4. Viññattivinicchayakathā · 4. 请求抉择论
4. Viññattivinicchayakathā四、请求判定论
§21
21. Evaṃ bhesajjādivinicchayaṃ kathetvā idāni viññattivinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘viññattīti yācanā’’tiādimāha. Tattha viññāpanā viññatti, ‘‘iminā no attho’’ti viññāpanā, yācanāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘viññattīti yācanā’’ti. Tatra viññattiyaṃ ayaṃ mayā vakkhamāno vinicchayo veditabboti yojanā. Mūlacchejjāyāti (vi. vi. ṭī. 1.342) parasantakabhāvato mocetvā attano eva santakakaraṇavasena. Evaṃ yācato aññātakaviññattidukkaṭañceva dāsapaṭiggahadukkaṭañca hoti ‘‘dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato (dī. ni. 1.10, 194) hotī’’ti vacanaṃ nissāya aṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittattā. Ñātakapavāritaṭṭhānato pana dāsaṃ mūlacchejjāya yācantassa sādiyanavaseneva dukkaṭaṃ. Sakakammanti pāṇavadhakammaṃ. Idañca pāṇātipātadosaparihārāya vuttaṃ, na viññattiparihārāya. Aniyametvāpi na yācitabbāti sāmīcidassanatthaṃ vuttaṃ, suddhacittena pana hatthakammaṃ yācantassa āpatti nāma natthi. Yadicchakaṃ kārāpetuṃ vaṭṭatīti ‘‘hatthakammaṃ yācāmi, dethā’’tiādinā ayācitvāpi vaṭṭati, sakiccapasutampi evaṃ kārāpentassa viññatti natthi eva, sāmīcidassanatthaṃ pana vibhajitvā vuttaṃ.
如是讲说药等抉择后,今为讲说求听抉择,故说「『求听』者,乞求也」等。其中,令知即求听,「以此为我等之利益」之令知,即所谓乞求。故说「『求听』者,乞求也」。于此求听中,应知此为我将说之抉择,此为连结。「为根之切断」者,从他人所有之状态解脱,而以作为自己所有之方式。如是乞求者,既有非亲戚求听之恶作,亦有接受奴婢之恶作,依「离受奴婢」之语,因在注疏中被禁止故。然从亲戚许可之处,为根之切断而乞求奴者,仅以接受之方式有恶作。「自己之工作」者,杀生之工作。此为避免杀生之过失而说,非为避免求听。「不指定亦不应乞求」者,为显示适当而说,然以清净心乞求手工者,实无罪。「可令作所欲之事」者,即使不以「我乞求手工,请给予」等而乞求亦可,即使令作为自己事务而准备之事,如是令作者亦实无求听,然为显示适当而分别说。
Sabbakappiyabhāvadīpanatthanti sabbaso kappiyabhāvadassanatthaṃ. Mūlaṃ dethāti vattuṃ vaṭṭatīti ‘‘mūlaṃ dassāmā’’ti paṭhamaṃ vuttattā viññatti vā ‘‘mūla’’nti vacanassa kappiyākappiyavatthusāmaññavacanattā akappiyavacanaṃ vā niṭṭhitabhatikiccānaṃ dāpanato akappiyavatthusādiyanaṃ vā na hotīti katvā vuttaṃ. Mūlacchejjāya vāti idaṃ idha thambhādīnaṃ dāsidāsādibhāvābhāvato vuttaṃ. Anajjhāvutthakanti apariggahitaṃ, assāmikanti attho.
