22. Mahānipāto22. 大集
22. Mahānipāto22. 大集
538. Mūgapakkhajātakaṃ (1)
538. 哑聋本生(1)
‘‘Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ;
「勿显示智慧,对一切众生应成为愚者之想;让所有人都轻视你,如此你的利益将会实现。」
Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati’’.
「我将遵行你的言语,天人,你对我所说的;母亲,你是为我的利益而欲,天人,你是为我的福祉而欲。」
‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi devate;
「为何你一边渡河,一边挖掘木头,御者;被问时请如实告诉我,你将用木头做什么?」
Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’’.
「国王的儿子生来是哑的、聋的,无心识的;」
‘‘Kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;
「为何你在测量,车夫啊,你在挖掘什么?被问时请如实告诉我,你将用这挖掘做什么?」
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasi’’.
「被问时请如实告诉我,你将用这挖掘做什么?」
‘‘Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso;
「国王的儿子生来又聋又哑,且无意识;
Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṃ me nikhaṇaṃ vane’’.
「我被国王所憎恶,他要将我的儿子埋在林中」。
‘‘Na badhiro na mūgosmi, na pakkho na ca vīkalo ;
「我不聋不哑,不跛不残;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’.
车夫,如果你将我埋在林中,你将造作非法」。
‘‘Ūrū bāhuṃ ca me passa, bhāsitañca suṇohi me;
「看我的大腿和手臂,听我所说;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’.
车夫,如果你将我埋在林中,你将造作非法」。
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
「你是天人还是乾达婆,或是萨咖萨咖;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’.
你是谁?谁的儿子?我们如何知道你」。
‘‘Namhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado;
「我不是天人,不是乾达婆,也不是萨咖萨咖;
Kāsirañño ahaṃ putto, yaṃ kāsuyā nikhaññasi .
我是咖西王之子,你在咖西国埋葬我。
‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, yaṃ tvaṃ sammūpajīvasi ;
我是那位王之子,你依靠他而生活;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
御者若行非法,如果你在林中埋葬我。
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
无论何树之荫下,若坐或若卧;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
不应折断其树枝,背弃朋友者实为恶人。
‘‘Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṃ;
如树者是王,如树枝者是我;
Yathā chāyūpago poso, evaṃ tvamasi sārathi;
如依荫之人,御者你亦如是;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
御者若行非法,如果你在林中埋葬我。
‘‘Pahūtabhakkho bhavati, vippavuṭṭho sakaṃ gharā;
「他食物丰足,已离开自己的家;
Bahū naṃ upajīvanti, yo mittānaṃ na dubbhati.
许多人依靠他,那不欺骗朋友者。
‘‘Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti, nigame rājadhāniyo;
「无论他去到哪个地区,城镇或王都;
Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
到处受尊敬,那不欺骗朋友者。
‘‘Nāssa corā pasāhanti , nātimaññanti khattiyā ;
「盗贼不能胜他,刹帝利不轻视他;
Sabbe amitte tarati, yo mittānaṃ na dubbhati.
他超越一切敌人,那不欺骗朋友者。
‘‘Akkuddho sagharaṃ eti, sabhāyaṃ paṭinandito;
「他无嗔地回到家,在集会中受欢迎;
Ñātīnaṃ uttamo hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
他成为亲族中最上者,那不欺骗朋友者。
‘‘Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo ;
「被尊敬者受尊敬,被尊重者受尊重;
Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
获得美誉与名声者,是不轻蔑朋友之人。
‘‘Pūjako labhate pūjaṃ, vandako paṭivandanaṃ;
「礼敬者获得礼敬,礼拜者获得回礼;
Yaso kittiñca pappoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
获得声誉与名声者,是不轻蔑朋友之人。
‘‘Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati;
「如火焰般燃烧,如天人般光耀;
Siriyā ajahito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
不离吉祥者,是不轻蔑朋友之人。
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
「他的牛群繁衍,田中所种增长;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhati.
享受所种之果者,是不轻蔑朋友之人。」
‘‘Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro;
「从山上被推下,或从树上掉落的人,
Cuto patiṭṭhaṃ labhati, yo mittānaṃ na dubbhati.
若不辱骂朋友,他会获得立足之地。
‘‘Virūḷhamūlasantānaṃ, nigrodhamiva māluto;
「犹如风吹不动根深蒂固的榕树,
Amittā nappasāhanti, yo mittānaṃ na dubbhati’’.
若不辱骂朋友,敌人无法战胜他。」
‘‘Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;
「来吧,王子,我将带你回到自己的家;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.
贤善者,请执掌王权,你在林中能做什么呢?」
‘‘Alaṃ me tena rajjena, ñātakehi dhanena vā;
「那王权对我已足够,亲族或财富也是如此;
Yaṃ me adhammacariyāya, rajjaṃ labbhetha sārathi’’.
御者,若以非法行为能获得王权,对我来说已足够。」
‘‘Puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi , rājaputta ito gato;
「王子,你从此处离去后,愿你使我获得满钵;」
Pitā mātā ca me dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
「王子,你离去后,愿我的父母给予;」
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「后宫的童子们、妓女们和婆罗门们,」
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
「王子,你离去后,愿他们也欢喜地给予;」
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、军队中的战士、车兵、步兵,」
Tepi attamanā dajjuṃ , rājaputta tayī gate.
「王子,你离去后,愿他们也欢喜地给予;」
‘‘Bahudhaññā jānapadā , negamā ca samāgatā;
「谷物丰饶的诸乡村、聚集的城镇,」
Upāyanāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gate’’.
「王子,你离去后,愿他们给予我供养。」
‘‘Pitu mātu cahaṃ catto, raṭṭhassa nigamassa ca;
「我已被父母所舍弃,被国家、城镇所舍弃;
Atho sabbakumārānaṃ, natthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ.
也被所有王子们所舍弃,我没有自己的家。
‘‘Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā mahaṃ;
「我已被母亲允许,被父亲所舍弃;
Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye.
独自在林中出家,我不希求诸欲。
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
「即使对于不急迫者,果实也会成熟;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
我是已成熟的梵行者,御者,你应当如此知道。
‘‘Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;
「即使对于不急迫者,正确投掷之物也会成熟;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’.
我是已成熟的梵行者,已出离、无所畏惧。」
‘‘Evaṃ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi ;
「如此说着散乱的话语,你成为了言辞混乱者;
Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā’’.
为何在父母面前,那时你不说话呢?」
‘‘Nāhaṃ asandhitā pakkho, na badhiro asotatā;
「我不是翅膀残缺者,不是因无耳而聋者;
Nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgamadhārayi .
我不是因无舌而哑者,不要认为我是哑者。
‘‘Purimaṃ sarāmahaṃ jātiṃ, yattha rajjamakārayiṃ;
「我忆念前世,在那里我行使王权;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ.
在那里行使王权后,因恶行而堕入地狱。
‘‘Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayiṃ;
「我在那里行使王权二十年;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṃ .
在地狱中受苦八万年。
‘‘Tassa rajjassahaṃ bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ ;
「我畏惧那王位,勿使他们为我灌顶;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṃ tadā.
因此,我当时在父母面前不说话。
‘‘Ucchaṅge maṃ nisādetvā, pitā atthānusāsati;
「父亲让我坐在膝上,教导我事务;
Ekaṃ hanatha bandhatha, ekaṃ khārāpatacchikaṃ ;
杀一个,绑一个,一个用刀砍,
Ekaṃ sūlasmiṃ uppetha , iccassa manusāsati.
一个钉在桩上,如此教导他。
‘‘Tāyāhaṃ pharusaṃ sutvā, vācāyo samudīritā;
「我听到那些粗恶的言语被说出;
Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato;
非哑而以哑相,非残而被认为残疾;
Sake muttakarīsasmiṃ, acchāhaṃ samparipluto.
我浸泡在自己的尿粪中。
‘‘Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
「辛劳且微少,且与苦相应;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
依此柔软的生命,你们会与任何人结怨。
‘‘Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā;
「由于慧的不获得,以及法的不见;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
依此柔软的生命,你们会与任何人结怨。
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
「即使对于不急迫者,果实也会成熟;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
我是成熟的梵行者,御者,你应如此了知。
‘‘Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;
「即使对于不急迫者,正见也会成熟;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’.
我是成熟的梵行者,已出离,无所畏惧。」
‘‘Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike;
「王子,我也将在你座下出家;
Avhāyassu maṃ bhaddante, pabbajjā mama ruccati’’.
尊者,请召唤我,出家令我欢喜」。
‘‘Rathaṃ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi;
「御者,归还车辆后,无债而来;
Anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ’’.
因为无债者的出家,这是诸仙人所赞叹的」。
‘‘Yadeva tyāhaṃ vacanaṃ, akaraṃ bhaddamatthu te;
「愿你吉祥,我做了你所说的话;
Tadeva me tvaṃ vacanaṃ, yācito kattumarahasi.
你被请求后,也应该为我做同样的话。
‘‘Idheva tāva acchassu, yāva rājānamānaye;
「请你就在此处等待,直到我带来国王;
Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā’’.
或许你的父亲见到你后,会信服、欢喜」。
‘‘Karomi tetaṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi;
「我将遵从你所说的话,御者;
Ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṃ me idhāgataṃ.
我也想见我的父亲来到此处。
‘‘Ehi samma nivattassu, kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ;
「来吧,朋友,请回去,你应礼敬亲族;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ’’.
你应礼敬我的母亲和父亲,我已告诉你。」
Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
握住他的双足后,并向他作右绕;
Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṃ upāgami.
御者登上马车,前往王宫。
‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
「母亲见到空车,只有御者一人回来;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṃ udikkhati.
她以充满泪水的双眼,哭泣着看着他。
‘‘Ayaṃ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṃ;
「这就是那位车夫,杀害了我的儿子;
Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.
我的儿子确实被杀了,那位大地的增长者。
‘‘Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino;
「敌人们确实在欢喜,仇敌们确实倒下了;
Āgataṃ sārathiṃ disvā, nihantvā mama atrajaṃ.
看到车夫回来,杀害了我的儿子。
‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
「母亲看到空车,只有车夫一人回来;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṃ .
她以充满泪水的双眼,哭泣着询问他。
‘‘Kinnu mūgo kiṃ nu pakkho, kinnu so vilapī tadā;
「他是沉默还是说话,他当时是否哀号;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi sārathi.
当被杀害倒在地上时,车夫,请告诉我这些。」
‘‘Kathaṃ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi;
「他如何以手足,哑巴、跛子被避开;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
在地上被杀害,请对我说明所问之事」。
‘‘Akkheyyaṃ te ahaṃ ayye, dajjāsi abhayaṃ mama;
「我将对你说,夫人,请给予我无畏;
Yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’.
凡我在王子面前所闻或所见之事」。
‘‘Abhayaṃ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi;
「我确实给予你无畏,御者,无畏地说吧;
Yaṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’.
凡你在王子面前所闻或所见之事」。
‘‘Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so;
「他既非哑巴亦非跛子,且他言辞清晰;
Rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū.
据说他畏惧王位,在家中造作了许多(恶业)。
‘‘Purimaṃ sarati so jātiṃ, yattha rajjamakārayi;
「他忆念前世,在那里他曾行王政;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpattha nirayaṃ bhusaṃ.
在那里行王政后,他堕入地狱受大苦。
‘‘Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayi;
「他在那里行王政二十年;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.
在地狱中受苦八万年。
‘‘Tassa rajjassa so bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ;
「他畏惧那王政,『愿他们不要给我灌顶为王』;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.
因此,那时他在父母面前不说话。
‘‘Aṅgapaccaṅgasampanno, ārohapariṇāhavā;
「他肢体具足,身量周正;
Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.
言语清晰,有慧,住立于通往天界之道。」
‘‘Sace tvaṃ daṭṭhukāmāsi, rājaputtaṃ tavatrajaṃ;
「如果你想见,你自己生的王子;
Ehi taṃ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo’’.
来吧,我将带你去,帖弥亚在那里修行。」
‘‘Yojayantu rathe asse, kacchaṃ nāgāna bandhatha;
「给车辆套上马,给象绑上装饰;
Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu ekapokkharā.
吹响螺号和鼓,齐奏单面鼓。
‘‘Vādantu bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī;
「击打装备好的战鼓,迅速击打大鼓;
Negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako .
城里的人也跟随我,我去报告儿子的消息。
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「宫女们和王子们,妓女们和婆罗门们;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako .
快速准备车辆,我去报告儿子的消息。」
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、战士、车兵、步兵,
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako .
速速备好车乘,前去报告王子。」
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们已聚集,城镇的人们已聚集,
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako’’ .
速速备好车乘,前去报告王子。」
‘‘Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane;
「驾驭者已给骏马套上,给快行的信度马套上,
Rājadvāraṃ upāgacchuṃ, yuttā deva ime hayā’’.
他们已到达王宫门口,陛下,这些马已备好。」
‘‘Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā;
「肥壮者因速度而败,瘦弱者因力量而败,
Kise thūle vivajjetvā, saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’.
舍弃瘦弱与肥壮,挑选中等者来套上马匹。」
‘‘Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
「于是国王急忙地,登上已备好的车乘;
Itthāgāraṃ ajjhabhāsi , sabbāva anuyātha maṃ.
进入内宫,『你们全都跟随我。』
‘‘Vālabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ;
「拿着拂尘和扇子,剑、白伞;
Upādhi rathamāruyha , suvaṇṇehi alaṅkatā.
登上车乘,以黄金装饰。
‘‘Tato sa rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṃ;
「于是巴亚西王,让车夫在前;
Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo.
迅速地前往,帖弥亚所在之处。
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, jalantamiva tejasā;
「见到他前来,如火焰般光耀;
Khattasaṅghaparibyūḷhaṃ , temiyo etadabravi’’.
被刹帝利众围绕,帖弥亚说了这些。』
‘‘Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
「亲爱的,是否安乐?亲爱的,是否无病?
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā mayha mātaro’’.
一切王女们,我的母亲们,是否无病?」
‘‘Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;
「我的儿子,确实安乐,而且儿子,无病;
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro’’.
一切王女们,你的母亲们,无病。」
‘‘Kacci amajjapo tāta, kacci te suramappiyaṃ;
「亲爱的,是否不饮酒?是否酒对你不可爱?
Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano’’.
是否你的心于真谛、于法、于布施中感到喜悦?」
‘‘Amajjapo ahaṃ putta, atho me suramappiyaṃ;
「我不饮酒,儿子,而且酒对我不可爱;
Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano’’.
而且我的心于真谛、于法、于布施中感到喜悦。」
‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
「但愿你健康适宜,但愿你的车乘能载运;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā’’.
但愿你没有诸病,没有身体的热恼。」
‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
「确实我健康适宜,确实我的车乘能载运;
Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā’’ .
确实我没有诸病,没有身体的热恼。」
‘‘Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava;
「但愿你的两端丰满,中间也充实;
Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṃ’’ .
但愿你的仓库与库藏,都已修复完善。」
‘‘Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama;
「确实我的两端丰满,中间也充实;
Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṃ me paṭisanthataṃ’’.
仓库与库藏,一切都已修复完善。」
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「大王,欢迎你,你来得正好;
Patiṭṭhapentu pallaṅkaṃ, yattha rājā nisakkati’’.
请铺设卧榻,大王可在那里休息」。
‘‘Idheva te nisīdassu , niyate paṇṇasanthare;
「你就坐在这里,在铺好的树叶座上;
Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te’’.
从这里取水,洗你的脚」。
‘‘Idampi paṇṇakaṃ mayhaṃ, randhaṃ rāja aloṇakaṃ;
「大王,这是我的树叶饼,有孔洞、无盐;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato’’ .
大王请享用,你是来到这里的客人」。
‘‘Na cāhaṃ paṇṇaṃ bhuñjāmi, na hetaṃ mayha bhojanaṃ;
「我不吃树叶,这不是我的食物;
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ’’.
我吃稻米饭,清净的、浇上肉汁的」。
‘‘Accherakaṃ maṃ paṭibhāti, ekakampi rahogataṃ;
「我想起了奇妙之事,独自一人前往隐居处;
Edisaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdati’’.
像这样受用的人们,以何因缘容色明净?」
‘‘Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare;
「大王,我独自卧于规定的草席上;
Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
大王,以我那独自卧,容色明净。
‘‘Na ca nettiṃsabandhā me, rājarakkhā upaṭṭhitā;
「大王,我没有三十二人的束缚,没有王家护卫须跋;
Tāya me sukhaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
大王,以我那安乐卧,容色明净。
‘‘Atītaṃ nānusocāmi, nappajappāmināgataṃ ;
「我不追忆过去,不期盼未来;
Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.
我以现在维生,因此容色明净。
‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;
「对未来的喋喋不休,对过去的追忆悲伤;
Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’.
愚者因此而枯萎,如被割断的绿芦苇。」
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
「象军、车军,马兵、步兵及甲兵;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
可爱的住所,我儿,我给你这些。
‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
「我也给你内宫,装饰着一切璎珞;
Tā putta paṭipajjassu , tvaṃ no rājā bhavissasi.
我儿,你应受用这些,你将成为我们的王。
‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo ;
「善于舞蹈歌唱,受过训练的聪慧女子;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
诸欲将使你欢喜,你在林中要做什么?」
‘‘Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
「我将为你带来装饰好的、与你相称的少女们;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
在她们身上生下儿子后,然后你再出家。
‘‘Yuvā ca daharo cāsi , paṭhamuppattiko susu;
「你既年轻又年少,正值青春年华;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.
贤善者,请治理王国,在林野你将做什么?」
‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
「年轻时应行梵行,年轻时应是梵行者;
Daharassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ.
因为年少时出家,这是诸仙人所赞叹的。
‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
「年轻时应行梵行,年轻时应是梵行者;
Brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
我将行梵行,我不贪恋王位。」
‘‘Passāmi vohaṃ daharaṃ, amma tāta vadantaraṃ ;
「我看见年轻的,母亲、父亲所说的;
Kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ, appatvāva jaraṃ mataṃ.
难得的、可爱的儿子,未到老年即死去。
‘‘Passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassaniṃ;
「我看见年轻的,容貌可爱的少女;
Navavaṃsakaḷīraṃva, paluggaṃ jīvitakkhayaṃ .
如新竹笋一般,生命耗尽而倒下。
‘‘Daharāpi hi miyyanti, narā ca atha nāriyo;
「年轻的也会死去,男人和女人;
Tattha ko vissase poso, daharomhīti jīvite.
在那里,谁能信赖,『我年轻』而活着。
‘‘Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṃ siyā;
「对于那夜晚破晓时,寿命可能更短的;
Appodakeva macchānaṃ, kiṃ nu komārakaṃ tahiṃ.
如鱼在少水中,那里有什么欢乐呢。
‘‘Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito;
「世间常被击打,常被围绕;
Amoghāsu vajantīsu, kiṃ maṃ rajjebhisiñcasi’’ .
在不空过的诸夜中,你为何以王位灌顶于我?」
‘‘Kena mabbhāhato loko, kena ca parivārito;
「世间被何者击打?被何者围绕?
Kāyo amoghā gacchanti, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
何者不空过地前去?请你被问后告诉我。」
‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;
「世间被死击打,被老围绕;
Ratyo amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya.
诸夜不空过地前去,刹帝利,你应如此了知。
‘‘Yathāpi tante vitate , yaṃ yadevūpaviyyati ;
「犹如在张开的织布机上,凡所织入的,
Appakaṃ hoti vetabbaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
所应知的是少的,诸有情的生命亦如是。」
‘‘Yathā vārivaho pūro, gacchaṃ nupanivattati ;
「犹如满溢的水流,流去而不复返;
Evamāyu manussānaṃ, gacchaṃ nupanivattati.
如是人们的寿命,流去而不复返。
‘‘Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje;
「犹如满溢的水流,冲走岸边的树木;
Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino’’.
如是一切有息者,被老死所冲走」。
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
「象军、车军,马兵、步兵及甲士;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
可爱的住所,我儿,我给你这些。
‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
「我也给你内宫,装饰一切璎珞;
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
我儿,你应受用它们,你将成为我们的王。
‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo;
「善于舞蹈歌唱,技艺娴熟的女子们;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
她们将以诸欲娱乐你,你在林中将做什么?
‘‘Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
「我将带来与你相称的少女们,装饰妥当;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
在她们那里生了儿子之后,然后你再出家。
‘‘Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;
「你既年轻又年少,初生的青年啊;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
贤善者,请治理王国,你在林中将做什么?
‘‘Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca;
「仓库、库藏,车乘、军队,
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
以及可爱的住所,我儿,我给你这些。
‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato;
「被牛群围绕,由婢女众须跋,
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi’’.
尊者,请执掌王国,在林中你将做什么?」
‘‘Kiṃ dhanena yaṃ khīyetha , kiṃ bhariyāya marissati;
「财富有何用,它会耗尽;妻子有何用,她会死去;
Kiṃ yobbanena jiṇṇena , yaṃ jarāyābhibhuyyati .
青春有何用,它会衰老,被老所征服。
‘‘Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā rati kā dhanesanā;
「在那里有何欢喜、有何嬉戏、有何喜乐、有何求财?
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
儿子、妻子对我有何用?王啊,我已从束缚中解脱。
‘‘Yohaṃ evaṃ pajānāmi, maccu me nappamajjati;
「我如此了知,死亡不会放逸我;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
对于被死主所逼迫者,有何喜乐、有何求财?」
‘‘Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;
「犹如已熟的果实,常有堕落的怖畏;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
如是已生的诸死者,常有死亡的怖畏。
‘‘Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā;
「傍晚有些人不见了,早晨所见的众多人;
Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahū janā.
早晨有些人不见了,傍晚所见的众多人。
‘‘Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;
「今日即应作精勤,谁知明日有死亡;
Na hi no saṅkaraṃ tena, mahāsenena maccunā.
确实我们与彼大军的死神,没有协议。
‘‘Corā dhanassa patthenti, rājamuttosmi bandhanā;
「盗贼渴求财富,国王我从束缚中解脱;
Ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena matthiko’’ti.
来吧,大王请回去,我对王权不贪求。」
Mūgapakkhajātakaṃ paṭhamaṃ. · 木嘎巴卡本生第一
539. Mahājanakajātakaṃ (2)
539. 摩诃迦纳咖本生(2)
‘‘Koyaṃ majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;
「这位在大海中央,看不见彼岸的长寿者;你知道什么利益,而如此极度精进?」
Kaṃ tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusaṃ’’.
「知道了世间的运转,以及精进的天人;因此在大海中央,我看不见彼岸而长寿。」
‘‘Nisamma vattaṃ lokassa, vāyāmassa ca devate;
「在深不可测的,看不见彼岸的;你的人精进是徒劳的,未达到就会死去。」
Tasmā majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe’’.
「无债于亲族者,于诸天及父亲,他是;」
‘‘Gambhīre appameyyasmiṃ, tīraṃ yassa na dissati;
「在深不可测的,看不见彼岸之处;你的人精进是徒劳的,未达到就会死去。」
Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasi’’.
「无债于亲族者,于诸天及父亲,他是;」
‘‘Anaṇo ñātinaṃ hoti, devānaṃ pitunañca so;
「无债于亲族者,于诸天及父亲,他是;」
Karaṃ purisakiccāni, na ca pacchānutappati’’.
作人应作之事,事后不追悔。」
‘‘Apāraṇeyyaṃ yaṃ kammaṃ, aphalaṃ kilamathuddayaṃ;
「不能渡越之业,无果且徒劳疲惫;
Tattha ko vāyamenattho, maccu yassābhinippataṃ’’ .
于此有何精进之义,死亡对其已逼近。」
‘‘Apāraṇeyyamaccantaṃ , yo viditvāna devate;
「若知天人所说不能渡越为绝对,
Na rakkhe attano pāṇaṃ, jaññā so yadi hāpaye.
不守护自己之命,他应知若失去。
‘‘Adhippāyaphalaṃ eke, asmiṃ lokasmi devate;
「天人,某些人于此世间,
Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā.
从事意图之果的诸业,那些或成就或不成就。
‘‘Sandiṭṭhikaṃ kammaphalaṃ, nanu passasi devate;
「天人,汝岂不见现见之业果;
Sannā aññe tarāmahaṃ, tañca passāmi santike.
「我将渡过其他人,我看见彼岸就在近处。
‘‘So ahaṃ vāyamissāmi, yathāsatti yathābalaṃ;
「我将努力,尽我所能、尽我之力;
Gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ purisakāriyaṃ’’.
渡过大海到达彼岸,完成人应做之事」。
‘‘Yo tvaṃ evaṃ gate oghe, appameyye mahaṇṇave;
「当你在如此的暴流中,在无量的大海中;
Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi;
具足法精进,不因业而沉没;
So tvaṃ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano’’.
你就在那里前进,在那里你的心喜乐」。
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
「人应当期望,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
我看见你自己,如你所愿那样成就。
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
「人应当希求,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
我看见我自己,从水中升上陆地。
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
「人应当努力,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
我看见我自己,如我所愿那样成就。
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
「人应当努力,智者不应厌倦;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
我看见我自己,从水中升上陆地。
‘‘Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
「即使被带到苦中的有慧之人,也不应断绝希望以达到乐;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti .
因为许多触是无益的和有益的,不经思虑死亡就来临。」
‘‘Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
「未思虑的也会有,已思虑的也会消失;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā’’.
因为财富并非由思虑而成,无论对女人或男人。」
‘‘Aporāṇaṃ vata bho rājā, sabbabhummo disampati;
「尊者,大王实在不寻常,统治一切土地的四方之主;
Nājja nacce nisāmeti, na gīte kurute mano.
今日不观看舞蹈,不将心放在歌唱上。
‘‘Na mige napi uyyāne, napi haṃse udikkhati;
「不看鹿也不看园林,也不观看天鹅;
Mūgova tuṇhimāsīno, na atthamanusāsati’’.
如哑者般默然而坐,不教诫利益之事。」
‘‘Sukhakāmā rahosīlā, vadhabandhā upāratā ;
「乐于安乐、喜好独处、远离杀戮与束缚;
Kassa nu ajja ārāme, daharā vuddhā ca acchare.
今日在谁的园林中,年轻的和年长的都住下。
‘‘Atikkantavanathā dhīrā, namo tesaṃ mahesinaṃ;
「贤者们已超越林野,礼敬彼等大仙人们;
Ye ussukamhi lokamhi, viharanti manussukā.
他们在热恼的世间中,住于无热恼。
‘‘Te chetvā maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷaṃ;
「他们切断死神之网,魔术师所张之坚固者;
Chinnālayattā gacchanti, ko tesaṃ gatimāpaye’’ .
已断执着处而行,谁能说他们的去处?」
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,已分配、已测量、已分份者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时将会是?
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, visālaṃ sabbatopabhaṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,广大、一切处光辉者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时将会是?」
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, bahupākāratoraṇaṃ;
「我何时能舍弃繁荣的弥提拉城,那有许多装饰与城门之处,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家?那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
「我何时能舍弃繁荣的弥提拉城,那有坚固楼阁与仓库之处,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家?那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;
「我何时能舍弃繁荣的弥提拉城,那有善分布的大道之处,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家?那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattantarāpaṇaṃ;
「我何时能舍弃繁荣的弥提拉城,那有善分布的内街市之处,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家?那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, gavassarathapīḷitaṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,充满牛车马车的喧嚣;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, ārāmavanamāliniṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,园林花环装饰的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, uyyānavanamāliniṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,游园树林装饰的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, pāsādavanamāliniṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇,宫殿树林装饰的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, tipuraṃ rājabandhuniṃ;
「何时我将舍弃繁荣的弥体喇、三城、王族之亲,
Māpitaṃ somanassena, vedehena yasassinā;
由有名望的韦德哈以喜悦所建造者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ vedehe phīte, nicite dhammarakkhite;
「何时我将舍弃繁荣的韦德哈、积聚的、以法守护的,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ vedehe phīte, ajeyye dhammarakkhite;
「何时我将舍弃繁荣的韦德哈、不可征服的、以法守护的,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ;
「何时我将舍弃可爱的内宫、已分配的、按份量分的,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sudhāmattikalepanaṃ;
何时我将可爱的内宫,涂以白垩与红土的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sucigandhaṃ manoramaṃ;
何时我将可爱的内宫,清净芳香、悦意的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, vibhatte bhāgaso mite;
何时我将重阁中,分配好、按份量测定的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sudhāmattikalepane;
何时我将重阁中,涂以白垩与红土的;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sucigandhe manorame;
何时我于重阁中,清净芬芳令人喜悦;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, litte candanaphosite;
何时我于重阁中,涂抹栴檀香水;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ soṇṇapallaṅke , gonake cittasanthate;
何时我于金卧榻,牛皮制的美丽铺盖;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ maṇipallaṅke, gonake cittasanthate;
何时我于宝石卧榻,牛皮制的美丽铺盖;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati .
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ kappāsakoseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
何时我将棉布、丝绸,亚麻布、毛织物,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā ;
何时我将可爱的莲池,有鸳鸯鸣叫,
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
被曼陀罗花覆盖,以及莲花、睡莲,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ hatthigumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
何时我将象群,装饰着一切庄严,
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.
金色腰带的象王,穿着金色装饰。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
「当村长们手持矛与钩,已登上时,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
我将舍弃而出家,那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ assagumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我在马群中,以一切装饰庄严,
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
如良种所生的骏马,信度马,快速的乘骑。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
「当村长们手持弓箭,已登上时,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
我将舍弃而出家,那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ rathaseniyo, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在战车军中,已武装、竖起旗帜,
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在象或虎中,以一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们已登上,手持弓箭,身披铠甲;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ sovaṇṇarathe, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在金车上,装备齐全,旗帜高举;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在陆地,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们已登上,手持弓箭,身披铠甲;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ sajjhurathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在战车上,装备齐全,旗帜高举;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在陆地,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭,身披铠甲;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ assarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在马车上,装备齐全,旗帜高举;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在陆地上,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭,身披铠甲;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ oṭṭharathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在骆驼车上,装备齐全,旗帜高举;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在陆地上,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭,矮小者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ goṇarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在牛车上,装备齐全,高举旗帜;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在平地上,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭,矮小者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ ajarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在山羊车上,装备齐全,高举旗帜;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在平地上,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭的瓦米比;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ meṇḍarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在绵羊车上,装备齐全、竖立旗帜;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在韦亚嘎,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「当村长们登上,手持弓箭的瓦米比;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ migarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
「何时我在鹿车上,装备齐全、竖立旗帜;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
在岛上或在韦亚嘎,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「骑乘村主们,手持弓者,身披铠甲;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ hatthārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我将舍弃那些骑象者,遍身装饰庄严;
Nīlavammadhare sūre, tomaraṅkusapāṇine ;
身披蓝色铠甲的勇士们,手持标枪与象钩;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ assārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我将舍弃那些骑马者,遍身装饰庄严;
Nīlavammadhare sūre, illiyācāpadhārine ;
身披蓝色铠甲的勇士们,持弓与箭筒者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ rathārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我将舍弃那些战车御者,一切装饰庄严者,
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine ;
身披青色铠甲的勇士,手持弓、佩箭筒者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
而出家,那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ dhanuggahe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我将舍弃那些持弓者,一切装饰庄严者,
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine;
身披青色铠甲的勇士,手持弓、佩箭筒者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati .
而出家,那何时才会实现呢?
‘‘Kadāhaṃ rājaputte ca, sabbālaṅkārabhūsite;
「何时我将舍弃那些王子,一切装饰庄严者,
Citravammadhare sūre, kañcanāveḷadhārine;
身披彩色铠甲的勇士,佩戴金腰带者,
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ ariyagaṇe ca, vatavante alaṅkate;
何时我将舍弃圣族众,持戒者、庄严者;
Haricandanalittaṅge, kāsikuttamadhārine;
身涂黄旃檀,穿着迦尸上等衣者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ amaccagaṇe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
何时我将舍弃大臣众,以一切装饰庄严者;
Pītavammadhare sūre, purato gacchamāline ;
穿黄色铠甲的勇士,前行戴花鬘者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati .
舍弃后我将出家,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
何时我将舍弃七百妻子,以一切装饰庄严者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
何时我将七百妻子,善装饰、细腰者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
何时我将七百妻子,泪眼、爱语者;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
何时我将百巴喇的青铜,黄金、百拉吉咖;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
舍弃后我将出家,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ hatthigumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;
何时象群将我,一切装饰庄严;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
金色腰带的象群,披着金色装饰的衣服。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
「被村主们骑乘,手持矛与象钩;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时他们将不追随我,那何时将会到来。
‘‘Kadāssu maṃ assagumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「何时马群将围绕我,装饰着一切庄严,
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
如良马般的种姓,信度马,快速的乘骑。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
「被村主们骑乘,持弓与箭者;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时他们将不追随我,那何时将会到来。
‘‘Kadāssu maṃ rathasenī, sannaddhā ussitaddhajā;
「何时战车军队将围绕我,武装的,竖立着旗帜;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有灯火,也有猛虎,以一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
由村长们登上,手持弓的勇士们;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们将不追随我,那何时才会实现。
‘‘Kadāssu maṃ soṇṇarathā , sannaddhā ussitaddhajā;
何时那些金车,装备齐全,竖立旗帜;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有灯火,也有猛虎,以一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
由村长们登上,手持弓的勇士们;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们将不追随我,那何时才会实现。
‘‘Kadāssu maṃ sajjhurathā, sannaddhā ussitaddhajā;
何时那些备好的车,装备齐全,竖立旗帜;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有象、马、虎,以一切装饰庄严,
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
村长们骑乘,手持弓,勇健者;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时他们将不追随我,那何时将会有。
‘‘Kadāssu maṃ assarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
何时骆驼车、马车,备妥、竖立旗帜,
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有象、马、虎,以一切装饰庄严,
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
村长们骑乘,手持弓,勇健者;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时他们将不追随我,那何时将会有。
‘‘Kadāssu maṃ oṭṭharathā, sannaddhā ussitaddhajā;
何时骆驼车,备妥、竖立旗帜,
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
「有岛屿及虎,以一切装饰庄严,
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「被持弓的强壮村长们所乘,
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
「他们将不追随我之时,那何时将会有呢?
‘‘Kadāssu maṃ goṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
「何时牛车,装备齐全、竖立旗帜,
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
「有岛屿及虎,以一切装饰庄严,
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「被持弓的强壮村长们所乘,
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
「他们将不追随我之时,那何时将会有呢?
‘‘Kadāssu maṃ ajarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
「何时驴车,装备齐全、竖立旗帜,
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有灯笼,也有老虎,以一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
由村长们所乘,手持弓者,勇士们;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们将不追随我,那何时才会有呢。
‘‘Kadāssu maṃ meṇḍarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
何时羊车,装备齐全,竖立旗帜;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
有灯笼,也有老虎,以一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
由村长们所乘,手持弓者,勇士们;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们将不追随我,那何时才会有呢。
‘‘Kadāssu maṃ migarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
何时鹿车,装备齐全,竖立旗帜;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
岛屿以及老虎,一切装饰庄严。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
村主们骑乘,手持弓箭,肤色美好;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们何时将追随我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ hatthārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
何时象骑者们,一切装饰庄严,
Nīlavammadharā sūrā, tomaraṅkusapāṇino;
持青色铠甲的勇士们,手持矛与象钩;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们何时将追随我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ assārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
何时马骑者们,一切装饰庄严,
Nīlavammadharā sūrā, illiyācāpadhārino;
持青色铠甲的勇士们,持箭与弓;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时那将随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ rathārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「何时诸车乘者,装饰一切璎珞;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
持青铠甲的勇士,手持弓、佩箭囊;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时那将随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ dhanuggahā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「何时诸执弓者,装饰一切璎珞;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
持青铠甲的勇士,手持弓、佩箭囊;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
何时那将随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ rājaputtā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「何时诸王子们,装饰一切璎珞;
Citravammadharā sūrā, kañcanāveḷadhārino;
穿着彩色衣服的勇士们,佩戴着金色腰带;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们何时将跟随我,那何时才会实现。
‘‘Kadāssu maṃ ariyagaṇā, vatavantā alaṅkatā;
何时圣众们,具戒者们,装饰着,
Haricandanalittaṅgā, kāsikuttamadhārino;
身涂黄旃檀,穿着咖西咖上等衣,
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们何时将跟随我,那何时才会实现。
‘‘Kadāssu maṃ amaccagaṇā, sabbālaṅkārabhūsitā;
何时大臣们,装饰着一切庄严,
Pītavammadharā sūrā, purato gacchamālino ;
穿着黄色衣服的勇士们,戴着花鬘在前行;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
他们何时将跟随我,那何时才会实现。
‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「何时七百位妻子,装饰一切庄严具;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
她们将不随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
「何时七百位妻子,善妆身体纤细腰;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
她们将不随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
「何时七百位妻子,温顺说可爱之语;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
她们将不随从我,那何时将会实现。
‘‘Kadāhaṃ pattaṃ gahetvāna, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
「何时我手持钵,剃发披桑喀帝;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
为托钵食而行,那何时将会实现。」
‘‘Kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ, ujjhitānaṃ mahāpathe;
「何时我将在大道上,穿着被丢弃的尘堆衣;
Saṅghāṭiṃ dhārayissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
持桑喀帝,那何时才会实现呢。
‘‘Kadāhaṃ sattāhasammeghe , ovaṭṭho allacīvaro;
「何时我在七日雨中,湿透衣服被雨淋;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
我将行乞食,那何时才会实现呢。
‘‘Kadāhaṃ sabbattha gantvā , rukkhā rukkhaṃ vanā vanaṃ;
「何时我到处行走,从树到树,从林到林;
Anapekkho gamissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
无所期待地前行,那何时才会实现呢。
‘‘Kadāhaṃ giriduggesu, pahīnabhayabheravo;
「何时我在山险之处,已舍弃恐惧与怖畏;
Adutiyo gamissāmi , taṃ kudāssu bhavissati.
独自前行,那何时才会实现呢。
‘‘Kadāhaṃ vīṇaṃ varujjako , sattatantiṃ manoramaṃ;
「何时我将如琴师,调整七弦悦意琴;
Cittaṃ ujuṃ karissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
使心正直,那何时才会实现。
‘‘Kadāhaṃ rathakārova, parikantaṃ upāhanaṃ;
何时我将如车匠,修整已削好的鞋;
Kāmasaññojane checchaṃ , ye dibbe ye ca mānuse’’.
我将断除欲结,无论是天界的或人间的。」
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「那七百位妻子,装饰着一切璎珞;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
伸展双臂哭泣,你为何要舍弃我们。
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
那七百位妻子,善相、身材苗条;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
伸展双臂哭泣,你为何要舍弃我们。」
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
「那七百位妻子,驯顺、言语可爱;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
伸出双臂哭泣,为何你要舍弃我们。
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「那七百位妻子,装饰着一切璎珞;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
舍弃后国王出家,以出家为最上。
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
「那七百位妻子,善相、身体苗条;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
舍弃后国王出家,以出家为最上。
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
「那七百位妻子,驯顺、言语可爱;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato’’.
舍弃后国王出家,以出家为最上。」
‘‘Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
「舍弃了百巴喇的铜,百拉基咖的黄金;
Aggahī mattikaṃ pattaṃ, taṃ dutiyābhisecanaṃ’’.
取了陶制的钵,那是第二次灌顶」。
‘‘Bhesmā aggisamā jālā, kosā ḍayhanti bhāgaso;
「灰烬如火焰般的网,库沙部分地燃烧;
Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.
银与生金,以及众多珍珠、琉璃。
‘‘Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthikaṃ haricandanaṃ;
「宝石、螺贝、珍珠,灯芯草、绿檀香;
Ajinaṃ daṇḍabhaṇḍañca, lohaṃ kāḷāyasaṃ bahū;
兽皮、杖与器具,以及众多铜、黑铁;
Ehi rāja nivattassu, mā tetaṃ vinasā dhanaṃ’’ .
来吧,大王,请回去,不要让这财富毁坏于你」。
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
「我们确实生活得极乐,我们没有任何所有物;
Mithilāya dayhamānāya, na me kiñci adayhatha’’.
弥体喇城燃烧时,我没有任何东西被烧。
‘‘Aṭaviyo samuppannā, raṭṭhaṃ viddhaṃsayanti taṃ;
盗贼群起,正在摧毁那国土;
Ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṃ vinasā idaṃ’’.
来吧,大王,请回去,不要让这国土毁灭。
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
我们确实生活得极乐,我们没有任何所有物;
Raṭṭhe vilumpamānamhi, na me kiñci ahīratha.
国土被掠夺时,我没有任何东西被夺走。
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
我们确实生活得极乐,我们没有任何所有物;
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā’’.
我们将以喜为食,如同光音天的天人。
‘‘Kimheso mahato ghoso, kā nu gāmeva kīḷiyā ;
这是什么大声音?或者村子在游戏吗?
Samaṇa teva pucchāma, kattheso abhisaṭo jano’’.
「我们问沙门,这些人被射向何处?」
‘‘Mamaṃ ohāya gacchantaṃ, ettheso abhisaṭo jano;
「舍弃我而去的这些人被射向此处;
Sīmātikkamanaṃ yantaṃ, munimonassa pattiyā;
牟尼寂默者所得的那个超越界限的车乘;
Missaṃ nandīhi gacchantaṃ, kiṃ jānamanupucchasi’’.
与诸喜混杂而去者,为何你要追问而知?」
‘‘Māssu tiṇṇo amaññittha , sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ;
「不要认为已渡,持此身者;
Atīraṇeyya yamidaṃ , bahū hi paripanthayo’’.
这是难以渡越的,因为有许多障碍。」
‘‘Ko nu me paripanthassa, mamaṃ evaṃvihārino;
「对我这样住者,谁是我的障碍者?
Yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe, kāmānamabhipatthaye’’.
我既不于所见也不于未见,希求诸欲。」
‘‘Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado;
「睡眠、懈怠、呵欠、不乐、食后昏沉,
Āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo’’.
这些停留在身体中,确实有许多障碍。」
‘‘Kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ, brāhmaṇa manusāsati ;
「尊者确实善劝诫我,婆罗门!
Brāhmaṇa teva pucchāmi, ko nu tvamasi mārisa’’.
婆罗门!我问你,尊者你是谁?」
‘‘Nārado iti me nāmaṃ , kassapo iti maṃ vidū;
「我的名字叫那拉达,人们知道我是咖沙巴;
Bhoto sakāsamāgacchiṃ, sādhu sabbhi samāgamo.
我来到尊者面前,与善人相会是好的。
‘‘Tassa te sabbo ānando, vihāro upavattatu;
「愿你的一切喜悦、住处得以维持;
Yaṃ ūnaṃ taṃ paripūrehi, khantiyā upasamena ca.
凡有不足之处,以忍耐与寂静来圆满它。」
‘‘Pasāraya sannatañca, unnatañca pasāraya ;
「伸展弯曲之物,弯曲伸展之物;
Kammaṃ vijjañca dhammañca, sakkatvāna paribbaja’’.
恭敬业、明与法后,游方吧。」
‘‘Bahū hatthī ca asse ca, nagare janapadāni ca;
「许多象、马,城市与村落;
Hitvā janaka pabbajito, kapāle ratimajjhagā.
舍弃后出家,父亲!我在钵中得到喜乐。
‘‘Kacci nu te jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
「难道你的国人、朋友、大臣与亲族;
Dubbhimakaṃsu janaka, kasmā te taṃ aruccatha’’.
对你不满吗,父亲?为何那对你不喜欢?」
‘‘Na migājina jātucche , ahaṃ kañci kudācanaṃ;
「鹿皮衣者!我从未曾,以任何方式;
Adhammena jine ñātiṃ, na cāpi ñātayo mamaṃ.
以非法胜过亲族,亲族们也不曾胜过我。」
‘‘Disvāna lokavattantaṃ, khajjantaṃ kaddamīkataṃ;
「见到世间的流转,被啃食、被泥化,
Haññare bajjhare cettha, yattha sanno puthujjano;
在此被杀害、被束缚,凡夫在那里被困,
Etāhaṃ upamaṃ katvā, bhikkhakosmi migājina’’.
我作此譬喻,鹿皮衣者,我是比库。」
‘‘Ko nu te bhagavā satthā, kassetaṃ vacanaṃ suci;
「谁是你的世尊导师?这清净的言教是谁的?
Na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā, paccakkhāya rathesabha;
车中胜者,不舍弃传统或知识,
Samaṇaṃ āhu vattantaṃ, yathā dukkhassatikkamo’’.
他们说沙门在流转,如何超越苦?」
‘‘Na migājina jātucche, ahaṃ kañci kudācanaṃ;
「鹿皮衣者,我从未曾,在任何时候,
Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, sakkatvā anupāvisiṃ’’.
恭敬地亲近任何沙门或婆罗门。」
‘‘Mahatā cānubhāvena, gacchanto siriyā jalaṃ;
「以大威力,带着荣耀前往水边;
Gīyamānesu gītesu, vajjamānesu vaggusu.
当歌曲被唱诵时,当乐器被演奏时。
‘‘Tūriyatāḷasaṅghuṭṭhe , sammatālasamāhite;
「在乐器与钹声混杂中,在协调的节拍中;
Sa migājina maddakkhiṃ, phaliṃ ambaṃ tirocchadaṃ;
那时,鹿王啊,我看见了一棵芒果树,结满果实,被遮蔽着;
Haññamānaṃ manussehi, phalakāmehi jantubhi.
被人们击打着,被那些欲求果实的众生。
‘‘So khohaṃ taṃ siriṃ hitvā, orohitvā migājina;
「于是我舍弃了那荣耀,鹿王啊,下来了;
Mūlaṃ ambassupāgacchiṃ, phalino nipphalassa ca.
我来到芒果树根下,有果实的与无果实的。
‘‘Phaliṃ ambaṃ hataṃ disvā, viddhaṃstaṃ vinaḷīkataṃ;
「看见结果的芒果树被击打,被刺穿,被破坏;
Athekaṃ itaraṃ ambaṃ, nīlobhāsaṃ manoramaṃ.
另一棵芒果树,蓝光辉耀,令人喜悦。
‘‘Evameva nūnamhepi , issare bahukaṇṭake;
「如是,我们确实也在多刺的统治者之下;
Amittā no vadhissanti, yathā ambo phalī hato.
敌人将杀害我们,如同结果的芒果树被砍倒。
‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
「豹因皮而被杀,象因牙而被杀;
Dhanamhi dhanino hanti, aniketamasanthavaṃ;
富人因财富而被杀,无家无交往者,
Phalī ambo aphalo ca, te satthāro ubho mama’’.
结果的芒果树与不结果的,这两者都是我的老师。」
‘‘Sabbo jano pabyādhito, rājā pabbajito iti;
「所有的人都受折磨,国王已出家」如是;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
象兵、军队中的精锐、车兵、步兵。
‘‘Assāsayitvā janataṃ, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
「安慰民众,建立庇护;
Puttaṃ rajje ṭhapetvāna, atha pacchā pabbajissasi’’.
将儿子安立于王位后,然后再出家。」
‘‘Cattā mayā jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
「我的四个国土、朋友、大臣及亲族;
Santi puttā videhānaṃ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;
韦德哈人有诸子,提咖瓦增长王国;
Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpati’’.
他们将在弥体喇执掌王权,众生主啊。」
‘‘Ehi taṃ anusikkhāmi, yaṃ vākyaṃ mama ruccati;
「来,我教导你,我所喜欢的话语;
Rajjaṃ tuvaṃ kārayasi , pāpaṃ duccaritaṃ bahuṃ;
你执掌王权,造作许多恶行、恶业;
Kāyena vācā manasā, yena gacchasi duggatiṃ.
以身、以语、以意,因此你将趣向恶趣。
‘‘Paradinnakena paraniṭṭhitena, piṇḍena yāpehi sa dhīradhammo’’.
「以他人所施、他人所成就的,以钵食维生,他是坚固法者。」
‘‘Yopi catutthe bhattakāle na bhuñje, ajuṭṭhamārīva khudāya miyye;
「即使在第四次食时不食者,也会因饥饿而死,如未进食者;
Na tveva piṇḍaṃ luḷitaṃ anariyaṃ, kulaputtarūpo sappuriso na seve;
然而,具族姓子身的善人,不应受用被搅拌的、非圣的钵食;
Tayidaṃ na sādhu tayidaṃ na suṭṭhu, sunakhucchiṭṭhakaṃ janaka bhuñjase tuvaṃ’’.
你这样做不善,你这样做不妥,父亲啊,你食用狗的残食。」
‘‘Na cāpi me sīvali so abhakkho, yaṃ hoti cattaṃ gihino sunassa vā;
「西瓦利,对我来说,那并非不可食用的,凡是在家人或狗所舍弃的;
Ye keci bhogā idha dhammaladdhā, sabbo so bhakkho anavayoti vutto’’.
凡是在此以法所得的任何财富,一切都是可食用的,被说为无过失的。」
‘‘Kumārike upaseniye, niccaṃ niggaḷamaṇḍite;
「少女优波些尼耶,常以项圈装饰;
Kasmā te eko bhujo janati, eko te na janatī bhujo’’.
为何你的一臂生育,你的一臂不生育?」
‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukkā dunīvarā ;
「沙门,在我这只手中,放开了难以控制的两者;
Saṅghātā jāyate saddo, dutiyasseva sā gati.
从碰撞产生声音,这就是第二者的去处。
‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukko ekanīvaro ;
「沙门,在我这只手中,放开了一个控制者;
So adutiyo na janati, munibhūtova tiṭṭhati.
那无第二者不产生,如牟尼般安住。
‘‘Vivādappatto dutiyo, keneko vivadissati;
「达到争论的是第二者,一者将与谁争论;
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ’’.
对于你这位欲求天界者,独一性令人欢喜」。
‘‘Suṇāsi sīvali kathā , kumāriyā paveditā;
「你听闻了西瓦离的故事,由少女所说;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
派遣我来责备,这就是第二者的去处。
‘‘Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
「贤者,这是岔路,被路行者所习行;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
你取其中一条,我再取另一条。
‘‘Māvaca maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ bhariyāti vā puna’’;
「不要说我是你的丈夫,或者我是妻子」;
‘‘Imameva kathayantā, thūṇaṃ nagarupāgamuṃ.
「正说着这些话,他们来到了柱城。
‘‘Koṭṭhake usukārassa, bhattakāle upaṭṭhite;
「在造箭师的工作坊,到了用餐时间;
Tatrā ca so usukāro, (ekaṃ daṇḍaṃ ujuṃ kataṃ;)
在那里,那位造箭师,(使一支箭杆变直;)
Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhati’’.
闭上一只眼,用另一只眼观察」。
‘‘Evaṃ no sādhu passasi, usukāra suṇohi me;
「你如此善观察,造箭师,请听我说;
Yadekaṃ cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhasi’’.
「你闭上一只眼,用另一只眼斜视。」
‘‘Dvīhi samaṇa cakkhūhi, visālaṃ viya khāyati;
「沙门啊!用两只眼,看起来像是宽广的;
Asampatvā paramaṃ liṅgaṃ, nujubhāvāya kappati.
未达到最高的相,适合于不正直。
‘‘Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhato;
「闭上一只眼,用另一只眼斜视者;
Sampatvā paramaṃ liṅgaṃ, ujubhāvāya kappati.
达到最高的相,适合于正直。
‘‘Vivādappatto dutiyo, keneko vivadissati;
「第二者陷入争论,一者与谁争论?
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocataṃ’’.
对于你这位欲求天界者,一性适合你。」
‘‘Suṇāsi sīvali kathā , usukārena veditā;
「你听过西瓦利的故事,由造箭师所知;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
「被派遣的我受责备,第二个也是同样的命运。」
‘‘Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
「贤女,这是岔路,道路已被走过;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
「你选择其中一条,我再选另一条。
‘‘Māvaca maṃ tvaṃ pati meti, nāhaṃ bhariyāti vā puna’’;
「不要再称我为丈夫,我也不再称你为妻子;
‘‘Muñjāvesikā pavāḷhā, ekā vihara sīvalī’’ti.
「如同被抛弃的蒙加草,希瓦利,独自住吧。」
Mahājanakajātakaṃ dutiyaṃ. · 玛哈迦纳咖本生第二
540. Suvaṇṇasāmajātakaṃ (3)
540. 苏瓦那沙马本生(3)
‘‘Ko nu maṃ usunā vijjhi, pamattaṃ udahārakaṃ ;
「谁用箭射我,疏忽的取水者;
Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṃ viddhā nilīyasi.
「是刹帝利、婆罗门还是吠舍,谁射了我而躲藏起来。
‘‘Na me maṃsāni khajjāni, cammenattho na vijjati;
「我的肉不可食,皮也没有用处;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha.
那么,你以何种颜色,认为应射我呢?
‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
「你是谁?谁的儿子?我们如何知道你?
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi’’.
被问时请如实告诉我,为何射我后又躲藏起来?」
‘‘Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
「我是咖西人的国王,人们知道我是毕利亚卡;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
因贪欲舍弃王国,我寻找这只鹿。
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
「我精通弓术,以坚固法而闻名;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ.
即使是龙象来到箭的射程,也不能从我这里逃脱。
‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto , kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
「你是谁?谁的儿子?我们如何知道你?
Pituno attano cāpi, nāmagottaṃ pavedaya’’.
请告知你自己和父亲的姓名与族姓。」
‘‘Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṃ ñātayo;
「尊者,我是猎人之子,亲族们称呼我
Āmantayiṃsu jīvantaṃ, svajjevāhaṃ gato saye.
为沙摩,我活着时他们这样称呼我,今天我已到了自己的卧处。
‘‘Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo;
「我被宽大的箭、带毒的箭射中,如同鹿一般;
Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.
大王,看我浸泡在自己的血中。
‘‘Paṭivāmagataṃ sallaṃ, passa dhimhāmi lohitaṃ;
「看这反向穿过的箭,看我在流血;
Āturo tyānupucchāmi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi.
我是病人,我问你,为何你射了我却躲藏起来?」
‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
「虎因皮而被杀,象因牙而被杀;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññatha’’.
那么以何种颜色,你认为我应被射?」
‘‘Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṃ;
「有鹿站立着,来到陷阱处;
Taṃ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisi’’.
见到它我们惊恐,因此愤怒侵入我。」
‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
「自从我忆念自己,自从我达到智慧,
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
诸鹿不畏惧我,即使在林中有蛇之处。
‘‘Yato nidhiṃ parihariṃ, yato pattosmi yobbanaṃ;
「自从我守护宝藏,自从我达到青春,
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
诸鹿不畏惧我,即使在林中有蛇之处。
‘‘Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane;
「大王,胆怯的紧那罗们,在甘达马达那山上;
Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.
我们欢喜地游行,诸山与诸林。
(‘‘Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi;)
(「诸兽不怕我,即使在林野中有足迹者;)」
Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mamaṃ’’ .
然而以何因缘,诸兽怕我呢?」
‘‘Na taṃ tasa migo sāma, kiṃ tāhaṃ alikaṃ bhaṇe;
「沙马,兽不怕你,我为何说虚妄语呢?
Kodhalobhābhibhūtāhaṃ, usuṃ te taṃ avassajiṃ .
我被嗔与贪所征服,向你射了那支箭。
‘‘Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
「沙马,你从何处来?或者你是谁派遣的?
Udahāro nadiṃ gaccha, āgato migasammataṃ’’.
或者你去乌达哈罗河,来到兽王之处?」
‘‘Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharāmi brahāvane;
「我的父母是盲人,我在婆罗门林中扶养他们;
Tesāhaṃ udakāhāro, āgato migasammataṃ.
我是他们的取水者,来到鹿群认可之处。
‘‘Atthi nesaṃ usāmattaṃ, atha sāhassa jīvitaṃ;
「他们只有微少的生命力,那就是他们的生命;
Udakassa alābhena , maññe andhā marissare.
因得不到水,我想盲人们将会死去。
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「这对我来说不是那样的苦,因为这是男子可以得到的;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
但我见不到母亲,那对我来说比这更苦。
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「这对我来说不是那样的苦,因为这是男子可以得到的;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
但我见不到父亲,那对我来说比这更苦。
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati ;
「那可怜的母亲,必定长夜悲泣;
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati .
在半夜或夜晚,如河流般干涸。
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati ;
「那可怜的父亲,必定长夜悲泣;
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati .
在半夜或夜晚,如河流般干涸。
‘‘Uṭṭhānapādacariyāya , pādasambāhanassa ca;
「因起立行走之行,以及足部按摩之故;
Sāma tāta vilapantā, hiṇḍissanti brahāvane.
亲爱的儿子,他们悲泣哀号,将在大林中徘徊。
‘‘Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mamaṃ;
「这第二支箭,震动我的心;
Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi jīvitaṃ’’.
因不见盲者,我想我将失去生命。」
‘‘Mā bāḷhaṃ paridevesi, sāma kalyāṇadassana;
「沙马,具善容貌者,莫过度悲伤;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
我将成为工作者,在大林中供养你。
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
「我精通弓术,以坚固法而闻名;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
我将成为工作者,在大林中供养你。
‘‘Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
「寻找兽肉,以及林中根果;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
我将成为工作者,在大林中供养你。
‘‘Katamaṃ taṃ vanaṃ sāma, yattha mātāpitā tava;
「沙马,那是什么林,你的父母在那里;
Ahaṃ te tathā bharissaṃ, yathā te abharī tuvaṃ’’.
我将如你供养他们那样供养你。」
‘‘Ayaṃ ekapadī rāja, yoyaṃ ussīsake mama;
「这位独眼王,就是我头上的这位;
Ito gantvā aḍḍhakosaṃ, tattha nesaṃ agārakaṃ;
从这里去半国萨拉,那里有我的小屋;
Yattha mātāpitā mayhaṃ, te bharassu ito gato.
我的父母在那里,你去那里后请扶养他们。
‘‘Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
「礼敬你,咖西王!礼敬你,咖西的增长者!
Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharassu brahāvane.
我的父母是盲人,请在大林中扶养他们。
‘‘Añjaliṃ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te;
「我向你合掌,咖西王,礼敬你!
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandanaṃ’’.
我的母亲和父亲,请你去向他们致敬。」
‘‘Idaṃ vatvāna so sāmo, yuvā kalyāṇadassano;
「说了这些之后,那位沙摩,年轻、容貌端正;
Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha.
被毒力所迷惑,失去知觉而昏倒。
‘‘Sa rājā paridevesi, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
那位国王悲泣,充满了许多悲悯;
Ajarāmarohaṃ āsiṃ, ajjetaṃ ñāmi no pure;
我曾登上不老不死之处,今日我知道,以前不知;
Sāmaṃ kālaṅkataṃ disvā, natthi maccussa nāgamo.
亲见自然死亡,死神不会不来。
‘‘Yassu maṃ paṭimanteti, savisena samappito;
那对我说法者,已被毒所侵;
Svajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.
今日时间既已到来,没有任何事物能胜过我。
‘‘Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo;
我必定会堕入地狱,对此我没有疑惑;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, cirarattāya kibbisaṃ.
那时所造的恶业,长夜以来的罪过。
‘‘Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako;
「在村中作恶者,会有诸多责备者;
Araññe nimmanussamhi, ko maṃ vattumarahati.
在森林中无人处,谁能责备我呢?
‘‘Sārayanti hi kammāni, gāme saṃgaccha māṇavā;
「诸业确实会使人忆起,学童们在村中聚集时;
Araññe nimmanussamhi, ko nu maṃ sārayissati’’.
在森林中无人处,谁能使我忆起呢?」
‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
「那位天人在芬芳山中隐没后,
Raññova anukampāya, imā gāthā abhāsatha.
出于对国王的悲悯,说了这些偈颂:
‘‘Āguṃ kira mahārāja, akari kamma dukkaṭaṃ;
「大王啊,据说他们来了,造作了恶业;
Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā.
无辜的父子三人,被一支箭所杀。」
‘‘Ehi taṃ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā;
「来,我教导你,使你得善趣;
Dhammenandhe vane posa, maññehaṃ sugatī tayā.
在法盲的林中,人啊,我认为你得善趣。」
‘‘Sa rājā paridevitvā, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
「那位国王悲泣,充满许多悲悯;
Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho.
拿着水瓶,向南方出发。
‘‘Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato;
「这是谁的足音,像是人来了;
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa.
这不是沙马的声音,尊者,你是谁?
‘‘Santañhi sāmo vajati, santaṃ pādāni neyati ;
「因为沙马走路寂静,移动脚步寂静;
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa’’.
这不是沙马的声音,尊者,你是谁?」
‘‘Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
「我是咖西人的国王,人们知道我为披离亚卡;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
因贪欲舍弃王国,我追逐鹿群而行。
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
「我精通弓术,以坚固法而闻名;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātanaṃ’’.
即使是象,来到箭的射程,也不能从我这里逃脱。」
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「大王,善来!你来得不远;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
你已达成统治权,请说出这里有什么。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「丁杜咖果、披亚喇果、马杜咖果、咖苏马离果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
大王,请享用各种小果实,一个又一个上好的果实。」
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「这水也是清凉的,从山洞中取来;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.
大王,如果你想要,就从那里喝吧。」
‘‘Nālaṃ andhā vane daṭṭhuṃ, ko nu vo phalamāhari;
「盲人不能在林中看见,谁为你们带来了果实;
Anandhassevayaṃ sammā, nivāpo mayha khāyati’’.
这确实不是盲人的,我认为这是诱饵。」
‘‘Daharo yuvā nātibrahā, sāmo kalyāṇadassano;
「年轻的青年,不太高大,黑色的,容貌端正;
Dīghassa kesā asitā, atho sūnagga vellitā.
长发乌黑,而且卷曲如螺。
‘‘So have phalamāharitvā, ito ādāya kamaṇḍaluṃ;
「他带来果实后,从这里拿了水瓶;
Nadiṃ gato udahāro, maññe na dūramāgato’’.
去了河边取水,我想他不会走远。」
‘‘Ahaṃ taṃ avadhiṃ sāmaṃ, yo tuyhaṃ paricārako;
「我亲自杀了那个,你的侍者;
Yaṃ kumāraṃ pavedetha, sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ.
你所说的童子,那个容貌端正者。
‘‘Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā;
「长发乌黑,而且尖端卷曲;
Tesu lohitalittesu, seti sāmo mayā hato’’.
在那些沾满鲜血的(发)中,躺着被我所杀的沙马」。
‘‘Kena dukūlamantesi, hato sāmoti vādinā;
「以何衣布覆盖,说『沙马被杀』者;
Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati.
听到『沙马被杀』,我的心在颤抖。
‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;
「犹如菩提树的嫩芽,被风吹动的红叶;
Hato sāmoti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati’’.
听到『沙马被杀』,我的心在颤抖」。
‘‘Pārike kāsirājāyaṃ, so sāmaṃ migasammate;
「在咖西王的园林中,他被认为是沙马鹿;
Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā’’.
以愤怒的热箭射杀他,我们不希望他有恶事」。
‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
「艰难获得的爱子,他在林中养育盲者;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, kathaṃ cittaṃ na kopaye’’.
杀害那独子,如何能不激怒心?」
‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
「艰难获得的爱子,他在林中养育盲者;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, akkodhaṃ āhu paṇḍitā’’.
杀害那独子,智者说无嗔」。
‘‘Mā bāḷhaṃ paridevetha, hato sāmoti vādinā;
「不要过度悲伤,说沙马被杀者;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
我将成为工作者,在婆罗门林中养育」。
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
「我精通弓术,以坚固法而闻名;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
我将成为工作者,在梵林中供养。
‘‘Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
「寻找兽肉,以及林中根果;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane’’.
我将成为工作者,在梵林中供养」。
‘‘Nesa dhammo mahārāja, netaṃ amhesu kappati;
「大王,这不是法,这在我们中不适宜;
Rājā tvamasi amhākaṃ, pāde vandāma te mayaṃ’’.
你是我们的王,我们礼敬你的足」。
‘‘Dhammaṃ nesāda bhaṇatha, katā apacitī tayā;
「猎师,不要说法,你已作了恭敬;
Pitā tvamasi amhākaṃ, mātā tvamasi pārike’’.
你是我们的父,你是母亲般的养育者」。
‘‘Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
「向你礼敬,咖西王!向你礼敬,咖西的增长者!
Añjaliṃ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya.
我们向你合掌,直到沙马被带来。
‘‘Tassa pāde samajjantā , mukhañca bhujadassanaṃ;
擦拭他的足,以及面与臂的显现;
Saṃsumbhamānā attānaṃ, kālamāgamayāmase’’.
装饰自己,我们度过时光。」
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
「充满野兽的森林,犹如虚空般显现;
Yattha sāmo hato seti, candova patito chamā.
沙马被杀躺卧之处,犹如月亮落于地上。
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
充满野兽的森林,犹如虚空般显现;
Yattha sāmo hato seti, sūriyova patito chamā.
沙马被杀躺卧之处,犹如太阳落于地上。
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
「梵林充满野兽,看起来如同虚空;
Yattha sāmo hato seti, paṃsunā patikuntito .
沙摩被杀躺卧于此,被尘土覆盖。
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
「梵林充满野兽,看起来如同虚空;
Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame’’.
沙摩被杀躺卧于此,就在这住处附近。」
‘‘Yadi tattha sahassāni, satāni niyutāni ca;
「即使那里有成千上万,数以百计、千万计;
Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjati’’.
我们对森林中的野兽,没有任何恐惧。」
‘‘Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane;
「于是咖西王带着盲人们,前往梵林;
Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahu.
手牵着手出发,前往沙摩被杀之处。
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「看见沙马自己倒下,儿子被尘土覆盖;
Apaviddhaṃ brahāraññe, candaṃva patitaṃ chamā.
被抛弃在大森林中,如月亮落在地上。
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「看见沙马自己倒下,儿子被尘土覆盖;
Apaviddhaṃ brahāraññe, sūriyaṃva patitaṃ chamā.
被抛弃在大森林中,如太阳落在地上。
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「看见沙马自己倒下,儿子被尘土覆盖;
Apaviddhaṃ brahāraññe, kalūnaṃ paridevayuṃ.
被抛弃在大森林中,卡卢们悲泣哀号。
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「看见沙马自己倒下,儿子被尘土覆盖;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, adhammo kira bho iti.
举起双臂号啕痛哭,『啊,这真是非法啊!』
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pamattosi, sāma kalyāṇadassana;
「你确实放逸了,沙马善见者;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
今日时机已至,你却不对我说任何话。
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ padittosi, sāma kalyāṇadassana;
「你确实昏昧了,沙马善见者;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
今日时机已至,你却不对我说任何话。
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana;
「你确实愤怒了,沙马善见者;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
今日时机已至,你却不对我说任何话。
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pasuttosi, sāma kalyāṇadassana;
「你确实睡着了,沙马善见者;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
今日时机已至,你却不对我说任何话。
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ vimanosi, sāma kalyāṇadassana;
「你极度悲伤,沙马,具善相者;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
今日在这样的时刻,你不对我说任何话。
‘‘Jaṭaṃ valinaṃ paṃsugataṃ , ko dāni saṇṭhapessati ;
「纠结的、有皱纹的、沾满尘土的,现在谁将使之安立;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
这位沙马已死去,盲人们的侍者。
‘‘Ko me sammajjamādāya , sammajjissati assamaṃ;
「谁将拿起扫帚,为我清扫僧院;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
这位沙马已死去,盲人们的侍者。
‘‘Ko dāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca;
「现在谁将以冷水和温水沐浴;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako.
这位沙马已死去,盲人们的侍者。
‘‘Ko dāni bhojayissati, vanamūlaphalāni ca;
「现在谁将供养,以及森林的根与果;
Sāmo ayaṃ kālaṅkato, andhānaṃ paricārako’’.
这位沙马已死去,盲者们的须跋者」。
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「见到倒下的沙马,儿子被尘土覆盖;
Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṃ abhāsatha.
因子之忧而苦恼,母亲说出真实语。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;
「以此真实,这位沙马,过去曾是法行者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语之力,愿沙马的毒被破除。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
「以此真实,这位沙马,过去曾是梵行者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语之力,愿沙马的毒被破除。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
「以此真实,此沙摩,先前是真实语者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo ahu;
「以此真实,此沙摩,是父母的负担者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
「以此真实,此沙摩,在家族中恭敬长者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
「以此真实,此沙摩,比生命对我更可爱;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。
‘‘Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
「无论在此所作的任何福德,我的与你父亲的;
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu’’.
以那一切善,愿沙马的毒被破坏。」
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
「见到沙马倒下,儿子被尘土覆盖;
Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṃ abhāsatha.
