6. Gatikathā
6. Gatikathā六、趣论
Gatikathāvaṇṇanā
《趣论》注释
§231
231. Idāni tassā vimokkhuppattiyā hetubhūtaṃ hetusampattiṃ dassentena kathitāya gatikathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Duhetukapaṭisandhikassāpi hi ‘‘natthi jhānaṃ apaññassā’’ti (dha. pa. 372) vacanato jhānampi na uppajjati, kiṃ pana vimokkho. Tattha gatisampattiyāti nirayatiracchānayonipettivisayamanussadevasaṅkhātāsu pañcasu gatīsu manussadevasaṅkhātāya gatisampattiyā. Etena purimā tisso gativipattiyo paṭikkhipati. Gatiyā sampatti gatisampatti, sugatīti vuttaṃ hoti. Gatīti ca sahokāsā khandhā. Pañcasu ca gatīsu pettivisayaggahaṇeneva asurakāyopi gahito. Devāti cha kāmāvacaradevā brahmāno ca. Devaggahaṇena asurāpi saṅgahitā. Ñāṇasampayutteti ñāṇasampayuttapaṭisandhikkhaṇe. Khaṇopi hi ñāṇasampayuttayogena teneva vohārena vuttoti veditabbo. Katinaṃ hetūnanti alobhādosāmohahetūsu katinaṃ hetūnaṃ. Upapattīti upapajjanaṃ, nibbattīti attho.
今当论及彼时解脱境界之因缘生起，由因缘达到之现象展示而说行路，乃属前文注释。缘二因相续，有言“无智慧者无禅”（《法句经·372偈》），故禅亦不生，更何况解脱。此处所谓行路之达，即指依赖地狱、饿鬼、畜生、天人及人五道中，以人道为中心之行路成就。由此否定此前三种行路之不成。所谓行路之成便称为行路成就，即者称为善道。行路，通指组合蕴。五道中蕴持欲界之故，即阿修罗身亦包含其中。天，即是欲界天与梵天。以天界聚集而阿修罗亦被包含其中。所谓有智相续者，谓与智相连贯之续法。所谓持续，则以千钧之智相续力量及口传智慧为显著标志。所谓多因，即由贪、嗔、痴等恶因成因。所谓现起者，指产生和出现之义。
Yasmā pana suddakulajātāpi tihetukā honti, tasmā te sandhāya paṭhamapucchā. Yasmā ca yebhuyyena mahāpuññā tīsu mahāsālakulesu jāyanti, tasmā tesaṃ tiṇṇaṃ kulānaṃ vasena tisso pucchā. Pāṭho pana saṅkhitto. Mahatī sālā etesanti mahāsālā, mahāgharā mahāvibhavāti attho. Atha vā mahā sāro etesanti mahāsārāti vattabbe ra-kārassa la-kāraṃ katvā ‘‘mahāsālā’’ti vuttaṃ. Khattiyā mahāsālā, khattiyesu vā mahāsālāti khattiyamahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa khattiyassa gehe pacchimantena koṭisataṃ dhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasaṃ valañje nikkhamanti, ayaṃ khattiyamahāsālo nāma. Yassa brāhmaṇassa gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasa ambaṇāni divasaṃ valañje nikkhamanti, ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa gahapatissa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasaṃ valañje nikkhamanti, ayaṃ gahapatimahāsālo nāma.
因彼纯正贵族生，也成三因者，故以彼为首问。因三大家族中诞生大多众善，如此以彼三族家居住为第三问。简而言之，所谓“庄严殿堂”，即称为大堂、大屋、大富之家。或又言“大庄园”者，由加诸前缀“ra”为“la”构成“mahāsālā”。贵族中称“mahāsālā”，即为贵族大宅。余亦同理。彼贵族宅内西方积聚百万财产，每天销耗二十万银币，谓之贵族大庄园。彼婆罗门宅内西方积聚七千万财产，每天出入十万银币，谓之婆罗门大宅。彼居士家宅西方积聚四千五百万财产，每天出入五万银币，谓之居士大宅。
Rūpāvacarānaṃ arūpāvacarānañca ekantatihetukattā ‘‘ñāṇasampayutte’’ti na vuttaṃ, manussesu pana duhetukāhetukānañca sabbhāvato, kāmāvacaresu devesu duhetukānañca sabbhāvato sesesu ‘‘ñāṇasampayutte’’ti vuttaṃ. Ettha ca kāmāvacaradevā pañcakāmaguṇaratiyā kīḷanti, sarīrajutiyā ca jotantīti devā, rūpāvacarabrahmāno jhānaratiyā kīḷanti , sarīrajutiyā ca jotantīti devā, arūpāvacarabrahmāno jhānaratiyā kīḷanti, ñāṇajutiyā ca jotantīti devā.
