7. Kathinakkhandhako · 7. 迦絺那篇集
7. Kathinakkhandhako七、咖提那衣篇集
Kathinānujānanakathāvaṇṇanā准许咖提那衣之说的注释
§306
306. Kathinakkhandhake sīsavasenāti padhānavasena. Kathinanti pañcānisaṃse antokaraṇasamatthatāya thiranti attho. So nesaṃ bhavissatīti yujjatīti ‘‘so tumhāka’’nti avatvā ‘‘nesa’’nti vacanaṃ yujjati. Ye atthatakathināti na kevalaṃ tumhākameva, ye aññepi atthatakathinā, tesaṃ bhavissatīti attho. Atha vā voti tadā sammukhībhūtehi saddhiṃ asammukhībhūte ca anāgate ca bhikkhū sabbe ekato sampiṇḍetvā vuttaṃ, tumhākanti attho. So nesanti ettha so tesanti yojetabbaṃ. Tenāha ‘‘atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, imāni pañca kappissantī’’ti. Matakacīvaranti matassa cīvaraṃ. ‘‘Vutthavassavasenā’’ti idaṃ pacchimavassaṃvutthānampi sādhāraṇanti āha ‘‘purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhantī’’ti. Upagatā vā na labhantīti pacchimikāya vutthavassepi sandhāya vuttaṃ.
306．《咖提那篇》中所谓的‘席舍瓦森’即‘巴达纳瓦森’。《咖提那》一词是指五种约束方面的平等性，这就是其根本含义。‘席舍瓦森’者，说的是‘是你们的’，通过这个表达将‘席舍瓦’用作属格。那些称为‘义论之坚固者’的，不仅仅是属于你们的，也包括其它同类的义理，此即‘是你们的’的含义。又或者说，在当时那些面对面集会的比库们，还有那些不在场的、未来的比库们，大家同心集合起来所宣说的即为‘你们的’。‘席舍瓦’在此意即‘他们的’，即所应结合的义理。因此说‘义论之坚固者啊，比库们，这五件事你们应当修习。’‘记法衣’即指个人所持有的法衣。《兴瓦萨》一文中，此词也被普通理解为‘前一个瓦萨在夏季初期修持后获得第一块袈裟’。若有人已经到来，则得到仪轨许可；若未到，则在后一个瓦萨期仍可依据相关规则受戒。
Khalimakkhitasāṭakoti ahatavatthaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Akātuṃ na labbhatī’’ti iminā anādariye sati dukkaṭanti dīpeti.
所谓‘剥落者遮遮托’，是对‘无可动摇的依止’的说明。‘不可迫使之’的这层意思提醒我们，不应无视该原则，否则便是犯难行之过。
‘‘Apaloketvā’’ti idaṃ aññesaṃ vassaṃvutthabhikkhūnaṃ adatvā dātukāmehi kattabbavidhidassanaṃ. Yadi evaṃ kammavācāya eva dānaṃ avuttanti āha ‘‘kammavācā panā’’tiādi. Kathinacīvaraṃ viya kammavācāya dātuṃ na vaṭṭatīti apaloketvāva dātabbanti adhippāyo.
‘察视者’指的是舍弃他年法衣的比库们，为了布施而应遵守的法规义。假如仅凭业语而布施不被接受，则说‘仅凭业语也不行’等语。就像‘咖提那袈裟’一样，用业语布施是不合适的，故称为‘察视者’家应当布施者，意即施予时必须遵守规定的施主。
§308
308.Mahābhūmikanti mahāvisayaṃ, catuvīsatiākāravantatāya mahāvitthārikanti vuttaṃ hoti. Pañcakanti pañcakhaṇḍaṃ. Eseva nayo sesesupi. Paṭhamacimilikāti kathinavatthato aññā attano pakaticimilikā. Kucchicimilikaṃ katvā sibbitamattenāti thirajiṇṇānaṃ cimilikānaṃ ekato katvā sibbanassetaṃ adhivacananti vadanti. Mahāpaccariyaṃ, kurundiyañca vuttavacananti dassanaṃ, byañjanato eva bhedo, na atthatoti dassanatthaṃ katantipi vadanti. Piṭṭhianuvātāropanamattenāti dīghato anuvātassa āropanamattena. Kucchianuvātāropanamattenāti puthulato anuvātassa āropanamattena. Rattinissaggiyenāti rattiatikkantena.
