于另一部分，或它具有另一部分」，此应如是了知。「此中被处理者」即诤事，因此说「应理解为所依处」。「以之为所依止者」即所依处，即依托之义，因此说「所谓『事项』即指所依止之物』」。
Idāni ‘‘aññabhāgassa ida’’ntiādinā saṅkhepena vuttamevatthaṃ kevalaṃ nayadassanatthaṃ aṭṭhuppattiyaṃ āgatameva gahetvā vibhajanto ‘‘yo hi so’’tiādimāha. Tena nanu anāgate evaṃ codentānaṃ pāpabhikkhūnaṃ lesokāsapidahanatthaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, na pana mettiyabhūmajakānaṃ. Tesañhi ādikammikattā anāpatti, tasmā sāmaññena attho vibhajitabbo. Na pana ‘‘yo hi so aṭṭhuppattiyaṃ dabbo mallaputto’’tiādinā visesenāti edisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Hīti kāraṇatthe nipāto, yasmāti vuttaṃ hoti. Aṭṭhuppattiyanti atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti, tassaṃ aṭṭhuppattiyaṃ, sikkhāpadassa nidāneti vuttaṃ hoti. Chagalakoti setachagalako. Soti chagalako. Imassa pana ‘‘hotī’’ti iminā sambandho. Aññassa…pe… chagalakabhāvassa cāti ‘‘tiracchānajātiyā ceva chagalakabhāvassa cā’’ti saṅkhātassa aññassa bhāgassa koṭṭhāsassa, pakkhassāti attho.
现在,以「另一部分的这个」等语所略说之义,仅为显示方法,取《事起》中所来者而分别之,故说「彼者」等。由此,岂非此学处是为堵塞未来如此诘责之恶比库们的机会余地而制定,而非为了美提亚与普马咖?因为他们是最初作业者,故无罪。因此,义理应以共通性分别。不应以「彼者,在《事起》中的答巴马喇子」等特殊性分别,如此诘责应视为无机会。「彼」是因由之不变词,即「因为」之义。「在事起中」者,事之生起为事起,事起即是事起,在彼事起中,即在学处之因缘中之义。「山羊」者,白山羊。「彼」者,山羊。但此与「是」相连结。「另一部分……乃至……山羊性」者,称为「畜生趣与山羊性」之另一部分、区分、方面之义。
Kutoyamañño, yato ‘‘aññassa bhāgassā’’ti vuttanti āha ‘‘yvāyaṃ…pe… tato’’ti. Tattha manussajāti ceva bhikkhubhāvo cāti yo ayaṃ bhāgo koṭṭhāso pakkhoti sambandho, ‘‘manussajāti ceva bhikkhubhāvo cā’’ti saṅkhāto yo ayaṃ bhāgo koṭṭhāso pakkhoti attho. Tatoti ‘‘manussajāti ceva bhikkhubhāvo cā’’ti bhāgato. So vā aññabhāgoti yathāvuttatiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhāto so aññabhāgo vā. Assāti chagalakassa. Atthīti upalabbhati. Tasmāti yasmā aññabhāgassa chagalako hoti, yasmā ca so vā aññabhāgo assa atthi, tasmā. Aññabhāgiyasaṅkhyaṃ labhatīti ettha ‘‘so yvāya’’nti idha so-saddameva ānetvā so aññabhāgiyasaṅkhaṃ labhatīti yojetabbaṃ, ‘‘so’’ti vā pāṭhaseso daṭṭhabbo. Ca-saddo samuccayattho. So pana adhikaraṇasaddato paraṃ daṭṭhabbo, ‘‘adhikaraṇa’’nti ca veditabboti. Tesanti mettiyabhūmajakānaṃ. Imaṃ mayaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karomāti chagalakaṃ ajikāya vippaṭipajjantaṃ disvā ‘‘mayaṃ, āvuso, imaṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karomā’’ti vadantānaṃ. Nāmakaraṇasaññāyāti nāmakaraṇasaṅkhātāya saññāya. Etthāpi ‘‘yo so’’tiādikaṃ ānetvā tassā nāmakaraṇasaññāya yo so aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘dabbo mallaputto nāmā’’ti chagalako vutto, so yasmā ādhāro vatthu adhiṭṭhānanti yojetabbaṃ.
此另一者从何而来?因说「另一部分」,故说「此者……乃至……从彼」。其中,「人趣与比库性」,此者是部分、区分、方面,此为连结;称为「人趣与比库性」,此者是部分、区分、方面,此为义理。「从彼」者,从「人趣与比库性」之部分。「或彼另一部分」者,或称为如前所说畜生趣山羊性之彼另一部分。「属于」者,属于山羊。「有」者,得见。「因此」者,因为山羊是另一部分者,又因为或彼另一部分属于彼而有,因此。「得另一部分之数」者,于此应取「彼此者」中之「彼」字而连结为「彼得另一部分之数」,或应视「彼」为文句之余。「与」字是集合义。但彼应视为在「所依」字之后,应知为「所依」。「彼等」者,美提亚与普马咖之。「我们将此答巴马喇子作名」者,见山羊与母山羊交合而说「友,我们将此山羊作答巴马喇子之名」之义。「在命名之想中」者,在称为命名之想中。于此亦应取「彼者」等而连结为:彼命名之想,彼者在《事起》中被说为「名为答巴马喇子」之山羊,彼因为是所依、事物、所缘。
Idāni kathametaṃ viññāyati ‘‘adhikaraṇa’’nti cettha ādhāro veditabbo, na vivādādhikaraṇādīsu aññataranti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘tañhi sandhāyā’’tiādi. Tattha tanti tassā nāmakaraṇasaññāya adhiṭṭhānabhūtaṃ chagalakaṃ paccāmasati. Vivādādhikaraṇādīsu aññataraṃ sandhāya na vuttanti sambandho. Tattha kāraṇaṃ pucchati ‘‘kasmā’’ti. Kāraṇamāha ‘‘asambhavato’’ti. Idāni tameva asambhavaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādi vuttaṃ. Na hi upādiyiṃsūti sambandho. Upādiyiṃsūti gaṇhiṃsu. Kiṃ catunnaṃ adhikaraṇānampi leso atthi, yenevaṃ vuttanti āha ‘‘na ca catunnaṃ adhikaraṇāna’’ntiādi. Idāni tameva samatthetuṃ ‘‘jātilesādayo hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha jātiyeva leso jātileso. Ādisaddena nāmalesādīnaṃ gahaṇaṃ. Hoti cettha –
现在,如何了知此「所依」?于此应知为所依,非诤事所依等中之任一,为答此质问故说「为彼而」等。其中,「彼」者,忆念彼命名之想之所缘基础之山羊。「非为诤事所依等中之任一而说」,此为连结。其中问因由「为何」。说因由「因不可能」。现在,为显明彼不可能性而说「确实非」等。「确实非取」,此为连结。「取」者,执取。岂有四种所依之少分,以致如此说?故说「非四种所依」等。现在,为证成彼而说「确实趣少分等」等。其中,趣即少分为趣少分。以「等」字摄取名少分等。于此有:「
‘‘Lesā jātināmagotta-liṅgāpattivasāpi ca;
「少分有十:趣、名、姓、性征、罪、依、钵、衣、依止师、行、住所依。」
Pattacīvarupajjhāyā-cariyāvāsavasā dasā’’ti.
「少分有十:趣、名、姓、性征、罪、依、钵、衣、依止师、行、住所依。」
Āpattileso nāma lahukaṃ āpattiṃ āpajjanto diṭṭho hoti. Tañce pārājikena codeti ‘‘assamaṇosi, asakyaputtiyosī’’ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassāti (pārā. 396) evaṃ āpattilesampi puggalasmiṃyeva āropetvā vuttattā ‘‘puggalānaṃyeva lesā vuttā’’ti vuttaṃ . Tañca ‘‘dabbo mallaputto’’ti nāmanti mettiyabhūmajakehi chagalakassa kataṃ taṃ ‘‘dabbo mallaputto’’ti nāmañca. Evaṃ asambhavaṃ dassetvā idāni imināva pasaṅgena desalesasaddānaṃ atthaṃ saṃvaṇṇetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Etthāti etesu dvīsu desalesesu. Deso nāma jātiādibhedo vohāro. Tenāha ‘‘jātiādīsū’’tiādi. Aññampi vatthunti yasmiṃ vatthusmiṃ patiṭṭhitaṃ, taṃ muñcitvā aññampi vatthuṃ. Kathaṃ silissatīti āha ‘‘vohāramattenevā’’tiādi, vohāramatteneva, na tu atthatoti adhippāyo. ‘‘Īsakaṃ allīyatī’’ti iminā ‘‘leso’’ti lisa allībhāveti imassa rūpanti dasseti. Kiñcāpi desalesānaṃ vuttanayena byañjanato nānākaraṇaṃ atthi, atthato pana natthīti āha ‘‘jātiādīnaṃyeva aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacana’’nti.
「罪少分」者,名为见犯轻罪者。若以巴拉基咖诘责彼「汝非沙门,非释迦子」,则语语犯桑喀地谢萨。如是,因罪少分亦归属于人而说,故说「仅说人之少分」。「彼与『答巴马喇子』之名」者,美提亚与普马咖对山羊所作之彼「答巴马喇子」之名。如是显示不可能后,现在,以此因缘而为阐明处少分二词之义,故说「于此与」等。「于此」者,于此二处少分中。「处」者,名为趣等之区别、言说。故说「于趣等」等。「另一事物」者,舍弃所依止之事物,而另一事物。如何黏着?故说「仅以言说」等,仅以言说,而非以义理,此为意趣。以「稍微黏着」显示「少分」,黏着、附着为此之形式。虽然处少分从所说方法,从文字上有不同之作法,但从义理上则无,故说「此是趣等中任一区分之同义语」。
Yadi pana nāmakaraṇasaññāya ādhārabhūtaṃ chagalakaṃ sandhāya ‘‘aññabhāgiyassa adhikaraṇassā’’ti vuttaṃ, atha kasmā padabhājane taṃ avibhajitvā ‘‘aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā’’tiādi (pārā. 393) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Tanti ādhārasaṅkhātaṃ adhikaraṇaṃ. Āvibhūtaṃ pākaṭaṃ. Atthuddhāravasenāti tena vattabbaatthānaṃ uddharaṇavasena. Nanu ca ‘‘atthamattaṃ pati saddā abhinivisantī’’ti na ekena saddena anekatthā abhidhīyantīti? Saccametaṃ saddavisese apekkhite, tesaṃ tesaṃ pana atthānaṃ adhikaraṇasaddavacanīyatāsāmaññaṃ upādāya vuccamāno ayaṃ vicāro adhikaraṇasaddassa atthuddhāroti vutto. Tenevāha ‘‘adhikaraṇanti vacanasāmaññato atthuddhāravasena pavattāni cattāri adhikaraṇānī’’ti. Aññabhāgiyatāti aññapakkhiyatā. Tabbhāgiyatāti tappakkhiyatā. Apākaṭā padabhājanato aññatra dassitaṭṭhānābhāvato. Avasāne āpattaññabhāgiyena codanañcāti ‘‘bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codetī’’tiādicodanaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘adhikaraṇaññabhāgiya’’nti. Ekamekañhi adhikaraṇaṃ itaresaṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ aññabhāgiyaṃ aññapakkhiyaṃ aññakoṭṭhāsiyaṃ hoti vatthuvisabhāgattā. Ādisaddena ‘‘kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiya’’ntiādiko padavibhāgo saṅgahito.
