2. Iddhikathā

111 段 · CSCD 巴利原典

2. Iddhikathā二、神通论

Iddhikathāvaṇṇanā

神变论注释

§9

9. Idāni paññākathāya anantaraṃ paññānubhāvaṃ dassentena kathitāya iddhikathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha pucchāsu tāva kā iddhīti sabhāvapucchā. Kati iddhiyoti pabhedapucchā. Kati bhūmiyoti sambhārapucchā. Kati pādāti patiṭṭhapucchā. Kati padānīti āsannakāraṇapucchā. Kati mūlānīti ādikāraṇapucchā. Visajjanesu ijjhanaṭṭhena iddhīti nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena cāti attho. Yañhi nipphajjati paṭilabbhati ca, taṃ ijjhatīti vuccati. Yathāha – ‘‘kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhatī’’ti (su. ni. 772). ‘‘Nekkhammaṃ ijjhatīti iddhi, paṭiharatīti pāṭihāriya’’ntiādi (paṭi. ma. 3.32). Aparo nayo – ijjhanaṭṭhena iddhi, upāyasampadāyetaṃ adhivacanaṃ. Upāyasampadā hi ijjhati adhippetaphalappasavanato. Yathāha – ‘‘ayaṃ kho, citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo, sace paṇidahissati ‘anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Ijjhissati hi sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti (saṃ. ni. 4.352). Aparo nayo – etāya sattā ijjhantīti iddhi. Ijjhantīti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti vuttaṃ hoti.

现今在智慧之说之后，紧接着以显现智慧体验为目的，讲述了神通之说的前缘缘起。其中，问答分别为：何为神通，此为本性之问；神通共有多少种，为类别之问；神通有多少基础，为集聚之问；神通有多少根基，为成立之问；多少根基之支节，为近因之问；多少根基之本源，为初因之问。在剖析过程中，‘神通’以成就所由、所获为义，即所生发、获得故，谓之神通。如经中言：『正欲求欲者，其心随欲而生』；又云：『出家即为神通，降伏即是神奇』等。别有别说，将神通解释为因具足善巧方便而得成就。如文中谓：『彼盖有善意之清净心志，若言“未来我为国王转轮圣王”，彼意必成，因道心志之清净』，此即善巧方便之意。又有说，谓三界众生皆由此意乐心起，以此神通增长或增强此意愿。此意即“神通”之义也。又谓神通即是因兴盛、增长而表达此意愿。此义言归诸“神通”之概念。

§10

10. Dasasu iddhīsu adhiṭṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhānā iddhi. Pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbanā iddhi. Sarīrabbhantare aññassa manomayassa sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayā iddhi. Ñāṇappavattito pubbe vā pacchā vā taṃkhaṇe vā ñāṇānubhāvanibbatto viseso ñāṇavipphārā iddhi. Samādhito pubbe vā pacchā vā taṃkhaṇe vā samathānubhāvanibbatto viseso samādhivipphārā iddhi. Cetovasippattānaṃ ariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhi. Kammavipākavasena jāto viseso kammavipākajā iddhi. Pubbe katapuññassa jāto viseso puññavato iddhi. Vijjāya jāto viseso vijjāmayā iddhi. Tena tena sammāpayogena tassa tassa kammassa ijjhanaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi.

神通分十种：依止基础而成就者，称为定之神通；依止进展、提升、偏离、变化而发者，称为转变之神通；依止他心与自身身体现象成就，称为身意神通；依止智慧流转，在先前或之后、特定时间内智慧表现不同，称为智慧变者神通；依止禅定流转，在先前或之后某时禅定展现不同，称为禅变者神通；依止圣者心意所生起的如实境界，称为圣者神通；依止业果生成而得者，称为业果神通；依止先时所造福德而生者，称为福德神通；依止智慧所生特异者，称为智慧神通。不论何种，都因所起业的适当作用，依此基础，方能成就相应神通。

Iddhiyācatasso bhūmiyoti avisesetvā vuttepi yathālābhavasena adhiṭṭhānavikubbanamanomayiddhiyā eva bhūmiyo, na sesānaṃ. Vivekajā bhūmīti vivekato vā viveke vā jātā vivekajā bhūmi. Pītisukhabhūmīti pītisukhayuttā bhūmi. Upekkhāsukhabhūmīti tatramajjhattupekkhāya ca sukhena ca yuttā bhūmi. Adukkhamasukhābhūmīti adukkhamasukhavedanāyuttā bhūmi. Tesu paṭhamadutiyāni jhānāni pītipharaṇatā, tīṇi jhānāni sukhapharaṇatā, catutthajjhānaṃ cetopharaṇatā. Ettha ca purimāni tīṇi jhānāni yasmā pītipharaṇena ca sukhapharaṇena ca sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā lahumudukammaññakāyo hutvā iddhiṃ pāpuṇāti, tasmā iminā pariyāyena iddhilābhāya saṃvattanato sambhārabhūmiyoti veditabbāni. Catutthajjhānaṃ pana iddhilābhāya pakatibhūmiyeva. Iddhilābhāyāti attano santāne pātubhāvavasena iddhīnaṃ lābhāya. Iddhipaṭilābhāyāti parihīnānaṃ vā iddhīnaṃ vīriyārambhavasena puna lābhāya, upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Iddhivikubbanatāyāti iddhiyā vividhakaraṇabhāvāya. Iddhivisavitāyāti vividhaṃ visesaṃ savati janeti pavattetīti visavī, vividhaṃ savanaṃ vā assa atthīti visavī, tassa bhāvo visavitā. Tassā visavitāya, iddhiyā vividhavisesapavattanabhāvāyāti attho. Iddhivasībhāvāyāti iddhiyā issarabhāvāya. Iddhivesārajjāyāti iddhivisāradabhāvāya. Iddhipādā ñāṇakathāyaṃ vuttatthā.

关于神通之“基础”：即使未详细分说，也当知这里所说基础，是指依止心念定聚故而成之各种分基础，不是别的。所谓分别为：取舍之基础、喜乐之基础、中道安乐之基础、不苦不乐之基础。于前三禅，基于喜乐得力，于三禅依喜乐及乐感及轻微感取消烦恼得力，形成较轻薄体惯，故而获神通。此即所谓集聚之基础。第四禅则为获神通之显著基础。所谓“获神通”，指自己心性内现能力之获得；所谓“再获神通”，则指依先有神通，借助精进等再度获得，或附加众因而增上。所谓“神通变化”，即神通具多种成因变化；“神通广度”，即多种异状相展现；“神通能者”，意指具神通之主；“神通精通”，指神通修习圆熟成熟。此段为神通四根基（四脚）之智慧讲义。

Chandaṃce bhikkhu nissāyāti yadi bhikkhu chandaṃ nissāya chandaṃ adhipatiṃ karitvā. Labhati samādhinti samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti. Sesesupi eseva nayo. Tattha chandavīriyacittavīmaṃsā cattāri padāni, taṃsampayuttā cattāro samādhī cattāri padānīti evaṃ aṭṭha padāni. Yasmā pana iddhimuppādetukāmatāchando samādhinā ekato niyuttova iddhilābhāya saṃvattati, tathā vīriyādayo, tasmā imāni aṭṭha padāni vuttānīti veditabbāni.

若比库以意愿为依止，即以意愿主宰心意，则能成就禅定，禅定遂得，神通遂成。其余情况亦同，此即所谓禅定四根，即四根汇合成八根。因意愿助力于神通发生，诸如精进等亦同理，所以此处说出八根意愿法，应知此八根为神通之根基。

Yaṃ taṃ bhagavatā abhiññā uppādetukāmassa yogino kattabbayogavidhiṃ dassentena ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte’’ti (dī. ni. 1.238) cittassa āneñjaṃ vuttaṃ, taṃ thero soḷasadhā dassento soḷasamūlānītiādimāha. Tattha anonatanti kosajjavasena anonataṃ, asallīnanti attho. Anunnatanti uddhaccavasena uddhaṃ na āruḷhaṃ, anuddhatanti attho. Anabhinatanti lobhavasena na abhinataṃ, anallīnanti attho. Abhikāmatāya nataṃ abhinatanti, idaṃ tādisaṃ na hotīti vuttaṃ hoti. Rāgeti saṅkhāravatthukena lobhena. Anapanatanti dosavasena na apanataṃ, na ghaṭṭananti attho. ‘‘Nataṃ natī’’ti atthato ekaṃ. Apagatanatanti apanataṃ, idaṃ tādisaṃ na hotīti vuttaṃ hoti. Anissitanti anattato diṭṭhattā diṭṭhivasena ‘‘attā’’ti vā ‘‘attaniya’’nti vā kiñci na nissitaṃ. Appaṭibaddhanti paccupakārāsāvasena nappaṭibaddhaṃ. Chandarāgeti sattavatthukena lobhena. Vippamuttanti vikkhambhanavimuttivasena kāmarāgato vippamuttaṃ. Atha vā pañcavimuttivasena kāmarāgato vippamuttaṃ. Atha vā pañcavimuttivasena tato tato paṭipakkhato vippamuttaṃ. Idaṃ puthujjanasekhāsekhānampi abhiññāya uppādanato nirodhasamāpattiñāṇe ‘‘soḷasahi ñāṇacariyāhī’’ti (paṭi. ma. 1.84) vuttanayena ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ, yathālābhavasena pana gahetabbaṃ. Kāmarāgeti methunarāgena. Visaññuttanti vikkhambhanato sesakilesehi visaṃyuttaṃ, ukkaṭṭhanayena samucchedato vā vippayuttaṃ. Kileseti sesakilesena. Vimariyādikatanti vikkhambhitabbamariyādavasena vigatakilesamariyādaṃ kataṃ, tena tena maggena pahātabbamariyādavasena vā vigatakilesamariyādaṃ kataṃ. Kilesamariyādeti tena tena pahīnena kilesamariyādena. Liṅgavipallāso cettha daṭṭhabbo. Ekattagatanti ekārammaṇagataṃ. Nānattakilesehīti nānārammaṇe pavattamānehi kilesehi. Idaṃ ārammaṇamapekkhitvā vuttaṃ, ‘‘anonata’’ntiādi pana kilese eva apekkhitvā. Obhāsagatanti paññāya visadappavattivasena paññobhāsaṃ gataṃ. Avijjandhakāreti balavaavijjāya. Catasso ca bhūmiyo soḷasa ca mūlāni iddhiyā pubbabhāgavasena vuttāni, cattāro ca pādā aṭṭha ca padāni pubbabhāgavasena ca sampayogavasena ca vuttānīti.

彼世尊教示，为生起阿毗知见之游方修行者，当以如下方法：即是于心清净、无瑕疵、纯洁、坚固、正念、正定、无染污、柔和安稳状态中，得成成熟。古长老言，‘无烦恼’即指无躁动无纷乱无贪爱无嗔恨，无恶习尚，无埋藏异见，无执取无挂碍，无贪爱及嗔恨等烦恼根基，不住我执。所谓‘无烦恼’即专指真谛消除烦恼。所谓“烦恼精进”即因去除烦恼而兴起之精进，此处列举多种烦恼详细微分，称之为烦恼名称转倒，是指一心专注同时对多烦恼相断。所谓心中明澈光耀，即是智慧流转明明达达。所谓无明黑暗，是指强烈无明。以上四种基础与十六种根基先前说起，四根十六基皆为神通以前部分，且以适当关系结合而说。

§10

10. Evaṃ iddhiyā bhūmipādapadamūlabhūte dhamme dassetvā idāni tā iddhiyo dassento katamā adhiṭṭhānā iddhītiādimāha. Tattha uddesapadānaṃ attho iddhividhañāṇaniddese vuttoyeva. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Tena sabbapakāravasena iddhividhakārakassa aññattha abhāvaṃ dīpeti. Imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ niddeso heṭṭhā vuttattho. Teneva ca iddhiyā bhūmipādapadamūlabhūtehi dhammehi samannāgato visuddhimagge (visuddhi. 2.365-366) vuttehi cuddasahi pannarasahi vā ākārehi paridamitacittatā ca chandādiekekādhipatisamāpajjanavasena āvajjanādivasībhāvavasena ca mudukammaññakatacittatā ca vuttā hoti. Balavapubbayogasampanno pubbayogasampattiyā arahattapaṭilābheneva paṭiladdhābhiññādiguṇo bhikkhu bhūmiādīhi dhammehi samannāgato hotīti katvā sopi vuttova hoti.

第十条。如是于具足地、足、手、脚根本所生之法观现后，尔时显现此诸神通，称此神通乃所起之根定（禅定）者。所谓根定者，即是通达神通之知识见解所表达之意。此中“比库”者，于此教法中即是比库。以此词语全面宣扬神通能生之特性，不令产生他义。此二词之说明，下文已有所解。又据此，具足于地、足、手、脚根本之法，而得纯净之道（清净道），此在清净（第2卷365-366页）中以十三或十五种形态表示。其心通则为制伏之心，欲一意归依一主，此为征召等现象之现现身，也叫柔顺通达心。诸比库具此前力运用之能，凭此前功德功力乃得阿拉汉完善觉悟，及诸审辨等智慧，具足于这些地、根本之法而成就无上成果，此乃说明，文义清晰无误。

Bahukaṃ āvajjatīti pathavīkasiṇārammaṇaṃ abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya sace sataṃ icchati, ‘‘sataṃ homi, sataṃ homī’’ti parikammakaraṇavasena āvajjati. Āvajjitvāñāṇena adhiṭṭhātīti evaṃ parikammaṃ katvā abhiññāñāṇena adhiṭṭhāti. Ettha parikammaṃ katvā puna pādakajjhānasamāpajjanaṃ na vuttaṃ. Kiñcāpi na vuttaṃ, atha kho aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.386) ‘‘āvajjatīti parikammavaseneva vuttaṃ, āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātīti abhiññāñāṇavasena vuttaṃ, tasmā bahukaṃ āvajjati, tato tesaṃ parikammacittānaṃ avasāne samāpajjati, samāpattito vuṭṭhahitvā puna ‘bahuko homī’ti āvajjitvā tato paraṃ pavattānaṃ tiṇṇaṃ catunnaṃ vā pubbabhāgacittānaṃ anantarā uppannena sanniṭṭhāpanavasena adhiṭṭhānanti laddhanāmena ekeneva abhiññāñāṇena adhiṭṭhātīti evamettha attho daṭṭhabbo’’ti vuttattā evameva daṭṭhabbaṃ. Yathā ‘‘bhuñjitvā sayatī’’ti vutte pānīyaṃ apivitvā hatthadhovanādīni akatvā bhuttānantarameva sayatīti attho na hotīti antarā santesupi aññesu kiccesu ‘‘bhutvā sayatī’’ti vuccati, evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Paṭhamaṃ pādakajjhānasamāpajjanampi hi pāḷiyaṃ avuttamevāti. Tena pana adhiṭṭhānañāṇena saheva sataṃ hoti. Sahassepi satasahassepi eseva nayo. Sace evaṃ na ijjhati, puna parikammaṃ katvā dutiyampi samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhātabbaṃ. Saṃyuttaṭṭhakathāyañhi ‘‘ekavāraṃ dvivāraṃ samāpajjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tattha pādakajjhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ, parikammacittāni satārammaṇāni vā sahassārammaṇāni vā. Tāni ca kho vaṇṇavasena, na paṇṇattivasena. Adhiṭṭhānacittampi tatheva satārammaṇaṃ vā sahassārammaṇaṃ vā. Taṃ pubbe vuttaappanācittamiva gotrabhuanantaraṃ ekameva uppajjati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ.

多次现现之意谓通过四禅第四定境中触地色相之神通者，若其起身，心欲诚实乃发“我诚在，我确存”之念，而为此发起动作。凭此现现之知能而称为根定（持守）。此处说其动作后未言复入足禅定。且又未言复具体何者。如《清净论》（第2卷386页注）释：“所谓多次现现，谓作为动作；现现而知能持守乃是证悟智慧力；所以多次现现，最终以动作心完成目地之后，复入禅定起身，并复发‘多次我在’之念；继而对过去三世前缘心所现之显现生起维护之根定，持守此中智慧亦名持守。”由此可见，如同“吃饱睡觉”意指饮水洗手等杂务未做，仍称其睡，此中虽有所间无碍其他诸事，谓为“已食入睡”。依此理解，首入足禅虽未明说是“根定”，然以证悟智慧力同此。“持守知”随之成就百倍，千倍亦然。若未成就此，重做动作再次入禅修持，方可令心坚固。《相应论注》称“一次或两次入禅皆可”，此时足禅心为示现相，动作心若为百相，千相，非虚构量数。持守心亦复如是，或百相或千相。此心乃先前所说，譬如世代相承般生起第四色心。

Yathāyasmā cūḷapanthako ekopi hutvā bahudhā hotīti bahudhābhāvassa kāyasakkhidassanatthaṃ vuttaṃ. Vattamānavacanaṃ panettha therassa tathākaraṇapakatikattā tassa dharamānakālattā ca katanti veditabbaṃ. Eko hotīti vārepi eseva nayo.

犹如长老朱腊般踏咖一人虽然仅一众体，却多样显现，故为多样身体现象，以显现神通之力。《世人言》此处谓此老者于于如实知漏灭时，亦作此说。所谓一者，谓此一众体即一。

Tatridaṃ vatthu (visuddhi. 2.386) – te dve bhātaro kira therā panthe jātattā ‘‘panthakā’’ti nāmaṃ labhiṃsu. Tesu jeṭṭho mahāpanthako pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. So arahā hutvā cūḷapanthakaṃ pabbājetvā –

此为章节（《清净论》第2卷386页），共有两兄弟长老，生于同族，故名“般踏咖”，其长为大般踏咖，出家后，凭智慧禅辨达至阿拉汉果。彼亦成阿拉汉后，使小般踏咖入道——

‘‘Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ;

“如莲花似高山花香气芳，叶滴如露香气散发；

Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe’’ti. (a. ni. 5.195; saṃ. ni. 1.123) –

观彼阿耆尼火光炽盛，犹如天空之炎焰燃烧。”（《阿含经·尼拘林论》第5章195句；《相应部·尼拘林》卷1第123句）

Imaṃ gāthaṃ adāsi. So taṃ catūhi māsehi paguṇaṃ kātuṃ nāsakkhi. Atha naṃ thero ‘‘abhabbo tvaṃ imasmiṃ sāsane, nikkhama ito’’ti āha. Tasmiñca kāle thero bhattuddesako hoti. Jīvako komārabhacco bahuṃ mālāgandhavilepanaṃ ādāya attano ambavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā dhammaṃ sutvā dasabalaṃ vanditvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘sve, bhante, buddhappamukhāni pañca bhikkhusatāni ādāya amhākaṃ nivesane bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. Theropi ‘‘ṭhapetvā cūḷapanthakaṃ sesānaṃ adhivāsemī’’ti āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako bhiyyoso mattāya domanassappatto hutvā punadivase pātova vihārā nikkhamitvā sāsane sāpekkhatāya vihāradvārakoṭṭhake rodamāno aṭṭhāsi.

