Pārājikakaṇḍaṃ · 巴拉基咖篇
Pārājikakaṇḍaṃ巴拉基咖篇
Idāni nidānuddesānantaraṃ vuttassa pārājikuddesassa atthaṃ saṃvaṇṇetuṃ ‘‘idānī’’tiādi āraddhaṃ. Nidānānantaranti bhāvanapuṃsakaniddeso, nidānaṃ anantaraṃ katvāti vuttaṃ hoti. Tatthāti pārājikakaṇḍe. Pātimokkheti bhikkhupātimokkhe. Cattāroti gaṇanaparicchedo ūnātirekabhāvanivattanato. Pārājikāti sajātināmaṃ. Āpattiyoti sabbasādhāraṇanāmaṃ. Uddisīyatīti uddeso. Bhāvappadhānoyaṃ niddeso. Tenāha ‘‘uddisitabbata’’nti.
今为阐明在因缘总说之后所说的巴拉基咖总说之义,故说「今」等。『因缘之后』者,是中性词之指示,意为「作因缘为后」。『于彼』者,在巴拉基咖篇集中。『巴帝摩卡』者,在比库巴帝摩卡中。『四』者,是数量之限定,为遮止减少与增多之想。『巴拉基咖』者,是同类之名。『罪』者,是一切共通之名。『应诵』者,是诵说。此指示以状态为主。故说「应诵性」。
1. Paṭhamapārājikavaṇṇanā1. 第一巴拉基咖注释
Yo panāti (pārā. aṭṭha. 1.45 bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā) ettha yasmā panāti nipātamattaṃ, yoti atthapadaṃ, tañca aniyamena puggalaṃ dīpeti. Tasmā tassa atthaṃ dassento ‘‘yo kocī’’ti āha. Yasmā pana yo yokoci nāma, so avassaṃ liṅgayuttajātināmagottasīlavihāragocaravayesu ekenākārena paññāyati, tasmā taṃ tathā ñāpetuṃ ‘‘rassadīghādinā’’tiādimāha. Ādisaddena navakammādīnaṃ gahaṇaṃ. Liṅgādibhedenāti liṅgīyatiñāyati etenāti liṅgaṃ, taṃ ādi yesaṃ teti liṅgādayo, tesaṃ bhedo liṅgādibhedo, tena liṅgādibhedena. Etthādisaddena pana yuttādīnaṃ gahaṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – liṅgavasena yādiso vā tādiso vā hotu, dīgho vā rasso vā kāḷo vā odāto vā maṅguracchavi vā kiso vā thūlo vā. Yogavasena yena vā tena vā yutto hotu, navakammayutto vā uddesayutto vā vāsadhurayutto vā. Jātivasena yaṃjacco vā taṃjacco vā hotu, khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddho vā. Nāmavasena yathānāmo vā tathānāmo vā hotu, buddharakkhito vā dhammarakkhito vā saṅgharakkhito vā. Gottavasena yathāgotto vā tathāgotto vā hotu, kaccāyano vā vāsiṭṭho vā kosiyo vā. Sīlesu yathāsīlo vā tathāsīlo vā hotu, navakammasīlo vā uddesasīlo vā vāsadhurasīlo vā. Vihāresupi yathāvihārī vā tathāvihārī vā hotu, navakammavihārī vā uddesavihārī vā vāsadhuravihārī vā . Gocaresupi yathāgocaro vā tathāgocaro vā hotu, navakammagocaro vā uddesagocaro vā vāsadhuragocaro vā. Vayesupi yo vā so vā hotu thero vā navo vā majjhimo vā, atha kho sabbova imasmiṃ atthe ‘‘yo’’ti vuccatīti.
『凡』者,于此中,因为『凡』只是语助词,『凡』是义词,且彼不定地指示人。故为显示其义,说「凡任何」。又因为凡任何者,彼必定以相、长短等、种姓、名、姓、戒、住处、行境、年龄中之一种方式而被了知,故为如是令知彼,说「以短长等」等。以「等」字摄取新业等。『以相等之别』者,以此而被相、被知,此为相;以彼等为首者为相等;彼等之别为相等之别;以彼相等之别。于此中,以「等」字摄取相应等。此所说者:以相而言,无论是如此或如彼,或长或短,或黑或白,或柔软皮肤,或瘦或胖。以相应而言,以此或彼而相应,或与新业相应,或与诵经相应,或与瓦萨职责相应。以种姓而言,无论何种姓或彼种姓,或刹帝利或婆罗门或吠舍或首陀。以名而言,无论何名或彼名,或佛护或法护或僧护。以姓而言,无论何姓或彼姓,或咖吒亚那或瓦西塔或国西亚。以戒而言,无论何戒或彼戒,或新业戒或诵经戒或瓦萨职责戒。以住处而言,无论何住或彼住,或新业住或诵经住或瓦萨职责住。以行境而言,无论何行境或彼行境,或新业行境或诵经行境或瓦萨职责行境。以年龄而言,无论此或彼,或长老或新学或中等,然而一切在此义中皆称为『凡』。
Idāni ‘‘bhikkhū’’ti padaṃ saṃvaṇṇetuṃ ‘‘ehibhikkhūpasampadā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanamattena bhikkhubhāvo ehibhikkhūpasampadā. ‘‘Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā (mahāva. 105) nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi upasampadā saraṇagamanūpasampadā. Ovādappaṭiggahaṇūpasampadā (pārā. aṭṭha. 1.45) nāma –
今为阐明『比库』一词,说「来比库达上」等。于此中,仅以世尊之言「来,比库」而成比库性者,是来比库达上。以「我归依佛」等方式,三次破语而说的三归依而达上者,是三归依达上。受教诫达上者,名为:
‘‘Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti, evañhi te kassapa sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) –
「是故,咖萨巴,汝于此应如是学:『我对长老、新学、中等者,应有强烈的惭愧心现前』,咖萨巴,汝应如是学。是故,咖萨巴,汝于此应如是学:『凡我将听闻任何与善相应之法,一切彼法我将作意、思惟、以全心摄持、倾耳而听法』,咖萨巴,汝应如是学。是故,咖萨巴,汝于此应如是学:『我伴随喜悦之身至念将不舍离』,咖萨巴,汝应如是学」
Iminā ovādappaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.
以此受教诫,是大咖萨巴长老之许可达上。
Pañhābyākaraṇūpasampadā nāma sopākassa anuññātaupasampadā. Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ ‘‘‘uddhumātakasaññā’ti vā sopāka ‘rūpasaññā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti (pārā. aṭṭha. 1.45) dasa asubhanissite pañhe pucchi. So te byākāsi. Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘kativasso tvaṃ, sopākā’’ti pucchi. Sattavassohaṃ bhagavāti. ‘‘Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsī’’ti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni, ayaṃ pañhābyākaraṇūpasampadā.
问答解说达上者,名为索巴咖之许可达上。世尊据说在东园经行时,问索巴咖沙玛内拉十个依不净之问:「索巴咖,『膨胀想』或『色想』,此等法是义异文异,或是义一唯文异?」彼解说了彼等。世尊给予彼善哉后,问「索巴咖,汝几瓦萨?」「世尊,我七瓦萨。」「索巴咖,汝与我一切智智相应而解说诸问」,心生欢喜而许可达上,此是问答解说达上。
Aṭṭhagarudhammapaṭiggahaṇūpasampadā nāma mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena anuññātaupasampadā.
「八敬法受持达上」者,名为玛哈巴嘉巴娣以受持八敬法而被允许的达上。
Dūtenūpasampadā nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātaupasampadā.
「遣使达上」者,名为半迦尸国妓女被允许的达上。
Aṭṭhavācikūpasampadā nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena, bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi upasampadā.
「八语达上」者,名为比库尼从比库尼僧团以白四甘马,从比库比库僧团以白四甘马,以此二甘马而达上。
Ñatticatutthakammūpasampadā nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi, ekāya ca ñattiyāti evaṃ ñatticatutthena. Kiñcāpi hi ñatti sabbapaṭhamaṃ vuccati, tissannaṃ pana anussāvanānaṃ atthabyañjanabhedābhāvato atthabyañjanabhinnaṃ ñattiṃ tāsaṃ catutthanti katvā ‘‘ñatticatuttha’’nti vuccati. Akuppenāti akopetabbataṃ, appaṭikkositabbatañca upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthu sāsanārahena. Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo, tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā ‘‘upasampanno’’ti vuccati. Kasmā panettha imināva upasampanno idha gahito, nāññehīti? Vuccate – ehibhikkhūpasampadā antimabhavikānameva, saraṇagamanūpasampadā parisuddhānaṃ, ovādappaṭiggahaṇapañhābyākaraṇūpasampadā mahākassapasopākānaṃ, na ca te bhabbā pārājikādilokavajjaṃ āpajjituṃ, aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇādayo ca bhikkhunīnaṃyeva anuññātā. Ayañca bhikkhu, tasmā ñatticatuttheneva upasampadākammena upasampanno idha gahito, nāññehīti veditabbo. Paṇṇattivajjesu pana sikkhāpadesu aññepi ehibhikkhūpasampadāya upasampannādayo saṅgayhanti (sārattha. ṭī. 2.45 bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā). Vakkhati hi ‘‘paṇṇattivajjesu pana aññepi saṅgahaṃ gacchantī’’ti. Idāni ‘‘akuppena ṭhānārahena upasampanno’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘tassa panā’’tiādimāha.
「白四甘马达上」者,名为比库们现今的达上。『以白四』者,以三次告白与一次白,如是为白四。虽然白在最初被说,然而因三次告白的义与文无差别,故将义与文有别的白作为彼等的第四,因此说为『白四』。『不可破坏』者,已达到不可动摇性、不可反对性。『具足理由』者,具足原因,具足导师教法的理由。『达上者』者,已达到上位,义为已得。比库性即是上位,而此人以如所说的甘马达到之,故说为『达上者』。然而为何在此唯以此达上者被摄取,而非以其他?应说:呼来比库达上唯属最后有者,归依达上属清净者,受教诫与答问达上属大咖萨巴等,而彼等不可能犯巴拉基咖等世间罪,八敬法受持等唯被允许于比库尼。而此比库,因此应知在此唯以白四甘马达上而达上者被摄取,非以其他。然而在制定的学处中,其他以呼来比库达上而达上者等也被摄取。将说『然而在制定的学处中,其他也被摄取』。现在为了详细显示以『不可破坏、具足理由而达上』简略所说之义,故说『然而彼』等。
Tatthāti tesu pañcasu. Vasati etthāti vatthu, ādhāro patiṭṭhā. Tenāha ‘‘upasampadāpekkho puggalo’’ti. Ūnāni aparipuṇṇāni vīsati vassāni assāti ūnavīsativasso. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ upari sappāṇakavagge ūnavīsatisikkhāpade (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā) vaṇṇayissāma. Tesūti paṇḍakādīsu ekādasasu abhabbapuggalesu. Paṇḍako (mahāva. aṭṭha. 109) panettha pañcavidho hoti āsittapaṇḍako, usūyapaṇḍako , opakkamikapaṇḍako, napuṃsakapaṇḍako, pakkhapaṇḍakoti. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritāti. Tayo cettha pabbajjūpasampadānaṃ abhabbatāya avatthū. Tenāha ‘‘āsittapaṇḍakañcā’’tiādi. Tattha yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako (vi. saṅga. aṭṭha. 135; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.109). Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍakoti veditabbo.
『于彼』者,于彼五种中。『住于此』者为处,为所依、为基础。因此说『欲求达上的人』。『未满二十岁』者,不足的、未圆满的二十岁者为未满二十岁者。在此应说之事,我们将在上面有生命品的未满二十岁学处中解释。『于彼等』者,于般哒咖等十一种无能力人中。『般哒咖』在此有五种:被侵般哒咖、嫉妒般哒咖、被阉割般哒咖、无性般哒咖、半月般哒咖。于彼等中,被侵般哒咖与嫉妒般哒咖的出家未被禁止,其余三种被禁止。于彼等中,半月般哒咖在其为般哒咖的半月,唯在彼半月其出家被禁止。此中三种因出家达上的无能力性而非处。因此说『被侵般哒咖』等。其中,谁的他人肢体以口取而以不净被侵后热恼止息,此为被侵般哒咖。谁见他人行为时因嫉妒生起而热恼止息,此为嫉妒般哒咖。谁以手段而种子被去除,此为被阉割般哒咖。然而谁在结生时即无能力而生,此为无性般哒咖。然而某人以不善果报之力在黑半月为般哒咖,然而在白半月其热恼止息,此应知为半月般哒咖。
Theyyena saṃvāso etassāti theyyasaṃvāsako. So ca na saṃvāsamattasseva thenako idhādhippeto, atha kho liṅgassa, tadubhayassa ca thenakopīti āha ‘‘theyyasaṃvāsako pana tividho’’tiādi. Na bhikkhuvassāni gaṇetīti (mahāva. aṭṭha. 110) ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni na gaṇeti. Na yathāvuḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ vā sāmaṇerānaṃ vā vandanaṃ sādiyatīti attanā musāvādaṃ katvā dassitavassānurūpena yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ nādhivāseti. Na āsanena paṭibāhatīti ‘‘apehi, me etaṃ pāpuṇātī’’ti āsanena nappaṭibāhati. Na uposathādīsu sandissatīti uposathappavāraṇādīsu na sandissati. Liṅgamattassevāti evasaddena saṃvāsaṃ nivatteti. Samānoti santo. Liṅgānurūpassa saṃvāsassāti sāmaṇeraliṅgānurūpassa sāmaṇerasaṃvāsassa. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātavatthanivattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyāni nivāseti, liṅgatthenako hoti. Sace gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāyaṃ ovaṭṭikaṃ katvā, aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva, ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchitvā puna liṅgaṃ sādiyati, liṅgatthenako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo . Sacepi nivatthakāsāvassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhati eva.
『盗共住』者,盗共住于此。而此处所意指的不是仅共住本身的盗者,而是相的、二者的盗者,故说『盗共住者有三种』等。『不计比库岁』者,妄说『我十岁或二十岁』而不计比库岁。『不如长幼礼敬比库或沙玛内拉』者,自己作妄语后,不以所示岁数相应地承受如长幼的礼敬。『不以座位拒绝』者,不以『去,此属于我』而以座位拒绝。『不在伍波萨他等中出现』者,不在伍波萨他、自恣等中出现。『唯相本身』者,以『如是』之词遮止共住。『存在』者,存在的。『相应于相的共住』者,相应于沙玛内拉相的沙玛内拉共住。然而若将袈裟放下而裸体或着白衣,以行淫等而成非沙门后着袈裟,则为相盗者。若希求在家性而将袈裟卷起,或以其他方式以在家衣着而着『我的在家相是否庄严,不庄严』为了观察之故,暂时保持,认可『庄严』后再受相,则为相盗者。着白衣而观察与认可中也是此法。即使在所着袈裟之上着白衣而观察或认可,仍保持。
Antimavatthuajjhāpannakepi eseva nayoti pārājikaṃ āpannake bhikkhumhipi eseva nayoti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace koci bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, ayaṃ bhikkhūhi dinnaliṅgassa apariccattattā na liṅgatthenako, liṅgānurūpassa saṃvāsassa sāditattā nāpi saṃvāsatthenakoti. Videsanti paradesaṃ. Idañca vañcetuṃ sakkuṇeyyaṭṭhānaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yo pana sadesepi evaṃ karoti, sopi saṃvāsatthenakova. ‘‘Saṃvāsamattassevā’’ti iminā liṅgaṃ paṭikkhipati. Sace koci vuḍḍhapabbajito (mahāva. aṭṭha. 110) bhikkhuvassāni gaṇetvā mahāpeḷādīsu diyyamānabhattaṃ gaṇhāti, sopi theyyasaṃvāsako hoti. Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerappaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu pana bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo.
「对于最后一事犯巴拉基咖者,也是此法」者,义为:对于犯巴拉基咖的比库,也是此法。此所说者——若有比库,以热诚故,脱去袈裟而着白衣,行淫欲法后,再着袈裟,行瓦萨计算等一切差别之仪轨,此人因比库们所授之相未舍弃故,非相盗者;因受用与相相应之共住故,亦非共住盗者。「往他国」者,往异国。此说是为显示可欺诳之处。若于本国如是作者,彼亦唯是共住盗者。「唯共住而已」者,以此拒斥相。若有老年出家者,计算比库瓦萨而受取于大施等处所施之食,彼亦成盗共住者。自身为沙玛内拉而依沙玛内拉次第计算虚假瓦萨而受取者,非盗共住者。然比库依比库次第计算虚假瓦萨而受取者,应以盗物罪处理。
Nanu saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti āha ‘‘bhikkhuvassagaṇanādiko hī’’tiādi. Iminā na kevalaṃ ekakammādikova kiriyabhedo saṃvāsoti idhādhippeto, atha kho tadañño bhikkhuvassagaṇanādikopīti dasseti. Imasmiṃ attheti theyyasaṃvāsakādhikāre. Sikkhaṃ paccakkhāyāti sikkhaṃ pariccajitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace koci bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, so theyyasaṃvāsako hotīti.
「岂非共住名为一甘马、一诵戒、同学」故说「比库瓦萨计算等」等。以此显示:非仅一甘马等之行为差别为此处所意趣之共住,而是彼之外的比库瓦萨计算等亦是。「于此义中」者,于盗共住之论题中。「舍弃学」者,舍弃学后。此所说者——若有比库舍弃学后,不脱去相,作恶戒业或不作,「无人知我」故,再行一切前说之瓦萨计算等差别之仪轨,彼成盗共住者。
Sace pana kassaci rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti. Rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvāva pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ paṭipajjati, ayaṃ pana na pabbājetabbo.
然若有王对某人发怒,彼「如是我将得安稳」故,自己取相而逃走。见彼者向王报告。王「若已出家,不得对彼作任何事」故,对彼平息怒气。彼「我之王难已平息」故,不归入僧团中,而取在家相来者,应令出家。若复「依教法我得生命,来,今我当出家」故,生起悚惧,以彼相来而不受用客比库之事,被比库们问或不问,如实显示自己后乞求出家者,脱去相后应令出家。然若受用事,显示出家者之住处,行一切前说之瓦萨计算等差别,此人则不应令出家。
Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
此处有一人于饥馑时不能生活,自己取相,食用一切外道之食,饥馑过后,不归入僧团中,而取在家相来者,一切与前相同。
Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
另一人欲渡大旷野,而商队长携带出家者而行。彼「如是商队长将携我而行」故,自己取相,与商队长一起渡旷野,到达安稳处后,不归入僧团中,而取在家相来者,一切与前相同。
Aparo rogabhaye (mahāva. aṭṭha. 110; vi. saṅga. aṭṭha. 138) uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
另一人于病难生起时不能生活,自己取相,食用一切外道之食,病难平息后,不归入僧团中,而取在家相来者,一切与前相同。
Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati. So ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
另有一人,某个仇敌对他发怒,想要杀害他而四处寻找。他想:「如此我将得安稳」,便自己取相而逃走。仇敌四处寻找:「他在哪里?」听闻「他出家后逃走了」,便想:「若已出家,则不能对他做任何事」,于是对他平息了愤怒。他想:「我的仇敌之怖畏已平息」,便不归还僧团,而取在家相后回来。一切如前所说相同。
Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihī hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha vinassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘na ime mama hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttavassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo. Tenāha ‘‘rājadubbhikkhakantāra-rogaverībhayena vā’’tiādi. Bhayasaddo cettha paccekaṃ yojetabbo ‘‘rājabhayena, dubbhikkhabhayenā’’tiādinā. Liṅgaṃ ādiyatīti vesaṃ gaṇhāti. Idhāti imasmiṃ sāsane. Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānasoti bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvato yo suddhamānaso yāva saṃvāsaṃ nādhivāseti, tāva esa ‘‘gihī maṃ ‘samaṇo’ti jānantū’’ti vañcanacitte satipi bhikkhūnaṃ vañcetukāmatāya abhāvato doso natthīti theyyasaṃvāsako nāmāti na vuccatīti attho.
另有一人,前往亲族家后舍弃学处成为在家人,想:「这些衣将在此处毁坏,即使我取这些衣前往寺院,途中他们将捉我为『盗贼』,我何不作为身体护持物而去?」为了携带衣之故,下着并披着前往寺院。沙玛内拉们和年轻比库们远远见他前来,便迎接上前,给予服务。他不接受,如实显示自己。若比库们想:「我们现在不放他走」,而想强制令他出家,则应脱去袈裟后再令他出家。但若他想:「这些人不知我已退回下劣状态」,便承认那比库身份,遵行一切前述计算瓦萨等分别之规则,此人不应令其出家。因此说『或因王难、饥馑、旷野、疾病、仇敌之怖畏』等。此处『怖畏』一词应分别连接为『因王之怖畏、因饥馑之怖畏』等。『取相』者,取伪装也。『在此』者,在此教法中也。『不容忍共住,直至他清净心』者,因无欺骗比库们之欲,凡清净心者直至不容忍共住,即使有『愿在家人知我为沙门』之欺骗心,因无欺骗比库们之欲故无过失,故不称为『偷共住者』,此为其义。
Titthiyesu pakkantako paviṭṭhoti titthiyapakkantako. So ca na kevalaṃ tattha paviṭṭhamatteneva titthiyapakkantako hoti, atha kho tesaṃ laddhiggahaṇena. Tenāha ‘‘yo panā’’tiādi. ‘‘Upasampanno’’ti iminā anupasampanno titthiyapakkantako na hotīti dasseti. Vuttañhetaṃ kurundiaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 110). Kusacīrādikanti etthādisaddena phalakakkhaṇḍajaṭādīnaṃ gahaṇaṃ. Sacepi ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantakova hoti. Vatānīti ukkuṭikappadhānādīni vatāni. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati taṃ laddhiṃ, tāva rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento, rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti.
『前往外道者已进入』者,外道前往者也。彼不仅仅以进入彼处而成为外道前往者,而是以接受他们的得而成为。因此说『凡是』等。以『已达上者』显示未达上者不成为外道前往者。此在咖伦地注疏中已说:『此所谓外道前往者,是指已达上之比库所说,因此沙玛内拉即使带相前往外道处,仍可再得出家与达上』。『咖萨草衣等』者,此处『等』字包括木板、破布、结发等。即使他前往『此出家最胜』之最胜状态,也不得解脱,仍是外道前往者。『行法』者,蹲踞苦行等行法也。但若为了考察『外道出家于我是否美好,岂非美好?』而下着咖萨草衣等,或结发,或取乞食钵,直至未接受彼得,则守护之,一旦接受即成为外道前往者。但未断袈裟者下着咖萨草衣等,或因王难等而取外道相,因无得故既非外道前往者。
Avaseso sabbopīti nāgasupaṇṇayakkhagandhabbādiko. Yañhettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
『其余一切』者,龙、金翅鸟、亚卡、乾达婆等。此处应说者,已在下文说明。
Yathā samānajātikassa (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.112) vikopane kammaṃ garutaraṃ, na tathā vijātikassāti āha ‘‘manussajātikā’’ti. Puttasambandhena mātāpitusamaññā, dattakittimādivasenapi puttavohāro loke dissati, so ca kho pariyāyatoti nippariyāyasiddhataṃ dassetuṃ ‘‘janettī’’ti vuttaṃ. Janettīti janikā, mātāti attho. Yathā manussattabhāve ṭhitasseva kusaladhammānaṃ tikkhavisadasūrabhāvāpatti, yathā taṃ tiṇṇampi bodhisattānaṃ bodhittayanipphattiyaṃ, evaṃ manussattabhāve ṭhitasseva akusaladhammānampi tikkhavisadasūrabhāvāpattīti āha ‘‘manussabhūtenevā’’ti. Sañciccāti ‘‘pāṇo’’ti saññāya saddhiṃ vadhakacetanāya cetetvā. Ayaṃ mātughātako nāmāti ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako nāma. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikamātā vā mahāmātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā amanussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti. Tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā, kammaṃ panassa bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati.
如同对同种族者之破坏,甘马较重,对异种族者则不然,故说『人类种族』。以子之关系有母父之称,世间亦见以养子、名义子等方式有子之称呼,而此是方便说,为显示非方便成立,故说『生者』。『生者』者,生母也,即母之义。如同唯住于人性时善法有锐利、明显、迅速之获得,如三菩萨之三菩提成就,如是唯住于人性时不善法亦有锐利、明显、迅速之获得,故说『唯人类』。『故意』者,以『有情』之想,与杀害思相应而思虑。『此名为杀母者』者,此以无间业之杀母业而名为杀母者。但若杀害虽为人女性之非生母、养育母、祖母、姨母,或虽为生母但非人女性之母,其出家不被禁止,亦非无间者。若自己为畜生而杀害人女性之母,彼亦非无间者。但因畜生趣故其出家被拒绝,其业则沉重,正持无间业而住。
Yena manussabhūto janako pitā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropito, ayaṃ ānantariyena pitughātakakammena pitughātako nāmāti imamatthaṃ atidisanto ‘‘pitughātakepi eseva nayo’’ti āha. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ca tena ghātito, ‘‘pitughātako’’tveva saṅkhaṃ gacchati, ānantariyañca phusati (mahāva. aṭṭha. 114).
『对杀父者亦此同理』者,阐明此义:凡人类之生父,自己亦为人类种族者,故意夺其命,此以无间业之杀父业而名为杀父者。即使是妓女之子,不知『此是我父』,但由谁而生,若彼被他所杀,仍称为『杀父者』,触犯无间业。
Eḷakacatukkaṃ (ma. ni. aṭṭha. 3.128; a. ni. aṭṭha. 1.1.275; vibha. aṭṭha. 809; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.112), saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañcettha kathetabbaṃ. ‘‘Eḷakaṃ māremī’’ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati māraṇādhippāyeneva ānantariyavatthuno vikopitattā. Eḷakābhisandhinā, pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati ānantariyavatthuabhāvato. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva . Eseva nayo itarasmimpi catukkadvaye. Sabbattha hi purimaṃ abhisandhicittaṃ appamāṇaṃ, vadhakacittaṃ, pana tadārammaṇajīvitindriyañca ānantariyānānantariyabhāve pamāṇaṃ.
在此应说羚羊四法(中部注疏3.128;增支部注疏1.1.275;分别论注疏809;义注大品3.112)、战场四法、盗贼四法。以『我杀羚羊』之意图而杀害站在羚羊位置的人类母亲或父亲者,触犯无间罪,因为以杀害意图破坏了无间罪对象之故。然而,以羚羊意图或以母父意图而杀害羚羊者,不触犯无间罪,因为无间罪对象不存在之故。以母父意图而杀害母父者,确实触犯。在其余两组四法中,此理亦同。在一切处,前行意图心是无量的,但杀害心及彼所缘之命根,在无间罪与非无间罪之区别上是量度标准。
Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabboti āha ‘‘yena antamaso gihiliṅge ṭhitopī’’tiādi. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ, manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariko na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariko na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo. Yathā mātāpitūsu, evaṃ arahantepi eḷakacatukkādīni veditabbāni.
杀阿拉汉者也应仅就人类阿拉汉而理解,故说『由此,即使住在家相者』等。然而,杀害非人类种姓的阿拉汉,或人类种姓的其余圣者,不成无间罪者,其出家不被禁止,但业力强大。畜生杀害人类阿拉汉也不成无间罪者,但业力沉重,此为此处之判定。如同对母父,对阿拉汉也应理解羚羊四法等。
Pakatattaṃ bhikkhuninti parisuddhasīlaṃ ubhatosaṅghe upasampannaṃ bhikkhuniṃ. Yo (mahāva. aṭṭha. 115) pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva, balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti . Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento sikkhamānasāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjaṃ, upasampadañca labhatīti.
『本性比库尼』者,戒清净、在二部僧团中达上的比库尼。然而,以身接触而破坏戒者,其出家与达上不被禁止。以强力使其穿白衣而污染不愿者,仍是比库尼污染者;但以强力使其穿白衣而污染愿意者,不是比库尼污染者。为何?因为在家相中仅仅同意,她即成非比库尼。然而,污染已一次破戒者,以及对在学尼、沙玛内莉行不正者,既非比库尼污染者,也得出家与达上。
Dhammato uggataṃ apagataṃ uddhammaṃ. Ubbinayanti etthāpi eseva nayo. Catunnaṃ kammānanti apalokanañattiñattidutiyañatticatutthasaṅkhātānaṃ catunnaṃ kammānaṃ. Imesañhi aññataraṃ saṅghakammaṃ ekasīmāyaṃ visuṃ visuṃ karontena saṅgho bhinno nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindatī’’ti.
『法上升』者,从法中升起、离去,即上法。『律上升』,此处亦同此理。『四种甘马』者,求听、单白、白二、白四所摄之四种甘马。以这些中任一僧团甘马,在一界中分别进行者,名为僧团破裂。因此说『以四种甘马中任一方式破僧团』。
‘‘Duṭṭhacittenā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘vadhakacittenā’’ti vuttaṃ. Vadhakacetanāya hi dūsitaṃ cittaṃ idha duṭṭhacittaṃ nāma. Lohitaṃ uppādetīti antosarīreyeva lohitaṃ uppādeti, sañcitaṃ karotīti adhippāyo. Na hi tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena dhammaṃ bhinditvā lohitaṃ paggharati, sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati, āghātena pakuppamānaṃ sañcitaṃ hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsukaṃ karoti, ayaṃ lohituppādako na hoti, bahuṃ pana so puññaṃ pasavati (mahāva. aṭṭha. 115).
为阐明『以恶心』所说之义,故说『以杀害心』。以杀害思所染污之心,在此名为恶心。『出血』者,在身体内部出血,使血聚集之意。因为如来身不可破之故,以外力攻击而破法,血不会流出,但在身体内部某一处血液聚集,因打击而激动、聚积,依此而说。然而,为治病如基瓦咖以刀切开,取出脓肉与血而使安乐者,此非出血者,且彼生大福德(大品注疏115)。
Duvidhampi byañjananti yathāvuttakammadvayato samuṭṭhitaṃ itthinimittaṃ, purisanimittañcāti duvidhampi byañjanaṃ. Iminā ca viggahena ‘‘ubhatobyañjanako’’ti asamānādhikaraṇavisayo bāhiratthasamāsoyaṃ, purimapade ca vibhattialopoti dasseti. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanako cāti. Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ.
