12. Cūḷaviyūhasuttaniddeso12. 小结经分别
12. Cūḷaviyūhasuttaniddeso12. 小结经分别
Atha cūḷaviyūhasuttaniddesaṃ vakkhati –
其次,将说《小集经注释》──
ti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evameva santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā, te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasantīti – sakaṃ sakaṃ diṭṭhiparibbasānā.
有些沙门婆罗门是见行者;他们从六十二见之中取某一见,执取、把持、执着、固执于自己的见而住、共住、依住、遍住。如同在家者住于家中,有罪者住于罪中,有烦恼者住于烦恼中;同样地,有些沙门婆罗门是见行者,他们从六十二见之中取某一见,执取、把持、执着、固执于自己的见而住、共住、依住、遍住──「各自游行于自己的见」。
ti. ti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā nānā vadanti vividhaṃ vadanti aññoññaṃ vadanti puthu vadanti, na ekaṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – viggayha nānā kusalā vadanti.
他们执取、把持、执着、固执后,说种种、说各种、互相说、分别论说,不说一致之语、不说、不宣说、不阐明、不表达。他们是善说者、智者说者、坚固说者、理说者、因说者、相说者、原因说者、处说者,依自己所得──「诤论后种种善巧者说」。
nti. Yo imaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ jānāti so dhammaṃ vedi aññāsi apassi paṭivijjhīti – yo evaṃ jānāti sa vedi dhammaṃ.
「凡知此法者,彼知法」。凡知此法、见、道、道路者,彼知法、了知、见、通达──「凡如是知者,彼知法」。
ti. Yo imaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ paṭikkosati, akevalī so asamatto so aparipuṇṇo so hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti – idaṃ paṭikkosamakevalī so.
「凡拒绝此者,彼不圆满」。凡拒绝此法、见、道、道路者,彼不完全、不圆满、不具足、下劣、卑下、微小、低劣、残缺、少分──「此拒绝者不圆满」。
Tenāha so nimmito –
因此,彼所化者说──
‘‘Sakaṃ sakaṃ diṭṭhiparibbasānā, viggayha nānā kusalā vadanti;
「各自游行于自己的见,诤论后种种善巧者说;
Yo evaṃ jānāti sa vedi dhammaṃ, idaṃ paṭikkosamakevalī so’’ti.
凡如是知者,彼知法,凡拒绝此者,彼不圆满。」
ti. Evaṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti, medhagaṃ karonti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi…pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti – evampi viggayha vivādayanti.
如此取、执取、把握、固执、坚持后争论,制造争吵,制造争执,制造诤论,制造论争,制造冲突——「你不了知此法与律……乃至……若你能的话就解开吧」——如此争执而论争。
ti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto akusalo avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī duppaññoti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – bālo paro akkusaloti cāhu.
他人是愚者、劣者、卑劣者、下劣者、低劣者、六根不全者、微劣者、不善巧者、无智者、为无明所至者、无知者、未开显者、劣慧者,如此他们说、如此说话、如此言说、如此显示、如此表达——他人是愚者、不善巧者,他们如是说。
nti. Imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ vādo katamo sacco taccho tatho bhūto yāthāvo aviparītoti – sacco nu vādo katamo imesaṃ.
这些沙门婆罗门的论说,哪一个是真实的、坚固的、如实的、真正的、不颠倒的——这些当中哪一个论说是真实的。
ti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – sabbeva hīme kusalāvadānā.
所有这些沙门婆罗门都是善巧论者、智者论者、坚固论者、道理论者、因论者、相论者、原因论者、处论者,各自获得自己的见解——所有这些确实都是善巧的论说者。
Tenāha so nimmito –
因此那位所化者说:
‘‘Evampi viggayha vivādayanti, bālo paro akkusaloti cāhu;
「如此争执而论争,他人是愚者、不善巧者,他们如是说;
Sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hīme kusalāvadānā’’ti.
这些当中哪一个论说是真实的,所有这些确实都是善巧的论说者。」
nti. Parassa dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ anānujānanto anānupassanto anānumananto anānumaññanto anānumodantoti – parassa ce dhammamanānujānaṃ.
不认可、不随观、不思量、不思惟、不随喜他人的法、见、行道、道——若不认可他人的法。
ti. Paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto, hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapaññoti – bālomako hoti nihīnapañño.
「他人是愚者、下劣者、卑劣者、低劣者、微劣者、浅薄者、微小者,下劣慧者、卑劣慧者、低劣慧者、微劣慧者、浅薄慧者、微小慧者」——愚者低劣者是卑劣慧者。
ti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā bālā hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā, sabbeva hīnapaññā nihīnapaññā omakapaññā lāmakapaññā chatukkapaññā parittapaññāti – sabbeva bālā sunihīnapaññā.
