5. Kulasaṅgahavinicchayakathā · 5. 摄受俗家抉择论
5. Kulasaṅgahavinicchayakathā五、摄受俗家判定论
§27
27. Evaṃ viññattivinicchayaṃ kathetvā idāni kulasaṅgahavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘kulasaṅgaho’’tiādimāha. Tattha saṅgaṇhanaṃ saṅgaho, kulānaṃ saṅgaho kulasaṅgaho, paccayadāyakādīnaṃ gihīnaṃ anuggahakaraṇaṃ. Anuggahattho hettha saṅgaha-saddo yathā ‘‘puttadārassa saṅgaho’’ti (khu. pā. 5.6; su. ni. 265).
如是讲说了白羯磨决择之后,现在为了讲说家族摄受决择,故说「家族摄受」等。其中,摄受者,即摄取;家族之摄受者,即家族摄受,是对施主等在家众的利益行为。此处「摄受」一词具利益之义,如「子妻之摄受」。
§28
28. Tattha koṭṭananti sayaṃ chindanaṃ. Koṭṭāpananti ‘‘imaṃ chindā’’ti aññesaṃ chedāpanaṃ. Āḷiyā bandhananti yathā gacchamūle udakaṃ santiṭṭhati, tathā samantato bandhanaṃ. Udakassāti akappiyaudakassa ‘‘kappiyaudakasiñcana’’nti visuṃ vakkhamānattā, tañca ārāmādiatthaṃ ropane akappiyavohāresupi kappiyavohāresupi kappiyaudakasiñcanādi vaṭṭatīti vakkhamānattā idhāpi vibhāgaṃ katvā kappiyaudakasiñcanādi visuṃ dassitaṃ. Ettha ca katamaṃ akappiyaudakaṃ, katamaṃ pana kappiyaudakanti? Sappāṇakaṃ akappiyaudakaṃ, appāṇakaṃ kappiyaudakanti. Kathaṃ viññāyatīti ce, ‘‘yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā pācittiya’’nti vacanato. Yathā koṭṭanakhaṇanādikāyikakiriyāpi akappiyavohāre saṅgahitā, evaṃ mātikāujukaraṇādikappiyavohārepīti āha ‘‘sukkhamātikāya ujukaraṇa’’nti. Hatthapādamukhadhovananahaānodakasiñcananti imināpi pakārantarena kappiyaudakasiñcanameva dasseti. Akappiyavohāre koṭṭanakhaṇanādivasena sayaṃ karaṇassapi kathaṃ saṅgahoti? Akappiyanti vohariyatīti akappiyavohāroti akappiyabhūtaṃ karaṇakārāpanādi sabbameva saṅgahitaṃ, na pana akappiyavacanamattanti daṭṭhabbaṃ. Kappiyavohārepi eseva nayo. Sukkhamātikāya ujukaraṇanti iminā purāṇapaṇṇādīnaṃ haraṇampi saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Kudālādīni bhūmiyaṃ ṭhapetvā ṭhānato hatthena gahetvā ṭhānameva pākaṭataranti ‘‘obhāso’’ti vuttaṃ.
