三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附律藏随附律藏其他随附6. 药篇集

6. Bhesajjakkhandhako · 6. 药篇集

30 段 · CSCD 巴利原典
6. Bhesajjakkhandhako6. 药篇集
Pañcabhesajjādikathāvaṇṇanā五药等说之解释
§260
260. Bhesajjakkhandhake pittaṃ koṭṭhabbhantaragataṃ hotīti bahisarīre byāpetvā ṭhitaṃ abaddhapittaṃ koṭṭhabbhantaragataṃ hoti, tena pittaṃ kupitaṃ hotīti adhippāyo.
药品门类中,所谓脾是指位于腹部内的脾脏。若扩散到身体外部,则称为腹部内的虚假脾。因此,谓之脾热,此即主观认识。
§261-2
261-2. Pāḷiyaṃ nacchādentīti ruciṃ na uppādenti. Susukāti samudde ekā macchajāti, kumbhilātipi vadanti. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ.
『Pāḷiyaṃ nacchādentīti』者,意义为“味道不生起”,即不产生味觉享受。『Susukāti』是指海中某种鱼类,也称为葫芦鱼。它们聚集成群,游走并匆匆逃避危险。
§263
263.Piṭṭhehīti pisitehi. Kasāvehīti tacādīni udake tāpetvā gahitaūsarehi. Ubbhidanti ūsarapaṃsumayaṃ. Loṇabilanti loṇaviseso.
263.『以肉』者,以肉食也。『以树皮煎汁』者,以树皮等浸水煮沸后所取之含碱液也。『地下涌出之盐』者,含碱沙土所成之盐也。『盐块』者,盐之一种也。
§264-5
264-5.Chakaṇanti gomayaṃ. Pākatikacuṇṇanti apakkakasāvacuṇṇaṃ, gandhacuṇṇaṃ pana na vaṭṭati. Pāḷiyaṃ cuṇṇacālininti udukkhale koṭṭitacuṇṇaparissāvaniṃ. Suvaṇṇagerukoti suvaṇṇatutthādi. Pāḷiyaṃ añjanūpapisananti añjane upanetuṃ pisitabbabhesajjaṃ.
264-5.『牛粪』者,牛之粪也。『生药粉』者,未经煮炼之树皮粉,然香粉则不许用。经文中『筛粉器』者,于臼中捣碎之粉末所用之筛也。『金色赭石』者,金矾等物也。经文中『研磨眼药之辅药』者,为调入眼药中而应研磨之药物也。
§267-9
267-9.Kabaḷikāti upanāhabhesajjaṃ. Gharadinnakābādho nāma gharaṇiyā dinnavasīkaraṇabhesajjasamuṭṭhitaābādho. Tāya chārikāya paggharitaṃ khārodakanti parissāvane tacchārikaṃ pakkhipitvā udake abhisiñcite tato chārikato heṭṭhā paggharitaṃ khārodakaṃ. Pāḷiyaṃ akaṭayūsenāti anabhisaṅkhatena muggayūsena. Kaṭākaṭenāti mugge pacitvā acāletvā parissāvitena muggayūsenāti vadanti.
『Kabaḷikāti』是指用于熏鼻的药剂。『Gharadinnakābādho』,由催促的婆罗门制作的鼻塞敷料集合物。用含有薰香的药屑与水混合而成的磨粉液体浸泡药布,继而用药布外包浸润。巴利语『akaṭayūsenāti』解释为未经醋浸泡的蜜;『Kaṭākaṭenāti』说明经过蜜处理后、经醋洗浸的蜜液。
Pañcabhesajjādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 五药等说之解释已毕。
Guḷādianujānanakathāvaṇṇanā糖等开许说之解释
§272-4
272-4.Guḷakaraṇanti ucchusālaṃ. Avissatthāti sāsaṅkā.
272-4.『制糖之所』者,甘蔗园也。『不放心』者,心存疑虑也。
§276
276.Appamattakepi vārentīti appamattake dinne dāyakānaṃ pīḷāti paṭikkhipanti. Paṭisaṅkhāpīti ettakenapi yāpetuṃ sakkā, ‘‘avasesaṃ aññesaṃ hotū’’ti sallakkhetvāpi paṭikkhipanti.
