15. Bhūtagāmavinicchayakathā · 15. 植物抉择论
15. Bhūtagāmavinicchayakathā十五、植物种类判定论
§75
75.Bhūtagāmoti pañcahi bījehi jātānaṃ rukkhalatādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tatrimāni pañca bījāni – mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi siṅgiveraṃ vacā vacattaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇī usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūle jāyanti mūle sañjāyanti, etaṃ mūlabījaṃ nāma. Khandhabījaṃ nāma assattho nigrodho pilakkho udumbaro kacchako kapitthano, yāni vā panaññānipi atthi khandhe jāyanti khandhe sañjāyanti, etaṃ khandhabījaṃ nāma. Phaḷubījaṃ nāma ucchu veḷu naḷo, yāni vā panaññānipi atthi pabbe jāyanti pabbe sañjāyanti, etaṃ phaḷubījaṃ nāma. Aggabījaṃ nāma ajjukaṃ phaṇijjakaṃ hiriveraṃ, yāni vā panaññānipi atthi agge jāyanti agge sañjāyanti, etaṃ aggabījaṃ nāma. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi bīje jāyanti bīje sañjāyanti, etaṃ bījabījaṃ nāma (pāci. 91). Tattha bhūtagāme bhūtagāmasaññī chindati vā chindāpeti vā bhindati vā bhindāpeti vā pacati vā pacāpeti vā, pācittiyaṃ. Bhūtagāmañhi vikopentassa pācittiyaṃ, bhūtagāmaparimocitaṃ pañcavidhampi bījagāmaṃ vikopentassa dukkaṭaṃ.
75.所谓根入群者，是指由五种种子而生的诸树木藤蔓等。这里所说的五种种子，即根种子、躯干种子、枝叶种子、顶种子与种种种子。所谓根种子，是指诸如姜黄、象鼻草之类，因言语而极为强烈刺激的植物，以及胡椒草、牛膝草等，即使在它们中也存有或产生根的，它们的根即称为根种子。所谓躯干种子，是指诸如菩提树、尼拘陀树、白榄树、苦楝树之类，或在它们中也有躯干产生与形成，这即称为躯干种子。所谓枝叶种子，是指芦苇、蔓草、竹子之类，或在它们中也有枝叶生长与形成，这即称为枝叶种子。所谓顶种子，是指莳萝、胡荽、胡椒等，或在它们中也有顶芽生起，这即称为顶种子。所谓种种种子，是指早叶、晚叶之类，或在它们中也有种种生起，这即称为种种种子（引自《巴利律藏》第91节）。其中根入群中，称为根入群的者，有断除、使断及破坏、使破坏、烘烤、使烘烤等行为者，为戒律犯过。若在根入群中有激怒之行，为戒律犯过，因根入群被解散者，及五种根入群中有激怒者，均为恶业。
§76
76. Bījagāmabhūtagāmo (pāci. aṭṭha. 922) nāmesa atthi udakaṭṭho, atthi thalaṭṭho. Tattha udakaṭṭho sāsapamattikatilabījakādibhedā sapaṇṇikā ca apaṇṇikā ca sabbā sevālajāti, antamaso udakapappaṭakaṃ upādāya ‘‘bhūtagāmo’’ti veditabbo. Udakapappaṭako nāma upari thaddho pharusavaṇṇo heṭṭhā mudu nīlavaṇṇo hoti. Tattha yassa sevālassa mūlaṃ oruhitvā pathaviyaṃ patiṭṭhitaṃ, tassa pathavī ṭhānaṃ. Yo udake sañcarati, tassa udakaṃ. Pathaviyaṃ patiṭṭhitaṃ yattha katthaci vikopentassa, uddharitvā vā ṭhānantaraṃ saṅkāmentassa pācittiyaṃ, udake sañcarantaṃ vikopentasseva pācittiyaṃ. Hatthehi pana ito cito caviyūhitvā nahāyituṃ vaṭṭati. Sakalañhi udakaṃ tassa ṭhānaṃ, tasmā na so ettāvatā ṭhānantaraṃ saṅkāmito hoti. Udakato pana udakena vinā sañcicca ukkhipituṃ na vaṭṭati, udakena saddhiṃ ukkhipitvā puna udake pakkhipituṃ vaṭṭati. Uppalinipaduminiādīni jalajavallitiṇāni udakato uddharantassa vā tattheva vikopentassa vā pācittiyaṃ, parehi uppāṭitāni vikopentassa dukkaṭaṃ. Tāni hi bījagāme saṅgahaṃ gacchanti, tilabījakasāsapamattikasevālopi udakato uddhaṭo amilāto aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Mahāpaccariyādīsu ‘‘anantakatilabījakaudakapappaṭakādīni dukkaṭavatthūnī’’ti vuttaṃ, tattha kāraṇaṃ na dissati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sampuṇṇabhūtagāmaṃ na hoti, tasmā dukkaṭa’’nti vuttaṃ, tampi na sameti. Bhūtagāme hi pācittiyaṃ bījagāme dukkaṭaṃ vuttaṃ. Asampuṇṇabhūtagāmo nāma tatiyo koṭṭhāso neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāsu āgato, athetaṃ bījagāmasaṅgahaṃ gamissatīti, tampi na yuttaṃ abhūtagāmamūlattā tādisassa bījagāmassāti. Apica ‘‘garukalahukesu garuke ṭhātabba’’nti etaṃ vinayalakkhaṇaṃ.