「为显示一切如法性」者,为显示完全之如法性。「可说『请给根』」者,因最初说「我等将给根」故,或求听,或因「根」之语为如法不如法对象之共通语故,或不如法之语,或因给予已完成食事者故,或接受不如法对象,作为不存在而说。「为根之切断」者,此于此处因柱等无奴婢等之状态与非状态而说。「无主之」者,未取为己有,无主人之义。
§22
22.Na kevalañca…pe… cīvarādīni kārāpetukāmenātiādīsu cīvaraṃ kārāpetukāmassa aññātakaappavāritatantavāyehi hatthakammayācanavasena vāyāpane viññattipaccayā dukkaṭābhāvepi cīvaravāyāpanasikkhāpadena yathārahaṃ pācittiyadukkaṭāni hontīti veditabbaṃ. Akappiyakahāpaṇādi na dātabbanti kappiyamukhena laddhampi tattha kammakaraṇatthāya imassa kahāpaṇaṃ dehīti vatvā ‘‘dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Pubbe katakammassa dāpane kiñcāpi doso na dissati, tathāpi asāruppamevāti vadanti. Katakammatthāyapi kappiyavohārena pariyāyato bhatiṃ dāpentassa natthi doso, sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 1.342) pana ‘‘akappiyakahāpaṇādi na dātabbanti kiñcāpi akappiyakahāpaṇādiṃ asādiyantena kappiyavohārato dātuṃ vaṭṭati, tathāpi sāruppaṃ na hoti, manussā ca etassa santakaṃ kiñci atthīti viheṭhetabbaṃ maññantīti akappiyakahāpaṇādidānaṃ paṭikkhitta’’nti vuttaṃ. Tatheva pācetvāti hatthakammavaseneva pācetvā. ‘‘Kiṃ bhante’’ti ettakepi pucchite yadatthāya paviṭṭho, taṃ kathetuṃ labhati pucchitapañhattā.
「不仅……乃至……欲令作衣等者」等中,欲令作衣者,即使无以手工乞求之方式向非亲戚未许可之织工于织布处因求听缘之恶作,应知以令织衣学处有相应之巴吉帝亚与恶作。「不应给予不如法之咖哈巴纳等」者,即使以如法方式所得者,亦可说「为于彼处作工,请给此人咖哈巴纳」而给予。虽于给予先前所作之工不见过失,然如是亦仅不适当,如是说。即使为已作之工,亦以如法言说之方式间接令给予食物者无过失,然在义利显示中说「『不应给予不如法之咖哈巴纳等』者,虽不接受不如法之咖哈巴纳等者,可从如法言说给予,然如是不适当,且人们认为『此人有某些所有物』而应被扰乱,故禁止给予不如法之咖哈巴纳等」。「如是令煮」者,仅以手工之方式令煮。即使问「尊者,何事」如此之量,因所问之问题,得说为何而入之事。
§23
23.Vattanti cārittaṃ, āpatti pana na hotīti adhippāyo. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetabbānīti sākhāya makkhikabījanena paṇṇādichede bījagāmakopanassa ceva tattha laggarajādiappaṭiggahitakassa ca parihāratthāya vuttaṃ, tadubhayāsaṅkāya asati tathā akaraṇe doso natthi. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 1.342) pana ‘‘kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetabbānīti sākhāya laggarajasmiṃ patte patitepi sākhaṃ chinditvā khāditukāmatāyapi sati sukhaparibhogatthaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Nadiyādīsu udakassa apariggahitattā ‘‘āharāti vattuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Gehato…pe… neva vaṭṭatīti pariggahitudakattā viññattiyā dukkaṭaṃ hotīti adhippāyo. ‘‘Na āhaṭaṃ paribhuñjitu’’nti vacanato viññattiyā āpannaṃ dukkaṭaṃ desetvāpi taṃ vatthuṃ paribhuñjantassa paribhoge paribhoge dukkaṭameva, pañcannampi sahadhammikānaṃ na vaṭṭati.