其中,「砍伐」者,即自己砍断。「令砍伐」者,即令他人「砍断此」之令他砍断。「周围束缚」者,如水停留于树根,如是周围束缚。「水之」者,因为将要分别说「不净水」与「净水灌溉」,又因为将要说在种植园林等之目的时,于不净用途中及净用途中,净水灌溉等皆许可,故此处亦作区分而分别显示净水灌溉等。此中,何者是不净水,何者是净水?有生命者是不净水,无生命者是净水。若问如何得知?因有「若比库明知有生命之水而灌溉草或土,或令灌溉者,巴吉帝亚」之语。如砍伐、挖掘等身业亦摄于不净用途中,如是干土整平等净用途中亦然,故说「干土之整平」。「手足口洗浴水灌溉」者,以此另一方式亦显示净水灌溉。若问:于不净用途中,以砍伐、挖掘等方式自作,如何摄受?应知:因称为不净,故不净用途者,不净之作与令作等一切皆摄,非仅不净之言说。于净用途中亦是此理。「干土之整平」者,应知以此亦摄旧叶等之搬运。「明显」者,谓将锄等置于地上,从原处以手取而至原处更明显,故如是说。
§29
29. Mahāpaccarivādaṃ patiṭṭhāpetukāmo pacchā vadati. Vanatthāyāti idaṃ keci ‘‘vatatthāyā’’ti paṭhanti, tesaṃ vatiatthāyāti attho. Vajirabuddhiṭīkāyampi tatheva vuttaṃ, ‘‘ārāmaropā vanaropā, ye narā setukārakā’’ti (saṃ. ni. 1.47) vacanato pana taṃ vicāretabbaṃ. Akappiyavohārepi ekaccaṃ vaṭṭatīti dassetuṃ ‘‘na kevalañca sesa’’ntiādimāha. Yaṃ kiñci mātikanti sukkhamātikaṃ vā asukkhamātikaṃ vā. Kappiyaudakaṃ siñcitunti iminā ‘‘kappiyaudakaṃ siñcathā’’ti vattumpi vaṭṭatīti dasseti. Sayaṃ ropetumpi vaṭṭatīti iminā ‘‘ropehī’’ti vattumpi vaṭṭatītipi siddhaṃ.
欲建立大供养者,后说。「为林故」者,有些人读作「为戒故」,彼等之义为「为戒之利益」。在《金刚智疏钞》中亦如是说,但从「园林种植、森林种植,彼等人是堤坝建造者」之语,应审察彼。为显示于不净用途中亦有某些许可,故说「非仅余」等。「任何土」者,干土或非干土。「灌溉净水」者,以此显示说「灌溉净水」亦许可。「自己种植亦许可」者,以此亦成立说「种植」亦许可。
§30
30.Pācittiyañceva dukkaṭañcāti pathavīkhaṇanapaccayā pācittiyaṃ, kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ. Akappiyavohārenāti ‘‘idaṃ khaṇa, idaṃ ropehī’’ti akappiyavohārena. Dukkaṭamevāti kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ. Ubhayatrāti kappiyākappiyapathaviyaṃ.
「巴吉帝亚及恶作」者,因掘地之缘故巴吉帝亚,因家族摄受之缘故恶作。「以不净用途」者,以「掘此、种植此」之不净用途。「仅恶作」者,因家族摄受之缘故恶作。「于两处」者,于净与不净之地。
Sabbatthāti kulasaṅgahaparibhogaārāmādiatthāya ropite. Dukkaṭampīti na kevalaṃ pācittiyameva. Kappiyenāti kappiyaudakena. Tesaṃyeva dvinnanti kulasaṅgahaparibhogānaṃ. Dukkaṭanti kulasaṅgahatthāya sayaṃ siñcane, kappiyavohārena vā akappiyavohārena vā siñcāpane dukkaṭaṃ, paribhogatthāya sayaṃ siñcane, akappiyavohārena siñcāpane ca dukkaṭaṃ. Payogabahulatāyāti sayaṃ karaṇe, kāyapayogassa kārāpane vacīpayogassa bahuttena. Āpattibahulatā veditabbāti ettha sayaṃ siñcane dhārāpacchedagaṇanāya āpattigaṇanā veditabbā. Siñcāpane pana punappunaṃ āṇāpentassa vācāya vācāya āpatti, sakiṃ āṇattassa bahusiñcane ekāva.
