24. Sīmāvinicchayakathā · 24. 界场抉择论
24. Sīmāvinicchayakathā24. 界限判定论
§156
156.Sīmāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) sīmā nāmesā baddhasīmā abaddhasīmāti duvidhā hoti. Tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ bandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāma. Atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantīti vacanato etā vipattisīmāyo nāma.
“界限”在此有两种，一为具界限，称为界限之界；一为无界限，称为无界限之界。其中，越过十一种变乱的界限，且以三种具足成就作为界缘而与界限相连者，被称为具界限。十一种界限变乱产生的行为有：极小界限、极大界限、分割界缘界限、阴影界缘界限、非界缘界限、外面确立的界限、河流赖以确立的界限、大海赖以确立的界限、土地赖以确立的界限，以及以界限接触界限确立的界限，和以界限超出界限确立的界限。以上十一种分别以不同方式确立界限，因此被称为界限变乱。
Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇāya disāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekanimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatachāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā. Nadiyā, samudde, jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā (mahāva. aṭṭha. 148) nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambu cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambu, vihārasīmā ca jambuṃ antokatvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti. Atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ antokatvā jambuṃ kittetvā bandhanti , sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Tasmā sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ ‘‘vidatthimattampi’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘caturaṅgulamattampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti. So pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā antokatvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hoti. Bhikkhunīnaṃ pana sīmaṃ ajjhottharitvā antopi bhikkhūnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhunīnampi bhikkhūnaṃ sīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Iti imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā sīmā sammannitabbā.
极小界限是指不能容纳二十一名比库坐下之处。极大界限是指在距离三由旬之外被确立者。分割界缘界限又称为非连续界缘界限，是指确立界限时，先在东方确立标志，顺次至南、西、北方依次确立，再自北方反方向回东方，将前次标志重新确立，形成循环，因此称为非连续界缘界限。若反方向取标志，并马上确立界限，即为分割界限。另一种分割界限是指如无影树、灌木丛、粪堆、沙土堆等，以其它单一标志确立界限。阴影界限是指以山影等阴影作标志确立界限。非界缘界限是指没有任何标志而确立界限。外面确立界限是指依标志确定界限之时，标志在界限之外。河流、大海和土地赖以确立界限之处即是由这些所确立的界限。虽谓“河流皆无界限，大海皆无界限，土地皆无界限”，但以界限接触界限确立者，确立的界限乃属于界限。比如，从旧寺院的前方有水和宝珠树等二树相邻成林，分别在西方树部位以宝珠树断界，并以水为界限称作“安界”。后来比库在寺院西方立界限时，取树部位的宝珠树而断水界限，则称为以界限接触界限确立之界限。如果第一界限不合适，应建立界限之接续修正。如果合适，应在西方约拳头大小处施设界柱。库伦狄耶云：“可以宽度计量”，大巴沙言：“约四指宽”。单树亦有两种界限标志，生长而致界限重叠者，不应建立。以界限超越界限确立者，是指以自己持界而超越他人界时称。如果割断他人界限全部或部分，称为以界限超越界限。对于比库尼割断比库界限，则亦应承认比库界限。比库尼遵守此界限而比库依之，则是一样的原则。因为彼此不参与对方行为，不讲论业之事。因此，越过以上十一种界限变乱后，界限必须承认。
§157
157.Tividhasampattiyuttā nāma nimittasampattiyā parisasampattiyā kammavācāsampattiyā ca yuttā. Tattha nimittasampattiyā yuttā nāma pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimittanti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.
三种具足成就者，即具界缘成就、具缘合成就及具戒语成就。其中，具界缘成就者即依山石、森林、树木、路、蚁丘、河流、水利等成就者。以上八种界缘者，于某方位按照现有标志指示界限，如“东方有何标志？”答曰：“东方有山。”如此引导并正确指示，称为界缘成就。
Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 138) – vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? ‘‘Pabbato, bhante’’ti. Idaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ, ‘‘etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti, bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya disāya, puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti kittetabbaṃ. Ettha pana aṭṭhapetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti, nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ bandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti vuttaṃ.
对此辨别（大巴逝经注疏第138节）——应当以戒律应答“东方有何标志？”回答“东方有山。”此人不论是否已授戒，都可以确立界限。若戒律问：“此即山的标志吗？”不允许答“我现在设此山标志、将设、标志已设、标志存在”等等，使之成为语义上的誓约。石头等亦同理。此乃五方及四个附近方位都问“有何标志？”答曰“水”时，称为应指水界限。须先设立在东方的标志，如“东方有山”初次之标志，应据此确立界限。由此以标志带动界限而成界限，界限间彼此指示也就成了界限。藏传注释师说，从三方面立界，应划界限标志。
§158
158. Idāni nimittupagāni pabbatādīni veditabbāni – tividho pabbato suddhapaṃsupabbato suddhapāsāṇapabbato ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati, vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati, hatthippamāṇato paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti , catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenapi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihārampi parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.