「可行」者,行仪,然无罪,此为意趣。「令作如法后应接受」者,为避免以树枝之蝇卵种子切断叶等时既有伤害种子,亦有彼处附着之尘土等未接受而说,若无彼二者之疑虑,不如是作无过失。然在义利显示中说「『令作如法后应接受』者,即使树枝之尘土落于钵中,虽有欲切断树枝而食之欲,为安乐受用而说」。于河等中,因水之无主性,故说「可说『请取来』」。「从家……乃至……不可」者,因所有之水,以求听有恶作,此为意趣。从「不应受用未取来者」之语,虽说以求听所犯之恶作,然受用彼对象者,于每次受用仅恶作,五种如法者亦不可。
‘‘Alajjīhi pana bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā hatthakammaṃ na kāretabba’’nti sāmaññato vuttattā attano atthāya yaṃ kiñci hatthakammaṃ kāretuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana alajjī nivāriyamānopi bījanādiṃ karoti, tattha doso natthi, cetiyakammādīni pana tehi kārāpetuṃ vaṭṭatīti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.342) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.342) pana ‘‘alajjīhi…pe… na kāretabbanti idaṃ uttaribhaṅgādhikārattā ajjhoharaṇīyaṃ sandhāya vuttaṃ, bāhiraparibhogesu pana alajjīhipi hatthakammaṃ kāretuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘alajjīhi sāmaṇerehī’’ti vuttattā ‘‘sañcicca āpattiṃ āpajjatī’’ti (pari. 359) alajjilakkhaṇaṃ ukkaṭṭhavasena upasampanne paṭicca upalakkhaṇato vuttanti taṃlakkhaṇavirahitānaṃ sāmaṇerādīnaṃ liṅgatthenagotrabhupariyosānānaṃ bhikkhupaṭiññānaṃ dussīlānampi sādhāraṇavasena alajjilakkhaṇaṃ yathāṭhapitapaṭipattiyā atiṭṭhanamevāti gahetabbaṃ.
「然无惭之比库或沙玛内拉不应令作手工」者,因从共通而说,不可令作为自己利益之任何手工。然无惭者即使被制止亦作种子等,于彼处无过失,然可令彼等作塔工等,疑惑遣除中如是说。然在义利显示中说「『无惭者……乃至……不应令作』者,此因超越分别之权限,关联可吞食者而说,然于外在受用物中,亦可令无惭者作手工」。于此,因说「无惭之沙玛内拉」,故「故意犯罪」之无惭相,以最高方式关于达上者,从标示而说,应取无彼相之沙玛内拉等,从相、意义、种姓、种性至终结之比库自称者,即使破戒者,以共通方式,无惭相即不住于如所安立之行道。
§24
24.Goṇaṃpana…pe… āharāpentassa dukkaṭanti viññattikkhaṇe viññattipaccayā, paṭilābhakkhaṇe goṇānaṃ sādiyanapaccayā ca dukkaṭaṃ. Goṇañhi attano atthāya aviññattiyā laddhampi sādituṃ na vaṭṭati ‘‘hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) vuttattā. Tenevāha ‘‘ñātakapavāritaṭṭhānatopi mūlacchejjāya yācituṃ na vaṭṭatī’’ti. Ettha ca viññattidukkaṭābhāvepi akappiyavatthuyācanepi paṭiggahaṇepi dukkaṭameva. Rakkhitvāti corādiupaddavato rakkhitvā. Jaggitvāti tiṇaannādīhi posetvā. Na sampaṭicchitabbanti attano atthāya gosādiyanassa paṭikkhittattā vuttaṃ.
「然牛……乃至……令取来者恶作」者,于求听之刹那因求听缘,于获得之刹那因接受牛缘而有恶作。牛为自己利益,即使无求听而得亦不可接受,因说「离受象牛马驴」故。故说「即使从亲戚许可之处,亦不可为根之切断而乞求」。于此,即使无求听之恶作,于乞求不如法对象与接受时亦仅恶作。「守护」者,从盗贼等灾难守护。「饲养」者,以草食物等养育。「不应完全接受」者,因禁止为自己利益接受牛等而说。
§25
25.Ñātakapavāritaṭṭhāne pana vaṭṭatīti sakaṭassa sampaṭicchitabbattā mūlacchejjavasena yācituṃ vaṭṭati. Tāvakālikaṃ vaṭṭatīti ubhayatthāpi vaṭṭatīti atthoti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.342) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.342) pana ‘‘sakaṭaṃ dethāti…pe… na vaṭṭatīti mūlacchejjavasena sakaṭaṃ dethāti vattuṃ na vaṭṭati. Tāvakālikaṃ vaṭṭatīti tāvakālikaṃ katvā sabbattha yācituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Vāsiādīni puggalikānipi vaṭṭantīti āha ‘‘esa nayo vāsī’’tiādi. Valliādīsu ca parapariggahitesu esa nayoti yojetabbaṃ. Garubhaṇḍappahonakesuyevāti idaṃ viññattiṃ sandhāya vuttaṃ, adinnādāne pana tiṇasalākaṃ upādāya parapariggahitaṃ theyyacittena gaṇhato avahāro eva, bhaṇḍagghena kāretabbo. Valliādīsūti ettha ādi-saddena pāḷiāgatānaṃ veḷumuñjapabbajatiṇamattikānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha ca yasmiṃ padese haritālajātihiṅgulikādi appakampi mahagghaṃ hoti, tattha taṃ tālapakkappamāṇato ūnampi garubhaṇḍameva, viññāpetuñca na vaṭṭati.
