22. Pabbajjāvinicchayakathā · 22. 出家抉择论
22. Pabbajjāvinicchayakathā22. 出家决择论
§123
123.Pabbajjāti ettha pana pabbajjāpekkhaṃ kulaputtaṃ pabbājentena ye pāḷiyaṃ ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’tiādinā (mahāva. 89) paṭikkhittā puggalā, te vajjetvā pabbajjādosavirahito puggalo pabbājetabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 88) – kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāroti imehi pañcahi ābādhehi phuṭṭho na pabbājetabbo, pabbājento pana dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Tattha kuṭṭhanti rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃ kiñci kiṭibhadaddaukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapāvuraṇehi pakatipaṭicchannaṭṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. ‘‘Mukhe pana hatthapādapiṭṭhīsu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ, nakhapiṭṭhito ca khuddakatarampi na vaṭṭatiyevā’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tikicchāpetvā pabbājentenapi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo, godhāpiṭṭhisadisacuṇṇaokiraṇasarīrampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.
123. 此处所称出家者，即以出家为所愿望的家子。根据《大毗婆沙论》第89节引文：「比库们，身染五种大病者不应受戒出家」等语，此等被拒绝者，弃除之后，是断绝出家之障的个人应当受戒出家。此处判别（见《大毗婆沙论》八卷第88节）谓：麻风、颊肿、疥癞、脓疮、溃烂，此五种大病患者，身染此症者不应出家受戒。若因出家造成恶果者，则谓「愿出家者将生恶报」，虽有此语。所谓麻风者，包括红痈麻风或黑痈麻风，凡诸蜂疥、毒蛆、裂伤等皆属麻风之类。此等者及指甲和皮肤若处于增生期，则不应出家。然若指甲皮肤处于被衣物覆盖遮挡闭合之处处于增生期，是可增长的。又据《库鲁提耶》中语：「若口及手足指甲处于增生期，即使指甲部位较小，也不算可增长者」。即使经过治疗后来出家，且具正确行止，如初生那样，亦应受戒出家；但若身体如同蟹壳般坚硬者，则不应受戒出家。
Gaṇḍoti medagaṇḍo vā hotu añño vā, yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo. Paṭicchannaṭṭhāne pana kolaṭṭhimatte avaḍḍhanakapakkhe ṭhite vaṭṭati, mukhādike appaṭicchannaṭṭhāne avaḍḍhanakapakkhe ṭhitepi na vaṭṭati. Tikicchāpetvā pabbājentenapi sarīraṃ sacchaviṃ kārāpetvā pabbājetabbo. Uṇṇigaṇḍā nāma honti gothanakā viya aṅgulikā viya ca tattha tattha lambanti, etepi gaṇḍāyeva, tesu sati pabbājetuṃ na vaṭṭati. Daharakāle khīrapīḷakā yobbannakāle ca mukhe kharapīḷakā nāma honti, mahallakakāle nassanti, na tā gaṇḍasaṅkhyaṃ gacchanti, tāsu sati pabbājetuṃ vaṭṭati. Aññā pana sarīre kharapīḷakā nāma, aparā padumakaṇṇikā nāma honti, aññā sāsapabījakā nāma sāsapamattāyeva sakalasarīraṃ pharanti, sabbā kuṭṭhajātikāva, tāsu sati na pabbājetabbo.
所谓颊肿，或称为脂肪肿，或他状者，若颊肿膨胀到超过正常的皮肤覆盖程度，则不应受戒出家。若肿胀处因遮蔽物而受覆盖，处于增生阶段，则是允许的。若面部等处未被遮蔽则处于增生期，则不允许。即使经过治疗后出家，真身现显者，应当受戒出家。所谓疙瘩肿，指类似结节或指头大小的肿块，生于各处粘连，依旧属于颊肿范畴，存在时不应受戒出家。幼年时期奶痂或青年时期口中硬皮现象，长大后消失，不计入颊肿数量，存者可受戒出家。其他身体上出现硬皮类，或如莲耳状纹饰，或如刺苗针状附属，均遍布全身，谓之麻风类，存在者不可受戒出家。
Kilāsoti na bhijjanakaṃ na paggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ. Yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hoti, tasmiṃ kuṭṭhe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sosoti sosabyādhi. Tasmiṃ sati na pabbājetabbo. Apamāroti pittummādo vā yakkhummādo vā. Tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti, appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo.
肿疮类疾病指不溃破、不出脓的莲花色麻风症。其性质如同连结坚固的强壮身体，依此描述之判断法理应明白。当此病患存在时，不应受戒出家。溃疡类病症即疮疥类疾病，存在时不应受戒出家。疮疥中之一类为肝胆躁动或恶鬼骚扰所致。前者由前生业力所摄，后者受恶鬼迫害，虽如此，若保持清细，无疮疥状，仍不可受戒出家。
§124
124. ‘‘Na, bhikkhave, rājabhaṭo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 90) vacanato rājabhaṭopi na pabbājetabbo. Ettha ca amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo, sabbo rājabhaṭoti saṅkhyaṃ gacchati, so na pabbājetabbo. Tassa pana puttanattabhātukā ye rājato bhattavetanaṃ na gaṇhanti, te pabbājetuṃ vaṭṭati. Yo pana rājato laddhaṃ nibaddhabhogaṃ vā māsasaṃvaccharaparibbayaṃ vā raññoyeva niyyādeti, puttabhātuke vā taṃ ṭhānaṃ sampaṭicchāpetvā rājānaṃ ‘‘na dānāhaṃ devassa bhaṭo’’ti āpucchati, yena vā yaṃkāraṇā vetanaṃ gahitaṃ, taṃ kammaṃ kataṃ hoti, yo vā ‘‘pabbajassū’’ti raññā anuññāto hoti, tampi pabbājetuṃ vaṭṭati.
124. 「比库们，王宫护卫不得出家，愿出家者必遭恶报」此语（《大毗婆沙论》第90节）宣说，护卫也不可出家。即使是仆人、官吏或其他效力他处者，有职位无职务者，凡持王薪者，皆归类为护卫，不应受戒出家。但其中非亲属兄弟且不领取薪饷者，可以受戒出家。若因受王府给与的工资财物，或从王处获得以月为期的供养，将给与交还给国王，国王问「我非天神所供养之护卫」者，此是作恶行为。反之，被国王承认「是出家者」者亦可入戒。
§125
125. Coropi dhajabandho na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, dhajabandho coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 91) vuttattā. Tattha dhajaṃ bandhitvā viya vicaratīti dhajabandho, mūladevādayo viya loke pākaṭoti vuttaṃ hoti. Tasmā yo gāmaghātaṃ vā panthaduhanaṃ vā nagare sandhicchedādikammaṃ vā karonto vicarati, paññāyati ca ‘‘asuko nāma idaṃ idaṃ karotī’’ti, so na pabbājetabbo. Yo pana rājaputto rajjaṃ patthento gāmaghātādīni karoti, so pabbājetabbo. Rājāno hi tasmiṃ pabbajite tussanti, sace pana na tussanti, na pabbājetabbo. Pubbe mahājane pākaṭo coro pacchā corakammaṃ pahāya pañca sīlāni samādiyati, tañce manussā evaṃ jānanti, pabbājetabbo. Ye pana ambalabujādicorakā sandhicchedādicorā eva vā adissamānā theyyaṃ karonti, pacchāpi ‘‘iminā nāma idaṃ kata’’nti na paññāyanti, tepi pabbājetuṃ vaṭṭati.
125. 盗贼亦如旗手一般，不应受戒出家。此语载于《大毗婆沙论》第91节：「比库们，盗贼不得出家，若出家则遭受恶报」。所谓带旗巡逻者称为旗手，根本神像在世间显现也是旗手之例。故若行乡野杀害、路上抢劫、城镇折断道路连接等行为，且自知行恶，则不应受戒出家。反之若为王子承担王国事务且行乡杀等事，则可受戒出家。国王对其出家者若感欢喜，则允许；若不欢喜，则不可受戒。以前大公有众人公开的盗贼，弃盗而守五戒，众人皆知则可受戒出家。但若是小偷、如偷取牛牙等隐秘盗贼，不被察觉，觉得未曾作恶者，也可受戒。
§126
126. Kārabhedako pana coro na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, kārabhedako coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 92) vuttattā. Tattha kāro vuccati bandhanāgāraṃ. Idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃ kiñci bandhanaṃ bhinditvā vā chinditvā vā muñcitvā vā vivaritvā vā apassamānānaṃ vā palāyati, so kārabhedakoti saṅkhyaṃ gacchati. Tasmā īdiso kārabhedako coro dīpabandhanaṃ bhinditvā dīpantaraṃ gatopi na pabbājetabbo. Yo pana na coro, kevalaṃ hatthakammaṃ akaronto ‘‘evaṃ no apalāyanto karissatī’’ti rājayuttādīhi baddho, so kāraṃ bhinditvā palātopi pabbājetabbo. Yo pana gāmanigamapaṭṭanādīni keṇiyā gahetvā taṃ asampādento bandhanāgāraṃ pavesito hoti, sopi palāyitvā āgato na pabbājetabbo. Yopi kasikammādīhi dhanaṃ sampādetvā jīvanto ‘‘nidhānaṃ iminā laddha’’nti pesuññaṃ upasaṃharitvā kenaci bandhāpito hoti, taṃ tattheva pabbājetuṃ na vaṭṭati, palāyitvā gataṃ pana gataṭṭhāne pabbājetuṃ vaṭṭati.
126. 破坏牢狱之盗贼不可受戒出家。此语载于《大毗婆沙论》第92节：「比库们，破坏牢狱的盗贼不得受戒出家，若受戒则遭恶报」。所谓‘牢狱’包括栗牢、链牢、绳牢、村庄牢、市场牢、人物保护牢、地区保护牢、岛屿保护牢等。盗贼若破坏或拆毁任何牢狱设施并逃亡，皆称为破牢者。因此此类盗贼即使逃至他岛处，也不可受戒出家。若非盗贼，仅做手工劳作，虽束缚于国王军队等，但如守法且未逃亡，离开后可受戒出家。若偷盗乡镇、市场、城镇等财物被捕入狱，逃亡后归来，则不可受戒。若以农业等正当工作赚取生活费，生前虽拘禁，且明白自己犯事，则不可受戒出家；逃逸离开后所至处可受戒出家。
§127
127. ‘‘Na, bhikkhave, likhitako coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 93) vacanato pana likhitako coro na pabbājetabbo. Tattha likhitako nāma yo koci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palāto, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādādīni assa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ āharāpetabbo’’ti vā likhāpeti, ayaṃ likhitako nāma, so na pabbājetabbo.
第127条。“不，应当知道，诸比库啊，不得父书印文逃亡者出家，若出家，则为恶业。”此是《大毗婆沙论》第93节所言。然而对此父书印文逃亡者不得出家。其父书印文者谓某人犯盗贼或他种严重国事罪行而逃亡，国王或在册文书记载：“此人名号在此处显示，应当即刻捉拿并处死”，“其手足等应被斩断”，“此乃应施之刑罚”等，如是记载者，即称为父书印文。此种者，不得出家。
§128
128. Kasāhato katadaṇḍakammopi na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 94) vacanato. Ettha pana yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasāhi haññati, ayameva kasāhato katadaṇḍakammo. So ca kasāhi vā hato hotu aḍḍhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, na tāva pabbājetabbo, vaṇe pana pākatike katvā pabbājetabbo. Sace pana jāṇūhi vā kapparehi vā nāḷikerapāsāṇādīhi vā ghātetvā mutto hoti, sarīre cassa gaṇṭhiyo paññāyanti, na pabbājetabbo, phāsukaṃ katvā eva gaṇṭhīsu sannisinnāsu pabbājetabbo.
第128条。持刀者（犯罪）及其所作各种刑罚不应出家。“不，应当知道，诸比库啊，持刀者所作的刑罚不得出家，若出家，犯恶业。”此是《大毗婆沙论》第94节所言。若有人不施行言语谴责之类行为而愤恨，则非真正持刀者。相反，某人若持刀等器物捕杀却不能交付，持刀者则以手伤愤恨。此即真正持刀的刑罚者。若其手遭伤害，陷入半截刑罚等情况，只要伤口未愈，不得出家，但等到伤口结痂后应当于กำเขต林中出家。若因骨折或竹石等物被击伤而生疮伤痕，身体现结痂者不得出家，但切割破掉皮膜而结痂的伤口上出家则可。
§129
129. Lakkhaṇāhato pana katadaṇḍakammo na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, lakkhaṇahato katadaṇḍakammo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 95) vacanato. Etthapi katadaṇḍakammabhāvo purimanayeneva veditabbo. Yassa pana nalāṭe vā ūruādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso, yāva allavaṇo hoti , tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ na paññāyati, timaṇḍalaṃ nivatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati, appaṭicchannokāse ce, na vaṭṭati.