因子之忧而苦恼,父亲说出真实语。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;
「以此真实,这位沙马,以前是行法者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语之力,愿沙马的毒被破坏。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
「以此真实,这位沙马,以前是行梵行者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语之力,愿沙马的毒被破坏。
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
「以此真实——此沙摩,以前是真实语者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。」
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo ahu;
「以此真实——此沙摩,是父母的赡养者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。」
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
「以此真实——此沙摩,是家族中长者的恭敬者;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。」
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
「以此真实——此沙摩,比我的生命更可爱;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语,愿沙摩的毒被破坏。」
‘‘Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva mātucca te;
「无论在此所作的任何福德,我的以及你母亲的;
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatu.
以那一切善,愿沙马的毒被消除。
‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
「那位天人在甘达马达那山隐没了;
Sāmassa anukampāya, imaṃ saccaṃ abhāsatha.
出于对沙马的悲悯,说了这个真实语。
‘‘Pabbatyāhaṃ gandhamādane, cirarattanivāsinī ;
「我在甘达马达那山,长久以来居住;
Na me piyataro koci, añño sāmena vijjati;
对我来说没有任何其他人,比沙马更可爱;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
以此真实语之力,愿沙马的毒被消除。
‘‘Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane;
「一切森林都充满香气,在甘达马达那山;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu’’.
以此真实语,愿沙摩的毒被消除。
Tesaṃ lālappamānānaṃ, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
当他们充满悲悯地抚慰时,
Khippaṃ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano.
沙摩迅速起身,年轻而容貌端正。
‘‘Sāmohamasmi bhaddaṃ vo , sotthināmhi samuṭṭhito;
「我是沙摩,祝你们吉祥,我已安全起身;
Mā bāḷhaṃ paridevetha, mañjunābhivadetha maṃ’’.
不要过度悲伤,请以柔和的声音向我致意。」
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「善来,大王,你来得正好;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
你已获得自在,请告知这里有什么。」
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「有丁杜咖果、毕亚喇果、蜜果、咖苏马利果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
「大王,请享用这些小果实,一个接一个地吃最好的。」
‘‘Atthi me pāniyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「我有清凉的饮水,从山洞中取来;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.
大王,如果你想要的话,请从那里饮用。」
‘‘Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
「我迷惑了,我困惑了,我的一切方向都迷惑了;
Petaṃ taṃ sāmamaddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasi’’.
我亲眼见到那饿鬼,你怎么还活着呢?」
‘‘Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;
「大王,即使是活着的人,若有强烈的受;
Upanītamanasaṅkappaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.
当意与思已近前时,会把活着的当作死了。
‘‘Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;
「大王,即使是活着的人,若有强烈的受;」
Taṃ nirodhagataṃ santaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.
那寂静的、已达灭者,他认为活着的是死的。
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
若凡夫如法地扶养母亲或父亲,
Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ.
诸天人也护念他,那扶养母亲父亲的人。
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
若凡夫如法地扶养母亲或父亲,
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati’’.
在此世他们赞叹他,死后在天界欢喜。
‘‘Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
我更加迷惑了,我的一切方向都迷惑了;
Saraṇaṃ taṃ sāma gacchāmi , tvañca me saraṇaṃ bhava’’.
我自己去归依你,你成为我的归依处。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya;
大王,行法吧,刹帝利,对母亲父亲;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;
大王,对儿子与妻子行法,刹帝利!
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya;
大王,对朋友与大臣行法,刹帝利!
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;
大王,对车乘与军队行法,
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法之后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca;
大王,对村落与城镇行法,
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca;
大王,在诸国诸地方行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca;
大王,对沙门婆罗门行法;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;
大王,对鸟兽行法,刹帝利;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
在此行法后,大王将去天界。
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
大王,行法,所行之法带来安乐;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
「在此行法后,大王将往生天界。」
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;
「大王,请行法,与因陀罗诸天及梵天一起;」
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado’’ti.
「以善行到达天界,大王,莫于法放逸。」
Suvaṇṇasāmajātakaṃ tatiyaṃ. · 苏瓦纳萨玛本生第三
541. Nimijātakaṃ (4)
541. 尼弥本生(4)
‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, uppajjanti vicakkhaṇā;
「世间确实稀有,有慧者出现;」
Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko.
「当尼弥王存在时,贤者寻求善利。」
‘‘Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo;
「一切韦德哈人之王,降敌者施予布施;」
Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
「当他施予那布施时,意向生起;」
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ.
「布施或梵行,哪一个果报大?」
Tassa saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro;
知道他的思惟后,天人之主摩伽婆,
Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṃ tamaṃ.
千眼者现身,以光辉驱散黑暗。
Salomahaṭṭho manujindo, vāsavaṃ avacā nimi;
身毛竖立的人中之王尼弥,对瓦沙瓦说:
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado.
「你是天人、乾达婆,还是萨咖、因陀罗?
‘‘Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto;
「我从未见过或听过如此的光辉;
Ācikkha me tvaṃ bhaddante, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ’’ .
尊者,请告诉我,我们如何知道你是谁?」
Salomahaṭṭhaṃ ñatvāna, vāsavo avacā nimiṃ;
知道身毛竖立后,瓦沙瓦对尼弥说:
‘‘Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
「我是萨咖天帝,已来到你面前;
Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṃ yamicchasi’’.
人中之王,毛发竖立,请问你想问的问题」。
So ca tena katokāso, vāsavaṃ avacā nimi;
他被那位作了机会,尼弥对瓦沙瓦说;
‘‘Pucchāmi taṃ mahārāja , sabbabhūtānamissara;
「我问你,大王,一切众生之主;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ’’.
布施或梵行,哪一个果报大」。
So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṃ;
被人天王所问,瓦沙瓦对尼弥说;
‘‘Vipākaṃ brahmacariyassa, jānaṃ akkhāsijānato.
「知道梵行的果报,我向知者宣说。
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
「以下等的梵行,投生于刹帝利;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.
以中等而成天人,以最上而清净。
‘‘Na hete sulabhā kāyā, yācayogena kenaci;
「这些身不是任何人以乞求的方式容易获得的;
Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino.
那些出家的苦行者投生于这些身。
‘‘Dudīpo sāgaro selo, mujakindo bhagīraso;
「杜地波、萨咖拉、些喇、穆佳根德、帕基拉萨、
Usindaro kassapo ca , asako ca puthujjano.
乌新达拉、咖沙巴,以及阿萨咖这位凡夫。
‘‘Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū;
「这些以及其他诸王、刹帝利、众多婆罗门,
Puthuyaññaṃ yajitvāna, petattaṃ nātivattisuṃ.
行了广大的祭祀之后,未能超越饿鬼界。
‘‘Atha yīme avattiṃsu, anāgārā tapassino;
「然而这些出家的苦行者已超越了,
Sattisayo yāmahanu, somayāmo manojavo.
萨提萨约、亚马哈努、索马亚摩、玛诺佳沃。
‘‘Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato ;
萨穆多、玛喀、巴拉多,仙人咖喇布拉卡多;
Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti ca.
安其拉索、咖沙波,其萨瓦乔、阿咖提。
‘‘Uttarena nadī sīdā, gambhīrā duratikkamā;
北方有河流,深而难渡越;
Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā.
那喇其瓦那色辉耀,常有金山。
‘‘Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā;
巴汝喇咖洽、塔伽拉,汝喇咖洽、瓦那、那伽;
Tatrāsuṃ dasasahassā, porāṇā isayo pure.
彼处有一万,古昔诸仙人。
‘‘Ahaṃ seṭṭhosmi dānena, saṃyamena damena ca;
我以布施、自制、调伏而为最胜;
Anuttaraṃ vataṃ katvā, pakiracārī samāhite.
行了无上的誓愿后,散播于定者。
‘‘Jātimantaṃ ajaccañca, ahaṃ ujugataṃ naraṃ;
「具种姓者与非种姓者,我对正直的人,
Ativelaṃ namassissaṃ, kammabandhū hi māṇavā .
将过度地礼敬,因为学童们是业的亲属。
‘‘Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ adho;
「一切种姓住于非法者,堕落到地狱之下;
Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttamaṃ’’.
一切种姓行了最上法后,得以清净。」
Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
说了此后,摩伽婆,天王须阇巴帝,
Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṃ apakkami.
教诫了韦德哈后,前往天界。
‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
「诸位尊者请听此,凡在此聚集者;
Dhammikānaṃ manussānaṃ, vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ.
如法的人们,种种众多的赞叹。
‘‘Yathā ayaṃ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko;
「如这位尼弥王,贤智者、寻求善利者;
Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo.
一切韦德哈人的王,降敌者施与布施。
‘‘Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
「当他施与布施时,意向生起了:
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphalaṃ’’.
布施或梵行,哪一个果报更大?」
Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;
世间中确实稀有,生起令人汗毛竖立之事;
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino.
天车出现了,韦德哈的有名声者。
Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;
大神通的天子,玛答离天车御者;
Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.
邀请韦德哈王,弥体喇城的统治者。
‘‘Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;
「来吧,登上这辆车,王中之王、方位之主;
Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;
诸天人渴望见你,三十三天众与因陀罗;
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare’’.
诸天人忆念你,在善法堂集会」。
Tato rājā taramāno, vedeho mithilaggaho;
于是韦德哈王,弥体喇城的统治者;
Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi.
从座位起身,第一个登上车。
Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ, mātali etadabravi;
登上天车后,马答利对他说此:
‘‘Kena taṃ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati;
「我应以何道引你,王中之王、方位之主;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.
或者那些作恶业者,以及那些作福业的人们。
‘‘Ubhayeneva maṃ nehi, mātali devasārathi;
天车夫马答利,请以两者引导我;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.
或者那些作恶业者,以及那些作福业的人们。
‘‘Kena taṃ paṭhamaṃ nemi, rājaseṭṭha disampati;
王中之尊、地方之主,我应先引你到哪里;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’.
或者那些作恶业者,以及那些作福业的人们。
‘‘Niraye tāva passāmi, āvāse pāpakamminaṃ;
首先让我看地狱,作恶业者的住处;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati’’.
残酷业者的处所,以及恶戒者的去处。
Dassesi mātali rañño, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ;
马答利向王展示,难渡的韦答拉尼河;
Kuthitaṃ khārasaṃyuttaṃ, tattaṃ aggisikhūpamaṃ .
腐烂的、与碱液相应的、炽热的、如火焰般的。
Nimī have mātalimajjhabhāsatha , disvā janaṃ patamānaṃ vidugge;
尼弥王对马答利说道,见到人们堕入险处;
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「御者啊!见到这些,恐惧来到我,我问你,马答利,天人的御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vetaraṇiṃ patanti’’.
这些人类做了什么恶业,这些人堕入韦答拉尼河?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天人的御者马答利回答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道恶业的果报,向知者宣说。
‘‘Ye dubbale balavantā jīvaloke, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;
「那些在生命世间,强者对弱者,伤害、激怒,具极恶法者;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vetaraṇiṃ patanti’’.
他们以残酷的业,造作恶业,这些人堕入韦答拉尼河。」
‘‘Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākolasaṅghā adanti bheravā;
「黑色的、红色的、斑点的和秃鹫,乌鸦群正在吞食,令人恐怖;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
见到尸体,恐惧降临于我,马达利天车御者,我问你;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme jane kākolasaṅghā adanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人被乌鸦群吞食?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马达利天车御者分别论;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
恶业的果报,向知者说明知者。
‘‘Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
「凡是这些悭吝的、吝啬的,辱骂沙门婆罗门者;
Hiṃsanti rosanti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
伤害、激怒,具极恶法,他们造作残酷的业,行恶;
Teme jane kākolasaṅghā adanti’’.
这些人被乌鸦群吞食。」
‘‘Sajotibhūtā pathaviṃ kamanti, tattehi khandhehi ca pothayanti;
「他们以自身为光明行于大地,以热的肢体击打他们;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
苏答啊!见此恐怖降临于我,我问你,天车夫马答利;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā khandhahatā sayanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人被肢体击打而躺卧?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天车夫马答利回答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
向知者说明恶业的果报。
‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, narañca nāriñca apāpadhammaṃ;
「那些在生者世间具极恶法者,对男子与女子行非法;
Hiṃsanti rosanti supāpadhammā , te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
伤害、激怒,具极恶法,他们以残暴业造作恶业;
Teme janā khandhahatā sayanti’’.
这些人被肢体击打而躺卧。」
‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti , narā rudantā paridaḍḍhagattā;
「另有些人触碰炭火坑,那些人哭泣着,身体被烧焦;
Bhayañhi maṃ vidanti sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
善御者啊!见到他们,我知道恐怖,我问你,天之御者马答利;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人触碰炭火坑?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天之御者马答利作答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
他向知者说明恶业的果报。
‘‘Ye keci pūgāya dhanassa hetu, sakkhiṃ karitvā iṇaṃ jāpayanti;
「凡是为了财富的缘故,作证人后令人负债;
Te jāpayitvā janataṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
人中之王啊!他们令众人负债后,那些贪婪之人造作恶业;
Teme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti’’.
这些人触碰炭火坑。」
‘‘Sajotibhūtā jalitā padittā, padissati mahatī lohakumbhī;
「自光辉、燃烧、炽燃,显现巨大的铁锅;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
苏答啊!见此恐怖降临于我,我问你,马答利天车御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人头下脚上堕入铁锅?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天车御者马答利分别论;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「恶业的果报,知者向知者宣说。
‘‘Ye sīlavantaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā, hiṃsanti rosanti supāpadhammā;
凡伤害、激怒有戒的沙门或婆罗门者,是极恶法者;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti’’.
他们造作残酷的业、恶业,这些人头下脚上堕入铁锅。」
‘‘Luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā , uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā ;
「拔其颈,然后捆绑,在热水中煮沸;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见到这些,苏答,恐惧降临于我,我问你,马答利天车御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā luttasirā sayanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人头被割断而躺卧?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马答利天车御者分别论,
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
向知者说明恶业的果报。
‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te;
「那些在生者世间具极恶法者,捕捉鸟类而伤害它们;
Viheṭhayitvā sakuṇaṃ janinda, te luddakāmā pasavetva pāpaṃ;
伤害鸟类之后,人中之主,那些残忍贪欲者造作恶业;
Teme janā luttasirā sayanti.
这些人头被割断而躺卧。
‘‘Pahūtatoyā anigādhakūlā , nadī ayaṃ sandati suppatitthā;
「水量丰富、岸边不深,此河流淌,有良好的渡口;」
Ghammābhitattā manujā pivanti, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni.
「诸人被热所逼而饮,饮已他们的水变成糠。」
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「苏答!见此,恐惧来到我,我问你,马答利天神御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni’’.
这些死者造了什么恶,饮已他们的水变成糠?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问已,天神御者马答利分别论,
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「知者对知者说诸恶业的果报。」
‘‘Ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ, asuddhakammā kayino dadanti;
「凡那些须跋业的造作者,以叶混合净谷而施与
Ghammābhitattāna pipāsitānaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni’’.
被热所逼、干渴者,饮已他们的水变成糠。」
‘‘Usūhi sattīhi ca tomarehi, dubhayāni passāni tudanti kandataṃ;
「以箭、矛与标枪,以双刃剑刺穿哀号者;」
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见到这些,恐惧找到了我,苏答!我问你,马达利天车御者:」
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā sattihatā sayanti’’.
「这些死者造了什么恶业,这些被矛刺穿而躺卧的人们?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马达利天车御者分别论:
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「向知者说明恶业的果报。」
‘‘Ye jīvalokasmi asādhukammino, adinnamādāya karonti jīvikaṃ;
「那些在生者世间行不善业者,取不与而谋生,」
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, ajeḷakañcāpi pasuṃ mahiṃsaṃ ;
「谷物、财富、银、金,以及山羊、绵羊、牛、水牛;」
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā sattihatā sayanti’’.
「他们行贪婪之业,造作恶业,这些人被矛刺穿而躺卧。」
‘‘Gīvāya baddhā kissa ime puneke, aññe vikantā bilakatā sayanti ;
「这些人为何被绑在颈上?另一些人被切割、被砍碎而躺卧?」
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见到这些,恐惧找到我,苏答!我问你,天人的御者马答利:
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā bilakatā sayanti’’.
「这些死者造了什么恶?这些人躺着呻吟。」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天人的御者马答利分别论:
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「恶业的果报,知者对知者宣说。
‘‘Orabbhikā sūkarikā ca macchikā, pasuṃ mahiṃsañca ajeḷakañca;
「屠羊者、屠猪者、渔夫、猎兽者、猎水牛者、猎山羊者、猎鹿者,
Hantvāna sūnesu pasārayiṃsu, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
「杀害后在屠场展示,他们行猎杀业,造作恶业,
Teme janā bilakatā sayanti.
「这些人躺着呻吟。
‘‘Rahado ayaṃ muttakarīsapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
「这个充满尿粪的池,恶臭形相,须跋,散发腐臭,
Khudāparetā manujā adanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
「饥饿的饿鬼、人类在吃,看到粪便,恐怖确实降临于我,苏答;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
马答利天车夫,我问你,这些死者造了什么恶业;
Yeme janā muttakarīsabhakkhā’’.
这些人吃粪便和尿。」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天车夫马答利回答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道恶业的果报,他向知者宣说。
‘‘Ye kecime kāraṇikā virosakā, paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā;
「凡是这些作恶者、愤怒者,常常致力于伤害他人;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, mittadduno mīḷhamadanti bālā.
他们造作残酷的业、恶业,愚者背叛朋友而吃粪便。
‘‘Rahado ayaṃ lohitapubbapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
「这个湖充满血和脓,恶臭、须跋、腐臭飘散;
Ghammābhitattā manujā pivanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
「诸人被热所逼而饮水,苏答啊!见此我感到恐惧;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
天车御者马答利,我问你,这些死者造了什么恶业;
Yeme janā lohitapubbabhakkhā’’.
这些人吃血和脓。」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天车御者马答利回答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道恶业的果报,他向知者宣说。
‘‘Ye mātaraṃ vā pitaraṃ vā jīvaloke , pārājikā arahante hananti;
「那些在生命世间杀害母亲或父亲,或杀害阿拉汉者;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā lohitapubbabhakkhā’’.
他们造作残酷的恶业,这些人吃血和脓。」
‘‘Jivhañca passa baḷisena viddhaṃ, vihataṃ yathā saṅkusatena cammaṃ;
「看那舌头被钩刺穿,皮肤被铁钩撕裂;
Phandanti macchāva thalamhi khittā, muñcanti kheḷaṃ rudamānā kimete.
如被抛于陆地的鱼般挣扎,哭泣着吐出唾沫,这些是什么人?
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「苏答啊!见此我感到恐惧,我问你,马答利天车御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vaṅkaghastā sayanti’’.
这些死者造了什么恶业,这些人以弯曲的手躺着?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马答利天车御者分别论;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
向知者说明恶业的果报。
‘‘Ye keci sandhānagatā manussā, agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti;
「凡是那些在狱中的人们,以秤欺秤,以量欺量;
Kuṭena kuṭaṃ dhanalobhahetu, channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya.
因贪财之故,以诈欺诈,如同为杀水行者而设的陷阱。
‘‘Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
「确实,对造诈者没有庇护,被自己的业所围绕者;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vaṅkaghastā sayanti’’.
「他们造作猎人之业,行诸恶业,这些弯手之人躺卧于此。」
‘‘Nārī imā samparibhinnagattā, paggayha kandanti bhuje dujaccā;
「这些身体破碎的女人,举起双臂哭泣,难以生产;
Sammakkhitā lohitapubbalittā, gāvo yathā āghātane vikantā;
被击打,沾满血污,如同在屠场被切割的母牛;
Tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā, khandhātivattanti sajotibhūtā.
她们常被埋在地中,成为火焰,超越诸蕴。
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见此,恐惧降临于我,我问你,马达利,天之御者;
Imā nu nāriyo kimakaṃsu pāpaṃ, yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā;
这些女人造作了什么恶业,她们常被埋在地中;
Khandhātivattanti sajotibhūtā’’.
成为火焰,超越诸蕴?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马达利,天之御者,作了解答;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道恶业的果报,向知者宣说。
‘‘Kolitthiyāyo idha jīvaloke, asuddhakammā asataṃ acāruṃ;
「拘利提亚女们在此生命世间,行须跋业、不真实、不美善;
Tā dittarūpā pati vippahāya, aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu;
她们舍弃所见之色的丈夫,为了欲乐嬉戏而行不美善;
Tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā, khandhātivattanti sajotibhūtā.
她们在生命世间享乐后,超越诸蕴而成为自发光者。
‘‘Pāde gahetvā kissa ime puneke, avaṃsirā narake pātayanti;
「抓住脚的这些人又是谁,头朝下投入地狱;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
苏答啊!见此恐怖降临于我,我问你,马达利天车御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā narake pātayanti’’.
这些人是什么人,他们造了什么恶业,这些人头朝下投入地狱」。
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,马达利天车御者分别论;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道恶业的果报,我向知者宣说。
‘‘Ye jīvalokasmi asādhukammino, parassa dārāni atikkamanti;
那些在生命世间行不善业者,侵犯他人之妻;
Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, teme janā avaṃsirā narake pātayanti.
他们如此盗取最上之财,这些人堕入地狱。
‘‘Te vassapūgāni bahūni tattha, nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti;
他们在那里许多年中,在诸地狱中感受苦受;
Na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
对于作恶者确实没有庇护,被自己的业所引导;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā narake pātayanti’’.
他们造作残酷之业,造作恶业,这些人堕入地狱。
‘‘Uccāvacāme vividhā upakkamā, nirayesu dissanti sughorarūpā;
种种高低不同的刑罚,在诸地狱中可见,极其恐怖之形;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
苏答啊!见此恐怖降临于我,我问你,玛答离天车御者;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā adhimattā dukkhā tibbā;
「这些人造了什么恶业,这些人极度痛苦、剧烈;
Kharā kaṭukā vedanā vedayanti’’.
他们感受粗糙、辛辣的受。」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天车夫马答利向知者分别论,
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
诸恶业的果报。
‘‘Ye jīvalokasmi supāpadiṭṭhino, vissāsakammāni karonti mohā;
「那些在生命世间具有邪见者,由于痴而作信赖之业;
Parañca diṭṭhīsu samādapenti, te pāpadiṭṭhiṃ pasavetva pāpaṃ;
并使他人确立于诸邪见,他们增长邪见后造恶;
Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, kharā kaṭukā vedanā vedayanti.
这些人极度痛苦、剧烈,他们感受粗糙、辛辣的受。
‘‘Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;
「大王,诸恶业者的住处已被了知;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati;
猎人之处所,以及破戒者之趣处;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’.
拉吉西,现在你去天王的面前吧。
‘‘Pañcathūpaṃ dissatidaṃ vimānaṃ, mālāpiḷandhā sayanassa majjhe;
此宫殿显现为五层楼,在卧床中央有花鬘编织;
Tatthacchati nārī mahānubhāvā, uccāvacaṃ iddhi vikubbamānā.
那里有一位大威力的女子,正在变现种种神变。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
苏答,见到她确实使我生起好奇,我问你,玛答利天车御者;
Ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ, yā modati saggapattā vimāne’’.
这位女子做了什么善业,她在天界获得的宫殿中欢喜。
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,玛答利天车御者分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,他向知者宣说。
‘‘Yadi te sutā bīraṇī jīvaloke, āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa;
「若你听闻过碧拉尼在人间时,她是婆罗门的阿玛亚达西;
Sā pattakāle atithiṃ viditvā, mātāva puttaṃ sakimābhinandī;
她在适当的时候,知道客人后,如母亲欢喜儿子一般欢喜他;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, sā vimānasmi modati.
由于自制与分享,她在天宫中欢喜。
‘‘Daddallamānā ābhenti , vimānā satta nimmitā;
「七座天宫显现,闪耀光辉;
Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito;
那里有大神通的亚卡,装饰着一切庄严;
Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato.
他在天女众围绕下,四处巡行。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「维提见到我后来问我,我问你,玛答离天车御者;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne’’.
这位人类做了什么善业,而得以到达天界,在天宫中欢喜?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及时,天人的御者马答利分别论:
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「知者向知者宣说诸福业的果报。」
‘‘Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu;
「这位是施主索那丁那居士;」
Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi.
「他为了出家者,在精舍建造了七座(建筑)。」
‘‘Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike;
「他恭敬地供养住在那里的诸比库;」
Acchādanañca bhattañca, senāsanaṃ padīpiyaṃ.
「衣服、食物、住所和灯油,」
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
「他以净信心施予正直者。」
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī ;
「十四日、十五日,以及半月的第八日;」
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
神变之翼,以八支善等持。
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
「他受持伍波萨他,常防护于诸戒;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
由于自制与分享,他在天宫中欢喜。
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
「此天宫照耀虚空,在水晶板上善造;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ;
充满殊胜女众群,以重阁装饰;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
具足食物与饮料,以及歌舞二者。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见此疑惑生起于我,马达利天之御者,我问你;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.
这些人类做了何种善业,而得达天界在天宫中欢喜?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及时,天之御者马答利分别论了:
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「知者向知者宣说诸福业的果报。」
‘‘Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, sīlavantiyo upāsikā;
「凡此生命世间中的任何妇女,具戒的近事女,
Dāne ratā niccaṃ pasannacittā, sacce ṭhitā uposathe appamattā;
乐于布施,常怀净信之心,住于真实,于伍波萨他日不放逸,
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, tā vimānasmi modare.
自制与分享,她们在天宫中欢喜。」
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;
「此虚空闪耀,以琉璃所造,
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
具足地面部分,分成各部分而测量。」
‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;
「阿喇巴拉、穆丁嘎,以及歌舞善奏,」
Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
天界的声音发出,悦耳、令人愉悦。
‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu , evaṃsuruciraṃ pure;
「我从未如此认知,从未如此美妙;」
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
「我知道这声音,无论是见到或是听到。」
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见到这些后,喜悦确实来到我这里,我问你,马答利天车夫;」
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.
「这些人做了什么善业,他们已到达天界,在天宫中欢喜?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问到后,马答利天车夫分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
福业的果报,知道后向知道者说明。
‘‘Ye keci maccā idha jīvaloke, sīlavantā upāsakā;
「凡任何人在此生命世间,是具戒的近事男;」
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
在园林、水井,以及诸道路,
Arahante sītibhūte , sakkaccaṃ paṭipādayuṃ.
他们恭敬地供养已清凉的诸阿拉汉。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣、钵食,以及卧坐具之资具,
Adaṃsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
他们以净信心施予诸正直者。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月的第八日,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
以及神变半月,具足八支,
‘‘Uposathaṃ upavasuṃ, sadā sīlesu saṃvutā;
「他们行伍波萨他,常护持诸戒,
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, te vimānasmi modare.
自制与布施,他们在天宫中欢喜。」
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
「这梵天宫殿光辉照耀,在水晶板上善妙建造;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.
众多殊胜女人围绕,以重阁装饰辉煌。
‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;
具备饮食两者,以及歌舞两者;
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
河流环绕流淌,具有种种花朵莲花。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
见此后,疑惑确实来到我,苏答,我问你,马达利天车御者;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.
这位人类做了什么善业,他已达天界而在天宫中欢喜?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问后,天车御者马达利分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,向知者宣说。
‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
「在弥提拉城,居士,这位是布施主;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
「在园林、水井处,以及桥梁、道路,
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
「对已清凉的阿拉汉们,恭敬地供养。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣、钵食,以及卧具资具,
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
「以清净心,布施给正直者们。」
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月的第八日;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
神变半月,具足八支善等持。
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
「持守伍波萨他,常防护于诸戒;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati’’.
由于自制与分配,他在天宫中欢喜。
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ ;
这天界光辉照耀,在水晶板上善造,
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ , kūṭāgāravarocitaṃ.
充满殊胜女众群,以重阁而庄严。
‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;
具足饮食两者,以及歌舞两者,
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
诸河流绕,具足种种花莲。
‘‘Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo;
王榕树、咖毕他树、芒果树、沙喇树及阎浮树,
Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū.
丁杜咖树及毕亚喇树,常结果实的树众多。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
善者啊!见到这些,欢喜确实来到我,我问你,玛答离天神御者:
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.
「这位死者做了什么善业,而在天宫中欢喜,得达天界?」
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
「被问及此,天人的御者马答利分别论了;知道善业的果报,他向知者宣说。
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
「在弥体喇,这位居士曾是布施主;
‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
「在园林、水井,以及桥梁、道路,
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
「他恭敬地供养已清凉的阿拉汉们。
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
「袈裟、钵食、资具、坐卧处,
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「他以清净心布施给正直者们。」
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
以净信心,布施给正直者。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月的第八日;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
神变半月,具足八支善等持。
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
「守伍波萨他,常防护于诸戒;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati’’.
由于自制与分享,他在天宫中欢喜」。
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;
「这天宫光辉照耀,以琉璃所造;
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
具有地板部分,分成诸部分而量度。
‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;
「阿喇巴拉、穆丁嘎,以及舞蹈、歌唱、善奏乐;
Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
天界的声音发出,值得听闻、令人欢喜。
‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu , evaṃsuruciyaṃ pure;
「我从未曾见过如此之人,如此之可喜;
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
我认得此声音,无论是见过或是听过。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「善御者啊,见到他我心生欢喜,我问你,马答利天御者;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne’’.
这位人类做了什么善事,得以到达天界而在天宫中欢喜」。
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及时,马答利天御者分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,向知者宣说。
‘‘Bārāṇasiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
「在巴拉纳西城,这位居士是布施主;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
在园林、水井,以及桥梁、道路;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
他恭敬地供养已成为清凉的诸阿拉汉。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣、钵食、资具、坐卧处,
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
他以净信心施予诸正直者。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月的第八日,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
以及神变半月,具足八支,
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadāsīlesu saṃvuto;
「他守伍波萨他,常护持于诸戒,
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
由于自制与分享,他在天宫中欢喜。
‘‘Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā;
「犹如初升的太阳,成为大红色者;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, jātarūpassa nimmitaṃ.
这虚空宫殿确实如此,由纯金所造。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「苏答啊!见到他,喜悦确实来到我,我问你,玛答利天车御者;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne’’.
这位人类做了什么善事,以致他得达天界,在天宫中欢喜?」他被问后,玛答利天车御者分别论;
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
他被问后,玛答利天车御者分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,他向知者宣说。
‘‘Sāvatthiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
「这位在沙瓦提城的居士,他是布施主;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
在园林、水井,以及桥梁、道路,
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
他恭敬地供养已清凉的阿拉汉们。
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
「衣、钵食、卧坐具之资具,
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
以净信心施予正直者。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
「十四日、十五日,以及半月之第八日,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ.
神变半月,具足八支,
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
「守伍波萨他,常护持诸戒,
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modati.
由自制与布施,他在天宫中欢喜。
‘‘Vehāyasā me bahukā, jātarūpassa nimmitā;
「我有众多黄金所造的空中宫殿,
Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare.
闪耀发光,照亮云层之间。」
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「苏答啊!见到这些,惊奇确实来到我,我问你,玛答利天车夫;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne’’.
这些死者做了什么善,他们在天宫中欢喜,已到达天界?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问到的玛答利天车夫回答了,
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,他向知者宣说。
‘‘Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite;
「以信善安住,于善说的正法;
Akaṃsu satthu vacanaṃ, sammāsambuddhasāsane ;
他们在正等正觉者的教法中,奉行导师的教言;
Tesaṃ etāni ṭhānāni, yāni tvaṃ rāja passasi.
大王,这些是他们的住处,那些是你所见的。
‘‘Viditā te mahārāja, āvāsā pāpakamminaṃ;
「大王,恶业者的住处,你已知道;」
Atho kalyāṇakammānaṃ, ṭhānāni viditāni te;
又,善业的诸处所,你已知晓;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’.
大王,现在请前往,天王的面前。
‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;
驾驭千辆马车,登上天车;
Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;
大王前行时,看见山间的象;
Disvānāmantayī sūtaṃ, ‘‘ime ke nāma pabbatā’’.
见后告诉御者:「这些是什么山?」
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问后分别论,天御者马答利;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato .
知道福业的果报,向知者说明。
‘‘Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;
「善见山、咖拉威咖山、伊沙达拉山、由干达拉山;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.
持轮者、屈身者、马耳山、大梵天山。
‘‘Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā;
这些山峰位于须弥山之间,依次升起;
Mahārājānamāvāsā , yāni tvaṃ rāja passasi.
大王们的住所,大王你所看见的这些。
‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;
种种形色、悦意、各种彩色,显现出来;
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ .
充满如萨咖般者,如同被虎守护般地善守护。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
御者啊!见到后喜悦确实来到我,我问你,天之御者马答利;
Imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu , (manorama dissati dūratova.)
这门被称为什么,(从远处看来令人欢喜。)
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问及此,天之御者马答利分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,对知者宣说。
‘‘Citrakūṭoti yaṃ āhu, devarājapavesanaṃ;
「他们称为芝多库答,天王的入口;
Sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsati.
这显示了善现山的门。
‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;
「显现种种形色、可爱、各种彩色;
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ;
充满如萨咖般者,如虎善守护;
Pavisetena rājīsi, arajaṃ bhūmimakkama’’.
大王应进入,踏上无尘的地面」。
‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;
「乘坐千马驾驭的天车,
Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṃ idaṃ.
大王前行,见到此天众会」。
‘‘Yathā sarade ākāse , nīlobhāso padissati;
「犹如秋季的天空,显现青色的光辉;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ.
此梵天亦如是,以琉璃所造。
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
「见到后,喜悦确实找到我,苏答,我问你,天人的御者马答利;
Imaṃ nu byamhaṃ kimabhaññamāhu , (manorama dissati dūratova.)
他们称此梵天为何?(从远处看来令人喜悦。)
Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
被问后,天人的御者马答利分别论;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
知道福业的果报,向知者宣说。
‘‘Sudhammā iti yaṃ āhu, passesā dissate sabhā;
「他们称为善法,你看见那显现的集会堂;
Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā.
琉璃光辉、杂色、善造,他们持守。
‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
「八角善作之柱,皆以琉璃所成;
Yattha devā tāvatiṃsā, sabbe indapurohitā.
于彼处三十三天,皆为因陀罗之侍从。
‘‘Atthaṃ devamanussānaṃ, cintayantā samacchare;
「为诸天人之利益,思惟而来此处;
Pavisetena rājīsi, devānaṃ anumodanaṃ’’.
大王应入内,诸天之随喜。」
‘‘Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ;
「诸天欢喜,见王已来;
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「善来,大王,汝来得善;
Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike’’.
大王,今请坐于天王之近处。」
‘‘Sakkopi paṭinandittha , vedehaṃ mithilaggahaṃ;
「萨咖亦欢喜,韦德哈之弥体喇城主;」
Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.
萨咖以诸欲、以座位邀请,
‘‘Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;
「善哉!你已来到诸自在者的住处;
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;
住在诸天中,你将欢喜,一切欲成就;
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’.
在三十三天中,享受非人的诸欲」。
‘‘Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;
「如同乞求而得的车乘,如同乞求而得的财富;
Evaṃsampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.
如此成就即是这样的,那是依他人布施之缘。
‘‘Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;
「我不希求这个,那是依他人布施之缘;
Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ dhanaṃ.
自己所作的诸福德,那是我独有的财富。
‘‘Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
「我去到人间后,将作很多善业;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
以布施、正行、自制与调伏,
Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati’’.
作此后得安乐,且不后悔。」
‘‘Bahūpakāro no bhavaṃ, mātali devasārathi;
「尊者玛答离天车夫,对我们有大利益,
Yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayi’’ .
他为我指出善业与恶业。」
‘‘Idaṃ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho;
韦德哈国弥体喇城主尼弥王说此后,
Puthuyaññaṃ yajitvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.
行大祭祀后,进入自制。
Nimijātakaṃ catutthaṃ. · 尼弥本生第四
542. Umaṅgajātakaṃ (5)
542. 伍芒嘎本生(5)
‘‘Pañcālo sabbasenāya, brahmadattoyamāgato;
「般遮罗率领全军,梵授已来到此处;
Sāyaṃ pañcāliyā senā, appameyyā mahosadha.
般遮罗的军队,无量无边,大欧沙达。
‘‘Vīthimatī pattimatī, sabbasaṅgāmakovidā;
「有街道、有步兵,精通一切战斗;
Ohārinī saddavatī, bherisaṅkhappabodhanā.
能摧毁、有声威,以鼓与螺激励。
‘‘Lohavijjā alaṅkārā, dhajinī vāmarohinī;
「铁器技艺、装饰,有旗帜、左翼登上;
Sippiyehi susampannā, sūrehi suppatiṭṭhitā.
具足诸技艺者,以勇士们善安立。
‘‘Dasettha paṇḍitā āhu, bhūripaññā rahogamā ;
「据说有十位贤者,广慧、入于密处;
Mātā ekādasī rañño, pañcāliyaṃ pasāsati.
第十一位是国王之母,统治般遮罗。」
‘‘Athetthekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino;
「在那里有一百个刹帝利,随从于有名声者;
Acchinnaraṭṭhā byathitā, pañcāliyaṃ vasaṃ gatā.
国土被切断,苦恼,已去到般遮罗的控制下。
‘‘Yaṃvadā-takkarā rañño, akāmā piyabhāṇino;
「国王的谋臣们,不情愿地说着悦意之语;
Pañcālamanuyāyanti, akāmā vasino gatā.
随从般遮罗,不情愿地已去到控制下。
‘‘Tāya senāya mithilā, tisandhiparivāritā;
「由那军队,弥体罗被三方围绕;
Rājadhānī videhānaṃ, samantā parikhaññati.
韦德哈人的王都,周围被挖掘。
‘‘Uddhaṃ tārakajātāva, samantā parivāritā;
「如同星群升起,周围被围绕;
Mahosadha vijānāhi, kathaṃ mokkho bhavissati’’.
摩诃萨德哈,请了知如何将有解脱」。
‘‘Pāde deva pasārehi, bhuñja kāme ramassu ca;
「天啊,请伸展双足,享用诸欲并欢乐吧;
Hitvā pañcāliyaṃ senaṃ, brahmadatto palāyiti’’ .
舍弃了般遮罗军队,梵授已逃走了。」
‘‘Rājā santhavakāmo te, ratanāni pavecchati;
「国王想与你和解,他献上诸宝;
Āgacchantu ito dūtā, mañjukā piyabhāṇino.
让诸使者从这里前来,温和的、说可爱语的。
‘‘Bhāsantu mudukā vācā, yā vācā paṭinanditā;
「让他们说柔软的语言,那些令人欢喜的语言;
Pañcālo ca videho ca , ubho ekā bhavantu te’’.
般遮罗与韦提诃,愿这两者成为你的一体。」
‘‘Kathaṃ nu kevaṭṭa mahosadhena, samāgamo āsi tadiṅgha brūhi;
「渔夫啊,大药如何与你相会,请在此告诉我;
Kacci te paṭinijjhatto, kacci tuṭṭho mahosadho’’.
他是否已被你说服?大药是否满意?」
‘‘Anariyarūpo puriso janinda, asammodako thaddho asabbhirūpo;
「人主啊!这个非圣形相的人,无惭愧、傲慢、非善士形相;
Yathā mūgo ca badhiro ca, na kiñcitthaṃ abhāsatha’’ .
如同哑者与聋者,他不说任何有益之语。」
‘‘Addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ, attho suddho naravīriyena diṭṭho;
「确实,这咒语句极难见,义理清净,以人的精进力所见;
Tathā hi kāyo mama sampavedhati, hitvā sayaṃ ko parahatthamessati’’.
因此我的身体颤抖,舍弃自己,谁会去到他人之手呢?」
‘‘Channañhi ekāva matī sameti, ye paṇḍitā uttamabhūripattā;
「对于隐秘之事,唯一的意见相合,那些智者、已达最上广大者;
Yānaṃ ayānaṃ atha vāpi ṭhānaṃ, mahosadha tvampi matiṃ karohi’’.
车乘、非车乘,或者住处,大药王啊!你也应作意见。」
‘‘Jānāsi kho rāja mahānubhāvo, mahabbalo cūḷanibrahmadatto;
「大王啊!你知道大威力者,大力的小梵授;
Rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ , migaṃ yathā okacarena luddo.
而那位王为了杀害之目的而欲求你,如同猎人以陷阱欲求鹿。」
‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
「犹如鱼儿贪食钩,弯钩为肉所覆盖;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
贪食之鱼不知晓,鱼儿自己之死亡。
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
「如是汝王亦如此,贪求朱拉内亚女;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
贪欲之王不知晓,如鱼不知自死亡。
‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissati;
「若汝前往般遮罗,速将失去自己命;
Migaṃ panthānubandhaṃva , mahantaṃ bhayamessati’’.
如鹿追逐道路者,将有巨大之恐怖」。
‘‘Mayameva bālamhase eḷamūgā, ye uttamatthāni tayī lapimhā;
「我等确实愚痴者,聋哑之人无智慧,对汝说及最上义;
Kimeva tvaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāsi yathāpi aññe’’.
汝以犁柄而长大,如何能知如他人之义理」。
‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
「抓住这个脖子,杀掉我的敌人;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati’’.
他对我获得宝物,说障碍之语」。
‘‘Tato ca so apakkamma, vedehassa upantikā;
「然后他从那里离开,到了韦德哈的附近;
Atha āmantayī dūtaṃ, mādharaṃ suvapaṇḍitaṃ.
接着他召唤使者,聪明的马塔拉。
‘‘Ehi samma haritapakkha , veyyāvaccaṃ karohi me;
「来吧,朋友哈利答巴卡,为我做事;
Atthi pañcālarājassa, sāḷikā sayanapālikā.
般遮罗王有一只八哥鸟,是卧床的守护者。
‘Taṃ bandhanena pucchassu, sā hi sabbassa kovidā;
「你用束缚去问她,她确实精通一切;
Sā tesaṃ sabbaṃ jānāti, rañño ca kosiyassa ca.
她知道他们的一切,国王和果西亚的。」
‘‘‘Āmo’ti so paṭissutvā, mādharo suvapaṇḍito;
「是的」他答应后,玛塔拉,善巧者;
Agamāsi haritapakkho , sāḷikāya upantikaṃ.
绿翅者前往,沙利咖鸟的近处。
‘‘Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
「然后,他前往后,玛塔拉,善巧者;
Athāmantayi sugharaṃ, sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ.
于是告诉善语者,沙利咖鸟,柔和语者。
‘Kacci te sughare khamanīyaṃ, kacci vesse anāmayaṃ;
『善语者,你可安好?你可无病?
Kacci te madhunā lājā, labbhate sughare tuvaṃ’ .
善语者,你可得到蜜炒米?』
‘Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;
『朋友,我安好,朋友,我无病;
Atho me madhunā lājā, labbhate suvapaṇḍita.
善巧者,我得到蜜炒米。
‘Kuto nu samma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
「贤友,你从何处来?又是谁派遣你来的?
Na ca mesi ito pubbe, diṭṭho vā yadi vā suto’’.
我以前从未在此见过你,也未曾听闻过你。」
‘‘Ahosiṃ sivirājassa, pāsāde sayanapālako;
「我曾是西韦王宫殿里的卧床守护者;
Tato so dhammiko rājā, baddhe mocesi bandhanā’’.
那位如法之王从束缚中释放了被缚者。」
‘‘Tassa mekā dutiyāsi, sāḷikā mañjubhāṇikā;
「我有一只伴侣,是一只声音甜美的沙利咖鸟;
Taṃ tattha avadhī seno, pekkhato sughare mama’’.
军队在我的美宅中,当着我的面杀死了她。」
‘‘Tassā kāmā hi sammatto, āgatosmi tavantike;
「因为对她的爱欲所迷乱,我来到你的面前;
Sace kareyya okāsaṃ, ubhayova vasāmase’’.
如果你愿意给予机会,我们两者可以一起生活。」
‘‘Suvova suviṃ kāmeyya, sāḷiko pana sāḷikaṃ;
「鹦鹉应欲求鹦鹉,八哥则应欲求八哥;
Suvassa sāḷikāyeva , saṃvāso hoti kīdiso’’.
鹦鹉与八哥共住,会是怎样的呢?」
‘‘Yoyaṃ kāme kāmayati, api caṇḍālikāmapi;
「凡欲求诸欲者,即使是旃陀罗女之欲;
Sabbo hi sadiso hoti, natthi kāme asādiso’’.
一切都是相似的,在诸欲中没有不相似者。」
‘‘Atthi jampāvatī nāma, mātā sivissa rājino;
「有名为詹巴瓦帝者,是西维王的母亲;
Sā bhariyā vāsudevassa, kaṇhassa mahesī piyā.
她是瓦苏天的妻子,是咖纳的爱妃大后。
‘‘Raṭṭhavatī kimpurisī, sāpi vacchaṃ akāmayi;
「拉塔瓦帝是紧那罗女,她也欲求瓦洽;
Manusso migiyā saddhiṃ, natthi kāme asādiso’’.
人与鹿女一起,在诸欲中没有不相似者。」
‘‘Handa khvāhaṃ gamissāmi, sāḷike mañjubhāṇike;
「那么我将离去,沙利咖,善言者;
Paccakkhānupadañhetaṃ, atimaññasi nūna maṃ’’.
这确实是拒绝,你显然轻视了我」。
‘‘Na sirī taramānassa, mādhara suvapaṇḍita;
「吉祥不属于急躁者,善慧者,不要急躁;
Idheva tāva acchassu, yāva rājāna dakkhasi ;
请就在此等候,直到你见到国王;
Sossi saddaṃ mudiṅgānaṃ, ānubhāvañca rājino’’.
你将听到木鼓之声,以及国王的威力」。
‘‘Yo nu khvāyaṃ tibbo saddo, tirojanapade suto;
「这是什么强烈的声音,在邻国被听到;
Dhītā pañcālarājassa, osadhī viya vaṇṇinī;
般遮罗国王之女,如药草般美丽;
Taṃ dassati videhānaṃ, so vivāho bhavissati’’.
将展示给韦德哈人,那将是婚礼」。
‘‘Ediso mā amittānaṃ, vivāho hotu mādhara;
「愿我的敌人们,不要有这样的婚姻;如同般遮罗王与韦提希将会有的那样。」
Yathā pañcālarājassa, vedehena bhavissati’’.
「般遮罗人的车中之雄,带来韦提希后;然后他将杀害他,他不会成为他的朋友。」
‘‘Ānayitvāna vedehaṃ, pañcālānaṃ rathesabho;
「来吧,请允许我,七夜的时间;
Tato naṃ ghātayissati, nassa sakhī bhavissati’’.
直到我向西韦王,那位大仙人禀告;
‘‘Handa kho maṃ anujānāhi, rattiyo sattamattiyo;
并且我在沙利咖附近,获得住处。」
Yāvāhaṃ sivirājassa, ārocemi mahesino;
「来吧,我允许你,七夜的时间;
Laddho ca me āvasatho, sāḷikāya upantikaṃ’’ .
我已得住处,在沙利咖附近」。
‘‘Handa kho taṃ anujānāmi, rattiyo sattamattiyo;
「那么我允许你,七夜为限;
Sace tvaṃ sattarattena, nāgacchasi mamantike;
「如果你在七夜之内,不来我这里;
Maññe okkantasattaṃ maṃ, matāya āgamissasi’’.
我想我已怀孕,你将来见到已死的我。」
‘‘Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
「于是那位善巧聪慧的马达拉前往,
Mahosadhassa akkhāsi, sāḷikāvacanaṃ idaṃ’’.
向摩诃沙塔说了这沙利咖鸟的话。」
‘‘Yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṃ, tasseva atthaṃ puriso careyya’’;
「人应为那个家做利益,在那个家享用财富」;
‘‘Handāhaṃ gacchāmi pure janinda, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
「来吧!我前往人中之王的城市,前往般遮罗王的美妙城市;
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino.
为那位有名望的韦德哈建造住所。
‘‘Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
「为那位有名望的韦德哈建造住所之后;
Yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya’’.
「当我派遣你时,你就去吧,刹帝利。」
‘‘Tato ca pāyāsi pure mahosadho, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
「然后,在班咖喇王的美妙城市之前,玛哈欧萨塔前往,
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino’’.
「为了建造韦德哈的有名声者的住所。」
‘‘Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
「建造了韦德哈的有名声者的住所后,
Athassa pāhiṇī dūtaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ ;
「然后他派遣使者到韦德哈的弥体喇城:」
Ehi dāni mahārāja, māpitaṃ te nivesanaṃ’’.
「『大王,现在请来,你的住所已建造好了。』」
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā ;
「然后,巴亚西王以四支军队,
Anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ, phītaṃ kapiliyaṃ puraṃ’’.
「前往咖毕拉瓦图城,去见阿难答瓦哈那,那繁荣的城市。」
‘‘Tato ca kho so gantvāna, brahmadattassa pāhiṇi;
「然后他去到那里,派遣(使者)给梵授(王):」
‘Āgato’smi mahārāja, tava pādāni vandituṃ.
「『大王,我已来到,为了礼敬您的足。」
‘Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
「『现在请给我妻子,一切肢体美丽的女子;」
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’’.
「以黄金覆盖,由婢女群前导。』」
‘‘Svāgataṃ teva vedeha, atho te adurāgataṃ;
「『韦提诃啊,欢迎你,你来得不远;」
Nakkhattaṃyeva paripuccha, ahaṃ kaññaṃ dadāmi te;
「只管询问星宿,我将把女儿给你;」
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’.
「以黄金覆盖,由婢女群前导。』」
‘‘Tato ca rājā vedeho, nakkhattaṃ paripucchatha ;
「然后韦提诃王询问星宿;」
Nakkhattaṃ paripucchitvā, brahmadattassa pāhiṇi.
询问星宿之后,派遣给梵授。
‘‘Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
「现在请给我妻子,一切肢体美丽的女人;以黄金覆盖,由婢女群前导。」
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’.
「以黄金覆盖,由婢女群前导。」
‘‘Dadāmi dāni te bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
「现在我给你妻子,一切肢体美丽的女人;以黄金覆盖,由婢女群前导。」
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhataṃ’’.
「以黄金覆盖,由婢女群前导。」
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā ;
「象、马、车、步兵,军队站立着披甲;火炬点燃着燃烧,智者们认为是什么呢?
Ukkā padittā jhāyanti, kinnu maññanti paṇḍitā.
「火炬点燃着燃烧,智者们认为是什么呢?
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā ;
「象、马、车、步兵,军队站立着披甲;
Ukkā padittā jhāyanti, kiṃ nu kāhanti paṇḍita’’.
「流星燃烧闪耀,智者们在做什么?」
‘‘Rakkhati taṃ mahārāja, cūḷaneyyo mahabbalo;
「大王,小内亚,大力者,守护着他;
Paduṭṭho brahmadattena , pāto taṃ ghātayissati’’.
被梵授所激怒,早晨将杀死他。」
‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
「我的心在颤动,口也干燥;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
我得不到安宁,如同被火焚烧在炎热中。
‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
「如同铁匠的流星,内部燃烧而非外部;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi’’.
我的心也是如此,内部燃烧而非外部。」
‘‘Pamatto mantanātīto, bhinnamantosi khattiya;
「刹帝利,你放逸而超越了谋略,你的谋略已破;
Idāni kho taṃ tāyantu, paṇḍitā mantino janā.
现在,让那些智者、谋臣们称量此事。
‘‘Akatvāmaccassa vacanaṃ, atthakāmahitesino;
「不听从大臣的话,那位希望利益与福祉者;
Attapītirato rājā, migo kūṭeva ohito.
国王耽于自己的欢乐,如鹿落入陷阱。
‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
「犹如鱼对于鱼钩,那被肉所覆盖的弯钩;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
贪食生肉的鱼不知道,鱼自己的死亡。
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
「如是,大王,你对于朱拉内亚的女儿;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
贪欲所迷不知道,如鱼般自己的死亡。
‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissasi;
「如果你前往般遮罗,你将迅速失去生命;」
Migaṃ panthānubandhaṃva, mahantaṃ bhayamessati.
如追逐鹿之猎人,将有大怖畏。
‘‘Anariyarūpo puriso janinda, ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya;
「人主啊!非圣之人,如置于怀中之蛇会咬人;
Na tena mittiṃ kayirātha dhīro , dukkho have kāpurisena saṅgamo.
智者不应与他结交,与恶人交往实为苦。
‘‘Yadeva jaññā purisaṃ janinda, sīlavāyaṃ bahussuto;
「人主啊!若知某人具戒、多闻;
Teneva mittiṃ kayirātha dhīro, sukho have sappurisena saṅgamo’’.
智者应与他结交,与善人交往实为乐。」
‘‘Bālo tuvaṃ eḷamūgosi rāja, yo uttamatthāni mayī lapittho;
「大王!你是愚者、聋哑者,竟向我说最上义;
Kimevahaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāmi yathāpi aññe.
我这个持犁柄长大者,如何能像其他人一样了知诸义。
‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
「抓住他的脖子,将我的敌人杀掉;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsati’’.
「凡对我说获得宝珠之障碍者。」
‘‘Mahosadha atītena, nānuvijjhanti paṇḍitā;
「摩诃萨陀!诸贤者不追究过去;
Kiṃ maṃ assaṃva sambandhaṃ, patodeneva vijjhasi.
为何你如以棍棒击打我,追究我过去的关系?
‘‘Sace passasi mokkhaṃ vā, khemaṃ vā pana passasi;
「若你见到解脱,或者你见到安稳;
Teneva maṃ anusāsa, kiṃ atītena vijjhasi’’.
那么请以此教诫我,为何追究过去?」
‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
「过去人间的业,难作、难以成就;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu khattiya.
我不能使你解脱,刹帝利!你应当了知。
‘‘Santi vehāyasā nāgā, iddhimanto yasassino;
「有虚空行的龙,具神通、有名声;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
他们也会带着前往,凡拥有如此之物者。
‘‘Santi vehāyasā assā, iddhimanto yasassino;
有空行之马,具神通、有名声;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
他们也会带着前往,凡拥有如此之物者。
‘‘Santi vehāyasā pakkhī, iddhimanto yasassino;
有空行之鸟,具神通、有名声;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
他们也会带着前往,凡拥有如此之物者。
‘‘Santi vehāyasā yakkhā, iddhimanto yasassino;
有空行之亚卡,具神通、有名声;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
他们也会带着前往,凡拥有如此之物者。
‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
已过去的人类之业,难作、难以成就;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, antalikkhena khattiya’’.
「我不能从空中解救他,刹帝利。」
‘‘Atīradassī puriso, mahante udakaṇṇave;
「能见彼岸之人,在大水海中;
Yattha so labhate gādhaṃ , tattha so vindate sukhaṃ.
在他获得立足处之处,他在那里得到安乐。
‘‘Evaṃ amhañca rañño ca, tvaṃ patiṭṭhā mahosadha;
「如是对我们和国王,你是依靠处,大药;
Tvaṃ nosi mantinaṃ seṭṭho, amhe dukkhā pamocaya’’.
你是大臣中最上者,请你从苦中解救我们。」
‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
「过去人的业,难作、难以达成;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu senaka’’.
我不能解救他,塞那咖,你应当了知。」
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
「请听我这话,看这大恐怖的军队;
Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.
「现在我问塞那咖,你认为此处应做何事?」
‘‘Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ ;
「我们从门放火,或者我们拿刀剑;
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
互相杀戮之后,我们将迅速失去生命;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.
勿让梵授王,长久以苦折磨我们而死。」
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
「你听我此言,看这大恐怖的军队;
Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.
现在我问普库萨,你认为此处应做何事?」
‘‘Visaṃ khāditvā miyyāma, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
「我们吃毒而死,我们将迅速失去生命;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.
勿让梵授王,长久以苦折磨我们而死。」
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
「请听我此言,看这大怖畏的军队;现在我问咖马,你认为这里应做什么?」
Kāmindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.
「现在我问咖马,你认为这里应做什么?」
‘‘Rajjuyā bajjha miyyāma, papātā papatāmase ;
「以绳索缚我们而死,我们从悬崖坠落;愿果德玛王不要长久以苦折磨我们而杀。」
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi’’.
「愿果德玛王不要长久以苦折磨我们而杀。」
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
「请听我此言,看这大怖畏的军队;现在我问天,你认为这里应做什么?」
Devindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi’’.
「现在我问天,你认为这里应做什么?」
‘‘Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ;
「我们从门放火,或我们取斧;互相杀害之后,我们将速失生命;」
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
「互相杀害之后,我们将速失生命;」
Na no sakkoti mocetuṃ, sukheneva mahosadho’’.
「大医王不能以安乐解脱我们。」
‘‘Yathā kadalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;
「如同寻求芭蕉树的坚实,却找不到;
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
如此寻求他,我们未得到问题的答案。
‘‘Yathā simbalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;
「如同寻求木棉树的坚实,却找不到;
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
如此寻求他,我们未得到问题的答案。
‘‘Adese vata no vuṭṭhaṃ, kuñjarānaṃvanodake;
「我们确实住在非处,如象群在林中水边;
Sakāse dummanussānaṃ, bālānaṃ avijānataṃ.
在恶人处,在愚者、无知者处。
‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
「我的心颤抖,口也干渴;」
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
我无法获得寂静,犹如被火焚烧于炎热中。
‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
「犹如铁匠们的铁块,内部燃烧而非外部;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahi’’.
我的心也是如此,内部燃烧而非外部」。
‘‘Tato so paṇḍito dhīro, atthadassī mahosadho;
「于是那位贤者、智者、见利益者、大医王;
Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā, idaṃ vacanamabravi.
见到韦德哈受苦后,说了这番话。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你不要害怕,车中之牛,你不要害怕;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva candimaṃ.
我将解救你,犹如月亮脱离罗睺的执取。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你不要害怕,车中之牛,你不要害怕;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva sūriyaṃ.
我将解救你,如同〔解救〕被罗睺捉住的太阳。
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你莫害怕!车中之牛,你莫害怕!
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.
我将解救你,如同〔解救〕陷于泥沼的象。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你莫害怕!车中之牛,你莫害怕!
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, peḷābaddhaṃva pannagaṃ.
我将解救你,如同〔解救〕被篮子捆绑的蛇。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你莫害怕!车中之牛,你莫害怕!
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, pakkhiṃ baddhaṃva pañjare .
我将解救你,如同〔解救〕被关在笼中的鸟。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你莫害怕!车中之牛,你莫害怕!
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, macche jālagateriva.
我将解救你,如同从网中救出鱼。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你不要害怕!御车之牛,你不要害怕!
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, sayoggabalavāhanaṃ.
我将解救你,连同你的轭、力量和车辆。
‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
「大王,你不要害怕!御车之牛,你不要害怕!
Pañcālaṃ vāhayissāmi , kākasenaṃva leḍḍunā.
我将驱逐般遮罗,如同用土块驱逐乌鸦军队。
‘Adu paññā kimatthiyā, amacco vāpi tādiso;
「唉!慧有何用?或者这样的大臣有何用?
Yo taṃ sambādhapakkhandaṃ , dukkhā na parimocaye’’’.
他不能从苦难中解救陷入困境、危险的你。」
‘‘Etha māṇavā uṭṭhetha, mukhaṃ sodhetha sandhino;
「来吧,学童们,起来!洗净你们的脸和关节!」
Vedeho sahamaccehi, umaṅgena gamissati’’.
「韦德哈与大臣们,将从乌曼嘎门出去。」
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, paṇḍitassānucārino ;
「听到他的话语,贤者的随从们;
Umaṅgadvāraṃ vivariṃsu, yantayutte ca aggaḷe’’.
打开了乌曼嘎门,以及门闩和门栓。」
‘‘Purato senako yāti, pacchato ca mahosadho;
「塞那咖在前行,摩诃萨多在后;
Majjhe ca rājā vedeho, amaccaparivārito’’.
韦德哈王在中间,大臣们围绕着。」
‘‘Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi;
「从乌曼嘎出来后,韦德哈登上船;
Abhirūḷhañca taṃ ñatvā , anusāsi mahosadho.
知道他已登船,摩诃萨多指示道。
‘Ayaṃ te sasuro deva, ayaṃ sassu janādhipa;
『天人,这是你的岳父,人主,这是你的岳母;
Yathā mātu paṭipatti, evaṃ te hotu sassuyā.
「如母亲的行为,愿你对婆婆也如此。」
‘Yathāpi niyako bhātā, saudariyo ekamātuko;
「如同亲生兄弟,同母所生的兄弟;
Evaṃ pañcālacando te, dayitabbo rathesabha.
「车中之牛啊,你应如此爱护般遮罗旃陀。」
‘Ayaṃ pañcālacandī te, rājaputtī abhicchitā ;
「这位般遮罗旃地是你所选择的王女;
Kāmaṃ karohi te tāya, bhariyā te rathesabha’’’.
「车中之牛啊,随你所愿与她行事,她是你的妻子。」
‘‘Āruyha nāvaṃ taramāno, kinnu tīramhi tiṭṭhasi;
「登上船正在渡河者,为何站在岸边?
Kicchā muttāmha dukkhato, yāma dāni mahosadha’’.
「我们已从苦难中脱离,大药啊,现在让我们走吧。」
‘‘Nesa dhammo mahārāja, yohaṃ senāya nāyako;
「大王啊,这不是法,我是军队的统帅;
Senaṅgaṃ parihāpetvā, attānaṃ parimocaye.
舍弃军队,解救自己。
‘‘Nivesanamhi te deva, senaṅgaṃ parihāpitaṃ;
「天啊,你的军队已被舍弃在住处;那是梵授所给予的,我将带来,车中之牛!」
Taṃ dinnaṃ brahmadattena, ānayissaṃ rathesabha’’.
「那是梵授所给予的,我将带来,车中之牛!」
‘‘Appaseno mahāsenaṃ, kathaṃ viggayha ṭhassasi;
「以少军如何能抵抗大军而立?弱者将被强者所害,贤者啊!」
Dubbalo balavantena, vihaññissasi paṇḍita’’.
「弱者将被强者所害,贤者啊!」
‘‘Appasenopi ce mantī, mahāsenaṃ amantinaṃ;
「即使以少军,若有智谋,胜过无智谋的大军;国王胜诸王,如日出胜黑暗。」
Jināti rājā rājāno, ādiccovudayaṃ tamaṃ’’.
「国王胜诸王,如日出胜黑暗。」
‘‘Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;
「与贤者共住,实在是安乐啊,些那咖!」
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
如被缚于笼中的鸟,如落入网中的鱼;
Amittahatthattagate , mocayī no mahosadho’’.
落入敌人手中,大欧沙达解救了我们。
‘‘Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
「大王,确实如此,贤者们带来安乐;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
如被缚于笼中的鸟,如落入网中的鱼;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’.
落入敌人手中,大欧沙达解救了我们。」
‘‘Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ, cūḷaneyyo mahabbalo;
「守护了整夜,大力的朱喇内亚;
Udentaṃ aruṇuggasmiṃ, upakāriṃ upāgami.
在黎明升起时,前往帮助者处。
‘‘Āruyha pavaraṃ nāgaṃ, balavantaṃ saṭṭhihāyanaṃ;
「登上殊胜的象,强有力的六十岁象;」
Rājā avoca pañcālo, cūḷaneyyo mahabbalo.
力大的朱拉内亚王,般遮罗说道:
‘‘Sannaddho maṇivammena , saramādāya pāṇinā;
「以宝铠武装,手持箭,
Pesiye ajjhabhāsittha, puthugumbe samāgate.
派遣他们去对大军集合者说话。
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
「对象兵、军阵、车兵、步兵,
Upāsanamhi katahatthe, vālavedhe samāgate’’.
对在近侍处准备好手、在毛发射击处集合者。」
‘‘Pesetha kuñjare dantī, balavante saṭṭhihāyane;
「派遣有牙的象,强力的六十岁者,
Maddantu kuñjarā nagaraṃ, vedehena sumāpitaṃ.
让诸象践踏以韦德哈善建的城。
‘‘Vacchadantamukhā setā, tikkhaggā aṭṭhivedhino;
「犊牙口白者,利刃者,骨穿透者,
Paṇunnā dhanuvegena, sampatantutarītarā.
被弓力射出的箭,迅速地飞向目标。
‘‘Māṇavā vammino sūrā, citradaṇḍayutāvudhā;
「学童们是勇敢的战士,持有彩绘的棍棒作为武器;
Pakkhandino mahānāgā, hatthīnaṃ hontu sammukhā.
跳跃的大龙象,应当在象群的前面。
‘‘Sattiyo teladhotāyo, accimantā pabhassarā;
「用油擦拭的矛,有火焰、有光辉;
Vijjotamānā tiṭṭhantu, sataraṃsīva tārakā.
闪耀着站立,如同有百光的星星。
‘‘Āvudhabalavantānaṃ, guṇikāyūradhārinaṃ;
「对于那些武器强大的、持有弓弦与臂环的、
Etādisānaṃ yodhānaṃ, saṅgāme apalāyinaṃ;
这样的战士们,在战场上不退却的,
Vedeho kuto muccissati, sace pakkhīva kāhiti.
韦提诃如何能逃脱,如果他像鸟一样飞走?」
‘‘Tiṃsa me purisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;
「我有三十个人数,全都各自已决定;
Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahimaṃ caraṃ.
我看不到与他们相等者,唯独行于大地。
‘‘Nāgā ca kappitā dantī, balavanto saṭṭhihāyanā;
「诸象已装饰,有牙,强力,六十岁,
Yesaṃ khandhesu sobhanti, kumārā cārudassanā;
在它们的肩上庄严,诸童子容貌可爱;
‘‘Pītālaṅkārā pītavasanā, pītuttaranivāsanā;
「黄色装饰,黄色衣服,黄色上衣与下衣,
Nāgakhandhesu sobhanti, devaputtāva nandane.
在象肩上庄严,如天子在欢喜园。
‘‘Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā, teladhotā pabhassarā;
「三十张网色,以油洗净,光辉,
Niṭṭhitā naradhīrehi , samadhārā sunissitā.
由人中勇者完成,平等持,善安置。
‘‘Vellālino vītamalā, sikkāyasamayā daḷhā;
「无垢的耕作者们,在学的时节坚固;
Gahitā balavantehi, suppahārappahāribhi.
被强有力者们所持,善于击打与被击打者。
‘‘Suvaṇṇatharusampannā, lohitakacchupadhāritā;
「具足金色的柱子,系着红色的皮革;
Vivattamānā sobhanti, vijjuvabbhaghanantare.
在电光云层之间展开时闪耀。
‘‘Paṭākā vammino sūrā, asicammassa kovidā;
「旗帜、铠甲、勇士们,精通剑与盾;
Dhanuggahā sikkhitarā , nāgakhandhe nipātino .
持弓者们善受训练,能击落象背。
‘‘Etādisehi parikkhitto, natthi mokkho ito tava;
「被这样的人们所围绕,你从此处无有解脱;
Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje’’.
我不见你有威力,能以此进入弥体喇。」
‘‘Kiṃ nu santaramānova, nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ;
「为何你渡过之后,派遣了龙象?
Pahaṭṭharūpo āpatasi , siddhatthosmīti maññasi.
你欢喜地来到,以为『我是悉达多』。
‘‘Oharetaṃ dhanuṃ cāpaṃ, khurappaṃ paṭisaṃhara;
「放下那弓箭,收回蹄箭;
Oharetaṃ subhaṃ vammaṃ, veḷuriyamaṇisanthataṃ’’ .
放下那美好的铠甲,琉璃宝石所覆盖的」。
‘‘Pasannamukhavaṇṇosi, mitapubbañca bhāsasi;
「你面色明净,言语有节制;
Hoti kho maraṇakāle, edisī vaṇṇasampadā’’.
在死亡之时,确实有这样的容色成就」。
‘‘Moghaṃ te gajjitaṃ rāja, bhinnamantosi khattiya;
「国王,你的吼叫是徒劳的,刹帝利,你的意图已破;
Duggaṇhosi tayā rājā, khaḷuṅkeneva sindhavo.
国王,你被恶取了,如同信度马被劣钩所钩」。
‘‘Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ, sāmacco saparijjano;
「昨日国王已渡过恒河,连同大臣及随从;」
Haṃsarājaṃ yathā dhaṅko, anujjavaṃ patissasi’’.
「如同鹰王追逐天鹅王,你将追随而去。」
‘‘Siṅgālā rattibhāgena, phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ;
「豺狼们在夜间,见到盛开的紫矿树;」
Maṃsapesīti maññantā, paribyūḷhā migādhamā.
「以为是肉块,这些兽类围绕着。」
‘‘Vītivattāsu rattīsu, uggatasmiṃ divākare ;
「当夜晚过去,太阳升起时;」
Kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā, āsacchinnā migādhamā.
「见到盛开的紫矿树,这些兽类失望而去。」
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, vedehaṃ parivāriya ;
「如是,大王啊,你围绕着韦提希;」
Āsacchinno gamissasi, siṅgālā kiṃsukaṃ yathā’’.