若有人说:「『异类之诤事』者,是以作为命名想之所依的山羊片段而说。」那么,为何在词句分析时,不分析该片段,却说「『异类之诤事』者,或为罪异类,或为诤事异类」等?为答此问,故说「然在词句分析」等。『彼』者,即名为所依的诤事。『已显现』者,即明显。『以义理抉择之方式』者,即以抉择应说之义理的方式。难道不是「诸词各依一义而确定」,故不以一词表达多义吗?此说确实,若考虑词之差别。然而,摄取彼彼诸义可以诤事一词表达之共性而说此辨析,故说为诤事一词之义理抉择。因此说「『诤事』者,以词之共性,从义理抉择之方式,有四种诤事生起」。『异类性』者,即异方性。『彼类性』者,即彼方性。『不明显』者,因除词句分析外,无他处显示之故。『最后以罪异类与诤事异类』者,是指「比库犯桑喀地谢萨时被见,于桑喀地谢萨有桑喀地谢萨见,若以巴拉基咖诤之」等诤而说「诤事异类」。因为每一诤事对其余三种诤事而言,是异类、异方、异部分,因事相不同之故。以『等』字摄取「如何诤事为诤事之异类」等词句分析。
Kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāyāti ettha yaṃ vattabbaṃ, tassāpi asambhavadassanappasaṅgena heṭṭhā vuttattā ‘‘sesā vinicchayakathā aṭṭhame vuttasadisāyevā’’ti vuttaṃ. Tattha sesā vinicchayakathāti ‘‘pārājikenāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavisatiyā aññatarenā’’tiādikā (kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā) vinicchayakathā. Vuttasadisāyevāti ettha imasmiṃ sikkhāpade yā vattabbā, tena sikkhāpadena sādhāraṇabhūtā sā vuttasadisāyevāti adhippetā, na asādhāraṇabhūtā apubbavaṇṇanāya adhippetattā. Tenevāha ‘‘ayaṃ panā’’tiādi. Purimasmiṃ sikkhāpadepi tathāsaññino anāpattikattā ‘‘idha cā’’ti vuttaṃ. Tathāsaññinopīti ‘‘pārājikaṃyeva ayaṃ āpanno’’ti evaṃsaññinopi. Itisaddo ādiattho vā pakārattho vā. Tena kenaci bhikkhunā añño koci khattiyajātiko pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, atha so aññaṃ attano veriṃ khattiyajātikaṃ bhikkhuṃ passitvā taṃ khattiyajātilesaṃ gahetvā evaṃ codeti ‘‘khattiyo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tvaṃ khattiyo pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, atha vā tvaṃ kho khattiyo, na añño, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa. Ettha ca tesaṃ khattiyānaṃ aññamaññaṃ asadisassa tassa tassa dīghādino vā diṭṭhādino vā vasena aññabhāgiyatā, khattiyajātipaññattiyā ādhāravasena adhikaraṇatā ca veditabbā. Esa nayo nāmalesādīsupi.
「摄取某些部分、些许片段」,于此,关于应说之事,因下文已说其不可能性,故说「其余决断之说,如第八中所说」。其中,『其余决断之说』者,即「『以巴拉基咖』者,对比库以相应的十九种之一」等决断之说。『如所说』者,于此学处中应说者,与彼学处共通者,意指如所说,非意指不共通者,因意指前所未说明者。因此说「然此」等。前学处中,作如是想者亦无罪,故说「于此亦」。『作如是想者亦』者,即作「此人确实犯巴拉基咖」如是想者亦。『如是』字,或为等义,或为例义。由此,某比库见另一刹帝利种者正犯巴拉基咖法,然后他见到另一自己的仇敌刹帝利种比库,取其刹帝利种之片段,如是诤之:「我见刹帝利正犯巴拉基咖法,汝是刹帝利,已犯巴拉基咖法,或者汝确是刹帝利,非他人,已犯巴拉基咖法,汝非沙门,非释迦子,与汝无伍波萨他、自恣、僧团甘马」,每一语犯桑喀地谢萨。于此,应知彼诸刹帝利互相不相似,以彼彼长等或见等之方式为异类性,以刹帝利种施设为所依之方式为诤事性。此理于名之片段等亦同。
Āpattilese pana kenaci bhikkhunā koci bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ āpajjanto diṭṭho hoti, so cetaṃ bhikkhuṃ pārājikena codeti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa. Yadi evaṃ kathaṃ aññabhāgiyaṃ adhikaraṇaṃ hotīti? Yañhi so lahukaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ pārājikassa aññabhāgiyaṃ adhikaraṇaṃ, tassa pana aññabhāgiyassa adhikaraṇassa leso nāma. Yo so sabbakhattiyānaṃ sādhāraṇo khattiyabhāvo viya sabbāpattīnaṃ sādhāraṇo āpattibhāvo. Eteneva upāyena ‘‘kenaci bhikkhunā koci bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hotī’’tiādikaṃ visesaṃ saṅgaṇhāti.
然于罪之片段,某比库见某比库正犯轻罪,若此人以巴拉基咖诤彼比库,每一语犯桑喀地谢萨。若如是,如何为异类诤事?彼所犯之轻罪,是巴拉基咖之异类诤事,然彼异类诤事之片段,名为如一切刹帝利共通之刹帝利性,一切罪共通之罪性。以此方式,摄取「某比库见某比库正犯桑喀地谢萨」等差别。
Aññabhāgiyasikkhaṃ yo, neva sikkhati yuttito;
异类之学,彼不如理修学者;
Gacche vinayaviññūhi, aññabhāgiyataṃva so. (vajira. ṭī. pārājika 408);
诸通达律者,应令彼往异类性。
Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 异分学处注释完毕。
10. Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā十、破僧学处注释
Sahitassāti kāyacittehi ekībhūtassa. Tenāha ‘‘cittena ca sarīrena ca aviyuttassāti attho’’ti. Assāti ‘‘samaggassā’’ti padassa. Samānasaṃvāsakoti samāno ekūposathādibhedo saṃvāso assāti samānasaṃvāsako, laddhinānāsaṃvāsakena vā kammanānāsaṃvāsakena vā virahito. Kāyasāmaggidānatoti kāyena, kāyassa vā sāmaggiyā sahitabhāvassa dānato, tesu tesu saṅghakammesu hatthapāsūpagamanatoti vuttaṃ hoti. Kathaṃ nāmāyaṃ bhijjeyyāti ayaṃ saṅgho kena nu kho upāyena vaggo bhaveyya. Vāyāmeyyāti ussāhaṃ kareyya, pakkhaṃ pariyeseyya, gaṇaṃ bandheyyāti vuttaṃ hoti. Attano phalaṃ karotīti karaṇaṃ, yaṃ kiñci kāraṇaṃ, adhikaṃ karaṇanti adhikaraṇaṃ, visesakāraṇaṃ, visesakāraṇañca saṅghabhedassāti vuttaṃ ‘‘bhedanassā’’tiādi. Bhedakaravatthuvasena aṭṭhārasavidhanti –
『和合者』,即身心合一者。因此说「意为心与身不分离者」。『者』,是「和合」一词之。『同一住处者』,即同一、同一伍波萨他等区别之住处者为同一住处者,即无得别住或甘马别住者。『给予身和合』者,即以身,或以身之和合、和合状态之给予,意为于彼彼僧团甘马中以手臂范围到达。『如何此可被破』者,此僧团以何方便可成为分裂。『应努力』者,应作努力,应寻求派别,应结党,如是说。『作自己之果』者,即作为,任何原因,『增上之作为』即诤事,特殊原因,僧团破裂之特殊原因,故说「破裂之」等。以破裂作为事之方式为十八种——
‘‘Idhupāli bhikkhū adhammaṃ ‘dhammo’ti dīpenti, dhammaṃ ‘adhammo’ti dīpenti. Avinayaṃ ‘vinayo’ti dīpenti, vinayaṃ ‘avinayo’ti dīpenti. Abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena ‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā’ti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena ‘abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā’ti dīpenti. Anāciṇṇaṃ tathāgatena ‘āciṇṇaṃ tathāgatenā’ti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena ‘anāciṇṇaṃ tathāgatenā’ti dīpenti. Apaññattaṃ tathāgatena ‘paññattaṃ tathāgatenā’ti dīpenti, paññattaṃ tathāgatena ‘apaññattaṃ tathāgatenā’ti dīpenti. Anāpattiṃ ‘āpattī’ti dīpenti, āpattiṃ ‘anāpattī’ti dīpenti. Lahukaṃ āpattiṃ ‘garukā āpattī’ti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ ‘lahukā āpattī’ti dīpenti. Sāvasesaṃ āpattiṃ ‘anavasesā āpattī’ti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ ‘sāvasesā āpattī’ti dīpenti. Duṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘aduṭṭhullā āpattī’ti dīpenti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘duṭṭhullā āpattī’ti dīpentī’’ti (cūḷava. 352) –
「伍巴离,此处诸比库将非法显示为『是法』,将法显示为『是非法』。将非律显示为『是律』,将律显示为『是非律』。将如来未说未言者显示为『如来已说已言』,将如来已说已言者显示为『如来未说未言』。将如来未行者显示为『如来已行』,将如来已行者显示为『如来未行』。将如来未制定者显示为『如来已制定』,将如来已制定者显示为『如来未制定』。将非罪显示为『是罪』,将罪显示为『是非罪』。将轻罪显示为『是重罪』,将重罪显示为『是轻罪』。将有余罪显示为『是无余罪』,将无余罪显示为『是有余罪』。将粗重罪显示为『是非粗重罪』,将非粗重罪显示为『是粗重罪』」
Evaṃ kammakkhandhake vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ bhedakaraṇānaṃ vasena aṭṭhārasavidhaṃ. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya phalaṃ ettha vasatīti ‘‘vatthū’’ti vuccati. Honti cettha –
如是依《甘马篇集》中所说十八种破僧事,有十八种。因为原因由于依止于彼而存在,故果在此住,因此称为『事』。此处有:
‘‘Dhammavinayabhāsitā-ciṇṇapaññattikā dukā;
「法、律、所说、所行、所制定之二对;
Āpattilahuduṭṭhulla-sāvasesadukāni ca.
罪、轻、粗重、有余之二对。
‘‘Etānaṭṭhārasa ‘bheda-karavatthū’ti vuccare;
「此等十八称为『破僧事』;
Vipallāsagahitāni, vādamūlūpanissayā’’ti.
被颠倒所执取,是诤论之根本所依。」
Paggayhāti paggahitaṃ abbhussitaṃ pākaṭaṃ katvā. Tiṭṭheyyāti yathāsamādinnaṃ, yathāpaggahitameva ca katvā accheyya. Yasmā pana evaṃ paggaṇhatā, tiṭṭhatā ca taṃ dīpitañceva avinissaṭṭhañca hoti, tasmā ‘‘dīpeyya ceva nappaṭinissajjeyya cā’’ti vuttaṃ. Kīva dūre sutvā gantvā avadantānaṃ dukkaṭanti āha ‘‘sabbantimena paricchedenā’’tiādi. Pi-saddo cettha aṭṭhānappayutto, tassa ‘‘aḍḍhayojanamatta’’nti iminā sambandho veditabbo. Tattha ‘‘aḍḍhayojanamatta’’nti iminā ekavihāre vattabbameva natthīti dīpeti. ‘‘Gantvā’’ti iminā dūtaṃ vā paṇṇaṃ vā pesetvā vadatopi āpattimokkho natthi, sayameva pana gantvā ‘‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo, mā saṅghabhedāya parakkamī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.411) nivāretabboti dīpeti.
