三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页律藏大品部9. 占波篇

9. Campeyyakkhandhako9. 占波篇

188 段 · CSCD 巴利原典
9. Campeyyakkhandhako9. 占波篇
234. Kassapagottabhikkhuvatthu234. 咖萨巴姓比库事
§380
Tena samayena buddho bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma hoti. Tattha kassapagotto nāma bhikkhu āvāsiko hoti tantibaddho ussukkaṃ āpanno – kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyāti. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasā kho kassapagotto bhikkhu te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesi, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesi, pānīyena āpucchi, nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhaddako kho ayaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā’’ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ.
尔时,佛陀世尊住在占巴城嘎嘎拉莲池岸边。尔时,在咖西地方有一个名叫瓦沙巴村的村落。在那里有一位咖沙巴果塔姓的比库是住寺者,他热心、勤奋,想着:「如何使未来的善良比库们前来,已来的善良比库们安住,这个住处得到增长、增盛、广大呢?」尔时,众多比库在咖西地方游行,到达瓦沙巴村。咖沙巴果塔比库从远处看见那些比库前来,看见后准备座位,放置洗足水、足台、足布,前去迎接,接受钵与衣,以饮水询问,在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。那时,那些客比库们这样想:「诸具寿,这位住寺比库真好,在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。来吧,诸具寿,我们就在这瓦沙巴村住下吧。」那时,那些客比库们就在那瓦沙巴村住下了。
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yaṃnūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmi’’nti. So na ussukkaṃ akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ akāsi, ussukkampi akāsi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa, mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā’’ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū sannipatitvā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ – ‘‘pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpatti’’nti? ‘‘Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Atha kho te āgantukā bhikkhū kassapagottaṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu.
那时,咖沙巴果塔比库这样想:「这些客比库们的客旅疲劳已平息了。那些在村落中不知感恩的人,现在在村落中已知感恩了。然而,在他人家族中终生勤奋是困难的,而且向人们请求是不愉快的。我何不在粥、副食、食物方面不勤奋呢?」他在粥、副食、食物方面不勤奋了。那时,那些客比库们这样想:「诸具寿,以前这位住寺比库在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。现在他在粥、副食、食物方面不勤奋了。诸具寿,这位住寺比库已败坏了。来吧,诸具寿,我们举罪这位住寺比库。」那时,那些客比库们集合后对咖沙巴果塔比库这样说:「具寿,以前你在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。现在你在粥、副食、食物方面不勤奋了。具寿,你犯了罪。你见这个罪吗?」「诸具寿,我没有我所见的罪。」那时,那些客比库们以不见罪举罪咖沙巴果塔比库。
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘ahaṃ kho etaṃ na jānāmi ‘āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yaṃnūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyya’’nti. Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkāmi. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā kassapagottaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ, bhikkhu, āgacchasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tatthāhaṃ, bhagavā, āvāsiko tantibaddho ussukkaṃ āpanno – ‘kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṃ, ayañca āvāso vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyā’ti. Atha kho, bhante, sambahulā bhikkhū kāsīsu cārikaṃ caramānā yena vāsabhagāmo tadavasaruṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhante, te bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna āsanaṃ paññapesiṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipiṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesiṃ, pānīyena apucchiṃ, nahāne ussukkaṃ akāsiṃ, ussukkampi akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ . Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘bhaddako kho ayaṃ āvuso āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, idheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappemā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappesuṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘yo kho imesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukakilamatho so paṭippassaddho. Yepime gocare appakataññuno tedānime gocare pakataññuno. Dukkaraṃ kho pana parakulesu yāvajīvaṃ ussukkaṃ kātuṃ, viññatti ca manussānaṃ amanāpā. Yaṃnūnāhaṃ na ussukkaṃ kareyyaṃ yāguyā khādanīye bhattasmi’nti. So kho ahaṃ, bhante, na ussukkaṃ akāsiṃ yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Atha kho tesaṃ, bhante, āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘pubbe khvāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṃ karoti, ussukkampi karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodānāyaṃ na ussukkaṃ karoti yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Duṭṭhodānāyaṃ, āvuso, āvāsiko bhikkhu. Handa, mayaṃ, āvuso, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipāmā’ti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū sannipatitvā maṃ etadavocuṃ – ‘pubbe kho tvaṃ, āvuso, nahāne ussukkaṃ karosi, ussukkampi karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Sodāni tvaṃ na ussukkaṃ karosi yāguyā khādanīye bhattasmiṃ. Āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno. Passasetaṃ āpatti’nti ? ‘Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ passeyya’nti. Atha kho te, bhante, āgantukā bhikkhū maṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ kho etaṃ na jānāmi ‘āpatti vā esā anāpatti vā, āpanno camhi anāpanno vā, ukkhitto camhi anukkhitto vā, dhammikena vā adhammikena vā, kuppena vā akuppena vā, ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā’. Yaṃnūnāhaṃ campaṃ gantvā bhagavantaṃ etamatthaṃ puccheyya’nti. Tato ahaṃ, bhagavā, āgacchāmī’’ti. ‘‘Anāpatti esā, bhikkhu, nesā āpatti. Anāpannosi, nasi āpanno. Anukkhittosi, nasi ukkhitto. Adhammikenāsi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. Gaccha tvaṃ, bhikkhu, tattheva vāsabhagāme nivāsaṃ kappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho kassapagotto bhikkhu bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena vāsabhagāmo tena pakkāmi.
那时,咖沙巴果塔比库这样想:「我不知道这个:『这是罪或非罪,我已犯或未犯,我已被举罪或未被举罪,是如法的或非法的,是可破的或不可破的,是有理由的或无理由的。』我何不前往占巴,向世尊询问这件事呢?」那时,咖沙巴果塔比库收拾住处,取钵与衣,前往占巴。次第地到达占巴,前往世尊处,到达后礼敬世尊,坐在一边。诸佛世尊有与客比库们互相问候的习惯。那时,世尊对咖沙巴果塔比库这样说:「比库,可忍受吗?可维持吗?你以不疲劳来到路程吗?比库,你从哪里来?」「世尊,可忍受;世尊,可维持;大德,我以不疲劳来到路程。大德,在咖西地方有一个名叫瓦沙巴村的村落。世尊,我在那里是住寺者,热心、勤奋,想着:『如何使未来的善良比库们前来,已来的善良比库们安住,这个住处得到增长、增盛、广大呢?』大德,那时众多比库在咖西地方游行,到达瓦沙巴村。大德,我从远处看见那些比库前来,看见后准备座位,放置洗足水、足台、足布,前去迎接,接受钵与衣,以饮水询问,在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。大德,那时那些客比库们这样想:『诸具寿,这位住寺比库真好,在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。来吧,诸具寿,我们就在这瓦沙巴村住下吧。』大德,那时那些客比库们就在那瓦沙巴村住下了。大德,我这样想:『这些客比库们的客旅疲劳已平息了。那些在村落中不知感恩的人,现在在村落中已知感恩了。然而,在他人家族中终生勤奋是困难的,而且向人们请求是不愉快的。我何不在粥、副食、食物方面不勤奋呢?』大德,我在粥、副食、食物方面不勤奋了。大德,那时那些客比库们这样想:『诸具寿,以前这位住寺比库在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。现在他在粥、副食、食物方面不勤奋了。诸具寿,这位住寺比库已败坏了。来吧,诸具寿,我们举罪这位住寺比库。』大德,那时那些客比库们集合后对我这样说:『具寿,以前你在沐浴方面热心,也在粥、副食、食物方面勤奋。现在你在粥、副食、食物方面不勤奋了。具寿,你犯了罪。你见这个罪吗?』『诸具寿,我没有我所见的罪。』大德,那时那些客比库们以不见罪举罪我。大德,我这样想:『我不知道这个:「这是罪或非罪,我已犯或未犯,我已被举罪或未被举罪,是如法的或非法的,是可破的或不可破的,是有理由的或无理由的。」我何不前往占巴,向世尊询问这件事呢?』世尊,我从那里来。」「比库,这是非罪,这不是罪。你未犯,你没有犯。你未被举罪,你没有被举罪。你是以非法的、可破的、无理由的甘马被举罪的。比库,你去,就在那瓦沙巴村住下吧。」「是的,大德。」咖沙巴果塔比库应诺世尊后,从座起立,礼敬世尊,作右绕,前往瓦沙巴村。
§381
Atha kho tesaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – ‘‘alābhā vata no, na vata no lābhā, dulladdhaṃ vata no, na vata no suladdhaṃ, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Handa, mayaṃ, āvuso, campaṃ gantvā bhagavato santike accayaṃ accayato desemā’’ti. Atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena campā tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena campā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā, kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā’’ti ? ‘‘Khamanīyaṃ, bhagavā; yāpanīyaṃ, bhagavā; appakilamathena ca mayaṃ, bhante, addhānaṃ āgatā. Atthi, bhante, kāsīsu janapade vāsabhagāmo nāma. Tato mayaṃ, bhagavā, āgacchāmā’’ti. ‘‘Tumhe, bhikkhave, āvāsikaṃ bhikkhuṃ ukkhipitthā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kismiṃ, bhikkhave, vatthusmiṃ kāraṇe’’ti? ‘‘Avatthusmiṃ, bhagavā, akāraṇe’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipissatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…’’ vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipitabbo. Yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.
那时,那些客比库们生起了追悔,生起了懊悔:「我们确实无所得,我们确实无善得,我们确实难得,我们确实无善得,我们在无根据、无理由的情况下举罪了清净的、无罪的比库。来吧,诸具寿,我们前往占巴,在世尊面前告白过失为过失。」那时,那些客比库们收拾住处,取钵与衣,前往占巴。次第地到达占巴,前往世尊处,到达后礼敬世尊,坐在一边。诸佛世尊有与客比库们互相问候的习惯。那时,世尊对那些比库这样说:「诸比库,可忍受吗?可维持吗?你们以不疲劳来到路程吗?诸比库,你们从哪里来?」「世尊,可忍受;世尊,可维持;大德,我们以不疲劳来到路程。大德,在咖西地方有一个名叫瓦沙巴村的村落。世尊,我们从那里来。」「诸比库,你们举罪了住寺比库吗?」「是的,大德。」「诸比库,在什么根据、理由上?」「世尊,在无根据、无理由上。」佛陀世尊呵责:「愚痴人,不适当、不随顺、不适合、非沙门所为、不应行、不应作。愚痴人,你们怎么在无根据、无理由的情况下举罪清净的、无罪的比库呢?愚痴人,这不能使未信者生信……」呵责后,作如法语后,告诉比库们:「诸比库,不应在无根据、无理由的情况下举罪清净的、无罪的比库。若举罪者,犯恶作。」
Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘accayo no, bhante, accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye mayaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipimhā. Tesaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha, tumhe, bhikkhave, accayo accagamā yathābāle yathāmūḷhe yathāakusale, ye tumhe suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ avatthusmiṃ akāraṇe ukkhipittha. Yato ca kho tumhe, bhikkhave, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarotha, taṃ vo mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā , bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti.
