15. Attadaṇḍasuttaniddeso · 15. 执杖经分别义注
14. Tuvaṭakasuttaniddesavaṇṇanā14. 《兔瓦德咖经义释》之阐释
§150
150. Cuddasame tuvaṭakasuttaniddese pucchāmi tanti idampi tasmiṃyeva mahāsamaye ‘‘kā nu kho arahattappattiyā paṭipattī’’ti uppannacittānaṃ ekaccānaṃ devatānaṃ tamatthaṃ pakāsetuṃ purimanayeneva nimmitabuddhena attānaṃ pucchāpetvā vuttaṃ.
在第150章《十四篇小法经》解释中，我问及当时大集时刻中“阿拉汉果得成就的修行方法”这一问题，诸多已生起疑惑的天众中，有一位具足相应因缘的净闻佛，借用示现自己身份的神力，先启发自身后向我提出此问。
Tattha ādipucchāgāthāya tāva pucchāmīti ettha adiṭṭhajotanādivasena pucchā vibhajitā. Ādiccabandhūti ādiccassa gottabandhu. Vivekaṃsantipadañcāti vivekañca santipadañca. Kathaṃ disvāti kena kāraṇena disvā, kathaṃ pavattadassano hutvāti vuttaṃ hoti.
此处依起始的问法诗句，先分出问题之问法。所谓起始问者，乃指从初见之光等因缘生起之询问。‘最初的亲族’即‘起始亲属’，谓最初的血缘关系。‘寂静与安稳的阶段五’是指那寂静和安稳的五重阶段。‘看见如何’指何因缘使得见，‘成为起始显现’指其为何表现状态。
Tisso pucchāti gaṇanaparicchedo. Adiṭṭhajotanāti yaṃ na diṭṭhaṃ na paṭividdhaṃ, tassa pākaṭakaraṇatthāya pucchā. Diṭṭhasaṃsandanāti yaṃ ñāṇacakkhunā diṭṭhaṃ, tassa ghaṭanatthāya. Vimaticchedanāti yā kaṅkhā, tassācchedanatthaṃ. Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātanti dhammānaṃ tathalakkhaṇaṃ pakatiyā na ñātaṃ. Adiṭṭhanti na diṭṭhaṃ. ‘‘Na niṭṭha’’ntipi pāṭho. Atulitanti tulāya tulitaṃ viya na tulitaṃ. Atīritanti tīraṇāya na tīritaṃ. Avibhūtanti na pākaṭaṃ. Avibhāvitanti paññāya na vaḍḍhitaṃ. Tassa ñāṇāyāti tassa dhammassa lakkhaṇajānanatthāya. Dassanāyāti dassanatthāya. Tulanāyāti tulanatthāya. Tīraṇāyāti tīraṇatthāya. Vibhāvanāyāti vibhāgakaraṇatthāya. Aññehi paṇḍitehīti aññehi buddhisampannehi. Saṃsayapakkhandoti sandehaṃ paviṭṭho.
‘三问’是篇数划分。‘初见之光’指未曾见知、不明了之处，为了明了此义而问。‘见所依止’是借由智慧之眼所见，目的在说明现象发生之理。‘断疑’意为对疑惑加以斩除。‘种类’乃指诸法的真实特征。‘初见’表示尚未显现之义。‘未竟’是《巴提》章节中的读法。‘无法比较’意为未被权衡、无法定量。‘超出’指超越标尺。‘未显著’意谓未明了。‘未增长’说明无由增长。‘知’是指明了此法特质。‘见’为识别的缘由。‘比较’为辨析缘由。‘超越’指超越界限。‘分解’为分析之意。‘由他智慧者’为第二义智者。‘破除疑惑’是指出疑惑已被消解。
Manussapucchāti manussānaṃ pucchā. Amanussapucchāti nāgasupaṇṇādīnaṃ pucchā. Gahaṭṭhāti avasesagahaṭṭhā. Pabbajitāti liṅgavasena vuttā. Nāgāti suphassādayo nāgā. Supaṇṇāti supaṇṇasaṃyuttavasena (saṃ. ni. 3.392 ādayo). Yakkhāti yakkhasaṃyuttavasena (saṃ. ni. 10.235 ādayo) ca veditabbā . Asurāti pahārādādayo. Gandhabbāti pañcasikhagandhabbaputtādayo . Mahārājānoti cattāro mahārājāno. Ahīnindriyanti saṇṭhānavasena avikalindriyaṃ. So nimmitoti so bhagavatā nimmito buddho.
‘人类之问’乃指人间对法义的探询。‘非人类之问’是指龙、神鸟等非人妙众之提问。‘居家者’指俗家人之称谓。‘出家’以标志性记号称称之。‘龙’乃如龙王及诸龙。‘神鸟’音译为神翼鸟，依带有各类种鸟汇合之义。‘夜叉’语出与夜叉相连。‘阿修罗’起自战斗诸神。‘梵天’指五顶头梵天之类。‘大王四人’谓四大天王。‘无蛇根’意指无浊染根基。‘示现者’为世尊所示现之佛陀。
Vodānatthapucchāti visesadhammapucchā. Atītapucchāti atīte dhamme ārabbha pucchā. Anāgatādīsupi eseva nayo. Kusalapucchāti anavajjadhammapucchā. Akusalapucchāti sāvajjadhammapucchā. Abyākatapucchāti tadubhayaviparītadhammapucchā.
‘赴问法义者’即特殊法义之提问。‘过去之问’是依据昔时法义而起疑问。‘未来等诸问’亦同此类。‘善法之问’是指无过失之法则之提问。‘不善法之问’即有过失法理之问。‘未决定法之问’则是两者相反且未明确之法所提示的问题。
Ajjhesāmi tanti taṃ āṇāpemi. Kathayassu meti mayhaṃ kathehi. Gottañātakoti gottena ñātako. Gottabandhūti gottajjhattiko. Ekenākārenāti ekena koṭṭhāsena.
“我请问”，这是我要启问的正式语句。‘请说’是要对我陈说。‘同姓亲族’是由血缘所出生的亲属。‘血亲’是指具体血肉相连的关系。‘单一之形’是指单独一间屋檐之意。
Santipadanti santisaṅkhātaṃ nibbānapadaṃ. Ye dhammā santādhigamāyāti ye satipaṭṭhānādayo dhammā nibbānapaṭilābhatthāya. Santiphusanāyāti ñāṇaphassena nibbānaphusanatthāya. Sacchikiriyāyāti paccakkhakaraṇatthāya. Mahantaṃ sīlakkhandhanti mahantaṃ sīlarāsiṃ. Samādhikkhandhādīsupi eseva nayo. Sīlakkhandhādayo lokiyalokuttarā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva.
『圣道』者，谓具备安宁之业成就且指向涅槃之道。所谓法门安宁者，是指那些由止观修习达至涅槃果报的法门，也即从念处等修法取得涅槃之果。所谓安宁之触者，是指以智慧的触知达到涅槃的接触。所谓实证行为者，是指以当面证明为目的的行为。所谓大持戒蕴，是指大规模的戒行束集。所谓大戒宝藏，是指广大的戒法宝藏。即使是定蕴等诸蕴，也如是被引导归入持戒蕴等。由持戒蕴等组成的合法法门，既属于世俗，亦属出世间，且能显现解脱智慧与见解，唯属世间之法。
Tamokāyassa padālananti avijjārāsissa viddhaṃsanaṃ. Vipallāsassa bhedananti catubbidhavipallāsassa bhedanaṃ. Taṇhāsallassa abbuhananti taṇhākaṇṭakassa luñcanaṃ. Abhisaṅkhārassa vūpasamanti puññādiabhisaṅkhārassa nibbāpanaṃ. Bhārassa nikkhepananti pañcakkhandhabhārassa ṭhapanaṃ. Saṃsāravaṭṭassa upacchedananti saṃsārapavattassa chedanaṃ. Santāpassa nibbāpananti kilesasantāpassa nibbuti. Pariḷāhassa paṭipassaddhinti kilesadarathassa sannisīdanaṃ. Devadevoti devānaṃ atidevo.
所谓暗身之坍落者，是指无明烦恼之根本摧毁。所谓翻倒之破坏者，是指四种颠倒妄见之破坏。所谓渴爱之蝕坏者，是指如渴爱荆棘刺扎般的折伤。所谓行蕴之止息者，是指善行所生之行蕴得以熄灭。所谓负担之卸除者，是指五蕴之重负得以卸下。所谓轮转之断除者，是指轮回流转得以斩断。所谓安乐之熄灭者，是指烦恼所生之安乐得以熄灭。所谓平息之清净者，是指烦恼所勾引之忧恼得以止息。所谓天王之最者，是指诸天中最高者。
§151
151. Atha bhagavā yasmā yathā passanto kilese uparundhati, tathā disvā tathā pavattadassano hutvā parinibbāti, tasmā tamatthaṃ āvikaronto nānappakārena taṃ devaparisaṃ kilesappahāne niyojento ‘‘mūlaṃ papañcasaṅkhāyā’’ti ārabhitvā pañca gāthā abhāsi.
151. 于是世尊因见烦恼如是增长生起，遂生观察并觉悟，终至涅槃，以如是真实见解，种种不同方式令自身安住于断除烦恼之境界，转向天众，摒弃烦恼，开始宣说『杂乱思维之根』，以五偈言说。
Tattha ādigāthāya tāva saṅkhepattho – papañcasaṅkhāti papañcāti saṅkhātattā papañcā eva papañcasaṅkhā. Tassā avijjādayo kilesā mūlaṃ, taṃ papañcasaṅkhāya mūlaṃ asmīti pavattamānañca sabbaṃ mantāya uparundhe. Yā kāci ajjhattaṃ taṇhā uppajjeyyuṃ. Tāsaṃ vinayāya pahānāya sadā sato sikkhe upaṭṭhitassati hutvā sikkheyyāti.
其中首偈大意摭要如下：杂乱思维者，即多方言思之聚合。这聚合以无明为根，诸烦恼由此而生，称为杂乱思维之根。当前一切思维言语，由此根源起。任何内在渴爱之生起，皆因此故。为止息其种种，则当恒持正念、勤修学戒。
Ajjhattasamuṭṭhānā vāti citte uppannā vā. Purebhattanti divābhattato purekālaṃ. Accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ, atthato pana bhummameva purebhatteti, esa nayo pacchābhattādīsu. Pacchābhattanti divābhattato pacchākālaṃ. Purimaṃ yāmanti rattiyā paṭhamakoṭṭhāsaṃ. Majjhimaṃ yāmanti rattiyā dutiyakoṭṭhāsaṃ. Pacchimaṃ yāmanti rattiyā tatiyakoṭṭhāsaṃ. Kāḷeti kāḷapakkhe. Juṇheti sukkapakkhe. Vasseti cattāro vassānamāse. Hemanteti cattāro hemantamāse. Gimheti cattāro gimhānamāse. Purime vayokhandheti paṭhame vayokoṭṭhāse, paṭhamavayeti attho. Tīsu ca vayesu vassasatāyukassa purisassa ekekasmiṃ vaye catumāsādhikāni tettiṃsa vassāni honti.
内生者，谓心中生起之念。先后昼夜，即分白昼黑夜之前后。极为密集之合则称为‘用’，本义为原始或基础，即昼夜之前称为前昼。后昼谓昼夜之后，即午后时间。凌晨谓夜晚第一刻。正夜谓夜晚第二刻。后夜谓夜晚第三刻。‘旬’者，谓半月之期；‘长夏’者，一年中四个月雨季；‘寒季’者四个月冬季；‘冬季’者四个月冬末。初旬，谓一旬中前十天，通称‘初旬’。一个人在三旬年龄内，一岁计作十二个月，三十岁为一百岁。
§152
152. Evaṃ paṭhamagāthāya tāva tīhi sikkhāhi yuttaṃ desanaṃ arahattanikūṭena desetvā puna mānappahānavasena desetuṃ ‘‘yaṃ kiñcī’’ti gāthamāha. Tattha yaṃ kiñci dhammamabhijaññā ajjhattanti yaṃ kiñci uccākulīnatādikaṃ attano guṇaṃ jāneyya. Atha vāpi bahiddhāti atha vā bahiddhāpi ācariyupajjhāyānaṃ vā guṇaṃ jāneyya. Na tena thāmaṃ kubbethāti tena guṇena mānaṃ na kareyya.
152. 由此初偈所传，结合三种修行法门，佛陀于阿拉汉群中宣说，复以断除傲慢之法宣示，后称为‘无论何法’，指诸内心所知解脱之法，无论是颠倒闹闷等烦恼，皆能了知。或者外观诸法，或辨老师与戒师之德。若有傲慢心，切不可生起此慢。
Satānanti santaguṇavantānaṃ. Santānanti nibbutasantānaṃ. Na vuttāti na kathitā. Nappavuttāti na vissajjitā.
『具念者』，谓具足寂静功德者。『具调伏者』，谓已息灭相续者。『未说』者，谓未曾言说也。『未解答』者，谓未曾解答也。
§153
153. Idānissa akaraṇavidhiṃ dassento ‘‘seyyo na tenā’’ti gāthamāha. Tassattho – tena ca mānena ‘‘seyyoha’’nti vā ‘‘nīcoha’’nti vā ‘‘sarikkhoha’’nti vāpi na maññeyya. Tehi ca uccākulīnatādīhi guṇehi phuṭṭho anekarūpehi ‘‘ahaṃ uccā kulā pabbajito’’tiādinā nayena attānaṃ vikappento na tiṭṭheyyāti.
第153章。此处为显示不作所作法的诀，诗曰：“不如此者。”其义，为著者。由此戒尺，不应以“优胜”、“卑下”或“缠绵”等相对言辞来观之。且因执着“高贵”、“族姓”等多种相异的品质，诳己说“我出家为高贵族裔”，以此误导自身，终不能坚立正见。
§154
154. Evaṃ mānappahānavasenapi desetvā idāni sabbakilesūpasamavasena desetuṃ ‘‘ajjhattamevā’’ti gāthamāha. Tattha ajjhattamevupasameti attani eva rāgādisabbakilese upasameyya. Na aññato bhikkhu santimeseyyāti ṭhapetvā ca satipaṭṭhānādīni aññena upāyena santiṃ na pariyeseyya. Kuto nirattā vāti nirattā kutoyeva.
第154章。由是虽能断除我慢，今宜广说断除一切污秽的法，则又有诗曰：“应当内证。”其中“内证”者，谓依自心断除贪恚等一切污秽。不可以他法求得禅定之乐，不能由外境安立清净之境界。从何处称“绝对无着”为内证？为内，无他。
Naeseyyāti sīlabbatādīhi na maggeyya. Na gaveseyyāti na olokeyya. Na pariyeseyyāti punappunaṃ na ikkheyya.
“不应得”者，不以戒律之法而取之，不应行。 “不应求”者，不应观察考究。 “不应究”者，不应反复穷究殚精。
§155
155. Idāni ajjhattaṃ upasantassa khīṇāsavassa tādibhāvaṃ dassento ‘‘majjhe yathā’’ti gāthamāha. Tassattho – yathā mahāsamuddassa upariheṭṭhimabhāgānaṃ vemajjhasaṅkhāte catuyojanasahassappamāṇe majjhe pabbatantare ṭhitassa vā majjhe samuddassa ūmi no jāyati, ṭhitova so hoti avikampamāno, evaṃ anejo khīṇāsavo lābhādīsu ṭhito assa avikampamāno, so tādiso rāgādiussadaṃ bhikkhu na kareyya kuhiñcīti.
第155章。今为示现内心已得息静、断尽染污的状态，颂曰：“如于中心。”其义：如大海深处边缘之间、广阔约四十由旬的海中山谷中心，不生波浪，静止不动。阿拉汉断净者，亦如是处永远安立，心不动摇，故不为任何贪等所染者。
Ubbedhenāti heṭṭhābhāgena. Gambhīroti udakapiṭṭhito paṭṭhāya caturāsītiyojanasahassāni gambhīro. ‘‘Ubbedho’’tipi pāṭho, taṃ na sundaraṃ. Heṭṭhāti antoudakaṃ. Uparīti uddhaṃudakaṃ. Majjheti vemajjhe. Na kampatīti ṭhitaṭṭhānato na calati. Na vikampatīti ito cito ca na calati. Na calatīti niccalaṃ hoti. Na vedhatīti na phandati. Nappavedhatīti na parivattati. Na sampavedhatīti na paribbhamati. Aneritoti na erito. Aghaṭṭitoti akkhobho. Acalitoti na kampito. Aluḷitoti na kalalībhūto. Tatra ūmi no jāyatīti tasmiṃ ṭhāne vīci na uppajjati.
『由高度』者，谓由下方部分而言。『深』者，谓从水面起算深达八万四千由旬。亦有读作『高度』者，然此不妥。『下』者，谓水之最底处。『上』者，谓水之上层。『中』者，谓正中间。『不动』者，谓不离其所立之处而移动。『不摇』者，谓不从此处或彼处移动。『不移』者，谓成为静止不动。『不颤』者，谓不震颤。『不震』者，谓不翻转。『不撼』者，谓不旋转。『不被鼓动』者，谓未被扰动。『不被撞击』者，谓无波澜。『不被震动』者，谓未被摇撼。『不被搅浑』者，谓未成泥泞混浊。『于彼处无波浪生起』者，谓于该处不生起波纹。
Sattannaṃ pabbatānaṃ antarikāsūti yugandharādīnaṃ sattannaṃ pabbatānaṃ antarantarā. Sīdantarāti antamaso simbalītūlampi tesu patitapatitaṃ sīdatīti sīdā, pabbatantare jātattā antarā. ‘‘Antarasīdā’’tipi pāṭho.
七座山脉之间存在空隙，此处空隙又称作山间隙。所谓“西旦多罗”者，即最末端的岩石突起之间，反复落下的石块相互堆叠所形成的停滞状态，谓之“西旦”。即山脉之间的空隙。又有“安塔拉西达”经文，意即山间空隙。
§156
156. Idāni evaṃ arahattanikūṭena desitaṃ dhammadesanaṃ abbhānumodento tassa ca arahattassa ādipaṭipadaṃ pucchanto nimmitabuddho ‘‘akittayī’’ti gāthamāha. Tattha akittayīti ācikkhi. Vivaṭacakkhūti vivaṭehi anāvaraṇehi pañcahi cakkhūhi samannāgato. Sakkhidhammanti sakāyattaṃ sayaṃ abhiññātaṃ attapaccakkhadhammaṃ. Parissayavinayanti parissayavinayanaṃ. Paṭipadaṃ vadehīti idāni paṭipattiṃ vadehi. Bhaddanteti bhaddaṃ tava atthūti bhagavantaṃ ālapanto āha. Atha vā bhaddaṃ sundaraṃ tava paṭipadaṃ vadehītipi vuttaṃ hoti. Pātimokkhaṃ atha vāpi samādhinti tameva paṭipadaṃ bhinditvā pucchati. Paṭipadanti etena vā maggaṃ pucchati. Itarehi sīlaṃ samādhiñca pucchati.
156. 如今以此阿拉汉圣地所宣说的法义喜闻乐见之后，有人在询问该阿拉汉的起始修行阶段时，觉者以示相者说：“不可称号（Akittayī）”此诗句。此中“不可称号”指的是“不指名”。“Vivaṭacakkhū”谓明了无碍，具备五眼（比喻五种真实之眼）。“萨克基达法”者，即彼自知其法，自明其理，谓自觉之法。“帕利萨雅维那”指的是戒律庄重端严。所谓“帕提帕达”现在乃是说修行道法。称“巴达那”是称赞，意味尊贵说法。亦或说“巴达”为美好，你的修行道理请继续阐述。又或问及律藏、三昧等，其实就是探讨该修行之道。其他人则探询戒律与三昧。
Maṃsacakkhunāpīti sasambhārikamaṃsacakkhunāpi. Dibbacakkhunāpīti dibbasadisattā dibbaṃ. Devānañhi sucaritakammanibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavinimuttatāya dūrepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idañcāpi vīriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ. Dibbavihāravasena paṭiladdhattā, attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ. Ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ. Tirokuṭṭādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu, cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu, dibbañca taṃ cakkhu cāti dibbacakkhu. Tena dibbacakkhunāpi vivaṭacakkhu. Idāni pañcavidhaṃ cakkhuṃ vitthārena kathetuṃ ‘‘kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpivivaṭacakkhū’’tiādimāha . Maṃsacakkhumhi bhagavato pañcavaṇṇā saṃvijjantīti ettha sasambhārādikacakkhumhi buddhassa bhagavato pañca koṭṭhāsā paccekaṃ paccekaṃ upalabbhanti.
