25. Uposathapavāraṇāvinicchayakathā · 25. 布萨与自恣抉择论
25. Uposathapavāraṇāvinicchayakathā25. 伍波萨他与自恣决疑论
§168
168.Uposathapavāraṇāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) divasavasena tayo uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggīuposathoti. Tattha hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikā, sesā pannarasikāti evaṃ ekasaṃvacchare catuvīsati uposathā. Idaṃ tāva pakaticārittaṃ. Tathārūpapaccaye sati aññasmimpi cātuddase uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Purimavassaṃvuṭṭhānaṃ pana pubbakattikapuṇṇamā, tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā pacchimavassaṃvuṭṭhānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vāti ime tayo pavāraṇādivasāpi honti. Idampi pakaticārittameva. Tathārūpapaccaye sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yadā pana kosambakakkhandhake (mahāva. 451 ādayo) āgatanayena bhinne bhikkhusaṅghe osārite tasmiṃ bhikkhusmiṃ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti, tadā tāvadeva uposatho kātabbo. ‘‘Pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti vacanato ṭhapetvā cātuddasapannarase aññopi yo koci divaso uposathadivaso nāma hoti, vassaṃvuṭṭhānaṃ pana kattikamāsabbhantare ayameva sāmaggīpavāraṇādivaso nāma hoti. Iti imesu tīsu divasesu uposatho kātabbo. Karontena pana sace cātuddasiko hoti, ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ. Sace sāmaggīuposatho hoti, ‘‘ajjuposatho sāmaggī’’ti vattabbaṃ. Pannarasiyaṃ pana pāḷiyaṃ āgatanayeneva ‘‘ajjuposatho pannaraso’’ti vattabbaṃ.
第168节。关于伍波萨他之戒满（Uposathapavāraṇa），此处涉及疑问八种、缘起及缘由的说明。每月以十五日、十四日和十五日三种形式为期，称为“集伍波萨他”，即“团结伍波萨他”。其中在冬季小雪季节，有三个月，即初夏、仲夏、晚夏三个月的第三七天各有两个伍波萨他，合计十四日，余下十五日；如此一年四季共计二十四次伍波萨他。这称为节气戒满。类似的条件下，若某月初有他人举行十四日伍波萨他，则古时为愿满日之满月，若召开破坏者发起者的告戒，则此二十四日伍波萨他活动仍举行，余者十五日。此亦是节气戒满。在类似条件下，每有两次农历初十满月日时，如果有出家集合，会于同一天举行伍波萨他。若在国王领土主导下，由分散比库组成的僧团在同僧众住处安静集中而促进僧团和合，则同一天伍波萨他应当举行。关于“需受戒定（Pātimokkha）”之语已确立为规则，十四日和十五日中任一日都可为伍波萨他日。雨季开始新的一年，亦称团结伍波萨他日。所以这三种日均可行伍波萨他。若实行十四日戒满，则称“今日为十四日伍波萨他”，若为团结伍波萨他，则称“今日为团结伍波萨他”，雨季最后十五日戒满则称“今日为十五日伍波萨他”。
§169
169. Saṅghe uposatho (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā), gaṇe uposatho, puggale uposathoti evaṃ kārakavasena aparepi tayo uposathā vuttā, kattabbākāravasena pana suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposathoti aparepi tayo uposathā. Tattha suttuddeso nāma ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā nayena vutto pātimokkhuddeso. Ye panitare dve uposathā, tesu pārisuddhiuposatho tāva aññesañca santike aññamaññañca ārocanavasena duvidho. Tattha yvāyaṃ aññesaṃ santike karīyati, sopi pavāritānañca appavāritānañca santike karaṇavasena duvidho. Tattha mahāpavāraṇāya pavāritānaṃ santike pacchimikāya upagatena vā anupagatena vā chinnavassena vā cātumāsiniyaṃ pana pavāritānaṃ santike anupagatena vā chinnavassena vā kāyasāmaggiṃ datvā ‘‘parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vatvā kātabbo. Ṭhapetvā pana pavāraṇādivasaṃ aññasmiṃ kāle āvāsikehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya vā ekaccāya vuṭṭhitāya vā sabbāya vā vuṭṭhitāya parisāya ye aññe samasamā vā thokatarā vā āgacchanti, tehi tesaṃ santike vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbā.
