Ekuttarikanayaṃ · 增一法
Ekuttarikanayaṃ增一法门中
Ekakavāravaṇṇanā一法段的解释
§321
321. Ekuttarikanaye pana ajānantena vītikkantāti paṇṇattiṃ vā vatthuṃ vā ajānantena vītikkantā pathavīkhaṇanasahaseyyādikā, sāpi pacchā āpannabhāvaṃ ñatvā paṭikammaṃ akarontassa antarāyikāva hoti.
321. 然而,在增支法门中,「不知而违越」是指不知施设(概念规定)或所依事而违越,例如掘地、共宿等;此类违越,若事后知晓已犯而不作忏悔,亦将成为障碍。
Pārivāsikādīhi pacchā āpannāti vattabhedesu dukkaṭāni sandhāya vuttaṃ. Tasmiṃ khaṇe āpajjitabbaantarāpattiyo sandhāyāti keci vadanti, tassa pubbāpattīnaṃantarāpatti-padeneva vakkhamānattā purimameva yuttataraṃ. Mūlavisuddhiyā antarāpattīti mūlāyapaṭikassanādīni akatvā sabbapaṭhamaṃ dinnaparivāsamānattavisuddhiyā caraṇakāle āpannaantarāpattisaṅkhātasaṅghādiseso. Agghavisuddhiyāti antarāpattiṃ āpannassa mūlāya paṭikassitvā odhānasamodhānavasena odhunitvā purimāpattiyā samodhāya tadagghavasena puna dinnaparivāsādisuddhiyā caraṇakāle puna āpannā antarāpatti.
「别住者等事后所犯」,此语是就诸说法中的恶作而言。有些人说:「此语是就彼时应犯的中间罪而言。」然而,由于前罪与中间罪将以『中间罪』一词另行说明,故前一解释更为恰当。「根本清净的中间罪」,是指未作退回原本等处置,在最初所给予的别住与僧悦清净期间行持时所犯、被称为中间罪的桑喀地谢萨。「价值清净的中间罪」,是指已犯中间罪者,被退回原本,依收摄与合并之法加以合并,与前罪合并计算其价值,再次给予别住等清净期间行持时,再度所犯的中间罪。
Saussāhenevāti punapi taṃ āpattiṃ āpajjitukāmatācittena, evaṃ desitāpi āpatti na vuṭṭhātīti adhippāyo. Dhuranikkhepaṃ akatvā āpajjane sikhāppattadosaṃ dassento āha ‘‘aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikamevā’’ti. Na kevalañca bhikkhuniyā eva, bhikkhūnampi dhuranikkhepaṃ akatvā thokaṃ thokaṃ sappiādikaṃ theyyāya gaṇhantānaṃ pādagghanake puṇṇe pārājikameva. Keci pana ‘‘aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikameva hotīti vuttattā aṭṭhavatthukamevetaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti.
「带有意图」,是指仍怀有再次犯该罪之欲求心;其意趣是:如此忏悔的罪亦不得出罪。为显示不放弃担当而犯罪之过失,注释者说:「在第八事中,比库尼则为巴拉基咖。」不仅比库尼如此,比库们若不放弃担当,一点一点以盗心取酥油等,待所取价值满一巴达时,亦同为巴拉基咖。然而有些人说:「因为说了『在第八事中,比库尼则为巴拉基咖』,故此语是就八事而言。」
Dhammikassa paṭissavassāti ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’tiādinā gihīnaṃ sammukhā katassa dhammikassa paṭissavassa, adhammikassa pana ‘‘asukaṃ paharissāmī’’tiādikassa paṭissavassa asaccāpanena āpatti natthi.
「如法承诺」,是指在俗家人面前当面作出的如法承诺,例如「我将在此处安居」等;然而对于非法的承诺,例如「我将打某人」等,若不履行,则不构成犯罪。
Tathā coditoti adhammena codito, sayaṃ sacce, akuppe ca aṭṭhatvā paṭicchādentopi adhammacuditako eva. Pañcānantariyaniyatamicchādiṭṭhiyeva micchattaniyatā nāma. Cattāro maggā sammattaniyatā nāma.
