8. Vipallāsakathā
8. Vipallāsakathā8. 颠倒论
Vipallāsakathāvaṇṇanā
『畸变说』之解说。
§236
236. Idāni tassa kammassa paccayabhūte vipallāse dassentena kathitāya suttantapubbaṅgamāya vipallāsakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Suttante tāva saññāvipallāsāti saññāya vipallatthabhāvā viparītabhāvā, viparītasaññāti attho. Sesadvayesupi eseva nayo. Cittakiccassa dubbalaṭṭhāne diṭṭhivirahitāya akusalasaññāya sakakiccassa balavakāle saññāvipallāso. Diṭṭhivirahitasseva akusalacittassa sakakiccassa balavakāle cittavipallāso. Diṭṭhisampayutte citte diṭṭhivipallāso. Tasmā sabbadubbalo saññāvipallāso, tato balavataro cittavipallāso, sabbabalavataro diṭṭhivipallāso. Ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya hi saññā ārammaṇassa upaṭṭhānākāramattaggahaṇato. Gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya cittaṃ lakkhaṇapaṭivedhassāpi sampāpanato. Kammārassa mahāsaṇḍāsena ayogahaṇaṃ viya diṭṭhi abhinivissa parāmasanato. Anicce niccanti saññāvipallāsoti anicce vatthusmiṃ ‘‘niccaṃ ida’’nti evaṃ gahetvā uppajjanakasaññā saññāvipallāso. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Na saññāvipallāso na cittavipallāso na diṭṭhivipallāsoti catūsu vatthūsu dvādasannaṃ vipallāsaggāhānaṃ abhāvā yāthāvaggahaṇaṃ vuttaṃ.
现释本业因缘所生之畸变，以应经文之前导，论述经文前行的畸变说所未及者。经文中所谓“识之畸变”，即指识蕴中识的意义生起了歪曲、反向、颠倒。这三种意义依次说明。于心业之薄弱处，无见漏的无善识障碍比作不健全之识；有共事时之力量时，则识之畸变。无见漏无善之意共事时之力量时，则心的畸变。与见解相应的心为见解的畸变。故一切薄弱者即识之畸变，力量更盛者乃心的畸变，力量最盛者乃见解的畸变。如同无学童之贫乏见钱之眼，依缘缘取心作为调整之体。乡野人之贫乏见钱如同心之表征与验证的障碍。作业人以大缠缚比作执着见，生起贪爱而过分用力。谓无常为常者，于无常法心生起恒常观，乃此识之畸变。由此教理遍及诸处皆应理解。言无识畸变、无心畸变、无见解畸变，乃四种事理中十二种畸变名称之无者，乃正确摄受所说无误。
Gāthāsu anattani ca attāti anattani attāti evaṃsaññinoti attho. Micchādiṭṭhihatāti na kevalaṃ saññinova, saññāya viya uppajjamānāya micchādiṭṭhiyāpi hatā. Khittacittāti saññādiṭṭhīhi viya uppajjamānena khittena vibbhantena cittena samannāgatā. Visaññinoti desanāmattametaṃ, viparītasaññācittadiṭṭhinoti attho. Atha vā saññāpubbaṅgamattā diṭṭhiyā paṭhamaṃ catūhi padehi saññāvipallāso vutto, tato micchādiṭṭhihatāti diṭṭhivipallāso, khittacittāti cittavipallāso. Visaññinoti tīhi vipallāsaggāhehi pakatisaññāvirahitā mohaṃ gatā ‘‘mucchito visavegena, visaññī samapajjathā’’tiettha (jā. 2.22.328) viya. Te yogayuttā mārassāti te janā sattā mārassa yoge yuttā nāma honti. Ayogakkheminoti catūhi yogehi ītīhi khemaṃ nibbānaṃ appattā. Sattā gacchanti saṃsāranti teyeva puggalā saṃsāraṃ saṃsaranti. Kasmā? Jātimaraṇagāmino hi te, tasmā saṃsarantīti attho. Buddhāti catusaccabuddhā sabbaññuno. Kālattayasādhāraṇavasena bahuvacanaṃ. Lokasminti okāsaloke. Pabhaṅkarāti lokassa paññālokaṃ karā. Imaṃ dhammaṃ pakāsentīti vipallāsappahānaṃ dhammaṃ jotenti. Dukkhūpasamagāminanti dukkhavūpasamaṃ nibbānaṃ gacchantaṃ. Tesaṃ sutvānāti tesaṃ buddhānaṃ dhammaṃ sutvāna. Sappaññāti bhabbabhūtā paññavanto. Sacittaṃ paccaladdhūti vipallāsavajjitaṃ sakacittaṃ paṭilabhitvā. Paṭialaddhūti padacchedo. Atha vā paṭilabhiṃsu paṭialaddhunti padacchedo. Aniccato dakkhunti aniccavaseneva addasaṃsu. Anattani anattāti anattānaṃ anattāti addakkhuṃ. Atha vā anattani vatthusmiṃ attā natthīti addakkhuṃ. Sammādiṭṭhisamādānāti gahitasammādassanā. Sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ samatikkantā.
