三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页律藏小品部1. 甘马篇集

1. Kammakkhandhakaṃ1. 甘马篇集

353 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Vinayapiṭake · 律藏
Cūḷavaggapāḷi · 小品部
1. Kammakkhandhakaṃ1. 甘马篇集
1. Tajjanīyakammaṃ1. 诃责甘马
§1
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca . Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.
尔时,佛世尊住在沙瓦提城揭德林阿那他宾地咖的园林。尔时,班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,他们前往后如此说——「具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方」。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。那些少欲……诸比库恼怒、呵责、抱怨——「班杜咖罗黑答咖诸比库怎能自己是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大」。
§2
Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti? Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ, bhikkhave, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā’’ti.
那时,那些比库向世尊报告此事。那时,世尊以此因缘、以此事件召集比库僧团后,询问诸比库——「诸比库,听说班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大,是真实吗?」「世尊,是真实的」。佛世尊呵责——「诸比库,那些愚痴人的不适合、不随顺、不适当、非沙门所为、不应许、不应作。诸比库,那些愚痴人怎能自己是诤论制造者……僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者……僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』?因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。诸比库,这不能使未信者生信,已信者增长信心。诸比库,这确实使未信者不生信,已信者中某些人变心」。
Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karotu. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Paṭhamaṃ paṇḍukalohitakā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṃ āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
那时,世尊以种种方式呵责那些比库后,说难养、难满足、多欲、不知足、结党、懈怠的过失,以种种方式说易养、易满足、少欲、知足、头陀、清净、减损、精进的功德后,对诸比库作了适合、随顺、如法的说示后,告诸比库——「诸比库,那么,僧团应对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。诸比库,应如此作:首先应呵责班杜咖罗黑答咖诸比库,呵责后应使忆念,使忆念后应使认罪,使认罪后,应由有能力的比库向僧团告白——
§3
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ kareyya. Esā ñatti.
「尊者们,请僧团听我说。这些班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。若僧团适时,僧团应对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。这是告白。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者们,请僧团听我说。这些班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者……僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者……僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。僧团对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马,具寿认可者默然;不认可者请说。
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe , āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次说此事——尊者们,请僧团听我说。这些班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者……僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者……僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。僧团对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马,具寿认可者默然;不认可者请说。
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho . Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… saṅghe adhikaraṇakārakā te upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘mā kho tumhe, āyasmanto, eso ajesi. Balavābalavaṃ paṭimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā’ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第三次说此事——尊者们,请僧团听我说。这些班杜咖罗黑答咖诸比库自己是诤论制造者……僧团中事件制造者,凡其他比库是诤论制造者……僧团中事件制造者,他们前往后如此说——『具寿们,你们不要被他战胜。你们应思量强弱。你们比他更贤明、更精通、更多闻、更有能力。你们不要怕他。我们也将成为你们的一方』。因此,未生起的诤论生起,已生起的诤论增长、增大。僧团对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马,具寿认可者默然;不认可者请说。
‘‘Kataṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已对班杜咖罗黑答咖诸比库作举罪甘马。僧团认可,因此默然,我如此持」。
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§4
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!具足三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不现前而作,未经询问而作,未经承认而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对无罪而作,对不应忏悔的罪而作,对已忏悔的罪而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未经指责而作,未经忆念而作,未经举罪而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不现前而作,以非法而作,以别众而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未经询问而作,以非法而作,以别众而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未经承认而作,以非法而作,以别众而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对无罪而作,以非法而作,以别众而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!又具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对不应忏悔的罪而作,以非法而作,以别众而作——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对已说出的罪作的,以非法作的,以别众作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未诘问而作的,以非法作的,以别众作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未忆念而作的,以非法作的,以别众作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave , tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。未举罪而作的,以非法作的,以别众作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§5
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!具足三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。当面作的,经询问而作的,经承认而作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti , adesitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。对罪作的,对应说出之罪作的,对未说出之罪作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。诘问后作的,忆念后作的,举罪后作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!具足另外三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。当面作的,以如法作的,以和合作的——诸比库!具足这三支的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。已作询问,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。已作承认,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。因罪而作,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。因导向教诫之罪而作,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。因未教诫之罪而作,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。已作举罪,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。已作忆念,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以另外三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。已确立罪后而作,如法而作,和合而作——诸比库,以此三支具足的举罪甘马既是如法甘马,也是如律甘马,且善平息。
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānachakkaṃ希望者六法
§6
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno , ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,具足三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。他是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者;他是愚痴者、无能者、多犯罪者、无悔改者;他与在家众杂住,以不适当的在家众交往而住——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又具足另外三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。于增上戒他是戒破坏者,于行为他是行破坏者,于见他是见破坏者——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又具足另外三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。他说佛的非难,他说法的非难,他说僧团的非难——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,对三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。一位是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者;一位是愚痴者、无能者、多犯罪者、无悔改者;一位与在家众杂住,以不适当的在家众交往而住——诸比库,对这三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi , bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对另外三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。一位于增上戒是戒破坏者,一位于行为是行破坏者,一位于见是见破坏者——诸比库,对这三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya . Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, tajjanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对另外三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。一位说佛的非难,一位说法的非难,一位说僧团的非难——诸比库,对这三位比库,僧团若愿意,应作举罪甘马。」
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者六法完
Aṭṭhārasavattaṃ十八转
§7
‘‘Tajjanīyakammakatena , bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库,被作举罪甘马的比库应正确行持。于此,这是正确行持——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团因何罪而作举罪甘马,不应再犯那罪,或另一类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应阻止本分比库的伍波萨他,不应阻止自恣,不应作应与语,不应设立随顺,不应作机会,不应呵责,不应令忆念,不应与诸比库相结合。」
Tajjanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 诃责甘马十八转完
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ不应撤销十八法
§8
Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ akāsi . Te saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti , netthāraṃ vattanti, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘mayaṃ, āvuso, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma, kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
于是僧团对斑赤色诸比库作举罪甘马。他们被僧团作举罪甘马后正确行持,折伏,求解除,前往诸比库处如此说:「诸具寿,我们被僧团作举罪甘马后正确行持,折伏,求解除,我们应如何行持?」诸比库将此事禀告世尊……「诸比库,那么,僧团应解除斑赤色诸比库的举罪甘马。」
Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,具足五支的比库,不应平息举罪甘马。授达上、给予依止、令沙玛内拉须跋、接受教诫比库尼的同意、被同意后教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,不应平息举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另外五支的比库,不应平息举罪甘马。犯僧团因之作举罪甘马的那个罪,或犯另一个类似的,或更恶劣的;诽谤甘马、诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,不应平息举罪甘马。
‘‘Aṭṭhahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,具足八支的比库,不应平息举罪甘马。对清净的比库设置伍波萨他、设置自恣、作应与语、设置劝告、作机会、呵责、忆念、与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,不应平息举罪甘马。
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 不应撤销十八法完
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ应撤销十八法
§9
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,具足五支的比库,应平息举罪甘马。不授达上、不给予依止、不令沙玛内拉须跋、不接受教诫比库尼的同意、被同意后不教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,应平息举罪甘马。
‘‘Aparehipi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另外五支的比库,应平息举罪甘马。不犯僧团因之作举罪甘马的那个罪,或另一个类似的,或更恶劣的;不诽谤甘马、不诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,应平息举罪甘马。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. · 「诸比库!具足八支的比库,诃责甘马应被撤销
Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno , tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
不对清净的比库设置伍波萨他、不设置自恣、不作应与语、不设置劝告、不作机会、不呵责、不忆念、不与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,应平息举罪甘马。
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 应撤销十八法完
§10
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tehi, bhikkhave, paṇḍukalohitakehi bhikkhūhi saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘mayaṃ, bhante, saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmā’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
诸比库,应如此平息。诸比库,那些班杜咖洛黑答咖诸比库应前往僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库之足,蹲踞,合掌,应如此说:『诸大德,我们被僧团作举罪甘马,正行,堕落毛,行应导出,乞求举罪甘马的平息。』应第二次乞求。应第三次乞求。应由有能力的贤明比库告知僧团——
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti , tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
『诸大德,请僧团听我说。这些班杜咖洛黑答咖诸比库被僧团作举罪甘马,正行,堕落毛,行应导出,乞求举罪甘马的平息。若僧团适时,僧团应平息班杜咖洛黑答咖诸比库的举罪甘马。这是表白。』
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这些斑点血色比库们被僧团作了举罪甘马后,正行,低下头,行顺从,请求举罪甘马的止息。僧团止息斑点血色比库们的举罪甘马。若诸具寿认可止息斑点血色比库们的举罪甘马者,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me , bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第二次我也说此义——尊者,请僧团听我说。这些斑点血色比库们被僧团作了举罪甘马后,正行,低下头,行顺从,请求举罪甘马的止息。僧团止息斑点血色比库们的举罪甘马。若诸具寿认可止息斑点血色比库们的举罪甘马者,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第三次我也说此义——尊者,请僧团听我说。这些斑点血色比库们被僧团作了举罪甘马后,正行,低下头,行顺从,请求举罪甘马的止息。僧团止息斑点血色比库们的举罪甘马。若诸具寿认可止息斑点血色比库们的举罪甘马者,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, · 「僧团已撤销对般杜咖罗黑德诸比库的诃责甘马。僧团认可
Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「因此默然,我如此持此事。」
Tajjanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ. · 诃责甘马完,第一
2. Niyassakammaṃ2. 依止甘马
§11
Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi ; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
尔时,具寿些亚萨咖是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪。诸少欲比库……他们抱怨、呵责、诃斥:「具寿些亚萨咖怎么会是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪呢?」那时,那些比库们向世尊报告此事。
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karotu – nissāya te vatthabbanti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. Paṭhamaṃ seyyasako bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo , āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
那时,世尊以此因缘、以此事件,集合比库僧团后,询问诸比库:「诸比库,听说些亚萨咖比库是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪,是真实的吗?」「是真实的,世尊。」佛世尊呵责:「诸比库,那愚人的不适合、不适当、不相应、非沙门所为、不应许、不应作。诸比库,那愚人怎么会是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪呢?诸比库,此非令未信者生信……」呵责后……作如法说后,告诉诸比库:「诸比库,那么,僧团应对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住。诸比库,应如此作。首先应举罪些亚萨咖比库,举罪后应使忆念,使忆念后应使罪成立,使罪成立后,应由有能力的比库向僧团告知——
§12
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ kareyya – nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。此些亚萨咖比库是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪。若僧团适时,僧团应对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住。此为告知。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti – nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ – nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。此些亚萨咖比库是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往;甚至使比库们清净者给予别住、拉回本日、给予僧悦、出罪。僧团对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住。若诸具寿认可对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住者,请默然;若不认可者,请说。
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi; apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti – nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa karaṇaṃ – nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第二次我也说此义……乃至……第三次我也说此义——尊者们,请僧团听我说。这位些亚萨咖比库愚痴、无能、多犯、无悔改;与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住;而且诸比库给予别住、令回到本日、给予僧悦、出罪。僧团对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住。若诸具寿认可对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Kataṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ – nissāya te vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已对些亚萨咖比库作依止甘马——你应依止而住。僧团认可,因此默然,我如是持。」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§13
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。不现前作、未经询问而作、未经承认而作——诸比库,具足这三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。对无罪者作、对不应忏悔的罪作、对已忏悔的罪作——诸比库,具足这三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。未呵责而作、未令忆念而作、未举罪而作——诸比库,具足这三支的依止甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又具足另外……乃至……不现前作、以非法作、以别众作——诸比库……乃至……」
‘‘Aparehipi , bhikkhave…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又具足另外……乃至……未经询问而作、以非法作、以别众作——诸比库……乃至……」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又具足另外……乃至……未经承认而作、以非法作、以别众作——诸比库……乃至……」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe… .
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对无罪所作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对不应告白之罪所作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对已告白之罪所作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不呵责而作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe… .
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不令忆念而作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不令罪成立而作,以非法所作,以别众所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§14
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,以三支具足的尼亚萨咖马是如法甘马、如律甘马、善平息的。当面所作,经询问所作,经承认所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是如法甘马、如律甘马、善平息的。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以三支具足的尼亚萨咖马是如法甘马、如律甘马、善平息的。对罪所作,对应告白之罪所作,对未告白之罪所作——诸比库,以这些三支具足的尼亚萨咖马是如法甘马、如律甘马、善平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足另外三支的尼亚萨咖马(驱出甘马)也是如法甘马、如律甘马、善寂静的。呵责后作的、忆念后作的、举罪后作的——诸比库,具足这三支的尼亚萨咖马也是如法甘马、如律甘马、善寂静的。
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……当面作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……问询后作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……自认后作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi , bhikkhave…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe… .
「诸比库,具足另外三支的……因罪作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……因应说之罪作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……因未说之罪作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe….
「诸比库,具足另外三支的……呵责后作的、如法作的、和合作的——诸比库,具足这三支的……
‘‘Aparehipi, bhikkhave…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave…pe… .
