6. Jarāsuttaniddeso · 6. 老经分别义注
5. Paramaṭṭhakasuttaniddesavaṇṇanā五、《最上八偈经义释》注释
§31
31. Pañcame paramaṭṭhakasutte paramanti diṭṭhīsu paribbasānoti idaṃ paramanti gahetvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasamāno. Yaduttariṃ kuruteti yaṃ attano satthārādiṃ seṭṭhaṃ karoti. Hīnāti aññe tato sabbamāhāti taṃ attano satthārādiṃ ṭhapetvā tato aññe sabbe ‘‘hīnā ime’’ti āha. Tasmā vivādāni avītivattoti tena kāraṇena so diṭṭhikalahe avītivattova hoti.
31. 关于第五品《最高微细经》中说，执持异见者称为偏执，此谓执持己见，以己见作为权威。从自身所执的见解起而视为最高，便以此为依止。若对他人见解轻蔑，乃至全然摈弃，则以己见为尊，其后又称他人见解为低劣。由此因执见之争纷而无休止，故此人在见解纠纷中犹如无止息的火焰一般。
Vasantīti paṭhamuppannadiṭṭhivasena vasanti. Pavasantīti pavisitvā vasanti. Āvasantīti visesena vasanti. Parivasantīti sabbabhāgena vasanti. Taṃ upamāya sādhento ‘‘yathā āgārikā vā’’tiādimāha. Āgārikā vāti gharasāmikā. Gharesu vasantīti attano gharesu āsaṅkavirahitā hutvā nivasanti. Sāpattikā vāti āpattibahulā. Sakilesā vāti rāgādikilesabahulā. Uttariṃ karotīti atirekaṃ karoti. Ayaṃ satthā sabbaññūti ‘ayaṃ amhākaṃ satthā sabbaṃ jānāti’.
所谓“住”者，依最初现起的见境而住称“住”。“入住”者，谓入于某境而住。特定住者，谓特定境界而住。遍住者，谓遍及一切处而住。以此类推作比，谓如城中居民者，即宅主。宅主于其所有宅中无所拘碍而安住。多灾难者谓多遭灾难。烦恼重者谓被贪等烦恼所染。作额外加行者谓作超出常规之事。此导师为全知者，谓“此即我等导师，知悉一切”。
Sabbe parappavāde khipatīti sabbā paraladdhiyo chaḍḍeti. Ukkhipatīti nīharati. Parikkhipatīti parammukhe karoti. Diṭṭhimedhagānīti diṭṭhivihesakāni.
所有他人过失，谓迅速断除一切他人所得。掸除者，谓摈弃之。向前投掷者，谓置于他方。见解聪慧者，谓能破除偏执之见。
§32
32. Dutiyagāthāyattho – evaṃ avītivatto ca yaṃ diṭṭhe sute sīlavate muteti etesu catūsu vatthūsu uppannadiṭṭhisaṅkhāte attani pubbe vuttappakāraṃ ānisaṃsaṃ passati, tadeva so tattha sakāya diṭṭhiyā ānisaṃsaṃ ‘‘idaṃ seṭṭha’’nti abhinivisitvā aññaṃ sabbaṃ parasatthārādikaṃ nihīnato passati.
32. 第二偈传义：如此不偏执者，听闻正见者，见闻于正行者，即于四种境界中出现的见解，之前曾闻曾修行之因缘显现于心。彼即于此处以己见为依止，执持“此为最佳”，遂观他一切见解为次等且低劣。
Dve ānisaṃse passatīti dve guṇe oloketi. Diṭṭhadhammikañcāti diṭṭhe paccakkhe attabhāve vipaccanakaraṇaṃ. Samparāyikañcāti paraloke paṭilabhitabbaguṇañca. Yaṃdiṭṭhiko satthāti yaṃladdhiko titthāyatanasāmiko. Alaṃ nāgattāya vāti nāgarājabhāvāya vā pariyattaṃ. Supaṇṇattādīsupi eseva nayo. Devattāya vāti sammutidevādibhāvāya. Āyatiṃ phalapāṭikaṅkhī hotīti anāgate vipākaphalaṃ patthayāno hoti. Diṭṭhasuddhiyāpi dve ānisaṃse passatīti cakkhuviññāṇena diṭṭharūpāyatanassa vasena suddhiyā hetuttāpi attano gahitagahaṇena dve guṇe oloketi. Sutasuddhiyādīsupi eseva nayo.