「将失望而去,如豺狼对紫矿树一般。」
‘‘Imassa hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca chindatha;
「切断他的手、脚、耳朵和鼻子,
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
他释放了落入我手中的敌人韦提希。
‘‘Imaṃ maṃsaṃva pātabyaṃ , sūle katvā pacantu naṃ;
「将他的肉切下来,用尖桩刺穿后烧烤他,
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
他释放了落入我手中的敌人韦提希。
‘‘Yathāpi āsabhaṃ cammaṃ, pathabyā vitaniyyati;
「犹如公牛的皮,铺展在地上,
Sīhassa atho byagghassa, hoti saṅkusamāhataṃ.
狮子或老虎的皮,被钉子钉住。
‘‘Evaṃ taṃ vitanitvāna, vedhayissāmi sattiyā;
「如此铺展他之后,我将用矛刺穿他,
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi’’.
他释放了落入我手中的敌人韦提希。」
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
「若你砍断我的手、脚、耳、鼻,
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho chedayissati.
韦德哈将如此砍断般遮喇旃檀的。
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
「若你砍断我的手、脚、耳、鼻,
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho chedayissati.
韦德哈将如此砍断般遮喇旃地的。
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
「若你砍断我的手、脚、耳、鼻,
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho chedayissati.
韦德哈将如此砍断天女难陀的。
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
「若你砍断我的手、脚、耳、鼻,
Evaṃ te puttadārassa, vedeho chedayissati.
韦德哈将如此砍断你的妻儿的。
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
「如果肉确实应当被煮,你将用尖桩刺穿后烹煮;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho pācayissati.
如此,韦德哈将烹煮般遮喇旃陀。
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
「如果肉确实应当被煮,你将用尖桩刺穿后烹煮;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho pācayissati.
如此,韦德哈将烹煮般遮喇旃地。
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
「如果肉确实应当被煮,你将用尖桩刺穿后烹煮;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho pācayissati.
如此,韦德哈将烹煮天女难陀。
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
「如果肉确实应当被煮,你将用尖桩刺穿后烹煮;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho pācayissati.
如此,韦德哈将烹煮你的妻儿。
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
「若你将我伸展开来,用箭刺穿;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho vedhayissati.
如此,韦德哈将刺穿般遮喇旃陀。
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
「若你将我伸展开来,用箭刺穿;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho vedhayissati.
如此,韦德哈将刺穿般遮喇旃地。
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
「若你将我伸展开来,用箭刺穿;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho vedhayissati.
如此,韦德哈将刺穿难陀天女。
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
「若你将我伸展开来,用箭刺穿;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho vedhayissati;
如此,韦德哈将刺穿你的妻儿。
Evaṃ no mantitaṃ raho, vedehena mayā saha.
「如此,我与韦德哈在私下商议。
‘‘Yathāpi palasataṃ cammaṃ, kontimantāsuniṭṭhitaṃ ;
「犹如百层皮革,经过精心缝制完成;
Upeti tanutāṇāya, sarānaṃ paṭihantave.
为了薄弱之处,用以抵挡箭矢。
‘‘Sukhāvaho dukkhanudo, vedehassa yasassino;
「带来安乐、除去痛苦的,是韦德哈的名声;
Matiṃ te paṭihaññāmi, usuṃ palasatena vā’’.
我将以百层皮革或箭矢来抵挡你的意见」。
‘‘Iṅgha passa mahārāja, suññaṃ antepuraṃ tava;
「来看吧,大王,你的内宫空虚;
Orodhā ca kumārā ca, tava mātā ca khattiya;
后宫、王子们,以及你的母亲,刹帝利;
Umaṅgā nīharitvāna, vedehassupanāmitā’’.
从乌曼伽带走,献给韦德哈」。
‘‘Iṅgha antepuraṃ mayhaṃ, gantvāna vicinātha naṃ;
「来!去我的内宫,搜查它;
Yathā imassa vacanaṃ, saccaṃ vā yadi vā musā’’.
他的这番话,是真实还是虚妄。」
‘‘Evametaṃ mahārāja, yathā āha mahosadho;
「确实如此,大王,正如摩诃萨埵所说;
Suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ, kākapaṭṭanakaṃ yathā’’.
整个内宫空无一人,如同鸦落之城。」
‘‘Ito gatā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
「大王,从这里离去的,是一切支分美好的女子;
Kosambaphalakasussoṇī , haṃsagaggarabhāṇinī.
穿着国桑比木板色衣,声如天鹅鸣叫。
‘‘Ito nītā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
「大王,从这里被带走的,是一切支分美好的女子;
Koseyyavasanā sāmā, jātarūpasumekhalā.
身穿憍奢耶衣,黑色,佩戴金腰带。」
‘‘Surattapādā kalyāṇī, suvaṇṇamaṇimekhalā;
「美丽者足染红,金宝腰带系身旁;」
Pārevatakkhī sutanū, bimboṭṭhā tanumajjhimā.
「鸽眼美女身纤细,唇如频婆果,腰肢细。」
‘‘Sujātā bhujalaṭṭhīva, vedīva tanumajjhimā;
「善生者如藤蔓臂,如祭坛般腰肢细;」
Dīghassā kesā asitā, īsakaggapavellitā.
「长发黑色垂肩下,微卷发梢轻摆动。」
‘‘Sujātā migachāpāva, hemantaggisikhāriva;
「善生者如鹿弓眉,如冬季火焰光;」
Nadīva giriduggesu, sañchannā khuddaveḷubhi.
「如山险处之河流,为细竹所遮覆。」
‘‘Nāganāsūru kalyāṇī, paramā timbarutthanī;
「美丽者鼻如龙鼻,乳房最胜如廷跋果;」
Nātidīghā nātirassā, nālomā nātilomasā’’.
「不太长亦不太短,无毛亦非多毛者。」
‘‘Nandāya nūna maraṇena, nandasi sirivāhana;
「确实因难陀之死,你欢喜,西利瓦哈那;
Ahañca nūna nandā ca, gacchāma yamasādhanaṃ’’.
我与难陀确实都将去阎魔之处」。
‘‘Dibbaṃ adhīyase māyaṃ, akāsi cakkhumohanaṃ;
「你学习天的幻术,制造了眼的迷惑;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi’’.
你使我已到手的敌人,韦德哈得以解脱」。
‘‘Adhīyanti mahārāja , dibbamāyidha paṇḍitā;
「大王,贤者们在此学习天的幻术;
Te mocayanti attānaṃ, paṇḍitā mantino janā.
那些贤者、有智慧的人们解脱自己。
‘‘Santi māṇavaputtā me, kusalā sandhichedakā;
「我有学童之子们,善于破坏关节;
Yesaṃ katena maggena, vedeho mithilaṃ gato’’.
韦德哈是经由他们所作的道路,去到弥体喇的」。
‘‘Iṅgha passa mahārāja, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ;
「来看吧,大王,门楼测量得很好;
Hatthīnaṃ atha assānaṃ, rathānaṃ atha pattinaṃ;
对于象、马、车、步兵,
Ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ’’ .
作为观察处而立,门楼测量得很好。」
‘‘Lābhā vata videhānaṃ, yassimedisā paṇḍitā;
「韦德哈人确实有利得,他们有这样的智者;
Ghare vasanti vijite, yathā tvaṃsi mahosadha’’.
住在家中,在征服的(国土),如你这样,摩诃沙达。」
‘‘Vuttiñca parihārañca, diguṇaṃ bhattavetanaṃ;
「生活费和维持费,双倍的饮食和薪俸;
Dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca;
我给予广大的财富,享用诸欲并欢乐吧;
Mā videhaṃ paccagamā, kiṃ videho karissati’’.
不要回去韦德哈,韦德哈能做什么呢?」
‘‘Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;
「大王,若舍弃丈夫,因为财富的缘故;
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
两者都应受责备,自己和他人;
Yāva jīveyya vedeho, nāññassa puriso siyā.
只要有身体活着,不应成为他人的人。
‘‘Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;
「大王,若舍弃丈夫,因为财富的缘故;
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
两者都应受责备,自己和他人;
Yāva tiṭṭheyya vedeho, nāññassa vijite vase’’.
只要有身体存在,不应在他人的征服下受控制。」
‘‘Dammi nikkhasahassaṃ te, gāmāsītiñca kāsisu;
「我给你一千尼卡沙,以及八十个咖西的村庄;
Dāsisatāni cattāri, dammi bhariyāsatañca te;
我给你四百个女奴,以及一百个妻子;」
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ gaccha mahosadha.
带着全部军队,平安地去吧,摩诃奥萨达。
‘‘Yāva dadantu hatthīnaṃ, assānaṃ diguṇaṃ vidhaṃ;
愿他们给予象,给予马两倍的量;
Tappentu annapānena, rathike pattikārake’’.
愿他们以饮食满足战车兵、步兵。
‘‘Hatthī asse rathe pattī, gacchevādāya paṇḍita;
贤者,带着象、马、战车、步兵去吧;
Passatu taṃ mahārājā, vedeho mithilaṃ gataṃ .
愿大王看见韦德哈去到弥体喇。
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā padissate mahā;
象、马、战车、步兵,大军显现;
Caturaṅginī bhīsarūpā, kiṃ nu maññasi paṇḍita’’ .
四军种可怖形相,贤者,你认为如何?
‘‘Ānando te mahārāja, uttamo paṭidissati;
大王,你的喜悦显现为最上;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ patto mahosadho’’.
带着全部军队,大欧沙达平安到达。
‘‘Yathā petaṃ susānasmiṃ, chaḍḍetvā caturo janā;
犹如四人将尸体弃于墓地,
Evaṃ kapilaye tyamha , chaḍḍayitvā idhāgatā.
我们如此在咖毕拉瓦图被抛弃,来到此处。
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
那么你以何言辞、以何理由、
Kena vā atthajātena, attānaṃ parimocayi’’.
以何利益之事,解救了自己?
‘‘Atthaṃ atthena vedeha, mantaṃ mantena khattiya;
刹帝利啊,以利益知利益,以咒语知咒语,
Parivārayiṃ rājānaṃ, jambudīpaṃva sāgaro’’.
我围绕国王,如大海围绕阎浮提。
‘‘Dinnaṃ nikkhasahassaṃ me, gāmāsīti ca kāsisu;
我给予了一千尼卡沙,以及咖西国的八十个村庄;
Dāsīsatāni cattāri, dinnaṃ bhariyāsatañca me;
「四百女仆,以及一百妻子已给予我;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthināmhi idhāgato’’.
带着全部军队,我平安地来到此处」。
‘‘Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;
「塞那咖啊!与智者共住确实是极乐;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
如同被缚于笼中的鸟,如同落入网中的鱼;
Amittahatthattagate , mocayī no mahosadho’’.
已落入敌人之手,大药将我们解脱」。
‘‘Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
「大王!确实如此,智者们带来安乐;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
如同被缚于笼中的鸟,如同落入网中的鱼;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’.
已落入敌人之手,大药将我们解脱」。
‘‘Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca;
「愿一切琵琶奏响,鼓与腰鼓亦如是;
Dhamentu māgadhā saṅkhā, vaggū nadantu dundubhī’’.
愿马嘎达人吹响螺贝,愿鼓手们击响战鼓。」
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「宫廷之人与王子们,妓女们与婆罗门们;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物与饮料。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、军队中的精锐、车兵、步兵;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物与饮料。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们聚集而来,城镇的人们也聚集而来;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物与饮料。
‘‘Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgataṃ;
「见到智者到来,众人生起了净信;当智者未到来时,你的衣服抛掷不会发生。」
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo avattathā’’ti.
「当智者到来时,衣服抛掷不会发生。」
Umaṅgajātakaṃ pañcamaṃ. · 伍芒嘎本生第五
543. Bhūridattajātakaṃ (6)
543. 普利达答本生(6)
‘‘Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane;
「凡是在塔喇塔王宫中的任何宝物,一切都给你,请将国王的女儿给我。」
Sabbāni te upayantu, dhītaraṃ dehi rājino’’.
「一切都给你,请将国王的女儿给我。」
‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;
「我们从未曾与龙族结婚,那样的婚姻不相应,我们如何能做呢?」
Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase’’.
「那样的婚姻不相应,我们如何能做呢?」
‘‘Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, raṭṭhaṃ vā manujādhipa;
「人主啊,你的生命或国土确实被夺取了;」
Na hi nāge kupitamhi, ciraṃ jīvanti tādisā.
当龙愤怒时,像这样的人不会长久活命。
‘‘Yo tvaṃ deva manussosi, iddhimantaṃ aniddhimā;
「你这位天或人,无神通者对有神通者,
Varuṇassa niyaṃ puttaṃ, yāmunaṃ atimaññasi’’.
你轻视了瓦鲁那的亲生儿子,亚穆那。」
‘‘Nātimaññāmi rājānaṃ, dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ;
「我不轻视有名声的王,塔他拉塔,
Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, bahūnamapi issaro.
因为塔他拉塔确实是许多龙的主宰。
‘‘Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho;
「即使是大威力的蛇,也配不上我的女儿,
Khattiyo ca videhānaṃ, abhijātā samuddajā’’.
而刹帝利,韦提希族的,出身高贵,生于海洋。」
‘‘Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya;
「让甘跋喇沙他拉的骆驼出发,向所有龙宣告,
Bārāṇasiṃ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayuṃ’’.
「让他们前往巴拉纳西,且不要伤害任何人。」
‘‘Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
「在住宅和楼阁中,在街道和十字路口,
Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.
「让他们悬挂在树顶上,展开在门楼上。
‘‘Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṃ puraṃ;
「我也将以全军,以大军围绕大城,
Parikkhipissaṃ bhogehi, kāsīnaṃ janayaṃ bhayaṃ’’.
「以财富包围它,给咖西人制造恐怖。」
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uragānekavaṇṇino;
听到他的这番话后,众多色彩的龙蛇们,
Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, na ca kañci viheṭhayuṃ.
前往巴拉纳西,且不伤害任何人。
Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca;
在住宅和楼阁中,在街道和十字路口,
Rukkhaggesu ca lambiṃsu, vitatā toraṇesu ca.
悬挂在树顶上,也张挂在门楼上。
Tesu disvāna lambante, puthū kandiṃsu nāriyo;
看见那些悬挂着的,众多妇女哭泣;
Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṃ muhuṃ.
看见象鼻被割断,一次又一次地呼吸。
Bārāṇasī pabyadhitā, āturā samapajjatha;
巴拉纳西陷入混乱,你们变得痛苦;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘‘dhītaraṃ dehi rājino’’.
举起手臂哭喊:『把国王的女儿给我们』。
‘‘Pupphābhihārassa vanassa majjhe, ko lohitakkho vitatantaraṃso;
『在供花的林中,谁是红眼、宽肩者;
Kā kambukāyūradharā suvatthā, tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.
谁是穿着美衣、戴着手镯臂环的,十位妇女站立礼敬。
‘‘Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe, virocasi ghatasittova aggi;
『你是谁,梵臂者,在林中,如浇了酥油的火般光耀;』
Mahesakkho aññatarosi yakkho, udāhu nāgosi mahānubhāvo’’.
「你是大有势力的某位亚卡,还是大神通的龙?」
‘‘Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo;
「我是具神通、有威力、难以超越的龙;
Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, phītaṃ janapadaṃ api.
若我发怒,我能以威力烧毁,甚至繁荣的国土。
‘‘Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā;
「我的母亲是海生者,我的父亲是持国,
Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṃ vidū’’.
我是善见的幼弟,人们知道我为普利达答。」
‘‘Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ, rahadaṃ bhismaṃ pekkhasi;
「你所看见的那个深邃、常有漩涡、可怖的湖,
Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.
那是我的天宫住处,有数百人之多。
‘‘Mayūrakoñcābhirudaṃ, nīlodaṃ vanamajjhato;
「孔雀、鹭鸶鸣叫,蓝色的水,从林中
Yamunaṃ pavisa mā bhīto, khemaṃ vattavataṃ sivaṃ’’.
「进入亚穆那河,不要害怕,对持戒者来说是安全、吉祥的。」
‘‘Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa;
「婆罗门,你与随从一起到达那里,与儿子一起;
Pūjito mayhaṃ kāmehi, sukhaṃ brāhmaṇa vacchasi’’.
婆罗门,你将受到我的欲乐供养,安乐地生活。」
‘‘Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī;
「大地平坦、四周环绕,充满多伽罗香;
Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.
覆盖着因陀罗瞿波咖虫,最美的绿色闪耀。
‘‘Rammāni vanacetyāni, rammā haṃsūpakūjitā;
「园林精舍令人欢喜,天鹅鸣叫令人欢喜;
Opupphāpadmā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.
盛开的莲花矗立,莲池善造。
‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
「八角善造的柱子,全部由琉璃所成;」
Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.
有千柱的宫殿,以前被少女们照亮。
‘‘Vimānaṃ upapannosi, dibyaṃ puññehi attano;
「你以自己的福德,投生到天宫;
Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, accantasukhasaṃhitaṃ.
不拥挤、安乐、可喜,具足极度的快乐。
‘‘Maññe sahassanettassa, vimānaṃ nābhikaṅkhasi;
「我想你不羡慕千眼者的宫殿;
Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, sakkasseva jutīmato’’.
因为这神变广大,如同有光辉的萨咖。」
‘‘Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato;
「有光辉者的威力,甚至以意也不能达到;
Paricārayamānānaṃ, saindānaṃ vasavattinaṃ’’.
对于那些须跋着、有因陀罗的、有自在力的诸天。」
‘‘Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, amarānaṃ sukhesinaṃ;
「羡慕那宫殿,诸天人寻求快乐;
Uposathaṃ upavasanto, semi vammikamuddhani’’.
守伍波萨他斋戒,我在蚁丘顶上。
‘‘Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṃ vanaṃ;
我寻找鹿,与儿子一起进入森林;
Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, nābhivedenti ñātakā.
我死或活,亲族们都不知道。
‘‘Āmantaye bhūridattaṃ, kāsiputtaṃ yasassinaṃ;
我请求普利达答,咖西之子,有名声者;
Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake’’.
若得你允许,我们能否见到亲族?
‘‘Eso hi vata me chando, yaṃ vasesi mamantike;
这确实是我的愿望,你住在我身边;
Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.
因为像这样的欲乐,在人间不易获得。
‘‘Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, mama kāmehi pūjito;
如果你愿意住下,以我的欲乐供养;
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake’’.
「你已得我允许,愿你平安地见到亲族。」
‘‘Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, pasuṃ putte ca vindati;
「持此天宝珠,得财富、子嗣;」
Arogo sukhito hoti , gacchevādāya brāhmaṇa’’.
「无病而安乐,婆罗门,取之而去吧。」
‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
「我随喜善业,普利答答,你的言语;」
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye’’.
「我将出家,我已衰老,不再希求诸欲。」
‘‘Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṃ;
「若梵行有破坏,应以财富来作;」
Avikampamāno eyyāsi, bahuṃ dassāmi te dhanaṃ’’.
「你应不动摇,我将给你许多财富。」
‘‘Kusalaṃ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava;
「我随喜善业,普利答答,你的言语;」
Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissati’’.
「如果有需要,我将再来。」
‘‘Idaṃ vatvā bhūridatto, pesesi caturo jane;
「说此之后,普利达答派遣四人;
Etha gacchatha uṭṭhetha, khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ.
「来吧,你们去,起来,快速带来婆罗门。」
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, uṭṭhāya caturo janā;
「听闻他的那句话后,四人起身;
Pesitā bhūridattena, khippaṃ pāpesu brāhmaṇaṃ.
「被普利达答派遣,快速带来婆罗门。」
‘‘Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ, sādhuvittaṃ manoramaṃ;
「持着吉祥的宝珠,善财、可意,
Selaṃ byañjanasampannaṃ, ko imaṃ maṇimajjhagā’’.
「具足相的宝石,谁获得此宝珠?」
‘‘Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṃ;
「被千红眼者,四周围绕着;
Ajja kālaṃ pathaṃ gacchaṃ, ajjhagāhaṃ maṇiṃ imaṃ’’.
「今日我在路上行走时,获得了这颗宝珠。」
‘‘Supaciṇṇo ayaṃ selo, accito mahito sadā;
「这块石头被善加修习,常被尊崇、受到敬重;
Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.
善加磨砺、善加安置,为了一切处的成就。
‘‘Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā;
「对于近行失败者,或为了持守安置;
Ayaṃ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.
这块石头被不如理地修习,导致毁坏。
‘‘Na imaṃ akusalo dibyaṃ, maṇiṃ dhāretumāraho;
「不善巧者不值得持有这颗天界的宝珠;
Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, dehimaṃ ratanaṃ mama’’.
付出一百尼卡,把这颗宝物给我。」
‘‘Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;
「这颗宝珠不能用金钱、牛或宝物来购买;
Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇī mama’’.
「宝石具足特征,但我的宝石既非可买,
‘‘No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā;
「若你的宝石不可用牛或珠宝购买;
Atha kena maṇī keyyo, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
那么,宝石可用什么购买?被问及时,请告诉我。」
‘‘Yo me saṃse mahānāgaṃ, tejassiṃ duratikkamaṃ;
「凡为我指示大龙,威力强大、难以超越者;
Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ, jalantamiva tejasā’’.
我将把这宝石给他,如威力般闪耀。」
‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṃ varo;
「谁是婆罗门种姓中,飞行者中最胜的金翅鸟;
Nāgaṃ jigīsamanvesi, anvesaṃ bhakkhamattano.
寻求征服龙,寻找自己的食物。
‘‘Nāhaṃ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā;
「我不是天界之主,我未曾见过金翅鸟;
Āsīvisena vittoti , vajjo brāhmaṇa maṃ vidū’’.
「婆罗门,智者们知道我以毒蛇为财富,以毒蛇为过失。」
‘‘Kiṃ nu tuyhaṃ balaṃ atthi, kiṃ sippaṃ vijjate tava;
「你有什么力量?你有什么技艺?
Kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho, uragaṃ nāpacāyasi’’.
或者你依靠什么,而不畏惧毒蛇?」
‘‘Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;
「住林的仙人,长夜修苦行者,
Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṃ anuttaraṃ.
名叫果西亚的苏般那,拥有无上的毒咒明。
‘‘Taṃ bhāvitattaññataraṃ, sammantaṃ pabbatantare;
「那位修习自己的某种成就者,住在山间,
Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatandito.
我日夜不懈怠地恭敬须跋他。
‘‘So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā;
「那时他对我说应说之事,应行梵行之事。
Dibbaṃ pātukarī mantaṃ, kāmasā bhagavā mama.
「世尊啊!请显示天的咒语,这是我的愿望。」
‘‘Tyāhaṃ mante paratthaddho, nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ;
「我依靠咒语而超越他人,我不怕有毒者;人们知道我是毒害的破坏者,是无畏者。」
Ācariyo visaghātānaṃ, alampānoti maṃ vidū’’.
「我依靠咒语而超越他人,我不怕有毒者;人们知道我是毒害的破坏者,是无畏者。」
‘‘Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, somadatta vijānahi;
「亲爱的!我们取宝珠吧,苏玛达答,你要知道;不要因为杖而放弃已得的吉祥,这是我的愿望。」
Mā daṇḍena siriṃ pattaṃ, kāmasā pajahimhase’’.
「亲爱的!我们取宝珠吧,苏玛达答,你要知道;不要因为杖而放弃已得的吉祥,这是我的愿望。」
‘‘Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ, yo taṃ brāhmaṇa pūjayi;
「婆罗门啊!已到达自己的住处,谁会供养他;对这样行善者,为何因愚痴而希求恶?」
Evaṃ kalyāṇakārissa, kiṃ mohā dubbhimicchasi’’.
「婆罗门啊!已到达自己的住处,谁会供养他;对这样行善者,为何因愚痴而希求恶?」
‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati ;
「如果你希求财富,普利达答将给予;」
Tameva gantvā yācassu, bahuṃ dassati te dhanaṃ’’.
「去到他那里乞求吧,他将给你很多财富。」
‘‘Hatthagataṃ pattagataṃ, nikiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ;
「手中所得、钵中所得,已获得的食用为最胜;愿我们现见的利益,索玛达答,不要失去。」
Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā’’.
「愿我们现见的利益,索玛达答,不要失去。」
‘‘Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati ;
「在可怖的地狱中煮熟,甚至水牛也会裂开;背弃朋友、舍弃利益者,活着时就会枯萎。」
Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati .
「背弃朋友、舍弃利益者,活着时就会枯萎。」
‘‘Sace tvaṃ dhanakāmosi, bhūridatto padassati;
「如果你希求财富,普利达答将会给予;我想你自作的怨仇,不久将会感受。」
Maññe attakataṃ veraṃ, naciraṃ vedayissasi’’.
「我想你自作的怨仇,不久将会感受。」
‘‘Mahāyaññaṃ yajitvāna, evaṃ sujjhanti brāhmaṇā;
「行大祭祀之后,婆罗门们如此清净;」
Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā’’.
「我们将举行大祭祀,如此我们将从恶中解脱。」
‘‘Handa dāni apāyāmi, nāhaṃ ajja tayā saha;
「来吧,现在我要离去,今天我不与你在一起;
Padampekaṃ na gaccheyyaṃ, evaṃ kibbisakārinā’’.
我不应与如此作恶者同行一步。」
‘‘Idaṃ vatvāna pitaraṃ, somadatto bahussuto;
「多闻的索马达答对父亲说了这些后,
Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkami.
舍弃了诸有情,从那个地方离开了。
‘‘Gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ, āharetaṃ maṇiṃ mama;
「捉住这头大象,把我的宝珠带来;
Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.
他的色泽如因陀果巴咖虫,他的头是红色的。
‘‘Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati ;
「这身体将显现如棉花堆;
Vammikaggagato seti, taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇa’’.
「住于蚁丘顶者在睡眠,婆罗门,你应捉取他。」
‘‘Athosadhehi dibbehi, jappaṃ mantapadāni ca;
「然后以天药、咒语及真言句;
Evaṃ taṃ asakkhi satthuṃ , katvā parittamattano’’.
如此他不能伤害导师,为自己作了护卫。」
‘‘Mamaṃ disvāna āyantaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;
「见到我来,一切欲望成就者;
Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tava.
诸根未受损害,你的脸却生出口水。
‘‘Padmaṃ yathā hatthagataṃ, pāṇinā parimadditaṃ;
「犹如手中所持的莲花,被手掌揉捏;
Sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna edisaṃ.
你的脸生出口水,见到我这样的人。
‘‘Kacci nu te nābhisasi , kacci te atthi vedanā;
「你是否不厌恶,你是否有受?
Yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, mamaṃ disvāna āgataṃ’’.
因此,你的口变成了猪口,看见我之后来了。
‘‘Supinaṃ tāta addakkhiṃ, ito māsaṃ adhogataṃ;
「儿啊,我看见了一个梦,从现在起一个月前;
Dakkhiṇaṃ viya me bāhuṃ, chetvā ruhiramakkhitaṃ;
好像我的右臂,被切断后沾满了血;
Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati.
一个男子拿走后离去,当我在哭泣时。
‘‘Yatohaṃ supinamaddakkhiṃ, sudassana vijānahi;
「自从我看见那个梦,善见啊,你要知道;
Tato divā vā rattiṃ vā, sukhaṃ me nopalabbhati’’.
从那时起,无论白天或夜晚,我都得不到快乐」。
‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu , kaññā ruciraviggahā;
「那些以前围绕着的,身形美妙的少女们;
Hemajālapaṭicchannā, bhūridatto na dissati.
覆盖着金网的,普哩达答看不见了。」
‘‘Yaṃ pubbe parivāriṃsu , nettiṃsavaradhārino;
「那些持三十三种戒的人,以前所围绕的;
Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.
犹如盛开的咖尼咖拉花,不见布利达答。
‘‘Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṃ;
「来吧,现在我们去布利达答的住处;
Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, passāma tava bhātaraṃ’’.
去见你的兄弟,住于法、达上者」。
‘‘Tañca disvāna āyantiṃ, bhūridattassa mātaraṃ;
「见到布利达答的母亲来了,
Bāhā paggayha pakkanduṃ, bhūridattassa nāriyo.
布利达答的妻子们伸出手臂,哭泣。
‘‘Puttaṃ teyye na jānāma, ito māsaṃ adhogataṃ;
「我们不知道儿子,从这里一个月前离去;
Mataṃ vā yadi vā jīvaṃ, bhūridattaṃ yasassinaṃ’’.
有名声的布利达答,是死了还是活着」。
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如鸟失子,见巢空虚;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī .
我将长久以苦忧思,不见普利达答。」
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如鹰失雏,见巢空虚;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
我将长久以苦忧思,不见普利达答。
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anodake;
「她确实如鸳鸯鸟,在无水的池塘中;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, bhūridattaṃ apassatī.
我将长久以苦忧思,不见普利达答。
‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi;
「如铁匠之炭火,内燃而不外显;
Evaṃ jhāyāmi sokena, bhūridattaṃ apassatī’’.
我如是以忧而忧思,不见普利达答。」
‘‘Sālāva sampamathitā , mālutena pamadditā;
「沙喇树被摧毁,被风吹倒;
Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane’’.
儿子与妻子在睡眠,在普利达答的住处」。
‘‘Idaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhūridattanivesane;
「听到这呼声后,在普利达答的住处;
Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṃsu anantarā .
阿利德与苏婆嘎,立即奔跑前往。
‘‘Amma assāsa mā soci, evaṃdhammā hi pāṇino;
「母亲,请安心,不要悲伤,诸有情确实如此法性;
Cavanti upapajjanti, esassa pariṇāmitā’’.
死去又再生,这是他的变易」。
‘‘Ahampi tāta jānāmi, evaṃdhammā hi pāṇino;
「孩子,我也知道,诸有情确实如此法性;
Sokena ca paretasmi, bhūridattaṃ apassatī.
但因忧愁所困,因见不到普利达答。
‘‘Ajja ce me imaṃ rattiṃ, sudassana vijānahi;
「今日若我于此夜,善见你应当了知;
Bhūridattaṃ apassantī, maññe hissāmi jīvitaṃ’’.
不见普利达答,我想我将失去生命」。
‘‘Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṃ;
「母亲请安心勿忧,我们将带回兄长;
Disodisaṃ gamissāma, bhātupariyesanaṃ caraṃ.
我们将前往各方,寻找兄长而行。
‘‘Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca;
「在山岳、山险处,在村落、城镇中;
Orena sattarattassa , bhātaraṃ passa āgataṃ’’.
七夜之内,你将见到兄长归来」。
‘‘Hatthā pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṃ;
「从手中释放的蛇,频频伏于你足下;
Kacci nu taṃ ḍaṃsī tāta , mā bhāyi sukhito bhava’’.
难道它咬了你吗,亲爱的,勿怕请安乐」。
‘‘Neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, alaṃ dukkhāya kāyaci;
「这龙既非我的,也不值得任何身体的痛苦;
Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjati’’.
只要有蛇的抓握,我不会再有更多的恐惧」。
‘‘Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato;
「谁以婆罗门的容色,贫穷地来到集会;
Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mama’’.
让他们以善战来挑战,让我的集会听闻」。
‘‘Tvaṃ maṃ nāgena ālampa, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā;
「你以龙来抓我,我以青蛙皮;
Hotu no abbhutaṃ tattha, āsahassehi pañcahi’’.
让我们在那里有奇迹,以五千为赌注」。
‘‘Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṃ daliddosi māṇava;
「我确实是富有的、富裕的,你是贫穷的,学童;
Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṃ siyā.
你有什么可赌的,输了又会怎样呢?」
‘‘Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso;
「愿我有所得,且有如此的回报;
Hotu no abbhutaṃ tattha, āsahassehi pañcahi’’.
愿我们在那里有奇迹,以五千为代价」。
‘‘Suṇohi me mahārāja, vacanaṃ bhaddamatthu te;
「大王,请听我说,愿你有吉祥;
Pañcannaṃ me sahassānaṃ, pāṭibhogo hi kittima’’.
对我五千来说,回报确实是值得称赞的」。
‘‘Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti, yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ;
「是父债或是自己所造的债;
Kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ, dhanaṃ yācasi brāhmaṇa’’.
婆罗门,你为何向我乞求如此多的财富」。
‘‘Alampāno hi nāgena, mamaṃ abhijigīsati ;
「那龙王确实想要征服我;
Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ.
我将以蛙弓向婆罗门展示」。
‘‘Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana;
「大王,为了增长国土,今日你应当见它;被刹帝利众围绕,请出来观看蛇。」
Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanaṃ’’ .
「被刹帝利众围绕,请出来观看蛇。」
‘‘Neva taṃ atimaññāmi, sippavādena māṇava;
「学童,我不轻视你的技艺之说;你的技艺极高超,你不会伤害蛇。」
Atimattosi sippena, uragaṃ nāpacāyasi’’.
「你的技艺极高超,你不会伤害蛇。」
‘‘Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa;
「婆罗门,我也不轻视你的技艺之说;但你以无毒之蛇,极大地欺骗众人。」
Avisena ca nāgena, bhusaṃ vañcayase janaṃ.
「但你以无毒之蛇,极大地欺骗众人。」
‘‘Evaṃ cetaṃ jano jaññā, yathā jānāmi taṃ ahaṃ;
「如果众人知道此事,如我所知道的那样;你得不到施食,何况财物呢?」
Na tvaṃ labhasi ālampa, bhusamuṭṭhiṃ kuto dhanaṃ’’.
「你得不到施食,何况财物呢?」
‘‘Kharājino jaṭī dummī , ditto parisamāgato;
「粗糙的结发者、愚痴者、肮脏者来到集会;你如此轻视这位已达到如此境地的龙象。」
Yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ, aviso atimaññasi.
「你如此轻视这位已达到如此境地的龙象。」
‘‘Āsajja kho naṃ jaññāsi, puṇṇaṃ uggassa tejaso;
「接触他之后你将知道,充满了炽盛的威力;我想他将迅速把你变成灰烬堆。」
Maññe taṃ bhasmarāsiṃva, khippameso karissati’’.
「我想他将迅速把你变成灰烬堆。」
‘‘Siyā visaṃ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno;
「吞食石头的蛇可能有毒,吃石头的青蛙可能有毒;但红头龙象没有毒。」
Neva lohitasīsassa, visaṃ nāgassa vijjati’’.
「但红头龙象没有毒。」
‘‘Sutametaṃ arahataṃ, saññatānaṃ tapassinaṃ;
「这是从诸阿拉汉、诸自制者、诸苦行者那里听闻的:」
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
「在此布施诸布施之后,诸施者前往天界。」
Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.
活着时施与诸布施,如果你有可施与之物。
‘‘Ayaṃ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo;
「这龙具大神通,有威力,难以超越;
Tena taṃ ḍaṃsayissāmi, so taṃ bhasmaṃ karissati’’.
我将以它咬你,它将使你成灰烬。」
‘‘Mayāpetaṃ sutaṃ samma, saññatānaṃ tapassinaṃ;
「朋友,我也听闻过,诸自制的苦行者们;
Idha dānāni datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā;
在此施与诸布施后,诸施者前往天界;
Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.
你自己活着时施与,如果你有可施与之物。
‘‘Ayaṃ ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso;
「这名为阿迦穆奇,充满猛烈的威力;
Tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, sā taṃ bhasmaṃ karissati’’.
我将以她咬你,她将使你成灰烬。」
‘‘Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama;
「她是塔他拉塔的女儿,我异母的姊妹;
Sā taṃ ḍaṃsatvajamukhī , puṇṇā uggassa tejaso’’.
她有蛇口之相,充满猛烈的威力。」
‘‘Chamāyaṃ ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
「梵授,你应当知道,如果我将此倾注于地上;
Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṃ asaṃsayaṃ.
草、蔓藤、药草,无疑都会枯萎。
‘‘Uddhaṃ ce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi;
「梵授,你应当知道,如果我将此抛向上方;
Satta vassāniyaṃ devo, na vasse na himaṃ pate.
天神七年不会降雨,不会降霜雪。
‘‘Udake ce nisiñcissaṃ, brahmadatta vijānahi;
「梵授,你应当知道,如果我将此倾注于水中;
Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṃ macchakacchapā’’.
所有水生的众生,鱼类和龟类都会死去。」
‘‘Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ, payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ;
「在世间中,水是生物的依靠,建立在大气中;
Komaṃ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ’’.
柔软的存在吸入它,深入亚穆那河。」
‘‘Yadesa lokādhipatī yasassī, bārāṇasiṃ pakriya samantato;
「这位世间的统治者,有名望者,从四周围绕巴拉纳西;
Tassāha putto uragūsabhassa, subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayanti’’.
他的儿子,龙王公牛的,婆罗门们称我为苏波嘎。」
‘‘Sace hi putto uragūsabhassa, kāsissa rañño amarādhipassa;
「如果确实是龙王公牛的儿子,咖西王、不死主的;
Mahesakkho aññataro pitā te, maccesu mātā pana te atulyā;
大威力者,你的父亲是另一位,但你的母亲在人间中是无比的;
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, dāsampi ohārituṃ mahānubhāvo’’.
这样的大威力者,不应该被婆罗门带走作为奴仆。」
‘‘Rukkhaṃ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṃ pātumāgataṃ;
「依靠树木而射中,前来饮水的鹿;
So viddho dūramacari , saravegena sīghavā .
它被射中后远行,以箭的速度迅速前进。
‘‘Taṃ tvaṃ patitamaddakkhi, araññasmiṃ brahāvane;
「你看见它倒下,在森林中,在大林中;
Samaṃ sakājamādāya, sāyaṃ nigrodhupāgami.
带着自己的群体,傍晚时前往尼拘律树。
‘‘Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṃ, piṅgalaṃ santhatāyutaṃ;
「有鹦鹉与八哥聚集,黄褐色的,具有密集的枝叶;
Kokilābhirudaṃ rammaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ.
有杜鹃鸣叫,可爱的,常有绿色的嫩叶。
‘‘Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṃ;
「在那里,他以神通力、以名声、以光辉向你显现;
Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.
大威力者,我的兄弟,被少女们围绕。
‘‘So tena pariciṇṇo tvaṃ, sabbakāmehi tappito;
「你被他招待,以一切欲乐满足;
Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, taṃ te veraṃ idhāgataṃ.
「你以恶意对待无恶意者,那怨恨今已来到你这里。」
‘‘Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ;
「快伸出你的脖子,我不会让你活命;」
Bhātu parisaraṃ veraṃ, chedayissāmi te siraṃ’’.
「兄弟之间的怨恨,我将砍下你的头。」
‘‘Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo;
「诵习者、乞求者、供火者,这位婆罗门;」
Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo’’.
「以这三种理由,婆罗门是不可侵犯的。」
‘‘Yaṃ pūraṃ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ;
「那达他拉塔的城市,深入亚穆那河;」
Jotate sabbasovaṇṇaṃ, girimāhacca yāmunaṃ.
「全是黄金闪耀,依靠亚穆那的山。」
‘‘Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro;
「在那里,人中之虎们,是我的同胞兄弟们;」
Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇa’’.
「婆罗门,你将如他们在那里所说的那样。」
‘‘Anittarā ittarasampayuttā, yaññā ca vedā ca subhogaloke;
「与低劣相应的非最上者,诸祭祀与诸吠陀在善财富世间;
Tadaggarayhañhi vinindamāno, jahāti vittañca satañca dhammaṃ.
诽谤那最上者,舍弃财富与善人之法。
‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
「诸王统治大地,吠舍从事农耕与服侍,首陀罗
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu’’.
各自依照指示而行,他们说已做了,他们说已住于权力。」
‘‘Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, somo yamo candimā vāyu sūriyo;
「创造者、安排者、伐楼那、俱韦罗,苏摩、阎摩、月天、风天、日天;
Etepi yaññaṃ puthuso yajitvā, ajjhāyakānaṃ atho sabbakāme.
这些也各别祭祀诸祭祀,为诸诵习者,以及一切欲求。
‘‘Vikāsitā cāpasatāni pañca, yo ajjuno balavā bhīmaseno;
「阿周那、有力者、怖军,展开了五百张弓;
Sahassabāhu asamo pathabyā, sopi tadā mādahi jātavedaṃ’’.
「千臂者在大地上无与伦比,他也因陶醉而生起了火。」
‘‘Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ, annena pānena yathānubhāvaṃ;
「凡长夜以食物与饮料,随其能力供养婆罗门者;
Pasannacitto anumodamāno, subhoga devaññataro ahosi’’.
以净信心随喜,他成为某位善福的天人。」
‘‘Mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ, yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṃ ;
「大军、天、意、色,凡以酥油能供养火者;
Sa yaññatantaṃ varato yajitvā, dibbaṃ gatiṃ mucalindajjhagacchi’’.
他守护祭祀之法而祭祀后,穆咖林达证得了天界。」
‘‘Mahānubhāvo vassasahassajīvī, yo pabbajī dassaneyyo uḷāro;
「大威力者、活千年者,凡出家、应见、卓越者;
Hitvā apariyantaraṭṭhaṃ sasenaṃ, rājā dudīpopi jagāma saggaṃ’’.
舍弃无边国土与军队,杜地巴王也去了天界。」
‘‘Yo sāgarantaṃ sāgaro vijitvā, yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ uḷāraṃ;
「凡征服至海边的萨咖喇,竖立美好的、金制的、卓越的祭柱;
Ussesi vessānaramādahāno, subhoga devaññataro ahosi.
他举起了韦沙那拉,燃烧着,成为了某位富裕的天人。
‘‘Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, pavattatha dadhisannisinnaṃ samuddaṃ;
「以其威力,富裕的恒河,流向了酪海;
Salomapādo paricariyamaggiṃ, aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi’’.
连毛发的脚掌都须跋着道路,安果超越了千眼者的城市。」
‘‘Mahiddhiko devavaro yasassī, senāpati tidive vāsavassa;
「大神通的、殊胜的天人、有名声者,三十三天的韦沙瓦的将军;
So somayāgena malaṃ vihantvā, subhoga devaññataro ahosi’’.
他以苏摩祭除去了垢秽,成为了某位富裕的天人。」
‘‘Akārayi lokamimaṃ parañca, bhāgīrathiṃ himavantañca gijjhaṃ ;
「他创造了此世与彼世,巴吉拉提河、喜马拉雅山与鹫峰;
Yo iddhimā devavaro yasassī, sopi tadā ādahi jātavedaṃ.
那位有神通的、殊胜的天人、有名声者,他当时也点燃了火。
‘‘Mālāgirī himavā yo ca gijjho , sudassano nisabho kuveru ;
「玛拉吉利山、喜马拉雅山、鹫峰、善见山、尼沙巴山、库韦鲁山;
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu’’.
这些以及其他伟大的龙,祭祀者们说是由堆积而成的。
‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ yācayogotidhāhu ;
他们说诵习者、具足真言功德者、苦行者是乞求的瑜伽士;海洋边的水连同人群,因此海洋被称为可饮用的。
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ , sāgarojjhohari tenapeyyo.
海洋边的水连同人群,因此海洋被称为可饮用的。
‘‘Āyāgavatthūni puthū pathabyā, saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa;
大地上到处都有婆罗门们的供养处,属于瓦沙瓦的;
Purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ, saṃvijjamānā janayanti vedaṃ’’.
在东方、西方、南方、北方,存在着的产生吠陀。
‘‘Kalī hi dhīrāna kaṭaṃ magānaṃ, bhavanti vedajjhagatānariṭṭha;
确实,贤者们的道路的骰子、灾难,存在于吠陀所到之处;
Marīcidhammaṃ asamekkhitattā, māyāguṇā nātivahanti paññaṃ.
由于未观察阳焰之法,幻术的功德不能超越智慧。
‘‘Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, mittadduno bhūnahuno narassa;
吠陀不能成为他的庇护,对于朋友之敌、杀害众生的人;
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ.
火不会被熟悉的东西所燃烧,死亡与非圣行之间的间隔。
‘‘Sabbañca maccā sadhanaṃ sabhogaṃ , ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ;
一切死者的财富与受用,如同木柴与草混合被点燃;
Dahaṃ na tappe asamatthatejo, ko taṃ subhikkhaṃ dvirasaññu kayirā .
燃烧时不会因火力不足而感到痛苦,谁会对那丰盛的供养有二种认知呢?
‘‘Yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ, dadhi bhavitvā navanītampi hoti;
犹如牛奶是变异法,成为酸奶后也会成为酥油;
Evampi aggi vipariṇāmadhammo, tejo samorohatī yogayutto.
同样地,火也是变异法,火力会因结合而减弱。
‘‘Na dissatī aggimanuppaviṭṭho, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
火不会被看见进入干燥的木柴和新鲜的木柴中;
Nāmatthamāno araṇīnarena, nākammunā jāyati jātavedo.
不会因名称与意义而自负,不会因无作而生起火生者。
‘‘Sace hi aggi antarato vaseyya, sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi;
如果火住在内部,在干燥的木柴和新鲜的木柴中;
Sabbāni susseyyu vanāni loke, sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ.
愿世间一切森林枯萎,愿干燥的木柴燃烧。
‘‘Karoti ce dārutiṇena puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ;
「如果人以木柴做福德,以冒烟的火焰煮食物,
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, sarīradāhāpi kareyyu puññaṃ.
烧炭者、制盐者和厨师,甚至烧身体也能做福德。
‘‘Atha ce hi ete na karonti puññaṃ, ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā;
「然而如果这些人不做福德,在此以内在之火加热,
Na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ, bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ.
世间没有人做福德,人以冒烟的火焰煮食物。
‘‘Kathañhi lokāpacito samāno, amanuññagandhaṃ bahūnaṃ akantaṃ;
「如何能被世间尊敬,不悦意的气味,众多人不喜欢的,
Yadeva maccā parivajjayanti, tadappasatthaṃ dvirasaññu bhuñje.
凡是死者所回避的,那不被赞叹的,二舌者食用。
‘‘Sikhimpi devesu vadanti heke, āpaṃ milakkhū pana devamāhu;
「有些人说火焰在诸天中,野蛮人则说水是天,
Sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti , aggī na devaññataro na cāpo.
所有这些人都说虚妄之语,火既非天人,亦非弓。
‘‘Anindriyabaddhamasaññakāyaṃ , vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ;
「韦沙那拉不与诸根相系、无想之身,知作业者;
Paricariya maggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje, pāpāni kammāni pakubbamāno .
造作诸恶业者,如何能通过须跋火而到达善趣?
‘‘Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, aggissa brahmā paricārakoti;
「一切胜者梵天为了生计而须跋火,
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ, animmito nimmitaṃ vanditassa.
一切能者、自在者为何要造作未造作之物以礼敬?
‘‘Hassaṃ anijjhānakhamaṃ atacchaṃ, sakkārahetu pakiriṃsu pubbe;
「他们以前为了恭敬而散布欢笑、不可思议、不真实之事;
Te lābhasakkāre apātubhonte, sandhāpitā jantubhi santidhammaṃ.
当利养恭敬不显现时,他们与众生一起建立寂静之法。
‘‘Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, vessā kasiṃ pāricariyañca suddā;
「婆罗门统治大地,韦沙从事农耕与须跋,首陀罗
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, katāhu ete vasināti āhu.
优波咖,他们各别地依照教导,他们说已住于此。
‘‘Etañca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya, yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi;
「若此真实语应成,如诸婆罗门所说;
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ, nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe;
刹帝利决不得王权,婆罗门不学咒语句;
Nāññatra vessehi kasiṃ kareyya, suddo na mucce parapesanāya .
除吠舍外不行耕作,首陀罗不离为他服务。
‘‘Yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ, musāvime odariyā bhaṇanti;
「然而此语是虚妄,这些腹行者说妄语;
Tadappapaññā abhisaddahanti, passanti taṃ paṇḍitā attanāva.
彼等劣慧者信受此,智者自己见此。
‘‘Khatyā hi vessānaṃ baliṃ haranti, ādāya satthāni caranti brāhmaṇā;
「刹帝利确实从吠舍取税,婆罗门持刀剑而行;
Taṃ tādisaṃ saṅkhubhitaṃ pabhinnaṃ, kasmā brahmā nujju karoti lokaṃ.
如此混乱破坏之世,为何梵天使世间纯净。
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
「如果他是一切世间的自在者,梵天,众生之主,众人之主;
Kiṃ sabbalokaṃ vidahī alakkhiṃ, kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi.
为何他使一切世间不幸?为何他不使一切世间幸福?
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
「如果他是一切世间的自在者,梵天,众生之主,众人之主;
Māyā musāvajjamadena cāpi, lokaṃ adhammena kimatthamakāri .
以欺诈、妄语、杀戮以及不正法,他为何目的而造作世间?
‘‘Sace hi so issaro sabbaloke, brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ;
「如果他是一切世间的自在者,梵天,众生之主,众人之主;
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, dhamme sati yo vidahī adhammaṃ.
阿利德他,众生之主是不正法者,当有正法时,他却造作不正法。
‘‘Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā , hantvā kimī sujjhati makkhikā ca;
「杀死虫、飞蛾、蛇以及蛙、蚯蚓、苍蝇而得清净;
Etepi dhammā anariyarūpā, kambojakānaṃ vitathā bahūnaṃ.
这些也是非圣之法,是许多甘玻佳人的虚妄之说。」
‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
「如果杀者得清净,被杀者也到达天界之处;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ , ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ.
那些说『朋友』者应该杀说『朋友』者,以及那些信奉他们的人也应该被杀。
‘‘Neva migā na pasū nopi gāvo, āyācanti attavadhāya keci;
「无论是鹿、畜生或牛,都没有任何一个为了自己被杀而请求;
Vipphandamāne idha jīvikatthā, yaññesu pāṇe pasumārabhanti .
为了生存而在此挣扎的众生,在祭祀中开始杀害生类。
‘‘Yūpussane pasubandhe ca bālā, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
「愚者在祭柱的装饰和动物的捆绑上,用各种彩色装饰其面;
Ayaṃ te yūpo kāmaduho parattha, bhavissati sassato samparāye.
『这祭柱将在来世成为你的如意牛,在他世将是永恒的。』
‘‘Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
「如果在祭柱上有宝石、珍珠、谷物、财富、银和金;
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, sace duhe tidive sabbakāme;
在干燥的木头和新鲜的木头上,如果在三十三天能挤出一切所欲之物;
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṃ, abrāhmaṇaṃ kañci na yājayeyyuṃ.
三明的僧团会广泛地祭祀,他们不会让任何非婆罗门主持祭祀。
‘‘Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ;
「从何处在祭柱上有宝珠、螺贝、珍珠,谷物、财富、银、金?
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, kuto duhe tidive sabbakāme.
在干的木柴和新的木柴中,从何处挤出三界一切所欲之物?
‘‘Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā , cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
「狡诈、贪婪、愚痴的人,以种种美妙的言辞引导口,
Ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ, tato sukhī hohisi sabbakāme.
拿着火说:『给我财富』,然后你将在一切所欲中快乐。
‘‘Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa, cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti;
「进入那火祭的庇护所,以种种美妙的言辞引导口,
Oropayitvā kesamassuṃ nakhañca, vedehi vittaṃ atigāḷhayanti .
剃除须发和指甲后,以吠陀极度榨取财富。
‘‘Kākā ulūkaṃva raho labhitvā, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
「如乌鸦在隐秘处得到猫头鹰,许多人聚集一起,
Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, muṇḍaṃ karitvā yaññapathossajanti.
吃了食物后,诸欺诳者欺诳后,剃了头,他们舍弃祭祀之道。
‘‘Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, eko samāno bahukā samecca;
「如此,他被诸婆罗门所欺骗,一人被众多人聚集;
Te yogayogena vilumpamānā, diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti.
他们以轭与轭相连而掠夺,以所见之不可见者夺取财富。
‘‘Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, tadassa ādāya dhanaṃ haranti;
「未作而被王之教令所教,他们取走那个,夺取财富;
Te tādisā corasamā asantā, vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.
他们如此像盗贼一样,不善者,应被杀却不被杀,阿利德他,在世间。
‘‘Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ;
「『因陀罗的臂膀被砍断』,在诸祭祀中,他们砍断帕拉沙木杖;
Taṃ cepi saccaṃ maghavā chinnabāhu, kenassa indo asure jināti.
如果那也是真实的,摩伽婆臂膀被砍断,因陀罗以何战胜诸阿修罗?
‘‘Tañceva tucchaṃ maghavā samaṅgī, hantā avajjho paramo sa devo ;
「那也是虚妄的,摩伽婆具足,杀者不应被杀,那位天人是最上者;
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.
这些婆罗门是愚痴者、虚妄者,这是世间现见的欺诳。
‘‘Mālāgiri himavā yo ca gijjho, sudassano nisabho kuveru;
玛喇吉利、喜玛瓦、鹫峰、善见、尼沙波、库韦卢;
Ete ca aññe ca nagā mahantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
这些及其他诸大山,他们说是由作祭祀者所建造的祭坛。
‘‘Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, cityā katā yaññakarehi māhu;
如同以砖块所建造的祭坛,他们说是由作祭祀者所建造;
Na pabbatā honti tathāpakārā, aññā disā acalā tiṭṭhaselā.
但诸山并非如此建造,其他方向有不动的、坚立的岩石。
‘‘Na iṭṭhakā honti silā cirena , na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ;
砖块久后不会成为石头,那里不会生起铁或铜;
Yaññañca etaṃ parivaṇṇayantā, cityā katā yaññakarehi māhu.
赞叹这祭祀者,他们说是由作祭祀者所建造的祭坛。
‘‘Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, tapassinaṃ yācayogotidhāhu;
他们说诵习者、具足真言功德者、苦行者是应受乞求的。
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, taṃ sāgarojjhohari tenapeyyo.
「海岸上海水涌起泡沫,那海水被婆罗门舀取,因此可饮。
‘‘Parosahassampi samantavede, mantūpapanne nadiyo vahanti;
「即使千由旬之外,诸河流向通晓咒文、精通咒术者;
Na tena byāpannarasūdakā na, kasmā samuddo atulo apeyyo.
「水并非因此而失去味道,为何无量的大海不可饮?
‘‘Ye keci kūpā idha jīvaloke, loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā;
「凡此世间生命界中的诸井,以挖井之法所挖的咸水井;
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, āpo apeyyo dvirasaññu māhu.
「并非因婆罗门舀取它们,水就不可饮,他们说有两种味道。
‘‘Pure puratthā kā kassa bhariyā, mano manussaṃ ajanesi pubbe;
「以前东方的谁是谁的妻子?意在人之前生起;
Tenāpi dhammena na koci hīno, evampi vossaggavibhaṅgamāhu .
「依此法,无人低劣,他们如此说舍弃与分别论。
‘‘Caṇḍālaputtopi adhicca vede, bhāseyya mante kusalo matīmā ;
「旃陀罗之子若学习吠陀,善巧咒文、有智慧,也能诵念;
Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, mantā ime attavadhāya katā .
他的头也不会裂成七份,这些咒语是为了自我毁灭而作的。
‘‘Vācākatā giddhikatā gahītā, dummocayā kabyapathānupannā;
被言说所束缚,被贪婪所束缚,被执取,难以解脱,随入诗句之道;
Bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, tadappapaññā abhisaddahanti.
愚者之心住于不平等中,那些劣慧者信受它。
‘‘Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, na vijjatī porisiyaṃbalena;
狮子、老虎和豹子,不会因人的力量而被发现;
Manussabhāvo ca gavaṃva pekkho, jātī hi tesaṃ asamā samānā .
人性如同牛群的观察,他们的种姓虽不同却相同。
‘‘Sace ca rājā pathaviṃ vijitvā, sajīvavā assavapārisajjo;
如果国王征服大地,拥有生命、马匹和随从;
Sayameva so sattusaṅghaṃ vijeyya, tassappajā niccasukhī bhaveyya.
他自己若能战胜敌军,他的子民将永远快乐。
‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
刹帝利咒语和三吠陀,这些在意义上是相同的;
Tesañca atthaṃ avinicchinitvā, na bujjhatī oghapathaṃva channaṃ.
不辨别他们的义理,他不了知如被覆盖的瀑流之道。
‘‘Khattiyamantā ca tayo ca vedā, atthena ete samakā bhavanti;
「刹帝利咒与三吠陀,这些在义理上是相等的;
Lābho alābho ayaso yaso ca, sabbeva tesaṃ catunnañca dhammā.
得与不得、恶名与名声,这四法对他们全都一样。
‘‘Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, kammāni karonti puthū pathabyā;
「犹如下贱者为了财富谷物之因,在大地上做种种业;
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, kammāni karonti puthū pathabyā.
三明众今日也同样如此,在大地上做种种业。
‘‘Ibbhehi ye te samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā;
「那些与下贱者相等的人,常常热衷于欲功德,
Kammāni karonti puthū pathabyā, tadappapaññā dvirasaññurā te’’.
在大地上做种种业,他们是少慧、双重愚痴者。」
‘‘Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhāpaṇavadindimā;
「谁的鼓、木鼓、螺、铜锣与腰鼓?
Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṃ.
使前面行进者欢笑,车中之主。
‘‘Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā;
「谁以宽广的金色布,具闪电之色;
Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ.
年轻者以束带装备,谁以荣耀之光辉而来。
‘‘Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva , khadiraṅgārasannibhaṃ;
「犹如被火炬击打,如同黑檀木炭;
Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṃ.
面容光辉照耀,谁以荣耀之光辉而来。
‘‘Kassa jambonadaṃ chattaṃ, sasalākaṃ manoramaṃ;
「谁的阎浮金伞盖,具流苏,悦意,
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ.
遮蔽太阳光芒,谁以荣耀之光辉而来。
‘‘Kassa aṅgaṃ pariggayha, vāḷabījanimuttamaṃ;
「谁的身体围绕着,最上等的马尾拂尘;
Ubhato varapuññassa , muddhani uparūpari.
两边具有殊胜福德,在头顶之上。
‘‘Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca;
「谁的手掌有扇形纹,既美丽又柔软;
Kañcanamaṇidaṇḍāni , caranti dubhato mukhaṃ.
金色宝杖,行走于两边的面门。
‘‘Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṃsitā;
「如阿吒迦炭之色,如火炬口般明亮;
Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṃ.
谁的这些耳环美好,庄严两边的面门。
‘‘Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā ;
「谁的被风吹拂,柔软的黑发被驱散;
Sobhayanti nalāṭantaṃ, nabhā vijjurivuggatā.
庄严额头的末端,如天空中闪电般升起。
‘‘Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca;
「谁的这些眼睛,既修长又宽广;
Ko sobhati visālakkho, kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ.
谁具有广大的眼睛而庄严?谁的脸有这羊毛般的毫毛?
‘‘Kassete lapanajātā , suddhā saṅkhavarūpamā;
谁的这些牙齿,洁净如贝壳之色;
Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.
当说话时庄严,牙齿如同咖毕喇花?
‘‘Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā;
谁的手足如同紫胶汁之色,善加磨擦;
Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati.
谁具足频婆果般的唇,白天如太阳般照耀?
‘‘Himaccaye himavati , mahāsālova pupphito;
在雪山的冬季过后,如同大沙喇树开花;
Ko so odātapāvāro, jayaṃ indova sobhati.
谁穿着洁白的衣服,如同胜利的因陀罗般庄严?
‘‘Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṃ , maṇidaṇḍavicittakaṃ;
以金色的头饰装饰,以宝石杖为庄严;
Ko so parisamogayha, īsaṃ khaggaṃ pamuñcati .
谁围绕着众人,放下弓箭?
‘‘Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā ;
「心如金制作,心之缝制善作;
Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino’’.
谁放下足,礼敬大仙?」
‘‘Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino;
「持国诸龙,具神通、有名声;
Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā’’ti.
从海生起,这些龙具大神通。」
Bhūridattajātakaṃ chaṭṭhaṃ. · 普利达德本生第六
544. Candakumārajātakaṃ (7)
544. 旃陀王子本生(7)
‘‘Rājāsi luddakammo, ekarājā pupphavatīyā;
「你是残酷业之王,花城的独一王;
So pucchi brahmabandhuṃ, khaṇḍahālaṃ purohitaṃ mūḷhaṃ.
他问婆罗门族,愚痴的破米家司祭。
‘Saggāna maggamācikkha , tvaṃsi brāhmaṇa dhammavinayakusalo;
「婆罗门,你精通法与律,请告示天界之道;」
Yathā ito vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvāna’.
「人们如何从此处造作福德后前往善趣。」
‘Atidānaṃ daditvāna, avajjhe deva ghātetvā;
「施与大布施,杀害无罪者后;」
Evaṃ vajanti sugatiṃ, narā puññāni katvāna’.
「人们如此造作福德后前往善趣。」
‘Kiṃ pana taṃ atidānaṃ, ke ca avajjhā imasmi lokasmiṃ;
「什么是大布施?在此世间谁是无罪者?」
Etañca kho no akkhāhi, yajissāmi dadāmi dānāni’.
「请为我们说明此事,我将祭祀,我施与布施。」
‘Puttehi deva yajitabbaṃ, mahesīhi negamehi ca;
「天啊,应以儿子祭祀,以大后、以象群;」
Usabhehi ājāniyehi catūhi, sabbacatukkena deva yajitabbaṃ’’’.
「以公牛、以良马、以四者,天啊,应以一切四者祭祀。」
‘‘Taṃ sutvā antepure, kumārā mahesiyo ca haññantu;
「听到那个之后,在内宫中,王子们和王妃们都悲泣;
Eko ahosi nigghoso, bhismā accuggato saddo’’.
唯有一个没有哭声,可怕的哭声超越了。」
‘‘Gacchatha vadetha kumāre, candaṃ sūriyañca bhaddasenañca;
「你们去告诉王子们,旃达、苏利亚、跋陀些那;
Sūrañca vāmagottañca, pacurā kira hotha yaññatthāya.
苏喇和瓦玛果答,你们应当为祭祀准备充足。
‘‘Kumāriyopi vadetha, upasenaṃ kokilañca muditañca;
「也告诉王女们,伍巴些那、口枳喇、慕地答;
Nandañcāpi kumāriṃ, pacurā kira hotha yaññatthāya.
以及王女难达,你们应当为祭祀准备充足。
‘‘Vijayampi mayhaṃ mahesiṃ, erāvatiṃ kesiniṃ sunandañca;
「也告诉我的王妃韦佳亚,伊喇瓦帝、给西尼、苏难达;
Lakkhaṇavarūpapannā, pacurā kira hotha yaññatthāya.
具足相好的她们,你们应当为祭祀准备充足。
‘‘Gahapatayo ca vadetha, puṇṇamukhaṃ bhaddiyaṃ siṅgālañca;
「诸居士也说,布那穆卡、跋地亚、新嘎喇;」
Vaḍḍhañcāpi gahapatiṃ, pacurā kira hotha yaññatthāya’’.
「以及瓦塔居士,据说你们为了祭祀而富足。」
‘‘Te tattha gahapatayo, avocisuṃ samāgatā puttadāraparikiṇṇā;
「那些居士在那里,聚集在一起,被子女妻子围绕,说道;」
Sabbeva sikhino deva karohi, atha vā no dāse sāvehi’’.
「天啊,请使我们全部都有顶髻,或者请教导我们的奴仆。」
‘‘Abhayaṃkarampi me hatthiṃ, nāḷāgiriṃ accuggataṃ varuṇadantaṃ ;
「也把我的象阿跋耶咖喇、那喇基利、极为高大的瓦鲁那当达;」
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
「快速地带来给我们,它们将用于祭祀。」
‘‘Assaratanampi kesiṃ, surāmukhaṃ puṇṇakaṃ vinatakañca;
「宝马克西、苏喇穆卡、布那咖、维那答咖;」
Ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti.
「快速地带来给我们,它们将用于祭祀。」
‘‘Usabhampi yūthapatiṃ anojaṃ, nisabhaṃ gavampatiṃ tepi mayhaṃ ānetha;
「请为我带来那无力的牛群之主公牛,以及那些牛的主人无力的公牛;
Samūha karontu sabbaṃ, yajissāmi dadāmi dānāni.
让他们全部聚集,我将祭祀,我将布施诸供养。
‘‘Sabbaṃ paṭiyādetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
「准备好一切,但祭祀要在太阳升起时;
Āṇāpetha ca kumāre , abhiramantu imaṃ rattiṃ.
命令诸王子,让他们今夜享乐。
‘‘Sabbaṃ upaṭṭhapetha, yaññaṃ pana uggatamhi sūriyamhi;
「准备好一切,但祭祀要在太阳升起时;
Vadetha dāni kumāre, ajja kho pacchimā ratti’’.
现在告诉诸王子,今天确实是最后一夜」。
‘‘Taṃtaṃ mātā avaca, rodantī āgantvā vimānato;
「母亲从天宫来到,哭泣着说了这些话;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehi’’.
儿子啊,据说你的祭祀将以四个儿子进行」。
‘‘Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
「我所有的四个儿子,在月蚀时被杀;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi’’.
以儿子们祭祀后,我将前往善趣天界」。
‘‘Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
「儿子啊,不要相信那个,据说以儿子祭祀会有善趣;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
那是地狱之路,那不是通往天界之道。
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ’’;
「贡达念啊,应布施,对一切众生不伤害」;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññena’’.
这是通往善趣之道,而非以儿子祭祀之道」。
‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
「依师长们的言语,我将杀害月亮和太阳;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi’’.
以难舍的儿子们祭祀后,我将前往善趣天界」。
‘‘Taṃtaṃ pitāpi avaca, vasavattī orasaṃ sakaṃ puttaṃ;
「你的父亲也说了那些话,对自己的亲生儿子行使权力;
Yañño kira te putta, bhavissati catūhi puttehi’’.
据说你的儿子,将成为四个儿子的祭品」。
‘‘Sabbepi mayhaṃ puttā cattā, candasmiṃ haññamānasmiṃ;
「我所有的四个儿子,在月圆日被杀时;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi’’.
以儿子们行祭后,我将前往善趣天界」。
‘‘Mā taṃ putta saddahesi, sugati kira hoti puttayaññena;
「儿子啊,不要相信那些,据说以儿子祭能得善趣;
Nirayāneso maggo, neso maggo hi saggānaṃ.
那是通往地狱之道,那不是通往诸天界之道。
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
「贡达念啊,应布施诸供养,对一切众生不伤害;
Esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññena’’.
这是通往善趣之道,而非以儿子祭之道」。
‘‘Ācariyānaṃ vacanā, ghātessaṃ candañca sūriyañca;
「依诸师之言,我将杀害月与日;
Puttehi yaññaṃ yajitvāna duccajehi, sugatiṃ saggaṃ gamissāmi’’.
以难舍的诸子祭祀后,我将前往善趣天界。」
‘‘Dānāni dehi koṇḍañña, ahiṃsā sabbabhūtabhabyānaṃ;
「贡达雅,你应布施诸布施,对一切众生不害;
Puttaparivuto tuvaṃ, raṭṭhaṃ janapadañca pālehi’’.
你为诸子所围绕,应守护国土与人民。」
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「大王,请勿杀害我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
即使被枷锁束缚,我们也将守护象与马。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「大王,请勿杀害我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
即使被枷锁束缚,我们也将清扫象粪。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天啊,请勿杀我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
即使戴上枷锁镣铐,我们也将抛弃马车。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa ;
天啊,请勿杀我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
若你有欲望,即使被逐出国,
Bhikkhācariyaṃ carissāma’’.
我们也将行乞食之行。」
‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
「你们为生命而哀泣,确实给我带来痛苦,因为欲望;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena’’.
现在放开王子们吧,让我以子祭已足够。」
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
「我先前已对你说过,这是难行的、难以成就的;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
那么,对于已准备好的祭祀,为何你要制造障碍?
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
「凡祭祀者和令人祭祀者,一切都往生善趣;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ’’.
以及那些随喜祭祀者这样的大祭祀者。」
‘‘Atha kissa jano pubbe, sotthānaṃ brāhmaṇe avācesi;
「那么,为何人们以前对婆罗门说安稳之处?
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
那么,我们并非无因地为了祭祀而杀害天人。
‘‘Pubbeva no daharakāle , na hanesi na ghātesi;
「以前在我们年幼时,你不杀害、不屠杀;
Daharamhā yobbanaṃ pattā, adūsakā tāta haññāma.
我们从年幼到达青年,亲爱的,我们被杀害而无过失。
‘‘Hatthigate assagate, sannaddhe passa no mahārāja;
「大王,请看我们已备好象、马、武装;」
Yuddhe vā yujjhamāne vā, na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya.
「在战争中或战斗时,像我这样的勇士并不为了祭祀而存在。
‘‘Paccante vāpi kupite, aṭavīsu vā mādise niyojenti;
「或者在边境发生叛乱时,或在像我这样的森林中派遣;
Atha no akāraṇasmā, abhūmiyaṃ tāta haññāma.
「然而我们现在无缘无故地,在不应该的地方被杀,亲爱的。
‘‘Yāpi hi tā sakuṇiyo, vasanti tiṇagharāni katvāna;
「即使那些鸟儿,筑草巢而居住;
Tāsampi piyā puttā, atha no tvaṃ deva ghātesi.
