30. Garubhaṇḍavinicchayakathā · 30. 重物抉择论
30. Garubhaṇḍavinicchayakathā30. 重物抉择论
§227
227. Evaṃ kathinavinicchayaṃ kathetvā idāni garubhaṇḍādivinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘garubhaṇḍānīti etthā’’tiādimāha. Tattha garūti –
如是讲说咖提那衣决择后,今为显示重物等决择,故说「『重物』者,于此」等。其中,『重』者——
‘‘Pume ācariyādimhi, garu mātāpitūsupi;
「于男性,于老师等,重;于母父亦重;
Garu tīsu mahante ca, dujjarālahukesu cā’’ti. –
于三宝,于大者,于难得与轻者亦重。」——
Vuttesu anekatthesu alahukavācako. Bhaṇḍa-saddo ‘‘bhājanādiparikkhāre, bhaṇḍaṃ mūladhanepi cā’’ti ettha bhājanādiparikkhārattho hoti. Vacanattho pana garanti uggacchanti uggatā pākaṭā hontīti garūni, bhaḍitabbāni icchitabbānīti bhaṇḍāni, garūni ca tāni bhaṇḍāni cāti garubhaṇḍāni, ārāmādīni vatthūni. Iti ādinā nayena senāsanakkhandhake bhagavatā dassitāni imāni pañca vatthūni garubhaṇḍāni nāmāti yojetabbaṃ.
于所说诸义中,是表非轻之义。『物』词,于「于器皿等用具,物;于根本财亦物」中,是器皿等用具之义。然而,就词义而言,『重』者,应被尊重、应被举起、被举起、显现者,故为重;『物』者,应被说、应被欲求者,故为物;既是重又是物,故为重物,即园林等基地。如是,以此等方式,应连结为:世尊于住处篇集中所示之此等五种基地,名为重物。
Mañcesu masārakoti mañcapāde vijjhitvā tattha aṭaniyo pavesetvā kato. Bundikābaddhoti aṭanīhi mañcapāde ḍaṃsāpetvā pallaṅkasaṅkhepena kato. Kuḷīrapādakoti assameṇḍakādīnaṃ pādasadisehi pādehi kato. Yo vā pana koci vaṅkapādako, ayaṃ vuccati ‘‘kuḷīrapādako’’ti. Āhaccapādakoti ayaṃ pana ‘‘āhaccapādako nāma mañco aṅge vijjhitvā kato hotī’’ti evaṃ parato pāḷiyaṃyeva (pāci. 131) vutto, tasmā aṭaniyo vijjhitvā tattha pādasikhaṃ pavesetvā upari āṇiṃ datvā katamañco āhaccapādakoti veditabbo. Pīṭhepi eseva nayo.
『诸床中,有榫卯者』,谓钻穿床脚,于其中插入榫而作成。『以绳缚者』,谓以榫钉住床脚,以绳索简略方式作成。『有蟹脚者』,谓以类似马、羊等之脚之脚而作成。或者,任何弯曲脚者,此被称为『有蟹脚者』。『有嵌入脚者』,此则于后文圣典中如是说:「名为有嵌入脚之床,是钻穿肢体而作成」,因此,应知:钻穿榫,于其中插入脚尖,于上给予钉而作成之床,为有嵌入脚者。于诸椅亦此同一方式。
Uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ aññatarāti uṇṇabhisi coḷabhisi vākabhisi tiṇabhisi paṇṇabhisīti imesaṃ pañcannaṃ bhisīnaṃ aññatarā . Pañca bhisiyoti pañcahi uṇṇādīhi pūritabhisiyo. Tūlagaṇanāya hi etāsaṃ gaṇanā. Tattha uṇṇaggahaṇena na kevalaṃ eḷakalomameva gahitaṃ, ṭhapetvā pana manussalomaṃ yaṃ kiñci kappiyākappiyamaṃsajātīnaṃ pakkhicatuppadānaṃ lomaṃ, sabbaṃ idha uṇṇaggahaṇeneva gahitaṃ, tasmā channaṃ cīvarānaṃ, channaṃ anulomacīvarānañca aññatarena bhisicchaviṃ katvā taṃ sabbaṃ pakkhipitvā bhisiṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakalomāni pana apakkhipitvā kambalameva catugguṇaṃ vā pañcaguṇaṃ vā pakkhipitvā katāpi uṇṇabhisisaṅkhameva gacchati. Coḷabhisiādīsu yaṃ kiñci navacoḷaṃ vā purāṇacoḷaṃ vā saṃharitvā vā anto pakkhipitvā vā katā coḷabhisi, yaṃ kiñci vākaṃ pakkhipitvā katā vākabhisi, yaṃ kiñci tiṇaṃ pakkhipitvā katā tiṇabhisi, aññatra suddhatamālapattaṃ yaṃ kiñci paṇṇaṃ pakkhipitvā katā paṇṇabhisīti veditabbā. Tamālapattaṃ pana aññena missameva vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Bhisiyā pamāṇaniyamo natthi, mañcabhisi pīṭhabhisi bhūmattharaṇabhisi caṅkamanabhisi pādapuñchanabhisīti etāsaṃ anurūpato sallakkhetvā attano rucivasena pamāṇaṃ kātabbaṃ. Yaṃ panetaṃ uṇṇādipañcavidhatūlampi bhisiyaṃ vaṭṭati, taṃ masūrakepi vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tattha masūraketi cammamayabhisiyaṃ. Etena masūrakaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti.
