7. Anāmāsavinicchayakathā · 7. 不应触抉择论
7. Anāmāsavinicchayakathā7. 无触论
§40
40.Anāmāsanti na parāmasitabbaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.281) – yasmā mātā vā hotu dhītā vā bhaginī vā, itthī nāma sabbāpi brahmacariyassa pāribanthikāva anāmāsā ca, tasmā ‘‘ayaṃ me mātā, ayaṃ me dhītā, ayaṃ me bhaginī’’ti gehassitapemena āmasatopi dukkaṭameva vuttaṃ. Imaṃ pana bhagavato āṇaṃ anussarantena sacepi nadīsotena vuyhamānaṃ mātaraṃ passati, neva hatthena parāmasitabbā, paṇḍitena pana bhikkhunā nāvā vā phalakaṃ vā kadalikkhandho vā dārukkhandho vā upasaṃharitabbo. Tasmiṃ asati kāsāvampi upasaṃharitvā purato ṭhapetabbaṃ, ‘‘ettha gaṇhāhī’’ti pana na vattabbā. Gahite ‘‘parikkhāraṃ kaḍḍhāmī’’ti kaḍḍhantena gantabbaṃ. Sace pana bhāyati, purato purato gantvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetabbā. Sace bhāyamānā puttassa sahasā khandhe vā abhiruhati, hatthe vā gaṇhāti, na ‘‘apehi mahallike’’ti niddhunitabbā, thalaṃ pāpetabbā. Kaddame laggāyapi kūpe patitāyapi eseva nayo. Tatrāpi hi yottaṃ vā vatthaṃ vā pakkhipitvā hatthena gahitabhāvaṃ ñatvā uddharitabbā, na tveva āmasitabbā.
40. 不应虐待亲人。这里有深入的探讨（出自Pārā. aṭṭha. 2.281）：譬如母亲、女儿或姐妹，作为女性，皆为梵行之所依赖，且不应被虐待。因此即使因家庭慈爱而亲密，任其称‘此是我母，此是我女，此是我姐妹’，仍然被视为不善行为。然而，若遵循世尊正法的戒律，河流边若遇见母亲，不可用手推开她。智慧的比库也不可将舟、木板、芦苇片等障碍物推向她。若在此情况下，如有袈裟也应先放置于前方，并告诉她‘请拿着’。被拿着时应说‘我来拿行李’然后行走。如感恐惧，应反复前进以平复恐惧。若恐惧又有子女突然登上肩膀或手上，切勿惊叫‘放开，放开’而应静心放下孩子，安置于地上。即使掉入水井或泥潭也当以同样方式处理。遇水或泥潭时，应先抛入支撑物如杆、布等使能抓稳，再将手伸出，识得其助时方予以救援。绝不可虐待亲母。
Na kevalañca mātugāmassa sarīrameva anāmāsaṃ, nivāsanapārupanampi ābharaṇabhaṇḍampi antamaso tiṇaṇḍupakaṃ vā tālapaṇṇamuddikaṃ vā upādāya anāmāsameva. Tañca kho nivāsanapāvuraṇaṃ piḷandhanatthāya ṭhapitameva. Sace pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā parivattetvā cīvaratthāya pādamūle ṭhapeti, vaṭṭati. Ābharaṇabhaṇḍesu pana sīsapasādhanadantasūciādikappiyabhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ, bhante, tumhākaṃ dema, gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ sipāṭikāsūciādiupakaraṇatthāya gahetabbaṃ. Suvaṇṇarajatamuttādimayaṃ pana anāmāsameva, dīyamānampi na gahetabbaṃ. Na kevalañca etāsaṃ sarīrūpagameva anāmāsaṃ, itthisaṇṭhānena kataṃ kaṭṭharūpampi dantarūpampi ayarūpampi loharūpampi tipurūpampi potthakarūpampi sabbaratanarūpampi antamaso piṭṭhamayarūpampi anāmāsameva. Paribhogatthāya pana ‘‘idaṃ tumhākaṃ hotū’’ti labhitvā ṭhapetvā sabbaratanamayaṃ avasesaṃ bhinditvā upakaraṇārahaṃ upakaraṇe, paribhogārahaṃ paribhoge upanetuṃ vaṭṭati.