「诸比库,又以其他三支具足的驱摈甘马……乃至……使忆念后作的,如法作的,和合作的——诸比库,以这些……乃至……。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又以其他三支具足的驱摈甘马是法甘马、律甘马、善寂静的。举罪后作的,如法作的,和合作的——诸比库,以这三支具足的驱摈甘马是法甘马、律甘马、善寂静的。」
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānachakkaṃ希望者六法
§15
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,具足三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。他是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中诤事制造者;他是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;他与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,又具足其他三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。他于增上戒是戒破坏者,于行为是行破坏者,于增上见是见破坏者——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,又具足其他三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。他说佛的非善,说法的非善,说僧团的非善——诸比库,具足这三支的比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti, abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。一位是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中诤事制造者;一位是愚痴的、无能的、多犯罪的、无悔改的;一位与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库,这三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,又其他三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。一位于增上戒是戒破坏者,一位于行为是行破坏者,一位于增上见是见破坏者——诸比库,这三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, niyassakammaṃ kareyya.
「诸比库,又其他三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。一位说佛的非善,一位说法的非善,一位说僧团的非善——诸比库,这三位比库,僧团若愿意,应作驱摈甘马。」
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者六法完
Aṭṭhārasavattaṃ十八转
§16
‘‘Niyassakammakatena , bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kārāpetabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库!被僧团作了依止甘马的比库应当正行。此中,这是正行——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团因何罪而作依止甘马,不应犯那个罪,或其他类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应阻止已恢复者比库的伍波萨他,不应阻止自恣,不应作应与语,不应提起诉讼,不应令作机会,不应呵责,不应令忆念,不应与诸比库结合。」
Niyassakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 依止甘马十八转完
§17
Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ akāsi – nissāya te vatthabbanti. So saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento paripucchanto bahussuto hoti, āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetu.
尔时,僧团对些亚萨咖比库作了依止甘马——「你应依止而住。」他被僧团作了依止甘马后,亲近、交往、接近善友,令诵、遍问,成为多闻者、通达传承者、持法者、持律者、持三十二相者、贤智者、聪慧者、有慧者、有惭者、有愧者、乐学者。他正行,令毛落下,行可引导者,诸比库前往后如是说——「诸具寿!我被僧团作了依止甘马后正行,令毛落下,行可引导者。我应如何行?」诸比库将此事禀告世尊……「诸比库!那么,僧团应解除些亚萨咖比库的依止甘马。」
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ不应撤销十八法
§18
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足五支的比库,不应解除依止甘马。授达上,给予依止,令沙玛内拉须跋,接受教诫比库尼的同意,被同意后教诫比库尼——诸比库!具足这五支的比库,不应解除依止甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另五支的比库,不应解除依止甘马。僧团因何罪而作依止甘马,犯那个罪,或其他类似的,或比那更恶的;诽谤甘马,诽谤作甘马者——诸比库!具足这五支的比库,不应解除依止甘马。」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti , okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足八支的比库,不应解除依止甘马。阻止已恢复者比库的伍波萨他,阻止自恣,作应与语,提起诉讼,令作机会,呵责,令忆念,与诸比库结合——诸比库!具足这八支的比库,不应解除依止甘马。」
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 不应撤销十八法完
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ应撤销十八法
§19
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ . Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足五支的比库,应解除依止甘马。不授达上,不给予依止,不令沙玛内拉须跋,不接受教诫比库尼的同意,被同意后也不教诫比库尼——诸比库!具足这五支的比库,应解除依止甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另五支的比库,应解除依止甘马。僧团因何罪而作依止甘马,不犯那个罪,或其他类似的,或比那更恶的;不诽谤甘马,不诽谤作甘马者——诸比库!具足这五支的比库,应解除依止甘马。」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. · 「诸比库!具足八支的比库,依止甘马应被撤销
Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「不阻止已恢复者比库的伍波萨他,不阻止自恣,不作应与语,不提起诉讼,不令作机会,不呵责,不令忆念,不与诸比库结合——诸比库!具足这八支的比库,应解除依止甘马。」
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 应撤销十八法完
§20
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, seyyasakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā . Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「诸比库,应如此解除。诸比库,那位谁谁比库应前往僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库之足,蹲踞,合掌,应如此说——『诸尊者,我被僧团作了依止甘马,我正当行,我使毛落下,我行正直,我请求解除依止甘马。』应第二次请求。应第三次请求。应由有能力的贤明比库告知僧团——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
「诸尊者,请僧团听我说。这位谁谁比库被僧团作了依止甘马,他正当行,他使毛落下,他行正直,他请求解除依止甘马。若僧团适时,僧团应解除谁谁比库的依止甘马。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「诸尊者,请僧团听我说。这位谁谁比库被僧团作了依止甘马,他正当行,他使毛落下,他行正直,他请求解除依止甘马。僧团解除谁谁比库的依止甘马。对于解除谁谁比库的依止甘马,具寿认可者默然,不认可者请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次说此义——诸尊者,请僧团听我说。这位谁谁比库被僧团作了依止甘马,他正当行,他使毛落下,他行正直,他请求解除依止甘马。僧团解除谁谁比库的依止甘马。对于解除谁谁比库的依止甘马,具寿认可者默然,不认可者请说。」
‘‘Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第三次说此义——诸尊者,请僧团听我说。这位谁谁比库被僧团作了依止甘马,他正当行,他使毛落下,他行正直,他请求解除依止甘马。僧团解除谁谁比库的依止甘马。对于解除谁谁比库的依止甘马,具寿认可者默然,不认可者请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已解除谁谁比库的依止甘马。僧团认可,因此默然,我如此持。」
Niyassakammaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ. · 依止甘马完,第二
3. Pabbājanīyakammaṃ3. 驱摈甘马
§21
Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi , ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti; gāyantiyāpi naccanti, gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti; vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti; lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi , nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti – ‘‘idha, bhagini, naccassū’’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti.
尔时,名为阿沙基布那巴苏咖者是住在基答基利的住处比库,无惭的恶比库。他们行如此的恶行——种植花园或令种植,浇水或令浇水,采摘或令采摘,编结或令编结,作单边花环或令作,作双边花环或令作,作花束或令作,作花串或令作,作花冠或令作,作花鬘或令作,作胸饰或令作。他们携带或令携带单边花环、双边花环、花束、花串、花冠、花鬘、胸饰给族姓妇女、族姓女、族姓少女、族姓媳妇、族姓婢女。他们与族姓妇女、族姓女、族姓少女、族姓媳妇、族姓婢女一起从同一钵食用,从同一盘饮用,坐于同一座,卧于同一床,卧于同一卧具,卧于同一覆盖物,卧于同一卧具与覆盖物,非时食用,饮酒,持花香涂香,跳舞、歌唱、演奏、表演;与跳舞者一起跳舞,与跳舞者一起歌唱,与跳舞者一起演奏,与跳舞者一起表演;与歌唱者一起跳舞,与歌唱者一起歌唱,与歌唱者一起演奏,与歌唱者一起表演;与演奏者一起跳舞,与演奏者一起歌唱,与演奏者一起演奏,与演奏者一起表演;与表演者一起跳舞,与表演者一起歌唱,与表演者一起演奏,与表演者一起表演;玩八格棋,玩十格棋,玩空中棋,玩跳房子,玩积木,玩骰子,玩击棒,玩手印,玩球,玩叶笛,玩锄头,玩翻筋斗,玩风车,玩叶尺,玩小车,玩小弓,玩字谜,玩猜心,玩模仿;学骑象,学骑马,学驾车,学射箭,学剑术;在象前奔跑,在马前奔跑,在车前奔跑或追逐;跳跃、拍手、摔跤、用拳打斗;在竞技场中铺开桑喀帝说「姊妹,在此跳舞」;给予报酬;行种种恶行。」
§22
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena, okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu – ‘‘kvāyaṃ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati? Amhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabbo’’ti.
尔时,某位比库在咖西国结夏安居后前往沙瓦提见世尊,途经基答基利。那时,那位比库在上午时分着衣持钵入基答基利乞食,以可喜的前进、后退、前视、旁视、屈伸,眼睛下垂,具足威仪。人们见到那位比库后如此说——「这位像无力者、像愚钝者、像皱眉者从何处来?谁会给这位来者施食?我们的阿沙基布那巴苏咖尊者们温和、友善、善于交谈、微笑在先、欢迎问候、不皱眉、面容开朗、先说话。应该给他们施食。」
Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ; disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca – ‘‘api, bhante, piṇḍo labbhatī’’ti? ‘‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’’ti. ‘‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’’ti. Atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’’ti? ‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – ‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi, ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi, gāyantipi, vādentipi, lāsentipi; naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti…pe… (cakkaṃ kātabbaṃ). Lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti; aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti; hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti; hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi; usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti – ‘idha, bhagini, naccassū’ti; nalāṭikampi denti; vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū , nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’’ti.
某位近事男看见那位比库在吉打山托钵行乞;看见后,他去到那位比库那里,去到后,礼敬那位比库,对他说这样的话——「尊者,可得到食物吗?」「贤友,得不到食物。」「尊者,来,我们去家里吧。」于是,那位近事男带那位比库去家里,供养食物后,说这样的话——「尊者,大德将去哪里?」「贤友,我将去沙瓦提,为了见世尊。」「那么,尊者,请以我的话语以头礼敬世尊的足,并且这样说——『尊者,吉打山的住处已败坏。名叫阿沙基布那跋苏的吉打山住处比库们是无惭的恶比库。他们行这样的恶行——种植花园或令种植,浇水或令浇水,采摘或令采摘,编结或令编结,做单边花环或令做,做双边花环或令做,做花束或令做,做花串或令做,做花冠或令做,做花鬘或令做,做胸饰或令做。他们拿或令拿单边花环给族中妇女、族中女儿、族中少女、族中媳妇、族中女奴,拿或令拿双边花环,拿或令拿花束,拿或令拿花串,拿或令拿花冠,拿或令拿花鬘,拿或令拿胸饰。他们与族中妇女、族中女儿、族中少女、族中媳妇、族中女奴一起在同一钵中吃,在同一杯中喝,坐在同一座位,躺在同一床,躺在同一卧具,躺在同一覆盖物,躺在同一卧具和覆盖物,非时食,饮酒,持花香涂香,跳舞,歌唱,奏乐,嬉戏;当她们跳舞时也跳舞,当她们跳舞时也歌唱,当她们跳舞时也奏乐,当她们跳舞时也嬉戏……(应作轮转)。当她们嬉戏时也跳舞,当她们嬉戏时也歌唱,当她们嬉戏时也奏乐,当她们嬉戏时也嬉戏;玩八格棋,玩十格棋,玩空中棋,玩跳房子,玩积木,玩骰子,玩罐子,玩手杖,玩骰子,玩泥板,玩棍子,玩手印,玩球,玩叶笛,玩玩具车,玩玩具弓,玩字谜,玩猜心,玩模仿;学骑象,学骑马,学驾车,学射箭,学剑术;在象前跑,在马前跑,在车前跑或追跑;跳跃,拍手,摔跤,用拳头打斗;在戏场中央铺开桑喀帝,对舞女这样说——「姊妹,在这里跳舞吧」;给额饰;行种种恶行。尊者,那些人以前有信心、有净信,现在无信心、无净信。那些以前僧团的布施之路,现在已断绝。善良的比库们离开,恶比库们住下。尊者,善哉,世尊应派遣比库们去吉打山,使这吉打山的住处得以安立。』」
‘‘Evamāvuso’’ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā; appakilamathena ca ahaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Idhāhaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṃ. Atha khvāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ ; disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca – ‘api, bhante, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘Ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’ti. Atha kho, bhante, so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca – ‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī’ti? ‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’ti . ‘Tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi – duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū . Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi…pe… vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya, yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’ti. Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmī’’ti.
「是的,贤友。」那位比库答应那位近事男后,从座起立,向沙瓦提出发。次第行进,去到沙瓦提揭德林阿那他宾地咖的园林,去到世尊那里,去到后,礼敬世尊,在一旁坐下。这是诸佛世尊的习惯,与新来的比库们共同问候。于是,世尊对那位比库说这样的话——「比库,可忍受吗?可维持吗?你无疲劳地来到路程吗?比库,你从哪里来?」「世尊,可忍受,世尊,可维持;尊者,我无疲劳地来到路程。尊者,我在咖西国结雨安居后,为了见世尊而来沙瓦提,去到吉打山。尊者,于是我在上午时分穿好衣,拿着钵与衣,进入吉打山托钵。尊者,某位近事男看见我在吉打山托钵行乞;看见后,他来到我这里,来到后,礼敬我,说这样的话——『尊者,可得到食物吗?』『贤友,得不到食物。』『尊者,来,我们去家里吧。』尊者,于是那位近事男带我去家里,供养食物后,说这样的话——『尊者,大德将去哪里?』『贤友,我将去沙瓦提,为了见世尊。』『那么,尊者,请以我的话语以头礼敬世尊的足,并且这样说——尊者,吉打山的住处已败坏。名叫阿沙基布那跋苏的吉打山住处比库们是无惭的恶比库。他们行这样的恶行——种植花园或令种植……种种恶行。尊者,那些人以前有信心、有净信,现在无信心、无净信。那些以前僧团的布施之路,现在已断绝。善良的比库们离开,恶比库们住下。尊者,善哉,世尊应派遣比库们去吉打山,使这吉打山的住处得以安立。』世尊,从那里我来了。」
§23
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū? Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti – mālāvacchaṃ ropentipi…pe… vividhampi anācāraṃ ācaranti? Yepi te manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā? Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni? Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave , moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti – mālāvacchaṃ ropessantipi ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthessantipi ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṃ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi kārāpessantipi. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harissantipi harāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harissantipi harāpessantipi, mañjarikaṃ harissantipi harāpessantipi, vidhūtikaṃ harissantipi harāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ harissantipi harāpessantipi, āveḷaṃ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi harāpessantipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhāressanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādessantipi, lāsessantipi; naccantiyāpi naccissanti, naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādessanti, naccantiyāpi lāsessanti; gāyantiyāpi naccissanti , gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādessanti, gāyantiyāpi lāsessanti; vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādessanti, vādentiyāpi lāsessanti; lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādessanti; lāsentiyāpi lāsessanti; aṭṭhapadepi kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti; hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti, rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti; hatthissapi purato dhāvissanti , assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissantipi ādhāvissantipi; usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi yujjhissanti; raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vakkhanti – ‘idha, bhagini, naccassū’ti; nalāṭikampi dassanti; vividhampi anācāraṃ ācarissanti. Netaṃ , bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi – ‘‘gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete saddhivihārino’’ti.