即使是无睡眠者也当禁戒。所谓无睡眠者,是指那些在白昼时分招致处罚的给予者,他们会退避惩罚。所谓“回想”,意谓即使只做到这一点也能维持行持,他们心念清楚地念诵着“其余者应当成为他者”,然后便回避惩罚。
§279
279.Vatthipīḷananti yathā vatthigatatelādi antosarīre ārohanti, evaṃ hatthena vatthimaddanaṃ. Sambādhe satthakammavatthikammānameva paṭikkhittattā dahanakammaṃ vaṭṭati eva.
所谓布料的捣击,是指如布料中残留的油脂等深入衣服内部一般,用手捣击布料。连续的施行为佛事用品服侍者的工作,所以布料上的燃烧仪式方得以进行。
Guḷādianujānanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 糖等开许说之解释已毕。
Yāgumadhugoḷakādikathāvaṇṇanā粥、蜜丸等说之解释
§282-3
282-3. Pāḷiyaṃ dasassa ṭhānānīti assa paṭiggāhakassa dasa ṭhānāni kāraṇāni dhammenāti attho. Anuppavecchatīti deti. Vātañca byapanetīti sambandho, vātañca anulometīti attho. Saggā te āraddhāti tayā devalokā ārādhitā.
巴利语“dasassa ṭhānānīti”意在说明持戒者有十种原因。所谓“不延迟”,表示此行持立即成效。风亦包含在内,表达其联系;风亦有逆流之意。天堂因此被开辟,指诸天界由此建立。
Yāgumadhugoḷakādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 粥蜜丸等事之解释已毕。
Pāṭaligāmavatthukathāvaṇṇanā巴嗒厘村事之解释
§286
286.Pāṭaligāme nagaraṃ māpentīti pāṭaligāmassa samīpe tasseva gāmakhettabhūte mahante araññappadese pāṭaliputtaṃ nāma nagaraṃ māpenti. Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ. Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ bhaṇḍavikkīṇanaṭṭhānaṃ, vasanaṭṭhānaṃ vā, idaṃ tesaṃ sabbesaṃ agganagaraṃ bhavissatīti attho. Puṭabhedananti sakaṭādīhi nānādesato āhaṭānaṃ bhaṇḍapuṭānaṃ vikkīṇanatthāya mocanaṭṭhānaṃ. Saranti taḷākādīsupi vattati , tannivattanatthaṃ ‘‘saranti idha nadī adhippetā’’ti vuttaṃ sarati sandatīti katvā. Vinā eva kullena tiṇṇāti idaṃ appamattakaudakampi aphusitvā vinā kullena pārappattā.
在帕塔利村落附近有一座城市存在,即在村落邻近树林广大的荒地中,有名为帕塔利布它的城市。所谓“直到圣地”,指圣人居住的皈依之所。所谓“直到交易路”,指商人贩卖物品及居住的场所,这些都被认为是所有这些地区的核心城市。所谓“箱分割”,指用车轮等各种方式敲打箱子,以便出售货物时能方便开启。有一种说法“saranti”见于河流管理的经文中,意指这里的河流被统辖。所谓“无载重通过”,指即使是没有担负负重,也能安全渡过此处的水域。
Pāṭaligāmavatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴嗒厘村事之解释已毕。
Koṭigāmesaccakathāvaṇṇanā国提村谛事之解释
§287
287. Pāḷiyaṃ sandhāvitanti bhavato bhavaṃ paṭisandhiggahaṇavasena sandhāvanaṃ kataṃ. Saṃsaritanti tasseva vevacanaṃ. Mamañceva tumhākañcāti mayā ca tumhehi ca, sāmivaseneva vā mama ca tumhākañca sandhāvanaṃ ahosīti attho gahetabbo. Saṃsaritanti saṃsari. Bhavataṇhā eva bhavato bhavaṃ netīti bhavanettīti vuttā.
