2. Uposathakkhandhako · 2. 布萨篇集
2. Uposathakkhandhako二、伍波萨他篇集
Sannipātānujānanādikathāvaṇṇanā准许集合等事的注解
§132
132. Uposathakkhandhake taranti otaranti etthāti titthaṃ, laddhi. Itoti sāsanaladdhito.
132. 在律藏戒律篇中，‘越过’与‘下车’之义即为此处之所指；此处称为‘圣迹’，谓已达此教法之境界。
§135
135.Āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha desanārocanānampi saṅgaho. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘vuṭṭhitā vā desitā vā ārocitā vā āpatti…pe… asantī nāma hotī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ.
135. ‘违犯’或‘出现’此语，亦用于教义宣说时指涉集结。由此可见，这在律藏注释中谓‘违犯者，有时为违犯者、宣说者或发言者……名为非纯洁者’，此义由疑难注释一节所释。
Manujenāti āsannena saha. Pareti dūraṭṭhepi parapuggale sandhāya giraṃ no ca bhaṇeyyāti yojanā.
『凡人』一词，含有‘邻近’意义。至于远方他人，言语不可妄称，距离以游程单位衡量。
‘‘Āvikatā hissa phāsu hotī’’ti (mahāva. 134) vuttattā garukāpattipi āvikaraṇamattena vuṭṭhātīti keci vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ parivāsādividhānasuttehi virujjhanato. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathābhūtañhi attānamāvikarontaṃ pesalā bhikkhū ‘‘akāmā parivatthabba’’ntiādivacanaṃ nissāya anicchamānampi naṃ upāyena parivāsādīni datvā avassaṃ suddhante patiṭṭhāpessanti, tato tassa avippaṭisārādīnaṃ vasena phāsu hoti. Paṭhamaṃ pātimokkhuddesanti nidānuddesaṃ dasseti. Pubbe avijjamānaṃ paññāpesīti. Na kevalañca etaṃ, pubbe paññattampi pana pārājikādisikkhāpadaṃ sabbaṃ bhagavā ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’tiādinā pārājikuddesādivasena vinayamātikaṃ katvā nidānuddesena saha sayameva saṅgahetvā ‘‘pātimokkha’’nti paññāpesīti daṭṭhabbaṃ. Tadetaṃ sabbampi sandhāya ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 133) vuttaṃ.
『不解脱者，其轻易易被揭发』此语出自大律典134条。虽有部分说法认为严犯过失由于行为变化引起，但其意多因戒律输处在调伏与排斥中。此处主要指依如实亲自觉察自身的比库，基于『不愿触犯，应当防护』等训示，即使不愿意，亦需以正当方法接受调伏，从而终得清净立证。由此，针对无上违犯等在戒律中称为轻易易犯之故。此文首示戒律 pātimokkha 之原意及其依据。先前虽不晓而蒙赐，亦有知之。且非唯此，先于此前已立戒条，世尊于此三法中开示‘三种敌戒’，由此亦立戒律集，并举戒律根本及其说明，亲自缔聚称为‘戒律相’。就此诸义，律藏大典中言‘我今批准揭示戒律’语。
§136
136.Etaṃ 34 veditabbanti yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vāti evaṃ atthajātaṃ.
136. 此处谓应了解的共有三十四条戒律，在其中十三条或十五条戒律里，含此相同之义。
Sannipātānujānanādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 准许集合等事的注解完。
Sīmānujānanakathāvaṇṇanā准许界限之事的注解
§138
138.‘‘Puratthimāyadisāyā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ. Tassaṃ pana disāyaṃ nimitte asati yattha atthi, tato paṭṭhāya paṭhamaṃ ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāyā’’tiādinā samantā vijjamānaṭṭhānesu nimittāni kittetvā puna ‘‘puratthimāya anudisāyā’’ti paṭhamakittitaṃ kittetuṃ vaṭṭati, tīhi nimittehi siṅghāṭakasaṇṭhānāyapi sīmāya sammannitabbato. Tikkhattuṃ sīmāmaṇḍalaṃ sambandhantenāti vinayadharena sayaṃ ekasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā kevalaṃ nimittakittanavacaneneva sīmāmaṇḍalaṃ samantā nimittena nimittaṃ bandhantenāti attho. Taṃ taṃ nimittaṭṭhānaṃ agantvāpi hi kittetuṃ vaṭṭati. Tiyojanaparamāya sīmāya samantato tikkhattuṃ anuparigamanassa ekadivasena dukkarattā vinayadharena sayaṃ adiṭṭhampi pubbe bhikkhūhi yathāvavatthitaṃ nimittaṃ ‘‘pāsāṇo bhante’’tiādinā kenaci vuttānusārena sallakkhetvā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’ntiādinā kittetumpi vaṭṭati eva.
138. ‘东方诸方’此仅为指示用语。实指东边所在，置立基准，继以‘正东及其副方、南方诸方’皆相应观察、确定地点。随后以此为基点再复名之，凡此皆是边界诸相作证。此亦包括三重相所聚区域边界以示范限界。律教训诫说，置身一地，仅依符号名号圈定其范围。因而即便未亲达该标志处，亦可凭此名称加以判断。至于边界广至三游程，遍行周界一日之内甚为艰难，故律者早昔已依前人传授，称之以原则符号，如‘彼石头’等以辨证其标志，谓‘此为石之标志’等以便确认。对此符号及地域立界法，皆由律门规制而行，还原内涵如是。
Suddhapaṃsupabbatoti na kenaci kato sayaṃjātova vutto. Tathā sesāpi. Itaropīti suddhapaṃsupabbatādikopi pabbato. Hatthippamāṇatoti ettha bhūmito uggatappadesena hatthippamāṇaṃ gahetabbaṃ. Catūhi vā tīhi vāti sīmābhūmiyaṃ catūsu, tīsu vā disāsu ṭhitehi. Ekissā eva pana disāya ṭhitehi tato bahūhipi sammannituṃ na vaṭṭati. Dvīhi pana dvīsu disāsu ṭhitehipi na vaṭṭati. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Taṃ bahiddhā katvāti kittitanimittassa asīmattā antosīmāya karaṇaṃ ayuttanti vuttaṃ. Tenāha ‘‘sace’’tiādi.
所谓净尘山，不是任何人自行决定和称说的，如同其他余部也是如此。换言之，净尘山乃诸山之一。所谓象足大小，是指从地面以上凸起部分，以象的足为度量。周围则为地界，其界限为四面或三面，如实地处于四方或三方之中。惟有一处边向，无从对多处同时称说。若处于两处或两边也不可。因单边不可称，故说此山应被置于外边，此即是名相的无界限所造成对内界限的不足，故云「若……则……」等语。
Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā saṇṭhānato gahetabbā, na tulagaṇanāvasena, bhārato palaparimāṇañca magadhatulāya gahetabbaṃ. Sā ca lokiyatulāya dviguṇāti vadanti. Atimahantopīti bhūmito hatthippamāṇaṃ anuggantvā heṭṭhābhūmiyaṃ otiṇṇaghanato anekayojanappamāṇopi. Sace hi tato hatthippamāṇaṃ kūṭaṃ uggacchati, pabbatasaṅkhyameva gacchati.
二十二十六猴堆大小的连结处应以聚合体为尺度，不以数字计数，而须以正文所提之巴拉天秤测定加上邻地方量为准。此测度之物以世间量为双倍。所谓超大，是指自地面以上以象足大小递增，越过下方地面，纵多里数亦属此类。若测度超过象足基础，即等同山林计数。
Antosārānanti tasmiṃ khaṇe taruṇatāya sāre avijjamānepi pariṇāmena bhavissamānasārepi sandhāya vuttaṃ. Tādisānañhi sūcidaṇḍakappamāṇapariṇāhānaṃ catupañcamattampi vanaṃ vaṭṭati. Antosāramissakānanti antosārehi rukkhehi sammissānaṃ. Etena ca sārarukkhamissampi vanaṃ vaṭṭatīti dasseti. Catupañcarukkhamattampīti sārarukkhe sandhāya vuttaṃ. Vanamajjhe vihāraṃ karontīti rukkhaghaṭāya antare rukkhe acchinditvā vatiādīhi vihāraparicchedaṃ katvāva antorukkhantaresu eva pariveṇapaṇṇasālādīnaṃ karaṇavasena yathā antovihārampi vanameva hoti, evaṃ vihāraṃ karontīti attho. Yadi hi sabbaṃ rukkhaṃ chinditvā vihāraṃ kareyyuṃ, vihārassa avanattā taṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ vanaṃ ekattha kittetabbaṃ siyā. Idha pana antopi vanattā ‘‘vanaṃ na kittetabba’’nti vuttaṃ. Sace hi taṃ kittenti, ‘‘nimittassa upari vihāro hotī’’tiādinā anantare vuttadosaṃ āpajjati. Ekadesanti vanekadesaṃ, rukkhavirahitaṭṭhāne katavihārassa ekapasse ṭhitavanassa ekadesanti attho.
所谓棵数，是说在一瞬年少之时和未成止的转变中，依缘说有若干数目。这样大小之树林状态及其变化，四五棵左右的森林即可称为「山林」。所谓树木聚合，是指树与树之间相互依存的关系，因此形成树林。由此，聚合树的周围亦称森林。说为四五棵树，是针对依缘而聚合的树木。说于森林中修行，是指在人迹分离、树丛间开辟住所，以树枝构造围栏，在树与树之间适当地界限形成住所，因此在树林中修行便称之。若把所有树木砍光成住所，住所的质地便会劣化，失去其作为树林住所之名。此处说树林中住处不可计数。若说可数，则因「相」而生住所，即随后产生纷扰过失。一处或多处的树木空地所得住所，皆属树林住所之一。
Sūcidaṇḍakappamāṇoti vaṃsadaṇḍappamāṇo. Lekhanidaṇḍappamāṇoti keci. Mātikāṭṭhakathāyaṃ pana avebhaṅgiyavinicchaye ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu…pe… garubhaṇḍa’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbattasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā tanutaro veḷudaṇḍoti ca sūcidaṇḍoti ca gahetabbaṃ. Vaṃsanaḷakasarāvādīsūti veḷupabbe vā naḷapabbe vā kapallakādimattikabhājanesu vāti attho. Taṅkhaṇampīti taruṇapotake amilāyitvā viruhanajātike sandhāya vuttaṃ. Ye pana pariṇatā samūlaṃ uddharitvā ropitāpi chinnasākhā viya milāyitvā cirena navamūlaṅkuruppattiyā jīvanti, mīyantiyeva vā, tādise kittetuṃ na vaṭṭati. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ.
所谓细杆大小，是指树杆详情大小。书中就破戒法察分「有人说八指细杆大小，称为蔗杆平直…」均以此类树杆或蔗杆作为尺度。所谓树皮捆绑，是指树皮或竹皮等裁切物所制成的捆绑物。所谓芽节，是指青年幼芽间的节点。成熟的芽虽被拔除重新种植，若其枝断如同枯枝般聚合，虽生芽亦会死亡，谓之新根枝枯。此即新根芽枝脱落的状况。
Majjheti sīmāya mahādisānaṃ anto. Koṇanti sīmāya catūsu koṇesu dvinnaṃ dvinnaṃ maggānaṃ sambandhaṭṭhānaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti tesaṃ catunnaṃ koṇānaṃ bahi nikkhamitvā ṭhitesu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aññissā disāya cāparanti evaṃ cattāropi maggā catūsu disāsu kittetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ pana kittitamattena kathaṃ ekābaddhatā vigacchatīti viññāyatīti. Parato gataṭṭhānepi ete eva te cattāro maggā. ‘‘Catūsu disāsu gacchantī’’ti hi vuttaṃ. Tasmā ettha kāraṇaṃ vicinitabbaṃ.
所谓中界，是指大方向的终点。所谓角，是指四个角上两两相接的路口。曰边界应当计数，谓四个角外突出处处于所在路段中一边，一边属他处，一边属本处。如此四个路口在四方可称数，此即所依原则。以此称数原则，如何克服路段不可分割之难题，得以晓然。即使在他处，依然只有四条路。所言「行于四方」，即如实说也。由此应怀分析原因之心。
‘‘Uttarantiyā bhikkhuniyā’’ti idañca pāḷiyaṃ (pāci. 692) bhikkhunīnaṃ nadīpāragamane nadilakkhaṇassa āgatattā vuttaṃ. Bhikkhūnaṃ antaravāsakatemanamattampi vaṭṭati eva . ‘‘Nadicatukkepi eseva nayo’’ti iminā ekattha kittetvā aññattha parato gataṭṭhānepi kittetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Teneva ca ‘‘assammissanadiyo catassopi kittetuṃ vaṭṭatī’’ti asammissa-ggahaṇaṃ kataṃ. Mūleti ādikāle. Nadiṃ bhinditvāti yathā udakaṃ anicchantehi kassakehi mahoghe nivattetuṃ na sakkā, evaṃ nadikūlaṃ bhinditvā.
所谓“北方面的比库尼”，这一巴利语用词（见梵Pācī第692卷）是指比库尼渡河作业时的河岸标记。此用法限于比库尼宿处的特定范围内。所谓“四条河”，指同一地点集合之河流，不得以相同方式在他处计数。由此为避免重复，已制定不重复计数条款。自觉此应属初期根源说法。所谓“折断河流”，是指水流被不可抗之障碍折断，无法回转，如同河岸折断。
Ukkhepimanti dīgharajjunā kuṭena ussiñcanīyaṃ.
用细长的绳索紧紧缚束起来，如同用套索捆绑住梁柱一样。
Asammissehīti sabbadisāsu ṭhitapabbatehi eva, pāsāṇādīsu aññatarehi vā nimittantarābyavahitehi. Sammissehīti ekattha pabbato, aññattha pāsāṇoti evaṃ ṭhitehi aṭṭhahipi. ‘‘Nimittānaṃ satenāpī’’ti iminā ekissāya eva disāya bahunimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato bhante. Puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo bhante’’tiādinā kittetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇā. Caturassāti samacaturassā, mudiṅgasaṇṭhānā pana āyatacaturassā. Ekakoṭiyaṃ saṅkocitā, tadaññāya vitthiṇṇā vā hotīti. Sīmāya upacāraṃ ṭhapetvāti āyatiṃ bandhitabbāya sīmāya nesaṃ vihārānaṃ paricchedato bahi sīmantarikappahonakaṃ upacāraṃ ṭhapetvā. Baddhā sīmā yesu vihāresu, te baddhasīmā. Pāṭekkanti paccekaṃ. Baddhasīmāsadisānīti yathā baddhasīmāsu ṭhitā aññamaññaṃ chandādiṃ anapekkhitvā paccekaṃ kammaṃ kātuṃ labhanti, evaṃ gāmasīmāsu ṭhitāpīti dasseti. Āgantabbanti sāmīcimattavasena vuttaṃ. Tenāha ‘‘āgamanampī’’tiādi.
所谓围界线（asammissehi），是指在四面围起的山峰或者某些石头等标志物之间不被中断。围界线的意思有二：一是指某处是一座山峰，另一处则是石头等固定标志，二者共同构成围界。例如以多种标志物在一侧方向设置边界时，可以问：『在东方方向是什么标志？是山峰。那再问东方方向的另一个标志是什么？是石头。』这样相互叙说以示区别。这说明三角形的界碑称为三角界线，四边实为正方形界线，锥形界碑则为长方形界线。单边包围地区则称为单面包围。设置边界时必须设置界限，也就是说，在划定的界限上，从外部起一定的范围设置保护用的火堆。凡是在这些界限内的住所称为绑定界限，称为绑定界限的住所。所谓分界，是彼此各自独立。山界标志者，依照应当有的正当规范而说。至于“必须进人”的规定则遵循适当的分寸。因此说‘入境’等。
Pabbajjūpasampadādīnanti ettha bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjāgahaṇaṃ. Ekavīsati bhikkhūti nisinne sandhāya vuttaṃ. Idañca kammārahena saha abbhānakārakānampi pahonakatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā’’ti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāya vaḍḍhitvā ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa ca tadabhāvato yattha katthaci ānetvā ṭhapetuṃ sukaratāya ca vuttaṃ. Tathā sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbāti etthāpi. Caturaṅgulappamāṇāpīti yathā khandhasīmāparicchedato bahi nimittapāsāṇānaṃ caturaṅgulamattaṭṭhānaṃ samantā nigacchati, avasesaṃ ṭhānaṃ antokhandhasīmāya hotiyeva, evaṃ tesupi ṭhapitesu caturaṅgulamattā sīmantarikā hotīti daṭṭhabbaṃ.
“出家与具足戒学”等，是指僧伽法制中关于出家的请求。关于二十一名比库的座谈中记载了这一事。此戒律主管者与监督人员也负责划定边界。“必须设置边界上的石头标志”，这是由于树木界碑等不易持久，为避免界限混乱，设置相反的绑定界限且由于石头标志不易损坏、易于携带安置，故规定应设置。界限内的石头标志也应设置。所谓四横指，指在界限边界外围设置四指宽度的石头标志，彼此相通。剩余的领域则归入界限内，故这些所设置的石头边界宽度即为四指宽的界限。
Sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā. Te pana kittentena padakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Kathaṃ? Khaṇḍasīmato hi pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā purimakittitaṃ vuttanayena puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā. Tatoti pacchā. Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirantaresu avasesanimittāni. Ubhinnampi na kopentīti ubhinnampi kammaṃ na kopenti.