「它们也有可爱的儿子,然而天神你却杀害我们。
‘‘Mā tassa saddahesi, na maṃ khaṇḍahālo ghāteyya;
「不要相信他,愿坎达哈喇不要杀我;
Mamañhi so ghātetvāna, anantarā tampi deva ghāteyya.
「因为他杀了我之后,紧接着天神也会杀他。
‘‘Gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti, bhogampissa mahārāja;
「大王,他们给予最好的村庄、最好的城镇,给予他财富;」
Athaggapiṇḍikāpi, kule kule hete bhuñjanti.
而且,他们在各家各户吃最上等的团食。
‘‘Tesampi tādisānaṃ, icchanti dubbhituṃ mahārāja;
「即使对那些这样的人,大王,他们也想要伤害;
Yebhuyyena ete, akataññuno brāhmaṇā deva.
大多数这些婆罗门,天神,是忘恩负义的。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天神,请不要杀我们,请把我们给予康达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
即使被脚镣束缚,我们也愿意照顾象和马。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天神,请不要杀我们,请把我们给予康达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
即使被脚镣束缚,我们也愿意清扫象粪。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天神,请不要杀我们,请把我们给予康达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
即使是脚镣的束缚,我们也将舍弃驴耳标记。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天啊,请勿杀我们,请将我们作为奴仆给予康达哈喇;我们将为你服务,即使被驱逐出国;我们将行乞食。」
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
「凡是你所欲求的,即使被驱逐出国;
Bhikkhācariyaṃ carissāma’’.
我们将行乞食。」
‘‘Dukkhaṃ kho me janayatha, vilapantā jīvitassa kāmā hi;
「你们确实给我带来痛苦,哀号着对生命的渴爱;现在释放王子们吧,让我以子祭就足够了。」
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena’’.
「现在释放王子们吧,让我以子祭就足够了。」
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
「我先前已对你说过,这是难行的、难以成就的;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
那么,对于已准备好的祭祀,你为何制造障碍呢?」
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
「凡祭祀者与令祭祀者,皆往善趣;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ’’.
凡随喜者,对祭祀者如此大祭,」
‘‘Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
「如果确实祭祀后与儿子们,从此处死后往天界;
Brāhmaṇo tāva yajatu, pacchāpi yajasi tuvaṃ rājā.
婆罗门应祭祀,王啊,你之后也祭祀。
‘‘Yadi kira yajitvā puttehi, devalokaṃ ito cutā yanti;
「如果确实祭祀后与儿子们,从此处死后往天界;
Esveva khaṇḍahālo, yajataṃ sakehi puttehi.
这就是坎达哈喇,与自己的儿子们一起祭祀。
‘‘Evaṃ jānanto khaṇḍahālo, kiṃ puttake na ghātesi;
「如此知道的坎达哈喇,为何不杀害小儿子们;
Sabbañca ñātijanaṃ, attānañca na ghātesi.
以及一切亲族,也不杀害自己。」
‘‘Sabbe vajanti nirayaṃ, ye yajanti yepi yājenti;
「凡祭祀者与令祭祀者,皆往地狱;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ.
凡随喜祭祀者,如此大祭祀。
‘‘Sace hi so sujjhati yo hanāti, hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ;
「若杀者得净,被杀者亦得升天处;
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ’’ .
尊者应以尊者杀之,凡对彼等深信者。」
‘‘Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
「为何欲子的诸家主、诸家主妇,
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
在城中不向国王呼喊:『勿杀亲生子!』
‘‘Kathañca kira puttakāmāyo, gahapatayo gharaṇiyo ca;
「为何欲子的诸家主、诸家主妇,
Nagaramhi na uparavanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
在城中不向国王呼喊:『勿杀养子!』
‘‘Rañño camhi atthakāmo, hito ca sabbajanapadassa ;
「我对王有利益,对一切国土也有利益;
Na koci assa paṭighaṃ, mayā jānapado na pavedeti’’.
没有任何人对他有怨恨,国土不向我报告」。
‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
「你们去告诉家主、父亲和康达哈喇;
Mā ghātetha kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
不要杀害王子,无过失的、如狮子般的。
‘‘Gacchatha vo gharaṇiyo, tātañca vadetha khaṇḍahālañca;
「你们去告诉家主、父亲和康达哈喇;
Mā ghātetha kumāre, apekkhite sabbalokassa’’.
不要杀害王子,一切世间所期待的」。
‘‘Yaṃ nūnāhaṃ jāyeyyaṃ, rathakārakulesu vā;
「我宁可出生在车匠家族中;
Pukkusakulesu vā vessesu vā jāyeyyaṃ;
或者出生在布库萨家族中,或者出生在吠舍中;
Na hajja maṃ rāja yaññe ghāteyya’’.
「大王不应在祭祀中杀我。」
‘‘Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
「所有的王妃们,你们去尊者康达哈喇那里;
Pādesu nipatatha, aparādhāhaṃ na passāmi.
礼拜他的足,我看不出有何过失。
‘‘Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa khaṇḍahālassa;
「所有的王妃们,你们去尊者康达哈喇那里;
Pādesu nipatatha, kinte bhante mayaṃ adūsema’’.
礼拜他的足,尊者,我们何以冒犯了您?」
‘‘Kapaṇā vilapati selā, disvāna bhātare upanītatte;
「可怜的些喇哭泣,见到兄弟们被带来;
Yañño kira me ukkhipito, tātena saggakāmena’’.
我的祭祀确实被举行了,由那位欲求天界的父亲。」
‘‘Āvatti parivatti ca, vasulo sammukhā rañño;
「瓦苏喇在国王面前转来转去;
Mā no pitaraṃ avadhi, daharamhā yobbanaṃ pattā’’.
「不要杀我们的父亲,我们还年幼,正值青春。」
‘‘Eso te vasula pitā, samehi pitarā saha;
「这是你的斧头,父亲,与父亲一起来吧;
Dukkhaṃ kho me janayasi, vilapanto antepurasmiṃ;
你在内宫哀号,给我带来痛苦;
Muñcetha dāni kumāre, alampi me hotu puttayaññena’’.
现在放开王子们吧,以子祭对我来说已经足够了。」
‘‘Pubbeva khosi me vutto, dukkaraṃ durabhisambhavañcetaṃ;
「以前就已经告诉过你,这是难做的、难以成就的;
Atha no upakkhaṭassa yaññassa, kasmā karosi vikkhepaṃ.
然而祭祀已经准备好了,你为何制造障碍。
‘‘Sabbe vajanti sugatiṃ, ye yajanti yepi yājenti;
「凡是祭祀者和令人祭祀者,都去往善趣;
Ye cāpi anumodanti, yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññaṃ’’.
凡是随喜祭祀者这样的大祭祀者,也都去往善趣。」
‘‘Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo, ekarāja tava paṭiyatto;
「一切宝物的祭祀已备妥,一王为你准备好了;
Abhinikkhamassu deva, saggaṃ gato tvaṃ pamodissasi’’.
天人请出发,你去天界将会欢喜。」
‘‘Daharā sattasatā etā, candakumārassa bhariyāyo;
「这些年轻的七百位,是旃陀古马拉的妻子们;
Kese pakiritvāna , rodantiyo maggamanuyāyiṃsu .
散发披头,哭泣着追随道路而行。
‘‘Aparā pana sokena, nikkhantā nandane viya devā;
「另有些因悲伤,如从欢喜园出来的天人们;
Kese pakiritvāna , rodantiyo maggamanuyāyiṃsu’’ .
散发披头,哭泣着追随道路而行。」
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「身着迦尸迦细布衣,戴耳环、涂沉香旃檀;
Niyyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
旃陀和苏利亚被带出,为了一王的祭祀。」
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「穿着咖西咖细布衣者,戴耳环者,涂抹沉香栴檀者;
Niyyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月与日被带出,造成母亲心中的忧苦。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「穿着咖西咖细布衣者,戴耳环者,涂抹沉香栴檀者;
Niyyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
月与日被带出,造成人们心中的忧苦。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā , kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「食肉汁美食者,由沐浴者善沐浴者,戴耳环者,涂抹沉香栴檀者;
Niyyanti candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月与日被带出,为了一位国王的祭祀。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「食肉汁美食者,由沐浴者善沐浴者,戴耳环者,涂抹沉香栴檀者;
Niyyanti candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月与日被带出,造成母亲心中的忧苦。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「食肉汁之食、由理发师理发、戴耳环、涂抹沉香檀香,」
Niyyanti candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ .
「月与日出行,对众人造作心忧。」
‘‘Yassu pubbe hatthivaradhuragate, hatthīhi anuvajanti;
「凡以前乘最上象车而行者,象随行;」
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
「今日月与日,两者皆步行而去。」
‘‘Yassu pubbe assavaradhuragate, assehi anuvajanti;
「凡以前乘最上马车而行者,马随行;」
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
「今日月与日,两者皆步行而去。」
‘‘Yassu pubbe rathavaradhuragate, rathehi anuvajanti;
「凡以前乘最上车乘而行者,车随行;」
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti.
「今日月与日,两者皆步行而去。」
‘‘Yehissu pubbe nīyiṃsu , tapanīyakappanehi turaṅgehi;
「那些以前被引导的,以可锻炼的马匹;
Tyajja candasūriyā, ubhova pattikā yanti’’.
今日日月二者,皆步行而去」。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊,如果你想要肉,请向东飞往花城;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi puttehi.
在那里有一位国王正在祭祀,被四个儿子所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊,如果你想要肉,请向东飞往花城;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi kaññāhi.
在那里有一位国王正在祭祀,被四个女儿所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊,如果你想要肉,请向东飞往花城;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi mahesīhi.
在那里有一位国王正在祭祀,被四位王后所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊!如果你想要肉,请飞到布帕瓦提河的东边;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
在那里有一位王正在祭祀,被四位家主所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbe pupphavatiyā;
「鸟啊!如果你想要肉,请飞到布帕瓦提河的东边;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi hatthīhi.
在那里有一位王正在祭祀,被四头象所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊!如果你想要肉,请飞到布帕瓦提河的东边;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi assehi.
在那里有一位王正在祭祀,被四匹马所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「鸟啊!如果你想要肉,请飞到布帕瓦提河的东边;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho catūhi usabhehi.
在那里有一位王正在祭祀,被四头公牛所迷惑。
‘‘Yadi sakuṇi maṃsamicchasi, ḍayassu pubbena pupphavatiyā;
「如果你想要肉,鸟儿啊,请飞往东方的布帕瓦提河;
Yajatettha ekarājā, sammūḷho sabbacatukkena’’.
那里有一位国王正在祭祀,被所有四种迷惑所迷乱。」
‘‘Ayamassa pāsādo, idaṃ antepuraṃ suramaṇīyaṃ ;
「这是他的宫殿,这是美妙的内宫;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四位被带去处死。
‘‘Idamassa kūṭāgāraṃ, sovaṇṇaṃ pupphamalyavikiṇṇaṃ;
「这是他的重阁,金色的,散布着花鬘;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四位被带去处死。
‘‘Idamassa uyyānaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的园林,善开花的、常时的、可爱的;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四位被带去处死。
‘‘Idamassa asokavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的阿首咖林,花开茂盛,四季常青,令人欢喜;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四人被带去处死。
‘‘Idamassa kaṇikāravanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的咖尼咖拉林,花开茂盛,四季常青,令人欢喜;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四人被带去处死。
‘‘Idamassa pāṭalivanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的巴咖利林,花开茂盛,四季常青,令人欢喜;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四人被带去处死。
‘‘Idamassa ambavanaṃ, supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ;
「这是他的芒果林,花开茂盛,四季常青,令人欢喜;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在圣子们,四人被带去处死。
‘‘Ayamassa pokkharaṇī, sañchannā padumapuṇḍarīkehi;
「这是他的莲池,被莲花与白莲花覆盖;
Nāvā ca sovaṇṇavikatā, pupphavalliyā cittā suramaṇīyā;
船是金制的,以花鬘装饰,极为可爱;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā’’.
现在,圣子们,四人被带去处死。」
‘‘Idamassa hatthiratanaṃ, erāvaṇo gajo balī dantī;
「这是他的象宝,伊罗婆那象,强壮有牙;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在,圣子们,四人被带去处死。
‘‘Idamassa assaratanaṃ, ekakhūro asso;
「这是他的马宝,一蹄之马;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在,圣子们,四人被带去处死。
‘‘Ayamassa assaratho, sāḷiya nigghoso subho ratanavicitto;
「这是他的马车,沙利亚鸣声,美好,以宝装饰;
Yatthassu ayyaputtā, sobhiṃsu nandane viya devā;
尊贵的王子们在那里,犹如天人在欢喜园中辉耀;
Tedāni ayyaputtā, cattāro vadhāya ninnītā.
现在这些尊贵的王子们,四人被引向杀戮。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi ;
「国王如何能以这些与沙马相等美丽的、身体柔软如旃檀的;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi puttehi.
国王将祭祀供养,被四位王子所迷惑。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
「国王如何能以这些与沙马相等美丽的、身体柔软如旃檀的;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi kaññāhi.
国王将祭祀供养,被四位公主所迷惑。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarāhi, candanamudukagattāhi;
「国王如何能以这些与沙马相等美丽的、身体柔软如旃檀的;
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi mahesīhi.
国王将祭祀供养,被四位王后所迷惑。
‘‘Kathaṃ nāma sāmasamasundarehi, candanamudukagattehi;
「国王如何能以肤色如檀香般柔软、身体如檀香般柔软的人,
Rājā yajissate yaññaṃ, sammūḷho catūhi gahapatīhi.
被四位家主所迷惑而行祭祀?
‘‘Yathā honti gāmanigamā, suññā amanussakā brahāraññā;
「如同村落与城镇变成空无人烟、无人的大森林,
Tathā hessati pupphavatiyā, yiṭṭhesu candasūriyesu’’.
当日月被祭祀时,花城也将如此。」
‘‘Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;
「我将成为疯女,被地击倒、被尘土覆盖,
Sace candavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhanti .
天人们啊,如果他杀害月中之最胜者,我的生命将被毁坏。
‘‘Ummattikā bhavissāmi, bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā;
「我将成为疯女,被地击倒、被尘土覆盖,
Sace sūriyavaraṃ hanti, pāṇā me deva rujjhanti’’.
天人们啊,如果他杀害日中之最胜者,我的生命将被毁坏。」
‘‘Kiṃ nu mā na ramāpeyyuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā;
「什么不能使我欢喜呢?彼此说可爱语者;
Ghaṭṭikā uparikkhī ca, pokkharaṇī ca bhārikā ;
钟、铙钹,以及重的莲池;
Candasūriyesu naccantiyo, samā tāsaṃ na vijjati’’.
在月亮和太阳中跳舞者,她们之中找不到相等者。」
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;
「愿你的母亲康达哈喇解除我这心忧,
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
我的心忧,当月亮被带去杀戮时。
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava mātā;
「愿你的母亲康达哈喇解除我这心忧,
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
我的心忧,当太阳被带去杀戮时。
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
「愿你的妻子康达哈喇解除我这心忧,
Yo mayhaṃ hadayasoko, candamhi vadhāya ninnīte.
当月亮被带去杀害时,我的心忧。
‘‘Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu khaṇḍahāla tava jāyā;
「坎达哈喇,愿你的妻子解除我的这个心忧;
Yo mayhaṃ hadayasoko, sūriyamhi vadhāya ninnīte.
当太阳被带去杀害时,我的心忧。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
「坎达哈喇,愿你的母亲既不见儿子也不见丈夫;
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
你杀害了王子,无罪的、如狮子般的。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava mātā;
「坎达哈喇,愿你的母亲既不见儿子也不见丈夫;
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa.
你杀害了王子,一切世间所期待的。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
「坎达哈喇,愿你的妻子既不见儿子也不见丈夫;
Yo ghātesi kumāre, adūsake sīhasaṅkāse.
他杀害了童子,无辜的、如狮子般的。
‘‘Mā ca putte mā ca patiṃ, addakkhi khaṇḍahāla tava jāyā;
「既不见儿子也不见丈夫,你的妻子坎达哈喇。
Yo ghātesi kumāre, apekkhite sabbalokassa’’.
他杀害了童子,一切世间所期待的。」
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天王,请勿杀我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthī asse ca pālema.
即使被镣铐束缚,我们也将照顾象与马。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
天王,请勿杀我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, hatthichakaṇāni ujjhema.
即使被镣铐束缚,我们也将清除象粪。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
天王,请勿杀我们,请将我们给予坎达哈喇作奴仆;
Api nigaḷabandhakāpi, assachakaṇāni ujjhema.
即使是脚镣手铐,我们也会抛弃驴的标记。
‘‘Mā no deva avadhi, dāse no dehi khaṇḍahālassa;
「天神啊,请勿杀我们,请将我们作为坏手坏脚者的奴仆;
Yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā;
凡是你的欲求者,即使被驱逐出国,
Bhikkhācariyaṃ carissāma.
我们也将行乞食行。
‘‘Dibbaṃ deva upayācanti, puttatthikāpi daliddā;
「天神啊,贫穷的求子者们祈求天界的,
Paṭibhānānipi hitvā, putte na labhanti ekaccā.
舍弃了辩才,有些人也得不到儿子。
‘‘Āsīsikāni karonti, puttā no jāyantu tato paputtā ;
「他们作祝愿:『愿我们的儿子出生,然后再生孙子』;
Atha no akāraṇasmā, yaññatthāya deva ghātesi.
然而天神啊,你无缘无故地为了祭祀而杀害我们。」
‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
「以乞求得子,父亲请勿杀我们;
Mā kicchāladdhakehi puttehi, yajittho imaṃ yaññaṃ.
勿以艰难得来的儿子,祭祀这个祭祀。
‘‘Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi;
「以乞求得子,父亲请勿杀我们;
Mā kapaṇaladdhakehi puttehi, ammāya no vippavāsesi’’.
勿以可怜得来的儿子,使我们与母亲分离」。
‘‘Bahudukkhā posiya candaṃ, amma tuvaṃ jīyase puttaṃ;
「以许多苦养育了月,母亲你将失去儿子;
Vandāmi kho te pāde, labhataṃ tāto paralokaṃ.
我礼敬你的足,愿父亲得来世。
‘‘Handa ca maṃ upaguyha, pāde te amma vandituṃ dehi;
「来吧,拥抱我,母亲请让我礼敬你的足;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ , yaññatthāya ekarājassa.
我现在去远行,为了一位国王的祭祀。
‘‘Handa ca maṃ upaguyha , pāde te amma vandituṃ dehi;
「来吧,请拥抱我,母亲,让我礼敬您的足;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, mātu katvā hadayasokaṃ.
我现在要去游方,使母亲的心生起忧苦。
Handa ca maṃ upaguyha , pāde te amma vandituṃ dehi;
来吧,请拥抱我,母亲,让我礼敬您的足;
Gacchāmi dāni pavāsaṃ, janassa katvā hadayasokaṃ’’.
我现在要去游方,使人们的心生起忧苦。」
‘‘Handa ca padumapattānaṃ, moḷiṃ bandhassu gotamiputta;
「来吧,果德玛之子,请系上莲花瓣的花环;
Campakadalamissāyo , esā te porāṇikā pakati.
混合着占巴咖花瓣,这是你古老的习惯。
‘‘Handa ca vilepanaṃ te, pacchimakaṃ candanaṃ vilimpassu;
来吧,请涂抹你的涂香,最后的檀香涂抹;
Yehi ca suvilitto, sobhasi rājaparisāyaṃ.
以此善涂抹者,你在王众中显得庄严。
‘‘Handa ca mudukāni vatthāni, pacchimakaṃ kāsikaṃ nivāsehi;
「来吧,穿上柔软的衣服,穿上最后的咖西咖衣;
Yehi ca sunivattho, sobhasi rājaparisāyaṃ.
穿上那些衣服,你在王众中显得庄严。
‘‘Muttāmaṇikanakavibhūsitāni, gaṇhassu hatthābharaṇāni;
拿取这些珍珠、宝石、黄金装饰的手饰;
Yehi ca hatthābharaṇehi, sobhasi rājaparisāyaṃ’’.
戴上这些手饰,你在王众中显得庄严。」
‘‘Na hi nūnāyaṃ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo;
「这位拉塔巴喇确实不是国土之主、国家的继承人;
Lokissaro mahanto, putte snehaṃ janayati’’.
世间的大主宰,对儿子生起爱着。」
‘‘Mayhampi piyā puttā, attā ca piyo tumhe ca bhariyāyo;
「我的儿子们对我是可爱的,自己对我是可爱的,你们诸妻子也是;
Saggañca patthayāno , tenāhaṃ ghātayissāmi’’.
我也希求天界,因此我将杀死自己。」
‘‘Maṃ paṭhamaṃ ghātehi, mā me hadayaṃ dukkhaṃ phālesi;
「请先杀我,不要让我的心遭受痛苦;
Alaṅkato sundarako, putto deva tava sukhumālo.
天人啊,你那装饰美丽、柔嫩的儿子。
‘‘Handayya maṃ hanassu, paraloke candakena hessāmi;
「来吧,杀我,我将在来世成为旃陀咖;
Puññaṃ karassu vipulaṃ, vicarāma ubhopi paraloke’’.
请作广大的福德,我们两人都将在来世游行」。
‘‘Mā tvaṃ cande rucci maraṇaṃ , bahukā tava devarā visālakkhi;
「旃陀,你不要喜欢死亡,大眼者啊,你有许多天人;
Te taṃ ramayissanti, yiṭṭhasmiṃ gotamiputte’’.
当果德玛之子被杀时,他们将使你欢喜」。
‘‘Evaṃ vutte candā attānaṃ, hanti hatthatalakehi’’;
「如是所说,旃陀以手掌击打自己;
‘‘Alamettha jīvitena, pissāmi visaṃ marissāmi.
「这生命已足够,我将见毒而死。
‘‘Na hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
「此王确实没有朋友、大臣和善友;他们不对国王说:『勿杀亲生之子。』」
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orase putte.
「此王确实没有朋友、大臣和善友;他们不对国王说:『勿杀亲生之子。』」
‘‘Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
「此王确实没有亲族、朋友和善友;他们不对国王说:『勿杀所生之子。』」
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atraje putte.
「此王确实没有亲族、朋友和善友;他们不对国王说:『勿杀所生之子。』」
‘‘Ime tepi mayhaṃ puttā, guṇino kāyūradhārino rāja;
「大王,这些也是我的儿子,具德、佩戴臂环者;以他们行祭祀,然后释放果德玛之子。」
Tehipi yajassu yaññaṃ, atha muñcatu gotamiputte.
「大王,以他们行祭祀,然后释放果德玛之子。」
‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
「大王,将我切成百片,行七重祭祀;勿杀长子,无罪者、如狮子者。」
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
「勿杀长子,无罪者、如狮子者。」
‘‘Bilasataṃ maṃ katvāna, yajassu sattadhā mahārāja;
「大王!将我切成七份后,请祭祀;
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, apekkhitaṃ sabbalokassa’’.
不要杀长子,他是一切世间所期待的。」
‘‘Bahukā tava dinnābharaṇā, uccāvacā subhaṇitamhi;
「你已给予许多装饰品,种种善说中的高低之物;
Muttāmaṇiveḷuriyā, etaṃ te pacchimakaṃ dānaṃ’’.
珍珠、宝石、琉璃,这是你最后的布施。」
‘‘Yesaṃ pubbe khandhesu, phullā mālāguṇā vivattiṃsu;
「那些以前在肩上,盛开的花鬘线展开者;
Tesajjapi sunisito , nettiṃso vivattissati khandhesu.
今日也是善磨利的,眼线将在肩上展开。
‘‘Yesaṃ pubbe khandhesu, cittā mālāguṇā vivattiṃsu;
「那些以前在肩上,杂色的花鬘线展开者;
Tesajjapi sunisito, nettiṃso vivattissati khandhesu.
今日也是善磨利的,眼线将在肩上展开。
‘‘Aciraṃ vata nettiṃso, vivattissati rājaputtānaṃ khandhesu;
「不久之后,王子们的肩膀将被切断;
Atha mama hadayaṃ na phalati, tāva daḷhabandhañca me āsi.
然而我的心不破裂,我对此有坚固的束缚。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「穿着咖西咖细布衣,戴着耳环,涂着沉香栴檀,
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月亮和太阳被带出,为了一位国王的祭祀。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「穿着咖西咖细布衣,戴着耳环,涂着沉香栴檀,
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月亮和太阳被带出,造成母亲的心忧。
‘‘Kāsikasucivatthadharā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「穿着咖西咖细布衣,戴着耳环,涂着沉香栴檀,
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ.
月亮和太阳被带出,造成人们的心忧。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「以肉汁美食喂养,由理发师善加沐浴,戴着耳环,涂以沉香栴檀;
Niyyātha candasūriyā, yaññatthāya ekarājassa.
月与日被带出,为了一位国王的祭祀。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「以肉汁美食喂养,由理发师善加沐浴,戴着耳环,涂以沉香栴檀;
Niyyātha candasūriyā, mātu katvā hadayasokaṃ.
月与日被带出,使母亲心生忧苦。
‘‘Maṃsarasabhojanā nhāpakasunhāpitā, kuṇḍalino agalucandanavilittā;
「以肉汁美食喂养,由理发师善加沐浴,戴着耳环,涂以沉香栴檀;
Niyyātha candasūriyā, janassa katvā hadayasokaṃ’’.
月与日被带出,使人们心生忧苦。」
‘‘Sabbasmiṃ upakkhaṭasmiṃ, nisīdite candasmiṃ yaññatthāya;
「当一切已备办,月坐下为了祭祀;
Pañcālarājadhītā pañjalikā, sabbaparisāya samanupariyāyi .
般遮罗王之女合掌,遍行于一切会众。
‘‘Yena saccena khaṇḍahālo, pāpakammaṃ karoti dummedho;
「以何真实,破戒者、恶慧者造作恶业;
Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homi.
以此真实语,愿我与丈夫团聚。
‘‘Ye idhatthi amanussā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
「凡此处的非人,以及诸亚卡众生;
Karontu me veyyāvaṭikaṃ, samaṅginī sāmikena homi.
请为我作服务,愿我与丈夫团聚。
‘‘Yā devatā idhāgatā, yāni ca yakkhabhūtabhabyāni;
「凡来此处的天人,以及诸亚卡众生;
Saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ, yācāmahaṃ patimāhaṃ ajeyaṃ’’ .
请保护我这无依无怙者,我祈求、我请求不可战胜者。」
‘‘Taṃ sutvā amanusso, ayokūṭaṃ paribbhametvāna;
「听闻此语后,非人绕着铁柱;
Bhayamassa janayanto, rājānaṃ idamavoca.
令其生起恐怖,对国王说此语。
‘‘Bujjhassu kho rājakali, mā tāhaṃ matthakaṃ nitāḷesiṃ ;
「王妃啊,你应当觉悟,不要让我击碎你的头;
Mā jeṭṭhaputtamavadhi, adūsakaṃ sīhasaṅkāsaṃ.
不要杀害长子,无罪的、如狮子般的。
‘‘Ko te diṭṭho rājakali, puttabhariyāyo haññamānāyo ;
「王妃啊,谁被你看见,儿子的妻子们被杀害;
Seṭṭhi ca gahapatayo, adūsakā saggakāmā hi.
富商和家主们,无罪的、确实希求天界的。
‘‘Taṃ sutvā khaṇḍahālo, rājā ca abbhutamidaṃ disvāna;
「听到那些后,坎达哈喇,国王看见这稀有之事;
Sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ, yathā taṃ anupaghātaṃ .
他们解开了所有人的束缚,如同那无害的。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当所有人都被释放时,那些当时聚集在那里的人;
Sabbe ekekaleḍḍukamadaṃsu, esa vadho khaṇḍahālassa’’.
所有人都给了一块土块,这是坎达哈喇的杀戮。」
‘‘Sabbe paviṭṭhā nirayaṃ, yathā taṃ pāpakaṃ karitvāna;
「一切已入地狱,如彼作恶业者;
Na hi pāpakammaṃ katvā, labbhā sugatiṃ ito gantuṃ’’.
作恶业后,须跋从此得善趣。」
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「一切已解脱者,当时在那里集会;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājaparisā ca.
集会的王众为旃陀灌顶。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「一切已解脱者,当时在那里集会;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā rājakaññāyo ca.
集会的王女们为旃陀灌顶。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「一切已解脱者,当时在那里集会;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devaparisā ca.
集会的天众为旃陀灌顶。」
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当一切解脱者中,那时在那里聚集的那些人;
Candaṃ abhisiñciṃsu, samāgatā devakaññāyo ca.
聚集的天女们为旃陀灌顶。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当一切解脱者中,那时在那里聚集的那些人;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājaparisā ca.
聚集的王众们挥动衣服。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当一切解脱者中,那时在那里聚集的那些人;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā rājakaññāyo ca.
聚集的王女们挥动衣服。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当一切解脱者中,那时在那里聚集的那些人;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devaparisā ca.
聚集的天众们挥动衣服。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, ye tattha samāgatā tadā āsuṃ;
「当一切被释放者中,那些当时聚集在那里的;
Celukkhepamakaruṃ, samāgatā devakaññāyo ca.
聚集的天女们作了欢呼。
‘‘Sabbesu vippamuttesu, bahū ānanditā ahuṃ ;
「当一切被释放者中,许多人欢喜了;
Nandiṃ pavesi nagaraṃ , bandhanā mokkho aghositthā’’ti.
欢喜进入城市,从束缚的解脱被宣告」。
Candakumārajātakaṃ sattamaṃ. · 旃德咖玛拉本生第七
545. Mahānāradakassapajātakaṃ (8)
545. 大那拉达咖沙巴本生(8)
‘‘Ahu rājā videhānaṃ, aṅgati nāma khattiyo;
「有韦德哈人的国王,名为安嘎帝的刹帝利;
Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.
富有财富、具足瑜伽,无量力之人。
So ca pannarasiṃ rattiṃ, purimayāme anāgate;
他在十五日夜,前夜分未到时;
Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi.
在咖答玛萨(四个月)的咖穆地亚(明月季),他召集了大臣们。
‘‘Paṇḍite sutasampanne, mitapubbe vicakkhaṇe;
「贤智者、多闻具足者、先前所认识的明智者;
Vijayañca sunāmañca, senāpatiṃ alātakaṃ.
胜者和善名者,以及将军阿喇答咖。
‘‘Tamanupucchi vedeho, ‘‘paccekaṃ brūtha saṃ ruciṃ;
「韦德哈询问他:『请各自说出你的喜好;
Cātumāsā komudajja, juṇhaṃ byapahataṃ tamaṃ;
在咖答玛萨的咖穆地亚,月圆时黑暗已被驱散;
Kāyajja ratiyā rattiṃ, viharemu imaṃ utuṃ’’.
今夜应以何种娱乐,我们度过这个季节?』
‘‘Tato senāpati rañño, alāto etadabravi;
「于是将军阿喇答,对国王如此说道;
‘‘Haṭṭhaṃ yoggaṃ balaṃ sabbaṃ, senaṃ sannāhayāmase.
『欢喜的、适合的、全部的军队,让我们装备军队。
‘‘Niyyāma deva yuddhāya, anantabalaporisā;
「天人们,出发去战斗吧,具无量力之勇士们;
Ye te vasaṃ na āyanti, vasaṃ upanayāmase ;
那些不来归顺的,我们将使他们归顺;
Esā mayhaṃ sakā diṭṭhi, ajitaṃ ojināmase.
这是我自己的见解,我们将征服未被征服者。」
Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi;
听了阿喇答的话,苏那摩如此说道;
‘‘Sabbe tuyhaṃ mahārāja, amittā vasamāgatā.
「大王,所有你的敌人都已归顺。
‘‘Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare;
「敌人已放下武器,他们顺从地遵循无诤;
Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṃ mama ruccati.
今天是最胜的庆典,战争不合我意。
‘‘Annapānañca khajjañca, khippaṃ abhiharantu te;
「让他们迅速带来饮食、副食与主食;」
Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite’’.
「天啊,请你享受诸欲,享受舞蹈、歌唱、美食吧!」
Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi;
听了苏那马的话后,维佳亚说了这些:
‘‘Sabbe kāmā mahārāja, niccaṃ tava mupaṭṭhitā.
「大王,一切诸欲常常须跋于您。
‘‘Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṃ;
「天啊,这些对您来说并不难得,可以享受诸欲;
Sadāpi kāmā sulabhā, netaṃ cittamataṃ mama.
诸欲常常易得,这不是我心所欲的。
‘‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
「我们应该亲近沙门或婆罗门,多闻者;
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’’.
他是圣者,通达义与法,能断除我们今日在律中的疑惑。」
Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
听了维佳亚的话后,鸯伽帝王说了这些:
‘‘Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.
「如维基约所说,这也正合我意。」
‘‘Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, upāsemu bahussutaṃ;
「我们应亲近沙门或婆罗门,多闻者;」
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise.
「他于今日律中无疑,是义法之智者。」
‘‘Sabbeva santā karotha matiṃ, kaṃ upāsemu paṇḍitaṃ;
「你们一切都应静心思量,我们应亲近哪位贤者;」
Yo najja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’’.
「他于今日律中无疑,是义法之智者。」
‘‘Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
「听闻韦德哈的言语后,阿喇多如此说:」
‘‘Atthāyaṃ migadāyasmiṃ, acelo dhīrasammato.
「在此鹿野苑有一位裸行者,被认为是贤者。」
‘‘Guṇo kassapagottāyaṃ, suto citrakathī gaṇī;
「咖沙巴族姓的古诺,有名望、善说法、有众。」
Taṃ deva payirupāsemu , so no kaṅkhaṃ vinessati’’.
「让我们亲近那位天人,他将为我们断除疑惑。」
‘‘Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṃ;
「听了阿喇答的话,国王催促车夫:
‘‘Migadāyaṃ gamissāma, yuttaṃ yānaṃ idhānaya’’.
「我们将前往鹿野苑,把备好的车驾带到这里来。」
Tassa yānaṃ ayojesuṃ, dantaṃ rūpiyapakkharaṃ ;
他们为他套上车驾,驯服的、有银色翅膀的,
Sukkamaṭṭhaparivāraṃ, paṇḍaraṃ dosināmukhaṃ.
白色座垫围绕的,白色的、皮革覆盖的。
‘‘Tatrāsuṃ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā;
「那里套着如睡莲般的四匹信度马;
Anilūpamasamuppātā , sudantā soṇṇamālino.
跃起如风,善驯的、有金色鬃毛的。
‘‘Setacchattaṃ setaratho, setassā setabījanī;
「白伞白车,白马白缰绳;
Vedeho sahamaccehi, niyyaṃ candova sobhati.
韦德哈与诸大臣,如月般清净辉耀。
‘‘Tamanuyāyiṃsu bahavo, indikhaggadharā balī;
众多持因陀罗幢杖的强力者随行他;
Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṃ.
诸英雄骑在马背上,诸人随从人中最胜王。
So muhuttaṃva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo;
他行了片刻之后,刹帝利从车乘下来;
Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.
韦德哈与诸大臣,步行前往林园。
Yepi tattha tadā āsuṃ, brāhmaṇibbhā samāgatā;
那些当时在那里的,婆罗门种姓者聚集;
Na te apanayī rājā, akataṃ bhūmimāgate.
国王没有驱赶他们,对来到地上者未作驱逐。
‘‘Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate ;
然后他以柔软的皮革,以柔软心所准备的;
Mudupaccatthate rājā, ekamantaṃ upāvisi.
国王在柔软的座位上,坐于一旁。
‘‘Nisajja rājā sammodi, kathaṃ sāraṇiyaṃ tato;
国王坐下后寒暄,然后作了可记忆之语;
‘‘Kacci yāpaniyaṃ bhante, vātānamaviyaggatā .
「尊者,希望可维持,诸风不散乱。
‘‘Kacci akasirā vutti, labhasi piṇḍayāpanaṃ ;
「希望生活无困难,你获得乞食资养;
Apābādho casi kacci, cakkhuṃ na parihāyati’’.
「希望你无病,眼不衰退」。
Taṃ guṇo paṭisammodi, vedehaṃ vinaye rataṃ;
具寿回答寒暄,对韦德哈喜乐于律;
‘‘Yāpanīyaṃ mahārāja, sabbametaṃ tadūbhayaṃ.
「大王,可维持,这一切都是那两者。
‘‘Kacci tuyhampi vedeha, paccantā na balīyare;
「韦德哈,希望你的边境也不强盛;」
Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
「你是否无病、安适?你的坐骑是否能载负?」
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā’’ .
「你是否没有疾病、身体的热恼?」
Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā;
国王互相问候后,随即询问:
Atthaṃ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.
「关于义、法与正理,喜法的车中之牛。」
‘‘Kathaṃ dhammaṃ care macco, mātāpitūsu kassapa;
「咖沙巴,凡夫应如何对父母行法?」
Kathaṃ care ācariye, puttadāre kathaṃ care.
「应如何对师长行?应如何对妻儿行?」
‘‘Kathaṃ careyya vuḍḍhesu, kathaṃ samaṇabrāhmaṇe;
「应如何对长辈行?应如何对沙门婆罗门行?」
Kathañca balakāyasmiṃ, kathaṃ janapade care.
「应如何对军队行?应如何在国土中行?」
‘‘Kathaṃ dhammaṃ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṃ;
「如何行法之后,死者前往善趣;
Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ atho’’.
又如何某些住于非法者,堕入地狱呢?」
‘‘Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi;
「听闻韦德哈的话语后,咖沙巴说了这些:
‘‘‘Suṇohi me mahārāja, saccaṃ avitathaṃ padaṃ.
「大王,请听我说,真实不虚的句子。
‘‘‘Natthi dhammacaritassa , phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ;
「行法者没有善恶的果报;
Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.
没有天人,没有他世,谁从那里来到此处呢?
‘‘‘Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā;
「没有天人,也没有祖先,哪里有母亲?哪里有父亲?
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
没有名为导师者,谁能调伏未调伏者呢?」
‘‘‘Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā;
「诸有情是平等的,没有尊卑之分;
Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ;
没有力、精进,何来努力与勇气;
Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.
诸有情确实是被决定的,如同绳索与线一样。
‘‘‘Laddheyyaṃ labhate macco, tattha dānaphalaṃ kuto;
「人获得应得之物,那里何来布施之果;
Natthi dānaphalaṃ deva, avaso devavīriyo.
天人啊,没有布施之果,天人的精进是无力的。
‘‘‘Bālehi dānaṃ paññattaṃ, paṇḍitehi paṭicchitaṃ;
「布施是由愚者所施设,被智者所拒绝;
Avasā denti dhīrānaṃ, bālā paṇḍitamānino.
贤者无力地施予,愚者自以为是智者。
‘‘‘Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino;
「有这七种常住身,不可切断、不可动摇;
Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṃ dukhañcime;
火、地、水,以及风、乐与苦这些,
Jīve ca sattime kāyā, yesaṃ chettā na vijjati.
以及命,这七身,对它们找不到切断者。
‘‘‘Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi koci naṃ;
「没有杀者或切断者,即使有人杀害他,
Antareneva kāyānaṃ, satthāni vītivattare.
刀剑只是在诸身之间,穿过而已。
‘‘‘Yo cāpi siramādāya, paresaṃ nisitāsinā;
「即使有人拿着头,用锋利的刀剑对他人,
Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṃ kuto.
他并未切断那些身,那里哪有恶果呢?
‘‘‘Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṃsaraṃ;
「经过八万四千大劫,一切都清储食净屋轮回,
Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati.
在未来那时,即使是自制者也不清净。」
‘‘‘Caritvāpi bahuṃ bhadraṃ, neva sujjhantināgate;
「即使行了许多善,他们说未来不会清净;
Pāpañcepi bahuṃ katvā, taṃ khaṇaṃ nātivattare.
即使造了许多恶,那一刻也不会超越。
‘‘‘Anupubbena no suddhi, kappānaṃ cullasītiyā;
「我们的清净是渐次的,在八万四千劫中;
Niyatiṃ nātivattāma, velantamiva sāgaro’’’.
我们不会超越定命,如大海不越岸边」。
Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi;
听了咖沙巴的话,阿喇多说了这些:
‘‘Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṃva ruccati.
「如尊者所说,这正合我意。
‘‘Ahampi purimaṃ jātiṃ, sare saṃsaritattano;
「我也忆念前世,自己轮回的状态;
Piṅgalo nāmahaṃ āsiṃ, luddo goghātako pure.
我名叫宾嘎喇,以前是猎人、屠牛者。
‘‘Bārāṇasiyaṃ phītāyaṃ, bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā;
「在巴拉纳西繁荣时,我造了许多恶业;
Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṃsā sūkarā ajā.
许多生命被我杀害,水牛、猪、山羊。
‘‘Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule;
「从那里死后生于此处,在兴盛的将军家族;
Natthi nūna phalaṃ pāpaṃ, yohaṃ na nirayaṃ gato.
恶业确实无果报,因为我未堕地狱。
Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī ;
然而这里有名为比咖咖的奴隶,是个行者;
Uposathaṃ upavasanto, guṇasantikupāgami.
守持伍波萨他日,亲近具德者。
Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṃ;
听闻咖沙巴的言语,以及阿喇答的所说;
Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.
一再触摸热物,哭泣流下眼泪。
Tamanupucchi vedeho, ‘‘kimatthaṃ samma rodasi;
韦德哈问彼:「朋友,为何哭泣?
Kiṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, kiṃ maṃ vedesi vedanaṃ’’.
你听到或见到什么?为何告诉我受?」
Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi;
听闻韦德哈之语后,比迦咖如此说:
‘‘Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.
「我没有苦受,大王,请听我说。
‘‘Ahampi purimaṃ jātiṃ, sarāmi sukhamattano;
「我忆念自己前世,自己的安乐;
Sāketāhaṃ pure āsiṃ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.
我曾在沙给答城,是富商之子,乐于功德。
‘‘Sammato brāhmaṇibbhānaṃ, saṃvibhāgarato suci;
「为婆罗门们所认可,乐于布施,清净;
Na cāpi pāpakaṃ kammaṃ, sarāmi katamattano.
我不忆念自己,曾造作恶业。」
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, idha jāto duritthiyā;
「从那里死后,我生于韦德哈,在此以邪见而生;
Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.
在陶女的胎中,从那里生而极难行。
‘‘Evampi duggato santo, samacariyaṃ adhiṭṭhito;
「即使如此难行,我安住于梵行;
Upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa, dadāmi yo me icchati.
我施与半份食物,给任何想要的人。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, sadā upavasāmahaṃ;
「十四日、十五日,我常行伍波萨他;
Na cāpi bhūte hiṃsāmi, theyyañcāpi vivajjayiṃ.
我不伤害众生,也远离偷盗。
‘‘Sabbameva hi nūnetaṃ, suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ;
「然而这一切确实,虽善行却成无果;
Niratthaṃ maññidaṃ sīlaṃ, alāto bhāsatī yathā.
我认为此戒无义,如同火把在燃烧。」
‘‘Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā;
「我确实只取了黑色,如同无技的恶赌徒;
Kaṭaṃ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.
如同训练不足的赌徒,抓取了烧热的火炭。
‘‘Dvāraṃ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṃ;
「我看不见门,通过它我能去往善趣;
Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsitaṃ’’.
因此,大王,我哭泣,听闻了咖沙巴所说」。
Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi;
听闻了比亚咖的话语,王对盎伽提说;
‘‘Natthi dvāraṃ sugatiyā, niyatiṃ kaṅkha bījaka.
「没有通往善趣的门,比亚咖,怀疑宿命论吧。
‘‘Sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, niyatiyā kira labbhati;
「无论是乐或是苦,据说都由宿命而得;
Saṃsārasuddhi sabbesaṃ, mā turittho anāgate.
一切众生的轮回清净,不要在未来急躁。」
‘‘Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo ;
「我以前也是善良的,周旋于婆罗门女之间;
Vohāramanusāsanto , ratihīno tadantarā’’.
教导言谈,那时在其间失去了乐趣」。
‘‘Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissati’’;
「尊者,如果有机会,我们将再次拜见」;
Idaṃ vatvāna vedeho, paccagā sanivesanaṃ.
韦德哈说了这话后,连同住处一起离去了。
Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati;
然后在夜晚破晓时,在须跋处到来;
Amacce sannipātetvā, idaṃ vacanamabravi.
召集大臣们后,说了这话。
‘‘Candake me vimānasmiṃ, sadā kāme vidhentu me;
「在我的宫殿里,愿他们常为我准备诸欲;
Mā upagacchuṃ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.
不要在事务中接近,以及在秘密应公开之事中。
‘‘Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako;
「胜者、善名与将军阿喇答咖,
Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo’’.
这三位精通诉讼者,让他们坐在案件上。」
Idaṃ vatvāna vedeho, kāmeva bahumaññatha;
韦德哈说了这话后,就随心所欲地行事;
Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo.
但在婆罗门女们的案件中,他却毫不关心。
Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā;
此后七十二天,韦德哈的爱女,
Rājakaññā rucā nāma, dhātimātaramabravi.
名叫如咖的王女,对她的乳母说:
‘Alaṅkarotha maṃ khippaṃ, sakhiyo cālaṅkarontu me;
「请快速装饰我,也让我的女伴们装饰我;
Suve pannaraso dibyo, gacchaṃ issarasantike’ .
明天是神圣的十五日,我要去自在天处。」
Tassā mālyaṃ abhihariṃsu, candanañca mahārahaṃ;
他们向她献上花鬘和极珍贵的栴檀;
Maṇisaṅkhamuttāratanaṃ, nānāratte ca ambare.
摩尼、螺、珍珠等宝,以及种种彩色的衣服。
Tañca sovaṇṇaye pīṭhe, nisinnaṃ bahukitthiyo;
她坐在那金座上,众多名声者
Parikiriya pasobhiṃsu , rucaṃ ruciravaṇṇiniṃ.
围绕着她,使那美丽容色者更加光辉灿烂。
Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā;
她处于女伴之中,以一切装饰庄严,
Sateratā abbhamiva, candakaṃ pāvisī rucā.
犹如有百星的云,以光辉进入月轮。
Upasaṅkamitvā vedehaṃ, vanditvā vinaye rataṃ;
她走近韦德哈,礼敬那乐于律者后,
Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṃ upāvisi’’.
在金镶嵌的座位上,坐于一旁。
Tañca disvāna vedeho, accharānaṃva saṅgamaṃ;
见到那无受者,如天女的集会;
Rucaṃ sakhimajjhagataṃ, idaṃ vacanamabravi.
鲁咖在朋友中间,说了这话。
‘‘Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṃ pati;
「你是否在宫殿中享乐,面对内莲池;
Kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ, sadā abhiharanti te.
他们是否常常为你带来各种食物。
‘‘Kacci bahuvidhaṃ mālyaṃ, ocinitvā kumāriyo;
「少女们是否采集各种花鬘,
Gharake karotha paccekaṃ, khiḍḍāratiratā muhuṃ .
在房中各自制作,常常乐于游戏。
‘‘Kena vā vikalaṃ tuyhaṃ, kiṃ khippaṃ āharantu te;
「你缺少什么,他们应快速为你带来什么;
Manokarassu kuḍḍamukhī , api candasamamhipi’’ .
面向墙壁者,请说吧,即使在月圆日。」
Vedehassa vaco sutvā, rucā pitaramabravi;
听闻韦德哈的话后,卢佳对父亲说:
‘‘Sabbametaṃ mahārāja, labbhatissarasantike.
「大王,这一切都能在仙人附近获得。」
‘‘Suve pannaraso dibyo, sahassaṃ āharantu me;
「明天十五日,请为我带来一千天人;」
Yathādinnañca dassāmi, dānaṃ sabbavanīsvahaṃ’’ .
「我将如所给予的那样布施,我是一切林地的主人。」
Rucāya vacanaṃ sutvā, rājā aṅgati mabravi;
听闻卢佳的话后,盎嘎王对她说:
‘‘Bahuṃ vināsitaṃ vittaṃ, niratthaṃ aphalaṃ tayā.
「你已毁坏了许多财富,无义、无果。」
‘‘Uposathe vasaṃ niccaṃ, annapānaṃ na bhuñjasi;
「你常住于伍波萨他日,不食饮食;」
Niyatetaṃ abhuttabbaṃ, natthi puññaṃ abhuñjato’’.
「这决定是不应食的,不食者无福德。」
‘‘Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṃ;
「彼时,毕亚咖也听闻了咖沙巴所说之法;
Passasanto muhuṃ uṇhaṃ, rudaṃ assūni vattayi.
他一再见到热诚,流泪哭泣。
‘‘Yāva ruce jīvamānā , mā bhattamapanāmayi;
『只要鲁吉还活着,不要拒绝食物;
Natthi bhadde paro loko, kiṃ niratthaṃ vihaññasi’’.
贤女啊,没有来世,为何徒然烦恼?』
Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī;
听闻韦德哈的话语,美貌的鲁吉;
Jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ, pitaraṃ etadabravi.
知晓前后之法,对父亲如此说:
‘‘Sutameva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṃ mayā;
『以前只是听闻,现在我亲眼见证了此事;
Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha.
亲近愚者之人,确实变成愚者。』
‘‘Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṃ nigacchati;
「愚痴者亲近愚痴者,更加趋向愚痴;
Patirūpaṃ alātena, bījakena ca muyhituṃ.
如同以火炬、以种子,适合迷惑。
‘‘Tvañca devāsi sappañño, dhīro atthassa kovido;
你是有慧的天人,贤明、精通义理;
Kathaṃ bālehi sadisaṃ, hīnadiṭṭhiṃ upāgami.
为何像愚者一样,趋向劣见?
‘‘Sacepi saṃsārapathena sujjhati, niratthiyā pabbajjā guṇassa;
即使通过轮回之道得以清净,无益的出家有何功德;
Kīṭova aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ, upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṃ.
如虫投入燃烧的火,愚痴迷惑者趋向裸行。
‘‘Saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā, kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ ;
先前执着'轮回清净',许多人不知而诽谤业;
Pubbe kalī duggahitovaatthā , dummo ca yā balisā ambujova.
先前如骰子被误取,如陷阱、如钩、如莲花。
‘‘Upamaṃ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā;
「大王,我将为你作譬喻;
Upamāya midhekacce, atthaṃ jānanti paṇḍitā.
智者们通过譬喻,在此了知义理。
‘‘Vāṇijānaṃ yathā nāvā, appamāṇabharā garu;
「犹如商人们的船,载着无量的重物;
Atibhāraṃ samādāya, aṇṇave avasīdati.
承载过重的负担,在大海中沉没。
‘‘Evameva naro pāpaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
「如是,人积聚恶,一点一点地积聚;
Atibhāraṃ samādāya, niraye avasīdati.
承载过重的负担,在地狱中沉没。
‘‘Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati;
「大王,火炭的负担尚未满载;
Ācināti ca taṃ pāpaṃ, yena gacchati duggatiṃ.
他却积聚那恶,因此而去恶趣。」
‘‘Pubbevassa kataṃ puññaṃ, alātassa mahīpati;
「大王,他先前所作的福德,
Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṃ.
那确实是天人的流出,他因此获得快乐。
‘‘Khīyate cassa taṃ puññaṃ, tathā hi aguṇe rato;
「他的那福德被消耗,因为他乐于无德,
Ujumaggaṃ avahāya , kummaggamanudhāvati.
舍弃正直之道,追随邪道。
‘‘Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale;
「犹如举起的天平,当天平盘被放下时,
Unnameti tulāsīsaṃ, bhāre oropite sati.
当重物被放上时,天平头升起。
‘‘Evameva naro puññaṃ, thokaṃ thokampi ācinaṃ;
「同样地,人积聚福德,一点一点地积聚,
Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato.
如同奴仆超越天界,乐于播种种子。」
‘‘Yamajja bījako dāso, dukkhaṃ passati attani;
「今日名为比佳咖的奴仆,在自己身上看见苦;
Pubbevassa kataṃ pāpaṃ, tameso paṭisevati.
他以前所造的恶,他正在承受那个。
‘‘Khīyate cassa taṃ pāpaṃ, tathā hi vinaye rato;
「他的那个恶正在耗尽,因为他如此乐于律;
Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā.
亲近咖沙巴之后,愿他不要再回到以前的道路。
‘‘Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;
「大王,无论亲近什么,寂静的或不寂静的;
Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.
有戒者或无戒者,都会落入那个的控制。
‘‘Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;
「结交什么样的朋友,亲近什么样的人;
Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.
他自己也会变成那样,因为共住就是那样。」
‘‘Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;
「亲近者亲近,接触者接触他人;
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
如箭涂毒于箭束,未涂者被涂染;
Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.
智者畏惧染污,不应成为恶友。
‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;
「若人以吉祥草,包裹腐臭之鱼;
Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
吉祥草亦臭秽,如是亲近愚者。
‘‘Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
「若人以树叶,包裹多伽罗香;
Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
树叶亦芳香,如是亲近智者。
‘‘Tasmā pattapuṭasseva , ñatvā sampākamattano;
「是故如包叶者,应知自己之果报;
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
不应亲近非善人,智者应亲近善人;
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggatiṃ’’.
非善人导向地狱,善人引导至善趣。
Ahampi jātiyo satta, sare saṃsaritattano;
我忆念自己轮回中的七生;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
以及未来的七生,我从此处死后将前往。
‘‘Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa;
我的第七生,过去曾在人主啊;
Kammāraputto magadhesu, ahuṃ rājagahe pure.
在马嘎塔的铁匠之子,我曾在王舍城。
‘‘Pāpaṃ sahāyamāgamma, bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā;
亲近恶友,我造作了许多恶业;
Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.
侵犯他人之妻,如同不死者般放逸。
‘‘Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako;
「那业已被埋藏,犹如灰烬覆盖的火;
Atha aññehi kammehi, ajāyiṃ vaṃsabhūmiyaṃ.
然后以其他诸业,我生于自己的种族地。
‘‘Kosambiyaṃ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane;
「在国桑比的长者家,富裕、繁荣、大财富;
Ekaputto mahārāja, niccaṃ sakkatapūjito.
大王,作为独子,常被恭敬供养。
‘‘Tattha mittaṃ asevissaṃ, sahāyaṃ sātave rataṃ;
「在那里我亲近朋友,喜欢交往的同伴;
Paṇḍitaṃ sutasampannaṃ, so maṃ atthe nivesayi.
贤智、具足多闻者,他使我安立于利益。
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, bahuṃ rattiṃ upāvasiṃ;
「十四日、十五日,我多夜伍波萨他;
Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, nidhīva udakantike.
那业已被埋藏,犹如水边的宝藏。
‘‘Atha pāpāna kammānaṃ, yametaṃ magadhe kataṃ;
「然而诸恶业,这在马嘎达所作;
Phalaṃ pariyāga maṃ pacchā, bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā.
果报完全围绕我之后,如同吃了有毒的毒药。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, roruve niraye ciraṃ;
「从那里死后我在韦德哈,在地狱中长久哭泣;
Sakammunā apaccissaṃ, taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe.
以自业我煮熟,忆念那个我不得安乐。
‘‘Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṃ dukhaṃ;
「在那里度过许多年数,经历许多苦;
Bhinnāgate ahuṃ rāja, chagalo uddhatapphalo .
破坏已去,我成为国王,一只山羊,果实被掘起。
‘‘Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca;
「七个儿子被我拉,在背上和在车上;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
那业的果报,我的邪淫。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, kapi āsiṃ brahāvane;
「从彼处死后,我成为梵林中的猴子;
Niluñcitaphalo yeva, yūthapena pagabbhinā;
被傲慢的猴群首领,夺去果实。
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
那是我业的果报,去他人之妻处。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, dassanesu pasū ahuṃ;
从那里死后,韦德哈,我成为展示中的畜生;
Niluñcito javo bhadro, yoggaṃ vūḷhaṃ ciraṃ mayā;
被阉割的骏马,被我长久拉着轭具;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
那是我业的果报,去他人之妻处。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, vajjīsu kulamāgamā;
从那里死后,韦德哈,我来到瓦基人的家族;
Nevitthī na pumā āsiṃ, manussatte sudullabhe;
既非女人也非男人,在难得的人身中;
Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.
那业的果报,是我去他人之妻。
‘‘Tato cutāhaṃ vedeha, ajāyiṃ nandane vane;
从那里死后,我生于欢喜林;
Bhavane tāvatiṃsāhaṃ, accharā kāmavaṇṇinī .
我在三十三天的住处,是欲色美的天女。
‘‘Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā;
穿着杂色衣服与装饰,戴着珍珠宝石耳环;
Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.
善于歌舞,是萨咖的侍女。
‘‘Tattha ṭhitāhaṃ vedeha, sarāmi jātiyo imā;
住在那里时,我忆念这些生;
Anāgatāpi satteva, yā gamissaṃ ito cutā.
以及未来的七生,从这里死后我将去的。
‘‘Pariyāgataṃ taṃ kusalaṃ, yaṃ me kosambiyaṃ kataṃ;
那善业已耗尽,那是我在国桑比所作的;
Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṃ ito cutā.
从此处死后,我将流转于天与人中。
‘‘Satta jacco mahārāja, niccaṃ sakkatapūjitā;
「大王!七次生,常被恭敬供养;
Thībhāvāpi na muccissaṃ, chaṭṭhā nigatiyo imā.
即使在女身也不会解脱,这是第六趣。
‘‘Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko;
「天神!第七趣,大神通的天子;
Pumā devo bhavissāmi , devakāyasmimuttamo.
我将成为男性天人,天众中最胜者。
‘‘Ajjāpi santānamayaṃ, mālaṃ ganthenti nandane;
「即使今日,在欢喜园编织珊瑚花鬘,
Devaputto javo nāma, yo me mālaṃ paṭicchati.
名为迦瓦的天子,接受我的花鬘。
‘‘Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa;
「那天界的须臾,在此是十六年;」
Rattindivo ca so dibyo, mānusiṃ saradosataṃ.
那天界的日夜,相当于人间的一百年。
‘‘Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo;
如此诸业随逐,无数的生世;
Kalyāṇaṃ yadi vā pāpaṃ, na hi kammaṃ vinassati .
无论善或恶,业确实不会消失。
‘‘Yo icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;
若男子希望成为,一生又一生地再再,
Paradāraṃ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṃ.
应避免他人之妻,如洗净足避泥泞。
‘‘Yā icche puriso hotuṃ, jātiṃ jātiṃ punappunaṃ;
若女子希望成为,一生又一生地再再,
Sāmikaṃ apacāyeyya, indaṃva paricārikā.
应恭敬自己的丈夫,如侍女恭敬因陀罗。
‘‘Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṃ yasaṃ sukhaṃ;
若希望天界的享受、天寿、名声、快乐,
Pāpāni parivajjetvā , tividhaṃ dhammamācare.
避离诸恶后,应行三种法。
‘‘Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo;
「以身、以语、以意,不放逸、有智慧者;
Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.
无论是女人或是男人,都为自己的利益。
‘‘Ye kecime mānujā jīvaloke, yasassino sabbasamantabhogā;
「凡在人间生命世界中,有名声、具足一切财富者;
Asaṃsayaṃ tehi pure suciṇṇaṃ, kammassakāse puthu sabbasattā.
无疑地,他们以前在业为自己所有的范围内,对一切有情普遍地善行。
‘‘Iṅghānucintesi sayampi deva, kutonidānā te imā janinda;
「天人啊,你自己也应当思惟,人中之王啊,你这些从何因缘而来;
Yā te imā accharāsannikāsā, alaṅkatā kañcanajālachannā’’.
那些与天女相似、装饰着、覆盖着金网的你这些(天女)。」
Iccevaṃ pitaraṃ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṃ;
如此,少女以美丽使父亲欢喜;
Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā.
为迷惑者指示道路,具善戒者宣说了法。
Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṃ pajaṃ;
那时,那拉达从梵天界来到人间众生处;
Jambudīpaṃ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṃ.
观察阎浮提洲,看见了安嘎帝王。
‘‘Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato ;
「那时,从宫殿的台阶,在韦德哈的东方;
Tañca disvānānuppattaṃ, rucā isimavandatha.
看见那位已到达者,以光辉礼敬仙人。
‘‘Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso ;
「那时,从座位起身,王心中激动;
Nāradaṃ paripucchanto, idaṃ vacanamabravi.
询问那拉达,说了这番话。
‘‘Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;
「你从何处而来,天色者,如月亮般照耀一切方向;
Akkhāhi me pucchito nāmagottaṃ, kathaṃ taṃ jānanti manussaloke’’.
「请告诉我被问及的名与姓,人间世界如何知道你?」
‘‘Ahañhi devato idāni emi, obhāsayaṃ sabbadisā candimāva;
「我现在确实是天人,如月亮般照耀一切方向;
Akkhāmi te pucchito nāmagottaṃ, jānanti maṃ nārado kassapo ca’’.
我告诉你被问及的名与姓,那拉达和咖沙巴知道我。」
‘‘Accherarūpaṃ tava yādisañca, vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca;
「你的容貌如此稀有,你在空中行走和站立;
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi’’.
那拉达,我问你这个意义,那么你这神通是以什么因缘?」
‘‘Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, guṇā mamete pakatā purāṇā;
「真谛、法、调伏和布施,这些是我本有的、古老的德;
Teheva dhammehi susevitehi, manojavo yena kāmaṃ gatosmi’’.
以这些法善加修习,我以意速行到想去之处。」
‘‘Accheramācikkhasi puññasiddhiṃ, sace hi etehi yathā vadesi;
「你稀有地说示福德成就,如果确实如你所说以这些;
Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me sādhu viyākarohi’’.
「那拉达,我问你此义,被问时请你善为我分别论」。
‘‘Pucchassu maṃ rāja tavesa attho, yaṃ saṃsayaṃ kuruse bhūmipāla;
「大王,请问我,这是你的义利,库汝的地主啊,你有何疑惑;
Ahaṃ taṃ nissaṃsayataṃ gamemi, nayehi ñāyehi ca hetubhī ca’’.
我将使你达到无疑,以正理、以因来引导」。
‘‘Pucchāmi taṃ nārada etamatthaṃ, puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi;
「那拉达,我问你此义,那拉达,被问时请勿对我说妄语;
Atthi nu devā pitaro nu atthi, loko paro atthi jano yamāhu’’.
天人是否存在?祖先是否存在?他方世界是否存在?人们所说的」。
‘‘Attheva devā pitaro ca atthi, loko paro atthi jano yamāhu;
「天人确实存在,祖先也存在,他方世界存在,人们所说的;
Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttā’’.
贪着于诸欲的人们迷惑了,与痴相应,不知他方世界」。
‘‘Atthīti ce nārada saddahāsi, nivesanaṃ paraloke matānaṃ;
「那拉达,如果你信「存在」,死者在他方世界的住处;
Idheva me pañca satāni dehi, dassāmi te paraloke sahassaṃ’’.
「在此给我五百,我将在来世给你一千。」
‘‘Dajjemu kho pañca satāni bhoto, jaññāmu ce sīlavantaṃ vadaññuṃ ;
「我们会给尊者五百,如果我们知道他是持戒者、慷慨者;
Luddaṃ taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
那位尊者是贪婪者,住在地狱中,谁会在来世催促一千呢?
‘‘Idheva yo hoti adhammasīlo , pāpācāro alaso luddakammo;
「在此,凡是非法戒者、恶行者、懒惰者、贪婪业者;
Na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti, na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.
智者们不会给那样的人债务,因为从那样的人那里没有回报。
‘‘Dakkhañca posaṃ manujā viditvā, uṭṭhānakaṃ sīlavantaṃ vadaññuṃ;
「人们知道有能力的、养育者、精勤者、持戒者、慷慨者;
Sayameva bhogehi nimantayanti, kammaṃ karitvā puna māharesi’’.
他们自己以财富邀请,『作了业后,请再来这里。』」
‘‘Ito cuto dakkhasi tattha rāja, kākolasaṅghehi vikassamānaṃ ;
「从此处死后,你将在那里看见,大王,被乌鸦群撕裂;
Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, kākehi gijjhehi ca senakehi ;
住在地狱中被啄食者,被乌鸦、秃鹫和鹰所啄食;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
肢体被切断,血流不止,谁会在他世激励千人。
‘‘Andhaṃtamaṃ tattha na candasūriyā, nirayo sadā tumulo ghorarūpo;
「那里是黑暗,日月不照,地狱常是喧嚣的、恐怖形相的;
Sā neva rattī na divā paññāyati, tathāvidhe ko vicare dhanatthiko.
那里既不显现夜也不显现昼,在那样的地方,谁会为了财富而游行。
‘‘Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, pavaddhakāyā balino mahantā;
「沙跋喇和沙摩是两只狗,身体强壮、力大、巨大;
Khādanti dantehi ayomayehi, ito paṇunnaṃ paralokapattaṃ .
以铁制的牙齿啃食从此处被驱逐、到达他世者。
‘‘Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ, luddehi vāḷehi aghammigehi ca;
「住在地狱中被啃食者,被贪婪的狼和野兽所啃食;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
肢体被切断,血流不止,谁会在他世激励千人。
‘‘Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, hananti vijjhanti ca paccamittā ;
「以锐利的矛与箭,敌人杀害、射穿;
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, pubbe naraṃ dukkaṭakammakāriṃ.
黑暗又黑暗,在可怖的地狱中,先前作恶业的人。
‘‘Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ, kucchismiṃ passasmiṃ vipphālitūdaraṃ;
「那被杀害者,在地狱中被击打,腹部、胁部被撕裂,
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
肢体被切断,血流如注,谁能在他世激励千人。
‘‘Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, vividhāvudhā vassanti tattha devā;
「矛、箭、标枪、钩索,种种武器在那里从天降下;
Patanti aṅgāramivaccimanto, silāsanī vassati luddakamme.
如燃烧的炭火般坠落,石雨降在残酷的业上。
‘‘Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, na tamhi sukhaṃ labbhati ittarampi;
「地狱中的热风难以忍受,在那里连些许的乐也得不到;
Taṃ taṃ vidhāvantamalenamāturaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
那到处奔跑、被污垢所苦者,谁能在他世激励千人。」
‘‘Sandhāvamānampi rathesu yuttaṃ, sajotibhūtaṃ pathaviṃ kamantaṃ;
「即使在车辆中奔驰,光明照耀大地而行;
Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṃ , ko codaye paraloke sahassaṃ.
以鞭杖驱策,谁能在来世驱策千人。
‘‘Tamāruhantaṃ khurasañcitaṃ giriṃ, vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ;
「攀登那蹄角堆积的山,可怖、燃烧、恐怖;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
身体被切断,血流如注,谁能在来世驱策千人。
‘‘Tamāruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ, aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ;
「攀登那如山的,燃烧的炭堆,恐怖;
Sudaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
身体被烧焦,可怜地哭泣,谁能在来世驱策千人。
‘‘Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā;
「如云峰般高,布满荆棘的树;
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.
以铁制的尖刺,饮人血。
‘‘Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū;
「诸女人与侵犯他人之妻的男子们登上它,
Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhi.
被手持武器、执行阎魔王命令者所驱使。
‘‘Tamāruhantaṃ nirayaṃ, simbaliṃ ruharimakkhitaṃ;
「登上地狱、攀登涂满血的木棉树,
Vidaḍḍhakāyaṃ vitacaṃ, āturaṃ gāḷhavedanaṃ.
身体被撕裂、被刺穿,痛苦、感受强烈的苦痛。
‘‘Passasantaṃ muhuṃ uṇhaṃ, pubbakammāparādhikaṃ;
「看见他们不断地呼吸热气,因过去业而受罪,
Dumagge vitacaṃ gattaṃ , ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ.
身体在树顶被刺穿,谁会为了那财富而乞求它?
‘‘Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā;
「高如云峰,树木布满剑叶,
Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.
以铁制的锋利、饮人血的〔剑叶〕。
‘‘Tamāruhantaṃ asipattapādapaṃ, asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ ;
「当他攀登剑叶林,被锋利的剑所切割;
Sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ, ko codaye paraloke sahassaṃ.
身体被切断,血流如注,谁会在他世劝导千人。
‘‘Tato nikkhantamattaṃ taṃ, asipattācitā dumā ;
「从那剑叶所覆盖的树,刚出来的他;
Sampatitaṃ vetaraṇiṃ, ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ.
落入韦答拉尼河,谁会向他乞求那财富。
‘‘Kharā kharodakā tattā, duggā vetaraṇī nadī;
「粗糙、水粗糙、炽热,难渡的韦答拉尼河;
Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati.
覆盖着铁刺,以锋利的叶片流动。
‘‘Tattha sañchinnagattaṃ taṃ, vuyhantaṃ ruhiramakkhitaṃ;
「在那里,身体被切断的他,被漂流,涂满血;
Vetaraññe anālambe, ko taṃ yāceyya taṃ dhanaṃ’’.