于是,世尊以此因缘、以此事件,召集比库僧团后,询问比库们——「比库们,真的吗?据说名叫阿沙基布那跋苏的吉打山住处比库们是无惭的恶比库?他们行这样的恶行——种植花园或令种植……种种恶行?那些人以前有信心、有净信,现在无信心、无净信?那些以前僧团的布施之路,现在已断绝?善良的比库们离开,恶比库们住下?」「世尊,真实。」佛陀世尊呵责——「不适当……怎么那些愚痴人会行这样的恶行——将种植花园或令种植,将浇水或令浇水,将采摘或令采摘,将编结或令编结,将做单边花环或令做,将做双边花环或令做,将做花束或令做,将做花串或令做,将做花冠或令做,将做花鬘或令做,将做胸饰或令做。他们将拿或令拿单边花环给族中妇女、族中女儿、族中少女、族中媳妇、族中女奴,将拿或令拿双边花环,将拿或令拿花束,将拿或令拿花串,将拿或令拿花冠,将拿或令拿花鬘,将拿或令拿胸饰。他们将与族中妇女、族中女儿、族中少女、族中媳妇、族中女奴一起在同一钵中吃,将在同一杯中喝,将坐在同一座位,将躺在同一床,将躺在同一卧具,将躺在同一覆盖物,将躺在同一卧具和覆盖物,将非时食,将饮酒,将持花香涂香,将跳舞,将歌唱,将奏乐,将嬉戏;当她们跳舞时也将跳舞,当她们跳舞时也将歌唱,当她们跳舞时也将奏乐,当她们跳舞时也将嬉戏;当她们歌唱时也将跳舞,当她们歌唱时也将歌唱,当她们歌唱时也将奏乐,当她们歌唱时也将嬉戏;当她们奏乐时也将跳舞,当她们奏乐时也将歌唱,当她们奏乐时也将奏乐,当她们奏乐时也将嬉戏;当她们嬉戏时也将跳舞,当她们嬉戏时也将歌唱,当她们嬉戏时也将奏乐,当她们嬉戏时也将嬉戏;将玩八格棋,将玩十格棋,将玩空中棋,将玩跳房子,将玩积木,将玩骰子,将玩罐子,将玩手杖,将玩骰子,将玩泥板,将玩棍子,将玩手印,将玩球,将玩叶笛,将玩玩具车,将玩玩具弓,将玩字谜,将玩猜心,将玩模仿;将学骑象,将学骑马,将学驾车,将学射箭,将学剑术;将在象前跑,将在马前跑,将在车前跑或追跑;将跳跃,将拍手,将摔跤,将用拳头打斗;将在戏场中央铺开桑喀帝,对舞女这样说——『姊妹,在这里跳舞吧』;将给额饰;将行种种恶行。比库们,这不是为了未信者的净信……」呵责后……作法谈后,告诉沙利子和摩嘎剌那——「沙利子,你们去,去到吉打山后,对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马,他们是你们的同住弟子。」
‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoma, caṇḍā te bhikkhū pharusā’’ti? ‘‘Tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā, codetvā sāretabbā, sāretvā āpattiṃ āropetabbā, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「尊者,我们如何对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马?那些比库们凶暴、粗鲁。」「那么,沙利子,你们与众多比库一起去。」「是的,尊者。」沙利子和摩嘎剌那答应世尊。「比库们,应这样作——首先应呵责阿沙基布那跋苏比库们,呵责后应忆念,忆念后应举罪,举罪后应由精通的、有能力的比库向僧团告白——」
§24
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ kareyya – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。这些阿沙基布那跋苏比库们是族姓败坏者、恶行者。他们的恶行既被看见也被听闻。族姓被他们败坏既被看见也被听闻。若僧团适时,僧团应对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山。这是告白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这些阿沙基布那跋苏比库们是族姓败坏者、恶行者。他们的恶行既被看见也被听闻。族姓被他们败坏既被看见也被听闻。僧团对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山。对哪位具寿认可对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山,他应默然;对谁不认可,他应说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyassa kammassa karaṇaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第二次我也说此义……第三次我也说此义。尊者,请僧团听我说。这些阿沙基布那跋苏比库们是族姓败坏者、恶行者。他们的恶行既被看见也被听闻。族姓被他们败坏既被看见也被听闻。僧团对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山。对哪位具寿认可对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山,他应默然;对谁不认可,他应说。」
‘‘Kataṃ saṅghena assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已对阿沙基布那跋苏比库们作从吉打山的驱摈甘马——阿沙基布那跋苏比库们不应住在吉打山。僧团认可,因此默然,我如此持。」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§25
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支的驱摈甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。不当面作,未经询问而作,未经承认而作——诸比库,具足这三支的驱摈甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti …pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的驱摈甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。对无罪而作,对应忏悔之罪而作,对已忏悔之罪而作……未经指责而作,未经忆念而作,未确立罪而作……不当面作,以非法作,以别众作……未经询问而作,以非法作,以别众作……未经承认而作,以非法作,以别众作……对无罪而作,以非法作,以别众作……对应忏悔之罪而作,以非法作,以别众作……对已忏悔之罪而作,以非法作,以别众作……未经指责而作,以非法作,以别众作……未经忆念而作,以非法作,以别众作……未确立罪而作,以非法作,以别众作——诸比库,具足这三支的驱摈甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息的。」
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§26
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足三支的驱摈甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。当面作,经询问而作,经承认而作——诸比库,具足这三支的驱摈甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti adesitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的驱摈甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。对有罪而作,对应忏悔之罪而作,对未忏悔之罪而作……经指责而作,经忆念而作,确立罪而作……当面作,以如法作,以和合众作……经询问而作,以如法作,以和合众作……经承认而作,以如法作,以和合众作……对有罪而作,以如法作,以和合众作……对应忏悔之罪而作,以如法作,以和合众作……对未忏悔之罪而作,以如法作,以和合众作……经指责而作,以如法作,以和合众作……经忆念而作,以如法作,以和合众作……确立罪而作,以如法作,以和合众作——诸比库,具足这三支的驱摈甘马是如法甘马、如律甘马、善平息的。」
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ希望者十四法
§27
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,对具足三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。是诤论者、争吵者、争执者、诤辩者、在僧团中制造诤事者;是愚痴者、无能者、多犯罪者、无悔改者;与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库,对具足这三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对具足另外三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。于增上戒是戒破坏者,于行为是行为破坏者,于增上见是见破坏者——诸比库,对具足这三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对具足另外三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。说佛的过失,说法的过失,说僧团的过失——诸比库,对具足这三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对具足另外三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。具足身的戏弄,具足语的戏弄,具足身语的戏弄——诸比库,对具足这三支的比库,僧团若愿意,可作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,具足其他三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。具足身恶行,具足语恶行,具足身语恶行——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,具足其他三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。具足身损害,具足语损害,具足身语损害——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti – imehi, kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,具足其他三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。具足身邪命,具足语邪命,具足身语邪命——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,可对他作驱摈甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ , ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!对三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。一者是制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、制造诤讼者、在僧团中制造诤事者;一者是愚痴、无能、多犯、不悔改者;一者是与在家人混杂而住、以不适当的在家人交往而住者——诸比库!对这三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,对其他三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。一者在增上戒上破戒者,一者在行为上破行者,一者在邪见上破见者——诸比库!对这三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi , bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,对其他三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。一者说佛的过失,一者说法的过失,一者说僧的过失——诸比库!对这三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko kāyikena davena samannāgato hoti, eko vācasikena davena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena davena samannāgato hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,对其他三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。一者具足身欺诈,一者具足语欺诈,一者具足身语欺诈——诸比库!对这三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko kāyikena anācārena samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,对其他三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。一者具足身恶行,一者具足语恶行,一者具足身语恶行——诸比库!对这三种比库,僧团若愿意,可对他们作驱摈甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,僧团若愿意,也可对另外三位比库作驱摈甘马。一位具有身恼害,一位具有语恼害,一位具有身语恼害——诸比库,僧团若愿意,可对这三位比库作驱摈甘马。
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya. Eko kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pabbājanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,僧团若愿意,也可对另外三位比库作驱摈甘马。一位具有身邪命,一位具有语邪命,一位具有身语邪命——诸比库,僧团若愿意,可对这三位比库作驱摈甘马。
Ākaṅkhamānacuddasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者十四法完
Aṭṭhārasavattaṃ十八转
§28
‘‘Pabbājanīyakammakatena , bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā , tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库,被作驱摈甘马的比库应正行。此中,这是正行——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团因何罪作驱摈甘马,不应再犯那罪,或其他类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应阻止已恢复原状比库的伍波萨他,不应阻止自恣,不应作应与语,不应提起诤论,不应作呵责,不应举罪,不应令忆念,不应与诸比库共事。」
Pabbājanīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 驱摈甘马十八转完
§29
Atha kho sāriputtamoggallānappamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ akāsi – na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
那时,以沙利子、摩嘎剌那为首的比库僧团前往吉打山,对阿沙基、普那跋苏诸比库作了从吉打山驱摈的甘马——阿沙基、普那跋苏诸比库不应住在吉打山。他们被僧团作驱摈甘马后不正行,不低头,不求解脱;不向诸比库道歉,反而辱骂、诽谤;因欲而行、因嗔而行、因痴而行、因怖畏而行;他们离去,他们还俗。那些少欲的比库……他们抱怨、呵责、责难:「阿沙基、普那跋苏诸比库怎能被僧团作驱摈甘马后不正行,不低头,不求解脱;不向诸比库道歉,反而辱骂、诽谤;因欲而行、因嗔而行、因痴而行、因怖畏而行;他们离去,他们还俗呢?」那时,那些比库向世尊报告此事。
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti; na bhikkhū khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpenti; pakkamantipi, vibbhamantipī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ …pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti; na bhikkhū khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti; chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti; pakkamissantipi, vibbhamissantipi. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
那时,世尊以此因缘、以此事件,集合比库僧团后,询问诸比库:「诸比库,听说阿沙基、普那跋苏诸比库被僧团作驱摈甘马后不正行,不低头,不求解脱;不向诸比库道歉,反而辱骂、诽谤;因欲而行、因嗔而行、因痴而行、因怖畏而行;他们离去,他们还俗,是真的吗?」「是真的,世尊。」佛世尊呵责:「不适当……那些愚痴人怎能被僧团作驱摈甘马后不正行,不低头,不求解脱;不向诸比库道歉,反而辱骂、诽谤;因欲而行、因嗔而行、因痴而行、因怖畏而行;他们离去,他们还俗呢?诸比库,这不能使未信者生信……」呵责后……作如法之语后,告诉诸比库:「那么,诸比库,僧团应撤销驱摈甘马。
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ不应撤销十八法
§30
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足五支的比库,不应撤销驱摈甘马。授达上,给予依止,令沙玛内拉须跋,接受教诫比库尼的同意,被同意后教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,不应撤销驱摈甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足另外五支的比库,也不应撤销驱摈甘马。犯僧团因之作驱摈甘马的那罪,或其他类似的,或比那更恶的;诽谤甘马,诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,不应撤销驱摈甘马。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足八支的比库,不应撤销驱摈甘马。阻止已恢复原状比库的伍波萨他,阻止自恣,作应与语,提起诤论,作呵责,举罪,令忆念,与诸比库共事——诸比库,具足这八支的比库,不应撤销驱摈甘马。
Pabbājanīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 驱摈甘马不应撤销十八法完
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ应撤销十八法
§31
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti , na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足五支的比库,应使驱摈甘马平息。不授达上,不给予依止,不令沙玛内拉须跋,不接受比库尼教诫者的认可,即使被认可也不教诫比库尼——诸比库!具足这五支的比库,应使驱摈甘马平息。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另五支的比库,应使驱摈甘马平息。不犯僧团因之而作驱摈甘马的那个罪,或其他类似的,或比那更恶的;不诽谤甘马,不诽谤作甘马者——诸比库!具足这五支的比库,应使驱摈甘马平息。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足八支的比库,应使驱摈甘马平息。不阻止本性比库的伍波萨他,不阻止自恣,不作应与语,不设立诘责,不作呵责,不举罪,不令忆念,不与诸比库结合——诸比库!具足这八支的比库,应使驱摈甘马平息。
Pabbājanīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 驱摈甘马应撤销十八法完
§32
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, pabbājanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「诸比库!应如此使平息。诸比库!那位被作驱摈甘马的比库应前往僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库足,蹲踞,合掌,应如此说:『尊者!我被僧团作驱摈甘马,正行,降伏,行顺从,乞求驱摈甘马的平息。』应第二次乞求。应第三次乞求。应由有能力的贤明比库告知僧团——
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
『尊者!请僧团听我说。这位某名比库被僧团作驱摈甘马,正行,降伏,行顺从,乞求驱摈甘马的平息。若僧团适时,僧团应使某名比库的驱摈甘马平息。这是表白。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『尊者!请僧团听我说。这位某名比库被僧团作驱摈甘马,正行,降伏,行顺从,乞求驱摈甘马的平息。僧团使某名比库的驱摈甘马平息。某名比库的驱摈甘马平息,对具寿忍可者默然;不忍可者应说。
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho . Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
『第二次我也说此义……乃至……第三次我也说此义。尊者!请僧团听我说。这位某名比库被僧团作驱摈甘马,正行,降伏,行顺从,乞求驱摈甘马的平息。僧团使某名比库的驱摈甘马平息。某名比库的驱摈甘马平息,对具寿忍可者默然;不忍可者应说。
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā · 「僧团已撤销对某名比库的驱摈甘马。僧团认可,因此
Tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
『僧团默然,我如此持。』」
Pabbājanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ. · 驱摈甘马完,第三
4. Paṭisāraṇīyakammaṃ4. 下意甘马
§33
Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hoti, navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo hoti tadā na āyasmantaṃ sudhammaṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti.