第129条。受记号伤的刑罚不得出家。“不，应当知道，诸比库啊，受记号伤的刑罚不得出家，若出家，犯恶业。”此是《大毗婆沙论》第95节所言。这里需从刑罚行为本质来鉴别。若有人的额头或大腿等处受金属记号伤，或若手臂有伤口，以致伤口尚未愈合，则不得出家；但若伤口干裂成纵向裂痕且分段均匀，且在伤疤上方穿过肢体闭锁枝动脉等部位，则可出家；若穿过部位低于伤疤上方，则不可。
§130
130. ‘‘Na, bhikkhave, iṇāyiko pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 96) vacanato iṇāyikopi na pabbājetabbo. Tattha iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti , sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āṭhapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āṭhapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āṭhapetuṃ issarā, tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati, itaraṃ na vaṭṭati. Sace panassa ñātisālohitā ‘‘mayaṃ dassāma, pabbājetha na’’nti iṇaṃ attano bhāraṃ karonti, añño vā koci tassa ācārasampattiṃ disvā ‘‘pabbājetha naṃ, ahaṃ iṇaṃ dassāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭati. Tesu asati bhikkhunā tathārūpassa upaṭṭhākassapi ārocetabbaṃ ‘‘sahetuko satto iṇapalibodhena na pabbajatī’’ti. Sace so paṭipajjati, pabbājetabbo. Sacepi attano kappiyabhaṇḍaṃ atthi, ‘‘etaṃ dassāmī’’ti pabbājetabbo. Sace pana neva ñātakādayo paṭipajjanti, na attano dhanaṃ atthi, ‘‘pabbājetvā bhikkhāya caritvā mocessāmī’’ti pabbājetuṃ na vaṭṭati. Sace pabbājeti, dukkaṭaṃ. Palātopi ānetvā dātabbo. No ce deti, sabbaṃ iṇaṃ gīvā hoti. Ajānitvā pabbājayato anāpatti, passantena pana ānetvā iṇasāmikānaṃ dassetabbo, apassantassa gīvā na hoti.
第130条。扣押人质者不得出家。“不，应当知道，诸比库啊，扣押人质者不得出家，若出家，犯恶业。”此是《大毗婆沙论》第96节所言。然而当中扣押人质者指的是某人以父母或自己扣押了人质，或者因母父扣押了某人，如此即称扣押人质者。若他亲戚扣押了什么物品，则非扣押人质者。因扣押人质者没有权力扣押人质，因此得出家，而其他人不得。若有人在刀剑等处由于愤恨而割断，如此为真扣押人质者。扣押人质者若手被砍断或受重刑等，至伤口结痂前不得出家，等至伤口结痂后得出家。若为刀剑等杀害后逃脱，肉体剩有疤痕则不得出家；若割袈裟以连接疤痕处服侍僧团，则得出家。
Sace iṇāyiko aññaṃ desaṃ gantvā pucchiyamānopi ‘‘nāhaṃ kassaci kiñci dhāremī’’ti vatvā pabbajati, iṇasāmiko ca taṃ pariyesanto tattha gacchati, daharo taṃ disvā palāyati, so theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ayaṃ, bhante, kena pabbājito, mama ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā palāto’’ti vadati, therena vattabbaṃ ‘‘mayā, upāsaka, ‘aṇaṇo aha’nti vadanto pabbājito, kiṃ dāni karomi, passa me pattacīvara’’nti. Ayaṃ tattha sāmīci. Palāte pana gīvā na hoti. Sace pana naṃ therassa sammukhāva disvā ‘‘ayaṃ mama iṇāyiko’’ti vadati, ‘‘tava iṇāyikaṃ tvameva jānāhī’’ti vattabbo, evampi gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘pabbajito ayaṃ dāni kuhiṃ gamissatī’’ti vadati, therena ‘‘tvaṃyeva jānāhī’’ti vattabbo. Evampissa palāte gīvā na hoti. Sace pana thero ‘‘kuhiṃ dāni ayaṃ gamissati, idheva acchatū’’ti vadati, so ce palāyati, gīvā hoti. Sace so sahetuko satto hoti vattasampanno , therena ‘‘īdiso aya’’nti vattabbaṃ. Iṇasāmiko ce ‘‘sādhū’’ti vissajjeti, iccetaṃ kusalaṃ, ‘‘upaḍḍhupaḍḍhaṃ dethā’’ti vadati, dātabbaṃ. Aparena samayena atiārādhako hoti, ‘‘sabbaṃ dethā’’ti vuttepi dātabbameva. Sace pana uddesaparipucchādīsu kusalo hoti bahūpakāro bhikkhūnaṃ, bhikkhācāravattena pariyesitvāpi iṇaṃ dātabbameva.
假如扣押人质者逃往别地被询问时声明“不持有他物”，而出家，扣押人质者的追捕者也前往该地，拘捕者见而逃离，该逃离者向长老称：“这人出家前携带了诸多财物而逃。”长老应答：“信士啊，他声称‘身无财物’，我如何是好？看此袈裟。”此时是谴责。若在长老面前指出“此即我的扣押人质者”，长老应说“你的扣押人质者你自知”，如此肉体无伤。如说“他今出家后要去何方”，长老答“你自知”。若长老问“此人今将何处去，在此无家”，若逃离则有伤。如其合法身份明亮无过，长老当说“如此人”，扣押人质者称“好”而放弃阻拦，当行供养。若彼时十分敬重此人，劝说“全以若奉献之”，彼亦应接受。若于探询意义中表现出对于比库众的多种助益及秉持比库行为规范，亦应用供养。
§131
131. Dāsopi na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, dāso pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 97) vacanato. Tattha cattāro dāsā antojāto dhanakkīto karamarānīto sāmaṃ dāsabyaṃ upagatoti. Tattha antojāto nāma jātiyā dāso gharadāsiyā putto. Dhanakkīto nāma mātāpitūnaṃ santikā putto vā sāmikānaṃ santikā dāso vā dhanaṃ datvā dāsacārittaṃ āropetvā kīto. Ete dvepi na pabbājetabbā. Pabbājentena tattha tattha cārittavasena adāse katvā pabbājetabbā. Karamarānīto nāma tiroraṭṭhaṃ vilopaṃ vā katvā upalāpetvā vā tiroraṭṭhato bhujissamānusakāni āharanti, antoraṭṭheyeva vā katāparādhaṃ kiñci gāmaṃ rājā ‘‘vilumpathā’’ti ca āṇāpeti, tato mānusakānipi āharanti, tattha sabbe purisā dāsā, itthiyo dāsiyo. Evarūpo karamarānīto dāso yehi ānīto, tesaṃ santike vasanto vā bandhanāgāre baddho vā purisehi rakkhiyamāno vā na pabbājetabbo, palāyitvā pana gato gataṭṭhāne pabbājetabbo. Raññā tuṭṭhena ‘‘karamarānītake muñcathā’’ti vatvā vā sabbasādhāraṇena vā nayena bandhanamokkhe kate pabbājetabbova.
第131条。奴隶不得出家。“不，应当知道，诸比库啊，奴隶不得出家，若出家，犯恶业。”此是《大毗婆沙论》第97节所言。此处四种奴隶为：生而为奴者、因财富买得的奴隶、因买卖罪行等强行奴役者。其中生而为奴者指为家庭奴隶的子嗣；财富买得者指从父母或主人的监护下得财购买奴役生活者。上述两种不得出家，若以出家行为作舍利形态表现，则应受教令而得出家。强行奴役诸如破坏邻国且捕获奴隶者，则若奴隶被拘禁于狱或有人看守不得出家，若逃脱到安全处则得出家。若国王高兴命令“释放强行奴役者”，以普遍的主导理念将奴隶释放后则应允许出家。
Sāmaṃ dāsabyaṃ upagato nāma jīvitahetu vā ārakkhahetu vā ‘‘ahaṃ te dāso’’ti sayameva dāsabhāvaṃ upagato rājūnaṃ hatthiassagomahiṃsagopakādayo viya. Tādiso dāso na pabbājetabbo. Rañño vaṇṇadāsīnaṃ puttā honti amaccaputtasadisā, tepi na pabbājetabbā. Bhujissitthiyo asaññatā vaṇṇadāsīhi saddhiṃ vicaranti, tāsaṃ putte pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace sayameva paṇṇaṃ āropenti, na vaṭṭati. Bhaṭiputtagaṇādīnaṃ dāsāpi tehi adinnā na pabbājetabbā. Vihāresu rājūhi ārāmikadāsā nāma dinnā honti, tepi pabbājetuṃ na vaṭṭati, bhujisse katvā pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ ‘‘antojātadhanakkītake ānetvā bhikkhusaṅghassa ‘ārāmike demā’ti denti, takkaṃ sīse āsittakasadisāva honti, te pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘ārāmikaṃ demāti kappiyavohārena denti, yena kenaci vohārena dinno hotu, neva pabbājetabbo’’ti vuttaṃ. Duggatamanussā ‘‘saṅghaṃ nissāya jīvissāmā’’ti vihāre kappiyakārakā honti, ete pabbājetuṃ vaṭṭati. Yassa mātāpitaro dāsā , mātā eva vā dāsī, pitā adāso, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yassa pana mātā adāsī, pitā dāso, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Bhikkhussa ñātakā vā upaṭṭhākā vā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, tumhākaṃ veyyāvaccaṃ karissatī’’ti, attano vāssa dāso atthi, bhujisso katova pabbājetabbo. Sāmikā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, sace abhiramissati, adāso. Vibbhamissati ce, amhākaṃ dāsova bhavissatī’’ti, ayaṃ tāvakāliko nāma, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Nissāmikadāso hoti, sopi bhujisso katova pabbājetabbo. Ajānanto pabbājetvā upasampādetvā vā pacchā jānanti, bhujissaṃ kātumeva vaṭṭati.
奴隶身份者，包括生活依赖和保护依赖两种情况，自称『我是你的奴隶』者，正是奴隶的状态，犹如国王的象、马、牛、猪等家畜一般。此种奴隶不可受具足出家。国王之奴婢子女类似非亲生儿女，彼亦不应出家。佣人和奴婢未获同意与奴婢同住者，其子不可受出家法；若他们亲自加罪责，则不可。王室居住处的奴婢被称为园中奴婢，彼等也不可受具足出家；但若已脱离奴隶身份，则可。大传说中提及，带外族奴婢供养比库僧团者，因其名声如同苦瓜般苦涩，彼等可受出家。库伦提也曾言园奴仅以合法赠予为名，不可受出家。虽堕落之人可依赖僧团生活，但此人可受出家。若其父母是一方为奴隶者，彼不可受出家；反之，若母为奴母、父为奴者，则可受。比库之亲属或护持者若赠送奴隶，言『请受出家，我将担保』，或自身即是奴隶，若解除奴隶身份，则可受出家。若主人赠送奴隶且言『出家若适合，则这是奴隶；若不适合，将仍是我们的奴隶』，此时不可受出家（称为暂时奴隶）。依赖他人之奴隶者，即使如此，若脱离奴隶身份，也应受出家。若不知其奴隶身份而受具足并传戒，后知者亦可解除奴隶身份而受出家。
Imassa ca atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vatthuṃ vadanti – ekā kira kuladāsī ekena saddhiṃ anurādhapurā palāyitvā rohaṇe vasamānā puttaṃ paṭilabhi, so pabbajitvā upasampannakāle lajjī kukkuccako ahosi. Athekadivasaṃ mātaraṃ pucchi ‘‘kiṃ upāsike tumhākaṃ bhātā vā bhaginī vā natthi, na kiñci ñātakaṃ passāmī’’ti. Tāta, ahaṃ anurādhapure kuladāsī, tava pitarā saddhiṃ palāyitvā idha vasāmīti. Sīlavā bhikkhu ‘‘asuddhā kira me pabbajjā’’ti saṃvegaṃ labhitvā mātaraṃ tassa kulassa nāmagottaṃ pucchitvā anurādhapuraṃ āgamma tassa kulassa gharadvāre aṭṭhāsi, ‘‘aticchatha, bhante’’ti vuttepi nātikkami. Te āgantvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tumhākaṃ itthannāmā dāsī palātā atthī’’ti? ‘‘Atthi, bhante’’. Ahaṃ tassā putto, sace maṃ tumhe anujānātha, pabbajjaṃ labhāmi, tumhe mayhaṃ sāmikāti. Te haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘suddhā, bhante, tumhākaṃ pabbajjā’’ti taṃ bhujissaṃ katvā mahāvihāre vasāpesuṃ catūhi paccayehi paṭijaggantā. Thero taṃ kulaṃ nissāya vasamānoyeva arahattaṃ pāpuṇīti.