287.经文中『流转』者,谓以从此有趣彼有而执取结生之方式流转也。『轮回』者,乃前者之同义语也。『我与汝等』者,即我与汝等,或可理解为:以主从之义,我与汝等之流转皆曾有之。『轮回』者,即轮回也。有爱本身引领从此有至彼有,故称之为『有之导引者』。
§289
289. ‘‘Nīlā hontī’’ti vuttamevatthaṃ vivarituṃ ‘‘nīlavaṇṇā’’tiādi vuttaṃ. Nīlavaṇṇāti nīlavilepanā. Esa nayo sabbattha. Paṭivaṭṭesīti pahari. Ambakāyāti ambāya. Upacāravacanañhetaṃ, mātugāmenāti attho. Upasaṃharathāti upanetha, ‘‘īdisā tāvatiṃsā’’ti parikappethāti attho. Idañca bhikkhūnaṃ saṃvegajananatthaṃ vuttaṃ, na nimittaggāhatthaṃ. Licchavirājāno hi sabbe na cirasseva ajātasattunā vināsaṃ pāpuṇissanti.
“蓝色存在”,意即“蓝染色”等含义。蓝色指深蓝涂染。这说法普遍存在。所谓“击打”,即敲打。所谓“ambakāya”,指辨别为水的物体。用于服务用语时,如“母乡”的意思。所谓“到达聚集”,即去到某地迎接,含“探望天龙头目的三十六天”,此为比喻说明。此说是对比库们引发内心庄严感的教导,并非作为预兆的取得。因为利城王们定能渐渐灭绝无生怨中之灾。
Koṭigāmesaccakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 国提村谛事之解释已毕。
Sīhasenāpativatthuādikathāvaṇṇanā狮子将军事等之解释
§290
290.Sandhāgāreti rājakiccassa sandhāraṇatthāya nicchiddaṃ katvā vicāraṇatthāya katamahāsabhāya. Gamikābhisaṅkhāroti gamane vāyāmo. Dhammassa ca anudhammanti tumhehi vuttassa kāraṇassa anukāraṇaṃ, tumhehi vuttassa atthassa anurūpamevāti adhippāyo. Sahadhammiko vādānuvādoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā ito paraṃ tassa anuvādo vā. Koci appamattakopi gārayhaṃ ṭhānaṃ na āgacchatīti kiṃ tava vāde gārayhakāraṇaṃ natthīti vuttaṃ hoti.
关于『沙捺伽惹提』,这是指王事的结集,目的是为了结集事宜。断绝之后,为了思考议论,有一个伟大的议会。『迦米迦阿鼻桑迦罗』指的是前往的努力。至于法的依法而行,是你们所说的原因的因缘配合,与你们所说的义相符合,称为主权。『沙哈达米柯吠陀阿奴吠陀』指的是同法相应的辩论对话,即你们与他人所说原因相应,形成你们的辩论或者从这方到彼方的对话。无论谁稍有不谨慎,没有来到令人赞叹的场所,这就是说『你的论说没有理由为赞叹之因』。
§293
293.Anuviccakāranti anuviditākāraṃ. Ratanattayassa saraṇagamanādikiriyaṃ karoti. Sahasā katvā mā pacchā vippaṭisārī ahosīti attho. Paṭākaṃ parihareyyunti dhajapaṭākaṃ ukkhipitvā ‘‘īdiso amhākaṃ saraṇaṃ gato sāvako jāto’’ti nagare ghosentā āhiṇḍanti.
『阿奴毗差迦阿罕提』意为后知形态。指的是珠宝三宝赴依止等功用。突然完成,以避免后时的颠倒混乱。女子举起旗帜,挥舞旌旗,说道:“这是我们的依止,来到此处的弟子已经生起”,在城中宣示并传播。
§294
294.Nimittakammassāti maṃsakhādananimittena uppannapāṇātipātakammassa.
『尼密塔卡穆阿萨』是指因肉食所导致的故意杀生行为。
Sīhasenāpativatthuādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 狮子将军事缘等故事之解释已毕。
Kappiyabhūmianujānanakathāvaṇṇanā净地允许故事之解释
§295
295.Anuppage evāti pātova. Oravasaddanti mahāsaddaṃ. Taṃ pana avatvāpīti pi-saddena tathāvacanampi anujānāti. Aṭṭhakathāsūti andhakaṭṭhakathāvirahitāsu sesaṭṭhakathāsu. Sādhāraṇalakkhaṇanti andhakaṭṭhakathāya saha sabbaṭṭhakathānaṃ samānaṃ.