在韦答拉尼河无依靠处,谁会向他乞求那财富」。
‘‘Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, disaṃ na jānāmi pamūḷhasañño;
「我震动如被砍伐的树木,失念迷惑,不知方向;
Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, sutvāna kathā tava bhāsitā ise.
听闻你所说的话语,仙人,我因恐惧而悔热,我有大恐惧。
‘‘Āditte vārimajjhaṃva, dīpaṃvoghe mahaṇṇave;
「如燃烧中的水中之洲,如大海洪流中的岛屿;
Andhakāreva pajjoto, tvaṃ nosi saraṇaṃ ise.
如黑暗中的灯火,仙人,你是我的归依处。
‘‘Atthañca dhammaṃ anusāsa maṃ ise, atītamaddhā aparādhitaṃ mayā;
「仙人,请教导我义与法,我在过去世所犯的过失;
Ācikkha me nārada suddhimaggaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyaṃ’’.
那拉达,请告诉我清净之道,使我不堕地狱。」
‘‘Yathā ahu dhataraṭṭho ( ) , vessāmitto aṭṭhako yāmataggi;
「如同曾有的塔他拉塔,韦沙密塔、阿塔咖、亚马塔基;
Usindaro cāpi sivī ca rājā, paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
乌新达拉以及西维王,他们都是沙门婆罗门的须跋者。
‘‘Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṃ gatā;
「这些以及其他诸王,他们已去天界之境;
Adhammaṃ parivajjetvā, dhammaṃ cara mahīpati.
舍离非法,大地之主,你应行法。
‘‘Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava;
「愿手持食物者于清晨在你的城中宣告:
Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ;
谁饥饿?谁口渴?谁要花鬘?谁要涂香?
Nānārattānaṃ vatthānaṃ, ko naggo paridahissati.
谁裸体者将穿上各种颜色的衣服?
‘‘Ko panthe chattamāneti , pādukā ca mudū subhā;
「谁在路上需要伞盖?谁需要柔软美好的鞋履?
Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.
如此,愿他们于傍晚与清晨在你的城中宣告。
‘‘Jiṇṇaṃ posaṃ gavassañca, māssu yuñja yathā pure;
「不要像以前那样役使老迈的人、牛和马;」
Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī.
请给予保护,有力者被任命为管理者。
‘‘Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu;
你的身体被称为车,心是轻快的御者;
Avihiṃsāsāritakkho, saṃvibhāgapaṭicchado.
无害为车轴,分享为车盖。
‘‘Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo;
足制御为车辋,手制御为车辐;
Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.
腹制御为车毂内,语制御为车轴声。
‘‘Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato;
真实语为车身均衡,离离间语善制御;
Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.
食团为车轴销,少语为车身涂油。
‘‘Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro;
信为善造作之轮,无风为合掌之隆起;
Athaddhatānatīsāko , sīlasaṃvaranandhano.
那时,他已二十八岁,以戒律防护为财富。
‘‘Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako;
「无嗔、无恼害,以法慧为伞盖;
Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo .
多闻为扶手,心住立为诸依。
‘‘Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako;
「知时为心材,无畏为杖;
Nivātavuttiyottako , anatimānayugo lahu.
谦逊行为轭,无慢为轭轻快。
‘‘Alīnacittasanthāro , vuddhisevī rajohato;
「不退缩心为座席,增长为侍者,离尘垢;
Sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.
念为贤者之鞭策,精进为轭与缰绳。
‘‘Mano dantaṃ pathaṃ neti , samadantehi vāhibhi;
「意调御引导道路,以调御的诸根;」
Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṃyamo.
欲望与贪是弯曲之道,正直之道是自制。
‘‘Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato;
「于色、声、味、香,车乘奔驰时;
Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.
慧是鞭策,大王,于此,自我是御者。
‘‘Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti;
「若以此车乘,平等行,坚固持;
Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṃ vaje’’.
一切欲之乳者,大王,决不会去地狱。」
‘‘Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji;
「阿喇多是天授,善名是跋达基;
Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.
胜利是沙利子,摩嘎剌那是种子。
‘‘Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako;
「善星是离车子,古那是裸行者;」
Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṃ pasādayi.
阿难陀是那光辉,那使国王欢喜者。
‘‘Ūruveḷakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu;
「郁卢韦喇咖沙巴是国王,当时是邪见者;
Mahābrahmā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.
大梵天是菩萨,如此应持此本生。」
Mahānāradakassapajātakaṃ aṭṭhamaṃ. · 玛哈那拉德咖萨巴本生第八
546. Vidhurajātakaṃ (9)
546. 维度喇本生(9)
Dohaḷakaṇḍaṃ
渴望品
‘‘Paṇḍu kisiyāsi dubbalā, vaṇṇarūpaṃ natavedisaṃ pure;
「你消瘦、虚弱、苍白,色相不如从前所见;被问及以清净之眼,你的身体感受如何?」
Vimale akkhāhi pucchitā, kīdisī tuyhaṃ sarīravedanā’’.
无垢者以眼问:『你的身受如何?』
‘‘Dhammo manujesu mātīnaṃ , dohaḷo nāma janinda vuccati;
「人中之王啊,人们当中母亲们的法,被称为渴望;
Dhammāhataṃ nāgakuñjara, vidhurassa hadayābhipatthaye’’.
「法所击的龙象,为了维度拉的心愿。」
‘‘Candaṃ kho tvaṃ dohaḷāyasi, sūriyaṃ vā atha vāpi mālutaṃ;
「你渴望月亮,或太阳,或者风;
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ , ko vidhuramidha mānayissati’’.
维度拉的见面确实难得,谁会在此尊敬维度拉?」
‘‘Kinnu tāta tuvaṃ pajjhāyasi, padumaṃ hatthagataṃva te mukhaṃ;
「儿啊,你为何忧思?你的脸如手中的莲花;
Kinnu dummanarūposi issara, mā tvaṃ soci amittatāpana’’.
为何你面色忧愁,主人?你不要悲伤,敌人的折磨者。」
‘‘Mātā hi tava irandhati , vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
「你的母亲确实在煎熬,维度拉的心在震动;
Dullabhañhi vidhurassa dassanaṃ, ko vidhuramidha mānayissati’’.
维度拉的见面确实难得,谁会在此尊敬维度拉?」
‘‘Tassa bhattupariyesanaṃ cara, yo vidhuramidha mānayissati’’;
「为她的丈夫寻找而行,谁会在此尊敬维度拉?」
‘‘Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ, rattiṃ nikkhamma avassutiṃ cari’’.
「听闻父亲的话语后,她在夜晚离开,行于雨中。」
‘‘Ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cāpi mānuse;
「哪些乾达婆、亚卡和龙,哪些紧那罗以及人,
Ke paṇḍite sabbakāmadade , dīgharattaṃ bhattā me bhavissati’’.
哪些智者能满足一切欲望,将长夜成为我的丈夫?」
‘‘Assāsa hessāmi te pati, bhattā te hessāmi anindalocane;
「我将成为你的丈夫,我将成为你的夫君,美目者啊;
Paññā hi mamaṃ tathāvidhā, assāsa hessasi bhariyā mama.
因为我的智慧如是,你将成为我的妻子。」
‘‘Avacāsi puṇṇakaṃ irandhatī , pubbapathānugatena cetasā;
「伊兰达提以先前所行的心,对本那咖说:
Ehi gacchāma pitu mamantike , esova te etamatthaṃ pavakkhati.
「来,我们去我父亲那里,他将为你说明此义。」
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
「装饰着、穿着美服、戴着花鬘、涂着旃檀,
Yakkhaṃ hatthe gahetvāna, pitusantikupāgami’’.
「手持亚卡,前往父亲之处」。
‘‘Nāgavara vaco suṇohi me, patirūpaṃ paṭipajja suṅkiyaṃ;
「龙中之尊,请听我言,请行适当之礼,
Patthemi ahaṃ irandhatiṃ, tāya samaṅgiṃ karohi maṃ tuvaṃ.
我祈求伊兰达提,请你使我与她结合。
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
「百头象、百匹马、百辆驾马之车,
Sataṃ valabhiyo puṇṇā, nānāratnassa kevalā;
百座楼阁充满,各种珠宝完全具足,
Te nāga paṭipajjassu, dhītaraṃ dehirandhatiṃ’’.
龙啊,请接受这些,给予女儿伊兰达提」。
‘‘Yāva āmantaye ñātī, mitte ca suhadajjane ;
「我应先告知亲族、朋友及善友,
Anāmanta kataṃ kammaṃ, taṃ pacchā anutappati’’.
未告知而做之事,其后会追悔」。
Tato so varuṇo nāgo, pavisitvā nivesanaṃ;
那时,那位瓦鲁那龙王,进入住处后;
Bhariyaṃ āmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
告诉妻子,说了这番话。
‘‘Ayaṃ so puṇṇako yakkho, yācatī maṃ irandhatiṃ;
「这位富那咖亚卡,向我乞求伊兰达帝;
Bahunā vittalābhena, tassa dema piyaṃ mamaṃ’’.
以大量的财富利得,我们给他所爱的女儿吧」。
‘‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
「不以金钱也不以财富,能得到我们的伊兰达帝;
Sace ca kho hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māhareyya;
但若是贤者的心,以法在此世获得后带来;
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma’’.
以此财富可得少女,我们不希求其他更高的财富」。
Tato so varuṇo nāgo, nikkhamitvā nivesanā;
那时,那位瓦鲁那龙王,从住处出来后;
Puṇṇakāmantayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
呼唤了布那后,说了这句话。
‘‘Na dhanena na vittena, labbhā amhaṃ irandhatī;
「不以财富,不以资产,能得到我们的伊兰达蒂;
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi;
如果你以贤者的心,以法获得后带来此处;
Etena vittena kumāri labbhā, nāññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma’’.
以此财富可得少女,我们不期望其他更高的财富」。
‘‘Yaṃ paṇḍitotyeke vadanti loke, tameva bāloti punāhu aññe;
「世间有些人说为贤者的,其他人又说他是愚者;
Akkhāhi me vippavadanti ettha, kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesi’’.
请告诉我,他们在此争论,龙啊,你说谁是贤者?」
‘‘Korabyarājassa dhanañcayassa , yadi te suto vidhuro nāma kattā;
「如果你听说过阔拉比亚王的财富积聚者,名叫维度拉的作者;
Ānehi taṃ paṇḍitaṃ dhammaladdhā, irandhatī padacarā te hotu.
以法带来那位贤者,伊兰达蒂将成为你的侍女」。
‘‘Idañca sutvā varuṇassa vākyaṃ, uṭṭhāya yakkho paramappatīto;
「听闻了瓦鲁那的此语后,亚卡站起来,极为欢喜;
Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.
在那里,他平静地命令人:『把良马套上带到这里来。
‘‘Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;
「金制的耳朵,琉璃制的蹄;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado’’.
阎浮那陀金的鞍,黄金的胸甲。』
‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
「富那咖骑上那辆天人所乘的车乘,
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe .
装饰好,整理好头发和胡须,出发前往虚空中。
‘‘So puṇṇako kāmarāgena giddho, irandhatiṃ nāgakaññaṃ jigīsaṃ ;
「那富那咖被欲贪所贪求,想要得到伊兰达帝龙女;
Gantvāna taṃ bhūtapatiṃ yasassiṃ, iccabravī vessavaṇaṃ kuveraṃ.
前往那位有名声的众生之主处,如此对韦沙瓦那库韦拉说。
‘‘Bhogavatī nāma mandire, vāsā hiraññavatīti vuccati;
「在名为宝富的宫殿中,住处被称为金富;
Nagare nimmite kañcanamaye, maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ.
在黄金所造的城市中,圆斑龙王的(宫殿)已完成。
‘‘Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo, lohitaṅkassa masāragallino;
「有八层楼阁,有阳台,红眼的,有肉色的喉咙;
Pāsādettha silāmayā, sovaṇṇaratanehi chāditā.
在此有石造的宫殿,以黄金宝石覆盖。
‘‘Ambā tilakā ca jambuyo, sattapaṇṇā mucalindaketakā;
「芒果树、提拉咖树、阎浮树、七叶树、目真邻陀树、格答咖树;
Piyaṅgu uddālakā sahā, uparibhaddakā sinduvārakā .
「毕央古树、伍达喇咖树连同上方的跋达咖树、信度瓦拉咖树。
‘‘Campeyyakā nāgamallikā, bhaginīmālā atha mettha koliyā;
「占杯亚咖树、龙茉莉树、跋吉尼玛喇树,还有在此的果德玛树;
Ete dumā pariṇāmitā, sobhayanti uragassa mandiraṃ .
这些树木已成熟,庄严龙王的宫殿。」
‘‘Khajjurettha silāmayā, sovaṇṇadhuvapupphitā bahū;
「此处有枣树,由石所成,开满金色花朵众多;
Yattha vasato papātiko, nāgarājā varuṇo mahiddhiko.
住于彼处的龙王瓦鲁那,具大神通,堕于悬崖。
‘‘Tassa komārikā bhariyā, vimalā kañcanavelliviggahā;
「彼有少女为妻,清净,身如金色藤蔓;
Kālā taruṇāva uggatā, pucimandatthanī cārudassanā.
黑发如少女般升起,涂香者,容貌可爱。
‘‘Lākhārasarattasucchavī , kaṇikārāva nivātapupphitā ;
「皮肤如紫胶汁染般美好,如无风处开花的金色花树;
Tidivokacarāva accharā, vijjuvabbhaghanā vinissaṭā.
如三十三天游行的天女,如从云中闪出的闪电。
‘‘Sā dohaḷinī suvimhitā, vidhurassa hadayaṃ dhaniyati;
「彼怀孕的女子极为惊恐,维度拉的心被夺去;
Taṃ tesaṃ demi issara, tena te denti irandhatiṃ mamaṃ’’.
我将彼女给予汝等之主,以此汝等将我的妻子伊兰达帝给我。」
‘‘So puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ, āmantaya vessavaṇaṃ kuveraṃ;
「那位富那咖向有名的众生主、韦沙瓦那、库韦拉致敬;
Tattheva santo purisaṃ asaṃsi, ānehi ājaññamidheva yuttaṃ.
「在那里,他平静地指示一位男子:『请把良马带到这里来,已套好的。』
‘‘Jātarūpamayā kaṇṇā, kācamhicamayā khurā;
「金制的耳朵,琉璃制的蹄;
Jambonadassa pākassa, suvaṇṇassa uracchado.
「阎浮那陀果实的,黄金的胸甲。
‘‘Devavāhavahaṃ yānaṃ, assamāruyha puṇṇako;
「富那咖骑上那辆天人所乘的车辆;
Alaṅkato kappitakesamassu, pakkāmi vehāyasamantalikkhe’’.
「装饰好,整理好发须,在虚空中出发了。」
‘‘So aggamā rājagahaṃ surammaṃ, aṅgassa rañño nagaraṃ durāyutaṃ ;
「他来到殊胜的王舍城,鸯伽王的城市,有坚固的城墙;
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa.
「有丰富的食物、许多饮食,如同萨咖的弥萨咖沙拉。」
‘‘Mayūrakoñcāgaṇasampaghuṭṭhaṃ, dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ;
孔雀、鹭群所充满,天人所充满,天人众所亲近;
Nānāsakuntābhirudaṃ suvaṅgaṇaṃ , pupphābhikiṇṇaṃ himavaṃva pabbataṃ.
以种种鸟群为庄严,具善色,以花遍覆,犹如雪山。
‘‘So puṇṇako vepulamābhirūhi , siluccayaṃ kimpurisānuciṇṇaṃ;
「彼富那咖登上韦布喇山,石堆累积,为紧那罗所行之处;
Anvesamāno maṇiratanaṃ uḷāraṃ, tamaddasā pabbatakūṭamajjhe.
寻求殊胜的宝珠,他在山峰中央见到了它。
‘‘Disvā maṇiṃ pabhassaraṃ jātimantaṃ , manoharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
「见到光辉的、具生的摩尼,令人心喜的殊胜宝珠;
Daddallamānaṃ yasasā yasassinaṃ, obhāsatī vijjurivantalikkhe.
以荣耀闪耀,具荣耀者,照耀如虚空中的闪电。
‘‘Tamaggahī veḷuriyaṃ mahagghaṃ, manoharaṃ nāma mahānubhāvaṃ;
「他取了极贵重的琉璃,令人心喜,名为大威力者;
Ājaññamāruyha manomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
骑上骏马,具意色,出发前往虚空天界。
‘‘So aggamā nagaramindapatthaṃ, oruyhupāgacchi sabhaṃ kurūnaṃ;
「他来到王城的大道,下来后前往库汝人的集会堂;
Samāgate ekasataṃ samagge, avhettha yakkho avikampamāno.
当一百人聚集一起时,亚卡不动摇地询问。
‘‘Ko nīdha raññaṃ varamābhijeti, kamābhijeyyāma varaddhanena ;
「谁在此胜过诸王,我们应以何胜财胜过谁;
Kamanuttaraṃ ratanavaraṃ jināma, ko vāpi no jeti varaddhanena’’.
我们征服何无上宝珠,或谁以胜财胜过我们?」
‘‘Kuhiṃ nu raṭṭhe tava jātibhūmi, na korabyasseva vaco tavedaṃ;
「你的出生地在国中何处,这不是库汝人的言语;
Abhītosi no vaṇṇanibhāya sabbe, akkhāhi me nāmañca bandhave ca’’.
你以容色胜过我们所有人,请告诉我你的名字和亲族。」
‘‘Kaccāyano māṇavakosmi rāja, anūnanāmo iti mavhayanti;
「大王,我是学童咖吒亚那,他们称我为不缺名者;
Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca, akkhena devasmi idhānupatto’’.
我的亲戚和亲族在盎嘎,天人,我来到此处。」
‘‘Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto;
「学童有什么宝物,战胜他后赌徒夺走?」
Bahūni rañño ratanāni atthi, te tvaṃ daliddo kathamavhayesi’’.
「国王有众多宝物,你这穷人如何挑战?」
‘‘Manoharo nāma maṇī mamāyaṃ, manoharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ;
「我有名为意乐的宝珠,殊胜的意乐宝珠;
Imañca ājaññamamittatāpanaṃ, etaṃ me jinitvā hare akkhadhutto’’.
还有这匹良马无敌热恼者,战胜我后赌徒夺走这些。」
‘‘Eko maṇī māṇava kiṃ karissati, ājāniyeko pana kiṃ karissati;
「学童,一颗宝珠能做什么?一匹良马又能做什么?
Bahūni rañño maṇiratanāni atthi, ājāniyā vātajavā anappakā’’.
国王有众多宝珠,疾如风的良马也不少。」
Dohaḷakaṇḍaṃ nāma. · 名为多哈喇篇
Maṇikaṇḍaṃ
宝珠品
‘‘Idañca me maṇiratanaṃ, passa tvaṃ dvipaduttama;
「这是我的宝珠,两足尊者,请你看!」
Itthīnaṃ viggahā cettha, purisānañca viggahā.
于此有诸女人的形体,以及诸男人的形体。
‘‘Migānaṃ viggahā cettha, sakuṇānañca viggahā;
于此有诸兽类的形体,以及诸鸟类的形体;
Nāgarājā supaṇṇā ca , maṇimhi passa nimmitaṃ.
龙王与妙翅鸟,请看在宝珠中所化现的。
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammine ;
象军、车军,马、步兵与美发者;
Caturaṅginimaṃ senaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
这四支军队,请看在宝珠中所化现的。
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
骑象者、军阵中的战士,车兵、步兵的制造者;
Balaggāni viyūḷhāni , maṇimhi passa nimmitaṃ.
诸军队的前锋已布阵,请看在宝珠中所化现的。
‘‘Puraṃ uddhāpasampannaṃ , bahupākāratoraṇaṃ;
城市具足高墙,有许多围墙与城门;
Siṅghāṭakesu bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在十字路口的地面上,请看宝珠中所造的。
‘‘Esikā parikhāyo ca, palikhaṃ aggaḷāni ca;
「有栏杆、壕沟,有围墙、门闩;
Aṭṭālake ca dvāre ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在楼阁上和门上,请看宝珠中所造的。
‘‘Passa toraṇamaggesu, nānādijā gaṇā bahū;
「请看门楼和道路上,有众多各种出生的群众;
Haṃsā koñcā mayūrā ca, cakkavākā ca kukkuhā.
有鹅、鹭、孔雀,以及鸳鸯和鸡。
‘‘Kuṇālakā bahū citrā, sikhaṇḍī jīvajīvakā;
「有众多色彩斑斓的孔雀,有冠鸟和命命鸟;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
充满各种出生的群众,请看宝珠中所造的。
‘‘Passa nagaraṃ supākāraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「请看这城墙坚固的城市,稀有的、令人毛发竖立的;
Samussitadhajaṃ rammaṃ, soṇṇavālukasanthataṃ.
竖立着旗帜,可爱的,铺满金沙。
‘‘Passettha paṇṇasālāyo, vibhattā bhāgaso mitā;
「看那些叶屋,按部分分配、测量;
Nivesane nivese ca, sandhibyūhe pathaddhiyo.
在住处的住处中,在街道的交叉路口。
‘‘Pānāgāre ca soṇḍe ca, sūnā odaniyā gharā;
「在饮水处、酒店、厨房、饭堂;
Vesī ca gaṇikāyo ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
妓女和娼妓们,看在宝珠中所化现的。
‘‘Mālākāre ca rajake, gandhike atha dussike;
「花匠、洗衣匠、香料商、布商;
Suvaṇṇakāre maṇikāre, maṇimhi passa nimmitaṃ.
金匠、宝石匠,看在宝珠中所化现的。
‘‘Āḷārike ca sūde ca, naṭanāṭakagāyino;
「守卫、厨师、舞者、演员、歌者;
Pāṇissare kumbhathūnike, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在宝珠中看见创造的水瓶、陶罐、瓮。
‘‘Passa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā;
「看见鼓、木鼓、螺贝、小鼓、大鼓;
Sabbañca tāḷāvacaraṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
一切钹的行列,在宝珠中看见创造的。
‘‘Sammatālañca vīṇañca, naccagītaṃ suvāditaṃ;
「铜钹、琵琶、舞蹈、歌唱、善奏的;
Tūriyatāḷitasaṅghuṭṭhaṃ , maṇimhi passa nimmitaṃ.
乐器敲击的混合声,在宝珠中看见创造的。
‘‘Laṅghikā muṭṭhikā cettha, māyākārā ca sobhiyā;
「跳跃者、拳击者在此,魔术师们庄严的;
Vetālike ca jalle ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
竹戏者、网戏者,在宝珠中看见创造的。
‘‘Samajjā cettha vattanti, ākiṇṇā naranāribhi;
「集会在此进行,充满男人女人;
Mañcātimañce bhūmiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
床上之床的地面,请看宝珠中所造的。
‘‘Passa malle samajjasmiṃ, phoṭente diguṇaṃ bhujaṃ;
请看竞技场中的摔跤者,挥动双倍粗壮的手臂;
Nihate nihatamāne ca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
击倒者与被击倒者,请看宝珠中所造的。
‘‘Passa pabbatapādesu, nānāmigagaṇā bahū;
请看山麓之处,众多各种兽群;
Sīhā byagghā varāhā ca, acchakokataracchayo.
狮子、老虎、野猪,以及熊、豺狼。
‘‘Palāsādā gavajā ca, mahiṃsā rohitā rurū;
鹿、野牛,水牛、赤鹿、鹿,
Eṇeyyā ca varāhā ca, gaṇino nīka sūkarā.
羚羊、野猪,成群的野猪、猪。
‘‘Kadalimigā bahū citrā, biḷārā sasakaṇṭakā;
众多杂色的松鼠,猫、兔、刺猬;
Nānāmigagaṇākiṇṇaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
请看在宝珠中所造的,充满各种鹿群。
‘‘Najjāyo supatitthāyo, soṇṇavālukasanthatā;
「诸河有善渡口,铺满金沙;
Acchā savanti ambūni, macchagumbanisevitā.
清澈的水流流动着,为鱼群所栖息。
‘‘Kumbhīlā makarā cettha, susumārā ca kacchapā;
「在那里有鳄鱼、摩咖拉、鲨鱼和龟;
Pāṭhīnā pāvusā macchā, balajā muñjarohitā.
有巴提那鱼、巴乌沙鱼、巴喇佳鱼和闷佳罗希答鱼。
‘‘Nānādijagaṇākiṇṇā, nānādumagaṇāyutā;
「充满各种水鸟群,具有各种树群;
Veḷuriyaka-rodāyo , maṇimhi passa nimmitaṃ.
琉璃的河岸,请看在宝珠中所造的。
‘‘Passettha pokkharaṇiyo, suvibhattā catuddisā;
「请看那些莲池,善分为四方;
Nānādijagaṇākiṇṇā, puthulomanisevitā.
充满种种池塘,众多森林所围绕。
‘‘Samantodakasampannaṃ , mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
「四周具足水,大地以海洋为环,
Upetaṃ vanarājehi, maṇimhi passa nimmitaṃ.
具有诸森林之王,请看在宝珠中所造。
‘‘Purato videhe passa, goyāniye ca pacchato;
「前面请看韦德哈,后面是果亚尼亚,
Kuruyo jambudīpañca, maṇimhi passa nimmitaṃ.
库汝与阎浮提,请看在宝珠中所造。
‘‘Passa candaṃ sūriyañca, obhāsante catuddisā;
「请看月亮与太阳,照耀四方,
Sineruṃ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṃ.
围绕须弥卢,请看在宝珠中所造。
‘‘Sineruṃ himavantañca, sāgarañca mahītalaṃ ;
「须弥卢与雪山,海洋与大地,
Cattāro ca mahārāje, maṇimhi passa nimmitaṃ.
四大王天,请看宝珠中所化现。
‘‘Ārāme vanagumbe ca, pāṭiye ca siluccaye;
「在园林、在丛林中,在崖壁上、在石堆上;
Ramme kimpurisākiṇṇe, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在可爱的、充满紧那罗的地方,请看宝珠中所化现。
‘‘Phārusakaṃ cittalataṃ, missakaṃ nandanaṃ vanaṃ;
「帕鲁萨咖园、杂色藤园、杂色园、难檀那林;
Vejayantañca pāsādaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
以及韦加央答宫殿,请看宝珠中所化现。
‘‘Sudhammaṃ tāvatiṃsañca, pārichattañca pupphitaṃ;
「善法堂、三十三天、开花的巴利恰答树;
Erāvaṇaṃ nāgarājaṃ, maṇimhi passa nimmitaṃ.
龙王伊拉瓦那,请看宝珠中所化现。
‘‘Passettha devakaññāyo, nabhā vijjurivuggatā;
「请看天女们,如闪电般在空中出现;
Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ.
在难陀那园游行者,请看宝珠中所化现。
‘‘Passettha devakaññāyo, devaputtapalobhinī;
请看诸天女,令诸天子迷醉者;
Devaputte ramamāne , maṇimhi passa nimmitaṃ.
诸天子正在欢乐,请看宝珠中所化现。
‘‘Parosahassapāsāde, veḷuriyaphalasanthate;
在千层楼阁中,铺设琉璃果实者;
Pajjalante ca vaṇṇena, maṇimhi passa nimmitaṃ.
以色泽闪耀者,请看宝珠中所化现。
‘‘Tāvatiṃse ca yāme ca, tusite cāpi nimmite;
在三十三天、夜摩天、兜率天及化乐天;
Paranimmitavasavattino , maṇimhi passa nimmitaṃ.
他化自在天,请看宝珠中所化现。
‘‘Passettha pokkharaṇiyo, vippasannodikā sucī;
请看诸莲池,水清净、清澈者;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca.
被曼陀罗覆盖,以及被莲花、睡莲覆盖。
‘‘Dasettha rājiyo setā, dasanīlā manoramā;
「那里有十列白色的,十列深蓝色的令人喜悦的;
Cha piṅgalā pannarasa, haliddā ca catuddasa.
六列黄褐色的,十五列,以及十四列黄色的。
‘‘Vīsati tattha sovaṇṇā, vīsati rajatāmayā;
「那里有二十列金色的,二十列银色的;
Indagopakavaṇṇābhā, tāva dissanti tiṃsati.
具有因陀罗瞿波咖虫色的,那里可见三十列。
‘‘Dasettha kāḷiyo chacca, mañjeṭṭhā pannavīsati;
「那里有十列黑色的和六列,二十五列茜草色的;
Missā bandhukapupphehi, nīluppalavicittikā.
混杂着文陀华花,以青莲花装饰。
‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, accimantaṃ pabhassaraṃ;
「如此一切支具足的,光辉的,光明的;
Odhisuṅkaṃ mahārāja, passa tvaṃ dvipaduttama’’.
「大王,请你看这赌注,两足中的最胜者!」
Maṇikaṇḍaṃ nāma. · 名为摩尼篇
Akkhakaṇḍaṃ
骰子品
‘‘Upāgataṃ rāja mupehi lakkhaṃ, netādisaṃ maṇiratanaṃ tavatthi;
「国王,已经来到了,请你看这标记,你没有这样的宝珠;
Dhammena jissāma asāhasena, jito ca no khippamavākarohi.
我们将以法而非以暴力取胜,而你被征服后,请迅速离开我们。
‘‘Pañcāla -paccuggata-sūrasena, macchā ca maddā saha kekakebhi;
「般遮罗、巴咖答、苏拉些那、马车、马达以及给咖咖们;
Passantu note asaṭhena yuddhaṃ, na no sabhāyaṃ na karonti kiñci’’.
让他们看我们不欺诈的战斗,他们在我们的集会中不做任何事。」
‘‘Te pāvisuṃ akkhamadena mattā, rājā kurūnaṃ puṇṇako cāpi yakkho;
「他们进入了,被骰子的醉所醉,库汝的国王和名叫普那咖的亚卡;
Rājā kaliṃ viccinamaggahesi, kaṭaṃ aggahī puṇṇako nāma yakkho.
国王取了迦利骰子,名叫普那咖的亚卡取了迦答骰子。」
‘‘Te tattha jūte ubhaye samāgate, raññaṃ sakāse sakhīnañca majjhe;
「他们两者在那里聚集、会合,在诸王面前、朋友们中间;
Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṃ, tatthappanādo tumulo babhūva’’.
亚卡战胜了人中雄狮最上者,在那里生起了巨大的喧闹声」。
‘‘Jayo mahārāja parājayo ca, āyūhataṃ aññatarassa hoti;
「大王,胜利与失败,对某一方来说是已发生的;
Janinda jīnosi varaddhanena, jito ca me khippamavākarohi’’.
人中之主,你被胜财者战胜了,我被战胜了,请快速放下」。
‘‘Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi mayhaṃ ratanaṃ pathabyā;
「象、牛、宝石耳环,以及我在大地上的任何珍宝;
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gaccha’’.
咖吒亚那,取诸财富中的最上者,拿取你所欲的后离去」。
‘‘Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, yañcāpi tuyhaṃ ratanaṃ pathabyā;
「象、牛、宝石耳环,以及你在大地上的任何珍宝;
Tesaṃ varo vidhuro nāma kattā, so me jito taṃ me avākarohi’’.
他们的最上者名为维度拉的工匠,他被我战胜了,请将他放下给我」。
‘‘Attā ca me so saraṇaṃ gatī ca, dīpo ca leṇo ca parāyaṇo ca;
「他是我的自我、归依处与去处,是灯、庇护所与彼岸;
Asantuleyyo mama so dhanena, pāṇena me sādiso esa kattā’’.
他对我来说是财富无法衡量的,这位作者对我来说如同生命一般。」
‘‘Ciraṃ vivādo mama tuyhañcassa, kāmañca pucchāma tameva gantvā;
「我与他之间的争论已久,我们愿意前往问他;
Esova no vivaratu etamatthaṃ, yaṃ vakkhatī hotu kathā ubhinnaṃ’’.
就让他为我们阐明这个义理,他所说的将成为我们双方的言说。」
‘‘Addhā hi saccaṃ bhaṇasi, na ca māṇava sāhasaṃ;
「确实,你说的是真实的,学童,这不是鲁莽;
Tameva gantvā pucchāma, tena tussāmubho janā’’.
我们前往问他,我们双方都将对他满意。」
‘‘Saccaṃ nu devā vidahū kurūnaṃ, dhamme ṭhitaṃ vidhuraṃ nāmamaccaṃ;
「诸天是否真的为库汝人创造了一位名叫维度拉的人,他住立于法中;
Dāsosi rañño uda vāsi ñāti, vidhuroti saṅkhā katamāsi loke’’.
他是国王的奴仆还是亲族,在世间他为何被称为维度拉?」
‘‘Āmāyadāsāpi bhavanti heke, dhanena kītāpi bhavanti dāsā;
「有些人因生而为奴,有些奴隶以财富被买;
Sayampi heke upayanti dāsā, bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā.
有些人自己前来成为奴隶,有些奴隶因恐惧而被驱使。
‘‘Ete narānaṃ caturova dāsā, addhā hi yonito ahampi jāto;
「这些是人的四种奴隶,我确实也是从种姓而生;
Bhavo ca rañño abhavo ca rañño, dāsāhaṃ devassa parampi gantvā;
王的存在与王的不存在,我是天人的奴隶,甚至到了最高处;
Dhammena maṃ māṇava tuyha dajjā’’.
学童,依法你应将我给予。」
‘‘Ayaṃ dutīyo vijayo mamajja, puṭṭho hi kattā vivarettha pañhaṃ;
「这是我今日的第二次胜利,被问者应解答问题;
Adhammarūpo vata rājaseṭṭho, subhāsitaṃ nānujānāsi mayhaṃ’’.
王中之尊者实在是非法之形,你不认可我的善说。」
‘‘Evaṃ ce no so vivarettha pañhaṃ, dāsohamasmi na ca khosmi ñāti;
「如果他不为我们解答问题,我是奴隶而非亲族;
Gaṇhāhi kaccāna varaṃ dhanānaṃ, ādāya yenicchasi tena gaccha’’.
咖吒亚那,拿取财富中的上品,取你所欲的而去吧。」
Akkhakaṇḍaṃ nāma. · 名为阿卡篇
Gharāvāsapañhā
居家者之问
‘‘Vidhura vasamānāssa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
「维度拉,对于住在自己家中的居家者,
Khemā vutti kathaṃ assa, kathannu assa saṅgaho.
如何有安稳的生活,如何有摄受。
‘‘Abyābajjhaṃ kathaṃ assa, saccavādī ca māṇavo;
「如何无害,学童,如何是真实语者;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati’’.
从此世到他世,如何死后不忧愁?」
Taṃ tattha gatimā dhitimā, matimā atthadassimā;
那位有行、有持、有慧、见利益者,
Saṅkhātā sabbadhammānaṃ, vidhuro etadabravi.
一切诸法的善说者维度拉,对此说道:
‘‘Na sādhāraṇadārassa, na bhuñje sādumekako;
「不应与他人共妻,不应独自享用美味;
Na seve lokāyatikaṃ, netaṃ paññāya vaḍḍhanaṃ.
不应亲近顺世论者,这不是增长慧的。
‘‘Sīlavā vattasampanno, appamatto vicakkhaṇo;
「具戒、成就行,不放逸、有慧,
Nivātavutti atthaddho, surato sakhilo mudu.
行为谦逊、富裕,喜悦、坚固、柔软。
‘‘Saṅgahetā ca mittānaṃ, saṃvibhāgī vidhānavā;
「摄受诸友,乐于分享、有法度,
Tappeyya annapānena, sadā samaṇabrāhmaṇe.
应以饮食,常供养沙门婆罗门。
‘‘Dhammakāmo sutādhāro, bhaveyya paripucchako;
「乐法、持所闻,应成为好问者;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sīlavante bahussute.
应恭敬地亲近,具戒、多闻者。
‘‘Gharamāvasamānassa, gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ;
「对于住在家中的居家者,在自己的家中;
Khemā vutti siyā evaṃ, evaṃ nu assa saṅgaho.
如此生活应是安稳的,如此应是他的摄护。
‘‘Abyābajjhaṃ siyā evaṃ, saccavādī ca māṇavo;
「如此应是无害的,学童应是说真实语者;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati’’.
从此世到他世,如此死后不忧愁」。
Gharāvāsapañhā nāma. · 名为在家问
Lakkhaṇakaṇḍaṃ · 相篇
‘‘Ehi dāni gamissāma, dinno no issarena me;
「来吧,现在我们将去,我已被我的主人给予你;
Mamevatthaṃ paṭipajja, esa dhammo sanantano’’.
只遵行我的利益,这是古老之法」。
‘‘Jānāmi māṇava tayāhamasmi, dinnohamasmi tava issarena;
「学童,我知道你,我已被你的主人给予;
Tīhañca taṃ vāsayemu agāre, yenaddhunā anusāsemu putte’’.
我们将以三年住在家中,以那时间教导儿子们」。
‘‘Taṃ me tathā hotu vasemu tīhaṃ, kurutaṃ bhavajja gharesu kiccaṃ;
「愿我如此,我们三人住在一起,请尊者在家中做应做之事;
Anusāsataṃ puttadāre bhavajja, yathā tayī pecca sukhī bhaveyya’’.
请尊者教诫子女与妻子,愿她在来世因你而得安乐」。
‘‘Sādhūti vatvāna pahūtakāmo, pakkāmi yakkho vidhurena saddhiṃ;
「善哉」说后,欲望满足的亚卡与维度拉一起离去;
Taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṃ, pāvekkhi antepuramariyaseṭṭho’’.
那位圣者中的最胜者看见了由象王、马所常行的内宫。
‘‘Koñcaṃ mayūrañca piyañca ketaṃ, upāgami tattha surammarūpaṃ;
「孔雀、孔雀及可爱的旗帜,他到达那里,有天界之美;
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa’’.
有丰富的食物、许多饮食,如同萨咖的美萨咖沙拉」。
‘‘Tattha naccanti gāyanti, avhāyanti varāvaraṃ;
「在那里她们跳舞、歌唱,一次又一次地呼唤;
Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā.
如同天界的天女,妇女们装饰完美。
‘‘Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṃ, annena pānena ca dhammapālo;
「以食物与饮料款待亚卡后,法护陷入放逸;
Atthattha mevānuvicintayanto, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
他只为自己的利益而思惟,于是前往妻子的住处。
‘‘Taṃ candanagandharasānulittaṃ, suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṃ;
「那位涂抹着檀香香膏的,如同阎浮那陀金般的,
Bhariyaṃvacā ehi suṇohi bhoti, puttāni āmantaya tambanette.
妻子说道:『来吧,尊夫,请听!召唤那些铜眼的儿子们。』
‘‘Sutvāna vākyaṃ patino anujjā , suṇisaṃvaca tambanakhiṃ sunettaṃ;
「听闻丈夫的话语后,顺从的妻子,以美妙的声音召唤那些铜爪、美眼的,
Āmantaya vammadharāni cete, puttāni indīvarapupphasāme’’.
召唤那些持有铠甲的儿子们,他们如同青莲花一般。」
‘‘Te āgate muddhani dhammapālo, cumbitvā putte avikampamāno;
「当儿子们来到时,法护亲吻他们的头顶,毫不动摇;
Āmantayitvāna avoca vākyaṃ, dinnāhaṃ raññā idha māṇavassa.
召唤他们之后,他说道:『我已被国王给予这位学童。』
‘‘Tassajjahaṃ attasukhī vidheyyo, ādāya yenicchati tena gacchati;
「今日我将顺从自乐者,他拿取所欲之物而去;
Ahañca vo sāsitumāgatosmi , kathaṃ ahaṃ aparittāya gacche.
我来此是为了教诫你们,我如何能不施予而离去。
‘‘Sace vo rājā kururaṭṭhavāsī , janasandho puccheyya pahūtakāmo;
「若住库汝国的你们的王,渴望众多的阇那桑陀问道;
Kimābhijānātha pure purāṇaṃ, kiṃ vo pitā anusāse puratthā.
你们知道从前古老的什么,你们的父亲以前教诫了什么。
‘‘Samāsanā hotha mayāva sabbe, konīdha rañño abbhatiko manusso;
「你们都与我同座,谁是此处王的内臣;
Tamañjaliṃ kariya vadetha evaṃ, mā hevaṃ deva na hi esa dhammo;
合掌对他如此说:『天啊,勿如此,这确实不是法;
Viyaggharājassa nihīnajacco, samāsano deva kathaṃ bhaveyya’’.
出身低劣的老虎王,天啊,如何能同座』」。
Lakkhaṇakaṇḍaṃ nāma. · 名为相篇
Rājavasati
王宫
‘‘So ca putte amacce ca, ñātayo suhadajjane;
「他对诸子、大臣、亲族、善友,
Alīnamanasaṅkappo, vidhuro etadabravi.
心意不怯弱,维度拉如此说:
‘‘Ethayyo rājavasatiṃ, nisīditvā suṇātha me;
「来此王宫,坐下听我说;
Yathā rājakulaṃ patto, yasaṃ poso nigacchati.
如何到达王族,男子获得名声。
‘‘Na hi rājakulaṃ patto, aññāto labhate yasaṃ;
「确实到达王族者,不为人知不得名声;
Nāsūro nāpi dummedho, nappamatto kudācanaṃ.
非怯懦者、非愚痴者、非放逸者,任何时候。
‘‘Yadāssa sīlaṃ paññañca, soceyyaṃ cādhigacchati;
「当他获得戒、慧、纯洁时;
Atha vissasate tyamhi, guyhañcassa na rakkhati.
然后对他信任,不守护他的秘密。
‘‘Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
「犹如天平被举起,秤杆平衡善持守;
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
不受贿赂不动摇,彼应住于王宫中。
‘‘Tulā yathā paggahitā, samadaṇḍā sudhāritā;
「犹如天平被举起,秤杆平衡善持守;
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase.
一切皆能善通达,彼应住于王宫中。
‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
「无论白昼或夜晚,于王事务有智慧;
Ajjhiṭṭho na vikampeyya, sa rājavasatiṃ vase.
不受贿赂不动摇,彼应住于王宫中。
‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, rājakiccesu paṇḍito;
「无论白昼或夜晚,于王事务有智慧;
Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase.
一切皆能善通达,彼应住于王宫中。」
‘‘Yo cassa sukato maggo, rañño suppaṭiyādito;
「若有善作之道路,为王所善备;
Na tena vutto gaccheyya, sa rājavasatiṃ vase.
不应被告知而行于彼,彼应住于王之住处。
‘‘Na rañño sadisaṃ bhuñje, kāmabhoge kudācanaṃ;
「不应享用与王相同的,任何时候的欲乐享受;
Sabbattha pacchato gacche, sa rājavasatiṃ vase.
应在一切处后行,彼应住于王之住处。
‘‘Na rañño sadisaṃ vatthaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
「不应与王相同的衣服,不应花鬘,不应涂香;
Ākappaṃ sarakuttiṃ vā, na rañño sadisamācare;
不应行与王相同的装饰或剃须修容;
Aññaṃ kareyya ākappaṃ, sa rājavasatiṃ vase.
应作其他装饰,彼应住于王之住处。
‘‘Kīḷe rājā amaccehi, bhariyāhi parivārito;
「王与大臣们嬉戏,为诸妻所围绕;
Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṃ kubbetha paṇḍito.
贤智者不应对国王的诸妻妾生起爱欲。
‘‘Anuddhato acapalo, nipako saṃvutindriyo;
「不骄慢、不轻躁,谨慎、诸根已防护;
Manopaṇidhisampanno, sa rājavasatiṃ vase.
具足意向,他应住于王宫。
‘‘Nāssa bhariyāhi kīḷeyya, na manteyya rahogato;
「他不应与诸妻妾嬉戏,不应私下密谈;
Nāssa kosā dhanaṃ gaṇhe, sa rājavasatiṃ vase.
他不应从库藏取财物,他应住于王宫。
‘‘Na niddaṃ bahu maññeyya , na madāya suraṃ pive;
「不应认为睡眠多,不应为醉而饮酒;
Nāssa dāye mige haññe, sa rājavasatiṃ vase.
不应为他的缘故而杀鹿,他应住于王宫。
‘‘Nāssa pīṭhaṃ na pallaṅkaṃ, na kocchaṃ na nāvaṃ rathaṃ;
「不应(使用)他的座椅、卧榻,不应(使用)象、船、车;
Sammatomhīti ārūhe, sa rājavasatiṃ vase.
「被选中」而登上,他应住于王宫。
‘‘Nātidūre bhaje rañño, nāccāsanne vicakkhaṇo;
「聪明者不应离国王太远,也不应太近;
Sammukhañcassa tiṭṭheyya, sandissanto sabhattuno.
应站在他面前,与侍从一起被看见。
‘‘Na ve rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno;
「国王确实不是朋友,国王不是亲密者;
Khippaṃ kujjhanti rājāno, sūkena’kkhīva ghaṭṭitaṃ.
诸王迅速发怒,如眼被针刺。
‘‘Na pūjito maññamāno, medhāvī paṇḍito naro;
「有智慧的贤者,不应认为自己受尊敬,
Pharusaṃ patimanteyya, rājānaṃ parisaṃgataṃ.
而对聚集的国王粗暴地回答。
‘‘Laddhadvāro labhe dvāraṃ , neva rājūsu vissase;
「得到门者应得门,切勿信赖诸王;
Aggīva saṃyato tiṭṭhe , sa rājavasatiṃ vase.
如火般自制而住,他应住于王宫。
‘‘Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sampaggaṇhāti khattiyo;
「刹帝利逮捕儿子或兄弟;
Gāmehi nigamehi vā, raṭṭhehi janapadehi vā;
从诸村、从诸镇、从诸国、从诸地方;
Tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakaṃ.
应保持沉默、舍置,不应说些许恶事。
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
「象兵、军阵、车兵、步兵;
Tesaṃ kammāvadānena , rājā vaḍḍheti vetanaṃ;
王以他们的业务分配而增加俸禄;
Na tesaṃ antarā gacche, sa rājavasatiṃ vase.
不应介入他们之间,他应住于王宫。
‘‘Cāpovūnudaro dhīro , vaṃsovāpi pakampaye;
「贤智者如拉弓之人,或如摇动竹子;
Paṭilomaṃ na vatteyya, sa rājavasatiṃ vase.
不应说逆耳之语,他应住于王宫。
‘‘Cāpovūnudaro assa, macchovassa ajivhavā ;
他应如弓般弯曲腹部,如鱼般无舌;
Appāsī nipako sūro, sa rājavasatiṃ vase.
少食、谨慎、勇敢者,他应住于王宫。
‘‘Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya, sampassaṃ tejasaṅkhayaṃ;
不应过度亲近女人,见到威力的损减;
Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ balyaṃ, khīṇamedho nigacchati.
咳嗽、喘息、恐惧、虚弱,智慧耗尽而衰退。
‘‘Nātivelaṃ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā;
不应过时说话,也不应总是沉默;
Avikiṇṇaṃ mitaṃ vācaṃ, patte kāle udīraye.
应在适当时机,说出不杂乱、适度的言语。
‘‘Akkodhano asaṅghaṭṭo, sacco saṇho apesuṇo;
不嗔怒、不粗暴、真实、柔和、不两舌;
Samphaṃ giraṃ na bhāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
不应说杂秽语,他应住于王宫。
‘‘Mātāpettibharo assa, kule jeṭṭhāpacāyiko;
「他应是父母的负担者,对家族中的长者恭敬;
Saṇho sakhilasambhāso , sa rājavasatiṃ vase .
柔和、温和的言谈,他应住于王宫。
‘‘Vinīto sippavā danto, katatto niyato mudu;
「有教养、有技艺、调伏、知恩、自制、柔软;
Appamatto suci dakkho, sa rājavasatiṃ vase.
不放逸、清净、善巧,他应住于王宫。
‘‘Nivātavutti vuddhesu, sappatisso sagāravo;
「对长辈行为谦逊、恭敬、有礼;
Surato sukhasaṃvāso, sa rājavasatiṃ vase.
善于交往、共住安乐,他应住于王宫。
‘‘Ārakā parivajjeyya, sahituṃ pahitaṃ janaṃ;
「应远离、避开那些有害的、恶意的人;
Bhattāraññevudikkheyya, na ca aññassa rājino.
他应只期待自己的国王,而不期待其他国王。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
「对于沙门、婆罗门,具戒、多闻者;
Sakkaccaṃ payirupāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
他应恭敬地亲近,他应住于王宫。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
「对于沙门、婆罗门,具戒、多闻者;
Sakkaccaṃ anuvāseyya, sa rājavasatiṃ vase.
他应恭敬地随从,他应住于王宫。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
「对于沙门、婆罗门,具戒、多闻者;
Tappeyya annapānena, sa rājavasatiṃ vase.
他应以食物与饮料供养,他应住于王宫。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
「对于沙门、婆罗门,具戒、多闻者;
Āsajja paññe sevetha, ākaṅkhaṃ vuddhimattano.
依止于慧而亲近,希求自己的增长。
‘‘Dinnapubbaṃ na hāpeyya, dānaṃ samaṇabrāhmaṇe;
「不应废弃已施之物,对沙门婆罗门的布施;
Na ca kiñci nivāreyya, dānakāle vaṇibbake.
在布施时,不应阻止任何商人。
‘‘Paññavā buddhisampanno, vidhānavidhikovido;
「具慧者、具足智慧者,精通仪轨与方法;
Kālaññū samayaññū ca, sa rājavasatiṃ vase.
知时者、知时机者,他应住在王宫。
‘‘Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vicakkhaṇo;
「在应作之业中勤奋者,不放逸、有智慧者;
Susaṃvihītakammanto, sa rājavasatiṃ vase.
善安排业务者,他应住在王宫。
‘‘Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ, gantā cassa abhikkhaṇaṃ;
「谷场、仓库、牲畜、田地,他应常常前往;
Mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya, mitaṃva pācaye ghare.
应储藏适量的谷物,在家中也只煮适量。
‘‘Puttaṃ vā bhātaraṃ vā saṃ, sīlesu asamāhitaṃ;
「对于儿子或兄弟,若他们在诸戒中不安住;
Anaṅgavā hi te bālā, yathā petā tatheva te;
那些愚人确实对你无益,他们如同饿鬼一般;
Coḷañca nesaṃ piṇḍañca, āsīnānaṃ padāpaye.
应给坐着的他们衣服和食团。
‘‘Dāse kammakare pesse, sīlesu susamāhite;
「对于奴仆、工人、使者,若他们在诸戒中善安住;
Dakkhe uṭṭhānasampanne, ādhipaccamhi ṭhāpaye.
有技能、具足勤奋,应使他们担任主管。
‘‘Sīlavā ca alolo ca, anurakkho ca rājino;
「具戒、不贪婪、保护国王者;
Āvī raho hito tassa, sa rājavasatiṃ vase.
公开或私下对他有益者,他应住在王宫中。
‘‘Chandaññū rājino cassa, cittaṭṭho assa rājino;
「他应知国王的意欲,应住于国王的心意;
Asaṅkusakavutti’ssa, sa rājavasatiṃ vase.
他的行为应无疑虑,如此他可住于王宫。
‘‘Ucchādaye ca nhāpaye , dhove pāde adhosiraṃ;
「他应为其擦拭、沐浴,应洗其足,头在下方;
Āhatopi na kuppeyya, sa rājavasatiṃ vase.
即使被打也不应生气,如此他可住于王宫。
‘‘Kumbhampañjaliṃ kariyā , cāṭañcāpi padakkhiṇaṃ;
「应对水瓶作合掌礼,也应右绕于粪堆;
Kimeva sabbakāmānaṃ, dātāraṃ dhīramuttamaṃ.
何况对一切所欲之施与者、贤智者、最上者。
‘‘Yo deti sayanaṃ vatthaṃ, yānaṃ āvasathaṃ gharaṃ;
「凡施与卧具、衣服、车乘、住所、房屋者,
Pajjunnoriva bhūtāni, bhogehi abhivassati.
如雨云对众生,以财富遍洒。」
‘‘Esayyo rājavasati, vattamāno yathā naro;
「这是王宫的住处,如人所行;
Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusu’’.
他取悦国王,在诸主人处获得供养。」
Rājavasati nāma. · 名为王宫
Antarapeyyālaṃ
中间的省略
‘‘Evaṃ samanusāsitvā, ñātisaṅghaṃ vicakkhaṇo;
「如此教诫之后,贤明者
Parikiṇṇo suhadehi, rājānamupasaṅkami.
被诸亲友围绕,前往国王处。
‘‘Vanditvā sirasā pāde, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
「以头礼拜足,作右绕之后;
Vidhuro avaca rājānaṃ, paggahetvāna añjaliṃ.
维度拉合掌,对国王说:
‘‘Ayaṃ maṃ māṇavo neti, kattukāmo yathāmati;
「这位学童带我去,欲随意而行;
Ñātīnatthaṃ pavakkhāmi, taṃ suṇohi arindama.
我将宣说亲族的利益,请听,调伏者!
‘‘Putte ca me udikkhesi, yañca maññaṃ ghare dhanaṃ;
「请你照顾我的儿子们,以及我在家中所认为的财富;
Yathā pecca na hāyetha, ñātisaṅgho mayī gate.
使得我死后,当我离去时,亲族团体不会衰败。
‘‘Yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati;
「正如从地上跌倒,又依地而站立;
Evetaṃ khalitaṃ mayhaṃ, etaṃ passāmi accayaṃ’’.
我的这个跌倒也是如此,我看见这个过失。」
‘‘Sakkā na gantuṃ iti mayha hoti, chetvā vadhitvā idha kātiyānaṃ;
「我不能去,这是我的想法,在此处砍断、杀害咖帝亚那;
Idheva hohī iti mayha ruccati, mā tvaṃ agā uttamabhūripañña’’.
就在此处,这是我所喜欢的,具最上广大智慧者,你不要去。」
‘‘Mā hevadhammesu manaṃ paṇīdahi, atthe ca dhamme ca yutto bhavassu;
「不要在这些事物上投入心意,你应当致力于利益和法;
Dhiratthu kammaṃ akusalaṃ anariyaṃ, yaṃ katvā pacchā nirayaṃ vajeyya.
诸不善、非圣的业应受谴责,做了之后会堕入地狱。
‘‘Nevesa dhammo na puneta kiccaṃ, ayiro hi dāsassa janinda issaro;
这既非法也非应作之事,人主啊!奴仆对主人来说是无力的;
Ghātetuṃ jhāpetuṃ athopi hantuṃ, na ca mayha kodhatthi vajāmi cāhaṃ’’.
杀害、烧死或者杀戮,我没有愤怒,我也不会去。
‘‘Jeṭṭhaputtaṃ upaguyha, vineyya hadaye daraṃ;
拥抱长子,调伏心中的恐惧;
Assupuṇṇehi nettehi, pāvisī so mahāgharaṃ’’.
他以充满泪水的双眼,进入了大屋。
‘‘Sālāva sammapatitā , mālutena pamadditā;
如同被风吹倒、被风摧毁的娑罗树;
Senti puttā ca dārā ca, vidhurassa nivesane.
诸子与诸妻,在鳏夫的住处哭泣。
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
一千位妻子,以及七百位女奴;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
伸展双臂欢跳,在维度拉的住所。
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「内宫与王子们,妓女们与婆罗门们;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
伸展双臂欢跳,在维度拉的住所。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵与战士们,车兵与步兵们;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
伸展双臂欢跳,在维度拉的住所。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们聚集,城镇的人们聚集;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vidhurassa nivesane.
伸展双臂欢跳,在维度拉的住所。
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
「一千位妻子,以及七百位女仆;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
「伸展双臂哀号,为何你要舍弃我们?」
‘‘Orodhā ca kumārā ca, dāsisattasatāni ca;
「内宫、王子们,以及数百女仆;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
伸展双臂哀号,为何你要舍弃我们?」
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, dāsisattasatāni ca;
「象兵、军队,以及数百女仆;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
伸展双臂哀号,为何你要舍弃我们?」
‘‘Samāgatā jānapadā, dāsisattasatāni ca;
「聚集的国人,以及数百女仆;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi’’.
伸展双臂哀号,为何你要舍弃我们?」
‘‘Katvā gharesu kiccāni, anusāsitvā sakaṃ janaṃ;
「在家中做完诸事,教诫了自己的眷属;
Mittāmacce ca bhacce ca , puttadāre ca bandhave.
朋友、同伴、亲戚,以及儿子、妻子和眷属。
‘‘Kammantaṃ saṃvidhetvāna, ācikkhitvā ghare dhanaṃ;
「安排好事业,告知家中的财富;
Nidhiñca iṇadānañca, puṇṇakaṃ etadabravi.
以及宝藏和债务的偿还,」富那咖对他说了这些。
‘‘Avasī tuvaṃ mayha tīhaṃ agāre, katāni kiccāni gharesu mayhaṃ;
「你住在我家已三年,我家中的事务已完成;
Anusāsitā puttadārā mayā ca, karoma kaccāna yathāmatiṃ te’’.
我的儿子和妻子也已被教导,咖吒亚那,我们按照你的意愿去做。」
‘‘Sace hi katte anusāsitā te, puttā ca dārā anujīvino ca;
「如果你的儿子、妻子和依靠你生活的人已被教导,
Handehi dānī taramānarūpo, dīgho hi addhāpi ayaṃ puratthā.
那么现在就以急速的形态出发吧,因为前方的路程还很长。
‘‘Achambhitova gaṇhāhi, ājāneyyassa vāladhiṃ;
「不要犹豫地抓住良马的尾巴;」
Idaṃ pacchimakaṃ tuyhaṃ, jīvalokassa dassanaṃ’’.
「这是你最后一次见到生命世界。」
‘‘Sohaṃ kissa nu bhāyissaṃ, yassa me natthi dukkaṭaṃ;
「我为何要害怕那个?我没有恶行;
Kāyena vācā manasā, yena gaccheyya duggatiṃ’’.
以身、以语、以意,会因此而趣向恶趣的。」
‘‘So assarājā vidhuraṃ vahanto, pakkāmi vehāyasamantalikkhe;
「那马王载着维度拉,在空中飞行而去;
Sākhāsu selesu asajjamāno, kālāgiriṃ khippamupāgamāsi’’.
不触碰树枝和山岩,迅速到达咖喇山。」
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
「一千位妻子,以及七百位女仆;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
伸展双臂而跳跃,那亚卡以婆罗门之相;
Vidhuraṃ ādāya gacchati.
带着维度拉而去。」
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们聚集了,城镇的人们也聚集了;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, yakkho brāhmaṇavaṇṇena;
伸出双臂哀号,那个婆罗门外表的亚卡;
Vidhuraṃ ādāya gacchati.
带着维度拉离去。
‘‘Itthisahassaṃ bhariyānaṃ, dāsisattasatāni ca;
「一千个妻子,七百个女奴;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, paṇḍito so kuhiṃ gato.
伸出双臂哀号,那位贤者去了哪里。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们聚集了,城镇的人们也聚集了;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, paṇḍito so kuhiṃ gato’’.
伸出双臂哀号,那位贤者去了哪里」。
‘‘Sace so sattarattena, nāgacchissati paṇḍito;
「如果那位贤者七天之内不回来;
Sabbe aggiṃ pavekkhāma , natthattho jīvitena no’’.
「我们都将投入火中,生命对我们无益。」
‘‘Paṇḍito ca viyatto ca, vibhāvī ca vicakkhaṇo;
「贤智者、善巧者、明辨者、有慧眼者;
Khippaṃ mociya attānaṃ, mā bhāyitthāgamissati’’ .
应速解脱自己,莫恐惧,他将到来。」
Antarapeyyālaṃ nāma. · 名为中间略
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ
善人法品
‘‘So tattha gantvāna vicintayanto, uccāvacā cetanakā bhavanti;
「他去到那里后思量着,生起种种高低的思虑;
Nayimassa jīvena mamatthi kiñci, hantvānimaṃ hadayamānayissaṃ’’ .
『对我来说,生命没有任何我所,杀了这个后,我将带走心。』」
‘‘So tattha gantvā pabbatantarasmiṃ , anto pavisitvāna paduṭṭhacitto;
「他去到那里,在山谷之间,进入内部后,心怀恶意;
Asaṃvutasmiṃ jagatippadese, adhosiraṃ dhārayi kātiyāno.
在无防护的大地之处,头朝下持着,渴望着。」
‘‘So lambamāno narake papāte, mahabbhaye lomahaṃse vidugge;
「他悬挂在地狱的悬崖,在大恐怖、令毛发竖立、险峻之处;
Asantasanto kurūnaṃ kattuseṭṭho, iccabravi puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ.
库汝人中最胜的工匠,不安稳者,如此对名为本那咖的亚卡说。
‘‘Ariyāvakāsosi anariyarūpo, asaññato saññatasannikāso;
「你是圣者的空间却非圣者之形,不自制者却似自制者的样子;
Accāhitaṃ kammaṃ karosi ludraṃ, bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñci.
你作了极恶的、愚痴的业,在生存中你没有任何善。
‘‘Yaṃ maṃ papātasmiṃ papātumicchasi, ko nu tavattho maraṇena mayhaṃ;
「你想使我堕入悬崖,以我的死对你有何利益;
Amānusasseva tavajja vaṇṇo, ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā’’.
今日你确实是非人的样子,请告诉我,你是哪一位天人?」
‘‘Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo ;
「如果你听过名为本那咖的亚卡,他确实是库韦拉王的亲族;
Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno.
持地者,名为瓦鲁那的龙,梵天,清净者,具足色力者。
‘‘Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāmi, irandhatī nāma sā nāgakaññā;
「我渴望他的妹妹女儿,名叫伊兰达帝的龙女;
Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayiṃ tuyha vadhāya dhīra’’.
为了那美腰的爱人之故,智者啊,我使你堕落以杀害你」。
‘‘Mā heva tvaṃ yakkha ahosi mūḷho, naṭṭhā bahū duggahītena loke ;
「亚卡啊,你不应如此愚痴,因恶取而在世间毁灭的人很多;
Kiṃ te sumajjhāya piyāya kiccaṃ, maraṇena me iṅgha suṇomi sabbaṃ’’.
美腰的爱人对你有何用?来吧,我听闻一切关于我的死亡」。
‘‘Mahānubhāvassa mahoragassa, dhītukāmo ñātibhato hamasmi;
「我是大威力大龙王的女婿,渴望女儿的亲族;
Taṃ yācamānaṃ sasuro avoca, yathā mamaññiṃsu sukāmanītaṃ.
岳父对请求者说,如他们认为是善取的:
‘‘Dajjemu kho te sutanuṃ sunettaṃ, sucimhitaṃ candanalittagattaṃ;
『我们将给你美身、美眼、善标记、涂檀香身的女儿;
Sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa, dhammena laddhā idha māharesi;
如果你能如法地在此取得贤者的心带来;
Etena vittena kumāri labbhā, naññaṃ dhanaṃ uttari patthayāma.
「以此财富可得少女,我们不希求其他更多的财富。」
‘‘Evaṃ na mūḷhosmi suṇohi katte, na cāpi me duggahitatthi kiñci;
「如此我并非愚痴,听啊,咖帝!我也没有任何误解之处;
Hadayena te dhammaladdhena nāgā, irandhatiṃ nāgakaññaṃ dadanti.
「龙以你心中所得之法,将伊兰达帝龙女给予。」
‘‘Tasmā ahaṃ tuyhaṃ vadhāya yutto, evaṃ mamattho maraṇena tuyhaṃ;
「因此我准备杀你,如此你的死亡是我的利益;
Idheva taṃ narake pātayitvā, hantvāna taṃ hadayamānayissaṃ’’.
「就在此处将你投入地狱,杀了你之后,我将取来心脏。」
‘‘Khippaṃ mamaṃ uddhara kātiyāna, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
「咖帝亚那!快救我出来,如果你对我的心脏有需要;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajja’’.
「凡是这位善人的诸法,今天我将全部显示给你。」
‘‘So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nagamuddhani khippaṃ patiṭṭhapetvā;
「那位富那咖将库汝人的最上工匠,迅速安置在城墙顶上;」
Assatthamāsīnaṃ samekkhiyāna, paripucchi kattāramanomapaññaṃ.
观察坐于阿萨他树下者,他询问那位造作无染慧者。
‘‘Samuddhato mesi tuvaṃ papātā, hadayena te ajja mamatthi kiccaṃ;
「你已从深渊中被救起,今天我心中对你有事;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva me pātukarohi ajja’’.
凡是善人之法,今天请你全部向我显示」。
‘‘Samuddhato tyasmi ahaṃ papātā, hadayena me yadi te atthi kiccaṃ;
「我已从深渊中被救起,如果你心中对我有事;
Ye kecime sādhunarassa dhammā, sabbeva te pātukaromi ajja’’.
凡是善人之法,今天我全部向你显示」。
‘‘Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava, allañca pāṇiṃ parivajjayassu;
「学童,你应随顺所行,应避免湿手;
Mā cassu mittesu kadāci dubbhī, mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche’’.
对朋友们不应有恶意,不应落入失念者的控制」。
‘‘Kathaṃ nu yātaṃ anuyāyī hoti, allañca pāṇiṃ dahate kathaṃ so;
「如何随顺所行,他如何烧湿手;
Asatī ca kā ko pana mittadubbho, akkhāhi me pucchito etamatthaṃ’’.
「不存在的话,谁是朋友之敌?请告诉我,被问及此义。」
‘‘Asanthutaṃ nopi ca diṭṭhapubbaṃ, yo āsanenāpi nimantayeyya;
「未曾赞叹也未曾见过,却以座位邀请者;
Tasseva atthaṃ puriso kareyya, yātānuyāyīti tamāhu paṇḍitā.
人应为他的利益而作,智者说他是随行者。
‘‘Yassekarattampi ghare vaseyya, yatthannapānaṃ puriso labheyya;
「若人在其家中住一夜,在那里获得食物与饮料;
Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhī pāṇiṃ dahate mittadubbho.
不应以意思惟他的恶,朋友之敌烧伤不害之手。
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
「在其树的荫下,坐或卧;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
不应折断其枝,朋友之敌确实是恶者。
‘‘Puṇṇampi cemaṃ pathaviṃ dhanena, dajjitthiyā puriso sammatāya;
「即使以财富充满此大地,以被认可的女人给予;
Laddhā khaṇaṃ atimaññeyya tampi, tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche.
「已得机会不应轻视它,不应受那些无念者的控制。」
‘‘Evaṃ kho yātaṃ anuyāyī hoti, allañca pāṇiṃ dahate punevaṃ;
「如此行者是随从者,他再次燃烧湿手;」
Asatī ca sā so pana mittadubbho, so dhammiko hoti jahassu adhammaṃ’’.
「她无念,而他是恶友,他是如法者,应舍弃非法。」
Sādhunaradhammakaṇḍaṃ nāma. · 名为善人法篇
Kālāgirikaṇḍaṃ
咖喇吉利甘达
‘‘Avasiṃ ahaṃ tuyhaṃ tīhaṃ agāre, annena pānena upaṭṭhitosmi;
「我住在你三家中,以食物和饮料须跋;」
Mitto mamāsī visajjāmahaṃ taṃ, kāmaṃ gharaṃ uttamapañña gaccha.
「我是你的朋友,我告别你,随意回到最上慧的家吧。」
‘‘Api hāyatu nāgakulā attho, alampi me nāgakaññāya hotu;
「即使从龙族失去利益,愿我有足够的龙女;」
So tvaṃ sakeneva subhāsitena, muttosi me ajja vadhāya pañña’’.
「你以自己的善说,今日从我的杀戮中解脱了,慧者。」
‘‘Handa tuvaṃ yakkha mamampi nehi, sasuraṃ te atthaṃ mayi carassu;
「来吧,亚卡,你也带我去,为你岳父的利益,请在我身上行事;
Mayañca nāgādhipatiṃ vimānaṃ, dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṃ’’.
我们将看见龙王的宫殿,那龙之前所未见的。」
‘‘Yaṃ ve narassa ahitāya assa, na taṃ pañño arahati dassanāya;
「凡对人不利的,智者不应去见;
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ, tuvamicchasi uttamapañña gantuṃ’’.
那么,具最上慧者,你以何种理由想去敌人之处?」
‘‘Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, na taṃ pañño arahati dassanāya;
「我确实也了知此事,智者不应去见;
Pāpañca me natthi kataṃ kuhiñci, tasmā na saṅke maraṇāgamāya’’.
我在任何地方都未作恶,因此我不怀疑会遭遇死亡。」
‘‘Handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, mayā saha dakkhasi ehi katte;
「来吧,你将与我一起看见那无比威力之处;
Yatthacchati naccagītehi nāgo, rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṃ .
