2. Saṅghādisesakaṇḍo · 2. 桑喀地谢萨篇
2. Saṅghādisesakaṇḍo2. 桑喀地谢萨篇
1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā1. 精泄学处解释
§234
234.Terasakassāti terasa sikkhāpadāni parimāṇāni assāti terasako, kaṇḍo, tassa. Samathe vipassanāya vā abhiratirahito idha anabhirato, na pabbajjāyāti āha ‘‘vikkhittacitto’’ti. Vikkhittatāya kāraṇamāha kāmarāgāiccādi.
第234节 “Terasaka”者，指三十条戒律的数量。其意乃三十条，是该規模；“kaṇḍo”为部分章节。“他”即指此戒律。无论止禅还是观禅，若无所嗜则不称为出家，故以“心散乱”为叙述。散乱之因，即由贪欲及嗔恨等所致。
§235
235.Abbohārikāti sīlavipattivohāraṃ nārahatīti katvā vuttaṃ. Akusalabhāve panassā abbohāratā natthi.
第235节 “Abbohārikā”意为清净戒律失犯流出之行，指非阿拉汉所为。由于内心不清净，则无所谓清净行为或逐出犯。
§236-7
236-7. Cetanā-saddato visuṃ saṃ-saddassa atthābhāvaṃ ika-paccayassa ca atthavantataṃ dassetuṃ sañcetanā vātiādi dutiyavikappo vutto. Sikhāppatto atthoti adhippetatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Āsayabhedatoti pittasemhapubbalohitānaṃ catunnaṃ āsayānaṃ bhedena. Dhātunānattatoti rasaruhirādīnaṃ sattannaṃ, pathavādīnaṃ vā catunnaṃ dhātūnaṃ nānattena. Vatthisīsanti muttavatthito matthakapassaṃ. Hatthimadacalanaṃ nāmañca sambhavoti āha ‘‘sambhavo nikkhamatī’’ti. Sambhavaveganti sambhavassa ṭhānato cavitvā dakasotābhimukhaṃ otaraṇena sañjātasarīrakkhobhavegaṃ. Bāhusīsanti khandhappadesaṃ. Dassesīti ettha iti-saddo hetuttho, tena yasmā kaṇṇacūḷikāhi sambhavo nikkhamati…pe… sambhavañca dassesi, tasmā tatiyassa bhāsitaṃ subhāsitanti evaṃ yojanā veditabbā. Dakasotanti muttassa vatthito nikkhamanamaggaṃ, aṅgajātappadesanti vuttaṃ hoti. Sukkañca nāmetaṃ rasaruhirādisattadehadhātūsu majjhimadhātucatujaṃ aṭṭhimiñjādi viya pathavīdhātusaṅgahitaṃ āhārūpajīvīnaṃ sakalakāyagataṃ atidaharadārakānampi attheva, taṃ pana pannarasasoḷasavassuddesato paṭṭhāya sattānaṃ samuppajjanakakāmarāgeheva ṭhānato calati, calitañca āpodhātubhāvena cittajameva hutvā dakasotaṃ otarati, dakasotato pana paṭṭhāya cittapaccayautujaṃ hoti matthaluṅgato calitasiṅghāṇikā viya. Yesaṃ pana samucchedanavikkhambhanādīhi rāgapariyuṭṭhānaṃ natthi , tesaṃ sukkavissaṭṭhi na siyā. Iti yathāṭhānato sukkassa vissaṭṭhiyeva rāgacittasamuṭṭhānā, na pakatirūpaṃ, teneva kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ (kathā. aṭṭha. 307) ‘‘sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hotī’’ti sukkassa vissaṭṭhi eva rāgasamuṭṭhānā vuttā, na pakatirūpaṃ. Channaṃ pana kāmāvacaradevānaṃ vijjamānāpi sukkadhātu dvayaṃdvayasamāpattivasena pariyuṭṭhitarāgenāpi ṭhānato na gaḷati, yathāṭhāne eva ṭhatvā kiñci vikāraṃ āpajjamānā taṅkhaṇikapariḷāhavūpasamāvahā methunakiccaniṭṭhāpitā hotīti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘kāyasamphassasukhameva tesaṃ kāmakicca’’nti vadanti. Khīṇāsavānaṃ pana anāgāmīnañca sabbaso kāmarāgābhāvena sukkadhātuvikārampi nāpajjatīti veditabbaṃ. Rūpībrahmānaṃ pana vikkhambhitakāmarāgena janitattā anāhārūpajīvitattā ca sabbathā sukkadhātupi nattheva. Tathevāti mocanassādena nimitte upakkamatotiādiṃ atidisati. ‘‘Vissaṭṭhīti ṭhānācāvanā vuccatī’’ti padabhājane (pārā. 237) vuttattā ‘‘dakasotaṃ otiṇṇamatte’’ti kasmā vuttanti āha dakasotorohaṇañcetthātiādi. Etthāti tīsupi vādesu. Adhivāsetvāti nimitte upakkamitvā puna vippaṭisāre uppanne mocanassādaṃ vinodetvā. Antarā nivāretunti attano nimitte katūpakkamena ṭhānā cutaṃ dakasotaṃ otarituṃ adatvā antarā nivāretuṃ. Mocanassādena hatthaparikammādiṃ karontassa muttepi dukkaṭameva, nimitte upakkamābhāvato pana saṅghādiseso na hotīti āha ‘‘hattha…pe… anāpattī’’ti. Dakasotorohaṇañcetthātiādinā vuttavinicchayaṃ sandhāya ‘‘ayaṃ sabbācariyasādhāraṇavinicchayo’’ti vuttaṃ.
第236-237节 “Cetanā-saddato”指因意根结合故，解表意相无之理，显示缘起之正理，宣说“有意即有聚，集因缘方生义”。“Sañcetanā vātiādi”为第二次变异解说，“Sikhāppatto attho”为重点。“Āsayabheda”依色、受、想、行四根意异分之。“Dhātunānatta”指诸元素即色、受等七至九界异。“Vatthisīsa”谓根本之实，譬如屋瓦之本。“Hatthimadacalana”指不能以名称成立，故谓“产生即超出”之义。“Sambhavavega”即离开所发生处，向下方而出，发生时身躯激动之势也。“Bāhusīsa”即蕴部分。“Dassesīti”释“ita 含意”，因緣而成故耳。言“因缘生即生，因缘灭即灭”，故言第三义解为美言。Dakasota乃出入道之意，是身所出入路，称为肢节之处。所谓“sukka”为细微的由色、受等七界结合构成的中间细微元素，犹如地界中色法维持生存的有情细胞之本质。在业兰与成道缘起中，此细微界维持身心生存，如同尘埃堆积成形，髓中液气顺畅则心生动，反者则心不宁。若无裂解、扩展等烦恼住持，则此微细稳定，故称“微细之稳定即是贪生之集。”其有情众生众生所依，五浊恶世中亦常流转。如佛音论中云，“微细之稳定即是贪内集”，非外现相。虽邪行众生现有二种微细元素状态，依处不破坏其微细稳定，如现场性表现，有染世俗恶行亦止于一瞬，减荡时即灭。如有人误言“其乐非欲身触之乐也”，实则三无漏者无欲爱染所生微细变易无有。如色界梵天因迷惑力弱转和变化缘起，无色界色界皆无此乐之变。故如理说“此为解脱因缘进展种种”，理亦显矣。所谓“稳定”意即立于处所名称。于字划分谓“至肢节入处”。言及“dakasota”如出入之道，因何言其为此，谓从一再议论中见。所谓“调解”即因缘进展又回转之后镇息之法也。所谓“障止”即因个人障碍，仅以自身作受用原因，阻止肢节入道而不令其入。所谓“解脱由因缘”，故即使手作触犯，有因缘未起则不犯三法戒。由此故显此为通行众义辨也。
Khobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Nānāvidhaṃ supinanti khubhitavātādidhātūnaṃ anuguṇaṃ. Anubhūtapubbanti pubbe bhūtapubbaṃ manasā parikappitapubbañca. Sagganarakadesantarādīnampi hi saṅgahetvā vuttaṃ. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti idaṃ devatānaṃ hitāhitādhippāyataṃ dassetuṃ vuttaṃ. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbaṃ hitāhitaṃ sandhāya vuttaṃ. Nanu devatāhi upasaṃhariyamānāni ārammaṇāni paramatthato natthi, kathaṃ tāni puriso passati, devatā vā tāni avijjamānāni upasaṃharantīti codanaṃ manasi katvā āha so tāsantiādi. Tena ‘‘evameso parikappatū’’ti devatāhi cintitamattena supantassa cittaṃ bhavaṅgasantatito nipatitvā devatāhi cintitaniyāmeneva parikappamānaṃ pavattati, evaṃ tena parikappamānāni ārammaṇāni devatāhi upasaṃhaṭāni nāma honti, tāni ca so devatānubhāvena passati nāmāti dasseti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittantiādīsu bodhisattassa gabbhokkantidivase mahāmāyādeviyā attano dakkhiṇapassena ekassa setavaravāraṇassa antokucchipaviṭṭhabhāvadassanaṃ puttapaṭilābhanimittaṃ supinaṃ nāma. Amhākaṃ pana bodhisattassa ‘‘sve buddho bhavissatī’’ti cātuddasiyaṃ pakkhassa rattivibhāyanakāle himavantaṃ bibbohanaṃ katvā puratthimapacchimasamuddesu vāmadakkhiṇahatthe dakkhiṇasamudde pāde ca odahitvā mahāpathaviyā sayanaṃ eko, dabbatiṇasaṅkhātāya tiriyā nāma tiṇajātiyā naṅgalamattarattadaṇḍāya nābhito uggatāya khaṇena anekayojanasahassaṃ nabhaṃ āhacca ṭhānaṃ eko, setānaṃ kaṇhasīsānaṃ kimīnaṃ pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalaṃ āhacca ṭhānaṃ eko, nānāvaṇṇānaṃ catunnaṃ sakuṇānaṃ catūhi disāhi āgantvā pādamūle setavaṇṇatāpajjanaṃ eko, bodhisattassa mahato mīḷhapabbatassa upari alimpamānassa caṅkamanaṃ ekoti ime pañca mahāsupinā nāma, ime ca yathākkamaṃ sambodhiyā, devamanussesu ariyamaggappakāsanassa, gihīnañca saraṇūpagamanassa, khattiyādicatuvaṇṇānaṃ pabbajitvā arahattapaṭilābhassa, catunnaṃ paccayānaṃ lābhe alittabhāvassa ca pubbanimittānīti veditabbaṃ. Soḷasa supinā pākaṭā eva. Ekantasaccamevāti phalaniyamuppattito vuttaṃ. Dassanaṃ pana sabbattha vipallatthameva. Dhātukkhobhādīsu catūsu mūlakāraṇesu dvīhi tīhipi kāraṇehi kadāci supinaṃ passantīti āha ‘‘saṃsaggabhedato’’ti. Supinabhedoti saccāsaccatthatābhedo.
“Khobhakaraṇapaccayo”指因粪排泄、排泄物、食物等之因缘。多样的供养风及诸界元素随之而入。其先经验即昔日之经历及心理规划。谓联系生天及城镇等亦依于此联结。意欲与非意欲亦有别。所谓天人利益与害，谓此为彼之善恶之节，业缘缘故存在之故。其理固应明调与害之理。若非天人诸彼诸魔所吸引，彼显逆窍机，并非人所见。然亦复有人脑中当作疑问，故云“如是思维”，觉支与常起心流中，彼观察并受诸天干预正式运用之证。以故所谓“如此规划”，天众因其意志ながら心念向生，而此规划即天众思惟运转。且彼处亦称为“入寐者”，为如来之母感受胎中举现诞生彼处状态之准备。又如大摩耶夫人视南方白光围绕，胎内白色泉水迸发之现象等亦是此名冠者。此五大恒寝为名，其中亦应知其与三乘获果、四缘获得及四根种种条件相关联。十六宿寝名已显。斯一真实结果，唯有因果不妄之道理。诸相皆衍起乖离破相。色、受、想、行四法为与痴、爱欲、贪烦恼等断绝之净行果，如阿那含、阿拉汉之果，非随流未断者果，净乐亦然。色界梵天为止于烦恼而非欲望转变，无色界更无此微细乐土质。因解脱之因故名“逸乐”，理亦显然。所谓“事处之称”，而从辞义讲“越过肢节入道位置”。因何所以言，略举三说。本处为三方论议。所谓“任凭而止”者，谓缘起和解脱因缘之进展然后复返正道，得解脱者释除障碍。此中解脱障碍乃阻碍生因，即依自身观所造成，阻止肢节入道不使进入。以此故有“三法戒不犯”之理。谓“手作触犯等无罪，无论何时无罪”，因无因缘故，诸法亦不犯故云此，乃普遍社会义辨所也。
Rūpanimittādiārammaṇanti ettha kammanimittagatinimittato aññarūpameva viññāṇassa nimittanti rūpanimittaṃ, taṃ ādi yesaṃ sattanimittādīnaṃ tāni rūpanimittādīni ārammaṇāni yassa bhavaṅgacittassa taṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ. Īdisānīti rūpanimittādiārammaṇāni rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti paṭibuddhassa pakativīthicittena. Ko nāma passatīti suttapaṭibuddhabhāvaviyuttāya cittappavattiyā abhāvato supinaṃ passanto nāma na siyāti adhippāyo, tenāha ‘‘supinassa abhāvova āpajjatī’’ti. Kapimiddhaparetoti iminā niddāvasena pavattamānabhavaṅgasantatibyavahitāya kusalākusalāya manodvāravīthiyā ca passatīti dasseti, tenāha yā niddātiādi. Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti supine pañcadvāravīthiyā abhāvato manodvāre uppajjanārahaṃ gahetvā vuttaṃ.
“Rūpanimittaādiārammaṇa”者，谓于此处因业、因缘等故生起意识之色相等对象，乃他异之意识境界。又如七种诸元素之相具足，皆为意识之所执着对象。此诸色相等对象，乃由常行意根所观之境界，包含因贪恚等染污发起之相。谓“一切清净之心”者，为觉受者开悟成就之心；若无此境界盖障，则不生梦或觉中之异相，因此语云“睡眠中无此故”，即因不存在而无法见此异常现象。谓“睡眠无梦者”非也，谓无此恶染障碍心故无障碍役所督使之境也。谓“kapimiddhaparetoti”者，指此梦等，为昏沉等惑故，由业力等心流引生。谓“二终尽自由”者，可厘清善恶心流两端，代表可除虽执念亦可解脱。谓“五道界关闭”由无障碍心及五根五力障碍除生梦等异相故，不见。又言“由五道无漏人五路门障失故”，故无梦故。故谓“睡眠时障碍五处断故”，成就此说。
Ettha ca supinantepi tadārammaṇavacanato anubhūtesu sutapubbesu vā rūpādīsu purāpattibhāvena parikappetvā vipallāsato pavattamānāpi kāmāvacaravipākadhammā parittadhamme nissāya parikappetvā pavattattā parittārammaṇā vuttā, na pana sarūpato parittadhamme gahetvā pavattattā evāti gahetabbaṃ. Evañca itthipurisādiākāraṃ āropetvā pavattamānānaṃ rāgādisavipākadhammānampi tesaṃ ārammaṇaṃ gahetvā uppannānaṃ paṭisandhādivipākānampi parittārammaṇatā kammanimittārammaṇatā ca upapannā eva hoti. Vatthudhammavinimuttaṃ pana sammutibhūtaṃ kasiṇādipaṭibhāgārammaṇaṃ gahetvā uppannā upacārappanādivasappavattā cittacetasikadhammā eva parittattike (dha. sa. tikamātikā 12) na vattabbārammaṇāti gahetabbā.
此处于睡眠及觉醒者，以其见闻闻知事务付诸回忆等心理活动故，尽管现见产物已是模糊变异之相，然依业乐恶因缘等障碍显现，也依障碍逆转缘起，故于此缘障碍所生起者表现。然不取不明白之障碍之产物生起；文义云，如是诸男子及女子等，因业障所染，生乐诸所障碍之苦果，因缘具足有彼障碍所施生之境，循法得道反转及产生不净法亦亦然。故依理有此异见。又言“色相及女性类同性人相”，乃因迷惑心所产生，非自生及可饮食生活者。此诸心随之息灭，亦非生实色体，故说无。故曰“解脱意乐增进”，无他言义。谓“稳定”谓依处名亦谓其安止。谓出入肢节处为名。何故曰此？如三种论说。谓“保持不放弃”，此为实相应也。
Svāyanti supino. Vipallāsena parikappitaparittārammaṇattā ‘‘dubbalavatthukattā’’ti vuttaṃ, avijjamānārammaṇe avasavattitoti adhippāyo, tenāha avisaye uppannattātiādi.
『自行者卧梦中』者，谓由颠倒之所围蔽，因无力之缘故，称为『软弱支体』者；又谓于无知所现之境界中，随顺流转，此为统摄之义，是故说为于境界中所生。
Āpattinikāyassāti idaṃ saṅghādisesoti pulliṅga-saddassa anurūpavasena vuttaṃ. Assāti assa āpattinikāyassa, vuṭṭhāpetuṃ icchitassāti attho, tenāha kiṃ vuttantiādi. Ruḷhisaddenāti ettha samudāye nipphannassāpi saddassa tadekadesepi pasiddhi idha ruḷhī nāma, tāya ruḷhiyā yutto saddo ruḷhīsaddo, tena. Ruḷhiyā kāraṇamāha avayaveiccādinā.
『犯戒身体』者，此语用以指称犯戒之身，依照阳性名词说法。『犯』者，意指欲意起犯戒者，故说为何意等。『倒音』者，指于集体中发生之词中，之一处音节之变化名为倒音，因由倒音所成之词称为倒音词，是以说倒音由构件等所成。
Kālañcāti ‘‘rāgūpatthambhe’’tiādinā dassitakālañca, ‘‘rāgūpatthambhe’’ti vutte rāgūpatthambhe jāte tasmiṃ kāle mocetīti atthato kālo gammati. Navamassa adhippāyassāti vīmaṃsādhippāyassa. Vatthūti visayaṃ.
『时节』者，因观『染欲断灭』诸义所示之时节曰时也。『染欲断灭』者，谓于染欲断灭时刻，谓断灭之时令可获解脱，从此义理观之即为时节。『新月』者，为审察主宰也。『境』者，谓境界。
§238
238. Lomā etesaṃ santīti lomasā, bahulomapāṇakā.
238. 『毛』者，指毛发，诸多毛根之所谓也。
§239
239.Mocanenāti mocanappayogena. Mocanassādasampayuttāyāti ettha mocanicchāva mocanassādo, tena sampayuttā cetanā mocanassādacetanāti attho, na pana mocane assādaṃ sukhaṃ patthentiyā cetanāyāti evaṃ attho gahetabbo, itarathā sukhatthāya mocentasseva āpatti, na ārogyādiatthāyāti āpajjati. Tasmā ārogyādīsu yena kenaci adhippāyena mocanicchāya cetanāyāti atthova gahetabbo.
239. 『解脱』者，指解脱功能表现。『解脱意念相应者』者，此中指欲求解脱，且利用解脱意念所摄，故此意。然并非就解脱本身而令意念生起快乐之意，此义应当如此理解。若非如是，仅为快乐因缘解脱，乃不为断恶等缘起，故意当为观解脱意念也。
§240
240.Vāyamatoti aṅgajāte kāyena upakkamato. Dve āpattisahassānīti khaṇḍacakkādīni anāmasitvāva vuttaṃ, icchantena pana khaṇḍacakkādibhedenāpi gaṇanā kātabbā. Ekena padenāti gehasitapemapadena. Tathevāti mocanassādacetanāya eva gāḷhaṃ pīḷanādippayogaṃ avijahitvā supanena saṅghādisesoti vuttaṃ. Suddhacittoti mocanassādassa nimitte ūruādīhi kataupakkamassa vijahanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena asubhamanasikārābhāvepi payogābhāveneva mocanepi anāpatti dīpitāti veditabbā.
240. 『努力』者，指身胎内身意之用力。『两犯千若』者，指若不标名三轮等处，则作为两犯千计数。『一字也』者，指附着辅音尾词。『此外』者，就解脱意念而言，未谨遵严密苦压之用，却以眠倾乎犯戒身体，谓为犯戒身体也。『心清净』者，就解脱意念之缘故，以腿等部位所用；由此无不净心念之注意，且无犯用，即可知净意念亦不违犯戒。
Tena upakkamena mutteti muccamānaṃ vinā aññasmimpi sukke ṭhānato mutte. Yadi pana upakkame katepi muccamānameva dakasotaṃ otarati, thullaccayameva payogena muttassa abhāvā. Jagganatthāyāti cīvarādīsu limpanaparihārāya hatthena aṅgajātaggahaṇaṃ vaṭṭati, tappayogo na hotīti adhippāyo. Anokāsanti aṅgajātappadesaṃ.
「以彼方便而出」者,除了因方便而正出之精外,亦指从其他地方出之精。然而,若虽已作方便,但正出之精仅流入右耳道,则仅为土喇吒亚,因无以方便而出之故。「为护持」者,意谓为防衣等沾污而以手握持生支是允许的,彼方便不成立。「无空隙」者,指生支之部位。
§262
262.Supinantena kāraṇenāti supinante pavattaupakkamahetunā. Āpattiṭṭhāneyeva hi ayaṃ anāpatti avisayattā vuttā. Tenāha ‘‘sacassa visayo hoti niccalena bhavitabba’’ntiādi.
「以梦为缘故」者,以梦中生起之方便为因故。此无犯实于犯处本身因非对境而说。故说「若彼成为对境,则应以不动而住」等。
§263
263. Vinītavatthupāḷiyaṃ aṇḍakaṇḍuvanavatthusmiṃ mocanādhippāyena aṇḍacalanena aṅgajātassāpi calanato nimitte upakkamo hotīti saṅghādiseso vutto. Yathā pana aṅgajātaṃ na calati, evaṃ aṇḍameva kaṇḍuvanena phusantassa muttepi anāpatti aṇḍassa anaṅgajātattā.
在《附随》中,于睾丸搔痒事中,因以松解之意图而动睾丸,生支亦动,故相上有方便,说为桑喀地谢萨。然而,若仅以搔痒而触睾丸,生支不动,纵使出精亦无犯,因睾丸非生支故。
§264
264.Vatthinti aṅgajātasīsacchādakacammaṃ. Udaraṃ tāpentassa…pe… anāpattiyevāti udaratāpanena aṅgajātepi tatte tāvattakena nimitte upakkamo kato nāma na hotīti vuttaṃ.
「衣」者,覆盖生支顶之皮。「暖腹者……无犯」者,意谓以暖腹而生支亦暖,仅以此程度之相,方便不成立。
§265
265.Ehi me tvaṃ, āvuso, sāmaṇerāti vatthusmiṃ aññaṃ āṇāpetu, tena kariyamānassa aṅgajātacalanassa mocanassādena sādiyanato taṃ calanaṃ bhikkhussa sādiyanacittasamuṭṭhitampi hotīti sukkavissaṭṭhipaccayassa aṅgajātacalanassa hetubhūtā assādacetanāva āpattiyā aṅgaṃ hoti, na āṇāpanavācā tassā pavattikkhaṇe saṅghādisesassa asijjhanato. Evaṃ āṇāpetvāpi yonisomanasikārena mocanassādaṃ paṭivinodentassa āpattiasambhavato idaṃ sikkhāpadaṃ anāṇattikaṃ, kāyakammaṃ, kiriyasamuṭṭhānañca jātanti gahetabbaṃ, āṇāpanavācāya pana dukkaṭaṃ āpajjati. Yo pana parena anāṇattena balakkārenāpi kariyamānappayogaṃ mocanassādena sādiyati, tassāpi mutte paṭhamapārājike viya saṅghādisesova, amutte thullaccayaṃ. Mocanassāde cetanāya pana asati kāyasaṃsaggarāgena sādiyantassāpi muttepi saṅghādisesena anāpattīti ācariyā vadanti, tañca yuttameva.
「来吧,贤友,沙玛内拉」者,于事中命令他人,由彼所作之生支动摇,以出精之味而受用,故彼动摇虽亦由比库之受用心所生起,然作为精出之缘的生支动摇之因的受味意乐,才是犯之支分,非命令之语,因于彼语发起之刹那桑喀地谢萨不成就故。如是虽已命令,若以如理作意而遣除出精之味者,因犯不可能生起,故应取此学处为非命令、身业、唯作等起所生,然以命令语则犯恶作。然而,若他人虽未命令而以强力所作之方便,以出精之味而受用者,彼出精时亦如第一巴拉基咖,唯桑喀地谢萨,未出则土喇吒亚。然而,诸老师说,若无出精味之意乐,而以身触之染而受用者,纵使出精亦无桑喀地谢萨之犯,此亦正确。
§266
266.Kāyatthambhanavatthusmiṃ calanavasena yathā aṅgajāte upakkamo sambhavati, tathā vijambhitattā āpatti vuttā.
于身僵直事中,如以动摇之方式于生支上方便可能生起,如是因伸展故说犯。
Upanijjhāyanavatthusmiṃ aṅgajātanti jīvamānaitthīnaṃ passāvamaggova adhippeto, netaro.
关于凝视对象之根处:『根处』者,专指活着的女人的尿道,而非其他。
§267
267.Pupphāvalīti kīḷāviseso. Taṃ kira kīḷantā nadīādīsu chinnataṭaṃ udakena cikkhallaṃ katvā tattha ubho pāde pasāretvā nisinnā patanti , ‘‘pupphāvaliya’’ntipi pāṭho. Pavesentassāti payojakattena dvikammikattā ‘‘vālikaṃ aṅgajāta’’nti ubhayatthāpi upayogavacanaṃ kataṃ. Cetanā, upakkamo, muccananti imānettha tīṇi aṅgāni veditabbāni.
『花环游戏』者,一种游戏之名。据说,玩此游戏者,在河流等处将岸边挖断,以水和成泥浆,然后坐于其中,双脚伸展而倒下。另有读本作『花环游戏』。关于『使其进入者』:由于行为者具有使役者的身份,此处形成双宾语结构,故『沙』与『根处』二者皆作受用格。在此应知有三个要素:思心所、努力、脱出。
Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 精泄学处解释已毕。
2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā2. 身触学处解释
§269
269. Dutiye kesuci vātapānesu vivaṭesu bahipi andhakārattā āloko na pavisati, vivaṭakavāṭena aññato āgacchantassa ālokassa nivāraṇato kavāṭassa piṭṭhipasse ghanandhakārova hoti, tādisāni sandhāya ‘‘yesu vivaṭesu andhakāro hotī’’tiādi vuttaṃ.
第二项:某些窗户虽然开着,但因外面也是黑暗,光线无法进入;由于从别处射来的光被开着的门板所遮挡,门板背后便形成浓重的黑暗。正是针对这类情况,才说『某些开着的窗户中有黑暗』等语。
Brāhmaṇī attano aṅgamaṅgānaṃ parāmasanakkhaṇe anācārānukūlā hutvā na kiñci vatvā bhikkhuno vaṇṇabhaṇanakkhaṇe vuttattā āha ‘‘pabbajitukāmo maññeti sallakkhetvā’’ti, pabbajitukāmo viyāti sallakkhetvāti attho. Kulitthīnaṃ evaṃ parehi abhibhavanaṃ nāma accantāvamānoti āha ‘‘attano vippakāra’’nti.
那位婆罗门女在被触碰身体各部位的当下,因不顺应此种不端行为而未发一言;待比库称赞她容貌之时方才开口,故注释说『观察到他似乎想要出家』,意即:观察到他好像想要出家。注释又说『自身所受的侵犯』,意谓:对于良家妇女而言,遭他人如此凌辱,乃是极大的羞辱。
§270
270. Otiṇṇasaddassa kammasādhanapakkhaṃ sandhāya ‘‘yakkhādīhī’’tiādi vuttaṃ, kattusādhanapakkhaṃ sandhāya ‘‘kūpādīnī’’tiādi vuttaṃ. Tasmiṃ vatthusminti itthisarīrasaṅkhāte vatthusmiṃ.
关于『被侵入』一词,就业力所成立的一面而言,故说『被亚卡等』等语;就作者所成立的一面而言,故说『井等』等语。『于彼所依处』者,即指女人身体所称之所依处。
§271
271.Assāti hatthaggāhādikassa sabbassa.
『彼之』者,指握手等一切行为之对象。
§273
273.Etesaṃpadānanti āmasanādipadānaṃ. Itthisaññīti manussitthisaññī. Naṃ-saddassa kāyavisesanabhāvena etaṃ kāyanti atthaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Omasanto…pe… ekāva āpattīti anivatthaṃ sandhāya vuttaṃ, na nivatthaṃ. Sanivatthāya pana matthakato paṭṭhāya hatthaṃ otārentassa nivatthasāṭakopari hatthe āruḷhe thullaccayaṃ. Sāṭakato hatthaṃ otārāpetvā jaṅghato paṭṭhāya omasantassa puna saṅghādiseso.