现在须认知界缘的山等是三种：纯沙质山、纯石质山及两者混合山。这三种皆可施设，沙堆、石堆则不可。其它较小如拳头大小、或抹灰、或瓦大小的标志不可设立界限。若四方有三或四座山，可以设立相应数量的界限，但以两座标志设界限或仅设一界限不得。对于石头标志等亦同理。故设立山界时应问“连结或非连结？”若连结则不可设立。即使四或八方标志连在一起，也只设一界限。居于此山的某一视点的人，应据此在一方视野划界限，其他方向则划别的界限。若山之第三部分或附近在界限内，且想设内界限，则不可指山。应取其它土地、树木、蚁丘、沙堆等作标志。如果整个山宽约一由旬，应视为界限内。若山后有土地、树木、蚁丘等则应作其界限标志。
Pāsāṇanimitte ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati, mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇo vaṭṭati, tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati, animittupagapāsāṇānaṃ rāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālukarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce, vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
石头界标又分为大骨堆，其重量为双十二磨盘之米重，此重量及以上可设界限，较小如砖瓦般大小或更大则不可设界限。沙土堆则以体量而定，若与地面齐平，亦可设界限。即使沙土堆极大，只算石头数量还是算数量，故如果对大沙土堆仅想作一个界限，则不可；若在沙堆上修建住宅等，同时在住宅中间划定界限，则不可设界限。若设界限，即为外界限；界限也因此产生外界限。即使离开宅院而留下大沙堆，仍视为界外界限。
Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati, antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kātukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.
以森林为界的地方，包括草丛森林，或者棕榈树椰子树等树木密集的树林，不算为结界范围。但内部分界，如木桩、篱笆等标示的边界，称为内部分界树木围绕的树林，虽以大地产界限测量的四五倍树木面积计，亦不属于结界范围，至多也只属较小的范围结界。而要算为结界，则需达到约一百余由旬大小。如果在林中安置修行场所，则不应视为属于该林地。如果想在某处做内部分界，即便是林地，也需将木桩、石块等界标设立，方可认作界限。修行场所若设立内部分界，于立有树木的地方视为一处界限，不可在别处另起界限。
Rukkhanimitte tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati, tato apanetvā pana taṃ khaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ, khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati ‘‘sākarukkho’’tipi ‘‘sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以树木为界的地方，如棕榈、椰子等树木密集之处不算为结界区域，但若其内边界为活着的、发育的八指宽、带有尖锐枝条的篱笆，则可视作结界范围。此处以大约十二由旬宽的茂密无空隙的无花果树森林为界限。若在竹、薄叶树、草丛中撒下种子培育育成的植物，即使长大到相应大小，也不算为结界范围。但若在其上挖坑将种子植入土中，并筑成池塘积水照料，则可视为结界，其根部与枝条结合，形成整体。这样定界并称为“树木结界”，如“沙卡树结界”、“沙罗树结界”等。若聚合成块状、茂盛的无花果树形态的结界则可认作一处结界，不宜在别处另起范围。
Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati. Yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati, yo pana jaṅghamaggasakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti, jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvedhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo, kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti, sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggo bahisīmāya hoti , sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’tiādīsu dasasu yena kenaci nāmena ca kittetuṃ vaṭṭati, parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以道路为界的，如森林地带中的道路或旱路等不算为结界；但小路或车辙道则可视为结界。若从结界中离开而穿越两三个村庄者，则不视为结界；若脱离小路或车辙而又返回车辙道者，则不算作结界。若结界间的小路与车辙路相互穿插纠结，则不算为结界，但若在小路与车辙路的十数条路口设置界标则为结界范围。双路分开且不相连处，不可合并认作一处结界。因有单一界标所以如此。若弃置修行场所，四路各出且不相通，中间虽做一处结界，仍不得将其他地方划为结界。原因同前。若沿路口行至角落，则可认定为边缘界限。若在修行场所中间出入，则不可认作结界，而应将界标设置在外缘。若于车辙路的终末车轮路设立界标，则路径属于外边界；若设于外边界道路，则外界道路为外边界，其余属内边界。以界标为结界方式，可按十种名称描述路径，如“路”、“小路”、“道路”、“路径”等。修行场所置于外环路的单一区域，则不可别处另起结界。
Vammikanimitte heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
以蚁丘为界，如用大地产界限测量的四指宽度的蚁丘、牛粪大小的蚁丘所形成的区域可作结界，但此界限不算为结界范围。且在喜马拉雅山一带，也有此类结界。弃置修行场所后，应在同一区域保持连贯设定，不得另设别处结界。
Nadīnimitte yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekaṅguladvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ nadī sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmāsammannanepi ayameva nadī. Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rundhanti, udakaṃ ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ na pavattati, evaṃ setumhi kate apavattamānā nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena na pavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito nīhatāpi kālantarena teneva nīhatamaggena nadiṃ bhinditvā sayaṃ gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
以河流为界，正法时代诸王在位时，雨季延续多月而河水充沛，天人在雨季众多的月份里不曾进入河流，因此该河流不算为结界。反之，若在雨季四个月河水枯竭，则以有住尼沙弥尼等修行者基于护戒事务，用一根或两根指宽的标志划定内住区域，此即为河的界限。比库尼可利用河流边界进行出入及斋日等僧团规则活动，该河流即为结界。若作为通路的道路置于修行场所且路径分布四周，则不得另起界限，修行场所内四周中央相互交叉，河流四条支流亦视同道路。主支流之间之支流可以认作结界。若在割裂河流两岸用树枝、藤条等桩柱绑缚，阻止水流，则出入口如同水坝形成隔绝，具结界之标志。若水未阻塞，在水坝上筑堤形成的水利建筑不可划为结界；只有在开流关闭进出之处方可设立界限。若枯水季节无水流时仍划分为结界，该结界有效。大河主干道引导水流，形成三季通水，水流不断，结界亦存在。若河流根据季节改变干涸范围，且河道被分断，水路可通过船只通航，则视为有效结界。
Udakanimitte nirudakaṭṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati. Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇītaḷaākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadīudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati . Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ, attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṃ khaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahuṃ vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuṃ kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati, lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati. Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.