『二种相』者,从所说二业生起之女相与男相,即二种相。以此分析,『二相者』是外境不同格限定复合词,且显示前词省略格位。彼有二种:女二相者、男二相者。其中,女二相者之女相显露,男相隐藏。男二相者之男相显露,女相隐藏。女二相者对女众行男性时,女相隐藏,男相显露。男二相者对男众行女性时,男相隐藏,女相显露。女二相者自己受胎,也使他人受胎。男二相者自己不受胎,但使他人受胎。此为彼等之差别。
Aparāmasanānīti aggahaṇāni avacanāni. ‘‘Ayaṃ itthannāmo’’ti upasampadāpekkhassa akittananti yassa upasampadā karīyati, tassa akittanaṃ, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘ayaṃ dhammarakkhito’’ti (pari. aṭṭha. 484) avacananti vuttaṃ hoti. ‘‘Itthannāmassa upasampadāpekkho’’ti upajjhāyassa akittananti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vatvā ‘‘āyasmato buddharakkhitassā’’ti avacanaṃ. Sabbena sabbaṃ ñattiyā anuccāraṇanti ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammassa karaṇaṃ. Sampannanti upetaṃ.
「不触及」者,不执取也,不言说也。「此某名者」者,对达上希求者之不宣说也。对于为其作达上者,不宣说其名,应说「尊者们,请僧团听我说,此法护者是具寿佛护之达上希求者」时,却不说「此法护者」,此即所说之不言说也。「某名之达上希求者」者,对老师之不宣说也。应说「尊者们,请僧团听我说,此法护者是具寿佛护之达上希求者」时,却说「尊者们,请僧团听我说,此法护者是达上希求者」而不说「具寿佛护之」,此即不言说也。「全部单白之不诵出」者,舍置单白,仅以四次甘马语作诵出甘马之作为也。「完成」者,具足也。
Hāpanaṃ pariccajanaṃ. Yopi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakiṃyeva vā dvikkhattuṃ vā anussāvanaṃ karoti, ayampi sāvanaṃ hāpetiyeva. Duruccāraṇaṃ nāma aññasmiṃ akkhare vattabbe aññassa vacanaṃ. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –
「失坏」者,舍弃也。即使舍置一次单白,仅作一次或二次诵出者,此亦失坏诵出也。「误诵」者,名为应说某一音节时却说他者也。因此,作甘马语之比库,此所说者——
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ;
「松弛与紧密及长短,」
Garukaṃ lahukañceva niggahītaṃ;
「重与轻及随韵,」
Sambandhavavatthitaṃ vimuttaṃ;
「连结、确立、分离,」
Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 1.291; a. ni. aṭṭha. 2.3.64, pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) –
「以文字之理解,十种分别也。」
Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaṃ ā-kārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaṃ a-kārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahītanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena sambandhaṃ akatvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.
「已说」者,此应善加把握。于此,所谓「松」者,即五组中的第一与第三。所谓「紧」者,即彼等中的第二与第四。「长」者,应以长时发出的 ā 音等。「短」者,应以其半时发出的 a 音等。「重」者,即长音,或如「具寿佛护长老若不认可」这样连接后说的。「轻」者,即短音,或如「具寿佛护长老若不认可」这样不连接而说的。「鼻音」者,应将发音器官抑制、不释放,以闭口带鼻音的方式发出。「连接」者,与后词连接而说为「tuṇhissā」或「tuṇhassā」。「分离」者,不与后词连接而分开说为「tuṇhī assā」或「tuṇha assā」。「释放」者,不抑制发音器官而释放,以开口不带鼻音的方式说出。
Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassadhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ esā ñattī’’tiādivacanañca. ‘‘Bhante, saṅgho’’ti vattabbe bha-kāra gha-kārānaṃ ba-kāra ga-kāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.
其中，应当说『suṇātu me』（请听我）时，将『ta』音变为『tha』音，说成『suṇāthu me』，此称为「将紧音作松音」；同样地，应当说『pattakallaṃ esā ñattī』（此白文已具足）时，说成『patthakallaṃ esā ñattī』等，亦属此类。应当说『Bhante, saṅgho』（大德，僧团）时，将『bha』音与『gha』音分别变为『ba』音与『ga』音，说成『bante saṃgo』，此称为「将松音作紧音」。应当张口说『suṇātu me』时，却闭口带鼻音说成『suṇaṃtu me』；或应当说『esā ñattī』时，说成『esaṃ ñattī』，此称为「将开放音作鼻音收束」。应当闭口带鼻音说『pattakallaṃ』时，却张口不带鼻音说成『pattakallā』，此称为「将鼻音收束作开放音」。如是：应作松音处作成紧音、应作紧音处作成松音、应作开放音处作成鼻音收束、应作鼻音收束处作成开放音，此四种音节之误，皆能令甘马语文内之甘马受到损坏。如此诵读者，应当念此音节处却念彼音节，故称为「念诵错误」。
Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva. Rassaṭṭhāne ca rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti.
然而,于其余长、短等六种音节中,长音处唯长音,短音处唯短音,如是在各自处所发出该音节本身,不破坏依次序而来的传承,应作甘马语。然而,若不如是作,应说长音时说短音,或应说短音时说长音;同样,应说重音时说轻音,或应说轻音时说重音;或应说连接时说分离,或应说分离时说连接,即使如是说,甘马语亦不破坏。此六种音节不破坏甘马。
Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādīnaṃ vacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma. Ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃ anussāvanakaraṇanti sambandho.
然而,经师长老们说:『da 音变为 ta 音,ta 音变为 da 音,ca 音变为 ja 音,ja 音变为 ca 音,ya 音变为 ka 音,ka 音变为 ka 音,因此应说 da 音等时说 ta 音等不违反』,此于甘马语不适用。因此,持律者既不应将 da 音作 ta 音……亦不应将 ka 音作 ya 音。应依巴利语审察语源,避免十种音节语源中所说的过失而作甘马语。否则即名为损害听闻。关联为:除白外,首先作宣告。
Yāvatikā bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa upasampadākammassa pattā yuttā anurūpā. Te ca kho sabbantimena pariyāyena hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmaṭṭhā pañca pakatattā bhikkhū. Na hi tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando eti. Avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace ekasīmaṭṭhā ekasmiṃ ṭhāne samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti, chandaṃ datvā āgacchantu vā, mā vā, kammaṃ na kuppati. Paṭikkosananti nivāraṇaṃ. Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Idha pana upasampadākammakaraṇassa kāraṇattā upasampadākammavācāsaṅkhātaṃ bhagavato vacanaṃ vuccati. Tenāha ‘‘kāraṇārahattā pana satthu sāsanārahattā’’ti. Yathā ca ‘‘taṃ kattabba’’nti bhagavatā anusiṭṭhaṃ, tathākaraṇaṃ upasampadākammassa kāraṇaṃ hotīti ṭhānārahaṃ nāma. Keci (sārattha. ṭī. 2.45) pana ‘‘ṭhānārahenāti ettha ‘na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo’tiādi (mahāva. 119) satthusāsanaṃ ṭhāna’’nti vadanti. Idhāti imasmiṃ pārājike. Yathā ca idha, evaṃ sabbatthāpi lokavajjasikkhāpadesu ayameva adhippetoti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘paṇṇattivajjesu panā’’tiādi. Aññepīti ehibhikkhūpasampannādayopi. Kathametaṃ viññāyati paṇṇattivajjesu sikkhāpadesu aññepi saṅgahaṃ gacchantīti? Atthato āpannattā. Tathā hi ‘‘dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ buddhā ca paccekabuddhā ca, dve puggalā bhabbā āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo cā’’ti (pari. 322) sāmaññato vuttattā. Ehibhikkhūpasampannādayopi asañcicca assatiyā acittakaṃ sahaseyyāpattiādibhedaṃ paṇṇattivajjaṃ āpajjantīti (sārattha. ṭī. 2.45) atthato āpannaṃ.
「诸比库达甘马者」,即达到、适合、相应于彼达上甘马的诸比库。彼等以最少限度,不离手臂范围,住于一界内的五位本性比库。因为离彼等不能作彼甘马,彼等的欲不来。然而,其余者即使有千人,若住于一界内、一处、同一住处,皆应得欲,给欲后来或不来,甘马不破坏。「反对」者,阻止。「此处有果报,依彼而住」者,即处所、原因。然而,于此,因作达上甘马之原因,说世尊所说名为达上甘马语。故说「因应得原因,因应得导师教诫」。如世尊所教「应如是作」,如是作为达上甘马之原因,名为应得处所。然而,有些人说:「『应得处所』者,于此『诸比库,不应令手断者出家』等导师教诫为处所」。「于此」者,于此巴拉基咖中。如于此,于一切世间罪戒条中亦应知此为所指。故说「然而于制定罪中」等。「其他」者,亦包括善来比库达上等。如何知此「于制定罪戒条中其他亦入摄」?从义理上已犯。如是,因为「二种人不能犯罪:佛与辟支佛;二种人能犯罪:比库与比库尼」以总相说。善来比库达上等亦无意、失念、无心而犯与同宿罪等分别的制定罪,故从义理上已犯。
Idāni ‘‘bhikkhūna’’nti imaṃ padaṃ visesatthābhāvato visuṃ avaṇṇetvāva yaṃ sikkhañca sājīvañca samāpannattā bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno hoti, taṃ dassento ‘‘bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno’’tiādimāha. Sikkhitabbāti sikkhā, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, saha jīvanti etthāti sājīvaṃ, mātikādibhedā paṇṇatti, sikkhā ca sājīvañca sikkhāsājīvaṃ, tadubhayaṃ samāpanno upagatoti sikkhāsājīvasamāpanno. Tenāha ‘‘yā bhikkhūna’’ntiādi. Ettha ca ‘‘sikkhā’’ti sājīvasahacariyato adhisīlasikkhāva adhippetāti āha ‘‘adhisīlasaṅkhātā’’ti. Adhikaṃ uttamaṃ sīlanti adhisīlaṃ, ‘‘adhisīla’’nti saṅkhātā adhisīlasaṅkhātā.
今为显示「诸比库」此词因无特殊义而单独不解释,而显示因戒与活命共同制定故比库们达到戒与活命,说「比库们达到戒与活命」等。「应学」者,即戒,巴帝摩卡律仪戒;「与此共活」者,即活命,以母论等分别的制定;戒与活命即戒活命,达到、获得彼二者,即达到戒活命。故说「诸比库的」等。于此,「戒」者,因与活命相伴,唯指增上戒学,故说「名为增上戒」。「增上、殊胜的戒」即增上戒,「名为增上戒」即称为增上戒。
Katamaṃ panettha sīlaṃ, katamaṃ adhisīlanti? Vuccate – pañcaṅgadasaṅgasīlaṃ tāva sīlameva, na taṃ adhisīlaṃ. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana adhisīla’’nti vuccati. Tañhi sūriyo viya pajjotānaṃ, sineru viya ca pabbatānaṃ sabbalokiyasīlānaṃ adhikañceva uttamañca, buddhuppādeyeva ca pavattati, na vinā buddhuppādā. Na hi taṃ paññattiṃ uddharitvā añño satto paññāpetuṃ sakkoti, buddhāyeva panassa sabbaso kāyavacīdvārajjhācārasotaṃ chinditvā tassa tassa vītikkamassa anucchavikaṃ taṃ taṃ sīlasaṃvaraṃ paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlatopi ca maggaphalasampayuttameva sīlaṃ adhisīlaṃ, taṃ pana idha na adhippetaṃ. Na hi taṃ samāpanno methunadhammaṃ paṭisevati.
此中何者为戒,何者为增上戒耶?答曰:五支戒与十支戒仅是戒而已,非彼增上戒。然巴帝摩卡律仪戒则称为『增上戒』。因其如日于诸光明中,如须弥于诸山中,于一切世间戒中更胜且最上,且唯随佛出现而转起,非离佛出现。实无其他有情能离彼制定而制定之,唯诸佛完全断除身语二门恶行之流后,对彼彼违犯制定彼彼不相应之戒律仪。于巴帝摩卡律仪戒中,与道果相应之戒即是增上戒,然此处不意指彼。因已得彼者不行淫法。
Eteti nānādesajātigottādibhedabhinnā bhikkhū. Saha jīvantīti ekuddesādivasena saha pavattanti. Tenāha ‘‘ekajīvikā sabhāgavuttino’’ti. Sikkhāpadasaṅkhātanti paṇṇattisaṅkhātaṃ. Sāpi hi viratiādīnaṃ dīpanato ‘‘sikkhāpada’’nti vuccati. Vuttampi cetaṃ ‘‘sikkhāpadanti yo tattha nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti. Tatthāti tesu. Sikkhaṃ paripūrentoti akattabbaparivajjanakattabbakaraṇavasena vārittacārittasaṅkhātaṃ duvidhaṃ sīlaṃ paripūrentoti attho, vārittasīlavasena viratisampayuttacetanaṃ, cārittasīlavasena virativippayuttacetanañca attani pavattentoti vuttaṃ hoti. Sājīvañca avītikkamantoti sikkhāpadañca amaddanto, sīlasaṃvaraṇaṃ, sājīvānatikkamanañcāti idameva dvayaṃ idha samāpajjanaṃ nāmāti adhippāyo. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tassānatikkamanato hi yāva maggā sikkhā paripūrati. Apicettha ‘‘sikkhaṃ paripūrento’’ti iminā viraticetanāsaṅkhātassa sīlasaṃvarassa visesato santāne pavattanakālova gahito, ‘‘avītikkamanto’’ti iminā pana appavattanakālopi. Sikkhañhi paripūraṇavasena attani pavattentopi niddādivasena appavattentopi vītikkamābhāvā sikkhanavasena samāpannoti vuccati.
『此等』者,诸种国土、生、姓等差别之比库。『共住』者,依同诵等而共转起。故说『同一生活、同分行者』。『称为学处』者,称为制定。彼亦因显示离等故称为『学处』。此亦已说:『学处者,于彼处之名身、句身、文身、字身』。『于彼处』者,于彼等中。『圆满学』者,依不应作之回避与应作之实行而圆满称为遮止与奉行之二种戒,此为义。依遮止戒而使与离相应之思于自身转起,依奉行戒而使与离不相应之思转起,如是所说。『不违越命与』者,不踏学处,即戒律仪,不越命,此二者于此处即名为『得』,此为所意指。其中不越命是学圆满之缘。因由不越彼故,学圆满直至道。又此处以『圆满学』一语,特别取称为离思之戒律仪于相续中转起之时;然以『不违越』一语,亦取不转起之时。因圆满学而使之于自身转起时,虽因睡眠等而不转起,然因无违越故,依学而称为『得』。
Yasmā sikkhāpaccakkhānassa ekaccaṃ dubbalyāvikammaṃ attho hoti, tasmā taṃ sandhāya ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti padassa atthaṃ vivaranto ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti āhāti dassetuṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’tiādimāha. Tattha siyā (pārā. aṭṭha. 1.45 sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā), yasmā na sabbaṃ dubbalyāvikammaṃ sikkhāpaccakkhānaṃ, tasmā ‘‘dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti paṭhamaṃ vatvā tassa atthaniyamanatthaṃ ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti vattabbanti? Taṃ na, kasmā? Atthānukkamābhāvato. ‘‘Sikkhāsājīvasamāpanno’’ti hi vuttattā yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaccakkhāya, yañca sājīvaṃ samāpanno, tattha dubbalyaṃ anāvikatvāti vuccamāne anukkameneva attho vutto hoti, na aññathā. Tasmā idameva paṭhamaṃ vuttanti.
因舍学之某种羸弱表白有意义,故为显示依彼而解释『不舍学』一句之义说『不表白羸弱』,故说『不舍学、不表白羸弱』等。其中或有疑:因非一切羸弱表白皆是舍学,故应先说『不表白羸弱』,为限定其义而应说『不舍学』耶?非也。何故?因无义次第故。因已说『得学与命』,故所说者:不舍所得之学,不表白所得命中之羸弱,如是依次第而说义,非他。故此即先说。
Idāni tadubhayameva pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tadabhāvenāti tesaṃ cittādīnaṃ abhāvena. Cavitukāmatācittenāti apagantukāmatācittena . Davāti sahasā. Yo hi aññaṃ bhaṇitukāmo sahasā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti bhaṇati, ayaṃ davā vadati nāma. Ravāti virajjhitvā. Yo hi aññaṃ bhaṇitukāmo virujjhitvā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti bhaṇati, ayaṃ ravā bhaṇati nāma. Purimena ko visesoti ce? Purimaṃ paṇḍitassāpi sahasāvasena aññabhaṇanaṃ, idaṃ pana mandattā momūhattā pakkhalantassa ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññabhaṇanaṃ. ‘‘Akkharasamayānabhiññātatāya vā karaṇasampattiyā abhāvato vā kathetabbaṃ kathetumasakkonto hutvā aññaṃ kathento ravā bhaṇati nāmā’’ti (sārattha. ṭī. 2.54) eke.
今为明显彼二者而说『于彼处』等。『由彼等无故』者,由彼等心等无故。『以欲离去心』者,以欲离去心。『突然』者,急速。凡欲说他语者急速说『我舍佛』,此名突然说。『错乱』者,错误。凡欲说他语者错误说『我舍佛』,此名错乱说。与前者有何差别耶?前者是智者亦因急速而说他语,然此则因愚钝、痴迷而滑脱,欲说他语而说他语。『或因不知字句时机故,或因作法不具足故,欲说应说而不能说,说他语者名错乱说』,某些人如是说。
Vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhāyo, taṃ upajjhāyaṃ. ‘‘Evaṃ sajjhāyitabbaṃ, evaṃ abhikkamitabba’’ntiādinā ācārasikkhāpanako ācariyo. Ante samīpe vasati sīlenāti antevāsī, vibhattialopena yathā ‘‘vanekaserukā’’ti. Samāno upajjhāyo assāti samānupajjhāyako. Evaṃ samānācariyako. Sabrahmacārinti bhikkhuṃ. So hi ‘‘ekakammaṃ, ekuddeso, samasikkhatā’’ti imaṃ brahmaṃ samānaṃ carati, tasmā ‘‘sabrahmacārī’’ti vuccati. Evaṃ vuttānanti evaṃ padabhājanīye vuttānaṃ. Yathā hi loke sassānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ ‘‘khetta’’nti vuccati, evamimānipi buddhādīni padāni sikkhāpaccakkhānassa viruhanaṭṭhānatthā ‘‘khetta’’nti vuccantīti āha ‘‘imesaṃ dvāvīsatiyā khettapadāna’’nti. Yasmā panetesaṃ vevacanehipi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, tasmā ‘‘savevacanassā’’ti vuttaṃ. Vividhaṃ ekasmiṃyeva atthe vacanaṃ vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ, pariyāyanāmaṃ, saha vevacanehīti savevacanaṃ, tassa savevacanassa. Ettha ca vaṇṇapaṭṭhāne (sārattha. ṭī. 2.52; vi. vi. ṭī. 1.53; vajira. ṭī. 53) āgataṃ nāmasahassaṃ, upāligāthāsu (ma. ni. 2.76) nāmasataṃ, aññāni ca guṇato labbhamānāni nāmāni ‘‘buddhavevacanānī’’ti veditabbāni. Sabbānipi dhammassa nāmāni ‘‘dhammavevacanānī’’ti veditabbāni. Esa nayo sabbattha.
『观察过与非过』者为依止师,彼依止师。以『应如是诵习、应如是前行』等教导行仪者为老师。『住于近边,以戒故』者为弟子,省略格位,如『林中一角者』。『有同一依止师』者为同依止师者。如是同老师者。『同梵行者』者,比库。因彼行此同一梵,即『同一甘马、同一诵、同等学』,故称为『同梵行者』。『如是所说』者,于如是词分析中所说。如世间中诸谷生长之处称为『田』,如是此等佛等诸词亦为舍学生长处之义故称为『田』,故说『此等二十二田词』。然因以彼等之异名亦有舍学,故说『与异名』。种种于同一义中之语为异语,异语即异名,同义名,与异名故为有异名,彼有异名者。此中于字母排列中来之千名,于伍巴离偈中之百名,及其他依德而可得之诸名,应知为『佛之异名』。一切法之名应知为『法之异名』。此理于一切处。
Tesu yaṃ kiñci vattukāmassa yaṃ kiñci vadato sikkhāpaccakkhānaṃ hotīti tesu dvāvīsatiyā khettapadesu yaṃ kiñci ekaṃ padaṃ vattukāmassa tato aññaṃ yaṃ kiñci padampi vacībhedaṃ katvā vadato khettapadantogadhattā sikkhāpaccakkhānaṃ hotīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace panāyaṃ ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vattukāmo padapaccābhaṭṭhaṃ katvā ‘‘paccakkhāmi buddha’’nti vā vadeyya, milakkhabhāsādīsu vā aññatarabhāsāya tamatthaṃ vadeyya, ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vattukāmo uppaṭipāṭiyā ‘‘dhammaṃ paccakkhāmī’’ti vā ‘‘sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti vā vadeyya, seyyathāpi uttarimanussadhammavibhaṅge ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’’ti vattukāmo ‘‘dutiyaṃ jhāna’’nti vadati. Sace ‘‘yassa vadati, so ayaṃ bhikkhubhāvaṃ cajitukāmo etamatthaṃ vadatī’’ti ettakamattampi jānāti, viraddhaṃ nāma natthi, khettameva otiṇṇaṃ, paccakkhātāva hoti sikkhā. Sakkattā vā brahmattā vā cutasatto viya cutova hoti sāsanāti.
『于彼等中欲说任何而说任何者有舍学』者,于彼等二十二田词中,欲说任何一词者,从彼说任何他词亦作语破者,因入田词中故有舍学,此为义。此所说者:然若此人欲说『我舍佛』而作词颠倒说『舍我佛』,或以蔑戾车语等任一语说彼义,欲说『我舍佛』而颠倒说『我舍法』或『我舍同梵行者』,如于上人法分别中欲说『我得初禅那』而说『第二禅那』。若『所对说者,此人欲舍比库身而说此义』,仅知此许,则无错失,已入田,已舍学。如从萨咖天或梵天死没之有情,已死没于教法。
Alanti (pārā. aṭṭha. 1.52) hotu, pariyattanti attho. Kiṃ nu meti kiṃ mayhaṃ kiccaṃ, kiṃ karaṇīyaṃ, kiṃ sādhetabbanti attho. Na mamatthoti natthi mama attho. Sumuttāhanti suṭṭhu mutto ahaṃ. Purimehi cuddasahi padehīti buddhādīhi sabrahmacāripariyantehi purimehi cuddasahi padehi. Yannūnāhaṃ paccakkheyyanti ettha ‘‘yannūnā’’ti parivitakkadassane nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sacāhaṃ buddhaṃ paccakkheyyaṃ, sādhu vata me siyā’’ti. Ādisaddena ‘‘paccakkhi’’nti vā ‘‘paccakkhissāmī’’ti vā ‘‘bhavissāmī’’ti vā ‘‘homī’’ti vā ‘‘jātomhī’’ti vā ‘‘amhī’’ti vā evaṃbhūtānaṃ gahaṇaṃ. Sace pana ‘‘ajja paṭṭhāya ‘gihī’ti maṃ dhārehī’’ti vā ‘‘jānāhī’’ti vā ‘‘sañjānāhī’’ti vā ‘‘manasi karohī’’ti vā vadati, ariyakena vā vadati, milakkhakena vā. Evametasmiṃ atthe vutte yassa vadati, sace so jānāti, paccakkhātā hoti sikkhā. Esa nayo sesesupi ‘‘upāsako’’tiādīsu sattasu padesu. Ettha ca ariyakaṃ nāma māgadhavohāro. Milakkhakaṃ nāma anariyako andhadamiḷādi.
「『阿喇』者,应当舍弃也,此为义。『我何为』者,我有何义务,何所应作,何所应成办也,此为义。『非我义』者,非我之义也。『善解脱我』者,我已善解脱也。『以前十四句』者,以佛等为首、以同梵行者为终之前十四句也。『我今宁可舍弃』者,此中『宁可』是表示思量之不变词。此所说者:『若我舍弃佛,实为我之善也。』以『阿帝』一词,摄取『我舍弃』、『我将舍弃』、『我将成为』、『我是』、『我已成为』、『我是』等如是之类。若彼说『从今日起,汝应持我为在家人』、『汝应知』、『汝应了知』、『汝应作意』,或以雅语说,或以蛮语说。如是以此义说时,若彼所对说者知晓,则舍弃学也。此理于其余『近事男』等七句中亦同。此中,雅语者,即马嘎达俗语也。蛮语者,即非雅语,如安达达弥喇等也。
Akkharalikhananti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā aññesaṃ dassanatthaṃ akkharalikhanaṃ. Adhippāyaviññāpako aṅgulisaṅkocanādiko hatthavikāro hatthamuddā, hatthasaddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’’tiādīsu (pāci. 618) viya. Tasmā adhippāyaviññāpakassa aṅgulisaṅkocanādino hatthavikārassa dassanaṃ hatthamuddādidassananti (sārattha. ṭī. 2.51) evamettha attho daṭṭhabbo. Ādisaddena sīsakampanadassanādiṃ saṅgaṇhāti.
「书写文字」者,以『我舍弃佛』等语,为令他人见故,书写文字也。表示意图之屈指等手之变化为手印,此中手声应于彼之一部分诸指中见,如『不食时,我将全手置于口中』等中。是故,应如是见此义:表示意图之屈指等手之变化之显示,为手印等之显示也。以『阿帝』一词,摄取摇头显示等。
Ummattakakhittacittavedanāṭṭānanti ettha ummattakoti pittummattako. Khittacittoti yakkhehi katacittavikkhepo, yakkhummattakoti vuttaṃ hoti. Ubhinnaṃ pana viseso anāpattivāre āvibhavissati. Vedanāṭṭoti balavatiyā dukkhavedanāya phuṭṭho mucchāpareto, tena vippalapantena paccakkhātāpi apaccakkhātāva hoti. Manussajātiko hotīti sabhāgo vā visabhāgo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā viññū yokoci manusso hoti. Ummattakādīnanti etthādisaddena khittacittavedanāṭṭadevatātiracchānagatānaṃ gahaṇaṃ. Tatra ummattakakhittacittavedanāṭṭatiracchānagatānaṃ santike paccakkhātāpi ajānanabhāvena apaccakkhātāva hoti. Devatāya pana santike atikhippaṃ jānanabhāvena. Devatā nāma mahāpaññā tihetukappaṭisandhikā atikhippaṃ jānanti, cittañca nāmetaṃ lahuparivattaṃ, tasmā ‘‘cittalahukassa puggalassa cittavaseneva mā atikhippaṃ vināso ahosī’’ti devatāya santike sikkhāpaccakkhānaṃ paṭikkhipi. Tena vuttaṃ ‘‘na ca ummattakādīnaṃ aññataro’’ti. Dūtena vāti ‘‘mama sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ kathehī’’ti mukhasāsanavasena dūtena vā. Paṇṇena vāti paṇṇe likhitvā pahiṇavasena paṇṇena vā.
「疯狂者、心乱者、受痛苦者」者,此中『疯狂者』,谓胆汁疯狂者。『心乱者』,谓亚卡所作之心散乱,说为亚卡疯狂者也。然二者之差别,将于无犯之处显现。『受痛苦者』,谓为强烈苦受所触、陷于昏迷,彼虽胡言乱语而舍弃,亦如未舍弃也。『是人类』者,同类或异类、在家或出家、有智之任何人也。『疯狂者等』者,此中以『阿帝』一词,摄取心乱者、受痛苦者、天人、畜生也。其中,于疯狂者、心乱者、受痛苦者、畜生之前虽舍弃,以不知故,亦如未舍弃也。然于天人之前,以极速知故。天人者,大慧、三因结生者,极速知晓,且此心轻转,是故『勿以心轻者之人,仅以心即极速毁坏』,故于天人之前拒绝舍弃学。是故说『非疯狂者等之任一』也。『或以使者』者,『汝应说我舍弃学之事』,以口信之方式,或以使者也。『或以书信』者,书于书信而遣送之方式,或以书信也。
Sace te sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānantīti sambandho. Āvajjanasamayeti atthābhogasamaye. Iminā taṃ khaṇaṃyeva pana apubbaṃ acarimaṃ dujjānanti dasseti. Vacanānantaramevāti vacanassa anantarameva, āvajjanasamayevāti attho. Eva-saddena pana cirena jānanaṃ paṭikkhipati. Ukkaṇṭhitoti anabhiratiyā imasmiṃ sāsane kicchajīvikaṃ patto. Atha vā ‘‘ajja yāmi, sve yāmi, ito yāmi, ettha yāmī’’ti uddhaṃ kaṇṭhaṃ katvā viharamāno vikkhitto, anekaggoti vuttaṃ hoti. Idañca ‘‘anabhirato sāmaññā cavitukāmo’’tiādīnaṃ (pārā. 45) upalakkhaṇaṃ. Yena kenaci…pe… jānantīti sace te‘‘ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā ‘‘anabhirato’’ti vā ‘‘sāmaññā cavitukāmo’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti. Idañhi sikkhāpaccakkhānañca upari abhūtārocanaduṭṭhullavācāattakāmaduṭṭhadosabhūtārocanasikkhāpadāni ca ekaparicchedāni, āvajjanasamaye ñāte eva sīsaṃ enti. ‘‘Kiṃ ayaṃ bhaṇatī’’ti kaṅkhatā cirena ñāte sīsaṃ na enti. Tenāha ‘‘atha aparabhāge’’tiādi. Atha dvinnaṃ ṭhitaṭṭhāne dvinnampi niyametvā ‘‘etesaṃ ārocemī’’ti vadati, tesu ekasmiṃ jānantepi dvīsu jānantesupi paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ sambahulesupi veditabbaṃ. Vuttanayenāti ‘‘tassa vacanānantara’’ntiādinā vuttena nayena. Yo koci manussajātikoti antamaso navakammikaṃ upādāya yo koci manusso. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ –
『若彼等知汝舍弃学之事』,此为连结。『作意时』者,作意义之时也。以此显示:仅彼刹那,非前非后,难知也。『言说之后即』者,言说之后即,作意时也,此为义。然以『埃瓦』一词,拒绝久后知晓。『厌倦者』,谓以不喜乐故,于此教法中得艰难生活。或者,『今日去、明日去、从此去、往彼去』,如是举颈而住者,散乱、不一心也,此为所说。此为『不喜乐、欲从沙门性退失』等之标示。『以任何方式……知晓』者,若彼等以『厌倦者』、『希求在家状态』、『不喜乐』、『欲从沙门性退失』,以任何方式知晓舍弃学之事。此舍弃学与其上之虚妄诽谤、粗恶语、欲恚痴虚妄诽谤学处,为一章节,于作意时知晓即入罪。『此人说何』,以疑惑故,久后知晓则不入罪。是故说『然于后时』等。若于二人住立之处,对二人皆确定而说『我向彼等宣告』,彼等中一人知晓时,或二人知晓时,皆已舍弃学也。如是于众多人中亦应知。『以所说之理』者,以『彼言说之后』等所说之理。『任何人类』者,下至取新作业者,任何人也。此于《善见律》中说:
‘‘Sace pana anabhiratiyā pīḷito sabhāge bhikkhū parisaṅkamāno ‘yo koci jānātū’ti uccāsaddaṃ karonto ‘buddhaṃ paccakkhāmī’ti vadati, tañca avidūre ṭhito navakammiko vā añño vā samayaññū puriso sutvā ‘ukkaṇṭhito ayaṃ samaṇo gihibhāvaṃ pattheti, sāsanato cuto’ti jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.51).
