5. Paramaṭṭhakasuttaniddeso · 5. 最上八偈经分别义注
4. Suddhaṭṭhakasuttaniddesavaṇṇanā4. 纯八颂经解释之阐明
§23
23. Catutthe suddhaṭṭhake paṭhamagāthāya tāvattho – na, bhikkhave, evarūpena dassanena suddhi hoti, api ca kho kilesamalīnattā asuddhaṃ, kilesarogānaṃ adhigamā sarogameva candābhaṃ brāhmaṇaṃ, aññaṃ vā evarūpaṃ disvā diṭṭhigatiko bālo abhijānāti ‘‘passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, tena ca diṭṭhisaṅkhātena dassanena saṃsuddhi narassa hotī’’ti, so evaṃ abhijānanto taṃ dassanaṃ ‘‘parama’’nti ñatvā tasmiṃ dassane suddhānupassī samāno taṃ dassanaṃ ‘‘maggañāṇa’’nti pacceti. Taṃ pana maggañāṇaṃ na hoti.
第四品注疏第一偈释意——比库们，不可认为凭借如此的观察就能成就清净。虽说在观察中未见烦恼的污点，然而烦恼的疾病一旦染著，就好比夜晚之月光。当有人见到婆罗门或他人如是净相，却仍是愚人依见解执意认知『我见净妙、极乐无病』，正是由于此见识弱者称为『极好』。彼等在观此现象且知之谓『极妙』时，便称此观察为『道知』，然而这所谓的道知其实并非真实道知。
Paramaṃ ārogyappattanti uttamaṃ nibyādhiṃ pāpuṇitvā ṭhitaṃ. Tāṇappattanti tathā pālanappattaṃ. Leṇappattanti nilīyanappattaṃ.Saraṇappattanti patiṭṭhāpattaṃ, dukkhanāsanaṃ vā pattaṃ. Abhayappattanti nibbhayabhāvappattaṃ. Accutappattanti niccalabhāvaṃ pattaṃ. Amatappattanti amataṃ mahānibbānaṃ pattaṃ. Nibbānappattanti vānavirahitaṃ pattaṃ.
所谓极乐无病意谓成就最胜无病，安立得持，生起资粮，得安乐。称为护持得安，称为深入得安。称为锄除得安，利根坚固。称为避难得安，生灭断绝。称为不怖畏得安，无怖蔽落。称为不变易得安，永恒不坏。称为不死得安，即证无生大般涅槃。称为涅槃得安，即脱离樊林、无依安住。
Abhijānantoti visesena jānanto. Ājānantoti ājānamāno. Vijānantoti anekavidhena jānamāno. Paṭivijānantoti taṃ taṃ paṭicca vijānamāno. Paṭivijjhantoti hadaye kurumāno.
注解“知”：特知谓明白，识知谓认知，能多种知谓广知，依此分别知谓分知，调伏心知谓伏知。
Cakkhuviññāṇaṃ rūpadassanenāti cakkhuviññāṇena rūpadassanaṃ. Ñāṇanti paccetīti paññā iti saddahati. Maggoti paccetīti ‘‘upāyo’’ti saddahati. Pathoti sañcāro. Nīyānanti gahetvā yātīti nīyānaṃ. ‘‘Niyyāna’’nti vā pāṭho.
“眼识见色者”意谓以眼识而现色法。“识谓观察”即智。“道”谓方法。“行”谓运行。“引领”谓摄引前往。“引领”一说也可作“引领之处”。
§24
24.‘‘Diṭṭhenace suddhī’’ti dutiyagāthā. Tassattho – tena rūpadassanasaṅkhātena diṭṭhena yadi kilesasuddhi narassa hoti, tena vā ñāṇena so yadi jātiādidukkhaṃ pajahāti, evaṃ sante ariyamaggato aññena asuddhimaggeneva so sujjhati, rāgādīhi upadhīhi saupadhiko eva samāno sujjhatīti vattabbataṃ āpanno hoti, na ca evaṃvidho sujjhati. Tasmā diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ, sā naṃ diṭṭhiyeva ‘‘micchādiṭṭhiko aya’’nti katheti, diṭṭhianurūpaṃ ‘‘sassato loko’’tiādinā nayena tathā tathā vadatīti.
第二偈“已见净”之意——若以此色法现象所知而得心净，若以智慧除诸生死苦，则阿拉汉道自生。惟此道与烦恼等染法混杂此中方能令其苏生，非由单独道知而得成就。故见不可轻视，谓之见断邪见。以见之理，谓称“常在世界”等语，便作随见分别而说。
Rāgena saha vattatīti sarāgo, rāgavāti attho. Sadosotiādīsupi eseva nayo.
“与贪共行”谓随贪著，即为贪著。声闻辈等如是称说。
§25
25.Na brāhmaṇoti tatiyagāthā. Tassattho – yo pana bāhitapāpattā brāhmaṇo hoti, so maggena adhigatāsavakkhayo khīṇāsavabrāhmaṇo ariyamaggañāṇato aññena abhimaṅgalasammatarūpasaṅkhāte diṭṭhe, tathāvidhasaddasaṅkhāte sute, avītikkamasaṅkhāte sīle, hatthivatādibhede vate, pathaviādibhede mute ca uppannena micchāñāṇena suddhiṃ na āhāti. Sesamassa brāhmaṇassa vaṇṇabhaṇanāya vuttaṃ. So hi tedhātukapuññe sabbasmiñca pāpe anūpalitto, kasmā? Tassa pahīnattā tassa attadiṭṭhiyā, yassa kassaci vā gahaṇassa pahīnattā attañjaho, puññābhisaṅkhārādīnaṃ akaraṇato ‘‘nayidha pakubbamāno’’ti vuccati. Tasmā naṃ evaṃ pasaṃsanto āha. Sabbasseva cassa purimapādena sambandho veditabbo – puññe ca pāpe ca anūpalitto attañjaho nayidha pakubbamāno na brāhmaṇo aññato suddhimāhāti. Nāti paṭikkhepoti na iti paṭisedho.
第二十五偈谓不是真婆罗门。意即在此教法中，虽然某人因作恶被除名为婆罗门，但他若已凭四圣谛的道理，断除烦恼成就无垢婆罗门，其见思已离恶，闻法正语，不堕害他，不有妄念等清净行为，则不能因其已生起的邪见妨碍其清净境界。论终解释婆罗门分类存在者的缘由。此人虽在此类良善本中，然因其被毁心见，是为破坏自身见解，因不造善法自然果报而失去其“此处不正行之人”的称谓。故此教法称赞他。所有此人前行为均应知，与善恶相关心结不存时，不能称为婆罗门之清净。此非拒绝解释。
Bāhitvā sabbapāpakānīti gāthāyattho – yo catutthamaggena bāhitvā sabbapāpakāni ṭhitatto ṭhitoicceva vuttaṃ hoti. Bāhitapāpattā eva ca vimalo vimalabhāvaṃ brahmabhāvaṃ seṭṭhabhāvaṃ patto, paṭinissaṭṭhasamādhivikkhepakarakilesamalena aggamaggaphalasamādhinā sādhusamāhito, saṃsārahetusamatikkamena saṃsāramaticca pariniṭṭhitakiccatāya kevalīti ca, taṇhādiṭṭhīhi anissitattā anissitoti ca, lokadhammehi nibbikārattā tādīti ca pavuccati. Evaṃ thutiraho sa brahmā so brāhmaṇoti.
关于“已除一切坏行”的偈句义即：他凭第四圣谛，已断除一切罪恶而坚定不移者。虽因作恶而被除名，然依旧清净纯净，其性为婆罗门，善类中的优胜者。彼凭禅定等解脱烦恼所具正定之势，断除轮回根本，超脱生死苦，将无明及渴爱一切不依赖分别，远离凡尘俗事，如此故，称其为无上的婆罗门。
Aññatra satipaṭṭhānehīti cattāro satipaṭṭhāne muñcitvā. Sammappadhānādīsupi eseva nayo.
“非唯观身念处”者，即释为舍弃四念处。此言亦适用于正行等其他修持法门。
Santeke samaṇabrāhmaṇāti ekacce lokasaṅketena ‘‘samaṇabrāhmaṇā’’ti laddhavohārā saṃvijjanti. Diṭṭhasuddhikāti diṭṭhena suddhiṃ icchamānā. Te ekaccānaṃ rūpānaṃ dassananti ete diṭṭhasuddhikā etesaṃ rūpārammaṇānaṃ olokanaṃ. Maṅgalaṃ paccentīti iddhikāraṇaṃ buddhikāraṇaṃ sabbasampattikāraṇaṃ patiṭṭhāpenti. Amaṅgalaṃ paccentīti aniddhikāraṇaṃ na buddhikāraṇaṃ na sampattikāraṇaṃ patiṭṭhāpenti. Te kālato vuṭṭhahitvāti ete diṭṭhādimaṅgalikā puretarameva uṭṭhahitvā. Abhimaṅgalagatānīti visesena vuḍḍhikāraṇagatāni. Rūpāni passantīti nānāvidhāni rūpārammaṇāni dakkhanti. Cāṭakasakuṇanti evaṃnāmakaṃ. Phussaveḷuvalaṭṭhinti phussanakkhattena uppannaṃ taruṇabeḷuvalaṭṭhiṃ. Gabbhinitthinti sagabbhaṃ itthiṃ. Kumārakaṃ khandhe āropetvā gacchantanti taruṇadārakaṃ aṃse ussāpetvā gacchamānaṃ. Puṇṇaghaṭanti udakapuṇṇaghaṭaṃ. Rohitamacchanti rattarohitamacchaṃ. Ājaññarathanti sindhavayuttarathaṃ. Usabhanti maṅgalausabhaṃ. Gokapilanti kapilagāviṃ.
