3. Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā · 3. 药事等办理抉择论
3. Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā3. 药等事决择论
§15
15. Evaṃ parikkhāravinicchayaṃ kathetvā idāni bhesajjakaraṇaparittapaṭisanthārānaṃ vinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘bhesajjā’’tiādimāha. Tattha bhisakkassa idaṃ kammaṃ bhesajjaṃ. Kiṃ taṃ? Tikicchanaṃ . Kariyate karaṇaṃ, bhesajjassa karaṇaṃ bhesajjakaraṇaṃ, vejjakammakaraṇanti vuttaṃ hoti. Parisamantato tāyati rakkhatīti parittaṃ, ārakkhāti attho. Paṭisantharaṇaṃ paṭisanthāro, attanā saddhiṃ aññesaṃ sambandhakaraṇanti attho. Tattha yo vinicchayo mātikāyaṃ ‘‘bhesajjakaraṇampi ca parittaṃ, paṭisanthāro’’ti (vi. saṅga. aṭṭha. ganthārambhakathā) mayā vutto , tasmiṃ samabhiniviṭṭhe bhesajjakaraṇavinicchaye. Sahadhammo etesanti sahadhammikā, tesaṃ, ekassa satthuno sāsane sahasikkhamānadhammānanti attho. Atha vā sahadhamme niyuttā sahadhammikā, tesaṃ, sahadhammasaṅkhāte sikkhāpade sikkhamānabhāvena niyuttānanti attho. Vivaṭṭanissitasīlādiyuttabhāvena samattā samasīlasaddhāpaññānaṃ. Etena dussīlānaṃ bhinnaladdhikānañca akātumpi labbhatīti dasseti.
15. 如是讲说资具决择后,今为讲说药作、护卫、交往之决择,故说「药」等。其中,医师之此业为药。何者?治疗也。所作为作,药之作为药作,即所谓医师业之作。周遍守护故为护卫,义为守护。交往为交往,义为与自己及他人建立关系。其中,于母论中我所说「药作及护卫、交往」之决择,于彼药作决择中完全投入。与此等共法者为共法者,彼等之,义为于一师教法中共学法者。或者,致力于共法者为共法者,彼等之,义为以学者身致力于名为共法之学处者。以离转依戒等相应之状态而相等者,为同戒、同信、同慧者。以此显示对破戒者及异见者,亦可不作。
Ñātakapavāritaṭṭhānato vāti attano vā tesaṃ vā ñātakapavāritaṭṭhānato. Na kariyitthāti akatā, ayuttavasena akatapubbā viññatti akataviññatti. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 186) pana ‘‘akataviññattiyāti na viññattiyā. Sā hi ananuññātattā katāpi akatā viyāti akataviññatti, ‘vadeyyātha bhante yenattho’ti evaṃ akataṭṭhāne viññatti akataviññattīti likhita’’nti vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.185) ‘‘gilānassa atthāya appavāritaṭṭhānato viññattiyā anuññātattā katāpi akatā viyāti akataviññatti, ‘vada bhante paccayenā’ti evaṃ akatapavāraṇaṭṭhāne ca viññatti akataviññattī’’ti.
从亲属许可处或者,从自己或彼等之亲属许可处。未作求听,未作,以不适当故未曾作之求听为未作求听。然于金刚智疏中说:「未作求听者,非以求听。彼因未许可故,虽作亦如未作,故为未作求听,『诸尊请说,为何事』,如是于未作处之求听为未作求听」。于义明疏中:「为病者利益,从未许可处,因求听已许可故,虽作亦如未作,故为未作求听,『尊者请说,为资具』,如是于未作许可处之求听为未作求听」。
§16
16.Paṭiyādiyatīti sampādeti. Akātuṃ na vaṭṭatīti ettha dukkaṭanti vadanti, ayuttatāvasena panettha akaraṇappaṭikkhepo vutto, na āpattivasenāti gahetabbaṃ. Sabbaṃparikammaṃ anāmasantenāti mātugāmasarīrādīnaṃ anāmāsattā vuttaṃ. Yāva ñātakā na passantīti yāva tassa ñātakā na passanti. ‘‘Titthiyabhūtānaṃ mātāpitūnaṃ sahatthā dātuṃ na vaṭṭatī’’ti vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 186) vuttaṃ.
16. 准备者,成办。不作不适当,于此说恶作,然于此以不适当故,所说为不作之禁止,非以罪过,应如是取。一切工作不触者,因不触女人身等而说。乃至亲属不见,乃至彼之亲属不见。「对已成外道之父母,不适当亲手给与」,于金刚智疏中如是说。
§17
17. Pitu bhaginī pitucchā. Mātu bhātā mātulo. Nappahontīti kātuṃ na sakkontīti ṭīkāsu vuttaṃ. ‘‘Tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabba’’nti vatvā ‘‘sace pana nappahonti yācanti ca, detha no bhante, tumhākaṃ paṭidassāmā’’ti vuttattā pana tesaṃ bhesajjassa appahonakattā bhesajjameva yācantīti aṭṭhakathādhippāyo dissati, vīmaṃsitabbo. Na yācantīti lajjāya na yācanti, gāravena vā. ‘‘Ābhogaṃ katvā’’ti vuttattā aññathā dentassa āpattiyeva. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.18) pana ‘‘ābhogaṃ katvāti idaṃ kattabbakaraṇadassanavasena vuttaṃ, ābhogaṃ pana akatvāpi dātuṃ vaṭṭatīti tīsu gaṇṭhipadesu likhita’’nti vuttaṃ. Porāṇaṭīkāyampi tadeva gahetvā likhitaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.185) pana taṃ vacanaṃ paṭikkhittaṃ. Vuttañhi tattha keci pana ‘‘ābhogaṃ akatvāpi dātuṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na yuttaṃ bhesajjakaraṇassa, pāḷiyaṃ ‘anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā’ti evaṃ antarāpattidassanavasena sāmaññato paṭikkhittattā, aṭṭhakathāyaṃ avuttappakārena karontassa sutteneva āpattisiddhāti daṭṭhabbā. Teneva aṭṭhakathāyampi ‘tesaññeva santaka’ntiādi vutta’’nti.