第169节。关于僧团伍波萨他、团体伍波萨他及个人伍波萨他的各种成因说明。除上述三种伍波萨他类型外，还分别有按法义分类的三种，即戒律宣读伍波萨他、清净伍波萨他和诸愿伍波萨他。戒律宣读指以“请听我宣说，尊敬的僧团”等开头的戒律本旨宣说之伍波萨他。清净伍波萨他属二中之一，依亲近与距离区分，以示双方间清净与否。清净伍波萨他下又可分大告戒及小告戒，下者是指被告者或未依告戒者，而大告戒者是指被被告者的亲近者或者未到者，有时提出四个月清净约定，授予身体和合；此时告戒者言“我为清净者，尊者，请记住我为清净”。建立后告戒日，依僧众会中有无违犯者、是否有人到来，进行宣说使众清净。若有违犯者，则宣说告戒导致清净，此为清净伍波萨他。
Yo panāyaṃ aññamaññaṃ ārocanavasena karīyati, so ñattiṃ ṭhapetvā karaṇavasena ca aṭṭhapetvā karaṇavasena ca duvidho. Tattha yasmiṃ āvāse tayo bhikkhū viharanti, tesu uposathadivase sannipatitesu ekena bhikkhunā ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti ñattiyā ṭhapitāya therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. Itarehi ‘‘bhante’’ti vatvā evameva vattabbaṃ. Evaṃ ñattiṃ ṭhapetvā kātabbo. Yatra pana dve bhikkhū viharanti, tatra ñattiṃ aṭṭhapetvā vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbāti ayaṃ pārisuddhiuposatho.
当相互告戒，既立规约且分明了知时，规约即称为两重。若某寺院有三名比库共住，当伍波萨他时，会集中并由一人宣告“尊者们请注意，今日为十四日戒满”或“十五日戒满”，然后告知“诸尊彼此当持清净伍波萨他规约”。这规约立定后，由一位长老做主回应，并以额头触地礼表示“我为清净，尊者，请认可我为清净”，此时反复三次说法。此行为对其他弟子亦同。如此立规约后，实施伍波萨他。若此寺院仅二比库共住，则规约简为一重，此时依前言宣说清净伍波萨他。
Sace pana ekova bhikkhu hoti, sabbaṃ pubbakaraṇīyaṃ katvā aññesaṃ anāgamanaṃ ñatvā ‘‘ajja me uposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ. Ayaṃ adhiṭṭhānuposathoti evaṃ kattabbākāravasena tayo uposathā veditabbā. Ettāvatā nava uposathā dīpitā honti. Tesu divasavasena pannarasiko, kārakavasena saṅghuposatho, kattabbākāravasena suttuddesoti evaṃ tilakkhaṇasampanne uposathe pavattamāne uposathaṃ akatvā tadahuposathe aññaṃ abhikkhukaṃ nānāsaṃvāsakehi vā sabhikkhukaṃ āvāsaṃ vā anāvāsaṃ vā vāsatthāya aññatra saṅghena aññatra antarāyā gacchantassa dukkaṭaṃ hoti.
若仅有一名比库，则其当完成所有前行之仪轨并在他人不来访时，宣说“今日为十四日伍波萨他”或“十五日伍波萨他”，并言“我发愿持此戒满”，即称为诸愿伍波萨他。按照此因缘，三种伍波萨他应当识别。有九种伍波萨他以此分别称呼，其中每日数为十五的称为十五日伍波萨他，按因果成办的称为团结伍波萨他，依规定仪轨之义称为戒律宣读伍波萨他。此三种伍波萨他分类，若违犯则无效。如果实施期间他人与各种比库共居，但受戒者非僧众，或非共住而居，则会产生不善结果。
§170
170. Uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adentena chando dātabbo. Yopi gilāno vā hoti kiccapasuto vā, tenapi pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Kathaṃ? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinno hoti chando. Akatuposathena gilānena vā kiccapasutena vā pārisuddhi dātabbā. Kathaṃ? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara , pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinnā hoti pārisuddhi. Taṃ pana dentena chandopi dātabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165). Tattha pārisuddhidānaṃ saṅghassapi attanopi uposathakaraṇaṃ sampādeti, na avasesaṃ saṅghakiccaṃ, chandadānaṃ saṅghasseva uposathakaraṇañca sesakiccañca sampādeti, attano panassa uposatho akatoyeva hoti, tasmā pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Pubbe vuttaṃ pana suddhikacchandaṃ vā pārisuddhiṃ vā imaṃ vā chandapārisuddhiṃ ekena bahūnampi āharituṃ vaṭṭati. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ passitvā yesaṃ tena chando vā pārisuddhi vā gahitā, tesañca attano ca chandapārisuddhiṃ deti, tasseva āgacchati. Itarā pana biḷālasaṅkhalikā chandapārisuddhi nāma hoti, sā na āgacchati, tasmā sayameva sannipātaṭṭhānaṃ gantvā ārocetabbaṃ. Sace pana sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, chandapārisuddhi pana tasmiṃ hatthapāsaṃ upagatamatteyeva āgatā hoti.