「一切处」者,为家族摄受、受用、园林等之利益而种植。「亦恶作」者,非仅巴吉帝亚。「以净」者,以净水。「彼等二者之」者,家族摄受与受用之。「恶作」者,为家族摄受故自己灌溉,或以净用途或以不净用途令灌溉,恶作;为受用故自己灌溉,以不净用途令灌溉,恶作。「因加行之多」者,应知:于自作中,因身加行;于令作中,因语加行之多。「应知罪之多」者,此中于自己灌溉,应知以水流断绝之计算而计算罪。于令灌溉中,再再命令者,每语每罪;一次命令而多次灌溉者,仅一罪。
Ocinane dukkaṭapācittiyānīti kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ, bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ. Aññatthāti vatthupūjādiatthāya ocinane. Sakiṃ āṇattoti akappiyavohārena āṇatto . Pācittiyamevāti akappiyavohārena āṇattattā bhūtagāmasikkhāpadena (pāci. 90-91) pācittiyaṃ. Kappiyavacanena pana vatthupūjādiatthāya ocināpentassa anāpattiyeva.
「于采摘中恶作与巴吉帝亚」者,因家族摄受之缘故恶作,因破坏生物村之缘故巴吉帝亚。「于其他」者,于为供养塔等之利益而采摘。「一次命令」者,以不净用途命令。「仅巴吉帝亚」者,因以不净用途命令故,依生物村学处巴吉帝亚。但以净言说为供养塔等之利益而令采摘者,无罪。
§31
31. Ganthanena nibbattaṃ dāmaṃ ganthimaṃ. Esa nayo sesesupi. Na vaṭṭatīti kulasaṅgahatthāya, vatthupūjādiatthāya vā vuttanayena karontassa kārāpentassa ca dukkaṭanti attho. Vaṭṭatīti vatthupūjādiatthāya vaṭṭati, kulasaṅgahatthāya pana kappiyavohārena kārāpentassapi dukkaṭameva. Purimanayenevāti ‘‘bhikkhussa vā’’tiādinā vuttanayena. Dhammāsanavitāne baddhakaṇṭakesu pupphāni vinivijjhitvā ṭhapentīti sambandho. Uparūpari vijjhitvā chattasadisaṃ katvā āvuṇanato ‘‘chattādhichattaṃ viyā’’ti vuttaṃ. ‘‘Kadalikkhandhamhī’’tiādinā vuttaṃ sabbameva sandhāya ‘‘taṃ atioḷārikamevā’’ti vuttaṃ, sabbattha karaṇe, akappiyavohārena kārāpane ca dukkaṭamevāti attho. Pupphavijjhanatthaṃ kaṇṭakampi bandhituṃ na vaṭṭatīti imassa upalakkhaṇattā pupphadāmolambakādiatthāya rajjubandhanādipi na vaṭṭatīti keci vadanti. Aññe pana ‘‘pupphavijjhanatthaṃ kaṇṭakanti visesitattā tadatthaṃ kaṇṭakameva bandhituṃ na vaṭṭati, tañca aṭṭhakathāpamāṇenā’’ti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Pupphapaṭicchakaṃ nāma dantādīhi kataṃ pupphādhānaṃ. Etampi nāgadantakampi sachiddameva gahetabbaṃ. Asokapiṇḍiyāti asokasākhānaṃ, pupphānaṃ vā samūhe. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.431) pana ‘‘asokapiṇḍiyāti asokapupphamañjarikāyā’’ti vuttaṃ. Dhammarajju nāma cetiyaṃ vā bodhiṃ vā pupphappavesanatthaṃ āvijjhitvā bandharajju. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.431) pana ‘‘dhammarajju nāma cetiyādīni parikkhipitvā tesañca rajjuyā ca antarā pupphappavesanatthāya bandharajju. Sithilavaṭṭitāya vā vaṭṭiyā abbhantare pupphappavesanatthāya evaṃ bandhātipi vadantī’’ti vuttaṃ.