那时,那些比库从座起立,把上衣披在一肩,以头礼敬世尊足,对世尊这样说:「大德,过失征服了我们,如愚者、如愚痴者、如不善巧者,我们在无根据、无理由的情况下举罪了清净的、无罪的比库。大德,愿世尊接受我们的过失为过失,为了未来的防护。」「诸比库,确实过失征服了你们,如愚者、如愚痴者、如不善巧者,你们在无根据、无理由的情况下举罪了清净的、无罪的比库。诸比库,既然你们见过失为过失而如法忏悔,我们接受你们的。诸比库,这在圣者之律中是增长:见过失为过失而如法忏悔,在未来达到防护。」
Kassapagottabhikkhuvatthu niṭṭhitaṃ. · 咖萨巴姓比库事完
235. Adhammena vaggādikammakathā235. 非法别众等甘马论
§382
Tena kho pana samayena campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ekopi ekaṃ ukkhipati, ekopi dve ukkhipati, ekopi sambahule ukkhipati, ekopi saṅghaṃ ukkhipati; dvepi ekaṃ ukkhipanti, dvepi dve ukkhipanti, dvepi sambahule ukkhipanti, dvepi saṅghaṃ ukkhipanti ; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti; sambahulāpi dve ukkhipanti, sambahulāpi sambahule ukkhipanti, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipanti; saṅghopi saṅghaṃ ukkhipati. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti, dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti, ekopi ekaṃ ukkhipissati, ekopi dve ukkhipissati, ekopi sambahule ukkhipissati, ekopi saṅghaṃ ukkhipissati, dvepi ekaṃ ukkhipissanti, dvepi dve ukkhipissanti, dvepi sambahule ukkhipissanti, dvepi saṅghaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi ekaṃ ukkhipissanti, sambahulāpi dve ukkhipissanti, sambahulāpi sambahule ukkhipissanti, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipissanti, saṅghopi saṅghaṃ ukkhipissatī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, campāyaṃ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti…pe… saṅghopi saṅghaṃ ukkhipatī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti…pe… saṅghopi saṅghaṃ ukkhipissati. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
尔时,在占巴的比库们作这样的甘马:以非法作别众甘马,以非法作和合甘马;以法作别众甘马,以似法作别众甘马;以似法作和合甘马;一人举罪一人,一人举罪二人,一人举罪众多人,一人举罪僧团;二人举罪一人,二人举罪二人,二人举罪众多人,二人举罪僧团;众多人举罪一人,众多人举罪二人,众多人举罪众多人,众多人举罪僧团;僧团举罪僧团。那些少欲的比库们……他们抱怨、呵责、批评:「在占巴的比库们怎么作这样的甘马:以非法作别众甘马,以非法作和合甘马,以法作别众甘马,以似法作别众甘马,以似法作和合甘马,一人举罪一人,一人举罪二人,一人举罪众多人,一人举罪僧团,二人举罪一人,二人举罪二人,二人举罪众多人,二人举罪僧团,众多人举罪一人,众多人举罪二人,众多人举罪众多人,众多人举罪僧团,僧团举罪僧团呢?」那时,那些比库向世尊报告此事……「诸比库,确实在占巴的比库们作这样的甘马:以非法作别众甘马……僧团举罪僧团吗?」「是的,世尊。」佛陀世尊呵责:「诸比库,那些愚痴人不适当、不随顺、不适合、非沙门所为、不应行、不应作。诸比库,那些愚痴人怎么作这样的甘马:以非法作别众甘马……僧团举罪僧团呢?诸比库,这不能使未信者生信……」呵责后……作如法语后,告诉比库们:
§383
‘‘Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ekopi ekaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi dve ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi sambahule ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, ekopi saṅghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dvepi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, dvepi saṅghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; sambahulāpi ekaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi dve ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi sambahule ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ, sambahulāpi saṅghaṃ ukkhipanti akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; saṅghopi saṅghaṃ ukkhipati akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
「诸比库,若以非法作别众甘马,是非甘马、不应作;以非法作和合甘马,是非甘马、不应作;以法作别众甘马,是非甘马、不应作;以似法作别众甘马,是非甘马、不应作;以似法作和合甘马,是非甘马、不应作;一人举罪一人,是非甘马、不应作;一人举罪二人,是非甘马、不应作;一人举罪众多人,是非甘马、不应作;一人举罪僧团,是非甘马、不应作;二人举罪一人,是非甘马、不应作;二人举罪二人,是非甘马、不应作;二人举罪众多人,是非甘马、不应作;二人举罪僧团,是非甘马、不应作;众多人举罪一人,是非甘马、不应作;众多人举罪二人,是非甘马、不应作;众多人举罪众多人,是非甘马、不应作;众多人举罪僧团,是非甘马、不应作;僧团举罪僧团,是非甘马、不应作。
§384
‘‘Cattārimāni , bhikkhave, kammāni – adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ adhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ adhammattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena vaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ vaggattā kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ; na, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ kātabbaṃ, na ca mayā evarūpaṃ kammaṃ anuññātaṃ. Tatra, bhikkhave, yadidaṃ dhammena samaggakammaṃ, idaṃ, bhikkhave, kammaṃ dhammattā samaggattā akuppaṃ ṭhānārahaṃ; evarūpaṃ, bhikkhave, kammaṃ kātabbaṃ, evarūpañca mayā kammaṃ anuññātaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, evarūpaṃ kammaṃ karissāma yadidaṃ dhammena samagganti – evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti.
「诸比库,有这四种甘马:以非法作别众甘马,以非法作和合甘马,以法作别众甘马,以法作和合甘马。诸比库,其中,以非法作别众甘马,诸比库,这个甘马因非法性、因别众性,是可破的、无理由的;诸比库,不应作这样的甘马,我也不允许这样的甘马。诸比库,其中,以非法作和合甘马,诸比库,这个甘马因非法性,是可破的、无理由的;诸比库,不应作这样的甘马,我也不允许这样的甘马。诸比库,其中,以法作别众甘马,诸比库,这个甘马因别众性,是可破的、无理由的;诸比库,不应作这样的甘马,我也不允许这样的甘马。诸比库,其中,以法作和合甘马,诸比库,这个甘马因如法性、因和合性,是不可破的、有理由的;诸比库,应作这样的甘马,我允许这样的甘马。诸比库,因此在这里,我们将作这样的甘马,即以法作和合甘马——诸比库,你们应当这样学习。」
Adhammena vaggādikammakathā niṭṭhitā. · 非法别众等甘马论完
236. Ñattivipannakammādikathā236. 白不成就甘马等论
§385
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti, adhammena samaggakammaṃ karonti; dhammena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karonti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karonti; ñattivipannampi kammaṃ karonti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karonti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karonti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karonti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karonti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karonti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti – adhammena vaggakammaṃ karissanti, adhammena samaggakammaṃ karissanti; dhammena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ karissanti, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ karissanti; ñattivipannampi kammaṃ karissanti anussāvanasampannaṃ, anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti ñattisampannaṃ, ñattivipannampi anussāvanavipannampi kammaṃ karissanti; aññatrāpi dhammā kammaṃ karissanti, aññatrāpi vinayā kammaṃ karissanti, aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ karissanti; paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karissanti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānāraha’’nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti – adhammena vaggakammaṃ karonti…pe… paṭikuṭṭhakatampi kammaṃ karonti adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānāraha’’nti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –
尔时,六群比库作如此诸甘马——以非法作别众甘马,以非法作和合甘马;以法作别众甘马,以似法作别众甘马,以似法作和合甘马;作白坏而表白具足之甘马,作表白坏而白具足之甘马,作白坏而表白坏之甘马;离法而作甘马,离律而作甘马,离导师教而作甘马;作被举罪之甘马,非法的、可破坏的、不应存在的。诸少欲比库……呵责、非难、诽谤:「六群比库如何作如此诸甘马——以非法作别众甘马,以非法作和合甘马;以法作别众甘马,以似法作别众甘马,以似法作和合甘马;作白坏而表白具足之甘马,作表白坏而白具足之甘马,作白坏而表白坏之甘马;离法而作甘马,离律而作甘马,离导师教而作甘马;作被举罪之甘马,非法的、可破坏的、不应存在的?」尔时,彼诸比库将此事禀告世尊……「诸比库,六群比库确实作如此诸甘马——以非法作别众甘马……作被举罪之甘马,非法的、可破坏的、不应存在的,是真实的吗?」「是真实的,世尊。」佛世尊呵责……呵责后,作法语后,告诸比库:
§386
‘‘Adhammena ce, bhikkhave, vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ ; adhammena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena vaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; dhammapatirūpakena samaggakammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanasampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; anussāvanavipannañce, bhikkhave, kammaṃ ñattisampannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; ñattivipannañce, bhikkhave, kammaṃ anussāvanavipannaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi dhammā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi vinayā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; aññatrāpi satthusāsanā kammaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ; paṭikuṭṭhakatañce, bhikkhave, kammaṃ adhammikaṃ kuppaṃ aṭṭhānārahaṃ akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
「诸比库,若以非法作别众甘马,非甘马,不应作;以非法作和合甘马,非甘马,不应作;以法作别众甘马,非甘马,不应作;以似法作别众甘马,非甘马,不应作;以似法作和合甘马,非甘马,不应作。诸比库,若白坏而表白具足之甘马,非甘马,不应作;诸比库,若表白坏而白具足之甘马,非甘马,不应作;诸比库,若白坏而表白坏之甘马,非甘马,不应作;离法而作甘马,非甘马,不应作;离律而作甘马,非甘马,不应作;离导师教而作甘马,非甘马,不应作;诸比库,若被举罪之甘马,非法的、可破坏的、不应存在的,非甘马,不应作。
§387
Chayimāni, bhikkhave, kammāni – adhammakammaṃ, vaggakammaṃ, samaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, dhammena samaggakammaṃ.
诸比库,有此六种甘马——非法甘马、别众甘马、和合甘马、以似法作别众甘马、以似法作和合甘马、以法作和合甘马。
Katamañca , bhikkhave, adhammakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya ñattiyā kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ . Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi ñattīhi kammaṃ karoti, na ca kammavācaṃ anussāveti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme dvīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme catūhi kammavācāhi kammaṃ karoti, na ca ñattiṃ ṭhapeti – adhammakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, adhammakammaṃ.
诸比库,何为非法甘马?诸比库,若于白二甘马中,以一白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白二甘马中,以二白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白二甘马中,以一甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,若于白二甘马中,以二甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以一白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以二白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以三白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以四白作甘马,而不表白甘马文——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以一甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以二甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以三甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,若于白四甘马中,以四甘马文作甘马,而不立白——非法甘马。诸比库,此称为非法甘马。
Katamañca, bhikkhave, vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vaggakammaṃ.
诸比库,何为别众甘马?诸比库,若于白二甘马中,应得甘马之诸比库未来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,若于白二甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,若于白二甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,应得甘马之诸比库未来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者反对——别众甘马。诸比库,此称为别众甘马。
Katamañca, bhikkhave, samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samaggakammaṃ.
诸比库,何为和合甘马?诸比库,若于白二甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者不反对——和合甘马。诸比库,若于白四甘马中,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者不反对——和合甘马。诸比库,此称为和合甘马。
Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñattidutiye ce, bhikkhave , kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti , sammukhībhūtā paṭikkosanti – dhammapatirūpakena vaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ.