观形欲界及无色欲界众生一因，未称为“有智相续”，然于人间成二因者，及欲界天及诸余界中成二因者皆称“有智相续”。彼中欲界天神以五欲为乐，具身形及光鲜，天神称为；色界梵天则以禅悦为乐，有形身相光耀，称为天；无色界梵天则以智慧喜乐，谓之心光悦，亦称为天。
§232
232.Kusalakammassa javanakkhaṇeti atītajātiyā idha tihetukapaṭisandhijanakassa tihetukakāmāvacarakusalakammassa ca javanavīthiyaṃ punappunaṃ uppattivasena sattavāraṃ javanakkhaṇe, pavattanakāleti attho. Tayo hetū kusalāti alobho kusalahetu adoso kusalahetu amoho kusalahetu. Tasmiṃ khaṇe jātacetanāyāti tasmiṃ vuttakkhaṇeyeva jātāya kusalacetanāya. Sahajātapaccayā hontīti uppajjamānā ca sahauppādanabhāvena upakārakā honti. Tena vuccatīti tena sahajātapaccayabhāveneva vuccati. Kusalamūlapaccayāpi saṅkhārāti ekacittakkhaṇikapaccayākāranayena vuttaṃ. ‘‘Saṅkhārā’’ti ca bahuvacanena tattha saṅkhārakkhandhasaṅgahitā sabbe cetasikā gahitāti veditabbaṃ. Apisaddena saṅkhārapaccayāpi kusalamūlānītipi vuttaṃ hoti.
善业之生起称为生命急速之现象，此处论三因相续生起及三因欲界善业积习反复发生七次生命急速，名为运转迅速。三因为善因，不贪为善因、不嗔为善因、不痴为善因。彼时谓曰“生起之心”，即当下生起之善意。因共生条件，即依同现出而相助；故名如是。又谓善根缘起之假借，名为行。行复数指集合行蕴皆心法。以坏品因行亦能生善根业。
Nikantikkhaṇeti attano vipākaṃ dātuṃ paccupaṭṭhitakamme vā tathā paccupaṭṭhitakammena upaṭṭhāpite kammanimitte vā gatinimitte vā uppajjamānānaṃ nikantikkhaṇe. Nikantīti nikāmanā patthanā. Āsannamaraṇassa hi mohena ākulacittattā avīcijālāyapi nikanti uppajjati, kiṃ pana sesesu nimittesu. Dve hetūti lobho akusalahetu moho akusalahetu. Bhavanikanti pana paṭisandhianantaraṃ pavattabhavaṅgavīthito vuṭṭhitamattasseva attano khandhasantānaṃ ārabbha sabbesampi uppajjati. ‘‘Yassa vā pana yattha akusalā dhammā na uppajjittha, tassa tattha kusalā dhammā na uppajjitthāti āmantā’’ti evamādi idameva sandhāya vuttaṃ. Tasmiṃ khaṇe jātacetanāyāti akusalacetanāya.