这偈颂已献。比库不能于四个月内精勤成就。于是长老对他说：『你不胜任此教法，应当离开这里。』当时该长老为食施者。基瓦哥带着少年子弟许多的花环、香料涂饰，来到自己的庄园，敬礼圣者，闻法，礼敬十力，随即恭敬到长老前说：『尊者，我们携带佛前五众比库，请允许他们在我们住所乞食。』长老答说：『你设宴待请小般踏迦及众余众坐。』听此，小般踏迦更加愤怒，因痛恨内心烦恼，再次离开住所，于寺舍旁的门墙前哭泣站立。

Bhagavā tassa upanissayaṃ disvā taṃ upasaṅkamitvā ‘‘kasmā rodasī’’ti āha. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Bhagavā ‘‘na sajjhāyaṃ kātuṃ asakkonto mama sāsane abhabbo nāma hoti, mā soci, panthakā’’ti cakkacittatalena pāṇinā tassa sīsaṃ parāmasitvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā vihāraṃ pavisitvā gandhakuṭipamukhe nisīdāpetvā iddhiyā abhisaṅkhataṃ parisuddhaṃ pilotikakhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ pilotikaṃ ‘rajoharaṇaṃ rajoharaṇa’nti hatthena parimajjanto nisīda, panthakā’’ti vatvā tassa pilotikakhaṇḍaṃ datvā kāle ārocite bhikkhusaṅghaparivuto jīvakassa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Tassa taṃ pilotikakhaṇḍaṃ tathāparimajjantassa kiliṭṭhaṃ hutvā kamena kāḷavaṇṇaṃ ahosi. So ‘‘idaṃ parisuddhaṃ pilotikakhaṇḍaṃ, natthettha doso, attabhāvaṃ nissāya panāyaṃ doso’’ti saññaṃ paṭilabhitvā pañcasu khandhesu ñāṇaṃ otāretvā vipassanaṃ vaḍḍhesi. Athassa bhagavā obhāsaṃ vissajjetvā purato nisinno viya paññāyamānarūpo hutvā imā obhāsagāthā abhāsi –

世尊见此因缘，走近他问：『你为何哭泣？』他述说起由。世尊说：『因不能安排善事，不能守护我教法，你确实不胜任。不要忧愁，小般踏迦。』世尊用慈悲眼光，用手扶他头，扶至臂膀，入寺舍，坐于香屋前，凭神通将清净的毛发（pilotika）聚集成团，说：『这清净的毛发名为“污秽除净”，用手轻拂，坐吧，小般踏迦。』随时指定后，因比库、僧众围绕，世尊至基瓦之家，坐于指定坐垫上。因毛发轻拂，污浊退散，肤色因欲染成暗黑。小般踏迦因见这清净毛发，知此处无过，用自性为依止，无此玷污，悟得五蕴认识，增长正观修行。此时世尊放光明，宛若坐在前方般，现智慧形态，唱诵光明偈曰—

‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;

『贪欲不是尘埃，也不是种子名，但贪欲犹如尘污之称。』

Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane.

此尘去除后，比库乃住无尘污教法中。

‘‘Doso…pe… sāsane.

「嗔恨……乃至……教法之中。」

‘‘Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;

『愚痴不是尘埃，也不是种子名，但愚痴犹如尘污之称。』

Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane. (mahāni. 209);

比库们破除污秽，依止于无秽物的教法中而修行。

‘‘Adhicetaso appamajjato, munino monapathesu sikkhato;

“由内心专注而不放逸，修行于寂静之道的圣者；

Sokā na bhavanti tādino, upasantassa sadā satīmato’’ti. (udā. 37);

如是之人常怀正念，忧苦不生。”

Gāthāpariyosāne thero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. So manomayajjhānalābhī hutvā eko hutvā bahudhā, bahudhā hutvā eko bhavituṃ samattho ahosi. Arahattamaggenevassa tīṇi piṭakāni cha ca abhiññā āgamiṃsu.

在颂歌结尾时，这位长老同众生互相切磋精进，获得了阿拉汉果。他得于心意所知的功德，能作一而多，多而一，变化无碍。如同修持阿拉汉之道，他洞悉三藏、六通悉皆现起。

Jīvakopi kho dasabalassa dakkhiṇodakaṃ upanāmesi. Satthā pattaṃ hatthena pidahitvā ‘‘kiṃ bhante’’ti puṭṭho ‘‘vihāre eko bhikkhu atthi, jīvakā’’ti āha. So purisaṃ pesesi ‘‘gaccha ayyaṃ gahetvā sīghaṃ ehī’’ti. Cūḷapanthakatthero tassa purisassa pure āgamanāyeva bhātaraṃ attano pattavisesaṃ ñāpetukāmo bhikkhusahassaṃ nimminitvā ekampi ekena asadisaṃ, ekassāpi ca cīvaravicāraṇādisāmaṇakakammaṃ aññena asadisaṃ akāsi. Puriso gantvā vihāre bahū bhikkhū disvā paccāgantvā ‘‘bahū, bhante, vihāre bhikkhū, pakkositabbaṃ ayyaṃ na passāmī’’ti jīvakassa kathesi. Jīvako satthāraṃ pucchitvā tassa nāmaṃ vatvā puna taṃ pesesi. So gantvā ‘‘cūḷapanthako nāma kataro bhante’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ cūḷapanthako, ahaṃ cūḷapanthako’’ti sakiṃyeva mukhasahassaṃ kathesi. So puna gantvā ‘‘sabbepi kira cūḷapanthakā, ahaṃ pakkositabbaṃ na jānāmī’’ti āha. Jīvako paṭividdhasaccatāya ‘‘iddhimā bhikkhū’’ti nayato aññāsi. Bhagavā āha – ‘‘gaccha, yaṃ paṭhamaṃ passasi, taṃ cīvarakaṇṇe gahetvā satthā taṃ āmantetīti vatvā ānehī’’ti. So gantvā tathā akāsi. Tāvadeva sabbepi nimmitā antaradhāyiṃsu. Thero taṃ uyyojetvā mukhadhovanādisarīrakiccaṃ niṭṭhapetvā paṭhamataraṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Tasmiṃ khaṇe satthā dakkhiṇodakaṃ gaṇhitvā bhattakiccaṃ katvā cūḷapanthakatthereneva bhattānumodanaṃ dhammakathaṃ kathāpesi. Thero dīghamajjhimāgamappamāṇaṃ dhammakathaṃ kathesīti.

基瓦迦也献上十斛甘露。世尊举起袈裟，问：“尊者，比库中有人吗？”对曰：“基瓦迦在。”他叫人去请基瓦迦快来。长老朱罗般踏卡闻讯即来到，为万人传递袈裟特征，精进修行，独到不可比拟，且无意侵占他人袈裟与戒律。使者见众多比库忙碌于寺院，叮嘱务必要见他。基瓦迦闻问名字，答曰：“我就是朱罗般踏卡。”使者回报称众皆为朱罗般踏卡，难以辨别。基瓦迦坦然回应：“是的，我就是朱罗般踏卡。”世尊吩咐：“去请他，见到他时拿袈裟边缘向他问安。”使者照行，诸众缘故相继消散。长老沐浴更衣，初坐定后，世尊端起甘露，吃毕，和朱罗般踏卡赞叹法理。此长老法说广大，中等而不短。

Aññe bhikkhū adhiṭṭhānena manomayaṃ kāyaṃ abhinimminitvā tayo vā cattāro vā abhinimminanti, bahuke ekasadiseyeva ca katvā nimminanti ekavidhameva kammaṃ kurumāne. Cūḷapanthakatthero pana ekāvajjaneneva bhikkhusahassaṃ māpesi. Dvepi jane na ekasadise akāsi, na ekavidhaṃ kammaṃ kurumāne. Tasmā manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ aggo nāma jāto. Aññe pana bahū aniyametvā nimmitā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu ca bhāsitatuṇhībhāvādīsu ca yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānāvaṇṇaṃ kātukāmo hoti keci paṭhamavaye keci majjhimavaye keci pacchimavaye, tathā dīghakese upaḍḍhamuṇḍe muṇḍe missakakese upaḍḍharattacīvare paṇḍukacīvare padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhāpucchanapañhāvisajjanarajanapacanacīvarasibbanadhovanādīni karonte aparepi vā nānappakārake kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhātabbaṃ, adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva hontīti. Eseva nayo bahudhāpi hutvā eko hotītiādīsu.

其他比库以禅定力量，变化心意构成的身形，三至四体并行，各自施作不同法行。唯独朱罗般踏卡一人以单一念力领先万人。除他二人无一心同作，同法行为者。故朱罗般踏卡被尊为心意化身之首。其他人多形多相，或立或坐，声调沉寂，行事隐晦，各以所能变化法行。若有人生出多种念头，向初、中、后念间，各施不同法门；或头顶或头颅，或秃顶、发末，换以黄绿衣服，演说法语、问答、辩论、清扫、涂污、清洗衣着及坐席。其他人亦行各种不同法门。因于足部中段起立，口中念诵：“众比库都应先做此法。”如是等种种引导与整顿，循环往复，齐心协力如同一体。此种引导多样而归一为一。

Ayaṃ pana viseso – pakatiyā bahukoti nimmitakālabbhantare nimmitapakatiyā bahuko. Iminā ca bhikkhunā evaṃ bahubhāvaṃ nimminitvā puna ‘‘ekova hutvā caṅkamissāmi, sajjhāyaṃ karissāmi, pañhaṃ pucchissāmī’’ti cintetvā vā, ‘‘ayaṃ vihāro appabhikkhuko, sace keci āgamissanti ‘kuto ime ettakā ekasadisā bhikkhū, addhā therassa esa ānubhāvo’ti maṃ jānissantī’’ti appicchatāya vā antarāva ‘‘eko homī’’ti icchantena pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘eko homī’’ti parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘eko homī’’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Adhiṭṭhānacittena saddhiṃyeva eko hoti. Evaṃ akaronto pana yathāparicchinnakālavasena sayameva eko hoti.

此乃特别情形──多次于幻相施现不同时期之幻相间隔中，在此教法中，这比库藉此施现多种幻相，之后又思惟说：“我唯独一人行走，专心修习，将来当问法”，或思：“这僧伽修行贫乏，若有人来，必会说‘这些比库怎么都相貌一模一样，其中长老独具如是感应’”，于是心生希望欲称“唯有我一人”，便安住正念于足端，起身说：“唯有我一人”，作完仪式后复次入定又起身说：“唯有我一人”，再入定后又起身说：“唯有我一人”当为如此立定意志。以此坚定意志，所有众生即同一而为一。彼如此为之，固依当时特定时刻，自身唯独一人。

§11

11.Āvibhāvanti padaṃ nikkhipitvā kenaci anāvaṭaṃ hotīti vuttattā kenaci anāvaṭapadena āvibhāvapadassa pākaṭabhāvattho vutto. ‘‘Hotī’’ti padena ‘‘karotī’’ti pāṭhaseso vutto hoti. Pākaṭaṃ hontañhi āvibhāve kate hoti. Kenaci anāvaṭanti kuṭṭādinā yena kenaci anāvaṭaṃ āvaraṇavirahitaṃ. Appaṭicchannanti uparito acchāditaṃ. Tadeva anāvaṭattā vivaṭaṃ. Appaṭicchannattā pākaṭaṃ. Tirobhāvanti antaritabhāvaṃ karoti. Āvaṭaṃyeva tena āvaraṇena pihitaṃ. Paṭicchannaṃyeva tena paṭicchādanena paṭikujjitaṃ.

第十一条：“投下床榻的物品与某物不受遮盖”之义。经中说：“何谓物不受遮盖？即何为无遮盖称谓之明显实相？”谓“是”之词即代替“行”文法中的未尽言语“作”，谓“是”即有此之义。明显实相者即明证、显现。何谓无遮盖，即无任何遮掩之物。遮盖者如瓦器，谓有遮拦而不见。无遮盖者即展开无遮之义。少遮盖则显现明显。相反，遮蔽则为隐藏。暗隐者为相反内涵。无遮盖者，乃用所遮掩遮挡。遮盖者，乃以所遮掩加以阻遏。

Ākāsakasiṇasamāpattiyāti paricchedākāsakasiṇe uppāditāya catutthajjhānasamāpattiyā. Lābhīti lābho assa atthīti lābhī. Aparikkhitteti kenaci samantato aparikkhitte padese. Idha ākāsakasiṇasseva vuttattā tattha bhāvitameva jhānaṃ ākāsakaraṇassa paccayo hoti, na aññanti daṭṭhabbaṃ. Upariāpokasiṇādīsupi tadārammaṇameva jhānaṃ daṭṭhabbaṃ, na aññaṃ . Pathaviṃ āvajjati, udakaṃ āvajjati, ākāsaṃ āvajjatīti pakatipathavīudakaākāse āvajjati. Antalikkheti tassa ākāsassa pathavito dūrākāsabhāvaṃ dīpeti.

所谓空界冥想入定，即指四禅第四禅的空界冥想所生之定心。所谓利益，即利益存在。未考察者，乃指未周遍考察之处。在此教法中，空界冥想定，即须依赖空界所生之条件禅定，非他所见。至于上空界等，则仅观察其所现境象，非他定心。谓地界显现，水界显现，空界显现，意即显现地、水、空三界。中天，即空界于地界之外，远离地界之空界状态。

§12

12. Candimasūriyaparimajjane kasiṇaniyamaṃ akatvā ‘‘iddhimā cetovasippatto’’ti avisesena vuttattā natthettha kasiṇasamāpattiniyamoti veditabbaṃ. Nisinnako vā nipannako vāti nisinno vā nipanno vā. Imeheva itarairiyāpathadvayampi vuttameva hoti. Hatthapāse hotūti hatthasamīpe hotu. Hatthapasse hotūtipi pāṭho. Idaṃ tathā kātukāmassa vasena vuttaṃ. Ayaṃ pana tattha gantvāpi hatthaṃ vaḍḍhetvāpi āmasati. Āmasatīti īsakaṃ phusati. Parāmasatīti bāḷhaṃ phusati. Parimajjatīti samantato phusati. Rūpagatanti hatthapāse ṭhitarūpameva.

第十二条。月亮太阳围绕法则未遵，殊胜心力生起。经中明确说，不适用于此处空界禅内。所谓坐着者，指坐定之人。此义于他两种修行法中亦如此说明。手边在者，即近于手边。手边或，谓于手边。此句意在强调，虽至彼处，心中仍生嗔恨。嗔恨者，如同刺痛之感。围绕者，谓遍布周围。出现在身体上之形状，仅为近手边之形状。

Dūrepi santike adhiṭṭhātīti pādakajjhānato vuṭṭhāya dūre devalokaṃ vā brahmalokaṃ vā āvajjati ‘‘santike hotū’’ti. Āvajjitvā parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ñāṇena adhiṭṭhāti ‘‘santike hotū’’ti. Santike hoti. Esa nayo sesapadesupi. Brahmalokaṃ pana gantukāmassa dūrassa santikakaraṇaṃ vatvā brahmalokagamanassa anupakārampi imāya iddhiyā ijjhamānavisesaṃ dassento santikepītiādimāha. Tattha na kevalaṃ thokakaraṇabahukaraṇameva, ‘‘amadhuraṃ madhura’’ntiādīsupi yaṃ yaṃ icchati, taṃ sabbaṃ iddhimato ijjhati. Aparo nayo – dūrepi santike adhiṭṭhātīti dūre brahmalokaṃ vā manussalokassa santike adhiṭṭhāti. Santikepi dūre adhiṭṭhātīti santike manussalokaṃ vā dūre brahmaloke adhiṭṭhāti. Bahukampi thokaṃ adhiṭṭhātīti sace brahmāno bahū sannipatitā honti, mahāattabhāvattā dassanūpacāraṃ savanūpacāraṃ pajahanti, dassanūpacāre ca savanūpacāre ca ekajjhaṃ saṅkhipitvā bahukampi thokanti adhiṭṭhāti. Thokampi bahukaṃ adhiṭṭhātīti sace mahāparivārena gantukāmo hoti, ekakattā thokaṃ attānaṃ bahukaṃ adhiṭṭhahitvā mahāparivāro gacchatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Evaṃ sati catubbidhampi taṃ brahmalokagamane upakāro hoti.

即使远处亦能专注安住。于足端正念起身后，远方显现天界或梵天界，意告“应于近处”。显现后作完仪轨，再入定起身，以智知继续“应于近处”。实为近处。此法在余法处亦然。梵天界若欲迁往远处，因远近定之缘故，虽欲远行，然辅助之心，以及由心所示之殊胜感知，皆弱化为近处。此处非纯粹以粗分近远无差异论之，如“甘美”等众所欲者尽皆随意显现。另一种法则，谓远处亦为近处专注。近处亦能远处专注。众多视点均显示此理。若众多梵天聚处，因其广大之境界，放弃视听诸多相续，而慧眼与耳共聚，一心专注，即谓众多视点专注。此专注多得及一处，亦能于广大外出行。彼理可见，其于梵天界迁行皆得利益。

Dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṃ passatīti idha ṭhito ālokaṃ vaḍḍhetvā yassa brahmuno rūpaṃ daṭṭhukāmo, dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṃ passati. Idheva ṭhito dibbāya sotadhātuyā tassa brahmuno bhāsamānassa saddaṃ suṇāti. Cetopariyañāṇena tassa brahmuno cittaṃ pajānāti. Dissamānenāti cakkhunā pekkhiyamānena. Kāyavasena cittaṃ pariṇāmetīti rūpakāyassa vasena cittaṃ pariṇāmeti. Pādakajjhānacittaṃ gahetvā kāye āropeti, kāyānugatikaṃ karoti dandhagamanaṃ. Kāyagamanañhi dandhaṃ hoti. Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ, sanniṭṭhāpetīti attho. Sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvāti pādakajjhānārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā pavisitvā phusitvā pāpuṇitvā. Sukhasaññā ca nāma upekkhāsampayuttasaññā. Upekkhā hi santaṃ sukhanti vuttā, sāyeva saññā nīvaraṇehi ceva vitakkādipaccanīkehi ca vimuttattā lahusaññātipi veditabbā. Taṃ okkantassa panassa karajakāyopi tūlapicu viya sallahuko hoti. So evaṃ vātakkhittatūlapicunā viya sallahukena dissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchati. Evaṃ gacchanto ca sace icchati, pathavīkasiṇavasena ākāse maggaṃ nimminitvā padasā gacchati. Sace icchati, ākāse pathavīkasiṇavaseneva pade pade padumaṃ nimminitvā padume padume padaṃ nikkhipanto padasā gacchati. Sace icchati, vāyokasiṇavasena vātaṃ adhiṭṭhahitvā tūlapicu viya vāyunā gacchati. Apica gantukāmatāva ettha pamāṇaṃ. Sati hi gantukāmatāya evaṃkatacittādhiṭṭhāno adhiṭṭhānavegakkhittova so jiyāvegakkhitto saro viya dissamāno gacchati.