关于“部分沙门婆罗门”者，谓此语为世俗通说的俗名。所谓“纯净见”即心求清净。彼等能见诸多种形相视为清净所缘，如朱鹭雀鸟、夜飞星辰、孕妇等诸种不同形相。关于“吉祥生长”者，指是成就神通、智慧及一切功德的因缘立定。反之“不吉祥生长”非智慧等功德之因。彼等已有此清净果德，故先前一念升起。所谓“益长清净”，特殊含义为清净功德增长。以多种色相观察世间如同识别这些形相。列举鸟兽及各种形相名，譬如朱鹭名，夜间飞行星宿名，孕育的妇女，抱着小孩走动的少年，水瓶，红鱼，装满盐的车，力大黄牛，花牛等。
Palālapuñjanti thusarāsiṃ. Takkaghaṭanti gotakkādipūritacāṭiṃ. Rittaghaṭanti tucchaghaṭaṃ. Naṭanti naṭakādiṃ. ‘‘Dhuttakiriya’’nti eke. Naggasamaṇakanti niccoḷasamaṇaṃ . Kharanti gadrabhaṃ. Kharayānanti gadrabhayuttaṃ vayhādikaṃ. Ekayuttayānanti ekena vāhanena saṃyuttaṃ yānaṃ. Kāṇanti ekakkhiubhayakkhikāṇaṃ. Kuṇinti hatthakuṇiṃ. Khañjanti khañjapādaṃ tiriyagatapādaṃ. Pakkhahatanti pīṭhasappiṃ. Jiṇṇakanti jarājiṇṇaṃ. Byādhikanti byādhipīḷitaṃ. Matanti kālaṅkataṃ.
再举例诸名聚集之芦苇堆，装满陶罐的器皿，空陶罐，演员等。他们或名为“破坏行为者”，有称“裸体沙门”，有骡马驴等畜，马车结合成车辆，有单只眼与双眼，手掌之名，跛足斜足之称。羽翼，老迈，患病，厌世等称谓诸多。
Sutasuddhikāti sotaviññāṇena sutena suddhiṃ icchamānā. Saddānaṃ savananti saddārammaṇānaṃ savanaṃ. Vaḍḍhāti vātiādayo loke pavattasaddamattāni gahetvā vuttā. Amaṅgalaṃ pana ‘‘kāṇo’’tiādinā tena tena nāmena vuttasaddāyeva. ‘‘Chinda’’nti vāti hatthapādādicchinnanti vā. ‘‘Bhinda’’nti vāti sīsādibhinnanti vā. ‘‘Daḍḍha’’nti vāti agginā jhāpitanti vā. ‘‘Naṭṭha’’nti vāti corādīhi vināsitanti vā. ‘‘Natthī’’ti vāti na vijjatīti vā.
“听净”意即欲以耳识受净化。闻音者，听受语音感受音义。所谓增长，指例如风声等世间声响积聚而成。所谓“不吉祥”，指“耳”等名称所指的音响，分为断坏（手足断除）、破坏（头颅伤害）、焚烧（火烧）、毁灭（盗贼破坏）、不存在（消失）等多种意涵。
Sīlasuddhikāti sīlena visuddhiṃ icchanakā. Sīlamattenāti saṃvaraṇamattena. Saṃyamamattenāti uparamamattena. Saṃvaramattenāti dvārathakanamattena. Avītikkamamattenāti na atikkamitamattena. Samaṇo muṇḍikāputtoti mātito laddhanāmaṃ. Sampannakusalanti paripuṇṇakusalaṃ. Paramakusalanti uttamakusalaṃ. Uttamapattippattanti uttamaṃ arahattaṃ pāpuṇitabbataṃ patvā ṭhitaṃ. Ayojjanti parājetuṃ asakkuṇeyyaṃ samaṇaṃ.
所谓戒净，是指渴求戒中之清净。戒的本质在于节制。节制即是克制。克制就是戒守门户。非越越戒者，非越戒之本义。出家人者，即剃度子，是母姓相续而言。具足善者，即具满善法。极善者，是至上善事。至上所得，是应当达到的至上阿拉汉果。安住于果位，不被破坏。出家人不会被强敌击败，且无所畏惧。
Vatasuddhikāti samādānena vatena suddhiṃ icchanakā. Hatthivatikā vāti samādinnaṃ hatthivataṃ etesaṃ atthīti hatthivatikā, sabbahatthikiriyaṃ karontīti attho. Kathaṃ? ‘‘Ajja paṭṭhāya hatthīhi kātabbaṃ karissāmī’’ti evaṃ uppannacittā hatthīnaṃ gamanākāraṃ tiṭṭhanākāraṃ nisīdanākāraṃ sayanākāraṃ uccārapassāvakaraṇākāraṃ, aññe hatthī disvā soṇḍaṃ ussāpetvā gamanākārañca sabbaṃ karontīti hatthivatikā. Assavatikādīsupi labbhamānavasena yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Tesu avasāne disāvatikā vāti puratthimādidisānaṃ namassanavasena samādinnadisāvatikā, etesaṃ vuttappakārānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ vatasamādānaṃ sampajjamānaṃ hatthiādīnaṃ sahabyataṃ upaneti. Sace kho panassa micchādiṭṭhi hoti ‘‘imināhaṃ sīlavatasamādānabrahmacariyena devo vā devaññataro vā homī’’ti cintayantassa nirayatiracchānayonīnaṃ aññataro hotīti ñātabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā (ma. ni. 2.79) –
所谓净念，是指以专注念头求心之清净。比喻如大象子，能受命令者。大象子即受命服从之意。如何理解？譬如今日考虑如何骑象，心生念起：『今天当驾大象完成某事』。于是观察象之行走与立止，坐卧，发声与用鼻，皆悉观察，象亦作同样动作。大象子乃是受命服从，与能配合适当者。末了，称谓此诸位为前后诸方之大象子，以表达行合诸教者，犹如诸象群的和合相应。因若某人错见，觉得『凭此我守戒念净修行，将成天人或天上诸天』，误以为是，则必知为恶道生，非彼正道。世尊已宣说：
‘‘Idha , puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. So kukkuravataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, puṇṇa, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṃ kukkuravataṃ kukkurānaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ niraya’’nti.
『在此，沙利子，有人修习犬身所有之完满行持，具足训练，具满道德，具足心念，具满善法。修持犬之形象，具足成就，具有犬之性情，修成圆满。若如此学犬者，于身坏灭后必然同犬之群集；若此人有此邪见，认为『凭此戒行念定修苦行而得天上诸天寿命』，则是邪见。且我谓邪者有两种归宿，其一乃地狱，或畜生恶道。是诸缘故，修持犬法者，随顺犬之群聚，恶趣果报必至，断无他路。』
Gandhabbavatikādayo gandhabbādīnaṃ sahabyataṃ upagacchantīti attho na gahetabbo, micchādiṭṭhiyā gahitattā nirayatiracchānayonimeva upagacchantīti gahetabbo.
所谓梵天等众，是指随同梵天诸天一类而来者。当其随伙者，不应受持。因其持邪见，故其伴随的必为地狱及畜生恶趣，应当舍离。
Mutasuddhikāti phusitena suddhikā. Pathaviṃ āmasantīti sasambhārikaṃ mahāpathaviṃ kāyena phusanti. Haritanti allanīlasaddalaṃ. Gomayanti gavādigomayaṃ. Kacchapanti aṭṭhikacchapādianekavidhaṃ. Phālaṃ akkamantīti ayaphālaṃ maddanti. Tilavāhanti tilasakaṭaṃ tilarāsiṃ vā. Phussatilaṃ khādantīti maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ tilaṃ khādanti. Phussatelaṃ makkhentīti tathārūpaṃ tilatelaṃ sarīrabbhañjanaṃ karonti. Dantakaṭṭhanti dantapoṇaṃ. Mattikāya nhāyantīti kuṅkuṭṭhādikāya saṇhamattikāya sarīraṃ ubbaṭṭetvā nhāyanti. Sāṭakaṃ nivāsentīti maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ vatthaṃ paridahanti. Veṭhanaṃ veṭhentīti sīsaveṭhanaṃ pattuṇṇādipaṭaṃ sīse ṭhapenti paṭimuccanti.
所谓触净，是指接触净洁之物。譬如以身触土，此土为集合之大土壤。土色青绿而有斑点。以牛毛摸触牛群。以甲壳触鳖类多种。以果实触果，为成熟果。以芝麻垢所带芝麻颗粒触摸。饮芝麻油，作为涂膏之用。用牙杖，清理牙部。以泥土洗浴之，譬如用砾石等磨擦身体，达到清洁之用。以布置居住之地，去除污秽。敲击头顶之衣物，掸除尘埃。
Tedhātukaṃ kusalābhisaṅkhāranti kāmadhāturūpadhātuarūpadhātūsu paṭisandhidāyakaṃ kosallasambhūtaṃ paccayābhisaṅkhāraṃ. Sabbaṃ akusalanti dvādasavidhaṃ akosallasambhūtaṃ akusalaṃ. Yatoti yadā. Te dasavidho puññābhisaṅkhāro ca, dvādasavidho apuññābhisaṅkhāro ca, catubbidho āneñjābhisaṅkhāro ca yathānurūpaṃ samucchedappahānena pahīnā honti. Attadiṭṭhijahoti ‘‘eso me attā’’ti gahitadiṭṭhiṃ jaho. Gāhaṃ jahoti ‘‘esohamasmī’’ti mānasampayuttagahaṇaṃ jaho. Puna attañjahoti ‘‘etaṃ mamā’’ti taṇhāgahaṇavasena ca diṭṭhigahaṇavasena ca parāmasitvā gahitaṃ, parato āmaṭṭhañca, tasmiṃ abhiniviṭṭhañca, balavataṇhāvasena gilitvā ajjhositañca, balavamucchitañca. Sabbaṃ taṃ cattaṃ hotītiādayo vuttanayāyeva.
