16. Sāriputtasuttaniddeso · 16. 沙利子经分别义注
15. Attadaṇḍasuttaniddesavaṇṇanā第十五，《执杖经义释》的注释
§170
170. Pannarasame attadaṇḍasuttaniddese attadaṇḍā bhayaṃ jātanti paṭhamagāthāya attho – yaṃ lokassa diṭṭhadhammikaṃ vā samparāyikaṃ vā bhayaṃ jātaṃ, taṃ sabbaṃ attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ attano duccaritakāraṇā jātaṃ, evaṃ santepi janaṃ passatha medhagaṃ, imaṃ sākiyādijanaṃ passatha aññamaññaṃ medhagaṃ hiṃsakaṃ bādhakanti. Evaṃ taṃ paṭiviruddhaṃ vippaṭipannaṃ janaṃ paribhāsitvā attano sammā paṭipattidassanena tassa saṃvegaṃ janetuṃ āha ‘‘saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. Pubbe bodhisatteneva satāti adhippāyo.
关于第170经——意谓通过第一诗句揭示“自业刑罚恐怖”的涵义：世间无论是现法中所见的，或未来世将生起的恐怖，皆因自业恶行而生。即使如此，世人仍可察觉，他们是邪正相争之士，彼此之间才是互相攻击之人。为使世人觉悟背离自业而行的错误行为，以自身正行示现，此者发愿说：“我将宣扬这震慑力，如我自己所亲证的。”此愿起于过去久远之菩萨时世。
Tayoti gaṇanaparicchedo. Daṇḍāti duccaritā. Kāyadaṇḍoti kāyaduccaritaṃ. Vacīdaṇḍādīsupi eseva nayo. Tividhaṃ kāyaduccaritanti pāṇātipātādikāyato pavattaṃ duṭṭhuṃ caritaṃ, kilesapūtikattā vā duṭṭhu caritanti laddhanāmaṃ tividhaṃ duccaritaṃ kāyaduccaritaṃ. Catubbidhanti musāvādādicatubbidhaṃ. Tividhanti abhijjhāditividhaṃ. Diṭṭhadhammikanti diṭṭheva dhamme imasmiṃyeva attabhāve paṭisaṃvedanīyaṃ. Samparāyikanti anāgate attabhāve paṭisaṃvedanīyaṃ. Āgucārīti pāpakārī aparādhakārī. Tamenaṃ rājā paribhāsatīti pāpakāriṃ rājā paribhāsati, bhayaṃ uppādeti. Dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetīti kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ domanassaṃ vindati. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassanti evarūpaṃ bhayañca dukkhañca domanassañca. Kuto tassāti tassa corassa kuto uppannaṃ. Attadaṇḍato jātanti attanā kataduccaritato uppannaṃ.
关于“三者计算”的讲解：“刑罚”指恶行；“身刑罚”指身恶行；“语刑罚”等亦同理。所谓三类身恶行，是指由手足所起之恶，如杀生等，因染污烦恼而为恶行故，名为三类恶行及身恶行。四种则为谎言的四个种类；三种则指贪欲的三种形态。所谓现行恐怖，即是在当前境界中，感受自身所生之恐怖；未来恐怖，则为未生之境界，亦应感知为恐怖。所谓不正行为者，即是作恶犯罪的人，国王因此谴责他们，致使恐怖生起。此苦、忧生于身体与心，谓此恐怖即为身苦、心苦与忧苦。如何起源？正是自业所造成的恐怖，由自身所作恶所生。
Antamasoti heṭṭhimato. Savacanīyampi karoti ‘‘nate labbhā ito pakkamitu’’nti ito imamhā gāmādinā gantuṃ na labbhā. Na sakkā bahi nikkhamitunti palibodhaṃ saṅgaṃ karoti. Dhanajānipaccayāpīti dhanaparihānikāraṇāpi. Rājā tassa vividhā kammakāraṇā kārāpeti. Kasāhipi tāḷetīti kasādaṇḍakehi potheti. Vettehipi tāḷetīti sakaṇṭakavettalatāhi potheti. Aḍḍhadaṇḍakehītiādayo heṭṭhā vuttanayāyeva. Sunakhehipikhādāpetīti katipayāni divasāni āhāre adatvā chātasunakhehi khādāpeti. Te muhuttena aṭṭhikasaṅkhalikameva karoti. Sūle uttāsetīti sūlaṃ āropeti. Rājā imesaṃ catunnaṃ daṇḍānaṃ issaroti imāsaṃ catunnaṃ āṇānaṃ kātuṃ rājā samattho.
“最终之义”指低等人的行为。“禁止之言”亦称“不得离开此地”等，意指不可随意离开本村等地，表明明令存在。因贪财故，国王施行多种刑罚治理。有“剪除手足”的称呼，指用道具施刑，如砍断等；有用钉刺、摄取食物的刑罚措施。种种器械如铁钉、尖刺等，为国王的四种刑罚之统称，国王有权用此四种刑罚。故此四刑是国王以自身权威施行。
Sakena kammenāti sayaṃkatena kammena. Tamenaṃ nirayapālāti ettha ekacce therā ‘‘nirayapālā nāma natthi, yantarūpaṃ viya kammameva kāraṇaṃ kāretī’’ti vadanti. Tesaṃ taṃ ‘‘atthi nirayesu nirayapālāti, āmantā. Atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena abhidhamme (kathā. 866 ādayo) paṭisedhitameva. Yathā hi manussaloke kammakāraṇakārakā atthi, evameva nirayesu nirayapālā atthīti. Tattaṃ ayokhilanti tigāvutaṃ attabhāvaṃ sampajjalitāya lohapathaviyā uttānakaṃ nipajjāpetvā dakkhiṇahatthe tālappamāṇaṃ ayasūlaṃ pavesenti, tathā vāmahatthādīsu. Yathā ca uttānakaṃ nipajjāpetvā evaṃ urenapi vāmapassenapi dakkhiṇapassenapi nipajjāpetvā taṃ kammakāraṇaṃ karontiyeva.
“由己业作”指以个人业力作业。关于地狱守护者，有些长老说：“所谓地狱守护者并无实体，就像如实业力是业因而产生。”对此，经典中否定此见，论及业因必具守护者，正如人间有因而有果，地狱亦有守护者。描述其刑罚手段，如施以三十六铁棒，以钢铁之针刺穿，右手托着阴燃之炼铁棒，左手持之；彼处刑罚如同顶上坠铁刺，刑罚足以使受罚者如然。如同右手、左手施加，施行者尽行其刑罚。
Saṃvesetvāti jalitāya lohapathaviyā tigāvutaṃ attabhāvaṃ nipajjāpetvā. Kuṭhārīhīti mahatīhi gehacchādanassa ekapakkhamattāhi kuṭhārīhi tacchenti, lohitaṃ nadī hutvā sandati, lohapathavito jālā uṭṭhahitvā tacchitaṭṭhānaṃ gaṇhāti, mahādukkhaṃ uppajjati, tacchantā pana suttāhataṃ karitvā dāru viya aṭṭhaṃsampi chaḷaṃsampi karonti. Vāsīhīti mahāsuppapamāṇāhi vāsīhi. Rathe yojetvāti saddhiṃ yugayottaupakkharacakkakubbarapājanehi sabbato pajjalite rathe yojetvā. Mahantanti mahākūṭāgārappamāṇaṃ. Āropentīti sampajjalitehi ayamuggarehi pothentā āropenti. Sakimpi uddhanti supakkutthitāya ukkhaliyā pakkhittataṇḍulaṃ viya uddhaṃ adho tiriyañca gacchati. Mahānirayeti avīcimahānirayamhi.