以水域为界，若在无水之处用船、筏等运载水，欲造水的界限，但不被受理，必须立于土地的边界内。如此，象湖泊、池塘、水坑、泉水等水处之地理标识可以划为水界。密集水域如大江洪水等灾害水域不可划为结界。经论说：“深水如水坑，不能设为结界”，此说属实。居住区周围有泥土筑堤或木构架围绕使池水有限定时，若水中程序未受阻碍，且随戒律法界设置修行场所，则此处视为结界。作此结界时，可设置石板藤条柱子等边界标志。此种技术由比库执行，并应受到尊重不受违犯，以便此地结界持久。
Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmā sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenapi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Evaṃ vuttanayena nimittāni kittetvā sammatā ‘‘nimittasampattiyuttā’’ti veditabbā.
由这八种相续所构成，虽各自分别，互相仍能共处，以划定界限为依止，确有可能。界限被如此划定后，当其遭到破坏，则由一或二种相续脱离纽带，但若破坏发生于三种及以上最初声明的相续之上，即便仅剩余七种相续，亦不能脱离其约束。由此界限内包含三重束缚，即由狮子皮袈裟相续构成，或为四重、亦或为四層袈裟、缠绕星点等相续所成，其外尚有更多多样的束缚相续。从此受缚相续之总称，依传统称为“具备相续之界限”。
§159
159.Parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā.
159.“具足邻合之界限”者，乃指四众比库依次集会，立于某乡村境内，或界限已成之处，抑或河流、海岸连绵之地而未越越者，此内比库均手足相形合一，心愿相同，乃得确立为合法界限。
§160
160.Kammavācāsampattiyuttā nāma –
160.“具足语法之界限”者称曰——
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
“愿闻大家，众僧，依所划定的相续遍布一切，如若欲求僧团得以界限联结、共同居住、于同一戒期修持，此即称为‘白话’。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
“愿闻大家，众僧，如依所划定的相续，僧团共处一界限、同归一戒期，若具寿对此界限之承诺可得，则安全无虞；若具寿违背，则此应陈述之。
‘‘Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) –
“僧团已正式确立界限于众所划定的相续，互相共居并订一戒期，具寿赦免此界限；故应安心隽守，是相续之所载。”（《大毗婆沙论》第139节）
Evaṃ vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti.
如此宣说之后，以清净之第二条约定言语被认可。约定言语结束时，有门限的内部和外部。门限内部为界限，界限之外为非界限。
§161
161. Evaṃ baddhāya ca sīmāya ticīvarena vippavāsasukhatthaṃ daḷhīkammatthañca avippavāsasammuti kātabbā. Sā pana evaṃ kattabbā –
161. 如此建立之界限，以袈裟为界，为断食之欢喜与强行之行为而设。非断食之行为不可为。其应当如是为：
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.
『听我说，尊者阿！僧团中所认可的界限，是由僧团经同意共处，在同一结夏安居日定立的界限。如果僧人以袈裟为界立此非断食之界限，并遵守居住于村庄及出入村庄行持，这就是约定。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
听我说，尊者阿！僧团所认可的界限，是由僧团经同意共处，在同一结夏安居日定立的界限。僧团以袈裟为界立非断食之界限，遵守居住及外出村庄之行持。若僧人允许此界限之设立，遵守居住及出入村庄之行持，则他是沉默不语。若有不同意者，应当论议之。
‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 143).
此界限经僧团同意，以袈裟为界立非断食之界限，遵守居住及出入村庄之行持，僧团皆认可此事，所以我是沉默以守此义』（大巴《律》143）。
Ettha (mahāva. aṭṭha. 144) ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo. Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Imesu pana gāmagāmūpacāresu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Ayañhi avippavāsasīmā ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati . Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmasaṅkhyameva gacchati. Sace sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sace gehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na ottharati. Ayamettha saṅkhepo.
