Antarapeyyālaṃ中间中略
Antarapeyyālaṃ中间中略
Katipucchāvāro几问品
§271
Kati āpattiyo? Kati āpattikkhandhā? Kati vinītavatthūni? Kati agāravā? Kati gāravā? Kati vinītavatthūni? Kati vipattiyo? Kati āpattisamuṭṭhānā? Kati vivādamūlāni? Kati anuvādamūlāni? Kati sāraṇīyā dhammā? Kati bhedakaravatthūni? Kati adhikaraṇāni? Kati samathā?
有多少罪?有多少罪蕴?有多少调伏事?有多少不恭敬?有多少恭敬?有多少调伏事?有多少失坏?有多少罪生起?有多少诤论根?有多少随诤根?有多少可忆念法?有多少破僧事?有多少诤事?有多少止灭?
Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Satta āpattiyo. Satta āpattikkhandhā. Satta vinītavatthūni. Cha agāravā. Cha gāravā. Cha vinītavatthūni. Catasso vipattiyo. Cha āpattisamuṭṭhānā. Cha vivādamūlāni. Cha anuvādamūlāni. Cha sāraṇīyā dhammā. Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Cattāri adhikaraṇāni. Satta samathā.
五种罪。五种罪蕴。五种调伏事。七种罪。七种罪蕴。七种调伏事。六种不恭敬。六种恭敬。六种调伏事。四种失坏。六种罪生起。六种诤论根。六种随诤根。六种可忆念法。十八种破僧事。四种诤事。七种止灭。
Tattha katamā pañca āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti – imā pañca āpattiyo.
于此,什么是五种罪?巴拉基咖罪、桑喀地谢萨罪、巴吉帝亚罪、应悔过罪、恶作罪——这些是五种罪。
Tattha katame pañca āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho – ime pañca āpattikkhandhā.
于此,什么是五种罪蕴?巴拉基咖罪蕴、桑喀地谢萨罪蕴、巴吉帝亚罪蕴、应悔过罪蕴、恶作罪蕴——这些是五种罪蕴。
Tattha katamāni pañca vinītavatthūni? Pañcahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni pañca vinītavatthūni.
于此,什么是五种调伏事?对五种罪蕴的不喜、离、远离、离去、不作、不行、不犯、不越时、桥梁破坏——这些是五种调伏事。
Tattha katamā satta āpattiyo? Pārājikāpatti, saṅghādisesāpatti, thullaccayāpatti, pācittiyāpatti, pāṭidesanīyāpatti, dukkaṭāpatti, dubbhāsitāpatti – imā satta āpattiyo.
于此,什么是七种罪?巴拉基咖罪、桑喀地谢萨罪、土喇吒亚罪、巴吉帝亚罪、应悔过罪、恶作罪、恶说罪——这些是七种罪。
Tattha katame satta āpattikkhandhā? Pārājikāpattikkhandho, saṅghādisesāpattikkhandho, thullaccayāpattikkhandho, pācittiyāpattikkhandho, pāṭidesanīyāpattikkhandho, dukkaṭāpattikkhandho, dubbhāsitāpattikkhandho – ime satta āpattikkhandhā.
于此,什么是七种罪蕴?巴拉基咖罪蕴、桑喀地谢萨罪蕴、土喇吒亚罪蕴、巴吉帝亚罪蕴、应悔过罪蕴、恶作罪蕴、恶说罪蕴——这些是七种罪蕴。
Tattha katamāni satta vinītavatthūni? Sattahi āpattikkhandhehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni satta vinītavatthūni.
于此,什么是七种调伏事?对七种罪蕴的不喜、离、远离、离去、不作、不行、不犯、不越时、桥梁破坏——这些是七种调伏事。
Tattha katame cha agāravā? Buddhe agāravo, dhamme agāravo, saṅghe agāravo, sikkhāya agāravo, appamāde agāravo, paṭisandhāre agāravo – ime cha agāravā.
于此,什么是六种不恭敬?对佛不恭敬,对法不恭敬,对僧团不恭敬,对学不恭敬,对不放逸不恭敬,对招待不恭敬——这些是六种不恭敬。
Tattha katame cha gāravā? Buddhe gāravo, dhamme gāravo, saṅghe gāravo, sikkhāya gāravo, appamāde gāravo, paṭisandhāre gāravo – ime cha gāravā.
于此,什么是六种恭敬?对佛恭敬,对法恭敬,对僧团恭敬,对学恭敬,对不放逸恭敬,对招待恭敬——这些是六种恭敬。
Tattha katamāni cha vinītavatthūni? Chahi agāravehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – imāni cha vinītavatthūni.
于此,什么是六种调伏事?对六种不恭敬的离、远离、离去、离弃、不作、不为、不犯、不越时、断桥——这些是六种调伏事。
Tattha katamā catasso vipattiyo? Sīlavipatti, ācāravipatti, diṭṭhivipatti, ājīvavipatti – imā catasso vipattiyo.
于此,什么是四种失坏?戒失坏、行失坏、见失坏、活命失坏——这些是四种失坏。
Tattha katame cha āpattisamuṭṭhānā? Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti, na vācato na cittato; atthāpatti vācato samuṭṭhāti, na kāyato na cittato; atthāpatti kāyato ca vācato ca samuṭṭhāti, na cittato; atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti, na vācato; atthāpatti vācato ca cittato ca samuṭṭhāti, na kāyato; atthāpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti – ime cha āpattisamuṭṭhānā.
于此,什么是六种罪生起?有罪从身生起,不从语不从心;有罪从语生起,不从身不从心;有罪从身和语生起,不从心;有罪从身和心生起,不从语;有罪从语和心生起,不从身;有罪从身、语和心生起——这些是六种罪生起。
§272
Tattha katamāni cha vivādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
于此,什么是六种诤论根?于此,比库有忿、有恨。凡彼比库有忿、有恨者,他对导师也住于不恭敬、不顺从,对法也住于不恭敬、不顺从,对僧团也住于不恭敬、不顺从,对学也不圆满行。凡彼比库对导师住于不恭敬、不顺从,对法……对僧团……对学不圆满行者,他在僧团中生起诤论。凡彼诤论为众人无利益、众人无安乐、众多人无义利、无利益、苦恼天人。如果你们在内或在外见到这样的诤论根,于此你们应为断除那恶的诤论根而努力。如果你们在内或在外未见到这样的诤论根,于此你们应为那恶的诤论根未来不流入而行道。如是为那恶的诤论根之断除。如是为那恶的诤论根未来之不流入。再者,比库覆藏、诽谤……嫉妒、悭吝,狡诈、虚伪,恶欲、邪见,执取己见、固执、难舍。凡彼比库执取己见、固执、难舍者,他对导师也住于不恭敬、不顺从,对法也住于不恭敬、不顺从,对僧团也住于不恭敬、不顺从,对学也不圆满行。凡彼比库对导师住于不恭敬、不顺从,对法……对僧团……对学不圆满行者,他在僧团中生起诤论。凡彼诤论为众人无利益、众人无安乐、众多人无义利、无利益、苦恼天人。如果你们在内或在外见到这样的诤论根,于此你们应为断除那恶的诤论根而努力。如果你们在内或在外未见到这样的诤论根,于此你们应为那恶的诤论根未来不流入而行道。如是为那恶的诤论根之断除。如是为那恶的诤论根未来之不流入。这些是六种诤论根。
Puna caparaṃ bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo so hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni.
再者,比库覆藏、诽谤……嫉妒、悭吝,狡诈、虚伪,恶欲、邪见,执取己见、固执、难舍。凡彼比库执取己见、固执、难舍者,他对导师也住于不恭敬、不顺从,对法也住于不恭敬、不顺从,对僧团也住于不恭敬、不顺从,对学也不圆满行。凡彼比库对导师住于不恭敬、不顺从,对法……对僧团……对学不圆满行者,他在僧团中生起诤论。凡彼诤论为众人无利益、众人无安乐、众多人无义利、无利益、苦恼天人。如果你们在内或在外见到这样的诤论根,于此你们应为断除那恶的诤论根而努力。如果你们在内或在外未见到这样的诤论根,于此你们应为那恶的诤论根未来不流入而行道。如是为那恶的诤论根之断除。如是为那恶的诤论根未来之不流入。这些是六种诤论根。
§273
Tattha katamāni cha anuvādamūlāni? Idha bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe …pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
于此,什么是六种责难根?于此,比库有忿、有恨。凡彼比库有忿、有恨者,他对导师也住于不恭敬、不顺从,对法也住于不恭敬、不顺从,对僧团也住于不恭敬、不顺从,对学也不圆满行。凡彼比库对导师住于不恭敬、不顺从,对法……对僧团……对学不圆满行者,他在僧团中生起责难。凡彼责难为众人无利益、众人无安乐、众多人无义利、无利益、苦恼天人。如果你们在内或在外见到这样的责难根,于此你们应为断除那恶的责难根而努力。如果你们在内或在外未见到这样的责难根,于此你们应为那恶的责难根未来不流入而行道。如是为那恶的责难根之断除。如是为那恶的责难根未来之不流入。
Puna caparaṃ bhikkhu makkhī hoti palāsī…pe… issukī hoti maccharī, saṭho hoti māyāvī, pāpiccho hoti micchādiṭṭhi, sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso dhamme…pe… saṅghe…pe… sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe anuvādaṃ janeti. Yo hoti anuvādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha tatra tumhe tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni.