第170节。就伍波萨他行持而言，于集会之处，外出伍波萨他仪式结束后，应赴集会地点，以身心专注向集会呈递意愿。即使病弱或有责难者，也应为其授予清净。如何授予？当比库面前以身体、言语或身语并用明确自愿“我予意愿”、“请收我意愿”、“我自愿呈上”等等宣示，因而形成意愿。如此得受意愿者，即便未行伍波萨他的病弱者或责任者，亦受清净。如何授予清净？同样，须由比库以身体或言语明确表示“我予清净”、“请收我清净”、“我自净”等，授予清净。意愿已授，即得清净赋予。世尊曾教导：“比库们，我许可于伍波萨他时，你们可授予清净及意愿。此有利僧团为业。”由此知授予清净并意愿是为集体伍波萨他的必需，无二义。过去曾教导，能单独取得纯粹之意愿和清净，后来须为多数集体会取。若在路途中看见他比库得汝意愿清净，亦应授与该比库意愿清净。若有懒散者不予欢迎意愿清净，则犯过恶，所谓意愿清净实际上只是手铐束缚。
§171
171. Pārivāsiyena pana chandadānena yaṃ kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tattha (pāci. aṭṭha. 1167) catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti. Tesu parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭheti, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ, aññattha gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
第171节。若为游方比库所授予的意愿清净而不能完成僧团职事，则不可施作。此处分述四类游方比库：（一）前期游方，（二）相关游方，（三）夜间游方，（四）意愿游方。所谓相关游方是指若因天气骤变或雷雨等原因，人类从外来期间赶至，会令比库互相提出“吾等不宜停留，宜别行”，于是起身离开，即是相关游方。再者，相关游方不能授意愿清净亦不能执法行事。
Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, pannarasoti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.
复次，比库等夜集共坐，言道：『今当作优婆塞等之仪』，又言：『既然众皆会集，便当听法。』彼时，即有夜明初起，宣说法义。若有人言：『当作十五日优婆塞法』而坐，则欲作十五星期者。若坐欲作十五星期者，则于非优婆塞日不得作优婆塞，即当作他僧事。此谓夜集事。
Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti nisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā imaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti. Athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti (jā. 1.1.49) vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
复次，比库等坐言：『今当作某一特殊之外行僧团事』。其中一能识星者比库，说言：『今日星象凶恶，勿作此事。』众比库以其言欲止，仍坐处。后来他人来，说：『以星象占定，若作此事，徒增烦恼。』问曰：『何以星象作恶事？』此即欲望阻止事，亦即不同意阻止事。在此阻止之中，不生欲净不得作事。
§172
172. Sace koci bhikkhu gilāno na sakkoti chandapārisuddhiṃ dātuṃ, so mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhaṃ ānetabbo. Sace gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘sace kho mayaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālakiriyā vā bhavissatī’’ti, na so bhikkhu ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo. Sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo. Na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo, kareyya ce, dukkaṭaṃ.
如有比库病困，不能供给作欲望净者，宜以床或座垫带至众中。若病者照顾者比库等有意言：『如若舍病者床位，病体复重，或生时限业障。』则不宜强迫病比库屈身起坐，应与僧同去作守八关斋戒。若病众众多，依僧团规制，各以手扶立，齐行八关斋戒。若距离远，僧团不聚，此日则不得作八关斋戒。不宜单独与僧团作守八关斋戒，若作则恶。
Sace (mahāva. aṭṭha. 149) ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbe sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hoti.
如（大毗婆沙八卷第149页）某一住处四比库集会，一者受欲望净，余三作三欲净优婆塞法，或三住处中一者受欲望净，二者念戒律，所作优婆塞法为不善。若四者同集作欲净优婆塞法，三或二念戒律，则谓为不合。若四人中一者受净，三人念戒律，则为合。若四同住者皆集念戒律，作念戒律优婆塞法，三人作欲净优婆塞法，两人相互作欲净优婆塞法，谓为法合。
§173
173. Pavāraṇākammesu (mahāva. aṭṭha. 212) pana sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu vā tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammena vaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammena samaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu vā tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammena vaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammena samaggaṃ nāma pavāraṇākammanti.
（大毗婆沙八卷第212页）复于请罪仪式中，若一住处五比库集会，一者受请罪戒仪，四人作僧团请罪仪式，或四者、三者，或一者受请罪戒仪，三或两人作僧众请罪仪式，谓为非善。若五均集会，立团请罪，四或三或两人同住，作僧众请罪仪式，谓为善。若五者中一人受请罪戒仪，四人立僧众请罪仪式，四或三或一人受请罪戒仪，三或二人立团请罪仪式，谓为合法。若五者皆集，立僧众请罪仪式，四或三或一同住，立团请罪仪式，两两请罪，独居一处受指导请罪，则谓为合。
Ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti, sace pannarasikā, ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Pavāraṇaṃ dentena pana ‘‘pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, mamatthāya pavārehī’’ti kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ayamattho viññāpetabbo. Evaṃ dinnāya (mahāva. aṭṭha. 213) pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ ‘‘tisso, bhante, bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi, bhante…pe… tatiyampi, bhante, tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti. Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā, bhante, tisso’’ti vattabbaṃ. Evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hoti. Pavāraṇaṃ dentena pana chandopi dātabbo, chandadānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti, na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti, pavāraṇādivase pana bahisīmāya pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo tena saṅghassa pavāraṇākammaṃ na kuppati.