273.【『彼等之施予』者】,谓触摸等之施予。【具女想者】,谓具人女之想。为显示『那』字作为身体之限定词,其义为『此身』,故说『或者』等语。【触摸……乃至……唯一罪】,此就未着衣者而说,非就着衣者。然而,对于已着衣者,从头顶开始将手伸下,当手触及所着之衣上时,犯土喇吒亚。令手从衣上移开,从小腿开始触摸者,再次犯桑喀地谢萨。
Yathāniddiṭṭhaniddeseti yathāvuttakāyasaṃsagganiddese. Tenāti yena kāraṇena vatthusaññādayo honti, tena kāraṇena. Yathāvuttasikkhāpadaniddese vuttaṃ garukaṃ bhikkhuno kareyya pakāseyyāti yojanā.
【如所说之解说中】,谓如所说之身体接触解说中。【以此故】,谓以有对象之想等生起之因故。句义连结为:于如所说学处解说中所说之『对比库而言,能成重罪、能令显露』。
Saññāya virāgitamhīti saññāya viraddhāya. Idaṃ nāma vatthunti imasmiṃ sikkhāpade āgataṃ, anāgatañca yaṃ kiñci saviññāṇakāviññāṇakaṃ phusantassa anāpattiabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ.
【于想已离贪者】,谓于想已消退者。【此名为对象】,谓就此学处中所载,以及未载之任何触摸有识者与无识者而无罪之情形而说。
Sārattanti kāyasaṃsaggarāgeneva sārattaṃ. Virattanti kāyasaṃsaggarāgarahitaṃ mātuādiṃ sandhāya vadati. Dukkaṭanti mātupemādivasena gaṇhantassa vasena vuttaṃ, virattampi itthiṃ kāyasaṃsaggarāgena gaṇhantassa pana saṅghādiseso eva. Imāya pāḷiyā sametīti sambandho. Kathaṃ sametīti ce? Yadi hi ‘‘itthiyā kāyappaṭibaddhaṃ gaṇhissāmī’’ti citte uppanne itthisaññā virāgitā bhaveyya. Kāyappaṭibaddhaggahaṇepi thullaccayenāpi na bhavitabbaṃ itthisaññāya eva pāḷiyaṃ (pārā. 276) thullaccayassa vuttattā, tasmā ‘‘itthiyā kāyappaṭibaddhaṃ gaṇhissāmīti kāyaṃ gaṇhantassa itthisaññā virāgitā nāma na hotīti kāyappaṭibaddhaṃ gaṇhissāmīti kāyaṃ gaṇhato itthisaññāya ceva kāyasaṃsaggarāgassa ca kāyaggahaṇassa ca sambhavā yathāvatthukaṃ saṅghādisesameva āpajjatī’’ti mahāsumattherena vuttavādova imāya pāḷiyā sameti. Aṭṭhakathāyañhi ‘‘sambahulā itthiyo bāhāhi parikkhipitvā gaṇhāmī’’ti saññāya parikkhipato majjhagatānaṃ vasena thullaccayaṃ vuttaṃ. Na hi tassa ‘‘majjhagatā itthiyo kāyappaṭibaddhena gaṇhāmī’’ti saññā atthi, tasmā aṭṭhakathāyapi sametīti gahetabbaṃ. Nīlena duviññeyyabhāvato kāḷitthī vuttā.
【染著者】,谓唯以身体接触之贪而染著。【离贪者】,谓就无身体接触之贪者,即指母亲等而言。【恶作】,就以母爱等之情执取者而说;然而,对于以身体接触之贪执取离贪之女人者,则仍犯桑喀地谢萨。【与此巴利文相符】,此为连结语。若问如何相符?若心中生起『我将执取与女人身体相连之物』之念时,对女人之想已消退,则即使执取与身体相连之物,亦不应以土喇吒亚论处,因为在巴利文中(《巴拉基咖》276)已就女想而说土喇吒亚。因此,『对于心念「我将执取与女人身体相连之物」而执取身体者,不得称为对女人之想已消退;故对于心念「我将执取与女人身体相连之物」而执取身体者,由于女想、身体接触之贪与执取身体三者同时具足,依照实际情况应犯桑喀地谢萨』——玛哈苏玛长老所说之论点,与此巴利文相符。注疏中说:『心念「我以双臂环抱众多女人」而环抱者,就居于中间者而言犯土喇吒亚』。彼并无『居于中间之女人是以与身体相连之方式执取』之想,因此应理解为与注疏亦相符。因难以从肤色辨别,故称为黑女。
§279
279.Sevanādhippāyoti phassasukhasevanādhippāyo. Kāyappaṭibaddhāmasanavāre kāyappaṭibaddhavasena phassapaṭivijānanaṃ veditabbaṃ. Cittuppādamatte āpattiyābhāvato anāpattīti idaṃ kāyasaṃsaggarāgamattena kāyacalanassa anuppattito itthiyā kariyamānakāyacalanaṃ sādiyatopi payogābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭhamapārājike pana parehi upakkamiyamānassa abhāvato sevanādhippāye uppanne tena adhippāyena aṅgajātakkhobho sayameva avassaṃ sañjāyati, so ca tena kato nāma hotīti pārājikaṃ vuttaṃ, teneva nayena paṭhamasaṅghādisesepi parena kariyamānapayogasādiyamānepi aṅgajātakkhobhasambhavena āpatti hotīti veditabbaṃ. Catuttheti ‘‘na ca kāyena vāyamati, na ca phassaṃ paṭivijānātī’’ti imasmiṃ vāre. Phassapaṭivijānanampīti api-saddena tatiyavāre viya vāyāmopi natthīti dasseti. Nissaggiyena nissaggiyāmasane viyāti idaṃ pana phassapaṭivijānanābhāvamattasseva nidassanaṃ, na payogābhāvassāti daṭṭhabbaṃ. Mokkhādhippāyoti ettha cittassa lahuparivattitāya antarantarā kāyasaṃsaggarāge samuppannepi mokkhādhippāyassa avicchinnatāya anāpattiyeva, vicchinne pana tasmiṃ āpatti eva.
279.【意图受用者】,谓意图受用触摸之乐。在触摸与身体相连之段落中,应理解为以与身体相连之方式而知觉触摸。【仅于心念生起时无罪】,此就女人所做之身体动摇,因仅有身体接触之贪而身体尚未动摇,以及随喜者亦无作业之情形而说。然而在第一巴拉基咖中,因无他人主动发起之情形,当受用之意图生起时,以该意图必然自然引发根门之震动,而该震动即算是由彼所为,故说犯巴拉基咖。应以同样方式理解:在第一桑喀地谢萨中,即使是他人所做之作业而随喜者,亦因根门震动之可能而犯罪。【第四者】,谓『既不以身体努力,亦不知觉触摸』此一段落。【乃至知觉触摸亦】,以『亦』字显示如第三段落一般,连努力亦无。【如以尼萨耆亚触摸尼萨耆亚之物一般】,然而此仅是说明无知觉触摸之情形,而非说明无作业之情形,应如此理解。【意图解脱者】,此处因心念转换迅速,即使其间身体接触之贪生起,只要意图解脱未中断,则无罪;然而若中断,则有罪。
Padabhājanīyavaṇṇanānayo. · 词句分析解释法。
§281
281.Ettha gaṇhāhīti na vattabbāti gehasitapemena kāyappaṭibaddhena phusane dukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ, kāruññena pana vatthādiṃ gahetuṃ asakkontiṃ ‘‘gaṇhā’’ti vadantassāpi avasasabhāvappattaṃ udake nimujjantiṃ kāruññena sahasā anāmāsanti acintetvā kesādīsu gahetvā mokkhādhippāyena ākaḍḍhatopi anāpattiyeva. Na hi mīyamānaṃ mātaraṃ ukkhipituṃ na vaṭṭati. Aññātikāya itthiyāpi eseva nayo. Ukkaṭṭhāya mātuyāpi āmāso na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘mātara’’nti vuttaṃ. Tassā kātabbaṃ pana aññāsampi itthīnaṃ karontassāpi anāpattiyeva anāmāsatte visesābhāvā.
281.【『在此,请执取』不应说】,此就以居家之爱而触摸与身体相连之物犯恶作而说;然而,出于悲悯而对无力执取衣物等者说『请执取』,以及对于陷入水中将溺毙者,出于悲悯未加思索,以头发等执取并以意图解脱而拉出者,亦无罪。对于将死之母亲,不得不将其抱起。对于非亲属之女人,亦同此道理。为显示即使对于至亲如母亲者触摸亦不允许,故说『母亲』。然而,对彼应做之事,对其他女人亦同样做者亦无罪,因为在无触摸之情形下并无差别。
Tiṇaṇḍupakanti hiriverādimūlehi kesālaṅkāratthāya katacumbaṭakaṃ. Parivattetvāti attano nivāsanādibhāvato apanetvā. Pūjādiatthaṃ pana tāvakālikampi āmasituṃ vaṭṭati. Sīsapasādhanakadantasūciādīti idaṃ sīsālaṅkāratthāya paṭapilotikādīhi kataṃ sīsapasādhanakañceva dantasūciādi cāti dvidhā yojetvā sīsapasādhanaṃ sipāṭikopakaraṇatthāya ceva dantasūciupakaraṇatthāya ca gahetabbanti yathākkamaṃ atthaṃ dasseti. Kesakalāpaṃ bandhitvā tattha tiriyaṃ pavesanatthāya katā dantasūci eva sīsapasādhanakadantasūcīti ekameva katvā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharitabbasūciyeva tassa tassa kiccassa upakaraṇanti sipāṭikāsūciupakaraṇanti evaṃ vā yojanā kātabbā . Potthakarūpanti sudhādīhi kataṃ, pārājikavatthubhūtānaṃ tiracchānagatitthīnaṃ saṇṭhānena katampi anāmāsameva. Itthirūpādīni dassetvā kataṃ, vatthabhittiādiñca itthirūpaṃ anāmasitvā vaḷañjetuṃ vaṭṭati. Evarūpehi anāmāse kāyasaṃsaggarāge asati kāyappaṭibaddhena āmasato doso natthi. Bhinditvāti ettha anāmāsampi daṇḍapāsāṇādīhi bhedanassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā, pāḷiyampi āpadāsu mokkhādhippāyassa āmasanepi anāpattiyā vuttattā ca. Sappinīādīhi vāḷamigīhi ca gahitapāṇakānaṃ mocanatthāya taṃ sappinīādiṃ vatthadaṇḍādīhi parikkhipitvā gahetuṃ, mātuādiṃ udake mīyamānaṃ vatthādīhi gahetuṃ, asakkontiṃ kesādīsu gahetvā kāruññena ukkhipituṃ vaṭṭatīti ayamattho gahetabbova. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘na tveva āmasitabbā’’ti idaṃ pana vacanaṃ amīyamānavatthuṃ sandhāya vuttanti ayaṃ amhākaṃ khanti.
『草结』者,以惭愧等为根本,为装饰头发而制作的发髻垫。『移除』者,从自身所穿着等状态中取下。然而,为供养等目的,即便暂时触碰亦是允许的。『梳头用具及牙签等』——此处将『以布片等制成的梳头用具』与『牙签等』分为两类加以解析:梳头用具应为针线盒之用具,牙签应为牙签之用具,依次显示其各自的含义。将发束扎好后,为横向插入而制作的牙签,即称为『梳头用具牙签』,将其视为一物,放入针线盒中携带,此签即为各种用途之工具——或作如此解析,称为『针线盒牙签用具』。『石灰像』者,以石灰等制成;凡以成为巴拉基咖事缘之畜生道女性形态制成者,亦不得触碰。展示女像等而制成者,可不触碰布料、墙壁等上之女像而加以使用。对于此类不得触碰之物,若无身体接触之贪欲,以与身体相连之物触碰时,则无过失。『破坏』——此处,注疏中已说明即便是不得触碰之物,亦可以棍棒、石块等加以破坏;巴利原典中亦说明,在紧急情况下,以解脱为目的而触碰亦不犯戒。因此,应当理解以下含义:为解救被母蛇等毒蛇及野兽所捕获的生命,可以布料、棍棒等围住该母蛇等而捉取;可以布料等捉取在水中溺毙的母亲等;可以慈悲心抓住无力者的头发等将其抬起——此义应当采纳。注疏中『然而不得触碰』此语,是针对并非溺毙之情形而说的——此为我们的理解。
Maggaṃ adhiṭṭhāyāti ‘‘maggo aya’’nti maggasaññaṃ uppādetvāti attho. Paññapetvā dentīti idaṃ sāmīcivasena vuttaṃ, tehi pana āsanaṃ apaññapetvāva nisīdathāti vutte sayameva paññapetvā nisīditumpi vaṭṭati. Tatthajātakānīti acchinditvā bhūtagāmabhāveneva ṭhitāni. Kīḷantenāti vuttattā sati paccaye āmasantassa anāpatti. Bhikkhusantakaṃ pana paribhogārahaṃ sabbathā āmasituṃ na vaṭṭati durupaciṇṇattā. Anupasampannānaṃ dassāmīti idaṃ appaṭiggahetvā gahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Attanopi atthāya paṭiggahetvā gahaṇe doso natthi anāmāsattābhāvā.
『以道为所缘而决意』者,意即生起『此是道路』之道路之想。『铺设而给予』者,此乃依礼仪而说;然而,若彼等说『不铺设座位,就这样坐下』,则自行铺设而坐亦是允许的。『其中所生之物』者,以砍断后仍以植物状态存在者。因已说『在游戏时』,故在有因缘的情况下触碰者不犯戒。然而,属于比库所有且适合受用之物,因难以辨别,任何情况下均不得触碰。『我将给予未受具足戒者』——此语是针对未受取而取用的情形而说的。若为自己之利益而受取后再取用,因无不得触碰之性质,故无过失。
Maṇīti veḷuriyādito añño jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti allaveḷuvaṇṇomaṇi, ‘‘majjārakkhi maṇḍalavaṇṇo’’tipi vadanti. Silāti muggamāsavaṇṇā atisiniddhā kāḷasilā, maṇivohāraṃ āgatā rattasetādivaṇṇā sumaṭṭhāpi silā anāmāsā evāti vadanti. Rajatanti kahāpaṇamāsādibhedaṃ jatumāsādiṃ upādāya sabbaṃ vuttāvasesaṃ rūpiyaṃ gahitaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaravaṇṇo maṇi, ‘‘marakata’’ntipi vadanti. Bhesajjatthāya pisitvā yojitānaṃ muttānaṃ ratanabhāvavirahato gahaṇakkhaṇepi ratanākārena apekkhitābhāvā ‘‘bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yāva pana tā muttā ratanarūpena tiṭṭhanti, tāva āmasituṃ na vaṭṭati eva. Evaṃ aññampi ratanapāsāṇaṃ pisitvā bhesajje yojanatthāya gahetuṃ vaṭṭati eva, jātarūparajataṃ pana pisitvā yojanabhesajjatthāyapi sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, gahaṭṭhehi yojetvā dinnampi yadi bhesajje suvaṇṇādirūpena tiṭṭhati, viyojetuñca sakkā, tādisaṃ bhesajjampi na vaṭṭati. Taṃ abbohārikattaṃ gataṃ ce, vaṭṭati. ‘‘Jātiphalikaṃupādāyā’’ti vuttattā, sūriyakantacandakantādikaṃ jātipāsāṇaṃ maṇimhi eva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso cāti yojetabbaṃ. Viddhoti maṇiādibhāvena katachiddo.
『宝石』者,除琉璃等之外,一切发光液等种类的宝石皆是。『琉璃』者,颜色如新鲜竹子之宝石,亦有人说『形如猫眼圆形』。『石』者,颜色如绿豆、豆类,极为光滑之黑石;亦有人说,凡以宝石名称流通、颜色为红色白色等、经过磨光的石头,亦属不得触碰之物。『银』者,包含咖哈巴纳、马萨咖等种类,以及漆制马萨咖等,涵盖上述所说之外的一切货币。『红宝石』者,红色宝石。『猫眼石』者,杂色宝石,亦有人称之为『祖母绿』。研磨后用于药物的珍珠,因失去宝物之性质,在取用之时亦无以宝物形态被期待之情形,故说『用于药物则允许』。然而,只要那些珍珠仍以宝物形态存在,就不得触碰。同样,其他宝石类石头研磨后为配入药物而取用亦是允许的。然而,黄金与银研磨后即便为配入药物之目的亦不得受取;由在家人配制后所给予者,若药物中仍以黄金等形态存在且能够分离,此类药物亦不允许。若已成为无关紧要之物,则允许。因已说『以天然水晶为起点』,故太阳石、月亮石等天然石应视为包含在宝石之中。『有纹路的海螺、经过钻孔的、以及混有宝物的』——应如此解析。『钻孔』者,以制作宝石等方式而开孔者。
Ratanamissoti kañcanalatādivicitto, muttādiratanakhacito ca, etena dhamanasaṅkhato añño ratanamissova anāmāsoti dasseti. Silāyampi eseva nayo. Pānīyasaṅkhoti imināva thālakādiākārena katasaṅkhamayabhājanāni bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Sesāti ratanasaṃyuttaṃ ṭhapetvā avasesā.
『混有宝物』者,以黄金藤等装饰,或镶嵌珍珠等宝物者;以此显示,除有纹路的海螺之外,其余混有宝物者均不得触碰。石头亦同此理。『饮水用海螺』——由此可知,以此类形态制成的海螺制碗等器皿,比库受取是允许的。『其余』者,除与宝物相结合者之外的其余。
Bījato paṭṭhāyāti dhātupāsāṇato paṭṭhāya. Paṭikkhipīti suvaṇṇamayadhātukaraṇḍakassa, buddharūpādissa ca attano santakakaraṇe nissaggiyattā vuttaṃ. ‘‘Rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne’’ti vuttattā rūpiyachaḍḍakassa jātarūparajataṃ āmasitvā chaḍḍetuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Keḷāpayitunti āmasitvā ito cito ca sañcāretuṃ. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti gopakā vā hontu aññe vā, hatthena puñchitvā kacavaraṃ apanetuṃ vaṭṭati, malampi pamajjituṃ vaṭṭati evāti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti keḷāyanasadisattā. Ārakūṭalohanti suvaṇṇavaṇṇo kittimalohaviseso. Tividhañhi kittimalohaṃ kaṃsalohaṃ vaṭṭalohaṃ hārakūṭalohanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ nāma. Sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ. Rasatambe missetvā kataṃ hārakūṭalohaṃ nāma. Taṃ pana ‘‘jātarūpagatika’’nti vuttattā uggaṇhato nissaggiyampi hotīti keci vadanti. Rūpiyesu pana agaṇitattā nissaggiyaṃ na hoti, āmasane, sampaṭicchane ca dukkaṭamevāti veditabbaṃ. Sabbakappiyoti yathāvuttasuvaṇṇādimayānaṃ senāsanaparikkhārānaṃ āmasanagopanādivasena paribhogo sabbathā kappiyoti adhippāyo. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. ‘‘Bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne’’ti vuttattā saṅghikameva suvaṇṇādimayaṃ senāsanaṃ, senāsanaparikkhārā ca vaṭṭanti, na puggalikānīti gahetabbaṃ.
『从矿石开始』者,从矿石类石头开始。『禁止』者,因将黄金制矿石盒、佛像等据为己有属于尼萨耆亚,故如此说。因已说『在丢弃货币之处』,故货币丢弃者触碰黄金与银后丢弃是允许的——此已得证明。『使其移动』者,触碰后从此处移至彼处加以搬移。『所说』者,乃大注疏中所说。有人说『只可搬运垃圾』——无论是守护者还是其他人,用手擦拭后移除垃圾是允许的,擦去污垢亦是允许的——然而此说与注疏不符,因其类似于搬移。『仿制铜』者,颜色如黄金的特殊人造金属。人造金属有三种:铜锡合金、铅锡合金、汞铜合金。其中,混合锡与铜制成者称为铜锡合金。混合铅与铜制成者称为铅锡合金。混合汞与铜制成者称为汞铜合金。然而,因已说『其归属于黄金类』,有人说取用者亦犯尼萨耆亚。至于货币,因未被计入其中,故不犯尼萨耆亚;触碰与受取时,应知仅犯恶作。『一切皆允许』者,意即以上述方式受用黄金等制成的卧坐具及其用具,以触碰、守护等方式受用,一切皆允许。因此说『所以』等。因已说『在比库法律注释处』,故应理解:只有属于僧团的黄金等制卧坐具及其用具是允许的,属于个人的则不允许。
Bhinditvāti paṭhamameva anāmasitvā pāsāṇādinā kiñcimattaṃ bhedaṃ katvā pacchā kappiyabhaṇḍatthāya adhiṭṭhahitvā hatthena gahetuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmīti sabbampi sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti. Etthāpi kiñci bhinditvā, viyojetvā vā āmasitabba.
『破坏』者,先不触碰,以石块等稍加破坏后,再以『将作为净物』之决意用手取用,是允许的。因此说『以「我将作为净物」之心,一切皆可受取』。此处亦应稍加破坏或分离后再触碰。
Phalakajālikādīnīti ettha saraparittāṇāya hatthena gahetabbaṃ kiṭikāphalakaṃ akkhirakkhaṇatthāya ayalohādīhi jālākārena katvā sīsādīsu paṭimuñcitabbaṃ jālikaṃ nāma . Ādi-saddena kavacādiṃ saṅgaṇhāti. Anāmāsānīti macchajālādiparūparodhakaṃ sandhāya vuttaṃ, na saraparittāṇaṃ tassa āvudhabhaṇḍattābhāvā. Teneva vakkhati ‘‘parūparodhanivāraṇaṃ hī’’tiādi. Āsanassāti cetiyassa samantā kataparibhaṇḍassa. Bandhissāmīti kākādīhi adūsanatthāya bandhissāmi.
「盾牌网甲等」——此处，「盾牌」是指为防护箭矢而以手持握的木板；「网甲」是指为保护眼睛，以铁或铜等材料制成网状，套戴于头部等处之物。「等」字摄入铠甲等。「不应触碰之物」，此语是就遮挡他人（攻击）之物而说，并非指防护箭矢之物，因为防护箭矢之物不属于武器类。故下文将说：「遮挡他人乃是……」等语。「座位的」，是指围绕塔庙四周所设置的围栏。「我将绑缚」，是指为防止乌鸦等污损而加以绑缚。
‘‘Bherisaṅghāṭoti saṅghaṭitacammabherī. Vīṇāsaṅghāṭoti saṅghaṭitacammavīṇā’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.281) vuttaṃ. ‘‘Cammavinaddhāni vīṇābheriādīnī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttavacanato visesābhāvā, ‘‘kurundiyaṃ panā’’tiādinā tato visesassa vattumāraddhattā ca bheriādīnaṃ vinaddhanopakaraṇasamūho bherivīṇāsaṅghāṭoti veditabbaṃ saṅghaṭitabboti saṅghāṭoti katvā. Tucchapokkharanti avinaddhacammabherivīṇānaṃ pokkharaṃ. Āropitacammanti pubbe āropitaṃ hutvā pacchā tato apanetvā visuṃ ṭhapitamukhacammamattaṃ, na sesopakaraṇasahitaṃ. Sahitaṃ pana saṅghāṭoti ayaṃ viseso. Onahitunti bheripokkharādīni cammaṃ āropetvā cammavaṭṭiādīhi sabbehi upakaraṇehi vinandhituṃ.
《沙拉他迪巴尼》（注释之灯）中说：「『鼓合』，是指蒙皮缝合之鼓；『琴合』，是指蒙皮缝合之琴。」然而，大注疏中说「蒙皮之琴、鼓等」，与此并无差别；而《古伦迪亚》（另一注疏）则以「然而在古伦迪亚中……」等语，就此作出进一步区分。因此，应当了知：「鼓琴合」是指鼓、琴等所需蒙皮辅具的总集，意为「应当缝合者」，故称「合」。「空鼓框」，是指未蒙皮之鼓、琴的框体。「已装上之皮」，是指先前已装上、后来取下、单独存放的面皮，不包括其余辅具。而连同辅具者，则称「合」，此为其区别所在。「为了蒙上」，是指将皮蒙于鼓框等上，再以皮条等一切辅具加以绑缚。
Pāḷiyaṃ paṇḍakassāti paṇḍakena. Pārājikappahonakakāleti akuthitakāle. Kāyasaṃsaggarāgādibhāve sabbāvatthāyapi itthiyā saṇṭhāne paññāyamāne anāmāsadukkaṭaṃ na vigacchatīti daṭṭhabbaṃ. Saṅkamādīnaṃ ṭhānācāvanavasena acāletabbatāya na kāyappaṭibaddhavohāroti dukkaṭaṃ vuttaṃ.
律文中「般哒咖的」，意为「由般哒咖」。「足以构成巴拉基咖之时」，是指尚未腐烂之时。应当了知：在身体接触之贪欲等情形下，无论何种状态，只要女性的形态仍可辨认，不应触碰之恶作罪便不消失。由于踏板等不应被移动——因其不与身体相连——故说为恶作罪。
§282
282.Ekapadikasaṅkamoti tanukasetu. ‘‘Āviñchanto’’ti vuttattā cāletuṃ yuttāya eva rajjuyā thullaccayaṃ, na itarāya bhittithambhādigatikattāti āha ‘‘yā mahārajju hotī’’tiādi. Tena cāletuṃ yutte tanukarajjudaṇḍake acāletvā phusantassāpi thullaccayamevāti dīpitanti veditabbaṃ. Paṭicchādetabbāti chādanādivasena gūhitabbā. Manussitthī, manussitthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, vāyāmo, tena hatthādīsu phusananti imānettha pañca aṅgāni.
「单板桥」，是指细窄的桥梁。因律文说「拉扯时」，故「土喇吒亚」罪适用于可用来移动之绳，而非其他固定于墙壁、柱子等处之物，故说「凡是粗绳者」等语。由此可知：即便是触碰细绳、细棍而未加移动者，亦同样构成土喇吒亚罪，此乃注疏所阐明之义。「应当遮蔽」，是指以覆盖等方式加以隐藏。此处有五支：人类女性、认知为人类女性、身体接触之贪欲、努力、以及以手等触碰她。
Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 身触学处解释已毕。
3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā三、粗俗语学处的注释
§285
285. Tatiye asaddhammapaṭisaññuttanti methunadhammapaṭisaṃyuttaṃ. Bālāti subhāsitadubbhāsitaṃ ajānantī , surāmadamattatāya ummattakādibhāvena ca ajānantīpi ettheva saṅgayhati. Na tāva sīsaṃ etīti saṅghādisesapaccayattasaṅkhātaṃ matthakaṃ pāripūri na hoti, maggamethunehi aghaṭitattā dukkaṭaṃ pana hoti eva.
第三条，「与非法相应」，是指与淫法相应。「愚痴者」，是指不知善说与恶说之人，以及因醉酒迷乱、癫狂等而不知者，亦摄于此处。「尚未到达头部」，是指构成桑喀地谢萨之因缘——即所谓「顶点」——尚未圆满，因为与两道均未接合，但恶作罪仍然成立。
Apasādetīti apasādakaravacanaṃ karoti. Dosaṃ detīti dosaṃ patiṭṭhāpeti. Tīhīti animittāsītiādīnaṃ padānaṃ aduṭṭhullabhāvenāpi atthayojanārahattā passāvamaggādipaṭisaññuttatāniyamo natthīti vuttaṃ, tehi pana aṭṭhahi padehi paribbājikāvatthusmiṃ (pārā. 289) viya thullaccayanti veditabbaṃ.
「贬低」，是指作出贬低之语。「给予过失」，是指安立过失。「以三者」，此语意谓：「无相」、「八十」等词语，即便以无粗鄙之义加以解释，亦适合作义理诠释，故并无限定必须与小便道等相应。然而，以那八个词语用于游方女行者之事（见《巴拉基咖》第二八九节），应当了知同样构成土喇吒亚罪。
Kuñcikapanāḷimattanti kuñcikāchiddamattaṃ. Sukkhasotāti dakasotassa sukkhatāya lohitavaṇṇavigamo hotīti vuttaṃ.
「钥匙孔量」者,钥匙孔之量也。「干流」者,谓因阴道干燥,血色消失也。
Suddhānīti methunādipadehi ayojitānipi. Methunadhammena ghaṭitānevāti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ, vaccamaggapassāvamaggehipi animitte ‘‘tava vaccamaggo, passāvamaggo vā īdiso’’tiādinā ghaṭitepi āpattikarāneva.
「清净」者,未与交媾等足相结合者也。「与交媾法相结合」者,此仅为标示而已,即使以大便道、小便道相结合,以无相「汝之大便道、小便道如是」等语相结合者,亦成犯也。
§286
286.Garukāpattinti bhikkhuniyā ubbhajāṇumaṇḍalikāya pārājikāpattiṃ sandhāya vadati.
「重罪」者,指比库尼于膝盖圆周以上之巴拉基咖罪而说。
§287
287.Hasanto hasantoti upalakkhaṇamattaṃ, ahasantopi yena kenaci ākārena attano vipariṇatacittataṃ itthiyā pakāsento vadati, āpattiyeva.
「笑者笑」者,此仅为标示而已,即使不笑,以任何方式向女人显示自己变异之心而说者,亦成犯也。
Kāyacittatoti hatthamuddāya obhāsentassa kāyacittato samuṭṭhāti.