所谓界限内的石头标志，是指安置在界限内的作为标志的石头。具体说法是应顺时针方向一一说明：立于界限边缘，面向东方问『东方方向有什么标志？』将所有标志依次申述；然后面向南方问『南方有何标志？』依次服从说明，如此循环。随后复回面向东方时的标志，再次说明。由此对多个局部界限的石头标志应分别说明。所谓剩余标志，是指大界限以外的外部空地上的剩余标志。两个界限皆不相违背，两个界限也不会互相损害。
Kuṭigeheti bhūmiyaṃ katatiṇakuṭiyaṃ. Udukkhalanti udukkhalāvāṭasadisakhuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti taṃ rājiṃ vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ. Idañca yathāvuttesu nimittesu anāgatattena na vaṭṭatīti siddhampi avinassakasaññāya koci mohena nimittaṃ kareyyāti dūratopi vipattiparihāratthaṃ vuttaṃ. Evaṃ upari ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādīsupi siddhamevatthaṃ punappunaṃ kathane kāraṇaṃ veditabbaṃ. Sīmāvipatti hi upasampadādisabbakammavipattimūlanti tassā sabbaṃ dvāraṃ sabbathā pidahanavasena vattabbaṃ. Sabbaṃ vatvāva idha ācariyā vinicchayaṃ ṭhapesunti daṭṭhabbaṃ.
所谓小屋宅，是指用木材和草料搭建的房舍。所谓凹陷，是指凹陷且狭小的住所与小屋。这里不得设置界碑，也不可当作凹陷处作为界碑。此类不当的标志物由于不持久，未来难以防止争端。故即使白墙不作界碑亦同理。犯界限错误，是指包含出家戒律等所有违犯行为，由于这类错误导致门户紧闭，故必须谨慎防范。这些事情经常反复讲解，且教师以此为依据做审查。
Bhittinti iṭṭhakadārumattikāmayaṃ. Silāmayāya pana bhittiyā nimittupagaṃ ekaṃ pāsāṇaṃ taṃtaṃdisāya kittetuṃ vaṭṭati. Anekasilāhi cinitaṃ sakalabhittiṃ kittetuṃ na vaṭṭati ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti ekavacanena vattabbato. Antokuṭṭamevāti ettha antokuṭṭepi nimittānaṃ ṭhitokāsato anto eva sīmāti gahetabbaṃ. Pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvāti gabbhābhimukhepi bahipamukhe gabbhavitthārappamāṇe ṭhāne pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evañhi gabbhapamukhānaṃ antare ṭhitakuṭṭampi upādāya anto ca bahi ca caturassasaṇṭhānāva sīmā hoti. Bahīti sakalassa kuṭigehassa samantato bahi.
所谓墙壁，是用木材或泥土创造的墙。由于石墙的属性，一块石头就作为标志物可在四周设置。由许多石头连成整块墙时不必多言，仅以『此石即是标志』一语说明即可。所谓室内边界，这里还包括标志物的正面边界，但前门的标志石应设置在腹部对应外面宽度的地方，加以确认。正因为如此，腹部正面的墙壁与两侧相连处形成四方形的界限。所谓全体小屋，是指整个壁垣四周的外部。
Antoca bahi ca sīmā hotīti majjhe ṭhitabhittiyā saha caturassasīmā hoti.
“内界和外界都有界限”，这是指中间的立壁与周围的四面界限共同构成了界限。
‘‘Uparipāsādeyeva hotī’’ti iminā gabbhassa ca pamukhassa ca antarā ṭhitabhittiyā ekattā tattha ca ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsābhāvena heṭṭhā na otarati, uparibhitti pana sīmaṭṭhāva hotīti dasseti. Heṭṭhimatale kuṭṭoti heṭṭhimatale catūsu disāsu ṭhitakuṭṭo. Sace hi dvīsu, tīsu vā disāsu eva kuṭṭo tiṭṭheyya, heṭṭhā na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti catunnampi bhittīnaṃ anto bhittīhi saha ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ pahonakattā vuttaṃ. Otaramānā ca uparisīmappamāṇena otarati, catunnaṃ pana bhittīnaṃ bāhirantaraparicchede heṭṭhābhūmibhāge udakapariyantaṃ katvā otarati. Na pana bhittīnaṃ bahi kesaggamattampi ṭhānaṃ. Pāsādabhittitoti uparitale bhittito. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti uparisīmappamāṇassa antogadhānaṃ heṭṭhimatale catūsu disāsu kuṭṭānaṃ tulārukkhehi ekasambandhataṃ tadanto pacchimasīmappamāṇatādiñca sandhāya vuttaṃ. Kiñcāpettha niyyūhakādayo nimittānaṃ ṭhitokāsatāya bajjhamānakkhaṇe sīmā na honti, baddhāya pana sīmāya sīmaṭṭhāva hontīti daṭṭhabbā. Pariyantathambhānanti nimittagatapāsāṇatthambhe sandhāya vuttaṃ. ‘‘Uparimatalena sambaddho hotī’’ti idaṃ kuṭṭānaṃ antarā sīmaṭṭhānaṃ thambhānaṃ abhāvato vuttaṃ. Yadi hi bhaveyyuṃ, kuṭṭe uparimatalena asambandhepi sīmaṭṭhatthambhānaṃ upari ṭhito pāsādo sīmaṭṭhova hoti.
『只在上面的立壁处才是界限』，这是指出胎儿正面的立壁连结成一体，在此处因二十一名比库在开的空隙处不往下超出，且以上立壁为界限。下方的称为“基座”，即基座位于四方的立壁中间。如果基座在二个、三个方向立壁相接时，则下方不超出。即使超出下方，依据四面立壁之内而住的二十一名比库失散情况说明向下超出。若向外超出，则按上界尺寸超出；四面立壁外缘及下方地面至水域范围内超出。而非立壁之外的其它空地。所谓上立壁即是上方立壁。超出不超出的问题依据上下界尺寸的集成联接和基座的空隙之间、前后的界限尺寸等而论述。由于某些原因及修筑时的缘故，不一定完全有界限；用捆绑的界限者，只有在界限上立壁处才是界限。所谓外围上下立面相连，这是在基座之间不存在界限立柱的说明。如果存在，基座即使不相连，彼处立柱当似界限。
Sace pana bahūnaṃ thambhapantīnaṃ upari katapāsādassa heṭṭhā pathaviyaṃ sabbabāhirāya thambhapantiyā anto nimittapāsāṇe ṭhapetvā sīmā baddhā hoti, ettha kathanti? Etthāpi yaṃ tāva sīmaṭṭhatthambheheva dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, sabbaṃ taṃ sīmaṭṭhameva, ettha vivādo natthi. Yaṃ pana sīmaṭṭhatthambhapantiyā, asīmaṭṭhāya bāhiratthambhapantiyā ca samadhuraṃ dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, tattha upaḍḍhaṃ sīmāti keci vadanti. Sakalampi gāmasīmāti apare. Baddhasīmā evāti aññe. Tasmā kammaṃ karontehi garuke nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā sabbaṃ taṃ āsaṅkaṭṭhānaṃ sodhetvāva kammaṃ kātabbaṃ, sanniṭṭhānakāraṇaṃ vā gavesitvā tadanuguṇaṃ kātabbaṃ.
如果在多根界限立柱的上方立起建筑物，下方地面完全被外来立柱界限所围绕，则称为有界限，此处将如何说呢？即使此处的界限立柱的顶端所承载的重量均在界限范围内，此处即视为完整界限，没有争论。但如果界限立柱较软或不完整所承重范围不同，则有些人称此为临时界限，有些称为整个村的界限。不同人有不同见解。因此，设有界限时，须在稳固不中断的地方定界限，确定事物的场所，依照场所的需要办理事务。
Tālamūlakapabbateti tālakkhandhamūlasadise heṭṭhā thūlo hutvā kamena kiso hutvā uggato hi tālasadiso nāma hoti. Vitānasaṇṭhānoti ahicchattakasaṇṭhāno. Paṇavasaṇṭhānoti majjhe tanuko heṭṭhā ca upari ca vitthiṇṇo. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā, paṇavasaṇṭhānassa majjhe.
所谓椰树根山，是指椰树根所在之地形，上方隆起成大土堆，因形状似椰树根而得名。维塔纳连接处是地面隆起处，板状结构连接处是中间部分，上下面都有穿透的沟槽。上方或中间有吹气孔，乃连接缝隙。
Sappaphaṇasadiso pabbatoti sappaphaṇo viya khujjo, mūlaṭṭhānato aññattha avanatasīsoti attho. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Sīmappamāṇoti antoākāsena saddhiṃ pacchimasīmappamāṇo. ‘‘So ca pāsāṇo sīmaṭṭho’’ti iminā īdisehi susirapāsāṇaleṇakuṭṭādīhi paricchinne bhūmibhāge eva sīmā patiṭṭhāti, na aparicchinne. Te pana sīmaṭṭhattā sīmā honti, na sarūpena sīmaṭṭhamañcādi viyāti dasseti. Sace pana so susirapāsāṇo bhūmiṃ anāhacca ākāsagatova olambati, sīmā na otarati. Susirapāsāṇā pana sayaṃ sīmāpaṭibaddhattā sīmā honti. Kathaṃ pana pacchimappamāṇarahitehi etehi susirapāsāṇādīhi sīmā na otaratīti idaṃ saddhātabbanti? Aṭṭhakathāpamāṇato.
所谓“Sappaphaṇa”形山，形似弯曲林中弓形，根基所在非平坦之地。所谓“天空坡”，即立柱所承重范围不限定之坡度。所谓“界限大小”是指边界与西边界大小相连。『这石头是界限大小』，指用这种坚硬的石头围起的土地在此处成立界限，不是用没有围起的。此类固界石被称为界限，有坑洞的石头则非界限。如果类似的坚石悬空浮于天地之间，则不是界限。这些无西方界限尺寸的悬空石不是界限，这是从论书得知。
Apicettha susirapāsāṇabhittianusārena mūsikādīnaṃ viya sīmāya heṭṭhimatale otaraṇakiccaṃ natthi. Heṭṭhā pana pacchimasīmappamāṇe ākāse dvaṅgulamattabahalehi pāsāṇabhittiādīhipi uparimatalaṃ āhacca ṭhitehi sabbaso, yebhuyyena vā paricchinne sati upari bajjhamānā sīmā tehi pāsāṇādīhi antaritāya tapparicchinnāya heṭṭhābhūmiyāpi uparimatalena saddhiṃ ekakkhaṇe patiṭṭhāti nadipārasīmā viya nadiantaritesu ubhosu tīresu, leṇādīsu apanītesupi heṭṭhā otiṇṇā sīmā yāva sāsanantaradhānā na vigacchati. Paṭhamaṃ pana upari sīmāya baddhāya pacchā leṇādīsu katesupi heṭṭhābhūmiyaṃ sīmā otarati eva. Keci taṃ na icchanti. Evaṃ ubhayattha patiṭṭhitā ca sā sīmā ekāva hoti gottādijāti viya byattibhedesūti gahetabbaṃ. Sabbā eva hi baddhasīmā, abaddhasīmā ca attano attano pakatinissayabhūte gāmāraññanadiādike khette yathāparicchedaṃ sabbattha sākalyena ekasmiṃ khaṇe byāpinī paramatthato avijjamānāpi te te nissayabhūte paramatthadhamme, taṃ taṃ kiriyāvisesampi vā upādāya lokiyehi, sāsanikehi ca yathārahaṃ ekattena paññattatāya nissayekarūpā eva. Tathā hi eko gāmo araññaṃ nadī jātassaro samuddoti evaṃ loke,
此外若依坚固界限石的迹象，如老鼠钻洞之类，在界限下方无超出动作。下方紧贴西界尺寸范围并站立的界限石，其整体至少和下方土地合为一体，暂时未开裂，如同河流两岸边界，分隔两岸地形，隔绝洞穴及其他阻隔，界限始终如一直到佛法消亡不变。最初正界连着上方界限，渐渐向后伸展并超出洞穴，有些地方不愿超出。如此双面连续存在的界限只有一个，像同一族系血缘之分裂断层应理解。所有界限无论连接与否，均依所在村庄、森林、河流等边界而成一切界限。即使在本质上不觉察，依赖各自所依赖的村落、荒野、河流、湖泊等地理特性，无论世俗或佛法，俱依赖统一确定的界限。就如世间存在单一村落、森林、河流、湖泊等一般。
‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena (mahāva. 143). Agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā. Samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) –
“此即由僧团所定之界限（引自《大毗婆沙》143）。善男子，若在经典中称为‘森林中四周边界’，则此即四周出家人集聚之处，称为同日共修一法会。所谓四周如水环绕，此亦指同日共修一法会”（《大毗婆沙》147）——
Ādinā sāsane ca ekavohāro dissati. Na hi paramatthato ekassa anekadhammesu byāpanamatthi. Kasiṇekadesādivikappāsamānatāya ekattahānitoti ayaṃ no mati.
依教法初基，可见单一行为。实则从究竟意涵观之，非一而多为多而一。就例如涵盖于一种遍地色界之境内有变化状态，其统一性的损害，乃是本注对该义的见解。
Assa heṭṭhāti sappaphaṇapabbatassa heṭṭhā ākāsapabbhāre. Leṇassāti leṇañce kataṃ, tassa leṇassāti attho. Tameva puna leṇaṃ pañcahi pakārehi vikappetvā otaraṇānotaraṇavinicchayaṃ dassetuṃ āha ‘‘sace pana heṭṭhā’’tiādi. Tattha ‘‘heṭṭhā’’ti imassa ‘‘leṇaṃ hotī’’ti iminā sambandho. Heṭṭhā leṇañca ekasmiṃ padeseti āha ‘‘anto’’ti, pabbatassa anto, pabbatamūleti attho. Tameva anto-saddaṃ sīmāparicchedena visesetuṃ ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa pārato’’ti vuttaṃ . Pabbatapādaṃ pana apekkhitvā ‘‘orato’’ti vattabbepi sīmānissayaṃ pabbataggaṃ sandhāya ‘‘pārato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Teneva ‘‘bahileṇa’’nti ettha bahi-saddaṃ visesento ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa orato’’ti āha. Bahi sīmā na otaratīti ettha bahīti pabbatapāde leṇaṃ sandhāya vuttaṃ, leṇassa bahibhūte uparisīmāparicchedassa heṭṭhābhāge sīmā na otaratīti attho. Anto sīmāti leṇassa ca pabbatapādassa ca anto attano otaraṇārahaṭṭhāne na otaratīti attho. ‘‘Bahi sīmā na otarati, anto sīmā na otaratī’’ti cettha attano otaraṇārahaṭṭhāne leṇābhāvena sīmāya sabbathā anotaraṇameva dassitanti gahetabbaṃ. Tatthāpi anotarantī upari eva hotīti. ‘‘Bahi patitaṃ asīmā’’tiādinā uparipāsādādīsu athiranissayesu ṭhitā sīmāpi tesaṃ vināsena vinassatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ.
‘Heṭṭhā’意为‘山脚下’，位于天空山峰之下部。‘Leṇassa’即‘于山洞所做之事’，‘leṇassa’意指该‘山洞’本身。对该‘山洞’又以五种方式分别表达，分上下两个部分区分，称‘若是以下部’等语。此处‘heṭṭhā’与‘leṇaṃ hotī’有紧密联系。所谓‘heṭṭhā’指在山洞的一处，谓之‘边界’；而‘pabbata’即山，山脉脚下之义。为区别山顶界限，说‘上方界限分处之后’，此谓山体顶层的界分。另一方面，依赖山脚以说明‘下方界限’，与‘上方界限’相对。‘bahileṇa’出现，形容词‘bahi-’用来表明山洞外部边界是‘上方界限的下方’。这里的‘bahi’不会是‘下方’之义，而是指在山脚边界处韵合山洞，洞穴外部的上界边界下部不超过界限。‘边界’指山脚及山洞出入口处，本身不超越出入通路。所谓‘外界不超越，内界亦不超越’，意指山洞及其界限在本处均无法逾越，更无通行之余地。因此所谓‘外落界限不逾越，内落界限亦不逾越’，这里强调自身出入通路处洞体边界总是严格无通行，必须理解为始终未入跨越。即便如此，不逾越范围应仅限于上层。所谓‘外落界限不逾越’，如同城墙上的界限，虽设立于上方建筑物，依止其结构，但若墙壁破坏界限就失效，正当观察到这里的界限与破坏所导致的界限失效相关。
Pokkharaṇiṃkhaṇanti, sīmāyevāti ettha sace heṭṭhā umaṅganadisīmappamāṇato anūnā paṭhamameva ca pavattā hoti. Sīmā ca pacchā baddhā nadito upari eva hoti, nadiṃ āhacca pokkharaṇiyā ca khatāya sīmā vinassatīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhāpathavitaleti antarā bhūmivivare.
‘Pokkharaṇiṃ khaṇanti’意谓池水破裂。本句是说，如若下部边界是由山凹地形成，并至少最先形成于池塘岸边。界限于后方受河流水流限制而界限设立高于水面，水波冲毁池塘岸界，就表现为界限被破坏。‘Heṭṭhāpathavitaleti’意指间在土地凹陷处。
Sīmāmāḷaketi khaṇḍasīmaṅgaṇe. ‘‘Vaṭarukkho’’ti idaṃ pārohopatthambhena atidūrampi gantuṃ samatthasākhāsamaṅgitāya vuttaṃ. Sabbarukkhalatādīnampi sambandho na vaṭṭati eva. Teneva nāvārajjusetusambandhopi paṭikkhitto. Tatoti sākhato. Mahāsīmāya pathavitalanti ettha āsannatarampi gāmasīmaṃ aggahetvā baddhasīmāya eva gahitattā gāmasīmābaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadoso natthi, aññamaññaṃ nissayanissitabhāvena pavattitoti gahetabbaṃ. Yadi hi tāsampi sambandhadoso bhaveyya, kathaṃ gāmasīmāya baddhasīmā sammannitabbā siyā? Yassā hi sīmāya saddhiṃ sambandhe doso bhaveyya, sā tattha bandhitumeva na vaṭṭati, baddhasīmāudakukkhepasīmāsu baddhasīmā viya, attano nissayabhūtagāmasīmādīsu udakukkhepasīmā viya ca. Teneva ‘‘sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinaditīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 147) udakukkhepasīmāya attano anissayabhūtagāmasīmādīhi eva sambandhadoso dassito, na nadisīmāyaṃ. Evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Ayañcattho upari pākaṭo bhavissati. Āhaccāti phusitvā.