诸比库,何为以似法作别众甘马?诸比库,若于白二甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库未来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,若于白二甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,若于白二甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库未来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲未持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,若于白四甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者反对——以似法作别众甘马。诸比库,此称为以似法作别众甘马。
Katamañca, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ kammavācaṃ anussāveti, pacchā ñattiṃ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammapatirūpakena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ.
诸比库,何为以似法作和合甘马?诸比库,若于白二甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者不反对——以似法作和合甘马。诸比库,若于白四甘马中,先表白甘马文,后立白,应得甘马之诸比库已来,应持欲者之欲已持来,在场者不反对——以似法作和合甘马。诸比库,此称为以似法作和合甘马。
Katamañca, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ? Ñattidutiye ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā ekāya kammavācāya kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti – dhammena samaggakammaṃ. Ñatticatutthe ce, bhikkhave, kamme paṭhamaṃ ñattiṃ ṭhapeti, pacchā tīhi kammavācāhi kammaṃ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammena samaggakammaṃ.
诸比库!什么是如法和合甘马?诸比库!若在白二甘马中,先作白,后以一次甘马语作甘马,凡应到甘马的比库们都已到来,应取欲者的欲已取,在场者不反对——这是如法和合甘马。诸比库!若在白四甘马中,先作白,后以三次甘马语作甘马,凡应到甘马的比库们都已到来,应取欲者的欲已取,在场者不反对——这是如法和合甘马。诸比库!这称为如法和合甘马。
Ñattivipannakammādikathā niṭṭhitā. · 白不成就甘马等论完
237. Catuvaggakaraṇādikathā237. 四人组作等论
§388
Pañca saṅghā – catuvaggo bhikkhusaṅgho pañcavaggo bhikkhusaṅgho, dasavaggo bhikkhusaṅgho, vīsativaggo bhikkhusaṅgho, atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ catuvaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā tīṇi kammāni – upasampadaṃ pavāraṇaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ pañcavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā dve kammāni – majjhimesu janapadesu upasampadaṃ abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ dasavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā ekaṃ kammaṃ – abbhānaṃ, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ vīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. Tatra, bhikkhave, yvāyaṃ atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto.
有五种僧团——四人组比库僧团、五人组比库僧团、十人组比库僧团、二十人组比库僧团、超过二十人组比库僧团。诸比库!其中,这四人组比库僧团,除了三种甘马——受达上、自恣、出罪,如法和合,有资格作一切甘马。诸比库!其中,这五人组比库僧团,除了两种甘马——在中部地区的受达上、出罪,如法和合,有资格作一切甘马。诸比库!其中,这十人组比库僧团,除了一种甘马——出罪,如法和合,有资格作一切甘马。诸比库!其中,这二十人组比库僧团,如法和合,有资格作一切甘马。诸比库!其中,这超过二十人组比库僧团,如法和合,有资格作一切甘马。
§389
Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunicatuttho kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Catuvaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ…pe…. Sāmaṇeracatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sāmaṇericatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Sikkhaṃ paccakkhātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Antimavatthuṃ ajjhāpannakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā adassane ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Āpattiyā appaṭikamme ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Paṇḍakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Theyyasaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Titthiyapakkantakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Tiracchānagatacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mātughātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pitughātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Arahantaghātakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Bhikkhunidūsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Saṅghabhedakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Lohituppādakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Ubhatobyañjanakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsaṃvāsakacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Nānāsīmāya ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃcatuttho kammaṃ kareyya … akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
诸比库!若在应由四人组作的甘马中,以比库尼为第四人作甘马——非甘马,不应作。诸比库!若在应由四人组作的甘马中,以学法女为第四人作甘马……非甘马,不应作……以沙玛内拉为第四人作甘马……非甘马,不应作。以沙马内莉为第四人作甘马……非甘马,不应作。以舍戒者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以犯最后事者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以因不见罪而被举罚者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以因不忏悔罪而被举罚者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以因不舍恶见而被举罚者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以般荼咖为第四人作甘马……非甘马,不应作。以贼住者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以归外道者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以畜生为第四人作甘马……非甘马,不应作。以杀母者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以杀父者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以杀阿拉汉者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以污比库尼者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以破僧者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以出佛身血者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以二根者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以别住者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以站在别界者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以神通在空中站立者为第四人作甘马……非甘马,不应作。以僧团对其作甘马者为第四人作甘马……非甘马,不应作。
Catuvaraṇaṃ. · 四人组
§390
Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunipañcamo kammaṃ kareyya… akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Pañcavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānapañcamo kammaṃ kareyya…pe…. Sāmaṇerapañcamo kammaṃ kareyya… sāmaṇeripañcamo kammaṃ kareyya … sikkhaṃ paccakkhātakapañcamo kammaṃ kareyya… antimavatthuṃ ajjhāpannakapañcamo kammaṃ kareyya… āpattiyā adassane ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakapañcamo kammaṃ kareyya… paṇḍakapañcamo kammaṃ kareyya… theyyasaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya… titthiyapakkantakapañcamo kammaṃ kareyya… tiracchānagatapañcamo kammaṃ kareyya… mātughātakapañcamo kammaṃ kareyya… pitughātakapañcamo kammaṃ kareyya… arahantaghātakapañcamo kammaṃ kareyya… bhikkhunidūsakapañcamo kammaṃ kareyya… saṅghabhedakapañcamo kammaṃ kareyya… lohituppādakapañcamo kammaṃ kareyya… ubhatobyañjanakapañcamo kammaṃ kareyya… nānāsaṃvāsakapañcamo kammaṃ kareyya… nānāsīmāya ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya… iddhiyā vehāse ṭhitapañcamo kammaṃ kareyya… yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃpañcamo kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
诸比库!若在应由五人组作的甘马中,以比库尼为第五人作甘马……非甘马,不应作。诸比库!若在应由五人组作的甘马中,以学法女为第五人作甘马……以沙玛内拉为第五人作甘马……以沙马内莉为第五人作甘马……以舍戒者为第五人作甘马……以犯最后事者为第五人作甘马……以因不见罪而被举罚者为第五人作甘马……以因不忏悔罪而被举罚者为第五人作甘马……以因不舍恶见而被举罚者为第五人作甘马……以般荼咖为第五人作甘马……以贼住者为第五人作甘马……以归外道者为第五人作甘马……以畜生为第五人作甘马……以杀母者为第五人作甘马……以杀父者为第五人作甘马……以杀阿拉汉者为第五人作甘马……以污比库尼者为第五人作甘马……以破僧者为第五人作甘马……以出佛身血者为第五人作甘马……以二根者为第五人作甘马……以别住者为第五人作甘马……以站在别界者为第五人作甘马……以神通在空中站立者为第五人作甘马……以僧团对其作甘马者为第五人作甘马——非甘马,不应作。
Pañcavaggakaraṇaṃ. · 五人组作
§391
Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunidasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānadasamo kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīyaṃ…pe… . Dasavaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃdasamo kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
诸比库!若在应由十人组作的甘马中,以比库尼为第十人作甘马,非甘马,不应作。诸比库!若在应由十人组作的甘马中,以学法女为第十人作甘马,非甘马,不应作……诸比库!若在应由十人组作的甘马中,以僧团对其作甘马者为第十人作甘马——非甘马,不应作。
Dasavaggakaraṇaṃ. · 十人组作
§392
Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ bhikkhunivīso kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Vīsativaggakaraṇañce, bhikkhave, kammaṃ sikkhamānavīso kammaṃ kareyya …pe… sāmaṇeravīso kammaṃ kareyya… sāmaṇerivīso kammaṃ kareyya… sikkhaṃ paccakkhātakavīso kammaṃ kareyya… antimavatthuṃ ajjhāpannakavīso kammaṃ kareyya… āpattiyā adassane ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakavīso kammaṃ kareyya… paṇḍakavīso kammaṃ kareyya… theyyasaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya… titthiyapakkantakavīso kammaṃ kareyya… tiracchānagatavīso kammaṃ kareyya… mātughātakavīso kammaṃ kareyya… pitughātakavīso kammaṃ kareyya… arahantaghātakavīso kammaṃ kareyya… bhikkhunidūsakavīso kammaṃ kareyya… saṅghabhedakavīso kammaṃ kareyya… lohituppādakavīso kammaṃ kareyya… ubhatobyañjanakavīso kammaṃ kareyya… nānāsaṃvāsakavīso kammaṃ kareyya… nānāsīmāya ṭhitavīso kammaṃ kareyya… iddhiyā vehāse ṭhitavīso kammaṃ kareyya… yassa saṅgho kammaṃ karoti, taṃvīso kammaṃ kareyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
诸比库!若在应由二十人组作的甘马中,以比库尼为第二十人作甘马——非甘马,不应作。诸比库!若在应由二十人组作的甘马中,以学法女为第二十人作甘马……以沙玛内拉为第二十人作甘马……以沙马内莉为第二十人作甘马……以舍戒者为第二十人作甘马……以犯最后事者为第二十人作甘马……以因不见罪而被举罚者为第二十人作甘马……以因不忏悔罪而被举罚者为第二十人作甘马……以因不舍恶见而被举罚者为第二十人作甘马……以般荼咖为第二十人作甘马……以贼住者为第二十人作甘马……以归外道者为第二十人作甘马……以畜生为第二十人作甘马……以杀母者为第二十人作甘马……以杀父者为第二十人作甘马……以杀阿拉汉者为第二十人作甘马……以污比库尼者为第二十人作甘马……以破僧者为第二十人作甘马……以出佛身血者为第二十人作甘马……以二根者为第二十人作甘马……以别住者为第二十人作甘马……以站在别界者为第二十人作甘马……以神通在空中站立者为第二十人作甘马……以僧团对其作甘马者为第二十人作甘马——非甘马,不应作。
Vīsativaggakaraṇaṃ. · 二十人组作
Catuvaggakaraṇādikathā niṭṭhitā. · 四人组作等论完
238. Pārivāsikādikathā238. 别住者等论
§393
Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Mānattacārikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ. Abbhānārahacatuttho ce, bhikkhave, parivāsaṃ dadeyya, mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, taṃvīso abbheyya – akammaṃ na ca karaṇīyaṃ.
诸比库!若以行别住者为第四人给予别住、使回本日、给予僧悦、以第二十人出罪——非甘马,不应作。诸比库!若以应回本日者为第四人给予别住、使回本日、给予僧悦、以第二十人出罪——非甘马,不应作。诸比库!若以应得僧悦者为第四人给予别住、使回本日、给予僧悦、以第二十人出罪——非甘马,不应作。诸比库!若以行僧悦者为第四人给予别住、使回本日、给予僧悦、以第二十人出罪——非甘马,不应作。诸比库!若以应出罪者为第四人给予别住、使回本日、给予僧悦、以第二十人出罪——非甘马,不应作。
§394
Ekaccassa, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati, ekaccassa na ruhati. Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati? Bhikkhuniyā, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Sikkhamānāya, bhikkhave…pe… sāmaṇerassa, bhikkhave… sāmaṇeriyā, bhikkhave… sikkhāpaccakkhātakassa bhikkhave… antimavatthuṃ ajjhāpannakassa, bhikkhave … ummattakassa, bhikkhave… khittacittassa, bhikkhave… vedanāṭṭassa, bhikkhave… āpattiyā adassane ukkhittakassa, bhikkhave… āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa, bhikkhave… pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa, bhikkhave… paṇḍakassa, bhikkhave… theyyasaṃvāsakassa, bhikkhave… titthiyapakkantakassa, bhikkhave … tiracchānagatassa bhikkhave… mātughātakassa, bhikkhave… pitughātakassa, bhikkhave… arahantaghātakassa, bhikkhave… bhikkhunidūsakassa, bhikkhave… saṅghabhedakassa, bhikkhave… lohituppādakassa, bhikkhave… ubhatobyañjanakassa, bhikkhave… nānāsaṃvāsakassa, bhikkhave… nānāsīmāya ṭhitassa, bhikkhave… iddhiyā vehāse ṭhitassa, bhikkhave, yassa saṅgho kammaṃ karoti, tassa ca , bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati. Imesaṃ kho, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā na ruhati.