此处（大巴注144）对诸如出城之类集会，也应视如村落。出入村庄者，指被围绕者出入，未被围绕者出入未被包括。诸村内安住之袈裟比库不得有避开之意。因「设立非断食界限，及遵守居住和出入村庄」之语意中，居住与出入村庄不可缺少，仅同意共同居住界限则属不同处。同住界限以自身规则为准，非断食界限以同住界限之地为准。此处无明确限定，如设非断食界限时有村庄，则该界限不成立。若同意之后该村庄有人居住，则居住于界限之地。且如有人初时所居住之地后扩大，仍以界限数量计。若立界限同时已有住房，且有人欲进住，若人不进住或弃旧居入他处，则属村庄内，界限成立。若有一户入或出村庄，则界限不成立。以上皆为概要。
§162
162. Ayaṃ pana vitthāro (mahāva. aṭṭha. 138) sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāya paricchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmasadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati, antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.
此处详细说明（见《大毗婆沙论》第八卷第138节）：因欲划定界限，诸比库在各自的寺院中，会先询问该寺院界限的划分。针对有界限寺院，设置界限标志以示范围；无界限寺院，则设立辅助标志。由持守戒律的行脚比库们外出巡查时，若欲在某一村落地域划定界限，则对于有界限寺院的比库，应发送“我们今日将划定界限，尔等勿与邻近界限相通而出入”的通知。无界限寺院的比库，则应共同聚集，依意愿调和情愿统一行动。如若其他村落地区也有意划界，该村中比库亦应派代表到来，鼓励未前来的比库尽速参与。大长老说：“各村地势不同，界限不可单独统一，但应派遣比库前来协助。”大婆度长老说：“常住界限寺院，既便划界，来往不禁止；然无界限寺院，只应邀请其他聚落派来调和，未来者应以意愿鼓励其到。”
Evaṃ sannipatitesu bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsanayanatthañceva bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahikatvā heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.
因此，在聚集的比库中，对于有意划界者，应在各条路径、河流、出入村门等要道，设立横木栏杆以便连接控制，又分别于寺院与修行处布设，刻绘警示或僧团标志。标识建成后，宣告道：“愿大众听闻”，以符合法仪言辞正式划定界限。仪式完毕，界限即明确，以土地界标和水体边界作为实际范围。
§163
163. Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjūpasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmamāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā.
在正式划定同住界限时，作为出家受具足戒以及持律活动的和谐保障，首要须划定主界限。界限划定的方法应知晓：若僧团在菩提塔、布萨礼拜堂等重要处所安设法器，则在其中心偏中或多处有人出入之处，于寺院边缘较僻静的地方建立界限。若未设主寺院，则选择重要场所标记界限，使其于寺院边缘较偏僻处设立界限。依照此界限划分，若有二十一位比库同住，则规范里可能不流通；若有一千比库共住，则界限必然循环往复。因而，在界限周围须放置界限标记石，不能以片段界限标记替代整体主界限，也不能反过来。界限要以分段界限本身为基准，分段界限划定分段界限。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. ‘‘Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ, ‘‘caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttarimpi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
此处讲述界限划定仪式之法：四周对称放置界限标记石，念诵“此为界限标志”等语以为仪轨。之后须做固定加强仪式，避免界限被破坏。即使有人来拆除，也无法毁坏界限。界限中心的辅助标石应大小适中。如库温狮驼草多里说：某须界限应比遍布小圈更大。若寺院范围广大，应划设两个或三个分段界限。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmasammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.
如此划定分段界限后，于划大界限时，应从分段界限撤除并设立大界限标志石，沿大界限周围循环布置辅助界限标石。随后亦应做固定加强仪式，宣告主界限正式成立。亦即使有人先设助界限再设分段界限及主界限，应依正确次第首先设定分段界限。虽然如此，若在分段界限上的比库，在主界限执行律学法规时不生怨恨；在主界限上的比库，对于分段界限上的比库也不生怨恨；在辅助界限上的比库，对另一辅助界限上的比库亦无怨恨。唯有在村落地域从事行为者，在辅助界限上的比库却会怀怨。故辅助界限实属村落地域的一部分。
Sīmā ca nāmesā na kevalā pathavītaleyeva baddhā baddhā nāma hoti, atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ, nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā upaṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā ‘‘sīmaṃ jhāpessāmā’’ti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.
界限不单拘泥于土地基层，附属建筑物如屋顶石板、石室、洞穴、亭阁、山石等亦须视为界限。若置石板界限时，不得如榫槽之形式凿石形成标记，标记石应直接立起，并用界限标记文字注明界限归属。若有人出于妒忌想要放火，纵使放火燃烧石标也不毁界限。
Kuṭigehepi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ antokaritvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.
即使于旮倪屋内不开凿墙壁，乃能设立二十一名比库空处之界，筑石为界，此即内围径界。若于内围无二十一名比库空处，须于正门处树立界石而立界。若此亦不成，则于屋外坡下处树立界石而立界。由此规则既成，所有屋舍皆以此界为界。
Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā, anto okāse asati pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni, evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.