‘Sīmāmāḷaketi’指断续界限之地界。所谓‘Vaṭarukkho’是指树枝，能借助旁木杈顶端远处延伸，属于树枝相连所形成之界。它并不因其他枝节相连而形成界线，也不因树体广泛覆盖而成。因此排除像船篷栏杆桥梁等事物的相连。所谓‘Tatoti sākhato’即‘由枝条’。‘Mahāsīmāya pathavitalanti’意指大界中之土地低洼处。此处离村界最近，已接近并依附于村界的界限，界限虽因树木相连形成，但树木间无争执过失，由相互依赖共存运行。若彼此间发生过失，岂能维系村界连属大界？若在一起界限上发生争执，则必导致界拆开，此间大界，水边界等连属界限亦皆不能维系。由此可见，若树枝或顶端伸出超越或连入他处，均可能导致水边界与村界间本非相依所产生争端，此理自明。此即《大毗婆沙．八》147讲述的，水边界与非依村界及类似约束关系间的连属过失，是指非河流边界处。至此，义理昭然。‘Āhacca’为‘触及’含义。
Mahāsīmaṃ vā sodhetvāti mahāsīmāgatānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahikaraṇādivasena sakalaṃ mahāsīmaṃ sodhetvā. Etena sabbavipattiyo mocetvā pubbe suṭṭhu baddhānampi dvinnaṃ baddhasīmānaṃ pacchā rukkhādisambandhena uppajjanako īdiso pāḷimuttako sambhedadoso atthīti dasseti. So ca ‘‘na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā’’tiādinā baddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannantena sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitu’’nti ubhinnaṃ (mahāva. 148) baddhasīmānamantarā sīmantarikaṃ ṭhapetvāva bandhituṃ anujānantena sambhedajjhottharaṇaṃ viya tāsaṃ aññamaññaṃ phusitvā tiṭṭhanavasena bandhanampi na vaṭṭatīti siddhattā baddhānampi tāsaṃ pacchā aññamaññaṃ ekarukkhādīhi phusitvā ṭhānampi na vaṭṭatīti bhagavato adhippāyaññūhi saṅgītikārakehi niddhārito. Bandhanakāle paṭikkhittassa sambandhadosassa anulomena akappiyānulomattā.
‘Mahāsīmaṃ vā sodhetvāti’意谓清理大界，指所有进入大界的比库皆用手环、绳索和器具等彻底清理大界。此行为能解除诸般恶缘，亦能清除此前良善建立且须互相接连的二界间因树木等外缘发生的争执过失。因此得出，彼等界限不应两两相碰破坏。故此从‘sīmā’对应的界限之间设置隔离，允许界限依彼此接触设定界隔而受尊重。二界间虽触及，却不可纵容破坏，维持相互分明，如此即现不容界限败坏之理。此由世尊及诸智慧长老证实说明。破坏时以不适当的顺应之方法追述过失之连带，属不可取之理。
Ayaṃ pana sambandhadoso – pubbe suṭṭhu baddhānaṃ pacchā sañjātattā bajjhamānakkhaṇe viya asīmattaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā rukkhādisambandhe apanītamatte tā sīmā pākatikā honti. Yathā cāyaṃ pacchā na vaṭṭati, evaṃ bajjhamānakkhaṇepi tāsaṃ rukkhādisambandhe sati tā bandhituṃ na vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ.
此处所说的界限间的牵连过失，是指以前所设置的界限已经妥善固定，现在却因某种原因所造成的毁坏时，无法立即修复。因而在树木等有关牵连中，若未经许可而进行破坏，其界限标志就成为越界之物。就如若这些界限在以后不会恢复一般，亦当认为即使在毁坏的当下，因存在这些树木等的牵连而不得修复。
Keci pana ‘‘mahāsīmaṃ vā sodhetvāti ettha mahāsīmāgatā bhikkhū yathā taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā kāyapaṭibaddhehi na phusanti, evaṃ sodhanameva idhādhippetaṃ, na sakalasīmāsodhana’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ aṭṭhakathāya virujjhanato. Tathā hi ‘‘mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhatī’’ti evaṃ sākhāpārohānaṃ mahāsīmaṃ phusitvā ṭhānameva sambandhadose kāraṇattena vuttaṃ, na pana tattha ṭhitabhikkhūhi sākhādīnaṃ phusanaṃ. Yadi hi bhikkhūnaṃ sākhādi phusitvā ṭhānameva kāraṇaṃ siyā, tassa sākhaṃ vā tato niggatapārohaṃ vā mahāsīmāya paviṭṭhaṃ tatraṭṭho koci bhikkhu phusitvā tiṭṭhatīti bhikkhuphusanameva vattabbaṃ siyā. Yañhi tattha mahāsīmāsodhane kāraṇaṃ, tadeva tasmiṃ vākye padhānato dassetabbaṃ. Na hi āhacca ṭhitameva sākhādiṃ phusitvā ṭhito bhikkhu sodhetabbo ākāsaṭṭhasākhādiṃ phusitvā ṭhitassāpi sodhetabbato, kiṃ niratthakena āhaccaṭṭhānavacanena. Ākāsaṭṭhasākhāsu ca bhikkhuno phusanameva kāraṇattena vuttaṃ, sodhanañca tasseva bhikkhussa hatthapāsānayanādivasena sodhanaṃ vuttaṃ. Idha pana ‘‘mahāsīmaṃ sodhetvā’’ti sakalasīmāsādhāraṇavacanena sodhanaṃ vuttaṃ.
有人说“应当清除大界”，此处的大界比库们不触及他们的枝叶或树枝等，而所谓在此处仅仅是为了清除界限的含义，而非全部界限之清除，这样的说法不合经注。我等云“在大界中，因地面或该处树木等障碍而止步”，正是基于枝桠攀附之故说大界有牵连过失，而非以所在之比库触摸枝叶为缘起。若真因比库触摸枝叶而生过失，则界限所围枝叶一旦触摸即有生过，接着该枝叶或攀附其上的枝叶皆同样生过失才合理。所以上述说法所说明的清除界限之因，必从此处经文中重点看出。非仅因触摸树枝而当清理，亦非仅因处于枝头而当清理，如若只是徒有词句，不符义理。又因触摸高处枝叶，比库若以铁链等工具清理树枝而非徒手触摸，亦当清理。因此说“清除大界”是指针对所有界限的清除。
Apica sākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhumattasodhane abhimate ‘‘mahāsīmāya pathavitala’’nti visesasīmopādānaṃ niratthakaṃ siyā yattha katthaci antamaso ākāsepi ṭhatvā sākhādiṃ phusitvā ṭhitassa visodhetabbato. Chinditvābahiṭṭhakā kātabbāti tattha patiṭṭhitabhāvaviyojanavacanato ca visabhāgasīmānaṃ phusaneneva sakalasīmāsodhanahetuko aṭṭhakathāsiddhoyaṃ eko sambandhadoso atthevāti gahetabbo. Teneva udakukkhepasīmākathāyampi (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’ti ca ‘‘naditīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatī’’ti ca ‘‘sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti ca evaṃ visabhāgāsu gāmasīmāsu sākhādīnaṃ phusanameva saṅkaradosakāraṇattena vuttaṃ, na bhikkhuphusanaṃ. Tathā hi ‘‘antonadiyaṃ jātarukkhe bandhitvā kammaṃ kātabba’’nti nadiyaṃ nāvābandhanaṃ anuññātaṃ udakukkhepanissayattena nadisīmāya sabhāgattā. Yadi hi bhikkhūnaṃ phusanameva paṭicca sabbattha sambandhadoso vutto siyā, nadiyampi bandhanaṃ paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya. Tatthāpi hi bhikkhuphusanaṃ kammakopakāraṇaṃ hoti, tasmā sabhāgasīmāsu pavisitvā bhūmiādiṃ phusitvā vā aphusitvā vā sākhādimhi ṭhite taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabbo. Visabhāgasīmāsu pana sākhādimhi phusitvā ṭhite taṃ sākhādiṃ aphusantāpi sabbe bhikkhū sodhetabbā. Aphusitvā ṭhite pana taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabboti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
若因触摸枝桠而仅为触碰之比库自身利益清除，谓此“在大界系于地面”之特定界限持有是不必要的，因当时即使在空中触摸枝桠、触枝的比库都应当清理。切断岸边之界限等表明依附地位的分界与整体界限清除不同，是另一种牵连过失，也是经注所确认的事实。之前亦云“于住处边界等，捆绑船只是不宜行为”。若因比库触摸而生牵连过失，则河流本身应当也被解开束缚。但比库触摸枝桠本身即是妨碍修持的因缘，故在分界线内，无论是否触摸地面和树枝，若比库身处枝桠上或触摸，即须清除界限。在分界线内即使枝桠等不触摸者，却触摸其它树枝也须清除；若没有触摸但站在枝桠上，则当作触摸而治。
Yaṃ panettha keci ‘‘baddhasīmānaṃ dvinnaṃ aññamaññaṃ viya baddhasīmāgāmasīmānampi tadaññāsampi sabbāsaṃ samānasaṃvāsakasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhe sati tadubhayampi ekasīmaṃ viya sodhetvā ekattheva kammaṃ kātabbaṃ, aññattha kataṃ kammaṃ vipajjati, natthettha sabhāgavisabhāgabhedo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ, sabhāgasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedadosābhāvassa visabhāgasīmānameva tabbhāvassa suttasuttānulomādivinayanayehi siddhattā. Tathā hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannitu’’nti gāmasīmāyameva baddhasīmaṃ sammannituṃ anuññātaṃ. Tāsaṃ nissayanissitabhāvena sabhāgatā, sambhedajjhottharaṇādidosābhāvo ca suttatova siddho. Bandhanakāle pana anuññātassa sambandhassa anulomato pacchā sañjātarukkhādisambandhopi tāsaṃ vaṭṭati eva. ‘‘Yaṃ, bhikkhave…pe… kappiyaṃ anulometi akappiyaṃ paṭibāhati. Taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305) vuttattā. Evaṃ tāva baddhasīmāgāmasīmānaṃ aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca suttasuttānulomato siddho. Iminā eva nayena araññasīmāsattabbhantarasīmānaṃ, nadiādiudakukkhepasīmānañca suttasuttānulomato aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca siddhoti veditabbo.
若有人说绑定界限的两处界限如同彼此相连的界限，且这两处界限内的界限亦彼此牵连，则双方应清除且合为一个界限，否则会有过失，这不过是他的臆断。由经藏律藏所证实，部分界限相连的地方界限内部并无牵连过失。比如“我准许你们标定界限”是指村庄界限中绑定界限的认可。其依附关系说明了部分界限内部无牵连过失的事实。绑定期间，随牵连之树木破坏界限仍合法，因为经文称“种种行为有允许和非允许”等。所以绑定界限的村庄界限内相互是不同的，亦无牵连过失。如此通过正理可知，野外界限、内部界限、河流等水中界限，则相互之间亦为不同，且无牵连过失。
Baddhasīmāya pana aññāya baddhasīmāya, nadiādisīmāsu ca bandhituṃ paṭikkhepasiddhito ceva udakukkhepasattabbhantarasīmānaṃ nadiādīsu eva kātuṃ niyamanasuttasāmatthiyena baddhasīmāgāmasīmādīsu karaṇapaṭikkhepasiddhito ca tāsaṃ aññamaññaṃ visabhāgatā, uppattikkhaṇe, pacchā ca rukkhādīhi sambhedādidosasambhavo ca vuttanayena suttasuttānulomato ca sijjhanti. Teneva aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 148) visabhāgasīmānameva vaṭarukkhādivacanehi sambandhadosaṃ dassetvā sabhāgānaṃ baddhasīmāgāmasīmādīnaṃ sambandhadoso na dassito, na kevalañca na dassito, atha kho tāsaṃ sabhāgasīmānaṃ rukkhādisambandhepi dosābhāvo pāḷiaṭṭhakathāsu ñāpito eva. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimitta’’ntiādinā vaḍḍhanakanimittāni anuññātāni. Tena nesaṃ rukkhādīnaṃ nimittānaṃ vaḍḍhanepi baddhasīmāgāmasīmānaṃ saṅkaradosābhāvo ñāpitova hoti. Dvinnaṃ pana baddhasīmānaṃ īdiso sambandho na vaṭṭati. Vuttañhi ‘‘ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo’’ti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti vacanatopi cāyaṃ ñāpito. Tiyojanaparamāya hi sīmāya samantā pariyantesu rukkhalatāgumbādīhi baddhasīmāgāmasīmānaṃ niyamena aññamaññaṃ sambandhassa sambhavato ‘‘īdisaṃ sambandhanaṃ vināsetvāva sīmā sammannitabbā’’ti aṭṭhakathāyampi na vuttaṃ.
绑定界限与其他绑定界限、水域界限相互连接已经被允许。水中界限的绑定及相互尊重限制也经经律法所承认。之后对树木等引起牵连破坏的现象，经注中亦有论述，说明部分界限内部及绑定界限间并无牵连过失。经文中明确指出诸如山形、石标、森林、树木等指示标志的增长是未获允许的。由此也见绑定界限和村庄界限间并无牵连过失。两处绑定界限间此类牵连过失不存在。又说一个树木也成两个界限的标志，随其增大形成界限混淆，则不可为界限。佛陀亦教诲说准许的界限以三由旬为极限。三由旬范围内繁茂的树林草丛导致绑定界限、村庄界限间的界限牵连而生，必须拆除这种牵连。因此不可因树木增长隐含连接行为而导致界限混淆。
Yadi cettha rukkhādisambandhena kammavipatti bhaveyya, avassameva vattabbaṃ siyā. Vipattiparihāratthañhi ācariyā nirāsaṅkaṭṭhānesupi ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādinā siddhamevatthaṃ punappunaṃ avocuṃ. Idha pana ‘‘vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabba’’ntiādirukkhalatādīhi nirantare vanamajjhepi sīmābandhanameva avocuṃ. Tathā thambhānaṃ upari katapāsādādīsu heṭṭhā thambhādīhi ekābaddhesu uparimatalādīsu sīmābandhanaṃ bahudhā vuttaṃ. Tasmā baddhasīmāgāmasīmānaṃ rukkhādisambandho tehi mukhatova vihito. Apica gāmasīmānampi pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisatāya ekissā gāmasīmāya kammaṃ karontehi dabbatiṇamattenāpi sambandhā gāmantaraparamparā araññanadisamuddā ca sodhetabbāti sakaladīpaṃ sodhetvāva kātabbaṃ siyā. Evaṃ pana asodhetvā paṭhamamahāsaṅgītikālato pabhuti katānaṃ upasampadādikammānaṃ, sīmāsammutīnañca vipajjanato sabbesampi bhikkhūnaṃ anupasampannasaṅkāpasaṅgo ca dunnivāro hoti. Na cetaṃ yuttaṃ. Tasmā vuttanayeneva visabhāgasīmānameva rukkhādīhi sambandhadoso, na baddhasīmāgāmasīmādīnaṃ sabhāgasīmānanti gahetabbaṃ.
若因树木等牵连导致犯戒的业果，应当立刻处理。为了避免犯戒障碍，老师们在无争执的争论处反复开示“不要破坏墙壁”等。于森林中建寺院时，也教诲不应破坏树木。类似的，宫殿高台下竹林等处多有界限划界。因而绑定界限与树木等的牵连处很明显。即使是村庄界限，若只是局部绑定界限相关联，基于村庄之间相续传承，也必须清理森林、河流等界限。由此未清理造成许多出家人无法完成具足僧尼的受戒仪轨、界限确认等，致使出家人无法顺利受具足戒及戒学，造成严重阻碍，此非正法所应为。故仅谈树木等牵连过失，不包括绑定界限和村庄界限间牵连。
Mahāsīmāsodhanassa dukkaratāya khaṇḍasīmāyameva yebhuyyena saṅghakammakaraṇanti āha ‘‘sīmāmāḷake’’tiādi . Mahāsaṅghasannipāte pana khaṇḍasīmāya appahonakatāya mahāsīmāya kamme kariyamānepi ayaṃ nayo gahetabbova.
由于大界限净治之艰难，在劫界限中也有惯用的方法，称为『界限护杖』等。至于大众团结之时，在断劫界限时虽应行于大界限的行为，仍可采用此方法。
‘‘Ukkhipāpetvā’’ti iminā kāyapaṭibaddhenapi sīmaṃ phusanto sīmaṭṭhova hotīti dasseti. Purimanayepīti khaṇḍasīmato mahāsīmaṃ paviṭṭhasākhānayepi. Sīmaṭṭharukkhasākhāya nisinno sīmaṭṭhova hotīti āha ‘‘hatthapāsameva ānetabbo’’ti. Ettha ca rukkhasākhādīhi aññamaññaṃ sambandhāsu etāsu khandhasīmāyaṃ tayo bhikkhū, mahāsīmāyaṃ dveti evaṃ dvīsu sīmāsu sīmantarikaṃ aphusitvā, hatthapāsañca avijahitvā ṭhitehi pañcahi bhikkhūhi upasampadādikammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti keci vadanti. Taṃ na yuttaṃ ‘‘nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ, na ca karaṇīya’’ntiādi (mahāva. 389) vacanato. Tenevetthāpi mahāsīmaṃ sodhetvā māḷakasīmāyameva kammakaraṇaṃ vihitaṃ. Aññathā bhinnasīmaṭṭhatāya tatraṭṭhassa gaṇapūrakattābhāvā kammakopova hotīti.