不仅仅是对母亲身体的不虐待，连住所、船筏、装饰品等诸多物品，如蚊帐、椰叶制凉帽等皆不应虐待。这些住所的覆盖物是为了屏蔽蚊虫而放置。当住所或覆盖物移动以敷衍法衣时，会滚动移动。至于装饰品，如头饰、牙饰等应接受给予时接纳，作为插针等辅助物品使用时亦然。但诸如黄金、白银等贵重饰物即使赠予也不应拿取。也不仅针对身体形状的不虐待，女性用具如梳子、牙具、铁器、铜器、三足炉、缎带、各种珍宝乃至鬃刷等均不可虐待。日常使用时，若得到支配权，则可放置并妥善保管，剩余珍宝则因不需使用应拆分。
§41
41. Yathā ca itthirūpakaṃ, evaṃ sattavidhaṃ dhaññampi anāmāsameva. Tasmā khettamajjhena gacchantena tatthajātakampi dhaññaphalaṃ na āmasantena gantabbaṃ. Sace gharadvāre vā antarāmagge vā dhaññaṃ pasāritaṃ hoti, passena ca maggo atthi, na maddantena gantabbaṃ. Gamanamagge asati maggaṃ adhiṭṭhāya gantabbaṃ. Antaraghare dhaññassa upari āsanaṃ paññapetvā denti, nisīdituṃ vaṭṭati. Keci āsanasālāya dhaññaṃ ākiranti, sace sakkā hoti harāpetuṃ, harāpetabbaṃ. No ce, ekamantaṃ dhaññaṃ amaddantena pīṭhakaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Sace okāso na hoti, manussā dhaññamajjheyeva paññapetvā denti, nisīditabbaṃ. Tatthajātakāni muggamāsādīni aparaṇṇānipi tālapanasādīni vā phalāni kīḷantena na āmasitabbāni. Manussehi rāsikatesupi eseva nayo. Araññe pana rukkhato patitāni phalāni ‘‘anupasampannānaṃ dassāmī’’ti gaṇhituṃ vaṭṭati.
41. 如同女性饰品一般，五谷也不应虐待。穿行田中央之人，不应携带谷物果实去采摘。若在屋门或院内放置谷物，没有道路经过时，不应播撒携带。应遵路而行。有路时，应以庄重坐具置于谷物上，方可取用。有些人筑座舍陈列谷物，若可拿取应拿取，否则单坐于谷物旁即可。若无场地，人类可将谷物铺于地面也可坐于其上。果实如木瓜、芭蕉等不应遭虐待，人类亦如此。林中因老树落果，若未熟者亦应善加观看。
§42
42. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallanti imesu dasasu ratanesu muttā adhotā aviddhā yathājātāva āmasituṃ vaṭṭati, sesā anāmāsāti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘muttā dhotāpi adhotāpi anāmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, kuṭṭharogassa bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇi dhotaviddhavaṭṭito anāmāso, yathājāto pana ākaramutto pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, tampi mahāpaccariyaṃ paṭikkhittaṃ. Pacitvā kato kācamaṇiyeveko vaṭṭatīti vuttaṃ. Veḷuriyepi maṇisadisova vinicchayo.