所谓善业习气，是指于欲界、色界、无色界诸界中，产生善巧条件的依缘习气。诸般不善者，是十二种由不善条件所生之不善业。所谓‘是’者，指当条件成熟时。十种善业习气，十二种不善业习气，四种放逸业习气，皆依适当方式分别断除弃舍。所谓我执，即执着‘这是我的’等见。须断除坚固见解‘此是我’，断除心着‘这是我’之执，还有对自我之渴爱、见取等执着。当悉数此四业习气断除时，即现前已去除。
§26
26. Evaṃ ‘‘na brāhmaṇo aññato suddhimāhā’’ti vatvā idāni ye diṭṭhigatikā aññato suddhiṃ bruvanti, tesaṃ tassā diṭṭhiyā anibbāhakabhāvaṃ dassento ‘‘purimaṃ pahāyā’’ti gāthamāha. Tassattho – tehi aññato suddhivādā samānāpi yassā diṭṭhiyā appahīnattā gahaṇamuñcanaṃ hoti, tāya purimaṃ satthārādiṃ pahāya aparaṃ nissitā, ejāsaṅkhātāya taṇhāya anugatā abhibhūtā rāgādibhedaṃ na taranti saṅgaṃ, tañca atarantā taṃ taṃ dhammaṃ uggaṇhanti ca nirassajanti ca makkaṭova sākhanti.
第26节 如是说：『不应称他婆罗门具有净慧』。现在诵说他人所说各种净慧者，显其观点不是真正的净慧，是缘其见解不能断除根本，是以说『放弃先前』这偈颂。此处之由是：他们的话虽同称他净慧，但其见解未获摒弃，执持深重，于净慧的根本破坏未能断除，因而舍弃先师如佛等，而依赖他者，被渴爱染污，未能断除贪嗔等烦恼裂痕，仍缠缚结缠，彼等虽然未断除，但知识仍对此法有所理解，故其唯依附非正法，难证正法真义，言论如猿毛诳小辩。
Purimaṃ satthāraṃ pahāyāti purimagahitaṃ satthupaṭiññaṃ vajjetvā. Paraṃ satthāraṃ nissitāti aññaṃ satthupaṭiññaṃ nissitā allīnā. Purimaṃ dhammakkhānaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo.
放弃先师是指舍弃先佛及其教诲，即抛弃了先行的佛陀的指教。依赖他师是指随从他人非佛之教导。放弃先佛及舍弃先师教诲及依赖后师教义皆指同一意。
Ejānugāti taṇhāya anugā. Ejānugatāti taṇhāya anugatā. Ejānusaṭāti taṇhāya anusaṭā pakkhandā vā. Ejāya pannā patitāti taṇhāya nimuggā ca nikkhipitā ca.
随渴爱意思谓从属于渴爱；随渴爱者谓被渴爱所随从；顺从渴爱者，亦谓依附、执着渴爱，或偏见抵触之状；渴爱若落下，即谓潜没、沉没、压伏。
Makkaṭoti vānaro. Araññeti vipine. Pavaneti mahāvane. Caramānoti gacchamāno. Evamevāti opammasaṃsandanaṃ. Puthūti nānā. Puthudiṭṭhigatānīti nānāvidhāni diṭṭhigatāni. Gaṇhanti ca muñcanti cāti gahaṇavasena gaṇhanti ca cajanavasena muñcanti ca. Ādiyanti ca nirassajanti cāti palibodhaṃ karonti ca vissajjenti ca khipanti ca.
猿指猴子，林即树林，风指大林，行者为行进中者。此为比喻，表示事物依次类比。同理，『各种』指众多种类，『各种见解』谓各种差别观察。『保持与舍弃』者，谓如执持与放弃。『捕捉与摒弃』乃表明显与放下之意，亦即觉知与断舍。
§27
27. Pañcamagāthāya ca sambandho – yo ca so ‘‘diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadāna’’nti vutto, so sayaṃ samādāyāti. Tattha sayanti sāmaṃ . Samādāyāti gahetvā. Vatānīti hatthivatādīni. Uccāvacanti aparāparaṃ, hīnapaṇītaṃ vā satthārato satthārādiṃ. Saññasattoti kāmasaññādīsu laggo. Vidvā ca vedehi samecca dhammanti paramatthavidvā ca arahā catūhi maggañāṇavedehi catusaccadhammaṃ abhisameccāti. Sesaṃ pākaṭameva.
第27节 关于第五偈颂，『因为其见非善故』，所说者表明是本人自己所坚执的见解。此处『坚执』意即自我执持。『取』一词有接受之义。『击打』（如手击）形容推敲磨炼。『上升下降』乃指逐渐高低变化。谓佛及诸佛先师处教法轻重不同。『执着』等指对五欲及由此生起的执见。通晓智者与圣者，以四圣谛等法通达，称此见为断裂未尽之见。整体后文明示该段义理。
Sāmaṃ samādāyāti sayameva gahetvā. Ādāyāti ādiyitvā gaṇhitvā. Samādāyāti sammā ādāya. Ādiyitvāti palibodhaṃ katvā. Samādiyitvāti sammā palibodhaṃ katvā. Gaṇhitvāti avissajjetvā. Parāmasitvāti dassitvā. Abhinivisitvāti patiṭṭhahitvā. Kāmasaññādayo vuttanayā eva.
『自行接受』即指自己亲自承受并受持。『摄取』即认真拿住，不放弃。『正确认识摄取』指正知正见的采纳。『认知了然的摄取』表理解明确，不惑不误。『拿持不放』指坚定不离。『反观审查』指自我观察与反省。『坚持不移』谓坚定信守。在这里提及五欲及有关见解，说明这都是言说执着之表现。
Vidvāti medhāvī. Vijjāgatoti vijānanabhāvaṃ gato. Ñāṇīti paññāsampanno. Vibhāvīti ñāṇena vīmaṃsako. Medhāvīti aniccādīhi tulitañāṇo. Paññātiādayo heṭṭhā vuttanayāyeva. Catusaccadhammaṃ vicinātīti dhammavicayasambojjhaṅgo. Bojjhaṅgattho heṭṭhā vuttova. Vīmaṃsāti catusaccadhammavicinanā paññāva. ‘‘Vīmaṃsā dhammacintanā’’ti hi vuttā. Vipassanāti maggasampayuttā vividhākārena passanā paññāva. Sammādiṭṭhīti sobhanā pasaṭṭhā sundarā maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Tehi vedehīti eteheva catūhi maggañāṇehi. Antagatoti jātijarāmaraṇassa pariyosānaṃ gato. Koṭigatotiādayo heṭṭhā vuttanayāva. Vedānaṃ vā antagatoti jānitabbānaṃ avasānappatto. Vedehi vā antagatoti catūhi maggañāṇavedehi vaṭṭadukkhassa pariyantabhāvena antasaṅkhātaṃ nibbānaṃ gato. Viditattāti viditabhāvena jānitabhāvena.
「智者」者，乃聪慧之义。所谓「得知」者，即达知之体性而获得认识之状态也。所谓「智慧」者，具足般若者也。所谓「分析」者，是以智慧而审察之意。所谓「聪慧」者，对无常诸法具有等见智，明辨不常、苦、无我。诸止于下述之宣说者即为「般若」等。所谓「审察四圣谛」者，即为修得法观察觉支。觉支之义已于前述阐明。所谓「审察」即观照四圣谛之智慧也，所谓「审察」者，即名「法思惟」也。所谓「观」者，是与道相应、以多种缘而见之智慧。所谓「正见」乃善好者，清明通达且美妙者，具足于道之正见。所谓「由此知见」者，是即四种道之智慧。所谓「内入」者，已入生死老死之终结。所谓「千由斯」等，下述所说。所谓「苦」之「内入」者，即苦必当知之终极已至也。所谓凭此苦之内入者，乃以四种道智之苦感内聚而至灭尽涅槃已。所谓「悉知」即以已知之体证与知见。
Vedāni viceyya kevalānīti gāthāya ayamattho – yo catūhi maggañāṇavedehi kilesakkhayaṃ karonto gato, so paramatthato vedagū nāma hoti. Sova sabbasamaṇabrāhmaṇānaṃ satthasaññitāni vedāni tāyeva maggabhāvanāya kiccato aniccādivasena viceyya. Tattha chandarāgappahānena tameva sabbaṃ vedamaticca yāpi vedapaccayā, aññathā vā uppajjanti vedanā, tāsu sabbavedanāsu vītarāgo hoti. Tasmā tamatthaṃ dassento ‘‘kiṃ pattinamāhu vedagu’’nti (su. ni. 533) puṭṭho ‘‘idaṃ pattina’’nti avatvā ‘‘vedāni viceyya…pe… vedagū so’’ti āha. Yasmā vā yo pavicayapaññāya vedāni viceyya, tattha chandarāgappahānena sabbaṃ vedamaticca vattati. So satthasaññitāni vedāni gato ñāto atikkantova hoti. Yo vedanāsuvītarāgo, sopi vedanāsaññitāni vedāni gato atikkanto , ativedanaṃ gatotipi vedagū. Tasmā tampi atthaṃ dassento ‘‘idaṃ pattina’’nti avatvā ‘‘vedāni viceyya…pe… vedagū so’’ti āha.