所谓看到两种因缘，即分别两种性质。所谓见法者，于见解缘起自身正相之对立。所谓来世者，谓来生应得之善果。所谓见解导师，即指得此见解者，如行恶处生天者。所谓非龙者，指非龙王之身分。类似有翼飞禽等亦然。所谓天者，及人间尊者之维持者。谓彼修行者愿得未来之果报。即使见现纯净，乃至依眼识执持净洁境处，亦可见两种因缘。听闻清净等亦复如是。
§33
33. Tatiyagāthāyattho – evaṃ passato ca yaṃ attano satthārādiṃ nissito aññaṃ parasatthārādiṃ hīnaṃ passati, taṃ pana dassanaṃ ganthameva kusalā vadanti, bandhananti vuttaṃ hoti. Yasmā etadeva, tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya, nābhiniveseyyāti vuttaṃ hoti.
33. 第三偈传义：如此观察者，即以自己导师见解为准，视他人导师为下等，彼之见受者乃所称为具善与缚业者。因如此，无论见闻已见真理，或所闻所受戒律，出家人与戒律不可依止心无妄执，亦不可心生贪著，此为正法所谛实言。
Kusalāti khandhādijānane chekā. Khandhakusalāti rūpādīsu pañcasu khandhesu kusalā. Dhātuāyatanapaṭiccasamuppādasatipaṭṭhānasammappadhānaiddhipādaindriyabalabojjhaṅgamaggaphalanibbānesupi eseva nayo. Tattha maggakusalāti catūsu maggesu. Phalakusalāti catūsu phalesu. Nibbānakusalāti duvidhe nibbāne chekā. Te kusalāti te etesu vuttappakāresu chekā. Evaṃ vadantīti evaṃ kathenti. Gantho esoti passato ca attano satthārādinissitañca aññaṃ parasatthārādiṃ hīnato dassanañca gantho bandhano esoti vadanti. Lagganaṃ etanti etaṃ vuttappakāraṃ nāgadante laggitaṃ viya adholambanaṃ. Bandhanaṃ etanti nicchindituṃ dukkhaṭṭhena saṅkhalikādibandhanaṃ viya etaṃ bandhanaṃ. Palibodho esoti saṃsārato nikkhamituṃ appadānaṭṭhena eso palibodho.
所谓善者，是指对蕴及诸行的知避行为。谓蕴善者，是指色等五蕴中之善。依于界、处、缘起、念处、正精进、觉支、道、果、涅槃等诸法，此即是引导。所谓道的善者，是指四圣谛中之道。所谓果的善者，是指四圣谛中之果。涅槃之善者，分二种涅槃的分别。此诸善者，皆谓此等之教说义理。如此陈说乃称为如此说。经藏注疏被视为所依靠自身导师及他导师且胜劣不等之教义阐示。结语称为结语。结语乃引言，若言结语，犹如朝下垂挂。所谓结语，即用来除断苦之锁链束缚般。所谓觉悟，乃指导众生离苦出离生死之动力。此即觉悟之意。
§34
34. Catutthagāthāyattho – na kevalaṃ diṭṭhasutādīsu na nissayeyya, apica kho pana asañjātaṃ uparūpari diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya, na janeyyāti vuttaṃ hoti. Kīdisaṃ? Ñāṇena vā sīlavatena vāpi, samāpattiñāṇādiñāṇena vā sīlavatena vā yā kappiyati, etaṃ diṭṭhiṃ na kappeyya. Na kevalañca diṭṭhiṃ na kappayeyya, apica kho pana mānenapi jātiādīhi vatthūhi samoti attānamanūpaneyya, hīno na maññetha visesi vāpīti.
第三十四偈义——不专指闻见所闻之法而依止，也不生起疑未明故而在世间对见解相互执着，因而生起不应有之见。这是教说。其义为何？或以慧或以戒，或以禅定等智慧，虽能生起此见，但不可依止。此见不可专执，且尤不可因慢傲而将生命等诸所得视为己有，自我不应轻慢，更不能轻视他人，此为教说。
Aṭṭhasamāpattiñāṇena vāti paṭhamajjhānādīnaṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ sampayuttapaññāya vā. Pañcābhiññāñāṇena vāti lokiyānaṃ pañcannaṃ abhiññānaṃ sampayuttapaññāya vā. Micchāñāṇena vāti viparītasabhāvena pavattāya paññāya amutte muttaṃ passāti evaṃ uppannena micchāñāṇena vā.
