8. Pasūrasuttaniddeso · 8. 巴苏拉经分别义注
7. Tissametteyyasuttaniddesavaṇṇanā7. 帝萨弥德耶经义释之阐释
§49
49. Sattame tissametteyyasutte methunamanuyuttassāti methunadhammaṃ samāyuttassa. Itīti evamāha. Āyasmāti piyavacanametaṃ. Tissoti nāmaṃ tassa therassa. Sopi hi tissoti nāmena. Metteyyoti gottaṃ, gottavaseneva esa pākaṭo ahosi. Tasmā aṭṭhuppattiyaṃ (su. ni. aṭṭha. 2.821) vuttaṃ – ‘‘tissametteyyā nāma dve sahāyā’’ti. Vighātanti upaghātaṃ. Brūhīti ācikkha. Mārisāti piyavacanametaṃ, niddukkhāti vuttaṃ hoti. Sutvāna tava sāsananti tava vacanaṃ sutvā. Viveke sikkhissāmaseti sahāyaṃ ārabbha dhammadesanaṃ yācanto bhaṇati, so pana sikkhitasikkhoyeva.
第四十九经中《提萨摩迦弟子经》第七节，谓“伴侣相随者”为「伴侣法」者，意指彼此相系相连之法。是故言：「具寿尊者啊，此为仁者教诲。」提萨乃彼长老名字，名尊者提萨也。提萨即是彼长老之名。迦弟子者，谓族姓，族姓之名显然已显现出来。故于《八相应》中有言——『提萨迦弟子名有二辅佐者』。"毗诃耶"谓为损害，破坏。"布噜"谓告知教示。"魔梨"为仁者教诲，谓苦难所现。闻汝教法，谓闻汝所说教法。欲离俗者，渴求涅槃者，求教法讯说，彼从侍者起，便为修学。修学即修善学也。
Methunadhammo nāmāti idaṃ niddisitabbassa methunadhammassa upadesapadaṃ. Asaddhammoti asataṃ nīcajanānaṃ dhammo. Gāmadhammoti gāmavāsīnaṃ sevanadhammo. Vasaladhammoti vasalānaṃ dhammo, kilesavassanato vā sayameva vasalo dhammoti vasaladhammo. Duṭṭhulloti duṭṭho ca kilesehi duṭṭhattā, thūlo ca anipuṇabhāvatoti duṭṭhullo. Yasmā ca tassa dhammassa parivārabhūtaṃ dassanampi gahaṇampi āmasanampi phusanampi ghaṭṭanampi duṭṭhullaṃ, tasmāpi duṭṭhullo so methunadhammo. Odakantikoti udakaṃ assa ante suddhatthaṃ ādiyatīti udakanto, udakantoyeva odakantiko. Raho paṭicchanne okāse kattabbatāya rahasso. Vinaye pana ‘‘duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rahassa’’nti (pārā. 39) pāṭho. Tattha tīsu padesu yo soti padaṃ parivattetvā yaṃ tanti katvā yojetabbaṃ ‘‘yaṃ taṃ duṭṭhullaṃ, so methunadhammo, yaṃ taṃ odakantikaṃ so methunadhammo, yaṃ taṃ rahassaṃ , so methunadhammo’’ti. Idha pana ‘‘yo so asaddhammo, so methunadhammo…pe… yo so rahasso, so methunadhammo’’ti evaṃ yojanā veditabbā. Dvayena dvayena samāpajjitabbato dvayaṃdvayasamāpatti. Tattha yojanā – yā sā dvayaṃdvayasamāpatti, so methunadhammo nāmāti. Kiṃkāraṇā vuccati methunadhammoti kena kāraṇena kena pariyāyena methunadhammoti kathīyati. Taṃ kāraṇaṃ dassento ‘‘ubhinnaṃ rattāna’’ntiādimāha. Tattha ubhinnaṃ rattānanti dvinnaṃ itthipurisānaṃ rāgena rañjitānaṃ. Sārattānanti visesena suṭṭhu rañjitānaṃ. Avassutānanti kilesena tintānaṃ. Pariyuṭṭhitānanti kusalācāraṃ pariyādiyitvā madditvā ṭhitānaṃ ‘‘magge corā pariyuṭṭhitā’’tiādīsu viya. Pariyādinnacittānanti kusalacittaṃ pariyādiyitvā khepetvā ṭhitacittānaṃ. Ubhinnaṃ sadisānanti dvinnaṃ kilesena sadisānaṃ. Dhammoti sabhāvo. Taṃ kāraṇāti tena kāraṇena. Taṃ upamāya sādhento ‘‘ubho kalahakārakā’’tiādimāha. Tattha ubho kalahakārakāti pubbabhāge kalahakārakā dve. Methunakāti vuccantīti sadisāti vuccanti. Bhaṇḍanakārakāti tattha tattha gantvā bhaṇḍanaṃ karontā. Bhassakārakāti vācākalahaṃ karontā. Vivādakārakāti nānāvacanaṃ karontā. Adhikaraṇakārakāti vinicchayapāpuṇanavisesakāraṇaṃ karontā. Vādinoti vādapaṭivādino. Sallāpakāti vācaṃ kathentā evamevanti upamāsaṃsandanaṃ.
所谓「伴侣法」是为当受指示之伴侣法教诲之语。无道理者者谓为无益之法，乃是低劣人群之法。乡村法者为乡村居民所奉行之法。奴仆法者谓奴仆之法，因污秽烦恼所致，奴仆法即奴仆之法。堕落者谓因烦恼浊秽，而堕落无能之人。又因此法有围绕、遮蔽、覆盖、触犯、约束等恶相，故称此法为堕落法。水边法谓于水边纯净之处饮水，故称水边。秘密谓暗藏隐秘之处，须秘密行动。律中亦有“恶劣水边秘密法”之说。此中三处之法，互相变动，随时适宜，应视为“此者恶劣，此者水边，此者秘密”，皆为伴侣法。此处“无道理者、秘密者”同为伴侣法，应以双重双重相互侵入而成伴侣法也。何以故谓伴侣法？因由何事何种解说谓之伴侣法？乃以两种夜晚而言：即二人男女互相爱乐。特指兴喜交会之人。未净者为被烦恼染污之人。放逸者者谓放逸不守清净。心意均摄者谓守持清净不失。两性同质者谓二性烦恼相附。法者谓本性。此因故也。藉喻称：「二者为纠纷制造者」等。
Yuttassāti saññuttassa. Payuttassāti ādarena yuttassa. Āyuttassāti visesena yuttassa. Samāyuttassāti ekato yuttassa. Taccaritassāti taṃcaritaṃ karontassa. Tabbahulassāti taṃbahulaṃ karontassa. Taggarukassāti taṃgaruṃ karontassa. Tanninnassāti tasmiṃ natacittassa. Tappoṇassāti tasmiṃ natakāyassa. Tappabbhārassāti tasmiṃ abhimukhakāyassa. Tadadhimuttassāti tasmiṃ adhiharitassa. Tadadhipateyyassāti taṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pavattassa.
「相系」者谓缚合「相连」者谓连结。「联系」者谓亲密结合。「相合」者谓特殊结合。「同联」者谓一体结合。「相依动作」者谓施行该动作者。「集多」者谓多多集合。「凝重」者谓重大者。「无意」者谓其中无心。「跟随」者谓执持从事。「服从」者谓受持支配者。「统御」者谓为最高者。
Vighātanti niddesassa uddesavacanaṃ. Vighātanti pīḷanaṃ. Upaghātanti samīpaṃ katvā pīḷanaṃ. Pīḷananti ghaṭṭanaṃ. Ghaṭṭananti pīḷanaṃ. Sabbaṃ aññamaññavevacanaṃ. Upaddavanti hiṃsanaṃ. Upasagganti tattha tattha upagantvā pīḷanākāraṃ. Brūhīti kathehi. Ācikkhāti vissajjehi. Desehīti dassehi. Paññapehīti ñāpehi. Paṭṭhapehīti ṭhapehi. Vivarāti pākaṭaṃ karohi. Vibhajāti bhājehi. Uttānīkarohīti tīraṃ pāpehi. Pakāsehīti pākaṭaṃ karohi.
「损害」者谓指明之意，「损害」即痛苦。「邻接」者谓近旁与之相接，产生痛苦之意。「痛苦」者谓折磨「折磨」者谓烦恼加剧。「互相」者谓彼此相对之意。「违犯」者谓伤害损害。「告知」者谓陈述说明。「教示」者谓劝戒教导。「显现」者谓明了表达。「分离」者谓拆散区分。「使成贫苦」者谓致道不宁。「揭露」者谓清楚明示。
Tuyhaṃ vacananti tava vācaṃ. Byappathanti vacanaṃ. Desananti ācikkhanaṃ. Anusāsananti ovādaṃ. Anusiṭṭhanti anusāsanaṃ. Sutvāti sotena sutvā. Suṇitvāti tasseva vevacanaṃ. Uggahetvāti sammā gahetvā. Upadhārayitvāti anāsetvā. Upalakkhayitvāti sallakkhetvā.
「尔语」者谓汝之语。谓其语言。「扩展」者谓使语言传布。谓其宣说。「讲说」者谓示教之义。「劝戒」者谓规劝命令。「督导」者谓指导加以迁善。「听闻」者谓通过耳受闻。「听取」者谓专心听闻。「承领」者谓正确接受。「宣传」者谓广为流布。
§50
50.Mussate vāpi sāsananti pariyattipaṭipattito duvidhampi sāsanaṃ nassati. Vāpīti padapūraṇamattaṃ. Etaṃ tasmiṃ anariyanti tasmiṃ puggale etaṃ anariyaṃ, yadidaṃ micchāpaṭipadā. Gāravādhivacananti guṇavisiṭṭhasabbasattuttamagarugāravādhivacanaṃ. Tenāhu porāṇā –
第五十经中又言：即使灭亡，教法之流传及修习，亦有二种灭亡。谓「灭亡」者乃仅止于词句埋没。此谓彼不善行者，谓坏恶之举。谓尊贵者告诫称呼，则谓道德卓著之人尊称也。古代所云。
‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;
谓“世尊”的称谓中，以“世尊”为最上，又为极尊者；
Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti. (visuddhi. 1.142);
他具足敬意而受尊敬，因此称为“世尊”。（《净》1.142）
Catubbidhaṃ vā nāmaṃ āvatthikaṃ, liṅgikaṃ, nemittikaṃ, adhiccasamuppannanti. Adhiccasamuppannaṃ nāma lokiyavohārena ‘‘yadicchaka’’nti vuttaṃ hoti. Tattha vaccho, dammo, balībaddhoti evamādi āvatthikaṃ, daṇḍī, chattī, sikhī, karīti evamādi liṅgikaṃ, tevijjo, chaḷabhiññoti evamādi nemittikaṃ, sirivaḍḍhako, dhanavaḍḍhakoti evamādi vacanatthaṃ anapekkhitvā pavattaṃ adhiccasamuppannaṃ. Idaṃ pana bhagavāti nāmaṃ nemittikaṃ, na mahāmāyāya, na suddhodanamahārājena, na asītiyā ñātisahassehi kataṃ, na sakkasantusitādīhi devatāvisesehi kataṃ. Vakkhati ca ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ…pe… paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā’’ti (mahāni. 84).