「所有这些沙门婆罗门都是愚者、下劣者、卑劣者、低劣者、微劣者、浅薄者、微小者,所有都是下劣慧者、卑劣慧者、低劣慧者、微劣慧者、浅薄慧者、微小慧者」——所有愚者都是极卑劣慧者。
ti. Sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā; te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti saṃvasanti āvasanti parivasanti. Yathā agārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evameva sabbevime samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā…pe… parivasantīti – sabbevime diṭṭhiparibbasānā.
「所有这些沙门婆罗门都是见行者;他们取了、执取了、把持了、执着了、固执了六十二见之中的某一见,依自己的见而住、共住、安住、遍住。如同在家者住于家中,有罪者住于罪中,有烦恼者住于烦恼中;同样地,所有这些沙门婆罗门都是见行者……乃至……遍住」——所有这些都是见的游方者。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说——
‘‘Parassa ce dhammamanānujānaṃ, bālomako hoti nihīnapañño;
「若不认可他人之法,则是愚者低劣者、卑劣慧者;
Sabbeva bālā sunihīnapaññā, sabbevime diṭṭhiparibbasānā’’ti.
所有都是愚者、极卑劣慧者,所有这些都是见的游方者。」
ti. Sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā anavīvadātā avodātā apariyodātā saṃkiliṭṭhā saṃkilesikāti – sandiṭṭhiyā ceva navīvadātā.
「依自己的见、依自己的忍可、依自己的意乐、依自己的获得,不清净、不明净、不遍净、染污、有染污」——依见而不清净。
ti. Suddhapaññā visuddhapaññā parisuddhapaññā vodātapaññā pariyodātapaññā. Atha vā suddhadassanā visuddhadassanā parisuddhadassanā vodātadassanā pariyodātadassanāti – saṃsuddhapaññā. ti kusalā paṇḍitā paññavanto iddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvinoti – saṃsuddhapaññā kusalā. ti mutimā paṇḍitā paññavanto iddhimanto ñāṇino vibhāvino medhāvinoti – saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā.
「清净慧者、遍清净慧者、完全清净慧者、明净慧者、遍明净慧者。或者清净见者、遍清净见者、完全清净见者、明净见者、遍明净见者」——完全清净慧者。「善巧者、贤者、有慧者、有神通者、有智者、有辨别者、有智慧者」——完全清净慧者是善巧者。「有解脱者、贤者、有慧者、有神通者、有智者、有辨别者、有智慧者」——完全清净慧者、善巧者、有解脱者。
ti. Tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ na koci hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapañño atthi. Sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā pavarapaññāti – tesaṃ na koci parihīnapañño.
他们当中,那些沙门婆罗门没有任何一位是劣慧者、卑劣慧者、低劣慧者、下劣慧者、愚劣慧者、少慧者。他们全都是最胜慧者、殊胜慧者、最上慧者、至上慧者、最妙慧者——他们当中没有任何一位是退失慧者。
ti. Tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti – diṭṭhī hi tesampi tathā samattā.
那些沙门婆罗门的见如此平等、如此执取、如此把持、如此执着、如此深入、如此沉溺、如此胜解——因为他们的见也是如此平等的。
Tenāha bhagavā –
因此世尊说——
‘‘Sandiṭṭhiyā ceva navīvadātā, saṃsuddhapaññā kusalā mutīmā;
「以现见而无诤论,清净慧者、善巧者、智者;
Tesaṃ na koci parihīnapañño, diṭṭhī hi tesampi tathā samattā’’ti.
他们当中无有退失慧者,因为他们的见也是如此平等。」
ti. ti paṭikkhepo. nti ‘‘dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni nāhaṃ etaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparīta’’nti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti – na vāhametaṃ tathiyanti brūmi.
「不」是拒绝。「我不说六十二见处是真实的、如实的、真正的、如其所是的、不颠倒的」——我不说、不宣说、不教导、不施设、不建立、不开显、不分别论、不阐明、不显示——我不说那是真实的。
nti. ti dve janā, dve kalahakārakā, dve bhaṇḍanakārakā, dve bhassakārakā, dve vivādakārakā, dve adhikaraṇakārakā, dve vādino, dve sallapakā; te aññamaññaṃ bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ.
「互相」:两个人、两个制造争吵者、两个制造争论者、两个制造喧哗者、两个制造诤论者、两个制造诤事者、两个论者、两个交谈者;他们互相说「愚者、劣者、卑劣者、低劣者、下劣者、愚劣者、少者」,他们如此说、如此讲、如此言、如此表明、如此称呼——愚者们互相如此说。
nti. ‘‘Sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti – sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ. ‘‘Asassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti…pe… ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti – sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ.
「世间是常的,唯此是真实,其余是虚妄」——他们各自把自己的见作为真实。「世间是无常的,唯此是真实,其余是虚妄」……乃至……「如来死后非有非非有,唯此是真实,其余是虚妄」——他们各自把自己的见作为真实。
ti. ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā paraṃ bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti dahanti passanti dakkhanti olokenti nijjhāyanti upaparikkhantīti – tasmā hi bāloti paraṃ dahanti.