「如是被指责」,是指被非法地指责;即便是自己确实有过、且在无可辩驳之事上仍加以隐覆者,亦属被非法指责之人。五无间业与决定邪见,名为「决定邪性」。四道,名为「决定正性」。
Ekakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法段的解释完毕。
Dukavāravaṇṇanā二法段的解释
§322
322. Dukesu sayameva sapuggaloti āha ‘‘mudupiṭṭhikassā’’tiādi. Ādi-saddena aṅgajātacchedaattaghātādiāpattiyo saṅgahitā.
322. 在二法中,「自身连同人」,注释者说「软背者」等。「等」字摄取截断生殖器官、自杀等诸罪。
Bhaṇḍāgārikacittakammāni vāti gahaṭṭhānaṃ bhaṇḍapaṭisāmanaṃ, itthipurisādipaṭibhānacittakammāni vā. ‘‘Cīvarādīni adento āpajjatī’’ti idaṃ ‘‘upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo…pe… patto dātabbo’’tiādi (mahāva. 67) vacanato anādariyena āmisasaṅgahaṃ akarontassa dukkaṭaṃ, bhikkhuniyā pācittiyañca sandhāya vuttaṃ. Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ adānaāpattipi ettheva saṅgahitā.
「仓库管理员的心作业等」者，指在家人收纳物品之事，或描绘男女等形象的心作业。「不给予袈裟等者犯罪」，此句是依据「比库们，亲教师应摄受、护持同住弟子……乃至应给予钵」等语（《大品》第67页）而说——对于因怠慢而不以财物摄受者，犯恶作；对于比库尼，则犯巴吉帝亚。至于不给予已舍出之袈裟等所犯之罪，亦摄于此处。
Pāḷiyaṃ desentoti sabhāgāpattiṃ, adesanāgāminiādiñca desento. Nidānuddese āpattiṃ anāvikaronto, na desento ca āpajjati nāma. Ovādaṃ agaṇhantoti bhikkhūhi bhikkhuniovādatthāya vuttaṃ vacanaṃ agaṇhanto bālagilānagamiyavivajjito. Attano paribhogatthaṃ dinnaṃ aññassa dāne, saṅghāṭiṃ apārupitvā santaruttarena gāmappavesanādīsu ca āpattiyopi aparibhogena āpajjitabbāpattiyova. Pamāṇanti saṅghabhedānantariyanipphattiyā lakkhaṇaṃ. Bālassāti nissayaggahaṇavidhiṃ ajānantassa lajjibālasseva. Lajjissāti byattassa nissayadāyakasabhāgataṃ parivīmaṃsantassa. Vinaye āgatā atthā venayikāti āha ‘‘dve atthā vinayasiddhā’’ti.
「在巴利中说明」者，指说明同类罪，以及说明趋向忏悔之罪等。在因缘宣说时，不披露罪行、不忏悔者，名为犯罪。「不接受教诫」者，指不接受比库们为教诫比库尼之目的而所说之语者，除愚痴者与病者前往之情形外。将施予自己受用之物转施他人，以及不披桑喀帝衣而以内外衣入村等情形，所犯之罪亦属于因不受用而应犯之罪。「量」者，指僧团分裂之无间业成就的特征。「愚者」者，指不知依止受取方法之有惭愚者。「有惭者」者，指善巧者，即审察给予依止者之同类资格者。律中所载之义理，属于律师所诠释，故说「有两种义理，由律成立」。
Pāḷiyaṃ appatto nissāraṇanti ettha pabbājanīyakammaṃ vihārato nissāraṇattā nissāraṇanti adhippetaṃ, tañca yasmā kuladūsakaṃ akaronto puggalo āpattibahulopi āveṇikalakkhaṇena appatto nāma hoti, tasmā appatto nissāraṇaṃ. Yasmā pana āpattādibahulassāpi ‘‘ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyyā’’ti (cūḷava. 27) vuttaṃ, tasmā sunissārito, sabbathā pana suddho nirāpattiko dunnissāritoti daṭṭhabbo.