为彰显此义，举一例说：一名为奴女子与同伴逃离安拉德普城后，栖居罗汉那居地。其子出家得到具足戒时，心怀羞愧忧苦。有一日，母亲问他『你无兄弟姐妹吗？我看不到亲人』。他答曰『我是安拉德普的奴女，你的父亲等皆逃亡于此，我正为庇护其家门而居』。一位德行胜善的比库，以他愁苦之情，获悉其家族名姓后，前往安拉德普，径至其家门，劝其出家，不容拒绝。来访者问其状况，他言『你们奴女已逃亡存在』，对方答『确实如此，尊者！』。于是诸人立时起身，赞其纯净的出家行为，该奴婢遂成大比库，住于大寺，依四条件坚持。此长老凭此家族关系得证阿拉汉果位。
§132
132. ‘‘Na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo. Na pādacchinno, na hatthapādacchinno, na kaṇṇacchinno, na kaṇṇanāsacchinno, na aṅgulicchinno, na aḷacchinno, na kaṇḍaracchinno, na phaṇahatthako, na khujjo, na vāmano na galagaṇḍī, na lakkhaṇāhato, na kasāhato, na likhitako, na sīpadī, na pāparogī, na parisadūsako, na kāṇo, na kuṇī, na khañjo, na pakkhahato, na chinniriyāpatho, na jarādubbalo, na andho, na mūgo, na badhiro, na andhamūgo, na andhabadhiro, na mūgabadhiro, na andhamūgabadhiro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 119) vacanato pana hatthacchinnādayopi na pabbājetabbā.
132.『比库们，不应接受手截残、脚截残、手脚均截残、耳截残、耳廓缺损、指截残、脚趾截残、肩部截断、异常臃肿、矮短小瘦、喉颏肿大、特征残缺、疮痂患病、体臭恶秽、聋、跛、瘸、眼盲、啞、聋盲、盲聋、盲啞、啞盲等多种身体残缺者为出家者。若受具戒，必犯严重罪戒。』即使是上述手截残类的人亦不可受出家。
Tattha hatthacchinnoti yassa hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci eko vā dve vā hatthā chinnā honti. Pādacchinnoti yassa aggapāde vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādacchinnoti yassa vuttappakāreneva catūsu hatthapādesu dve vā tayo vā sabbe vā hatthapādā chinnā honti. Kaṇṇacchinnoti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāvaṭṭe chijjanti, sakkā ca hoti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnoti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinno ubhayavasena veditabbo. Aṅgulicchinnoti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Aḷacchinnoti yassa catūsu aṅguṭṭhakesu aṅguliyaṃ vuttanayeneva eko vā bahū vā aṅguṭṭhakā chinnā honti. Kaṇḍaracchinnoti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti, yesu ekassapi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.
此处解释手截残指手掌、腕关节、有时一只或两只手残缺。足截残指大脚趾、踝关节、小腿存在一或两只足部截断。手足截残指上述四手足中两只、三只、或全部残缺。耳截残是耳根或耳廓一侧或两侧残缺。但若仅耳廓边缘受损尚可接受出家。鼻截残指鼻尖、鼻侧、鼻翼或一个鼻孔残缺。如鼻孔尚完整可修复者，则剪除修整后得以受具戒。耳鼻残缺须从双方面察看。指截残者指失去一个或多个指甲及指头。若仅失指甲但仍有缘可修剪，允许接受出家。脚趾截残者指四个脚趾之一或多个脚趾截断。肩截残指肩胛部大肌肉及前后断开，如仅唯一肩部残缺者尚能用其他手脚行走，无法站立时不可受戒。
Phaṇahatthakoti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti, etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassapi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaṃ aṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Khujjoti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi. Vāmanoti jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā. Jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti, yesaṃ rassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti, taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.
臂臂骨截残者指弯曲似手指扣连状臂骨截断者。此类欲受出家者需摘除手指间多余夹膜，修剪后可受戒。若多指者，则截除多余指头修剪后受戒。驼背者为背部或肩膀下陷，若身躯突出异常，截除残骨后可受戒。矮短者指小腿短或膝盖前后短，二腿短者形如骆驼背般隆起者，不得受戒。跛者指大腿、腿部或足部有残疾走路不便，但如病后该处变柔软可受戒。大丈夫是指修梵行者，不允许全身跛瘸者受戒。
Galagaṇḍīti yassa kumbhaṇḍaṃ viya gale gaṇḍo hoti. Desanāmattameva cetaṃ, yasmiṃ kismiñci pana padese gaṇḍe sati na pabbājetabbo. Tattha vinicchayo ‘‘na, bhikkhave, pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’ti (mahāva. 89) ettha vuttanayeneva veditabbo. Lakkhaṇāhatakasāhatalikhitakesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Sīpadīti bhārapādo vuccati. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapīḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya hoti, evaṃ milāpetuṃ, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenapi tathā katvāva upasampādetabbo. Pāparogīti arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo, ayaṃ na pabbājetabbo.
颈部肿胀者指脖子如鬼怪隆起肿块者。在讲论中指凡身体某处有肿块者不得受戒。特征残缺包含肿块、疮痂、疮类病患等，此处所说者与前文中详细列举相应。脚称为负重之足，大脚趾如同刚硬的茧块，不得受戒。若脚部不僵硬尚可承托可用泥水包裹敷软后受戒。须臾再肿应重新处分后再受戒。恶疾指种种毒疮痈肿、脓疮、严重疾病、难治病、恶臭病，皆不可受戒。
§133
133.Parisadūsakoti yo attano virūpatāya parisaṃ dūseti, atidīgho vā hoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso, atirasso vā ubhayavāmanabhūtarūpaṃ viya, atikāḷo vā jhāpitakkhette khāṇuko viya, accodāto vā dadhitakkādīhi pamajjitatambalohavaṇṇo, atikiso vā mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya, atithūlo vā bhāriyamaṃso mahodaro mahābhūtasadiso, abhimahantasīso vā pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya, atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato, kūṭakūṭasīso vā tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato, sikharasīso vā uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, nāḷisīso vā mahāveṇupabbasadisena sīsena samannāgato, kappasīso vā pabbhārasīso vā catūsu passesu yena kenaci passena onatena sīsena samannāgato, vaṇasīso vā pūtisīso vā kaṇṇikakeso vā pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato, nillomasīso vā thūlathaddhakeso vā tālahīrasadisehi kesehi samannāgato, jātipalitehi paṇḍarakeso vā pakatitambakeso vā ādittehi viya kesehi samannāgato, āvaṭṭasīso vā gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato, sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhabhamukalomo vā jālabaddhena viya nalāṭena samannāgato.
一切因自身形貌丑陋而败坏集会之者，或头颅过大，谓之羞辱他者；或头颅极烂，似双面朝外；或过早脱发，犹如掘地处之矿脉；或因吹毛求疵而放逸昏沉，肤色灰暗，形如满有锉刮伤的金属疮痂；或毛发稀疏，肤色暗淡，骨骼露出，如同骨头构成的皮肤；或面部臃肿，形如妻肉丰盛，圆胀而大如巨物；或后头骨高耸突出，如同背后竖起；或头颅过小，体形不协调，头颅小而不足以承载身体；或头骨凹陷，如同叶柄果实的聚集；或头骨尖锐，如塔生果实的形状；或头骨高耸，有渐次隆起的形态；或头骨呈现空心竹状；或头骨呈光滑如大竹节状；或额骨具四个凸起，以某种器官支撑的头骨；或毛发灰色，杂乱无章如枯败的草叶；或毛发浓密粗糙，形如塔叶树皮；或头发有白发杂生，似受日光晒焦者；或头发缠绕成团，类似用绳子绑束的乱发；或头发结缔，如舌形扭结；或头发集结成环状，似花冠状；或头发参差杂乱，头发根部相互交织成结，如同网状装饰形成头顶。
Sambaddhabhamuko vā nillomabhamuko vā makkaṭabhamuko vā atimahantakkhi vā atikhuddakakkhi vā mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi akkhīhi samannāgato, visamakkhi vā ekena mahantena, ekena khuddakena akkhinā samannāgato, visamacakkalo vā ekena uddhaṃ, ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkehi samannāgato, kekaro vā gambhīrakkhi vā yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti, nikkhantakkhi vā yassa kakkaṭasseva akkhitārakā nikkhantā honti, hatthikaṇṇo vā mahantāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato, mūsikakaṇṇo vā jatukakaṇṇo vā khuddakāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato, chiddamattakaṇṇo vā yassa vinā kaṇṇasakkhalīhi kaṇṇacchiddamattameva hoti, aviddhakaṇṇo vā, yonakajātiko pana parisadūsako na hoti, sabhāvoyeva hi so tassa. Kaṇṇabhagandariko vā niccapūtinā kaṇṇena samannāgato, gaṇḍakaṇṇo vā sadā paggharitapubbena kaṇṇena samannāgato, ṭaṅkitakaṇṇo vā gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, atipiṅgalakkhi vā, madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vā assupaggharaṇakkhi vā pupphitakkhi vā akkhipākena samannāgatakkhi vā.
头发绺结杂乱或不齐整，眼睛大小不一，眼睛 положение 偏斜，如猿猴眼或极大与极小眼，居于岩壁缝隙间者，有时因被击打而部分眼睛破损，眼球大小不均；或一眼大一眼小，形态不称；或眼球歪斜高低不一，颇为狰狞；又或眼球深入眼窝，犹如猴眼；或耳朵大而有多重折痕；或耳朵较小，带有所谓耳环，或无环节，仅具部分折痕；或耳朵割裂不全；或耳孔被阻塞而不通，虽已割裂但无节理；或耳孔覆盖，断裂不连贯；亦有生来耳朵即形恶者，耳朵生理缺陷，从本性使然。耳洞肿胀常有脓液，亦有耳道反复阻塞者，或耳膜上有沟纹，如牛乳管状生理障碍以致耳道不畅；或皮肤过于黯淡，皮色不清亮；此等形状皆属败坏集会中者，依此理由不应被准予出家。
Atimahantanāsiko vā atikhuddakanāsiko vā cipiṭanāsiko vā majjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitavaṅkanāsiko vā dīghanāsiko vā sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato, niccaṃ paggharitasiṅghāṇikanāso vā, mahāmukho vā yassa paṭaṅgamaṇḍūkasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ, bhinnamukho vā vaṅkamukho vā mahāoṭṭho vā ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato, tanukaoṭṭho vā bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato, mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vā mahāuttaroṭṭho vā oṭṭhachinnako vā eḷamukho vā uppakkamukho vā saṅkhatuṇḍako vā bahi setehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato, duggandhakuṇapamukho vā, mahādanto vā aṭṭhakadantasadisehi dantehi samannāgato, asuradanto vā heṭṭhā vā upari vā bahi nikkhantadanto, yassa pana sakkā hoti oṭṭhehi pidahituṃ, kathentasseva paññāyati, no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Pūtidanto vā niddanto vā atikhuddakadanto vā yassa pana dantantare kalandakadanto viya sukhumadanto hoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.
鼻孔大而粗犷，或小而细致，有时鼻翼弯曲，而鼻孔仅偏于一侧，呈歪斜鼻形；或鼻孔长而狭窄，舌端相对难以触及者，鼻由此形状而见，有时常堵塞鼻孔者；鼻孔宽大，形如蝇口中洞，而口唇细小，或口形缺损、歪斜、不平整，口唇远远高于牙齿的典型异常形状；或口唇逐渐长成凹陷，下颚交叉，无法承受咬合动作；或牙齿缺失、为断齿、上下门牙缺少整齐排列，颊部外侧上下均有缺口，牙齿状况异常；口臭极重，牙齿严重缺损，若牙齿尚能闭合咬合，则可视为可出家，但若不能闭合，则不得出家。牙齿腐烂、残缺，虽形微小，但细软，尚可出家，应允许。此类形状为出家之限制。
Mahāhanuko vā gohanusadisena hanunā samannāgato, dīghahanuko vā cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato, bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā nimmassudāṭhiko vā bhikkhunīsadisamukho, dīghagalo vā bakagalasadisena galena samannāgato, rassagalo vā antopaviṭṭhena viya galena samannāgato, bhinnagalo vā bhaṭṭhaaṃsakūṭo vā ahattho vā ekahattho vā atirassahattho vā atidīghahattho vā bhinnauro vā bhinnapiṭṭhi vā kacchugatto vā kaṇḍugatto vā daddugatto vā godhāgatto vā yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti. Sabbañcetaṃ virūpakaraṇaṃ sandhāya vitthāritavasena vuttaṃ, vinicchayo panettha pañcābādhesu vuttanayena veditabbo.
下颚骨大而突出，或形状如牛骨般坚硬稳固；颚骨长而尖如刀锋，形态弯曲不正；颚骨弯曲不齐，或凹凸大小不一；或女性颚骨形似比库尼特有的柔美形态；颈部明显，后颈肌肉发达；脊椎向外突出；颈部肌肉群发达；身有肌腱结节，皮肤相连处有明显筋膜结节；颈下部有皮肤皱褶，颈部动作不便；颈部隆起如脊椎骨突出；颈部形状异常如疙瘩、有刺、隆起不整齐；骨骼横断面不规则，嘴唇外凸，鼻翼极端尖锐，均属败坏形态。此类形相者不宜受持出家适性。
Bhaṭṭhakaṭiko vā mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato, mahāūruko vā vātaṇḍiko vā mahājāṇuko vā saṅghaṭṭanajāṇuko vā dīghajaṅgho vā yaṭṭhisadisajaṅgho, vikaṭo vā saṅghaṭṭo vā ubbaddhapiṇḍiko vā, so duvidho heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato, mahājaṅgho vā thūlajaṅghapiṇḍiko vā mahāpādo vā mahāpaṇhi vā piṭṭhikapādo vā pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho, vaṅkapādo vā, so duvidho anto vā bahi vā parivattapādo, gaṇṭhikaṅguli vā siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato, andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato, sabbopi esa parisadūsako. Evarūpo parisadūsako na pabbājetabbo.
