21. Pavāraṇāvinicchayakathā · 21. 自恣抉择论
21. Pavāraṇāvinicchayakathā21. 自恣决疑论
§116
116.Paṭikkhepapavāraṇāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjamānena yassa kassaci abhihaṭabhojanassa paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇā. Sā ca na kevalaṃ paṭikkhepamattena hoti, atha kho pañcaṅgavasena. Tatrimāni pañcaṅgāni – asanaṃ, bhojanaṃ, dāyakassa hatthapāse ṭhānaṃ, abhihāro, abhihaṭassa paṭikkhepoti. Tattha asananti vippakatabhojanaṃ, bhuñjamāno cesa puggalo hotīti attho. Bhojananti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ, odanādīnañca aññataraṃ paṭikkhipitabbaṃ bhojanaṃ hotīti attho. Dāyakassa hatthapāse ṭhānanti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ gaṇhitvā dāyakassa aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse avaṭṭhānaṃ. Abhihāroti hatthapāse ṭhitassa dāyakassa kāyena abhihāro. Abhihaṭassa paṭikkhepoti evaṃ abhihaṭassa kāyena vā vācāya vā paṭikkhepo. Iti imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavāraṇā hoti. Vuttampi cetaṃ –
116.所谓拒绝饮食，指在五种饮食中的任何一种，由某人拒绝供养的饮食而产生的拒绝。此法不仅仅是对拒绝本身而成立，而是由五个方面共同成就。此处所说的五个方面为：坐具、饮食、施主手边所处之处、施主的行为、对供养者拒绝。所谓坐具，是指食用者所坐之被弃后的坐处。所谓饮食，是指用以供养的食物及须煮熟的饭菜等其它应供给的饮食。所谓施主手边所处之处，是指拿着供养饮食，大小合手所能容纳合围之地位。所谓施主的行为，指施主手边所在身体的行为。所谓对供养者拒绝，是指用身体或言语拒绝此施主。以上五个方面共同构成拒绝饮食。
‘‘Pañcahi, upāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati, asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito, abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pari. 428).
经中亦说：『优波离，拒绝当以五种形式算，即坐具、饮食、处于施主手边、施主任意行为、拒绝。』
§117
117. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 238-9) – ‘‘asana’’ntiādīsu tāva yaṃ asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesaṃ aññatarameva veditabbaṃ. Tattha odano nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍulehi nibbatto. Tatra sālīti antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakudrūsako ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti. Nīvāravarakacorakā cettha dhaññānulomāti vadanti, dhaññāni hontu dhaññānulomāni vā, etesaṃ vuttappabhedānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘bhattaṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘yāguṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacissāmā’’ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacantu, sace uṇhaṃ sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, odanasaṅgahameva gacchati, pavāraṇaṃ janeti. Sace odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti.