因此,以此为因,以此为缘,以此为缘由,以此为根源,他们视他人为愚者、劣者、卑劣者、低下者、下贱者、四足者、微小者,他们如此置放、看见、观察、审视、思量、考察——因此,他们视他人为愚者。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说——
‘‘Na vāhametaṃ tathiyanti brūmi, yamāhu bālā mithu aññamaññaṃ;
「我不说那是真实的,愚者们相互所说的;」
Sakaṃ sakaṃ diṭṭhimakaṃsu saccaṃ, tasmā hi bāloti paraṃ dahantī’’ti.
「他们各自以自己的见为真实,因此他们视他人为愚者。」
ti. Yaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ‘‘idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparīta’’nti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – yamāhu saccaṃ tathiyanti eke.
某些沙门婆罗门对于某法、某见、某行道、某道说「这是真实的、确实的、如是的、真正的、如实的、不颠倒的」,他们如是说、如是谈论、如是宣说、如是阐明、如是表述——这是某些人所说的真实、如是。
ti. Tameva dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ‘‘tucchaṃ etaṃ, musā etaṃ, abhūtaṃ etaṃ, alikaṃ etaṃ, ayāthāvaṃ eta’’nti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – tamāhu aññepi tucchaṃ musāti.
某些沙门婆罗门对于同样的法、同样的见、同样的行道、同样的道说「这是空虚的、虚妄的、不真实的、虚假的、不如实的」,他们如是说、如是谈论、如是宣说、如是阐明、如是表述——其他人说那是空虚、虚妄的。
ti. Evaṃ gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vivādayanti, kalahaṃ karonti, bhaṇḍanaṃ karonti, viggahaṃ karonti, vivādaṃ karonti , medhagaṃ karonti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi…pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti – evampi viggayha vivādayanti.
如此执取、把持、抓取、固执、坚持后,他们争论、起争执、起诤论、起纷争、起论争、起冲突——「你不了知此法与律……若你能的话,请解脱出来」——他们如此争执而论争。
ti. ti kasmā kiṃkāraṇā kiṃhetu kiṃpaccayā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā na ekaṃ vadanti nānā vadanti vividhaṃ vadanti aññoññaṃ vadanti puthu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – kasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
为何?什么原因?什么因?什么缘?什么根源?什么集起?什么种类?什么来源?为何沙门们不说一种,而说种种、说各种、互相说、分别论说、谈论、宣说、阐明、表述——为何沙门们不说一种?
Tenāha so nimmito –
因此,那位化作者说——
‘‘Yamāhu saccaṃ tathiyanti eke, tamāhu aññepi tucchaṃ musāti;
「有些人说这是真实的真谛,其他人也说那是虚妄的谎言;
Evampi viggayha vivādayanti, kasmā na ekaṃ samaṇā vadantī’’ti.
如此争论而诤论,为何沙门们不说一个?」
ti. Ekaṃ saccaṃ vuccati dukkhanirodho nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Atha vā ekaṃ saccaṃ vuccati – maggasaccaṃ, niyyānasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhīti – ekañhi saccaṃ na dutīyamatthi.
一个真谛被称为苦灭、涅槃。那是一切行的止息、一切依的舍弃、渴爱的灭尽、离贪、灭、涅槃。或者一个真谛被称为——道谛、出离谛、导至苦灭的道,圣八支道,即:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定——因为只有一个真谛,没有第二个。
nti. nti yasmiṃ sacce. ti sattādhivacanaṃ. nti yaṃ saccaṃ pajānantā ājānantā vijānantā paṭivijānantā paṭivijjhantā na kalahaṃ kareyyuṃ, na bhaṇḍanaṃ kareyyuṃ, na viggahaṃ kareyyuṃ, na vivādaṃ kareyyuṃ, na medhagaṃ kareyyuṃ, kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ pajaheyyuṃ, vinodeyyuṃ, byantiṃ kareyyuṃ , anabhāvaṃ gameyyunti – yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ.
「于何真谛」之「于何真谛」。「众生」是有情的同义词。「了知那真谛者,知者、遍知者、通晓者、通达者,不应作争吵、不应作争论、不应作诤论、不应作辩论、不应作冲突,应舍弃争吵、争论、诤论、辩论、冲突,应除去,应作终结,应使之不存在」——「于何众生不诤论而了知」。
ti. Nānā te saccāni sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Asassato loko…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti sayaṃ thunanti vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – nānā te saccāni sayaṃ thunanti.
