三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附律藏随附律藏其他随附4. 巴吉帝亚篇

4. Pācittiyakaṇḍaṃ · 4. 巴吉帝亚篇

35 段 · CSCD 巴利原典
4. Pācittiyakaṇḍaṃ4. 巴吉帝亚篇
1. Lasuṇavaggo
第一章 葱蒜部
1. Paṭhamalasuṇādisikkhāpadavaṇṇanā1. 第一蒜等学处解释
§797
797. Pācittiyesu lasuṇavaggassa paṭhame badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā tehi kattabbabyañjanavikati. Āmakamāgadhalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti dve aṅgāni.
第七百九十七条 巴吉提戒律中葱蒜部第一条,名为芭达罗沙罗(音)。意谓将芭达罗果干燥保存,以此为烹调佐料的禁用果类。又葱、蒜亦分为两种部分,一是生长的茎根,二是采收的部分。
§799-812
799-812. Dutiyādīni uttānatthāni.
第七百九十九至八百一十二条,为第二章等上升意义的条文。
§815
815. Chaṭṭhe pāḷiyaṃ āsumbhitvāti pātetvā.
第八百一十五条,第六章中提及,因未受巴利语影响而被摘除。
§817
817.Dadhimatthūti dadhimhi pasannodakaṃ. Rasakhīrādīnanti maṃsarasakhīrādīnaṃ. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti dve aṅgāni.
第八百一十七条,所谓Dadhimatthū,指发酵奶制品。Rasakhīrādi,意为肉汤、奶汤等食物。食用的比库手持位置为手旁,喝水或漱口则用一手持器皿,此二处是身体部位。
§822
822. Sattame aviññattiyā laddhanti attano viññattiṃ vinā laddhaṃ. Pubbāparaviruddhanti sayaṃ karaṇe pācittiyanti idaṃ kārāpane dukkaṭavacanena virujjhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi, ‘‘aviññattiyā laddha’’ntiādivacanena vā virujjhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aññāya viññattipi hi imissā aviññattiyā laddhamevāti. Āmakadhaññaviññāpanādi, taṃ bhajjanādinā ajjhoharaṇanti dve aṅgāni.
第八百二十二条,第七条,因未声明自之所有而被取得之事。前后不符,自作行为即为犯戒,故此以恶语相斥以示排斥。言「非是如此」等,以指正未明示为取得。又因对方误解,仍称为取得,以示排斥。其他未明确取得者亦同此理。例如采摘芥菜大麦等,分为两部分,一为采摘,一为啃食。
§824
824. Aṭṭhame nibbiṭṭhoti laddho. Keṇīti rañño dātabbo āyo, āyuppattiṭṭhānanti attho . Tenāha ‘‘ekaṃ ṭhānantara’’ntiādi. Ṭhānantaranti ca gāmajanapadāṇāyattaṃ. Vaḷañjiyamānatirokuṭṭāditā, anapaloketvā uccārādīnaṃ chaḍḍanādīti dve aṅgāni.
第八条,‘拜舍’谓“王应当赐予铁器”,‘铁’意指撑持生命之物,生存之基。故此言‘异地’等。所谓异地,乃指村落、城邦等世俗之地。铁杖等物品用以压制争斗,防止观看高声呼喊等行为,此为两部分内容。
§830
830. Navame ‘‘matthakacchinnanāḷikerampī’’ti vuttattā haritūpari chaḍḍanameva paṭikkhittaṃ. Tenāha ‘‘anikkhittabījesū’’tiādi. Yattha ca chaḍḍetuṃ vaṭṭati, tattha harite vaccādiṃ kātumpi vaṭṭati eva. Sabbesanti bhikkhubhikkhunīnaṃ.
第九条,‘未除去之椰子须’被告知是指仅除去绿色外皮而留下须根。故称‘未除去种子’等。所谓该处能剥离之物,即绿色外皮等;而剥离绿色之言语等行为亦是如此。此释完全适用于比库及比库尼。
§836-7
836-7. Dasame tesaṃyevāti yesaṃ niccaṃ passati. Ārāme ṭhatvāti ṭhitanisannaṭṭhāne eva ṭhatvā samantato gīvaṃ parivattetvāpi passati, anāpatti. Ṭhitaṭṭhānato gantvā passituṃ na vaṭṭati. Keci pana ‘‘vaṭṭatī’’ti vadanti. Taṃ pana ‘‘dassanāya gaccheyya, pācittiya’’nti sāmaññato gamanassa paṭikkhittattā, anāpattiyampi gamanāya avuttattā ca na gahetabbaṃ. Naccāditā, ananuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanādi cāti tīṇi aṅgāni.