「应举起」者,举起、高举、显明地作。「应住立」者,如所受持、如所举起地作而住。然而,因为如是举起、住立,则彼既被显示又不舍离,故说「应显示且不应舍弃」。「听闻多远而去劝告者恶作」,此说「以一切边际界限」等。此中「亦」字用于不定处,其与「半由旬量」之连结应知。其中「半由旬量」者,以此显示在一住处中确实无应说之事。以「去」字,显示遣使者或遣书信而说者亦无罪脱,然而自己去而应劝阻「诸具寿,僧团破裂甚重,勿为僧团破裂而努力」。「应和合」者,应成为一体。一体性依同一所得而有,故说「应成一所得者」。一所得、一把持、一见解者为一所得者,一见解者之义。「以相互成就」者,以相互之同一见解心性所称之成就。有些人说「以相互之功德获得等之成就」。不和合者分别诵巴帝摩卡,或在界外或在别住处,故非一诵。故说「一起进行之巴帝摩卡诵之义」。「因不舍弃而恶作」者,分别分别说者之计算为恶作。「应作随顺甘马」者,乃至第三应作随顺甘马,以「尊者们,请僧团听我说,此某名比库为和合僧团之破裂而努力」等,在句分中所说之白四之三随顺甘马语应作甘马,如是所说。因说「应为破裂而努力」之分别,从受持导致破裂之诤事而举起之前,亦以寻求派别等而为僧团破裂努力者应作随顺甘马,应知。因舍弃者无罪之性,故说「彼比库之安稳性」。
Samāgacchatūti ekībhavatu. Ekībhāvo ca samānaladdhivasena hotīti āha ‘‘ekaladdhiko hotū’’ti. Ekā laddhi gahaṇaṃ assāti ekaladdhiko, ekadiṭṭhikoti attho. Aññamaññasampattiyāti aññamaññassa samānadiṭṭhicittatāsaṅkhātāya sampattiyā. ‘‘Aññamaññassa guṇalābhādikāya sampattiyā’’ti keci. Asamaggo hi visuṃ pātimokkhaṃ uddisati, bahisīmāyaṃ vā anupariveṇiyaṃ vāti na ekuddeso. Tenāha ‘‘ekato pavattapātimokkhuddesoti attho’’ti. Appaṭinissajjato dukkaṭanti visuṃ visuṃ vadantānaṃ gaṇanāya dukkaṭaṃ. Samanubhāsanakammaṃ kātabbanti yāvatatiyaṃ samanubhāsanakammaṃ kātabbaṃ, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamatī’’tiādinā (pārā. 413) padabhājane vuttāhi ñatticatutthāhi tīhi samanubhāsanakammavācāhi kammaṃ kātabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Bhedāya parakkameyyā’’ti visuṃ vuttattā bhedanasaṃvattanikassa adhikaraṇassa samādāya paggaṇhanato pubbepi pakkhapariyesanādivasena saṅghabhedāya parakkamantassa samanubhāsanakammaṃ kātabbanti veditabbaṃ. Paṭinissajjantassa anāpattibhāvato ‘‘sotthibhāvo tassa bhikkhuno’’ti vuttaṃ.
虽然比库尼不破僧团,然而为破裂而努力,故说「共通制定」。犯桑喀地谢萨者,于白时恶作,以二甘马语土喇吒亚止息,故说「在随顺甘马」等。彼恶作与彼等土喇吒亚止息者,于白终结时所犯之恶作,及以二甘马语之土喇吒亚,彼三罪以转变相而如不共罪止息。然而若于白终结时惭愧法生起,防护生起,舍弃彼,说白之恶作后解脱。若不舍弃彼,为破裂而努力且受持导致破裂之诤事而举起住立,白之恶作止息,于第一甘马语之土喇吒亚确立。此理于其余甘马语亦然。未被随顺且不舍弃者亦无桑喀地谢萨之罪。舍弃者亦于白之前或白之刹那或白终结时或第一告知或第二或第三,乃至未达「亚」字,至此舍弃者无桑喀地谢萨之罪。故说「未被随顺者且」等。
Kiñcāpi bhikkhunī saṅghaṃ na bhindati, apica kho bhedāya parakkamatīti ‘‘sādhāraṇapaññattī’’ti vuttaṃ. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā ca paṭippassambhantīti āha ‘‘samanubhāsanakamme’’tiādi. Tañca dukkaṭaṃ te ca thullaccayā paṭippassambhantīti yañca ñattipariyosāne dukkaṭaṃ āpanno, ye ca dvīhi kammavācāhi thullaccaye, tā tissopi āpattiyo liṅgaparivattena asādhāraṇāpattiyo viya paṭippassambhanti. Sace panassa ñattipariyosāne lajjidhammo okkamati, saṃvaro uppajjati, taṃ paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ desetvā muccati. Atha taṃ na paṭinissajjati, bhedāya parakkamati ceva bhedanasaṃvattanikaṃ adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭhati ca, ñattidukkaṭaṃ paṭippassambhati, paṭhamakammavācāya thullaccaye patiṭṭhāti. Esa nayo itarakammavācāyampi. Asamanubhāsiyamānassa appaṭinissajjantassāpi saṅghādisesena anāpatti. Paṭinissajjantassāpi ñattito pubbe vā ñattikkhaṇe vā ñattipariyosāne vā paṭhamāya vā anussāvanāya dutiyāya vā tatiyāya vā yāva yya-kāraṃ na sampāpuṇāti, tāva paṭinissajjantassa saṅghādisesena anāpatti. Tenāha ‘‘asamanubhāsiyamānassa cā’’tiādi.
然而此中,因「迭瓦达德为和合僧团之破裂而努力,在彼事中」在篇集中所来,迭瓦达德为最初作甘马者,而且确实为僧团破裂之努力,非不舍弃。因未对彼作彼甘马。若问此如何应知?从经。如是「阿利德比库,昔为秃鹫所缚者,以恶见乃至第三随顺而不舍弃,在彼事中」,因在篇集中所来,阿利德之甘马已作而明了,迭瓦达德非如是。若对彼应以已作而成,某人以自己之喜好而说,如是亦于不舍弃中最初作甘马者无无罪之名。因对违犯已制定学处者,除了特别开许外,不见无罪之名。阿利德学处之句分中于无罪「最初作甘马者」在书本中所写,彼为错误所写,错误所写之性,彼以「首先阿利德比库应被呵责,呵责后应忆念,忆念后应安立罪」,如是在甘马篇集中安立罪而应知。
Ettha pana (pārā. aṭṭha. 2.416) ‘‘devadatto samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, tasmiṃ vatthusmi’’nti (pari. 17) parivāre āgatattā devadatto ādikammiko, so ca kho saṅghabhedāya parakkamanasseva, na appaṭinissajjanassa. Na hi tassa taṃ kammaṃ kataṃ. Kathamidaṃ jānitabbanti ce? Suttato. Tathā hi ‘‘ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajji, tasmiṃ vatthusmi’’nti parivāre āgatattā ariṭṭhassa kammaṃ katanti paññāyati, na tathā devadattassa. Athāpissa katena bhavitabbanti koci attano rucimattena vadeyya, tathāpi appaṭinissajjane ādikammikassa anāpatti nāma natthi. Na hi paññattaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamantassa aññatra odissa anuññātato anāpatti nāma dissati. Yampi ariṭṭhasikkhāpadassa padabhājane anāpattiyaṃ ‘‘ādikammikassā’’ti potthakesu likhitaṃ, taṃ pamādalikhitaṃ, pamādalikhitabhāvo ca tassa ‘‘paṭhamaṃ ariṭṭho bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo’’ti (cūḷava. 65) evaṃ kammakkhandhake āpattiropanato veditabbo.
此中为破裂而努力之最初作甘马者迭瓦达德,因彼甘马未作,故彼罪确实未生。然而学处依彼而制定,作「最初作甘马者」而说。如是从罪之不存在,彼之无罪被说。然而彼虽以「未被随顺者」此而成就,然而因未被随顺者之名,仅对彼不作随顺者被称,非最初作甘马者。而此迭瓦达德确实为最初作甘马者。故说「最初作甘马者」。以此方法,除阿利德学处外,一切随顺中之判决应知。从身语心生起故,从随顺生起。然而不作「我舍弃」之身变化或语破坏而犯罪故为不作。以「我不舍弃」之想之不存在而解脱故为想解脱。以「我不舍弃」之知心确实为有心。
Idha bhedāya parakkamane ādikammikassa devadattassa yasmā taṃ kammaṃ na kataṃ (pārā. aṭṭha. 2.416), tasmāssa āpattiyeva na jātā. Sikkhāpadaṃ pana taṃ ārabbha paññattanti katvā ‘‘ādikammiko’’ti vutto. Iti āpattiyā abhāvatoyevassa anāpatti vuttā. Sā panesā kiñcāpi ‘‘asamanubhāsiyamānassā’’ti imināva siddhā. Yasmā pana asamanubhāsiyamāno nāma yassa kevalaṃ samanubhāsanaṃ na karonti, so vuccati, na ādikammiko. Ayañca devadatto ādikammikoyeva. Tasmā ‘‘ādikammikassā’’ti (pārā. 416) vuttaṃ. Eteneva upāyena ṭhapetvā ariṭṭhasikkhāpadaṃ sabbasamanubhāsanāsu vinicchayo veditabbo. Kāyavācācittato samuṭṭhānato samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Paṭinissajjāmī’’ti kāyavikāraṃ vā vacībhedaṃ vā akarontasseva pana āpajjanato akiriyaṃ. ‘‘Nappaṭinissajjāmī’’ti saññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. ‘‘Nappaṭinissajjāmī’’ti jānanacitteneva sacittakaṃ.
此处，关于迭瓦达德作为首犯者图谋破僧一事，由于彼甘马尚未完成（参见《巴拉基咖》注疏二·四一六），故彼未生起罪。然而，由于学处正是针对此事而制定，故称『首犯者』。如此，正因无罪之故，说彼无犯。此『无犯』，虽于『未受劝谏者』一语中已得成立，然而所谓『未受劝谏者』，指的是完全未曾受到劝谏之人，而非首犯者。此迭瓦达德，正是首犯者，故（注疏）说『首犯者』（参见《巴拉基咖》四一六）。依此同一方法，除阿利德之学处外，其余一切劝谏情形之判决，皆应如此了知。就生起之根源而言，劝谏之生起，源自身、语、意。由于是在未以身体动作或言语分别而表明『我放弃』的情况下即犯罪，故属不作为。由于以『我不放弃』之想的缺失而得解脱，故属想解脱。由于以了知『我不放弃』之心而生起，故属有心之行。
Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 破僧学处注释完毕。
11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā十一、随破僧者学处注释
Tassevāti bhedāya parakkamantasseva. Khoti nipātamattaṃ. Panāti visese nipāto. Yaṃ vacanaṃ samaggepi vagge avayavabhūte karoti bhindati, taṃ kalahakārakavacanaṃ idha ‘‘vagga’’nti vuccatīti āha ‘‘vaggaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ vadantī’’ti. Asāmaggipakkhe bhavā asāmaggipakkhiyā, kalahakārakā, tesaṃ vacanaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ, asāmaggipakkhe vā bhavaṃ vacanaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ. ‘‘Na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karotī’’ti idaṃ niggahavasena kattabbaṃ kammaṃ sandhāya vuttaṃ, ubbāhikādikammaṃ pana bahūnampi kātuṃ vaṭṭatiyeva. Dhammavādīti bhūtavādī. Vinayavādīti vūpasamavādī. Jānāti noti etthāpi ‘‘chandañca ruciñcā’’ti idaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Tenāha ‘‘amhākaṃ chandādīni jānātī’’ti. Bhāsatīti ettha ‘‘no’’ti idaṃ vibhattivipariṇāmena yujjati. Tenāha ‘‘evaṃ karomāti amhehi saddhiṃ bhāsatī’’ti. ‘‘Eta’’nti iminā tassa kammaṃ paccāmaṭṭhanti āha ‘‘yaṃ so karotī’’tiādi. Soti saṅghabhedāya parakkamanto. Sametāyasmantānanti ettha ‘‘citta’’nti ajjhāharitabbanti āha ‘‘āyasmantānaṃ citta’’nti. Vuttasadisāyevāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā aññabhāgiyasikkhāpadaṭṭhakathāya vaṇṇanāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttameva.