「那些不同的真谛,他们自己赞叹」之「自己赞叹」是说、谈论、宣说、显示、表达。「世间是常的,唯此是真实,其他是虚妄」,自己赞叹、说、谈论、宣说、显示、表达。「世间是无常的……乃至……如来死后非有非无有,唯此是真实,其他是虚妄」,自己赞叹、说、谈论、宣说、显示、表达——「那些不同的真谛,他们自己赞叹」。
ti. ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā na ekaṃ vadanti nānā vadanti vividhaṃ vadanti aññoññaṃ vadanti puthu vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – tasmā na ekaṃ samaṇā vadanti.
「因此」之「因此」是因那原因、因那因、因那缘、因那根源,不说一个,说不同的,说种种的,说互相的,说各别的,谈论、宣说、显示、表达——「因此沙门们不说一个」。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说——
‘‘Ekañhi saccaṃ na dutīyamatthi, yasmiṃ pajā no vivade pajānaṃ;
「确实,真谛只有一个,没有第二个,在此诸人不应争论,诸智者们;
Nānā te saccāni sayaṃ thunanti, tasmā na ekaṃ samaṇā vadantī’’ti.
他们各自赞扬不同的真谛,因此诸沙门不说唯一的真谛。」
ti. ti kasmā kiṃkāraṇā kiṃhetu kiṃpaccayā kiṃnidānā saccāni nānā vadanti, vividhāni vadanti, aññoññāni vadanti, puthūni vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – kasmā nu saccāni vadanti nānā.
为何?什么原因?什么因?什么缘?什么根源?他们说不同的真谛,说种种的,说相异的,说各别的,说、讲、宣说、阐明、表述——为何他们说不同的真谛?
ti. ti vippavadantītipi pavādiyāse. Atha vā sakaṃ sakaṃ diṭṭhigataṃ pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Asassato loko…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti pavadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ti kusalavādā paṇḍitavādā thiravādā ñāyavādā hetuvādā lakkhaṇavādā kāraṇavādā ṭhānavādā sakāya laddhiyāti – pavādiyāse kusalāvadānā.
「争论」即在争论中。或者,他们各自宣说、讲说、宣说、阐明、表述自己的见解:「世间是常的,唯此是真实,其余是虚妄」,如此宣说、讲说、宣说、阐明、表述。「世间是无常的……乃至……如来死后非有非无有,唯此是真实,其余是虚妄」,如此宣说、讲说、宣说、阐明、表述。「善说者、智者说、坚固说者、理说者、因说者、相说者、原因说者、处说者,依自己所得」——在争论中的善说者们。
ti saccāni sutāni bahukāni nānāni vividhāni aññoññāni puthūnīti – saccāni sutāni bahūni nānā.
「所听闻的真谛是众多的、不同的、种种的、相异的、各别的」——所听闻的真谛是众多而不同的。
ti udāhu takkena saṅkappena yāyanti nīyanti vuyhanti saṃharīyantīti . Evampi udāhu te takkamanussaranti. Atha vā takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃ paṭibhānaṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti. Evampi udāhu te takkamanussaranti.
「或者他们依思惟、意念而行、被引导、被牵引、被带走?」如此,或者他们随思惟。或者,他们说、讲说、宣说、阐明、表述被思惟所击、随寻求而行、自己的灵感。如此,或者他们随思惟。
Tenāha so nimmito –
因此,那位所化者说:
‘‘Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalāvadānā;
「为何他们说不同的真谛,在争论中的善说者们?」
Saccāni sutāni bahūni nānā, udāhu te takkamanussarantī’’ti.
「诸谛是所闻的、众多的、种种的,还是他们随逐思惟?」
ti na heva saccāni bahukāni nānāni vividhāni aññoññāni puthūnīti – na heva saccāni bahūni nānā.
「诸谛并非众多的、种种的、各别的、相异的、分别论的」——诸谛并非众多种种。
ti aññatra saññāya niccaggāhā ekaññeva saccaṃ loke kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyati – dukkhanirodho nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Atha vā ekaṃ saccaṃ vuccati maggasaccaṃ, niyyānasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhīti – aññatra saññāya niccāni loke.
「除了想之外,在世间只说、只宣说、只显示、只施设一谛——苦灭涅槃。那一切行的止息、一切依的舍弃、渴爱的灭尽、离贪、灭、涅槃。或者说一谛是指道谛、出离谛、导至苦灭之道,即圣八支道,也就是:正见……乃至……正定」——除了想之外,在世间是常的。
ti. Takkaṃ vitakkaṃ saṅkappaṃ takkayitvā vitakkayitvā saṅkappayitvā diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti. Diṭṭhigatāni janetvā sañjanetvā nibbattetvā abhinibbattetvā ‘‘mayhaṃ saccaṃ tuyhaṃ musā’’ti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā saccaṃ musāti dvayadhammamāhu.
「思惟、寻思、意向,经过思惟、寻思、意向之后,生起、令生起、产生、令产生诸见处。生起、令生起、产生、令产生诸见处之后,他们如此说、如此谈论、如此宣说、如此显示、如此施设:『我的是真实,你的是虚妄』」——在诸见中施设思惟之后,他们说真实与虚妄的二法。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Na heva saccāni bahūni nānā, aññatra saññāya niccāni loke;
「诸谛并非众多种种,除了想之外,在世间是常的;在诸见中施设思惟之后,他们说真实与虚妄的二法。」
Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti.