以神通眼观察，此处光明增强，观者欲见梵天容貌，目以神通眼见之。此观境现于彼处之神通过耳根，能闻梵天之声。心识慧知，能彻晓梵天之心意。观梵天貌者，即以眼所见之身相。心识转移，表现如身体变现。足端定心识，登身而上，随身前行步伐。步伐即足步相应。所谓立定，谓是言语之立义。舒适清明之感，借足端定相与神通心相依，生而具足，转瞬间生起并入定，因入定而平静。所谓舒适之感，是与平等不动之感结合之感。平等因安忍及离乱妄想而成觉悟自在。进入该感者，轻松似承托轻盈之物。如此以轻捷犹如承托轻盈之体验，凭此身体迁往梵天界。其迁行若欲以地界冥想步行，依足步足迹前进。若以空界冥想，则于空中施现莲花步，步步出现。若以风界冥想，则以风调身形，轻快如风而行。虽欲迁行于此地，亦有限度可至。专注欲前往，心意专注稳固，定意急切，如松紧拨弦般清晰闪现而前进。

Cittavasena kāyaṃ pariṇāmetīti karajakāyaṃ gahetvā pādakajjhānacitte āropeti, cittānugatikaṃ karoti sīghagamanaṃ. Cittagamanañhi sīghaṃ hoti. Sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvāti rūpakāyārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañca lahusaññañca. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ pana cittagamanameva hoti. Evaṃ adissamānena kāyena gacchanto panāyaṃ kiṃ tassādhiṭṭhānacittassa uppādakkhaṇe gacchati? Udāhu ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe vāti vutte ‘‘tīsupi khaṇesu gacchatī’’ti thero āha. Kiṃ pana so sayaṃ gacchati, nimmitaṃ pesetīti? Yathāruci karoti. Idha panassa sayaṃ gamanameva āgataṃ.

以心为体，身体则随之变化，所谓身体的变化即是用手取物，将手置于脚中间，心念随之而起，行走迅速。心的运行本来就迅速。由于对幸福感与轻安感的了知，这些都是由于色身的境界，借助神通心所自然共生的幸福感与轻安感。其余部分照此说法应当了知。这正是心的运行。如此用现见身而行时，当心念发起之际，他往何处去？例如在立起之时，或破坏之时，如经中所说‘在三瞬中行走’时，长老说：‘他行走三瞬时。’那么此人自己行走，是派遣的影响吗？如所欢喜的那样行走。这里此人自己行走便是成就了。

Manomayanti adhiṭṭhānamanena nimmitattā manomayaṃ. Sabbaṅgapaccaṅganti sabbaaṅgapaccaṅgavantaṃ. Ahīnindriyanti idaṃ cakkhusotādīnaṃ saṇṭhānavasena vuttaṃ, nimmitarūpe pana pasādo nāma natthi. Sace so iddhimā caṅkamati, nimmitopi tattha caṅkamatītiādi sabbaṃ sāvakanimmitaṃ sandhāya vuttaṃ. Buddhanimmitā pana yaṃ yaṃ bhagavā karoti, taṃ tampi karonti, bhagavato cittavasena aññampi karontīti. Dhūmāyati pajjalatīti tejokasiṇavasena. Dhammaṃ bhāsatītiādīni tīṇi aniyametvā vuttāni. Santiṭṭhatīti saṅgamma tiṭṭhati. Sallapatīti saṅgamma lapati. Sākacchaṃ samāpajjatīti aññamaññassa uttarapaccuttaradānavasena saṃkathaṃ karoti. Ettha ca yaṃ so iddhimā idheva ṭhito dibbena cakkhunā rūpaṃ passati, dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti, cetopariyañāṇena cittaṃ pajānāti, yampi so idheva ṭhito tena brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati , sallapati, sākacchaṃ samāpajjati, yampissa ‘‘dūrepi santike adhiṭṭhātī’’tiādikaṃ adhiṭṭhānaṃ, yampi so dissamānena vā adissamānena vā kāyena brahmalokaṃ gacchati, ettāvatā na kāyena vasaṃ vatteti. Yañca kho ‘‘so tassa brahmuno purato rūpiṃ abhinimminātī’’tiādinā nayena vuttavidhānaṃ āpajjati, ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti nāma. Sesaṃ pana kāyena vasavattanāya pubbabhāgadassanatthaṃ vuttanti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhānā iddhi.

心观察则由坚定心念所生成的影响心所，称为心作用。所谓身各部位完全具备。所谓无根是指此由眼、耳等诸根结合而成，如缘相而成的形象中并无信心。如果他具有神通而行走，连带那些相也生起，诸法皆为弟子所依的应证。世尊所行之神通，诸众亦皆能行之，这是由于世尊的心力所致。譬如冒烟、发光，即是以神光现象示现三种随顺无碍的法门：在、言、语。所谓“在”即聚会、立止；“言”即聚会而说；“语”即彼此问答，以交流。诸神通者在此处现前时，以神眼看见色相，以神耳闻知声响，以心意知识心所；与在此同时站立者如同梵天神般与其同在，交谈、问答，彼此与对方相应。不论心的坚执或显现，或用身肉显现去往梵天界，身体并非实住于彼。所谓‘他在梵天之前显现形像’，此乃所说以身肉住于彼者。其余皆为用身住处的先示现。此即所谓坚定心的神通。

§13

13. Vikubbaniddhiniddese sikhissa bhagavato sāvakanidassanaṃ vikubbaniddhiyā kāyasakkhipuggaladassanatthaṃ vuttaṃ. Tampi dassento paṭhamaṃ tāva brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesīti ativiya acchariyaabbhutabhūtaṃ sahassilokadhātuyā saddasavanaṃ adhiṭṭhāniddhiṃ dassesi. Idāni tassa vatthussa paridīpanatthamidaṃ vuccati – imasmā hi kappā ekatiṃse kappe sikhī bhagavā anantarajātiyā tusitapurato cavitvā aruṇavatīnagare aruṇavato rañño pabhāvatiyā nāma mahesiyā kucchismiṃ nibbattitvā paripakkañāṇo mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā pavattavaradhammacakko aruṇavatiṃ nissāya viharanto ekadivasaṃ pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā mahābhikkhusaṅghaparivāro ‘‘aruṇavatiṃ piṇḍāya pavisissāmī’’ti nikkhamitvā vihāradvārakoṭṭhakasamīpe ṭhito abhibhuṃ nāma aggasāvakaṃ āmantesi – ‘‘atippago kho, bhikkhu, aruṇavatiṃ piṇḍāya pavisituṃ. Yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāmā’’ti. Yathāha –

十三、破灭神通之释说，此为世尊弟子明示破灭神通以显现有身之义。释说者首先述及一位立于梵天界，遍闻千界音声，极为奇异、特殊之祥瑞神通显现者，显示出了坚定神通。此时正为当下事物明照之意而释说——此世尊于三十三劫之后，生于忉利天界，出世后于阿鲁纳瓦蒂城，尊贵女王巴伐瓦提之腹中孕育，完全成熟后大显圣迹，出离胎中，于菩提场成就全知全见，并展转教化法轮，于阿鲁纳瓦蒂安住。有一天，陪同僧众入城布施，至精舍门前立住，称为阿毗布，乃世尊之大弟子，告曰：“比库，准备前往阿鲁纳瓦蒂托法食，吾等将有一位梵天界之人前来。”

‘‘Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘āyāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko, tenupasaṅkamissāma yāva bhattassa kālo bhavissatī’ti. ‘Evaṃ bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, sikhī ca bhagavā abhibhū ca bhikkhu yena aññataro brahmaloko, tenupasaṅkamiṃsū’’ti (saṃ. ni. 1.185).

佛告弟子们：“彼名悉奇之世尊，阿拉汉，正觉者，诲人比库曰：‘婆罗门啊，彼一位梵天界天神将前来，且会在饮食时分。’”弟子悉奇尊应佛命，听佛训导后。佛与悉奇一同前往相会梵天神。

Tattha mahābrahmā sammāsambuddhaṃ disvā attamano paccuggamanaṃ katvā brahmāsanaṃ paññāpetvā adāsi. Therassāpi anucchavikaṃ āsanaṃ paññāpayiṃsu. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, theropi attano pattāsane nisīdi. Mahābrahmāpi dasabalaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tenāha – atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘paṭibhātu, brāhmaṇa, taṃ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissuṇitvā brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammakathaṃ kathesi. There dhammakathaṃ kathente brahmāno ujjhāyiṃsu ‘‘cirassañca mayaṃ satthu brahmalokāgamanaṃ labhimhā, ayañca bhikkhu ṭhapetvā satthāraṃ sayaṃ dhammakathaṃ ārabhī’’ti. Satthā tesaṃ anattamanabhāvaṃ ñatvā abhibhuṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca. Tena hi, tvaṃ brāhmaṇa, bhiyyoso mattāya saṃvejehī’’ti. Thero satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā anekavihitaṃ iddhivikubbanaṃ katvā sahassilokadhātuṃ sarena viññāpento –

大梵天见到正觉世尊，欣然迎来，设立梵天座位为佛准备。诸长老亦设小座。他们共坐一处，大梵天向诸天礼拜后也端坐。佛告弟子悉奇：“应当向婆罗门讲述梵天及其随从的正法。”悉奇尊领命，便为梵天及其随从讲法。听法的梵天等不觉心生欢喜道：“久以来，我们极少见到正觉出现在梵天界，今此比库置主尊佛者，自己开示正法。”佛明了诸天神的无我实相，嘱咐弟子悉奇：“婆罗门啊，诸天发喜，我曰你反更当自警戒修心。”弟子悉奇遵佛教，施展多种神通，显现千界音声，以表法力。

‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

“诸君，开始吧，出发吧，务必依佛教法勤修持。”

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.

应当磨灭如军队一般的凡夫，犹如象群破坏茅舍。

‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;

“于此教法戒律中，勤谨修行者，

Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. (a. ni. 1.185) –

离弃生死轮回，必成苦难终息。”（阿含·尼乾1.185）

Imaṃ gāthādvayaṃ abhāsi.

以上二偈已宣说完毕。

Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññāñāṇena cakkavāḷasahasse sabbattha andhakāraṃ phari. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti sattānaṃ ābhoge uppanne ālokakasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ālokaṃ dassesi. ‘‘Kiṃ āloko aya’’nti vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Cakkavāḷasahasse ca devamanussā añjaliṃ paggaṇhitvā theraṃyeva namassamānā aṭṭhaṃsu. Thero ‘‘mahājano mayhaṃ dhammaṃ desentassa saddaṃ suṇātū’’ti imā gāthā abhāsi. Sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ assosuṃ. Atthopi tesaṃ pākaṭo ahosi. Taṃ viññāpanaṃ sandhāya ‘‘sarena viññāpesī’’ti vuttaṃ. Tena kataṃ anekavihitaṃ iddhivikubbanaṃ sandhāya puna so dissamānenapītiādi vuttaṃ. Tattha dhammaṃ desesīti paṭhamaṃ vuttappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassento dhammaṃ desesi, tato yathāvuttakkamena dve gāthā bhāsanto sarena viññāpesīti veditabbaṃ. Dissamānenapi kāyenātiādīsu ca itthaṃbhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, evaṃbhūtakāyo hutvāti attho.

但阿阇世长老如何以法力普告众生诸界呢？先入于蓝色光明的定境，起身以神通智眼遍照轮回世界诸方，驱逐一切黑暗。然后于众生疑惑“何为此暗？”之时，现光明定境，示现光明对其自说。眼遍诸轮回诸天世人，微合掌礼敬长老。当时长老曰：“大士诸众，宜闻吾说法音。”众会如同听闻正法，皆得法益。彼说明示现正法，故称之“以法力普告”。此由神通所发，分别显现，故称“神通振动”者。此处“说法”是初次展现神通，以示正法；继后有二偈颂述，说即以神通力普告，即须理解之义。又“显现”系指诸根诸身示现，言语行为具足此显现，故有“成此身体”之意。

Idāni taṃ vatthuṃ dassetvā aññassāpi iddhimato vikubbaniddhikaraṇavidhānaṃ dassento so pakativaṇṇaṃ vijahitvātiādimāha. Tattha soti heṭṭhā vuttavidhānena mudukammaññakatacitto so iddhimā bhikkhu. Sace vikubbaniddhiṃ kātukāmo hoti, attano pakativaṇṇaṃ pakatisaṇṭhānaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti. Kathaṃ? Pathavīkasiṇārammaṇābhiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya ‘‘evarūpo kumārako homī’’ti nimminitabbaṃ kumārakavaṇṇaṃ āvajjitvā kataparikammāvasāne puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘evarūpo nāma kumārako homī’’ti abhiññāñāṇena adhiṭṭhāti, saha adhiṭṭhānena kumārako hotīti. Visuddhimagge (visuddhi. 1.100) kasiṇaniddese ‘‘pathavīkasiṇavasena ekopi hutvā bahudhā hotītiādibhāvo…pe… evamādīni ijjhantī’’ti vacanena idha pathavīkasiṇārammaṇaṃ pādakajjhānaṃ yujjati. Tattheva pana abhiññāniddese vikubbaniddhiyā ‘‘pathavīkasiṇādīsu aññatarārammaṇato abhiññāpādakajjhānato vuṭṭhāyā’’ti vuttaṃ, tattheva (visuddhi. 2.398) ca ‘‘attano kumārakavaṇṇo āvajjitabbo’’ti vuttaṃ, taṃ nāgādinimmāne na yujjati viya. Nāgavaṇṇādinimmānepi eseva nayo.

今示此事，并说明他神通持者作神通振动因缘，示其特征。下文称之为喜乐愚钝意念者神通士。若欲行此神通振动，必先放弃本喜乐特性，示现如婴儿容颜。如何？凭借地光定境禅起，念作“此种婴儿貌”而幻化相状，行法毕复入定，起身证神通智力，称是为婴儿。纯净之道（净修论1.100）中说，地光定境之相感官专注，起多种变化；而神通释（净修论2.398）中说于定中幻化婴儿颜貌应当显现，不似龙等之貌。此规律亦适用于龙的幻相变化。

Tattha nāgavaṇṇanti sappasaṇṭhānaṃ. Supaṇṇavaṇṇanti garuḷasaṇṭhānaṃ. Indavaṇṇanti sakkasaṇṭhānaṃ. Devavaṇṇanti sesadevasaṇṭhānaṃ. Samuddavaṇṇaṃ pana āpokasiṇavasena ijjhati. Pattinti padātiṃ. Vividhampi senābyūhanti hatthiādīnaṃ vasena anekavihitaṃ senāsamūhaṃ. Visuddhimagge pana ‘‘hatthimpi dassetītiādi panettha bahiddhāpi hatthiādidassanavasena vuttaṃ. Tattha ‘hatthī homī’ti anadhiṭṭhahitvā ‘hatthī hotū’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Assādīsupi eseva nayo’’ti vuttaṃ, taṃ ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā’’ti vuttamūlapadena ca vikubbaniddhibhāvena ca virujjhati. Pāḷiyaṃ vuttakkamena hi pakativaṇṇaṃ avijahitvā adhiṭṭhānavasena aññassa dassanaṃ adhiṭṭhāniddhi nāma, pakativaṇṇaṃ vijahitvā adhiṭṭhānavasena attano aññathādassanaṃ vikubbaniddhi nāma.

其中，『那伽色』者，诠释为众多聚集之处；『梧桐色』者，诠释为鹫类聚集之处；『因陀色』者，诠释为萨咖聚集之处；『天色』者，诠释为诸余天众聚集之处。至于『海色』，则借比作水相蔽障之状。『叶』者，意谓叶片。多种队伍列阵，乃由象及其他具足之物从众多排序而成的军队群体。至纯净道上说：“象等亦当示现”等语，表明于此外边亦言象等以显现之状示之。其义中‘象为我’未达执着，须以‘当作象’为执着。其示现亦如是。”此语言乃「以他破相」为由，依原意义语反驳之。巴利言语中「不以执著之相破相，而以执著为他者展示之相」称为执着之实现，「破除执着之相而以执着为展示自他不同相」称为破执显现。

§14

14. Manomayiddhiñāṇaniddese imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminātītiādīsu iddhimā bhikkhu manomayiddhiṃ kātukāmo ākāsakasiṇārammaṇapādakajjhānato vuṭṭhāya attano rūpakāyaṃ tāva āvajjitvā vuttanayeneva ‘‘susiro hotū’’ti adhiṭṭhāti, susiro hoti . Atha tassa abbhantare pathavīkasiṇavasena aññaṃ kāyaṃ āvajjitvā parikammaṃ katvā vuttanayeneva adhiṭṭhāti, tassa abbhantare añño kāyo hoti. So taṃ mukhato abbūhitvā bahi ṭhapeti. Idāni tamatthaṃ upamāhi pakāsento seyyathāpītiādimāha. Tattha muñjamhāti muñjatiṇamhā. Īsikaṃ pavāheyyāti kaḷīraṃ luñceyya. Kosiyāti kosakato. Karaṇḍāti karaṇḍāya, purāṇatacakañcukatoti attho. Tattha ca uddhareyyāti cittenevassa uddharaṇaṃ veditabbaṃ. Ayañhi ahi nāma sajātiyaṃ ṭhito, kaṭṭhantaraṃ vā rukkhantaraṃ vā nissāya, tacato sarīraṃ nikkaḍḍhanapayogasaṅkhātena thāmena, sarīraṃ khādayamānaṃ viya purāṇatacaṃ jigucchanto imehi catūhi kāraṇehi sayameva kañcukaṃ pajahāti.

第十四章，关于意造禅力之见。此处意谓，身为禅力者，能以意兴生异身。比库欲为此禅力时，从天空境界的光相出禅，起身现形，于自有形之躯举手作号令，言“应为善豪者”，而起立，便获‘善豪’果位。随后以地境光相作禅，显现另一异身，于彼行止作业言“应为善豪”，则彼异身应起立成为善豪。彼体自口中吐出，即置于外方。此处所喻皆为譬喻，如「粗麦掰破即散」「线穿针孔」「骷髅破壳」，皆为说明之意。所言“起取”即须以心念领会其意。此「蛇」为同类生物；「木枝」亦有其义，如古时穿旧铁针之衣。须知此“提起”，应以心念领会。本段用譬喻旨在说明意生异身如同上述类似。

Ettha ca yathā īsikādayo muñjādīhi sadisā honti, evamidaṃ manomayaṃ rūpaṃ iddhimatā sabbākārehi sadisameva hotīti dassanatthaṃ imā upamā vuttāti. ‘‘Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkamī’’ti (theragā. 901) ettha abhiññāmanena katakāyo manomayakāyo nāma. ‘‘Aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajjatī’’ti (cūḷava. 333) ettha jhānamanena nibbittitakāyo tena manena katattā manomayakāyo nāma. Idha pana abhiññāmanena uppāditakāyo tena manena katattā manomayakāyo nāma. Evaṃ sati adhiṭṭhāniddhiyā vikubbaniddhiyā ca kato manomayakāyo nāma hotīti ce? Hotiyeva. Idha pana tāsaṃ visuṃ visuṃ visesena visesetvā adhiṭṭhāniddhi vikubbaniddhīti ca vuttattā abbhantarato nimmānameva manomayiddhi nāma.

此又如细麦诸种俱类，故此造意身禅力者形态皆似。为显示此理，特说“意造之身，禅力所至”之语（长老赞歌901偈）。此处修习禅定所得异身名曰“意造身”。又说“有他所造意造身生”者（小长部333偈），谓禅定现相，其由心造，故名“意造身”。此处复说以成就三昧之智慧，所造异身亦名“意造身”。由此，能智及执著为实得者，名为意造身。是否如此？是也。此等分别显现、特别化名为执着之实得及破执显现。故禅力从内部起造之身，即名为意造禅力。

§15

15. Ñāṇavipphāriddhiniddese ñāṇassa vipphāro vego assā atthīti ñāṇavipphārā. Ettha ca sattaanupassanāvaseneva iddhiṃ dassetvā sesā yāva arahattamaggā saṅkhittāti veditabbā.