又于四壁之岩穴，用木桩结界时，岩石不可破凿，内侧为空处，入口处应树立标识石，岩穴之内外便成为界。
Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā antopāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambandho ṭhito, heṭṭhāpi otarati, ekathambhapāsādassa pana uparitale baddhā sīmā. Sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāya hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
上层回廊亦不可破凿墙壁，应于内侧置界石以立界。若不行此法，则应于正门处置石立界。如是既定，上层回廊既成界，不能延伸至下层。若多根柱子上，有回廊柱在天平柱下部，则界为支撑柱所限，虽树木枝叶高挂，下层界仍向下延展。若仅一柱回廊，上下两层均为界。如以回廊墙壁之外诸桥梁、阶梯等处置界石，则界为回廊墙内界。下层界是否延伸，则须依照上下阶梯之连接来断定。
Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā, bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhāpāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuṭṭo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.
下层回廊结界时，墙壁与树木柱柱不可破凿，但靠墙柱可破凿。破凿后形成界，此界即为下层回廊所围之终极支撑柱界。若下层回廊的屋顶与上方界连接，则上回廊亦可登临。若屋外坡道处置界石，则整体屋舍成为界。
Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti, heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā. Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassa upari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati, so ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhāleṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato antoleṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahi leṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāparicchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī naṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.
山地处底部设有二十一名比库空处，如同其壁岩置界，山底以下即为该界。树根深扎山岩处，上下界相通。若某处连廊，虽上层有二十一名比库空处，下层无，界则绑定于上层，无法延伸下层。或连接小屋连廊，若下层界无足够宽度，则上层界绑定，无法下延。若两屋相邻，一屋上下界无法契合，应填充相邻间隙，使上界得成。若山峰形似圆顶，则于圆顶处立界，若下方空中有空坑，则界不得下延。若下层连石构有通道，则界可延伸。上下界部分贯通，则界连续。若上下界断裂，中间有小岩石堵隔，则界仅在上层，下层界不延伸。若岩石较小，不足以越过下界，则界仅在上方，无法下延。若岩石极小，不足以阻止界向上延伸，则界下段延伸，上端有较大界，界则延伸。若岩石之间有缝隙，界也可看作已向下方延伸，损失界范畴即为界无效。若未损失界范畴，则界依旧。
Khaṇḍasīmā ca nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati. Sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā, kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti, heṭṭhāpathavītale ṭhito pana kopetiyeva.
碎界是指在低处放置界石，填补后形成高界，仍为界。于界石处建造房舍，以此界石为界。于界内掘池塘，仍视为界内。雨水流出界圈，带走界土，界石绑成绳环，通过的功用仍成效。界下方有溪流，具神通的比库可坐于此处。若溪流首尾在界内，界不受影响。若界先立，溪流后流出界外，则界失效。若界外陆地存在，则在界外陆地中，比库仍保持愤怒情绪。
Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ vā sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhū hatthapāsaṃ ānetabbā. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Sace māḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu māḷakassa anto pavisitvā vehāsaṃ ṭhitasākhāya nisīdati, pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ kammaṃ vaṭṭati, idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhuggacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati, baddhāya sīmāya jātaṃ yaṃ kiñci yattha katthaci ekasambandhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.
界限篱笆处有棕榈树，其枝条或从树干上垂下，或攀缘至高大的界限篱笆地面，或带来生长之树等，其枝条据此而立，攀缘至界限篱笆。同时必须修整大界限篱笆所依的土地；对于那些枝条或攀缘枝须砍断，扔在篱外。对于长立不下垂的枝条，应取来手铐（此为戒具限界）加以束缚。由此大界限篱笆上的棕榈树枝或攀缘枝，依照所说明的规则，立定。若应修理界限时，亦应修理；枝条和攀缘枝须砍断并丢弃。若在篱笆上有比库进行修行时，有比库进入篱笆内、坐在枝条上，双足着地或泥土上，触及建筑物所圈土地，则不可行持戒规。若将脚踢开建筑物所圈土地后，便可进行仪式行为，此乃前人也应知道的标准。此为特别规定：在此范围内，未踢开不可行持戒规，须取来手铐加以约束。若内部范围中山腰出现，则应由比库取来手铐加以制止。借神通力，即使是入山，也遵从此例。限定的界限不得逾越无规定的地方，凡一切在所立界限内，或任何时地用唯一连接方式通行界限数目。
Tiyojanaparamaṃ pana sīmaṃ sammannantena majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti.
关于三由旬（约三十六公里）之广阔界限，若居中设置，其宽度于四方分别为一又二分之一由旬，应如是设立。若居中设置但仅具一方宽度为三由旬，则宽太窄不可行。若设置为四对角成三角形，宽度为三由旬，应如是设立。若届越某一边界而超过三由旬，则生违犯，且界限视同无界。
§164
164. ‘‘Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā, yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 140) vacanato nadīpārasīmā na sammannitabbā. Yatra pana dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitu’’nti hi vuttaṃ. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavikatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.
《大毗婆沙论》卷一四〇云：「比库们，河岸界限不应超越，若超越则有恶罪。」然而河岸界限不可被普遍认为应当尊重。若河川沙洲正好在河岸边，则以此作为河岸界限。世尊曾许可谓：「比库们，若河岸正好有河川沙洲，则可视为河岸界限。」若无沙洲，但有堤岸由高而低，则依此可立河岸界限。长老卡律迦顿说：「即使乡村辖区内也是如此。」
Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiñca tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyā ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto paratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti, nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati. Visuṃ nadīsīmā eva hi sā.