“肉眼”者，是说具备实体之肉眼。所谓“神眼”是指天眼通，即神圣存有的眼。天人凭借善行无染的纯净及远离烦恼得天眼通，可以观察远方光明之物。这同样因勤奋修习而具慧眼，即神圣六趣之眼。因神圣之眼为明了无碍之眼，故称“神眼”。今且详述五种眼，说：“世尊怎能同时具备肉眼与明了无碍之神眼？”于此，肉眼中佛陀具五种色彩，各自各异，分别察觉。
Nīlo ca vaṇṇoti umāpupphavaṇṇo. Pītako ca vaṇṇoti kaṇikārapupphavaṇṇo. Lohitako ca vaṇṇoti indagopakavaṇṇo. Kaṇho ca vaṇṇoti añjanavaṇṇo. Odāto ca vaṇṇoti osadhitārakavaṇṇo. Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitānīti yasmiṃ ṭhāne akkhilomāni patiṭṭhahitvā uṭṭhitāni. Taṃ nīlaṃ hoti sunīlanti ettha nīlanti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Sunīlanti antaravirahitaṃ suṭṭhu nīlaṃ. Pāsādikanti pasādajanakaṃ. Dassaneyyanti dassanīyaṃ. Umāpupphasamānanti dakasītalapupphasadisaṃ. Tassa paratoti tassa samantā bāhirapasse. Pītakanti sabbasaṅgāhakaṃ. Supītakanti antaravirahitaṃ suṭṭhu pītakaṃ. Ubhayato ca akkhikūṭānīti dve ca akkhikoṭiyo. Lohitakānīti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Sulohitakānīti apaññāyamānavivarāni suṭṭhu lohitakāni. Majjhe kaṇhanti akkhīnaṃ majjhimaṭṭhānaṃ añjanasadisaṃ kaṇhaṃ. Sukaṇhanti antaravirahitaṃ suṭṭhu kaṇhaṃ. Alūkhanti pāsādikaṃ. Siniddhanti paṇītaṃ. Bhaddāriṭṭhakasamānanti apanītatacabhaddāriṭṭhakaphalasadisaṃ. ‘‘Addāriṭṭhakasamāna’’ntipi pāḷi, tassā tintakākasadisanti attho. Odātanti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Suodātanti antaravirahitaṃ rajatamaṇḍalasadisaṃ suṭṭhu odātaṃ. Setaṃ paṇḍaranti dvīhipi atiodātataṃ dasseti. Pākatikena maṃsacakkhunāti pakatimaṃsacakkhunā. Attabhāvapariyāpannenāti attabhāvasannissitena. Purimasucaritakammābhinibbattenāti purimesu tattha tatthuppannesu attabhāvesu kāyasucaritādikammunā uppāditena. Samantā yojanaṃ passatīti samantato catugāvutappamāṇe yojane tirokuṭṭādigataṃ rūpaṃ āvaraṇavirahitaṃ pakatimaṃsacakkhunā dakkhati.
“青色”是指乌梅花之色；“黄色”是指指尖花的黄色；“红色”是银朱色；“黑色”是眼线色；“白色”是药星白色。所谓遮蔽物皆立定之地，谓在何处遮蔽物立定，则为青色。青色本质是深青，无杂质清净，称为“纯青”。“悦目”是令人欢喜。可观见是可见之物。青色如乌梅花，似秋冷之花。此“他界”即指其周围外观。黄色指全面之色，纯黄，且两端有眼眶。红色是连贯一体的色，称红色。黑色是眼睛中间部位，似眼线之黑。无杂质纯黑，令人悦目清晰。白色如花蜜，似带果实者。所谓“有不良眼，善不良眼果实”是此理。白色是整体光彩。纯白且无夹杂，称为纯白。两端是眼白。统称遮蔽物。如此皆当依听闻真实加以认识。已具足眼、眼职能与眼性，乃名为眼，即神眼。此神眼即为明了无碍之眼。今将五种眼仔细分述，谓“世尊如何既为肉眼亦具明了无碍之神眼？”佛陀于肉眼中具五种颜色，各自分别独立显现。
Divāceva rattiñcāti divasabhāge ca rattibhāge ca. Caturaṅgasamannāgatoti catūhi aṅgehi samannāgato paripuṇṇaandhakāro ālokavirahito. Sūriyo vā atthaṅgatoti sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito sūriyo vigato. Kāḷapakkho ca uposathoti kāḷapakkhe cātuddasīuposathadivaso ca. Tibbo ca vanasaṇḍoti gahano ca rukkharāsi. Mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhitoti mahanto kāḷamegho abbhapaṭalo ca uṭṭhito hoti. Kuṭṭo vāti iṭṭhakācayo vā. Kavāṭaṃ vāti dvāravātapānādikavāṭaṃ vā. Pākāro vāti mattikādipākāro vā. Pabbato vāti paṃsupabbatādipabbato vā. Gacchaṃ vāti taruṇagacchādigacchaṃ vā . Latā vāti karavindādi latā vā. Āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāyāti rūpārammaṇānaṃ dassanatthāya paṭisedhaṃ natthi. Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvāti sace ekaṃ tilabījaṃ saññāṇaṃ katvā. Tilavāhe pakkhipeyyāti dve sakaṭe tilarāsimhi khipeyya. Keci pana ‘‘vāho nāma kumbhātirekadvesakaṭa’’nti vadanti. Taññeva tilaphalaṃ uddhareyyāti taṃnimittakataṃ tilabījaṃyeva uddharitvā gaṇheyya.
“白昼与黑夜”者，即日与夜也。“四足动物俱备”者，是指具足四肢，完全之漫暗昏暗不含光。“日出”意为升起之日，散发日光。“黑月”指乌云夜或不明亮之时。“灵斋”指十五日的乌黑斋日。“密林”指树木密集之地。“大黑云层”指巨大之黑云低垂。“土墩”指土堆草垛。“门口”指门厅入口。“坯料”是陶土等原料。“山峦”是羽毛山或其他山峰。 “林木丛”是指爬藤或槲寄生等。提到遮蔽色彩之显现，其用意乃为观色之对应存在；无此则无障碍。若作雀麦籽之相，可视为一颗麦籽之认知，或投掷于两个谷仓之中让其散落。有人言“窝是甕口的敌对窝”，则应采拾窝籽计数。
Dibbena cakkhunāti idaṃ vuttatthameva. Visuddhenāti cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddhena. Yo hi cutimattameva passati na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātameva passati na cutiṃ, so navasattapātubhāvasassatadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati, tasmāssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti, ubhayañcetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ – ‘‘cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddha’’nti. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusakaṃ vā maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ.
“神眼”即是此义。 “清净”指借助无顶杖显现而得法眼清净。能透视死亡者不见死相者，便断见灭命，故名断见。只见死相无见灭者，执为常见。若二者俱见者，则超越两见，无明净眼。此亦为佛子共证者。故有言“借无顶杖显现以致法眼清净”。超越人间旅途，越显色相，超越常人肉眼者，乃是超凡者，称为超凡者。
Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatīti manussamaṃsacakkhunā viya satte oloketi. Cavamāne upapajjamāneti ettha cutikkhaṇe upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunā daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, te cavamānā. Ye ca gahitapaṭisandhikā sampatinibbattāva, te upapajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne ca passatīti dasseti. Hīneti mohanissandayuttattā hīne. Tabbiparīte paṇīte. Suvaṇṇeti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Tabbiparīte dubbaṇṇe, abhirūpe virūpeti attho. Sugateti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. Duggateti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapāne. Yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate . Tattha purimehi ‘‘cavamāne’’tiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ . Iminā pana padena yathākammūpagañāṇakiccaṃ.
以此清净的天眼超越凡夫众生观见，谓之以凡夫之眼观察众生者亦复如是。谓行将死亡即将逝去者为“垂死”，若于死亡瞬间或补涅槃瞬间，天眼不可见彼时情形。然则当今接近死亡边缘者今为垂死，已与世断绝者谓为来临。此等情况，既是垂死亦是来临，故名为“观察”。“下劣”者，由于与迷惑相伴，故谓为低劣；“应该”者，谓恰当合适；“美好”由无瞋恚故体现为受人喜好之色；“应该”相反为丑恶颜貌，表现其意义；“善往”者谓善往生，因无贪故，半分大财；“恶往”者谓恶往生，因有贪故，贫穷不善生活。所谓依业感知，谓依各自所造业感受其果报。此前“垂死”等条目指天眼活动。今文则以业感知之知识论述。
Tassa ca ñāṇassa ayamuppattikkamo – idha bhikkhu heṭṭhānirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayike satte passati mahādukkhaṃ anubhavamāne, taṃ dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasi karoti ‘‘kiṃ nu kho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ dukkhaṃ anubhavantī’’ti, athassa ‘‘idaṃ nāma katvā’’ti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Tathā uparidevalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nandanavana missakavana phārusakavanādīsu satte passati mahāsampattiṃ anubhavamāne. Tampi dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So evaṃ manasi karoti ‘‘kiṃ nu kho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ sampattiṃ anubhavantī’’ti. Athassa ‘‘idaṃ nāma katvā’’ti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇamuppajjati. Idaṃ yathākammūpagañāṇaṃ nāma. Imassa visuṃ parikammaṃ nāma natthi. Yathā ca imassa, evaṃ anāgataṃsañāṇassāpi. Dibbacakkhupādakāneva hi imāni dibbacakkhunā saheva ijjhanti.
此知识产生之经过为：当比库向下溯至地狱界，增强观察之光明，看见地狱众生身受极苦，则此观察乃天眼之功能。彼心思惟：“此众生因何业受此苦？”彼时即生成“此为所造之业”之业因知识。同理向上溯至天界，观察天众生享受极大福报，亦为天眼观察之显现。彼亦思惟：“此众生因何业得此福？”即得其业因知识。此谓业感知识。此知识无有恶意之作用。由此亦有未来识——如是观照未来情形。此等皆因天眼之启示而生起。
Ime vata bhontotiādīsu imeti dibbacakkhunā diṭṭhānaṃ nidassanavacanaṃ. Vatāti anusocanatthe nipāto. Bhontoti bhavanto. Duṭṭhu caritaṃ, duṭṭhuṃ vā caritaṃ kilesapūtikattāti duccaritaṃ; kāyena duccaritaṃ, kāyato vā uppannaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgībhūtā.
“尊者”等对话中字义“此”为天眼之观显表示。谓“尊者”为称呼。谓恶业行为为恶行或不善行，即于身体产生之不善行称为“身体恶行”，于其他情况亦同理。谓“具备者”为具备全部要素之意。
Ariyānaṃ upavādakāti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihisotāpannānampi anatthakāmā hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā, akkosakā garahakāti vuttaṃ hoti. Tattha ‘‘natthi imesaṃ samaṇadhammo, assamaṇā ete’’ti vadanto antimavatthunā upavadati. ‘‘Natthi imesaṃ jhānaṃ vā vimokkho vā maggo vā phalaṃ vā’’tiādīni vadanto guṇaparidhaṃsanena upavadatīti veditabbo. So ca jhānaṃ vā upavadeyya ajhānaṃ vā, ubhayathāpi ariyūpavādova hoti; atibhāriyaṃ kammaṃ, anantariyakammasadisaṃ, saggāvaraṇaṃ maggāvaraṇañca, satekicchaṃ pana hoti. Tasmā yo ariyaṃ upavadati, tena gantvā sace attanā vuḍḍhataro hoti , ukkuṭikaṃ nisīditvā ‘‘ahaṃ āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, taṃ me khamāhī’’ti khamāpetabbo. Sace pana navakataro hoti, vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ, bhante, tumhe idañcidañca avacaṃ, taṃ me khamathā’’ti khamāpetabbo. Sace so nakkhamati, disāpakkanto vā hoti, sayaṃ vā gantvā saddhivihārike vā pesetvā khamāpetabbo. Sace nāpi gantuṃ na pesetuṃ sakkā hoti, ye tasmiṃ vihāre bhikkhū vasanti, tesaṃ santikaṃ gantvā sace navakatarā honti, ukkuṭikaṃ nisīditvā sace vuḍḍhatarā, vuḍḍhe vuttanayeneva paṭipajjitvā ‘‘ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, taṃ khamatu me so āyasmā’’ti vatvā khamāpetabbo. Sammukhā akhamantepi etadeva kātabbaṃ. Sace ekacārikabhikkhu hoti, neva tassa vasanaṭṭhānaṃ na gataṭṭhānaṃ paññāyati, ekassa paṇḍitassa bhikkhuno santikaṃ gantvā ‘‘ahaṃ, bhante, asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, taṃ me anussarato anussarato vippaṭisāro hoti, kiṃ karomī’’ti vattabbaṃ. So vakkhati ‘‘tumhe mā cintayittha, thero tumhākaṃ khamati, cittaṃ vūpasamethā’’ti. Tenapi ariyassa gatadisābhimukhena añjaliṃ paggahetvā ‘‘khamathā’’ti vattabbaṃ. Yadi so parinibbuto hoti, parinibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā yāva sivathikaṃ gantvāpi khamāpetabbo. Evaṃ kate neva saggāvaraṇaṃ na maggāvaraṇaṃ hoti, pākatikameva hotīti.
所谓圣者之诽谤，谓佛、辟支佛、佛弟子、圣人、居士、声闻、入流比库等中，对圣者持无用心或终极辟谤者，亦即以非正当言论羞辱、辱骂、恶语、恶言等。此谓诽谤。谓此辟谤往往以否定圣者之戒律、禅定、解脱、道果诸法为言辞，且带有性质谩骂。无论禅定者受诽谤，不禅定者亦为诽谤；此为极重恶业，与断灭圣行相违，堕落诸天所蔽。故若有人诽谤圣者，若年长，应前往与之同坐于台座，承认并求其慈悲宽恕；若为年轻，先敬礼再请宽恕；若其拒绝宽恕，亦当随时间、场合以适当方式请其饶恕。若不能亲往或转请，应前往所在僧院，与僧众同在者请其为自己向对方求宽恕。若无人效力，则应自行思惟如何应对。倘若当事者智慧，应往敬请赦免。若其已涅槃，应至涅槃场所及随从佛所处圣地致以求饶恕。如此行，即无堕诸天福报所覆，业障亦得消除。
Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā. Micchādiṭṭhikammasamādānāti micchādiṭṭhivasena samādinnanānāvidhakammā, ye ca micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādapenti. Ettha ca vacīduccaritaggahaṇeneva ariyūpavāde, manoduccaritaggahaṇena ca micchādiṭṭhiyā saṅgahitāyapi imesaṃ dvinnaṃ punavacanaṃ mahāsāvajjabhāvadassanatthanti veditabbaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo ānantariyasadiso. Vuttampi cetaṃ –
所谓邪见，谓错误见解。所谓承受邪见业者，谓依邪见而取种种不善业，且有依从邪见根基之身业等。此中因诽谤圣者、恶口、恶心等犯恶业，由此两种恶行产生恶根，显示恶猖獗之故。故谓邪见为极重恶业。此中言论为证。
‘‘Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃsampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti (ma. ni. 1.149).
譬喻之语，尊者沙利佛，某比库具戒具定具慧，于所见法不生别心，如是等同。故我说此语。若舍此语弃心弃见，入地狱中受苦。
Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjataraṃ nāma aññaṃ natthi. Yathāha –
错误见及更广泛的大恶业，无有他别。譬如言——
‘‘Nāhaṃ , bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃmahāsāvajjaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave, mahāsāvajjānī’’ti (a. ni. 1.310).
「比库们，我不见其他任何一法堪与此广大的恶业相等，此乃错误见。错误见为诸大恶业之首。」（《法集论·一·310》）
Kāyassa bhedāti upādinnakkhandhapariccāgā. Paraṃ maraṇāti tadanantarābhinibbattakkhandhaggahaṇe . Atha vā kāyassa bhedāti jīvitindriyassupacchedā. Paraṃ maraṇāti cuticittato uddhaṃ. Apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭakārinoti vinipāto, vinassantā vā ettha nipatanti sambhijjamānaṅgapaccaṅgātipi vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo.
身体破坏，谓弃舍所起五蕴；至死乃五蕴坏灭接合之时；或解作身破坏为生命根断绝；死亡则心识由此而上升。此等皆为地狱惩罚之事。地狱因缘乃从福报消失、寿命断尽之苦，乃苦之归趋也。恶趣为苦之所归，因业恶重或罪多故堕恶道。被打击者谓为痛苦因，即损伤；被击杀者亦为损灭。身复有被残毁之痛苦。此无安适可言，谓之狱苦。
Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti, tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā. Na duggati, mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayaṃ dīpeti, so hi apāyo ceva duggati ca sukhato apetattā dukkhassa ca gatibhūtattā, na tu vinipāto, asurakāyasadisaṃ avinipatitattā. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ dīpeti. So hi yathāvuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi ca vinipatitattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādianekappakāraṃ nirayameva dīpetīti. Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tattha sugatiggahaṇena manussagatipi saṅgayhati. Saggaggahaṇena devagatiyeva. Tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti saggo. So sabbopi lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti ayaṃ vacanattho. Iti dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ nigamanavacanaṃ.
又谓恶趣之感受，分别为饿鬼、畜生及地狱。饿鬼、畜生为恶趣中较轻者非恶道。非恶道乃天帝及诸王天之所生。地狱感受则现身鬼道之苦，不连贯身躯之痛苦非地狱受也。鬼道苦是二恶道中之身苦，地狱苦乃诸苦之集大成称为狱苦。地狱之苦并有无量形态，新生即为现苦。反覆生死无始终，宜以此理观察。此处别称为诸趣之苦苦。而天趣为快乐之趣，人性亦在其中。天趣称为善趣。此善趣视色声香味触为极乐天。诸趣如水波般起伏，谓诸世界转轮。此即神眼所见之境界种种。
Evaṃ dibbena cakkhunā passatīti ayamettha saṅkhepattho – dibbacakkhuñāṇaṃ parittapaccuppannaajjhattabahiddhārammaṇavasena catūsu ārammaṇesu pavattati . Yathākammūpagañāṇaṃ parittamahaggatātītaajjhattabahiddhārammaṇavasena pañcasu ārammaṇesu pavattati. Anāgataṃsañāṇaṃ parittamahaggataappamāṇamaggaanāgataajjhattabahiddhānavattabbārammaṇavasena aṭṭhasu ārammaṇesu pavattatīti.
由此神眼观察，即所谓汇聚而成的四大境界之显现，遍布于内外。譬如业果所现之知识，遍行于五大境界。未来知亦复如是，以未来诸无量诸境显现于八界之中。
Ākaṅkhamāno ca bhagavāti bhagavā icchamāno. Ekampi lokadhātuṃ passeyyāti ekaṃ cakkavāḷaṃ olokeyya. Sahassimpi cūḷanikanti ettha yāvatā candimasūriyā pariharanti, disā bhānti virocamānā, tāva sahassadhā loko, esā sahassicūḷanikā nāma. Cūḷanikanti khuddakaṃ. Dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātunti ettha sahassacakkavāḷānaṃ sahassabhāgena gaṇetvā dasasatasahassacakkavāḷaparimāṇā dvisahassī majjhimikā lokadhātu nāma. Ettakena buddhānaṃ jātikkhettaṃ nāma dassitaṃ. Bodhisattānañhi pacchimabhave devalokato cavitvā mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇadivase ca mātukucchito nikkhamanadivase ca mahābhinikkhamanadivase ca sambodhidhammacakkapavattanaāyusaṅkhārossajjanaparinibbānadivasesu ca ettakaṃ ṭhānaṃ kampati.
「有欲」意涵意欲者谓世尊在意欲。观一世间者，即观一轮回之地界。千即指小千世界，谓日月维持，诸方明耀之千。此为千小世界名。千小意谓小。两千为中间世界，此乃万千小世界置于千分之一，计至二千为中间世界。释迦诸佛出生地即在此。菩萨于后世，出离天界，往返母胎之日、成道之日、初转法轮之日、寿命终尽之日，诸此时刻大地皆震动。
Tisahassimpi. Mahāsahassimpi lokadhātunti sahassito paṭṭhāya tatiyāti tisahassī, paṭhamasahassiṃ sahassadhā katvā gaṇitaṃ majjhimikaṃ sahassadhā katvā gaṇitattā mahantehi sahassehi gaṇitāti mahāsahassī. Ettāvatā koṭisatasahassacakkavāḷaparimāṇo loko dassito hoti. Gaṇakaputtatissatthero pana evamāha – ‘‘na hi tisahassimahāsahassilokadhātuyā etaṃ parimāṇaṃ . Idañhi ācariyānaṃ sajjhāyamūlakaṃ vācāya parihīnaṭṭhānaṃ, dasakoṭisatasahassacakkavāḷaparimāṇaṃ pana ṭhānaṃ tisahassimahāsahassilokadhātu nāmā’’ti. Ettāvatā hi bhagavato āṇākkhettaṃ nāma dassitaṃ. Etasmiñhi antare āṭānāṭiyaparitta- (dī. ni. 3.275 ādayo) isigiliparitta- (ma. ni. 3.133 ādayo) dhajaggaparitta- (saṃ. ni. 1.249) bojjhaṅgaparittakhandhaparitta- (a. ni. 4.67) moraparitta- (jā. 1.2.17-18) mettaparitta- (khu. pā. 9.1 ādayo; su. ni. 143 ādayo) ratanaparittānaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) āṇā pharati.
即使是三千大千世界也被称为世界界。三千者谓以一千为基础，第一千为一重，一千为一重，合计为大数百千，于是称大千世界。如此大小的世界，其范围约为千万亿百千轮回圆。长老算数之子却说：“三千大千世界的规模，并非此等大小。现在老师们所传的根本教法的教义中，完整的地方虽达千万亿百千轮回圆，但三千大千世界这个名称并非如此。”世尊仅仅显现“界场”名。其间有缠绕争斗的结界咒文、有两行咒语、旌旗咒、觉支咒群集咒、愚痴咒、慈心咒和宝物咒等诸多护持咒发挥着作用。
Yāvatakaṃ vā pana ākaṅkheyyāti yattakaṃ vā iccheyya. Iminā visayakkhettaṃ dassitaṃ. Buddhānañhi visayakkhettassa pamāṇaparicchedo nāma natthi , natthikabhāve cassa imaṃ upamaṃ āharanti – koṭisatasahassacakkavāḷamhi yāva brahmalokā sāsapehi pūretvā sace koci puratthimāya disāya ekacakkavāḷe ekaṃ sāsapaṃ pakkhipanto āgaccheyya, sabbepi te sāsapā parikkhayaṃ gaccheyyuṃ. Na tveva puratthimāya disāya cakkavāḷāni. Dakkhiṇādīsupi eseva nayo. Tattha buddhānaṃ avisayo nāma natthi. Tāvatakaṃ passeyyāti tattakaṃ olokeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhūti dibbacakkhukathaṃ niṭṭhāpesi.