『若以不喜乐所逼,于同类比库中巡行,作高声『任何人知晓』而说「我舍弃佛」,彼不远处站立之新作业者或其他知时之人,闻已知「此沙门厌倦、希求在家状态、从教法退失」,则已舍弃学也。』
Sace vacanatthaṃ ñatvāpi ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā na jānāti, apaccakkhātāva hoti sikkhā. Sace pana vacanatthaṃ ajānitvāpi ‘‘ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthetī’’ti vā jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Davāyapīti kīḷādhippāyenapi. Cittādīnaṃ vā vasenāti cittādīnaṃ vā chaḷaṅgānaṃ vasena. Hoti cettha –
若虽知言说之义,而不知『此人厌倦』或『希求在家状态』,则如未舍弃学也。若虽不知言说之义,而知『厌倦』或『希求在家状态』,则已舍弃学也。『以游戏意图亦』者,即使以游戏之意图也。『或以心等之方式』者,或以心等六支之方式也。此中有:
‘‘Cittaṃ khettañca kālo ca, payogo puggalo tathā;
「心、田、时、方便、人,如是,以六支了知学处之舍弃。」
Vijānananti sikkhāya, paccakkhānaṃ chaḷaṅgika’’nti.
或者,以完全不舍弃之故——在『我舍弃佛』等中,凡以任何方式成为学处之舍弃者,由于缺少其中任何一种舍弃。而以此显示『我将说此句,我舍弃学处』如是进行之心生起的不存在。因为对于没有如是心生起者,彼完全不名为舍弃。学处舍弃之——『我舍弃佛』等学处舍弃之。真实的某种弱化——说『我舍弃佛』、表示,如是,比库们,既是弱化之显示,学处也被舍弃,以『既是弱化之显示,学处也被舍弃』等所说之语句,凡以何语句既成为学处之舍弃又成为弱化之显示者,不显示彼『我舍弃佛』等真实的弱化。然而在说『我舍弃佛』等时,由于在学处圆满中弱化状态也被理解之故,应见此是学处舍弃之弱化显示之义。于此,以『真实的』一词,排除『我何不舍弃佛』等弱化之显示。因为凡以何既成为学处之舍弃又成为弱化之显示者,唯彼是学处舍弃之真实者。然而凡仅成为弱化之显示,非学处之舍弃者,彼非其真实者。
Sabbaso vā pana apaccakkhānenāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādīsu yena yena pariyāyena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, tato ekassapi paccakkhānassa abhāvena. Iminā pana ‘‘idaṃ padaṃ sāvessāmi, sikkhaṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ pavattacittuppādassa abhāvaṃ dasseti. Yassa hi evarūpo cittuppādo natthi, so sabbaso na paccakkhāti nāmāti. Sikkhāpaccakkhānassāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādisikkhāpaccakkhānassa. Atthabhūtaṃ ekaccaṃ dubbalyanti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vadati viññāpeti, evampi, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti, sikkhā ca paccakkhātā’’tiādinā (pārā. 53) vuttehi yehi vacanehi sikkhāpaccakkhānañceva hoti dubbalyāvikammañca, taṃ ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādikaṃ atthabhūtaṃ dubbalyaṃ anāvikatvā. ‘‘Buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādimhi pana vutte sikkhāparipūraṇe dubbalabhāvassāpi gamyamānattā sikkhāpaccakkhānassa idaṃ dubbalyāvikammaṃ atthoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca ‘‘atthabhūta’’nti iminā ‘‘yannūnāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya’’ntiādikaṃ dubbalyāvikammaṃ paṭikkhipati. Yena hi sikkhāpaccakkhānañceva hoti dubbalyāvikammañca, tadeva sikkhāpaccakkhānassa atthabhūtaṃ. Yena pana dubbalyāvikammameva hoti, na sikkhāpaccakkhānaṃ, na taṃ tassa atthabhūtanti.
由于以贪所缠而达到相似状态,交合之——说『交合』之法,以此说『以贪所缠』等。其中,以贪所缠——以贪之缠,以交合贪之现起,以心被围绕之状态,此为义。法——行为。在『悬挂、垂挂』等中,如同前缀没有任何义之差别,以此说『应行』。应犯——应被征服而犯。以一切女人之最后者——以他化自在天……乃至四大王天、人、女天人、龙女、金翅鸟女、学童女等一切女人之最后者。生于畜生趣之——生于畜生中之。因此说『以结生之方式』。于此,唯成为巴拉基咖之事之畜生趣女人应取为『畜生趣者』,非一切。于此有此区分——
Rāgapariyuṭṭhānena sadisabhāvāpattiyā mithunānaṃ ayanti ‘‘methuno’’ti dhammova vuccatīti āha ‘‘rāgapariyuṭṭhānenā’’tiādi. Tattha rāgapariyuṭṭhānenāti rāgassa pariyuṭṭhānena, methunarāgassa pavattiyā pariyonaddhacittatāyāti attho. Dhammoti ajjhācāro. ‘‘Palambate vilambate’’tiādīsu viya upasaggassa koci atthaviseso natthīti āha ‘‘seveyyā’’ti. Ajjhāpajjeyyāti abhibhuyya pajjeyya. Sabbantimenāti paranimmitavasavatti…pe… cātumahārājikamanussitthināgagaruḷamāṇavikādīnaṃ sabbāsaṃ antimena. Tiracchānagatāyāti tiracchānesu uppannāya. Tenāha ‘‘paṭisandhivasenā’’ti. Pārājikāya vatthubhūtā eva cettha tiracchānagatitthī ‘‘tiracchānagatā’’ti gahetabbā, na sabbā. Tatrāyaṃ paricchedo –
「无足者中蛇,二足者中母鸡,
‘‘Apadānaṃ ahimacchā, dvipadānañca kukkuṭī;
四足者中母猫,此等是巴拉基咖之事。」
Catuppadānaṃ majjārī, vatthu pārājikassimā’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.55)
四足者中母猫,此等是巴拉基咖之事。」
Tattha ahiggahaṇena sabbāpi ajagaragonasādibhedā dīghajāti saṅgahitā. Tasmā dīghajātīsu yattha tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ sakkā tilaphalamattampi pavesetuṃ, sā pārājikavatthu, avasesā dukkaṭavatthūti veditabbā. Macchaggahaṇena sabbāpi macchakacchapamaṇḍūkādibhedā odakajāti saṅgahitā. Tatrāpi dīghajātiyaṃ vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – pataṅgamukhamaṇḍūkā nāma honti, tesaṃ mukhasaṇṭhānaṃ mahantaṃ, chiddaṃ appakaṃ, tattha pavesanaṃ nappahoti, mukhasaṇṭhānaṃ pana vaṇasaṅkhepaṃ gacchati, tasmā taṃ thullaccayavatthūti veditabbaṃ . Kukkuṭiggahaṇena sabbāpi kākakapotādibhedā pakkhijāti saṅgahitā. Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ. Majjāriggahaṇena sabbāpi rukkhasunakhamaṅgusagodhādibhedā catuppadajāti saṅgahitā. Tatrāpi vuttanayeneva pārājikavatthu ca dukkaṭavatthu ca veditabbaṃ.
于此,以「蛇」之取,一切阿迦拉、果那萨等种类之长类皆被摄取。因此,于长类中,凡于三道之任一道中能插入芝麻果实许者,彼为巴拉基咖事;其余为恶作事,应如是知。以「鱼」之取,一切鱼、龟、蛙等种类之水生类皆被摄取。于此亦如长类中所说之方式,应知巴拉基咖事与恶作事。然此有差别:有名为扁口蛙者,彼等之口形大,孔小,于彼处插入不能成就,然口形入于疮之范围,因此应知彼为土喇吒亚事。以「鸡」之取,一切乌鸦、鸽等种类之鸟类皆被摄取。于此亦如所说之方式,应知巴拉基咖事与恶作事。以「猫」之取,一切树狗、猫鼬、蜥蜴等种类之四足类皆被摄取。于此亦如所说之方式,应知巴拉基咖事与恶作事。
Pārājiko hotīti (pārā. aṭṭha. 1.55) parājito hoti parājayaṃ apanno. Ayañhi pārājikasaddo sikkhāpadāpattipuggalesu vattati. Tattha ‘‘aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā’’ti (pārā. 43) evaṃ sikkhāpade vattamāno veditabbo. ‘‘Āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika’’nti (pārā. 67) evaṃ āpattiyaṃ. ‘‘Na mayaṃ pārājikā, yo avahaṭo, so pārājiko’’ti (pārā. 155) evaṃ puggale vattamāno veditabbo. ‘‘Pārājikena dhammena anuddhaṃseyyā’’tiādīsu (pārā. 384) pana dhamme vattatīti vadanti. Yasmā pana tattha ‘‘dhammo’’ti katthaci āpatti, katthaci sikkhāpadameva adhippetaṃ, tasmā so visuṃ na vattabbo. Tattha sikkhāpadaṃ yo taṃ atikkamati, taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājika’’nti vuccati. Āpatti pana yo naṃ ajjhāpajjati, taṃ parājeti, tasmā ‘‘pārājikā’’ti vuccati. Puggalo yasmā parājito parājayamāpanno, tasmā ‘‘pārājiko’’ti vuccati. Idha pana puggalo veditabboti āha ‘‘pārājiko hotī’’tiādi. Imināpi idaṃ dasseti – ‘‘parājitasadde upasaggassa vuddhiṃ katvā, ta-kārassa ca ka-kāraṃ katvā pārājiko hotīti niddiṭṭho’’ti.
「成为巴拉基咖」者,成为战败者,到达战败。此巴拉基咖语用于学处、罪、人。于此,「阿难,此事不可能,无有机会,如来会废除因韦基人或韦基子之缘故而为声闻制定之巴拉基咖学处」,如是用于学处时应知。「比库,汝犯罪,巴拉基咖」,如是用于罪。「我等非巴拉基咖,被驱逐者为巴拉基咖」,如是用于人时应知。然于「应以巴拉基咖法污辱」等处,彼等说用于法。然因于彼处「法」者,某处所指为罪,某处唯学处本身被意图,因此彼不应分别说。于此,学处者,凡逾越彼者,战败彼,因此被称为「巴拉基咖」。然罪者,凡犯彼者,战败彼,因此被称为「巴拉基咖」。人者,因为被战败、到达战败,因此被称为「巴拉基咖」。然于此应知为人,故说「成为巴拉基咖」等。以此亦显示此义:「于战败语中,使前缀增长,且使 ta 音成为 ka 音,被指示为『成为巴拉基咖』」。
Apalokanādi catubbidhampi saṅghakammaṃ sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbattā ekakammaṃ nāma. Ādisaddena ekuddesasamasikkhatānaṃ gahaṇaṃ. Tattha pañcavidhopi pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā ekuddeso nāma. Nahāpitapubbakādīnaṃ viya odissa anuññātaṃ ṭhapetvā avasesaṃ sabbampi sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjipuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhatā nāma. Yasmā sabbepi lajjino etesu ekakammādīsu saha vasanti, na ekopi tato bahiddhā sandissati, tasmā tāni sabbānipi gahetvā ekakammādiko tividhopi saṃvāso nāmāti āha ‘‘so ca vuttappakāro saṃvāso tena puggalena saddhiṃ natthi, tena kāraṇena so pārājiko puggalo ‘asaṃvāso’ti vuccatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.55).
求听等四种僧团甘马,因由界限所围之已作羯磨之比库们一起应作之故,名为一甘马。以「等」字取一诵、同学。于此,五种巴帝摩卡诵因一起应诵之故,名为一诵。除如理发师前行等为特定而允许者外,其余一切学处,因由一切有惭者应同等学之性,名为同学。因一切有惭者于此等一甘马等中共住,不见一人于彼外,因此取彼一切,一甘马等三种亦名为共住,故说「彼所说种类之共住,与彼人无有,以彼因缘,彼巴拉基咖人被称为『不共住』」。
Idāni yasmā na kevalaṃ manussitthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthu, atha kho amanussitthitiracchānagatitthīnampi. Na ca itthiyā eva. Atha kho ubhatobyañjanakapaṇḍakapurisānampi, tasmā te satte, tesañca yaṃ yaṃ nimittaṃ vatthu hoti, taṃ taṃ nimittaṃ, tattha ca yathā paṭisevanto pārājiko hoti, tañca sabbaṃ vitthāretvā dassetuṃ ‘‘ayaṃ panettha vinicchayo’’tiādimāha. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Tesūti ye tiṃsamaggā vuttā, tesu. Attano vāti lambimudupiṭṭhike sandhāya vuttaṃ. Santhatassa vāti yena kenaci vatthena vā paṇṇena vā vākapaṭṭena vā cammena vā tipusīsādīnaṃ paṭṭena vā paliveṭhetvā, anto vā pavesetvā paṭicchannassa. Akkhāyitassa vāti soṇasiṅgālādīhi akkhāditassa. Yebhuyyena akkhāyitassāti yāva upaḍḍhakkhāyito nāma na hoti, evaṃ akkhāyitassa. Allokāseti tintokāse. Santhatanti tesaṃyeva vatthādīnaṃ yena kenaci paṭicchannaṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – na hettha anupādinnakaṃ anupādinnakena chupati, mutti atthi, atha kho upādinnakena vā anupādinnakaṃ ghaṭṭiyatu, anupādinnakena vā upādinnakaṃ, anupādinnakena vā anupādinnakaṃ, upādinnakena vā upādinnakaṃ. Sace yattake paviṭṭhe pārājikaṃ hotīti vuttaṃ, tattakaṃ sevanacittena paveseti, sabbatthāyaṃ pārājikāpattiṃ āpanno nāma hotīti.
今因不仅人女之相为巴拉基咖事,而且非人女、畜生女之相亦然。且不仅女,而且两性人、般哒咖、男之相亦然,因此为显示彼等有情,及彼等之任何相为事,彼彼相,于彼处如何行而成为巴拉基咖,且为详细显示彼一切,故说「然于此处此为决断」等。「于此处」者,于此学处中。「于彼等」者,于所说之三十道中。「自己之」者,就垂软背部而说。「或被覆者」者,以任何衣或叶或树皮布或皮或提布西等之布包裹,或插入内部而被覆者。「或被咬者」者,被狗、豺等所咬者。「或大部分被咬者」者,乃至未成半被咬者,如是被咬者。「三处」者,三孔处。「被覆」者,以彼等衣等之任何所覆。此处略义如下:于此处,非所取者不以非所取者触,有解脱,而是或以所取者触非所取者,或以非所取者触所取者,或以非所取者触非所取者,或以所取者触所取者。若于所说之量插入时成为巴拉基咖,以行心插入彼量,于一切处名为犯巴拉基咖罪。
Evaṃ sevanacitteneva pavesentassa āpattiṃ dassetvā idāni yasmā taṃ pavesanaṃ nāma na kevalaṃ attūpakkameneva, parūpakkamenāpi hoti. Tatrāpi sādiyantasseva āpatti paṭisevanacittasamaṅgissa , na itarassāti dassetuṃ ‘‘parena vā’’tiādimāha. Tattha parenāti bhikkhupaccatthikādinā yena kenaci aññena. Pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesūti ettha aggato (sārattha. ṭī. 2.58) yāva mūlā pavesanaṃ pavesanaṃ nāma. Aṅgajātassa yattakaṃ ṭhānaṃ pavesanārahaṃ, tattakaṃ anavasesato paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ nāma. Evaṃ paviṭṭhassa uddharaṇārambhato antarā ṭhitakālo ṭhitaṃ nāma. Samantapāsādikāyaṃ pana mātugāmassa sukkavisaṭṭhiṃ patvā sabbathā vāyāmato oramitvā ṭhitakālaṃ sandhāya ‘‘sukkavisaṭṭhisamaye’’ti vuttaṃ. Uddharaṇaṃ nāma yāva aggā nīharaṇakālo. Sādiyatīti sevanacittaṃ upaṭṭhapeti. Asādhāraṇavinicchayoti adinnādānādīhi sabbehi sikkhāpadehi asādhāraṇo vinicchayo.
如是显示唯以行心插入者之罪后,今因彼插入不仅以自己之努力,亦以他人之努力而有。于彼处亦唯受用者有罪,具足受用心者,非其他者,为显示此,故说「或由他人」等。于此,「由他人」者,由比库之敌等任何其他者。「于插入、已插入、住、拔出中」者,于此处,从顶端乃至根部之插入,名为插入。肢体之应插入之处,彼量无余地已插入,名为已插入。如是已插入者,从拔出之开始至中间之住时,名为住。然于《善见》中,就男根到达女人之精秽处,从一切努力完全退下之住时,说为「于精秽处时」。拔出者,名为乃至顶端之取出时。「受用」者,生起行心。「不共决断」者,与不与取等一切学处不共之决断。
Sādhāraṇavinicchayatthanti parivāravasena sādhāraṇavinicchayatthaṃ. Mātikāti mātā, janettīti attho. Nidadāti desanaṃ desavasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti nidānaṃ. Paññāpīyatīti paññatti, tassā pakāro paññattividhi aṅgeti gameti ñāpetīti aṅgaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhahanti āpattiyo etenāti samuṭṭhānaṃ, uppattikāraṇaṃ, tassa vidhi samuṭṭhānavidhi. Vajjakammappabhedañcāti ettha pabhedasaddo paccekaṃ yojetabbo ‘‘vajjappabhedaṃ, kammappabhedañcā’’ti. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade.
「共决断义」者,依《附随》之共决断义。「母」者,母,生者之义。「因缘」者,以教示之方式使未知成已知而显示,故为因缘。「被制定」者,制定,彼之方式为制定法。「支」者,引导、使知,故为支,为因。「生起」者,以此诸罪生起,故为生起,为生起因,彼之法为生起法。「及犯与甘马之分别」者,于此处,分别语应各别连结为「犯之分别、甘马之分别」。于此,「于彼彼处」者,于彼彼学处中。
Paññattiṭṭhānanti paññattiṭṭhapanassa ṭhānaṃ, sikkhāpadānaṃ paññattidesoti attho. Puggaloti ettha ādikammikoyeva adhippetoti āha ‘‘puggalo nāma yaṃ yaṃ ārabbha taṃ taṃ sikkhāpadaṃ paññatta’’nti, so so puggaloti adhippāyo. Honti cettha –
「施设处」者,施设、安立之处,意为诸学处之施设说示。「人」者,此处所指唯初作业者,故说「所谓人者,依何人而施设彼彼学处」,意为彼彼之人。此中有——
‘‘Sudinno dhaniyo sambahulā vaggumudantikā;
「苏定那、达尼亚、众多人、瓦咖、穆丹帝咖;」
Seyyasako udāyi cā-ḷavakā channamettiyā.
「谢亚萨咖、伍答夷、阿拉瓦咖众、差纳、梅提亚。」
‘‘Devadattassajipunabbasu-chabbaggiyopanandaññataropi ca;
「迭瓦达德、基、布纳巴苏、六群、伍波难德及某人;」
Hatthako cānuruddho ca, sattarasa cūḷapanthako.
「哈塔咖及阿努儒达,十七人、朱腊般踏咖。」
‘‘Belaṭṭhasīso cānando, sāgatoriṭṭhanāmako;
「贝喇塔西萨及阿难,萨咖德、伊塔那玛咖;」
Nandattherena tevīsa, bhikkhūnaṃ ādikammikā.
难德长老所制者,二十三条为比库之初制。
‘‘Sundarīnandā thullanandā, chabbaggiyaññatarāpi ca;
『孙德莉难德、图拉难德、六群中某一位,以及',
Caṇḍakāḷī sambahulā, dve ca bhikkhuniyo parā;
『禅德咖离、众多比库尼、另外二位比库尼,
Bhikkhunīnaṃ tu satteva, honti tā ādikammikā’’ti.
『对于比库尼而言,此七条为初制。』
Tassa tassa puggalassāti yaṃ yaṃ sudinnādikaṃ puggalaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tassa tassa puggalassa. Paññattīti paṭhamapaññatti. Paṭhamapaññattiyā pacchā ṭhapitā paññatti anupaññatti. Anuppanne dose ṭhapitā paññatti anuppannapaññatti. Sabbattha majjhimadese ceva paccantimesu janapadesu cāti sabbesu padesesu ṭhapitā paññatti sabbatthapaññatti. Majjhimadeseyeva ṭhapitā paññatti padesapaññatti. Bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇabhūtā paññatti sādhāraṇapaññatti. Suddhabhikkhūnameva, suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti. Ubhinnampi paññatti ubhatopaññatti. Vinayadharapañcamenāti anussāvanakācariyapañcamena. Guṇaṅguṇūpāhanāti catuppaṭalato paṭṭhāya katā upāhanā, na ekadvitipaṭalā. Cammattharaṇanti attharitabbaṃ cammaṃ. Etesaṃ vasena catubbidhā padesapaññatti nāmāti etesaṃ vasena catubbidhā paññatti majjhimadeseyeva paññattāti padesapaññatti nāma. Tenevāha ‘‘majjhimadeseyeva hī’’tiādi. Yasmā majjhimadeseyeva yathāvuttavatthuvītikkame āpatti hoti, na paccantimajanapade, tasmā padesapaññattīti attho. Dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattanti niccanahānappaṭisedhanameva. Ettha ca mattasaddena aññāni tīṇi sikkhāpadāni paṭikkhipati. Tāni hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampada’’ntiādinā (mahāva. 259) cammakkhandhake āgatāni. Tenevāha ‘‘tato aññā padesapaññatti nāma natthī’’ti. Sabbānīti tato avasesāni sabbāni sikkhāpadāni. Tasmāti yasmā anuppannapaññatti aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, yasmā ca dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattaṃ ṭhapetvā pātimokkhe sabbāni sikkhāpadāni sabbatthapaññattiyeva honti, yasmā ca sādhāraṇapaññattidukañca ekatopaññattidukañca byañjanamattaṃ nānaṃ, atthato ekaṃ, tasmā. Sabbatthāti sabbesu sikkhāpadesu. Āpattibhedo hettha uttarapadalopena ‘‘āpattī’’ti vuttoti āha ‘‘āpattīti pubbappayogādivasena āpattibhedo’’ti. Sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnanti ettha paṭhamā dve āpattikkhandhā sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma, micchādiṭṭhi ca antaggāhikādiṭṭhi ca diṭṭhivipatti nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma, iti imāsaṃ sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarāti attho.
『对于彼彼人』者,凡是缘于苏定那等人而制定的学处,即对于彼彼人。『制定』者,初次制定。初次制定之后所立的制定为随制。在过失未生起时所立的制定为未生制。在一切处,即在中部地区与边地诸国所立的制定为一切处制。仅在中部地区所立的制定为地方制。比库与比库尼共通的制定为共通制。纯粹只对比库或纯粹只对比库尼制定的学处为不共通制。对两者的制定为两边制。『以持律者为第五』者,以诵戒老师为第五。『多层底鞋』者,从四层起所作的鞋,非一层或二层。『皮敷具』者,应敷设的皮革。『依此等而有四种地方制』者,依此等而有四种制定,仅在中部地区制定,故名地方制。因此说『仅在中部地区』等。因为仅在中部地区,于所说境界的越界有罪,而在边地诸国则无,故为地方制之义。『常浴的禁止而已』者,仅是禁止常时洗浴。此中以『而已』一词排除其他三条学处。彼等以『诸比库,我允许在一切边地诸国,以持律者为第五的僧团达上』等,在皮革篇集中已说。因此说『除此之外,无其他地方制』。『一切』者,除此之外的一切学处。『因此』者,因为未生制依八敬法仅对比库尼而来,因为除了常浴的禁止而已之外,在巴帝摩卡中一切学处皆为一切处制,因为共通制二种与单边制二种仅是文字不同,义理为一,故。『一切处』者,在一切学处中。『罪的分别,此处以省略后词而说为罪』,故说『罪者,依前行等而有罪的分别』。『戒、行、见、活命的违犯』者,此中前二条罪聚名为戒违犯,其余五条名为行违犯,邪见与边执见名为见违犯,因活命而制定的六条学处名为活命违犯,如是此等戒、行、见、活命违犯中的某一种之义。
Na kevalaṃ yathāvuttanayeneva vuccantīti āha ‘‘yāni sikkhāpadasamuṭṭhānānītipi vuccantī’’ti. Etāni hi kiñcāpi āpattiyā samuṭṭhānāni, na sikkhāpadassa, vohārasukhatthaṃ panevaṃ vuccantīti. Tatthāti tesu chasu samuṭṭhānesu. Tesūti sacittakācittakesu. Ekaṃ samuṭṭhānaṃ uppattikāraṇaṃ etissāti ekasamuṭṭhānā, ekena vā samuṭṭhānaṃ etissāti ekasamuṭṭhānā. ‘‘Dvisamuṭṭhānā’’tiādīsupi eseva nayo.
不仅以所说方式而说,故说『亦说为学处的生起』。此等虽是罪的生起,非学处的生起,但为了言说方便而如是说。『其中』者,在彼六种生起中。『彼等』者,在有心与无心中。『一个生起为此之生起因,故为一生起,或以一个生起为此之生起,故为一生起。』在『二生起』等中亦是此法。
Samuṭṭhānavasenāti samuṭṭhānasīsavasena. Paṭhamapārājikaṃ samuṭṭhānaṃ etissāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā. Tathā adinnādānasamuṭṭhānā’’tiādīsupi.
「以生起之方式」者,以生起为首之方式。「此之生起为第一巴拉基咖」者,从第一巴拉基咖生起。同样,在「从不与取生起」等处亦然。
Sayaṃ pathavikhaṇane kāyena, pare āṇāpetvā khaṇāpane vācāya ca āpattisambhavato ‘‘pathavikhaṇanādīsu viyā’’ti vuttaṃ. Ādisaddena adinnādānādīnaṃ pariggaho. Paṭhamakathināpatti kāyavācato kattabbaṃ adhiṭṭhānaṃ vā vikappanaṃ vā akarontassa hoti, no karontassāti āha ‘‘paṭhamakathināpatti viyā’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarappaṭiggahaṇāpatti tassā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa, parivattakaṃ adentassa ca hotīti kiriyākiriyato samuṭṭhāti. ‘‘Siyā karontassā’’tiādīsu siyāti ‘‘siyā kho pana te brāhmaṇa evamassā’’tiādīsu viya ‘‘kadācī’’ti iminā samānattho nipāto. Rūpiyappaṭiggahaṇāpatti siyā kiriyā gahaṇena āpajjanato, siyā akiriyā paṭikkhepassa akaraṇatoti āha ‘‘rūpiyappaṭiggahaṇāpatti viyā’’ti. Kuṭikārāpatti vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantakaraṇe karontassa siyā, adesāpetvā pana pamāṇātikkantakaraṇe pamāṇayuttaṃ vā karontassa ca akarontassa ca siyāti āha ‘‘kuṭikārāpatti viyā’’ti.
自己掘地时以身,令他人掘地时以语,因罪生起故说「如掘地等」。以「等」字摄取不与取等。「如第一咖提那衣罪」者,谓第一咖提那衣罪,对于不作应作之决意或分配者生起,非对作者,故说「如第一咖提那衣罪」。从非亲里比库尼手受衣之罪,对从彼女手受衣者及不给替换者生起,故从作与不作生起。「或对作者」等处,「或」者,如「婆罗门,或汝如是想」等处,是「有时」之义的同义不变词。金钱受取罪,或因以作即受取而犯,或因不作拒绝而犯,故说「如金钱受取罪」。小屋建造罪,指示地点后作超量建造者或生起,不指示地点而作超量建造时,对作如量者及不作者亦或生起,故说「如小屋建造罪」。
Saññāya abhāvena vimokkho assāti saññāvimokkhoti majjhepadalopasamāso daṭṭhabboti āha ‘‘yato vītikkamasaññāyā’’tiādi. Itarā nāma yato vītikkamasaññāya abhāvena na muccati, sā itarasaddassa vuttappaṭiyogivisayattā. Yā acittakena vā sacittakamissakena vā samuṭṭhātīti yā āpatti kadāci acittakena vā kadāci sacittakamissakena vā samuṭṭhānena samuṭṭhāti. Ettha ca saññādukaṃ anāpattimukhena vuttaṃ, sacittakadukaṃ āpattimukhenāti daṭṭhabbaṃ.
「因想之不存在而有解脱」者,应见为「想解脱」是中间词省略之复合词,故说「从越度想」等。「其余」者,谓从越度想之不存在而不得解脱者,因「其余」一词之所说对反之范围。「或以无心或以有心混合而生起」者,谓某罪有时以无心或有时以有心混合之生起而生起。此中,想之二法以无罪之门而说,有心之二法以罪之门而说,应如是见。
Yassāsacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hotīti yassā sacittakāya āpattiyā cittaṃ akusalameva hoti, yassā ca sacittakācittakasaṅkhātāya surāpānādiacittakāya āpattiyā vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā. ‘‘Sacittakapakkhe’’ti hi idaṃ vacanaṃ sacittakācittakaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi ekaṃsato sacittakassa ‘‘sacittakapakkhe’’ti visesane payojanaṃ atthīti. Yaṃ panettha gaṇṭhipade ‘‘surāpānasmiñhi ‘surā’ti vā ‘na vaṭṭatī’ti vā jānitvā pivane akusalamevā’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘na vaṭṭatīti vā jānitvā’’ti vuttavacanaṃ na yujjati paṇṇattivajjassāpi lokavajjabhāvappasaṅgato. Yassā pana ‘‘sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevā’’ti niyamo natthi, sā paṇṇattivajjāti imamatthaṃ dassento āha ‘‘sesā paṇṇattivajjā’’ti. Tathā hi tassā vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākatanti ‘‘akusalamevā’’ti niyamo natthi. Ubhayattha āpajjitabbāti kāyadvāre, vacīdvāre cāti ubhayattha āpajjitabbā āpatti, tā pana adinnādānādayo. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ upanikkhittasādiyanādīsu āpattisambhavatoti daṭṭhabbaṃ.
