三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附律藏随附律藏其他随附10. 收存物品抉择论

10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā · 10. 收存物品抉择论

10 段 · CSCD 巴利原典
10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā十、物品收存判定论
§53
53.Bhaṇḍassapaṭisāmananti paresaṃ bhaṇḍassa gopanaṃ. Paresañhi (pāci. aṭṭha. 506) kappiyavatthu vā hotu akappiyavatthu vā, antamaso mātu kaṇṇapiḷandhanaṃ kālapaṇṇampi gihisantakaṃ bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyaṃ. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbaṃ. ‘‘Idaṃ paṭisāmetvā dehī’’ti pana vutte ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Sace ‘‘paṭisāmehī’’ti pātetvā gacchanti, palibodho nāma hoti, paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Vihāre kammaṃ karontā vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā ‘‘attano upakaraṇabhaṇḍaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā’’ti vadanti, chandenapi bhayenapi na kātabbameva, guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati, balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ.
53. 物品的秘密守护是指保护他人之物品。对于他人的物品,虽可视为合宜或不合宜,若是女性亲属、母亲、亲戚或室友所持有之物,如藏于衣襟或织物袋中的物品,若为秘密守护,则当行忏悔。若是父母的丧葬用品或必需品,则可视为合宜物品,出于自己利益而持有时应守护。若带着“已守护此物”的念头再行使用,应当放弃。假若在人前说“要守护”,然后去做者,被称为无遮蔽者,守护仍应继续。修行场所中为长者或贵族守护器具或卧具之物,常有人说“守护自己的用具和卧具”,虽有欲求和恐惧,均不应为之,然秘密守护是允许的,甚至可以以强力对抗偷窃者并继续守护。
Sace (pārā. aṭṭha. 1.111) attano hatthe paṭisāmanatthāya ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ sāmikena ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti yācito adātukāmo ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, sampajānamusāvādepi adinnādānassa payogattā dukkaṭaṃ. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassapi dukkaṭameva. ‘‘Raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmiko vimatiṃ uppādeti, bhikkhussa thullaccayaṃ. Tassa pharusādibhāvaṃ disvā sāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sacepi so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhatiyeva. Yadi pana tasmiṃ dāne nirussāho bhaṇḍasāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Taṃ pana saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ aguttadesato ṭhānā cāvetvā guttaṭṭhāne ṭhapanatthāya harato anāpatti. Theyyacittenapi ṭhānā cāventassa avahāro natthi. Kasmā? Attano hatthe nikkhittattā, bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti. Theyyacittena paribhuñjatopi eseva nayo.
若因守护之物放在自己手中,所有者让与求取之人“将物给我”,他却不愿接受而说“我不收”,即便是清醒的谎言,也是偷盗的恶行。即便他们说“这不是你所合适的”,仍是恶行。若他人秘密将物放于自己手中,且不为他人所知,若所有者显露反对此事,即生嫌恶,是违犯戒律。见其恶行,所有者说“不给我看”,扔下一根棒子,即便有僧人说“我将弃棒子给你看”,愿以此帮助捍卫,在场有僧人协助,仍守护器物。若协助者向所有者扔棒子以拒绝其看物,或双方都扔棒子,都违犯出家戒。即使口头说“给你看”,但心怀不愿接受依然是违戒。如此,为避免纠葛,他应将所持物品放于他人之手,不当自留。即便心怀不愿,若服侍他人数日而保持器物,也应如此行。
§54
54. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ pana yaṃ kiñci parikkhāraṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Sace āgantuko bhikkhu āvāsikānaṃ cīvarakammaṃ karontānaṃ samīpe pattacīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘ete saṅgopessantī’’ti maññamāno nahāyituṃ vā aññatra vā gacchati, sace taṃ āvāsikā saṅgopenti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, naṭṭhe gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vatvā gacchati, itare ca kiccapasutattā na jānanti, eseva nayo. Athāpi te ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vuttā ‘‘mayaṃ byāvaṭā’’ti paṭikkhipanti, itaro ca ‘‘avassaṃ ṭhapessantī’’ti anādiyitvā gacchati, eseva nayo. Sace pana te tena yācitā vā ayācitā vā ‘‘mayaṃ ṭhapessāma, tvaṃ gacchā’’ti vadanti, taṃ saṅgopitabbaṃ. No ce saṅgopenti, naṭṭhe gīvā. Kasmā? Sampaṭicchitattā.