「彼之」者,为破裂而努力者之。「确实」者,仅为不变词。「然而」者,特别之不变词。于和合中亦于派别、部分性中所作之语而破裂,彼诤论作者之语此中被称「派别」,故说「派别者,不和合派之语而说」。存在于不和合派中为不和合派者,诤论作者,彼等之语为不和合派之语,或存在于不和合派中之语为不和合派之语。「因僧团不对僧团作甘马」者,此依应作之折伏而说,然而举罪等甘马,众多人亦作确实适当。「法说者」者,真实说者。「律说者」者,寂静说者。「知不」者,此中亦「意欲与喜好」此应引来连结。故说「知我等之意欲等」。「说」者,此中「不」此以格变化而相应。故说「如是我等作而与我等一起说」。以「此」字,彼之甘马被拒绝,故说「彼所作」等。「彼」者,为僧团破裂而努力者。「诸具寿已集合」者,此中「心」应引入,故说「诸具寿之心」。「如所说相似」者,此中应说者,于下方异派学处注疏之解释中已说。
Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 随破僧者学处注释完毕。
12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā十二、恶口学处注释
Dukkhena vattabbo anusāsituṃ asakkuṇeyyo sabhāvo assāti dubbacajātiko, vilomabhāvī. Tenāha ‘‘dubbacasabhāvo’’tiādi. Vattuṃ asakkuṇeyyoti kismiñci vuccamāne asahanato ovadituṃ asakkuṇeyyo. Uddisīyatīti uddeso, pātimokkho, tasmiṃ pariyāpannā antogadhā uddesapariyāpannā, tesu uddesapariyāpannesu. Tenāha ‘‘uddese’’tiādi. Atha sabbāneva sikkhāpadāni kathaṃ pātimokkhuddesapariyāpannānīti āha ‘‘yassa siyā āpatti, so ‘āvikareyyā’ti evaṃ saṅgahitattā’’ti. ‘‘Yassa siyā āpattī’’ti iminā sabbāpi āpattiyo nidānuddese saṅgahitā eva honti. Sikkhāpadesūti adhisīlasikkhāya adhigamūpāyabhūtesu vinayapaññattīsūti attho. So pana pākaṭoyevāti aṭṭhakathāyaṃ na vutto. Pañcahi sahadhammikehīti bhikkhubhikkhunisāmaṇerasāmaṇerisikkhamānāhi. Sikkhitabbattāti labbhamānavasena sikkhitabbattā. Tathā hi tehi yathāsakaṃ sikkhā sikkhīyati, na sabbā. Buddhapaññattenāti buddhena ṭhapitena, vihitenāti attho. Atha vā sahadhammikena sakāraṇena vuccamānoti evamettha attho daṭṭhabbo. Vacanāyāti nissakke sampadānavacananti āha ‘‘tato mama vacanato’’ti.
「以苦应说」者,难以教诫,其性如是,故为难语性者,即违逆性。因此说「难语性」等。「难以言说」者,于任何所说之事不能忍受,故难以教诫。「被诵出」者为诵,即巴帝摩卡,于其中所摄、所含者为诵中所摄,于诸诵中所摄者。因此说「于诵中」等。然则一切学处如何为巴帝摩卡诵中所摄耶?说「因以『若有罪者,应发露』如是摄故」。以「若有罪者」此语,一切罪于因缘诵中皆被摄。「于诸学处中」者,意为于增上戒学之获得方便、律之制定中。然彼明显者,于注疏中未说。「以五种同法者」,即比库、比库尼、沙玛内拉、沙玛内莉、在学尼。「应学性」者,以所得之缘故为应学性。如是彼等各自学其学,非一切。「以佛所制」者,以佛所立,意为所制。或者,以同法者、有理由者所说,应如是见此义。「为语」者,于无依格为与格,故说「从彼我之语」。
Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 难受教应学法注释终。
13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā十三、坏家应学法注释
Nagarassāpi gāmavisesattā idha gāmaggahaṇeneva nagarampi gahitanti āha ‘‘nagarampi gāme antogadhamevā’’ti, vā-saddena vā anuttavikappatthena gahaṇanti evaṃ vuttaṃ. Ettha ca apākāraparikkhepo sāpaṇo nigamo, sapākārāpaṇaṃ nagaraṃ, taṃtaṃviparīto gāmoti imesaṃ tiṇṇaṃ viseso daṭṭhabbo. Kulāni dūsetīti khattiyabrāhmaṇavessasuddavasena cattāri kulāni vikāraṃ āpādeti. Dūsento ca na asucikaddamādīhi dūseti, atha kho attano duppaṭipattiyā tesaṃ pasādaṃ vināseti. Tenāha ‘‘pupphadānādīhī’’tiādi. Tattha haritvā vā harāpetvā vā pakkositvā vā pakkosāpetvā vā sayaṃ vā upagatānaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) yassa kassaci attano santakassa pupphassa kulasaṅgahatthāya dānaṃ pupphadānaṃ, taṃ ādi yesaṃ te pupphadānādayo, tehi pupphadānādīhi. Ādisaddena (pārā. 437) phaladānacuṇṇamattikādantakaṭṭhaveḷuvejjikājaṅghapesanikānaṃ gahaṇaṃ. Saddhaṃ vināsentoti tathā akarontesu aññesu pesalesu bhikkhūsu appasādaṃ adassanaṃ gamento. Pupphadānādīhi ca tehi katasaṅgahehi aññe pesale tathā akaronte te manussā issanti na allīyantīti so tesaṃ pasādaṃ vināseti nāmāti daṭṭhabbaṃ. Pāpakā samācārāti buddhappaṭikuṭṭhattā lāmakā samācārā . Te pana yasmā kulasaṅgahatthaṃ mālāvaccharopanādayo idha adhippetā, tasmā ‘‘mālāvaccharopanādayo’’ti vuttaṃ. Ārāmādīnamatthāya pana kappiyavohārādīhi ropāpanādikaṃ vaṭṭati. Tattha mālāvacchanti taruṇapuppharukkhaṃ. Taruṇakā hi puppharukkhāpi pupphagacchāpi ‘‘mālāvacchā’’tveva vuccanti, tassa ropanaṃ mālāvaccharopanaṃ, taṃ ādi yesaṃ te mālāvaccharopanādayo. Ādisaddena cettha ropāpanasiñcanasiñcāpanaocinanaocināpanaganthanaganthāpanānaṃ gahaṇaṃ.
城亦因村之特殊性,于此以村之摄取即摄城,故说「城亦唯于村中所含」,以『或』字或以不尽列举之义而摄取,如是所说。于此,无围墙有市场者为镇,有围墙有市场者为城,与彼彼相反者为村,应见此三者之差别。「败坏诸家」者,以刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗之缘故,使四种家族陷入变坏。败坏时,非以不净泥等败坏,而是以自己之恶行破坏彼等之信。因此说「以施花等」等。其中,自己携去或使人携去,或召唤或使人召唤,或自己对来者,任何自己所有之花,为摄受家族之施与为施花,以彼等为首者为施花等,以彼等施花等。以『等』字摄取施果、施粉、施土、施齿木、施竹叶、施腿按摩。「破坏信」者,于其他善良比库不如是作时,使不见、不信。以施花等所作之摄受,其他善良者如是作时,彼等人嫉妒不亲近,故彼破坏彼等之信,应如是见。「恶行」者,因违背佛故为卑劣之行。然因为摄受家族之故,于此意指种花树等,故说「种花树等」。然为寺院等之利益,以净语等使人种植等是允许的。其中「花树」者,幼嫩之花树。幼嫩之花树及花枝皆称为「花树」,其种植为种花树,以彼等为首者为种花树等。以『等』字于此摄取使人种植、浇水、使人浇水、采摘、使人采摘、结缚、使人结缚。
Mātikāyaṃ dissantīti ye paccakkhato passanti, tehi dissanti. Suyyantīti ye parato suṇanti, tehi sotadvārena sutvā upadhārīyanti. Duṭṭhānīti dūsitāni. Alaṃ te idha vāsenāti tava idha vāsena alaṃ, mā idha tava vāso hotūti attho. Vāraṇattho hi idha alaṃ-saddo. Pabbājanīyakammakatoti codetvā sāretvā āpattiṃ āropetvā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ime assajipunabbasukā’’tiādinā (pārā. 434) padabhājane vuttāya ñatticatutthakammavācāya katapabbājanīyakammo. Yasmiñca vihāre vasatīti gāmato bahivihāramāha. Neva tasmiṃ gāme…pe… carituṃ labhatīti sacepi gāmo vā nigamo vā dvādasayojanaparamo hoti, tiyojanaparamo ca vihāro hoti, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā piṇḍāya carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Tasmiṃ vihāre vasantena sāmantagāmepi piṇḍāya na caritabbaṃ, sāmantavihārepi vasantena tasmiṃ gāme piṇḍāya na caritabbaṃ. Sāmantavihāre vasantena pana sāmantagāme carituṃ vaṭṭati. Āpajjitabbā āpattiyoti kulasaṅgahatthaṃ attano santakadāne dukkaṭaṃ, issaravatāya saṅghasantakadāne thullaccayaṃ, pasayha dāne pārājikanti imā āpattiyo. Mātikāyaṃ ‘‘pakkamatā yasmā’’ti pabbājanīyakammakatassa vattavasena vuttaṃ. Ādimhi pana pabbājanīyakammavasena daṭṭhabbaṃ. Assajipunabbasuketi assajiñceva punabbasukañca.
