1. Divāseyyavinicchayakathā · 1. 昼住抉择论
1. Divāseyyavinicchayakathā一、日间卧息判定论
§1
1. Tattha divāseyyāti divānipajjanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, divā paṭisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitu’’nti (pārā. 77) vacanato divā nipajjantena dvāraṃ saṃvaritvā nipajjitabbaṃ. Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘ayaṃ nāma āpattī’’ti na vuttā, vivaritvā nipannadosena pana uppanne vatthusmiṃ dvāraṃ saṃvaritvā nipajjituṃ anuññātattā asaṃvaritvā nipajjantassa aṭṭhakathāyaṃ dukkaṭaṃ (pārā. aṭṭha. 1.77) vuttaṃ. Bhagavato hi adhippāyaṃ ñatvā upālittherādīhi aṭṭhakathā ṭhapitā. ‘‘Atthāpatti divā āpajjati, no ratti’’nti (pari. 323) imināpi cetaṃ siddhaṃ.
1. 此中“白天安卧”者，谓白昼时段中的安卧。《戒律篇》于第四十七节云：“我允诺，比库，当白昼闭门独处而安卧。”此言谓白天时闭门独处而安卧。虽无任何巴利文明确言“此名为犯戒”，然因明了于注疏中白昼闭门独处安卧以违犯律仪，缘此违犯不闭门而安卧的情形，故此注疏释为不宜。世尊对此戒律深知，故由长老尊者乌波梨等人为释典所立注疏，云：“义理上白天安卧为犯戒，非夜间。”此亦证成。
§2
2. Kīdisaṃ pana dvāraṃ saṃvaritabbaṃ, kīdisaṃ na saṃvaritabbaṃ? Rukkhapadaraveḷupadarakilañjapaṇṇādīnaṃ yena kenaci kavāṭaṃ katvā heṭṭhā udukkhale upari uttarapāsake ca pavesetvā kataṃ parivattakadvārameva saṃvaritabbaṃ. Aññaṃ gorūpānaṃ vajesu viya rukkhasūcikaṇṭakadvāraṃ, gāmathakanakaṃ cakkalakayuttadvāraṃ, phalakesu vā kiṭikāsu vā dve tīṇi cakkalakāni yojetvā kataṃ saṃsaraṇakiṭikadvāraṃ, āpaṇesu viya kataṃ ugghāṭanakiṭikadvāraṃ, dvīsu tīsu ṭhānesu veḷusalākā gopphetvā paṇṇakuṭīsu kataṃ salākahatthakadvāraṃ, dussasāṇidvāranti evarūpaṃ dvāraṃ na saṃvaritabbaṃ. Pattahatthassa kavāṭappaṇāmane pana ekaṃ dussasāṇidvārameva anāpattikaraṃ, avasesāni paṇāmentassa āpatti. Divā paṭisallīyantassa pana parivattakadvārameva āpattikaraṃ, sesāni saṃvaritvā vā asaṃvaritvā vā nipajjantassa āpatti natthi, saṃvaritvā pana nipajjitabbaṃ, etaṃ vattaṃ.
2. 然何种门应闭合，何种门不该闭合？譬如树荫、芦苇及垂叶等覆盖的小门，以某种方式设置，底部与上部均设有上门扣锁的旋转门扇者，此为应当闭合的门。又如木柵栏杆、带轮子的乡村大门，或是用两三个轮子连接制成的旋转门扇，或是槌状的开启门扇，或在两个三个点处用编织的藤条遮闭；或是在叶舍中的枝桠架制门扇，此类被遮挡的门不应无故开放。门掌者手持的门扇扣环中，只有旋转门扇才是不违戒、无过失者。白昼时闭门者有过失，未闭门而入者无过失，已闭门而入者则无过失，此是现行法理。
§3
3. Parivattakadvāraṃ kittakena saṃvutaṃ hoti? Sūcighaṭikāsu dinnāsu saṃvutameva hoti. Apica kho sūcimattepi dinne vaṭṭati, ghaṭikāmattepi dinne vaṭṭati, dvārabāhaṃ phusitvā ṭhapitamattepi vaṭṭati, īsakaṃ aphusitepi vaṭṭati, sabbantimena vidhinā yāvatā sīsaṃ nappavisati, tāvatā aphusitepi vaṭṭati. Sace bahūnaṃ vaḷañjanaṭṭhānaṃ hoti, bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā ‘‘dvāraṃ, āvuso, jaggāhī’’ti vatvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Atha bhikkhū cīvarakammaṃ vā aññaṃ vā kiñci karontā nisinnā honti, ‘‘ete dvāraṃ jaggissantī’’ti ābhogaṃ katvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘upāsakampi āpucchitvā vā ‘esa jaggissatī’ti ābhogaṃ katvā vā nipajjituṃ vaṭṭati, kevalaṃ bhikkhuniṃ vā mātugāmaṃ vā āpucchituṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Evaṃ sabbatthapi yo yo theravādo vā aṭṭhakathāvādo vā pacchā vuccati, so sova pamāṇanti gahetabbaṃ.