再者,比库是诽谤者、轻蔑者……是嫉妒者、悭吝者,是狡诈者、虚伪者,是恶欲者、邪见者,是执取邪见者、执持固执者、难以舍弃者。凡是比库执取邪见者、执持固执者、难以舍弃者,他对导师住于无恭敬、无尊重,对法住于无恭敬、无尊重,对僧团住于无恭敬、无尊重,对学处也不圆满履行。凡是比库对导师住于无恭敬、无尊重,对法……对僧团……对学处不圆满履行者,他在僧团中生起诤论。凡是诤论,为了众人的无利益、众人的不安乐、众人的无义利、无利益、痛苦,为了天人的无利益、痛苦。如果你们在内或在外见到如此诤论之根,在那里你们应当努力断除那恶的诤论之根。如果你们在内或在外未见到如此诤论之根,在那里你们应当实行使那恶的诤论之根未来不流入。如此是那恶的诤论之根的断除。如此是那恶的诤论之根的未来不流入。这些是六诤论之根。
§274
Tattha katame cha sāraṇīyā dhammā? Idha bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
在那里,什么是六种可忆念法?在此,比库对同梵行者,无论公开或私下,现起慈爱的身业。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。
Puna caparaṃ bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
再者,比库对同梵行者,无论公开或私下,现起慈爱的语业。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。
Puna caparaṃ bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
再者,比库对同梵行者,无论公开或私下,现起慈爱的意业。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。
Puna caparaṃ bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
再者,比库对于那些如法的、如法获得的利养,乃至钵中所受之量,对于如此的利养,他与具戒的同梵行者共同受用,不分别论享用。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。
Puna caparaṃ bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññupasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni , tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
再者,比库对于那些无毁、无穿、无斑、无杂、自在、智者所赞叹、无所执取、导向定的诸戒,他与同梵行者,无论公开或私下,住于戒的平等性。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。
Puna caparaṃ bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime cha sāraṇīyā dhammā.
再者,比库对于那圣的、出离的、导引行者正向苦尽的见,他与同梵行者,无论公开或私下,住于见的平等性。此法也是可忆念的、可爱的、可尊敬的,导向摄受、无诤、和合、一致。这些是六种可忆念法。
§275
Tattha katamāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni? Idha bhikkhu adhammaṃ ‘‘dhammo’’ti dīpeti, dhammaṃ ‘‘adhammo’’ti dīpeti, avinayaṃ ‘‘vinayo’’ti dīpeti, vinayaṃ ‘‘avinayo’’ti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena ‘‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena ‘‘abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, anāciṇṇaṃ tathāgatena ‘‘āciṇṇaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena ‘‘anāciṇṇaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena ‘‘paññattaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena ‘‘apaññattaṃ tathāgatenā’’ti dīpeti, āpattiṃ ‘‘anāpattī’’ti dīpeti, anāpattiṃ ‘‘āpattī’’ti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ ‘‘garukā āpattī’’ti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ ‘‘lahukā āpattī’’ti dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ ‘‘anavasesā āpattī’’ti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ ‘‘sāvasesā āpattī’’ti dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘‘aduṭṭhullā āpattī’’ti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ ‘‘duṭṭhullā āpattī’’ti dīpeti. Imāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni.
在那里,什么是十八破僧事?在此,比库说示非法为「是法」,说示法为「是非法」,说示非律为「是律」,说示律为「是非律」,说示如来未说、未言者为「如来已说、已言」,说示如来已说、已言者为「如来未说、未言」,说示如来未行者为「如来已行」,说示如来已行者为「如来未行」,说示如来未制定者为「如来已制定」,说示如来已制定者为「如来未制定」,说示罪为「无罪」,说示无罪为「罪」,说示轻罪为「重罪」,说示重罪为「轻罪」,说示有余罪为「无余罪」,说示无余罪为「有余罪」,说示粗重罪为「非粗重罪」,说示非粗重罪为「粗重罪」。这些是十八破僧事。
Tattha katamāni cattāri adhikaraṇāni? Vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ – imāni cattāri adhikaraṇāni.
于此,什么是四种诤事?诤论诤事、非难诤事、罪诤事、事务诤事——这些是四种诤事。
Tattha katame satta samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako – ime satta samathā.
于此,什么是七种止诤法?现前毗尼、忆念毗尼、不痴毗尼、自言治、多数决、惩彼过、如草覆地——这些是七种止诤法。
Katipucchāvāro niṭṭhito. · 几问品完
Tassuddānaṃ – · 其偈颂
Āpatti āpattikkhandhā, vinītā sattadhā puna;
罪、罪聚,调伏者再有七种;
Vinītāgāravā ceva, gāravā mūlameva ca.
调伏者、尊重,以及尊重即是根。
Puna vinītā vipatti, samuṭṭhānā vivādanā;
再者调伏者、违犯,生起、诤论;
Anuvādā sāraṇīyaṃ, bhedādhikaraṇena ca.
非难、应忆念法,以及破僧诤事。
Satteva samathā vuttā, padā sattarasā imeti.
所说的七种止诤法,这些句有十七。
1. Chaāpattisamuṭṭhānavāro1. 六罪生起品
§276
Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.
以第一种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「不会」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯应悔过吗?应说「可能」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「不会」。
Dutiyena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.
以第二种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「不会」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯波胝应悔过吗?应说「不会」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「不会」。
Tatiyena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.
以第三种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「不会」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯波胝应悔过吗?应说「可能」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「不会」。
Catutthe āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.
以第四种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「可能」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯波胝应悔过吗?应说「可能」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「不会」。
Pañcamena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ.
以第五种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「可能」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯波胝应悔过吗?应说「不会」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「可能」。
Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena pārājikaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Thullaccayaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pācittiyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Pāṭidesanīyaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dukkaṭaṃ āpajjeyyāti? Siyāti vattabbaṃ. Dubbhāsitaṃ āpajjeyyāti? Na hīti vattabbaṃ.
以第六种罪生起,会犯巴拉基咖吗?应说「可能」。会犯桑喀地谢萨吗?应说「可能」。会犯土喇吒亚吗?应说「可能」。会犯巴吉帝亚吗?应说「可能」。会犯波胝应悔过吗?应说「可能」。会犯恶作吗?应说「可能」。会犯恶说吗?应说「不会」。
Chaāpattisamuṭṭhānavāro niṭṭhito paṭhamo. · 六罪生起品完,第一
2. Katāpattivāro2. 何罪结合类
§277
Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa; bhikkhu kappiyasaññī vikāle bhojanaṃ bhuñjati, āpatti pācittiyassa; bhikkhu kappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – paṭhamena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati.
以第一种罪生起,会犯多少罪?以第一种罪生起,会犯五种罪。比库认为如法而故意建造小屋,地未指定、超过尺寸、有破坏、未巡视,在努力时犯恶作;一块砖未到来时犯土喇吒亚;那块砖到来时犯桑喀地谢萨;比库认为如法而在非时食用食物,犯巴吉帝亚;比库认为如法而从已进入俗家内的非亲戚比库尼手中亲手接受副食或主食后食用,犯波胝应悔过——以第一种罪生起,会犯这五种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ . Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪属于四种失坏中的多少种失坏?属于七种罪聚中的多少种罪聚?从六种罪生起中以多少种生起而生起?属于四种诤事中的哪一种诤事?以七种灭诤中的多少种灭诤而平息?那些罪属于四种失坏中的两种失坏——可能是戒失坏,可能是行失坏。属于七种罪聚中的五种罪聚——可能是桑喀地谢萨罪聚,可能是土喇吒亚罪聚,可能是巴吉帝亚罪聚,可能是波胝应悔过罪聚,可能是恶作罪聚。从六种罪生起中以一种生起而生起——从身生起,不从语、不从心。属于四种诤事中的罪诤事。以七种灭诤中的三种灭诤而平息——可能以现前毗尼和自认作,可能以现前毗尼和草覆地。
§278
Dutiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Dutiyena āpattisamuṭṭhānena catasso āpattiyo āpajjati – bhikkhu kappiyasaññī samādisati – ‘‘kuṭiṃ me karothā’’ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa – dutiyena āpattisamuṭṭhānena imā catasso āpattiyo āpajjati.
以第二种罪生起,会犯多少罪?以第二种罪生起,会犯四种罪——比库认为如法而教令「为我建造小屋」。他们为他建造小屋,地未指定、超过尺寸、有破坏、未巡视。在努力时犯恶作;一块砖未到来时犯土喇吒亚;那块砖到来时犯桑喀地谢萨。比库认为如法而逐句教授未受具足者法,犯巴吉帝亚——以第二种罪生起,会犯这四种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具有多少种失坏……乃至……于七种止灭中,以多少种止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具有两种失坏——或者是戒失坏,或者是行失坏。于七种罪聚中,以四种罪聚所摄——或者是桑喀地谢萨罪聚,或者是土喇吒亚罪聚,或者是巴吉帝亚罪聚,或者是恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从语生起,不从身、不从心。于四种诤事中,是罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗奈耶与自认作,或者以现前毗奈耶与覆草。
§279
Tatiyena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati. Bhikkhu kappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu kappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu kappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – tatiyena āpattisamuṭṭhānena imā pañca āpattiyo āpajjati.
以第三种罪生起,犯多少罪?以第三种罪生起,犯五种罪。比库作如法想,自己策划而建造小屋,未指定地点、超过量、有破坏、未巡视。在努力时,恶作;在一块砖未来时,土喇吒亚罪;在那块砖来时,桑喀地谢萨罪。比库作如法想,为自己请求美食而食用,巴吉帝亚罪。比库作如法想,比库尼分配时未拒绝而食用,巴德萨尼亚罪——以第三种罪生起,犯这五种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ . Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具有多少种失坏……乃至……于七种止灭中,以多少种止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具有两种失坏——或者是戒失坏,或者是行失坏。于七种罪聚中,以五种罪聚所摄——或者是桑喀地谢萨罪聚,或者是土喇吒亚罪聚,或者是巴吉帝亚罪聚,或者是巴德萨尼亚罪聚,或者是恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从身与从语生起,不从心。于四种诤事中,是罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗奈耶与自认作,或者以现前毗奈耶与覆草。
§280
Catutthena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati – bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī vikāle bhojanaṃ bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Catutthena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.
以第四种罪生起,犯多少罪?以第四种罪生起,犯六种罪——比库行淫法,巴拉基咖罪;比库作非法想,有想而建造小屋,未指定地点、超过量、有破坏、未巡视,在努力时,恶作;在一块砖未来时,土喇吒亚罪;在那块砖来时,桑喀地谢萨罪。比库作非法想,在非时食用食物,巴吉帝亚罪。比库作非法想,从非亲属比库尼在俗家间进入时,亲手接受副食或主食而食用,巴德萨尼亚罪。以第四种罪生起,犯这六种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ , siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena , siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具有多少种失坏……乃至……于七种止灭中,以多少种止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具有两种失坏——或者是戒失坏,或者是行失坏。于七种罪聚中,以六种罪聚所摄——或者是巴拉基咖罪聚,或者是桑喀地谢萨罪聚,或者是土喇吒亚罪聚,或者是巴吉帝亚罪聚,或者是巴德萨尼亚罪聚,或者是恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从身与从心生起,不从语。于四种诤事中,是罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗奈耶与自认作,或者以现前毗奈耶与覆草。
§281
Pañcamena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Pañcamena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati. Bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; bhikkhu akappiyasaññī samādisati – ‘‘kuṭiṃ me karothā’’ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. Payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceti, āpatti pācittiyassa. Na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti, āpatti dubbhāsitassa – pañcamena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.
