24. Sīmāvinicchayakathā · 24. 界场抉择论
24. Sīmāvinicchayakathā二十四、界之决择论
§156
156. Evaṃ nissayavinicchayaṃ kathetvā idāni sīmāvinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘sīmāti ettha’’tyādimāha. Tattha sīmāti sinīyate samaggena saṅghena kammavācāya bandhīyateti sīmā. Si bandhaneti dhātu, ma-paccayo, kiyādigaṇoyaṃ. Vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgena vinā na hotīti āha ‘‘sīmā nāmesā…pe… hotī’’ti. Tattha baddhasīmaṃ tāva dassetuṃ ‘‘tattha ekādasa’’tyādimāha.
156. 如是讲说了依止的决择之后,现在为了讲说界的决择,故说「『界』者,在此」等。其中,「界」者,被僧团一致地以甘马语所结,故为界。「si」是结缚之义根,「ma」是后缀,此属于「kiyādi」类。为了显示具有区分者的自性之分别,若无区分则不成,故说「此名为界……乃至……成」。其中,为了首先显示结界,故说「其中有十一」等。
以二十人为限的甘马之最低限度,凡在能与应受甘马者一起坐二十一位比库之处,在那样的地方结界是允许的,不得少于此,故说「名为过小者,即在彼处二十一位比库不能坐」。「在东方」,此仅是举例,但在该方向若无标识,则在有标识之处,从那里开始,首先以「在东方的次方向,在南方」等,在周围存在之处标示标识之后,再次标示最初所标示的「在东方的次方向」是允许的,因为即使以三个标识形成十字路口形状的界也应被认可。「三次结界圈」者,持律者自己站在同一处,仅以标示标识之语,在周围以标识连结标识而结界圈,此为其义。因为即使不前往各个标识之处也允许标示。因为即使是三由旬为限的界,在周围三次巡行在一日内难以完成,持律者自己即使是以前未见过的、由比库们如实设立的标识,依照某人所说的「尊者,是石头」等而观察之后,以「此石头是标识」等标示也是允许的。
「枝条相接」者,以此显示彼此的接近。「已结」者,是就后方的界而说。为了使一拉德那的距离更易识别,故说「在后边界应留手掌宽的界间隔」。即使一指宽的界间隔也是允许的。因为即使以那样的距离,界也不会破坏。「成为两界的标识」者,因标识在界外,故不会有界的破坏,如是说。「造成界的混乱」者,因树木生长而进入界的地方,两界所在之处难以识别,故如是说,但并非为了显示在那里不允许作甘马。因为界不会因此而成为非界,但两界因后来生长的树木所覆盖而成为一结,因此站在一处作甘马者应除去另一处而作。「其地方」者,比库们站在那里能作甘马的那样的地方;但站在那里不能作甘马的那样的地方,若在结界时将其包含在内,则名为破坏界。「不破坏甘马语」者,不破坏甘马语,不损坏甘马,此为其意。
Vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa heṭṭhimantato yattha kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati, na tato oranti āha ‘‘atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti. Puratthimāya disāyāti idaṃ nidassanamattaṃ, tassaṃ pana disāyaṃ nimitte asati yattha atthi, tato paṭṭhāya paṭhamaṃ ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāyā’’tiādinā samantā vijjamānaṭṭhānesu nimittāni kittetvā puna ‘‘puratthimāya anudisāyā’’ti paṭhamakittitaṃ paṭikittetuṃ vaṭṭati tīhi nimittehi siṅghāṭakasaṇṭhānāyapi sīmāya sammannitabbato. Tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantenāti vinayadharena sayaṃ ekasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā kevalaṃ nimittakittanavacaneneva sīmamaṇḍalaṃ samantā nimittena nimittaṃ bandhantenāti attho. Taṃtaṃnimittaṭṭhānaṃ agantvāpi hi kittetuṃ vaṭṭati. Tiyojanaparamāyapi sīmāya samantato tikkhattuṃ anuparigamanassa ekadivasena dukkarattā vinayadharena sayaṃ adiṭṭhampi pubbe bhikkhūhi yathāvavatthitaṃ nimittaṃ ‘‘pāsāṇo bhante’’tiādinā kenaci vuttānusārena sallakkhetvā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’ntiādinā kittetumpi vaṭṭati eva.
158. 「纯粹的沙山」者,非由任何人所造,自然生成者,如是说。其余亦同。「其他」者,如纯粹沙山等的山也。「象的大小」者,在此应以从地面升起的部分取象的大小。但在《义灯钞》和《金刚智疏》中说「名为象大小的山者,从下端有七拉德那半的高度」。「以四或三」者,在界地的四方或三方站立者,但仅在一方站立者,即使更多也不允许认可,但在两方站立的二人也不允许。「因此」者,因为一人不允许,因此。「将其置于外」者,因所标示的标识在界外,故将其包含在界内是不合理的,如是说。因此说「若」等。
Saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekaratanamattā suviññeyyatarā hotīti katvā vuttaṃ ‘‘pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā’’ti. Ekaṅgulimattāpi sīmantarikā vaṭṭatiyeva. Tattakenapi hi sīmā asambhinnāva hoti. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmasambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na, pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitarukkhena ajjhotthaṭattā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabbaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ, yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ antokaritvā bandhantā sīmāya sīmaṃ saṃbhindanti nāma. Na kammavācaṃ vaggaṃ karontīti kammavācaṃ na bhindanti, kammaṃ na kopentīti adhippāyo.
三十二巴拉的丸团大小应从形状来取,不应以秤的计算,重量和巴拉的量应以马嘎达秤来取,而那是世间秤的两倍,如是说。但在《义灯钞》中说「三十二巴拉的丸团大小应以秤的重量来取,不应以秤的计算」。「过大」者,从地面随象的大小而下,从下方地面沉入的体积,即使数由旬的大小。因为若从那里升起象大小的峰顶,则入于山的计算。在《金刚智疏》中说「若是一结,不应作」,在此,在四方的四个山峰之下,因站在如背石般的石头上,即使在一结的状态下,因从地面向上它们无连结,仅在下方地面的连结,将非本质的部分标示是允许的。因此说「背石即使过大也入于石的计算」。若从地面向下取其大的部分,则成为山,在《随顺句》中说。若在堆积而成的沙堆上生长草和无花果树,则成为山,达摩西利长老如是说;不然,伍巴提萨长老如是说。「石」者,石灰石也允许,如是说,但因砖被禁止,应审察。「其」者,如树桩般竖立的石头也。「仅四五树的标识」者,在某些中无标识之语,如是说。
§158
158.Suddhapaṃsupabbatoti na kenaci kato sayaṃjātova vutto. Tathā sesāpi. Itaropīti suddhapaṃsupabbatādiko pabbatopi. Hatthippamāṇoti ettha bhūmito uggatapadesena hatthippamāṇaṃ gahetabbaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana vajirabuddhiṭīkāyañca (vajira. ṭī. mahāvagga 138) ‘‘hatthippamāṇo nāma pabbato heṭṭhimakoṭiyā aḍḍhaṭṭhamaratanubbedho’’ti vuttaṃ. Catūhi vā tīhi vāti sīmabhūmiyaṃ catūsu, tīsu vā disāsu ṭhitehi, ekissā eva pana disāya ṭhitehi tato bahūhipi sammannituṃ na vaṭṭati, dvīhi pana dvīsu disāsu ṭhitehipi na vaṭṭati. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Taṃ bahiddhā katvāti kittitanimittassa asīmattā antosīmāya karaṇaṃ ayuttanti vuttaṃ. Tenāha ‘‘sace’’tiādi.
「有心材」者,即使在那时因幼小而心材不存在,但就变化后将有的心材而说。因为那样的针杆大小周围的四五棵,森林也是允许的。「有心材混合」者,与有心材的树木混合。以此显示与树皮心材树木混合的森林也是允许的。「仅四五树」者,就心材树而说。但在《金刚智疏》中说「在此若有三棵心材树,两棵无心材,应取心材树的多数。墓地在此也入于森林的计算,因为是自然生成的」,如是说。某些人说「在四棵中若有两棵有心材,允许;有心材者更多或相等,允许;因此即使在多数中若有两棵有心材,允许」,如是说。「在森林中作住处」者,在树木的聚集之间砍伐树木,以篱笆等作住处的界限,在树木之间以建造僧房、叶屋等的方式,如同住处内部也是森林,如是作住处,此为其义。因为若砍伐所有树木而作住处,因住处非森林,围绕那个而立的森林应在一处标示。但在此因内部也是森林,故说「不应标示森林」。因为若标示那个,则犯「标识之上有住处」等在下文所说的过失。「一部分」者,森林的一部分,在无树木之处所作住处的一边所立森林的一部分,此为其义。
Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā saṇṭhānato gahetabbā, na tulagaṇanāvasena, bhārato palaparimāṇañca magadhatulāya gahetabbaṃ, sā ca lokiyatulāya dviguṇāti vadanti. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā tulatāya gahetabbā, na tulagaṇanāyā’’ti vuttaṃ. Atimahantopīti bhūmito hatthippamāṇaṃ anugantvā heṭṭhābhūmiyaṃ otiṇṇaghanato anekayojanappamāṇopi. Sace hi tato hatthippamāṇaṃ kūṭaṃ uggacchati, pabbatasaṅkhameva gacchati. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) – sace ekābaddho hoti, na kātabboti ettha catūsu disāsu catunnaṃ pabbatakūṭānaṃ heṭṭhā piṭṭhipāsāṇasadise pāsāṇe ṭhitattā ekābaddhabhāve satipi pathavito uddhaṃ tesaṃ sambandhe asati heṭṭhā pathavīgatasambandhamatte abbohārikaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Teneva ‘‘piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchatī’’ti vuttaṃ. Pathavito heṭṭhā tassa mahantabhāve gayhamāne pabbatameva hotīti anugaṇṭhipade vuttaṃ. Cinitvā katapaṃsupuñje tiṇagumbarukkhā ce jāyanti, pabbato hotīti dhammasiritthero, nevāti upatissattheroti vuttaṃ. Pāsāṇoti sudhāmayapāsāṇopi vaṭṭatīti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ iṭṭhakāya paṭikkhittattā. Sopīti khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇopi. Catupañcarukkhanimittamattampīti ekaccesu nimittasaddo natthīti vuttaṃ.
三十二「巴拉」（重量单位）之糖球大小，应依形状来取量，而非依秤量计数；重量之「巴拉」分量，应依马嘎达秤来取量，而据说马嘎达秤是世俗秤的两倍。然而，《要义灯论》中说：「三十二『巴拉』糖球大小，应依秤量来取量，而非依秤量计数。」『极大者』者，依地面追计象之大小，从地底下贯入之厚度，乃至数由旬之量也。若从彼处高出象之大小之峰顶，则归入山之类别。《金刚慧疏》中说：「若为一体相连者，则不应作法」——此处，因四方四座山峰之下，如背石一般之岩石上，虽有一体相连之状，但地面以上彼等之间若无连接，则仅以地下所连之部分视为无关紧要，可如此陈述。正因如此，才说『背石纵然极大，亦归入岩石之类别』。至于地下其广大之量被纳入考量时，则成为山——此乃注解词中所说。有人将土堆积而作成土堆，若其上生出草、灌木、树木，则成为山——法喜长老如此主张；而伍波帝萨长老则主张不然。『岩石』——据说以石灰所制之岩石亦可，但因砖块已被排除，此点尚需审察。『彼亦』者，犹如树桩般突出之岩石亦然。『四五棵树之相而已』——据说此中有些文本无「相」字。
Antosārānanti tasmiṃ khaṇe taruṇatāya sāre avijjamānepi pariṇāmena bhavissamānasārepi sandhāya vuttaṃ . Tādisānañhi sūcidaṇḍakappamāṇapariṇāhānaṃ catupañcamattānampi vanaṃ vaṭṭati. Antosāramissakānanti antosārehi rukkhehi sammissānaṃ. Etena tacasārarukkhamissakānampi vanaṃ vaṭṭatīti dasseti. Catupañcarukkhamattampīti sārarukkhe sandhāya vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘ettha tayo ce sārarukkhā honti, dve asārā, sārarukkhānaṃ bahuttaṃ icchitabbaṃ. Susānampi idha vanamevāti saṅkhyaṃ gacchati sayaṃjātattāti vuttaṃ. Keci pana ‘catūsu dve antosārā ce, vaṭṭati, antosārā adhikā, samā vā, vaṭṭati, tasmā bahūsupi dve ce antosārā atthi, vaṭṭatī’ti vadantī’’ti vuttaṃ. Vanamajjhe vihāraṃ karontīti rukkhaghaṭāya antare rukkhe acchinditvā vatiādīhi vihāraparicchedaṃ katvāva antorukkhantaresu eva pariveṇapaṇṇasālādīnaṃ karaṇavasena yathā antovihārampi vanameva hoti, evaṃ vihāraṃ karontīti attho. Yadi hi sabbaṃ rukkhaṃ chinditvā vihāraṃ kareyyuṃ, vihārassa avanattā taṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetabbaṃ siyā, idha pana antopi vanattā ‘‘vanaṃ na kittetabba’’nti vuttaṃ. Sace hi taṃ kittenti, ‘‘nimittassa upari vihāro hotī’’tiādinā anantare vuttadoso āpajjati . Ekadesanti vanekadesaṃ, rukkhavirahitaṭṭhāne katavihārassa ekapasse ṭhitavanassa ekadesanti attho.
『内有心材者』——虽在彼时因幼嫩而尚无心材，但着眼于将来成熟时将有心材者而说。此类树木，即便周围仅有针状细茎大小、数量仅四五棵，亦可构成丛林。『内有心材混杂者』——指与内有心材之树木相混杂者。此即表明：与仅有树皮之材木相混杂者，亦可构成丛林。『四五棵树而已』——此就心材树而言。《金刚慧疏》中则说：「此处若有三棵心材树、两棵非心材树，应求心材树之多数。墓地亦在此归入丛林之类别，因其为自然生长之故。」然而，亦有人说：『若四棵中有两棵为内有心材者，则可；内有心材者较多或相等，亦可；故即便树木众多，若有两棵内有心材者，亦可。』又说：『于林中建造住所』——于树丛之间砍除树木，以篱笆等划定住所范围，在内部树木之间建造园林、叶屋等，使住所内部亦成为丛林——此乃其义。若将所有树木皆砍除而建造住所，因住所本身不成为丛林，则应将环绕其外之丛林单独列举；然而此处因内部亦是丛林，故说『不应列举丛林』。若列举之，则犯「界相之上有住所」等随后所述之过失。『一部分』者，即丛林之一部分——于无树之处所建住所，其一侧所立丛林之一部分之义。
Sūcidaṇḍakappamāṇoti vaṃsadaṇḍappamāṇo. ‘‘Lekhanidaṇḍappamāṇo’’ti keci. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dubbalasikkhāpadavaṇṇanā) pana avebhaṅgiyavinicchaye ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattopi veḷu…pe… garubhaṇḍa’’nti vuttattā tanutaro veḷudaṇḍoti ca sūcidaṇḍoti ca gahetabbaṃ. Vaṃsanaḷakasarāvādīsūti veḷupabbe vā naḷapabbe vā kapallakādimattikabhājanesu vāti attho. Taṅkhaṇampīti taruṇapotake amilāyitvā viruhanajātike sandhāya vuttaṃ. Ye pana pariṇatā samūlaṃ uddharitvā ropitāpi chinnasākhā viya milāyitvā cirena navamūlaṅkuruppattiyā jīvanti, miyantiyeva vā, tādise kittetuṃ na vaṭṭati. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘sūcidaṇḍakappamāṇoti sīhaḷadīpe lekhanidaṇḍappamāṇoti vadanti, so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ.
「针杖量」者,竹杖量也。有人说「书写杖量」。然而在《论母注疏》的无分别抉择中说「任何八指针杖量的竹……乃至……重物」,故应取「细竹杖」与「针杖」二义。「在竹节、芦苇节、瓦器等中」者,意为在竹节中、或芦苇节中、或瓦片等陶器中。「当时」者,就幼嫩植株未枯萎而正生长之类而说。但那些已成熟者,即使连根拔起后种植,也如断枝般枯萎,经长时以新根芽生起而活,或者死去,对于这样的不应标记。「此」者,新根枝的生出。然而在《义灯》中说「『针杖量』者,在锡兰岛说为书写杖量,那应见为小指量」。
Majjheti sīmāya mahādisānaṃ anto. Koṇanti sīmāya catūsu koṇesu dvinnaṃ dvinnaṃ maggānaṃ sambandhaṭṭhānaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti tesaṃ catunnaṃ koṇānaṃ bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aññissā disāya cāparanti evaṃ cattāropi maggā catūsu disāsu kittetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ pana kittitamattena kathaṃ ekābaddhatā vigacchatīti viññāyati. Parato gataṭṭhānepi ete eva te cattāro maggā. ‘‘Cattāro maggā catūsu disāsu gacchantī’’ti hi vuttaṃ, tasmā ettha kāraṇaṃ vicinitabbanti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) vuttaṃ. Vicinanto pana evaṃ kāraṇaṃ paññāyati – pubbavākyepi ‘‘vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā’’ti, paravākyepi ‘‘vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggopī’’ti vihārameva sandhāya vutto, tasmā idhāpi ‘‘koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ panā’’ti (mahāva. aṭṭha. 138) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ete maggā vihārassa koṇameva nibbijjhiṃsu, na aññamaññaṃ missiṃsu, tasmā ekābaddhabhāvābhāvā catunnaṃ maggānaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭatīti. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aparāya ekanti evaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭatī’’ti ettakameva vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘parabhāgeti ettha etehi baddhaṭṭhānato gatattā vaṭṭati, tathā dīghamaggepi gahitaṭṭhānato gataṭṭhānassa aññattāti vadantī’’ti vuttaṃ. Tampi ekābaddhanimittattā vicāretabbaṃ.
「中央」者,界的四大方向之内。「角」者,界的四角中,两两道路的连接处。「在外边标记是允许的」者,意趣为:在那四角之外出去而立的八条道路中,一方一条,另一方另一条,如是四条道路在四方标记是允许的。如是仅标记了,如何理解一体性不失呢?「到外边去的地方也是这些四条道路」。因为说「四条道路在四方行」,故此处应审察理由,《疑惑消除》中如是说。审察时,理由如是显现:在前句中也说「围绕寺院四条道路」,在后句中也说「穿过寺院中央而去的道路」,都是就寺院而说,故此处也因注疏中说「穿过角而去的」,这些道路仅穿过寺院的角,不相互混合,故因无一体性之故,四条道路在四处标记是允许的。然而在《义灯》中仅说「『在外边标记是允许的』者,在外出去而立的八条道路中,一方一条,另一方一条,如是在四处标记是允许的」,仅此而已。但在《金刚智疏》中说「『外边』者,此处因从这些连接处去了故允许,如是在长道中也说从取处到去处是别的」。那也应因一体性标记而审察。
Uttarantiyā bhikkhuniyāti idañca pāḷiyaṃ bhikkhunīnaṃ nadīpāragamane nadīlakkhaṇassa āgatattā vuttaṃ, bhikkhūnaṃ antaravāsakatemanamattampi vaṭṭatiyeva. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) ‘‘bhikkhuniyā eva gahaṇañcettha bhikkhunīvibhaṅge bhikkhunīvasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā teneva nayena dassanatthaṃ kataṃ. Sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hotīti ayaṃ vuttalakkhaṇā nadī samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nimittaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘antaravāsako temiyatīti vuttattā tattakappamāṇaudakeyeva kātuṃ vaṭṭatīti keci. ‘Temiyatī’ti iminā heṭṭhimakoṭiyā nadīlakkhaṇaṃ vuttaṃ, evarūpāya nadiyā yasmiṃ ṭhāne cattāro māse appaṃ vā bahuṃ vā udakaṃ ajjhottharitvā pavattati, tasmiṃ ṭhāne appodakepi ṭhatvā kātuṃ vaṭṭatīti eke’’ti vuttaṃ.
「渡河的比库尼」者,此在巴利中因在比库尼渡河时河相已来故说,对比库们仅下衣湿透量也是允许的。《义灯》中也说「此处取比库尼,仅因在比库尼分别中河相以比库尼为缘在巴利中已来,以那方式为显示而作。『对结界者是标记』者,这所说相的河,或入海或入池,从源头开始是标记」。然而在《金刚智疏》中说「因说『下衣湿透』,故有人说仅那量的水中作是允许的。以『湿透』此语说了下限的河相,在这样的河中,在四个月少或多水覆盖而流的地方,在那地方即使在少水中站着作是允许的,有人如是说」。
Nadīcatukkepi eseva nayoti iminā ekattha kittetvā aññattha parato gataṭṭhānepi kittetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Teneva ca ‘‘asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭatī’’ti asammissaggahaṇaṃ kataṃ. Ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyevāti āvaraṇaṃ ajjhottharitvā sandatiyeva. Apavattamānāti asandamānudakā. Āvaraṇañhi patvā nadiyā yattake padese udakaṃ asandamānaṃ santiṭṭhati, tattha nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari sandamānaṭṭhāneyeva vaṭṭati. Asandamānaṭṭhāne pana udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ṭhitameva hi udakaṃ udakanimitte vaṭṭati, na sandamānaṃ. Tenevāha ‘‘pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, apavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Pavattanaṭṭhāne nadīnimittanti vuttattā setuto parato tattakaṃ udakaṃ yadi pavattati, nadī evāti vadanti. Jātassarādīsu ṭhitodakaṃ jātassarādipadesena antarikampi nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati nadīpārasīmāya nimittaṃ viya. Sace so padeso kālantarena gāmakhettabhāvaṃ pāpuṇāti, tattha aññaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatī’’ti vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) vuttaṃ. Mūleti ādikāle. Nadiṃ bhinditvāti yathā udakaṃ anicchantehi kassakehi mahoghe nivaṭṭetuṃ na sakkā, evaṃ kūlaṃ bhinditvā. Nadiṃ bhinditvāti vā mātikāmukhadvārena nadīkūlaṃ bhinditvā.
「在河四组中也是此法」者,以此显示在一处标记后,在另一处到外边去的地方也不允许标记。正因此而作「不混合的河四条也允许标记」的不混合之取。「覆盖后障碍正流」者,覆盖障碍后正流。「不流」者,水不流。因为到达障碍后,河的某处水不流而停住,在那里不允许作河标记,仅在上方流处允许。但在不流处允许作水标记。因为停住的水在水标记中允许,不是流的。故说「在流处河标记,在不流处水标记是允许作的」。「因说『在流处河标记』,故从桥以外那量水若流,说仅是河。在生色湖等中,停水以生色湖等处为缘,中间也允许作标记,如河对岸界的标记。若那处在时间后到达村田性,在那里允许认可另一界」,《金刚智疏》中如是说。「根」者,最初时。「破河」者,如农夫们不愿水,在大洪流中不能阻止,如是破堤岸。或「破河」者,以论母门户为缘破河岸。
Ukkhepimanti dīgharajjunā kūṭehi ussiñcanīyaṃ. Ukkhepimanti vā kūpato viya ukkhipitvā gahetabbaṃ. Ukkhepimanti vā uddharitvā gahetabbakaṃ.
「应提」者,以长绳从井应洒。或「应提」者,如从井般提起后应取。或「应提」者,提出后应取的。
Asammissehīti sabbadisāsu ṭhitapabbatehi eva vā pāsāṇādīsu aññatarehi vā nimittantarābyavahitehi. Sammissehīti ekattha pabbato, aññattha pāsāṇoti evaṃ ṭhitehi aṭṭhahi. Nimittānaṃ satenāpīti iminā ekissāyeva disāya bahūnipi nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ, pabbato, bhante. Puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ, pāsāṇo, bhante’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) kittetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇā. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti vā tikoṇaracchāsaṇṭhānā. Caturassāti samacaturassā. Mudiṅgasaṇṭhānā pana āyatacaturassā, ekakoṭiyaṃ saṅkocitā, tadaññāya vitthiṇṇā vā hoti. Mudiṅgasaṇṭhānāti vā mudiṅgabherī viya majjhe vitthatā ubhosu koṭīsu saṅkocitā hoti.
「不混合的」者,以一切方向立的山本身、或岩石等中任一、以标记间隔的。「混合的」者,一处山,另处岩石,如是立的八个。「即使以百标记」者,以此显示即使一方众多标记,以「东方什么标记?尊者,山。又东方什么标记?尊者,岩石」等标记是允许的。「十字路形」者,三角。或「十字路形」者,三角车辙形。「四方」者,正四方。「鼓形」者,长四方,一角收缩,另一扩展。或「鼓形」者,如鼓鼓般中央宽阔,两角收缩。
§159
159. Evaṃ baddhasīmāya nimittasampattiyuttataṃ dassetvā idāni parisasampattiyuttataṃ dassetuṃ ‘‘parisasampattiyuttā nāmā’’tiādimāha . Tattha sabbantimena paricchedenāti sabbaheṭṭhimena gaṇanaparicchedena, appataro ce gaṇo hotīti adhippāyo. Imassa pana sīmāsammutikammassa catuvaggakaraṇīyattā ‘‘catūhi bhikkhūhī’’ti vuttaṃ. Sannipatitāti samaggā hutvā aññamaññassa hatthapāsaṃ avijahitvā sannipatitā. Iminā ‘‘catuvaggakaraṇīye kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā, te āgatā hontī’’ti vuttaṃ paṭhamasampattilakkhaṇaṃ dasseti. Yāvatikā tasmiṃ gāmakkhetteti yasmiṃ padese sīmaṃ bandhitukāmā, tasmiṃ ekassa gāmabhojakassa āyuppattiṭṭhānabhūte gāmakkhette ṭhitā bhikkhūti sambandho. Baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvāti etena etā baddhasīmādayo gāmasīmato sīmantarabhūtā, na tāsu ṭhitā gāmasīmāya kammaṃ karontānaṃ vaggaṃ karonti, tasmā na tesaṃ chando āharitabboti dasseti. Te sabbe hatthapāse vā katvāti vaggakammapariharaṇatthaṃ sannipatituṃ samatthe te gāmakkhettaṭṭhe sabbe bhikkhū saṅghassa hatthapāse katvāti attho. Chandaṃ vā āharitvāti sannipatituṃ asamatthānaṃ chandaṃ āharitvā. Tasmiṃ gāmakkhette yadipi sahassabhikkhū honti, tesu cattāroyeva kammappattā, avasesā chandārahā, tasmā anāgatānaṃ chando āharitabboti attho, iminā ‘‘chandārahānaṃ chando āhaṭo hotī’’ti vuttaṃ dutiyasampattilakkhaṇamāha. ‘‘Sammukhībhūtā na paṭikkosantī’’ti vuttaṃ tatiyasampattilakkhaṇaṃ pana imesaṃ sāmatthiyena vuttaṃ hoti.
159. 如是显示了结界的标相具足性后,现在为了显示众具足性,说「所谓众具足者」等。其中,「以一切最终的限定」者,即以一切最下的数量限定,意趣是:若众少于此则不成。然而,此界羯磨因是四人所作事,故说「以四位比库」。「集会」者,和合而不离彼此手臂所及之处而集会。以此显示所说「在四人所作事的羯磨中,四位比库为自性者、羯磨所及者,彼等已来」的第一具足相。「凡在彼村田中」者,应连结为:在欲结界的地区,在一位村主的命根依止处即村田中住立的比库们。「不越出结界、河海生起之声」者,以此显示:这些结界等是界内于村界者,住立于彼等中者不破坏在村界作羯磨者的众,因此不应取彼等的欲。「将彼等全部置于手臂所及之处」者,意为:为了避免破众,能够集会的彼等住于村田中的全部比库,置于僧团的手臂所及之处。「或取来欲」者,取来不能集会者的欲。即使在彼村田中有千位比库,其中仅四位是羯磨所及者,其余是应与欲者,因此未来者的欲应取来,此意。以此说「应与欲者的欲已取来」的第二具足相。「现前者不反对」所说的第三具足相,则以此等的能力而说。
§160
160. Evaṃ baddhasīmāya parisasampattiyuttataṃ dassetvā idāni kammavācāsampattiyuttataṃ dassetuṃ ‘‘kammavācāsampattiyuttā nāmā’’tiādimāha. Tattha ‘‘suṇātu me’’tiādīnaṃ attho heṭṭhā upasampadakammavācāvaṇṇanāyaṃ vuttova . Evaṃ vuttāyāti evaṃ iminā anukkamena uposathakkhandhake (mahāva. 138-139) bhagavatā vuttāya. Parisuddhāyāti ñattidosaanaussāvanadosehi parisamantato suddhāya. Ñattidutiyakammavācāyāti ekāya ñattiyā ekāya anussāvanāya kariyamānattā ñatti eva dutiyā imissā kammavācāyāti ñattidutiyakammavācā, tāya. Nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavīsandhāraudakaṃ pariyantaṃ katvā sīmāya gatattā.
160. 如是显示了结界的众具足性后,现在为了显示羯磨语具足性,说「所谓羯磨语具足者」等。其中,「请听我」等的意义,在下文达上羯磨语的解释中已说。「如是所说」者,即如是以此次第由世尊在伍波萨他篇集中所说。「清净」者,以白之过失、宣告之过失等周遍清净。「白二羯磨语」者,因以一白一宣告而作,白即是此羯磨语的第二,故为白二羯磨语,以彼。标相之内为界,标相在界外,将标相置于外,下至地的连结、水的边际而至于界故。
§161
161. Evaṃ samānasaṃvāsakasīmāsammutiyā kammavācāsampattiṃ dassetvā idāni adhiṭṭhitatecīvarikānaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sukhaparibhogatthaṃ bhagavatā paññattaṃ avippavāsasīmāsammutikammavācāsampattiṃ dassento ‘‘evaṃ baddhāya ca’’tyādimāha. Tattha ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti yathā adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu antosīmāyaṃ ticīvarena vippavasantopi avippavāsoyeva hoti, dutiyakathinasikkhāpadena (pārā. 471 ādayo) āpatti na hoti, evaṃ taṃ samānasaṃvāsakasīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti attho. Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti yadi tissā samānasaṃvāsakasīmāya anto gāmo atthi, taṃ gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā tato vinimuttaṃ taṃ samānasaṃvāsakasīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti attho.
161. 如是显示了同一住处界羯磨的羯磨语具足后,现在为了显示由世尊为了已决意三衣的比库们在衣上的安乐受用而制定的不离衣界羯磨语具足,说「如是结」等。其中,「应认可以三衣不离」者,意为:如同已决意三衣的比库即使在界内以三衣离开也仅是不离,以第二咖提那学处不生罪,如是应认可彼同一住处界以三衣不离。「除去村及村行处」者,意为:若在彼同一住处界内有村,除去彼村及村行处,从彼解脱的彼同一住处界应认可以三衣不离。
Sīmasaṅkhyaṃyeva gacchatīti avippavāsasīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vāti abhinavakatagehesu sabbapaṭhamaṃ ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ atthi. Agataṃ vāti porāṇakagāme aññesu kulesu gehāni chaḍḍetvā gatesupi ekampi kulaṃ agataṃ atthīti attho.