「以结生之花鬘」者,有结之花鬘。此理于其余亦同。「不允许」者,为摄受俗家之故,或为供养塔等之故,依前述方式作或令作者,恶作,此为义。「允许」者,为供养塔等之故允许,然为摄受俗家之故,即使以净语令作,亦唯恶作。「依前述方式」者,依「比库或……」等所说方式。「于法听幕中,于所缚之刺上,贯穿诸花而置」,此为关联。「上下贯穿,作如伞状而覆盖之故」,说为「如伞上之伞」。「于芭蕉树干」等所说一切,关联此而说「彼过于粗显」,于一切处作,以非净语令作,唯恶作,此为义。有些人说:「为贯穿花之故,亦不允许缚刺」,以此为标识故,为花鬘、垂饰等之故,缚绳等亦不允许。然而其他人说:「因特别说『为贯穿花之故之刺』,唯不允许为彼故缚刺,且此依注疏量」,应审察而取。「花承器」者,名为以象牙等所作之花容器。此亦应取唯有孔者。「阿首咖花团」者,阿首咖树枝之聚,或诸花之聚。然于《义灯》中说:「『阿首咖花团』者,阿首咖花穗」。「法绳」者,名为贯穿塔或菩提树,为花进入之故之缚绳。然于《疑惑消除》中说:「『法绳』者,名为围绕塔等,于彼等与绳之间,为花进入之故之缚绳。或于松弛卷曲之灯芯内,为花进入之故,如是缚」,如是说。
Matthakadāmanti dhammāsanādimatthake palambakadāmaṃ. Tesaṃyevāti uppalādīnaṃ eva. Vākena vāti pupphanāḷaṃ phāletvā pupphena ekābaddhaṭṭhitavākena daṇḍena ca ekābaddheneva. Etena pupphaṃ bījagāmasaṅgahaṃ na gacchati pañcasu bījesu apaviṭṭhattā paṇṇaṃ viya, tasmā kappiyaṃ akārāpetvāpi vikopane doso natthi. Yañca chinnassapi makuḷassa vikasanaṃ, tampi atitaruṇassa abhāvā vuḍḍhilakkhaṇaṃ na hoti, pariṇatassa pana makuḷassa pattānaṃ sinehe pariyādānaṃ gate visuṃbhāvo eva vikāso, teneva chinnamakuḷavikāso achinnamakuḷavikāsato parihīno, milātaniyutto vā dissati. Yañca milātassa udakasaññoge amilānatāpajjanaṃ, tampi tambulapaṇṇādīsu samānaṃ vuḍḍhilakkhaṇaṃ na hoti. Pāḷiaṭṭhakathāsu ca na katthaci pupphānaṃ kappiyakaraṇaṃ āgataṃ, tasmā pupphaṃ sabbathā abījamevāti viññāyati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
「顶鬘」者,法座等顶上之垂鬘。「彼等之」者,唯青莲等之。「以茎或」者,劈开花茎,以花与一缚住之茎,与杖亦以一缚者。以此,花不入种子类摄,因于五种子中不入故,如叶,是故即使不令作净,于破坏亦无过。又已断之花蕾之开放,彼亦因过于幼嫩之无故,非增长相,然已成熟之花蕾,诸瓣之润泽耗尽已,唯枯萎即开放,以此故,断蕾之开放,较未断蕾之开放为劣,或见为倾向枯萎。又枯萎者于水接触时成为不枯萎,彼亦于槟榔叶等相同,非增长相。于经文注疏中,于任何处未来诸花之作净,是故应知花一切唯无种子,应审察而取。
‘‘Pasibbake viyā’’ti vuttattā pupphaṃ pasibbake vā pasibbakasadisaṃ bandhe yattha katthaci cīvare vā pakkhipituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.431) pana ‘‘khandhe ṭhapitakāsāvassāti khandhe ṭhapitasaṅghāṭiṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi tathābandhituṃ sakkā bhaveyya. Iminā ca aññampi tādisaṃ kāsāvaṃ vā vatthaṃ vā vuttanayena bandhitvā tattha pupphāni pakkhipituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Aṃsabhaṇḍikapasibbake pakkhittasadisattā veṭhimaṃ nāma na jātaṃ, tasmā sithilabandhassa antarantarā pakkhipitumpi vaṭṭatīti vadantī’’ti vuttaṃ. Heṭṭhā daṇḍakaṃ pana bandhituṃ navaṭṭatīti rajjuādīhi bandhanaṃ sandhāya vuttaṃ, pupphasseva pana acchinnadaṇḍakehi bandhituṃ vaṭṭati eva.