「身心」者,以手势显示者,从身心生起也。
§288
288.Tasmā dukkaṭanti appaṭivijānanato dukkaṭaṃ, paṭivijānane pana sati thullaccayameva paribbājikāvatthusmiṃ (pārā. 289) viya akhettapadattā. Khettapade hi paṭivijānantiyā saṅghādisesova siyā methunadhammayācanavatthudvaye (pārā. 289) viya, taṃ pana vatthudvayaṃ methunayācanato catutthasaṅghādisese vattabbampi duṭṭhullavācassādamattena pavattattā idha vuttanti veditabbaṃ. Evaṃ khettapadena vadantassa itthiyā appaṭivijānantiyā kiṃ hotīti? Kiñcāpi ayaṃ nāma āpattīti pāḷiaṭṭhakathāsu na vuttaṃ, atha kho thullaccayenevettha bhavitabbaṃ . Tathā hi akhettapade appaṭivijānantiyā dukkaṭaṃ, paṭivijānantiyā thullaccayaṃ vuttaṃ. Khettapade pana paṭivijānane saṅghādisesova vutto, appaṭivijānane thullaccayameva bhavituṃ yuttaṃ, na dukkaṭaṃ, akhettapadato visesābhāvappasaṅgoti gahetabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ catutthasikkhāpadepi akhettapade paṭivijānantiyā thullaccayaṃ, appaṭivijānantiyā dukkaṭaṃ, khettapade pana appaṭivijānantiyā thullaccayanti veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ navāvutanti navavītaṃ.
「因此恶作」者,因不理解故为恶作,然若理解时,则如游方者事例中所说,因非田足故,唯土喇吒亚也。于田足中,若理解者,则如二交媾法乞求事例中所说,应成桑喀地谢萨也。然彼二事例虽因乞求交媾应于第四桑喀地谢萨中说,但因仅以粗恶语为乐而行,故于此处说,应如是知。如是于田足说者,女人不理解时,成何罪耶?虽此罪于经文注疏中未说,然于此处应唯成土喇吒亚也。如是于非田足,不理解者为恶作,理解者为土喇吒亚,已如是说。然于田足,理解时已说桑喀地谢萨,不理解时应唯成土喇吒亚,非恶作,因与非田足无差别之过失故,应如是取。如于此处,于第四学处中亦应知:非田足理解者为土喇吒亚,不理解者为恶作;田足不理解者为土喇吒亚也。经文中「新织」者,新织之衣也。
§288
288.Asaddhammaṃ sandhāyāti methunaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi puttasamuppattiyā bījanikkhepato vappapariyāyaṃ labhatīti.
288.「非正法」者,指淫欲而说。因其由子嗣生起之种子播撒,得播种之义。
Saṃsīdatīti vahati, saṃsarīyatīti vā attho. Manussitthī, tathāsaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.
「沉溺」者,意为流转,或轮回之义。人女身、如是想、粗恶语之欲染、由彼照明、当刻了知,此处有此五支。
Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 粗俗语学处的注释结束。
4. Attakāmapāricariyasikkhāpadavaṇṇanā四、为自身欲望而求侍奉学处的注释
§290
290. Catutthe parehi patte pātiyamānānaṃ bhikkhāpiṇḍānaṃ pāto sannipātoti piṇḍapātoti bhikkhāhāro vuccati, taṃsadisatāya aññopi yo koci bhikkhācariyaṃ vinā bhikkhūhi laddho piṇḍapātotveva vuccati. Pati eti etasmāti paccayoti āha ‘‘patikaraṇaṭṭhena paccayo’’ti. Rogadukkhānaṃ vā paṭipakkhabhāvena ayati pavattatīti paccayo. Sappāyassāti hitassa. Nagaraparikkhārehīti nagaraṃ parivāretvā rakkhaṇakehi. Rājūnaṃ gehaparikkhepo parikhā uddāpo pākāro esikā paligho aṭṭoti ime satta nagaraparikkhārāti vadanti. Setaparikkhāroti visuddhisīlālaṅkāro. Ariyamaggo hi idha ‘‘ratho’’ti adhippeto, tassa ca sammāvācādayo alaṅkāraṭṭhena ‘‘parikkhārā’’ti vuttā. Cakkavīriyoti vīriyacakko. Jīvitaparikkhārāti jīvitassa pavattikāraṇāni. Samudānetabbāti sammā uddhaṃ ānetabbā pariyesitabbā.
290. 第四条中,他人所得、正食用之比库食团,早晨聚集故称「团食」,比库之食称为「团食」,由相似性,凡不经比库乞食行而由比库们所得之任何食物,亦称「团食」。「来自此」故为「缘」,故说「以作因之义为缘」。或由病苦之对治性而前进流转故为「缘」。「适宜」者,有益也。「城围」者,围绕城而守护者。王之宅围、壕沟、堤坝、城墙、栅栏、门闩、塔楼,此七者称为城围,如是说。「白围」者,清净戒之庄严。圣道于此处意指「车」,其正语等以庄严之义称为「围」。「轮精进」者,精进之轮。「生活围」者,生活之运转因。「应摄取」者,应正确向上摄取、应寻求。
§291
291.Upacāreti yattha ṭhito viññāpetuṃ sakkoti, tādise ṭhāne. Kāmo ceva hetu ca pāricariyā ca atthoti pāḷiyaṃ ‘‘attano kāmaṃ, attano hetuṃ, attano adhippāyaṃ, attano pāricariya’’nti (pārā. 292) vuttesu imesu catūsu padesu kāmo, hetu, pāricariyā ca aṭṭhakathāyaṃ vutte paṭhame atthavikappe viggahavākyādhippāyasūcanato attho. Sesanti adhippāyapadamekaṃ. Byañjananti byañjanamattaṃ, paṭhamavikappānupayogitāya vacanamattanti attho. Dutiye atthavikappepi eseva nayo.
291.「近处」者,于站立处能令知之如是处所。「欲与因与侍奉与义」者,于圣典中所说「自欲、自因、自意趣、自侍奉」此四句中,欲、因、侍奉三者,于注疏中所说第一义分别中,由分析句之意趣显示故为义。「余」者,意趣句一个。「文」者,仅文字,由不适用第一分别故,意为仅言说。于第二义分别中亦同此法。
Yathāvuttameva atthaṃ padabhājanena saṃsanditvā dassetuṃ ‘‘attano kāmaṃ attano hetuṃ attano pāricariyanti hi vutte jānissanti paṇḍitā’’tiādi āraddhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘attano hetu’’nti vutte attano atthāyāti ayamattho viññāyati, ‘‘attano kāmaṃ attano pāricariya’’nti vutte kāmena pāricariyāti ayamattho viññāyati. Tasmā imehi tīhi padehi attano atthāya kāmena pāricariyā attakāmapāricariyāti imaṃ atthavikappaṃ viññū jānissanti. ‘‘Attano adhippāya’’nti vutte pana adhippāya-saddassa kāmita-saddena samānatthabhāvato attanā adhippetakāmitaṭṭhena attakāmapāricariyāti imamatthaṃ vikappaṃ viññū jānissanti.
为以分句显示如前所说之义相合而说「于说自欲自因自侍奉时,智者将知」等。此所说者:说「自因」时,了知「为自己之利益」此义;说「自欲自侍奉」时,了知「以欲侍奉」此义。故由此三句,智者将知「为自己之利益以欲侍奉」即「自欲侍奉」此义分别。然说「自意趣」时,由意趣词与欲求词同义性故,以自己所意趣欲求之义,智者将知「自欲侍奉」此义分别。
Etadagganti esā aggā. Duṭṭhullavācāsikkhāpadepi (pārā. 285) kāmaṃ ‘‘yācatipi āyācatipī’’ti evaṃ methunayācanaṃ āgataṃ, taṃ pana duṭṭhullavācassādarāgavasena vuttaṃ, idha pana attano methunassādarāgavasenāti ayaṃ viseso.
「此最上」者,此为最上。于粗恶语学处中亦有「乞求或令乞求」如是淫欲乞求之来,然彼以粗恶语之欲染而说,此处则以自己淫欲之欲染而说,此为差别。
Vinītavatthūsu ‘‘aggadānaṃ dehī’’ti idaṃ attano atthāya vuttaṃ, duṭṭhullavācāsikkhāpade pana paratthāyapi vutte sīsaṃ etīti veditabbaṃ. Subhagāti issariyādīhi sundarehi bhagehi samannāgatā. Manussitthī, tathāsaññitā, attakāmapāricariyāya rāgo, tena kāmapāricariyayācanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.
在已决案例中,「给予上等布施」这句话是为了自身利益而说的;但在粗恶语学处中,应当了知:即使是为了他人利益而说,也同样触犯此学处。『美貌』者,是指具足由权势等所成就的种种美好福分。此处的五个要素是:人类女性、被认知为如此、为满足自身欲望而服侍的贪欲、由此而请求欲行服侍、以及当下即知。
Attakāmapāricariyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 为自身欲望而求侍奉学处的注释结束。
5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā五、媒介撮合学处的注释
§296
296. Pañcame paṇḍiccenāti sabhāvañāṇena. Gatimantāti sabhāvañāṇagatiyuttā. Veyyattiyenāti itthikattabbesu sikkhitañāṇena. Medhāyāti asikkhitesupi taṃitthikattabbesu ṭhānuppattiyā paññāya. Chekāti kāyena pacanādikusalā.
第五项中,『凭借智慧』者,是指凭借本然之智。『具有方向感』者,是指具备与本然之智相应的方向辨别力。『凭借娴熟』者,是指凭借在女性应尽职责上经过学习所得的智识。『凭借聪颖』者,是指即使在未经学习的女性职责上,也能随机应变、当场处置的智慧。『善巧』者,是指在烹饪等事务上以身体力行而熟练者。
Āvahanaṃ āvāho, dārikāya gahaṇaṃ. Vidhinā parakule vahanaṃ pesanaṃ vivāho, dārikāya dānaṃ.
『迎娶』者,即迎取之行为,是指接收女儿。『依礼送往他家』者,即嫁出之行为,是指将女儿给予他人。
§297
297.Randhāpanaṃ bhattapacāpanaṃ. Byañjanādisampādanaṃ pacāpanaṃ. Na upāhaṭanti na dinnaṃ. Kayo nāma gahaṇaṃ. Vikkayo nāma dānaṃ. Tadubhayaṃ saṅgahetvā ‘‘vohāro’’ti vuttaṃ.
『备膳』者,是指令人烹煮饭食。『令人备办』者,是指令人备办菜肴等物。『未被送来』者,是指未被给予。『买入』者,是指收取。『卖出』者,是指给予。将此两者合并而称为『交易』。
§300
300.‘‘Abbhutaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti iminā dukkaṭaṃ hotīti dīpeti. ‘‘Parājitena dātabba’’nti vuttattā adento dhuranikkhepena kāretabbo. Acirakāle adhikāro etassa atthīti acirakālādhikārikaṃ, sañcarittaṃ. ‘‘Acirakālācārika’’nti vā pāṭho. Acirakāle ācāro ajjhācāro etassāti yojanā.
「不得作为奇异之事」这句话,是在阐明此举构成恶作。由于已说「应由被罚者给予」,若不给予,则应以放弃职责之方式令其履行。『在短期内有职责者』,即指短期职责者,亦即媒介者。另有读法作「短期行为者」,其语法分析为:在短期内有此行为、此越轨行为者。
§301
301. Kiñcāpi ehibhikkhuādikāpi sañcarittādipaṇṇattivajjaṃ āpattiṃ āpajjanti, tesaṃ pana asabbakālikattā, appakattā ca idhāpi ñatticatuttheneva kammena upasampannaṃ sandhāya ‘‘yvāya’’ntiādipadabhājanamāha. Sañcaraṇaṃ sañcaro, so etassa atthīti sañcarī, tassa bhāvo sañcarittaṃ. Tenāha ‘‘sañcaraṇabhāva’’nti. Sañcaratīti sañcaraṇo, puggalo, tassa bhāvo sañcaraṇabhāvo, taṃ itthipurisānaṃ antare sañcaraṇabhāvanti attho.
虽然「来吧,比库」等方式受具者也会犯下媒介等制戒之罪,但由于他们并非在一切时期皆有效,且为数甚少,故此处仍以白四甘马受具者为所指,而说「凡是……」等词句的分析。『传递』之行为称为传递,具有此行为者称为传递者,其状态称为媒介性。因此说「传递之状态」。『传递者』是指传递之人,即某人,其状态称为传递状态,其义为:在男女之间进行传递的状态。
Jāyābhāveti bhariyabhāvāya. Jārabhāveti sāmibhāvāya, taṃnimittanti attho. Nimittatthe hi etaṃ bhummavacanaṃ. Kiñcāpi ‘‘jārattane’’ti padassa padabhājane ‘‘jārī bhavissasī’’ti (pārā. 302) itthiliṅgavasena padabhājanaṃ vuttaṃ, ‘‘sañcarittaṃ samāpajjeyyā’’ti padassa pana niddese ‘‘itthiyā vā pahito purisassa santike gacchati, purisena vā pahito itthiyā santike gacchatī’’ti vuttattā purisassāpi santike vattabbākāraṃ dassetuṃ ‘‘jārattane’’ti niddesassa itthipurisasādhāraṇattā ‘‘itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane ārocetī’’ti vuttaṃ. Pāḷiyaṃ pana purisassa matiṃ itthiyā ārocanavaseneva padadvayepi yojanā katā, tadanusārena itthiyā matiṃ purisassa ārocanākāropi sakkā viññātunti.
『妻性』者,为妻子性也。『情夫性』者,为主人性,即以此为相之义。盖此处格用于相义。虽于『情夫事』一词之词句分析中,以「汝将成为情夫」之女性语法形式说明词句分析,然于「应行媒嫁」一词之解释中,既说「或由女人遣使至男子处,或由男子遣使至女子处」,故为显示对男子处亦应行之方式,因『情夫事』之解释通于女人与男人,故说「传女人之意于男子者,行情夫事」。然于圣典中,仅就传男子之意于女人之方式,对二词作连结;依此类推,传女人之意于男子之方式亦可了知。
Idāni pāḷiyaṃ vuttanayenāpi atthaṃ dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. ‘‘Pati bhavissasī’’ti idaṃ jāyāsaddassa itthiliṅganiyamato purisapariyāyena vuttaṃ, nibaddhasāmiko bhavissasīti attho. Jāro bhavissasīti micchācārabhāvena upagacchanako bhavissasīti adhippāyo.
今为显示依圣典所说方式之义,故说「又」等。「汝将成为夫」者,此依妻子一词之女性语法限定,以男子之同义语而说,义为「汝将成为有系属之主人」。「汝将成为情夫」者,意趣为「汝将以邪行性而成为亲近者」。
§303
303.Serivihāranti sacchandacāraṃ. Attano vasanti attano āṇaṃ. Gottavantesu gotta-saddo, dhammacārīsu ca dhamma-saddo vattatīti āha ‘‘sagottehī’’tiādi. Tattha sagottehīti samānagottehi. Sahadhammikehīti ekassa satthu sāsane sahacaritabbadhammehi, samānakuladhammehi vā. Tenevāha ‘‘ekaṃ satthāra’’ntiādi. Ekagaṇapariyāpannehīti mālākārādiekagaṇapariyāpannehi.
『随意住』者,任意行也。『依自己之力』者,依自己之命令。于有姓氏者中姓氏一词运转,于行法者中法一词运转,故说「同姓者」等。其中,『同姓者』者,同一姓氏者。『同法者』者,于一师之教中应共行之法者,或同一家族法者。故说「一师」等。『摄于一众者』者,摄于花鬘师等一众者。
Sassāmikā sārakkhā. Yassā gamane raññā daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Pacchimānaṃ dvinnanti sārakkhasaparidaṇḍānaṃ. Micchācāro hotīti tāsu gatapurisānaṃ viya tāsampi micchācāro hoti sassāmikabhāvato. Na itarāsanti māturakkhitādīnaṃ aṭṭhannaṃ micchācāro natthi assāmikattā, tāsu gatānaṃ purisānameva micchācāro hoti mātādīhi rakkhitattā. Purisā hi parehi yehi kehici gopitaṃ itthiṃ gantuṃ na labhanti, itthiyo pana kenaci purisena bhariyābhāvena gahitāva purisantaraṃ gantuṃ na labhanti, na itarā attano phassassa sayaṃ sāmikattā. Na hi mātādayo sayaṃ tāsaṃ phassānubhavanatthaṃ tā rakkhanti, kevalaṃ purisagamanameva tāsaṃ vārenti. Tasmā kenaci apariggahitaphassattā, attano phassattā ca itthīnaṃ na micchācāro, purisānaṃ pana parehi vārite attano asantakaṭṭhāne paviṭṭhattā micchācāroti veditabbo.
『有主者』,有守护者。凡彼女之前往,王设有刑罚者,彼为有刑罚者。『后二者』,指有守护者与有刑罚者。『成为邪行』者,对彼等女人,如同前往之男子,彼等女人亦成为邪行,因有主性故。『非其余者』,母所守护等八种女人无邪行,因无主性故;唯前往彼等女人之男子成为邪行,因为受母等守护故。盖男子不得前往他人以任何方式守护之女人,然女人唯被某男子以妻子性摄取后,不得前往其他男子,非其余者因自己触之自主性故。盖母等非为自己享受彼等女人之触而守护彼等,仅禁止彼等女人之男子前往而已。是故,因未被任何人摄取触性,且因自己之触性,女人无邪行;然男子因进入他人所禁止之非自己所有处,应知为邪行。
Bhogenāti bhogahetu. Udapattaṃ āmasitvā gahitā odapattakinī. Dhaja-saddena senā eva upalakkhitāti āha ‘‘ussitaddhajāyā’’tiādi.
『以财物』者,因财物故。触水而取者,为触水取者。以旗帜一词,唯军队被标示,故说「竖旗之军」等。
§305
305.Bahiddhā vimaṭṭhanti aññattha ārocitaṃ. Taṃ kiriyaṃ sampādessatīti tassā ārocetvā taṃ kiccaṃ sampādetu vā mā vā, taṃ kiriyaṃ sampādane sāmatthiyaṃ sandhāya vuttaṃ. Dārakaṃ, dārikañca ajānāpetvā mātāpituādīhi mātāpituādīnaññeva santikaṃ sāsane pesitepi paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇasaṅkhātāya tivaṅgasampattiyā saṅghādiseso hoti evāti daṭṭhabbaṃ.
『于外传达』者,向他处告知。『将成办彼事』者,向彼女告知后,无论成办彼事务与否,就成办彼事务之能力而说。应见:即使不告知男童、女童,由父母等遣使至父母等处时,亦以受取、审察、回报三支具足而成桑喀地谢萨。
Yaṃ uddissa sāsanaṃ pesitaṃ, taṃ eva sandhāya tassā mātuādīnaṃ ārocitepi khettameva otiṇṇabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādi udāhaṭaṃ, idañca vacanabyattayahetubyattayānaṃ bhedepi byattayasāmaññato udāhaṭanti daṭṭhabbaṃ. Tampi udāharaṇadosaṃ pariharitvā suttānulomataṃ dassetuṃ ‘‘taṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Iminā sametīti etthāyamadhippāyo – yathā sayaṃ anārocetvā aññesaṃ antevāsikādīnaṃ vatvā vīmaṃsāpetvā paccāharantassa natthi visaṅketo, evaṃ tassā sayaṃ anārocetvā ārocanatthaṃ mātuādīnaṃ vadantassāpi mātuādayo taṃ kiriyaṃ sampādentu vā mā vā. Yadi hi tesaṃ mātuādīnaṃ tuṇhībhūtabhāvampi paccāharati, visaṅketo natthīti.
所派遣的使命，正是针对此而言。为了向其母亲等人说明，即便已告知，田地（即对象）已被进入这一事实，故引用了「我舍弃佛陀」等语。此处还须了解：这一引例，虽然在言词方面与原因方面各有差别，但因言词的共通性而被引用。为了避免该引例的过失，并显示与经文的相符，故说「然而彼……」等语。『与此相符』——此处的意趣如下：正如自己未亲自告知，而转告其他亲近弟子等人，令其探询后再回报，此时并无疑义；同样地，自己未亲自告知，而为了告知之目的转告其母亲等人，无论其母亲等人是否完成该行为，皆无疑义。若其母亲等人保持沉默，而他回报了那沉默之状，亦无疑义。
Gharakiccaṃ netīti gharaṇī. Aññataraṃ vadantassa visaṅketaṃ adinnādānādīsu āṇattiyaṃ vatthusaṅketo viyāti adhippāyo. Mūlaṭṭhānañca vasenāti ettha purisassa mātuādayo sāsanapesane mūlabhūtattā ‘‘mūlaṭṭhā’’ti vuttā.
『主持家务者』，即女主人。意趣是：对于说出某一情形者，其疑义，如同在不与取等事项中，就命令而言的对象疑义一般。『以根本处为准』——此处，男方的母亲等人，因其为派遣使命之根本，故称为「根本处」。
§322
322. Pāḷiyaṃ māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇatīti ettha attano vā dhītu santikaṃ ‘‘itthannāmassa bhariyā hotū’’ti bhikkhuṃ pahiṇati, purisassa vā tassa ñātakānaṃ vā santikaṃ ‘‘mama dhītā itthannāmassa bhariyā hotū’’ti pahiṇatīti gahetabbaṃ. Eseva nayo sesesupi. Pubbe vuttanayattāti paṭhamasaṅghādisese vuttanayattā.
第三二二条。巴利原文中「受母亲保护的女子，其母亲派遣比库」——此处应理解为：或是向自己女儿处派遣比库，传达「愿她成为某某人之妻」；或是向该男子或其亲属处派遣，传达「愿我女儿成为某某人之妻」。其余各项亦依此类推。『依前所述之方式』，即依第一桑喀地谢萨所述之方式。
§338
338.Ante ekenāti ekena padena. Ettova pakkamatīti apaccāharitvā tatova pakkamati. ‘‘Anabhinanditvā’’ti idaṃ tathā paṭipajjamānaṃ sandhāya vuttaṃ. Satipi abhinandane sāsanaṃ anārocento pana na vīmaṃsati nāma. Tatiyapade vuttanayenāti ‘‘so tassā vacanaṃ anabhinanditvā’’tiādinā vuttanayena. Pāḷiyaṃ antevāsiṃ vīmaṃsāpetvāti ‘‘ayaṃ tesaṃ vattuṃ samattho’’ti antevāsinā vīmaṃsāpetvā. Sace pana so antevāsiko taṃ vacanaṃ ādiyitvā tuṇhī hoti, tassāpi taṃ pavattiṃ paccāharantassa ācariyassa saṅghādisesova mātuādīsu tuṇhībhūtesu tesaṃ tuṇhibhāvaṃ paccāharantassa viyāti daṭṭhabbaṃ.
第三三八条。『末尾以一词』，即以一个词语。『就此离去』，即未回报便就此离去。『未表欢喜』——此语是针对如此行事者而说的。即便有所欢喜，但若不告知使命，则不构成探询。『依第三词所述之方式』，即依「他未表欢喜于她的话语」等所述之方式。巴利原文中「令亲近弟子探询」——即认为「此人有能力向他们转达」，而令亲近弟子去探询。若那位亲近弟子接受了那番话语后保持沉默，老师回报了他的沉默之状，亦应视为桑喀地谢萨——正如在母亲等人保持沉默时，回报其沉默之状者一般。
Pāḷiyaṃ catutthavāre asatipi gacchanto sampādeti, āgacchanto visaṃvādeti anāpattīti atthato āpannamevātikatvā vuttaṃ ‘‘catutthe anāpattī’’ti.
第三八一条。巴利原文第四种情形中，即便无意而去时完成了，回来时又使之落空，判为无犯——此语是将其视为在义理上已然犯罪而说的「第四种无犯」。
§340
340.Kārukānanti vaḍḍhakīādīnaṃ tacchakaayokāratantavāyarajakanhāpitakā pañca kāravo ‘‘kārukā’’ti vuccanti. Evarūpena…pe… anāpattīti tādisaṃ gihiveyyāvaccampi na hotīti katvā vuttaṃ.
第三四零条。『工匠们』——木匠等，即削木者、铁匠、纺织者、染匠、理发师，此五类工作者称为「工匠」。『如此情形……乃至……无犯』——此语是将此类情形视为亦不构成在家人服务而说的。
Kāyato samuṭṭhātīti paṇṇattiṃ vā alaṃvacanīyabhāvaṃ vā tadubhayaṃ vā ajānantassa kāyato samuṭṭhāti. Esa nayo itaradvayepi. Alaṃvacanīyā hontīti itthī vā puriso vā ubhopi vā jāyābhāve, sāmikabhāve ca nikkhittachandatāya accantaviyuttattā puna aññamaññaṃ samāgamatthaṃ ‘‘mā evaṃ akaritthā’’tiādinā vacanīyatāya vattabbatāya alaṃ arahāti alaṃvacanīyā, alaṃ vā kattuṃ arahaṃ sandhānavacanametesu itthipurisesūti alaṃvacanīyā, sandhānakārassa vacanaṃ vinā asaṅgacchanakā pariccattāyevāti adhippāyo.
『从身体生起』者,是指不了知施设(概念)、或不了知堪受言说之状态、或对此二者皆不了知者,其行为从身体生起。其余二者(语言、意)亦依此类推。『堪受言说』者,是指女方或男方、或双方,因妻子关系或丈夫关系已然舍离欲求而彻底分离,为使其再度与他人结合,以『你不应如此行事』等语言加以劝说、应当对其言说,故称『堪受言说』——即堪当、值得对其言说;或者,对于这些男女而言,堪当、值得作出撮合之言,故称『堪受言说』。其含义是:若无撮合者之言语,则无法使已被舍弃者重新结合。
Paṇṇattiṃ pana jānitvāti ettha alaṃvacanīyabhāvaṃ vāti vattabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyañca ‘‘tadubhayaṃ pana jānitvā’’tiādi vuttaṃ. Bhikkhuṃ ajānāpetvā attano adhippāyaṃ paṇṇe likhitvā ‘‘imaṃ paṇṇaṃ asukassa dehī’’ti dinnaṃ harantassa sañcarittaṃ na hoti. Paṇṇattialaṃvacanīyabhāvaajānanavaseneva hi imaṃ sikkhāpadaṃ acittakaṃ, na sabbena sabbaṃ sañcaraṇabhāvampi ajānanavasena, pāḷiyañca aṭṭhakathāyañca ārocanameva dassitaṃ. Tasmā sandassanatthaṃ ñatvā paṇṇasandassanavasenāpi kāyena vā vācāya vā ārocentasseva āpatti hotīti gahetabbaṃ.
『然而,了知施设之后』——此处应说『或了知堪受言说之状态』。正因如此,在《摩德咖注疏》中亦说『然而,了知此二者之后』等语。若某人未告知比库,将自己的意图写于信件,并交付他人说『将此信送给某某人』,则携带者不构成媒介罪。此学处之所以为无心犯,仅是依据不了知施设与堪受言说之状态而成立,并非依据对一切媒介行为皆不了知而成立。在巴利原典及注疏中,所示者唯有通报(告知)一事。因此,应当理解为:以了解告示之目的而通报,乃至以展示信件方式通报者,无论以身体或以语言通报,皆构成犯罪。
§341
341.Yathā yathā yesu yesu janapadesūti pariccattabhāvappakāsanatthaṃ kattabbaṃ paṇṇadānañātijanissarādijānāpanāditaṃtaṃdesaniyataṃ pakāraṃ dasseti, idañca nibaddhabhariyābhāvena gahitaṃ sandhāya vuttaṃ. Attano ruciyā saṅgatānaṃ pana itthīnaṃ, muhuttikāya ca purise cittassa virajjanameva alaṃvacanīyabhāve kāraṇanti daṭṭhabbaṃ. Duṭṭhullādīsupīti ādi-saddena attakāmasañcarittāni saṅgaṇhāti, ettha pana pāḷiyaṃ kiñcāpi ‘‘itthī nāma manussitthī na yakkhī’’tiādinā manussitthipurisā na dassitā, tathāpi ‘‘dasa itthiyo māturakkhitā’’tiādinā manussitthīnaññeva dassitattā purisānampi tadanuguṇānameva gahetabbato manussajātikāva itthipurisā idhādhippetā. Tasmā yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā, na nālaṃvacanīyatā, paṭiggaṇhana, vīmaṃsana, paccāharaṇānīti imānettha pañca aṅgāni.