若河岸界限在一处岸边站立，以上流河岸树木作为标记，遵此树木所在之区域划定所欲范围，范围末端在下游岸边亦需树木作为标记，且应对岸立树划定界限。立界后，依此树木标记到上游岸边第一个立树标记为止，应重复标记并移回初始立树。以后在所有标记结束处，比库们持手铐合十行戒语以此界限为界。居于河边者即使未来不来做功德亦不犯戒，立界结束时在对岸和上游岸边形成一条界线，河流本身则不是界限数目所涵盖。唯清净河岸界限为真。
Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamaṃ kittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpakesu ca bhikkhū sabbe hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā, nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadīsīmāyeva.
若河中心有小岛，于其岛岸欲立界限时，应依前法划立树标记；须于岛岸两侧及对岸岸边立树或标记。然后对岸岸边以树木标记结束，复以树标记递进至上游岸树，重复并移回首次树标记。于两岸、岛上树上，比库合十持手铐作戒语，界限由是立成。居于河岸者即使未来不来仍无犯戒行为，立界时则岛上及对岸岸边以树为标记，连同小岛合成一界限，河水依然归于河岸界限。
Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhībhūte dīpakassa orimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantena puna dīpakassa orimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva paratīre sammukhanimittamādiṃ katvā paratīre nimittāni ca dīpakassa pārimantaorimante nimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇṭhānā hoti. Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti, purimanayeneva dīpakassa ubhopi sikharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti. Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamena nayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti. Evaṃ tāva sīmābandhanaṃ veditabbaṃ.
若小岛高出河岸界限区块之上方或下方，须于小岛前方树木标记处立树标记与岛顶投影重合，然后划立树标记于岛边及对岸，复立树标记后，以昔日树作为标记群第一个重合点合并标记界限。由此立规界限为山峰相连界限。若岛高于河岸界限区块且小于岛顶，则于小岛两顶立树标记，描绘标记群，依此立界限群，成为岛屿连通界限。若小岛较小，则当先标树于岛上。如此划定，即可确定村落连结界限。此即界限立定之规则。
§165
165. Evaṃ baddhā pana sīmā kadā asīmā hotīti? Yadā saṅgho sīmaṃ samūhanati, tadā asīmā hoti. Kathaṃ panesā samūhanitabbāti? ‘‘Sīmaṃ , bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṃvāsasīmā samūhantabbā’’ti vacanato paṭhamaṃ avippavāso samūhanitabbo, pacchā sīmā samūhanitabbāti. Kathaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
165. 已经确定界限后，何时称为无界限？当僧团聚合境界时，即为无界限。如何聚合法界？谓曰：「比库们，首先应以共同生活所具界限为限，然后以三衣无疏放为准则。首先聚合法界者，应以三衣无疏放为聚合，继而以共同生活界为聚合。」言语中先当聚合法界的是无疏放，继而聚合法界的是界限。如何行之？由分散之比库，强力令僧团统一，曰—
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhaneyya, esā ñatti.
「听我言，尊者，僧团，以三衣无疏放得许可者，假若僧团尚有分歧，僧团当以三衣聚合无疏放，此为规定。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṃ ticīrena avippavāsaṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「听我言，尊者，僧团，以三衣无疏放得许可者，僧团当以此三衣聚合无疏放。若有比库忍受此三衣无疏放之分歧者，则他应默然；若不能忍受者，应加以劝诫。」
‘‘Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 145) –
「以三衣聚合法界之无疏放者，僧团忍受之，所以寂静，我持此义。」（《大毗婆沙论》第145经）
Evaṃ tāva avippavāso samūhanitabbo.
如此方能聚合法界之无疏放。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhaneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
「听我言，尊者，僧团，已以僧团之界限、共同生活、单日布萨三者获得批准者，假若僧团尚有分歧，僧团当聚合此界限、共同生活及单日布萨，此为规定。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhanati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekūposathāya samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「请听我说，长老，僧团啊，那被僧团所认可的边界，僧众共同居住的范围，单一守持守夜斋戒之地，僧团即聚集于该边界、共同居住而一同守持单一守夜斋戒。如果有长老违反了这边界、共同居住和单一守夜斋戒的结合，则该长老属于违犯者。反之，若有所离开，则应当被警告。
‘‘Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 146) –
被聚合的这边界，即由僧团共同居住而持守单一守夜斋戒的边界，对僧团是被认可的，因此应当予以维护，其是清净的，我正是以此为持戒法则。」（大毗婆沙经146卷）——
Evaṃ sīmā samūhanitabbā.
边界即应当如此聚合。
Samūhanantena pana bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ, pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaupaosathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, te neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cāti. Ayaṃ tāva baddhasīmāya vinicchayo.