76.名为种群根入群者（引自《巴利律藏·八重律》922节），有水地二种。水地者，是指因施用种子如芝麻、小草等而生长的水生植物群，有叶多者与叶少者之分，应以水草摊即根入群识别。水摊之上端硬挺且色泽鲜艳，下端柔和带青，称为水群。若其叶斜插入土中立住，其土地点即为其所依之处。于水中运行者称作水。凡在土上对其扰动、移取或挪动者为戒律犯过，水中之干扰者亦同。手能离开此处游走及洗浴是允许的。水即其所依之处，故不可随意扰动其土地点。若离水在水外引起扰动，因其与水同处，可入水后再扰动，方为戒律犯过。莲花、荷叶等水生蔓草若为水中取出或扰动，则为戒律犯过；被他人揭开扰动者为恶业。此类植物聚合生长于种群，有芝麻、小草、施用种子时的水草群等。大中律等则称「无量芝麻种子水草群等为恶业物」，但因缘不明。暗黑注疏称「未满根入群故为恶业」，这亦不相合。种群中戒律犯过及恶业，均因其为种群根入群。所谓未满根入群者，巴利语无，释经未载，将不采纳。又有「重者应立于重处」之律标识。
Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ avasiṭṭho haritakhāṇu nāma hoti, tattha kakudhakarañjapiyaṅgupanasādīnaṃ khāṇu uddhaṃ vaḍḍhati, so bhūtagāmena saṅgahito. Tālanāḷikerādīnaṃ khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati, so bījagāmena saṅgahito. Kadaliyā pana aphalitāya khāṇu bhūtagāmena saṅgahito, phalitāya bījagāmena. Kadalī pana phalitā yāva nīlapaṇṇā, tāva bhūtagāmeneva saṅgahitā, tathā phalito veḷu. Yadā pana aggato paṭṭhāya sussati, tadā bījagāmena saṅgahaṃ gacchati. Katarabījagāmena? Phaḷubījagāmena. Kiṃ tato nibbattati? Na kiñci. Yadi hi nibbatteyya, bhūtagāmena saṅgahaṃ gaccheyya. Indasālādirukkhe chinditvā rāsiṃ karonti, kiñcāpi rāsikatadaṇḍakehi ratanappamāṇāpi sākhā nikkhamanti, bījagāmeneva pana saṅgahaṃ gacchanti. Maṇḍapatthāya vā vatiatthāya vā valliāropanatthāya vā bhūmiyaṃ nikhaṇanti, mūlesu ceva paṇṇesu ca niggatesu puna bhūtagāmasaṅkhyaṃ gacchanti, mūlamattesu pana paṇṇamattesu vā niggatesupi bījagāmena saṅgahitā eva.