所谓『举起护杖』者，借此身体束缚触及界限，即视为在界内。前述方法者，指的是由断劫界限进入大界限的分支。坐于界限树枝上视为界内，故说『护杖当被携带』。在此，若界限树枝彼此相接，在此三界限：断劫界限中有三比库，大界限中有二比库，即使介于二界之间未触界限护杖，且未携带护杖，持五比库之原则进行出家入受戒仪式，亦因而成为可能。然有论者谓此不可，谓『不同界限中立第四六者行事，无事，亦不可行』等语（大师律集389）所述理。故此，仍以净治大界限为准，实行于护杖界限。否则因界限不一，所在者无大众聚集而成团体，业务亦难以成就。
Yadi evaṃ kathaṃ chandapārisuddhiāharaṇavasena mahāsīmāsodhananti? Tampi vinayaññū na icchanti, hatthapāsānayanabahisīmākaraṇavaseneva panettha sodhanaṃ icchanti, dinnassāpi chandassa anāgamanena mahāsīmaṭṭho kammaṃ kopetīti. Yadi cassa chandādi nāgacchati, kathaṃ so kammaṃ kopessatīti? Dvinnaṃ visabhāgasīmānaṃ sambandhadosato. So ca sambandhadoso aṭṭhakathāvacanappamāṇato. Na hi vinaye sabbattha yutti sakkā ñātuṃ buddhagocarattāti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘sace dvepi sīmāyo pūretvā nirantaraṃ ṭhitesu bhikkhūsu kammaṃ karontesu ekissā eva sīmāya gaṇo ca upasampadāpekkho ca anussāvako ca ekato tiṭṭhati, kammaṃ sukatameva hoti. Sace pana kammāraho vā anussāvako vā sīmantaraṭṭho hoti, kammaṃ vipajjatī’’ti vadanti, tañca baddhasīmāgāmasīmādisabhāgasīmāsu eva yujjati, yāsu aññamaññaṃ rukkhādisambandhesupi doso natthi. Yāsu pana atthi, na tāsu visabhāgasīmāsu rukkhādisambandhe sati ekattha ṭhito itaraṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti eva aṭṭhakathāyaṃ sāmaññato sodhanassa vuttattāti amhākaṃ khanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
若问如此净治大界限者为何？此处律师不欲以净意清除之，惟欲以携带护杖离界为净治，若未经许可擅入大界限则业难成就。若又无净意入境，如何作业成就？此乃属于二界不纯之联系误行。此不纯之联系乃论书所述。律中无处论及规则皆宜通晓于如来教法中。有些则言：『若二界俱满，常居比库中行事者，有一界且团体又愿受戒，教导者亦同一处，共立大会，业必善成。若业主或教导者在界线间，则业生不善。』此仅适于有界相连接之情形，彼处界分无错误即不生不善。若有分错，则不于纯净界分之树相连接处一处立身，而他处生业不善，这即论书所言通常净治之理，须细加思量。
Na otaratīti paṇavasaṇṭhānapabbatādīsu heṭṭhā pamāṇarahitaṭṭhānaṃ na otarati. Kiñcāpi panettha bajjhamānakkhaṇe uddhampi pamāṇarahitaṃ pabbatādīni nārohati, tathāpi taṃ pacchā sīmaṭṭhatāya sīmā hoti. Heṭṭhā paṇavasaṇṭhānādi pana upari baddhāyapi sīmāya sīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, tassa vasena na otaratīti vuttaṃ, itarathā orohaṇārohaṇānaṃ sādhāraṇavasena ‘‘na otaratī’’tiādinā vattabbato. Yaṃ kiñcīti niṭṭhitasīmāya upari jātaṃ vijjamānaṃ pubbe ṭhitaṃ, pacchā sañjātaṃ, paviṭṭhañca yaṃkiñci saviññāṇakāviññāṇakaṃ sabbampīti attho. Antosīmāya hi hatthikkhandhādisaviññāṇakesu nisinnopi bhikkhu sīmaṭṭhova hoti. ‘‘Baddhasīmāyā’’ti idañca pakaraṇavasena upalakkhaṇato vuttaṃ. Abaddhasīmāsupi sabbāsu ṭhitaṃ taṃ sīmāsaṅkhyameva gacchati.
「不后越」者，谓于花群岭等下方无一定界线者，不后越。即便现时有攀折树木时，亦不登临无界之岭，然其后因界线界限所立，仍成界限。下方虽为花群岭等，虽被绑缚，其界限数不增，故说不后越。其他情形，如登攀上下，根据通用规则应谓“不越”。现成界上，原有旧界，后续成新界，遂变现，对于所有有觉知无觉知，完全意义即是如此。于内界，持有象鼻等睛识比库亦视为界内。所谓“绑界”即此情况而称。未绑界则以所有立处之界限数为准。
Ekasambaddhena gatanti rukkhalatāditatrajātameva sandhāya vuttaṃ. Tādisampi ‘‘ito gata’’nti vattabbataṃ arahati. Yaṃ pana ‘‘ito gata’’nti vā ‘‘tato āgata’’nti vā vattuṃ asakkuṇeyyaṃ ubhosu baddhasīmāgāmasīmāsu, udakukkhepanadiādīsu ca tiriyaṃ patitarajjudaṇḍādi, tattha kiṃ kātabbanti? Ettha pana baddhasīmāya patiṭṭhitabhāgo baddhasīmā, abaddhagāmasīmāya patiṭṭhitabhāgo gāmasīmā tadubhayasīmaṭṭhapabbatādi viya. Baddhasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe, gāmasīmāya gāmasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe ca baddhasīmāya patiṭṭhitepi eseva nayo. Mūlapatiṭṭhitakālato hi paṭṭhāya ‘‘ito gataṃ, tato āgata’’nti vattuṃ asakkuṇeyyato so bhāgo yathāpaviṭṭhasīmāsaṅkhyameva gacchati, tesaṃ rukkhapārohānaṃ antarā pana ākāsaṭṭhasākhā bhūmiyaṃ sīmāparicchedappamāṇena tadubhayasīmā hotīti keci vadanti. Yasmā panassa sākhāya pāroho paviṭṭhasīmāya pathaviyaṃ mūlehi patiṭṭhahitvāpi yāva sākhaṃ vinā ṭhātuṃ na sakkoti, tāva mūlasīmaṭṭhataṃ na vijahati. Yadā pana vinā ṭhātuṃ sakkoti, tadāpi pārohamattameva paviṭṭhasīmaṭṭhataṃ samupeti. Tasmā sabbopi ākāsaṭṭhasākhābhāgo purimasīmaṭṭhataṃ na vijahati, tato āgatabhāgassa avijahitattāti amhākaṃ khanti. Udakukkhepanadiādīsupi eseva nayo. Tattha ca visabhāgasīmāya evaṃ paviṭṭhe sakalasīmāsodhanaṃ, sabhāgāya paviṭṭhe phusitvā ṭhitamattabhikkhusodhanañca sabbaṃ pubbe vuttanayameva.
由某一联系，亦如树枝蔓草相联之例子，故称谓。如此者应说“由此去”，此语佛陀亦云是。若谓从此去或从彼来，彼二处绑界地点有所谓水域、河流等跌落方向之例，则应如何？此处绑界部分是绑界，非绑界部分是非绑界，情况有如村界与山岭界等。绑界处之树顶，村界处之树顶，依旧绑界部分亦同理。因其树根于地，虽无枝可立，其根部界限性不失。若能无枝而立，则称仅枝顶界限成立。故此诸处非绑界正常界限未破坏，即是我们之理解。水域、河流等亦如是理。此中以不纯界已清净，所有部分清净触知且立身，业净治全依先说之理。
§140
140.Pārayatīti ajjhottharati, nadiyā ubhosu tīresu patiṭṭhamānā sīmā nadiajjhottharā nāma hotīti āha ‘‘nadiṃajjhottharamāna’’nti. Antonadiyañhi sīmā na otarati. Nadilakkhaṇe pana asati otarati, sā ca tadā nadipārasīmā na hotīti āha ‘‘nadiyā lakkhaṇaṃ nadinimitte vuttanayamevā’’ti. Assāti bhaveyya. Avassaṃ labbhaneyyā pana dhuvanāvāva hotīti sambandho. ‘‘Na nāvāyā’’ti iminā nāvaṃ vināpi sīmā baddhā subaddhā eva hoti, āpattiparihāratthā nāvāti dasseti.
140.所谓“沿河上方”意指河流两岸其立界称为“河流上线”，故称“沿河上线”。内河界不后越。若河流界标不显，彼时越越，谓其非河岸界，故称“河流界标乃河流之迹象义理”。此类情况理应存在。难以得到河面船只时，乃指涉及船只之界限，意亦示无船亦有界定，能除去越界之过。
Rukkhasaṅghāṭamayoti anekarukkhe ekato ghaṭetvā katasetu. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. ‘‘Sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā’’ti idaṃ ubhinnaṃ tīrānaṃ ekagāmakhettabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti ekato uggatadīpasikharattā vuttaṃ.
「树木连结」是指将众多树木集中绑缚成一体。对树木予以砍伐即称为『砍伐』。砍断树木部分称为『斩截』。『在各类界限之末端，具手铐束缚的比库依规制行事』，此语是针对这两类境界的村落范围性质所说。『依山峦巍然拔起而成的高峰』，是指同一方位之高耸山顶。
Sīmānujānanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 准许界限之事的注解完。
Uposathāgārādikathāvaṇṇanā伍波萨他堂等事的注解
§141
141.Samūhanitvāti vināsetvā, uddharitvāti attho. Idañca āpattiparihāratthaṃ vuttaṃ.
「消灭、摧毁」即『灭除』的意思；「拔起、提起」即其含义。此语为解除不测之义而说。
§142
142.Yāni kānicīti idha nimittānaṃ sīmāya pāḷiyaṃ sarūpato avuttattā vuttaṃ.
「某些」指此处范围内的界限，以特定形状缩小标示。
Uposathāgārādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他堂等说之解释已毕。
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā不离界许可说之解释
§143
143.Aṭṭhārasāti andhakavindavihārampi upādāya vuccati. Nesaṃ sīmāti tesu mahāvihāresu. ‘‘Mana’’nti imassa vivaraṇaṃ īsakanti, īsakaṃ vuḷhoti attho. Imamevatthaṃ dassetuṃ ‘‘appattavuḷhabhāvo ahosī’’ti vuttaṃ. Amanasikarontoti iddhiyā anatikkamassa kāraṇaṃ vuttaṃ.
『十八』是指暗室和圆窗禅房等也包括在内。这些被称为界限，存在于大型禅林中。『心』，于此解释为锥形尖顶，『锥』意为尖锐物。用此来说明『发生尖锐现象』，亦有说「应有尖锐特征」之意。『不专心』者是指施展神通不能超越的原因。
§144
144.Soti bhikkhunisaṅgho. Dvepīti dve samānasaṃvāsaavippavāsāyo. Avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Tattheva yebhuyyena avippavāsāti.
『修行比库尼团体』。『两重』指两种相同住所之居住与迁出。『不迁出界限』乃指大型界限。确实在多数情况下是不迁出界限。
‘‘Avippavāsaṃ ajānantāpī’’ti idaṃ mahāsīmāya vijjamānāvijjamānattaṃ, tassā bāhiraparicchedañca ajānantānaṃ vasena vuttaṃ. Evaṃ ajānantehipi antosīmāya ṭhatvā kammavācāya katāya sā sīmā samūhatāva hotīti āha ‘‘samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti. Nirāsaṅkaṭṭhāneti khaṇḍasīmārahitaṭṭhāne. Idañca mahāsīmāya vijjamānāyapi kammakaraṇasukhatthaṃ khaṇḍasīmā icchitāti taṃ cetiyaṅgaṇādibahusannipātaṭṭhāne na bandhatīti vuttaṃ. Tatthāpi sā baddhā subaddhā eva mahāsīmā viya. ‘‘Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevā’’ti idaṃ khaṇḍasīmāya asamūhatattā, tassā avijjamānattassa ajānanato ca mahāsīmābandhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Khaṇḍasīmaṃ pana nirāsaṅkaṭṭhāne bandhituṃ sakkhissanteva. Sīmāsambhedaṃ katvāti khaṇḍasīmāya vijjamānapakkhe sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇasambhedaṃ katvā avijjamānapakkhepi sambhedasaṅkāya anivattanena sambhedasaṅkaṃ katvā. Avihāraṃ kareyyunti saṅghakammānārahaṃ kareyyuṃ. Pubbe hi cetiyaṅgaṇādinirāsaṅkaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ sakkā, idāni tampi vināsitanti adhippāyo. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Ubhopi na jānantīti ubhinnaṃ padesaniyamaṃ vā tāsaṃ dvinnampi vā aññatarāya vā vijjamānataṃ vā avijjamānataṃ vā na jānanti, sabbattha saṅkā eva hoti. ‘‘Neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissantī’’ti idaṃ nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ sakkontopi mahāsīmaṃ paṭibandhituṃ na sakkontīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Na ca sakkā…pe… kammavācaṃ kātu’’nti idaṃ sīmābandhanakammavācaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmāti yasmā bandhituṃ na sakkā, tasmā na samūhanitabbāti attho.
『即使不了解不迁出界限』，此语指在大型界限中，明知或未知的情形，该界限的外侧范围是为不知晓者所在。即使不了解者，仍立于内侧界限，依业语加于行为，该界限如同被聚合一般。说『能够聚合亦能束缚』。『无疑除聚合』是指无界限的断除之地。此乃在大型界限中，已知者为方便行为，欲望断除界限而不能聚合，故在诸诸崇敬场所的断除地不加束缚。据说此处不束缚，而束缚仍然为善碍。『若不能约束，则无法相续』；此语在不迁出地说明于未知者因无知称之为大型界限束缚。至于断除地则能约束。所谓界限分隔，是指在断除界限已发生时，将界限上升的分隔，与未知方的分隔障碍，以不回转地增加分隔障碍。若不投入僧团行为，则不应从事此类行为。因昔日在崇敬场所能行此业，如今此业亦灭除。对未知者不可聚合，无论何方亦不可聚合，若双方有一方有已知或未知，常有疑虑。『既不能聚合，也不能约束』，即使站在断除处而能聚合者，亦不能在大型界限中约束，此句旨在说明此理。『不能……亦不能从事业语』，即针对界限约束业语而说。因此既然不能约束，故不应聚合之意。
Keci pana ‘‘īdisesu vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya, mahāsīmāyapi vā vijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya. Na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ. Sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘‘samūhanissāmā’’ti kammavācāya karaṇañcettha aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhanassa vuttattā. Gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
有些比库在这些住所中将五分之一的住所区段取领为定界后，居住在住所中，且围绕住所巡视，住所内外四周均布防护措施，随时站立于床铺大小的场所，首先是守护无犯戒的界限；随后以会议者合住之体，在界限处设立临时的集合处，称为分割界限。即使相当大小的界限存在时，只要在某一床处有比库集合，也应以此集合为界限，余者应居于村庄界限内。此处的界限非指界限的认识或分界的认知，而是“集合所依”之意，乃行为用语中的界限一部份。论疏中谓“能知分割界限者守护无犯戒，未知者亦能集合和禁止”，大体即此。于村庄界限居住者，依其意愿或为界限或为受戒等仪式，各有不同说法，看似合理，宜详细考察再行认定。
Avippavāsasīmānujānanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 不离界许可说之解释已毕。
Gāmasīmādikathāvaṇṇanā村界等说之解释
§147
147. Pāḷiyaṃ ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāyā’’tiādinā gāmasīmā eva baddhasīmāya khettaṃ, araññanadiādayo viya sattabbhantaraudakukkhepādīnaṃ. Sā ca gāmasīmā baddhasīmāvirahitaṭṭhāne sayameva samānasaṃvāsā hotīti dasseti. Yā tassa vā gāmassa gāmasīmāti ettha gāmasīmāparicchedassa anto ca bahi ca khettavatthuaraññapabbatādikaṃ sabbaṃ gāmakhettaṃ sandhāya ‘‘gāmassā’’ti vuttaṃ, na antaragharameva. Tasmā tassa sakalassa gāmakhettassa sambandhanīyā gāmasīmāti evamattho veditabbo. Yo hi so antaragharakhettādīsu anekesu bhūmibhāgesu ‘‘gāmo’’ti ekattena lokajanehi paññatto gāmavohāro, sova idha ‘‘gāmasīmā’’tipi vuccatīti adhippāyo, gāmo eva hi gāmasīmā. Imināva nayena upari araññaṃ nadī samuddo jātassaroti evaṃ tesu bhūmippadesesu ekattena lokajanapaññattānameva araññādīnaṃ araññasīmādibhāvo veditabbo. Loke pana gāmasīmādivohāro gāmādīnaṃ mariyādāyameva vattuṃ vaṭṭati, na gāmakhettādīsu sabbattha. Sāsane pana te gāmādayo itaranivattiatthena sayameva attano mariyādāti katvā gāmo eva gāmasīmā, araññameva araññasīmā…pe… samuddo eva samuddasīmāti sīmāvohārena vuttāti veditabbā.
147. 巴利文中“诸比库啊，勿犯戒界限”等语，指村庄界限乃是其村庄属地，其范围包涵森林、河流等七个测度地的水域。此村庄界限，是指村庄所依而没有其他界限所在的地界，人们即自如村民般共同生活。所谓“村庄界限”，即指村庄界限规定之地及其内外所属的土地、村落、山林等一切区域，均称为村庄界限，非仅指内部居舍区域。从故土属地及日常社会生活的习惯上讲，凡是各乡土中被世人称为“村落”的，亦可发为“村庄界限”，可谓村庄本身即村庄界限。依此推断，上头如森林、江河、大海都各自形成界限之性质，如森林界限、大海界限等，皆以“界限”字称呼。世间“村庄界限”等词汇，主要论其村庄等之规矩和界限，非指所有属土地皆处处有村庄界限。在教法中，此类村庄等群体，是为不同用处而已自称本地界限，故称村庄界限，森林界限……大海界限等，以“界限”之称呼名之。
‘‘Nigamassa vā’’ti idaṃ gāmasīmappabhedaṃ sabbaṃ upalakkhaṇavasena dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘nagarampi gahitamevā’’ti. ‘‘Baliṃ labhantī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ, ‘‘ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadiloṇijātassare gāmasīmāti veditabbo. Tenāha ‘‘paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti. Sace pana tattha rājā kañci padesaṃ gāmantarena yojeti, so paviṭṭhagāmasīmataṃ eva bhajati, nadijātassaresu vināsetvā taḷākādibhāvaṃ vā pūretvā khettādibhāvaṃ vā pāpitesupi eseva nayo.