尔时,具寿苏达摩住在马吉咖桑德,是吉德居士的住处比库、新建住处比库、常受食比库。当吉德居士想要邀请僧团、众或个人时,不求听具寿苏达摩就邀请僧团、众或个人。
Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū, āyasmā ca sāriputto, āyasmā ca mahāmoggallāno, āyasmā ca mahākaccāno, āyasmā ca mahākoṭṭhiko , āyasmā ca mahākappino, āyasmā ca mahācundo, āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca revato, āyasmā ca upāli, āyasmā ca ānando, āyasmā ca rāhulo, kāsīsu cārikaṃ caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasaruṃ.
尔时,众多长老比库——具寿沙利子、具寿摩嘎剌那、具寿玛哈咖吒那、具寿玛哈果提德、具寿玛哈咖毕那、具寿玛哈准德、具寿阿努儒达、具寿雷瓦达、具寿伍巴离、具寿阿难、具寿拉胡喇——在迦尸游行,到达马吉咖桑德。
Assosi kho citto gahapati therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaṃ anuppattāti. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami , upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
吉德居士听说:「长老比库们已到达马吉咖桑德。」于是吉德居士前往长老比库们那里,抵达后,礼敬长老比库们,在一旁坐下。在一旁坐下的吉德居士,具寿沙利子以法语开示、劝导、激励、使之欢喜。
Atha kho citto gahapati āyasmatā sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya āgantukabhatta’’nti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena.
于是吉德居士被具寿沙利子以法语开示、劝导、激励、使之欢喜后,对长老比库们这样说:「尊者们,请长老们接受我明天的客食。」长老比库们以沉默接受了。
Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehī’’ti. Atha kho āyasmā sudhammo ‘pubbe khvāyaṃ citto gahapati yadā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimantetukāmo na maṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā nimanteti; sodāni maṃ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi; duṭṭhodānāyaṃ citto gahapati anapekkho virattarūpo mayī’ti cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, ayyo sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehī’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, nādhivāsemī’’ti. Atha kho citto gahapati ‘kiṃ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā’ti āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
于是吉德居士知道长老比库们已接受后,从座起立,礼敬长老比库们,作右绕后,前往具寿苏达摩那里,抵达后,礼敬具寿苏达摩,站在一旁。站在一旁的吉德居士对具寿苏达摩这样说:「尊者,请尊者苏达摩接受我明天与长老们一起的食物。」于是具寿苏达摩(想):「以前这位吉德居士当想要邀请僧团、众或个人时,不求听我就邀请僧团、众或个人;现在不求听我就邀请了长老比库们;这位吉德居士对我不满、不关心、离染。」对吉德居士这样说:「够了,居士,我不接受。」第二次……第三次,吉德居士对具寿苏达摩这样说:「尊者,请尊者苏达摩接受我明天与长老们一起的食物。」「够了,居士,我不接受。」于是吉德居士(想):「尊者苏达摩接受或不接受,对我有何关系?」礼敬具寿苏达摩,作右绕后离去。
§34
Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṃ bhikkhūnaṃ paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo ‘yaṃnūnāhaṃ cittassa gahapatino therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭiyattaṃ passeyya’nti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho citto gahapati yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sudhammo etadavoca – ‘‘pahūtaṃ kho te idaṃ, gahapati, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ; ekā ca kho idha natthi yadidaṃ tilasaṅguḷikā’’ti. ‘‘Bahumhi vata, bhante, ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṅguḷikāti. Bhūtapubbaṃ, bhante, dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṃ janapadaṃ agamaṃsu vāṇijjāya. Te tato kukkuṭiṃ ānesuṃ. Atha kho sā, bhante, kukkuṭī kākena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā potakaṃ janesi. Yadā kho so, bhante, kukkuṭapotako kākavassaṃ vassitukāmo hoti, kākakukkuṭīti vassati; yadā kukkuṭivassaṃ vassitukāmo hoti, kukkuṭikākāti vassati. Evameva kho, bhante, bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ tilasaṃguḷikā’’ti. ‘‘Akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati, paribhāsasi maṃ tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, ayyaṃ sudhammaṃ akkosāmi, paribhāsāmi . Vasatu, bhante, ayyo sudhammo macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa sudhammassa ussukkaṃ karissāmi, cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho āyasmā sudhammo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘akkosasi maṃ tvaṃ, gahapati, paribhāsasi maṃ tvaṃ, gahapati. Eso te, gahapati, āvāso, pakkamissāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ, bhante, ayyo sudhammo gamissatī’’ti? ‘‘Sāvatthiṃ kho ahaṃ, gahapati, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, yañca attanā bhaṇitaṃ, yañca mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocehi. Anacchariyaṃ kho panetaṃ, bhante, yaṃ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaṃ paccāgaccheyyā’’ti.
于是吉德居士在那夜过后,为长老比库们准备了殊妙的副食、主食。于是具寿苏达摩(想):「我应该看看吉德居士为长老比库们准备的。」在上午时分,穿好衣,拿着钵与衣,前往吉德居士的住处,抵达后,在已设的座位坐下。于是吉德居士前往具寿苏达摩那里,抵达后,礼敬具寿苏达摩,在一旁坐下。在一旁坐下的吉德居士,具寿苏达摩这样说:「居士,你准备了丰富的副食、主食;但这里唯独没有的是芝麻丸子。」「尊者,在佛语的众多珍宝存在时,尊者苏达摩所说的竟然是芝麻丸子。尊者,过去,南方的商人们为了贸易来到东方地区。他们从那里带来了一只母鸡。尊者,那只母鸡与一只乌鸦同居。她生了一只小鸡。尊者,当那只小鸡想要发出乌鸦叫声时,就叫『乌鸦母鸡』;当想要发出母鸡叫声时,就叫『母鸡乌鸦』。同样地,尊者,在佛语的众多珍宝存在时,尊者苏达摩所说的竟然是芝麻丸子。」「居士,你辱骂我,居士,你诽谤我。居士,这是你的住处,我要离开。」「尊者,我不辱骂尊者苏达摩,不诽谤。尊者,请尊者苏达摩住在马吉咖桑德。芒果林是可爱的。我将为尊者苏达摩尽力供给衣、食、住处、病人所需药品资具。」第二次……第三次,具寿苏达摩对吉德居士这样说:「居士,你辱骂我,居士,你诽谤我。居士,这是你的住处,我要离开。」「尊者,尊者苏达摩要去哪里?」「居士,我要去沙瓦提见世尊。」「那么,尊者,凡我所说的和你所说的,全部向世尊报告。尊者,尊者苏达摩再回到马吉咖桑德也不稀奇。」
§35
Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sudhammo yañca attanā bhaṇitaṃ yañca cittena gahapatinā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
于是具寿苏达摩收拾住处,拿着钵与衣,前往沙瓦提。次第行进,到达沙瓦提揭德林给孤独园,前往世尊那里,抵达后,礼敬世尊,在一旁坐下。在一旁坐下的具寿苏达摩,将自己所说的和吉德居士所说的全部向世尊报告。
Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsessasi, hīnena vambhessasi? Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karotu – citto te gahapati khamāpetabboti. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ sudhammo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
佛世尊呵责:「愚痴人,这是不适当的、不随顺的、不合适的、非沙门所为的、不允许的、不应做的。愚痴人,你怎么能以卑劣之事刺伤、以卑劣之事轻蔑有信、净信、布施者、作为者、僧团供养者的吉德居士?愚痴人,这不能使未信者生信……」呵责后……作法语后,告诉比库们:「那么,比库们,僧团应对苏达摩比库作巴嗒萨拉尼亚甘马——你应向吉德居士道歉。诸比库,应这样作:首先应呵责苏达摩比库,呵责后应使忆念,使忆念后应举罪,举罪后,应由精通、有能力的比库向僧团求听——」
§36
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya – citto te gahapati khamāpetabboti. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。这位苏昙摩比库以卑劣之事辱骂、以卑劣之事诽谤具信、净信、施与者、作为者、僧团须跋者的居士吉答。若僧团认为适时,僧团应对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉。这是白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这位苏昙摩比库以卑劣之事辱骂、以卑劣之事诽谤具信、净信、施与者、作为者、僧团须跋者的居士吉答。僧团对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉。对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉,若具寿认可,则默然;若不认可,则应说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃseti, hīnena vambheti. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti – citto te gahapati khamāpetabboti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——尊者,请僧团听我说。这位苏昙摩比库以卑劣之事辱骂、以卑劣之事诽谤具信、净信、施与者、作为者、僧团须跋者的居士吉答。僧团对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉。对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉,若具寿认可,则默然;若不认可,则应说。」
‘‘Kataṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ – citto te gahapati khamāpetabboti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已对苏昙摩比库作呵责甘马——你应向居士吉答道歉。僧团认可,因此默然,我如是持。」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§37
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支的呵责甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。不现前而作,未经询问而作,未经承认而作——诸比库,具足这三支的呵责甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti , adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的呵责甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。对无罪而作,对应忏悔之罪而作,对已忏悔之罪而作……乃至……未呵责而作,未忆念而作,未确定罪而作……乃至……不现前而作,以非法而作,以别众而作……乃至……未经询问而作,以非法而作,以别众而作……乃至……未经承认而作,以非法而作,以别众而作……乃至……对无罪而作,以非法而作,以别众而作……乃至……对应忏悔之罪而作,以非法而作,以别众而作……乃至……对已忏悔之罪而作,以非法而作,以别众而作……乃至……未呵责而作,以非法而作,以别众而作……乃至……未忆念而作,以非法而作,以别众而作……乃至……未确定罪而作,以非法而作,以别众而作——诸比库,具足这三支的呵责甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 下意甘马非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§38
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足三支的呵责甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。现前而作,经询问而作,经承认而作——诸比库,具足这三支的呵责甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支的呵责甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。对罪而作,对应忏悔之罪而作,对未忏悔之罪而作……乃至……呵责后而作,忆念后而作,确定罪后而作……乃至……现前而作,以如法而作,以和合而作……乃至……经询问而作,以如法而作,以和合而作……乃至……经承认而作,以如法而作,以和合而作……乃至……对罪而作,以如法而作,以和合而作……乃至……对应忏悔之罪而作,以如法而作,以和合而作……乃至……对未忏悔之罪而作,以如法而作,以和合而作……乃至……呵责后而作,以如法而作,以和合而作……乃至……忆念后而作,以如法而作,以和合而作……乃至……确定罪后而作,以如法而作,以和合而作——诸比库,具足这三支的呵责甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。」
Paṭisāraṇīyakamme dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 下意甘马如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānacatukkaṃ希望者四法
§39
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ anāvāsāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,具足五支的比库,僧团若愿意,可对其作呵责甘马。为在家人的无利益而努力,为在家人的无利义而努力,为在家人的无住处而努力,辱骂诽谤在家人,使在家人与在家人分裂——诸比库,具足这五支的比库,僧团若愿意,可对其作呵责甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati , gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, gihīnaṃ dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又具足另五支的比库,僧团若愿意,可对其作呵责甘马。对在家人说佛的过失,对在家人说法的过失,对在家人说僧团的过失,以卑劣之事嘲笑、以卑劣之事轻蔑在家人,不实现对在家人如法的承诺——诸比库,具足这五支的比库,僧团若愿意,可对其作呵责甘马。」
‘‘Pañcannaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Eko gihīnaṃ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṃ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṃ anāvāsāya parisakkati, eko gihī akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,对五种比库,僧团若愿意,可作呵责甘马。一人为在家人的无利益而努力,一人为在家人的无利义而努力,一人为在家人的无住处而努力,一人辱骂诽谤在家人,一人使在家人与在家人分裂——诸比库,对这五种比库,僧团若愿意,可作呵责甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Eko gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihī hīnena khuṃseti hīnena vambheti, eko gihīnaṃ dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti – imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.