『五种之一,即羊毛褥等』,谓羊毛褥、布褥、树皮褥、草褥、叶褥,此等五种褥之一。『五褥』者,谓以五种羊毛等充填之诸褥。因为以棉絮计数故,此等之计数。其中,以羊毛之摄取,非仅摄取羊毛而已,然而,除人毛外,任何适当与不适当肉类之飞禽四足之毛,一切于此仅以羊毛之摄取而被摄取,因此,以六种衣、六种随顺衣之一作褥皮,将彼一切投入而作褥,是允许的。然而,不投入羊毛,仅将毛毯四重或五重投入而作成者,亦入于羊毛褥之数。于布褥等中,应知:收集任何新布或旧布,或投入其中而作成之布褥;投入任何树皮而作成之树皮褥;投入任何草而作成之草褥;除纯粹多罗叶外,投入任何叶而作成之叶褥。然而,多罗叶与其他混合是允许的,纯粹则不允许。褥无量之限定,床褥、椅褥、地敷褥、经行褥、拭足褥,应观察此等之适宜性,依自己之喜好而作量。然而,此羊毛等五种棉絮于褥中允许,于皮褥中亦允许,于俱伦地中如是说。其中,『皮褥』者,谓皮革制褥。以此,使用皮褥是允许的,成为确定。
Bimbohane tīṇi tūlāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ poṭakītūlanti. Tattha rukkhatūlanti simbalirukkhādīnaṃ yesaṃ kesañci rukkhānaṃ tūlaṃ. Latātūlanti khīravalliādīnaṃ yāsaṃ kāsañci latānaṃ tūlaṃ. Poṭakītūlanti poṭakītiṇādīnaṃ yesaṃ kesañci tiṇajātikānaṃ antamaso ucchunaḷādīnampi tūlaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.297) pana ‘‘poṭakītūlanti erakatiṇatūla’’nti vuttaṃ, etehi tīhi sabbabhūtagāmā saṅgahitā honti. Rukkhavallitiṇajātiyo hi muñcitvā añño bhūtagāmo nāma natthi, tasmā yassa kassaci bhūtagāmassa tūlaṃ bimbohane vaṭṭati, bhisiṃ pana pāpuṇitvā sabbampetaṃ ‘‘akappiyatūla’’nti vuccati na kevalañca bimbohane etaṃ tūlameva, haṃsamorādīnaṃ sabbasakuṇānaṃ, sīhādīnaṃ sabbacatuppadānañca lomampi vaṭṭati. Piyaṅgupupphabakuḷapupphādi pana yaṃ kiñci pupphaṃ na vaṭṭati. Tamālapattaṃ suddhameva na vaṭṭati, missakaṃ pana vaṭṭati, bhisīnaṃ anuññātaṃ pañcavidhaṃ uṇṇāditūlampi vaṭṭati. Addhakāyikāni pana bimbohanāni na vaṭṭanti. Addhakāyikānīti upaḍḍhakāyappamāṇāni, yesu kaṭito paṭṭhāya yāva sīsaṃ upadahanti ṭhapenti. Sīsappamāṇaṃ pana vaṭṭati, sīsappamāṇaṃ nāma yassa vitthārato tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ miniyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti, majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti, dīghato pana diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vāti kurundiyaṃ vuttaṃ, ayaṃ sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo, ito uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā pana vaṭṭatīti aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 297) vuttaṃ. Tattha ‘‘tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇāna’’nti pāṭhaṃ upanidhāya bimbohanassa ubhosu antesu ṭhapetabbacoḷakaṃ tikoṇameva karonti ekacce. ‘‘Idañca ṭhānaṃ gaṇṭhiṭṭhāna’’nti vadanti.
「宾波哈那」有三种棉:树棉、藤棉、草棉。其中「树棉」者,辛巴离树等任何树木之棉也。「藤棉」者,乳藤等任何藤蔓之棉也。「草棉」者,波德咖草等任何草类,乃至甘蔗渣等之棉也。然《义明灯》中说:「『草棉』者,埃拉咖草之棉」。由此三种,一切植物类皆被摄入。除树、藤、草类外,别无名为植物类者,故任何植物类之棉,用于宾波哈那皆许可。但若放入被席中,此一切皆称为「不许可之棉」。不仅此棉用于宾波哈那,天鹅、孔雀等一切鸟类,狮子等一切四足兽之毛亦许可。然毕央古花、巴库喇花等任何花朵皆不许可。纯粹之多摩喇叶不许可,混合者则许可。被席所许可之五种羊毛等棉亦许可。然半身量之宾波哈那不许可。「半身量」者,半身之量,从腰部起直至头部放置安放者。头部之量则许可。「头部之量」者,其宽度,于三角中测量两角之间,为一张手加四指,中央处为一肘,长度则为一肘半或二肘,《库伦地》中如是说。此为头部之量之最大限度,超过此则不许可,低于此则许可,注疏中如是说。其中,依「于三角中两角」之文,有些人将宾波哈那两端应放置之小布作成三角形。说「此处为结处」。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.297) pana ‘‘sīsappamāṇaṃ nāma yattha gīvāya saha sakalaṃ sīsaṃ ṭhapetuṃ sakkā, tassa ca muṭṭhiratanaṃ vitthārappamāṇanti dassento ‘vitthārato’tiādimāha. Idañca bimbohanassa ubhosu antesu ṭhapetabbacoḷappamāṇadassanaṃ, tassa vasena bimbohanassa vitthārappamāṇaṃ paricchijjati, taṃ vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā katvā sibbitaṃ yathā koṭito koṭi vitthārato puthulaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanappamāṇaṃ hoti, evaṃ sibbitabbaṃ, ito adhikaṃ na vaṭṭati. Taṃ pana antesu ṭhapitacoḷaṃ koṭiyā koṭiṃ āhacca diguṇaṃ kataṃ tikaṇṇaṃ hoti, tesu tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ vidatthicaturaṅgulaṃ hoti, majjhaṭṭhānaṃ koṭito koṭiṃ āhacca muṭṭhiratanaṃ hoti, idamassa ukkaṭṭhappamāṇa’’nti vuttattā bimbohanassa ubhosu antesu ṭhapetabbacoḷakaṃ pakatiyāyeva tikaṇṇaṃ na hoti, atha kho koṭiyā koṭiṃ āhacca diguṇakatakāleyeva hoti, tasmā taṃ coḷakaṃ vaṭṭaṃ vā hotu caturassaṃ vā, diguṇaṃ katvā miniyamānaṃ tikaṇṇameva hoti, dvinnañca kaṇṇānaṃ antaraṃ caturaṅgulādhikavidatthimattaṃ hoti, tassa ca coḷakassa majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti, tasseva coḷakassa pamāṇena bimbohanassa majjhaṭṭhānampi muṭṭhiratanaṃ hotīti viññāyatīti.