然而，须知聚合者应为比库。在这里，律中说（大毗婆沙经八品144节）——置于碎边界处且无出入，碎边界不应被聚合，同理，置于无出入边界处亦不应聚合碎边界。若置于碎边界则该碎边界应被聚合，若置于他方则他方应被聚合。所谓边界因二种原因而聚合：一是为分割小界，二是为扩大住所的大小。分割小界为原因时，即为大界，为扩大他处居所时，则为小界。若知道碎边界与无出入边界，即能分别聚合与束缚。即便知碎边界却不知无出入边界，亦能聚合与束缚。若知碎边界而不知无出入边界，则设于此类不能往来的礼塔、禅院等处，无疑只能聚合而不能约束。若加以束缚，破坏边界而住于非住所，则不应聚合。若二者皆不知，既不能聚合也不能束缚。这边界作为业语或作为教法间断之处，并非能为无知者作业所用，故应正确认识，方可聚合及束缚。此即所谓约束边界之判断。
§166
166.Abaddhasīmā pana gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā. Tattha yāvatā ekaṃ gāmakhettaṃ, ayaṃ gāmasīmā nāma, gāmaggahaṇena cettha (mahāva. aṭṭha. 147) nagarampi nigamampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva, tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.
166.非约束边界分为乡边界、七八段边界及水漏边界三类。所谓乡边界者，所涵盖一乡域，即名乡边界。因乡村连通，乡村及城镇皆包含其中。各乡之地区，乡村民受供养，无论地域广大或狭小，均计入乡边界。城镇与市集边界同此理。若一乡域某处由国王封赠为“此为净村”，则其亦属净村边界。因此此及其他邻近乡村城镇边界视同约束边界方向，但仅仅无剃除僧袈裟守夜戒者之避难所，并非全部具足。
Agāmake pana araññe samantā sattabbhantarā sattabbhantarasīmā nāma. Tattha agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Samantā sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthappamāṇaṃ hoti. Ayañca sīmā parisavasena vaḍḍhati , tasmā samantā parisapariyantato paṭṭhāya abbhantaraparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ uposathaṃ karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññamekaṃ abbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ.
而乡外之处乃森林，四方均属七八段边界、即七八段半边界。所谓乡外者，为森林、荆棘灌木丛、沼泽中间或鱼网设卡、通道灯笼所在之地。四方的七八段边界乃居中者为主要标志夹隔，共有十四道界线。在此边界因围墙而增长，故应于其周围勘察边界，作出内侧范围划定。若两僧团共同守持守夜斋戒，则应在两覆盖七八段界限之间，设立一内侧以供修行之用。
§167
167. Yā panesā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) evaṃ nadīādīnaṃ baddhasīmabhāvaṃ paṭikkhipitvā puna ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) vuttā, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma. Tattha nadī nadīnimitte vuttalakkhaṇāva, samuddopi pākaṭoyeva. Yo pana yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Etesu nadīādīsu yaṃ ṭhānaṃ thāmamajjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma.
167. 世尊曾说：“比库们，所有的河流都有界限，所有的大海也有界限，所有的湖泊也有界限。”（大毗婆沙147）由此摒弃河流等必有界限的观念后又说：“比库们，河流或大海或湖泊中某个中间的人周围的水域，这是同类共住的一种界限，即称为一个圆满的戒坛。”（大毗婆沙147）此即所谓水域围栏。其内河流被视为以河流为标志而定义的界限，大海则为明显的海域范围。若有人在水陆相接处挖掘兴建，亲自摸索入水，水积充满四面站立，则称这为湖泊。若河流水域按所说于雨季有水，则称之为湖泊。若有人挖断河流或大海，以排出水流，符合此种特征，也算作湖泊。在这些河流等中，某个中间人周围被水的围栏所包围的地方，称为水域围栏。
Kathaṃ pana udakukkhepo kātabboti? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayameko udakukkhepo, tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ, ayaṃ pana etesaṃ nadīādīnaṃ antoyeva labbhati, na bahi. Tasmā nadiyā vā jātassare vā yattakaṃ padesaṃ pakativassakāle catūsu māsesu udakaṃ ottharati, samudde yasmiṃ padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭati, dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nadījātassaresu sukkhesupi sā eva kappiyabhūmi. Sace pana sukkhe jātassare vāpiṃ vā khaṇanti, vappaṃ vā karonti, taṃ ṭhānaṃ gāmakhettaṃ hoti. Yā panesā ‘‘kappiyabhūmī’’ti vuttā, tato bahi udakukkhepasīmā na gacchati, anto gacchati, tasmā tesaṃ anto parisapariyantato paṭṭhāya samantā udakukkhepaparicchedo kātabbo, ayamettha saṅkhepo.
那么，如何划定水域围栏呢？如同用弩射击木瓜一般，将水或沙土用手拿起，由中间人向四方扔掷。水或沙一旦被掷出，即成为水域围栏，该行为称为“抛掷水”。扔掷之处以手施加扣索而立定，即作法完成。随着围住的范围增大，界限也相应增厚。这尺寸从围栏周围形成的范围得到，而非外界。因此，河流或湖泊某处，根据雨季四个月的水分托浮，以及在海洋的某处，由水流聚集形成的区域，称为可用土地。人在此立定，能够进行戒坛及修行。即使于旱季或冬天，在河流及湖泊干涸时，该区域仍为可用之地。如果有人在旱季及湖泊里挖掘或耕作，该地即成为村庄土地。所谓可用土地，指此之意，而水域围栏并不及外界。故应当根据围绕边界的水域划分水域围栏，依据此应规定水域围栏范围，本文即对此内容作简要说明。
Ayaṃ pana vitthāro – sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti . Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari aḍḍhayojanaṃ pahāya heṭṭhā aḍḍhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā, tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddepi eseva nayo.