「诸比库,又对另五种比库,僧团若愿意,可作呵责甘马。一人对在家人说佛的过失,一人对在家人说法的过失,一人对在家人说僧团的过失,一人以卑劣之事嘲笑、以卑劣之事轻蔑在家人,一人不实现对在家人如法的承诺——诸比库,对这五种比库,僧团若愿意,可作呵责甘马。」
Ākaṅkhamānacatukkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者四法完
Aṭṭhārasavattaṃ十八转
§40
‘‘Paṭisāraṇīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā , tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo , na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库,被作呵责甘马的比库应正确行持。于此,这是正确行持——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团因何罪而作呵责甘马,不应再犯那罪,或其他类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应阻止清净比库的伍波萨他,不应阻止自恣,不应作与语,不应设立指控,不应令作机会,不应诘责,不应令忆念,不应与诸比库结合。」
Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 下意甘马十八转完
§41
Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ akāsi – ‘‘citto te gahapati khamāpetabbo’’ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘khamāpito tayā, āvuso sudhamma, citto gahapatī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhūto nāsakkhiṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetu’’nti. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ detu – cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Evañca pana bhikkhave dātabbo – paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
于是僧团对苏达马比库作呵责甘马——「你应向质多居士谢罪」。他被僧团作呵责甘马后,前往马奇咖桑达,羞愧而不能向质多居士谢罪。又再返回沙瓦提。诸比库如此说:「贤友苏达马,你已向质多居士谢罪了吗?」「贤友们,我前往马奇咖桑达,羞愧而不能向质多居士谢罪。」诸比库将此事禀告世尊……「诸比库,那么,僧团应给予苏达马比库使者,以向质多居士谢罪。诸比库,应如此给予——首先应请求比库,请求后,由有能力的比库向僧团告知——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ dadeyya cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Esā ñatti.
「尊者们,请僧团听我说。若僧团适时,僧团应给予某某名比库作为苏达马比库的使者,以向质多居士谢罪。这是告知。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ deti cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa bhikkhuno anudūtassa dānaṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者们,请僧团听我说。僧团给予某某名比库作为苏达马比库的使者,以向质多居士谢罪。若诸具寿认可给予某某名比库作为苏达马比库的使者以向质多居士谢罪,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已给予某某名比库作为苏达摩比库的使者,去向吉答居士求宽恕。僧团认可,因此默然,我如此持守。」
§42
‘‘Tena, bhikkhave, sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ gantvā citto gahapati khamāpetabbo – ‘khama, gahapati, pasādemi ta’nti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, pasādeti ta’nti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, ahaṃ taṃ pasādemī’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo – ‘khama, gahapati, imassa bhikkhuno, saṅghassa vacanenā’ti. Evañce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā sudhammo bhikkhu cittassa gahapatino dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ avijahāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā taṃ āpattiṃ desāpetabbo’’ti .
「诸比库,那么,苏达摩比库应与使者比库一起前往马其咖桑达,向吉答居士求宽恕——『居士,请宽恕,我令你欢喜』。若如此说而他宽恕,这是善的。若不宽恕,使者比库应说——『居士,请宽恕这位比库,他令你欢喜』。若如此说而他宽恕,这是善的。若不宽恕,使者比库应说——『居士,请宽恕这位比库,我令你欢喜』。若如此说而他宽恕,这是善的。若不宽恕,使者比库应说——『居士,请宽恕这位比库,以僧团之言』。若如此说而他宽恕,这是善的。若不宽恕,使者比库应令苏达摩比库不离开吉答居士的见处,不离开闻处,令他偏袒一肩上衣,令他蹲踞而坐,令他合掌,令他表白那个罪。」
Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ gantvā cittaṃ gahapatiṃ khamāpesi. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetu.
那时,具寿苏达摩与使者比库一起前往马其咖桑达,向吉答居士求宽恕。他正行,落发,行净行,诸比库前来如此说——「诸具寿,我被僧团作了巴提沙拉尼亚甘马,我正行,落发,行净行。我应如何行?」诸比库将此事禀告世尊……「诸比库,那么,僧团应解除苏达摩比库的巴提沙拉尼亚甘马。」
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ不应撤销十八法
§43
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足五支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。授达上,给予依止,令沙玛内拉须跋,接受教诫比库尼的选任,被选任后教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,又具足另五支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。犯僧团因之作巴提沙拉尼亚甘马的那个罪,或另一类似的,或比那更恶的;诽谤甘马,诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti , sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ’’.
「诸比库,具足八支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。对本性比库设置伍波萨他,设置自恣,作应与语,建立举罪,作机会,举罪,忆念,与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,不应解除巴提沙拉尼亚甘马。」
Paṭisāraṇīyakamme nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 下意甘马不应撤销十八法完
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ应撤销十八法
§44
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足五支的比库,应解除巴提沙拉尼亚甘马。不授达上,不给予依止,不令沙玛内拉须跋,不接受教诫比库尼的选任,被选任后不教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,应解除巴提沙拉尼亚甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,又具足另五支的比库,应解除巴提沙拉尼亚甘马。不犯僧团因之作巴提沙拉尼亚甘马的那个罪,或另一类似的,或比那更恶的;不诽谤甘马,不诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,应解除巴提沙拉尼亚甘马。」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足八支的比库,应该撤销呵责甘马。他不阻止已恢复原状的比库的伍波萨他,不阻止自恣,不作应与语,不设立呵责,不给予机会,不举罪,不令忆念,不与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,应该撤销呵责甘马。」
Paṭisāraṇīyakamme paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 下意甘马应撤销十八法完
§45
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena , bhikkhave, sudhammena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti . Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「诸比库,应如此撤销。诸比库,那位善法比库应前往僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库之足,蹲踞而坐,合掌后应如此说:『尊者们,我被僧团作呵责甘马后正确行事,低头认错,行正道,我请求撤销呵责甘马。』应第二次请求。应第三次请求。有才能、能胜任的比库应告知僧团——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
「尊者们,请僧团听我说。这位善法比库被僧团作呵责甘马后正确行事,低头认错,行正道,请求撤销呵责甘马。若僧团适时,僧团应撤销善法比库的呵责甘马。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者们,请僧团听我说。这位善法比库被僧团作呵责甘马后正确行事,低头认错,行正道,请求撤销呵责甘马。僧团撤销善法比库的呵责甘马。对善法比库的呵责甘马之撤销,具寿若忍许者请默然,若不忍许者请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——尊者们,请僧团听我说。这位善法比库被僧团作呵责甘马后正确行事,低头认错,行正道,请求撤销呵责甘马。僧团撤销善法比库的呵责甘马。对善法比库的呵责甘马之撤销,具寿若忍许者请默然,若不忍许者请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已撤销善法比库的呵责甘马。僧团忍许,因此默然,我如此持。」
Paṭisāraṇīyakammaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ. · 下意甘马完,第四
5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ5. 因不见罪举罪甘马
§46
Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ passitu’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
尔时,世尊佛陀住在国桑比瞿师罗园。其时,具寿阐陀犯罪后不愿见罪。那些少欲的诸比库……乃至……他们抱怨、非难、呵责:「具寿阐陀怎能犯罪后不愿见罪呢?」于是,那些比库向世尊报告此事。
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passitu’’nti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ passituṃ? Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ karotu – asambhogaṃ saṅghena. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ channo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
于是,世尊以此因缘、以此事件集合比库僧团后询问诸比库:「诸比库,听说比库阐陀犯罪后不愿见罪,是真实的吗?」「世尊,是真实的。」世尊佛陀呵责:「不适当……乃至……诸比库,那位愚人怎能犯罪后不愿见罪呢?诸比库,这不能使未信者生信……乃至……呵责后……乃至……作如法之说后告诉诸比库——那么,诸比库,僧团应对比库阐陀,因不见罪,作举罪甘马——与僧团不共住。诸比库,应如此作:首先应举罪阐陀比库,举罪后应令忆念,令忆念后应定其罪,定其罪后,有才能、能胜任的比库应告知僧团——」
§47
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya – asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿见罪。若僧团认为适当,僧团应对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿见罪。僧团对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团。若诸具寿认可对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团,请默然;若不认可,请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿见罪。僧团对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团。若诸具寿认可对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团,请默然;若不认可,请说。」
‘‘Kataṃ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ – asambhogaṃ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
「僧团已对阐那比库,因不见罪,作举罪甘马——不共住于僧团。僧团认可,因此默然,我如此持。」
‘‘Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṃsatha – ‘channo bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato – asambhogaṃ saṅghenā’ti.
「诸比库,应逐一住处传告——『阐那比库被僧团因不见罪作举罪甘马——不共住于僧团』。」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§48
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不见罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。不当面作,未经询问而作,未经承认而作——诸比库,具足这三支,因不见罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另三支,因不见罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。对无罪而作,对不应忏悔的罪而作,对已忏悔的罪而作……乃至……未诘责而作,未令忆念而作,未确定罪而作……乃至……不当面作,以非法作,以别众作……乃至……未经询问而作,以非法作,以别众作……乃至……未经承认而作,以非法作,以别众作……乃至……对无罪而作,以非法作,以别众作……乃至……对不应忏悔的罪而作,以非法作,以别众作……乃至……对已忏悔的罪而作,以非法作,以别众作……乃至……未诘责而作,以非法作,以别众作……乃至……未令忆念而作,以非法作,以别众作……乃至……未确定罪而作,以非法作,以别众作——诸比库,具足这三支,因不见罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 因不见罪举罪甘马非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§49
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不见罪的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。当面作,经询问而作,经承认而作——诸比库,具足这三支,因不见罪的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ…pe…. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!又以其他三支具足者……对罪行作,对应告白之罪行作,对未告白之罪行作……呵责后作,忆念后作,举罪后作……当面作,如法作,和合作……询问后作,如法作,和合作……承认后作,如法作,和合作……对罪行作,如法作,和合作……对应告白之罪行作,如法作,和合作……对未告白之罪行作,如法作,和合作……呵责后作,如法作,和合作……忆念后作,如法作,和合作……举罪后作,如法作,和合作——诸比库!以此三支具足者,对罪之不见,举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善止息。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 因不见罪举罪甘马如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānachakkaṃ希望者六法
§50
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako ; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!具足三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。是诤论者、争吵者、争执者、诤讼者、在僧团中制造诤事者;是愚痴者、不善巧者、多犯罪者、无悔改者;与在家人杂住,以不随顺之在家交往而住——诸比库!具足此三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又具足其他三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。于增上戒是戒破坏者,于行是行破坏者,于增上见是见破坏者——诸比库!具足此三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又具足其他三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。说佛之非善,说法之非善,说僧团之非善——诸比库!具足此三支之比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!对三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。一位是诤论者、争吵者、争执者、诤讼者、在僧团中制造诤事者;一位是愚痴者、不善巧者、多犯罪者、无悔改者;一位与在家人杂住,以不随顺之在家交往而住——诸比库!对此三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti , eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又对其他三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。一位于增上戒是戒破坏者,一位于行是行破坏者,一位于增上见是见破坏者——诸比库!对此三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又对其他三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。一位说佛之非善,一位说法之非善,一位说僧团之非善——诸比库!对此三位比库,僧团若愿意,可对罪之不见作举罪甘马。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme · 因不见罪举罪甘马
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者六法完
Tecattālīsavattaṃ四十三转
§51
‘‘Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ . Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā . Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo , na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā; bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ . Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库!对罪之不见被作举罪甘马之比库,应正行。此中,此正行是——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受比库尼教诫者之同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团对罪之不见作举罪甘马之那个罪不应再犯,或其他类似之罪,或比那更恶之罪;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应接受本性比库之礼敬、起立、合掌、恭敬业、座位之奉献、卧具之奉献、洗足水、足凳、足擦布、钵衣之接受、沐浴时之背部服务。不应以戒破坏诽谤本性比库,不应以行破坏诽谤,不应以见破坏诽谤,不应以邪命破坏诽谤,不应分裂比库与诸比库,不应持在家幢,不应持外道幢,不应亲近外道;应亲近诸比库,应学比库之学。不应与本性比库在同一有覆盖之住所住,不应在同一有覆盖之非住所住,不应在同一有覆盖之住所或非住所住,见本性比库应从座起立,不应冒犯本性比库,无论内或外。不应为本性比库设立伍波萨他,不应设立自恣,不应作谏告,不应设立随顺,不应作机会,不应呵责,不应忆念,不应与诸比库共事。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme · 因不见罪举罪甘马
Tecattālīsavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 四十三转完
§52
Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ akāsi – asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garu kariṃsu , na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiṃ paccāgañchi. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
那时,僧团对阐那比库因不见罪而作举罪甘马——不共住于僧团。他被僧团因不见罪而作举罪甘马后,从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库既不礼敬他,也不起立,不作合掌,不作恭敬行,不尊敬,不尊重,不敬重,不供养。他不被诸比库尊敬、不被尊重、不被敬重、不被供养、不被恭敬后,又从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也既不礼敬他,也不起立,不作合掌,不作恭敬行,不尊敬,不尊重,不敬重,不供养。他不被诸比库尊敬、不被尊重、不被敬重、不被供养、不被恭敬后,又从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也既不礼敬他,也不起立,不作合掌,不作恭敬行,不尊敬,不尊重,不敬重,不供养。他不被诸比库尊敬、不被尊重、不被敬重、不被供养、不被恭敬后,再次返回国桑比。他正行,脱毛,行乞引导者,前往诸比库处后如此说:「诸具寿,我被僧团因不见罪而作举罪甘马,我正行,脱毛,行乞引导者。我应当如何行?」诸比库将此事禀告世尊……那么,诸比库,僧团应对阐那比库解除因不见罪而作的举罪甘马。
Nappaṭippassambhetabba-tecattālīsakaṃ不应撤销四十三法
§53
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,具足五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。授达上,给予依止,令沙玛内拉须跋,接受比库尼教诫者的选任,被选任后教诫比库尼——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。犯僧团因不见罪而作举罪甘马的那个罪,或犯另一个类似的,或更恶的;诽谤甘马,诽谤作甘马者——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。接受本性比库的礼敬、起立、合掌、恭敬行、座位的供奉——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ , nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati – imehi kho, bhikkhave , pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。接受本性比库的卧具的供奉、洗足水、足凳、足擦布、钵衣的接受、沐浴时的背部服务——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā anuddhaṃseti, ācāravipattiyā anuddhaṃseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。以戒的失坏诽谤本性比库,以行的失坏诽谤,以见的失坏诽谤,以命的失坏诽谤,使比库与诸比库分裂——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Gihiddhajaṃ dhāreti, titthiyaddhajaṃ dhāreti, titthiye sevati; bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。持在家幢相,持外道幢相,亲近外道;不亲近诸比库,不学比库学——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati; pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti; pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
诸比库,又具足另五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。与本性比库一起住在同一屋顶的住处,住在同一屋顶的非住处,住在同一屋顶的住处或非住处;见到本性比库不从座起立;在内或在外侵犯本性比库——诸比库,具足此五支的比库,不应解除因不见罪而作的举罪甘马。
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足八支的比库,因不见罪,不应平息举罪甘马。对已恢复原状的比库设置伍波萨他,设置自恣,作应与语,设置呵责,作机会,呵责,使忆念,与诸比库结合——诸比库!具足这八支的比库,因不见罪,不应平息举罪甘马。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme · 因不见罪举罪甘马
Nappaṭippassambhetabba-tecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 不应撤销四十三法完
Paṭippassambhetabba-tecattālīsakaṃ应撤销四十三法
§54