通过审察诸苦而得彻底明了者，如诗歌所述：『此非谓他，实是以四道智了知烦恼断尽者，即称为究竟的通达者。』各诸出家婆罗门亦此为师所示识之知。彼依无常等法而审察所有此诸知，且借断贪之正念而断尽一切苦源，有别于由缘所起之诸现象，皆于一切苦受中无欲无爱。由此境界，示现者问曰：「何者谓得究竟通达？」师曰：「此即究竟，也即诸知审察诸苦而成通达也。」以断贪明辨诸苦而全面知悉，正如师所言已经超越世俗智慧。由断苦爱解脱者，亦超越于对苦的现象识别，故亦称为通达者。基此因缘，师又说：「此即究竟」，续以「审察诸苦以显通达者」之解。
Sameccāti ñāṇena samāgantvā. Abhisameccāti ñāṇena paṭivijjhitvā. Dhammanti catusaccadhammaṃ. Sabbe saṅkhārāti sabbe sappaccayā dhammā. Te hi saṅkhatasaṅkhārā nāma. Paccayehi saṅgamma karīyantīti saṅkhārā, te evaṃ paccayehi saṅgamma katattā ‘‘saṅkhatā’’ti visesetvā vuttā. ‘‘Kammanibbattā tebhūmakarūpārūpadhammā abhisaṅkhatasaṅkhārā’’ti (visuddhi. 2.587) aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186) saṅkhatasaṅkhāresu saṅgahaṃ gacchanti. ‘‘Avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharotī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) avijjāpaccayā saṅkhārāva āgatā. Tebhūmikakusalākusalacetanā abhisaṅkharaṇakasaṅkhārā nāma. ‘‘Yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī’’tiādīsu (a. ni. 3.15) āgataṃ kāyikacetasikavīriyaṃ payogābhisaṅkhāro nāma. ‘‘Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro’’tiādīsu (ma. ni. 1.464) āgatā vitakkavicārā vācaṃ saṅkharontīti vacīsaṅkhārā, assāsapassāsā kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā, saññā ca vedanā ca cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā. Idha pana saṅkhatasaṅkhārā adhippetā. Aniccā hutvā abhāvaṭṭhena. Dukkhā paṭipīḷanaṭṭhena. Sabbe dhammāti nibbānampi antokatvā vuttā. Anattā avasavattanaṭṭhena. Avijjāpaccayā saṅkhārāti ettha yaṃ paṭicca phalameti, so paccayo. Paṭiccāti na vinā, apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Apica upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo, tasmā avijjāpaccayā. Saṅkhārā sambhavantīti nibbattanti, evaṃ sambhavantisaddassa sesapadehipi yojanā kātabbā.
所谓「正确审视」者，是以智慧渐进而至平等通达。所谓「彻底审视」者，是以智慧深入而透彻辨法之所为。所谓「法」者，即四圣谛法。所谓「诸行」者，即一切因缘和合法。此等即被称为「有为行」。谓诸行是依缘而集，因缘会集之故，更名「和合」。于本处经论中曾说：「业行成就地之色相与非色相法，即为和合之诸行」 。又于诸论中载：「一切和合行实为无常」等教理。又于论中言：「有无明为因，众生生成业行」 。此行又称为有身、有意志的和合行。又释曰：「如派遣业力之流转，其行为达八十八处」 。所谓「现在来生」者，是由身体及心意诸用力所感用习气。又载：「若已证得中断受想之灭者，则言其先灭口业行，继而身业行，后心业行」 。即言此中口身心三业行。诸有为行屡遭破坏。其性无常，随灭而自失。乃苦因之所经受。诸法皆指向涅槃止境。无我轮转之藏者。因无明所缘诸行即缘之义。所谓「缘起」为「无因则无缘」之义也。由此义故，谓行为生起与停息。且言“缘”为辅助或助缘。无明即所缘之助缘，故称无明所缘。谓诸行由此助缘而生起，故曰缘起。言诸行之生起为流转也，依此理将诸条件加以说明。
Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ. Katame saṅkhārā? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro, aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa akusalacetanā apuññābhisaṅkhāro, catasso arūpāvacarakusalacetanā āneñjābhisaṅkhāro, kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro, vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro, manosañcetanā cittasaṅkhāro.
问云：「何谓无明？」答曰：苦及苦集等因缘法中的无知；苦灭无为的无明；通向灭道之行，无明的无知；过去、现在、未来无明的无知；因缘缘起诸法中之无明。又问：「何谓诸行？」答曰：善业行、恶业行、不善不恶业行；身业行、语业行、意业行；八种欲界善业意志，五种色界善业意志；十二种恶业意志；四种无色界善业意志；身意志身业，语意志语业，心意志心业行也。
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontī’’ti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tasseva hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati. Samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati. Nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.
问云：「如何应知此诸行由无明所缘？」答曰：因无明之存在而有此状态。盖于苦等诸处，烦恼无明之无知未被破除，故行苦痛之轮转，由三种理由起业行。于苦集缘起处，由无知所生烦恼扰乱行，其欲爱无明执取而起恶业行。于灭道，由于苦灭道无明未断，因业果生依止缘，故若能由苦灭之正信持法，乃能调伏苦灭，继发起三种业行。
Api ca so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇampi puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya maruppapātaṃ. Sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanikaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.
又彼于这四圣谛中具有不失明白通达，尤其于生死苦老病死亡诸苦事终结，虽为善业果所染，因无明不知苦之真实，故起身口意三业之善业带，若诸天为欲乐而为之，犹如田野火烧，虽喜乐终将变苦，故善业果终究成苦之大乱与不得安乐之源，非乐之所及亦非乐之所入，依此开示故，持善业者如同醉火中之酒，蜂蜜中之毒亦如蜜之粘状伤害者。
Kāmupasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ. Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato. Tasmā jānitabbametaṃ ‘‘ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontī’’ti.
于是，不见欲乐等之现前果报之根本所生之亏损，且见安乐之观亦为烦恼所覆，便如愚顽痴人，起于无福之所集，即如玩弄狡诈之戏，亦如乐于杀戮之凶徒。于无生果报上亦不了知诸行因缘变异之苦，因常等之颠倒，心识根本所起之更生无明烦恼，便起无功德之行为，犹如迷途之愚昧，向恶鬼之城往来。由是诸行因性乃为无明所覆，非其无也。故必理解此义曰：『此诸行因于无明而起』。
Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ ‘‘avijjā saṅkhārānaṃ paccayo’’ti, kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo, udāhu aññepi paccayā santīti? Kiṃ panettha yadi tāva ekāva, ekakāraṇavādo āpajjati. Atha aññepi santi, ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –
又有论者说：我们承认此处『无明是诸行因』。然而无明岂仅独一而成诸行因耶？譬如彼处不仅无明为因，尚有他因在焉，如何？若仅有一因，则必生一因论。若有他因，则『无明是诸行之因』之单因说得成立乎？不成立也。何故？因——
‘‘Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ;
此中之一，不独一；多亦非一；
Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho’’. (vibha. aṭṭha. 226, saṅkhārapadaniddesa; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.105; visuddhi. 2.617);
虽有果报，然指一因与果报之显现乃其义也。
Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekameva hetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti. Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu ‘‘assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 2.52) ca, ‘‘avijjāsamudayā āsavasamudayo’’ti (ma. ni. 1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, ‘‘avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī’’ti pākaṭattā, asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.
世尊有时因时地与听法者之根器而说法：有时坦明，有时隐蔽，有时非凡且繁妙，多出不同场合适用。然皆指一因或一果。故此处即使见无明为因，亦通达于诸种对象之诸行因，其准则如《集论》说：『正觉者，见欲爱起则增广』；《中部论》云『无明集即烦恼集』；又俗称『诸漏起于无明』，表明无明是诸行因之一，且为最主要者。复有教法示诸行因果皆以单一因果显现为方便法。由此可知，诸行因果教说本质皆以单一因果作指导，适用于各种实因实果之关系。
Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –
又言：尽管如此，既然无明必生恶果，焉能以无明为因而与善业俱缘果报之生？如同由芦草籽甫生嫩芽，怎可不是呢？若不俱缘，何以共生？在此世间——
‘‘Viruddho cā viruddho ca, sadisāsadiso tathā;
『相违者即为相违，类似者亦为类似，诸法之间皆如是。』
Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na’’.
『诸法因缘成就，自身即为果报，且果报亦随之。』
Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalā, sabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena, sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā. Api ca ayaṃ aññopi pariyāyo –
此即无明以果报种种之相，断尽唯果，实质上与罪恶无异，因诸善业所聚，皆依各自相应之作用，本性中有相违与不相违之因缘，类似与不类似之因缘，故应知其为因缘。且此为另一种说法——
‘‘Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe;
『于生死轮回之中，诸行即其特征；』
Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati.
『彼离诸因缘生起之法而远离者；』
‘‘Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato;
『谓曰他起者，诸行有三类所在；』
Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampayaṃ tato.
无明是这些事的条件，其种类有三，依次而起。
‘‘Yathāpi nāma jaccandho, naro apariṇāyako;
正如人虽生而未成熟，尚未完善；
Ekadā yāti maggena, ummaggenāpi ekadā.
一时走于正路，一时陷入邪路。
‘‘Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā apariṇāyako;
在轮回中，愚人亦如未成熟般；
Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā.
有时行善业，有时行非善业。
‘‘Yadā ca ñatvā so dhammaṃ, saccāni abhisamessati;
若能了解此法，必能断除真理的障碍；
Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatī’’ti.
那时，无明已息，内心清净，行持安住。
Saṅkhārapaccayā viññāṇanti chaviññāṇakāyā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Tattha cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana dve vipākamanodhātuyo, tisso ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukavipākacittāni, pañca rūpāvacaravipākacittāni, cattāri arūpāvacaravipākacittānīti bāvīsatividhaṃ. Iti sabbāni bāttiṃsalokiyavipākaviññāṇāni.