「诸谛并非众多种种,除了想之外,在世间是常的;在诸见中施设思惟之后,他们说真实与虚妄的二法。」
ti. Diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā, sutaṃ vā sutasuddhiṃ vā, sīlaṃ vā sīlasuddhiṃ vā, vataṃ vā vatasuddhiṃ vā, mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā nissāya upanissāya gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti – diṭṭhe sute sīlavate mute vā. ti. Na sammānetītipi vimānadassī. Atha vā domanassaṃ janetītipi vimānadassīti – diṭṭhe sute sīlavate mute vā ete ca nissāya vimānadassī.
「依所见或见清净,依所闻或闻清净,依戒或戒清净,依禁戒或禁戒清净,依所思或思清净,依靠、凭藉、执取、执着、固执」——于所见、所闻、戒禁、所思。「不正确地尊敬」,也是轻蔑见者。或者「生起忧恼」,也是轻蔑见者——于所见、所闻、戒禁、所思,依这些而轻蔑见者。
ti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Diṭṭhivinicchaye vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti – vinicchaye ṭhatvā. ti tuṭṭho hoti haṭṭho pahaṭṭho attamano paripuṇṇasaṅkappo. Atha vā dantavidaṃsakaṃ pahassamānoti – vinicchaye ṭhatvā pahassamāno.
「诸决定」是指六十二见。于见决定中,以决定见而住立、确立、执取、执着、固执——即住于诸决定。他满足、欢喜、极喜、意满、圆满意愿。或者,露齿而笑——即住于诸决定而笑。
ti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto akusalo avidvā avijjāgato aññāṇī avibhāvī amedhāvī duppaññoti, evamāha evaṃ katheti evaṃ bhaṇati evaṃ dīpayati evaṃ voharatīti – bālo paro akkusaloti cāha.
「他人是愚者、卑劣者、低劣者、微小者、下劣者、粗鄙者、微贱者、不善巧者、无智者、为无明所覆者、无知者、无慧者、无智慧者、劣慧者」,如是说、如是语、如是言、如是显示、如是表达——即说「他人是愚者、不善巧者」。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, ete ca nissāya vimānadassī;
「依于所见、所闻、戒禁、所思,依此等而轻蔑他人;
Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, bālo paro akkusaloti cāhā’’ti.
住于诸决定而笑,说『他人是愚者、不善巧者』。」
ti. Yeneva hetunā yena paccayena yena kāraṇena yena pabhavena paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dahati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti – yeneva bāloti paraṃ dahāti.
「正是以此因、以此缘、以此理由、以此根源,视他人为愚者、卑劣者、低劣者、微小者、下劣者、粗鄙者、微贱者,烧恼、见、看、观察、思量、审察——即『正是以此而愚者』,烧恼他人。」
ti. vuccati attā. Sopi teneva hetunā tena paccayena tena kāraṇena tena pabhavena attānaṃ ahamasmi kusalo paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti – tenātumānaṃ kusaloti cāha.
「自己」是指自我。他也正是以此因、以此缘、以此理由、以此根源,认为自己「我是善巧者、智者、有慧者、有智者、有智者、有慧者、有智慧者」——因此说「以自我慢为善巧者」。
ti. Sayameva attānaṃ kusalavādo paṇḍitavādo thiravādo ñāyavādo hetuvādo lakkhaṇavādo kāraṇavādo ṭhānavādo sakāya laddhiyāti – sayamattanā so kusalāvadāno.
「自己正是自称为善巧者、智者、坚固者、正理者、有因者、有相者、有理由者、有依处者,依于自己的见解——即自己以自己为善巧者的宣说者。」
ti. Na sammānetītipi aññaṃ vimāneti. Atha vā domanassaṃ janetītipi aññaṃ vimāneti. ti tadeva taṃ diṭṭhigataṃ pāvadati ‘‘itipāyaṃ puggalo micchādiṭṭhiko viparītadassano’’ti – aññaṃ vimāneti tadeva pāvada.
「不尊重」,这是轻蔑他人。或者「生起忧恼」,这也是轻蔑他人。他宣说那同样的见处:「如此,这个人是邪见者,是颠倒见者」——轻蔑他人,宣说那同样的。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说——
‘‘Yeneva bāloti paraṃ dahāti, tenātumānaṃ kusaloti cāha;
「以那愚者称他人为愚者之事,他自己说『我是善巧者』;
Sayamattanā so kusalāvadāno, aññaṃ vimāneti tadeva pāvā’’ti.