「于母句中被见」者,以直接见者,被彼等见。「被闻」者,以从他人听闻者,以耳门听闻后被了知。「已败坏」者,已被败坏。「足以你于此住」者,以你于此之住足矣,莫于此有你之住,此为义。禁止义于此为『足以』字。「作驱摈甘马者」,举罪、忆念、定罪后,以「尊者们,请僧团听我,此等阿沙基般那瓦苏咖」等开始,以所说之句分白四甘马语,作已驱摈甘马。「于任何寺院住」者,说村外之寺院。「既非于彼村……乃至……得行」者,即使村或镇最远十二由旬,寺院最远三由旬,既非于彼村或镇得行乞食,亦非得住于寺院。住于彼寺院者,于周边村亦不应行乞食,住于周边寺院者,于彼村亦不应行乞食。然住于周边寺院者,于周边村行是允许的。「应犯之罪」者,为摄受家族施与自己所有者为恶作,以主人性施与僧团所有者为土喇吒亚,强夺施与者为巴拉基咖,此等诸罪。于母句中「从彼离去」,以作驱摈甘马者之行为之缘故而说。然于初应以驱摈甘马之缘故而见。「阿沙基般那瓦苏咖」者,阿沙基与般那瓦苏咖。
Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 坏家应学法注释终。
Saṅghādisesanigamanavaṇṇanā桑喀地谢萨结语注释
Paṭhamāpattikāti avayavena viggaho samudāyo samāsatthoti āha ‘‘paṭhamaṃ āpatti etesanti paṭhamāpattikā’’ti. Vītikkamanakkhaṇeyevāti vatthuvītikkamanakkhaṇeyeva. Eva-kārena samanubhāsanakammakkhaṇaṃ paṭikkhipati. Ahassa yattako paricchedo yāvatīhaṃ. Tenāha ‘‘yattakāni ahānī’’ti. Ahānīti ca divasānīti attho.
「初罪」者,以部分为分析、集合为复合义,故说「初为罪于此等者为初罪」。「于越度之刹那即」者,于事越度之刹那即。以『即』字排除同意甘马之刹那。「日之限度」者,多少日。因此说「多少日」。「日」者,意为昼。
Vatthuvasena vāti asucimocanādivītikkamamattavasena vā. Idanti idaṃ vītikkamaṃ. Nāmamattavasena vā ayaṃ itthannāmā āpattīti ‘‘ayaṃ saṅghādiseso nāma āpattī’’ti evaṃ vinā vatthuṃ nāmavasena vā. Mattasaddena cettha vatthuṃ paṭikkhipati. Potthakesu pana katthaci ‘‘nāmagottavasena vā’’ti likhanti, taṃ na sundaraṃ ‘‘ayaṃ itthannāmā āpattī’’ti vuttattā. Idāni naṃ kassaci na ārocessāmīti sambandho. Dhuraṃ nikkhipitvāti ārocane ussāhaṃ ṭhapetvā. Na kevalaṃ vatthunāmavaseneva āpattisaññī hutvā chādentasseva, atha kho yopi evaṃ ajānanto kevalaṃ ‘‘āpattiṃ chādemī’’ti āpattisaññāya chādeti, tassapi channā hotīti veditabbaṃ. Sace panettha anāpattisaññī vā hoti, aññāpattikkhandhasaññī vā vematiko vā hutvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti evaṃ chādetukāmova dhuraṃ nikkhipitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti, acchannāva hotīti ānetvā yojetabbaṃ. Anāpatti pana āpattisaññāyapi anāpattisaññāyapi chādentena acchāditāva hoti. Lahukaṃ vā ‘‘garukā’’ti garukaṃ vā ‘‘lahukā’’ti chādeti, alajjipakkhe tiṭṭhati, āpatti pana acchannā hoti. Garukaṃ ‘‘lahukā’’ti maññamāno deseti, neva desitā hoti nacchannā.
「以事之缘故或」者,以不净漏出等越度之量之缘故或。「此」者,此越度。「以名之量或」者,此某名之罪,即「此名为桑喀地谢萨之罪」,如是无事以名之缘故或。以『量』字于此排除事。然于诸本中,于某处写「以名姓之缘故或」,彼不美,因说「此某名之罪」故。今「我将不向任何人发露彼」为连结。「舍弃重担」者,舍弃于发露之努力。非仅以事名之缘故有罪想而覆藏者,而是如是不知者,仅「我覆藏罪」以罪想覆藏,彼之已覆藏,应知。然若于此无罪想或有其他罪聚想或有疑而「我今将不向任何人发露彼」,如是欲覆藏而舍弃重担使黎明升起,为未覆藏,应引来连结。然无罪,以罪想亦以无罪想覆藏者,为未覆藏。轻「重」或重「轻」覆藏,住于无惭方,然罪为未覆藏。重认为「轻」而说,既非已说亦非已覆藏。
Pakato sabhāvabhūto attā assāti pakatatto, na kammehi vikatattoti attho. Tenāha ‘‘anukkhitto samānasaṃvāsako’’ti. Vuttanayenevāti ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’tiādinā vuttaneva nayena. Atha ‘‘mayhaṃ saṅghena kammaṃ kata’’nti (cūḷava. aṭṭha. 102) apakatattasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Apakatattena pana pakatattasaññinā vā pakatattena apakatattasaññinā vā chāditāpi acchannāva hoti. Vuttampi cetaṃ –
「本性自性存在之我」者为本性者,非以甘马变性,此为义。因此说「未被举、共住者」。「以所说之法即」者,以「我今将不向任何人发露彼」等所说之法。然「僧团对我作甘马」,有非本性想而覆藏,为未覆藏。然以非本性而有本性想或以本性而有非本性想所覆藏者亦为未覆藏。此亦已说——
‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ;
「犯重罪有余」,
Chādeti anādariyaṃ paṭicca;
「因不恭敬而覆藏」,
Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ;
「非比库尼,亦不应触犯」,
Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);
「此问由诸善者所思惟」。此
Ayañhi pañho ukkhittakena kathito.
问由被举者所说。
Dasasu antarāyesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Sace pana yo bhīrukajātikatāya andhakāre amanussacaṇḍamigabhayena antarāyikasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Yassapi pabbatavihāre vasantassa kandaraṃ vā nadiṃ vā atikkamitvā ārocetabbaṃ hoti, antarāmagge ca caṇḍavāḷaamanussādibhayaṃ atthi, magge ajagarā nipajjanti, nadī pūrā hoti, etasmiṃ satiyeva antarāye antarāyikasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Antarāyikassa pana antarāyikasaññāya vā anantarāyikasaññāya vā chādayato acchannāva.
于十种障碍中应说者,于下文已说。然而,若有人因生性怯弱,于黑暗中因惧怕非人、凶猛野兽而有障碍想而覆藏,则为未覆藏。又,若住于山寺者须越过洞窟或河流而告知,而途中有凶猛虎、非人等之怖畏,道路上有蟒蛇横卧,河流涨满,正当此障碍存在时,有障碍想而覆藏,则为未覆藏。然而,有障碍者以有障碍想或无障碍想而覆藏,则为未覆藏。
Bhikkhunoti sabhāgassa bhikkhuno. Sacassa mukhe appamattako gaṇḍo vā hoti, hanukavāto vā vijjhati, danto vā rujjati, bhikkhā vā mandā laddhā hoti, tāvatakena pana neva vattuṃ na sakkoti, na gantuṃ. Apica kho ‘‘na sakkomī’’ti saññī hoti, ayaṃ pahu hutvā appahusaññī nāma. Iminā chāditāpi acchāditā. Appahunā pana vattuṃ vā gantuṃ vā asamatthena pahusaññinā vā appahusaññinā vā chāditāpi acchāditāva.
「比库」者,指同类比库。若彼口中有少许肿瘤,或下颚风吹痛,或牙齿疼痛,或乞食难得,仅以此等,既不能说,亦不能去。然而,若彼认为『我不能』,此即是有能力者而有无能力想,此名为虽覆藏亦未覆藏。然而,若无能力说或去者,或有能力想者,或无能力想者,虽覆藏亦未覆藏。
Idaṃ uttānamevāti idaṃ aṅgadvayaṃ uttānatthameva. Sace pana ‘‘chādessāmī’’ti dhuranikkhepaṃ katvā purebhatte vā pacchābhatte vā paṭhamayāmādīsu vā lajjidhammaṃ okkamati, antoaruṇeyeva āroceti, ayaṃ chādetukāmo na chādeti nāma.
「此唯明显」者,此二支唯为明显之义。然而,若作『我将覆藏』而放下担子,于午前或午后或初夜等时,羞耻法生起,于天明前即告白,此名为欲覆藏者而不覆藏。
Yassa pana abhikkhuke ṭhāne vasantassa āpattiṃ āpajjitvā sabhāgassa bhikkhuno āgamanaṃ āgamentassa vā, sabhāgassa santikaṃ vā gacchantassa aḍḍhamāsopi māsopi atikkamati, ayaṃ nacchādetukāmo chādeti nāma. Ayampi acchannāva hoti.
然而,若住于无比库处者,犯罪后,同类比库来或自己去同类比库处,经过半月或一月,此名为不欲覆藏者而覆藏。此亦为未覆藏。
Yo pana āpannamattova aggiṃ akkantapuriso viya sahasā apakkamitvā sabhāgaṭṭhānaṃ gantvā āvi karoti, ayaṃ nacchādetukāmova na chādeti nāma. Sabhāgamattameva pamāṇanti averisabhāgamattameva pamāṇaṃ. Averisabhāgassa hi santike ārocetabbaṃ. Yo pana visabhāgo hoti sutvā pakāsetukāmo, evarūpassa upajjhāyassapi santike na ārocetabbā. Tattha purebhattaṃ āpattiṃ āpanno hotu, pacchābhattaṃ vā divā vā rattiṃ vā, yāva aruṇaṃ na uggacchati, tāva ārocetabbaṃ. Uddhaste aruṇe paṭicchannā hoti, paṭicchādanapaccayā ca dukkaṭaṃ āpajjati. Saṅkhepatoti samāsato. Vitthārato pana samantapāsādikāyaṃ vuttoti adhippāyo.
然而,若刚犯罪即如踏火之人突然离去,前往同类比库处而显露,此名为不欲覆藏者而不覆藏。「唯同类为量」者,唯无怨同类为量。因应于无怨同类处告白。然而,若有怨者,闻后欲宣扬,于如是之戒师处亦不应告白。于此,无论午前犯罪,或午后或日间或夜间,乃至天明未升起前,应告白。天明升起后,即为覆藏,因覆藏之缘而犯恶作。「略说」者,简要而言。然而,详说于《善见律毗婆沙》中所说,此为意趣。
Akāmā parivatthabbanti appaṭikammakatāya āpattiyā saggamokkhāvaraṇabhāvato anicchantenāpi parivasitabbanti attho. Tenāha ‘‘na kāmenā’’tiādi. Parivāsaṃ samādāyāti parivāsavattaṃ saṅghamajjhe samādiyitvā. Yadipi catubbidho parivāso appaṭicchannaparivāso, paṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāsoti, tathāpi appaṭicchannaparivāso idha na adhippetoti āha ‘‘tattha paṭicchanna…pe… tividho parivāso’’ti. Tatthāti tasmiṃ vākye. Paṭicchannāya āpattiyā sati dātabbo parivāso paṭicchannavisayatāya paṭicchannaparivāso. Suddhantato paṭṭhāya dātabbo parivāso suddhantaparivāso. Samodahitvā dātabbo parivāso samodhānaparivāso.