所谓名号有四种种类：表面之名、标志之名、象征之名、超出世俗而生的名。超出世俗而生者，即以世俗上流传的所欲称谓称之。诸如“牛”、“戒律”、“结缚力”等为表面名，“杖”、“伞”、“髻”、“手”等为标志名，“三明”、“六通”等为象征名，“财富增加者”、“财宝增长者”等为超出世俗而生的称谓。不依名称含义而流传开来称为超出世俗而生。然此“世尊”之名属象征名，并非由大魔王、大须弥王、亦非由三十亲属创作，也非由天众等神祗所作。经典曰：“‘世尊’此名乃由母亲所起……此为真谛，达义：是为‘世尊’”（《大尼》84）
‘‘Bhāgyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;
“具福者，与世尊结合，享世尊各福，具足福报，世尊由此而生。”（《净》1.144）
Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti. (visuddhi. 1.144);
其义是——
Tattha –
其中——
‘‘Vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyo, dve cāpare vaṇṇavikāranāsā;
『色之集』即色之变易，有二别类，即余二者色之变异之异相；
Dhātūnamatthātisayena yogo, taduccate pañcavidhaṃ nirutti’’nti. –
以五种元素作本质之结合，此称为五种出言之语。
Evaṃ vuttaniruttilakkhaṇaṃ gahetvā padasiddhi veditabbā. Tattha ‘‘nakkhattarājāriva tārakāna’’nti ettha rakārāgamo viya avijjamānassa akkharassa āgamo vaṇṇāgamo nāma. ‘‘Hiṃsanā, hiṃso’’ti vattabbe ‘‘sīho’’ti viya vijjamānakkharānaṃ heṭṭhupariyavasena parivattanaṃ vaṇṇavipariyāyo nāma. ‘‘Nave channake dānaṃ diyyatī’’ti ettha akārassa ekārāpajjanatā viya aññakkharassa aññakkharāpajjanatā vaṇṇavikāro nāma. ‘‘Jīvanassa mūto jīvanamūto’’ti vattabbe ‘‘jīmūto’’ti vakāranakārānaṃ vināso viya vijjamānakkharavināso vaṇṇavināso nāma. ‘‘Pharusāhi vācāhi pakrubbamāno āsajja maṃ tvaṃ vadasi kumārā’’ti ettha pakrubbamānoti padassa abhibhavamānoti atthapaṭipādanaṃ viya tattha tattha yathāyogaṃ visesatthayogo dhātūnaṃ atthātisayena yogo nāma.
由此所说之语义标志，应以语义成就取用。其中文『犹天王星之星』者，此谓『色之集』，乃无明无知之文字入法也。『杀害、杀戮』所行之言，如狮子之声，众文字依附于此而旋转变迁者，谓色之变易。又『新蚀灿然之施舍』者，此谓不形色一之弃坏，异文字之互相弃坏者，谓色之变化。『生命之根，生命之因』于言语中『颤抖』，文字之消亡犹同亡灭，无知文字灭者，谓色之灭绝。『粗恶言语猖獗，袭击我，汝言儿童』者，谓文字之盛行，语之所依，依于语义之集结，此即五种元素本质相续结合之义。
Evaṃ niruttilakkhaṇaṃ gahetvā saddanayena vā pisodarādinissito patiṭṭhānīti pisodarādipakkhepalakkhaṇaṃ gahetvā yasmā lokiyalokuttarasukhābhinibbattakaṃ dānasīlādipārappattaṃ bhāgyamassa atthi, tasmā ‘‘bhāgyavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā’’ti vuccatīti ñātabbaṃ.
于此取语义标志，或据清净言语如「恶口」等为依止，谓基于世间及世出世间诸乐之成就、布施持戒等幸福已具之故，谓之『有福者』，故言『世尊』者，应知也。
Yasmā pana lobhadosamohaviparītamanasikāraahirikānottappakodhūpanāhamakkhapaḷāsaissā- macchariyamāyāsāṭheyyathambhasārambhamānātimānamadapamādataṇhāavijjātividhākusalamūladuccarita- saṃkilesamalavisamasaññāvitakkapapañcacatubbidhavipariyesaāsavaganthaoghayogaagati- taṇhuppādupādānapañcacetokhīlavinibandhanīvaraṇābhinandanachavivādamūlataṇhākāyasattānusaya- aṭṭhamicchattanavataṇhāmūlakadasākusalakammapathadvāsaṭṭhidiṭṭhigataaṭṭhasatataṇhāvicaritappabhesabbadaratha- pariḷāhakilesasatasahassāni, saṅkhepato vā pañca kilesakhandhaabhisaṅkhāradevaputtamaccumāre abhañji, tasmā bhaggattā etesaṃ parissayānaṃ ‘‘bhaggavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā’’ti vuccati. Āha cettha –
然则由贪、嗔、痴之不相应心念、无羞耻、无恐怖、嗔恚、嫉妒、恣意之欺诈、妄语、诽谤、欺哄、妄幻、施诈、苦行、憍慢、蔑视、执著、贪求、无智、行恶业、散乱念、五逆重罪等烦恼缠结、五种痴妄妄念，生诸恶根、恶道、受苦苦报者甚众，因此受苦之者，谓为『受苦者』，故言『世尊』也。当此有言曰——
‘‘Bhaggarāgo bhaggadoso, bhaggamoho anāsavo;
『苦恼者，苦怨者，苦迷者，无染者；'
Bhaggāssa pāpakā dhammā, bhagavā tena vuccatī’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.96; visuddhi. 1.144);
『彼之诸恶法已破除，故称为世尊』。
Bhāgyavantatāya cassa satapuññajalakkhaṇavarassa rūpakāyasampatti dīpitā hoti. Bhaggadosatāya dhammakāyasampatti. Tathā lokiyasarikkhakānaṃ bahumatabhāvo , gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā, abhigatānañca nesaṃ kāyacittadukkhāpanayane paṭibalabhāvo, āmisadānadhammadānehi upakāritā, lokiyalokuttarasukhehi ca saññojanasamatthatā dīpitā hoti.
因持有福报的显现相伴随，其身形得圆满庄严而明朗；因福德尽失，其法身则不具。于世俗闻者众多者，家居与出家者皆亲近，已亲近者亦无烦恼身心煎熬之扰，且由施舍财物及法施受益，从而于世间及出世间的安乐中，存在关系和合的和睦安宁而明朗。
Yasmā ca loke issariyadhammayasasirikāmapayattesu chasu dhammesu bhagasaddo pavattati, paramañcassa sakacitte issariyaṃ, aṇimālaṅghimādikaṃ vā lokiyasammataṃ sabbākāraparipūraṃ atthi, tathā lokuttaro dhammo, lokattayabyāpako yathābhuccaguṇādhigato ativiya parisuddho yaso, rūpakāyadassanabyāvaṭajananayanappasādajananasamatthā sabbākāraparipūrā sabbaṅgapaccaṅgasirī, yaṃ yaṃ etena icchitaṃ patthitaṃ attahitaṃ parahitaṃ vā, tassa tassa tatheva abhinipphannattā icchiticchitatthanipphattisaññito kāmo, sabbalokagarubhāvappattihetubhūto sammāvāyāmasaṅkhāto payatto ca atthi, tasmā imehi bhagehi yuttattāpi bhagā assa santīti iminā atthena ‘‘bhagavā’’ti vuccati.
由于世间统治法的威严声誉在六种所求中广为传播，广为众生所愿求，具极纯净无垢的世俗认可说法，且及世间所不及的法，普遍涵盖众生，施行无所不包之具足妙德，其威德纯净无染，是世间与非世间的法，普遍具备清净光明，具足形相示现、清凉安稳之力，随所欲一切所摄已及自身与他利，皆以适切示现，所生欲念因缘纯善沉稳，根深叶茂，缘及大众恭敬成就。基于此诸福德与恩泽，故称为『Bhagavā』。
Yasmā pana kusalādīhi bhedehi sabbadhamme, khandhāyatanadhātusaccaindriyapaṭiccasamuppādādīhi vā kusalādidhamme, pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhena vā dukkhamariyasaccaṃ, āyūhananidānasaṃyogapalibodhaṭṭhena samudayaṃ, nissaraṇavivekāsaṅkhataamataṭṭhena nirodhaṃ, niyyānikahetudassanādhipateyyaṭṭhena maggaṃ vibhattavā, vibhajitvā vivaritvā desitavāti vuttaṃ hoti, tasmā ‘‘vibhattavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā’’ti vuccati.
由于分别善恶诸法，晓知五蕴、六处、十八界、识、名色等真实起缘，以及由感官引起的因缘相续，知苦圣谛包括其痛苦、缘起、灭、道；且深入观察其因，显其作用理，从而破散烦恼，分解觉知，依法宣说此理，故称为『Bhagavā』，谓『觉悟者』之意。
Yasmā ca esa dibbabrahmaariyavihāre kāyacittaupadhiviveke suññatappaṇihitānimittavimokkhe aññe ca lokiyalokuttare uttarimanussadhamme bhaji sevi bahulamakāsi, tasmā ‘‘bhattavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā’’ti vuccati.
由于其身心摧除所依，使身心独住空无，无所染着，通过知相断、净心解脱，且对世间及出世间超越天人之高层次人间法广泛修习和精研，故为『Bhattavā』（敬奉者）而称『Bhagavā』。
Yasmā pana tīsu bhavesu taṇhāsaṅkhātaṃ gamanaṃ anena vantaṃ, tasmā ‘‘bhavesu vantagamano’’ti vattabbe bhavasaddato bhakāraṃ gamanasaddato gakāraṃ vantasaddato vakārañca dīghaṃ katvā ādāya ‘‘bhagavā’’ti vuccati, yathā loke ‘‘mehanassa khassa mālā’’ti vattabbe ‘‘mekhalā’’ti vuccati.
又，因其以此舍弃了于三有中被称为渴爱的趋行，故本应说『于诸有中舍弃趋行者』，然取「有」字之「帕」音、「趋行」字之「嘎」音、「舍弃」字之「瓦」音，各作长音，合而称之为『世尊』——犹如世间本应说『腰带之花鬘』，而称之为『腰带』。
Puna aparampi pariyāyaṃ niddisanto ‘‘api ca bhaggarāgoti bhagavā’’tiādimāha. Tattha bhaggo rāgo assāti bhaggarāgo. Bhaggadosādīsupi eseva nayo. Kaṇḍakoti vinivijjhanaṭṭhena kilesā eva. Bhajīti uddesavasena vibhāgaṃ katvā bhājesi. Vibhajīti niddesavasena vividhā bhājesi. Pavibhajīti paṭiniddesavasena pakārena vibhaji. Ugghaṭitaññūnaṃ vasena bhaji. Vipañcitaññūnaṃ vasena vibhaji. Neyyānaṃ vasena pavibhaji.