「其有心方面之心唯为不善」者,谓其有心罪之心唯为不善,及其称为有心无心即饮酒等无心罪,以了知事物之心于有心方面之心唯为不善者,此为世间罪。「有心方面」此语是关涉有心无心而说。因对纯粹有心者,「有心方面」之限定无有必要之义。然而此处在结文中说「于饮酒,知『是酒』或『不许可』而饮时唯为不善」。其中所说「或知『不许可』而」之语不合理,因制定罪亦有成为世间罪之过失。然而「其有心方面之心唯为不善」无有决定者,彼为制定罪,为示此义故说「其余为制定罪」。如是,彼以了知事物之心于有心方面,心或为善,或为不善,或为无记,故无「唯为不善」之决定。「于两处应犯」者,于身门、于语门,于两处应犯之罪,然而彼等为不与取等。「于意门无有名为罪者」,此是就大多数而说,应见于放置后食用等处有罪之可能。
Akusalacitto vā āpajjatīti pārājikasukkavisaṭṭhikāyasaṃsaggaduṭṭhullaattakāmapāricariyaduṭṭhadosasaṅghabhedappahāradānatalasattikādibhedaṃ āpattiṃ akusalacitto āpajjati. Anupasampannaṃ padasodhammaṃ vācento, mātugāmassa dhammaṃ desentoti evarūpaṃ āpattiṃ kusalacitto āpajjati. Asañciccasahaseyyādiṃ abyākatacitto āpajjati. Yaṃ arahā āpajjati, sabbaṃ abyākatacittova āpajjati. Tenāha ‘‘kusalābyākatacitto vā’’ti.
「或以不善心而犯」者,以不善心犯巴拉基咖、精液、触摩身体接触、粗恶、欲求侍奉、嗔恨过失、僧团破裂、打击、给予、掌击、刀剑等分别之罪。教未达上者逐句法,为女人说法,如是之罪以善心而犯。无意共宿等以无记心而犯。阿拉汉所犯之一切,唯以无记心而犯。故说「或以善无记心」。
Dukkhavedanāsamaṅgī vāti duṭṭhadosādibhedaṃ āpattiṃ āpajjanto dukkhavedanāsamaṅgī āpajjati. Methunadhammādibhedaṃ pana sukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Yaṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, taṃyeva majjhatto hutvā āpajjanto adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati. Tenāha ‘‘itaravedanādvayasamaṅgī vā’’ti. Idampi ca tikadvayaṃ yebhuyyavaseneva vuttaṃ. Nipajjitvā nirodhasamāpanno hi acittako avedano sahaseyyāpattiṃ āpajjatīti. Kiñcāpi evaṃ aniyamena vuttaṃ, viseso panettha atthīti dassetuṃ ‘‘evaṃ santepī’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ santepīti hi visesābhidhānanimittābhyūpagameva yujjati. Sabbesaṃ vasena tīṇi cittānīti kusalākusalābyākatānaṃ vasena padasodhammādīsu tīṇi cittāni.
「或具苦受」者,犯嗔恨过失等分别之罪时,具苦受而犯。然而淫法等分别,具乐受而犯。具乐受所犯者,成为中舍而犯时,具不苦不乐受而犯。故说「或具其余二受」。此三与二亦是就大多数而说。因躺卧入灭尽定者,无心无受而犯共宿罪。虽然如是以不决定而说,然而此中有差别,为示此故说「虽然如是」等。「虽然如是」者,因唯适合承认差别说示之因缘。「以一切之方式有三心」者,以善不善无记之方式,于逐句法等处有三心。
Idāni taṃ yathāvuttanidānādivedanāttikapariyosānaṃ sattarasappakāraṃ imasmiṃ sikkhāpade yojetuṃ ‘‘idha panā’’tiādimāha. Idhāti imasmiṃ paṭhamapārājikasikkhāpade. Vesāliyanti evaṃnāmake itthiliṅgavasena pavattavohāre nagare. Tañhi nagaraṃ tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanena visālībhūtattā ‘‘vesālī’’ti vuccati. Idampi ca nagaraṃ sabbaññutaṃ sampatteyeva sammāsambuddhe sabbākāravepullattaṃ pattanti veditabbaṃ. ‘‘Sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca dve anupaññattiyoti makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā. ‘‘Antamaso tiracchānagatāyā’’ti ca ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca imā dve anupaññattiyo. Āpattikarā ca hotīti paṭhamapaññattito visuṃyevāpattikarā ca hoti. Aññavādakasikkhāpadādīsu viyāti aññavādakasikkhāpadādīsu ‘‘vihesake’’tiādikā (pāci. 98) viyāti attho. Ādisaddena ujjhāpanakassa pariggaho. Ettha hi aññavādakādito visuṃyeva vihesakādīsupi pācittiyaṃ hoti. Yathāha ‘‘ropite vihesake saṅghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anayuñjiyamāno taṃ nakathetukāmo taṃ naugghāṭetukāmo tuṇhībhūto saṅghaṃ viheseti, āpatti pācittiyassā’’tiādi (pārā. 100). Supinante vijjamānāpi mocanassādacetanā abbohārikattā anāpattikarāti āha ‘‘aññatra supinantātiādikā viyā’’ti. Tathā hi thinamiddhena abhibhūtattā supine cittaṃ abbohārikaṃ, cittassa abbohārikattā opakkamanakiriyāpavattanikāpi cetanā abbohārikā. Vuttañhetaṃ ‘‘atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā’’ti (pārā. 235), tasmā ‘‘aññatra supinantā’’ti ayaṃ anupaññatti anāpattikarā jātā. Ādisaddena ‘‘aññatra adhimānā’’tiādikaṃ (pārā. 197) saṅgaṇhāti. Adinnādānādīsu viyāti adinnādānādīsu ‘‘araññā vā’’tiādikā (pārā. 91) viyāti attho. Ettha pana ādisaddena paṭhamapārājikādīnaṃ saṅgaho. Ettha hi ‘‘tañca kho gāme, no araññe’’tiādinā (pārā. 90) nayena lesaṃ oḍḍentānaṃ lesapidahanatthaṃ ‘‘araññā vā’’tiādikā anupaññatti vuttāti upatthambhakarāva hoti. Teneva hi ‘‘nanu, āvuso, tathevetaṃ hotī’’ti (pārā. 90) bhikkhūhi vuttaṃ.
今为将前所述具足因缘等、以三受三法为终的十七种情形适用于本学处，故说『于此』等。『于此』者，于此第一巴拉基咖学处也。『韦萨离』者，以阴性语词为通称、名为如是之城市也。该城因三度扩建城墙围郭、地域宽广，故称『韦萨离』（宽广之城）。又此城乃正自觉者证得一切智时，应知彼时亦已达至一切面向之圆满。『未舍戒』与『乃至畜生趣者亦然』此两条附加制戒，乃依猕猴与跋耆子事缘而说。『乃至畜生趣者亦然』与『未舍戒』此两条为附加制戒。『亦构成犯罪』者，此犯罪相较初次制戒而言，乃单独另行构成犯罪。『如异语学处等』者，犹如异语学处等中『扰恼者』等（《巴吉帝亚》第九十八条）之意。『等』字摄取扰恼者之义。于此，相较于异语者等，另独立而言，于扰恼等亦构成巴吉帝亚。如所说：『当证立扰恼之事，于僧团中就事或就罪被追问时，为不欲陈述、不欲揭露而默然，扰恼僧团，犯巴吉帝亚』等（《巴拉基咖》第一百条）。即使在梦境中存有泄精的享受之意，因其为不构成实质效力，故不构成犯罪，此即『除梦境』等之义。其理由在于：因昏沉睡眠所遮蔽，梦中之心不具实质效力；由于心不具实质效力，即便驱动行为的意思亦不具实质效力。此如所说：『比库们，彼意思存在，然此意思不具实质效力』（《巴拉基咖》第二百三十五条），故『除梦境』此条附加制戒不构成犯罪。『等』字摄取『除增上慢者』等（《巴拉基咖》第一百九十七条）。『如不与取等』者，犹如不与取等中『于旷野中』等（《巴拉基咖》第九十一条）之意。于此，『等』字摄取第一巴拉基咖等。于此，依『然须在村中，非旷野』（《巴拉基咖》第九十条）之道理，为遮蔽藉口图谋者之藉口，故说『于旷野中』等附加制戒，乃为支持确认之用。正因如此，比库们才说：『友，岂非彼处正是如此？』（《巴拉基咖》第九十条）。
Vuttappakāre maggeti ‘‘manussāmanussatiracchānagatavasenā’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttappakāre tiṃsamagge. Imassa pana ‘‘chinne’’ti iminā sambandho. Tacādīni anavasesetvāti nimittappadese bahi ṭhitāni chavicammāni anavasesetvā. Nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyatīti nimittamaṃsassa pana abbhantare chavicammassa ca vijjamānattā vuttaṃ. Cammakhilanti cammakkhaṇḍaṃ. ‘‘Uṇṇigaṇḍo’’tipi (sārattha. ṭī. 2.55; vi. vi. ṭī. 1.55) vadanti. Tañhi nimitte jātattā nimittameva. Tenāha ‘‘sevanacitte sati pārājika’’nti. Sevanacitteti methunasevanacitte. Kāyasaṃsaggasevanacitte pana sati saṅghādisesova . Naṭṭho kāyappasādo etthāti naṭṭhakāyappasādaṃ, sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vāti attho. Mate akkhāyite, yebhuyyena akkhāyite ca pārājikāpattivacanato (pārā. 61) pana naṭṭhakāyappasādepi itthinimitte pavesentassa pārājikāpattiyeva. Nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvāti nimittākārena ṭhitaṃ yathāvuttanimittamaṃsādimpi anavasesetvā. Vaṇasaṅkhepavasenāti vaṇasaṅgahavasena. Vaṇe thullaccayañca ‘‘amaggena amaggaṃ paveseti, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 66) imassa suttassa vasena veditabbaṃ. Tasmiñhi sutte dvīsu sambhinnavaṇesu ekena vaṇena pavesetvā dutiyena nīharantassa thullaccayaṃ vuttaṃ. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘imassa sattassa anulomavasena sabbattha vaṇasaṅkhepe thullaccayaṃ veditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 1.66). Manussānaṃ pana akkhiādayopi vaṇasaṅgahaṃ gacchantīti vaṇena ekaparicchedaṃ katvā dassento ‘‘tathā’’tiādimāha. Tesaṃ vaṇasaṅgaho ‘‘navadvāro mahāvaṇo’’ti (mi. pa. 2.6.1) evamādisuttānusārena veditabbo. Tattha manussānanti itthipurisapaṇḍakaubhatobyañjanakavasena catubbidhānaṃ manussānaṃ. Vatthikosesūti vatthipuṭesu purisānaṃ aṅgajātakosesu. Hatthiassādīnañca tiracchānānanti hatthiassagoṇagadrabhaoṭṭhamahiṃsādīnaṃ tiracchānagatānaṃ. Tiracchānānaṃ panāti sabbesampi tiracchānagatānaṃ. Sabbesanti yathāvuttamanussādīnaṃ sabbesaṃ.
『如所述之道路』者，如〔《疑惑度脱》注疏·第一巴拉基咖释〕中以『人、非人、畜生趣』等所述三十种道路。此与本段『切断』相连结。『不留余地地移除皮肤等』者，不留余地地移除位于相状部位外侧的皮革与皮肤。『仅可辨识相状之形态』，此乃因相状之肉在内侧、皮与肤仍然存在，故如此说。『皮厚皮』者，即皮革碎块。亦有说『疣状赘肉』（《沙拉他灯疏》2.55；《律藏》疏1.55）。彼以生于相状处之故，即相状本身，故言『于交合之心存在时，犯巴拉基咖』。『交合之心』者，淫欲行为之心也。若为身体接触行为之心存在时，则仅犯桑喀地谢萨。『身体感受力已失于此处』即『身体感受力已消失』，意为干枯萎缩之脓疮或死者之皮肤。依据关于死者、通常关于死者犯巴拉基咖之说法（《巴拉基咖》第六十一条），即使对于身体感受力已失之女性相状，令其进入者，仍犯巴拉基咖。『不留余地地移除相状形态』者，不留余地地移除以相状形态存留的前述相状之肉等。『依创伤类别概括』者，依创伤摄类之义。关于创伤处之土喇吒亚，应依『以非道入非道，犯土喇吒亚』（《巴拉基咖》第六十六条）此经文而了知。于该经文中，对于从两处相通的创伤由一创伤进入、再从另一创伤抽出者，说为土喇吒亚。《全善律注》（《巴拉基咖》注疏1.66）中亦说：『依此经文之随顺义，应于一切创伤摄类处了知为土喇吒亚』。为示人之眼等亦归入创伤类别，而以一范畴来统括，故说『如是』等。彼等之创伤归类，应依『九门为大创伤』（《弥林陀问经》2.6.1）等经文之旨趣而了知。其中『人』者，以女人、男人、般哒咖、两性人四类人而言。『膀胱袋中』者，男人生殖器鞘囊之中。『象、马等畜生』者，大象、马、牛、公牛、驴、骆驼、水牛等畜生趣众生。『畜生趣众生』者，一切畜生趣众生。『一切』者，前述人等一切众生。
Evaṃ jīvamānakasarīre labbhamānaṃ āpattivisesaṃ dassetvā idāni matasarīre labbhamānaṃ āpattivisesaṃ dassetuṃ ‘‘matasarīre’’tiādimāha. Vaccamaggapassāvamaggamukhamaggānaṃ catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāse ṭhapetvā yadā apare dve koṭṭhāsā khāditā, tadā upaḍḍhakkhāyitaṃ nāma hoti. Na kuthitaṃ hotīti uddhumātakādibhāvena kuthitaṃ na hoti, allanti attho. Yadā pana sarīraṃ uddhumātakaṃ hoti kuthitaṃ nīlamakkhikasamākiṇṇaṃ kimikulasamākulaṃ navahi vaṇamukhehi paggaḷitapubbakuṇapabhāvena upagantumpi asakkuṇeyyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.59-60), tadā pārājikavatthuñca thullaccayavatthuñca vijahati, dukkaṭavatthumeva hotīti āha ‘‘kuthite dukkaṭa’’nti. Kuthiteti uddhumātakabhāvappatte. Īdise hi sarīre yattha katthaci upakkamato dukkaṭaṃ. Tathā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassāti (pārā. aṭṭha. 1.73) vivaṭṭe mukhe cattāri passāni, tālukañca apphusantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭanti attho. Sace pana heṭṭhā vā upari vā ubhayapassehi vā chupantaṃ paveseti, pārājikaṃ. Catūhi passehi acchupantaṃ pavesetvā abbhantare tālukaṃ chupati, pārājikameva. Bahi nikkhantajivhāya vā dantesu vā aṅgajātaṃ pavesentassa thullaccayanti sambandho. Jīvamānakasarīrepi bahi nikkhantajivhāya thullaccayameva. Yadi pana bahi jivhāya paliveṭhetvā antomukhaṃ paveseti, pārājikameva. Yadi pana dantā suphusitā, antomukhe okāso natthi, dantā ca bahi oṭṭhamaṃsena paṭicchannā, tattha vātena asamphuṭṭhaṃ allokāsaṃ tilaphalamattampi pavesentassa pārājikameva. Uppāṭite pana oṭṭhamaṃse dantesuyeva upakkamantassa thullaccayaṃ. Yopi danto bahi nikkhamanto tiṭṭhati, na sakkā oṭṭhehi pidahituṃ, tatthāpi eseva nayo.
如此说明生命存在之身体所应得的犯罪差别之后，现在为说明死亡身体所应得的犯罪差别，故说『死亡身体』等。于粪道口、尿道口、口道口三处四分中，置两分不论，若其余两分已被食用，此时称为『已被吃去一半』。『未腐烂』者，尚未达到膨胀腐烂等状态，意即仍湿润新鲜。然若身体已膨胀腐烂、青黑、满布苍蝇、充满虫群，因九处创口流出脓血腐尸之状，令人无法趋近（《巴拉基咖》注疏1.59-60），此时则舍去巴拉基咖事与土喇吒亚事，仅成为恶作事，故说『腐烂者犯恶作』。『腐烂』者，已达膨胀腐烂状态也。于此等身体，无论何处接触，皆犯恶作。同样地，对于口部翻转、向外触碰而令生殖器进入者（《巴拉基咖》注疏1.73），意为：于口部翻转时，令生殖器接触四边及上颚而进入者，犯恶作。然若从下方、上方或两侧接触而进入，则犯巴拉基咖。以四边接触进入后，在内部触及上颚，仍犯巴拉基咖。舌头伸出口外或置于牙齿处令生殖器进入者，犯土喇吒亚，此与前文相连。于生命存在之身体，对伸出口外之舌头，亦仅犯土喇吒亚。然若以伸出之舌卷裹而送入口内，则犯巴拉基咖。若牙齿紧密相扣，口内无空隙，牙齿又被外侧嘴唇肉遮覆，于彼处令不被气息所及、湿润之空间乃至芝麻粒大小进入者，仍犯巴拉基咖。然若嘴唇肉被掀开，仅对牙齿处有所动作者，犯土喇吒亚。即使有牙齿伸出于外而立，嘴唇无法闭合，于彼处亦依此同理。
Vedanāya aṭṭo pīḷito vedanāṭṭo. Ummattakoti cettha pittummattako adhippetoti āha ‘‘yo pittavasenā’’tiādi. Pittavasenāti baddhapittavasena. Tasmiñhi baddhapitte pittakosato calitvā bahi nikkhamante sattā ummattakā honti, vipallatthasaññā hirottappaṃ chaḍḍetvā asāruppacariyaṃ caranti, lahukagarukāni sikkhāpadāni maddantāpi na jānanti, bhesajjakiriyāyapi atekicchā honti, evarūpassa ummattakassa anāpatti. Abaddhapittaṃ pana lohitaṃ viya sabbaṅgagataṃ, tamhi kupite sattānaṃ kaṇḍukacchusarīrakampādīni honti, tāni bhesajjakiriyāya vūpasamanti. Tena vuttaṃ ‘‘baddhapittavasenā’’ti. Khittacitto nāma vissaṭṭhacitto yakkhummattako vuccatīti āha ‘‘yakkhehi katacittavikkhepo khittacitto’’ti. Yakkhā kira bheravāni ārammaṇāni dassetvā mukhena hatthaṃ pavesetvā, hadayarūpaṃ vā maddantā satte vikkhittacitte vipallatthasaññe karonti, evarūpassa khittacittassa anāpatti. Tesaṃ pana ubhinnaṃ ayaṃ viseso – pittummattako niccameva ummattako hoti, pakatisaññaṃ na labhati. Yakkhummattako antarantarā pakatisaññaṃ paṭilabhati. Idha pana pittummattako vā hotu, yakkhummattako vā, yo sabbaso muṭṭhassati kiñci na jānāti, aggimpi suvaṇṇampi gūthampi candanampi ekasadisaṃ maddantova vicarati, evarūpassa anāpatti. Antarantarā pakatisaññaṃ paṭilabhitvā ñatvā karontassa pana āpattiyeva. Tenāha ‘‘dvinnampi ca etesa’’ntiādi.
『受苦所迫』者，被痛苦折磨也。『心乱者』于此处意指胆汁性癫狂者，故说『由胆汁之故』等。『由胆汁之故』者，由凝结胆汁之故。当凝结之胆汁从胆囊中溢出流至外面时，众生便会癫狂，颠倒了想，舍弃惭愧，行举止不当之行，即便是践踏轻重学处也不自知，用药亦无法治愈。对此等癫狂者，不构成犯罪。未凝结之胆汁则如血液般遍布全身，彼胆汁紊乱时，众生会出现瘙痒、疥癣、身体颤抖等症状，此等症状通过用药可以平息。故说『由凝结胆汁之故』。『心散乱者』名为心已解散失控，意指被亚卡所致癫狂者，故说『被亚卡所造成心散乱者为心乱者』。据说亚卡们通过展示恐怖之境，或以手伸入口中，或揉捏心脏形状之物，令众生心散乱、颠倒了想。对此等心乱者，不构成犯罪。然此二者之间有此区别：胆汁癫狂者始终为癫狂状态，无法恢复正常之想；亚卡癫狂者则间或恢复正常之想。然于此处，无论是胆汁癫狂者还是亚卡癫狂者，凡完全失念、对任何事物皆不了知、将火与金、粪便与旃檀一视同仁地践踏游行者，不构成犯罪。然若间或恢复正常之想，了知而故意行为者，则构成犯罪。故说『此二者』等。
Adhimattavedanāyāti adhikappamāṇāya dukkhavedanāya. Ādikamme niyutto ādikammiko, yo ca ādikamme niyutto, so tasmiṃ kamme ādibhūto hotīti āha ‘‘yo’’tiādi. Idha pana sudinnatthero ādikammiko, tassa anāpatti. Avasesānaṃ makkaṭisamaṇavajjiputtakādīnaṃ āpattiyeva. Paṭipādanaṃ sampādanaṃ. Karontoyeva hi taṃ āpajjatīti kiriyaṃ. Idaṃ (sārattha. ṭī. 2.66) pana yebhuyyavasena vuttaṃ methunadhamme parūpakkame sati sādiyantassa akiriyasamuṭṭhānabhāvato. Methunappaṭisaṃyuttāya hi kāmasaññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. ‘‘Anāpatti ajānantassa, asādiyantassā’’ti (pārā. 66) hi vuttaṃ. Methunacitteneva naṃ āpajjati, na vinā cittenāti sacittakaṃ. Rāgavaseneva āpajjitabbato lokavajjaṃ. Kāyadvāreneva samuṭṭhānato kāyakammaṃ. Cittaṃ panettha aṅgamattaṃ hoti , na tassa vasena kammabhāvo labbhati. Lobhacitteneva āpajjitabbato akusalacittaṃ. Sukhasamaṅgī vā upekkhāsamaṅgī vā āpajjatīti dvivedanaṃ. Nanu samuṭṭhānādīni āpattiyā honti, na sikkhāpadassa, atha kasmā sikkhāpadassa samuṭṭhānādīni vuttānīti āha ‘‘imāni ca samuṭṭhānādīni nāmā’’tiādi. Āpattiyā hontīti ajjhācārassa honti.
『极度痛苦』者，超过量度之苦受也。『与初业者有关联者为初业者，凡与初业有关联者，彼于该业中为最初者』，故说『凡』等。于此，苏定那长老为初业者，对他不构成犯罪。其余猕猴、沙门跋耆子等则构成犯罪。『成就』即圆满完成。盖正是在行为之时方构成犯罪，故为行为性质。此处（《沙拉他灯疏》2.66）乃就多数情形而言：在他人对自身施力时，若同意者，乃因非行为所生起之故。由于淫欲相应之欲想不存在，故从想中解脱，称为『想解脱』。如所说：『不知者、不同意者，不构成犯罪』（《巴拉基咖》第六十六条）。以淫欲之心方犯此罪，非无心而犯，故为『有心』性质。以唯由贪欲驱动方能犯此，故为世间过失。以唯由身门而生起，故为身业。于此，心不过是肢体而已，不能以心为业的依据。以唯由贪心驱动方能犯此，故为不善心。无论以乐受俱行或以舍受俱行方能犯此，故为二受性质。然而，生起等乃属于犯罪，非属于学处，那么为何就学处说生起等？故说『此等生起等名为』等。『属于犯罪』者，属于违犯行为也。
Munanato anumunanato muti, ñāṇaṃ, taṃ etassa atthīti mutimā, ñāṇavāti attho.
「有智」者，谓由直接了知与随行了知而生之智识，彼具此智，故称「有智」，义为「具有智识者」。
Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一巴拉基咖注释终了。
2. Dutiyapārājikavaṇṇanā2. 第二巴拉基咖注释
Etthāti etesu dvīsu. Ekakuṭikādibhedo sabbopi gāmoti veditabboti sambandho. Tattha ekakuṭikādibhedoti yasmiṃ gāme ekā eva kuṭi ekaṃ gehaṃ seyyathāpi malayajanapade, ayaṃ ekakuṭiko gāmo nāma. Ādisaddena ‘‘dvikuṭikopi gāmo, tikuṭikopi gāmo, catukkuṭikopi gāmo’’ti (pārā. 92) vuttappabhedaṃ saṅgaṇhāti. Abhinavaniviṭṭho ekakuṭikādigāmo pana yāva manussā pavisitvā vāsaṃ na kappenti, tāva gāmasaṅkhaṃ na gacchati. Kiṃbhūtoti āha ‘‘parikkhitto vā’’tiādi. Tattha parikkhitto nāma iṭṭhakapākāraṃ ādiṃ katvā antamaso kaṇṭakasākhāhipi parikkhitto. Tabbiparīto aparikkhitto. Amanusso nāma yo sabbaso vā manussānaṃ abhāvena yakkhapariggahabhūto, yato vā manussā kenaci karaṇīyena punapi āgantukāmā eva apakkantā, yato pana nirapekkhā hutvā pakkamanti, so gāmasaṅkhaṃ na gacchati. Na kevalaṃ ekakuṭikādibhedovāti āha ‘‘antamaso’’tiādi. Yo koci satthopīti jaṅghasatthasakaṭasatthādīsu yo koci satthopi. Imasmiṃ sikkhāpade nigamanagarāni viya gāmaggahaṇeneva gāmūpacāropi saṅgahitoti āha ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti. Aññathā pana mātikāya anavasesato avahāraṭṭhānapariggaho kato nāma na hoti, na ca buddhā sāvasesaṃ pārājikaṃ paññāpenti.
「于此」者，谓于此二者之中。其义脉络为：凡具一房屋等之别的一切皆应知为聚落。其中，「具一房屋等之别」者，谓某聚落中仅有一间茅屋、一户人家，如马拉雅地方者，此名「一房屋聚落」。「等」字摄取律文所说「二房屋聚落、三房屋聚落、四房屋聚落」等诸别类。然而，新近建立的一房屋等聚落，在人们尚未进入安住之前，不得名为聚落。其状况如何？故言「有围栏者」等。其中，「有围栏」者，谓以砖墙为首，乃至以荆棘树枝围绕者。与此相反者为「无围栏」。「非人处」者，谓因完全无人居住而成为亚卡所占据之地，或人们因某事前往后仍欲再来而离去之处；然若人们无所挂念地离去，则该处不得称为聚落。为示非仅有一房屋等之别，故言「乃至」等。「任何商队」者，谓步行商队、车行商队等任何商队。本学处中，集镇、城市与聚落同以「聚落」一词摄之，聚落近郊亦包括在内，故言「除聚落与聚落近郊之外」。若非如此，则本母所列举的盗取处所便未能无余摄尽；况且诸佛不会制定有余之巴拉基咖。
Tatthāti tesu gāmagāmūpacāresu. Dvāreti nibbakosassa udakapatanaṭṭhānato abbhantare. Antogeheti pamukhassa abbhantare. Kataparikkhepoti pākāravatiādīhi kataparikkhepo. Suppapatanādiparicchedo panettha aparikkhittagharaṃ sandhāya vutto. Na kevalaṃ gharassa purato, atha kho samantato tattakova paricchedo gharūpacāro nāmāti gahetabbaṃ. ‘‘Purato’’tiādikaṃ pana lokiyehi tathākaraṇato vuttaṃ. Thāmamajjhimassāti majjhimathāmassa, neva appathāmassa, na mahāthāmassāti vuttaṃ hoti. ‘‘Yathā taruṇamanussā’’tiādinā yathā mātugāmo kāke uḍḍāpento ujukameva hatthaṃ ukkhipitvā leḍḍuṃ khipati, yathā ca udakukkhepe udakaṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patitaṭṭhānaṃ paṭikkhipati. Pavattitvāti luṭhitvā, parivattitvāti vuttaṃ hoti. Tassa sace dve indakhīlā hontīti (pārā. aṭṭha. 1.92) tassa parikkhittassa gāmassa sace anurādhapurasseva dve ummārā honti. Yassa pana eko, tassa gāmadvārabāhānaṃ vemajjhe ṭhitassa leḍḍupātabbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Yatra pana indakhīlo natthi, tatra gāmadvārabāhānaṃ vemajjhaṃ. Yatra dvārabāhāpi natthi, tattha ubhosu passesu vatiyā vā pākārassa vā koṭivemajjhaṃva indakhīlaṭṭhāniyattā indakhīloti gahetabbaṃ. Yo pana gāmo pubbe mahā hutvā pacchā kulesu naṭṭhesu appako hoti, so gharūpacārato leḍḍupāteneva paricchinditabbo. Purimaparicchedo panassa parikkhittassāpi aparikkhittassāpi appamāṇamevāti. Nanu cetaṃ aparikkhittassa upacāradassanaṃ padabhājanena viruddhamiva dissati. Tattha hi ‘‘gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vatvā ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) ettakameva vuttaṃ, na pana taṃ leḍḍupātaṃ gāmasaṅkhepaṃ katvā tato paraṃ gāmūpacāroti vuttoti āha ‘‘padabhājanepi hi imināva nayena attho veditabbo’’ti.