这里如是：若是一十五日者，应立今日请罪为第十五日，若是十五星期者，则立今日请罪为第十五星日，依此分别定意。受请罪者应以身体或言语或身语兼施，明示其意。如此受请者当于请罪仪式中，前往僧团，言：『三比库，尊者，请罪，若见或闻或传声，愿诸比库慈悲勿责，得见必应回避。复言二次、三次亦同。』若受者年龄更长，称为『尊者三人』，此即为该请罪者受罪。受请罪者亦应送意愿，意愿之给付应依规范为准。这里亦是意愿给付残余之用。因此若受请罪者既给意愿，则仪式与给意愿者及僧团皆已净普受，若但仅给予请罪仪式，无意愿者，则其请罪仪式虽已为僧团所受，然不净且不成其他功用。若仅仅给予意愿，不予请罪仪式，僧团请罪及剩余仪式则无害，然由此比库所作者，反为不净。请罪与他仪式期间，即便外来僧众来受指导亦应付意愿，其比库仪式功德不损。
Sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro, pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā, eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve eko vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ.
若前队有五名比库安居雨季，后队亦有五名比库，前队设立数量规范后，后队在他们面前应当举行净戒守戒日，不可在某一守戒日分别为两组设立数量规范。若后队出家人数为四、三、二、一，亦复如是。又前队为四，后队为四、三、二、一，亦复如是。又前队有三，后队有三、二、一，亦复如是。此即为特征。
Sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbā. Sace pana pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ, itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabboti. Purimikāya dve, pacchimikāya dve vā eko vā eseva nayo. Purimikāya eko pacchimikāya ekoti ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimehi vassūpagatehi pacchā vassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.
若前队与后队出家人数各有多寡或相等，能充满僧团集会，则依僧团集会资格设立数量规范。若后队仅有一名出家人，而与之同住的前队有四人，则无法设立四人数量规范予以集会宣布。以该单数出家人为群体的充满者，因此应依该人数设立数量规范，即依前队出家人数设立规范，由此在两队中间举行净戒守戒日。无论前队是两人、二人以上，后队是一人、两人皆如是。前队一人，后队一人，可由各自单独出家人面前举行阐明戒律，由一方者举行净戒守戒日。若前队人数多于后队人数，先由人数较多一方宣布初次戒律，然后由人数较少一方在其面前阐明。
Kattikāya cātumāsinipavāraṇāya pana sace paṭhamavassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāyaṃ pavāritā bahū honti, pacchā vassūpagatā thokā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ. Kiṃ panetaṃ pātimokkhaṃ sakalameva uddisitabbaṃ, udāhu ekadesampīti? Ekadesampi uddisituṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
于现观雨季集会中，若第一已安居雨季之出家人经大集会阐明戒律，后方出家人多寡或相等，应设立集会数量规范阐明戒律。已阐明者之后，由他人举行净戒守戒日。若于大集会阐明戒律者甚多，而后安居雨季出家人多寡不齐、一或多者，于已阐明戒律中之条目后，应在其前进行阐明。此处人数多寡亦同。若前队出家人多，后队亦多或相等，先阐明初次戒律，再于少数方前阐明戒律。
‘‘Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā, nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ bhutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catuttho pātimokkhuddeso. Vitthāreneva pañcamo’’ti (māhāva. 150).
世尊曾说：『五种戒律诵法，首先诵出因缘，然后听诵全篇，这是初次戒律诵法。诵因缘后，阐明四项巴拉基戒律，再听诵全篇，为第二戒律诵法。诵因缘后，阐明四项巴拉基戒律及三项僧团处分戒律，然后听诵全篇，为第三戒律诵法。诵因缘后，阐明四项巴拉基戒律、三项僧团处分戒律及两项不定戒律，随后听诵全篇，为第四戒律诵法。第五种戒律诵法则如前述。』（大部篇第150经）
Tattha (mahāva. aṭṭha. 150) nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā. Dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmi. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā …pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.
于此（大部篇第150经注疏）中，所谓先诵因缘后听诵全篇，就如『请聆听，尊敬的僧团……于祭祀期应弃恶习』等文，诵完因缘后，长老们会询问该戒律是否纯净，同样询问第二次，如此持守。已闻后者则四项巴拉基戒律均涵盖其中。如此完整说法应被听解。由此法理，其他四种戒律诵法亦应知晓。
§174
174. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisituṃ. Na, bhikkhave, asati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 150) vacanato pana vinā antarāyā saṃkhittena pātimokkhaṃ na uddisitabbaṃ. Tatrime antarāyā – rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyoti.
世尊在大部篇第150经说：『我允许比库于持戒过程中，偶尔简要诵戒律。比库若无戒律心念应不简述，若简述将生非罪。』此处列举数种中断诵戒障碍，有王宫阻碍、盗贼阻碍、不服从阻碍、河水阻碍、人类阻碍、非人类阻碍、爬虫阻碍、蛇阻碍、生命阻碍、出家生活阻碍等。若无此障碍，则不得以简短形式诵戒。
Tattha sace bhikkhūsu uposathaṃ karissāmāti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davaḍāho āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhāti, ayaṃ agyantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo, paṭhamo vā uddeso uddisitabbo. Ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo. Nidānuddese pana aniṭṭhite sutena sāvetabbaṃ nāma natthi.