小腿粗壮高耸或如浮雕般有明显肌肉块，腿部骨骼粗大而隆起，腿部肌肉凸显特别明显；腿部远处或近处有膝盖异常形状，有时膝关节可向外或向内倾斜，膝盖宽大如古代云杉果实；大腿宽大丰满，膝盖较短，腿部骨骼粗大或过长；皮肤松弛如翻转，脚趾关节粗壮如狮爪；趾甲宽厚失光泽，色暗沉，似黑污垢；此类身躯聚集多数败坏标志，依此形象不宜准许出家。
§134
134.Kāṇoti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo, dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, so na pabbājetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ekakkhikāṇo ‘‘kāṇo’’ti vutto, dviakkhikāṇo andhena saṅgahito. Mahāaṭṭhakathāyaṃ jaccandho ‘‘andho’’ti vutto. Tasmā ubhayampi pariyāyena yujjati. Kuṇīti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā, yassa etesu hatthādīsu yaṃ kiñci vaṅkaṃ paññāyati. Khañjoti natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṃkuṭitapādattā kuṇṭhapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto, agge saṃkuṭitapādattā kuṇṭhapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto, aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā. Sabbopesa khañjoyeva, na pabbājetabbo.
耳朵失聪或部分失聪，眼睛缺乏光明，眼簇常有污点，眼睛视力模糊不清；眼睛数量不完全，双眼之一失明；大耳为象耳、脚跟为脚尖不整或脚趾异常者，称为耳朵缺陷、脚趾弯曲等，均属败坏形状，不应准许出家。
Pakkhahatoti yassa eko hattho vā pādo vā addhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati. Chinniriyāpathoti pīṭhasappī vuccati. Jarādubbaloti jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammampi kātuṃ asamattho. Yo pana mahallakopi balavā hoti, attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhoti jaccandho vuccati. Mūgoti yassa vacībhedo na pavattati, yassapi pavattati, saraṇagamanaṃ pana paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Badhiroti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Andhamūgādayo ubhayadosavasena vuttā. Yesañca pabbajjā paṭikkhittā, upasampadāpi tesaṃ paṭikkhittāva. Sace pana ne saṅgho upasampādeti, sabbepi sūpasampannā, kārakasaṅgho pana ācariyupajjhāyā ca āpattito na muccanti.
所谓失去肢体者，是指一只手或一只脚，或是半个身体，不能承受快乐的情况。截断困难者，被称为坐骨痛。衰老软弱者，因年老体衰，甚至无法处理自己的衣物、清洁等事。若即便是小孩子，也具备力量，能保护自己，则应当让其出家。盲者称为盲目。哑者是指言语障碍者，即使能说话，也不能完整清楚表达皈依之语，像这样的也不应当让其出家。反之，能清晰表达皈依语者，应当许其出家。聋者是不完全听不到一切者。若能听大声音者，应当让其出家。盲者与哑者二者皆为原因。在此，若有人出家却违背戒律，得到沙弥戒或比库戒而违犯者，若僧团主持授戒却罔顾此等人，不予驱除，则不解脱。
§135
135. Paṇḍako ubhatobyañjanako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako lohituppādako saṅghabhedako bhikkhunīdūsakoti ime pana ekādasa puggalā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 109) ādivacanato abhabbā, neva nesaṃ pabbajjā, na upasampadā ca ruhati, tasmā na pabbājetabbā na upasampādetabbā, jānitvā pabbājento upasampādento ca dukkaṭaṃ āpajjati. Ajānitvāpi pabbājitā upasampāditā ca jānitvā liṅganāsanāya nāsetabbā.
135. 阉人、双性人、合性交配者、异教信仰者、乱伦者、父母杀害者、杀害阿拉汉者、引起流血者、破坏僧团者、破坏比库尼者，这十一种人皆属于“大部律”卷109中所述：“阉人，不应授比库戒；获戒者不应受戒”的起始语句，他们不能受五戒，也不能得戒。故此，既不应让其出家，也不可授戒。明知此理却让其出家、授戒，都将招致恶业。即便不知此理而出家、受戒，明知后也不应除去其冠章标识。
Tattha paṇḍakoti āsittapaṇḍako usūyapaṇḍako opakkamikapaṇḍako pakkhapaṇḍako napuṃsakapaṇḍakoti pañca paṇḍakā. Tesu yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako. Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ na puṃsakapaṇḍako. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. ‘‘Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritā’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ.
此处，阉人分五种：是沾污阉人、嫉妒阉人、未生育阉人、断翅阉人和非男人阉人。沾污阉人，是指抓住他人外生殖器造成不洁的腐臭者。嫉妒阉人，是目睹他人邪行而生嫉妒心者。未生育阉人，是因前因妨碍种子着床所致。断翅阉人，是因恶业果报，生于黑暗季节而为阉者，长于成熟季节而显腐臭。非男人阉人，是指出生时无男性生殖器者。在五者中，沾污阉人与嫉妒阉人不禁止出家，其他三种严格禁止。至于断翅阉人，只要生育季节内含有阉人，有该季节出家禁止。
§136
136.Ubhatobyañjanakoti (mahāva. aṭṭha. 116) itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhatobyañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako purisaubhatobyañjanakoti. Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti, purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ pana gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Imassa pana duvidhassapi ubhatobyañjanakassa neva pabbajjā atthi, na upasampadā.
136. 双性人，依据《大部律》卷八十六的解释，是因女缘起的行为及男缘起的行为所致者。此类人员分为两种：女双性人与男双性人。女双性人明显具有女性特征，隐藏男性特征；男双性人明显具有男性特征，隐藏女性特征。女双性人若为女性制造男性性特征者称女双性，男双性人若为男性制造女性特征者称男双性。女双性人既可自身孕育，也可让他人生育；男双性人则自身无法孕育，只能令他人生育。这些双性人皆无出家戒可受，自然不能授戒。
§137
137.Theyyasaṃvāsakoti tayo theyyasaṃvāsakā liṅgatthenako saṃvāsatthenako ubhayatthenakoti . Tattha yo sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma. Yo pana bhikkhūhi pabbājito sāmaṇero samāno videsaṃ gantvā ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavaāraṇādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo. Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo.
137. 异教信仰者的种类，有三种根本类型：仅有信仰标记者、仅有信仰行为者及二者兼有者。比如，自身出家后住舍时不计算所受比库年数，不恭敬年长者，不恭敬座位，不出席守日忏悔，此为仅有信仰标记者。若与比库同住、伪称修行年数、尊敬他人、出席守日等，此为仅有信仰行为者。若二者兼有，则是二种类型并存者。此三种类型均不应授戒，授戒亦应除去，即使请求出家亦不可受。
§138
138. Ettha ca asammohatthaṃ idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ –
138. 此处，用于辨明无疑义的杂项条文如下——
‘‘Rājadubbhikkhakantāra, rogaveribhayena vā;
所谓‘国王饥荒、山林困苦，或因疾病恐怖，’
Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.
‘或为取衣而来，携带书信者’，
‘‘Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;
‘若其心不净，未得宿处者，’
Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 110);
‘即名为待产者，于此不称为僧侣。’（《大毗婆沙论·八十卷》110章）
Tatrāyaṃ vitthāranayo – idhekaccassa rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti, rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvā pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana so vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.
此处详述一例：有一国王，因愤怒，持此印信自言『如此我必得安稳』而出逃。臣子见之，谏曰：『若出家，则不能从事任何事。』此言使王挫其怒。王答曰：『我唯恐国王之位险恶。』于是跟随僧团而来，携信归还，准许出家。即便如此，若言‘以教法为生，我今当出家’，心生悸动，来往携印信仍不安于僧事，若向比库们或答或不答，依实自露心迹而乞求出家，取印信后方可出家。反之，若接受其来往印信，表现出出家意向，遵循此前所述历年数周年仪轨，并行诸法者，此人不可出家。
Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
又有一例，有人因饥难不能存活，自己携请愿印信，食用一切禁断之物，饥难解消，随僧团而来，携印信归来者，其一切如前例所述。
Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
又有一人，欲离开大深林，他担任弟子往外带行。此人心念道：“佛教弟子如此带我同行。”遂自肩负杖，携同此担子，出入深林，中途安稳而行，进入僧团时亦持杖到来，一切如前所述。
Aparo rogabhaye uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
又有一人，因畏惧疾病而不能生存，自肩负杖，在遍尝一切恶习食物时，因病恐惧而安静止息，进入僧团时亦持杖到来，一切如前所述。
Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati. So ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.
又有一人归向敌对者，怒气冲冲，不想杀害他人。念想：“此法令我安全无碍。”自肩负杖而逃走。敌人寻问“他往何处？”知其出家而逃，怀怒自责说：“若已出家，无法获益。”彼言：“我恐敌人攻击。”进入僧团时亦持杖到来，一切如前所述。
Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihī hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha nassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘nayime maṃ hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.
又有一人往亲族家中，接受教诲后还俗，心念道：“这些衣服若在此间必将失去，若携此衣入住处，乡内必称我是窃贼。与其如此，宁愿舍弃衣服，修行肉体离苦。”遂放置衣物，擦净后入住。远处往来之沙玛内拉与幼童见状纷纷议论此事。此人不以为意，而是照实展现自己之本性。若比库曰：“现今我们不能放他”，则强力再出家，着袈裟仍要重新受戒。若曰：“彼知自身已不适犯下恶行”，则放弃其比库资格，依前所说历年数法通行，此人不再出家。
Aparo mahāsāmaṇero ñātikulaṃ gantvā uppabbajitvā kammantānuṭṭhānena ubbāḷho puna ‘‘dāni ahaṃ sāmaṇero bhavissāmi, theropi me uppabbajitabhāvaṃ na jānātī’’ti tadeva pattacīvaraṃ ādāya vihāraṃ gacchati, tamatthaṃ bhikkhūnaṃ na āroceti, sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ theyyasaṃvāsakoyeva, pabbajjaṃ na labhati. Sacepissa liṅgaggahaṇakāle evaṃ hoti ‘‘nāhaṃ kassaci ārocessāmī’’ti, vihārañca gato āroceti, gahaṇeneva theyyasaṃvāsako. Athāpissa gahaṇakāle ‘‘ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihārañca gantvā ‘‘kuhiṃ tvaṃ, āvuso, gato’’ti vutto ‘‘na dāni maṃ ime jānantī’’ti vañcetvā nācikkhati, ‘‘nācikkhissāmī’’ti saha dhuranikkhepena ayampi theyyasaṃvāsakova. Sace panassa gahaṇakālepi ‘‘ācikkhissāmī’’ti hoti, vihāraṃ gantvāpi ācikkhati, ayaṃ puna pabbajjaṃ labhati.
又有一大沙玛内拉，往亲族家中入教，勤修戒行，奋发振作。念道：“今后我将成为沙玛内拉，尊长亦不识我入教之相。”携带衣服前往住处，不向比库宣说，然其具备沙玛内拉身分，此属应受斥逐之人，不能得正式出家。若其拿杖时即说：“我不称某人老师”，且往住处报告，杖即成其随从。又若拿杖时起心念说：“我将称某人为老师”，往住处且谎言答：“不认识我”，不称其师，杖随从如同其师随行。若拿杖时念：“我将称某人为老师”，即往住处且真诚称呼，此人得正式出家。
Aparo daharasāmaṇero mahanto vā pana abyatto. So purimanayeneva uppabbajitvā ghare vacchakagorakkhaṇādīni kammāni kātuṃ na icchati. Tamenaṃ ñātakā tāniyeva kāsāyāni acchādetvā thālakaṃ vā pattaṃ vā hatthe datvā ‘‘gaccha, samaṇova hohī’’ti gharā nīharanti. So vihāraṃ gacchati, neva naṃ bhikkhū jānanti ‘‘ayaṃ uppabbajitvā puna sayameva pabbajito’’ti, nāpi sayaṃ jānāti ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Sace pana taṃ paripuṇṇavassaṃ upasampādenti, sūpasampanno. Sace pana anupasampannakāleyeva vinayavinicchaye vattamāne suṇāti ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti, tena ‘‘mayā evaṃ kata’’nti bhikkhūnaṃ ācikkhitabbaṃ. Evaṃ puna pabbajjaṃ labhati. Sace pana ‘‘dāni na maṃ koci jānātī’’ti nāroceti, dhuraṃ nikkhittamatteyeva theyyasaṃvāsako.
又有一幼年沙玛内拉甚为虔诚，入教后不愿在家中做看门看守等差事。亲友以袈裟遮盖，手持托盘或扇，叮嘱他道：“去吧，应如沙玛内拉。”然后送其出家。其入住处，比库们未识其为再出家者，亦本人未识：“若如此出家，即为应受斥逐之人。”若于满一岁后正式具足，得成比库。若刚受戒时闻戒律议论“若如此出家即是应受斥逐之人”，须向比库自陈：“我确实如是所为。”从此再得出家资格。若无人知晓或不公开，自受杖而称师，杖即为随从师长。
Bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sikkhaṃ appaccakkhāya saliṅge ṭhito methunaṃ paṭisevitvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjanto theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘eso theyyasaṃvāsako’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ.