龙王在那里以舞蹈歌曲为乐,如同韦沙瓦那王在芦苇林中。」
‘‘Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, nikīḷitaṃ niccamaho ca rattiṃ;
「那龙女的行为被众人所知,日夜常游戏;
Pahūtamālyaṃ bahupupphachannaṃ , obhāsatī vijjurivantalikkhe.
众多花鬘,多花覆盖,如闪电在空中般照耀。
‘‘Annena pānena upetarūpaṃ, naccehi gītehi ca vāditehi;
以食物、饮料、上妙色,以舞蹈、歌唱及音乐;
Paripūraṃ kaññāhi alaṅkatāhi, upasobhati vatthapilandhanena .
充满装饰的少女们,以衣服、缠头巾而庄严。
‘‘So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī pacchato āsanasmiṃ;
那富那咖使库汝人的最上工匠,坐在后面的座位上;
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī bhavanaṃ nāgarañño.
带着工匠的意念与慧,前往龙王的住处。
‘‘Patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa;
到达无比威力之处,工匠站在富那咖的后面;
Sāmaggi pekkhamāno nāgarājā, pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha’’.
龙王看见和合,先前就对女婿说话」。
‘‘Yannu tuvaṃ agamā maccalokaṃ, anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa;
「你不是去了人间,寻求智者之心吗?
Kacci samiddhena idhānupatto, ādāya kattāramanomapaññaṃ’’.
你是否已在此处遇见萨弥地,获得了那位造作者、无比智慧者?」
‘‘Ayañhi so āgato yaṃ tvamicchasi, dhammena laddho mama dhammapālo;
「这位就是你所希求的那位已来者,以法获得的我的法护者;
Taṃ passatha sammukhā bhāsamānaṃ, sukho have sappurisehi saṅgamo’’.
请看他当面说话,与善人相会实在是快乐的。」
Kālāgirikaṇḍaṃ nāma. · 名为咖喇基利篇
‘‘Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito ;
「见到了前所未见者,人被死亡恐怖所逼迫;
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmiva’’.
惊恐而不礼敬,这不像有智慧者所为。」
‘‘Na camhi byamhito nāga, na ca maccubhayaṭṭito;
「我既不惊恐,龙象,也不被死亡恐怖所逼迫;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
应被杀者不应礼敬,或者不应礼敬应被杀者。」
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
「他如何不应礼敬,也不应使之礼敬;人若想杀害者,那业不会到来。」
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati’’.
「人若想杀害者,那业不会到来。」
‘‘Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
「确实如你所说,贤者,你说的是真实;不应被杀者礼敬,也不应礼敬应被杀者。」
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
「不应被杀者礼敬,也不应礼敬应被杀者。」
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
「他如何不应礼敬,也不应使之礼敬;人若想杀害者,那业不会到来。」
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati’’.
「人若想杀害者,那业不会到来。」
‘‘Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhījutībalavīriyūpapatti ;
「这是无常还是常,神通、光辉、力、精进的成就;我问你龙王这义理,你如何获得这天宫?」
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
「我问你龙王这义理,你如何获得这天宫?」
‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
「这是偶然获得的、转变而生的、你自己造作的,还是诸天所给予的?
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ.
请告诉我,龙王啊,这个意义:你是如何获得这座天宫的。」
‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
「这不是偶然获得的,也不是转变而生的,不是我自己造作的,也不是诸天所给予的;
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
以自己的善业、无恶业,以诸福德,我获得了这座天宫。」
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「什么是你的戒行?什么是你的梵行?什么善行的果报是这个?
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca te nāga mahāvimānaṃ’’.
神通、光明、力量、精进的成就,以及你这座大天宫。」
‘‘Ahañca bhariyā ca manussaloke, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
「我和妻子在人间世界,我们两人都是有信的施主;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
我的家当时是开放的,沙门婆罗门们得到满足。」
‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
「花鬘、香、涂香,灯明、卧具、住所,
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkacca dānāni adamha tattha.
衣服、床座、食物、饮料,我们在那里恭敬地布施。
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「那是我的戒行,那是梵行,对善行者而言,这是果报;
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca me dhīra mahāvimānaṃ’.
神通、光辉、力、精进的成就,这是我的大天宫,智者啊。」
‘‘Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
「如果你这样获得此天宫,知道诸福德的果报,
Tasmā hi dhammaṃ cara appamatto, yathā vimānaṃ puna māvasesi’.
因此,你应不放逸地行法,以便再次进入天宫。」
‘‘Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
「这里没有沙门、婆罗门,我们可以布施食物、饮料给他们;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasema’’.
被问及此义时,请告诉我,以便我们再次进入天宫。」
‘‘Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
「确实,你有财富在此投生,儿子、妻子及依靠者们;
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṃ.
对他们,你应以语与业,不恼害,且常如此住。
‘‘Evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
「如此,龙啊,你应以语与业,守护不恼害;
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ’’.
住于此天宫直至寿尽,从此之后,你将前往天界。」
‘‘Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
「确实,那位王中之尊会悲伤,若没有你,他与你共命;
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopi’’.
即使被带到苦中,与你相遇,那人即使在母胎中也会获得快乐。」
‘‘Addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
「确实,龙啊,你说善者之法,无上、义句、善行;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso’’.
在这样的灾难中,我等之殊胜才得以显现。」
‘‘Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
「请告诉我们,这位是否被愚痴地获得?请告诉我们,这位是否在赌博中被征服?」
Dhammena laddho iti tāyamāha , kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato’’.
「这位说『依法获得』,你如何来到这位的手中?」
‘‘Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
「那位在那里的统治者国王,这位在赌博中征服了他;
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasena.
那位被征服的国王将我给了这位,我是依法被获得的,不是以暴力。」
‘‘Mahorago attamano udaggo, sutvāna dhīrassa subhāsitāni;
「大龙欢喜、兴奋,听闻了贤者的善说之语;
Hatthe gahetvāna anomapaññaṃ, pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse.
握着具有无比智慧者的手,那时在自己的妻子面前展示。」
‘‘Yena tvaṃ vimale paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;
「由于你,黄色变得纯净,由于你,食物变得可口;
Na ca me tādiso vaṇṇo, ayameso tamonudo.
我的容色不再如此,这位是黑暗的驱除者。」
‘‘Yassa te hadayenattho, āgatāyaṃ pabhaṅkaro;
「你心中所想之义,这位光明者已来到;
Tassa vākyaṃ nisāmehi, dullabhaṃ dassanaṃ puna.
你应谛听他的言语,再次见到他实难得。
‘‘Disvāna taṃ vimalā bhūripaññaṃ, dasaṅgulī añjaliṃ paggahetvā;
「见到那位清净、广慧者后,以十指合掌,
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ.
以欢喜的心情、恭敬的姿态,如此对库汝人中最胜的作者说道。
‘‘Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, macco maccubhayaṭṭito;
「见到未曾见过的,死人被死亡恐怖所逼迫,
Byamhito nābhivādesi, nayidaṃ paññavatāmiva’’.
却不礼敬,这不像有智慧者所为」。
‘‘Na camhi byamhito nāgi, na ca maccubhayaṭṭito;
「我既非被逼迫,龙女,也非被死亡恐怖所逼迫;
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
应被礼敬者不应礼敬,或不应礼敬应被礼敬者。
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
「他如何不应礼敬,或不应使之礼敬;人若想杀害者,不应从事那业。」
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati’’.
「人若想杀害者,不应从事那业。」
‘‘Evametaṃ yathā brūsi, saccaṃ bhāsasi paṇḍita;
「确实如你所说,贤者,你说的是真实;不应礼敬应被杀者,或不应使应被杀者礼敬。」
Na vajjho abhivādeyya, vajjhaṃ vā nābhivādaye.
「不应礼敬应被杀者,或不应使应被杀者礼敬。」
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
「他如何不应礼敬,或不应使之礼敬;人若想杀害者,不应从事那业。」
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjati’’.
「人若想杀害者,不应从事那业。」
‘‘Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, iddhījutībalavīriyūpapatti;
「这对你是无常还是常,神通、光辉、力、精进的成就;龙女啊,我问你此义,你如何获得这天宫?」
Pucchāmi taṃ nāgakaññetamatthaṃ, kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ.
「龙女啊,我问你此义,你如何获得这天宫?」
‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ;
「这是偶然获得的、转变而生的、你自己所作的,还是诸天所给予的?
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṃ, yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
龙女啊!请告诉我这个意义,你是如何获得这座天宫的。」
‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃ kataṃ nāpi devehi dinnaṃ;
「这不是偶然获得的,也不是转变而生的,不是我自己所作的,也不是诸天所给予的,
Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ’’.
以自己的诸善业、以诸福德,我获得了这座天宫。」
‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「你的戒行是什么?你的梵行又是什么?善行了什么而有这个果报?
Iddhījutībalavīriyūpapatti, idañca te nāgi mahāvimānaṃ’’.
神通、光辉、力、精进的成就,以及这座你的龙女的大天宫。」
‘‘Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṃ, saddhā ubho dānapatī ahumhā;
「我和我的丈夫,我们两人都是有信的布施主,
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
我的家当时成为饮食处,沙门婆罗门们得到满足。」
‘‘Mālañca gandhañca vilepanañca, padīpiyaṃ seyyamupassayañca;
「花鬘、香、涂香,灯明、卧具、住所,
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, sakkaccaṃ dānāni adamha tattha.
衣服、床座、食物、饮料,我们在那里恭敬地布施。
‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
「那是我的戒行,那是梵行,对那善行者,这是果报;
Iddhījutībalavīriyūpapatti , idañca me dhīra mahāvimānaṃ’’.
神通、光辉、力、精进的成就,这是我的大天宫,智者啊!」
‘‘Evaṃ ce te laddhamidaṃ vimānaṃ, jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ;
「如果你如此获得这天宫,你知道诸福德的果报;
Tasmā hi dhammaṃ cara appamattā, yathā vimānaṃ puna māvasesi’’.
因此,你应不放逸地行法,以便你不再进入天宫。」
‘‘Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, yesannapānāni dademu katte;
「这里没有沙门、婆罗门,我们可以给他们食物、饮料;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, yathā vimānaṃ puna māvasema’’.
被问及此义,请告诉我,以便我们不再进入天宫。」
‘‘Bhogī hi te santi idhūpapannā, puttā ca dārā anujīvino ca;
「确实你有亲属在此投生,儿子、妻子及依靠者们;
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṃ.
对他们你应以语与业,永远不要恼怒。
‘‘Evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ, anupālaya vacasā kammunā ca;
「如此,你龙女应以不恼怒,以语与业守护;
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ’’.
住于此处天宫中尽其寿命,从此之后你将前往天界。」
‘‘Addhā hi so socati rājaseṭṭho, tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo;
「确实那位王中之最会悲伤,若没有你而他与你共生;
Dukkhūpanītopi tayā samecca, vindeyya poso sukhamāturopi’’.
即使陷入痛苦,因与你相会,那人即使在病中也会获得快乐。」
‘‘Addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ, anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ;
「确实你说的是善法,龙女,无上的义理,善行;
Etādisiyāsu hi āpadāsu, paññāyate mādisānaṃ viseso’’.
在这样的灾难中,显现出像我这样的人的殊胜。」
‘‘Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte;
「请告诉我们,这位是否以欺诈获得?请告诉我们,这位是否在赌博中赢得?」
Dhammena laddho iti tāyamāha, kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato’’.
「这位说『以法获得』,你如何来到这位的手中?」
‘‘Yo missaro tattha ahosi rājā, tamāyamakkhehi ajesi jūte;
「那位在那里的统治者国王,这位在赌博中赢得了他;
So maṃ jito rājā imassadāsi, dhammena laddhosmi asāhasena.
那位被战胜的国王把我给了这位,我是以法获得的,不是以暴力。」
‘‘Yatheva varuṇo nāgo, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ;
「如同瓦鲁那龙,向智者询问问题;
Tatheva nāgakaññāpi, pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ.
如是龙女也,向智者询问问题。
‘‘Yatheva varuṇaṃ nāgaṃ, dhīro tosesi pucchito;
「如同对瓦鲁那龙,智者被问时使之满意;
Tatheva nāgakaññampi, dhīro tosesi pucchito.
如是对龙女,智者被问时使之满意。」
‘‘Ubhopi te attamane viditvā, mahoragaṃ nāgakaññañca dhīro ;
「贤智者知晓他们两者都欢喜,大龙与龙女;
Achambhī abhīto alomahaṭṭho, iccabravi varuṇaṃ nāgarājānaṃ.
无惊、无怖、无毛竖立,如此对瓦鲁那龙王说。
‘‘Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, yena tavattho idaṃ sarīraṃ;
「龙啊,不要阻止我,我已来到,为了你的利益,这个身体;
Hadayena maṃsena karohi kiccaṃ, sayaṃ karissāmi yathāmati te’’.
以心、以肉做你的事,我将随你的意愿而行」。
‘‘Paññā have hadayaṃ paṇḍitānaṃ, te tyamha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā;
「智者们的心确实是慧,我们对你的慧非常满意;
Anūnanāmo labhatajja dāraṃ, ajjeva taṃ kuruyo pāpayātu’’.
愿阿努那那摩今日得妻,今日就让他娶她吧」。
‘‘Sa puṇṇako attamano udaggo, irandhatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā;
「那位富那咖欢喜、兴奋,得到伊兰达帝龙女;
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ.
以喜悦的心情、满意的样子,如此对库汝人中最胜的工匠说。
‘‘Bhariyāya maṃ tvaṃ akari samaṅgiṃ, ahañca te vidhura karomi kiccaṃ;
「你使我与妻子结合,我为你做应做之事;
Idañca te maṇiratanaṃ dadāmi, ajjeva taṃ kuruyo pāpayāmi’’.
我给你这宝珠,今天就让你到达。」
‘‘Ajeyyamesā tava hotu metti, bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṃ;
「愿这对你是不可征服的慈爱,与妻子咖吒亚那、可爱者一起;
Ānandi vitto sumano patīto, datvā maṇiṃ mañca nayindapatthaṃ.
富有者、善意者、满意者、欢喜者,给予宝珠与床,引导至因陀巴他。
‘‘Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, nisīdayī purato āsanasmiṃ;
「那富那咖,库汝人中最胜的工匠,坐在前面的座位上;
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ.
取了工匠、意、智慧,引导至因陀巴他城。
‘‘Mano manussassa yathāpi gacche, tatopissa khippataraṃ ahosi;
「如人的意如何行,从那里他比那更快;
Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, upānayī nagaraṃ indapatthaṃ’’.
那富那咖,库汝人中最胜的工匠,引导至因陀巴他城。」
‘‘Etindapatthaṃ nagaraṃ padissati, rammāni ca ambavanāni bhāgaso;
「这因陀帕他城将会出现,以及美丽的芒果林分别论地;
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, tuvañca pattosi sakaṃ niketaṃ’’.
我与妻子结合,而你已得到自己的住处。」
‘‘Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, oropiya dhammasabhāya majjhe;
「那位富那咖,库汝人中的最上工匠,从法堂中间降下;
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, pakkāmi vehāyasamantalikkhe.
骑上骏马,具无上色,出发前往虚空天界。
‘‘Taṃ disvā rājā paramappatīto, uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā;
「见到他,国王极为欢喜,起立以双臂拥抱;
Avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe, nisīdayī pamukhamāsanasmiṃ’’.
在法堂中间不动摇地,使他坐在首座上。」
‘‘Tvaṃ no vinetāsi rathaṃva naddhaṃ, nandanti taṃ kuruyo dassanena;
「你是我们的调御者,如同驾驭套好的车,库汝人因见你而欢喜;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kathaṃ pamokkho ahu māṇavassa’’.
被问及此义,请告诉我,学童如何得解脱。」
‘‘Yaṃ māṇavotyābhivadī janinda, na so manusso naravīraseṭṭha;
「人中之王啊!你称呼为学童者,他不是人,不是人中雄杰中的最上者;
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, rañño kuverassa hi so sajibbo.
如果你听说过名叫布那咖的亚卡,他确实是库韦拉王的亲族。
‘‘Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, brahā sucī vaṇṇabalūpapanno;
「持地者瓦鲁那名为龙,梵天般清净,具足容色与力;
Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno, irandhatī nāma sā nāgakaññā.
渴望他的弟弟的女儿,名叫伊兰达帝的龙女。
‘‘Tassā sumajjhāya piyāya hetu, patārayittha maraṇāya mayhaṃ;
「为了那位美好、可爱者的缘故,你使我陷入死亡;
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, ahañca anuññāto maṇi ca laddho’’.
他既与妻子结合,我又获得许可,并且得到宝珠」。
‘‘Rukkho hi mayhaṃ paddhāre sujāto, paññākkhandho sīlamayassa sākhā;
「树确实在我的道路上善生,智蕴为枝,戒为干;
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, gavapphalo hatthigavassachanno.
住立于义与法,明智者,牛足果,象牛所覆」。
‘‘Naccagītatūriyābhinādite, ucchijja senaṃ puriso ahāsi;
「不喜歌舞音乐,断除军队的人来了;
So no ayaṃ āgato sanniketaṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
他现在来到了住处,你们应对此树作供养。
‘‘Ye keci vittā mama paccayena, sabbeva te pātukarontu ajja;
「凡是因我而富有的一切人,今天都应显现;
Tibbāni katvāna upāyanāni, rukkhassimassāpacitiṃ karotha.
备办丰盛的供品,你们应对此树作供养。
‘‘Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, sabbeva te bandhanā mocayantu;
「凡是在我国中被囚禁的一切人,都应从束缚中释放;
Yatheva yaṃ bandhanasmā pamutto, evamete muñcare bandhanasmā.
如同他从束缚中解脱,如是这些人也应从束缚中解脱。
‘‘Unnaṅgalā māsamimaṃ karontu, maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu;
「这个月应举行庆典,婆罗门们应食用肉饭;
Amajjapā majjarahā pivantu, puṇṇāhi thālāhi palissutāhi.
不饮酒者应饮酒,以盛满溢出的盘子。」
‘‘Mahāpathaṃ nicca samavhayantu, tibbañca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe;
「愿他们常常清扫大道,在国中设置严密的守护;
Yathāññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ, rukkhassimassāpacitiṃ karotha’’.
愿他们彼此不相侵害,为树木和田地作供养。」
Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
宫女、王子们、妓女和婆罗门们,
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物和饮料。
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
象兵、军队中的战士、车兵、步兵,
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物和饮料。
Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
乡村的人们聚集而来,城镇的人们也聚集而来,
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
向贤者供养了许多食物和饮料。
Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgate;
见到智者到来,众人生起净信;
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo pavattathāti.
当智者未到来时,则生起轻蔑。
Vidhurajātakaṃ navamaṃ. · 维度拉本生第九
547. Vessantarajātakaṃ (10)
547. 韦散答拉本生(10)
Dasavarakathā十愿论
‘‘Phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare;
「触及具妙色者,愿你获得十种殊胜;大地上美丽的前身者,愿你心所喜爱的实现。」
Pathabyā cārupubbaṅgi, yaṃ tuyhaṃ manaso piyaṃ’’.
「触及具妙色者,愿你获得十种殊胜;大地上美丽的前身者,愿你心所喜爱的实现。」
‘‘Devarāja namo tyatthu, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
「天王,礼敬于你,我造作了什么恶业;从可爱的处所驱逐我,如风吹树木。」
Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṃ’’.
「天王,礼敬于你,我造作了什么恶业;从可爱的处所驱逐我,如风吹树木。」
‘‘Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvamasi appiyā;
「你既未造作恶业,你对我也非不可爱;
Puññañca te parikkhīṇaṃ, yena tevaṃ vadāmahaṃ.
你的福德已耗尽,因此我如此对你说。
‘‘Santike maraṇaṃ tuyhaṃ, vinābhāvo bhavissati;
死亡已近在你身边,将会有灭亡;
Paṭigaṇhāhi me ete, vare dasa pavecchato’’.
请接受我这些,我给予十种恩赐。
‘‘Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
萨咖,若你给我恩赐,一切众生之主;
Sivirājassa bhaddante, tattha assaṃ nivesane.
尊者,在西维王的住所,我将在那里。
‘‘Nīlanettā nīlabhamu, nilakkhī ca yathā migī;
青眼、青眉,如母鹿般青眼;
Phussatī nāma nāmena, tatthapassaṃ purindada.
名叫普萨提,因陀罗施者,我将在那里见到她。
‘‘Puttaṃ labhetha varadaṃ, yācayogaṃ amacchariṃ;
愿得一子,施恩赐者,适合乞求者,不吝啬;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ.
受诸王礼敬,有名声、有荣耀。
‘‘Gabbhaṃ me dhārayantiyā, majjhimaṅgaṃ anunnataṃ;
「当我怀孕时,愿我的腰部不隆起;
Kucchi anunnato assa, cāpaṃva likhitaṃ samaṃ.
愿我的腹部不隆起,如同画的弓一样平坦。
‘‘Thanā me nappapateyyuṃ, palitā na santu vāsava;
「愿我的乳房不下垂,愿我不生白发,萨咖啊;
Kāye rajo na limpetha, vajjhañcāpi pamocaye.
愿尘垢不沾染我的身体,也请释放被杀者。
‘‘Mayūrakoñcābhirude, nārivaragaṇāyute;
「在孔雀、鹭鸶所乘,众多上等女人围绕;
Khujjacelāpakākiṇṇe , sūdamāgadhavaṇṇite.
驼背者、侏儒、乌鸦充满,苏达、马嘎达人歌颂。
‘‘Citraggaḷerughusite, surāmaṃsapabodhane;
「在彩色宫殿、鹿苑游戏,有酒、肉令人觉醒;
Sivirājassa bhaddante, tatthassaṃ mahesī piyā’’.
「尊者,西韦王的爱妻在那里」。
‘‘Ye te dasa varā dinnā, mayā sabbaṅgasobhane;
「那些给你的十个恩赐,我,一切肢体庄严者;
Sivirājassa vijite, sabbe te lacchasī vare.
在西韦王的国土中,你将获得所有那些殊胜者。
‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
说此之后,摩伽婆,天王善施者;
Phussatiyā varaṃ datvā, anumodittha vāsavo.
给予普萨提恩赐后,韦沙婆随喜。
Dasavarakathā nāma. · 名为十愿论
Hemavantaṃ雪山
‘‘Parūḷhakacchanakhalomā , paṅkadantā rajassirā;
「腋毛长、头发乱、泥齿、尘头;
Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, kiṃ maṃ yācanti brāhmaṇā’’.
举起右臂,婆罗门们向我乞求什么」。
‘‘Ratanaṃ deva yācāma, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
「天人,我们乞求宝物,西韦人的国家增长者;」
Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ’’.
「请施予最上的龙象,有象牙、强壮的。」
‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā;
「我施予不动摇,婆罗门们向我乞求什么;
Pabhinnaṃ kuñjaraṃ dantiṃ, opavayhaṃ gajuttamaṃ’’.
发情的象、有牙的、最上的象,我将牵来。」
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, rājā cāgādhimānaso;
「从象背下来,国王以布施为增上慢;
Brāhmaṇānaṃ adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’.
施予婆罗门们布施,西毗国的国土增长者。」
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是可怖的,那时是令毛竖立的;
Hatthināge padinnamhi, medanī sampakampatha.
当象龙被施予时,大地震动。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是可怖的,那时是令毛竖立的;
Hatthināge padinnamhi, khubbhittha nagaraṃ tadā.
当象王被牵走时,那时城市骚动不安。
‘‘Samākulaṃ puraṃ āsi, ghoso ca vipulo mahā;
「城市混乱,巨大的喧哗声响起;
Hatthināge padinnamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’.
当象王被牵走时,在西韦人的国土增长者处。」
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「贵族们、王子们、妓女们和婆罗门们;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
象骑兵、军队中的战士、车兵、步兵。
‘‘Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā;
「整个村落,以及西韦人都聚集了;
Disvā nāgaṃ nīyamānaṃ, te rañño paṭivedayuṃ.
看见象被牵走,他们向国王报告。
‘‘Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ, putto vessantaro tava;
「天王,你的国土被毁坏了,你的儿子韦桑答拉;」
Kathaṃ no hatthinaṃ dajjā, nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ.
「我们怎能给予象,国家所崇敬的龙象?」
‘‘Kathaṃ no kuñjaraṃ dajjā, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
「我们怎能给予公象,具有象牙、强壮的?」
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
「知晓战场,于一切战斗中,一切白色的最上象。」
‘‘Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
「覆以黄毯,发情的、镇压敌人的,」
Dantiṃ savāḷabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
「具牙、带有尾拂,白色的、如凯拉萨山般的。」
‘‘Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthabbanaṃ sahatthipaṃ;
「带有白伞、带有宝座、带有宝座垫、带有象师,」
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adā gajaṃ .
「最上乘、国王之乘,他将象给予婆罗门。」
‘‘Annaṃ pānañca yo dajjā, vatthasenāsanāni ca;
「凡给予食物、饮料,以及衣服、卧坐具,」
Etaṃ kho dānaṃ patirūpaṃ, etaṃ kho brāhmaṇārahaṃ.
这是适当的布施,这是值得婆罗门的。
‘‘Ayaṃ te vaṃsarājā no, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano ;
「这是你的王族,西毗人的国家增长者;
Kathaṃ vessantaro putto, gajaṃ bhājeti sañjaya.
韦散答拉王子如何,桑加亚,分施象?
‘‘Sace tvaṃ na karissasi, sivīnaṃ vacanaṃ idaṃ;
「如果你不执行,西毗人的这个话;
Maññe taṃ saha puttena, sivī hatthe karissare’’.
我想西毗人会,连同儿子一起,把你交到手中」。
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
「宁可国土灭亡,国家也毁坏;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
我不会因西毗人的话,把无过失的王子,
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso.
从自己的国家驱逐,因为他是我的亲生儿子。」
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
「宁可国土毁灭,国家也灭亡;
Nāhaṃ sivīnaṃ vacanā, rājaputtaṃ adūsakaṃ;
我不会因西维人的言语,驱逐无过失的王子;
Pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo.
我应从自己的国家放逐,因为他是我亲生的儿子。
‘‘Na cāhaṃ tasmiṃ dubbheyyaṃ, ariyasīlavato hi so;
「我不应对他说恶语,因为他具有圣戒;
Asilokopi me assa, pāpañca pasave bahuṃ;
我也会得恶名,并产生许多罪恶;
Kathaṃ vessantaraṃ puttaṃ, satthena ghātayāmase’’.
我们如何能用刀剑杀害韦山达拉王子?」
‘‘Mā naṃ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho;
「不要用棍棒或刀剑对他,因为他不应受束缚;
Pabbājehi ca naṃ raṭṭhā, vaṅke vasatu pabbate’’.
你应从国家放逐他,让他住在弯曲的山中」。
‘‘Eso ce sivīnaṃ chando, chandaṃ na panudāmase;
「若这是诸西韦人的意愿,我们不拒绝此意愿;
Imaṃ so vasatu rattiṃ, kāme ca paribhuñjatu.
让他住此一夜,并享受诸欲。
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati ;
「然后在夜晚过去时,朝向太阳升起之时;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayantu naṃ’’.
诸西韦人集合后,应从国土驱逐他」。
‘‘Uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṃ vada;
「起来吧,御者!快速前往,去告诉韦桑答拉;
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
天啊,诸西韦人对你愤怒,从城邑集合而来。
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「诸贵族、诸王子、诸妓女、诸婆罗门;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
诸象兵、诸步兵、诸车兵、诸步卒;」
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
整个村落以及西韦人都聚集了。
‘‘Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
「从今夜破晓时分,太阳升起之时;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṃ.
西韦人齐集一致,将他从国中驱逐。
‘‘Sa kattā taramānova, sivirājena pesito;
「那执行者急速前行,受西韦王所派遣;
Āmuttahatthābharaṇā, suvattho candanabhūsito.
佩戴着手镯装饰,穿着美服涂以檀香。
‘‘Sīsaṃ nhāto udake so, āmuttamaṇikuṇḍalo;
「他在水中沐浴头部,戴着宝石耳环;
Upāgami puraṃ rammaṃ, vessantaranivesanaṃ.
前往那可爱的城市,韦散答拉的住所。
‘‘Tatthaddasa kumāraṃ so, ramamānaṃ sake pure;
「在那里他看见王子,正在自己的城中游乐;
Parikiṇṇaṃ amaccehi, tidasānaṃva vāsavaṃ.
被大臣们围绕,犹如三十三天众围绕着萨咖。
‘‘So tattha gantvā taramāno, kattā vessantaraṃbravi;
他到那里急速前往,木匠对韦山达拉说:
Dukkhaṃ te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha.
「我将使你感受痛苦,车中之牛啊,请勿对我生气。」
‘‘Vanditvā rodamāno so, kattā rājānamabravi;
礼拜后哭泣着,木匠对国王说:
Bhattā mesi mahārāja, sabbakāmarasāharo.
「大王啊,他是我的丈夫,享用一切欲乐美味者。」
‘‘Dukkhaṃ te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṃ;
「我将使你感受痛苦,在那里请安慰我;
Sivayo deva te kuddhā, negamā ca samāgatā.
天啊,你的人民愤怒了,城镇的人们也聚集了。」
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「族姓者们和王子们,妓女们和婆罗门们;」
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
象兵、军队的精英、车兵、步兵制造者;
Kevalo cāpi nigamo, sivayo ca samāgatā.
整个村落、以及军队都聚集了。
‘‘Asmā ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
「从今夜至明日太阳升起时;
Samaggā sivayo hutvā, raṭṭhā pabbājayanti taṃ’’.
军队团结一致,将驱逐你出国。」
‘‘Kismiṃ me sivayo kuddhā, nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ;
「军队为何对我愤怒,我不见自己的恶行;
Taṃ me katte viyācikkha, kasmā pabbājayanti maṃ’’.
请对我分别论那原因,为何他们要驱逐我?」
‘‘Uggā ca rājaputtā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「乌嘎、王子们、妓女们、以及婆罗门们;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
象兵、军队的精英、车兵、步兵制造者;
Nāgadānena khiyyanti, tasmā pabbājayanti taṃ’’.
「他们因布施而受到赞扬,因此他们驱逐他。」
‘‘Hadayaṃ cakkhumpahaṃ dajjaṃ, kiṃ me bāhirakaṃ dhanaṃ;
「即使应施予心脏和眼睛,外在的财富对我有何意义?
Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā maṇi.
无论是金钱或黄金,珍珠、琉璃或宝石。
‘‘Dakkhiṇaṃ vāpahaṃ bāhuṃ, disvā yācakamāgate;
「看见乞者来到,即使是我的右臂,
Dadeyyaṃ na vikampeyyaṃ, dāne me ramate mano.
我也应施予而不颤抖,我的心乐于布施。
‘‘Kāmaṃ maṃ sivayo sabbe, pabbājentu hanantu vā;
「即使所有的大臣们驱逐我或杀害我,
Neva dānā viramissaṃ, kāmaṃ chindantu sattadhā’’.
我也不会停止布施,即使他们将我切成七段。」
‘‘Evaṃ taṃ sivayo āhu, negamā ca samāgatā;
「如是大臣们和从城市聚集而来的人们说:」
Kontimārāya tīrena, girimārañjaraṃ pati;
沿着贡帝河岸,朝向吉利玛兰加拉;
Yena pabbājitā yanti, tena gacchatu subbato’’.
出家者所去之处,善戒者应前往那里。
‘‘Sohaṃ tena gamissāmi, yena gacchanti dūsakā;
我将前往那里,污染者所去之处;
Rattindivaṃ me khamatha, yāva dānaṃ dadāmahaṃ’’.
请容忍我日夜,直到我布施完毕。
‘‘Āmantayittha rājānaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
请告知国王,一切肢体庄严的玛地;
Yaṃ te kiñci mayā dinnaṃ, dhanaṃ dhaññañca vijjati.
凡是我给你的,财富与谷物都存在。
‘‘Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā, muttā veḷuriyā bahū;
无论是金钱或黄金,众多珍珠与琉璃;
Sabbaṃ taṃ nidaheyyāsi, yañca te pettikaṃ dhanaṃ.
你应当全部烧掉,以及你父亲的财富。
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
「王女玛地,一切肢体美好者,对他说:」
Kuhiṃ deva nidahāmi, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
「天啊,我应将它施于何处?请你被问时告诉我。」
‘‘Sīlavantesu dajjāsi, dānaṃ maddi yathārahaṃ;
「玛地,你应施予持戒者,如法地布施;」
Na hi dānā paraṃ atthi, patiṭṭhā sabbapāṇinaṃ.
「确实没有比布施更殊胜的,它是一切有情的依处。」
‘‘Puttesu maddi dayesi, sassuyā sasuramhi ca;
「玛地,你应怜悯诸子、婆婆和公公;」
Yo ca taṃ bhattā maññeyya, sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhahe.
「若有人认为你是妻子,你应恭敬地须跋他。」
‘‘No ce taṃ bhattā maññeyya, mayā vippavasena te;
「若他不认为你是妻子,由于我的流放,」
Aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisittho mayā vinā’’.
「你应寻找另一位丈夫,不要因没有我而受苦。」
‘‘Ahañhi vanaṃ gacchāmi, ghoraṃ vāḷamigāyutaṃ;
「我将前往森林,恐怖且充满猛兽;
Saṃsayo jīvitaṃ mayhaṃ, ekakassa brahāvane’’.
我的生命有疑虑,独自一人在大林中」。
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
王女玛地对他说,一切肢体美好者;
‘‘Abhumme kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasi.
「不应说!你为何如此说,你确实说了恶事。
‘‘Nesa dhammo mahārāja, yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako;
「大王,这不是法,你独自前往;
Ahampi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiya.
我也将前往那里,刹帝利,你前往之处。
‘‘Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ, jīvitaṃ vā tayā vinā;
「与你一起死,或没有你而活;
Tadeva maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
若没有你而活,那死亡更好。
‘‘Aggiṃ ujjālayitvāna , ekajālasamāhitaṃ;
「点燃火焰后,专注于一网中;
Tattha me maraṇaṃ seyyo, yaṃ ce jīve tayā vinā.
在那里我宁可死,若无你而活。
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
「如母象随行,林野中的象王,有牙的公象;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca.
在山险之处游行,在平地与不平地。
‘‘Evaṃ taṃ anugacchāmi, putte ādāya pacchato;
「如是我将随行你,带着儿子们在后;
Subharā te bhavissāmi, na te hessāmi dubbharā.
我将是你的善养者,我不会是你的难养者。
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「看见这些童子,可爱的、说可爱语的;
Āsīne vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
坐在林丛中,你将不会忆念王位。
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「看见这些童子,可爱、言语可喜;
Kīḷante vanagumbasmiṃ, na rajjassa sarissasi.
在林丛中嬉戏,你将不会忆念王位。
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「看见这些童子,可爱、言语可喜;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
在可爱的精舍,你将不会忆念王位。
‘‘Ime kumāre passanto, mañjuke piyabhāṇine;
「看见这些童子,可爱、言语可喜;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在可喜的精舍嬉戏,你将不会忆念王位。
‘‘Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
「看见这些童子,持花鬘、装饰;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
在可爱的精舍,你将不会忆念王位。
‘‘Ime kumāre passanto, māladhārī alaṅkate;
「看见这些童子,持花鬘者,装饰者;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在可爱的园林中游戏,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
「当你看见跳舞的,持花鬘的童子们;
Assame ramaṇīyamhi, na rajjassa sarissasi.
在可爱的园林中,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi naccante, kumāre māladhārine;
「当你看见跳舞的,持花鬘的童子们;
Kīḷante assame ramme, na rajjassa sarissasi.
在可爱的园林中游戏,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
「当你看见象,六十岁的公象;
Ekaṃ araññe carantaṃ, na rajjassa sarissasi.
独自在林中行走,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ;
「当你看见象王,六十岁的公象;
Sāyaṃ pāto vicarantaṃ, na rajjassa sarissasi.
早晚游行时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā kareṇusaṅghassa, yūthassa purato vajaṃ;
「当母象群、象群的前方,
Koñcaṃ kāhati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
象王,六十岁的公象,发出吼声时;
Tassa taṃ nadato sutvā, na rajjassa sarissasi.
听到它那吼声,你将不会忆念王位。
‘‘Dubhato vanavikāse, yadā dakkhisi kāmado;
「当你在森林两侧的空地,看见随欲而行者;
Vane vāḷamigākiṇṇe, na rajjassa sarissasi.
在充满野兽的森林中,你将不会忆念王位。
‘‘Migaṃ disvāna sāyanhaṃ, pañcamālinamāgataṃ;
「傍晚时看见鹿,戴着五种花环而来;
Kimpurise ca naccante, na rajjassa sarissasi.
当紧那罗们跳舞时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā sossasi nigghosaṃ, sandamānāya sindhuyā;
「当你听到信度河流动时的声音,
Gītaṃ kimpurisānañca, na rajjassa sarissasi.
以及紧那罗们的歌声时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā sossasi nigghosaṃ, girigabbharacārino;
「当你听到住在山洞中,
Vassamānassulūkassa, na rajjassa sarissasi.
雨季时苏噜咖的声音时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā sīhassa byagghassa, khaggassa gavayassa ca;
「当你在林中听到狮子、老虎、
Vane sossasi vāḷānaṃ, na rajjassa sarissasi.
犀牛、野牛等野兽的声音时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, barihīnaṃ matthakāsinaṃ;
「当你看到被孔雀围绕、充满鹤鸟、遍满头顶的(山林)时,
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你将见到孔雀跳舞,将不会忆念王位。
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, aṇḍajaṃ citrapakkhinaṃ;
当被众多雌孔雀围绕,卵生的、彩色羽翼的;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你将见到孔雀跳舞,将不会忆念王位。
‘‘Yadā morīhi parikiṇṇaṃ, nīlagīvaṃ sikhaṇḍinaṃ;
当被众多雌孔雀围绕,青颈的、有冠的;
Moraṃ dakkhisi naccantaṃ, na rajjassa sarissasi.
你将见到孔雀跳舞,将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
当你在冬季见到,地上植物开花;
Surabhiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
芬芳飘散时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā hemantike māse, haritaṃ dakkhisi medaniṃ ;
当在冬季月份,你见到绿色的大地;
Indagopakasañchannaṃ, na rajjassa sarissasi.
覆盖着茵陈草,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā dakkhisi hemante, pupphite dharaṇīruhe;
当你在冬季看见,地上的植物开花;
Kuṭajaṃ bimbajālañca, pupphitaṃ loddapadmakaṃ ;
库答佳树与频婆树网,开花的罗达与莲花;
Surabhiṃ sampavāyante, na rajjassa sarissasi.
芳香四处飘散时,你将不会忆念王位。
‘‘Yadā hemantike māse, vanaṃ dakkhisi pupphitaṃ;
当你在冬季月份,看见森林开花;
Opupphāni ca padmāni, na rajjassa sarissasi’’.
以及盛开的莲花,你将不会忆念王位。
Hemavantaṃ nāma. · 名为雪山
Dānakaṇḍaṃ布施篇
‘‘Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, puttassa suṇisāya ca;
听到他们的呢喃,儿子与儿媳的;
Kalunaṃ paridevesi, rājaputtī yasassinī.
有名声的王女,悲伤地哀泣。
‘‘Seyyo visaṃ me khāyitaṃ, papātā papateyyahaṃ;
「我宁可吃毒,我宁可从悬崖坠落;
Rajjuyā bajjha miyyāhaṃ, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
我宁可被绳索绑缚而死,为何要驱逐韦山达拉王子,
Pabbājenti adūsakaṃ.
这位无过失者。
‘‘Ajjhāyakaṃ dānapatiṃ, yācayogaṃ amacchariṃ;
「这位诵习者、布施主、适合乞求者、不悭吝者;
Pūjitaṃ paṭirājūhi, kittimantaṃ yasassinaṃ;
被诸王礼敬、有名声、有荣耀者;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
为何要驱逐韦山达拉王子,这位无过失者。
‘‘Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyikaṃ;
「这位赡养父母的人、家族中的长子、应受尊敬者;
Kasmā vessantaraṃ puttaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
为何要驱逐韦山达拉王子,这位无过失者。
‘‘Rañño hitaṃ devihitaṃ, ñātīnaṃ sakhinaṃ hitaṃ;
「对王有利、对王后有利、对亲族朋友有利;
Hitaṃ sabbassa raṭṭhassa, kasmā vessantaraṃ puttaṃ;
对整个国家有利,为何驱逐韦桑答拉王子,
Pabbājenti adūsakaṃ.
这位无过失者?
‘‘Madhūniva palātāni, ambāva patitā chamā;
「如同蜜蜂飞离,如同芒果落地;
Evaṃ hessati te raṭṭhaṃ, pabbājenti adūsakaṃ.
驱逐这位无过失者,你的国家将会如此。
‘‘Haṃso nikhīṇapattova, pallalasmiṃ anūdake;
「如同羽翼尽失的天鹅,在无水的池塘中;
Apaviṭṭho amaccehi, eko rājā vihiyyasi.
被大臣们抛弃,你这位国王将孤独地衰败。
‘‘Taṃ taṃ brūmi mahārāja, attho te mā upaccagā;
「大王,我对你说此事,愿利益不要从你身边流失;
Mā naṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesi adūsakaṃ’’.
「勿因诸缝衣者之言,驱逐无过失者。」
‘‘Dhammassāpacitiṃ kummi, sivīnaṃ vinayaṃ dhajaṃ;
「我尊崇法,缝衣者之律为幢;
Pabbājemi sakaṃ puttaṃ, pāṇā piyataro hi me’’.
我驱逐自己的儿子,因为生命对我更为珍爱。」
‘‘Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikārāva pupphitā;
「其人之前,诸幢旗,如咖尼咖拉花盛开;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
随行者跟随前行者,今日他将独自前往。
‘‘Yassa pubbe dhajaggāni, kaṇikāravanāniva;
「其人之前,诸幢旗,如咖尼咖拉林;
Yāyantamanuyāyanti , svajjekova gamissati.
随行者跟随前行者,今日他将独自前往。
‘‘Yassa pubbe anīkāni, kaṇikārāva pupphitā;
「其人之前,诸军队,如咖尼咖拉花盛开;
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
那些跟随他前行的人,今天他将独自前往。
‘‘Yassa pubbe anīkāni, kaṇikāravanāniva;
那些先前如甘尼咖拉林般的军队,
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
那些跟随他前行的人,今天他将独自前往。
‘‘Indagopakavaṇṇābhā, gandhārā paṇḍukambalā;
那些如因达果巴咖色般、芳香的、白毯的,
Yāyantamanuyāyanti, svajjekova gamissati.
那些跟随他前行的人,今天他将独自前往。
‘‘Yo pubbe hatthinā yāti, sivikāya rathena ca;
那位先前乘象前行、乘轿、乘车的,
Svajja vessantaro rājā, kathaṃ gacchati pattiko.
今天韦桑答拉王如何步行前往。
‘‘Kathaṃ candanalittaṅgo, naccagītappabodhano;
如何涂以檀香、以歌舞唤醒的,
Khurājinaṃ pharasuñca, khārikājañca hāhiti .
「刀、斧、锄头,哈哈!」
‘‘Kasmā nābhiharissanti, kāsāva ajināni ca;
「为何不带去袈裟衣和鹿皮衣?」
Pavisantaṃ brahāraññaṃ, kasmā cīraṃ na bajjhare.
「进入大森林时,为何不系尘堆衣?」
‘‘Kathaṃ nu cīraṃ dhārenti, rājapabbājitā janā;
「被国王驱逐的人们,如何穿着尘堆衣?」
Kathaṃ kusamayaṃ cīraṃ, maddī paridahissati.
「玛地如何穿着吉祥的尘堆衣?」
‘‘Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
「穿着迦尸衣、麻布衣、优昙钵罗衣,」
Kusacīrāni dhārentī, kathaṃ maddī karissati.
「穿着古沙草衣,玛地如何做?」
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
「乘坐轿子和马车往返,」
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
她今日为何如此,徒步行于道路?
‘‘Yassā mudutalā hatthā, caraṇā ca sukhedhitā;
「她的手柔软细腻,双足善加养护;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
她今日为何如此,徒步行于道路?
‘‘Yassā mudutalā pādā, caraṇā ca sukhedhitā;
「她的脚柔软细腻,双足善加养护;
Pādukāhi suvaṇṇāhi, pīḷamānāva gacchati;
穿着金制鞋履,却如受压迫而行;
Sā kathajja anujjhaṅgī, pathaṃ gacchati pattikā.
她今日为何如此,徒步行于道路?
‘‘Yāssu itthisahassānaṃ, purato gacchati mālinī;
「她曾在千名女子中,戴着花环走在前面;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati ekikā.
她今日为何如此,独自前往森林?」
‘‘Yāssu sivāya sutvāna, muhuṃ uttasate pure;
「听到豺狼的叫声后,她以前常常惊恐;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
今天她却无所畏惧,胆怯地走向森林。
‘‘Yāssu indasagottassa, ulūkassa pavassato;
「听到因陀罗族的猫头鹰,在雨中鸣叫;
Sutvāna nadato bhītā, vāruṇīva pavedhati;
听到它的叫声后,她恐惧得像瓦鲁尼一样颤抖;
Sā kathajja anujjhaṅgī, vanaṃ gacchati bhīrukā.
今天她却无所畏惧,胆怯地走向森林。
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去子女的鸟,看见空巢;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
我将长久地以苦忧思,来到这空城。
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去子女的鸟,看见空巢;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
「见不到亲爱的儿子,我将变得消瘦、憔悴。」
‘‘Sakuṇī hataputtāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去幼雏的鸟,见到空巢;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
见不到亲爱的儿子,我将到处奔走。」
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去幼雏的鹬鸟,见到空巢;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
来到这空城,我将长久地以苦忧愁。」
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去幼雏的鹬鸟,见到空巢;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
见不到亲爱的儿子,我将变得消瘦、憔悴。」
‘‘Kurarī hatachāpāva, suññaṃ disvā kulāvakaṃ;
「如同失去幼雏的鹬鸟,见到空巢;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
不见亲爱的儿子,我将到处奔走。
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
「她确实如无水池塘中的赤麻鸭;
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, suññaṃ āgammimaṃ puraṃ.
我将长久地以苦忧虑,来到这空城。
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
「她确实如无水池塘中的赤麻鸭;
Kisā paṇḍu bhavissāmi, piye putte apassatī.
不见亲爱的儿子,我将消瘦、憔悴。
‘‘Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṃ anūdake;
「她确实如无水池塘中的赤麻鸭;
Tena tena padhāvissaṃ, piye putte apassatī.
不见亲爱的儿子,我将到处奔走。
‘‘Evaṃ me vilapantiyā, rājā puttaṃ adūsakaṃ;
「当我如此悲泣时,国王将无辜的儿子
Pabbājesi vanaṃ raṭṭhā, maññe hissāmi jīvitaṃ’’.
「他从国家出家到森林,我想我将失去生命。」
‘‘Tassā lālappitaṃ sutvā, sabbā antepure bahū ;
「听到她的哀泣,所有在内宫的众多妇女;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, sivikaññā samāgatā.
「举起手臂哀号,聚集在西维咖的轿子旁。
‘‘Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā;
「如同被风吹倒、被风摧毁的沙喇树;
Senti puttā ca dārā ca, vessantaranivesane.
「儿子们和妻子们躺卧在韦桑答喇的住处。
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「宫女们、王子们、妓女们和婆罗门们;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
「举起手臂哀号,在韦桑答喇的住处。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、军队中的战士、车兵、步兵;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, vessantaranivesane.
伸展双臂跳跃,在韦桑答拉的住所。
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
其后,当夜晚过去,太阳升起之时;
Atha vessantaro rājā, dānaṃ dātuṃ upāgami.
于是韦桑答拉王,前来布施。
‘‘Vatthāni vatthakāmānaṃ, soṇḍānaṃ detha vāruṇiṃ;
「给需要衣服者衣服,给醉者韦卢尼酒;
Bhojanaṃ bhojanatthīnaṃ, sammadeva pavecchatha.
给需要食物者食物,应当正确地施与。
‘‘Mā ca kiñci vanibbake, heṭṭhayittha idhāgate;
「不要让任何来到此处者,空手而返;
Tappetha annapānena, gacchantu paṭipūjitā.
以饮食满足他们,让他们满意而去。
‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
「于是在此处发出声音,喧闹、可怖、巨大;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvaṃ .
「他们以布施取出它,你再次给予了布施。」
‘‘Tesu mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
「他们醉了、疲倦了,无所得地离去;」
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
「当大王离去时,在西毗国增长。」
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, nānāphaladharaṃ dumaṃ;
「啊!他们确实砍断了树,那棵结各种果实的树;」
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
「如同国家驱逐韦桑答拉,那位无过失者。」
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmadadaṃ dumaṃ;
「啊!他们确实砍断了树,那棵给予一切所欲的树;」
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
「如同国家驱逐韦桑答拉,那位无过失者。」
‘‘Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ, sabbakāmarasāharaṃ;
「啊!他们确实砍断了树,那棵带来一切所欲之味的树;」
Yathā vessantaraṃ raṭṭhā, pabbājenti adūsakaṃ.
如同韦桑答拉,国家驱逐无过失者。
‘‘Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
「那些年长者、那些年少者,以及那些中年人;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
伸展双臂而跳跃,当大王离去时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国土增长者。
‘‘Atiyakkhā vassavarā, itthāgārā ca rājino;
「超越亚卡的雨季优胜者,以及国王的后宫;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, nikkhamante mahārāje;
伸展双臂而跳跃,当大王离去时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国土增长者。
‘‘Thiyopi tattha pakkanduṃ, yā tamhi nagare ahu;
「在那里的妇女们也跳跃,那些在该城中的人;」
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
当大王离开时,在西韦人的国土增长处。
‘‘Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā, aññe vāpi vanibbakā;
「那些婆罗门和沙门,以及其他游方者;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, adhammo kira bho iti.
伸出手臂跳跃,说:『这是非法啊,尊者!』
‘‘Yathā vessantaro rājā, yajamāno sake pure;
「正如韦桑答拉王,在自己的城中布施;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
因西韦人的言语,从王国被驱逐。
‘‘Satta hatthisate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
「布施了七百头象,装饰着一切庄严;
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.
金色腰带的象王,穿着金色装饰的衣服。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
「由持矛持钩的村长们骑乘;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦山达拉王,从自己的国土被驱逐。
‘‘Satta assasate datvā, sabbālaṅkārabhūsite;
「布施了七百匹马,装饰着一切庄严;
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
纯种的骏马,信度种的快行者。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
「村长们骑乘着,持弓箭者;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦山达拉王,从自己的国土被驱逐。
‘‘Satta rathasate datvā, sannaddhe ussitaddhaje;
「布施了七百辆车,备好的,竖立着旗帜;
Dīpe athopi veyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
有狮子或老虎,装饰着一切庄严。
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
「村长们骑乘着,手持弓、有盔甲者;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦山达拉王,从自己的国土被驱逐。
‘‘Satta itthisate datvā, ekamekā rathe ṭhitā;
「施与七百女子,每一位站在车上;
Sannaddhā nikkharajjūhi, suvaṇṇehi alaṅkatā.
装备齐全,以绳索束缚,以黄金装饰。
‘‘Pītālaṅkārā pītavasanā, pītābharaṇavibhūsitā;
「黄色装饰、黄色衣服,以黄色饰品庄严;
Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā;
眉毛修长、眼睛美丽,善加装饰、身材苗条;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦山达拉王,从自己的国土被驱逐。
‘‘Satta dhenusate datvā, sabbā kaṃsupadhāraṇā ;
「施与七百母牛,全都是金色的;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦山达拉王,从自己的国土被驱逐。
‘‘Satta dāsisate datvā, satta dāsasatāni ca;
「布施了七百女奴,以及七百男奴;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦散答拉王,从自己的国家被驱逐。
‘‘Hatthī assarathe datvā, nāriyo ca alaṅkatā;
「布施了象、马、车,以及装饰的女人们;
Esa vessantaro rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
这位韦散答拉王,从自己的国家被驱逐。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是令人恐怖的,那时是令人毛骨悚然的;
Mahādāne padinnamhi, medanī sampakampatha.
当大布施被给予时,大地震动了。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是令人恐怖的,那时是令人毛骨悚然的;
Yaṃ pañjalikato rājā, samhā raṭṭhā nirajjati.
当合掌的王,从自己的国家被驱逐时。
‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
「那里传来声音,巨大、可怕、喧嚣;
Dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvaṃ.
他们以布施除去那个,你再次给予布施。
‘‘Tesu mattā kilantāva, sampatanti vanibbakā;
「他们醉了、疲惫,无衣地到达;
Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’.
当大王出去时,在西毗国的增长。」
‘‘Āmantayittha rājānaṃ, sañjayaṃ dhamminaṃ varaṃ ;
「他们告诉国王,殊胜的如法者桑加亚;
Avaruddhasi maṃ deva, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ.
天啊,你阻止了我,我要去旺咖山。
‘‘Ye hi keci mahārāja, bhūtā ye ca bhavissare;
「大王,无论过去的任何众生,以及未来的;
Atittāyeva kāmehi, gacchanti yamasādhanaṃ.
对诸欲不满足,去到阎魔的领域。
‘‘Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
「我将在自己的城市中祭祀,在自己的城市中作祭主;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
为了西毗人的话语之义,从整个国家被驱逐。
‘‘Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
「我将行那恶事,在充满野兽的森林中;
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
在剑齿虎所栖息之处,我作诸福德;
Tumhe paṅkamhi sīdatha’’.
你们沉溺于泥沼中」。
‘‘Anujānāhi maṃ amma, pabbajjā mama ruccati;
「请允许我,母亲,出家令我喜悦;
Svāhaṃ sake abhissasiṃ, yajamāno sake pure;
我将在自己的城市中祭祀,在自己的城市中作祭主;
Sivīnaṃ vacanatthena, samhā raṭṭhā nirajjati.
为了西毗人的话语之义,从整个国家被驱逐。
‘‘Aghaṃ taṃ paṭisevissaṃ, vane vāḷamigākiṇṇe;
「我将前往那险难之处,在野兽充满的森林中;
Khaggadīpinisevite, ahaṃ puññāni karomi;
在剑齿虎出没之处,我作诸福德;
Tumhe paṅkamhi sīdatha .
你们则陷于泥沼中。」
‘‘Anujānāmi taṃ putta, pabbajjā te samijjhatu;
「儿子,我允许你,愿你的出家成功;
Ayañca maddī kalyāṇī, susaññā tanumajjhimā;
而这位美丽的妻子,善良、纤细腰身,
Acchataṃ saha puttehi, kiṃ araññe karissati’’.
让她与儿子们住在一起,她在森林中能做什么呢?」
‘‘Nāhaṃ akāmā dāsimpi, araññaṃ netumussahe;
「我不会违背她的意愿,即使是女仆也不会强带到森林;
Sace icchati anvetu, sace nicchati acchatu’’.
如果她愿意就跟随,如果她不愿意就留下。」
‘‘Tato suṇhaṃ mahārājā, yācituṃ paṭipajjatha;
「大王,从那里听闻后,请你实行乞求;
Mā candanasamācāre, rajojallaṃ adhārayi.
不要行持檀香木的行为,不要承受尘土与泥。
‘‘Mā kāsiyāni dhāretvā , kusacīraṃ adhārayi;
不要穿着咖西衣后,承受古沙草衣;
Dukkho vāso araññasmiṃ, mā hi tvaṃ lakkhaṇe gami.
在林野中住是苦的,你不要去到拉卡那。」
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
「王子妃玛地,一切肢体美好者,对他说:
Nāhaṃ taṃ sukhamiccheyyaṃ, yaṃ me vessantaraṃ vinā’’.
『我不希求那离开我的韦山答拉的乐。』」
‘‘Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
「大王,西维人的国土增长者,对她说:
Iṅgha maddī nisāmeti, vane ye honti dussahā.
『来吧,玛地,请你谛听,在林中有那些难以忍受者。』
‘‘Bahū kīṭā paṭaṅgā ca, makasā madhumakkhikā;
「众多的虫、飞蛾、蚊子和苍蝇,
Tepi taṃ tattha hiṃseyyuṃ, taṃ te dukkhataraṃ siyā.
它们也会在那里伤害你,那对你会更苦。
‘‘Apare passa santāpe, nadīnupanisevite;
「看那些亲近河流的其他苦恼,
Sappā ajagarā nāma, avisā te mahabbalā.
名为蟒蛇的蛇,它们无毒但力大。
‘‘Te manussaṃ migaṃ vāpi, api māsannamāgataṃ;
「它们以身体缠绕人或兽,
Parikkhipitvā bhogehi, vasamānenti attano.
甚至已来到近处者,使其受自己控制。
‘‘Aññepi kaṇhajaṭino , acchā nāma aghammigā;
「还有其他黑发结者,名为熊,是可怕的野兽,
Na tehi puriso diṭṭho, rukkhamāruyha muccati.
被它们看见的人,即使爬上树也不能逃脱。
‘‘Saṅghaṭṭayantā siṅgāni, tikkhaggātippahārino ;
「摩擦着角,锐利的角尖互相撞击;
Mahiṃsā vicarantettha, nadiṃ sotumbaraṃ pati.
水牛们在那里游荡,朝向河流、溪流和池塘。
‘‘Disvā migānaṃ yūthānaṃ, gavaṃ sañcarataṃ vane;
「看见兽群、牛群在林中游荡;
Dhenuva vacchagiddhāva, kathaṃ maddi karissasi.
如母牛贪恋小牛,你将如何交配呢?
‘‘Disvā sampatite ghore, dumaggesu plavaṅgame;
「看见在险恶的恶道上到来的猴子们;
Akhettaññāya te maddi, bhavissate mahabbhayaṃ.
对于不知田地的你,交配将会有大恐怖。
‘‘Yā tvaṃ sivāya sutvāna, muhuṃ uttasayī pure;
「你以前听到豺狼的声音,就一再惊恐;
Sā tvaṃ vaṅkamanuppattā, kathaṃ maddi karissasi.
那样的你来到弯曲之处,你将如何交配呢?」
‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisinnesu pakkhisu;
「当正午时分站立时,当鸟群栖息时;
Saṇateva brahāraññaṃ, tattha kiṃ gantumicchasi’’.
大森林发出声响,你想去那里做什么?」
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
「王女玛地,一切肢体美好者,对他说:
Yāni etāni akkhāsi, vane paṭibhayāni me;
你所说的这些,在森林中令我恐怖的;
Sabbāni abhisambhossaṃ, gacchaññeva rathesabha.
我将全部克服,我确实要去,车中之牛!
‘‘Kāsaṃ kusaṃ poṭakilaṃ, usiraṃ muñjapabbajaṃ ;
「咖沙草、库沙草、波塔吉喇草、乌西拉草、蒙加草丛;
Urasā panudahissāmi, nassa hessāmi dunnayā.
我将以胸膛推开它们,我不会是难以引导者。
‘‘Bahūhi vata cariyāhi, kumārī vindate patiṃ;
「确实以众多行仪,少女获得丈夫;
Udarassuparodhena, gohanuveṭhanena ca.
以腹部的束缚,以及牛颚的缠绕。
‘‘Aggissa pāricariyāya, udakummujjanena ca;
「以火的须跋,以及水的浸没;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间的穿刺是痛苦的,车中之牛啊,你应当前去。
‘‘Apissā hoti appatto, ucchiṭṭhamapi bhuñjituṃ;
「他未得到,甚至连残食也未得食用;
Yo naṃ hatthe gahetvāna, akāmaṃ parikaḍḍhati;
那位以手抓住他,不情愿地拖拉他;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间的穿刺是痛苦的,车中之牛啊,你应当前去。
‘‘Kesaggahaṇamukkhepā , bhūmyā ca parisumbhanā;
「抓头发、击打口部,以及在地上拖拽;
Datvā ca nopakkamati, bahudukkhaṃ anappakaṃ;
给予后又不离去,许多痛苦,非少量的;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
「世间的穿刺是痛苦的,车中之牛啊,请你离去吧。」
‘‘Sukacchavī vedhaverā, datvā subhagamānino;
「美肤者是穿刺的仇敌,给予后自认为有福者;」
Akāmaṃ parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā;
「不情愿地被拖走,如乌鸦被猫头鹰所拖;」
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
「世间的穿刺是痛苦的,车中之牛啊,请你离去吧。」
‘‘Api ñātikule phīte, kaṃsapajjotane vasaṃ;
「即使住在繁荣的亲族家中,住在金灯照耀之处;」
Nevābhivākyaṃ na labhe, bhātūhi sakhinīhipi ;
「我从兄弟们和女伴们那里,既得不到问候也得不到;」
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
「世间的穿刺是痛苦的,车中之牛啊,请你离去吧。」
‘‘Naggā nadī anūdakā, naggaṃ raṭṭhaṃ arājakaṃ;
「裸露的河流无水,裸露的国家无国王;」
Itthīpi vidhavā naggā, yassāpi dasa bhātaro;
女人即使是寡妇、赤裸,她也有十个兄弟;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间的寡居是痛苦的,车中之牛啊,还是去吧。
‘‘Dhajo rathassa paññāṇaṃ, dhūmo paññāṇamaggino;
「旗是车的标志,烟是火的标志;
Rājā rathassa paññāṇaṃ, bhattā paññāṇamitthiyā;
国王是车的标志,丈夫是女人的标志;
Vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha.
世间的寡居是痛苦的,车中之牛啊,还是去吧。
‘‘Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittimaṃ;
「贫穷女对贫穷男,富有女对富有男,都是值得称赞的;
Taṃ ve devā pasaṃsanti, dukkarañhi karoti sā.
诸天人确实赞叹那样的,因为她做了难做之事。
‘‘Sāmikaṃ anubandhissaṃ, sadā kāsāyavāsinī;
「我将追随丈夫,常着袈裟衣;
Pathabyāpi abhijjantyā , vedhabyaṃ kaṭukitthiyā.
以大地为证,以苦行为誓,
‘‘Api sāgarapariyantaṃ, bahuvittadharaṃ mahiṃ;
「即使是直到海洋为边际、拥有众多财富的大地;
Nānāratanaparipūraṃ , nicche vessantaraṃ vinā.
充满种种宝物,我不愿没有韦桑答拉。
‘‘Kathaṃ nu tāsaṃ hadayaṃ, sukharā vata itthiyo;
「那些女人的心是怎样的,实在是安乐的女人们;
Yā sāmike dukkhitamhi, sukhamicchanti attano.
当丈夫痛苦时,她们却为自己寻求安乐。
‘‘Nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane;
「当大王离开时,西毗人的国土增长者;
Tamahaṃ anubandhissaṃ, sabbakāmadado hi me’’.
我将跟随他,因为他是我一切欲求的施予者」。
‘‘Tamabravi mahārājā, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
「大王对玛地说,她一切肢体美好:」
Ime te daharā puttā, jālī kaṇhājinā cubho;
「这些是你年幼的儿子,佳利和咖纳基那·主布;
Nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayaṃ te posayāmase’’ .
舍弃王位标志而去,我们将抚养他们。」
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
「王妃玛地,一切肢体美好者,对他说:
Piyā me puttakā deva, jālī kaṇhājinā cubho;
「天啊,我亲爱的儿子们,佳利和咖纳基那·主布;
Tyamhaṃ tattha ramessanti, araññe jīvasokinaṃ’’.
我将在那里与他们一起欢喜,在林野中,忧虑生命者。」
‘‘Tamabravi mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
「大王,西维人的国土增长者,对她说:
Sālīnaṃ odanaṃ bhutvā, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
「吃了米饭,清净的,以肉汁浇灌的;
Rukkhaphalāni bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
吃树果,孩子们如何能做到呢?」
‘‘Bhutvā satapale kaṃse, sovaṇṇe satarājike;
「在百巴拉的盘中用餐,在百王的金盘中;在树叶上用餐者,孩子们如何生活?」
Rukkhapattesu bhuñjantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
「在树叶上用餐者,孩子们如何生活?」
‘‘Kāsiyāni ca dhāretvā, khomakoṭumbarāni ca;
「穿着咖西的衣服,亚麻和国桑比的衣服;穿着咖萨草衣者,孩子们如何生活?」
Kusacīrāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
「穿着咖萨草衣者,孩子们如何生活?」
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
「乘坐轿子周游,乘坐马车;步行奔走者,孩子们如何生活?」
Pattikā paridhāvantā, kathaṃ kāhanti dārakā.
「步行奔走者,孩子们如何生活?」
‘‘Kūṭāgāre sayitvāna, nivāte phusitaggaḷe;
「睡在楼阁中,在无风、有门闩的地方;睡在树根下者,孩子们如何生活?」
Sayantā rukkhamūlasmiṃ, kathaṃ kāhanti dārakā.
「睡在树根下者,孩子们如何生活?」
‘‘Pallaṅkesu sayitvāna, gonake cittasanthate;
「躺卧在床榻上,在装饰美丽的牛皮上;
Sayantā tiṇasanthāre, kathaṃ kāhanti dārakā.
睡在草铺上,孩子们如何能忍受?
‘‘Gandhakena vilimpitvā, agarucandanena ca;
「涂抹着檀香,以及沉香和旃檀;
Rajojallāni dhārentā, kathaṃ kāhanti dārakā.
承受着尘土和泥水,孩子们如何能忍受?
‘‘Cāmaramorahatthehi, bījitaṅgā sukhedhitā ;
「用牦牛尾和孔雀羽扇扇着,身体安乐地被养育;
Phuṭṭhā ḍaṃsehi makasehi, kathaṃ kāhanti dārakā’’.
被虻和蚊子叮咬,孩子们如何能忍受?」
‘‘Tamabravi rājaputtī, maddī sabbaṅgasobhanā;
「那时王女玛地,一切肢体美丽者,对他说;
Mā deva paridevesi, mā ca tvaṃ vimano ahu;
『天啊,请勿悲伤,请你不要意志消沉;
Yathā mayaṃ bhavissāma, tathā hessanti dārakā.
「我们将会如何,孩子们也将会如此。」
‘‘Idaṃ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhanā;
「说此之后,一切肢体美好的玛地离去;」
Sivimaggena anvesi, putte ādāya lakkhaṇā’’.
「具相者带着儿子们,沿着西毗道寻找。」
Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
「然后,刹帝利韦桑答拉王,布施了布施;」
Pitu mātu ca vanditvā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ.
「礼敬父母之后,并作右绕。」
Catuvāhiṃ rathaṃ yuttaṃ, sīghamāruyha sandanaṃ;
「迅速登上套着四匹马的车辆;」
Ādāya puttadārañca, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
「带着儿女妻子,前往弯曲的山。」
Tato vessantaro rājā, yenāsi bahuko jano;
「然后,韦桑答拉王,去到有许多人之处;」
‘‘Āmanta kho taṃ gacchāma, arogā hontu ñātayo’’.
「那么,我们告辞了,愿亲族们健康。」
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, rammarūpaṃva dissati;
「来吧,玛地,请看,显现出可爱的形色;
Āvāsaṃ siviseṭṭhassa, pettikaṃ bhavanaṃ mama’’.
这是西韦王的住处,我父亲的宅邸。」
‘‘Taṃ brāhmaṇā anvagamuṃ, te naṃ asse ayācisuṃ;
「那些婆罗门跟随着他,他们向他乞求马匹;
Yācito paṭipādesi, catunnaṃ caturo haye’’’.
被乞求后,他给予了四个人四匹马。」
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṃva dissati;
「来吧,玛地,请看,显现出美妙的形色;
Migarohiccavaṇṇena, dakkhiṇassā vahanti maṃ’’.
以鹿皮色的马匹,在右边载着我。」
‘‘Athettha pañcamo āgā, so taṃ rathamayācatha;
「于是第五个人来了,他向他乞求车辆;
Tassa taṃ yācitodāsi, na cassupahato mano.
他应所求而给予,其心不受扰乱。
‘‘Tato vessantaro rājā, oropetvā sakaṃ janaṃ;
「然后韦桑答拉王,让自己的人民下来;
Assāsayi assarathaṃ, brāhmaṇassa dhanesino’’.
将马车布施给求财的婆罗门」。
‘‘Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahu esā kaniṭṭhikā;
「你,玛地,牵着咖纳,快点,这小女孩;
Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’’.
我将牵着嘉利,因为他是年长的兄弟」。
‘‘Rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārikaṃ;
「王牵着王子,王妃牵着女儿;
Sammodamānā pakkāmuṃ, aññamaññaṃ piyaṃvadā’’.
他们互相欢喜地出发,彼此说着亲爱的话」。
Dānakaṇḍaṃ nāma. · 名为布施篇
Vanapavesanaṃ入林
‘‘Yadi keci manujā enti, anumagge paṭipathe;
「如果有任何人来到,在路上、在道路上;
Maggaṃ te paṭipucchāma, kuhiṃ vaṅkatapabbato.