所谓八禅定智慧，乃与初禅乃至第八禅定相应之智慧。所谓五神通，是指世间五种神通与智慧相应。所谓邪见，是指因颠倒不正之智慧见所生，只知此处涅槃，而未达他处涅槃的误解，便生邪解。
§35
35. Pañcamagāthāyattho – evañhi diṭṭhiṃ akappento amaññamāno ca attaṃ pahāya anupādiyāno yaṃ pubbe gahitaṃ, taṃ pahāya paraṃ aggaṇhanto tasmimpi vuttappakāre ñāṇe duvidhaṃ nissayaṃ no karoti, akaronto ca sa ve viyattesu nānādiṭṭhivasena bhinnesu sattesu na vaggasārī chandādivasena agacchanadhammo hutvā dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīsu kiñci diṭṭhiṃ na pacceti, na paccāgacchatīti vuttaṃ hoti.
第三十五偈义——虽不执着于此见，亦不自慢，舍弃我执而不执着于所断之见，舍弃先前所取之法，而后不接受他法。因此不依赖于二种不同见解，亦不造作；此人不入于各异解见纷乱之众，不随不同系见及欲念杂染，如此六十余见中全无依止，即无条件得到回返。
Catūhi upādānehīti kāmupādānādīhi catūhi bhusaṃ gahaṇehi sa ve viyattesūti so puggalo nicchitesu. Bhinnesūti dvidhā bhinnesu.
所谓四取，是指四类取著：色欲取等四取。如同把持四种粪土，这种人处在离欲态。所谓不同，谓二种不同。
§36
36. Idāni yo so imāya gāthāya vutto khīṇāsavo, tassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ ‘‘yassūbhayante’’tiādikā tisso gāthāyo āha. Tattha paṭhamagāthāya yassūbhayanteti pubbe vutte phassādibhede. Paṇidhīti taṇhā. Bhavābhavāyāti punappunabhavāya . Idha vā huraṃ vāti sakattabhāvādibhede idha vā parattabhāvādibhede parattha vā.
第三十六偈义——现今依此偈诵谓已无欲垢者，为叙述方便，说出“彼等二者间”的三首偈语。其第一偈“彼等二者间”，是指先前所言触等障别。所谓“愿”，是欲望之义。所谓“生死”，指生死轮回。此处“流”，是谓众生陷于离相等状态；或在己身显现异相；或在他身出现异像。
Phasso eko antoti cakkhusamphassādiko eko koṭṭhāso. Phassasamudayoti vatthārammaṇo. Yato samudeti uppajjati, so samudayo. Dutiyo antoti dutiyo koṭṭhāso. Atītanti ati itaṃ atītaṃ, atikkantanti vuttaṃ hoti. Anāgatanti na āgataṃ, anuppannanti vuttaṃ hoti. Sukhā vedanādayo visabhāgavasena. Nāmarūpadukaṃ namanaruppanavasena. Ajjhattikādayo ajjhattabāhiravasena. Sakkāyādayo khandhapañcakānaṃ pavattisamudayavasena vuttāti veditabbā.
触者，或谓是眼根触及的部分，乃是一段界限。触的生成，谓有条件起因之故。所谓起因是生起而得，称为起因。第二段界限，谓先前已过之事，所谓超越过去之意。未来未到，谓尚未现起。苦乐感受等，乃依不净分之差别所生。色法与心法，分别依有色与无色之差别。内部与外部，依其内外分别。五蕴之身，乃依蕴五者之起承转合而名之，当知此义。
Sakattabhāvoti attano attabhāvo. Parattabhāvoti parassa attabhāvo.
“我体性”者，谓自有自身之非他体性。“他体性”者，谓异于自身之他者之体性。
§37
37. Dutiyagāthāya diṭṭhe vāti diṭṭhasuddhiyā vā. Esa nayo sutādīsu. Saññāti saññāsamuṭṭhāpikā diṭṭhi.
第三七节偈中谓见解或净见，指经教中所称。此乃缘根教道等所生净见。
Aparāmasantanti taṇhāmānadiṭṭhīhi na parāmasantaṃ. Anabhinivesantanti teheva anabhinivisantaṃ.
不退转者，谓不由渴欲与见解错误而退转者；不執取者，谓即便退转，亦不执著其中者。
‘‘Vinibaddho’’ti vāti mānena vinibaddhoti vā. ‘‘Parāmaṭṭho’’ti vāti parato niccasukhasubhādīhi parāmaṭṭhoti vā. Vikkhepagatoti uddhaccavasena. Aniṭṭhaṅgatoti vicikicchāvasena. Thāmagatoti anusayavasena. Gatiyāti gantabbavasena.