第十五章，名为智力变化之解释。所谓智的变化乃意味着智之转化速度为快。此智变化中，以修习众生观察法为基础，演现禅力，直到阿拉汉道果，均当知悉如此简要义理。

Āyasmatobākulassa ñāṇavipphārā iddhītiādīsu bākulatthero tāva dvīsu kulesu vaḍḍhitattā evaṃladdhanāmo pubbabuddhesu katādhikāro puññasampadāya sampanno thero. So hi mahāsampattiṃ anubhavamāno devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ dasabalassa nibbattito puretarameva kosambiyaṃ seṭṭhikule nibbatti. Taṃ jātakāle maṅgalatthāya mahāparivārena yamunaṃ netvā saparivārā dhātī nimujjanummujjanavasena kīḷāpentī nhāpeti. Eko mahāmaccho ‘‘bhakkho me aya’’nti maññamāno mukhaṃ vivaritvā upagato. Dhātī dārakaṃ chaḍḍetvā palātā. Mahāmaccho taṃ gili. Puññavā satto sayanagabbhaṃ pavisitvā nipanno viya na kiñci dukkhaṃ pāpuṇi. Maccho dārakassa tejena tattakaṃ phālaṃ gilitvā viya dayhamāno vegena tiṃsayojanaṃ gantvā bārāṇasivāsino macchabandhassa jālaṃ pāvisi. So dārakassa tejena jālato nīhaṭamattova mato. Macchabandhā taṃ sakalameva antarakājena ādāya ‘‘sahassena demā’’ti nagare carantā asītikoṭidhanassa aputtakassa seṭṭhissa gharadvāraṃ gantvā seṭṭhibhariyāya ekena kahāpaṇena adaṃsu. Sā taṃ sayameva phalake ṭhapetvā piṭṭhito phālentī macchakucchiyaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ dārakaṃ disvā ‘‘macchakucchiyaṃ me putto laddho’’ti nādaṃ naditvā dārakaṃ ādāya sāmikaṃ upagacchi. Seṭṭhi tāvadeva bheriṃ carāpetvā dārakaṃ ādāya rañño santikaṃ ānetvā tamatthaṃ ārocesi. Rājā ‘‘puññavā dārako, posehi na’’nti āha. Itarampi seṭṭhikulaṃ taṃ pavattiṃ sutvā tattha gantvā ‘‘amhākaṃ putto’’ti taṃ dārakaṃ gaṇhituṃ vivadi. Ubhopi rājakulaṃ agamaṃsu. Rājā ‘‘dvinnampi aputtakaṃ kātuṃ na sakkā, dvinnampi dāyādo hotū’’ti āha. Tato paṭṭhāya dvepi kulāni lābhaggayasaggappattāni ahesuṃ. Tassa dvīhi kulehi vaḍḍhitattā ‘‘bākulakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tassa viññutaṃ pattassa dvīsupi nagaresu tayo tayo pāsāde kāretvā nāṭakāni paccupaṭṭhapesuṃ. Ekekasmiṃ nagare cattāro cattāro māse vasi. Tahiṃ ekasmiṃ nagare cattāro māse vuṭṭhassa saṅghāṭanāvāsu maṇḍapaṃ kāretvā tattha naṃ nāṭakehi saddhiṃ āropetvā mahāsampattiṃ anubhavamānaṃ dvīhi māsehi itaraṃ nagaraṃ upaḍḍhapathaṃ nenti. Itaranagaravāsino nāṭakāpi ‘‘dvīhi māsehi upaḍḍhapathaṃ āgato bhavissatī’’ti tatheva paccuggantvā dvīhi māsehi attano nagaraṃ ānenti. Itaranāṭakā majjhe nivattitvā attano nagarameva gacchanti. Tattha cattāro māse vasitvā teneva niyāmena puna itaranagaraṃ gacchati. Evamassa sampattiṃ anubhavantassa asīti vassāni paripuṇṇāni.

说到尊者巴库拉长老之智力变化禅力。尊者巴库拉长老生于两大贵族之家，故有此名。于前世诸佛时代，尊者得大功德加持，乃为众天人及人中极有力者所护持。那时尊者于摩揭陀国桑比城世家出生。诞生时，为大祥瑞，众人环绕约持，以水浇浴，他戏水嬉戏。一大鱼前来，欲食此婴，张口吞入。浴者弃婴。大鱼咽下后睡卧，如进入安乐胎处，未得任何苦楚。鱼因婴之力，游至约三十由旬外巴拉纳城渔网中。因网伤婴大鱼之力，鱼求施舍，于城中富商宅前乞食。富商家视见金色大鱼捉婴，谓“得鱼幼子”，唱诵以告其家主。家主获知便带婴至王宫，禀报国王。王谓：“有功德之幼子，应善待。”其他贵族闻知争相争夺此婴。双方入宫，王曰：“两家幼子不可夺，两者皆为家族之父。”由此，两家皆获利益和保障。尊者得名巴库拉小儿。于两地清楚通晓世间三座宫殿，举办戏剧。各一城居住四月。某一城建有四月戏剧会上堂，尊者及戏剧共演，获大功德。其他城市之戏剧作则认可尊者戏剧逾时两月，尊者回城，戏剧亦随之。如此享有七十三载圆满功德利益。

Tasmiṃ samaye amhākaṃ bodhisatto sabbaññutaṃ pāpuṇitvā pavattavaradhammacakko anukkamena cārikaṃ caranto kosambiṃ pāpuṇi. ‘‘Bārāṇasi’’nti majjhimabhāṇakā. Bākulaseṭṭhipi kho ‘‘dasabalo āgato’’ti sutvā bahuṃ gandhamālaṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā dhammakathaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. So sattāhameva puthujjano hutvā aṭṭhame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Athassa dvīsu nagaresu paricitamātugāmā attano kulagharāni āgantvā tattheva vasamānā cīvarāni karitvā pahiṇiṃsu. Thero ekaṃ aḍḍhamāsaṃ kosambivāsīhi pahitaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ bārāṇasivāsīhīti eteneva niyāmena dvīsu nagaresu yaṃ yaṃ uttamaṃ, taṃ taṃ therasseva āharīyati. Pabbajitassāpissa sukheneva asīti vassāni agamaṃsu. Ubhayatthāpissa muhuttamattampi appamattakopi ābādho na uppannapubbo. So pacchime kāle bākulasuttaṃ (ma. ni. 3.209 ādayo) kathetvā parinibbāyīti . Evaṃ macchakucchiyaṃ arogabhāvo āyasmato bākulassa pacchimabhavikassa tena attabhāvena paṭilabhitabbaarahattañāṇānubhāvena nibbattattā ñāṇavipphārā iddhi nāma. Sucaritakammaphalappattassa paṭisambhidāñāṇassa ānubhāvenātipi vadanti.

当时我等未来佛已具足一切智慧，圆满成佛，开转法轮，随缘行脚入城婆罗门，至摩揭陀国桑比城。其时市中语言通达，中富商巴库拉大德闻言“威猛幼子至”，携带丰富香花，前往佛所，听佛法后信受皈依。经一周变成正觉者，于次八日清晨，证得阿拉汉果。于二城之间，遍访亲属故居，居住之处，缝制袈裟后奉献。尊者于婆罗门中住半月佩带袈裟，另一半月于婆罗门家族，两城之间以定期往返，取最上乘之物给养，悉皆归尊者。出家之人安乐过七十三个年头，二者俱无丝毫病苦。后段讲尊者传授巴库拉经，证入般涅槃。如此巴库拉大德之起源，据其先世功德智慧变化禅力，得名为智力变化禅力。此亦称为善行果报及对正慧的助缘功德。

Saṃkiccattheropi (visuddhi. 2.373) pubbe katapuñño dhammasenāpatittherassa upaṭṭhākassa sāvatthiyaṃ aḍḍhakulassa dhītu kucchismiṃ nibbatti. Sā tasmiṃ kucchigate ekena byādhinā taṃ khaṇaṃyeva kālamakāsi, tassā sarīre jhāpiyamāne ṭhapetvā gabbhamaṃsaṃ sesamaṃsaṃ jhāpayi. Athassā gabbhamaṃsaṃ citakato otāretvā dvīsu tīsu ṭhānesu sūlehi vijjhiṃsu. Sūlakoṭi dārakassa akkhikoṭiṃ phusi. Evaṃ gabbhamaṃsaṃ vijjhitvā aṅgārarāsimhi pakkhipitvā aṅgāreheva paṭicchādetvā pakkamiṃsu. Gabbhamaṃsaṃ jhāyi, aṅgāramatthake pana suvaṇṇabimbasadiso dārako padumagabbhe nipanno viya ahosi. Pacchimabhavikasattassa hi sinerunā otthariyamānassāpi arahattaṃ appatvā jīvitakkhayo nāma natthi. Punadivase ‘‘citakaṃ nibbāpessāmā’’ti āgatā tathā nipannaṃ dārakaṃ disvā acchariyabbhutacittajātā dārakaṃ ādāya nagaraṃ gantvā nemittake pucchiṃsu. Nemittakā ‘‘sace ayaṃ dārako agāraṃ ajjhāvasissati, yāva sattamā kulaparivaṭṭā ñātakā duggatā bhavissanti. Sace pabbajissati, pañcahi samaṇasatehi parivuto carissatī’’ti āhaṃsu. Ayyakā taṃ dārakaṃ vaḍḍhesi. Ñātakāpi vaḍḍhitakāle ‘‘amhākaṃ ayyassa santike pabbājessāmā’’ti posayiṃsu. So sattavassikakāle ‘‘tava kucchiyā vasanakāle mātā te kālamakāsi, tassā sarīre jhāpiyamānepi tvaṃ na jhāyī’’ti kumārakānaṃ kathaṃ sutvā ‘‘ahaṃ kira evarūpā bhayā mutto, kiṃ me gharāvāsena pabbajissāmī’’ti ñātakānaṃ ārocesi. Te ‘‘sādhu, tātā’’ti taṃ dhammasenāpatittherassa santikaṃ netvā ‘‘bhante, imaṃ pabbājethā’’ti adaṃsu. Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Paripuṇṇavasso ca upasampadaṃ labhitvā dasavasso hutvā pañcasatabhikkhuparivāro vicarīti. Evaṃ vuttanayeneva dārucitakāya arogabhāvo āyasmato saṃkiccassa ñāṇavipphārā iddhi nāma.

长老三吉迦（Saṃkicca）也曾经历过这样的事情。根据《清净论》第2卷第373页的记载，他曾是被称为拥有功德的法军长老的侍者，有一回他身处在舍卫城八族部落的一间茅舍中。当时，他的孕妇妻子在体内生病，伤痛骤然剧烈。她的身体因痛苦而剧烈抽搐，他便用手按压着她的腹部，帮助孕中的胎肉逐渐松解消散。然后，他细心剖开胎肉，从中挑出两三块胎肉，用钉子穿刺。钉子的尖头刺入胎儿眼眶。如此刺破胎肉后，他将胎肉投掷于炭火之上，盖于炭火上，旋即离开。孕肉被他灸烧，而在炭火之上似有一株如金子般光辉灿烂的花朵般孩子，安睡于花蕊里的胎中。即便是后来世间人因嗔恨而想要害他，这孩子也未能夺得阿拉汉果位直至断命。过了一日，他说“我将熄灭炭火”，来到看那已成炭余的孩子，见其异常生奇的孩子后心生惊异，将孩子抱起进城问验官。验官告诉他：“若此孩子留在家中，将来七族亲属皆堕恶道；若出家，则将随五百沙门学人一起修行。”其父亲疼爱此孩子，亲属们长大后共语：“我们会使这孩子于老师面前出家。”七岁时，邻居们听到孩子说：“你们炭火的烟雾，我早已不惧，我为何因家住而不出家？”亲属们告诉他：“好啊，父亲，”便将其引至法军长老面前说：“尊者，请收此孩子出家。”长老将五种功夫法授予他，令其出家。他即在毗舍离维舍离森林修禅，得到阿拉汉果位。满七年出家授具足戒后，十年间常有五百比库伴随巡行。就这样，因这段记载，长老三吉迦被称为因智慧显现而得神通的圣者。

Bhūtapālattheropi (visuddhi. 2.373) pubbahetusampanno. Tassa pitā rājagahe daliddamanusso. So taṃ dārakaṃ gahetvā dārūnaṃ atthāya sakaṭena aṭaviṃ gantvā dārubhāraṃ katvā sāyaṃ nagaradvārasamīpaṃ patto. Athassa goṇā yugaṃ ossajitvā nagaraṃ pavisiṃsu. So sakaṭamūle puttakaṃ nisīdāpetvā goṇānaṃ anupadaṃ gacchanto nagarameva pāvisi. Tassa anikkhantasseva dvāraṃ pidahi. Dārako sakalarattiṃ sakaṭassa heṭṭhā nipajjitvā niddaṃ okkami. Rājagahaṃ pakatiyāpi amanussabahulaṃ, idaṃ pana susānasamīpaṭṭhānaṃ. Na ca koci yakkho tassa pacchimabhavikassa dārakassa upaddavaṃ kātumasakkhi. So aparena samayena pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇitvā bhūtapālatthero nāma ahosīti. Evaṃ vāḷayakkhānucaritepi padese vuttanayeneva arogabhāvo āyasmato bhūtapālassa ñāṇavipphārā iddhi nāma.

长老护树者（Bhūtapāla）也是同例故事。据《清净论》第2卷第373页载，他父亲是舍卫城的乞丐。护树者的父亲带着他，为挑木材的用途，乘坐车辆进林，挑木材后傍晚抵达城门。父亲把小孩安置在车底，自己则跟随木材商走进城，但离去时关上城门。孩子一整晚睡卧于车辘下。舍卫城中人多非人类，但这里是安眠之地。没有任何夜叉敢为这孩子造成危害。后来他出家修行，也成了阿拉汉。由此，该地夜叉的守护传说与长老护树者的智慧显现而成的神通有关。

§16

16. Samādhivipphāriddhiniddese āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhītiādīsu āyasmato sāriputtassa mahāmoggallānattherena saddhiṃ kapotakandarāyaṃ viharato juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi ajjhokāse nisinnassa eko duṭṭhayakkho sahāyakena yakkhena vāriyamānopi sīse pahāraṃ adāsi. Yassa meghassa viya gajjato saddo ahosi, thero tassa paharaṇasamaye samāpattiṃ appetvā nisinno hoti. Athassa tena pahārena na koci ābādho ahosi. Ayaṃ tassa āyasmato samādhivipphārā iddhi. Yathāha –

第十六问——关于定力变化的记载，即长老沙利子的定力变化神通。某日，长老沙利子与长老大马哈摩嘎喇那同住于舍卫城的鸽子巢林。他们坐于金线编织的座席上，长老沙利子安坐于斜靠着新披头发的椅上，进入了另一种禅定的境界。这时，有两只夜叉助手从北向南方行进，见沙利子入定，便叙说想向这位比库的头部击打一杖。夜叉助手中一者劝阻另一夜叉说：“不可触犯这位比库，他是威德广大、德行高强的圣者。”如此三次反复阻止。最终当夜叉接触头部时，发出雷鸣震声，沙利子在听到打击声后，禅定入僧定，无受扰乱。此乃沙利子尊者入定变化神通的事迹。内容记载如下：

‘‘Evaṃ me sutaṃ (udā. 34) – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṃ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

「如是我闻（《增支部》第34经）——一时，世尊住舍卫城的竹林山中避暑小屋中。当时，长老沙利子与长老大马哈摩嘎喇那同住于鸽子巢林。那时，沙利子尊者坐于新割发丝的椅子上，进入另一种禅定境界。」

‘‘Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchanti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho te yakkhā āyasmantaṃ sāriputtaṃ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṃ, disvāna eko yakkho dutiyaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’nti. Evaṃ vutte so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi, uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’ti.

「那时有两只夜叉助手由北向南方行进，为某事去做。见到长老沙利子坐于新割发丝的椅子上入定，一只夜叉对另一只说：‘我想打这位沙门的头一杖。’另一夜叉劝他说：‘不可，正当，这位沙门是伟大而有德行的圣者。’」

‘‘Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’nti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi, uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’ti.

「第二次……第三次那只想打的夜叉仍说：‘我想打这位沙门头一杖。’劝阻夜叉仍说：‘不可，这位沙门是威德广大、有大德行的圣者。’」

‘‘Atha kho so yakkho taṃ yakkhaṃ anādiyitvā āyasmato sāriputtassa sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahāpahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osāreyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca pana so yakkho ‘dayhāmi dayhāmī’ti tattheva mahānirayaṃ apatāsi.

于是那亚卡未曾察觉到那亚卡，对具寿长老沙利子的头部施以一击。那是一极其沉重的击打，即使用这击打去轰击七重宝塔或八重宝塔之蛇龙，或摧毁高大的山峰也不为过。接着，此亚卡立刻堕入大地狱中，自语说：「我要焚烧，我必焚烧。」

‘‘Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtassa sīse pahāraṃ dīyamānaṃ, disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘kacci te, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’nti. ‘Khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna, api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’nti.

具寿长老大马哈摩嘎喇那以纯净的天眼观见那亚卡正向具寿沙利子的头部施以击打，大马哈摩嘎喇那看见后便前来具寿沙利子处，来到之后对他说：「沙利子朋友，你痛苦吗？你忍得住吗？还是根本不觉得痛？」具寿长老答曰：「朋友大马哈摩嘎喇那，我忍得住，我能承受，但我的头还有些痛。」

‘‘Acchariyaṃ, āvuso sāriputta, abbhutaṃ, āvuso sāriputta, yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo. Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osāreyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca panāyasmā sāriputto evamāha – ‘khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna, api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’nti.

朋友沙利子啊，非常惊异，非常奇特，具寿长老是威德广大尊贵的长老。此地有一其它亚卡对头部施击，那击打极其沉重，即使用此击去轰击七重宝塔或八重宝塔之蛇龙，或摧毁高大山峰也不足为奇。于是，具寿沙利子如是说：「朋友大马哈摩嘎喇那，我能忍受，我能承受，但头部仍有些痛。」

‘‘Acchariyaṃ, āvuso moggallāna, abbhutaṃ, āvuso moggallāna, yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo, yatra hi nāma yakkhampi passissati, mayaṃ panetarahi paṃsupisācakampi na passāmāti.

朋友大马哈摩嘎喇那啊，非常惊异，非常奇特，威德广大尊贵的长老大马哈摩嘎喇那是何等威德广大，以至于即使见到亚卡，我们此刻反而不见飞尸鬼影了。

‘‘Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṃ ubhinnaṃ mahānāgānaṃ imaṃ evarūpaṃ kathāsallāpaṃ.