3. 何谓旋转门扇？谓插有木钉或木柄者制门扇。即使仅以细木片连接，或以木柄固定，或触到门框立柱，均属旋转门，且以规矩不让头部穿入未关闭的门为限。若多处具锁闭装置，比库或沙玛内拉冠以“门已关闭”语并入内者亦允当。或比库等坐于此处穿衣做其他事情，“这些门已关闭”发语助威，但仍能入内也无不当。古注凡被问及守护门者，即使问近事男或仅问比库尼、女居士一方，亦不可。此乃适用一切法理中，无论何方传承上座部或注疏皆当如此视从者为准。此点宜采纳为准绳。
§4
4. Atha dvārassa udukkhalaṃ vā uttarapāsako vā bhinno hoti aṭṭhapito vā, saṃvarituṃ na sakkoti, navakammatthaṃ vā pana iṭṭhakapuñjo vā mattikādīnaṃ vā rāsi antodvāre kato hoti, aṭṭaṃ vā bandhanti, yathā saṃvarituṃ na sakkoti. Evarūpe antarāye sati asaṃvaritvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Yadi pana kavāṭaṃ natthi, laddhakappameva. Upari sayantena nisseṇiṃ āropetvā nipajjitabbaṃ. Sace nisseṇimatthake thakanakaṃ hoti, thaketvāpi nipajjitabbaṃ. Gabbhe nipajjantena gabbhadvāraṃ vā pamukhadvāraṃ vā yaṃ kiñci saṃvaritvā nipajjituṃ vaṭṭati. Sace ekakuṭṭake gehe dvīsu passesu dvārāni katvā vaḷañjanti, dvepi dvārāni jaggitabbāni, tibhūmakepi pāsāde dvāraṃ jaggitabbameva. Sace bhikkhācārā paṭikkamma lohapāsādasadisaṃ pāsādaṃ bahū bhikkhū divāvihāratthaṃ pavisanti, saṅghattherena dvārapālassa ‘‘dvāraṃ jaggāhī’’ti vatvā vā ‘‘dvārajagganaṃ nāma etassa bhāro’’ti ābhogaṃ katvā vā pavisitvā nipajjitabbaṃ. Yāva saṅghanavakena evameva kātabbaṃ. Pure pavisantānaṃ ‘‘dvārajagganaṃ nāma pacchimānaṃ bhāro’’ti evaṃ ābhogaṃ kātumpi vaṭṭati. Anāpucchā vā ābhogaṃ akatvā vā antogabbhe vā asaṃvutadvāre bahi vā nipajjantānaṃ āpatti. Gabbhe vā bahi vā nipajjanakālepi ‘‘dvārajagganaṃ nāma mahādvāre dvārapālassa bhāro’’ti ābhogaṃ katvā nipajjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ lohapāsādādīsu ākāsatale nipajjantenapi dvāraṃ saṃvaritabbameva.