然《疑惑消除》中说:「『头部之量』者,能与颈部一起放置整个头部之处,为显示其一肘之宽度量,故说『宽度』等。此为显示宾波哈那两端应放置之小布之量,依此而限定宾波哈那之宽度量。将其作成圆形或四方形缝制,使从角至角,宽度处最宽处为一肘之量,应如是缝制,超过此则不许可。然于两端放置之布,角与角相接而折叠成双,成为三角。于此三角中,两角之间为一张手加四指,中央处从角至角相接为一肘,此为其最大量」,如是所说,故宾波哈那两端应放置之小布,本来并非三角,而是角与角相接折叠成双时才成为三角。故该小布无论圆形或四方形,折叠成双测量时即成三角,两角之间为四指加一张手之量,该小布之中央处为一肘,依该小布之量,宾波哈那之中央处亦为一肘,如是应知。
‘‘Kambalameva…pe… uṇṇabhisisaṅkhameva gacchatīti sāmaññato vuttattā gonakādiakappiyampi uṇṇamayattharaṇaṃ bhisiyaṃ pakkhipitvā sayituṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Masūraketi cammamayabhisiyaṃ, cammamayaṃ pana bimbohanaṃ tūlapuṇṇampi na vaṭṭatī’’ti ca vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.297) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.297) pana ‘‘sīsappamāṇanti yattha galavāṭakato paṭṭhāya sabbasīsaṃ upadahanti, taṃ sīsappamāṇaṃ hoti, tañca ukkaṭṭhaparicchedato tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti dassetuṃ ‘yattha vitthārato tīsu kaṇṇesū’tiādimāha. Majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hotīti bimbohanassa majjhaṭṭhānaṃ tiriyato muṭṭhiratanappamāṇaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Arañjaroti bahuudakagaṇhanakā mahācāṭi. Jalaṃ gaṇhituṃ alanti arañjaro, vaṭṭacāṭi viya hutvā thokaṃ dīghamukho majjhe paricchedaṃ dassetvā katoti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyanti ajjhāhārasambandho.
「『毛毯本身……乃至……归入羊毛被席之数』,因一般性所说,故应见:果那咖等不许可之羊毛制敷具,放入被席中卧坐亦许可。『玛苏勒咖』者,皮革制被席,然皮革制宾波哈那,即使充满棉花亦不许可」,《疑惑消除》中如是说。然《义明灯》中说:「『头部之量』者,从颈窝起放置整个头部之处,为头部之量,为显示其从最大限度横向为一肘,故说『宽度于三角中』等。『中央处为一肘』者,宾波哈那之中央处横向为一肘之量」,如是所说。「阿兰迦罗」者,容纳大量水之大钵。「阿兰迦罗」者,适合取水之器,如圆钵般,稍长口,显示中间之限度而作,《结词》中如是说。「注疏中如是说」者,引用之关联。
Dvisaṅgahānidve hontīti dve paṭhamadutiyaavissajjiyāni ‘‘ārāmo ārāmavatthū’’ti ca ‘‘vihāro vihāravatthū’’ti ca vuttadvedvevatthusaṅgahāni honti. Tatiyaṃ avissajjiyaṃ ‘‘mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohana’’nti vuttacatuvatthusaṅgahaṃ hoti. Catutthaṃ avissajjiyaṃ ‘‘lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhārī kudālo nikhādana’’nti vuttanavakoṭṭhāsavantaṃ hoti. Pañcamaṃ avissajjiyaṃ ‘‘valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍa’’nti vuttaaṭṭhabhedanaṃ aṭṭhapabhedavantaṃ hotīti yojanā. Pañcanimmalalocanoti maṃsacakkhudibbacakkhudhammacakkhubuddhacakkhusamantacakkhūnaṃ vasena nimmalapañcalocano.
「二摄」者,有二,即第一、第二不可舍物,「园与园地」及「精舍与精舍地」,如是所说之二二事物之摄也。第三不可舍物,「床、椅、被席、宾波哈那」,如是所说之四事物之摄也。第四不可舍物,「铜瓮、铜锅、铜釜、铜大锅、斧、大斧、斧头、锄、楔」,如是所说之九部分也。第五不可舍物,「藤、竹、蒙迦草、芦苇、草、黏土、木材、陶器」,如是所说之八种、八分也,如是连结。「五无垢眼」者,依肉眼、天眼、法眼、佛眼、一切处眼,具无垢五眼。
Senāsanakkhandhake avissajjiyaṃ kīṭāgirivatthusmiṃ avebhaṅgiyanti ettha ‘‘senāsanakkhandhake gāmakāvāsavatthusmiṃ avissajjiyaṃ kīṭāgirivatthusmiṃ avebhaṅgiya’’nti vattabbaṃ. Kasmā? Dvinnampi vatthūnaṃ senāsanakkhandhake āgatattā. Senāsanakkhandhaketi ayaṃ sāmaññādhāro. Gāmakāvāsavatthusmiṃ kīṭāgirivatthusminti visesādhāro. Ayamattho pāḷiṃ oloketvā paccetabbo. Teneva hi samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 321) ‘‘senāsanakkhandhake’’ti avatvā ‘‘idha’’icceva vuttaṃ, idhāti iminā gāmakāvāsavatthuṃ dasseti, kīṭāgirivatthu pana sarūpato dassitameva. Sāmaññādhāro pana taṃsaṃvaṇṇanābhāvato avuttopi sijjhatīti na vuttoti viññāyati.