他自己称自己为善巧者,轻蔑他人,宣说那同样的。」
ti. Atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Kiṃkāraṇā atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni? Sabbā tā diṭṭhiyo kāraṇātikkantā lakkhaṇātikkantā ṭhānātikkantā, taṃkāraṇā atisāradiṭṭhiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Sabbāpi diṭṭhiyo atisāradiṭṭhiyo . Kiṃkāraṇā sabbāpi diṭṭhiyo vuccanti atisāradiṭṭhiyo? Te aññamaññaṃ atikkamitvā samatikkamitvā vītivattitvā diṭṭhigatāni janenti sañjanenti nibbattenti abhinibbattenti, taṃkāraṇā sabbāpi diṭṭhiyo vuccanti atisāradiṭṭhiyo. ti. Atisāradiṭṭhiyā samatto paripuṇṇo anomoti – atisāradiṭṭhiyā so samatto.
「超越见」是指六十二见处。为何六十二见处被称为「超越见」?所有那些见超越了因、超越了相、超越了处,因此六十二见处被称为「超越见」。所有的见都是超越见。为何所有的见被称为超越见?他们互相超越、完全超越、超度之后,生起诸见处、令生起、产生、令产生,因此所有的见被称为超越见。「以超越见圆满、充满、完全」——以超越见,他是圆满的。
ti. Sakāya diṭṭhiyā diṭṭhimānena matto pamatto ummatto atimattoti – mānena matto. ti paripuṇṇamānī samattamānī anomamānīti – mānena matto paripuṇṇamānī.
「以自身见、以见慢而醉、放逸、狂醉、极醉」——以慢而醉。「充满慢者、圆满慢者、完全慢者」——以慢而醉,充满慢者。
ti. Sayameva attānaṃ cittena abhisiñcati ‘‘ahamasmi kusalo paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī’’ti – sayameva sāmaṃ manasābhisitto.
「他自己以心灌顶自己『我是善巧者、智者、有慧者、有智者、有智者、能分别论者、有慧者』」——自己、亲自以意灌顶。
ti. Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti – diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā.
「他的那见如此圆满、执取、把持、执着、固执、执取、决意」——那见对他确实如此圆满。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Atisāradiṭṭhiyā so samatto, mānena matto paripuṇṇamānī;
「他被超越见所束缚,被慢所醉,充满慢心;他以自己的心自我灌顶,因为那见对他来说是如此完善。」
Sayameva sāmaṃ manasābhisitto, diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā’’ti.
「他以自己的心自我灌顶,因为那见对他来说是如此完善。」
ti parassa ce vācāya vacanena ninditakāraṇā garahitakāraṇā upavaditakāraṇā paro bālo hoti hīno nihīno omako lāmako chatukko parittoti – parassa ce hi vacasā nihīno. ti. Sopi teneva sahā hoti hīnapañño nihīnapañño omakapañño lāmakapañño chatukkapañño parittapaññoti – tumo sahā hoti nihīnapañño.
如果因为他人的言语、说法,因被呵责的原因、被责难的原因、被指责的原因,他人是愚者、下劣者、卑贱者、低劣者、微小者、粗鄙者、微不足道者——「如果因他人的言语而下劣」。他也与那一起成为劣慧者、卑慧者、小慧者、微慧者、粗慧者、少慧者——「你与之一起成为劣慧者」。
ti atha ce sayaṃ vedagū hoti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvīti – atha ce sayaṃ vedagū hoti dhīro.
但如果自己是吠陀通达者、贤者、智者、有慧者、有智者、智者、明辨者、有慧者——「但如果自己是吠陀通达者、贤者」。
ti. Samaṇesu na koci bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto atthi, sabbeva seṭṭhapaññā visiṭṭhapaññā pāmokkhapaññā uttamapaññā pavarapaññāti – na koci bālo samaṇesu atthi.
在沙门中没有任何愚者、下劣者、卑贱者、低劣者、微小者、粗鄙者、微不足道者存在,一切都是最上慧者、殊胜慧者、最胜慧者、最高慧者、最优慧者——「在沙门中没有任何愚者存在」。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Parassa ce hi vacasā nihīno, tumo sahā hoti nihīnapañño;
「如果因他人的言语而下劣,你与之一起成为劣慧者;」
Atha ce sayaṃ vedagū hoti dhīro, na koci bālo samaṇesu atthī’’ti.
「然而,如果自己是智者、贤者,沙门中没有任何愚者。」
ti. Ito aññaṃ dhammaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ ye abhivadanti, te suddhimaggaṃ visuddhimaggaṃ parisuddhimaggaṃ vodātamaggaṃ pariyodātamaggaṃ viraddhā aparaddhā khalitā galitā aññāya aparaddhā akevalī te, asamattā te, aparipuṇṇā te, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti – aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ, aparaddhā suddhimakevalī te.