117.对此的详尽分析见《释别论》（Pācittiya Aṭṭhakathā 238-239）——所谓“坐具”等，是指一切饮食中，若有人对施主手边的饮食、饭菜加以拒绝，即所谓的粥、汤、肉、鱼等五种饮食中之某一类，应当明了其中区别。这里所说的粥，是指用米、麦、稻、大麦、小米或赤小豆等谷类所熬成的食物。此中“米”泛指所有米类；“麦”泛指所有麦类；“小米”称为白小米或黑小米等；赤小豆是黑赤豆及其它种类作物之统称。无论称其种类如何，皆视为粮食。所言“饭”，是指上述各种粮与谷物捣制而成，用以煮食的饭菜。对经过冷热处理或搅拌食用时对施主行为的明了即是拒绝饮食。若煮粥未明，则为非拒绝。
Yopi pāyāso vā paṇṇaphalakaḷīramissakā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā hoti āvajjitvā pivituṃ sakkā, hatthena gahitokāsepi odhiṃ na dasseti, pavāraṇaṃ na janeti. Sace pana usumāya vigatāya sītalabhūtā ghanabhāvaṃ gacchati, odhiṃ dasseti, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanubhāvo na rakkhati. Sacepi dadhitakkādīni āropetvā bahū paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle ce odhi paññāyati, pavāraṇaṃ janeti. Ayāguke nimantane ‘‘yāguṃ dassāmā’’ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti. Kiñcāpi tanuko hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Yāgusaṅgahaṃ gatepi tasmiṃ vā aññasmiṃ vā yattha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, sace sāsapamattampi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nhāru vā paññāyati, pavāraṇaṃ janeti, suddharasako pana rasakayāgu vā na janeti. Ṭhapetvā vuttadhaññataṇḍule aññehi veṇutaṇḍulādīhi vā kaṇḍamūlaphalehi vā yehi kehici kataṃ bhattampi pavāraṇaṃ na janeti, pageva ghanayāgu. Sace panettha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, janeti. Mahāpaccariyaṃ ‘‘pupphiatthāya bhattampi pavāraṇaṃ janetī’’ti vuttaṃ. Pupphiatthāya bhattaṃ nāma pupphikhajjakatthāya kuthitudake pakkhipitvā seditataṇḍulā vuccanti. Sace pana te taṇḍule sukkhāpetvā khādanti, vaṭṭati, neva sattusaṅkhyaṃ, na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti. Puna tehi katabhattaṃ pavāretiyeva. Te taṇḍule sappitelādīsu vā pacanti, pūvaṃ vā karonti, na pavārenti. Puthukā vā tāhi katasattubhattādīni vā na pavārenti.
若是奶汤或含有叶菜、果实、鲜榨汁等调养品，虽然煮熟了，且能用盛碗手持饮用，但对施主手边饮食未视为煮熟，故不算拒绝。若果汁在炎热天气中冷却变浓稠，形成较厚状态，虽没有按前例保存的状况，却能视为煮熟，遂构成拒绝。若在此果汁中放入熟制叶菜及果实多次合拢成一团，有时连米粒也被裹着，饮食时间煮熟即属拒绝饮食。不熟果汁再用以招待他人，称为“请领熟食”。若是放进干米或谷物，称为湿米。若将其炒熟则不算拒绝。若炒食过熟，过松散，数量失确，亦构成拒绝。若投放鱼肉等野味而煮熟，属于拒绝。古文说：“为要煮熟食物亦引起拒绝。”所谓“煮熟”是指放置花粉状颗粒以煮熟粥饭。若此粥饭连续炒食，形成不定容物状，数量无法明了时，虽不计算饭量，但仍构成拒绝。若用于传统炒饭及野味烹制则不构成拒绝。
Kummāso nāma yavehi katakummāso. Aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti.
此中所谓粥，是指以谷物制成之粥。以其它野味及杂物制粥则不能视为拒绝。
Sattu nāma sālivīhiyavehi katasattu. Kaṅguvarakakudrūsakasīsānipi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti. Sacepi taṃ allattā ekabaddhaṃ hoti, sattusaṅgahameva gacchati. Kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tampi cuṇṇaṃ sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti. Tesaṃ pana taṇḍulānaṃ cuṇṇaṃ pavāreti, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti. Lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti. Macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. Maccho maṃsañca pākaṭameva.
所谓猎物，是以稻、麦、小米等谷类制成的谷类粮食。谷壳包括被剥下去的壳、籽、粉末等。若这些谷类用热水煮熟后，呈柔软状，亦构成拒绝。若煮食者为粗制、粗糙者，不算拒绝。对此食物之精细与粗劣，诸谷物的具体区别，遵守上述食物分类与煮熟规则。此等谷类炒饭亦构成拒绝。有些粗制粥饭则不构成拒绝。此类不拒绝者多为未经处理的粗制粥饭。此处讲明所供养粥饭的种类及其是否构成拒绝的标准。
Ayaṃ pana viseso – sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattāneva dve macchakhaṇḍāni vā maṃsakhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ yaṃ kiñci pavāraṇappahonakaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Tato ekaṃ khāditaṃ, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Avatthutāya. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃyeva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati, ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu, yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Akappiyamaṃsaṃ vā khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, purimanayeneva na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ vā akappiyamaṃsaṃ vā khādanto pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kuladūsakavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanāya uppannaṃ akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā bhuñjantopi kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāretīti sabbattha vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.