以第五种罪生起,犯多少罪?以第五种罪生起,犯六种罪。比库恶欲、为欲所驱使,宣称不存在、不真实的上人法,巴拉基咖罪;比库作非法想而指示——「为我建造小屋」。他们为他建造小屋,未指定地点、超过量、有破坏、未巡视。在努力时,恶作;在一块砖未来时,土喇吒亚罪;在那块砖来时,桑喀地谢萨罪。比库作非法想,逐句教导未受具足者法,巴吉帝亚罪。不想嘲笑、不想讥讽、不想使沮丧,因为想要说话而以卑劣说卑劣,恶说罪——以第五种罪生起,犯这六种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena, siyā dubbhāsitāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具有多少种失坏……乃至……于七种止灭中,以多少种止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具有两种失坏——或者是戒失坏,或者是行失坏。于七种罪聚中,以六种罪聚所摄——或者是巴拉基咖罪聚,或者是桑喀地谢萨罪聚,或者是土喇吒亚罪聚,或者是巴吉帝亚罪聚,或者是恶作罪聚,或者是恶说罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从语与从心生起,不从身。于四种诤事中,是罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗奈耶与自认作,或者以现前毗奈耶与覆草。
§282
Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena kati āpattiyo āpajjati? Chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati – bhikkhu saṃvidahitvā bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti pārājikassa ; bhikkhu akappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, payoge dukkaṭaṃ; ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate, āpatti saṅghādisesassa. Bhikkhu akappiyasaññī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Bhikkhu akappiyasaññī bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa – chaṭṭhena āpattisamuṭṭhānena imā cha āpattiyo āpajjati.
以第六种罪生起,犯多少罪?以第六种罪生起,犯六种罪——比库策划而拿走物品,巴拉基咖罪;比库作非法想,策划而建造小屋,未指定地点、超过量、有破坏、未巡视,在努力时,恶作;在一块砖未来时,土喇吒亚罪;在那块砖来时,桑喀地谢萨罪。比库作非法想,为自己请求美食而食用,巴吉帝亚罪。比库作非法想,比库尼分配时未拒绝而食用,巴德萨尼亚罪——以第六种罪生起,犯这六种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā ? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi āpattisamuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti.
那些罪依四种失坏中的多少种失坏?被摄于七罪聚中的多少罪聚?从六罪生起中以多少罪生起而生起?四诤事中的哪一种诤事?以七止灭中的多少止灭而止灭?那些罪依四种失坏中的两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。被摄于七罪聚中的六罪聚——或者巴拉基咖罪聚,或者桑喀地谢萨罪聚,或者土喇吒亚罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者应悔过罪聚,或者恶作罪聚。从六罪生起中以一种生起而生起——从身、从语、从心而生起。四诤事中的罪诤事。以七止灭中的三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自认作,或者以现前毗尼与草覆地。
Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ · 六罪生起之
Katāpattivāro niṭṭhito dutiyo. · 已犯结合完第二
3. Āpattisamuṭṭhānagāthā3. 罪生起偈
Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā;
身的生起,见无边者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
为世间利益者、见远离者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由此生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,精通分别论者请说。
Samuṭṭhānā kāyikā anantadassinā;
身的生起,见无边者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
为世间利益者、见远离者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca;
由此生起的罪有五种;
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.
我向你说此,精通分别论者。
Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā;
由语生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由彼生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,请说,精通分别论者。
Samuṭṭhānā vācasikā anantadassinā;
由语生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā catasso;
由彼生起的罪有四。
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.
我向你说此,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā anantadassinā;
由身生起的、由语生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由世间利益者、见远离者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由此生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,请说,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā anantadassinā;
由身生起的、由语生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由世间利益者、见远离者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā pañca;
由此生起的罪有五;
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.
我向你说此,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā;
身生起的、意生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由此生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,请说,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā mānasikā anantadassinā;
身生起的、意生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;
由此生起的罪有六。
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.
我向你说此,精通分别论者。
Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā;
由身生起的、由语生起的、由意生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由世间利益者、远离见者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由彼生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,请说,精通分别论者。
Samuṭṭhānā vācasikā mānasikā anantadassinā;
由身生起的、由语生起的、由意生起的,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由世间利益者、远离见者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;
由彼生起的罪有六。
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.
我向你说此,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā;
身生起、语生起、意生起,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā kati;
由彼生起的罪有多少;
Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.
我问你,请说,精通分别论者。
Samuṭṭhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā;
身生起、语生起、意生起,无边见者;
Akkhātā lokahitena vivekadassinā;
由见远离者、世间利益者所说;
Āpattiyo tena samuṭṭhitā cha;
由彼生起的罪有六。
Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovidāti.
我向你说明此分别论。
Āpattisamuṭṭhānagāthā niṭṭhitā tatiyā. · 罪生起偈完,第三
4. Vipattipaccayavāro4. 失坏因缘品
§284
Sīlavipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Sīlavipattipaccayā catasso āpattiyo āpajjati – bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti, āpatti pācittiyassa; attano duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – sīlavipattipaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.
以戒失坏为缘,犯多少罪?以戒失坏为缘,犯四种罪——比库尼知而覆藏巴拉基咖法,犯巴拉基咖罪;覆藏疑惑,犯土喇吒亚罪;比库覆藏桑喀地谢萨,犯巴吉帝亚罪;覆藏自己的粗重罪,犯恶作罪——以戒失坏为缘,犯这四种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具足多少失坏……于七种止灭中,以多少止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具足两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。于七种罪聚中,以四种罪聚所摄——或者巴拉基咖罪聚,或者土喇吒亚罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从身、从语、从心而生起。于四种诤事中,为罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与覆草治。
§285
Ācāravipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Ācāravipattipaccayā ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – ācāravipattipaccayā imaṃ ekaṃ āpattiṃ āpajjati.
以行失坏为缘,犯多少罪?以行失坏为缘,犯一种罪。覆藏行失坏,犯恶作罪——以行失坏为缘,犯这一种罪。
Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajati …pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammati? Sā āpatti catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajati – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ ekena āpattikkhandhena saṅgahitā – dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhāti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammati – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那罪于四种失坏中,具足多少失坏……于七种止灭中,以多少止灭而止灭?那罪于四种失坏中,具足一种失坏——行失坏。于七种罪聚中,以一种罪聚所摄——恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从身、从语、从心而生起。于四种诤事中,为罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与覆草治。
§286
Diṭṭhivipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Diṭṭhivipattipaccayā dve āpattiyo āpajjati. Pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ ; kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa – diṭṭhivipattipaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.
以见失坏为缘,犯多少罪?以见失坏为缘,犯两种罪。以恶见乃至第三次劝告而不舍弃,于白时犯恶作;于甘马语终了时犯巴吉帝亚罪——以见失坏为缘,犯这两种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pācittiyāpattikkhandhena , siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪于四种失坏中,具足多少失坏……于七种止灭中,以多少止灭而止灭?那些罪于四种失坏中,具足一种失坏——行失坏。于七种罪聚中,以两种罪聚所摄——或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。于六种罪生起中,以一种生起而生起——从身、从语、从心而生起。于四种诤事中,为罪诤事。于七种止灭中,以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与覆草治。
§287
Ājīvavipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati? Ājīvavipattipaccayā cha āpattiyo āpajjati – ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa; ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa – ājīvavipattipaccayā imā cha āpattiyo āpajjati.
以命失坏为缘,犯多少罪?以命失坏为缘,犯六种罪——以活命因、以活命缘故,恶欲者、为欲所驱使,宣称不存在、不真实的上人法,犯巴拉基咖罪;以活命因、以活命缘故,行媒嫁,犯桑喀地谢萨罪;以活命因、以活命缘故,说「住在你的精舍者,那位比库是阿拉汉」,承认者犯土喇吒亚罪;以活命因、以活命缘故,比库为自己乞得美食而食用,犯巴吉帝亚罪;以活命因、以活命缘故,比库尼为自己乞得美食而食用,犯向彼悔罪;以活命因、以活命缘故,无病者为自己乞得汤或饭而食用,犯恶作罪——以命失坏为缘,犯这六种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti. Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ chahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā pāṭidesanīyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato; siyā vācato samuṭṭhanti, na kāyato na cittato; siyā kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato; siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪依四种失坏有多少失坏…乃至…依七种止灭以多少止灭而止灭?那些罪依四种失坏有两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。依七种罪聚以六种罪聚所摄——或者巴拉基咖罪聚,或者桑喀地谢萨罪聚,或者土喇吒亚罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者应悔过罪聚,或者恶作罪聚。依六种罪生起以六种生起而生起——或者从身生起,非从语非从心;或者从语生起,非从身非从心;或者从身与语生起,非从心;或者从身与心生起,非从语;或者从语与心生起,非从身;或者从身、语、心生起。依四种诤事,为罪诤事。依七种止灭以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与草覆地。
Vipattipaccayavāro niṭṭhito catuttho. · 失坏因缘品完,第四
5. Adhikaraṇapaccayavāro5. 诤事因缘品
§288
Vivādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Vivādādhikaraṇapaccayā dve āpattiyo āpajjati – upasampannaṃ omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaṃ omasati, āpatti dukkaṭassa – vivādādhikaraṇapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati.
因诤论诤事之缘犯多少罪?因诤论诤事之缘犯两种罪——轻蔑已受具足者,犯巴吉帝亚罪;轻蔑未受具足者,犯恶作罪——因诤论诤事之缘犯这两种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ ekaṃ vipattiṃ bhajanti – ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ dvīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪依四种失坏有多少失坏…乃至…依七种止灭以多少止灭而止灭?那些罪依四种失坏有一种失坏——行失坏。依七种罪聚以两种罪聚所摄——或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。依六种罪生起以三种生起而生起——或者从身与心生起,非从语;或者从语与心生起,非从身;或者从身、语、心生起。依四种诤事,为罪诤事。依七种止灭以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与草覆地。
§289
Anuvādādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Anuvādādhikaraṇapaccayā tisso āpattiyo āpajjati. Bhikkhuṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseti, āpatti saṅghādisesassa; amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseti, āpatti pācittiyassa; amūlikāya ācāravipattiyā anuddhaṃseti, āpatti dukkaṭassa – anuvādādhikaraṇapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati.