「于住处篇集中不可舍物,于咖提咖离事中不可分割」,此处应说「于住处篇集中,于村住处事中不可舍物,于咖提咖离事中不可分割」。为何?因二事皆来自住处篇集。「住处篇集」者,此为总持。「于村住处事中,于咖提咖离事中」者,别持。此义应观察圣典而理解。正因如此,《普悦》中未说「于住处篇集中」,仅说「于此」。「于此」者,以此显示村住处事,咖提咖离事则依自相而显示。然总持因无彼之解说而虽未说亦成就,故未说,应如是知。
§228
228.Thāvarena ca thāvaraṃ, garubhaṇḍena ca garubhaṇḍanti ettha pañcasu koṭṭhāsesu purimadvayaṃ thāvaraṃ, pacchimattayaṃ garubhaṇḍanti veditabbaṃ. Samakameva detīti ettha ūnakaṃ dentampi vihāravatthusāmantaṃ gahetvā dūrataraṃ dukkhagopaṃ vissajjetuṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Vakkhati hi ‘‘bhikkhūnañce mahagghataraṃ…pe… sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti. Jānāpetvāti bhikkhusaṅghassa jānāpetvā, apaloketvāti attho. Nanu tumhākaṃ bahutaraṃ rukkhāti vattabbanti idaṃ sāmikesu attano bhaṇḍassa mahagghataṃ ajānitvā dentesu taṃ ñatvā theyyacittena gaṇhato avahāro hotīti vuttaṃ. Vihārena vihāro parivattetabboti savatthukena aññesaṃ bhūmiyaṃ katapāsādādinā, avatthukena vā savatthukaṃ parivattetabbaṃ, avatthukaṃ pana avatthukeneva parivattetabbaṃ kevalaṃ pāsādassa bhūmito athāvarattā. Evaṃ thāvaresupi thāvaravibhāgaṃ ñatvāva parivattetabbaṃ.
「以不动产换不动产,以重物换重物」,此处于五部分中,前二为不动产,后三为重物,应如是知。「给予同等者」,此处应见:即使给予较少者,取精舍地周围较远难守护者舍弃亦许可。将说「若比库们之较贵重者……乃至……接受许可」。「岂非你们有更多树木」,应如是说,此说:于物主们不知自己物品之贵重而给予时,知其而以盗心取者,成为盗取。「以精舍换精舍」者,以有地基者,换他人土地上所建之楼阁等,或以无地基者换有地基者,然无地基者仅以无地基者换,唯因楼阁从地面起为不动产。如是于不动产中亦应知不动产之区分而换。
‘‘Kappiyamañcā sampaṭicchitabbāti iminā suvaṇṇādivicittaṃ akappiyamañcaṃ ‘saṅghassā’ti vuttepi sampaṭicchituṃ na vaṭṭatīti dasseti. ‘Vihārassa demā’ti vutte saṅghassa vaṭṭati, na puggalassa khettādi viyāti daṭṭhabba’’nti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.321) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷvagga 3.321) pana ‘‘kappiyamañcā sampaṭicchitabbāti ‘saṅghassa demā’ti dinnaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ‘vihārassa demā’ti vadanti, suvaṇṇarajatamayādiakappiyamañcepi sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Na kevalaṃ…pe… parivattetuṃ vaṭṭantīti iminā athāvarena thāvarampi athāvarampi parivattetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Thāvarena athāvarameva hi parivattetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vāti ettha akappiyaṃ nāma suvaṇṇamayamañcādi akappiyabhisibimbohanāni ca. Mahagghaṃ kappiyaṃ nāma dantamayamañcādi, pāvārādikappiyaattharaṇādīni cā’’ti sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ, vimativinodaniyaṃ pana ‘‘akappiyaṃ vāti āsandiādi, pamāṇātikkantaṃ bimbohanādi ca. Mahagghaṃ kappiyaṃ vāti suvaṇṇādivicittaṃ kappiyavohārena dinna’’nti vuttaṃ.
「应受持如法床」者,以此显示:即使说「给僧团」,也不应受持以金等装饰的不如法床。应如是见:若说「我们施予僧房」,则对僧团是允许的,但对个人则不允许,如田地等。此为《疑惑消除》所说。然而《义灯》中则说:「『应受持如法床』者,是就说『施予僧团』而言。但若说『施予僧房』,则即使是金银制等不如法床,也允许受持。」「不仅……乃至……允许交换」者,以此显示:允许以不动产交换动产,也允许以动产交换不动产。因为不允许仅以不动产交换动产。「不如法或贵重的如法」者,此中,不如法者,名为金制床等,以及不如法的被褥枕头等。贵重的如法者,名为象牙制床等,以及雨衣等如法的敷具等。此为《义灯》所说。然而《疑惑消除》中则说:「不如法者,谓高床等,以及超过尺度的枕头等。贵重的如法者,谓以金等装饰,以如法名义施予者。」
§229
229.‘‘Kāḷaloha…pe… bhājetabbo’’ti vuttattā vaṭṭakaṃsalohamayampi bhājanaṃ puggalikampi sampaṭicchitumpi pariharitumpi vaṭṭati puggalānaṃ pariharitabbasseva bhājetabbattāti vadanti, taṃ upari ‘‘kaṃsalohavaṭṭalohabhājanavikati saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭā vā vaṭṭatī’’tiādikena mahāpaccarivacanena virujjhati. Imassa hi ‘‘vaṭṭalohakaṃsalohānaṃ yena kenaci kato sīhaḷadīpe pādaggaṇhanako bhājetabbo’’ti vuttassa mahāaṭṭhakathāvacanassa paṭikkhepāya taṃ mahāpaccarivacanaṃ pacchā dassitaṃ, tasmā vaṭṭalohakaṃsalohamayaṃ yaṃ kiñci pādaggaṇhanakavārakampi upādāya abhājanīyameva, gihīhi dīyamānampi puggalassa sampaṭicchitumpi na vaṭṭati. Pārihāriyaṃ na vaṭṭatīti pattādiparikkhāraṃ viya sayameva paṭisāmetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Gihisantakaṃ viya ārāmikādayo ce sayameva gopetvā viniyogakāle ānetvā paṭidenti, paribhuñjituṃ vaṭṭati, ‘‘paṭisāmetvā bhikkhūnaṃ dethā’’ti vattumpi vaṭṭatīti.