“拘缚”谓被傲慢所系缚；“极乐”谓由他物带来恒久安乐等；“散乱”谓由掉举躁乱所引；“不善”谓由疑惑生；“习气”谓由潜藏烦恼所有；“归趣”谓须去至彼所归处。
§38
38. Tatiyagāthāya dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāseti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatadhammāpi tesaṃ ‘‘idameva saccaṃ, moghamañña’’nti (udā. 54) evaṃ na paṭicchitā. Pāraṅgato na pacceti tādīti nibbānapāraṃ gato tena tena maggena pahīne kilese puna nāgacchati pañcahi ca ākārehi tādī hotīti. Sesaṃ pākaṭameva.
第三八节偈中，谓法虽不应舍且不被舍。六十二品见类之法亦云“此即真实，莫误解”为不舍。达彼彼岸者，谓证涅槃者，已断烦恼不复生也。五种形态之法，即复现之法。其余法则显而易见。
Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhīti ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā (paṭi. ma. 1.132) nayena ekekasmiṃ khandhe catūhi catūhi ākārehi pañcakkhandhe patiṭṭhaṃ katvā pavattā vijjamāne kāye diṭṭhi. Dasavatthukāmicchādiṭṭhīti ‘‘natthi dinna’’ntiādinayappavattā (dha. sa. 1221) diṭṭhi. Antaggāhikādiṭṭhīti ‘‘sassato loko idameva saccaṃ, moghamañña’’ntiādinayappavattā (ma. ni. 3.27) ekekaṃ antaṃ atthīti gahetvā pavattā diṭṭhi. Yā evarūpā diṭṭhīti idāni vuccamānānaṃ ekūnavīsapadānaṃ sādhāraṇaṃ mūlapadaṃ. Yā diṭṭhi, tadeva diṭṭhigataṃ; yā diṭṭhi, tadeva diṭṭhigahananti sabbesaṃ sambandho kātabbo. Yā ayāthāvadassanaṭṭhena diṭṭhi, tadeva diṭṭhīsu gataṃ dassanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhiyā antogatattāti diṭṭhigataṃ. Heṭṭhāpissa attho vuttoyeva.
关于二十种对象，即身见，解释为『色从自性如实观察』等，此义在《巴提达摩毗婆沙论》第1卷132页中有说明。将二十种对象分别安立于五蕴各蕴上，按四种形态展开，进而观察身体中产生的见解。关于十种对象及错误见，解释如『未曾给予』等，详见《法句经注释》1221节中之论述。关于内部既有见，如『恒常世界为真，错误却无常』等记载于《大毗奈耶经》卷3第27页中，分别说明各自的结局，逐一取义而展开的见解。今此类见解，即被称为二十九种通用根本语。所谓「见」，即是见所见之意；所谓「见」，应是加深且全面相关的，与一切有联系的内容均应涉及。若是错误的见解，则属于错误观境，故见所涵盖即为两类见。以上所述义理于下文已详述。
Dvinnaṃ antānaṃ ekantagatattātipi diṭṭhigataṃ. Tattha sassatoti nicco. Lokoti attā. ‘‘Idha sarīraṃyeva nassati, attā pana idha parattha ca soyevā’’ti maññanti. So hi sāmaññeva āloketīti katvā lokoti maññati. Asassatoti anicco. Attā sarīreneva saha nassatīti maññanti. Antavāti paritte kasiṇe jhānaṃ uppādetvā taṃ parittakasiṇārammaṇaṃ cetanaṃ ‘‘sapariyanto attā’’ti maññanti. Ananta vāti na antavā appamāṇe kasiṇe jhānaṃ uppādetvā taṃ appamāṇakasiṇārammaṇaṃ cetanaṃ ‘‘apariyanto attā’’ti maññanti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvo ca sarīrañca taṃyeva. Jīvoti attā, liṅgavipallāsena napuṃsakavacanaṃ kataṃ. Sarīranti rāsaṭṭhena khandhapañcakaṃ. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti añño jīvo aññaṃ khandhapañcakaṃ . Hoti tathāgato paraṃ maraṇāti khandhā idheva vinassanti, satto maraṇato paraṃ hoti vijjati na nassati, tathāgatoti cetaṃ sattādhivacananti. Keci pana ‘‘tathāgatoti arahā’’ti vadanti. Ime na hotīti pakkhe dosaṃ disvā evaṃ gaṇhanti. Na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti khandhāpi idheva nassanti , tathāgato ca maraṇato paraṃ na hoti ucchijjati. Ime hotīti pakkhe dosaṃ disvā evaṃ gaṇhanti. Hoti ca na ca hotīti ime ekekapakkhapariggahe dosaṃ disvā ubhayapakkhaṃ gaṇhanti. Neva hoti na na hotīti ime ubhayapakkhapariggahe ubhayadosāpattiṃ disvā ‘‘hoti ca na hotī’’ti ca ‘‘neva hoti na na hotī’’ti ca amarāvikkhepapakkhaṃ gaṇhanti.