第十条,所谓‘其所见者’,指常见之处。于寺院中小坐于固定位置之处,旋转舌头四周亦可见故无过失。离固定处前往欲观察则不宜。然有人仍言“可转动”,此乃因未变通理解故为过失。观察时之转动、觉察不足为三个部分。
Niṭṭhito lasuṇavaggo paṭhamo. · 蒜品第一已竟。
2. Andhakāravaggo
第二章黑暗篇。
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā1. 第一等学处解释
§841
841. Dutiyavaggassa paṭhame dāne vāti dānanimittaṃ. Rattandhakāre purisassa hatthapāse ṭhānādi, rahopekkhā, sahāyābhāvoti tīṇi aṅgāni.
第一条第二章语,所谓赠予之因缘。夜间黑暗时男子左手旁之地方、秘密观察、助人为三部分内容。
§842-850
842-850. Dutiyādīni uttānāni.
第二章第二条起,包括第八至十五条条文。
§854
854. Pañcame pallaṅkassa anokāseti ūrubaddhāsanassa appahonake. Purebhattaṃ antaraghare pallaṅkappahonakāsane nisajjā, ananuññātakāraṇā anāpucchā vuttaparicchedātikkamoti dve aṅgāni.
第五条关于床榻的不净:粗糙而与躯体相拘缚之座椅短榻者。以前从前于内室中,坐于床榻短榻座位,因不允许的缘故,不问其故,超越分段规则者,谓有两法也。
§860-879
860-879. Chaṭṭhādīni uttānāni.
第六条起至第八条等皆为起居相关不净法门。
Niṭṭhito andhakāravaggo dutiyo. · 黑暗品第二已竟。
3. Naggavaggo
第三篇 裸形品。
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā1. 第一等学处解释
§883-887
883-887. Tatiyavaggassa paṭhamadutiyāni uttānāni.
第三章中第一及第二节之起居不净。
§893
893. Tatiye visibbetvāti vijaṭetvā. Dhuraṃ nikkhittamatteti visibbanadivasato pañca divase atikkāmetvā dhuraṃ nikkhittamatte. Antopañcāhe pana dhuranikkhepepi anāpatti eva ‘‘aññatra catūhapañcāhā’’ti vuttattā . Upasampannāya cīvaraṃ sibbanatthāya visibbetvā pañcahātikkamo, ananuññātakāraṇā dhuranikkhepoti dve aṅgāni.
第893条:所谓第三者分辨就是剔除沾污。所谓过于粗陋就是指超过五日的剔除时间。剔除已久,即过五日以上,称为过于粗陋者。五日以内虽剔除,但仍旧留有剔除之物者,无过失,因如经中说‘除四五日之外’。比库受具足戒后,为了破除衣服上污秽,施以剔除处理,若超过五日则为犯戒的不净,有两种情况。
§900
900. Catutthe pañcannaṃ cīvarānaṃ aparivattanaṃ, ananuññātakāraṇā pañcāhātikkamoti dve aṅgāni.
第900条:第四者指五衣不翻转,不允许之因,犯五衣不翻转之禁戒,亦称有两种情况。
§903
903. Pañcamaṃ uttānameva.
第五是“提升、举起”等义。
§909
909. Chaṭṭhe vikappanupagassa saṅghe pariṇatatā, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti dve aṅgāni.
第六因修正随行而成熟于僧团者,有二种障碍之因,非因业果现见者所致。
§911
911. Sattamaṃ uttānameva.
第七也是“提升、举起”等义。
§916
916. Aṭṭhame kumbhathūṇaṃ nāma kumbhasaddo, tena kīḷantīti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘ghaṭakena kīḷanakā’’ti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘caturassaambaṇakatāḷa’’nti vuttaṃ. Tañhi rukkhasārādimayaṃ antochiddaṃ catūsu passesu cammonaddhaṃ vāditabhaṇḍaṃ, yaṃ ‘‘bimbisaka’’ntipi vuccati, taṃ vādentāpi kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘bimbisakavāditakātipi vadantī’’ti.
916. 第八,『坛鼓』者:『坛』之声,以此为戏者,即称『坛鼓伎』。故言『以陶钵嬉戏者』。然于《长部注疏》中,则说『四方形安巴纳咖铜鼓』[Pali: caturassa-ambaṇaka-tāḷa]。彼乃以木心等物制成、内有空腔、四面蒙皮之乐器,又称『宾比萨咖』[Pali: bimbisaka];击奏此者,亦名『坛鼓伎』。故言『亦有称击宾比萨咖乐器者』。
§918
918. Pāḷiyaṃ kappakatanti kappakataṃ nivāsanapārupanūpagaṃ. Samaṇacīvaratā, ananuññātānaṃ dānanti dve aṅgāni.
918处“Pāḷiyaṃ kappakata”意为居所破烂不整者,特指游方沙门的戒衣,未被调服而行乞施者,有两义。
§921-931
921-931. Navamadasamāni uttānāneva.