近时生起者，谓以自身果报、所依所缘之业、业因业缘与行之缘，由此因缘所生之至近现象。近，意谓接近。临命终时，迷惑心乱，乃至逆转轮回之网亦生近时果报，何况其他缘起因缘。二因者，谓贪为不善因，痴为不善因。生存者指续生之轮回路，自接续时起始，接连不绝，围绕五蕴流转全体生起。又有教诲谓：“若无不善法生起，彼处亦无善法生起。”以上以此问答故成。彼时谓曰“生起之心”，即于不善意。
Paṭisandhikkhaṇeti tena kammena gahitapaṭisandhikkhaṇe. Tayo hetūti alobho abyākatahetu adoso abyākatahetu amoho abyākatahetu. Tasmiṃ khaṇe jātacetanāyāti vipākābyākatacetanāya. Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti ettha tasmiṃ paṭisandhikkhaṇe tayo vipākahetū sesacetasikā ca nāmaṃ, hadayavatthu rūpaṃ. Tato nāmarūpapaccayatopi paṭisandhiviññāṇaṃ pavattati. Viññāṇapaccayāpi nāmarūpanti etthāpi nāmaṃ vuttappakārameva, rūpaṃ pana idha sahetukamanussapaṭisandhiyā adhippetattā gabbhaseyyakānaṃ vatthudasakaṃ kāyadasakaṃ bhāvadasakanti samatiṃsa rūpāni, saṃsedajānaṃ opapātikānañca paripuṇṇāyatanānaṃ cakkhudasakaṃ sotadasakaṃ ghānadasakaṃ jivhādasakañcāti samasattati rūpāni. Taṃ vuttappakāraṃ nāmarūpaṃ paṭisandhikkhaṇe paṭisandhiviññāṇapaccayā pavattati.
「再生识」者，谓由业力之果所生的再生识。在此有三因，即贪欲（无贪）、嗔恚（无嗔）及痴（无痴）。此时所生者，当为业果所显现的识。因名色为条件，则为识；在此再生识中，此三业果因与残余心及名，即心所，心及色，即心境，俱存。其次由名色为条件者，生起依止识；又由识为条件者，名色生起。此处所说名，应理解为识所认识的对象，色则与此相关相应而生，如胚胎中的身形物质，有肢体、器官以及感官诸处完整。由此所说名色，皆在再生识中，由于依止识而发生。
Pañcakkhandhāti ettha paṭisandhicittena paṭisandhikkhaṇe labbhamānāni rūpāni rūpakkhandho, sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, sesacetasikā saṅkhārakkhandho, paṭisandhicittaṃ viññāṇakkhandho. Sahajātapaccayā hontīti cattāro arūpino khandhā aññamaññaṃ sahajātapaccayā honti, rūpakkhandhe cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ sahajātapaccayā honti, arūpino khandhā ca hadayarūpañca aññamaññaṃ sahajātapaccayā honti, mahābhūtāpi upādārūpānaṃ sahajātapaccayā honti. Aññamaññapaccayā hontīti aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārakā honti, cattāro arūpino khandhā ca aññamaññapaccayā honti, cattāro mahābhūtā aññamaññapaccayā honti. Nissayapaccayā hontīti adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārakā honti, cattāro arūpino khandhā ca aññamaññaṃ nissayapaccayā hontīti sahajātā viya vitthāretabbā. Vippayuttapaccayā hontīti ekavatthukādibhāvānupagamanena vippayuttabhāvena upakārakā honti, arūpino khandhā paṭisandhirūpānaṃ vippayuttapaccayā honti, hadayarūpaṃ arūpīnaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayo hoti. ‘‘Pañcakkhandhā’’ti hettha evaṃ yathālābhavasena vuttaṃ.
「五蕴」者，谓借由再生心所悉皆得受之五种蕴法。色蕴为色法集合，生俱来的；受蕴为感受之集合，受蕴同样生俱来；想蕴为分别之集；觉所心作为余蕴；再生心作为识蕴。所谓生俱来依止，四无色蕴彼此生俱来依止，在色蕴中，四大元素彼此生俱来依止，无色蕴亦于心及色之间相互生俱来依止，四大元素亦于感官之色间生俱来依止。所谓彼此依止，谓因彼此生起分别及支撑之义而相互依存。四无色蕴亦彼此依止，四大元素亦彼此依止。所谓依止条件，谓借因果及缘故相互成为条件，四无色蕴中亦彼此为依止条件，如同生俱来一般，应理解之。所谓离别依止，谓因变异及合成而为相互对立之条件，无色蕴依止色蕴为离别条件，心与色为离别之条件。此谓「五蕴」之说，如是依止顺序明确说出者。