比库谨守戒律修学之道，不经断绝，未舍离恶行，不论作恶与否，却复恪守从前教法中历数圆满年数的规定，称为『皈依佛戒者』。若未恪守戒律而立于戒体，仍与妇女交合，违犯历数圆满年数之戒律，是不得为『皈依佛戒者』，仅得受具足比库戒。安陀迦论中所说的『此即皈依佛戒者』，不可执为准则。
Eko bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjati, ayampi theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sāmaṇero saliṅge ṭhito methunādiassamaṇakaraṇadhammaṃ āpajjitvāpitheyyasaṃvāsako na hoti. Sacepi kāsāye saussāhova kāsāyāni apanetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāseti, neva theyyasaṃvāsako hoti. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātavattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyaṃ nivāseti, theyyasaṃvāsako hoti.
有比库脱去袈裟如袍摆般随意覆盖身体，与妇女交合后重新着袈裟，犯历数圆满年数之戒律，此人亦非皈依佛戒者，仅得受具足戒。如在袈裟内藏置刀剑，随意覆盖身体，与妇女交合后复着袈裟，犯戒者乃为皈依佛戒者。沙玛内拉若立于戒体，与妇女等行为相同而犯戒，非皈依佛戒者。若袈裟未脱如披袍状，与妇女交合后复着袈裟，亦不为皈依佛戒者。若在袈裟中藏刀剑，裸体或衣物散乱，且犯交合等戒，乃为皈依佛戒者。
Sace gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāyaṃ ovaṭṭikaṃ katvā aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. ‘‘Sobhatī’’ti sampaṭicchitvā pana puna liṅgaṃ sādiyanto theyyasaṃvāsako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Sace pana nivatthakāsāvassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhatiyeva. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Sāpi gihibhāvaṃ patthayamānā sace kāsāyaṃ gihinivāsanaṃ nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhatiyeva. Sace ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchati, na rakkhati. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Nivatthakāsāyassa pana upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsatu vā sampaṭicchatu vā, rakkhatiyeva.
若人以俗家身份，缠袈裟成布条状或以他物形制，将其覆盖于袈裟衣物上，称谓『我的俗家性器干净，不干净』而做检查时，则暂时保护盖布。若经检验后称『干净』而反复照顾性器，即为皈依佛戒者。涂以袈裟外衣如披巾进行检查也同理。若将袈裟下层的裹衣之上覆盖外衣检查，亦应保护。但比库尼行此亦同理。比库尼若以俗家身份，将俗家衣物覆于袈裟上，作『我的俗家性器是否净洁』的检查，则予以保护。若确认为干净后，则不予保护。涂以袈裟外衣检查亦同理。盖袈裟下层裹衣之上覆以披巾检查时，亦宜保护。
Sace koci vuḍḍhapabbajito vassāni agaṇetvā pāḷiyampi aṭṭhatvā ekapassena gantvā mahāpeḷādīsu kaṭacchunā ukkhitte bhattapiṇḍe pattaṃ upanāmetvā seno viya maṃsapesiṃ gahetvā gacchati, theyyasaṃvāsako na hoti, bhikkhuvassāni pana gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako hoti. Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerapaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo.
若有出家老年比库，数年不计，并未遵守巴利语经典中颂榜的规则，单次前往大树下等地，徒手取食落地残余之食饭块犹如战士执武器般携带肉渣行走，不为皈依佛戒者。若依典籍规则计数比库年度，即为皈依佛戒者。沙玛内拉若依沙玛内拉修习方法计岁，计数后不为皈依佛戒者。比库遵照比库修习方法计岁后，应由颂师主持。
§139
139.Titthiyapakkantakoti titthiyesu pakkanto paviṭṭhoti titthiyapakkantako, sopi na pabbājetabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno bhikkhu ‘‘titthiyo bhavissāmī’’ti saliṅgeneva tesaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ, tesaṃ liṅge ādinnamatte titthiyapakkantako hoti. Yopi sayameva ‘‘titthiyo bhavissa’’nti kusacīrādīni nivāseti, titthiyapakkantako hotiyeva. Yo pana naggo nahāyanto attānaṃ oloketvā ‘‘sobhati me ājīvakabhāvo, ājīvako bhavissa’’nti kāsāyāni anādāya naggo ājīvakānaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Sace panassa antarāmagge hirottappaṃ uppajjati, dukkaṭāni desetvā muccati. Tesaṃ upassayaṃ gantvāpi tehi vā ovadito attanā vā ‘‘imesaṃ pabbajjā atidukkhā’’ti disvā nivattantopi muccatiyeva. Sace pana ‘‘kiṃ tumhākaṃ pabbajjāya ukkaṭṭha’’nti pucchitvā ‘‘kesamassuluñcanādīnī’’ti vutto ekakesampi luñcāpeti, ukkuṭikappadhānādīni vā vattāni ādiyati, morapiñchādīni vā nivāseti, tesaṃ liṅgaṃ gaṇhāti, ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantako hoti. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni vā nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati laddhiṃ, tāva rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti. ‘‘Ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthiyāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Purimo pana theyyasaṃvāsako anupasampannena kathito, tasmā upasampanno kūṭavassaṃ gaṇentopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇhantopi theyyasaṃvāsako na hoti.
139.所谓持邪见者，即为持异见坚定在邪见中而加入僧团者，其名为持邪见者，亦不可受具足戒。对此有分别如下：已受具足戒的比库，仅因持邪见在戒体而为邪见徒，因戒体固执而在其戒体处生恶行，此即为邪见徒。若本人自言将为邪见徒时，在床铺等处放尖锐物等作恶，称为邪见徒。若裸体沐浴，自视俗家形象佳美，将袈裟脱却后裸体以俗家身分与邪见徒同聚，并在床铺处放尖锐物者，即为邪见徒。若生嗔恨，述说恶言即获释免。即使与邪见徒同行或被劝导说出『此出家多苦』，虽想回头，仍得释免。若问『为何来出家？』答『为要除睡眠病等』，虽伤害单一邪见徒，焚烧衣物等恶行并存，称为邪见徒。若随身放置尖锐物，缠头发等，护持至得果位，则为邪见徒。若脱衣卸发，为护持邪见徒，将尖锐物等藏于身上，仍为邪见徒。若持邪见但不放尖锐物，衣物未断裂，未护持邪见徒，无得果位，非邪见徒。昔人称邪见徒为具足戒者授受意思，故沙玛内拉虽近邪见者，但因立于戒体，受具足戒。前人称皈依佛戒者若未受具足戒，则为不正自觉者。故具足戒者计数不与邪见同列。袈裟布破损时犯重罪出家规戒者，虽计年亦非皈依佛戒者。
§140
140.Tiracchānagatoti nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, sabbova imasmiṃ atthe ‘‘tiracchānagato’’ti veditabbo. So ca neva upasampādetabbo na pabbājetabbo, upasampannopi nāsetabbo.
140.所谓异类，即恶魔或龙种、狮鹫、罗刹等非人种中，有随欲调戏萨咖和诸天王的非人类，均属于此类。此类既不可受具足戒，又不可受本科小沙弥戒，已受具足戒者亦应除去。
§141
141.Mātughātakādīsu pana yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva sabhā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikā mātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā na manussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, pitughātakotveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.
在杀母者等犯下杀害同类人中母者的业时，母亲即使是人身出生，若她自己也在人身中出生，积累众多因缘而丧失生命，这便是立即生起的杀母业者。其受具足出家和受具足比库戒均被废弃。反之，若是虽为人身出生的母亲，却并非真正的母亲、养育者、或是继母、亲生母亲等，杀害此类非人身母者时，其出家不被禁止，也不是立即果报。若是被自己是三恶道生的非人类母亲所杀，即使杀母者也非立即果报，但三恶道因其身故而断绝出家。杀父者亦有同理。如若有人是他人儿子，而不识为父者，以此杀害，如此行者被算为杀父者，即果证立即发生。
Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ vā dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariko na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariko na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo.
杀阿拉汉者亦应视为杀人类阿拉汉者。即使是最末出家的、灭尽结的男孩或女孩，虽积累生命，杀害即是杀阿拉汉者，果报立即生起，其出家被禁止。若是非人身出家阿拉汉，或杀害非人身出家阿拉汉等圣人，不会产生立即果报，出家未被禁止，但业力是强大的。若是三恶道生者杀人类阿拉汉者，尽管业果不立即生起，但业是重大的，以上为判断依据。
Yo pana devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsalohitaṃ haritvā phāsukaṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavatīti.
如若有人如天帝般，怀有恶意和欲杀心，向如来的活体以小蚊沾唾液涂以鲜血，此即名为鲜血产生者。其出家和受戒均被禁止。反之，若有人如医者为治病，将腐肉和血液取出涂草药，其功德甚多。
Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā.
如若有人如天帝般兴风作浪，煽动教法，使四种行为中的某一种破坏僧团，此即名为破僧者。其出家和受戒均被禁止。
Yo pana pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunīdūsako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunīdūsakoyeva, balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunīdūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchi tamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃsīlavipannaṃ pacchā dūsento sikkhamānasāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunīdūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati. Iti ime ekādasa abhabbapuggalā veditabbā.
如若有人明知比库尼修道者之三种正道之一而污染，名为污比库尼者。其出家和受戒均被禁止。若以身体接触进行戒杀之罪，则其出家受戒不被禁止。强迫他人穿棉衣而非愿意穿的，虽为污比库尼，但若非故意污污，则不算污比库尼。何以故？因居家妇女与比库尼殊异，若未犯戒之行为后作污辱，虽对在学尼、沙玛内拉等作出过错，不算污比库尼，且能随时受比库尼戒。此为十一种不合资格者辨别。
§142
142.Ūnavīsativassassa pana upasampadāyeva paṭikkhittā, na pabbajjā, tasmā paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso upasampādetabbo. Gabbhavīsopi hi paripuṇṇavīsativassotveva saṅkhyaṃ gacchati. Yathāha bhagavā –
出家具足戒被断，非比库前出家断。因而此具足戒失后，必于未来着手再受，乃至二十年皆须完备而受。满二十岁时生育胎儿，则数目算为满二十年。正如世尊所言——
‘‘Yaṃ, bhikkhave, mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jāti. Anujānāmi, bhikkhave, gabbhavīsaṃ upasampādetu’’nti (mahāva. 124).
世尊言：「比库们，在母腹中初生的心，初生的识由此而生。正是依此缘故，准许你们在孕期二十个月时仪式达上。」
Tattha (pāci. aṭṭha. 404) yo dvādasa māse mātukucchismiṃ vasitvā mahāpavāraṇāya jāto, so tato paṭṭhāya yāva ekūnavīsatime vasse mahāpavāraṇā, taṃ atikkamitvā pāṭipade upasampādetabbo. Etenupāyena hāyanavaḍḍhanaṃ veditabbaṃ. Porāṇakattherā pana ekūnavīsativassaṃ sāmaṇeraṃ nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipadadivase upasampādenti. Kasmā? Ekasmiṃ vasse cha cātuddasikauposathā honti, iti vīsatiyā vassesu cattāro māsā parihāyanti, rājāno tatiye tatiye gasse vassaṃ ukkaḍḍhanti, iti aṭṭhārasavassesu cha māsā vaḍḍhanti, tato uposathavasena parihīne cattāro māse apanetvā dve māsā avasesā honti, te dve māse gahetvā vīsati vassāni paripuṇṇāni hontīti nikkaṅkhā hutvā nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipade upasampādenti.
其文训曰：若有人于母腹住满十二个月，生日大吐纳仪式，从此往后的直到第二十一年的大吐纳仪式前，应超越此限而依律具足受戒。由此可知，产期增长宜辨明。旧时长老在十九岁十个月出家，逾出家日住，依律受戒。为何如此？因一年有十四次优波沙那（戒节），二十年内舍四个月，即国王每三年休四个月雨季，于十八年内增添两个月。如此大戒节减少四个月，剩余两个月合入，则满二十年。由此推算，十九岁十个月出家日超过此期限，得合法受戒。
Ettha pana yo pavāretvā vīsativasso bhavissati, taṃ sandhāya ‘‘ekūnavīsativassa’’nti vuttaṃ. Tasmā yo mātukucchismiṃ dvādasa māse vasi, so ekavīsativasso hoti. Yo satta māse vasi, so sattamāsādhikavīsativasso. Chamāsajāto pana na jīvati, ūnavīsativassaṃ pana ‘‘paripuṇṇavīsativasso’’ti saññāya upasampādentassa anāpatti, puggalo pana anupasampannova hoti. Sace pana so dasavassaccayena aññaṃ upasampādeti, tañce muñcitvā gaṇo pūrati, sūpasampanno. Sopi ca yāva na jānāti, tāvassa neva saggantarāyo na mokkhantarāyo, ñatvā pana puna upasampajjitabbaṃ.