两类末端本质虽不同，实为见所涵盖。其一为恒常，谓常住存在。众生心念：在此身体中即归灭，然而我自他处仍存。如是认为，故认此为通行的世界。其二为无常，谓无恒常。心念我与身体同灭。所谓末端，即于之中小成就之定中，产生此等意识谓『我周围』。所谓无限，也于无量定中产生意识谓『无边我』。此生命即为此身体，生命与身体合一。称为生命，即此为非男性用语的比喻表达。身体指五蕴俱足。若说另有生命，别有身体，则谓他有他生命及他五蕴。立断处，如来者，谓五蕴死灭身灭。虽然死亡，然而生命体并不灭绝，并非消失，故称如来者为此众生之语。有人说如来即阿拉汉，认为非如来者即非阿拉汉，见此视作错误，拒绝接受。实则如来死亡五蕴执灭，不生不死，五蕴中灭绝；如来死后不灭绝。持肯定者视为错误，持否定者亦视为错误，持两边皆肯定者仍视为错误，持否定双方皆否定者则为永不灭绝之见。
Ayaṃ panettha aṭṭhakathānayo (paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.113) – ‘‘sassato loko’’ti vātiādīhi dasahākārehi diṭṭhipabhedova vutto. Tattha sassatolokoti ca khandhapañcakaṃ lokoti gahetvā ‘‘ayaṃ loko nicco dhuvo sabbakāliko’’ti gaṇhantassa sassatanti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Asassatoti tameva lokaṃ ‘‘ucchijjati vinassatī’’ti gaṇhantassa ucchedaggahaṇākārappavattā diṭṭhi. Antavāti parittakasiṇalābhino suppamatte vā sarāvamatte vā kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme ‘‘loko’’ti ca kasiṇaparicchedantena ‘‘antavā’’ti ca gaṇhantassa ‘‘antavā loko’’ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti ucchedadiṭṭhipi. Vipulakasiṇalābhino pana tasmiṃ kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme ‘‘loko’’ti ca kasiṇaparicchedantena ca ‘‘ananto’’ti gaṇhantassa ‘‘anantavā loko’’ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhi hoti, ucchedadiṭṭhipi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti bhedanadhammassa sarīrasseva ‘‘jīva’’nti gahitattā ‘‘sarīre ucchijjamāne jīvampi ucchijjatī’’ti ucchedaggahaṇākārappavattā diṭṭhi. Dutiyapadena sarīrato aññassa jīvassa gahitattā ‘‘sarīre ca ucchijjamānepi jīvaṃ na ucchijjatī’’ti sassatagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Hoti tathāgatotiādīsu ‘‘satto tathāgato nāma, so paraṃ maraṇā hotī’’ti gaṇhato paṭhamā sassatadiṭṭhi. ‘‘Na hotī’’ti gaṇhato dutiyā ucchedadiṭṭhi. ‘‘Hoti ca na ca hotī’’ti gaṇhato tatiyā ekaccasassatadiṭṭhi. ‘‘Neva hoti na na hotī’’ti gaṇhato catutthā amarāvikkhepadiṭṭhīti vuttappakārā dasavidhā diṭṭhi. Yathāyogaṃ bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi cāti dvidhā hoti. Tāsu ekāpi tesaṃ khīṇāsavānaṃ na paṭicchitāti attho.