诸比库!某些人在僧团中的反对成立,某些人不成立。诸比库!谁在僧团中的反对不成立?诸比库!比库尼在僧团中的反对不成立。诸比库!学法女……诸比库!沙玛内拉……诸比库!沙马内莉……诸比库!舍戒者……诸比库!犯最后事者……诸比库!疯狂者……诸比库!心乱者……诸比库!受痛恼者……诸比库!因不见罪而被举罚者……诸比库!因不忏悔罪而被举罚者……诸比库!因不舍恶见而被举罚者……诸比库!般荼咖……诸比库!贼住者……诸比库!归外道者……诸比库!畜生……诸比库!杀母者……诸比库!杀父者……诸比库!杀阿拉汉者……诸比库!污比库尼者……诸比库!破僧者……诸比库!出佛身血者……诸比库!二根者……诸比库!别住者……诸比库!站在别界者……诸比库!神通在空中站立者……诸比库!僧团对其作甘马者,诸比库!他在僧团中的反对不成立。诸比库!这些人在僧团中的反对不成立。
Kassa ca, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati? Bhikkhussa, bhikkhave, pakatattassa · 诸比库!谁在僧团中的反对有效?诸比库!清净比库的
Samānasaṃvāsakassa samānasīmāya ṭhitassa antamaso ānantarikassāpi bhikkhuno viññāpentassa saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati. Imassa kho, bhikkhave, saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhati.
诸比库,对于共住者,住于同一界内,乃至对于邻近的比库在僧团中告知时,在僧团中的反对成立。诸比库,对于此人,在僧团中的反对成立。
Pārivāsikādikathā niṭṭhitā. · 别住者等论完
239. Dvenissāraṇādikathā239. 二驱摈等论
§395
Dvemā, bhikkhave, nissāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ. Tañce saṅgho nissāreti, ekacco sunissārito, ekacco dunnissārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu suddho hoti anāpattiko. Tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – dunnissārito.
诸比库,有此二种驱出。诸比库,有不应被驱出的人,若僧团驱出他,有的是善驱出,有的是恶驱出。诸比库,什么是不应被驱出的人,若僧团驱出他——是恶驱出?诸比库,这里,比库是清净的、无罪的,若僧团驱出他——是恶驱出。诸比库,此被称为不应被驱出的人,若僧团驱出他——是恶驱出。
Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito? Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti – sunissārito.
诸比库,什么是不应被驱出的人,若僧团驱出他——是善驱出?诸比库,这里,比库是愚痴的、无能的、多犯罪的、无惭的,与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往,若僧团驱出他——是善驱出。诸比库,此被称为不应被驱出的人,若僧团驱出他——是善驱出。
§396
Dvemā , bhikkhave, osāraṇā. Atthi, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ tañce saṅgho osāreti, ekacco sosārito, ekacco dosārito. Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito? Paṇḍako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Theyyasaṃvāsako, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Titthiyapakkantako, bhikkhave…pe… tiracchānagato, bhikkhave… mātughātako, bhikkhave… pitughātako, bhikkhave… arahantaghātako, bhikkhave… bhikkhunidūsako, bhikkhave… saṅghabhedako, bhikkhave… lohituppādako, bhikkhave… ubhatobyañjanako, bhikkhave, appatto, osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – dosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṅgho osāreti – dosāritā.
诸比库,有此二种降级。诸比库,有不应被降级的人,若僧团降级他,有的是善降级,有的是恶降级。诸比库,什么是不应被降级的人,若僧团降级他——是恶降级?诸比库,般哒咖不应被降级,若僧团降级他——是恶降级。诸比库,贼住者不应被降级,若僧团降级他——是恶降级。诸比库,归外道者……畜生……杀母者……杀父者……杀阿拉汉者……污比库尼者……破僧者……出佛身血者……诸比库,二根者不应被降级,若僧团降级他——是恶降级。诸比库,此被称为不应被降级的人,若僧团降级他——是恶降级。诸比库,这些被称为不应被降级的人,若僧团降级他们——是恶降级。
Katamo ca, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito? Hatthacchinno, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, sosārito. Pādacchinno, bhikkhave…pe… hatthapādacchinno, bhikkhave… kaṇṇacchinno , bhikkhave… nāsacchinno, bhikkhave… kaṇṇanāsacchinno, bhikkhave… aṅgulicchinno, bhikkhave… aḷacchinno, bhikkhave… kaṇḍaracchinno, bhikkhave… phaṇahatthako, bhikkhave… khujjo, bhikkhave… vāmano, bhikkhave… galagaṇḍī, bhikkhave… lakkhaṇāhato, bhikkhave… kasāhato, bhikkhave… likhitako, bhikkhave… sīpadiko, bhikkhave… pāparogī, bhikkhave… parisadūsako, bhikkhave… kāṇo, bhikkhave… kuṇī, bhikkhave… khañjo, bhikkhave… pakkhahato, bhikkhave… chinniriyāpatho, bhikkhave… jarādubbalo, bhikkhave… andho, bhikkhave… mūgo, bhikkhave… badhiro, bhikkhave… andhamūgo, bhikkhave… andhabadhiro, bhikkhave… mūgabadhiro, bhikkhave… andhamūgabadhiro, bhikkhave, appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti – sosārito. Ime vuccanti, bhikkhave, puggalā appattā osāraṇaṃ, te ce saṅgho osāreti – sosāritā.
诸比库,什么是不应被降级的人,若僧团降级他——是善降级?诸比库,断手者不应被降级,若僧团降级他,是善降级。诸比库,断足者……断手足者……断耳者……断鼻者……断耳鼻者……断指者……断拇指者……断筋者……手如蛇头者……驼背者……侏儒者……瘿瘤者……被烙印者……被鞭打者……被刺字者……象皮病者……恶疾者……污染众者……独眼者……歪曲者……跛足者……半身不遂者……断威仪路者……衰老羸弱者……盲者……哑者……聋者……盲哑者……盲聋者……哑聋者……诸比库,盲哑聋者不应被降级,若僧团降级他,是善降级。诸比库,此被称为不应被降级的人,若僧团降级他——是善降级。诸比库,这些被称为不应被降级的人,若僧团降级他们——是善降级。
Dvenissāraṇādikathā niṭṭhitā. · 二驱摈等论完
Vāsabhagāmabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo. · 瓦萨帕嘎玛诵品第一完
240. Adhammakammādikathā240. 非法甘马等论
§397
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,这里,比库没有应见之罪。僧团或众多人或一人呵责他——「贤友,你犯了罪,你应见此罪」。他如此说——「贤友,我没有我应见的罪」。僧团因不见罪而举罪他——是非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamayaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,这里,比库没有应忏悔之罪。僧团或众多人或一人呵责他——「贤友,你犯了罪,你应忏悔此罪」。他如此说——「贤友,我没有我应忏悔的罪」。僧团因不忏悔罪而举罪他——是非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,这里,比库没有应舍弃的恶见。僧团或众多人或一人呵责他——「贤友,你有恶见,你应舍弃恶见」。他如此说——「贤友,我没有我应舍弃的恶见」。僧团因不舍弃恶见而举罪他——是非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti? Paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库没有应见之罪,没有应忏悔之罪。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你见此罪吗?你忏悔此罪。』他如此说:『贤友,我没有应见之罪。贤友,我没有应忏悔之罪。』僧团因不见或不忏悔而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ; natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库没有应见之罪,没有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你见此罪吗?你有恶见,舍弃此恶见。』他如此说:『贤友,我没有应见之罪;贤友,我没有应舍弃之恶见。』僧团因不见或不舍弃而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库没有应忏悔之罪,没有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你忏悔此罪;你有恶见,舍弃此恶见。』他如此说:『贤友,我没有应忏悔之罪。贤友,我没有应舍弃之恶见。』僧团因不忏悔或不舍弃而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, na hoti āpatti paṭikātabbā, na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库没有应见之罪,没有应忏悔之罪,没有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你见此罪吗?你忏悔此罪;你有恶见,舍弃此恶见。』他如此说:『贤友,我没有应见之罪。贤友,我没有应忏悔之罪。贤友,我没有应舍弃之恶见。』僧团因不见或不忏悔或不舍弃而举罪他——非法甘马。
§398
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti. Saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ , āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, passāmī’’ti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应见之罪。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你见此罪吗?』他如此说:『是的,贤友,我见。』僧团因罪之不见而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, paṭikarissāmī’’ti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应忏悔之罪。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你忏悔此罪。』他如此说:『是的,贤友,我将忏悔。』僧团因罪之不忏悔而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi; paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso , paṭinissajjissāmī’’ti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你有恶见;舍弃此恶见。』他如此说:『是的,贤友,我将舍弃。』僧团因恶见之不舍弃而举罪他——非法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā…pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ; pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘āmāvuso, passāmi, āma paṭikarissāmi, āma paṭinissajjissāmī’’ti . Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – adhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应见之罪,有应忏悔之罪……有应见之罪,有应舍弃之恶见……有应忏悔之罪,有应舍弃之恶见……有应见之罪,有应忏悔之罪,有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人呵责他:『贤友,你犯了罪,你见此罪吗?你忏悔此罪;你有恶见,舍弃此恶见。』他如此说:『是的,贤友,我见,是的,我将忏悔,是的,我将舍弃。』僧团因不见或不忏悔或不舍弃而举罪他——非法甘马。
§399
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpatti’’nti? So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati – dhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应见之罪。僧团或众多人或一人诘责他:『具寿,你犯了罪,你应见此罪。』他如此说:『具寿们,我没有我应见的罪。』僧团因不见罪而举罪他——如法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, paṭikarohi taṃ āpatti’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ paṭikareyya’’nti. Taṃ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati – dhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应忏悔之罪。僧团或众多人或一人诘责他:『具寿,你犯了罪,你应忏悔此罪。』他如此说:『具寿们,我没有我应忏悔的罪。』僧团因不忏悔罪而举罪他——如法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘pāpikā te, āvuso, diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati – dhammakammaṃ.
诸比库,于此,比库有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人诘责他:『具寿,你有恶见,你应舍弃恶见。』他如此说:『具寿们,我没有我应舍弃的恶见。』僧团因不舍弃恶见而举罪他——如法甘马。
Idha pana, bhikkhave, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā…pe… · 诸比库!于此,比库有应见之罪,有应对治之罪……
Hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā…pe… hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā …pe… hoti āpatti daṭṭhabbā, hoti āpatti paṭikātabbā, hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā – ‘‘āpattiṃ tvaṃ, āvuso, āpanno, passasetaṃ āpattiṃ? Paṭikarohi taṃ āpattiṃ. Pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajjetaṃ pāpikaṃ diṭṭhi’’nti. So evaṃ vadeti – ‘‘natthi me, āvuso, āpatti, yamahaṃ passeyyaṃ. Natthi me, āvuso, āpatti yamahaṃ paṭikareyyaṃ. Natthi me, āvuso, pāpikā diṭṭhi, yamahaṃ paṭinissajjeyya’’nti. Taṃ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati – dhammakammanti.