17. 父之姊妹为姑母。母之兄弟为舅父。不能者,不能作,于诸疏中如是说。说「取彼等自有之药,仅调配后应给与」后,然因说「若不能,且请求,『诸尊请给我等,我等将回报汝等』」,故因彼等不能药故,仅请求药,注疏之意趣如是显现,应审察。不请求者,因羞耻不请求,或因恭敬。因说「作意后」,否则给与者唯有罪过。然于义明疏中说:「作意后者,此依应作之作显示而说,然不作意亦适当给与,于三结节处如是书写」。于古疏中亦取彼而书写。然于疑惑除灭疏中,彼语被驳斥。于彼处说:某些人说「不作意亦适当给与,彼对药作不适当,于圣典中『比库无巴拉基咖罪,有恶作罪』,如是以中间罪显示故,以一般性被禁止,于注疏中以未说方式作者,应见以经本身罪成立。正因此,于注疏中亦说『彼等自有』等」。
Ete dasa ñātake ṭhapetvāti tesaṃ puttanattādayopi tappaṭibaddhattā ñātakā evāti tepi ettheva saṅgahitā. Tena aññesanti iminā aññātakānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ . Tenevāha ‘‘etesaṃ puttaparamparāyā’’tiādi. Kulaparivaṭṭāti kulānaṃ paṭipāṭi, kulaparamparāti vuttaṃ hoti. Bhesajjaṃ karontassāti yathāvuttavidhinā karontassa, ‘‘tāvakālikaṃ dassāmī’’ti ābhogaṃ akatvā dentassapi pana antarāpattidukkaṭaṃ vinā micchājīvanaṃ vā kuladūsanaṃ vā na hotiyeva. Tenāha ‘‘vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hotī’’ti. Ñātakānañhi santakaṃ yācitvāpi gahetuṃ vaṭṭati, tasmā tattha kuladūsanādi na siyā. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. 2.185) ‘‘mayhaṃ dassanti karissantīti paccāsāya karontassapi yācitvā gahetabbaṭṭhānatāya ñātakesu vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hotīti vadantī’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 186) pana ‘‘vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hotīti vacanato yāva sattamo kulaparivaṭṭo, tāva bhesajjaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vadantī’’ti ettakameva vuttaṃ. Sabbapadesu vinicchayo veditabboti ‘‘cūḷamātuyā’’tiādīsu sabbapadesu cūḷamātuyā sāmikotiādinā yojetvā heṭṭhā vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
除此十亲属,彼等之子孙等亦因与彼相连故,正是亲属,故彼等亦于此摄入。以此「对其他」,以此应知取非亲属。正因此说「此等子之次第」等。家族转者,家族之次第,即所谓家族次第。作药者,以如所说方式作者,然对「将给与暂时」不作意而给与者,除中间罪恶作外,邪命或坏家族,确实不成。故说「医师业或坏家族罪不成」。对亲属,虽请求亦适当取自有,故于彼处坏家族等不应有。于义明疏中亦说:「对『将给我』『将作』以期待而作者,亦因应请求而取处故,对亲属医师业或坏家族罪不成,如是说」。然于金刚智疏中仅说:「从『医师业或坏家族罪不成』之语,乃至第七家族转,至此适当作药,如是说」,仅说此许。于一切句中应知决择,于「小母」等一切句中,以小母之夫等连结,应知以下所说方式之决择。
Upajjhāyassa āharāmāti idaṃ upajjhāyena mama ñātakānaṃ bhesajjaṃ āharathāti āṇattehi kattabbavidhidassanatthaṃ vuttaṃ. Iminā ca sāmaṇerādīnaṃ apaccāsāyapi parajanassa bhesajjakaraṇaṃ na vaṭṭatīti dasseti. Vuttanayeneva pariyesitvāti iminā ‘‘bhikkhācāravattena vā’’tiādinā, ‘‘ñātisāmaṇerehi vā’’tiādinā ca vuttamatthaṃ atidisati. Apaccāsīsantenāti (vi. vi. ṭī. 1.185) āgantukacorādīnaṃ karontenapi manussā nāma upakārakā hontīti attano tehi lābhaṃ apatthayantena, paccāsāya karontassa pana vejjakammakuladūsanādinā doso hotīti adhippāyo. Evañhi upakāre kate sāsanassa guṇaṃ ñatvā pasīdanti, saṅghassa vā upakārakā hontīti karaṇe pana doso natthi. Keci pana ‘‘apaccāsīsantena āgantukādīnaṃ paṭikkhittapuggalānampi dātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ kattabbākattabbaṭṭhānavibhāgassa niratthakattappasaṅgato apaccāsīsantena ‘‘sabbesampi dātuṃ kātuñca vaṭṭatī’’ti ettakamattasseva vattabbato. Apaccāsīsanañca micchājīvakuladūsanādidosanisedhanatthameva vuttaṃ na bhesajjakaraṇasaṅkhātāya imissā antarāpattiyā muccanatthaṃ āgantukacorādīnaṃ anuññātānaṃ dāneneva tāya āpattiyā muccanatoti gahetabbaṃ.