偈中无我与我义，即谓不存我见。谓邪见灭时非单由见而已，连随见起的邪见识亦同灭。破灭心谓由识见断灭的分裂之心。破见者谓指南加间疏所说的由对立之识、心与见所作之颠倒知识。或由识为首，首先于四句中言说识之畸变，次谓邪见断灭即见解畸变，破灭心即心之畸变。断见心以三种畸变所约止，谓“愚痴已灭，智者生起”，如此解释。谓此辈虽与魔所缠，却能解脱。所谓不缠结，即于四种缠中不受缠缚，具此为安住就是涅盘未失。众生转流轮回，即彼等人转轮回，因出生死为流转故名轮回。如来者，四圣谛之觉者称。时与类众多称复数。世间谓俗世。发光者谓令世间现智之光。显扬此法谓破魔执照亮法。苦灭者谓行苦灭乃涅盘意。闻者谓闻佛圣法。具智慧者谓得智慧已。除畸变而得真实心。断灭谓断除。由见真理，断厌一切苦，是名正见之受持，超越一切流转苦。
Pahīnāpahīnapucchāya diṭṭhisampannassāti sotāpannassa. Dukkhe sukhanti saññā uppajjati. Cittaṃ uppajjatīti mohakālussiyassa appahīnattā saññāmattaṃ vā cittamattaṃ vā uppajjati, anāgāmissapi uppajjati, kiṃ pana sotāpannassa. Ime dve arahatoyeva pahīnā. Asubhe subhanti saññā uppajjati. Cittaṃ uppajjatīti sakadāgāmissapi uppajjati, kiṃ pana sotāpannassa. Ime dve anāgāmissa pahīnāti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā idaṃ dvayaṃ sotāpannasakadāgāmino sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Anāgāmino kāmarāgassa pahīnattā ‘‘asubhe subha’’nti saññācittavipallāsānañca pahānaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dvīsuvatthūsūtiādīhi padehi pahīnāpahīne nigametvā dasseti. Tattha ‘‘anicce nicca’’nti, ‘‘anattani attā’’ti imesu dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā. ‘‘Dukkhe sukha’’nti, ‘‘asubhe subha’’nti imesu dvīsu vatthūsu dve diṭṭhivipallāsā pahīnā. Kesuci potthakesu dveti paṭhamaṃ likhitaṃ, pacchā chāti. Catūsu vatthūsūti cattāri ekato katvā vuttaṃ. Aṭṭhāti dvīsu cha, dvīsu dveti aṭṭha. Cattāroti dukkhāsubhavatthūsu ekekasmiṃ dve dve saññācittavipallāsāti cattāro. Kesuci potthakesu ‘‘cha dvīsū’’ti vuttaṭṭhānesupi evameva likhitanti.
问：具有断除断除之心见，即具见解者，是犹初果捨弃见思之圣者。于苦中得生起执见。心虽生起者，是烦恼微弱或单识或由此两者生起。如是对初果而言。阿拉汉果则是断绝此二者。于是连说此二者是初果和阿拉汉共断。故谓应当知此二者连属初果及阿拉汉。阿拉汉断除贪欲，谓破坏不净生净之识及心见，不净相毁破，则断除识心畸变应知。于贪欲破灭中显说断除，谓以贪欲灭除识心畸变。以二复数指断除者，说明此二之断除。言无常即恒常，言无我即有我，是分别见。于二复数境界中六种畸变已断。于苦、乐及不净、净等二中，分别破见有二见解畸变。于开示本经所写，前后相合。于四境界中，将八种识心畸变分别摄摄。以二与六合共八。四境中分别二二识心畸变四个。于经书记载“六二”之处同样作此记述。
Vipallāsakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 颠倒论释毕。