54. 五位同僚之间的丧葬用品,任何器具都应守护。若外来比库在住比库进行衣服类事务时,将贮藏衣服放于附近并认为“他们会守护”,去洗浴或他处,若住者守护此物,此为善法。否则物品失窃无归。若说“师父,请放此物”,其余不懂此事而破坏者,则以此理行。若有请求“请放此物”,有人拒绝,有人答应并守护,理应如此行。若请求放置有人答应且守护乃为应行,若拒绝守护,则失窃无归。其因是物品有约定,此为守护义务。
Yo bhikkhu bhaṇḍāgāriko hutvā paccūsasamaye eva bhikkhūnaṃ pattacīvarāni heṭṭhāpāsādaṃ oropetvā dvāraṃ apidahitvā tesampi anārocetvāva dūre bhikkhācāraṃ gacchati, tāni ce corā haranti, tasseva gīvā. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi ‘‘oropetha, bhante, pattacīvarāni, kālo salākaggahaṇassā’’ti vutto ‘‘samāgatātthā’’ti pucchitvā ‘‘āma samāgatāmhā’’ti vutte pattacīvarāni nīharitvā nikkhipitvā bhaṇḍāgāradvāraṃ bandhitvā ‘‘tumhe pattacīvarāni gahetvā heṭṭhāpāsādadvāraṃ paṭijaggitvā gaccheyyāthā’’ti vatvā gacchati. Tatra ceko alasajātiko bhikkhu bhikkhūsu gatesu pacchā akkhīni puñchanto uṭṭhahitvā udakaṭṭhānaṃ mukhadhovanatthaṃ gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā corā tassa pattacīvaraṃ haranti, suhaṭaṃ, bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti.
若比库作为守物人,于黄昏时将比库的衣物置于低阁下层,关闭门扉且未告知他人,远行出外若被盗,即为其守护失职。若比库劝众放置衣物并说“时至,须锁杠”,且众回答“是,已锁杠”,即将衣物收存妥当,关闭守物库门,交待他们带走衣物且关闭低阁门而离去时。若其中一位怠惰懒惰,在众人出去后趁机偷盗且当场被发现,因守物者失职不受赦免。若盗贼得手,守物者无力应对,盗窃即属其责。若守物者出外,或开放门扉往外行,或身体某部分暴露,或坐卧时嘴巴开着且沉睡,因疏忽导致盗贼顺势偷盗,则全责由该守物者负。有人说“夏季可开门通风以免中暑”,但若守物人言谈不检点,走动出入杂乱,则不算守护。
Sacepi koci bhaṇḍāgārikassa anārocetvāva bhaṇḍāgāre attano parikkhāraṃ ṭhapeti, tasmimpi naṭṭhe bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti. Sace pana bhaṇḍāgāriko taṃ disvā ‘‘aṭṭhāne ṭhapita’’nti gahetvā ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. Sacepi ṭhapitabhikkhunā ‘‘mayā, bhante, īdiso nāma parikkhāro ṭhapito, upadhāreyyāthā’’ti vutto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, dunnikkhittaṃ vā maññamāno aññasmiṃ ṭhāne ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. ‘‘Nāhaṃ jānāmī’’ti paṭikkhipantassa pana natthi gīvā. Yopi tassa passantasseva ṭhapeti, bhaṇḍāgārikañca na sampaṭicchāpeti, naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva. Sace pana naṃ bhaṇḍāgāriko aññatra ṭhapeti, naṭṭhe gīvā . Sace bhaṇḍāgāraṃ suguttaṃ, sabbo saṅghassa cetiyassa ca parikkhāro tattheva ṭhapīyati, bhaṇḍāgāriko ca bālo abyatto dvāraṃ vivaritvā dhammakathaṃ vā sotuṃ aññaṃ vā kiñci kātuṃ katthaci gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Bhaṇḍāgārato nikkhamitvā bahi caṅkamantassa vā dvāraṃ vivaritvā sarīraṃ utuṃ gāhāpentassa vā tattheva samaṇadhammānuyogena nisinnassa vā tattheva nisīditvā kenaci kammena byāvaṭassa vā uccārapassāvapīḷitassapi sato tattheva upacāre vijjamāne bahi gacchato vā aññena vā kenaci ākārena pamattassa sato dvāraṃ vivaritvā vā vivaṭameva pavisitvā vā sandhiṃ chinditvā vā yattakaṃ tassa pamādapaccayā corā haranti, sabbaṃ tasseva gīvā. ‘‘Uṇhasamaye pana vātapānaṃ vivaritvā nipajjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Uccārapīḷitassa pana tasmiṃ upacāre asati aññattha gacchantassa gilānapakkhe ṭhitattā avisayo, tasmā gīvā na hoti.