为戒师取来者,此为显示被戒师「为我亲属取药来」所命令者之应作方式而说。以此显示,沙玛内拉等虽不期待,对他人之药作不适当。以所说方式寻求后,以此超越以「以比库行仪」等、以「或以亲属沙玛内拉」等所说之义。不期待者,对来客、盗贼等作者,人们名为利益者,以不希求自己从彼等之利得,然对期待而作者,以医师业坏家族等有过失,此为意趣。如是作利益后,知教法之德而净信,或成僧团之利益者,于作中无过失。然某些人说「不期待者,对来客等被禁止之人亦适当给与」,彼不适当,因应作不应作处之区分成无义故,不期待者「对一切亦适当给与及作」,仅应说此许故。不期待,仅为禁止邪命坏家族等过失而说,非为从名为药作之此中间罪解脱,应取:对来客盗贼等已许可者,仅以给与从彼罪解脱。
§18
18. Teneva apaccāsīsantenapi akātabbaṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘saddhaṃ kula’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Bhesajjaṃ ācikkhathā’’ti vuttepi ‘‘aññamaññaṃ pana kathā kātabbā’’ti idaṃ pariyāyattā vaṭṭati. Evaṃ heṭṭhā vuttanayena idañcidañca gahetvā karontīti iminā pariyāyena kathentassapi nevatthi dosoti ācariyā. Pucchantīti iminā diṭṭhadiṭṭharogīnaṃ pariyāyenapi vatvā vicaraṇaṃ ayuttanti dasseti. Pucchitassapi pana paccāsīsantassa pariyāyakathāpi na vaṭṭatīti vadanti. Samullapesīti apaccāsīsanto eva aññamaññaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesi. Ācariyabhāgoti vinayācāraṃ akopetvā bhesajjācikkhaṇena vejjācariyabhāgo ayanti atthoti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.185) vuttaṃ.
18. 正是为了显示即使不回答也不应做之处,才说「有信之家」等。即使说「应指示药」,「但应互相交谈」这在方便上是允许的。如此以下文所说之法,取此取彼而行,以此方便而说者,也无过失,诸老师如是说。以「询问」一词,显示即使以方便对已见之病人说而游行,也不适当。但对于询问者回答时,方便之说也不允许,如是说。「交谈」者,不回答而互相引起交谈。「老师之分」者,不破坏律行,以指示药而得医师老师之分,此为义,如是《疑惑消除》中说。然而《义理明灯》中说:「不知律之相者,非老师,因无相应之言说,如此之利得生起实不存在,故说『老师之分不存在』。意为:在律中,应由本来知者、老师所得之分。」《义理明灯》中说:「即使为供养花而给予,因以不净说之规定不适当,故说『以净法』,意为:以『请取花』等净说之方式。」然而《疑惑消除》中说:「即使为供养花而接受之金钱,以自己现有之器皿,正是应舍,故说『以净法使取』。意为:以『我们不允许金钱,为供养花,花是允许的』等拒绝后,以净业使取。」但在《金刚智注》中仅说:「『以净法』者,以『请为我们带花』等。因说『作供养』,自己取不允许,如是说。」此为此处药作决择说之庄严。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.185) pana ‘‘vinayalakkhaṇaṃ ajānantassa anācariyassa tadanurūpavohārāsambhavato īdisassa lābhassa uppatti nāma natthīti ‘ācariyabhāgo nāma aya’nti vuttaṃ. Vinaye pakataññunā ācariyena labhitabbabhāgo ayanti vuttaṃ hotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Pupphapūjanatthāya dinnepi akappiyavohārena vidhānassa ayuttattā ‘kappiyavasenā’ti vuttaṃ, ‘pupphaṃ āharathā’tiādinā kappiyavohāravasenāti attho’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.185) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.185) pana ‘‘pupphapūjanatthāyapi sampaṭicchiyamānaṃ rūpiyaṃ attano santakattabhajanena nissaggiyamevāti āha ‘kappiyavasena gāhāpetvā’ti. ‘Amhākaṃ rūpiyaṃ na vaṭṭati, pupphapūjanatthaṃ pupphaṃ vaṭṭatī’tiādinā paṭikkhipitvā kappiyena kammena gāhāpetvāti attho’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 186) pana ‘‘kappiyavasenāti amhākaṃ pupphaṃ ānethātiādinā. ‘Pūjaṃ akāsī’ti vuttattā sayaṃ gahetuṃ na vaṭṭatīti vadantī’’ti ettakameva vuttaṃ. Ayamettha bhesajjakaraṇavinicchayakathālaṅkāro.