「仅成为界数」者,仅成为不离衣界数。「或有一家进入」者,在新建房屋中最初有一家进入。「或未去」者,意为:在旧村中即使其他家舍弃房屋而去,也有一家未去。
§162
162. Evaṃ saṅkhepena sīmāsammutiṃ dassetvā puna vitthārena dassento ‘‘ayamettha saṅkhepo, ayaṃ pana vitthāro’’tiādimāha. Sīmāya upacāraṃ ṭhapetvāti āyatiṃ bandhitabbāya sīmāya nesaṃ vihārānaṃ paricchedato bahi sīmantarikappahonakaṃ upacāraṃ ṭhapetvā. Baddhā sīmāyesu vihāresu, te baddhasīmā. Pāṭiyekkanti paccekaṃ. Baddhasīmāsadisānīti yathā baddhasīmāsu ṭhitā aññamaññaṃ chandādiṃ anapekkhitvā paccekaṃ kammaṃ kātuṃ labhanti, evaṃ gāmasīmāsu ṭhitāpīti dasseti. Antonimittagatehi panāti ekassa gāmassa upaḍḍhaṃ antokattukāmatāya sati sabbesaṃ āgamane payojanaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Āgantabbanti ca sāmīcivasena vuttaṃ, nāyaṃ niyamo ‘‘āgantabbamevā’’ti. Tenevāha ‘‘āgamanampi anāgamanampi vaṭṭatī’’ti. Abaddhāya hi sīmāya nānāgāmakkhettānaṃ nānāsīmasabhāvattā tesaṃ anāgamanepi vaggakammaṃ na hoti, tasmā anāgamanampi vaṭṭati. Baddhāya pana sīmāya ekasīmabhāvato puna aññasmiṃ kamme kariyamāne antosīmagatehi āgantabbamevāti āha ‘‘avippavāsasīmā…pe… āgantabba’’nti. Nimittakittanakāle asodhitāyapi sīmāya nevatthi doso nimittakittanassa apalokanādīsu aññatarābhāvato.
162. 如是略示界羯磨后,再详细显示而说「此为略说,此为详说」等。「除去界的行处」者,除去将来欲结的界,从这些住处的限定外,界内应成的行处。「在结界的这些住处中,彼等为结界」。「各别」者,各各。「如结界」者,显示:如同住立在结界中者不顾彼此的欲等而各别得作羯磨,如是住立在村界中者也。「然而以入标相内者」者,因欲取一村之半为内时,一切人来无意义故而说。「应来」者,以适当性而说,此非决定「必须来」。因此说「来也可、不来也可」。因为在未结界时,因不同村田的不同界性,即使彼等不来也不成破众羯磨,因此不来也可。然而在结界时,因一界性,再作其他羯磨时,界内去者必须来,故说「不离衣界……应来」。在标相宣说时,即使界未清净也无过失,因标相宣说的求听等中无一者之缺。
Bherisaññaṃ vāti sammannanapariyosānaṃ karomāti vatvāti likhitaṃ. Tena tādise kāle taṃ kappatīti siddhaṃ hoti. Bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vāti pana tesaṃ saddaṃ sutvā idāni saṅgho sīmaṃ bandhatīti ñatvā āgantukabhikkhūnaṃ taṃ gāmakkhettaṃ appavesanatthaṃ, ārāmikādīnañca tesaṃ nivāraṇatthaṃ kammavācāraddhakāleyeva saññā karīyati, evaṃ sati taṃ karaṇaṃ sappayojanaṃ hoti. Teneva ‘‘bherisaṅkhasaddaṃ katvā’’ti avatvā ‘‘bherisaṅkhasaññaṃ katvā’’ti saññāggahaṇaṃ kataṃ. ‘‘Saññaṃ katvā’’ti ca pubbakālakiriyaṃ vatvā ‘‘kammavācāya sīmā bandhitabbā’’ti aparakālakiriyaṃ vadati, pariyosānakāle pana sabbatūriyātālikasaṅghuṭṭhaṃ katvā devamanussānaṃ anumodanaṃ kāretabbaṃ hotīti veditabbaṃ.
「或鼓声」者,写作:说「我作认可的终结」。以此在如是时彼适当,成为确定。「或鼓声或螺声」者,然而听闻彼等之声,知「现在僧团结界」,为了不使来访比库进入彼村田,以及为了阻止园民等彼等,在羯磨语开始时即作声,如是时彼作为有意义。因此不说「作鼓螺声」而说「作鼓螺声」,取声之语。说「作声」为前时作,说「以羯磨语应结界」为后时作,然而在终结时应作一切乐器击打集合,应使天人随喜,应如是知。
§163
163. Bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjāggahaṇaṃ. Sukhakaraṇatthanti sabbesaṃ sannipātanaparissamaṃ pahāya appatarehi sukhakaraṇatthaṃ. Ekavīsati bhikkhū gaṇhātīti vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū gaṇhāti. Idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Idañca kammārahena saha abbhānakārakānampi pahonakatthaṃ vuttaṃ. Nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbāti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāya vaḍḍhitvā ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa ca tadabhāvato yattha katthaci ānetvā ṭhapetuṃ sukaratāya ca vuttaṃ. Tathā sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbāti etthāpi. Caturaṅgulappamāṇāpīti yathā khaṇḍasīmaparicchedato bahi nimittapāsāṇaṃ caturaṅgulamattaṃ ṭhānaṃ samantā nigacchati, avasesaṃ ṭhānaṃ antokhaṇḍasīmāyaṃ hotiyeva, evaṃ tesu ṭhapitesu caturaṅgulamattā sīmantarikā hotīti daṭṭhabbaṃ.
一六三、「询问布料作业」者,关联受具足。「为了便利」者,为了舍弃一切集会的劳苦,以较少人便利之故。「取二十一位比库」者,取二十一位比库,即以二十组为最多的僧团甘马,连同甘马所应者。此依坐者而说。从最低限度而言,凡二十一位比库能够坐下之处,在那样的地方结界是允许的。此连同甘马所应者一起说,为了足够作白者之故。「应置标志石」者,此因在随意之处树木标志等难得,且为了增加两种已结界的混淆,又因石标志不存在,以及在任何地方带来安置容易之故而说。同样「应置界中间石」,在此亦然。「即使四指之量」者,应如此见:当置于彼等时,正如从片界的界限向外,标志石四指之量的地方周围到达,其余地方确实在片界之内,如是界中间成为四指之量。
Sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā. Te pana kittentena dakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Kathaṃ? Khaṇḍasīmato hi pacchimāya disāya puratthimābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā, tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā, tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā, tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthimābhimukhena ṭhatvā purimakittitaṃ vuttanayena puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā. Tatoti pacchā. Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirantaresu avasesanimittāni. Na sakkhissantīti avippavāsasīmāya baddhabhāvaṃ asallakkhetvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmameva samūhanissāmā’’ti vāyamantā na sakkhissanti. Baddhāya hi avippavāsasīmāya taṃ samūhanitvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmaṃ samūhanissāmā’’ti katāyapi kammavācāya asamūhatāva hoti sīmā. Paṭhamañhi avippavāsaṃ samūhanitvā pacchā sīmā samūhanitabbā. Khaṇḍasīmato paṭṭhāya bandhanaṃ āciṇṇaṃ, āciṇṇakaraṇeneva ca sammoho na hotīti āha ‘‘khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā’’ti. Ubhinnampi na kopentīti ubhinnampi kammaṃ na kopenti. Evaṃ baddhāsu pana…pe… sīmantarikā hi gāmakkhettaṃ bhajatīti na āvāsavasena sāmaggiparicchedo, kintu sīmāvasenevāti dassanatthaṃ vuttaṃ.
「界中间石」者,置于界中间的标志石。然而,宣告者应仅从右方绕行而宣告。如何?从片界的西方,面向东方而立,说『东方何标志』,在那里依次宣告一切标志后,同样在北方,面向南方而立,说『南方何标志』,依次宣告后,同样在东方,面向西方而立,说『西方何标志』,依次宣告后,同样在南方,面向北方而立,说『北方何标志』,在那里依次宣告一切标志后,再在西方面向东方而立,应以前述方式再次宣告先前所宣告者。如是,即使众多片界的界中间石,也应各别宣告。「其后」者,在后。「其余标志」者,大界的外内之间的其余标志。「将不能」者,不观察不离界的已结状态,努力『我们将废除共住界』者,将不能。因为已结不离界后,废除那个而说『我们将废除共住界』,即使作了甘马语,界仍未被废除。首先应废除不离,其后应废除界。从片界开始结是惯行,以惯行之故不会有混乱,故说『应从片界开始结』。「不破坏两者」者,不破坏两者的甘马。「然而如是已结者……」,「界中间确实属于村田」者,不是依住处而有和合的界限,而是依界,为了显示此而说。
Kuṭigeheti bhūmiyaṃ katatiṇakuṭiyaṃ. Udukkhalanti udukkhalāvāṭasadisakhuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti rāji vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ. Idañca yathāvuttesu aṭṭhasu nimittesu anāgatattena na vaṭṭatīti siddhampi ‘‘avinassakasaññāṇamida’’nti saññāya koci mohena nimittaṃ kareyyāti dūrato vipattiparihāratthaṃ vuttaṃ. Nimittupagapāsāṇe ṭhapetvāti sañcārimanimittassa kampanatāya vuttaṃ. Evaṃ upari ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādīsupi siddhamevatthaṃ punappunaṃ kathane kāraṇaṃ veditabbaṃ. Sīmāvipatti hi upasampadādisabbakammavipattimūlanti tassa dvāraṃ sabbathāpi pidahanavasena vattabbaṃ. Sabbaṃ vatvāva idha ācariyā vinicchayaṃ kathesunti daṭṭhabbaṃ.
「茅屋房舍」者,在地上作的草茅屋。「臼」者,类似臼坑的小坑。「不应作标志」者,不应作堆或臼为标志。此虽已成就,因在所说八种标志中以未来性不允许,『这是不坏的想』,某人以痴而作标志,为了从远处避免过失而说。「除了置标志石」者,因移动标志的摇动性而说。如是在上文『不宣告墙』等处,应知反复说已成就之义的原因。因为界的过失是受具足等一切甘马过失之根,应以一切方式关闭其门而行。应见:诸老师在此说了一切后才说决断。
Bhittinti iṭṭhakadārumattikāmayaṃ. Silāmayāya pana bhittiyā nimittupagaṃ ekaṃ pāsāṇaṃ taṃtaṃdisāya kittetuṃ vaṭṭati. Anekasilāhi cinitaṃ sakalaṃ bhittiṃ kittetuṃ na vaṭṭati ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti ekavacanena vattabbato. Antokuṭṭamevāti ettha antokuṭṭepi nimittānaṃ ṭhitokāsato anto eva sīmāti gahetabbaṃ. Pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvāti gabbhābhimukhepi bahipamukhe gabbhavitthārappamāṇe ṭhāne pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evañhi gabbhapamukhānaṃ antare ṭhitakuṭṭampi upādāya anto ca bahi ca caturassasaṇṭhānāva sīmā hoti. Bahīti sakalassa kuṭileṇassa samantato bahi.
「墙」者,砖木泥所成。然而对于石造的墙,允许宣告一块标志石在各方。不允许宣告以众多石砌成的整面墙,因应以单数说『此石为标志』。「仅在围墙内」者,在此即使在围墙内,从标志的住立处,应取内部确实为界。「在前面置标志石」者,即使面向内部,在外面前方,在内部宽度之量的地方置石后应认可。如是,连同立于内部前方之间的围墙,界确实成为内外四方形状。「外」者,整个弯曲洞窟周围的外面。
Anto ca bahi ca sīmā hotīti majjhe ṭhitabhittiyā saha caturassasīmā hoti. Uparipāsādeyeva hotī’’ti iminā gabbhassa ca pamukhassa ca antarā ṭhitabhittiyā ekattā tattha ca ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsābhāvena heṭṭhā na otarati, uparibhitti pana sīmaṭṭhāva hotīti dasseti. Heṭṭhā na otaratīti bhittito oraṃ nimittāni ṭhapetvā kittitattā heṭṭhā ākāsappadesaṃ na otarati, upari kate pāsādeti attho. Heṭṭhimatale kuṭṭoti heṭṭhimatale catūsu disāsu ṭhitakuṭṭo. Sace hi dvīsu, tīsu eva vā disāsu kuṭṭo tiṭṭheyya, heṭṭhā na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti sace heṭṭhā antobhittiyaṃ ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. Otaramānā ca na uparisīmappamāṇena otarati, samantā bhittippamāṇena otarati. Catunnaṃ pana bhittīnaṃ bāhirantaparicchedena heṭṭhābhūmibhāge udakapariyantaṃ katvā otarati, na pana bhittīnaṃ bahi kesaggamattampi ṭhānaṃ. Pāsādabhittitoti uparimatale bhittito. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti sace heṭṭhā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati, no ce, na otaratīti adhippāyoti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) pana ‘‘uparisīmappamāṇassa antogadhānaṃ heṭṭhimatale catūsu disāsu kuṭṭānaṃ tulārukkhehi ekasambandhataṃ, tadanto pacchimasīmappamāṇatādiñca sandhāya vutta’’nti vuttaṃ . Kiñcāpettha niyyūhakādayo nimittānaṃ ṭhitokāsatāya bajjhamānakkhaṇe sīmā na honti, baddhāya pana sīmāya sīmaṭṭhāva hontīti daṭṭhabbā.
「内外为界」者,连同立于中间的墙,成为四方形界。「仅在上层楼阁」者,以此显示:内部与前面之间所立之墙的统一性,以及在那里二十一位比库无空间之故,不下降到下方,然而上层墙确实是界处。「不下降到下方」者,因从墙的这边置标志而宣告,不下降到下方的空间部分,在上方作楼阁之义。「下层地面的围墙」者,立于下层地面四方的围墙。因为若围墙仅立于二方或三方,则不下降到下方。「也下降到下方」者,若下方内墙有二十一位比库的空间,则下降。下降时,不以上界之量下降,以周围墙之量下降。然而以四墙的外内界限,在下方地面部分,作到水的边际而下降,但墙外连发尖之量的地方也没有。「从楼阁墙」者,从上层地面的墙。「下降与不下降应以所说方式而知」者,《义理明灯》说:若下方有二十一位比库的空间则下降,若无则不下降,此为意趣。然而《疑惑消除》说:『关联上界之量所摄入者,下层地面四方围墙以横梁等的统一连结性,以及其内最后界之量等而说。』虽然在此,结界时,柱等因标志的住立处不是界处,然而对于已结之界,应见:确实是界处。
Pariyantathambhānanti nimittagatapāsāṇatthambhe sandhāya vuttaṃ. Uparimatalena sambaddho hotīti idaṃ kuṭṭānaṃ antarā sīmaṭṭhānaṃ thambhānaṃ abhāvato vuttaṃ. Yadi hi bhaveyyuṃ, kuṭṭe uparimatalena asambandhepi sīmaṭṭhathambhānaṃ upari ṭhito pāsādo sīmaṭṭhova hoti. Sace pana bahūnaṃ thambhapantīnaṃ upari katapāsādassa heṭṭhāpathaviyaṃ sabbabāhirāya thambhapantiyā anto nimittapāsāṇe ṭhapetvā sīmā baddhā hoti, ettha kathanti? Etthāpi ‘‘yaṃ tāva sīmaṭṭhathambheheva dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, sabbaṃ taṃ sīmaṭṭhameva, ettha vivādo natthi, yaṃ pana sīmaṭṭhathambhapantiyā, asīmaṭṭhāya bāhirathambhapantiyā ca samadhuraṃ dhārayamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, tattha upaḍḍhaṃ sīmā’’ti keci vadanti. ‘‘Sakalampi gāmasīmā’’ti apare. ‘‘Baddhasīmā evā’’ti aññe. Tasmā kammaṃ karontehi garūhi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā sabbaṃ taṃ āsaṅkaṭṭhānaṃ sodhetvāva kammaṃ kātabbaṃ, sanniṭṭhānakāraṇaṃ vā gavesitvā tadanuguṇaṃ kātabbaṃ.
「边际柱」者,关联标志处的石柱而说。「与上层地面相连」者,此因围墙之间无界处柱而说。因为若有,即使围墙与上层地面不相连,立于界处柱上方的楼阁确实是界处。然而若众多柱列上方所作楼阁,在下方地面,在一切外柱列之内置标志石而结界,在此如何说?在此亦,『凡仅由界处柱所支持的横梁上层地面,一切那个确实是界处,在此无争论。然而界处柱列与非界处的外柱列共同支持的横梁上层地面,在那里一半是界』,某些人如是说。『全部也是村界』,其他人说。『仅是已结界』,另外的人说。因此,作甘马的长老们,应立于无疑虑处,清除一切那疑虑处后才作甘马,或者寻求决定的原因,依其相应而作。』
Tālamūlakapabbateti tālakkhandhamūlasadise heṭṭhā thūlo hutvā kamena kiso hutvā uggato hintālamūlasadiso nāma hoti. Vitānasaṇṭhānoti ahicchattakasaṇṭhāno. Paṇavasaṇṭhānoti majjhe tanuko, heṭṭhā ca upari ca vitthiṇṇo. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā, paṇavasaṇṭhānassa majjhe. Sappaphaṇasadiso pabbatoti sappaphaṇo viya khujjo, mūlaṭṭhānato aññattha avanatasīso. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Sīmappamāṇoti anto ākāsena saddhiṃ pacchimasīmappamāṇo. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoti iminā īdisehi susirapāsāṇaleṇakuṭṭādīhi paricchinne bhūmibhāge eva sīmā patiṭṭhāti, na aparicchinne. Te pana sīmaṭṭhattā sīmā honti, na sarūpena sīmaṭṭhamañcādi viyāti dasseti. Sace pana so susirapāsāṇo bhūmiṃ anāhacca ākāsagato olambati, sīmā na otarati. Susirapāsāṇo pana sayaṃ sīmāpaṭibaddhattā sīmā hoti, kathaṃ pana pacchimappamāṇarahitehi etehi susirapāsāṇādīhi sīmā na otaratīti idaṃ saddhātabbanti? Aṭṭhakathāpamāṇato.
「多罗根山」者,名为如多罗树干之根,下粗而渐细向上生长,如棕榈根者。「伞盖形」者,蛇伞盖之形状。「鼓形」者,中间细,下与上宽广。「下或中」者,穆丁嘎鼓形之下,鼓形之中。「似蛇颈山」者,如蛇颈般弯曲,除根处外,他处头倾斜。「空中崖」者,不为墙壁所围之崖。「界限量」者,内与空间共同至后界限量。「彼石为界处」者,以此显示:于如是有孔石窟小屋等所围之地分,界方得成立,非于未围者。然彼等为界处故为界,非以自相为界处,如床等,如是显示。然若彼有孔石不触地而悬于空中,界不下降。然有孔石自身因系属于界故为界,但如何以此等无后限量之有孔石等界不下降,此应信受耶?依注疏之量。
Apicettha susirapāsāṇabhittianusārena mūsikādīnaṃ viya sīmāya heṭṭhimatale otaraṇakiccaṃ natthi, heṭṭhā pana pacchimasīmappamāṇe ākāse dvaṅgulamattabahalehi pāsāṇabhittiādīhipi uparimatalaṃ āhacca ṭhitehi sabbaso, yebhuyyena vā paricchinne sati upari bajjhamānā sīmā tehi pāsāṇādīhi antaritāya tapparicchinnāya heṭṭhābhūmiyāpi uparimatalena saddhiṃ ekakkhaṇe patiṭṭhāti, nadīpārasīmā viya nadīantaritesu ubhosu tīresu leṇādīsu apanītesupi heṭṭhā otiṇṇasīmā yāva sāsanantaradhānā na vigacchati, paṭhamaṃ pana upari sīmāya baddhāya pacchā leṇādikatesupi heṭṭhābhūmiyaṃ sīmā otarati eva, keci taṃ na icchanti, evaṃ ubhayattha patiṭṭhitā ca sā sīmā ekāva hoti gottādijāti viya byattibhedesūti gahetabbaṃ. Sabbā eva hi baddhasīmā abaddhasīmā ca attano attano pakatinissayake gāmāraññādike khette yathāparicchedaṃ sabbattha sākalyena ekasmiṃ khaṇe byāpinī paramatthato avijjamānampi te te nissayabhūte paramatthadhamme, taṃ taṃ kiriyāvisesampi vā upādāya lokiyehi sāsanikehi ca yathārahaṃ ekattena paññattattā sanissayekarūpā eva. Tathā hi eko gāmo araññaṃ nadī jātassaro samuddoti evaṃ loke, ‘‘sammatā sā sīmā saṅghena, agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’tiādinā sāsane ca ekavohāro dissati, na paramatthato. Ekassa anekadhammesu byāpanamatthi kasiṇekadesādivikappāsamānatāya ekattahānitoti ayaṃ no mati.
又于此,依有孔石壁,如鼠等,界于下面无下降之作用,然下于后界限量之空间,以二指厚之石壁等触上面而立,完全或多分围时,上所结之界,以彼等石等所隔,于彼所围之下地,与上面于一刹那成立,如河对岸界,于河所隔之两岸,即使窟等被移除,下已降之界,直至教法隐没不灭,然初上界结后,后于窟等作时,下地界亦下降,有些不欲此,如是于两处成立之彼界唯一,如姓等种类,于个别差别中应取。一切已结界与未结界,于自己自己之自性所依之村阿兰若等地,如其围,于一切处以全体于一刹那遍满,虽胜义上不存在彼等所依之胜义法,或彼彼作用之差别,依世间者与教法者如其所应以一性施设故,唯与所依一色。如是一村、阿兰若、河、湖、海,如是于世间,『彼界为僧团所认可,诸比库,若于无村之阿兰若,周围七阿跋多,此为同住、同伍波萨他』等,于教法中见一说,非胜义上。一于多法中遍满有,因遍处一部分等分别不同故一性失,此是我等之见。
Assa heṭṭhāti sappaphaṇapabbatassa heṭṭhā ākāsapabbhāre. Leṇassāti leṇaṃ ce kataṃ, tassa leṇassāti attho. Tameva puna leṇaṃ pañcahi pakārehi vikappetvā otaraṇānotaraṇavinicchayaṃ dassetuṃ āha ‘‘sace pana heṭṭhā’’tiādi. Tattha ‘‘heṭṭhā’’ti imassa ‘‘leṇaṃ hotī’’ti iminā sambandho. Heṭṭhā leṇañca ekasmiṃ padeseti āha ‘‘anto’’ti, pabbatassa anto, pabbatamūleti attho. Tameva antosaddaṃ sīmāparicchedena visesetuṃ ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa pārato’’ti vuttaṃ. Pabbatapādaṃ pana apekkhitvā ‘‘orato’’ti vattabbepi sīmānissayaṃ pabbataggaṃ sandhāya ‘‘pārato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Teneva ‘‘bahi leṇa’’nti ettha bahisaddaṃ visesento ‘‘uparimassasīmāparicchedassa orato’’ti āha. Bahisīmā na otaratīti ettha bahīti pabbatapāde leṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Leṇassa ca bahibhūte uparisīmāparicchedassa heṭṭhābhāge sīmā na otaratīti attho. Anto sīmāti leṇassa ca pabbatapādassa ca anto attano otaraṇārahaṭṭhāne na otaratīti attho. ‘‘Bahi sīmā na otarati, anto sīmā na otaratī’’ti cettha attano otaraṇārahaṭṭhāne leṇābhāvena sīmāya sabbathā anotaraṇameva dassitanti gahetabbaṃ. Tattha hi anotarantī upari eva hotīti ayaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) āgato vinicchayo.
「其下」者,于蛇颈山下之空中崖。「窟之」者,若窟作,彼窟之,是义。又以五种方式分别彼窟,为显示下降不下降之决断,说『然若下』等。于彼,『下』者,此与『窟为』者相连。下窟与于一处,说『内』者,山之内,山根是义。为以界围特别显示彼内字,说『上彼界围之外』。然期待山足,虽应说『内』,依界所依山顶,说『外』,应见。以此特别显示『外窟』中外字,说『上界围之内』。外界不下降,于此外者,期待山足窟说。窟之外部上界围之下分,界不下降是义。内界者,窟与山足之内,于自己下降应处不下降是义。『外界不下降,内界不下降』者,于此于自己下降应处,因窟无故,界完全不下降,如是显示,应取。于彼不下降者,唯于上,此是来自《疑惑消除》之决断。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘antoleṇaṃ hotīti pabbatassa antoleṇaṃ hotī’’ti ettakameva āgato. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) na ‘‘antoleṇanti pabbatassa antoleṇaṃ. Dvāraṃ pana sandhāya ‘pārato orato’ti vuttaṃ, sabbathāpi sīmato bahileṇena otaratīti adhippāyo’’ti āgato. Ayaṃ pana antoleṇabahileṇavinicchayo gambhīro duddaso duranubodhoti ācariyā vadanti, tathāpi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) āgataṃ nayaṃ nissāya suṭṭhu vinicchitabbo viññūhīti. Bahi patitaṃ asīmātiādinā uparipāsādādīsu athiranissayesu ṭhitā sīmāpi tesaṃ vināsena vinassatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ.
然于《义明灯》中,『内窟为』者,山之内窟为,仅此许来。于《金刚智复注》中,『内窟者,山之内窟。然期待门说「外内」,完全从界以外窟下降是意趣』,如是来。然此内窟外窟之决断甚深难见难了,诸老师说,然依来自《疑惑消除》之方法,应善决断,诸智者。以『外落非界』等,显示于上楼阁等不坚固所依所立之界,以彼等之坏而坏,应见。
Pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyevāti ettha sace heṭṭhā umaṅganadī sīmappamāṇato anūnā paṭhamameva pavattā hoti, sīmā ca pacchā baddhā nadito upari eva hoti, nadiṃ āhacca pokkharaṇiyā ca khatāya sīmā vinassatīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhāpathavītaleti anantarā bhūmivivare.
『掘池,唯界』者,于此若下伍曼嘎河从界限量不少,初已流,界后结,于河上,触河与池掘时,界灭,应见。下地面者,于无间地穴。
Sīmamāḷaketi khaṇḍasīmaṅgaṇe. Vaṭarukkhoti idaṃ pārohopatthambhena atidūrampi gantuṃ samatthasākhāsamaṅgitāya vuttaṃ. Sabbarukkhalatādīnampi sambandho na vaṭṭati eva. Teneva nāvārajjusetusambandhopi paṭikkhitto. Tatoti tato sākhato. Mahāsīmāya pathavītalanti ettha āsannatarampi gāmasīmaṃ aggahetvā baddhasīmāya eva gahitattā gāmasīmabaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadoso natthi aññamaññaṃ nissayanissitabhāvena pavattitoti gahetabbaṃ. Yadi hi tāsampi sambandhadoso bhaveyya, kathaṃ gāmasīmāya baddhasīmā sammannitabbā bhaveyya? Yassā hi sīmāya yāya sīmāya saddhiṃ sambandhe doso bhaveyya, sā tattha bandhitumeva na vaṭṭati baddhasīmaudakukkhepasīmāsu baddhasīmā viya, attano anissayabhūtagāmasīmādīsu udakukkhepasīmā viya ca, teneva ‘‘sace pana rukkhassa sākhā vātato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’tiādinā udakukkhepasīmāya attano anissayabhūtagāmasīmādīhi eva sambandhadoso dassito, na nadīsīmāya , evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Ayañcattho upari pākaṭo bhavissati. Āhaccāti phusitvā.
「界场」者,于片界庭。「榕树」者,此以具有以气根支柱能至极远之枝说。一切树藤等之连结亦不许。以此船绳桥之连结亦被拒。『从彼』者,从彼枝。『大界之地面』者,于此不取最近之村界,唯取已结界故,村界已结界之相互,即使树等连结,无破坏过,以相互所依能依性而行,应取。若彼等亦有连结过,如何村界之已结界应被认可?若某界与某界连结有过,彼于彼结根本不许,如已结界于水流界,如水流界于自己非所依之村界等,以此『然若树之枝或风出之气根立于外河岸或精舍界或村界』等,显示水流界与自己非所依之村界等之连结过,非河界,如是于此亦,应见。此义于上将明。『触』者,触已。
Mahāsīmaṃ vā sodhetvāti mahāsīmagatānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsānayanachandāharaṇādivasena sakalaṃ mahāsīmaṃ sodhetvā. Etena sabbavipattiyo mocetvā pubbe suṭṭhu baddhānampi dvinnaṃ baddhasīmānaṃ pacchā rukkhādisambandhena uppajjanato īdiso pāḷimuttako sambandhadoso atthīti dasseti, so ca ‘‘na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā’’tiādinā baddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi bhikkhave sīmaṃ sammannantena sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 148) ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ antarā sīmantarikaṃ ṭhapetvā bandhituṃ anujānanena sambhedajjhottharaṇe viya tāsaṃ aññamaññaṃ phusitvā tiṭṭhanavasena bandhanampi na vaṭṭatīti siddhattā baddhānampi tāsaṃ pacchā aññamaññaṃ ekarukkhādīhi phusitvā ṭhānampi na vaṭṭatīti bhagavato adhippāyaññūhi saṅgītikārakehi niddhārito bandhanakāle paṭikkhittassa sambandhadosassa anulomena akappiyānulomattā. Ayaṃ pana sambandhadoso pubbe suṭṭhu baddhānaṃ pacchā sañjātattā bajjhamānakkhaṇe viya asīmattaṃ kātuṃ na sakkoti, tasmā rukkhādisambandhe apanītamatte tā sīmā pākatikā honti. Yathā cāyaṃ pacchā na vaṭṭati, evaṃ bajjhamānakkhaṇepi tāsaṃ rukkhādisambandhe sati tā bandhituṃ na vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ.
『或净治大界』——将进入大界内一切比库，通过带来手触范围、带来意愿表示等方式，净治整个大界。此即表明：解除一切缺失，即便是先前已善结之两个已结界，因其后树木等连接而生起，此类经文之外的连接过失确实存在。此一过失，由『比库们，界不得与界混同』等语，禁止已结两界彼此相混或重叠，又以『比库们，我允许结界者留出界间距后结界』之开许，在两已结界之间留出界间距后结之——依此开许，犹如相混重叠，若两界彼此接触相立，此结法亦不可；故此已成定论：已结之界，其后若彼此以同一树木等接触相立，亦不可。而此连接过失，因系于先前已善结之界其后所生，故不能如结界当时那般使其无界；因此，只须除去树木等连接，彼等诸界即恢复原状。正如此后不可，于结界当时若有树木等连接，亦不得结之——当如此了知。
Keci pana mahāsīmaṃ vā sodhetvāti ettha ‘‘mahāsīmagatā bhikkhū yathā taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā kāyakāyapaṭibaddhehi na phusanti, evaṃ sodhanameva idhādhippetaṃ, na sakalasīmāsodhana’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ aṭṭhakathāya virujjhanato. Tathā hi ‘‘mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātakarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhatī’’ti evaṃ sākhāpārohānaṃ mahāsīmaṃ phusitvā ṭhānameva sambandhadose kāraṇattena vuttaṃ, na pana tattha ṭhitabhikkhūhi sākhādīnaṃ phusanaṃ. Yadi hi bhikkhūnaṃ sākhādiṃ phusitvā ṭhānameva kāraṇaṃ siyā, ‘‘tassa sākhaṃ vā tato niggatapārohaṃ vā mahāsīmāya paviṭṭhaṃ tatraṭṭho koci bhikkhu phusitvā tiṭṭhatī’’ti bhikkhuphusanameva vattabbaṃ siyā. Yañhi tattha mahāsīmāsodhane kāraṇaṃ, tadeva tasmiṃ vākye padhānato dassetabbaṃ. Na hi āhaccaṭṭhitameva sākhādiṃ phusitvā ṭhito bhikkhu sodhetabbo ākāsaṭṭhasākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhussapi sodhetabbato, kiṃ niratthakena āhaccaṭṭhānavacanena, ākāsaṭṭhasākhāsu ca bhikkhuphusanameva kāraṇattena vuttaṃ , sodhanañca tasseva bhikkhussa hatthapāsānayanādivasena sodhanaṃ vuttaṃ. Idha pana ‘‘mahāsīmaṃ sodhetvā’’ti sakalasīmāsādhāraṇavacanena sodhanaṃ vuttaṃ, api ca sākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhumattasodhane abhimate ‘‘mahāsīmāya pathavītala’’nti visesasīmopādānaṃ niratthakaṃ siyā yattha katthaci antamaso ākāsepi ṭhatvā sākhādiṃ phusitvā ṭhitassa sodhetabbato.