复次，注疏又用别一说法，即指出『世尊亦称为“报怨者”』等语。此中“报怨”是“怨恨”的意思，“报怨者”即是“怀怨者”。这与“怨毒”相同，依此法理而行。所谓“结塊”即是指烦恼的根源。说“分者”是依其指示分段划分，而“分割”是以比喻方法加以区分，最终“细分”是用具体例证划分。对通透者按其属性来区分，对分解细致者则细分。对于应被舍弃者，则进一步详细划分。
Dhammaratananti –
所谓“法宝”者，
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
是指“心法之至宝，其广大无比，甚难得见；
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33) –
非凡之尊，超绝尘俗，故谓此为宝。”（出自库萨拉巴经、长部尼拘陀尼经义）
Evaṃ vaṇṇitaṃ dhammaratanaṃ tividhena bhājesi. Bhavānaṃantakaroti kāmabhavādīnaṃ navannaṃ bhavānaṃ paricchedaṃ pariyantaṃ parivaṭumaṃ kārako. Bhāvitakāyoti vaḍḍhitakāyo. Tathā itaresupi. Bhajīti sevi. Araññavanapatthānīti gāmassa vā nagarassa vā indakhīlato bahi araññaṃ. Vanapatthāni manussūpacārātikkantāni vanasaṇḍāni. Pantānīti yattha manussā na kasanti na vapanti dūrāni senāsanāni. Keci pana ‘‘vanapattānīti yasmā yattha byagghādayo atthi, taṃ vanaṃ te pālayanti rakkhanti, tasmā tehi rakkhitattā vanapattānī’’ti vadanti. Senāsanānīti seti ceva āsati ca etthāti senāsanāni. Appasaddānīti vacanasaddena appasaddāni. Appanigghosānīti gāmanagaranigghosasaddena appanigghosāni. Vijanavātānīti antosañcaraṇajanassa sarīravātena virahitāni. ‘‘Vijanavādānī’’tipi pāṭho, ‘‘antojanavādena virahitānī’’ti attho. ‘‘Vijanapātānī’’tipi pāṭho, ‘‘janasañcāravirahitānī’’ti attho. Manussarāhasseyyakānīti manussānaṃ rahassakaraṇaṭṭhānāni. Paṭisallānasāruppānīti vivekānurūpāni. Bhāgī vāti ‘‘bhāgo cīvarādikoṭṭhāso assa atthī’’ti bhāgī. ‘‘Paṭilābhavasena attharasādibhāgo assa atthī’’ti bhāgī. Attharasassāti hetuphalasampattisaṅkhātassa attharasassa. Dhammarasassāti hetusampattisaṅkhātassa dhammarasassa. Vuttañhetaṃ ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Vimuttirasassāti phalasampattisaṅkhātassa vimuttirasassa. Vuttampi cetaṃ ‘‘kiccasampattiatthena, raso nāma pavuccatī’’ti (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.2 mātikāvaṇṇanā; visuddhi. 1.8).
法宝如是被描述，且分为三类加以说明。此法为断绝生死、欲界生等轮回之根本，破除新生法门及究竟圆满修行之所依。所谓“增长身”即增长的身法，其他依此分别。所谓“奉行”即是事奉。所谓“森林与树林”是指城市或村落外围之荒野。所谓“树林”是指超越人常居住之地的森林密集处。所谓“山区”是指人迹罕至不种植居住的遥远荒地或山脉。有些人说“树林”乃因老虎等兽类存在，故守护此处者保护之，故称为树林。所谓“军营”即是指兵士驻扎处。所谓“宁静”是以语声清净表示无喧哗。所谓“无噪”是无村镇喧闹声。所谓“无人烟”即指被世人身体气息断绝之处。“无人烟”有三种说法，一说不生尘埃之处，一说无外人出入之地。所谓“隐秘之处”是人隐秘之所。所谓“清净处比喻”是指那些适于独处离群的处所。所谓“部分”即指袈裟等衣物的一部份。所谓“部分因得”即指因因缘成熟而获得的部分。所谓因缘即是指缘起之功德。所谓法味是缘起功德之味。如有说“因缘相应之智，即缘果智慧”，亦说“于缘中有智慧亦有法智慧”，此为释义。所谓解脱味即是缘得之解脱味。经中亦有言“因缘圆满是缘味”，此为释经文义。
Catunnaṃjhānānanti paṭhamajjhānādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ. Catunnaṃ appamaññānanti mettādīnaṃ pharaṇappamāṇavirahitānaṃ catunnaṃ brahmavihārānaṃ. Catunnaṃ arūpasamāpattīnanti ākāsānañcāyatanādīnaṃ catunnaṃ arūpajjhānānaṃ. Aṭṭhannaṃ vimokkhānanti ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādinā (dha. sa. 248) nayena vuttānaṃ ārammaṇavimuttānaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ. Abhibhāyatanānanti ettha abhibhūtāni āyatanāni etesaṃ jhānānanti abhibhāyatanāni, jhānāni. Āyatanānīti adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanasaṅkhātāni kasiṇārammaṇāni. Ñāṇuttariko hi puggalo visadañāṇoti kiṃ ettha ārammaṇe samāpajjitabbaṃ, na mayi cittekaggatākaraṇe bhāro atthīti tāni ārammaṇāni abhibhavitvā samāpajjati. Saha nimittuppādenevettha appanaṃ nibbattetīti attho. Evaṃ uppāditāni jhānāni abhibhāyatanānīti vuccanti, tesaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ. Navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti pubbaṃ pubbaṃ anu anupubbaṃ, anupubbaṃ viharitabbato samāpajjitabbato anupubbavihārasamāpatti, anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbāti attho, tāsaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnaṃ. Dasannaṃ saññābhāvanānanti girimānandasutte (a. ni. 10.60) āgatānaṃ aniccasaññādīnaṃ dasannaṃ saññābhāvanānaṃ. Dasannaṃ kasiṇasamāpattīnanti sakalaṭṭhena kasiṇasaṅkhātānaṃ pathavīkasiṇajjhānādīnaṃ dasannaṃ jhānānaṃ. Ānāpānassatisamādhissāti ānāpānassatisampayuttasamādhissa . Asubhasamāpattiyāti asubhajjhānasamāpattiyā. Dasannaṃ tathāgatabalānanti dasabalabalānaṃ dasannaṃ. Catunnaṃ vesārajjānanti visāradabhāvānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ. Catunnaṃ paṭisambhidānanti paṭisambhidāñāṇānaṃ catunnaṃ. Channaṃ abhiññāṇānanti iddhividhādīnaṃ channaṃ abhiññāṇānaṃ. Channaṃ buddhadhammānanti ‘‘sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇānuparivattī’’tiādinā (cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; netti. 15) nayena upari āgatānaṃ channaṃ buddhadhammānaṃ.
所谓四禅，即从初禅等四禅。所谓四无量心，即慈等四种无边心。所谓四无色定，即以虚空等四种无色禅。所谓八解脱，即“色者见色”等诗句所显的八种超越心境解脱。所谓遍至境，即超越界限的禅境，也称禅境。所谓禅境，即界定了禅定所依的具象，如色界禅所依色界。所谓超人智者，即慧明之人。谓此禅境可依此进入，不必一心专注为因，以免负担。此所谓禅境得成入定之意。故称为“遍至禅”。所谓新生禅定，是指渐次修习依次进入的禅定阶段。所谓十种感觉发展，是指如山曼陀罗经中所说十种无常觉知等。所谓十种禅定，即涵盖所有禅定类别，从地界禅起等十种禅定。所谓与入出息念定，是与呼吸念相关的禅定。所谓不净禅定，是由不净念相伴生起的禅定。所谓十种如来力量，是十种佛力。所谓四无染法，是四种精熟无妄障碍的定。所谓四智慧，是四种分别智慧。所谓十种分别智，是等于智慧的十种辨明。所谓隐蔽通达，是神通等隐藏的知见。所谓隐蔽佛法，是指如“所有身行转识”所言而继承的佛法，以上内容皆指隐微深妙的佛法。
Tattha cīvarādayo bhāgyasampattivasena vuttā. Attharasatiko paṭivedhavasena vutto. Adhisīlatiko paṭipattivasena. Jhānattiko rūpārūpajjhānavasena. Vimokkhattiko samāpattivasena. Saññācatukko upacārappanāvasena. Satipaṭṭhānādayo sattatiṃsabodhipakkhiyadhammavasena. Tathāgatabalānantiādayo āveṇikadhammavasena vuttāti veditabbā.
于此，衣钵等被称为因缘之所成。以通达十八法的能力而称。以遵守戒律的行为而称。以禅定中的色及非色禅为依据而称。以入灭、解脱的完成而称。以念住四念处的修习而成具备的能力而称。以包括三十七菩提分支法诸法为依据而称。以如来力及诸胜法为因缘而称，应当如是解知。
Ito paraṃ bhagavāti netaṃ nāmantiādi ‘‘atthamanugatā ayaṃ paññattī’’ti ñāpanatthaṃ vuttaṃ. Tattha samaṇā pabbajjupagatā. Brāhmaṇā bhovādino samitapāpabāhitapāpā vā. Devatā sakkādayo brahmāno ca. Vimokkhantikanti vimokkho arahattamaggo, vimokkhassa anto arahattaphalaṃ, tasmiṃ vimokkhante bhavaṃ vimokkhantikaṃ nāmaṃ. Sabbaññubhāvo hi arahattamaggena sijjhati, arahattaphalādhigamena siddho hoti. Tasmā sabbaññubhāvo vimokkhante bhavo hoti. Taṃ nemittikampi nāmaṃ vimokkhante bhavaṃ nāma hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantāna’’nti. Bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhāti mahābodhirukkhamūle yathāvuttakkhaṇe sabbaññutaññāṇassa paṭilābhena saha. Sacchikā paññattīti arahattaphalasacchikiriyāya sabbadhammasacchikiriyāya vā jātā paññatti. Yadidaṃ bhagavāti yā ayaṃ bhagavāti paññatti.