或可分析范围有多广，或者愿望所及。佛教所指的界限，并无严格界定，因此有人以此为比喻言称，譬如在千万亿百千轮回圆内，若天界用箭射满，则若有一箭射向东方一轮回圆，诸天皆将灭亡。但并非只有东方一处有此轮回圆，南北诸方皆是如此，因而佛所说没有界限。若欲观此范围，即应观察如此。因此佛以天眼无碍通达无碍而了知世事，完成天眼境界。
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi vivaṭacakkhūti kenappakārena paññācakkhunā apihitacakkhu? Mahāpañño puthupaññotiādikaṃ tattha atirocati yadidaṃ paññāyāti pariyosānaṃ heṭṭhā vuttatthameva.
为何世尊以智慧天眼能知一切而称之为无碍天眼？又何故智慧天眼被称为无碍之眼？这涉及“智慧广大”、“彻悟智慧”等名称，此处不赘述，只好稍作概括说明智慧之义。
Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ buddhacakkhūti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa samantacakkhūti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ dhammacakkhūti . Lokaṃ volokento addasa satteti satte addakkhi. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.
佛眼乃是一种超越六根感知的特殊智慧，同时能断除烦恼及根深的染污的智慧。此两种智慧合称佛眼，包容一切知识被称无碍智慧，以及对三法印皈依与行之法道的慧眼。见世间之多有情，亦见其生死轮回。所谓低阶之见者，其智慧仅断除贪嗔痴及其染污者为低阶见；断除程度大的为高级见；若信念与感官清锐者为锐利根；若感知柔和者为柔软根；若信念端正优美者为正法根；若对三界他界有所观察及怖畏者则为拥有他世怖畏见力者。
Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni antonimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma tiṭṭhantīti udakaṃ atikkamitvā tiṭṭhanti. Tattha yāni yāni accuggamma ṭhitāni, tāni tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakā anuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivaseva pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalāni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nārūḷhāni, āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni.
莲花生长于莲花池中，其他非莲花处亦是如此。如同养育池塘周围生长的诸水草，水面以上矗立着，太阳光照射其上现花开放；水下所立者则是自生花；水中漂浮之非池塘主人所养水草，如第三日莲花开放般盛放。这些水草即为生病莲花，为鱼龟等食物。巴利文称之为“水中非花”，今采集后供点燃以示。
Yatheva hi tāni catubbidhapupphāni, evameva ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā. Yassa puggalassa udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajīyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo. Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento ajja pupphanakāni ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni vipañcitaññūti evaṃ sabbākārato ca addasa. Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti.
正如这四种花，善解之人、杂解之人、不应学者和尊重言辞者四种人。某人若在示范之时对法的理解合致，此人称为善解之人；若仅依简略言语或分法理解即善解，称为杂解；若恰当地思惟询问善友侍奉观察修习法义者称为应学者；多闻多说多守多行而不因其出生而由此形成法智者称为尊重言辞者。世尊观察莲花池中的莲花及其盛开，分别识别此四者之形象，且以此对三种人进行法义阐述，该尊重言辞者为未来法义之标准。
Rāgacaritotiādīsu rajjanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti rāgacarito. Dussanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti dosacarito. Muyhanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti mohacarito. Vitakkanavasena ūhanavasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti vitakkacarito. Okappanasaddhāvasena ārammaṇe caraṇaṃ etassa atthīti saddhācarito. Ñāṇameva caraṇaṃ, ñāṇena vā caraṇaṃ, ñāṇassa vā caraṇaṃ, ñāṇato vā caraṇaṃ etassa atthīti ñāṇacarito. Rāgacaritassāti rāgussadassa rāgabahulassa. Paratopi eseva nayo.
如“爱欲之行为”等，以“贪欲波动”作为根本缘起，故称为“爱欲行为”；以“瞋恚波动”为根起，称为“嗔恚行为”；以“愚痴波动”为根起，称为“愚痴行为”；以“思惟波动”“疑惑波动”为根起，称为“思惟行为”；以“信心安立”为根起，称为“信心行为”。唯有“智慧”本身，即以智慧为行为根本，则称为“智慧行为”。“爱欲行为”专指爱欲强烈的行为。这即是他法所依的主要指引。
Asubhakathaṃ kathetīti uddhumātakādidasavidhaṃ asubhapaṭisaṃyuttakathaṃ ācikkhati. Vuttañhetaṃ – ‘‘asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāyā’’ti (a. ni. 9.1). Mettābhāvanaṃ ācikkhatīti mettābhāvanaṃ cittasinehanaṃ katheti. Vuttañhetaṃ – ‘‘mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāyā’’ti. Uddeseti sajjhāyane. Paripucchāyāti aṭṭhakathāya. Kālena dhammassavaneti yuttappattakāle uttari pariyattidhammassavane. Dhammasākacchāyāti aññehi saddhiṃ sākacchāya. Garusaṃvāseti garūnaṃ payirupāsane. Nivesetīti ācariyānaṃ santike patiṭṭhāpeti. Ānāpānassatiṃ ācikkhatīti ānāpānassatisampayuttakammaṭṭhānaṃ katheti. Vuttañhetaṃ – ‘‘ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāyā’’ti (a. ni. 9.1). Pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhatīti cūḷavedalla- (ma. ni. 1.460 ādayo) mahāvedallā- (ma. ni. 1.449 ādayo) dipasādajanakaṃ suttaṃ katheti. Buddhasubodhinti buddhassa bhagavato buddhattapaṭivedhaṃ. Dhammasudhammatanti navavidhalokuttaradhammassa svākkhātataṃ. Saṅghasuppaṭipattinti aṭṭhavidhaariyasaṅghassa suppaṭipannatādisuṭṭhupaṭipattiṃ. Sīlāni ca attanoti attano santakasīlāni ca. Ācikkhati vipassanānimittanti udayabbayādipaṭisaṃyuttaṃ katheti. Aniccākāranti hutvā abhāvākāraṃ. Dukkhākāranti udayabbayapaṭipīḷanākāraṃ. Anattākāranti avasavattanākāraṃ.
何谓不净之说？即宣说泔糜、粪尿等四十九种不净物相关之不净，教导众生生起厌离不净观。经典中说：“应修习不净观以断除爱欲。”何谓慈心修习？即专指以慈心培植心意之欢喜。经典中言：“应修习慈心以断除嗔恚。”“意欲”等谓思惟之所起。“发起”等谓以训诂义解说。“问答”谓注疏问答之体。谓于时节合宜之时节，修学习经讲解之法，谓与他人相应而对话研讨。“尊者们的教导”谓诸贵师所继承并教授之义。“安住”谓安立于师长近侧之义。“入出息念”即入出息念念处之修习方法。经典中言：“应修习入出息念以断除思惟。”“令人安稳之相”指中部中所说发起信心与智慧令人生起镇定之经文。释：佛智谓释尊果德之觉悟境界；法智谓九法净胜妙理之圆满显现；僧智谓八等圣者已依正法行诸修净之功德。戒为自体，即自所守之戒律。“观行之相”谓缘生灭升起与灭尽之道理之整体观摄：所谓无常形态即因缘生灭，终必失去因缘则不复有；苦之形态即缘起苦受生起与灭尽之痛苦感受；无我形态谓诸法无我之真实状态。
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani ṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃ abhimukhe gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā selapabbatamuddhanti ṭhitova cakkhunā puriso samantato janataṃ passeyya. Sumedha sundarapañña sabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasokosokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtañca janataṃ avekkhassu upadhārayatu upaparikkhatu.
如同石头稳固地立于山顶，石头在一块凝聚的大石之上，虽置于山顶，却无法凭直视确定其位置，难以辨其周围有无泥土或草根，此喻指对事物清晰之觉察。此以比库藏中石头山之喻为譬喻。其意为：如同人在山顶远眺周围众生，具慧眼智慧，能视一切法身智慧，如来自安住于法门坚固妙智慧殿堂，自身离愁苦缠缚已超越生死，审视众生繁多，研究并观察众生之所依赖与遭遇。
Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā hi pabbatapādasāmantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭiyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyya, caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya. Evaṃ dhammapāsādaṃ āruyha sattakāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ gacchanti, te eva aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –
此为此处之比喻：如大山脚下平坦广大之地，或种植稻谷或筑庐火堆，夜间有灯火之明，而四周漆黑一片，若此时立于山顶之明眼人远望，则下方平地稻谷、庐舍火堆未必显明，人们卧眠亦难通达视野。然而登上法之殿堂之如来佛者，远观众生虽处不可善境，其眼光智慧透彻明朗，详审不善者虽隐晦，善行者离善行者亦不远离。经典云：“远方者照明灿烂，如雪山巍峨；不照明者夜卧静默，如长夜无光。”
‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
“远方明亮者放光，如同雪山高耸；
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304; netti. 11);
黑暗不明者不显现，如同长夜静寂无光。”（《法句经·第三百零四偈》；《净名》十一卷）
Sabbaññutaññāṇanti ettha pañcaneyyapathappabhedaṃ sabbaṃ aññāsīti sabbaññū. Saṅkhatāsaṅkhatādibhedā sabbadhammā hi saṅkhāro vikāro lakkhaṇaṃ nibbānaṃ paññattīti pañceva neyyapathā honti. Sabbaññussa bhāvo sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ ‘‘sabbaññutāñāṇa’’nti vattabbe ‘‘sabbaññutaññāṇa’’nti vuttaṃ. Sabbaññūti ca kamasabbaññū sakiṃsabbaññū satatasabbaññū sattisabbaññū ñātasabbaññūti pañcavidhā sabbaññuno siyuṃ. Tesu kamena sabbajānanakālāsambhavato kamasabbaññutā na hoti, sakiṃ sabbārammaṇaggahaṇābhāvato sakiṃsabbaññutā na hoti, cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārammaṇacittasambhavato bhavaṅgacittavirodhato yuttiabhāvato ca satatasabbaññutā na hoti, parisesato sabbajānanasamatthatāya sattisabbaññutā vā siyā, viditasabbadhammattā ñātasabbaññutā vā, sattisabbaññuno sabbajānanattaṃ natthīti tampi na yujjati, ‘‘na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci…pe… samantacakkhū’’ti vuttattā ñātasabbaññutā eva yujjati. Evañhi sati kiccato asammohato kāraṇasiddhito āvajjanapaṭibaddhato sabbaññutameva hotīti. Tena ñāṇenāti tena sabbajānanañāṇena.
“全知者”的意思，在此指五种应舍之道的差别中，皆能知尽无余者，即称为全知者。世间诸法皆分有为与无为两种，这种变化无常的标志称为“苦”，涅槃则称为“寂灭”，共计五种应舍之道。因此，五者即是全知者之路径。全知者的本质即全知，全知也就是智慧称为“全知智慧”。关于全知者，可分为五种：欲知全知、近知全知、常知全知、所知全知及所得全知。因欲知全知生于一切欲念之时，故无常；近知全知则因无取相故无常；常知全知因对眼识等所缘心生相违，遂无常；所知全知是观察一切知，或所得全知是已知一切法，诸常知全知自无一切知之相，不相应故亦不适用。经言无所见无所触视，为“已知一切法”者得成立。如此具足条件者，虽无邪见与惑乱，因成法缘，专成全知者矣。由此即得名知识，进一步即是一切之知。
Puna aparena pariyāyena sabbaññubhāvasādhanatthaṃ ‘‘na tassā’’ti gāthamāha. Tattha na tassa addiṭṭhamidhatthi kiñcīti tassa tathāgatassa idha imasmiṃ tedhātuke loke imasmiṃ paccuppannakāle vā paññācakkhunā adiṭṭhaṃ nāma kiñci appamattakampi na atthi na saṃvijjati. Atthīti idaṃ vattamānakālikaṃ ākhyātapadaṃ, iminā paccuppannakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Gāthābandhasukhatthaṃ panettha da-kāro payutto. Atho aviññātanti ettha athoti vacanopādāne nipāto. Aviññātanti atītakālikaṃ aviññātaṃ nāma kiñci dhammajātaṃ nāhosīti pāṭhaseso. Abyayabhūtassa atthi-saddassa gahaṇe pāṭhasesaṃ vināpi yujjatiyeva. Iminā atītakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Ajānitabbanti anāgatakālikaṃ ajānitabbaṃ nāma dhammajātaṃ na bhavissati natthīti. Iminā anāgatakālikassa sabbadhammassa ñātabhāvaṃ dasseti. Jānanakiriyāvisesamattameva vā ettha a-kāro. Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyanti ettha yaṃ tekālikaṃ vā kālavinimuttaṃ vā neyyaṃ jānitabbaṃ kiñci dhammajātaṃ atthi, taṃ sabbaṃ tathāgato abhiññāsi adhikena sabbaññutaññāṇena jāni paṭivijjhi, ettha atthi-saddena tekālikassa kālavimuttassa ca gahaṇā atthi-saddo abyayabhūtoyeva daṭṭhabbo. Tathāgato tena samantacakkhūti kālavasena okāsavasena ca nippadesattā samantā sabbato pavattaṃ ñāṇacakkhu assāti samantacakkhu, tena yathāvuttena kāraṇena tathāgato samantacakkhu sabbaññūti vuttaṃ hoti . Imissā gāthāya puggalādhiṭṭhānāya desanāya sabbaññutaññāṇaṃ sādhitaṃ.
又用另一说法为达成全知状态说“非彼”，谓:“非彼所见所护所知”。在此，世尊在此世界此有形象或当前时间中，以慧眼所见，无所不见，无微不现。谓之“当前时间已识之义”。此偈方便易懂，合乎语法规则。偈文中“atha”与“aviññāta”连用，谓表示“未识之义”，即断言过去已成法不为未识。此语法结构合乎用法，表明过去时间所成诸法已被识知。说“不可识”为未发生未来时间，不将生诸法。此语表明未来时间法种已为未识态。此句中不见不知不及为“a-kāra”，谓否定成知之行为。所知一切皆已知，谓已超越时间之应舍，所有应舍法世尊深知，凭其全知智慧，洞察明了。以此明眼通故，世尊视若虚空，无碍漏尽遍行一切处，称为“遍照眼”，以此因缘世尊称为遍知者。此偈成就，“全知智慧”为其根本所在。
Na itihitihanti ‘‘evaṃ kira āsi, evaṃ kira āsī’’ti na hoti. Na itikirāyāti ‘‘evaṃ kira eta’’nti na hoti. Na paramparāyāti paramparakathāyāpi na hoti. Na piṭakasampadāyāti amhākaṃ piṭakatantiyā saddhiṃ sametīti na hoti. Na takkahetūti takkaggāhenapi na hoti. Na ākāraparivitakkenāti ‘‘sundaramidaṃ kāraṇa’’nti evaṃ kāraṇaparivitakkenapi na hoti. Na diṭṭhinijjhānakkhantiyāti amhākaṃ nijjhāyitvā khamitvā gahitadiṭṭhiyā saddhiṃ sametītipi na hoti.
此处非谓“曾经如此，亦曾如是”，非谓“如此如是”，非谓“传承记载”，非谓“与我等同”，非谓“以理获取”，非谓“以美辞装饰”，也非谓“忍受固守见解”，故均非耳。
Atha vāpi samādhinti ettha samādhinti kusalacittekaggatā samādhi. Kenaṭṭhena samādhīti? Samādhānaṭṭhena. Kimidaṃ samādhānaṃ nāma? Ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ, ṭhapananti vuttaṃ hoti. Tasmā yassa dhammassa ānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ sammā ca avikkhippamānā avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti, idaṃ samādhānanti veditabbaṃ. Tassa kho pana samādhissa –
又言禅定，指心意一境，行动精进的集聚。禅定靠何而成？因专注故。何为专注？谓心与心所一境，正当且安立，谓之专注。由此，禅定是内心诸心所统一且不散乱，且清净不染，专注而立。对此禅定之义应当了知。对此禅定——
‘‘Lakkhaṇaṃ tu avikkhepo, vikkhepaddhaṃsanaṃ raso;
“其相为不散乱，散乱引为味。”“抵御摇动，立定语意，安稳为乐。”（参考《相应部》八分第一卷第三节）
Akampanamupaṭṭhānaṃ, padaṭṭhānaṃ sukhaṃ pana’’. (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.3);
『不动摇』为现起，而『安乐』则为近因。
Samādhi anāvilaacalabhāvena ārammaṇe tiṭṭhatīti ṭhiti. Parato padadvayaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Api ca sampayuttadhamme ārammaṇamhi sampiṇḍetvā tiṭṭhatīti saṇṭhiti. Ārammaṇaṃ ogāhetvā anupavisitvā tiṭṭhatīti avaṭṭhiti. Kusalapakkhasmiñhi cattārova dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti saddhā sati samādhi paññāti. Teneva saddhā ‘‘okappanā’’ti vuttā, sati ‘‘apilāpanatā’’ti, samādhi ‘‘avaṭṭhitī’’ti, paññā ‘‘pariyogāhanā’’ti. Akusalapakkhe pana tayo dhammā ārammaṇaṃ ogāhanti taṇhā diṭṭhi avijjāti. Tenevete ‘‘oghā’’ti vuttā. Cittekaggatā panettha na balavatī hoti. Yathā hi rajuṭṭhānaṭṭhāne udakena siñcitvā sammaṭṭhe thokameva kālaṃ rajo sannisīdati, sukkhante sukkhante puna pakatibhāveneva vuṭṭhāti, evameva akusalapakkhe cittekaggatā na balavatī hoti.
禅那（Samādhi）者，谓意住坚固且不动摇，故名为停（ṭhiti）。又禅那由二足所加，渐次增长。若于所缘之法身，念念相连而紧聚，称为立（saṇṭhiti）。若舍弃所缘之法，不住其中，称为转（avaṭṭhiti）。善法之侧，有四法入于所缘：信、念、禅那、慧。故信被称为“一心相”（okappanā），念被称为“无散乱”（apilāpanatā），禅那被称为“转”，慧被称为“专注分析”。而不善法侧，有三法入于所缘：渴爱、见、无明，统称为“浪”（oghā）。意专一仅对善法有力，譬如把泥土浇灌湿润，泥土方能凝聚；干涸之时，虽有泥土，仍会散开。故不善法侧意专一力量不强。
Uddhaccavicikicchāvasena pavattassa visāhārassa paṭipakkhato avisāhāro. Uddhaccavicikicchāvaseneva gacchantaṃ cittaṃ vikkhipati nāma. Ayaṃ pana tathāvidho vikkhepo na hotīti avikkhepo. Uddhaccavicikicchāvaseneva cittaṃ visāhaṭaṃ nāma hoti, ito cito ca harīyati, ayaṃ pana evaṃ avisāhaṭamānasassa bhāvoti avisāhaṭamānasatā. Samathoti tividho samatho cittasamatho adhikaraṇasamatho sabbasaṅkhārasamathoti. Tattha aṭṭhasu samāpattīsu cittekaggatā cittasamatho nāma. Tañhi āgamma cittacalanaṃ cittavipphanditaṃ sammati vūpasammati, tasmā so ‘‘cittasamatho’’ti vuccati. Sammukhāvinayādisattavidho samatho adhikaraṇasamatho nāma. Tañhi āgamma tāni tāni adhikaraṇāni sammanti vūpasammanti, tasmā so ‘‘adhikaraṇasamatho’’ti vuccati. Yasmā pana sabbe saṅkhārā nibbānaṃ āgamma sammanti vūpasammanti vūpasammanti, tasmā taṃ ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’ti vuccati. Imasmiṃ atthe cittasamatho adhippeto. Samādhilakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti samādhindriyaṃ. Uddhacce na kampatīti samādhibalaṃ. Sammāsamādhīti yāthāvasamādhi niyyānikasamādhi.
意烦乱疑惑为散乱相对之不安。烦乱疑惑则心动摇不宁，此即散乱。不安即心之不调，往来奔逸。此等为不安非平静。禅那有三种：一者，心之禅那，谓心一境不乱，为八种境界之禅那。此中起心动念等皆息，故名心禅那。二者，别为止诤等外境合规则之禅那，谓诸规则依次收摄，故名规则禅那。三者，一切行收摄，顺于涅槃，心安住不动，此为一切行禅那。此处所说禅那，专指心禅那。禅那标志有八，乃禅那根。其力坚固不动，此即禅那力。正等禅那为正等及生起禅那。
§157
157. Athassa bhagavā yasmā indriyasaṃvaro sīlassa rakkhā, yasmā vā iminānukkamena desiyamānā ayaṃ desanā tāsaṃ devatānaṃ sappāyā, tasmā indriyasaṃvarato pabhuti paṭipadaṃ dassento ‘‘cakkhūhī’’tiādi āraddho. Tattha cakkhūhi neva lolassāti adiṭṭhadakkhitabbādivasena cakkhūhi lolo neva assa. Gāmakathāya āvaraye sotanti tiracchānakathāya sotaṃ āvareyya.