“使陷”的意谓以火烤三十六炼铁棒将其击打。关于斧头，指只有单侧的钢铁斧头剖覆房屋之用，染成朱红色，斧头砍伐木材，极为痛苦。由炼铁制造的长条形铁棒连接成链，击打犹如斧头伐木。铁钉则为大型钉子。挂车轮于车轴上，以火焰点燃，车轮周围全部燃烧。施刑者用铁刺刺入，对受刑者进行上下左右的穿刺，犹如田间扬稻谷般刺入。大地狱即为阿鼻大地狱。
Catukkaṇṇoti caturassamañjūsāsadiso. Vibhattoti catudvāravasena vibhatto. Bhāgaso mitoti dvāravīthīnaṃ vasena bhāge ṭhapetvā ṭhapetvā vibhatto. Pariyantoti parikkhitto. Ayasāti upari navayojanikena ayapattena chādito. Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhatīti evaṃ pharitvā tiṭṭhati, yathā samantā yojanasate ṭhatvā olokentassa akkhīni yamakagoḷakā viya nikkhamanti. Kadariyātapanāti sabbepi te ussadehi saddhiṃ aṭṭha mahānirayā kadariyā niccaṃ tapantīti kadariyātapanā. Balavadukkhatāya ghorā. Kappaṭṭhikānaṃ accīnaṃ atthitāya accimanto. Āsādetuṃ ghaṭṭetuṃ dukkaratāya durāsadā. Diṭṭhamattā vā sutamattā vā lomāni haṃsentīti lomahaṃsanarūpā. Bhīsanatāya bhismā. Bhayajananatāya paṭibhayā. Sukhābhāvena dukhā.
“四眼”似四面神俊美之像；“分裂”指有四门相互隔离；“部分”意谓隔以城门和街道为界分割；“环绕”谓全被包围覆盖。所谓铁，即被九条铁链缠绕。周围千条铁链扩展开来，猖獗如同眼睛眨动。所谓“恒常燃烧”，指诸般药物火焰连续不息。如同尖锐如剑镞之痛苦；断铁造成之困苦潮水。毛发枯焦、剥脱如被火焰焚烧。极端恐怖生起于此，令人生畏惧、无法安乐。此等苦痛俱是恐怖、苦恼及忧愁之本源。
Puratthimāyabhittiyātiādigāthānaṃ evaṃ avīcinirayoti pariyantaṃ katvā ayaṃ saṅkhepattho – aggijālānaṃ vā pana sattānaṃ vā tesaṃ dukkhassa vā vīci antaraṃ natthi etthāti avīci. Tatra hi puratthimādīhi bhittīhi jālārāsi uṭṭhahitvā pāpakammino puggale jhāpento pacchimādīsu bhittīsu paṭihaññati paharati, tā ca bhittiyo vinivijjhitvā parato yojanasataṃ gaṇhāti, heṭṭhā uṭṭhitā upari paṭihaññati, upari uṭṭhitā heṭṭhā paṭihaññati. Evaṃ tāvettha jālānaṃ vīci nāma natthi. Tassa pana anto yojanasataṭṭhānaṃ khīravallipiṭṭhassa pūritanāḷi viya sattehi nirantaraṃ pūritaṃ catūhi iriyāpathehi paccantānaṃ sattānaṃ pamāṇaṃ natthi, na ca aññamaññaṃ byābādhenti, sakasakaṭṭhāneyeva paccanti. Evamettha sattānaṃ vīci nāma natthi. Yathā pana jivhagge cha madhubindūni sattamassa tambalohabinduno anudahanabalavatāya abbohārikāni honti, tathā tattha anudahanabalavatāya sesā cha akusalavipākupekkhā abbohārikā honti, dukkhameva nirantaraṃ paññāyati. Evamettha dukkhassa vīci nāma natthi. Nirassādaṭṭhena nirayo.
所谓东面及其依傍的墙壁等诗句，如此结尾曰无底深渊，表明此处是概说——火焰缠绕或众生所受苦恼之地，并无横向连接。此中所谓东墙，指铁栅栏般的墙壁高耸，恶行者受惩戒后反复在西墙等处攻击毁坏，墙壁被砸穿后反而测量到百由旬之外，有的墙壁在下边有人撞击上壁，有的上边有人敲击下壁。如此一来，这类墙壁间并无横向连通。至于内壁边沿如乳状丘陵般铺满密集的毒蛇，众生聚居且四个路径上互不干扰，彼此间也隔绝，唯独在树丛等处相依而栖。这样而言，众生之间亦无横向相通。譬如蜂巢内中蜂蜜滴落，蜂之力量维系着相互紧密，在此则有毒蛇因缘护持而余存，其间流露的唯有苦，始终不变。由此推知，此亦是苦难无横向流通无底地狱。此处属无安乐之地，即地狱。
Tattha sattā mahāluddāti tasmiṃ nibbattā sattā mahantā luddā. Mahākibbisakārinoti mahantadāruṇakammakārino. Accantapāpakammantāti ekaṃsena pāpakammino. Paccanti na ca miyyareti channaṃ jālānamantare paccanti, na ca miyyanti. Jātavedasamo kāyoti tesaṃ sarīraṃ aggisadisaṃ. Tesaṃ nirayavāsinanti tesaṃ pāpakammānaṃ nirayavāsīnaṃ. Passa kammānaṃ daḷhattanti pāpakammānaṃ thirabhāvaṃ olokehi. Na bhasmā hoti napī masīti chārikāpi na hoti aṅgāropi. Puratthimenāti yadā taṃ dvāraṃ apārutaṃ hoti, atha tadabhimukhā dhāvanti, tesaṃ tattha chaviādīni jhāyanti. Dvārasamīpaṃ pattānañca tesaṃ taṃ pīdhīyati, pacchimaṃ apārutaṃ viya khāyati. Esa nayo sabbattha. Abhinikkhamitāsā teti nirayā nikkhamituṃ āsā etesanti nikkhamitāsā. Mokkhagavesinoti muñcanupāyaṃ esantā gavesantāpi. Na te tato nikkhamituṃ, labhanti kammapaccayāti te sattā nirayato nikkhamanadvāraṃ pāpakammapaccayā nādhigacchanti. Tesañca pāpakammantaṃ, avipakkaṃ kataṃ bahunti tesañca sattānaṃ lāmakaṃ dāruṇakammaṃ avipākaṃ bahuvidhaṃ nānappakāraṃ adinnavipākaṃ kataṃ upacitaṃ atthi.