世尊听闻此二大龙族纯净清净、具足超越人类的天耳所闻此种言语话谈。

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

于是世尊在知晓此义时，于彼时此刻，说出此偈言——

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

“其心如磐石，坚定不动摇；

Virattaṃ rajanīyesu, kopanīye na kuppati;

远离聚会之地，不为惹怒之事而发怒；

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti. (udā. 34);

若其心如是培养，从何而来苦恼？”（《乌达那》第三十四偈）

Ettha ca ‘‘kuto taṃ dukkhamessatī’’ti bhagavatā vuttavacanena ‘‘tena pahārena na koci ābādho ahosī’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ ativiya sameti. Tasmā ‘‘apica me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’nti vacanena dukkhavedanā na hoti, sīsassa pana akammaññabhāvaṃ sandhāya ‘‘dukkha’’nti vuttaṃ. Lokepi hi akicchena pariharituṃ sakkuṇeyyo sukhasīlo, kicchena pariharituṃ sakkuṇeyyo dukkhasīloti vuccati. Tampi kho akammaññataṃ samāpattito vuṭṭhitasamayattā ahosīti veditabbo. Samāpattiappitasamaye hi tampi na bhaveyyāti. ‘‘Etarahi paṃsupisācakampi na passāmā’’ti daṭṭhuṃ asamatthatāya na vuttaṃ, abhiññāsu byāpārābhāvena vuttaṃ. Thero kira ‘‘pacchimā janatā pothujjanikāya iddhiyā sārasaññā māhesu’’nti pacchimaṃ janataṃ anukampamāno yebhuyyena iddhiṃ na valañjesi. Theragāthāya ca –

此处“从何而来苦恼”一问，依据世尊之教诲，注疏注释曰：因其放下故，无有烦恼。以“头虽痛苦”言苦受之时，实指头部执著缺失而名“苦”。世间亦云：性善者能心甘情愿弃守乐事，性恶者则难离苦行。由此知彼亦处于无执状态之中。正当昏睡时则非此状。今未见类似尘魅鬼者，乃因无此证境障碍，是显神通悲悯所现。长老谓：“西方众生凡夫多被神通之假象所惑”，为示怜悯，未真正示神通。长老偈曰——

‘‘Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno;

“非前生之所留，亦非天眼所能见，

Cetopariyāya iddhiyā, cutiyā upapattiyā;

心的变化与神通，乃现前生死轮回之果报。”

Sotadhātuvisuddhiyā, paṇidhi me na vijjatī’’ti. (theragā. 996) –

“因净戒根故，我无坚固之信念。”（长老传996）——

Therena sayameva abhiññāsu patthanābhāvo vutto. Thero pana sattasaṭṭhiyā sāvakapāramīñāṇesu pāramippattoti.

此文指出，长老刚开始时无通达般若之觉知，言其无通达的初起。而长老于第七十六年，已经成就了具足比库弟子智慧的究竟果位。

Sañjīvattheraṃ pana kakusandhassa bhagavato dutiyaaggasāvakaṃ nirodhasamāpannaṃ ‘‘kālaṅkato’’ti sallakkhetvā gopālakādayo tiṇakaṭṭhādīni saṃkaḍḍhitvā aggiṃ adaṃsu. Therassa cīvare aṃsumattampi na jhāyittha. Ayamassāyasmato anupubbasamāpattivasena pavattasamathānubhāvanibbattattā samādhivipphārā iddhi. Yathāha –

关于长老生起者，乃记述迦拘施那为世尊之第二大弟子，断尽烦恼，名为“染污染”，牧人等集草木束柴，堆积焚烧；长老连衣袍上的一滴水也未曾放逸，这乃是尊者依序成就止禅的神通变化。犹如经中所言——

‘‘Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Yāvatā pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā. Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ dhammadesanāya. Iminā kho etaṃ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi. Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati.

“当时，污染者，正值世尊——那位应供、正觉、圆满觉者降世。至污染者，即世尊那位应供、正觉、圆满觉者的第一位弟子智者生起最尊之贤善僧侣众。于此污染者世尊的弟子中，无人能与尊者智者平等执教。因如此缘故，尊者智者便于这位智者中生起平等之慧。那位尊者智者，即使出入荒野、树根、空舍等处，也能以断灭感官知觉等执着而定持禅定。”

‘‘Bhūtapubbaṃ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti. Addasaṃsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpannaṃ, disvāna tesaṃ etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnako kālaṅkato, handa naṃ dahāmā’ti.

“先前，污染者，那位尊者智者曾在某树根处，止息了感官知觉而安隐坐定。牧人、畜牧者、园丁、铁匠等人见到尊者智者止息了感官烦恼坐禅，便说：“这非常奇特，极其特殊，这个沙玛那坐着如染污之人，我们莫要焚烧他。”

‘‘Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṃkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṃ datvā pakkamiṃsu. Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasaṃsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna nesaṃ etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṃ paṭisañjīvito’ti. Iminā kho evaṃ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādī’’ti (ma. ni. 1.507).

于是那些牧人、畜牧者等人收集草木柴禾束，以火进献于尊者智者之身后并离去。尊者智者于当夜借火灭除难睡，撕破袈裟，天明时复着袈裟，携取供养粮食入村乞食。牧人等见尊者智者出入乞食，又言：“此人奇特，极其特殊，这个沙玛那如同染污者，他自行复活过来了。”由此缘故，尊者智者便名为生起于此生之智者。”（大马哈摩嘎喇那传卷一第507页）

Khāṇukoṇḍaññatthero pana pakatiyāva samāpattibahulo, so aññatarasmiṃ araññe rattiṃ samāpattiṃ appetvā nisīdi, pañcasatā corā bhaṇḍakaṃ thenetvā gacchantā ‘‘idāni amhākaṃ anupadaṃ gacchantā natthī’’ti vissamitukāmā bhaṇḍakaṃ oropayamānā ‘‘khāṇuko aya’’nti maññamānā therasseva upari sabbabhaṇḍakāni ṭhapesuṃ. Tesaṃ vissamitvā gacchantānaṃ paṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassa gahaṇakāle kālaparicchedavasena thero vuṭṭhāsi. Te therassa calanākāraṃ disvā bhītā viraviṃsu. Thero ‘‘mā bhāyatha, upāsakā, bhikkhu aha’’nti āha. Te āgantvā vanditvā theragatena pasādena pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tato pabhuti ca thero khāṇukoṇḍaññatthero nāma ahosi. Ayamettha pañcahi bhaṇḍakasatehi ajjhotthaṭassa tassāyasmato ābādhābhāvo samādhivipphārā iddhi.

迦弄冈达长老则因时常入定而闻名。有一夜，他在某荒野中欲入定，便坐下。五百强盗携带器具行经，见此处无人，便放下器具说：“现在这处无人，我们可以走了。”妄想如此的强盗将器具放下，像长老一般，整理各类器具。强盗们离开后，长老于首次安置器具处起身。见长老起身，众盗俱惊恐退散。长老语云：“汝等勿惧，我是比库。”盗人前来顶礼，依长老信心出家，得证阿拉汉。后来，广为人知此度迦弄冈达长老无病无灾，因其入定变化与神通广大。

Uttarā (a. ni. aṭṭha. 1.1.262) pana upāsikā rājagahe mahādhanassa puṇṇassa seṭṭhino dhītā, kumārikakāleyeva saddhiṃ mātāpitūhi sotāpattiphalaṃ pattā, sā vayappattā rājagahaseṭṭhino mahatā nibandhena tassa puttassa micchādiṭṭhikassa dinnā. Sā buddhadassanāya dhammassavanāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ okāsaṃ alabhamānā upaddutā hutvā tasmiṃyeva nagare sirimaṃ nāma gaṇikaṃ pakkosāpetvā okāsakaraṇatthameva pitu gharāva ānītāni pañcadasakahāpaṇasahassāni tassā datvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ aḍḍhamāsaṃ seṭṭhiputtaṃ paricarāhī’’ti taṃ sāmikassa appetvā sayaṃ uposathaṅgāni adhiṭṭhāya ‘‘imaṃ aḍḍhamāsaṃ buddhadassanādīni labhissāmī’’ti tuṭṭhamānasā yāva pavāraṇāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā aḍḍhamāsaṃ mahādānaṃ adāsi, pacchābhattaṃ mahānase khajjabhojjādīni saṃvidahāpeti. Tassā sāmiko ‘‘sve pavāraṇā’’ti sirimāya saha vātapāne ṭhatvā bahi olokento taṃ tathāvicarantiṃ sedakilinnaṃ chārikāya okiṇṇaṃ aṅgāramasimakkhitaṃ disvā ‘‘attano sampattiṃ abhuñjitvā kusalaṃ nāma karoti bālā’’ti hasi. Uttarāpi taṃ oloketvā ‘‘samparāyatthaṃ kusalaṃ na karoti bālo’’ti hasi.

乌达拉那经云，王舍城有一富大长者之女，年少时与父母同住即得初果。因其既年长，又为大王舍城的富豪所束缚，授予其子一异见。该女在佛陀所见法中、闻佛法、奉献及僧团布施时，因得机缘而获机会，遂诣婆罗门妓院。她为父家取出一万五千金币，吩咐护院拿着，说：“拿着这钱，请为这半个月照看富商之子。”主人心悦诚服，恭敬守持规则，说：“是为守日。”携带妓女雨具，站户外，看见那戏女在燃着木炭炙身，心讥其自甘堕落，愚痴无智。乌达拉亦见此，讥笑：“愚者不作善事，倒作恶业。”

Sirimā ubhinnampi taṃ kiriyaṃ disvā ‘‘ahaṃ gharasāminī’’ti maññamānā issāpakatā uttarāya kujjhitvā ‘‘dukkhaṃ uppādessāmī’’ti pāsādā otarati. Uttarā taṃ ñatvā pīṭhake nisīditvā taṃ mettena cittena phari. Sirimā pāsādā oruyha mahānasaṃ pavisitvā pūvapacanato uḷuṅkapūraṃ pakkuthitaṃ sappiṃ gahetvā tassā matthake okiri. Taṃ paduminipaṇṇe sītūdakaṃ viya vinivaṭṭetvā agamāsi. Dāsiyo sirimaṃ hatthehi pādehi pothetvā bhūmiyaṃ pātesuṃ. Uttarā mettājhānato vuṭṭhāya dāsiyo vāresi. Sirimā uttaraṃ khamāpesi. Uttarā ‘‘sve satthu purato khamāpehī’’ti vatvā tāya kāyaveyyāvaṭikaṃ yācitāya byañjanasampādanaṃ ācikkhi. Sā taṃ sampādetvā attano parivārā pañcasatā gaṇikāyo sasaṅghaṃ satthāraṃ parivisitvā ‘‘khamāpanasahāyikā hothā’’ti vatvā punadivase tathā tāhi gaṇikāhi saddhiṃ satthu bhattakiccāvasāne satthāraṃ vanditvā ‘‘ahaṃ bhagavā uttarāya aparajjhiṃ, khamatu me uttarā’’ti āha. Satthā ‘‘khama, uttare’’ti vatvā ‘‘khamāmi, bhagavā’’ti vutte ‘‘akkodhena jine kodha’’ntiādikaṃ (dha. pa. 223) dhammaṃ desesi. Uttarā puretarameva sāmikañca sassusasure ca satthu santike upanesi. Desanāvasāne te ca tayo janā, sabbā ca gaṇikāyo sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsūti. Evaṃ uttarāya upāsikāya pakkuthitasappinā pīḷābhāvo samādhivipphārā iddhi.

西礼女乌达拉见此情景，自称是家主，因嫉妒乌达拉而愤怒，跺脚离去。乌达拉知晓，坐于榻上，怀着慈心。西礼女下楼，进大鼻家，先取出预先准备的膏药，涂抹在乌达拉额头。像莲花瓣上的凉水流入，乌达拉感受到清凉。婢女用手脚将西礼女抬下地板。乌达拉以慈念起身，婢女却反抗。西礼女原谅她，称在佛前请她原谅。西礼女祈请乌达拉助其施舍，成功聚集五百妓女一众，齐同拜访师长，诉说求原谅。乌达拉承诺为其行悔过，从此同妓女们一起侍奉师长至结束。师长赞叹此三人及众妓女已建立初果之信心。如此，乌达拉沙弥女因持戒清净、无病痛及入定变化得神通。

Sāmāvatīupāsikā nāma kosambiyaṃ udenassa rañño aggamahesī. Tassa hi rañño pañcasatapañcasataitthiparivārā tisso aggamahesiyo ahesuṃ. Tāsaṃ sāmāvatī bhaddiyanagare bhaddiyaseṭṭhino dhītā. Pitari kālaṅkate pitu sahāyakassa kosambiyaṃ ghositaseṭṭhino ghare pañcasataitthiparivāravaḍḍhitaṃ vayappattaṃ rājā disvā sañjātasineho saparivāramattano gharaṃ netvā abhisekaṭṭhānaṃ adāsi. Caṇḍapajjotassa rañño dhītā vāsuladattā nāma ekā mahesī. Māgaṇḍiyabrāhmaṇassa dhītā bhagavato pādaparicārikaṃ katvā pitarā diyyamānā –

名为萨摩瓦提的近事女，乃国桑比水王之王后。国王有五百五十妃嫔，三为其正妃。萨摩瓦提为贵族之女。父逝时，其被增强五百五十妃嫔之资财限制。现为桑比城大豪长者之女，见国王赐封礼地，亲自受膏封为王后。贵望公主名为瓦苏拉达，乃韦萨离婆罗门之女，曾供养佛足，父辈授予她此殊荣——

‘‘Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca, nāhosi chando api methunasmiṃ;

“目睹渴望、憎恶及爱欲之苦，内心无欲亦无淫念，

Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ, pādāpi naṃ samphusituṃ na icche’’ti. (su. ni. 841) –

何以你纵情享乐，贪满欲乐，连足亦不愿接触？”（据苏他尼经841章）

Bhagavatā bhāsitaṃ gāthaṃ sutvā bhagavati āghātaṃ bandhi. Tassā mātāpitaro māgaṇḍiyasuttadesanāvasāne anāgāmiphalaṃ patvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tassā cūḷapitā māgaṇḍiyo taṃ kosambiṃ netvā rañño adāsi. Sā rañño ekā mahesī.

世尊所说的歌谣一闻即印在心中。其母父于摩竭提尊者经说毕后，得无来果，出家证阿拉汉果。其少父摩竭提于拘萨弥城迎接他，并奉送于国王。其母为王妃之一。

Atha kho ghositaseṭṭhi kukkuṭaseṭṭhi pāvārikaseṭṭhīti tayo seṭṭhino loke tathāgatuppādaṃ sutvā jetavanaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ patvā aḍḍhamāsaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā satthu kosambigamanaṃ āyācitvā kosambiṃ gantvā ghositārāmo kukkuṭārāmo pāvārikārāmoti tayo janā tayo ārāme kārāpetvā anupubbena tattha āgataṃ satthāraṃ paṭipāṭiyā ekekasmiṃ divase ekekasmiṃ vihāre vasāpetvā ekeko sasaṅghassa bhagavato mahādānamadāsi. Athekadivasaṃ tesaṃ upaṭṭhāko sumano nāma mālākāro seṭṭhino āyācitvā sasaṅghaṃ satthāraṃ bhojetuṃ attano ghare nisīdāpesi. Tasmiṃ khaṇe sāmāvatiyā paricārikā khujjuttarā nāma dāsī aṭṭha kahāpaṇe gahetvā tassa gharaṃ agamāsi. So ‘‘sasaṅghassa tāva satthuno parivesanasahāyā hohī’’ti āha. Sā tathā katvā satthu bhattakiccāvasāne dhammadesanaṃ sutvā sotāpannā hutvā aññadā cattāro kahāpaṇe attano ādiyantī adinnaṃ ādiyituṃ abhabbattā aṭṭhahi kahāpaṇehi pupphāni ādāya sāmāvatiyā upanāmesi. Tāya pupphānaṃ bahubhāvakāraṇaṃ puṭṭhā musā bhaṇituṃ abhabbattā yathāsabhāvaṃ āha. ‘‘Ajja kasmā na gaṇhī’’ti vuttā ‘‘sammāsambuddhassa dhammaṃ sutvā amataṃ sacchākāsi’’nti āha. ‘‘Amma uttare, taṃ dhammaṃ amhākampi kathehī’’ti. ‘‘Tena hi maṃ nhāpetvā suddhaṃ vatthayugaṃ datvā ucce āsane nisīdāpetvā sabbā nīcāsanesu nisīdathā’’ti āha. Tā sabbāpi tathā kariṃsu. Sā sekhapaṭisambhidappattā ariyasāvikā ekaṃ vatthaṃ nivāsetvā ekaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā bījaniṃ gahetvā tāsaṃ dhammaṃ desesi. Sāmāvatī ca pañcasatā ca itthiyo sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā ‘‘amma, ajjato paṭṭhāya veyyāvaccaṃ akatvā amhākaṃ mātuṭṭhāne ācariyaṭṭhāne ca ṭhatvā satthārā desitadesitaṃ dhammaṃ sutvā amhākaṃ kathehī’’ti āhaṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge tipiṭakadharā hutvā satthārā bahussutānaṃ upāsikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitā aggaṭṭhānaṃ labhi. Sāmāvatimissikā buddhassa dassanaṃ pihenti, dasabale antaravīthiṃ paṭipanne vātapānesu appahontesu bhittiṃ bhinditvā satthāraṃ olokenti, vandanapūjanañca karonti.

当时，有三个世间首领，称为告示首领、鸡首领、波瓦利首领，闻知如来出世，便往祇树给孤独园，亲近尊者，听法得须陀洹果。历八个月，为佛僧众布施重宝，请求佛到拘萨弥。至拘萨弥，设立告示园、鸡园、波瓦利园，三人各设一园，渐次邀请来此圣师，按秩序每天一人一园供养，分别布施佛的大恩。某日随侍者苏摩诺应约请佛供宴，坐于家中。此时，拘萨弥有女仆名为举娶多，取八个钱币来到他家，自称「我是僧团世尊的侍从助手」。她事毕，听法得须陀洹果，因无力向别人乞讨，以八个钱买来鲜花献于拘萨弥。鲜花因花量多，不能胡乱言语，依常理说：「今为何无人接受？」答曰：「听正觉者法，证不灭真理。」她说：「娘家你们也讲这个法！」答曰：「因我为你洗浴，赠清洁衣裳，令你高座，勿坐下座。」众人便依此行。此女已得阿拉汉果，住于修习阶段，居一室，作上衣，下佩内衣，执种子，述此法。拘萨弥五百妇女皆证须陀洹果。众皆敬礼举娶多曰：「娘啊！始终忍辱不发恶口，于师与父母面前听闻如来所说法，并讲于众。」她行如此，后来成为三藏持者，常受世尊僧众供养，尊为上首。拘萨弥城刺史视佛为至宝，破其外墙，窥视佛陀，顶礼敬拜。

Māgaṇḍiyā tattha gatā tāni chiddāni disvā tattha kāraṇaṃ pucchantī satthu āgatabhāvaṃ ñatvā bhagavati āghātena tāsampi kujjhitvā ‘‘mahārāja, sāmāvatimissikānaṃ bahiddhā patthanā atthi, bhittiṃ bhinditvā samaṇaṃ gotamaṃ olokenti, katipāhena taṃ māressantī’’ti rājānaṃ āha. Rājā chiddāni disvāpi tassā vacanaṃ na saddahi, uddhacchiddakavātapānāni kārāpesi. Puna māgaṇḍiyā rājānaṃ tāsu bhinditukāmā aṭṭha sajīvakukkuṭe āharāpetvā ‘‘mahārāja, tāsaṃ vīmaṃsanatthaṃ ime kukkuṭe māretvā ‘mamatthāya pacāhī’ti pesehī’’ti āha. Rājā tathā pesesi. Tāya ‘‘pāṇātipātaṃ na karomā’’ti vutte puna ‘‘tassa samaṇassa gotamassa pacitvā pesehī’’ti āha. Raññā tathā pesite māgaṇḍiyā aṭṭha māritakukkuṭe tathā vatvā pesesi. Sāmāvatī pacitvā dasabalassa pāhesi. Māgaṇḍiyā tenapi rājānaṃ kopetuṃ nāsakkhi.

