15. Bhūtagāmavinicchayakathā · 15. 植物抉择论
15. Bhūtagāmavinicchayakathā十五、植物群判定论
§75
75. Evaṃ pathavivinicchayaṃ kathetvā idāni bhūtagāmavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘bhūtagāmo’’tiādimāha. Tattha bhavanti ahuvuñcāti bhūtā, jāyanti vaḍḍhanti jātā vaḍḍhitā cāti attho. Gāmoti rāsi, bhūtānaṃ gāmoti bhūtagāmo, bhūtā eva vā gāmo bhūtagāmo, patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tattha ‘‘bhavantī’’ti imassa vivaraṇaṃ ‘‘jāyanti vaḍḍhantī’’ti , ‘‘ahuvu’’nti imassa ‘‘jātā vaḍḍhitā’’ti. Evaṃ bhūta-saddo paccuppannātītavisayo hoti. Tenāha vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.90) ‘‘bhavantīti vaḍḍhanti, ahuvunti babhuvū’’ti. Idāni taṃ bhūtagāmaṃ dassento ‘‘bhūtagāmoti pañcahi bījehi jātānaṃ rukkhalatādīnametaṃ adhivacana’’nti āha. Latādīnanti ādi-saddena osadhigacchādayo veditabbā.
75. 依此讲述地相（pathavivinicchaya）之后，现在要讲述诸根相（bhūtagāmavinicchaya），称其为“诸根相”（bhūtagāmo）。其意谓“有者即存在者，生者即产生者，增长者即已生而增长者”。“相”（gāmo）意为“堆积、集合”；诸根即为此相的对象。此处“有者”的解释为“生者和增长者”，“在此教法中”，“有者”即“生、增长者”的意涵。诸根相即现起与过去皆包含的范畴。由此说有为除疑义之义：“有者即增长者，生者即已生且增长者”。现在检视此诸根相说，称为“诸根相”，是指以五种种子生成的树木与蔓草等为对象的总称。所谓“蔓草等”，是指以“等”字涵括的诸药草蔓延之类。
Idāni tāni bījāni sarūpato dassento ‘‘tatrimāni pañca bījānī’’tiādimāha. Tattha mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ. Evaṃ sesesupi. Atha vā mūlaṃ bījaṃ etassāti mūlabījaṃ, mūlabījato vā nibbattaṃ mūlabījaṃ. Evaṃ sesesupi. Tattha paṭhamena viggahena bījagāmo eva labbhati, dutiyatatiyehi bhūtagāmo. Idāni te bhūtagāme sarūpato dassento ‘‘tattha mūlabījaṃ nāmā’’tyādimāha. Tattha tesu pañcasu mūlabījādīsu haliddi…pe… bhaddamuttakaṃ mūlabījaṃ nāma. Na kevalaṃ imāniyeva mūlabījāni, atha kho ito aññānipi yāni vā pana bhūtagāmajātāni atthi santi, mūle jāyanti, mūle sañjāyanti, etaṃ bhūtagāmajātaṃ mūlabījaṃ nāma hotīti yojanā. Sesesupi eseva nayo. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 91) ‘‘idāni taṃ bhūtagāmaṃ vibhajitvā dassento ‘bhūtagāmo nāma pañca bījajātānī’tiādimāhā’’ti. Tattha bhūtagāmo nāmāti bhūtagāmaṃ uddharitvā yasmiṃ sati bhūtagāmo hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘pañca bījajātānīti āhā’’ti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Evaṃ santepi ‘‘yāni vā panaññānipi atthi, mūle jāyantī’’tiādīni na samenti. Na hi mūlabījādīni mūlādīsu jāyanti. Mūlādīsu jāyamānāni pana tāni bījajātāni, tasmā evamatthavaṇṇanā veditabbā – bhūtagāmo nāmāti vibhajitabbapadaṃ. Pañcāti tassa vibhāgaparicchedo. Bījajātānīti paricchinnadhammanidassanaṃ, yato bījehi jātāni bījajātāni, rukkhādīnaṃ etaṃ adhivacananti ca. Yathā ‘‘sālīnaṃ cepi odanaṃ bhuñjatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.76) sālitaṇḍulānaṃ odano sāliodanoti vuccati, evaṃ bījato sambhūto bhūtagāmo ‘‘bīja’’nti vuttoti veditabboti ca.