55. 若有人在酷暑时开门离去,盗贼见而知门已开,理应不再开门。若盗匪威胁“若不开门,我们拆门取物”,守物者应向盗匪说明“我与僧团的处所若受损,价值无法挽回”,此时开门则失责任。此处亦说“失守实非偷盗者之罪”,行此变通。若外来人持钥匙或开门,盗贼顺手取物,责任全属守物者。僧团为守藏所准备锁具,由守物者保管,若盗贼被允许开门取物即属守护者责。若守物者完好守护,盗贼破坏墙壁、遮挡物或进屋后偷窃,则该盗盗行为不算守物者责任。
§55
55. Yo pana anto uṇhapīḷito dvāraṃ suguttaṃ katvā bahi nikkhamati, corā taṃ gahetvā ‘‘dvāraṃ vivarā’’ti vadanti, yāvatatiyaṃ na vivaritabbaṃ. Yadi pana te corā ‘‘sace na vivarasi, tañca māressāma, dvārañca bhinditvā parikkhāraṃ harissāmā’’ti pharasuādīni ukkhipanti, ‘‘mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭhe guṇo natthī’’ti vivarituṃ vaṭṭati. Idhāpi ‘‘avisayattā gīvā natthī’’ti vadanti. Sace koci āgantuko kuñcikaṃ vā deti, dvāraṃ vā vivarati, yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Saṅghena bhaṇḍāgāraṃ guttatthāya sūciyantakañca kuñcikamuddikā ca yojetvā dinnā hoti, bhaṇḍāgāriko ghaṭikamattaṃ datvā nipajjati, corā vivaritvā parikkhāraṃ haranti, tasseva gīvā. Sūciyantakañca kuñcikamuddikañca yojetvā nipannaṃ panetaṃ sace corā āgantvā ‘‘dvāraṃ vivarāhī’’ti vadanti, tattha purimanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ suguttaṃ katvā nipanne pana sace bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā umaṅgena vā pavisitvā haranti, na tassa gīvā.
55. 若有人因内部酷热难耐,将门扉妥善关锁后外出,盗贼抓住他,命令道:『打开门!』——此命令最多可拒绝至第三次。然而,若盗贼威胁道:『若不开门,我们就杀死你,并砸门劫走所有资具!』,并举起斧头等凶器,则此时可作如是思量:『若我身死,而僧团的住所又遭毁坏,实无任何利益可言。』,因此开门是合理的。在此情形下,有论师主张:『由于此事超出了其职责范围,故不构成罪责。』若另有外来者,或交出钥匙,或亲自开门,则盗贼所劫走的一切,皆构成该外来者的罪责。若僧团为守护库房,已配置好插销锁扣与钥匙印章后,将其交付库房管理员,而该管理员仅作了简单交接便去就寝,盗贼撬门入内劫走资具,则罪责全归该管理员。若配置好插销锁扣与钥匙印章后,管理员就寝时,盗贼前来命令道:『给我开门!』,对此情形,应按前述原则处置。如此妥善关锁后就寝,若盗贼来时是凿穿墙壁、破开屋顶,或挖地道潜入而劫走财物,则不构成该管理员的罪责。
Sace bhaṇḍāgāre aññepi therā vasanti, vivaṭe dvāre attano attano parikkhāraṃ gahetvā gacchanti, bhaṇḍāgāriko tesu gatesu dvāraṃ na jaggati, sace tattha kiñci avaharīyati, bhaṇḍāgārikassa issaravatāya bhaṇḍāgārikasseva gīvā, therehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Ayañhi sāmīci. Yadi bhaṇḍāgāriko ‘‘tumhe bahi ṭhatvā tumhākaṃ parikkhāraṃ gaṇhatha , mā pavisitthā’’ti vadati, tesañca eko lolamahāthero sāmaṇerehi ceva upaṭṭhākehi ca saddhiṃ bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ bhaṇḍaṃ nassati, sabbaṃ tassa gīvā, bhaṇḍāgārikena pana avasesatherehi ca sahāyehi bhavitabbaṃ. Atha bhaṇḍāgārikova lolasāmaṇere ca upaṭṭhāke ca gahetvā bhaṇḍāgāre nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ nassati, sabbaṃ tasseva gīvā. Tasmā bhaṇḍāgārikeneva tattha vasitabbaṃ, avasesehi appeva rukkhamūle vasitabbaṃ, na ca bhaṇḍāgāreti.