「于彼」者，谓于彼等聚落及聚落近郊之中。「于门处」者，谓在脱壳处理场水落之处的内侧。「于房屋内部」者，谓在前廊的内侧。「已作围栏者」者，谓以有墙壁等设施作围栏者。此处所说关于箭掷等范围的区划，是就无围栏之房屋而言。应知不仅是房屋正前方，实则四面皆以如此之范围为房屋近郊。言「正前方」等，乃因世人惯常如此行事而说。「中等气力者」者，谓气力适中之人，既非气力羸弱者，亦非气力强大者。「如年轻人」等，意谓如女人驱赶乌鸦时直接举手投石，又如投掷泼水时掷水一般，以此所投石块落地之处为界。「滚动」者，谓石块翻滚而落，即「转动」之义。「若彼处有两根门槛柱」者，谓若该有围栏之聚落如阿努拉达布勒城一般有两道门楣。若只有一道，则以站立于该聚落门框两柱正中处者之投石所及范围为聚落近郊。若无门槛柱，则以聚落门框两柱之正中为准。若连门框柱亦无，则应取两侧围篱或围墙角端之正中，以此作为门槛柱之代用。若某聚落昔日宏大，后因诸家族消亡而变得稀小，则应仅以房屋近郊之投石距离来划定其范围。而其先前的区划，无论有围栏或无围栏，皆无固定量度。然而，此处对无围栏聚落近郊的说明，看似与句子分析相抵触。律文中先说「聚落近郊，谓站立于有围栏聚落门槛柱处的中等气力者之投石所及」，接着说「站立于无围栏聚落房屋近郊的中等气力者之投石所及」，仅说到此，并非将该投石距离概括为聚落本身之后再将其外延称为聚落近郊，故言「于句子分析中亦应依此义理来理解」。
Ayamettha adhippāyo – idha gāmo nāma duvidho hoti parikkhitto ca aparikkhitto ca (pārā. aṭṭha. 1.92). Tatra parikkhittassa parikkhepoyeva paricchedo. Tasmā tassa visuṃ paricchedaṃ avatvā ‘‘gāmūpacāro nāma parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Aparikkhittassa pana gāmassa gāmaparicchedo vattabbo. Tasmā tassa gāmassa gāmaparicchedadassanatthaṃ ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti (pārā. 92) vuttaṃ. Gāmaparicchede ca dassite gāmūpacāralakkhaṇaṃ pubbe vuttanayeneva sakkā ñātunti puna ‘‘tattha ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti na vuttaṃ, attho pana tatthāpi ayameva yathāvuttoti. Yo pana gharūpacāre ṭhitassa leḍḍupātaṃyeva ‘‘gāmūpacāro’’ti vadati, tassa gharūpacāro ‘‘gāmo’’ti āpajjati. Tato gharaṃ gharūpacāro, gāmo gāmūpacāroti esa vibhāgo saṅkarīyati. Asaṃkarato cettha vinicchayo veditabbo. Tasmā pāḷiñca aṭṭhakathañca saṃsanditvā vuttanayenevettha gāmo, gāmūpacāro ca veditabboti.
此处的意旨如下：聚落有两种，即有围栏者与无围栏者。其中，有围栏者，围栏本身即为其区划边界。因此，无需另行说明其区划，律文中直接说「聚落近郊，谓站立于有围栏聚落门槛柱处的中等气力者之投石所及」。而无围栏聚落则需说明其聚落区划边界，为此，为示该聚落之区划边界，故说「站立于无围栏聚落房屋近郊的中等气力者之投石所及」。既已示明聚落区划边界，聚落近郊之特征则可依前所说之义理而知，故不再重述「站立于彼处的中等气力者之投石所及」，然而其义于彼处亦正是如此。若有人将「站立于房屋近郊者之投石所及」径称为「聚落近郊」，则房屋近郊便成了「聚落」。如此一来，房屋与房屋近郊、聚落与聚落近郊的区分便会混淆。应知此处之判决乃无混淆之判决。因此，应将律文与注释相互对照，依所说之义理来理解此处的聚落与聚落近郊。
Tatthāti tesu dvīsu upacāresu. Yvāyaṃ upacāro dassitoti sambandho. Vikāle gāmappavesanādīsūti ettha ādisaddena asaṃkaccikāgāmappavesanaṃ (pāci. 1225) saṅgaṇhāti. Yo pana parikkhittassa gāmassa upacāro vutto, so na katthaci vinayapiṭake upayogaṃ gato. Kevalaṃ aparikkhittassa parikkhepokāsato aparo eko leḍḍupāto gāmūpacāro nāmāti ñāpanatthaṃ vutto. Evaṃ vutte hi ñāyati ‘‘parikkhittassāpi ce gāmassa eko leḍḍupāto kappiyabhūmi samāno upacāroti vutto, pageva aparikkhittassa parikkhepokāsato eko’’ti. Imesaṃ paricchedadassanatthanti imesaṃ gāmāraññānaṃ paricchedadassanatthaṃ vuttā aṭṭhakathāyaṃ. Pārājikavatthunti pādagghanakaṃ. Avaharantassāti gaṇhantassa.
「于彼」者，谓于彼两种近郊之中，脉络为「此所示之近郊」。「在非时进入聚落等」，此「等」字摄取不披覆衣进入聚落等情形。至于所说有围栏聚落的近郊，在律藏任何地方皆未付诸实际应用，仅为说明「有围栏聚落围栏外另有一投石距离名为聚落近郊」而说之。如此宣说，便可了知：「若有围栏聚落亦以一投石距离的适净土地称为近郊，则无围栏聚落自围栏空间之外另有一投石距离，更是当然。」「为示此等之区划」者，谓为示聚落与阿兰若之区划，于注释中说之。「巴拉基咖之事」者，谓足值的取物事宜。「盗取者」者，谓取走者。
Adinnanti (pārā. aṭṭha. 92) dantaponasikkhāpade attano santakampi appaṭiggahitakaṃ kappiyaṃ ajjhoharaṇīyaṃ vuccati, idha pana yaṃ kiñci parapariggahitaṃ sasāmikaṃ bhaṇḍaṃ, tadetaṃ tehi sāmikehi kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinnaṃ. Avahārappahonakameva pana dassetuṃ ‘‘aññassa manussajātikassa santaka’’nti vuttaṃ. Saṅkhāsaddasseva ta-kārena vaḍḍhetvā vuttattā ‘‘saṅkhā saṅkhātanti atthato eka’’nti vuttaṃ. Tattha atthato ekanti padatthato ekaṃ, anatthantaranti vuttaṃ hoti. Koṭṭhāsassetaṃ nāmaṃ bhāgato saṅkhāyati upaṭṭhātīti katvā. Papañcasaṅkhāti sattānaṃ saṃsāre papañcenti cirāyantīti papañcā, taṇhāmānadiṭṭhiyo, yassa vā uppannā, taṃ ‘‘ratto’’ti vā ‘‘matto’’ti vā ‘‘micchādiṭṭhiniviṭṭho’’ti vā papañcenti byañjentīti papañcā, saṅkhā vuccati koṭṭhāso, papañcāva saṅkhā papañcasaṅkhā, papañcakoṭṭhāsāti attho, taṇhāmānadiṭṭhiyoti vuttaṃ hoti. Theyyacittasaṅkhātoti ‘‘theyyacitto’’ti kathito. Eko cittakoṭṭhāsoti vissāsatāvakālikādiggāhavasappavattaatheyyacittakoṭṭhāsato añño cittakoṭṭhāso. Theyyasaṅkhātenāti theyyabhūtacittakoṭṭhāsena. Yadi evaṃ atha kasmā etassa vibhaṅge ‘‘theyyacitto avaharaṇacitto’’ti (pārā. 92) vuttanti āha ‘‘yo cā’’tiādi. Byañjanaṃ anādiyitvāti byañjane ādaraṃ akatvāti attho, saddatthamanapekkhitvāti vuttaṃ hoti. Atthamevāti bhāvatthameva.
「未给予」者，在牙杖学处中，自己所有但尚未受取而应当吞服之适净物亦可如此称谓；然而此处所指，乃任何为他人所持有、属有主之物，未经该物主以身或语给予，故称「未给予」。为显示足以构成盗取，故说「属于另一人类者之所有」。因「想」字仅是在「想」字上加「达」字而说，故说「『想』与『已想』在义理上是同一的」，即谓二词词义上为同一，并无另外之义。此乃「份额」之名称，因其从「份额」之意义而被施设、而得显现。「虚妄想」者，于轮回中使众生虚妄增殖、令其延宕者，名为「虚妄法」，即渴爱、慢与邪见；或者，令某人被增殖、被表述为「贪著者」、「迷醉者」、「住于邪见者」者，名为「虚妄法」；「想」谓份额，「虚妄法」即是「想」，故称「虚妄想」，义为「虚妄法之份额」，即谓渴爱、慢与邪见。「所谓盗心之想」者，谓被称为「盗心」者。「某一心的成分」者，谓不同于以信任、暂时等方式进行的非盗心成分之另一心的成分。「以盗心所摄」者，谓以成为盗窃性质的心的成分。若如此，为何在其分别中说「有盗心、有取走心」？故言「凡……」等。「不顾文字」者，谓不依着文字，即不顾词语文句之义。「唯义理」者，唯是实质义理。
Te pana avahārāti te pañcavīsati avahārā. Saviññāṇakāviññāṇakavasena nānāvidho bhaṇḍo etassa pañcakassāti nānābhaṇḍaṃ, pañcannaṃ avahārānaṃ samūho pañcakaṃ, pañcaparimāṇamassāti vā pañcakaṃ, nānābhaṇḍameva pañcakaṃ nānābhaṇḍapañcakaṃ. Saviññāṇakavasena eko bhaṇḍo etassāti ekabhaṇḍaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Sāhatthikova pañcakaṃ sāhatthikapañcakaṃ. Ādipadavasena cetaṃ nāmaṃ kusalādittikassa kusalattikavohāro viya. Tasmā sāhatthikādipañcakanti atthato daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sesesu pañcakadvayesu. Etassevāti ‘‘ādiyeyyā’’ti etasseva mātikāpadassa. Imesaṃ padānaṃ vasenāti imesaṃ pañcannaṃ padānaṃ vasena. Ettha ca paṭhamapadaṃ abhiyogavasena vuttaṃ, dutiyapadaṃ aññesaṃ bhaṇḍaṃ harantassa gacchato vasena, tatiyapadaṃ upanikkhittabhaṇḍavasena, catutthaṃ saviññāṇakavasena, pañcamaṃ thale nikkhittādivasena vuttanti veditabbaṃ.
「彼等诸取」者，即此二十五种取。以有情物与非有情物之区别，属于此五聚的财物种类各异，故曰「种种财物」；五种取的总集，称为「五聚」；或谓其量为五，亦称「五聚」；种种财物本身即为五聚，故合称「种种财物五聚」。以有情物而言，属于此者唯一种财物，故曰「单一财物」。其余依前说方式类推。「亲手」本身即为五聚，故曰「亲手五聚」。此名称系依首词立名，犹如『善等三法』之三法组，以『善』作为通称。因此，应就义理理解为「亲手等五聚」。其余两组五聚亦依此方式类推。「此者」，即指「取走」此一母题词。「依此等词句」，即依此五个词句。于此，应知：第一词句就主动控诉的情形而说，第二词句就搬运他人财物行进时的情形而说，第三词句就寄存财物的情形而说，第四词句就有情物的情形而说，第五词句就置于陆地等情形而说。
Idāni nesaṃ atthayojanaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti tesu dvīsu pañcakesu. Itaranti ekabhaṇḍapañcakaṃ. Ārāmanti pupphārāmaphalārāmaṃ. Abhiyuñjatīti (pārā. aṭṭha. 1.102) parasantakaṃ ‘‘mama santakova aya’’nti musā bhaṇitvā abhiyuñjati codeti, aṭṭaṃ karotīti attho. Sampajānamusāvādepi adinnādānassa pubbapayogattā dukkaṭanti āha ‘‘āpattidukkaṭassā’’ti, dukkaṭasaṅkhātā āpatti bhaveyyāti attho. Atha vā dukkaṭasaññitassa vītikkamassa āpajjananti attho. Esa nayo ‘‘āpatti thullaccayassā’’tiādīsu. Sāmikassa vimatiṃ uppādetīti vinicchayakusalatāya, balavanissitādibhāvena vā ārāmasāmikassa saṃsayaṃ janeti. Kathaṃ? Tañhi tathā vinicchayappasutaṃ disvā sāmiko cinteti ‘‘sakkhissāmi nu kho ahaṃ imaṃ ārāmaṃ attano kātuṃ, na sakkhissāmi nu kho’’ti. Evaṃ tassa vimati uppajjamānā tena uppāditā hoti. Dhuraṃ nikkhipatīti yadā pana sāmiko ‘‘ayaṃ thaddho kakkhaḷo jīvitabrahmacariyantarāyampi me kareyya, alaṃ dāni mayhaṃ iminā ārāmenā’’ti dhuraṃ nikkhipati, ussāhaṃ ṭhapeti, attano santakakaraṇe nirussāho hotīti attho. Āpatti pārājikassa sace sayampi katadhuranikkhepo cāti adhippāyo. Atha pana sāmikena dhure nikkhittepi abhiyuñjako dhuraṃ anikkhipitvāva ‘‘imaṃ suṭṭhu pīḷetvā mama āṇāpavattiṃ dassetvā kiṅkārappaṭissāvibhāve ṭhapetvā dassāmī’’ti dātabbabhāve saussāho, rakkhati tāva. Athāpi abhiyuñjako acchinditvā ‘‘na dāni imaṃ imassa dassāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, sāmiko pana dhuraṃ na nikkhipati, pakkhaṃ pariyesati, kālaṃ āgameti, ‘‘lajjiparisaṃ tāva labhāmi, pacchā jānissāmī’’ti gahaṇeyeva saussāho hoti, rakkhatiyeva. Yadā pana ‘‘sopi na dassāmī’’ti, ‘‘sāmikopi na lacchāmī’’ti evaṃ ubho dhuraṃ nikkhipanti, tadā abhiyuñjakassa pārājikaṃ.
今为显示彼等的义理配合，故说「于彼……」等。「于彼彼」，即于彼两组五聚之中。「另一者」，即「单一财物五聚」。「园林」，即花园与果园。「主张占有」者——对他人所有之物，虚妄声称「此乃我所有」而提出主张、控诉、兴讼，此为其义。即使是出于明知故犯的妄语，因其为不与取的前行，故说「犯恶作」，意谓应生起名为恶作的罪。或谓：此义为犯触犯归属于恶作的过失。「土喇吒亚」等处亦依此方式类推。「令园主生疑惑」——凭借裁决之技巧，或凭借依附权势等情形，而令园林物主生起疑虑。如何令其生疑？其人如此精于辩论裁夺，令园主见之而思：「我究竟能否将此园林据为己有？抑或不能？」如此，令其疑虑生起，即是由该比库所引发。「放弃努力」——若园主心想：「此人固执强横，甚至可能危害我的生命与梵行，如今这座园林于我已无足轻重」，从而放弃努力、撤回热忱，对将园林据为己有一事不再热忱，此即其义。若园主自行放弃努力，〔同时〕主张占有者亦放弃，则犯巴拉基咖，此为要义。然而，即便园主已放弃努力，若主张占有者尚未放弃，仍想着「待充分逼压、展示令行禁止之势、将其置于俯首听命之地后，再予给予」，则对给予一事仍有热忱，暂且坚守。若主张占有者将园林夺取后，心想「今后不再将此园林还给他」而放弃努力，而园主尚未放弃，仍在寻求支持、等待时机，心想「先得到有廉耻心之众的支持，之后再作处置」，则对夺回一事仍有热忱，仍在坚守。若彼心想「他也不会还」，园主心想「我也得不回」，两者皆放弃努力，则主张占有者犯巴拉基咖。
Aññassa bhaṇḍaṃ harantoti vetanena vā mittabhāvena vā aññassa bhaṇḍaṃ haranto. Sīse bhāranti sīse ṭhitabhāraṃ. Sīsassa tāva purimagale galavāṭako, piṭṭhigale kesañci kesante āvaṭṭo hoti, galasseva ubhosu passesu kesañci kesā oruyha jāyanti, ye ‘‘kaṇṇacūḷikā’’ti vuccanti, tesaṃ adhobhāgo cāti ayaṃ heṭṭhimako paricchedo, tato upari sīsaṃ, etthantare ṭhitabhāranti vuttaṃ hoti. Khandhaṃ oropetīti ubhosu passesu kaṇṇacūḷikāhi paṭṭhāya heṭṭhā, kapparehi paṭṭhāya upari, piṭṭhigalāvaṭṭato ca galavāṭakato ca paṭṭhāya heṭṭhā, piṭṭhivemajjhāvaṭṭato ca uraparicchedamajjhe, hadayāvāṭakato ca paṭṭhāya upari khandho, taṃ oropeti.
「搬运他人财物」者，或受雇为酬劳，或出于友情而搬运他人财物。「头顶上的担子」，即置于头顶的担负。就头部而言：前颈部有颈圈，后颈部某些人有发旋；颈部两侧某些人有垂落的发缕，称为「耳侧发」，其下方——此为下界；其上方即为头部，置于此范围之内的担负，即称为「头顶上的担子」。「从肩上卸下」者：两侧从耳侧发以下，从肘部以上，从后颈发旋及前颈圈以下，从背脊中间发旋与胸部分界之中间，以及从心窝以上，此处为肩部，将担负从该处卸下。
Ayaṃ panettha vinicchayo – yo bhikkhu ‘‘idaṃ gahetvā ettha yāhī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.101) sāmikehi anāṇatto sayameva ‘‘mayhaṃ idaṃ nāma detha, ahaṃ vo bhaṇḍaṃ vahāmī’’ti tesaṃ bhaṇḍaṃ sīsena ādāya gacchanto theyyacittena taṃ bhaṇḍaṃ āmasati, dukkaṭaṃ. Yathāvuttasīsaparicchedaṃ anatikkamantova ito cito ca ghaṃsanto sāretipi paccāsāretipi, thullaccayaṃ. Khandhaṃ oropitamatte kiñcāpi sāmikānaṃ ‘‘vahatū’’ti cittaṃ atthi, tehi pana anāṇattattā pārājikaṃ. Khandhaṃ pana anoropetvāpi sīsato kesaggamattampi cāventassa pārājikaṃ. Yamakabhārassa pana eko bhāgo sīse patiṭṭhāti, eko piṭṭhiyaṃ, tattha dvinnaṃ ṭhānānaṃ vasena vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana suddhasīsabhārasseva vasena vutto. Yo cāyaṃ sīsabhāre vutto, khandhabhārādīsupi ayameva vinicchayo veditabbo.
此处的裁决如下：若某比库，未经主人指示「取此前往彼处」，而自行向主人说「请给我此物，我来为你搬运财物」，以头顶担取其财物行进时，以偷盗之心触及该财物，犯恶作。在不超越前述头部界限范围之内，于此来彼往摩擦移动，无论前推或后退，犯土喇吒亚。当肩部一经卸下，虽然主人心中有「让他搬运」之意，然因未经主人指示，犯巴拉基咖。即便未经从肩卸下，只是从头部移动哪怕仅有发梢之距，亦犯巴拉基咖。至于扁担担子，一端置于头上，一端置于背上，应就此两处位置分别作裁决。然而，此处所述乃专就纯头顶担子而言。凡就头顶担子所述的裁决，于肩担等亦应以同一方式裁决。
Upanikkhittaṃ bhaṇḍanti saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitabhaṇḍaṃ. Ahaṃ na gaṇhāmīti sambandho. Atītatthe cetaṃ vattamānavacanaṃ, nāhaṃ gahesinti attho. Dukkaṭaṃ (pārā. aṭṭha. 1.111) sampajānamusāvādepi adinnādānassa pubbapayogattā. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassāpi dukkaṭameva. Sāmikassa vimatiṃ uppādetīti ‘‘raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmikassa vimatiṃ uppādeti. Dhuraṃ nikkhipatīti tassa pharusādibhāvaṃ disvā ussāhaṃ ṭhapeti. Tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sace so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhateva. Yadi pana so tasmiṃ dāne nirussāho, bhaṇḍasāmikopi ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ.
「寄存的财物」，即他人为妥善保管而交置于自己手中的财物。「我不取用」，此为承接语，以过去时态表述，意谓「我未曾取用」。「恶作」——即便属于明知故犯的妄语，因其为不与取的前行，亦犯恶作。说「你们在说什么，此物根本不适合我，也不适合你们」等语者，同样亦犯恶作。「令物主生疑惑」——令物主生疑：「我私下交付于此人手中，无其他人知晓，他究竟会不会还给我？」「放弃努力」——见其粗暴等态度而撤回热忱。于此情形：若此比库想着「待逼压他之后再还」，对归还一事仍有热忱，则暂且坚守。若此比库对归还毫无热忱，而财物物主对追回仍有热忱，则仍在坚守。若该比库对归还毫无热忱，财物物主亦心想「他不会还给我」而放弃努力，如此两者皆放弃努力，则该比库犯巴拉基咖。即便口头说「我会还」，而内心不欲归还，如此情形下，因物主放弃努力，该比库亦犯巴拉基咖。
Sahabhaṇḍahārakaṃnessāmīti ‘‘sahabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ nessāmī’’ti cintetvā. Paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmetīti bhaṇḍahārakaṃ tajjetvā tassa gamanapathaṃ vāretvā attanā rucitamaggaṃ ekapādaṃ atikkāmeti. Thalaṭṭhanti (pārā. aṭṭha. 1.95) thale nikkhittaṃ, bhūmitale vā pāsāṇapabbatatalādīsu vā yattha katthaci paṭicchanne vā appaṭicchanne vā ṭhapitanti attho. Phandāpeti, thullaccayanti yo phandāpeti , tassa payoge payoge thullaccayaṃ, āmasane dukkaṭaṃ, phandāpane thullaccayañca visuṃ visuṃ theyyacittena āmasanaphandāpanapayoge karontasseva hoti. ‘‘Ekapayogena gaṇhantassa pana uddhāre pārājikameva, na dukkaṭathullaccayānī’’ti vadanti. Ṭhānāti ṭhitaṭṭhānato. Sace taṃ thalaṭṭhaṃ rāsikataṃ hoti, antokumbhiyaṃ bhājanagatakaraṇamuṭṭhicchedanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace ekābaddhaṃ silesaniyyāsādi, pakkamadhuphāṇitavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Sace garukaṃ hoti bhārabaddhaṃ lohapiṇḍitelamadhughaṭādi vā, kumbhiyaṃ ṭhānācāvanavinicchayena vinicchinitabbaṃ. Saṅkhalikābaddhassa ca ṭhānabhedo sallakkhetabbo. Pattharitvā ṭhapitaṃ pana pāvārattharaṇakaṭasārakādiṃ ujukaṃ gahetvā ākaḍḍhati, pārimante orimantena phuṭṭhokāsaṃ atikkante pārājikaṃ. Tatheva gahetvā parato pellati, pārimante phuṭṭhokāsaṃ orimante atikkante pārājikaṃ. Vāmato vā dakkhiṇato vā apanāmentassa vāmantena vā dakkhiṇantena vā phuṭṭhokāsaṃ dakkhiṇante vā vāmante vā atikkante pārājikaṃ. Veṭhetvā uddharati, kesaggamattaṃ ākāsagataṃ karontassa pārājikaṃ.
「将连同搬运者一并带走」，即心想「将连同搬运财物者与财物一并带走」。「越过第一步」，即威逼搬运者、阻断其行进路线，而自行踏出一步走向自己所选之路。「置于陆地者」，即置于地面上——无论是在地面、岩石、山石等处，或置于有遮盖处，或置于无遮盖处，皆是。「令其晃动，犯土喇吒亚」——每一次令其晃动的行动中各犯土喇吒亚；触碰时犯恶作；出于偷盗之心，分别各次触碰与晃动的行动方犯〔各别之罪〕。「以单一行动取走者，于举起时直接犯巴拉基咖，不犯恶作与土喇吒亚」，论者如是说。「从位置」，即从原来所置之处。若该陆地之物是堆积成堆者，应依容器内物、器皿盛装、取一把、截断等裁决方式来裁决。若是捆绑成一体的漆封物等，应依固体蜂蜜、液态蜂蜜的裁决方式来裁决。若是沉重的捆绑物，如铁块、油罐、蜂蜜罐等，应依容器内物从原位移动的裁决方式来裁决。锁链捆绑之物，亦应留意其位置移离。至于铺展置放者，如外衣、铺席、草席等：径直拉取，当近端越过远端所触之处时，犯巴拉基咖；同样地，握取后向前推送，当远端所触之处被近端越过时，犯巴拉基咖；向左或向右移开者，当左端或右端所触之处被右端或左端越过时，犯巴拉基咖；卷起向上提举，使发梢之距离腾空时，犯巴拉基咖。
Sako hattho sahattho, tena nibbatto, tassa vā sambandhīti sāhatthiko, avahāro. Āṇāpanaṃ āṇatti, tāya āṇattiyā nibbatto avahāro āṇattiko. Nissajjanaṃ nissaggo, suṅkaghātaṭṭhāne, parikappitokāse ca ṭhatvā bhaṇḍassa bahi nipātanaṃ, nissaggova nissaggiyo. Kiriyāsiddhito puretarameva pārājikāpattisaṅkhātaṃ atthaṃ sādhetīti atthasādhako. Dhurassa ālayasaṅkhātassa bhārassa nikkhipanaṃ pariccajanaṃ nirussāhabhāvāpajjanaṃ dhuranikkhepo. Idāni byañjane ādaraṃ akatvā tesaṃ atthamattameva dassento ‘‘tattha sāhatthiko nāmā’’tiādimāha. Sahatthāti sahatthena. Karaṇatthe hi idaṃ nissakkavacanaṃ. ‘‘Asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpetīti etthāpi āṇattikkhaṇe eva āpatti daṭṭhabbā. Yadi evaṃ imassa, atthasādhakassa ca ko visesoti? Taṃ khaṇaṃ eva gahaṇe niyuñjanaṃ āṇattikapayogo, kālantarena gahaṇatthaṃ niyogo atthasādhakoti (sārattha. ṭī. 2.92; vi. vi. ṭī. 1.92) ayametesaṃ visesoti. Tenevāha ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā taṃ avaharāti āṇāpetī’’ti.
『自手』者，以自己之手所为，或由自己之手而生，或与此相属，故称「自手取」，即亲手盗取之行为也。『命令』者，发出指令也；由该指令所生之盗取，称「命令取」。『抛弃』者，舍置也；于征税之所或预定之处站立，将货物投掷于外，此即「抛弃」，故称「抛弃取」。在行为完成之前，便已成就名为巴拉基咖罪之义，故称「成义取」。卸下被称为重担之担荷，舍弃之，陷于无力担当之状态，称「卸担取」。今不顾文句之表面，但显其义，故说「其中，所谓自手取……」等。『以自手』，意谓以自己的手；此为表工具义之第三格用法。至于「命令他人：『将某某之货物取来』」，在此亦应知：罪在发出命令之当下即成立。若如此，则此与「成义取」有何区别？当下即命人取之，此为命令取之运用；为日后取而发出之指示，则为成义取——此即二者之区别也。故说：「命令道：『某某之货物，待汝能取时，即取之』。」
Suṅkaghātaparikappitokāsānanti suṅkaghātañca parikappitokāso ca suṅkaghātaparikappitokāsā, tesaṃ. Tattha suṅkaghātanti (pārā. aṭṭha. 1.113) rukkhapabbatādisaññāṇena niyamitassa suṅkaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Tañhi yasmā tato rājadeyyabhāgaṃ suṅkaṃ adatvā nīharantā rañño suṅkaṃ hananti vināsenti, tasmā ‘‘suṅkaghāta’’nti vuttaṃ.
「税关处与预谋处」者,税关处与预谋处,即税关处与预谋处,彼等之。其中「税关处」者,此乃以树、山等标识所确定之税关处所之同义语。因为从彼处不缴纳应付国王之税款而运出者,损害国王之税收,使之灭失,故说为「税关处」。某人进入他人寺院等处,见到某可贪之物品,通过门口等处,预谋某处所:「若于此中间见我,我将如同因欲见而持取巡视之状,若不见我,我将取之。」此为预谋处。「于命令之刹那即巴拉基咖」者,于成就目的之思刹那即巴拉基咖。即使运取者经过六十年后才运取彼物品,而命令者于中间即命终,或还归下位,或成为非沙门而将命终,或将还归下位,然于运取者之运取刹那即巴拉基咖。「价值四分之一之油」者,此中「巴达」者,即咖哈巴纳之四分之一,价值彼者为价值四分之一,价值四分之一与彼油,即价值四分之一之油。「鞋等」者,鞋为彼等事物之首。以「等」字摄取细布、衣、皮革片等。「投入」者,以盗心投入。故说:「从手放开之刹那即巴拉基咖。」然而若他人亦于自己之瓶中倾注酥或油,而此人以盗心投入油滤器之物品,依所说之方式即巴拉基咖。
Koci parapariveṇādīni paviṭṭho kiñci lobhaneyyabhaṇḍaṃ disvā dvārappamukhādivasena yaṃ ṭhānaṃ ‘‘sace maṃ etthantare passissanti, daṭṭhukāmatāya gahetvā vicaranto viya dassāmi, no ce passissanti, harissāmī’’ti parikappeti, ayaṃ parikappitokāso. Āṇattikkhaṇeyeva pārājikanti (pārā. aṭṭha. 1.121) atthasādhakacetanākkhaṇeyeva pārājikaṃ. Sacepi avahārako saṭṭhivassātikkamenapi taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āṇāpako ca antarāyeva kālaṃ karoti, hīnāya vā āvattati, assamaṇova hutvā kālaṃ vā karissati, hīnāya vā āvattissati, avahārakassa pana avahārakkhaṇeyeva pārājikaṃ. Pādagghanakatelanti (pārā. aṭṭha. 1.94) ettha pādo nāma kahāpaṇassa catuttho bhāgo, taṃ agghatīti pādagghanakaṃ, pādagghanakañca taṃ telañcāti pādagghanakatelaṃ. Upāhanā ādi yesaṃ vatthūnaṃ tāni upāhanādīni. Ādisaddena dukūlasāṭakacammakkhaṇḍādīnaṃ gahaṇaṃ. Pakkhipatīti theyyacittena pakkhipati. Tenāha ‘‘hatthato muttamatteyeva pārājika’’nti sace pana attanopi kumbhiyaṃ añño sappiṃ vā telaṃ vā ākirati, tatra cāyaṃ theyyacittena telapivanakaṃ bhaṇḍaṃ pakkhipati, vuttanayeneva pārājikaṃ.