此中众生称为大地狱者，即在其中作大恶业之众生。所谓大劫毁灭造作者者，乃极恶之造恶者，专行恶业。彼众生往返无死，行于铁网之间，互相不灭绝。其身如同熔炉火中之躯体，彼为地狱中的苦行者。观看其恶业坚重，地狱众苦坚固难转，非灰烬、泥沼、草叶能摧毁，更非肢体伤害所及。所谓东墙，当此门未被封闭之时，众生争先恐后涌入，其形态显现惊骇。靠近入口处被挤压，状若吃噬般，彼众生承受极苦。此理普遍存在。所谓欲出地狱者，实为希求超出此苦，然彼众生虽寻求解脱之法，终不得超脱，因业力所致，众生不得从地狱中得出，故无出地狱之门。其恶业未成熟者，其众生若修未成的多种恶业，虽有诸多不同果报但皆受苦业支配。
Saṃveganti vinilanaṃ. Ubbeganti ṭhitaṭṭhānato gamanaṃ. Utrāsanti ubbejanaṃ asanniṭṭhānaṃ. Bhayanti cittutrāsanaṃ. Pīḷananti ghaṭṭanaṃ. Ghaṭṭananti pīḷākaraṇaṃ. Upaddavanti ītiṃ. Upasagganti rundhanaṃ.
说到由诸恶苦所现起的惶恐，凡心动摇，行止踌躇不前，忿怒激发，惧怕心乱，压迫心苦，无量烦恼产生，因而痛苦不安，忧思满怀，情绪纷乱，堵塞精神而痛苦生起。
§171
171. Idāni yathānena saṃvijitaṃ, taṃ pakāraṃ dassento ‘‘phandamāna’’ntiādimāha. Tattha phandamānanti taṇhādiṭṭhīhi kampamānaṃ. Appodaketi appe udake. Aññamaññehi byāruddhedisvāti nānāsatte ca aññamaññehi saddhiṃ viruddhe disvā. Maṃ bhayamāvisīti maṃ bhayaṃ paviṭṭhaṃ.
171. 如今全然显现时，即如言说『紧缚者』等语。所谓紧缚者，乃因贪欲、见解等动摇不稳而震荡之义。所谓小水即是微少水，当中因种种原因，众生相互摩擦对立。彼我心存畏惧，害怕已经进入内心。
Kilesaphandanāya phandamānanti rāgādikilesacalanāya calamānaṃ. Payogoti kāyavacīmanopayogo.
所谓“缚”是指因贪等烦恼搅动动摇。所谓“用”是指对身体和言语施行的运用。
Viruddhāti virodhamāpannā. Paṭiviruddhāti paṭimukhaṃ hutvā virodhamāpannā, suṭṭhu viruddhā vā. Āhatāti kodhena āhatā pahatā. Paccāhatāti paṭimallā hutvā āhatā. Āghātitāti ghaṭṭitā. Paccāghātitāti visesena ghaṭṭitā. Pāṇīhipi upakkamantīti hatthehipi paharanti.
所谓“违”是指出现抵触、对立。所谓反违，是转身离开而出现对立，可谓是恰当的违背。所谓“击”是指愤怒所中伤害、打击。所谓反击，是移动回来后再度伤害。所谓打击，指身体或四肢等被伤害。
§172
172.Samantamasāro lokoti nirayaṃ ādiṃ katvā samantato loko asāro niccasārādirahito. Disā sabbā sameritāti sabbā disā aniccatāya kampitā. Icchaṃ bhavanamattanoti attano tāṇaṃ icchanto. Nāddasāsiṃ anositanti kiñci ṭhānaṃ jarādīhi anajjhāvuṭṭhaṃ nāddakkhinti.
172. 「世间如同满布泥污之水，地狱为其始端，整体世界空无实质，无有常住之自性。诸方向皆如海洋般，众生因无常而颤动。依意愿造作生灭，谓以自身作汝之护持。未见之前，不曾观照；如同老朽者，不觉其身渐微，未曾觉察所处之境。
Asāroti na sāro, sāravirahito vā. Nissāroti sabbena sabbaṃ sāravirahito. Sārāpagatoti sārato apagato. Niccasārasārena vāti satatasārasaṅkhātena sārena vā. Uparipadadvayepi eseva nayo. Ye puratthimāya disāya saṅkhārāti ye puratthimāya disāya paccayehi saṅgamma samāgamma katā saṅkhārā. Tepi eritāti tepi saṅkhārā kampitā. Sameritāti sammā kampitā. Calitāti calanaṃ gatā. Ghaṭṭitāti udayabbayena pīḷitā. Aniccatāyāti hutvā abhāvatāya. Jātiyā anugatāti nibbattiyā anupaviṭṭhā. Jarāya anusaṭāti paripakkatāya anupatthaṭā. Byādhinā abhibhūtāti cātuvisamena uppannabyādhinā ajjhotthaṭā. Maraṇena abbhāhatāti maccunā abhiāhatā pahatā. Atāṇāti rakkhavirahitā. Aleṇāti leṇavirahitā. Asaraṇāti natthi etesaṃ saraṇanti asaraṇā. Asaraṇībhūtāti sayaṃ saraṇakiccaṃ na karontīti asaraṇībhūtā.
无常者，即是无固定之本质，脱离实质者故名无常。无所有者，即是彻底无实质。一切皆离实质，称为无所有。无常即脱离实质性。恒常之实质，或谓恒有实质者。上乘之要义，正在于此。所谓东南西北等四方诸行，乃因缘相续、相互依止所成。如彼三类行业摇动不已，正谓真正晃动。晃动即是动转。受制于生灭起伏之苦。无常即是生起之后必灭。由生发而未久留，由老熟而不存，由疾病所苦而被超越，由死亡所击而被毁灭。无我之体，无护持之所。无遮蔽者，无可以护持之所。无所依赖者，即无蔽障，故名无所依赖。
Attano bhavananti niddesapadassa uddesapadaṃ. Tāṇanti pālanaṃ. Leṇanti leṇaṭṭhānaṃ. Saraṇanti dukkhanāsanaṃ. Gatinti patiṭṭhaṃ. Parāyananti paraṃ ayanaṃ. Ajjhositaṃyevaaddasanti jarādīhi madditaṃyeva addakkhiṃ. Sabbaṃ yobbaññanti yobbanabhāvo yobbaññaṃ, sacetanānaṃ sabbaṃ yobbaññaṃ. Jarāya ositanti paripākāya jarāya avasitaṃ madditaṃ. Evaṃ sabbattha.