现在说明这些种子，整体呈现状态，说“其中有五种种子”。其中“根”本身即种子，称为“根种子”。余者亦同。今谓“根即种子”，根即根种子，根种子所生及其所止，皆称根种子。余者亦同。按此规定，第一章中以“种子相”为中心得所谓种子相，第二、第三章中称为诸根相。现在在此诸根相中整体显现，称“其中有根种子名……”。其中五种根种子之首是黄檗、……针长黄檗等，名为“上品根种子”。不仅仅这些为根种子，此外仍有众多诸根相生成，从根生、由根而起，故称为诸根相类根种子。此亦如是说明。佛音注疏中说：“现将诸根相分说，谓‘诸根相名有五种种子类’。”这里“诸根相”即提起其中所含类型，故为了说明，称为“有五种种子类”。以此类推，“种子类”即表断裁範例，即以“种子”为诠释本质，意为以种子生出的诸根相等名称的统称。例如“稻米者食饭也”等，如此由种子生诸根相，称“种子”，乃明了依止之义。
Phaḷubījanti pabbabījaṃ. Paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhaṇasamatthe sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasaṃsiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bījasaddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bīja’’nti ‘‘rūparūpaṃ, dukkhadukkha’’nti ca yathā. Niddese ‘‘yāni vā panaññānipi atthi, mūle jāyanti mūle sañjāyantī’’ti ettha bījato nibbattena bījaṃ dassitaṃ, tasmā evamettha attho daṭṭhabbo – yāni vā panaññānipi atthi, āluvakaserukamalanīluppalapuṇḍarīkakuvalayakundapāṭalimūlādibhede mūle gacchavallirukkhādīni jāyanti sañjāyanti, tāni, yamhi mūle jāyanti ceva sañjāyanti ca, tañca pāḷiyaṃ (pāci. 91) vuttahaliddādi ca, sabbampi etaṃ mūlabījaṃ nāma, etena kāriyopacārena kāraṇaṃ dassitanti dasseti. Esa nayo khandhabījādīsu. Yevāpanakakhandhabījesu panettha ambāṭakaindasālanuhipālibhaddakakaṇikārādīni khandhabījāni . Ambilāvallicaturassavallikaṇaverādīni phaḷubījāni. Makacimallikāsumanajayasumanādīni aggabījāni. Ambajambupanasaṭṭhiādīni bījabījānīti daṭṭhabbāni. Bhūtagāme bhūtagāmasaññī chindati vā chedāpeti vāti satthakāni gahetvā sayaṃ vā chindati, aññena vā chedāpeti. Bhindati vā bhedāpeti vāti pāsāṇādīni gahetvā sayaṃ vā bhindati, aññena vā bhedāpeti. Pacati vā pacāpeti vāti aggiṃ upasaṃharitvā sayaṃ vā pacati, aññena vā pacāpeti, pācittiyaṃ hotīti sambandho. Tattha āpattibhedaṃ dassento ‘‘bhūtagāmañhī’’tiādimāha. Tattha bhūtagāmaparimocitanti bhūtagāmato viyojitaṃ.
所谓果实种子，是“果实的种子”，因其特殊条件和影响，是为了遮蔽外物而设，且因其特质，果实种子出现得好坏不同。此种“种子”不仅用于根等，而且用于毛发等，因此以单一“种子”一词来特别指称，意含“形色”“苦乐”等诸法。释义曰：“若尚有他种类，亦生于根处，亦由根生起”，此中“种子”所显为根处生起并依止之种子，也称黄檗等为根种子，且以此来说明因果作用。此为分类标准，类似对复合集合种子分类如对群种子分类。果实种子中，包括胚胎等，亦称种子。比喻“树根处生起诸物”，此均称为根种子。由此说明诸根相中包含之五种种子类别，乃明确知识。释疏中言：“现将诸根相分述，谓‘诸根相名有五种种子类’”，是对诸根相的分部说明。而“诸根相”即提出其中之五种种子类，以显分别。即使存在其他类，从根生起，亦未纳入正统五种分类。故“根种子”等为可分之术语。所称“种子类”意为断裁性的说明，即以种子生出的诸根相为本类，类似“稻米等名饭”之类关系。
§76
76.Sañcicca ukkhipituṃ na vaṭṭatīti ettha ‘‘sañciccā’’ti vuttattā sarīre laggabhāvaṃ ñatvāpi uṭṭhahati, ‘‘taṃ uddharissāmī’’ti saññāya abhāvato vaṭṭati. Anantakaggahaṇena sāsapamattikā gahitā. Nāmañhetaṃ tassā sevālajātiyā. Mūlapaṇṇānaṃ abhāvena ‘‘asampuṇṇabhūtagāmo nāmā’’ti vuttaṃ. Abhūtagāmamūlattāti ettha bhūtagāmo mūlaṃ kāraṇaṃ etassāti bhūtagāmamūlo, bhūtagāmassa vā mūlaṃ kāraṇanti bhūtagāmamūlaṃ. Bījagāmo hi nāma bhūtagāmato sambhavati, bhūtagāmassa ca kāraṇaṃ hoti. Ayaṃ pana tādiso na hotīti ‘‘abhūtagāmamūlattā’’ti vuttaṃ.