这里所引注释家（《巴提达摩毗婆沙》八章第2卷113页）说，关于恒常世界诸见，十种形态的见解有所不同。所谓恒常世界，即指身心五蕴为世界，认为「此世界永恒、不灭及恒存」者，即是恒常见，产生于把五蕴为整体而执持的见解。所谓无常，即认为同一世界「必灭、必断」者，是淹灭见；所谓末端，即指小成定中获得的净相，任凭意念集中于或此或彼的成就，称为末端世界，此即末端见。此见包括恒常见与灭断见。关于生命与身体的取舍，是以分别五蕴中之身体为生命，以身体灭尽生命亦灭尽，属于灭断见。反之以身体灭尽后生命仍存者，则属恒常见。说如来者，称作「众生」，意谓如来死后，众生即灭；故称恒常见。反之恒常见为初见，灭断见为第二见，兼具恒常灭断见为第三，既非恒常非灭断见为第四，谓永不灭绝见。以此方法，十种见分明论证。两者合而为二，即生灭见与生灭离见。已证明于此中，不应有离欲者违背此理。
Ye kilesāti ye kilesā sotāpattimaggena pahīnā, te kilese . Na punetīti na puna eti . Na paccetīti puna nibbattetvā na paṭieti, na paccāgacchatīti paccabhave nāgacchati. Pañcahākārehi tādīti pañcahi kāraṇehi koṭṭhāsehi vā sadiso. Iṭṭhāniṭṭhe tādīti iṭṭhārammaṇe ca aniṭṭhārammaṇe ca anunayapaṭighaṃ muñcitvā ṭhitattā dvīsu sadiso. Cattāvīti kilese cajitavā. Tiṇṇāvīti saṃsāraṃ atikkamitavā. Muttāvīti rāgādito muttavā. Taṃniddesā tādīti tena tena sīlasaddhādinā niddisitvā niddisitvā kathetabbato sadiso.
所谓污染，谓因烦恼业力所培。苦行之道得断污染者，即为除染。所谓不复来者，不再烦恼或业力生起。所谓不返来者，已断烦恼者虽现象尚存，烦恼已歇绝，不再返回。所谓五种成色，谓五种因缘、节段、或是相似部分。所谓如意与不如意，是指根据是否满足安乐，分别于方便部与不方便部保持平衡的两种状态。四为断污染者，成就断灭现象。三为超越轮回者，已出轮回。二为诸烦恼已离者。以上皆是灌输说教法时依戒、信等根本，以示明细。
Taṃ pañcavidhaṃ vitthāretvā kathetukāmo ‘‘kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī’’tiādimāha. Tattha lābhepīti catunnaṃ paccayānaṃ lābhepi. Alābhepīti tesaṃ alābhepi. Yasepīti parivārepi. Ayasepīti parivāravipattiyāpi. Pasaṃsāyapīti vaṇṇabhaṇanāyapi. Nindāyapīti garahāyapi. Sukhepīti kāyikasukhepi. Dukkhepīti kāyikadukkhepi. Ekañce bāhaṃ gandhena limpeyyunti sace ekaṃ bāhaṃ catujātiyagandhena lepaṃ uparūpari dadeyyuṃ. Vāsiyā taccheyyunti yadi ekaṃ bāhaṃ vaḍḍhakī vāsiyā tacchetvā tacchetvā tanuṃ kareyyuṃ. Amusmiṃ natthi rāgoti amusmiṃ gandhalepane sineho natthi na saṃvijjati. Amusmiṃ natthi paṭighanti amusmiṃ vāsiyā tacchane paṭihananasaṅkhātaṃ paṭighaṃ kopaṃ natthi na saṃvijjati. Anunayapaṭighavippahīnoti sinehañca kopañca pajahitvā ṭhito. Ugghātinighātivītivattoti anunayavasena anuggahañca paṭighavasena niggahañca atikkamitvā ṭhito. Anurodhavirodhasamatikkantoti anunayañca paṭighañca sammā atikkanto.
上述五种分别展开与论述，谓欲知阿拉汉如何于如意不如意成色上达成，乃论及获得、未获、令人喜悦、令人厌恶、安乐与苦受。若一侧肢体沾染臭味，而另一侧肢体涂上四种香料，令其相对涂抹。如若一肢体有发臭处，另肢体若能反复除臭，旨在调和戒色，若心中无贪恋，则不生爱；若心无瞋恚，则无愤怒。断恶意、弃恼怒时，心意安定。已灭烦恼，安立于无瞋怒、无杀害、无妄语之故。整体而言，是超越烦恼、愤恨，稳定无动摇；任意妄言恶语诽谤，皆能折伏，心正平和不乱。
Sīle satīti sīle saṃvijjamāne. Sīlavāti sīlasampanno. Tena niddesaṃ kathanaṃ labhatīti tādī. Saddhāya sati saddhoti evamādīsupi eseva nayo.
所谓戒，是戒律行持之时。所谓有戒者，谓具戒德。依戒教理而有所言说，称戒。如同信及此诸法亦是如此。
Saddhammappajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya · 《正法照明》——《大义释》注疏中
Paramaṭṭhakasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《最上八偈经义释》注释终了。