此处特别说明——若饮用牺牲于祭祀者，仅以祭祀的分量给予二块鱼肉或肉块，无论是分为一份食用，或是不同份食用，若在未食用时，有人对另一人犯有下戒中禁止的事而拒绝接受，则无须接受。若只有一块已食用，或一块在手中或盘中，若有人对另外的那部分犯戒，则必须接受。若两块都已食用，嘴中甚至未放下时，若有人犯戒拒绝，则不应接受。吃合法的肉时，拒绝合法肉的戒律成立且应接受；吃合法肉而拒绝不合法肉，则戒律不成立不应接受。何以故？因其被证实（合法）。比库应当接受他可食用的肉，且该肉即为戒律成立的原因。虽知不合法者拒绝，但因在应拒绝处仍坚定拒绝，故戒律成立但不应接受。若吃了不合法肉而拒绝合法肉，戒律应当接受。何以故？因被证实（真相）。对被拒绝的部分物品，该物被视为戒律成立的缘由，且吃时肉的本质未失，故戒律应当成立接受。不合法的肉吃时，拒绝不合法肉戒律不成立不应接受。吃合法或不合法肉者，只要拒绝五种食物中任何合法食物戒律皆成，应当接受。因家族污秽、医毒之业所致，波罗汉化身觉者所斥责、避绝的各种不合法食物虽成立戒律却不应接受。无论是合法或不合法食物，若拒绝合法食物戒律成立，应当接受。拒绝不合法食物而不成立戒律不应接受，此因戒律成败之因理，皆有相应说明。
§118
118. Evaṃ ‘‘asana’’ntiādīsu yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāraṇaṃ āpajjati, taṃ utvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo – asanaṃ bhojananti ettha tāva yena ekasitthampi ajjhohaṭaṃ hoti so sace pattamukhahatthānaṃ yattha katthaci pañcasu bhojanesu ekasmimpi sati aññaṃ pañcasu bhojanesu ekampi paṭikkhipati, pavāreti. Katthaci bhojanaṃ natthi, āmisagandhamattaṃ paññāyati, na pavāreti. Mukhe ca hatthe ca bhojanaṃ natthi, patte atthi, tasmiṃ pana āsane abhuñjitukāmo, vihāraṃ vā pavisitvā bhuñjitukāmo, aññassa vā dātukāmo tasmiṃ ce antare bhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā. ‘‘Yopi aññatra gantvā bhuñjitukāmo mukhe bhattaṃ gilitvā sesaṃ ādāya gacchanto antarāmagge aññaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, tassapi pavāraṇā na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yathā ca patte, evaṃ hatthepi. Mukhepi vā vijjamānaṃ bhojanaṃ sace anajjhoharitukāmo hoti, tasmiñca khaṇe aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Ekasmiñhi pade vuttaṃ lakkhaṇaṃ sabbattha veditabbaṃ hoti. Apica kurundiyaṃ esa nayo dassitoyeva. Vuttañhi tattha ‘‘mukhe bhattaṃ gilitaṃ, hatthe bhattaṃ vighāsādassa dātukāmo, patte bhattaṃ bhikkhussa dātukāmo, sace tasmiṃ khaṇe paṭikkhipati, na pavāretī’’ti.