如果在库藏室里还有其他长老居住,他们各自拿着自己的管理工具,从开着的门出去,库藏室的守护者却不能打开大门;若有人在那里拿走什么东西,就像对主人的东西一样对库藏室进行占有,长老们则应当同助手们一起管理。这就是合适的做法。假如库藏室守护者说:“你们吩咐在外,把你们自己的管理工具拿去,不要进来了”,即使是一位好奇的大长老,和沙玛内拉及助手们一起进去库藏室,坐下或静坐,拿走的东西全部是那人的所有;守护者应当和剩余的长老及助手一起管理。然后守护者与好奇的沙玛内拉及助手一起,坐下或静坐库藏室,所拿的东西全部都是他的所有。因此库藏室应由该守护者居住,剩余的可居于树根下,但不应由别人住库藏室。
§56
56. Ye pana attano attano sabhāgabhikkhūnaṃ vasanagabbhesu parikkhāraṃ ṭhapenti, parikkhāre naṭṭhe yehi ṭhapito, tesaṃyeva gīvā, itarehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Yadi pana saṅgho bhaṇḍāgārikassa vihāreyeva yāgubhattaṃ dāpeti, so ca bhikkhācāratthāya gāmaṃ gacchati, naṭṭhaṃ tasseva gīvā. Bhikkhācāraṃ pavisantehi atirekacīvaraṃ rakkhaṇatthāya ṭhapitavihāravārikassapi yāgubhattaṃ vā nivāpaṃ vā labhamānasseva bhikkhācāraṃ gacchato yaṃ tattha nassati, sabbaṃ gīvā. Na kevalañca ettakameva, bhaṇḍāgārikassa viya yaṃ tassa pamādapaccayā nassati, sabbaṃ gīvā.
那些将自己与自己同住的比库们的房间作为分割区域,并在分割处竖立起垣墙的人,这些垣墙就属于该等之所有,而其他人则应当协助管理。如果僧团给库藏室守护者用的住所供应布施食物,守护者便为了比库利用外出村庄,丧失的东西均归其所有。在比库们进入时,为保护额外袈裟而安置的围篱,也应视为守护者所有;如果守护者因疏忽而丧失什么东西,全部属于守护者所有。不仅如此,库藏室守护者因过失造成的丧失,全部由其承担所有责任。
Sace vihāro mahā hoti, aññaṃ padesaṃ rakkhituṃ gacchantassa aññasmiṃ padese nikkhittaṃ haranti, avisayattā gīvā na hoti. Īdise pana vihāre vemajjhe sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne parikkhāre ṭhapetvā nisīditabbaṃ, vihāravārikā vā dve tayo ṭhapetabbā. Sace tesampi appamattānaṃ ito cito ca rakkhataṃyeva kiñci nassati, gīvā na hoti. Vihāravārike bandhitvā haritabhaṇḍampi corānaṃ paṭipathaṃ gatesu aññena maggena haritabhaṇḍampi na tesaṃ gīvā. Sace vihāravārikānaṃ vihāre dātabbaṃ yāgubhattaṃ vā nivāpo vā na hoti, tehi pattabbalābhato atirekā dve tisso yāgusalākā tesaṃ pahonakabhattasalākā ca ṭhapetuṃ vaṭṭati, nibaddhaṃ katvā pana na ṭhapetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti ‘‘vihāravārikāyeva amhākaṃ bhattaṃ bhuñjantī’’ti, tasmā parivattetvā parivattetvā ṭhapetabbā. Sace tesaṃ sabhāgā salākabhattādīni āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ . No ce denti, vāraṃ gāhāpetvā nīharāpetabbāni. Sace vihāravāriko dve tisso yāgusalākā ca cattāri pañca salākabhattāni ca labhamāno bhikkhācāraṃ gacchati, bhaṇḍāgārikassa viya sabbaṃ naṭṭhaṃ gīvā hoti. Sace saṅghassa vihārapālānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ vā nivāpo vā natthi, bhikkhū vihāravāraṃ gahetvā attano attano nissitake vihāraṃ jaggāpenti, sampattavāraṃ aggahetuṃ na labhati. Yathā aññe bhikkhū karonti, tatheva kātabbaṃ. Bhikkhūhi pana asahāyassa vā adutiyassa vā yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthi, evarūpassa vāro na pāpetabbo.