‘‘城市地界’’这一村庄界限的区分全体，以其标志性特征示现。论疏中云“城市范围本身即有界限”，所谓“享用”的意义，是指在某些诸王宫或辖区如水潭、山丘等处，虽不收租税，然该处也属其村庄界限。领有诸王等割据的土地部分，均应视为已固定并界定好的村庄界限。论疏云“某国王划分土地赋予某人”，若国君将某地划为一村庄而赐予他人，则该领地即成开放村庄界限，若毁坏江河湖泊或破坏水源，抑或侵坏池塘等，亦属于村庄界限的破坏与保护对象。
Ye pana gāmā rājacorādibhayapīḷitehi manussehi chaḍḍitā cirampi nimmanussā tiṭṭhanti, samantā pana gāmā santi, tepi pāṭekkaṃ gāmasīmāva. Tesu hi rājāno samantagāmavāsīhi kasāpetvā vā yehi kehici kasitaṭṭhānaṃ likhitvā vā baliṃ gaṇhanti, aññena vā gāmena ekībhāvaṃ vā upanenti. Ye pana gāmā rājūhipi pariccattā gāmakhettānantarikā mahāraññena ekībhūtā, te agāmakāraññasīmataṃ pāpuṇanti, purimā gāmasīmā vinassati. Rājāno pana ekasmiṃ araññādippadese mahantaṃ gāmaṃ katvā anekasahassāni kulāni vāsāpetvā tattha vāsīnaṃ bhogagāmāti samantā bhūtagāme paricchinditvā denti. Purāṇanāmaṃ, pana paricchedañca na vināsenti, tepi paccekaṃ gāmasīmā eva. Ettāvatā purimagāmasīmattaṃ na vijahanti. Sā ca itarā cātiādi ‘‘samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti pāḷipadassa adhippāyavivaraṇaṃ. Tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā, itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā, yathā baddhasīmāya sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā, sā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo. Sāmaññato ‘‘baddhasīmāsadisā’’ti vutte ticīvarāvippavāsasīmaṃ baddhasīmaṃ eva maññantīti taṃsadisatānivattanamukhena upari sattabbhantarasīmāya taṃsadisatāpi atthīti dassananayassa idheva pasaṅgaṃ dassetuṃ ‘‘kevala’’ntiādi vuttaṃ.
那些遭受国王官吏压迫，宅舍被迫弃置长久未有人居住的村庄，虽人烟稀少，但四周依然有村庄界限。这些村庄被视为单独的村庄界限。国王常以行政命令，联合周围村庄居民征税，抑或将不同村庄合并管理。那些未经国王划分支配，而邻近广大森林区域的村庄，便成为森林界限，原先的村庄界限遂告废弃。不过昔日原有的村庄名称和界限并未完全消失，仍个别存在而独立称为村庄界限。以上即是论疏对村庄共同居住、月供仪式等的阐释与界定。又云“共同居住、统一月供”，即对巴利文“baddhasīmāsadisā”的释义解释，谓僧团均认为以三衣均不犯戒的界限为ct基准、即视为已绑定的界限。以此缘故，大约在七测地方界限上，仍包含了此义。此处详细论说颇具说服力。
Viñjhāṭavisadise araññeti yattha ‘‘asukagāmassa idaṃ khetta’’nti gāmavohāro natthi, yattha ca na kasanti na vapanti, tādise araññe. Macchabandhānaṃ agamanapathā nimmanussāvāsā samuddantaradīpakāpi ettheva saṅgayhanti. Yaṃ yañhi agāmakhettabhūtaṃ nadisamuddajātassaravirahitaṃ padesaṃ, taṃ sabbaṃ araññasīmāti veditabbaṃ. Sā ca sattabbhantarasīmaṃ vināva sayameva samānasaṃvāsā baddhasīmāsadisā. Nadiādisīmāsu viya sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Nadisamuddajātassarānaṃ tāva aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā’’tiādinā vuttattā sīmatā siddhā. Araññassa pana sīmatā kathanti? Sattabbhantarasīmānujānanasuttādisāmatthiyato. Yathā hi gāmasīmāya vaggakammaparihāratthaṃ bahū baddhasīmāyo anuññātā, tāsañca dvinnamantarā aññamaññaṃ asambhedatthaṃ sīmantarikā anuññātā, evamidhāraññepi sattabbhantarasīmā. Tāsañca dvinnaṃ antarā sīmantarikāya pāḷiaṭṭhakathāsupi vidhānasāmatthiyato araññassapi sabhāveneva nadiādīnaṃ viya sīmābhāvo tattha vaggakammaparihāratthameva sattabbhantarasīmāya anuññātattāva siddhoti veditabbo. Tattha sīmāyameva hi ṭhitā sīmaṭṭhānaṃ vaggakammaṃ karonti, na asīmāyaṃ ākāse ṭhitā viya ākāsaṭṭhānaṃ. Evameva hi sāmatthiyaṃ gahetvā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā paṭikkhittabaddhasīmānampi nadisamuddajātassarānaṃ attano sabhāveneva sīmābhāvo aṭṭhakathāyaṃ vuttoti gahetabbo.
在论疏明细中，森林界限定义为无村名之地，闲散无人耕种放牧、不住人烟之处。渔网鱼标划船路径、渡口码头，皆与森林处同属一界限。任何原是无村庄处，远离河流大海的土地，皆称为森林界限。此界限划定亦称为七测地范围内，于此范围内共同生活，无碍他人，称为绑定界限。类似河流、大海为界限，一切均可用于僧团法事活动。河流海洋等界限，均因其公共性质而称绑定界限。论疏以此类比说明森林界限实为类似的公共界限。森林界限的确定，乃依七测地划分及共识，称为绑定界限。森林界限内部不允许抢占，依村庄界限规矩亦有相同效力。界限内僧团守规活动也以此为范围，而非空旷无边。以“所有的河流非界限”，论疏解释因其流域及边界恒常变化，故不称为固定界限。以此推断，绑定界限乃是界限内僧团活动的适当边界，界限晷为固定不可逾越。
Athassa ṭhitokāsatoti assa bhikkhussa ṭhitokāsato. Sacepi hi bhikkhusahassaṃ tiṭṭhati, tassa ṭhitokāsassa bāhirantato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya uppannāya tāya saha sayameva sañjātā sattabbhantarasīmā samānasaṃvāsāti adhippāyo. Yattha pana khuddake araññe mahantehi bhikkhūhi paripuṇṇatāya vaggakammasaṅkābhāvena sattabbhantarasīmāpekkhā natthi, tattha sattabbhantarasīmā na uppajjati, kevalāraññasīmāyameva, tattha saṅghena kammaṃ kātabbaṃ. Nadiādīsupi eseva nayo. Vakkhati hi ‘‘sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthī’’tiādi (mahāva. aṭṭha. 147). Iminā eva ca vacanena vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya sati eva udakukkhepasattabbhantarasīmā uppajjanti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ.
此处“同地界”是指所在的固定地域。若有上千比库共处，则外边界环绕这比库群，因众多比库而设立用于群体守规的界限，即七测地范围内的绑定界限。若在小森林中比库寥寥无几，无需设立绑定界限，唯有森林界限，也须由僧团立法执行。河流等地亦同理。论疏言及“若河流过长，教团从上游至下游均守坐处界限，便无水域界限活动”，指即因水域界限连贯完整，故守规活动可确立绑定界限，绝非空无。由此知绑定界限为界限内守规之适用范围，而非无形空域。教法中亦以此为理。论疏此义表明绑定界限与非绑定界限的区别，以及界限守护动作的适用性。
Keci pana ‘‘samantā abbhantaraṃ minitvā paricchedakaraṇeneva sīmā sañjāyati, na sayamevā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi hi abbhantaraparicchedakaraṇappakārena sīmā uppajjeyya, abaddhasīmā ca na siyā bhikkhūnaṃ kiriyāpakārasiddhito. Apica vaḍḍhakīhatthānaṃ, pakatihatthānañca loke anekavidhattā, vinaye īdisaṃ hatthappamāṇanti avuttattā ca yena kenaci minite ca bhagavatā anuññātena nu kho hatthena minitaṃ, na nu khoti sīmāya vipattisaṅkā bhaveyya. Minantehi ca aṇumattampi ūnamadhikaṃ akatvā minituṃ asakkuṇeyyatāya vipatti eva siyā. Parisavasena cāyaṃ vaḍḍhamānā tesaṃ minanena vaḍḍhati vā hāyati vā. Saṅghe ca kammaṃ katvā gate ayaṃ bhikkhūnaṃ payogena samuppannasīmā tesaṃ payogena vigacchati na vigacchati ca. Kathaṃ baddhasīmā viya yāva sāsanantaradhānā na tiṭṭheyya, ṭhitiyā ca purāṇavihāresu viya sakalepi araññe kathaṃ sīmāsambhedasaṅkā na bhaveyya. Tasmā sīmāpekkhāya eva samuppajjati, tabbigamena vigacchatīti gahetabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ udakukkhepasīmāyampi nadiādīsupi.
有人说“全圈内部用记号分界，即是界线，而非自己所划”，此说不可采纳。因为若依内部划界法产生界线，则不应是固定界线，才能满足比库的行为方便。况且世界上对增损划界等各种方式，有一定的量度标准，如用手掌测量，佛陀默许者不多见。倘若用手掌测量，则无法避免忽多忽少、无法准确界定的过失。因而，随界线生灭增减，该划界线也随之增减或消失。僧团中若依此划界线而行，界线就随该行为而存在或失去，亦或不失去。如何能像固定界线一般，即使教法销失，也不生界线差别疑虑？因此，应以界线所依而生为界，依实际情况而出入，方可采纳。此理如同水坑界线，河流等处亦然。
Tatthāpi hi majjhimapuriso na ñāyati. Tathā sabbathāmena khipanaṃ ubhayatthāpi ca yassaṃ disāyaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā okāso na pahoti, tattha kathaṃ minanaṃ, khipanaṃ vā bhaveyya? Gāmakhettādīsu pavisanato akhette sīmā paviṭṭhā nāmāti sīmā vipajjeyya. Apekkhāya sīmuppattiyaṃ pana yato pahoti, tattha sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva paripuṇṇā jāyanti. Yato pana na pahoti, tattha attano khettappamāṇeneva jāyanti, na bahi. Yaṃ panettha abbhantaraminanapamāṇassa, vālukādikhipanakammassa ca dassanaṃ, taṃ sañjātasīmānaṃ ṭhitaṭṭhānassa paricchedanatthaṃ kataṃ gāmūpacāragharūpacārajānanatthaṃ leḍḍusuppādikhipanavidhānadassanaṃ viya. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīmaṃ vā sammannati udakukkhepaṃ vā paricchindatī’’ti vuttaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā). Evaṃ katepi tassa paricchedassa yāthāvato ñātuṃ asakkuṇeyyattena puthulato ñatvā anto tiṭṭhantehi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhātabbaṃ, aññaṃ bahi karontehi atidūre nirāsaṅkaṭṭhāne pesetabbaṃ.
但中等之地的比库不明白此理。虽然所有方向上有明确的水坑范围，也无出入空间，如何划定界限，如何迅速出入？入乡入邑等处，即使境界已划分，也不能称为界线。因界线依托而生，若无依托则无界线，只有本地范围显现，无所谓外境。对所谓内部划界的大小和用沙石等标记施行木桩棒垒的观察，实际上是界线所在之地的分界之意，如乡村、住所、牛舍、牛栏等位置的分界记录方法。故卷注中说“界线或称为水坑界线或分切线”，（收录于《大疑释·二十三年出家戒律注》）。如此说仍难正确了解此分界，故应站稳内界边缘处，离开其他外界之远边缘处。
Apare pana ‘‘sīmāpekkhāya kiccaṃ natthi, maggagamananahānādiatthehi ekabhikkhusmimpi araññe vā nadiādīsu vā paviṭṭhe taṃ parikkhipitvā sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva pabhā viya padīpassa samuppajjati, gāmakhettādīsu tasmiṃ otiṇṇamatte vigacchati. Teneva cettha dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ kammaṃ karontānaṃ sīmādvayassa antarā sīmantarikā aññaṃ sattabbhantaraṃ, udakukkhepañca ṭhapetuṃ anuññātaṃ, sīmāpariyante hi kenaci kammena pesitassa bhikkhuno samantā sañjātasīmā itaresaṃ sīmāya phusitvā sīmāsambhedaṃ kareyya, so mā hotūti, itarathā hatthacaturaṅgulamattāyapettha sīmantarikāya anujānitabbato. Apica sīmantarikāya ṭhitassāpi ubhayattha kammakopavacanatopi cetaṃ sijjhati. Tampi parikkhipitvā sayameva sañjātāya sīmāya ubhinnampi sīmānaṃ, ekāya eva vā saṅkarato. Itarathā tassa kammakopavacanaṃ na yujjeyya. Vuttañhi mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā). Kiñca agāmakāraññe ṭhitassa kammakaraṇicchāvirahitassāpi bhikkhuno sattabbhantaraparicchinne ajjhokāse cīvaravippavāso bhagavatā anuññāto, so ca paricchedo sīmā. Evaṃ apekkhaṃ vinā samuppannā. Tenevettha ‘ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhatī’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ. Tasmā kammakaraṇicchaṃ vināpi vuttanayena samuppatti gahetabbā’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ padīpassa pabhā viya sabbapuggalānampi paccekaṃ sīmāsambhavena saṅghe, gaṇe vā kammaṃ karonte tatraṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ samantā paccekaṃ samuppannānaṃ anekasīmānaṃ aññamaññaṃ saṅkaradosappasaṅgato. Parisavasena cassā vaḍḍhi, hāni ca sambhavati. Pacchā āgatānaṃ abhinavasīmantaruppatti eva, gatānaṃ samantā ṭhitasīmāpi vināso ca bhaveyya.
又有人说“依界线无需特别工作，譬如一比库独居林野或水边，任其自由出入，该方向以水坑为界，本体保持不变”。于是，对两个僧团各自执行清净戒律时，两界之间划法，另立一中界，且水坑界也不被允许。因为若某比库依某行为而被派遣到此界，界内广泛出现界线与他界之分，必生界线拆分。此时，按照规矩，以手掌宽度测量划出的中界位应谨慎辨认。即使有了中界，彼此之间发生分界行为与戒律触犯的心障时，也需解除戒碍。对手持铁链铐缠脚的人，虽立于界外，未越过其他分界，行为仍有戒患，乃明言之理。还有古代未入乡入邑修行比库，依佛默许穿衣出入四方界限，此划定即为界线。因此，即使无出入意愿，单凭默许之语也能产生界线。”他们不认为这合理，谓所有人为须臾之光明，若众人分别实行界线划定，则群中多界因表演之用途而临时生起，势必导致许多交错界线。出出入入，随界自然增减，造成损害与减少。今后产生新界线，旧界线也不保全，必然消失。
Pāḷiyaṃ pana ‘‘samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā’’tiādinā (mahāva. 147) ekā eva sattabbhantarā, udakukkhepā ca anuññātā, na cesā sīmā sabhāvena, kāraṇasāmatthiyena vā pabhā viya padīpassa uppajjati. Kintu bhagavato anujānaneneva, bhagavā ca imāyo anujānanto bhikkhūnaṃ vaggakammaparihārena kammakaraṇasukhatthameva anuññāsīti kathaṃ nahānādikiccena paviṭṭhānampi samantā tāsaṃ sīmānaṃ samuppatti payojanābhāvā? Payojane ca ekaṃ eva payojananti kathaṃ paccekaṃ bhikkhugaṇanāya anekasīmāsamuppatti ? ‘‘Ekasīmāyaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ. Yaṃ pana dvinnaṃ sīmānaṃ antarā tattakaparicchedeneva sīmantarikaṭṭhapanavacanaṃ, tattha ṭhitānaṃ kammakopavacanañca, tampi imāsaṃ sīmānaṃ paricchedassa dubbodhatāya sīmāya sambhedasaṅkaṃ, kammakopasaṅkañca dūrato pariharituṃ vuttaṃ.
巴利语文说“全是同一水坑界(界线)”，此意指一水坑界，水坑界又被默许，并非因议会（僧众集会）选定或因方便而自发产生。唯佛陀允其存在，因其带给比库分派功德利益而被默许。若无沐浴及其他原因之需，已入林野者如何遍布彼众界线？且如其所说，分配时唯有一界，在手铐宽度内定界。若二界间产生分界行径及心怀戒律疑虑，则应远避此种分界及戒患。
Yo ca cīvarāvippavāsatthaṃ bhagavatā abbhokāse dassito sattabbhantaraparicchedo, so sīmā eva na hoti, khettataḷākādiparicchedo viya ayamettha eko paricchedova. Tattha ca bahūsu bhikkhūsu ekato ṭhitesu tesaṃ visuṃ visuṃ attano ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya samantā sattabbhantaraparicchedabbhantare eva cīvaraṃ ṭhapetabbaṃ. Na parisapariyantato paṭṭhāya. Parisapariyantato paṭṭhāya hi abbhantare gayhamāne abbhantarapariyosāne ṭhapitacīvaraṃ majjhe ṭhitassa abbhantarato bahi hotīti taṃ aruṇuggamane nissaggiyaṃ siyā. Sīmā pana parisapariyantatova gahetabbā. Cīvaravippavāsaparihāropettha abbhokāsaparicchedassa vijjamānattā vutto, na pana yāva sīmāparicchedaṃ labbhamānattā mahāsīmāya avippavāsasīmāvohāro viya. Mahāsīmāyampi hi gāmagāmūpacāresu cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti. Idhāpi majjhe ṭhitassa sīmāpariyante nissaggiyaṃ hoti. Tasmā yathāvuttasīmāpekkhavasenevetāsaṃ sattabbhantaraudakukkhepasīmānaṃ uppatti, tabbigamena vināso ca gahetabbāti amhākaṃ khanti. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Añño vā pakāro ito yuttataro gavesitabbo.