识依行而生者，即为识身。识身包含眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识。眼识分善果报、恶果报二种，耳、鼻、舌、身识亦然。意识则有两种果报依所依住的根基，有三种无因果报依识根，有八种因果果报心，有五种与色相应的果报心，及四种无色相应的果报心，共计二十二种。这些皆为二十三世俗果报识。
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī’’ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati, yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ, na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ ‘‘saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī’’ti. Sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvedhā pavattati . Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatā ahetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.
于此，应知为何如此言：“识依行而有”？因业未成熟故，果报未现。果报因缘不现时，识不能产生；若能产生，则所有果报皆生，且果报不止一，不生则不立，故应知“识依行而有”。这一切识确实因缘相续，往来如两种活动。此中有二五识（五根色识中二）、意根中两果依住根、有无因果依住根的三种及喜乐相伴的无因果意识根等，共计三十种。余下二十一种识，根据三界轮回，在三界中依其所应，如实现和续。
‘‘Laddhappaccayamiti dhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti;
“得成因”者，此法乃指彼世间法的事实真相；
Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti’’.
不存在相互冲突，也无无因缘生。
Iti hetaṃ laddhappaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ ‘‘bhavantaramupetī’’ti vuccati, na satto na jīvo. Tassa ca nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati.
因此，说此因缘为所生因缘，为所生法，生于色及无色法，既非有情亦非生命。且于此无过去因相互冲突，亦无对立缘，无所谓其缘断尽及其生续，所谓本缘即前此缘，后缘即继后缘。此即从前生之尽后的生及后续生起、相续之说。
Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā, phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato, aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā, upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā, tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti? Tatridaṃ vuccati –
若言此处，难道在此无疑地，凭有此界人身中蕴之存在而尚未生灭的状态，既已受阻止且依业果之缘，于此果报因果相继，果报生于他因他缘，若无人享受此果报又由谁得此果呢？故此法非美丽之处乎？于是有此说法曰─
‘‘Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato;
「于族中此果，非彼人之彼果，
Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako.
种子为因起，此果因此成。
‘‘Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti;
果成之际，受者心意成，
Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammutī’’ti.
如果生树，树即生果。」
Yopi vadeyya ‘‘evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā, pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu’’nti. So evaṃ vattabbo –
或言：「即便于此族中，此等行（无明行等）现或为果之因，或不可见。若可见者，应即以彼果报为应受果。又若不可见者，则前后连续生已现行，常为果报之缘。」应如是说。
‘‘Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā;
『此等为所造缘故，非恒常生果之所依；』
Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassana’’nti.
『于此处应当了知，如享用等所显现之义。』
Viññāṇapaccayānāmarūpanti idha vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā nāmaṃ, cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ rūpaṃ. Abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthudasakaṃ kāyadasakanti vīsati rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa, opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakāni jīvitindriyanavakañcāti ekūnacattālīsa rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete bācattālīsa dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Kāmabhave pana sesaopapātikānaṃ, saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotaghānajivhākāyavatthubhāvadasakānīti sattati rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Esa ukkaṃso, avakaṃsena pana taṃtaṃdasakavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā paṭisandhiyaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.
此处所谓依识名色者，当知其为依识之内，名为感受、想、行三蕴及识蕴。名色由四大成，是四大之聚合色体。由无明生胎及胎生者转世时所依，二十种身根、六十种色支，及三色蕴合成名色法。众生从胎生至生时，含由眼、耳、鼻、舌、身、意六入及生命根等，计四十三种色法，及三非色蕴合称为依识名色。非色蕴中有三种，即无色蕴。无感想蕴唯含生命根，此即此处续生不息之理说也。
Pavatte pana sabbattha rūpapavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ, saddapātubhāvakāle ututo ceva cittato ca saddanavakaṃ, kabaḷīkārāhārūpajīvīnaṃ āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti evaṃ āhārasamuṭṭhānassa, suddhaṭṭhakassa, utucittasamuṭṭhānānañca dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, ekekacitte tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttakammasamuṭṭhānañca sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ, tayo ca arūpino khandhāti navanavutidhammā yathāsambhavaṃ ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā.
于色之生成处，随缘续生心意兴起同在，色身生成净器示现。初偏见身色起，次于声时心起，且食存活者摄食所生心起。以此二相新心遍十六相，诸种色法六十六种，心诸新生有七十三种，涵盖三色蕴，即依识名色也。
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī’’ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi ‘‘cittānuparivattino dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –
对此如何知晓名色依识续生之理？经中宣说合理。经中谓诸法由心转，等理多方证明识为一切感受等之缘起。
‘‘Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati;
合理推知：『依于心及色，此处色随见生。』
Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo itī’’ti.
又谓：『形色的显现依赖识。』
Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti nāmaṃ vuttameva. Idha pana rūpaṃ niyamato cattāri mahābhūtāni, cha vatthūni, jīvitindriyanti ekādasavidhaṃ. Saḷāyatanaṃ pana cakkhāyatanaṃ sotaghānajivhākāyamanāyatanaṃ.
所谓六入处，是指色法为名。这里的色，固定包含四大元素、六种物质材料、生命根本十一种。所谓六入处，即眼入处、耳入处、鼻入处、舌入处、身入处、意识入处。
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo’’ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathāti.
对此该知，『色法与名法为六入处之缘』者，名色是存在之性。各个名字、形色作为存在之性，各有其相应的入处，彼此不同。
Saḷāyatanapaccayā phassoti –
以六入处为缘，便成接触，谓之「触」；
‘‘Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo;
六触简要言说，从眼触起，
Viññāṇamiva bāttiṃsa, vitthārena bhavanti te’’.
如同三十二识，这些触则详尽现起。
Phassapaccayā vedanāti –
由触发起者为缘就是「受」者——
‘‘Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā;
『感官之门被称为受，诸如由眼触所生的受；
Chaḷeva tā pabhedena, idha bāttiṃsa vedanā’’.
共有六种，以此区分，此处列有三十二种受』。
Vedanāpaccayā taṇhāti –
由受为缘即称为渴爱——
‘‘Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā;
『因对色等的渴望分别，诸种渴爱由此生起；
Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā.
各各分为三种，依其发生方式而定。』
‘‘Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati;
『苦者促使乐，乐者更益渴求』，
Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā.
『然而平等心是连续的，犹如愿乐般说』。
‘‘Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā;
『由于渴爱为因，三种感受遂生；』
Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā’’ti.
『因感受而生渴爱，此理由大圣如实宣说』。」
Taṇhāpaccayā upādānanti cattāri upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ. Upādānapaccayā bhavoti idha kammabhavo adhippeto, upapattibhavo pana paduddhāravasena vutto. Bhavapaccayā jātīti kammabhavapaccayā jāti paṭisandhikhandhānaṃ pātubhavo.
渴爱为因所依谓取，取者有四种：欲取、见取、戒取、我取。依取故有有，此指业因生；依生故有生，此则复述之意。以有为因，生为果，生即续时蕴之再生。
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajananisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko sabbadā ca sabbesañca abhāvato, na kammabhavato aññahetuko tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītatādivisesassa hetu. Tenāha bhagavā – ‘‘kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnapaṇītatāyā’’ti (ma. ni. 3.289). Tasmā jānitabbametaṃ ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti.
这里应了知何以能说「有是生之因」？即使外在因缘，如贫劣资质等差别，观之亦露众生于对等的差异。外因虽成诸如父母、生育之苦、饮食之缘等，众生在对应上依然显出高下殊异。彼非无因，亦非无所者，且对从业生者而言为内在原因，犹如有业引发内在续存者无他因境。业乃众生堕落不善之因。故世尊云：「业分别众生，所谓此低劣资质」。由是应明白：「有是生之因」。
Jātipaccayā jarāmaraṇantiādīsu yasmā asati jātiyā jarāmaraṇañceva sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa bālassa jarāmaraṇādisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti. Tasmā jātipaccayā jarāmaraṇanti. Samecca abhisamecca dhammanti ñāṇena samāgantvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā.
由于生为其缘，故有老死等法。因不存在生，则不会有生之老死，亦无忧伤等法。但若有生，则必有老死。因生之老死乃由生所成之苦法触及而生，幼稚者因受此由老死所成苦法而生或不生之苦法触及，虽无因缘相关但忧悲诸法仍存在。故谓生为老死之因缘。生老死等法无论正因或不正因，皆需以智慧贯通，洞彻四圣谛而获得彻悟。
Evaṃ dvādasapadikaṃ paccayākārappavattiṃ dassetvā idāni vivaṭṭavasena avijjādīnaṃ nirodhadassanatthaṃ ‘‘avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti samecca abhisamecca dhamma’’ntiādimāha. Tattha avijjānirodhāti avijjāya anuppādanirodhā puna appavattinirodhena. Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ sesapadesupi. Idaṃ dukkhantiādayo pubbe vuttanayā eva. Ime dhammā abhiññeyyāti ime tebhūmakā dhammā sabhāvalakkhaṇāvabodhavasena sobhanākārena, adhikena ñāṇena vā sabhāvato jānitabbā. Pariññeyyāti sāmaññalakkhaṇāvabodhavasena, kiccasamāpanavasena ca byāpitvā jānitabbā. Ime dhammā pahātabbāti ime samudayapakkhikā dhammā tena tena guṇaṅgena pahātabbā. Bhāvetabbāti vaḍḍhetabbā. Sacchikātabbāti paccakkhaṃ kātabbā. Duvidhā sacchikiriyā paṭilābhasacchikiriyā ca ārammaṇasacchikiriyā ca. Channaṃ phassāyatanānanti cakkhādīnaṃ channaṃ āyatanānaṃ. Samudayañca atthaṅgamañcāti uppādañca nirodhañca.