「如于袋中」,因如是说故,花于袋中,或于袋状之结中,于任何处,或于衣中置入,允许,此为成就。然于《义灯》中说:「『于肩置之袈裟』者,关联置于肩之桑喀帝而说。彼如是缚应能。以此,其他如是之袈裟或布,依前述方式缚已,于彼处置入诸花,允许,此为成就。因如置于肩袋之袋中状故,『包裹』者名为不生,是故于松缚之间间置入亦允许」,如是说。然下「不允许缚杖」者,关联以绳等之缚而说,然唯以花之未断杖缚,确实允许。
Pupphapaṭe ca daṭṭhabbanti pupphapaṭaṃ karontassa dīghato pupphadāmassa haraṇapaccāharaṇavasena pūraṇaṃ sandhāya vuttaṃ, tiriyato haraṇaṃ pana vāyimaṃ nāma hoti, na purimaṃ. ‘‘Purimaṭṭhānaṃ atikkāmetī’’ti sāmaññato vuttattā purimaṃ pupphakoṭiṃ phusāpetvā vā aphusāpetvā vā parikkhipanavasena atikkāmentassa āpattiyeva. Bandhituṃ vaṭṭatīti puppharahitāya suttavākakoṭiyā bandhituṃ vaṭṭati. Ekavāraṃ haritvā parikkhipitvāti idaṃ pubbe vuttacetiyādiparikkhepaṃ pupphapaṭakaraṇañca sandhāya vuttaṃ, tasmā cetiyaṃ vā bodhiṃ vā parikkhipantena ekavāraṃ parikkhipitvā purimaṭṭhānaṃ sampatte aññassa dātabbaṃ, tenapi ekavāraṃ parikkhipitvā tatheva kātabbaṃ. Pupphapaṭaṃ karontena ca haritvā aññassa dātabbaṃ, tenapi tatheva kātabbaṃ. Sacepi dveyeva bhikkhū ubhosu passesu ṭhatvā pariyāyena haranti, vaṭṭatiyevāti vadanti.
「于花幕中应见」者,关联作花幕者,依长向花鬘之持来与持回之方式之充满而说,然横向之持,名为编织,非前者。「超越前处」,因一般而说故,令触或不令触前花端,以围绕方式超越者,唯有罪。「允许缚」者,于无花之线茎端允许缚。「一次持来围绕已」者,此关联前所说塔等围绕与花幕作而说,是故围绕塔或菩提树者,一次围绕已,至前处时,应给与他人,彼亦一次围绕已,如是应作。作花幕者,持来已应给与他人,彼亦如是应作。即使唯二比库,于两边立已,轮流持,确实允许,如是说。
Parehi pūritanti dīghato pasāritaṃ. Vāyitunti tiriyato harituṃ, taṃ pana ekavārampi na labhati. Pupphāni ṭhapentenāti aganthitāni pākatikapupphāni aññamaññaṃ phusāpetvāpi ṭhapentena. Pupphadāmaṃ pana pūjanatthāya bhūmiyaṃ ṭhapentena phusāpetvā vā aphusāpetvā vā diguṇaṃ katvā ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti vadanti.