因责难诤事之缘犯多少罪?因责难诤事之缘犯三种罪。以无根的巴拉基咖法诽谤比库,犯桑喀地谢萨罪;以无根的桑喀地谢萨诽谤,犯巴吉帝亚罪;以无根的行失坏诽谤,犯恶作罪——因责难诤事之缘犯这三种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ tīhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena . Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti – siyā kāyato ca cittato ca samuṭṭhanti, na vācato; siyā vācato ca cittato ca samuṭṭhanti, na kāyato; siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪依四种失坏有多少失坏…乃至…依七种止灭以多少止灭而止灭?那些罪依四种失坏有两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。依七种罪聚以三种罪聚所摄——或者桑喀地谢萨罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。依六种罪生起以三种生起而生起——或者从身与心生起,非从语;或者从语与心生起,非从身;或者从身、语、心生起。依四种诤事,为罪诤事。依七种止灭以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与草覆地。
§290
Āpattādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. Bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ paṭicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paṭicchādeti, āpatti thullaccayassa; bhikkhu saṅghādisesaṃ paṭicchādeti; āpatti pācittiyassa; ācāravipattiṃ paṭicchādeti, āpatti dukkaṭassa – āpattādhikaraṇapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati.
因罪诤事之缘犯多少罪?因罪诤事之缘犯四种罪。比库尼知而覆藏巴拉基咖法,犯巴拉基咖罪;疑惑而覆藏,犯土喇吒亚罪;比库覆藏桑喀地谢萨,犯巴吉帝亚罪;覆藏行失坏,犯恶作罪——因罪诤事之缘犯这四种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ catūhi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪依四种失坏有多少失坏…乃至…依七种止灭以多少止灭而止灭?那些罪依四种失坏有两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。依七种罪聚以四种罪聚所摄——或者巴拉基咖罪聚,或者土喇吒亚罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。依六种罪生起以一种生起而生起——从身、语、心生起。依四种诤事,为罪诤事。依七种止灭以三种止灭而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与草覆地。
§291
Kiccādhikaraṇapaccayā kati āpattiyo āpajjati? Kiccādhikaraṇapaccayā pañca āpattiyo āpajjati. Ukkhittānuvattikā bhikkhunī yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, ñattiyā dukkaṭaṃ; dvīhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa. Bhedakānuvattakā bhikkhū yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjanti, āpatti saṅghādisesassa; pāpikāya diṭṭhiyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya na paṭinissajjati, āpatti pācittiyassa – kiccādhikaraṇapaccayā imā pañca āpattiyo āpajjati.
因事诤事之缘犯多少罪?因事诤事之缘犯五种罪。随顺被举者的比库尼至第三次劝告而不舍弃,白时恶作;两次甘马语时土喇吒亚;甘马语终了时犯巴拉基咖罪。随顺破僧者的诸比库至第三次劝告而不舍弃,犯桑喀地谢萨罪;恶见者至第三次劝告而不舍弃,犯巴吉帝亚罪——因事诤事之缘犯这五种罪。
Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti…pe… sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Tā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ dve vipattiyo bhajanti – siyā sīlavipattiṃ, siyā ācāravipattiṃ. Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ pañcahi āpattikkhandhehi saṅgahitā – siyā pārājikāpattikkhandhena, siyā saṅghādisesāpattikkhandhena, siyā thullaccayāpattikkhandhena, siyā pācittiyāpattikkhandhena, siyā dukkaṭāpattikkhandhena. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ ekena samuṭṭhānena samuṭṭhanti – kāyato ca vācato ca cittato ca samuṭṭhanti . Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ, āpattādhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ tīhi samathehi sammanti – siyā sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
那些罪依四种失坏中分享多少失坏?……依七种止灭法中以多少止灭法而止灭?那些罪依四种失坏中分享两种失坏——或者戒失坏,或者行失坏。依七种罪聚中以五种罪聚所摄——或者巴拉基咖罪聚,或者桑喀地谢萨罪聚,或者土喇吒亚罪聚,或者巴吉帝亚罪聚,或者恶作罪聚。依六种罪生起中以一种生起而生起——从身、从语、从心而生起。依四种诤事中,是罪诤事。依七种止灭法中以三种止灭法而止灭——或者以现前毗尼与自言治,或者以现前毗尼与草覆地。
Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, avasesā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā? Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhanti? Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ? Sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammanti? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe avasesā āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ na katamaṃ vipattiṃ bhajanti? Sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ na katamena āpattikkhandhena saṅgahitā. Channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ na katamena āpattisamuṭṭhānena samuṭṭhanti. Catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ. Sattannaṃ samathānaṃ na katamena samathena sammanti. Taṃ kissa hetu? Ṭhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe, natthaññā āpattiyoti.
除了七罪七罪聚,其余诸罪依四种失坏中分享多少失坏?依七种罪聚中以多少罪聚所摄?依六种罪生起中以多少生起而生起?依四种诤事中是哪一种诤事?依七种止灭法中以多少止灭法而止灭?除了七罪七罪聚,其余诸罪依四种失坏中不分享哪一种失坏?依七种罪聚中不以哪一种罪聚所摄。依六种罪生起中不以哪一种罪生起而生起。依四种诤事中不是哪一种诤事。依七种止灭法中不以哪一种止灭法而止灭。那是什么原因?除了七罪七罪聚,没有其他罪。
Adhikaraṇapaccayavāro niṭṭhito pañcamo. · 诤事因缘品完,第五
Antarapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ. · 中间中略完
Tassuddānaṃ – · 其偈颂
Katipucchā samuṭṭhānā, katāpatti tatheva ca;
多少问题生起,多少罪也是如此;
Samuṭṭhānā vipatti ca, tathādhikaraṇena cāti.
生起失坏,以及诤事也是如此。
Samathabhedo
止灭法之分别论
6. Adhikaraṇapariyāyavāro6. 诤事法门品
§292
Vivādādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi vivadati? Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?
诤论诤事——什么是前行?多少处?多少事?多少地?多少因?多少根?以多少行相而诤论?诤论诤事以多少止灭法而止灭?
Anuvādādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi anuvadati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?
随诤诤事——什么是前行?多少处?多少事?多少地?多少因?多少根?以多少行相而随诤?随诤诤事以多少止灭法而止灭?
Āpattādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi āpattiṃ āpajjati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?
罪诤事——什么是前行?多少处?多少事?多少地?多少因?多少根?以多少行相而犯罪?罪诤事以多少止灭法而止灭?
Kiccādhikaraṇassa – kiṃ pubbaṅgamaṃ? Kati ṭhānāni? Kati vatthūni? Kati bhūmiyo? Kati hetū? Kati mūlāni? Katihākārehi kiccaṃ jāyati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?
诤事的——什么是前导?有多少处?有多少事?有多少地?有多少因?有多少根?以多少行相生起诤事?诤事以多少止灭而止息?
§293
Vivādādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Kati bhūmiyoti? Aṭṭhārasa bhedakaravatthūni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū , tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Dvādasa mūlāni. Katihākārehi vivadatīti? Dvīhākārehi vivadati – dhammadiṭṭhi vā adhammadiṭṭhi vā. Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.
诤事的什么是前导?贪是前导,嗔是前导,痴是前导,无贪是前导,无嗔是前导,无痴是前导。有多少处?十八破僧事是处。有多少事?十八破僧事是事。有多少地?十八破僧事是地。有多少因?九因——三善因、三不善因、三无记因。有多少根?十二根。以多少行相诤论?以二行相诤论——法见或非法见。诤事以多少止灭而止息?诤事以二止灭而止息——以现前毗尼与多数决。
§294
Anuvādādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Catasso vipattiyo ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Catasso vipattiyo vatthūni. Kati bhūmiyoti? Catasso vipattiyo bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cuddasa mūlāni. Katihākārehi anuvadatīti? Dvīhākārehi anuvadati – vatthuto vā āpattito vā. Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
随诤事的什么是前导?贪是前导,嗔是前导,痴是前导,无贪是前导,无嗔是前导,无痴是前导。有多少处?四失坏是处。有多少事?四失坏是事。有多少地?四失坏是地。有多少因?九因——三善因、三不善因、三无记因。有多少根?十四根。以多少行相随诤?以二行相随诤——从事或从罪。随诤事以多少止灭而止息?随诤事以四止灭而止息——以现前毗尼、以忆念毗尼、以不痴毗尼与以自言治。
§295
Āpattādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Satta āpattikkhandhā ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Satta āpattikkhandhā vatthūni. Kati bhūmiyoti? Satta āpattikkhandhā bhūmiyo. Kati hetūti? Cha hetū – tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Cha āpattisamuṭṭhānāni mūlāni . Katihākārehi āpattiṃ āpajjatīti? Chahākārehi āpattiṃ āpajjati – alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosā. Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca, sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca.
犯事的什么是前导?贪是前导,嗔是前导,痴是前导,无贪是前导,无嗔是前导,无痴是前导。有多少处?七犯聚是处。有多少事?七犯聚是事。有多少地?七犯聚是地。有多少因?六因——三不善因、三无记因。有多少根?六犯生起是根。以多少行相犯罪?以六行相犯罪——无惭、无知、恶作性、于不允许作允许想、于允许作不允许想、念混乱。犯事以多少止灭而止息?犯事以三止灭而止息——以现前毗尼与自言治,以现前毗尼与覆草。
§296
Kiccādhikaraṇassa kiṃ pubbaṅgamanti? Lobho pubbaṅgamo, doso pubbaṅgamo, moho pubbaṅgamo, alobho pubbaṅgamo, adoso pubbaṅgamo, amoho pubbaṅgamo. Kati ṭhānānīti? Cattāri kammāni ṭhānāni. Kati vatthūnīti? Cattāri kammāni vatthūni. Kati bhūmiyoti? Cattāri kammāni bhūmiyo. Kati hetūti? Nava hetū – tayo kusalahetū, tayo akusalahetū, tayo abyākatahetū. Kati mūlānīti? Ekaṃ mūlaṃ – saṅgho. Katihākārehi kiccaṃ jāyatīti ? Dvīhākārehi kiccaṃ jāyati – ñattito vā apalokanato vā. Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammatīti? Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena.