76. 内藏不宜拔出，此处所言“内藏”，依教义意乃身体之聚合体。即使知其存在，亦不会拔除，故“拔出”行为不合适。以无量无边的紧握，牢牢抓持泥土等固体状物，而非皆是由血液所生的。因缺乏根叶，故称“不完善诸根相”。所谓“无根之诸根相”，即以“诸根相之根”为因、即根根相称“诸根相根”。“种子相”为因故成之，此即诸根相注释中的说法。然而，此类情况非此种发生，不应称为“无根诸根相”。
Kiñcāpi hi tālanāḷikerādīnaṃ khāṇu uddhaṃ avaḍḍhanato bhūtagāmassa kāraṇaṃ na hoti, tathāpi bhūtagāmasaṅkhyūpagatanibbattapaṇṇamūlabījato sambhūtattā bhūtagāmato uppanno nāma hotīti bījagāmena saṅgahaṃ gacchati. So bījagāmena saṅgahitoti avaḍḍhamānepi bhūtagāmamūlattā vuttaṃ.
此外，如椰子和棕榈等坚硬果实，因生长隆起，不能被列为诸根相的因。虽然如此，诸根相中含有以种子作为根本的因，故称以种子之汇聚为诸根相。亦即，诸根相与种子的结合关系虽隆起，却仍称为根本种子的汇聚。
‘‘Aṅkure harite’’ti vatvā tamevatthaṃ vibhāveti ‘‘nīlavaṇṇe jāte’’ti, nīlapaṇṇassa vaṇṇasadise paṇṇe jāteti attho, ‘‘nīlavaṇṇe jāte’’ti vā pāṭho gahetabbo. Amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchatīti idaṃ nāḷikerassa āveṇikaṃ katvā vadati. ‘‘Pānīyaghaṭādīnaṃ bahi sevālo udake aṭṭhitattā bījagāmānulomattā ca dukkaṭavatthū’’ti vadanti. Kaṇṇakampi abbohārikamevāti nīlavaṇṇampi abbohārikameva.
“在嫩芽中青绿”，此处以此言示，意指“在青色叶片中发生”。谓青色叶片中生出颜色，故云“青色叶片中发生”，此为合理解释。疏中举例椰子以此为说，谓此为椰子的自然状况。“水罐”等器皿的外面，被认为难以与诸根相统一，故称为种子相背离之物。又“叶柄”亦如树枝一般，青色叶片亦同，此皆有相似之处。
§77
77.Seleyyakaṃ nāma silāya sambhūtā ekā gandhajāti. Pupphitakālato paṭṭhāyāti vikasitakālato pabhuti. Ahicchattakaṃ gaṇhantoti vikasitaṃ gaṇhanto. Makuḷaṃ pana rukkhattacaṃ akopentenapi gahetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Rukkhattacaṃ vikopetīti vuttattā rukkhe jātaṃ yaṃ kiñci ahicchattakaṃ rukkhattacaṃ avikopetvā matthakato chinditvā gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, tadayuttaṃ ‘‘ahicchattakaṃ yāva makuḷaṃ hoti, tāva dukkaṭavatthū’’ti vuttattā. Rukkhato muccitvāti ettha ‘‘yadipi kiñcimattaṃ rukkhe allīnā hutvā tiṭṭhati, rukkhato gayhamānā pana rukkhacchaviṃ na vikopeti, vaṭṭatī’’ti vadanti. Allarukkhato na vaṭṭatīti etthāpi rukkhattacaṃ avikopetvā matthakato tacchetvā gahetuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Hatthakukkuccenāti hatthacāpallena. Pānīyaṃ na vāsetabbanti idaṃ attano atthāya nāmitaṃ sandhāya vuttaṃ. Kevalaṃ anupasampannassa atthāya nāmite pana pacchā tato labhitvā na vāsetabbanti natthi. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.92) pana ‘‘pānīyaṃ na vāsetabbanti idaṃ attano pivanapānīyaṃ sandhāya vuttaṃ, aññesaṃ pana vaṭṭati anuggahitattā. Tenāha attanā khāditukāmenā’’ti vuttaṃ. ‘‘Yesaṃ rukkhānaṃ sākhā ruhatīti vuttattā yesaṃ sākhā na ruhati, tattha kappiyakaraṇakiccaṃ natthī’’ti vadanti. Vimativinodaniyampi ‘‘yesaṃ rukkhānaṃ sākhāruhatīti mūlaṃ anotāretvā paṇṇamattaniggamanamattenāpi vaḍḍhati, tattha kappiyampi akaronto chinnanāḷikeraveḷudaṇḍādayo kopetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī’’ti vuttattā kevalaṃ caṅkamanādhippāyena vā maggagamanādhippāyena vā akkamantassa, tiṇānaṃ upari nisīdanādhippāyena nisīdantassa ca doso natthi.
