Aniyatakaṇḍo · 不定篇
Aniyatakaṇḍo不定品
1. Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā一、第一不定学处注释
Aniyatuddese ime kho panātiādi vuttanayameva. Mātugāmenāti tadahujātāyapi jīvamānakamanussitthiyā. Eko ekāyāti eko bhikkhu mātugāmasaṅkhātāya ekāya itthiyā saddhiṃ. Rahoti cakkhussa raho. Kiñcāpi pāḷiyaṃ (pārā. 445) sotassa raho āgato, cakkhusseva pana raho ‘‘raho’’ti idha adhippeto. Sacepi hi pihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinno viññū puriso hoti, neva anāpattiṃ karoti. Yattha pana sakkā daṭṭhuṃ, tādise antodvādasahatthepi okāse nisinno sacakkhuko vikkhittacittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti, samīpe ṭhitopi andho na karoti, cakkhumāpi nipajjitvā niddāyantopi na karoti, itthīnaṃ pana satampi na karotiyeva, tena vuttaṃ ‘‘rahoti cakkhussa raho’’ti. Paṭicchanne āsaneti kuṭṭādīhi paṭicchannokāse. Alaṃkammaniyeti kammakkhamaṃ kammayogganti kammaniyaṃ, alaṃ pariyattaṃ kammaniyabhāvāyāti alaṃkammaniyaṃ, tasmiṃ alaṃkammaniye. Yattha ajjhācāraṃ karontā sakkonti taṃ kammaṃ kātuṃ, tādiseti attho. Nisajjaṃ kappeyyāti nisajjaṃ kareyya, nisīdeyyāti attho. Ettha ca sayanampi nisajjāya eva saṅgahitaṃ. Saddheyyavacasāti saddhātabbavacanā, ariyasāvikāti attho. Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamānoti kiñcāpi evarūpā upāsikā disvā vadati, atha kho bhikkhu nisajjaṃ paṭijānamānova tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo, na appaṭijānamānoti attho. Yena vā sāti nisajjādīsu ākāresu yena vā ākārena saddhiṃ methunādīni āropetvā sā upāsikā vadeyya, paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo, evarūpāyapi hi upāsikāya vacanamattena ākārena na kāretabboti attho. Kasmā? Yasmā diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpīti. Ayaṃ dhammo aniyatoti tiṇṇaṃ āpattīnaṃ yaṃ āpattiṃ vā vatthuṃ vā paṭijānāti, tassa vasena kāretabbatāya aniyato.
“不定处”者，此处所言乃指饮酒等语。所谓“母行”者，连带母族亲属虽尚在人世，亦称为母行。所谓“一一与一一”者，一个比库与称为母行的女性并坐一处。眼中之“秘密”，指眼不可见的秘密。虽然巴利文中有“秘密”用于耳根者，此处对“秘密”一词之准确定义为眼中之秘密。若闭门坐于怀孕妇女的门口，智者无所非，无罪。而在可以观看处所，即使在有一万二千个时刻之内，虽清醒与入眠，行动皆无罪。旁近者虽盲，立于近处亦无罪，眼明者伏坐、入眠亦无罪。对女性亦无罪，故说“眼中有秘密”。“隐匿之所”指有围墙等遮蔽之处。所谓“无装饰”乃指业所不能堪受，业乐与业所乐即为业性，无装饰则指无造作、无扩展之业性。所谓“应作”是指能为作之业。坐下者应作，谓坐而言也。此处“坐”包括卧而坐之合。所谓“信实语”乃信应及谛者之言。比库坐下时若被迎见，若有女性见而言，则比库应作一切三法之中的一法，而非不应作。凡于“坐”及类似形态结合中，若由某形态与配合性交相关，即女性可用以表述，则比库应作之，意谓此类言语不可任意拒绝。其故为何？因虽见如此事，且有不同故。所谓“不定”者，涵盖三种过失中认知过失之事，以其性质不同而应行事物，则为不定。
Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha mātugāmena saddhiṃ vuttappakāre āsane nisajjakappanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, methunadhammasannissitakilesasaṅkhātena rahassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmatāya akkhiañjanādito paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Gantvā tasmiṃ vā nisinne itthī nisīdatu, tassā vā nisinnāya so nisīdatu, apacchā apurimaṃyeva ubho vā nisīdantu, ubhinnaṃ nisajjāya pācittiyaṃ. Sace pana kāyasaṃsaggaṃ vā methunaṃ vā samāpajjati, tesaṃ vasena kāretabbo. Nipajjanepi eseva nayo. Vuttappakāre purise nipajjitvā aniddāyante anandhe viññupurise upacāragate sati, ṭhitassa, arahopekkhassa, aññavihitassa ca nisajjanapaccayā anāpatti. Ummattakādīnaṃ pana tīhipi āpattīhi anāpatti. Siyā sīlavipatti, siyā ācāravipatti. Yaṃ pana āpattiṃ paṭijānāti, tassā vasena aṅgabhedo ñātabbo. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevāti.
说于舍卫城长老优陀延，乃依母行共语下坐行为之例中，有所定法，此为非常罕见特例。彼因有对母行秘密窥视之一念，诸种恶行由斯私密故起。前往该处或坐其地，若有女人坐彼，比库亦应坐之，若无，亦应同坐。未经允许而两人共坐，应受巴吉帝亚戒。若遂有身相交（如性交）亦应以此为由作戒。若入睡，则同理。依旧例，智慧者即便入睡，视若盲，亦不犯戒。立、跪、入睡皆无犯戒。若疯癫等三戒过失不起作用，亦无犯戒。有可能是戒失，有可能是行为失，有可能是业失。所承认之戒违，视之为戒体分裂。当此时起第一类巴拉基咖之界。
Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一不定学处注释完毕。
2. Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā二、第二不定学处注释
Dutiye itthīpi purisopi yo koci viññū anandho abadhiro antodvādasahatthe okāse ṭhito vā nisinno vā vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Badhiro pana cakkhumāpi, andho vā abadhiropi na karoti. Pārājikāpattiñca parihāpetvā duṭṭhullavācāpatti vuttāti ayaṃ viseso. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Samuṭṭhānādīni panettha adinnādānasadisānevāti.
其次，男女中任何一个智者，盲者、聋者，若立或坐在有一万二千个时刻之秘密处，或表现出入睡状态，则不犯戒。聋者虽眼明，盲者或聋者不犯此戒。此即巴拉基咖过失戒而非粗恶语过失之区别。整体须由长老正确定义。此处所称约束，乃指属于与偷盗相关之罪。
Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二不定学处注释完毕。
Uddiṭṭhā khotiādi sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
“发出”、“呼号”等，均当依普遍所说之义理了知。
Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya · 在《度疑》巴帝摩卡注释中
Aniyatavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不定法的解释已完成。