7. Kammakathāvaṇṇanā · 7. Kammakathā解释
7. Kammakathāvaṇṇanā7. 业论释
Kammakathāvaṇṇanā
业处论讲解
§234
234. Idāni tassā hetusampattiyā paccayabhūtaṃ kammaṃ dassentena kathitāya kammakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha ahosi kammaṃ ahosi kammavipākotiādīsu atītabhavesu katassa kammassa atītabhavesuyeva vipakkavipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko’’ti vuttaṃ. Tasseva atītassa kammassa diṭṭhadhammavedanīyassa upapajjavedanīyassa ca paccayavekallena atītabhavesuyeva avipakkavipākañca atīteyeva parinibbutassa ca diṭṭhadhammavedanīyaupapajjavedanīyaaparapariyāyavedanīyassa kammassa avipakkavipākañca gahetvā ahosi kammaṃ nāhosi kammavipākoti vuttaṃ. Atītasseva kammassa avipakkavipākassa paccuppannabhave paccayasampattiyā vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ahosi kammaṃ atthi kammavipākoti vuttaṃ. Atītasseva kammassa atikkantavipākakālassa ca paccuppannabhave parinibbāyantassa ca avipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ahosi kammaṃ natthi kammavipākoti vuttaṃ. Atītasseva kammassa vipākārahassa avipakkavipākassa anāgate bhave paccayasampattiyā vipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā ahosi kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Atītasseva kammassa atikkantavipākakālassa ca anāgatabhave parinibbāyitabbassa ca avipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Evaṃ atītakammaṃ atītapaccuppannānāgatavipākāvipākavasena chadhā dassitaṃ.
现在因果成立所依之业，称为业事释义的先行说明。这里所说“有业”“有业果”等，指的是过去的存在中某一业及其过去存在的业果，持取过去存在者所生的业果，谓之“有业”“有业果”。对于过去存在的业，因其现行之所见之法感受及未来生起之感受为条件，仅以过去存在者的未转变之业果及已断灭者的所见法感受、未来感受与其不同次第的感受为条件，持取业之未转变业果，谓之“有业，无业果”。对于过去存在的业果，在现存在时，因果成立而转变为现行业果，谓之“有业，有业果”。对于过去存在的业果，超越业果时令，在现存在阶段中正处涅槃者，业果不转变，谓之“有业，无业果”。对于过去存在的业果，其有业果与无业果在未来生成时，因果成立而应转变其业果，谓之“有业，将有业果”。对于过去存在的业果，超越业果时令且于未来存在应受灭者，应转变业果不生，谓之“有业，无将有业果”。如是过去业以过去现存在未来业果为业果体，详尽述明。
Paccuppannabhave katassa diṭṭhadhammavedanīyassa kammassa idheva vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā atthi kammaṃ atthi kammavipākoti vuttaṃ. Tasseva paccuppannassa kammassa paccayavekallena idha avipaccamānañca diṭṭheva dhamme parinibbāyantassa idha avipaccamānañca vipākaṃ gahetvā atthi kammaṃ natthi kammavipākoti vuttaṃ. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa ca aparapariyāyavedanīyassa ca anāgatabhave vipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā atthi kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa paccayavekallena anāgatabhave avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa aparapariyāyavedanīyassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā atthi kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Evaṃ paccuppannakammaṃ paccuppannānāgatavipākāvipākavasena catudhā dassitaṃ.
在现存在时，现行之所见法感受业果转变应作因，谓之“有业，有业果”。对于此现存在之业，因果成立下，现行无转变业果及于所见法中涅槃者，业果不转变，谓之“有业，无业果”。现行业的未来感受业果，谓之“有业，将有业果”。对于现行业的未来感受，因果成立下，现行未转变业果及未来应灭者未转变业果，谓之“有业，无将有业果”。如此现行业，以现在未来业果体，分明表现四种。
Anāgatabhave kātabbassa kammassa anāgatabhave vipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Tasseva anāgatassa kammassa paccayavekallena avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Evaṃ anāgatakammaṃ anāgatavipākāvipākavasena dvidhā dassitaṃ. Taṃ sabbaṃ ekato katvā dvādasavidhena kammaṃ dassitaṃ hoti.
未来存在应作的业，其未来应转变的业果，有业者谓之“有业，将有业果”。对于未来的业，因果成立下未转变者及未来应灭者未转变业果，谓之“有业，无业果”。未来业以其未来业果体显现，两种分别见之。此全部归一统而以十二种业表现。
Imasmiṃ ṭhāne ṭhatvā tīṇi kammacatukkāni āharitvā vuccanti – tesu hi vuttesu ayamattho pākaṭataro bhavissatīti. Catubbidhañhi kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparapariyāyavedanīyaṃ ahosikammanti. Tesu ekajavanavīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā akusalā vā paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti. Tathā asakkontaṃ pana ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko, na bhavissati kammavipāko, natthi kammavipāko’’ti imassa tikassa vasena ahosikammaṃ nāma hoti. Atthasādhikā pana sattamajavanacetanā upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ anantare attabhāve vipākaṃ deti. Tathā asakkontaṃ vuttanayeneva ahosikammaṃ nāma hoti. Ubhinnaṃ antare pana pañcajavanacetanā aparapariyāyavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ anāgate yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ deti. Sati saṃsārappavattiyā ahosikammaṃ nāma na hoti.