在巴利中，「未达者，驱摈」——此处所谓「驱摈」，意指驱出甘马将其逐出寺院，而此甘马之对象，是指虽犯罪众多，但因未作污家之行为，故以其特有之特征而名为「未达者」，因此称「未达者，驱摈」。然而，由于经文说「僧团若欲，可对犯罪众多者作驱出甘马」（《小品》第27页），因此，被正当驱摈者，以及在一切方面清净无罪者，应被视为被不当驱摈者。
Appatto osāraṇantiādīsu upasampadākammaṃ ettha osāraṇaṃ adhippetaṃ, tañca hatthacchinnādiko ekacco paṭikkhittattā appattopi sosārito, paṇḍakādiko dosāritoti attho.
「未达者，复权」等——此处所谓「复权」，意指达上甘马。而其中，手足残缺者等某些人因被拒绝受戒，故虽属「未达者」，亦属被正当复权者；般哒咖等人则属被不当复权者，此为其义。
Dukavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 二法段的解释完毕。
Tikavāravaṇṇanā三法段的解释
§323
323. Tikesu lohituppādāpattinti pārājikāpattiṃ. Āvusovādenāti ‘‘āvuso’’ti ālapanena. Āpattinti dukkaṭāpattiṃ. Sesā rattiñceva divā cāti ettha aruṇuggamane āpajjitabbā paṭhamakathinādī (pārā. 459) sabbā āpattiyopi rattindivānaṃ vemajjheyeva āpajjitabbattā tatiyakoṭṭhāsaññeva paviṭṭhāti daṭṭhabbā. Atha vā uddhaste aruṇe āpajjitabbattā divā āpajjitabbesu eva paviṭṭhāti daṭṭhabbā, atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovādanāpattiyo, pana rattandhakāre purisena saddhiṃ santiṭṭhanāpatti ca rattiyaññeva āpajjitabbā.
323．诸三法组中，「令血出之罪」者，指巴拉基咖罪。「以『具寿』称呼」者，指以『具寿』之称谓呼唤。「罪」者，指恶作罪。「其余者，夜与昼」——此处，于黎明升起时应犯之第一咖提那衣等（《巴拉基咖》第459页）一切罪，因须在昼夜之中间时分犯之，故应视为已纳入第三类别。或者，因须在日出之后方犯，故应视为已纳入白昼应犯之罪中。日落之后，比库尼教诫罪，以及在夜间黑暗中与男子同立之罪，则唯应在夜间犯之。
Purebhattaṃ kulāni upasaṅkamanaanatirittabhojanādīni divā eva āpajjitabbāni. Keci pana ‘‘bhojanapaṭisaṃyuttāni sekhiyāni, gaṇabhojanādīni ca divā eva āpajjitabbānī’’ti vadanti. Tasmā īdisā āpattiyo muñcitvā sesāva tatiyakoṭṭhāsaṃ bhajantīti veditabbaṃ.
饭前往诸家、食用未剩余之食物等，唯应在白昼犯之。然而，有些人说：「与饮食相关之应学法，以及众食等，亦唯应在白昼犯之。」因此，应了知：除此类罪外，其余诸罪皆归属于第三类别。
Na ūnadasavassoti dasavassassa bālasseva paññattasikkhāpadattā vuttaṃ. Saddhivihārikaantevāsikesu asammāvattanāpattiṃ, alajjīnaṃ nissayadānādimpi dasavassova āpajjati, vuṭṭhāpiniṃ dve vassāni ananubandhādimpi ūnadasavassā āpajjanti. Abyākatacittoti supantassa bhavaṅgacittaṃ sandhāya vuttaṃ.