19. 如是说药作决择后,今为说护咒作决择,故说「但护咒」等。其中,若说「作护咒」而作,如药作,如在家业,故说「不应作」。但若说「诵护咒」,因为法之请求,即使未学者也应诵法,何况已学者,故说「应作」。「摇动线,擦拭」,显示作护咒者应作之法。「摇动线,擦拭」,此或以「我在此引入护咒」之心如是作时,护咒在此被引入,如是说。「从精舍……乃至……恶作」,此对不相识之在家人而说,如是说。「在足上洒水」,此依彼地之习俗而说。其中,依经文,在坐着之比库们足上,为病之止息等义,洒水而作护咒,置线后,说「请诵护咒」而去。如是作时,若移开足,人们认为那是「不吉祥」,「病不会止息」。故说「不应移开足」。
§19
19. Evaṃ bhesajjakaraṇavinicchayaṃ kathetvā idāni parittakaraṇavinicchayaṃ kathetumāha ‘‘paritte panā’’tiādi. Tattha yadi ‘‘parittaṃ karothā’’ti vutte karonti, bhesajjakaraṇaṃ viya gihikammaṃ viya ca hotīti ‘‘na kātabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Parittaṃ bhaṇathā’’ti vutte pana dhammajjhesanattā anajjhiṭṭhenapi bhaṇitabbo dhammo, pageva ajjhiṭṭhenāti ‘‘kātabba’’nti vuttaṃ, cāletvā suttaṃ parimajjitvāti parittaṃ karontena kātabbavidhiṃ dasseti. Cāletvā suttaṃ parimajjitvāti idaṃ vā ‘‘parittāṇaṃ ettha pavesemī’’ti cittena evaṃ kate parittāṇā ettha pavesitā nāma hotīti vuttaṃ. Vihārato…pe… dukkaṭanti idaṃ aññātake gahaṭṭhe sandhāya vuttanti vadanti. Pādesu udakaṃ ākiritvāti idaṃ tasmiṃ dese cārittavasena vuttaṃ. Tattha hi pāḷiyā nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ pādesu rogavūpasamanādiatthāya udakaṃ siñcitvā parittaṃ kātuṃ suttañca ṭhapetvā ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vatvā gacchanti. Evañhi kariyamāne yadi pāde apanenti, manussā taṃ ‘‘avamaṅgala’’nti maññanti ‘‘rogo na vūpasamessatī’’ti. Tenāha ‘‘na pādā apanetabbā’’ti.
如见死尸,即使仅见墓地,此为已生有情之趋向灭处,死想生起,故说「见墓地……乃至……为得死念而去是允许的」。不作贪欲之念,以生起之清净心,即使说『为围绕而来』,去也是允许的,《疑惑消除》中如是说。以此,仅以「见不净」之言说,作贪欲之念,如是去时死者之亲属将欢喜,将施与布施,我们将得利得,将得侍者,以不净心去不允许,如是显示。但以业处为首,以『我将得死念』等清净心,即使被召唤,即使未被召唤,去是允许的,如是阐明。因贝叶为书写护咒之处,因护咒经为作护咒之标识,非人见彼等,以护咒之标识而离去,故说「但贝叶或护咒经应绑在手或足」。
Matasarīradassane viya kevale susānadassanepi idaṃ jātānaṃ sattānaṃ vayagamanaṭṭhānanti maraṇasaññā uppajjatīti āha ‘‘sīvathikadassane…pe… maraṇassatiṃ paṭilabhissāmāti gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Lesakappaṃ akatvā samuppannasuddhacittena ‘‘parivāratthāya āgacchantū’’ti vuttepi gantuṃ vaṭṭatīti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.185) vuttaṃ. Etena asubhadassananti vacanamattena lesakappaṃ katvā evaṃ gate matassa ñātakā pasīdissanti, dānaṃ dassanti, mayaṃ lābhaṃ labhissāma, upaṭṭhākaṃ labhissāmāti asuddhacittena gantuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Kammaṭṭhānasīsena pana ‘‘maraṇassatiṃ labhissāmā’’tiādinā suddhacittena pakkositepi apakkositepi gantuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Tālapaṇṇassa parittalekhanaṭṭhānattā parittasuttassa parittakaraṇasaññāṇattā tāni disvā amanussā parittasaññāya apakkamantīti āha ‘‘tālapaṇṇaṃ pana parittasuttaṃ vā hatthe vā pāde vā bandhitabba’’nti.