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不授达上,不给依止,不令沙玛内拉须跋,不接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不教诫比库尼——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。对于僧团因不见罪而作举罪甘马的那个罪,不再犯那个罪,或其他类似的,或比那更恶的;不轻蔑甘马,不轻蔑作甘马者——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不接受已恢复原状的比库的礼敬、起迎、合掌、正当的行为、座位的奉献——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不接受已恢复原状的比库的卧具的奉献、洗足水、足凳、足擦布、钵与衣的接受、沐浴时的背部服务——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā anuddhaṃseti, na ācāravipattiyā anuddhaṃseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, na ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, na bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不以戒的失坏诽谤已恢复原状的比库,不以行的失坏诽谤,不以见的失坏诽谤,不以活命的失坏诽谤,不使比库与诸比库分裂——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na gihiddhajaṃ dhāreti, na titthiyaddhajaṃ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不持在家的幢相,不持外道的幢相,不亲近外道,亲近诸比库,在比库学中学习——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhāti, na pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!又具足另外五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。不与已恢复原状的比库在同一屋顶的住处居住,不在同一屋顶的非住处居住,不在同一屋顶的住处或非住处居住,见到已恢复原状的比库从座位起立,不冒犯已恢复原状的比库,无论在内或在外——诸比库!具足这五支的比库,因不见罪,应平息举罪甘马。」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库!具足八支的比库,因不见罪,应使举罪甘马平息。不阻止已恢复原状的比库的伍波萨他,不阻止自恣,不作谏告,不设立呵责,不给予机会,不诘问,不令忆念,不与诸比库共事——诸比库!具足这八支的比库,因不见罪,应使举罪甘马平息。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme · 因不见罪举罪甘马
Paṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 应撤销四十三法完
§55
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, channena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「诸比库!应如此使之平息。诸比库!那位阐那比库应前往僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库之足,蹲踞,合掌,应如此说:『尊者们!我因不见罪而被僧团作举罪甘马,我正行,我落发,我行可引导者,我乞求因不见罪之举罪甘马的平息。』应第二次乞求。应第三次乞求。有能力的贤明比库应告知僧团——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati . Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
「尊者们!请僧团听我说。这位阐那比库因不见罪而被僧团作举罪甘马,他正行,他落发,他行可引导者,他乞求因不见罪之举罪甘马的平息。若僧团适时,僧团应使阐那比库因不见罪之举罪甘马平息。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者们!请僧团听我说。这位阐那比库因不见罪而被僧团作举罪甘马,他正行,他落发,他行可引导者,他乞求因不见罪之举罪甘马的平息。僧团使阐那比库因不见罪之举罪甘马平息。对于阐那比库因不见罪之举罪甘马的平息,具寿若忍许者默然,若不忍许者请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第二次我也说此义……乃至……第三次我也说此义——尊者们!请僧团听我说。这位阐那比库因不见罪而被僧团作举罪甘马,他正行,他落发,他行可引导者,他乞求因不见罪之举罪甘马的平息。僧团使阐那比库因不见罪之举罪甘马平息。对于阐那比库因不见罪之举罪甘马的平息,具寿若忍许者默然,若不忍许者请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā adassane, ukkhepanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已使阐那比库因不见罪之举罪甘马平息。僧团忍许,因此默然,我如此持。」
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ. · 因不见罪举罪甘马完,第五
6. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ6. 因不忏罪举罪甘马
§56
Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ paṭikātu’’nti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
尔时,世尊佛陀住在国桑比瞿师罗园。其时,具寿阐那犯罪后不愿认罪。诸少欲比库……乃至……非难、呵责、责备:「具寿阐那怎能犯罪后不愿认罪呢?」于是,那些比库将此事禀告世尊。
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātu’’nti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ paṭikātuṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ karotu – asambhogaṃ saṅghena. Evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ – paṭhamaṃ channo bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
于是,世尊以此因缘、以此事件,集合比库僧团后,询问诸比库:「诸比库!听说阐那比库犯罪后不愿认罪,是真实的吗?」「真实的,世尊。」世尊佛陀呵责:「不适当……乃至……诸比库!那位愚人怎能犯罪后不愿认罪呢?诸比库!这不能使未信者生信……乃至……」呵责后……乃至……作如法说后,告诉诸比库:「诸比库!那么,僧团应对阐那比库,因不认罪,作举罪甘马——与僧团不共住。诸比库!应如此作:首先应诘问阐那比库,诘问后应令忆念,令忆念后应举罪,举罪后,有能力的贤明比库应告知僧团——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya – asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿意忏悔罪。若僧团认为适当,僧团应对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿意忏悔罪。僧团对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团。对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团,具寿若认可者,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——尊者,请僧团听我说。这位阐那比库犯了罪后不愿意忏悔罪。僧团对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团。对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团,具寿若认可者,请默然;若不认可者,请说。」
‘‘Kataṃ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ – asambhogaṃ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
「僧团已对阐那比库,因不忏悔罪,作举罪甘马——不共住于僧团。僧团认可,因此默然,我如是持。」
‘‘Āvāsaparamparañca , bhikkhave, saṃsatha – ‘channo bhikkhu, saṅghena āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato – asambhogaṃ saṅghenā’ti.
「诸比库,应逐一住处宣告——『阐那比库,因不忏悔罪,已被僧团作举罪甘马——不共住于僧团。』」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§57
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不忏悔罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。在不现前时作,在未询问时作,在未承认时作——诸比库,具足这三支,因不忏悔罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足其他三支,因不忏悔罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。对无罪作,对不应忏悔的罪作,对已忏悔的罪作……乃至……未诘责而作,未使忆念而作,未举罪而作……乃至……在不现前时作,以非法作,以别众作……乃至……在未询问时作,以非法作,以别众作……乃至……在未承认时作,以非法作,以别众作……乃至……对无罪作,以非法作,以别众作……乃至……对不应忏悔的罪作,以非法作,以别众作……乃至……对已忏悔的罪作,以非法作,以别众作……乃至……未诘责而作,以非法作,以别众作……乃至……未使忆念而作,以非法作,以别众作……乃至……未举罪而作,以非法作,以别众作——诸比库,具足这三支,因不忏悔罪的举罪甘马是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§58
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不忏悔罪的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。在现前时作,在询问后作,在承认后作——诸比库,具足这三支,因不忏悔罪的举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!又,具足三支,对罪不还净,举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善止息的。为罪而作,为应忏悔之罪而作,为未忏悔之罪而作……省略……诘责后而作,忆念后而作,举罪后而作……省略……当面而作,如法而作,和合而作……省略……询问后而作,如法而作,和合而作……省略……承认后而作,如法而作,和合而作……省略……为罪而作,如法而作,和合而作……省略……为应忏悔之罪而作,如法而作,和合而作……省略……为未忏悔之罪而作,如法而作,和合而作……省略……诘责后而作,如法而作,和合而作……省略……忆念后而作,如法而作,和合而作……省略……举罪后而作,如法而作,和合而作——诸比库!具足这三支,对罪不还净,举罪甘马是如法甘马、如律甘马、善止息的。」
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānachakkaṃ希望者六法
§59
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!具足三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。他是作诤者、作争者、作论者、作诤论者、在僧团中作诤事者;他是愚者、无能者、多罪者、无悔改者;他与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya . Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,具足三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。于增上戒,戒破坏;于行,行破坏;于极见,见破坏——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,具足三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。他说佛的非善,他说法的非善,他说僧团的非善——诸比库!具足这三支的比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。一位是作诤者、作争者、作论者、作诤论者、在僧团中作诤事者;一位是愚者、无能者、多罪者、无悔改者;一位与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库!这三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,另外三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。一位于增上戒,戒破坏;一位于行,行破坏;一位于极见,见破坏——诸比库!这三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又,另外三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。一位说佛的非善,一位说法的非善,一位说僧团的非善——诸比库!这三位比库,僧团若愿意,对罪不还净,可作举罪甘马。」
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者六法完
Tecattālīsavattaṃ四十三转
§60
‘‘Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāro, seyyābhihāro, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo , na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā; bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库!对罪不还净被作举罪甘马的比库,应正行。于此,这是正行——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受教诫比库尼的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团对罪不还净作举罪甘马的那个罪,不应再犯,或其他类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者。不应接受本性比库的礼敬、起迎、合掌、恭敬业、座位的奉献、卧具的奉献、洗足水、足台、足擦布、钵衣的接受、沐浴时的背部按摩。不应以戒破坏来诽谤本性比库,不应以行破坏来诽谤,不应以见破坏来诽谤,不应以命破坏来诽谤,不应使比库与诸比库分裂。不应持在家人的幢相,不应持外道的幢相,不应亲近外道;应亲近诸比库,应学比库学。不应与本性比库在同一覆盖的住处住,不应在同一覆盖的非住处住,不应在同一覆盖的住处或非住处住,见到本性比库应从座起立,不应冒犯本性比库,无论内或外。不应为本性比库设立伍波萨他,不应设立自恣,不应作谏告,不应设立随顺,不应作呵责,不应诘责,不应忆念,不应与诸比库共事。」
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Tecattālīsavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 四十三转完
§61
Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ akāsi – asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garuṃ kariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiṃ paccāgañchi. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti – ‘‘ahaṃ, āvuso, saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…. ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
那时,僧团对阐那比库,因不还净罪,作了举罪甘马——不共住于僧团。他被僧团因不还净罪作了举罪甘马后,从那个住处去到另一个住处。在那里,诸比库既不礼敬,也不起立,既不作合掌,也不作恭敬,不尊敬,不尊重,不恭敬,不供养。他被诸比库不尊敬、不尊重、不恭敬、不供养、不受尊敬后,又从那个住处去到另一个住处。在那里,诸比库也既不礼敬,也不起立,既不作合掌,也不作恭敬,不尊敬,不尊重,不恭敬,不供养。他被诸比库不尊敬、不尊重、不恭敬、不供养、不受尊敬后,又从那个住处去到另一个住处。在那里,诸比库也既不礼敬,也不起立,既不作合掌,也不作恭敬,不尊敬,不尊重,不恭敬,不供养。他被诸比库不尊敬、不尊重、不恭敬、不供养、不受尊敬后,又回到国桑比。他正行,脱毛,行求出罪,去到诸比库处后如此说:『诸具寿,我被僧团因不还净罪作了举罪甘马,我正行,脱毛,行求出罪。我应如何行?』诸比库将此事禀告世尊……『那么,诸比库,僧团应对阐那比库,因不还净罪,解除举罪甘马。』
Nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ不应撤销四十三法
§62
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,具足五支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。授达上,给予依止,令沙玛内拉须跋,接受教诫比库尼的同意,被同意后教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。』
‘‘Aparehipi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati…pe… pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati…pe… pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati…pe… pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā anuddhaṃseti, ācāravipattiyā anuddhaṃseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti…pe… gihiddhajaṃ dhāreti, titthiyaddhajaṃ dhāreti, titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati…pe… pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti, pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme , ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,又具足另外五支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。犯僧团因不还净罪作了举罪甘马的那个罪,或另一个类似的,或比那更恶的;诽谤甘马,诽谤作甘马者……接受已恢复者比库的礼敬、起立、合掌、恭敬、座位的供奉……接受已恢复者比库的卧具的供奉、洗足水、足凳、足擦布、钵衣的接受、沐浴时的背部服务……以戒的失坏诽谤已恢复的比库,以行的失坏诽谤,以见的失坏诽谤,以命的失坏诽谤,使比库与诸比库分裂……持在家相,持外道相,亲近外道,不亲近诸比库,不学比库学……与已恢复的比库一起住在同一屋顶的住处,住在同一屋顶的非住处,住在同一屋顶的住处或非住处,见到已恢复的比库不从座起,在内或在外侵犯已恢复的比库——诸比库,具足这五支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。』
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,具足八支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。对已恢复的比库阻止伍波萨他,阻止自恣,作谏告,建立诽谤,作机会,举罪,忆念,与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,因不还净罪,不应解除举罪甘马。』
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 不应轻安四十法完
Paṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ应轻安四十法
§63
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,具足五支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。不授达上,不给予依止,不令沙玛内拉须跋,不接受教诫比库尼的同意,被同意后也不教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。』
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati…pe… na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati…pe… na pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarappaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati…pe… na pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā anuddhaṃseti, na ācāravipattiyā anuddhaṃseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, na ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, na bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti…pe… na gihiddhajaṃ dhāreti, na titthiyaddhajaṃ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati…pe… na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhāti, na pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,又具足另外五支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。不犯僧团因不还净罪作了举罪甘马的那个罪,或另一个类似的,或比那更恶的;不诽谤甘马,不诽谤作甘马者……不接受已恢复者比库的礼敬、起立、合掌、恭敬、座位的供奉……不接受已恢复者比库的卧具的供奉、洗足水、足凳、足擦布、钵衣的接受、沐浴时的背部服务……不以戒的失坏诽谤已恢复的比库,不以行的失坏诽谤,不以见的失坏诽谤,不以命的失坏诽谤,不使比库与诸比库分裂……不持在家相,不持外道相,不亲近外道,亲近诸比库,学比库学……不与已恢复的比库一起住在同一屋顶的住处,不住在同一屋顶的非住处,不住在同一屋顶的住处或非住处,见到已恢复的比库从座起,不在内或在外侵犯已恢复的比库——诸比库,具足这五支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。』
‘‘Aṭṭhahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
『诸比库,具足八支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。不对已恢复的比库阻止伍波萨他,不阻止自恣,不作谏告,不建立诽谤,不作机会,不举罪,不忆念,不与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,因不还净罪,应解除举罪甘马。』
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme · 因不忏罪举罪甘马
Paṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 应撤销四十三法完
§64
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena bhikkhave, channena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
『诸比库,应如此解除。诸比库,那位阐那比库应去到僧团,偏袒上衣,礼敬诸长老比库的足,蹲踞,合掌后,应如此说:「诸大德,我被僧团因不还净罪作了举罪甘马,我正行,脱毛,行求出罪,我乞求因不还净罪的举罪甘马的解除。」应第二次乞求。应第三次乞求。应由一位有能力的、能胜任的比库告知僧团——』
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno , āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库被僧团作了对不忏悔罪的举罪甘马后,正行,降伏,行可喜,请求对不忏悔罪的举罪甘马的撤销。若僧团适时,僧团应撤销对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马。这是求听。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。这位阐那比库被僧团作了对不忏悔罪的举罪甘马后,正行,降伏,行可喜,请求对不忏悔罪的举罪甘马的撤销。僧团撤销对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马。对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马的撤销,具寿若忍许,请默然;若不忍许,请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu saṅghena, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——尊者,请僧团听我说。这位阐那比库被僧团作了对不忏悔罪的举罪甘马后,正行,降伏,行可喜,请求对不忏悔罪的举罪甘马的撤销。僧团撤销对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马。对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马的撤销,具寿若忍许,请默然;若不忍许,请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena channassa bhikkhuno, āpattiyā appaṭikamme, ukkhepanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已撤销对阐那比库的不忏悔罪的举罪甘马。僧团忍许,因此默然,我如是持。」
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. · 于罪不悔过举罪甘马完,第六
7. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ7. 于恶见不舍弃举罪甘马
§65
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū ariṭṭhassa nāma kira bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ – ‘‘saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti? ‘‘Evaṃbyā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti.