118. 关于「座具」及其他，何谓「食用」？何谓戒律因拒绝座具中置的食物而成立？今已阐明，就此而论，若食物置于盘面或手掌上，等五种食物中某一处有食物，而其他四处无物；若有人对某一处食物犯戒，则戒律成立。若某处无食物，仅有熟肉香气，则不成立。口中和手上无食物，盘中有食物，但想在座上食用，或进住宿处欲食，或欲赠他人，若在其间对食物犯戒，则不成立。何以故？因其为变质食物。又言：「有人离开别处独自食用，口中含饭吞咽残留，途中犯戒，亦不成立。」如盘上，手上食物亦然。若口中含食欲不中断吞咽，瞬间对食物犯戒，则不成立。此一处所显著特征，处处应明。此理应用于库伦迪夫（Kurundiya）律典，为显而简明也。又已说：「口中含饭，手中供他人用饭，若瞬间犯戒则不成立。」
Hatthapāse ṭhitoti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho ‘‘hatthapāso’’ti veditabbo. Tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantasseva pavāraṇā hoti, na tato paraṃ.
关于「手掌持物」，此处说明：若比库坐着，面向座椅背后；若站立，面向前方；若跪坐，以所见之处为据，身旁有施主坐着或站着或跪坐，将掌中伸开之手放置于最邻近肢体，且用其胳膊弯稍稍绕过对面方位，此时手掌所持物称为「手掌持物」。若持此而犯戒，则戒律成立；反之，则不成立。
Abhiharatīti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. Sace pana anantaranisinnopi bhikkhu hatthe vā ūrūsu vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvā ‘‘bhattaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi. Bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘gaṇhāhī’’ti vuttepi eseva nayo. Īsakaṃ pana uddharitvā vā apanāmetvā vā ‘‘gaṇhathā’’ti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Therāsane nisinno thero dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, daharo ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Therassa dūrabhāvato dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘idaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Parivesanāyaeko ekena hatthena odanapacchiṃ, ekena kaṭacchuṃ gahetvā bhikkhuṃ parivisati, tatra ce añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattameva karoti, parivesako eva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭāva hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. Sace pana parivesakena phuṭṭhamattāva hoti, itarova naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti, kaṭacchunā uddhaṭabhatte pana hoti. Kaṭacchunā abhihāroyeva hi tassa abhihāro. ‘‘Dvinnaṃ samabhārepi paṭikkhipanto pavāretiyevā’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Anantarassa bhikkhuno bhatte dīyamāne itaro pattaṃ hatthena pidahati, pavāraṇā natthi. Kasmā? Aññassa abhihaṭe paṭikkhittattā.
所谓「犯戒持物」乃指手掌之间持物。假若比库即使无意识坐着，手或肩膀或大腿承托着盘，却未恶意利用，仅口述“请拿饭”而请求，他拒绝则无戒律成立。当后端取来食物置地上，口述“请拿饭”，若此盘持物未被拿，则戒律亦不成立。若拿起饭盛物或递送彼方且口述“请拿”，则戒律成立。比如长老坐处遥远，给远处幼比库盘子，令“将此饭拿去”，拿起后便放下静止，幼比库“我不会”的反应属犯戒，但不成立。何以故？因长老与幼比库相距远，言辞不够明确。若拿起来后说“请拿此饭”，则戒律成立。若同伴们轮流以手一一持饭碗，给他人，若他人来拿时，其中之一告诉“我来拿”，仅动盘子切饭，则戒律不成立。若仅碰触而未拿，则戒律不成立，但此为粗暴犯戒。又说：“若两人同时持物，犯戒必成立。”某比库吃饭时，他人用手拿盘子，则戒律不成立。何以故？因物被他人持有并非自己犯戒。
Paṭikkhepo paññāyatīti ettha vācāya abhihaṭaṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi, kāyena abhihaṭaṃ pana yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotīti veditabbo. Tatra kāyena paṭikkhepo nāma aṅguliṃ vā hatthaṃ vā makkhikābījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketi. Vācāya paṭikkhepo nāma ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā vadati. Evaṃ yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhitte pavāraṇā hoti.