摩竭提女得果后，见其房屋被毁，询问为何佛陀至此。因世尊驱破众墙窥视，他便对王说：「王啊，拘萨弥诸女城外起火，拆墙窥视圣人果德，所以火起。」王见墙破不信，派狂暴风吹散诸屋。女欲为王拆墙，带八只家鸡并云：「王啊，欲为你烧鸡。」王令如此。女许诺不杀生，复答云「为尊者拘萨弥调解出炉。」王后命八只鸡照此行，拘萨弥向十颗家庭鸡烧尽。摩竭提女将此事告知王，不使王生忿恨。

Rājā pana tīsu mahesīsu ekekissā vasanaṭṭhāne satta satta divasāni vasati. Rājā attano gamanaṭṭhānaṃ hatthikantavīṇaṃ ādāya gacchati. Māgaṇḍiyā rañño sāmāvatiyā pāsādagamanakāle dāṭhā agadena dhovāpetvā veḷupabbe pakkhipāpetvā ekaṃ kaṇhasappapotakaṃ āharāpetvā antovīṇāya pakkhipitvā mālāguḷakena chiddaṃ pidahi. Taṃ rañño tattha gatakāle aparāparaṃ vicarantī viya hutvā vīṇāchiddato mālāguḷakaṃ apanesi. Sappo nikkhamitvā passasanto phaṇaṃ katvā sayanapiṭṭhe nipajji. Sā āha – ‘‘dhī sappo’’ti mahāsaddamakāsi. Rājā sappaṃ disvā kujjhi. Sāmāvatī rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā pañcannaṃ itthisatānaṃ saññamadāsi ‘‘ajja odhisakamettāpharaṇena rājānaṃ pharathā’’ti. Sayampi tathā akāsi. Rājā sahassathāmadhanuṃ ādāya jiyaṃ poṭhetvā sāmāvatiṃ dhure katvā sabbā tā itthiyo paṭipāṭiyā ṭhapāpetvā visapītaṃ khurappaṃ sannayhitvā dhanuṃ pūretvā aṭṭhāsi. Khurappaṃ neva khipituṃ , na oropituṃ sakkoti, gattehi sedā muccanti, sarīraṃ vedhati, mukhato kheḷo patati, gaṇhitabbagahaṇaṃ na passati, atha naṃ sāmāvatī ‘‘kiṃ, mahārāja, kilamasī’’ti āha. ‘‘Āma, devi, kilamāmi, avassayo me hohī’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, khurappaṃ pathavīmukhaṃ karohī’’ti. Rājā tathā akāsi. Sā ‘‘rañño hatthato khurappaṃ muccatū’’ti adhiṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe khurappaṃ mucci. Rājā taṃkhaṇaññeva udake nimujjitvā allavattho allakeso sāmāvatiyā pādesu nipatitvā ‘‘khama, devi, mayhaṃ –

王公于三王妃各宿所居住七日。王携琴出门游行。摩竭提在拘萨弥王舍城入宫途径，刷洗地板，掷落绉篦入瓦钵，手弹内弦琴，壳果从破琴夺落。王至宫时，如在游行般走动，琴已断，壳果夺去。仆人出门驱赶蝙蝠，坐床仆地。次曰：「聪明仆人！」发出大声。王见蝙蝠鸣，忿怒。拘萨弥五百女供养离敬礼曰：「妈妈，今日发誓不再烦恼，愿你用慈悲威德守护王。」我亦如是。王持一千箭携弓往拘萨弥城堡，诸妇女依次排布，吞毒根毒齿，装填弓弩立于八方。弓弩不能射出也不能被埋，箭刺门，身受伤痛，口吐血珠，不得抓拾弓弩。拘萨弥曰：「王啊，何所恼？」答曰：「是的，夫人，我难受，愿您医我。」曰：「善哉，王，请将弓以面向大地。」王从之。女言：「愿王手中弓离身。」乃定力令弓消失。时弓果消失。王立即入水浸泡，头上飘荡巨大络缰，落于拘萨弥脚下，「原谅我，夫人，我——

‘Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;

‘我迷茫，我迷茫，四方皆迷乱；

Sāmāvatī maṃ tāyassu, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’’ti. – āha;

拘萨弥护持我，愿汝为我归依’」如是说。

Sāmāvatī –

萨玛哇提——

‘‘Mā maṃ tvaṃ saraṇaṃ gaccha, yamahaṃ saraṇaṃ gatā;

『不要将我作为你的依止，我已成就所依，

Saraṇaṃ gaccha taṃ buddhaṃ, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’ti. –

你应当依止佛陀，且成为我的依止。』

Āha. Rājā ‘‘tena hi taṃ saraṇaṃ gacchāmi satthārañca, varañca te dammī’’ti āha. Sā ‘‘varo gahito hotu, mahārājā’’ti āha. Rājā satthāraṃ upasaṅkamitvā saraṇaṃ gantvā nimantetvā buddhappamukhassa saṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā ‘‘sāmāvatiṃ varaṃ gaṇhāhī’’ti āha. ‘‘Sādhu, mahārāja, imaṃ me varaṃ dehi, satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ idhāgacchatu, dhammaṃ sossāmī’’ti āha. Rājā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nibaddhaṃ idhāgacchatha, sāmāvatimissikā ‘dhammaṃ sossāmā’ti vadantī’’ti āha. Satthā ‘‘mahārāja, buddhānaṃ nāma ekaṭṭhānaṃ nibaddhaṃ gantuṃ na vaṭṭati, mahājanopi paccāsīsatī’’ti āha. ‘‘Tena hi, bhante, bhikkhū āṇāpethā’’ti. Satthā ānandattheraṃ āṇāpesi. Thero pañca bhikkhusatāni ādāya nibaddhaṃ rājakulaṃ gacchati. Tāpi devīpamukhā itthiyo theraṃ bhojetvā dhammaṃ suṇiṃsu. Sāmāvatiñca satthā mettāvihārīnaṃ upāsikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti. Evaṃ rañño khurappaṃ muñcituṃ avisahanabhāvo sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhīti . Ettha ca aveccappasādena vā okappanapasādena vā ratanattayasaraṇagamanena vā ratanattayaṃ upāsatīti upāsikāti vuccatīti.

国王说道：『因是故，我确实依止此所依，也将护持你，为你之上士。』妇人答曰：『愿王大人得善利。』国王于是近前师长，依止三宝，邀请佛教僧团，七日间布施大施，称曰：『请接受萨玛哇提为吉祥之地。』又言：『善哉，大王！请赐我此吉祥，我与五百比库同住此地，共受法益。』国王敬礼师长，答曰：『尊者，请与五百比库结社，同住此地，萨玛哇提小城因此称宣“受法之地”。』师长告曰：『大王，众佛不在一处而住，广大人民亦有不同偏好，』又言：『故请派遣比库。』师长派遣长老阿难。长老携五百比库结社，往诣王族。及至彼处，妇女们奉养长老，闻法受教。佛教主义萨玛哇提乃诸慈行信女集聚之中心。如此则王舍城之争执可释矣，此乃萨玛哇提居士诸善巧禅定神变所成。于此既成亦可称作信心禅定之居士，名为居士。

§17

17. Ariyiddhiniddese ariyā iddhīti cetovasippattānaṃ khīṇāsavaariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhīti vuccatīti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane khīṇāsavo bhikkhu. Aniṭṭhe vatthusminti ārammaṇapakatiyā amanāpe vatthusmiṃ satte vā saṅkhāre vā. Mettāya vā pharatīti satto ce hoti, mettābhāvanāya pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti saṅkhāro ce hoti, ‘‘dhātumatta’’nti dhātumanasikāraṃ upasaṃharati. Sattepi dhātūpasaṃhāro vaṭṭati. Asubhāya vā pharatīti satto ce, asubhabhāvanāya pharati. Aniccato vā upasaṃharatīti saṅkhāro ce, ‘‘anicca’’nti manasikāraṃ upasaṃharati. Tadubhayanti taṃ ubhayaṃ. Upekkhakoti chaḷaṅgupekkhāya upekkhako. Satoti sativepullappattattā. Sampajānoti paññāya sampajānakārittā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – ‘‘cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā, dvārārammaṇasaṅghaṭṭane pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā ‘dhanunā vijjhatī’tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayamettha attho’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1352). Atha vā cakkhunā karaṇabhūtena rūpaṃ disvāti attho. Neva sumano hotīti gehasitasomanassapaṭikkhepo, na kiriyabhūtāya somanassavedanāya. Na dummanoti sabbadomanassapaṭikkhepo. Upekkhako viharatīti iṭṭhāniṭṭhārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya upekkhako viharati. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo.

第十七章圣威阐述中所称的“圣能”，即指心境变现中无漏的圣者所生的圣力。此意所指，乃在此教法中，五毒尽灭比库者。无宜事者为缘起，随缘无挂碍诸法，或在心田，或在行中。若生慈者，则以修慈法起兴。若为缘起，则以“由诸根属而收摄”之意集中其境。若为行，则亦有根收摄。若因不净观横起，亦能生其力；若因无常观等引发，心念应注意“无常”。二者兼具者即是；“止观”即为简轻无著之定；是心者，借智慧令之清净。借眼识见色，以条件因缘称为眼；由通达属性及观察对境能力，以眼识知此色。昔有大师曰：“眼不见色，因心未觉；心不见色，因眼未觉；唯借于色境之和合物，由心识知”，是为集会愿说。故由眼识所见色，乃此义也。亦可言由眼作器所见色。不是因喜称扬世俗良善之心乐，而是心之否缘。亦不仅是恶心惭愧；此处“无喜”“无恶”，是指心意清净无依着而自在，遍诸六根开转自然，名为“轻无著定”则为心处。闻声得法，亦同理。

§18

18. Kammavipākajiddhiniddese sabbesaṃ pakkhīnanti sabbesaṃ pakkhijātānaṃ jhānābhiññā vināyeva ākāsena gamanaṃ. Tathā sabbesaṃ devānaṃ ākāsagamanaṃ dassanādīni ca. Ekaccānaṃ manussānanti paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ. Ekaccānaṃ vinipātikānanti piyaṅkaramātā punabbasumātā phussamittā dhammaguttātievamādīnaṃ sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikānaṃ aññesañca petānaṃ nāgasupaṇṇānañca ākāsagamanādikaṃ kammavipākajā iddhi.

第十八章因果力阐述中“因果”者，诸类显现，不一而足。诸入定通达者，不假他法，以空行往。如诸天众往虚空观礼示现。有人谓之初生之人；亦有人谓之因果报应深重之人，似慈母再育之感，善缘起故转生，感果喜乐而降。此类善因之果力辐射，致诸饿鬼、龙天等亦能现虚空往来，故以此因果所生神通力为能。

Puññavato iddhiniddese rājāti dhammena paresaṃ rañjanato rājā. Ratanacakkaṃ vattetīti cakkavattī. Vehāsaṃ gacchatīti accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ. Caturaṅginiyāti hatthiassarathapattisaṅkhātacatuaṅgavatiyā. Senāti tesaṃ samūhamattameva. Antamasoti heṭṭhimantato. Assabandhā nāma assānaṃ rakkhakā. Gopurisā nāma gunnaṃ rakkhakā. Upādāyāti avissajjetvā. Evaṃ tesaṃ vehāsagamanañca puññavato iddhīti attho.

有功德者具足神通，故以法治化，令他人欢喜，被称为王。轮宝转动，此谓车王。『车行』是指极端结合处的运转使用。四足之车，意即以象及战车、马车等构成的四足车。军队，谓众多的整体。『最底下』义自低处而言。象族卫士称为象之保护者，城门守卫为资财保护者。『执持』语为不放弃。如此，他们排演车行，展现有功德者的神通之义。

Jotikassagahapatissa puññavato iddhīti jotiko nāma pubbe paccekabuddhesu katādhikāro rājagahanagare seṭṭhi. Tassa kira jātadivase sakalanagare sabbāvudhāni jaliṃsu, sabbesaṃ kāyāruḷhāni ābharaṇānipi pajjalitāni viya obhāsaṃ muñciṃsu, nagaraṃ ekapajjotaṃ ahosi. Athassa nāmaggahaṇadivase sakalanagarassa ekajotibhūtattā jotikoti nāmaṃ kariṃsu. Athassa vayappattakāle gehakaraṇatthāya bhūmitale sodhiyamāne sakko devarājā āgantvā soḷasakarīsamatte ṭhāne pathaviṃ bhinditvā sattaratanamayaṃ sattabhūmikaṃ pāsādaṃ uṭṭhāpesi, pāsādaṃ parikkhipitvā sattaratanamaye sattadvārakoṭṭhakayutte sattapākāre uṭṭhāpesi, pākārapariyante catusaṭṭhi kapparukkhe uṭṭhāpesi, pāsādassa catūsu kaṇṇesu yojanikatigāvutikadvigāvutikaekagāvutikā catasso nidhikumbhiyo uṭṭhāpesi. Pāsādassa catūsu kaṇṇesu taruṇatālakkhandhappamāṇā catasso suvaṇṇamayā ucchuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu. Tāsaṃ maṇimayāni pattāni suvaṇṇamayāni pabbāni ahesuṃ. Sattasu dvārakoṭṭhakesu ekekasmiṃ ekadviticatupañcachasattayakkhasahassaparivārā satta yakkhā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu.

灯主富翁指乔提卡，他是过去独觉者中所著名的地主，在王舍城为大富豪。其出生之日，城中众多宝器如同燃烧般绽放光辉，所有身躯及饰物皆光彩照人，城镇仿佛遍照一灯。其命名灯主，是因出生当天整个城镇似一盏灯。及其作主人时，梵天天帝忽至，破土于十六由旬方圆，建立七宝构成、七层楼高的宫殿，宫殿周围有七宝门及七重围墙，墙周围竖立六十棵宝树，宫殿四角各置四瓶宝藏。宫殿四角上立有金色高塔，其宝饰如宝珠宝光般璀璨。七门城墙内，每门由七万六千鬼神守护护卫。

Bimbisāramahārājā pāsādādīnaṃ uṭṭhānaṃ sutvā seṭṭhichattaṃ pahiṇi. So jotikaseṭṭhīti sakalajambudīpe pākaṭo hutvā uttarakuruto devatāhi ānetvā sirigabbhe nisīdāpitāya ekañca taṇḍulanāḷiṃ tayo ca jotipāsāṇe gahetvā āgatāya bhariyāya saddhiṃ tasmiṃ pāsāde mahāsampattiṃ anubhavanto vasi. Tesaṃ yāvajīvaṃ tāya ekataṇḍulanāḷiyā bhattaṃ pahosi. Sace kira te sakaṭasatampi taṇḍulānaṃ pūretukāmā honti, sā taṇḍulanāḷiyeva hutvā tiṭṭhati. Bhattapacanakāle taṇḍule ukkhaliyaṃ pakkhipitvā tesaṃ pāsāṇānaṃ upari ṭhapenti. Pāsāṇā tāvadeva pajjalitvā bhatte pakkamatte nibbāyanti. Teneva saññāṇena bhattassa pakkabhāvaṃ jānanti. Sūpeyyādipacanakālepi eseva nayo. Evaṃ tesaṃ jotipāsāṇehi āhāro paccati, maṇiālokena vasanti. Aggissa vā dīpassa vā obhāsameva na jāniṃsu. Jotikassa kira evarūpā sampattīti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. Mahājano yānādīhi dassanatthāya āgacchati. Jotikaseṭṭhi āgatāgatānaṃ uttarakurutaṇḍulānaṃ bhattaṃ dāpeti, ‘‘kapparukkhehi vatthābharaṇāni gaṇhantū’’ti āṇāpeti, ‘‘gāvutikanidhikumbhiyā mukhaṃ vivarāpetvā yāpanamattaṃ gaṇhantū’’ti āṇāpeti. Sakalajambudīpavāsikesu dhanaṃ gahetvā gacchantesu nidhikumbhiyā aṅgulamattampi ūnaṃ nāhosīti ayamassa puññavato iddhi.

宾比萨拉大王闻知此宫及诸宫建立之事，赠送大千世界诸王所归之长者权杖。被称乔提卡长者，在整个印度被广为知晓，北方诸天护持其在王舍城的权位。乔提卡长者与其妻同住于此华丽宫殿，享受巨大福报。其妻终生只需一根稻秆为饭器；若需装满一车载稻米，她就站于此稻秆中。煮饭时，将稻米撒于火石上，火石皆燃烧而稻米熟透。凭此神通，能知饭熟与否。烹煮粥类亦同。食物由火石供给，宝灯宫光彩照人，焰火光亮无须明灯。乔提卡因这般神通，而声名遍及整个印度。众多贵族与使者为见其神通驾临。乔提卡长者馈赠来往客人北方稻米，喻示“以宝树木取耕织用具”，“向宝瓶取粮食施舍”，以此神通表彰其功德。

Jaṭilassa gahapatissa puññavato iddhīti jaṭilo nāma kassapassa bhagavato dhātucetiye katādhikāro takkasilāyaṃ seṭṭhi. Tassa kira mātā bārāṇasiyaṃ seṭṭhidhītā abhirūpā ahosi . Taṃ pannarasasoḷasavassuddesikakāle ārakkhanatthāya sattabhūmikassa pāsādassa uparitale vāsayiṃsu. Taṃ ekadivasaṃ vātapānaṃ vivaritvā bahi olokiyamānaṃ ākāsena gacchanto vijjādharo disvā uppannasineho vātapānena pavisitvā tāya saddhiṃ santhavamakāsi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Atha naṃ dāsī disvā ‘‘amma, kiṃ ida’’nti vatvā ‘‘hotu, kassaci mā ācikkhī’’ti vuttā bhayena tuṇhī ahosi. Sāpi dasame māse puttaṃ vijāyitvā navabhājanaṃ āharāpetvā tattha taṃ dārakaṃ nipajjāpetvā taṃ bhājanaṃ pidahitvā upari pupphadāmāni ṭhapetvā ‘‘imaṃ sīsena ukkhipitvā gantvā gaṅgāya vissajjehi, ‘kiṃ ida’nti ca puṭṭhā ‘ayyāya me balikamma’nti vadeyyāsī’’ti dāsiṃ āṇāpesi. Sā tathā akāsi. Heṭṭhāgaṅgāyapi dve itthiyo nhāyamānā taṃ bhājanaṃ udakena āhariyamānaṃ disvā ekā ‘‘mayhetaṃ bhājana’’nti āha. Ekā ‘‘yaṃ etassa anto, taṃ mayha’’nti vatvā bhājane sampatte taṃ ādāya thale ṭhapetvā vivaritvā dārakaṃ disvā ekā ‘‘mama bhājana’’nti vuttattā ‘‘dārako mameva hotī’’ti āha. Ekā ‘‘yaṃ bhājanassa anto, taṃ mamā’’ti vuttattā ‘‘mama dārako’’ti āha. Tā vivadamānā vinicchayaṃ gantvā amaccesu vinicchituṃ asakkontesu rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā tāsaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘tvaṃ dārakaṃ gaṇha, tvaṃ bhājana’’nti āha. Yāya pana dārako laddho, sā mahākaccāyanattherassa upaṭṭhāyikā hoti. Sā taṃ dārakaṃ ‘‘therassa santike pabbājessāmī’’ti posesi. Tassa jātadivase gabbhamalassa dhovitvā anapanītattā kesā jaṭitā hutvā aṭṭhaṃsu. Tenassa jaṭiloteva nāmaṃ akaṃsu.