有应见之罪,有应舍弃之恶见……有应忏悔之罪,有应舍弃之恶见……有应见之罪,有应忏悔之罪,有应舍弃之恶见。僧团或众多人或一人诘责他:『具寿,你犯了罪,你应见此罪。你应忏悔此罪。你有恶见,你应舍弃恶见。』他如此说:『具寿们,我没有我应见的罪。具寿们,我没有我应忏悔的罪。具寿们,我没有我应舍弃的恶见。』僧团因不见或不忏悔或不舍弃而举罪他——如法甘马。
Adhammakammādikathā niṭṭhitā. · 非法甘马等论完
241. Upālipucchākathā241. 伍巴离所问论
§400
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti… sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti … niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti… mānattārahaṃ abbheti… abbhānārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakammaṃ’’.
尔时,具寿伍巴离去到世尊处,到达后,礼敬世尊,坐于一旁。坐于一旁的具寿伍巴离对世尊如此说:『尊者,和合僧团对应当面前作之甘马不在面前作,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?』『伍巴离,那是非法甘马、非律甘马。』『尊者,和合僧团对应当问询作之甘马不问询作……对应当自白作之甘马不自白作……对应得忆念律者给予不痴律……对应得不痴律者作自认罪甘马……对应作自认罪甘马者作举罪甘马……对应作举罪甘马者作依止甘马……对应作依止甘马者作驱出甘马……对应作驱出甘马者作下意甘马……对应作下意甘马者作举罪甘马……对应作举罪甘马者给予别住……对应别住者牵回本日……对应牵回本日者给予僧悦……对应僧悦者出罪……对应出罪者授达上,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?』『伍巴离,那是非法甘马、非律甘马。』
‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ, evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ appaṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti… sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti… mānattārahaṃ abbheti… abbhānārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī’’ti.
『伍巴离,和合僧团对应当面前作之甘马不在面前作,伍巴离,如此是非法甘马、非律甘马,如此僧团有过失。伍巴离,和合僧团对应当问询作之甘马不问询作……对应当自白作之甘马不自白作……对应得忆念律者给予不痴律……对应得不痴律者作自认罪甘马……对应作自认罪甘马者作举罪甘马……对应作举罪甘马者作依止甘马……对应作依止甘马者作驱出甘马……对应作驱出甘马者作下意甘马……对应作下意甘马者作举罪甘马……对应作举罪甘马者给予别住……对应别住者牵回本日……对应牵回本日者给予僧悦……对应僧悦者出罪……对应出罪者授达上,伍巴离,如此是非法甘马、非律甘马,如此僧团有过失。』
§401
‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti…pe… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti… sativinayārahassa sativinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahassa parivāsaṃ deti mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ abbheti… upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ.
『尊者,和合僧团对应当面前作之甘马在面前作,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?』『伍巴离,那是如法甘马、如律甘马。』『尊者,和合僧团对应当问询作之甘马问询作……对应当自白作之甘马自白作……对应得忆念律者给予忆念律……对应得不痴律者给予不痴律……对应作自认罪甘马者作自认罪甘马……对应作举罪甘马者作举罪甘马……对应作依止甘马者作依止甘马……对应作驱出甘马者作驱出甘马……对应作下意甘马者作下意甘马……对应作举罪甘马者作举罪甘马……对应别住者给予别住……对应牵回本日者牵回本日……对应僧悦者给予僧悦……对应出罪者出罪……对应授达上者授达上,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?』『伍巴离,那是如法甘马、如律甘马。』
‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ sammukhā karoti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ paṭipucchā karoti… paṭiññāyakaraṇīyaṃ kammaṃ paṭiññāya karoti… sativinayārahassa sativinayaṃ deti… amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti … paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ abbheti… upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī’’ti.
『伍巴离,和合僧团对应当面前作之甘马在面前作,伍巴离,如此是如法甘马、如律甘马,如此僧团无过失。伍巴离,和合僧团对应当问询作之甘马问询作……对应当自白作之甘马自白作……对应得忆念律者给予忆念律……对应得不痴律者给予不痴律……对应作自认罪甘马者作自认罪甘马……对应作举罪甘马者作举罪甘马……对应作依止甘马者作依止甘马……对应作驱出甘马者作驱出甘马……对应作下意甘马者作下意甘马……对应作举罪甘马者作举罪甘马……对应别住者给予别住……对应牵回本日者牵回本日……对应僧悦者给予僧悦……对应出罪者出罪……对应授达上者授达上,伍巴离,如此是如法甘马、如律甘马,如此僧团无过失。』
§402
‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati… mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Adhammakammaṃ taṃ, upāli, avinayakamma’’nti.
「尊者,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者给予不痴毗奈耶,对应受不痴毗奈耶者给予忆念毗奈耶,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?」「伍巴离,那是非法甘马、非律甘马。」「尊者,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者作呵责甘马,对应受呵责甘马者给予不痴毗奈耶……对应受呵责甘马者作驱出甘马,对应受驱出甘马者作呵责甘马……对应受驱出甘马者作依止甘马,对应受依止甘马者作驱出甘马……对应受依止甘马者作遮不至白衣家甘马,对应受遮不至白衣家甘马者作依止甘马……对应受遮不至白衣家甘马者作举甘马,对应受举甘马者作遮不至白衣家甘马……对应受举甘马者给予别住,对应受别住者作举甘马……对应受别住者令回到本日,对应受回到本日者给予别住……对应受回到本日者给予僧悦,对应受僧悦者令回到本日……对应受僧悦者出罪,对应受出罪者给予僧悦……对应受出罪者授达上,对应受达上者出罪,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?」「伍巴离,那是非法甘马、非律甘马。」
‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, tassapāpiyasikākammārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, tajjanīyakammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti , niyassakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, pabbājanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti… pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, paṭisāraṇīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, ukkhepanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, parivāsārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… parivāsārahaṃ mūlāya paṭikassati, mūlāyapaṭikassanārahassa parivāsaṃ deti… mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, mānattārahaṃ mūlāya paṭikassati – mānattārahaṃ abbheti, abbhānārahassa mānattaṃ deti… abbhānārahaṃ upasampādeti, upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, upāli, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotī’’ti.
「伍巴离,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者给予不痴毗奈耶,对应受不痴毗奈耶者给予忆念毗奈耶,伍巴离,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。伍巴离,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者作呵责甘马,对应受呵责甘马者给予不痴毗奈耶……对应受呵责甘马者作驱出甘马,对应受驱出甘马者作呵责甘马……对应受驱出甘马者作依止甘马,对应受依止甘马者作驱出甘马……对应受依止甘马者作遮不至白衣家甘马,对应受遮不至白衣家甘马者作依止甘马……对应受遮不至白衣家甘马者作举甘马,对应受举甘马者作遮不至白衣家甘马……对应受举甘马者给予别住,对应受别住者作举甘马……对应受别住者令回到本日,对应受回到本日者给予别住……对应受回到本日者给予僧悦,对应受僧悦者令回到本日……对应受僧悦者出罪,对应受出罪者给予僧悦……对应受出罪者授达上,对应受达上者出罪,伍巴离,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。」
§403
‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakamma’’nti. ‘‘Yo nu kho, bhante, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti…pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti…pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti…pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti…pe… parivāsārahassa parivāsaṃ deti…pe… mūlāyapaṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati…pe… mānattārahassa mānattaṃ deti…pe… abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, dhammakammaṃ nu kho taṃ, bhante, vinayakamma’’nti? ‘‘Dhammakammaṃ taṃ, upāli, vinayakammaṃ’’.
「尊者,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者给予忆念毗奈耶,对应受不痴毗奈耶者给予不痴毗奈耶,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?」「伍巴离,那是如法甘马、如律甘马。」「尊者,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者给予不痴毗奈耶……对应受呵责甘马者作呵责甘马……对应受驱出甘马者作驱出甘马……对应受依止甘马者作依止甘马……对应受遮不至白衣家甘马者作遮不至白衣家甘马……对应受举甘马者作举甘马……对应受别住者给予别住……对应受回到本日者令回到本日……对应受僧悦者给予僧悦……对应受出罪者出罪,对应受达上者授达上,尊者,那是如法甘马、如律甘马吗?」「伍巴离,那是如法甘马、如律甘马。」
‘‘Yo kho, upāli, samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṃ deti, amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hoti . Yo kho, upāli, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti …pe… tassapāpiyasikākammārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… niyassakammārahassa niyassakammaṃ karoti…pe… pabbājanīyakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti…pe… paṭisāraṇīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti…pe… ukkhepanīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti…pe… parivāsārahassa parivāsaṃ deti…pe… mūlāya paṭikassanārahaṃ mūlāya paṭikassati…pe… mānattārahassa mānattaṃ deti…pe… abbhānārahaṃ abbheti, upasampadārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho, upāli, dhammakammaṃ hoti vinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho anatisāro hotī’’ti.
「伍巴离,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者给予忆念毗奈耶,对应受不痴毗奈耶者给予不痴毗奈耶,伍巴离,如此是如法甘马、如律甘马。如此,僧团则无罪过。伍巴离,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者给予不痴毗奈耶……对应受呵责甘马者作呵责甘马……对应受驱出甘马者作驱出甘马……对应受依止甘马者作依止甘马……对应受遮不至白衣家甘马者作遮不至白衣家甘马……对应受举甘马者作举甘马……对应受别住者给予别住……对应受回到本日者令回到本日……对应受僧悦者给予僧悦……对应受出罪者出罪,对应受达上者授达上,伍巴离,如此是如法甘马、如律甘马。如此,僧团则无罪过。」
§404
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho sativinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti…pe… sativinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa niyassakammaṃ karoti… sativinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… sativinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti … sativinayārahassa parivāsaṃ deti… sativinayārahaṃ mūlāya paṭikassati… sativinayārahassa mānattaṃ deti… sativinayārahaṃ abbheti… sativinayārahaṃ upasampādeti, evaṃ kho , bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti.
于是,世尊告诸比库:「诸比库,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者给予不痴毗奈耶,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。诸比库,和合的僧团对应受忆念毗奈耶者作呵责甘马……对应受忆念毗奈耶者作驱出甘马……对应受忆念毗奈耶者作依止甘马……对应受忆念毗奈耶者作遮不至白衣家甘马……对应受忆念毗奈耶者作举甘马……对应受忆念毗奈耶者给予别住……对应受忆念毗奈耶者令回到本日……对应受忆念毗奈耶者给予僧悦……对应受忆念毗奈耶者出罪……对应受忆念毗奈耶者授达上,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。」
§405
Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… amūḷhavinayārahassa niyassakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… amūḷhavinayārahassa parivāsaṃ deti… amūḷhavinayārahaṃ mūlāya paṭikassati… amūḷhavinayārahassa mānattaṃ deti… amūḷhavinayārahaṃ abbheti… amūḷhavinayārahaṃ upasampādeti… amūḷhavinayārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti.