所谓「拒绝接触」是指用言语拒绝持物则戒律不成立；用身体某种形式或言语拒绝持物，戒律则成立。所谓用身体拒绝是指用手指、手掌、蚂蚁种子（如沙粒）、袈裟耳等触碰，摆动，变换形状，斥视，生怒等。用言语拒绝是以“不要”、“我不拿”、“勿接近”、“快走”等拒绝语言。以此各种形态，无论身体或言语拒绝时戒律成立。
§119
119. Eko abhihaṭe bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī’’ti vadati, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘anākiraṇatthāya vuttattā pavāraṇā hotī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ākira pūrehīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
119. 某次一位出手持物者，因恐惧于戒律，放下盘子数次，对置于盘上的饭菜反复说“拿吧拿吧，推开推开，还是先拿”。对此如何理解？大长老摩诃苏摩说：因未真实拒绝，故戒律成立。大长老摩诃波度玛则说：对“拿吧，推开”等言语，无人真正拒绝，所以戒律不成立。
Aparo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti āha, tatrāpi ‘‘evaṃ nāgamissatīti vuttattā pavāraṇā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘gaṇhissasīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
有一次，比库偷取他人的饭食，被发现之后，被指责说：「耆婆，这东西你还打算拿吗？我给你。」对此，长老大随不受许可地说道：「正因如此有违戒律之说，故应当禁戒。」然而，长老大镰却说：「对于说要拿取之人，是没有任何许可的。」于是他说：「不许可。」
Eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharitvā ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthi. ‘‘Macchamaṃsarasa’’nti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti, ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi hotiyeva. Maṃsaṃ visuṃ katvā ‘‘maṃsarasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, ‘‘tattha ce sāsapamattampi maṃsakhaṇḍaṃ atthi, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace pana parissāvito hoti, vaṭṭatī’’ti abhayatthero āha.
有一人偷取同一种味道的食物后说：「快拿这味道吧。」听闻后，反对或接受许可都不存在。有人说这是鱼肉味，则反对时有许可；有人说要拿这肉汤，仍然有许可。斩肉净除恶秽物后说：「请拿肉汤。」若其中仍存钉子等碎屑，则反对许可；若已清扫干净，则允许，如此长老阿巴耶说。
Maṃsarasena āpucchantaṃ mahāthero ‘‘muhuttaṃ āgamehī’’ti vatvā ‘‘thālakaṃ, āvuso, āharā’’ti āha, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘abhihārakassa gamanaṃ upacchinnaṃ, tasmā pavāretī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ayaṃ kuhiṃ gacchati, kīdisaṃ etassa gamanaṃ, gaṇhantassapi nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.
当以肉汤试探时，长老大师说：「稍作停留吧。」然后说：「耆婆，拿这个鸭梨子。」此处所指何义？长老大随说：「偷菜者行迹中断，因此是有许可的。」大镰长老却说：「他去哪？他的行动有何意义？对于偷取者，无有许可，故说不许可。」
Kaḷīrapanasādīhi missetvā maṃsaṃ pacanti, taṃ gahetvā ‘‘kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha, panasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, evampi na pavāreti. Kasmā? Apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. Sace pana ‘‘macchasūpaṃ maṃsasūpa’’nti vā ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vā vadanti, pavāreti, maṃsakarambako nāma hoti. Taṃ dātukāmopi ‘‘karambakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, vaṭṭati, na pavāreti, ‘‘maṃsakarambaka’’nti vā ‘‘ida’’nti vā vutte pana pavāreti. Esa nayo sabbesu macchamaṃsamissakesu.