然而，有人对于『或净治大界』，说道：『此处之意，乃令大界内之比库，使其肢体不经由枝条或蔓茎而与他方相触——如此净治乃此处之意，并非净治整个界』，此说不当，因与注疏相违。盖注疏所说『大界之地面或其上所生树木等接触而立』，此乃以枝条蔓茎接触大界而立之状，作为连接过失之成因而说，并非说住在彼处之比库与枝条等相触。若比库与枝条等相触而立方为成因，则应说『其枝条或由彼处生出之蔓茎进入大界，住于彼处之某比库与之相触而立』，直接以比库之触为说。盖于彼净治大界之成因，即应于该句中作为主要者加以显示。若仅接触而立之枝条，与站在地面接触之枝条者无异，而站于空中枝条之比库亦需净治，则说明接触地面之语便毫无意义；于空中枝条，比库之触方被说为成因，而所净治者，亦说为对该比库通过带来手触范围等方式加以净治。然而此处，以『净治大界』之通摄整个界之语说净治；况且，若意在仅净治触枝条而立之比库，则『大界之地面』之特指某界的取用，便毫无意义，因为无论何处，乃至处于空中触枝条而立者亦须净治之故。
Chinditvā bahiṭṭhakā kātabbāti tattha patiṭṭhitabhāvaviyojanavacanato ca visabhāgasīmānaṃ phusaneneva sakalasīmāsodhanahetuko aṭṭhakathāsiddhoyaṃ eko sambandhadoso atthevāti gahetabbo. Teneva udakukkhepasīmākathāyampi (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’ti ca ‘‘nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya vā na vaṭṭatī’’ti ca ‘‘sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti ca evaṃ visabhāgāsu gāmasīmāsu sākhādīnaṃ phusanameva saṅkaradosakāraṇattena vuttaṃ, na bhikkhuphusanaṃ. Tathā hi ‘‘antonadiyaṃ jātarukkhe bandhitvā kammaṃ kātabba’’nti nadiyaṃ nāvābandhanaṃ anuññātaṃ udakukkhepanissayattena nadīsīmāya sabhāgattā. Yadi hi bhikkhūnaṃ phusanameva paṭicca sabbattha sambandhadoso vutto siyā, nadiyampi bandhanaṃ paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya. Tatthāpi hi bhikkhuphusanaṃ kammakopakāraṇaṃ hoti, tasmā sabhāgasīmāsu pavisitvā bhūmiādiṃ phusitvā, aphusitvā vā sākhādimhi ṭhite taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabbo. Visabhāgasīmāsu pana sākhādimhi phusitvā ṭhite taṃ sākhādiṃ aphusantāpi sabbe bhikkhū sodhetabbā, aphusitvā ṭhite pana taṃ sākhādiṃ phusantāva bhikkhū sodhetabbāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
『砍断后置于界外』——由脱离彼处所立之状的语义，可知：异类界彼此相触，即是导致净治整个界之注疏所成立之一种连接过失，确实存在——当如此理解。正因如此，在水抛界之论述中，亦说『立于住所界或村界』，及『于河岸打入树桩，系舟于彼不可』，及『若桥或桥脚立于彼岸，不得作甘马』——如此，在异类村界中，枝条等的接触方被说为混同过失之成因，而非比库之触。故此，『于河中所生之树上系舟，可作甘马』——于河中系舟被开许，因依水抛为所依，河界具有同类性之故。若比库之触于一切处皆为连接过失之成因，则于河中系舟亦应被禁止；于彼处，比库之触亦成为破坏甘马之成因。因此，结论如下：于同类界，进入后触地面等，无论是否触之，若枝条等接触而立，则应净治触该枝条等之比库；于异类界，若枝条等接触而立，即便不触该枝条等，一切比库皆须净治；若不接触而立，则仅净治触该枝条等之比库——于此应作如此结论。
Yaṃ panettha keci ‘‘baddhasīmānaṃ dvinnaṃ aññamaññaṃ viya baddhasīmagāmasīmānampi tadaññāsampi sabbāsaṃ samānasaṃvāsakasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhe sati tadubhayampi ekasīmaṃ viya sodhetvā ekattheva kammaṃ kātabbaṃ, aññathā kataṃ kammaṃ vipajjati, natthettha sabhāgavisabhāgabhedo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ sabhāgasīmānaṃ aññamaññaṃ sambandhadosābhāvassa visabhāgasīmānameva tabbhāvassa suttasuttānulomādivinayanayehi siddhattā. Tathā hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 138) gāmasīmāyameva baddhasīmaṃ sammannituṃ anuññātattā tāsaṃ nissayanissitabhāvena sabhāgatā, sambhedajjhottharaṇadosābhāvo ca suttatova siddho. Bandhanakāle pana anuññātassa sambandhassa anulomato pacchā sañjātarukkhādisambandhopi tāsaṃ vaṭṭati eva. ‘‘Yaṃ, bhikkhave…pe… kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305) vuttattā evaṃ tāva gāmabaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca suttasuttānulomato siddho, iminā eva nayena araññasīmasattabbhantarasīmānaṃ nadīādisīmaudakukkhepasīmānañca suttasuttānulomato aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca siddhoti veditabbo.
至于此处，有人说：『犹如两已结界彼此之间，凡同一共住界之已结界与村界，乃至其他一切界，彼此若有树木等连接，则两者皆应视为一界而净治，于一处作甘马；否则所作甘马则坏，此中无同类与异类之分别』——此不过是彼等之臆见，因同类界彼此之间无连接过失、异类界方有此过失，已由经文、经随顺等律法则所成立。盖『比库们，我允许结界』之语，仅开许于村界内结已结界，故两者以所依与能依之关系而具有同类性；混同重叠等过失之不存在，亦由经文本身成立。而于结界时已被开许之连接，其随顺亦使其后所生之树木等连接，于彼等界亦属可行。『比库们，随顺于可行者、排除于不可行者，于汝等为可行』之语，已如此说——故村中已结界彼此之同类性、无混同等过失，由经文及其随顺成立；依此同一原则，林界与七肘内界，以及河界等界、水抛界，彼此之同类性及无混同等过失，亦应了知由经文及其随顺成立。
Baddhasīmāya pana aññāya baddhasīmāya nadīādisīmāsu ca bandhituṃ paṭikkhepasiddhito ceva udakukkhepasattabbhantarasīmānaṃ nadīādīsu eva kātuṃ niyamanasuttasāmatthiyena baddhasīmagāmasīmāsu karaṇapaṭikkhepasiddho ca tāsaṃ aññamaññasabhāgatā uppattikkhaṇe pacchā ca rukkhādīhi sambhedādidosasambhavo ca vuttanayena suttasuttānulomatova sijjhanti. Teneva aṭṭhakathāyaṃ visabhāgasīmānameva vaṭarukkhādivacanehi sambandhadosaṃ dassetvā sabhāgānaṃ baddhasīmagāmasīmādīnaṃ sambandhadoso na dassito. Na kevalañca na dassito, atha kho tāsaṃ sabhāgasīmānaṃ rukkhādisambandhepi dosābhāvopi pāḷiaṭṭhakathāsu ñāpito eva. Tathā hi pāḷiyaṃ (mahāva. 138) ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimitta’’ntiādinā vaḍḍhanakanimittāni anuññātāni, tena nesaṃ rukkhādinimittānaṃ vaḍḍhane baddhasīmagāmasīmānaṃ saṅkaradosābhāvo ñāpitova hoti, dvinnaṃ pana baddhasīmānaṃ īdiso sambandho na vaṭṭati. Vuttañhi ‘‘ekarukkhopi dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ bandhitu’’nti (mahāva. 140) vacanatopi cāyaṃ ñāpito. Tiyojanaparamāya hi sīmāya samantā pariyantesu rukkhalatāgumbādīhi baddhagāmasīmānaṃ niyamena aññamaññaṃ sambandhassa sambhavato ‘‘īdisaṃ sambandhaṃ vināsetvāva sīmā sammannitabbā’’ti aṭṭhakathāyampi na vuttaṃ.
然而，就已结界而言，由于有已结界的禁制——即在河流等界域中结界的禁制，以及由于限制性经文的效力——要求水抛界与七肘界须在河流等处方可设立——以及已结界与村界中不得作法之禁制，加之此等诸界彼此之间相同性质，以及于生起之时与其后被树木等物遮断等过患，皆依所述之法，唯依经文本身及随顺经义而得成立。正因如此，注疏中仅就异性质之诸界，以榕树等为例，指出其连接之过患，而未指出性质相同之已结界、村界等之连接过患。不仅未予指出，于巴利经文及注疏中，亦已明确说明：性质相同的诸界，即便与树木等相连，亦无过患。如律藏经文中（《大品》138）以「山标、石标、林标、树标」等宣准了扩展性的标识，由此可知：就树木等标识的扩展而言，已结界与村界之间不发生混淆之过患，此已明示。然而两已结界之间如此相连，则不如法。经中曾言：「一棵树亦可作为两界的标识，然而该树若扩展生长，则造成界域混淆，故不应如此设置。」此义亦由「诸比库，我允许结最大三由旬之界」（《大品》140）之经文得以明示。以三由旬为最大限度之界域，其四周边界处，必然与以藤蔓丛林等为标识所结之村界相互连接，然而注疏中并未言「须先破除此类连接方可召集结界」。
Yadi cettha rukkhādisambandhena kammavipatti bhaveyya, avassameva vattabbaṃ siyā. Vipattiparihāratthañhi ācariyā nirāsaṅkaṭṭhānesupi ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādinā siddhamevatthaṃ punappunaṃ avocuṃ, idha pana ‘‘vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabba’’ntiādinā rukkhalatādīhi nirantare vanamajjhepi sīmābandhanamavocuṃ. Tathā thambhānaṃ upari katapāsādādīsu heṭṭhā thambhādīhi ekābaddhesu uparimatalādīsu sīmābandhanaṃ bahudhā vuttaṃ, tasmā baddhasīmagāmasīmānaṃ rukkhādisambandho tehi mukhatova vihito, apica gāmasīmānampi pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisatāya ekāya gāmasīmāya kammaṃ karontehi dabbatiṇamattenapi sambandhā gāmantaraparamparā araññanadīsamuddā ca sodhetabbāti sakalaṃ dīpaṃ sodhetvāva kātabbaṃ siyā. Evaṃ pana asodhetvā paṭhamamahāsaṅgītikālato pabhuti katānaṃ upasampadādikammānaṃ sīmāsammutīnañca vipajjanato sabbesampi bhikkhūnaṃ anupasampannasaṅkāpasaṅgo ca dunnivāro hoti, na cetaṃ yuttaṃ, tasmā vuttanayena visabhāgasīmānameva rukkhādisambandhadoso, na baddhasīmagāmasīmādīnaṃ sabhāgasīmānanti gahetabbaṃ.
若此处因树木等相连而导致甘马失效，则必定须加以说明。诸老师为防止失效，即便在无疑虑之处，亦以「不须宣说墙壁」等反复宣说已成立之义；而于此处，却言「在森林中建精舍，无须宣说森林」等，说明即便在与树木藤蔓等连绵相接的森林中亦可结界。同样，于柱上所建楼阁等，其下方与柱等相连的上层楼面结界之事，亦多有宣说。故就已结界与村界而言，其与树木等相连，乃由彼等老师正面开许；况且若将诸村界各自视同已结界，则凡在某一村界中作法者，须依哪怕一根草一根茎之微细连接，将相连之异村、旷野、河流、大海乃至整个岛洲逐一净除，方可作法。然而若如此不加净除，则自初次大结集之时所作之达上等甘马及界域召集，皆成无效，一切比库皆有未受达上之嫌，此过失难以遮止，亦非正理。故应依所述之法：唯异性质诸界方有树木等连接之过患，已结界、村界等性质相同之诸界则无此过患，应如此理解。
Mahāsīmāsodhanassa dukkaratāya khaṇḍasīmāyameva yebhuyyena saṅghakammakaraṇanti āha ‘‘sīmamāḷake’’tiādi. Mahāsaṅghasannipātesu pana khaṇḍasīmāya appahonakatāya mahāsīmāya kamme kariyamānepi ayaṃ nayo gahetabbova. Ukkhipāpetvāti iminā kāyapaṭibaddhena sīmaṃ phusantopi sīmaṭṭhova hotīti dasseti. Purimanayepīti khaṇḍasīmato mahāsīmaṃ paviṭṭhasākhānayepi. Sīmaṭṭharukkhasākhāya nisinno sīmaṭṭhova hotīti āha ‘hatthapāsameva ānetabbo’’ti. Ettha ca ‘‘rukkhasākhādīhi aññamaññasambandhāsu etāsu khaṇḍasīmāya tayo bhikkhū, mahāsīmāya dveti evaṃ dvīsu sīmāsu sīmantarikaṃ aphusitvā, hatthapāsañca avijahitvā ṭhitehi pañcahi bhikkhūhi upasampadādi kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ ‘‘nānāsīmāyaṃ ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’ntiādivacanato (mahāva. 389). Tenevetthāpi mahāsīmaṃ sodhetvā māḷakasīmāyameva kammakaraṇaṃ vihitaṃ. Aññathā bhinnasīmaṭṭhatāya tatraṭṭhassa gaṇapūrakattābhāvā kammakopova hotīti.
因大界清净之困难,故多于碎界行僧团甘马,故说「于界场」等。然于大僧团集会时,因碎界不足,即使于大界行甘马,亦应取此法。以「除去」一词,显示以身相连而触界者,亦为界外。「于前法亦」者,谓于从碎界入大界之树枝法亦然。坐于界外树枝者为界外,故说「应以手距引来」。于此,有人说:「于树枝等相互连结中,三比库在碎界,二比库在大界,如是于二界中,不触界间,不离手距而立之五比库,可行达上等甘马。」此不合理,因有「立于异界之第四者若行甘马,非甘马,不应行」等语。故于此亦规定清净大界后,唯于场界行甘马。否则,因别界外性,彼处立者无成众资格,甘马即坏。
Yadi evaṃ kathaṃ chandapārisuddhiāharaṇavasena mahāsīmāsodhananti? Tampi vinayaññū na icchanti, hatthapāsānayanabahisīmakaraṇavasena panettha sodhanaṃ icchanti, dinnassapi chandassa anāgamanena mahāsīmaṭṭho kammaṃ kopetīti. Yadi cassa chandādi nāgacchati, kathaṃ so kammaṃ kopessatīti? Dvinnaṃ visabhāgasīmānaṃ sambandhadosato, so ca sambandhadoso aṭṭhakathāvacanappamāṇato. Na hi vinaye sabbattha yutti sakkā ñātuṃ buddhagocarattāti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘sace dvepi sīmāyo pūretvā nirantaraṃ ṭhitesu bhikkhūsu kammaṃ karontesu ekāya eva sīmāya gaṇo ca upasampadāpekkho ca anussāvako ca ekato tiṭṭhati , kammaṃ sukatameva hoti. Sace pana kammāraho vā anussāvako vā sīmantaraṭṭho hoti, kammaṃ vipajjatī’’ti vadanti, tañca baddhasīmagāmasīmādisabhāgasīmāsu eva yujjati. Yāsu aññamaññaṃ rukkhādisambandhesupi doso natthi, yāsu pana atthi, na tāsu, visabhāgasīmāsu rukkhādisambandhe sati ekattha ṭhito itaraṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti eva aṭṭhakathāya sāmaññato sodhanassa vuttattāti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
若如是,如何以持来欲清净等而清净大界耶?通律者不许此,然许以手距引来、作界外等方式清净。即使已给欲,因不来而大界外者坏甘马。若彼之欲等不来,如何坏甘马耶?因二不同界之连结过失,此连结过失以注疏语为量。于律中非处处能知理趣,因属佛境界,应如是知。然有人说:「若充满二界,于无间立之诸比库行甘马时,唯于一界,众与求达上者与宣告者同在一处,甘马即善行。若应甘马者或宣告者立于界间,甘马即坏。」此唯适用于结界、村界等同类界。于相互树等连结中无过失者,于有过失者则不然。于异类界,有树等连结时,立于一处者坏他处之甘马,因注疏以通相说清净故,此为我等之意,应审察而取。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) ‘‘ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatīti khaṇḍasīmāya anto ṭhitattā rukkhassa tattha ṭhito hatthapāsameva ānetabboti ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, kasmā? Anto ṭhitattā. Rukkhassa hi heṭṭhā pathavīgataṃ mūlaṃ khaṇḍasīmāyeva hoti. Abbohārikaṃ vāti apare. ‘Majjhe pana chinne mahāsīmāya ṭhitaṃ mūlaṃ mahāsīmameva bhajati, khaṇḍasīmāya ṭhitaṃ khaṇḍasīmameva bhajati tadāyattapathavīādīhi anuggahitattā’ti ca vuttaṃ. ‘Sīmāya pacchā uṭṭhitarukkhe nisīditvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati pacchā sīmāyaṃ katagehe viyā’ti vatvā ‘bandhanakāle ṭhite rukkhe nisīditvā kātuṃ na vaṭṭati uparisīmāya agamanato’ti kāraṇaṃ vadanti. Evaṃ sati bandhanakāle puna ārohaṇaṃ nāma natthi, bandhitakāle eva ārohatīti āpajjati pacchā uṭṭhitarukkho pana tappaṭibaddhattā sīmāsaṅkhameva gato. Evaṃ pubbe uṭṭhitarukkhopīti gahetabbaṃ. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti vacanato tiṇādipi saṅgahitaṃ, mahātherāpi tiṇaṃ sodhetvāva karontī’’ti vuttaṃ.
于《义灯》中说:「不应除去而行,因树立于碎界内,故立于彼处者应以手距引来,不应除去而行。」然于《金刚智疏》中说:「不应除去而行,何故?因立于内。树下地中之根唯在碎界。或为不可移者,他人说。『然于中间切断时,立于大界之根归属大界,立于碎界之根归属碎界,因依彼所依之地等所摄持。』又说:『坐于界后生起之树而行甘马可行,如界后所作之屋。』说已,说理由:『坐于结界时立之树而行不可行,因不至上界。』如是,结界时无再攀登,于结界时即攀登,此成过失。然界后生起之树,因与彼相连,即入界数。应如是取:前生起之树亦然。因『凡任何』之语,草等亦摄,大长老等亦清净草后而行。」
Na otaratīti paṇavasaṇṭhānapabbatādīsu heṭṭhā pamāṇarahitaṃ ṭhānaṃ na otarati. Kiñcāpi panettha bajjhamānakkhaṇe uddhampi pamāṇarahitapabbatādi nārohati, tathāpi taṃ pacchā sīmaṭṭhatāya sīmā hoti. Heṭṭhā paṇavasaṇṭhānādi pana upari baddhāyapi sīmāya sīmasaṅkhaṃ na gacchati, tasseva vasena ‘‘na otaratī’’ti vuttaṃ, itarathā orohaṇārohaṇānaṃ sādhāraṇavasena ‘‘na otaratī’’tiādinā vattabbato. Jātaṃ yaṃ kiñcīti niṭṭhitasīmāya upari jātaṃ vijjamānaṃ pubbe ṭhitaṃ pacchā sañjātaṃ paviṭṭhañca yaṃ kiñci saviññāṇakāviññāṇakaṃ sabbampīti attho. Antosīmāya hi hatthikkhandhādisaviññāṇakesu nisinnopi bhikkhu sīmaṭṭhova hoti. Baddhāya sīmāyāti idañca pakaraṇavasena upalakkhaṇato vuttaṃ. Abaddhasīmāsupi sabbāsu ṭhitaṃ taṃ sīmāsaṅkhameva gacchati. Ekasambandhena gatanti rukkhalatāditatrajātamevasandhāya vuttaṃ. Tādisañhi ‘‘ito gata’’nti vattabbataṃ arahati.
「不下入」者,于鼓形、山等下方无量处不下入。虽于此结界刹那,上方亦不登无量之山等,然彼因界后界外性而为界。然下方鼓形等,即使于上方结界,亦不入界数,唯依彼而说「不下入」,否则应以下入上登之共通而说「不下入」等故。「生起之凡任何」者,谓于已成界之上方生起、存在、前立、后生、进入之凡任何有识无识,一切皆是,此为义。于界内坐于象背等有识者之比库,亦唯为界外。「于结界」者,此依文脉以标相而说。于一切未结界中,立于彼者亦唯入界数。「以一连结而去」者,唯就树藤等彼处生者而说。如是者应说「从此去」。
Yaṃ pana ‘‘ito gata’’nti vā ‘‘tato āgata’’nti vā vattuṃ asakkuṇeyyaṃ ubhosu baddhasīmagāmasīmāsu udakukkhepanadīādīsu ca tiriyaṃ patitarajjudaṇḍādi, tattha kiṃ kātabbanti? Ettha pana ‘‘baddhasīmāya patiṭṭhitabhāgo baddhasīmā, gāmasīmāya patiṭṭhitabhāgo gāmasīmā tadubhayasīmaṭṭhapabbatādi viya, baddhasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe, gāmasīmāya gāmasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe ca baddhasīmāya patiṭṭhitepi eseva nayo. Mūle patiṭṭhitakālato paṭṭhāya hi ‘ito gataṃ, tato āgata’nti vattuṃ asakkuṇeyyato so bhāgo yathāpaviṭṭhasīmaṭṭhasaṅkhameva gacchati. Tesaṃ rukkhapārohānaṃ antarā pana ākāsaṭṭhasākhā bhūmiyaṃ sīmāparicchedappamāṇena tadubhayasīmā hotī’’ti keci vadanti. Yasmā panassā sākhāya pāroho paviṭṭhasīmāya pathaviyaṃ mūlehi patiṭṭhahitvāpi yāva sākhaṃ vinā ṭhātuṃ na sakkoti, tāva mūlasīmaṭṭhataṃ na vijahati. Yadā pana saṇṭhātuṃ sakkoti, tadāpi pārohamattameva paviṭṭhasīmataṃ samupeti, tasmā sabbopi ākāsaṭṭhasākhābhāgo purimasīmaṭṭhataṃ na vijahati tato āgatabhāgassa avijahitattāti amhākaṃ khanti. Udakukkhepanadīādīsupi eseva nayo. Tattha ca visabhāgasīmāya eva paviṭṭhe sakalasīmāsodhanaṃ, sabhāgāya paviṭṭhe phusitvā ṭhitamattabhikkhusodhanañca sabbaṃ pubbe vuttanayameva.
然凡不能说「从此去」或「从彼来」者,于二结界村界中,横落之绳杖等,于水抛河等,彼处应作何耶?于此,有人说:「立于结界之分为结界,立于村界之分为村界,如立于彼二界外之山等,从结界生起之榕树之气根,于村界,从村界生起之榕树之气根,于结界,即使立于结界,亦此法。从根立时起,因不能说『从此去,从彼来』,故彼分唯入如所入界外数。然彼等树气根之间,空中外枝以地上界限量而为彼二界。」然因彼枝之气根,即使以根立于进入界之地上,只要不能离枝而立,即不离根界外性。然当能立时,唯气根即得进入界性,故一切空中外枝分不离前界外性,因从彼来分之不离故,此为我等之意。于水抛河等亦此法。于此,唯于进入异类界,清净全界;于进入同类界,清净触而立之比库,一切皆如前说法。
§164
164. Ettha ca nadīpārasīmākathāya pārayatīti ajjhottharati. Nadiyā ubhosu tīresu patiṭṭhahamānā sīmā nadīajjhottharā nāma hotīti āha ‘‘nadiṃ ajjhottharamāna’’nti. Antonadiyañhi sīmā na otarati. Nadīlakkhaṇe pana asati otarati. Sā ca tadā nadīpārasīmā na hotīti āha ‘‘nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayamevā’’ti. Assāti bhaveyya. Avassaṃ labbhaneyyā pana dhuvanāvāva hotīti sambandho. Na nāvāyāti iminā nāvaṃ vināpi sīmā baddhā subaddhā eva hoti, āpattiparihāratthā nāvāti dasseti.
于此,于河对岸界说中,「渡」者,谓横越。立于河二岸之界名为横越河,故说「横越河」。界不下入河内。然于无河相时下入。彼时非河对岸界,故说「河之相,于河标相中所说法」。「应」者,谓应有。然必得者唯为常船,此为连结。「非船」者,以此显示即使无船,界亦善结,船为避罪故。
Rukkhasaṅghāṭamayoti anekarukkhe ekato ghaṭetvā katasetu. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. ‘‘Sabbanimittānaṃ anto ṭhitabhikkhū hatthapāse katvāti idaṃ ubhinnaṃ tīrānaṃ ekagāmakhettabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti ekato uggatadīpasikharattā samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ.
「树木相合所成者」，谓将多棵树木聚合在一起所建造的桥。「砍伐树木所建者」，此为经文余义的延伸说明。「一切标识之内站立的比库须置于投掷距离之内」，此乃就两岸同属一村田界之情况而言。「形如山岳者」，谓因四面隆起如岛屿山顶，故于《遍净》中如此说明。
§165
165. Sīmāsamūhanakathāyaṃ soti bhikkhunisaṅgho. Dvepīti dve samānasaṃvāsaavippavāsasīmāyo. Avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Tattheva yebhuyyena avippavāsāti. Avippavāsaṃ ajānantāpīti idaṃ mahāsīmāya vijjamānāvijjamānattaṃ, tassā bāhiraparicchedañca ajānantānaṃ vasena vuttaṃ. Evaṃ ajānantehipi antosīmāya ṭhatvā kammavācāya katāya sā sīmā samūhatāva hotīti āha ‘‘samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti. Nirāsaṅkaṭṭhāneti khaṇḍasīmārahitaṭṭhāne. Idañca mahāsīmāya vijjamānāyapi kammakaraṇasukhatthaṃ khaṇḍasīmā icchitāti taṃ cetiyaṅgaṇādibahusannipātaṭṭhāne na bandhatīti vuttaṃ. Tatthāpi sā baddhā subaddhā eva mahāsīmā viya. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti idaṃ khaṇḍasīmāya asamūhatattā, tassā avijjamānattassa ajānanato ca mahāsīmābandhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Khaṇḍasīmā pana nirāsaṅkaṭṭhāne bandhituṃ sakkhissanteva. Sīmāsambhedaṃ katvāti khaṇḍasīmāya vijjamānapakkhe sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇasambhedaṃ katvā avijjamānapakkhepi sambhedasaṅkāya anivattanena sambhedasaṅkaṃ katvā. Avihāraṃ kareyyunti saṅghakammānārahaṃ kareyyuṃ. Pubbe hi cetiyaṅgaṇādinirāsaṅkaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ sakkā, idāni tampi vināsitanti adhippāyo. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Ubhopi na jānantīti ubhinnaṃ padesaniyamaṃ vā tāsaṃ dvinnampi vā aññatarāya vā vijjamānataṃ vā avijjamānataṃ vā na jānanti, sabbattha saṅkā eva hoti. Neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissantīti idaṃ nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ sakkontāpi mahāsīmaṃ paṭibandhituṃ na sakkhissantīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Na ca sakkā…pe… kammavācā kātunti idaṃ sīmābandhanakammavācaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmāti yasmā bandhituṃ na sakkā, tasmā na samūhanitabbāti attho.
165. 在界域解除的论述中，「众」者，谓比库尼僧团。「两者」，谓两条同住界与不离界。「不离界」，此乃就大界而言。「彼处大多数者依不离界」。「即便不知不离界者」，此就不知大界之存在与否及其外在边界的人而言。即便如此不知，只须站立于界内，以甘马语作法，该界即已解除，故言「能解除并重新结界」。「无疑虑之处」，谓无破损界的处所。此处亦说：虽大界现存，然为方便作法而欲设小界，不得在塔院场等多人聚集之处结界。于彼处，即便已结，亦如大界一样坚固有效。「然而将无法重新结大界」，此就小界尚未解除，及不知其是否存在，而欲重新结大界而言。小界则在无疑虑之处可以重新结界。「造成界域混淆」，就小界现存的情形而言，乃以界叠覆界造成混淆；就小界不存在的情形而言，则因不能排除混淆之疑，而形成混淆之嫌。「使之不适于僧团作法」，谓使之不堪作僧团作法之用。昔日在塔院场等无疑虑之处尚可作法，如今连此处亦被破坏——此为其意趣。「不应解除」，谓不知小界者不应解除大界。「两者皆不知」，谓两者皆不知各处之边界，或不知两界中某一界之存在与否，一切皆唯有疑惑。「既无法解除，亦无法重新结界」，此就能站于无疑虑之处解除大界、却无法重新结大界而言。「亦无法……作甘马语」，此就结界之甘马语而言。「因此」，谓由于无法结界，故不应解除——此为其义。
Keci pana ‘‘īdisesupi vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya, mahāsīmāya vā ṭhitavijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya. Na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ. Sīmāya pana antoṭhānaṃ ‘samūhanissāmā’ti kammavācākaraṇañcettha aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhananassa vuttattā gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbanti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) āgato vinicchayo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.144) pana ‘‘avippavāsasīmā na samūhantabbāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvāti cetiyaṅgaṇādīnaṃ khaṇḍasīmāya anokāsattā vuttaṃ. Khaṇḍasīmañhi bandhantā tādisaṃ ṭhānaṃ pahāya aññasmiṃ vivitte okāse bandhanti. Appeva nāma samūhanituṃ sakkhissantīti avippavāsasīmaṃyeva samūhanituṃ sakkhissanti, na khaṇḍasīmaṃ. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti khaṇḍasīmāyaṃ aññātattā na sakkhissanti. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā’’ti vuttaṃ.