自身之存在，指示出范围内意指之对象。护持者为维护，护持之所为栖所。依赖者为苦之所在。去者为所在的安立。归宿者为最终归向。老朽之所见，乃被岁月摧残。诸事物皆因老化而衰败，诸有情之老去皆随念头而衰。因年老枯败，则受损耗。诸根未久立于未成熟之故。疾病来逼迫，烦扰身心。死亡之击坏，令身心破坏。无护之身，无所依之处，无蔽之地。无护者，自身无法担当护持职责，故谓无护。
§173
173.Osāne tveva byāruddhe, disvā me aratī ahūti yobbaññādīnaṃ osāneyeva antagamake eva vināsake eva jarādīhi byāruddhe āhatacitte satte disvā arati me ahosi. Athettha sallanti atha etesu sattesu rāgādisallaṃ. Hadayassitanti cittanissitaṃ.
173. 正当疾病缠身之时，见及自身衰老，心中生厌离之意。老病等恶性衰败的现象，内心亦感受厌离。见此之时，心震动不安，诸烦恼如箭矢射中心田，令心受苦。
Yobbaññaṃ jarā osāpetīti jarā atthaṅgameti vināseti. Evaṃ sabbattha.
老朽之衰败及疾病所致损耗，即老之作用意为毁灭。一切皆然。
§174
174. ‘‘Kathaṃ ānubhāvaṃ salla’’nti ce? Yena sallena otiṇṇoti gāthā. Tattha disā sabbā vidhāvatīti sabbā duccaritadisāpi puratthimādidisāpi vidisāpi dhāvati. Tameva sallamabbuyha, na dhāvati na sīdatīti tameva sallaṃ uddharitvā tā ca disā na dhāvati, caturoghe ca na sīdati.
174.「何以谓箭矢能穿透」？即因箭矢穿透故说诗。诸方皆善设陷阱，恶劣之地包括东、西、南、北等任何方位都充斥劫难。此箭矢若不穿透，则不能运行亦不能停留，正如此箭击中，诸方向皆不得运行、不得安立。
Aññāṇantiādīsu ñāṇadassanapaṭipakkhato aññāṇaṃ adassanaṃ. Abhimukho hutvā dhammena na sameti na samāgacchatīti anabhisamayo. Anurūpato dhamme bujjhatīti anubodho. Tappaṭipakkhatāya ananubodho. Aniccādīhi saddhiṃ yojetvā na bujjhatīti asambodho. Asantaṃ asamañca bujjhatītipi asambodho. Catusaccadhammaṃ na paṭivijjhatīti appaṭivedho. Rūpādīsu ekadhammampi aniccādisāmaññato na saṅgaṇhātīti asaṅgāhaṇā. Tameva dhammaṃ na pariyogāhatīti apariyogāhaṇā. Na samaṃ pekkhatīti asamapekkhanā. Dhammānaṃ sabhāvaṃ pati na apekkhatīti apaccavekkhaṇā.
关于识等初法，从识与见相对而言称为无识。不亲近法者谓之不相应、不相聚集，即称为无依止。能够依正法而觉悟称为觉知；反之称为无觉知。与无常等法相契合而不觉悟称为不觉悟。即使不稳固、不相称亦能觉知，也称为不觉悟。不了知四圣谛法义，谓之不知法理。对色等法视为无常等法而不思考、不分别，谓之不分别。由此不勤加了闻法，无所依持称为不依持。不以正见而观察，谓之不正观察。对诸法之本性不观察，称为不正思维。
Kusalākusalakammesu viparītavuttiyā sabhāvagahaṇābhāvena vā ekampi kammaṃ etassa paccakkhaṃ natthi, sayaṃ vā kassaci dhammassa paccakkhakaraṇaṃ nāma na hotīti apaccakkhakammaṃ. Yaṃ etasmiṃ anuppajjamāne cittasantānaṃ mejjhaṃ bhaveyya suci vodānaṃ, taṃ duṭṭhuṃ mejjhaṃ imināti dummejjhaṃ. Bālānaṃ bhāvo bālyaṃ. Muyhatīti moho. Balavataro moho pamoho. Samantato muyhatīti sammoho. Vijjāya paṭipakkhabhāvato na vijjāti avijjā. Oghayogattho vuttoyeva. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Cittaṃ pariyuṭṭhāti abhibhavatīti pariyuṭṭhānaṃ. Hitaggahaṇābhāvena hitābhimukhaṃ gantuṃ na sakkoti aññadatthu laṅgatiyevāti laṅgī, khañjatīti attho. Durugghāṭanaṭṭhena vā laṅgī. Yathā hi mahāpalighasaṅkhātā laṅgī durugghāṭā hoti, evamayampi laṅgī viyāti laṅgī. Sesaṃ uttānatthameva.
善恶业中反逆行为和把握法相的能力缺缺失，致使无一业作为其回报，也无执掌法者，谓之无掌控业。此中若心流不生善意即清净意，则为恶心即不清净意。愚人之心为愚痴，愚痴下等愚痴为迷惑，全面迷惑称为痴迷。与智慧相反的为无智。谓之重流阻碍。所谓习气者，即称习敬。意心放逸称为放逸行为。利害把握缺失而不能趋向利益，或如同跨越异地者，谓之纵越。破坏严重亦谓之纵越。正如巨石块若多次破碎亦为纵越，如是亦谓纵越，余皆以离离宗旨为准。
Yāevarūpā kaṅkhāti ettha kaṅkhanavasena kaṅkhā. Kaṅkhaṃ ānayatīti kaṅkhāyanā. Purimakaṅkhā hi uttarakaṅkhaṃ ānayati nāma. Ākāravasena vā etaṃ vuttaṃ. Kaṅkhāsamaṅgicittaṃ kaṅkhāya āyitattā kaṅkhāyitaṃ nāma. Tassa bhāvo kaṅkhāyitattaṃ. Vimatīti vigatā mati vimati. Vicikicchāti vigatā cikicchā vicikicchā, sabhāvaṃ vā vicinanto kicchati kilamati etāyāti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā, anekaṃsaggāhapaccupaṭṭhānā vā, ayonisomanasikārapadaṭṭhānā, paṭipattiyā antarāyakarāti daṭṭhabbā.
疑者，意谓疑惑。疑生疑惑即疑惑。先前之疑即较后来之疑。以形相谕之即为疑。对疑有结合心即称为由疑结合。此为结合之性。放弃即除去所持见解。怀疑即放弃治疗。怀疑者，或观其性，有烦恼，有害怕振动，有不确定出现，有各种执着产生，有非正念专注，有内行阻碍，此等为疑惑应当观察。
Kampanaṭṭhena dvidhā eḷayatīti dveḷhakaṃ. Paṭipattinivāraṇena dvidhāpatho viyāti dvedhāpatho. ‘‘Niccaṃ vā idaṃ aniccaṃ vā’’tiādipavattiyā ekasmiṃ ākāre saṇṭhātuṃ asamatthatāya samantato setīti saṃsayo. Ekaṃsaṃ gahetuṃ asamatthatāya na ekaṃsaggāhoti anekaṃsaggāho. Nicchetuṃ asakkontī ārammaṇato osakkatīti āsappanā. Ogāhituṃ asakkontī parisamantato sappatīti parisappanā. Pariyogāhituṃ asamatthatāya apariyogāhaṇā. Nicchayavasena ārammaṇe pavattituṃ asamatthatāya chambhitattaṃ cittassa, thaddhabhāvoti attho. Vicikicchā hi uppajjitvā cittaṃ thaddhaṃ karoti, yasmā pana sā uppajjamānā ārammaṇaṃ gahetvā manaṃ vilikhantī viya, tasmā manovilekhoti vuttā.