「以身或以语使用」者,命令之运用为运作,因命令者取物品之前,故为前,如是前与彼运作,即前运作。与运作同时进行之运取为同运作。共同一起作为,安排、商议而运取为共谋运取,由相互约定而作运取,如是所说。以上午等时间限定而约定为约定,彼之业为约定业。标识之业为标识业,为令生约定而作某标识之义。「其中」者,于如所说之前运作等五种中。「移动界标等而取田地等」者,移动界标、绳、界桩、界线或围墙而取田地,移动界标、绳、界桩、界线或围墙而取宅地。然而若应以二界标取得,于第一界标为土喇吒亚,于第二为巴拉基咖。若应以三取得,于第一为恶作,于第二为土喇吒亚,于第三为巴拉基咖。如是于众多中,除最后二者,以前者为恶作,于最后二者中,以一者为土喇吒亚,以另一者为巴拉基咖。于延伸绳等中亦此方式。然而于《善见》中所说「而且以主人之负担放下」者,因于「耕作田地,犯恶作」等处所说,应见为关于以耕作而取得。「安排」者,此之同义语。「商议」者,以同意、以同心而说之义。为于此运取中不迷惑,故说「如是安排后,于彼等去时」等。「约定业」者,以上午等时间限定而作约定。故说「若」等。
Kāyena vā vācāya vā payuñjanaṃ āṇāpanaṃ payogo, āṇattassa bhaṇḍaggahaṇato pubbattā pubbo, iti pubbo ca so payogo cāti pubbapayogo. Payogena saha vattamāno avahāro sahapayogo. Samaṃ ekī hutvā vidahitvā mantetvā avaharaṇaṃ saṃvidhāvahāro, aññamaññaṃ saññuppattiyā katāvahāroti vuttaṃ hoti. Pubbaṇhādikālaparicchedena sañjānanaṃ saṅketo, tassa kammaṃ saṅketakammaṃ. Nimittassa kammaṃ nimittakammaṃ, saññuppādanatthaṃ kassaci nimittassa karaṇanti attho. Tatthāti yathāvuttesu pubbapayogādīsu pañcasu. Khilādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasenāti khilaṃ, rajjuṃ, vatiṃ, mariyādaṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmetvā khettaggahaṇavasena, khilaṃ, rajjuṃ, vatiṃ, mariyādaṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmetvā vatthuggahaṇavasena. Sace pana dvīhi khilehi gahetabbaṃ hoti, paṭhame khile thullaccayaṃ, dutiye pārājikaṃ (pārā. aṭṭha. 1.104). Sace tīhi gahetabbaṃ hoti, paṭhame dukkaṭaṃ, dutiye thullaccayaṃ, tatiye pārājikaṃ. Evaṃ bahukesupi avasāne dve ṭhapetvā purimehi dukkaṭaṃ, avasāne dvinnaṃ ekena thullaccayaṃ , itarena pārājikaṃ. Rajjupasāraṇādīsupi eseva nayo. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘tañca kho sāmikānaṃ dhuranikkhepenā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.104) vuttaṃ, taṃ ‘‘khettaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (pārā. 104) -adhikāre vuttattā abhiyogavasena gahaṇaṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ. Saṃvidahitvāti etasseva vevacanaṃ. Saṃmantayitvāti ekacchandatāya ekajjhāsayatāya bhaṇitvāti attho. Imasmiṃ avahāre asammohatthaṃ ‘‘evaṃ saṃvidahitvā gatesu hī’’tiādimāha. Sañjānanakammanti pubbaṇhādikālaparicchedavasena saññāṇakaraṇaṃ. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi.
此中「于食前运取」如是说时,今日或食前运取,或明日,或未来年,无有约定之违反,二者皆巴拉基咖。然而若说「今日食前运取」而于明日运取,「今日」如是确定之约定,超越后而运取。若说「明日食前运取」而今日食前运取,「明日」如是确定之约定,未到达而先前运取,如是运取者,唯运取者巴拉基咖,根本者无罪。「明日即食前」如是说时,即于彼日,或明日食后运取者,亦从彼约定先前与之后运取。然而不如是作而唯如所限定之时运取者,应知此从约定非先非后而运取。此方式于食后、夜、日中,以初夜、中夜、后夜、黑月、白月、月、季、年等,于此处应知约定与非约定。因为是他人物品运取之约定生起之因,故唯眨眼等为标识,眨眼等标识,彼之作为眨眼等标识之作。以「等」字摄取举眉、摇头、挥手、拍掌、弹指、伸颈、咳嗽等多种。其余于此约定业中,唯如所说之方式。
Ettha ca ‘‘purebhattaṃ avaharā’’ti vutte (pārā. aṭṭha. 1.119) ajja vā purebhattaṃ avaharatu, sve vā, anāgate vā saṃvacchare, natthi visaṅketo, ubhinnampi pārājikaṃ. Sace pana ‘‘ajja purebhattaṃ avaharā’’ti vutte sve avaharati. ‘‘Ajjā’’ti niyamitaṃ saṅketaṃ atikkamma pacchā avahaṭaṃ hoti. Sace ‘‘sve purebhattaṃ avaharā’’ti vutte ajja purebhattaṃ avaharati, ‘‘sve’’ti niyamitaṃ taṃ saṅketaṃ apatvā pure avahaṭaṃ hoti, evaṃ avaharantassa avahārakasseva pārājikaṃ, mūlaṭṭhassa anāpatti. ‘‘Sveva purebhatta’’nti vutte tadaheva vā, sve pacchābhattaṃ vā avaharantopi taṃsaṅketato pure ca pacchā ca avaharati. Yo pana evaṃakatvā yathāparicchinnakālameva avaharati, ayaṃ saṅketato apure apacchā taṃ avaharatīti veditabbo. Esa nayo pacchābhattarattindivesupi, purimayāmamajjhimayāmapacchimayāmakāḷajuṇhamāsautusaṃvaccharādivasenāpi ettha saṅketavisaṅketatā veditabbā. Parabhaṇḍāvahārasaññuppādassa hetuttā akkhinikhaṇādīneva nimittanti akkhinikhaṇādinimittaṃ, tassa karaṇaṃ akkhinikhaṇādinimittakaraṇaṃ. Ādisaddena bhamukukkhepasīsakampanahatthalaṅghanapāṇippahāraaṅguliphoṭanagīvunnāmanaukkāsanādianekappakāraṃ saṅgaṇhāti. Sesamettha saṅketakamme vuttanayameva.
「盗」者说为贼,彼之状态为盗窃,以彼而运取为盗窃运取。强力压制而运取为强夺运取。切断衣、线等而裁取为裁取,以彼而运取为裁取运取。以草、叶等所覆盖之运取为覆盖运取。以钩而运取为钩取。「以伪秤、伪咖哈巴纳等」者,此中「伪秤」者,即以心部破坏、顶部破坏、绳破坏三种秤之伪造。其中「心部」者,即纳利等量器之内部,彼之破坏为作孔,心部破坏,彼于量酥、油等时得到。取彼等者,以下方有孔之量器说「缓慢地倾注」而于内器中令多流出而取,给予时则堵住孔而迅速充满而给。
Theno vuccati coro, tassa bhāvo theyyaṃ, tena avaharaṇaṃ theyyāvahāro. Pasayha abhibhavitvā avaharaṇaṃ pasayhāvahāro. Vatthasuttādikaṃ paricchijja kappanaṃ parikappo, tena avaharaṇaṃ parikappāvahāro. Tiṇapaṇṇādīhi paṭicchannassa avahāro paṭicchannāvahāro. Kusena avahāro kusāvahāro. Kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhīti ettha kūṭamānaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.10; ma. ni. aṭṭha. 1.293; pu. pa. aṭṭha. 179) nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ mānakūṭaṃ. Tattha hadayanti nāḷiādimānabhājanānaṃ abbhantaraṃ, tassa bhedo chiddakaraṇaṃ hadayabhedo, so sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena ‘‘saṇikaṃ āsiñcā’’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto ca chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti.
然而顶部破坏于量胡麻、米等时得到。取彼等者,缓慢地堆高顶部而取,给予时则迅速充满而削去顶部而给。
Sikhābhedo pana tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti.
至于量器顶部之破损，则发生于量芝麻、米等之时。盖收取之人，徐徐将量器顶部堆满后取之；给予之人，则急速装满、截断顶部之尖堆而给之。
Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Khettādiṃ minantā hi amahantampi mahantaṃ katvā minanti, mahantampi amahantaṃ.
绳索欺诈,于丈量田地之时得。丈量田地等时,将不大者作大而丈量,将大者作不大。
Tambakaṃsādimayo kūṭo kahāpaṇo kūṭakahāpaṇo. Ādisaddena tulākūṭakaṃsakūṭavañcanādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha tulākūṭaṃ rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge akkamati. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.
铜、青铜等所制之伪者,为伪咖哈巴纳。以「等」字摄取秤伪、钵伪、欺诳等。其中,秤伪有四种:形伪、肢伪、执伪、隐伪。其中,所谓形伪者,作二秤同形,取时以大者取,给时以小者给。所谓肢伪者,取时以手压秤之后端,给时压前端。所谓执伪者,取时执绳于根部,给时执于端部。所谓隐伪者,作秤有孔,于内投入铁粉,取时令其在后端,给时在前端。
Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti. Tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇāthā’’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti . Tato tehi ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbā pātiyo datvā gacchati.
钵者,谓金钵,以其欺诳为钵伪。如何?作一金钵,另作二三铜钵为金色。然后往村落,入某半富之家,说『买金器皿』,问价时欲给相当之价。然后彼等说『如何知此等之金性』时,『审察后取』,以金钵于石上摩擦,给与一切钵而去。
Vañcanaṃ nāma tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati, tameko dhutto ‘‘kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivattento ‘‘na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. ‘‘Tena hi dve kahāpaṇe dehī’’ti āha. So āha ‘‘nanu bho mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti. Āma dinno, imaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo , ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.
所谓欺诳者,以种种方便欺诳他人。此中有一事例:某猎人捕得鹿及小鹿而来,某狡者说『尊者,鹿值多少,小鹿值多少』。说『鹿二咖哈巴纳,小鹿一』时,给一咖哈巴纳取小鹿,行少许而返回说『尊者,我不需小鹿,给我鹿』。彼说『然则给二咖哈巴纳』。彼说『尊者,岂非我先已给一咖哈巴纳』。『是,已给,取此小鹿,如是彼咖哈巴纳与此值一咖哈巴纳之小鹿将成二咖哈巴纳』。彼思『说理由』,取小鹿而未给鹿。
Pasayhāti (pārā. aṭṭha. 1.138) pare abhibhuyya. Gāmaṃ ghātentīti gāmaghātakā, gāmaṃ paharantā corā, te ādi yesaṃ te gāmaghātakādayo. Ādisaddena cettha panthaghātakādīnaṃ gahaṇaṃ. Uddhāreyeva pārājikanti ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmī’’ti parikappassa pavattattā, sāṭakassa ca tattha sabbhāvato. Padavārena kāretabboti bhūmiyaṃ anikkhipitvāva vīmaṃsitattā vuttaṃ. Bhaṇḍadeyyanti yaṃ parassa naṭṭhaṃ, tassa mūlaṃ vā tadeva vā bhaṇḍaṃ dātabbanti attho.
『以力』者,制伏他人。『杀村者』为村杀者,攻击村之盗贼,以彼等为首者为村杀者等。以「等」字于此摄取路杀者等。『仅举起即巴拉基咖』者,因『若有上衣,我将取』之意图之进行,及上衣于彼处之存在而说。『应以足迹作』者,因未置于地而审察故说。『物应还』者,他人所失者,应给其本或其物之意。
Tassāti yo evaṃ parikappeti, tassa. Imassa ‘‘avahāro hotī’’ti iminā sambandho.
『彼之』者,如是意图者之。以此『有盗取』与此相连。
Paresanti kīḷantānaṃ, pavisantānaṃ vā paresaṃ manussānaṃ. ‘‘Pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādetīti ‘‘sace idāneva onamitvā gaṇhissāmi, ‘kiṃ samaṇo gaṇhātī’ti maṃ jānitvā viheṭheyyuṃ pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādeti. Uddhāro natthīti ṭhānācāvanaṃ natthīti attho. Sāmikāti antāgāmaṃ pavisitukāmā bhaṇḍasāmikā manussā. Uddhāreti uddharaṇe, ṭhānācāvaneti attho . Ṭhānācāvanañcettha heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṃ. Pavesetīti ṭhānācāvanavasena paveseti, heṭṭhimantena phuṭṭhokāsaṃ kesaggamattampi uparimantena atikkāmento pavesetīti attho.
「他人」者,游戏者,或入村之他人。「『后取』」者,以尘土或树叶覆盖之,意为「若我现在弯身取之,『沙门取何物』,彼等知我而恼害我,后当取之」,故以尘土或树叶覆盖之。「无举起」者,无从处移动之义。「主人」者,欲入村内之货物主人。「举起」者,举起,从处移动之义。此处之从处移动,应依下文所说之方式而知。「令入」者,依从处移动之方式令入,意为以下限所触之处,乃至发端量,以上限越过而令入。
Samagghataranti appagghataraṃ. Uddhaṭamatte avahāroti sakabhāvappayogassa niṭṭhāpitattā, na atthasādhakavasena. Uddhāre rakkhati attano koṭṭhāse pātetukāmatāya uddhaṭattā. Eseva nayo pātanepi rakkhatīti etthāpi. ‘‘Uddhāreyeva rakkhatī’’ti imināva pātane na rakkhatīti atthe siddhepi atthasādhakavasena atthaṃ dassetuṃ ‘‘taṃ uddharitvā’’tiādi vuttaṃ. Sace pana dvīsupi koṭṭhāsesu patitadaṇḍake adassanaṃ gameti (pārā. aṭṭha. 1.138), tato avasesabhikkhūsu gatesu itaro ‘‘mayhaṃ, bhante, daṇḍako na paññāyatī’’ti, ‘‘mayhampi, āvuso, na paññāyatī’’ti, ‘‘katamo pana, bhante, mayhaṃ bhāgo’’ti. ‘‘Ayaṃ tuyhaṃ bhāgo’’ti attano bhāgaṃ dasseti. Tasmiṃ vivaditvā vā avivaditvā vā taṃ gaṇhitvā gate itaro tassa bhāgaṃ uddharati, uddhāre pārājikaṃ. Sacepi tena ‘‘ahaṃ mama bhāgaṃ tuyhaṃ na demi, tvaṃ pana attano bhāgaṃ ñatvā gaṇhā’’ti vuttepi ‘‘nāyaṃ mamā’’ti jānantopi tasseva bhāgaṃ gaṇhāti, uddhāre pārājikaṃ. Sace pana itaro ‘‘ayaṃ tuyhaṃ bhāgo, ayaṃ mayhaṃ bhāgoti kiṃ iminā vivādenā’’ti cintetvā ‘‘mayhaṃ vā patto hotu, tumhākaṃ vā, yo varabhāgo, taṃ tumhe gaṇhathā’’ti vadati, dinnakaṃ nāma gahitaṃ hoti, natthettha avahāro. Sace so vivādabhīruko bhikkhu ‘‘yaṃ tuyhaṃ ruccati, taṃ gaṇhā’’ti vutto attano pattaṃ varabhāgaṃ ṭhapetvā lāmakaṃyeva gahetvā gacchati, tato itarassa vicinitāvasesaṃ gaṇhantassāpi avahāro nattheva. Evamimāni pañca pañcakāni samodhānetvā ime pañcavīsati avahārā veditabbā. Niṭṭhito ‘‘ādiyeyyā’’ti imassa padassa vinicchayo. Tenāha ‘‘iti yaṃ vuttaṃ…pe… yassattho pakāsito hotī’’ti.
「较轻」者,较不重。「举起量时之取」者,因自性作用已完成,非依成就目的之方式。「举起时守护」者,因欲令落于自己之份,故举起。此理亦同于「落下时亦守护」。虽以「唯守护举起」此语,于落下时不守护之义已成,然为依成就目的之方式显示义理,故说「举起彼」等。然若于二份中,对落下之杖不见,其后余比库去后,另一人言「尊者,我之杖不显现」,「友,我亦不显现」,「然尊者,何者是我之份」。「此是汝之份」,示自己之份。于彼争论或不争论,取彼而去后,另一人举起彼之份,举起时巴拉基咖。即使彼言「我不以我之份与汝,然汝知自己之份而取」,虽知「此非我之」,仍取彼之份,举起时巴拉基咖。然若另一人思惟「此是汝之份,此是我之份,何用此争论」,言「或得我,或得汝,汝等取胜份」,所与之物名为已取,此处无取。若彼畏争论之比库,被言「汝取所喜者」,舍自己所得之胜份,唯取劣者而去,其后另一人取所分别之余者,亦无取。如是合此五个五法,应知此二十五种取。完成「应取」此句之决择。故说「如是所说……乃至……其义已显示」。
Rājānoti kiñcāpi avisesena vuttaṃ, aparādhānurūpaṃ pana chejjabhejjānusāsako pamāṇabhūtova idhādhippetoti āha ‘‘rājānoti idaṃ bimbisāraṃyeva sandhāya vutta’’nti. So hi dhammikarājattā yathāpaveṇiyāva karoti. Aññe pana kākaṇikamattassapi sīsaṃ chindeyyuṃ , bahukassāpi na vā kiñci kareyyuṃ. Tenāha ‘‘aññe panā’’tiādi. Hananaṃ nāma pothanañceva chedanañcāti āha ‘‘hatthādīhi vā’’tiādi. Ādisaddena pādakasāvettaaḍḍhadaṇḍakānaṃ gahaṇaṃ. Rajjubandhanādīhīti ādisaddena andubandhanasaṅkhalikābandhanagharabandhananagarabandhanapurisaguttīnaṃ gahaṇaṃ. Nīhareyyunti raṭṭhato nikkhāmeyyuṃ. Corosi…pe… thenosīti ettha ‘‘paribhāseyyu’’nti padaṃ ajjhāharitabbaṃ ūnattā padappayogassa. Tenāha ‘‘imehi vacanehi paribhāseyyu’’nti. Yathārūpaṃ pana yasmā pādato paṭṭhāya hoti, tasmā ‘‘pādassa vā pādārahassa vā’’ti āha. Porāṇakassa kahāpaṇassa catuttho bhāgo pādo, pādaṃ arahatīti pādāraho, tassa pādassa vā pādārahassa vā. Ettha ca pādena kahāpaṇassa catutthabhāgaṃ akappiyabhaṇḍameva dasseti, pādārahena pādagghanakaṃ kappiyabhaṇḍaṃ. Ettāvatā heṭṭhimantadassanena sabbākārena dutiyapārājikappahonakavatthu dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Porāṇakassāti (sārattha. ṭī. 2.88; vi. vi. ṭī. 1.88) porāṇasatthānurūpaṃ uppāditassa lakkhaṇasampannassa nīlakahāpaṇasadisassa kahāpaṇassa. Etena rudradāmakādīni paṭikkhipati.
「王」者,虽无差别而说,然依罪过相应之斩截教令者,唯量准者此处所意,故说「『王』者,此唯指宾比萨拉而说」。彼因如法王之故,唯依应作而作。然其他人,即使咖咖尼咖量,亦斩首,或多者亦不作何事。故说「然其他人」等。杀害者,名为击打及斩截,故说「以手等或」等。以「等」字,摄取足、鞭、半杖。「以绳缚等」,以「等」字,摄取以链缚、以铁链缚、以屋缚、以城缚、以人守护。「应驱出」者,应从国驱逐。「汝是贼……乃至……汝是盗」,此处应加入「应呵责」之句,因句之运用不足。故说「以此等语应呵责」。然因如是之量,从巴达开始,故说「巴达或巴达值」。古咖哈巴纳之四分之一为巴达,值巴达者为巴达值,彼巴达或巴达值。此处以巴达,示咖哈巴纳之四分之一,唯不净物,以巴达值,示巴达价值之净物。至此,以下限之显示,一切方式之第二巴拉基咖之成就事已显示,应如是见。「古」者,依古教法相应而生起之具足相之类似尼喇咖哈巴纳之咖哈巴纳。以此拒绝儒德达玛咖等。
Evaṃ asādhāraṇavinicchayaṃ dassetvā idāni sādhāraṇavinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘rājagahe’’tiādimāha. Raññoti bimbisārarañño. Māsako nāma porāṇakassa kahāpaṇassa vīsatimo bhāgo. Yo loke ‘‘mañjeṭṭhī’’tipi vuccati. Idāni imasmiṃ adinnādāne vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘sabbatthā’’tiādi vuttaṃ. Sabbatthāti ūnamāsakātirekamāsakapañcamāsakesu. Parihīnāparihīnavasenāti agghassa parihīnāparihīnavasena. Ayamettha saṅkhepo , vitthāro pana evaṃ veditabbo – idañhi adinnādānaṃ vinicchinantena otiṇṇe vatthusmiṃ sahasā avinicchinitvā pañca ṭhānāni oloketabbāni. Yāni sandhāya porāṇā āhu –
如是显示不共决择后,今为显示共决择,故说「于王舍城」等。「王」者,宾比萨拉王。马萨咖者,名为古咖哈巴纳之二十分之一。世间亦称「曼揭提」。今为于此不与取作决择,故说「一切处」等。「一切处」者,于少于马萨咖、超过马萨咖、五马萨咖。「以减损不减损之方式」者,以价之减损不减损之方式。此处此为略说,然详说应如是知——决择此不与取者,于所犯之事,不应急速不决择,应观察五处。指此,古人说——
‘‘Vatthuṃ kālañca desañca, agghaṃ paribhogapañcamaṃ;
「物、时与处,价及受用为第五,
Tulayitvā pañcaṭhānāni, dhāreyyatthaṃ vicakkhaṇo’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.92);
称量五处已,智者应持义」。
Tattha ca vatthūti bhaṇḍaṃ. Avahārakena hi ‘‘mayā idaṃ nāma avahaṭa’’nti vuttepi āpattiṃ anāropetvāva taṃ bhaṇḍaṃ sasāmikaṃ vā asāmikaṃ vāti upaparikkhitabbaṃ. Sasāmikepi sāmikānaṃ sālayabhāvo vā nirālayabhāvo vā upaparikkhitabbo. Sace tesaṃ sālayakāle avahaṭaṃ, bhaṇḍaṃ agghāpetvā āpatti kāretabbā. Sace nirālayakāle, na pārājikena kāretabbo. Bhaṇḍasāmikesu pana bhaṇḍaṃ āharāpentesu bhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Ayamettha sāmīci. Evaṃ vatthu oloketabbaṃ.
其中,『物品』者,货物也。以搬运者而言,即使说『此物由我搬运』,不应立即判罪,应先审察该货物是有主物或无主物。若是有主物,应审察诸物主是有住处或无住处。若于彼等有住处时搬运,应估价货物后判罪。若于无住处时,不应以巴拉基咖判罪。然而,若货物主人要求归还货物,应归还货物。此为此处之正理。如是应审察物品。
Kāloti avahārakālo. Tadeva hi bhaṇḍaṃ kadāci samagghaṃ hoti, kadāci mahagghaṃ. Tasmā taṃ bhaṇḍaṃ yasmiṃ kāle avahaṭaṃ, tasmiṃyeva kāle yo tassa aggho, tena agghena āpatti kāretabbā. Evaṃ kālo oloketabbo.
『时』者,搬运之时也。同一货物,有时价值相等,有时价值高昂。因此,该货物于何时搬运,即于彼时之价值,应以该价值判罪。如是应审察时。
Desoti avahāradeso. Tañhi bhaṇḍaṃ yasmiṃ dese avahaṭaṃ, tasmiṃyeva dese yo tassa aggho, tena agghena āpatti kāretabbā. Bhaṇḍuṭṭhānadese hi bhaṇḍaṃ samagghaṃ hoti, aññattha mahagghaṃ. Evaṃ deso oloketabbo.
『处』者,搬运之处也。该货物于何处搬运,即于彼处之价值,应以该价值判罪。货物于货物所在处价值相等,于他处价值高昂。如是应审察处。
Agghoti (pārā. aṭṭha. 1.92) bhaṇḍaggho. Navabhaṇḍassa hi yo aggho, so pacchā parihāyati. Yathā navadhoto patto aṭṭha vā dasa vā agghati, so pacchā bhinno vā chiddo vā āṇigaṇṭhikāhato vā appaggho hoti, tasmā na sabbadā bhaṇḍaṃ pakatiaggheneva kātabbanti. Evaṃ aggho oloketabbo.
『价值』者,货物之价值也。新货物之价值,其后会减损。譬如新洗之钵值八或十,其后破损或穿孔或被钉补缀,则成低价,因此不应总是以原价估算货物。如是应审察价值。
Paribhogoti bhaṇḍassa paribhogo. Paribhogenāpi hi vāsiādibhaṇḍassa aggho parihāyati, tasmā evaṃ upaparikkhitabbaṃ – sace koci kassaci pādagghanakaṃ vāsiṃ harati, tatra vāsisāmiko pucchitabbo ‘‘tayā ayaṃ vāsi kittakena kītā’’ti. ‘‘Pādena, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana te kiṇitvāva ṭhapitā, udāhu taṃ valañjesī’’ti? Sace vadati ‘‘ekadivasaṃ me dantakaṭṭhaṃ vā rajanachalli vā pattapacanadāru vā chinnaṃ, ghaṃsitvā vā nisitā’’ti. Athassa porāṇo aggho bhaṭṭhoti veditabbo. Yathā ca vāsiyā, evaṃ añjaniyā vā añjanisalākāya vā kuñcikāya vā palālena vā thusehi vā iṭṭhakacuṇṇena vā ekavāraṃ ghaṃsitvā dhovanamattenāpi aggho bhassati. Tipumaṇḍalassa makaradantacchedanenāpi parimaddanamattenāpi, udakasāṭikāya sakiṃ nivāsanapārupanenāpi, paribhogasīsena aṃse vā sīse vā ṭhapanamattenāpi, taṇḍulādīnaṃ papphoṭanenāpi tato ekaṃ vā dve vā apanayanenapi, antamaso ekaṃ pāsāṇasakkharaṃ uddharitvā chaḍḍitamattenāpi, sappitelādīnaṃ bhājanantaraparivattanenapi, antamaso tato makkhikaṃ vā kipillikaṃ vā uddharitvā chaḍḍitamattenapi, guḷapiṇḍakassa madhurabhāvajānanatthaṃ nakhena vijjhitvā aṇumattaṃ gahitamattenapi aggho bhassati. Tasmā yaṃ kiñci pādagghanakaṃ vuttanayeneva sāmikena paribhogena ūnaṃ kataṃ hoti, na taṃ avahārako bhikkhu pārājikena kāretabboti. Evaṃ paribhogo oloketabbo.
『使用』者,货物之使用也。以使用而言,斧等货物之价值会减损,因此应如是审察——若有人从某人处取走值一巴达之斧,于此应问斧主『汝以何价购此斧』。『尊者,以一巴达』。『然而,汝购后即置放,或曾用其劳作』?若彼说『我曾一日用其砍齿木或染料皮或煮钵之柴,或磨砺使锋利』,则应知其旧价已减半。如斧之例,针或针棒或钥匙,以稻草或谷壳或砖粉磨砺一次,仅以洗涤,价值即减损。三层圆饰以鳄鱼牙切割,仅以揉搓,水浴衣仅以一次穿着披覆,使用之头巾仅以置于肩或头,米等仅以爆裂或从中取走一或二粒,乃至仅以取出一石块弃置,酥油等仅以移入他器,乃至仅以从中取出苍蝇或蚂蚁弃置,糖块仅以指甲刺入取极少量以知其甜味,价值即减损。因此,任何值一巴达之物,若以所说方式被物主使用而减损,搬运之比库不应以巴拉基咖判罪。如是应审察使用。
Evaṃ imāni tulayitvā pañca ṭhānāni dhāreyya atthaṃ vicakkhaṇo āpattiṃ vā anāpattiṃ vā garukaṃ vā lahukaṃ vā āpattiṃ yathāṭhāne ṭhapeyyāti.
如是衡量此五处,智者应持守义理,应如实判定有罪或无罪,重罪或轻罪。
Evaṃ tattha vinicchayaṃ dassetvā idāni anāpattiṃ dassento ‘‘sakasaññissā’’tiādimāha. Tattha sakasaññissāti ‘‘mayhaṃ santakaṃ idaṃ bhaṇḍa’’nti evaṃ sakasaññissa parabhaṇḍampi gaṇhato gahaṇe anāpatti, gahitaṃ pana puna dātabbaṃ. Sace sāmikehi ‘‘dehī’’ti vutto na deti, tesaṃ dhuranikkhepe pārājikaṃ. Vissāsaggāheti (pārā. aṭṭha. 1.131) vissāsaggahaṇepi anāpatti. Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ pana iminā suttena jānitabbaṃ –
如是显示了那里的决断之后,现在为了显示无罪,说「自己想者」等。其中,「自己想者」,即对于想「这是我的所有物」的自己想者,即使取他人之物,在取时无罪,但所取之物应当归还。若被物主说「给我」而不给,在他们放弃追索时,成巴拉基咖。「信取」,在信取时也无罪。信取的特相应以此经来了知——
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ, sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca ālapito ca jīvati ca jānāti ca ‘gahite me attamano’’’ti (mahāva. 356).
「诸比库,我允许对具足五支者取信:已见、已交往、已告知、活着、知道『对我所取者他会欢喜』。」
Tattha sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya sayitopi yāva jīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite tuṭṭhacitto. Evarūpassa santakaṃ ‘‘gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañcaṅgāni vuttāni. Vissāsaggāho pana tīhi aṅgehi ruhati. Kathaṃ? Sandiṭṭho, jīvati, gahite attamano, sambhatto, jīvati, gahite attamano, ālapito, jīvati, gahite attamanoti evaṃ.
其中,「已见」者,仅见面之友。「已交往」者,坚固之友。「已告知」者,被告知「我的所有物,你想要什么就取什么,取时无需询问」。「活着」者,即使因未起床之卧而卧,只要未到命根断绝。「对所取者欢喜」者,对所取者心生欢喜。对于这样的人,知道「对我所取者他会欢喜」而取是允许的。这五支是以无余周遍之方式而说的。但信取以三支即成立。如何?已见、活着、对所取者欢喜;已交往、活着、对所取者欢喜;已告知、活着、对所取者欢喜,如是。
Yo pana jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsabhāvena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadantena ca matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Anattamanassa santakaṃ tasseva dātabbaṃ. Yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito, so paccāharāpetuṃ na labhati. Yo ca adātukāmo, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahita’’nti vā ‘‘paribhutta’’nti vā vutto gahitaṃ vā hotu, paribhuttaṃ vā, ‘‘mayā pana taṃ kenacideva karaṇīyena ṭhapitaṃ, pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadati, ayaṃ paccāharāpetuṃ labhati.
但对于活着而对所取者不欢喜者,其所有物即使以信的方式取了也应归还。归还时,对于死者之财,首先应给予对其财物有权者,无论在家或出家。对不欢喜者之所有物应给予他本人。但对于最初就以言语表示或仅以心生起而随喜「你取我的所有物做得很好」,之后因某种原因而生气者,他不能要回。对于不想给而心中默许、什么也不说者,他也不能要回。但对于被说「我取了你们的所有物」或「我用了」,无论已取或已用,而说「但我为了某种事务而保存它,应当恢复原状」者,这样的人能要回。
Tāvakāliketi ‘‘paṭidassāmi paṭikarissāmī’’ti evaṃ gaṇhantassa tāvakālikepi gahaṇe anāpatti. Gahitaṃ pana sace bhaṇḍasāmiko puggalo vā gaṇo vā ‘‘tuyhevetaṃ hotū’’ti anujānāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce anujānāti, āharāpente dātabbaṃ. Saṅghasantakaṃ pana paṭidātumeva vaṭṭati.