我们向你询问道路,弯曲山在何处。
‘‘Te tattha amhe passitvā, kalunaṃ paridevayuṃ;
他们在那里见到我们后,悲伤地哀叹;
Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkatapabbato’’.
他们告知苦,弯曲山在远处。
‘‘Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume;
若在森林中见到,孩童们在结果的树上;
Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā.
为了那些果实,孩童们哭泣。
‘‘Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā;
见到孩童们哭泣,高大的树木被摇动;
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake.
自己弯下身来,靠近孩童们。
‘‘Idaṃ accherakaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
见到此稀有之事,令人惊奇、汗毛竖立;
Sādhukāraṃ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā.
玛地,一切肢体美丽者,发出「善哉」之语。
‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
「实在稀有于世间,实在未曾有、令人汗毛竖立;
Vessantarassa tejena, sayamevonatā dumā’’.
以韦桑答拉的威力,树木自己弯下。」
‘‘Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake;
「诸亚卡缩短道路,出于对孩童们的悲悯;
Nikkhantadivaseneva, cetaraṭṭhaṃ upāgamuṃ’’.
在出发的当天,他们就到达了切答国。」
‘‘Te gantvā dīghamaddhānaṃ, cetaraṭṭhaṃ upāgamuṃ;
「他们走了长途之后,到达了切答国;
Iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ, bahumaṃsasurodanaṃ’’.
繁荣、兴盛的国土,有很多肉和美食。」
‘‘Cetiyo parivāriṃsu, disvā lakkhaṇamāgataṃ;
「切帝王围绕着,见到具有相好者到来;
Sukhumālī vata ayyā, pattikā paridhāvati.
「尊者确实娇弱,却徒步行走。
‘‘Vayhāhi pariyāyitvā, sivikāya rathena ca;
「你曾乘坐轿子和车辆到处游行;
Sājja maddī araññasmiṃ, pattikā paridhāvati’’.
今日在林中,醉者却徒步行走。」
‘‘Taṃ disvā cetapāmokkhā, rodamānā upāgamuṃ;
「见到那个从心解脱者,他们哭泣着前来;
Kacci nu deva kusalaṃ, kacci deva anāmayaṃ;
天啊,是否安乐?天啊,是否无病?
Kacci pitā arogo te, sivīnañca anāmayaṃ.
你的父亲是否无病?西维人是否无病?
‘‘Ko te balaṃ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṃ;
「大王,谁是你的军队?谁是你的车队?
Anassako arathako, dīghamaddhānamāgato;
无马无车,却来到长远的路程;
Kaccāmittehi pakato, anuppattosimaṃ disaṃ’’.
被恶友所欺骗,未到达边界之地。
‘‘Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;
贤友,我安乐,贤友,亦无病;
Atho pitā arogo me, sivīnañca anāmayaṃ.
我父亲无病,诸西维人亦无病。
‘‘Ahañhi kuñjaraṃ dajjaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ;
我将给予驯服的象,有象牙的、高大的;
Khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.
知战场的、一切战争的,一切白色的象中最上。
‘‘Paṇḍukambalasañchannaṃ, pabhinnaṃ sattumaddanaṃ;
以黄毯覆盖的、发情的、镇压敌人的;
Dantiṃ savāḷabījaniṃ, setaṃ kelāsasādisaṃ.
有牙的、带尾拂的,白色的、如凯拉萨山相似的。
‘‘Sasetacchattaṃ saupādheyyaṃ, sāthappanaṃ sahatthipaṃ;
带白伞的、带装饰的、带座位的、带象夫的;
Aggayānaṃ rājavāhiṃ, brāhmaṇānaṃ adāsahaṃ.
我将最胜的车乘、王车,给予了婆罗门,没有给仆人。
‘‘Tasmiṃ me sivayo kuddhā, pitā cupahatomano;
「因此我的岳父对我愤怒,父亲也心怀不悦;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
大王囚禁了我,我前往弯曲山;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’.
请正确地知道处所,我们住在森林中的地方」。
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
「大王,善来!你来得不远;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
你已到达自在处,请告知这里有什么。
‘‘Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ, suddhaṃ sālinamodanaṃ;
「蔬菜、莲藕、蜂蜜、肉,清净的稻米饭;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno nosi āgato’’.
大王,请享用,你作为客人已到来」。
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
「所施之物已被接受,一切已被估价;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
国王你已阻碍了我,我将前往邦嘎山;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’.
请正确地知道处所,我们将住在森林中。」
‘‘Idheva tāva acchassu, cetaraṭṭhe rathesabha;
「车中之牛啊!请暂且住在此处,直到明天;
Yāva cetā gamissanti, rañño santika yācituṃ.
直到这些人前往国王处请求。
‘‘Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ;
为了使大王、西韦人的国土增长者深思;
Taṃ taṃ cetā purakkhatvā, patītā laddhapaccayā;
这些人以他为先导,已获得资具而满足;
Parivāretvāna gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya’’.
他们围绕着前行,刹帝利啊!你应如此知道。」
‘‘Mā vo ruccittha gamanaṃ, rañño santika yācituṃ;
「不要喜欢前往,向国王请求;
Nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, rājāpi tattha nissaro.
使大王思考,国王在那里也无能为力。
‘‘Accuggatā hi sivayo, balaggā negamā ca ye;
「因为诸缝衣者已超越,诸军队首领和城市首领们;
Te vidhaṃsetumicchanti, rājānaṃ mama kāraṇā’’.
他们想要毁灭国王,因为我的缘故」。
‘‘Sace esā pavattettha, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
「如果这在国中进行,国之增长者;
Idheva rajjaṃ kārehi, cetehi parivārito.
就在此处行王政,被诸支提围绕。
‘‘Iddhaṃ phītañcidaṃ raṭṭhaṃ, iddho janapado mahā;
「这国繁荣兴盛,大国土繁荣;
Matiṃ karohi tvaṃ deva, rajjassa manusāsituṃ’’.
天啊,你作意,教诫王国」。
‘‘Na me chando mati atthi, rajjassa anusāsituṃ;
「我没有欲望、意愿去统治王国;
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetaputtā suṇātha me.
我已从国家出家,请听我说,切答之子们。
‘‘Atuṭṭhā sivayo āsuṃ, balaggā negamā ca ye;
「西维人不满,巴喇嘎人和内嘎马人也是;
Pabbājitassa raṭṭhasmā, cetā rajjebhisecayuṃ.
我从国家出家后,切答人为王位灌顶。
‘‘Asammodiyampi vo assa, accantaṃ mama kāraṇā;
「即使你们因我之故而极度不和;
Sivīhi bhaṇḍanañcāpi, viggaho me na ruccati.
与西维人的争论和冲突,我不喜欢。
‘‘Athassa bhaṇḍanaṃ ghoraṃ, sampahāro anappako;
「若有可怕的争论,不小的冲突;
Ekassa kāraṇā mayhaṃ, hiṃseyya bahuko jano.
因我一人之故,许多人会受伤害。
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
「所给予的已被接受,一切都已被估价;
Avaruddhasi maṃ rājā, vaṅkaṃ gacchāmi pabbataṃ;
国王你已阻碍了我,我将前往弯曲山;
Okāsaṃ sammā jānātha, vane yattha vasāmase’’.
请正确地知道处所,我们将住在森林中的地方。」
‘‘Taggha te mayamakkhāma, yathāpi kusalā tathā;
「我们确实告诉你,如同善巧者一样;
Rājisī yattha sammanti, āhutaggī samāhitā.
在那里诸仙人聚集,供火已被安置。
‘‘Esa selo mahārāja, pabbato gandhamādano;
「大王,这是石山,香醉山;
Yattha tvaṃ saha puttehi, saha bhariyāya cacchasi.
在那里你与儿子们,与妻子一起游行。
‘‘Taṃ cetā anusāsiṃsu, assunettā rudaṃmukhā;
「那些人以泪眼、哭泣的面容教诫他;」
Ito gaccha mahārāja, ujuṃ yenuttarā mukho.
大王,从此处出发,面向北方直行。
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, vepullaṃ nāma pabbataṃ;
尊者,然后你将看见,名为韦布喇的山。
Nānādumagaṇākiṇṇaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
遍布各种树木,荫凉宜人。
‘‘Tamatikkamma bhaddante, atha dakkhisi āpagaṃ;
尊者,越过那座山后,然后你将看见河流。
Nadiṃ ketumatiṃ nāma, gambhīraṃ girigabbharaṃ.
名为给都马帝河,深邃,山谷中流淌。
‘‘Puthulomamacchākiṇṇaṃ, supatitthaṃ mahodakaṃ;
充满粗鳞鱼,有良好的渡口,水量丰沛。
Tattha nhatvā pivitvā ca, assāsetvā saputtake.
在那里沐浴、饮水,与儿子们一起休息。
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, nigrodhaṃ madhupipphalaṃ;
尊者,然后你将看见,榕树和蜜芒果树。
Rammake sikhare jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
生于拉马咖山峰,清凉荫蔽,悦意。
‘‘Atha dakkhisi bhaddante, nāḷikaṃ nāma pabbataṃ;
「尊者,然后你将看见名为那利咖的山;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, selaṃ kimpurisāyutaṃ.
充满种种鸟群,岩石有紧那罗。
‘‘Tassa uttarapubbena, mucalindo nāma so saro;
「在它的东北方,有名为目真邻陀的湖;
Puṇḍarīkehi sañchanno, setasogandhikehi ca.
覆盖着红莲花,以及白色芳香花。
‘‘So vanaṃ meghasaṅkāsaṃ, dhuvaṃ haritasaddalaṃ;
「那片森林如云聚,常绿叶茂盛;
Sīhovāmisapekkhīva vanasaṇḍaṃ vigāhaya;
如狮子期待猎物般进入丛林;
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
覆盖着花树,以及两种果树。
‘‘Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
「在那里,有滴水声的鸟群,各种颜色的众多鸟类;
Kūjantamupakūjanti, utusaṃpupphite dume.
当树木随季节开花时,它们鸣叫并相互应和。
‘‘Gantvā girividuggānaṃ, nadīnaṃ pabhavāni ca;
「前往山岩险峻之处,以及诸河流的源头;
So addasa pokkharaṇiṃ, karañjakakudhāyutaṃ.
他看见一个莲池,具有喷泉和水槽。
‘‘Puthulomamacchākiṇṇaṃ, supatitthaṃ mahodakaṃ;
「充满粗毛鱼类,有良好的岸边,水量丰沛;
Samañca caturaṃsañca, sāduṃ appaṭigandhiyaṃ.
平坦且四方,甘美且无臭味。
‘‘Tassā uttarapubbena, paṇṇasālaṃ amāpaya;
「在它的东北方,令建造叶屋;
Paṇṇasālaṃ amāpetvā, uñchācariyāya īhatha’’.
令建造叶屋后,从事拾落穗的行为。」
Vanapavesanaṃ nāma. · 名为入林
Jūjakapabbaṃ朱迦咖章
‘‘Ahu vāsī kaliṅgesu, jūjako nāma brāhmaṇo;
「在咖林伽国有一位婆罗门,名叫朱佳咖;
Tassāsi daharā bhariyā, nāmenāmittatāpanā.
他有一位年轻的妻子,名叫阿弥答答巴那。
‘‘Tā naṃ tattha gatāvocuṃ, nadiṃ udakahāriyā;
「那些去河边取水的妇女们对她说;
Thiyo naṃ paribhāsiṃsu, samāgantvā kutūhalā.
妇女们聚集在一起,出于好奇而责骂她。
‘‘Amittā nūna te mātā, amitto nūna te pitā;
「你的母亲确实是敌人,你的父亲确实是敌人;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你这样年轻的女子,给了一位老人。
‘‘Ahitaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
「你的亲族确实对你不利,他们私下商议;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你这样年轻的女子,给了一位老人。
‘‘Amittā vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
「你的亲族确实是敌人,他们秘密商议;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你交给老人,你这样年轻的少女。
‘‘Dukkaṭaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
「你的亲族确实作了恶行,他们秘密商议;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你交给老人,你这样年轻的少女。
‘‘Pāpakaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
「你的亲族确实是邪恶的,他们秘密商议;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你交给老人,你这样年轻的少女。
‘‘Amanāpaṃ vata te ñātī, mantayiṃsu rahogatā;
「你的亲族确实是不可意的,他们秘密商议;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你交给老人,你这样年轻的少女。
‘‘Amanāpavāsaṃ vasi, jiṇṇena patinā saha ;
「你与衰老的丈夫一起住着不愉快的生活;
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, mataṃ te jīvitā varaṃ.
你与衰老者同住,对你来说死比生更好。
‘‘Na hi nūna tuyhaṃ kalyāṇi, pitā mātā ca sobhane;
「美丽的女子,你的父亲和母亲确实不善;
Aññaṃ bhattāraṃ vindiṃsu, ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu;
他们为你找了另一个丈夫,把你给了衰老者;
Evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
你这样年轻而有念。
‘‘Duyiṭṭhaṃ te navamiyaṃ, akataṃ aggihuttakaṃ;
「你的新月祭被看错了,火供没有做;
Ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ satiṃ.
他们把你给了衰老者,你这样年轻而有念。
‘‘Samaṇe brāhmaṇe nūna, brāhmaṇacariyaparāyaṇe;
「确实对沙门、婆罗门,以梵行为究竟者;
Sā tvaṃ loke abhisapi, sīlavante bahussute;
你在世间诅咒了那些具戒、多闻者;
Yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, evaṃ dahariyā satī.
你这样年轻的女子,却与老人同住。
‘‘Na dukkhaṃ ahinā daṭṭhaṃ, na dukkhaṃ sattiyā hataṃ;
「被蛇咬之苦不算苦,被刀刺之苦不算苦;
Tañca dukkhañca tibbañca, yaṃ passe jiṇṇakaṃ patiṃ.
那最强烈的苦,是看见衰老的丈夫。
‘‘Natthi khiḍḍā natthi rati, jiṇṇena patinā saha;
「与衰老的丈夫在一起,没有嬉戏,没有欢乐;
Natthi allāpasallāpo, jagghitumpi na sobhati.
没有亲密的交谈,连拥抱也不美好。
‘‘Yadā ca daharo daharā, mantayanti rahogatā;
「当年轻男子与年轻女子,在隐密处商议时;
Sabbesaṃ sokā nassanti, ye keci hadayassitā.
一切依于心的忧愁,全都消失了。」
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, purisānaṃbhipatthitā;
「你年轻、美貌,为诸男子所爱慕;
Gaccha ñātikule accha, kiṃ jiṇṇo ramayissati’’.
去亲族家吧,老者如何能使你欢喜?」
‘‘Na te brāhmaṇa gacchāmi, nadiṃ udakahāriyā;
「婆罗门,我不去河边取水;
Thiyo maṃ paribhāsanti, tayā jiṇṇena brāhmaṇa’’.
诸女人会责骂我,说我与你这老婆罗门在一起。」
‘‘Mā me tvaṃ akarā kammaṃ, mā me udakamāhari;
「你不要为我做事,不要为我取水;
Ahaṃ udakamāhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu’’.
我自己会取水,愿你不要生气。」
‘‘Nāhaṃ tamhi kule jātā, yaṃ tvaṃ udakamāhare;
「我不是生在那样的家族,要你来取水;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare.
婆罗门,你应如此知道,我不会去你家。」
‘‘Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
「婆罗门,如果你不给我带来男仆或女仆;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmi santike’’.
婆罗门,你应如此知道,我不会住在你身边」。
‘‘Natthi me sippaṭhānaṃ vā, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇi;
「婆罗门女,我没有技艺之处,也没有财富和谷物;
Kutohaṃ dāsaṃ dāsiṃ vā, ānayissāmi bhotiyā;
尊夫人,我从何处能给你带来男仆或女仆;
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu’’.
我将须跋尊夫人,愿尊夫人不要生气」。
‘‘Ehi te ahamakkhissaṃ, yathā me vacanaṃ sutaṃ;
「来,我将告诉你,如我所听闻的话;
Esa vessantaro rājā, vaṅke vasati pabbate.
那位韦桑答拉王,住在弯曲的山上。
‘‘Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu, dāsaṃ dāsiñca brāhmaṇa;
「婆罗门,你去向他乞求男仆和女仆;
So te dassati yācito, dāsaṃ dāsiñca khattiyo’’.
「被请求时,他将给你看,刹帝利的男仆与女仆。」
‘‘Jiṇṇohamasmi dubbalo , dīgho caddhā suduggamo;
「我已老迈且虚弱,路途遥远且难行;
Mā bhoti paṭidevesi, mā ca tvaṃ vimanā ahu;
夫人,请勿后悔,请你不要不悦;
Ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahu’’.
我将须跋夫人,夫人请勿愤怒。」
‘‘Yathā agantvā saṅgāmaṃ, ayuddhova parājito;
「如同未到战场,不战而败;
Evameva tuvaṃ brahme, agantvāva parājito.
婆罗门,你也如此,未到即已败。
‘‘Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā, nānayissasi brāhmaṇa;
「婆罗门,如果你不能带来男仆或女仆给我;
Evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchāmahaṃ ghare;
婆罗门,你当知,我将不住在你家;」
Amanāpaṃ te karissāmi, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
「我将对你作不喜之事,那将是你的苦。」
‘‘Nakkhatte utupubbesu, yadā maṃ dakkhisilaṅkataṃ;
「在星宿、季节之前,当你看见我被装饰时;
Aññehi saddhiṃ ramamānaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
与其他人一起欢乐时,那将是你的苦。」
‘‘Adassanena mayhaṃ te, jiṇṇassa paridevato;
「因不见我,你这衰老者将悲泣;
Bhiyyo vaṅkā ca palitā, bahū hessanti brāhmaṇa’’.
更多的弯曲与白发,将会很多,婆罗门。」
‘‘Tato so brāhmaṇo bhīto, brāhmaṇiyā vasānugo;
「于是那婆罗门害怕了,随顺婆罗门女;
Aṭṭito kāmarāgena, brāhmaṇiṃ etadabravi’’.
被欲贪所恼,对婆罗门女说此。」
‘‘Pātheyyaṃ me karohi tvaṃ, saṃkulyā saguḷāni ca ;
「你为我准备旅粮,以及装满的丸药;
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattañca brāhmaṇi.
「蜜丸与善制的炒麦粉食,婆罗门尼。」
‘‘Ānayissaṃ methunake, ubho dāsakumārake;
「我将带来一对,两个奴仆童子;」
Te taṃ paricarissanti, rattindivamatanditā’’.
「他们将须跋你,日夜不懈怠。」
‘‘Idaṃ vatvā brahmabandhu, paṭimuñci upāhanā;
「说此之后,婆罗门族人,脱下鞋履;」
Tato so mantayitvāna, bhariyaṃ katvā padakkhiṇaṃ.
「然后他告知,妻子作右绕后。」
‘‘Pakkāmi so ruṇṇamukho, brāhmaṇo sahitabbato;
「他哭泣着离去,婆罗门从同伴处;」
Sivīnaṃ nagaraṃ phītaṃ, dāsapariyesanaṃ caraṃ’’.
「前往繁荣的西韦人之城,寻找奴仆。」
‘‘So tattha gantvā avaca , ye tatthāsuṃ samāgatā;
「他到那里后说,对那些聚集在那里的人;」
Kuhiṃ vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṃ’’.
「韦散答拉王在哪里?我们在何处能见到那位刹帝利?」
‘‘Te janā taṃ avaciṃsu, ye tatthāsuṃ samāgatā;
「那些聚集在那里的人们对他们说:」
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
「婆罗门啊,那位刹帝利因过度布施而被你们驱逐,」
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
「他被逐出自己的国土,住在旺咖山。」
‘‘Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
「婆罗门啊,那位刹帝利因过度布施而被你们驱逐,」
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate’’.
「带着妻儿,住在旺咖山。」
‘‘So codito brāhmaṇiyā, brāhmaṇo kāmagiddhimā;
「那位婆罗门被婆罗门女催促,贪欲炽盛,」
Aghaṃ taṃ paṭisevittha, vane vāḷamigākiṇṇe;
「在野兽充满的森林中,你造作了那恶业。」
Khaggadīpinisevite.
在犀角尖所须跋之处。
‘‘Ādāya beḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ;
「拿着贝卢瓦杖,火供和水瓶;
So pāvisi brahāraññaṃ, yattha assosi kāmadaṃ.
他进入了大森林,在那里听到了欲乐。
‘‘Taṃ paviṭṭhaṃ brahāraññaṃ, kokā naṃ parivārayuṃ;
「当他进入大森林时,狼群围绕着他;
Vikkandi so vippanaṭṭho, dūre panthā apakkami.
他惊叫着,迷失了方向,远离了道路而偏离。
‘‘Tato so brāhmaṇo gantvā, bhogaluddho asaññato;
「然后那位婆罗门前往,贪求财富而不自制;
Vaṅkassorohaṇe naṭṭhe, imā gāthā abhāsatha’’.
在弯曲的攀登处迷失时,说了这些偈颂」。
‘‘Ko rājaputtaṃ nisabhaṃ, jayantamaparājitaṃ;
「谁能(战胜)王子,那位如公牛般的、胜利的、不可战胜的;
Bhaye khemassa dātāraṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
于怖畏中施与安稳者,谁知我韦山答拉?
‘‘Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
对乞求者成为依止,如大地对诸有情;
Dharaṇūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如大地般的大王,谁知我韦山答拉?
‘‘Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
对乞求者成为归趣,如诸河流归于大海;
Sāgarūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如大海般的大王,谁知我韦山答拉?
‘‘Kalyāṇatitthaṃ sucimaṃ, sītūdakaṃ manoramaṃ;
善渡口、清净、清凉之水、可意,
Puṇḍarīkehi sañchannaṃ, yuttaṃ kiñjakkhareṇunā;
为红莲所覆盖,具足花粉尘;
Rahadūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如湖般的大王,谁知我韦山答拉?
‘‘Assatthaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「犹如生于路边的菩提树,清凉的荫影令人喜悦;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
疲倦者的庇护所,渡越者的休息处;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如此譬喻的大王,谁能知我韦山答拉。
‘‘Nigrodhaṃva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「犹如生于路边的榕树,清凉的荫影令人喜悦;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
疲倦者的庇护所,渡越者的休息处;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
如此譬喻的大王,谁能知我韦山答拉。
‘‘Ambaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「犹如生于路边的芒果树,清凉的荫影令人喜悦;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
疲倦者的庇护所,渡越者的休息处;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
谁知道我的韦桑答拉大王,如此相似?
‘‘Sālaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「犹如生于路边的娑罗树,清凉荫蔽,令人喜悦;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
是疲倦者的渡越处,是疲惫者的归依处;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
谁知道我的韦桑答拉大王,如此相似?
‘‘Dumaṃ iva pathe jātaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ;
「犹如生于路边的树,清凉荫蔽,令人喜悦;
Santānaṃ visametāraṃ, kilantānaṃ paṭiggahaṃ;
是疲倦者的渡越处,是疲惫者的归依处;
Tathūpamaṃ mahārājaṃ, ko me vessantaraṃ vidū.
谁知道我的韦桑答拉大王,如此相似?
‘‘Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
「当我如此悲泣,进入梵林时;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, nandiṃ so janaye mama.
「若有人说『我知道』,他将生起我的喜悦。」
‘‘Evañca me vilapato, paviṭṭhassa brahāvane;
「当我如此悲叹,进入梵林时;
Ahaṃ jānanti yo vajjā, tāya so ekavācāya;
若有人说『我知道』,以那一句话;
Pasave puññaṃ anappakaṃ’’.
他将产生不少的福德。」
‘‘Tassa ceto paṭissosi, araññe luddako caraṃ;
「那位在林野中游行的猎人,心意被说服了;
Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
婆罗门啊!那位刹帝利因过度布施,被你们所驱逐;
Pabbājito sakā raṭṭhā, vaṅke vasati pabbate.
从自己的国土被放逐,住在弯曲的山中。
‘‘Tumhehi brahme pakato, atidānena khattiyo;
婆罗门啊!那位刹帝利因过度布施,被你们所驱逐;
Ādāya puttadārañca, vaṅke vasati pabbate.
带着妻儿,住在弯曲的山上。
‘‘Akiccakārī dummedho, raṭṭhā pavanamāgato;
「不作应作之事的愚者,从国家来到森林;
Rājaputtaṃ gavesanto, bako macchamivodake.
寻找王子,如鹭鸟寻找水中之鱼。
‘‘Tassa tyāhaṃ na dassāmi, jīvitaṃ idha brāhmaṇa;
「婆罗门,我今天不会给他看到生命;
Ayañhi te mayā nunno , saro pissati lohitaṃ.
因为这支被我射出的箭,将看到血。
‘‘Siro te vajjhayitvāna, hadayaṃ chetvā sabandhanaṃ;
「砍下你的头,切断你的心连同绳索,
Panthasakuṇaṃ yajissāmi, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa.
婆罗门,我将用你的肉祭祀路神。
‘‘Tuyhaṃ maṃsena medena, matthakena ca brāhmaṇa;
「婆罗门,用你的肉、脂肪和头盖骨,
Āhutiṃ paggahessāmi, chetvāna hadayaṃ tava.
「我将取供物,切下你的心。」
‘‘Taṃ me suyiṭṭhaṃ suhutaṃ, tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa;
「那对我来说是善祭、善供,婆罗门,以你的肉;
Na ca tvaṃ rājaputtassa, bhariyaṃ putte ca nessasi’’.
但你不能带走王子的妻子和儿子。」
‘‘Avajjho brāhmaṇo dūto, cetaputta suṇohi me;
「婆罗门使者不可杀,切答之子,请听我说;
Tasmā hi dūtaṃ na hanti, esa dhammo sanantano.
因此不杀使者,这是古法。
‘‘Nijjhattā sivayo sabbe, pitā naṃ daṭṭhumicchati;
「所有亲属都悲伤,父亲想见他;
Mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare.
他的母亲也虚弱,不久眼睛将失明。
‘‘Tesāhaṃ pahito dūto, cetaputta suṇohi me;
「我是他们派来的使者,切答之子,请听我说;
Rājaputtaṃ nayissāmi, yadi jānāsi saṃsa me.
「我将带走王子,如果你知道,请告诉我。」
‘‘Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṃ dadāmi te’’;
「亲爱的使者对我来说是亲爱的,我将给你满钵。」
‘‘Imañca madhuno tumbaṃ, migasatthiñca brāhmaṇa;
「这蜜之瓶,以及鹿肉,婆罗门啊;
Tañca te desamakkhissaṃ, yattha sammati kāmado’’.
「我将为你指示那地方,施欲者在那里住。」
Jūjakapabbaṃ nāma. · 名为朱迦咖章
Cūḷavanavaṇṇanā小林描述
‘‘Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
「持婆罗门相,污垢、污秽、结发;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
「穿皮衣,睡地上,礼敬火神。」
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
「持婆罗门相,污垢与结发,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着皮衣卧于地,礼敬火神。」
‘‘Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
「这些青色的树木将显现,诸树持有种种果实;
Uggatā abbhakūṭāva, nīlā añjanapabbatā.
如同升起的云峰,青色的安阇那山。
‘‘Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
「白耳的阿吒力树、沙罗树、芬达那树、马鲁瓦树;
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
被风吹动而摇曳,犹如已饮酒的学童们。
‘‘Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyova suyyare;
「在树的周围上方,犹如歌唱会一般被听闻;
Najjuhā kokilasaṅghā , sampatanti dumā dumaṃ.
来自河流的杜鹃鸟群,从一树飞向另一树。
‘‘Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
「被枝叶所摇动,犹如呼唤前去者;
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
犹如使来者欢喜,使居住者愉悦;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
韦散答拉王与其子女一起被尊敬之处。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
持婆罗门相,蓄发结髻,
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着皮衣,卧于地上,礼敬圣火。
‘‘Ambā kapitthā panasā, sālā jambū vibhītakā;
芒果、木苹果、波罗蜜、娑罗、阎浮、毗醯勒,
Harītakī āmalakā, assatthā badarāni ca.
诃梨勒、余甘子、菩提树、枣树。
‘‘Cārutimbarukkhā cettha, nigrodhā ca kapitthanā;
此处有美丽的丁巴鲁树、榕树、木苹果树,
Madhumadhukā thevanti, nīce pakkā cudumbarā.
蜜树繁茂,低处成熟的无花果。
‘‘Pārevatā bhaveyyā ca, muddikā ca madhutthikā;
鸽子、蜜蜂、蜜蜂、甜蜜蜂,
Madhuṃ anelakaṃ tattha, sakamādāya bhuñjare.
在那里有无垢的蜜,取自己的份来食用。
‘‘Aññettha pupphitā ambā, aññe tiṭṭhanti dovilā;
「有些芒果树在那里开花,有些则结着双果;
Aññe āmā ca pakkā ca, bhekavaṇṇā tadūbhayaṃ.
有些是生的和熟的,蛙色的两者都有。
‘‘Athettha heṭṭhā puriso, ambapakkāni gaṇhati;
「而在那里下面有人,取芒果的果实;
Āmāni ceva pakkāni, vaṇṇagandharasuttame.
生的和熟的,色、香、味最胜的。
‘‘Ateva me acchariyaṃ, hiṅkāro paṭibhāti maṃ;
「因此对我来说是稀有的,惊叹现起于我;
Devānamiva āvāso, sobhati nandanūpamo.
如同诸天的住处,庄严得如同难陀那园。
‘‘Vibhedikā nāḷikerā, khajjurīnaṃ brahāvane;
「可破开的椰子,枣椰树在大林中;
Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
花环般缠绕而立,如同旗幢般显现;
Nānāvaṇṇehi puppheti, nabhaṃ tārācitāmiva.
以种种色彩之花开放,犹如布满星辰的天空。
‘‘Kuṭajī kuṭṭhatagarā, pāṭaliyo ca pupphitā;
「库答基树、库他答嘎拉树、巴答离树开花;
Punnāgā giripunnāgā, koviḷārā ca pupphitā.
本那嘎树、山本那嘎树、阔维喇拉树开花。
‘‘Uddālakā somarukkhā, agaruphalliyā bahū;
「伍达喇咖树、索马树、阿嘎鲁帕利亚树众多;
Puttajīvā ca kakudhā, asanā cettha pupphitā.
布答基瓦树、咖库达树、阿萨那树在此开花。
‘‘Kuṭajā salaḷā nīpā , kosambā labujā dhavā;
「库答佳树、萨喇喇树、尼巴树、阔桑巴树、喇布佳树、达瓦树;
Sālā ca pupphitā tattha, palālakhalasannibhā.
萨喇树在那里开花,如同巴喇喇咖喇的样子。
‘‘Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
「在不远处有莲池,在令人愉悦的地方;
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
覆盖着莲花与睡莲,如同天人的欢喜园。
‘‘Athettha puppharasamattā, kokilā mañjubhāṇikā;
「在那里,醉于花蜜的杜鹃,以甜美的声音;
Abhinādenti pavanaṃ, utusampupphite dume.
在应时开花的树上,对着微风鸣唱。
‘‘Bhassanti makarandehi, pokkhare pokkhare madhū;
「在各个莲池中,蜜蜂以花蜜嗡鸣;
Athettha vātā vāyanti, dakkhiṇā atha pacchimā;
在那里,南风与西风吹拂;
Padumakiñjakkhareṇūhi, okiṇṇo hoti assamo.
隐居处被莲花花粉所覆盖。
‘‘Thūlā siṅghāṭakā cettha, saṃsādiyā pasādiyā ;
「在那里有粗大的十字路口,令人欢喜、令人愉悦;
Macchakacchapabyāviddhā, bahū cettha mupayānakā;
鱼与龟被抛掷,许多供品在此处;
Madhuṃ bhisehi savati, khirasappimuḷālibhi.
蜜与酥油、牛奶、乳糜流淌。
‘‘Surabhī taṃ vanaṃ vāti, nānāgandhasamoditaṃ ;
「那林园芬芳吹拂,充满种种香气;
Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
那林园以香气陶醉,以花枝;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
蜜蜂以花香,四周鸣唱。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
「而且此处有诸鸟,种种色彩,众多飞禽;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
与妻子们一起欢喜,互相鸣叫。
‘‘Nandikā jīvaputtā ca, jīvaputtā piyā ca no;
「难地咖鸟、命子鸟,命子鸟是我们所爱的;
Piyā puttā piyā nandā, dijā pokkharaṇīgharā.
可爱的儿子们,可爱的欢喜,可爱的莲池与房屋。
‘‘Mālāva ganthitā ṭhanti, dhajaggāneva dissare;
「花鬘被结扎而立,如同旗帜顶端般显现;
Nānāvaṇṇehi pupphehi, kusaleheva suganthitā ;
以种种颜色的花朵,善巧地被很好地结扎;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
在那里,韦萨达拉王,与儿子们一起被尊敬。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
持有婆罗门的相貌,污垢、污秽与结发;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati’’.
穿皮衣者睡在地上,礼敬火神」。
‘‘Idañca me sattubhattaṃ, madhunā paṭisaṃyutaṃ;
「这是我的炒麦粉食,与蜂蜜混合;
Madhupiṇḍikā ca sukatāyo, sattubhattaṃ dadāmi te’’.
以及善作的蜜丸,我将炒麦粉食给予你」。
‘‘Tuyheva sambalaṃ hotu, nāhaṃ icchāmi sambalaṃ;
「愿供养归于你,我不希求供养;
Itopi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṃ.
梵天,你也取此,梵天,请随意而去。
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
「这位独行者前行,正直地走向无家;
Isīpi accuto tattha, paṅkadanto rajassiro;
仙人也不动摇于彼处,泥齿、尘头;
Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ.
持婆罗门相,穿着兽皮、结发。
‘‘Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati;
「穿皮衣者卧于地,礼敬火神;
Taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te maggaṃ pavakkhati’’.
你去问他,他将为你说道路」。
Idaṃ sutvā brahmabandhu, cetaṃ katvā padakkhiṇaṃ;
听此后,婆罗门族,右绕作礼;
Udaggacitto pakkāmi, yenāsi accuto isi.
心意高扬地出发,前往不动仙人处。
Cūḷavanavaṇṇanā. · 小林描述
Mahāvanavaṇṇanā大林描述
Gacchanto so bhāradvājo, addassa accutaṃ isiṃ;
那位婆罗堕瓦伽行走时,看见了不动仙人;
Disvāna taṃ bhāradvājo, sammodi isinā saha.
婆罗堕瓦伽见到他后,与仙人互相问候。
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
「尊者可安好?尊者可无病?
Kacci uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū.
可以拾穗维生?可有许多根果?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「可是虻蚊,以及爬虫类很少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在野兽充满的林中,可没有伤害?」
‘‘Kusalañceva me brahme, atho brahme anāmayaṃ;
「婆罗门,我确实安好,婆罗门,而且无病;
Atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū.
我以拾落穗而活命,又有许多根与果。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
又有虻、蚊,爬虫类很少;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
在充满野兽的林中,对我没有伤害。
‘‘Bahūni vassapūgāni, assame vasato mama;
许多年岁,我住在茅屋中;
Nābhijānāmi uppannaṃ, ābādhaṃ amanoramaṃ.
我不知道生起了不可意的疾病。
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
大梵天,善来于你,又你来得不远;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
尊者,请进入里面,洗你的脚。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
丁杜咖果、毕亚喇果、马杜咖果、咖苏马利果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
「婆罗门,请享用这些小果,一个又一个的上等果。」
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「这清凉的饮水,也从山洞中取来;
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi’’.
大梵天,如果你希望的话,请从那里饮用。」
‘‘Paṭiggahitaṃ yaṃ dinnaṃ, sabbassa agghiyaṃ kataṃ;
「所施之物已被接受,一切都已被尊重;
Sañjayassa sakaṃ puttaṃ, sivīhi vippavāsitaṃ;
桑加亚的亲生儿子,被西维人驱逐;
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me’’.
我为了见他而来,如果你知道,请告诉我。」
‘‘Na bhavaṃ eti puññatthaṃ, sivirājassa dassanaṃ;
「尊者来此不是为了福德之事,不是为了见西维王;
Maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbataṃ;
我想尊者所希求的,是国王忠贞的妻子;」
Maññe kaṇhājinaṃ dāsiṃ, jāliṃ dāsañca icchasi.
「我想你想要黑鹿皮的女仆、渔网和仆人。」
‘‘Atha vā tayo mātāputte, araññā netumāgato;
「或者你来到森林,是为了带走三个母子;
Na tassa bhogā vijjanti, dhanaṃ dhaññañca brāhmaṇa’’.
「婆罗门啊,他没有财富,没有财物和谷物。」
‘‘Akuddharūpohaṃ bhoto , nāhaṃ yācitumāgato;
「尊者,我不是愤怒的形相,我不是来乞求的;
Sādhu dassanamariyānaṃ, sannivāso sadā sukho.
「见圣者是善的,与他们共住常是快乐的。
‘‘Adiṭṭhapubbo sivirājā, sivīhi vippavāsito;
「从未见过的西韦王,被西韦人放逐;
Tamahaṃ dassanamāgato, yadi jānāsi saṃsa me’’.
「我是来见他的,如果你知道,请告诉我。」
‘‘Esa selo mahābrahme, pabbato gandhamādano;
「大梵天啊,这座石山,是香醉山;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
韦沙达拉王与其子女一起被尊敬之处。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
「持婆罗门相,蓄须发与发髻;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着皮衣,卧于地上,礼敬火神。
‘‘Ete nīlā padissanti, nānāphaladharā dumā;
「这些青色的树木将显现,结着各种果实;
Uggatā abbhakūṭāva nīlā añjanapabbatā.
青色的安迦那山,如云堆般高耸。
‘‘Dhavassakaṇṇā khadirā, sālā phandanamāluvā;
「白耳的阿迦西亚树、沙罗树、榕树、蔓藤,
Sampavedhanti vātena, sakiṃ pītāva māṇavā.
被风吹动摇摆,如同饮醉的学童。
‘‘Upari dumapariyāyesu, saṅgītiyova suyyare;
「在树梢之上,如同歌唱般悦耳;
Najjuhā kokilasaṅghā, sampatanti dumā dumaṃ.
河流中鸠鸠罗鸟群,从一树飞向另一树。
‘‘Avhayanteva gacchantaṃ, sākhāpattasamīritā;
「树枝树叶摇动着,如同呼唤着行者;
Ramayanteva āgantaṃ, modayanti nivāsinaṃ;
如同欢迎着来者,使住者欢喜;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
韦散答拉王,与子女一起住在那里。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
「持婆罗门相,蓄发结发髻;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
身着皮衣卧于地,礼敬圣火。
‘‘Karerimālā vitatā, bhūmibhāge manorame;
「咖列利花环展开,在悦意的地面上;
Saddalāharitā bhūmi, na tatthuddhaṃsate rajo.
大地因声音而湿润,尘埃不会在那里飞扬。
‘‘Mayūragīvasaṅkāsā, tūlaphassasamūpamā;
「如孔雀颈色,触如棉花团;
Tiṇāni nātivattanti, samantā caturaṅgulā.
草不超过四指,周围皆如是。
‘‘Ambā jambū kapitthā ca, nīce pakkā cudumbarā;
「芒果、阎浮、迦毕他果,低处成熟的优昙婆罗;
Paribhogehi rukkhehi, vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ.
以可受用的树木,那林增长喜乐。
‘‘Veḷuriyavaṇṇasannibhaṃ , macchagumbanisevitaṃ;
「琉璃色相似,为鱼群所亲近;
Suciṃ sugandhaṃ salilaṃ, āpo tatthapi sandati.
清净、芳香的水,水在那里流动。
‘‘Tassāvidūre pokkharaṇī, bhūmibhāge manorame;
「离那不远处有莲池,在悦意的地面上;
Padumuppalasañchannā, devānamiva nandane.
覆盖着莲花与睡莲,如天人的欢喜园。」
‘‘Tīṇi uppalajātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
「婆罗门,在那个湖中有三种莲花;
Vicittaṃ nīlānekāni, setā lohitakāni ca.
杂色的、众多蓝色的,以及白色的、红色的。
‘‘Khomāva tattha padumā, setasogandhikehi ca;
「确实在那里有莲花,以及白色芳香的;
Kalambakehi sañchanno, mucalindo nāma so saro.
被咖喇巴咖覆盖,那个湖名为目咖邻陀。
‘‘Athettha padumā phullā, apariyantāva dissare;
「而且在这里盛开的莲花,无边地显现;
Gimhā hemantikā phullā, jaṇṇutagghā upattharā.
夏季的、冬季的盛开,膝深的、遍布的。
‘‘Surabhī sampavāyanti, vicittapupphasanthatā;
「芳香飘散,杂色花朵连绵;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
蜜蜂以花香,四周鸣唱。」
‘‘Athettha udakantasmiṃ, rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
「婆罗门,那里水边,树木矗立;
Kadambā pāṭalī phullā, koviḷārā ca pupphitā.
咖丹巴树、巴答离树开花,扣维喇树也开花。
‘‘Aṅkolā kacchikārā ca, pārijaññā ca pupphitā;
「安扣喇树、咖吉咖喇树,巴利迦雅树也开花;
Vāraṇā vayanā rukkhā, mucalindamubhato saraṃ.
瓦喇那树、瓦亚那树,在慕佳邻达湖的两边。
‘‘Sirīsā setapārisā , sādhu vāyanti padmakā;
「西利萨树、白巴利萨树,巴德玛咖树香气美好;
Nigguṇḍī sirīnigguṇḍī , asanā cettha pupphitā.
尼古迪树、西利尼古迪树,阿萨那树也在那里开花。
‘‘Paṅgurā bahulā selā, sobhañjanā ca pupphitā;
「邦古喇树、巴胡喇树、些喇树,扫邦迦那树也开花;
Ketakā kaṇikārā ca, kanaverā ca pupphitā.
给答咖树、咖尼咖喇树,咖那韦喇树也开花。」
‘‘Ajjunā ajjukaṇṇā ca, mahānāmā ca pupphitā;
「阿朱那、阿朱卡那,大那马已开花;
Supupphitaggā tiṭṭhanti, pajjalanteva kiṃsukā.
花顶盛开而立,紧树犹如燃烧。
‘‘Setapaṇṇī sattapaṇṇā, kadaliyo kusumbharā;
白叶树、七叶树,芭蕉与红花树;
Dhanutakkārī pupphehi, sīsapāvaraṇāni ca.
弓形花树,以及头顶遮盖树。
‘‘Acchivā sallavā rukkhā, sallakiyo ca pupphitā;
阿奇瓦、萨拉瓦树,萨拉基树已开花;
Setageru ca tagarā, maṃsikuṭṭhā kulāvarā.
白格鲁与多伽罗,曼西库塔、库拉瓦拉。
‘‘Daharā rukkhā ca vuddhā ca, akuṭilā cettha pupphitā;
幼树与老树,不弯曲者在此开花;
Assamaṃ ubhato ṭhanti, agyāgāraṃ samantato.
两边立于精舍,火屋周围遍布。」
‘‘Athettha udakantasmiṃ, bahujāto phaṇijjako;
「在那里,水中生长着许多水草;
Muggatiyo karatiyo, sevālasīsakā bahū.
有许多穆嘎提亚草、咖拉提亚草、藻类和西萨咖草。
‘‘Uddāpavattaṃ ulluḷitaṃ, makkhikā hiṅgujālikā;
「有漂浮物、浮渣、苍蝇和蜻蜓;
Dāsimakañjako cettha, bahū nīcekaḷambakā.
在那里有达西马甘加咖,还有许多尼杰咖喇姆巴咖。
‘‘Elamphurakasañchannā , rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa;
「婆罗门,树木被埃喇姆普拉咖覆盖而立着;
Sattāhaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati.
它们持续七天,其香气不断。
‘‘Ubhato saraṃ mucalindaṃ, pupphā tiṭṭhanti sobhanā;
「在穆杰林达池的两边,美丽的花朵立着;
Indīvarehi sañchannaṃ, vanaṃ taṃ upasobhati.
被因地瓦拉花覆盖,那林园显得庄严。」
‘‘Aḍḍhamāsaṃ dhāriyamānānaṃ, gandho tesaṃ na chijjati;
「持半月时,它们的香不断;
Nīlapupphī setavārī, pupphitā girikaṇṇikā;
蓝花、白蔓,开花的山耳花;
Kalerukkhehi sañchannaṃ, vanaṃ taṃ tulasīhi ca.
被迦勒树覆盖,那林以及图拉西。
‘‘Sammaddateva gandhena, pupphasākhāhi taṃ vanaṃ;
「以香完全压倒,那林以花枝;
Bhamarā pupphagandhena, samantā mabhināditā.
蜜蜂以花香,周围完全鸣叫。
‘‘Tīṇi kakkārujātāni, tasmiṃ sarasi brāhmaṇa;
「三种咖咖如生长,婆罗门,在那湖中;
Kumbhamattāni cekāni, murajamattāni tā ubho.
一些如瓮大,那两种如鼓大。
‘‘Athettha sāsapo bahuko, nādiyo haritāyuto;
「而且这里有许多芥子,河流绿色充满;
Asī tālāva tiṭṭhanti, chejjā indīvarā bahū.
阿西树、多罗树站立着,许多切吉亚、因地瓦拉花;
‘‘Apphoṭā suriyavallī ca, kāḷīyā madhugandhiyā;
阿颇塔花、苏利亚瓦利花,卡利亚花、马度甘地亚花;
Asokā mudayantī ca, vallibho khuddapupphiyo.
阿索咖花、穆达延帝花,瓦利波花、库达普皮亚花。
‘‘Koraṇḍakā anojā ca, pupphitā nāgamallikā ;
科兰达咖花、阿诺佳花,那咖马利咖花已开花;
Rukkhamāruyha tiṭṭhanti, phullā kiṃsukavalliyo.
爬上树木站立着,金苏咖藤花已盛开。
‘‘Kaṭeruhā ca vāsantī, yūthikā madhugandhiyā;
咖帝卢哈花、瓦桑帝花,尤提咖花、马度甘地亚花;
Niliyā sumanā bhaṇḍī, sobhati padumuttaro.
尼利亚花、苏玛那花、班地花,最胜的莲花庄严着。
‘‘Pāṭalī samuddakappāsī, kaṇikārā ca pupphitā;
巴塔利花、萨穆达咖巴西花,咖尼咖拉花已开花;
Hemajālāva dissanti, ruciraggi sikhūpamā.
如金网般显现,光辉美丽如火焰。
‘‘Yāni tāni ca pupphāni, thalajānudakāni ca;
「凡那些花朵,陆生的与水生的;
Sabbāni tattha dissanti, evaṃ rammo mahodadhi.
一切都在那里显现,如此可爱的大海。
‘‘Athassā pokkharaṇiyā, bahukā vārigocarā;
「在那莲池中,有众多水栖生物;
Rohitā naḷapī siṅgū, kumbhilā makarā susū.
罗希答鱼、那喇比鱼、新古鱼、鳄鱼、摩咖拉鱼、苏苏鱼。
‘‘Madhu ca madhulaṭṭhi ca, tālisā ca piyaṅgukā;
「蜜树与蜜拉提树,答离沙树与比样古咖树;
Kuṭandajā bhaddamuttā , setapupphā ca lolupā.
库但答佳树、跋达母答树、白花树与罗卢巴树。
‘‘Surabhī ca rukkhā tagarā, bahukā tuṅgavaṇṭakā ;
「苏拉比树与卢卡树、答咖拉树、众多通咖万答咖树;
Padmakā naradā kuṭṭhā, jhāmakā ca hareṇukā.
巴德玛咖、那拉达、库塔,迦玛咖与哈勒奴咖。
‘‘Haliddakā gandhasilā, hiriverā ca guggulā;
哈利达咖、甘达西喇、希利韦拉与古古喇;
Vibhedikā corakā kuṭṭhā, kappurā ca kaliṅgukā.
维贝地咖、乔拉咖、库塔,咖普拉与咖林古咖。
‘‘Athettha sīhabyagghā ca, purisālū ca hatthiyo;
此处有狮子、老虎,食人者与象;
Eṇeyyā pasadā ceva, rohiccā sarabhā migā.
鹿、巴沙达,罗希吒、沙拉巴鹿。
‘‘Koṭṭhasuṇā suṇopi ca, tuliyā naḷasannibhā;
库塔苏那、苏那,图利亚、似芦苇者;
Cāmarī calanī laṅghī, jhāpitā makkaṭā picu.
牦牛、迦喇尼、朗吉,迦毕达、猕猴、皮楚。
‘‘Kakkaṭā kaṭamāyā ca, ikkā goṇasirā bahū;
咖咖达、咖达玛亚,伊咖、众多牛头者;
Khaggā varāhā nakulā, kāḷakettha bahūtaso.
犀角、野猪、獴,黑耳众多。
‘‘Mahiṃsā soṇasiṅgālā, pampakā ca samantato;
水牛、狮、豺狼,以及遍处的鹿群;
Ākucchā pacalākā ca, citrakā cāpi dīpiyo.
猿猴、猕猴,以及斑纹的豹。
‘‘Pelakā ca vighāsādā, sīhā gogaṇisādakā;
猫头鹰、食腐者,狮子、捕食牛群者;
Aṭṭhapādā ca morā ca, bhassarā ca kukutthakā.
八足者、孔雀,以及鸣叫的公鸡。
‘‘Caṅkorā kukkuṭā nāgā, aññamaññaṃ pakūjino;
鹧鸪、家鸡、象,彼此鸣叫;
Bakā balākā najjuhā, dindibhā kuñjavājitā .
鹭、白鹭、河鸟,鼓鸟、山谷回响。
‘‘Byagghinasā lohapiṭṭhā, pammakā jīvajīvakā;
虎鼻、铜背,鹿、命命鸟;
Kapiñjarā tittirāyo, kulā ca paṭikutthakā.
咖宾佳拉鹧鸪、库拉与巴提库塔咖。
‘‘Mandālakā celakeṭu, bhaṇḍutittiranāmakā;
曼达拉咖、杰拉给度、邦度提提拉之名者;
Celāvakā piṅgalāyo , goṭakā aṅgahetukā.
杰拉瓦咖、宾嘎拉鸟、果塔咖、安嘎黑度咖。
‘‘Karaviyā ca saggā ca, uhuṅkārā ca kukkuhā;
咖拉维亚与沙嘎、乌洪咖拉与咕咕哈;
Nānādijagaṇākiṇṇaṃ, nānāsaranikūjitaṃ.
充满种种鸟群,种种声音鸣叫。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nīlakā mañjubhāṇikā;
此处有诸鸟,尼拉咖、曼朱巴尼咖;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
与妻子们一起欢喜,互相鸣叫。
‘‘Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
此处有诸鸟,帝佳、曼朱沙拉、悦耳;
Setacchikuṭā bhadrakkhā, aṇḍajā citrapekhuṇā.
白顶的跋陀罗鸦,卵生的杂色鹧鸪。
‘‘Athettha sakuṇā santi, dijā mañjussarā sitā;
「在此有诸鸟,长寿的、美妙声的、悦耳的;
Sikhaṇḍī nīlagīvāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
有冠的蓝颈者,彼此互相鸣叫。
‘‘Kukutthakā kuḷīrakā, koṭṭhā pokkharasātakā;
「公鸡、鹌鹑、鹧鸪、莲池栖息者;
Kālāmeyyā baliyakkhā, kadambā suvasāḷikā.
黑鸟、八哥、迦兰巴鸟、善鹦鹉。
‘‘Haliddā lohitā setā, athettha nalakā bahū;
「黄色的、红色的、白色的,在此有众多芦苇鸟;
Vāraṇā bhiṅgarājā ca, kadambā suvakokilā.
瓦拉那鸟、翠鸟,以及迦兰巴鸟、善杜鹃。
‘‘Ukkusā kurarā haṃsā, āṭā parivadentikā;
「猫头鹰、鹤、天鹅、鹭鸶、鹦鹉;
Pākahaṃsā atibalā, najjuhā jīvajīvakā.
力强的鹈鹕,河中的命命鸟。
‘‘Pārevatā ravihaṃsā, cakkavākā nadīcarā;
鸽子、太阳鹅,行于河流的赤鸭;
Vāraṇābhirudā rammā, ubho kālūpakūjino.
可爱的象鼻鸟,两者皆鸣叫于黎明。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
在此有诸鸟,种种色的众多鸟类;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
与妻子们一起欢喜,互相鸣叫。
‘‘Athettha sakuṇā santi, nānāvaṇṇā bahū dijā;
在此有诸鸟,种种色的众多鸟类;
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhatosaraṃ.
一切悦耳地鸣叫,穆佳邻达两岸。
‘‘Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā ;
在此有诸鸟,名为咖拉维亚的鸟类;
Modanti saha bhariyāhi, aññamaññaṃ pakūjino.
与妻子们一起欢喜,互相鸣叫。
‘‘Athettha sakuṇā santi, karaviyā nāma te dijā;
「在那里有鸟类,名叫咖拉威亚,那些是飞禽;
Sabbe mañjū nikūjanti, mucalindamubhatosaraṃ.
一切都悦耳地鸣叫,穆佳邻达两侧都有声音。
‘‘Eṇeyyapasadākiṇṇaṃ, nāgasaṃsevitaṃ vanaṃ;
「遍满鹿群的游戏场,龙所亲近的森林;
Nānālatāhi sañchannaṃ, kadalīmigasevitaṃ.
被种种藤蔓所覆盖,芭蕉鹿所亲近。
‘‘Athettha sāsapo bahuko , nīvāro varako bahu;
「在那里有很多芥菜,很多稻米、豆类;
Sāli akaṭṭhapāko ca, ucchu tattha anappako.
不耕而熟的稻米,在那里甘蔗也不少。
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
「这一足行者前进,正直地走向隐居处;
Khudaṃ pipāsaṃ aratiṃ, tattha patto na vindati;
饥饿、口渴、不乐,到达那里他不会获得;
Yattha vessantaro rājā, saha puttehi sammati.
韦沙达拉王与儿子们一起被尊敬的地方。
‘‘Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, āsadañca masaṃ jaṭaṃ;
「持婆罗门相,污垢、苔藓、结发;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati’’.
穿皮衣者睡在地上,礼敬火神」。
Idaṃ sutvā brahmabandhu, isiṃ katvā padakkhiṇaṃ;
听到这些后,婆罗门族,向仙人作右绕;
Udaggacitto pakkāmi, yattha vessantaro ahu’’.
心意高昂地出发,前往韦沙达拉所在之处」。
Mahāvanavaṇṇanā. · 大林描述
Dārakapabbaṃ儿童章
‘‘Uṭṭhehi jāli patiṭṭha, porāṇaṃ viya dissati;
「起来,嘉利,站起来,看起来像从前一样;
Brāhmaṇaṃ viya passāmi, nandiyo mābhikīrare’’.
我看见像婆罗门,难地亚不要向我靠近」。
‘‘Ahampi tāta passāmi, yo so brahmāva dissati;
「父亲啊,我也看见,那个如梵天般显现;
Addhiko viya āyāti, atithī no bhavissati’’.
如客人般到来,将成为我们的客人」。
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
「尊者是否安乐?尊者是否无病?
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
是否以拾穗维生?是否根果众多?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「是否虻蚊,以及爬虫甚少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在野兽充满的林中,是否没有伤害?」
‘‘Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
「婆罗门啊,我们确实安乐,婆罗门啊,又确实无病;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
又确实以拾穗维生,又确实根果众多。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「而且虻、蚊子,以及少许爬虫类;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā amhaṃ na vijjati’’.
在充满野兽的森林中,我们没有伤害。」
‘‘Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ ;
「我们住在森林中七个月,忧虑生命;
Idampi paṭhamaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
这是我们第一次见到,具天色的婆罗门;
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ.
拿着竹杖,火供,水瓶。
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho te adurāgataṃ;
「欢迎你,大梵天,你来得不远;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
尊者请进来,洗你的脚。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「丁杜咖果、毕亚喇果、马杜咖果、咖苏马利果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
「婆罗门,请享用这些小果实,一个接一个地享用最上的。」
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「这清凉的饮水,也从山洞中取来;」
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
「大梵天,如果你渴望,请从那里饮用。」
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
「那么,你以何种颜色,或以何种原因;」
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
「来到大林,被问及时,请告诉我。」
‘‘Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
「如同满水的水流,一切时不会枯竭;」
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, putte me dehi yācito’’.
「如是,我被乞求而来,被乞求:『请给我儿子。』」
‘‘Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa;
「我给予,不动摇,婆罗门,我是自在者,带走吧;」
Pāto gatā rājaputtī, sāyaṃ uñchāto ehiti.
「王女早晨去,傍晚从拾穗处回来。」
‘‘Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
「住了一夜后,婆罗门,早晨你就离去;
Tassā nhāte upaghāte, atha ne māladhārine.
「她沐浴后受到伤害,那位戴花环者。」
‘‘Ekarattiṃ vasitvāna, pāto gacchasi brāhmaṇa;
「住了一夜后,婆罗门,早晨你就离去;
Nānāpupphehi sañchanne, nānāgandhehi bhūsite;
「以种种花覆盖,以种种香装饰;
Nānāmūlaphalākiṇṇe, gaccha svādāya brāhmaṇa’’.
「以种种根与果充满,婆罗门,去享用吧。」
‘‘Na vāsamabhirocāmi, gamanaṃ mayha ruccati;
「我不喜欢住宿,离去才是我所喜欢的;
Antarāyopi me assa, gacchaññeva rathesabha.
「对我也会有障碍,车中之牛,我还是要去。」
‘‘Na hetā yācayogī naṃ, antarāyassa kāriyā;
「她们确实不是乞求者,不应制造障碍;
Itthiyo mantaṃ jānanti, sabbaṃ gaṇhanti vāmato.
女人们知道咒术,她们从左边取走一切。
‘‘Saddhāya dānaṃ dadato, māsaṃ adakkhi mātaraṃ;
「以信心布施者,一个月未见母亲;
Antarāyampi sā kayirā, gacchaññeva rathesabha.
她也会制造障碍,牛王啊,你应该去。
‘‘Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
「你应告知你的儿子们,不要让他们见到母亲;
Saddhāya dānaṃ dadato, evaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
以信心布施者,如此福德增长。
‘‘Āmantayassu te putte, mā te mātaramaddasuṃ;
「你应告知你的儿子们,不要让他们见到母亲;
Mādisassa dhanaṃ datvā, rāja saggaṃ gamissasi’’.
将财富布施给像我这样的人,大王,你将前往天界。」
‘‘Sace tvaṃ nicchase daṭṭhuṃ, mama bhariyaṃ patibbataṃ;
「若你希望见到我忠贞的妻子,
Ayyakassapi dassehi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
尊者咖沙巴,请展示你的网状黑羚羊皮。
‘‘Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
见到这些可爱、言语悦耳的童子后,
Patīto sumano vitto, bahuṃ dassati te dhanaṃ’’.
他会满意、欢喜、富有,将给你很多财富。」
‘‘Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me;
「王子,我害怕被砍断,请听我说;
Rājadaṇḍāya maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā;
他会把我交给王罚,或卖掉我,或杀死我;
Jino dhanañca dāse ca, gārayhassa brahmabandhuyā’’.
婆罗门族的可责者会征服财富和奴仆。」
‘‘Ime kumāre disvāna, mañjuke piyabhāṇine;
「见到这些可爱、言语悦耳的童子后,
Dhamme ṭhito mahārājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
「安住于法的大王,西毗国的增长者;
Laddhā pītisomanassaṃ, bahuṃ dassati te dhanaṃ’’.
获得喜悦与悦意,将给你很多财富。」
‘‘Nāhaṃ tampi karissāmi, yaṃ maṃ tvaṃ anusāsasi;
「我不会做那个,你所教导我的;
Dārakeva ahaṃ nessaṃ, brāhmaṇyā paricārake’’.
我将如孩童般带走,婆罗门女的侍从们。」
‘‘Tato kumārā byathitā , sutvā luddassa bhāsitaṃ;
「于是王子们苦恼,听到猎人的话语;
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho’’.
他们向各处奔跑,结发者、黑鹿皮者、俱博。」
‘‘Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṃ;
「来吧,亲爱的儿子,请圆满我的波罗蜜;
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
请洒我的心,请做我的话语。」
‘‘Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
「愿你们成为我的车乘与船筏,在有海中不动摇;
Jātipāraṃ tarissāmi, santāressaṃ sadevakaṃ’’.
我将渡至生的彼岸,将救度包括天人在内的众生。」
‘‘Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṃ ;
「来吧,母亲,亲爱的女儿,请圆满我的波罗蜜;
Hadayaṃ mebhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama.
请洒净我的心,请遵行我的言语。
‘‘Yānā nāvā ca me hotha, acalā bhavasāgare;
「愿你们成为我的车乘与船筏,在有海中不动摇;
Jātipāraṃ tarissāmi, uddharissaṃ sadevakaṃ’’.
我将渡至生的彼岸,将救拔包括天人在内的众生。」
‘‘Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
「于是,取了王子、网与黑羚羊皮两者,
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
西韦国的增长者,将布施给予婆罗门。
‘‘Tato kumāre ādāya, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho;
「然后,他拿起两位王子,连同网与黑鹿皮;
Brāhmaṇassa adā vitto, puttake dānamuttamaṃ.
那富者将最上的布施——两位王子,施予婆罗门。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是可怖的,那时是令人毛骨悚然的;
Yaṃ kumāre padinnamhi, medanī sampakampatha.
当王子们被施予时,大地震动。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是可怖的,那时是令人毛骨悚然的;
Yaṃ pañjalikato rājā, kumāre sukhavacchite;
当国王合掌,将善养育的王子们,
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’.
施予婆罗门,作为西毗人的国土增长者的布施。」
‘‘Tato so brāhmaṇo luddo, lataṃ dantehi chindiya;
「然后,那残酷的婆罗门,用牙齿咬断藤条;
Latāya hatthe bandhitvā, latāya anumajjatha .
用藤条绑住手,用藤条鞭打。
‘‘Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
「然后那位婆罗门拿起绳子,拿起棍子;
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato’’.
鞭打着他们带走,在西韦王的注视下」。
‘‘Tato kumārā pakkāmuṃ, brāhmaṇassa pamuñciya;
「然后王子们离开了,从婆罗门那里被释放;
Assupuṇṇehi nettehi, pitaraṃ so udikkhati.
眼中充满泪水,他仰望父亲。
‘‘Vedhamassatthapattaṃva, pitu pādāni vandati;
「如同箭射中目标一般,他礼敬父亲的足;
Pitu pādāni vanditvā, idaṃ vacanamabravi.
礼敬父亲的足后,他说了这番话。
‘‘Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
「母亲已经离去,父亲啊,而您也抛弃我们,父亲啊;
Yāva ammampi passemu, atha no tāta dassasi.
「直到我们也见到母亲,然后,亲爱的,你再给我们看。」
‘‘Ammā ca tāta nikkhantā, tvañca no tāta dassasi;
「母亲已经出去了,亲爱的,而你却要给我们看;
Mā no tvaṃ tāta adadā, yāva ammāpi etu no;
亲爱的,请你不要把我们给出去,直到我们的母亲也来;
Tadāyaṃ brāhmaṇo kāmaṃ, vikkiṇātu hanātu vā.
那时这位婆罗门随意地,可以卖掉或杀掉。」
‘‘Balaṅkapādo andhanakho , atho ovaddhapiṇḍiko ;
「脚掌粗糙、指甲黑、又是驼背的;
Dīghuttaroṭṭho capalo, kaḷāro bhagganāsako.
上唇长、轻浮、嘶哑、鼻子破损。
‘‘Kumbhodaro bhaggapiṭṭhi, atho visamacakkhuko;
「大肚子、驼背、又是眼睛不对称的;
Lohamassu haritakeso, valīnaṃ tilakāhato.
铁须、绿发、满脸皱纹如芝麻撒。」
‘‘Piṅgalo ca vinato ca, vikaṭo ca brahā kharo;
「黄褐色、弯曲、畸形、粗野、凶恶,
Ajināni ca sannaddho, amanusso bhayānako.
披着兽皮武装,非人、可怖。
‘‘Manusso udāhu yakkho, maṃsalohitabhojano;
「是人还是亚卡,食肉饮血者,
Gāmā araññamāgamma, dhanaṃ taṃ tāta yācati.
从村落来到林野,亲爱的,向你乞求财富。
‘‘Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasi;
「被饿鬼牵引而去时,亲爱的,你看什么呢?
Asmā nūna te hadayaṃ, āyasaṃ daḷhabandhanaṃ.
你的心确实是铁制的,坚固的束缚。
‘‘Yo no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā;
「你不知道我们被束缚,被贪求财富的婆罗门,
Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati.
被急迫的、贪婪的,如同牛一样被他驱赶。」
‘‘Idheva acchataṃ kaṇhā, na sā jānāti kismiñci;
「黑女就留在这里,她对任何事都不知道;
Migīva khīrasammattā, yūthā hīnā pakandati.
如同被乳汁涂抹的母鹿,从群中分离而哭泣。
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「这对我来说并非如此痛苦,因为这是男人可以得到的;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
但我见不到母亲,这对我来说比这更痛苦。
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
「这对我来说并非如此痛苦,因为这是男人可以得到的;
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
但我见不到父亲,这对我来说比这更痛苦。
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati ;
「那可怜的母亲,必定长夜悲泣;
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
见不到黑女,那容貌可爱的少女。」
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
「那可怜的父亲,确实长久地悲伤;
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
看不到黑鹿皮,以及容貌美丽的少女。
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṃ rucchati assame;
「那可怜的母亲,确实在茅舍中长久地悲伤;
Kaṇhājinaṃ apassantī, kumāriṃ cārudassaniṃ.
看不到黑鹿皮,以及容貌美丽的少女。
‘‘So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ rucchati assame;
「那可怜的父亲,确实在茅舍中长久地悲伤;
Kaṇhājinaṃ apassanto, kumāriṃ cārudassaniṃ.
看不到黑鹿皮,以及容貌美丽的少女。
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati;
「那可怜的母亲,确实长久地悲伤;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
在半夜或夜晚,如河流般干涸。
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
「那可怜的父亲,确实长久地悲伤;
Aḍḍharatte va ratte vā, nadīva avasucchati.
在半夜或夜晚,如河流般干涸。
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā ;
「这些是你的阎浮树、韦地沙树、辛杜瓦拉咖树;
Vividhāni rukkhajātāni, tāni ajja jahāmase.
种种树类,今日我们舍弃它们。
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
「这些是阿萨他树、波罗蜜树、尼拘律树和咖毕他那树;
Vividhāni phalajātāni, tāni ajja jahāmase.
种种果类,今日我们舍弃它们。
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
「这些园林存在,这条清凉水的河流;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase.
我们以前在那里游戏之处,今日我们舍弃它们。」
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种花类,在此山上;
Yānassu pubbe dhārema, tāni ajja jahāmase.
我们以前所持的那些,今日我们舍弃。
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种果类,在此山上;
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni ajja jahāmase.
我们以前所食的那些,今日我们舍弃。
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
「这些是我们的象、马,这些是我们的牛;
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni ajja jahāmase’’.
我们以前所嬉戏的那些,今日我们舍弃。」
‘‘Nīyamānā kumārā te, pitaraṃ etadabravuṃ;
「那些童子被带走时,对父亲说了这些话;
Ammaṃ ārogyaṃ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava.
「愿母亲健康,愿您父亲安乐。
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
「这些是我们的象、马,这些是我们的牛,
Tāni ammāya dajjesi, sokaṃ tehi vinessati.
将它们给予母亲,她将以此除去忧愁。
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
「这些是我们的象、马,这些是我们的牛,
Tāni ammā udikkhantī, sokaṃ paṭivinessati.
母亲看着它们,将除去忧愁。
‘‘Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
「然后韦散答拉王,刹帝利施与布施后,
Paṇṇasālaṃ pavisitvā, kalunaṃ paridevayi’’.
进入叶屋,悲伤地哀泣」。
‘‘Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
「今日饥渴的孩童们,将依靠谁?
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ko ne dassati bhojanaṃ.
傍晚觅食之时,谁将给予我们食物?」
‘‘Kaṃ nvajja chātā tasitā, uparucchanti dārakā;
「今日饥渴的孩童们,向谁乞求伞盖?」
Sāyaṃ saṃvesanākāle, ammā chātamha detha no.
「在傍晚寻食之时,母亲啊,请给我们伞盖。」
‘‘Kathaṃ nu pathaṃ gacchanti, pattikā anupāhanā;
「他们如何行于道路,徒步而无鞋履?」
Santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessati.
「以空虚的双足,谁将握住我们的手?」
‘‘Kathaṃ nu so na lajjeyya, sammukhā paharaṃ mama;
「他如何不羞耻,在我面前打击?」
Adūsakānaṃ puttānaṃ, alajjī vata brāhmaṇo.