由动摇产生二种“摇动”，谓双重动摇。因行为阻碍，有两条路径，即二轨。以‘常与无常’等对立不调和而四分合一，谓为疑问。因不能结合一支而成多支，谓为多方着。不能确定称为不定迷惑。不能深入称为浅显躁动。不能深入执着而无法持守，谓为不执持。疑惑生起致使心平稳不下伏，因持执产生对境起厌烦，故称颠倒之心。疑起时使意心混乱，似有人取持当念而却抛弃，故谓心易乱。
Viddhoti sallena laddhappahāro. Phuṭṭhoti ghaṭṭito. Paretoti pīḷito. Dhāvatīti purato gacchati. Vidhāvatīti anekavidhena gacchati. Sandhāvatīti vegena dhāvati. Saṃsaratīti ito cito ca carati.
被刺破谓之穿。被击打谓之碰。被压迫谓之受困。奔走谓当前行。运作谓多种行为进行。迅速奔跑谓之疾行。转轮流转谓从此至彼不断活动。
Acelakoti niccolo, naggoti attho. Muttācāroti visaṭṭhācāro, uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati bhuñjati. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi ṭhite jivhāya hatthaṃ apalikhati, uccāraṃ vā katvā hatthamhiyeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalikhati. Te kira daṇḍakaṃ ‘‘satto’’ti paññapenti. Bhikkhāgahaṇatthaṃ ‘‘ehi bhadante’’ti vutto na etīti na ehibhadantiko. Tena hi ‘‘tiṭṭha bhadante’’ti vuttopi na tiṭṭhatīti na tiṭṭhabhadantiko. Tadubhayampi kira so ‘‘etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti na karoti.
无断灭谓之不灭。裸体谓之未著。自由行为谓纯净行为。口语诸业如同世间世家子弟般，不离世俗安立而出言说话，吃喝饮食如常。手写画谓手持笔于饭盛处以舌摩手，或发声后以杖状物象征笔，手书之。此杖称为“杖”（即书写标记）。乞食时出言“来此尊者”，非此意，非以此称谓尊者，因而“立此尊者”言语亦非完成，二者皆不以言语完成其意。二者皆无言成其意，亦不以尊者为事。故可能不产生“此语已成”之果。
Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ. Uddissakatanti ‘‘idaṃ tumhe uddissa kata’’nti evaṃ ārocitaṃ bhikkhaṃ. Na nimantananti ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā’’ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati na gaṇhāti. Na kumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhāti. Kasmā? Kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ karitvā diyyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo.
先前拿起被击打的比库。称之为被击打的比库。说此是为了你们而作的。对这般被邀请的比库，不喜不受。对于从罐口得来的比库，不接受。对于从罐口和锅口得来的比库，也不受。为何？因遭受到拳头打击。对于从小口出器皿中得来的比库，不接受。为何？因遇到器皿中间被搅扰。如果连棍棒捣者也是如此处理。
Na dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhāti. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu pana ‘‘gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamatī’’ti, pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hotī’’ti, ‘‘purisantaragatāya ratiantarāyo hotī’’ti na gaṇhāti. Na saṃkittīsūti saṃkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānamatthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭho acelako tatopi na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho ‘‘piṇḍaṃ labhissāmī’’ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti. Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī . Sace hi acelakaṃ disvā ‘‘imassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti manussā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti. Tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti. Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesupi sāvajjasaññī.
两人一起吃饭时，若其中一人先起，用牙齿咬食，不接纳。为何？因介于牙齿间的干扰。对于孕妇等，被称为孕妇怀抱中的幼儿乱动，被干扰。对于成人之间的情欲干扰，也不接纳。那些在某处有施供者守护，守护处有人说「我们将得供养」时，那里的比库诵经聚集，被称为群集之行者。如果被发现耆婆，世人进入乞食处，飞虫聚集骚扰，不接受。为何？因飞虫的侵扰。称此为对全生物集合造成扰乱。酒饮为戒，然此亦被视为戒律障碍。
Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ , ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti evaṃ divasavārena ābhataṃ bhattabhojanaṃ.
称为独居者，指得一处住所独自修行的比库。称为独斋者，指日一餐食。此法同适用于二人居等。独一与第二，指每天施食分两次。独斋意为每日一餐。半月斋为半个月一次正法日施食。环日施食指按月、半月、一周等周期施食。
Sākabhakkhotiādīni vuttatthāneva. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikaṃ vīriyaṃ anuyutto. Gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Phalakaseyyanti rukkhaphalake seyyaṃ. Thaṇḍilaseyyanti thaṇḍile ucce bhūmiṭṭhāne seyyaṃ. Ekapassayikoti ekapasseneva sayati. Rajojalladharoti sarīraṃ telena makkhetvā rajuṭṭhānaṭṭhāne tiṭṭhati, athassa sarīre rajojallaṃ laggati, taṃ dhāreti. Yathāsanthatikoti laddhaṃ āsanaṃ akopetvā yadeva labhati, tattheva nisīdanasīlo. Vekaṭikoti vikaṭakhādanasīlo, vikaṭanti gūthaṃ vuccati. Apānakoti paṭikkhittasītudakapāno. Sāyaṃ tatiyaṃ assāti sāyatatiyakaṃ. Pāto majjhanhike sāyanti divasassa tikkhattuṃ ‘‘pāpaṃ pavāhessāmī’’ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.
称为持筷者等，如同前文所说。立者称为站立者。专注执力者，是专注力量练习者。即使行走，也如同专注者般。荆棘林者，指在荆棘地面采皮做座位。卧者或卧床者，在相应之处卧。甘蔗叶床者，卧在甘蔗叶上。树叶床者，靠树叶为床。单席卧者，仅一席为卧。沾有身体油脂的尘埃者，身体有油脂附着。持座者，端坐于安坐处。凶恶饮食者常饮冰凉水等。傍晚第三时刻者，于傍晚严格观察，发愿不行恶过。
Te salle abhisaṅkharotīti te rāgādisattasalle abhinibbatteti. Abhisaṅkharontoti abhinibbattento. Sallābhisaṅkhāravasenāti sallābhinibbattāpanakāraṇā. Puratthimaṃ disaṃ dhāvatīti purimaṃ disaṃ gacchati. Te sallābhisaṅkhārā appahīnāti ete rāgādisallā payogā nappahīnā. Sallābhisaṅkhārānaṃ appahīnattāti sallapayogānaṃ appahīnabhāvena. Gatiyā dhāvatīti gatiyaṃ dhāvati. Gatiyā gatinti gatito gatiṃ.