「由他人充满」者,长向伸展。「编织」者,横向持,然彼即使一次亦不得。「置诸花者」者,未结之自然花,令相互触或不触而置者。然花鬘,为供养之故,于地置者,令触或不令触,作二重而置,不允许,如是说。
§32
32.Ghaṭikadāmaolambakoti heṭṭhābhāge ghaṭikākārayutto, dārughaṭikākāro vā olambako. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.431) pana ‘‘ghaṭikadāmaolambakoti ante ghaṭikākārayutto yamakadāmaolambako’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 431) pana ‘‘ghaṭikadāmaolambakoti yamakadāmaolambakoti likhita’’nti vuttaṃ, ekekaṃ pana dāmaṃ nikkhantasuttakoṭiyāva bandhitvā olambituṃ vaṭṭati, pupphadāmadvayaṃ saṅghaṭitukāmenapi nikkhantasuttakoṭiyāva suttakoṭiṃ saṅghaṭituṃ vaṭṭati. Aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepoti aḍḍhacandākārena mālāguṇassa punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūretvā parikkhipanaṃ, teneva taṃ purime paviṭṭhaṃ, tasmā etampi aḍḍhacandākāraṃ punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūretuṃ na vaṭṭati. Ekavāraṃ pana aḍḍhacandākārakaraṇe mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭatīti vadanti. Pupphadāmakaraṇanti ettha suttakoṭiyaṃ gahetvāpi ekato kātuṃ na vaṭṭatīti vadanti. Suttamayaṃ geṇḍukaṃ nāma, geṇḍukakharapattadāmānaṃ paṭikkhittattā celādīhi katadāmampi na vaṭṭati akappiyānulomattāti vadanti. Parasantakaṃ deti, dukkaṭamevāti vissāsaggāhena parasantakaṃ gahetvā dentaṃ sandhāya vuttaṃ. Thullaccayanti ettha bhaṇḍadeyyampi hoti.
「小瓶鬘垂饰」者,下部具小瓶形,或木小瓶形之垂饰。然于《义灯》中说:「『小瓶鬘垂饰』者,端具小瓶形之双鬘垂饰」。然于《金刚智疏》中说:「『小瓶鬘垂饰』者,写为『双鬘垂饰』」。然各各鬘,唯缚于出线端而垂,允许,即使欲合二花鬘者,亦唯于出线端合线端,允许。「以半月形围绕花鬘线」者,以半月形,依花鬘线之再再持来与持回之方式充满已围绕,以此故,彼入于前,是故此亦半月形,再再以持来与持回之方式充满,不允许。然一次作半月形时,持花鬘线,允许,如是说。「花鬘作」者,于此,即使取线端,亦不允许作于一处,如是说。「线制之球」者,名为,因禁止球、粗席、花鬘故,以布等所作之鬘亦不允许,因随顺于非净,如是说。「给与他人之物」者,唯恶作,关联以信赖取他人之物而给与而说。「土喇吒亚」者,于此,亦有物施与。
§33
33.Tañca kho vatthupūjanatthāyāti mātāpitūnampi pupphaṃ dentena vatthupūjanatthāyeva dātabbanti dasseti. ‘‘Maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāyā’’ti ettakameva vuttattā ‘‘imaṃ vikkiṇitvā jīvissantī’’ti mātāpitūnaṃ vaṭṭati, sesañātakānaṃ tāvakālikameva dātuṃ vaṭṭati. Kassacipīti ñātakassa vā aññātakassa vā kassacipi. Ñātisāmaṇerehevāti tesaṃ gihiparikammamocanatthaṃ vuttaṃ. Itareti aññātakā. Tehipi sāmaṇerehi ācariyupajjhāyānaṃ vattasīsena haritabbaṃ. Sampattānaṃ sāmaṇerānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭatīti saṅghikassa lābhassa upacārasīmaṭṭhasāmaṇerānampi santakattā tesampi upaḍḍhabhāgo labbhatevāti katvā vuttaṃ. Cūḷakanti upaḍḍhabhāgatopi upaḍḍhaṃ. Catutthabhāgassetaṃ adhivacanaṃ. Sāmaṇerā…pe… ṭhapentīti idaṃ arakkhitaagopitaṃ sandhāya vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘vassaggena abhājanīyaṃ sandhāya vutta’’nti vuttaṃ. Tattha tatthāti magge vā cetiyaṅgaṇe vā.