如是显示十二因缘之缘起相续，现今亦以阐释无明等烦恼灭之理，谓“无明灭即烦恼灭”等，所谓此处“无明灭”即无明之不起初及灭止；“烦恼灭”即烦恼之不起初。诸余余义亦同。既经前述苦等法言说，谓彼诸法应当由其本质及显现特征以高明方式或广博智慧悉知，亦应以通达共相及完成任务之法分明认知。彼诸法当令弃除者，即为集谛诸法应依各相令舍；当修习者，即应增长为之；当证得者，即应亲证。证得分为两种：远利之证与近缘之证。所谓“遮蔽之触界”即眼等五根所遮蔽之处；“生起与灭除”即缘起与涅槃。
Bhūripaññoti bhūri viyāti bhūri, tāya bhūripaññāya samannāgato bhūripañño. Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgatoti attho.
“智慧广大”者谓增长多方、广大故。拥有广博智慧者为具足广大智慧者。类似“大小智慧”等，谓蕴藏以广大智慧者义。
Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ – katamā mahāpaññā? Mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante dhamme…pe… mahantā niruttiyo… mahantāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante samādhikkhandhe…pe… paññākkhandhe… vimuttikkhandhe… vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭhānāni…pe… mahāvihārasamāpattiyo… mahantāni ariyasaccāni… mahante satipaṭṭhāne… sammappadhāne… iddhipāde… mahantāni indriyāni … balāni… bojjhaṅgāni… mahante ariyamagge… mahantāni sāmaññaphalāni… mahāabhiññāyo… mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.
此处言“智慧广大”等众多差别：何谓广大智慧？谓以广大义加以涵摄。以广大法义加摄，以广大讲说与诠释，以广大辩才呈现，以广大持戒加摄，以广大禅定、智慧、解脱诸蕴加摄。又以广大之场所、广大苦谛、广大念处、正勤之行、神足之力、根力、力及觉支、广大圣道、广大共相果、广大三摩地，及广大无上涅槃为广大智慧涵摄对象。
Katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu…pe… puthunānāāyatanesu… puthunānāpaṭiccasamuppādesu… puthunānāsuññatamanupalabbhesu… puthunānāatthesu… dhammesu… niruttīsu… paṭibhānesu… puthunānāsīlakkhandhesu… puthunānāsamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhesu… puthunānāṭhānāṭhānesu… puthunānāvihārasamāpattīsu… puthunānāariyasaccesu… puthunānāsatipaṭṭhānesu… sammappadhānesu… iddhipādesu… indriyesu… balesu… bojjhaṅgesu… puthunānāariyamaggesu… sāmaññaphalesu… abhiññāsu… puthunānājanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.
何谓新智慧？谓对新诸蕴产生智慧。对新种类诸地、新根、新处、新缘起、新空、诸义、讲说、辩才、新持戒蕴、新禅定、智慧解脱智见蕴，新处所、新居所、新圣谛、新念处、正勤、神足、根力、力、觉支、新圣道、新共相果、神通、新于凡夫之常法超越达至无上涅槃的智慧，谓之新智慧。
Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti. Indriyasaṃvaraṃ paripūreti. Bhojane mattaññutaṃ…pe… jāgariyānuyogaṃ… sīlakkhandhaṃ… samādhikkhandhaṃ… paññākkhandhaṃ… vimuttikkhandhaṃ… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo…pe… pāmojjabahulo ṭhānāṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhatīti hāsapaññā. Satipaṭṭhāne bhāveti sammappadhāne… iddhipāde… indriyāni… balāni… bojjhaṅge… ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā, hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikarotīti hāsapaññā, abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā, hāsabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.
何谓欢喜智慧？此乃某些人多以欢喜、多闻、多乐、多喜悦、精神振奋充实持戒，具足根门守护，饮食节制，勤修觉察，具足持戒蕴、禅定蕴、智慧蕴与解脱智见蕴等，称为欢喜智慧。多闻多喜多悦于诸处所、修习场所，多闻多乐于广大众圣谛，多修持念处、正勤、神足、根力、觉支，修行圣道，多证共相果、多得神通，因而证得无上涅槃，此即欢喜智慧。
Katamā javanapaññā? Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato… dukkhato… anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato… dukkhato… anattato khippaṃ javatīti javanapaññā.
何为流转智慧？任何色法，过去、未来、现在，内外，粗重或细微，低劣或优良，远离或临近，所有色法皆为无常且迅速流转，即流转智慧。所有色法皆苦且无我，迅速流转即流转智慧。无论何种受感……何种分别……任何行法……任何识，过去未来现在远近所有识皆无常苦、无我，迅速流转即流转智慧。眼识……及老死，过去未来现在均无常、苦、无我，迅速流转即流转智慧。
Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
色法过去未来现在皆无常，以灭亡为标志，以痛苦为标志，以无我且无实体为标志，将其分别、测量、分析，了知其破灭而成涅槃，这便是迅速流转的智慧。受、想、行、识、眼识……及老死亦复如是，过去未来现在皆无常，以灭亡为标志，以痛苦为标志，以无我且无实体为标志，将其分别、测量、分析，了知其破灭而成涅槃，这便是迅速流转的智慧。
Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ…pe… nirodhadhammanti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
色即一切过去未来现在皆无常，为缘生法，具有灭毁性、消亡性、离欲性、灭止性，经过衡量、分析，以此分辨，断除色法，于涅槃中成就迅速流转智慧。受、想、行、识、眼识……及老死皆如是，过去未来现在无常，是为一切灭止法，经过衡量、分析，断除灭止现象，于涅槃中成就迅速流转智慧。
Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme… uppannaṃ rāgaṃ… uppannaṃ dosaṃ… mohaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ… makkhaṃ… paḷāsaṃ… issaṃ… macchariyaṃ… māyaṃ… sāṭheyyaṃ… thambhaṃ… sārambhaṃ… mānaṃ… atimānaṃ… madaṃ… pamādaṃ… sabbe kilese… sabbe duccarite… sabbe abhisaṅkhāre… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekamhi āsane cattāro ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, catasso ca paṭisambhidāyo, cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.
何为切断智慧？迅速断除烦恼即为切断智慧。现起欲念不为所住，现起嗔念不为所住，现起害念……一切恶不善法，以及贪、嗔、痴、怨恨、嫉妒、憎恶、毁谤、怨恨、愤怒、蔑视、憎恨、狭诈、狂妄、浮躁、骄慢、过度骄傲、迷醉、疏忽，诸烦恼、诸恶行、诸恶行的造作、诸生世行为皆不为所住，舍弃、消除、灭除、断灭。于一位处，得四圣道，获四圣果，成就四种分解，得六通，实证且亲受智慧，此即切断智慧。
Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ…pe… mohakkhandhaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā.
何为厌离智慧？此智慧于一切造作中增长厌离、离掉、憎恨、不喜欢、不欢喜，转向外道不乐于一切造作之前期，厌离、离掉贪蕴，此即厌离智慧。类似地，厌离、离掉、憎恨痴蕴……嗔恨蕴……怨恨蕴……一切生世的诸行为均增长厌离、离掉，此即厌离智慧。
§28
28.Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vāti so bhūripañño khīṇāsavo yaṃ kiñci diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā mutaṃ vā tesu sabbadhammesu mārasenaṃ vināsetvā ṭhitabhāvena visenibhūto. Tameva dassinti taṃ eva visuddhadassiṃ. Vivaṭaṃ carantanti taṇhāchadanādivigamena vivaṭaṃ hutvā carantaṃ. Kenīdha lokasmi vikappayeyyāti kena idha loke taṇhākappena vā diṭṭhikappena vā koci vikappeyya, tesaṃ vā pahīnattā rāgādinā pubbe vuttenāti.
二十八。在一切法中，一切见闻及默然体验的法，智慧深厚、断尽染污者，彼断尽一切法，被魔灭除，处于清净状态。正是此者见，故为清净见。诸行灭尽后，离欲覆盖等，离垢清净游行。何处在此世中，何因缘众生会改变？是因欲的变化、见解的变化等变化，已摒弃前述的贪等。
Kāmā te paṭhamā senātiādīsu catūsu gāthāsu ayamattho – yasmā āditova agāriyabhūte satte vatthukāmesu kilesakāmā mohayanti, te abhibhuyya anagāriyabhāvaṃ upagatānaṃ pantesu vā senāsanesu, aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati uppajjati. Vuttañcetaṃ – ‘‘pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā’’ti (saṃ. ni. 4.331). Tato te parapaṭibaddhajīvikattā khuppipāsā bādheti, tāya bādhitānaṃ pariyesanataṇhā cittaṃ kilamayati, atha nesaṃ kilantacittānaṃ thinamiddhaṃ okkamati tato visesamanadhigacchantānaṃ durabhisambhavesu araññavanapatthesu senāsanesu viharataṃ utrāsasaññitā bhīru jāyati, tesaṃ ussaṅkitaparisaṅkitānaṃ dīgharattaṃ vivekarasamanassādayamānānaṃ viharataṃ ‘‘na siyā nu kho esa maggo’’ti paṭipattiyaṃ vicikicchā uppajjati, taṃ vinodetvā viharataṃ appamattakena visesādhigamena mānamakkhathambhā jāyanti, tepi vinodetvā viharataṃ tato adhikataraṃ visesādhigamaṃ nissāya lābhasakkārasilokā uppajjanti, lābhādimucchitā dhammapaṭirūpakāni pakāsentā micchāyasaṃ adhigantvā tattha ṭhitā jātiādīhi attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti. Tasmā kāmādīnaṃ paṭhamasenādibhāvo veditabbo.