「暂时」者,对于说「我将归还、我将修复」而如是取者,即使在暂时取时也无罪。但所取之物,若物主是个人或团体而允许「这就给你吧」,这是善的。若不允许,在被要求归还时应给。但僧团所有物应当归还。
Petapariggaheti ettha pana pettivisaye upapannāpi, kālaṃ katvā tasmiṃyeva attabhāve nibbattāpi, cātumahārājikādayo devāpi sabbe ‘‘petā’’tveva saṅkhyaṃ gatā, tesaṃ pariggahe anāpatti. Devatāya pana uddissa balikammaṃ karontehi rukkhādīsu laggitasāṭake vattabbameva natthi. Tañca kho ārakkhakehi apariggahite, pariggahitaṃ pana gahetuṃ na vaṭṭati (sārattha. ṭī. 2.131).
「饿鬼所属物」,在此,即使生于饿鬼界者,或死后生于同一存在状态者,或四大王天等诸天人,一切都被算作「饿鬼」,对他们的所属物无罪。但对于为天神而作供养者在树等处所挂之布等,无需说什么。那是在守护者未取为己有时,但已取为己有者不允许取。
Tiracchānagatapariggaheti nāgasupaṇṇādīnaṃ tiracchānagatānaṃ pariggahe. Sacepi hi devo vā nāgasupaṇṇo vā manussarūpena āpaṇaṃ pasāreti, tato cassa santakaṃ koci dibbacakkhuko bhikkhu taṃ ñatvā gahetvā gacchati, vaṭṭati.
「旁生摄受」者,于龙、妙翅鸟等旁生之摄受。即使天人或龙、妙翅鸟以人形展开店铺,从中若有某位具天眼的比库知晓其真实身份后取其所有物而去,是允许的。
Paṃsukūlasaññissāti ‘‘asāmikaṃ idaṃ paṃsukūla’’nti evasaññissāpi gahaṇe anāpatti. Sace pana taṃ sasāmikaṃ hoti, āharāpente dātabbaṃ. Ummattakādīni pubbe vuttappakārāneva. Ādikammiko panettha dhaniyo . Avasesānaṃ pana rajakabhaṇḍikādicorānaṃ chabbaggiyādīnaṃ āpattiyeva.
「尘堆衣想」者,即使以『此是无主的尘堆衣』之想而取,亦无犯。但若该衣有主,应在取来后交还。疯狂者等如前所说之类。但此处初犯者为富者。至于其余染衣者、商人等盗贼,以及六群比库等,则有犯。
Sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi idaṃ samuṭṭhātīti āha ‘‘adinnādānasamuṭṭhāna’’nti. Tathā hi sāhatthikaṃ kāyacittato samuṭṭhāti. Āṇattikaṃ vācācittato samuṭṭhāti. Sāhattikāṇattikaṃ kāyavācācittato samuṭṭhāti, tañca kho ‘‘bhāriyamidaṃ, tvaṃ ekapassaṃ gaṇha, ahaṃ ekapassa’’nti saṃvidhāya ubhayesaṃ payogena ekassa vatthuno ṭhānācāvane labbhati. ‘‘Kāyavacīkamma’’nti avacanaṃ pana kāyavācānaṃ īdise ṭhāne aṅgamattattā. Yāya pana cetanāya samuṭṭhāpito payogo sāhatthiko vā āṇattiko vā padhānabhāvena ṭhānācāvanaṃ sādheti, tassā vasena āpatti kāretabbā. Aññathā sāhatthikaṃ vā āṇattikassa aṅgaṃ na hoti, āṇattikaṃ vā sāhatthikassāti idaṃ virujjhati. ‘‘Adinnaṃ ādiyāmī’’ti saññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. Kāyena kataṃ kammaṃ kāyakammaṃ, kāyadvārena katanti attho. Vacīkammanti etthāpi eseva nayo. Tuṭṭho vā bhīto vā majjhatto vā naṃ āpajjatīti tivedanaṃ. Sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ.
「以具心的三种生起而生起此」,故说「不与取生起」。如是,亲手取者从身与心生起。命令取者从语与心生起。亲手兼命令取者从身、语、心生起,且此乃『此物重,汝取一边,我取一边』如是约定后,以双方之努力使一物从原处移动时得成。然而「身语业」之不说,乃因身与语在此处仅为支分之故。但以何思生起之努力,无论亲手或命令,以主要方式成就从原处移动者,应依彼思而判定犯。否则,亲手取非命令取之支分,或命令取非亲手取之支分,此即相违。因无『我取不与物』之想而得脱,故为想解脱。以身所作之业为身业,意为以身门所作。语业于此亦同此理。或喜、或怖、或舍而犯之,故为三受。其余应依第一学处所说之方式而知。
Dutiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二巴拉基咖注释终了。
3. Tatiyapārājikavaṇṇanā3. 第三巴拉基咖注释
Santi sahatthe upasaggo. Tena saddhiṃ ussukkavacanametaṃ ‘‘sañciccā’’ti āha ‘‘sañcetetvā’’tiādi. Ussukkavacananti ettha ussukkavacanaṃ (sārattha. ṭī. 2.172) nāma pubbakālakiriyāvacanaṃ. Ayañhi samānakattukesu pubbāparakālakiriyāvacanesu pubbakālakiriyāvacanassa niruttivohāro. Idāni ‘‘saddhiṃ cetetvā’’ti iminā saṅkhepena vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘pāṇo’’tiādimāha. Tattha ‘‘pāṇo’’ti saññāya saddhiṃyevāti ‘‘pāṇo’’ti saññaṃ avijahitvā eva, ‘‘pāṇo’’ti saññuppattiyā anantaranti vuttaṃ hoti. Evañca katvā kathaṃ ekakkhaṇe ekassa cittassa ubhayārammaṇabhāvoti edisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Keci pana ‘‘ñātapariññāya diṭṭhasabhāvesu dhammesu tīraṇapariññāya tilakkhaṇaṃ āropetvā (sārattha. ṭī. 2.172) ‘rūpaṃ anicca’ntiādinā sabhāvena saddhiṃ ekakkhaṇe aniccādilakkhaṇajānanaṃ viya ‘pāṇo’ti saññāya saddhiṃyeva ‘vadhāmi na’nti jānātī’’ti vadanti. Apare pana ācariyā tatthāpi evaṃ na kathenti. Ettha ca manussaviggaho’’ti avatvā ‘‘pāṇo’’ti vacanaṃ ‘‘manusso aya’’nti ajānitvā kevalaṃ sattasaññāya ghātentassāpi pārājikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Cetetvāti cintetvā. Pakappetvāti abhivicāretvā, sanniṭṭhānaṃ karitvāti attho.
「有」为「亲手」之前缀。与之相应的努力语即说「故意」,故说「思量后」等。努力语者,此处努力语名为先时行为语。此乃同一作者之先后时行为语中,先时行为语之语法术语。今为显明以「与思俱」此略说所说之义,故说「有情」等。其中「有情」者,与想俱,即不舍『有情』之想,意为『有情』想生起之后。如是作时,如何一刹那一心有二所缘性,如此诘难无容处,应如是见。然而某些人说:『如于已知遍知、已见自性之诸法,以审察遍知安立三相后,以「色无常」等,于一刹那与自性俱知无常等相,如是与「有情」想俱而知「我杀或不杀」。』但其他诸师于此亦不如是说。此处未说「人身」,而说「有情」,乃为显示即使不知『此是人』,仅以有情想而杀者亦成巴拉基咖之故。「思量后」者,思考后。「计划后」者,审察后,意为作决定。
Idāni manussaattabhāvaṃ ādito paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘manussaviggaha’’ntiādimāha. Tattha kalalato paṭṭhāyāti paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ uppannakalalarūpato paṭṭhāya. Kalalarūpaṃ nāma itthipurisānaṃ kāyavatthubhāvadasakavasena samatiṃsa rūpāni, napuṃsakānaṃ kāyavatthudasakavasena vīsati. Tattha itthipurisānaṃ kalalarūpaṃ jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhaṭatelabindumattaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
今为从初显示人自体性,故说「人身」等。其中「从羯罗罗起」者,从与结生识俱生之羯罗罗色起。羯罗罗色者,于女男为身、性根、命根十法之三十色,于非男非女为身、命根十法之二十色。其中女男之羯罗罗色,以生毛之一端所提起之油滴量,清净透明。于注疏中如是说:
‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;
「如胡麻油之滴,酥精不浊;
Evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ, ‘kalala’nti pavuccatī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.235; vibha. aṭṭha. 26; pārā. aṭṭha. 2.172);
与如此颜色相似者，称为『羯剌蓝』。
Evaṃ parittakaṃ vatthuṃ ādiṃ katvā yāva maraṇakālā etthantare anupubbena vuḍḍhippatto attabhāvo manussaviggaho nāmāti vuttaṃ hoti. Idañca yebhuyyavaseneva vuttaṃ. Opapātikasaṃsedajāpi hi manussā pārājikavatthuyeva. Kalalakālepīti paṭhamasattāhepi. Tattha hi santativasena pavattamānaṃ kalalasaṅkhātaṃ attabhāvaṃ jīvitā voropetuṃ sakkā, na pana sabbapaṭhamaṃ kalalarūpaṃ. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ tiṃsa kammajarūpāni nibbattanti. Tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi maraṇassa anokāso nāma. Bhesajjasampadānenāti gabbhapātanabhesajjadānena. Tato vā uddhampīti abbudapesikālādīsupi. Jīvitā viyojeyyāti santativikopanavasena jīvitindriyato apaneyya.
如是以微小之物为始,乃至死亡时,于此期间渐次增长所得之自体,人身形,名为『人』,此为所说。此乃依多数而说。化生、湿生之人亦属巴拉基咖事。「羯罗蓝时」者,即第一个七日。于彼处,依相续而转起之羯罗蓝所称之自体,能从命根断绝,然非最初之羯罗蓝色。与结生心俱生三十业生色。于彼等住立时,十六有分心生起后灭去。于此期间,已取结生之胎儿或母亲皆无障碍。此即所谓死亡之非时。「以药物具足」者,以堕胎药物之施与。「从彼以上」者,于肉团、肢节时等亦然。「应从命根分离」者,以相续破坏之方式,应从命根除去。
Imassapanatthassāti ‘‘sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyyā’’ti (pārā. 171) imassa atthassa. Āvibhāvatthanti pakāsanatthaṃ. Pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Sattoti khandhasantāno. Tattha hi sattapaññatti. Jīvitindriyanti rūpārūpajīvitindriyaṃ. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassatīti. Yāya cetanāyāti tasmiṃ pāṇe pāṇasaññino kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattāya yāya cetanāya. Manodvāre pana pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāvo natthi. Sā cetanāti sā jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāya cetanāya pavattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetu taṃmahābhūtapaccayā uppajjanakamahābhūtā nuppajjissanti (sārattha. ṭī. 2.172), sā tādisapayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto. Laddhūpakkamāni hi mahābhūtāni itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātikānaṃ kāraṇaṃ na hontīti.
「此义」者,「故意从命根断绝人身形」(巴拉基咖 171)此义。「显示义」者,为显明之义。「生命之断绝为杀生,生命之杀害为杀生」,此为所说。「有情」者,蕴相续。于彼处有有情之施设。「命根」者,色与非色之命根。色命根被破坏时,其余者亦因与彼相关而灭故。「以何思」者,于彼生命,有生命想者,于身门语门任一门转起之何思。然于意门转起之杀害思,无杀生之状态。「彼思」者,彼断绝命根之加行所生起,于身门语门任一门转起之杀害思。此所说者——以何思转起之命根,于作为所依之大种中,以加行作为因,依彼大种为缘所应生起之大种将不生起(义疏 2.172),彼如是结合所生起之思为杀生。得加行之大种,如其余诸种,非清净故,不成为同类者之因。
Pāṇātipāto assa atthīti pāṇātipātī. Saṃsagge ayamīkāro. Tenāha ‘‘vuttacetanāya samaṅgipuggalo’’ti. Sako hattho sahattho, tena nibbatto payogo sāhatthiko. Nissajjanaṃ nissaggo, sova nissaggiyo. Evaṃ āṇattiko. Vijjāmayo mantaparijappanayogo. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo.
「彼有杀生」者,杀生者。于复合词此为伊音。故说「具足所说思之人」。「自手」者,自己之手,由彼所生之加行为自手。「舍弃」为舍,彼即舍弃。如是教令。「明咒」者,咒语念诵之结合。「神通」者,业果报所生之神通。
Idāni yathāvutteyeva cha payoge vibhajitvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tatthāti tesu chasu payogesu. Sāhatthikoti ettha hattho upalakkhaṇabhāvena gahitoti āha ‘‘kāyena vā’’tiādi. Tattha kāyenāti hatthena vā pādena vā muṭṭhinā vā jāṇunā vā yena kenaci aṅgapaccaṅgena. Kāyekadeso hettha hatthādikāyo avayave samudāyopacāro yathā ‘‘gāmo daḍḍho’’ti. Kāyappaṭibaddhenāti kāyato amocitena asiādinā paharaṇena. Paharaṇanti kāyaviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Kāyena vā sattiādīnaṃ, kāyappaṭibaddhena vā usuyantapāsāṇādīnaṃ nissajjananti yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tatthāti tesu sāhatthikanissaggiyesu . Uddissānuddissabhedatoti uddisitvā ca anuddisitvā ca pavattibhedena. Uddisanaṃ uddiso, so etassa atthīti uddisako, payogo, tasmiṃ. Bajjhati etenāti baddho, kammameva baddho kammabaddho, pāṇātipātoti attho. Atha vā bandhanaṃ baddho, kammunā baddho kammabaddho, so assa hoti, pāṇātipātakammamassa siddhanti vuttaṃ hoti. Ubhayatthāpīti uddisake, anuddisake cāti dvīsupi. Pacchā vā teneva rogena maratūti yojanā. Paharitakkhaṇeyevāti maraṇāya pahonakappahārassa laddhakkhaṇeyeva kammabaddho. Yadi avassaṃ tena maratīti adhippāyo. Sace pana maraṇādhippāyena pahāraṃ datvā tena amatassa puna aññena cittena pahāre dinne pacchāpi paṭhamappahāreneva marati, tadāva kammabaddho. Atha dutiyapahārena marati , natthi pāṇātipāto. Ubhayehi matepi paṭhamappahāreneva kammabaddho, ubhayehipi amate nevatti pāṇātipāto. Esa nayo bahūhipi ekassa pahāre dinne. Tatrāpi hi yassa pahārena marati, tasseva kammabaddhoti. Āṇāpanaṃ nāma vacīviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ.
今为如所说分别六种加行而显示,说「于彼」等。「于彼」者,于彼六种加行中。「自手」者,于此手以标相之状态而取,故说「以身」等。于彼「以身」者,以手或以足或以拳或以膝或以任何肢节。于此身之一分,手等身之部分,集合之假名,如「村被烧」。「以身所系」者,以未从身离之刀等武器。「武器」者,与身表俱之杀害思所意图之义之成就。以身或以刀等,以身所系或以箭、弩、石等之舍弃,应随所应而连结。「于彼」者,于彼自手与舍弃中。「指定与不指定之别」者,指定后与不指定后转起之别。「指定」为指,彼有此者为指定者,加行,于彼。「以此被缚」者,被缚,业即被缚为业缚,杀生之义。或者「束缚」为缚,以业被缚为业缚,彼有此者,彼有杀生业之成就,此为所说。「于两义」者,于指定者与不指定者,于两者。「或后以彼病而死」者,连结。「于击打之刹那」者,于得足以死亡之击打之刹那即业缚。若必定以彼而死之意趣。然若以死亡之意图给予击打,以彼未死,后以其他心给予击打,后亦以最初击打而死,于彼时即业缚。若以第二击打而死,无杀生。以两者死亦以最初击打即业缚,以两者未死则无杀生。此为规则,以多人对一人给予击打。于彼亦,以谁之击打而死,唯彼之业缚。「教令」者,名为与语表俱之杀害思所意图之义之成就。
Idāni imasmiṃ āṇattikapayoge saṅketavisaṅketabhāvajānanatthaṃ chabbidhaṃ niyamaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti tasmiṃ āṇattikapayoge. Āṇattiniyāmakāti āṇattikapayogasādhikā. Etesu hi avirajjhitesuyeva āṇattikapayogo hoti, na aññathāti.
今为于此教令加行中知约定与不约定之状态,显示六种限定,说「于彼」等。「于彼」者,于彼教令加行中。「教令之限定」者,成就教令加行者。于此等未错乱时,有教令加行,非其他。
Puggaloti māretabbo puggalo. Tenāha ‘‘yaṃ hī’’tiādi. Āṇāpakassa āpattīti āṇāpakassa āṇattikkhaṇe āpatti, āṇattassa māraṇakkhaṇe. Āṇāpako muccatīti āṇattasseva kammabaddho, vatthuvisesena panettha kammaviseso ca āpattiviseso ca hotīti. ‘‘Purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto purebhattameva māretīti ‘‘ajja sve’’ti aniyametvā ‘‘purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto yadā kadāci purebhattaṃ māreti. Yo pana ‘‘ajja pubbaṇhe’’ti vutto majjhanhe vā sāyanhe vā sve vā pubbaṇhe māreti, visaṅketo hoti, āṇāpakassa natthi kammabaddho. Pubbaṇhe māretuṃ vāyamantassa majjhanhe jātepi eseva nayo. Etena nayena sabbakālappabhedesu saṅketavisaṅketatā veditabbā.
「人」者,应被杀之人。故说「凡是」等。「教令者之罪」者,教令者于教令之刹那有罪,受教令者于杀害之刹那有罪。「教令者得脱」者,唯受教令者为业所缚,然于此处,因事物之差别,业之差别与罪之差别皆有。「于午前杀之」,受教令者于午前即杀,「今日或明日」,不确定而「于午前杀之」,受教令者于任何时候之午前杀害。然而,被说「今日午前」者,于午后或傍晚或明日午前杀害,则为违约,教令者无业所缚。于午前努力杀害而于午后生起者,亦此理。以此理,于一切时分之区别中,应知约定与违约。
Evaṃ vatthukālesu saṅketavisaṅketataṃ dassetvā idāni okāsādīsu saṅketavisaṅketataṃ atidisanto ‘‘iminā nayenā’’tiādimāha. Tattha okāsoti (pārā. aṭṭha. 2.174) gāmo vā vanaṃ vā gehadvāraṃ vāti evamādiko. Āvudhanti asi vā usu vā satti vāti evamādi. Iriyāpathoti māretabbassa gamanaṃ vā nisajjā vāti evamādi. Kiriyāvisesoti vijjhanaṃ vā chedanaṃ vā bhedanaṃ vā saṅkhamuṇḍakaṃ vāti evamādi. Imesu yathā yathā vadhako āṇatto, tathā tathā kate āṇāpakassa āpatti, aññathā kate visaṅketo hoti. Tenāha ‘‘iminā nayenā’’tiādi. Tattha sabbatthāti okāsādīsu catūsu. Hoti cettha –
如是显示于事物与时间中之约定与违约后,今为显示于处所等中之约定与违约,故说「以此理」等。其中,「处所」者,村或林或屋门等如是等。「武器」者,刀或箭或矛等如是等。「威仪路」者,应被杀者之行走或坐等如是等。「作业之差别」者,射或斩或破或击碎头颅等如是等。于此等中,杀者如何如何受教令,如是如是作时,教令者有罪;异作时,则为违约。故说「以此理」等。其中,「于一切处」者,于处所等四处。此处有——
‘‘Yathāṇattivaseneva, āṇattena kate sati;
「唯依教令之方式,受教令者作时;
Āṇāpakassa āpatti, visaṅketoññathā kate’’ti.
教令者有罪,异作时为违约。」
Āṇattiyaṃ pana ayaṃ viseso – adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā āṇāpeti ‘‘evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī’’ti (pārā. 174) vuttāya pāḷiyā labbhatīti ñātabbo.
然于教令中,此为差别——「决意」者,决意而教令「如是射、如是打、如是杀害」,应知以「如是说」之经文所得。
Opatanti etthāti opāto, āvāṭo, tassa khaṇanaṃ opātakkhaṇanaṃ. Apassenasaṃvidhānanti (pārā. aṭṭha. 2.177) apassenassa saṃvidhānaṃ. Niccaparibhogo mañco vā pīṭhaṃ vā apassenaphalakaṃ vā divāṭṭhāne nisīdantassa apassenakatthambho vā tatthajātakarukkho vā caṅkame apassāya tiṭṭhantassa ālambanarukkho vā ālambanaphalakaṃ vā, sabbampetaṃ apassanīyaṭṭhena apassenaṃ nāma, tasmiṃ apassene yathā apassayantaṃ vijjhati vā chindati vā, tathā katvā vāsipharasusattiārakaṇṭakādīsu aññatarassa satthassa ṭhapananti attho.
「于此处落下」者为陷坑、坑穴,其挖掘为陷坑之挖掘。「倚靠物之设置」者,倚靠物之设置。常用之床或椅或倚靠板,或于日中处所坐者之倚靠柱或彼处生之树,或于经行处以倚靠而立者之所依树或所依板,凡此一切,以应倚靠之义,名为倚靠物,于彼倚靠物中,如是作使倚靠者被射或被斩,如是作而于刀斧锯矛箭刺等中任一利器之安置,此为义。
Upanikkhipanaṃ nāma samīpe nikkhipanaṃ. Manāpassa vā amanāpassa vā rūpassa upaharaṇaṃ samīpe ṭhapanaṃ rūpūpahāro, attanā vā yakkhapetādivesaṃ gahetvā tiṭṭhanaṃ. Ādisaddena saddūpahārādīnaṃ gahaṇaṃ. Etthāpīti thāvarapayogepi . Uddissānuddissabhedo veditabbo, yato tatthapi pubbe vuttanayeneva kammabaddho hoti. Ayaṃ pana viseso – mūlaṭṭhena opātādīsu paresaṃ mūlena vā mudhā vā dinnesupi yadi tappaccayā koci marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadipi tena, aññena vā tatra opāte vināsetvā bhūmisame katepi paṃsuhārakā vā paṃsuṃ gaṇhantā, mūlakhaṇakā vā mūlāni khaṇantā āvāṭaṃ karonti, deve vā vassante kaddamo jāyati, tattha ca koci otaritvā vā laggitvā vā marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadi pana yena laddhaṃ, so vā añño vā vitthatataraṃ vā gambhīrataraṃ vā karoti, tappaccayā ca koci marati, ubhayesampi kammabaddho. Yathā tu mūlāni mūlehi saṃsandanti, tathā tattha thale kate muccati. Evaṃ apassenasaṃvidhānādīsupi yāva tesaṃ pavatti, tāva yathāsambhavaṃ kammabaddho veditabbo.
「置于近处」者,谓置于附近也。对悦意或不悦意之色,将其带来置于近处,此为「色之供给」;或自己持亚卡、饿鬼等之形相而住。以「等」字摄取声之供给等。「于此亦」者,谓于不动之运用中亦然。应知有直接与间接之别,因于彼处亦如前所说之方式而结业。然此有差别——以根本处而言,于坑穴等中,虽由他人以根本或无根而施设,若因彼而有人死,唯根本处者结业。即使由彼人或他人于彼坑穴中破坏而使地面平整,取土者取土,掘根者掘根而造成洞穴,或天降雨而生泥泞,于彼处有人下入或陷入而死,唯根本处者结业。然若由得者或他人使之更宽或更深,因彼而有人死,则二者皆结业。然如根与根相连,如是于彼处使成陆地则脱离。如是于以少量施设等中,只要彼等之进行,应知如其所应而结业。
Vijjāparijappananti āthabbaṇikehi, vijjādharehi ca mantaparijappanaṃ. Kammavipākajāya iddhiyāti sātisayakammanibbattāya kammavipākena sahajātāya iddhiyā, kammassa vā vipākabhāvena jātāya iddhiyā. Payojananti pavattanaṃ, karaṇanti attho, dāṭhāvudhādīnaṃ dāṭhākoṭanādīnamiva māraṇatthaṃ kammavipākajiddhivikārakaraṇanti vuttaṃ hoti.
「明咒之念诵」者,谓由咒术师及持明者之真言念诵。「以业果报所生之神变力」者,谓以殊胜业所生之、与业果报俱生之神变力,或以业之果报性而生之神变力。「运用」者,谓作用,义为造作,如齿、武器等之咬、击等,为杀害之故而造作业果报所生神变力之变化,如是所说。
Kammasādhano vāyaṃ hārakasaddo bahulaṃvidhānena tatthāpi ṇvupaccayassa sijjhanatoti āha ‘‘atha vā’’tiādi. Jīvitaharaṇakaṃ, upanikkhipitabbaṃ vā satthameva hārakanti (sārattha. ṭī. 2.172) vikappadvayena vuttanti āha ‘‘satthañca taṃ hārakañcāti satthahāraka’’nti. ‘‘Hārakasattha’’nti vattabbe visesanassa paranipātaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Pariyeseyyāti gaveseyya. ‘‘Yathā labhati, tathā kareyyā’’ti iminā pana adhippāyatthamāha, ‘‘upanikkhipeyyā’’ti iminā sikhāpattamatthaṃ. Itarathā hi ‘‘pariyeseyyā’’ti imassa ‘‘upanikkhipeyyā’’ti ayamattho adhippeto na siyā. Pariyiṭṭhamatteyevāti pariyesitamatteyeva. Yadi evaṃ atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti asiṃ vā sattiṃ vā bheṇḍiṃ vā laguḷaṃ vā pāsāṇaṃ vā satthaṃ vā visaṃ vā rajjuṃ vā’’ti (pārā. 172) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Assāti ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyā’’ti imassa padassa. Byañjanānurūpato paripuṇṇaṃ katvā atthassa avuttattā ‘‘byañjanaṃ anādiyitvā’’ti vuttaṃ. Sasati hiṃsatīti satthaṃ, sasanti hiṃsanti etenāti vā satthaṃ. Ādisaddena ‘‘sattiṃ vā’’tiādipāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Tattha laguḷanti muggaro. Satthanti vuttāvasesaṃ yaṃ kiñci samukhaṃ veditabbaṃ.
此「夺取者」之语词亦可由业成就,以多数施设故,于彼处亦有尼伍巴后缀之成就,故说「或者」等。夺取生命者,或应置于近处之刀剑本身即为夺取者,以二种选择而说,故说「刀剑与彼夺取者,即刀剑夺取者」。应见于应说「夺取者之刀剑」处,将限定词作后置而如是说。「应寻求」者,谓应寻找。然以「如其所得,应如是作」此句显示意趣义,以「应置于近处」此句显示教诫所达义。否则,「应寻求」此句之「应置于近处」此义不应为所意趣。「仅于寻求之量」者,谓仅于寻找之量。若如是,则为何于圣典中说「或应为彼寻求刀剑夺取者,即剑、矛、弓、棍、石、刀剑、毒、绳」,故说「然于词之分配」等。「为彼」者,谓「或应为彼寻求刀剑夺取者」此句之。因依字母之相应而作完整,而义未说,故说「不取字母」。「伤害故为刀剑」,或「以此伤害故为刀剑」。以「等」字摄取「或矛」等余圣典。其中「棍」者,谓锤。「刀剑」者,应知所说之余者,任何锐利之物。
Yo evaṃ maratīti yo satthaṃ vā āharitvā, visaṃ vā khāditvā, rajjuyā vā ubbandhitvā, sobbhādīsu vā patitvā, aññehi vā aggipavesanaudakapavesanādīhi upāyehi marati. ‘‘So dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayenāti so dhanaṃ vā labhati, yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchati, dhammo vāssa hotīti iminā nayena. Kimanena veditabbanti āha ‘‘etenā’’tiādi. Tattha etenāti ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti etena vacanena. Nayidha evanti idha manussaviggahapārājike na evaṃ, na pariyāyakathāya muccatīti attho. Tenāha ‘‘saṃvaṇṇeyyā’’tiādi.
「如是而死者」者,谓持刀剑而来,或食毒,或以绳自缢,或堕于悬崖等,或以其他火入、水入等方便而死者。「以『彼得财富』等之方式」者,谓彼得财富,或得名声,或往天界,或彼有法,以此方式。应以何知此,故说「以此」等。其中「以此」者,谓以「或应赞叹死之美」此语句。「非于此如是」者,谓于此人形巴拉基咖中非如是,非以方便说而脱离,此为义。故说「应赞叹」等。
‘‘Satthaṃ vā āharā’’tiādināti ettha ādisaddena ‘‘visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṃ karohi, sobbhe vā narake vā papāte vā papatā’’tiādiṃ (pārā. 172) sabbaṃ maraṇūpāyaṃ saṅgaṇhāti. Ettha ca narako (pārā. aṭṭha. 2.172) nāma tattha tattha phalantiyā bhūmiyā sayameva nibbattā mahādarī, yattha hatthīpi patanti, corāpi nilīyitvā tiṭṭhanti. Papātoti pabbatantare vā thalantare vā ekato chinno. Pāpakenāti lāmakena. Dujjīvitenāti dukkhabahulattā dukkhena jīvitena. Mataṃ te jīvitā seyyāti tava maraṇaṃ jīvitā sundarataraṃ. Cittamassa atthīti citto. Tathā mano. Iti-saddo ‘‘sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya nidassane daṭṭhabbo yathāvuttassa buddhiyaṃ viparivattamānassa maraṇassa nidassanato. Tenevāha ‘‘mataṃ te jīvitā seyyo’’tiādi.
「以『或持刀剑』等」者,此处以「等」字摄取「或食毒,或以绳自缢而作时,或堕于悬崖、地狱、悬崖」等一切死之方便。于此,「地狱」者,谓于彼彼裂开之地,自然生起之大裂缝,于彼处象亦堕落,盗贼亦隐藏而住。「悬崖」者,谓于山间或陆地间一侧断绝者。「以恶」者,谓以劣。「以难生活」者,谓因苦之多故,以苦之生活。「汝之死胜于生」者,谓汝之死比生更美好。「彼有心」者,谓心。如是意。「如是」之语词应见于「一切存在,咖吒亚那,此为一边;一切不存在,咖吒亚那,此为第二边」等中之例示,因所说之死于理解中转变之例示故。故说「汝之死胜于生」等。
Nanu cettha ‘‘mano’’ti idampi atthato cittameva, atha kasmā vuttanti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Cittassa atthadīpanatthaṃ vuttanti nāyaṃ cittasaddo ‘‘cittasaṅkappo’’tiādīsu (pārā. 171) viya vicittādiattho, atha kho viññāṇavacanoti tassa atthadīpanatthaṃ vuttaṃ. Iminā punaruttidosābhāvaṃ dasseti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘tenevassā’’tiādi. Citto nānāppakārako saṅkappo assāti cittasaṅkappo. Vicittattho hettha cittasaddo ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.100) viya. Tenāha ‘‘vicittasaṅkappo’’ti. Etthāpi itisaddo āharitabboti ‘‘cittasaṅkappo’’ti imasmiṃ padepi adhikāravasena itisaddo āharitabbo. Idañhi ‘‘iti cittasaṅkappo’’ti evaṃ avuttampi adhikārato vuttameva hotīti. Saṅkappoti cettha ‘‘takko vitakko saṅkappo’’tiādīsu (dha. sa. 7) viya na vitakkasseva nāmaṃ, atha kho tassa ca aññesañcāti dassetuṃ ‘‘saṅkappoti cā’’tiādi āraddhaṃ. Saṃvidahanamattassāti saññācetanāvitakkasaṅkhātassa sabbassa saṃvidahanassa. Sāmaññattho hettha mattasaddo ‘‘brāhmaṇamattaṃ bhojetī’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘tañca saṃvidahana’’ntiādi. Iminā saṃvidahanaṃ nāmettha na vidhānanti dasseti. Adhippāyo nāma vitakko.