然而有人主张：「即便在此类精舍，取五六位比库，从精舍之角落起，站于精舍围墙内外四周，于各处连续不断、间距不超过一卧具宽之地，先以解除不离界之方式解除界域，其后再解除同住界。如此在该精舍中，若小界或大界尚存且现可知，则必有一卧具处，彼比库处于该界中间，得以解除之；其后即唯余村界。在此并不需要知晓界域或其边界。只需站立于界内，以『将解除』之甘马语作法，此处便以此为要素。注疏中言『知小界者，即便不知不离界，亦能解除并重新结界』，由此可知即便不知大界之边界，解除亦已宣说成立；且唯余村界，于彼处可随意结两种界，亦可作达上等甘马。」此说看似合理，应加以审察后采纳——此为《疑惑遣除》（《律注疏·大品》2.144）所载之裁决。然而《精要阐明》（《律疏·大品》3.144）则言：「『不离界不应解除』，此就大界而言。『站于无疑虑之处』，此因塔院场等处无设小界之余地而言。凡欲结小界者，须舍弃此类处所，于另一僻静处结之。『或许能够解除』，谓唯能解除不离界，而不能解除小界。『然而将无法重新结大界』，乃因不知小界所在，故无法重新结之。『不应解除』，谓不知小界者不应解除大界。」
§166
166. Evaṃ baddhasīmāvinicchayaṃ kathetvā idāni abaddhasīmāvinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘abaddhasīmā panā’’ti āha. Sā katividhāti āha ‘‘gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā’’ti. Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāyā’’tiādinā gāmasīmā eva baddhasīmāya khettaṃ araññanadīādayo viya sattabbhantaraudakukkhepādīnaṃ, sā ca gāmasīmā baddhasīmāya rahitaṭṭhāne sayameva samānasaṃvāsā hotīti dasseti. ‘‘Yā tassa gāmassa gāmasīmā’’ti ettha gāmaparikkhepassa anto ca bahi ca khettavatthuaraññapabbatādikaṃ sabbaṃ gāmakkhettaṃ sandhāya ‘‘gāmassā’’ti vuttaṃ, na antaragharameva, tasmā tassa sakalassa gāmakkhettassa sambandhanīyā gāmasīmāti evamattho gahetabbo. Yo hi so antaragharakhettādīsu anekesu bhūmibhāgesu ‘‘gāmo’’ti ekattena lokajanehi paññatto gāmavohāro, sova idha ‘‘gāmasīmā’’tipi vuccatīti adhippāyo. Gāmo eva hi gāmasīmā. Imināva nayena upari araññaṃ nadī samuddo jātassaroti, evaṃ tesu tesu bhūmippadesesu ekattena lokajanapaññattānameva araññādīnaṃ araññasīmādibhāvo veditabbo, loke pana gāmasīmādivohāro gāmādīnaṃ mariyādāyameva vattuṃ vaṭṭati, na gāmakkhettādīsu sabbattha. Sāsane pana te gāmādayo itaranivattiatthena sayameva attano mariyādāti katvā gāmo eva gāmasīmā, araññameva araññasīmā, samuddo eva samuddasīmāti sīmāvohārena vuttāti veditabbo. Pāḷiyaṃ nigamassa vāti idaṃ gāmasīmappabhedaṃ upalakkhaṇavasena dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘nagarampi gahitamevā’’ti.
166. 如此说明已结界的裁决之后，为接下来阐明未结界的裁决，故言「而未结界」。问其几种，则答言「三种：村界、七肘界、水抛界」。经文中（《大品》147）以「诸比库，于未召集之界域」等，说明村界本身乃是已结界的依据，如旷野、河流等乃水抛界与七肘界的依据，且在无已结界的处所，村界自然成为同住界。「彼村之村界」，此处「属于该村」之说，乃就村围之内外、田地、宅地、旷野、山岳等一切村境而言，并非仅指村内房舍，故应如此理解其义：能标示该整片村境的，方称为村界。其意趣在于：在房舍之间、田地等诸多地块之中，由世人以「村」之名统称为一整体的那种村落通称，在此亦称为「村界」。村本身即是村界。依此同一道理，进而所言旷野、河流、大海、天然湖泊等，皆应理解为：在各处地域中，凡被世人以统一名称称呼的旷野等，方具有旷野界等的性质；而世间所谓村界等的称谓，只宜就村等的边界处而言，不宜就村境等所有处所而言。然而在佛陀教法中，此等村等以排除其余之义，将其自身边界视为自身，故村即是村界，旷野即是旷野界，大海即是大海界，以界域之称谓言之，应如此理解。经文中言「或市镇」，此乃为显示村界之种类而以举例方式说明，故言「城市亦已被摄入」。
Baliṃ labhantīti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. ‘‘Ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadīloṇijātassare gāmasīmāti veditabbā. Tenāha ‘‘paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti. Sace pana tattha rājā kañci padesaṃ gāmantarena yojeti, so paviṭṭhagāmasīmataṃ eva bhajati. Nadījātassare vināsetvā taḷākādibhāvaṃ vā pūretvā khettādibhāvaṃ vā pāpitesupi eseva nayo.
『得税收』者，此乃就通常情形而言。然而，凡依国王文书所划定的土地份额，注明『此村应缴若干担税』等，而于其中某些池塘、渠道、坟场、山丘等处不征收税赋的，亦属该村界。盖凡经国王等划定之土地，除江河、咸水湖泊之外，一切皆应知为村界。故言『国王划定后赐予某人』。若国王将其中某一地段并入另一村，则该地段即归入所并入之村界。将江河、湖泊填平而使其成为池塘等，或填平而使其成为田地等，亦依此理。
Ye pana gāmā rājacorādibhayapīḷitehi manussehi chaḍḍitā cirampi nimmanussā tiṭṭhanti, samantā pana gāmā santi, tepi pāṭekkaṃ gāmasīmāva. Tesu hi rājāno samantagāmavāsīhi kasāpetvā vā yehi kehici kasitaṭṭhānaṃ likhitvā vā baliṃ gaṇhanti, aññena vā gāmena ekībhāvaṃ upanenti, ye pana gāmā rājūhipi pariccattā gāmakhettānantarikā mahāaraññena ekībhūtā, te agāmakāraññasīmataṃ pāpuṇanti, purimā gāmasīmā vinassati, rājāno pana ekasmiṃ araññādipadese mahantaṃ gāmaṃ katvā anekasahassāni kulāni vāsāpetvā tattha vāsīnaṃ bhogagāmāti samantā bhūtagāme paricchinditvā denti, purāṇanāmaṃ pana paricchedañca na vināsenti, tepi paccekaṃ gāmasīmā eva, ettāvatā purimagāmasīmataṃ na vijahanti. Sā ca itarā cātiādi ‘‘samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti pāḷipadassa (mahāva. 143) adhippāyavivaraṇaṃ. Tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattetvā samuppannā abhinavā, itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā yathā baddhasīmāya sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo . Sāmaññato ‘‘baddhasīmāsadisā’’ti vutte ticīvarāvippavāsasīmaṃ baddhasīmaṃ eva maññantīti taṃsadisatānivattanamukhena uparisattabbhantarasīmāya taṃsadisatāpi atthīti dassananayassa idheva pasaṅgaṃ dassetuṃ ‘‘kevala’’ntiādi vuttaṃ.
然而，有些村落因村民受国王、盗贼等威逼而弃置，长期无人居住，而周围尚有其他村落存在，此等村落亦各自构成独立的村界。盖国王或令周边村民耕种，或命人丈量已耕地后征税，或将其并入另一村。至于那些连国王亦弃置不顾、与村田相邻而与广大森林融为一体的村落，则达到无村荒野界的状态，原先的村界随之消失。国王在某一荒野等处建立大村，安置数千户人家居住，将周围现有村落划定为该地居民的领地村而赐予，但不废除旧有的名称与界限，此等村落亦各自构成村界，至此仍保持原先的村界状态。『彼界与此界』等语，乃是对『同住、共一伍波萨他』此巴利句义的解释阐明。其中，『彼界』是依国王意愿变更后新产生的界，『此界』是未经变更的原有村界。正如已结界处可举行一切僧团甘马，此等界亦如同具足举行一切甘马资格者，与已结界相似，为同住、共一伍波萨他——此即其用意所在。一般泛称『与已结界相似』时，有人将防止三衣别离界视为已结界本身，为遮止此类等同，并为显示此处即是阐明七肘内界与已结界相似之处，故说『唯』等语。
Viñjhāṭavisadise araññeti yattha ‘‘asukagāmassa idaṃ khetta’’nti gāmavohāro natthi, yattha ca neva kasanti na vapanti, tādise araññe. Macchabandhānaṃ agamanapathā nimmanussāvāsā samuddantaradīpakāpi ettheva saṅgayhanti. Yaṃ yañhi agāmakkhettabhūtaṃ nadīsamuddajātassaravirahitapadesaṃ, taṃ sabbaṃ araññasīmāti veditabbaṃ. Sā ca sattabbhantarasīmaṃ vinā sayameva samānasaṃvāsā baddhasīmāsadisā, nadīādisīmāsu viya sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Nadīsamuddajātassarānaṃ tāva aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā’’tiādinā vuttattā sīmatā siddhā. Araññassa pana sīmatā kathanti? Sattabbhantarasīmānujānanasuttādisāmatthiyato. Yathā hi gāmasīmāya vaggakammaparihāratthaṃ bahū baddhasīmāyo anuññātā, tāsañca dvinnaṃ antarā aññamaññaṃ asambhedatthaṃ sīmantarikā anuññātā, evamidha araññepi sattabbhantarasīmā. Tāsañca dvinnaṃ antarāpi sīmantarikāya pāḷiaṭṭhakathāsu vidhānasāmatthiyato araññassapi sabhāveneva nadīādīnaṃ viya sīmabhāvo tattha vaggakammaparihāratthameva sattabbhantarasīmāya anuññātattāva siddhoti veditabbaṃ. Tattha sīmāyameva hi ṭhitā sīmaṭṭhānaṃ vaggakammaṃ karonti, na asīmāyaṃ ākāse ṭhitā viya ākāsaṭṭhānaṃ. Evameva hi sāmatthiyaṃ gahetvā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. 147) paṭikkhittabaddhasīmānampi nadīsamuddajātassarānaṃ attano sabhāveneva sīmabhāvo aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) vuttoti gahetabbo.
『如毗陀林那般的荒野』者，谓无有『此为某村之田地』此类村落名称之处，亦无人耕种播种之处，此等荒野。渔夫不至之处、无人居住之处、海中岛屿，皆摄于此。凡属无村、无田之地，无江河、大海、湖泊之处，一切皆应知为荒野界。此界除七肘内界外，自然即为同住，与已结界相似，如江河等界，于此处亦可举行一切僧团甘马。关于江河、大海、湖泊，注疏已言『依其自性即与已结界相似』等，故其界性已成立。然荒野之界性如何建立？答：依七肘内界开许之经等的含义力。犹如在村界中为防止分裂甘马，开许多处已结界，又为防止二界相互混淆，开许二界之间的界间区；同样，此处荒野亦有七肘内界。依巴利及注疏中关于此二界之间亦有界间区的规定含义，应知荒野亦如江河等，依其自性即具有界性，七肘内界之所以于荒野中被开许，正是为了防止分裂甘马——此即其义。盖住立于界中者，在界中之处举行甘马；而非如住于虚空者，在虚空之处举行甘马。正是依此含义，注疏言：『诸比库，一切江河皆无界』等语，乃是遮止对江河、大海、湖泊另外结界，但江河等依其自性具有界性，此意已含于注疏之中，应作如是理解。
Athassaṭhitokāsatoti tassa bhikkhussa ṭhitokāsato. Sacepi hi bhikkhusahassaṃ tiṭṭhati, tassa ṭhitokāsassa bāhirantato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya uppannāya tāya saha sayameva uppannā sattabbhantarasīmā samānasaṃvāsakāti adhippāyo. Yattha pana khuddake araññe mahantehi bhikkhūhi paripuṇṇatāya vaggakammasaṅkābhāvena sattabbhantarasīmāpekkhā natthi, tattha sattabbhantarasīmā na uppajjati. Kevalāraññasīmāyameva, tattha saṅghena kammaṃ kātabbaṃ. Nadīādīsupi eseva nayo. Vakkhati hi ‘‘sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthī’’tiādi (vi. saṅga. aṭṭha. 167), iminā eva ca vacanena vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya sati eva udakukkhepasattabbhantarasīmā uppajjanti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ.
『从彼比库所立之处起』者，即从彼比库所立处起。即便千名比库立于此处，从其所立处的外侧边缘起，为防止诸比库分裂甘马、以界为缘而自然生起的七肘内界，与彼共为同住——此即其意。然而，若在小片荒野中，因诸多比库充满其中而无分裂甘马之虞，则无需顾及七肘内界，七肘内界亦不生起。此时应仅在荒野界之内，于此处举行僧团甘马。江河等处亦依此理。下文将说：『若江河不甚长，从源头直至河口，僧团遍坐其上，则无水掷界之甘马』等语——正由此言可知，唯有在为防止分裂甘马而顾及界时，水掷界与七肘内界方才生起，无此顾及则不生起。
Keci pana ‘‘samantā abbhantaraṃ minitvā paricchedakaraṇeneva sīmā sañjāyati, na sayamevā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi hi abbhantaraparicchedakaraṇappakārena sīmā uppajjeyya, abaddhasīmāva na siyā bhikkhūnaṃ kiriyāpakārasiddhito. Apica vaḍḍhakihatthānaṃ pakatihatthānañca loke anekavidhattā, vinaye ‘‘īdisaṃ hatthapamāṇa’’nti avuttattā ca ‘‘yena kenaci minite bhagavatā anuññātena nu kho hatthena minitaṃ, na nu kho’’ti sīmāya vipattisaṅkā bhaveyya, minantehi ca anumattampi ūnamadhikamakatvā minituṃ asakkuṇeyyatāya vipatti eva siyā, parisavasena cāyaṃ vaḍḍhamānā tesaṃ minanena vaḍḍhati, hāyati vā. Saṅghe ca kammaṃ katvā gate ayaṃ bhikkhūnaṃ payogena samuppannā sīmā tesaṃ payogena vigacchati na vigacchati ca, kathaṃ baddhasīmā viya yāva sāsanantaradhānā na tiṭṭheyya, ṭhitiyā ca purāṇavihāresu viya sakalepi visuṃ araññe katasīmā sambhedasaṅkā na bhaveyya, tasmā sīmāpekkhāya eva samuppajjati, tabbigamena vigacchatīti gahetabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ udakukkhepasīmāyampi nadīādīsupi.
然而，有人主张『唯有向内量出肘数、作出划定，界方生起，非自然生起』，此说不应采纳。若界须依向内量定肘数的方式生起，则将因比库的行为方式已成立而无未结之界。再者，世间木匠之手与常人之手种类繁多，律中又未言明『应以如此这般尺度之手量之』，则对于『所量之手是否为世尊所许之手』便会产生界有过失之疑虑。又因量度者不可能丝毫不差地量出不多不少之数，则必生过失。随会众增多，此界依彼等量度而增广或减缩。僧团举行甘马后离去，此由比库们作意所生起之界，随其作意而消散或不消散——如此一来，何以能如已结界那般住立直至教法灭没？若能住立，则如古老寺院一般，即便在整片荒野单独所结之界，亦将无混淆之忧。故应知：界依顾及而生起，依顾及消失而消散。此处所言，于水掷界及江河等处亦同。
Tatthāpi hi majjhimapuriso na paññāyati, tathā sabbathāmena khipanaṃ, ubhayatthapi ca yassaṃ disāyaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā okāso nappahoti, tattha kathaṃ minanaṃ, khipanaṃ vā bhaveyya, gāmakkhettādīsu pavisanato akhette sīmā paviṭṭhā kinnāma sīmā na vipajjeyya. Apekkhāya sīmuppattiyaṃ pana yato pahoti, tattha sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva paripuṇṇā jāyanti. Yato pana nappahoti, tattha attano khettappamāṇeneva jāyanti, na bahi. Yaṃ panettha abbhantaraminanappamāṇassa vālukādikhipanakammassa ca dassanaṃ, taṃ sayaṃjātasīmānaṃ ṭhitaṭṭhānassa paricchedanatthaṃ kataṃ gāmūpacāragharūpacārajānanatthaṃ leḍḍusuppādikhipanavidhānadassanaṃ viya. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sīmaṃ vā sammannati, udakukkhepaṃ vā paricchindatī’’ti vuttaṃ. Evaṃ katepi tassa paricchedassa yāthāvato ñātuṃ asakkuṇeyyattena puthulato ñatvā anto tiṭṭhantehi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhātabbaṃ, aññaṃ bahi karontehi atidūre nirāsaṅkaṭṭhāne pesetabbaṃ.
于此等处亦然：中等人无法辨别，以全力投掷亦然。两种情形皆如此：凡七肘范围或水掷范围不足之方向，如何能有量度或投掷？田地等进入后，界入于非田之处，何以名为界而不致过失？然依顾及而界生起时，七肘内界与水掷界从足够之处自然圆满生起；从不足之处，则依自身田地之量生起，不超出其外。至于此处所示向内量定肘数，以及撒沙等投掷之事，乃是为了划定自然生起之界的所在位置，犹如为知晓村落周边区域、房舍周边区域而示投掷土块等之方法。正因如此，《摩得勒迦》注疏中言：『或认定界，或划定水掷』。即便如此，因无法精准知晓该划定，应大略知之，在界内者应立于无疑之处；在界外办事者，应被遣至相当远的无疑之处。
Apare pana ‘‘sīmāpekkhāya kiccaṃ natthi, maggagamananahānādiatthehi ekabhikkhusmimpi araññe vā nadīādīsu vā paviṭṭhe taṃ parikkhipitvā sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva pabhā viya padīpassa samuppajjati. Gāmakkhettādīsu tasmiṃ otiṇṇamatte vigacchati. Tenevettha dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ kammaṃ karontānaṃ sīmādvayassa antarā sīmantarikaṃ aññaṃ sattabbhantaraṃ udakukkhepañca ṭhapetuṃ anuññātaṃ. Sīmāpariyante hi kenaci kammena pesitassa bhikkhuno samantā sañjātā sīmā itaresaṃ sīmāya phusitvā sīmāsambhedaṃ kareyya, so mā hotūti vā, itarathā hatthacaturaṅgulamattāyapettha sīmantarikāya anujānitabbato. Apica sīmantarikāya ṭhitassa ubhayattha kammakopavacanatopi cetaṃ sijjhati tampi parikkhipitvā sayameva sañjātāya sīmāya ubhinnampi sīmānaṃ, ekāya eva vā saṅkarato. Itarathā tassa kammakopavacanaṃ na yujjeyya. Vuttañhi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’ti. Kiñca agāmakāraññe ṭhitassa kammakaraṇicchāvirahitassapi bhikkhuno sattabbhantaraparicchinne abbhokāse cīvaravippavāso bhagavatā anuññāto, so ca paricchedo sīmā, evaṃ apekkhaṃ vinā samuppannā. Tenevettha ‘ayaṃ sīmā cīvaravippavāsaparihārampi labhatī’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ, tasmā kammakaraṇicchaṃ vināpi vuttanayena samuppatti gahetabbā’’ti vadanti. Taṃ na yuttaṃ padīpapabhā viya sabbapuggalānampi paccekaṃ sīmāsambhavena saṅghe, gaṇe vā kammaṃ karonte tattha ṭhitānaṃ bhikkhūnaṃ samantā paccekaṃ samuppannānaṃ anekasīmānaṃ aññamaññaṃ saṅkaradosappasaṅgato. Parisavasena cassā vaḍḍhi hāni ca sambhavati, pacchā āgatānaṃ abhinavasīmantaruppatti eva, gatānaṃ samantā ṭhitasīmāvināso ca bhaveyya.
然而，另有一说：「无需顾虑界场，即便是单一比库进入旷野或河流等处，为行路、沐浴等事务，以七肘为半径的水抛界场便会自然生起，犹如灯火之光；一旦进入村落田野等地，则随即消散。正因如此，此处才允许在两个僧团各别举行甘马时，于两个界场之间另立一段间隔空间，即另外设置一个七肘水抛的界场区段。盖因若有比库因某甘马被派往界场边缘，其四周所生起的界场若触及他人的界场，便可能造成界场混合之失；为防此失，或基于其他理由，此处才允许以至少四指宽的手掌距离作为间隔空间。
此外，从处于间隔空间中者能破坏双方甘马的说法来看，此理亦能成立：若以该间隔空间亦被涵盖其中，则自然生起的界场将使两个界场相互混杂，乃至仅凭一个界场便已混杂。否则，『处于间隔空间中者能破坏甘马』之说便不合理。《摩得勒伽注疏》（即《疑惑度脱注疏·序品释》）中亦说：『即便是离开划定区域内的手掌距离而立者，乃至未逾越与该区域同等大小的另一区域而立于其外者，皆能破坏甘马。』
再者，世尊曾允许居于无村野外、无意举行甘马的比库，在七肘为半径的露天范围内与衣脱离；而该划定范围即是界场，如此便是不依顾虑而自然生起的界场。正因如此，此处才说：『此界场亦具备避免与衣脱离的功效。』（见《大品注疏》147段）因此，即便无意举行甘马，依前述之理，亦应承认界场之自然生起。」以上为彼等之主张。
然此说不当。犹如灯火之光，若对一切人皆各别生起界场，则当僧团或群体举行甘马时，凡处于其中的比库，便会各自在四周分别生起无数个界场，这些界场相互之间便会有混杂之失的过患。
又，界场会随集会人数而扩大或缩小；后来者将重新生起新的间隔界场，先行离去者四周所立的界场亦将随之消失。
Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) pana ‘‘samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā’’tiādinā ekā eva sattabbhantarā udakukkhepā ca anuññātā, na cesā sīmā sabhāvena, kāraṇasāmatthiyena vā pabhā viya padīpassa uppajjati, kintu bhagavato anujānaneneva. Bhagavā ca imā anujānanto bhikkhūnaṃ vaggakammaparihārena kammakaraṇasukhatthameva anuññāsīti kathaṃ nahānādikiccena paviṭṭhānampi samantā tāsaṃ sīmānaṃ samuppatti payojanābhāvā, payojane ca ekaṃ eva payojananti kathaṃ paccekaṃ bhikkhugaṇanāya anekasīmāsamuppatti. ‘‘Ekasīmāya hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) hi vuttaṃ. Yaṃ pana dvinnaṃ sīmānaṃ antarā tattakaparicchedeneva sīmantarikāṭhapanavacanaṃ, tattha ṭhitānaṃ kammakopavacanañca, tampi imāsaṃ sīmānaṃ paricchedassa dubbodhatāya sīmāya sambhedasaṅkaṃ kammakopasaṅkañca dūrato pariharituṃ vuttaṃ.
然而，在巴利原典（《大品》147段）中，以『四周七肘，此乃彼处的共住』等语，仅允许一个七肘的水抛界场，而非多个。此界场并非依其自性或因缘之力而自然生起，犹如灯火之光；而是唯依世尊之允许而成立。世尊允许此界场，其目的仅在于使比库们免于分裂甘马，得以顺利举行甘马，故凡为沐浴等事务而进入者，实无理由令四周生起界场——因无此必要；且此处的目的仅有一个，故亦无理由依各别比库人数生起多个界场。
经典（《疑惑度脱注疏·序品释》）中明言：『处于不离同一界场手掌距离之内者。』
至于在两个界场之间以同等区段另立间隔空间，以及处于其中者能破坏甘马的说法，此乃因这些界场的区段难以辨认，为防止界场混合之疑虑及破坏甘马之疑虑而从远处预加防范，故作此说。
Yo ca cīvaravippavāsatthaṃ bhagavatā abbhokāse dassito sattabbhantaraparicchedo, so sīmā eva na hoti, khettataḷākādiparicchedo viya ayamettha eko paricchedova. Tattha ca bahūsu bhikkhūsu ekato ṭhitesu tesaṃ visuṃ visuṃ attano ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya samantā sattabbhantaraparicchedabbhantare eva cīvaraṃ ṭhapetabbaṃ, na parisapariyantato. Parisapariyantato paṭṭhāya hi abbhantare gayhamāne sattabbhantarapariyosāne ṭhapitacīvaraṃ majjhe ṭhitassa sattabbhantarato bahi hotīti taṃ aruṇuggamane nissaggiyaṃ siyā. Sīmā pana parisapariyantatova gahetabbā. Cīvaravippavāsaparihāropettha ajjhokāsaparicchedassa vijjamānattā vutto, na pana yāva sīmāparicchedaṃ labbhamānattā mahāsīmāya avippavāsasīmāvohāro viya. Mahāsīmāyampi hi gāmagāmūpacāresu cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, idhāpi majjhe ṭhitassa sīmāpariyante nissaggiyaṃ hoti, tasmā yathāvuttasīmāpekkhāvaseneva tāsaṃ sattabbhantaraudakukkhepasīmānaṃ uppatti, tabbigamena vināso ca gahetabboti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Añño vā pakāro ito yuttataro gavesitabbo.
世尊为避免与衣脱离而于露天处所示的七肘划定范围，并非就是界场，正如田地、池塘等的划定范围一样，此处仅是一种划定范围而已。在此情形下，若多位比库聚集一处，各人应将衣存放于从自身所在之处起，四周七肘范围之内，而非从集会边缘起算。若从集会边缘起算，则七肘范围的终端处，对于处于中央者而言，已在七肘之外，如此一来，至黎明时该衣便成须舍堕之物。
界场则应从集会边缘起算。此处提及露天划定范围，是因存在避免与衣脱离的功效，而非因可达到界场划定范围的程度，故不应如大界中的不脱离衣界那样称呼。即便在大界之内，若衣置于村落或村落近邻处，亦成须舍堕；同理，此处若衣置于处于中央者的界场边缘，亦成须舍堕。
因此，七肘水抛界场的生起，应依前述所说须顾虑界场之理来理解；其消散，亦应依此顾虑之消失来理解——此为我等之见，应详加审辨。若有比此更为合理的解释，亦应另行探寻。
Idha pana ‘‘araññe samantā sattabbhantarā’’ti evaṃ pāḷiyaṃ (mahāva. 147), ‘‘viñjhāṭavisadise araññe samantā sattabbhantarā’’ti aṭṭhakathāyañca (mahāva. aṭṭha. 147) rukkhādinirantarepi araññe sattabbhantarasīmāya vihitattā attano nissayabhūtāya araññasīmāya saha etissā rukkhādisambandhe dosābhāvo, pageva agāmake rukkheti nissitepi padese cīvaravippavāsassa rukkhaparihāraṃ vināva ajjhokāsaparihāro ca anumatoti siddhoti veditabbaṃ.
此处，巴利原典（《大品》147段）说『旷野中四周七肘』，注疏（《大品注疏》147段）亦说『犹如贫陀阿底山林一类的旷野中，四周七肘』，由此可知，即便在树木等连绵不断的旷野中，亦设有七肘界场；故此界场与其所依之旷野界场相连时，若与树木等相涉，并无过失，遑论在无村落之处依附于树木等所立之地，不借助树木之遮护，仅凭露天之遮护便已获得允许，避免与衣脱离——应如是了知，此理由此得以成立。
Upacāratthāyāti sīmantarikatthāya. Sattabbhantarato adhikaṃ vaṭṭati, ūnakaṃ pana na vaṭṭati eva sattabbhantaraparicchedassa dubbijānattā. Tasmā saṅghaṃ vinā ekenapi bhikkhunā bahi tiṭṭhantena aññaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā dūre eva ṭhātabbaṃ. Itarathā kammakopasaṅkarato. Udakukkhepepi eseva nayo. Teneva vakkhati ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (vi. saṅga.aṭṭha. 167). Idañcettha sīmantarikāvidhānaṃ dvinnaṃ baddhasīmānaṃ sīmantarikānujānanasuttānulomato siddhanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi hi bhagavatā nidānavasena ekagāmanissitānaṃ ekasabhāgānañca dvinnaṃ baddhasīmānameva aññamaññaṃ sambhedaajjhottharaṇadosaparihārāya sīmantarikā anuññātā, tathāpi tadanulomato ekaṃ araññasīmaṃ nadīādisīmañca nissitānaṃ ekasabhāgānaṃ dvinnaṃ sattabbhantarasīmānampi udakukkhepasīmānampi aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ, sīmantarikaṃ vinā abyavadhānena ṭhānañca bhagavatā anabhimatamevāti ñatvā aṭṭhakathācariyā idhāpi sīmantarikāvidhānamakaṃsu. Visabhāgasīmānampi hi ekasīmānissitattaṃ ekasabhāgattañcāti dvīhaṅgehi samannāgame sati eva sīmantarikaṃ vinā ṭhānaṃ sambhedāya hoti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Sīmantarikavidhānasāmatthiyeneva cetāsaṃ rukkhādisambandhopi baddhasīmā viya aññamaññaṃ na vaṭṭatīti ayampi nayato dassitovāti gahetabbaṃ.
『为设置间隔空间』，即为设置界场间隔空间之故。超过七肘可行，不足七肘则不可行，因七肘的划定范围本就难以辨认。因此，即便是单一比库独自站在僧团之外，亦应超越另一个七肘后，站在更远之处，否则有破坏甘马之嫌。水抛界场亦同此理。因此后文将说：『不足则不可行。』（见《律义注疏》167段）
此间隔空间的规定，应理解为依据允许两个已结界场设置间隔空间的经文而成立。
诚然，世尊依据因缘，仅为依止同一村落、属于同类的两个已结界场，为防止相互混合与重叠之失而允许设置间隔空间；然而，依据该经文之类推，注疏师们也了知：对于依止同一旷野界场、同一河流等界场而属于同类的两个七肘界场，或两个水抛界场而言，若无间隔空间而紧密相邻，相互混合与重叠亦是世尊所不认可的；因此，于此处亦制定了间隔空间的规定。
应了知：即便对于不同类的界场，若同时具备『依止同一界场』与『属于同类』这两个条件，则无间隔空间而立即成混合之因；若不具备，则不然。
又，仅凭间隔空间规定之效力，这些界场与树木等相连，亦如已结界场一样相互不得重叠——此理亦应理解为以类推方式加以说明。
§167
167.Sabhāvenevāti iminā gāmasīmā viya abaddhasīmāti dasseti. Sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti samānasaṃvāsā ekūposathāti dasseti. Yena kenacīti antamaso sūkarādinā sattena. Mahoghena pana uṇṇataṭṭhānato ninnaṭṭhāne patantena khato khuddako vā mahanto vā lakkhaṇayutto ‘‘jātassaro’’tveva vuccati. Etthapi khuddake udakukkhepakiccaṃ natthi. Samudde pana sabbattha udakukkhepasīmāyameva kammaṃ kātabbaṃ sodhetuṃ dukkarattā. Puna tatthāti lokavohārasiddhīsu eva tāsu nadīādīsu tīsu abaddhasīmāsu puna vaggakammaparihāratthaṃ sāsanavohārasiddhāya abaddhasīmāya paricchedaṃ dassentoti adhippāyo. Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) ‘‘yaṃ majjhimassa purisassā’’tiādīsu udakaṃ ukkhipitvā khipīyati etthāti udakukkhepo, udakassa patanokāso, tasmā udakukkhepā, ayañhettha padasambandhavasena attho – parisapariyantato paṭṭhāya samantā yāva majjhimassa purisassa udakukkhepo udakassa patanaṭṭhānaṃ, tāva yaṃ taṃ paricchinnaṭṭhānaṃ, ayaṃ tattha nadīādīsu aparā samānasaṃvāsā udakukkhepasīmāti.
『依其自性』——此语表明，旷野界场与村落界场一样，是未经结界的界场。『此处一切僧团甘马皆可举行』——此语表明，其为共住、同一伍波萨他的界场。『无论何物』——乃至极小如猪等生物。至于大洪水，从高处奔流至低处而冲刷出的，无论大小，凡具备特征者，皆称为『天然湖』。此处亦无需水抛之举。至于大海，因净化困难，应一律在水抛界场内举行甘马。
『复于彼处』——意即：在已于世间习惯用语中成立的河流等三种未结界场中，为再度防止分裂甘马，而示出在教法习惯用语中成立的未结界场之划定范围，此为其意趣。
在巴利原典（《大品》147段）『以中等身量之人』等语中：将水举起再抛出之处，称为『水抛』，即水落下的空间，故称『水抛界场』——此为依词语连结关系而得的义理：从集会边缘起算，四周凡至中等身量之人抛水所及、水之落处，该划定范围，即是此处河流等处的另一种共住水抛界场。
Tassa antoti tassa udakukkhepaparicchinnassa ṭhānassa anto. Na kevalañca tasseva anto, tato bahipi, ‘‘ekassa udakukkhepassa anto ṭhātuṃ na vaṭṭatī’’ti vacanaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānato kammakopasaṅkā hotīti . Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) ‘‘tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā paricchedato bahi yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetī’’ti vatvā mātikāṭṭhakathāvacanampi paṭikkhipitvā ‘‘neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhatī’’tiādi bahu papañcitaṃ, taṃ na sundaraṃ idha aṭṭhakathāvacanena mātikāṭṭhakathāvacanassa nayato saṃsandanato saṅghaṭanato. Tathā hi dvinnaṃ udakukkhepapaacchedānamantarā vidatthicaturaṅgulamattampi sīmantarikaṃ aṭhapetvā ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikāya ṭhapetabbo, ‘‘tato adhikaṃ vaṭṭati eva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti evaṃ idheva vuttena iminā aṭṭhakathāvacanena sīmantarikopacāre udakukkhepato ūnake ṭhapite sīmāya sīmāsambhedato kammakopopi vutto eva. Yadaggena ca evaṃ vutto, tadaggena ca tattha ekabhikkhuno pavesepi sati tassa sīmaṭṭhabhāvato kammakopo vutto eva hoti. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti kathanañcetaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānantenapi sīmāsambhedasaṅkāparihāratthaṃ vuttaṃ. Sattabbhantarasīmānamantarā tattakaparicchedeneva sīmantarikavidhānavacanatopi etāsaṃ dubbijānaparicchedatā, tattha ca ṭhitānaṃ kammakopasaṅkā sijjhati. Kammakopasaṅkaṭṭhānampi ācariyā dūrato parihāratthaṃ ‘‘kammakopaṭṭhāna’’nti vatvāva ṭhapesunti gahetabbaṃ.