157. 世尊谓，有正于意根守护及戒法者，是故于所说教法，诸天安住。不意守意根者，则难修行。因此，行意护根称为“有眼者”等。此中所谓“不贪于眼”者，目不贪恋恶境，不为所染。应障碍乡野俗语，扰乱心意。
Cakkhuloliyenāti cakkhudvāre uppannalolavasena cakkhuloliyena. Adiṭṭhaṃ dakkhitabbanti adiṭṭhapubbaṃ rūpārammaṇaṃ passituṃ yuttaṃ. Diṭṭhaṃ samatikkamitabbanti diṭṭhapubbarūpārammaṇaṃ atikkamituṃ yuttaṃ. Ārāmena ārāmanti pupphārāmādiārāmena phalārāmādiṃ vā pupphārāmādiṃ vā. Dīghacārikanti dīghacaraṇaṃ. Anavaṭṭhitacārikanti asanniṭṭhānacaraṇaṃ. Anuyutto hoti rūpadassanāyāti rūpārammaṇadassanatthāya punappunaṃ yutto hoti.
所谓眼贪，指眼前生喜欲心。所谓应见，是适见先行境界。所谓越见，是超越已见先境。所谓园林，乃花园等，或果园等。所谓长行，谓长时行走。所谓不转行，谓不迷失所行之路。所谓附著，是于色相不断重现之观照。
Antaragharaṃ paviṭṭhoti ummārabbhantaraṃ paviṭṭho. Vīthiṃ paṭipannoti antaravīthiṃ otiṇṇo. Gharamukhāni olokentoti gharadvārāni avalokento. Uddhaṃ ullokentoti uparidisaṃ uddhaṃmukho hutvā vilokento.
进入室内，谓入加热处。行通道，谓越过内室通道。观察室门，谓观视宅门。向上看，谓转头环视四周向上。
Cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – ‘‘cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā. Dvārārammaṇasaṅghaṭṭe pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā ‘dhanunā vijjhatī’tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayamettha attho’’ti. Nimittaggāhīti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva na saṇṭhāti. Anubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anuanubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitaālokitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ ajjhotthareyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca na rakkhati cakkhundriyaṃ. Na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatītipi vuccati. Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyāmanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato manodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ javanaṃ javati.
以眼见色，谓由眼所得，是心根具足而显色境。古人云：“眼不见色非心所见，心不见色非眼所见。唯心具自在故得见。”此为集联系义，如箭射中靶。故观色就是色缘相。所谓相缘取者，是心携染欲爱取色相，不能超越其见，续发成相。所谓暗缘取者，则色根携带诸心染污，表现见知中有染。所谓依因缘者，谓如眼根于守护不善，则心由贪嗔起恚烦恼，不能制伏眼根，由此心根无护，即不守护眼根。如此因缘，则眼根不护，不能成守护。眼根守护既无，则所谓眼根守护不存在。然此处无所谓眼根守护与否，盖眼乐欲与正念真知无因缘生起，非执著不增。若眼受色障，则有生死之渴，起行之业。先眼识现为见，后心根断见，后因果识入生死，后行原因识入轮回，皆因眼根扰动而起。随此续转不断。
Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Evaṃ honto pana so ‘‘cakkhundriye asaṃvaro’’ti vuccati. Kasmā? Yasmā tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo saṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchanti taṃ kareyyuṃ, evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni.
在那里，在生命流的同时，既不存在某一特定时间段的守污清净，也无守污不守污之分。但若在快速变迁的瞬间，若产生了恶行、违背真语、无知、瞋恨或荒淫等斑斑劣行，便形不守污清净。因此，这种状态被称为“识根不守污清净”。为何？因为在此不守污清净时，门户失守，生命流和煽动诸行均混乱不齐。例如，就像城中四门中虽有一门关闭，而其它门却开着，有的人虽在关闭的门内，但城外一切财物却无人看守，暴露于外。城门虽闭，盗贼入城所欲为皆可施行，照此，生命流中如恶行等破坏起时，门户失守，生命流和煽动诸行为亦是散乱纷乱的。
Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni. ‘‘Ayaṃ me ñātīti vā, mittoti vā, idaṃ vā paṭikarissati, idaṃ vānena katapubba’’nti vā evaṃ na dinnānīti attho. Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti. Bhojanānīti ca desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānapaccayabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti.
所谓信乐施者，是指在此世世间及彼世他方，因信而奉献诸行为及其果报。若说“这是我的亲属，或者是朋友，这都是报答以前所行”，并非此意。如此所施之物本不能称为信乐施。所谓饮食，即教诲教法的基点，而真正的信乐施者乃是藉由饮食乃至袈裟、供养僧座、照顾病患及提供药物等一切施物而表达其信乐心。以上均此所指。
Seyyathidanti nipāto. Tassattho, katamo hoti. Naccaṃ nāma yaṃkiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati. Gītanti yaṃkiñci gītaṃ. Vāditanti yaṃkiñci vāditaṃ. Pekkhanti naṭasamajjaṃ. Akkhānanti bhāratarāmāyanādikaṃ. Yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭati. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, ‘‘pāṇitāḷa’’ntipi vadanti. Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, ‘‘mantena matasarīruṭṭhāpana’’ntipi eke. Kumbhathūṇanti caturassaambaṇakatāḷaṃ , ‘‘kumbhasadda’’ntipi eke. Sobhanakanti naṭānaṃ abbhokkiraṇaṃ; sobhanakaraṃ vā, paṭibhānacittanti vuttaṃ hoti. Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, ‘‘caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷā’’tipi vadanti. Vaṃsanti veṇuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ.
例如，论及歌舞时，所谓“舞”乃指任何舞蹈行为。然而行于此道之人，虽舌吐言语，却不宜观看舞蹈。所谓“歌”即所有歌唱；“弹奏”即所有乐器演奏；“观看”即指观赏舞蹈表演；“吟唱”则指史诗如《婆罗多》《罗摩衍那》等典籍。凡是在此处言说，则不宜前往观看。所谓“手持铠甲”者，为青铜盾牌，亦称手盾；“尸鬼”指重型盾牌，如用魔法震慑使人身体麻痹的一类盾牌；“鼓”是四面敲击的鼓，有人称之为“罐声”；“梵唱”指舞蹈中的伴唱部分，也称为表现力和心意；“贱民游戏”是指流氓般粗野的嬉戏，称为贱民的粗鄙嬉耍；还包括吹奏竹笛之类的游戏。
Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālaṅkate ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti. Atha tesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhetvā ṭhapenti. Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapetvā rodantā paridevantā suraṃ pivanti. Vuttampi cetaṃ ‘‘atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi. Atthekaṃ bhikkhave dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī’’ti (a. ni. 10.107). Ekacce pana ‘‘indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovana’’nti vadanti. Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati. Nibbuddhanti mallayuddhaṃ. Uyyodhikanti yattha sampahāro diyyati. Balagganti balagaṇanaṭṭhānaṃ. Senābyūhanti senāniveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ. Anīkadassananti ‘‘tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīka’’ntiādinā (pāci. 324) nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ.
所谓洗骨，是洗涤骨骸。在某地，有的村民对死亡亲属不急于掩埋，而是先清洗骨骸，涂抹香料，进行安顿。星辰之时，他们在一处放置骨头，另一处置放酒类，哀痛之余饮酒助悲。经典中亦有记载，南方诸地方存在所谓“洗骨”仪式，饭食、饮水、饮餐、睡卧、宴会、歌舞、乐器皆是洗骨内容之一。某些说法称以魔法进行洗骨仪式。在象战等战斗中，沙弥不能与象等合战，也不能进行正式交战，只能杀死敌人。步兵指挥作战，军阵组织，战营布置，象军队列分布等都属于军事阵势。军阵的三象进退战术也是战场指挥显现。
Na nimittaggāhī hotīti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭipakkhanayena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittānīti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti, nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi ‘‘cakkhundriye saṃvaro’’ti vutto. Ito paraṃ heṭṭhā ca upari ca vuttapariyāyena attho veditabbo.
“不依临迹者”，指由欲乐或嗜好所引的临迹并非临迹本身。不守护前文已说的修习与行为习惯，亦应理解。正如上文说过，在恶行发生时门户失守、生命流和煽动行散乱，现此亦是如此，即品行等起时门门户亦闭合，生命流及煽动行为混乱。何故？如城门关闭时，城门内部有人不守，外界窃贼无法入侵；同理，品行等起处门门户闭合，而生命流及煽动行为犯乱。由此，恶行发生之时，门辱失守称为“识根守污清净”。由此可见此义。
Visūkadassanāti paṭāṇīdassanato. Gāmakathāti gāmavāsīnaṃ kathā. Bāttiṃsāti dvattiṃsa. Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā. Tattha rājānaṃ ārabbha ‘‘mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvo’’tiādinā nayena pavattā kathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu ‘‘asuko rājā abhirūpo dassanīyo’’tiādinā nayena gehassitakathāva tiracchānakathā hoti. ‘‘Sopi nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gato’’ti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresupi ‘‘mūladevo evaṃ mahānubhāvo, meghamālo evaṃ mahānubhāvo’’ti tesaṃ kammaṃ paṭicca ‘‘aho sūrā’’ti gehassitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu ‘‘asukena asuko evaṃ mārito evaṃ viddho’’ti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā. ‘‘Tepi nāma khayaṃ gatā’’ti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti.
所谓“清晰显露”，即清晰观照之意。所谓“乡村故事”，指村民间传说。所谓“三十二”，即“三十二种”。“不正见者说天道者”，谓误见天道涅槃之法，言辞颠倒矛盾。此类话题多从国王故事入手，诸如“伟大圣贤，圣智满足，德行悲悯”等谈论，属于国王故事。这类例如盗贼故事及盖言“偷窃者乃风云变幻”，属隐晦隐语。归于居家谈话的章回，含有隐晦话。盗贼故事亦呈现诸如“行贼堪叹，云雾蒙蔽”隐晦语，所谓“愁颂”论战故事，第以隐晦语调。战争亦如印度战例，诸如“狡诈之人殁，邪恶之人灭”，带贪欲和低级说法，属于隐晦语。总之任何场合，皆依行为本质表现隐晦话。
Api ca annādīsu ‘‘evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimha pivimha paribhuñjimhā’’ti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiyapūjaṃ akarimhā’’ti kathetuṃ vaṭṭati. Ñātikathādīsu pana ‘‘amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā’’ti vā, ‘‘pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā’’ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘tepi no ñātakā khayaṃ gatā’’ti vā, ‘‘pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā’’ti vā kathetuṃ vaṭṭati. Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena ‘‘asukagāmavāsino sūrā samatthā’’ti vā evaṃ assādavasena vattuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘saddhā pasannā’’ti vā, ‘‘khayavayaṃ gatā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati.
又如饮食等诸事，不宜以贪欲的心态加以评论论说“如是有色彩、有香味、有滋味、触感俱足者，在此吃食、享用、饮饮、服用”，此不可行。但若着眼其义，则可以说“先时饮食、饮水、衣服、卧具、香品俱足、有德行者，未加贪取，至于礼拜佛塔也未侵取”，则是妥当的。在亲属等议论中，若以贪欲解释说“我们的亲属勇猛强悍”，或说“过去我们乘坐各种奇异车马游行”，此亦不可行。但若依义可说“他们的亲属已灭度”，或说“过去我们曾予此类供养僧团”，便是妥当的。村庄传闻虽因生态丰歉、歉收饥荒等缘故，不能以贪欲心说“住在贫穷村庄的人勇猛强悍”，但可说“信心明净”，“已灭绝消亡”亦可妥当述说。
Nigamanagarajanapadakathāsupi eseva nayo. Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā, khayavayaṃ gatā’’ti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi ‘‘nandimitto nāma yodho sūro ahosī’’ti assādavasena na vaṭṭati. ‘‘Saddho ahosi, khayavayaṃ gato’’ti evameva vaṭṭati. Visikhākathāpi ‘‘asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā’’ti assādavasena na vaṭṭati. ‘‘Saddhā pasannā, khayavayaṃ gatā’’icceva vaṭṭati.
关于僧终结、城市、乡村族属等议论也应如前所述处理。关于妇女话题，因其色彩、相貌等缘故，用贪欲心态评论则不可，“信心明净，已灭绝消亡”，可如是述说。勇士事迹，若以贪欲论说“名为南底蜜多的是勇敢的战士”，则不可行；但说“信心坚定，已灭绝灭亡”则合宜。关于箭镞，说“恶箭矢晨锐敏捷而勇猛”，用贪欲心态说不可，但说“信心明净，已灭绝消亡”可妥。
Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, ‘‘udakatitthakathā’’tipi vuccati, kumbhadāsikathā vā. Sāpi ‘‘pāsādikā, naccituṃ gāyituṃ chekā’’ti assādavasena na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā’’tiādinā nayena vaṭṭati. Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadisova vinicchayo.
关于瓦器制作者的议论，即水器的议论，也称为“渡水者议论”，或称“瓦工之说”。瓦匠女工若以贪欲心态说“美丽的、能够跳舞歌唱的女子”，则不可行，若以“信心明净”等义理引导则可行。过去亲族的议论称为“过往亲属之说”，实际上是对现存亲族议论的归纳。
Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti ‘‘ayaṃ loko kena nimmito? Asukena nāma nimmito. Kāko seto aṭṭhīnaṃ setattā, balākā rattā lohitassa rattattā’’ti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā.
杂类议论指东西方议论中包含的无数本质各异的无益话题。世俗谤论则为“这世界是由什么所成？恶者所成。乌鸦是白色的，由骨白成。贫穷的人赤色的，由血红而成”等等轻薄妄语，均属无益的世俗谤论。
Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaro? Sāgaradevena khatattā sāgaro, ‘‘khato me’’ti hatthamuddāya sayaṃ niveditattā samuddoti evamādikā niratthakā samuddakkhānakathā. Bhavoti vuddhi. Abhavoti hāni. Iti bhavo iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā.
海洋议论名为“海、洋、江河为何者？”“虽称海者实为湖泊”，“以划破湖泊自曝伤手者谓海”，如此种种无益“海洋议论”。生者即增长，灭者即损失。如此生灭乃为无益因缘，故称生灭话题。
Āvareyyāti āvaraṇaṃ kareyya. Nivāreyyāti ārammaṇato vāreyya. Saṃvareyyāti sammā nissesaṃ katvā vāreyya. Rakkheyyāti rakkhaṃ kareyya. Gopeyyāti saṃgopeyya. Pidaheyyāti pidahanaṃ kareyya. Pacchindeyyāti sotaṃ chindeyya.
“防止”即应加遮蔽或阻挡，“断除”即应断绝来自外缘的诱因，“收摄”即应谨慎完备收摄，不使失散，“护持”即应守护维持，“搜集”即应全面搜集保护，“焚烧”即应加以烧毁，“斩断”即应彻底斩断流通。
Tenatena na tussantīti tena tena ambilādinā rasena na santosaṃ āpajjanti. Aparāparaṃ pariyesantīti uparūpari gavesanti.
以此法故，谓不因频繁使心满足。彼等依次反复寻求诸如甘露等滋味，因而不能生起满意的心。彼等互相追逐探求，如上下往返般四处搜寻。
§158
158.Phassenāti rogaphassena. Bhavañca nābhijappeyyāti tassa phassassa vinodanatthāya kāmabhavādibhavañca na pattheyya. Bheravesu ca na sampavedheyyāti tassa phassassa paccayabhūtesu sīhabyagghādīsu bheravesu ca na sampavedheyya, avasesesu vā ghānindriyamanindriyavisayesu na sampavedheyya. Evaṃ paripūro indriyasaṃvaro ca vutto hoti. Purimehi vā indriyasaṃvaraṃ dassetvā iminā ‘‘araññe vasatā bheravaṃ disvā vā sutvā vā nappavedhitabba’’nti dasseti.
158.所谓接触乃病苦之接触。又谓因为该接触而不生彼世之有欲、有生等善法。对于导致恐惧的事物不可觉知，是指依赖于该接触而生起的条件，如狮、虎诸恐怖者不可觉知，乃至于最终，也不可觉知恶臭根尘及诸根外境等。如此，于此处戒摄已得圆满。前人亦曾示现戒摄时，说此法意为：『修行者若住于野外，遇见虎狮或闻其声，切不可惊恐应对。』
Ekenākārenāti ekena kāraṇena. Bhayampi bheravampi taññevāti bhayanti ca bheravanti ca khuddakampi mahantampi uttāsanimittameva. Tamevatthaṃ dassetuṃ ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādimāha. Bhayanti tappaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna ‘‘cetaso ubbego utrāso’’ti sabhāvato dasseti. Ubbeggoti bhīruko, utrāsoti cittakkhobho. Jātibhayanti jātiṃ paṭicca uppannabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Rājato uppannabhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ.
「单一因缘」指仅凭一因。恐怖与惊怖皆指同一事物，是因小至大，皆以耸动之因缘为标志。为此以「宣说原因」等语句加以印证。所谓恐怖者，是因缘使生起的恐怖心。恐怖之意是恐惧的意涵。颤栗者为恐怖所驱使的身躯颤动。羊毛竖立者，是指毛发如天鹅展翅般竖起。以这两个词汇合用显示因缘，指出因恐怖生起，又曰：「心之烦乱与忧扰。」所谓烦乱为胆怯，忧扰为心之躁乱。生死恐怖指以生死为依止而生的恐怖。其余诸恐怖，皆依此理而裁断。王室恐怖指生于王者，亦复如是。自我怨恨之恐怖，是指恶业者为自己所生之恐怖。对他人怨恨之恐怖，是指因他人报复所生的恐怖。
Daṇḍabhayanti āgārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anāgārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Ūmibhayanti mahāsamudde udakaṃ orohantassa pavattabhayaṃ. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati, taraṅgavīci nāma paṇṇāsa yojanāni, rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca pavattaṃ ūmibhayaṃ . Kumbhīlato pavattaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho, tato bhayaṃ susukābhayaṃ. Ājīvikabhayanti jīvitavuttito bhayaṃ ājīvikabhayaṃ. Asilokabhayanti garahato bhayaṃ.
刑罚恐怖，是指对农工商执政之君所发之刑罚，对于无主者则为律制之刑罚，由此生起之恐怖。恶道恐怖，是指基于四恶趣之恐怖。海洋恐怖，乃指对大海中水流之危险而起的恐怖。所谓大海，名曰大海，谓六十余由旬之广阔河流，波浪水流分别称为五十、四十余由旬。此类水流相关运动起因称为海洋恐怖。大壶流动之恐怖，谓盛水之壶转动而生的恐怖。水波转动之恐怖。凶猛鱼类名为凶鱼，基于此而生恐怖。生计恐怖，是由生存价值而起的恐惧。恶界恐怖，谓来自恶地而生的恐惧。
§159
159.Laddhāna sannidhiṃ kayirāti etesaṃ annādīnaṃ yaṃkiñci dhammena labhitvā ‘‘araññe ca senāsane vasatā dullabha’’nti cintetvā sannidhiṃ na kareyya.
159.应当接近彼等(即诸受具食物)并得彼食，曾思惟『若为荒野和军营中之人所有，则甚为稀有难得』，故不得不寻求其所依止。
Odanoti sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ dhaññānulomānañca taṇḍulehi nibbatto. Kummāsoti yavehi nibbatto. Sattūti sāliādīhi katasattu. Maccho dakasambhavo. Maṃsaṃ pākaṭameva. Ambapānanti āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahu paṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ. Jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Kosambapānanti kosambaphalehi katapānaṃ. Kolapānanti kolaphalehi katapānaṃ. Badarapānanti mahākolaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni ekādasa pānāni, tānipi ādiccapākāni vaṭṭanti.
谷物之名谓为稻、粟、麦、大麦、稗、豇豆、[粗糙谷物]等七种谷物及其秸秆。以麦类作物为不良芽。粮食谓以稻谷等制成之可食物。鱼类生于江河湖海。肉类谓明目之动物肉食。水果饮料谓以熟透或未熟之果汁饮用。此中，以果树嫩枝折断，投入水中于烈日下以火烤后冷却，再调和以所收集蜂蜜、糖等作汁，方可作此种饮料。如用荔枝果汁制成的称为荔枝饮，八角果汁制为八角饮，去八角粗皮制为无八角饮，蜜蜂产物作蜜饮等。此等诸饮共计十一种，均属以火烤为制作法。
Ghatapānanti sappipānaṃ. Telapānanti tilatelādīnaṃ pānaṃ. Payopānanti khīrapānaṃ. Yāgupānanti sītalādiyāgupānaṃ. Rasapānanti sākādirasapānaṃ. Piṭṭhakhajjakanti sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīnaṃ piṭṭhehi kataṃ piṭṭhakhajjakaṃ. Pūvakhajjakampi etehiyeva kataṃ. Mūlakhajjakanti mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ cuccumūlanti evamādi. Tacakhajjakanti ucchutacādayo. Pattakhajjakanti nimbapaṇṇakuṭajapaṇṇapaṭolapaṇṇasulasapaṇṇādayo. Pupphakhajjakanti mūlakapupphakhārakapupphasetavaraṇasigguuppalapadumakādayo. Phalakhajjakanti panasalabujatālanāḷikeraambāṭakatintiṇikamātuluṅgakapiṭṭhaphalaalābukumbhaṇḍaphussa- phalatimbarūsakatilavātiṅgaṇacocamocamadhukādīnaṃ phalānaṃ khajjakaṃ.