「黑铁……乃至……应分配」者,因为如此所说,有人说:铜铁制的器具,即使是个人的,也允许受持、也允许使用,因为所说应分配者是为了个人使用。此与后文「铜器铁器,以僧团受用或在家变卖,是允许的」等大注疏语相违。因为那大注疏语是后来为了驳斥此处所说大义注语「铜铁,无论以何种方式制成,在狮子洲的足承器应分配」而显示的,因此铜铁制的任何物品,包括足承器门闩等,都是不应分配的,即使在家人施予,个人也不允许受持。「不允许使用」者,不允许如钵等资具那样自己收藏后使用。若如在家人所有物那样,由园民等自己保管,在使用时拿来交付,则允许使用,也允许说「收藏后施予比库们」。
Paṇṇasūci nāma lekhanīti vadanti. Attanā laddhānipītiādinā paṭiggahaṇe doso natthi, pariharitvā paribhogova āpattikaroti dasseti. Yathā cettha, evaṃ upari bhājanīyavāsiādīsu attano santakesupi.
叶针者,名为书写笔。有人如是说。以自己获得的喜悦等受取,无过失,但保管后使用才构成罪,此显示之。如此处所说,如是在后文应分配的斧等中,对于自己所有物也是如此。
Anāmāsampīti suvaṇṇādimayampi, sabbaṃ taṃ āmasitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
「未触」者,即使是金等制的,一切那些触摸后都允许使用。
Upakkhareti upakaraṇe. Sikharaṃ nāma yena paribbhamantā chindanti. Pattabandhako nāma pattassa gaṇṭhiādikārako. ‘‘Paṭimānaṃ suvaṇṇādipattakārako’’tipi vadanti.
「磨刀」者,在制作工具。刀锋者,名为游方者用以切割之物。钵带制作者,名为制作钵的结等者。也有人说「尺度者,金等钵制作者」。
‘‘Aḍḍhabāhūti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭa’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. ‘‘Aḍḍhabāhu nāma vidatthicaturaṅgulantipi vadantī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 2.321) vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyampi (vajira. ṭī. cūḷavagga 321) ‘‘aḍḍhabāhūti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭanti likhita’’nti vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.321) pana ‘‘aḍḍhabāhuppamāṇā nāma aḍḍhabāhumattā, aḍḍhabyāmamattātipi vadantī’’ti vuttaṃ. Yottānīti cammarajjukā. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā.
「半肘」者,从肘尖开始直到肩峰。此在《结文》中所说。《义灯》中说:「也有人说半肘者,名为一张手四指」。《金刚智复注》中也说:「『半肘』者,写作从肘尖开始直到肩峰」。然而《疑惑消除》中则说:「半肘量者,名为半肘之量,也有人说半寻之量」。「绳」者,皮革绳索。「生于彼处」者,生于僧团土地。
‘‘Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti dīghaso aṭṭhaṅgulamatto pariṇāhato paṇṇasūcidaṇḍamatto’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī.. Cūḷavagga 3.321) vimativinodaniyaṃ pana (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.321) ‘‘aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti saradaṇḍādisūciākāratanudaṇḍakamattopī’’ti vuttaṃ. Aṭṭhaṅgulappamāṇoti dīghato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Rittapotthakopīti alikhitapotthakopi, idañca paṇṇappasaṅgena vuttaṃ.
「八指针杖量」者,《义理明灯》说:「长度为八指量,周围为叶针杖量。」但《疑惑消除》说:「『八指针杖量』者,亦如芦杖等针形细杖量。」「八指量」者,长度为八指量。「空书册亦」者,未书写的书册亦,此依叶片之关联而说。
Āsandikoti caturassapīṭhaṃ vuccati ‘‘uccakampi āsandika’’nti (cūḷava. 297) vacanato . Ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi aṭṭhaṅgulapādakaṃ vaṭṭati, caturassāsandiko pana pamāṇātikkantopi vaṭṭatīti veditabbo. Sattaṅgo nāma tīsu disāsu apassayaṃ katvā katamañco, ayampi pamāṇātikkantopi vaṭṭati. Bhaddapīṭhanti vettamayaṃ pīṭhaṃ vuccati. Pīṭhikāti pilotikabandhaṃ pīṭhameva. Eḷakapādapīṭhaṃ nāma dārupaṭikāya uparipāde ṭhapetvā bhojanaphalakaṃ viya katapīṭhaṃ vuccati. Āmaṇḍakavaṇṭakapīṭhaṃ nāma āmalakākārena yojitabahaupādapīṭhaṃ. Imāni tāva pāḷiyaṃ āgatapīṭhāni. Dārumayaṃ pana sabbampi pīṭhaṃ vaṭṭati.