若佛陀曾显现赐界的“水坑界”是发送至界限外的划分法，则非真正界线，而只是界分之一法。且对于众多比库同处一处，彼此纯净，自身所立住所为界线范围，其衣服佩饰安置在范围内，而无外界包围。若置于外界陷阱，衣服则应弃置。应以真正界线视为周围范围。衣服佩戴的界限并非直到界线形成前为大界线或浸湿界线。大界线在乡村等处，衣服应舍置。此处中界线之内亦然，衣物亦不可带出。故应承认依准确认界，诸水域间及水坑间界线之生成，依其依托而生，无依托则灭。故此本注初先承认，若领会不深，必会生死灭绝，故应谨慎采纳。应考察并寻找更合适方法。
Idha pana ‘‘araññe samantā sattabbhantarā’’ti evaṃ pāḷiyaṃ viñjhāṭavisadise araññe samantā sattabbhantarāti aṭṭhakathāyañca rukkhādinirantarepi araññe sattabbhantarasīmāya vihitattā attano nissayabhūtāya araññasīmāya saha etassā rukkhādisambandhe dosābhāvo pageva agāmake rukkheti nissitepi padese cīvaravippavāsassa rukkhaparihāraṃ vināva abbhokāsaparihārova anumatoti siddhoti veditabbo.
此处巴利文中“林野全皆水坑界”说法，巴利释义详细说明林野中树木等常在处已被设定为水坑界，并且因其与林野的依赖关系无过失，故连树木依附之处可视如同郊外乡村树下施舍衣物时的树冠避护，得到佛陀认可。此应视为成立的说法，不应视为水坑的限制护法的单位。
Upacāratthāyāti sīmantarikatthāya sattabbhantarato adhikaṃ vaṭṭati. Ūnakaṃ pana na vaṭṭati eva sattabbhantaraparicchedassa dubbijānattā. Tasmā saṅghaṃ vinā ekenāpi bhikkhunā bahi tiṭṭhantena aññaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā atidūre eva ṭhātabbaṃ, itarathā kammakopasaṅkato. Udakukkhepepi eseva nayo. Teneva vakkhati ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 147). Idañcettha sīmantarikavidhānaṃ dvinnaṃ baddhasīmānaṃ sīmantarikānujānanasuttānulomato siddhanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi hi bhagavatā nidānavasena ekagāmasīmānissitānaṃ , ekasabhāgānañca dvinnaṃ baddhasīmānameva aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇadosaparihārāya sīmantarikā anuññātā, tathāpi tadanulomato ekaaraññasīmānadiādisīmañca nissitānaṃ ekasabhāgānaṃ dvinnaṃ sattabbhantarasīmānampi udakukkhepasīmānampi aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ, sīmantarikaṃ vinā abyavadhānena ṭhānañca bhagavatā anabhimatamevāti ñatvā aṭṭhakathācariyā idhāpi sīmantarikavidhānamakaṃsu. Visabhāgasīmānampi hi ekasīmānissitattaṃ, ekasabhāgattañcāti dvīhaṅgehi samannāgate sati ekaṃ sīmantarikaṃ vinā ṭhānaṃ sambhedāya hoti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Sīmantarikavidhānasāmatthiyeneva cetāsaṃ rukkhādisambandhopi baddhasīmānaṃ viya aññamaññaṃ na vaṭṭatīti ayampi nayato dassito evāti gahetabbaṃ.
「为了近行之故」——即为了界间隔之故,七肘之内以上的距离是允许的。然而不足七肘则绝不允许,因为七肘之内的界限难以辨认。因此,若僧团不在场,即便只有一位比库站在外面,也必须越过另一个七肘之内的范围,站在更远处;否则便有破坏甘马之虞。水抛距离界亦同此理。正因如此,后文将说「然而不足则不允许」。此处关于界间隔的规定,应理解为依据允许两个已结界之界间隔的经文之精神而成立。虽然世尊是以因缘为由,为依止同一村界、同类的两个已结界,为避免彼此相互混合覆盖之过失而允许界间隔;然而注疏师们依据该经文的精神,了知:对于依止同一阿兰若界等界、同类的两个七肘之内界或水抛距离界,若彼此相互混合覆盖,或无界间隔而紧邻而立,亦非世尊所认可,故在此处亦制定了界间隔的规定。应当了知:即便是异类界,若同时具备「依止同一界」与「同类」这两个条件,则无界间隔之处便会导致界混合,而非不会混合。又应理解:仅凭界间隔规定的效力,这些界与已结界一样,彼此之间与树木等相连亦不允许——此亦是依理而示。
‘‘Sabhāvenevā’’ti iminā gāmasīmā viya abaddhasīmāti dasseti. Sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti samānasaṃvāsā ekūposathāti dasseti. Yena kenacīti antamaso sūkarādinā sattena. Mahoghena pana unnataṭṭhānato ninnaṭṭhāne patantena khato khuddako vā mahanto vā lakkhaṇayutto jātassarova. Etthāpi khuddake udakukkhepakiccaṃ natthi, samudde pana sabbathā udakukkhepasīmāyameva kammaṃ kātabbaṃ sodhetuṃ dukkarattā.
「依其自然本性」——以此表明:如同村界一样,此乃未结之界。「一切僧团甘马皆可在此进行」——以此表明:此界为同住、同一伍波萨他之界。「任何众生」——乃至猪等众生亦包括在内。然而若是大洪流从高处流向低处所冲刷而成,无论大小,只要具备相应特征,便如天然湖泊一般。在小水域中无需进行水抛距离界的程序;但在大海中,由于难以净化,一切甘马皆须在水抛距离界内进行。
Puna tatthāti lokavohārasiddhāsu etāsu nadiādīsu tīsu abaddhasīmāsu puna vaggakammaparihāratthaṃ sāsanavohārasiddhāya abaddhasīmāya paricchedaṃ dassentoti adhippāyo. Pāḷiyaṃ yaṃ majjhimassa purisassātiādīsu udakaṃ ukkhipitvā khipīyati etthāti udakukkhepo, udakassa patanokāso, tasmā udakukkhepā. Ayañhettha padasambandhavasena attho – parisapariyantato paṭṭhāya samantā yāva majjhimassa purisassa udakukkhepo udakapatanaṭṭhānaṃ, tāva yaṃ taṃ paricchinnaṭṭhānaṃ, ayaṃ tattha nadiādīsu aparā samānasaṃvāsā udakukkhepasīmāti.
「再于彼处」——意谓:在这三种依世间名言而成立的未结界——河流等界——之中,为了再次避免不和合甘马,故进一步说明依教法名言而成立的未结界之界限,此为其意趣。在巴利原文「中等男子」等语中,「水抛距离」是指:将水举起抛出,水所落之处,即水的落处;因此称为「水抛距离」。此处依词语关联的意义如下:从集会边界起,四周直至中等男子抛水所落之处,凡被如此界定的范围,此即河流等处另一种同住的水抛距离界。
Tassa antoti tassa udakukkhepaparicchinnassa ṭhānassa anto. Na kevalañca tasseva anto, tato bahipi, ekassa udakukkhepassa anto ṭhātuṃ na vaṭṭatīti vacanaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānato kammakopasaṅkā hotīti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ ‘‘tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā bahiparicchedato yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetī’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) vatvā mātikāṭṭhakathāvacanampi paṭikkhipitvā ‘‘neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhatī’’tiādi bahu papañcitaṃ, taṃ na sundaraṃ idha aṭṭhakathāvacanena mātikāṭṭhakathāvacanassa nayato saṃsandanato saṅghaṭanato. Tathā hi dvinnaṃ udakukkhepaparicchedānamantarā vidatthicaturaṅgulamattampi sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭati eva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti evaṃ idheva vuttena iminā aṭṭhakathāvacanena sīmantarikopacārena udakukkhepato ūnake ṭhapite sīmāya sīmāsambhedato kammakopopi vutto eva. Yadaggena ca evaṃ vutto, tadaggena tattha ekabhikkhuno pavesepi sati tassa sīmaṭṭhabhāvato kammakopo vutto eva hoti. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti kathanañcetaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānantenapi sīmāsambhedasaṅkaāparihāratthaṃ vuttaṃ. Sattabbhantarasīmānamantarā tattakaparicchedeneva sīmantarikavidhānavacanatopi etāsaṃ dubbijānaparicchedatā, tattha ca ṭhitānaṃ kammakopasaṅkā sijjhati. Kammakopasaṅkaṭṭhānampi ācariyā dūrato parihāratthaṃ kammakopaṭṭhānanti vatvāva ṭhapesunti gahetabbaṃ.
「其界限之内」——即被水抛距离所界定之处的界限之内。不仅如此,即便在其外,若站在一个水抛距离的界限之内亦不允许——此语表明:由于水抛距离界限难以辨认,便有破坏甘马之虞。正因如此,在《摩德伽注疏》中说:「站在界限范围之内而离开手肘距离者,以及站在界限之外但未超过同等界限者,皆破坏甘马——此为一切注疏之定论。」然而《沙拉他迪巴尼》中对此所说:「『站在其界限之内而离开手肘距离者破坏甘马』——以此表明,凡站在外界限之外任何地方者皆不破坏甘马」,并驳斥《摩德伽注疏》之语,又说「在巴利原文与注疏中均无此说」等,大加铺陈——此并不妥当,因为此处注疏之语与《摩德伽注疏》之语在义理上相互呼应、相互印证。具体而言:在两个水抛距离界限之间,设置哪怕仅一指宽四指量的界间隔,然后说「另一水抛距离应以界间隔安置,超过此则允许,不足则不允许」——以此处所说的注疏之语,已明言:若以界间隔近行之故,在水抛距离之内设置不足之处,则因界与界混合而破坏甘马。既然如此明言,则即便只有一位比库进入其中,由于他处于界内,破坏甘马亦已成立。注疏中所说「然而不足则不允许」,是为了让即便难以辨认水抛距离界限者,也能避免界混合之疑虑而说的。从七肘之内界之间须以同等界限设置界间隔的规定之语,亦可成立:这些界的界限难以辨认,而站于其中者有破坏甘马之虞。应当理解:诸师将有破坏甘马之虞之处,为了从远处加以回避,便称之为「破坏甘马之处」而安置之。
Tanti sīmaṃ. ‘‘Sīghameva atikkāmetī’’ti iminā taṃ anatikkamitvā anto eva parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti dasseti. Etadatthameva hi vālukādīhi sīmāparicchindanaṃ, itarathā bahi parivattā nu kho, no vāti kammakopasaṅkā bhaveyyāti. Aññissā anussāvanāti kevalāya nadisīmāya anussāvanā . Antonadiyaṃ jātarukkhe vāti udakukkhepaparicchedassa bahi ṭhite rukkhepi vā. Bahinaditīrameva hi visabhāgasīmattā abandhitabbaṭṭhānaṃ, na antonadī nissayattena sabhāgattā. Teneva ‘‘bahinaditīre vihārasīmāya vā’’tiādinā tīrameva abandhitabbaṭṭhānattena dassitaṃ, na pana nadī. ‘‘Rukkhepi ṭhitehī’’ti idaṃ antoudakukkhepaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi bahiudakukkhepe bhikkhūnaṃ ṭhātuṃ vaṭṭati.
「那」——即界。「迅速越过它」——以此表明:不越过它而在界内绕行时可以进行甘马。设置沙等界标正是为此目的;否则便会有「是否绕行至外面」之疑而破坏甘马之虞。「另一界的宣告」——即单纯河流界的宣告。「或在河流内生长的树木」——即便是树木站立于水抛距离界限之外亦然。河流外岸才是应结界之处,因其为异类界;河流内部则因依止关系而为同类,故不应结界。正因如此,以「在河流外岸的寺院界或……」等语,示明外岸才是应结界之处,而非河流本身。「即便站在树上者」——此语是就站在水抛距离界内之处而说的。站在水抛距离界外的比库是不允许的。
Rukkhassāti tasseva antoudakukkhepaṭṭhassa rukkhassa. Sīmaṃ vā sodhetvāti yathāvuttaṃ vihāre baddhasīmaṃ, gāmasīmañca tattha ṭhitabhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahisīmākaraṇavaseneva sodhetvā. Yathā ca udakukkhepasīmāyaṃ kammaṃ karontehi, evaṃ baddhasīmāyaṃ, gāmasīmāyaṃ vā kammaṃ karontehipi udakukkhepasīmaṭṭhe sodhetvāva kātabbaṃ. Eteneva sattabbhantaraaraññasīmāhipi udakukkhepasīmāya, imāya ca saddhiṃ tāsaṃ rukkhādisambandhadosopi nayato dassitova hoti. Imināva nayena sattabbhantarasīmāya baddhasīmāgāmasīmāhipi saddhiṃ, etāsañca sattabbhantarasīmāya saddhiṃ sambandhadoso ñātabbo. Aṭṭhakathāyaṃ panetaṃ sabbaṃ vuttanayato sakkā ñātunti aññamaññasamāsannānamevettha dassitaṃ.
「那棵树」——即站在水抛距离界内之处的那棵树。「或净化界」——即净化如前所述在寺院中已结的界与村界,其方式是:将站于其中的比库带至手肘距离之外,使其成为界外,以此净化。如同在水抛距离界中进行甘马者一样,在已结界或村界中进行甘马者,亦须净化水抛距离界内之处后方可进行。以此亦已依理示明:七肘之内阿兰若界与水抛距离界之间,以及此界与彼界之间树木等相连之过失。依同此理,应知七肘之内界与已结界、村界之间,以及这些界与七肘之内界之间的相连之过失。注疏中所有这些内容,依所说之理皆可了知,故此处仅示明彼此相邻者。
Tatridaṃ suttānulomato nayaggahaṇamukhaṃ – yathā hi baddhasīmāyaṃ sammatā vipattisīmā hotīti tāsaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandho na vaṭṭati, evaṃ nadiādīsu sammatāpi baddhasīmā vipattisīmāva hotīti tāhipi saddhiṃ tassā rukkhādisambandho na vaṭṭatīti sijjhati. Iminā nayena sattabbhantarasīmāya gāmanadiādīhi saddhiṃ, udakukkhepasīmāya ca araññādīhi saddhiṃ rukkhādisambandhassa na vaṭṭanakabhāvo ñātabbo, evametā bhagavatā anuññātā baddhasīmā sattabbhantaraudakukkhepasīmā aññamaññañceva attano nissayavirahitāhi itarītarāsaṃ nissayasīmāhi ca rukkhādisambandhe sati sambhedadosamāpajjatīti suttānulomanayo ñātabbova.
此处依经顺理而取义之门路如下:正如在结界中,共许界即为坏界,故彼等相互之间以树等连结不许可;如是,在河等处,即使共许,结界亦成坏界,故与彼等连结亦不许可树等连结,此得成立。依此理路,应知七屋内界与村、河等连结树等不许可,以及水掷界与森林等连结树等不许可之理。如是,世尊所许可之结界、七屋内界、水掷界,彼此相互之间,以及与自身所依之外的其他各自所依界,若有树等连结,则陷入混杂之过失,此依经顺理之理路应当了知。
Attano attano pana nissayabhūtagāmādīhi saddhiṃ baddhasīmādīnaṃ tissannaṃ uppattikāle bhagavatā anuññātassa sambhedajjhottharaṇassa anulomato rukkhādisambandhopi anuññātova hotīti daṭṭhabbaṃ. Yadi evaṃ udakukkhepabaddhasīmādīnaṃ antarā kasmā sīmantarikā na vihitāti? Nissayabhedasabhāvabhedehi sayameva bhinnattā. Ekanissayaekasabhāvānameva hi sīmantarikāya vināsaṃ karotīti vuttovāyamattho. Eteneva nadinimittaṃ katvā baddhāya sīmāya saṅghe kammaṃ karonte nadiyampi yāva gāmakhettaṃ āhacca ṭhitāya udakukkhepasīmāya aññesaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. Yā panetā lokavohārasiddhā gāmāraññanadisamuddajātassarasīmā pañca, tā aññamaññarukkhādisambandhepi sambhedadosaṃ nāpajjati, tathā lokavohārābhāvato. Na hi gāmādayo gāmantarādīhi, nadiādīhi ca rukkhādisambandhamattena sambhinnāti loke voharanti. Lokavohārasiddhānañca lokavohāratova sambhedo vā asambhedo vā gahetabbo, nāññato. Teneva aṭṭhakathāyaṃ tāsaṃ aññamaññaṃ katthacipi sambhedanayo na dassito, sāsanavohārasiddhoyeva dassitoti.
然而,结界等三者与各自所依之村等,在生起之时,世尊所许可之混杂超越,依其顺理,树等连结亦应视为许可。若如是,水掷界、结界等之间,为何不施设界中界?因自性所依差别与自性差别而本已分离故。唯有同一所依、同一自性者,方以界中界而作破坏,此即所说之义。依此,以河为标识而结界,僧团作甘马时,在河中乃至达于村田而住之水掷界中,其他比库作甘马亦许可,此得成立。然而,此等世间言说成立之村、森林、河、海、湖、池五界,即使相互以树等连结,亦不陷入混杂之过失,因无如是世间言说故。世间不以村等与村中等、与河等仅以树等连结即言说为混杂。世间言说成立者,应取世间言说本身之混杂或不混杂,不从他处取。故注疏中未示彼等相互于任何处之混杂理路,唯示教法言说成立者。
Ettha pana baddhasīmāya tāva ‘‘heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmāgatā hotī’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) adhobhāgaparicchedo aṭṭhakathāyaṃ sabbathā dassito. Gāmasīmādīnaṃ pana na dassito. Kathamayaṃ jānitabboti? Keci tāvettha ‘‘gāmasīmādayopi baddhasīmā viya pathavīsandhārakaṃ udakaṃ āhacca tiṭṭhatī’’ti vadanti.