「诸比库,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者作呵责甘马,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。诸比库,和合的僧团对应受不痴毗奈耶者作驱出甘马……对应受不痴毗奈耶者作依止甘马……对应受不痴毗奈耶者作遮不至白衣家甘马……对应受不痴毗奈耶者作举甘马……对应受不痴毗奈耶者给予别住……对应受不痴毗奈耶者令回到本日……对应受不痴毗奈耶者给予僧悦……对应受不痴毗奈耶者出罪……对应受不痴毗奈耶者授达上……对应受不痴毗奈耶者给予忆念毗奈耶,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。」
§406
Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho tassapāpiyasikākammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti…pe… tajjanīyakammārahassa… niyassakammārahassa… pabbājanīyakammārahassa… paṭisāraṇīyakammārahassa… ukkhepanīyakammārahassa… parivāsārahaṃ… mūlāyapaṭikassanārahassa… mānattārahaṃ… abbhānārahaṃ… upasampadārahassa sativinayaṃ deti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hoti. Yo kho, bhikkhave, samaggo saṅgho upasampadārahassa amūḷhavinayaṃ deti…pe… upasampadārahassa tassapāpiyasikākammaṃ karoti… upasampadārahassa tajjanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa niyassakammaṃ karoti… upasampadārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti… upasampadārahassa parivāsaṃ deti… upasampadārahaṃ mūlāya paṭikassati… upasampadārahassa mānattaṃ deti… upasampadārahaṃ abbheti, evaṃ kho, bhikkhave, adhammakammaṃ hoti avinayakammaṃ. Evañca pana saṅgho sātisāro hotīti.
「诸比库,和合的僧团对应受呵责甘马者作驱出甘马……对应受驱出甘马者……对应受依止甘马者……对应受遮不至白衣家甘马者……对应受举甘马者……对应受别住者……对应受回到本日者……对应受僧悦者……对应受出罪者……对应受达上者给予忆念毗奈耶,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。诸比库,和合的僧团对应受达上者给予不痴毗奈耶……对应受达上者作呵责甘马……对应受达上者作驱出甘马……对应受达上者作依止甘马……对应受达上者作遮不至白衣家甘马……对应受达上者作举甘马……对应受达上者给予别住……对应受达上者令回到本日……对应受达上者给予僧悦……对应受达上者出罪,诸比库,如此是非法甘马、非律甘马。如此,僧团则有罪过。」
Upālipucchākathā niṭṭhitā. · 伍巴离所问论完
Upālipucchābhāṇavāro niṭṭhito dutiyo. · 伍巴离所问诵品第二完
242. Tajjanīyakammakathā242. 诃责甘马论
§407
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati . Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā.
「诸比库,于此,比库是制造争论者、制造诤讼者、制造争执者、制造诤辩者、在僧团中制造诤事者。于此,若诸比库如此想:『诸友,此比库是制造争论者、制造诤讼者、制造争执者、制造诤辩者、在僧团中制造诤事者。来,让我们对他作驱出甘马。』他们对他作驱出甘马——以非法、别众。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『诸友,此比库被僧团以非法、别众作了驱出甘马。来,让我们对他作驱出甘马。』他们对他作驱出甘马——以非法、和合。他从那住处也前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『诸友,此比库被僧团以非法、和合作了驱出甘马。来,让我们对他作驱出甘马。』他们对他作驱出甘马——以如法、别众。他从那住处也前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『诸友,此比库被僧团以如法、别众作了驱出甘马。来,让我们对他作驱出甘马。』他们对他作驱出甘马——以似法、别众。他从那住处也前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『诸友,此比库被僧团以似法、别众作了驱出甘马。来,让我们对他作驱出甘马。』他们对他作驱出甘马——以似法、和合。」
§408
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā.
诸比库,这里,比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法和合。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法和合。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法别众。
§409
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā.
诸比库,这里,比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以法别众。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法和合。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法和合。
§410
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā.
诸比库,这里,比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法别众。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法和合。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法和合。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以法别众。
§411
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā.
诸比库,这里,比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是制造争论者、制造争吵者、制造诤论者、制造争执者、在僧团中制造诤事者。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法和合。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以似法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以非法和合。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法和合作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以法别众。他也从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以法别众作了呵责甘马。来吧,让我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——以似法别众。
Tajjanīyakammakathā niṭṭhitā. · 诃责甘马论完
243. Niyassakammakathā243. 依止甘马论
§412
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi . Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,这里,比库是愚痴者、无能者、多犯者、无悔改者,与在家众混杂而住,以不适当的在家众交往。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是愚痴者、无能者、多犯者、无悔改者,与在家众混杂而住,以不适当的在家众交往。来吧,让我们对他作驱出甘马。」他们对他作驱出甘马——以非法别众。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了驱出甘马。来吧,让我们对他作驱出甘马。」他们对他作驱出甘马——以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合……
Yathā heṭṭhā, tathā cakkaṃ kātabbaṃ.
如下面所说,应作轮转。
Niyassakammakathā niṭṭhitā. · 依止甘马论完
244. Pabbājanīyakammakathā244. 驱出甘马论
§413
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,这里,比库是破坏俗家者、恶行者。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库是破坏俗家者、恶行者。来吧,让我们对他作驱摈甘马。」他们对他作驱摈甘马——以非法别众。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了驱摈甘马。来吧,让我们对他作驱摈甘马。」他们对他作驱摈甘马——以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ . · 应作轮
Pabbājanīyakammakatā niṭṭhitā. · 驱出甘马论完
245. Paṭisāraṇīyakammakathā245. 下意甘马论
§414
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,这里,比库辱骂、诽谤在家人。在那里,如果诸比库如此想:「贤友们,此比库辱骂、诽谤在家人。来吧,让我们对他作下意甘马。」他们对他作下意甘马——以非法别众。他从那个住处前往另一个住处。在那里,诸比库也如此想:「贤友们,此比库被僧团以非法别众作了下意甘马。来吧,让我们对他作下意甘马。」他们对他作下意甘马——以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Paṭisāraṇīyakammakathā niṭṭhitā. · 下意甘马论完
246. Adassane ukkhepanīyakammakathā246. 不见举罪甘马论
§415
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库犯罪后不愿见罪。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库犯罪后不愿见罪。来,我们对他因不见罪而作举罪甘马。」他们对他因不见罪而作举罪甘马——非法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库被僧团因不见罪而作举罪甘马,以非法别众。来,我们对他因不见罪而作举罪甘马。」他们对他因不见罪而作举罪甘马——非法和合……如法别众……似法别众……似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Adassane ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā. · 不见举罪甘马论完
247. Appaṭikamme ukkhepanīyakammakathā247. 不忏悔举罪甘马论
§416
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti . Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库犯罪后不愿对罪作补偿。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库犯罪后不愿对罪作补偿。来,我们对他因不补偿罪而作举罪甘马。」他们对他因不补偿罪而作举罪甘马——非法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库被僧团因不补偿罪而作举罪甘马,以非法别众。来,我们对他因不补偿罪而作举罪甘马。」他们对他因不补偿罪而作举罪甘马——非法和合……如法别众……似法别众……似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Appaṭikamme ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā. · 不忏悔举罪甘马论完
248. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammakathā248. 不舍恶见举罪甘马论
§417
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库不愿舍弃恶见。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库不愿舍弃恶见。来,我们对他因不舍弃恶见而作举罪甘马。」他们对他因不舍弃恶见而作举罪甘马——非法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库被僧团因不舍弃恶见而作举罪甘马,以非法别众。来,我们对他因不舍弃恶见而作举罪甘马。」他们对他因不舍弃恶见而作举罪甘马——非法和合……如法别众……似法别众……似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Appaṭinissagge ukkhepanīyakammakathā niṭṭhitā. · 不舍恶见举罪甘马论完
249. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā249. 诃责甘马止息论
§418
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā.
诸比库,于此,比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——如法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以如法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法和合。
§419
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā.
诸比库,于此,比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法和合。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——如法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以如法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法别众。
§420
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati . Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā.
诸比库,于此,比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——如法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以如法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法和合。
§421
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā.
诸比库,于此,比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法别众。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——如法别众。
§422
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammapatirūpakena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena samaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. So tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena tajjanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ dhammena vaggehi. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā.
诸比库,于此,比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸友,此比库被僧团作举罪甘马后,正行,落发,行顺从,乞求举罪甘马的平息。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法和合。他从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以似法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——非法和合。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以非法和合。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——如法别众。他也从彼住处前往另一住处。于彼处,诸比库也如此想:「诸友,此比库的举罪甘马被僧团平息,以如法别众。来,我们平息他的举罪甘马。」他们平息他的举罪甘马——似法别众。
Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 诃责甘马止息论完
250. Niyassakammapaṭippassaddhikathā250. 依止甘马止息论
§423
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena niyassakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了依止甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求依止甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了依止甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求依止甘马的止息。来,让我们止息他的依止甘马。』他们止息他的依止甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的依止甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的依止甘马。』他们止息他的依止甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Niyassakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 依止甘马止息论完
251. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā251. 驱出甘马止息论
§424
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti , netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pabbājanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了驱出甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求驱出甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了驱出甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求驱出甘马的止息。来,让我们止息他的驱出甘马。』他们止息他的驱出甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的驱出甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的驱出甘马。』他们止息他的驱出甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 驱出甘马止息论完
252. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā252. 下意甘马止息论
§425
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了下意甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求下意甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了下意甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求下意甘马的止息。来,让我们止息他的下意甘马。』他们止息他的下意甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的下意甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的下意甘马。』他们止息他的下意甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 下意甘马止息论完
253. Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā253. 不见举罪甘马止息论
§426
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了因不见罪的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不见罪的举罪甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了因不见罪的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不见罪的举罪甘马的止息。来,让我们止息他的因不见罪的举罪甘马。』他们止息他的因不见罪的举罪甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的因不见罪的举罪甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的因不见罪的举罪甘马。』他们止息他的因不见罪的举罪甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不见举罪甘马止息论完
254. Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā254. 不忏悔举罪甘马止息论
§427
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ – adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了因不忏悔罪的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不忏悔罪的举罪甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了因不忏悔罪的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不忏悔罪的举罪甘马的止息。来,让我们止息他的因不忏悔罪的举罪甘马。』他们止息他的因不忏悔罪的举罪甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的因不忏悔罪的举罪甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的因不忏悔罪的举罪甘马。』他们止息他的因不忏悔罪的举罪甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不忏悔举罪甘马止息论完
255. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā255. 不舍恶见举罪甘马止息论
§428
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. So tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ gacchati. Tatthapi bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘imassa kho, āvuso, bhikkhuno saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassaddhaṃ – adhammena vaggehi. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti… adhammena samaggā…pe… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā…pe….