『阿奴帕给爱』意为子弹。『欧拉瓦三达』意为大声。这里指谓虽然未降临但凭耳闻还依旧承认。『阿他卡塔苏』指无暗说注释的剩余注释。『萨陀然那克哈南』指与暗说注释同属全部注释的共通特征。
Cayanti adhiṭṭhānauccavatthuṃ. Yato paṭṭhāyāti yato iṭṭhakādito paṭṭhāya, yaṃ ādiṃ katvā bhittiṃ uṭṭhāpetukāmāti attho. ‘‘Thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭantī’’ti etena iṭṭhakapāsāṇā heṭṭhā patiṭṭhāpitāpi yadi cayato, bhūmito vā ekaṅgulamattampi uggatā tiṭṭhanti, vaṭṭantīti siddhaṃ hoti.
『查延提』意谓坚定决心的根本。『亚托帕塔耶』是指以所愿所初为根,据此建立基础的意思。“石柱在上升,所以才旋转”,这里指石棍基座虽被设下但若旋转,土地乃至一指宽度上升屹立乃算成立。
Ārāmoti upacārasīmāparicchinno sakalo vihāro. Senāsanānīti vihārassa anto tiṇakuṭiādikāni saṅghassa nivāsagehāni. Vihāragonisādikā nāmāti senāsanagonisādikā. Senāsanāni hi sayaṃ parikkhittānipi ārāmaparikkhepābhāvena ‘‘gonisādikānī’’ti vuttāni. ‘‘Upaḍḍhaparikkhittopī’’ti iminā tato ūnaparikkhitto yebhuyyena aparikkhitto nāma, tasmā aparikkhittasaṅkhyameva gacchatīti dasseti. Etthāti upaḍḍhādiparikkhitte. Kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti gonisādiyā abhāvena sesakappiyakuṭīsu tīsu yā kāci kappiyakuṭi kātabbāti attho.
『阿拉莫』指的是有围墙界限的完整住处。『色那萨那』是指禅院的末端,如茅舍等为僧团宿舍。『毗哈拉贡尼萨』等同于色那萨那。即使房舍本身包围,仍称为乡村房舍。『乌帕多帕里奇棘多比』暗示其之后有未包围者,而未包围者即是不完全围墙,因此这显出未围墙数目。这里指如围墙般的宿舍室外尚有自相对称之简陋小屋,表示必须建造三所小屋作为其余的适当小屋之义。
Tesaṃ gehānīti ettha bhikkhūnaṃ vāsatthāya katampi yāva na denti, tāva tesaṃ santakaṃyeva bhavissatīti daṭṭhabbaṃ. Vihāraṃ ṭhapetvāti upasampannānaṃ vāsatthāya katagehaṃ ṭhapetvāti attho. Gehanti nivāsagehaṃ, tadaññaṃ pana uposathāgārādi sabbaṃ anivāsagehaṃ catukappiyabhūmivimuttā pañcamī kappiyabhūmi. Saṅghasantakepi hi etādise gehe suṭṭhu parikkhittārāmattepi abbhokāse viya antovutthādidoso natthi. Yena kenaci channe, paricchanne ca sahaseyyappahonake bhikkhusaṅghassa nivāsagehe antovutthādidoso, na aññattha. Tenāha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. Tattha ‘‘saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā’’ti idaṃ kiñcāpi bhikkhunīnaṃ sāmaññato vuttaṃ, bhikkhūnaṃ pana saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhunīnaṃ, tāsaṃ saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhūnaṃ gihisantakaṭṭhāne tiṭṭhatīti veditabbaṃ.