25. 然而,在「亲族所许之处则允许」一句中,因应接受车辆之故,以根本断除之方式乞求是允许的。「暂时允许」者,在两种情况下都允许之义,此于《疑惑遣除》中所说。然而在《义理明灯》中则说:「『给予车辆』……乃至……不允许者,以根本断除之方式说『给予车辆』是不允许的。『暂时允许』者,作为暂时性的,在一切处乞求是允许的。」斧等个人物品也是允许的,故说「此理于斧」等。对于藤等他人所有物,应连结此理。「仅在重物之场合」者,此是关于告知而说的,然而在不与取中,从草茎开始,以盗心取他人所有物者,即是盗取,应以物价来判定。「于藤等」中,以「等」字应见包含律典中所说的竹、蔓草、芦苇、草、泥土。其中,在某地区,即使少量的雌黄、肉豆蔻、阿魏等也价值昂贵,在那里,即使少于一棕榈叶量,也是重物,且不允许告知。
§26
26.Sāti viññatti. Parikathādīsu ‘‘senāsanaṃ sambādha’’ntiādinā pariyāyena kathanaṃ parikathā nāma. Ujukameva akathetvā ‘‘bhikkhūnaṃ kiṃ pāsādo na vaṭṭatī’’tiādinā adhippāyo yathā vibhūto hoti, evaṃ kathanaṃ obhāso nāma. Senāsanādiatthaṃ bhūmiparikammādikaraṇavasena paccayuppādāya nimittakaraṇaṃ nimittakammaṃ nāma. Tīsu paccayesu viññattiādayo dassitā, gilānapaccaye pana kathanti āha ‘‘gilānapaccaye panā’’tiādi. Tathā uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante bhuñjituṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Tattha vinayadharā ‘‘bhagavatā rogasīsena paribhogassa dvāraṃ dinnaṃ, tasmā arogakālepi bhuñjituṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti vadanti, suttantikā pana ‘‘kiñcāpi āpatti na hoti, ājīvaṃ pana kopeti, tasmā sallekhapaṭipattiyaṃ ṭhitassa na vaṭṭati, sallekhaṃ kopetī’’ti vadantīti.
26. 「彼」者,即告知。在前行谈话等中,以「住所拥挤」等方式说话,名为前行谈话。不直接说,而以「比库们,难道楼阁不允许吗」等方式,使意图显明,如此说话名为显示。为住所等之目的,通过土地准备等作业,为生起资具而作标记,名为作标记。在三种资具中,已显示告知等,然而在病人资具中则是说话,故说「然而在病人资具中」等。如是生起的药物,在病痊愈后,允许食用还是不允许?对此,持律者说:「世尊以病为首而给予受用之门,因此即使在无病时食用也允许,不成犯。」然而持经者则说:「虽然不成犯,但损坏活命,因此对于住于少欲行道者不允许,损坏少欲。」
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是，在作为《律摄》注解的《律庄严》中，
Viññattivinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为“请求判定论庄严”者，
Catuttho paricchedo. · 第四章。