若在比库们中将要举行伍波萨他日，有国王到来，这便是王族干扰。盗贼来到，即是盗贼干扰。火灾发生，屋舍起火，乃为火灾干扰。云起或洪水来临，称为水患干扰。众多人来到，这是人间干扰。天魔捉拿比库，是非人干扰。虎狼等猛兽来到，是兽害干扰。昆虫咬咬比库，是昆虫扰害。比库病了，或临终，他人若谋杀此比库，即是生死干扰。有人或多人计较比库的出家戒行，此为戒行干扰。诸如此类干扰，概可作为戒律的简要对象，戒律的基本训诂。起初有二、三、四戒律简要。若在第二及以后简要中出现未详尽的干扰，即应依第一简要戒条约束。至于理由简要，不能以未详尽的戒条约束。此则为简明戒律释意原则。
Pavāraṇākammepi sati antarāye dvevācikaṃ ekavācikaṃ samānavassikaṃ vā pavāretuṃ vaṭṭati. Ettha (mahāva. aṭṭha. 234) ñattiṃ ṭhapentenapi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ. Ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ. Ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti imāya pana sabbasaṅgāhikāya ñattiyā ṭhapitāya tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati, samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikaṃ tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācikadvevācikatevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.
即便有召集告戒仪式时，干扰分为二语制、单语制、一年同日制等多种告戒方式皆可使用。此中虽然大律藏有约定「若僧众允许，僧团可二语制告戒」。单语制则应单语制告戒；一年同日制亦应如此。然而许多人亦可同日同时进行一次告戒。比如大家言：『听我言，诸比库，今日告戒者十五人，若僧团允许，僧团应当告戒』，这含有二语制、单语制、一年同日制等告戒方式之权利，唯独一年同日制告戒不可用。有人说应二语制告戒，只能二语制告戒，不能其他；说应单语制告戒，则单语、二语皆可，一年同日不得用；说应一年同日制，则全部告戒方式皆可。此为不同告戒方式的适用规则。
§175
175. Kena pana pātimokkhaṃ uddisitabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, therādhikaṃ pātimokkha’’nti (mahāva. 154) vacanato therena vā pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti (mahāva. 155) vacanato navakatarena vā. Ettha (mahāva. aṭṭha. 155) ca kiñcāpi navakatarassapi byattassa pātimokkhaṃ anuññātaṃ, atha kho ettha ayaṃ adhippāyo – sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattaṃva pātimokkhaṃ. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatthaṃ hoti, tasmā sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. ‘‘Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 154) vacanato anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ na uddisitabbaṃ. Na kevalaṃ pātimokkhaṃyeva, dhammopi na bhāsitabbo ‘‘na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena dhammo bhāsitabbo, yo bhāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 150) vacanato.
175. 为什么要阐释戒律条文？答案是：「我许可，诸比库，应由长老示现二语制戒律」——此逻辑由长老示现戒律；以及「我许可，诸比库，若其中比库执意违犯戒律，则新出具戒律」——此由新人示现戒律。且有规定：即使新人中有人已违规戒律，也不得允许准许戒律；此时便有专断方法——若长老们中有五比库、四比库、三比库不现戒律，仍有两套完整清晰的口头传授戒律，即是长老的戒律。若连此皆无法做到，则新人比库违规戒者惹出大难，因此戒律必须由自身或者他人示现。并且，「不得在僧众中胡乱示现戒律，示现戒律者若犯过者，应当罪过」，这显示不得不严守戒律。且不仅仅是戒律不能乱示，连法也不可胡乱讲述，讲者若犯过同样有罪。
Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghatthe rāyattā vā, tasmā dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenapi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbo. ‘‘Tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo, ‘‘osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca hoti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇā’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharabhikkhū honti, ‘‘tesaṃ bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ. Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante, asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi pana anāgateyeva saṅghatthere dhammassavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ. Kathentassa puna āgatepi eseva nayo.
关于示现戒律，有成文规定，若由僧团许可的戒律示现者，称为合意戒律示现者，若非许可则不成。许可者可以向僧团长老请教或请其答应，即得发言权。若僧团长老中有众多法师，或奉规矩言说，应当如何言法。比如有「你发言，行法布施」之说时，应当发言；若说「请退席」则当退；若说「请讲说」则可讲；若说「请详说」则应详说。又僧团长老若坐于高座则不可请其发言。若有住持及慈信法师，住持对其说「讲」时，应守规矩发言。若有幼年比库，则说「他们应当发言」。若僧团长老在自己座位发言，他不请别人发言；若别人发言则应对他说「尊长，这么讲不妥」，这时他应转为顺和语气。若他说「请发言」，其言语应清净。若他颇有偏见则不可发言。若他攻讦别人，则不可发言。若无后继的僧团长老法师听法论法，则无需多言。应当发言者，听众回来请教，或者论说，则应应答。此中言论传法方式谨慎严密。
Upanisinnakathāyampi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsanne nisinnena, manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakaṃ bhikkhuṃ pucchanti, tena theraṃ āpucchitvāpi kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante, ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero ‘‘vihāre vā antaraghare vā maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati. Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sacepi ‘‘vissamissāmī’’ti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantena āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati, aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.