在地之中，倒断树木的余根称为活根，处在里面的称为绿色根。诸如山枣、柘树等，树根向上伸展增加者，为根入群聚合物。椰子、椰子树等根向上不伸展者，为种群根合物。蕉树未结果时为根入群，结果时则为种群。蕉树若果实青绿时仍归根入群，成熟后则归属于枝叶种子。待到顶芽枯干之时，归入种群聚合物。哪种为种群聚合物？是枝叶种子种群聚合物。由此有什么结论？无任何结论。若产生应属根入群聚合物。像粟米树之类被砍断后落成树桩，且枝条断落若干，这称为根入群聚合物。其能被砍断的枝叶即使以砍刀砍断也仍聚合于种群。为搭建施舍台、搭棚及上升枝蔓等而剥去树皮钻入树干，树皮及叶子脱落后仍留根入群数量，刺及树干之类脱落后仍聚合于种群，也称为种群聚合物。
Yāni kānici bījāni pathaviyaṃ vā udakena siñcitvā ṭhapitāni, kapālādīsu vā allapaṃsuṃ pakkhipitvā nikkhittāni honti, sabbāni mūlamatte vā paṇṇamatte vā niggatepi bījāniyeva. Sacepi mūlāni ca upari aṅkuro ca niggacchati, yāva aṅkuro harito na hoti, tāva bījāniyeva. Muggādīnaṃ pana paṇṇesu uṭṭhitesu, vīhiādīnaṃ vā aṅkure harite nīlavaṇṇe jāte bhūtagāmasaṅgahaṃ gacchanti. Tālaṭṭhīnaṃ paṭhamaṃ sūkaradāṭhā viya mūlaṃ niggacchati, niggatepi yāva upari pattavaṭṭi na niggacchati, tāva bījagāmo nāmayeva. Nāḷikerassa tacaṃ bhinditvā dantasūci viya aṅkuro niggacchati, yāva migasiṅgasadisā nīlapattavaṭṭi na hoti, tāva bījagāmoyeva. Mūle aniggatepi tādisāya pattavaṭṭiyā jātāya amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchati.
凡种种种子无论被土或水滋润而培植、立住，抛投于头骨等尸体之上而挂置者，尽为根入群或枝叶种子脱落的种群聚合物。即便根部伸出地面，直到根已变绿之前，仍算为种种种子。诸如蘑菇等生于叶子上，而稻米等芽发绿且呈青色时，归入根入群聚合物。第一种棕榈树倒地后其根脱落，脱落部分直到上有绿叶覆盖前，仍属种群聚合物。椰子剥去外壳后，根如牙签般初萌，直到无附近树叶青绿覆盖，则仍称种群聚合物。即使根未脱落，以同类绿叶覆盖的而已萌生植物亦为无根种群聚合物。
Ambaṭṭhiādīni vīhiādīhi vinicchinitabbāni. Vandākā vā aññā vā yā kāci rukkhe jāyitvā rukkhaṃ ottharati, rukkhova tassā ṭhānaṃ, taṃ vikopentassa vā tato uddharantassa vā pācittiyaṃ. Ekā amūlikā latā hoti, aṅguliveṭhako viya vanappagumbadaṇḍake veṭheti, tassāpi ayameva vinicchayo. Gehapamukhapākāravedikā cetiyādīsu nīlavaṇṇo sevālo hoti, yāva dve tīṇi pattāni na sañjāyanti, tāva aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Pattesu jātesu pācittiyavatthu, tasmā tādisesu ṭhānesu sudhālepampi dātuṃ na vaṭṭati, anupasampannena littassa upari sinehalepo dātuṃ vaṭṭati. Sace nidāghasamaye sukkhasevālo tiṭṭhati, taṃ sammuñjanīādīhi ghaṃsitvā apanetuṃ vaṭṭati. Pānīyaghaṭādīnaṃ bahi sevālo dukkaṭavatthu, anto abbohāriko, dantakaṭṭhapūvādīsu kaṇṇakampi abbohārikameva. Vuttañhetaṃ ‘‘sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā’’ti (mahāva. 66).