Cattāro mahābhūtāti ettha tayo paccayā paṭhamaṃ vuttāyeva. Tayo jīvitasaṅkhārāti āyu ca usmā ca viññāṇañca. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyañca. Usmāti tejodhātu. Viññāṇanti paṭisandhiviññāṇaṃ. Etāni hi uparūpari jīvitasaṅkhāraṃ saṅkharonti pavattentīti jīvitasaṅkhārā. Sahajātapaccayā hontīti arūpajīvitindriyaṃ paṭisandhiviññāṇañca sampayuttakānaṃ khandhānañca hadayarūpassa ca aññamaññasahajātapaccayā honti, tejodhātu tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññasahajātapaccayo hoti, upādārūpānaṃ sahajātapaccayova, rūpajīvitindriyaṃ sahajātarūpānaṃ pariyāyena sahajātapaccayo hotīti veditabbaṃ. Aññamaññapaccayā honti, nissayapaccayā hontīti dvayaṃ arūpajīvitindriyaṃ paṭisandhiviññāṇañca sampayuttakhandhānaṃ aññamaññapaccayā honti. Aññamaññanissayapaccayā hontīti vuttanayeneva yojetvā veditabbaṃ. Vippayuttapaccayā hontīti arūpajīvitindriyaṃ paṭisandhiviññāṇañca paṭisandhirūpānaṃ vippayuttapaccayā honti. Rūpajīvitindriyaṃ pana aññamaññanissayavippayuttapaccayatte na yujjati. Tasmā ‘‘tayo jīvitasaṅkhārā’’ti yathālābhavasena vuttaṃ. Nāmañca rūpañca vuttanayeneva catupaccayatte yojetabbaṃ. Cuddasadhammāti pañcakkhandhā, cattāro mahābhūtā, tayo jīvitasaṅkhārā, nāmañca rūpañcāti evaṃ gaṇanāvasena cuddasa dhammā. Tesañca upari aññesañca sahajātādipaccayabhāvo vuttanayo eva. Sampayuttapaccayā hontīti puna ekavatthukaekārammaṇaekuppādaekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā honti.
「四大元素」者，于此有三种条件，初已言及。三种条件即生命造作，即命（寿）、温（热）及识。寿者，为色寿根及无色寿根，温则为火元素，识即再生识。此诸造作为上下相承而令生命持续运作，即生命造作之义。生俱来条件者，谓无色寿根与再生识及其所依止之心及色彼此相生俱来，彼此依存；火元素彼此为三大元素间相生依存，亦如依止色元素彼此生俱来；须知此理。彼此依止者，依彼此生起与互相支持之理而为条件，四无色蕴亦彼此依止，且四大元素亦彼此依止。依止条件者，谓借由固着及依止而相互成为条件，彼此如同生俱来一般理应明白。彼此依止及依止条件之合出者，依言可知应彼此连结。离别依止者，谓由无色寿根及再生识援助于离别依止之色蕴，无色寿根与再生识与色蕴相互为离别依止。由彼理综知，因而言「三大生命造作」如是成立。名色及先前四种条件共相连结共计数为十四法。其上更有他法皆属生俱来依止等条件，亦应明白。结合条件，谓由单一因缘及一法相生起及一法灭尽之理，有助于理解。
Pañcindriyānīti saddhindriyādīni. Nāmañcāti idha vedanādayo tayo khandhā. Viññāṇañcāti paṭisandhiviññāṇaṃ. Puna cuddasa dhammāti cattāro khandhā, pañcindriyāni, tayo hetū, nāmañca viññāṇañcāti evaṃ gaṇanāvasena cuddasa dhammā. Aṭṭhavīsati dhammāti purimā ca cuddasa, ime ca cuddasāti aṭṭhavīsati. Idha rūpassāpi paviṭṭhattā sampayuttapaccayaṃ apanetvā vippayuttapaccayo vutto.
「五根」者，谓正确根等诸根。名者，此指感受等五蕴。识则特指再生识。合计十四法者，即色蕴、五根、三因及名识，如是应数为十四法。前者称为「二十八法」，加今者十四，即共计四十二法。此中色法亦具因缘引导，已能显现结合及离别条件。
Evaṃ paṭisandhikkhaṇe vijjamānassa tassa tassa paccayuppannassa dhammassa taṃ taṃ paccayabhedaṃ dassetvā paṭhamaṃ niddiṭṭhe hetū nigametvā dassento imesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hotīti āha. Kammāyūhanakkhaṇe tayo kusalahetū, nikantikkhaṇe dve akusalahetū, paṭisandhikkhaṇe tayo abyākatahetūti evaṃ aṭṭha hetū. Tattha tayo kusalahetū, dve akusalahetū ca idha paṭisandhikkhaṇe pavattiyā upanissayapaccayā honti. Tayo abyākatahetū yathāyogaṃ hetupaccayasahajātapaccayavasena paccayā honti. Sesavāresupi eseva nayo.