4. 若门扇为木板或上门扣锁破碎，或以新布捆绑土碗等物堵塞，或绑缚成册，不可闭门，亦无闭门义务。此类阻碍情形时，可不闭门而入。若无门扇，则当以卧处或床铺顶部为门扇。若床上有垫子，则可站于垫子上入内。若入孕妇室，则应闭其门扇或主入口。若一户单间隔有二门，则二门均当关闭；若大殿有三门，也应关闭。若诸多比库日间居住于钢铁殿堂，由僧尊者命令守门称“当闭门”，或称“此门为守门之责”，则必须遵从。过去进入者若以“守门乃西侧之责”为由而发语吩咐，开门进入者则有过失。未发语或未守门而进入室内者亦有过失。不论于钢铁殿或天宫空地入内者，门扇均应关闭。
Ayañhettha saṅkhepo – idaṃ divāpaṭisallīyanaṃ yena kenaci parikkhitte sadvārabandhe ṭhāne kathitaṃ, tasmā abbhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā yattha katthaci sadvārabandhe nipajjantena dvāraṃ saṃvaritvāva nipajjitabbaṃ. Sace mahāpariveṇaṃ hoti mahābodhiyaṅgaṇalohapāsādaṅgaṇasadisaṃ bahūnaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ, yattha dvāraṃ saṃvutampi saṃvutaṭṭhāne na tiṭṭhati, dvāraṃ alabhantā pākāraṃ āruhitvāpi vicaranti, tattha saṃvaraṇakiccaṃ natthi. Rattiṃ dvāraṃ vivaritvā nipanno aruṇe uggate vuṭṭhāti, anāpatti. Sace pana pabujjhitvā puna supati, āpatti. Yo pana ‘‘aruṇe uggate vuṭṭhahissāmī’’ti paricchinditvāva dvāraṃ asaṃvaritvā rattiṃ nipajjati, yathāparicchedameva vuṭṭhāti, tassa āpattiyeva. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘evaṃ nipajjanto anādariyadukkaṭāpi na muccatī’’ti vuttaṃ.
此处略述：所谓白昼闭门独处，谓于某处设有门扇的围栏门架之地加以关闭。如于户外树根下、凉亭或环绕多门扇处进卧时，必须关闭门扇方可进卧。若是僧舍宽广如大菩提树下、铁殿、花园凉亭等有诸多敞露处，虽关闭门扇，但未封闭处仍有通路，无闭门义务。夜间如敞开门扇安卧，于晨光破晓时应起身，未遵从者有罪。如有起身坐立者无罪。若有人自许“晨起必起”，结果未守闭门于夜卧，此人便犯戒。古文《大本摄论》称：“如此进卧者，尚不免受斥责与恶业果报。”
§5
5. Yo pana bahudeva rattiṃ jaggitvā addhānaṃ vā gantvā divā kilantarūpo mañce nisinno pāde bhūmito amocetvāva niddāvasena nipajjati, tassa anāpatti. Sace okkantaniddo ajānantopi pāde mañcakaṃ āropeti, āpattiyeva. Nisīditvā apassāya supantassa anāpatti. Yopi ca ‘‘niddaṃ vinodessāmī’’ti caṅkamanto patitvā sahasā vuṭṭhāti, tassapi anāpatti. Yo pana patitvā tattheva sayati, na vuṭṭhāti, tassa āpatti.
5. 若有人夜间反复开门，来回进入，或躺于地面席床上，不起脚离而以昏沉安然入眠，则不犯戒。如误落床而惊起亦无罪。若行走间自称“要消除睡意”，不慎跌倒迅速起身者亦无罪。如跌倒后就地卧者则犯戒。
Ko muccati, ko na muccatīti? Mahāpaccariyaṃ tāva ‘‘ekabhaṅgena nipannako eva muccati. Pāde pana bhūmito mocetvā nipannopi yakkhagahitakopi visaññībhūtopi na muccatī’’ti vuttaṃ. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘bandhitvā nipajjāpitova muccatī’’ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yo caṅkamanto mucchitvā patito tattheva supati, tassapi avisayatāya āpatti na dissati. Ācariyā pana evaṃ na kathayanti, tasmā āpattiyevāti mahāpadumattherena vuttaṃ. Dve pana janā āpattito muccantiyeva, yo ca yakkhagahitako, yo ca bandhitvā nipajjāpito’’ti.
何者得解脱，何者不得解脱？《大疑释》曾述，「唯有只堕一处者方得解脱。若以足触地，虽已堕陷，且为魔王所害者，仍不得解脱。」《苦兰陀释》则云：「如同被缚而入穴者方得解脱。」《大疏》又言：「行走时迷昏而跌倒者即于彼处安睡，彼亦不显示犯戒。然师长并不如是说，因此说犯戒者亦然，为『大莲长老说』。」后二人于犯戒时得解脱者，仅一为魔王所害者，一为被缚而入穴者也。
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe · 如是，于《巴利本文以外律判定摄》中
Divāseyyavinicchayakathā samattā. · 日间卧息判定论完毕。