「不足十岁」一语，是因为该学处乃专为愚痴的十岁者而制定，故如此说。对于同住弟子与亲教弟子，若行为不当而犯戒，以及给予无惭者依止等事，满十岁者方犯此罪；对于令出家者，若不随行两年等事，则不足十岁者亦犯此罪。「无记心」一语，是就睡眠者的有分心而说。
Appavārentoti anādariyena appavārento kenaci paccayena appavāretvā kāḷapakkhacātuddase saṅghe pavārente tattha anādariyena appavārento tameva āpattiṃ kāḷepi āpajjatīti juṇhe evāti niyamo na dissati, pacchimavassaṃvuttho pana pacchimakattikapuṇṇamiyameva pavāretuṃ labbhatīti tattha appavāraṇāpaccayā āpattiṃ āpajjamāno eva juṇhe āpajjatīti niyametabboti daṭṭhabbaṃ. Juṇhe kappatīti etthāpi eseva nayo.
「不行自恣」，是指以轻慢之心不行自恣——若有人以某种缘由而不行自恣，在黑月十四日僧团行自恣时，以轻慢之心不行自恣，则于黑月亦犯同一罪。然而，并不见有「唯于白月」的规定；但后安居者，只能在最后一个咖提那月的满月日行自恣，因此，若于该日因不行自恣之缘而犯罪，则应规定为唯于白月犯罪，应如此理解。「于白月得行」，此处亦依同一方法理解。
‘‘Apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti iminā ‘‘vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātu’’nti niyamavacaneneva apaccuddharantassa dukkaṭanti dasseti. Vassānupagamanaakaraṇīyena pakkamādayopi vasse eva āpajjati. Vatthikammādimpi gilāno eva. Adhotapādehi akkamanādīnipi anto eva āpajjati . Bhikkhuniyā anāpucchā ārāmappavesanādi ca antosīmāyameva. Nissayapaṭipannassa anāpucchādisāpakkamanādi ca bahisīmāyameva. Pātimokkhuddese santiyā āpattiyā anāvikaraṇāpattisamanubhāsanaūnavīsativassūpasampādanādisabbaadhammakammāpattiyopi saṅghe eva. Adhammena gaṇuposathādīsupi gaṇādimajjhe eva. Alajjissa santike nissayaggahaṇādipi puggalassa santike eva āpajjati.
「未撤回而于冬季犯罪」——此语以「应安住雨季四个月」这一规定性语句，表明未撤回者犯恶作。因不进入雨安居而应作之事未作，离去等亦于雨季中犯罪。厕所作业等，唯病者方犯。未洗足而踩踏等，亦唯于内部犯罪。比库尼未请示而入园林等，亦唯于界内犯罪。依止者未请示而离去等，亦唯于界外犯罪。在诵巴帝摩卡时，对现有罪不发露之罪、反复劝谏之罪、不足二十岁受达上之罪等一切非法甘马之罪，亦唯于僧团中犯罪。以非法方式行小众伍波萨他等，亦唯于小众等之中犯罪。于无惭者处接受依止等，亦唯于该人处犯罪。
Tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānānīti yo ummattakopi vītikkamakāle, anummatto sañcicceva āpattiṃ āpajjitvā bhikkhūhi pacchā codito saramāno eva ‘‘na sarāmī’’ti vadati, yo ca ‘‘supinaṃ viya sarāmī’’ti vā musā vadati, yo ca ummattakakāle kataṃ sabbampi sabbesaṃ vaṭṭatīti vadati, imesaṃ tiṇṇaṃ dinnāni tīṇi amūḷhavinayassa dānāni adhammikāni.
给予不痴调伏的三种非法情形：其一，某人虽曾于癫狂时犯戒，但于非癫狂时故意犯罪，事后被比库们追问时，明明记得却说「我不记得」；其二，某人说「如梦一般记得」而说妄语；其三，某人说「癫狂时所作的一切，对所有人皆适用」——对此三人所给予的三种不痴调伏，皆属非法。
Apakatattoti vinaye apakataññū. Tenāha ‘‘āpattānāpattiṃ na jānātī’’ti (pari. 325). ‘‘Diṭṭhiñca anissajjantānaṃyeva kammaṃ kātabba’’nti idaṃ bhikkhūhi ovadiyamānassa diṭṭhiyā anissajjanapaccayā dukkaṭaṃ, pācittiyampi vā avassameva sambhavatīti vuttaṃ.