308．‘大地’者，是广大的领域；‘二十四形状性’说明其范围宽阔，称为‘广阔多种’。‘五’者，谓五个部分，也称‘断部’。其余亦复如是。‘初期衣襻’指的是坚固法器上的另一种衣襻。刀鞘襻意谓将小刀鞘于一起，一束刀鞘——这是指将的衣襻聚合为一，以示统一。‘大周延’和‘苦林’则是出自佛典中的地理名称差别，这主要体现在字义清楚，但深层意义不可强行解读。‘背部所缠绕之物’是指长而重的缠绕带。‘刀鞘扣带’指的是宽而厚重的腰带。‘夜间遗弃’指的是超过了施用期限而被废弃的。
§309
309.Hatavatthakasāṭakenāti atijiṇṇasāṭako. Na hi tenātiādīsu tena parivārāgatapāṭhena idha ānetvā avuccamānena kathinatthārakassa jānitabbesu na kiñci parihāyati, tassa sabbassa idheva vuttattāti adhippāyo.
309．所谓‘刀鞘刀柄遮’即是陈旧老化的刀柄。由于使用这些旧物供养时已纳入后续的传述体例，故并无遗漏，并且此处也说明了不应对已熟练理解义理的坚固者特别偏见或诋毁，这正是本处的说明原则。
§310
310. Mātā viyāti mātikā, ivatthe ka-paccayo daṭṭhabbo. Tena siddhamatthaṃ dassento āha ‘‘mātikāti mātaro’’tiādi. Assāti etissā mātikāya. Pakkamanantiko kathinubbhāro eva hi sayaṃ attano uppajjatīti evamabhedūpacārena ‘‘mātikā’’ti vutto ubbhārasseva pakkamanante samuppattito, tabbinimuttāya ca mātikāya abhāvā, tappakāsikāpi cettha pāḷi ‘‘mātikā’’ti vattuṃ yujjati. Sāpi hi pakkamanantikubbhārappakāsanena ‘‘pakkamanantikā’’ti vuttā. Eseva nayo sesubbhāresupi. Pakkamananti cettha upacārasīmātikkamanaṃ daṭṭhabbaṃ.
310．‘母’之说与‘母法’相似，此处应观察谁为其缘。由此展现该义理，谓‘母’即是‘母亲’。‘阿萨’是其母法。在‘前行终止者’与‘坚固品质的展现’变易上升同体之说，也以相似方式称作‘母法’。在诸多变易与演变中，‘母法’指的是前行终止的相关道理。这也适用于‘前行终止之表现’。这里的‘前行终止’是指行的范围边界的超越和转变。
Kathinānujānanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 准许咖提那衣之说的注释已结束。
Ādāyasattakakathāvaṇṇanā持取七法之说的注释
§311
311.‘‘Na puna āgamissa’’nti idaṃ āvāsapalibodhupacchedakāraṇadassanaṃ. Pañcasu hi cīvaramāsesu yadā kadāci na paccessanti cittena upacārasīmātikkamena āvāsapalibodho chijjati. Paccessanti bahiupacāragatassa pana yattha katthaci na paccessanti citte uppannamatte chijjati. Paṭhamaṃ cīvarapalibodho chijjatīti na paccessanti pakkamanato puretarameva cīvarassa niṭṭhitattā vuttaṃ. ‘‘Katacīvaramādāyā’’ti hi vuttaṃ. Atthatakathinassa hi bhikkhuno yāva ‘‘saṅghato vā dāyakakulādito vā cīvaraṃ labhissāmī’’ti cīvarāsā vā laddhavatthānaṃ sahāyasampadādiyogaṃ labhitvā saṅghāṭiādibhāvena ‘‘chinditvā karissāmī’’ti karaṇicchā vā pavattati, tāva cīvarapalibodho anupacchinno eva. Yadā pana yathāpatthitaṭṭhānato cīvarādīnaṃ sabbathā alābhena vā cīvarāsā ceva laddhānaṃ katvā niṭṭhānena vā naṭṭhavinaṭṭhādibhāvena vā cīvare nirapekkhatāya vā karaṇicchā ca vigacchati, tadā cīvarapalibodho upacchinno hoti.