在此处立定，引出三种四类业说，这是所说的更明显义。四种业为：所见法感受业、现起感受业、未来感受业。如第一次生起之念为所见法感受业，此业于现世中现行其业果。无法资助者，谓之无业无业果无将有业果，无业业，即无业者。其第二念为现生起感受业，于未来生起业果。不能资助者，谓无业业。其他念为未来感受业，当得机缘时生业果。因轮回流转而有无业业之分别。
Aparampi catubbidhaṃ kammaṃ yaggarukaṃ yabbahulaṃ yadāsannaṃ kaṭattā vā pana kammanti. Tattha kusalaṃ vā hotu akusalaṃ vā, garukāgarukesu yaṃ garukaṃ mātughātādikammaṃ vā mahaggatakammaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Tathā bahulābahulesupi yaṃ bahulaṃ hoti susīlyaṃ vā dussīlyaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Yadāsannaṃ nāma maraṇakāle anussaritakammaṃ vā katakammaṃ vā. Yañhi āsannamaraṇe anussarituṃ sakkoti kātuṃ vā, teneva upapajjati. Etehi pana tīhi muttaṃ punappunaṃ laddhāsevanaṃ kaṭattā vā pana kammaṃ nāma hoti. Tesaṃ abhāve taṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati.
另外四种业为重业、广业、临近业，或近死业。无论善恶，重中之重如杀亲业大重业，最先转变。多与少随其善恶，亦最先转变。临近业名为临死时记忆业或所作业，可在临死时记忆或作之业，以此业生。此三重业称为从中脱离之业。此无则延续间断。
Aparaṃ vā catubbidhaṃ kammaṃ janakaṃ upatthambhakaṃ upapīḷakaṃ upaghātakanti. Tattha janakaṃ nāma kusalampi hoti akusalampi. Taṃ paṭisandhiyaṃ pavattepi rūpārūpavipākaṃ janeti. Upatthambhakaṃ pana janetuṃ na sakkoti, aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavatteti. Upapīḷakaṃ aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷeti bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na deti. Upaghātakaṃ pana kusalampi akusalampi samānaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ ghātetvā tassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ pana kammena kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccati.
其次，有四种业：造业者、承受业者、受困业者和毁坏业者。其中造业者指善业与不善业。该造业虽已结束，仍会引起形色相续的果报。承受业者无法自行生起业果，唯由他业所赐，遂在受此续果时同时承受由本业果所生的苦乐，且使果续得以维持。受困业者因他业所赐的续果，在果报中饱受所生苦乐的困扰压迫，故无法维持果续。毁坏业者则善恶业俱有，因毁伤他弱业，打断其果报，夺去己业果报的机会。由此，在有业作业的情况下，所谓果报果续即由此而生者也。
Iti imesaṃ dvādasannaṃ kammānaṃ kammantarañca vipākantarañca buddhānaṃ kammavipākañāṇasseva yāthāvasarasato pākaṭaṃ hoti asādhāraṇaṃ sāvakehi. Vipassakena pana kammantaraṃ vipākantarañca ekadesato jānitabbaṃ. Tasmā ayaṃ mukhamattadassanena kammaviseso pakāsitoti.
如是，此十二种业及业续、果续之识，乃诸世尊对于业果之悉彻觉知，现于弟子中殊胜明彻，无有异常。唯有内观者应知业续与果续各据唯一次序发生。故此以根本玄理初显内证，特别明示业之种种特性。
§235
235. Evaṃ suddhikakammavasena paṭhamavāraṃ vatvā tadeva kammaṃ dvidhā vibhajitvā kusalākusalādiyugalavasena dasahi pariyāyehi apare dasa vārā vuttā. Tattha ārogyaṭṭhena kusalaṃ, anārogyaṭṭhena akusalaṃ, idaṃ dukaṃ jātivasena vuttaṃ. Akusalameva rāgādidosasaṃyogena sāvajjaṃ, kusalaṃ tadabhāvena anavajjaṃ. Akusalaṃ aparisuddhattā, kaṇhābhijātihetuttā vā kaṇhaṃ, kusalaṃ parisuddhattā, sukkābhijātihetuttā vā sukkaṃ. Kusalaṃ sukhavuddhimattā sukhudrayaṃ, akusalaṃ dukkhavuddhimattā dukkhudrayaṃ. Kusalaṃ sukhaphalavattā sukhavipākaṃ, akusalaṃ dukkhaphalavattā dukkhavipākanti evametesaṃ nānākāro veditabboti.
235. 如此，于净业门第初次论述后，将此业分二类，并以善恶等对立组别，分为十种轮回状况，接续其他十种轮回状况。其间，安康状况对应善业，不安康对应不善业，此即生死苦事的说法。不善业因贪瞋所联合而为有漏，善业因其缺失而为无漏。不善业因不净之因、由黑暗而生黑暗，善业因净洁之因、由明净而生明净。善业以增进乐为特征，虽小却有乐；不善业则以增进苦为特征，虽小却有苦。善业结局为乐果，不善业结局为苦果，如此诸种形态应当知晓。
Kammakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 业论释已完结。