所谓他们的家房,是指这里比库未给予为止的住所,直至给予为止,他们便全然寄住其中。设立止息处,即为具足上座受具足戒比库的住所所建立的房舍之意。『家房』即住处宅舍,此处『舍』含义广泛,沙门比库用以栖止的各类房屋均属之。比如净戒之所、戒堂等均属非住舍的四合适之地之外,又有第五合适之地。比库众住处就此类家房中,虽是固定的室内地点,亦无内外出入之争。假如有人在隐蔽处、围障之间,或与弟子共处相连的住所的室内空间,称为其居所,别无他论。因此有云『任何人』,这里『僧众的』及『个人的』,此为对比库尼的常见说法;而比库的『僧众的』及『个人的』,即指比库们于家房、僧舍及法坐处等所跋涉止息之义,应予理解。
Mukhasannidhīti antosannihitadoso hi mukhappavesananimittaṃ āpattiṃ karoti, nāññathā. Tasmā ‘‘mukhasannidhī’’ti vutto.
所谓面前的,是指内出入之罪。内出入之违犯是由于面部进入,别无他义。所以称为『面前的』。
Tattha tattha khaṇḍā hontīti upaḍḍhato adhikaṃ khaṇḍā honti. Sabbasmiṃ chadane vinaṭṭheti tiṇapaṇṇādivassaparittāyake chadane vinaṭṭhe. Gopānasīnaṃ pana upari vallīhi baddhadaṇḍesu ṭhitesupi jahitavatthukā honti eva. Pakkhapāsakamaṇḍalanti ekasmiṃ passe tiṇṇaṃ gopānasīnaṃ upari ṭhitatiṇapaṇṇādicchadanaṃ vuccati.
每处都有障碍,意指周围有较多的障碍物。任何覆盖物若未拆除,则三叶草等植被盖地之处也算作障碍。若被围墙、竹编棒条等包围封闭,即使有废弃的杂物,也视为障碍。翼墙围栏,意指在一侧上方有三样东西相连形成的覆盖,可称为三叶草等的覆盖。
Anupasampannassa dātabbo assātiādinā akappiyakuṭiyaṃ vutthampi anupasampannassa dinne kappiyaṃ hoti, sāpekkhadānañcettha vaṭṭati, paṭiggahaṇaṃ viya na hotīti dasseti.
未受具足戒者不可授与,意谓如前所说,不合戒律的凶宅才属禁止给予;而给予未受具足者合适的住所则合法。此例侧重说明这是相对给予,非正式的接受仪式,因此无法视为正式授受。
§299
299. Pāḷiyaṃ kantāre sambhāvesīti appabhakkhakantāre sampāpuṇi.
299. 在森林荒地间生长的巴利文,指的是生长于荒野的少见版本。
Kappiyabhūmianujānanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 净地允许故事之解释已毕。
Keṇiyajaṭilavatthukathāvaṇṇanā给尼亚结发行者事缘故事之解释
§300
300.Jaṭiloti āharimajaṭādharo tāpasavesadhārako yaññayutto lokapūjito brāhmaṇo. Pavattāro pāvacanavasena vattāro. Yesaṃ santakamidaṃ, yehi vā idaṃ gītanti attho. Gītaṃ pavuttaṃ samihitanti aññamaññassa pariyāyavacanaṃ vuttanti attho. Tadanugāyantīti taṃ tehi pubbe gītaṃ anugāyanti. Evaṃ sesesu ca.
300. 杰提罗,即梳发悬置苦行僧装的婆罗门,曾受天界礼敬与祭祀。他是诸如清净戒法等制度的推行者。所谓他们的住所,指与其唱和的那些人。唱歌即是公开宣扬,这些人相互以不同语词互为转述。因而跟随这些先前传唱的歌曲。对其他情况亦同理。
Yāvakālikapakkānanti pakke sandhāya vuttaṃ, āmāni pana anupasampannehi sītudake madditvā parissāvetvā dinnapānaṃ pacchābhattampi kappati eva. Ayañca attho mahāaṭṭhakathāyaṃ sarūpato avuttoti āha ‘‘kurundiyaṃ panā’’tiādi. ‘‘Ucchuraso nikasaṭo’’ti idaṃ pātabbasāmaññena yāmakālikakathāyaṃ vuttaṃ, taṃ pana sattāhakālikamevāti gahetabbaṃ. Ime cattāro rasāti phalapattapupphaucchurasā cattāro.