311.“不再来”这句话，是关于住所放弃之断灭的缘起说明。因为在五次布萨月中，若有时心念不再回来，逾越应当返回的界限时，住所的放弃就会中断。而对外行已经去的地方，有时心念不再返回，仅此生起时即中断。第一个是关于衣服的放弃中断，即从离开到以前的衣服安置处未再回来时为断绝，称为“不再回来”。“何时取衣服”这句就指出，从因缘难处的比库若念头生起，心想“当从僧团或施主等处取衣”，又得衣物及辅助具后，心念愿意“割断后制作”等举动尚存，则该衣服放弃尚未断绝。若却是从正式场所之外，无论是失去获得衣物之缘，或因穿着、破损等因素随意处理衣服，放弃意念与行为同时消失，此时衣服放弃断绝即生起。
So ca idha ‘‘katacīvaraṃ ādāyā’’ti vacanena pakāsito. Evaṃ upari sabbattha pāḷivacanakkamaṃ nissāya nesaṃ paṭhamaṃ, pacchā ca upacchijjanaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sabbathāpi ca imesaṃ ubhinnaṃ palibodhānaṃ upacchedeneva kathinubbhāro, na ekassa. Tesañca pubbāpariyena, ekakkhaṇe ca upacchijjanaṃ dassetuṃ imā aṭṭha mātikā ṭhapitāti veditabbā. Antosīmāyanti cīvaraniṭṭhānakkhaṇeyeva chinnattā vuttaṃ. Nevimaṃ cīvaraṃ kāressanti cīvare apekkhāya vigatattā karaṇapalibodhassāpi upacchinnataṃ dasseti. Yo pana appicchatāya vā anatthikatāya vā sabbathā cīvaraṃ na sampaṭicchati, tassa bahisīmāgatassa sabbathāpi cīvarapalibodhābhāvena na paccessanti sanniṭṭhānamattena sanniṭṭhānantiko kathinubbhāro veditabbo. So panāti palibodhupacchedo. Ayaṃ panāti āsāvacchedako kathinubbhāro visuṃ vitthāretvā vutto, idha na vuttoti sambandho.
此处以“何时取衣服”的说法明示。由此及上，普遍依巴利语言用法，应当视为前者是先阶段，后者为后阶段的断灭表现。从整体看，这二种不同断灭的断灭负担应当是共存的，而非只有一种。根据之前先后次第，且能即时显现断灭的情况，故设此八项小纲。终点即是衣服置放处的时间断绝。衣服非自行产生者，依赖衣衣所在处的执意行动断灭消失，故能显示断灭。若有人平时不愿着衣或任意丢弃不舍，彼此外行去的状态中，常有衣服放弃的影像，且仅依念头凭悉所现处为重，能显断灭负担。此就是所谓断灭之相。此断灭相是断除染污负担，虽详尽散述却不于此处阐明，因此说“不于此处论”亦即无关。
Anāsāya labhatīti ‘‘yasmiṃ kule cīvaraṃ labhissāmā’’ti āsā anuppannapubbā, tattha cīvarāsāya anuppannaṭṭhāne yattha katthaci labhatīti attho. Āsāya na labhatīti āsīsitaṭṭhāne na labhatīti attho. Idha na vuttoti idha savanantikānantare na vutto. Tatthāti tasmiṃ sīmātikkantike. Sīmātikkantiko nāma cīvaramāsānaṃ pariyantadivasasaṅkhātāya sīmāya atikkamanato sañjāto. Keci ‘‘bahisīmāya kālātikkamo sīmātikkamo’’ti maññanti, tesaṃ antoupacāre cīvarakālātikkamepi kathinubbhāro asammato nāma siyāti na cetaṃ yuttaṃ. Tasmā yattha katthaci kālātikkamo sīmātikkamoti veditabbo. Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘katacīvaro’’ti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ, akatacīvarassapi kālātikkamena sīmātikkantiko hoti, dve ca palibodhā ekato chijjanti. Evaṃ aññatthāpi yathāsambhavaṃ taṃtaṃ visesanābhāvepi kathinubbhāratā, palibodhupacchedappakāro ca veditabbo. ‘‘Sahubbhāre dvepi palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjantī’’ti idaṃ akatacīvarassa paccessanti adhiṭṭhānasambhavapakkhaṃ sandhāya vuttaṃ, tesu aññatarābhāvepi sahubbhārova hoti.