「无知者」，是指于律中不知所应知者。因此说：「不知犯与不犯」。「对于不舍弃邪见者，方应作甘马」——此语是说，对于被比库们劝诫时，因不舍弃邪见之缘而犯恶作，乃至亦必然生起巴吉帝亚罪。
Mukhālambarakaraṇādibhedoti mukhabherīvādanādippabhedo. Upaghātetīti vināseti. Bījaniggāhādiketi cittaṃ bījaniṃ gāhetvā anumodanādikaraṇeti attho.
「作口鼓等之类」，是指吹奏口鼓等各种行为。「损害」，是指毁坏。「执取种子等」，其义是指：心执取种子，并作随喜等行为。
Tikavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 三法段的解释完毕。
Catukkavāravaṇṇanā四法段的解释。
§324
324. Catukkesu soti gihiparikkhāro. Avāpuraṇaṃ dātunti gabbhaṃ vivaritvā anto parikkhāraṭṭhapanatthāya vivaraṇakuñcikaṃ dātuṃ. Saṅghatthāya upanītaṃ sayameva anto paṭisāmitumpi vaṭṭati. Tenāha ‘‘anto ṭhapāpetuñca vaṭṭatī’’ti.
三二四、『四法中』者,在家资具也。『给予开启』者,打开库房,为了在内放置资具,给予开启的钥匙。为僧团所奉献者,自己在内收藏亦可。故说『在内令置亦可』。
Ādikammikesu paṭhamaṃ purisaliṅgaṃ uppajjatīti āha ‘‘paṭhamaṃ uppannavasenā’’ti. Pāḷiyaṃ anāpatti vassacchedassāti vassacchedasambandhiniyā anāpattiyā evamattho. Mantabhāsāti mantāya paññāya kathanaṃ. ‘‘Navamabhikkhunito paṭṭhāyā’’ti idaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ avasesānaṃ yathākatika’’nti (cūḷava. 426) vacanato ādito aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ paccuṭṭhātabbattā vuttaṃ.
对初业者,首先生起男性特征,故说『依最初生起』。律文中『无犯于瓦萨中断』者,与瓦萨中断相关的无犯,此为其义。『慧语』者,以慧之言说。『从第九比库尼起』者,此依『诸比库,我允许对八位比库尼依长幼,对其余者依受戒次第』之语,因从最初须对八位比库尼起立而说。
‘‘Idha na kappantīti vadantopi paccantimesu āpajjatī’’tiādinā sañcicca kappiyaṃ akappiyanti vā akappiyaṃ kappiyanti vā kathentassa sabbattha dukkaṭanti dasseti.
『在此不许,如是说者,在边地亦犯』等,显示故意说许者为不许、或不许者为许者,一切处皆恶作。
Pubbakaraṇanti vuccatīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ, tāni idha parivāre uddhaṭānīti adhippāyo. Idhādhippetāni pana dassento ‘‘chandapārisuddhī’’tiādimāha.
『称为前行事』者,注疏中所说,此处在篇集中已举出,此为意趣。显示此处所意指者,故说『欲清净』等。
Catukkavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 四法段的解释完毕。
Pañcakavāravaṇṇanā五法段的解释。
§325
325. Pañcakesu āpucchitvā cārassa abhāvoti piṇḍapātikassa ‘‘nimantito sabhatto’’ti imassa aṅgassa abhāvā tena sikkhāpadena tassa sabbathā anāpattīti adhippāyo . Susānaṃ netvā puna ānītakanti susāne petakiccaṃ katvā nikkhantehi nhatvā chaḍḍitāni nivatthapārutavatthāni evaṃ vuccanti.