器皿饮用者，即饮用各类器皿中的水。油饮用者，即饮用油脂及类似油脂之物。乳饮用者，饮用乳汁。甘露饮用者，饮用凉饮及其类似甘露之物。味饮用者，饮用含酸味等各种口味的饮料。谷类禾草称为谷草，用以谷类农作物的谷类禾秸，按照谷物的生长情况，有早稻、午稻、晚稻等，谷草即为禾秸残茎，包括砧草、椰子秸、榴莲秸、山蔗秸、乳脂秸等，如此类谷秸称为谷类禾草。先谷禾草也是由上述谷草组成。根禾草指根茎类禾草，包括根本禾草、刺根禾草、芦苇根禾草等。枝禾草指枝条禾草，包括高枝与覆盖枝。叶禾草指叶子禾草，包括苦楝叶、飞扬叶、虾藤叶、杧果叶等。花禾草指花朵禾草，包括根花、刺花、雪色花、苍莲花、莲花等。果禾草指水果禾草，包括梧桐、芭蕉、竹笋、椰子果、菠萝、橙子、蒲桃、刺角瓜、甜蔗、蜂蜜等水果类禾草。这些皆称为禾草的各类果实。
Na kuhanāyāti na vimhāpanāya. Na lapanāyāti paccayatthaṃ na lapanāya. Vihāraṃ āgate manusse disvā ‘‘kimatthāya bhonto āgatā’’ti bhikkhū nimantetunti. ‘‘Yadi evaṃ gacchatha, ahaṃ pacchato gahetvā āgacchāmī’’ti evaṃ na lapanāya. Atha vā attānaṃ upanetvā ‘‘ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko rājā asuko ca rājamahāmatto pasanno’’ti evaṃ na lapanāya. Na nemittikatāyāti yena kenaci paresaṃ paccayadānasaññājanakena kāyavacīkammena na nemittikatāya. Na nippesikatāyāti yā paresaṃ akkosanādikiriyā yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā ‘‘nippesikatā’’ti vuccati. Na evarūpāya nippesikatāya. Na lābhena lābhaṃ nijigīsanatāyāti ettha nijigīsanatāti magganā, aññato laddhañhi aññattha haraṇavasena lābhena lābhamagganā nāma hoti. Na evarūpāya lābhena lābhamagganāya.
此处不指具备滋养之意，也不为饮用或把持之原因。在人们到达修行居处时，见到比库们，便以‘尊者你来此所为何事？’加以问询。若回答‘若如此而行，我随后前来’，此等言辞不算是把持。又或者携带自己之物说‘我是三宝，国王对我欢喜，邻国国王及大臣皆欢喜我’，此亦非把持。所谓非凭借于征兆者，即不依赖任何他人因缘而产生于身语意之行。不含贬低意图者，是指不因他人斥责或恶行，如割舍他人善法般负面影响而去除之，若比喻为去除香气则是被称谓为‘非含贬低意图’。非因自我贪欲而追求他物的把持者，是指贪求利益而产生的把持，且此处所称贪求利益，乃指依因相或以他物夺取他物之行为。以上皆非故称此类为把持。
Na dārudānenāti na paccayahetukena dārudānena vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitadāruṃ ‘‘evaṃ me paccayaṃ dassantī’’ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvikaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati, so diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaṃ dāruṃ kusalaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭaṃ āpajjati, parapuggalikaṃ theyyacittena dadanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaratāya deti, garubhaṇḍavissajjanaṃ āpajjati. Kataraṃ pana dāru garubhaṇḍaṃ hoti, kataraṃ na hotīti? Yaṃ tāva aropimaṃ sayaṃjātaṃ, taṃ saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ. Ropimaṭṭhāne ca sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ, pamāṇato sūcidaṇḍakappamāṇaṃ garubhaṇḍaṃ.
不论木材施舍，若非因缘条件而从林中采集，所带来并由护持者看护的木材，不可强行索取。持此观念而谋生者，如行邪命之道者，必在现世遭遇疾苦，在未来生堕于恶道。若以善德之手捐献自己之木，则导致家族败坏与恶业；若由他人着意施舍，必当妥慎保管。于僧团亦同理。如若出于强取之念，则必生诸苦害。何为木材重担？皆指种植自行取得之木材，即为僧团所有之木材，其他并非。如在种植之处完全属于僧团之木材，数量不多至仅计八寸长的木柴，皆视为僧团之木材。
Na veḷudānenātiādīsupi na veḷudānenāti na paccayahetukena veḷudānenātiādi sabbaṃ na dārudānenāti ettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Veḷu pana pamāṇato telanāḷippamāṇo garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti, bhikkhū ‘‘saṅghiko’’ti dātuṃ na visahanti, manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā, tadā bhikkhūhi ‘‘daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā’’ti vattuṃ vaṭṭati, veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati.
关于芦苇施舍等亦如前述木材施舍不应因缘条件被强夺之理，均须依照前语所说予以区别识别。芦苇虽尺寸若油竹管之长，视为木材重担，不得从其下部强取。人们至修行所乞求芦苇时，比库们以‘属于僧团’为由不允许给予，若求者屡次乞求或争持时，比库们以‘你已做罚杖业，不应取此物’加以训诫，此芦苇施舍并无成立。如他们出于罚杖业因缘将住所地面草席或食物等给予者，亦不可受取。
Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā’’ti vuttaṃ. Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjati, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati. ‘‘Kiṃ kātabba’’nti bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti, ‘‘samaṃ bhāgaṃ labhissathā’’ti vattabbā. Na icchantiyeva, ‘‘dve koṭṭhāse labhissathā’’ti vattabbā. Evampi anicchantesu naṭṭhena attho natthi, ‘‘tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā’’ti vattabbā, veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo.
律注中言论‘若人捉着芦苇拖行不可阻止’，若僧团有芦苇堆积出污秽，理应被清理掉。此时应向人类起居者交代。如他们不愿清理，则应说‘均分取得’，若仍不愿，则言‘分为两堆取得’。若出于不愿意心则无效，以‘你们当时做罚杖业，清理并带走’为劝说词，芦苇施舍仍不成立。芦苇堆即便起火浸水，若有芦苇存在，以上理仍旧适用。
Pattadāne garubhaṇḍatāya ayaṃ vinicchayo – pattampi hi yattha vikkāyati, gandhakārādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo. Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ – tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ, ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ, tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha tālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ. Nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tattha jātaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ vā garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttadāruveḷūsupi eseva nayo.
关于叶片施舍以僧团木材重担视之，分别叶片上有虫蛀、破损、色染等因素，均视为木材重担，如干枯的凉席草叶等。棕榈叶于此处应同样视为种植芦苇林，属于经僧团为保护培植的木材重担，非属于其他。于种植之棕榈林中所有叶片均为木材重担，此木材重担大小最大可达八指宽度的干燥叶片。芦苇等草类施舍亦应同此理解。无叶处则以棕榈叶、椰子叶等覆盖之。故此类均以草叶捆绑存放。如茅草、红茅等任意少量草捆，从椰子叶等处无论是僧团赠与或自然生长，皆视为草叶制成的木材重担，必须有人护持看管。在僧坛或寺庙建造时，此类个人施舍之多余草捆仍可接受。下段关于干枯木材、芦苇施舍亦同理。
Pupphadāne ‘‘ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjitvā yāgubhattatthāya upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū’’ti evaṃ niyamitaṭṭhāneyeva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Yadi sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhu bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti. So sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati. Asammatena pana āpucchitvā dātabbaṃ. Bhikkhuno pana kassa pupphāni dātuṃ labbhati, kassa na labbhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi ‘‘vatthupūjaṃ karothā’’ti dātuṃ labbhati, piḷandhanatthāya na labbhati. Sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā pūjanatthāya dātabbaṃ. Sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ, pupphadānaṃ nāma na hoti.
供花布施中，“在某些树木上，将花束插放以供养祭祀者，或插放在座位靠背上”，由此规定，某些花就是重要的供养物品。如果沙玛内拉采集花朵并堆成堆，有五支手指完整的花枝比库比库向比库僧团呈上，便按堆计数。该僧团在场并无异议，花就可以接受施予。若未经同意而施舍，则不可受。比库向谁能接受花，向谁不能接受，若夺取父母之家花或从他人家中偷取，即使去宅门前焚烧布施“衣物供养”也可以接受，但不是为了献花。偷取他人剩余花不可布施，若是他人将剩余花给定为供养处所且未被责难，则可布施，但这不称为供花布施。
Vihāre bahūni pupphāni pupphanti, bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā ‘‘vihāre bahūni pupphāni pūjethā’’ti vattabbaṃ, vacanamatte doso natthi, ‘‘manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī’’ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya ‘‘vihāre pupphāni atthī’’ti pucchitvā ‘‘asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’’ti vadanti. Bhikkhu sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭho, sāmaṇerehi pupphāni ocitāni, manussā bhikkhuṃ upasaṅkamitvā mayaṃ tumhākaṃ asukadivase evaṃ ārocayimha ‘‘sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’’ti, kasmā na vārayitthāti? ‘‘Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, na tāva pūjā katā’’ti vattabbaṃ, ‘‘gaṇhatha pūjethā’’ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati ‘‘asukagāmavāsino ‘pupphāni mā ocinitthā’ti āhaṃsū’’ti manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti ‘‘amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā’’ti. ‘‘Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā. Ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti upāsakā’’ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi, pupphadānaṃ nāma na hoti.
寺院中许多花正开放，走乞于人间的比库被人见到，应当称赞“在寺中供花以作礼敬”，说这话无过失，但不该心生贸然想法，误认为“人间给养食物是来取用的”。若说不可使用给养食物，则人们因本性会发问“寺中有花，若生病当天还要前来寺中，是否应阻止沙玛内拉采花？”。无知比库竟对沙玛内拉说出采花不可的禁令，而人见此比库则来责问“为何不允许采花？”比库应答“我无碍，仅采花不构成礼敬，也不该阻止你们采花。”若说比库不可享用肉食，他人比库劝说“村中生病者，请勿采花”，人们却带肉食来施舍，并说“人少，我们叫沙玛内拉帮忙采花。”已借比库教化，若有人不守戒律，将自行知晓规则。若沙玛内拉向儿子或兄弟指使采花，此不为过，故不能称为供花布施。
Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukasmiṃ phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti, bhikkhū ‘‘saṅghika’’nti dātuṃ na ussahanti, manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti, tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā kathikā kātabbā ‘‘asuke ca rukkhe asuke ca rukkhe ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā’’ti. Corā vā issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā. Kuddhā hi te sakalavihārampi nāseyyuṃ, ādīnavo pana kathetabboti.
果实布施中，果实如同花朵一样，是规定的供养物件。在寺中有丰盛果实时，生病人到来乞求，比库们不乐于布施，因而惹人生气辱骂，此时应如何处置？采摘果实或树木时，应当教诲“病人和树木，都不可任意采摘，但若他人采摘果实，无应阻止”。盗贼或强盗强取时，也不可阻止。若因愤怒反抗，将造成全部道场遭破坏，因此应避免生激情绪。
Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni, akoṭṭito rukkhe ṭhitova rukkhataco garubhaṇḍaṃ, cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ dātuṃ vaṭṭatiyeva.
施以粉末布施时，粉末成堆的不可视为重要供养物品，不成堆时如树上粉尘则是重要供养。粉尘多为树脂成熟结块。若树脂为病害产物，则适合施舍。
Nacuṇṇadānenāti vuttanayena sirīsacuṇṇādīnaṃ dānena. Mattikādānemattikā hi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva, tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.
施以树脂粉末布施者，依据所说，即供如丝树树脂粉等比较稀有物品。土壤施与土壤稀缺之处则是重要供养。量以低棉币三十颗土壤为标准，少于此则非重要供养。
Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana ‘‘ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī’’ti paricchinditvā vārā gahitā, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti, tattakāneva gahetvā gantabbaṃ. Antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantesu āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni. Na mukhodakadānenāti na mukhadhovanaudakadānena.
施以牙木布施，断牙木视为重要供养品。若沙玛内拉收到教团赠与的牙木袋，则不得独自向上师和导师索取。若被分割而成许多小段数目，被认为多余的部分则可施予其他导师。一比库携带多根连结牙木则不可全部拿行，健道路处可各自取一段。依所持数量，前往师僧团处供养。由来路或路上收得的牙木，在固定处应妥为安放，不可作为口水布施，不可用口水洗水布施。
Na cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Na muggasūpyatāyāti na muggasūpasamānatāya. Muggasūpasamānatāti saccālikena jīvikaṃ kappanatāya etaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti thokā na gacchanti, evameva saccālikena jīvikakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa apavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appatiṭṭhānaṃ nāma natthi. Siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitaṭṭhānassa patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā ‘‘muggasūpyatā’’ti vuttā. Na pāribhaṭyatāyāti na paribhaṭakammabhāvena. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭyaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭyatā, alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ. Na pīṭhamaddikatāyāti na sahasā gharaṃ pavisitvā pīṭhake nisīdanakatāya.
非以谄媚而称之为谄媚者，是将自己置于卑下之地，服侍他人，甚至顺从诋毁之语，以讨好对方之意追求欢喜。非谓与老鼠相同，亦非谓与老鼠相等。所谓与老鼠相等者，指的是以实际生活维持为标准的比喻。正如鼠群聚处常有许多老鼠前往，却不移居放弃原地；同样以实际生活为基准之人多而少，真实情况亦然。又如老鼠无固定巢穴，故称无住处之义，类同以实际生活维持为准则之人，无安住之称。譬如犄角状物是应执有意安置之处。以上观点乃虚妄言说，谓之“老鼠相等”。非是指转舵待命之态，亦非由施行转舵行为而生。所谓转舵者，乃因装饰制造等玩物而生之心态。非指坐垫柔软，亦非骤然进入屋内而坐于坐垫之意。
Na vatthuvijjāyātiādīsu vatthuvijjā nāma gāmanigamanagarādīnaṃ suniviṭṭhadunniviṭṭhajānanasatthaṃ. Tiracchānavijjā nāma aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā aṅgasatthanimittādikā avasesavijjā. Aṅgavijjā nāma itthipurisānaṃ subhagadubbhagalakkhaṇajānanaṃ. Nakkhattavijjā nāma nakkhattānaṃ yogajānanasatthaṃ.
非指物所知等，所谓知物是指乡村、城镇等具备清净便通、清顿通达之知识。所谓邪知者，指非正道之知，及通达天上解脱之道所摈弃的身体存在等缘起等幻相的认知。所谓肢体知识，是指男女诸人识别其善恶之特征的能力。所谓星宿知识，是指夜空诸星及其运行之知识。
Na dūtagamanenāti na dūteyyaṃ katvā gamanena. Na pahiṇagamanenāti na gihīnaṃ sāsanaṃ gahetvā gharā gharaṃ pahitassa gamanena. Na jaṅghapesaniyenāti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaṃ haraṇena. Idañhi jaṅghapesaniyaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cāssa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā ‘‘dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā’’ti ca vadanti; ‘‘asukattherassa nāma dethā’’ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti, ‘‘vihāre pūjaṃ karothā’’ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapaṭākādīni vā niyyātenti. Sabbaṃ harituṃ vaṭṭati, jaṅghapesaniyaṃ nāma na hoti. Sesasāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.
非谓使者之行走，亦非以使者身份而出行。非谓离家行走，携带居家戒律出外。非谓远乡、村间等地，因取其居士戒律而行走。所谓远乡行者，指为父母所供养之人，携带戒律行走于各处。为增益佛塔或僧团，或自身施行功德而携持戒律。人们说“我们布施、供养、向比库僧团供养”，又献施食、药品、衣物给身份尊贵的长老，或献供养花、香、香油、旗幡等于寺院。皆可携持，称远乡行走非虚。
Na vejjakammenāti na vejjena hutvā kāyatikicchanādibhesajjakaraṇena. Bhesajjaṃ pana pañcannaṃ sahadhammikānaṃ kātabbaṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā. Samasīlasaddhāpaññānañhi etesaṃ tīsu sikkhāsu yuttānaṃ bhesajjaṃ akātuṃ na labbhati. Mātāpitūnaṃ tadupaṭṭhākānaṃ attano veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassāti etesaṃ pañcannampi kātuṃ vaṭṭati. Jeṭṭhabhātu, kaniṭṭhabhātu, jeṭṭhabhaginiyā, kaniṭṭhabhaginiyā, cūḷamātuyā, mahāmātuyā, cūḷapituno, mahāpituno, pitucchāya, mātucchāyāti etesaṃ pana dasannampi karontena tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sace nappahoti, attano santakaṃ tāvakālikaṃ dātabbaṃ. Etesaṃ puttaparamparā yāva sattamā kulaparivaṭṭā, tāva cattāro paccaye āharāpentassa akataviññatti vā, bhesajjaṃ karontassa vejjakammaṃ vā, kuladūsakāpatti vā na hoti.
非谓医师之行，为医者施作身体疾病等治愈之行为。然药物乃应受持供养之戒律中，供养比库、本尼、在学者、沙玛内拉与沙玛内莉。因具德戒、信、慧三学，药物不可轻易弃置。亦可作于父母护持者、自己之弟子弟及师长之资养。长兄、幼兄、长姐、幼姐、小母、大母、小父、大父、父亲庇护者、母亲庇护者等十人也可做此。持给临终药物，仅可调配使用。若无此，须为其亡者于当时供养。此为子孙传代直至第七代，四种条件下使者未达、未曾用药、未施医术、未作家族祸害时，家族无灾祸。
Napiṇḍapaṭipiṇḍakenāti ettha piṇḍapāto kassa dātabbo, kassa na dātabbo? Mātāpitūnaṃ tadupaṭṭhākānaṃ veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa sampattassa dāmarikacorassa issarassāpi dātabbo. Etesaṃ datvā pacchā laddhampi piṇḍapaṭipiṇḍaṃ nāma na hoti. Na dānānuppadānenāti attano dinnakānaṃ na puna dānena. Dhammenāti dhammena uppannaṃ. Samenāti kāyasucaritādinā. Laddhāti kāyena laddhā. Labhitvāti cittena pāpuṇitvā. Adhigantvāti sampāpuṇitvā. Vinditvāti ñāṇena vinditvā. Paṭilabhitvāti punappunaṃ labhitvā.
又如供养饭食者，饭食应给谁，不应给谁？应给父母护持者、家中供养人、乞儿、盗贼及诸主宰者。予之之后，不再索取饭食。非以再度施予以生贪念。所谓以法（善法）而生，乃由身体清净之行为。所谓获得者，乃由身体所得。所谓拥有，即以心获得。所谓取得者，乃已获得。所谓找到者，乃以智慧得知。所谓再次获得者，即不断取得。
Annasannidhinti ettha duvidhā annakathā vinayavasena ca sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃkiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikārakaṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ. Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti.
关于饭食提供，有两种说法：依律藏记载和依戒律揽要记载。律藏谓，今日接纳之饭食如未宴食，且无穷久依附义，若以此食用则犯悔过戒。本人所得物若给沙玛内，即可留存给他们，第二日用食，毋须忏悔。揽要中无此说。
Pānasannidhimhipi eseva nayo. Ettha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ce tesaṃ anulomāni.
饮用器皿的聚集亦同此理。此处所谓饮用器，即八种由果汁等而成的饮品，若这些饮品的流向顺畅，便称为饮用器的聚集。
Vatthasannidhintiādimhi anadhiṭṭhitāvikappitaṃ sannidhi ca hoti sallekhañca kopeti. Ayaṃ pariyāya kathāva, nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato parampi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. ‘‘Imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca vikopeti.
布帛等纤维织物的聚集亦同理。此处未立定而随意挪移的聚集，成了缠绕的聚集，并引起烦恼。此即所谓“反复讲说法”，当以三件袈裟满意为正，得第四件后应予他人。若有人不能给予，但乐意施予，则其为授与目的或讨问而来时，必须给予，不能推辞。减布时须留有一定期限的未允许期间。因未得针线制衣服，须先行其他律仪事。不能因念“此处古旧，何处得此新布？”而留置不予，因而聚集，但引起烦恼。
Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā sivikā pāṭaṅkīti netaṃ pabbajitassa yānaṃ. Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva. Ekabhikkhussa hi eko araññatthāya, ekā dhotapādakatthāyāti ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti, tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo, ‘‘imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī’’ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca vikopeti.
车辆聚集处的“车辆”指的是牛车、战车、车轮、轿子、席子等，是出家者的车辆。送行车辆即为出家者的车辆。一个比库若为森林修行所用，一为洗脚用的叉状木，有两件送行用披袍服饰。取得第三件后应予他人，不应留置念“此处古旧，何处得他新？”而迟迟不予，因而聚集，却引起烦恼。
Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko gabbhe eko divāṭṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti, tato uttari labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo, adātuṃ na vaṭṭati, sannidhi ceva hoti, sallekhañca kopeti.
卧处聚集处所指卧具。一个比库有一处寮房，一日夜留寝处，除去一则有两床，得上床后应予他人，不能拒绝。因而聚集且引起烦恼。
Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandho vaṭṭati. Tena gandhena tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbo. Dvāre pañcaṅgulagharadhūpanādīsu vā upanetabbo. ‘‘Puna roge sati bhavissatī’’ti ṭhapetuṃ na vaṭṭati, gandhasannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.