铁石富翁指名为铁石的咖萨巴世尊舍利塔的地主。其母为巴拉纳西的名门富家女，住于七层楼高之庄严宫殿。他一日出门，梵天天帝驾临，呼风唤雨，风暴狂起。天帝进入其腹中，与其融合。其女仆见此异状惊恐不已。铁石富翁第十个月得子，女仆将婴儿安置，覆食施枯叶遮盖，并置花作为献礼，嘱言以此婴儿头颅投江供养，并听闻其名号必为母亲所回报。江中两女浴身时，见此食物取水，争持称此食物归谁所有，口舌相争。无法判定而召见国王。王听闻此事，说：“你负责婴儿，那你负责食物。”婴儿获照顾后，成为玛哈咖吒那长老的侍者。婴儿出生时腹膜疾患，发毛成疙瘩，因此名为铁石。

Tassa padasā vicaraṇakāle thero taṃ gehaṃ piṇḍāya pāvisi. Upāsikā theraṃ nisīdāpetvā āhāramadāsi. Thero dārakaṃ disvā ‘‘upāsike, dārako te laddho’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante, imāhaṃ tumhākaṃ santike pabbājessanti posesi’’nti āha. Thero ‘‘sādhū’’ti taṃ ādāya gacchanto ‘‘atthi nu kho imassa gihisampattiṃ anubhavituṃ puññakamma’’nti olokento ‘‘mahāpuñño satto mahāsampattiṃ anubhavissati, daharo eva ca tāva, ñāṇampi tāvassa paripākaṃ na gacchatī’’ti cintetvā taṃ ādāya takkasilāyaṃ ekassa upaṭṭhākassa gehaṃ agamāsi. So theraṃ vanditvā ṭhito dārakaṃ disvā ‘‘dārako, bhante, laddho’’ti pucchi. ‘‘Āma, upāsaka, pabbajissati, daharo tāva tava santike hotū’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti taṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggi. Tassa pana gehe dvādasa vassāni bhaṇḍakaṃ ussannaṃ hoti. So gāmantaraṃ gacchanto sabbampi taṃ bhaṇḍakaṃ āpaṇaṃ āharitvā tassa tassa bhaṇḍakassa mūlaṃ ācikkhitvā ‘‘idañcidañca ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā dadeyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.

当婴儿尚未诞生时，一位长老凭跋拉共乞食入宅。妇人请其坐并供饮食。长老见婴儿，问近事女：“你负责照顾他吗？”获允诺。长老赞许，思量施主必获大功德及大福报，婴儿虽幼，智慧尚未成熟，遂携其至铁石富翁家一位侍者处。长老受礼，见婴儿，问：“婴儿还在吗？”答：“是，将近你的身边。”随后离去。婴儿家中十二年库存粮食消耗殆尽。富翁外出迁徙，先告知仓库负责人：“此物此物是财物，务必妥善交付。”

Taṃ divasaṃ nagarapariggāhikā devatā antamaso jīrakamaricamattakenāpi atthike tasseva āpaṇābhimukhe kariṃsu. So dvādasa vassāni ussannabhaṇḍakaṃ ekadivaseneva vikkiṇi. Kuṭumbiko āgantvā āpaṇe kiñci adisvā ‘‘sabbaṃ te, tāta, bhaṇḍakaṃ nāsita’’nti āha. ‘‘Na nāsitaṃ, tāta, sabbaṃ tumhehi vuttanayena vikkiṇitaṃ, idaṃ asukassa mūlaṃ, idaṃ asukassa mūla’’nti sabbamūlaṃ tasseva appesi. Kuṭumbiko pasīditvā ‘‘anaggho puriso yattha katthaci jīvituṃ samattho’’ti attano vayappattaṃ dhītaraṃ tassa datvā ‘‘gehamassa karothā’’ti purise āṇāpetvā niṭṭhite gehe ‘‘gacchatha tumhe, attano gehe vasathā’’ti āha. Athassa gehapavisanakāle ekena pādena ummāre akkantamatte gehassa pacchimabhāge bhūmiṭṭhāne asītihattho suvaṇṇapabbato uṭṭhahi. Rājā kira jaṭilassa gehe bhūmiṃ bhinditvā suvaṇṇapabbato uṭṭhitoti sutvā tassa seṭṭhichattaṃ pesesi. So jaṭilaseṭṭhi nāma ahosīti ayamassa puññavato iddhi.

当日城中守护诸天以微妙色相示现，在仓库前护持。仓库守护十二年仅售出一次。家人归来察看，惊问：“仓库财物是否失落？”答：“未失，皆由汝等出售，唯此乃药根及草药根。”家人欣悦，称赞其男子乃有德能立足于世。遂将已逝父亲之妻托付给家人照顾说：“务必管理屋业。”家人入宅时，一只手自宅西侧地下台地伸出，勇猛如金峰般矗立。国王闻说，派大王权杖给予铁石富翁。此即他有功德神通之表证。

Meṇḍakassa seṭṭhissa puññavato iddhīti (mahāva. 296) meṇḍako nāma vipassimhi bhagavati katādhikāro magadharaṭṭhe bhaddiyanagare seṭṭhi. Tassa kira pacchimagehe aṭṭhakarīsamatte ṭhāne hatthiassausabhappamāṇā suvaṇṇameṇḍakā pathaviṃ bhinditvā piṭṭhiyā piṭṭhiṃ paharamānā uṭṭhahiṃsu, tesaṃ mukhesu pañcavaṇṇānaṃ suttānaṃ geṇḍukā pakkhittā honti. Sappitelamadhuphāṇitādīhi ca vatthacchādanahiraññasuvaṇṇādīhi ca atthe sati tesaṃ mukhato geṇḍukaṃ apanenti. Ekassapi meṇḍakassa mukhato sakalajambudīpavāsīnaṃ pahonakaṃ sappitelamadhuphāṇitavatthacchādanahiraññasuvaṇṇaṃ nikkhamati. Tato paṭṭhāyesa meṇḍakaseṭṭhīti paññāyīti ayamassa puññavato iddhi.

关于美达迦富有善业之神通的说法，《大毗婆沙论》第296卷中记载，美达迦者，是在敏婆佛时代，摩揭陀国迦比提城中的一位富有的主。相传，他家后院有一处八十块地拼合而成的大地，大小如大象印章。美达迦用象鼻将金蚂蚁从地中挖出，螯抓螯击互相攻击。这些蚂蚁的头上有五种色彩的头发，其身披玉石、蜜蜡、云母等装饰，身上覆盖织金布料和金饰。其头上的甲壳能辟邪。美达迦的头部甚至能显现出整个森林岛上的护持宝甲。这就是美达迦富有善业之神通的缘由与伟力所在。

Ghositassagahapatissa puññavato iddhīti ghosito (a. ni. aṭṭha. 1.1.260-261) nāma paccekasambuddhe katādhikāro sakkaraṭṭhe kosambiyaṃ seṭṭhi. So kira devalokato cavitvā kosambiyaṃ nagarasobhiniyā kucchismiṃ nibbatti. Sā taṃ vijātadivase suppe sayāpetvā saṅkārakūṭe chaḍḍāpesi. Dārakaṃ kākasunakhā parivāretvā nisīdiṃsu. Eko puriso taṃ disvāva puttasaññaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti gehaṃ nesi. Tadā kosambikaseṭṭhi purohitaṃ disvā ‘‘kiṃ, ācariya, ajja te tithikaraṇanakkhattādayo olokitā’’ti pucchitvā ‘‘āma, mahāseṭṭhī’’ti vutte ‘‘janapadassa kiṃ bhavissatī’’ti pucchi. ‘‘Imasmiṃ nagare ajja jātadārako jeṭṭhaseṭṭhi bhavissatī’’ti āha. Tadā seṭṭhino bhariyā garugabbhā hoti, tasmā so sīghaṃ gehaṃ pesesi ‘‘gaccha, jānāhi naṃ vijātā vā, na vā’’ti. ‘‘Na vijātā’’ti sutvā gehaṃ gantvā kāḷiṃ nāma dāsiṃ pakkositvā sahassaṃ datvā ‘‘gaccha, imasmiṃ nagare upadhāretvā ajja jātadārakaṃ gaṇhitvā ehī’’ti āha. Sā upadhārentī taṃ gehaṃ gantvā taṃ dārakaṃ taṃ divasaṃ jātaṃ ñatvā sahassaṃ datvā ānetvā seṭṭhino dassesi. Seṭṭhi ‘‘sace me dhītā jāyissati, tāya naṃ saddhiṃ nivāsetvā seṭṭhiṭṭhānassa sāmikaṃ karissāmi. Sace putto jāyissati, ghātessāmi na’’nti cintetvā taṃ gehe vaḍḍhāpesi.

关于豪士地产主富有善业之神通的记载，出自《增支部·八》等经文。豪士名为歌悉多，是一位圆觉者，在萨卡国的国都国桑弥城中为地主。传说他曾从天界降落，于国桑弥城中一所精美宅邸诞生。其妻产下一儿，包裹以鸦黑羽毛妥为照顾坐椅环绕。有人见到婴儿，认作自己子嗣，抱回家中。时他家的长老见之，打探缘由，得知是今日生下男儿，日后将成为大地主。此时其妻怀孕较重，主人大速派使令幼儿照料，并令其守护，且嘱咐不可杀害新生儿。她乃依言护养，且托理护其安全。地主思虑若为女儿，则同住家产；若为子，必将除去他人权势，令其家业增长。

Athassa bhariyā katipāhaccayena puttaṃ vijāyi. Seṭṭhi ‘‘imasmiṃ asati mama putto seṭṭhiṭṭhānaṃ labhissati. Idāneva naṃ māretuṃ vaṭṭatī’’ti kāḷiṃ āmantetvā ‘‘gaccha je, vajato gunnaṃ nikkhamanavelāya vajadvāramajjhe imaṃ tiriyaṃ nipajjāpehi, gāviyo naṃ madditvā māressanti, madditāmadditabhāvaṃ panassa ñatvā ehī’’ti āha. Sā gantvā gopālakena vajadvāre vivaṭamatteyeva taṃ tathā nipajjāpesi. Gogaṇajeṭṭhako usabho aññasmiṃ kāle sabbapacchā nikkhamantopi taṃdivasaṃ sabbapaṭhamaṃ nikkhamitvā dārakaṃ catunnaṃ pādānaṃ antare katvā aṭṭhāsi. Anekasatā gāvo usabhassa dve passāni ghaṃsantiyo nikkhamiṃsu. Gopālakopi ‘‘ayaṃ usabho pubbe sabbapacchā nikkhamati, ajja pana paṭhamaṃ nikkhamitvā dvāramajjhe niccalova ṭhito, kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā gantvā tassa heṭṭhā nipannaṃ dārakaṃ disvā puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti gehaṃ nesi.

后来其妻屡次怀孕，终于生下一子。地主告知护养的丫鬟，切勿害此男婴，吩咐其在战时守护，在战门中隐蔽安置。牧人看护时，按吩咐将男婴潜伏于门下，如此牛马不曾碰扰。后来牛王在离开时割断男婴四肢安置稍远，众多牛群出入啃食草料。牧人察觉牛王此行为疑惑，前往察看，见男婴安然躺卧，认为这是真有异象的子嗣，欢喜领回家中。

Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘gaccha, naṃ puna imaṃ sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā puna ānetvā adāsi. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘amma kāḷi, imasmiṃ nagare pañcasakaṭasatāni paccūsakāle uṭṭhāya vāṇijjāya gacchanti, tvaṃ imaṃ netvā cakkamagge nipajjāpehi, goṇā vā naṃ maddissanti, cakkaṃ vā chindissati, pavattiñcassa ñatvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā gantvā cakkamagge nipajjāpesi. Sākaṭikajeṭṭhako purato ahosi. Athassa goṇā taṃ ṭhānaṃ patvā dhuraṃ chaḍḍesuṃ, punappunaṃ āropetvā pājiyamānāpi purato na gacchiṃsu. Evaṃ tassa tehi saddhiṃ vāyamantasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. So ‘‘kiṃ nāma goṇā kariṃsū’’ti maggaṃ olokento dārakaṃ disvā ‘‘bhāriyaṃ vata kamma’’nti cintetvā ‘‘putto me laddho’’ti tuṭṭhamānaso taṃ gehaṃ nesi.

丫鬟前往地主家，汇报其动静。地主再以千金持给她，吩咐再次护送婴儿安置。地主言道：此地有五百多农夫昨日起身出门做生意，你须带婴儿藏于车辕下，护其安全，防止商贩驱赶，车轮伤害，同时知晓动静后可回来。丫鬟依命将男婴藏于车辕之中。车马队长在前，商贩至处掷弃牛鞭，反复翻放，车辆无法前行。商人去了车前反而不敢逼近。久经努力，天色艳阳升起。领头之人思虑商人此等作为，见男婴后想到是他子嗣，欢喜抱回家中。

Kāḷīpi gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘idāni naṃ āmakasusānaṃ netvā gacchantare nipajjāpehi, tattha sunakhādīhi khādito, amanussena vā pahaṭo marissati, matāmatabhāvañcassa jānitvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā taṃ netvā tattha nipajjāpetvā ekamante aṭṭhāsi. Taṃ sunakhādayo vā amanusso vā upasaṅkamituṃ nāsakkhiṃsu. Atheko ajapālo ajā gocaraṃ nento susānapassena gacchati. Ekā ajā paṇṇāni khādamānā gacchantaraṃ pavisitvā dārakaṃ disvā jaṇṇukehi ṭhatvā dārakassa thanaṃ adāsi. Ajapālakena ‘‘he he’’ti sadde katepi na nikkhami. So ‘‘yaṭṭhiyā naṃ paharitvā nīharissāmī’’ti gacchantaraṃ paviṭṭho jaṇṇukehi ṭhatvā dārakaṃ khīraṃ pāyantiṃ disvā dārake puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti ādāya pakkāmi.

丫鬟到地主处禀告情况，地主再次以千金赠予吩咐再带回男婴。地主言：如今你当将其带至母牛群，藏于牛栏，母牛若有食物吃则不会伤害孩子。你须懂得牛群心性，安全带回。丫鬟依令带至牛栏，藏匿一角。母牛们，或牛犊，乃至非人亦未敢近前。此时一只山羊领头，牵引羊群，行进途中见男婴，安置于青草上。主人呼唤山羊，祈其不逃逸。女牧人观其状况，见到男婴情深喜悦，接回护养。

Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi. Aya naṃ seṭṭhi āha – ‘‘amma, imaṃ ādāya corapapātapabbataṃ abhiruhitvā papāte khipa, pabbatakucchiyaṃ paṭihaññamāno khaṇḍākhaṇḍiko hutvā bhūmiyaṃ patissati, matāmatabhāvañcassa ñatvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā taṃ tathā netvā pabbatamatthake ṭhatvā khipi. Taṃ kho pana pabbatakucchiṃ nissāya mahāveḷugumbo pabbatānusāreneva vaḍḍhi, tassa matthakaṃ ghanajāto jiñjukagumbo avatthari. Dārako patanto kojave viya tasmiṃ pati. Taṃ divasañca naḷakārajeṭṭhakassa veṇubali patto hoti. So puttena saddhiṃ gantvā taṃ veḷugumbaṃ chindituṃ ārabhi. Tasmiṃ calite dārako saddamakāsi. So dārakasaddo viyāti ekena passena abhiruhitvā taṃ disvā ‘‘putto me laddho’’ti tuṭṭhacitto ādāya gato. Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi.

丫鬟向地主禀告近况，地主再以千金赠其，吩咐多多护送。地主言：今昔你带他攀越盗贼山丘，急速下崖，山脚下应有所藏处，若遇迫害者或非人者，须懂得避开。丫鬟依令带至山脚，藏于浓密树丛之中。山丘中草木繁茂，杂乱如狐狸窝。男婴跌落如陷泥沼。当天晚，笛手领叭铃击鼓。地主与其子同来，试图砍开树窝。男婴惊动发声。丫鬟听见婴儿声音，喜悦欢心，将其抱回。丫鬟向地主述说事由，地主在途再以千金赏给她，嘱其护养男婴无虞。

Seṭṭhino idañcidañca karontasseva dārako vaḍḍhito. Mahāghosavacanattā cassa ghositoteva nāmaṃ ahosi. So seṭṭhino akkhimhi kaṇṭako viya khāyi, ujukaṃ oloketumpi na visahi. Athassa maraṇūpāyaṃ cintento attano kumbhakārassa santikaṃ gantvā tassa ‘‘kadā āvāpaṃ ālimpessasī’’ti pucchitvā ‘‘sve’’ti vutte ‘‘tena hi idaṃ sahassaṃ gaṇhitvā mamekaṃ kammaṃ karohī’’ti āha. ‘‘Kiṃ sāmī’’ti? ‘‘Eko me avajātaputto atthi, taṃ tava santikaṃ pesissāmi, atha naṃ gabbhaṃ pavesetvā tiṇhāya vāsiyā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā cāṭiyaṃ pakkhipitvā āvāpe paveseyyāsīti. Idaṃ te sahassaṃ saccakārasadisaṃ, uttariṃ pana te kattabbayuttakaṃ pacchā karissāmī’’ti. Kumbhakāro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.

市长对待凡事犹如抚养幼童一般细心照料。因着盛大声名的名望，他名称闻名遐迩。此市长在眼中犹如刺一样难以忍受，纵使目光直视，也无法舒缓心绪。思量自己的死期，他走近制陶工人，问他：“什么时候我会离开此间？”工人答曰：“自己知道。”工人又说：“因为你承担了这千重的业，必定要自己承受这业果。”市长问：“什么意思？”工人答：“我只有一个未出世的儿子，我会送他去你那里。然后他入腹为胎，寄居于三个月中间，分割切断脐带后，再投生于世。在这一千重的业力之上，是确凿无疑的戒律。至于此事未来还需你亲自完成，我之后会再来处理。”制陶工人得到赞同答：“很好。”

Seṭṭhi punadivase ghositaṃ pakkositvā ‘‘hiyyo mayā kumbhakāro ekaṃ kammaṃ āṇatto, ehi , tvaṃ tāta, tassa santikaṃ gantvā evaṃ vadehi ‘hiyyo kira me pitarā āṇattaṃ kammaṃ nipphādehī’’’ti pahiṇi. So ‘‘sādhū’’ti agamāsi. Taṃ tattha gacchantaṃ itaro seṭṭhino putto dārakehi saddhiṃ guḷakakīḷaṃ kīḷanto disvā pakkositvā ‘‘kuhiṃ gacchasī’’ti pucchitvā pitu sāsanaṃ gahetvā ‘‘kumbhakārassa santika’’nti vutte ‘‘ahaṃ tattha gamissāmi, ime maṃ dārakā bahulakkhaṃ jiniṃsu, taṃ me paṭijinitvā dehī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ pitu bhāyāmī’’ti. ‘‘Mā bhāyi, bhātika, ahaṃ taṃ sāsanaṃ harissāmī’’ti. ‘‘Bahūhi jito yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva me lakkhaṃ paṭijināhī’’ti. Ghosito kira guḷakakīḷāyaṃ cheko, tena naṃ evaṃ nibandhi. Sopi taṃ ‘‘tena hi gantvā kumbhakāraṃ vadehi ‘pitarā kira me hiyyo ekaṃ kammaṃ āṇattaṃ, taṃ nipphādehī’’’ti uyyojesi. So tassa santikaṃ gantvā tathā avaca. Atha naṃ kumbhakāro seṭṭhinā vuttaniyāmena māretvā āvāpe khipi. Ghositopi divasabhāgaṃ kīḷitvā sāyanhasamayeva gehaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tāta, na gatosī’’ti vutte attano agatakāraṇañca kaniṭṭhassa gatakāraṇañca ārocesi. Seṭṭhi ‘‘dhī dhī’’ti mahāviravaṃ viravitvā sakalasarīre pakkuthitalohito viya hutvā ‘‘ambho kumbhakāra, mā nāsayi, mā nāsayī’’ti bāhā paggayha kandanto tassa santikaṃ agamāsi. Kumbhakāro taṃ tathā āgacchantaṃ disvā ‘‘sāmi, mā saddaṃ kari, kammaṃ nipphanna’’nti āha. So pabbatena viya mahantena sokena avatthaṭo hutvā anappakaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedesi.