诤事的什么是前导?贪是前导,嗔是前导,痴是前导,无贪是前导,无嗔是前导,无痴是前导。有多少处?四业是处。有多少事?四业是事。有多少地?四业是地。有多少因?九因——三善因、三不善因、三无记因。有多少根?一根——僧团。以多少行相生起诤事?以二行相生起诤事——从白或从告白。诤事以多少止灭而止息?诤事以一止灭而止息——以现前毗尼。
Kati samathā? Satta samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako – ime satta samathā.
有多少止灭?七止灭。现前毗尼、忆念毗尼、不痴毗尼、自言治、多数决、自言治、覆草——这些是七止灭。
Siyā ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena siyāti.
可能这七止灭成为十止灭,十止灭成为七止灭,依事、依法门可能如此。
Kathañca siyā? Vivādādhikaraṇassa dve samathā , anuvādādhikaraṇassa cattāro samathā, āpattādhikaraṇassa tayo samathā, kiccādhikaraṇassa eko samatho. Evaṃ ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena.
如何可能?诤事有二止灭,随诤事有四止灭,犯事有三止灭,诤事有一止灭。如此这七止灭成为十止灭,十止灭成为七止灭,依事、依法门。
Pariyāyavāro niṭṭhito chaṭṭho. · 法门品完,第六
7. Sādhāraṇavāro7. 共通品
§297
Kati samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa sādhāraṇā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā?
多少止灭是诤事的共通?多少止灭是诤事的不共通?多少止灭是谴责事的共通?多少止灭是谴责事的不共通?多少止灭是罪事的共通?多少止灭是罪事的不共通?多少止灭是义务事的共通?多少止灭是义务事的不共通?
Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā – sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.
二止灭是诤事的共通——现前律、多数决。五止灭是诤事的不共通——忆念律、不痴律、自言治、更重罪相、覆草。
Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako.
四止灭是谴责事的共通——现前律、忆念律、不痴律、更重罪相。三止灭是谴责事的不共通——多数决、自言治、覆草。
Tayo samathā āpattādhikaraṇassa sādhāraṇā – sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā .
三止灭是罪事的共通——现前律、自言治、覆草。四止灭是罪事的不共通——多数决、忆念律、不痴律、更重罪相。
Eko samatho kiccādhikaraṇassa sādhāraṇo – sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.
一止灭是义务事的共通——现前律。六止灭是义务事的不共通——多数决、忆念律、不痴律、自言治、更重罪相、覆草。
Sādhāraṇavāro niṭṭhito sattamo. · 共通品完,第七
8. Tabbhāgiyavāro8. 同分品
§298
Kati samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyā? Kati samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā?
多少止灭是诤事的同分?多少止灭是诤事的异分?多少止灭是谴责事的同分?多少止灭是谴责事的异分?多少止灭是罪事的同分?多少止灭是罪事的异分?多少止灭是义务事的同分?多少止灭是义务事的异分?
Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā – sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.
二止灭是诤事的同分——现前律、多数决。五止灭是诤事的异分——忆念律、不痴律、自言治、更重罪相、覆草。
Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako.
四止灭是谴责事的同分——现前律、忆念律、不痴律、更重罪相。三止灭是谴责事的异分——多数决、自言治、覆草。
Tayo samathā āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyā – sammukhāvinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā.
三种止灭是罪诤事的同分——对面毗奈耶、自认作、覆草。四种止灭是罪诤事的异分——多数决、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、如草覆地。
Eko samatho kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyo – sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā – yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.
一种止灭是诤事的同分——对面毗奈耶。六种止灭是诤事的异分——多数决、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认作、如草覆地、覆草。
Tabbhāgiyavāro niṭṭhito aṭṭhamo. · 同分品完,第八
9. Samathā samathassa sādhāraṇavāro9. 止诤对止诤共通品
§299
Samathā samathassa sādhāraṇā, samathā samathassa asādhāraṇā. Siyā samathā samathassa sādhāraṇā, siyā samathā samathassa asādhāraṇā.
诸止灭与止灭共通,诸止灭与止灭不共通。有些止灭与止灭共通,有些止灭与止灭不共通。
Kathaṃ siyā samathā samathassa sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa asādhāraṇā.
如何有些止灭与止灭共通?如何有些止灭与止灭不共通?多数决与对面毗奈耶共通,与忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认作、如草覆地、覆草不共通。
Sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya asādhāraṇo.
忆念毗奈耶与对面毗奈耶共通,与不痴毗奈耶、自认作、如草覆地、覆草、多数决不共通。
Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa asādhāraṇo.
不痴毗奈耶与对面毗奈耶共通,与自认作、如草覆地、覆草、多数决、忆念毗奈耶不共通。
Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayassa sādhāraṇaṃ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa asādhāraṇaṃ.
自认作与对面毗奈耶共通,与如草覆地、覆草、多数决、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶不共通。
Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa asādhāraṇā.
如草覆地与对面毗奈耶共通,与覆草、多数决、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认作不共通。
Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa sādhāraṇo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya asādhāraṇo . Evaṃ siyā samathā samathassa sādhāraṇā; evaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā.
草覆地是对面前毗尼的共通,对多数决、忆念毗尼、不痴毗尼、自认罪、如草覆地是不共通。如此,诸止可能是对诸止的共通;如此,诸止可能是对诸止的不共通。
Samathā samathassa sādhāraṇavāro niṭṭhito navamo. · 止诤对止诤共通品完,第九
10. Samathā samathassa tabbhāgiyavāro10. 止诤对止诤同分品
§300
Samathā samathassa tabbhāgiyā, samathā samathassa aññabhāgiyā. Siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, siyā samathā samathassa aññabhāgiyā.
诸止对诸止是同分,诸止对诸止是异分。诸止可能是对诸止的同分,诸止可能是对诸止的异分。
Kathaṃ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa aññabhāgiyā.
如何诸止可能是对诸止的同分?如何诸止可能是对诸止的异分?多数决是对面前毗尼的同分,对忆念毗尼、不痴毗尼、自认罪、如草覆地、草覆地是异分。
Sativinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya aññabhāgiyo.
忆念毗尼是对面前毗尼的同分,对不痴毗尼、自认罪、如草覆地、草覆地、多数决是异分。
Amūḷhavinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa aññabhāgiyo.
不痴毗尼是对面前毗尼的同分,对自认罪、如草覆地、草覆地、多数决、忆念毗尼是异分。
Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayassa tabbhāgiyaṃ, tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa aññabhāgiyaṃ.
自认罪是对面前毗尼的同分,对如草覆地、草覆地、多数决、忆念毗尼、不痴毗尼是异分。
Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa aññabhāgiyā.
如草覆地是对面前毗尼的同分,对草覆地、多数决、忆念毗尼、不痴毗尼、自认罪是异分。
Tiṇavatthārako sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya aññabhāgiyo. Evaṃ siyā samathā samathassa tabbhāgiyā, evaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā.
草覆地是对面前毗尼的同分,对多数决、忆念毗尼、不痴毗尼、自认罪、如草覆地是异分。如此,诸止可能是对诸止的同分,如此,诸止可能是对诸止的异分。
Samathā samathassa tabbhāgiyavāro niṭṭhito dasamo. · 止诤对止诤同分品完,第十
11. Samathasammukhāvinayavāro11. 止诤现前调伏品
§301
Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo , sativinayo samatho? Samatho amūḷhavinayo, amūḷhavinayo samatho? Samatho paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ samatho? Samatho tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho?
止诤是现前毗奈耶,现前毗奈耶是止诤?止诤是多数决断,多数决断是止诤?止诤是忆念毗奈耶,忆念毗奈耶是止诤?止诤是不痴毗奈耶,不痴毗奈耶是止诤?止诤是自认罪,自认罪是止诤?止诤是依多数决,依多数决是止诤?止诤是覆草,覆草是止诤?
Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako – ime samathā samathā, no sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo samatho ceva sammukhāvinayo ca.
多数决断、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认罪、依多数决、覆草——这些止诤是止诤,非现前毗奈耶。现前毗奈耶既是止诤也是现前毗奈耶。
Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo – ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca.
忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认罪、依多数决、覆草、现前毗奈耶——这些止诤是止诤,非多数决断。多数决断既是止诤也是多数决断。
Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā – ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo samatho ceva sativinayo ca.
不痴毗奈耶、自认罪、依多数决、覆草、现前毗奈耶、多数决断——这些止诤是止诤,非忆念毗奈耶。忆念毗奈耶既是止诤也是忆念毗奈耶。
Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo – ime samathā samathā, no amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo samatho ceva amūḷhavinayo ca.
自认罪、依多数决、覆草、现前毗奈耶、多数决断、忆念毗奈耶——这些止诤是止诤,非不痴毗奈耶。不痴毗奈耶既是止诤也是不痴毗奈耶。
Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo – ime samathā samathā, no paṭiññātakaraṇaṃ. Paṭiññātakaraṇaṃ samatho ceva paṭiññātakaraṇañca.
依多数决、覆草、现前毗奈耶、多数决断、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶——这些止诤是止诤,非自认罪。自认罪既是止诤也是自认罪。
Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ – ime samathā samathā, no tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā samatho ceva tassapāpiyasikā ca.
覆草、现前毗奈耶、多数决断、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认罪——这些止诤是止诤,非依多数决。依多数决既是止诤也是依多数决。
Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā – ime samathā samathā, no tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako samatho ceva tiṇavatthārako ca.
现前毗奈耶、多数决断、忆念毗奈耶、不痴毗奈耶、自认罪、依多数决——这些止诤是止诤,非覆草。覆草既是止诤也是覆草。
Samathasammukhāvinayavāro niṭṭhito ekādasamo. · 止诤现前调伏品完,第十一
12. Vinayavāro12. 调伏品
§302
Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo? Vinayo amūḷhavinayo, amūḷhavinayo vinayo? Vinayo paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ vinayo? Vinayo tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā vinayo? Vinayo tiṇavatthārako, tiṇavatthārako vinayo?