『彼之内』者，即彼以水抛射所划定之处所的范围之内也。不仅如此，即便在其外，『不得站立于一次水抛射的范围之内』这一说法，是为那些难以判断水抛射界限者而虑及甘马被破坏之故。正因如此，在《母本注》中说：『即便站在界限范围之内而离开了臂距，或站在界限范围之外而未越过同等大小的另一界限，亦会破坏甘马——此为一切注疏之定论。』然而，《沙拉达缔巴尼》于此所说：『「站在彼之内而离开臂距者破坏甘马」，此语表明：凡站在界限范围之外任何处所者，皆不破坏甘马』——并进而驳斥《母本注》之说，称『此义既不见于巴利，亦不见于注疏』，大加铺陈——此说并不妥当，因为此处注疏之说与《母本注》之说在义理上相互呼应、融贯一致。具体而言：在两个水抛射界限之间，除去不足一拃四指之界间隙之外，『另一次水抛射应设为界间隙；多于此则可，少于此则不可』——依此处所引注疏之语，若界间隙中所设之处少于一次水抛射，则因界与界相混而言及甘马被破坏。更进一步，若果真如此，则即便只有一位比库进入其中，由于其处于界内之故，亦已言及甘马被破坏。注疏中所说『少于此则不可』，此乃为那些难以判断水抛射界限者，防范界界相混之疑虑而说。七界之间以同等界限设立界间隙之规定可知，这些界限确实难以判定，而对于站立其中者确有甘马被破坏之虞。至于疑虑破坏甘马之处，诸老师为使人远加回避，故称之为『破坏甘马之处』而如此确立，应当如此理解。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) pana – aparicchinnāyāti baddhasīmāvasena akataparicchedāya. Yena kenaci khaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā paricchedato bahi yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetīti dīpeti. Yaṃ pana vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti. Tattha aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetīti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhati, yadi cetaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ uposathādikammakaraṇādhikāre vuttattā udakukkhepato bahi aññaṃ udakukkhepaṃ anatikkamitvā uposathādikaraṇatthaṃ ṭhito saṅgho sīmāsambhedasambhavato kammaṃ kopetīti iminā adhippāyena vuttaṃ siyā, evampi yujjeyya. Teneva mātikāṭṭhakathāya līnatthappakāsaniyaṃ (kaṅkhā. ṭī. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedanti dutiyaṃ udakukkhepaṃ anatikkantopi kopeti. Kasmā? Attano udakukkhepasīmāya paresaṃ udakukkhepasīmāya ajjhotthaṭattā sīmāsambhedo hoti, tasmā kopetī’’ti. ‘‘Idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti ca imināva adhippāyena vuttanti gahetabbaṃ sabbāsupi aṭṭhakathāsu sīmāsambhedassa anicchitattā. Teneva hi ‘‘attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Aññe panettha aññathāpi papañcenti, taṃ na gahetabbaṃ.
《沙拉达缔巴尼》则如此解说——『未经划定者』：依已结界之界而言，即未作划定者。『无论被何者挖掘而未作者』：乃至被畜生挖掘而未作者。『站在彼之内而离开臂距者破坏甘马』——此语表明：凡站在界限范围之外任何处所者，皆不破坏甘马。然而《母本注》中所说：『即便站在界限范围之内而离开了臂距，或站在界限范围之外而未越过同等大小的另一界限，亦会破坏甘马——此为一切注疏之定论』。其中，『未越过另一同等大小的界限而站立者亦破坏甘马』——此义既不见于巴利，亦不见于注疏。若谓此语是在论及两个僧团各自举行伍波萨他等甘马之科目中所说，故其意为：为举行伍波萨他等而站立之僧团，若未越过另一次水抛射而止于其外，因界界相混之可能而破坏甘马——若以此意来理解，亦可成立。正因如此，《母本注》的疏解《疑惑度脱复注》中说：『未越过另一同等大小的界限，即未越过第二次水抛射亦会破坏。为何？因己方之水抛射界与他方之水抛射界相互重叠，故界界相混，因此破坏。』『此为一切注疏之定论』——此语亦应理解为正是以此意而说，即一切注疏皆不欲界界相混。正因如此，方才说：『在自己与他人之水抛射界限之间，应另设一次水抛射作为界间隙。』另有论师于此另作他解，不应采取。
Sabbattha saṅgho nisīdatīti hatthapāsaṃ avijahitvā nisīdati. Udakukkhepasīmāya kammaṃ natthīti yasmā sabbopi nadīpadeso bhikkhūhi ajjhotthaṭo, tasmā samantato nadiyā abhāvā udakukkhepappayojanaṃ natthi. Udakukkhepappamāṇā sīmantarikā suviññeyyatarā hoti, sīmāsambhedasaṅkā ca na siyāti sāmīcidassanatthaṃ ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Yattakena pana sīmāsambhedo na hoti, tattakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Tenevāhu porāṇā ‘‘yattakena sīmāsambhedo na hoti, tattakampi ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti idampi udakukkhepasīmāya parisavasena vaḍḍhanato sīmāsambhedasaṅkā siyāti tannivāraṇatthameva vuttanti vuttaṃ.
「僧团在一切处坐」者,不离手掷范围而坐。「于水掷界无甘马」者,因为整个河流区域皆为比库们所遍满,故由于河流四周皆无,水掷之必要不存在。水掷量度之界中间更易了知,且不会有界混淆之虞,为显示适当见解,故说「另一水掷应为界中间之故而设立」。然而,以多少不致界混淆者,设立那么多即为允许。因此古师说「以多少不致界混淆者,设立那么多亦为允许」。然而不足量则不允许,此亦因水掷界由于随众增长而可能有界混淆之虞,为遮止彼故说,如是已说。
Vajirabuddhiṭīkāyampi (vajira. ṭī. mahāvagga 147) – yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti pana etissā nadiyā catuvaggādīnaṃ saṅghānaṃ visuṃ catuvaggakaraṇīyādikammakaraṇakāle sīmāparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ ticīvarena vippavāsāvippavāsaparicchedadassanatthampi sattabbhantarasīmāya paricchedadassanaṃ viyāti ācariyā, tasmā udakukkhepaparicchedābhāvepi antonadiyaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Ayaṃ pana viseso – tattha nāvāgato ce, nāvāyaṃ vuttanayena, satthagato ce, satthe vuttanayena. So ce atirekacātumāsanivuttho ce, gāme vuttanayena ticīvarāvippavāso veditabbo. Tatthāpi ayaṃ viseso – sace sattho udakukkhepassa anto hoti, udakukkhepasīmā pamāṇanti eke. Satthova pamāṇanti ācariyā. Sace panettha bahū bhikkhūtiādimhi keci adhiṭṭhānuposathaṃ, keci gaṇuposathaṃ, keci saṅghuposathanti vattukāmatāya ‘‘bahū saṅghā’’ti avatvā ‘‘bhikkhū’’ti vuttaṃ. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti ettha sīmāsambhedasambhavatoti upatissatthero. Ṭhapente hi ūnakaṃ na ṭhapetabbaṃ, ‘‘aṭṭhapetumpi vaṭṭati evā’’ti vuttanti vuttaṃ.
于《金刚智疏钞》中亦云:「『于中等人之四周水掷』者,此河于四众等僧团各别作四众应作事等甘马之时,为显示界之限定而说,如为显示三衣别离与不别离之限定,亦如七屋内界之限定显示」,诸老师如是说。因此,即使无水掷限定,于河内作甘马亦为允许,此已成立。然而此有差别:若在船上,于船中以所说方式;若在商队,于商队中以所说方式。若彼住超过四月者,于村中以所说方式应知三衣不别离。于彼处亦有此差别:若商队在水掷之内,水掷界为量度,某些人如是说。商队本身为量度,诸老师如是说。然而若于此「众多比库」等中,某些人欲说决意伍波萨他,某些人欲说众伍波萨他,某些人欲说僧伍波萨他,故不说「众多僧团」而说「比库」。「然而不足量则不允许」者,于此有界混淆可能性,伍巴提萨长老如是说。于设立时,不足量不应设立,「不设立亦为允许」如是说,已如是说。
Tanti sīmaṃ. Sīghameva atikkamatīti iminā taṃ anatikkamitvā anto eva parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti dasseti. Etadatthameva hi vālikādīhi sīmāparicchindanaṃ, itarathā bahi parivattā nu kho, no vāti kammakopasaṅkā bhaveyyāti. Aññissā anussāvanāti kevalāya nadīsīmāya anussāvanā. Antonadiyaṃ jātarukkhe vāti udakukkhepaparicchedassa bahi ṭhite rukkhe vā. Bahinadītīrameva hi visabhāgasīmattā abandhitabbaṭṭhānaṃ, na antonadī nissayattena sabhāgattā. Teneva ‘‘bahinadītīre vihārasīmāya vā’’tiādinā tīrameva abandhitabbaṭṭhānattena dassitaṃ, na pana nadī. Jātarukkhepi ṭhitehīti idaṃ antoudakukkhepaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi bahiudakukkhepe bhikkhūnaṃ ṭhātuṃ vaṭṭati.
「彼」者,界也。「迅速越过」者,以此显示不越过彼而于内转动时作为允许。正是为此义故以沙等标定界,否则将有「于外转动抑或不然」之甘马疑虑。「于另一者之不告知」者,于纯粹河界之不告知。「于河内生长之树」者,或于水掷限定之外所立之树。正是河外岸由于异类界性故为不应结之处,非河内由于依止性而同类性故。因此正以「于河外岸或于住处界」等显示唯岸为不应结之处,而非河。「于生长之树亦立者」,此关联内水掷处而说。于外水掷处比库们不允许站立。
Rukkhassāti tasseva antoudakukkhepaṭṭhassa rukkhassa. Sīmaṃ vā sodhetvāti yathāvuttaṃ vihāre baddhasīmaṃ gāmasīmañca tattha ṭhitabhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahisīmakaraṇavaseneva sodhetvā. Yathā ca udakukkhepasīmāyaṃ kammaṃ karontehi, evaṃ baddhasīmāyaṃ vā gāmasīmāyaṃ vā kammaṃ karontehipi udakukkhepasīmaṭṭhe sodhetvāva kātabbaṃ. Eteneva sattabbhantaraaraññasīmāhipi saddhiṃ udakukkhepasīmāya, imāya ca saddhiṃ tāsaṃ rukkhādisambandhadosopi nayato dassitova hoti. Imināva nayena sattabbhantarasīmāya baddhasīmagāmasīmāhipi saddhiṃ, etāsañca sattabbhantarasīmāya saddhiṃ sambandhadoso ñātabbo. Aṭṭhakathāyaṃ panetaṃ sabbaṃ vuttanayatova sakkā viññātunti aññamaññāsannānamevettha dassitaṃ.
「树之」者,正是彼内水掷处之树。「或净除界」者,如所说住处中所结之界与村界,以带来彼处所立比库们之手掷范围、作外界之方式而净除。如于水掷界作甘马者,如是于结界或村界作甘马者亦应净除水掷界处而作。正以此,七屋内、阿兰若界与水掷界,以及此与彼等之树等连结过失,亦已依理显示。以此方式,七屋内界与结界、村界,以及此等与七屋内界之连结过失应知。然而于注疏中,此一切从所说方式即可了知,故于此仅显示相互接近。
Tatridaṃ suttānulomato nayaggahaṇamukhaṃ – yathā hi baddhasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā vipattisīmā hotīti tāsaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandho na vaṭṭati, evaṃ nadīādīsu sammatāpi baddhasīmā vipattisīmāva hotīti tāhipi saddhiṃ tassā rukkhādisambandho na vaṭṭatīti sijjhati. Iminā nayena sattabbhantarasīmāya gāmanadīādīhi saddhiṃ, udakukkhepasīmāya ca araññādīhi saddhiṃ rukkhādisambandhassanavaṭṭanakabhāvo ñātabbo, evametā bhagavatā anuññātā baddhasīmasattabbhantaraudakukkhepasīmā aññamaññañceva attano nissayavirahitāhi itarītarāsaṃ nissayasīmāhi ca rukkhādisambandhe sati sambhedadosamāpajjatīti suttānulomanayo ñātabbova.
于此,此为顺经之理解把握之门:如于结界中,所认可之结界成为失坏界,故彼等相互之树等连结不允许,如是于河等中,所认可者亦唯为失坏界,故与彼等之彼连结亦不允许,此得成立。以此方式,七屋内界与村、河等,以及水掷界与阿兰若等之树等连结不允许性应知。如是此等世尊所允许之结界、七屋内、水掷界,相互以及自己与离自己依止之其他彼等依止界,于树等连结存在时陷入混淆过失,此顺经之理应知。
Attano attano pana nissayabhūtagāmādīhi saddhiṃ baddhasīmādīnaṃ tissannaṃ uppattikāle bhagavatā anuññātassa sambhedajjhottharaṇassa anulomanato rukkhādisambandhopi anuññātova hotīti daṭṭhabbaṃ. Yadi evaṃ udakukkhepabaddhasīmādīnaṃ antarā kasmā sīmantarikā na vihitāti? Nissayabhedasabhāvabhedehi sayameva bhinnattā. Ekanissayaekasabhāvānameva hi sīmantarikāya vināsaṃ karotīti vuttovāyamattho. Eteneva nadīnimittaṃ katvā baddhāya sīmāya saṅghe kammaṃ karonte nadiyampi yāva gāmakkhettaṃ āhacca ṭhitāya udakukkhepasīmāya aññesaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. Yā panetā lokavohārasiddhā gāmāraññanadīsamuddajātassarasīmā pañca, tā aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadosaṃ nāpajjati tathā lokavohārābhāvato. Na hi gāmādayo gāmantarādīhi nadīādīhi ca rukkhādisambandhamattena sambhinnāti loke voharanti. Lokavohārasiddhānañca lokavohāratova sambhedo vā asambhedo vā gahetabbo, na aññathā. Teneva aṭṭhakathāyaṃ tāsaṃ aññamaññaṃ katthacipi sambhedanayo na dassito, sāsanavohārasiddho eva dassitoti.
然而,于各自依止之村等,结界等三者生起时,世尊所允许之混淆遍满之顺从故,树等连结亦为允许,应如是见。若如是,水掷、结界等之间何故不施设界中间耶?由于依止差别、自性差别而自然已分别故。正是同一依止、同一自性者,以界中间作破坏,此义已说。正以此,以河为标相而结界,于僧团作甘马时,于河中亦乃至达村田而立之水掷界,其他人作甘马为允许,此得成立。然而此等世间言说成立之村、阿兰若、河、海、生、湖界五者,相互于树等连结亦不陷入混淆过失,因无如是世间言说故。村等与村中间等、河等,仅以树等连结而混淆,于世间不如是言说。世间言说成立者,从世间言说本身应取混淆或不混淆,非其他。因此于注疏中,彼等相互于任何处亦未显示混淆之理,唯显示教法言说成立。
Ettha pana baddhasīmāya tāva ‘‘heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hotī’’tiādinā adhobhāgaparicchedo aṭṭhakathāyaṃ sabbathā dassito, gāmasīmādīnaṃ pana na dassito. Kathamayaṃ jānitabboti? Keci tāvettha ‘‘gāmasīmādayopi baddhasīmā viya pathavīsandhārakaṃ udakaṃ āhacca tiṭṭhatī’’ti vadanti.
然而,于此结界中,首先以「下至持地水为界限,界已成」等语,下方界限在注疏中已完全显示,但村界等则未显示。此应如何了知?有些人于此说:「村界等亦如结界,依持地水而住。」
Keci pana taṃ paṭikkhipitvā ‘‘nadīsamuddajātassarasīmā, tāva tannissitaudakukkhepasīmā ca pathaviyā uparitale heṭṭhā ca udakena ajjhottharaṇappadese eva tiṭṭhanti, na tato heṭṭhā udakassa ajjhottharaṇābhāvā. Sace pana udakoghādinā yojanappamāṇampi ninnaṭṭhānaṃ hoti, nadīsīmādayova honti, na tato heṭṭhā. Tasmā nadīādīnaṃ heṭṭhā bahitīramukhena umaṅgena, iddhiyā vā paviṭṭho bhikkhu nadiyaṃ ṭhitānaṃ kammaṃ na kopeti, so pana āsannagāme bhikkhūnaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana so ubhinnaṃ tīragāmānaṃ majjhe nisinno hoti, ubhayagāmaṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana tīraṃ gāmakkhettaṃ na hoti, agāmakāraññameva. Tattha pana tīradvayepi sattabbhantarasīmaṃ vinā kevalāya khuddakāraññasīmāyameva kammaṃ kopeti. Sace sattabbhantarasīmāya karonti, tadā yadi tesaṃ sattabbhantarasīmāya paricchedo etassa nisinnokāsassa parato ekaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā ṭhito na kammakopo. No ce, kammakopo. Gāmasīmāyaṃ pana antoumaṅge vā bile vā khaṇitvā vā yattha pavisituṃ sakkā, yattha vā suvaṇṇamaṇiādiṃ khaṇitvā gaṇhanti, gahetuṃ sakkāti vā sambhāvanā hoti, tattakaṃ heṭṭhāpi gāmasīmā, tattha iddhiyā anto nisinnopi kammaṃ kopeti. Yattha pana pakatimanussānaṃ pavesasambhāvanāpi natthi, taṃ sabbaṃ yāva pathavīsandhārakaudakā araññasīmāva, na gāmasīmā. Araññasīmāyampi eseva nayo. Tatthapi hi yattake padese pavesasambhāvanā, tattakameva uparitale araññasīmā pavattati. Tato pana heṭṭhā na araññasīmā tattha uparitalena saha ekāraññavohārābhāvato. Na hi tattha paviṭṭhaṃ araññaṃ paviṭṭhoti voharanti, tasmā tatraṭṭho upari araññaṭṭhānaṃ kammaṃ na kopeti umaṅganadiyaṃ ṭhito viya uparinadiyaṃ ṭhitānaṃ. Ekasmiñhi cakkavāḷe gāmanadīsamuddajātassare muñcitvā tadavasesaṃ amanussāvāsaṃ devabrahmalokaṃ upādāya sabbaṃ araññameva. ‘Gāmā vā araññā vā’ti vuttattā hi nadīsamuddajātassarādipi araññameva. Idha pana nadīādīnaṃ visuṃ sīmābhāvena gahitattā tadavasesameva araññaṃ gahetabbaṃ. Tattha ca yattake padese ekaṃ araññanti voharanti, ayamekā araññasīmā. Indapurañhi sabbaṃ ekāraññasīmā, tathā asurayakkhapurādi. Ākāsaṭṭhadevabrahmavimānāni pana samantā ākāsaparicchinnāni paccekaṃ araññasīmā samuddamajjhe pabbatadīpakā viya. Tattha sabbattha sattabbhantarasīmāyaṃ, araññasīmāyameva vā kammaṃ kātabbaṃ, tasmā idhāpi upariaraññatalena saddhiṃ heṭṭhāpathaviyā ekāraññavohārābhāvā visuṃ araññasīmāti gahetabbaṃ. Tenevettha gāmanadīādisīmākathāya aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘iddhimā bhikkhu heṭṭhāpathavitale ṭhito kammaṃ kopetī’ti baddhasīmāyaṃ dassitanayo na dassito’’ti vadanti.
但有些人驳斥彼说:「河界、海界、湖界,以及依彼等之水抛掷界,仅住于地表之上及下方被水覆盖之处,不在其下,因其下无水覆盖。然若因水流等而有一由旬量之低洼处,仅为河界等,不在其下。因此,于河等下方以船口、以洞穴、或以神通进入之比库,不破坏住于河中者之甘马,但彼破坏邻近村中比库们之甘马。然若彼坐于两岸村落之中间,则破坏两村处之甘马。然若岸非村田,仅为非村之林野。于彼处,于两岸,若无七槃陀界,仅于纯小林野界中破坏甘马。若于七槃陀界中作,则若彼等之七槃陀界之界限,从此坐处之外越过一个七槃陀而住者,无甘马破坏。若非如此,则有甘马破坏。然于村界中,于内部洞穴中、或于孔中、或挖掘而能进入之处,或于挖掘金宝等而取之处,或有可能取得之处,下方亦有村界至彼程度,于彼处以神通坐于内部者亦破坏甘马。然于普通人无进入可能性之处,一切直至持地水皆仅为林野界,非村界。于林野界中亦此理相同。于彼处亦,于有进入可能性之处所程度,仅于地表林野界运作。然从彼下方非林野界,因与地表无同一林野之称呼。于彼处不称进入者为『进入林野』,因此住于彼处者不破坏上方林野处之甘马,如住于洞穴河中者对住于上方河中者。于一轮围界中,除村、河、海、湖、池外,其余非人住处,包括天界梵天界,一切皆仅为林野。因说『村或林野』故,河、海、湖、池等亦仅为林野。然于此,因河等以各别界之无而被取,故应取其余者为林野。于彼处,于称为『一林野』之处所程度,此为一林野界。帝释天城全部为一林野界,阿修罗城、亚卡城等亦如是。然住于虚空之天人梵天宫殿,四周以虚空为界限,各别为林野界,如海中之山岛。于彼一切处,应于七槃陀界中、或仅于林野界中作甘马,因此于此亦,因与上方林野地表无同一林野之称呼,应取为各别林野界。正因此,于此村、河等界之说明中,注疏中『具神通比库住于下方地表破坏甘马』之于结界中所示之理,未被显示」如是说。
Idañcetāsaṃ gāmasīmādīnaṃ heṭṭhāpamāṇadassanaṃ suttādivirodhābhāvā yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Evaṃ gahaṇe ca gāmasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā uparigāmasīmaṃ, heṭṭhā udakapariyantaṃ araññasīmañca avattharatīti tassā araññasīmāpi khettanti sijjhati. Bhagavatā ca ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. 147) nadīsamuddajātassarā baddhasīmāya akhettabhāvena vuttā, na pana araññaṃ, tasmā araññampi baddhasīmāya khettamevāti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā tattha sā na bajjhatīti? Payojanābhāvā. Sīmāpekkhānantarameva hi sattabbhantarasīmāya sambhavato, tassā ca upari sammatāya baddhasīmāya sambhedajjhottharaṇānulomato vipattisīmā eva siyā. Gāmakkhette pana ṭhatvā agāmakāraññekadesampi antokaritvā sammatā kiñcāpi susammatā agāmakāraññe bhagavatā vihitāya sattabbhantarasīmāyapi anivattanato, tattha pana kammaṃ kātuṃ paviṭṭhānampi tato bahi kevalāraññe karontānampi antarā tīṇi sattabbhantarāni ṭhapetabbāni. Aññathā vipatti eva siyāti sabbathā niratthakameva agāmake araññe baddhasīmākaraṇanti veditabbaṃ.
此等关于村界等之下方限量显示,因无与经等相违,似乎合理,应审察而取。如是取时,于村界中,认可之结界覆盖上方村界,下方至水界限及林野界,故彼之林野界亦为田,得以成立。世尊以『诸比库,一切河无界』等语,说河、海、湖、池为结界之非田,然非林野,因此应取林野亦仅为结界之田。若如是,为何于彼处不结彼?因无必要。因于界期待之后即有七槃陀界之可能性,且因彼于上方认可之结界有破坏覆盖之顺应性,将仅为失坏界。然于村田中站立而将非村林野之一部分亦纳入内之认可,虽善认可,因不退转于非村林野中世尊所制之七槃陀界,然于彼处作甘马而进入者,以及于外纯林野中作者,中间亦应设置三个七槃陀。否则将仅为失坏,故应知于非村林野中作结界完全无意义。
Antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāyāti nadiyā pathavītalaṃ āhacca ṭhitāya sākhāyapi, pageva anāhacca ṭhitāya. Pārohepi eseva nayo. Etena sabhāganadīsīmaṃ phusitvā ṭhitena visabhāgasīmāsambandhasākhādinā udakukkhepasīmāya sambandho na vaṭṭatīti dasseti. Eteneva mahāsīmaṃ gāmasīmañca phusitvā ṭhitena sākhādinā māḷakasīmāya sambandho na vaṭṭatīti ñāpitoti daṭṭhabbo. Antonadiyaṃyevāti setupādānaṃ tīraṭṭhitattaṃ nivatteti. Tena udakukkhepaparicchedato bahinadiyaṃ patiṭṭhitattepi sambhedābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘bahitīre patiṭṭhitā’’tiādi. Yadi hi udakukkhepato bahi antonadiyampi patiṭṭhitatte sambhedo bhaveyya, tampi paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya kammakopassa samānattā, na ca paṭikkhittaṃ, tasmā sabbattha attano nissayasīmāya sambhedadoso natthevāti gahetabbaṃ.
「进入河内之枝」者,于河之地表依止而住之枝亦,何况不依止而住者。于对岸亦此理相同。以此显示:触及同类河界而住之异类界连结之枝等,于水抛掷界不许连结。正以此应见:触及大界及村界而住之枝等,于小界不许连结。「仅于河内」者,此取用排除岸上住立。以此显示:虽从水抛掷界限外立于河中,无破坏。故说『立于外岸』等。若从水抛掷外,于河内立亦有破坏,彼亦应被驳斥,因甘马破坏相同,然未被驳斥,因此应取:于一切处,于自己依止界无破坏过失。
Āvaraṇena vāti dāruādīni khaṇitvā udakanivāraṇena. Koṭṭakabandhanena vāti mattikādīhi pūretvā katasetubandhanena vā, ubhayenāpi āvaraṇameva dasseti. ‘‘Nadiṃ vināsetvā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷibaddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitodakanti atirittodakaṃ. Nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānatoti iminā taḷākanadīnaṃ antarā pavattanaṭṭhāne na vaṭṭatīti dasseti. Uppatitvāti tīrādibhindanavasena vipulā hutvā. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ.
「或以遮障」者,挖掘木材等而以水遮障。「或以堤坝束缚」者,或以土等填满而作之堤坝束缚,以两者皆仅显示遮障。「灭河」所说之义,以「下方堤坝束缚」阐明,下方遮障河而堤坝束缚之义。「弃水」者,多余之水。「入河而流动之处」者,以此显示:于池与河之间流动之处不许。「溢出」者,以破岸等而成广大。「寺院界」者,结界。
Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattituṃ asakkuṇeyye. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti lokavohārasiddhaṃ agāmakāraññasīmaṃ sandhāya vadati. Tatthāti pakatiyā macchabandhānaṃ gamanapathesu dīpakesu.
「不可行之路」者,于当日去而不能返回者。「仅算为林野界」者,依世间称呼成立之非村林野界而说。「于彼处」者,于自然渔夫行路之岛屿中。
Taṃ ṭhānanti tesaṃ āvāṭādīnaṃ kataṭṭhānameva, na akatanti attho. Loṇīti samuddodakassa uppattiveganinno mātikākārena pavattanako.
「彼处」者,彼等围栏等所作之处,非未作之处,此为义。「盐水」者,海水涌起之势力所流出者,以目录方式而转起。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) pana – gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭatīti ettha udakukkhepamanatikkamitvā parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Sīmaṃ vā sodhetvāti ettha sīmāsodhanaṃ nāma gāmasīmādīsu ṭhitānaṃ hatthapāsānayanādi. ‘‘Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karontī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitodakanti taḷākarakkhaṇatthaṃ ekamantena chaḍḍitamudakaṃ. Deve avassanteti dubbuṭṭhikāle vassānepi deve avassante. Uppatitvāti uttaritvā. Gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattatīti vuttappakāre vassakāle cattāro māse abbocchinnā pavattati. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ sandhāya vadati.
然而在《义明灯钞》中说:「对于『行船时不允许作』,应知为:不超越水之抛掷范围而回转时,允许作。」「或净界」者,此处界之净化,名为对住于村界等处者,带来手掷石之距离等。「灭河而作池」所说之义,以「下方堤坝已结」而阐明,义为:下方遮蔽河流而结堤坝。「弃水」者,为守护池而弃于一边之水。「天不降雨」者,于饥馑时,即使雨季天亦不降雨。「涌起」者,超越而起。「覆盖村镇界而流」者,如所说方式,于雨季四月不断而流。「寺院界」者,指结界而说。
Agamanapatheti yattha tadaheva gantvā paccāgantuṃ na sakkoti, tādise padese. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti sattabbhantarasīmaṃ sandhāya vadati. Tesanti macchabandhānaṃ. Gamanapariyantassaoratoti gamanapariyantassa orimabhāge dīpakaṃ pabbatañca sandhāya vuttaṃ, na samuddappadesanti vuttaṃ.
「不可往之道」者,于当日往而不能返回之处所。「去往阿兰若界之数」者,指七家间界而说。「彼等」者,渔夫等。「往行边际之内」者,指往行边际之此岸,指岛屿与山岳而说,非指海洋区域,如是说。
Sambhindantīti yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattha tato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi attano sīmāya karontā sambhindanti, catunnampi bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi antokarontā ajjhottharantīti veditabbaṃ. Saṃsaṭṭhaviṭapāti aññamaññaṃ sibbitvā ṭhitamahāsākhamūlā, etena aññamaññassa atiāsannataṃ dīpeti. Sākhāya sākhaṃ phusantāpi hi dūraṭṭhāpi siyuṃ, tato ekaṃsato sambhedalakkhaṇaṃ na dassitaṃ siyāti taṃ dassetuṃ viṭapaggahaṇaṃ kataṃ. Evañhi bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonakaṭṭhānaṃ attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihāraṃ karontā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tato paranti dassitameva hoti. Baddhā hotīti porāṇakavihārasīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃ ambanti aparena samayena purāṇavihāraparikkhepādīnaṃ vinaṭṭhattā ajānantānaṃ taṃ purāṇavihārasīmāya nimittabhūtaṃ ambaṃ. Attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihārasīmaṭṭhaṃ jambuṃ kittetvā ambajambūnaṃ antare yaṃ ṭhānaṃ, taṃ attano sīmāya pavesetvā baddhāti attho. Ettha ca purāṇasīmāya nimittabhūtassa gāmaṭṭhassa ambarukkhassa antosīmaṭṭhāya jambuyā saha saṃsaṭṭhaviṭapattepi sīmāya bandhanakāle vipatti vā pacchā gāmasīmāya saha sambhedo vā kammavipatti vā nāhosīti mukhatova vuttanti veditabbaṃ.