此处谓日后超过二十年者，故谓之「十九岁十个月」。故母腹中住满十二个月者即二十岁，住七个月者即二十七岁有余。早产者不生存，少于十九岁十个月者则视为「满二十岁」，其人尚未受戒。若十年后受另一具戒者，旧戒去，戒团增多，新受戒即为正受戒。若彼不知受戒计时，则既无天上阻碍、亦无解脱障碍，知情则须重受戒。
§143
143. Iti imehi pabbajjādosehi virahitopi ‘‘na, bhikkhave, ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo’’ti (mahāva. 105) vacanato mātāpitūhi ananuññāto na pabbājetabbo. Tattha (mahāva. aṭṭha. 105) mātāpitūhīti janake sandhāya vuttaṃ. Sace dvepi atthi, dvepi āpucchitabbā. Sace pitā mato hoti mātā vā, yo jīvati, so āpucchi tabbo, pabbajitāpi āpucchitabbāva. Āpucchantena sayaṃ vā gantvā āpucchitabbaṃ, añño vā pesetabbo. So eva vā pesetabbo ‘‘gaccha mātāpitaro āpucchitvā ehī’’ti. Sace ‘‘anuññātomhī’’ti vadati, saddahantena pabbājetabbo. Pitā sayaṃ pabbajito puttampi pabbājetukāmo hoti, mātaraṃ āpucchitvā pabbājetu. Mātā vā dhītaraṃ pabbājetukāmā pitaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Pitā puttadārena anatthiko palāyi, mātā ‘‘imaṃ pabbajethā’’ti puttaṃ bhikkhūnaṃ deti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘cittakeḷiṃ kīḷituṃ palāto’’ti vadati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mātā kenaci purisena saddhiṃ palātā hoti, pitā pana ‘‘pabbājethā’’ti vadati, etthāpi eseva nayo. Pitā vippavuttho hoti, mātā puttaṃ ‘‘pabbājethā’’ti anujānāti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ pitarā, ahaṃ jānissāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ.
143．虽避上述出家难处，然世尊言：「比库们，未经父母赞许，不得出家。」此语指父母许可出家的须知，谓若父母有，须询问。若父或母健在，令人当亲自或他人代询，询得许可方可出家。若言「未获许可」，须持信心出家。父亲自出家且子亦思出家时，须经母询允而出家；母欲女儿出家，也须以父询准为先。若父亲逃避，母亲命子出家，则应受戒。若谓「父亲何处？」言「玩耍耍弄儿戏逃避」，则应出家。若母亲与男子联手逃脱，父亲欲出家，则依前例。父亲逃避，母亲准许子出家，后者应出家。若有人说：「他逃避回家，不做我们事，出家又不供养你们，无须询问，来去自由应受戒。」则依此说，亦可不问而出家。
Mātāpitaro matā, dārako cūḷamātādīnaṃ santike saṃvaddho, tasmiṃ pabbājiyamāne ñātakā kalahaṃ vā karonti khiyyanti vā, tasmā vivādupacchedanatthaṃ āpucchitvā pabbājetabbo, anāpucchitvā pabbājentassa pana āpatti natthi. Daharakāle gahetvā posakā mātāpitaro nāma honti, tesupi eseva nayo. Putto attānaṃ nissāya jīvati, na mātāpitaro. Sacepi rājā hoti, āpucchitvāva pabbājetabbo. Mātāpitūhi anuññāto pabbajitvā puna vibbhamati, sacepi satakkhattuṃ pabbajitvā vibbhamati, āgatāgatakāle punappunaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Sacepi evaṃ vadanti ‘‘ayaṃ vibbhamitvā gehaṃ āgato, amhākaṃ kammaṃ na karoti, pabbajitvā tumhākaṃ vattaṃ na pūreti, natthi imassa āpucchanakiccaṃ , āgatāgataṃ naṃ pabbājeyyāthā’’ti, evaṃ nissaṭṭhaṃ puna anāpucchāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.
父母为母亲、子弟等近属亲眷，若出家时亲族有争执、怨恨，应为断讼起意而询问出家，若未询问出家虽无咎责。年轻时父母为养育者，子仅依其生存，非父母依赖子。即便是国王，亦当讯问后出家。倘若未经父母许可而出家后反悔，即便七次出家反悔，来来往往亦当再次询问后出家。若有人言：「他反悔回家，不做我们的事，不供养，若无询问可出家，来去自由。」依此不问而出家亦当受戒。
Yopi daharakāleyeva ‘‘ayaṃ tumhākaṃ dinno, yadā icchatha, tadā pabbājeyyāthā’’ti evaṃ dinno hoti, sopi āgatāgato puna anāpucchitvāva pabbājetabbo. Yaṃ pana daharakāleyeva ‘‘imaṃ, bhante, pabbājeyyāthā’’ti anujānitvā pacchā vuḍḍhippattakāle nānujānanti, ayaṃ na anāpucchā pabbājetabbo. Eko mātāpitūhi saddhiṃ bhaṇḍitvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āgacchati, ‘‘āpucchitvā ehī’’ti ca vutto ‘‘nāhaṃ gacchāmi, sace maṃ na pabbājetha, vihāraṃ vā jhāpemi, satthena vā tumhe paharāmi, tumhākaṃ ñātakānaṃ vā upaṭṭhākānaṃ vā ārāmacchedanādīhi anatthaṃ uppādemi, rukkhā vā patitvā marāmi, coramajjhaṃ vā pavisāmi, desantaraṃ vā gacchāmī’’ti vadati, taṃ tasseva rakkhaṇatthāya pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace panassa mātāpitaro āgantvā ‘‘kasmā amhākaṃ puttaṃ pabbājayitthā’’ti vadanti, tesaṃ tamatthaṃ ārocetvā ‘‘rakkhaṇatthāya naṃ pabbājayimha, paññāyatha tumhe puttenā’’ti vattabbā. ‘‘Rukkhā patissāmī’’ti abhiruhitvā pana hatthapāde muñcantaṃ pabbājetuṃ vaṭṭatiyeva.
若幼时有所付托言：「这是你所有，想出家就出家。」即便其人来去自由，亦可不问从出家。若幼时许可，而成年后不许可，此不可不询。若有人与父母同言：「让我出家吧。」说「询问后来。」又言「我不去，若不让出家，我烧房舍或打师长或扰乱亲族，毁树而死或入盗贼中，」以此威胁时，应护其安全，而令其出家。若父母来问：「为何让我儿出家？」应言明缘由曰：「为护其安全而令出家，你当劝告子。」若人拒绝，攀树欲以手脚自杀者，亦应让其出家。
Eko videsaṃ gantvā pabbajjaṃ yācati, āpucchitvā ce gato, pabbājetabbo. No ce, daharabhikkhuṃ pesetvā āpucchāpetvā pabbājetabbo. Atidūrañce hoti, pabbājetvāpi bhikkhūhi saddhiṃ pesetvā dassetuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘sace dūraṃ hoti, maggo ca mahākantāro, ‘gantvā āpucchissāmī’ti pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace pana mātāpitūnaṃ bahū puttā honti, evañca vadanti ‘‘bhante, etesaṃ dārakānaṃ yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti, dārake vīmaṃsitvā yaṃ icchati, so pabbājetabbo. Sacepi sakalena kulena vā gāmena vā anuññāto hoti ‘‘bhante, imasmiṃ kule vā gāme vā yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti, yaṃ icchati, so pabbājetabboti.
有人去往异地请求出家，若到了以后经过询问，判断应当出家，即可出家。若非如此，应派遣幼小比库前往，替其询问后再使出家。若住所过于遥远，即便已出家，仍应同比库一起送去示现。古德库伦提曾言：“若路途遥远，道路又极为艰难，‘去后再征求许可’的方式出家是适当的。”若父母众多子女，且子女们皆言：“尊者，此中幼童应依其意愿出家。”则将幼童的意愿细察后，按其所愿让其出家。如若全家或村落皆允许，称：“尊者，此家或此村中愿出家者，皆可出家。”所愿意者亦应出家。
§144
144. Evaṃ (mahāva. aṭṭha. 34) pabbajjādosavirahitaṃ mātāpitūhi anuññātaṃ pabbājentenapi ca sace acchinnakeso hoti, ekasīmāyañca aññepi bhikkhū atthi, kesacchedanatthāya bhaṇḍukammaṃ āpucchitabbaṃ. Tatrāyaṃ āpucchanavidhi (mahāva. aṭṭha. 98) – sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ, bhante, imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vattabbaṃ. Ettha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Sace sabhāgaṭṭhānaṃ hoti, dasa vā vīsati vā tiṃsaṃ vā bhikkhū vasantīti paricchedo paññāyati, tesaṃ ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā gantvāpi purimanayeneva āpucchitabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ vināva daharabhikkhū vā sāmaṇere vā pesetvāpi ‘‘eko, bhante, pabbajjāpekkho atthi, tassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tiādinā nayena āpucchāpetuṃ vaṭṭati. Sace keci bhikkhū senāsanaṃ vā gumbādīni vā pavisitvā niddāyanti vā samaṇadhammaṃ vā karonti, āpucchakā ca pariyesantāpi adisvā ‘‘sabbe āpucchitā amhehī’’ti saññino honti, pabbajjā nāma lahukakammaṃ, tasmā pabbajito supabbajito, pabbājentassapi anāpatti.
144. 由此可知，即使是父母未同意而出家，且剃头完整，且所在僧团境界内有其他比库，也应就剃发事宜申请许可。此中询问程序（详见大梵天注释八卷第九十八页）是：僧团成员围绕界限聚集，旁观出家事宜，并宣称：“沙门们，今需申请对该幼童的剃发许可。”许可可为三次、两次或一次；并说“这是该童的剃发手续”“此乃沙门之愿”“此为欲出家者”等。若为法座集会，则认定有十、二十或三十名比库，即使有人坐着或站着，也应照原先方式申问。若无出家许可而送幼比库或沙玛内拉前往，则先有一人当作“出家审批人”，代为询问并告知。若有比库私自进入宿舍或小屋，休息或行妇女戒事，询问者寻找未果，便断定“皆已询问”，故严格按照出家规仪，无过失。因此，出家者为适当出家，出家者无罪。
Sace pana vihāro mahā hoti anekabhikkhusahassāvāso, sabbe bhikkhū sannipātāpetumpi dukkaraṃ, pageva paṭipāṭiyā āpucchituṃ, khaṇḍasīmāya vā ṭhatvā nadīsamuddādīni vā gantvā pabbājetabbo. Yo pana navamuṇḍo vā hoti vibbhantako vā nigaṇṭhādīsu aññataro vā dvaṅgulakeso vā ūnadvaṅgulakeso vā, tassa kesacchedanakiccaṃ natthi, tasmā bhaṇḍukammaṃ anāpucchitvāpi tādisaṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Dvaṅgulātirittakeso pana yo hoti antamaso ekasikhāmattadharopi, so bhaṇḍukammaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo.
若寺院极大，有上千比库，虽能聚集众比库，实则难以循规询问；则应立于界限处，或前往江河湖泊等地送出家者。若新剃发者与其他宗派或外道不同，有些仅剪两指或三指长的头发，虽无特殊剃发仪式，也可不询问进行出家。但若头发超出两指长度，仅留一小撮，仍需申请许可后出家。
§145
145. Evaṃ āpucchitvā pabbājentena ca paripuṇṇapattacīvarova pabbājetabbo. Sace tassa natthi, yācitakenapi pattacīvarena pabbājetuṃ vaṭṭati, sabhāgaṭṭhāne vissāsena gahetvāpi pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace (mahāva. aṭṭha. 118) pana apakkaṃ pattaṃ cīvarūpagāni ca vatthāni gahetvā āgato hoti, yāva patto paccati, cīvarāni ca karīyanti, tāva vihāre vasantassa anāmaṭṭhapiṇḍapātaṃ dātuṃ vaṭṭati, thālakesu bhuñjituṃ vaṭṭati. Purebhattaṃ sāmaṇerabhāgasamako āmisabhāgo dātuṃ vaṭṭati, senāsanaggāho pana salākabhattauddesabhattanimantanādīni ca na vaṭṭanti. Pacchābhattampi sāmaṇerabhāgasamo telataṇḍulamadhuphāṇitādibhesajjabhāgo vaṭṭati. Sace gilāno hoti, bhesajjamassa kātuṃ vaṭṭati, sāmaṇerassa viya sabbaṃ paṭijagganakammaṃ. Upasampadāpekkhaṃ pana yācitakena pattacīvarena upasampādetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Na, bhikkhave, yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 118) vuttaṃ. Tasmā so paripuṇṇapattacīvaroyeva upasampādetabbo. Sace tassa natthi, ācariyupajjhāyā cassa dātukāmā honti, aññe vā bhikkhū nirapekkhehi nissajjitvā adhiṭṭhānupagaṃ pattacīvaraṃ dātabbaṃ. Yācitakena pana pattena vā cīvarena vā upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati.