若谈及结座、坐席问题，僧团长老为主持，故应由其发言，否则由他比库请求发言，但不能由高座或坐率最高者发言；在人众聚集时，应由人请其讲话。人们向知名比库提问时，应通过长老请求比库回答。若有僧团长老问「诸比库，有人提问」而答「应如何讲」且态度纯净，则可发言。在僧舍或僧侣房中获准讲法亦同。若长老说「我在僧舍或房中，未经允许也能说法」，则此举许可，且这是美德，应当随处讲法。即便别人划定时间，长老亦应应答。若后又有人提问，则无需多言。若有人说「我将厌烦」而离去，则下次再开始询问。僧团长老在未来方开始受持此规矩，听众也需遵守。一长老许可「即使我未问，也可随意讲法」，此为特殊许可，若他人来临则应照规定请教回答。
Yasmiṃ pana vihāre sabbeva bhikkhū bālā honti abyattā na jānanti pātimokkhaṃ uddisituṃ, tattha kiṃ kātabbanti? Tehi bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘‘gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchāhī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tehi bhikkhūhi sabbeheva yattha tādisā bhikkhū honti, so āvāso uposathakaraṇatthāya anvaḍḍhamāsaṃ gantabbo, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Idañca utuvasseyeva, vassāne pana purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagacchitabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.
若某僧舍中诸多比库都是新手、不懂戒律示现者该怎么办？面对这些比库，应有一个比库例如常驻者，打扫住处，勤劳持戒，对众人说：「请进，比库们，我已将戒律简略或全面讲清楚。」如此便行，此为善法。若无此人，且其中诸比库都如是，则此住处应增加有人住持以备伍波萨他日告戒；不然诸比库散去便是恶事。此皆当在雨季时，若无带有戒律简要的方士在场，则不可进入雨安居。若进来后，逃散、离去作恶，别人当辅导他们住后方，不必另往他处，避免坏事。若别人过后离去，则须在两个月内住此方。
Yattha pana te bālā bhikkhū viharanti abyattā, sace tattha koci bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, tehi bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo , upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaheyyuṃ anuggaheyyuṃ upalāpeyyuṃ, upaṭṭhāpeyyuṃ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā, na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni, evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ, tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiñcarā bhikkhū upaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiñcarā natthi, tasmiṃyeva vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti, sabbesaṃ anāpatti.
在那些年轻愚痴的比库们所居住且秩序败坏的场所，如果有比库到来，他多闻广学，来去自由，持守法戒，守持律仪，守护戒本，智慧明达，羞耻心强，容易恼怒，热心于学习，那么这个比库应当与这些比库相聚合，同心接纳，以调伏之法照料，用灰、泥、咬棒和口水等清净之物来清洁仪轨。若不与之相聚合、不与之同心接纳、不以调伏之法照料、不用灰、泥、咬棒、口水等做清洁，则一切都是不善之行。在这里，既不应解散年长者，也不应解散幼者，必须以整齐庄严的姿态照料一切，违背者当承受过失。因此不应因长老僧团中发生的失洁、用咬棒等礼仪不净之事而生恼怒。应当傍晚时分，长老们亲自到场照料，以此迎接他们的到来，首先应赴年长长老的照料处。若同在者中有照料者，应当说『我有照料者，你们不要懈怠』。若同在者中无人担此，应当有一至二位具有能力者坚决出面，说『我们将为长老办理所应当做的事，剩余众人可自由自在居住』，这样便无误。
§176
176. ‘‘Yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti(mahāva. 134) ādivacanato na sāpattikena uposatho kātabbo, tasmā tadahuposathe āpattiṃ sarantena desetabbā. Desentena ca ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti. Sace navakataro hoti, ‘‘ahaṃ, bhante’’ti vattabbaṃ. ‘‘Taṃ paṭidesemī’’ti idaṃ pana attano attano anurūpavasena ‘‘taṃ tuyhamūle, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Paṭiggāhakenapi attano attano anurūpavasena ‘‘passatha, bhante, taṃ āpattiṃ, passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti vā vattabbaṃ, puna desakena ‘‘āma, āvuso, passāmi, āma, bhante, passāmī’’ti vā vattabbaṃ. Puna paṭiggāhakena ‘‘āyatiṃ, bhante, saṃvareyyātha, āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vā vattabbaṃ. Evaṃ vutte desakena ‘‘sādhu suṭṭhu āvuso saṃvarissāmi, sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vā vattabbaṃ. Sace āpattiyā vematiko hoti, ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. ‘‘Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā, yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vacanato yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā āpatti neva desetabbā, na ca paṭiggahetabbā. Vikālabhojanapaccayā āpannaṃ pana āpattisabhāgaṃ anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati.