从此以外的法、见、行道、道,凡是宣说的,他们远离了清净道、净化道、遍净道、皎洁道、极净道,他们错误、失败、踉跄、堕落、错误地了知、不完全,他们不圆满,他们不具足,低劣、卑下、微小、拙劣、四分之一、少分——「从此以外的法,凡是宣说的,他们错误地清净,不完全。」
ti. Titthaṃ vuccati diṭṭhigataṃ. Titthiyā vuccanti diṭṭhigatikā. Puthudiṭṭhiyā puthudiṭṭhigatāni vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – evampi titthyā puthuso vadanti.
「渡口」是指见处。「外道」是指持见者。他们宣说、讲述、说明、阐明、施设种种见、种种见处——如此,外道们以种种方式宣说。
ti. Sakāya diṭṭhiyā diṭṭhirāgena rattā abhirattāti – sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā.
以自己的见、以见贪而染著、极染著——确实,他们以自见贪而染著。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Aññaṃ ito yābhivadanti dhammaṃ, aparaddhā suddhimakevalī te;
「从此以外的法,凡是宣说的,他们错误地清净,不完全;
Evampi titthyā puthuso vadanti, sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā’’ti.
如此,外道们以种种方式宣说,确实,他们以自见贪而染著。」
ti. Idha suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ, muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti idha suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ, muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharanti. ‘‘Asassato loko…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti idha suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ vadanti kathenti bhaṇanti dīpayanti voharantīti – idheva suddhiṃ iti vādayanti.
在此,他们宣说、讲述、说明、阐明、施设清净、净化、遍净,解脱、离脱、遍脱。「世间是常的,唯此是真实,其余是虚妄」,在此,他们宣说、讲述、说明、阐明、施设清净、净化、遍净,解脱、离脱、遍脱。「世间是无常的……乃至……如来死后非有非非有,唯此是真实,其余是虚妄」,在此,他们宣说、讲述、说明、阐明、施设清净、净化、遍净,解脱、离脱、遍脱——「唯在此有清净」,如此他们主张。
ti. Attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ ṭhapetvā sabbe paravāde khipanti ukkhipanti parikkhipanti. ‘‘So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā, mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā, muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā’’ti, evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – nāññesu dhammesu visuddhimāhu.
即:除了自己的导师、法说、团体、见、行道、道之外,他们诽谤、抛弃、排斥一切其他的论说。「那位导师不是一切知者,法不是善说的,团体不是善行道的,见不是吉祥的,行道不是善施设的,道不是导出的,在那里没有清净、净化、遍净,没有解脱、离缚、遍脱,在那里不能清净、不能净化、不能遍净,不能解脱、不能离缚、不能遍脱,是下劣的、卑贱的、微小的、低劣的、四足的、少分的」,他们如此说、如此谈论、如此宣说、如此显示、如此称说——不说其他法中有清净。
ti. Titthaṃ vuccati diṭṭhigataṃ. Titthiyā vuccanti diṭṭhigatikā. Puthudiṭṭhiyā puthudiṭṭhigatesu niviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti – evampi titthyā puthuso niviṭṭhā.
即:「渡处」是指见处。「渡处者」是指持见处者。对种种见、种种见处执着、确立、耽着、执取、执持、倾向——如此也是「渡处者种种地执着」。
ti. Dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ, sakāyane daḷhavādā thiravādā balikavādā avaṭṭhitavādāti – sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā.
即:法是自说,见是自说,行道是自说,道是自说,对自说是坚固论者、坚分别论者、强力论者、不动论者——「在自说中坚固地说」。
Tenāha bhagavā –
因此世尊说:
‘‘Idheva suddhiṃ iti vādayanti, nāññesu dhammesu visuddhimāhu;
「他们说『唯在此处有清净』,不说其他法中有清净;
Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, sakāyane tattha daḷhaṃ vadānā’’ti.
如此渡处者种种地执着,在自说中坚固地说。」
ti. Dhammo sakāyanaṃ, diṭṭhi sakāyanaṃ, paṭipadā sakāyanaṃ, maggo sakāyanaṃ, sakāyane daḷhavādo thiravādo balikavādo avaṭṭhitavādoti – sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno.
即:法是自说,见是自说,行道是自说,道是自说,对自说是坚固论者、坚分别论者、强力论者、不动论者——「或者在自说中坚固地说」。
ti. ti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā paraṃ bālato hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato kaṃ daheyya kaṃ passeyya kaṃ dakkheyya kaṃ olokeyya kaṃ nijjhāyeyya kaṃ upaparikkheyyāti – kamettha bāloti paraṃ daheyya.
即:依自己的见、依自己的忍可、依自己的喜好、依自己的获得,他会把他人视为愚痴的、下劣的、卑贱的、微小的、低劣的、四足的、少分的,他会看什么、见什么、观察什么、审视什么、思惟什么、考察什么——「在此处把他人视为愚痴」。
nti. Paro bālo hīno nihīno omako lāmako chatukko paritto asuddhidhammo avisuddhidhammo aparisuddhidhammo avodātadhammoti – evaṃ vadanto evaṃ kathento evaṃ bhaṇanto evaṃ dīpayanto evaṃ voharanto sayameva kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ āvaheyya samāvaheyya āhareyya samāhareyya ākaḍḍheyya samākaḍḍheyya gaṇheyya parāmaseyya abhiniviseyyāti – sayaṃva so medhagamāvaheyya paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhammaṃ.