诸比库,于此,比库被僧团作了因不舍弃恶见的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不舍弃恶见的举罪甘马的止息。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库被僧团作了因不舍弃恶见的举罪甘马后,正当行,低下头,行正直,乞求因不舍弃恶见的举罪甘马的止息。来,让我们止息他的因不舍弃恶见的举罪甘马。』他们止息他的因不舍弃恶见的举罪甘马——以非法分裂。他从那住处前往另一住处。在那里,诸比库也如此想:『具寿们,此比库的因不舍弃恶见的举罪甘马被僧团以非法分裂者止息了。来,让我们止息他的因不舍弃恶见的举罪甘马。』他们止息他的因不舍弃恶见的举罪甘马——以非法和合……以法分裂……以似法分裂……以似法和合……
Cakkaṃ kātabbaṃ. · 应作轮
Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不舍恶见举罪甘马止息论完
256. Tajjanīyakammavivādakathā256. 诃责甘马诤论
§429
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti . Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库是作诤论者、作争吵者、作诤辩者、作争执者、在僧团中作诤事者。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库是作诤论者……在僧团中作诤事者。来,让我们对他作举罪甘马。』他们对他作举罪甘马——以非法分裂。在那里,僧团诤论:「以非法分裂的甘马、以非法和合的甘马、以法分裂的甘马、以似法分裂的甘马、以似法和合的甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应再作的甘马。」诸比库,在那里,那些如此说的诸比库:「以非法分裂的甘马」,以及那些如此说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应再作的甘马」,这些比库在那里是说法者。
§430
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库是作诤论者……在僧团中作诤事者。在那里,若诸比库如此想:『具寿们,此比库是作诤论者……在僧团中作诤事者。来,让我们对他作举罪甘马。』他们对他作举罪甘马——以非法和合。在那里,僧团诤论:「以非法分裂的甘马、以非法和合的甘马、以法分裂的甘马、以似法分裂的甘马、以似法和合的甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应再作的甘马。」诸比库,在那里,那些如此说的诸比库:「以非法和合的甘马」,以及那些如此说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应再作的甘马」,这些比库在那里是说法者。
§431
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,这里,一位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者,来吧,我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——如法地分裂。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「如法的分裂甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。
§432
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,这里,一位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者。来吧,我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——似法地分裂。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。
§433
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ karonti – dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,这里,一位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库是制造争论者……(中略)……在僧团中是制造诤事者。来吧,我们对他作呵责甘马。」他们对他作呵责甘马——似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。
Tajjanīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 诃责甘马诤论完
257. Niyassakammavivādakathā257. 依止甘马诤论
§434
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehi. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ karomā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ , dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,这里,一位比库是愚痴者、无能者、多犯者、无悔改者,与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往而住。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库是愚痴者、无能者、多犯者、无悔改者,与在家人混杂而住,以不适当的在家人交往而住。来吧,我们对他作依止甘马。」他们对他作依止甘马——非法地分裂……(中略)……非法地和合……如法地分裂……似法地分裂……似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Niyassakammavivādakathā niṭṭhitā. · 依止甘马诤论完
258. Pabbājanīyakammavivādakathā258. 驱出甘马诤论
§435
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,这里,一位比库是家族的败坏者、恶行者。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库是家族的败坏者、恶行者。来吧,我们对他作驱出甘马。」他们对他作驱出甘马——非法地分裂……(中略)……非法地和合……如法地分裂……似法地分裂……似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Pabbājanīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 驱出甘马诤论完
259. Paṭisāraṇīyakammavivādakathā259. 下意甘马诤论
§436
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,这里,一位比库辱骂、诽谤在家人。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库辱骂、诽谤在家人。来吧,我们对他作下意甘马。」他们对他作下意甘马——非法地分裂……(中略)……非法地和合……如法地分裂……似法地分裂……似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Paṭisāraṇīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 下意甘马诤论完
260. Adassane ukkhepanīyakammavivādakathā260. 不见举罪甘马诤论
§437
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,这里,一位比库犯罪后不愿见罪。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库犯罪后不愿见罪。来吧,我们对他作不见罪的举罪甘马。」他们对他作不见罪的举罪甘马——非法地分裂……(中略)……非法地和合……如法地分裂……似法地分裂……似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Adassane ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 不见举罪甘马诤论完
261. Appaṭikamme ukkhepanīyakammavivādakathā261. 不忏悔举罪甘马诤论
§438
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātuṃ. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti; ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,这里,一位比库犯罪后不愿对罪作补偿。在那里,如果诸比库这样想:「诸具寿,这位比库犯罪后不愿对罪作补偿。来吧,我们对他作不对罪作补偿的举罪甘马。」他们对他作不对罪作补偿的举罪甘马——非法地分裂……(中略)……非法地和合……如法地分裂……似法地分裂……似法地和合。在那里,僧团争论:「非法的分裂甘马、非法的和合甘马、如法的分裂甘马、似法的分裂甘马、似法的和合甘马、未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马。」诸比库,在那里,那些这样说的诸比库:「似法的和合甘马」,以及那些这样说的诸比库:「未作的甘马、恶作的甘马、应重作的甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Appaṭikamme ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 不忏悔举罪甘马诤论完
262. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammavivādakathā262. 不舍恶见举罪甘马诤论
§439
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu na icchati pāpikaṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjituṃ. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karonti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Ime pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库不愿意舍弃恶见。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库不愿意舍弃恶见。来吧,我们对他不舍弃恶意见作举罪甘马」。他们对他不舍弃恶见作举罪甘马——以非法分裂地……以非法和合地……以法分裂地……以似法分裂地……以似法和合地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以似法和合甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种简略。
Appaṭinissagge ukkhepanīyakammavivādakathā niṭṭhitā. · 不舍恶见举罪甘马诤论完
263. Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā263. 诃责甘马止息论
§440
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。来吧,我们止息他的谴责甘马」。他们止息他的谴责甘马——以非法分裂地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以非法分裂甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。
§441
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘adhammena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。来吧,我们止息他的谴责甘马」。他们止息他的谴责甘马——以非法和合地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以非法和合甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。
§442
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso , bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammena vaggakamma’’nti ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。来吧,我们止息他的谴责甘马」。他们止息他的谴责甘马——以法分裂地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以法分裂甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。
§443
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena vaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra , bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena vaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。来吧,我们止息他的谴责甘马」。他们止息他的谴责甘马——以似法分裂地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以似法分裂甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。
§444
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena tajjanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa tajjanīyakammaṃ paṭippassambhenti – dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
诸比库,于此,比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作谴责甘马后正行,落发,行顺从,乞求谴责甘马的止息。来吧,我们止息他的谴责甘马」。他们止息他的谴责甘马——以似法和合地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以似法和合甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。
Tajjanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 诃责甘马止息论完
264. Niyassakammapaṭippassaddhikathā264. 依止甘马止息论
§445
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati , niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ niyassakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa niyassakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave , ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作驱出甘马后正行,落发,行顺从,乞求驱出甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作驱出甘马后正行,落发,行顺从,乞求驱出甘马的止息。来吧,我们止息他的驱出甘马」。他们止息他的驱出甘马——以非法分裂地……以非法和合地……以法分裂地……以似法分裂地……以似法和合地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以似法和合甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种也是简略。
Niyassakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 依止甘马止息论完
265. Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā265. 驱出甘马止息论
§446
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作驱摈甘马后正行,落发,行顺从,乞求驱摈甘马的止息。在那里,如果诸比库这样想——「具寿们,这位比库被僧团作驱摈甘马后正行,落发,行顺从,乞求驱摈甘马的止息。来吧,我们止息他的驱摈甘马」。他们止息他的驱摈甘马——以非法分裂地……以非法和合地……以法分裂地……以似法分裂地……以似法和合地。在那里,僧团争论——「以非法分裂甘马,以非法和合甘马,以法分裂甘马,以似法分裂甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」。诸比库,在那里,那些比库这样说——「以似法和合甘马」,以及那些比库这样说——「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库在那里是说法者。这五种也是简略。
Pabbājanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 驱出甘马止息论完
266. Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā266. 下意甘马止息论
§447
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ , dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作了巴底沙喇尼亚甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求巴底沙喇尼亚甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸具寿,此比库被僧团作了巴底沙喇尼亚甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求巴底沙喇尼亚甘马的平息。来!我们平息他的巴底沙喇尼亚甘马。」他们平息他的巴底沙喇尼亚甘马——以非法别众……乃至……以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合。于此,僧团诤论:「以非法别众甘马,以非法和合甘马,以法别众甘马,以似法别众甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马。」诸比库,于此,凡彼诸比库如是说:「以似法和合甘马」,以及凡彼诸比库如是说:「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库于此是说法者。这五种情况也是简略的。
Paṭisāraṇīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 下意甘马止息论完
267. Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā267. 不见举罪甘马止息论
§448
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作了不见罪的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不见罪的举甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸具寿,此比库被僧团作了不见罪的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不见罪的举甘马的平息。来!我们平息他的不见罪的举甘马。」他们平息他的不见罪的举甘马——以非法别众……乃至……以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合。于此,僧团诤论:「以非法别众甘马,以非法和合甘马,以法别众甘马,以似法别众甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马。」诸比库,于此,凡彼诸比库如是说:「以似法和合甘马」,以及凡彼诸比库如是说:「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库于此是说法者。这五种情况也是简略的。
Adassane ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不见举罪甘马止息论完
268. Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā268. 不忏悔举罪甘马止息论
§449
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作了不忏悔罪的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不忏悔罪的举甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸具寿,此比库被僧团作了不忏悔罪的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不忏悔罪的举甘马的平息。来!我们平息他的不忏悔罪的举甘马。」他们平息他的不忏悔罪的举甘马——以非法别众……乃至……以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合。于此,僧团诤论:「以非法别众甘马,以非法和合甘马,以法别众甘马,以似法别众甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马。」诸比库,于此,凡彼诸比库如是说:「以似法和合甘马」,以及凡彼诸比库如是说:「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库于此是说法者。这五种情况也是简略的。
Appaṭikamme ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不忏悔举罪甘马止息论完
269. Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā269. 不舍恶见举罪甘马止息论
§450
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Handassa mayaṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhemā’’ti. Te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhenti – adhammena vaggā…pe… adhammena samaggā… dhammena vaggā… dhammapatirūpakena vaggā… dhammapatirūpakena samaggā. Tatraṭṭho saṅgho vivadati – ‘‘adhammena vaggakammaṃ, adhammena samaggakammaṃ, dhammena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena vaggakammaṃ, dhammapatirūpakena samaggakammaṃ, akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti. Tatra, bhikkhave, ye te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘dhammapatirūpakena samaggakamma’’nti, ye ca te bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘akataṃ kammaṃ dukkaṭaṃ kammaṃ puna kātabbaṃ kamma’’nti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. Imepi pañca vārā saṃkhittā.
诸比库,于此,比库被僧团作了不舍恶见的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不舍恶见的举甘马的平息。于此,若诸比库如此想:「诸具寿,此比库被僧团作了不舍恶见的举甘马后,正行,降伏,行可喜,乞求不舍恶见的举甘马的平息。来!我们平息他的不舍恶见的举甘马。」他们平息他的不舍恶见的举甘马——以非法别众……乃至……以非法和合……以法别众……以似法别众……以似法和合。于此,僧团诤论:「以非法别众甘马,以非法和合甘马,以法别众甘马,以似法别众甘马,以似法和合甘马,未作甘马,恶作甘马,应再作甘马。」诸比库,于此,凡彼诸比库如是说:「以似法和合甘马」,以及凡彼诸比库如是说:「未作甘马,恶作甘马,应再作甘马」,这些比库于此是说法者。这五种情况也是简略的。
Appaṭinissagge ukkhepanīyakammapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā. · 不舍恶见举罪甘马止息论完
Campeyyakkhandhako navamo. · 占波篇集第九
270. Tassuddānaṃ270. 其摄颂
Campāyaṃ bhagavā āsi, vatthu vāsabhagāmake;
世尊在占巴,住在瓦沙跋咖马咖村;
Āgantukānamussukkaṃ, akāsi icchitabbake .