如是，于再生发生时，根据其所缘所生诸法，示现各类条件异别。首先论述三因，并闭结其义，言此八因得以成立。因中三为善因，两为不善因，三为未现显之因。此处三善因与两不善因于再生中生起，且作为依止的条件。三未现显因，依其本性亦作为先因即原因而存在。此理亦适用于余事。
Arūpāvacarānaṃ pana rūpābhāvā nāmapaccayāpi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi nāmanti vuttaṃ. Rūpamissakacuddasakopi ca parihīno. Tassa parihīnattā ‘‘aṭṭhavīsati dhammā’’ti vāro ca na labbhati.
无色法中，色法之无亦作为名之条件，识亦以识为条件而成立，名的缘起与识相应。彼色法已不复属二十八法中任一法，故其数不可入于「二十八法」内。
§233
233. Idāni vimokkhassa paccayabhūtaṃ tihetukapaṭisandhiṃ dassetvā teneva sambandhena duhetukapaṭisandhivisesañca dassetukāmo gatisampattiyā ñāṇavippayuttetiādimāha. Kusalakammassa javanakkhaṇeti atītajātiyā idha paṭisandhijanakassa duhetukakusalakammassa vuttanayeneva javanakkhaṇe. Dve hetūti ñāṇavippayuttattā alobho kusalahetu adoso kusalahetu. Dve abyākatahetūpi alobhādosāyeva.
如今揭示由解脱所依的三因相续，因缘所成之连结。以此因缘关系，亦欲显现二因相续之特别，以示其势流与智慧超越等义。此称为诠释善业之快速增进，如同过往生中由此因善业相续生起之快速增进。所谓二因，即因缘连结之智慧超越，利他无贪善因与无嗔善因。又有两未决定因，亦由无贪无嗔所生。
Cattāri indriyānīti paññindriyavajjāni saddhindriyādīni cattāri. Dvādasa dhammāti paññindriyassa amohahetussa ca parihīnattā dvādasa. Tesaṃ dvinnaṃyeva parihīnattā chabbīsati. Channaṃ hetūnanti dvinnaṃ kusalahetūnaṃ, dvinnaṃ akusalahetūnaṃ, dvinnaṃ vipākahetūnanti evaṃ channaṃ hetūnaṃ. Rūpārūpāvacarā panettha ekantatihetukattā na gahitā. Sesaṃ paṭhamavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Imasmiṃ vāre duhetukapaṭisandhiyā duhetukakammasseva vuttattā tihetukakammena duhetukapaṭisandhi na hotīti vuttaṃ hoti. Tasmā yaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 498) tipiṭakamahādhammarakkhitattheravāde ‘‘tihetukakammena paṭisandhi tihetukāva hoti, duhetukāhetukā na hoti. Duhetukakammena duhetukāhetukā hoti, tihetukā na hotī’’ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā sameti. Yaṃ pana tipiṭakacūḷanāgattherassa ca moravāpivāsimahādattattherassa ca vādesu ‘‘tihetukakammena paṭisandhi tihetukāpi hoti duhetukāpi, ahetukā na hoti. Duhetukakammena duhetukāpi hoti ahetukāpi, tihetukā na hotī’’ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā viruddhaṃ viya dissati. Imissā kathāya hetuadhikārattā ahetukapaṭisandhi na vuttāti.
所谓四根，即智慧根之禁戒、正见、听法等四种；十二法者，为智慧根无痴之所失十二项。其十二项中失去者仅两项，共二十六项称为隐蔽因，含两善因、两不善因、两果报因等。色与非色界之行者，因专一因缘故不被纳入。余者当如先所述应当知。由此缘起相续及善业如前述，故曰由三因业无因缘相续不成。故在大藏注疏里（注疏·第四百九十八页），上座部三藏大护法论者云：由三因业相续为三因，非二因也；由二因业方为二因，非三因也。而三藏中长老及摩阇波逸布长老所言“由三因业相续，二因亦三因，非因缘者”，似与此巴利语说法相违。此义因因缘主权所致，故因无因缘相续之说不可成立。
Gatikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 趣论注释完毕。