岂非于此「意」此亦义为心本身,则为何说,故说「于此且」等。为显示心之义而说,此「心」之语词非如「心之思」等中之杂色等义,而是识之同义语,为显示其义而说。以此显示无重复之过失。如何知此,故说「故彼之」等。「彼有种种之思」者,谓心之思。于此处「心」之语词为杂色义,如「诸比库,我不见其他一类如是杂色,诸比库,如此畜生趣」等中。故说「杂色之思」。「于此亦应引『如是』之语词」者,谓于「心之思」此句中亦依管辖应引「如是」之语词。此虽未说为「如是心之思」,然依管辖即为已说。「思」者,于此处非如「寻、伺、思」等中唯为寻之名称,而是为显示彼及其他,故开始「且思」等。「仅施设之量」者,谓称为想、思、寻之一切施设。于此处「量」之语词为共通义,如「应供养婆罗门之量」等中。故说「彼施设」等。以此显示施设于此处非为施设。「意趣」者,谓寻。
Uccāvacena kāraṇenāti (pārā. aṭṭha. 2.172) mahantāmahantena upāyena. Tattha maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇane tāva jīvite ādīnavadassanavasena avacākāratā, maraṇe vaṇṇabhaṇanavasena uccākāratā veditabbā. Samādapane pana muṭṭhijāṇunippothanādīhi maraṇasamādapanavasena uccākāratā, ekato bhuñjantassa nakhe visaṃ pakkhipitvā maraṇādisamādapanavasena avacākāratā veditabbā.
「以高低之因」者,以大小之方便。其中,于死之赞叹与劝导中,首先应知:因显示生命之过患而为低行,因赞说死之功德而为高行。然于劝导中,应知:以拳膝击打等劝导死为高行,以于单独进食者之指甲中置毒等劝导死为低行。
Evaṃ asādhāraṇavinicchayaṃ vatvā idāni sādhāraṇavinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘vesāliya’’ntiādimāha. Opātakkhaṇanādīsu dukkaṭanti ettha sacepi jātapathaviṃ khaṇati, pāṇātipātassa pubbapayogattā payoge payoge dukkaṭaṃ. Manussaviggaho nāgasupaṇṇādisadiso tiracchānagato tiracchānagatamanussaviggaho, yakkho ca peto ca tiracchānagatamanussaviggaho ca yakkhapetatiracchānagatamanussaviggahā, tesaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā thullaccayaṃ atidisati. Idāni ‘‘iminānayenā’’tiādinā apassenasaṃvidhānādīsupi yathāvuttaāpattibhedaṃ atidisati. Sabbatthāti apassenasaṃvidhānādīsu sabbesu payogesu.
如是说不共决择已,今为显示共通决择,故说「韦萨离」等。「于挖坑等为恶作」者,此中即使挖掘已生之地,因是杀生之前行,于各前行为恶作。人形如龙、金翅鸟等之畜生为畜生人形,亚卡、饿鬼及畜生人形为亚卡饿鬼畜生人形,于彼等。以「如是」一词指示土喇吒亚。今以「以此方法」等,于不见之安排等亦指示如所说之罪别。「于一切处」者,于不见之安排等一切前行中。
Idāni anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘asañciccā’’tiādimāha. Ettha ca ‘‘asañciccā’’ti (sārattha. ṭī. 2.179) idaṃ maraṇasaṃvattanikaupakkamassa asallakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ , ‘‘ajānantassā’’ti idaṃ pana maraṇasaṃvattanikaupakaraṇassa ajānanaṃ sandhāya, ‘‘namaraṇādhippāyassā’’ti idaṃ upakkamaṃ jānantassāpi maraṇādhippāyassa abhāvaṃ. Tenāha ‘‘asañciccā’’tiādi. Acetetvāti asallakkhetvā, virajjhitvāti vuttaṃ hoti.
今为显示无罪,故说「非故意」等。此中「非故意」者,此依未觉察导致死之加行而说;「不知者」者,此依不知导致死之工具而说;「无死之意图者」者,此依虽知加行而无死之意图。故说「非故意」等。「未作意」者,谓未觉察,已失败之意。
Musalussāpanavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṃ paññapento musale ussite ekaṃ musalaṃ aggahesi. Dutiyo musalo paripatitvā aññatarassa dārakassa matthake avatthāsi. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Asañcicca ahaṃ bhagavāti. Anāpatti bhikkhu asañciccā’’ti (pārā. 180) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.
「如杵竖立事中」者,「尔时有一比库于食堂中于内室敷设座位时,于杵竖立处取一杵。第二杵倒下落于某童子头上。彼命终。彼生疑悔……汝何心耶比库?我非故意世尊。比库非故意无罪」,如此事中。
Visagatapiṇḍapātavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu visagataṃ piṇḍapātaṃ labhitvā paṭikkamanaṃ haritvā bhikkhūnaṃ aggakārikaṃ adāsi. Te bhikkhū kālamakaṃsu. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Nāhaṃ bhagavā jānāmīti. Anāpatti bhikkhu ajānantassā’’ti (pārā. 181) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.
「如有毒钵食事中」者,「尔时有一行乞食比库得有毒钵食,持回后施与诸比库作上供。彼等比库命终。彼生疑悔……汝何心耶比库?我不知世尊。比库不知者无罪」,如此事中。
Bhesajjavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca ‘‘iṅghāyya bhesajjaṃ jānāhi, yenāhaṃ vijāyeyya’nti. ‘Suṭṭhu bhaginī’ti tassā bhesajjaṃ adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 187) imasmiṃ vatthusmiṃ viya. Idha ādikammikā aññamaññaṃ jīvitā voropitabhikkhū, tesaṃ anāpatti. Avasesānaṃ maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇanakādīnaṃ āpattiyeva.
「如药事中」者,「尔时有一不孕妇女对亲近家族之比库如是说:『尊者请知药,令我能生产』。『善哉姊妹』,施彼药。彼女命终。彼生疑悔……比库于巴拉基咖无罪,有恶作罪」,如此事中。此中初业者互相夺命之诸比库,彼等无罪。其余赞叹死等者唯有罪。
Atha kathaṃ dukkhavedananti, nanu rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha, naṃ ghātethā’’ti vadantīti? Saccaṃ hasamānā vadanti, so pana hāso tesaṃ aññavisayo, sanniṭṭhāpakacetanā dukkhasampayuttāva. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘sacepi hi sirisayanaṃ āruḷho rajjasampattisukhamanubhavanto rājā ‘coro deva ānīto’ti vutte ‘gacchatha naṃ mārethā’ti hasamāno bhaṇati, domanassacitteneva bhaṇatīti veditabbo. Sukhavokiṇṇattā, pana anuppabandhābhāvā ca dujjānametaṃ puthujjanehī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.179).
那么,如何是苦受呢?难道诸王见到盗贼时,即使微笑着也说『去吧,杀了他』吗?确实,他们微笑着说。但那微笑对他们而言是另一所缘,而决定的思则与苦相应。因为在《善见律毗婆沙》中说:『即使国王登上狮子座,享受王权圆满之乐,当听到「大王,盗贼被带来了」时,微笑着说「去吧,杀了他」,应知他是以忧心说的。但因为被乐所覆盖,且无明显表现,故凡夫难以了知此事。』
Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三巴拉基咖注释结束。
4. Catutthapārājikavaṇṇanā四、第四巴拉基咖注释
Anabhijānanti na abhijānaṃ. Yena hi yo dhammo adhigato, so tassa pākaṭo hotīti āha ‘‘sakasantāne’’tiādi. Uttarimanussānanti pakatimanussehi uttaritarānaṃ manussānaṃ, ukkaṭṭhamanussānanti attho. Dhammanti mahaggatalokuttarabhūtaṃ adhigatadhammaṃ. Atha vā uttarimanussadhammāti uttarimanussadhammo. Manussadhammo nāma vinā bhāvanāmanasikārena pakatiyā manussehi nibbattetabbo dasakusalakammapathadhammo. So hi manussānaṃ cittādhiṭṭhānamattena ijjhanato tesaṃ so bhāvitadhammo viya ṭhitoti tathā vutto, manussaggahaṇañcettha tesu bahulaṃ pavattanato. Jhānādikaṃ pana tabbidhuranti tatuttari, iti uttari manussadhammāti uttarimanussadhammo, taṃ uttarimanussadhammanti evampettha attho daṭṭhabbo. Samudācarantoti ārocento.
『不自知』者,不知也。因为以某法被证得,那法对他是显明的,故说『在自相续中』等。『上人法』者,超越普通人的人之法,意思是殊胜人之法。『法』者,大果与出世间的已证得之法。或者,『上人法』即上人之法。人法者,名为不依修习作意,以本性由人所应生起的十善业道法。因为那法仅以人的心决意即可成就,对他们而言如同已修习之法而住,故如是说。此处取『人』字,是因为在他们中多有现起。但禅那等则与彼相异,故为『更上』,如是『上人法』即超越人法,那上人法,应如是见此处之义。『宣说』者,告知之义。
Kiñcāpi lokiyalokuttarā sabbāva paññā ‘‘ñāṇa’’nti vuccati, idha pana mahaggatalokuttarāva veditabbāti āha ‘‘mahaggatalokuttarapaññā jānanaṭṭhena ñāṇa’’nti. Kilesehi ārakattā parisuddhaṭṭhena ariyanti āha ‘‘ariyaṃ visuddhaṃ uttama’’nti. Ariyasaddo cettha visuddhapariyāyo, na lokuttarapariyāyo. Jhānādibhedeti ādisaddena ‘‘vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṃ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṃ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) ime saṅgaṇhāti. Viññussa manussajātikassāti ārocetabbapuggalanidassanaṃ. Etassa hi ārocite ārocitaṃ hoti, na devabrahmānaṃ, nāpi petayakkhatiracchānagatānanti. Āroceyyāti vadeyya, viññāpeyyāti vuttaṃ hoti. Vinā aññāpadesenāti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī’’tiādinā (pārā. 220) nayena aññāpadesaṃ vināti attho. Idhevāti ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti imasmiṃyeva pade. ‘‘Tena vutta’’ntiādi nigamanaṃ.
虽然世间与出世间的一切慧都称为『智』,但此处应知唯大果与出世间者,故说『大果出世间慧以了知义为智』。因远离烦恼故以清净义为圣,故说『圣者清净殊胜』。此处圣字是清净之同义语,非出世间之同义语。『禅那等之别』者,以『等』字摄取『解脱、定、等至、智见、道修习、果作证、烦恼断除、心之离盖、乐住空闲处』等。『对有智之人类』者,应告知之人的示例。因为对此人告知即为已告知,非对天、梵天,亦非对饿鬼、亚卡、畜生趣者。『应告知』者,应说,意思是应使知。『不以他指示』者,意思是不以『住汝精舍者,彼比库是初禅之得者』等方式的他指示。『就在此处』者,就在『如是我知,如是我见』此句中。『因此说』等是结论。
Samanuggāhīyamānoti codiyamāno, yaṃ vatthu ārocitaṃ hoti, tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘kiṃ te adhigataṃ, kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī’ti kenaci vuccamāno’’ti vuttaṃ hoti. Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.
『被追问』者,被诘问,在所告知之事中,在那事中『汝证得何法,汝证得何等法,汝何时证得,汝于何处证得,汝断除何等烦恼,汝是何等法之得者』,被任何人如是说,意思是如此。『不被追问』者,不被任何人说。
‘‘Bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantu’’nti sikkhāpadātikkamassa antarāyakarattā vuttaṃ. Bhikkhubhāvo hissa saggantarāyo ceva hoti maggantarāyo ca (pārā. aṭṭha. 2.198). Vuttañhetaṃ ‘‘sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyupakaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.89; dha. pa. 311). Aparampi vuttaṃ ‘‘sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate raja’’nti (saṃ. ni. 1.89; dha. pa. 313). Bhikkhubhāvoti pārājikaṃ āpajjitvā ‘‘samaṇo aha’’nti paṭijānanato vohāramattasiddho bhikkhubhāvo. Dānādīhīti dānasaraṇasīlasaṃvarādīhi.
『住于比库身份而无能力证得禅那等』者,因学处违犯有障碍性故如是说。因为对他而言,比库身份既是天界之障碍,也是道之障碍。因为说『沙门身难以舍离,牵引至地狱寿命』。又说『放逸之游方者,更多积集尘垢』。『比库身份』者,犯巴拉基咖后自称『我是沙门』,仅以言说成立的比库身份。『以布施等』者,以布施、归依、戒、律仪等。
Ajānamevāti ettha evāti avadhāraṇatthe nipāto. ‘‘Ajānameva’’ntipi paṭhanti. Tattha pana ‘‘evaṃ jānāmi, evaṃ passāmī’’ti avacanti yojetabbaṃ. Vacanatthavirahatoti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’nti ādivacanassa (pārā. 209) atthabhūtena jhānādinā vajjitattā tucchaṃ udakādisuññaṃ bhājanaṃ viya. Musāti visaṃvādanapurekkhārassa paravisaṃvādako vacīpayogo, kāyapayogo vā. Tenāha ‘‘vañcanādhippāyato musā’’ti. Musā ca vañcanādhippāyo ca pubbabhāgakkhaṇe, taṅkhaṇe ca. Vuttañhi ‘‘pubbe vāssa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’’’ti (pārā. 200). Etañhi dvayaṃ aṅgabhūtaṃ, itaraṃ pana hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Abhaṇinti viññāpanaṃ akāsiṃ.
『仅不知』者,此处『仅』是限定词。也有读作『仅不知』者。但在那里应配合『如是我知,如是我见』来理解。『离言说义』者,因离『我证入初禅』等言说的意义即禅那等,故如空无水等的空器皿。『妄语』者,以欺诳意图为前行的欺诳他人的语业,或身业。因此说『以欺诳意图故为妄语』。妄语与欺诳意图在前分刹那,也在那刹那。因为说『先有「我将说妄语」,说时有「我正说妄语」』。因为此二者是支分,其余者无论有或无,都不是原因。『未说』者,我未作表示。
Aññatra adhimānāti adhigato māno, adhiko vā māno adhimāno, thaddhamānoti attho, taṃ vināti attho. Kassa panāyaṃ adhimāno uppajjati, kassa nuppajjati? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati (pārā. aṭṭha. 2.196). So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇappaṭivedhe nikkaṅkho, tasmā sotāpannādīnaṃ ‘‘ahaṃ sakadāgāmī’’tiādivasena māno nuppajjati. Dussīlassa nuppajjati. So hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati, suparisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati. Tenāha ‘‘yvāya’’ntiādi. Tattha tilakkhaṇaṃ āropetvāti (sārattha. ṭī. 2.196) kalāpasammasanavasena aniccādilakkhaṇattayaṃ āropetvā. Sammasantassāti vipassantassa. Āraddhavipassakassāti udayabbayānupassanāya āraddhavipassakassa. Apatteti attano santāne uppattivasena apatte, anadhigateti vuttaṃ hoti. Pattasaññitāsaṅkhātoti ‘‘patto mayā uttarimanussadhammo’’ti evaṃsaññitāsaṅkhāto adhimāno uppajjati. Uppanno ca suddhasamathalābhiṃ vā suddhavipassanālābhiṃ vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto ‘‘ahaṃ sotāpanno’’ti vā ‘‘sakadāgāmī’’ti vā ‘‘anāgāmī’’ti vā maññati. Samathavipassanālābhiṃ pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā, tasmā saṭṭhimpi vassāni, asītimpi vassāni, vassasatampi kilesā na samudācaranti, khīṇāsavasseva cittācāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva ‘‘arahā aha’’nti maññatīti. ‘‘Taṃ adhimānaṃ ṭhapetvā’’ti iminā ‘‘aññatrā’’ti padaṃ apekkhitvā ‘‘adhimānā’’ti upayogatthe nissakkavacananti dasseti.
『除增上慢外』：已证得之慢，或超胜之慢，称为增上慢，意为刚强之慢，除此之外之义也。然此增上慢，于何人生起，于何人不生起？就圣弟子而言，不生起。彼因由省察通过道果涅槃所断之烦恼与残余烦恼，而生起喜悦，对于证入圣者之德无有疑惑，故于须陀洹等人，不会生起「我是斯陀含」之类的慢。于破戒者，不生起——彼对于证得圣德本无期望。于持戒者，若已舍弃业处，耽于睡眠等，亦不生起；然于戒行极净、于业处不放逸、已确立名色、由把握缘起而度疑、将三相叠加于诸行、正修观之行者，则生起。故说「凡此……」等。其中，『叠加三相』，意谓以群组观察之方式，叠加无常等三种特相。『观察』，即修观也。『已启修观者』，即已依生灭随观而启修观之人。『于未得』，意谓于自身相续中尚未生起者，即尚未证得之义。『作为证得之想之所谓』，即生起如此之增上慢：「我已证得超人法。」此慢一旦生起，便使人止步于纯止或纯观之所得。彼或十年、二十年、三十年不见烦恼现行，便自以为是须陀洹，或斯陀含，或阿那含。然对于兼修止观者，则使之止步于阿拉汉之前。彼以定力折伏烦恼，以观力善摄诸行，故六十年、八十年乃至百年，烦恼皆不现行，心之运作宛如漏尽者。彼如此长时不见烦恼现行，便不止步于中间，而自认为「我是阿拉汉」。以「除……之外」中「增上慢」一词为工具格用法，说明「除」字之所期，藉此显示「增上慢」为表对象之第三格。
Pāpicchatāyāti pāpā icchā etassāti pāpiccho, tassa bhāvo pāpicchatā, tāya, pāpikāya icchāyāti attho. Yā sā ‘‘idhekacco dussīlova samāno ‘sīlavā’ti maṃ jano jānātū’’tiādinā (vibha. 851) nayena vuttā, tāya asantaguṇasambhāvanicchāyāti vuttaṃ hoti. Iminā pana mandattā momūhattā samudācarantassa anāpattīti dasseti. Ayampīti pi-saddena na kevalaṃ purimā tayovāti dasseti.
『卑劣欲求』：具有卑劣之欲求者，称为卑劣欲求者；其性质，称为卑劣欲求性；以此卑劣欲求，即卑劣之欲求之义。所谓「此处某人，本是破戒者，却欲令人知我为持戒者」之类，依如是所说之方式，此为欲使人对自身不实之德生起信解之欲求，此即所说之义。然此亦显示：由愚昧迟钝而现行者，无罪。『此亦』——以「亦」字显示：不仅前述三种如此。
Asantanti abhūtaṃ. Jhānādidhammanti jhānaṃ, vimokkho, samādhi, samāpatti, ñāṇadassanaṃ, maggabhāvanā, phalasacchikiriyā, kilesappahānaṃ, vinīvaraṇatā cittassa, suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) evaṃ vuttaṃ uttarimanussadhammaṃ. Yassa ārocetīti (pārā. aṭṭha. 2.215) vācāya vā hatthavikārādīhi vā aṅgapaccaṅgacopanehi viññattipathe ṭhitassa yassa puggalassa āroceti. Viññattipathaṃ pana atikkamitvā ṭhito koci ce dibbena cakkhunā (sārattha. ṭī. 2.215), dibbāya ca sotadhātuyā disvā ca sutvā ca jānāti, na pārājikaṃ. Yopi ‘‘kiṃ ayaṃ bhaṇatī’’ti saṃsayaṃ vā āpajjati, ciraṃ vīmaṃsitvā vā pacchā jānāti, ‘‘avijānanto’’icceva saṅkhyaṃ gacchati. Yo pana jhānādīni attano adhigamavasena vā uggahaparipucchādivasena vā na jānāti, kevalaṃ ‘‘jhāna’’nti vā ‘‘vimokkho’’ti vā vacanamattameva sutaṃ hoti, sopi tena vutte ‘‘jhānaṃ kira samāpajjī’’ti esa vadatīti yadi ettakamattampi jānāti, ‘‘jānāti’’cceva saṅkhyaṃ gacchati, tassa vutte pārājikameva. Seso pana ekassa vā dvinnaṃ vā bahūnaṃ vā niyamitāniyamitavasena viseso sabbo sikkhāpaccakkhānakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Pariyāyabhāsane pana ‘‘aha’’nti avuttattā paṭivijānantassa vuttepi thullaccayaṃ. Visaṃvādanādhippāyena musāvādapayogassa katattā appaṭivijānantassāpi dukkaṭanti āha ‘‘yo te vihāre vasati…pe… dukkaṭa’’nti. Anullapanādhippāyassāti ullapanādhippāyavirahitassa, abhūtārocanādhippāyavirahitassāti attho. Ummattakādayo pubbe vuttanayā eva. Idha pana ādikammikā vaggumudātīriyabhikkhū, tesaṃ anāpatti.
『不实之』，即不存在之、虚妄之也。『禅那等法』，即禅那、解脱、定、等至、智见、道之修习、果之作证、烦恼之断除、心之无盖、乐住空闲处——如是所说之超人法也。『向某人告知』，即以语言或以手势等身体各部动作，向处于被告知途径中之某位人士告知。然若有人越出被告知之途径而住，以天眼见之、以天耳界闻之而知，则无巴拉基咖罪。若有人生起「此人在说什么」之疑惑，或经长时思量后方知，则归入「不了知者」之类。若某人对禅那等，既未以自证之方式了知，亦未以学习请问等方式了知，仅听闻过「禅那」或「解脱」等名称，而当对方说时，若知道「此人据说已入禅那」，乃至只知此多，即归入「了知」之类，对方说时便成巴拉基咖罪。其余关于对一人、二人或多人、有限定或无限定等的差别，一切皆应依舍戒之说明中所述之方式理解。若以隐语方式说，因未说「我」，故即便对方理解，亦仅成土喇吒亚罪。因以误导为意图而构成妄语之运用，故即便对方未理解，亦成恶作——故说「凡住汝寺院者……乃至……恶作」。『无夸诳意图者』，即无自我炫耀之意图者，意谓无宣说虚妄之意图者。关于狂乱者等，依前所说之方式。然此处，初犯者及瓦嘎牟达河岸边的比库众，彼等无罪。
Catutthapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四巴拉基咖注释结束。
Pārājikanigamanavaṇṇanā巴拉基咖结语注释
Idhāti imasmiṃ bhikkhupātimokkhe. Uddiṭṭhapārājikaparidīpanamevāti uddiṭṭhānaṃ catunnaṃ pārājikānaṃ paridīpanavacanameva. Avadhāraṇaṃ pana na aññesampīti dassanatthaṃ. Tenāha ‘‘samodhānetvā panā’’tiādi. Tattha samodhānetvāti tattha tattha āgatāni ettheva samodahitvā, pakkhipitvā rāsiṃ katvāti attho. Pāḷiyaṃ āgatānīti uddesapāḷiyaṃ āgatāni . Bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni cattārīti ubbhajāṇumaṇḍalikā, vajjappaṭicchādikā, ukkhittānuvattikā, aṭṭhavatthukāti imāni bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇāni cattāri. Paṇḍakādīnañhi ekādasannaṃ abhabbabhāvo pārājikāpattisadisattā pārājikoti āha ‘‘ekādasanna’’ntiādi. Abhabbabhāvasaṅkhātehīti vatthuvipannatādinā pabbajjūpasampadāya naarahabhāvasaṅkhātehi. Paṇḍakatiracchānagataubhatobyañjanakā (pārā. aṭṭha. 2.233) hi tayo vatthuvipannā ahetukappaṭisandhikā, tesaṃ saggo avārito, maggo pana vārito. Abhabbā hi te maggappaṭilābhāya vatthuvipannattā. Pabbajjāpi nesaṃ paṭikkhittā, tasmā tepi pārājikāva. Theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunidūsako, lohituppādako, saṅghabhedakoti ime aṭṭha attano kiriyāya vipannattā abhabbaṭṭhānaṃ pattāti pārājikāva. Tesu theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, bhikkhunidūsakoti imesaṃ tiṇṇaṃ saggo avārito, maggo pana vāritova. Itaresaṃ pañcannaṃ ubhayampi vāritaṃ. Te hi anantarāva narake nibbattanakasattā. Yadā bhikkhunī vibbhamitukāmā hutvā kāsāvameva vā gihivatthaṃ vā gihinivāsanākārena nivāseti, tadā pārājikamāpannā nāma hotīti āha ‘‘gihibhāvaṃ patthayamānāyā’’tiādi. Sā hi ajjhācāravītikkamaṃ akatvāpi ettāvatā assamaṇī nāma hoti.
此处所谓『于此』，即指本比库巴帝摩卡。所谓『已诵出之巴拉基咖的阐明语』，即指对已诵出的四项巴拉基咖的阐明之语。而加入简别词，是为了显示并非亦适用于其他情况，故而说『汇集之后……』等语。其中，『汇集』者，将散见各处所出现的条文汇集于此，纳入其中，归为一聚，此为其义。所谓『于诵出巴利中所出现的』，即指在诵出篇的巴利中所出现的。所谓『比库尼所独有的四条』，即：暴露膝盖者、遮覆污秽者、随顺被举者、具八事者，此四条是比库尼与比库所不共有的四条。至于『十一种』等语，乃是因为般哒咖等十一种人的不堪任状态与巴拉基咖罪相似，故称之为巴拉基咖。所谓『以不堪任状态为名的』，即指因根本缺陷等而不堪任出家及达上之人。般哒咖、畜生、两性人，此三类是根本缺陷者，属于无因结生，天界对他们并无遮障，但道果则被遮障——因为他们因根本缺陷而不堪任证得道果。出家对他们亦被拒绝，因此他们也同属巴拉基咖。偷住者、转投外道者、弑母者、弑父者、杀阿拉汉者、污比库尼者、出佛身血者、破僧者，此八人因自身的行为而陷于不堪任的处境，亦同属巴拉基咖。其中，偷住者、转投外道者、污比库尼者，此三人天界对他们并无遮障，但道果则被遮障。其余五人，天界与道果两者皆被遮障，因为他们是将立即投生地狱的众生。当比库尼有意舍戒离去，却以在家人穿着的方式着袈裟或在家衣时，则名为犯了巴拉基咖，故说『希求成为在家人的……』等语。她即使并未实际违犯过失，仅此一端，便已名为非沙门尼。
Dīghatāya lambamānaṃ aṅgajātametassāti lambī (sārattha. ṭī. 2.233). Na so ettāvatā pārājiko, atha kho yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ mukhe vā vaccamagge vā paveseti, tadā pārājiko hoti. Mudukatā piṭṭhi etassāti mudupiṭṭhiko, kataparikammāya mudukāya piṭṭhiyā samannāgato. Sopi yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhamaggavaccamaggesu aññataraṃ paveseti, tadā pārājiko hoti. Parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhātīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā pamattassa vā aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti. Parassa aṅgajāte abhinisīdatīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa aṅgajātaṃ kammaniyaṃ disvā attano vaccamaggena tassūpari nisīdati, taṃ attano vaccamaggaṃ pavesetīti attho. Etāni hi cattāri yasmā ubhinnaṃ rāgavasena sadisabhāvūpagatānaṃ dhammo ‘‘methunadhammo’’ti vuccati, tasmā ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevitvāyeva kevalaṃ maggena maggappavesanavasena āpajjitabbattā methunadhammapārājikassa anulomentīti ‘‘anulomapārājikānī’’ti vuccanti.
其生殖器官因过长而下垂，故名『垂阴者』。此人仅此一事尚不构成巴拉基咖，然而当他受不满足所逼迫，将自己的生殖器官插入自己的口中或大便道时，方才构成巴拉基咖。其背部柔软，故名『软背者』，即具有经过调理而柔软之背部者。此人亦是当受不满足所逼迫，将自己的生殖器官插入自己的口道或大便道之一时，方才构成巴拉基咖。所谓『以口含他人生殖器官者』，即指受不满足所逼迫，以口含正在睡眠或放逸的他人之生殖器官者。所谓『骑坐于他人生殖器官之上者』，即指受不满足所逼迫，见到他人生殖器官可堪使用，便以自己的大便道坐于其上，将之纳入自己大便道，此为其义。此四者，由于对两者皆以贪欲为缘而处于相似状态时，此法方称为『淫法』；而此四人仅以一种方式，并未实际行淫法，却因以道纳入道的方式而应构成犯罪，故与淫法巴拉基咖相顺，因此称为『顺类巴拉基咖』。
Etthāha – mātughātakapitughātakaarahantaghātakā tatiyapārājikaṃ āpannā, bhikkhunidūsako, lambiādayo cattāro ca paṭhamapārājikaṃ āpannā evāti katvā kuto catuvīsatīti (sārattha. ṭī. 2.233)? Vuccate – mātughātakādayo hi cattāro idha anupasampannā eva adhippetā, lambiādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana ekena pariyāyena methunadhammaṃ appaṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttāti. Dutiyavikappe kaccitthāti ettha kacci atthāti padacchedo kātabbo.
此处有问：弑母者、弑父者、杀阿拉汉者犯的是第三巴拉基咖，污比库尼者及垂阴者等四人犯的是第一巴拉基咖——既然如此，二十四从何而来？答曰：弑母者等四人，在此所指的是尚未达上者；垂阴者等四人虽已被第一巴拉基咖所摄，然而因为他们以一种方式而并不实行淫法，故单独列出。关于第二选项中『是否有……』，此处应将该句作词语切分为『是否』与『有』。
Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya · 如是，在名为《度疑》的巴帝摩卡注释中，
Vinayatthamañjūsāyaṃ līnatthappakāsaniyaṃ · 在《律义宝匣》中，阐明隐义。
Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴拉基咖注释已完结。