『如何、在何地方、在何地区』——此句旨在显示舍离状态之成立方式,说明应当给予信件、告知亲属主人等各种特定地区所规定的各种方式;此句是就以固定妻子关系所摄受者而说。然而,对于依自己意愿而相聚的女人,以及对于与临时女子相处的男子而言,应当了解:心之离欲本身即是堪受言说之状态的成因。『粗重罪等』中,『等』字摄取自愿媒介等情形。此处,虽然巴利原典以『所谓女人,是指人类女性,非亚卡女』等语未明示人类男女,然而,由于以『十种受母亲保护的女人』等语唯示人类女性,男性亦应依此类推而摄取,故此处所意指者唯为人类男女。因此,构成媒介罪的五个要素如下:当事人为人类种姓、具有堪受言说之状态、接受、探询、传达回复。
Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 媒介撮合学处的注释结束。
6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā六、小屋建造学处注释
§342
342. Chaṭṭhe ettakenāti ettakena dāruādinā. Aparicchinnappamāṇāyoti aparicchinnadāruādipamāṇāyo. Mūlacchejjāyāti parasantakabhāvato mocetvā attano eva santakakaraṇavasenāti attho. Evaṃ yācato aññātakaviññattidukkaṭañceva dāsapaṭiggahaṇadukkaṭañca hoti ‘‘dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) vacanaṃ nissāya aṭṭhakathāsu paṭikkhittattā. Sakakammanti pāṇavadhakammaṃ. Idañca pāṇātipātadosaparihārāya dukkaṭaṃ vuttaṃ, na viññattiparihārāya. Aniyametvāpi na yācitabbāti sāmīcidassanatthaṃ vuttaṃ, suddhacittena pana hatthakammaṃ yācantassa āpatti nāma natthi. Yadicchakaṃ kārāpetuṃ vaṭṭatīti ‘‘hatthakammaṃ yācāmi, dethā’’tiādinā ayācitvāpi vaṭṭati. Sakiccapasutampi evaṃ kārāpentassa viññatti natthi eva, sāmīcidassanatthaṃ pana vibhajitvā vuttaṃ.
『第六条,以如此之多』者,是指以如此多的木材等物。『未限定数量者』,是指未限定木材等物数量者。『截断根本』者,其义是指:从属于他人之状态中解脱出来,使之成为自己所有。如此向非亲属乞求者,既构成向非亲属乞求之恶作,亦构成接受奴隶之恶作——此依据『戒除接受男女奴隶』(《长部》1.10, 194)之语,在注疏中已被遮止。『自己的业』是指杀生之业。此处说恶作,是为了避免杀生之过失,而非为了避免乞求之过失。『即使未加限定也不应乞求』——此语是为了显示适当之道,然而,以清净心乞求手工劳作者,实无犯罪。『可以随意令其制作』——即使未以『我乞求手工劳作,请给予』等语乞求,亦无妨。即使是正忙于自己事务者,令其如此制作亦无乞求之过,然而为显示适当之道,故分别说明。
Sabbakappiyabhāvadīpanatthanti sabbaso kappiyabhāvadīpanatthaṃ. Mūlaṃ dethāti vattuṃ vaṭṭatīti ‘‘mūlaṃ dassāmā’’ti paṭhamaṃ vuttattā viññatti vā mūlanti vacanassa kappiyākappiyavatthusāmaññavacanattepi niṭṭhitabhatikiccānaṃ dāpanato akappiyavatthusādiyanaṃ vā na hotīti katvā vuttaṃ. Anajjhāvutthakanti apariggahitaṃ.
『为了说明一切合法之状态』——即为了完全说明合法之状态。『可以说「给予本金」』——由于最初已说『我们将给予本金』,故或者乞求、或者说『本金』一语,虽然此语通于合法与不合法之物,但由于是令已完成受雇之事者给予,故不会导致接受不合法之物,因此如此说。『未被占用者』,是指未被摄取者。
Mañca…pe… cīvarādīni kārāpetukāmenāpītiādīsu cīvaraṃ kārāpetukāmassa aññātakaappavāritatantavāyehi hatthakammayācanavasena vāyāpane viññattipaccayā dukkaṭābhāvepi cīvaravāyāpanasikkhāpadena yathārahaṃ pācittiyadukkaṭāni hontīti veditabbaṃ. Akappiyakahāpaṇādi na dātabbanti kappiyamukhena laddhampi hatthakammakaraṇatthāya imassa kahāpaṇaṃ dehīti vatvā dānaṃ na vaṭṭatīti vuttaṃ. Pubbe katakammassa dāpane kiñcāpi doso na dissati, tathāpi asāruppamevāti vadanti. Katakammatthāyapi kātabbakammatthāyapi kappiyavohārena pariyāyato bhatiṃ dāpentassa natthi doso. Vattanti cārittaṃ, āpatti na hotīti adhippāyo.
『我……乃至……欲令制作衣物等』等语中——应当了解:欲令制作衣物者,若通过向非亲属、未邀请的织布工乞求手工劳作的方式令其织布,虽然因乞求而不构成恶作,但依据织布学处,仍应视情况构成巴吉帝亚或恶作。『不应给予不合法的咖哈巴纳等』——即使是通过合法途径所得,若说『给予此人咖哈巴纳以便其做手工』而给予,亦不合适。对于令人给予已做之业的报酬,虽然看不出有何过失,然而他们说这仍然是不适当的。无论是为了已做之业还是为了应做之业,以合法的说法间接令人给予报酬者,皆无过失。『惯例』是指习俗,其含义是不构成犯罪。
Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetabbānīti sākhāya makkhikabījanena paṇṇādicchede bījagāmakopanassa ceva tattha laggarajādiappaṭiggahitassa ca parihāratthāya vuttaṃ. Tadubhayāsaṅkāya asati tathā akaraṇe doso natthi. Nadīyādīsu udakassa apariggahitatāya ‘‘āharāti vattuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Na āhaṭaṃ paribhuñjitu’’nti vacanato viññattiyā āpannaṃ dukkaṭaṃ desetvāpi taṃ vatthuṃ paribhuñjantassa puna paribhoge dukkaṭameva, pañcannampi sahadhammikānaṃ na vaṭṭati. ‘‘Alajjīhi pana bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā hatthakammaṃ na kāretabba’’nti sāmaññato vuttattā attano atthāya yaṃkiñci hatthakammaṃ kāretuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana alajjī nivāriyamānopi bījanādiṃ karoti, tattha doso natthi. Cetiyakammādīni pana tehi kārāpetuṃ vaṭṭati. Ettha ca ‘‘alajjīhi sāmaṇerehī’’ti vuttattā ‘‘sañcicca āpattiṃ āpajjatī’’tiādi (pari. 359) alajjīlakkhaṇaṃ ukkaṭṭhavasena upasampanne paṭicca upalakkhaṇato vuttanti taṃlakkhaṇavirahitānaṃ sāmaṇerādīnaṃ liṅgatthenakagotrabhupariyosānānaṃ bhikkhupaṭiññānaṃ dussīlānampi sādhāraṇavasena alajjitālakkhaṇaṃ yathāvihitapaṭipattiyaṃ sañcicca atiṭṭhanamevāti gahetabbaṃ.
「应令作净后受取」者,为避免以树枝、苍蝇种子等切断叶片等而损坏种子类,以及避免受取附着其上的尘土等未受取之物,故如是说。若无此二种疑虑,不如是作亦无过失。河流等处之水因未被摄受,故说「可说『拿来』」。虽依「不应受用未拿来之物」之语,显示以表白而犯恶作,但受用该物者,于再次受用时仍仅为恶作,对五种如法者亦不许可。然因「不应令无惭之比库或沙玛内拉作手工」是总说,故不许为自己之利益而令作任何手工。但若无惭者虽被制止仍作种子等事,于此无过失。然可令彼等作塔寺工程等。此中因说「无惭之沙玛内拉」,故「故意犯罪」等无惭之相,是就最高程度对已达上者而作标示说,应理解为:对缺乏该相之沙玛内拉等,从行相男至种姓男终点之比库自称者、破戒者,以共通方式,无惭之相即是于如法行持中故意不住立。
Āharāpentassa dukkaṭanti viññattikkhaṇe viññattipaccayā, paṭilābhakkhaṇe goṇānaṃ sādiyanapaccayā ca dukkaṭaṃ. Goṇañhi attano atthāya aviññattiyā laddhampi sādituṃ na vaṭṭati ‘‘hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) vuttattā. Tenevāha ‘‘ñātipavāritaṭṭhānatopi mūlacchejjāya yācituṃ na vaṭṭatī’’ti. Ettha ca viññattidukkaṭābhāvepi akappiyavatthuyācanepi paṭiggahaṇepi dukkaṭameva. Rakkhitvāti corādiupaddavato rakkhitvā. Jaggitvāti tiṇadānādīhi posetvā.
「令拿来者恶作」者,于表白时刻因表白而恶作,于获得时刻因牛之食用而恶作。牛即使未经表白而为自己利益所得,亦不许食用,因说「离受取象、牛、马、骡」。故说「即使从亲族许可处,亦不许为根之切断而乞求」。此中虽无表白恶作,但于乞求不净物、于受取时,皆仅为恶作。「守护」者,守护免于盗贼等灾难。「饲养」者,以施草等而养育。
Ñātipavāritaṭṭhāne pana vaṭṭatīti sakaṭassa sampaṭicchitabbattā mūlacchejjavasena yācituṃ vaṭṭati. Tāvakālikaṃ vaṭṭatīti ubhayatthāpi vaṭṭatīti attho . Vāsiādīni puggalikānipi vaṭṭantīti āha ‘‘esa nayo vāsī’’tiādi. Valliādīsu ca parapariggahitesu ca eseva nayoti yojetabbaṃ. ‘‘Garubhaṇḍappahonakesuyevā’’ti idaṃ viññattiṃ sandhāya vuttaṃ. Adinnādāne pana tiṇasalākaṃ upādāya parapariggahitaṃ theyyacittena gaṇhato avahāro eva, bhaṇḍagghena kāretabbo. Valliādīsūti ettha ādi-saddena pāḷiāgatānaṃ (pārā. 349) veḷuādīnaṃ saṅgaho. Tattha yasmiṃ padese haritālajātihiṅgulādi appakampi mahagghaṃ hoti, tattha taṃ tālapakkapamāṇato ūnampi garubhaṇḍameva, viññāpetuñca na vaṭṭati.
「然于亲族许可处则许可」者,因车应被接受,故许可以根之切断方式乞求。「暂时许可」者,意为于两种情况皆许可。「斧等个人物亦许可」,故说「此理于斧」等。于藤等及他人摄受物中,亦应配此理。「仅于重物损坏时」者,此是就表白而说。然于不与取中,从草茎以上,以盗心取他人摄受物者即为盗取,应依物价而作。「于藤等」者,此中以「等」字摄取律文所说之竹等。其中,于何地方,少量之雌黄、肉豆蔻、朱砂等亦为贵重,于彼处,即使少于多罗果熟量,亦为重物,不许表白。
Sāti viññatti. Parikathādīsu ‘‘senāsanaṃ sambādha’’ntiādinā (visuddhi. 1.19) pariyāyena kathanaṃ parikathā nāma. Ujukameva akathetvā ‘‘bhikkhūnaṃ kiṃ pāsādo na vaṭṭatī’’tiādinā (visuddhi. 1.19) adhippāyo yathāvibhūto hoti, evaṃ bhāsanaṃ obhāso nāma. Senāsanādiatthaṃ bhūmiparikammādikaraṇavasena paccayuppādāya nimittakaraṇaṃ nimittakammaṃ nāma. Ukkamantīti apagacchanti.
「彼」者,表白。于迂回语等中,以「住处拥挤」等方式之言说,名为迂回语。不直接说而以「比库们,塔不许可吗」等方式,意图如实显现,如是言说名为暗示。为住处等利益,以地基准备等作业方式,为资具生起而作标记,名为标记作业。「离去」者,离开。
§344
344. Maṇi kaṇṭhe assāti maṇikaṇṭho. Devavaṇṇanti devattabhāvaṃ.
「颈有宝珠」者,宝珠颈。「天色」者,天人状态。
§345
345. Pāḷiyaṃ pattena me atthoti (pārā. 345) anatthikampi pattena bhikkhuṃ evaṃ vadāpento bhagavā sotthiyā mantapadavasena vadāpesi. Sopi bhikkhu bhagavatā āṇattavacanaṃ vademīti avoca, tenassa musā na hoti. Atha vā ‘‘pattena me attho’’ti idaṃ ‘‘pattaṃ dadantū’’ti iminā samānatthanti daṭṭhabbaṃ. Esa nayo maṇinā me atthoti etthāpi. Tasmā aññesampi evarūpaṃ kathentassa, kathāpentassa ca vacanadoso natthīti gahetabbaṃ.
「律中『我需要钵』」者,世尊令比库如是说,虽不需要钵,亦以吉祥咒语方式令说。彼比库亦以「我说世尊所命之语」而说,故于彼非妄语。或者,应见「我需要钵」此语与「请施钵」为同义。此理于「我需要宝珠」亦同。故应理解,其他人如是说者、令说者,亦无言说过失。
§349
349. Uddhaṃmukhaṃ littā ullittā, chadanassa anto limpantā hi yebhuyyena uddhaṃmukhā limpanti. Tenāha ‘‘antolittā’’ti. Adhomukhaṃ littā avalittā. Bahi limpantā hi yebhuyyena adhomukhā limpanti. Tenāha ‘‘bahilittā’’ti.
上翘为纵卷，下垂为内贴，因多数上翘处内贴而得名“内贴”。下垂为下卷，上卷为外贴，因多数下垂处外贴而称“外贴”。
Byañjanaṃ vilomitaṃ bhaveyyāti yasmā ‘‘kārayamānenā’’ti imassa hetukattuvacanassa ‘‘karontenā’’ti idaṃ suddhakattuvacanaṃ pariyāyavacanaṃ na hoti, tasmā ‘‘karontena vā kārāpentena vā’’ti kārayamānenāti bahuuddesapadānuguṇaṃ karaṇavacaneneva padatthaṃ katvā niddese kate byañjanaṃ viruddhaṃ bhaveyya, tathā pana padatthavasena adassetvā sāmatthiyato siddhamevatthaṃ dassetuṃ paccattavasena ‘‘karonto vā kārāpento vā’’ti padabhājanaṃ vuttanti adhippāyo. Tenāha ‘‘atthamattamevā’’tiādi. Padatthato, sāmatthiyato ca labbhamānaṃ atthamattamevāti attho. Yañhi kārayamānena paṭipajjitabbaṃ, taṃ karontenāpi paṭipajjitabbamevāti idamettha sāmatthiyaṃ daṭṭhabbaṃ.
声母倒置之说，因“kārayamānena”（作业者造作者）此因果表达中“karontena”纯正替换词未成同义，故“karontena vā kārāpentena vā”（作业者或造作者）表达作业，由此多义句中只取造作意，现成释义为“karonto vā kārāpento vā”，此为通达之法。谓“仅为意义而已”等。义理上，施行作业者概念，也宜以作业者相对应理解，此为可通达之理。
Uddesoti sāmibhāvena uddisitabbo. Setakammanti setavaṇṇakaraṇatthaṃ setavaṇṇamattikāya vā sudhāya vā katatanukalepo, tena pana saha miniyamāne pamāṇātikkantaṃ hotīti saṅkānivāraṇatthaṃ āha ‘‘abbohārika’’nti. Tena pamāṇātikkantavohāraṃ na gacchati kuṭiyā anaṅgattāti adhippāyo.
“目的”即依伴随关系应当指明。“涂饰”指为描绘涂色涂饰画作或染色颜料，与乳糜混合而成，因其过量而超出标准，有结块之象，故为防堵塞称“涂饰破碎”。故过量涂饰不会经小屋流散，乃定见。
Yathāvuttassa atthassa vuttanayaṃ dassentena ‘‘vuttañheta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘āyāmato ca vitthārato cā’’ti avatvā ‘‘āyāmato vā vitthārato vā’’ti vikappatthassa vā-saddassa vuttattā ekatobhāge vaḍḍhitepi āpattīti pakāsitanti adhippāyo. Tihatthāti pakatihatthena tihatthā, ‘‘vaḍḍhakīhatthenā’’tipi (sārattha. ṭī. 2.348-349) vadanti, taṃ ‘‘yattha…pe… ayaṃ kuṭīti saṅkhyaṃ na gacchatī’’ti iminā virujjhati vaḍḍhakīhatthena tihatthāyapi kuṭiyā pamāṇayuttassa mañcassa sukhena parivattanato. ‘‘Ūnakacatuhatthā vā’’ti idañca pacchimappamāṇayuttassa mañcassa aparivattanārahaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi hi pakatihatthena catuhatthāyapi kuṭiyā pamāṇayutto mañco na parivattati, sā akuṭīyeva, tasmā mañcaparivattanamatteneva pamāṇanti gahetabbaṃ. Pamāṇayutto mañcoti sabbapacchimappamāṇayutto mañco. So hi pakatividatthiyā navavidatthiko, aṭṭhavidatthiko vā hoti, tato khuddako mañco sīsūpadhānaṃ ṭhapetvā pādaṃ pasāretvā nipajjituṃ na pahoti. Pamāṇato ūnatarampīti ukkaṭṭhappamāṇato ūnatarampi, idañca heṭṭhimappamāṇayuttāyapi vatthudesanā kātabbā, na vāti sandehanivattanatthaṃ vuttaṃ.
如实说明之意谓“所说终了”等为“所说”。其中“辅助量度与扩展”语句下有“辅助或扩展”的语缀变化特征，语源中因其叶加成，一部分增量则为错误。谓三义是基于阐明本义，“增量为错误本义”，故“何处……此小屋”数量不计入，在增量错误时三义亦插入小屋与度量床垫安顺翻转。又谓“低于四臂”亦为后数量之床垫不翻转之理。若以已阐明量度四臂上床垫不翻转，此谓“非曲床”，故对床垫翻转不足量部分计度量。此床垫指全部已阐明数量基床垫。又依语义通达分为新义与旧义者，因短床不可令头枕安置又伸展，故不可住。以数目较少为下床，此事亦必作尺量说明，不可疑虑复归。
Kalalalepoti kenaci silesena katalepo, setarattādivaṇṇakaraṇatthaṃ katatambamattikādikalalalepo vā. Tenāha ‘‘alepo evā’’ti. Tena taḷākādīsu ghanena kalalena katabahalalepo mattikālepane eva pavisati lepavohāragamanatoti dasseti. Piṭṭhasaṅghāṭo nāma dvārabāhasaṅkhāto caturassadārusaṅghāṭo, yattha sauttarapāsaṃ kavāṭaṃ apassāya dvāraṃ pidahanti.
“涂漆”是用某种油质染料，如涂饰色浆等，用粘土或基调材料制成的涂层，有“难刷涂料”含义。谓此涂料如油脂厚涂而成，因粘稠而进入涂漆过程。所谓的门板盖板称为“防护门层”，用四条柱木构成梢盖，供防风挡水关门用。
Oloketvāpīti apaloketvāpi, apalokanakammavasenāpīti attho, apasaddassāpi oādeso katoti daṭṭhabbo.
“观察”即已观察过之意，亦因观察行为而定，此意亦包涵不良行为的诫止。由此可见，“观察”与戒制相关联的用法也包含其中。
§353
353.Nibaddhagocaraṭṭhānampīti ettha gocarāya pakkamantānaṃ hatthīnaṃ nibaddhagamanamaggopi saṅgayhati. Etesanti sīhādīnaṃ. Gocarabhūmīti āmisaggahaṇaṭṭhānaṃ. Na gahitāti paṭikkhipitabbabhāvena na gahitā, na vāritāti attho. Sīhādīnañhi gocaraggahaṇaṭṭhānaṃ hatthīnaṃ viya nibaddhaṃ na hoti, yattha pana gomahiṃsādipāṇakā santi, dūrampi taṃ ṭhānaṃ sīghaṃ gantvā gocaraṃ gaṇhanti. Tasmā tesaṃ taṃ na vāritaṃ, nibaddhagamanamaggova vārito āsayato gamanamaggassa nibaddhattā. Aññesampi vāḷānanti araññamahiṃsādīnaṃ. Ārogyatthāyāti nirupaddavāya. Sesānīti pubbaṇṇanissitādīni soḷasa. Tāni ca janasammaddamahāsammaddakuṭivilopasarīrapīḷādiupaddavehi saupaddavānīti veditabbāni. Abhihananti etthāti abbhāghātaṃ. ‘‘Verighara’’nti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘corānaṃ māraṇatthāya kata’’nti vuttaṃ.
所谓被束缚的境地，是指此处作为领域者，象征性地涵盖了正在退去的象群的象群逼近的路径。此例中，狮子等被视为领域中的动物。所谓领域之地，是指捕获猎物的地点。这里的“未捕获”并非意指能够被弃置不理、或者未加看护，而是指如狮子等野兽所占据的捕猎之地，象群不会被束缚在那里，但若是有害牧群的盗手等，则即使距离再远，仍会迅速赶去控制领域。因此，这样的领域不可被放任，其束缚作用如同预设的通道限制了出入。对于其他野兽而言，林野之地即以无干扰为理想，为养护健康不受破坏而设。所说的“残余”，指的是前述十六种情境，包括人群聚集、暴徒潜伏、坍塌建筑、躯体受伤等灾害环节，被视为应加防护的困扰因素。这里“磨难”意指外来伤害。所谓“Verighara”（贼窝），当中解释为“盗贼为杀害而设之地”以提示其罪恶本质。
Dhammagandhikāti dhammena daṇḍanītiyā hatthapādādicchindanagandhikā. Gandhikāti ca yassa upari hatthādiṃ ṭhapetvā chindanti, tādisaṃ dārukhaṇḍaphalakāti vuccati, tena ca upalakkhitaṃ ṭhānaṃ. Pāḷiyaṃ racchānissitanti rathikānissitaṃ. Caccaranissitanti catunnaṃ rathikānaṃ sandhinissitaṃ. Sakaṭenāti iṭṭhakasudhādibhaṇḍāharaṇasakaṭena.
所谓“法香”者，是指用以惩戒的刑罚，诸如砍断手脚等刑具。此外，所谓“香”，乃指在砍下的肢体上涂抹或安放的刑具，其形状类似木制的刀片或板块，因此被称呼。此处标示的地点即为此用具安置之所。巴利语中“racchānissita”指依车夫停放之地，“caccaranissita”则指四辆车夫相接的交汇处。所谓“车轮”，为指车马及货物承载之车轮。
Pācinanti senāsanassa bhūmito paṭṭhāya yāva talāvasānaṃ cinitabbavatthukaṃ adhiṭṭhānaṃ, yassa upari bhittithambhādīni ca patiṭṭhapenti. Tenāha ‘‘tato paṭṭhāyā’’tiādi. Kiñcāpi idha pubbapayogasahapayogānaṃ adinnādāne viya viseso natthi, tathāpi tesaṃ vibhāgena dassanaṃ bhinditvā vā puna kātabbāti ettha kuṭiyā bhedena paricchedadassanatthaṃ kataṃ. Tadatthāyāti tacchanatthāya. Evaṃ katanti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ vā kataṃ. Paṇṇasālanti paṇṇakuṭiyā tiṇapaṇṇacuṇṇassa aparipatanatthāya anto ca bahi ca limpanti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘paṇṇasālaṃ limpatī’’ti.
所谓“铺垫”，即指为设立军营基地而选择之地基，直至城墙与柱石等建筑支撑体安置完成为止。此处以“从此基起”等语说明。并且，在此地并无像之前所述一般的盗窃或累及他人之罪，故不显著。然而，为兼顾拆分显示，所以以亭舍断章形式述说其细节。所谓“其理”，即指具体缘由。如此行事，是为应守的规条之详尽阐述，虽超出常规范围亦有涉及。所谓“叶厅”，即为草木亭舍，屋顶由稻草、树叶、泥土构成，内外均匀覆盖，故名之，以示依止之处。文中此处即规定如何搭建完善。说“叶厅被覆盖”者，意指覆盖状态已完成。
Antolepeneva niṭṭhāpetukāmaṃ sandhāya ‘‘antolepe vā’’tiādi vuttaṃ. Bahilepe vāti etthāpi eseva nayo. Tasminti dvārabandhe vā vātapāne vā ṭhapiteti yojetabbaṃ. Tassokāsanti tassa dvārabandhādissa okāsabhūtaṃ chiddaṃ. Puna vaḍḍhetvāti pubbe ṭhapitokāsaṃ khuddakaṃ ce, taṃ dvāravātapānacchiddabhedanena puna vaḍḍhetvā. Ṭhapiteti dvārabandhe vā gavakkhasaṅghāṭe vā ānetvā tasmiṃ vaḍḍhite vā avaḍḍhite vā chidde patiṭṭhāpite. Lepo na ghaṭīyatīti samantato dinno lepo tathā ṭhapitena dvārabandhanena vā vātapānena vā saddhiṃ na ghaṭīyati, ekābaddhaṃ na hotīti vuttaṃ hoti. Tanti dvārabandhaṃ vā vātapānaṃ vā. Paṭhamameva saṅghādisesoti tesaṃ samantato pubbeva lepassa ghaṭetvā niṭṭhāpitattā dvārabandhavātapānānaṃ ṭhapanato pubbe eva saṅghādiseso.
所谓“内涂”，即指为确保牢固而涂敷内层之意，相关用语皆以表述之。所谓“梁门”者，即门楣或横梁，风口或通风口亦一并包括于此，故曰应坚固加设。门户中的缝隙，谓之“门缝”，意指由于门框缺损而形成的空隙。若门户以前已有门缝，此门缝虽小，但经过风门加固破坏后会被扩张。所谓“加设”，指门框或屋檐等位置装设建筑材料，安装牢固后不论扩展或减少，门缝均得维持固定。在此文中，“涂敷”不构成实质封闭，且与门框或风门一同加固，故无效。此即风门之具体指称。首条戒律即为此类门窗加固未能完全封闭的罪过，因其为涂层未能达成封闭效果，且门窗仍有落空。
Lepaghaṭanenevāti iṭṭhakāhi katavātapānādīni vinā samantā lepaghaṭaneneva āpatti vātapānādīnaṃ alepokāsattā, iṭṭhakāhi katattā vā, vātapānādīsupi lepassa bhittilepena saddhiṃ ghaṭanenevātipi atthaṃ vadanti. Tatthāti paṇṇasālāyaṃ. Ālokatthāya aṭṭhaṅgulamattaṃ ṭhapetvā limpatīti dārukuṭṭassa dārūnamantarā aṭṭhaṅgulamattaṃ vivaraṃ yāva limpati, tāva ālokatthāya ṭhapetvā avasesaṃ sakuṭṭacchadanaṃ limpati, pacchā etaṃ vivaraṃ limpissāmīti evaṃ ṭhapane anāpattīti adhippāyo. Sace pana evaṃ akatvā sabbadāpi ālokatthāya vātapānavasena ṭhapeti, vātapānadvārasaṅghāṭe ghaṭite lepo ca ghaṭīyati, paṭhamameva saṅghādisesoti dassento āha ‘‘sace’’tiādi. Mattikākuṭṭameva mattikālepasaṅkhyaṃ gacchatīti āha ‘‘sace mattikāya kuṭṭaṃ karoti, chadanalepena saddhiṃ ghaṭane āpattī’’ti. Ubhinnaṃ anāpattīti purimassa lepassa aghaṭitattā dutiyassa attuddesikatāya asambhavato.
所谓使用涂膜筑封，指的是采用木质材料覆盖的建造风门等物之方式，不经加固而仅凭涂膜封闭视为不合规范。即使有木制覆盖，但涂膜未能潜藏空隙，故仍属违规，其理亦是如此。文中“此处”指“叶厅”部分。所谓视察之意，是指涂膜铺设约及木材之间约八寸宽之间隙，以确保涂膜覆盖牢固后，可以完全覆盖木盖。若不依此方式施行，而经常只靠视察确认门缝及风门之涂膜封闭，则涂膜与门缝及风门的建筑结合会产生缺陷，因此首条戒律适用。又以泥土涂层建筑为例，其涂膜数量计算不足时，亦属同罪。因首条戒律经典中说：“若以泥土做涂膜，其覆盖层数量未达规范，结合覆盖施工亦被视为犯戒。”二者均是未能严守要求而无犯戒。
§354
354.Āpattibhedadassanatthanti tattha ‘‘sārambhe ca aparikkamane ca dukkaṭaṃ adesitavatthukatāya , pamāṇātikkantatāya ca saṅghādiseso’’ti evaṃ āpattiyeva vibhāgadassanatthaṃ.
所谓“罪障种类的阐释”，意即此处解释了各种罪过的状况和分类。文中说：“在初始及不经过适当准备而犯恶劣行止，超越规条限制之情况下，即因涂膜不完全封闭而产生的错误，本质上即为戒律犯戒。”此语用于表达罪过种别的说明。
§361
361.Aniṭṭhite kuṭikammeti lepapariyosāne kuṭikamme ekapiṇḍamattenapi aniṭṭhite. ‘‘Aññassa puggalassa vā’’ti idaṃ mūlaṭṭhassa anāpattidassanatthaṃ vuttaṃ. Yena pana laddhaṃ, tassāpi taṃ niṭṭhāpentassa ‘‘parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassā’’tiādivacanato (pārā. 363) āpattiyeva. Pubbe katakammampi laddhakālato paṭṭhāya attano atthāyeva kataṃ nāma hoti, tasmā tenāpi saṅghassa vā sāmaṇerādīnaṃ vā datvā niṭṭhāpetabbaṃ. ‘‘Aññassa vā’’ti idaṃ anupasampannaṃyeva sandhāya vuttanti gahetabbaṃ, keci pana ‘‘parato laddhāya kuṭiyā niṭṭhāpane anāpattiādito paṭṭhāya attano atthāya akatattā’’ti vadanti. Apacinitabbāti yāva pācinā viddhaṃsetabbā. Bhūmisamaṃ katvāti pācinatalāvasānaṃ katvā.