「不愿亦应行」者,因罪不可退转性,由障碍天界解脱之性,即使不愿亦应行别住,此为义。故说『非以欲』等。「受别住」者,于僧团中受别住行。虽有四种别住:未覆藏别住、覆藏别住、清净边别住、合并别住,然而未覆藏别住于此非所意趣,故说『于此覆藏……三种别住』。「于此」者,于彼句中。有覆藏罪时应给予之别住,以覆藏为境故为覆藏别住。从清净边开始应给予之别住为清净边别住。合并而给予之别住为合并别住。
Idāni te tividheyeva parivāse sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Hīti yasmā. Ekāhaṃ paṭicchannā ekāhappaṭicchannā. Vuttanayenāti ‘‘āpatti ca hotī’’tiādinā vuttena nayena. Ekāhappaṭicchannanti ettha itisaddo ‘‘iti vā, iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato’’tiādīsu (dī. ni. 1.13, 197) viya ādiattho. Tena ‘‘sohaṃ, bhante, saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācāmī’’ti imaṃ pāḷisesaṃ (cūḷava. 102) saṅgaṇhāti. Evaṃ parivāsaṃ yācāpetvāti evaṃ yāvatatiyaṃ yācāpetvā. Khandhake āgatanayenāti samuccayakkhandhake (cūḷava. 97 ādayo) āgatanayena. Tatoti pakkhato paṭṭhāya. Atirekapakkhappaṭicchannanti pakkhassa atireko atirekapakkho, taṃ paṭicchannanti attho. Tatoti tiṃsatimadivasato paṭṭhāya. Māsappaṭicchannanti sattānaṃ āyuṃ minanto viya siyati antaṃ karotīti māso, tiṃsarattindivo, taṃ paṭicchannanti attho. Saṃvacchare puṇṇeti taṃ taṃ sattaṃ, dhammappavattiñca saṅgamma vadanto viya sarati pavattatīti saṃvaccharo, dvādasa māsā, tasmiṃ paripuṇṇe.
今为如实显示彼三种别住,说『于此』等。『因』者,由于。『一日覆藏』者,一日覆藏。「以所说方式」者,以『有罪』等所说之方式。「一日覆藏」者,于此『伊帝』词如『或如是,或如是种种邪见远离』等中为『等』义。由此摄取『大德,我向僧团乞求一罪故意漏精一日覆藏之一日别住』此圣典余文。「如是令乞别住」者,如是令乞至三次。「以篇集中所来方式」者,以《杂事篇集》中所来方式。「从彼」者,从半月开始。「超半月覆藏」者,半月之超过为超半月,覆藏彼,此为义。「从彼」者,从三十日开始。「月覆藏」者,如量众生寿命般,似作终结故为月,三十日夜,覆藏彼,此为义。「年满」者,如说彼彼众生、法之流转而合说般,忆念、流转故为年,十二月,于彼圆满时。
Vatthukittanavasena vāti nāmena saha vatthukittanavasena vāti attho. Teneva hi upari ‘‘nāmamattavasena vā’’ti mattaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Nāmamattavasenāti vatthukittanaṃ vinā kevalaṃ nāmasseva vasena. Tasmāti yasmā duvidhe nāme ‘‘āpattī’’ti sabbasādhāraṇaṃ nāmaṃ, tasmā . Sukkavissaṭṭhīti sukkavissaṭṭhi nāmāyaṃ. Itisaddo hettha vacanīyatthaṃ nidasseti. Nidassanamattañcetaṃ ‘‘sukkavissaṭṭhī’’ti kāyasaṃsaggādīnampi vatthuādibhāvena icchitabbattā. Vatthu ceva gottañcāti vītikkamattā vatthu ceva anaññasādhāraṇattā gottañca. Gaṃ tāyatīti gottaṃ, sajātito aññattha kāyasaṃsaggādīsu gantuṃ adatvā buddhiṃ, vacanañca rakkhatīti attho. Saṅghādisesoti saṅghādiseso nāmāyaṃ. Ettha pana itisaddo vacanavacanīyasamudāyaṃ nidasseti. Tenāha ‘‘nāmañceva āpatti cā’’ti, sajātisādhāraṇanāmattā nāmañceva tena tena vītikkamenāpajjitabbattā āpatti cāti attho. Idampi nidassanamattameva ‘‘āpattiyo’’ti imassāpi nāmādibhāvena icchitabbattā. Itisaddo vā ādiattho. Evañca katvā ‘‘kāyasaṃsaggantiādivacanenāpī’’tiādikampi samatthitaṃ hoti.
「以事物说明之方式或」者,与名称一起以事物说明之方式或,此为义。正因如此,应见于上文所作「或仅以名称之方式」之「仅」字之取。「仅以名称之方式」者,离事物说明,唯以名称之方式。「因此」者,因二种名称中「罪」为一切共通之名称,故。「精液漏泄」者,此名为精液漏泄。此处「如是」一词显示应说之义之例示。此仅为例示,因「精液漏泄」应以身触等亦为事物等之故而欲求之。「事物与种类」者,因违犯故为事物,因非他共通故为种类。「去往彼处」为种类,从同类至他处身触等不给予心而去,及守护言说,此为义。「桑喀地谢萨」者,此名为桑喀地谢萨。然此处「如是」一词显示言说与应说之总集。故说「名称与罪」,因同类共通之名称故为名称,因以彼彼违犯而应犯故为罪,此为义。此亦仅为例示,因「诸罪」亦应以名称等之故而欲求之。或「如是」一词为「等」义。如是作时,「以身触等言说」等亦成就。
Tayidaṃ kammavācāya kena vacanena gahitanti anuyogaṃ sandhāya ‘‘tatthā’’tiādimāha. ‘‘Āpattī’’ti sabbasādhāraṇanāmattā, vītikkamena āpajjitabbattā ca nāmañceva āpatti ca hotīti āha ‘‘āpattiyoti vacanenāpī’’ti. Tasmāti yasmā idaṃ parivāsādivinayakammaṃ vatthuvasena, gottavasena, nāmavasena, āpattivasena ca kātuṃ vaṭṭatiyeva, tasmā. Etesūti vatthuādīsu, sukkavissaṭṭhiādīsu vā. Vattaṃ samādātabbanti yathāvuttesu dvīsu padesu ekenapi samādātabbaṃ. Dvīhi pana susamādinnaṃyeva. Teneva vakkhati ‘‘samādānepi eseva nayo’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā).
为连结「彼甘马语以何言说而取」之问难,说「于彼」等。因一切共通之名称故,及因以违犯而应犯故,名称与罪二者存在,故说「以『罪』之言说」。「因此」者,因此别住等调伏甘马以事物之方式、以种类之方式、以名称之方式、以罪之方式作皆适宜,故。「于此等」者,于事物等,或于精液漏泄等。「应受持行」者,于如所说之二句中,以一句亦应受持。然以二句则善受持。正因如此将说「于受持亦此为方法」。
Ārocetvāti –
「告知后」者——
‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhappaṭicchannaṃ, sohaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhappaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vedayāmahaṃ, bhante, ‘vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) –
「大德,我犯一罪,故意精液漏泄,覆藏一日,我向僧团乞一罪故意精液漏泄覆藏一日之一日别住,僧团给予我一罪故意精液漏泄覆藏一日之一日别住,我行别住,大德,我表白,愿僧团持我为『表白者』」——
Evamādinā taṃ taṃ yojanānurūpaṃ ārocetvā. Imañca panatthaṃ gahetvā yāya kāyaci bhāsāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva (cūḷava. aṭṭha. 102). ‘‘Puna āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentenā’’ti idaṃ āgantukaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha ca ekassa ārocentena avasāne ‘‘vedayatīti maṃ āyasmā dhāretu’’, dvinnaṃ ‘‘āyasmantā dhārentu’’, tiṇṇaṃ ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti vattabbaṃ. Vattabhedañca ratticchedañca akatvāti ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sāditabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccupaṭṭhāna’’ntiādinā (cūḷava. 75) pārivāsikakkhandhake yāni catunavuti vattāni vuttāni, tesaṃ bhedañca, yo ca ‘‘tayo kho, upāli, pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā sahavāso vippavāso anārocanā’’ti (cūḷava. 83) ratticchedo vutto, tañca akatvā.
以如是等开始,随顺彼彼结合而告知后。然取此义,以任何语言告知皆适宜。「对再再来之诸比库告知」者,此对来客比库而说。于此,对一人告知时,最后应说「愿具寿持我为表白者」,对二人「愿诸具寿持」,对三人「愿诸具寿持」。「不作行之违犯与夜之断」者,以「诸比库,行别住者比库不应受持本来清净诸比库之礼敬、起迎」等,于行别住者篇集所说九十四行之违犯,及以「伍巴离,行别住者比库有三种夜之断:共住、别住、不告知」所说夜之断,不作彼等。
Ayaṃ hettha vinicchayo – sace (cūḷava. aṭṭha. 76) āgantukā muhuttaṃ vissamitvā vā avissamitvā eva vā vihāramajjhena gacchanti, tesampi ārocetabbaṃ. Sace tassa ajānantasseva gacchanti, ayañca gatakāle jānāti, gantvā ārocetabbaṃ. Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yepi antovihāraṃ appavisitvā upacārasīmaṃ okkamitvā gacchanti, ayañca nesaṃ chattasaddaṃ vā ukkāsitasaddaṃ vā khipitasaddaṃ vā sutvāva āgantukabhāvaṃ jānāti, gantvā ārocetabbaṃ. Gatakāle jānantenāpi anubandhitvā ārocetabbameva. Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yopi rattiṃyeva āgantvā rattiṃyeva gacchati, sopissa ratticchedaṃ karoti. Aññātattā pana vattabhedadukkaṭaṃ natthi. Sace ajānitvāva abbhānaṃ karoti, akatameva hotīti kurundiyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 76) vuttaṃ. Tasmā adhikā rattiyo gahetvā kātabbaṃ. Ayaṃ apaṇṇakappaṭipadā.
此处决断如下:若来客暂时休息后或未休息即经寺院中间而去,亦应对彼等告知。若彼等于其不知时去,而此人于去时知,应前往告知。不能到达者,仅有夜之断,无行之违犯恶作。凡未入寺院内而踏入近行界而去者,而此人听闻彼等伞声或咳声或投掷声而知来客之状态,应前往告知。于去时知者亦应追随而告知。不能到达者,仅有夜之断,无行之违犯恶作。凡于夜来而于夜去者,彼对其作夜之断。然因未知故,无行之违犯恶作。若不知而作布萨,即为未作,于古伦地如是说。故应取额外之夜而作。此为无过失之行道。
Nadiādīsu nāvāya gacchantampi paratīre ṭhitampi ākāse gacchantampi pabbatatalaaraññādīsu dūre ṭhitampi bhikkhuṃ disvā sace ‘‘bhikkhū’’ti vavatthānaṃ atthi, nāvādīhi vā gantvā, mahāsaddaṃ katvā vā vegena anubandhitvā vā ārocetabbaṃ, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Sace vāyamantopi sampāpuṇituṃ vā sāvetuṃ vā na sakkoti, ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ.
即使见到比库正乘船在河流等处行进,或站在彼岸,或在空中行进,或远远站在山麓、林野等处,若有『是比库』之确定,应乘船等前往,或大声呼唤,或快速追随而告知。不告知者,有夜间断绝及违犯义务之恶作。若虽努力却不能到达或不能使其听闻,仅有夜间断绝,无违犯义务之恶作。
Aññaṃ kañci vihāraṃ gatenapi bhikkhūnaṃ ārocetabbameva (cūḷava. aṭṭha. 76). Sace sabbe ekaṭṭhāne ṭhite passati, ekaṭṭhāne ṭhiteneva ārocetabbaṃ. Atha rukkhamūlādīsu visuṃ visuṃ ṭhitā honti, tattha tattha gantvā ārocetabbaṃ. Sañcicca anārocentassa ratticchedo ca hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Atha vicinanto ekacce na passati, ratticchedova hoti , na ca vattabhedadukkaṭaṃ. Sañcicca anārocentassa pana ratticchedo ceva hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ.