『谢雷亚咖』者,名为由石生之一种香料类。『从开花时起』者,从绽放时起。『取未凋落者』者,取已绽放者。然而花苞乃树之覆盖,即使不破坏亦不应取。有人说:『因说「破坏树之覆盖」,故凡生于树上之任何未凋落者,不破坏树之覆盖而从顶端切断而取,是允许的。』此说不合理,因说「未凋落者乃至为花苞时,是恶作之事」故。『从树脱离』者,于此有人说:『即使少许依附于树而住,然从树取时不破坏树皮,是允许的。』『从活树不允许』者,于此亦应知:不破坏树之覆盖而从顶端切断而取,是允许的。『以手之追悔』者,以手之轻率。『不应储水』者,此是就为自己所指定而说。然而仅为未达上者所指定,后来从彼处得而不应储,则无此说。然而《疑惑消除》中说:『「不应储水」者,此是就自己饮用之水而说,然而对他人是允许的,因未被摄取故。因此说「由自己欲食者」。』有人说:『因说「诸树之枝生长」,故于诸枝不生长者,于彼处无作净之事。』《疑惑消除》中亦说:『「诸树之枝生长」者,不拔根而仅以叶之生出程度亦生长,于彼处即使不作净,切断之椰子、竹杖等,破坏是允许的。』因说「我将示行道处」,故仅以行道之意图或以道路行走之意图而践踏者,或以坐于草上之意图而坐者,无过失。
§78
78.Samaṇakappehīti samaṇānaṃ kappiyavohārehi. Kiñcāpi bījādīnaṃ agginā phuṭṭhamattena, nakhādīhi vilikhanamattena ca aviruḷhidhammatā na hoti, tathāpi evaṃ kateyeva samaṇānaṃ kappatīti aggiparijitādayo samaṇavohārā nāma jātā, tasmā tehi samaṇavohārehi karaṇabhūtehi phalaṃ paribhuñjituṃ anujānāmīti adhippāyo. Abījanibbaṭṭabījānipi samaṇānaṃ kappantīti paññattapaṇṇattibhāvato samaṇavohārāicceva saṅkhaṃ gatāni. Atha vā aggiparijitādīnaṃ pañcannaṃ kappiyabhāvatoyeva pañcahi samaṇakappiyabhāvasaṅkhātehi kāraṇehi phalaṃ paribhuñjituṃ anujānāmīti evamettha adhippāyo veditabbo. Aggiparijitantiādīsu ‘‘paricita’’ntipi paṭhanti. Abījaṃ nāma taruṇaambaphalādi. Nibbaṭṭabījaṃ nāma ambapanasādi, yaṃ bījaṃ nibbaṭṭetvā visuṃ katvā paribhuñjituṃ sakkā hoti. Nibbaṭṭetabbaṃ viyojetabbaṃ bījaṃ yasmiṃ, taṃ panasādi nibbaṭṭabījaṃ nāma. ‘‘Kappiya’’nti vatvāva kātabbanti yo kappiyaṃ karoti, tena kattabbapakārasseva vuttattā bhikkhunā avuttepi kātuṃ vaṭṭatīti na gahetabbaṃ. Puna ‘‘kappiyaṃ kāretabba’’nti kārāpanassa paṭhamameva kathitattā bhikkhunā ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutteyeva anupasampannena ‘‘kappiya’’nti vatvā aggiparijitādi kātabbanti gahetabbaṃ. ‘‘Kappiyanti vacanaṃ pana yāya kāyaci bhāsāya vattuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. ‘‘Kappiyanti vatvāva kātabba’’nti vacanato paṭhamaṃ ‘‘kappiya’’nti vatvā pacchā aggiādinā phusanādi kātabbanti veditabbaṃ. ‘‘Paṭhamaṃ aggimhi nikkhipitvā, nakhādinā vā vijjhitvā taṃ anuddharitvāva kappiyanti vattuṃ vaṭṭatī’’tipi vadanti.