42. 珍珠、宝石、贝壳、青铜器、银器、合色饰品、红铜制品、丁香、红糖等十种宝物中的珍珠，若埋藏于地下，未经挖出前可不虐待，余下则称之为无虐待物，不可拿取。大释迦尊者经典中曾说：“珍珠无论洗净或未洗净，不宜虐待，应用作器皿基础，但可作为治疗眼病之用。”这为合理说法。天然产物外，五色宝石中如蓝、黄等多彩的宝石洗净后形成的虐待物也不应虐待，天然生成者亦为例外。重要法义全解中亦指出这些皆不应施虐待。处理时可煮熟，也有若干方法可施行。如同宝石一般，也有若干研究和分析。
Saṅkho dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso anāmāso, pānīyasaṅkho dhotopi adhotopi āmāsova. Sesañca añjanādibhesajjatthāyapi bhaṇḍamūlatthāyapi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silā dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇāva anāmāsā, sesā satthakanighaṃsanādiatthāya gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katāti vadanti. Pavāḷaṃ dhotaviddhaṃ anāmāsaṃ, sesaṃ āmāsañca bhaṇḍamūlatthañca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ . Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotampi adhotampi sabbaṃ anāmāsañca na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ.
青铜、青铜鼓、铜制剔透器皿是无虐待物，洗净前后均属无虐待物。水器如饮水器，无论洗净或未洗也是无虐待物。其他如煤炭、煤灰、染剂等可用于治疗之用，也属于器皿基础，不可虐待。石制、洗净的石和宝石组合及类似颜色的无虐待物也可接受，用于经典、训诂和装饰目的均可。所谓宝石组合，是指通过黄金等辅料连接、煮熟和加工而成的。红珀洗净的无虐待物及其他亦可用于器皿基础和装饰方面，不可虐待。大释迦尊者经典中亦称：“洗净和未洗净的都是无虐待物，不应做虐待。”此说正确。
Rajatañca jātarūpañca katabhaṇḍampi akatabhaṇḍampi sabbena sabbaṃ bījato paṭṭhāya anāmāsañca asampaṭicchanīyañca. Uttararājaputto kira suvaṇṇacetiyaṃ kārāpetvā mahāpadumattherassa pesesi. Thero ‘‘na kappatī’’ti paṭikkhipi. Cetiyaghare suvaṇṇapadumasuvaṇṇabubbuḷakādīni honti, etānipi anāmāsāni. Cetiyagharagopakā pana rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne ṭhitā , tasmā tesaṃ keḷāpayituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Kurundhiyaṃ pana tampi paṭikkhittaṃ, suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti ettakameva anuññātaṃ. Ārakūṭalohampi jātarūpagatikameva anāmāsanti sabbaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Senāsanaparibhoge pana sabbopi kappiyo, tasmā jātarūparajatamayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā, bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne ratanamaṇḍape karonti phalikatthambhe ratanadāmapaṭimaṇḍite, tattha sabbūpakaraṇāni bhikkhūnaṃ paṭijaggituṃ vaṭṭanti. Lohitaṅkamasāragallā dhotaviddhā anāmāsā, itare āmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotāpi adhotāpi sabbaso anāmāsā, na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭantī’’ti paṭikkhittaṃ.
银器及红铜器均为制作器皿的原料，既制成器皿的也未制造的，皆为未经虐待的，不宜屈辱或损坏。据说传说中的王子乌达拉建造了金塔，且献给大长老摩诃巴都摩。长老曾断言“不合适”而不接受。金莲华形的金制和金色水泡等物品置于塔宫中，亦属无虐待物。维护塔庙的人可放置银器于银器存放地，因而可管理其使用。关于蔗糖、红铜制品、青铜制成的无虐待品等均可作为卧具用品，因而均是无虐待物。比库们在法纲要和律义讲解中，置饰宝台殿堂，称为无虐待物，且可由比库们获取。红铜制品和青铜制品均为无虐待物，其他也一样，是器皿基础，适合良好管理。大释迦尊者经典中亦言：“洗净和未洗净的都全面为无虐待物，不应被屈辱。”此论被接受。
§43
43. Sabbaṃ āvudhabhaṇḍaṃ anāmāsaṃ, bhaṇḍamūlatthāya dīyamānampi na sampaṭicchitabbaṃ. Satthavaṇijjā nāma na vaṭṭati. Suddhadhanudaṇḍopi dhanujiyāpi patodopi tomaropi aṅkusopi antamaso vāsipharasuādīnipi āvudhasaṅkhepena katāni anāmāsāni. Sace kenaci vihāre satti vā tomaro vā ṭhapito hoti, vihāraṃ jaggantena ‘‘harantū’’ti sāmikānaṃ pesetabbaṃ. Sace na haranti, taṃ acālentena vihāro paṭijaggitabbo. Yuddhabhūmiyaṃ pana patitaṃ asiṃ vā sattiṃ vā tomaraṃ vā disvā pāsāṇena vā kenaci vā asiṃ bhinditvā satthakatthāya gahetuṃ vaṭṭati. Itarānipi viyojetvā kiñci satthakatthāya, kiñci kattaradaṇḍādiatthāya gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Idaṃ gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ pana vināsetvā ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmī’’ti sabbampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati.