即使比库们前往其他某个住处,也应当告知。若见全部比库站在一处,应在一处站立而告知。若他们分散站在树下等各处,应前往各处告知。故意不告知者,有夜间断绝,且在违犯义务上有恶作。若寻找时未见某些比库,仅有夜间断绝,无违犯义务之恶作。但故意不告知者,既有夜间断绝,在违犯义务上亦有恶作。
Tatthevāti māḷakasīmāyameva. Māḷakato pana bhikkhūsu nikkhantesu ekassapi santike nikkhipituṃ vaṭṭati (cūḷava. aṭṭha. 97). Māḷakato nikkhamitvā satiṃ paṭilabhantena saha gacchantassa santike nikkhipitabbaṃ. Tenāha ‘‘ekapuggalassa vā santike’’ti. Sace sopi pakkanto, aññassa yassa māḷake nārocitaṃ, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Pakatattaṭṭhāneti saṅghakammānaṃ arahaṭṭhāne. Dve leḍḍupāte atikkamitvāti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.97) bhikkhūnaṃ sajjhāyanasaddasavanūpacāravijahanatthaṃ vuttaṃ. Mahāmaggato okkammāti maggappaṭipannabhikkhūnaṃ upacāravijahanatthaṃ vuttaṃ. Gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāneti dassanūpacāravijahanatthaṃ vuttaṃ. Vattaṃ samādiyitvā ārocetabbanti vuttanayeneva vattaṃ samādiyitvā parivāso ārocetabbo. ‘‘Ārocetabba’’nti pana sāmaññena vuttaṃ. Ārocentena ca sace navakataro hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ. Sace vuḍḍhataro, ‘‘bhante’’ti vattabbaṃ. Sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ āgacchati. Sace esa naṃ passati, saddaṃ vā tassa suṇāti, ārocetabbaṃ. Anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedo ca. Tenāha ‘‘yampi aññaṃ bhikkhuṃ passati, tassāpi ārocetabbamevā’’ti. Atha dvādasahatthaṃ upacāraṃ okkamitvā ajānantasseva gacchati, ratticchedo hotiyeva, vattabhedo pana natthi. Uṭṭhiteti uggate. Yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhunti vihārato nikkhamantaṃ vā āgantukaṃ vā sabbapaṭhamaṃ yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ passati. Tassa ārocetvā nikkhipitabbanti anārocentassa dukkaṭaṃ siyā, taṃ sandhāya vuttaṃ, na tu ratticchedaṃ sandhāya. Itarathā hi ‘‘vihārasīmāpariyāpannānaṃ sabbesaṃ ārocetvā’’ti vadeyya. Yāva rattiyo pūrentīti yattakā rattiyo āpatti paṭicchannā hoti, tattakā rattiyo yāva pūrenti, tāva parivatthabbaṃ. Samantapāsādikāyaṃ pana ‘‘evaṃ yattakāni divasāni āpatti paṭicchannā hoti, tattakāni, tato adhikatarāni vā kukkuccavinodanatthāya parivasitvā’’ti vuttaṃ. Vitthāroti papañco.
『在那里』者,即在玛拉咖界内。但从玛拉咖出去的比库们中,在任何一位面前舍弃都是允许的。从玛拉咖出去后恢复正念者,应在与其同行者面前舍弃。因此说『或在一人面前』。若他也已离去,应向其他在玛拉咖未告知者告知后舍弃。『在本来的处所』者,在僧团甘马的应作处。『越过两石掷之距』者,为舍离比库们诵经声听闻之近处而说。『离开大道』者,为舍离道行比库们之近处而说。『被丛林或围墙遮蔽之处』者,为舍离见闻之近处而说。『受持义务后应告知』者,以所说方式受持义务后,应告知别住。『应告知』是总说。告知时,若是较新者,应说『贤友』;若是较长者,应说『尊者』。若有其他某位比库因某种事务来到该处,若此人见到他,或听到他的声音,应告知。不告知者,有夜间断绝及违犯义务。因此说『即使见到其他比库,也应当向他告知』。若不知而越过十二手肘近处而去,虽有夜间断绝,但无违犯义务。『日出时』者,在升起时。『最初见到的任何比库』者,从住处出去或来访时,最初见到的任何其他比库。『应向他告知后舍弃』者,因不告知者可能有恶作而说,并非关于夜间断绝而说。否则应说『向住处界内所有人告知后』。『直到夜数满足』者,罪覆藏多少夜,就应行别住满足那么多夜。但在《善见律》中说『如此多少日罪被覆藏,为除疑悔应行别住那么多日或更多』。『详说』者,广说。
Itaresu pana dvīsūti suddhantaparivāso, samodhānaparivāsoti dvinnaṃ majjhe. Khandhaketi samuccayakkhandhake (cūḷava. 156 ādayo). Cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti ettha yo upasampadato (cūḷava. aṭṭha. 102; vi. saṅga. aṭṭha. 242) paṭṭhāya anulomakkamena vā ārocitadivasato paṭṭhāya paṭilomakkamena vā ‘‘asukañca asukañca divasaṃ vā pakkhaṃ vā māsaṃ vā saṃvaccharaṃ vā tava suddhabhāvaṃ jānāsī’’ti pucchiyamāno ‘‘āma, bhante, jānāmi , ettakaṃ nāma kālaṃ ahaṃ suddho’’ti vadati, tassa dinno suddhantaparivāso ‘‘cūḷasuddhanto’’ti vuccati.
『在其余二者中』者,在清净边别住与合并别住二者之间。『篇集』者,在集合篇集中。『小清净边与大清净边』者,此中,从达上开始以顺序,或从告知日开始以逆序,被问『你知道某某日或半月或月或年你的清净状态吗』时,答『是的,尊者,我知道,我清净这么长时间』,给予他的清净边别住称为『小清净边』。
Taṃ gahetvā parivasantena yattakaṃ kālaṃ attano suddhabhāvaṃ jānāti, tattakaṃ apanetvā avasesaṃ māsaṃ vā dvemāsaṃ vā parivasitabbaṃ. Sace ‘‘māsamattaṃ asuddhomhī’’ti sallakkhetvā parivāsaṃ aggahesi, parivasanto ca puna aññaṃ māsaṃ sarati, tampi māsaṃ parivasitabbameva, puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Atha ‘‘dvemāsaṃ asuddhomhī’’ti sallakkhetvā aggahesi, parivasanto ca ‘‘māsamattamevāhaṃ asuddhomhī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti, māsameva parivasitabbaṃ, puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Ayañhi suddhantaparivāso uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati, idamassa lakkhaṇaṃ.
受持它而行别住者,应除去自己知道清净状态的那段时间,行别住剩余的一月或二月。若思量『我不清净一月』而受别住,行别住时又忆起另一月,也应行别住那一月,无需再给予别住。若思量『我不清净二月』而受,行别住时确定『我仅不清净一月』,应仅行别住一月,无需再给予别住。此清净边别住既向上增加,也向下减少,这是它的特征。
Yo pana yathāvuttena anulomappaṭilomavasena pucchiyamānopi rattipariyantaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) na jānāti nassarati, rattipariyante vematiko vā hoti, tassa dinno suddhantaparivāso ‘‘mahāsuddhanto’’ti vuccati. Taṃ gahetvā gahitadivasato yāva upasampadadivaso, tāva rattiyo gaṇetvā parivasitabbaṃ. Ayaṃ uddhaṃ nārohati, heṭṭhā pana orohati. Tasmā sace parivasanto rattiparicchede sanniṭṭhānaṃ karoti ‘‘māso vā saṃvaccharo vā mayhaṃ āpannassā’’ti, māsaṃ vā saṃvaccharaṃ vā parivasitabbaṃ. Ettha ca kiñcāpi ‘‘ettakaṃ kālaṃ ahaṃ suddho’’ti vadantassa cūḷasuddhanto dīyati, tathāpi niyameneva jānanābhāvā ‘‘duvidhopi cesa…pe… dātabbo’’ti vuttaṃ. Tassa dānavidhi khandhake āgatoti tassa duvidhassāpi suddhantassa dānavidhi ‘‘tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā…pe… evamassa vacanīyo’’tiādinā samuccayakkhandhake (cūḷava. 156) āgato. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo. Esa nayo vinicchayakathā pana vitthārato samantapāsādikāyaṃ vuttāti etthāpi.
但以所说顺逆方式被问时,对夜的界限不知不忆,或对夜的界限有疑者,给予他的清净边别住称为『大清净边』。受持它后,应从受持日起计算夜数直到达上日而行别住。此不向上增加,但向下减少。因此若行别住时对夜的界限确定『我犯罪一月或一年』,应行别住一月或一年。此中,虽然对说『我清净这么长时间』者给予小清净边,但因无确定的知,说『此二种都应给予』。其给予方法在篇集中已说,即此二种清净边的给予方法,以『诸比库,彼比库应前往僧团……应如此对他说』等在集合篇集中已说。因此应以那里所说方式了知,此为意趣。此方法的决择论在《善见律》中详说,此处亦然。
Odhunitvā avadhuya pahāya samodhāno odhānasamodhāno. Cirappaṭicchannānaṃ agghena samodhāno agghasamodhāno. Missakānaṃ samodhāno missakasamodhāno. Idāni taṃ tividhampi samodhānaparivāsaṃ saṅkhepato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassāti yo parivāsaṃ gahetvā anikkhittavatto hutvā parivasanto apariniṭṭhiteyeva parivāse antarā vemajjhe saṅghādisesāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādeti, tassa. Parivutthadivaseti lakkhaṇavacanametaṃ, tena ‘‘mānattaciṇṇadivase cā’’tipi vuttameva hoti. Makkhetvāti ñatticatutthena kammena mūlāya paṭikassanavasena makkhetvā. Samodahitvāti mūlāpattiṭṭhāne ṭhapetvā, pakkhipitvāti attho. Dātabbaparivāsoti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā ñatticatutthena kammena dātabbaparivāso. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo paṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ gahetvā parivasanto (cūḷava. aṭṭha. 102; vi. saṅga. aṭṭha. 243) vā mānattāraho vā mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā anikkhittavatto aññaṃ āpattiṃ āpajjitvā purimāpattiyā samā vā ūnatarā vā rattiyo paṭicchādeti, tassa mūlāya paṭikassanena te parivutthadivase ca mānattaciṇṇadivase ca sabbe odhunitvā adivase katvā pacchā āpannāpattiṃ mūlāpattiyaṃ samodhāya parivāso dātabboti.
「抖落」者,抖掉、舍弃之义,即「合并」,「抖落合并」。对久覆藏者以价值合并,即「价值合并」。对混杂者合并,即「混杂合并」。现在为了简要显示这三种合并别住,故说「于此」等。「犯中间罪而覆藏者」,即受别住后成为未舍弃义务者,正在别住期间,别住尚未完成时,于中间犯桑喀地谢萨罪而覆藏者。「已别住日」者,此是特征之语,由此「及已行僧悦日」亦已说。「标记」者,以白四甘马通过退回原本之方式标记。「合并」者,置于根本罪处,即投入之义。「应给予别住」者,以「尊者们,请僧团听我」等白四甘马应给予别住。此所说义为:受覆藏罪之别住后正在别住者,或应得僧悦者,或正行僧悦者,或应得出罪者,成为未舍弃义务者,犯另一罪,覆藏与前罪相等或更少之夜数者,对彼通过退回原本,抖落那些已别住日及已行僧悦日,全部作为无日,后将所犯罪合并于根本罪中,应给予别住。
Sace pana antarāpatti mūlāpattito atirekappaṭicchannā hoti (cūḷava. aṭṭha. 102), taṃ mūlāpattiṃ katvā tattha itaraṃ samodhāya parivāso dātabbo. Sace pana antarāpatti appaṭicchannā hoti, mūlāya paṭikassanaṃ akatvā pubbe gahitaparivāseneva parivasitabbaṃ.