他们将芥菜与竹笋等混合烹肉，并说：「请拿芥菜汤，拿竹笋作佐料。」然而，说这种不会有许可，因为这是反对许可之男子所为。若说这是鱼汤或肉汤，或说「请拿这个」，则被允许，这就是肉汤的开端。即便此人要施舍，也会说「请拿开端的肉」，这也是允许而非反对许可，或称「肉汤的开端」或「此者」时都有许可法则。这条规律适用于所有含鱼肉的食物。
§120
120. ‘‘Yo pana nimantane bhuñjamāno maṃsaṃ abhihaṭaṃ ‘uddissakata’nti maññamāno paṭikkhipati, pavāritova hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Missakakathā pana kurundiyaṃ suṭṭhu vuttā. Evañhi tattha vuttaṃ – piṇḍacāriko bhikkhu bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadati, na pavāreti, ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāreti. Kasmā? Yenāpucchito, tassa atthitāya. Ayamettha adhippāyo – ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā, na pavāreti. Yāgu mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Idañca sabbaaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, kāraṇaṃ panettha duddasaṃ. ‘‘Bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattaṃ bahutaraṃ vā samaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāretiyeva . Bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ vā hoti, pavāreti, appataraṃ na pavāreti, idañca karambakena na samānetabbaṃ. Karambako hi maṃsamissakopi hoti amaṃsamissakopi, tasmā karambakanti vutte pavāraṇā natthi, idaṃ pana bhattamissakameva. Ettha vuttanayeneva pavāraṇā hoti. Bahurase bhatte rasaṃ, bahukhīre khīraṃ, bahusappimhi ca pāyāse sappiṃ gaṇhathāti visuṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi.
传说中，有这样一句：『若有人在招待时食用肉食，误以为这是坠地的肉而弃之，这属于违犯反对戒律的行为。』关于肉食，关于糠是如实的说法。正如所说：乞食的比库带着含肉的饭食说：「请拿这饭。」不予反对，但说「请拿饭」时则允许，为什么？因为视其用途而言。此处之理解是说：「请拿含有肉的饭时」，若饭多或等量，便不反对许可。饭少而糠多，则予以许可。这正是各论中所讲，不可弃之，因这很难处理。饭被称为包含肉与糠、多少均可时，则许可；若不特指饭或糠只说「请拿肉」，则不许。此即关于含肉饭的许可。对于多层味道的饭、牛乳多的乳品、多汤类的饮料，经过洁净后允许，不反对许可。
Yo pana gacchanto pavāreti, so gacchantova bhuñjituṃ labhati. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, nadītīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Yāne vā hatthiassapiṭṭhe vā candamaṇḍale vā sūriyamaṇḍale vā nisīditvā pavāritena yāva majjhanhikaṃ, tāva tesu gacchantesupi nisinneneva bhuñjitabbaṃ. Yo ṭhito pavāreti, ṭhiteneva, yo nisinno pavāreti, nisinneneva paribhuñjitabbaṃ, taṃ taṃ iriyāpathaṃ vikopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭiko nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanakaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā sañcarituṃ na labbhati. Sace pana naṃ saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritena nipanneneva paribhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.
行者行走时获允许，也即行走期间可进食。若洒了水或饭，应当在原地适当处理。若河水已满，应沿河岸绕行而食。若有船只或桥梁，登上后边走边食，不应停止其行。无论乘坐车或大象或其他器具，坐于轮轴或月轮或日轮上，期间获许可的可持续进食直至中午，乃至坐着行走时，也可座食。站立时获许可即站着食，坐着时亦坐着食，行动路径不可妨碍，亦不可超越。若筏子上坐获许可，应以筏同样的方式食用。筏下应有网格架或其他坐具。坐于坐垫上获许可时，坐具不能移动，可环视四方食用。躺卧在床上获许可时，不能随意离开此床。若与床分开放置而无法起身，则不允许。趴着时，获许可则趴着进食。趴卧时不可越过坐的范围。
§121
121. Pavāritena pana kiṃkātabbanti? Yena iriyāpathena pavārito hoti, taṃ vikopetvā aññena iriyāpathena ce bhuñjati, atirittaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Anatirittaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikasaṅgahitaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.