第361条。所谓在未完成的穴室中，依照涂抹法，哪怕只有一粒泥土，亦属未完结。这里所说的“属于他人的人”是针对本章基础部分的无过错证明而说的。若所取得的东西，若有人完成时，因他人所分离者由其自行整理，属桑迦地谢萨之类的过错（详见第363条）即为过错。此前所造业果于获得时起即视为本身所有，因而要为自己利益所作，故对此同样应予修正，且应给予桑迦或沙玛内等。这里的“属于他人”是指未完全归入者，需要收录；然而有人说“若自他人处分所得，尚未整理穴室为己所有，这即无过错”，这种说法不可采纳，应予纠正直到整改完成。所谓“地面齐平”，乃指已完成整改并结束。
§364
364.Leṇanti pabbataleṇaṃ. Na hettha lepo ghaṭīyatīti chadanalepassa abhāvato vuttaṃ, visuṃ eva vā anuññātattā. Sace leṇassa anto uparibhāge cittakammādikaraṇatthaṃ lepaṃ denti, ullittakuṭisaṅkhyaṃ na gacchati, vaṭṭati eva. Iṭṭhakādīhi kataṃ caturassakūṭāgārasaṇṭhānaṃ ekakaṇṇikābaddhaṃ nātiuccaṃ paṭissayavisesaṃ ‘‘guhā’’ti vadanti, tādisaṃ mahantampi ullittāvalittaṃ karontassa anāpatti. Bhūmiguhanti umaṅgaguhaṃ.
第364条。所谓岩穴，是指山洞。此处未有涂抹，即缺乏容器涂层，故称为无涂抹或许可。若在岩穴内部或上段基于心意所为，施涂涂层，则不会形成凸起屋顶，只会成环状。由砖木等筑成四面房舍中绑有一束稻草，此为特定寄托物，称为“洞穴”。对这类大型结构产生凸起包裹者，是有过失的。所谓大地洞穴，即指山谷间的洞窟。
Aṭṭhakathāsūti kukkuṭacchikagehantiādīsu aṭṭhakathāsu tiṇakuṭikā kukkuṭacchikagehanti vatvā puna taṃ vivarantehi aṭṭhakathācariyehi chadanaṃ daṇḍakehi…pe… vuttāti yojanā daṭṭhabbā. Tattha daṇḍakehi jālabaddhaṃ katvāti dīghato, tiriyato ca ṭhapetvā valliyādīhi baddhadaṇḍakehi jālaṃ viya katvā. So cāti ullittādibhāvo. Chadanameva sandhāya vuttoti chadanassa anto ca bahi ca limpanameva sandhāya vutto. Mattikākuṭṭe bhittilepaṃ vināpi bhittiyā saddhiṃ chadanalepassa ghaṭanamattenāpi āpattisambhavato chadanalepova padhānanti veditabbaṃ. Kiñcāpi evaṃ, atha kho ‘‘upacikāmocanatthameva heṭṭhā pāsāṇakuṭṭaṃ katvā taṃ alimpitvā upari limpati, lepo na ghaṭīyati nāma, anāpattiyevā’’tiādivacanato pana chadanalepaghaṭanatthaṃ sakalāyapi bhittiyā lepo avassaṃ icchitabbova tassā ekadesassa alepepi chadanalepassa aghaṭanato. Tenāha ‘‘lepo na ghaṭīyatī’’ti. Etthāti tiṇakuṭikāyaṃ. Na kevalañca tiṇakuṭikāyaṃ eva, leṇaguhādīsupi sārambhāparikkamanapaccayāpi anāpatti eva, iminā pana nayena aññassatthāya kuṭiṃ karontassāpi sārambhādipaccayāpi anāpattibhāvo atthato dassito eva hotīti.
所谓注疏，即在公鸡冠形房舍等处所作注疏称为稻草小屋，如公鸡冠形房舍之称，然后由注疏师以支柱等遮盖……须知量级。所谓以支柱遮盖，是指长短及横竖设置，用藤蔓等材质绑成网状，此即凸起等状态。所谓遮盖，乃指遮盖物内外连续结合。泥砖筑成的小屋虽无涂层，但由于与墙体相连，造成涂抹容器未满之故，这亦属涂抹过失之范畴，应视为涂抹。即使如此，也有“为便于伸展而将下部磐石切割而不与之相连，仅在上部涂抹，虽未涂成容器，亦属无涂抹过失”的说法。对此以全墙涂抹仍欲达成涂抹容器之义，因而出现未涂一处亦属无涂抹过失之说。此指稻草小屋，且不限于稻草小屋，亦涉及岩洞等初起因缘下无过失之理，故此法未作过失解释，仅就其本义说明对他人为之者，亦因起因缘而无过失。
Tattha pāḷivirodhaṃ pariharituṃ ‘‘yaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – aññassa upajjhāyādino atthāya karontassa sārambhādipaccayāpi anāpatti eva, yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘āpattikārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭāna’’ntiādivacanaṃ, taṃ aññassatthāya karontassa, na sārambhādipaccayā āpattidassanatthaṃ vuttaṃ, kiñcarahi yathāsamādiṭṭhāya kuṭiyā akaraṇapaccayā āpattidassanatthanti. Tattha yathāsamādiṭṭhāyāti ‘‘bhikkhu samādisitvā pakkamati, ‘kuṭiṃ me karothā’ti samādisati ca, desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā’’ti evaṃ kārāpakena āṇattikkamaṃ muñcitvā karaṇapaccayāti adhippāyo. Katthaci pana potthake ‘‘kuṭilakkhaṇappattampi kuṭiṃ aññassa…pe… karontassa anāpattī’’ti imassa pāṭhassa anantaraṃ ‘‘yaṃ pana āpatti kārukāna’’ntiādipāṭho dissati, sova yuttataro. Evañhi sati tattha adhippāyo pākaṭo hoti.
因此，为避免巴利文相悖，说“凡是……”，此处立定原则——他人如上座僧长等为其利益而作，即因其起因缘而无过失。至于巴利文中“对制造过失三者的恶人”等语，非针对他人为他人所作，为全然无起因缘而作过失呈现。这里所谓「照理观照」，意指比库既正式立誓又有所设想，能有所谓“请为我作穴室”，并存在指令义务者，才能视为有起因缘，继而无过失。某些版本中“即使具有穴室特征者，为他人……而作亦为过失”，在本章手稿中稍逊合理。如此一来，原则就明了了。
Anāpattīti vatvāti vāsāgāratthāya eva aniyamitattā anāpattīti vatvā. Adesāpetvā karototi pamāṇayuttampi karoto. Acittakanti paṇṇattiajānanacittena acittakaṃ. Ullittādīnaṃ aññataratā, heṭṭhimappamāṇasambhavo, adesitavatthukatā, pamāṇātikkantatā, attuddesikatā, vāsāgāratā, lepaghaṭanāti satta vā pamāṇayuttaṅgādīsu cha vā aṅgāni.
关于无过失，谓在居室义上的不规则性称为无过失。既定要求之行为适当实行。所谓无心，是指不知其规则的无知心。至于凸起等状，因其频度较低且有既定项目，依据命令规则、超度程度及目的等，连同居室性状、涂抹与容器形成七种与尺度相关的项目共六项，列举详尽。
Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 小屋建造学处注释结束。
7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā七、住处建造学处注释
§365
365. Sattame pūjāvacanappayoge kattari sāmivacanassapi icchitattā ‘‘gāmassa vā pūjita’’nti vuttaṃ. Rūpindriyesu vijjamānaṃ sandhāya ekindriyatā vuccatīti āha ‘‘kāyindriyaṃ sandhāyā’’ti. Te hi manindriyampi bhūtagāmānaṃ icchanti.
第365条。至于第七种供养词的用法，也是依照众所愿，而说“或属村庄供养”。所谓对外境根身的调和作一端，即由此称作“身根调和”。因为诸根亦如人般，希望根身调和。
§366
366.Kiriyato samuṭṭhānābhāvoti vatthuno adesanāsaṅkhātaṃ akiriyaṃ vinā na kevalaṃ kiriyāya samuṭṭhānabhāvo. Kiriyākiriyato hi idaṃ samuṭṭhāti. Imasmiṃ sikkhāpade bhikkhū vāanabhineyyāti ettha vā-saddo samuccayattho, tena ‘‘mahallakañca vihāraṃ kareyya, bhikkhū ca anabhineyyā’’ti kiriyañca akiriyañca samuccinoti.
366.所谓功德行为的起显不存在，是指对象未被指示而未能起行的状态，单凭行为本身并不能产生功德行为的起显。所谓行为与非行为的对立，正是此理。在此戒律中，比库被规定『不可破坏茅舍』，其中『茅』这一词汇有集合义，因此称为『应建立较大的茅舍，比库们不可破坏』，其中‘建立与破坏’二义合在一起说。
Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 住处建造学处注释结束。
8. Paṭhamaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā八、第一恶意嗔恨学处注释
§380
380. Aṭṭhame pākārena ca parikkhittanti sambandho. Gopuraṭṭālakayuttanti ettha pākāresu yuddhatthāya kato vaṅkasaṇṭhāno sarakkhepachiddasahito patissayaviseso aṭṭālako nāma.
380.所谓第八防护墙乃指相连接壤的茅墙与房顶的结合处。在此，防护墙乃为筑作战争之计，其结构为曲折排列，设有防护洞口以便投掷或破坏敌军，称为房顶防护墙。
Soḷasavidhassāti catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kattabbassa pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāsaṅkhātassa soḷasavidhassa. Te gāravenāti te kilantarūpā bhikkhū bhattuddesakaṭṭhāne sannipatitānaṃ bhikkhūnaṃ purato attano kilantasarīraṃ dassetvā uddisāpane gāravena, lajjāyāti attho. Terasapīti bhattuddesakasenāsanagāhāpakabhaṇḍāgārikacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakaphalabhājakakhajjabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyagāhāpakapattagāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīnaṃ vasena terasapi.
所谓十六种行为，为指四圣道每一道各应具备的四因缘，并为断谬解脱真理的现证之行为。所谓十六种，乃指具此等行为之比库群体，他们聚集在食堂处，示现自己的谬误体态以训诫他人，称为羞耻。所谓十三种，指食堂看守、座席安排者、器物搬运者、布施衣物者、布施粮食者、制作饭器者、敬具管理者、护院者、沙玛内拉管理者、沙玛内莉管理者、各类食物管理者等十三类职守。
Pāḷiyaṃ ‘‘apisū’’ti idaṃ ‘‘apicā’’ti iminā samānattho nipāto. Evaṃ sabbapadesūti pīṭhādīsu senāsanasādhāraṇesu, katikasaṇṭhānapavesanikkhamanakālādīsu pana visuṃ visuṃ adhiṭṭhahitvā kathāpetīti veditabbaṃ . Ayañhi nimmitānaṃ dhammatāti aniyametvā nimmitānaṃ vasena vuttaṃ, niyametvā pana ‘‘ettakā idañcidañca kathentu, ettakā tuṇhī bhavantu, nānāppakāraṃ iriyāpathaṃ, kiriyañca kappentu, nānāvaṇṇasaṇṭhānavayoniyamā ca hontū’’ti parikammaṃ katvā samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhite icchiticchitappakārā aññamaññampi visadisāva honti. Avatthukavacananti niratthakavacanaṃ.
巴利文『apisū』与『apicā』同义并列为同类附加词。在所有语境中，如地席及军营公共场所，及进出门的时间等，必须安静守秩序才可言。此处所说的『法的缘起』，是指不加限制地任使现象起起落落而讲述。若固守规则，则说『应讲此种此种事，应保持安静，应行各种不同法门戒律，应行各种不同律令相续』。遵此循序次第行事后，自然各行各业相互清明。所谓『无所着语』即无意义之语句。
§383
383.Ekacārikabhattanti atimanāpattā sabbesampi paṭilābhatthāya visuṃ ṭhitikāya pāpetabbabhattaṃ. Taddhitavohārenāti cattāri pamāṇamassa catukkanti evaṃ taddhitavohārena. Bhavoti bhavitabbo. Atītaṃ divasabhāganti tasmiññeva divase salākadānakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Hiyyoti imassa ajja icceva attho. Tenevāhaṃsu ‘‘sve amhe’’tiādi. Padhūpāyantāti punappunaṃ uppajjanakodhavasena padhūpāyantā. Pāḷiyaṃ kissa manti kena kāraṇena mayāti attho.
383.所谓一日食，乃指因过度喜好所有食物而产生的恶业，应该避免。所谓加成辞，指四种不同的大概量级，此为加成辞一例，意谓未来必有此行为。所谓过去数日，是指当日同一时间用木签记数而得知。所谓减少，指今日所指，即此意。于是他们说『归于我们自身』等。所谓反复起怨，即反复生起愤怒烦恼。巴利文中『kissa manti kena kāraṇena mayā』之义应为‘我为何如此，因何因缘’。
§384
384. ‘‘Sarasi tva’’nti idaṃ ekaṃ vākyaṃ katvā, ‘‘kattā’’ti idañca kattari ritupaccayantaṃ katvā, ‘‘asī’’ti ajjhāhārapadena saha ekavākyaṃ katvā, ‘‘evarūpa’’nti idaṃ, ‘‘yathāyaṃ bhikkhunī āhā’’ti idañca dvīsu vākyesu paccekaṃ yojetabbanti dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādimāha. Ujukamevāti tvā-paccayantavasena paṭhamaṃ atthaggahaṇaṃ ujukanti adhippāyo.
384. 为了说明『汝忆念乎』这一句话，应单独成句；『作者』这一词，应理解为以作者格的『ri』后缀结尾；『是』这一词，应与补充词一同构成一句话；而『如此』这一词，以及『正如此比库尼所说』这一词，应各自分别连接于两句话中——为了表明这一点，故说『或者』等。所谓『径直地』，其意趣在于：以『tvā』后缀结尾的方式，首先直接把握其义，此即『径直』之意。
Dutiyo dabba-saddo paṇḍitādivacanoti āha ‘‘na kho dabba dabbā paṇḍitā’’ti. Nibbeṭhentīti dosato mocenti. Vinayalakkhaṇe tantinti vinayavinicchayalakkhaṇavisaye āgamaṃ ṭhapento. Pāḷiyaṃ yato ahantiādīsu yasmiṃ kāle ahaṃ jāto, tato pabhuti supinantenapi methunaṃ dhammaṃ nābhijānāmi, na ca tassa methunadhammassa paṭisevitā ahosinti attho daṭṭhabbo. Tenāha ‘‘supinantenapī’’tiādi. Idāni ekavākyavasena yojanaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Na ghaṭatīti yasmā khīṇāsavassa vacanena etissā vacanaṃ na sameti, tañca na ghaṭanaṃ yasmā pubbe bhikkhūsu pasiddhāya eva accantadussīlatāya eva ahosi, tasmā mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethāti adhippāyo.
第二个「答巴」一词,是智者等之语,故说「答巴并非智者」。「解脱」者,从罪中释放。「在律之特相中的线索」者,在律之决断特相的范围内建立传承。在圣典中,从「自我出生」等处,应见此义:从我出生之时起,乃至梦中也不知淫法,且未曾行彼淫法。因此说「乃至梦中」等。现在为了以一句显示连结,故说「或者」等。「不相合」者,因为以漏尽者之言,此女之言不相符,而此不相合,因为先前在比库们中已知其极度恶戒,故应驱摈美提亚比库尼,此为意趣。
Cara pireti cara gaccha pire para amāmaka tvaṃ. Vinassāti adassanaṃ gaccha. Akārikāti amūlakena codanāya na kārikā. Kārako hotīti ‘‘ayyenamhi dūsitā’’ti imāya paṭiññāya yadi nāsitā, tadā thero bhikkhunīdūsakattasiddhito tassa dosassa kārako hoti. Akārako hotīti tāya katapaṭiññaṃ anapekkhitvā sāmaññato ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā’’ti bhagavatā vuttattā akārako hoti. Yadi hi thero kārako bhaveyya, avassaṃ tameva dosaṃ apadisitvā iminā nāma kāraṇena ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā’’ti vattabbaṃ siyā, tathā avuttattā, ‘‘dabbañca anuyuñjathā’’ti avatvā ‘‘ime ca bhikkhū anuyuñjathā’’ti vuttattā ca sāmatthiyato mettiyāya bhikkhuniyā aññena dosena nāsanārahatā, vatthussa ca amūlakabhāvo, therassa akārakabhāvo ca siddho hotīti adhippāyo.
「行去」者,行、去、离开,你这非亲属者。「消失」者,去往不见之处。「无因者」者,以无根之诽谤,非有因。「成为有因者」者,若以「我被尊者污染」此承认而被驱摈,则长老因比库尼污染者之成立而成为彼罪之有因者。「成为无因者」者,不顾彼女所作之承认,世尊以一般性说「应驱摈美提亚比库尼」,故成为无因者。因为若长老是有因者,必定应指出彼罪而说「以此名为因,应驱摈美提亚比库尼」,因未如是说,且未说「应审问答巴」而说「应审问这些比库」,故以能力而言,美提亚比库尼以其他罪应被驱摈,事件之无根性与长老之无因性得以成立,此为意趣。
Attano suttanti ‘‘sakāya paṭiññāyā’’ti iminā pakkhepavacanena sahitaṃ kūṭasuttaṃ. Therokārako hotīti ettha ayamadhippāyo – ‘‘sakāya paṭiññāyā’’ti avatvā sāmaññato ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethā’’ti otiṇṇavatthusmiṃyeva tassā nāsanā vihitāti tumhākaṃ vāde thero kārako hoti, ‘‘sakāya paṭiññāyā’’ti pana vutte pubbeyeva siddhassa pārājikassa sucikāya assā sakāya paṭiññāya nāsethāti sijjhanato amhākaṃ vāde thero akārako hotīti. Mahāvihāravāsīnampi pana ‘‘sakāya paṭiññāyā’’ti vutte otiṇṇavatthusmiṃyeva tassā nāsanā vihitā hoti, na sāmaññatoti adhippāyo. Etthāti imesu dvīsu vādesu, suttesu vā. Yaṃ pacchā vuttanti mahāvihāravāsīhi yaṃ vuttaṃ, taṃ yuttanti attho. Vicāritaṃ hetanti etaṃ pacchimassa yuttattaṃ vicāritaṃ, ‘‘tatra saṅghādiseso vuṭṭhānagāminī…pe… asuddhatāyeva nāsesī’’ti vakkhamānanayena vinicchitanti attho. ‘‘Bhikkhuniṃ anuddhaṃseti dukkaṭa’’nti iminā mahāaṭṭhakathāvādo dassito.
「自己的线索」者,与「以自己的承认」此包含语相结合的虚伪线索。「长老成为有因者」者,此处意趣如下:未说「以自己的承认」而以一般性说「应驱摈美提亚比库尼」,在已堕事件中即施设其驱摈,在你们的主张中长老是有因者;但若说「以自己的承认」,因先前已成立之巴拉基咖以清净女之自己承认而驱摈得以成就,在我们的主张中长老是无因者。然而大寺住者们的意趣是:即使说「以自己的承认」,在已堕事件中即施设其驱摈,非以一般性。「在此」者,在这两种主张中,或在线索中。「后面所说者」者,大寺住者们所说者,彼为正当,此为义。「因为已审察」者,此后者之正当性已审察,以「其中桑喀地谢萨有出罪行……乃至……以不清净性驱摈」将要说的方式决断,此为义。以「诽谤比库尼为恶作」此句显示大注疏之主张。
Tatrāti tesu dukkaṭapācittiyesu. Dukkaṭanti vuttamahāaṭṭhakathāvādassa adhippāyaṃ dassetvā ‘‘pācittiya’’nti pavattassa kurundivādassa adhippāyaṃ dassetuṃ ‘‘pacchimanayepī’’tiādi vuttaṃ. Vacanappamāṇatoti visaṃvādanādhippāye samānepi anuddhaṃsanādivisese saṅghādisesādino vidhāyakavacanabalenāti attho. Bhikkhussa pana bhikkhuniyā dukkaṭanti bhikkhuniṃ anuddhaṃsentassa bhikkhussa dukkaṭaṃ.
「其中」者,在那些恶作与巴吉帝亚中。「恶作」者,显示所说大注疏主张之意趣后,为显示「巴吉帝亚」此流行的咖伦地主张之意趣,故说「在后面的方式中也」等。「以言量」者,即使在虚诳意趣相同时,在诽谤等差别中,以桑喀地谢萨等制定语之力,此为义。「然而比库对比库尼为恶作」者,诽谤比库尼之比库为恶作。
Evaṃ dvīsupi aṭṭhakathāvacanesu adhippāyaṃ vibhāvetvā idāni pacchime pācittiyavāde dosaṃ dassetvā purimadukkaṭavādameva patiṭṭhāpetuṃ ‘‘tatra panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha visunti sampajānamusāvāde pācittiyato (pāci. 1) visuṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, tattha anantogadhabhāvāti adhippāyo. Tasmāti yasmā amūlakānuddhaṃsane visuññeva pācittiyaṃ paññattaṃ, tasmā purimanayoti dukkaṭavādo. Evaṃ antarā paviṭṭhaṃ dukkaṭapācittiyavādaṃ dassetvā idāni pākaṭameva atthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tathā bhikkhunī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tathāti yathā bhikkhussa bhikkhuṃ, bhikkhuniñca anuddhaṃsentassa saṅghādisesadukkaṭāni vuttāni, tathāti attho. Etehi nāsanā natthīti sāmaññato vuttaṃ, dukkaṭena imissā pana nāsanā natthīti adhippāyo. Dussīlāti pārājikā.
如是在两种注疏语中分别意趣后,现在在后面的巴吉帝亚主张中显示过失,而确立前面的恶作主张,故说「然而其中」等。其中「分离」者,从故意妄语之巴吉帝亚分离而说巴吉帝亚,其中不包含之性,此为意趣。「因此」者,因为在无根诽谤中仅分离地制定巴吉帝亚,因此前面的方式,即恶作主张。如是显示中间进入的恶作巴吉帝亚主张后,现在为分别明显之义,故开始「如是比库尼」等。其中「如是」者,如对比库说比库诽谤比库与比库尼者有桑喀地谢萨与恶作,如是,此为义。「以这些无驱摈」者,以一般性说,但以恶作无此女之驱摈,此为意趣。「恶戒者」者,巴拉基咖。
§386
386.Ākāranānattenāti dūsitākārassa, dūsakākārassa ca nānattena. Anabhiraddhoti atuṭṭho. Tenāha ‘‘na sukhito’’ti. Na pasāditoti anuppāditappasādo. Khīla-saddo thaddhabhāvavacano , kacavarapariyāyo ca hotīti āha ‘‘citta…pe… khīla’’nti. Nappatītoti pītisukhādīhi na abhigato na upagato. Tenāha ‘‘na abhisaṭo’’ti.
「以行相之差别」者,以被污染之行相与污染者之行相的差别。「不喜悦」者,不满足。因此说「不快乐」。「不信乐」者,未生起信乐。「桩」一词是坚固性之语,也是垢秽之同义语,故说「心……乃至……桩」。「不遍喜」者,未以喜与乐等到达、接近。因此说「不遍至」。
Yena duṭṭhoti ca kupitoti ca vuttoti ettha yena duṭṭhoti ca vutto yena kupitoti ca vutto, taṃ mātikāyañca padabhājane (pārā. 386) ca vuttaṃ ubhayampetanti yojetabbaṃ. Dvīhīti ‘‘tena ca kopena, tena ca dosenā’’ti vuttakopadosapadehi dvīhi, atthato pana dvīhipi dosova dassitoti āha ‘‘saṅkhārakkhandhameva dassetī’’ti. Yāyāti anattamanatāya.
「『为何愤怒』与『为何恼怒』所说」者,此中「为何愤怒所说」与「为何恼怒所说」,应连接为「此二者在母论与词分别中所说」。「以二」者,以「以彼愤怒、以彼嗔恚」所说的愤怒与嗔恚二词,但从义理而言,以二者仅显示嗔恚,故说「仅显示行蕴」。「由何」者,由不满意。
Na cuditakavasenāti yadi cuditakavasenāpi amūlakaṃ adhippetaṃ siyā, amūlakaṃ nāma anajjhāpannanti padabhājanaṃ vadeyyāti adhippāyo. Yaṃ pārājikanti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu aññataraṃ. Padabhājane (pārā. 386) pana bhikkhuvibhaṅge āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Etaṃ idha appamāṇanti etaṃ āpannānāpannataṃ idhānuddhaṃsane āpattiyā anaṅgaṃ, āpattiṃ pana āpanne vā anāpanne vā puggale ‘‘anāpanno eso suddho’’ti suddhasaññāya vā vimatiyā vā cāvanādhippāyova idha aṅganti adhippāyo.
「非以被举罪方式」者,若以被举罪方式也意指无根,则应说「无根者,名为未犯」的词分别,此为所指。「何巴拉基咖」者,比库相应的十九种巴拉基咖中的任一。但在词分别中,取比库分别中所来者而说「以四者之任一」。「此在此处不可量」者,此已犯未犯性在此诽谤中非罪的要素,但对已犯或未犯的人,以「此人未犯、清净」的清净想或疑而有驱逐意图,此才是此处的要素,此为所指。
Tathevāti pasādasotena, dibbasotena vāti imamatthaṃ atidisati. Diṭṭhānusāreneva samuppannā parisaṅkāva diṭṭhaparisaṅkitaṃ nāma. Evaṃ sesesupi. ‘‘Adisvā vā’’ti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ, disvā pakkantesupi doso natthiyeva. Imesanti imehi. Karissantīti tasmiṃ khaṇe uppajjanākāradassanaṃ, pacchā pana ettakena kālena kataṃ vāti saṅkāya codeti. Na hi karissantīti codanā atthi. ‘‘Ariṭṭhaṃ pīta’’nti idaṃ mukhe surāgandhavāyananimittadassanaṃ. Ariṭṭhañhi surāsadisavaṇṇagandhaṃ kappiyabhesajjaṃ.
「如是」者,超越此义为「以信流或以天耳」。仅依见随逐而生起的疑虑,名为见疑虑。如是在其余诸处也是。「或未见」者,此依最高方式所说,对已见而离去者也确实无罪。「以此等」者,以此等。「将作」者,在彼刻显示生起行相,但后来以「经此时间所作」的疑虑而举罪。因为不存在「将作」的举罪。「饮阿利德」者,此为口中酒香吹气相的显示。因为阿利德是色香如酒的如法药物。
Diṭṭhaṃ atthi samūlakantiādīsu ajjhācārassa sambhavāsambhavānaṃ mūlāmūlabhāvadassanaṃ. Atthi saññāsamūlakantiādi pana diṭṭhasaññāya sambhavāsambhavānaṃ mūlāmūlabhāvadassanaṃ. Disvāva diṭṭhasaññī hutvā codetīti ettha yaṃ codeti, tato aññaṃ puggalaṃ vītikkamantaṃ, paṭicchannokāsato nikkhamantaṃ vā disvā ‘‘ayaṃ so’’ti saññāya codentopi saṅgayhati. Esa nayo sutādīsupi. Samūlakena vā saññāsamūlakena vāti ettha pārājikamāpannaṃ diṭṭhādimūlakena ca ‘‘ayaṃ āpanno’’ti asuddhasaññāya codento samūlakena codeti nāma. Saññāsamūlakatte eva anāpattisambhavato āpanne vā anāpanne vā puggale āpannasaññī diṭṭhādīsu , adiṭṭhādīsu vā mūlesu diṭṭhasutādisaññī tena diṭṭhādimūlakena taṃ puggalaṃ codento saññāsamūlakena codeti nāma. Imesaṃ anāpatti, vuttavipariyāyena āpattivāre attho veditabbo.
「有见有根」等中,显示行为的可能与不可能的有根无根性。但「有想有根」等,显示见想的可能与不可能的有根无根性。「见而成见想者举罪」者,此中所举罪者,见到越过彼人、从隐蔽处出来者,以「此是彼」的想而举罪者也被摄入。此理在闻等中也是。「以有根或以想有根」者,此中对犯巴拉基咖者,以见等为根而以「此人已犯」的不净想举罪者,名为以有根举罪。因为仅在想有根时有无罪的可能性,对已犯或未犯的人,成已犯想者,在见等或未见等诸根中,成见闻等想者,以彼见等为根举罪彼人者,名为以想有根举罪。此等无罪,以所说相反方式应知有罪时的义理。
Samīpe ṭhatvāti hatthavikāravacīghosānaṃ codanāvasena pavattiyamānānaṃ dassanasavanūpacāre ṭhatvāti attho. Keci pana ‘‘dvādasahatthabbhantare ṭhatvā’’ti (sārattha. ṭī. 2.385-386) vadanti, taṃ na yuttaṃ. Parato byatirekato anāpattiṃ dassentena ‘‘dūtaṃ vā paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā pesetvā’’ti ettakameva vuttaṃ, na pana ‘‘dvādasahatthaṃ muñcitvā codentassa sīsaṃ na etī’’ti vuttaṃ. Vācāya vācāyāti sakiṃ āṇattassa sakalampi divasaṃ vadato vācāya vācāya codāpakasseva āpatti. Sopīti āṇattopi. Tassa ca ‘‘mayāpi diṭṭha’’ntiādiṃ avatvāpi ‘‘amūlaka’’nti saññāya cāvanādhippāyena ‘‘tvaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosī’’ti idameva vācaṃ parassa vacanaṃ viya akatvā sāmaññato vadantassāpi saṅghādiseso eva. Satipi pana anuddhaṃsanādhippāye ‘‘asukena evaṃ vutta’’nti parena vuttameva vadantassa natthi saṅghādiseso. Sace pana parena avuttampi vuttanti vadati, āpatti eva.