「破坏」者,应知为:于四比库不能坐之处,从彼处开始,乃至发尖许,作为自己界者破坏;从四比库足够坐处开始,乃至全部作为内部者覆盖。「相连枝」者,互相连接而立之大枝根,以此显示互相极接近。即使枝触枝,亦可能远立,因此若不从一方显示破坏之相,为显示彼,故取枝。如是,比库等不足坐之处,作为自己界之内界处,作旧寺院者,名为界与界破坏,非从彼处,已显示。「已结」者,指旧寺院界而说。「彼芒果树」者,后时因旧寺院围栏等已坏灭,对不知者,彼为旧寺院界之标志芒果树。作为自己界之内界处,指定旧寺院界处之阎浮树,于芒果树与阎浮树之间之处,纳入自己界而结,此为义。于此,旧界之标志村处芒果树之内界处阎浮树,虽与相连枝,于界结时之过失,或后与村界之破坏,或甘马之过失,未有,应知为从口说。
Padesanti saṅghassa nisīdanappahonakaṃ padesaṃ. Sīmantarikaṃ ṭhapetvātiādinā sambhedajjhottharaṇaṃ katvā baddhasīmāpi aññamaññaṃ phusāpetvā abyavadhānena baddhasīmāpi asīmā evāti dasseti, tasmā ekadvaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭati eva. Sā pana dubbodhāti aṭṭhakathāsu caturaṅgulādikā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dvinnaṃ sīmānanti dvinnaṃ baddhasīmānaṃ. Nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā bandhanakāle tāva sambhedadoso natthīti adhippāyo. Na kevalañca nimittakato eva saṅkaraṃ karoti, atha kho sīmantarikāya ṭhito aññopi rukkho karoti eva, tasmā appamattikāya sīmantarikāya vaḍḍhanakarukkhādayo na vaṭṭanti eva. Ettha ca upari dissamānakhandhasākhādipavesesu eva saṅkaradosassa sabbattha dassitattā adissamānānaṃ mūlānaṃ pavesepi bhūmigatikattā doso natthīti sijjhati. Sace pana mūlānipi dissamānāni neva pavisanti, saṅkarova, pabbatapāsāṇā pana dissamānāpi bhūmigatikāyeva. Yadi pana bandhanakāle eva eko thūlarukkho ubhayampi sīmaṃ āhacca tiṭṭhati, pacchā baddhā asīmā hotīti daṭṭhabbaṃ.
「处」者,僧团足够坐之处。以「除界间」等,作破坏覆盖后,结界亦互相触,无间隔,结界亦唯非界,如是显示,因此即使一二指许之界间亦允许。然而彼难知,应见注疏中说四指等。「二界」者,二结界。「为标志」者,因标志在界外,于结时暂无破坏之过,此为意趣。非仅从标志作混乱,而且立于界间之其他树亦作,因此于少许界间,生长树等不允许。于此,于上方所见枝叶等之纳入,一切处已显示混乱之过,故于不见之根之纳入,因地行性,无过,成立。然而若根亦可见而不纳入,唯混乱;然而山石虽可见亦唯地行性。然而若于结时一粗树触及两界而立,后结者为非界,应见。
Sīmasaṅkaranti sīmasambhedaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148) vuttaṃ ‘‘sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa dubbiññeyyattā vutta’’nti, taṃ na yuttaṃ gāmasīmāyapi saha saṅkaraṃ karotīti vattabbato. Tatthāpi hi nimitte vaḍḍhite gāmasīmabaddhasīmānaṃ gataṭṭhānaṃ dubbiññeyyameva hoti. Tattha pana avatvā dvinnaṃ baddhasīmānameva saṅkarassa vuttattā yathāvuttasambandhadosova saṅkarasaddena vuttoti gahetabbaṃ. Pāḷiyaṃ (mahāva. 148) pana nidānavasena ‘‘yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā, tesaṃ taṃ kammaṃ adhammika’’ntiādinā pacchā sammatāya asīmatte vuttepi dvīsu gāmasīmāsu ṭhatvā dvīhi saṅghehi sambhedaṃ vā ajjhottharaṇaṃ vā katvā sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā vā rukkhapārohādisambandhaṃ aviyojetvā vā ekasmiṃ khaṇe kammavācāniṭṭhāpanavasena ekato sammatānaṃ dvinnampi sīmānaṃ asīmatā pakāsitāti veditabbaṃ.
「界混乱」者,界破坏。然而于此《义明灯钞》所说『作界混乱者,生长而入界处时,因二界所去处难知而说』,彼不合理,因应说与村界亦作混乱。于彼处亦,标志生长时,村界结界之所去处确实难知。然而于彼处不说,唯说二结界之混乱,故应取:以所说连接之过,以混乱语而说。然而于圣典中,以因缘『诸比库,彼等界后认可者,彼等甘马非法』等,虽说后认可者为非界性,应知:立于二村界,以二僧团作破坏或覆盖,或不置界间,或不分离树攀缘等连接,以一刹那甘马语完成方式,同时认可之二界之非界性已显示。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148) ‘‘saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmasambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na ca pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitena rukkhena ajjhotthaṭā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabba’’nti vuttaṃ.
《义理明灯》(《义理注》大品第三章第一四八节)中说:「『枝条交错』者,以此显示彼此相近。『被结缚』者,是就后方边界连接结界而说。『其处』者,是指比库们站在那里能够作甘马的那样的处所。然而,若站在那里不能作甘马的那样的处所,若将其包含在内而结界,则名为『界与界相混』。『成为两界的标相』者,是说因标相在界外,故不会有界的混杂,如是所说。『造成界的混乱』者,是说因树木增长而进入界的范围,两界所在之处难以辨别,如是所说,然而并非说在那里不允许作甘马,是为显示此义。因为界不会因此而成为非界,但两界被后来增长的树木所覆盖而结为一体,因此站在一处作甘马者,应当清除另一界后再作。」如是所说。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是于律之摄颂庄严之《律庄严》中
Sīmāvinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为「界之决择论庄严」
Catuvīsatimo paricchedo. · 第二十四品。
Sīmābandhanavinicchayakathā
结界的决择之说
Evaṃ sīmāvinicchayaṃ kathetvā pāḷiyaṃ sīmakathāya uposathakkhandhakapariyāpannattā uposathakkhandhakānantarañca pavāraṇakkhandhakassa āgatattā tadanukkamena sīmāvinicchayato uposathapavāraṇavinicchayaṃ kathetumāraddhepi sāsanavuddhikaraṇatthaṃ upasampadādivinayakammakaraṇaṭṭhānabhūtaṃ sīmaṃ bandhitukāmānaṃ lajjipesalabahussutasikkhākāmabhikkhūnaṃ paññāsativīriyajananatthaṃ sīmābandhanakathā amhehi ārabhīyate . Tattha apalokanādicatubbidhakammakaraṇaṭṭhānabhūtā sīmā nāma baddhaabaddhavasena duvidhā hoti. Tatthāpi baddhasīmā khaṇḍasīmā, samānasaṃvāsakasīmā, avippavāsasīmāti tibbidhā hoti, tathā abaddhasīmāpi gāmasīmā, udakukkhepasīmā, sattabbhantarasīmāti. Vuttañhetaṃ ācariyabuddhadattattherena vinayavinicchaye –
如是说完界的决择后,因为在圣典中界的论述包含在伍波萨他篇集中,且因伍波萨他篇集之后有自恣篇集的到来,故依其次第,从界的决择开始说伍波萨他与自恣的决择时,为了教法的增长,为了想要结缚作为达上等律仪甘马之处的界的那些惭愧、柔和、多闻、乐学的比库们的慧、念、精进的生起,我们开始界的结缚之说。其中,名为作求听等四种甘马之处的界,依已结与未结而有两种。其中,已结界有断界、同一住处界、不离界三种;同样,未结界也有村界、水界、七槃陀罗界三种。因为老师佛音长老在《律决择》中说:
‘‘Khaṇḍasamānasaṃvāsā-vippavāsāti bhedato;
「断界、同一住处界、不离界,依分别而有三种;如是已结界说为三种,未结界也被认为有三种。
Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā.
「从村、从水界、以及从七槃陀罗;
‘‘Gāmato udakukkhepā, sattabbhantaratopi ca;
「由村落起以水抛射计，并由七界之内……」
Tattha gāmaparicchedo, gāmasīmāti vuccatī’’ti.
于此,村之界限,称为『村界』。
Tattha baddhasīmaṃ bandhitukāmena atikhuddikā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti vuttā imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā nimittasampatti, parisasampatti, kammavācāsampattīti vuttāya tividhasampattiyā yuttaṃ katvā paṭhamaṃ kittitanimittena sabbapacchimakittitanimittaṃ sambandhaṃ katvā bandhitabbā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathācariyena kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ sambandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāmā’’ti. Etena etesu ekādasasu vipattīsu ekāyapi yuttāya, tividhasampattīsu ekāyapi ayuttāya, nimittena nimittaṃ asambandhaṃ katvā sammatāya ca sati sīmā na hotīti dasseti.
于此,欲结界者,应超越所说之十一种界之过失——即:过小、过大、有缺相、有影相、无相、于界外立而认可、于河中认可、于海中认可、于天然湖中认可、以界结界而破坏者认可、以界覆界者认可——具足所说之三种成就——即:相之成就、众之成就、甘马语之成就——首先应以所标示之相,将一切最后所标示之相连结而结界。此于注疏师之《疑惑度脱》中已说:『于此,超越十一种界之过失,具足三种成就,以相连结相而认可之界,名为结界。』以此显示:于此十一种过失中,若具足任何一种,或于三种成就中,若不具足任何一种,或未以相连结相而认可,则不成为界。
Evaṃ sīmaṃ bandhitukāmena bhikkhunā sabbalakkhaṇaparipūratthaṃ mahanto ussāho karaṇīyo hoti, tasmā sīmābandhanakāle tīsu sampattīsu parisasampattisiddhiyā paṭhamaṃ tāva gāmasīmā upaparikkhitabbā. Etthāha ‘‘nanu baddhasīmā vā bandhitabbā, atha kasmā gāmasīmā upaparikkhitabbā’’ti? Gāmasīmāyaṃ ṭhatvā baddhasīmāya bandhitabbato. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāya yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147). Idha pāḷiyaṃ sarūpena anāgatampi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hotī’’ti vuttattā nagarasīmāpi gahitā hoti, tasmā yasmiṃ abaddhasīmavihāre bhikkhū yaṃ gāmaṃ upanissāya viharanti, tassa gāmassa paricchedo gāmasīmā nāma. Yaṃ nigamaṃ upanissāya viharanti, tassa nigamassa paricchedo nigamasīmā nāma. Yaṃ nagaraṃ upanissāya viharanti, tassa nagarassa paricchedo nagarasīmā nāma. Tā sabbāpi gāmasīmāti vuccanti. Tesaṃ bhikkhūnaṃ samānasaṃvāsā ekūposathabaddhasīmā viya ekato uposathādisaṅghakammakaraṇārahā honti, īdiseyeva ca padese sīmaṃ bandhitumarahati, na uposathādisaṅghakammānarahe padeseti vuttaṃ hoti.
如是,欲结界之比库,为圆满一切相,应作大努力,是故于结界时,为成就三种成就中之众之成就,首先应当审察村界。于此有言:『岂非应结结界,抑或为何应审察村界耶?』因立于村界中而应结结界故。此世尊已说:『诸比库!于未认可之界未设立时,依止任何村或镇而住,彼村之村界,或镇之镇界,于此为同一住处、同一伍波萨他。』于此经文中,以相似之理,于注疏中亦说:『于此,以村之摄取,城亦已被摄取。』故城界亦已被摄取。是故,于未结界之精舍中,比库们依止任何村而住,彼村之界限名为村界。依止任何镇而住,彼镇之界限名为镇界。依止任何城而住,彼城之界限名为城界。彼等一切皆称为村界。彼等比库们为同一住处、同一伍波萨他,如结界般,一起有资格作伍波萨他等僧团甘马,应于如是之处所结界,非于不适合作伍波萨他等僧团甘马之处所,如是已说。
Tattha ‘‘yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vacanato gāmādibhojakānaṃ balilabhanaṭṭhānaṃ gāmasīmā hoti, idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Baliṃ alabhantopi rājapaṇṇe āropitapadese tassa gāmassa gāmasīmāyeva. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) ‘‘baliṃ labhantīti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. ‘Ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadīloṇijātassare gāmasīmāti veditabbo’’ti. Ayaṃ pakatigāmasīmā nāma. ‘‘Yampi ekasmiṃyeva gāmakkhette ekaṃ padesaṃ, ‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyevā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) vacanato rājā ‘‘pakatigāmakkhetteyeva pakatigāmato visuṃ pakatigāmena asammisso gāmo hotū’’ti yaṃ padesaṃ deti, so padeso visuṃgāmasīmā nāma. Iti pakatigāmasīmā ca rājūnaṃ icchāvasena pavattā visuṃgāmasīmā ca baddhasīmā viya sabbakammārahā, tasmā abhinavabaddhasīmaṃ bandhitukāmehi pakatigāmasīmaṃ vā visuṃgāmasīmaṃ vā sodhetvā kattabbaṃ hoti. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva hontī’’ti. Vimativinodaniyañca (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) ‘‘tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā ca itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā, yathā baddhasīmāyaṃ sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā, sā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo’’ti vuttaṃ.
于此,依注疏之语:『于任何处所,彼彼村之村主获得供养,彼处所无论少或多,皆算作村界。』村等之主获得供养之处为村界,此依多数而说。即使不获得供养,于王之文书中所载之处所,亦为彼村之村界。于《疑惑度脱》中已说:『「获得供养」者,此依多数而说。然而,于王之文书中以「此村有如是多之税地」等而载明之土地部分中,于任何池塘、田地、墓地、山等处所不取供养,彼亦为村界。王等所界定之土地部分,除河、盐湖、天然湖外,一切应知为村界。』此名为自然村界。又依注疏之语:『于同一村地中,王界定一处所,「此为独立村」而施与某人,彼亦成为独立村界。』王于自然村地中,「于自然村外,与自然村不混之村」而施与之处所,彼处所名为独立村界。如是,自然村界与依王之意欲而生之独立村界,如结界般,适合一切甘马,是故欲结新结界者,应审察自然村界或独立村界而作。如是于注疏中已说:『是故,彼与其他自然村、城、镇界,如结界般。』于《疑惑度脱》中说:『于此,彼依王之意欲而转变生起之新界,与其他不转变之自然村界,如于结界中适合作一切僧团甘马,如是此等亦以适合一切甘马之相似性而如结界,彼为同一住处、同一伍波萨他,此为意趣。』
Keci pana ācariyā ‘‘mayaṃ sīmaṃ bandhitukāmā, tasmā ettako bhūmiparicchedo visuṃ khettaṃ hotū’’ti rājānaṃ āpucchitvā tena okāse kate ‘‘idaṃ ṭhānaṃ visuṃgāmakkhettaṃ hotī’’ti manasi katvā tatraṭṭheyeva bhikkhū ca hatthapāsānayanādinā sodhetvā sīmāsamūhanasīmābandhanādīni karonti, taṃ karaṇaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotūti paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti aṭṭhakathāvacanena, ‘‘sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā cā’’ti āgatena vimativinodanīṭīkāvacanena ca samentaṃ viya na dissati. Kathaṃ? Aṭṭhakathāvacane tāva ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti iminā na kevalaṃ purimagāmoyeva gāmo hotu, atha kho idāni paricchinnapadesopi visuṃyeva gāmo hotūti ekaṃyeva gāmakkhettaṃ dve gāme karotīti dasseti. ‘‘Rājā kassaci detī’’ti iminā gāmabhojakassa dinnabhāvaṃ pakāseti, idha pana neva dve gāme karoti, na ca gāmabhojakassa deti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā yāvakālikavaseneva okāsaṃ karoti, evaṃ aṭṭhakathāvacanenapi samentaṃ viya na dissati. Vimativinodanīṭīkāvacanenapi ‘‘rājicchāvasena parivattitvā’’ti iminā agāmabhūtaṃ khettaṃ rājicchāvasena parivattitvā gāmo hotīti dasseti. ‘‘Abhinavā cā’’ti iminā purāṇagāmasīmā ca abhinavagāmasīmā cāti purimagāmena amissaṃ visuṃgāmalakkhaṇaṃ dasseti. Idha pana rājicchāvasena parivattitvā khettassa visuṃgāmabhūtabhāvo ca abhinavabhāvena visuṃgāmalakkhaṇañca na dissati, evaṃ ṭīkāvacanenapi samentaṃ viya na dissati.
然而,某些老师们,「我等欲结界,是故如是多之土地界限为独立地」而询问王,于彼处所作成后,心念「此处为独立村地」,于彼处以手之投石距离等审察比库们,作界之废除、界之结等,彼作法依注疏之语「『此为独立村』而界定后王施与某人」,及依《疑惑度脱》复注之语「彼依王之意欲而转变生起之新界」,似不相应。如何?于注疏之语中,首先以「此为独立村」,此显示:非仅前村为村,而今所界定之处所亦为独立之村,即将同一村地作成二村。以「王施与某人」,此显示施与村主之状态。然于此,既不作二村,亦不施与村主,仅以比库们之认可,暂时地作处所,如是似与注疏之语不相应。依《疑惑度脱》复注之语,以「依王之意欲而转变」,此显示:非村之地,依王之意欲而转变成为村。以「新界」,此显示:旧村界与新村界,与前村不混之独立村之相。然于此,依王之意欲而转变,地之成为独立村之状态,及以新性之独立村之相,皆不可见,如是似与复注之语亦不相应。
Vinayavinicchayaṭīkāyañca ‘‘gāmaparicchedoti sabbadisāsu sammā paricchinditvā ‘imassa padesassa ettako karo’ti evaṃ karena niyamito gāmappadeso’’ti evaṃ āyavaseneva paricchindanaṃ vuttaṃ, na anumatikaraṇamattena, tasmā visuṃgāmalakkhaṇaṃ appattatāya pakatigāmena saṅkaro hoti, na tattha uposathādisaṅghakammaṃ kātumarahati, uposathādisaṅghakammakaraṇārahapadeseyeva sīmāsamūhananasīmābandhanakammampi karaṇārahaṃ hoti ñattidutiyakammattā tesaṃ kammānaṃ, tasmā tesaṃ ācariyānaṃ taṃ karaṇaṃ aññe ācariyā na icchanti. Aññe pana ācariyā ‘‘taṃ paricchinnappadesaṃ ‘visuṃgāmo hotū’ti rājā kassaci deti, gāmabhojako ca tato baliṃ paṭiggaṇhāti, tadā visuṃgāmo hoti, na tato pubbe’’ti vadanti. Tesaṃ taṃ vacanaṃ ‘‘evaṃ karena niyamito padeso’’ti vinicchayaṭīkāvacanañca ‘‘gāmādīnaṃ karaggāhaparicchinno samantato padeso gāmasīmā’’ti sīmālaṅkāragaṇṭhivacanañca sandhāya vuttaṃ siyā, tesu pana ‘‘imassa padesassa ettako karo’’ti evaṃ karaparicchindanaṃ vuttaṃ, na gāmabhojakassa baliggahaṇaṃ. Aṭṭhakathāyañca ‘‘rājā kassaci detī’’ti dānameva vadati, na ‘‘gāmabhojako ca baliṃ gaṇhātī’’ti paṭiggahaṇaṃ, tasmā tampi vacanaṃ aññe paṇḍitā na sampaṭicchanti, tasmā pathavissaro rājā ‘‘imasmiṃ gāmakkhette ettakakarīsamatto padeso purimagāmato visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā deti, ettāvatā so padeso baliṃ paṭiggahito vā hotu appaṭiggahito vā, visuṃgāmo nāma hotīti daṭṭhabbo.
于《律决择》复注中:『村之界定者,于一切方向完全界定,「此处所有如是多之税」,如是以税确定之村之处所。』如是仅说以税而界定,非仅以认可之作成。是故,因未达独立村之相,与自然村混杂,于彼处不适合作伍波萨他等僧团甘马。仅于适合作伍波萨他等僧团甘马之处所,界之废除、界之结等甘马亦适合作,因彼等甘马为白二甘马故。是故,彼等老师之彼作法,其他老师不认可。其他老师则说:『王施与某人「彼所界定之处所为独立村」,村主从彼处接受供养,尔时成为独立村,非于彼之前。』彼等之彼语,依《决择》复注之语「如是以税确定之处所」,及《界庄严》论之语「村等之以税之摄取所界定之周围处所为村界」而说或可。然于彼等中说「此处所有如是多之税」,如是说税之界定,非村主之接受供养。于注疏中,「王施与某人」,此仅说施与,非「村主接受供养」之接受,是故彼语,其他智者亦不认可。是故,大地之主王,「于此村地中,如是多税量之处所,从前村为独立村」而界定施与,至此,彼处所无论供养已被接受或未被接受,应见为名为独立村。
Evaṃ pakatigāmalakkhaṇañca visuṃgāmalakkhaṇañca tathato ñatvā baddhasīmaṃ bandhitukāmo yadi pakatigāmasīmā nātivitthārā hoti sukharakkhitā, tameva pakatigāmasīmaṃ suṭṭhu rakkhāpetvā suṭṭhu sodhetvā sīmāsamūhananasīmāsammutikammāni kātabbāni. Yadi pana pakatigāmasīmā ativitthārā hoti, nigamasīmā, nagarasīmā vā honti, bahūnaṃ bhikkhūnaṃ nisinnaṭṭhānasañcaraṇaṭṭhānattā sodhetuṃ vā rakkhituṃ vā na sakkonti, evañca sati pathavissararājūhi paricchinnāya visuṃgāmasīmāya suṭṭhu sodhetvā surakkhitaṃ katvā sīmāsamūhananasīmāsammutikammaṃ kātabbaṃ. Kathaṃ pana suṭṭhu sodhanañca suṭṭhu rakkhaṇañca kātabbaṃ? Sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakkhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāya paricchedato mā nikkhamathā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu ca nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā sīmā samūhanitabbāti.
如此正确了知自然村之相与别立村之相之后，欲结界者，若自然村之界不甚宽广、易于守护，则应令善加守护、善加清净该自然村界，而后举行撤销旧界与认定新界之甘马。若自然村界过于宽广，或为市镇之界、城市之界，因系众多比库就坐及游行之处，难以清净或守护，在此情况下，应就由地界国王所划定的别立村界，善加清净、妥善守护之后，举行撤销旧界与认定新界之甘马。如何善加清净与善加守护？欲结界者，应逐一询问周边各寺院关于各自界限划定之情况，对已结界之寺院，在其界边设置界间隙；对未结界之寺院，在其界边设置活动范围；并在游方比库不经行之时，若欲在某一村落地界内结界，则应遣人至其中已结界之各寺院，告知该处比库：『我等今日将结界，请勿越出各自界限之划定范围。』至于未结界之各寺院，应召集其比库共聚一处，并请应与欲[chanda]者送来欲[chanda]。如此比库聚集之后，欲[chanda]已被携来，应于各道路、河渡口、村门等处，分别安置寺院净人及见习出家者，以迅速将来访比库引入臂距之内并移置界外，再击鼓为号或吹螺为号，而后撤销旧界。
Nanu ca idaṃ sodhanaṃ rakkhaṇañca sīmāsammutikāleyeva aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, atha kasmā idha sīmāsamūhanane vuttanti? Imassapi sīmāsamūhananakammassa ñattidutiyakammattā parisasampattijananatthaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ santepi idaṃ sīmāsamūhananakammaṃ nāma yadi porāṇā baddhasīmā atthi, tadaṭṭhakasaṅghe hatthapāsagate aññesu bhikkhūsu gāmasīmaṃ paviṭṭhesupi kammabhedo natthi. Yadi porāṇā baddhasīmā natthi, evampi sati kevalaṃ gāmasīmābhūtattā sīmāsamūhananakamme asampajjantepi doso natthi, atha kasmā sodhanā vuttāti? Saccaṃ, tathāpi samūhanitabbā porāṇasīmāparicchedassa duviññeyyattā. Sace hi mahatiyā porāṇabaddhasīmāya ekasmiṃ padese sīmaṃ samūhanissāmāti saṅghe sannipatite tassāyeva sīmāya aññasmiṃ padese bhikkhumhi paviṭṭhe ajānantassapi kammaṃ vipajjati, tasmā mahussāhena sodhetabbāvāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ gāmasīmasodhanaṃ ‘‘parisasampattiyā yuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakkhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā’’ti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) āgatattā parisasampattikāraṇaṃ hotīti viññāyati. Tato ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā’’ti vuttehi dvīhi vipattidosehi muccanatthaṃ sīmasamūhananakammaṃ kātabbaṃ.
然而，此清净与守护之法，注疏中明明是在认定新界之时所说，为何此处却在撤销旧界中提及？应当理解为：此撤销旧界之甘马亦属白二甘马，故为成就法会具足而提及。即便如此，此撤销旧界之甘马，若有旧有的已结之界，则当八人僧团进入臂距之后，即便其余比库进入村界，甘马亦无破损。若无旧有已结之界，在此情况下，仅仅因具有村界之性质，撤销旧界甘马虽未成办亦无过失，然则为何提及清净之事？诚然，话虽如此，旧界仍须撤销，乃因旧有已结之界的划定难以辨认。若在广大的旧有已结界中某一处欲撤销界，僧团聚集之后，若在同一界的另一处有比库进入，即便不知情者，甘马亦会失败，故应知须以极大努力加以清净。如此，村界之清净——据《疑惑度脱》所载：『具足法会者，最终以最小之界限，由四位比库聚集，凡在该村地界内未踏入已结界或河流、海洋、湖泊者，所有站立之比库，或置入臂距之内，或携来欲[chanda]而经认定者』——可知此乃成就法会之因缘。其后，为免于『以界混界而经认定』与『以界覆界而经认定』此两种失败之过失，应举行撤销旧界之甘马。
Sīmāya asamūhatāya sati kathaṃ vipattidvayaṃ āpajjeyyāti, tathā sodhitāyapi gāmasīmāya. Yadi porāṇabaddhasīmā vijjamānā bhaveyya, tassā vijjamānabhāvaṃ ajānantā navaṃ baddhasīmaṃ bandheyyuṃ. Porāṇasīmāya hi nimittaṃ anto katvā tassa samīpe porāṇasīmāya anto ṭhitaṃ aññaṃ nimittaṃ katvā navaṃ baddhasīmaṃ bandheyyuṃ, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma hoti. Tena vuttaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimadisāyaṃ vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā nāma hotī’’ti. Porāṇasīmāya ca ekadesaṃ vā sakalaporāṇasīmaṃ vā anto karitvā navaṃ sīmaṃ bandheyyuṃ, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma . Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hotī’’ti.
若未撤销旧界，如何会招致两种过失——即便如此清净了村界之后亦然。若有旧有之已结界存在，而不知其存在者欲结新界，则可能将旧界之标志纳入界内，在其附近以旧界内另一标志为界结新界，此即名为『以界混界而经认定』。因此，《疑惑度脱》中说：『「以界混界而经认定」者，即以自己之界混入他人之界而经认定。若旧寺院在东方有芒果树与阎浮树两棵，枝叶相互交错，其中阎浮树在芒果树之西侧，寺院界以纳入阎浮树、列入芒果树为界而结，其后在该寺院东方另建寺院，欲结界之比库以纳入芒果树、列入阎浮树为界而结，此即名为界界相混。』又若将旧界之一部分或整个旧界纳入界内而结新界，此即名为『以界覆界而经认定』。《疑惑度脱》中亦说：『「以界覆界而经认定」者，即以自己之界覆入他人之界而经认定。若将他人已结界之全部或其中一部分纳入界内而认定自己之界，此即名为界覆于界。』
Yasmiṃ padese cattāro bhikkhū nisīditvā kammaṃ kātuṃ na sakkonti, tattha tato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi aññesaṃ porāṇabaddhasīmappadesaṃ attano sīmāya anto karonto sīmāya sīmaṃ sambhindati nāma. Catunnaṃ bhikkhūnaṃ nisīdituṃ pahonakaṭṭhānato paṭṭhāya yāva sakalampi aññesaṃ porāṇabaddhasīmāpadesaṃ attano sīmāya anto karonto sīmāya sīmaṃ ajjhottharati nāma. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyā līnatthapakāsaniyaṃ (kaṅkhā. abhi. ṭī. nidānavaṇṇanā) ‘‘tassā padesanti tassā ekadesaṃ, yattha ṭhatvā catūhi bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ ekadesanti vuttaṃ hoti. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tu ajjhottharanti nāmāti gahetabba’’nti. Vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.148) ‘‘yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattakato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi attano sīmāya karontā sambhindanti, catunnampi bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi anto karontā ajjhottharantīti veditabba’’nti vuttaṃ.
若某处四名比库坐下后无法进行甘马，则从该处起，乃至仅发端之地，若将他人旧结界之地纳入己界之内，此称为「以界破界」。从足以供四名比库就座之地起，乃至将他人旧结界之全部纳入己界之内，此称为「以界覆界」。此义已于《度疑》的深义释（《度疑·阿毗达摩·复注·序品注》）中所说：『「其分处」者，谓其界之一分，即四名比库站立其处能够进行甘马之处，如是所谓「一分」也。然而，站立其处无法进行甘马，若将如此之处纳入其内，则名为「以界破界」，而非称「以界覆界」，应如是理解。』《除疑》（《律·除疑·复注·大篇第二·一四八》）亦云：『四名比库无法就座之处，从该处起，乃至仅发端之地，纳入己界者，名为「破界」；从足以供四名比库就座之处起，乃至将全部纳入者，名为「覆界」，应如是了知。』
Evaṃ hotu, tasmiṃ gāmasīmaparicchede porāṇakasīmāya vijjamānāya vipattidvayamocanatthaṃ sīmāsamūhananakammaṃ sātthakaṃ, avijjamānāya kathaṃ sātthakaṃ bhaveyyāti saṅkānivattanatthaṃ sīmāsamūhananakammaṃ akatvā abhinavasīmāya bajjhamānāya saṅkā uppajjeyya, bhagavato dharamānakālato paṭṭhāya yāvajjatanā gaṇanapathaṃ vītikkantā bhikkhū upasampadādikammakaraṇatthaṃ tasmiṃ tasmiṃ padese sīmaṃ bandhanti. Sā sīmā ettha atthi, ettha natthīti na sakkā jānituṃ, tasmā ‘‘amhākaṃ sīmābandhanaṭṭhāne porāṇakasīmā bhaveyya nu kho’’ti saṅkā bhaveyya, evaṃ sati sā abhinavasīmā ca āsaṅkanīyā hotīti sīmāyaṃ kataṃ upasampadādikammampi āsaṅkanīyaṃ hoti, tasmā saṅkānivattanatthaṃ abhinavasīmaṃ bandhitukāmehi yatipuṅgavehi avassaṃ sīmāsamūhananakammaṃ kātabbaṃ hoti. Samūhanantehi pana ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā sīmā samūhantabbā’’ti (mahāva. 144) vacanato paṭhamaṃ avippavāsasīmā samūhanitabbā, tato samānasaṃvāsakasīmā samūhanitabbā. Tasmiṃ samūhananakāle ca ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvāva khaṇḍasīmā samūhanitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā samūhanitabbā, aññissā sīmāya ṭhatvā aññā sīmā na samūhanitabbā. Aṭṭhakathāyaṃ avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ vadati tattheva yebhuyyena cīvarena vippavasanato.