所谓季节性的果实,是指在特定季节成熟的果实,依照季节的变化而有不同。湿润的季节(水湿未干之时)中,采摘浸泡于清凉水中使其柔软,经过保存,再加上所给的水饮,亦可延续至下一季节。这一义理在《大注疏》中有详细的阐释,称之为「库伦迪亚ṁ」(kurundiyaṃ)等。所谓「酸涩味浓郁」,是因其能去除苦味,这是通用的季节性果实说明,但应以七旬为限。这里所指四种味道,分别是果实、叶、花和酸涩味这四种。
Pāḷiyaṃ aggihuttamukhāti aggijuhanapubbakā. Chandasoti vedassa. Sāvittī mukhaṃ paṭhamaṃ sajjhāyitabbāti attho. Tapatanti vijotantānaṃ.
经文中『以火祭为首』者,谓以献火为祭之前行也。『颂赞』者,即吠陀也。『萨维德利颂为首当先诵习』者,此乃其义也。『照耀者』者,即光明辉耀诸物也。
Keṇiyajaṭilavatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 给尼亚结发行者事缘故事之解释已毕。
Rojamallādivatthukathāvaṇṇanā罗迦马喇等事缘故事之解释
§301
301.Bahukato buddhe vāti buddhe katabahumānoti attho. So kho ahaṃ, bhante ānanda, ñātīnaṃ daṇḍabhayatajjito ahosinti seso. Evañhi sati ‘‘evāha’’nti puna ahaṃ-gahaṇaṃ yujjati. Vivarīti ‘‘vivaratū’’ti cintāmattena vivari, na uṭṭhāya hatthena.
「多次归于佛」的意思是指对佛的多重敬仰或接近。佛陀多次被尊称意味着众生中亲属因恐惧刑罚而敬畏佛陀,这是其中一个意义。当如此念头出现时,复说「对啊」,自我牵挂由此出现。释义“vivariti”为“解释”之意,这里用含思虑专注的“解释”为本意,而不是起身用手指列示。
§303
303.Aññataroti subhaddo vuḍḍhapabbajito. Dve dārakāti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitā dve puttā. Nāḷiyāvāpakenāti nāḷiyā ceva thavikāya ca. Saṃharatha imehi bhājanehi taṇḍulādīni saṅkaḍḍhathāti attho. Bhusāgāreti palālamaye agāre, palālapuñjaṃ abbhantarato palālaṃ saṅkaḍḍhitvā agāraṃ kataṃ hoti, tatthāti attho.
303.「某位」是指长老须跋陀,这位长老年纪较大而出家。两个孩子指的是处于沙玛内拉的状态下的两个儿子。『nāḷiyāvāpaka』意味着将甘蔗及粗竹等薪材采集带回的意思。『saṃharatha imehi bhājanehi taṇḍulādīni saṅkaḍḍhathāti』指通过聚集这些食物如稻谷等并将它们储存起来。这描述了在粗陋屋舍中,将糠草等杂物堆积聚集成堆的状态,即把糠草束缚聚合在屋里之意。
Rojamallādivatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 罗迦马喇等事论的注释终了。
Catumahāpadesakathāvaṇṇanā四大准则论注释。
§305
305.Parimaddantāti upaparikkhantā. Dve paṭā desanāmeneva vuttāti tesaṃ sarūpadassanapadametaṃ. Nāññanivattanapadaṃ pattuṇṇapaṭassāpi desanāmena vuttattā.
305.「parimaddantāti」是指经过反复擦拭或清洁的状态。这里提到的两种果实(或品种)在讲法的名称中有类似的含义,呈现相似的形态特征。即使没有变化的词根,也因名称已作为讲法而广为传播。
Tumbāti bhājanāni. Phalatumbo nāma lābuādi. Udakatumbo udakaghaṭo. Kilañjacchattanti veḷuvilīvehi vāyitvā katachattaṃ. Sambhinnarasanti missībhūtarasaṃ.
『筒』者,器皿也。果筒者,葫芦等也。水筒者,盛水之罐也。『竹篾编织之伞』者,以竹篾编织而成之伞也。『混合之味』者,诸味混合之液也。
Catumahāpadesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 四大准则论注释终了。
Bhesajjakkhandhakavaṇṇanānayo niṭṭhito. · 药篇集注释法终了。