「站在近处」者,义为站在手势、语言、声音以举罪方式进行时的见闻近行处。但有些人说「站在十二手张内」,此不合理。因为从他处以超越显示无罪者,仅说「遣使者或书信或信息」如此而已,但未说「放开十二手张而举罪者不得罪」。「以语以语」者,对一次命令而整日说者,以语以语令举罪者得罪。「彼也」者,被命令者也。对彼即使未说「我也见」等,以「无根」的想而以驱逐意图,仅说「汝犯巴拉基咖法」此语,不作为他人之语而以自己方式说者,也得桑喀地谢萨。但若有诽谤意图,说「被某人如是说」而仅说他人所说者,无桑喀地谢萨。但若说他人未说而说已说,确实得罪。
Sambahulā sambahule sambahulehi vatthūhīti ettha sambahuleti cuditakabahuttaniddesena purimesu tīsu vāresu cuditakabahuttenāpi vārabhedasabbhāvaṃ ñāpeti. Ekasmiñhi cuditakavatthucodakabhedena idaṃ catukkaṃ vuttaṃ, cuditakabahuttenāpi catukkantaraṃ labbhatīti aṭṭhakaṃ hoti eva.
「众多以众多以众多诸事」者,此中「众多」以被举罪众多的指示,在前三次中也以被举罪众多显示次数差别的存在。因为在一个被举罪事中,以被举罪者与举罪者的差别说此四组,以被举罪众多也得四组之间,故成为八组。
Amūlakacodanāpasaṅgena samūlakacodanālakkhaṇādiṃ dassetuṃ ‘‘codetuṃ pana ko labhatī’’tiādi āraddhaṃ. Bhikkhussa sutvā codetītiādi suttaṃ yasmā ye codakassa aññesaṃ vipattiṃ pakāsenti, tepi tasmiṃ khaṇe codakabhāve ṭhatvāva pakāsenti, tesañca vacanaṃ gahetvā itaropi yasmā codetuñca asampaṭicchantaṃ tehi titthiyasāvakapariyosānehi paṭhamacodakehi sampaṭicchāpetuñca labhati, tasmā idha sāvakabhāvena uddhaṭanti veditabbaṃ.
为了通过无根诽谤的关联来显示有根诽谤的特相等,故开始说「然而谁有资格诽谤」等。经文说「比库听闻后诽谤」等,因为那些向诽谤者揭示他人过失的人,也是在那一刻处于诽谤者的状态而揭示的,并且因为接受他们的言辞的其他人,也能够使那些不接受诽谤的人,通过这些以外道弟子为终点的最初诽谤者而接受,所以在此应当知道,是以弟子的状态而被提出的。
Dūtaṃ vātiādīsu ‘‘tvaṃ evaṃ gantvā codehī’’ti dūtaṃ vā pesetvā yo codetuṃ sakkoti, tassa paṇṇaṃ, mūlasāsanaṃ vā pesetvā. Samayenāti pakatiyā jānanakkhaṇe.
在「或派遣使者」等中,是指派遣使者说「你如此前往后诽谤」,或者派遣他的信函、根本教令,而能够诽谤者。「适时」者,是指在平常知道的时刻。
Garukānaṃ dvinnanti pārājikasaṅghādisesānaṃ. Micchādiṭṭhi nāma ‘‘natthi dinna’’ntiādinayappavattā (ma. ni. 1.445; 2.94, 95, 225; 3.91, 116, 136; saṃ. ni. 3.210) dasavatthukā diṭṭhi, sassatucchedasaṅkhātaṃ antaṃ gaṇhāpakadiṭṭhi antaggāhikā nāma. Ājīvahetu paññattānaṃ channanti ājīvahetupi āpajjitabbānaṃ uttarimanussadhammapārājikaṃ (pārā. 195), sañcaritte (pārā. 301, 302) saṅghādiseso, ‘‘yo te vihāre vasati, so arahā’’ti (pārā. 220) pariyāyena thullaccayaṃ, bhikkhussa paṇītabhojanaviññattiyā pācittiyaṃ (pāci. 257), bhikkhuniyāpaṇītabhojanaviññattiyā pāṭidesanīyaṃ (pāci. 1236), sūpodanaviññattiyā (pāci. 612-613) dukkaṭanti imesaṃ parivāre (pari. 287) vuttānaṃ channaṃ. Na hetā āpattiyo ājīvahetu eva paññattā sañcarittādīnaṃ aññathāpi āpajjitabbato. Ājīvahetupi etāsaṃ āpajjanaṃ sandhāya evaṃ vuttaṃ, ājīvahetupi paññattānanti attho. Na kevalañca etā eva, aññāpi adinnādānakuladūsanapāṇavadhavejjakammādivasena ājīvahetu āpajjitabbāpi santi, tā pana āpattisabhaāgatāya pārājikādīsu chasu eva saṅgayhantīti visuṃ na vuttāti veditabbā.
「二重罪」者,是指巴拉基咖与桑喀地谢萨。邪见,名为依「无布施」等方式而行的十事见,执取常断所摄之边的见,名为边执见。「为活命因而制定的六种」者,是指即使为活命因也应犯的上人法巴拉基咖、行淫中的桑喀地谢萨、以「住在你的精舍者是阿拉汉」等方式的土喇吒亚、为比库告知精美食物的巴吉帝亚、为比库尼告知精美食物的应悔过、告知羹饭的恶作,这些是在篇集中所说的六种。这些罪并非仅为活命因而制定,因为行淫等也可因其他原因而犯。是关联到为活命因也犯这些罪而如此说的,意思是为活命因也制定的。不仅是这些,其他通过不与取、破坏家族、杀生、医疗业等方式为活命因而应犯的也存在,但应当知道,那些因为以罪的自性而被摄入巴拉基咖等六种中,所以没有单独说出。
Ettāvatā pana sīsaṃ na etīti saṅghādisesaṃ sandhāya vuttaṃ, codanā pana katā eva hoti. Tiṃsānīti tiṃsaṃ etesamatthīti tiṃsāni, tiṃsādhikānīti vuttaṃ hoti. Navutānīti etthāpi eseva nayo.
然而到此为止,是关联桑喀地谢萨而说「头不落」,但诽谤确实已经成立。「三十」者,是说这些有三十,意思是三十以上。「九十」者,在此也是同样的方法。
Attādānaṃ ādātukāmenāti ettha attanā ādātabbato diṭṭhādimūlakehi gahetabbato parassa vipphandituṃ adatvā paggaṇhanato attādānanti codanā vuccati, taṃ ādātukāmena, codanaṃ kattukāmenāti attho.
「欲取自取」者,在此,因为应由自己取,因为应由见等为根而取,因为不给予他人反驳的机会而强行取,所以诽谤被称为自取,欲取那个,意思是欲作诽谤者。
Ubbāhikāyāti ubbahanti viyojenti etāya alajjīnaṃ tajjaniṃ vā kalahaṃ vāti ubbāhikā, saṅghasammuti, tāya. Vinicchinanaṃ nāma tāya sammatabhikkhūhi vinicchananameva. Alajjussannāya hi parisāya samathakkhandhake (cūḷava. 227) āgatehi dasaṅgehi samannāgatā dve tayo bhikkhū tattheva vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammannitabbā, tehi ca sammatehi visuṃ vā nisīditvā, tassā eva vā parisāya ‘‘aññehi na kiñci kathetabba’’nti sāvetvā taṃ adhikaraṇaṃ vinicchitabbaṃ.
「以举罪」者,以此举起、分离,对无惭者的呵责或诤论,名为举罪,是僧团的认可,以那个。决断,名为由那个认可的比库们的决断本身。因为对于无惭升起的众会,在止诤篇集中所来的具足十支的二三位比库,应以在那里所说的白二甘马语而被认可,由那些被认可者,或者单独坐下,或者向那个众会宣告「其他人不应说任何话」后,应决断那个诤事。
Kimhīti kismiṃ vatthusmiṃ, kataravipattiyanti attho. ‘‘Kimhi naṃ nāmā’’ti idaṃ ‘‘katarāya vipattiyā etaṃ codesī’’ti yāya kāyaci viññāyamānāya bhāsāya vuttepi codakassa vinaye apakataññutāya ‘‘sīlācāradiṭṭhiājīvavipattīsu katarāyāti maṃ pucchatī’’ti ñātuṃ asakkontassa pucchā, na pana kimhītiādipadatthamattaṃ ajānantassa. Na hi anuvijjako codakaṃ bālaṃ aparicitabhāsāya ‘‘kimhi na’’nti pucchati. ‘‘Kimhi nampi na jānāsī’’ti idampi vacanamattaṃ sandhāya vuttaṃ na hoti, ‘‘kataravipattiyā’’ti vutte ‘‘asukāya vipattiyā’’ti vattumpi na jānāsīti vacanassa adhippāyameva sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘bālassa lajjissa nayo dātabbo’’ti vatvā ca ‘‘kimhi naṃ codesīti sīlavipattiyā’’tiādi adhippāyappakāsanameva nayadānaṃ vuttaṃ, na pana kimhi-naṃ-padānaṃ pariyāyamattadassanaṃ. Na hi bālo ‘‘kataravipattiyaṃ naṃ codesī’’ti imassa vacanassa atthe ñātepi vipattippabhedanaṃ, attanā codiyamānaṃ vipattisarūpañca jānituṃ sakkoti, tasmā teneva ajānanena alajjī apasādetabbo. ‘‘Kimhi na’’nti idampi upalakkhaṇamattaṃ, aññena vā yena kenaci ākārena aviññutaṃ pakāsetvā vissajjetabbova.
「于何」者,于何事物,即「于何种过失」之义。「于何名之」者,此乃「以何种过失举发此人」之义。虽以任何可理解之语言说出,但举发者因于律不知恩,不能了知「于戒、行、见、活命诸过失中,以何者问我」,故有此问,并非不知「于何」等词之义理本身。盖调查者不会以愚者不熟悉之语言问举发者「于何不」。「于何亦不知耶」者,此亦非仅就言辞本身而说,当知乃就「说『于何种过失』时,连『于某过失』亦不能说」之意趣而说。故彼将说「应给愚者惭者以指导」,又说「于何举发之,即于戒过失」等,此所说之指导给予,乃显示意趣,非仅显示「于何」「之」等词之同义语。盖愚者虽知「以何种过失举发之」此语之义,亦不能知过失之分别及自己所被举发之过失实相,故应以彼不知而无惭者为不可信。「于何不」者,此亦仅为标举,或以任何其他方式显示其无知后,应予解答。
‘‘Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’tiādivacanato (pārā. 39; pari. 2) ‘‘alajjīniggahatthāya…pe… paññatta’’nti vuttaṃ. Ehitīti hi-kāro ettha āgamo daṭṭhabbo, āgamissatīti attho. Diṭṭhasantānenāti diṭṭhaniyāmena. Alajjissa paṭiññāya eva kātabbanti vacanapaṭivacanakkameneva dose āvibhūtepi alajjissa ‘‘asuddhoha’’nti dosasampaṭicchanapaaññāya eva āpattiyā kātabbanti attho. Keci pana ‘‘alajjissa etaṃ natthīti suddhapaṭiññāya eva anāpattiyā kātabbanti ayamettha attho saṅgahito’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ anuvijjakasseva niratthakattāpattito codakeneva alajjipaṭiññāya ṭhātabbato. Dosāpagamapaṭiññā eva hi idha paṭiññāti adhippetā. Teneva vakkhati ‘‘etampi natthīti paṭiññaṃ na detī’’tiādi (pārā. aṭṭha. 2.385-386).
由「为折伏恶慧诸人」等语(巴拉基咖 39;巴利 2),说「为折伏无惭者……制定」。「来」者,此处「来」字应视为增音,义为「将来」。「以见相续」者,以见决定。「对无惭者仅以承认即应作」者,义为:虽以言辞与反言辞之次第显露过失,对无惭者仅以「我不净」之过失承认之承认,即应作罪之处理。然有人说「此处所摄之义为:对无惭者,此不存在,故仅以清净之承认即应作无罪」,此不合理,因调查者本身将成无义,且举发者应住于无惭者之承认。盖此处所意指之承认,即过失消除之承认。故彼将说「此亦不存在,不给承认」等(巴拉基咖注疏 2.385-386)。
Tadatthadīpanatthanti alajjissa dose āvibhūtepi tassa dosāpagamapaṭiññāya eva kātabbatādīpanatthaṃ. Vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā. Saññaṃ datvāti nesaṃ kathāpacchedatthaṃ, abhimukhakaraṇatthañca saddaṃ katvā. Vinicchinituṃ ananucchavikoti ‘‘asuddho’’ti saññāya codakapakkhe paviṭṭhattā anuvijjakabhāvato bahibhūtattā anuvijjituṃ asakkuṇeyyataṃ sandhāya vuttaṃ. Sandehe eva hi sati anuvijjituṃ sakkā, asuddhadiṭṭhiyā pana sati cuditakena vuttaṃ sabbaṃ asaccatopi paṭibhāti, kathaṃ tattha anuvijjanā siyāti.
「为显示彼义」者,为显示虽对无惭者过失已显露,仍应仅以彼过失消除之承认而作之义。「于诤事所摄之义中,对方为义对方」。「给予信号」者,为断彼等之言说,及为使面向,而作声音。「不适宜判决」者,此就「不净」之信号已入举发者一方,因调查者身份而被排除,不能调查而说。盖唯有疑惑存在时,方能调查,然若有不净之见,被举发者所说之一切亦显现为虚妄,如何于彼处有调查耶?
‘‘Tathānāsitakova bhavissatī’’ti iminā vinicchayaṃ adatvā saṅghato viyojanaṃ nāma liṅganāsanā viya ayampi eko nāsanappakāroti dasseti. Viraddhaṃ hotīti sañcicca āpattiṃ sahasā āpanno hoti. ‘‘Ādito paṭṭhāya alajjī nāma natthī’’ti idaṃ ‘‘pakkhānurakkhaṇatthāya paṭiññaṃ na detī’’ti imassa alajjilakkhaṇasambhavassa kāraṇavacanaṃ. Paṭicchāditakālato paṭṭhāya alajjī nāma eva, purimo lajjibhāvo na rakkhatīti attho. Paṭiññaṃ na detīti sace mayā katadosaṃ vakkhāmi, mayhaṃ anuvattakā bhijjissantīti paṭiññaṃ na deti. Ṭhāne na tiṭṭhatīti lajjiṭṭhāne na tiṭṭhati, kāyavācāsu vītikkamo hoti evāti adhippāyo. Tenāha ‘‘vinicchayo na dātabbo’’ti, pubbe pakkhikānaṃ paṭiññāya vūpasamitassāpi adhikaraṇassa duvūpasantatāya ayampi tathā nāsitakova bhavissatīti adhippāyo.
「将如是被灭摈」者,以此显示:不给判决而从僧团分离,名为灭摈,如标志灭摈,此亦为灭摈之一种。「成为违犯」者,故意犯罪或突然犯罪。「从最初起即无名为无惭者」者,此为「为护持一方而不给承认」此无惭相之可能性之原因说明。义为:从覆藏时起即名为无惭者,不守护先前之惭者状态。「不给承认」者,若我说自己所作之过失,我之随从者将破裂,故不给承认。「不住于处」者,不住于惭者之处,于身语有违越,此为意趣。故说「不应给判决」,意趣为:先前虽以双方之承认而止息之诤事,因难以止息,此亦将如是被灭摈。
Cuditakacodakesu paṭipattiṃ ñatvāti ‘‘tumhe amhākaṃ vinicchayena tuṭṭhā bhavissathā’’tiādinā vuttaṃ cuditakacodakesu anuvijjakena paṭipajjitabbakammaṃ ñatvā. Vinicchayo majjheti āpattīti vā anāpattīti vā vinicchayapariyosānaanuvijjanānaṃ majjhaṃ nāmāti attho.
「知被举发者举发者之行仪」者,知「汝等将以我等之判决而满足」等所说之被举发者举发者,调查者应行之甘马。「判决为中间」者,义为:罪或无罪之判决终结之调查,名为中间。
Amūlakampi samūlakaṃ katvā vadantīti āha ‘‘dve mūlānī’’ti. Kālena vakkhāmītiādīsu okāsaṃ kārāpetvā vadanto kālena vadati nāma. Salākaggayāguaggabhikkhācāraṭṭhānādīsu codento akālena vadati nāma. Dosato vuṭṭhāpetukāmatāya vadanto atthasaṃhitena vadati nāma. Dosantaroti dosacitto. Pannarasasu dhammesūti ‘‘parisuddhakāyasamaācāratā, tathā vacīsamācāratā, sabrahmacārīsu mettacittatā, bahussutatā, ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ svāgatāditā, kālena vakkhāmī’’tiādinā (pari. 362) vuttapañcadhammā ca kāruññatā, hitesitā, anukampatā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratāti (cūḷava. 401) imesu pannarasasu. Tattha ‘‘kāruññatā’’ti iminā karuṇā dassitā. Hitesitāti hitagavesanatā. Anukampatāti tena hitena saṃyojanatā, imehi dvīhipi mettā dassitā. Āpattivuṭṭhānatāti suddhante patiṭṭhāpanatā. Vatthuṃ codetvā sāretvā paṭiññaṃ āropetvā yathāpaṭiññāya kammakaraṇaṃ vinayapurekkhāratā nāma.
「将无根亦作为有根而说」者,故说「二根」。「于时说」等中,令作机会而说者,名为于时说。于筹、粥、乞食处等举发者,名为非时说。以欲令从过失出离之意乐而说者,名为以义相应说。「以过失」者,有过失之心。「于十五法中」者,于「身清净行仪,如是语清净行仪,于同梵行者慈心,多闻,于两巴帝摩卡善来等,于时将说」等(巴利 362)所说之五法,及悲愍,求利益,怜愍,罪出离,律为先(朱腊瓦嘎 401),此十五法中。其中「悲愍」者,以此显示悲。「求利益」者,寻求利益。「怜愍」者,与彼利益相结合,以此二者亦显示慈。「罪出离」者,令住立于清净边际。举发事物、令忆念、令承认后,依承认而作甘马,名为律为先。
Adhikaraṇaṭṭhenāti adhikātabbaṭṭhena, samathehi vūpasametabbaṭṭhenāti attho. Taṃ nānattaṃ dassetunti idha anadhippetampi atthuddhāravasena taṃ nānattaṃ dassetunti adhippāyo. Teneva vakkhati ‘‘sesāni atthuddhāravasena vuttānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.385-386). Yaṃ adhikiccātiādinā adhikaraṇasaddassa kammasādhanatā vuttā.
「以诤事之义」者,以应诤之义,以诸止诤法应止息之义也。「为示彼差别」者,此处虽非所意图,然为阐明义理而示彼差别,此为所意。以此故彼将说「其余诸项依义理阐明而说」。以「缘何」等语,已说诤事一词之业与所作义。
Gāhanti ‘‘asukaṃ codessāmī’’ti manasā codanākārassa gahaṇaṃ. Cetananti ‘‘codessāmī’’ti uppannacittabyāpārasaṅkhātaṃ cittakammaṃ. Akkhantinti cuditakassa vipattiṃ disvā uppannaṃ kodhaṃ asahanaṃ, tathā pavattaṃ vā yaṃ kiñci cittacetasikarāsiṃ. Vohāranti codanāvasappavattavacanaṃ. Paṇṇattinti codanāvasappavattaṃ manasā parikappitaṃ nāmapaṇṇattiṃ. Attādānaṃ gahetvāti codanaṃ manasā gahetvā. Taṃ adhikaraṇanti taṃ gāhalakkhaṇaṃ adhikaraṇaṃ. Nirujjhati cetanāya khaṇikattā, sā ca samathappattā hotīti evamettha aniṭṭhappasaṅgo veditabbo. Evaṃ uparipi ‘‘tuṇhī hotī’’ti iminā vohāravacanassa nirodhaṃ dasseti. Tenāha ‘‘taṃ adhikaraṇaṃ samathappattaṃ bhavissatī’’ti. ‘‘Tasmā paṇṇatti adhikaraṇa’’nti aṭṭhakathāsu katasanniṭṭhānaṃ dassetvā idāni tassāpi ekaccehi paṭikkhittabhāvaṃ dassetvā puna tampi paṭisedhetvā aṭṭhakathāsu vuttapaṇṇattiyā eva adhikaraṇataṃ samatthetuṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādimāha. Tattha taṃ panetanti paṇṇatti adhikaraṇanti etaṃ gahaṇaṃ virujjhatīti sambandho. Pārājikādiāpatti ekantaakusalasabhāvā vā abyākatasabhāvā vā hotīti saññāya ‘‘methunadhammapārājikāpattī’’tiādikaṃ suttaṃ paṇṇattiadhikaraṇavādena virujjhatīti dassetuṃ uddhaṭaṃ. Tenāha ‘‘na hi te…pe… accantaakusalattā’’tiādi. Teti aṭṭhakathācariyā.
「执取」者,以心执取「我将举罪某人」之举罪行相。「思」者,「我将举罪」之已生心活动所摄之心业。「不忍」者,见被举罪者之过失而生起之嗔恨不能忍受,或如是进行之任何心与心所聚。「言说」者,举罪时进行之语言。「施设」者,举罪时以心所思惟之名施设。「执取自体而」者,以心执取举罪。「彼诤事」者,彼以执取为相之诤事。「灭」者,因思之刹那性而灭,且彼达止诤,如是此处应知不欲之过失。如是于上「彼默然」,以此显示言说语之灭。故说「彼诤事将达止诤」。「故施设为诤事」者,显示注疏中所作之结论后,今显示彼亦为某些人所驳斥,再驳斥彼后,为成立注疏中所说施设确为诤事,故说「然而彼」等。其中「然而彼」者,「施设为诤事」,此执取相违,此为关联。为显示巴拉基咖等罪以决定不善性或无记性之想,「交媾法巴拉基咖罪」等经文与施设诤事说相违,故提出。故说「彼等……乃至……因决定不善性」等。「彼等」者,注疏诸师。
Amūlakañceva taṃ adhikaraṇanti ettha amūlakapārājikameva adhikaraṇa-saddena adhippetanti dassetuṃ ‘‘yañceta’’ntiādi vuttaṃ. Yasmā panātiādi pana idhādhippetāya amūlakapārājikāpattiyā eva paṇṇattibhāvo yujjatīti dassetuṃ āraddhaṃ. Tattha yāya paṇṇattiyāti sabhāvato parisuddhepi puggale ‘‘pārājiko’’tiādinā codakena pavattitaṃ nāmapaṇṇattiṃ sandhāya vadati. Paññattoti kathito. Adhikaraṇe pavattattāti avijjamānepi manasā āropitamatte āpattādhikaraṇe vācakabhāvena pavattattā.
「无根且彼诤事」者,此处为显示唯无根巴拉基咖以诤事一词所意图,故说「此」等。「然而因」等,然而此处所意图之唯无根巴拉基咖罪之施设性适当,为显示此而开始。其中「以何施设」者,指向自性清净之人,举罪者以「巴拉基咖」等所进行之名施设而说。「施设」者,已说。「因在诤事中进行」者,因虽不存在而仅以心所假立之罪诤事中以能诠性进行。
Evaṃ nāmapaṇṇattivasena imasmiṃ sikkhāpade āpattādhikaraṇassa paññattibhāvaṃ dassetvā idāni atthapaṇṇattivasenāpi dassetuṃ ‘‘yasmā vāya’’ntiādi vuttaṃ. Paññattimattamevāti avijjamānassa vijjamānākārena manasā āropitaatthapaṇṇattimattamevāti attho. Tañca kho idhevāti tañca yathāvuttapariyāyena paṇṇattiyā adhikaraṇattaṃ idheva imasmiṃ eva sikkhāpade. Eketi keci. Taṃ na yuttanti yaṃ ekaccehi aṭṭhakathāsu vuttaṃ, adhikaraṇassa paṇṇattibhāvaṃ nisedhetvā kusalādiparamatthabhāvaṃ sādhetuṃ ‘‘taṃ panetaṃ methunadhammapārājikāpattī’’tiādinā papañcato dassito, taṃ na yuttanti attho. Tattha kāraṇamāha ‘‘ādikammikassā’’tiādinā, tena ca tasmiṃ vāde yadi āpatti nāma akusalā vā abyākatā vā bhaveyya, kathaṃ ādikammikassa anāpatti bhaveyya? Tassāpi akusalādīnaṃ uppannattā bhagavato sikkhāpadapaññattito paṭṭhāya yāva āpattītipi na sakkā vattuṃ, methunādīsu akusalādīnaṃ sikkhāpadapaññattito pubbepi samuppattito. Tato eva anupasampannānampi āpattippasaṅgo, gilānādīnaṃ uppannattā anupaññattiyāpi anāpattiabhāvappasaṅgo ca siyā. Atha mataṃ ‘‘na kevalaṃ akusalādi eva, atha kho bhagavatā paṭikkhittabhāvaṃ jānantassa samuppajjamānā eva akusalādayo āpattī’’ti, tampi asāraṃ, sikkhāpadapaññattiṃ ajānitvā vītikkamantassa methunādīsu anāpattippasaṅgato, akusalādisabhāvāya ca āpattiyā ekapayogādīsu ekattādipi na siyā. Na hi sakalampi divasaṃ itthiṃ kāyato amocetvā phusantassa ekamevākusalaṃ uppajjati, bahū vā itthiyo phusitvā apagacchantassa bahūni, yenāpattiyā ekattaṃ, bahuttaṃ vā siyāti evamādikaṃ ayuttiṃ saṅgahetvā dassitanti veditabbaṃ.
如是以名施设显示此学处中罪诤事之施设性后,今为以义施设亦显示,故说「因或」等。「唯施设而已」者,不存在者以存在之行相以心所假立之义施设而已,此为义。「且彼唯此处」者,且以如所说方式施设之诤事性唯此处,唯此学处中。「某些」者,某些人。「彼不适当」者,某些人于注疏中所说,驳斥诤事之施设性而为成立善等胜义性,以「彼交媾法巴拉基咖罪」等详细显示,彼不适当,此为义。其中说原因以「初业者」等,以彼于彼说中,若罪名为不善或无记,如何初业者有无罪?因彼亦有不善等之生起故。从世尊施设学处开始乃至罪,亦不能说,因交媾等中不善等于学处施设前亦已生起故。由此即使未达上者亦有罪之过失,因病者等之生起故,即使未施设时亦有无罪之过失。若谓「非仅不善等,而是知世尊所禁止性而生起之不善等即为罪」,彼亦无实,因不知学处施设而违犯者于交媾等中有无罪之过失故,且因不善等性之罪,于一结合等中亦无一性等。非整日不离身体而触女人者仅生一不善,或触多女人而去者生多不善,由此罪有一性或多性等,如是等不适当摄集而显示,应知。
Tattha vatthuñcāti vītikkamo. Tañhi āpattisammutipaññāpanassa okāsaṭṭhena ‘‘vatthū’’ti vuccati. Gottanti adinnādānādito buddhisaddanivattanaṭṭhena parikappitasāmaññākāro gottaṃ. Nāmanti avijjamānanāmapaññatti. Tassa pana pārājikanti nāmassa atthabhūtā āpatti atthapaññatti evāti daṭṭhabbaṃ . Yaṃ pana ‘‘vivādādhikaraṇaṃ siyā kusala’’ntiādi (cūḷava. 220; pari. 303), ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusala’’ntiādi (cūḷava. 222) ca suttaṃ tehi samuddhaṭaṃ, tampi na vivādādīnaṃ kusalādibhāvassa pariyāyadesitattāti yaṃ ettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā paṭhamapārājikasamuṭṭhānādivaṇṇanāya sāratthadīpaniyaṃ viraddhaṭṭhānasodhanatthaṃ vitthārato vuttanti tattheva taṃ gahetabbaṃ, sāratthadīpanīkārakassa akusalādirūpāva āpattīti laddhi, teneva so idhāpi ‘‘tasmā paṇṇattiadhikaraṇanti aṭṭhakathāsu katasanniṭṭhānaṃ dassetvā idāni tampi na yuttanti dassetuṃ ‘taṃ paneta’ntiādimāhā’’ti (sārattha. ṭī. 2.385-386) evaṃ attano laddhiṃ aṭṭhakathācariyassapi laddhiṃ katvā ganthavirodhampi anoloketvā dassesi. Na hettha buddhaghosācariyo aṭṭhakathāvādaṃ ayuttanti dassetuṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādimārabhi ‘‘paṇṇattimattameva āpattādhikaraṇanti veditabba’’nti sayameva upari kathanato, atha kho dulladdhikānaṃ ekaccānaṃ tattha vippaṭipattiṃ dassetvā puna taṃ paṭisedhetukāmo ārabhi, teneva ante ‘‘eke’’ti vuttanti veditabbaṃ. Vivādādīnaṃ kusalādikatte taṃsamathānampi tabbhāvo āpajjati paramatthesu paṇṇattiyā samathāyogāti āha ‘‘kusalādisamathehī’’ti. Paññattisabhāvānameva catunnaṃ adhikaraṇānaṃ samathehi adhikaraṇīyatā, na pana kusalādiparamattharūpānaṃ tesaṃ tesaṃ khaṇikatāya sayameva samathappattitoti heṭṭhā samatthitamatthaṃ nigamanavasena dassentena ‘‘iti iminā adhikaraṇaṭṭhenā’’ti vuttaṃ, tassa yathāvuttanayena samathehi adhikaraṇīyatāyāti attho. ‘‘Idhekacco’’ti iminā idhādhippetaṃ vivādaṃ nivatteti.