他们积聚七种贪染之箭，谓七箭聚集。积聚者，谓箭复归于聚集。箭聚集者，谓箭引发贪染聚结。先行方向者，指行于先前方向。箭聚集者不减少，即贪染之箭不断用。箭聚集之减少，指箭用量减少。行进者，谓行走。行者，谓已经前行。
Na sīdatīti na nimujjati. Na saṃsīdatīti na samantato mujjati. Na osīdatīti na osakkati. Na avasīdatīti na paccosakkati. Na avagacchatīti na heṭṭhā gacchati.
不入座，谓不静止。非安坐者，不自在地动摇。非安然坐者，不稳固坐。非完全坐者，不永久坐。非离去者，不从上方离开。
§175
175. Evaṃ mahānubhāvena sallena otiṇṇesu ca sattesu – tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitānīti gāthā. Tassattho – ye loke pañca kāmaguṇā paṭilābhāya gijjhantīti katvā ‘‘gadhitānī’’ti vuccanti, cirakālasevitattā vā ‘‘gadhitānī’’ti vuccanti. Tattha taṃ nimittaṃ hatthisikkhādikā anekā sikkhā kathīyanti, uggayhanti vā. Passatha yāva samattho vāyaṃ loko, yato paṇḍito kulaputto tesu vā gadhitesu tāsu vā sikkhāsu adhimutto na siyā, aññadatthu aniccādidassanena nibbijjha sabbaso kāme. Attano nibbānameva sikkheti.
175. 以上以广大加被之善根，自如流过诸众生之中，谓之‘随行学法’，即众生所执之事。就此而言，世间有说五欲之缘起生起故，此法被称为‘执着’；因其长期经营习用，故亦称‘习执’。对此缘由，论及象跡等多种习学，且常有讲述与增广。观察直到世人所能及之处，若智者之子弟于此等执着学法未曾增长，反于无常等法生厌离，完全断绝一切欲望，唯以自证涅槃为所学功用。
Paṭivijjhitvāti ñāṇena nikkhametvā vā nibbijjhitvā vā.
所谓断绝，即是以智识了知而断除，或者生厌离之后远离。
§176
176. Idāni yathā nibbānāya sikkhitabbaṃ, taṃ dassento ‘‘sacco siyā’’tiādimāha. Tattha saccoti vācāsaccena ñāṇasaccena maggasaccena ca samannāgato. Rittapesuṇoti pahīnapesuṇo. Vevicchanti macchariyaṃ.
176. 今为教示如何修习涅槃，称之曰‘真谛’。其中‘真’者，具备言语真实、智慧真实及道谛真实。‘无所获’者，谓已无所得。此中众生纷纷生出嫉妒。
§177
177.Niddaṃ tandiṃ sahe thīnanti pacalāyikañca kāyālasiyañca cittālasiyañcāti ime tayo dhamme abhibhaveyya. Nibbānamānasoti nibbānaninnacitto.
177. 忍受嗔恨者，身怠惰及心怠惰乃三法之所支配。所谓‘涅槃心’即是涅槃所住心。
Kāyassa akalyatāti khandhattayasaṅkhātassa nāmakāyassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi (pārā. 151) vuttaṃ – ‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti. Akammaññatāti kāyagelaññasaṅkhāto akammaññatākāro. Megho viya ākāsaṃ kāyaṃ onayhatīti onāho. Sabbato bhāgena onāho pariyonāho. Abbhantare samorundhatīti antosamorodho. Medhatīti middhaṃ, akammaññabhāvena vihiṃsatīti attho. Supanti tenāti suppaṃ. Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā. Suppanā suppitattanti ākārabhāvaniddesā. Olīyanāti olīyanākāro. Dutiyaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Līnanti avipphārikatāya paṭikuṭikaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thinanti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyitassa bhāvo thiyitattaṃ, avipphāravasena thaddhatāti attho.
身之不健者，指五蕴所集合成的名色身已生病。病者谓身体不健。律藏中亦有言‘我不称为不健’。所谓不作为者，是指所谓身体腐败不佳之状。如同云覆蔽空，云即为盖障。此盖障遍满全身，形如遮蔽。内聚之状如同内外包覆。‘昏沉’即沉昏，因无法转作善法而为害。‘睡眠’者，谓深眠状态。‘低迷’等表示身心腐败不佳之状。‘迟缓’为迟钝不流畅。‘软弱’为因失精进而显露。‘萎靡’指软弱形态。又有二种形态分别说明。一者如实凝聚不散。二者如紧密结实团块。‘委顿’作疲惫状。‘柔软’为柔软形态。第二种因加上前缀而加重意义。‘萎靡’谓未曾开裂而塌缩。更有两种形态分别说明。一者坚实如团块未散。二者指形态。‘停止’者说明形态。‘停止’的意义，谓止息而不显示。
Sabbasaṅkhāradhātuyāti nibbānaninnamānaso sabbatebhūmikasaṅkhātadhātuyā. Cittaṃ paṭivāpetvāti cittaṃ nivattāpetvā. Etaṃ santanti etaṃ nibbānaṃ. Kilesasantatāya santaṃ. Atappakaṭṭhena paṇītaṃ.
所谓一切行法集聚而成者心，谓涅槃所住心，是一切根本缘起所集之处。谓心已止息，表示心已返回无为。此即安止正息，即是涅槃。断除一切烦恼烦扰，安宁清净，让人满意称善。
Na paṇḍitā upadhisukhassa hetūti dabbajātikā kāmasukhassa kāraṇā dānāni na denti. Kāmañca te upadhiparikkhayāyāti ekaṃsena te paṇḍitā kāmakkhayāya kāmakkhepanatthaṃ dānāni denti . Apunabbhavāyāti nibbānatthāya. Jhānāni bhāventīti paṭhamajjhānādīni vaḍḍhenti. Punabbhavāyāti punabbhavakāraṇā. Te paṇḍitā nibbānaṃ abhimukhaṃ hutvā dānaṃ dadanti.
圣者不将世间安乐因缘视为智慧之因，故凡出生于恶趣者不施与欲乐之因果。唯有智慧者，由于欲的断除，专为灭尽欲乐而施予布施。所谓「不复生者」是指涅槃之义。禅定的增长，是从初禅等开始渐次增长。所谓「再生者」乃指轮回再生的因缘。智慧者面向涅槃，故方施与布施。
§178
178.Sāhasāti rattassa rāgacaritādibhedā sāhasākāraṇā. Niddeso uttānatthoyeva.
「勇敢」是指熬过夜晚的诸种爱欲行为，故以勇敢为因。此义在通论中已广泛说明。
§179
179.Purāṇaṃ nābhinandeyyāti atītaṃ rūpādiṃ nābhinandeyya. Naveti paccuppanne. Hīyamāneti vinassamāne. Ākāsaṃ na sito siyāti taṇhānissito na bhaveyya. Taṇhā hi rūpādīnaṃ ākāsanato ‘‘ākāso’’ti vuccati.