三二五、五法中『不问而行之无』者,对乞食者『受邀有食』此支分之无,由彼学处对彼一切无犯,此为意趣。『持往冢间后再持来者』者,由在冢间作亡者事后出来者,沐浴后所弃之着用披覆衣,如是称之。
Pāḷiyaṃ pañcahākārehīti pañcahi avahāraṅgehi. Vatthuto pana garukalahukabhedena pārājikathullaccayadukkaṭāni vuttāni. Itthipurisasaṃyogādikaṃ kilesasamudācārahetukaṃ paṭibhānacittakammaṃ nāma. Pañhāsahassaṃ pucchīti samathavipassanākammaṭṭhānesu pañhāsahassaṃ sammajjitvā ṭhitaṃ daharaṃ pucchi. Itaropi daharo attano gatamaggattā sabbaṃ vissajjesi, tena thero pasīdi. Vattaṃ paricchindīti vattaṃ niṭṭhāpesi. Kiṃ tvaṃ āvusotiādikaṃ thero khīṇāsavo sammajjanānisaṃsaṃ sabbesaṃ pākaṭaṃ kātuṃ avocāti daṭṭhabbaṃ.
律文中『以五行相』者,以五种取舍支分。然从事相,依重轻之别,说巴拉基咖、土喇吒亚、恶作。男女交合等,以烦恼现行为因之辩才心业,名为。『问五千问』者,在止观业处中,问已通达五千问而住之少年。另一少年亦因自己已得道,一切皆答,长老因此欢喜。『完成职务』者,完成职务。『汝何者,具寿』等,应见为长老漏尽者,为令一切人明了扫地之利益而说。
‘‘Jaṇṇukehi patiṭṭhāya padacetiya’’nti pāṭhaseso. Codanaṃ kāressāmīti bhagavatā attānaṃ codāpessāmi, attānaṃ niggaṇhāpessāmīti attho.
「以膝盖为依止的足塔」者,经文余句。「我将令作举罪」者,我将令世尊举罪于我,我将令世尊呵责于我,此为其义。
Ettakaṃ gayhūpaganti ettakaṃ adhikaraṇavūpasamatthāya gahetabbavacananti yathā sutvā viññātuṃ sakkoti, evaṃ anuggaṇhantoti yojanā. Ettha ca ‘‘attano bhāsapariyantaṃ anuggahetvā parassa bhāsapariyantaṃ anuggahetvā’’ti ekaṃ, ‘‘adhammena karotī’’ti ekaṃ, ‘‘appaṭiññāyā’’ti ekañca katvā purimehi dvīhi pañcaṅgāni veditabbāni. Vatthunti methunādivītikkamaṃ. Kathānusandhivinicchayānulomasandhivasena vatthuṃ na jānātīti codakena vā cuditakena vā vuttakathānusandhinā tesaṃ vacanapaṭivacanānurūpena vadanto kathānusandhinā vatthuṃ na jānāti nāma, tañca suttavibhaṅge vinītavatthusaṅkhātena vinicchayānulomeneva vadanto vinicchayānulomasandhivasena vatthuṃ na jānāti nāma. Ñattikammaṃ nāma hotīti ñattikammaṃ niṭṭhitaṃ nāma hotīti na jānātīti sambandho. Ñattiyā kammappattoti ñattiyā niṭṭhitāyapi kammappatto eva hoti. Anussāvanaṭṭhāne eva kammaṃ niṭṭhitaṃ hotīti ñattikammaṃ niṭṭhitaṃ nāma hoti, taṃ ñattiyā kāraṇaṃ na jānātīti attho.