尔时,佛世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。尔时,名叫阿利德的比库,前为秃鹫猎者,生起了这样的恶见:「我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。」众多比库听说:「名叫阿利德的比库,前为秃鹫猎者,据说生起了这样的恶见:『我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。』」于是,那些比库去到阿利德比库,前为秃鹫猎者处。去到后,对阿利德比库,前为秃鹫猎者,这样说:「贤友阿利德,你真的生起了这样的恶见:『我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍』吗?」「贤友们,确实如此,我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。」
‘‘Māvuso ariṭṭha, evaṃ avaca. Mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ . Na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahupāyāsā , ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā…pe… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā… supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā… asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā… sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’ti.
「贤友阿利德,不要这样说。不要诽谤世尊。诽谤世尊确实不善。世尊确实不会这样说。贤友阿利德,世尊以多种方式说障碍法是障碍。实行它们确实足以成为障碍。世尊说诸欲少味、多苦、多恼,此中过患更多。世尊说诸欲如骨锁,多苦、多恼,此中过患更多。世尊说诸欲如肉片……乃至……世尊说诸欲如草炬……乃至……世尊说诸欲如炭火坑……乃至……世尊说诸欲如梦……乃至……世尊说诸欲如借用物……乃至……世尊说诸欲如树果……乃至……世尊说诸欲如屠刀……乃至……世尊说诸欲如矛桩……乃至……世尊说诸欲如蛇头,多苦、多恼,此中过患更多。」
Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘‘evaṃbyā kho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira te, ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti? ‘‘Evaṃbyā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti.
即使被那些比库这样说,阿利德比库,前为秃鹫猎者,仍然固执、坚持那恶见,说:「贤友们,确实如此,我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。」当那些比库不能使阿利德比库,前为秃鹫猎者,从那恶见脱离时,于是,那些比库去到世尊处。去到后,将此事禀告世尊。于是,世尊以此因缘、以此事件,召集比库僧团后,询问阿利德比库,前为秃鹫猎者:「阿利德,你真的生起了这样的恶见:『我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍』吗?」「尊者,确实如此,我如是了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。」
‘‘Kassa nu kho nāma tvaṃ, moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā? Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā…pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā… aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā… supinakūpamā kāmā vuttā mayā…pe… yācitakūpamā kāmā vuttā mayā… rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā… asisūnūpamā kāmā vuttā mayā… sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā… sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaṃ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi , bahuñca apuññaṃ pasavasi. Tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – tena hi, bhikkhave, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ karotu – asambhogaṃ saṅghena. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ – paṭhamaṃ ariṭṭho bhikkhu codetabbo, codetvā sāretabbo, sāretvā āpattiṃ āropetabbo, āpattiṃ āropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「愚人,你从谁那里了知我如是说法?愚人,我岂非以多种方式说障碍法是障碍?实行它们确实足以成为障碍。我说诸欲少味、多苦、多恼,此中过患更多。我说诸欲如骨锁,多苦、多恼,此中过患更多。我说诸欲如肉片……乃至……我说诸欲如草炬……我说诸欲如炭火坑……我说诸欲如梦……乃至……我说诸欲如借用物……我说诸欲如树果……我说诸欲如屠刀……我说诸欲如矛桩……我说诸欲如蛇头,多苦、多恼,此中过患更多。然而,愚人,你以自己的错误理解,既诽谤我们,又毁坏自己,并造作许多非福。愚人,这将导致你长久的无益和痛苦。这不能使未信者生信……乃至……呵责后……乃至……作如法语后,世尊告诸比库:『那么,诸比库,僧团应对阿利德比库,前为秃鹫猎者,对恶见的不舍弃,作举罪甘马——与僧团不共住。诸比库,应如是作:首先应呵责阿利德比库,呵责后应令忆念,令忆念后应定罪,定罪后,应由精通、有能力的比库向僧团求听——」
§66
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. So taṃ diṭṭhiṃ na paṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya – asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.
「尊者,请僧团听我说。比库阿利他,曾为秃鹫猎者,生起了如此的恶见——『我如此了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。』他不舍弃那个见。若僧团认为适当,僧团应对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. So taṃ diṭṭhiṃ na paṭinissajjati . Saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「尊者,请僧团听我说。比库阿利他,曾为秃鹫猎者,生起了如此的恶见——『我如此了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。』他不舍弃那个见。僧团对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团。对于具寿认可对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团者,请默然;不认可者,请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ – tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. So taṃ diṭṭhiṃ na paṭinissajjati. Saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ karoti – asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ – asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「第二次我也说此义……乃至……第三次我也说此义——尊者,请僧团听我说。比库阿利他,曾为秃鹫猎者,生起了如此的恶见——『我如此了知世尊所说之法:世尊所说的这些障碍法,实行它们不足以成为障碍。』他不舍弃那个见。僧团对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团。对于具寿认可对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团者,请默然;不认可者,请说。」
‘‘Kataṃ saṅghena ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ – asambhogaṃ saṅghena. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
「僧团已对比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,作举罪甘马——不共住于僧团。僧团认可,因此默然,我如此持。」
‘‘Āvāsaparamparañca, bhikkhave, saṃsatha – ‘ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo, saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge , ukkhepanīyakammakato – asambhogaṃ saṅghenā’’’ti.
「诸比库,应在住处间传告:『比库阿利他,曾为秃鹫猎者,因不舍弃恶见,被僧团作举罪甘马——不共住于僧团。』」
Adhammakammadvādasakaṃ非法甘马十二法
§67
‘‘Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Asammukhā kataṃ hoti, appaṭipucchā kataṃ hoti, appaṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是非法甘马、非律甘马、难以平息。不当面作,未经询问而作,未经承认而作——诸比库,具足这三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca. Anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti…pe… asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… appaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave , tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti, avinayakammañca, duvūpasantañca.
「诸比库,又具足另外三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是非法甘马、非律甘马、难以平息。对无罪而作,对应忏悔之罪而作,对已忏悔之罪而作……乃至……未经指责而作,未经忆念而作,未经确定罪而作……乃至……不当面作,以非法作,以分裂作……乃至……未经询问而作,以非法作,以分裂作……乃至……未经承认而作,以非法作,以分裂作……乃至……对无罪而作,以非法作,以分裂作……乃至……对应忏悔之罪而作,以非法作,以分裂作……乃至……对已忏悔之罪而作,以非法作,以分裂作……乃至……未经指责而作,以非法作,以分裂作……乃至……未经忆念而作,以非法作,以分裂作……乃至……未经确定罪而作,以非法作,以分裂作——诸比库,具足这三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是非法甘马、非律甘马、难以平息。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 非法甘马十二法完
Dhammakammadvādasakaṃ如法甘马十二法
§68
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库,具足三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是如法甘马、如律甘马、善平息。当面作,经询问而作,经承认而作——诸比库,具足这三支,因不舍弃恶见而作举罪甘马,是如法甘马、如律甘马、善平息。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca. Āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti…pe… sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti…pe… āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgataṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti, vinayakammañca, suvūpasantañca.
「诸比库!又以其他三支具足者,于恶见不舍弃时,举罪甘马是如法甘马,是如律甘马,是善止息的。对罪作的,对应告白之罪作的,对未告白之罪作的……乃至……呵责后作的,忆念后作的,举罪后作的……乃至……当面作的,如法作的,和合作的……乃至……询问后作的,如法作的,和合作的……乃至……自认后作的,如法作的,和合作的……乃至……对罪作的,如法作的,和合作的……乃至……对应告白之罪作的,如法作的,和合作的……乃至……对未告白之罪作的,如法作的,和合作的……乃至……呵责后作的,如法作的,和合作的……乃至……忆念后作的,如法作的,和合作的……乃至……举罪后作的,如法作的,和合作的——诸比库!以这些三支具足者,于恶见不舍弃时,举罪甘马是如法甘马,是如律甘马,是善止息的。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ. · 如法甘马十二法完
Ākaṅkhamānachakkaṃ希望者六法
§69
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno ; gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!具足三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中诤事制造者;是愚痴者、无能者、多犯罪者、无悔改者;与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库!具足这三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi , bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又具足其他三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。于增上戒是戒破坏者,于行为是行为破坏者,于邪见是见破坏者——诸比库!具足这三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imehi kho, bhikkhave, tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又具足其他三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。说佛的非善,说法的非善,说僧团的非善——诸比库!具足这三支的比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
‘‘Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako; eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno; eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!对三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。一位是诤论制造者、争吵制造者、争执制造者、诤讼制造者、僧团中诤事制造者;一位是愚痴者、无能者、多犯罪者、无悔改者;一位与在家人杂住,以不随顺的在家人交往而住——诸比库!对这三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti – imesaṃ kho, bhikkhave , tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又对其他三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。一位于增上戒是戒破坏者,一位于行为是行为破坏者,一位于邪见是见破坏者——诸比库!对这三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
‘‘Aparesampi, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kareyya. Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati – imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ, ākaṅkhamāno saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage, ukkhepanīyakammaṃ kareyya.
「诸比库!又对其他三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。一位说佛的非善,一位说法的非善,一位说僧团的非善——诸比库!对这三位比库,于恶见不舍弃时,僧团若愿意,可作举罪甘马。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ. · 希望者六法完
Tecattālīsavattaṃ四十三转
§70
‘‘Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā; kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā…pe… na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti.