176.“凡有过失者，应当纠正”，这是大律藏第一三四节中所述的原则，不可草率举行守斋仪式。故于举行仪式时，应当当众说明过失。说明时，应当靠近一名比库，向其作揖合掌，言曰:“尊者啊，我犯下此种过失，我现将其陈述。”若对方是新比库，即应答:“是的，尊者。”然后发言者说：“我对此过失向你坦白。”此语法应依情况措辞适当，如：“我向你此次过失坦白，也向你坦白你本人的过失。”听者也要恭敬答曰：“尊者，请看此过失；尊者，我已察看此过失。”然后再劝勉说：“尊者，未来应当戒慎。”又说：“很好，我将谨守戒律，尊者，我会谨守戒律。”若是对犯过失有悔意的比库，亦应当向比库陈述：“尊者，我对此过失虽有惭愧，但我誓当断离，届时我必将改过。”说完即应举行守斋。应诵巴提摩卡律藏，不得因为某因缘而妨碍守斋。又曰：“众比库不得当众指摘过失，以免加重过失；众比库亦不得当众接受过失，以免加重过失。”（大律藏一六九）这句话指的是那些由于食坏物等因缘受过失的众比库。这类过失不得当众指摘，也不得当众接受。因食坏物所生的过失不得随意指摘，其因非坏物者亦不得当众指摘。
Sace pana sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, tattha kiṃ kātabbanti? Tehi bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘‘gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike āpattiṃ paṭikarissāmā’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) vatvā uposatho kātabbo. Sace pana vematiko hoti, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) vatvā uposatho kātabbo. Sace panettha koci ‘‘taṃ sabhāgaṃ āpattiṃ desetuṃ vaṭṭatī’’ti maññamāno ekassa santike deseti, desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanāpaccayā desako paṭiggahaṇapaccayā paṭiggāhako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetabbaṃ. Ettāvatā te nirāpattikā honti, tesaṃ santike sesehi sabhāgāpattiyo desetabbā vā ārocetabbā vā. Sace te evaṃ akatvā uposathaṃ karonti, ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādinā nayena sāpattikassa uposathakaraṇe paññattaṃ dukkaṭaṃ āpajjanti.
若整个僧团因食坏物等过失而普遍染污，应当如何？此时，诸比库应推选一位通常居于同处的比库，带领大家整顿住所。对他说：“请你去纠正此过失，我们将陪伴你协助纠正。”如此行则可得善果。若未能成功，则当由犯错比库以言辞劝诫僧团，宣说：“诸位应知，僧团因各人之过失而受此污秽，若某比库保持纯净无过失，则其前可以纠正过失。”因此，应当彼此相互指责相互纠正。若有悔意之人，应也言明：“诸位，我对过失心生悔意，发愿净除污秽。”若有人执意当众揭露，他也应当向被指者说明己方诚意。双方如此，后果即是良善。诸位因此得以无过失，尚存过失者应当向全体众发布或通知。若不行此法，举行守斋时必生纷争，导致不和，生诸恶行。
Sace koci bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṃ sarati, tena bhikkhunā sāmanto bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti. Sāmanto ca bhikkhu sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabbo. Sace pana koci pātimokkhe uddissamāne āpattiyā vematiko hoti, tenapi sabhāgoyeva sāmanto bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti. Evañca vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo.
若某位比库在诵读巴提摩卡时发现过失，应当向众比库陈述：“尊者，我犯此过失，现已去除，现将改过。”如此表达，众比库应接受。若有人将诵读巴提摩卡视为争竞会合，则应放弃之，继续守斋。若犯过失者有悔悟意愿，也应如此言语说：“尊者，我对此过失有悔意，若将来生无过失时，必将改过。”如是说明即应举行守斋，诵读巴提摩卡，不得因他因阻碍守斋。
§177
177. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitu’’nti(mahāva. 159) ādivacanato –
177.“我允许，比库们，应当正当管理守斋场所。”这是大律藏一五九节最初的教示——
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
“应当正当管理，灯火明亮，水和座处清净；
Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –
“斋戒日的这些事项，称为事前准备。”（《大毗婆沙论》卷八十六，第168）——
Evaṃ vuttaṃ catubbidhaṃ pubbakaraṇaṃ katvāva uposatho kātabbo. Kena pana taṃ kātabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetuṃ, na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṃ, yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādivacanato yo therena āṇatto, tena kātabbaṃ. Āṇāpentena ca kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
如此说明后，应当作四种事前准备而举行斋戒日。然则为何要作此准备呢？世尊言：『比库们，我曾允准长老比库尼召请新比库，长老不应召请行为不端者，即不得调伏者，此召请由长老所为，便应实行。召请者正当依时，如担负重担者、语利讲授者等中，召请若干人，以正洁斋戒道场驾驶不净者，余众仍应召请。如果召请者未能立即取得同意，应作断枝破损处分以调伏，未曾获得者，其处分仍属合理。』
Āsanapaññāpanatthaṃ āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsato āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni, āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
为声明座位，如果召请者入斋戒道场时无座位，应从僧舍取来陈设，再次运送。若座位中无座席号签，也应以断枝破损者制成号签注明，无号签制造者，处分不洁依旧适用。
Padīpakaraṇatthaṃ āṇāpentena pana ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.