『以沙门净法』者,以沙门之允许说法。虽然种子等仅以火触及、以指甲等划破程度,不具不生长性,然而如是作时对沙门是允许的,故火遍净等成为名为沙门说法,因此以彼等沙门说法为作法,我允许受用果实,此为意趣。无种子与去种子亦对沙门是允许的,因从施设与安立之性而被算入名为沙门说法。或者,仅以火遍净等五者之允许性,以名为五种沙门允许性之原因,我允许受用果实,如是于此应知意趣。『火遍净』等中,亦读作「遍熟」。『无种子』者,名为嫩芒果果实等。『去种子』者,名为芒果、波罗蜜等,去除种子而分离后能受用者。『应去种子』者,应分离种子之物,彼波罗蜜等名为去种子。说「净」而应作,因仅说作净者应作之方式,不应取为:即使比库未说亦允许作。又因首先说「应使作净」之使作,应取为:比库说「作净」时,未达上者说「净」而应作火遍净等。有人说:『「净」之言说,以任何语言说是允许的。』从「说「净」而应作」之言说,应知:首先说「净」,后以火等触及等应作。亦有人说:『首先投入火中,或以指甲等刺穿,不取出彼而说「净」是允许的。』
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.92) pana ‘‘kappiyanti vatvāvāti pubbakālakiriyāvasena vuttepi vacanakkhaṇeva aggisatthādinā bījagāme vaṇaṃ kātabbanti vacanato pana pubbe kātuṃ na vaṭṭati, tañca dvidhā akatvā chedanabhedanameva dassetabbaṃ. Karontena ca bhikkhunā ‘kappiyaṃ karohī’ti yāya kāyaci bhāsāya vutteyeva kātabbaṃ. Bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kāretabbanti kārāpanassa paṭhamameva adhikatattā’’ti vuttaṃ.
然而《疑惑消除》中说:『「说「净」而」者,虽以先前行为之方式说,然从「于言说之刹那以火、刀等于种子类作伤」之言说,先前作不允许,且不作二种而应仅示切断破坏。作者比库以「作净」之任何语言说时应作。为种子类之解脱,又因首先说「应使作净」之使作更多。』
Ekasmiṃ bīje vātiādīsu ‘‘ekaṃyeva kāremīti adhippāye satipi ekābaddhattā sabbaṃ katameva hotī’’ti vadanti. Dāruṃ vijjhatīti ettha ‘‘jānitvāpi vijjhati vā vijjhāpeti vā, vaṭṭatiyevā’’ti vadanti. Bhattasitthe vijjhatīti etthāpi eseva nayo. ‘‘Taṃ vijjhati, na vaṭṭatīti rajjuādīnaṃ bhājanagatikattā’’ti vadanti. Marīcapakkādīhi ca missetvāti ettha bhattasitthasambandhavasena ekābaddhatā veditabbā, na phalānaṃyeva aññamaññasambandhavasena. ‘‘Kaṭāhepi kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā kaṭāhato nīhaṭāya miñjāya vā bīje vā yattha katthaci vijjhituṃ vaṭṭati eva. Bhindāpetvā kappiyaṃ kārāpetabbanti bījato muttassa kaṭāhassa bhājanagatikattā vuttaṃ.
『于一种子』等中,有人说:『即使有「我仅使作一」之意图,因一次结合,一切皆成已作。』『刺穿木』者,于此有人说:『即使知而刺穿或使刺穿,是允许的。』『刺穿饭粥』者,于此亦是此法。有人说:『刺穿彼,不允许,因绳等之容器性故。』『与米粥等混合』者,于此应知因饭粥关联之一次结合,非仅果实之相互关联。因说「于锅中作亦允许」,故于从锅取出之米粥或种子,于任何处刺穿皆允许。『使破坏而应使作净』者,因从种子解脱之锅之容器性而说。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre · 如是，在作为《律摄》注解的《律庄严》中，
Bhūtagāmavinicchayakathālaṅkāro nāma · 名为“植物群判定论庄严”的部分，
Pannarasamo paricchedo. · 第十五品。