香气聚集处指比库患部如疣、肿等疾的地方发出的气味。此香气必须给予同患病者。门口不得妨碍五指粗细的香烟等。因念“若复起病必难免”而拒绝，此处即造成香气聚集，因而令人烦恼。
Āmisanti annādivuttāvasesaṃva daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ – idhekacco bhikkhu ‘‘tathārūpe kāle upakārāya bhavissantī’’ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchamaṃsavallūrasappitelaguḷa- bhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā bhuñjitvā ‘‘sāmaṇera udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukakulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi, asukakulato dadhiādīni āharā’’ti peseti. Bhikkhūhi ‘‘kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisathā’’ti vuttepi ‘‘duppaveso āvuso idāni gāmo’’ti vadati. Te ‘‘hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā’’ti gacchanti. Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati bhikkhu ‘‘muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvika’’nti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti.
净饭等食物的聚集及剩余应当示现。比如某比库取来泥、谷壳、草茎、榄仁、芒果壳、鱼、麻油、木槿花、蜜、芭蕉、盐等食物，储存起来。其时在雨季也嗾使沙玛内拉煮饭，进食并说“沙玛内拉饮水饭时苦，不宜入村，请往不便的地方到我住处来，我请其吃酸奶等”。比库问：“尊者，为何入村？”答曰：“现今此村为恶劣之地”。后来他们说：“成就吧，尊者，我们去化缘为你取来”。沙玛内拉也带酸奶等食物回来，准备膳食。看护者给予饭食，沙玛内拉心情欢喜地进食。之后比库持钵乞食而归，饭食仍使其心欢喜，犹如在吸食甜美。如是四个月即此结束。此称为比库“如剃发之家生计，不是游方僧侣生计”。此即所谓净饭聚集处。
Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi eko guḷapiṇḍo catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakampi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sacepi ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi.
比库在居住处中，有一根稻秆、一粒米或四分之一粒饭，有时盗贼们会趁早未被察觉时，将其积累保存。这些微小的财物虽然极少，但盗贼们若一无所有，生活也难以维持，所以若没有这些，即使是有了也还需要拿来放置保管。若遇不利时，能用来自己食用也是允许的。但即使把许多饭菜存放在合适的屋舍中，也不会有人时刻守护。
§160
160.Jhāyī na pādalolassāti jhānābhirato ca na ca pādalolo assa. Virame kukkuccā nappamajjeyyāti hatthakukkuccādikukkuccaṃ vinodeyya, sakkaccakāritāya cettha nappamajjeyya.
禅定者不会脚部浮躁，热爱禅定的人也不会脚部浮躁。烦恼断绝时，不应让烦恼出现，须以断除手部烦恼等烦恼而取乐，此处须如是，不使烦恼生起。
Ekattamanuyuttoti ekībhāvaṃ anuyutto. Paramatthagarukoti uttamatthagaruko. ‘‘Sakatthagaruko’’ti vā pāṭho.
“独一相应”谓专一依止，“至义珍重”谓最上之珍重。有时亦有“缘乐珍重”之说法。
Paṭisallānārāmoti āramaṇaṃ ārāmo, tato tato ārammaṇato paṭisaṃharitvā ekībhāve paṭisallāne ārāmo yassa so paṭisallānārāmo. Assāti bhaveyya. Tasmiṃ ratoti paṭisallānarato. Etehi sīlesu paripūrakāritaṃ dasseti. Taṃ kissa hetu? Sīlavipannassa ekaggatāpi na sampajjati. Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttoti attano cittasamathe yutto. Ettha hi ajjhattanti vā attanoti vā etaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ. Bhummatthe panetaṃ upayogavacanaṃ. Anūti iminā upasaggena yoge siddhaṃ.
“远离隐居地”指各处隐修之所，从各处隐修场所聚合而成的唯一隐修地即“远离隐居地”。“是故修习其中者称‘远离隐居者’。”此中“住”者也。于此“乐”，即身心远离隐居地。此显示戒律所成就之完备。其因何故？因戒失修者亦不生起专注。内心专注谓自心与心之安定相随。此“内”即是“自心”，非指诸种涵义。此处是修习用于根基之词。借此连缀，即为成就之义。
Anirākatajjhānoti bahi anihatajjhāno avināsitajjhāno vā. Nīharaṇavināsatthañhi idaṃ nirākaraṇaṃ nāma. ‘‘Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavuttī’’tiādīsu (su. ni. 328) cassa payogo daṭṭhabbo. Vipassanāya samannāgatoti sattavidhāya anupassanāya yutto. Sattavidhā anupassanā nāma aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā nibbidānupassanā virāgānupassanā nirodhānupassanā paṭinissaggānupassanāti. Tā visuddhimagge (visuddhi. 2.741 ādayo, 849 ādayo) vitthāritā . Byūhetā suññāgārānanti vaḍḍhetā suññāgārānaṃ. Ettha ca samathavipassanāvasena kammaṭṭhānaṃ gahetvā rattindivaṃ suññāgāraṃ pavisitvā nisīdamāno bhikkhu ‘‘brūhetā suññāgārāna’’nti veditabbo. Ekabhūmakādibhede pāsāde kurumānopi suññāgārānaṃ brūhetāti daṭṭhabbo.
“不动摇禅”有外不动摇、未损坏之禅。摒弃搅动即称为“不动摇”，有“推却障碍、生灭已除”等说法（慧炬卷328）可为参考。此乃观行之具足，有七种观法。所谓七种观法为：观无常、受苦、无我、厌离、脱欲、涅槃、舍弃（分别由《净戒论》卷2第741页、第849页说出）。空处即是空处增长，增长即是空处增长之意。承此，禅定与观行相兼，修学法门，昼夜入空处静坐，乃能称为“增长空处”。即使在独一功用场所建造宫殿，也可称为增长空处。
Sakkaccakārītiādīsu dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā sakkaccakāritāvasena sakkaccakārī. Assāti bhaveyya. Satatabhāvo sātaccaṃ, sātaccakāritāvasena sātaccakārī. Nirantarakāritāya aṭṭhitakārī. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, taṃ na nirantaraṃ pavatteti. So ‘‘asātaccakārī, ṭhitakārī’’ti vuccati. Yo pana evaṃ na hoti, so aṭṭhitakārī. Anolīnavuttikoti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārassa atthitāya na olīnavuttiko. Anikkhittacchandoti kusalakiriyāya vīriyacchandassa anikkhittabhāvena anikkhittacchando. Anikkhittadhuroti vīriyadhurassa anoropako, anosakkitamānasoti attho.
所谓“偶尔行者”，是指为促进施舍等善法修习，偶尔具现善行之人。此可成就修行，得成“偶尔行者”。长期保持即为“常行者”，而因行者则为“持久行者”。正如鹤觅食时，一会走动一会停留，不是持续前行。同样，某人一天施舍、敬礼、听法或行道后，间或长时间继续修习，则非持续行者，称为“偶尔行者、持久行者”。若非如此者，即为“持久行者”。所谓“不倒退”，指持续不断的变化已达稳定，不有所倒退。所谓“不消失的心愿”，是指善行精进之心不退减。所谓“毅力之柱”，是指精进力量的根基与坚定。
Appaṭivānīti anivattanaṃ. Adhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Anuyogoti anuyuñjanaṃ. Appamādoti satiyā avippavāso.
「Appaṭivāni」者，为『不起动』之意。此义为不转动、不能旋转之义。 「Adhiṭṭhāna」者，为良善作为之坚定不移。彼谓于善行中具坚定立足不动之状。 「Anuyoga」者，为续行、接续、承担之意。即谓连续依止、专心勤修也。 「Appamāda」者，为以正念持续不懈之勤勉，意即勤谨不懈，精进不息也。
§161
161.Tandiṃ māyaṃ hassaṃ khiḍḍanti ālasiyañca māyañca hassañca kāyikaṃ vācasikaṃ khiḍḍañca. Savibhūsanti saddhiṃ vibhūsāya.
『懈怠、虚诳、嬉笑』者，谓身体与言语上的懈怠、虚诳与嬉笑，以及玩耍。『连同装饰』者，谓伴随着装扮妆饰。
Rattindivaṃ chakoṭṭhāsaṃ karitvāti purimayāmamajjhimayāmapacchimayāmavasena rattiṃ tayo tathā divāti chabbidhaṃ koṭṭhāsaṃ katvā. Pañcakoṭṭhāsaṃ paṭijaggeyyāti rattiṃ majjhimayāmaṃ vissajjetvā avasesapañcakoṭṭhāsesu na niddaṃ okkameyya. Ekakoṭṭhāsaṃ nipajjeyyāti ekaṃ majjhimayāmakoṭṭhāsaṃ sato sampajāno nipajjitvā niddaṃ okkameyya.
谓夜昼分三段共六时，今昔过去中间与西方诸时段暂且如是。昼夜分六段，以三夜三昼分之。昼段次第为过去中间未来。以五昼段计之者，夜中间段释去，于剩五昼段无眠也。若单段则睡，指正念觉知而入眠则安稳不醒也。
Idha bhikkhu divasampi pubbaṇhe majjhanhe sāyanheti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalaṃ divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā. Cittaṃ parisodheyyāti tehi dhammehi cittaṃ visodheyya. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamaṃ yāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme.
此处比库每日早中晚分别修习，三时段皆得涵盖。所谓行住坐卧，行于二道，指行路与坐著，心未被染污遮碍，断除五盖，得诸善法具足。谓以彼等法净化心，心得清净。无处有障，然行住坐止皆依止彼处，行住坐涵摄于一切日中。初以此修习，谓以全日勤勉为首要。
Seyyanti ettha kāmabhogīseyyā petaseyyā sīhaseyyā tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī’’ti (a. ni. 1.4246) ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā sentī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭaghaṭṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. ‘‘Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasampi sayitvā pabujjhamāno na utrasto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, ‘‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā, na sūrabhāvassa anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.
此处说四种卧具：欲乐卧具、饿鬼卧具、狮卧具与如来卧具。所谓「欲乐卧具」由经文注释，应是侧卧之床。彼床无一正向侧卧者。「饿鬼卧具」者，因众多铁具紧密相连，无法以一目观看，故平卧于上者亦为坐起。狮卧具为狮王卧处，据经说明以强壮脚爪横料理处为卧具，双前脚及头枕于地，日间卧而不昏睡，起时亦不惊惶，头甩动振撒体味，声如狮吼，振动四方。若动处失稳则不悦，旋即安卧，非出出入出。可谓安然而止。第四卧为四禅定睡卧，为如来所用之殊胜卧具。此中狮卧具即是最尊之卧。
Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake, jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsu hoti. Yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘pāde pādaṃ accādhāyā’’ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti ‘‘asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī’’ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte ṭhapetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhāti.
此段说双足，右足即左足之道理。 「Accādhāya」者，越过、越过之后放置之意。以锁骨压至越过。锁骨压过锁骨时，若两处相碰，腿膝间会生不适，心不能专注，卧具变滑。反之未相碰者，越过锁骨而卧则不生不适，心能集中，卧具稳固。是故经典中言『足压足』也。 「Sato sampajānoti」者，正念及正知慧俱备也。 「Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā」谓念及知时刻，故起时可准时。作是习行故，寝时终必如期起也。
Vīriyindriyaniddese cetasikoti idaṃ vīriyassa niyamato cetasikabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ, idañhi vīriyaṃ ‘‘yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ, tadapi vīriyasambojjhaṅgo, yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ, tadapi vīriyasambojjhaṅgoti. Itihidaṃ uddesaṃ gacchatī’’ti evamādīsu suttesu (saṃ. ni. 5.233) caṅkamādīni karontassa uppajjanatāya kāyikanti vuccamānampi kāyaviññāṇaṃ viya kāyikaṃ nāma natthi, cetasikameva panetanti dīpetuṃ ‘‘cetasiko’’ti vuttaṃ. Vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho. Ayañhi ārambhasaddo kamme āpattiyaṃ kiriyāyaṃ vīriye hiṃsāyaṃ vikopaneti anekesu atthesu āgato.
关于精进根的说明，此处‘心所’是用以说明精进的心所性质之所在，如此讲说：‘这里的精进，尊者们，身行精进，正是精进觉支；心行精进，亦即精进觉支。由此而明白本意。’又如经中所说，出发之初虽被称为身行，若言身行如同身识，则无所谓身行者，唯有心行才能显明为‘心行’。而‘精进发起’即是以‘发起’为名，此‘发起’指作意、行为、遭受等之发起。’‘精进’一词亦涵盖多种意义，凡涉及能发起、伤害、烦恼、激动者，皆属于其中。
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā;
‘一切苦皆因缘于发起，若断除发起，则无痛苦生成’。
Ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo’’ti. (su. ni. 749) –
此处指‘发起’为‘业’的起因。
Ettha hi kammaṃ ārambhoti āgataṃ. ‘‘Ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 5.142; pu. pa. 191) ettha āpatti. ‘‘Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā’’ti (a. ni. 4.39; saṃ. ni. 1.120) ettha yūpussāpanādikiriyā. ‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185; kathā. 333; netti. 29; peṭako. 38; mi. pa. 5.1.4) ettha vīriyaṃ. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārambhantī’’ti (ma. ni. 2.51) ettha hiṃsā. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10; ma. ni. 1.293) ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Idha pana vīriyameva adhippetaṃ. Tenāha ‘‘vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho’’ti. Vīriyañhi ārambhanavasena ārambhoti vuccati. Idamassa sabhāvapadaṃ. Kosajjato nikkhamanavasena nikkamo. Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena parakkamo. Uggantvā yamanavasena uyyāmo. Vāyamanavasena vāyāmo. Ussahanavasena ussāho. Adhimattussahanavasena ussoḷhī. Thirabhāvaṭṭhena thāmo. Cittacetasikānaṃ dhāraṇavasena avicchedato vā pavattanavasena kusalasantānaṃ dhāretīti dhiti.
‘发起即有害、对立’（等经中所言），此为‘罪业’。‘大恩大恶的发起，不生大果报’说者，为劝戒不可妄动。‘发起乎，出乎，奉行佛法’即指精进。‘为尊者果德玛所起身命伤害之发起’即指伤害。‘种族生存共同体的发起须戒除’即指断除侵害。此中精进为本旨，所以有‘精进发起即名发起’。发起因而称为发起。这里所说的性质诸如：欲起步去为‘起步’、转向为‘转向’、起身为‘起立’、施力为‘用力’、发奋为‘努力’、超越为‘超越’、障碍为‘停滞’、持续不断为‘持守’，即是以心识及心所执持，绵延不断，善法唯存。
Aparo nayo – nikkamo ceso kāmānaṃ panudanāya. Parakkamo ceso bandhanacchedāya. Uyyāmo ceso oghassa nittharaṇāya. Vāyāmo ceso pāraṃ gamanaṭṭhena. Ussāho ceso pubbaṅgamaṭṭhena. Ussoḷhī ceso adhimattaṭṭhena. Thāmo ceso palighugghāṭanatāya. Dhiti ceso aṭṭhitakāritāyāti.
另有分类：‘起步’为断除欲望之起步；‘转向’为斩断束缚；‘起立’为脱离波动；‘用力’为向彼岸前进；‘努力’为迈先步；‘超越’为甚深用力；‘停滞’为去除阻碍；‘持守’为坚定不动。
‘‘Kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū’’ti (a. ni. 2.5) evaṃ pavattikāle asithilaparakkamavasena asithilaparakkamatā, thiraparakkamo daḷhaparakkamoti attho. Yasmā panetaṃ vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne chandaṃ na nikkhipati, dhuraṃ na nikkhipati, na otāreti na vissajjeti, anosakkitamānasataṃ āvahati, tasmā ‘‘anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā’’ti vuttaṃ. Yathā pana tajjātike udakasambhinnaṭṭhāne dhuravāhagoṇaṃ ‘‘gaṇhathā’’ti vadanti, so jāṇunā bhūmiṃ uppīḷetvāpi dhuraṃ vahati, bhūmiyaṃ patituṃ na deti, evameva vīriyaṃ kusalakammakaraṇaṭṭhāne dhuraṃ na nikkhipati paggaṇhāti, tasmā ‘‘dhurasampaggāho’’ti vuttaṃ. Paggahalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti vīriyindriyaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Yāthāvaniyyānikakusalavāyāmatāya sammāvāyāmo.
‘欲界、触界、骨骼，均当坚固’（经中语）此处‘发起’于运动时，若运动松弛，则为松弛运动；若坚固则为坚固运动。因精进乃造善业之因，无意逸散、懈怠，内心厌离失失诸不善，故称‘无逸散之意，无逸散之坚固’。犹如井口泥土湿润，虽足以承重而不坍塌，精进亦如坚固收摄，故称‘坚固之摄持’。此特征即为精进根力量，坚固不震动，乃符合正行善之努力。
Tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ, ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Ālasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.
『懒惰』意为生起懈怠怠惰之心。『懒惰者』指具懒惰形态者。『懒惰心意』者，即由懒惰支配压倒心识之状态。『懒惰之质』即懈怠本性，『懈怠形态』为懈怠表现。『懈怠状态』指由懈怠所起之懒散行为。以此诸词，统统作为烦恼蕴中身体懒惰而言。
Vañcanikā cariyāti vañcanikā kiriyā. Mā maṃ jaññāti vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva paṇṇattiṃ vītikkamanto bhikkhu bhāriyaṃ karoti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthīti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti ‘‘mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū’’ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā, māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato ati assarati etāya sattoti accasarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati, micchā karontīti attho. ‘‘Nāhaṃ evaṃ karomī’’ti pāpānaṃ nikkhipanato nikiraṇā. ‘‘Nāhaṃ evaṃ karomī’’ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbato bhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādiyatīti chādanā. Sabbato bhāgena chādanā paricchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapāpapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati. Yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāya paliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti. Ativelaṃ dantavidaṃsakaṃ hasatīti pamāṇātikkantaṃ dantaṃ vivaritvā paresaṃ dassetvā hāsaṃ somanassaṃ uppādetvā hasati.
『欺骗之行为』是指说谎欺诈的行为。譬如有比库说『不要知道我说的内容』，借口否认所说之言，实际上是辩解掩饰自己的说法，显现反向欺骗。『以身犯恶』即行为挑起恶业，心中却说“我所作此恶勿令有人知晓”，以此由身行言行掩饰恶行。由无明与贪瞋迷惑造成眼识错觉，其幻妄性状态叫做『幻惑』。反复作恶暨加掩饰，称为此类众生的『多言的欺诈』。此处所说之欺骗，乃指借由身语意行不同显现而行骗。以此使众生陷入误会、作虚妄。如说「我绝无此行」，而实际上却犯恶，称其为讳恶或避恶。以外饰掩藏恶业者，谓之『隐藏』。完全遮蔽称为『全遮蔽』，如草叶遮蔽恶行般。无露出显现称为隐藏、无露显之行为。正确遮蔽称为良好遮蔽。因作恶又反复掩饰，则为恶之反复作恶。此种特征称为欺骗幻惑。所造作之人有如烧灰冷炭、流沙般的糜烂、粘滑之态，痛苦堪比。但若忍辱而非露出牙齿并展笑，则为过度勉强掩盖。
Kāyikāca khiḍḍāti kāyena pavattā kīḷā. Eseva nayo vācasikāyapi. Hatthīhipi kīḷantīti hatthīhi kīḷitatthāya purato dhāvanaādhāvanapiṭṭhanisīdanādikīṭṭhāya kīḷanti. Eseva nayo assarathesupi. Aṭṭhapadepi kīḷantīti ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ, tasmiṃ aṭṭhapade. Dasapadepi eseva nayo. Ākāsepīti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanti. Parihārapathepīti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha pariharitabbapathaṃ pariharantā kīḷanti. Santikāyapi kīḷantīti santikakīḷāya kīḷanti, ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā pāsāṇasakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca. Sace tattha kāci calati, parājayo hotīti.
『身体游戏』是指通过身体活动及行为而游戏嬉戏。语言游戏亦同。比如象以象脚玩耍，前后奔跑、踏坐而游戏。战车上亦有此类游戏。八字脚游戏，每边八脚相加即八字，故称八字游戏。十字脚亦同理。其游戏如同在空间中飞舞。巡逻路径游戏，分割各种土地区域，围绕保护路径而移动嬉戏。近身游戏是指贴近身体，用杖或石头轻轻触击、抓取、卷入等动作。在那里若有任何移动，则判定为失败。此类称为游戏之身体运动。
Khalikāyāti jūtaphalake pāsakakīḷāya kīḷanti. Ghaṭikāyāti ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakaṃ paharaṇakīḷā, tāya kīḷanti. Salākahatthenāti lākhāya vā mañjaṭṭhiyā vā piṭṭhodakena vā salākahatthaṃ temetvā ‘‘kiṃ hotū’’ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpāni dassentā kīḷanti. Akkhenāti guḷena. Paṅkacīrenāti paṅkacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikā, taṃ dhamantā kīḷanti. Vaṅkakenāti gāmadārakānaṃ kīḷanakena khuddakanaṅgalena. Mokkhacikāyāti samparivattakakīḷāya, ākāse vā daṇḍaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattantā kīḷantīti vuttaṃ hoti. Ciṅgulakenāti ciṅgulakaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ, tena kīḷanti. Pattāḷhakenāti pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷi, tāya vālikādīni minantā kīḷanti. Rathakenāti khuddakarathena. Dhanukenāti khuddakadhanunā. Akkharikāyāti akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā, tāya kīḷanti. Manesikāyāti manesikā vuccati manasā cintitajānanakīḷā, tāya kīḷanti. Yathāvajjenāti yathāvajjaṃ vuccati kāṇakuṇikhujjādīnaṃ yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā, tāya kīḷanti. Mukhabherikanti mukhasaddena bherī viya vādanaṃ. Mukhālambaranti mukhānulittabherisaddakaraṇaṃ. Mukhaḍiṇḍimakanti mukhena pahatabherisaddakaraṇaṃ. Mukhavalimakanti oṭṭhamaṃsaṃ jimhaṃ katvā saddakaraṇaṃ. ‘‘Mukhatalika’’ntipi pāṭho, mukhaṃ parivattetvā dhamanaṃ . Mukhabheruḷakanti mukhena bherivādanaṃ. Nāṭakanti abhinayaṃ dassetvā uggaṇhāpanaṃ. ‘‘Naṭṭaka’’ntipi pāṭho. Lāpanti ukkuṭṭhitakaraṇaṃ. Gītanti gāyanaṃ. Davakammanti hassakīḷākaraṇaṃ. Ayaṃ vācasikā khiḍḍāti ayaṃ kīḷā vācāya jātā vacīdvāre uppannā.