其中「事」者,违犯。彼以罪假名施设之处所义而称「事」。「种」者,从不与取等以智词转起义而思惟之共相行相为种。「名」者,不存在之名施设。然而「彼之巴拉基咖」者,名之义所成之罪为义施设,应如是见。然而「诤诤事或为善」等,「罪诤事或为不善」等经文,为彼等所提出,彼亦非诤等之善等性以方便说,此处应说者,下于第一巴拉基咖生起等解释中,于义灯中为净治错误处所而详细说,即于彼处应取彼。义灯作者得「罪即不善等形」,以此故彼于此处亦「故显示注疏中所作之结论为施设诤事后,今为显示彼亦不适当而说『然而彼』等」,如是以自己之所得作为注疏诸师之所得,亦不观察论典相违而显示。非此处佛音阿阇梨为显示注疏说不适当而开始「然而彼」等,乃至上自己说「应知唯施设而已为罪诤事」故,而是为显示某些钝根者于彼处之错误后,欲再驳斥彼而开始,以此故最后说「某些」,应知。诤等为善等时,彼等止诤亦陷入彼性,因胜义中施设不应止诤,故说「以善等止诤」。唯施设性之四诤事应以止诤法诤,非善等胜义形之彼等因刹那性自己即达止诤,下以成立所说义而以结论显示者说「如是以此诤事之义」,彼以如所说方式应以止诤法诤,此为义。「此处某人」者,以此转回此处所意图之诤。
Anuvādoti vipattīhi upavadanā ceva codanā ca. Tattha upavadanā nāma garahā, akkoso ca. Pañcapīti mātikāpariyāpannāpattiyo sandhāya vuttaṃ. Kiccayatāti kattabbatā. Sapadānukkamaniddesassāti ettha padānukkamaniddesoti padabhājanaṃ vuccati, tena sahitassa sikkhāpadassāti attho.
「随说」者,以过失呵责及举罪。其中呵责名为诃责及骂詈。「五」者,指向摄于论母之罪而说。「应作性」者,应作性。「具足句次第说之」者,此处「句次第说」者,称句分别,具足彼之学处,此为义。
§387
387.Assāti kattuatthe sāmivacananti āha ‘‘etena codakenā’’tiādi. Diṭṭhamūlake panāti ‘‘diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto’’tiādi (pārā. 387) pāḷivāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha itthiyā saddhiṃ rahonisajjādidassanamattavasena pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto puggalo tena diṭṭho, na pana maggena maggappaṭipādanādidassanavasena. Yadi hi tena so tathā diṭṭho bhaveyya, asuddhasaññī evāyaṃ tasmiṃ puggale siyā, asuddhasaññāya ca suddhaṃ vā asuddhaṃ vā codentassa saṅghādiseso na siyā ‘‘anāpatti suddhe asuddhadiṭṭhissa, asuddhe asuddhadiṭṭhissā’’tiādivacanato (pārā. 390). Tasmā itthiyā saddhiṃ rahonisajjādimattameva disvāpi ‘‘saddho kulaputto, nāyaṃ pārājikaṃ āpajjatī’’ti tasmiṃ suddhasaññissa vā vematikassa vā ‘‘suto mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto’’tiādinā niyametvā codentasseva saṅghādiseso, na asuddhasaññissa, tassa pana diṭṭhaṃ sutanti musāvādādipaccayā lahukāpatti evāti veditabbaṃ. Yadi pana so tasmiṃ suddhadiṭṭhicāvanādhippāyopi diṭṭhaṃ rahonisajjādimattameva vadati, adiṭṭhaṃ pana maggenamaggappaṭipādanādipārājikavatthuṃ vā ‘‘assamaṇosī’’tiādikaṃ vā na vadati, tassa anāpatti. Adhikaṃ vadantassa pana āpattiyeva ‘‘adiṭṭhaṃ diṭṭha’’nti (pārā. 386-387) vuttattā. Yo pana diṭṭhena rahonisajjādinā paṭhamapārājikena asuddhasaññī hutvā cāvanādhippāyo adinnādānaṃ ajjhāpajjanto ‘‘diṭṭho’’ti vā ‘‘suto’’ti vā ādiṃ vadati, tassāpi na saṅghādiseso asuddhe asuddhadiṭṭhitāyāti keci vadanti. Aññe pana ‘‘yena pārājikena codeti, tena suddhasaññābhāvā āpattiyevā’’ti vadanti, idaṃ yuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘yena pārājikena codeti, taṃ ‘ayaṃ anajjhāpanno’ti ñatvā cāvanādhippāyena…pe… saṅghādiseso’’ti. Iminā nayena sutādimūlakesupi vinicchayo veditabbo. Aññatra āgatesūti omasavādādīsu āgatesu. Avassutoti tīhipi dvārehi pārājikavatthubhūtaduccaritānuvassanena tinto. Kasambujātoti kacavarabhūto, nissāroti attho.
【「有」者,作者义之主格】此说「以此举罪者」等。【于见根本中】者,指「见彼犯巴拉基咖法者」等圣典文句而说。其中,仅以见彼人与女人共秘密坐等之程度而犯巴拉基咖法者,被彼见到,但非以道路、道路教示等之见而见。若彼如是被见,则此人对彼人应有不净想,而以不净想举罪净者或不净者,不应有桑喀地谢萨,因有「无罪于净者有不净见,于不净者有不净见」等之语。故即使仅见与女人共秘密坐等,而对彼有净想或疑惑者,以「我闻彼犯巴拉基咖法」等确定而举罪者,有桑喀地谢萨,非不净想者,但彼说见闻者,因妄语等缘故仅有轻罪,应如是知。若彼人虽有令舍净见之意图,仅说所见之秘密坐等,但不说未见之以道路教示等巴拉基咖事或「汝非沙门」等,彼无罪。但说过分者有罪,因说「未见为见」故。若有人以所见之秘密坐等第一巴拉基咖有不净想,而有令舍意图,说犯不与取者「见」或「闻」等,彼亦无桑喀地谢萨,因于不净者有不净见,如是某些人说。但其他人说「以彼所举罪之巴拉基咖,因无净想故有罪」,此说合理。如是于论母注疏中说「以彼所举罪之巴拉基咖,知『此人未犯』而以令舍意图……桑喀地谢萨」。以此方法,于闻等根本中亦应知判决。【于来到其他处者】者,于来到诬陷等处者。【漏尽者】者,以三门漏尽巴拉基咖事之恶行而浸透者。【驱摈】者,义为驱逐。【盗贼】者,贼,义为破戒者。【信奉长老女】者,说受持黑耳天女之誓者,彼外道女据说称为黑耳吉祥天女之长老。【以何为首】者,以何为因,义为以何程度。【以彼为首】者,于此亦同此方法。【不适合】等,仅为显示疑惑状态而说,此是大莲华长老之意趣。
Koṇṭhoti coro, dussīloti attho. Jeṭṭhabbatikoti kāḷakaṇṇidevīvate niyutto titthiyoti vadati, sā kira kāḷakaṇṇisirideviyā jeṭṭhāti vuttā. Yadaggenāti yena kāraṇena, yattakenāti attho . Tadaggenāti etthāpi eseva nayo. No kappetītiādi vematikabhāvadīpanatthameva vuttanti mahāpadumattherassa adhippāyo.
【盗贼】者,贼,义为破戒者。【信奉长老女】者,说受持黑耳天女之誓者,彼外道女据说称为黑耳吉祥天女之长老。【以何为首】者,以何为因,义为以何程度。【以彼为首】者,于此亦同此方法。【不适合】等,仅为显示疑惑状态而说,此是大莲华长老之意趣。
§389
389.Etthāti codanāyaṃ. Tajjanīyādikammaṃ karissāmītiāpattiyā codentassa adhippāyo kammādhippāyo nāma. Parivāsadānādikkamena āpattito vuṭṭhāpetuṃ āpattiyā codentassa adhippāyo vuṭṭhānādhippāyo. Uposathaṃ, pavāraṇaṃ vā saṅghe kātuṃ adānatthāya āpattiyā codayato adhippāyo uposathapavāraṇaṭṭhapanādhippāyo. Asammukhā…pe… dukkaṭanti anuddhaṃsentassapi akkosantassapi dukkaṭaṃ.
【于此】者,于举罪中。【我将作呵责等甘马】者,以罪举罪者之意图名为甘马意图。以别住给予等甘马从罪中令出起,以罪举罪者之意图名为出起意图。为于僧团中作伍波萨他或自恣而不给予,以罪举罪者之意图名为停止伍波萨他自恣意图。【不现前……恶作】者,即使不当面诽谤者、辱骂者亦有恶作。
Sabbatthevāti sabbāsu aṭṭhakathāsu. Uposathapavāraṇānaṃ ñattikammabhāvato ñattiyā vattamānāya eva uposathapavāraṇaṭṭhapanaṃ hoti, na niṭṭhitāya, sā ca yya-kāre patte niṭṭhitā nāma hotīti āha ‘‘yya-kāre patte na labbhatī’’ti.
【于一切处】者,于一切注疏中。因伍波萨他自恣为单白甘马性,仅于单白进行时即有停止伍波萨他自恣,非于完成时,而彼于达到『亚』音时名为完成,故说「于达到『亚』音时不得」。
Anupāsakoti upāsakopi so bhikkhu na hoti saraṇagamanassāpi paṭippassaddhattāti vadanti. ‘‘Anodissa dhammaṃ kathentassā’’ti iminā odissa kathentena okāsaṃ kāretabbanti dasseti. Āpattiṃ desetvāti okāsākārāpanāpattiṃ desetvā. Yaṃ codeti, tassa upasampannoti saṅkhyupagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā vematikatā vā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena ‘‘tvaṃ pārājiko’’tiādinā niyametvā sammukhā codanā codāpanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.
【非近事男】者,说彼比库亦非近事男,因归依亦已平息。「对不指定而说法者」以此显示对指定而说者应作机会。【说罪已】者,说作机会之罪已。所举罪者之达上承认,对彼有净想或疑惑,以彼所举罪之巴拉基咖,以见等而无根本,以令舍意图以「汝是巴拉基咖」等确定,现前举罪、令举罪,彼于彼刻了知,此等为此处五支。
Paṭhamaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一恶意嗔恨学处注释结束。
9. Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā九、第二恶心恶见学处解释
§391
391. Navame mettiyaṃ bhikkhuninti liṅganāsanāya nāsitāyapi tassā bhūtapubbavohāraṃ gahetvā vuttaṃ. Aññabhāgassāti therassa manussajātibhikkhubhāvato aññassa tiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhātassa koṭṭhāsassa. Idanti sāmaññato napuṃsakaliṅgena vuttaṃ, ayaṃ chagalakoti attho. Aññabhāgoti yathāvuttatiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhāto añño koṭṭhāso, aññabhāgassa idanti aññabhāgiyanti paṭhamaviggahassa attho, aññabhāgamatthīti dutiyaviggahassa, dvīhipi chagalakova vutto. Idāni dvīhipi viggahehi vuttamevatthaṃ vitthārato dassento ‘‘yo hi so’’tiādimāha. Tattha yo hi so chagalako vutto, so aññassa bhāgassa hotīti ca aññabhāgiyasaṅkhyaṃ labhatīti ca yojanā. Dutiyaviggahassa atthaṃ dassetuṃ ‘‘so vā’’tiādi vuttaṃ. Adhikaraṇanti veditabboti etthāpi yo hi so ‘‘dabbo mallaputto nāmā’’ti chagalako vutto, soti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tañhi sandhāyāti ‘‘dabbo’’ti nāmakaraṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ chagalakaṃ sandhāya. Te bhikkhūti te anuyuñjantā bhikkhū. Āpattiyāpi puggalādhiṭṭhānattā ‘‘puggalānaṃyeva lesā’’ti vuttaṃ.
【于第九中灭提亚比库尼】者,即使对已灭相之灭摈者,取其曾有之称呼而说。【于其他部分】者,因长老为人类生比库性,其他为畜生类山羊性所摄之部分。【此】者,以共性以中性说,义为此山羊。【其他部分】者,如所说畜生类山羊性所摄之其他部分,「其他部分之此」者,第一分析之义为「属于其他部分」,第二分析为「有其他部分」,以二者皆说山羊。今以二分析详细显示所说之义,故说「彼所」等。其中,彼所说之山羊,为其他部分故,及得属于其他部分之数,应如是连接。为显示第二分析之义,故说「或彼」等。【于事中应知】者,于此亦应取彼所说「名为答巴马喇子」之山羊而连接。【指彼】者,指作为「答巴」命名之所依之山羊。【彼等比库】者,彼等追问之比库。因罪亦以人为所依故,说「仅人之污点」。
§393
393.Yā ca sā avasāne…pe… codanā vuttāti ‘‘bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codetī’’tiādiṃ (pārā. 407) codanābhedaṃ sandhāya vadati. Sattannampi āpattīnaṃ paccekaṃ pārājikattādisāmaññepi methunādinnādānādivatthuto, rāgadosattādisabhāvato ca visabhāgatāpi atthīti āha ‘‘yasmā pana…pe… na hotī’’ti.
「于彼结尾处……乃至……所说之举罪」者,指向「比库犯桑喀地谢萨时被见,于桑喀地谢萨有桑喀地谢萨想,若以巴拉基咖举罪于彼」等举罪之分类而说。虽七种罪各各有巴拉基咖等之共性,然从淫欲、不与取等事相,及从贪、嗔等自性,亦有相异性,故说「然而……乃至……不成」。
Vuttanayenevāti ‘‘sabhāgavisabhāgavatthuto’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.393) vuttanayena. Kammalakkhaṇaṃ, taṃmanasikāro ca avipannakammassa nimittato phalūpacārena kammanti vuccatīti āha ‘‘taṃ nissāya uppajjanato’’ti. Parivāsādiṃ nissāya mānattādīnaṃ uppajjanato ‘‘purimaṃ purima’’ntiādi vuttaṃ.
「以所说之方式」者,即以「从相同相异之事相」等所说之方式。业之特相,及彼作意,从未坏业之相,以果之近行而称为业,故说「从依彼而生起」。从别住等依而生起僧悦等,故说「前者为前」等。
§395
395.Savatthukaṃ katvāti puggalādhiṭṭhānaṃ katvā. Dīghādinoti dīgharassādiliṅgassa. Diṭṭhādinoti diṭṭhapubbādino.
「作有事相」者,作以人为所依。「长等」者,长短等性之性。「见等」者,见过等。
§408
408.Evaṃ tathāsaññīti aññassa methunādikiriyaṃ disvā ‘‘ayaṃ so’’ti evaṃ tathāsaññī. Aṅgāni paṭhamaduṭṭhadose vuttasadisāni, idha pana kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādiyanā adhikā.
「如是如是想」者,见他人之淫欲等行为后,「此即彼」,如是为如是想。诸支分如第一恶心罪中所说相似,然于此处,取少许、些微,更多。
Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二恶心恶见学处解释完毕。
10. Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā十、第一破僧学处解释
§410
410. Dasame bahūnanti dubbalatāya araññādisevāya cittaṃ samāhitaṃ kātuṃ asakkontānaṃ. Dukkhassantakiriyāya tasmiṃ attabhāve buddhavacanaggahaṇadhāraṇādisaṅkhātaṃ byañjanapadameva paramaṃ assa, na maggalābhoti padaparamo. Abhisambhuṇitvāti nipphādetvā. Dhammato apetaṃ uddhammaṃ. Paṭikkhittamevāti ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti (mahāva. 204) vacanato vuttaṃ, idameva vacanaṃ sandhāya pāḷiyampi ‘‘aṭṭha māse’’tiādi (pārā. 409) vuttaṃ.
「第十中众多」者,因羸弱而不能令心专注于住阿兰若等之修习者。为苦之灭尽,于彼身中,受持佛语文句等所摄之文句足为最上,非得道,故为句足者。「成就后」者,完成后。「离法」者,非法。「唯被禁止」者,从「诸比库,不应以军队随行者入瓦萨」之语而说,依此语,于圣典中亦说「八个月」等。
Tīhi koṭīhīti asuddhamūlehi. Ettha ca bhikkhūnaṃ catūsu kulesu pakkapiṇḍiyālopabhojananissitatāya, macchamaṃsabhojanavirahitassa ca kulassa dullabhatāya tattha laddhesu bhattabyañjanesu macchamaṃsasaṃsaggasaṅkāya, dunnivāraṇatāya ca bhikkhūnaṃ sarīrayāpanampi na siyāti bhagavatā macchamaṃsaṃ sabbathā appaṭikkhipitvā tīhi koṭīhi aparisuddhameva paṭikkhittaṃ. Yadi hi taṃ bhagavā sabbathā paṭikkhipeyya, bhikkhū maramānāpi macchādisaṃsaggasaṅkitaṃ bhattaṃ na bhuñjeyyuṃ, tato taṇḍuladhaññādiṃ paṭiggahetvā nidahitvā sayaṃ pacitvā bhuñjituṃ tadupakaraṇabhūtaṃ dāsidāsaṃ, udukkhalamusalādikañca bhikkhūnaṃ pattādi viya avassaṃ gahetuṃ anujānitabbaṃ siyāti titthiyānaṃ viya gahaṭṭhāvāso eva siyā, na bhikkhuāvāsoti veditabbaṃ. Jālaṃ macchabandhanaṃ. Vāgurā migabandhanī. Kappatīti yadi tesaṃ vacanena saṅkā na vattati, vaṭṭati, na taṃ vacanaṃ lesakappaṃ kātuṃ vaṭṭati. Teneva vakkhati ‘‘yattha ca nibbematiko hoti, taṃ sabbaṃ kappatī’’ti.
「以三根」者,以不净根。于此,诸比库依四种家族之熟食团食而住,且因离鱼肉食之家族难得,于彼处所得饭食中,有鱼肉接触之疑虑,且因难以避免,诸比库之身体维持亦不可能,故世尊未完全禁止鱼肉,唯禁止以三根不清净者。若世尊完全禁止彼,诸比库即使将死,亦不食有鱼等接触疑虑之饭食,由此,受取米谷等后储藏、自己煮食而食,为彼所需之奴婢、臼杵等,必须如比库之钵等般允许受取,则如外道般,唯有在家住,非比库住,应如是知。「网」者,鱼之系缚物。「陷阱」者,鹿之系缚物。「适当」者,若依彼等之言无疑虑,则适当,不适当以彼言作些微之适当。以此将说「凡无疑虑处,一切皆适当」。
Pavattamaṃsanti āpaṇādīsu pavattaṃ vikkāyikaṃ matamaṃsaṃ. Bhikkhūnaṃyeva atthāya akatanti ettha aṭṭhānappayutto eva-saddo, bhikkhūnaṃ atthāya akatamevāti sambandhitabbaṃ, tasmā bhikkhūnañca maṅgalādīnañcāti missetvā katampi na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Keci pana yathāṭhitavasena avadhāraṇaṃ gahetvā ‘‘vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na sundaraṃ. ‘‘Vatta’’nti iminā āpatti natthīti dasseti.
「流通肉」者,在市场等处流通的、可售卖的、死肉。「仅为比库们的利益而作」,此处「仅」(eva)一词用于强调,应连结为「仅为比库们的利益而作」,因此应知,若为比库们与吉祥仪式等混合而作,亦不允许。然而有些人依照原位理解为限定,说「允许」,此不妥当。以「允许」一词显示无罪。
Kappanti asaṅkheyyakappaṃ, ‘‘āyukappa’’ntipi (sārattha. ṭī. 2.410) keci. Mahākappassa hi catutthabhāgo asaṅkheyyakappo, tato vīsatimo bhāgo saṅghabhedakassa āyukappanti vadanti, taṃ aṭṭhakathāsu kappaṭṭhakathāya na sameti ‘‘kappavināse eva muccatī’’tiādi (vibha. aṭṭha. 809) vacanato. Brahmaṃ puññanti seṭṭhaṃ puññaṃ. Kappaṃ saggamhīti ettha paṭisandhiparamparāya kappaṭṭhatā veditabbā.
「劫」者,无数劫。也有人说「寿劫」。因为他们说,大劫的四分之一是无数劫,其二十分之一是破僧者的寿劫,此与诸注疏中劫的注释不符,因有「唯于劫灭时方得解脱」等语。「梵福」者,最胜福。「劫天界」,此处应知,以结生相续而住劫之义。
§411
411.Laddhinānāsaṃvāsakenāti ukkhittānuvattakabhāvena bhāvappadhānattā niddesassa. Kammanānāsaṃvāsakenāti ukkhittabhāvena. ‘‘Bhedāya parakkameyyā’’ti visuṃ vuttattā bhedanasaṃvattanikassa adhikaraṇassa samādāya paggaṇhanato pubbepi pakkhapariyesanādivasena saṅghabhedāya parakkamantassa samanubhāsanakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Yopi cāyaṃ saṅghabhedo hotīti sambandho.
「以得别住」者,因以随顺被举者之状态为主,故如此说明。「以业别住」者,以被举之状态。因已分别说「应为破而努力」,故应知,对于导致破裂的诤事,从摄取开始,即使在先前以寻求派别等方式为破僧而努力者,亦允许作谏诤甘马。此破僧亦如是相关。
Kammenāti apalokanādinā. Uddesenāti pātimokkhuddesena. Vohārenāti tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādinā (a. ni. 3.10-39, 42; cūḷava. 352) vohārena, paresaṃ paññāpanenāti attho. Anusāvanāyāti attano laddhiyā gahaṇatthameva anu punappunaṃ kaṇṇamūle mantasāvanāya, kathanenāti attho. Salākaggāhenāti evaṃ anusāvanāya tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā attano pakkhe paviṭṭhabhāvassa saññāṇatthaṃ ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva, uddeso vā saṅghabhede padhānaṃ kāraṇaṃ, vohārādayo pana saṅghabhedassa pubbabhāgāti veditabbā. Abbhussitanti abbhuggataṃ. Accheyyāti vihareyya.
「以甘马」者,以求听等。「以诵出」者,以巴帝摩卡诵出。「以言说」者,以彼彼理由,以『非法为法』等言说,对他人宣说之义。「以耳语」者,为摄取自己所得,于耳根反复耳语,言说之义。「以取筹」者,如是以耳语坚固彼等之心后,为令知已入自己派别之状态,以『取此筹』之取筹。此中,甘马本身或诵出,是破僧的主要原因,而言说等则应知是破僧的前分。「高举」者,升起。「住」者,应住。
‘‘Lajjī rakkhissatī’’ti (visuddhi. 1.42; pārā. aṭṭha. 1.45) vacanato āpattibhayena ārocanaṃ lajjīnaṃ eva bhāroti āha ‘‘lajjīhi bhikkhūhī’’ti, alajjissapi anārocentassa āpattiyeva. Appaṭinissajjato dukkaṭanti visuṃ visuṃ vadantānaṃ gaṇanāya dukkaṭaṃ. Pahontenāti gantuṃ samatthena, icchantenāti attho. Āpatti pana aḍḍhayojanabbhantareneva agilānassa vasena veditabbā.
依「有惭者将护持」之语,因罪畏而告白是有惭者之责,故说「有惭的比库们」,无惭者不告白亦有罪。「因不舍弃而恶作」者,对各各说者的计算为恶作。「能够」者,能够前往,欲往之义。然而罪应知,仅在半由旬内,依无病者而定。
§416
416. Ñattiyādīhi dukkaṭādisabbhāvaṃ sandhāya ‘‘saṅghādisesena anāpattī’’ti vuttaṃ. Assāti devadattassa. Apaññatte sikkhāpade samanubhāsanakammasseva abhāvato ‘‘na hi paññattaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamantassā’’ti vuttaṃ. Sikkhāpadaṃ paññapenteneva hi samanubhāsanakammaṃ anuññātaṃ. Uddissa anuññātatoti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, romanthakassa romanthana’’ntiādiṃ (cūḷava. 273) uddissānuññātaṃ sandhāya vadati. Anāpattiyanti anāpattivāre. Āpattiṃ ropetabboti samanubhāsanāya pācittiyaāpattiṃ ropetabbo. Āpattiyeva na jātāti saṅghādisesāpatti na jātā eva.
依白等,关联恶作等的一切有,故说「以桑喀地谢萨无罪」。「彼的」者,迭瓦达德的。因未制定学处时谏诤甘马本身不存在,故说「非违越已制定的学处」。唯制定学处时,谏诤甘马才被允许。「指定而允许」者,关联「诸比库,我允许反刍者反刍」等指定而允许说。「无罪」者,在无罪之时。「应安立罪」者,应安立谏诤的巴吉帝亚罪。「罪实未生」者,桑喀地谢萨罪实未生。
‘‘Na paṭinissajjāmī’’ti saññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. Sacittakanti ‘‘na paṭinissajjāmī’’ti jānanacittena sacittakaṃ. Yo visaññī vā bhīto vā vikkhitto vā ‘‘paṭinissajjitabba’’ntipi, ‘‘kammaṃ karissatī’’ti vā na jānāti, tassa anāpatti. Bhedāya parakkamanaṃ, dhammakammena samanubhāsanaṃ, kammavācāpariyosānaṃ, na paṭinissajjāmīti cittena appaṭinissajjananti imānettha cattāri aṅgāni.
「不舍弃」之想不存在故得解脱,故名想解脱。具心者,以「我不舍弃」之了知心故为具心。若人失念、或恐惧、或心乱,不知「应舍弃」,或不知「将作甘马」,彼无罪。此中有四支:为破僧而努力、以法甘马劝说、甘马语完成、以「我不舍弃」之心而不舍弃。
Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一破僧学处解释完毕。
11. Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā十一、第二破僧学处解释
§418
418. Ekādasame yasmā ubbāhikādisammutikammaṃ bahūnampi kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karotī’’ti idaṃ niggahavasena kattabbakammaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Aṅgāni panettha bhedāya parakkamanaṃ pahāya anuvattanaṃ pakkhipitvā heṭṭhā vuttasadisāneva gahetabbāni.
第十一中,因举罪等共许甘马许对多人作,故应知「僧团不对僧团作甘马」此语是就应作之折伏甘马而说。此中诸支,除「为破僧而努力」改为「舍弃而随顺」外,其余应取如下文所说者。
Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二破僧学处解释完毕。
12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā12. 难劝学处注释
§424
424. Dvādasame vambhanavacananti garahavacanaṃ. Saṭa-saddo patitasaddena samānattho, tassa ca visesanassa paranipātoti āha ‘‘tattha tattha patitaṃ tiṇakaṭṭhapaṇṇa’’nti. Kenāpīti vātādisadisena upajjhāyādinā.
第十二中,轻蔑语者,呵责语也。「萨德」一词与「堕落」一词同义,其修饰语为「彼彼」,故说「彼彼堕落之草木叶」。「以任何」者,如风等,如亲教师等。
§426
426. Cittapariyonāho daḷhakodhova upanāho. Tatopi balavataro dummocanīyo kodhābhisaṅgo. Codakaṃ paṭippharaṇatāti codakassa paṭiviruddho hutvā avaṭṭhānaṃ. Codakaṃ apasādanāti vācāya ghaṭṭanā. Paccāropanāti ‘‘tvampi sāpattiko’’ti codakassa āpattiāropanā. Paṭicaraṇatāti paṭicchādanatā. Apadānenāti attano cariyāya. Na sampāyanatāti ‘‘yaṃ tvaṃ codako vadesi ‘mayā esa āpattiṃ āpanno diṭṭho’ti, tvaṃ tasmiṃ samaye kiṃ karosi, ayaṃ kiṃ karoti, kattha ca tvaṃ ahosi, kattha aya’’ntiādinā nayena cariyaṃ puṭṭhena sampādetvā akathanaṃ.
心缠结者,即坚固之嗔恨。比彼更强者为难解之嗔恨执取。对举罪者反击者,对举罪者成为敌对而不住立。对举罪者诽谤者,以语言攻击。反诬者,以「汝亦有罪」而对举罪者诬以罪。覆藏者,即隐藏也。以自己之行为者,以自己之行为。不如实说者,当被问及行为时,以「汝举罪者说『我见彼犯此罪』,汝于彼时作何事,此人作何事,汝在何处,此人在何处」等方式,不如实说明而不说。
‘‘Yassa siyā āpattī’’ti (mahāva. 134) iminā nidānavacanena sabbāpi āpattiyo saṅgahitāti āha ‘‘yassa siyā’’tiādi. Aṅgāni cettha paṭhamasaṅghabhedasadisāni, ayaṃ pana viseso yathā tattha bhedāya parakkamanaṃ, idha avacanīyakaraṇatā daṭṭhabbā.