「阿桑帝咖」者,称为四方座,从「高的阿桑帝咖」之语可知。一边长的长座,唯八指足者许可,但四方阿桑帝咖,即使超过量亦许可,应如是知。「七支」者,名为在三方作靠背而制的床,此亦超过量者许可。「跋达座」者,称为藤制座。「小座」者,即以绳索捆绑的座。「羊足座」者,名为以木板在上足安置,如食物板而制的座。「阿曼达咖瓦塔咖座」者,名为以庵摩罗果形连接的多足座。此等是经文中所来的座。但一切木制座皆许可。
‘‘Ghaṭṭanaphalakaṃ nāma yattha ṭhapetvā rajitacīvaraṃ hatthena ghaṭṭenti. Ghaṭṭanamuggaro nāma anuvātādighaṭṭanatthaṃ katoti vadantī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.321) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.321) ‘‘ghaṭṭanaphalakaṃ ghaṭṭanamuggaroti idaṃ rajitacīvaraṃ ekasmiṃ maṭṭhe daṇḍamuggare veṭhetvā ekassa maṭṭhaphalakassa upari ṭhapetvā upari aparena maṭṭhaphalakena nikkujjitvā eko upari akkamitvā tiṭṭhati, dve janā upariphalakaṃ dvīsu koṭīsu gahetvā aparāparaṃ ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ karonti, etaṃ sandhāya vuttaṃ. Hatthe ṭhapāpetvā hatthena paharaṇaṃ pana niṭṭhitarajanassa cīvarassa allakāle kātabbaṃ, idaṃ pana phalakamuggarehi ghaṭṭanaṃ sukkhakāle thaddhabhāvavimocanatthanti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇīsadisakatapānīyabhājanaṃ. Rajanadoṇīti yattha pakkarajanaṃ ākiritvā ṭhapentī’’ti sāratthadīpaniyaṃ. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘ambaṇanti ekadoṇikanāvāphalakehi pokkharaṇīsadisaṃ kataṃ. Pānīyabhājanantipi vadanti. Rajanadoṇīti ekadārunāva kataṃ rajanabhājanaṃ. Udakadoṇīti ekadārunāva kataṃ udakabhājana’’nti vuttaṃ.
《义理明灯》说:「『捶打板』者,名为在其上安置染衣,以手捶打之处。『捶打槌』者,名为为了捶打纬线等而制者,如是说。」《疑惑消除》说:「『捶打板、捶打槌』者,此染衣卷在一个平滑的杖槌上,安置在一个平滑板上,以另一平滑板从上覆盖,一人从上踏立,二人在上板两端握持,作相互拉扯,依此而说。但安置在手中以手击打,应在已完成染色的衣湿时作,但此以板槌捶打,应见为在干时为解除硬直状态。」「阿巴纳」者,以板制作如莲池的水器。「染桶」者,在其中倾入煮染料而安置者,《义理明灯》如是说。但《疑惑消除》说:「『阿巴纳』者,以独木舟板制作如莲池者。亦说为水器。『染桶』者,以独木舟制的染料器。『水桶』者,以独木舟制的水器。」
‘‘Bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccattharaṇagatikanti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍanti eke. Noti apare, vīmaṃsitvā gahetabba’’nti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.321) vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. cūḷavagga 321) pana ‘‘daṇḍamuggaro nāma ‘yena rajitacīvaraṃ pothenti, tampi garubhaṇḍamevā’ti vuttattā, ‘paccattharaṇagatika’nti vuttattā ca api-saddena pāvārādipaccattharaṇaṃ sabbaṃ garubhaṇḍamevāti vadanti. Eteneva suttena aññathā atthaṃ vatvā pāvārādipaccattharaṇaṃ na garubhaṇḍaṃ, bhājanīyameva, senāsanatthāya dinnapaccattharaṇameva garubhaṇḍanti vadanti. Upaparikkhitabba’’nti vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. cūḷavagga 2.321) pana ‘‘bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatīti akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha bhūmattharaṇasaṅkhepena sayitumpi vaṭṭatiyeva. Paccattharaṇagatikanti iminā mañcādīsu attharitabbaṃ mahācammaṃ eḷakacammaṃ nāmāti dassetī’’ti vuttaṃ. Chattamuṭṭhipaṇṇanti tālapaṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Pattakaṭāhanti pattapacanakaṭāhaṃ. Gaṇṭhikāti cīvaragaṇṭhikā. Vidhoti kāyabandhanavidho.
《义理明灯》说:「『作地敷许可』者,依不许可皮而说。『覆盖物类』者,以此显示在床座上铺展亦许可。有些说覆衣等覆盖物亦是重物。不,其他人说,应审察而取。」但在《金刚智复注》说:「『杖槌』者,名为以其捶打染衣,因说『彼亦唯是重物』,又因说『覆盖物类』,以『亦』字,说覆衣等覆盖物一切唯是重物。以此经另作义理而说,覆衣等覆盖物非重物,唯是应供养物,为住所而施的覆盖物才是重物,应审察。」但《疑惑消除》说:「『作地敷许可』者,依不许可皮而说。于彼以地敷之摄而卧亦许可。『覆盖物类』者,以此显示应铺在床等上的大皮、羊皮,名为此。」「伞柄叶」者,依多罗叶而说。「钵锅」者,钵煮锅。「结」者,衣结。「带」者,身缚带。
Idāni vinayatthamañjūsāyaṃ (kaṅkhā. abhi. ṭī. dubbalasikkhāpadavaṇṇanā) āgatanayo vuccate – ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso. Tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo. Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādisenāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho kuḷīrapādako āhaccapādakoti imesaṃ pubbe vuttānaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ bhisīnaṃ aññataraṃ. Bimbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlānaṃ aññatarena puṇṇaṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci katakumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi…pe….