145. 经过此询问且出家者，应持完备的袈裟装备出家。若无此服，虽借用他人袈裟出家亦可；但在法座集会内，应放心收受并用。反之，若他拿一块破布、袈裟类布片或布条而来，持续到袈裟到手为止，由他穿用，且在寺院中生活，得给予无名的饭食、碗用与菜肴。过去沙玛内拉阶段的袈裟部分饭食亦可给予，住宿借宿诸如席垫、木板等，不允许。此后还给予有油、糯米酒、蜂蜜等药材成分快熬的药物部分。若病者，可给予药材治疗，像沙玛内拉一样全权供养。至于具足比库授具足戒阶段，则不得以借或乞得的袈裟授戒，经说：“不当用乞得袈裟授具足戒，若授戒，生恶业。”故授戒者必须用完备袈裟。如若无此袈裟，若师长或比库有意施予，不拘他念，便应给予并取得完整袈裟。若用乞来的袈裟、布料受戒，则虽行为无亏损，戒法审视为有过。
§146
146. Paripuṇṇapattacīvaraṃ (mahāva. aṭṭha. 34) pabbājentenapi sace okāso hoti, sayaṃ pabbājetabbo. Sace uddesaparipucchādīhi byāvaṭo hoti, okāsaṃ na labhati, eko daharabhikkhu vattabbo ‘‘etaṃ pabbājehī’’ti. Avuttopi ce daharabhikkhu upajjhāyaṃ uddissa pabbājeti, vaṭṭati. Sace daharabhikkhu natthi, sāmaṇeropi vattabbo ‘‘etaṃ khaṇḍasīmaṃ netvā pabbājetvā kāsāyāni acchādetvā ehī’’ti. Saraṇāni pana sayaṃ dātabbāni. Evaṃ bhikkhunāva pabbājito hoti. Purisañhi bhikkhuto añño pabbājetuṃ na labhati, mātugāmaṃ bhikkhunīto añño, sāmaṇero pana sāmaṇerī vā āṇattiyā kāsāyāni dātuṃ labhanti, kesoropanaṃ yena kenaci kataṃ sukataṃ.
146. 即使用完整袈裟出家，若时机适宜，应自行出家。若由于邀约等缘故妨碍，则由一名幼小比库宣称“应由此人出家”。若幼小比库不在，则由沙玛内或沙玛内莉代为宣称“应前往界限处覆袈裟出家”。托庇处自行施舍。此即女比库之法。男子比库不得代他人出家；女子比库亦不得代他人出家。幼沙玛内或幼沙玛内莉则可相互赠袈裟、理发等施护，修好关系。
Sace pana bhabbarūpo hoti sahetuko ñāto yasassī kulaputto, okāsaṃ katvāpi sayameva pabbājetabbo, ‘‘mattikāmuṭṭhiṃ gahetvā nahāyitvā āgacchāhī’’ti ca na pana vissajjetabbo . Pabbajitukāmānañhi paṭhamaṃ balavaussāho hoti, pacchā pana kāsāyāni ca kesaharaṇasatthakañca disvā utrasanti, ettoyeva palāyanti, tasmā sayameva nahānatitthaṃ netvā sace nātidaharo, ‘‘nahāhī’’ti vattabbo, kesā panassa sayameva mattikaṃ gahetvā dhovitabbā . Daharakumārako pana sayaṃ udakaṃ otaritvā gomayamattikāhi ghaṃsitvā nahāpetabbo. Sacepissa kacchu vā piḷakā vā honti, yathā mātā puttaṃ na jigucchati, evamevaṃ ajigucchantena sādhukaṃ hatthapādato ca sīsato ca paṭṭhāya ghaṃsitvā ghaṃsitvā nahāpetabbo. Kasmā? Ettakena hi upakārena kulaputtā ācariyupajjhāyesu ca sāsane ca balavasinehā tibbagāravā anivattidhammā honti, uppannaṃ anabhiratiṃ vinodetvā therabhāvaṃ pāpuṇanti, kataññukatavedino honti.
若愿出家者形貌俊美，亲友皆知，虽有恰当时机，应当自行出家，且约定“用陶土把头发护持清洁后前往”。不可因害羞而退却。对于出家初学者，出家时往往最初豪情满满，后来见袈裟与剃发之事，能令多数惶惑退缩。若非过于幼小，应劝其“洗净头发”。幼儿则应引水及用泥垢等物轻柔抹洗清洁，若有泥污或血迹，亦如母亲对婴儿无羞耻之心，以正当方式用手足与头部护持清洗。何故如此？因如此辅助，家子对师长及教法怀有坚强的信心与恭敬，不生厌恶，乐于入道，感恩并受持长老道心。
Evaṃ nahāpanakāle pana kesamassuṃ oropanakāle vā ‘‘tvaṃ ñāto yasassī, idāni mayaṃ taṃ nissāya paccayehi na kilamissāmā’’ti na vattabbo, aññāpi aniyyānikakathā na vattabbā, atha khvassa ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi, satiṃ upaṭṭhāpehī’’ti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ. Ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikkūlabhāvaṃ nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabbaṃ. Sace hi so pubbe madditasaṅkhāro hoti bhāvitabhāvano kaṇṭakavedhāpekkho viya paripakkagaṇḍo sūriyuggamanāpekkhaṃ viya ca pariṇatapadumaṃ, athassa āraddhamatte kammaṭṭhānaṃ manasikāre indāsani viya pabbate kilesapabbate cuṇṇayamānaṃyeva ñāṇaṃ pavattati, khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇāti. Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya, no anissāya. Tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbāti.
如是在洗浴时剪除头发，在涂香时说「你这有名的亲族，如今我们将以此作依凭和原因，不作恶道」是不宜的；亦不可说其他未经许可的话。然后，他对比库说：「朋友，善护依凭，持守正念」，并由此说明五种修行法门。由说者以音声、叹息、香气、气味、粪秽、污秽、恶臭、恶气、污秽、坏臭、恶臭、恶气、洗涤后的污秽淤积、或自恃耽溺的显现，须予说明。若他以前修习染污行为，现恰似熟透的芒果，等待被摘，或似日出之时，待其成熟绽放，如盛开的莲花，他对所修习法门的投入程度，如登山般努力，破除烦恼如破山石般，明智觉知向内展开，最终达到阿拉汉果位。所有得阿拉汉果位者，在听到此类道理后，皆因善知识或老师的教导，依教法而得果，不违背法理。故当如是陈说须知之言。
Kesesu pana oropitesu haliddicuṇṇena vā gandhacuṇṇena vā sīsañca sarīrañca ubbaṭṭetvā gihigandhaṃ apanetvā kāsāyāni tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā paṭiggāhāpetabbo. Athāpissa hatthe adatvā ācariyo vā upajjhāyo vā sayameva acchādeti, vaṭṭati. Sace aññaṃ daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā upāsakaṃ vā āṇāpeti ‘‘āvuso, etāni kāsāyāni gahetvā etaṃ acchādehī’’ti, taññeva vā āṇāpeti ‘‘etāni gahetvā acchādehī’’ti, sabbaṃ taṃ vaṭṭati, sabbaṃ tena bhikkhunāva dinnaṃ hoti. Yaṃ pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā anāṇattiyā nivāseti vā pārupati vā, taṃ apanetvā puna dātabbaṃ. Bhikkhunā hi sahatthena vā āṇattiyā vā dinnameva kāsāyaṃ vaṭṭati, adinnaṃ na vaṭṭati. Sacepi tasseva santakaṃ hoti, ko pana vādo upajjhāyamūlake.
对于剪下的头发，应涂以姜黄粉或香粉，涂敷在头部及身体上，并洒上家香，分三次、两次或一次覆盖。若教师或上座故意用手覆抹，即成有效。若他向另一童子、沙玛内拉或在家居士施予衣物时说：「朋友，请接受这些衣物加以遮盖」，该者方可接受，否则不得受用。所施衣物如住处或笠帽若无缺损，应先接受后再施予。比库捉持该衣物，不得拒绝。即使衣物有缺损，针对上座的规定亦无争辩。除非有明确理由，不得拒绝。
§147
147. Evaṃ pana dinnāni kāsāyāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ye tattha sannipatitā bhikkhū, tesaṃ pāde vandāpetvā atha saraṇagahaṇatthaṃ ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā ‘‘evaṃ vadehī’’ti vattabbo, ‘‘yamahaṃ vadāmi, taṃ vadehī’’ti vattabbo. Athassa upajjhāyena vā ācariyena vā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena saraṇāni dātabbāni yathāvuttapaṭipāṭiyāva, na uppaṭipāṭiyā. Sace hi ekapadampi ekakkharampi uppaṭipāṭiyā deti, buddhaṃ saraṇaṃyeva vā tikkhattuṃ datvā puna itaresu ekekaṃ tikkhattuṃ deti, adinnāni honti saraṇāni.
147. 如是给予的衣物应覆盖躯体，并使上衣整理整齐。聚集的比库们应以脚礼敬，随后坐于高台之上，合掌以示赞叹，说：「请如此言说」，回答者应说：「我所言即如是。」上座或教师应引导其受三宝皈依，依照应有仪轨赠受，不可越轨。若有人逐一越轨，只赠发心三皈依，则非正当三皈依。
Imañca pana saraṇagamanupasampadaṃ paṭikkhipitvā anuññātaupasampadā ekatosuddhiyā vaṭṭati, sāmaṇerapabbajjā pana ubhatosuddhiyāva vaṭṭati, no ekatosuddhiyā. Tasmā upasampadāya sace ācariyo ñattidosañceva kammavācādosañca vajjetvā kammaṃ karoti, sukataṃ hoti. Pabbajjāya pana imāni tīṇi saraṇāni bu-kāra dha-kārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ ahāpentena ācariyenapi antevāsikenapi vattabbāni. Sace ācariyo vattuṃ sakkoti, antevāsiko na sakkoti, antevāsiko vā sakkoti, ācariyo na sakkoti, ubhopi vā na sakkonti, na vaṭṭati. Sace pana ubhopi sakkonti, vaṭṭati. Imāni ca pana dadamānena ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ ekasambandhāni anunāsikantāni vā katvā dātabbāni, ‘‘buddhama saraṇama gacchāmī’’ti evaṃ vicchinditvā makārantāni vā katvā dātabbāni. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘nāmaṃ sāvetvā ‘ahaṃ, bhante, buddharakkhito yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vuttaṃ, taṃ ekaṭṭhakathāyampi natthi, pāḷiyampi na vuttaṃ, tesaṃ rucimattameva, tasmā na gahetabbaṃ. Na hi tathā avadantassa saraṇaṃ kuppati. Ettāvatā ca sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhito hoti.
而若拒绝皈依，则不得受某单一皈依。沙玛内拉的出家依止乃有双重纯净，非单一纯净。故若教师出于某种恶行言语，仍行皈依，即为善。对出家来说，三皈依乃如辅音字母“bu - ka - ra dha”等的构成核心，师与下座都应用之。若师能受，别的下座不能，或下座能受，师不能，均不可采纳。但若双方都能受，则有效。用“我归依佛”的共同言语，或略去分解，均须施以礼垫、皈依，以示庄重。暗诃译注有云：「名号应念‘我生有佛护，终生皈依佛’」。此说于译注及巴利文中皆无载，其言适合行者品味，故不可取。若以此说论皈依，皈依不受诠释。由此可见，沙玛内地位乃建立于此。
§148
148. Sace panesa gatimā hoti paṇḍitajātiko, athassa tasmiṃyeva ṭhāne sikkhāpadāni uddisitabbāni. Kathaṃ? Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni. Vuttañhetaṃ –
148. 若是学识渊博的比库，须于原处宣示修学誓戒。如何宣示？如世尊所教。对此说法有记载——
‘‘Anujānāmi , bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇi, adinnādānā veramaṇi, abrahmacariyā veramaṇi, musāvādā veramaṇi, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, vikālabhojanā veramaṇi, naccagītavādita visūkadassanā veramaṇi, mālāgandha vilepana dhāraṇa maṇḍana vibhūsanaṭṭhānā veramaṇi, uccāsayanamahāsayanā veramaṇi, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti (mahāva. 106).