但若中间罪比根本罪覆藏更多夜,应以根本罪为准,将另一罪合并于其中,给予别住。但若中间罪未覆藏,不作退回原本,仅以先前所受别住即可别住。
Yā ekā vā…pe… sabbacirappaṭicchannāyoti yā ekā vā āpatti sabbacirappaṭicchannā, yā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyoti attho. Tāsanti sabbacirappaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ. Dānavidhi panassa khandhake vuttanayeneva veditabbo.
「一罪……乃至……全部久覆藏」者,一罪全部久覆藏,或二罪、三罪、众多罪全部久覆藏之义。「对那些」者,对全部久覆藏诸罪。其给予方式应依篇集中所说方法而知。
Yassa pana sataṃ āpattiyo dasāhapaṭicchannā, aparampi sataṃ āpattiyo dasāhapaṭicchannā, aparampi sataṃ āpattiyo dasāhapaṭicchannāti evaṃ dasakkhattuṃ katvā āpattisahassaṃ divasasatapaṭicchannaṃ hoti, tena kiṃ kātabbanti? Sabbaṃ samodahitvā dasa divase parivasitabbaṃ. Evaṃ ekeneva dasāhena divasasatampi parivasitameva hoti. Vuttampi cetaṃ –
但若某人有百罪覆藏十日,另有百罪覆藏十日,又另有百罪覆藏十日,如是作十次,有千罪覆藏百日,彼应作何?应将全部合并,别住十日。如是仅以一个十日,百日亦已别住。此亦已说:
‘‘Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;
「千罪百夜,覆藏后,
Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko’’ti. (pari. 477);
别住十夜后,别住者应得解脱。」
Ayaṃ agghasamodhāno nāma.
此名为价值合并。
Idāni missakasamodhānaṃ niddisituṃ ‘‘missakasamodhāno nāmā’’tiādimāha. Tatrāyaṃ nayo –
今为指示混合合并,故说「混合合并者」等。于此,其方法如下——
‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ, ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ, ekaṃ duṭṭhullavācaṃ, ekaṃ attakāmaṃ, ekaṃ sañcarittaṃ, ekaṃ kuṭikārakaṃ, ekaṃ vihārakārakaṃ, ekaṃ duṭṭhadosaṃ, ekaṃ aññabhāgiyaṃ, ekaṃ saṅghabhedaṃ, ekaṃ bhedānuvattakaṃ, ekaṃ dubbacaṃ, ekaṃ kuladūsakaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti –
「尊者,我犯了众多桑喀地谢萨罪:一次漏精,一次身触,一次粗恶语,一次为自欲,一次行媒,一次造小屋,一次造住处,一次以嗔心,一次异分,一次破僧,一次随破僧,一次难谏,一次污家。尊者,我向僧团乞求对那些罪的合并别住。」——
Tikkhattuṃ yācāpetvā tadanurūpāya kammavācāya parivāso dātabbo. Ettha ca ‘‘saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyo’’tipi ‘‘saṅghādisesā āpattiyo āpajji’’ntipi evaṃ pubbe vuttanayena vatthuvasenapi gottavasenapi nāmavasenapi āpattivasenapi yojetvā kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭhatiyevāti. Ayaṃ missakasamodhāno. Sabbaparivāsakammavācāvasāne pana nikkhittānikkhittavattādikathā purimanayeneva veditabbā. Tividhepi samodhānaparivāse atthamattasseva vuttattā, vinicchayādīnaṃ vā anāmaṭṭhattā ‘‘ayaṃ tividhepi samodhānaparivāse saṅkhepakathā’’ti vuttaṃ. Mahāvisayattā samodhānavicāraṇāya sā niravasesā kuto laddhabbāti āha ‘‘vitthāro’’tiādi.
令其乞求三次后,应以相应的甘马语给予别住。于此,以「我犯了桑喀地谢萨罪,各别事起」,或「我犯了桑喀地谢萨罪」,如是依前所说方法,以事、以族、以名、以罪相结合而作甘马语,皆为允许。此为混合合并。然而,在一切别住甘马语之末,关于舍置与不舍置等的论述,应依前述方法了知。于三种合并别住中,仅说明义而已,或因决断等未被触及,故说「此为三种合并别住的略说」。因范围广大,合并的详细考察从何处可得?故说「详说」等。
Chārattanti rā saddo tīyati chijjati etthāti ratti, sattānaṃ saddassa vūpasamanakāloti attho, cha rattiyo samāhaṭā, channaṃ rattīnaṃ vā samāhāro charattaṃ, charattameva chārattaṃ, avayavabyatirekena samudāyassābhāvato cha rattiyoti attho vutto.
『六夜』者,『拉』音于此被度过、被断,故为『夜』,义为众生音声止息之时;六夜聚集,或六夜之聚集为『六夜』,六夜即是『六夜』,因离部分则无整体,故说『六夜』之义。
Parivāsaṃ adatvā mānattameva dātabbanti yasmā āpatti appaṭicchannā, yasmā ca āpannabhāveneva mānattāraho hoti, tasmā parivāsaṃ adatvā kevalaṃ mānattameva dātabbaṃ. Yaṃ paṭicchannāya āpattiyā parivutthaparivāsassa dīyati, idaṃ paṭicchannamānattaṃ nāmāti āha ‘‘yassa paṭicchannā hotī’’tiādi. Idanti paṭicchannamānattaṃ. Idhāti imasmiṃ vākye. Kathaṃ pana tesaṃ dvinnaṃ mānattānaṃ dānavidhi ca vinicchayakathā ca veditabbāti āha ‘‘ubhinnampi panā’’tiādi.
『不给予别住而应给予僧悦』者,因罪未覆藏,又因以犯罪之状态即堪受僧悦,故不给予别住,仅应给予僧悦。对于覆藏罪已行别住者所给予者,此名为『覆藏僧悦』,故说「对于彼覆藏者」等。『此』者,覆藏僧悦。『于此』者,于此句中。然而,如何应知那二种僧悦的给予方法与决断论述?故说「然而对于二者」等。
Ayanti vakkhamānaṃ sandhāyāha. Parivāse vuttappakāraṃ padesanti parikkhittassa vihārassa parikkhepato , aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhānaṃ. Samādiyitvāti antoaruṇeyeva samādiyitvā. Ārocetvāti –
「来」者,指将要说的。「在别住中所说的方式」,「处所」者,对于有围墙的住处,从围墙处;对于无围墙的住处,从值得围墙之处,越过两块石头投掷距离,离开大道,以丛林或沟渠遮蔽之处。「受持之后」者,在黎明之内受持。「告知之后」者——
‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ appaṭicchannaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ , tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vedayāmahaṃ, bhante, vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’tiādinā (cūḷava. aṭṭha. 97) –
「尊者,我犯了一罪,故意漏精,未覆藏。尊者,我向僧团乞求一罪故意漏精未覆藏的六夜僧悦。僧团给予我一罪故意漏精未覆藏的六夜僧悦。我正在行僧悦。尊者,我告知,我告知,愿僧团忆持我」等——
Āpattidivasānurūpaṃ ārocetvā. Imañca pana atthaṃ gahetvā (cūḷava. aṭṭha. 97) yāya kāyaci bhāsāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Ārocitakālato paṭṭhāya ca ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā sesehi sati karaṇīye gantumpi vaṭṭati. Aruṇe uṭṭhite tassa bhikkhussa santike vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace sopi kenaci kammena pure aruṇeyeva gacchati, aññaṃ vihārato nikkhantaṃ vā āgantukaṃ vā yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa santike ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ayañca yasmā gaṇassa ārocetvā, bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāva vasi, tenassa ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hoti. Sace pana kañci na passati, vihāraṃ gantvā yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Tenāha ‘‘tato tesu gatesu vā agatesu vā purimanayena paṭipajjitabba’’nti.
依犯罪日数相应地告知之后。把握此义之后,以任何语言告知都是允许的。从告知时起,除了一位比库之外,若有应作之事,与其余比库一起前往也是允许的。黎明升起时,应在那位比库面前舍弃职责。若他也因某事在黎明之前就离去,应向从其他住处出来的或来访的、最初见到的人告知后舍弃。因为他是向众告知之后,观察比库们的存在而住,所以在不足众时,对他没有行持之过失或别住之过失。但若不见任何人,应前往住处,向最初见到的人告知后舍弃。因此说「在他们离去或未离去时,应依前述方式行持」。
Yattha siyāti yassaṃ samānasaṃvāsakasīmāyaṃ vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi. Avhātabboti abbhānakammavasena pakkositabbo. Abbhānakammaṃ pana kathanti āha ‘‘abbhānakammaṃ panā’’tiādi. Pāḷivasenāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (cūḷava. 101) pāḷivasena. Vinicchayavasenāti ‘‘abbhantehi ca paṭhamaṃ abbhānāraho kātabbo. Ayañhi nikkhittavattattā pakatattaṭṭhāne ṭhito, pakatattassa ca abbhānaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tasmā vattaṃ samādapetabbo. Vatte samādinne abbhānāraho hoti. Tenāpi vattaṃ samādiyitvā ārocetvā abbhānaṃ yācitabbaṃ. Anikkhittavattassa pana vattasamānakiccaṃ natthi. So hi chārattātikkameneva abbhānāraho hotī’’tiādinā (cūḷava. aṭṭha. 97) vinicchayavasena. Taṃ panetaṃ sabbaṃ parivāsādikammaṃ pāḷivasena (cūḷava. 75) ca aṭṭhakathāvasena (cūḷava. aṭṭha. 75, 97) ca suviññeyyattā ativitthārabhayena na vitthārayimha, atthikehi pana tatova gahetabbaṃ. Imassa pana kammassa vīsativaggakaraṇīyattā tato ūnatarena kataṃ kuppati. Tenāha ‘‘ekenāpi ce…pe… anabbhito’’ti. Ayanti ayaṃ yathāvuttā. Sāmīcīti vattaṃ.
「在那里有」者,在那个同一住处界中有二十众比库僧团。「应被召唤」者,应以召唤甘马被召请。「但召唤甘马如何」,说「但召唤甘马」等。「依经文方式」者,依「尊者,愿僧团听我」等经文方式。「依决择方式」者,「被召唤者首先应被作为值得召唤者。因为他由于已舍弃职责而住于本来状态之处,对于本来状态者不允许作召唤,因此应使其受持职责。职责受持后,他成为值得召唤者。他也应受持职责后告知而乞求召唤。但对于未舍弃职责者,没有受持职责的义务。因为他仅以六夜超过就成为值得召唤者」等依决择方式。但这一切别住等甘马,依经文方式和依注疏方式都极易了知,因恐过于详广而未详说,有需要者应从那里取。但此甘马因需作二十众,以少于此所作则破坏。因此说「即使以一位……乃至……未被召唤」。「来」者,此如前所说。「正当」者,职责。
Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya · 如是，在名为《度疑》的巴帝摩卡注释中，
Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ · 于《律义宝匣》之《隐义阐明》中。
Saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑喀地谢萨的解释终了。