「旧者不可喜」者，谓不可喜爱过去之色等法。新者是今现法。减者因消亡而减。空间不为凉，因渴爱为因，若无渴爱则无空间。盖因色等有渴爱，故说空间为「空」。
Vemāneti abhavamāne. Vigacchamāneti apagacchamāne.
「减者」指因失去而无。「去者」指消散而无。
‘‘Ākāsatī’’ti ‘‘ākassatī’’ti ca duvidho pāṭho.
「来自空间」与「属于空间」二种读法。
§180
180. Kiṃ kāraṇā ākāsaṃ na sito siyāti ce? Gedhaṃ brūmīti gāthā. Tassattho – ahañhi imaṃ ākāsasaṅkhātaṃ taṇhaṃ rūpādīsu gijjhanato gedhaṃ brūmi ‘‘gedho’’ti vadāmi. Kiñca bhiyyo – avahananaṭṭhena ‘‘ogho’’ti ca ājavanaṭṭhena ‘‘ājava’’nti ca ‘‘idaṃ mayhaṃ, idaṃ mayha’’nti jappakāraṇato ‘‘jappana’’nti ca dummuñcanaṭṭhena ‘‘ārammaṇa’’nti ca kampakaraṇaṭṭhena ‘‘kampana’’nti ca brūmi, esāva lokassa palibodhaṭṭhena duratikkamanīyaṭṭhena ca ‘‘kāmapaṅko duraccayo’’ti.
「因何空间非凉」？有一偈诗说：「我在此空间名为渴，色中如蜂我说为渴。」更言：「由厌弃因缘云白浪，由生起因缘云新生。」又「此为我，此为我」为念之缘，即呓语之缘，烦恼放逸之缘，缘起之境，震动之缘。是此世难以洞悉，难超越者，谓为「欲垢浊恶劣」。
Ājavanti āpaṭisandhito javati dhāvatīti ājavaṃ, vaṭṭamūlatāya punabbhave paṭisandhidānataṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Jappananti patthanā, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Ārammaṇampi vuccati taṇhāti rūpādīsu ārammaṇesu uppannataṇhā muccituṃ asakkuṇeyyaṭṭhena ārammaṇāti kathīyati. Kāmapaṅkoti osīdanaṭṭhena kalalaṃ. Kaddamoti saṅgaṭṭhena kaddamo. Tāpanaṭṭhena kileso. Niyyāsaṃ viya laggāpanaṭṭhena palipo. Rundhitvā dhāraṇaṭṭhena palirodho. Evametaṃ gedhādipariyāyaṃ ākāsaṃ anissito.
『奔流』者，从结生起便奔走驰驰，故名『奔流』，此乃渴爱之异名，以其以轮回为根，能于再生中给予结生故。『渴求』者，希求、盼望也，此乃渴爱之异名。又，渴爱亦称『所缘』，谓于色等所缘中生起之渴爱，以其无法从所缘中解脱之义，故称为『所缘』。『欲泥』者，以沉没之义，如淤泥也。『污泥』者，以粘附之义，如泥浆也。『烦恼』者，以烧灼之义也。『树脂』者，以如树脂般使人粘着之义也。『障碍』者，以遮拦执持之义也。如此，此等贪等之异名，虚空则不依附其上。
§181
181.Saccā avokkamanti gāthā. Tassattho – pubbe vuttā tividhāpi saccā avokkamaṃ moneyyapattiyā munīti saṅkhaṃ gato nibbānathale tiṭṭhati brāhmaṇo, sa veevarūpo sabbāni āyatanāni nissajjitvā ‘‘santo’’ti vuccati. Niddese vattabbaṃ natthi.
181. 这是有关“sacca avokkama”之偈语及其释义。意谓此处所述真理，乃释迦牟尼佛在三种真理开示中曾述。本处说者为比喻释迦牟尼，以他为贤圣智慧明达者，现住于涅槃之境。彼时有婆罗门弃舍一切六入处，称之为圣者。但此偈无需进一步详细阐释。
§182
182. Kiñca bhiyyo – sa ve vidvāti gāthā. Tattha ñatvā dhammanti aniccādinayena saṅkhatadhammaṃ aññāya. Sammā so loke iriyānoti asammāiriyanakarānaṃ kilesānaṃ pahānā sammā so loke iriyamāno.
182. 另外还有偈语“sa ve vidvāti”。其意为真正智者，洞了法的无常本质及诸法依缘而生的实相。真正智者于世间行住坐卧时，断除错误身行之烦恼，因而智能正行世间。
§183
183. Evaṃ apihento ca – yodha kāmeti gāthā. Tattha saṅganti sattavidhaṃ saṅgaṃ yo accatari. Nājjhetīti na abhijjhāyati.
183. 又云“Evaṃ apihento ca”，谓是勇猛战士之喻。此处说的是七种接触感受之一种产生的缠缚，称之为“accatari”。“不践踏”则表明不生贪著、不起欲爱。
§184
184. Tasmā tumhesupi yo evarūpo hotuṃ icchati, taṃ vadāmi – yaṃ pubbeti gāthā. Tattha yaṃ pubbeti atīte saṅkhāre ārabbha uppajjanadhammaṃ kilesajātaṃ atītaṃ kammañca. Pacchā te māhu kiñcananti anāgatepi saṅkhāre ārabbha uppajjanadhammaṃ rāgādikiñcanaṃ mā ahu. Majjhe ce no gahessasīti paccuppannarūpādidhammepi na gahessasi ce. Evaṃ upasanto carissasi.
184. 故我说：若你们也欲成为如此者，听此偈语。偈意指基于过去因缘，即已成就者，曾生贪欲烦恼，及以往业力。未来业成何种？即便未来也不要生贪著之烦恼。若中途未能承受，将无法依赖现前已生之状态。如此心境，则能安住修行。
Abījaṃ karohīti maggañāṇena na bījaṃ karohi. Rāgakiñcananti rāgaphandanaṃ. Dosakiñcanādīsupi eseva nayo.
『令成无种』者，以道智令其不再成为种子也。『贪之枷锁』者，贪之颤动、纠缠也。嗔等之枷锁，亦依此同理类推。
§185
185. Evaṃ arahattappattiṃ dassetvā idāni arahato thutivasena ito parā gāthāyo abhāsi. Tattha sabbasoti gāthāya mamāyitanti mamattakaraṇaṃ. ‘‘Mama ida’’nti gahitaṃ vā vatthu. Asatā ca na socatīti avijjamānakāraṇā asantakāraṇā na socati. Na jīyatīti jāniṃ nādhigacchati.