「对无过失的儿子们,婆罗门真是无耻啊。」
‘‘Yopi me dāsidāsassa, añño vā pana pesiyo;
「即使是我的奴仆之奴,或其他任何仆役,」
Tassāpi suvihīnassa, ko lajjī paharissati.
「对那善行者,谁会无耻地打击?」
‘‘Vārijasseva me sato, baddhassa kumināmukhe;
「我如被缚于库米那河口的水生者,具念,
Akkosati paharati, piye putte apassato.
他辱骂、殴打,不见亲爱的儿子。
‘‘Adu cāpaṃ gahetvāna, khaggaṃ bandhiya vāmato;
「我将取弓箭,从左边系上剑,
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.
我将带回自己的儿子,因为儿子们的杀害是苦。
‘‘Aṭṭhānametaṃ dukkharūpaṃ, yaṃ kumārā vihaññare;
「这是须跋的苦相,若童子们被伤害;
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappati’’.
了知善人之法后,谁会施与后又追悔?」
‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
「某些人在此确实如是说真实语:
Yassa natthi sakā mātā, yathā natthi tatheva so.
对于没有自己母亲者,他就如同没有一样。
‘‘Ehi kaṇhe marissāma, natthattho jīvitena no;
「来吧,咖纳!让我们死去,生命对我们没有意义;
Dinnamhāti janindena, brāhmaṇassa dhanesino;
我们已被人主布施给婆罗门,那贪求财富者;
Accāyikassa luddassa, yo no gāvova sumbhati.
那急迫的贪婪者,他像挤牛奶一样榨取我们。
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
「这些是你的阎浮树、韦地沙树、辛杜瓦拉咖树;
Vividhāni rukkhajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
种种树类,咖纳!让我们舍弃它们。
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
「这些是菩提树、波罗蜜树、榕树和木瓜树;
Vividhāni phalajātāni, tāni kaṇhe jahāmase.
种种果类,咖纳!让我们舍弃它们。
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
「这些园林存在着,这条河水清凉;
Yatthassu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase.
「凡我们以前在那里游戏之处,黑者啊,我们舍弃那些。」
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种花类,在此山上;」
Yānassu pubbe dhārema, tāni kaṇhe jahāmase.
「凡我们以前持有之物,黑者啊,我们舍弃那些。」
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种果类,在此山上;」
Yānassu pubbe bhuñjāma, tāni kaṇhe jahāmase.
「凡我们以前食用之物,黑者啊,我们舍弃那些。」
‘‘Ime no hatthikā assā, balibaddā ca no ime;
「这些是我们的象、马,这些是我们的公牛;」
Yehissu pubbe kīḷāma, tāni kaṇhe jahāmase’’.
「凡我们以前与之游戏之物,黑者啊,我们舍弃那些。」
‘‘Nīyamānā kumārā te, brāhmaṇassa pamuñciya;
「那些童子被带走,从婆罗门处释放;」
Tena tena padhāviṃsu, jālī kaṇhājinā cubho’’.
他们以此逃跑,迦离、黑鹿皮和楚波。
‘‘Tato so rajjumādāya, daṇḍañcādāya brāhmaṇo;
然后那位婆罗门拿起绳子,拿起棍子;
Ākoṭayanto te neti, sivirājassa pekkhato’’.
驱赶他们而去,在西韦王的注视下。
‘‘Taṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
那黑鹿皮对他说:『亲爱的,这位婆罗门;
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
用棍子打我,如同在家中生的女奴。
‘‘Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
亲爱的,这不是婆罗门,婆罗门们应是如法的;
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
亲爱的,这是以婆罗门形色的亚卡,要吃掉我们;
Nīyamāne pisācena, kiṃ nu tāta udikkhasi’’.
被毕舍遮带走时,亲爱的,你为何观望?』
‘‘Ime no pādakā dukkhā, dīgho caddhā suduggamo;
「我们的脚痛苦,道路漫长且难行;
Nīce colambate sūriyo, brāhmaṇo ca dhāreti no.
太阳低垂,婆罗门持护我们。
‘‘Okandāmase bhūtāni, pabbatāni vanāni ca;
「我们礼敬众生、山岳与森林;
Sarassa sirasā vandāma, supatitthe ca āpake .
我们以头礼敬湖泊与善立之水处。
‘‘Tiṇalatāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca;
「草、蔓藤、药草、山岳与森林;
Ammaṃ ārogyaṃ vajjātha, ayaṃ no neti brāhmaṇo.
请给予我们母亲健康,这位婆罗门引导我们。
‘‘Vajjantu bhonto ammañca, maddiṃ asmāka mātaraṃ;
「尊者们,请给予我们的母亲、我们的大地母亲;
Sace anupatitukāmāsi, khippaṃ anupatiyāsi no.
如果你们愿意随后到来,请快速随后到来我们这里。」
‘‘Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ;
「这位独行者前行,笔直地走向茅舍;
Tamevānupateyyāsi, api passesi ne lahuṃ.
你应跟随他,或许你能很快见到他。」
‘‘Aho vata re jaṭinī, vanamūlaphalahārike ;
「啊,结发者啊,以林中根果为食者;
Suññaṃ disvāna assamaṃ, taṃ te dukkhaṃ bhavissati.
见到茅舍空无一人,那将是你的痛苦。
‘‘Ativelaṃ nu ammāya, uñchā laddho anappako ;
母亲拾取食物太久了,得到的不少;
Yā no baddhe na jānāsi, brāhmaṇena dhanesinā.
你不知道我们被那求财的婆罗门所缚。
‘‘Accāyikena luddena, yo no gāvova sumbhati;
被那急迫的贪婪者,如同牛一般地束缚我们;
Apajja ammaṃ passemu, sāyaṃ uñchāto āgataṃ.
愿我们能见到母亲,傍晚从拾取食物处归来。」
‘‘Dajjā ammā brāhmaṇassa, phalaṃ khuddena missitaṃ;
「愿母亲布施给婆罗门,与少许果实混合;
Tadāyaṃ asito dhāto, na bāḷhaṃ dhārayeyya no.
这位阿西多持法者,不会强力持守吗?
‘‘Sūnā ca vata no pādā, bāḷhaṃ dhāreti brāhmaṇo;
我们的脚确实空虚,婆罗门强力持守;
Iti tattha vilapiṃsu, kumārā mātugiddhino’’.
如此他们在那里哀泣,那些贪恋母亲的幼儿。」
Dārakapabbaṃ nāma. · 名为儿童章
Maddīpabbaṃ玛帝章
‘‘Tesaṃ lālappitaṃ sutvā, tayo vāḷā vane migā;
「听到他们的啼哭,三只森林中的野兽;
Sīho byaggho ca dīpi ca, idaṃ vacanamabravuṃ.
狮子、老虎和豹,说了这句话。
‘‘Mā heva no rājaputtī, sāyaṃ uñchāto āgamā;
『愿王子们不要在傍晚从拾穗处来到我们这里;
Mā hevamhāka nibbhoge, heṭhayittha vane migā.
愿他们不要在我们无财产的森林中欺凌野兽。』
‘‘Sīho ca naṃ viheṭheyya, byaggho dīpi ca lakkhaṇaṃ;
「狮子、老虎、豹会伤害他,」
Neva jālīkumārassa, kuto kaṇhājinā siyā;
「渔夫之子绝不会有,黑羚羊皮从何而来?」
Ubhayeneva jīyetha, patiṃ putte ca lakkhaṇā’’.
「拉卡那会因两者而失去,丈夫和儿子。」
‘‘Khaṇittikaṃ me patitaṃ, dakkhiṇakkhi ca phandati;
「我的左眼跳动,右眼也颤动,」
Aphalā phalino rukkhā, sabbā muyhanti me disā.
「有果之树无果,我所有的方向都迷乱了。」
‘‘Tassā sāyanhakālasmiṃ, assamāgamanaṃ pati;
「那天傍晚时分,等待他骑马归来,」
Atthaṅgatamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ.
「太阳落下时,野兽们站立在路上。」
‘‘Nīce colambate sūriyo, dūre ca vata assamo;
「太阳低垂下沉,而住所实在遥远,」
Yañca nesaṃ ito hassaṃ , taṃ te bhuñjeyyu bhojanaṃ.
愿他们享用从这里给他们的食物。
‘‘So nūna khattiyo eko, paṇṇasālāya acchati;
「那位刹帝利独自一人,住在叶屋中;
Tosento dārake chāte, mamaṃ disvā anāyatiṃ.
安抚着饥饿的孩子们,看见我这不幸者。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「我这贫穷、卑贱女人的那些儿子们,
Sāyaṃ saṃvesanākāle, khīrapītāva acchare.
在傍晚觅食时,犹如饮了乳一般安住。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「我这贫穷、卑贱女人的那些儿子们,
Sāyaṃ saṃvesanākāle, vāripītāva acchare.
在傍晚觅食时,犹如饮了水一般安住。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「我这贫穷、卑贱女人的那些儿子们,
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
他们迎面站在我前,如小犊对母牛。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「他们确实是我的儿子们,对可怜的贫穷女人;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
他们迎面站在我前,如天鹅在池塘边。
‘‘Te nūna puttakā mayhaṃ, kapaṇāya varākiyā;
「他们确实是我的儿子们,对可怜的贫穷女人;
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
他们迎面站在我前,离住所不远处。
‘‘Ekāyano ekapatho, sarā sobbhā ca passato;
「唯一道,唯一路,对见到湖泊与河流者;
Aññaṃ maggaṃ na passāmi, yena gaccheyya assamaṃ.
我不见其他道路,能由此前往住所。
‘‘Migā namatthu rājāno, kānanasmiṃ mahabbalā;
「愿鹿王们礼敬,森林中的大力者;
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā.
「诸兄弟,请如法行事,我请求,请给我道路。」
‘‘Avaruddhassāhaṃ bhariyā, rājaputtassa sirīmato;
「我是被禁闭者的妻子,吉祥王子的妻子;
Taṃ cāhaṃ nātimaññāmi, rāmaṃ sītāvanubbatā.
「我不轻视他,如悉多随从罗摩。
‘‘Tumhe ca putte passatha, sāyaṃ saṃvesanaṃ pati;
「你们在傍晚归来时看到儿子们;
Ahañca putte passeyyaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
「我也应该看到儿子们,札利和穿黑鹿皮的库波。
‘‘Bahuṃ cidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;
「这里有很多根和果,食物也不少;
Tato upaḍḍhaṃ dassāmi, maggaṃ me detha yācitā.
「我将给一半,我请求,请给我道路。」
‘‘Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
「我们的母亲是王女,我们的父亲是王子;
Dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā’’.
「兄弟们,请如法行事,我请求你们给我道路。」
‘‘Tassā lālappamānāya, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
「听到她充满悲悯的,」
Sutvā nelapatiṃ vācaṃ, vāḷā panthā apakkamuṃ’’.
「那些温柔恳求的话语,野兽们离开了道路。」
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
「在这个地方,我的孩子们沾满尘土,」
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, vacchā bālāva mātaraṃ.
「迎面站在我面前,如同小牛对待母亲。」
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
「在这个地方,我的孩子们沾满尘土,」
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, haṃsāvuparipallale.
「迎面站在我面前,如同天鹅在池塘边。」
‘‘Imamhi naṃ padesamhi, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
「在这个地方,我的孩子们沾满尘土,」
Paccuggatā maṃ tiṭṭhanti, assamassāvidūrato.
他们站在我面前,离我不远。
‘‘Dve migā viya ukkaṇṇā , samantā mabhidhāvino;
「犹如两只被捕的鹿,从四周向我奔来;
Ānandino pamuditā, vaggamānāva kampare;
欢喜、喜悦,如同小牛奔向母牛;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我不见儿子们,穿着黑羚羊皮的加利。
‘‘Chakalīva migī chāpaṃ, pakkhī muttāva pañjarā;
「犹如母鹿舍弃幼鹿,如鸟脱离牢笼;
Ohāya putte nikkhamiṃ, sīhīvāmisagiddhinī;
舍弃儿子们我出家,如母狮贪求肉食;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我不见儿子们,穿着黑羚羊皮的加利。
‘‘Idaṃ nesaṃ padakkantaṃ, nāgānamiva pabbate;
「这是他们的足迹,如龙象在山中;
Citakā parikiṇṇāyo, assamassāvidūrato;
火葬堆已散落,离马不远处;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今日我不见儿子,穿黑羚羊皮、持网者。
‘‘Vālikāyapi okiṇṇā, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
即使在沙堆中寻找,孩子们满身尘土;
Samantā mabhidhāvanti, te na passāmi dārake.
他们从四面八方向我跑来,我却不见那些孩子。
‘‘Ye maṃ pure paccuṭṭhenti , araññā dūramāyatiṃ;
那些以前迎接我,从远方森林归来的;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今日我不见儿子,穿黑羚羊皮、持网者。
‘‘Chakaliṃva migiṃ chāpā, paccuggantuna mātaraṃ;
如同母鹿从陷阱中,迎接出来;
Dūre maṃ pavilokenti , te na passāmi dārake.
他们从远处望着我,我却不见那些孩子。
‘‘Idaṃ nesaṃ kīḷānakaṃ, patitaṃ paṇḍubeḷuvaṃ;
「这是他们的玩具,掉落的黄色木苹果;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我见不到儿子,穿黑羚羊皮的迦离。
‘‘Thanā ca mayhime pūrā, uro ca sampadālati;
「我的乳房以前饱满,胸部也丰满;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我见不到儿子,穿黑羚羊皮的迦离。
‘‘Ucchaṅgeko vicināti, thanamekāvalambati;
「一个在膝上爬行,一个抓住乳房;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我见不到儿子,穿黑羚羊皮的迦离。
‘‘Yassu sāyanhasamayaṃ, puttakā paṃsukuṇṭhitā;
「在傍晚时分,孩子们沾满尘土;
Ucchaṅge me vivattanti, te na passāmi dārake.
在我膝上翻滚,我见不到那些孩子。
‘‘Ayaṃ so assamo pubbe, samajjo paṭibhāti maṃ;
「这是那个寺院,以前,集会对我显现;
Tyajja putte apassantyā, bhamate viya assamo.
今天看不见儿子们,寺院好像在旋转。
‘‘Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
「这是什么如此寂静,寺院对我显现;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
乌鸦也不鸣叫,我的孩子们确实死了。
‘‘Kimidaṃ appasaddova, assamo paṭibhāti maṃ;
「这是什么如此寂静,寺院对我显现;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
鸟儿也不鸣叫,我的孩子们确实死了。
‘‘Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
「这是什么你已沉默,或者我的心已染着;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
乌鸦也不鸣叫,我的孩子们确实死了。
‘‘Kimidaṃ tuṇhibhūtosi, api ratteva me mano;
「为何你沉默不语?我的心确实染着了;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
鸟儿也不鸣叫,我的孩子们必定死了。
‘‘Kacci nu me ayyaputta, migā khādiṃsu dārake;
「我的圣子啊,是否野兽吃了我的孩子们?
Araññe iriṇe vivane, kena nītā me dārakā.
在森林、旷野、荒僻处,谁带走了我的孩子们?
‘‘Adu te pahitā dūtā, adu suttā piyaṃvadā;
「你们是否派遣了使者?你们是否睡着了,说着爱语的人们?
Adu bahi no nikkhantā, khiḍḍāsu pasutā nu te.
你们是否出去外面,他们是否沉迷于游戏?
‘‘Nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino;
「看不见头发,手脚有网,
Sakuṇānañca opāto, kena nītā me dārakā.
鸟儿们的飞落,谁带走了我的孩子们?」
‘‘Idaṃ tato dukkhataraṃ, sallaviddho yathā vaṇo;
「这比那更苦,如同被箭刺伤的伤口;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
今天我见不到儿子,穿着黑羚羊皮的网衣者。
‘‘Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mama;
「这第二支箭,震动我的心;
Yañca putte na passāmi, tvañca maṃ nābhibhāsasi.
我见不到儿子,而你也不对我说话。
‘‘Ajjeva me imaṃ rattiṃ, rājaputta na saṃsasi;
「今天这个夜晚,王子你不对我说话;
Maññe okkantasantaṃ maṃ, pāto dakkhisi no mataṃ’’.
我想我已陷入悲伤,明早你将见到我死去」。
‘‘Nūna maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
「确实,美肢善登者,有名声的王妃;
Pāto gatāsi uñchāya, kimidaṃ sāyamāgatā’’.
早晨你去拾落穗,为何傍晚才回来」。
‘‘Nanu tvaṃ saddamassosi, ye saraṃ pātumāgatā;
「难道你没有听到声音吗?那些来到湖边饮水的,
Sīhassapi nadantassa, byagghassa ca nikujjitaṃ.
狮子的吼叫声,以及老虎的咆哮声。
‘‘Ahu pubbanimittaṃ me, vicarantyā brahāvane;
「当我在大林中游行时,我有前兆,
Khaṇitto me hatthā patito, uggīvañcāpi aṃsato.
我的手杖被折断掉落,肩上的水瓶也掉了下来。
‘‘Tadāhaṃ byathitā bhītā, puthu katvāna pañjaliṃ;
「那时我惊恐害怕,合掌向各方,
Sabbadisā namassissaṃ, api sotthi ito siyā.
向一切方向礼敬,愿从此得安稳。
‘‘Mā heva no rājaputto, hato sīhena dīpinā;
「愿王子不要被狮子或豹所杀害,
Dārakā vā parāmaṭṭhā, acchakokataracchihi.
愿孩子们不要被熊、鬣狗或豺狼所伤害。」
‘‘Sīho byaggho ca dīpi ca, tayo vāḷā vane migā;
「狮子、老虎与豹,三种野兽在林中,
Te maṃ pariyāvaruṃ maggaṃ, tena sāyamhi āgatā.
它们围住我的道路,因此我傍晚才来。
‘‘Ahaṃ patiñca putte ca, āceramiva māṇavo;
「我与丈夫及儿子们,如学童般穿粗衣,
Anuṭṭhitā divārattiṃ, jaṭinī brahmacārinī.
日夜不懈怠,结发女梵行者。
‘‘Ajināni paridahitvā, vanamūlaphalahāriyā;
「穿着兽皮衣,以林中根果为食,
Vicarāmi divārattiṃ, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
我日夜游行,你们的欲望啊,儿子们。
‘‘Ahaṃ suvaṇṇahaliddiṃ, ābhataṃ paṇḍubeḷuvaṃ;
「我带来了金色姜黄,与淡黄色的贝鲁瓦果,
Rukkhapakkāni cāhāsiṃ, ime vo putta kīḷanā.
还有树叶果实,这些是你们的玩具,儿子们。」
‘‘Imaṃ mūlāḷivattakaṃ, sālukaṃ ciñcabhedakaṃ;
「这根茎连根的莲藕,带着泥土,能破裂辛吉花;
Bhuñja khuddehi saṃyuttaṃ, saha puttehi khattiya.
刹帝利啊,与小孩们一起,与儿子们一起享用吧。
‘‘Padumaṃ jālino dehi, kumudañca kumāriyā;
「把红莲花给渔夫,把白莲花给少女;
Māline passa naccante, sivi puttāni avhaya.
看那些跳舞的花环师,呼唤西毗的儿子们。
‘‘Tato kaṇhājināyapi, nisāmehi rathesabha;
「然后,车中之牛啊,也要注意黑羚羊皮;
Mañjussarāya vagguyā, assamaṃ upayantiyā .
给那位声音甜美、正在前来的流浪女歌者一匹马。
‘‘Samānasukhadukkhamhā, raṭṭhā pabbājitā ubho;
「同甘共苦的两人,都被国家驱逐了;
Api sivi putte passesi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.
西毗啊,你是否看见了儿子们、渔夫渣利和黑羚羊皮两者?」
‘‘Samaṇe brāhmaṇe nūna, brahmacariyaparāyaṇe;
「沙门、婆罗门确实是梵行的归依处;我在世间诅咒了具戒、多闻者;
Ahaṃ loke abhissapiṃ, sīlavante bahussute;
我在世间诅咒了具戒、多闻者;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho’’.
今日我不见儿子们,穿黑羚羊皮、结发髻者。」
‘‘Ime te jambukā rukkhā, vedisā sinduvārakā;
「这些是你的阎浮树、韦地沙树、信度瓦拉树;
Vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare.
种种树类,那些童子不见了。
‘‘Assatthā panasā ceme, nigrodhā ca kapitthanā;
「这些是菩提树、波罗蜜树、榕树、木瓜树;
Vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare.
种种果类,那些童子不见了。
‘‘Ime tiṭṭhanti ārāmā, ayaṃ sītūdakā nadī;
「这些园林存在,这条河水清凉;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
那些以前在此游戏的童子们,现在看不见了。
‘‘Vividhāni pupphajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种花类,在此山上;
Yānassu pubbe dhāriṃsu, te kumārā na dissare.
那些以前持有的童子们,现在看不见了。
‘‘Vividhāni phalajātāni, asmiṃ uparipabbate;
「种种果类,在此山上;
Yānassu pubbe bhuñjiṃsu, te kumārā na dissare.
那些以前享用的童子们,现在看不见了。
‘‘Ime te hatthikā assā, balibaddā ca te ime;
「这些是象、马,以及这些是公牛;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare’’.
那些以前与它们游戏的童子们,现在看不见了。」
‘‘Ime sāmā sasolūkā, bahukā kadalīmigā;
「这些是黑鹿、豪猪,众多的鹿;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
「那些以前在此嬉戏的童子们,已不复见。
‘‘Ime haṃsā ca koñcā ca, mayūrā citrapekhuṇā;
「这些天鹅、鹭鸶、孔雀与彩翅鸟;
Yehissu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare’’.
那些以前与它们嬉戏的童子们,已不复见。」
‘‘Imā tā vanagumbāyo, pupphitā sabbakālikā;
「这些丛林,四季花开;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
那些以前在此嬉戏的童子们,已不复见。
‘‘Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākūpakūjitā;
「这些可爱的莲池,有鸳鸯鸣叫;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
覆盖着曼陀罗花、莲花与睡莲;
Yatthassu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare.
那些以前在此嬉戏的童子们,已不复见。」
‘‘Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamāhataṃ;
「你的柴薪未劈开,你的水未打来;
Aggipi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasi.
你的火也未熄灭,为何你如此迟钝地禅修?」
‘‘Piyo piyena saṅgamma, samo me byapahaññati;
「所爱者与所爱者相会,我的平静被破坏了;
Tyajja putte na passāmi, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho’’.
今天我见不到儿子,穿黑羚羊皮的迦离。」
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
「天人啊,我们见不到你的死者被带走之处;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
乌鸦也不降下,我的孩子们确实死了。
‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
「天人啊,我们见不到你的死者被带走之处;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā’’.
鹰鸟也不降下,我的孩子们确实死了。」
‘‘Sā tattha paridevitvā, pabbatāni vanāni ca;
「她在那里悲泣,在诸山与诸林;
Punadevassamaṃ gantvā, rodi sāmikasantike .
再去到天神庙,在主人面前哭泣。
‘‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
『天神啊,我们看不到他们被带去何处而死;
Kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
乌鸦也不飞落,我的孩子们确实死了。
‘‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
天神啊,我们看不到他们被带去何处而死;
Sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā.
鸟儿也不飞落,我的孩子们确实死了。
‘‘‘Na kho no deva passāmi, yena te nīhatā matā;
天神啊,我们看不到他们被带去何处而死;
Vicaranti rukkhamūlesu, pabbatesu guhāsu ca’.
他们在树根处游荡,在诸山与诸洞穴中。』
‘‘Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
「如此,玛地,美肢者,王女,有名声者;
Bāhā paggayha kanditvā, tattheva patitā chamā’’.
举起双臂哭泣后,当场倒在地上」。
‘‘Tamajjhapattaṃ rājaputtiṃ, udakenābhisiñcatha;
「对那昏倒的王女,以水洒她;
Assatthaṃ naṃ viditvāna, atha naṃ etadabravi’’.
知道她已苏醒后,然后对她说此」。
‘‘Ādiyeneva te maddi, dukkhaṃ nakkhātumicchisaṃ;
「玛地,我确实不愿意,给你带来痛苦;
Daliddo yācako vuḍḍho, brāhmaṇo gharamāgato.
贫穷的乞者,年老的,婆罗门来到家中。
‘‘Tassa dinnā mayā puttā, maddi mā bhāyi assasa;
「我已将儿子们给了他,玛地,不要害怕,安心;
Maṃ passa maddi mā putte, mā bāḷhaṃ paridevasi;
看我吧,玛地,不要为儿子们,不要过度悲伤;」
Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase.
「愿我们得到儿子而活着,并且我们无病。」
‘‘Putte pasuñca dhaññañca, yañca aññaṃ ghare dhanaṃ;
「儿子、牲畜、谷物,以及家中其他的财富;
Dajjā sappuriso dānaṃ, disvā yācakamāgataṃ;
善人应施与布施,见到乞者来到时;
Anumodāhi me maddi, puttake dānamuttamaṃ’’.
请随喜我,亲爱的,对儿子们的最上布施。」
‘‘Anumodāmi te deva, puttake dānamuttamaṃ;
「我随喜你,天人,对儿子们的最上布施;
Datvā cittaṃ pasādehi, bhiyyo dānaṃ dado bhava.
施与后令心净信,成为更多布施的施者。
‘‘Yo tvaṃ maccherabhūtesu, manussesu janādhipa;
「你在悭吝的众生中,在人们中,人主啊;
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano’’.
给予婆罗门布施,是西毗人的国土增长者。」
‘‘Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
「大地为你鸣响,声音传至三十三天;
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā.
闪电从四方而来,如同山岳的回响。
‘‘Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
「那两座那拉达山为你随喜;
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
因陀罗、梵天、生主、苏摩、夜摩、韦沙瓦那;
Sabbe devānumodanti, tāvatiṃsā saindakā.
一切天人随喜,三十三天连同因陀罗。
‘‘Iti maddī varārohā, rājaputtī yasassinī;
「如是玛地,殊胜美女,有名声的王女;
Vessantarassa anumodi, puttake dānamuttamaṃ’’.
随喜韦桑答拉对孩子们的最上布施」。
Maddīpabbaṃ nāma. · 名为玛帝章
Sakkapabbaṃ萨咖章
Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
然后,当夜晚过去,太阳升起时;
Sakko brāhmaṇavaṇṇena, pāto tesaṃ adissatha.
萨咖以婆罗门的容貌,清晨对他们显现。
‘‘Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
「尊者是否安乐?尊者是否无病?
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
你们是否以拾穗维生?根与果是否众多?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「虻与蚊是否很少?爬虫类是否很少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在充满野兽的森林中,是否没有伤害?」
‘‘Kusalañceva no brahme, atho brahme anāmayaṃ;
「婆罗门,我们确实安乐,婆罗门,我们确实无病;
Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
我们确实以拾穗维生,我们确实根与果众多。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「我们确实虻与蚊很少,爬虫类确实很少;」
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā mayhaṃ na vijjati.
在充满野兽的森林中,我没有伤害。
‘‘Satta no māse vasataṃ, araññe jīvasokinaṃ;
「我们住了七个月,在森林中为生命而忧。
Idaṃ dutiyaṃ passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
这是我们第二次见到,天色的婆罗门;
Ādāya veḷuvaṃ daṇḍaṃ, dhārentaṃ ajinakkhipaṃ.
拿着竹杖,披着羚羊皮。
‘‘Svāgataṃ te mahābrahme, atho me adurāgataṃ;
「欢迎你,大梵天,你来得不远;
Anto pavisa bhaddante, pāde pakkhālayassu te.
请进来吧,尊者,请洗你的脚。
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
「丁杜咖果、毕亚喇果、马杜咖果、咖苏马利果;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ.
小果实,梵天啊,请享用最好的。」
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
「这饮水也是清凉的,从山洞中取来;大梵天,如果你希望,就从那里饮用吧。」
Tato piva mahābrahme, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
「那么,你以何种容貌,或以何种原因;来到大森林,请对我所问说明这点。」
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
「那么,你以何种容貌,或以何种原因;来到大森林,请对我所问说明这点。」
Anuppatto brahāraññaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’.
「来到大森林,请对我所问说明这点。」
‘‘Yathā vārivaho pūro, sabbakālaṃ na khīyati;
「如同满水之河,一切时不会枯竭;如是我被乞求而来,被乞求请给我妻子。」
Evaṃ taṃ yācitāgacchiṃ, bhariyaṃ me dehi yācito’’.
「如是我被乞求而来,被乞求请给我妻子。」
‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācasi brāhmaṇa;
「我给予不动摇,婆罗门,你向我乞求的;我不隐藏所有的,我的心乐于布施。」
Santaṃ nappaṭiguyhāmi, dāne me ramatī mano’’.
「我不隐藏所有的,我的心乐于布施。」
‘‘Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakassa kamaṇḍaluṃ;
「手持玛地,以及水瓶,」
Brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
「西韦国的增长者,向婆罗门施与布施。」
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「那时是可怖的,那时是令人毛骨悚然的;」
Maddiṃ paricajantassa, medanī sampakampatha.
「当舍弃玛地时,大地震动。」
‘‘Neva sā maddī bhākuṭi, na sandhīyati na rodati;
「那玛地既不皱眉,也不哭泣;」
Pekkhatevassa tuṇhī sā, eso jānāti yaṃ varaṃ’’.
「她只是默默地看着他,『这位知道什么是最好的。』」
‘‘Komārī yassāhaṃ bhariyā, sāmiko mama issaro;
「我是谁的妻子的少女,他是我的主人、我的主宰;」
Yassicche tassa maṃ dajjā, vikkiṇeyya haneyya vā’’.
「他若愿意,可将我施与、出卖或杀害。」
‘‘Tesaṃ saṅkappamaññāya, devindo etadabravi;
「知晓他们的意向后,天帝如此说:」
Sabbe jitā te paccūhā, ye dibbā ye ca mānusā.
「所有敌对者都被你战胜了,无论是天的还是人的。」
‘‘Ninnāditā te pathavī, saddo te tidivaṅgato;
「大地为你发出轰鸣,声音传到了三十三天;」
Samantā vijjutā āguṃ, girīnaṃva patissutā.
「闪电从四方而来,犹如诸山的回响。」
‘‘Tassa te anumodanti, ubho nāradapabbatā;
「那拉达山和巴巴达山两者都随喜你,」
Indo ca brahmā pajāpati, somo yamo vessavaṇo;
「因陀罗、梵天、生主、苏摩、阎摩、韦沙瓦那,」
Sabbe devānumodanti, dukkarañhi karoti so.
「所有天人都随喜,因为他做了难行之事。」
‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
「施予难施之物,行难行之业,」
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
非善者不随行,善者之法难随行。
‘‘Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
「因此,善者与非善者,从此处的去处不同;
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā.
非善者去地狱,善者以天界为归趣。
‘‘Yametaṃ kumāre adā, bhariyaṃ adā vane vasaṃ;
「他给予了童子,给予了妻子住于林中;
Brahmayānamanokkamma, sagge te taṃ vipaccatu’’.
舍弃了梵天乘,愿那在天界为他成熟果报」。
‘‘Dadāmi bhoto bhariyaṃ, maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ;
「我给予尊者妻子,玛地,一切肢体美好者;
Tvañceva maddiyā channo, maddī ca patinā saha.
你被玛地所覆护,玛地与丈夫一起。
‘‘Yathā payo ca saṅkho ca, ubho samānavaṇṇino;
「犹如牛乳与螺贝,两者同样的颜色;
Evaṃ tuvañca maddī ca, samānamanacetasā.
如此你与玛地,心意相同。
‘‘Avaruddhettha araññasmiṃ, ubho sammatha assame;
「你们被困在此林中,你们两人应平息苦行处;
Khattiyā gottasampannā, sujātā mātupettito;
刹帝利种姓具足,父母双方皆善生;
Yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāparaṃ’’.
你们应作诸福德,互相布施。」
‘‘Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
「我是萨咖天帝,已来到你面前;
Varaṃ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te’’.
大王,你应求愿,我给你八个愿。」
‘‘Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
「萨咖,若你给我愿,一切众生之主;
Pitā maṃ anumodeyya, ito pattaṃ sakaṃ gharaṃ;
愿我父亲随喜我,从此返回自己家;」
Āsanena nimanteyya, paṭhametaṃ varaṃ vare.
「我应以座位邀请,这是诸愿中的第一愿。」
‘‘Purisassa vadhaṃ na roceyyaṃ, api kibbisakārakaṃ;
「我不应喜欢杀人,即使是作恶者;」
Vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, dutiyetaṃ varaṃ vare.
「我应从死刑中释放应被处死者,这是诸愿中的第二愿。」
‘‘Ye vuḍḍhā ye ca daharā, ye ca majjhimaporisā;
「那些老者、那些年轻者,以及那些中年人;」
Mameva upajīveyyuṃ, tatiyetaṃ varaṃ vare.
「他们应依靠我而生活,这是诸愿中的第三愿。」
‘‘Paradāraṃ na gaccheyyaṃ, sadārapasuto siyaṃ;
「我不应去他人之妻,应满足于自己的妻子;」
Thīnaṃ vasaṃ na gaccheyyaṃ, catutthetaṃ varaṃ vare.
「我不应去诸女人的控制,这是诸愿中的第四愿。」
‘‘Putto me sakka jāyetha, so ca dīghāyuko siyā;
「愿我生一子,他应长寿;」
Dhammena jine pathaviṃ, pañcametaṃ varaṃ vare.
「以法征服大地,此为第五殊胜愿。」
‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;
「其后于夜晚破晓时,太阳升起之际;」
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, chaṭṭhametaṃ varaṃ vare.
「愿天食出现,此为第六殊胜愿。」
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
「愿我布施时不减损,施后我不后悔;」
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, sattametaṃ varaṃ vare.
「愿我布施时心清净,此为第七殊胜愿。」
‘‘Ito vimuccamānāhaṃ, saggagāmī visesagū;
「愿我从此解脱后,前往天界得殊胜;」
Anivatti tato assaṃ, aṭṭhametaṃ varaṃ vare’’.
「愿我从彼处不退转,此为第八殊胜愿。」
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, devindo etadabravi;
「听闻他的这些话后,天帝萨咖如此说道;」
Aciraṃ vata te tato, pitā taṃ daṭṭhumessati’’.
「不久之后,父亲将从那里来见你。」
‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
「说此之后,摩伽婆,天人之王,善施者,」
Vessantare varaṃ datvā, saggakāyaṃ apakkami’’.
「给予韦桑答拉恩赐后,返回天界。」
Sakkapabbaṃ nāma. · 名为萨咖章
Mahārājapabbaṃ大王章
‘‘Kassetaṃ mukhamābhāti, hemaṃ vuttattamagginā;
「这是谁的面容如此光辉,如火中炼出的黄金;」
Nikkhaṃva jātarūpassa, ukkāmukhapahaṃsitaṃ.
「从生金中取出,如炭火口般辉耀。」
‘‘Ubho sadisapaccaṅgā, ubho sadisalakkhaṇā;
「两者肢体相似,两者相貌相似;」
Jālissa sadiso eko, ekā kaṇhājinā yathā.
「一个如网,一个如黑羚羊皮。」
‘‘Sīhā bilāva nikkhantā, ubho sampatirūpakā;
「如狮子从洞穴出来,两者都极为端正;」
Jātarūpamayāyeva, ime dissanti dārakā’’.
「这些孩童确实如同黄金所造。」
‘‘Kuto nu bhavaṃ bhāradvāja, ime ānesi dārake;
「婆罗堕瓦咖尊者,你从何处带来这些孩童?今日刚到国土,婆罗门,你要去哪里?」
Ajja raṭṭhaṃ anuppatto, kuhiṃ gacchasi brāhmaṇa’’ .
「婆罗堕瓦咖尊者,你从何处带来这些孩童?今日刚到国土,婆罗门,你要去哪里?」
‘‘Mayhaṃ te dārakā deva, dinnā vittena sañjaya;
「天人,这些孩童是以财富给予我的,桑伽亚;今日是第十五夜,从我得到孩童之时起。」
Ajja pannarasā ratti, yato laddhā me dārakā’’.
「天人,这些孩童是以财富给予我的,桑伽亚;今日是第十五夜,从我得到孩童之时起。」
‘‘Kena vā vācapeyyena, sammāñāyena saddahe;
「以何言说,以何正确的名称,我应当信受?谁给予你这布施,最上的儿子之施?」
Ko tetaṃ dānamadadā, puttake dānamuttamaṃ’’.
「以何言说,以何正确的名称,我应当信受?谁给予你这布施,最上的儿子之施?」
‘‘Yo yācataṃ patiṭṭhāsi, bhūtānaṃ dharaṇīriva;
「他为乞求者而建立,如大地为诸有情;」
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
彼韦散答拉王,住于林中,施与子女为奴。
‘‘Yo yācataṃ gatī āsi, savantīnaṃva sāgaro;
「彼是前来乞求者之所趣,如诸河流之于大海;
So me vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ’’.
彼韦散答拉王,住于林中,施与子女为奴。」
‘‘Dukkaṭaṃ vata bho raññā, saddhena gharamesinā;
「尊者,具信寻求家之王,实作恶行;
Kathaṃ nu puttake dajjā, araññe avaruddhako.
如何能施与子女,被困于林野中。
‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
「诸位尊者,请听此,凡在此聚集者;
Kathaṃ vessantaro rājā, puttedāsi vane vasaṃ.
韦散答拉王如何,住于林中,施与子女为奴。
‘‘Dāsiṃ dāsaṃ ca so dajjā, assaṃ cassatarīrathaṃ;
「彼应施与女奴、男奴,马、骡及车乘;」
Hatthiñca kuñjaraṃ dajja, kathaṃ so dajja dārake’’.
「他应施与象与象王,他如何施与诸子?」
‘‘Yassa nassa ghare dāso, asso cassatarīratho;
「若某人家中有奴仆,有马与有轭之车;
Hatthī ca kuñjaro nāgo, kiṃ so dajjā pitāmaha’’.
有象与象王龙象,祖父,他应施与什么?」
‘‘Dānamassa pasaṃsāma, na ca nindāma puttakā;
「我们赞叹他的布施,诸子啊,我们不责难;
Kathaṃ nu hadayaṃ āsi, tumhe datvā vanibbake’’.
你们施与游方者后,心是如何的?」
‘‘Dukkhassa hadayaṃ āsi, atho uṇhampi passasi;
「心是苦的,而且你也看到热恼;
Rohinīheva tambakkhī, pitā assūni vattayi’’.
罗希尼红眼流泪,父亲流下眼泪。」
‘‘Yaṃ taṃ kaṇhājināvoca, ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo;
「黑鹿皮者所说的,父亲啊,这位婆罗门;
Laṭṭhiyā paṭikoṭeti, ghare jātaṃva dāsiyaṃ.
用棍子殴打,如同家中所生的婢女。
‘‘Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā;
「父亲,这不是婆罗门,婆罗门应是如法的;
Yakkho brāhmaṇavaṇṇena, khādituṃ tāta neti no;
这是婆罗门外表的亚卡,父亲,他要吃掉我们;
Nīyamāne pisācena, kinnu tāta udikkhasi’’.
被食人鬼带走时,父亲,你为何观望?」
‘‘Rājaputtī ca vo mātā, rājaputto ca vo pitā;
「你们的母亲是王女,你们的父亲是王子;
Pubbe me aṅgamāruyha, kiṃ nu tiṭṭhatha ārakā’’.
以前曾登上我的身体,为何现在站得远远的?」
‘‘Rājaputtī ca no mātā, rājaputto ca no pitā;
「我们的母亲是王女,我们的父亲是王子;
Dāsā mayaṃ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā’’.
我们是婆罗门的奴隶,因此站得远远的。」
‘‘Mā sammevaṃ avacuttha, ḍayhate hadayaṃ mama;
「请勿如此说,我的心在燃烧;
Citakāyaṃva me kāyo, āsane na sukhaṃ labhe.
我的身体如火葬堆,坐在座位上得不到安乐。
‘‘Mā sammevaṃ avacuttha, bhiyyo sokaṃ janetha maṃ;
请勿如此说,勿使我更加悲伤;
Nikkiṇissāmi dabbena, na vo dāsā bhavissatha.
我将以财物赎回,你们不会成为奴隶。
‘‘Kimagghiyañhi vo tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
孩子啊,父亲给了婆罗门什么价值?
Yathābhūtaṃ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇaṃ’’.
如实告诉我,让我偿还婆罗门」。
‘‘Sahassagghañhi maṃ tāta, brāhmaṇassa pitā adā;
「孩子啊,父亲给了婆罗门一千;
Atha kaṇhājinaṃ kaññaṃ, hatthinā ca satena ca’’ .
还有黑羚羊皮、少女,以及一百头象」。
‘‘Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara;
「起来,咖答!快点!向婆罗门偿还;
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
一百女奴、一百男奴,一百头母牛、一百匹良马;
Jātarūpasahassañca , puttānaṃ dehi nikkayaṃ.
以及一千金,作为儿子们的赎价给予。」
‘‘Tato kattā taramāno, brāhmaṇassa avākari;
于是咖答快速地,向婆罗门偿还了;
Dāsisataṃ dāsasataṃ, gavaṃ hatthusabhaṃ sataṃ;
一百女奴、一百男奴,一百头母牛、一百匹良马;
Jātarūpasahassañca, puttānaṃdāsi nikkayaṃ’’.
以及一千金,作为儿子们的赎价给予了。
‘‘Nikkiṇitvā nahāpetvā, bhojayitvāna dārake;
赎回后使他们沐浴,喂养了孩子们;
Samalaṅkaritvā bhaṇḍena, ucchaṅge upavesayuṃ.
用财物装饰后,让他们坐在膝上。
‘‘Sīsaṃ nhāte sucivatthe, sabbābharaṇabhūsite;
「头已沐浴,穿着净衣,装饰着一切庄严,
Rājā aṅke karitvāna, ayyako paripucchatha.
国王将他抱在膝上,尊者询问道。
‘‘Kuṇḍale ghusite māle, sabbābharaṇabhūsite;
「耳环已擦亮,花鬘,装饰着一切庄严,
Rājā aṅke karitvāna, idaṃ vacanamabravi.
国王将他抱在膝上,说了这番话。
‘‘Kacci ubho arogā te, jāli mātāpitā tava;
「嘉利,你的父母二人可都无病?
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
你们可是以拾穗为生?可有很多根与果?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「可是虻与蚊,以及爬虫类很少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在野兽充满的林中,可是没有伤害?」
‘‘Atho ubho arogā me, deva mātāpitā mama;
「而且,天人,我的父母二人都健康;
Atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū.
而且他们以拾落穗为生,而且根果很多。
‘‘Atho ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「而且虻、蚊,以及爬虫类很少;
Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṃsā nesaṃ na vijjati.
在野兽充满的森林中,它们没有伤害。
‘‘Khaṇantālukalambāni, bilāni takkalāni ca;
「挖掘芋头、块茎,洞穴、竹笋,
Kolaṃ bhallātakaṃ bellaṃ, sā no āhatva posati.
枣、腰果、木苹果,她采集后养育我们。
‘‘Yañceva sā āharati, vanamūlaphalahāriyā;
「凡她从森林采集根果所带来的,
Taṃ no sabbe samāgantvā, rattiṃ bhuñjāma no divā.
我们全部聚集后,夜晚食用,不在白天。
‘‘Ammāva no kisā paṇḍu, āharantī dumapphalaṃ;
「我们的母亲消瘦、苍白,带来树果;
Vātātapena sukhumālī, padumaṃ hatthagatāmiva.
娇弱者被风日所苦,如手中的莲花。
‘‘Ammāya patanūkesā, vicarantyā brahāvane;
母亲头发散乱,在大林中游行;
Vane vāḷamigākiṇṇe, khaggadīpinisevite.
在充满野兽的林中,剑齿虎所居之处。
‘‘Kesesu jaṭaṃ bandhitvā, kacche jallamadhārayi;
在头发上结发髻,腋下持污垢;
Cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati.
穿皮衣,睡地上,礼敬火神。
‘‘Puttā piyā manussānaṃ, lokasmiṃ udapajjisuṃ;
儿子对人们是可爱的,在世间生起;
Na hi nūnamhākaṃ ayyassa, putte sneho ajāyatha’’.
但对我们的尊者,对儿子的爱着确实未生起。」
‘‘Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
「儿子啊,我确实做了恶行、大罪;
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsakaṃ.
我依西维人之言,驱逐了布施者。
‘‘Yaṃ me kiñci idha atthi, dhanaṃ dhaññañca vijjati;
「凡我在此所有的,财富与谷物存在者;
Etu vessantaro rājā, siviraṭṭhe pasāsatu’’.
愿韦桑答拉王来,统治西维国」。
‘‘Na deva mayhaṃ vacanā, ehiti sivisuttamo;
「大王,西维最胜者不会因我之言而来;
Sayameva devo gantvā, siñca bhogehi atrajaṃ’’.
大王应亲自前往,以财富灌注无垢者」。
‘‘Tato senāpatiṃ rājā, sajjayo ajjhabhāsatha;
「于是萨加亚王对将军说道;
Hatthī assā rathā pattī, senā sannāhayantu naṃ;
「愿象、马、车、步兵,军队为他装备;」
Negamā ca maṃ anventu, brāhmaṇā ca purohitā.
「愿城镇的人们跟随我,婆罗门们和祭司们。」
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
「那时六万,武士们容貌端严;」
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
「愿他们迅速前来,全副武装,以种种颜色装饰。」
‘‘Nīlavatthadharā neke , pītāneke nivāsitā;
「有些穿着蓝衣,有些穿着黄衣;」
Aññe lohitauṇhīsā, suddhāneke nivāsitā;
「另一些戴着红色头巾,有些穿着纯白衣;」
Khippamāyantu sannaddhā, nānāvaṇṇehilaṅkatā.
「愿他们迅速前来,全副武装,以种种颜色装饰。」
‘‘Himavā yathā gandhadharo, pabbato gandhamādano;
「如同雪山持香者,曼陀罗山;」
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo.
「以种种树木覆盖,大神众的住所。」
‘‘Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca;
「以诸天药,诸方照耀且吹拂;
Khippamāyantu sannaddhā, disā bhantu pavantu ca.
愿武装者速来,愿诸方照耀且吹拂。
‘‘Tato nāgasahassāni, yojayantu catuddasa;
「然后,愿驾驭一万四千头象,
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
金腰带的象,金饰衣服者。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
「由持矛钩手的村主们所乘,
Khippamāyantu sannaddhā, hatthikkhandhehi dassitā.
愿武装者速来,由象背所显示。
‘‘Tato assasahassāni, yojayantu catuddasa;
「然后,愿驾驭一万四千匹马,
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
纯种良马,信度马,快速之乘。
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
「由村长们所乘,持弓箭者,
Khippamāyantu sannaddhā, assapiṭṭhe alaṅkatā.
愿他们迅速前来,全副武装,装饰在马背上。
‘‘Tato rathasahassāni, yojayantu catuddasa;
「然后愿他们驾驭一万四千辆战车,
Ayosukatanemiyo, suvaṇṇacitapakkhare.
铁轴铜轮,以黄金装饰的车辐。
‘‘Āropentu dhaje tattha, cammāni kavacāni ca;
「愿他们在那里的旗帜上装上皮革和盔甲,
Vippālentu ca cāpāni, daḷhadhammā pahārino;
愿他们拉开弓箭,坚固的武器,强力的攻击者;
Khippamāyantu sannaddhā, rathesu rathajīvino’’.
愿战车驾驭者迅速前来,全副武装,在战车上」。
‘‘Lājāolopiyā pupphā, mālāgandhavilepanā;
「炒米花、花朵、花鬘、香料和涂油,
Agghiyāni ca tiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
「愿火堆立于你来的道路上。」
‘‘Gāme gāme sataṃ kumbhā, merayassa surāya ca;
「村村有百瓮,盛满谷酒与果酒;」
Maggamhi patitiṭṭhantu , yena maggena ehiti.
「愿它们立于道路上,你来的道路上。」
‘‘Maṃsā pūvā saṅkuliyo, kummāsā macchasaṃyutā;
「肉、糕饼、糖果,混有鱼的粥;」
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
「愿它们立于道路上,你来的道路上。」
‘‘Sappi telaṃ dadhi khīraṃ, kaṅgubījā bahū surā;
「酥、油、酪、乳,众多的稷米种子与酒;」
Maggamhi patitiṭṭhantu, yena maggena ehiti.
「愿它们立于道路上,你来的道路上。」
‘‘Āḷārikā ca sūdā ca, naṭanaṭṭakagāyino;
「厨师与烹调者,舞者、演员与歌者;」
Pāṇissarā kumbhathūṇiyo, mandakā sokajjhāyikā .
有声的柱鼓,缓慢的忧愁吟唱者。
‘‘Āhaññantu sabbavīṇā, bheriyo dindimāni ca;
「让所有的琵琶被击打,鼓与腰鼓也是,
Kharamukhāni dhamentu , nadantu ekapokkharā.
让粗口的吹奏,让单面鼓鸣响。
‘‘Mudiṅgā paṇavā saṅkhā, godhā parivadentikā;
木鼓、小鼓、螺贝,牛皮鼓发出声响;
Dindimāni ca haññantu, kutumpa dindimāni ca’’.
让腰鼓被击打,库敦巴腰鼓也是。」
‘‘Sā senā mahatī āsi, uyyuttā sivivāhinī;
「那军队是巨大的,装备齐全的旗帜持有者;
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
由渣利那作为向导,前往弯曲的山。
‘‘Koñcaṃ nadati mātaṅgo, kuñjaro saṭṭhihāyano;
「象发出吼声,六十岁的公象;」
Kacchāya baddhamānāya, koñcaṃ nadati vāraṇo.
当系上腰带时,大象鸣叫。
‘‘Ājānīyā hasiyanti , nemighoso ajāyatha;
「良马嘶鸣,车轮声响起;
Abbhaṃ rajo acchādesi, uyyuttā sivivāhinī.
尘埃遮蔽了天空,载着尸体的队伍出发了。
‘‘Sā senā mahatī āsi, uyyuttā hārahārinī;
「那是一支庞大的军队,出发去夺取项链;
Jālinā magganāyena, vaṅkaṃ pāyāsi pabbataṃ.
由渣利那引路,前往弯曲的山。
‘‘Te pāviṃsu brahāraññaṃ, bahusākhaṃ mahodakaṃ ;
「他们到达了大森林,有许多树枝,水源丰富;
Puppharukkhehi sañchannaṃ, phalarukkhehi cūbhayaṃ.
被花树覆盖,两边都有果树。
‘‘Tattha bindussarā vaggū, nānāvaṇṇā bahū dijā;
「在那里,宾度萨拉河流淌,有各种颜色的众多飞鸟;
Kūjantamupakūjanti, utusampupphite dume.
鸟儿鸣叫又和鸣,在时节盛开的树上。
‘‘Te gantvā dīghamaddhānaṃ, ahorattānamaccaye;
「他们走了长远的路程,日夜不停地过去;
Padesaṃ taṃ upāgacchuṃ, yattha vessantaro ahu’’.
到达了那个地方,韦散答拉所在之处」。
Mahārājapabbaṃ nāma. · 名为大王章
Chakhattiyakammaṃ六刹帝利甘马
‘‘Tesaṃ sutvāna nigghosaṃ, bhīto vessantaro ahu;
「听到他们的喧声,韦散答拉感到害怕;
Pabbataṃ abhiruhitvā, bhīto senaṃ udikkhati.
登上山峰,恐惧地观看军队。
‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane;
「来吧,玛地,你听,森林中是怎样的喧声;
Ājānīyā hasiyanti, dhajaggāni ca dissare.
骏马嘶鸣,旗帜顶端可见。
‘‘Ime nūna araññasmiṃ, migasaṅghāni luddakā;
「这些猎人在森林中,必定是兽群;
Vāgurāhi parikkhippa, sobbhaṃ pātetvā tāvade;
以网围绕,立即投下陷阱;
Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ varaṃ.
以强力拖拉,杀害他们最优秀者。
‘‘Yathā mayaṃ adūsakā, araññe avaruddhakā;
「如我们这些无害者,被围困在森林中;
Amittahatthattaṃ gatā, passa dubbalaghātakaṃ’’.
落入敌人之手,看这杀害弱者之人」。
‘‘Amittā nappasāheyyuṃ, aggīva udakaṇṇave;
「敌人不应被信任,如火在水中;
Tadeva tvaṃ vicintehi, api sotthi ito siyā’’.
你应思惟此事,或许从此能得安稳」。
‘‘Tato vessantaro rājā, orohitvāna pabbatā;
「于是韦桑答拉王,从山上下来;
Nisīdi paṇṇasālāyaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ’’.
坐在叶屋中,使心坚固」。
‘‘Nivattayitvāna rathaṃ, vuṭṭhapetvāna seniyo;
「转回战车,停下军队;
Ekaṃ araññe viharantaṃ, pitā puttaṃ upāgami.
父亲前往独自住在林中的儿子处。
‘‘Hatthikkhandhato oruyha, ekaṃso pañjalīkato;
「从象背下来,袒露一肩,合掌;
Parikiṇṇo amaccehi, puttaṃ siñcitumāgami.
被大臣们围绕,前来为儿子灌顶。
‘‘Tatthaddasa kumāraṃ so, rammarūpaṃ samāhitaṃ;
「在那里他看见王子,相貌端严、得定;
Nisinnaṃ paṇṇasālāyaṃ, jhāyantaṃ akutobhayaṃ.
坐在叶屋中,禅修无所畏惧。
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, pitaraṃ puttagiddhinaṃ;
「看见那位前来的、渴望儿子的父亲,
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
韦桑答拉和玛地前去迎接并礼敬。
‘‘Maddī ca sirasā pāde, sasurassābhivādayi;
「玛地以头礼足,向公婆礼敬;
‘Maddī ahañhi te deva, pāde vandāmi te suṇhā’ ;
『天人,我是玛地,您的儿媳,我礼敬您的足』;
Tesu tattha palisajja, pāṇinā parimajjatha’’.
在那里拥抱他们,以手抚摸」。
‘‘Kacci vo kusalaṃ putta, kacci putta anāmayaṃ;
「孩子们,你们安乐吗?孩子们,你们无病吗?
Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
你们以拾穗维生吗?根果丰富吗?
‘‘Kacci ḍaṃsā makasā ca, appameva sarīsapā;
「虻、蚊子,以及爬虫类是否很少?
Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṃsā na vijjati’’.
在野兽充满的森林中,是否没有伤害」?
‘‘Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā;
「天人,我们有生计,那是怎样的;
Kasirā jīvikā homa , uñchācariyāya jīvitaṃ.
我们的生活艰辛,以拾落穗为生。
‘‘Aniddhinaṃ mahārāja, dametassaṃva sārathi;
「大王,不驯者,我将如御者般调御;
Tyamhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no.
因此,不驯者被调伏,不成功不能调御我们。
‘‘Api no kisāni maṃsāni, pitu mātu adassanā;
「大王,因不见父母,我们的肉体消瘦,
Avaruddhānaṃ mahārāja, araññe jīvasokinaṃ’’.
被禁闭在林中,为生命而忧愁。」
‘‘Yepi te siviseṭṭhassa, dāyādāpattamānasā;
「即使那些希望继承西韦王的遗产者,
Jālī kaṇhājinā cubho, brāhmaṇassa vasānugā;
穿着网状黑羚羊皮的吉祥婆罗门,依住者,
Accāyikassa luddassa, yo ne gāvova sumbhati.
对于那残酷的猎人,如同牛般须跋我们。」
‘‘Te rājaputtiyā putte, yadi jānātha saṃsatha;
「那些王子们,如果你们知道、记得;」
Pariyāpuṇātha no khippaṃ, sappadaṭṭhaṃva māṇavaṃ’’.
「请快速地为我们寻找,如同被蛇咬的学童一般」。
‘‘Ubho kumārā nikkītā, jālī kaṇhājinā cubho;
「两位童子已被买出,迦离和咖尼阿基那两人;」
Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, putta mā bhāyi assasa’’.
「给了婆罗门财物,儿子啊,母亲不要害怕,请安心」。
‘‘Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
「亲爱的,是否安好?亲爱的,是否无病?」
Kacci nu tāta me mātu, cakkhu na parihāyati’’.
「亲爱的,我母亲的眼睛是否没有衰退?」
‘‘Kusalañceva me putta, atho putta anāmayaṃ;
「儿子,我安好,而且儿子,我无病;」
Atho ca putta te mātu, cakkhu na parihāyati’’.
「而且儿子,你母亲的眼睛没有衰退」。
‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
「希望你无病、安适,希望你的车乘运载良好;」
Kacci phīto janapado, kacci vuṭṭhi na chijjati’’.
「希望国土繁荣,希望雨水不断。」
‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
「确实我无病、安适,确实我的车乘运载良好;」
Atho phīto janapado, atho vuṭṭhi na chijjati’’.
「确实国土繁荣,确实雨水不断。」
‘‘Iccevaṃ mantayantānaṃ, mātā nesaṃ adissatha;
「当他们如此交谈时,他们的母亲出现了;」
Rājaputtī giridvāre, pattikā anupāhanā.
「王女在山门口,步行、赤足。」
‘‘Tañca disvāna āyantaṃ, mātaraṃ puttagiddhiniṃ;
「看见那位前来的、渴望儿子的母亲;」
Vessantaro ca maddī ca, paccuggantvā avandisuṃ.
「韦桑答拉和玛地,前去迎接并礼敬。」
‘‘Maddī ca sirasā pāde, sassuyā abhivādayi;
「玛地以头礼拜婆婆的足;
Maddī ahañhi te ayye, pāde vandāmi te suṇhā’’.
玛地说:『尊贵的婆婆,我礼敬您的足,媳妇。』」
‘‘Maddiñca puttakā disvā, dūrato sotthimāgatā;
「见到玛地和孩子们,从远处平安归来;
Kandantā mabhidhāviṃsu, vacchabālāva mātaraṃ.
他们哭泣着奔向她,如小牛犊奔向母亲。
‘‘Maddī ca puttake disvā, dūrato sotthimāgate;
「玛地见到孩子们,从远处平安归来;
Vāruṇīva pavedhentī, thanadhārābhisiñcatha’’.
如瓦鲁尼树般颤动,以乳汁之流灌注他们。」
‘‘Samāgatānaṃ ñātīnaṃ, mahāghoso ajāyatha;
「亲族聚集之时,生起了大声音;
Pabbatā samanādiṃsu, mahī pakampitā ahu.
诸山发出回响,大地震动了。」
‘‘Vuṭṭhidhāraṃ pavattento, devo pāvassi tāvade;
「降下雨水之流,天人降雨如此之久;」
Atha vessantaro rājā, ñātīhi samagacchatha.
「然后韦散答拉王,与亲族们相会。」
‘‘Nattāro suṇisā putto, rājā devī ca ekato;
「孙子、孙女、儿子,王与王后一起;」
Yadā samāgatā āsuṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ.
「当他们相会时,那时令人毛骨悚然。」
‘‘Pañjalikā tassa yācanti, rodantā bherave vane;
「他们合掌向他乞求,在可怖的森林中哭泣;」
Vessantarañca maddiñca, sabbe raṭṭhā samāgatā;
「韦散答拉与玛地,所有国民都聚集,」
Tvaṃ nosi issaro rājā, rajjaṃ kāretha no ubho’’.
「你是自在的王,请为我们两者执行王政。」
Chakhattiyakammaṃ nāma. · 名为六刹帝利甘马
‘‘Dhammena rajjaṃ kārentaṃ, raṭṭhā pabbājayittha maṃ;
「以法执行王政者,国民驱逐了我;」
Tvañca jānapadā ceva, negamā ca samāgatā’’.
你和国人们,以及城镇的人们都聚集了。
‘‘Dukkaṭañca hi no putta, bhūnahaccaṃ kataṃ mayā;
儿子啊,我们确实做了恶行,我犯了大罪;
Yohaṃ sivīnaṃ vacanā, pabbājesimadūsakaṃ’’.
我听从西维人的话,驱逐了污染者。
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, pitu dukkhaṃ udabbahe;
无论以何种方式,我将承受父亲的痛苦;
Mātu bhaginiyā cāpi, api pāṇehi attano’’.
也为了母亲和姐妹,甚至以自己的生命。
‘‘Tato vessantaro rājā, rajojallaṃ pavāhayi;
于是韦桑答拉王洗去尘垢;
Rajojallaṃ pavāhetvā, saṅkhavaṇṇaṃ adhārayi’’.
洗去尘垢后,他穿上螺色衣。
‘‘Sīsaṃ nhāto sucivattho, sabbābharaṇabhūsito;
沐浴了头,穿着净衣,装饰着一切庄严;
Paccayaṃ nāgamāruyha, khaggaṃ bandhi parantapaṃ.
登上了因缘象,佩上了折磨他人的剑。
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
「然后六万名战士,容貌美好,
Sahajātā pakiriṃsu, nandayantā rathesabhaṃ.
与生俱来地散布,使车中之牛欢喜。
‘‘Tato maddimpi nhāpesuṃ, sivikaññā samāgatā;
「然后他们也为玛地沐浴,西维咖女聚集;
Vessantaro taṃ pāletu, jālī kaṇhājinā cubho;
韦桑答拉守护那个,札利黑羚羊皮殊胜;
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu’’.
而且那位大王,桑佳亚守护它」。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
「得到了这个因缘,以前自己的烦恼,
Ānandiyaṃ ācariṃsu, ramaṇīye giribbaje.
他们在可爱的王舍城,行欢喜。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
「获得此缘后,以前自己的杂染;
Ānandi vittā sumanā, putte saṅgamma lakkhaṇā.
喜悦、欢喜、愉快,拉卡那与诸子相聚。
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe saṃklesamattano;
「获得此缘后,以前自己的杂染;
Ānandi vittā patītā, saha puttehi lakkhaṇā’’.
喜悦、欢喜、满足,拉卡那与诸子在一起」。
‘‘Ekabhattā pure āsiṃ, niccaṃ thaṇḍilasāyinī;
「我以前一日一食,常卧于地上;
Iti metaṃ vataṃ āsi, tumhaṃ kāmā hi puttakā.
这是我的誓愿,为了你们,诸子啊。
‘‘Taṃ me vataṃ samiddhajja, tumhe saṅgamma puttakā;
「我的那个誓愿今已成就,与你们诸子相聚;
Mātujampi taṃ pāletu, pitujampi ca puttaka;
也应守护母系的,也应守护父系的,诸子啊;
Athopi taṃ mahārājā, sañjayo abhirakkhatu.
「那么,大王,请守护那(福德)。」
‘‘Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
「凡此所作的福德,我的与你父亲的;」
Sabbena tena kusalena, ajaro amaro bhava’’.
「以那一切善,愿你不老、不死。」
‘‘Kappāsikañca koseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
「棉布、丝绸,亚麻布与树皮布;」
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
「婆婆送给媳妇,以此玛地庄严。」
‘‘Tato hemañca kāyūraṃ, gīveyyaṃ ratanāmayaṃ;
「然后金与臂环,宝珠所成的颈饰;」
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
「婆婆送给媳妇,以此玛地庄严。」
‘‘Tato hemañca kāyūraṃ, aṅgadaṃ maṇimekhalaṃ;
「然后金与臂环,臂钏、宝珠腰带;」
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
婆婆送给媳妇,以此玛地变得美丽。
‘‘Uṇṇataṃ mukhaphullañca, nānāratte ca māṇike ;
「高耸的、盛开的脸,以及各种颜色的宝石;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
婆婆送给媳妇,以此玛地变得美丽。
‘‘Uggatthanaṃ giṅgamakaṃ, mekhalaṃ pāṭipādakaṃ ;
「高举的、铃铛、腰带、鞋子;
Sassu suṇhāya pāhesi, yehi maddī asobhatha.
婆婆送给媳妇,以此玛地变得美丽。
‘‘Suttañca suttavajjañca, upanijjhāya seyyasi;
「观察线与线的编织,你应该睡觉;
Asobhatha rājaputtī, devakaññāva nandane.
王女变得美丽,如天女在欢喜园中。
‘‘Sīsaṃ nhātā sucivatthā, sabbālaṅkārabhūsitā;
「头已沐浴、穿着洁净的衣服、装饰着一切庄严,
Asobhatha rājaputtī, tāvatiṃseva accharā.
王女美丽,如三十三天的天女。
‘‘Kadalīva vātacchupitā, jātā cittalatāvane;
「如芭蕉被风吹动,生于奇妙藤林中;
Dantāvaraṇasampannā, rājaputtī asobhatha.
具足象牙之庄严,王女美丽。
‘‘Sakuṇī mānusinīva, jātā cittapattā patī;
「如鸟与人女,生有奇妙羽翼;
Nigrodhapakkabimboṭṭhī, rājaputtī asobhatha.
唇如尼拘律果实,王女美丽。
‘‘Tassā ca nāgamānesuṃ, nātibaddhaṃva kuñjaraṃ;
「她登上象,如未被过度束缚的象;
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ.
能行七步、能行百步,有长牙、高大。
‘‘Sā maddī nāgamāruhi, nātibaddhaṃva kuñjaraṃ;
「那醉女登上象,如未被过度束缚的象;
Sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ, īsādantaṃ urūḷhavaṃ’’.
七次、八次,以箭矢射击,强壮有力。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
在那整个森林中,凡有鹿群存在;
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭhayuṃ.
以韦山达拉的威力,它们互不伤害。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
在那整个森林中,凡有鸟类存在;
Vessantarassa tejena, naññamaññaṃ viheṭhayuṃ.
以韦山达拉的威力,它们互不伤害。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
在那整个森林中,凡有鹿群存在;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
当韦山达拉出发时,它们聚集一处;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
为了西毗国的繁荣增长。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
「在那整个森林中,所有在那里的鸟类;
Ekajjhaṃ sannipātiṃsu, vessantare payātamhi;
聚集在一起,当韦桑答拉出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国土增长中。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha migā ahuṃ;
「在那整个森林中,所有在那里的鹿类;
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
发出不悦耳的鸣叫,当韦桑答拉出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国土增长中。
‘‘Sabbamhi taṃaraññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ;
「在那整个森林中,所有在那里的鸟类;
Nāssu mañjū nikūjiṃsu, vessantare payātamhi;
发出不悦耳的鸣叫,当韦桑答拉出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西韦人的国都。
‘‘Paṭiyatto rājamaggo, vicitto pupphasanthato;
「王道已装饰,以花装饰庄严;
Vasi vessantaro yattha, yāvatāva jetuttarā.
韦桑答拉王在那里统治,直到揭德林。
‘‘Tato saṭṭhisahassāni, yodhino cārudassanā;
「然后六万,容貌美好的战士;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
围绕着,当韦桑答拉前往时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西韦人的国都。
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
「宫女们、王子们、妓女们和婆罗门们;
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
围绕着,当韦桑答拉前往时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国都。
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
「象兵、军队的精锐、车兵、步兵,
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
围绕着,在韦山答喇出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国都。
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
「聚集的乡村人,城镇的人也聚集了,
Samantā parikiriṃsu, vessantare payātamhi;
围绕着,在韦山答喇出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗人的国都。
‘‘Karoṭiyā cammadharā, illīhatthā suvammino;
「持斧、持皮革者、持弓者、善铠甲者;
Purato paṭipajjiṃsu, vessantare payātamhi;
他们前往,韦萨达拉出发时;
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
在西毗国的增长。
‘‘Te pāvisuṃ puraṃ rammaṃ, mahāpākāratoraṇaṃ;
「他们进入可爱的城市,有大城墙和城门;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
具足饮食,以及歌舞两者。
‘‘Vittā jānapadā āsuṃ, negamā ca samāgatā;
「乡村的人们聚集,城镇的人们也来到;
Anuppatte kumāramhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
当王子到达时,在西毗国的增长。
‘‘Celukkhepo avattittha, āgate dhanadāyake;
「衣服被抛掷,当施财者到来时;
Nandiṃ pavesi nagare, bandhanā mokkho aghosatha.
欢喜进入城市,从束缚中解脱被宣告。」
‘‘Jātarūpamayaṃ vassaṃ, devo pāvassi tāvade;
「天人降下黄金雨,当时,
Vessantare paviṭṭhamhi, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane.
韦山答拉进入时,西毗国增长。
‘‘Tato vessantaro rājā, dānaṃ datvāna khattiyo;
「其后,韦山答拉王,刹帝利施与布施;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjathā’’ti.
身坏时,具慧者,他往生天界」。
Vessantarajātakaṃ dasamaṃ. · 韦桑德拉本生第十
Mahānipāta niṭṭhitā. · 大集完
Jātakapāḷi niṭṭhitā. · 本生部完