今说《律义宝箧》中所来之理:「园」者,名为花园或果园。「园地」者,名为为了彼等园而划定安置的场所,或于彼等园毁坏时,彼等旧有的地分。「精舍」者,名为任何楼阁等住所。「精舍地」者,名为其立足场所。「床」者,名为前说的麻绳床、捆绑床、曲足床、可拆足床此四床中之一。「座」者,名为麻绳等四座中之一。「褥」者,名为羊毛褥等五褥中之一。「枕」者,名为以树棉、藤棉、草棉中之一充满者。「铜瓶」者,名为以黑铜或赤铜或任何所制的瓶。在铜罐等中亦是此理。但于此『罐』者,称为水罐。「瓦罗咖』者,瓶。『锅』即锅。在斧等、藤等中无难知者……
Tattha thāvarena thāvaranti vihāravihāravatthunā ārāmaārāmavatthuṃ vihāravihāravatthuṃ. Itarenāti athāvarena, pacchimarāsittayenāti vuttaṃ hoti. Akappiyenāti suvaṇṇamayamañcādinā ceva akappiyabhisibimbohanehi ca. Mahagghakappiyenāti dantamayamañcādinā ceva pāvārādinā ca. Itaranti athāvaraṃ. Kappiyaparivattanena parivattetunti yathā akappiyaṃ na hoti, evaṃ parivattetuṃ…pe… evaṃ tāva thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ. Itarena itaraparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu, khuddakaṃ vā, antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti…pe… satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasatampi labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibimbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭanti. Esa nayo pīṭhabhisibimbohanesupi.
于彼,「以不动对不动」者,以精舍精舍地对园园地、精舍精舍地,即是说。「以其余」者,以可动,即是说后三类。「以不许可」者,以金制床等及不许可褥枕。「以高价许可」者,以象牙制床等及覆衣等。「其余」者,可动。「以许可转换转换」者,转换为不成不许可……如是应知以不动对不动之转换。但在以其余对其余转换中,床座无论大或小,乃至四指足,村童在沙屋中游戏时所制者,从施与僧团时起即成重物……以百价或千价的床,亦得其余百床,应转换而取。不仅以床对床,园园地精舍精舍地座褥枕亦许可转换。此理在座褥枕中亦然。
Kāḷalohatambalohakaṃsalohavaṭṭalohānanti ettha kaṃsalohaṃ vaṭṭalohañca kittimalohaṃ. Tīṇi hi kittimalohāni kaṃsalohaṃ vaṭṭalohaṃ hārakūṭanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ. Sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ. Rasatambe missetvā kataṃ hārakūṭaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘kaṃsalohaṃ vaṭṭalohañca kittimaloha’’nti. Tato atirekanti tato atirekagaṇhanako. Sārakoti majjhe makuḷaṃ dassetvā mukhavaṭṭivitthataṃ katvā piṭṭhito nāmetvā kātabbaṃ ekaṃ bhājanaṃ. Sarāvantipi vadanti. Ādi-saddena kañcanakādīnaṃ gihiupakaraṇānaṃ gahaṇaṃ. Tāni hi khuddakānipi garubhaṇḍāneva gihiupakaraṇattā. Pi-saddena pageva mahantānīti dasseti, imāni pana bhājanīyāni bhikkhupakaraṇattāti adhippāyo. Yathā ca etāni, evaṃ kuṇḍikāpi bhājanīyā. Vakkhati hi ‘‘yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatī’’ti. Saṅghikaparibhogenāti āgantukānaṃ vuḍḍhatarānaṃ datvā paribhogena. Gihivikaṭāti gihīhi vikatā paññattā, attano vā santakakaraṇena virūpaṃ katā. Puggalikaparibhogena na vaṭṭatīti āgantukānaṃ adatvā attano santakaṃ viya gahetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Pipphalikoti kattari. Ārakaṇṭakaṃ sūcivedhakaṃ. Tāḷaṃ yantaṃ. Kattarayaṭṭhivedhako kattarayaṭṭhivalayaṃ. Yathā tathā ghanakataṃ lohanti lohavaṭṭi lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikanti evaṃ ghanakataṃ lohaṃ. Khīrapāsāṇamayānīti mudukakhīravaṇṇapāsāṇamayāni.
「黑铁、铜铁、青铜、圆铁」者,此中青铜与圆铁是名声铁。名声铁有三种:青铜、圆铁、项饰铁。其中,将锡与铜混合制成者为青铜。将铅与铜混合制成者为圆铁。将汞与铜混合制成者为项饰铁。因此说「青铜与圆铁是名声铁」。「超过彼者」,即超过彼之取受者。「有核者」,应制作一种容器,于中央显示核心,使口部圆周扩展,背面收窄。亦有人说「有孔者」。以「等」字摄取金等在家用具。彼等即使微小,因是在家用具故亦是重物。以「亦」字显示更何况大者,然此等容器因是比库用具故可受持,此为意趣。如此等,水瓶亦可受持。将说「如陶器,铁器中水瓶亦归入可受持类」。「以僧团共用」者,施予来客与长老后之受用。「在家变造者」,由在家人变造、制定,或以自己之所有物制作而变形者。「以个人受用不允许」者,不施予来客而如自己所有物般取受后受用,不允许。「小刀」者,刀。「锯齿刺」者,针穿孔器。「锁」者,机关。「刀柄穿孔器」者,刀柄环。「如是如是密集制成之铁」者,铁绳、铁球、铁块、铁轮等如是密集制成之铁。「乳石制者」,柔软乳色石制者。
Gihivikaṭānipi na vaṭṭanti anāmāsattā. Pi-saddena pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vāti dasseti. Senāsanaparibhogo pana sabbakappiyo, tasmā jātarūpādimayaā sabbāpi senāsanaparikkhārā āmāsā. Tenāha ‘‘senāsanaparibhoge panā’’tiādi.
「在家变造者亦不允许,因无触受。以『亦』字显示更何况以僧团共用或以个人受用。然住所受用一切允许,因此金等制成之一切住所资具皆可触受。因此说『然于住所受用』等。
Sesāti tato mahattarī vāsi. Yā panāti yā kuṭhārī pana. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanīdaṇḍavedhanampi, daṇḍabandhañce, garubhaṇḍameva. Tenāha ‘‘kudālo daṇḍabandhanikhādanaṃ vā agarubhaṇḍaṃ nāma natthī’’ti. Sipāṭikā nāma khurakoso, sikharaṃ pana daṇḍabandhanikhādanaṃ anulometīti āha ‘‘sikharampi nikhādaneneva saṅgahita’’nti. Sace pana vāsi adaṇḍakaṃ phalamattaṃ, bhājanīyaṃ. Upakkhareti vāsiādibhaṇḍe.