「为了供养处所」者,显示即使是给予父母花,也应当仅为供养处所而给予。然而,因为仅说「为了装饰,为了供养湿婆林伽等」,故对父母而言,「卖掉这个来维生」是允许的;对其余亲属,仅允许给予暂时性的。「给予任何人」者,无论是给予亲属或非亲属,给予任何人。「仅由亲属沙玛内拉」者,为了使他们免除在家事务而说。「其他」者,非亲属。即使是那些沙玛内拉,也应当以侍奉老师与依止师的方式来拿取。「允许给予在场的沙玛内拉一半」者,因为僧团所得利养,即使是住在近行界内的沙玛内拉也有份,故考虑到他们也能得到一半而说。「少分」者,从一半中再取一半。这是四分之一的同义词。「沙玛内拉……放置」者,这是就未守护、未保护而说。然而,在《义灯》中说「就瓦萨期间不应分配而说」。「在各处」者,在路上或在塔院中。
§34
34.Sāmaṇerehi dāpetuṃ na labhantīti idaṃ sāmaṇerehi gihikammaṃ kāritaṃ viya hotīti vuttaṃ, na pana pupphadānaṃ hotīti sāmaṇerānampi na vaṭṭanato. Vuttañca ‘‘sayamevā’’tiādi. Na hi taṃ pupphadānaṃ nāma siyā. Yadi hi tathā āgatānaṃ tesaṃ dānaṃ pupphadānaṃ nāma bhaveyya , sāmaṇerehipi dātuṃ na labbheyya. Sayamevāti sāmaṇerā sayameva. Yāgubhattādīni ādāyāti idaṃ bhikkhūnaṃ atthāya yāgubhattādisampādanaṃ sandhāya vuttattā ‘‘na vaṭṭatī’’ti avisesena vuttaṃ. Avisesena vuttanti iminā sabbesampi na vaṭṭatīti dasseti.
「不允许由沙玛内拉给予」者,这是说如同由沙玛内拉做在家工作一般,并非花的给予,故对沙玛内拉也不允许。已说「应当自己」等。因为那不会是花的给予。如果那样来的他们的给予名为花的给予,则也不允许由沙玛内拉给予。「应当自己」者,沙玛内拉应当自己。「拿取粥、饭食等」者,这是就为比库们准备粥、饭食等而说,故无差别地说「不允许」。「无差别地说」者,以此显示对一切都不允许。
§35
35.Vuttanayenevāti ‘‘mātāpitūnaṃ tāva haritvāpi harāpetvāpi pakkositvāpi pakkosāpetvāpi dātuṃ vaṭṭati, sesañātakānaṃ pakkosāpetvāva. Mātāpitūnañca harāpentena ñātisāmaṇereheva harāpetabbaṃ. Itare pana yadi sayameva icchanti, vaṭṭatī’’ti imaṃ pupphadāne vuttanayaṃ phaladānepi atidisati, tasmā phalampi mātāpitūnaṃ haraṇaharāpanādinā dātuṃ vaṭṭati, sesañātīnaṃ pakkosāpetvāva. Idāni ‘‘yo haritvā vā harāpetvā vā…pe… issaravatāya dadato thullaccaya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.436-437) imaṃ pupphadāne vuttanayaṃ phaladāne saṅkhipitvā dassento ‘‘kulasaṅgahatthāya panā’’tiādimāha. Khīṇaparibbayānanti āgantuke sandhāya vuttaṃ. Phalaparicchedenāti ‘‘ettakāni phalāni dātabbānī’’ti evaṃ phalaparicchedena vā. Rukkhaparicchedena vāti ‘‘imehi rukkhehi dātabbānī’’ti evaṃ rukkhaparicchedena vā. Paricchinnesupi pana rukkhesu ‘‘idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti vadantena kulasaṅgaho kato nāma hotīti āha ‘‘evaṃ pana na vattabba’’nti. Rukkhacchallīti rukkhattaco, sā ‘‘bhājanīyabhaṇḍa’’nti vuttā. Vuttanayenāti pupphaphalādīsu vuttanayena kulasaṅgaho hotīti dasseti.