且先搁置此议——在该村界划定之中，若有旧界存在，为免除两种过失而进行撤界甘马，固然有益；若无旧界，又何以有益？为消除此疑，若不进行撤界甘马而径行结新界，则疑虑可能生起：自世尊住世以来，直至今日，历经无量岁月，诸比库为行受具足等甘马，于各处结界。该界究竟在某处有、在某处无，实难知晓，因此可能生起「我等结界之处或有旧界」之疑虑。如此，则该新界亦成可疑，于该界内所作之受具足等甘马亦成可疑。故欲结新界之诸杰出比库，必须先行撤界甘马。进行撤界之时，依据「比库们，撤界者，应先撤不离衣界，后撤界」（《大篇·一四四》）之教，应先撤不离衣界，再撤共住界。撤界之时，依据注释（《大篇·注·一四四》）所云「站于残界中，不得撤不离衣界；同样，站于不离衣界中，亦不得撤残界。站于残界者，应撤残界；站于另一界者，应撤另一界」，故应站于残界中撤残界，站于大界中撤大界，不得站于此界而撤彼界。注释中所称「不离衣界」，即是指大界，因为多数情况下于该处以衣离宿故。
‘‘Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato ‘‘idāni sīmaṃ samūhanissāmā’’ti paricchinnāya gāmasīmāya anto khaṇḍasīmamahāsīmānaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā tāsaṃ sīmānaṃ paricchedañca na jānanti, evaṃ ajānantā bhikkhū tā porāṇasīmāyo samūhanituṃ na sakkuṇeyyuṃ, porāṇasīmaṃ samūhanituṃ asakkontā ca kathaṃ abhinavasīmaṃ bandhituṃ sakkuṇissantīti paramparehi ācariyehi sammā vinicchitaṃ anulomanayaṃ nissāya mahantaṃ ussāhaṃ karitvā aṅgaṃ aparihāpetvā sammā vihitanayena porāṇasīmaṃ samūhanituṃ sakkhissanti.
『其中，若知残界与不离衣界，则能撤除，亦能结之。知残界而不知不离衣界者，亦能撤除，亦能结之。知残界而不知不离衣界者，站于塔院、菩提树院、伍波萨他堂等无疑之处，或许能够撤除，但决无法重结。若结之，则成破界，令精舍成为非精舍，故不应撤。若两者皆不知，则同样无法撤除亦无法结之。此界之名，或因甘马语而成非界，或因教法灭尽而成非界，不知界者无法作甘马语，故不应撤，唯善知之后，方可撤、方可结。』依据注释（《大篇·注·一四四》）所云，于今将撤之、已划定的村界之内，若不知残界与大界之有无及其划定范围，如此不知之比库，则无法撤除旧界；既无法撤除旧界，又如何能结新界？依据历代传承老师之正确决断，应依循合理之方轨，努力不懈，不废诸缘，以正确之方法撤除旧界。
Kathaṃ? Tasmiṃ sīmāsamūhananakāle yadi pakatigāmasīmāyaṃ āraddhaṃ, taṃ pakatigāmaparicchedaṃ, yadi visuṃgāmasīmāyaṃ āraddhaṃ, taṃ visuṃgāmaparicchedaṃ aññesaṃ bhikkhūnaṃ appavisanatthāya samantato susaṃvihitārakkhaṃ kārāpetvā kammavācaṃ sāvetuṃ samatthena byattibalasampannena vinayadharena saha samānasaṃvāsake lajjipesale imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā cattāro bhikkhū kammappatte bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa dubbiññeyyattā vā tato adhikappamāṇe bhikkhū gahetvā idāni bandhitabbāya sīmāya nimittānaṃ vihāraparikkhepassa ca anto ca sabbattha bahi ca samantā leḍḍupātamatte padese sabbattha mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne hatthapāsaṃ avijahitvā tiṭṭhantā, nisīdantā vā hutvā paṭhamaṃ avippavāsasīmāsamūhananakammavācaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmāsamūhananakammavācaṃ sāvetvā sīmāya samugghāte kate porāṇasīmāsu vijjamānāsupi pacchimantena ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdanārahattā sīmāya mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne tiṭṭhantā bhikkhū avassaṃ tāsu sīmāsu tiṭṭhantā bhaveyyuṃ, tasmā sīmaṭṭhā hutvā sīmāsamūhananakammavācaṃ vatvā tā sīmā samūhaneyyuṃ. Tato porāṇabaddhasīmānaṃ samūhatattā gāmasīmāyeva avasiṭṭhā bhaveyyāti. Vuttañhetaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘keci pana īdisesu vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ , tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya mahāsīmāya ca vijjamānatte satipi avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyyā’’ti.
如何？撤界之时，若在通常村界内开始，则为该通常村界之划定；若在别立村界内开始，则为该别立村界之划定——为防止其他比库进入，四周设置妥善警戒，召请一位具有辩才、精于律法的持律者共住，此甘马须四人行之，故取足以使所取净戒比库地位明辨之数量，或取更多之比库——于现欲结界的界相及精舍围墙内外四周，在一掷石之距内，每一卧具量之处，皆不离手腕范围而站立或就座，先唱不离衣界撤界之甘马语，再唱共住界撤界之甘马语，界既撤除，即便旧界仍存，由于满二十一名比库就座所需之处，每一卧具量之处均须有比库站立，故站于该诸界之比库，定须站于该诸界之内，因此应站于界内唱撤界甘马语而撤之。此后，旧结诸界既已撤除，则仅余村界。此义已于《除疑》（《律·除疑·复注·大篇第二·一四四》）中所说：『然而，某些人于如此精舍，取五六名比库，从精舍角落起，于精舍围墙内外四周一掷石之距内，每一卧具量之处，连续站立，先撤不离衣界，再撤共住界——如此完成界之撤除——即便该精舍中残界与大界俱存，亦必于某一卧具之处，居中之比库撤彼等诸界，此后则仅余村界。』
‘‘Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato sīmaṃ jānantāyeva samūhanituṃ sakkhissanti, kathaṃ ajānantāti. Imasmiṃ sīmāsamūhananādhikāre sīmaṃ vā sīmāparicchedaṃ vā jānanabhāvo aṅgaṃ na hoti, antosīmāyaṃ ṭhitabhāvo, ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti kammavācākaraṇanti idameva dvayaṃ aṅgaṃ hoti, tasmā iminā aṅgadvayena sampanne sati imaṃ ajānantāpi samūhanituṃ sakkontīti. Iminā aṅgadvayena sampanne sati sīmaṃ ajānantānaṃ samūhanituṃ samatthabhāvo kathaṃ viññātabboti? Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedaṃ ajānanaṭṭhānepi samūhananassa vuttattā vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ, sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘samūhanissāmā’ti kammavācākaraṇañca aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhananassa vuttattā’’ti vuttaṃ. Tato porāṇabaddhasīmānaṃ samūhatattā gāmasīmāyeva avasiṭṭhā bhaveyyāti tasmiṃ avasiṭṭhāya tato paraṃ kiṃ kātabbanti. Gāmasīmāya avasiṭṭhāya sati taṃ gāmasīmaṃ pubbe vuttanayena sodhanaṃ rakkhaṇañca katvā tissaṃ gāmasīmāyaṃ khaṇḍasīmaṃ mahāsīmañca yathāruci bandhituṃ labhati, sīmaṃ abandhitvāva kevalāya gāmasīmāya upasampadādisaṅghakammañca kātumpi labhati.
依据注释（《大篇·注·一四四》）「唯善知之后，方可撤、方可结」之言，知界者方能撤之，不知者又如何？在此撤界之事项中，知界或知界之划定范围，并非要素；住于界内，以及唱「我等将撤界」之甘马语——唯此二者为要素。因此，具足此二要素，即便不知亦能撤之。具足此二要素，不知界者之撤界能力应如何了知？注释云「知残界而不知不离衣界者，亦能撤除，亦能结之」，如此，于不知大界划定范围之情形亦说及撤除，《除疑》（《律·除疑·复注·大篇第二·一四四》）亦云：「此中，知界或知其划定范围，并非要素；住于界内，以及唱『将撤除』之甘马语，方为要素。注释（《大篇·注·一四四》）云『知残界而不知不离衣界者，亦能撤除，亦能结之』，如此，于不知大界划定范围之情形亦说及撤除。」此后，旧结诸界既已撤除，则仅余村界；既余村界，此后应作何事？既有村界，则应依前述之法净化与守护该村界，于该村界内，可随意结残界与大界，亦可不结界，仅于村界内进行受具足等僧团甘马。
Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) – ‘‘gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatīti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabba’’nti. Tasmā yadi saṭṭhihatthāyāmaṃ cattālīsahatthavitthāraṃ khaṇḍasīmameva kattukāmā honti, ettake padese mañcaṭṭhānaṃ gaṇhanto pamāṇayuttako mañcoti sabbapacchimappamāṇayutto mañco. So hi pakatividatthiyā navavidatthiko, aṭṭhavidatthiko vā hoti. Tato khuddako mañco sīsupadhānaṃ ṭhapetvā pādaṃ pasāretvā nipajjituṃ nappahotīti sabbapacchimamañcassa āyāmappamāṇassa samantapāsādikāyaṃ vuttattā tato adhikāyāmopi hotiyeva. Mañcassa vitthāro pana āyāmassa upaḍḍho hoti, tasmā mañcappamāṇaṭṭhānaṃ āyāmato pañcahatthaṃ, vitthārato pañcavidatthikanti gahetvā tena pamāṇena gaṇhanto saṭṭhihatthāyāmaṃ sīmaṭṭhānaṃ catuvīsatimañcakaṃ hoti, cattālīsahatthavitthāraṃ aṭṭhamañcakaṃ hoti. Evaṃ gaṇhanto dakkhiṇuttarāyāmo mañco hoti, saṭṭhihatthāyāmaṃ sīmaṭṭhānaṃ dvādasamañcakaṃ hoti, cattālīsahatthavitthāraṃ soḷasamañcakaṃ hoti. Evaṃ gaṇhanto pācīnapacchimāyāmo mañco hoti. Duvidhepi āyāmaṃ vitthārena guṇitaṃ karonto sakalaṃ antosīmaṭṭhānaṃ dvānahuttarasatamañcakaṃ hoti, bahisīmaṭṭhānampi samantato ekamañcakaṃ vā dvitimañcakaṃ vā gahetabbaṃ. Tena saha gaṇanaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana ‘‘samantā leḍḍupāto’’ti vuttaṃ, taṃ pana mahāsīmābandhanakāle vihāraparikkhepassa bahiupacāraṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Khaṇḍasīmāyapi dūrato samūhanane doso natthi, dukkarattā pana kārakānaṃ pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Kalyāṇiyaṃ nāma sīmāyaṃ pana āyāmato ca vitthārato ca pañcahatthappamāṇaṃ ṭhānaṃ ekakoṭṭhāsaṃ katvā samūhanati. Tampi pacchimamañcappamāṇato adhikamevāti katvā kataṃ. Idāni amheti vuttaṭṭhānaṃ pana pakaraṇanayena saṃsandanattā yuttataranti daṭṭhabbaṃ.
《除疑》（《律·除疑·复注·大篇第二·一四四》）中亦云：「仅余村界，其中，随意结两种界及作受具足等甘马，皆应允，如此说，似为合理，可审慎采纳。」故若欲仅作长六十肘、宽四十肘之残界，于此范围内，取一卧具量之处——所谓「量相符之卧具」，即最小量之卧具。此卧具按通常量为九[指]宽，或八[指]宽。比此更小之卧具，连垫上枕头后伸足而卧亦不够用，故《周匝可喜疏》说及最小卧具的长度量，实际上亦可超过此长度。卧具之宽为长之半，故取一卧具量之处，以长为五肘、宽为五[指]宽，以此量来计算——长六十肘之界处，计二十四卧具；宽四十肘，计八卧具。如此计算，则为南北向长之卧具。长六十肘之界处，计十二卧具；宽四十肘，计十六卧具。如此计算，则为东西向长之卧具。将两种情形之长宽相乘，则界内全部之处为一百九十二卧具量；界外之处，四周亦应取一或两卧具量，并加入总数之计算。《除疑》（《律·除疑·复注·大篇第二·一四四》）则云「四周一掷石之距」，此或是于结大界时，针对精舍围墙外缘接近处而言。残界亦无从远处撤除之过失，然应知就行者之能力而言，其量须为可行。至于咖拉雅尼界，则以长宽各五肘之处为一份而行撤除，此亦是以超过最小卧具量而为之。现今吾等之处，依本论之义例互相对照，应视为更为合理。
Samūhananākāro pana evaṃ veditabbo – idāni bandhitabbāya sīmāya nimittānaṃ anto ca bahi ca yathāvuttanayena samūhanitabbasīmaṭṭhānaṃ ādāsatalaṃ viya samaṃ suddhaṃ vimalaṃ katvā yathāvuttamañcappamāṇaṃ mañcappamāṇaṃ ṭhānaṃ aṭṭhapadakalekhaṃ viya rajjunā vā daṇḍena vā lekhaṃ kārāpetvā lekhānusārena tambamattikacuṇṇena vā setamattikacuṇṇena vā vaṇṇavisesaṃ kārāpetvā panti panti koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ kārāpetvā pubbe vuttanayena ārakkhaṃ sodhanañca kārāpetvā ‘‘idāni sīmaṃ samūhanissāmā’’ti cattāro vā taduttari vā samānasaṃvāsakabhikkhū gahetvā paṭhamapantiyaṃ paṭhamakoṭṭhāse mañcaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmāsamūhananakammavācaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmāsamūhananakammavācaṃ sāvetvā tasmiṃ koṭṭhāseyeva aññamaññassa ṭhitaṭṭhānaṃ parivattetvā parivattetvā tikkhattuṃ vā sattakkhattuṃ vā samūhanitvā tato nikkhamitvā paṭhamapantiyaṃyeva dutiyakoṭṭhāse ṭhatvā tatheva katvā tato paṭhamapantiyaṃyeva anulomanayena yāva antimakoṭṭhāsā ekekasmiṃ koṭṭhāse tatheva katvā paṭhamapantiyā parikkhīṇāya dutiyapantiyā antimakoṭṭhāse ṭhatvā tatheva katvā tato paṭṭhāya dutiyapantiyaṃyeva paṭilomanayena yāva ādikoṭṭhāsā tatheva katvā evaṃ tatiyapantiādīsupi ekadā anulomato ekadā paṭilomato gantvā sabbāsu pantīsu sabbasmiṃ koṭṭhāse parikkhīṇe idaṃ sīmāsamūhananakammaṃ niṭṭhitaṃ nāma hoti. ‘‘Cattāro taduttari vā’’ti idaṃ pana imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa duviññeyyattā lajjīpesalabhikkhūnañca dullabhattā ‘‘chapañcamatte’’ti vuttaṃ.
撤销（结界）的方式，应如此了知：现在，对于即将结立之界，应将界标内外，依照前述方法，所应撤销之界场地，清扫整平，如镜面般平坦、清洁、无垢。然后依前述所说床榻量大小，划出床榻量大小的区域，如棋盘格般，用绳子或木杖划出线条，再沿线条用红泥粉或白泥粉涂出色彩区分，逐排逐格划定。依前述方法做好守护与清净之后，宣告『现在我们将撤销此界』，召集四位或四位以上同一共住界的比库，站在第一排第一格的床榻位置，先宣诵「不共住界撤销甘马语」，继而宣诵「同一共住界撤销甘马语」，在该格中彼此相互轮换站立位置，如此三次或七次撤销之。然后走出，仍在第一排，站于第二格，如法行之；继而在第一排，按顺序逐格，一直到最后一格，各格皆如法行之。第一排圆满完毕后，站于第二排最后一格，如法行之；从此起，在第二排按逆序，一直到第一格，皆如法行之。如此在第三排等亦然，时而顺序，时而逆序，直到所有排的所有格皆已完毕，此界撤销甘马方告圆满。所谓『四位或四位以上』，乃因此甘马须由四人众（团）行之而如此说。然而在《疑惑除遣》（《律·疑惑除遣·复注·大品》第2.144段）中，因比库具足清净者难以辨别，且惭愧善行之比库难得，故说『以约六、五位比库』。
Kalyāṇīsīmāyaṃ pana sīhaḷadīpato abhinavasikkhaṃ gahetvā nivattantehi garahavivādamattampi alabhantehi dhammacetiyaraññā vicinitvā gahitehi cuddasahi bhikkhūhi katanti pāsāṇalekhāyaṃ āgataṃ. Ratanapūranagare pana sirīsudhammarājādhipatināmakassa cūḷaaggarājino kāle mahāsīhaḷappattoti vissuto sirīsaddhammakittināmako mahātheravaro attano vasanaṭṭhānassa avidūre pabbatamatthake sīmaṃ bandhanto attano nissitake aggahetvā attanā abhirucite lajjipesalabahussutasikkhākāmabhūte aññe mahāthere gahetvā attacatutthova hutvā kammaṃ karotīti vadanti. Taṃ imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā tesañca therānaṃ pakatattabhāve nirāsaṅkattā kataṃ bhaveyya, evaṃ santepi bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa dubbiññeyyattā catuvaggakaraṇīyakammassa atirekacatuvaggena karaṇe dosābhāvato atirekabhikkhūhi katabhāvo pasatthataro hoti. Teneva ca kāraṇena vimativinodanīnāmikāyaṃ vinayaṭīkāyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘chapañcamatte bhikkhū gahetvā’’ti vuttaṃ, kalyāṇīsīmāyañca cuddasahi bhikkhūhi katanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ niṭṭhitepi pana sīmāsamūhananakamme nānāvādānaṃ nānācariyānaṃ nānānikāyānaṃ nānādesavāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cittārādhanatthaṃ garahavivādamocanatthañca punappunaṃ tehipi bhikkhūhi tatheva kārāpetabbaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 482-483; vi. saṅga. aṭṭha. 251) ‘‘punappunaṃ pana kātabbaṃ. Tañhi kuppassa kammassa kammaṃ hutvā tiṭṭhati, akuppassa thirakammabhāvāya hotī’’ti. Teneva ca kāraṇena haṃsāvatīnagare anekapaṇḍarahatthisāmimahādhammarājā sahapuññakammabhūtato mahācetiyato catūsu disāsu sīmāsamūhananakāle rāmaññadesavāsīhi mahātherehi ca marammadesavāsīhi mahātherehi ca visuṃ visuṃ kārāpesīti daṭṭhabbaṃ.
至于迦赞尼界，据石碑铭文记载，乃由从僧迦罗岛获得新戒学归来、未受任何责难争议的十四位比库，经法制林王（法界王）仔细审选后，共同结立。而在如宝城（拉达那布拉）[Pali: Ratanapūranagara]，于名为悉利苏达玛王权主的小转轮圣王统治之时，有一位被称为「大僧迦罗到达者」、名为悉利萨达玛吉底的大长老，据说他在结立离自己居所不远的山顶界时，没有带自己的弟子，而是自行选取他所欢喜、具有惭愧善行、博学多闻、乐于学习的其他大长老，仅以自第四人的方式行甘马。这是因为此甘马须由四人众行之，而那些长老具足清净者可不存疑，故如此行之。即便如此，由于比库具足清净者难以辨别，以超过四人众行此须由四人众行之甘马并无过失，故以较多比库行之更为殊胜。正因此缘故，在名为《疑惑除遣》的律复注（《律·疑惑除遣·复注·大品》第2.144段）中说『召集约六、五位比库』，而迦赞尼界则应了知是由十四位比库结立的。如是界撤销甘马虽已圆满，然而为了令持各种见解、各种传承、各种部派、各地居住之比库心意喜悦，并为解除责难争议，那些比库应反复再行之。注疏中亦云（《附随·注疏》第482-483段；《律·纲要·注疏》第251段）：『应反复行之。此乃对可动摇之甘马成为（使其牢固之）甘马而住；对不可动摇之甘马，则是令其甘马更加稳固。』正因此缘故，在汉沙瓦底城（鹅城）[Pali: Haṃsāvatīnagara]，曾有一位拥有众多白象的大法王，在其功德善业源泉——大塔基——四个方向撤销界时，勉励国中孟族大长老与缅甸大长老分别各自行之，应如是了知。
Yadi pana mahāsīmaṃ bandhitukāmo hoti, tadā usabhamattaṃ vā dviusabhamattaṃ vā taduttari vā padesaṃ sallakkhetvā ‘‘ettake ṭhāne vihāraṃ karissāmā’’ti parikkhepaṃ kārāpetvā tassa vihāraparikkhepassa anto ca sabbattha bahi ca samantā leḍḍupātaṭṭhāne mañcappamāṇe mañcappamāṇe okāse heṭṭhā vuttanayena pantikoṭṭhāse katvā kammappattehi bhikkhūhi saddhiṃ nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmā tato samānasaṃvāsakasīmā ca samūhanitabbā. Evaṃ sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya mahāsīmāya ca vijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya, tassaṃ gāmasīmāyaṃ khaṇḍasīmāmahāsīmāvasena duvidhā sīmā yathāruci bandhitabbā. Bandhanākāraṃ pana upari vakkhāma.
若欲结立大界，则应先划定一犍陀罗量[Pali: usabha]、或两犍陀罗量、或更大的区域，以『我们将在此区域建立精舍』之心，令建好围墙。在该精舍围墙内外所有地方，凡四周投石所及之处，每隔床榻量大小的空间，依前述方法划出排格，与获得甘马资格的比库们一起，连续站立，先撤销「不共住界」，继而撤销「同一共住界」。如此界撤销完成后，若该精舍中同时存在小界与大界，则那些比库务必在某一床榻位置，居于两界中间，将两界一并撤销；其后仅剩村界，在该村界之内，可依意愿分别结立小界与大界。结立的方式，将于下文说明。
Kasmā pana nimittānaṃ bahipi sīmāsamūhananaṃ kataṃ, nanu nimittānaṃ antoyeva abhinavasīmā icchitabbāti tattheva sambhedajjhottharaṇavimocanatthaṃ porāṇakasīmāya samūhananaṃ kātabbanti? Saccaṃ, duviññeyyattā pana evaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Duviññeyyo hi porāṇakasīmāya vijjamānāvijjamānabhāvo, tasmā yadi nimittānaṃ antoyeva sīmāsamūhananaṃ kareyya, tato bahi porāṇakasīmā tiṭṭheyya, tato appamattakaṃ ṭhānaṃ anto paviseyya, taṃ ṭhānaṃ kammavācāpāṭhakena saha sīmāsamūhananakārakasaṅghassa patiṭṭhahanappahonakaṃ na bhaveyya, evaṃ sante sā porāṇakasīmā asamūhatāva bhaveyya. Taṃ samūhatasaññāya sīmāsammannanakāle antonimittaṭṭhānaṃ sammanneyyuṃ, taṃ asamūhataporāṇasīmākoṭipaviṭṭhattā sīmāya sīmaṃ sambhedadoso, yadi pana taṃ ṭhānaṃ catunnaṃ nisinnappahonakaṃ bhaveyya, sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇadoso, yadipi anto na pavisati, nirantaraṃ phuṭṭhamattaṃ hoti, evampi sīmāsaṅkaradosoti imasmā dosattayā vimocanatthaṃ nimittānaṃ bahipi sīmāsamūhananaṃ kataṃ. Teneva vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘bahi ca samantā leḍḍupāte’’tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
然而,为何在标相之外也作结界的废除?难道不是标相之内才应欲求新结界,因此应在那里为了破坏、重叠、解脱旧结界而作废除吗?诚然如此,但应知因难以了知而如此作。旧结界的存在与不存在之状态难以了知,因此若仅在标相之内作结界废除,则旧结界可能存续于外,或少许处所进入内部,该处所对于诵甘马语者连同作结界废除的僧团而言不成为立足之处,如此则该旧结界成为未被废除。在结界认可时以废除之想认可内标相处所,因该处进入未废除旧结界之边界,则有结界破坏结界之过失;若该处所成为四人坐之处,则有结界重叠结界之过失;即使不进入内部,仅是无间隙地接触,如此亦有结界混杂之过失。为了从此三种过失中解脱,故在标相之外也作结界废除。因此应知《疑惑消除》中说『在外围标相周围一掷土块处』等。
Keci pana ācariyā samantā nimittānaṃ anto rajjupasāraṇaṃ katvā anto ṭhatvā rajjuyā heṭṭhā pāde pavesetvā rajjuto bahi kiñcimattaṃ ṭhānaṃ atikkamitvā sīmāsamūhananaṃ karonti, tadetaṃ vicāretabbaṃ. Pādaggaṭṭhapanamattena porāṇasīmāsamugghāto na hoti, atha kho kammavācāpāṭhakena saha kammapattasaṅghassa patiṭṭhānena kammavācāya pāṭhanena ca samugghāto hoti. Vuttañhi vimativinodanippakaraṇe (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘samūhanissāmā’ti kammavācāya karaṇañcettha aṅga’’nti, tasmā ekadesena antopaviṭṭhāya ca ekasambandhena ṭhitāya porāṇakabaddhasīmāya samugghāte akate vuttanayena dosattayato na mucceyya, tasmā nimittato bahipi ṭhatvā samūhananakaraṇabhāvova pāsaṃsataro hoti. Aññe pana ācariyā kammakārakabhikkhūnaṃ padavalañjasambandhaṃ katvā samūhananti, taṃ garukaraṇavasena katanti gayhamāne doso natthi. Ekacce pana therā ‘‘kārakasaṅghassa akkantaṭṭhāneyeva sīmā samūhatā, na anakkantaṭṭhāneti saññāya paṭhamataraṃ sālaṃ karitvā pacchā sīmāya samūhatāya thambhaṭṭhāne akkamituṃ na labhati, tasmā asamūhatā sīmā’’ti vadanti.
然而某些老师在标相周围之内延伸绳索,站在内部将足置于绳下,从绳越出外少许处所而作结界废除,此应审察。仅以足尖触及不成旧结界之废除,而是以诵甘马语者连同甘马成就僧团之立足及甘马语之诵读而成废除。《疑惑消除论》中说『对于结界内之处所,此处作「我们将废除」之甘马语为要素』,因此在一部分进入内部且以一种连结而住的旧结所结界未作废除时,以所说方式不能从三种过失中解脱,因此站在标相之外而作废除之方式更为可赞。另有老师们作行甘马比库之足迹连结而废除,若理解为以慎重方式而作,则无过失。然而某些长老说『仅在作甘马僧团所行之处结界被废除,非在未行之处』,以此想先作堂舍后在结界废除后不得行于柱处,因此结界未被废除。
Pubbepi sirīkhettanagare mahāsattadhammarājassa kāle tena raññā katassa nandanavihārassa purato tassa rañño aggamahesiyā sīmāya patiṭṭhāpitāya paṭhamaṃ jetavanasālaṃ katvā pacchā sīmaṃ samūhaniṃsu, tadā tasmiṃ nagare mahārukkhamūliko nāma eko gaṇapāmokkhatthero ‘‘sace thambhaṃ vijjhitvā pāde ṭhapetuṃ sakkhissāmi, evaṃ sante ahaṃ āgacchissāmī’’ti vatvā nāgacchati. Sabbe therā ‘‘na thambhamattena porāṇasīmā tiṭṭhati, thambhassa samantato ṭhatvā kammavācāya katāya sīmā samūhatā hotī’’ti vatvā tassa vacanaṃ aggahetvā samūhaniṃsu ceva bandhiṃsu ca. Haṃsāvatīnagare dhammacetiyarañño kalyāṇiyasīmābandhanakālepi paṭhamaṃ sālaṃ karitvāva pacchā samūhaniṃsu, na ca pāḷiaṭṭhakathāṭīkādīsu ‘‘padavalañjasambandhaṃ katvā sīmā samūhanitabbā’’ti pāṭho atthi, ‘‘mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne’’ti (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana atthi. Porāṇasīmāya anto ṭhatvā ekasmiṃ ṭhāne sīmāsamūhananakammavācāya katāya sakalāpi sīmā samūhatāva hoti, tasmā ‘‘padavalañjasambandhaṃ katvā samūhanitabba’’nti vacanaṃ paṇḍitā na sampaṭicchanti. Īdisaṃ pana vacanaṃ garukaraṇavasena vuttanti gayhamāne kiñcāpi doso natthi, tathāpi sissānusissānaṃ diṭṭhānugatiāpajjanakāraṇaṃ hoti. Te hi ‘‘amhākaṃ ācariyā evaṃ kathenti, evaṃ karontī’’ti daḷhīkammavasena gahetvā tathā akate sīmā samūhatā na hotīti maññanti, tasmā pakaraṇāgatanayavaseneva karaṇaṃ varaṃ pasatthaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
从前在西利凯德城大萨德达玛王时代,由该王所作难德维哈拉之前,该王首后妃所建立结界时,先作揭德瓦那堂舍后废除结界,当时该城中有一位名为玛哈儒卡穆离咖的僧团领袖长老说『若我能穿柱而置足,如此我将前来』而不来。所有长老说『非仅以柱旧结界存续,在柱周围站立作甘马语后结界被废除』,不取其言而废除且结之。在汉萨瓦帝城达玛切帝亚王的咖利亚尼亚结界结缚时亦先作堂舍后废除,且在圣典、义注、复注等中无『应作足迹连结而废除结界』之文,但有『在床座量、床座量之处』。站在旧结界内在一处作结界废除甘马语时,全部结界皆被废除,因此智者不接受『应作足迹连结而废除』之言。若理解此类言说为以慎重方式所说,虽无过失,然而成为弟子及再传弟子随见之因。彼等以坚固作业方式执取『我们的老师如此说、如此作』,认为不如此作结界不被废除,因此应知依论典所来方式而作为优、为善。
Aparampi imasmiṃ sīmāsamūhananādhikāre dhammagāravehi vinayadharehi cintetabbaṃ gambhīraṃ duddasaṃ ṭhānaṃ atthi, taṃ katamanti ce? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 140) vacanato nānāgāmakkhettāni avattharitvā sammatā tiyojanikādikāyo mahāsīmāyo bhagavatā anuññātā atthi, atha ekaṃ gāmakkhettaṃ sodhetvā ārakkhaṃ datvā sīmāya samūhatāya yadi tato aññesu gāmakkhettesu bhikkhū santi, na gāmasīmā baddhasīmaṃ paricchindituṃ sakkoti, tasmā te bhikkhū tasmiṃ kamme vaggaṃ kareyyuṃ, evaṃ sati sīmā samūhatā na bhaveyya, tāya asamūhatāya sati abhinavasīmā sammannitabbā na bhaveyya, iti idaṃ ṭhānaṃ dujjānaṃ duddasaṃ, tasmā pāsāṇacchattaṃ viya bhagavato āṇaṃ garuṃ karontehi lajjipesalabahussutasikkhākāmabhūtehi vinayavidūhi suṭṭhu cintetabbanti.