次日，市长将工人的话转告并叮嘱：“昨天我对制陶工人有所安排，你来吧，亲近他，对他说‘昨天我的父亲交付了重要的业，你应当完成。’”工人对此表示赞同。他与其它市长的儿子们正在和儿女们一起玩弄糖球，见到他说：“你往哪里去？”他答曰：“去拜访制陶工人。”市长则担心，说：“我害怕去。”工人安慰曰：“不要害怕，弟弟，我会护持这戒律。”市长曰：“既被多次战胜，我来到时会交付你胜利果实。”于是工人对那糖球小孩严厉管理，也劝其依言行事。制陶工人被劝后往市长处去，照此说道：“父亲昨天向我吩咐重要的业，你应当完成。”他到达工人住处，工人即应声而答。然后按市长吩咐，制陶工人迅速处死他，将其投入水中。工人当日下午玩乐后暮时回家，说：“你怎么未归？”问及原因，他陈述与年少者共行原因。市长惊恐绝望，全身发冷，恍若铁铸，抱臂哭泣着来到工人面前。工人见而说：“朋友，不要出声，业已成就。”他如大山般沉重哀痛，无法置信这悲苦。

Evaṃ santepi pana seṭṭhi taṃ ujukaṃ oloketuṃ na sakkoti. ‘‘Kinti naṃ māreyya’’nti cintento ‘‘mama gāmasate āyuttakassa santikaṃ pesetvā mārāpessāmī’’ti upāyaṃ disvā ‘‘ayaṃ me avajātaputto, imaṃ māretvā vaccakūpe khipatu, evañca kate ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti tassa paṇṇaṃ likhitvā ‘‘tāta ghosita, amhākaṃ gāmasate āyuttako atthi, imaṃ paṇṇaṃ haritvā tassa dehī’’ti vatvā paṇṇaṃ tassa dussante bandhi. So pana akkharasamayaṃ na jānāti. Daharakālato paṭṭhāya hi taṃ mārāpentova seṭṭhi māretuṃ nāsakkhi, kiṃ akkharasamayaṃ sikkhāpessati. So attano maraṇapaṇṇameva dussante bandhitvā nikkhamanto āha – ‘‘pātheyyaṃ me, tāta, natthī’’ti. ‘‘Pātheyyena kammaṃ natthi, antarāmagge asukagāme nāma mama sahāyako seṭṭhi atthi, tassa ghare pātarāsaṃ katvā purato gacchā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti pitaraṃ vanditvā nikkhanto taṃ gāmaṃ patvā seṭṭhigharaṃ pucchitvā gantvā seṭṭhijāyaṃ passi. ‘‘Kuto āgatosī’’ti ca vutte ‘‘antonagarato’’ti āha. ‘‘Kassa puttosī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ sahāyaseṭṭhino, ammā’’ti. ‘‘Tvaṃsi ghosito nāmā’’ti? ‘‘Āma, ammā’’ti. Tassā saha dassaneneva tasmiṃ puttasineho uppajji. Seṭṭhino panekā dhītā atthi pannarasasoḷasavassuddesikā abhirūpā pāsādikā, taṃ rakkhituṃ ekameva pesanakārikaṃ dāsiṃ datvā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatale sirigabbhe vasāpenti. Seṭṭhidhītā tasmiṃ khaṇe taṃ dāsiṃ antarāpaṇaṃ pesesi. Atha naṃ seṭṭhijāyā disvā ‘‘kuhiṃ gacchasī’’ti pucchitvā ‘‘ayyadhītāya pesanenā’’ti vutte ‘‘ito tāva ehi, tiṭṭhatu pesanaṃ, puttassa me pīṭhakaṃ attharitvā udakaṃ āharitvā pāde dhovitvā telaṃ makkhitvā sayanaṃ attharitvā dehi, pacchā pesanaṃ karissasī’’ti āha. Sā tathā akāsi.

尽管如此，该市长仍未能如实直视那事，思忖着：“为何他不杀我呢？”他打算让一万名乡卒送其子去找工人袭击他。又思：“这是我未出生的儿子，若杀了他，便会触犯母家戒令。”于是用纸写下信件说：“父亲送给村中一万名乡卒，请取此面书给他。”却不识字。儿时所学，不过是纸上写字。他企图借此方式让魔王暗中杀死制陶工人，却不能成功。最终他自己带信前往，说：“请带我去，我已没有路可走。”工人说：“你无需路途困难，在村入口有一名守护市长的随从，你去他家准备食物便可。”他敬重父亲，离去走向乡村，到市长家拜访，看望市长子，问：“你从何而来？”答曰：“来自城内。”问：“谁的儿子？”答：“你们的市长随从的儿子。”问：“你叫何名？”答：“吉敷多。”一见彼子，母亲生起母爱。该市长有许多女儿，十五、十六岁，娇美可爱，唯有一婢女护卫此子，居于七楼上方的华丽宫殿中。有一次该市长女见到婢女，问：“你往何处去？”答曰：“给尊敬的女主人送饭。”说：“从这里来，站住送饭，你先为儿子枕头准备水来洗脚，涂油膏，铺床铺，然后再送饭。”婢女依命行事。

Atha naṃ cirenāgataṃ seṭṭhidhītā santajjesi. Atha naṃ sā āha – ‘‘mā me kujjhi, seṭṭhiputto ghosito āgato, tassa idañcidañca katvā tattha gantvā āgatāmhī’’ti. Seṭṭhidhītāya ‘‘seṭṭhiputto ghosito’’ti nāmaṃ sutvāva pubbasannivāsavasena pemaṃ chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca ṭhitaṃ. Atha naṃ pucchi ‘‘kuhiṃ so ammā’’ti? ‘‘Sayane nipanno niddāyatī’’ti . ‘‘Atthi panassa hatthe kiñcī’’ti? ‘‘Dussante paṇṇaṃ atthī’’ti. Sā ‘‘kiṃ paṇṇaṃ nu kho eta’’nti tasmiṃ niddāyante mātāpitūnaṃ aññavihitatāya apassantānaṃ otaritvā tassa santikaṃ gantvā taṃ paṇṇaṃ mocetvā ādāya attano gabbhaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya vātapānaṃ vivaritvā akkharasamaye kusalatāya taṃ paṇṇaṃ vācetvā ‘‘aho vata bālo attano maraṇapaṇṇaṃ dussante bandhitvā vicarati, sace mayā na diṭṭhaṃ assa, natthi tassa jīvita’’nti. Taṃ paṇṇaṃ phāletvā nāsetvā seṭṭhissa vacanena aparaṃ paṇṇaṃ likhi – ‘‘ayaṃ mama putto ghosito nāma, gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā imassa janapadaseṭṭhino dhītarā saddhiṃ maṅgalaṃ katvā attano vasanagāmassa majjhe dvibhūmikaṃ gehaṃ kāretvā pākāraparikkhepena ceva purisaguttīhi ca susaṃvihitārakkhaṃ karotu, mayhaṃ idañcidañca mayā katanti sāsanaṃ pesetu. Evaṃ kate ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti likhitvā ca paṇṇaṃ saṅgharitvā dussanteyevassa bandhi.

时久之后，该市长女前来告诫曰：“毋生气，市长子吉敷多来了，我已经做了这些事，正等你前来。”市长女闻“市长子吉敷多”之名，立即破除之前的疑虑爱恋，来到八楼。问其：“他在哪？”答曰：“卧床睡觉。”问：“他手中有何物？”答曰：“床上有纸。”市长女看见纸，洞悉父母之异，前往见工人，揭发纸中内容，放开自己子腹，关闭门窗，巧妙诵读纸中所写：“哎呀，愚蠢者将自己死亡的信绑在床上，徘徊游荡，若我未见此，则勿有其生命。”将此纸烧毁后，应市长之命又写另一封信：“此为吾子吉敷多名，村中一万名乡卒领此纸，拜托该地首领之女，护卫我宅，筑双重城墙，护卫秩序严格善良。望你传达教法。如此将知父家戒律。”将纸装订后，绑在床上。

So divasabhāgaṃ niddāyitvā uṭṭhāya bhuñjitvā pakkāmi, punadivase pātova taṃ gāmaṃ gantvā āyuttakaṃ gāmakiccaṃ karontameva passi. So taṃ disvā ‘‘kiṃ tātā’’ti pucchitvā ‘‘pitarā me tumhākaṃ paṇṇaṃ pesita’’nti vutte paṇṇaṃ gahetvā vācetvā tuṭṭhamānaso ‘‘passatha, bho, mama sāmino mayi sinehaṃ katvā jeṭṭhaputtassa maṅgalaṃ karotū’’ti mama santikaṃ pahiṇi. ‘‘Sīghaṃ dāruādīni āharathā’’ti gahapatike āṇāpetvā gāmamajjhe vuttappakāraṃ gehaṃ kārāpetvā gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā janapadaseṭṭhino dhītaraṃ ānetvā maṅgalaṃ katvā seṭṭhissa sāsanaṃ pahiṇi ‘‘idañcidañca mayā kata’’nti.

那日，市长耗一昼夜安坐睡眠，起身食饭，次日又来该乡，见一乡卒，问：“怎么样，父亲已送你的信了吗？”得答曰：“送来了。”取信满意地说：“请看，我的主人向我所造吉敷多祝福。”随即吩咐村民：“快送木料等建造房屋，在村中依照讲述筑造房院，集结村镇乡卒，携女首长来为吉敷多祝福，并传达市长教法。”

Taṃ sutvā seṭṭhino ‘‘yaṃ kāremi, taṃ na hoti. Yaṃ na kāremi, taṃ hotī’’ti mahantaṃ domanassaṃ uppajji. Puttasokena saddhiṃ so soko ekato hutvā kucchidāhaṃ uppādetvā atisāraṃ janesi. Seṭṭhidhītāpi ‘‘sace koci seṭṭhino santikā āgacchati, mama akathetvā seṭṭhiputtassa paṭhamataraṃ mā kathethā’’ti āṇāpesi. Seṭṭhipi kho ‘‘na dāni duṭṭhaputtaṃ mama sāpateyyassa sāmikaṃ karissāmī’’ti cintetvā ekaṃ āyuttakaṃ āha – ‘‘mātula, puttaṃ me daṭṭhukāmomhi, ekaṃ pādamūlikaṃ pesetvā ekaṃ paṇṇaṃ likhitvā pesetvā mama puttaṃ pakkosāpehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṇṇaṃ datvā ekaṃ purisaṃ pesesi. Seṭṭhidhītā seṭṭhissa balavagilānakāle ghositakumāraṃ ādāya agamāsi. Seṭṭhi kālamakāsi. Rājā pitari kālaṅkate pitarā bhuttabhogaṃ datvā sabbasatena seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. Ghositaseṭṭhi nāma hutvā mahāsampattiyaṃ ṭhito seṭṭhidhītāya kāḷiyā vacanena ādito paṭṭhāya sattasu ṭhānesu attano maraṇamuttabhāvaṃ ñatvā devasikaṃ satasahassaṃ vissajjetvā dānaṃ paṭṭhapesīti. Evamassa sattasu ṭhānesu arogabhāvo puññavato iddhi. Tattha gahanti gehaṃ vuccati, gahe pati gahapati. Mahāsālakule adhipatissetaṃ nāmaṃ. Kesuci potthakesu ghositānantaraṃ meṇḍako likhito.

市长听闻后，内心生起极大忧愁。与儿子同悲悼，痛哭流涕，起伏难止。市长女亦说：“若有市长来访，我不能不先为市长子办妥事。”市长心想：“如今子不善，我不能交给他管事。”遂遣一乡卒说：“父亲，我想见你子，送他一只绣鞋，一封书信寄给他，令他送信诵读给我。”乡卒应允送信。市长女在市长力量消退时，带着吉敷多到来。市长因哀思捣乱，父亲如给诸多食饮，一切供养市长宅院。吉敷多市长号称拥有巨大财富。他女儿闻其昧死之状，识破未来七处死亡兆象，暗示他将逝去，并布施百千神力。其宅称为「宅内」。宅主称为居宅主人。该贵族称名为「高师」。此事详见记录于吉敷多所述文档。

Pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhīti ettha puññiddhi pañcannaṃ mahāpuññānaṃ daṭṭhabbāti attho. Pañca mahāpuññā nāma meṇḍakaseṭṭhi, tassa bhariyā candapadumā, putto dhanañcayaseṭṭhi, suṇisā sumanadevī, doso puṇṇo nāmāti ime pañca janā paccekasambuddhe katādhikārā. Tesu meṇḍakaseṭṭhi aḍḍhaterasāni koṭṭhasatāni sodhāpetvā sīsaṃ nhāto dvāre nisīditvā uddhaṃ ulloketi, ākāsato rattasālidhārā opatitvā sabbakoṭṭhe pūreti. Tassa bhariyā taṇḍulaṃ ekanāḷimattaṃ gahetvā bhattaṃ pacāpetvā ekasmiṃ sūpabyañjanake sūpaṃ kāretvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dvārakoṭṭhake paññattāsane nisīditvā ‘‘sabbe bhattena atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā pakkosāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ ādāya āgatāgatānaṃ upanītabhājanāni pūretvā deti, sakaladivasampi dentiyā kaṭacchunā sakiṃ gahitaṭṭhānamattameva paññāyati. Tassa putto sīsaṃ nhāto sahassatthavikaṃ ādāya ‘‘kahāpaṇehi atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā deti. Thavikāya kahāpaṇasahassameva hoti. Tassa suṇisā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā catudoṇikaṃ vīhipiṭakaṃ ādāya āsane nisinnā ‘‘bījabhattena atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā deti, piṭakaṃ yathāpūritameva hoti. Tassa dāso sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito suvaṇṇayuge suvaṇṇayottehi goṇe yojetvā suvaṇṇapatodayaṭṭhiṃ ādāya goṇānaṃ gandhapañcaṅgulikāni datvā visāṇesu suvaṇṇakosake paṭimuñcitvā khettaṃ gantvā pājeti , ito tisso, ito tisso, majjhe ekāti satta sītāyo bhijjitvā gacchanti. Jambudīpavāsino bhattabījahiraññasuvaṇṇādīsu yathārucitaṃ seṭṭhigehatoyeva gaṇhiṃsu. Anukkamena pana bhaddiyanagaraṃ anuppatte bhagavati bhagavato dhammadesanāya pañca mahāpuññā ca dhanañcayaseṭṭhissa dhītā visākhā ca sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Ayaṃ pana nesaṃ pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhi. Saṅkhepena pana paripākagate puññasambhāre ijjhanakaviseso puññavato iddhi.

关于五种大功德的神通力量，意谓具五种大功德的神通力在此当显现。所谓五种大功德者，即是臣长孟达迦长者、其妻月莲华、子财藏长者、女婿素尼莎·素曼提维，以及奴仆普努，此五人为独觉圣者所托付的事务管理者。孟达迦长者每日沐浴清洁，整顿内室，坐于门口向上眺望，夜间如雨滴坠落般的星辰布满穹宇，充盈整个屋舍。他的妻子持一斗稻米烹煮饭食，制成一锅细腻汤羹，盛放于被众多器具装饰的后院中，安坐于指定位置，并且高声宣布「凡以此饭食为食者，皆得利益」，继而招呼他人，用金盘盛满供来往者的饭菜并分送，日复一日，分发之处仅为盘掌大小。其子洗头整洁，持千把硬币，高声宣布「用硬币购买食物者，皆得利益」，为来往者盛放紧握的饭食，硬币数量与盛饭比例相等。女婿盛装华饰，入座安静，持四角的丝织饭菜盒，高声宣布「种子饭者，皆得利益」，为来往者端出任满的饭食，供养之物完整无缺。奴仆佩戴饰物，携带黄金臂刀及金杖，前往田野散布刺槐叶，为农民分送香五指山药，打开金库放出金钱并继续田间施放，前后左右反复，众刺槐叶散布均匀。住于南瞻部洲的人民，对饭食、种子、刺槐叶、黄金等，均如同亲近长者府第的施舍一般珍重。此后，未遇到吉祥城时，世尊的教法逐渐广传，五位大功德者及财藏长者之女儿维萨迦获得初果。此即五大功德者所具的神通力量。简言之，当功德圆满成熟时，具足功德的神通即展现奇特异能。

Vijjāmayiddhiniddese ijjhanākāraṃ gandhārivijjaṃ vā upacārasiddhaṃ patthitasiddhaṃ aññaṃ vā vijjaṃ dhārentīti vijjādharā. Vijjaṃ parijappetvāti yathopacāraṃ vijjaṃ mukhena parivattetvā. Sesaṃ vuttatthamevāti.

关于智慧的神通力量，指神通形态如法、如同甘达梨之智慧或成就于禅那及解脱的智慧者，称之为智慧持有者。所谓环绕智慧，意即以口宣说智慧之法。其余所述义理同已讲明者。

Sammāpayogiddhiniddese ijjhanākāramattaṃ pucchitvā aññassa visesassa abhāvato ‘‘katamā’’ti apucchitvā pakāramattameva pucchantena ‘‘katha’’nti pucchā katā, tatheva ‘‘eva’’nti nigamanaṃ kataṃ. Ettha ca paṭipattisaṅkhātasseva sammāpayogassa dīpanavasena purimapāḷisadisāva pāḷi āgatā. Aṭṭhakathāyaṃ pana sakaṭabyūhādikaraṇavasena yaṃkiñci saṃvidahanaṃ yaṃkiñci sippakammaṃ yaṃkiñci vejjakammaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ uggahaṇaṃ tiṇṇaṃ piṭakānaṃ uggahaṇaṃ, antamaso kasanavapanādīni upādāya taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbattaviseso tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti āgatāti.

关于正确用力的神通力量，谓質問禅那品类之轻重程度，及缺失他种品类时，询问‘为何如此？’而以简略方式询问者，以‘如何？’反问，并以‘正是如此’作为回答。此为对正修行为的明示，最早记载见于前巴利语区域及巴利语文本中。注疏以车轮结构为法门核心，记载三种依据：农业行为、手工业活动、医疗施药三种感受，涵摄三藏所载全部法义。从最后起，诸如粪肥作料等作为依缘成就各业，因而得其特有神通力量，且皆依正修行为得成此神通，故称之为神通力量。

Iddhikathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 神通论的解说完毕。