今以后，世尊者非指姓名等，而是指顺遂所依之义而称。于此，外道沙门出家者、婆罗门等以苦、恶念断恶；天人、萨咖、梵天等；入灭者，即阿拉汉圣道；入灭之际，入灭果；在此入灭之际即为称为解脱之有。阿拉汉圣道显现无所不知，得入灭果乃大成就。故无所不知即为入灭之有，此理亦称为解脱之根本有。因此经言：“此为诸佛世尊所证得的解脱。”此与菩提树根际得无上智慧相应。真实见谛被称为觉悟，因而被称为圣果证知真理或一切法真理的成就，乃为“世尊”之义谓。
Dvīhi kāraṇehīti dvīhi koṭṭhāsehi. Pariyattisāsananti tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Paṭipattīti paṭipajjati etāyāti paṭipatti. Yaṃ tassa pariyāpuṭanti tena puggalena yaṃ pariyāpuṭaṃ sajjhāyitaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. ‘‘Pariyāpuṭṭa’’ntipi pāṭho. Suttanti ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte maṅgalasutta- (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) ratanasutta- (khu. pā. 6.1 ādayo) tuvaṭakasuttāni (su. ni. 921 ādayo), aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Geyyanti sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ, visesena saṃyuttake sakalopi sagāthāvaggo. Veyyākaraṇanti sakalaṃ abhidhammapiṭakaṃ niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ , taṃ ‘‘veyyākaraṇa’’nti veditabbaṃ. Gāthāti dhammapadaṃ, theragāthā, therīgāthā, suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca ‘‘gāthā’’ti veditabbā. Udānanti somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā dveasīti suttantā ‘‘udāna’’nti veditabbaṃ. Itivuttakanti ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā (itivu. 1 ādayo) dasuttarasatasuttantā ‘‘itivuttaka’’nti veditabbaṃ. Jātakanti apaṇṇakajātakādīni (jā. 1.1.1) paṇṇāsādhikāni pañcajātakasatāni ‘‘jātaka’’nti veditabbaṃ. Abbhutadhammanti ‘‘cattārome , bhikkhave, acchariyā abbhutadhammā ānande’’tiādinayappavattā (dī. ni. 2.209; a. ni. 4.129) sabbepi acchariyaabbhutadhammapaṭisaṃyuttā suttantā ‘‘abbhutadhamma’’nti veditabbaṃ. Vedallanti cūḷavedalla- (ma. ni. 1.460 ādayo) mahāvedalla- (ma. ni. 1.449 ādayo) sammādiṭṭhi- (ma. ni. 1.89 ādayo) sakkapañha- (dī. ni. 2.344 ādayo) saṅkhārabhājaniyamahāpuṇṇamasuttādayo (ma. ni. 3.85 ādayo) sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā ‘‘vedalla’’nti veditabbaṃ. Idaṃ pariyattisāsananti idaṃ vuttappakāraṃ tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ pariyāpuṇitabbaṭṭhena pariyatti, anusāsanaṭṭhena sāsananti katvā pariyattisāsanaṃ. Tampi mussatīti tampi pariyattisāsanaṃ nassati. Sammussatīti ādito nassati. Paribāhiro hotīti parammukho hoti.
所谓双重因缘，即指两大部门。所谓博通教法，即三藏佛语。所谓修行行为，即修习行持。所谓诠释，即由某人详细说明，为传授之言。‘详释’为通行读法。经，即两种形式的分段说法，及辑录书，如经部吉祥经、宝经、祖颂等，和如来的宣说皆应知谓“经”。“颂”即法句经、长老偈、长老尼偈等，及非经部名的纯净颂也称“颂”。“偈赞”则指欢喜智慧联颂，称为“赞”。“欢喜偈”则是与喜悦智慧有关的联颂两种称呼，称为“欢喜偈”。“如是说”则由“如此言佛陀”起头的一千零十几部经集称“如是说”。“本生”指五十余部不坏本生故事及五百部本生集称“本生”。“奇特法”则指诸经中所说的殊异奇妙诸法称为“奇特法”。“讨论”指诸论藏经中小论、大论、正见论、萨咖问答、行论妙月经等，皆为既得知足与问答经，称为“讨论”。本部分即称为博通经律论三藏佛教法，称为广义教法，即博通教法。破灭者为废弃。消失者为消灭。外向者为背离正路。
Katamaṃ paṭipattisāsananti lokuttaradhammato pubbabhāgo tadatthaṃ paṭipajjīyatīti paṭipatti. Sāsīyanti ettha veneyyāti sāsanaṃ. Sammāpaṭipadātiādayo vuttanayā eva.
所谓修行教法，即指世间法之外，应先行修学其义以求利益者。于此，教法亦称戒律、教义。所谓正行即由上述诸因缘组成者，如是称说。
Pāṇampi hanatīti jīvitindriyampi ghāteti. Adinnampi ādiyatīti parapariggahitampi vatthuṃ gaṇhāti. Sandhimpi chindatīti gharasandhimpi chindati. Nillopampi haratīti gāme paharitvā mahāvilopampi karoti. Ekāgārikampikarotīti paṇṇāsamattehipi saṭṭhimattehipi parivāretvā jīvaggāhaṃ gahetvāpi dhanaṃ āharāpeti. Paripanthepi tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Paradārampi gacchatīti paradāresu cārittaṃ āpajjati. Musāpi bhaṇatīti atthabhañjanakaṃ musāpi vadati. Anariyadhammoti anariyasabhāvo.
杀生即断生命根，盗取即夺取他物，奸淫即破和合之道。妄语则言违真理之语。两舌谓离间他人。恶口为粗恶之语。谤语为乱言恶语。巴拉基咖（出家众）五戒中首条乃杀生。盗窃指非法取人所持。破坏房庐之合谓断房门隔断。抢劫则为村中劫掠。欺诈五十余种方法，包含握取与携带他人财物。密布包围即指堵塞道路妨碍通行。通奸则为与他人妻妾不正当行为。妄语言方破坏义理。违戒则非圣者所行。
§51
51.Eko pubbe caritvānāti pabbajjāsaṅkhātena vā gaṇāvavassaggaṭṭhena vā pubbe loke viharitvā. Yānaṃ bhantaṃva taṃ loke, hīnamāhu puthujjananti taṃ vibbhantakaṃ puggalaṃ yathā hatthiyānādiyānaṃ adantaṃ visamampi ārohati, ārohanakampi bhañjati, papātepi papatati, evaṃ kāyaduccaritādivisamārohanena nirayādīsu, atthabhañjanena jātipapātādīsu papatanena ca yānaṃ bhantaṃva hīnaṃ puthujjanañca āhūti.
所谓“从前一者之行为”，乃指舍弃俗缚之举，或因人口群聚于世间之中。此世如车如舟，人间众生称为凡夫。比喻为驯服象马等粗野行物，虽能登乘，亦能摔落。由此恶身行为之颠倒，堕于地狱等受苦处；由毁坏义理，生死流转之苦亦随之而降，折损善法，堕入生死流转者，即称为凡夫之下劣行为。
Pabbajjāsaṅkhātena vāti pabbajjākoṭṭhāsena vā ‘‘pabbajito samaṇo’’ti gaṇanāropanena vā. Gaṇāvavassaggaṭṭhena vāti gaṇasaṅgaṇikārāmataṃ vissajjetvā vassaggaṭṭhena vā.
由出家者的品类或出家所在之地区，以「出家为沙门」作分类名目。由团体的辖制，以管理团体人数负责人放纵之处，再以归部派别加以划分。
Ekopaṭikkamatīti ekakova gāmato nivattati. Yo nisevatīti niddesassa uddesapadaṃ. Aparena samayenāti aññasmiṃ kāle aparabhāge. Buddhanti sabbaññubuddhaṃ. Dhammanti svākkhātatādiguṇayuttaṃ dhammaṃ. Saṅghanti suppaṭipannatādiguṇayuttaṃ saṅghaṃ. Sikkhanti adhisīlādisikkhitabbaṃ sikkhaṃ. Paccakkhāyāti buddhādiṃ paṭikkhipitvā. Hīnāyāti hīnatthāya gihibhāvāya. Āvattitvāti nivattitvā. Sevati ekavāraṃ sevati. Nisevati anekavidhena sevati. Saṃsevati allīyitvā sevati. Paṭisevati punappunaṃ sevati.
所谓独行者，乃指独自从乡村回转舍身者。所谓修习者，是指对所说教理的指导名相。所谓另一时间者，即他时他处。在此，佛谓一切全知佛；法者，谓圆说已成的教法；僧者，谓清净正行的僧团；学者者，谓应修习戒律等的学习；还所谓条件，谓除去佛等为背景因缘。所谓微贱者，是指贱役男女；所谓回转，是指已回转；所谓服役，是指单次服务；所谓勤勤恳恳，是以多方方式服事；所谓亲身随从，是亲近服事；所谓重复服事，是再三服事。
Bhantanti vibbhantaṃ. Adantanti dantabhāvaṃ anupanītaṃ. Akāritanti susikkhitakiriyaṃ asikkhāpitaṃ. Avinītanti na vinītaṃ ācārasampattiyā asikkhitaṃ. Uppathaṃ gaṇhātīti vuttappakāraṃ yānaṃ adantātiyuttaṃ bhantaṃ visamamaggaṃ upeti. Visamaṃ khāṇumpi pāsāṇampi abhiruhatīti visamaṃ hutvā ṭhitaṃ kharakhāṇumpi tathā pabbatapāsāṇampi ārohati. Yānampi ārohanakampi bhañjatīti vayhādiyānaṃ ārohantassa pājentassa hatthapādādimpi bhindati. Papātepi papatatīti ekatocchinnapabbhārapapātepi pāteti. So vibbhantakoti so paṭikkantako. Bhantayānapaṭibhāgoti anavaṭṭhitayānasadiso. Uppathaṃ gaṇhātīti kusalakammapathato paṭikkamitvā apāyapathabhūtaṃ uppathaṃ micchāmaggaṃ upeti. Visamaṃ kāyakammaṃ abhiruhatīti samassa paṭipakkhaṃ kāyaduccaritasaṅkhātaṃ visamaṃ kāyakammaṃ ārohati. Sesesupi eseva nayo. Niraye attānaṃ bhañjatīti nirassādasaṅkhāte niraye attabhāvaṃ cuṇṇavicuṇṇaṃ karoti. Manussaloke attānaṃ bhañjatīti vividhakammakāraṇavasena bhañjati. Devaloke attānaṃ bhañjatīti piyavippayogādidukkhavasena. Jātipapātampi papatatīti jātipapātepi pāteti. Jarāpapātādīsupi eseva nayo. Manussaloketi idha adhippetalokameva dasseti.
所谓折断，是折断；所谓驯服，是未被驯服之形态；所谓不为，是指未受良好教育支配的行为，不受训导；所谓未驯，是未被律制能力所驯的状态。所谓取正道，是指离邪道、降伏恶道，转而修行正道。所谓偏邪行，譬如攀爬不平的坑壑岩石，攀岩崖山峰。攀登车辆也会折断车轮车轴之类。所谓坠落者，乃落于断片岩屑。此即折断者、阻挡者。所谓不折断者，是指未中断之道。所谓取正道者，乃弃恶业道，转入恶趣之错道偏路。所行偏邪体乃坏身坏业不善之偏邪行。残余亦同。谓于狱中自毁，即因失望灭绝而自害。谓于人间自毁，即因各种因缘而自害。谓于天上自毁，即由与亲爱失别等苦所致。谓于生死轮转下坠，即坠于生死下界，老死及此类也。谓人间，意指此处所执有者境界。
Puthujjanāti niddesassa uddesapadaṃ. Tattha puthujjanāti –
普通人者，谓所指现象。
Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;
彼谓众生由种种生物因缘所生，故称普通人；
Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti.