欲乐者为最初的军队等四偈非本义，理由是如同未出家之人在欲求财物上受烦恼所迷惑，这些欲乐之烦恼战胜了未出家者状态，进入丛林中被归属于出家人住所或军阵、营地，或其他非特别善法中，由此产生不适和厌弃。经中曾说：『比库，朋友，出家人所起的厌恶是艰难的。』因此，被他所束缚的生计造成烦恼，因烦恼，思虑染污心念，心念受染污者则昏沉懈怠。以此而得特殊禀赋者，居于难以修善的丛林和野林营地，心怀恐惧，如有不安的忧虑者长久独处，与世隔绝时生起对修行道路的怀疑，心中生起：「这真是修行之路吗？」此时若消除怀疑而修行，便生起适度修持的傲慢与骄傲；若令此傲慢消除，应依止更高的殊胜禀赋而生起名利尊重等诸欲，这些欲乐被摧毁后，便生起假相法戏弄之心，借助假相法自我生起贪欲、嫉妒和欺骗。因此，欲乐等最初的军队等状态应当辨识清楚。
Evametaṃ dasavidhaṃ senaṃ uddisitvā yasmā sā kaṇhadhammasamannāgatattā kaṇhassa namucino upakārāya saṃvattati, tasmā naṃ ‘‘tava senā’’ti niddisanto āha – ‘‘esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī’’ti. Tattha abhippahārinīti samaṇabrāhmaṇānaṃ ghātinī nippothinī, antarāyakarīti attho. Na naṃ asūro jināti, jetvāva labhate sukhanti evaṃ tava senaṃ asūro kāye ca jīvite ca sāpekkho puriso na jināti, sūro pana jināti, jetvāva maggasukhaṃ phalasukhañca adhigacchati.
如此划分十种军队时，因其具有黑暗之性，隐示有害于黑暗者，故称此为『你的军队』。此处所说的『军队』，指的是杀害出家人和婆罗门的众敌，意即妨碍修行之人。恶魔无法征服此军队，恶魔能征服则获得安乐，因而此军队对身心造成妨害，令修行人苦难而不得胜利；相反，勇猛者虽能胜此军队，获得修行之道的安乐与成果。
Yatocatūhi ariyamaggehīti yadā catūhi niddosanibbānamagganasaṅkhātehi maggehi. Mārasenāti mārassa senā vacanakarā kilesā. Paṭisenikarāti paṭipakkhakarā. Jitā cāti parājayamānā hanitā ca. Parājitā cāti niggahitā ca. Bhaggāti bhinnā. Vippaluggāti cuṇṇavicuṇṇā. Parammukhāti vimukhabhāvaṃ pāpitā. Visenibhūtoti nikkileso hutvā ṭhito.
所谓四圣道集分别为四谛道：即无烦恼的涅槃道等四条道路。恶魔军队即指烦恼。反面军队即相反力量。已征服者则为被击退与摧毁者。被击退者表示被镇摄。分散则指被分裂。极端正面者是指心向解脱的一面。成为恶魔军队者，是指去除烦恼之心后立定不动。
Vodātadassinti byavadātadassiṃ. Tāni chadanānīti etāni taṇhādikilesachadanāni. Vivaṭānīti pākaṭīkatāni. Viddhaṃsitānīti ṭhitaṭṭhānato apahatāni. Ugghāṭitānīti uppāṭitāni. Samugghāṭitānīti visesena uppāṭitāni.
届然显见者即明了所见。现象覆盖者为烦恼已覆盖。开显者即彰显。曝露者即已从原位除去。揭开者即启示。特别揭开则是明确地揭示。
§29
29.Na kappayantīti gāthāya sambandho attho ca – kiñca bhiyyo? Te hi tādisā santo dvinnaṃ kappānaṃ purekkhārānañca kenaci na kappayanti, na purekkharonti. Paramatthaṃ accantasuddhiṃ adhigatattā anaccantasuddhiṃyeva akiriyasassatadiṭṭhiṃ ‘‘accantasuddhī’’ti na te vadanti. Ādānaganthaṃ gatitaṃ visajjāti catubbidhampi rūpādīnaṃ ādāyakattā ādānaganthaṃ attano cittasantāne gathitaṃ baddhaṃ ariyamaggasatthena vissajja chinditvā. Sesaṃ pākaṭameva.
关于“不得制造”与偈的关系意涵，意指它们为两种不同的创造和相续，彼此不制造，也不相续，最终达至绝对清净，而非断灭主张的绝对清净称为“究竟清净”。因而他们不称之为“究竟清净”。“受取结”则指四种取法缘起的缠结。由此，内心贪嗔痴等被由圣道觉者所断除，结缚因便随之消除。剩余部分则显然。
Accantasuddhinti accantaṃ paramatthaṃ suddhiṃ. Saṃsārasuddhinti saṃsārato suddhiṃ. Akiriyadiṭṭhinti karoto na karīyati pāpanti akiriyadiṭṭhiṃ. Sassatavādanti ‘‘nicco dhuvo sassato’’ti vacanaṃ. Na vadanti na kathenti.
究竟清净指最终的绝对清净。轮回清净是指脱离轮回后的清净。无所作为见则是指不行恶事与无所作为的见解。常见主张“一直不断”，但他们既不言说也不阐述此说。
Ganthāti nāmakāyaṃ ganthenti, cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭentīti ganthā. Abhijjhā ca sā nāmakāyaghaṭanavasena gantho cāti abhijjhākāyagantho. Hitasukhaṃ byāpādayatīti byāpādo. Byāpādo ca so vuttanayena gantho cāti byāpādo kāyagantho. Sīlabbataparāmāsoti ‘‘ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhī’’ti (dha. sa. 1143, 1222) parato āmāso. Idaṃsaccābhinivesoti sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña’’nti (dha. sa. 1144) iminā ākārena abhiniveso idaṃsaccābhiniveso. Attano diṭṭhiyā rāgoti attanā abhinivisitvā gahitāya diṭṭhiyā chandarāgo. Paravādesu āghātoti parassa vacanesu kopo. Appaccayoti atuṭṭhākāro. Attano sīlaṃ vāti attanā samādinnaṃ gosīlādisīlaṃ vā. Attano diṭṭhīti attanā gahitā parāmaṭṭhā diṭṭhi. Tehi ganthehīti etehi vuttehi nāmakāyaghaṭanehi. Rūpaṃ ādiyantīti catusamuṭṭhānikaṃ rūpārammaṇaṃ ādiyanti gaṇhanti. Upādiyantīti upagantvā gaṇhanti taṇhāgahaṇena. Parāmasanti diṭṭhigahaṇena. Abhinivisanti mānagahaṇena. Vaṭṭanti tebhūmakavaṭṭaṃ. Gantheti bandhane.
所谓“缚缚”者，谓与名称相缚，依逻辑相续，环绕其中缚持，故名为缚。贪欲亦属于此名称形缚之类，谓因贪欲身心缚缚，故名贪欲身缚。令苦乐遍布身心者名为蔽障。此蔽障，依教义言，是身之缚缚，故言为身缚。所谓戒律误解即“从此处及彼处，沙门婆罗门因戒律之纯洁而殊胜”，这是外缘之误。所谓真实執着，排除一切诸般通达语所说义，谓“常存世界，此即真实，汝其不信”，借此因缘称为真实執着。以自所执见愤恨，称为见贪；以他言骂击，称为他恨；不满，谓不满足之行为；以自己所习戒德为己戒，是谓自见；此等缚即上述名称形缚者。所谓色施为四合因缘之色境，而取执之。取执者，谓近前前着被缚，如渴爱握持；妄执谓执见，怨恚谓執尊慢。所缚者，为三界轮回也。缚即束缚。
Vosajjitvā vāti sammā vissajjitvā vā. Gathiteti bandhane. Ganthiteti ganthanena ganthite. Vibandheti visesena bandhe. Ābandheti anekavidhena bandhe. Palibuddheti amuñcite. Bandhane poṭayitvāti taṇhāmānadiṭṭhibandhanāni pappoṭayitvā. Visajjāti cajitvā.
所谓放弃者，谓正当舍离。绑缚，谓以缚缚束缚之。缚缚，谓以缚缚缚之。障碍，谓特别束缚。加缚，谓多种束缚。为解，谓切断束缚。于缚缚中拆解束缚，又以贪、恚、愚三缚为破除之对象。舍弃者，谓弃舍。
Ime pana cattāro ganthe kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati, maggapaṭipāṭiyāpi – kilesapaṭipāṭiyā abhijjhākāyagantho arahattamaggena pahīyati, byāpādo kāyagantho anāgāmimaggena, sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho sotāpattimaggena. Maggapaṭipāṭiyā sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho sotāpattimaggena, byāpādo kāyagantho anāgāmimaggena, abhijjhākāyagantho arahattamaggenāti. Ete cattāro ganthā yassa saṃvijjanti, taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Te catuppabhedā abhijjhāyanti etāya, sayaṃ vā abhijjhāyati, abhijjhāyanamattameva vā esāti abhijjhā. Lobhoyeva nāmakāyaṃ gantheti cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭetīti kāyagantho. Byāpajjati tena cittaṃ pūtibhāvaṃ gacchati, byāpādayati vā vinayācārarūpasampattihitasukhādīnīti byāpādo. ‘‘Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhī’’ti parāmasanaṃ sīlabbataparāmāso, sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña’’ntiādinā ākārena abhinivisatīti idaṃsaccābhiniveso. Yathā vayhaṃ vātiādiṃ vayhādivisaṅkharaṇaṃ ganthānaṃ viyogakaraṇe upamaṃ dassento āha.