「其余」者,比彼更大之斧。「然彼」者,然彼锄。锄即使仅四指量亦是重物。穿孔器无论是四方口或圆口、弯曲或笔直,即使仅扫帚柄穿孔器,若有柄绑,即是重物。因此说『锄与柄绑穿孔器,无非重物』。蹄刀鞘名为蹄刀鞘,然尖端归入柄绑穿孔器,故说『尖端亦以穿孔器摄取』。然若斧无柄仅刃部,则可受持。「取受」者,斧等物品。
Pattabandhako nāma pattassa gaṇṭhikādikārako. ‘‘Paṭimānaṃ suvaṇṇādipattakārako’’tipi vadanti. Tipucchedanakasatthaṃ suvaṇṇacchedanakasatthaṃ kataparikammacammacchindanakakhuddakasatthanti imāni cettha tīṇi pipphalikaṃ anulomantīti āha ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādi. Itarānīti mahākattariādīni.
「钵绑者」,名为钵之结扣等制作者。亦有人说「量度者,金等钵制作者」。「三切断刀、金切断刀、已作加行皮革切断小刀」,此等三者归入小刀,故说『然此差别』等。「其余」者,大刀等。
Aḍḍhabāhuppamāṇāti kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭappamāṇā, vidatthicaturaṅgulappamāṇāti vuttaṃ hoti. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā, ārakkhasaṃvidhānena rakkhitattā rakkhitā ca sā mañjūsādīsu pakkhittaṃ viya yathā taṃ na nassati, evaṃ gopanato gopitā cāti rakkhitagopitā. Tatthajātakāpi pana arakkhitā garubhaṇḍameva na hoti. Saṅghakamme ca cetiyakamme ca kateti iminā saṅghasantakena cetiyasantakaṃ rakkhituṃ parivattituñca vaṭṭatīti dīpeti. Suttaṃ panāti vaṭṭitañceva avaṭṭitañca suttaṃ.
「半臂量」者,从肘起直至肩峰量,即一张手四指量之意。「彼处生者」,生于僧团地,因守护安排而守护,且彼因守护而不失坏如置于箱等中,如是因隐藏而隐藏,故为守护隐藏者。然彼处生而未守护者亦非重物。「于僧团作业与塔庙作业而作」者,以此显示以僧团所有守护塔庙所有、转换允许。「然线」者,已卷与未卷之线。
Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti antamaso dīghaso aṭṭhaṅgulamatto pariṇāhato sīhaḷa-paṇṇasūcidaṇḍamatto. Etthāti veḷubhaṇḍe. Daḍḍhaṃ gehaṃ yesaṃ teti daḍḍhagehā. Na vāretabbāti ‘‘mā gaṇhitvā gacchathā’’ti na nisedhetabbā. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbā.
「八指针柄量」者,至少长度八指量,周围如锡兰叶针柄量。「此中」者,于竹物品中。「彼等房屋已烧」者,房屋已烧者。「不应阻止」者,不应禁止『勿取而去』。由他方来者,于到达之寺院僧团住所应安置。
Avasesañca chadanatiṇanti muñjapabbajehi avasesaṃ yaṃ kiñci chadanatiṇaṃ. Aṭṭhaṅgulappamāṇopīti vitthārato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Likhitapotthako pana garubhaṇḍaṃ na hoti. Kappiyacammānīti migādīnaṃ cammāni. Sabbaṃ cakkayuttayānanti rathasakaṭādikaṃ sabbaṃ cakkayuttayānaṃ. Visaṅkhatacakkaṃ pana yānaṃ bhājanīyaṃ. Anuññātavāsi nāma yā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ sakkāti vuttā. Muṭṭhipaṇṇaṃ tālapattaṃ. Tañhi muṭṭhinā gahetvā pariharantīti ‘‘muṭṭhipaṇṇa’’nti vuccati. ‘‘Muṭṭhipaṇṇanti chattacchadapaṇṇamevā’’ti keci. Araṇīsahitanti araṇīyugaḷaṃ, uttarāraṇī adharāraṇīti araṇīdvayanti attho. Phātikammaṃ katvāti antamaso taṃagghanakavālikāyapi thāvaraṃ vaḍḍhikammaṃ katvā. Kuṇḍikāti ayakuṇḍikā ceva tambalohakuṇḍikā ca. Bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti bhājanīyapakkhameva sevati , na tu garubhaṇḍanti attho. Kañcanako pana garubhaṇḍamevāti adhippāyo.
「其余的屋顶草」者,除了蒙加草束之外,任何其余的屋顶草。「乃至八指量」者,宽度达到八指量。然而,书写的书册不是重物。「允许的皮革」者,鹿等的皮革。「一切轮车乘具」者,一切有轮的乘具,如战车、货车等。然而,车轮已拆卸的车辆是可分物。所谓「允许的斧」,是指如所说的『能够放入箱中携带』者。「拳叶」者,多罗叶。因为以拳握持而携带,故称为「拳叶」。有些人说:「『拳叶』者,仅是伞盖叶而已。」「连同钻木」者,一对钻木,即上钻木与下钻木,意思是两根钻木。「做了编织工作」者,乃至在那个值钱的小篮上也做了固定的增益工作。「水瓶」者,铁水瓶与铜水瓶。「只取可分物边」者,只依可分物边,而非重物,这是意思。然而,金瓶则确实是重物,这是意趣。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是,于律摄集之庄严——律庄严中
Garubhaṇḍavinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为重物抉择论庄严
Tiṃsatimo paricchedo. · 第三十品。