为点灯之用，召请者须于黑暗时刻取油、灯芯、灯盏等，若无此物，应设法寻求，寻得者处分不洁依然适用。如灯盏破裂，应予修补。
‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanāca ovādo;
“关于意乐净坛火把之事，僧众亦有所规。”
Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti. (mahāva. 168) –
“斋戒日的这些事项，称为事前行为。”（《大毗婆沙论》卷八十六，第168）——
Evaṃ vuttaṃ pana catubbidhampi pubbakiccaṃ pubbakaraṇato pacchā kātabbaṃ. Tampi hi akatvā uposatho na kātabbo.
如此所说，四种先行业，先行缘起之后应当作。若不作，禁戒日则不可作。
§178
178. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti (mahāva. 143) vacanato yadā saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ hoti, tadā taṃ kātabbaṃ, pattakallañca nāmetaṃ catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
178.『若众团已成共识，众团应当行持禁戒日』此言出自《大毗婆沙经》第143节。意谓当众团对禁戒日相关事宜已达共识时，便应履行之。此共识称为『共识』，乃由四个部分合成。故有注疏师云：
‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
『禁戒日只要诸比库已获得业会，
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
且不知有分执之成员；
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
且该众中无当责之人，
Pattakallanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);
便称之为共识』《大毗婆沙注疏》第168节。
Tattha uposathoti tīsu uposathadivasesu aññataradivaso. Tasmiñhi sati idaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, nāsati. Yathāha ‘‘na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183).
此处的『五戒日』乃指三种五戒日中的某一天。若在该日具足正念，则该会众所行的五戒守道仪式便称为『已集成仪式』，否则不称。正如经典中所说：『比库们，非五戒日不得行五戒守道仪式』。
Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa pattā yuttā anurūpā sabbantimena paricchedena cattāro pakatattā, te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā. Tesu hi catūsu bhikkhūsu ekasīmāyaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitesveva taṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, na itarathā. Yathāha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 168).
所谓五戒日的具足成立，是指具足行五戒守道仪式资格的比库，必须以适当而妥当的规范，四众全体明确成立。而且这些比库均已解脱手铐，单独在一个区域内安住。若这四众中任意一众，在该区域里不解脱手铐时，即成为该会众五戒守道仪式已集成的标志，不得有他法。经典有言：『我许可，四众中必须宣布巴帝摩卡法义』。
Sabhāgāpattiyo ca na vijjantīti ettha yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, evarūpā vatthusabhāgā sabhāgāti vuccati. Etāsu avijjamānāsupi sabhāgāsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyeva.
所谓会众资格不存在，是指整体僧团因为疾病或饮食不足等因缘，导致无法满足会场之所需，此类局限条件的会场，即不称为会众资格。即使在这些不存在资格的会众中，若满足条件，也视为已成集成。
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na hontīti ‘‘na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti (mahāva. 154) vacanato gahaṭṭho ca, ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 183) nayena vuttā bhikkhunī, sikkhamānā, sāmaṇero, sāmaṇerī, sikkhāpaccakkhātako, antimavatthuajjhāpannako , āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako , pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunīdūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanakoti ime vīsati cāti ekavīsati puggalā vajjanīyā nāma. Te hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati, sesesu dukkaṭaṃ, ettha ca tiracchānagatoti yassa upasampadā paṭikkhittā. Titthiyā gahaṭṭheneva saṅgahitā. Etepi hi vajjanīyā. Evaṃ pattakallaṃ imehi catūhi aṅgehi saṅgahitanti veditabbaṃ. Idañca sabbaṃ pavāraṇākammepi yojetvā dassetabbaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṃ, yo na sāveyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhuddesakena vāyamituṃ ‘kathaṃ sāveyya’nti, vāyamantassa anāpattī’’ti (mahāva. 154) vacanato pātimokkhuddesakena parisaṃ sāvetuṃ vāyamitabbanti.
所谓应除者不存在，是指『比库在同伽梨众中未能依巴帝摩卡宣布戒律』『比库尼在坐席会众中未能依戒律宣布』等经典语句中，集合论述比库、比库尼、在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉、授戒者、犯罪者以及因错见而未能放弃不善行、阴茎无能者、邪见者、异教者、阿修罗者、杀父者、杀母者、杀阿拉汉者、逆比库尼者、分裂僧团者、出血者、双重迹象者等二十二种人，统名为应除者。此等人应被解除手铐，并以口头惩戒强制执行。因其中三种未受戒者若仍行五戒守道仪式，整个僧团便会犯戒，其他造成恶业者则犯大恶业。又，异教者以地主地农集会强行参与。此等人即为应除者。由此知晓，五戒守道仪式是由此四种要素共集成。此后，全部以忏悔仪式结合展现。正如经典宣说：『比库们，未圆满掌握巴帝摩卡法义者，不应守护（戒律），守护者必受恶业罚报。我许可，围绕巴帝摩卡法义努力修习者，必不受罪罚。』因此，应当以巴帝摩卡法义整顿会众，努力守护。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于巴利外律决疑集中
Uposathapavāraṇāvinicchayakathā samattā. · 伍波萨他与自恣决疑论已毕。