应当区别诸如木薯米等和稻米。若登攀某树的藤蔓或其他蔓草生长于该树，依附于树干者即为树的位置，该树扰动或搬动时则为戒律犯过。某些无根藤蔓，像指状根状植物挂于野外树木枝干上，此类亦应区别。诸如屋前廊柱、佛塔等建筑物处有青苔或白蚁群，一般三叶未成前，仍归于顶种子种群聚合物。顶种子所生叶子被砍断为戒律犯过，故不允许在此类场所涂抹油漆，未经允许涂油漆为犯戒。若当干旱季节出现枯萎水苔等者，当用松香之类将其击打清除。若水罐等外物之青苔为罪恶物，袭击用具部分，牙棒等口部用具为害害之物。戒律中云：「若猴子所破坏围栏之壁，耳饰被扯落，取回后应惩戒勿粗心大意。」（引自《大律》66节）。
§77
77. Pāsāṇajāti pāsāṇadaddusevālaseleyyakādīni aharitavaṇṇāni apattakāni ca dukkaṭavatthukāni. Ahicchattakaṃ yāva makuṭaṃ hoti, tāva dukkaṭavatthu, pupphitakālato paṭṭhāya abbohārikaṃ, allarukkhato pana ahicchattakaṃ gaṇhanto rukkhatacaṃ vikopeti, tasmā tattha pācittiyaṃ. Rukkhapapaṭikāyapi eseva nayo. Yā pana indasālakakudhādīnaṃ papaṭikā rukkhato muccitvā tiṭṭhati, taṃ gaṇhantassa anāpatti. Niyyāsampi rukkhato muccitvā ṭhitaṃ sukkharukkhe vā laggaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati, allarukkhato na vaṭṭati. Lākhāyapi eseva nayo. Rukkhaṃ cāletvā paṇḍupalāsaṃ vā pariṇatakaṇikārādipupphaṃ vā pātentassa pācittiyameva. Hatthakukkuccena mudukesu indasālanuhīkhandhādīsu vā tatthajātakatālapaṇṇādīsu vā akkharaṃ chindantassapi eseva nayo. Sāmaṇerānaṃ pupphaṃ ocinantānaṃ sākhaṃ onāmetvā dātuṃ vaṭṭati. Tehi pana pupphehi pānīyaṃ na vāsetabbaṃ, pānīyavāsatthikena sāmaṇeraṃ ukkhipitvā ocināpetabbāni. Phalasākhāpi attanā khāditukāmena na onāmetabbā, sāmaṇeraṃ ukkhipitvā phalaṃ gāhāpetabbaṃ. Kiñci gacchaṃ vālataṃ vā uppāṭentehi sāmaṇerehi saddhiṃ gahetvā ākaḍḍhituṃ na vaṭṭati, tesaṃ pana ussāhajananatthaṃ anākaḍḍhantena kaḍḍhanākāraṃ dassentena viya agge gahetuṃ vaṭṭati. Yesaṃ rukkhānaṃ sākhā ruhati, tesaṃ sākhaṃ makkhikabījanādīnaṃ atthāya kappiyaṃ akārāpetvā gahitaṃ, tace vā patte vā antamaso nakhenapi vilekhantassa dukkaṭaṃ. Allasiṅgiverādīsupi eseva nayo. Sace pana kappiyaṃ kārāpetvā sītale padese ṭhapitassa mūlaṃ sañjāyati, uparibhāge chindituṃ vaṭṭati. Sace aṅkuro jāyati, heṭṭhābhāge chindituṃ vaṭṭati, mūle ca aṅkure ca jāte na vaṭṭati.