「诸比库!于恶见不舍弃时被作举罪甘马的比库,应正行。此中,这是正行——不应授达上,不应给予依止,不应令沙玛内拉须跋,不应接受比库尼教诫者的同意,即使被同意也不应教诫比库尼。僧团因恶见不舍弃而作举罪甘马的那个罪,不应再犯,或其他类似的,或比那更恶的;不应诽谤甘马,不应诽谤作甘马者……乃至……不应为本性比库设置伍波萨他,不应设置自恣,不应作应与语,不应设立随顺,不应令作机会,不应呵责,不应令忆念,不应与诸比库共事。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Tecattālīsavattaṃ niṭṭhitaṃ. · 四十三转完
§71
Atha kho saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ akāsi – asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhami. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena , pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamissatī’’ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.
于是僧团对阿利他比库,前为秃鹫饲养者,因不舍弃恶见,作了举罪甘马——不共住于僧团。他被僧团因不舍弃恶见而作了举罪甘马后违抗。那些少欲的比库们……他们抱怨、非难、呵责:「阿利他比库,前为秃鹫饲养者,怎能被僧团因不舍弃恶见而作了举罪甘马后违抗呢?」于是那些比库们将此事禀告世尊。
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamatī’’ti ? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ…pe… kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato vibbhamissati? Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetu.
于是世尊以此因缘、以此事件召集比库僧团后,询问诸比库:「诸比库,听说阿利他比库,前为秃鹫饲养者,被僧团因不舍弃恶见而作了举罪甘马后违抗,是真实的吗?」「是真实的,世尊。」佛陀世尊呵责:「不适当……诸比库,那愚人怎能被僧团因不舍弃恶见而作了举罪甘马后违抗呢?诸比库,这不能使未信者生信……」呵责后……作如法说后,告诉诸比库:「诸比库,那么,僧团应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。」
Nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ不应撤销四十三法
§72
‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissage, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足五支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。授达上、给予依止、令沙玛内拉依止、接受教诫比库尼的同意、即使被同意也教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ garahati, kammike garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ…pe… .
「诸比库,又具足另五支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。犯了僧团因不舍弃恶见而作举罪甘马的那个罪,或犯了另一类似的罪,或更恶的罪;诽谤甘马、诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马……」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ. Pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti , bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ nappaṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足八支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。对清净的比库设置伍波萨他、设置自恣、作呵责、建立随顺、作驱出、举罪、忆念、与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,不应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Nappaṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 不应轻安四十法完
Paṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ应轻安四十法
§73
‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.
「诸比库,具足五支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。不授达上、不给予依止、不令沙玛内拉依止、不接受教诫比库尼的同意、即使被同意也不教诫比库尼——诸比库,具足这五支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。」
‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Yāya āpattiyā saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ , tato vā pāpiṭṭhataraṃ; kammaṃ na garahati, kammike na garahati – imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ…pe….
「诸比库,又具足另五支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。不犯僧团因不舍弃恶见而作举罪甘马的那个罪,或不犯另一类似的罪,或更恶的罪;不诽谤甘马、不诽谤作甘马者——诸比库,具足这五支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马……」
‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ. Na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti – imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ’’.
「诸比库,具足八支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。不对清净的比库设置伍波萨他、不设置自恣、不作呵责、不建立随顺、不作驱出、不举罪、不忆念、不与诸比库结合——诸比库,具足这八支的比库,应撤销因不舍弃恶见而作的举罪甘马。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme · 于恶见不舍弃举罪甘马
Paṭippassambhetabbatecattālīsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 应撤销四十三法完
§74
‘‘Evañca pana, bhikkhave, paṭippassambhetabbaṃ. Tena, bhikkhave, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, bhante, saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī’ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
「诸比库,应如此使之平息。诸比库,那位因不舍弃恶见而被僧团作举罪甘马的比库,应前往僧团,偏袒一肩上衣,礼敬诸长老比库之足,蹲踞而坐,合掌后应如此说——『诸尊,我因不舍弃恶见而被僧团作举罪甘马,我正行,我低头,我行顺从,我请求平息因不舍弃恶见而作的举罪甘马。』应请求第二次。应请求第三次。应由一位精通、有能力的比库告知僧团——」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.
「诸尊,请僧团听我说。这位名叫某某的比库,因不舍弃恶见而被僧团作举罪甘马,他正行,他低头,他行顺从,他请求平息因不舍弃恶见而作的举罪甘马。若僧团适时,僧团应平息对名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马。这是表白。」
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge , ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「诸尊,请僧团听我说。这位名叫某某的比库,因不舍弃恶见而被僧团作举罪甘马,他正行,他低头,他行顺从,他请求平息因不舍弃恶见而作的举罪甘马。僧团平息对名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马。对于平息名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马,具寿若忍许者请默然;若不忍许者请说。」
‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi – suṇātu me, bhante, saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
「我第二次也说此义……乃至……我第三次也说此义——诸尊,请僧团听我说。这位名叫某某的比库,因不舍弃恶见而被僧团作举罪甘马,他正行,他低头,他行顺从,他请求平息因不舍弃恶见而作的举罪甘马。僧团平息对名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马。对于平息名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马,具寿若忍许者请默然;若不忍许者请说。」
‘‘Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge, ukkhepanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
「僧团已平息对名叫某某的比库因不舍弃恶见而作的举罪甘马。僧团忍许,因此默然,我如此持。」
Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ. · 于恶见不舍弃举罪甘马完,第七
Kammakkhandhako paṭhamo. · 甘马篇第一
Imamhi khandhake vatthū satta. · 此篇中有七事
Tassuddānaṃ – · 其偈颂
Paṇḍulohitakā bhikkhū, sayaṃ bhaṇḍanakārakā;
「班杜罗希答咖诸比库,自己是诤论的制造者;」
Tādise upasaṅkamma, ussahiṃsu ca bhaṇḍane.
「前往那些人处,他们能够诤论。」
Anuppannāpi jāyanti , uppannānipi vaḍḍhare ;
「未生起的也生起,已生起的也增长;」
Appicchā pesalā bhikkhū, ujjhāyanti padassato .
少欲、善良的比库们,因看见而非难。
Saddhammaṭṭhitiko buddho, sayambhū aggapuggalo;
正法住立的佛陀,自觉者、最上人;
Āṇāpesi tajjanīyakammaṃ sāvatthiyaṃ jino.
胜利者在沙瓦提命令作举罪甘马。
Asammukhāppaṭipucchāppaṭiññāya katañca yaṃ;
不现前、未问、未承认而作的;
Anāpatti adesane, desitāya katañca yaṃ.
无罪于不说,对已说而作的。
Acodetvā asāretvā, anāropetvā ca yaṃ kataṃ;
未呵责、未使忆念、未举罪而作的;
Asammukhā adhammena, vaggena cāpi yaṃ kataṃ.
不现前、以非法、以别众而作的。
Appaṭipucchā adhammena, puna vaggena yaṃ kataṃ;
未问、以非法、再以别众而作的;
Appaṭiññāya adhammena, vaggena cāpi yaṃ kataṃ.
以非法、以非法众所作的不认罪,
Anāpatti adhammena, vaggena
以非法、以非法众
Cāpi yaṃ kataṃ.
所作的无罪,
Adesanāgāminiyā, adhammavaggameva ca.
不导向告白的,以非法众,
Desitāya adhammena, vaggenāpi tatheva ca;
以非法告白,以非法众亦如是;
Acodetvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca.
以非法不呵责,以非法众亦如是;
Asāretvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca;
以非法不令忆念,以非法众亦如是;
Anāropetvā adhammena, vaggenāpi tatheva ca.
以非法不举罪,以非法众亦如是。
Kaṇhavāranayeneva, sukkavāraṃ vijāniyā;
以黑甘马的方法,应知白甘马;
Saṅgho ākaṅkhamāno ca yassa tajjaniyaṃ kare.
僧团若愿意,应对他作举罪甘马。
Bhaṇḍanaṃ bālo saṃsaṭṭho, adhisīle ajjhācāre;
愚者交往而诤论,于增上戒、于行为;
Atidiṭṭhivipannassa, saṅgho tajjaniyaṃ kare.
对于极邪见者,僧团应作举罪甘马。
Buddhadhammassa saṅghassa, avaṇṇaṃ yo ca bhāsati;
对于佛、法、僧团,若说诽谤者;
Tiṇṇannampi ca bhikkhūnaṃ, saṅgho tajjaniyaṃ kare.
对于三者及诸比库,僧团应作举罪甘马。
Bhaṇḍanaṃ kārako eko, bālo saṃsagganissito;
一人作诤论者,愚者依止交往;
Adhisīle ajjhācāre, tatheva atidiṭṭhiyā.
于增上戒、于行为,以及于极邪见。
Buddhadhammassa saṅghassa, avaṇṇaṃ yo ca bhāsati;
凡诽谤佛、法、僧者,
Tajjanīyakammakato, evaṃ sammānuvattanā.
对被作举罪甘马者,应如此随顺。
Upasampadanissayā, sāmaṇeraṃ upaṭṭhanā;
依止、近依、须跋沙玛内拉,
Ovādasammatenāpi, na kare tajjanīkato.
即使以教诫同意,被举罪者也不应作。
Nāpajje tañca āpattiṃ, tādisañca tato paraṃ;
不应犯那罪,以及从那以后的类似罪,
Kammañca kammike cāpi, na garahe tathāvidho.
如是者不应诽谤甘马及作甘马者。
Uposathaṃ pavāraṇaṃ, pakatattassa naṭṭhape;
不应阻止已恢复者的伍波萨他与自恣,
Savacaniṃ anuvādo, okāso codanena ca.
应听从教诫、随喜、给予机会及举罪。
Sāraṇaṃ sampayogañca, na kareyya tathāvidho;
具有如此(资格)者,不应作忆念与结合;
Upasampadanissayā, sāmaṇeraṃ upaṭṭhanā.
依止受具足,沙玛内拉的须跋。
Ovādasammatenāpi, pañcahaṅgehi na sammati;
即使以教诫被认可,以五支不被认可;
Tañcāpajjati āpattiṃ, tādisañca tato paraṃ.
且犯那罪,以及从那以后如此者。
Kammañca kammike cāpi, garahanto na sammati;
举罪甘马与甘马者,不被认可;
Uposathaṃ pavāraṇaṃ, savacanīyā ca novādo.
伍波萨他、自恣,以及应作白甘马的教诫。
Okāso codanañceva, sāraṇā sampayojanā;
机会、举罪以及忆念、结合;
Imehaṭṭhaṅgehi yo yutto, tajjanānupasammati.
具足这八支者,不被认可作呵责。
Kaṇhavāranayeneva, sukkavāraṃ vijāniyā;
以黑白甘马之方式,应知白甘马;
Bālo āpattibahulo, saṃsaṭṭhopi ca seyyaso.
愚者多犯罪,混住也较好。
Niyassakammaṃ sambuddho, āṇāpesi mahāmuni;
正等正觉者,大牟尼教示驱摈甘马;
Kīṭāgirismiṃ dve bhikkhū, assajipunabbasukā.
在基答吉利有两位比库,阿沙基和布那跋苏。
Anācārañca vividhaṃ, ācariṃsu asaññatā;
他们无自制,行种种恶行;
Pabbājanīyaṃ sambuddho, kammaṃ sāvatthiyaṃ jino;
正等正觉者,胜利者在沙瓦提作驱摈甘马;
Macchikāsaṇḍe sudhammo, cittassāvāsiko ahu.
在马其咖桑荼有苏昙摩,是吉答的近事男。
Jātivādena khuṃseti, sudhammo cittupāsakaṃ;
苏昙摩以种姓之语辱骂吉答近事男;
Paṭisāraṇīyakammaṃ, āṇāpesi tathāgato.
如来命令作覆钵甘马。
Kosambiyaṃ channaṃ bhikkhuṃ, nicchantāpattiṃ passituṃ;
在国桑比,为了使阐那比库见到不断的罪过;
Adassane ukkhipituṃ, āṇāpesi jinuttamo.
最胜的胜者命令在不见时举罪。
Channo taṃyeva āpattiṃ, paṭikātuṃ na icchati;
阐那不愿忏悔那个罪过;
Ukkhepanāppaṭikamme, āṇāpesi vināyako.
导师命令作举罪不忏悔甘马。
Pāpadiṭṭhi ariṭṭhassa, āsi aññāṇanissitā;
阿利咤的恶见,是依于无智;
Diṭṭhiyāppaṭinissagge , ukkhepaṃ jinabhāsitaṃ.
在不舍弃见时,胜者说举罪。
Niyassakammaṃ pabbajjaṃ , tatheva paṭisāraṇī;
依止甘马、出家,以及覆钵甘马;
Adassanāppaṭikamme , anissagge ca diṭṭhiyā.
于不见罪不作对治,以及不舍弃见,
Davānācārūpaghāti, micchāājīvameva ca;
于诸俗家行不端,以及邪命,
Pabbājanīyakammamhi, atirekapadā ime.
于驱摈甘马中,这些是额外的词句。
Alābhāvaṇṇā dve pañca, dve pañcakāti nāmakā ;
不得利、不得称赞二种,五种、二种五种名为,
Paṭisāraṇīyakammamhi, atirekapadā ime.
于惩彼过甘马中,这些是额外的词句。
Tajjanīyaṃ niyassañca, duve kammāpi sādisā ;
举罪与依止,这二种甘马也相似,
Pabbajjā paṭisārī ca, atthi padātirittatā.
驱摈与惩彼过,有词句的超过。
Tayo ukkhepanā kammā, sadisā te vibhattito;
三种举罪甘马,它们从分别论来说是相似的,
Tajjanīyanayenāpi, sesakammaṃ vijāniyāti.
以呵责甘马的方法,也应了知其余的甘马。
Kammakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ. · 甘马篇完