一切武器装备若未经征得许可，尽管是为武器根本目的而持有，亦不可据为己有。所谓军需买卖，不应发生。即使是弓、弓弦、箭矢、箭筒、钩、矛柄、鞘套等器械小件，也属于不可据为己有的装备范围。如某寺院中若放置矛或钩，应由住持派人通知取回；若有人不取回，寺院应予收回。倘若在战场上发现有断裂的矛、箭、钩或石头，应为教法利益拾取使用。其他物品则可按用途分别取用，有的为教法所有，有的为刀杖等之用。对当下拾得之物，应先征得许可后方可处置，否则不可随意妄用，应作出适当处理，要需先取得授权曰：“此物我取”，随后方可处置，而不可全然据为己有。
Macchajālapakkhijālādīnipi phalakajālikādīnipi saraparittāṇānipi sabbāni anāmāsāni, paribhogatthāya labbhamānesu pana jālaṃ tāva ‘‘āsanassa vā cetiyassa vā upari bandhissāmi, chattaṃ vā veṭhessāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Saraparittāṇaṃ sabbampi bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Parūparodhanivāraṇañhi etaṃ, na uparodhakaranti. Phalakaṃ ‘‘dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.
鱼网、鸟笼、陷阱及果篮等器械，均属于不可据为己有的器类。然若为临时使用或方便，允许暂时占用，例如绑缚在坐具或佛塔上，或撑设遮阳伞等，皆可取得。所有陷阱依其武器性质，必须先获许可后方可处置。若用于防御他害，则非妨碍戒律。可以取用木栅栏说：“我将用来防止虫牙啃咬”。
Cammavinaddhāni vīṇābheriādīni anāmāsāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘bherisaṅghāṭopi vīṇāsaṅghāṭopi tucchapokkharampi mukhavaṭṭiyaṃ āropitacammampi vīṇādaṇḍakopi sabbaṃ anāmāsa’’nti vuttaṃ. Onahituṃ vā onahāpetuṃ vā vādetuṃ vā vādāpetuṃ vā na labbhatiyeva. Cetiyaṅgaṇe pūjaṃ katvā manussehi chaḍḍitaṃ disvāpi acāletvāva antarantare sammajjitabbaṃ, kacavarachaḍḍanakāle pana kacavaraniyāmeneva haritvā ekamantaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchitumpi vaṭṭati, paribhogatthāya labbhamānesu pana vīṇādoṇikañca bheripokkharañca dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāma, cammaṃ satthakakosakanti evaṃ tassa tassa parikkhārassa upakaraṇatthāya gahetvā tathā tathā kātuṃ vaṭṭati.
皮制鞥革制物品，如琴、钹等为不可据为己有之物。唯有供养用的琴袋、琴罩、花环、琵琶柄、涂漆的皮革制品等均为不可据为己有。禁止擅自丢弃、移置、借用或强占。寺塔或寺院中，虽为人们所抛弃，若未取用应妥善保存。僧团用衣禁期间，如有戒律规定，应将之收回，一般不得弃置，而应放于一处妥为保管。虽可先得到许可据为己有，但若为临时使用，可取琴盒、钹盒、米桶及啃咬器具，皮革则为寺库收藏物，依实际需要取用，皆为合理妥当的做法。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于巴利外律决择集中
Anāmāsavinicchayakathā samattā. · 无触论已毕。