「以所说方式」者,超越这个在花的给予中所说的方式到果的给予中:「对父母,无论是拿取或使人拿取,或召唤或使人召唤来给予,都是允许的;对其余亲属,仅使人召唤。而对父母使人拿取时,应当仅由亲属沙玛内拉使人拿取。然而其他人,如果他们自己愿意,是允许的。」因此,果也允许以拿取、使人拿取等方式给予父母,对其余亲属仅使人召唤。现在,简略地显示这个在花的给予中所说的「无论是拿取或使人拿取……以主人身份给予者,土喇吒亚」的方式在果的给予中,说「然而为了家族和合」等。「资具已尽」者,就客人而说。「以果的限定」者,或以「应当给予这么多果」这样的果的限定。「或以树的限定」者,或以「应当从这些树给予」这样的树的限定。然而,即使在已限定的树中,说「这里的果美好,从这里拿取」的人,名为做了家族和合,故说「然而不应当这样说」。「树皮」者,树的外皮,它被说为「应分配物品」。「以所说方式」者,显示以在花、果等中所说的方式成为家族和合。
§36
36. Tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ gāmantaradesantarādīsu sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ jaṅghapesaniyaṃ. Tenāha ‘‘gihīnaṃ dūteyyaṃ sāsanaharaṇakamma’’nti. Dūtassa kammaṃ dūteyyaṃ. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi…pe… pade pade dukkaṭanti idaṃ ‘‘tassa sāsanaṃ ārocessāmī’’ti iminā adhippāyena gamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassa pana sāsanaṃ paṭikkhipitvā sayameva kāruññe ṭhito gantvā attano patirūpaṃ sāsanaṃ āroceti, anāpatti. Gihīnañca kappiyasāsanaṃ harituṃ vaṭṭatīti sambandho. Imehi pana aṭṭhahi kuladūsakakammehīti pupphadānaṃ phaladānaṃ cuṇṇadānaṃ mattikadānaṃ dantakaṭṭhadānaṃ veḷudānaṃ paṇṇadānaṃ jaṅghapesanikanti imehi yathāvuttehi. Pabbājanīyakammakatoti kuladūsanapaccayā katapabbājanīyakammo.
「那些那些在家人在村间、国间等的信息与回信的携带」,是步行差使。因此说「在家人的使者职务,是信息携带工作」。使者的工作是使者职务。「最初即使不接受信息……每一步恶作」者,这是就以「我将传达他的信息」这个意图的前往而说。然而,拒绝他的信息后,自己以慈悲心前往而传达自己适当的信息,无罪。「而允许携带在家人的如法信息」是连接。「然而,以这八种败坏家族的工作」者,以这些如所说的:花的给予、果的给予、粉末的给予、泥土的给予、齿木的给予、竹的给予、叶的给予、步行差使。「被作驱摈甘马者」,因败坏家族的因缘而被作驱摈甘马者。
§37
37.Sekkhabhūmiyaṃ vāti iminā jhānabhūmimpi saṅgaṇhāti. Tiṇṇaṃ vivekānanti kāyacittaupadhivivekabhūtānaṃ tiṇṇaṃ vivekānaṃ. Piṇḍāya caraṇassa bhojanapariyosānattā vuttaṃ ‘‘yāva bhojanapariyosāna’’nti. Bhutvā āgacchantassapi puna vuttanayeneva paṇidhāya cīvarasaṇṭhāpanādīni karontassa dukkaṭamevāti daṭṭhabbaṃ.
「在有学地」者,以此也包括禅那地。「三种远离」者,身远离、心远离、依止远离这三种远离。「直到食事结束」者,因为行乞的食事结束而说「直到食事结束」。食后归来者,也应当看作:再次以所说方式作意而做衣的收藏等,仅是恶作。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 在作为《律摄》解说的《律庄严》中
Kulasaṅgahavinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为《摄受俗家判定论庄严》
Pañcamo paricchedo. · 第五章。