此中,结界之下方界限,注疏中以『下至地持水为边际,界所及』等完全显示。然村界等之下方界限未显示。此应如何了知?有些人于此说:『村界等亦如结界,达于地持水而住。』
Keci pana taṃ paṭikkhipitvā ‘‘nadisamuddajātassarasīmā, tāva tannissitaudakukkhepasīmā ca pathaviyā uparitale, heṭṭhā ca udakajjhottharaṇappadese eva tiṭṭhanti, na tato heṭṭhā udakassa ajjhottharaṇābhāvā. Sace pana udakoghādinā yojanappamāṇampi ninnaṭṭhānaṃ hoti, nadisīmādayova honti, na tato heṭṭhā. Tasmā nadiādīnaṃ heṭṭhā bahitīramukhena umaṅgena, iddhiyā vā paviṭṭho bhikkhu nadiyaṃ ṭhitānaṃ kammaṃ na kopeti. So pana āsannagāme bhikkhūnaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana so ubhinnaṃ tīragāmānaṃ majjhe nisinno hoti, ubhayagāmaṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana tīraṃ gāmakhettaṃ na hoti, agāmakāraññameva. Tattha pana tīradvayepi sattabbhantarasīmaṃ vinā kevalāya khuddakāraññasīmāya kammaṃ karontānaṃ kammaṃ kopeti. Sace sattabbhantarasīmāyaṃ karonti, tadā yadi tesaṃ sattabbhantarasīmāya paricchedo etassa nisinnokāsassa parato ekaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā ṭhito na kammakopo . No ce, kammakopo. Gāmasīmāyaṃ pana antoumaṅge vā bile vā yattha pavisituṃ sakkā, yattha vā suvaṇṇamaṇiādiṃ khaṇitvā gaṇhanti, gahetuṃ sakkāti vā sambhāvanā hoti, tattakaṃ heṭṭhāpi gāmasīmā, tattha iddhiyā anto nisinnopi kammaṃ kopeti. Yattha pana pakatimanussānaṃ pavesasambhāvanāpi natthi, taṃ sabbaṃ yāva pathavisandhārakaudakā araññasīmāva, na gāmasīmā. Araññasīmāyampi eseva nayo. Tatthapi hi yattake padese pavesasambhāvanā, tattakameva uparitale araññasīmā pavattati. Tato pana heṭṭhā na araññasīmā, tattha uparitalena saha ekāraññavohārābhāvato. Na hi tattha paviṭṭhaṃ araññaṃ paviṭṭho ti voharanti. Tasmā tatraṭṭho upari araññaṭṭhānaṃ kammaṃ na kopeti umaṅganadiyaṃ ṭhito viya uparinadiyaṃ ṭhitānaṃ. Ekasmiñhi cakkavāḷe gāmanadisamuddajātassare muñcitvā tadavasesaṃ amanussāvāsaṃ devabrahmalokaṃ upādāya sabbaṃ araññameva. ‘Gāmā vā araññā vā’ti vuttattā hi nadisamuddajātassarādipi araññameva. Idha pana nadiādīnaṃ visuṃ sīmābhāvena gahitattā tadavasesameva araññaṃ gahetabbaṃ. Tattha ca yattake padese ekaṃ ‘arañña’nti voharanti, ayamekāraññasīmā. Indapurañhi sabbaṃ ekāraññasīmā. Tathā asurayakkhapurādi. Ākāsaṭṭhadevabrahmavimānāni pana samantā ākāsaparicchinnāni paccekaṃ araññasīmā samuddamajjhe pabbatadīpakā viya. Tattha sabbattha sattabbhantarasīmāyaṃ, araññasīmāyameva vāti kammaṃ kātabbaṃ. Tasmā idhāpi upariaraññatalena saddhiṃ heṭṭhāpathaviyā araññavohārābhāvā visuṃ araññasīmāti gahetabbaṃ. Tenevettha gāmanadiādisīmākathāya aṭṭhakathāyaṃ ‘iddhimā bhikkhu heṭṭhāpathavitale ṭhito kammaṃ kopetī’ti (mahāva. aṭṭha. 138) baddhasīmāyaṃ dassitanayo na dassito’’ti vadanti.
然有些人驳斥彼说:『河、海、湖、池界,以及依彼之水掷界,在地表之上及下方水超越之处住,不在其下,因水无超越故。若以水流等有一由旬量之低下处,唯为河界等,不在其下。故比库以船口、洞穴或以神通进入河下方者,不破坏住河中比库之甘马。然彼破坏邻近村中比库之甘马。若彼坐于两岸村之中间,则破坏两村处之甘马。若岸非村田,唯为无村森林。于彼处,两岸皆无七屋内界,以纯小森林界作甘马者,彼破坏其甘马。若于七屋内界中作,则若彼等七屋内界之界限从此坐处之外超越一个七屋内,则不破坏甘马;若不然,则破坏甘马。村界中,于内部洞穴或孔中,凡可进入处,或凡挖掘取金、宝珠等处,或有可取之可能性处,下方亦为村界,以神通坐于内部者亦破坏甘马。然凡自然人无进入可能性处,一切直至地持水皆唯为森林界,非村界。森林界亦同此理路。于彼处,凡有进入可能性之地域,唯于表面有森林界生起。其下非森林界,因与表面无同一森林言说故。于彼处不言说进入彼处者为进入森林。故住彼处者不破坏上方森林处之甘马,如住洞穴河者不破坏上方河中住者。一世界中,除村、河、海、湖、池外,其余非人住处,包括天、梵天界,一切皆唯为森林。因说『村或森林』故,河、海、湖、池等亦唯为森林。然此处因河等各别无界而取,故应取其余为森林。于彼处,凡言说一处为『森林』,此为一森林界。因陀罗城全为一森林界,阿修罗、亚卡城等亦然。然住虚空之天、梵天宫殿,周围以虚空为界限,各别为森林界,如海中山岛。于彼一切处,应于七屋内界或唯于森林界作甘马。故此处亦因与上方森林表面无下方地之森林言说,应取为各别森林界。故此处村、河等界说中,注疏未示结界中所示『具神通比库住下方地表破坏甘马』之理路。』如是说。
Idañcetāsaṃ gāmasīmādīnaṃ heṭṭhāpamāṇadassanaṃ suttādivirodhābhāvā yuttaṃ viya dissati. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Evaṃ gahaṇe ca gāmasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā upari gāmasīmaṃ, heṭṭhā udakapariyantaṃ araññasīmañca avattharatīti tassā araññasīmāpi khettanti sijjhati. Bhagavatā ca ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 147) nadisamuddajātassarā baddhasīmāya akhettabhāvena vuttā, na pana araññaṃ. Tasmā araññampi baddhasīmāya khettamevāti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā tattha sā na bajjhatīti? Payojanābhāvā. Sīmāpekkhānantarameva sattabbhantarasīmāya sambhavato. Tassā ca upari sammatāya baddhasīmāya sambhedajjhottharaṇānulomato vipattisīmā eva siyā. Gāmakhette pana ṭhatvā agāmakāraññekadesampi antokaritvā sammatā kiñcāpi susammatā, agāmakāraññe bhagavatā vihitāya sattabbhantarasīmāyapi anivattito. Tattha pana kammaṃ kātuṃ paviṭṭhānampi tato bahi kevalāraññe karontānampi antarā tīṇi sattabbhantarāni ṭhapetabbāni, aññathā vipatti eva siyāti sabbathā niratthakameva agāmakāraññe baddhasīmākaraṇanti veditabbaṃ.
此等村界等之下方量度显示,因无违经等,似为合理。应审察而取。如是取时,村界中共许之结界,上覆村界,下覆水边际之森林界,故其森林界亦为田,此得成立。世尊以『诸比库,一切河无界』等说河、海、湖、池为结界之非田,然未说森林。故森林亦应取为结界之田。若如是,为何不于彼处结?因无必要故。观待界后即有七屋内界生起故。而彼之上,共许之结界依混杂超越顺理,唯为坏界。然立于村田而将无村森林一部分亦纳入内而共许者,虽善共许,世尊于无村森林所施设之七屋内界亦不遮止。于彼处作甘马而进入者,以及于外纯森林作者,中间应置三个七屋内,否则唯为坏,故于无村森林作结界完全无义,应如是了知。
Antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāyāti nadiyā pathavitalaṃ āhacca ṭhitāya sākhāyapi, pageva anāhacca ṭhitāya. Pārohepi eseva nayo. Etena sabhāgaṃ nadisīmaṃ phusitvā ṭhitenapi visabhāgasīmāsambandhasākhādinā udakukkhepasīmāya sambandho na vaṭṭatīti dasseti. Eteneva mahāsīmaṃ, gāmasīmañca phusitvā ṭhitena sākhādinā māḷakasīmāya sambandho na vaṭṭatīti ñāpitoti daṭṭhabbo.
『进入河内之枝』者,达于河之地表而住之枝亦然,何况未达而住者。对岸亦同此理路。以此显示:即使触及同类河界而住,以异类界连结之枝等,与水掷界之连结不许可。依此应见:触及大界、村界而住之枝等,与小界之连结不许可。
Antonadiyaṃyevāti setupādānaṃ tīraṭṭhataṃ nivatteti. Tena udakukkhepaparicchedato bahi nadiyaṃ patiṭṭhitattepi sambhedābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘bahitīre patiṭṭhitā’’tiādi. Yadi hi udakukkhepato bahi antonadiyampi patiṭṭhitatte sambhedo bhaveyya, tampi paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya kammakopassa samānattā, na ca paṭikkhittaṃ. Tasmā sabbattha attano nissayasīmāya sambhedadoso natthevāti gahetabbaṃ.
『仅在河内』者,此语遮止了「以桥墩为立足点」之义。由此表明:即便立足于水抛射范围之外、河内之处,亦无混淆之过。故而说「立于外岸」等语。若于水抛射范围之外、河内立足之处亦有混淆之过,则彼处亦应被遮止,因其与破坏羯磨之情形相同;然而彼处并未被遮止。故应理解为:凡于自身所依界相之内,皆无混淆之过。
Āvaraṇena vāti dāruādiṃ nikhaṇitvā udakanivāraṇena. Koṭṭakabandhanena vāti mattikādīhi pūretvā katasetubandhena. Ubhayenāpi āvaraṇameva dasseti. ‘‘Nadiṃ vināsetvā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitamodakanti atirittodakaṃ. ‘‘Nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato’’ti iminā taḷākanadīnaṃ antarā pavattanaṭṭhāne na vaṭṭatīti dasseti. Uppatitvāti tīrādibhindanavasena vipulā hutvā. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ.
『以遮障』者,谓将木材等打入地中以阻隔水流。『以堤坝连结』者,谓以泥土等填充而建成之堤坝连结。二者皆显示为遮障之义。『毁坏河流』所说之义,由『下方筑堤』加以阐明,意谓于下方遮断河流而筑堤。『弃余之水』者,谓多余之水。『从池塘与河流之间流淌之处越过河流』,此语表明:在池塘与河流之间流动之处,不得通行。『涌起』者,谓以冲破岸边等方式而泛滥扩大。『寺院界』者,谓已结之界。
Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattituṃ asakkuṇeyye. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti lokavohārasiddhaṃ agāmakāraññasīmaṃ sandhāya vadati. Tatthāti pakatiyā macchabandhānaṃ gamanapathesu dīpakesu.
『不可往返之路』者,谓当日前往后无法折返之处。『应视为阿兰若界』者,此语针对世俗通称中无村落之阿兰若界而言。『于彼处』者,谓于通常渔夫往来之路上的岛屿之处。
Taṃ ṭhānanti āvāṭādīnaṃ kataṭṭhānameva, na akatanti attho. Loṇīti samuddodakassa uppattiveganinno mātikākārena pavattanako.
『该处所』者,意谓坑穴等已建造之处所,而非未建造之处。『盐渠』者,谓以海水涌入之势能为动力、如水渠般流动者。
§148
148.Sambhindantīti yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattakato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi antosīmāya karonto sambhindati. Catunnaṃ bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi anto karonto ajjhottharantīti veditabbaṃ. Saṃsaṭṭhaviṭapāti aññamaññaṃ sibbitvā ṭhitamahāsākhamūlā, etena aññamaññassa accāsannataṃ dīpeti. Sākhāya sākhaṃ phusantā hi dūraṭṭhāpi siyyuṃ, tato ekaṃsato sambhedalakkhaṇaṃ dassitaṃ na siyāti taṃ dassetuṃ viṭapaggahaṇaṃ kataṃ. Evañhi bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonakaṭṭhānaṃ attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihāraṃ karonto sīmāya sīmaṃ sambhindati nāma, na tato paranti dassitameva hoti. Baddhā hotīti porāṇakavihārasīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Ambanti aparena samayena purāṇavihāraparikkhepādīnaṃ vinaṭṭhattā ajānantānaṃ taṃ purāṇasīmāya nimittabhūtaṃ ambaṃ. Attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihārasīmaṭṭhaṃ jambuṃ kittetvā ambajambūnaṃ antare yaṃ ṭhānaṃ, taṃ attano sīmāya pavesetvā bandhantīti attho. Ettha ca purāṇasīmāya nimittabhūtassa gāmaṭṭhassa ambarukkhassa antosīmaṭṭhāya jambuyā saha saṃsaṭṭhaviṭapattepi sīmāya bandhanakāle vipatti vā pacchā gāmasīmāya saha sambhedo vā kammavipatti vā na hotīti mukhatova vuttanti veditabbaṃ.
『混淆』者:凡四位比库无法就坐之处,从该范围起乃至仅一发梢之量,若将其纳入界内则构成混淆;凡足以容纳四位比库之处起乃至全部纳入界内,则应知为「覆盖」。『相互缠绕之枝桠』者,谓彼此交织相连而立之大树根部,此语表明彼此极为接近。树枝相触之树,即便相距甚远亦可如此,若仅以此为混淆之标志则不足以说明,故取「枝桠」一词以示之。如此,将不足以容纳比库就坐之处所纳入自身界内,在建造旧寺院时,即名为「以界混淆界」,而非超出此范围——此义已得显示。『已结』者,此语针对旧寺院之界而言。『芒果树』者,谓后来因旧寺院围墙等已毁坏而不知情者,以该旧界之标志物——芒果树——将其纳入自身界内,又将旧寺院界内之阎浮树列为标志,在芒果树与阎浮树之间的某处所纳入自身界内而结界,此为其义。此处应知:即便作为旧界标志之村落地段上的芒果树,与纳入界内之阎浮树枝桠相互缠绕,在结界之时亦无失败之过,或事后与村落界混淆之过,或羯磨失效之过——此义已于开篇处说明。
Padesanti saṅghassa nisīdanappahonakappadesaṃ. ‘‘Sīmantarikaṃ ṭhapetvā’’tiādinā sambhedajjhottharaṇaṃ akatvā baddhasīmāhi aññamaññaṃ phusāpetvā abyavadhānena baddhāpi sīmā asīmā evāti dasseti. Tasmā ekadvaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭati eva. Sā pana dubbodhāti aṭṭhakathāsu caturaṅgulādikā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dvinnaṃ sīmānanti dvinnaṃ baddhasīmānaṃ. Nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā bandhanakāle tāva sambhedadoso natthīti adhippāyo . Na kevalañca nimittakattā eva saṅkaraṃ karoti , atha kho sīmantarikāya ṭhito aññopi rukkho karoti eva. Tasmā appamattikāya sīmantarikāya vaḍḍhanakā rukkhādayo na vaṭṭanti eva. Ettha ca upari dissamānakhandhasākhādipavese eva saṅkaradosassa sabbattha dassitattā adissamānānaṃ mūlānaṃ pavesepi bhūmigatikattā doso natthīti sijjhati. Sace pana mūlānipi dissamānāneva pavisanti, saṅkarova. Pabbatapāsāṇā pana dissamānāpi bhūmigatikā eva. Yadi pana bandhanakāle eva eko thūlarukkho ubhayampi sīmaṃ āhacca tiṭṭhati, pacchā baddhā asīmā hotīti daṭṭhabbaṃ.
『区域』者,谓足以容纳僧团就坐之区域。『设置界间隙』等语,表明:若不作混淆覆盖,而使已结之界彼此相触、毫无间隔地结界,则该界亦非有效之界。故即便仅一二指宽之界间隙亦可成立。然此难以理解,应知注疏中所说为四指等量。『两界』者,谓两个已结之界。『成为标志』者,其意趣为:由于标志处于界外,结界之时暂无混淆之过。然而,不仅标志本身会造成混淆,置于界间隙中之其他树木亦同样会造成混淆。故界间隙中生长之树木等,绝不可成立。此处,由于在上方可见之树干、树枝等进入界内之情形中,混淆之过已于各处得到说明,故可成立:不可见之根部进入界内,因其属于地下,并无过失。若根部亦以可见之状态进入,则构成混淆。然而山石即便可见,亦属地下之物。若在结界之时,一棵粗大之树同时触及两界而立,则事后所结之界为无效之界,应如是知。
Sīmāsaṅkaranti sīmāsambhedaṃ. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ ‘‘sīmāsaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vutta’’nti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148), taṃ na yuttaṃ gāmasīmāyapi saha saṅkaraṃ karotīti vattabbato. Tatthāpi hi nimitte vaḍḍhite gāmasīmābaddhasīmānaṃ gataṭṭhānaṃ dubbiññeyyameva hoti, tattha pana avatvā dvinnaṃ baddhasīmānameva saṅkarassa vuttattā yathāvuttasambaddhadosova saṅkara-saddena vuttoti gahetabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana nidānavasena ‘‘yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā, tesaṃ taṃ kammaṃ adhammika’’ntiādinā (mahāva. 148) pacchā sammatāya asīmatte vuttepi dvīsu gāmasīmāsu ṭhatvā dvīhi saṅghehi sambhedaṃ vā ajjhottharaṇaṃ vā katvā sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā vā rukkhapārohādisambandhaṃ aviyojetvā vā ekasmiṃ khaṇe kammavācāniṭṭhāpanavasena ekato sammatānaṃ dvinnaṃ sīmānampi asīmatā pakāsitāti veditabbaṃ.