谓属于众生类者，乃称普通人。
So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhipi kāraṇehi puthujjano. Taṃ vibhāgato dassetuṃ ‘‘puthu kilese janentī’’tiādimāha. Tattha bahūnaṃ nānappakārānaṃ sakkāyadiṭṭhīnaṃ avihatattā vā tā janenti, tāhi janitāti vā puthujjanā. Avihatamevatthaṃ janasaddo vadati. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti ettha puthū nānājanā satthupaṭiññā etesanti puthujjanāti vacanattho. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti ettha janetabbā janayanti etthāti janā, gatiyo. Puthū janā etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisaṅkhārādayo. Te etesaṃ vijjantīti puthujjanā. Abhisaṅkharaṇādiattho eva vā janasaddo daṭṭhabbo. Nānāsantāpehi santapantīti rāgaggiādayo santāpā. Te eva vā sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthupañcasu kāmaguṇesūti ettha jāyatīti jano, rāgo gedhoti evamādiko, puthu jano etesanti puthujjanā. Puthu jātā rattāti evaṃ rāgādiattho eva vā janasaddo daṭṭhabbo. Palibuddhāti sambaddhā. Āvutāti āvaritā. Nivutāti vāritā. Ovutāti uparito pihitā. Pihitāti heṭṭhābhāgena pihitā. Paṭicchannāti apākaṭā. Paṭikujjitāti adhomukhagatā.
所以，对于众多各种各样烦恼等因缘生起的凡夫，自在区分而说“凡夫是生烦恼者”等等。此中，许多因我见或者无畏身份执著而生起，因彼而生者，谓之凡夫。无畏者即是所谓的世俗声音的生起。多种师长由此显现，且谓之凡夫。凡夫，即多众不同师长的认知，是此语句中的凡夫之意。广大通行之处皆显现生出者，是谓生起者、生行者。凡夫即是如此。由此以后诞生，由此所生者，谓之生，是行等诸法。此等存在者，谓凡夫。应见生缘行等义，亦即世俗声音义。因百般苦恼而苦恼者，即烦恼等。如贪欲等为苦恼。烦恼俱足，谓之贪嗔痴恚等非善法。此又或一切烦恼苦恼。谓此五欲好中之生者，即生者，贪痴等诸欲为因，因此者谓凡夫。凡夫所生之藏，即贪嗔痴等因缘所故，世俗声闻之生义应被观察。故名“未觉者”。“被覆者”为藏蔽遮蔽，“闭塞者”为闭阻，“包缚者”为包裹遮蔽，“受缚者”为被下压者，“隐藏者”谓非显露，“曲屈者”为曲曲折折者也。
Atha vā puthūnaṃ vā gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjanā. Puthu vā ayaṃ visuṃyeva saṅkhaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi janotipi puthujjano.
又或者由凡夫所有的计数路径以外，藐视圣法诸高尚言行之人，即众生中隐蔽者，亦谓凡夫。凡夫者，虽依皈依之集结，与有道德、善根等品德之圣贤人群同处，然依旧属凡夫也。
Evaṃ ye te –
如是者，则彼等谓说——
‘‘Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;
‘有二凡夫，世尊及诸三宝眷属所说；’
Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti. –
‘有一盲凡夫，亦有一善良凡夫。’——
Dveva puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano vutto hotīti veditabbo.
唯有此二凡夫被说，其中盲凡夫被称为盲凡夫，应当从此理解。
§52
52.Yaso kitti cāti lābhasakkāro pasaṃsā ca. Pubbeti pabbajitabhāve. Hāyate vāpi tassa sāti tassa vibbhantakassa sato so ca yaso sā ca kitti hāyati. Etampi disvāti etampi pubbe yasakittīnaṃ lābhaṃ pacchā ca hāniṃ disvā. Sikkhetha methunaṃ vippahātaveti tisso sikkhāyo sikkhetha. Kiṃ kāraṇā? Methunaṃ vippahātave, methunappahānatthāyāti vuttaṃ hoti.
声誉、名声以及利益、尊敬、赞赏。此前已经出家为僧。在那人的内心中，这些名声声誉依然存在。即使失去，它们对于那已经分别的内心来说，名声和声誉仍然丧失。这里说“也能见此”，意谓观察到此前拥有名声与声誉的获利和后来的失去。应当学习断绝二者——既断绝名声也断绝声誉——三种学习法皆须修习。缘何如此？是因要断绝名声与声誉，故所说断绝二者的目的。
Kittivaṇṇagatoti bhagavā kittivaṇṇo, kittisaddañceva guṇañca ukkhipitvā vadanto hotīti attho. Cittaṃ nānānayena kathanaṃ assa atthīti cittakathī. Kalyāṇapaṭibhānoti sundarapañño.
“名声称誉者”，世尊称其为“名声称誉”，称扬名字和品质者即如此。谓心以多样方式表达其意，称为心说。具备美好智慧的理解，谓之善慧。
Hāyatīti niddesassa uddesapadaṃ. Parihāyatīti samantato hāyati. Paridhaṃsatīti adhopathaviṃ patati. Paripatatīti samantato apagacchati. Antaradhāyatīti adassanaṃ yāti. Vippalujjatīti ucchijjati.
“失去”是指标示词语的说明。全面失去即彻底消失。落下地面谓之下落。四散奔逃谓之四散离散。无影无踪谓之消失无踪。毁坏破坏谓之崩毁。
Khuddako sīlakkhandhoti thullaccayādi. Mahanto sīlakkhandhoti pārājikasaṃṅghādiseso.
“小的戒群”谓之小聚集，是指包括轻罪在内的戒律。大的戒群谓戒律中巴拉基咖与桑喀地谢萨等重大犯戒。
Methunadhammassa pahānāyāti tadaṅgādipahānena pajahanatthāya. Vūpasamāyāti malānaṃ vūpasamanatthāya. Paṭinissaggāyāti pakkhandanapariccāgapaṭinissaggatthāya. Paṭipassaddhiyāti paṭipassaddhisaṅkhātassa phalassa atthāya.
“断绝习气”是指出离贪欲等根本烦恼。安住指止息对污秽的止息。放下指弃离舍弃等。安静指修习安静的功德蕴及其果。
§53
53. Yo hi methunaṃ na vippajahati saṅkappehi…pe… tathāvidho. Tattha paretoti samannāgato. Paresaṃ nigghosanti upajjhāyādīnaṃ nindāvacanaṃ. Maṅku hotīti dummano hoti.
“若不舍断贪欲”，如前所述的种种决心等。这里“死者”指寿终之人。余人所责难，谓师长等所指责的恶言。谓为愚钝嫉恨。」
Kāmasaṅkappenāti kāmapaṭisaṃyuttena vitakkena. Upariṭṭhepi eseva nayo. Phuṭṭhoti vitakkehi phusito. Paretoti aparihīno. Samohitoti sammā ohito anto paviṭṭho. Kapaṇo viyāti duggatamanusso viya. Mando viyāti aññāṇī viya. Momūho viyāti sammohabhūto viya. Jhāyatīti cinteti. Pajjhāyatīti bhusaṃ cinteti. Nijjhāyatīti anekavidhena cinteti. Apajjhāyatīti tato apagantvā cinteti. Ulūkoti ulūkasakuṇo. Rukkhasākhāyanti rukkhe uṭṭhitasākhāya, viṭape vā. Mūsikaṃ magayamānoti mūsikaṃ gavesamāno, ‘‘maggayamāno’’tipi paṭhanti. Kotthūti siṅgālo. Biḷāroti babbu. Sandhisamalasaṅkaṭireti dvinnaṃ gharānaṃ antare ca udakaniddhamanacikkhallakacavaranikkhipanaṭṭhāne ca thaṇḍile ca. Vahacchinnoti piṭṭhigīvamaṃsacchinno. Ito parā gāthā pākaṭasambandhā eva.
『欲念缩略』者，谓与欲相关联的思维。上文虽有此义。当说“触”，是被思维接触的意思。后来而言不忘怀。『迷惑』者，确实是迷惑了，入内者已走进去了。『恶人』者，如同恶迹深重之人。『愚钝』者，如同无智慧者。『痴迷』者，如同沉迷迷惑之人。『思惟』即观想、默思。『深思』是深入默想。『多端思惟』是多方面反复思考。『起散思惟』是离开后另起思考。『猫头鹰』为猫头鹰鸟。『树枝』者，指树上突起的枝干，或草丛中。『寻鼠』者，寻找老鼠，像鼠捕人般寻找。『豺狼』者。『獾』者。『两家交接、错综复杂』者，谓两家房舍之间，水沟、泥沟与杂物堆放处及灌木丛丛。『割皮切肉』者，割肉断皮。以上诗句关系连属甚明。
§54
54. Tāsu satthānīti kāyaduccaritādīni. Tāni hi attano paresañca chedanaṭṭhena ‘‘satthānī’’ti vuccanti. Tesu vāyaṃ visesena tāva ādito musāvacanasatthāneva karoti, ‘‘iminā kāraṇenāhaṃ vibbhanto’’ti bhaṇanto. Tenevāha – ‘‘esa khvassa mahāgedho, mosavajjaṃ pagāhatī’’ti. Tattha esa khvassāti esa kho assa. Mahāgedhoti mahābandhanaṃ. Katamoti ce? Yadidaṃ mosavajjaṃ pagāhati, svāyaṃ musāvādajjhogāho ‘‘mahāgedho’’ti veditabbo.
54.『此处所说之师长』指恶行身体之人等。此等由于侵犯自己及他人故称为“师长”。我们特别指出，这些师长实为谤法说谎之人，说“因由此故我心乱也”。他说“此人罪大恶极，毁谤真理”。此“此人”即“此者”，罪大恶极即大束缚。是何？因毁谤真理，应知此人乃谤法的大恶人。
Tīṇi satthānīti tayo chedakā. Kāyaduccaritaṃ kāyasatthaṃ. Vacīsatthādīsupi eseva nayo. Taṃ vibhāgato dassetuṃ ‘‘tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyasattha’’nti āha. Sampajānamusā bhāsatīti jānanto tucchaṃ vācaṃ bhāsati. Abhirato ahaṃ bhante ahosiṃ pabbajjāyāti sāsane pabbajjāya anabhirativirahito ahaṃ āsiṃ. Mātā me posetabbāti mātā mayā posetabbā. Tenamhi vibbhantoti bhaṇatīti tena kāraṇena paṭikkanto asmītipi katheti. Pitā me posetabbotiādīsupi eseva nayo.