此中,从开始直到「或应诵《阿吒那吒护咒》」,仅此为从律注所取之离经文护咒作决择,但从彼之后未说,因此「但此处」等说法之道在《善见》中不存在,在三注中也无彼之解说法,虽然如此,彼在经注中已来,为显示彼,故说「但此处应知《阿吒那吒经》之预备」等。其中,「此处」者,在「或应诵《阿吒那吒护咒》」之言说中。「但」者,特殊义之不变词。《长部》《波梨咖品》中所来之《阿吒那吒护咒》之预备应如是知,此为连接。若最初不应说,那么应作什么,故说「《慈经》」等。如是,得修习后,成为极有力。
Ettha ca ādito paṭṭhāya yāva ‘‘āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo) vā bhaṇitabba’’nti ettakoyeva vinayaṭṭhakathābhato pāḷimuttaparittakaraṇavinicchayo, na pana tato paraṃ vutto, tasmā ‘‘idha panā’’tiādiko kathāmaggo samantapāsādikāyaṃ natthi, tīsu ṭīkāsupi taṃsaṃvaṇṇanānayo natthi, tathāpi so suttaṭṭhakathāyaṃ āgatovāti taṃ dassetuṃ ‘‘idha pana āṭānāṭiyasuttassa parikammaṃ veditabba’’ntiādimāha. Tattha idhāti ‘‘āṭānāṭiyaparittaṃ vā bhaṇitabba’’nti vacane. Panāti visesatthe nipāto. Dīghanikāye pāthikavagge āgatassa āṭānāṭiyaparittassa parikammaṃ evaṃ veditabbanti yojanā. Yadi paṭhamameva na vattabbaṃ, atha kiṃ kātabbanti āha ‘‘mettasutta’’ntiādi. Evañhi laddhāsevanaṃ hutvā atiojavantaṃ hoti.
「肉或肉」者,「或」字为不定义,以此摄取鱼块、糕饼、油炸食等。「得下降」者,以自己所喜之硬食、软食、衣、住处之得,得下降。「涂以青草」者,涂以湿牛粪。此实为古代习俗之地清净作法。「清净……乃至……应坐」,以此显示作护咒之比库,以慈悲之力,心清净也应希求。如是时,与下文将说之两方守护之规定相合。但在注中说:「显示身清净也应希求。」彼应审察。实未说「仅以身清净而为非人所喜」,但仅以慈之力而说。此为世尊所说:「诸比库,修习慈心解脱……乃至……应期待十一种利益。何为十一?安乐而眠,安乐而醒,不见恶梦,为人所喜,为非人所喜」等。
Piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vāti vā-saddo aniyamattho, tena macchakhaṇḍapūvakhajjakādayo saṅgaṇhāti. Otāraṃ labhantīti attanā piyāyitakhādanīyanibaddhavasanaṭṭhānalābhatāya avatāraṇaṃ labhanti. Haritūpalittanti allagomayalittaṃ. Idañhi porāṇakacārittaṃ bhūmivisuddhakaraṇaṃ. Parisuddhaṃ…pe… nisīditabbanti iminā parittakārakassa bhikkhuno mettākaruṇāvasena cittavisuddhipi icchitabbāti dasseti. Evañhi sati upari vakkhamānaubhayato rakkhāsaṃvidhānena sameti. Ṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 3.282) pana ‘‘sarīrasuddhipi icchitabbāti dassetī’’ti vuttaṃ. Tadetaṃ vicāretabbaṃ. Na hi ‘‘kāyasuddhimattena amanussānaṃ piyo hotī’’ti vuttaṃ, mettāvaseneva pana vuttaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā…pe… ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hotī’’tiādi (a. ni. 11.15; pari. 331; mi. pa. 4.4.6).
『背部或肉』——此处「或」字表示不定之义，由此摄入鱼块、糕点、零食等诸物。『得到机会』——谓因能获得自己所珍爱的副食、以及长期居住之处，从而得到进入的机会。『涂以青草』——谓涂抹新鲜牛粪。此乃古来之习俗，用以净化地面。『清净……乃至……应当坐』——以此显示：对于修建少量设施的比库，亦应以慈悲之心，希求其心的清净。如此一来，方与下文将述及的从两方面护卫的安排相符。然而，复注中（《长部复注》第三册第282段）说：『亦显示应希求身体的清净』。此说值得商榷。经文所说并非『仅凭身体清净，便能令非人喜爱』，而是专就慈心而说。世尊曾宣说此义：『比库们，修习慈心解脱……乃至……可期得十一种利益。何为十一？安乐而眠、安乐而觉、不见恶梦、为人所爱、为非人所爱』等（《增支部》十一集第15经；《附随》第331段；《弥兰陀问经》第四品第四章第6节）。
Parittakārako…pe… samparivāritenāti idaṃ parittakaraṇo bāhirato ārakkhāsaṃvidhānaṃ, ‘‘metta…pe… vattabba’’nti abbhantarato ārakkhāsaṃvidhānaṃ, evaṃ ubhayato rakkhāsaṃvidhānaṃ hoti. Evañhi amanussā parittakārakassa antarāyaṃ kātuṃ na visahanti. Maṅgalakathā vattabbāti amanussānaṃ tosanatthāya paṇṇākāraṃ katvā mahāmaṅgalakathā kathetabbā. Evaṃ upari vakkhamānena ‘‘tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā’’ti vacanena sameti. Ṭīkāyaṃ pana ‘‘pubbupacāravasena vattabbā’’ti vuttaṃ. Sabbasannipātoti tasmiṃ vihāre tasmiṃ gāmakkhette sabbesaṃ bhikkhūnaṃ sannipāto ghosetabbo ‘‘cetiyaṅgaṇe sabbehi sannipatitabba’’nti. Anāgantuṃnāmana labhatīti amanusso buddhāṇābhayena rājāṇābhayena anāgantuṃ na labhati catunnaṃ mahārājūnaṃ āṇāṭṭhāniyattā. Gahitakāpadesena amanussova pucchito hotīti ‘‘amanussagahitako ‘tvaṃ ko nāmo’ti pucchitabbo’’ti vuttaṃ. Mālāgandhādīsūti mālāgandhādipūjāsu. Āsanapūjāyāti cetiye buddhāsanapūjāya. Piṇḍapāteti bhikkhusaṅghassa piṇḍapātadāne. Evaṃ vatthuppadesena cetanā vuttā, tasmā pattidānaṃ sambhavati.