此中四缚，能于染污之行为带来拘束，亦在修道之路中缚除之。贪欲身缚于阿拉汉道断除，蔽障身缚于不还道断除，戒误身缚及真实执着身缚于入流道断除。道途中，戒误身缚及真实执着身缚于入流道断除，蔽障身缚于不还道断除，贪欲身缚于阿拉汉道断除。此四缚者，于彼处依因缘缚缚形成。此四缚中，贪欲缚谓自心贪欲；贪欲广泛牵缠其心，令心不清净，并生诸利益苦乐障碍，故谓之蔽障。戒误，谓因误解沙门婆罗门戒律纯洁妙用为误解；真实执着，谓排斥一切通语所说义，视为恒存世界真实而误执不实。如“我们所说之执见”等语，皆以此为真实执着。例如掷舍等闻教破除缚缚之譬喻说法。
Na janentīti na uppādenti. Na sañjanentīti na nibbattenti. Nābhinibbattentīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Na sañjanentīti uppādakkhaṇaṃ. Na nibbattenti nābhinibbattentīti pavattikkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
所谓不生者，谓不生起。所谓不现者，谓不发生。所谓非生者，谓借助词素加强语气。谓不现者，即初发起之时。谓不生起及不复起，即当现行之时，有此说法。
§30
30.Sīmātigoti gāthā ekapuggalādhiṭṭhānāya desanāya vuttā. Pubbasadiso eva panassā sambandho, so evaṃ atthavaṇṇanāya saddhiṃ veditabbo – kiñca bhiyyo? So īdiso bhūripañño catunnaṃ kilesasīmānaṃ atītattā sīmātigo, bāhitapāpattā ca brāhmaṇo, itthambhūtassa ca tassa natthi, paracittapubbenivāsañāṇehi ñatvā vā maṃsadibbacakkhūhi disvā vā kiñci samuggahītaṃ, abhiniviṭṭhanti vuttaṃ hoti. So ca kāmarāgābhāvato na rāgarāgī rūpārūparāgābhāvato na virāgaratto, yato evaṃvidhassa tassa ‘‘idaṃ parama’’nti kiñci idha uggahītaṃ natthīti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.
「三十界限」者，为独觉者法修学之说。此界限相似先前所说关系，如是理义应当同解。资深智慧者，得四染污界限已超越出，外道辟支佛亦无此境界；以前住他心识知或肉眼视物无所执着者，谓为遁逸境界。且因无贪欲，因此无爱欲之执；无对色声香味触法之执；故谓无瞋恚贪染。正因如此，彼所谓“这是极乐彼岸无所执著”，以此阿拉汉阶教义而结论。
Catasso sīmāyoti cattāro paricchedā. Diṭṭhānusayoti diṭṭhi ca sā appahīnaṭṭhena anusayo cāti diṭṭhānusayo. Vicikicchānusayādīsupi eseva nayo. Kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā ‘‘anusayā’’ti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayaṭṭho nāma appahīnākāro, appahīnākāro ca ‘‘uppajjatī’’ti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti. Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatā kilesā vuccanti. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā ‘‘uppajjatī’’ti vattuṃ yujjati.
所谓四界限，即四种划分。所谓见行习，即不舍弃之见爱习气。疑爱习气等亦是同理。何以名之为习气？因宿习已久。何为此宿习？谓未除者。此等宿习流转于各世，故谓为习气。所谓流转，谓习气依因缘得生而现起。或云，习气谓未灭形态；未灭形态不当说“现起”，故不可云“习气生起”。对此答曰，未灭形态即习气，习气即堕藏染污，心所相应，具缘起因，常善巧，此现有、未来与过去皆然，故言可说习气现起。
Tatridaṃ pamāṇaṃ – paṭisambhidāyaṃ tāva abhisamayakathāyaṃ (paṭi. ma. 3.21) ‘‘paccuppanne kilese pajahatī’’ti pucchitvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya ‘‘thāmagato anusayaṃ pajahatī’’ti vuttaṃ. Dhammasaṅgaṇiyaṃ mohassa padabhājane (dha. sa. 390) ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ, avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Kathāvatthusmiṃ ‘‘anusayā abyākatā anusayā ahetukā anusayā cittavippayuttā’’ti (kathā. 605) sabbe vādā paṭisedhitā. Anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi ‘‘cittasampayutto sārammaṇo’’tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
此处所说的标准，是针对洞悉智慧的修习讲解（根据《巴提三藏·义》3.21节）。问曰“烦恼一旦现起，便能断除否？”为了解释烦恼潜伏现起的状态，有言“止息烦恼者断除烦恼。”在《法集论》中讲述了迷惑心的词义部分：“无明烦恼是无明的显现，无明的展现即是迷惑，是不善的根本，此时即有迷惑。”由此揭示了不善心所产生的无明烦恼之现起。在《说部论》中反复论述“潜伏烦恼不可明确证实，潜伏烦恼无因无缘，潜伏烦恼与心不相连”等，凡此言论皆被否定。关于潜伏烦恼的产生，有七大宏论中某论述：“凡是由欲爱潜伏烦恼生起者，同时亦生起瞋恚潜伏烦恼。”因此，对“潜伏烦恼乃是因缘和合而生”的说法，应以此纤细微妙的标准加以认识。至于所谓“与心相连的表象”等说，也应作此理智的判断。所谓潜伏烦恼，是指名称所表的现象，实际上是与心相连的不善法，必须止息于此而住灭。
Tattha diṭṭhānusayo catūsu diṭṭhisampayuttesu, vicikicchānusayo vicikicchāsahagate, avijjānusayo dvādasasu akusalacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca; tayopi avasesatebhūmakadhammesu ārammaṇavasena diṭṭhivicikicchāmohā. Kāmarāgānusayo cettha lobhasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, manāpesu avasesakāmāvacaradhammesu ārammaṇavasena uppajjamāno lobho. Paṭighānusayo domanassasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, amanāpesu avasesakāmāvacaradhammesu ārammaṇavaseneva uppajjamāno doso. Mānānusayo diṭṭhivippayuttalobhasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, dukkhavedanāvajjesu avasesakāmāvacaradhammesu rūpārūpāvacaradhammesu ca ārammaṇavaseneva uppajjamāno māno. Bhavarāgānusayo catūsu diṭṭhivippayuttesu uppajjamānopi sahajātavasena vutto. Ārammaṇavaseneva pana rūpārūpāvacaradhammesu uppajjamāno lobho vutto.
其中见潜伏烦恼包括四种与见解相关的；疑潜伏烦恼在于疑惑缠绕；无明潜伏烦恼存在于十二种不善心中，作为与生俱来的堆积心念；这些烦恼潜伏于根本烦恼现起之前的基础心法中，呈现出见、疑和无明的状态。欲爱潜伏烦恼与贪欲心相应，作为内在的根基烦恼；在心念潜伏为隐没欲求与渴望时即现起贪爱。瞋恚潜伏烦恼对应于伴随恼恨与不悦的心，亦为根基烦恼；在未悦心念潜伏为隐没欲求与离散时激起怒怨。傲慢潜伏烦恼存在于与见相违的贪欲心相应，作为根基烦恼；于感受苦难时，以及对形色对此分别的内心活动时，表现为自尊自慢。现起的生命贪恋潜伏烦恼产生于四种与见难调适的烦恼中，同时也作为根基烦恼存在。仅在根基烦恼之中，对形色的执著和不执著之间的中间变化表现出的贪爱烦恼亦得说明。
Tattha diṭṭhānusayoti dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi. Vicikicchānusayoti aṭṭhavatthukā vicikicchā. Tadekaṭṭhā ca kilesāti sahajekaṭṭhavasena diṭṭhiyā vicikicchāya, sahajekaṭṭhavasena ekato ṭhitā. Mānānusayoti navavidhamāno. Paramatthañāṇena vā ñatvāti paresaṃ cittācārajānanapaññāya jānitvā, cetopariyañāṇena jānitvāti vuttaṃ hoti. Pubbenivāsānussatiñāṇena vāti atīte nivuṭṭhakkhandhānussaraṇañāṇena jānitvā. Maṃsacakkhunā vāti pakaticakkhunā. Dibbacakkhunā vāti dibbasadisena dibbavihārasannissitena vā dibbacakkhunā passitvā. Rāgarattāti rāgena rañjitā. Ye pañcasu kāmaguṇesūti ye pañcasu rūpādivatthukāmakoṭṭhāsesu. Virāgarattāti virāgasaṅkhātāsu rūpārūpasamāpattīsu atirattā allīnā. Yato kāmarāgo cāti yadā kāmabhave rāgo ca. Rūpārūparāgesupi eseva nayo.
所谓见潜伏烦恼，即有六十二种见解之分别；疑潜伏烦恼即含八种疑惑之义。烦恼之一，便是见见为根本，导致心志一方的疑惑。傲慢潜伏烦恼则有九种现行。通过深究真理的智识得以认知；以对他心活动的观察智慧而了知；亦凭先世记忆智慧识得过去已断之聚集物；凭粗略的肉眼可以辨识；天眼的通达则是依赖天眼的显现和殊胜境界的观察。所谓爱欲渴望是指被爱欲染污。五种感官乐境中的欲求称之。厌离渴望则是在超越欲爱和色相同时厌恶、疏远的状态。所谓欲爱，对应欲生烦恼，即所谓的色与色相的欲爱便是此理。
Saddhammappajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya · 《正法明灯》大义释注疏中
Suddhaṭṭhakasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 纯八颂经解释之阐明已竟。