如此说、如此谈、如此言、如此显示、如此表达「他人是愚者、下劣者、卑贱者、微小者、低劣者、六根不具者、渺小者、须跋法者、不清净法者、不遍净法者、不洁白法者」,他自己会引来、会招来、会带来、会聚集、会拖来、会牵来、会执取、会执着、会固执于争吵、争论、争执、诤论、诤讼——他自己会引来诤讼,说他人是愚者、须跋法者。
Tenāha bhagavā –
因此世尊说——
‘‘Sakāyane vāpi daḷhaṃ vadāno, kamettha bāloti paraṃ daheyya;
「或者坚固地说自己的见解,他会在此处称他人为愚者;
Sayaṃva so medhagamāvaheyya, paraṃ vadaṃ bālamasuddhidhamma’’nti.
他自己会引来诤讼,说他人是愚者、须跋法者。」
ti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Vinicchayadiṭṭhiyā ṭhatvā patiṭṭhahitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā vinicchaye ṭhatvā. ti sayaṃ pamāya paminitvā. ‘‘Ayaṃ satthā sabbaññū’’ti sayaṃ pamāya paminitvā, ‘‘ayaṃ dhammo svākkhāto… ayaṃ gaṇo suppaṭipanno… ayaṃ diṭṭhi bhaddikā… ayaṃ paṭipadā supaññattā… ayaṃ maggo niyyāniko’’ti sayaṃ pamāya paminitvāti – vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya.
「诸决定」是指六十二见。站在决定见之后,确立、执取、执着、固执,站在诸决定之后。「自己以量度」是指自己以量度来衡量。「这位导师是一切知者」,自己以量度来衡量;「此法是善说的……此僧团是善行道的……此见是吉祥的……此行道是善施设的……此道是导出的」,自己以量度来衡量——站在诸决定之后,自己以量度。
ti. Uddhaṃso vuccati anāgataṃ. Attano vādaṃ uddhaṃ ṭhapetvā sayameva kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ eti upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti. Evampi uddhaṃsa lokasmiṃ vivādameti. Atha vā aññena uddhaṃ vādena saddhiṃ kalahaṃ karoti bhaṇḍanaṃ karoti viggahaṃ karoti vivādaṃ karoti medhagaṃ karoti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi…pe… nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Evampi uddhaṃsa lokasmiṃ vivādameti.
「向上」是指未来。把自己的主张置于上位,他自己会遇到、会达到、会到达、会执取、会执着、会固执于争吵、争论、争执、诤论、诤讼。如此「在世间遇到向上的诤论」。或者与另一个向上的主张一起制造争吵、制造争论、制造争执、制造诤论、制造诤讼——「你不了知此法与律……乃至……如果你能够,请解开它」。如此「在世间遇到向上的诤论」。
ti. Vinicchayā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Diṭṭhivinicchayā sabbe vinicchaye hitvā cajitvā pariccajitvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti – hitvāna sabbāni vinicchayāni.
「诸决定」是指六十二见。「舍断一切诸决定」是指舍弃、舍离、遍舍、断除、遍断、除去、使之灭尽、使之不存在一切决定见。
ti. Na kalahaṃ karoti, na bhaṇḍanaṃ karoti, na viggahaṃ karoti, na vivādaṃ karoti, na medhagaṃ karoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci saṃvadati, na kenaci vivadati, yañca loke vuttaṃ tena ca voharati aparāmasa’’nti. ti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. ti apāyaloke…pe… āyatanaloketi – na medhagaṃ kubbati jantu loketi.
「不制造诤讼」是指不制造争吵、不制造争论、不制造争执、不制造诤论、不制造诤讼。因为世尊说过——「阿其韦沙那,如此心解脱的比库不与任何人一致,不与任何人争论,他以世间所说的来表达,而不执着。」「有情」是指人、学童、士夫、补特伽罗、生者、生类、众生、意生者、人类。「在世间」是指在苦界……乃至……在处界——「有情在世间不制造诤讼」。
Tenāha bhagavā –
因此,世尊说:
‘‘Vinicchaye ṭhatvā sayaṃ pamāya, uddhaṃsa lokasmiṃ vivādameti;
「站在判断上,自己测量后,他在世间中进入争论;
Hitvāna sabbāni vinicchayāni, na medhagaṃ kubbati jantu loke’’ti.
舍断一切判断后,人在世间中不造作智者。」
Cūḷaviyūhasuttaniddeso dvādasamo. · 小结经分别第十二