律是现前毗奈耶,现前毗奈耶是律?律是多数决,多数决是律?律是忆念毗奈耶,忆念毗奈耶是律?律是不痴毗奈耶,不痴毗奈耶是律?律是自认行,自认行是律?律是多惩彼过,多惩彼过是律?律是覆草,覆草是律?
Vinayo siyā sammukhāvinayo siyā na sammukhāvinayo. Sammukhāvinayo vinayo ceva sammukhāvinayo ca.
律可能是现前毗奈耶,可能不是现前毗奈耶。现前毗奈耶既是律也是现前毗奈耶。
Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva yebhuyyasikā ca.
律可能是多数决,可能不是多数决。多数决既是律也是多数决。
Vinayo siyā sativinayo, siyā na sativinayo. Sativinayo vinayo ceva sativinayo ca.
律可能是忆念毗奈耶,可能不是忆念毗奈耶。忆念毗奈耶既是律也是忆念毗奈耶。
Vinayo siyā amūḷhavinayo, siyā na amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo vinayo ceva amūḷhavinayo ca .
律可能是不痴毗奈耶,可能不是不痴毗奈耶。不痴毗奈耶既是律也是不痴毗奈耶。
Vinayo siyā paṭiññātakaraṇaṃ, siyā na paṭiññātakaraṇaṃ. Paṭiññātakaraṇaṃ vinayo ceva paṭiññātakaraṇañca.
律可能是自认行,可能不是自认行。自认行既是律也是自认行。
Vinayo siyā tassapāpiyasikā, siyā na tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā vinayo ceva tassapāpiyasikā ca.
律可能是多惩彼过,可能不是多惩彼过。多惩彼过既是律也是多惩彼过。
Vinayo siyā tiṇavatthārako, siyā na tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako vinayo ceva tiṇavatthārako ca.
律可能是覆草,可能不是覆草。覆草既是律也是覆草。
Vinayavāro niṭṭhito dvādasamo. · 调伏品完,第十二
13. Kusalavāro13. 善品
§303
Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato? Amūḷhavinayo kusalo akusalo abyākato? Paṭiññātakaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ? Tassapāpiyasikā kusalā akusalā abyākatā? Tiṇavatthārako kusalo akusalo abyākato?
现前毗尼是善、不善、无记?多数决是善、不善、无记?忆念毗尼是善、不善、无记?不痴毗尼是善、不善、无记?自认甘马是善、不善、无记?依多数者是善、不善、无记?覆草甘马是善、不善、无记?
Sammukhāvinayo siyā kusalo, siyā abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo.
现前毗尼或是善,或是无记。不存在不善的现前毗尼。
Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
多数决或是善,或是不善,或是无记。
Sativinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.
忆念毗尼或是善,或是不善,或是无记。
Amūḷhavinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.
不痴毗尼或是善,或是不善,或是无记。
Paṭiññātakaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.
自认甘马或是善,或是不善,或是无记。
Tassapāpiyasikā siyā kusalā, siyā akusalā siyā abyākatā.
依多数者或是善,或是不善,或是无记。
Tiṇavatthārako siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.
覆草甘马或是善,或是不善,或是无记。
Vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ. Kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ.
诤事是善、不善、无记。随诤事是善、不善、无记。犯事是善、不善、无记。事事是善、不善、无记。
Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.
诤事或是善,或是不善,或是无记。
Anuvādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.
随诤事或是善,或是不善,或是无记。
Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ.
犯事或是不善,或是无记。不存在犯事是善的。
Kiccādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ.
事事或是善,或是不善,或是无记。
Kusalavāro niṭṭhito terasamo. · 善品完,第十三
14. Yatthavāro, pucchāvāro14. 何处品、问品
§304
Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati.
在获得多数决之处,在那里获得现前毗尼;在获得现前毗尼之处,在那里获得多数决。在那里不获得忆念毗尼,在那里不获得不痴毗尼,在那里不获得自言治,在那里不获得如草覆地,在那里不获得草覆地。
Yattha sativinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati.
在获得忆念毗尼之处,在那里获得现前毗尼;在获得现前毗尼之处,在那里获得忆念毗尼。在那里不获得不痴毗尼,在那里不获得自言治,在那里不获得如草覆地,在那里不获得草覆地,在那里不获得多数决。
Yattha amūḷhavinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati.
在获得不痴毗尼之处,在那里获得现前毗尼;在获得现前毗尼之处,在那里获得不痴毗尼。在那里不获得自言治,在那里不获得如草覆地,在那里不获得草覆地,在那里不获得多数决,在那里不获得忆念毗尼。
Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati.
在可得自认作的地方,可得现前律;在可得现前律的地方,可得自认作。在那里不可得多惩彼过,在那里不可得草覆地,在那里不可得多数,在那里不可得忆念律,在那里不可得不痴律。
Yattha tassapāpiyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati.
在可得多惩彼过的地方,可得现前律;在可得现前律的地方,可得多惩彼过。在那里不可得草覆地,在那里不可得多数,在那里不可得忆念律,在那里不可得不痴律,在那里不可得自认作。
Yattha tiṇavatthārako labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati.
在可得草覆地的地方,可得现前律;在可得现前律的地方,可得草覆地。在那里不可得多数,在那里不可得忆念律,在那里不可得不痴律,在那里不可得自认作,在那里不可得多惩彼过。
Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. Na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.
在多数的地方有现前律;在现前律的地方有多数。在那里没有忆念律,在那里没有不痴律,在那里没有自认作,在那里没有多惩彼过,在那里没有草覆地。
Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo. Na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ…pe….
在忆念律的地方有现前律;在现前律的地方有忆念律。在那里没有不痴律,在那里没有自认作,在那里没有多惩彼过,在那里没有草覆地,在那里没有多数。为作现前律之根本……。
Yattha tiṇavatthārako tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā.
在草覆地的地方有现前律;在现前律的地方有草覆地。在那里没有多数,在那里没有忆念律,在那里没有不痴律,在那里没有自认作,在那里没有多惩彼过。
Cakkapeyyālaṃ. · 轮中略
Yatthavāro niṭṭhito cuddasamo. · 何处品完,第十四
15. Samathavāro, vissajjanāvāro15. 止诤品、解答品
§305
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati.
在以现前律与多数而诤事止息之时,在可得多数的地方可得现前律,在可得现前律的地方可得多数。在那里不可得忆念律,在那里不可得不痴律,在那里不可得自认作,在那里不可得多惩彼过,在那里不可得草覆地。
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha sativinayo labbhati. Na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati.
在以现前律与忆念律而诤事止息之时,在可得忆念律的地方可得现前律,在可得现前律的地方可得忆念律。在那里不可得不痴律,在那里不可得自认作,在那里不可得多惩彼过,在那里不可得草覆地,在那里不可得多数。
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha amūḷhavinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha amūḷhavinayo labbhati. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati.
当以现前律与不痴律止息诤事时,凡得不痴律之处即得现前律,凡得现前律之处即得不痴律。于彼处不得自言治,于彼处不得多人语,于彼处不得覆草,于彼处不得多数决,于彼处不得忆念律。
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati.
当以现前律与自言治止息诤事时,凡得自言治之处即得现前律,凡得现前律之处即得自言治。于彼处不得多人语,于彼处不得覆草,于彼处不得多数决,于彼处不得忆念律,于彼处不得不痴律。
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tassapāpiyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tassapāpiyasikā labbhati. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati.
当以现前律与多人语止息诤事时,凡得多人语之处即得现前律,凡得现前律之处即得多人语。于彼处不得覆草,于彼处不得多数决,于彼处不得忆念律,于彼处不得不痴律,于彼处不得自言治。
Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tiṇavatthārako labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati.
当以现前律与覆草止息诤事时,凡得覆草之处即得现前律,凡得现前律之处即得覆草。于彼处不得多数决,于彼处不得忆念律,于彼处不得不痴律,于彼处不得自言治,于彼处不得多人语。
Samathavāro niṭṭhito pannarasamo. · 止诤品完,第十五
16. Saṃsaṭṭhavāro16. 混合品
§306
Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā? Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti?
诤事与止灭,这些法是相合的还是分离的?能否将这些法分别论分别论地施设为不同的作法?
Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā visaṃsaṭṭhā, no saṃsaṭṭhā. Labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti. So – ‘‘mā heva’’ntissa vacanīyo. Adhikaraṇanti vā samathāti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā. No ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Taṃ kissa hetu? Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, adhikaraṇāni, satta samathā. Adhikaraṇā samathehi sammanti, samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ, ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā; no ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti.
诤事与止灭,这些法是分离的,非相合的。能将这些法分别论分别论地施设为不同的作法。应对他说:「不要这样。」诤事与止灭,这些法是相合的,非分离的。不能将这些法分别论分别论地施设为不同的作法。那是什么原因?难道世尊不曾说:「诸比库,这四种诤事,七种止灭。诤事以止灭而止息,止灭以诤事而止息。如此,这些法是相合的非分离的;不能将这些法分别论分别论地施设为不同的作法。」
Saṃsaṭṭhavāro niṭṭhito soḷasamo. · 混合品完,第十六
17. Sammativāro17. 一致品
§307
Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati?
诤论诤事以几种止灭而止息?非难诤事以几种止灭而止息?罪过诤事以几种止灭而止息?义务诤事以几种止灭而止息?
Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.
诤论诤事以二种止灭而止息——以现前律与多数决。
Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
诤讼诤事以四种止诤法止息——以现前毗奈耶、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认罪法。
Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
罪诤事以三种止诤法止息——以现前毗奈耶、以自认罪法、以覆草法。
Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena.
作诤事以一种止诤法止息——以现前毗奈耶。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
诤讼诤事与诤讼诤事以多少种止诤法止息?诤讼诤事与诤讼诤事以五种止诤法止息——以现前毗奈耶、以多数决、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认罪法。
Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
诤讼诤事与罪诤事以多少种止诤法止息?诤讼诤事与罪诤事以四种止诤法止息——以现前毗奈耶、以多数决、以自认罪法、以覆草法。
Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.