921–931. 第九至第十,诸条皆显而易明,无需另释。
Niṭṭhito naggavaggo tatiyo. · 裸体品第三竟。
4. Tuvaṭṭavaggo
第四章:图瓦塔瓦章节
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā十、第十学处之解释
§976
976. Tuvaṭṭavaggassa dasame cārikāya apakkamanaṃ paṇṇattivajjameva. Paṇṇattivijānanacittena sacittakataṃ sandhāya panettha ‘‘lokavajja’’nti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
第976节。图瓦塔瓦章节第十咒语称为『出走』,仅仅是称谓规则。因具有识别称谓的心意,本处须知为『世间称谓』。其余条文无一例外均为上文所述。
Niṭṭhito tuvaṭṭavaggo catuttho. · 图瓦德品第四竟。
5. Cittāgāravaggo
第五章:识藏章节
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā一、第一等学处之解释
§978
978. Cittāgāravaggassa paṭhame pāṭekkā āpattiyoti gīvāya parivattanappayogagaṇanāya.
第978节。识藏章节第一咒语称为『特别过失』,用于计算情绪反转的发作。
§1015
1015. Navame hatthiādīsu sippa-saddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu manta-saddo. Tattha āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto. Khīlanamanto nāma verimāraṇatthāya sāradārumayaṃ khīlaṃ mantetvā pathaviyaṃ ākoṭanamanto. Agadappayogo visappayojanaṃ. Nāgamaṇḍalanti sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabandhamanto. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
第1015节。第九节中象及其他物上,应分别连缀技能名称;在进行思维等方面,应连接思维名称。所谓思维乃以苦痛为根源的破坏他人之思维。所谓木刺思维,为了敌对致死将带刺树木之木刺作为思维,振起地面为痛恼思维。药剂使用为毒药用途。所谓蛇环,为阻止众多毒蛇入侵的环形结。其余条文无一例外均为上文所述。
Niṭṭhito cittāgāravaggo pañcamo. · 吉德阿嘎拉品第五竟。
§1025-1116
1025-1116. Ārāmavagge , gabbhinivagge ca sabbaṃ uttānameva.
第1025至1116节。林园章节及怀孕章节中,所有条文均无一例外为上文所述。
8. Kumāribhūtavaggo
八、孩童品
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā一、第一等学处之解释
§1119
1119. Aṭṭhamavaggassa paṭhame sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge (pāci. 1067 ādayo) sabbapaṭhamaṃ vuttā dve. Sikkhamānā icceva vattabbāti sammutikammādīsu aññathā vutte kammaṃ kuppatīti adhippāyo.
第一大品第八节,名为“悲心受学尼二”,乃于胎中品内(旁注1067起)首段全部说尽悲心之详。所谓受学尼,专指出家之受学者,在契约作法等处若有别说,即业得与失之法不同推断。
§1167
1167. Ekādasame pārivāsiyena chandadānenāti parivutthena navikappavutthena vigatena chandadānenāti attho, chandavissajjanamattena vā.
第十一,关于乞食衣钵之供养。有云以供养取乐心者,即此意;或以消除取乐心者亦是。
§1168
1168.‘‘Vuṭṭhitāyā’’ti etena ‘‘idāni kammaṃ na karissāmā’’ti dhuraṃ nikkhipitvā kāyena avuṭṭhahitvā nisinnāyapi parisāya kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Tenāha ‘‘chandaṃ avissajjetvā avuṭṭhitāyā’’ti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘anāpatti avuṭṭhitāya parisāyā’’ti sāmaññato vuttattā , uposathakkhandhake ca ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikapārisuddhidānena uposatho kātabbo aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti (mahāva. 183) vuttattā, tadaṭṭhakathāyampi ‘‘pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 183) vuttattā ca ‘‘kammaṃ na karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā nisinnāyapi kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ. Sesaṃ uttānameva.
『已不作业』者,示意现时不再作此业,于身已放下,乃至坐于集会中亦不可作业。故云“不弃取乐心,已不作业也”。巴利文中常称此为“净戒集会中不作业者”。《律藏》于优婆塞戒中亦言“不,沙门弟子之净戒供养,除非戒集会时,不应作供养”,故此释论亦言“净戒供养,仅于戒集会时止,不于非会时止,故非作业”,须持此。总之以“我不作业”心,身虽安坐,仍可作业。其余尚上说。
Niṭṭhito kumāribhūtavaggo aṭṭhamo. · 童女品第八已完结。
§1181
1181. Chattavaggo uttāno eva.
伞盖品,亦仅为释论之说。
Khuddakavaṇṇanānayo niṭṭhito. · 小事注释法已完结。