此为详细阐述：若河流过长，起点到出口全部有僧众常坐礼拜处，就不存在水域围栏之事。全河即归属于这些比库之地。曾经大师释迦牟尼说：“行进五十由旬长河时，若占据河面的一半，则可在另一半运行施行戒坛行为。”该说被大师大莲师采纳。世尊亦告：“把三圈覆盖后，在河流中从某处出家女出入的小屋，可视为围栏。”此即河流尺寸规定，不是由旬或半由旬。因此，河流起点处发生的僧众修行即为戒坛行为。若有众多比库在不同处执行修持，彼此之间及用水围栏划分范围的界线相互区别，则戒坛范围增长，少则不及完整划分。对此佛经如是说。对湖泊中的划分亦同理。
Nadiyā pana ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvā antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā. Taṃ nāvā sīghameva atikkamati, evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambetvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati. Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva. Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu ca setupādā ca honti, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati.
如果河流“我们将做戒坛”，当河流满溢淹没河岸时，应在水岸设立戒坛。若不能，或者停泊船只，则也当作戒坛。出行用舟不允许，因为水域界限非常狭窄。船只很快冲破界限，因此应由他人观护。因而可将船锁定或系于石头之上，在岸边的树或长枝处绑缚戒坛界内外。界外河边设有戒坛树或枝条，需砍除并重划戒坛。河岸截断栈桥、船只等不可冒然施法，若修持应先清理边界。有关渡河处筑桥，若桥设在戒坛内外，则可施行戒坛；若桥或渡口设在界外，则不应施行，必须清除戒坛界。桥与渡口相互相邻时，则视为有效戒坛。
Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tattha yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, taṃ ce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchindati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kātuṃ na vaṭṭati, āvaraṇamattakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhottharīyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷibaddhā udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitodakaṃ nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati, nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
岸边可有石头或灯，之前界限根据雨季积水情况下四个月的水域，沿河流递增移动。若水暴涨，汹涌波浪部分不可失控，该区仅限于村庄戒坛范围。河流被河床泥泞覆盖，水不能外溢，仍可作为戒坛地。若因掩盖或筑石包围，水曲流被阻断，则水外不流通，戒坛亦应设于该水域边界。若有人将原有水域堵塞使水不能流通，则不应施行戒坛。需清除界限戒坛。若因水域滞留而成河流，则该水流即视为河流可施戒坛。某些水域因湿润时会逐渐形成河川，且形成村庄土地，依此进行戒坛。若水钟不连续形成河，须注意界限鲜明。
Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya anto samuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti, kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva ottharīyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati, tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.
在大海施戒坛时，涌浪迭起的水域或流动水域不可作为戒坛。若水围绕且聚集成区，则称为大海水域界限，可施戒坛。若风浪激烈，停靠船只或筏子不得施戒坛。应以村庄范围为戒坛界限。海中多有礁石，有时风浪冲过产生水波，山峰或灯塔远离近渔村及林地，依照村庄范围划分戒坛。此等路径周围陆地以村庄为主，若村庄界限不清晰，则该处不可施戒坛。海洋出入港口乡镇界限内，即视为海洋区域，可以施戒坛。若出入住处界限内视为住处戒坛。
Jātassare kammaṃ karontehi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa antojātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana cepi dubbuṭṭhikakāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo. Sace pana naṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ayaṃ abaddhasīmāya vinicchayo.
关于雨季积水（Jātassara）应作之法，谓昔时所说方式：若雨季时，积水未尽而无可饮用水且无可以手足洗涤之水，积水便乾枯，此则非雨季积水，只是村落地界水量的自然转移，彼处不得作任何业。然若雨季时积水依然存留，此乃真正雨季积水。于此积水所在地，若雨季四个月间水常存，彼处是可作业之域。若积水甚深，挖围堰堤于水中封闭，即令系于水内之雨季积水固结之堤坝，仍可作之。于病边石灯火处，所谓河流亦同此理。托瓦节时若积水干涸，于枯瘦寒冷时亦灭绝无水，彼处可行僧团仪轨。于盲注释说「一切雨季积水皆干燥无水，仅村落地界存水」，此义不可取。若因取水用途于此处挖池塘或水洼等，此地成非雨季积水，只是村落界限水量拨转。若建池塘时不注满水，仅开挖地面某方位画堰，则此亦属非雨季积水，仅为村落界限水量所作。盐水亦同村落雨季积水的计算。雨季期间四个月在水坛水塘作业是可行的。这是对不假边界的决定。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于经文外律藏判定汇集中
Sīmāvinicchayakathā samattā. · 界限判定论已毕。