「应作护卫……乃至……围绕」者,此为「应作护卫」是外部护卫之安排,「应说慈……乃至……」是内部护卫之安排,如是为两方面护卫之安排。如是非人不能对作护卫者造作障碍。「应说吉祥论」者,为令非人欢喜之故,应作贝叶供养而说大吉祥论。如是与下文所说「为汝作贝叶供养之故而说大吉祥论」之语相符。然于复注中说「应依前行仪式而说」。「一切集会」者,于彼寺院、彼村落境界,应宣告一切比库之集会「一切人应于塔庭集会」。「非人不得不来」者,非人因畏惧诸佛、畏惧诸王而不得不来,因受四大王之命令所支配故。「以被执取者之指示,非人被询问」者,说「应询问被非人执取者『汝名为何』」。「于花香等」者,于花香等供养。「于座供养」者,于塔之佛座供养。「于钵食」者,于对比库僧团施与钵食。如是以事物之指示而说思,故回向成就。
Devatānanti yakkhasenāpatīnaṃ. Vuttañhi āṭānāṭiyasutte (dī. ni. 3.283, 293) ‘‘imesaṃ yakkhānaṃ mahāyakkhānaṃ senāpatīnaṃ mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabba’’ntiādi. Āṭāti dabbimukhasakuṇā. Te āṭā nadanti etthāti āṭānādaṃ, devanagaraṃ, āṭānāde kataṃ āṭānādiyaṃ, suttaṃ. Ṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 3.282) ‘‘parittaṃ bhaṇitabbanti etthāpi ‘mettacittaṃ purecārikaṃ katvā’ti ca ‘maṅgalakathā vattabbā’ti ca ‘vihārassa upavane’ti ca evamādi sabbaṃ gihīnaṃ parittakaraṇe vuttaṃ parikammaṃ kātabbamevā’’ti vuttaṃ, evaṃ sati aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.282) ‘‘etaṃ tāva gihīnaṃ parikamma’’nti vatvā ‘‘sace pana bhikkhū’’tiādinā visesatthajotakena pana-saddena saha vuccamānaṃ ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ parikamma’’nti vacanaṃ niratthakaṃ viya hoti. Avisese hi sati bhedo kātabbo na siyā. Bhikkhūnañca yathāvuttāva bāhirārakkhā dukkarā hoti, tasmā gihīnaṃ parittakaraṇe vuttaparikamme asampajjamānepi aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva kātuṃ vaṭṭatīti no mati.
「诸天人」者,亚卡统帅们。于阿吒那吒经中说「应令此等亚卡、大亚卡、统帅、大统帅不满」等。「阿吒」者,嘴尖之鸟。「彼等阿吒鸣叫于此」,阿吒那德,天城,于阿吒那德所作者为阿吒那德亚,经。于复注中说「『应诵护卫』,于此亦『应以慈心为前导』及『应说吉祥论』及『于寺院之园林』等如是一切在居士作护卫时所说之预备工作应作」,如是之时,于注疏中说「此为居士之预备工作」后,以「然若比库们」等以表示差别义之『然』字一起所说之「此为比库们之预备工作」之语似乎成为无义。若无差别,则不应作区分。对比库们而言,如所说之外部护卫难以作到,故即使在居士作护卫时所说之预备工作未成就,依注疏所说之方式而作亦适宜,此为我意。
Idaṃ pana idha āgataṃ āṭānāṭiyasuttaparikammaṃ sutvā ‘‘idaṃ suttaṃ amanussānaṃ amanāpaṃ, sajjhāyantassa parittaṃ karontassa amanussā antarāyaṃ kareyyu’’nti maññamānā porāṇā catūhi mahārājehi ārocitaṃ sabbaññubuddhena desitaṃ mūlabhūtaṃ dīghanikāye āgataṃ āṭānāṭiyasuttaṃ (dī. ni. 3.275 ādayo) pahāya mūlasuttato gāthāchakkameva gahetvā avasesaṃ sabbaṃ suttaṃ ṭhapetvā aññagāthāyo pakkhipitvā ‘‘āṭānāṭiyaparitta’’nti ṭhapesuṃ, tampi parittaṃ amūlabhūtattā ekenākārena dhāretuṃ asakkontā keci saṃkhittena dhārenti, keci vitthārena, keci ekaccā gāthāyo pakkhipanti, keci nikkhipanti, keci bhikkhū taṃmissakaparittampi maṅgalakaraṇakālādīsu vattumavisahantā taṃ ṭhapetvā aññasuttāniyeva bhaṇanti, sabbametaṃ ayuttaṃ viya dissati. Kasmā? Cattāropi mahārājāno imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ saṃvidahamānā buddhasāsane amanussānaṃ pasādāya, catassannaṃ parisānaṃ aviheṭhanāya eva saṃvidahiṃsu , na aññena kāraṇena. Vuttañhi tattha ‘‘tattha santi uḷārā yakkhānivāsino, ye imasmiṃ bhagavato pāvacane appasannā, tesaṃ pasādāya uggaṇhātu bhante bhagavā āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā’’ti (dī. ni. 3.276).