121. 禁止饮食者指何？谓以何种行为而为禁止者，若一方因其行为被禁止，则若他人以另一种行为享用，则必须免除过度。凡非适当者，凡一时聚集之食物或主食，无论食用或享受，皆应忏悔。
Tattha anatirittaṃ nāma nātirittaṃ, na adhikanti attho. Taṃ pana yasmā kappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti, tasmā padabhājane vuttaṃ –
此中所谓非适当，即非适当非更多之义。因缘于七种律仪中因非法性等所未为或对犯病者不增之规定，故于饮食中称言曰——
‘‘Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti, anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, abhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā ca pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti avuttaṃ hoti, na gilānātirittaṃ hoti, etaṃ anatirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
「非适当即非法，违犯承诺，未经许可，手持戒律之外，非正确为之，已受禁止者以已起禁止座位而为，言‘此非我之所有’ 明言，非病者所饮食也，此即非适当。」（戒律239）
Tattha akappiyakatanti yaṃ tattha phalaṃ vā kandamūlādiṃ vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akataṃ, yañca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā, etaṃ akappiyaṃ nāma. Taṃ akappiyaṃ ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittaṃ katampi ‘‘akappiyakata’’nti veditabbaṃ. Appaṭiggahitakatanti bhikkhunā appaṭiggahitaṃyeva purimanayena atirittaṃ kataṃ. Anuccāritakatanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. Ahatthapāse katanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. Abhuttāvinā katanti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti, tena pavāraṇappahonakabhojanaṃ abhuttena kataṃ. Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katanti idaṃ uttānameva. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti avuttanti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. Iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yañca na gilānātirittaṃ, tadubhayampi ‘‘anatiritta’’nti veditabbaṃ.
其中所谓非法，即五种私行劫盗等非法事由中，有些果实或根茎等五种沙门时代被许可之物未被使用，有非法肉或非法饮食者，此为非法。非法者以“此非我所有”之语实为非适当，而非适当则另解为非法。违犯承诺者，指比库尼违犯先戒为非适当。未经许可者，乃由比库尼本应许可使用而未受许可或不明言许可而为。手持戒律之外者，为来求得许可者手持戒律之外站立所为。非正确为之者，谓以“此非我所有”言辞违犯为非适当者，此为禁止期间不当饮食所致。已受禁止者以已起禁止座位而为者，正如上述。言“此非我所有”之语，虽有异音，更迭辞意，然皆为否定。如此七种违犯律仪方式中，非适当但非病者所不增，二者皆作“非适当”解。
§122
122. Atirittaṃ pana tasseva paṭipakkhanayena veditabbaṃ. Teneva vuttaṃ padabhājane –
122. 至于适当者，须以相反违犯为识别。如戒律饮食中言——
‘‘Atirittaṃ nāma kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, bhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti vuttaṃ hoti, gilānātirittaṃ hoti, etaṃ atirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).