77.石类植物，包括石类附生植物、苔藓叶类等色彩鲜艳纷繁且多为恶业物。若达到如冠状结构即为毁坏物。花开后结棍棍果者称为耳害物。苔藓多生于古树上，常抓取树皮破坏树壳者，当受戒律过失。蔓草类的树皮亦同此理。若如柚子树等脱落树皮后仍立着者，采摘者虽无过失。树皮被破坏后立着的枯树皮枝叶被采摘则不允许。竹和藤蔓类亦复如是。拨动树木时，采摘带果枝、成熟花朵、或早生枝叶刺者均为戒律犯过。以象腿昆虫或纹理破坏者等，在所生叶上切割文字者亦同。沙玛内拉采摘花朵应尊重枝条，不可以直接摘花而应带枝条。用花者不可在水瓮中放水，若如是则必须从水瓮中拔出花朵再行摘除。连枝果实不可随意摘，其必须先拔起青枝后才能采摘。采摘果实枝条因此而折断且其枝条列成折杖状以引起注意者不可为。树木有枝叶悬垂者，为蜜蜂产蜜和种子等目的，在叶子或枝条上作适当刺痕虽可，但若造成叶背伤痕则为恶业。象鼻草等亦同此例。若割除之后，将其于凉爽地方放置，其根会萌发，新芽将于上部要受割断。若根芽已生长，则应从下部根芽处割断，否则不允许。
‘‘Sammuñjanīsalākāyapi tiṇāni chindissāmī’’ti bhūmiyaṃ sammajjanto sayaṃ vā chindati, aññena vā chedāpeti, na vaṭṭati. Caṅkamantopi ‘‘chijjanakaṃ chijjatu, bhijjanakaṃ bhijjatu, caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī’’ti sañcicca pādehi akkamanto tiṇavalliādīni sayaṃ vā chindati, aññena vā chedāpeti, na vaṭṭati. Sacepi hi tiṇaṃ vā lataṃ vā ganthiṃ karontassa bhijjati, ganthimpi kātuṃ na vaṭṭati. Tālarukkhādīsu pana corānaṃ anāruhaṇatthāya dārumakkaṭakaṃ ākoṭenti, kaṇṭake bandhanti, bhikkhussa evaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace dārumakkaṭako rukkhe allīnamattova hoti, rukkhaṃ na pīḷeti, vaṭṭati. ‘‘Rukkhaṃ chinda, lataṃ chinda, kandaṃ vā mūlaṃ vā uppāṭehī’’ti vattuṃ vaṭṭati aniyamitattā. Niyametvā pana ‘‘imaṃ rukkhaṃ chindā’’tiādi vattuṃ na vaṭṭati. Nāmaṃ gahetvāpi ‘‘ambarukkhaṃ caturaṃsavalliṃ āluvakandaṃ muñjatiṇaṃ asukarukkhacchalliṃ chinda bhinda uppāṭehī’’tiādivacanampi aniyamitameva hoti. ‘‘Imaṃ ambarukkha’’ntiādivacanameva hi niyamitaṃ nāma, taṃ na vaṭṭati. Pattampi pacitukāmo tiṇādīnaṃ upari sañcicca aggiṃ karonto sayaṃ vā pacati, aññena vā pacāpeti, na vaṭṭati. Aniyametvā pana ‘‘mugge paca, māse pacā’’tiādi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘ime mugge pacā’’ti evaṃ vattuṃ na vaṭṭati. ‘‘Imaṃ mūlabhesajjaṃ jāna, imaṃ mūlaṃ vā paṇṇaṃ vā dehi, imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā āhara, iminā pupphena phalena vā attho, imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā phalaṃ vā kappiyaṃ karohī’’ti evaṃ pana vattuṃ vaṭṭati. Ettāvatā bhūtagāmaparimocitaṃ kataṃ hoti.
『我将割断蒲苇等』的说法，土壤自己割断时，或自断，或由他人割断，皆不成过失。行走中若念『割断能割断之者，刺伤能刺伤之者，我将示现行走之地』，持足踏地，边走边自断或令他人割断蒲苇藤蔓等，亦无过失。若蒲苇藤蔓等结成结，刺破了，亦不能再结结。虽盗贼为攀树起盗，勾断木刺，用荆棘绑缚，这样对比库不应为。若木刺仅似树枝之类，不伤树，反成过失。『割树、割藤蔓、拔出根茎』等不受约束，可以说是自由的。可是定了规矩说『应割此树』等，则不成过失。虽取名说『破坏四方攀援之大树藤蔓、木刺、芦苇、难清洁树叶』等语句亦是无约束的。反说『这树是此树』诸字本身就是定规任何，故不可为。若欲烧蒲苇等叶于叶上，用火自己烧，或令他人烧，皆不成过失。但不定规矩的谓『猴子烧、鼠烧』等言，则成过失；若明言『这些由猴子烧』则不成。说『知此根药、给此根或叶，取树藤花果为用，采树藤果为许可』诸说，反成许可。在此程度内，违反村庄所有的事成就了。
§78
78. Paribhuñjantena pana bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kārāpetabbaṃ. Kappiyakaraṇañcettha iminā suttānusārena veditabbaṃ –
78. 对于他人物品，应当为了播种而解散村庄所有物，再次使之成为许可物。许可之事依现行经文应当如此了了知晓——
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījaññeva pañcama’’nti (cūḷava. 250).