『棍棒游戏』是指用树枝等棍棒打击游戏。『棒子游戏』是指用长杖、细长棍子打击并敲击击打的游戏。『拍棒游戏』，用拍棒或小木棍以漱口水或涂漆质地涂覆盖之手柄，以击打地面或墙壁等，掷出模仿象牙等形状的物以游戏。『糖果游戏』是用糖块，『泥浆游戏』即以细条泥管似物堆叠玩弄。『弯曲游戏』是用小耙子等村童使用小农具所做的游戏。『旋转游戏』是在空中挥舞棍棒，头部顶着地面旋转的一种游戏。『风车游戏』是用椰子叶等植物做成，在风中旋转的风车。『索环游戏』是用小车轻拉的游戏。『弓箭游戏』是以小弓射击游戏。『字母游戏』是在空中或地面写字母的游戏。『思想游戏』是用心念想象、构思形成的游戏。『饮乳秤游戏』是用奶秤用具玩游戏。『口哨游戏』是用口哨声模拟乐器。『口含乐器游戏』是将乐器置于口中吹奏。『口打击游戏』是用口腔制造打击乐声。『吞唾游戏』是将口内唾液吐出后制造声音。某读本作“换口写字”，意为口中变化成书写文字形态的游戏。『口哨呼唤游戏』是用口发出哨声召唤。『戏剧游戏』是以表演、推理示现的游戏。读本另有写作「舞台游戏」。『吵闹游戏』是喧哗斗嘴行为。『歌唱游戏』是唱歌。『笑声游戏』是发笑。以上言语游戏系指言语所生的戏谑嬉戏。
Kesā ca massu cātiādīsu kesānaṃ kattarikāya ṭhānātirittāni akatvā kattarikāya chedanaṃ massūnaṃ dāṭhikaṃ ṭhapetvā kappāsanañca ekatovaṇḍikādimālā ca mūlagandhādigandhā ca chavikaraṇavilepanā ca. Gīvādīsu piḷandhanaābharaṇā ca sīse paṭimuñcanapasādhanapiḷandhanā ca sarīranivāsanavicitravatthā ca saṃvelliyabandhanapasādhanañca. ‘‘Parāsana’’ntipi pāṭho. Sīsaveṭhanapaṭasaṅkhātaveṭhanañca.
关于头发和胡须等，去除头发者是从发根之处剃除，切断而不是拔除。剃须是用剃刀等工具刮除。用棉纱等做成发带、项链等饰物，带有原初香气等调料涂抹的东西称为发饰。颈项处佩戴环形饰物，用于遮盖颈部污秽。用作束紧衣物用的带子亦称为发饰。此处所言“刮除”是指以旋转剃刀等辅具做剃须之法。
Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasamattavassakāle nassati, tesaṃ sarīragandhaharaṇatthāya gandhacuṇṇādīhi ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati. Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena makkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati.
如母猴断乳离开幼崽，幼崽身体气味约在十二个雨季后消散。为除去此种体臭，涂抹香粉等物叫做熏染。此类熏染法不被允许。反之，有德者若让幼崽蹲伏于膝旁，涂抹油脂，柔软关节肌肉，帮助强健和发展，称为摩揉，此类摩揉法则被允许。
Nhāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ. Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ. Ādāsanti yaṃkiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Añjanaṃ alaṅkārañjanameva. Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā. Vilepananti yaṃkiñci chavirāgakaraṇaṃ. Mukhacuṇṇakaṃ mukhalepananti mukhe kāḷapīḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikākakkaṃ denti. Tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
‘涤净’者，乃幼童以香气等为涤净之事。‘按摩’者，犹如壮年大力士以手足拳棒等击打以增长臂力。‘涂抹’者，谓凡所施涂之物而非应取舍者。‘眼药’乃装饰和染眼用之药。‘项链’可分为连结之项链或非连结之项链。‘涂抹’亦谓凡能引发染色之物。‘面粉’者，为面部涂抹用之物，诸为除去脸上黑斑等，故以泥瓦泥块等涂之。以红泥涂面以掩盖疮痂，以朱砂亦涂以破损，黄土色亦涂于坐处。以染色升起之颜料涂面，则皆非允许。
Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati. Apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti, suvaṇṇacīrakamuttāvaḷiādīhi ca taṃ parikkhipanti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Apare catuhatthadaṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍakaṃ gahetvā vicaranti , tathā itthipurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmapasse olaggenti, apare anekacitrakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃ, pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñchādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapaṭṭaṃ bandhitvā cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālabījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.
手绑饰物等，亦缚手以佩戴奇异手镯等，任意游行，此全为手部装饰，皆不许可。或他人于头发缚饰，金线串珠等以散放其发，皆不可许可。又有人携四手杖或其他装饰杖，游行时或妇人等持药瓶注视，或连续越过多种彩色纹饰布、由多种颜色精织之鳞片图案、五色火焰纹样、龙牙纹、金银等彩饰、孔雀羽毛等装饰物，以及宝石花纹，展示宽四指之发梢分界，或头顶如闪电般挂温热树叶带者，皆不许可。
Imassa vā pūtikāyassāti imassa cātumahābhūtamayassa kuṇapasarīrassa. Keḷanāti kīḷāpanā . Parikeḷanāti sabbato bhāgena kīḷāpanā. Gedhitatāti abhikaṅkhitatā. Gedhitattanti giddhabhāvo abhikaṅkhitabhāvo. Capalatāti alaṅkārakaraṇaṃ. Cāpalyanti capalabhāvaṃ.
此‘污秽’指此四大所成污秽身体。‘嬉戏’乃游玩之意。‘杂耍’谓全然遍及之戏乐。‘希冀’指极为希求之意。‘希求之性’乃癫狂状态，是希求之表现。‘灵巧’为制造装饰之能。‘体灵巧者’谓灵巧本性。
Savibhūsantiādīsu vibhūsāya saha savibhūsaṃ. Chavirāgakaraṇasaṅkhātena parivārena saha saparivāraṃ. Paribhaṇḍena saha saparibhaṇḍaṃ. Parikkhārena saha saparikkhāraṃ.
‘共染色’等诸词，谓与某物共染色。‘随染色’谓有染色者伴随。‘随仪饰’指有伴随仪饰。‘随修饰’指伴随各种装饰。
§162
162.Āthabbaṇanti āthabbaṇikamantappayogaṃ. Supinanti supinasatthaṃ. Lakkhaṇanti maṇilakkhaṇādiṃ. No vidaheti nappayojeyya. Virutañcāti migādīnaṃ vaṭṭetvā vassitaṃ.
162.‘噬咬’指噬咬之用。‘睡眠’指睡眠所用。‘特征’指如宝石特征等。‘不沸腾’谓不得煮熟。‘沾湿’谓鹿等被沾水者。
Āthabbaṇikāti parūpaghātamantajānanakā. Āthabbaṇaṃ payojentīti āthabbaṇikā kira sattāhaṃ aloṇakaṃ bhuñjitvā dabbe attharitvā pathaviyaṃ sayamānā tapaṃ caritvā sattame divase susānabhūmiṃ sajjetvā sattame pade ṭhatvā hatthaṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā mukhena vijjaṃ parijappanti, atha tesaṃ kammaṃ samijjhati. Evarūpaṃ sandhāya ‘‘āthabbaṇaṃ payojentī’’ti āha. Tattha payojentīti yuttappayuttā honti. Nagare vā ruddheti nagare samantato rundhitvā āvaritvā gahite. Saṅgāme vā paccupaṭṭhiteti raṇe upagantvā ṭhite. Paccatthikesu paccāmittesūti paṭāṇībhūtesu verīsu. Ītiṃ uppādentīti sarīracalanaṃ kampanaṃ, tassa uppādanaṃ karonti. Upaddavanti kāyapīḷanaṃ karonti. Roganti byādhiṃ. Pajjarakanti jaraṃ. Sūlanti uddhumātakaṃ. Visūcikanti vijjhanaṃ. Pakkhandikanti lohitapakkhandikaṃ. Karontīti uppādenti.
‘噬咬’谓由他毒害而生死之事。谓‘噬咬’使用者，传说有一众生，七日食无盐食物、食足后打瞌睡，七日后安然睡卧于荒野，第七日立起，用手按摩，用口吐吐知识，再把手按摩，此即其业。以此缘故谓“使用噬咬”。此“使用”者，兼有正当与不正当用意。于城中则闭门阻阻，牢笼环绕，亦于战场防护备置。于对敌之间，即敌对邻居之间。此乃产生身体振动之因，作肉体损害作病患作衰老等。烦恼亦象征红色发热。意谓致使生起之事。
Supinapāṭhakāti supinabyākaraṇakā. Ādisantīti byākaronti. Yo pubbaṇhasamayaṃ supinaṃ passatītiādīsu accantasaṃyoge upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho. Evaṃ vipāko hotīti iṭṭhāniṭṭhavasena evarūpo vipāko hoti. Avakujja nipannoti adhomukho hutvā nipanno passati. Evaṃ supinapāṭhakā supinaṃ ādisanti.
“Supinapāṭhaka”是指“看到睡眠状态的人”。“Ādisanti”是说“表述，说明”。所谓“看到睡眠状态”，是指有人在清晨时分见到有睡眠的人，这等词语在紧密的连结中被使用，特指“清晨的时间”。因此，这种结果状态是有好的和不好的区别的。睡眠中，身形弯曲屈伏，即下颌着地而眠。看到睡眠状态的人，就是这样观察“睡眠”状态的。
Tañca pana supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko dhātukkhobhato supinaṃ passati, passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati. Anubhūtapubbato passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. Devatopasaṃhārato passanto devatānaṃ ānubhāvena ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati . Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Yaṃ pana pubbanimittato passati, taṃ ekantasaccameva hoti. Etesaṃ catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā. Asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.
然而，看到睡眠的原因有四种：忧愁原因、先前经历原因、天神感应原因和先兆原因。在这里，由于如忿怒等烦恼造成的忧愁原因，身形曲折的睡姿就成为忧愁的表现，因此看到的是睡眠状态。看到睡眠状态者，同时也会见到各种不同的睡眠形态。由于先前经历而看到的，是先行的经历对象。由于天神感应而看到的，是以天神的感受引起的诸对象。由于先兆原因而看到的，是由于业的善恶因缘，或者是对或不对目的而产生的先兆睡眠。当观察出颇具忧愁、先前经历的睡眠形态时，则不是真实的。看到的若是天神感应的形态，就可能是真实的，也可能是虚假的。因为天神时常不愿灭除因缘，且以相反的状况表现之。看到的是先兆因缘的睡眠状态，则必然是真实的。这四种根本原因的不同接合，也导致睡眠形态的差异。初学外行人多见这四种睡眠形态，误认有无分别。熟练者则只见真实不乱，未熟者则见有错乱。
Kiṃ panetaṃ passanto sutto passati, udāhu paṭibuddho, udāhu neva sutto na paṭibuddhoti? Kiñcettha – yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati, taṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti, supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati, sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi, supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, ko nāma passati. Evañca sati supinassa abhāvova āpajjati, na abhāvo. Kasmā? Yasmā kapiniddāpareto passati. Vuttañhetaṃ – ‘‘majjhūpagato, mahārāja, kapiniddāpareto supinaṃ passatī’’ti (mi. pa. 5.3.5).
那么，该看到的睡眠，就是“本觉觉知”的睡眠吗？还是既不觉知又非睡眠呢？在这里，如若仅觉知睡眠，则会出现与阿毗达摩相违背的矛盾。因为临灭尽心仍在睡眠，视觉对象如色相等既非喜爱相联，也非睡眠中自心。看到睡眠的心却会生起此类心识。当觉知者观察，则会出现戒律上的违犯。觉知的睡眠，是由全慧心观察，且没有戒律破犯；睡眠者的观察的违犯却必然存在。若既非觉知又非睡眠，则算什么观察？因此，觉知睡眠的分别属于无睡之觉知，而非真实的睡眠状态。为何？因其与同类的酣睡不同。经文曾说："走入中途，伟大国王，于无睡的状态观察睡眠。"
Kapiniddāparetoti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuviparivattā. Yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Svāyaṃ dubbalavatthukattā cetanāya paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ asamattho, pavatte pana aññehi kusalākusalehi upatthambhito vipākaṃ deti.
“Kapiniddāpareto”是指与猴子睡眠相关的状态。猴子的睡眠轻微短暂，伴有频繁转换善恶心识。因身心流转不断，心识发生觉醒的转移，故与此睡眠有关。故此睡眠状态既有善也有不善，甚至不明朗状态。在这四种睡眠最终状态中，敬礼佛塔、学佛法与听法等业习者属于善相；犯杀生等戒者属于恶相；而放逸不定之心则为不明状态。因自身强健力不足，不能消除某些心识，所以由他善恶心起而支持其果报。
Maṇilakkhaṇādīsu evarūpo maṇi pasattho, evarūpo apasattho, sāmino ārogyaissariyādīnaṃ hetu hoti, na hotīti evaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena maṇiādīnaṃ lakkhaṇaṃ ādisantīti attho. Tattha āvudhalakkhaṇanti ṭhapetvā asiādīni avasesaṃ āvudhaṃ . Itthilakkhaṇādīnipi yamhi kule itthipurisādayo vasanti, tassa vuddhihānivaseneva veditabbāni. Ajalakkhaṇādīsu pana ‘‘evarūpānaṃ ajādīnaṃ maṃsaṃ khāditabbaṃ, evarūpānaṃ na khāditabba’’nti ayampi viseso veditabbo.
诸如宝石的性质怎样，即有光亮和不光亮、是否保持完整、如药石、健康药等所依之故，这里即是说明宝石的种种性质。所谓“具备宝石性质”，是指如宝石的光泽色泽等。如同砥石等工具的性质，乃至于妇人所在的族群中女性成员的精神衰退等特征，都当如此理解。至于肉食类的性质，则有“某类肉类当食用，某类肉类不当食用”，这是另外的区别需要说明。
Api cettha godhāya lakkhaṇe cittakammapiḷandhanādīsupi ‘‘evarūpāya godhāya sati idaṃ nāma hotī’’ti ayampi viseso veditabbo. Kaṇṇikālakkhaṇaṃ piḷandhanakaṇṇikāyapi gehakaṇṇikāyapi vasena veditabbaṃ. Kacchapalakkhaṇampi godhalakkhaṇasadisameva. Migalakkhaṇaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbacatuppadānaṃ lakkhaṇavasena vuttaṃ. Evaṃ lakkhaṇapāṭhakā lakkhaṇaṃ ādisantīti evaṃ lakkhaṇasatthavācakā lakkhaṇaṃ ādisanti kathenti.
这里又说到“godhāya”的特征，指心行为等的缺损不全，即具有某种特殊现象。如耳垂的特征带有缺损，则因家庭背景不同一座一族的男女其特征也应当确定。乌龟的特征同鸽子类似。鹿的特征是关于全部聚集、四足等的类型特征。如此，观察特征者便能表明特征，解释特征的表达者也能诠释特征的意义。
Nakkhattānīti kattikādīni aṭṭhavīsati nakkhattāni. Iminā nakkhattena gharappaveso kātabboti gehappavesamaṅgalaṃ kātabbaṃ. Makuṭaṃ bandhitabbanti pasādhanamaṅgalaṃ kātabbaṃ. Vāreyyanti ‘‘imassa dārakassa asukakulato asukanakkhattena dārikaṃ ānethā’’ti āvāhakaraṇañca ‘‘imaṃ dārikaṃ asukassa nāma dārakassa asukanakkhattena detha, evaṃ etesaṃ vuḍḍhi bhavissatī’’ti vivāhakaraṇañca vatvā vāreyyasaṅkhātaṃ āvāhavivāhamaṅgalaṃ kātabbanti ādisanti. Bījanīhāroti bījānaṃ vappatthāya bahi nīharaṇaṃ. ‘‘Niharo’’tipi pāḷi. Migavākkanti idaṃ sabbasaṅgāhikanāmaṃ, sabbasakuṇacatuppadānaṃ rutañāṇavaseneva vuttaṃ. Migavākkapāṭhakāti sakuntacatuppadānaṃ saddabyākaraṇakā. Migavākkaṃ ādisantīti tesaṃ saddaṃ sutvā byākaronti. Rutanti saddaṃ. ‘‘Ruda’’nti vā pāḷi. Vassitanti vācaṃ. Gabbhakaraṇīyāti vinassamānassa gabbhassa puna avināsāya osadhadānena gabbhasaṇṭhānakārakā. Gabbho hi vātena pāṇakehi kammunā cāti tīhi kāraṇehi vinassati. Tattha vātena vinassante vātavināsanaṃ sītalaṃ bhesajjaṃ deti. Pāṇakehi vinassante pāṇakānaṃ paṭikammaṃ karoti. Kammunā vinassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkonti. Tasmā na taṃ idha gahitaṃ. Sālākiyanti salākavejjakammaṃ. Sallakattiyanti sallakattavejjakammaṃ. Kāyatikicchanti mūlabhesajjādīni yojetvā kāyatikicchavejjakammaṃ. Bhūtiyanti bhūtavejjakammaṃ. Komārabhaccanti komārakavejjakammaṃ. Kuhāti vimhāpakā. Thaddhāti dārukkhandhaṃ viya thaddhasarīrā. Lapāti paccayapaṭibaddhavacanakā. Siṅgiti maṇḍanapakatikā. Unnaḷāti uggatamānanaḷā. Asamāhitāti upacārappanāsamādhivirahitā.
「星宿」指的是从卡提卡月份起算的二十八颗星宿。以此星宿为标志，应当进行入室仪式，入室仪式即为入宅的吉祥仪式。宝冠应当佩戴，被视为庄严的吉祥物。还有订婚仪式，称为“请用此星宿为病童带来康复的星宿”，作为求娶请女仪式，并说“将这位少女以病童之星宿名义迎娶，由此定会使他们成长茁壮”，这被视为订婚吉祥仪式的开端。播种时的农事活动称为“播种”，意指将种子扔到田地里，巴利语中称为“尼哈罗”。“猎犬咬”是指一种集体名词，如同众鸟群聚之声，传说称之为猎犬咬声，就是鸟群叫声。猎犬咬语法者，即是用来描述鸟叫声词汇。巴利语“鲁达”表示声音，“瓦西”是声音之意。做孕育农事的则是使用药物以防止孕卵毁坏或损毁种子。孕卵会被风、昆虫和业力三因所毁灭。风毁灭时，风灾便给于清凉药物；昆虫毁灭则抵御昆虫。有业力毁灭，则连佛陀也无法阻止。因此这里不收集此类说明。萨拉基特指以木棍施药行为，萨拉卡提同样指用木条施药之法。卡亚迪其是指以根药等结合施用的治病方法，称为卡亚迪医法。布提即布提医法，使用布提草药治病。科玛拉巴查即幼儿医药；库哈提指牛粪医法；塔达提是用木片似的木材制法；拉帕提指以因缘相关之言语；辛吉提指化妆和装饰；乌纳拉提即用高坐姿治病；阿萨马希塔指无专注与缺乏禅定之谓。
Na gaṇheyyātiādīsu uddesaggahaṇavasena na gaṇheyya. Sajjhāyavasena na uggaṇheyya. Citte ṭhapanavasena na dhāreyya. Samīpaṃ katvā ṭhapanavasena na upadhāreyya. Upaparikkhāvasena na upalakkheyya. Aññesaṃ vācanavasena nappayojeyya.
“不接受”等词语指的是：它们表示概念接受的禁止。不可因涵义采纳而接受，不可因诵习采纳而接受；更不可因心念安立而保持；也不应在近处立为准绳；不允许因考虑反复而及时察觉；也不可用于他人语言。
§163
163.Pesuṇiyanti pesuññaṃ. Sesaniddeso ca vuttatthoyeva.
第163条，“佩苏尼”是“佩苏尼娅”的音译。其为本文所示义的补充说明。
§164
164.Kayavikkayeti pañcahi sahadhammikehi saddhiṃ vañcanavasena vā udayapatthanāvasena vā na tiṭṭheyya. Upavādaṃ bhikkhu na kareyyāti upavādakare kilese anibbattento attani parehi samaṇabrāhmaṇehi upavādaṃ na janeyya. Gāme ca nābhisajjeyyāti gāme ca gihisaṃsaggādīhi nābhisajjeyya. Lābhakamyā janaṃ na lapayeyyāti lābhakāmatāya janaṃ na lapayeyya.