「我允许，诸比库，沙玛内拉受十戒，其中沙玛内拉须受持：不杀生，不偷盗，不淫戒，不妄语，不饮酒，不食迟，禁止唱歌跳舞，禁止涂抹香粉及涂饰装饰物，禁止卧床宽大，禁止接受金银财物。」（大部经106经文）
Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo yāvajīvaṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’ti evaṃ saraṇadānaṃ viya sikkhāpadadānampi vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāsu atthi, tasmā yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Pabbajjā hi saraṇagamaneheva siddhā, sikkhāpadāni pana kevalaṃ sikkhāpadapūraṇatthaṃ jānitabbāni, tasmā pāḷiyā āgatanayeneva uggahetuṃ asakkontassa yāya kāyaci bhāsāya atthavasenapi ācikkhituṃ vaṭṭati. Yāva pana attanā sikkhitabbasikkhāpadāni na jānāti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṭṭhānanisajjādīsu pānabhojanādividhimhi ca na kusalo hoti, tāva bhojanasālaṃ vā salākabhājanaṭṭhānaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṭṭhānaṃ na pesetabbo, santikāvacaroyeva kātabbo, bāladārako viya paṭipajjitabbo, sabbamassa kappiyākappiyaṃ ācikkhitabbaṃ, nivāsanapārupanādīsu abhisamācārikesu vinetabbo. Tenapi –
然于安陀罗注释中，有言「尊者，我今终身恒守杀生戒法」，如同皈依给予之仪式，亦称戒律授受，但此语既非巴利语正本，亦非注释中所载，故应依巴利正文本意加以说明。出家仪式本即皈依之宣示，戒律仅当视为戒戒满摄之范畴，故巴利文既已传来，言辞不甚明晰者，应用通达之语言加以诠释。若不知所当修学之戒律，乃至於着僧衣、御衣、坐具等规矩未知，且于饮食方式亦不娴熟，则不宜派遣至饭堂、食坐处或其他相类所在，而应由近侍照顾，初学者亦当照护，戒律诸宜与不宜亦应悉数告知，应制止于进入禁闭之所及发生违规之处。即有如此—
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetuṃ. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunīdūsako hotī’’ti (mahāva. 108) –
「我受准许，比库们，当勿毁坏具足十戒的沙门。此者杀生者，盗取者，不净行者，妄语者，醉酒者，毁谤佛陀者，毁谤法者，毁谤僧团者，邪见者，毁谤比库尼者。」（大师部经论108）—
Evaṃ vuttāni dasa nāsanaṅgāni ārakā parivajjetvā ābhisamācārikaṃ paripūrentena dasavidhe sīle sādhukaṃ sikkhitabbaṃ.
如是称述者，是十恶之破戒根本，故应远离恶行而持守佛法戒律，修学十戒乃善良之道。
§149
149. Yo pana (mahāva. aṭṭha. 108) pāṇātipātādīsu dasasu nāsanaṅgesu ekampi kammaṃ karoti, so liṅganāsanāya nāsetabbo. Tīsu hi nāsanāsu liṅganāsanāyeva idhādhippetā. Yathā ca bhikkhūnaṃ pāṇātipātādīsu tā tā āpattiyo honti, na tathā sāmaṇerānaṃ. Sāmaṇero hi kuntha kipillikampi māretvā maṅgulaṇḍakampi bhinditvā nāsetabbataṃyeva pāpuṇāti, tāvadevassa saraṇagamanāni ca upajjhāyaggahaṇañca senāsanaggāho ca paṭippassambhanti, saṅghalābhaṃ na labhati, liṅgamattameva ekaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. So sace ākiṇṇadosova hoti, āyatiṃ saṃvare na tiṭṭhati, nikkaḍḍhitabbo. Atha sahasā virajjhitvā ‘‘duṭṭhu mayā kata’’nti puna saṃvare ṭhātukāmo hoti, liṅganāsanakiccaṃ natthi, yathānivatthapārutasseva saraṇāni dātabbāni, upajjhāyo dātabbo. Sikkhāpadāni pana saraṇagamaneneva ijjhanti. Sāmaṇerānañhi saraṇagamanaṃ bhikkhūnaṃ upasampadakammavācāsadisaṃ, tasmā bhikkhūnaṃ viya catupārisuddhisīlaṃ imināpi dasa sīlāni samādinnāneva honti, evaṃ santepi daḷhīkaraṇatthaṃ āyatiṃ saṃvare patiṭṭhāpanatthaṃ puna dātabbāni. Sace purimikāya puna saraṇāni gahitāni, pacchimikāya vassāvāsikaṃ lacchati. Sace pacchimikāya gahitāni, saṅghena apaloketvā lābho dātabbo. Adinnādāne tiṇasalākamattenapi vatthunā, abrahmacariye tīsu maggesu yattha katthaci vippaṭipattiyā, musāvāde hasādhippāyatāyapi musā bhaṇite assamaṇo hoti, nāsetabbataṃ āpajjati, majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvā pivantova sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā. Yāni panassa itarāni pañca sikkhāpadāni, etesu bhinnesu na nāsetabbo, daṇḍakammaṃ kātabbaṃ. Sikkhāpade pana puna dinnepi adinnepi vaṭṭati, daṇḍakammena pana pīḷetvā āyatiṃ saṃvare ṭhapanatthāya dātabbameva.
149. 若有人于杀生诸恶等十恶破戒中仅作一行为，且为标记恶行之破戒者，则当弃除此标记。因三种破戒中标记破戒即是此意。比库虽于杀生等犯戒，但沙门则不同。因初学者即使杀死阉鼠或小飞蟑，至毁坏蛆虫，皆不足以弃除标记，反反覆覆承受皈依及受具足许可等仪轨，故沙门未得僧团资格。此表明，初学者虽具四净行为似比库，但十戒乃受已，无碍于严格遵守戒律，长久依循护持皈依法门。若男性再受皈依，后续授戒，例如雨安居，则得受戒。若后受戒，则应通过僧团考查，得利益。盗取以三枝草等小物成物盗罪，邪淫行在三道行中有过失，妄语因笑恶意等言语而不善，为饮酒则即使比库不知，饮之即犯。有知则犯，无知则不。余五戒等不破应受戒者，则应罚责。戒律每日饮食则常存于戒律中，罚责以以罚僻护开始为主，长久依循戒律为要。
Avaṇṇabhāsane pana ‘‘arahaṃ sammāsambuddho’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena buddhassa vā ‘‘svākkhāto’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena dhammassa vā ‘‘suppaṭipanno’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhāsanto ratanattayaṃ nindanto garahanto ācariyupajjhāyādīhi ‘‘mā evaṃ avacā’’ti avaṇṇabhāsane ādīnavaṃ dassetvā nivāretabbo. ‘‘Sace yāvatatiyaṃ vuccamāno na oramati, kaṇṭakanāsanāya nāsetabbo’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sace evaṃ vuccamāno taṃ laddhiṃ nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Sace na nissajjati, tatheva ādāya paggayha tiṭṭhati, liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Ayameva hi nāsanā idhādhippetāti. Micchādiṭṭhikepi eseva nayo. Sassatucchedānañhi aññataradiṭṭhiko sace ācariyādīhi ovadiyamāno nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo, apaṭinissajjantova nāsetabbo. Bhikkhunīdūsako cettha kāmaṃ abrahmacāriggahaṇena gahitova, abrahmacāriṃ pana āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmaṃ saraṇāni datvā upasampādetuṃ vaṭṭati. Bhikkhunīdūsako āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmopi pabbajjampi na labhati, pageva upasampadanti etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhunīdūsako’’ti idaṃ visuṃ dasamaṃ aṅgaṃ vuttanti veditabbaṃ.
于毁谤佛陀如「我即是正觉」等言之反面言，毁谤佛之为「真实宣说」，毁谤法为「正当行」，毁谤僧为「宝三宝者」颠倒蔑视师长与教师，应令止歇。若言不改，即使口中刺针亦当弃除。于大论注释称「若如是言辞，甚至放任不改，必应施以处罚，遣送毁谤者。若不改，且猖狂不止，则应丢弃于杖打下。」此正符戒律规定。此处标记指此。邪见者亦如是。若对导师戒师规劝听从则止息，应施罚而遣送。若不听则不可弃。毁谤比库尼者，虽执念淫欲持戒，但持戒之身欲持久，故当予皈依传受。毁谤比库尼者不能持久守护戒律，故不堪受戒，此意即称「毁谤比库尼者」为第十诫。
§150
150. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṃ kātuṃ. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati, paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedetī’’ti (mahāva. 107) ‘‘vacanato pana imāni pañca aṅgāni, sikkhāpadesu ca pacchimāni vikālabhojanādīni pañcāti dasa daṇḍakammavatthūni. Kiṃpanettha daṇḍakammaṃ kattabba’’nti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṃ kātu’’nti (mahāva. 107) vacanato yattha (mahāva. aṭṭha. 107) vasati vā pavisati vā, tattha āvaraṇaṃ kātabbaṃ ‘‘mā idha pavisā’’ti. Ubhayenapi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vuttaṃ. Tasmā na sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṃ kātabbo, karonto ca dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṃ kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Na ca mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabbo, karonto ca dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Tasmā ‘‘ajja mā khāda mā bhuñjā’’ti vadatopi ‘‘āhārampi nivāressāmī’’ti pattacīvaraṃ anto nikkhipatopi sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Anācārassa pana dubbacasāmaṇerassa daṇḍakammaṃ katvā yāguṃ vā bhattaṃ vā pattacīvaraṃ vā dassetvā ‘‘ettake nāma daṇḍakamme āhaṭe idaṃ lacchasī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Bhagavatā hi āvaraṇameva daṇḍakammaṃ vuttaṃ. Dhammasaṅgāhakattherehi pana ‘‘aparādhānurūpaṃ udakadāruvālikādīnaṃ āharāpanampi kātabba’’nti vuttaṃ, tasmā tampi kātabbaṃ, tañca kho ‘‘oramissati viramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena. ‘‘Daṇḍakammaṃ karomī’’ti ca uṇhapāsāṇe vā nipajjāpetuṃ pāsāṇiṭṭhakādīni vā sīse nikkhipāpetuṃ udakaṃ vā pavesetuṃ na vaṭṭati.
150.「我准许诸比库，对具足五根的沙门，可施以处罚。是因为比库阻碍，非利益比库，斥责比库，亵慢比库，分裂比库团体。」（大师部经论107）言曰：「此五根即为受戒中的后五戒，所谓失惜粮食等，也有十种处罚条目。何以施罚？」答曰：「无论居处或出入，皆应设障碍以劝诫，如言‘此处勿入’。」且互相障碍自所居处及食处等地，故非所有僧伽闾都应设障碍，若为恶行则予以阻止，云「非所有僧舍皆宜设障碍，若造作必堕恶业。」又非门户处之食物宜设障碍，造作亦堕恶行，云「非门户处之食物亦不可设障碍。」故即便言「今日勿食勿用」亦不该于衣物暗中掩藏而致所有用具受害。恶行之初学比库，若犯戒受罚后献祭饮食衣物，即当言「此为处罚标记物」。世尊即宣此障碍为处罚。德行集中者又言「依罪责，应采集树枝小水等净物供养。」是故亦当采集，以避免坏失，非谓消灭或毁坏。言「我将施罚」，不可于热石等灶台中投入石头块，也不可投入头部及水中，非所宜也。
Upajjhāyaṃ anāpucchāpi daṇḍakammaṃ na kāretabbaṃ ‘‘na, bhikkhave, upajjhāyaṃ anāpucchā āvaraṇaṃ kātabbaṃ, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 108) vacanato. Ettha pana ‘‘tumhākaṃ sāmaṇerassa ayaṃ nāma aparādho, daṇḍakammamassa karothā’’ti tikkhattuṃ vutte sace so upajjhāyo daṇḍakammaṃ na karoti, sayaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sacepi ādito upajjhāyo vadati ‘‘mayhaṃ sāmaṇerānaṃ dose sati tumhe daṇḍakammaṃ karothā’’ti, kātuṃ vaṭṭatiyeva. Yathā ca sāmaṇerānaṃ, evaṃ saddhivihārikantevāsikānampi daṇḍakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, aññesaṃ pana parisā na apalāḷetabbā, apalāḷento dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, aññassa parisā apalāḷetabbā, yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 108) vacanato . Tasmā ‘‘tumhākaṃ pattaṃ dema, cīvaraṃ demā’’ti attano upaṭṭhānakaraṇatthaṃ saṅgaṇhitvā sāmaṇerā vā hontu upasampannā vā, antamaso dussīlabhikkhussapi parassa parisabhūte bhinditvā gaṇhituṃ na vaṭṭati, ādīnavaṃ pana vattuṃ vaṭṭati ‘‘tayā nahāyituṃ āgatena gūthamakkhanaṃ viya kataṃ dussīlaṃ nissāya viharantenā’’ti. Sace so sayameva jānitvā upajjhaṃ vā nissayaṃ vā yācati, dātuṃ vaṭṭati.
对上师（即导师）即使未经过询问，也不得进行处罚行为。圣训云：「比库们，不得未经询问而对上师加以阻碍，若有人行此，必遭恶报。」（大毗婆沙论108卷）关于这个问题，有言：「这是你们沙玛内拉的过犯，若进行处罚行为。」三次如此训诫，若上师不行处罚行为，自然不为己所为。若沙玛内最初上师说：「因我所感沙玛内有过失，尔等应施行处罚行为。」则自然允许实行处罚。同理，对信心坚定、遵守戒律的在家居士，虽然允许施行处罚，但不得粗暴讥谤他人，若有人讥谤，必遭恶报。圣训云：「比库们，不得讥讽他众，若讥讽，恶报难免。」（大毗婆沙论108卷）因此说：「给你们袈裟吧，给你们衣钵吧。」这是为了关照自己所护持之人，无论是沙玛内拉，或已受具足戒的比库，都不可擅自拆散他人所在僧团的袈裟，否则不可取；但若有人以恶行为由，如同杀害池中水蛭一般，跟随不善之人，则不可妨碍。如果某人自知故意向上师请求袈裟或寄托（庇护），是可以给予的。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于巴利外律决择集中
Pabbajjāvinicchayakathā samattā. · 出家决择论已毕。