又在此结界废除事项中,有应由尊重法之持律者思惟的甚深难见之处,何为其?从『诸比库,我允许认可最多三由旬结界』之语,世尊允许认可覆盖诸村田之三由旬等大结界。然而若清净一村田给予守护而废除结界,若在其余诸村田中有比库,村结界不能限定所结界,因此彼等比库在该甘马中应作别众,如此结界不被废除,在其未被废除时新结界不应被认可。如此此处难知、难见,因此如石伞般重视世尊之教令、具惭愧柔和多闻欲学之持律者应善思惟。
Imasmiṃ adhikāre cintento gavesanto vicinanto idaṃ kāraṇaṃ dissati – tiyojanikādimahāsīmāyo iddhimantānaṃ bhikkhūnaṃ dharamānakāle sannipatituṃ vā visodhetuṃ vā sakkuṇeyyabhāvato tamārabbha bhagavatā anujānitā bhaveyyuṃ. Sabbasmiṃ kāle sabbasmiṃ padese sabbe bhikkhū tādisaṃ mahāsīmaṃ sodhetuṃ vā sannipatituṃ vā na sakkā, na ca bhagavā asakkuṇeyyaṃ alabbhaneyyaṃ kāraṇaṃ vadeyya. Bhagavato dharamānakāle rājagahanagare aṭṭhārasa mahāvihārā ekasīmāva dhammasenāpatisāriputtattherena sammatāti. Sīhaḷadīpe mahāvihārasīmā anurādhapuraṃ antokatvā pavattā mahāmahindattherena sammatāti ca pakaraṇesu dissati, na tathā imasmiṃ nāma dese dviyojanikā vā tiyojanikā vā sīmā asukena bhikkhunā sammatāti dissati. Imasmiñca marammadese tādisānaṃ sīmānaṃ natthibhāvo upaparikkhitvā jānitabbo. Tathā hi anekasataanekasahassavassakālato uppannā baddhasīmā pāsāṇathambhanimittena saha tasmiṃ tasmiṃ padese dissanti. Arimaddanapure ca anuruddhamahārājena sammannāpitā dvāsaṭṭhayādhikasatahatthāyāmā sattacattālīsādhikasatahatthavitthārā mahāsīmā nimittena saha dissati. Ratanapūranagare ca narapatijeyyasūramahārājakāle aṭṭhasattatādhikacatusatakaliyuge sammannitā sīmā pāsāṇalekhāya saddhiṃ dissati. Yadi tiyojanaparamādimahāsīmāyo atthi, porāṇācariyā navaṃ navaṃ baddhasīmaṃ na bandheyyuṃ, atha ca pana bandhanti, tāsu ca navasīmāsu upasampadādisaṅghakammaṃ karonti, tato eva ca gaṇanapathamatikkantā bhikkhū paramparato vaḍḍhentā yāvajjatanā sāsanaṃ patiṭṭhapenti. Iminā ca kāraṇena imasmiṃ padese tiyojanā sīmāyo natthīti viññāyati.
在此事项中思惟、寻求、审察时,此因缘显现——三由旬等大结界可能是世尊为了具神通比库们在持续时能集合或清净而允许。一切时一切处所一切比库不能清净或集合如此大结界,且世尊不会说不可能、不可得之因。世尊持续时在王舍城十八大寺院仅一结界由法将沙利子长老认可。在锡兰岛大寺结界包含阿努拉德城内由大玛兴德长老认可,在论典中可见,不见『在此处某由旬或三由旬结界由某比库认可』。在此马兰马地应审察了知如此诸结界之不存在。如是从数百数千年时生起的所结界与石柱标相一起在各处可见。在阿利玛达那城由阿努儒达大王所认可的六十二增百肘长、四十七增百肘宽之大结界与标相一起可见。在拉德那布拉城那拉巴帝揭亚苏拉大王时代八百七十四增迦离时代所认可之结界与石刻一起可见。若有三由旬最多等大结界,古老师们不会结新所结界,然而却结之,且在彼等新结界中作达上等僧团甘马,且从彼超越计算道之比库们辗转增长乃至今日建立教法。以此因缘了知在此处无三由旬结界。
Atha vā ‘‘vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte’’ti vihāraparikkhepassa anto ca vihārūpacārabhūte bahi leḍḍupāte ca ṭhāneyeva sīmāsamūhananassa vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) vuttattāpi tādisā mahāsīmāyo natthīti viññāyati. Yadi atthi, sīmāsamūhananaṃ pakaraṇācariyā na katheyyuṃ. Kathentāpi samantā tiyojanaṃ ṭhānaṃ sodhetvā sīmāsamūhananaṃ kareyyuṃ, tathā pana akathetvā vihāravihārūpacāresuyeva sīmāsamūhananassa kathitattā tiyojanikādayo mahāsīmāyo natthīti viññāyati.
或者,因《疑惑消除》中说『寺院围墙之内及外周围一掷土块处』,在寺院围墙之内及寺院附近之外一掷土块处作结界废除,故了知无如此大结界。若有,论典老师们不会说结界废除。即使说亦应清净周围三由旬处所而作结界废除,然而不如此说而仅在寺院及寺院附近说结界废除,故了知无三由旬等大结界。
Atha vā ‘‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanatopi tesu tesu janapadesu tiyojanikādikāyo mahāsīmāyo natthīti viññāyati. Kathaṃ? Yadi tādisā sīmāyo atthi, sakalampi taṃ sīmaṃ asodhetvā sīmāsamūhananaṃ aṭṭhakathācariyā na katheyyuṃ, atha ca pana khaṇḍasīmaṃ jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi sīmaṃ samūhanituṃ bandhituñca samatthabhāvaṃ kathenti, sā kathā khandhasīmāya sīmantarikantaritamattā hutvā tasmiṃ gāmakkhette avippavāsasīmā bhaveyya, tasmā tasmiṃ ṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ samatthabhāvena aṭṭhakathācariyehi kathīyati, na nānāgāmakkhettāni avattharitvā sammatāya tiyojanikādibhedāya sīmāya aññesu gāmakkhettesu aññesu bhikkhūsu santesupi samūhanituṃ samatthabhāvena, tena ñāyati ‘‘na sabbesu ṭhānesu tiyojanikādibhedāyo mahāsīmāyo na santī’’ti. Īdisāni kāraṇāni bhagavato āṇaṃ garuṃ karontehi vinayatthavidūhi vinayadharehi punappunaṃ cintetabbāni upaparikkhitabbāni, ito aññānipi kāraṇāni gavesitabbānīti.
或者,从注疏中「然而,知晓破界而不知不离处者,亦能灭除及结界」这一说法,可知在那些地方并无三由旬等大界。如何得知?若有那样的界,注疏师们不会在未清净整个界的情况下就说灭界,然而他们却说知晓破界而不知不离处者亦有能力灭界及结界,这一说法是因为破界只是界内有界,在那村地中应有不离处界,因此注疏师们是以站在那处所而有能力灭除的意义来说的,并非以跨越多个村地、经认可的三由旬等分类的界,在其他村地中有其他比库存在的情况下,仍有能力灭除的意义。由此可知「并非在所有处所都没有三由旬等分类的大界」。这些理由应当被尊重世尊教令的持律者、通达律义者反复思考、详细考察,也应当寻求其他理由。
Ito parampi ‘‘sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabba’’ntiādivacanato (mahāva. aṭṭha. 138) ekasmiṃyeva gāmakkhette sīmaṃ na bandhanti, atha kho aññānipi gāmakkhettāni antokaritvāpi bandhanti, tasmā idāni sammannitabbāya sīmāya nissayabhūtaṃ pakatigāmakkhettaṃ vā visuṃgāmakkhettaṃ vā sodhitanti manasi na kātabbaṃ. Kaṅkhacchedanatthaṃ sīmāsamūhananakammavācābhaṇanasamaye tena gāmakkhettena sambandhesu aññesu gāmakkhettesu vasante bhikkhūpi yācitvā tato gāmakkhettato bahi dūre vāsāpetabbā. Evañhi karonte aññāni gāmakkhettāni antokaritvā porāṇasīmāya vijjamānāyapi te vaggaṃ kātuṃ na sakkonti. Tato sīmāsamūhananakammavācā sampajjati, tasmā evarūpo sukhumo nipuṇo attho vinayadharehi cintetabbo. Evaṃ sīmāsamūhananavidhānena sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti vuttehi dvīhi vipattidosehi muttā hoti.
此后,从「若欲将其他村地纳入,那些村中所住的比库们也应当前来」等说法可知,不是在单一村地中结界,而是将其他村地也纳入后结界。因此,现在对于应当认可的界,不应当思考作为依据的是本来村地还是空村地已被清净。为了断除疑惑,在诵灭界甘马语时,应当请求与那村地相连的其他村地中所住的比库们,使他们远离那村地之外居住。如此行事,即使将其他村地纳入、旧界仍然存在,他们也无法造成破坏。如此灭界甘马语才能成就。因此,这样微细精妙的义理应当被持律者思考。如此以灭界的方式,就能免除「以界破界而认可」、「以界覆界而认可」这两种所说的过失。
Tato ‘‘atikhuddikā atimahantī’’ti (pari. 486) vuttehi vipattidosehi vimuccanatthaṃ sīmāya pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Kathaṃ? Sīmā nāma ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonte sati atikhuddikā nāma hoti, sammatāpi sīmā na hoti. Tiyojanato paraṃ kesaggamattampi ṭhānaṃ anto karonte sati atimahatī nāma hoti, sammatāpi sīmā na hoti , tasmā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdanappahonakato paṭṭhāya tiyojanaṃ anatikkamitvā yattha yaṃ pamāṇaṃ saṅgho icchati, tattha taṃ pamāṇaṃ katvā sīmā sammannitabbā. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Tattha atikhuddikā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahantī nāma antamaso kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā’’ti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vacanato viññāyati. Evaṃ sīmāya pamāṇaggahaṇena ‘‘atikhuddikā atimahantī’’ti vuttehi dvīhi dosehi muttā hoti.
其后,为了免除「过小或过大」所说的过失,应当知晓界的量度。如何?所谓界,若不足以容纳二十一位比库坐下,就称为过小,即使认可也不成为界。若纳入超过三由旬乃至毛端许的处所,就称为过大,即使认可也不成为界。因此,从足以容纳二十一位比库坐下开始,不超过三由旬,僧团在何处欲取何量,就在那处取那量度来认可界。如何得知?从疑惑度脱论中「此中,过小者,谓不足以容纳二十一位比库坐下之处。过大者,谓即使以毛端许超过三由旬而认可」这一说法可知。如此以把握界的量度,就能免除「过小或过大」所说的两种过失。
Tato ‘‘khaṇḍanimittā chāyānimittā animittā’’ti (pari. 486) vuttehi tīhi vipattidosehi vimuccanatthaṃ nimittakittanaṃ kātabbaṃ, tattha asambandhakittanena nimittā sīmā khaṇḍanimittā nāma. Kathaṃ? Sīmāya catūsu disāsu ṭhapitanimittesu puratthimadisāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇapacchimauttaradisāsu nimittāni kittetvā puna puratthimadisāya nimittaṃ kittetabbaṃ, evaṃ kate akhaṇḍanimittā nāma hoti. Yadi pana puratthimadisāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇapacchimauttaradisāsu nimittāni kittetvā ṭhapeti, puna puratthimadisāya nimittaṃ na kitteti, evaṃ khaṇḍanimittā nāma hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagapāsāṇaṃ vā bahisārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Pabbatacchāyādīsu yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā chāyānimittā nāma. Sabbaso nimittaṃ akittetvā sammatā animittā nāma. Imehi tīhi dosehi vimuccanatthāya nimittakittanaṃ kātabbaṃ.
其后,为了免除「破标相、影标相、无标相」所说的三种过失,应当宣说标相。其中,以不连接的宣说而标相的界,称为破标相。如何?在界的四方所设标相中,宣说东方标相后,依次宣说南方、西方、北方的标相后,应当再次宣说东方标相,如此行事就称为不破标相。但若宣说东方标相后,依次宣说南方、西方、北方的标相后就停止,不再宣说东方标相,如此就称为破标相。另一种破标相,是指将不适合作标相的石头、外围树、树桩、土堆等中间某一物作为标相而认可。将山影等任何影子作为标相而认可,称为影标相。完全不宣说标相而认可,称为无标相。为了免除这三种过失,应当宣说标相。
Kathaṃ? Kammavācāya porāṇasīmāsamūhananaṃ katvā parisuddhāya kevalāya gāmasīmāya saṅghena yathājjhāsayaṃ gahitappamāṇassa sīmamaṇḍalassa catūsu vā disāsu aṭṭhasu vā disāsu nimittupage heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇe, ukkaṭṭhaparicchedena hatthippamāṇato ūnappamāṇe pāsāṇe ṭhapetvā nimittānaṃ anto ṭhitena kammavācāpāṭhakena vinayadharena ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti pucchitabbaṃ. Aññena ‘‘pāsāṇo, bhante’’ti vattabbaṃ. Puna vinayadharena ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti vatvā kittetabbaṃ. Iminā nayena sīmamaṇḍalaṃ padakkhiṇaṃ karontena ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimitta’’nti kittetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimitta’’nti kittetvā niṭṭhapetabbaṃ. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccatī’’tiādi. Evaṃ nimittakittanena ‘‘khaṇḍanimittā chāyānimittā animittā’’ti vuttehi tīhi vipattidosehi vimuttā hoti.
如何?以甘马语灭除旧界后,对于清净的纯粹村界,僧团随意取定量度的界圈,在四方或八方,在适合作标相的下限为三十二口食团大小、上限为小于象身大小的石头上设置,由站在标相之内的甘马语诵者持律者应当询问「东方何为标相」。另一人应当说「尊者,石头」。持律者应当再次说「此石头为标相」而宣说。以此方式,右绕界圈者应当宣说「东南方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。南方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。西南方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。西方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。西北方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。北方何为标相?尊者,石头。此石头为标相。东北方何为标相?尊者,石头。此石头为标相」,然后再次宣说「东方何为标相?尊者,石头。此石头为标相」而完成。疑惑度脱论中说「破标相者,谓不连接标相」等。如此以宣说标相,就能免除「破标相、影标相、无标相」所说的三种过失。
Tato paraṃ ‘‘bahisīme ṭhitasammatā’’ti (pari. 486) vuttavipattidosato vimuccanatthaṃ sīmāsammutikammavācāpāṭhakāle saṅghassa ṭhitaṭṭhānaṃ jānitabbaṃ. Kathaṃ? Yadi nimittāni kittetvā saṅgho nimittānaṃ bahi ṭhatvā kammavācāya sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhitasammatā nāma hoti, sīmā na hoti, tasmā nimittāni kittetvā saṅghena nimittānaṃ anto ṭhatvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā’’ti. Evaṃ sīmāsammannanaṭṭhānaniyamena ‘‘bahisīme ṭhitasammatā’’ti (pari. 486) vuttavipattidosato muttā hoti.
其后,为了免除「站在界外而认可」所说的过失,应当知晓在认可界甘马语诵念时僧团所站立的处所。如何?若宣说标相后,僧团站在标相之外以甘马语认可界,就称为站在界外而认可,不成为界。因此,宣说标相后,僧团应当站在标相之内以甘马语认可界。疑惑度脱论中说「站在界外而认可者,谓宣说标相后站在标相之外而认可」。如此以确定认可界的站立处所,就能免除「站在界外而认可」所说的过失。
Tato paraṃ ‘‘nadiyaṃ sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā’’ti (pari. 486) vuttehi tīhi vipattidosehi ca vimuccanatthaṃ evaṃ manasi kātabbaṃ – ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) bhagavatā vacanato nadīsamuddajātassaresu sammatā sīmā na hoti, porāṇasīmavigatāya suddhāya gāmasīmāya sammatā eva sīmā hoti, tasmā gāmasīmāyameva baddhasīmā sammannitabbā, na nadīādīsūti. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘nadiyā samudde jātassare sammatā nāma etesu nadīādīsu sammatā’’tiādi. Ettāvatā ‘‘ayaṃ sīmā atikhuddikā , atimahantī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyaṃ sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā’’ti (pari. 486) vuttehi ekādasahi dosehi vimuttā hutvā ‘‘abbhā mahikā dhūmo rajo rāhū’’ti vuttehi pañcahi upakkilesehi muttaṃ candamaṇḍalaṃ viya, sūriyamaṇḍalaṃ viya ca suparisuddhā hoti.
其后,为了脱离「在河中认可、在海中认可、在湖中认可」这三种过失缺陷,应如是作意——世尊说「诸比库,一切河无界,一切海无界,一切湖无界」,故在河、海、湖中认可的界不成立;唯有在离旧界、清净的村界中认可的界才成立。因此,应当在村界中结界,不应在河等处。《疑惑度脱》中说:「所谓在河、海、湖中认可者,即在这些河等处认可」等。至此,脱离了「此界过小、过大、缺相、影相、无相、在界外站立而认可、在河中认可、在海中认可、在湖中认可、以界破界而认可、以界覆界而认可」这十一种过失,如离「云、雾、烟、尘、罗睺」这五种染污的月轮、如日轮一般极清净。
Tividhasampatti nāma nimittasampattiparisasampattikammavācāsampattiyo. Tāsu ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimitta’’nti (mahāva. 138) vuttesu aṭṭhasu nimittesu tassaṃ tassaṃ disāyaṃ yathāladdhāni nimittāni kittetvā sammannitabbā. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘puratthimāya disāya kiṃnimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimittantiādinā nayena kittetvā sammatā’’ti. Tesu ca aṭṭhasu nimittesu rukkhanimittādīnaṃ yathājjhāsayaṭṭhānesu dullabhabhāvato vaḍḍhitvā dvinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa pana tathā saṅkarakaraṇābhāvato yathicchitaṭṭhānaṃ āharitvā ṭhapetuṃ sukarabhāvato ca sīmaṃ bandhantehi bhikkhūhi sīmamaṇḍalassa samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā. Tena vuttaṃ mahāvaggaṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhantehi samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā’’ti. Vimativinodaniyañca (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbāti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāyā’’tiādi. Ettāvatā nimittasampattisaṅkhātaṃ paṭhamaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
三种圆满者,即相圆满、众圆满、甘马语圆满。其中,在「山相、石相、林相、树相、道相、蚁垤相、河相、水相」这八种相中,应指出各方所得之相而认可。《疑惑度脱》中说:「东方何相?尊者,石。此石为相」,以此方式指出而认可。在这八种相中,因树相等在随意处难得,且增长会造成两结界混杂,而石相则无此混杂,且可随意搬运安置于所欲处,故结界的比库们应在界圈周围安置近相之石。因此《大品注疏》中说:「结界者应在周围安置近相之石」。《疑惑度脱疏》说:「应安置近相之石者,此因树相等在随意处难得」等。至此,名为相圆满的第一支具足。
Tato sīmāsammutikaraṇatthaṃ sabbantimena paricchedena cattāro bhikkhū sannipatitvā yāvatā tasmiṃ gāme baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū santi, sabbe te hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā yā sīmā sammatā, sā parisasampattiyuttā nāma hoti. Tena vuttaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā’’tiādi. Atha taṃ sīmaṃ bandhantā bhikkhū sāmantavihāresu vasante bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā ye baddhasīmavihārā, tesaṃ sīmāya sīmantarikaṃ ṭhapetvā, ye abaddhasīmavihārā, tesaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye yadi ekasmiṃyeva gāmakkhette sīmaṃ bandhitukāmā , tasmiṃ ye bhikkhū baddhasīmavihārā, tesaṃ pesetabbaṃ ‘‘ajja mayaṃ sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāparicchedato mā nikkhamathā’’ti. Ye abaddhasīmavihārā, te sabbe ekajjhaṃ sannipātāpetabbā, chandārahānaṃ chando āharitabbo.
其后,为作界认可,以最后边际为限,四位比库集会,凡在该村结界内或未越出河、海、湖而住的比库,全部在手臂所及处或取其欲后,所认可的界名为具众圆满。因此《疑惑度脱》中说:「具众圆满者,即以最后边际为限,四位比库集会」等。于是,结界的比库们应询问周边住处诸比库各住处的界限,对已结界住处,留出界与界之间隙;对未结界住处,留出界与近行处。若游方比库往来之时,欲在同一村地结界,应遣信于该处已结界住处的比库:「今日我们将结界,你们勿出自己界限」。未结界住处者,应全部集于一处,应取不能来者之欲。
Yadi aññaṃ gāmakkhettampi antokattukāmā, tattha nivāsino bhikkhū samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgantumpi anāgantumpi vaṭṭanti. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi bhikkhūhi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū’’tiādi. Evaṃ bhikkhūsu sannipatitesu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmakaraṇatthañca ārāmikasāmaṇere ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā kārāpetvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho’’tiādikāya (mahāva. 139) kammavācāya sīmā bandhitabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsū’’tiādi. Ettāvatā parisasampattisaṅkhātaṃ dutiyaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
若欲包含其他村地,该处住比库在认可共住界时,来或不来皆可。但在认可不离衣界时,界相内的比库必须来,不来者应取其欲。《善见》中说:「欲结界者,周边住处诸比库」等。如是比库们集会后,取不能来者之欲,在各道路、河渡、村门等处,为使来客比库迅速带入手臂所及处及作界外,令园民沙玛内拉敲鼓或吹螺为号,指相之后,以「尊者们,请僧团听我说」等甘马语结界。注疏中说:「如是比库们集会后」等。至此,名为众圆满的第二支具足。
Tato paraṃ kammavācāpāṭhasamaye ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo’’ti (mahāva. 144) vacanato paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā, pacchā avippavāsasīmā sammannitabbā, samānasaṃvāsakakammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā nimittānaṃ antopamāṇeneva samānasaṃvāsakasīmā catunahutādhikadvilakkhayojanaputhulaṃ mahāpathaviṃ vinivijjhitvā pathavīsandhārakaudakaṃ pariyantaṃ katvā gatā. Tena vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘kammavācāpariyosāneyeva…pe… gatā hotī’’ti. Avippavāsakammavācāpariyosāne avippavāsasīmā yadi antosīmāya gāmo atthi, gāmañca gāmūpacārañca muñcitvā samānasaṃvāsakasīmāya gataparicchedeneva gatā. Iti ticīvarena avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na avattharati, samānasaṃvāsakasīmāva avattharati, samānasaṃvāsakasīmā attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Tena vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā…pe… gacchatī’’ti. Tasmā –
其后,诵甘马语时,依「诸比库,结界者应先认可共住界,后认可三衣不离」之语,应先认可共住界,后认可不离衣界。共住甘马语结束时,相即成界外,仅以相内之量,共住界穿透二百四十万由旬厚的大地,以持地水为边际而去。因此《善见》中说:「甘马语结束时……已去」。不离衣甘马语结束时,若界内有村,舍村及村近行处,仅以共住界已去之限而去。如是三衣不离衣界不遍覆村及村近行处,仅遍覆共住界;共住界依自性而去,不离衣界则去至共住界所在处。因此《善见》中说:「如是比库们的不离衣界……去」。故——
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
「尊者们,请僧团听我说。凡周围所指之相,若僧团适时,僧团应以这些相认可界为共住、一伍波萨他。此为白。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139).
「大德,请僧团听我说!凡已宣告之周围标相,僧团以这些标相认可界,为同一住处、同一伍波萨他。若诸具寿认可以这些标相认可界,为同一住处、同一伍波萨他者,请默然。若不认可者,请说。僧团已认可此界,以这些标相,为同一住处、同一伍波萨他,僧团认可,故默然。我如是持。」
Esā samānasaṃvāsakakammavācā,
此为同一住处甘马语。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.
「大德,请僧团听我说!凡僧团已认可之界,为同一住处、同一伍波萨他。若僧团时机已至,僧团应认可彼界为三衣不离,除村及村边界。此为白。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā. Saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsasammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 144).
大德,请僧团听我说!凡僧团已认可之界,为同一住处、同一伍波萨他。僧团认可彼界为三衣不离,除村及村边界。若诸具寿认可此界之三衣不离认可,除村及村边界者,请默然。若不认可者,请说。僧团已认可此界为三衣不离,除村及村边界,僧团认可,故默然。我如是持。」
Esā avippavāsakammavācā ñattidosaanussāvanādose anuṭṭhapetvā suṭṭhu bhaṇitabbā. Ettāvatā kammavācāsampattisaṅkhātaṃ tatiyaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
此为不离甘马语,应不犯白之过失及宣告之过失而善说。至此,名为甘马语成就之第三支分已成就。
Evamayaṃ sīmā anto maṇivimānaṃ bahi rajataparikkhittaṃ vimānasāmikadevaputtoti imehi tīhi aṅgehi sampannaṃ candamaṇḍalaṃ viya, anto kanakavimānaṃ bahi phalikaparikkhittaṃ vimānasāmikadevaputtoti imehi tīhi aṅgehi sampannaṃ sūriyamaṇḍalaṃ viya ca nimittasampattiparisasampattikammavācāsampattisaṅkhātehi tīhi aṅgehi sampannā hutvā ativiya sobhati virocati, jinasāsanassa ciraṭṭhitikāraṇabhūtā hutvā tiṭṭhatīti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhetaṃ uposathakkhandhakapāḷiyaṃ ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā’’tiādi.
如是此界,如月轮以三支分成就——内有宝石宫殿、外有银围绕、有宫殿主天子——而极为庄严辉耀;如日轮以三支分成就——内有金宫殿、外有水晶围绕、有宫殿主天子——而极为庄严辉耀;同样,此界以标相成就、众成就、甘马语成就此三支分成就而极为庄严辉耀,应知其作为胜者教法久住之因而住立。于伍波萨他篇集之经文中已说:「诸比库!认可界者,首先应认可同一住处界。」等。
‘‘Nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti ettha pana pubbe vuttanayeneva puratthimadisato paṭṭhāya padakkhiṇaṃ katvā sabbanimittāni kittetvā uttarānudisaṃ patvā tattheva aṭṭhapetvā pubbe kittitaṃ puratthimadisāya nimittaṃ puna kittetvā sammatāti attho. Evaṃ sammatā ayaṃ sīmā ekādasahi vipattīhi muttā, tīhi sampattīhi samannāgatā hutvā sabbākārasampannā pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ aparimāṇaṃ bhikkhūnaṃ apalokanādicatubbidhakammakaraṇaṭṭhānabhūtā baddhasīmā hotīti daṭṭhabbā.
「以相连结相」者,此处依前述方式,从东方开始,作右绕,宣说一切相,到达北方的中间方位,在彼处停止,再次宣说先前已宣说的东方之相,如是认可之义。如是认可的此界,脱离十一种过失,具足三种成就,成为一切行相圆满,成为五千年量之时、无量比库作求听等四种甘马之处所,应见为结界。
Yadi pana sakhaṇḍasīmaṃ mahāsīmaṃ bandhitukāmā, pubbe vuttanayena suṭṭhu sodhetvā samūhanitaporāṇasīmāya kevalāya pakatigāmasīmāya vā visuṃgāmasīmāya vā bandhitabbā, tāsu ca dvīsu sīmāsupabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ sīmā paṭhamaṃ bandhitabbā, taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ patiṭṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Tathā hi vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehī’’tiādi.
若欲结有碎界的大界,依前述方式善加清净,应于完全除去旧界的纯粹自然村界或分离村界中结之。于此二界中,为了易作出家、达上等僧团甘马,应先结界。结界者应知规则。若于已建寺院中,安立菩提塔、食堂等一切建筑物后结界,则不应结于寺院中央众人集会之处,应结于寺院边缘寂静之处。于未建寺院中结界者,应观察菩提塔等一切建筑物的安立处,如是结之,使得建筑物安立后,于寺院边缘有寂静之处。如是《善见律毗婆沙》中说:『认可此共住界』等。
Kittakappamāṇā pana khaṇḍasīmā bandhitabbāti? Heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. 138) ‘‘sā heṭṭhimaparicchedenā’’tiādi. Ekavīsati bhikkhūti ca nisinne sandhāya vuttaṃ, idañca abbhānakaraṇakāle kammārahabhikkhunā saddhiṃ vīsatigaṇassa saṅghassa nisīdanappahonakatthaṃ vuttaṃ. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘ekavīsati bhikkhū’’tiādi. Taṃ khaṇḍasīmaṃ bandhantehi bhikkhūhi sīmamāḷakassa samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā. Antokhaṇḍasīmāyameva ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā. ‘‘Eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā bandhitabbā, tassāyeva sīmāya daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhantehī’’tiādi. Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati, vidatthippamāṇāpi caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭati. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīmaṃ sammannitvā’’tiādi.
碎界应结多大量耶?以下限,若容纳二十一比库,则可;少于此则不可。容纳超过千比库亦可。注疏中说:『彼以下限』等。二十一比库者,就坐者而言。此为了在作白时,与应作甘马比库一起的二十众僧团有足够坐处而说。《疑惑度脱》中说:『二十一比库』等。结碎界的比库们应于界场周围安置接近相的石头。应站在碎界内结碎界。宣说『此石为相』等相后,应以甘马语结界,为了坚固彼界,应作不离甘马语。注疏中说:『结彼』等。如是认可碎界后,应于外安置界间石。界间以最后边缘一罗德那量可,一张手量亦可,四指量亦可。若寺院大,应结二、三或更多碎界。注疏中说:『认可界后』等。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassa daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā’’tiādi.
如是认可碎界后,于认可大界时,从碎界出来,站在大界中,周围巡行者应宣说界间石,然后宣说其余诸相,不离手触,以甘马语认可共住界,为了坚固彼,亦应作不离甘马语。如是注疏中说:『如是认可碎界后』等。
‘‘Samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā’’ti vuttaṃ. Kathaṃ kittetabbāti? Dakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Tathā hi khaṇḍasīmato pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā purimaṃ kittitaṃ vuttanayeneva puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā, tato pacchā avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirabandhanesu nimittāni. Evaṃ sīmantarikapāsāṇā mahāsīmāya anto nimittāni honti dvinnaṃ sīmānaṃ saṅkaradosāpagamanatthaṃ sīmantarikapāsāṇānaṃ ṭhapetabbattā. Evaṃ samantā anupariyāyantena sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tathāhi vuttaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā, te pana kittentena padakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā’’tiādi.
说『周围巡行者应宣说界间石』。如何宣说耶?应从右方巡行而宣说。如是从碎界西方面向东站立,『东方何相』,于彼处依次宣说一切相;如是于北方面向南站立,『南方何相』,依次宣说;如是于东方面向西站立,『西方何相』,依次宣说;如是于南方面向北站立,『北方何相』,于彼处依次宣说一切相;再于西方面向东站立,应依前述方式再次宣说先前已宣说者。如是对于众多碎界,界间石应各别宣说,然后『其余诸相』者,大界外部结界之相。如是界间石成为大界内之相,为了去除二界混杂之过失,应安置界间石。如是周围巡行者应宣说界间石。如是《疑惑度脱》中说:『界间石者,安置于界间的相石,宣说彼者应从右方巡行而宣说』等。
Kiṃ iminā anukkameneva sīmā sammannitabbā, udāhu aññenapi anukkamena sammannitabbāti? Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘sace pana khaṇḍasīmāya nimittānī’’tiādi. Evaṃ khaṇḍasīmamahāsīmabandhanena bhikkhūnaṃ ko guṇoti ce? Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāyaṃ kammaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakkhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakkhettaṃ bhajati. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘evaṃ baddhāsu pana sīmāsū’’tiādi, evaṃ baddhasīmavihāresu vasantā bhikkhū ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitehi ticīvarehi vinā yathāruci vasituṃ labhanti. Sace pana gāmo atthi, gāmagāmūpacāresu na labhatīti daṭṭhabbaṃ.
应唯依此次第认可界,抑或亦可依其他次第认可耶?若宣说碎界之相后,宣说界间之相,宣说大界之相,如是于三处宣说相后,欲结何界,先结彼可。如是时亦应依所说方式从碎界开始结。如是注疏中说:『若碎界之相』等。以结碎界大界,比库们有何利益耶?如是结界后,站在碎界的比库们不破坏于大界作甘马的比库们之甘马,或站在大界者不破坏于碎界作甘马者,站在界间者不破坏二者。但站在界间者破坏站在村地作甘马者。界间属于村地。如是注疏中说:『如是结界后』等。如是住于结界寺院的比库们,以三衣决意而决意的三衣之外,得随意而住。但若有村,于村及村附近不得,应如是见。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是于律之摄颂庄严之《律庄严》中
Sīmābandhanavinicchayakathālaṅkāro. · 界之结界决择论庄严。