『三师长』者，即三种侵害者。『身恶行』者，伤害身体的行为。『语恶行』等亦同。欲分别示现，故云“三种身恶行”。『明知谎语者』谓知其言虚妄而言违真理。『乐欲出家者』谓乐于皈依僧团，然非真心出离。『母当养护我』谓母亲应当养护。由此说“我生心乱”，反指自心执著。父母亦同理。此为说“由此因缘而生惑乱之心”。
Eso tassa mahāgedhoti tassa puggalassa eso mahābandho. Mahāvananti mahantaṃ duṭṭhavanaṃ. Gahananti duratikkamaṃ. Kantāroti corakantārādisadiso. Visamoti kaṇṭakavisamo. Kuṭiloti vaṅkakaṭakasadiso. Paṅkoti pallalasadiso. Palipoti kaddamasadiso. Palibodhoti mahādukkho. Mahābandhananti mahantaṃ dumocayabandhanaṃ. Yadidaṃ sampajānamusāvādoti yo ayaṃ sampajānamusāvādo.
此大恶人即此人，谓此大束缚。大林者，即大恶丛林。深密者，难以逾越。刺丛者，如贼栅篱。苦痛者，似荆刺苦楚。弯曲者，如弯曲棘刺。泥淖者，如泥泞陷阱。潮湿者，指濡湿。大恶大绑，谓大束缚之网。所谓明知谎语，即是这明知说谎之人。
Sabhaggato vāti sabhāyaṃ ṭhito vā. Parisaggato vāti gāmaparisāyaṃ ṭhito vā. Ñātimajjhagato vāti dāyādānaṃ majjhe ṭhito vā. Pūgamajjhagato vāti senīnaṃ majjhe ṭhito vā. Rājakulamajjhagato vāti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito vā. Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ, antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādimattakassapi lābhassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsatīti jānantoyeva musāvādaṃ karoti.
『聚落中』者，指在乡村会集。『亲属之中』者，指家族之间。『军营中』者，指士兵集结之地。『皇族中』者，指王族诸中有严格审议者。『引导来询问者』谓被问话而来。『立下见证者』即立证据问询。此议论谓“我乃男子”之语。是为本人或他人为杀害手足或财物之因。『小饭食之因』意指因微小所得财利或利益。『明知谎言』谓认识到却仍说谎之意。
Puna aññaṃ pariyāyaṃ dassento ‘‘api ca tīhākārehi musāvādo hoti, pubbevassa hotī’’tiādimāha. Tattha tīhākārehīti sampajānamusāvādassa aṅgabhūtehi tīhi kāraṇehi. Pubbevassahotīti pubbabhāgeyeva assa puggalassa evaṃ hoti ‘‘musā bhaṇissa’’nti. Bhaṇantassa hotīti bhaṇamānassa hoti. Bhaṇitassa hotīti bhaṇite assa hoti. Yaṃ vattabbaṃ tasmiṃ vutte hotīti attho. Atha vā bhaṇitassāti vuttavato niṭṭhitavacanassa hotīti. Yo evaṃ pubbabhāgepi jānāti, bhaṇantopi jānāti, pacchāpi jānāti ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti, so evaṃ vadanto musāvādakammunā bajjhatīti ayamettha attho dassito. Kiñcāpi dassito, atha kho ayamettha viseso – pucchā tāva hoti, ‘‘musā bhaṇissa’’nti pubbabhāgo atthi, ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti pacchābhāgo natthi. Vuttamattameva hi koci pamussati kiṃ tassa musāvādo hoti, na hotīti? Sā evaṃ aṭṭhakathāsu vissajjitā – pubbabhāge ‘‘musā bhaṇissa’’nti ca, bhaṇantassa ‘‘musā bhaṇāmī’’ti ca jānato pacchābhāge ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti na sakkā na bhavituṃ, sacepi na hoti, musāvādoyeva. Purimameva hi aṅgadvayaṃ pamāṇaṃ. Yassāpi pubbabhāge ‘‘musā bhaṇissa’’nti ābhogo natthi, bhaṇanto pana ‘‘musā bhaṇāmī’’ti jānāti. Bhaṇitepi ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti jānāti. So musāvādena na kāretabbo. Pubbabhāgo hi pamāṇataro. Tasmiṃ asati davā bhaṇitaṃ vā, ravā bhaṇitaṃ vā hotīti.
又举他种释说，谓“谤法有三类，昔时亦有此说”。此三类者，即谤法谎言三种缘起。所谓“昔时”，谓先前某人即谓“说谎”，谓言说之人之事。言说者即正在述说，述说者即已述说。言语之义即已成就。若那位既知先前部分谎话，又知正在说谎，后又知谎话乃本人所造者，则此人以此言谤法之意已明。又有特别点，即问曰，此前部分谓“谤法”，后部分谓“我谤法”者，前后并不相称。既前部真说而后部不可能，既然不可能，谤法便不成立。此义乃乃释，谓前部谓“谤法”，述说者知；后部谓“我谤法”，不可能成立。前后相互对照，若前部不存在而述说者知，则不应行谤法。前部是标准，后述说为从句。心若知道前部谎言无真故，则虽说后部，“我谤法”，不成谤法。此说已弃于论书中，即前部谓谤，“我谤法”则不能成立，否则不成立谤法。唯有前部存在且述说者知，才成谤法。若前部无此谓，则无谤法成立。此为论书中释义。若前部谓“谤法”，后部知“我谤法”，则不应再说谤言矣。前部是真实基础，后部知晓其为谤法。
Ettha ca taṃñāṇatā ca ñāṇasamodhānañca pariccajitabbaṃ. Taṃñāṇatā pariccajitabbāti yena cittena ‘‘musā bhaṇissa’’nti jānāti, teneva ‘‘musā bhaṇāmī’’ti ca, ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti ca jānātīti evaṃ ekacitteneva tīsu khaṇesu jānātīti ayaṃ taṃñāṇatā pariccajitabbā. Na hi sakkā teneva cittena taṃ cittaṃ jānituṃ, yathā na sakkā teneva asinā so asi chinditunti. Purimaṃ purimaṃ pana cittaṃ pacchimassa pacchimassa cittassa tathā uppattiyā paccayo hutvā nirujjhati. Tenetaṃ vuccati –
在此，亦当舍弃所谓『心知』与『知之熄灭』。所谓舍弃心知者者，乃指以心识知晓『我将说谎』，且以同一心识知『我确实在说谎』。如是者，实为以同一心识于三个转瞬之间分别知晓，此即应舍弃的所谓心知。盖不能以同一心识知悉此心识，正如不能以利刃割断自身一样。先前之心识，此前此前存在，继后心识则因前心之缘起而生起，继后亦随之灭。由此故谓曰：
‘‘Pamāṇaṃ pubbabhāgova, tasmiṃ sati na hessati;
『量度犹如先前之部分，若持有此则不存；
Sesadvayanti nattheta, miti vācā tivaṅgikā’’ti. (pārā. aṭṭha. 2.200);
诸对立因缘，虽在此处，言语以三分划分』。 （《怨恨经注》第二章，二百页）
Ñāṇasamodhānaṃ pariccajitabbanti etāni tīṇi cittāni ekakkhaṇe uppajjantīti na gahetabbāni. Idañhi cittaṃ nāma –
所谓舍弃知之熄灭者，指三心识于一转瞬中生起，且不得持有。如是心识者，即曰：
‘‘Aniruddhamhi paṭhame, na uppajjati pacchimaṃ;
『于初心不可拘束，不生起于后心；
Nirantaruppajjanato, ekaṃ viya pakāsatī’’ti. (pārā. aṭṭha. 2.200);
恒常生起着，似为一心呈现』。（《怨恨经注》第二章，二百页）
Ito paraṃ pana yvāyaṃ ajānaṃyeva ‘‘jānāmī’’tiādinā nayena sampajānamusā bhaṇati, yasmā so ‘‘idaṃ abhūta’’nti evaṃdiṭṭhiko hoti, tassa hi attheva ayaṃ laddhi. Tathā ‘‘idaṃ abhūta’’nti evamassa khamati ceva ruccati ca. Evamassa saññā, evaṃsabhāvameva cassa cittaṃ ‘‘idaṃ abhūta’’nti. Yadā pana musā vattukāmo hoti, tadā taṃ diṭṭhiṃ vā diṭṭhiyā saha khantiṃ vā diṭṭhikhantīhi saddhiṃ ruciṃ vā diṭṭhikhantirucīhi saddhiṃ saññaṃ vā diṭṭhikhantirucisaññāhi saddhiṃ bhāvaṃ vā vinidhāya nikkhipitvā paṭicchādetvā abhūtaṃ katvā bhaṇati. Tasmā tesampivasena aṅgabhedaṃ dassetuṃ ‘‘api ca catūhākārehī’’tiādi vuttaṃ.
于是，此人因无知而称自己“我知道”等，以错误的认识妄言，因他持“这不存在”之见解，故此得果也。若说“这不存在”，他亦因此而忍受、喜欢。对此，他的心识便有此种现象，心的本质即是“这不存在”。然当此人欲妄言时，就会与他的见解、忍受见解者和喜爱忍受见解者、见解与喜爱相应的心识共同产生，埋藏情绪，背覆真相，而言说虚妄。因此，为了分别这类心识的差别，故有“虽然有四种构成”等说。
Ettha ca vinidhāya diṭṭhinti balavadhammavinidhānavasenetaṃ vuttaṃ. Vinidhāya khantintiādīni tato dubbaladubbalānaṃ vinidhānavasena. Vinidhāya saññanti idaṃ panettha sabbadubbaladhammavinidhānavasena. Saññāmattampi nāma avinidhāya sampajānamusā bhāsissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
这里所说的“埋藏”及“忍受”等，是依赖于心识的强弱功用而言。所谓“埋藏”、“忍受”等词，是指强弱不同者的埋藏功用。所谓“心识”者，此处是指一切具有烦恼弱点的埋藏功用。且即使是仅有心识，也不会无所埋藏而虚妄妄语，因此不存在这样的状态。
§55
55.Mandova parikissatīti pāṇavadhādīni karonto tatonidānañca dukkhamanubhonto bhogapariyesanārakkhaṇāni ca karonto momūho viya parikilissati.