『我准许，比库，五学年内的果实，可以食用；经火烧过，经佛施所祝福，指甲划破且无种子的果实，乃第五品。』（小部250）
Tattha aggiparijitanti agginā parijitaṃ adhibhūtaṃ daḍḍhaṃ phuṭṭhanti attho. Satthaparijitanti satthena parijitaṃ adhibhūtaṃ chinnaṃ viddhaṃ vāti attho. Esa nayo nakhaparijite. Abījanibbaṭṭabījāni sayameva kappiyāni. Agginā kappiyaṃ karontena kaṭṭhaggigomayaggiādīsu yena kenaci antamaso lohakhaṇḍenapi ādittena kappiyaṃ kātabbaṃ, tañca kho ekadese phusantena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ. Satthena karontena yassa kassaci lohamayasatthassa antamaso sūcinakhacchedanānampi tuṇḍena vā dhārāya vā chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ. Nakhena kappiyaṃ karontena pūtinakhena na kātabbaṃ, manussānaṃ pana sīhabyagghadīpimakkaṭānaṃ sakuntānañca nakhā tikhiṇā honti, tehi kātabbaṃ. Assamahiṃsasūkaramigagorūpādīnaṃ khurā atikhiṇā, tehi na kātabbaṃ, katampi akataṃ hoti. Hatthinakhā pana khurā na honti, tehi ca vaṭṭati. Yehi pana kātuṃ vaṭṭati, tehi tatthajātakehipi uddharitvā gahitakepi chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ.
此处火烧者，指经火烧过、生起的，有根基坚硬且破裂的义。佛施祝福者，指经佛祝福，破裂、穿孔、打破等意思。此是指用指甲划破。无种子且断裂的果实自己即为许可。由火烧使之可食，木胶、粪等也可用火烧后得为许可，在某处触及即为许可。用佛祝福者，若举铁制佛足器具指示，割、刺时均为许可。用指甲许可者，不能用脏指甲，但人的狮子般锋利的指甲、猿猴鸟类等指甲尖锐，使用它们许可。野猪、鹿、犬、羊等蹄刀非常锋利，不能许可，为未做。大象指甲虽无蹄刀，但也许可。以此类刀具许可的，连本生经等故事中亦有引用，标明为许可。
Tattha sacepi bījānaṃ pabbatamatto rāsi, rukkhasahassaṃ vā chinditvā ekābaddhaṃ katvā ucchūnaṃ vā mahābhāro bandhitvā ṭhapito hoti, ekasmiṃ bīje vā rukkhasākhāya vā ucchumhi vā kappiye kate sabbaṃ kataṃ hoti. Ucchū ca dārūni ca ekato baddhāni honti, ‘‘ucchuṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti dāruṃ vijjhati, vaṭṭatiyeva. Sace pana yāya rajjuyā vā valliyā vā baddhāni, taṃ vijjhati, na vaṭṭati. Ucchukhaṇḍānaṃ pacchiṃ pūretvā āharanti, ekasmiṃ khaṇḍe kappiye kate sabbaṃ katameva. Marīcapakkādīhi ca missetvā bhattaṃ āharanti, ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutte sacepi bhattasitthe vijjhati, vaṭṭatiyeva. Tilataṇḍulādīsupi eseva nayo. Yāguyā pakkhittāni pana ekābaddhāni hutvā na santiṭṭhanti, tattha ekamekaṃ vijjhitvā kappiyaṃ kātabbameva. Kapitthaphalādīnaṃ anto miñjaṃ kaṭāhaṃ muñcitvā sañcarati, bhindāpetvā kappiyaṃ kārāpetabbaṃ, ekābaddhaṃ hoti, kaṭāhepi kātuṃ vaṭṭati.
若种子堆积在山谷的堆积处，砍断树木千棵，绑成一束，运上山顶或重负物置放时，置于一处种子或树枝、重物均为许可。绳索及木材一同系缚，若为许可目的拉拽木材，即为许可。若以麻绳缚起不成许可。剥皮后取回，视为许可。若以胡椒叶等掺和饭食送人时，若说“为许可而为”，亦为许可。稻壳、糙米亦同理。散乱悬挂，若未成一束则不许可；若一根根剥离则许可。柿子等果属内有虫，游走期间，剥去虫子后应许可，一束捆缚亦许可。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是于巴利外律决择集中
Bhūtagāmavinicchayakathā samattā. · 植物种类判定论已毕。