为客比库们作了热忱,在所欲之处。
Pakataññunoti ñatvā, ussukkaṃ na karī tadā;
知道已作知,那时不作热忱;
Ukkhitto na karotīti, sāgamā jinasantike.
被举者不作,从胜者处来。
Adhammena vaggakammaṃ, samaggaṃ adhammena ca;
以非法作别众甘马,以非法作和合众;
Dhammena vaggakammañca, patirūpakena vaggikaṃ.
以法作别众甘马,以似法作别众。
Patirūpakena samaggaṃ, eko ukkhipatekakaṃ;
以似法作和合众,一人举一人;
Eko ca dve sambahule, saṅghaṃ ukkhipatekako.
一人举二人、多人、僧团,一人举一人。
Duvepi sambahulāpi, saṅgho saṅghañca ukkhipi;
二人或多人或僧团举僧团;
Sabbaññupavaro sutvā, adhammanti paṭikkhipi.
一切智中最胜者听闻后,拒绝为非法。
Ñattivipannaṃ yaṃ kammaṃ, sampannaṃ anusāvanaṃ;
白不成就的甘马,告白成就;
Anussāvanavipannaṃ, sampannaṃ ñattiyā ca yaṃ.
告白不成就,以白成就的。
Ubhayena vipannañca, aññatra dhammameva ca;
两者俱失,除了法之外;
Vinayā satthu paṭikuṭṭhaṃ, kuppaṃ aṭṭhānārahikaṃ.
违背导师的律,动摇的、不应住立的。
Adhammavaggaṃ samaggaṃ, dhamma patirūpāni ye duve;
非法的和合僧团,法与相似法这两者;
Dhammeneva ca sāmaggiṃ, anuññāsi tathāgato.
如来只允许以法的和合。
Catuvaggo pañcavaggo, dasavaggo ca vīsati;
四众、五众、十众以及二十众;
Parovīsativaggo ca , saṅgho pañcavidho tathā.
超过二十众,僧团有五种。
Ṭhapetvā upasampadaṃ, yañca kammaṃ pavāraṇaṃ;
除了达上,以及自恣甘马;
Abbhānakammena saha, catuvaggehi kammiko.
与举罪甘马一起,以四众行甘马。
Duve kamme ṭhapetvāna, majjhadesūpasampadaṃ;
除了两种甘马,中国的受具足;
Abbhānaṃ pañcavaggiko, sabbakammesu kammiko.
呵责五众,一切甘马中的甘马者。
Abbhānekaṃ ṭhapetvāna, ye bhikkhū dasavaggikā;
除了一种呵责,那些十众比库;
Sabbakammakaro saṅgho, vīso sabbattha kammiko.
一切甘马作者僧团,二十在一切处的甘马者。
Bhikkhunī sikkhamānā, ca sāmaṇero sāmaṇerī;
比库尼、学法女、沙玛内拉、沙马内莉;
Paccakkhātantimavatthū, ukkhittāpattidassane.
舍弃、边鄙、事物,举罪于见罪。
Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍako theyyasaṃvāsakaṃ;
不悔过于见,般哒咖、贼住;
Titthiyā tiracchānagataṃ, mātu pitu ca ghātakaṃ.
外道、畜生趣,母与父的杀害者。
Arahaṃ bhikkhunīdūsi, bhedakaṃ lohituppādaṃ;
污染阿拉汉比库尼者、破僧者、出(佛身)血者;
Byañjanaṃ nānāsaṃvāsaṃ, nānāsīmāya iddhiyā.
般哒咖、别住者、以神通力于异界者。
Yassa saṅgho kare kammaṃ, hontete catuvīsati;
僧团应对其作甘马者,这些有二十四种;
Sambuddhena paṭikkhittā, na hete gaṇapūrakā.
被正等正觉者所禁止,这些非僧伽之数。
Pārivāsikacatuttho, parivāsaṃ dadeyya vā;
第四为别住者,或应给予别住者;
Mūlā mānattamabbheyya, akammaṃ na ca karaṇaṃ.
退回原本者、应行僧悦者,无甘马者及无作法者。
Mūlā arahamānattā, abbhānārahameva ca;
退回原本应行僧悦者、应出罪者及
Na kammakārakā pañca, sambuddhena pakāsitā.
不能作甘马者五种,已被正等正觉者所宣说。
Bhikkhunī sikkhamānā ca, sāmaṇero sāmaṇerikā;
比库尼、学法女、沙玛内拉、沙马内莉
Paccakkhantimaummattā, khittāvedanadassane.
已舍戒者、疯狂者、心乱者、受痛苦者
Appaṭikamme diṭṭhiyā, paṇḍakāpi ca byañjanā ;
于见不悔者、般哒咖、具二相者
Nānāsaṃvāsakā sīmā, vehāsaṃ yassa kamma ca.
别住者、界、空中者、以及其业
Aṭṭhārasannametesaṃ, paṭikkosaṃ na ruhati;
这十八种人,不适合撤回
Bhikkhussa pakatattassa, ruhati paṭikkosanā.
对于已恢复本性的比库,适合撤回
Suddhassa dunnisārito, bālo hi sunissārito;
清净者被恶意举发,愚者被善意举发
Paṇḍako theyyasaṃvāso, pakkanto tiracchānagato.
般哒咖、贼住者、已离去者、畜生
Mātu pitu arahanta, dūsako saṅghabhedako;
母、父、阿拉汉、污染者、破僧者;
Lohituppādako ceva, ubhatobyañjano ca yo.
以及出(佛身)血者、两性人。
Ekādasannaṃ etesaṃ, osāraṇaṃ na yujjati;
对这十一种人,不适合授达上;
Hatthapādaṃ tadubhayaṃ, kaṇṇanāsaṃ tadūbhayaṃ.
手、足、两者俱缺,耳、鼻、两者俱缺。
Aṅguli aḷakaṇḍaraṃ, phaṇaṃ khujjo ca vāmano;
指、趾甲、手掌,驼背者、侏儒;
Gaṇḍī lakkhaṇakasā, ca likhitako ca sīpadī.
瘿瘤者、烙印者、鞭打者、通缉犯。
Pāpā parisakāṇo ca, kuṇī khañjo hatopi ca;
恶众围绕者、跛足者、瘸者、残废者;
Iriyāpathadubbalo, andho mūgo ca badhiro.
威仪路羸弱者、盲者、哑者、聋者。
Andhamūgandhabadhiro mūgabadhirameva ca;
盲哑聋者、哑聋者、
Andhamūgabadhiro ca, dvattiṃsete anūnakā.
盲哑聋者,这三十二种是不减的。
Tesaṃ osāraṇaṃ hoti, sambuddhena pakāsitaṃ;
对他们的下放,已被正等正觉者所宣说;
Daṭṭhabbā paṭikātabbā, nissajjetā na vijjati.
应被见、应被对待,不存在应舍弃的。
Tassa ukkhepanā kammā, satta honti adhammikā;
对他的举罪甘马,有七种是非法的;
Āpannaṃ anuvattantaṃ, satta tepi adhammikā.
对犯者随顺,这七种也是非法的。
Āpannaṃ nānuvattantaṃ, satta kammā sudhammikā;
对犯者不随顺,七种甘马是如法的;
Sammukhā paṭipucchā ca, paṭiññāya ca kāraṇā.
当面询问,以及因承认的缘故。
Sati amūḷhapāpikā, tajjanīniyassena ca;
念、不痴恶作,以及谴责甘马;
Pabbājanīya paṭisāro, ukkhepaparivāsa ca.
驱出甘马、忏悔,举罪与别住。
Mūlā mānattaabbhānā, tatheva upasampadā;
本日摩那他、出罪,以及达上;
Aññaṃ kareyya aññassa, soḷasete adhammikā.
为他作另一,这十六是非法。
Taṃ taṃ kareyya taṃ tassa, soḷasete sudhammikā;
为彼作彼事,这十六是如法;
Paccāropeyya aññaññaṃ, soḷasete adhammikā.
互相恢复,这十六是非法。
Dve dve tammūlakaṃ tassa , tepi soḷasa dhammikā;
二二以彼为根本,这些十六也是如法;
Ekekamūlakaṃ cakkaṃ, ‘‘adhamma’’nti jinobravi.
一一为根本之轮,胜者说为「非法」。
Akāsi tajjanīyaṃ kammaṃ, saṅgho bhaṇḍanakārako;
僧团作了举罪甘马,是诤论的制造者;
Adhammena vaggakammaṃ, aññaṃ āvāsaṃ gacchi so.
以非法作别众甘马,他前往另一住处。
Tatthādhammena samaggā, tassa tajjanīyaṃ karuṃ;
在那里以非法和合,对他作举罪甘马;
Aññattha vaggādhammena, tassa tajjanīyaṃ karuṃ.
在别处以别众非法,对他作举罪甘马。
Patirūpena vaggāpi, samaggāpi tathā karuṃ;
以似法别众也作,和合也如是作;
Adhammena samaggā ca, dhammena vaggameva ca.
以非法和合,以及以法别众。
Patirūpakena vaggā ca, samaggā ca ime padā;
以似法别众,以及和合,这些句子;
Ekekamūlakaṃ katvā, cakkaṃ bandhe vicakkhaṇo.
智者作每一根本,应结轮。
Bālā byattassa niyassaṃ, pabbāje kuladūsakaṃ;
对于愚痴者应驱出,应令破坏家族者出家;
Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, kare akkosakassa ca.
对于辱骂者应作呵责甘马。
Adassanāppaṭikamme , yo ca diṭṭhiṃ na nissajje;
对于不见罪、不忏悔,以及不舍弃邪见者;
Tesaṃ ukkhepanīyakammaṃ, satthavāhena bhāsitaṃ.
对他们应作驱摈甘马,这是导师所说。
Upari nayakammānaṃ pañño tajjanīyaṃ naye;
在上述诸甘马之上,智者应作呵责甘马;
Tesaṃyeva anulomaṃ, sammā vattati yācite .
当被请求时,对他们应如法随顺地行事。
Passaddhi tesaṃ kammānaṃ, heṭṭhā kammanayena ca;
那些甘马的止息,以及下面的甘马方法;
Tasmiṃ tasmiṃ tu kammesu, tatraṭṭho ca vivadati.
在各个甘马中,其义理在那里有争论。
Akataṃ dukkaṭañceva, punakātabbakanti ca;
未作的恶行,以及应再作的;
Kamme passaddhiyā cāpi, te bhikkhū dhammavādino.
以及在业的止息中,那些比库是说法者。
Vipattibyādhite disvā, kammappatte mahāmuni;
大牟尼见到被违犯之病所苦、业已达到者;
Paṭippassaddhimakkhāsi, sallakattova osadhanti.
宣说了止息,如外科医生(宣说)药物。
Imamhi khandhake vatthūni chattiṃsāti. · 此篇集中有三十六事
Campeyyakkhandhako niṭṭhito. · 占波篇集完