「应取此许多语以平息诤事」者,如其所闻能了知,如是随顺,此为连结。于此,「不随顺自己言说之边际,不随顺他人言说之边际」为一,「以非法而作」为一,「不承认」为一,如是作已,以前二者应知为五支。「事」者,欲邪行等之违犯。「以言说连结、决断随顺连结,不知事」者,举罪者或被举罪者所说言说之连结,依彼等言说与答辩相应而说者,以言说连结不知事也;又彼于经分别中以称为决断事之决断随顺而说者,以决断随顺连结不知事也。「成为单白甘马」者,单白甘马成就也,不知,此为连结。「以单白达到甘马」者,即使单白成就,仍达到甘马。于宣告处甘马成就,故单白甘马成就也,不知彼单白之因,此为其义。
Pāḷiyaṃ pañca visuddhiyoti āpattito visuddhihetuttā, visuddhehi kattabbato ca pātimokkhuddesā vuttā.
经文中「五清净」者,因从罪中清净之因故,又因应由清净者作故,说巴帝摩卡诵。
Pañcakavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法段的解释完毕。
Chakkavārādivaṇṇanā六法段等的解释。
§326
326. Chakkādīsu pāḷiyaṃ cha agāravāti buddhadhammasaṅghasikkhāsu, appamāde, paṭisanthāre ca cha agāravā, tesu eva ca cha gāravā veditabbā. ‘‘Chabbassaparamatā dhāretabba’’nti idaṃ vibhaṅge āgatassa paramassa dassanaṃ.
三二六、六等中,经文「六不恭敬」者,于佛、法、僧团、学处、不放逸、待客六者不恭敬,于彼等六者恭敬,应知。「应持六年为最高」者,此为显示分别中所来之最高。
§328
328. Pāḷiyaṃ āgatehi sattahīti ‘‘pubbevassa hoti musā bhaṇissa’’ntiādinā musāvādasikkhāpade (pāci. 4) āgatehi sattahi.
三二八、经文「以所来七者」者,以于妄语学处中「先前彼有我将说妄语」等所来七者。
§329
329.Taṃkutettha labbhāti taṃ anatthassa acaraṇaṃ ettha etasmiṃ puggale, lokasannivāse vā kuto kena kāraṇena sakkā laddhunti āghātaṃ paṭivineti.
三二九、「彼于此从何得」者,彼非义之不行,于此,于此人,或于世间共住中,从何,以何因,能得,此遣除愤怒。
§330
330.Sassato lokotiādinā vasenāti ‘‘sassato loko, asassato loko. Antavā loko, anantavā loko. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā. Hoti tathāgato parammaraṇā, na hoti tathāgato parammaraṇā. Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā’’ti (ma. ni. 1.269) evaṃ āgatā dasa antaggāhikā diṭṭhiyo sandhāya vuttaṃ. Micchādiṭṭhiādayoti micchādiṭṭhimicchāsaṅkappādayo aṭṭhamicchāñāṇamicchāvimuttīhi saddhiṃ dasa micchattā. Tattha micchāñāṇanti micchādiṭṭhisampayutto moho. Avimuttasseva vimuttasaññitā micchāvimutti nāma.
330.「世间是常」等等——这是依据「世间是常、世间是无常；世间有边、世间无边；命即是身、命异于身；如来死后存在、如来死后不存在；如来死后既存在又不存在、如来死后既非存在亦非不存在」（《中部》第一册第269段），如此传来的十种执取边见，以此为所指而说。「邪见等」——即邪见、邪思惟等，连同邪智与邪解脱，共为十种邪性。其中，「邪智」者，乃与邪见相应之痴。「邪解脱」者，乃对尚未解脱者误以为已解脱之想。
Viparītāti sammādiṭṭhiādayo sammāñāṇasammāvimuttipariyosānā dasa. Tattha sammāvimutti arahattaphalaṃ, taṃsampayuttaṃ pana ñāṇaṃ vā paccavekkhaṇañāṇaṃ vā sammāñāṇanti veditabbaṃ.
「相违」——即正见等，以正智与正解脱为终，共十种。其中，正解脱即阿拉汉果，与之相应之智，或省察智，应知即为正智。
Ekuttarikanayo niṭṭhito. · 一增法门已完结。