“身体损坏”指的是五种相同法性的结合，以诡计或兴起消失之相通方式而不能持续。说“比库不可造谣”，即正受此烦恼影响者不应对自身或他人、外道婆罗门造谣。在乡村中，不应借助家人的关系挑拨离间。说“不要招揽贪利之人”，即不可为利益目的招纳人民。
Ye kayavikkayā vinaye paṭikkhittāti ye dānapaṭiggahaṇavasena kayavikkayasikkhāpade (pārā. 593 ādayo) na vaṭṭatīti paṭikkhittā, idhādhippetaṃ kayavikkayaṃ dassetuṃ ‘‘pañcannaṃ saddhiṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā’’tiādimāha. Tattha pañcannaṃ saddhinti pañcahi sahadhammikehi saha. Pañca sahadhammikā nāma bhikkhubhikkhunīsikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriyo. Vañcaniyaṃ vāti paṭirūpakaṃ dassetvā vañcaniyaṃ vā. Udayaṃ vā patthayantoti vuḍḍhiṃ patthento vā. Parivattetīti parivattanaṃ karoti.
那些在戒律中断坏了身体损坏戒者，指的是因布施收受而对身体损坏戒律不遵守者。这里说他们因受布施而不能持续，即已断坏。此处以“给予五人共同持有的袈裟或衣物”为例，说明五共同行的戒律。五共同行者指比库、比库尼、在学比库与在学比库尼以及沙玛内拉与沙玛内莉。诡计的意思为象征表现诡计之物，兴起为兴盛增长。转变是指改变诸相。
Iddhimantoti ijjhanapabhāvavanto. Dibbacakkhukāti dibbasadisañāṇacakkhukā. Atha vā dibbavihārasannissayena laddhañāṇacakkhukā. Paracittavidunoti attano cittena paresaṃ cittajānanakā. Te dūratopi passantīti ekayojanatopi yojanasatatopi yojanasahassatopi yojanasatasahassatopi cakkavāḷatopi dvetīṇicattāripañcadasavīsaticattālīsasahassatopi tato atirekatopi cakkavāḷato passanti dakkhanti. Āsannāpi na dissantīti samīpe ṭhitāpi nisinnāpi na paññāyanti. Cetasāpi cittaṃ pajānantīti attano cittenāpi paresaṃ cittaṃ pajānanti. Devatāpi kho santi iddhimantiniyoti devatāpi evaṃ saṃvijjanti ijjhanapabhāvavantiniyo. Paracittaviduniyoti paresaṃ cittaṃ jānantiyo. Oḷārikehi vā kilesehīti kāyaduccaritādikehi vā upatāpehi. Majjhimehi vāti kāmavitakkādikehi vā. Sukhumehi vāti ñātivitakkādikehi vā. Kāyaduccaritādayo kammapathavasena , kāmavitakkādayo vaṭṭamūlakakilesavasena veditabbā.
“有神通者”指具备禅定力量之人。具有天眼者，指能现天眼般的智慧视力。又或因天界境界的禅定力量而生得智慧之眼。所谓“知他心者”，即用自身心识洞察他人心识。此等人虽能遥远观察，但见境界并不显露亲近者即便坐立也不能识别。亦能以心明了自身心与他人心。天人同样认为具神通者具备禅定力量。知他心者，则为能够知他心之人。所谓污点者，是指发生身体不正行为等烦恼者；中等者是指生起欲念等；轻微者是指生起亲属念等。身体不正行为等，是因业力路径；欲念等乃烦恼根本故；需依此辨别。
Ñātivitakkādīsu ‘‘mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’’ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasannissitapemena ñātake ārabbha uppannavitakko ñātivitakko. ‘‘Mayhaṃ ñātayo khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā’’ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.
在亲属之思等事项上，有谓“我的亲属们是安乐生活者，具足富足”──依此五欲具足的身居爱，发起对亲属的念头即为亲属念头。但当念头转为‘我的亲属已灭亡，我们已经亡失，信心清净’之时，虽然如此念起，却不复为亲属念头。
‘‘Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso’’ti tuṭṭhamānasassa gehassitapemavasena uppannavitakko janapadavitakko. ‘‘Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā’’ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.
“吾邦丰饶富足而名声腾达”，这是以家中之爱为乐而起的念头，即为邦念头。但若转念为“吾邦人众信心清净，已灭亡，我们亡失”，虽如是念起，却不为邦念头。
Amarattāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijiṇṇe samparāye attā sukhī hoti. Amaroti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amarattāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana ‘‘sassataṃ vadesī’’tiādīni puṭṭho ‘‘evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’’ti vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko, yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati gāhaṃ na gacchati, evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti, taṃ duvidhampi ekato katvā ‘‘amaravitakko’’ti vuttaṃ.
称无死之念头为无死念头，即不死之念头。此处，因厌恶烦恼及苦楚，身心厌离而趋向安乐。对于那个苦事做者而言，因其所行苦事带来苦因，故此相应念头称为无死念头。若习气引向“常言不灭”等见解，或思维“若果真如此”，“若非如此”等怀疑疑惑，则此谓持见相应念头。如同鱼在水中不能自杀，往来急速不能停息，故此谓无死无灭。此义分两方面，合称“无死念头”。
Parānuddayatāpaṭisaññuttoti anuddayatāpaṭirūpakena gehassitapemena paṭisaṃyutto. Upaṭṭhākesu nandakesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati diguṇaṃ socati, tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati. Tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre tasmiṃ vā voyogāpajjane gehassito vitakko, ayaṃ parānuddayatāpaṭisaññutto vitakko nāma.
所谓他起欢喜感知乃是依他生欢喜之相，与家居之爱相应。对于侍者、奴仆悲伤者，念头倍增欢喜与悲伤，快乐时倍增快乐，痛苦时倍增痛苦。因起新事，必脱离自己；完成这些职责时有所转化，激起烦恼。修行者因居所聚集或离散家人，即此谓他起欢喜感知相应念头。
Lābhasakkārasilokapaṭisaññuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaññutto. Anavaññattipaṭisaññuttoti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na sodhetvā visodhetvā katheyyu’’nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanakavitakko . So tasmiṃ ‘‘mā maṃ pare avajāniṃsū’’ti uppanne vitakke pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko anavaññattipaṭisaññutto vitakko.
以得舍利衣物及所依世俗名声而相应者，称为利益尊敬感知相应。所谓未被轻慢亦未被污辱，对“他人不轻慢我，不加污辱、诽谤”为根由而起者，谓未被轻慢感知相应念头。此念头与前面五欲具足家居爱相应而起，为该念头之未被轻慢感知相应。
Tatra tatra sajjatīti tesu tesu ārammaṇesu laggati. Tatra tatra gaṇhātīti vuttappakāraṃ ārammaṇaṃ pavisati. Bajjhatīti tehi tehi ārammaṇehi saddhiṃ bajjhati ekībhavati. Anayabyasananti tattha tattha avaḍḍhiṃ vināsaṃ. Āpajjatīti pāpuṇāti.
处处着想，即执着于各处所缘。所谓各处承受，是指进入已说之所缘。断灭，则在各所缘中共相断灭、统一。所谓无止无厌，即各处增长消灭。生起，谓获得。
Āmisacakkhukassāti cīvarādiāmisalolassa. Lokadhammagarukassāti lokuttaradhammaṃ muñcitvā rūpādilokadhammameva garuṃ katvā carantassa. Ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā ‘‘kimatthāya bhonto āgatā, kiṃ bhikkhū nimantetuṃ, yadi evaṃ gacchatha, ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī’’ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā ‘‘ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno’’ti evaṃ attupanāyikā lapanāti ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ.
所谓阿米萨眼，即贪著衣钵等。所谓贪著世间法，乃指舍弃世间上方的法，执重色等世间法而在其间行者。所谓谈话，是指见已来此居处的人，问曰：『尊者，你来此有何目的？比库前来有何意图？若是如此，我可携比库从后而来』，此即说话之初。或自称『我是受三王喜悦者，我是是非之人，是王子大臣所喜爱者』，此为自我推销式谈话。所谓谈话，即背后语，依记忆而发言。
Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti ‘‘mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatī’’ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbato bhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti ‘‘upāsakā pubbe īdise kāle navadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā’’ti evaṃ yāva ‘‘dassāma bhante, okāsaṃ na labhāmā’’tiādīni vadanti, tāva uddhaṃ uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā ‘‘kuto ābhataṃ upāsakā’’ti pucchati. Ucchukhettato bhanteti. Kiṃ tattha ucchu madhuranti. Khāditvā bhante jānitabbanti. Na upāsakā ‘‘bhikkhussa ucchuṃ dethā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti yā evarūpā nibbeṭhentassapi niveṭhanakakathā, sā unnahanā. Sabbato bhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti ‘‘etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhaṃyeva detī’’ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā, uddīpanāti vuttaṃ hoti. Sabbato bhāgena pana punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti paccayavasena punappunaṃ piyavacanabhaṇanā. Saṇhavācatāti muduvacanatā. Sakhilavācatāti mandapamāṇayuttavacanatā sithilavacanatā vā. Sithilavācatāti allīyavacanatā. Apharusavācatāti madhuravacanatā.
所谓安慰，就是给予居士在忧虑恐惧时良机，正确地进行安慰。所谓揭扬，则是高声宣称『大族之家、大船队主、大施主』之类，称扬捧高。所谓拔扬，是从各方全盘高举赞扬。所谓训斥，是说『居士，你曾在过去此时施予九次，如今为何不施？』直到说『看见了，尊者，未获良机』等语，不断而上。所谓驱斥，即见其起笑之手，问『居士何处得痒？』说是痒处。什么是痒甘甜之处？须知此处，居士亦有此痒之供养，比库不说『当给比库痒处』，此类欲断之言语，即是训斥。是全方位反复之训斥、复训斥。所谓激起，是言『此家族只有我最知，若此有应当之法，我必给予』如是得意激发、激励，即是激起。全方位反复激励、复激励。所谓不合宜言辞，是有条件多次说吉言。所谓柔和言语，乃温和话语。所谓丸全言语，乃谦逊、委婉或宽松语。所谓宽松言语，乃轻快之语。所谓非粗俗语，是甜美言辞。
Purāṇaṃ mātāpettikanti pure uppannaṃ mātāpitūnaṃ santakaṃ. Antarahitanti paṭicchannaṃ tirobhūtaṃ . Ñāyāmīti pākaṭo homi. Asukassa kulūpakoti asukassa amaccassa kulapayirupāsako. Asukāyāti asukāya upāsikāya. Maṃ ujjhitvāti maṃ vissajjitvā.
所谓古语父母怨，谓过去生中父母之仇恨。所谓隐藏，意指隐藏、秘密、隐没。所谓明显，是指明白显露。所谓不速亲属，即称与不速仆役同属胡作乱黩之类。所谓不速者，乃不速之近事女。所谓使我升起，是指舍弃我自己。
§165
165.Payuttanti cīvarādīhi sampayuttaṃ, tadatthaṃ vā payojitaṃ. Imissā gāthāya niddeso sabbo heṭṭhā vuttanayova.
165.所谓结合，乃是与衣钵等缠结，亦或为此目的而系缠。在此诗句内，为全体下文所说总指示。
§166
166. Mosavajje na niyyethāti musāvāde na niyyetha.Jīvitenāti jīvikāya.
166.所谓不容谎言，谓不应由谎言而起。不应由谎言而生。所谓生命，乃指生命体。
Saṭhoti asantaguṇadīpanato na sammā bhāsitā. Sabbato bhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Sāṭheyyanti saṭhabhāvo. Kakkaratāti padumanāḷassa viya aparāmasanakkhamo pharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Keci pana ‘‘kakkaratāti sambhāvayitvā vacanaṃ. Kakkariyanti sambhāvayitvā vacanabhāvo. Parikkhattatāti alaṅkaraṇākāro. Pārikkhattiyanti alaṅkaraṇabhāvo’’ti atthaṃ vaṇṇayanti. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati. Yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.
所谓狡诈，是指非正报之言，非正道语。全方位谓为狡诈，更多称为狡诈者。所谓『何者』，即指该人。所谓狡诈，即行非正之狡诈。所谓狡诈形，是狡诈之形态。所谓狡诈，谓狡诈之性。所谓刻薄之语，如同荆棘刺蔓之不可容忍，恶毒粗野之言态。谓其动词为狡诈。所谓破坏，是指破坏之意象。所谓要害，谓断绝之意，称为强烈之狡诈。然亦有说『破坏』乃暗示语言之产生。『狡诈』则暗示语言之性。『要害』则暗示辞采之形态。『破坏』则暗示辞采性质。此谓此言，是其本无智之缺点显现之标签，称为狡诈者。此为其具备之人，不足以识别其偏激或对立。
‘‘Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;
『左边』者，指左侧；『野猪』者，指野猪。『左侧为野猪』意指在左方的是野猪。『右边』者，指右侧；『母山羊』者，指母山羊。『右侧为母山羊』意指在右方的是母山羊。
Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.296; vibha. aṭṭha. 894) –
『鹿』者，指鹿；『在快车槽上』意指迅捷。『蜘蛛』者，指蜘蛛；『枯老』者，指衰老、干枯。『迅捷如鹿，枯老如蜘蛛』比喻人或事物状态的鲜明对比。此语出自《大念处经注》第2卷第296页及《辨别经注》第894页。
Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Atimaññatīti atikkamitvā maññati.
如此所说的妖鬼，形状如野猪。『形状如野猪』者，谓形象、行为相似于野猪。『过量轻视』者，指超越常量而轻慢。意即超越常人轻视别人。
Kiṃ panāyaṃ bahulājīvoti ayaṃ pana puggalo ko nāma bahulājīvako. Sabbaṃ saṃbhakkhetīti laddhaṃ sabbaṃ khādati. Appapuññoti mandapuñño. Appesakkhoti parivāravirahito. Paññāsampannoti sampannapañño paripuṇṇapañño. Pañhaṃ vissajjetīti pañhaṃ katheti byākaroti.
『何谓多生者？』此人称谁为多生者？『多生者』者，指生命多、活动频繁者。『关系一切』者，谓其一切相连、交往广泛。『吃遍一切』者，指摄取所有食物。『功德少』者，指功德稀少。『多恶行者』者，指远离善行、聚落以外的恶行者。『智慧圆满者』者，指智慧具足圆满的贤者。『解答疑难』者，谓能解决提出的问题。这段阐明多生者的品性与智慧状况。
§167
167.Sutvā rusito bahuṃ vācaṃ, samaṇānaṃ vā puthujanānanti rusito ghaṭṭito parehi tesaṃ samaṇānaṃ vā khattiyādibhedānaṃ vā aññesaṃ puthujanānaṃ bahumpi aniṭṭhaṃ vācaṃ sutvā. Na paṭivajjāti na paṭivadeyya. Kiṃ kāraṇā? Na hi santo paṭiseniṃ karonti.
『听闻』者，指听了；『愤怒』者，心生怨恨。『多言』者，言语频繁。『出家人及俗人』者，指修行者和非修行者。『愤怒，生恚』者，谓心生怨怒。『对于同类出家人或各地不同出身的武士等与其他俗人，皆听闻不少恶言』。『不反驳，不回击』。何故？因『圣人不与人争斗』。
Kakkhaḷenāti dāruṇena. Santoti nibbutakilesā. Paṭiseninti paṭisattuṃ. Paṭimallanti paṭiyodhaṃ. Paṭikaṇṭakanti paṭiveriṃ. Paṭipakkhanti kilesapaṭipakkhaṃ, kilesavasena saṅgaṃ na karontīti attho.
『强硬』者，以猛烈粗暴为意。『安静』者，意指无烦恼、已觉悟。『反击』者，谓抵抗还击。『防御』者，如防卫敌害。『厌恶』者，心生厌弃。『敌对』者，指对立。『对立』者，谓对抗烦恼，或称非烦恼。意指觉悟者虽遇粗暴之人，仍不与烦恼结附。
§168
168.Etañca dhammamaññāyāti sabbametaṃ yathāvuttaṃ dhammaṃ ñatvā. Vicinanti vicinanto. Santīti nibbutiṃ ñatvāti nibbutiṃ rāgādīnaṃ santīti ñatvā.
此所谓『知法』者，即了知一切如所说法。『思惟』者，则是不断思考、反复观照。『安』者，谓了知涅槃，即了知涅槃为离贪嗔等烦恼之安稳境界。
Samañcāti kāyasucaritādiṃ. Visamañcāti kāyaduccaritādiṃ. Pathañcāti dasakusalakammapathaṃ. Vipathañcāti dasaakusalakammapathaṃ. Sāvajjañcāti akusalañca. Anavajjañcāti kusalañca. Hīnapaṇītakaṇhasukkaviññūgarahitaviññūpasatthanti idampi kusalākusalameva. Tattha kāyasucaritādi samakaraṇato samaṃ. Kāyaduccaritādi visamakaraṇato visamaṃ. Dasakusalakammapathā sugatigamanapathattā pathaṃ. Dasaakusalakammapathā sugatigamanapaṭipakkhattā apāyagamanapathattā vipathaṃ. Akusalaṃ sadosattā sāvajjaṃ. Kusalaṃ niddosattā anavajjaṃ. Tathā mohena vā dosamohena vā lobhamohena vā sampayuttattā hīnaṃ. Alobhaadosaamohasampayuttattā paṇītaṃ. Kaṇhavipākattā kaṇhaṃ. Sukkavipākattā sukkaṃ. Buddhādīhi viññūhi garahitattā viññūgarahitaṃ. Tehi eva thomitattā viññūpasatthanti ñātabbaṃ.
『善行』者，如身清净行等；『恶行』者，如身不净行等。『正道』者，是指十善业行之正道；『邪道』者，则为十恶业之邪道。『有过失』者，谓有恶；『无过失』者，谓有善。所谓『低劣、最下、有染、愚痴、无智、破坏』，这亦即善恶的分别。此中，身体清净行为等因正行而称同善，身体不净行为等因邪行而称同恶。十善业行之道，以向善趣为正道；十善业行之道，在向善趣与向恶趣的对应关系中，即为邪道。恶业具有污穢性质，是有过失；善业是净洁性质，无过失。由痴或由嗔痴，或由贪痴相连时属低劣；由不贪、不嗔、不痴所连即称为高贵。因暗黑结果为暗黑，因洁净结果为洁净。诸佛及诸智者因执意破坏者称为破坏者。由此断言乃应知。
§169
169. Kiṃ kāraṇā nappamajjeyya iti ce – abhibhū hi soti gāthā. Tattha abhibhūti rūpādīnaṃ abhibhavitā. Anabhibhūtoti tehi anabhibhūto. Sakkhidhammamanītihamaddasīti paccakkhameva anītihaṃ dhammaṃ addakkhi. Sadā namassa’manusikkheti sadā namassanto tisso sikkhāyo sikkheyya.
『何因不堕落』者，如伟大诗句所言。此中『伟大』是指色等一切对立因缘已被破除。未被破除者，为未被破除。『见法无碍』者，是说以正见直接了知法。常当礼敬、常当受持三种教诲而受学。
Kehici kilesehīti kehici rāgādiupatāpakarehi kilesehi. Abhibhosi neti te kilese abhibhavi. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
『有诸烦恼』者，是指由贪嗔等烦恼所起的诸烦恼。『成就』者，谓烦恼生起。其余一切皆显明可见。
Kevalaṃ pana ettha ‘‘cakkhūhi neva lolo’’tiādīhi indriyasaṃvaro, ‘‘annānamatho pānāna’’ntiādīhi sannidhipaṭikkhepamukhena paccayapaṭisevanasīlaṃ, methunamosavajjapesuṇiyādīhi pātimokkhasaṃvarasīlaṃ , ‘‘āthabbaṇaṃ supinaṃ lakkhaṇa’’ntiādīhi ājīvapārisuddhisīlaṃ, ‘‘jhāyī na pādalolassā’’ti iminā samādhi, ‘‘vicinaṃ bhikkhū’’ti iminā paññā, ‘‘sadā sato sikkhe’’ti iminā puna saṅkhepato tissopi sikkhā, ‘‘atha āsanesu sayanesu, appasaddesu bhikkhu vihareyya, niddaṃ na bahulīkareyyā’’tiādīhi sīlasamādhipaññānaṃ upakārānupakārasaṅgaṇhanavinodanāni vuttānīti. Evaṃ bhagavā nimmitassa paripuṇṇapaṭipadaṃ vatvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne purābhedasutte (mahāni. 83 ādayo) vuttasadisoyevābhisamayo ahosīti.
在此唯有以『不贪欲』等诸如『眼乃不迷』等感官自制之戒律，以及『饮食有节』等舍近怀远、戒断淫行、酗酒恶行等巴拉基戒律、以『睡眠状况』标显之净业、自生净业之戒律、由『四禅』所成之定，『比库须广思』所成之慧，永念而修之三项教诲，以及『坐卧时勿喧闹』『勿过多睡眠』等戒定慧的辅助与总摄方法皆已具足。正如世尊所说已现具足有因缘成就之完备修行法，于阿拉汉聚处阐说并终于开示之际，此乃正契合早期大经（如长部第八十三经等）所说之理。
Saddhammappajjotikāya mahāniddesaṭṭhakathāya · 《正法明灯》大义释注疏中
Tuvaṭakasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《兔瓦德咖经义释》之阐释已竟。