“不怀渴望而受者”即“在家中能得衣物”的渴望尚未生起，指衣服渴望者未生处何处或得衣处。没有渴望，即不在渴望处得衣服。这里说“不于此处论”，是指没在听闻连续次第中论及。所谓“此处”是指该界限次第。所谓界限次第，是依据衣服渴望期间限定天数的界限，超过界限即生起断灭。有人误认为“界限外时间超越即界限超越”，此见不当。因此，应当以“某处或某事界限超越”为准。在这里巴利语“何时取衣服”仅为示标，在“非所取衣服”中因时间超越也生起界限断灭，二种断灭成立。如此，其他情形亦须依类似差别对断灭负担加以区分表现。关于“不愿取衣服”的外行，断灭此说与意念生起有关，故于外行论断灭负担。此种断灭负担之说展开阐明，非于此处详细说明，故说“不于此”。
§312-325
312-325. Samādāyavāro ādāyavārasadisova. Upasaggamevettha viseso. Tenāha ‘‘puna samādāyavārepi…pe… teyeva dassitā’’ti . Vippakatacīvare pakkamanantikassa abhāvato ‘‘yathāsambhava’’nti vuttaṃ. Teneva vippakatacīvaravāre chaḷeva ubbhārā vuttā, cīvare hatthagate ca āsāvacchedikassa asambhavā, so etesu vāresu yattha katthaci na vutto, visuññeva vutto. Vippakatavāre cettha ādāyavārasamādāyavāravasena dve chakkavārā vuttā.
312-325：受与取的回转循环就像反复返还一样。此处当结合上下文详加辨析。故有“再于受取循环……所示意”的说法。关于异受衣者，即离开前衣物者之不存在，说“如实应然”。由此对异受衣者的反复起落共有六个，即突出受衣为手中物后的、不可能断灭的渴望，称为此阶段。对于此等阶段中可能存在与否之断灭，上文未详述，仅简明指出。关于异衣受衣阶段当以受与取相连作为二轮循环说法。
Tato paraṃ niṭṭhānasanniṭṭhānanāsanantikānaṃ vasena tīṇi tikāni dassitāni. Tattha tatiyattike anadhiṭṭhitenāti ‘‘paccessaṃ, na paccessa’’nti evaṃ anadhiṭṭhitena, na evaṃ manasikatvāti attho. Tatiyattikato pana paraṃ ekaṃ chakkaṃ dassitaṃ. Evaṃ tīṇi tikāni, ekaṃ chakkañcāti paṭhamaṃ pannarasakaṃ vuttaṃ, iminā nayena dutiyapannarasakādīni veditabbāni.
其后，显示衣服止息、继续止息及止息不得之三种不同断灭状态。其中第三者因未起意，心中仍打开疑惑，“是否返回”问题存在，即“无此意念”的意思。对于第三种具体断灭情况，旁又指明一组六个类别。此三断灭过程及一组六个类别，依此斜然理解前文十五个阶段，后续再阐明第二、第三组十五个阶段等内容。
Pāḷiyaṃ āsādvādasake bahisīmāgatassa kathinuddhāresu tesampi cīvarāsādivasena cīvarapalibodho yāva cīvaraniṭṭhānā tiṭṭhatīti āha ‘‘so bahisīmāgato suṇāti ‘ubbhataṃ kira tasmiṃ āvāse kathinanti…pe… savanantiko kathinuddhāro’’’ti. Ettha ca savanakkhaṇe āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati, niṭṭhite cīvarapalibodhoti veditabbo.
巴利语所说的“取受十二项及异外入境者的断灭目标”，及其衣服等的渴望期内衣服放弃断灭止息之内涵，已陈述为“其外行者听闻‘该住所颇有艰难……尚未发生听闻时断灭’”。此时，于听闻瞬间住所放弃断灭即生，故称为衣服放弃断灭。
Disaṃgamikanavake disaṃgamiko pakkamatīti na paccessanti pakkamati, iminā āvāsapalibodhābhāvo dassito hoti. Teneva vassaṃvutthāvāse puna gantvā cīvaraniṭṭhāpitamatte niṭṭhānantiko kathinuddhāro vutto. ‘‘Cīvarapaṭivisaṃ apavilāyamāno’’ti iminā cīvarapalibodhasamaṅgikattamassa dasseti, apavilāyamānoti ākaṅkhamāno. Sesaṃ suviññeyyameva.
“地方所避者”谓不回之避所，谓弃离者，不复回返，谓止息于彼。此非回返，乃因住处识知缺乏所显。以此，经过雨季出入之后，才来，惟布施衣钵安置完毕已住止者，才能称为坚难起护。所谓“于布施衣钵未生污染”，即此识衣钵知所缘相之凈洁相，愿不被污染。其余诸义，唯当善知。
Ādāyasattakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 持取七法之说的注释已结束。
Kathinakkhandhakavaṇṇanānayo niṭṭhito. · 咖提那衣篇集的注释方法已结束。