五十五、称为“愚痴者困扰”，指实施诸如杀生等恶行后，因遭受苦难和追求享乐而反覆劳苦的愚昧之人，如痴如幻般陷于困境。
Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārentīti na rājāno karonti, rājādhīnapurisā nānāvidhāni kammakāraṇāni karonti. Kasāhipitāḷentīti kasādaṇḍakehipi vitajjenti. Vettehīti vettalatāhi. Addhadaṇḍakehīti muggarehi, pahārasādhanatthaṃ vā catuhatthadaṇḍaṃ dvedhā chetvā gahitadaṇḍakehi. Bilaṅgathālikanti kañjiyaukkhalikakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā sīsakapālaṃ uppāṭetvā tattaṃ ayoguḷaṃ saṇḍāsena gahetvā tattha pakkhipanti, tena matthaluṅgaṃ pakkuṭṭhitvā upari uttarati. Saṅkhamuṇḍikanti saṅkhamuṇḍakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā uttaroṭṭhaubhatokaṇṇacūḷikagalavāṭakaparicchedena cammaṃ chinditvā sabbakese ekato gaṇṭhiṃ katvā daṇḍakena veṭhetvā uppāṭenti, saha kesehi cammaṃ uṭṭhahati. Tato sīsakaṭāhaṃ thūlasakkharāhi ghaṃsitvā dhovantā saṅkhavaṇṇaṃ karonti. Rāhumukhanti rāhumukhakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā saṅkunā mukhaṃ vivaritvā antomukhe dīpaṃ jālenti, kaṇṇacūḷikāhi vā paṭṭhāya mukhaṃ nikhādanena khananti, lohitaṃ paggharitvā mukhaṃ pūreti.
正因如此，国王便利用各种手段严惩恶人。国王虽不亲自施行，然其臣属遍行各种因缘所致的处罚。所谓“用杖鞭笞”，即用刑杖施加惩罚。所谓“持杖”，指用菱形杖施刑。所谓“以棍击打”，是用四指粗细的双头杖鞭打，击打时将头部束缚起来，以防混乱。所谓“蜜蜂刺咬”，即用带刺的竹棍刺捅。执行此事者会揭起犯人头发，用坚硬之物攻击，更高者挥起棍棒加以击打。所谓“钻孔术”，是用尖锐器具（如针）刺入头部，有时割断皮肤，将皮肤卷成一团，用棒子绕着绑牢，皮肤随之隆起。后者用大盐磺摩擦伤口，再用树皮上的染料涂抹，使伤口呈赤褐色。所谓“面孔开裂”，行者用鱼骨之类锋利物刺身，打开脸部皮肤，点火烧灼，或用指甲等抓掐制造伤口，用血涂抹。
Jotimālikanti sakalasarīraṃ telapilotikāya veṭhetvā ālimpenti. Hatthapajjotikanti hatthe telapilotikāya veṭhetvā dīpaṃ viya pajjālenti. Erakavattikanti erakavattakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā heṭṭhāgīvato paṭṭhāya cammavaṭṭe kantitvā gopphake pātenti. Atha naṃ yottehi bandhitvā kaḍḍhanti. So attano cammavaṭṭe akkamitvā akkamitvā patati. Cirakavāsikanti cirakavāsikakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā tatheva cammavaṭṭe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapenti, uparimehi heṭṭhimasarīraṃ cirakanivāsananivatthaṃ viya hoti. Eṇeyyakanti eṇeyyakakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā ubhosu kapparesu ca ubhosu jaṇṇukesu ca ayavalayāni datvā ayasūlāni koṭṭenti, so catūhi ayasūlehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahati. Atha naṃ parivāretvā aggiṃ karonti. ‘‘Eṇeyyako jotipariggaho yathā’’ti āgataṭṭhānepi idameva vuttaṃ. Taṃ sandhito sandhito sūlāni apanetvā catūhi aṭṭhikoṭīhiyeva ṭhapenti. Evarūpā kammakāraṇā nāma natthi.
所谓“火焰串”，是用全身油膏体涂抹后点燃烧灼。所谓“手臂火炬”，是涂油后以手持明灯形式点燃。所谓“辐轮刑”，是将犯人倒置，胳膊绑扎在身后，然后将皮肤割开，扔进小炉中烧烤。然后用绳索绑缚，反复割裂皮肤，倒地滚动。所谓“鸟巢刑”，是割开脖颈皮肤，绕成一团，用杖鞭打使破开伤口，皮肤随之脱落。之后用大盐磺摩擦清洗，呈深色。所谓“像乌鸦口”，是撕裂面部皮肤，点火烧灼，以指甲挖掘羼杂血迹，使面部鲜红。
Baḷisamaṃsikanti ubhatomukhehi baḷisehi paharitvā cammamaṃsanhārūni uppāṭenti. Kahāpaṇikanti sakalasarīraṃ tiṇhāhi vāsīhi koṭito paṭṭhāya kahāpaṇamattaṃ kahāpaṇamattaṃ pātentā koṭṭenti. Khārāpatacchikanti sarīraṃ tattha tattha āvudhehi paharitvā kocchehi khāraṃ ghaṃsenti, cammamaṃsanhārūni paggharitvā pasavanti, aṭṭhikasaṅkhalikāva tiṭṭhati. Palighaparivattikanti ekena passena nipajjāpetvā kaṇṇacchiddena ayasūlaṃ koṭṭetvā pathaviyā ekābaddhaṃ karonti. Atha naṃ pāde gahetvā āviñchanti. Palālapīṭhakanti chekā kāraṇikā chavicammaṃ acchinditvā nisadapotakāhi aṭṭhīni chinditvā kesesu gahetvā ukkhipanti, maṃsarāsiyeva hoti. Atha naṃ keseheva pariyonandhitvā gaṇhanti, palālapīṭhaṃ viya katvā paliveṭhenti. Sunakhehipīti katipayāni divasāni āhāraṃ adatvā chātasunakhehi khādāpenti. Te muhuttena aṭṭhisaṅkhalikameva karonti. Evampi kissatīti evampi vighātaṃ pāpuṇāti. Parikissatīti sabbabhāgena vighātaṃ pāpuṇāti. Parikilissatīti upatāpaṃ pāpuṇāti.
所谓“肉片刑”，是用刀分别割裂全身皮肉。所谓“砍割刑”，是用利刃割裂全身三处皮髓，反复切割，剥离皮肉，刀片悬挂于皮肤之上。所谓“绞转刑”，是将犯人压伏单侧，然后割断耳朵，将铁棍穿入耳孔，戳入地面固定。然后用脚拉扯皮肉，让其承受巨大疼痛。所谓“埋骨刑”，是割断颅骨，不断割除皮肤，使骨肉分离。所谓“断指刑”，是割断指骨，切除头发并点燃，致肉身枯焦。所谓“剥皮刑”，是不进食数日后，以锐利武器割开皮肤并抛掷，犯人自身用割断的皮肤绑缚身体，好似穿戴皮衣。如此种种刑罚，皆为毁伤。所谓“破坏”，即全身的毁伤。所谓“严重破坏”，乃是遭受剧痛。
Puna aññaṃ kāraṇaṃ dassento ‘‘atha vā kāmataṇhāya abhibhūto’’tiādimāha. Tattha kāmataṇhāyāti pañcakāmaguṇikalobhena. Abhibhūtoti tena maddito. Pariyādinnacittoti kusalācāraṃ khepetvā gahitacitto. Bhoge pariyesantoti dhanaṃ gavesamāno. Nāvāya mahāsamuddaṃ pakkhandatīti taraṇīsaṅkhātāya nāvāya mahantaṃ loṇasāgaraṃ pavisati. Sītassa purakkhatoti sītaṃ purato katvā. Uṇhassa purakkhatoti uṇhaṃ purato katvā. Ḍaṃsāti piṅgalamakkhikā. Makasāti makasā eva. Pīḷiyamānoti ḍaṃsādisamphassehi vihesiyamāno. Khuppipāsāya miyyamānoti khuddāpipāsāya maramāno. Tigumbaṃ gacchatītiādīni mūlapadaṃ gacchatītipariyosānāni catuvīsati padāni raṭṭhanāmena vuttāni. Marukantāraṃgacchatīti vālukakantāraṃ tārakasaññāya gacchati . Jaṇṇupathanti jāṇūhi gantabbamaggaṃ. Ajapathanti ajehi gantabbamaggaṃ. Meṇḍapathepi eseva nayo.
复次，示现另一因缘时说：“或者此时为欲渴所制伏”等语。其中，所谓欲渴者，是由五种欲望的贪恋之心构成。被制伏者，谓被其所遏制。心生嫌恶者，即弃善行而心怀执取。寻求享乐者，是寻找财富。渡海者，谓乘舟旅行，舟类谓之渡船。渡船入巨盐海中。所谓前领冷者，谓置冷水于前面。前领热者，谓置热水于前面。刺之者，是指黄蜂。蚊者，即蚊虫。受压迫者，是受刺等触害而惧惮。极端饥渴者，谓因小渴而欲死。引导疾行者等语，谓二十四种根本词尾。如行越沙地，谓指以沙洲为渡口。叉砂之境者，谓以沙洲为渡口。膝道者，谓以膝盖为往路。无驴道者，谓无驴可循之路。驴道亦同。脑道，亦同。
Saṅkupathanti khāṇuke koṭṭetvā tehi uggamitabbaṃ khāṇumaggaṃ, taṃ gacchanto pabbatapāde ṭhatvā ayasiṅghāṭakaṃ yottena bandhitvā uddhaṃ khipitvā pabbate laggāpetvā yottenāruyha vajiraggena lohadaṇḍena pabbataṃ vijjhitvā khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha ṭhatvā siṅghāṭakaṃ ākaḍḍhitvā puna upari laggāpetvā tattha ṭhito cammayottaṃ olambetvā taṃ ādāya otaritvā heṭṭhimakhāṇuke bandhitvā vāmahatthena yottaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena muggaraṃ ādāya yottaṃ paharitvā khāṇukaṃ nīharitvā puna abhiruhati. Etenupāyena pabbatamatthakaṃ abhiruyha parato otaranto purimanayeneva paṭhamaṃ pabbatamatthake khāṇukaṃ koṭṭetvā cammapasibbake yottaṃ bandhitvā khāṇuke veṭhetvā sayaṃ antopasibbake nisīditvā makkaṭakānaṃ suttavissajjanākārena yottaṃ viniveṭhetvā otarati. Tena vuttaṃ – ‘‘khāṇuke koṭṭetvā tehi uggamitabbaṃ khāṇumagga’’nti. Chattapathanti cammachattena vātaṃ gāhāpetvā sakuṇehi viya otaritabbaṃ maggaṃ. Vaṃsapathanti veṇugumbachedanasatthena chinditvā rukkhaṃ pharasunā koṭṭetvā maggaṃ karonto veḷuvane nisseṇiṃ katvā veḷugumbe āruyha veḷuṃ chinditvā aparassa veḷugumbassa upari pātetvā veḷugumbamatthakeneva gantabbaṃ maggaṃ sandhāya ‘‘vaṃsapathaṃ gacchatī’’ti vuttanti veditabbaṃ.