然而此处所来之阿吒那吒经预备工作,听闻后,古人以为「此经对非人不喜,诵习者、作护卫者,非人会造作障碍」,舍弃由四大王所告知、由一切智佛所说、为根本、来于长部之阿吒那吒经,仅从根本经取六偈,舍弃其余一切经文而插入其他偈颂,安立为「阿吒那吒护卫」,彼护卫亦因非根本故,不能以一种方式受持,有些人以简略受持,有些人以详细受持,有些人插入某些偈颂,有些人去除,有些比库于作吉祥时等不能说彼混合护卫,舍弃彼而仅说其他经,一切此等似乎不适当。为何?四大王亦安排此阿吒那吒护卫,为令非人对佛教欢喜,仅为四众不受侵害而安排,非以其他理由。于彼处说「彼处有住于大亚卡者,彼等对此世尊之教法不信,为令彼等欢喜,世尊请受持阿吒那吒护卫,为比库、比库尼、近事男、近事女之守护、保护、不侵害、安乐住」。
Sammāsambuddhenapi imassa suttassa nigamane ‘‘uggaṇhātha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ, pariyāpuṇātha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ, dhāretha bhikkhave āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ, atthasaṃhitā bhikkhave āṭānāṭiyā rakkhā bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ guttiyā rakkhāya avihiṃsāya phāsuvihārāyā’’ti (dī. ni. 3.295) bhikkhūnaṃ dhāraṇaṃ uyyojitaṃ ānisaṃsañca pakāsitaṃ. Aṭṭhakathācariyehi ca ‘‘buddhabhāsite ekakkharampi ekapadampi apanetabbaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ , tasmā catūhi mahārājehi saṃvidahitaṃ sammāsambuddhena āhaccabhāsitaṃ tisso saṅgītiyo āruḷhaṃ pakatiāṭānāṭiyasuttameva dhāretuṃ sajjhāyituñca yuttaṃ, na bhagavatā abhāsitaṃ tisso saṅgītiyo anāruḷhaṃ missakasuttanti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.282) āgataṃ idaṃ āṭānāṭiyaparittaparikammaṃ pana pakatisajjhāyanavācanādiṃ sandhāya aṭṭhakathācariyehi na vuttaṃ, atha kho gahaṭṭhaṃ vā pabbajitaṃ vā amanussehi gahitakāle mocāpanatthāya lokiyehi mantaṃ viya bhaṇanaṃ sandhāya vuttaṃ. Vuttañhi tattha ‘‘amanussagahitako tvaṃ ko nāmosīti pucchitabbo’’tiādi (dī. ni. aṭṭha. 3.282).
正自觉者亦于此经之结论「比库们,受持阿吒那吒护卫;比库们,学习阿吒那吒护卫;比库们,忆持阿吒那吒护卫;比库们,阿吒那吒护卫与义相应,为比库、比库尼、近事男、近事女之守护、保护、不侵害、安乐住」,劝勉比库们受持并显示利益。注疏师们亦说「于佛所说,一字一句亦不应去除」,故由四大王所安排、由正自觉者所直接宣说、经三次结集所登载之原本阿吒那吒经,受持与诵习才适宜,非佛未说、三次结集未登载之混合经。于长部注疏中所来之此阿吒那吒护卫预备工作,注疏师们非关于原本诵习、诵念等而说,而是关于居士或出家者被非人执取时,为令解脱之故,如世间咒语般诵念而说。于彼处说「应询问被非人执取者『汝名为何』」等。
Āṭānāṭiyā rakkhā ca nāma na sakalasuttaṃ, atha kho ‘‘vipassissa ca namatthū’’ti padaṃ ādiṃ katvā catunnaṃ mahārājūnaṃ vasena catukkhattuṃ āgataṃ ‘‘jinaṃ vandāma gotama’’nti padaṃ pariyosānaṃ katvā vuttasuttekadesoyeva. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Atha kho vessavaṇo mahārājā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā imaṃ āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ abhāsī’’ti ārabhitvā yathāvuttasuttekadesassa avasāne ‘‘ayaṃ kho mārisā āṭānāṭiyā rakkhā’’ti niyyātitattā. Tasmā yathā nāma byagghādayo attano bhakkhaṃ vilumpantānaṃ balavaduṭṭhacittā bhavanti, evaṃ attanā gahitamanussaṃ mocāpentānaṃ amanussā paduṭṭhacittā honti. Iti tathā mocāpetuṃ āraddhakāle bhikkhūnaṃ parissayavinodanatthaṃ imaṃ āṭānāṭiyaparittaparikammaṃ aṭṭhakathācariyehi vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ayaṃ parittakaraṇavinicchayakathālaṅkāro.