「界混淆」者,界之破坏也。然而《义灯》中所说「作界混淆者,因增广界域而进入时,由于两界之所在处难以辨知故说」,此说不合理,因亦应说与村界一起作混淆故。于彼处亦,若标相增广时,村界所结之界的所在处确实难以辨知,然于彼处未说,而仅说两结界之混淆,故应理解为:以「混淆」一词所说者,乃如前所述之相连过失。然于圣典中,虽以因缘之方式说「诸比库,凡界后结者,彼甘马为非法」等,说后结者为非界,然应知:即使于两村界中站立,由两僧团作破裂或覆诵,或设立界中间,或未分离树枝攀附等之连结,或以一刹那完成甘马语之方式同时结之两界,亦显示为非界。
Gāmasīmādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 村界等说之解释已毕。
Uposathabhedādikathāvaṇṇanā伍波萨他分别等说之解释
§149
149.Adhammena vagganti ettha ekasīmāya catūsu bhikkhūsu vijjamānesu pātimokkhuddesova anuññāto, tīsu, dvīsu ca pārisuddhiuposathova. Idha pana tathā akatattā ‘‘adhammenā’’ti vuttaṃ. Yasmā pana chandapārisuddhi saṅghe eva āgacchati, na gaṇe, na puggale, tasmā ‘‘vagga’’nti vuttanti.
「以非法别众」者,于此,一界中有四比库存在时,仅许巴帝摩卡诵出;三人、二人时,则仅许清净伍波萨他。然此处因未如是作,故说「以非法」。又因欲清净唯至僧团,不至别众,不至个人,故说「别众」。
Sace pana dve saṅghā ekasīmāya aññamaññaṃ chandaṃ āharitvā ekasmiṃ khaṇe visuṃ saṅghakammaṃ karonti, ettha kathanti? Keci panetaṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ vaggakammattā . Kammaṃ karontānañhi chandapārisuddhi aññattha na gacchati tathā vacanābhāvā, visuṃ visuṃ kammakaraṇatthameva sīmāya anuññātattā cāti gahetabbaṃ. Vihārasīmāyaṃ pana saṅghe vijjamānepi kenaci paccayena khandhasīmāyaṃ tīsu, dvīsu vā pārisuddhiuposathaṃ karontesu kammaṃ dhammena samaggameva bhinnasīmaṭṭhattāti daṭṭhabbaṃ.
然若两僧团于一界中互相传欲后,于一刹那分别作僧团甘马,于此如何说?有些人说此为允许,此不应取,因为是别众甘马故。作甘马者之欲清净不往他处,因无如是之说,且因界之允许唯为分别分别作甘马之目的故,应如是理解。然于住处界中,即使僧团存在,因某因缘而于篇集界中三人或二人作清净伍波萨他者,甘马为如法和合,因界别故,应如是见。
Uposathabhedādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他分裂等论之解释已毕。
Pātimokkhuddesakathāvaṇṇanā巴帝摩卡诵说论之解释
§150
150.Evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehīti ettha ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā vattabbaṃ. Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) evameva vuttaṃ. Sutenāti sutapadena.
「我如是持」者。「然诸具寿已闻」者,于此,说「我如是持」后,应以「诸具寿,因缘已诵出,然诸具寿已闻四巴拉基咖法」等而说。于《论母注疏》中亦如是说。「以闻」者,以「闻」之词。
Savarabhayanti vanacarakabhayaṃ. Tenāha ‘‘aṭavimanussabhaya’’nti. Nidānuddese aniṭṭhite pātimokkhaṃ niddiṭṭhaṃ nāma na hotīti āha ‘‘dutiyādīsu uddesesū’’tiādi. Tīhipi vidhīhīti osāraṇakathanasarabhaññehi. Ettha ca atthaṃ bhaṇitukāmatāya vā bhaṇāpetukāmatāya vā suttassa osāraṇaṃ osāraṇaṃ nāma. Tasseva atthappakāsanā kathanaṃ nāma. Kevalaṃ pāṭhasseva sarena bhaṇanaṃ sarabhaññaṃ nāma. Sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘sajjhāyaṃ karomī’’ti cittaṃ uppādetvā. Osāretvā pana kathentenāti sayameva pāṭhaṃ vatvā pacchā atthaṃ kathentena.
「有野兽怖畏」者,森林行者之怖畏。故说「有森林非人怖畏」。因缘诵未完成时,巴帝摩卡不名为已说出,故说「于第二等诵出」等。「以三种方式」者,以省略、解说、诵念。于此,因欲说义或欲令说而省略经文,名为省略。彼义之阐明,名为解说。仅以声音诵念文句,名为诵念。「决意诵习」者,生起「我作诵习」之心。「然省略后解说者」者,自己说文句后,其后解说义者。
Pātimokkhuddesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 巴帝摩卡诵说论之解释已毕。
Adhammakammapaṭikkosanādikathāvaṇṇanā非法甘马反对等论之解释
§155
155.Navavidhanti saṅghagaṇapuggalesu tayo, suttuddesapārisuddhiadhiṭṭhānavasena tayo, cātuddasīpannarasīsāmaggīvasena tayoti navavidhaṃ. Catubbidhanti adhammenavaggādi catubbidhaṃ. Duvidhanti bhikkhubhikkhunipātimokkhavasena duvidhaṃ pātimokkhaṃ. Navavidhanti bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāroti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ.
「九种」者,于僧团、别众、个人为三,依经诵出、清净、决意为三,依十四日、十五日、和合为三,故为九种。「四种」者,以非法别众等为四种。「二种」者,依比库巴帝摩卡与比库尼巴帝摩卡为二种巴帝摩卡。「九种」者,比库五种,比库尼四种,故为九种巴帝摩卡诵出。
Adhammakammapaṭikkosanādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 非法甘马反对等论之解释已毕。
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathādivaṇṇanā半月计算等摄取允许论等之解释
§156
156.Katimīti tithi-saddāpekkhaṃ itthiliṅgaṃ daṭṭhabbaṃ.
156.「幾何」——此詞應視為陰性詞,係依「日期」一詞而立。
§163
163.Utuvasseyevāti hemantagimhesuyeva.
163.「於雨季」——即於寒季與熱季之中。
§164
164.Viññāpetīti ettha manasā cintetvā kāyavikārakaraṇameva viññāpananti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyaṃ aññassa dātabbā pārisuddhīti pārisuddhidāyakena puna aññassa bhikkhuno santike dātabbā. ‘‘Bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ ārocetī’’ti vuttattā ūnavīsativassakāle upasampannassa, antimavatthuajjhāpannasikkhāpaccakkhātādīnaṃ vā yāva bhikkhupaṭiññā vattati, tāva tehi āhaṭāpi chandapārisuddhi āgacchati. Yadā pana te attano sāmaṇerādibhāvaṃ paṭijānanti, tato paṭṭhāyeva nāgacchatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyampi hi ‘‘dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto vibbhamati…pe… paṇḍako paṭijānāti. Tiracchānagato paṭijānāti. Ubhatobyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pārisuddhī’’ti vuttattā paṇḍakādīnampi bhikkhupaṭiññāya vattamānakālesu chandapārisuddhiyā āgamanaṃ siddhameva. Tenāha ‘‘esa nayo sabbatthā’’ti. Ummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ pana pakatattā antarāmagge ummattakādibhāve paṭiññātepi tesaṃ saṅghappattamatteneva chandādi āgacchatīti daṭṭhabbaṃ.
164.「告知」——於此,應知所謂「告知」,乃是在心中思惟之後,以身體動作示意而已。於原典中,「應將清淨交付他人」,意謂由清淨之給予者,再於另一位比庫處交付。由於原典說「或告知其確實之沙玛内拉身份」,故在未滿二十歲時受達上者、或犯最後條款者、或捨棄學處者等,只要其比庫之認定仍在持續,則由彼等所帶來之欲清淨,仍為有效。然而,當彼等承認自身為沙玛内拉等身份之時,從那時起便不再有效——應知此乃所示之義。原典中亦說:「清淨已給予,已達僧團者若離去……乃至……般哒咖承認,畜生承認,兩性人承認,清淨已被帶來」——由此可知,般哒咖等在其比庫認定持續之期間,欲清淨之到來亦已成立。因此說「此例通用於一切處」。至於狂亂者、心亂者、受苦惱者,因其本性如常,即使在途中承認其狂亂等身份,僅憑其已達僧團之事實,欲等便已到來——應如是知。
‘‘Bhikkhūnaṃ hatthapāsa’’nti iminā gaṇapuggalesu chandapārisuddhiyā anāgamanaṃ dasseti. ‘‘Saṅghappatto’’ti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Biḷālasaṅkhalikapārisuddhīti biḷālagīvāya bandhanasaṅkhalikasadisā pārisuddhi nāma, yathā saṅkhalikā biḷāle āgacchante eva āgacchati, na anāgacchante tappaṭibaddhattā, evamayaṃ pārisuddhipīti attho. Atha vā yathā saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃ pāpuṇāti, na tatiyavalayaṃ, evamayampīti adhippāyo. Upalakkhaṇamattañcettha biḷāla-ggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
「於比庫們的伸手可及範圍內」——以此顯示欲清淨不能到達個人集會之情形。原典中說「已達僧團」。所謂「貓頸鏈式清淨」,名為類似繫於貓頸之鎖鏈的清淨——如同鎖鏈在貓前來時方才到來,貓不前來時則不到來,因為清淨與貓相繫故,此清淨亦如是——此為其義。或者,如同鎖鏈之第一環到達第二環,而不到達第三環,此清淨亦如是——此為其意趣。此處取「貓」一詞,應知僅為舉例說明而已。
Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 半月计算等之摄取、听许之说等之解释已毕。
Chandadānakathādivaṇṇanā欲之施与之说等之解释
§165
165. Pāḷiyaṃ ‘‘santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ.
165.於原典中,應說「僧團有應辦之事」,然因語詞顛倒,故說為「應辦之事」。
§167
167.‘‘Tassa sammutidānakiccaṃ natthī’’ti idaṃ pāḷiyaṃ ekadā sarantasseva sammutidānassa vuttattā ekadā asarantassa sammutiabhāvepi tassa anāgamanaṃ vaggakammāya na hotīti vuttaṃ. Keci pana ‘‘sopi hatthapāseva ānetabbo’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.
167.「彼無給予認可之義務」——此句原典,係就有時憶念者而說給予認可之事,故意謂:即使有時不憶念者無認可,彼之不到來亦不構成分裂甘馬之因。然而,有人說「彼亦應帶至伸手可及範圍內」,此說不應採納。
§168
168. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kātabbaṃ pubbakaraṇaṃ. Saṅghasannipāte kātabbaṃ pubbakiccanti daṭṭhabbaṃ. Pāḷiyaṃ no ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassāti ettha asañcicca asatiyā anāpatti. Yathā cettha, evaṃ uparipi. Yattha pana acittakāpatti atthi, tattha vakkhāma.
168. 僧团集会时首先应作前行事。应见为「僧团集会时应作的前行事务」。在圣典中「若不决意,犯恶作」,此处无意、无念则无罪。如此处所说,以下亦同。然而在有无心之罪处,我们将说明。
§169
169.‘‘Paññattaṃ hotī’’ti iminā ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti visuṃ paṭikkhepābhāvepi yathāvuttasuttasāmatthiyato paññattamevāti dasseti. Iminā eva nayena –
169.「已制定」,以此显示即使没有明确遮止「有罪者不应作伍波萨他」,依所说经文之力,已制定也。以此同样方式——
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti (cūḷava. 386; a. ni. 8.20; udā. 45) –
「诸比库,如来对不清净之众作伍波萨他、诵巴帝摩卡,无有是处」——
Ādisuttanayato ca alajjīhipi saddhiṃ uposathakaraṇampi paṭikkhittameva alajjiniggahatthattā sabbasikkhāpadānanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Pārisuddhidānapaññāpanenā’’ti iminā sāpattikena pārisuddhipi na dātabbāti dīpitaṃ hoti. Ubhopi dukkaṭanti ettha sabhāgāpattibhāvaṃ ajānitvā kevalaṃ āpattināmeneva desentassa paṭiggaṇhantassa acittakameva dukkaṭaṃ hotīti vadanti . Yathā saṅgho sabhāgāpattiṃ āpanno ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tayopi ‘‘suṇantu me, āyasmantā, ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā’’tiādinā vuttanayānusāreneva gaṇañattiṃ ṭhapetvā dvīhi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekena pana sāpattikena dūraṃ gantvāpi paṭikātumeva vaṭṭati, asampāpuṇantena ‘‘bhikkhuṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti uposatho kātabbo, paṭikaritvā ca puna uposatho kattabbo.
依此等经文之理,与无惭者一起作伍波萨他亦已遮止,为折伏无惭者故,一切学处应见为如是。以「由制定清净之施与」,显示有罪者亦不应施与清净。二者皆恶作,此处有人说:不知同类罪之性质,仅以罪名而说、而受者,唯无心之恶作也。如僧团犯同类罪,除白外得作伍波萨他,如是彼等三人亦依「诸具寿请听,此诸比库犯同类罪」等所说方式,除众白外,二人互相告白后,得作伍波萨他。然而一人有罪者,即使远行亦应忏悔,若未遇者「得比库后将忏悔」而作伍波萨他,忏悔后应再作伍波萨他。
Chandadānakathādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 欲之施与之说等之解释已毕。
Anāpattipannarasakādikathāvaṇṇanā无犯之十五等之说之解释
§172
172.Kenaci 63 karaṇīyena gantvāti sīmāparicchedato bahibhūtaṃ gāmaṃ vā araññaṃ vā gantvāti attho. Eteneva uposathañattiyā ṭhapanakāle samaggā eva te ñattiṃ ṭhapesunti siddhaṃ. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘uddiṭṭhaṃ suuddiṭṭha’’nti sabbapannarasakesupi vuttaṃ. Vaggā samaggasaññinotiādi pana ñattiyā niṭṭhitāya ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’ntiādīnaṃ (mahāva. 134) vacanakkhaṇe bahigatānaṃ bhikkhūnaṃ sīmāya paviṭṭhattā bhikkhū tasmiṃ khaṇe vaggā hontīti vuttaṃ. Tenāha ‘‘tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā’’tiādi, etena pārājikuddesādikkhaṇepi vaggasaññīnaṃ uddisantānaṃ āpatti eva, ñattiyā pana pubbe niṭṭhitattā kammakopo natthīti dassitameva hoti. Evaṃ uparipi sabbavāresu adhippāyo veditabbo.
172. 为某事而去,意为从界相之外出至村或林。以此即成立:在立伍波萨他白时,彼等和合而立白。因此在圣典中于一切十五日皆说「已诵、善诵」。然而「别众作和合想」等,是说白已完成,在「僧团之前行事为何」等语之时刻,诸比库从外入界,彼诸比库于彼时刻成别众,故如是说。因此说「彼等入界故成别众」等,以此即显示:在巴拉基咖诵等时刻,别众想者诵者有罪,然而白先前已完成故,甘马不破。如是以下一切处亦应知此意趣。
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘sabbāya vuṭṭhitāya…pe… tesaṃ santike pārisuddhi ārocetabbā’’ti (mahāva. 174) vuttattā bahisīmāgatāya parisāya tesu yassa kassaci santike anadhiṭṭhitehi pārisuddhiṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti vadanti.
此处在圣典中说「对全部已起……乃至……应于彼等面前告白清净」,故有人说:对界外去之众,于彼等任何一人面前,未决意者得告白清净。
Anāpattipannarasakādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 无犯之十五等之说之解释已毕。
Liṅgādidassanakathādivaṇṇanā性等之显示之说等之解释
§179
179. Aññātakaṃ nāma adiṭṭhapubbanti āha ‘‘aññesaṃ santaka’’nti. Aññesanti attanā adiṭṭhapubbānaṃ. Nānāsaṃvāsakabhāvanti laddhinānāsaṃvāsakabhāvaṃ.
179.「未知者」,谓未曾见者,故说「他人的现有者」。「他人的」者,谓自己未曾见过者。「别住性」者,谓已得别住性。
§180
180. Pāḷiyaṃ abhivitaranti samānasaṃvāsakābhāvaṃ nicchinanti.
180. 经文中「废除」者,断绝同住性。
§181
181.Uposathakārakāti saṅghuposathakārakā. Teneva ‘‘aññatra saṅghenā’’ti vuttaṃ. Saṅghuposathaṭṭhānato hi gacchantena attacatuttheneva gantabbaṃ, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ nisinnaṭṭhānato pana gacchantena ekena bhikkhunāpi saha gantumpi vaṭṭati. Pāḷiyaṃ ‘‘abhikkhuko āvāso’’ti idaṃ nidassanamattaṃ, saṅghuposathaṭṭhānato gaṇapuggalehi sabhikkhukopi āvāso na gantabbo ‘‘aññatra saṅghenā’’ti vuttattāti vadanti. Uposathaṃ karontīti saṅghuposathaṃ vā gaṇuposathaṃ vā. ‘‘Tassa santika’’nti idaṃ gaṇuposathaṭṭhānato gacchantaṃ sandhāya vuttaṃ, aññathā ‘‘sabbantimena paricchedena attacatutthena vā’’ti vacanena virujjhanato. Āraññakenāti ekacārinā. Uposathantarāyoti attano uposathantarāyo.
181.「伍波萨他行者」者,僧团伍波萨他行者。因此说「除僧团外」。从僧团伍波萨他处前往者,应以自己第四人前往;但从三比库坐处前往者,即使与一比库同往亦可。经文中「有比库住处」,此仅为例示,从僧团伍波萨他处以群体人数前往有比库住处亦不应去,因说「除僧团外」,如是说者说。「行伍波萨他」者,僧团伍波萨他或群体伍波萨他。「彼处」者,此就从群体伍波萨他处前往者而说,否则与「以一切最近界限或自己第四人」之语相违。「阿兰若者」者,独行者。「伍波萨他障碍」者,自己的伍波萨他障碍。
§183
183. Pāḷiyaṃ bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu bhikkhuniyātiādi karaṇatthe sāmivacanaṃ.
183. 经文中「比库尼的坐众」等处,「比库尼的」等为作具格的属格。
Liṅgādidassanakathādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 性等显示之论等的注释已完毕。
Uposathakkhandhakavaṇṇanānayo niṭṭhito. · 伍波萨他篇集注释的方法已完毕。