诤讼诤事与作诤事以多少种止诤法止息?诤讼诤事与作诤事以二种止诤法止息——以现前毗奈耶、以多数决。
Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤讼诤事与罪诤事以多少种止诤法止息?诤讼诤事与罪诤事以六种止诤法止息——以现前毗奈耶、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认罪法、以自认罪法、以覆草法。
Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
诤讼诤事与作诤事以多少种止诤法止息?诤讼诤事与作诤事以四种止诤法止息——以现前毗奈耶、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认罪法。
Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
罪诤事与义务诤事以多少止诤法而止息?罪诤事与义务诤事以三种止诤法而止息——以现前毗尼、以自认作、以草覆地。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤论诤事与诽谤诤事与罪诤事以多少止诤法而止息?诤论诤事与诽谤诤事与罪诤事以七种止诤法而止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认作、以惩彼过、以草覆地。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
诤论诤事与诽谤诤事与义务诤事以多少止诤法而止息?诤论诤事与诽谤诤事与义务诤事以五种止诤法而止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以惩彼过。
Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诽谤诤事与罪诤事与义务诤事以多少止诤法而止息?诽谤诤事与罪诤事与义务诤事以六种止诤法而止息——以现前毗尼、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认作、以惩彼过、以草覆地。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤论诤事与诽谤诤事与罪诤事与义务诤事以多少止诤法而止息?诤论诤事与诽谤诤事与罪诤事与义务诤事以七种止诤法而止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认作、以惩彼过、以草覆地。
Sammativāro niṭṭhito sattarasamo. · 一致品完,第十七
18. Sammanti na sammantivāro18. 一致与不一致品
§308
Vivādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Āpattādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati? Kiccādhikaraṇaṃ katihi samathehi sammati, katihi samathehi na sammati?
诤论诤事以多少止诤法而止息,以多少止诤法而不止息?诽谤诤事以多少止诤法而止息,以多少止诤法而不止息?罪诤事以多少止诤法而止息,以多少止诤法而不止息?义务诤事以多少止诤法而止息,以多少止诤法而不止息?
Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammati – sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤论诤事以二种止诤法而止息——以现前毗尼、以多数决。以五种止诤法而不止息——以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认作、以惩彼过、以草覆地。
Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Tīhi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
诽谤诤事以四种止诤法而止息——以现前毗尼、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以惩彼过。以三种止诤法而不止息——以多数决、以自认作、以草覆地。
Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Catūhi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
罪诤事以三种止诤法止息——以面前毗奈耶、以自认作、以覆草。以四种止诤法不止息——以多数决、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以如草覆地。
Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati – sammukhāvinayena. Chahi samathehi na sammati – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
义务诤事以一种止诤法止息——以面前毗奈耶。以六种止诤法不止息——以多数决、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认作、以如草覆地、以覆草。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Dvīhi samathehi na sammanti – paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
诤论诤事与诽谤诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?诤论诤事与诽谤诤事以五种止诤法止息——以面前毗奈耶、以多数决、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以如草覆地。以两种止诤法不止息——以自认作、以覆草。
Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tīhi samathehi na sammanti – sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
诤论诤事与罪诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?诤论诤事与罪诤事以四种止诤法止息——以面前毗奈耶、以多数决、以自认作、以覆草。以三种止诤法不止息——以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以如草覆地。
Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca dvīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Pañcahi samathehi na sammanti – sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤论诤事与义务诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?诤论诤事与义务诤事以两种止诤法止息——以面前毗奈耶、以多数决。以五种止诤法不止息——以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认作、以如草覆地、以覆草。
Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti – yebhuyyasikāya.
诽谤诤事与罪诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?诽谤诤事与罪诤事以六种止诤法止息——以面前毗奈耶、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以自认作、以如草覆地、以覆草。以一种止诤法不止息——以多数决。
Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca catūhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikā ca. Tīhi samathehi na sammanti – yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
诽谤诤事与义务诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?诽谤诤事与义务诤事以四种止诤法止息——以面前毗奈耶、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以如草覆地。以三种止诤法不止息——以多数决、以自认作、以覆草。
Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca tīhi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca . Catūhi samathehi na sammanti – yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
罪诤事与义务诤事以多少种止诤法止息?以多少种止诤法不止息?罪诤事与义务诤事以三种止诤法止息——以面前毗奈耶、以自认作、以覆草。以四种止诤法不止息——以多数决、以忆念毗奈耶、以不痴毗奈耶、以如草覆地。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤事、责诤事与罪事以多少止诤法止息?以多少止诤法不止息?诤事、责诤事与罪事以七种止诤法止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认行、以惩彼过、以草覆地。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca pañcahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Dvīhi samathehi na sammanti – paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.
诤事、责诤事与作事以多少止诤法止息?以多少止诤法不止息?诤事、责诤事与作事以五种止诤法止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以惩彼过。以二种止诤法不止息——以自认行与以草覆地。
Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca chahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca. Ekena samathena na sammanti – yebhuyyasikāya.
责诤事、罪事与作事以多少止诤法止息?以多少止诤法不止息?责诤事、罪事与作事以六种止诤法止息——以现前毗尼、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认行、以惩彼过、以草覆地。以一种止诤法不止息——以多数决。
Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca katihi samathehi sammanti? Katihi samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇañca anuvādādhikaraṇañca āpattādhikaraṇañca kiccādhikaraṇañca sattahi samathehi sammanti – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca.
诤事、责诤事、罪事与作事以多少止诤法止息?以多少止诤法不止息?诤事、责诤事、罪事与作事以七种止诤法止息——以现前毗尼、以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以自认行、以惩彼过、以草覆地。
Sammanti na sammantivāro niṭṭhito aṭṭhārasamo. · 一致与不一致品完,第十八
19. Samathādhikaraṇavāro19. 止诤诤事品
§309
Samathā samathehi sammanti? Samathā adhikaraṇehi sammanti? Adhikaraṇā samathehi sammanti? Adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti?
止诤法以止诤法止息吗?止诤法以诤事止息吗?诤事以止诤法止息吗?诤事以诤事止息吗?
Siyā samathā samathehi sammanti, siyā samathā samathehi na sammanti. Siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti. Siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti, siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti.
有些止诤法以止诤法止息,有些止诤法以止诤法不止息。有些止诤法以诤事止息,有些止诤法以诤事不止息。有些诤事以止诤法止息,有些诤事以止诤法不止息。有些诤事以诤事止息,有些诤事以诤事不止息。
§310
Kathaṃ siyā samathā samathehi sammanti, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati.
如何有些止诤法以止诤法止息,如何有些止诤法以止诤法不止息?多数决以现前毗尼止息;不以忆念毗尼止息,不以不痴毗尼止息,不以自认行止息,不以惩彼过止息,不以草覆地止息。
Sativinayo sammukhāvinayena sammati; amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammāti, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati.
忆念毗尼以现前毗尼止息;不以不痴毗尼止息,不以自认行止息,不以惩彼过止息,不以草覆地止息,不以多数决止息。
Amūḷhavinayo sammukhāvinayena sammati; paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati.
不痴毗尼与现前毗尼相应;与自认甘马不相应,与多惩彼过不相应,与覆草法不相应,与多数决不相应,与忆念毗尼不相应。
Paṭiññātakaraṇaṃ sammukhāvinayena sammati; tassapāpiyasikāya na sammati, tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati.
自认甘马与现前毗尼相应;与多惩彼过不相应,与覆草法不相应,与多数决不相应,与忆念毗尼不相应,与不痴毗尼不相应。
Tassapāpiyasikā sammukhāvinayena sammati; tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati.
多惩彼过与现前毗尼相应;与覆草法不相应,与多数决不相应,与忆念毗尼不相应,与不痴毗尼不相应,与自认甘马不相应。
Tiṇavatthārako sammukhāvinayena sammati; yebhuyyasikāya na sammati, sativinayena na sammati, amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena na sammati, tassapāpiyasikāya na sammati. Evaṃ siyā samathā samathehi sammanti. Evaṃ siyā samathā samathehi na sammanti.
覆草法与现前毗尼相应;与多数决不相应,与忆念毗尼不相应,与不痴毗尼不相应,与自认甘马不相应,与多惩彼过不相应。如是诸止诤法可能与诸止诤法相应。如是诸止诤法可能与诸止诤法不相应。
§311
Kathaṃ siyā samathā adhikaraṇehi sammanti, kathaṃ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti? Sammukhāvinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
如何诸止诤法可能与诸诤事相应,如何诸止诤法可能与诸诤事不相应?现前毗尼与诤论诤事不相应,与非难诤事不相应,与罪过诤事不相应;与义务诤事相应。
Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
多数决与诤论诤事不相应,与非难诤事不相应,与罪过诤事不相应;与义务诤事相应。
Sativinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
忆念毗尼与诤论诤事不相应,与非难诤事不相应,与罪过诤事不相应;与义务诤事相应。
Amūḷhavinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
不痴毗尼与诤论诤事不相应,与非难诤事不相应,与罪过诤事不相应;与义务诤事相应。
Paṭiññātakaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
承认所作以诤讼诤事不相应,以控诉诤事不相应,以罪过诤事不相应;以应作诤事相应。
Tassapāpiyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
以彼罪更重以诤讼诤事不相应,以控诉诤事不相应,以罪过诤事不相应;以应作诤事相应。
Tiṇavatthārako vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṃ siyā samathā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ siyā samathā adhikaraṇehi na sammanti.
覆草以诤讼诤事不相应,以控诉诤事不相应,以罪过诤事不相应;以应作诤事相应。如此,诸止灭可能与诸诤事相应。如此,诸止灭可能与诸诤事不相应。
§312
Kathaṃ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti, kathaṃ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sammati; sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya ca tiṇavatthārakena ca na sammati.
如何诸诤事可能与诸止灭相应?如何诸诤事可能与诸止灭不相应?诤讼诤事以现前毗尼与多数决相应;以忆念毗尼、以不痴毗尼、以承认所作、以彼罪更重、以覆草不相应。
Anuvādādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca sammati; yebhuyyasikāya ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca na sammati.
控诉诤事以现前毗尼、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以彼罪更重相应;以多数决、以承认所作、以覆草不相应。
Āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca sammati; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca na sammati.
罪过诤事以现前毗尼、以承认所作、以覆草相应;以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以彼罪更重不相应。
Kiccādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena sammati ; yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakena ca na sammati. Evaṃ siyā adhikaraṇā samathehi sammanti. Evaṃ siyā adhikaraṇā samathehi na sammanti.