如果住所非常大,去守护其他地方的人取得的东西放在其他处所,因非指定之地而不被看作所有。像这样,应当在住所中间所有排水处竖设围墙而坐;应设置两座或三座围墙。如果守护者和住所围墙均注意保护没有丧失,便不成为所有权。把住所围墙绑好,丢失的赃物在小路中流窜的话,则不归他们所有。若住所围墙中的供养食物或储藏物品不存在,应当以他们拥有的数倍数量稳定供养,两三根食物柱和柚木柱应设置好,但不可多架高。人间情况常反反复复,说「住所围墙内才是我们的食物」,因此应反复变换架设形式。如果他们把食物柱等物品取来供给,会有功德;不供给则应缴纳罚款收回。若住所围墙获得两三根食物柱以及四五根食物柱的数量,出外乞食时,所有丢失的东西就归守护者所有。若没有给僧团住所守护者供养食物,僧众应当各自居住自己所住,无故不得取得公共财物。其它比库也应如此行。对于无助的晚辈和尚即使送去食物,若没有供养者,也不应给予罚款。
Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti, taṃ gahetvā upajīvantena ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati, so vāraṃ na gāhāpetabbo. Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti, jaggitvā gopetvā phalavārena bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati, tena ṭhātabbaṃ, anupajīvanto na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi ṭhapenti, āvāse vasantena ṭhātabbaṃ, abbhokāsiko pana rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti, bahussuto pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti, paripucchaṃ deti, pāḷiṃ vaṇṇeti, dhammakathaṃ katheti, saṅghassa bhāraṃ nittharati, ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse vasantopi vāraṃ na gāhāpetabbo. ‘‘Purisaviseso nāma ñātabbo’’ti vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajagganakassa pana diguṇaṃ yāgubhattaṃ, devasikaṃ taṇḍulanāḷi, saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca dātabbaṃ. Sace pana tassa taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci nassati, sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ, na gīvā. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati, cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa santakaṃ ṭhapitaṃ hoti, taṃ cetiyasantake rakkhāpite rakkhitameva hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.
对于为烹饪活动在住所安置的物件,应由靠近住所的常住者保管;不常住者不得据为己有。对为采摘果实准备的器物,安置于住所围篱间,取住住所的比库应保管;不常住者不得据为己有。对于保护床铺、坐垫、披肩等物件也应如此。曾有一位新来的比库,聪明多闻,言语辩才,能解释巴利文,讲解法义,成为僧团负担。这类人即便享用所得利益,也不得据为己有。谓“不可识别特人”者,是此理。斋戒日住所及寺院应按等级提供加倍的布施食物、天人粟米、三衣、二十多斤合成好的合用缚衣等。倘若因疏忽而丢失,应归守护者所有。倘若因力量未割断,遗失持续发生,则不归所有。那里若设有佛塔或僧团会所的守护者,应保护守护者所有,若与僧团守护者合置者应亦受保护。若有共同设守护者,则由佛塔守护者保护。这样才能妥善相应运行。节日时保护斋戒住所亦应如此,疏忽丧失的东西也应归守护者所有。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是,于《圣典外律判摄》中,
Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā samattā. · 物品收存判定论完毕。