「阿吒那吒护卫」者,非全部经文,而是以「礼敬毗婆尸」之句为始,依四大王而四次所来,以「我等礼敬胜者果德玛」之句为终,仅所说经之一部分。如何得知?以「时,韦萨瓦那大王知世尊之允许后,说此阿吒那吒护卫」为始,于如所说经之一部分之终结「诸贤,此为阿吒那吒护卫」而结束故。故如虎等对夺取自己食物者成为强力恶心,如是对令解脱自己所执取之人,非人成为恶心。如是于如是解脱而开始之时,为比库们除去危难之故,此阿吒那吒护卫预备工作由注疏师们所说,应如是见。此为护卫作法决择论之庄严。
§20
20.Anāmaṭṭhapiṇḍapātoti (vi. vi. ṭī. 1.185) ettha amasiyitthāti āmaṭṭho, na āmaṭṭho anāmaṭṭho. Piṇḍaṃ piṇḍaṃ hutvā patatīti piṇḍapāto. Anāmaṭṭho ca so piṇḍapāto cāti tathā, aggahitaaggo, aparibhutto piṇḍapātoti attho. Sacepi kahāpaṇagghanako hotīti iminā dāyakehi bahubyañjanena sampādetvā sakkaccaṃ dinnabhāvaṃ dīpeti. Tena vuttaṃ ‘‘saddhādeyyavinipātanaṃ natthī’’ti, evaṃ sakkaccaṃ saddhāya dinnaṃ mahagghabhojanampi mātāpitūnaṃ datvā saddhādeyyavinipātanaṃ nāma na hoti, pageva appagghabhojaneti adhippāyo. Mātādipañcakaṃyeva vatvā bhesajjakaraṇe viya aparesampi dasannaṃ dātuṃ vaṭṭatīti avuttattā aññesaṃ ñātakānampi pesetvā dātuṃ na vaṭṭatīti siddhaṃ, ‘‘vihāraṃ sampattassa pana yassa kassaci āgantukassa vā’’iccādivakkhamānattā vihāraṃ sampattānaṃ ñātakānampi āgantukasāmaññena dātuṃ vaṭṭatīti ca. Thālaketi saṅghike kaṃsādimaye thālake. Pattopi ettha saṅgayhati. Na vaṭṭatīti iminā dukkaṭanti dasseti. Dāmarikacorassāti rajjaṃ patthentassa pākaṭacorassa. Adīyamānepi ‘‘na dentī’’ti kujjhantīti sambandho.
「未触钵食」者,于此「未被触摸」为未触,非未触为未触。「团团而落下」为钵食。「未触」与「彼钵食」,如是,未取、未食、未受用之钵食之义。「即使值一咖哈巴那」者,以此显示施者以多种副食准备而恭敬施与之状态。故说「无信施之浪费」,如是以信恭敬所施之贵重食物,施与父母后,无所谓信施之浪费,何况廉价食物,此为意趣。仅说父母等五人,因未说如作药时亦适宜施与其余十人,故确定亦不适宜送与其他亲属而施,然因下文所说「然而到达寺院之任何来客」等,故到达寺院之亲属亦以来客之共性而适宜施与。「于盘」者,于僧团之铜等制盘。钵亦于此摄入。「不适宜」者,以此显示恶作。「叛逆盗贼」者,希求王位之公开盗贼。「即使不施与」者,连结为「『不施』而愤怒」。
Āmisassa dhammassa ca alābhena attano parassa ca antare sambhavantassa chiddassa vivarassa paṭisantharaṇaṃ pidahanaṃ paṭisanthāro. So pana dhammāmisavasena duvidho. Tattha āmisapaṭisanthāraṃ sandhāya ‘‘kassa kātabbo, kassa na kātabbo’’ti vuttaṃ. Āgantukassa vā…pe… kātabboyevāti vuttamatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘āgantukaṃ tāvā’’tiādimāha. Khīṇaparibbayanti iminā agatibhāvaṃ karuṇāṭṭhānatañca dasseti. Tena ca tabbidhurānaṃ samiddhānaṃ āgantukattepi dātuṃ na vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. ‘‘Apaccāsīsantenā’’ti vatvā paccāsīsanappakāraṃ dassetuṃ ‘‘manussā nāmā’’tiādi vuttaṃ. Ananuññātānaṃ pana apaccāsīsantenapi dātuṃ na vaṭṭati saddhādeyyavinipātattā, paccāsāya pana sati kuladūsanampi hoti. Ubbāsetvāti samantato tiyojanaṃ vilumpante manusse palāpetvā. Varapotthakacittattharaṇanti anekappakāraṃ itthipurisādiuttamarūpavicittaṃ attharaṇaṃ. Ayaṃ paṭisanthāravinicchayakathālaṅkāro.
「补偿」者,以物质之法与法之法的不得,对自己与他人之间生起的裂缝、缺口之填补、遮盖,即补偿。然而,依物质与法之故,此有二种。其中,关于物质补偿,说「应对谁作,不应对谁作」。为了显明所说「对来客……应作」之义,故说「首先对来客」等。「资具已尽」者,以此显示无依靠状态与悲悯之处。由此,即使是来客,对那些富裕者亦不应给予,此成为确定。说「不期望者」后,为了显示期望之方式,故说「人们」等。然而,对未许可者,即使不期望,亦不应给予,因信施堕落之故;若有期望,则亦成为破坏家族。「驱逐后」者,驱赶掠夺周围三由旬之人们后。「上等布料与床单」者,种种女人、男人等上等形色鲜明之床单。此为补偿决断说之庄严。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是，在名为律藏庄严、属于律摄阐释性质的论典中，
Bhesajjādivinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为药等决择论庄严
Tatiyo paricchedo. · 第三品。