应作诤事以现前毗尼相应;以多数决、以忆念毗尼、以不痴毗尼、以承认所作、以彼罪更重、以覆草不相应。如此,诸诤事可能与诸止灭相应。如此,诸诤事可能与诸止灭不相应。
§313
Kathaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti? Kathaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti? Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
如何诸诤事可能与诸诤事相应?如何诸诤事可能与诸诤事不相应?诤讼诤事以诤讼诤事不相应,以控诉诤事不相应,以罪过诤事不相应;以应作诤事相应。
Anuvādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
诤讼事不以诤讼事而止息,不以非难事而止息,不以罪过事而止息;以事务事而止息。
Āpattādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati.
罪过事不以诤讼事而止息,不以非难事而止息,不以罪过事而止息;以事务事而止息。
Kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati, āpattādhikaraṇena na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. Evaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi sammanti. Evaṃ siyā adhikaraṇā adhikaraṇehi na sammanti.
事务事不以诤讼事而止息,不以非难事而止息,不以罪过事而止息;以事务事而止息。如是,诸事可以诸事而止息。如是,诸事可以诸事而不止息。
Chāpi samathā cattāropi adhikaraṇā sammukhāvinayena sammanti; sammukhāvinayo na kenaci sammati.
六种止灭法与四种事,以现前毗尼而止息;现前毗尼不以任何而止息。
Samathādhikaraṇavāro niṭṭhito ekūnavīsatimo. · 止诤诤事品完,第十九
20. Samuṭṭhāpanavāro20. 生起品
§314
Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū vivadanti – ‘‘dhammoti vā, adhammoti vā, vinayoti vā, avinayoti vā, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā, anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, apaññattaṃ tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā, anāpattīti vā, lahukā āpattīti vā, garukā āpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā, anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā’’. Yaṃ tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ , idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ. Vivādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ vivādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.
诤讼事于四种事中,生起何种事?诤讼事于四种事中,不生起何种事;然而,以诤讼事为缘,四种事生起。如何呢?于此,诸比库诤论——「是法」或「非法」,「是律」或「非律」,「如来未说未言」或「如来已说已言」,「如来未行」或「如来已行」,「如来未制」或「如来已制」,「是罪」或「非罪」,「是轻罪」或「是重罪」,「是有余罪」或「是无余罪」,「是粗重罪」或「是非粗重罪」。于此,凡诤论、争吵、争执、诤讼、异论、别论、相违之说、诤辩,此称为诤讼事。于诤讼事中,僧团诤论。诤论诤讼事时,非难。非难非难事时,犯罪过罪过事。以彼罪过,僧团作甘马事务事。如是,以诤讼事为缘,四种事生起。
§315
Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ, idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ. Anuvādādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ anuvādādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.
非难事于四种事中,生起何种事?非难事于四种事中,不生起何种事;然而,以非难事为缘,四种事生起。如何呢?于此,诸比库非难比库以戒失坏或行失坏或见失坏或命失坏。于此,凡非难、非难行、非难说、非难言、非难宣说、非难压制、非难施力,此称为非难事。于非难事中,僧团诤论诤讼事。诤论诤讼事时,非难非难事。非难非难事时,犯罪过罪过事。以彼罪过,僧团作甘马事务事。如是,以非难事为缘,四种事生起。
§316
Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti? Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti; apica, āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ. Āpattādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ āpattādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.
罪过事于四种事中,生起何种事?罪过事于四种事中,不生起何种事;然而,以罪过事为缘,四种事生起。如何呢?五种罪聚是罪过事,七种罪聚是罪过事,此称为罪过事。于罪过事中,僧团诤论诤讼事。诤论诤讼事时,非难非难事。非难非难事时,犯罪过罪过事。以彼罪过,僧团作甘马事务事。如是,以罪过事为缘,四种事生起。
§317
Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti ? Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ na katamaṃ adhikaraṇaṃ samuṭṭhāpeti, apica kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti. Yathā kathaṃ viya? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ. Kiccādhikaraṇe saṅgho vivadati. Vivādādhikaraṇaṃ vivadamāno anuvadati. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvadamāno āpattiṃ āpajjati āpattādhikaraṇaṃ. Tāya āpattiyā saṅgho kammaṃ karoti kiccādhikaraṇaṃ. Evaṃ kiccādhikaraṇapaccayā cattāro adhikaraṇā jāyanti.
事务事于四种事中,生起何种事?事务事于四种事中,不生起何种事;然而,以事务事为缘,四种事生起。如何呢?凡僧团的事务性、应作性、白甘马、白二甘马、白四甘马,此称为事务事。于事务事中,僧团诤论诤讼事。诤论诤讼事时,非难非难事。非难非难事时,犯罪过罪过事。以彼罪过,僧团作甘马事务事。如是,以事务事为缘,四种事生起。
Samuṭṭhāpanavāro niṭṭhito vīsatimo. · 生起品完,第二十
21. Bhajativāro21. 分别品
§318
Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?
诤论诤事,于四种诤事中,分属哪一种诤事?依止哪一种诤事?包摄于哪一种诤事?被哪一种诤事所摄?
Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?
随诤诤事,于四种诤事中,分属哪一种诤事?依止哪一种诤事?包摄于哪一种诤事?被哪一种诤事所摄?
Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?
罪诤诤事,于四种诤事中,分属哪一种诤事?依止哪一种诤事?包摄于哪一种诤事?被哪一种诤事所摄?
Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇaṃ bhajati? Katamaṃ adhikaraṇaṃ upanissitaṃ? Katamaṃ adhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ? Katamena adhikaraṇena saṅgahitaṃ?
事诤诤事,于四种诤事中,分属哪一种诤事?依止哪一种诤事?包摄于哪一种诤事?被哪一种诤事所摄?
Vivādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ vivādādhikaraṇaṃ bhajati, vivādādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, vivādādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, vivādādhikaraṇena saṅgahitaṃ.
诤论诤事,于四种诤事中,分属诤论诤事,依止诤论诤事,包摄于诤论诤事,被诤论诤事所摄。
Anuvādādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ anuvādādhikaraṇaṃ bhajati, anuvādādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, anuvādādhikaraṇena saṅgahitaṃ.
随诤诤事,于四种诤事中,分属随诤诤事,依止随诤诤事,包摄于随诤诤事,被随诤诤事所摄。
Āpattādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ āpattādhikaraṇaṃ bhajati, āpattādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, āpattādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, āpattādhikaraṇena saṅgahitaṃ.
罪诤诤事,于四种诤事中,分属罪诤诤事,依止罪诤诤事,包摄于罪诤诤事,被罪诤诤事所摄。
Kiccādhikaraṇaṃ catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kiccādhikaraṇaṃ bhajati, kiccādhikaraṇaṃ upanissitaṃ, kiccādhikaraṇaṃ pariyāpannaṃ, kiccādhikaraṇena saṅgahitaṃ.
事诤诤事,于四种诤事中,分属事诤诤事,依止事诤诤事,包摄于事诤诤事,被事诤诤事所摄。
§319
Vivādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?
诤事于七种止灭中,分为多少止灭、依止多少止灭、包含于多少止灭、被多少止灭所摄、以多少止灭而平息?
Anuvādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?
随诤事于七种止灭中,分为多少止灭、依止多少止灭、包含于多少止灭、被多少止灭所摄、以多少止灭而平息?
Āpattādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?
罪事于七种止灭中,分为多少止灭、依止多少止灭、包含于多少止灭、被多少止灭所摄、以多少止灭而平息?
Kiccādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaṃ, kati samathe pariyāpannaṃ, katihi samathehi saṅgahitaṃ, katihi samathehi sammati?
义务事于七种止灭中,分为多少止灭、依止多少止灭、包含于多少止灭、被多少止灭所摄、以多少止灭而平息?
Vivādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ dve samathe bhajati, dve samathe upanissitaṃ, dve samathe pariyāpannaṃ, dvīhi samathehi saṅgahitaṃ, dvīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.
诤事于七种止灭中,分为两种止灭、依止两种止灭、包含于两种止灭、被两种止灭所摄、以两种止灭而平息——即以现前毗尼与多数决。
Anuvādādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ cattāro samathe bhajati, cattāro samathe upanissitaṃ, cattāro samathe pariyāpannaṃ, catūhi samathehi saṅgahitaṃ, catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca.
随诤事于七种止灭中,分为四种止灭、依止四种止灭、包含于四种止灭、被四种止灭所摄、以四种止灭而平息——即以现前毗尼、忆念毗尼、不痴毗尼与自言治。
Āpattādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ tayo samathe bhajati, tayo samathe upanissitaṃ, tayo samathe pariyāpannaṃ, tīhi samathehi saṅgahitaṃ tīhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena tiṇavatthārakena ca.
罪事于七种止灭中,分为三种止灭、依止三种止灭、包含于三种止灭、被三种止灭所摄、以三种止灭而平息——即以现前毗尼、自认罪与覆草。
Kiccādhikaraṇaṃ sattannaṃ samathānaṃ ekaṃ samathaṃ bhajati, ekaṃ samathaṃ upanissitaṃ, ekaṃ samathaṃ pariyāpannaṃ, ekena samathena saṅgahitaṃ, ekena samathena sammati – sammukhāvinayenāti.
义务事于七种止灭中,分为一种止灭、依止一种止灭、包含于一种止灭、被一种止灭所摄、以一种止灭而平息——即以现前毗尼。
Bhajativāro niṭṭhito ekavīsatimo. · 分别品完,第二十一
Samathabhedo niṭṭhito. · 止诤分别完
Tassuddānaṃ – · 其偈颂
Adhikaraṇaṃ pariyāyaṃ, sādhāraṇā ca bhāgiyā;
诤事、方法、共通的以及相应的;
Samathā sādhāraṇikā, samathassa tabbhāgiyā.
止诤是共通的,止诤的相应法。
Samathā sammukhā ceva, vinayena kusalena ca;
止诤与现前,以及善于律;
Yattha samathasaṃsaṭṭhā, sammanti na sammanti ca.
于此与止诤相应的,寂止与不寂止。
Samathādhikaraṇañceva, samuṭṭhānaṃ bhajanti cāti.
止诤诤事以及,分别论生起。