以「若有罪者」此因缘语,一切罪皆被摄取,故说「若有罪者」等。此中诸支如第一破僧相似,然此差别为:如彼处为破僧而努力,此处应见为作不可谏。
Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 难劝学处注释已毕。
13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā13. 坏俗家学处注释
§431
431. Terasame kīṭāgirīti tassa nigamassa nāmaṃ. Tañhi sandhāya parato ‘‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba’’nti vuttaṃ, gāmanigamato ca pabbājanaṃ, na janapadato. Tena pana yogato janapadopi ‘‘kīṭāgiri’’icceva saṅkhyaṃ gatoti āha ‘‘evaṃnāmake janapade’’ti.
第十三中,基德阿基利者,彼村镇之名。依此,后文说「阿沙基与布那巴苏咖比库不应住于基德阿基利」,从村镇驱摈,非从国土。然因与彼相应,国土亦得「基德阿基利」之名,故说「如是名之国土」。
Tatrāti sāvatthiyaṃ. Dhuraṭṭhāneti abhimukhaṭṭhāne, jetavanadvārasamīpeti attho. Dvīhi meghehīti vassikena, hemantikena cāti dvīhi meghehi. Gaṇācariyehi chahi adhikatāya ‘‘samadhika’’nti vuttaṃ.
「于彼处」者,在沙瓦提。「于前方处」者,在面前之处,意为揭德林门附近。「以二云」者,以雨季云与冬季云此二云。因六群老师等超过,故说「超过」。
Udakassāti akappiyaudakassa ‘‘kappiyaudakasiñcana’’nti visuṃ vakkhamānattā, tañca ‘‘ārāmādiatthāya rukkharopane akappiyavohāresupi kappiyaudakasiñcanādi vaṭṭatī’’ti vakkhamānattā idhāpi vibhāgaṃ katvā kappiyaudakasiñcanādi visuṃ dassitaṃ. Yathā koṭṭanakhaṇanādikāyikakiriyāpi akappiyavohāre saṅgahitā, evaṃ mātikāujukaraṇādikappiyavohārepīti āha ‘‘sukkhamātikāya ujukaraṇa’’nti. Ettha purāṇapaṇṇādiharaṇampi saṅgayhati. Mahāpaccariyavādova pamāṇattā pacchā vutto. Akappiyavohārepi ekaccaṃ vaṭṭatīti dassetuṃ ‘‘na kevalañca sesa’’ntiādimāha. Yaṃkiñci mātikanti sukkhaṃ vā asukkhaṃ vā. Tatthāti ārāmādiatthāya rukkharopane. Tathāti kappiyavohārapariyāyādīhi ganthāpanaṃ sandhāya vuttaṃ. Iminā ca kulasaṅgahatthāya ganthāpanādipi na vaṭṭatīti dasseti.
「水」者,因将说「净水浇灌」与不净水分开,又因将说「为园林等之故,于植树时,即使在不净用途中,净水浇灌等亦许」,故于此处亦作区分,分别显示净水浇灌等。如同挖掘、掘地等身业亦摄于不净用途中,如是于干枯花鬘之整理等净用途中亦然,故说「干枯花鬘之整理」。于此处亦摄取旧叶等之搬运。因大注疏说为量,故后说。为显示即使在不净用途中,某些亦许,故说「非仅余」等。「任何花鬘」者,干或不干。「于彼处」者,为园林等之故,于植树时。「如是」者,关于以净用途方式等之结缚而说。以此亦显示为家族摄受之故,结缚等亦不许。
Vatthupūjanatthāya sayaṃ ganthanaṃ kasmā na vaṭṭatīti codento ‘‘nanu cā’’tiādimāha. Yathā ārāmādiatthaṃ kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropetumpi vaṭṭati, tathā vatthupūjanatthāya sayaṃ ganthanampi kasmā na vaṭṭatīti codakassa adhippāyo. Vuttantiādi parihāro. Atha ‘‘na pana mahāaṭṭhakathāya’’nti kasmā vadati? Mahāpaccariādīsu vuttampi hi pamāṇamevāti nāyaṃ virodho, mahāaṭṭhakathāyaṃ avuttassa sayaṃ ropanassa tattheva vuttena udakasiñcanena saha saṃsandananayadassanamukhena pamāṇamevāti patiṭṭhāpetuṃ vuttattā. ‘‘Maññeyyāsī’’ti padaṃ ‘‘taṃ katha’’nti iminā sambandhitabbaṃ. Tatthāyaṃ adhippāyo – kiñcāpi mahāaṭṭhakathāyaṃ sayaṃ ropanaṃ na vuttaṃ, kappiyaudakassa sayaṃ āsiñcanaṃ vuttameva, tasmā yathā ārāmādiatthāya kappiyaudakaṃ sayaṃ siñcitumpi vaṭṭati, tathā vatthupūjanatthāya ganthanampi kasmā na vaṭṭatīti. Tampi na virujjhatīti yadetaṃ vatthupūjanatthāyapi ganthanādiṃ paṭikkhipitvā ārāmādiatthāya sayaṃ ropanasiñcanaṃ vuttaṃ, tampi pāḷiyā saṃsandanato pubbāparaṃ na virujjhati.
质问为何为供养塔之故,自己结缚不许,故说「岂非」等。如同为园林等之故,于净地中自己种植亦许,如是为供养塔之故,自己结缚为何不许,此为质问者之意趣。「已说」等为解答。然则为何说「然非于大注疏中」?因于大注疏等中所说者亦为量,故此非矛盾,为确立大注疏中未说之自己种植,与于彼处所说之水浇灌一起,以显示相应之理而为量,故如是说。「应认为」之词应与「彼如何」相连结。于此处之意趣为:虽于大注疏中未说自己种植,净水之自己浇灌已说,故如同为园林等之故,净水自己浇灌亦许,如是为供养塔之故,结缚为何不许。彼亦不相违者,此即为供养塔之故亦拒绝结缚等,而说为园林等之故自己种植浇灌,彼亦因与经文相应,前后不相违。
Taṃ kathaṃ na virujjhatīti āha ‘‘tatra hī’’tiādi. Tatrāti ropanasiñcanavisaye. Pupphādīhi kulasaṅgahappasaṅge ‘‘mālāvaccha’’nti visesitattā kulasaṅgahatthameva ropanaṃ adhippetanti viññāyatīti āha ‘‘mālāvacchanti vadanto’’tiādi. Etaṃ vuttanti ‘‘mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipī’’ti etaṃ vuttaṃ. Aññatra panāti ārāmādiatthāya mālāvacchādīnaṃ ropane pana. Pariyāyoti sayaṃkaraṇakārāpanasaṅkhāto pariyāyo vohāro atthavisesoti attho atthi upalabbhati , kulasaṅgahatthattābhāvāti adhippāyo. Evamettha pariyāyasaddassa karaṇakārāpanavasena atthe gayhamāne ‘‘ganthentipi ganthāpentipī’’ti pāḷiyaṃ paṭikkhittaganthanaganthāpanaṃ ṭhapetvā yaṃ parato ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyyā’’tiādikappiyavacanehi ganthāpanaṃ vuttaṃ, tattha dosābhāvo samatthito hoti, ‘‘ganthehī’’ti āṇattiyā kārāpanasseva ganthāpananti adhippetattā. Tattha pariyāyaṃ idha ca pariyāyābhāvaṃ ñatvāti tattha ‘‘mālāvacchaṃ ropentī’’tiādīsu ‘‘mālāvaccha’’nti kulasaṅgahatthatāsūcanakassa visesanassa sabbhāvato karaṇakārāpanasaṅkhātapariyāyasabbhāvaṃ. Idha ‘‘ganthentī’’tiādīsu tathāvidhavisesavacanābhāvato tassa pariyāyassa abhāvañca ñatvā. Taṃ suvuttamevāti veditabbanti yojanā.
如何不相违,故说「于彼处」等。「于彼处」者,于种植浇灌之境。于花等之家族摄受场合,因以「花鬘等」特别指定,故应知唯意指为家族摄受之故之种植,故说「说花鬘等者」等。「此已说」者,此已说「种植花鬘等或令种植,浇灌或令浇灌」。「然于他处」者,然于为园林等之故花鬘等之种植。「方式」者,有称为自作与令作之方式、用途、义之差别,意为因无家族摄受之故。如是于此处,方式之词以作与令作之义而取时,除经文中拒绝之结缚与令结缚外,其后以「如是知,如是作则美」等净语令结缚所说者,于彼处无过失得以确立,因以「结缚」之命令唯意指令作为令结缚。「知于彼处有方式,于此处无方式」者,于彼处「种植花鬘等」等中,因有「花鬘等」此显示家族摄受之故之特别指定词之存在,故有称为作与令作之方式。于此处「结缚」等中,因无如是特别指定词,故知彼方式之不存在。应知「彼善说」,此为连结。
Sabbaṃ vuttanayeneva veditabbanti aṭṭhakathāsu āgatanayeneva ropanādi, ganthāpanādi ca sabbaṃ veditabbaṃ. Na hettha sandeho kātabboti nigameti.
「一切应以已说之理而知」者,应以注疏中所来之理,知一切种植等、令结缚等。于此处不应作疑,此为结论。
Haraṇādīsūti vatthupūjanatthāya haraṇādīsu. Kulitthiādīnaṃ atthāya haraṇatoti kulitthiādīnaṃ haraṇasseva visesetvā paṭikkhittattāti adhippāyo. Tenāha ‘‘haraṇādhikāre hī’’tiādi. Mañjarīti pupphagocchaṃ. Vaṭaṃsakoti kaṇṇassa upari piḷandhanatthaṃ katapupphavikati , so ca ‘‘vaṭaṃso’’ti vuccati. Kaṇṇikāti bahūnaṃ pupphānaṃ vā mālānaṃ vā ekato bandhitassa nāmaṃ, ‘‘kaṇṇābharaṇa’’ntipi vadanti. Hārasadisanti muttāhārasadisaṃ.
「于搬运等中」者,于为供养塔之故之搬运等中。「为家族妇女等之故之搬运」者,意为唯搬运为家族妇女等之故特别指定而拒绝。故说「于搬运章中」等。「花束」者,花之簇。「耳饰」者,为耳上穿戴之故所作之花饰,彼称为「耳饰」。「耳环」者,众多花或花鬘一起结缚者之名,亦说「耳之装饰」。「似项链」者,似珍珠项链。
Kappiyenāti kappiyaudakena. Tesaṃyeva dvinnanti kuladūsanaparibhogānaṃ dvinnaṃ. Dukkaṭanti kulasaṅgahatthāya sayaṃ siñcane, kappiyavohārena vā akappiyavohārena vā siñcāpane ca dukkaṭaṃ, paribhogatthāya pana sayaṃ siñcane, akappiyavohārena siñcāpane ca dukkaṭaṃ. Payogabahulatāyāti sayaṃ karaṇe, kāyapayogassa kārāpane ca vacīpayogassa ca bahuttena.
「以净」者,以净水也。「彼等二者」者,指坏族姓与受用二者。「恶作」者,为摄受族姓而自己浇灌,或以净语或以非净语令浇灌,皆为恶作;但为受用而自己浇灌,或以非净语令浇灌,则为恶作。「由行为之多」者,由自己作为之身行为,以及令作为之语行为之多也。
Ganthena nibbattaṃ dāmaṃ ganthimaṃ. Eseva nayo sesesupi. Na vaṭṭatīti vatthupūjanatthāyapi na vaṭṭati, dukkaṭanti attho. Vaṭṭatīti vatthupūjanatthāya vaṭṭati, kulasaṅgahatthāya pana kappiyavohārena kārāpentassāpi dukkaṭameva.
「以结生之绳」者,有结之绳也。此理于其余亦同。「不允许」者,即使为供养塔庙亦不允许,恶作之义也。「允许」者,为供养塔庙则允许,但为摄受族姓而以净语令作者,亦仅为恶作。
Nīpapupphaṃ nāma kadambapupphaṃ. Purimanayenevāti ‘‘bhikkhussa vā’’tiādinā vuttanayena.
「尼巴花」者,名为咖丹巴花。「以前述方式」者,以「比库或」等所说之方式也。
Kadalikkhandhamhītiādinā vuttaṃ sabbameva sandhāya ‘‘taṃ atioḷārikamevā’’ti vuttaṃ, sabbattha karaṇe, akappiyavacanena kārāpane ca dukkaṭamevāti attho. ‘‘Pupphavijjhanatthaṃ kaṇṭakaṃ bandhitumpi na vaṭṭatī’’ti imassa upalakkhaṇattā pupphadāmolambanādiatthāya rajjubandhanādipi na vaṭṭatīti keci vadanti, aññe pana ‘‘pupphavijjhanatthaṃ kaṇṭakanti visesitattā tadatthaṃ kaṇṭakameva bandhituṃ na vaṭṭati, tañca aṭṭhakathāpamāṇenā’’ti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Pupphapaṭicchakaṃ nāma daṇḍādīhi kataṃ pupphādhānaṃ, etampi nāgadantakampi sachiddakameva gahetabbaṃ. Asokapiṇḍiyāti asokasākhānaṃ, pupphānaṃ vā samūhe. Dhammarajju nāma cetiyādīni parikkhipitvā tesañca rajjuyā ca antarā pupphappavesanatthāya bandharajju. ‘‘Sithilavaṭṭitā vā rajjuvaṭṭiantare pupphappavesanatthāya evaṃ bandhā’’tipi vadanti.
「于芭蕉茎」等所说之一切,皆指向「彼过于粗重」之所说,于一切处作为,以非净语令作,皆仅为恶作之义也。「为穿花而系刺亦不允许」,由此标示之故,为花鬘悬挂等之故,绳索系缚等亦不允许,某些人如是说;然而其他人则说「为穿花而系刺,由特定之故,仅为彼目的系刺不允许,且此依注疏量」,应审察而取。「花器」者,名为以杖等所作之花容器,此及象牙器皆应取有孔者。「阿首咖堆」者,阿首咖枝或花之聚集。「法绳」者,名为围绕塔庙等,于彼等与绳之间,为插入花而系之绳。「或以松散缠绕,于绳缠之间为插入花而如是系」,亦有人如是说。
Matthakadāmanti dhammāsanādimatthakalambakadāmaṃ. Tesaṃyevāti uppalādīnaṃ eva. Vākena vā daṇḍakena vāti pupphanāḷaṃ phāletvā pupphena ekābaddhaṃ ṭhitavākena, daṇḍakena ca ekabandhaneneva, etena pupphaṃ bījagāme saṅgahaṃ na gacchati pañcasu bījesu appaviṭṭhattā paṇṇaṃ viya, tasmā kappiyaṃ akārāpetvāpi kopane doso natthi. Yañca chinnassāpi makuḷassa vikasanaṃ, tampi atitaruṇassa abhāvā vuḍḍhilakkhaṇaṃ na hoti, pariṇatassa pana makuḷassa pattānaṃ sinehe pariyādānaṃ gate visuṃbhāvo eva vikāso, teneva chinnamakuḷavikāso acchinnamakuḷavikāsato parihīno , milātayutto vā dissati. Yañca milātassa udakasaññoge amilānatāpajjanaṃ, tampi tambulapaṇṇādīsu samānanti vuḍḍhilakkhaṇaṃ na hoti, pāḷiaṭṭhakathādīsu ca na katthaci pupphānaṃ kappiyakaraṇaṃ āgataṃ, tasmā pupphaṃ sabbathā abījamevāti viññāyati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. ‘‘Pasibbake viyā’’ti vuttattā pupphapasibbake vā pasibbakasadisabandhe vā yattha katthaci cīvare vā pakkhipituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Bandhituṃ na vaṭṭatīti rajjuādīhi bandhanaṃ sandhāya vuttaṃ, pupphasseva pana acchinnadaṇḍavākehi bandhituṃ vaṭṭati eva.
「顶鬘」者,法座等顶端悬挂之鬘也。「彼等」者,即青莲等也。「以茎或以杖」者,劈开花茎,以与花一系之立茎,及以杖仅一系缚,由此花不入种子类,因不入于五种子中,如叶然,故即使不令作净而摘取亦无过失。又即使已断之花蕾之开放,彼亦因非过嫩之故,非生长之相,然已成熟之花蕾,诸瓣之润泽耗尽后,仅为枯萎即开放,由此故断蕾之开放较未断蕾之开放为劣,或显现为伴随枯萎。又枯萎者与水接触而达不枯萎性,彼亦于槟榔叶等中相同,故非生长之相,且于圣典注疏等中,于任何处皆未说花之作净,故应知花一切皆为无种子,应审察而取。「如于袋中」之所说故,于花袋或袋状系缚,或于任何衣中置入皆允许,此已成立。「系缚不允许」者,指以绳等之系缚而说,然以花自身之未断茎与茎系缚则确实允许。
Pupphapaṭeca daṭṭhabbanti pupphapaṭaṃ karontassa dīghato pupphadāmassa haraṇapaccāharaṇavasena pūraṇaṃ sandhāya vuttaṃ, tiriyato haraṇaṃ pana vāyimaṃ nāma hoti, na pūrimaṃ. ‘‘Purimaṭṭhānaṃ atikkāmetī’’ti sāmaññato vuttattā purimaṃ pupphakoṭiṃ phusāpetvā vā aphusāpetvā vā parikkhipanavasena pana atikkamantassa āpattiyeva. Bandhituṃ vaṭṭatīti puppharahitāya suttavākakoṭiyā bandhituṃ vaṭṭati. ‘‘Ekavāraṃ haritvā vā parikkhipitvā vā’’ti idaṃ pubbe vuttacetiyādiparikkhepaṃ, pupphapaṭakaraṇañca sandhāya vuttaṃ.
「应见花布」者,指作花布者,纵向以花鬘之持来与持回而充满,指向此而说,然横向之持来名为纬,非经。「超越前处」者,以一般而说故,令触或不令触前花端,然以围绕方式而超越者,确有罪。「允许系缚」者,允许于无花之线茎端系缚。「持来一次或围绕」者,此指前述之围绕塔庙等,及作花布而说。
Parehi pūritanti dīghato pasāritaṃ. Vāyitunti tiriyato harituṃ, taṃ pana ekavārampi na labbhati. Pupphāni ṭhapentenāti aganthitapupphāni aññamaññaṃ phusāpetvāpi ṭhapentena. Ghaṭikadāmaolambakoti heṭṭhābhāge ghaṭikākārayutto, dārughaṭikākāro vā olambako. Suttamayaṃ geṇḍukaṃ nāma. Sabbatthāti ganthimādīsu sabbattha.
「由他人充满」者,纵向伸展。「吹动」者,横向牵引,然而连一次也不能得。「放置花朵者」者,将未串连的花朵互相接触而放置者。「壶串垂饰」者,下部附有壶形,或木制壶形的垂饰。线制的球,名为「揭恩杜咖」。「一切处」者,在结等一切处。
Recakanti abhinayaṃ, ‘‘evaṃ naccāhī’’ti naṭanākāradassananti attho, ‘‘cakkaṃ viya attānaṃ bhamāpana’’ntipi keci. Ākāseyeva kīḷantīti ‘‘ayaṃ sārī asukapadaṃ mayā nītā’’ti evaṃ mukheneva ubhopi vadantā kīḷanti. Jūtaphalaketi jūtamaṇḍale. Pāsakakīḷāyāti dvinnaṃ tivaṅgulappamāṇānaṃ dārudantādimayānaṃ pāsakānaṃ catūsu passesu ekakādivasena bindūni katvā phalake khipitvā uparibhāge diṭṭhabindūnaṃ vasena sāriyo apanetvā kīḷanakajūtakīḷāya.
「雷吒咖」者,表演,意为「如此舞蹈吧」,展示舞者姿态之义,有些人说「如轮般旋转自己」。「在空中游戏」者,两人都只以口说「这枚棋子被我移到某位置」如此游戏。「博戏板」者,在博戏盘上。「骰子游戏」者,将两枚三指尺寸的木制或象牙等制成的骰子,在四面以一等方式做上点数,投掷在板上,依上面所见点数移动棋子而游戏的博戏游戏。
Mañjaṭṭhi nāma mañjaṭṭharukkhasārakasāvaṃ. Salākahatthanti nāḷikerahīrādīnaṃ kalāpassetaṃ nāmaṃ. Pāḷiyaṃ tharusminti khagge. Usseḷentīti mukhena usseḷanasaddaṃ pamuñcanti, mahantaṃ abyattasaddaṃ pavattentīti attho. Apphoṭentīti dviguṇitavāmahatthe dakkhiṇahatthena tāḷetvā saddaṃ karonti. Mukhaḍiṇḍimanti mukhabherī.
「曼迦提」者,名为曼迦提树心材的汁液。「持棒」者,这是椰子壳等的瓢的名称。「巴利中『他儒思民』」者,在剑上。「呼叫」者,以口发出呼叫声,意为发出巨大的不清晰声音。「拍打」者,以右手拍打折叠的左手而发出声音。「口鼓」者,口鼓。
§432
432.Tesanti samāse guṇībhūtāni pabbānipi parāmasati. Bondoti lolo, mandadhātukoti attho. Bhakuṭiṃ katvāti bhamukabhedaṃ katvā. Nelāti niddosā.
「彼等」者,在复合词中也触及成为属格的章节。「笨德」者,愚痴,意为劣慧。「皱眉」者,做出眉间皱纹。「内腊」者,无过失。
§433
433. Pāḷiyaṃ ‘‘sāriputtā’’ti idaṃ ekasesanayena sāriputtamoggallānānaṃ ubhinnaṃ ālapanaṃ, teneva bahuvacananiddeso kato.
巴利中「沙利子」者,这是以省略法对沙利子与摩嘎剌那两者的呼唤,因此用复数指示。
§435
435.Aṭṭhārasa vattānīti ‘‘na upasampādetabba’’ntiādīni ‘‘na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti pariyosānāni kammakkhandhake (cūḷava. 7) āgatāni aṭṭhārasa vattāni. Na pannalomāti na patitamānalomā, ananukūlavattinoti attho.
「十八事」者,在甘马篇集中所说的从「不应授达上」等开始到「不应由比库们使结合」为结尾的十八事。「不顺毛」者,不随顺意向的毛,意为不顺从行为者。
§437
437.Parasantakaṃ deti dukkaṭamevāti vissāsagāhena dānaṃ sandhāya vuttaṃ. Thullaccayanti ettha bhaṇḍadeyyampi hoti eva.
「给予他人之物,仅恶作」者,此依信赖而取之布施而说。「土喇吒亚」者,此处亦有财物之施与。
Tañca kho vatthupūjanatthāyāti mātāpitūnampi pupphaṃ dentena vatthupūjanatthāyeva dātabbanti dasseti. Maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāyāti ettakameva vuttattā ‘‘imaṃ vikkiṇitvā jīvissantī’’ti mātāpitūnaṃ dātuṃ vaṭṭati, sesañātīnaṃ pana tāvakālikameva dātuṃ vaṭṭati. Ñātisāmaṇerehevāti tesaṃ gihikammaparimocanatthaṃ vuttaṃ. Itareti aññātakā, tehipi sāmaṇerehi ācariyupajjhāyānaṃ vattasīsena haritabbaṃ. Cūḷakanti upaḍḍhabhāgatopi upaḍḍhaṃ.
「且为供养塔庙之故」者,显示即使给予父母之花,亦应仅为供养塔庙之故而给予。然而「为装饰之故,或为供养湿婆林伽等之故」,仅说此许之故,「彼等将卖此而生活」,给予父母是允许的,但给予其余亲属,仅允许给予暂时性之物。「仅亲属沙玛内拉」者,此为令彼等脱离在家之业而说。「其他」者,非亲属者,彼等沙玛内拉亦应以侍奉老师与依止师之义务而持来。「少分」者,半分之半。
Sāmaṇerā…pe… ṭhapentīti arakkhitāgopitaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha tatthāti magge vā cetiyaṅgaṇe vā. ‘‘Sāmaṇerehi dāpetuṃ na labhantī’’ti idaṃ sāmaṇerehi gihīnaṃ kammaṃ kāritaṃ viya hotīti vuttaṃ, na pana pupphadānaṃ hotīti sāmaṇerānampi na vaṭṭanato. Vuttañca ‘‘sayamevā’’tiādi. ‘‘Avisesena vutta’’nti iminā sabbesampi na vaṭṭatīti dasseti.
「沙玛内拉等……置于」者,此依无守护、无隐藏而说。「于彼彼处」者,或于道路,或于塔庙庭院。「不得令沙玛内拉等给予」者,此说如同沙玛内拉令在家人作业,然非花之布施,故对沙玛内拉等亦不允许。已说「应自己」等。「无差别而说」,以此显示对一切人皆不允许。
Khīṇaparibbayānanti āgantuke sandhāya vuttaṃ. Paricchinnesupi rukkhesu ‘‘idha phalāni sundarānī’’tiādiṃ vadantena kulasaṅgaho kato nāma hotīti āha ‘‘evaṃ pana na vattabba’’nti.
「资具已尽者」者,依客比库而说。即使于有界限之树木,说「此处果实美好」等而作亲近家族者,名为已作,故说「然不应如是说」。
Rukkhacchallīti rukkhattaco. Abhājanīyattā garubhaṇḍaṃ vuttaṃ. Vuttanayenāti paṇṇadānampi pupphaphalādīsu vuttanayena kulasaṅgaho hotīti dasseti.
「树皮」者,树之外皮。因不可分割,故说重物。「依已说之方式」者,显示叶之布施亦如花果等已说之方式而有亲近家族。
Pubbevuttappakāranti mama vacanena bhagavato pāde vandathātiādinā vuttappakārasikkhāpade paṭhamaṃ vuttaṃ. ‘‘Pakkamatāyasmā’’ti idaṃ pabbājanīyakammavasena vuttaṃ. Puna ‘‘pakkamatāyasmā’’ti idampi pabbājanīyakammakatassa vattavasena vuttaṃ. Ettha ca assajipunabbasukehi ācariyesu anekavidhesu anācāresu paññapetabbā āpattiyo sikkhāpadantaresu paññattā evāti tā idha apaññapetvā kuladūsakānaṃ pabbājanīyakammavasena niggahaṃ kātuṃ tattheva sammā avattitvā kārakasaṅghaṃ chandagāmitādīhi pāpentānaṃ samanubhāsanāya saṅghādisesaṃ āropitañca idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti veditabbaṃ. Paṭhamasaṅghabhedasadisānevāti ettha aṅgesupi yathā tattha parakkamanaṃ, evamidha chandādīhi pāpanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.
「前已说之种类」者,最初已说以「以我之言礼敬世尊之足」等所说种类之学处。「具寿应离去」者,此依驱摈甘马而说。再次「具寿应离去」者,此亦依已作驱摈甘马者之义务而说。于此,阿沙基与布那巴苏咖之老师等多种恶行中应制定之罪,已于其他学处中制定,故此处不制定彼等,为以驱摈甘马之方式制伏破坏家族者,于彼处正确行持后,对以欲贪等引导作甘马之僧团者,为谴责而制立桑喀地谢萨,应知此学处已制定。「如第一僧团破裂相似」者,此处于支分中亦应见,如彼处之努力,此处以欲贪等引导。其余与彼相似。
Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 坏俗家学处注释已毕。
Nigamanavaṇṇanā结论注释
§442
442. Itare pana yāvatatiyakāti veditabbāti sambandho. Yo hi jaro ekasmiṃ divase āgantvāpi gato anantaresu dvīsu divasesu anuppajjitvā tatiye divase uppajjati, so tatiyako. Yo pana tatiyepi anuppajjitvā catutthe eva divase uppajjati, so catutthako cāti vuccati. Taṃ sandhāyāha ‘‘yathā tatiye’’tiādi. ‘‘Akāmena avasenā’’ti iminā appaṭikammakaraṇaṃ nāma yasmā alajjilakkhaṇaṃ, saggamokkhāvaraṇañca, tasmā āpanno puggalo ‘‘pacchā parivasissāmī’’ti vikkhipituṃ na labhati, saṅghena ca anicchantasseva parivāso dātabboti dasseti. Pāḷiyaṃ ciṇṇamānatto bhikkhu…pe… abbhetabboti ettha yo bhikkhu ciṇṇamānatto, so bhikkhu abbhetabboti evaṃ bhikkhusaddadvayassa yojanā veditabbā. Te ca bhikkhū gārayhāti ūnabhāvaṃ ñatvā abbhenti, dukkaṭāpajjanena garahitabbā. Sāmīcīti vattaṃ.
442. 然而,应知「乃至第三次」与此相连。因为若热病在某一日来了又去,在接下来的两日中不生起,而在第三日生起,此为「第三日热」。若在第三日也不生起,仅在第四日生起,则称为「第四日热」等。指此而说「如在第三日」等语。「非自愿地、被迫地」,以此显示:因为不作对治名为无惭之相,且为天界与解脱之障碍,故犯者不得以「我将于后行别住」而推延,僧团应对不愿意者也须授予别住。在圣典中「已行僧悦的比库……应被恢复」,此处应知两个「比库」词的连接为:已行僧悦的比库,该比库应被恢复。「那些比库应被呵责」者,知其有缺失而恢复之,因犯恶作而应被呵责。「如法」者,即正确之行。
Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya vimativinodaniyaṃ · 如是《一切善见》律注中之疑惑消除
Terasakavaṇṇanānayo niṭṭhito. · 十三法之解释方法已完成。