「适当即合法，守诺，已明言许可，手持戒律内所为，正确为之，正确许可已起禁止座位前为，言‘此为我所有’明言，非病者所饮食，此即适当。」（戒律239）
Apicettha bhuttāvinā kataṃ hotīti anantaranisinnassa sabhāgassa bhikkhuno pattato ekampi sitthaṃ vā maṃsahīraṃ vā khāditvā katampi ‘‘bhuttāvināva kataṃ hotī’’ti veditabbaṃ. Āsanā avuṭṭhitenāti ettha pana asammohatthaṃ ayaṃ vinicchayo – dve bhikkhū pātoyeva bhuñjamānā pavāritā honti, ekena tattheva nisīditabbaṃ, itarena niccabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā ānetvā upaḍḍhaṃ tassa bhikkhuno patte ākiritvā hatthaṃ dhovitvā sesaṃ tena bhikkhunā kappiyaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Kasmā? Yañhi tassa hatthe laggaṃ, taṃ akappiyaṃ hoti. Sace pana paṭhamaṃ nisinno bhikkhu sayameva tassa pattato hatthena gaṇhāti, hatthadhovanakiccaṃ natthi. Sace pana evaṃ ‘kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa puna kiñci byañjanaṃ vā khādanīyaṃ vā patte ākira’nti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ hoti, so puna kātuṃ na labhati. Yena akataṃ, tena kātabbaṃ, yañca akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Yena akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena kātabbaṃ. Yañca akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tenapi yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Tattha hi kariyamāne paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hoti, tasmā aññasmiṃ bhājane kātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ pana tena bhikkhunā paṭhamaṃ katena saddhiṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
「即便于饭食结束后所作之事为何」者，应知乃「无饭食之时所作之事」。此处对坐着不动的比库而言，为了解开此迷惑，作此判别——两位比库在瓶中食物边共食时受禁止，一者当就在彼处坐下，另一者则可取常饭或粳饭带来，盖有受持其瓶者助理，将瓶提起后用手洗净，余饭由比库取用，是为允许。何以故？瓶上附着者即为不净。若最初就坐比库亲自以其手持瓶，则不需洗手。若以此方式使得许可作成，比库食者若再于瓶中置入其他调味品，许可即失。未作许可者，须作许可；已许可者，须守许可。若他比库未许可者，也须以许可看待。若许可者已有，亦须对未作许可者行许可。有先许可，则不得再作。因共作是以先所作一份同作，所以与他人共食时许可方成立。由是判例，一比库可依先许可者与之共同食用。此即许可成者应共食之理。
Kappiyaṃ karontena ca na kevalaṃ patteyeva, kuṇḍepi pacchiyampi yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane kātabbaṃ. Taṃ sace bhikkhusataṃ pavāritaṃ hoti, sabbesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, appavāritānampi vaṭṭati. Yena pana kappiyaṃ kataṃ, tassa na vaṭṭati. Sacepi pavāretvā piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ pattaṃ gahetvā avassaṃ bhuñjanake maṅgalanimantane nisīdāpenti, atirittaṃ kārāpetvāva bhuñjitabbaṃ. Sace tattha añño bhikkhu natthi, āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā pattaṃ pesetvā kāretabbaṃ, kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. Sace āsanasālāyaṃ abyatto bhikkhu hoti, sayaṃ gantvā kappiyaṃ kārāpetvā ānetvā bhuñjitabbaṃ.
作成许可者，不仅于瓶内食物，亦包括陶器等后续置入或置于先前之处所及食物。若比库食时受禁止，则不得共食，禁者亦不得食。许可作成者则无此碍。若已受禁止之比库携带许可之瓶食到饭处坐下，虽超出常规，亦当食用。若无他比库在彼，则应送瓶归还宿处或宿舍，使之收纳，不得让未受许可者手持。若宿舍中有归位之比库，当自行前去将许可食物取来食用。
Gilānātirittanti ettha na kevalaṃ yaṃ gilānassa bhuttāvasesaṃ hoti, taṃ gilānātirittaṃ, atha kho yaṃ kiñci gilānaṃ uddissa ‘‘ajja vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ gilānātirittanti veditabbaṃ. Yāmakālikaṃ pana sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ vā yaṃ kiñci anatirittaṃ āhāratthāya paribhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana yāmakālikādīni āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva, asaṃsaṭṭhāni pana sati paccaye bhuñjantassa anāpatti.
「病过之超越」者，不限于生病后饭食之残余，且应包含此病之彻底超越。又若有关生病者之「今时或将来欲食之言」，则皆应知为病过之超越。至于夜用、七十日用或长期生活等，若食用非超越物，偶尔食用虽属错误，若于非夜间偶尔供养，虽偶犯戒律，但无犯罪。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于律藏决疑汇编中
Pavāraṇāvinicchayakathā samattā. · 自恣决疑论已毕。