185. 如是显示了阿拉汉的证得后，现如今作为阿拉汉称赞，引出了接下来的歌讴。在此“萨巴”一词歌讴中用以指“属于我”的意涵，意谓“我的这是”，表示某物，由于无明故不悲伤，因无生灭故不悲痛，不再贪生，对死的实相不认识、不获知、不领悟。
Ahuvata meti mayhaṃ ahosi vata. Taṃ vata me natthīti yaṃ atīte ahosi, taṃ mayhaṃ idāni na santi. Siyā vata meti yaṃ mayhaṃ bhavissati, taṃ vatāhaṃ na labhāmīti idāni ahaṃ ekaṃsena na pāpuṇāmi.
『曾经有，现在有，未来会有』这三种说法对我确实成立。至于过去已成的事，对我现在不复存在。至于将来还会有的，则虽然说存在，我现在却无法独自证入。
§186
186. Kiñca bhiyyo – yassa natthīti gāthā. Tattha kiñcananti kiñci rūpādidhammajātaṃ.
186. “再者，若说不存在者”的歌讴。在此“再者”指的是包括形色诸法等存在诸法。
Abhisaṅkhatanti kammena saṅkharitaṃ. Abhisañcetayitanti cittena rāsikataṃ. Avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti virāgasaṅkhātena maggena niravasesanirodhā.
“积习”是指由业所造作。“用心摄取”是指由心所聚意。又“正是无明”，强调确实是由无明而起。所谓“无余断灭”是指凭借断除贪欲而成的修道之道，使得烦恼完全熄灭。
Suññatolokaṃ avekkhassūti avasavattisallakkhaṇavasena vā tucchasaṅkhārasamanupassanavasena vāti dvīhākārehi suññato lokaṃ passa. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti sakkāyadiṭṭhiṃ uddharitvā. Evaṃ maccutaro siyāti evaṃ maraṇassa taraṇo bhaveyya. Evaṃ lokaṃ avekkhantanti evaṃ khandhalokaṃ passantaṃ. Maccurājā na passatīti maraṇarājā na oloketi na dakkhati.
“观察空无所有界”是指以无所有的特征为标识，或者以无所依止的观法观察空相。以这两种方式来观看，能洞见空寂的界域。反思自体见，意指拔除我见。这样才能过了生死之苦。说“观察此界”，是指洞见五蕴界。对死王则是不加观察，既不瞻视，也无所觉察。
Nāññaṃ patthayate kiñcīti aññaṃ appamattakampi na patthayati na pihayati. Aññatra appaṭisandhiyāti nibbānaṃ ṭhapetvā. ‘‘Aññatrappaṭisandhiyā’’ti ekapadaṃ katvāpi paṭhanti.
不依止其他法，即使是极微细法也不依止、不择舍，除了不再回转之外，并未特别依止什么。以“不再回转”为原则建立涅槃，故仅以一字不还转表述，依此而读。
§187
187. Kiñca bhiyyo – aniṭṭhurīti gāthā. Tattha aniṭṭhurīti anissukī. ‘‘Aniṭṭharī’’tipi keci paṭhanti. Sabbadhī samoti sabbattha samo, upekkhakoti adhippāyo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo so ‘‘natthi me’’ti na socati, tamahaṃ avikampinaṃ puggalaṃ puṭṭho samāno aniṭṭhurī ananugiddho, anejo sabbadhī samoti imaṃ tasmiṃ puggale catubbidhaṃ ānisaṃsaṃ brūmīti.
187. 又如“不可伤害者”偈文。其所称“不可伤害者”，意为无贪爱者。有些地方称之为“无伤害者”。“普遍平等”意指处处平等，“无差别”意味着调伏念头。问曰：“何所云？”谓“我无所失”，不悲伤者，即我称无动摇之人，此人未被伤害者，未被苦痛缠绕者，不受驱使者。此人在一切方面皆调伏，故于此人说四种因缘。
Niṭṭhuriyoti issukī. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ, taṃ nissāya ettakampi natthīti kheḷapātanti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā taṃ nissāya ettakampi natthīti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ ‘‘niṭṭhuriyakamma’’nti vuccati. Issāti sabhāvaniddeso . Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Itarattayaṃ pariyāyavacanaṃ. Lakkhaṇādito panesā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā issā; tattha ca anabhiratirasā; tato vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā; parasampattipadaṭṭhānā.
所谓“有伤害者”即带有贪著者。“有伤害状态”“有伤害者”，依此而说，意指因贪著而有不善之事发生。有时譬如同处一室的夫妻、比库之间，若一方稍有微恼，便戏谑言其“有伤害”，如以脚捅示意。此一行为称为“有伤害之业”。此为“贪著”的通说；其次还有两种以体态表现的贪心象征。另一语为同义词。标志及其他，指嫉妒心之表现；其中包含不乐意之心；由此引起嘴部不善歪曲；由妒心生起的痛苦之情。
Lābhepi na iñjatīti paccayalābhe na calati. Alābhepīti paccayānaṃ alābhepi.
“所得不能自益”，谓因缘所生无法恒常存在；“不得”是缘起中“不得”的含义。
§188
188. Kiñca bhiyyo – anejassāti gāthā. Tattha nisaṅkhatīti puññābhisaṅkhārādīsu yo koci saṅkhāro. So hi yasmā nisaṅkhariyati, nisaṅkharoti vā, tasmā ‘‘nisaṅkhatī’’ti vuccati. Viyārambhāti vividhā puññābhisaṅkhārādikā ārambhā. Khemaṃ passati sabbadhīti sabbattha abhayameva passati.
188. 又如“无累者”偈文。所谓无累，是指于功德累积等法中，不受束缚者。因缘不束缚故称为“无累”。“起始者”为诸多功德累积等善事的开始。具足安稳者意指处处具足无有畏惧。
Ārambhāti kammānaṃ paṭhamārambhā. Viyārambhāti uparūpari vividhaārambhanavasena vīriyārambhā. Tīsu bhavesu paṭisandhijanakakammānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tasmā viyārambhā ārato.
“起始”为业之初发动；“起始累积”上下相继，表示多种功德努力的开始。三生轮回中具结缘再生之业，即是此称故称“起始累积”“起心勤奋者”。
§189
189. Evaṃ passanto na samesūti gāthā. Tattha na vadateti ‘‘sadisohamasmī’’tiādinā mānavasena samesupi attānaṃ na vadati omesupi ussesupi. Nādeti na nirassatīti rūpādīsu kañci dhammaṃ na gaṇhāti na nissajjati. Sesaṃ sabbattha tattha tattha vuttanayattā pākaṭameva. Evaṃ arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesīti.
189. 如此观察者不会沉迷于所有世俗之相。所谓“不语者”，是指凡人以“我同彼”等自他观念，不会对自身产生执著包括对内心或他境等无所挂碍、不摄取、不放弃。全体于此处透彻宣说，无疑是清楚明显的。故本语如同在《阿拉汉集》中的教说已圆满结束。
Saddhammappajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya · 在名为《正法明灯》的《大义释》注疏中
Attadaṇḍasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《执杖经义释》的注释终了。