缆索路者，谓集合绳索所成，用其绳索攀援之路。行走此路，立于山脚，用铁索环系繫着，向上投掷，投之山上并攀附铁索。用坚铁棍打击山石，击开山路。攀援山上后，收回缆索，立于该地，紧握皮索攀升。携带之物下放，绑定于下方岩缝。以左手执缆索，右手持棍击打缆索，使石块掉落，收回缆索，再次攀登。以此方法攀爬山顶，从一面下山，寻常经过之后，再度攀上另一山顶，收集缆索，绑于皮背囊，置于岩孔中，坐于背囊中，以净除猴子粪便安静处所，安放缆索后下行。故云：“收集缆索，用其攀援之路者。”伞路者，是用皮伞遮掩风，似飞鸟下降之路。竹径者，谓用竹枝截断树木，用斧劈砍树枝，辟出路径。作行于竹林，攀升竹枝，砍断竹枝后丢落于下，依此路径往来，谓曰“行竹径”。此类皆当知。
Gavesanto na vindati, alābhamūlakampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetīti avindanamūlakampi kāyikacetasikaṃ dukkhaṃ paṭilabhati.
寻求而不得者，谓因无所得而感受痛苦与忧愁。因无所得故者，即身体心意俱觉受苦。
Laddhāti labhitvā. Ārakkhamūlakanti rakkhaṇamūlakampi. Kinti me bhogeti kena upāyena mama bhoge. Neva rājāno hareyyuṃ…pe… na appiyā dāyādā hareyyunti. Gopayatoti mañjūsādīhi gopayantassa. Vippalujjantīti vinassanti.
取得者谓得到。由保护起因者，是以依持护持之意。何以谓我之所有？谓以何种方便为我持有？王者不会夺取……也不会侵夺非宜之财。保护者，是以善言诱导为护持者。毁坏者谓毁灭、损坏。
§56
56.Etamādīnavaṃñatvā, muni pubbāpare idhāti etaṃ ‘‘yaso kitti ca yā pubbe, hāyate vāpi tassa sā’’ti ito pabhuti vutte pubbāpare idha imasmiṃ sāsane pubbato apare samaṇabhāvato vibbhantakabhāve ādīnavaṃ muni ñatvā.
此等缺陷已知，圣者先前时说：‘先前的名声或名誉，或虽失去仍有余留’，由此得知此教法中先前与后者，即先为出家修道者，后为他等伴修之分别，皆由缺陷所知。
Daḷhaṃ kareyyāti niddesapadassa uddesapadaṃ. Thiraṃ kareyyāti asithilaṃ kareyya. Daḷhaṃ samādāno assāti thirapaṭiñño bhaveyya. Avaṭṭhitasamādānoti sanniṭṭhānapaṭiñño.
当说强固者，是指所说词义。所谓坚固者，不软弱。坚固是指稳定之意。坚固而持守者，谓指明确定意念。所谓坚持安住，是指对立事物之明了通晓。
§57
57.Etaṃariyānamuttamanti yadidaṃ vivekacariyā, etaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ uttamaṃ. Tasmā vivekaṃyeva sikkhethāti adhippāyo. Na tena seṭṭho maññethāti tena ca vivekena attānaṃ ‘‘seṭṭho aha’’nti na maññeyya, tena mānathaddho na bhaveyyāti vuttaṃ hoti.
此所谓圣道之最上者，即是独处修行之道，此乃诸佛及诸圣者所证得的至上。故独处当为最重要的修习方法。所谓独处修习，不当自以为“我是最上”，以此傲慢自尊为要，亦不可因此而生我慢心。此说说为避免骄慢之心产生。
Unnatinti ussāpanaṃ. Unnamanti uggantvā paṭṭhapanaṃ. Mānanti ahaṃkāraṃ. Thāmanti balakkāraṃ. Thambhanti thaddhakaraṇaṃ. Thaddhoti amaddavo. Patthaddhoti visesena amaddavo. Paggahitasiroti uṭṭhitasīso. Sāmantāti na ārakā. Āsanneti na dūre. Avidūreti samīpe. Upakaṭṭheti santike.
「上升」谓激励。「上升」又谓高举、树立。「我慢」谓自我执。「支持」谓力量的作用。「支持」谓使坚固。不坚固谓不稳固。「十分坚固」谓特别不动摇。「顶起头」谓昂起头。「不偏」谓不倾斜。「近」谓不远离。「不遥远」谓就在附近。「在旁边」谓身边。
§58
58.Rittassāti vivittassa, kāyaduccaritādīhi virahitassa. Oghatiṇṇassa pihayanti, kāmesu gadhitā pajāti vatthukāmesu laggā sattā tassa caturoghatiṇṇassa pihayanti iṇāyikā viya āṇaṇyassāti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.
「空寂」谓孤寂清净，远离身体的恶行等。渡过波浪，保护者，谓受欲等锁缚之物中，生起的幕布或覆障。凡众生受四重波浪的压束，保护者似守门卫之役。佛在阿拉汉群中说法已毕。
Rittassāti sabbakilesehi tucchassa. Vivittassāti suññassa. Pavivittassāti ekakassa. Idāni yehi ritto hoti, te dassento ‘‘kāyaduccaritena rittassā’’tiādimāha. Tattha kilesapaṭipāṭiyā maggapaṭipāṭiyāti dvidhā rittatā veditabbā. Kilesapaṭipāṭiyā tāva rāgo moho thambho sārambho māno madoti, imehi chahi kilesehi arahattamaggena ritto hoti; doso kodho upanāho pamādoti, imehi catūhi kilesehi anāgāmimaggena ritto hoti; atimāno makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyanti, imehi sattahi sotāpattimaggena ritto hoti.
「空寂」谓诸烦恼皆无。「孤寂」谓空无一物。「单独孤寂」谓一人独处。现在各位所说之「空寂」即是身体恶行的消除。此处所说有二种空寂，谓烦恼断除的空寂与道行圆满的空寂。烦恼断除的空寂包含贪、痴、嗔、慢、傲、醉，依这六种烦恼，于阿拉汉道中得空。嗔、恼、嫉、昏睡，则依四种烦恼，于不还道得空。过度自慢、懈怠、懒惰、嫉妒、贪欲、邪见，则依七种烦恼，于初果道得空。
Maggapaṭipāṭiyā pana sotāpattimaggena atimāno makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyanti; imehi sattahi ritto hoti, anāgāmimaggena doso kodho upanāho pamādoti, imehi catūhi ritto hoti; arahattamaggena rāgo moho thambho sārambho māno madoti, imehi chahi ritto hoti. Tīṇi duccaritāni sabbakilesehītiādinā nayena avasesāpi yathāyogaṃ yojetabbā.
至于道行圆满之空寂，于初果道中则过度自慢、懈怠、懒惰、嫉妒、贪欲、邪见，均已断除，故得以空寂；于不还道中则嗔、恼、嫉、昏睡已除而空寂；于阿拉汉道中则贪、痴、嗔、慢、傲、醉悉除而空寂。三种不善行为之烦恼，依据诸烦恼而终结，要恰当地结合使用。
Vatthukāmeparijānitvāti tebhūmake vatthukāme ñātatīraṇapariññāhi samāpanavasena jānitvā. Kilesakāme pahāyāti chandādayo kilesakāme pahānapariññāya jahitvā. Byantiṃ karitvāti vigatantaṃ vigatakoṭiṃ karitvā.
「了解烦恼之欲」谓深入了解造成烦恼欲者，如何如渡过水道般破除烦恼根源，已达到终止。断除烦恼者，谓断除欲等烦恼并透彻了解，因而舍弃。净除者，谓断绝根本，彻底清净不复生起。
Kāmoghaṃtiṇṇassāti anāgāmimaggena avasānasaṅkhātaṃ kāmoghaṃ taritvā ṭhitassa. Bhavoghanti arahattamaggena. Diṭṭhoghanti sotāpattimaggena. Avijjoghanti arahattamaggena. Sabbaṃ saṃsārapathanti sabbakhandhadhātuāyatanapaṭipāṭisaṅkhātaṃ pathaṃ arahattamaggeneva taritvā ṭhitassa. Sotāpattimaggena uttiṇṇassa. Sakadāgāmimaggena nittiṇṇassa. Anāgāmimaggena kāmadhātuṃ atikkantassa. Arahattamaggena sabbabhavaṃ samatikkantassa. Phalasamāpattivasena vītivattassa. Pāraṃgatassātiādīni nibbānavasena vuttāni. Yathā iṇāyikā āṇaṇyanti pavaḍḍhakaiṇaṃ ādāya vicarantā āṇaṇyaṃ. Patthentīti patthanaṃ uppādenti. Ābādhikā ārogyanti pittādirogāturo bhesajjakiriyāya taṃrogavūpasamanatthaṃ ārogyaṃ. Yathā bandhanabaddhāti nakkhattadivase bandhanāgāre baddhapurisā. Yathā dāsā bhujissanti yasmā bhujissā purisā yaṃ icchanti, taṃ karonti, na naṃ koci balakkārena tato nivatteti, tasmā dāsā bhujissabhāvaṃ patthenti. Yathā kantāraddhānapakkhandāti yasmā balavanto purisā hatthabhāraṃ gahetvā sajjāvudhā saparivārā kantāraṃ paṭipajjanti, te corā dūratova disvā palāyanti. Te sotthinā kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā haṭṭhatuṭṭhā honti. Tasmā kantārapakkhandā khemantabhūmiṃ patthenti. Desanāpariyosāne tisso sotāpattiphalaṃ patvā pacchā pabbajitvā arahattaṃ sacchākāsi.
所谓“已断欲行者”，是指通过断除欲界的烦恼而已得终结的行者；“已立生者”，是指在无复来者道得以确立的行者。所谓“已过生者”，是指通过阿拉汉道已超越一切生死者；“已超见者”，是指通过须陀洹果道已超越见惑者；“无明已断者”，是指通过阿拉汉道已破除无明者。诸行皆属轮回之道，轮回即由五蕴、十二处、十八界的因缘行持构成的道路，唯有阿拉汉道能彻底断除而立于解脱。须陀洹果已越出此道之一段；斯陀含果已越出此道之另一段；阿那含果则已越过欲界，进入无欲界；阿拉汉果已超越一切生死；以成就果报完成而得以圆满灭绝；所谓“已登彼岸”等语，即是指涅槃的状态。譬如捕虫者以诱饵引诱昆虫，令其进入网中；此谓捕捉。譬如疾病者因风、胆之疾病而痛苦，医药之用乃为除治其病。譬如被囚禁者，在星宿之日被关押于牢狱中。譬如奴隶因受役使，奴仆为主所使，主有权命令奴仆行事，奴隶不得违抗，故奴隶性状即是受役。譬如强健之人携带重器，披挂武器，结伴深入森林，若碰见盗贼则远遁逃亡，故此盗贼亦可视为森林之守护者（因能遣除入侵者使得森立稳固）。由此观之，森林守护者便是能够令守护之地安全无虞者。宣说结束时，此世三果已获得，出家以后得以证悟阿拉汉果。
Saddhammapajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya · 《正法明灯》大义释注疏中
Tissametteyyasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 帝萨弥德耶经义释之阐释已竟。